21.11.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 294/5

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2018/1795

(2018. gada 20. novembris),

ar ko nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2012/34/ES 11. pantā paredzētās ekonomiskā līdzsvara pārbaudes piemērošanas procedūru un kritērijus

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 21. novembra Direktīvu 2012/34/ES, ar ko izveido vienotu Eiropas dzelzceļa telpu (1), un jo īpaši tās 11. panta 4. punkta otro daļu,

tā kā:

(1)

Lai pabeigtu vienotās Eiropas dzelzceļa telpas izveidi, ar Direktīvu 2012/34/ES, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu (ES) 2016/2370 (2), ir atvērts iekšzemes dzelzceļa pasažieru pārvadājumu tirgus. Tas var ietekmēt tādu dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumu organizēšanu un finansēšanu, kurus sniedz saskaņā ar sabiedrisko pakalpojumu līgumu. Dalībvalstis savos tiesību aktos var paredzēt iespēju atteikt piekļuvi infrastruktūrai gadījumā, ja jauni brīvas piekļuves dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumi izjauktu šādu sabiedrisko pakalpojumu līgumu ekonomisko līdzsvaru.

(2)

No otras puses, šādi pārvadājumu pakalpojumi atkarībā no to īpašajām iezīmēm, piemēram, kvalitātes rādītājiem, grafika, apkalpotajiem galamērķiem un iespējamo klientu mērķgrupām, var arī neradīt tiešu konkurenci sabiedriskajiem pakalpojumiem un tādējādi tikai daļēji ietekmēt sabiedrisko pakalpojumu līguma ekonomisko līdzsvaru. Turklāt ir iespējams arī labvēlīgs tīkla efekts sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem, tīrie ieguvumi pasažieriem vai plašāki sociālie ieguvumi, kas būtu jāņem vērā.

(3)

Tāpēc ir jālīdzsvaro, no vienas puses, sabiedrisko pakalpojumu līgumus īstenojošo pakalpojumu sniedzēju un kompetento iestāžu likumīgās intereses un, no otras puses, vispārējie mērķi: pabeigt vienotās Eiropas dzelzceļa telpas izveidi un gūt no tās plašākus sociālos ieguvumus. Ekonomiskā līdzsvara pārbaudei būtu jānodrošina šo konkurējošo interešu līdzsvarotība.

(4)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1370/2007 (3) noteikts, ka atlīdzībā par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistību izpildi, veicot dzelzceļa pasažieru pārvadājumus, pakalpojumu sniedzējiem var piešķirt finansiālu kompensāciju un/vai ekskluzīvas tiesības. Tomēr tam, ka dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem ir piešķirtas ekskluzīvas tiesības, nebūtu jāslēdz iekšzemes dzelzceļa pasažieru pārvadājumu tirgi.

(5)

Šādu ekskluzīvu tiesību dēļ nebūtu jāliedz piekļuves tiesības citiem dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, ja vien ekonomiskā līdzsvara pārbaude neliecina, ka, ņemot vērā ekskluzīvo tiesību vērtību, jaunie dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumi būtiskā apmērā negatīvi ietekmētu to pārvadājumu pakalpojumu rentabilitāti, kurus sniedz saskaņā ar sabiedrisko pakalpojumu līgumu, un/vai to nodrošināšanas tīrās izmaksas, kas rodas kompetentajai iestādei, atkarībā no sabiedrisko pakalpojumu līgumā noteiktās vienošanās par riska dalīšanu.

(6)

Ekonomiskā līdzsvara pārbaude būtu jāpieprasa tikai attiecībā uz dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumiem, kurus nesniedz saskaņā ar sabiedrisko pakalpojumu līgumu un kuri ir vai nu pilnīgi jauni, vai paredz būtiskas esošu pārvadājumu pakalpojumu izmaiņas. Tas attiecas arī uz komercpārvadājumiem, ko veic tas pats pakalpojumu sniedzējs, kurš īsteno sabiedrisko pakalpojumu līgumu.

(7)

Regulatīvajai iestādei būtu jānovērtē, vai ierosinātās dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumu izmaiņas būtu jāuzskata par būtiskām. Reisu biežuma vai pieturu skaita palielinājumu varētu uzskatīt par būtiskām izmaiņām. Cenu izmaiņas nebūtu jāuzskata par būtiskām izmaiņām, ja vien tās nav nesaderīgas ar parasto tirgus praksi un attiecīgā gadījumā ar saimnieciskās darbības plānu, kas regulatīvajai iestādei iesniegts iepriekšējās ekonomiskā līdzsvara pārbaudes veikšanas laikā.

(8)

Regulatīvās iestādes lēmumā būtu jāietver novērtējums par tīrajiem ieguvumiem, ko jaunie dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumi īstermiņā un vidējā termiņā dos klientiem, un būtu jāņem vērā infrastruktūras pārvaldītāja sniegtā tehniskā informācija par attiecīgajām infrastruktūras prasībām un paredzamo ietekmi uz tīkla darbības rādītājiem un optimālu jaudas izmantojumu visu pretendentu vajadzībām.

(9)	Regulatīvajai iestādei vajadzētu būt tiesībām novērtēt jauno dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumu iespējamo ietekmi un to, vai šī ietekme būtu būtiska un tādējādi izjauktu esošā sabiedrisko pakalpojumu līguma ekonomisko līdzsvaru.

(10)

Lai nepārtrauktu jaunus dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumus, kas jau uzsākti, un lai nodrošinātu juridisko noteiktību par šo jauno pakalpojumu sniegšanas iespējamību, būtu jāierobežo termiņš, kurā var pieprasīt ekonomiskā līdzsvara pārbaudi, un šis termiņš būtu jāsasaista ar laiku, kad pretendents paziņo par interesi sniegt jaunus dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumus.

(11)	Lai ekonomiskā līdzsvara pārbaudes pieprasījumu varētu pieņemt, tajā būtu jāietver pamatojums tam, ka piedāvātie jaunie pārvadājumu pakalpojumi izjauktu sabiedrisko pakalpojumu līguma ekonomisko līdzsvaru.

(12)

Lai nodrošinātu juridisko noteiktību visām iesaistītajām personām un lai infrastruktūras pārvaldītājam dotu iespēju apstrādāt jaudas pieprasījumus saskaņā ar Direktīvas 2012/34/ES IV nodaļas 3. iedaļā noteikto procedūru, regulatīvajai iestādei lēmums par ekonomisko līdzsvaru būtu jāpieņem iepriekšnoteiktā termiņā un jebkurā gadījumā pirms jaudas pieprasījumu iesniegšanas termiņa, ko infrastruktūras pārvaldītājs nosaka saskaņā ar Direktīvas 2012/34/ES VII pielikuma 3. punktu.

(13)

Tomēr, ja pretendenta paziņojuma saņemšanas brīdī norisinās konkurss par sabiedrisko pakalpojumu līgumu un ir pieprasīta ekonomiskā līdzsvara pārbaude, regulatīvā iestāde var nolemt uz ierobežotu laiku līdz jaunā sabiedrisko pakalpojumu līguma slēgšanas tiesību piešķiršanai apturēt jauno dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumu pieteikuma izskatīšanu. Izskatīšana nebūtu jāaptur uz ilgāku laiku kā uz 12 mēnešiem pēc pretendenta paziņojuma saņemšanas vai līdz konkursa procedūras noslēgumam, atkarībā no tā, kas iestājas agrāk.

Šie īpašie noteikumi neskar šīs regulas piemērošanu sabiedrisko pakalpojumu līgumam, kas ir spēkā pretendenta paziņojuma saņemšanas brīdī. Šādos apstākļos gadījumā, ja esošā sabiedrisko pakalpojumu līguma ekonomiskā līdzsvara pārbaude liecina, ka piekļuves tiesības var piešķirt, šādas piekļuves tiesības būtu jāpiešķir uz laiku līdz esošā sabiedrisko pakalpojumu līguma termiņa beigām.

(14)

Sabiedrisko pakalpojumu līguma ekonomiskais līdzsvars būtu jāuzskata par izjauktu, ja piedāvātie jaunie pārvadājumu pakalpojumi būtiskā apmērā negatīvi ietekmētu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja peļņas līmeni un/vai to sniegšana izraisītu kompetentajai iestādei radušos tīro izmaksu būtisku pieaugumu.

(15)

Novērtējot, vai ietekme ir būtiska, regulatīvajai iestādei būtu jāņem vērā tādi kritēriji kā tas, vai jaunie pārvadājumu pakalpojumi apdraudētu sabiedrisko pakalpojumu dzīvotspēju un nepārtrauktību vai nu tāpēc, ka sabiedrisko pakalpojumu līguma izpilde nenodrošinātu sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam ekonomisko ilgtspēju, vai tāpēc, ka tā izraisītu kompetentajai iestādei radušos tīro izmaksu būtisku pieaugumu.

(16)

Papildus ekonomiskajai analīzei regulatīvajai iestādei būtu arī jānovērtē un jāņem vērā klientu tīrie ieguvumi īstermiņā un vidējā termiņā un jebkāda ietekme uz tīkla darbības rādītājiem un jaudas izmantojumu. Regulatīvajai iestādei būtu arī jāņem vērā infrastruktūras pārvaldītāja sniegtā tehniskā informācija par attiecīgajām infrastruktūras prasībām, paredzamo ietekmi uz tīkla darbības rādītājiem un optimālu jaudas izmantojumu visu pretendentu vajadzībām.

(17)

Ekonomiskajā analīzē galvenā uzmanība būtu jāvelta piedāvāto jauno pārvadājumu pakalpojumu ietekmei uz sabiedrisko pakalpojumu līgumu kopumā, tostarp, īpaši skartajiem pakalpojumiem, visā līguma termiņā, ņemot vērā visu piešķirto, spēkā esošo ekskluzīvo tiesību vērtību. Nekāda iepriekšnoteikta, kvantitatīva kaitējuma robežvērtība nebūtu jāpiemēro stingri vai nošķirti, un šādas robežvērtības nebūtu jānosaka valsts tiesību aktos. Novērtēšanai būtu jāpamatojas uz objektīvu metodiku, ko regulatīvā iestāde pieņēmusi, ņemot vērā dzelzceļa transporta īpatnības konkrētajā dalībvalstī.

(18)

Ja regulatīvā iestāde secina, ka jaunie dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumi izjauktu sabiedrisko pakalpojumu līguma ekonomisko līdzsvaru, tā savā lēmumā attiecīgā gadījumā norāda jauno dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumu iespējamās izmaiņas, kas ļautu piešķirt piekļuves tiesības. Regulatīvā iestāde var sniegt kompetentajai iestādei ieteikumus par citiem iespējamiem nosacījumiem, kas ļautu piešķirt piekļuves tiesības, jo īpaši ņemot vērā analīzi par tīrajiem ieguvumiem, ko jaunie dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumi dotu klientiem.

(19)

Ja piekļuves pieprasījums attiecas uz tādiem jauniem dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumiem, kas definēti Direktīvas 2012/34/ES 3. panta 36) punktā, un objektīva regulatīvās iestādes veikta ekonomiskā analīze liecina, ka jaunie dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumi būtiskā apmērā negatīvi ietekmētu sabiedrisko pakalpojumu līguma ekonomisko līdzsvaru, regulatīvajai iestādei būtu jāparedz nosacījumi, kas ļautu piešķirt piekļuves tiesības saskaņā ar Direktīvas 2012/34/ES 11.a pantu.

(20)

Visās darbībās, kas saistītas ar ekonomiskā līdzsvara pārbaudi, regulatīvajai iestādei nebūtu jāizpauž konfidenciāla vai komerciāli sensitīva informācija, kuru tā saņēmusi no iesaistītajām personām. Jo īpaši tai būtu jāizņem šāda informācija no publicējamā lēmuma. Uz visiem regulatīvo iestāžu lēmumiem, tostarp par saņemtās informācijas konfidencialitāti, attiecas pārskatīšana tiesā saskaņā ar Direktīvas 2012/34/ES 56. panta 10. punktu.

(21)

Ja tiek veikta ekonomiskā līdzsvara pārbaude, kas attiecas uz jauniem starptautisko pasažieru pārvadājumu pakalpojumiem, neskarot regulatīvo iestāžu neatkarības principu lēmumu pieņemšanas ziņā, kas minēts Direktīvas 2012/34/ES 55. panta 1. punktā, attiecīgajām regulatīvajām iestādēm būtu jāapmainās ar informāciju un jāsadarbojas, lai rastu pieņemamu jautājuma risinājumu.

(22)	Lai laika gaitā pielāgotu regulatīvo iestāžu metodiku un dalībvalstīs izveidotu konsekventu metodiku, regulatīvajām iestādēm būtu jāapmainās ar ekonomiskā līdzsvara pārbaudes veikšanas paraugpraksi, un uz šo procesu var attiekties Direktīvas 2012/34/ES 57. panta 8. punkts.

(23)

Komisijas Īstenošanas regulā (ES) Nr. 869/2014 (4) ir noteikti kritēriji un procedūras, saskaņā ar ko galvenā mērķa pārbaudi un ekonomiskā līdzsvara pārbaudi piemēro jauniem starptautisko dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumiem. Tomēr līdz ar iekšzemes dzelzceļa pasažieru pārvadājumu tirgus atvēršanu galvenā mērķa pārbaude ir kļuvusi lieka un vieni un tie paši kritēriji un procedūras būtu jāpiemēro visiem jauniem dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumiem neatkarīgi no tā, vai pārvadājumi ir iekšzemes vai starptautiski. Tāpēc Īstenošanas regula (ES) Nr. 869/2014 būtu jāatceļ.

(24)

Direktīvas 2012/34/ES 10. pantu un 11. panta 1. punktu piemēro no 2019. gada 1. janvāra, bet tie nav piemērojami pārvadājumiem ar vilcienu, kurus uzsāk pirms 2020. gada 12. decembra, tāpēc jāturpina Īstenošanas regulas (ES) Nr. 869/2014 piemērošana pēc 2019. gada 1. janvāra, tomēr tikai attiecībā uz jauniem dzelzceļa pasažieru pārvadājumiem, kurus paredzēts uzsākt pirms 2020. gada 12. decembra. Īstenošanas regulas (ES) Nr. 869/2014 piemērošanai vajadzētu būt atkarīgai no tā, vai pretendentu paziņojumi ir iesniegti termiņā, kas nodrošina pietiekami daudz laika atļauju piešķiršanas un kustības grafika plānošanas procesa pabeigšanai tā, lai pārvadājumus patiešām varētu uzsākt pirms 2020. gada 12. decembra.

(25)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota ar Direktīvas 2012/34/ES 62. panta 1. punktu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets

Šajā regulā noteikta sīki izstrādāta procedūra un kritēriji, kas jāievēro, nosakot, vai jauni dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumi izjauktu dzelzceļa transporta sabiedrisko pakalpojumu līguma ekonomisko līdzsvaru.

2. pants

Darbības joma

Šo regulu piemēro situācijās, kad dalībvalsts nolēmusi ierobežot Direktīvas 2012/34/ES 10. panta 2. punktā minētās piekļuves tiesības attiecībā uz jauniem dzelzceļa pasažieru pārvadājumiem no konkrētas izbraukšanas vietas līdz konkrētai galamērķa vietai, ja uz to pašu maršrutu vai alternatīvu maršrutu attiecas viens vai vairāki sabiedrisko pakalpojumu līgumi, kā noteikts minētās direktīvas 11. panta 1. punktā.

3. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

“jauni dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumi” ir dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumi, ko plānots īstenot kā regulārus pārvadājumus saskaņā ar kustības grafiku un kas ir vai nu pilnīgi jauni, vai paredz būtiskas esošu dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumu izmaiņas, jo īpaši tādas kā biežākus reisus vai vairāk pieturu, un ko nesniedz saskaņā ar sabiedrisko pakalpojumu līgumu;

“ekonomiskā līdzsvara pārbaude” ir novērtēšanas process, kurš aprakstīts Direktīvas 2012/34/ES 11. panta 1.–4. punktā un 11.a pantā un sīkāk izklāstīts 10. pantā un kuru regulatīvā iestāde īsteno pēc pieprasījuma, ko iesniegusi kāda no Direktīvas 2012/34/ES 11. panta 2. punktā minētajām struktūrām, un kura nolūks ir noteikt, vai piedāvātie jaunie dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumi izjauktu sabiedrisko pakalpojumu līguma ekonomisko līdzsvaru;

3)	“sabiedrisko pakalpojumu līgums” ir sabiedrisko pakalpojumu līgums dzelzceļa transporta jomā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1370/2007 2. panta i) punktā sniegto definīciju;

4)	“kompetentā iestāde” ir kompetenta iestāde, kas definēta Regulas (EK) Nr. 1370/2007 2. panta b) punktā;

5)	“neto finansiālā ietekme” ir jauno dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumu ietekme uz tādu izmaksu un ieņēmumu tīro bilanci – tostarp samērīgu peļņu –, kuri rodas, izpildot sabiedrisko pakalpojumu līgumā noteiktās sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības;

6)	“ekskluzīvas tiesības” ir tiesības, kas definētas Regulas (EK) Nr. 1370/2007 2. panta f) punktā.

4. pants

Paziņojums par plānotiem jauniem dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumiem

1. Pretendents Direktīvas 2012/34/ES 38. panta 4. punktā noteiktajā termiņā paziņo attiecīgajiem infrastruktūras pārvaldītājiem un attiecīgajām regulatīvajām iestādēm par nodomu sniegt jaunus dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumus.

2. Regulatīvās iestādes izstrādā un savā tīmekļvietnē publicē standarta paziņojuma veidlapu, kura pretendentam jāaizpilda un jāiesniedz un kurā jānorāda tikai šāda informācija:

a)	pretendenta nosaukums, adrese, juridiskais statuss, reģistrācijas numurs (attiecīgā gadījumā);

b)	tās personas kontaktinformācija, kuras pienākums ir atbildēt uz jautājumiem;

c)	informācija par pretendenta licenci un drošības sertifikātu vai norāde uz to, kurā posmā ir šo dokumentu saņemšanas procedūra;

d)	sīki izstrādāts maršruts, kurā norādīta izbraukšanas un galamērķa staciju, kā arī starppieturu atrašanās vieta;

e)	datums, kad plānots uzsākt piedāvāto jauno dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu;

f)	piedāvāto jauno dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumu indikatīvs grafiks, biežums un jauda, norādot piedāvātos atiešanas laikus, pienākšanas laikus un savienojumus, kā arī visas nobīdes no standarta kustības grafika reisu biežuma vai pieturu ziņā katrā virzienā;

g)	indikatīva informācija par ritošo sastāvu, ko pretendents plāno izmantot.

3. Informācija par jauno dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumu plānoto sniegšanu aptver vismaz pirmos trīs darbības gadus un, ciktāl iespējams, pirmos piecus darbības gadus. Tomēr regulatīvā iestāde var piekrist, ka informācija tiek sniegta par īsāku laikposmu.

4. Regulatīvā iestāde pretendenta iesniegto standarta paziņojuma veidlapu publicē savā tīmekļvietnē un bez liekas kavēšanās un ne vēlāk kā 10 dienās pēc aizpildītas paziņojuma veidlapas saņemšanas par to paziņo:

a)	visām kompetentajām iestādēm, kas piešķīrušas sabiedrisko pakalpojumu līguma slēgšanas tiesības attiecībā uz dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumiem attiecīgajā maršrutā vai alternatīvā maršrutā Direktīvas 2012/34/ES nozīmē;

b)	visām citām ieinteresētajām kompetentajām iestādēm, kurām ir tiesības ierobežot piekļuvi saskaņā ar Direktīvas 2012/34/ES 11. pantu;

c)	visiem dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, kas uz sabiedrisko pakalpojumu līguma pamata veic pārvadājumus jauno dzelzceļa pasažieru pārvadājumu maršrutā vai alternatīvā maršrutā.

5. Visu informāciju, ko pretendents sniedzis standarta paziņojuma veidlapā, un visus papilddokumentus regulatīvajām iestādēm un infrastruktūras pārvaldītājiem nosūta elektroniski. Tomēr regulatīvā iestāde pienācīgi pamatotos gadījumos var piekrist, ka dokumenti tiek iesniegti papīra formātā.

6. Ja paziņojums nav aizpildīts pilnīgi, regulatīvā iestāde informē pretendentu, ka nepilnīgi aizpildīti pieprasījumi netiks izskatīti, un dod pretendentam iespēju samērīgā termiņā, kas nepārsniedz 10 darbdienas, pabeigt pieprasījuma aizpildīšanu.

5. pants

Ekonomiskā līdzsvara pārbaudes pieprasīšanas termiņš

1. Direktīvas 2012/34/ES 11. panta 2. punkta otrajā daļā minētās struktūras visus ekonomiskā līdzsvara pārbaudes pieprasījumus regulatīvajai iestādei iesniedz termiņā, kas noteikts minētajā tiesību normā.

2. Ja 4. pantā minētā pretendenta paziņojuma saņemšanas brīdī norisinās konkurss par sabiedrisko pakalpojumu līgumu, kas attiecas uz to pašu maršrutu vai alternatīvu maršrutu, un ir beidzies termiņš, kurā var iesniegt piedāvājumus kompetentajai iestādei, Direktīvas 2012/34/ES 11. panta 2. punkta minētās struktūras 1. punktā minētajā termiņā var pieprasīt ekonomiskā līdzsvara pārbaudi attiecībā uz gaidāmo sabiedrisko pakalpojumu līgumu.

Tas neskar šīs regulas piemērošanu sabiedrisko pakalpojumu līgumam, kas ir spēkā pretendenta paziņojuma saņemšanas brīdī.

3. Ja 1. punktā minētajā termiņā nav iesniegts neviens ekonomiskā līdzsvara pārbaudes pieprasījums, regulatīvā iestāde nekavējoties informē pretendentu un infrastruktūras pārvaldītāju. Infrastruktūras pārvaldītājs apstrādā piekļuves pieprasījumu saskaņā ar Direktīvas 2012/34/ES IV nodaļas 3. iedaļu.

6. pants

Sabiedrisko pakalpojumu līgumi ar ekskluzīvām tiesībām

Ja kompetentā iestāde dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam, kas īsteno sabiedrisko pakalpojumu līgumu, ir piešķīrusi ekskluzīvas tiesības saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1370/2007 3. pantu, šādu tiesību pastāvēšana neizslēdz to, ka pretendentam tiek piešķirtas piekļuves tiesības jaunu dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumu vajadzībām ar nosacījumu, ka piekļuve neizjauktu sabiedrisko pakalpojumu līguma ekonomisko līdzsvaru.

Veicot pārbaudi saskaņā ar 10. pantu, regulatīvā iestāde pienācīgi ņem vērā visu šādu ekskluzīvo tiesību vērtību.

7. pants

Informācijas prasības ekonomiskā līdzsvara pārbaudes vajadzībām

1. Struktūra, kas pieprasa ekonomiskā līdzsvara pārbaudi, sniedz šādu informāciju:

a)	pieprasītājas struktūras nosaukums, adrese, juridiskais statuss, reģistrācijas numurs (attiecīgā gadījumā);

b)	tās personas kontaktinformācija, kuras pienākums ir atbildēt uz jautājumiem;

c)	pamatojums tam, ka jaunie dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumi draud izjaukt līguma ekonomisko līdzsvaru;

d)	ja pieprasītāja struktūra ir kompetentā iestāde vai dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums, kas īsteno sabiedrisko pakalpojumu līgumu, – sabiedrisko pakalpojumu līguma kopija.

2. Regulatīvā iestāde var pieprasīt visu vajadzīgo informāciju, tostarp attiecīgā gadījumā:

no kompetentās iestādes:

1)	attiecīgās prognozes par satiksmi, pieprasījumu un ieņēmumiem, tostarp prognozēšanas metodiku;

2)	attiecīgā gadījumā metodiku un datus, ko izmanto, lai aprēķinātu neto finansiālo ietekmi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1370/2007 6. panta 1. punktu un minētās regulas pielikumu;

no dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma, kas īsteno sabiedrisko pakalpojumu līgumu:

1)	sabiedrisko pakalpojumu līguma kopiju, ja tā nav iesniegta saskaņā ar 1. punkta d) apakšpunktu;

2)	uzņēmuma saimnieciskās darbības plānu maršrutam, uz ko attiecas sabiedrisko pakalpojumu līgums, vai alternatīvam maršrutam;

3)	attiecīgās prognozes par satiksmi, pieprasījumu un ieņēmumiem, tostarp prognozēšanas metodiku;

4)	informāciju par ieņēmumiem un peļņas normu, ko uzņēmums gūst maršrutā, uz ko attiecas sabiedrisko pakalpojumu līgums, vai alternatīvā maršrutā;

5)	informāciju par pārvadājumu grafiku, tostarp atiešanas laikiem, starppieturām, pienākšanas laikiem un savienojumiem;

6)	pakalpojumu elastīguma prognozes (piemēram, cenu elastīgums, pakalpojumu kvalitātes raksturlielumu elastīgums);

7)	saskaņā ar sabiedrisko pakalpojumu līgumu sniegto pakalpojumu kapitāla izmaksas un darbības izmaksas, kā arī jauno dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumu izraisītās izmaksu un pieprasījuma izmaiņas;

no pretendenta – informāciju par tā plāniem jauno dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai, tostarp:

1)	saimnieciskās darbības plānu;

2)	prognozes par pasažieru pārvadājumu apmēru un ieņēmumiem, tostarp prognozēšanas metodiku;

3)	cenu veidošanas stratēģiju;

4)	biļešu tirdzniecības organizāciju;

5)	ritošā sastāva specifikācijas (piemēram, noslodze, sēdvietu skaits, ritekļu konfigurācija);

6)	tirgvedības stratēģiju;

no infrastruktūras pārvaldītāja:

1)	informāciju par attiecīgajām līnijām vai posmiem nolūkā pārliecināties, ka jaunos dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumus ir iespējams sniegt konkrētajā infrastruktūrā;

2)	informāciju par piedāvāto jauno dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumu iespējamajiem darbības rādītājiem un ietekmi uz noturību;

3)	novērtējumu par ietekmi uz jaudas izmantojumu;

4)	infrastruktūras attīstības plānus attiecībā uz maršrutiem, ko aptver piedāvātie jaunie dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumi, tostarp norādi uz šo plānu īstenošanas termiņu;

5)	informāciju par attiecīgajiem pamatlīgumiem, kas ir noslēgti vai par kuriem norisinās sarunas, jo īpaši ar uzņēmumu, kas īsteno sabiedrisko pakalpojumu līgumu.

Šā punkta pirmās daļas d) apakšpunktā noteiktie infrastruktūras pārvaldītāja pienākumi sniegt informāciju neskar tā pienākumus saskaņā ar Direktīvas 2012/34/ES IV nodaļas 3. iedaļā minēto jaudas sadales procedūru.

3. Visu informāciju regulatīvajai iestādei nosūta elektroniski. Tomēr regulatīvā iestāde pienācīgi pamatotos gadījumos var piekrist, ka dokumenti tiek iesniegti papīra formātā.

8. pants

Konfidencialitāte

1. Regulatīvā iestāde neizpauž komerciāli sensitīvu informāciju, ko tā saņēmusi no personām saistībā ar ekonomiskā līdzsvara pārbaudi.

2. Struktūra, kas pieprasa ekonomiskā līdzsvara pārbaudi, un pretendents brīdī, kad informācija tiek iesniegta regulatīvajai iestādei, pamato visus lūgumus neizpaust komerciāli sensitīvu informāciju. Šāda informācija konkrēti var ietvert tehnisku vai finansiālu informāciju, kas saistīta ar uzņēmuma zinātību, saimnieciskās darbības plānu, izmaksu struktūru, tirgvedības un cenu veidošanas stratēģiju un informāciju par piegādes avotiem un tirgus daļām. Regulatīvā iestāde izņem visu komerciāli sensitīvo informācija no sava lēmuma pirms tā paziņošanas un publicēšanas saskaņā ar 11. panta 5. punktu. Standarta paziņojuma veidlapā ietverto informāciju, kas norādīta 4. panta 2. punktā, neuzskata par komerciāli sensitīvu.

3. Ja regulatīvā iestāde uzskata, ka saskaņā ar 2. punktu sniegtais informācijas neizpaušanas pamatojums nav pieņemams, šo lēmumu ne vēlāk kā divas nedēļas pirms 11. panta 1. punktā minētā lēmuma pieņemšanas rakstiski paziņo un pamato personai, kura pieprasījusi konfidencialitāti.

4. Uz regulatīvās iestādes lēmumu par konfidencialitāti attiecas pārskatīšana tiesā saskaņā ar Direktīvas 2012/34/ES 56. panta 10. punktu. Regulatīvā iestāde neizpauž strīdīgo informāciju, pirms valsts tiesa nav pieņēmusi nolēmumu par konfidencialitāti.

9. pants

Ekonomiskā līdzsvara pārbaudes procedūra

1. Regulatīvā iestāde viena mēneša laikā pēc pieprasījuma saņemšanas var prasīt, lai struktūra, kas pieprasa ekonomiskā līdzsvara pārbaudi, tai sniegtu visu papildinformāciju, ko tā uzskata par vajadzīgu saskaņā ar 7. panta 2. punktu. Pieprasītāja struktūra šo informāciju sniedz samērīgā termiņā, ko nosaka regulatīvā iestāde. Regulatīvā iestāde var pieprasīt vairāk informācijas, ja tā uzskata, ka saņemtā papildinformācija nav pietiekama.

2. Ja sešas nedēļas pirms jaudas pieprasījumu iesniegšanas termiņa, kas noteikts saskaņā ar Direktīvas 2012/34/ES VII pielikuma 3. punktu, pieprasītājas struktūras sniegtā informācija joprojām nav pilnīga, regulatīvā iestāde veic pārbaudi uz pieejamās informācijas pamata. Tomēr gadījumā, ja regulatīvā iestāde uzskata, ka pārbaudes veikšanai informācijas nepietiek, tā noraida pieprasījumu.

3. Viena mēneša laikā pēc ekonomiskā līdzsvara pārbaudes pieprasījuma saņemšanas regulatīvā iestāde lūdz arī citām 7. panta 2. punktā minētajām personām sniegt tai informāciju, kas vajadzīga pārbaudes veikšanai saskaņā ar minēto tiesību normu, ciktāl attiecīgā persona var pamatoti sniegt šādu informāciju. Ja šādi sniegtā informācija nav pilnīga, regulatīvā iestāde var pieprasīt turpmākus precizējumus, nosakot samērīgu termiņu.

4. Ja sešas nedēļas pirms jaudas pieprasījumu iesniegšanas termiņa, kas noteikts saskaņā ar Direktīvas 2012/34/ES VII pielikuma 3. punktu, piekļuvi prasošā pretendenta sniegtā informācija joprojām nav pilnīga, regulatīvā iestāde veic pārbaudi uz pieejamās informācijas pamata. Tomēr gadījumā, ja regulatīvā iestāde uzskata, ka ar pretendenta sniegto informāciju pārbaudes veikšanai nepietiek, tā pieņem lēmumu, kura rezultātā piekļuves tiesības tiek atteiktas.

5. Ja uzņēmums, kas īsteno sabiedrisko pakalpojumu līgumu, nav pieprasītāja struktūra un ja sešas nedēļas pirms jaudas pieprasījumu iesniegšanas termiņa, kas noteikts saskaņā ar Direktīvas 2012/34/ES VII pielikuma 3. punktu, šā uzņēmuma sniegtā informācija joprojām nav pilnīga, regulatīvā iestāde veic pārbaudi uz pieejamās informācijas pamata. Tomēr gadījumā, ja regulatīvā iestāde uzskata, ka ar sniegto informāciju pārbaudes veikšanai nepietiek, tā pieņem lēmumu, kura rezultātā piekļuves tiesības tiek piešķirtas.

6. Regulatīvā iestāde lēmumu pieņem sešās nedēļās pēc visas attiecīgās informācijas saņemšanas un jebkurā gadījumā pirms jaudas pieprasījumu iesniegšanas termiņa, kas noteikts saskaņā ar Direktīvas 2012/34/ES VII pielikuma 3. punktu. Regulatīvā iestāde nekavējoties informē infrastruktūras pārvaldītāju par savu lēmumu.

7. Ja ekonomiskā līdzsvara pārbaudes pieprasījums iesniegts saskaņā ar 5. panta 2. punktu attiecībā uz sabiedrisko pakalpojumu līgumu, par kuru norisinās konkurss, regulatīvā iestāde var apturēt piedāvāto jauno dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumu pieteikuma izskatīšanu uz laiku līdz 12 mēnešiem no brīža, kad saņemts pretendenta paziņojums par jauniem dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumiem, vai līdz konkursa procedūras noslēgumam, atkarībā no tā, kas iestājas agrāk.

10. pants

Ekonomiskā līdzsvara pārbaudes saturs un novērtēšanas kritēriji

1. Regulatīvā iestāde novērtē, vai piedāvātie jaunie dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumi izjauktu sabiedrisko pakalpojumu līguma ekonomisko līdzsvaru. Ekonomisko līdzsvaru uzskata par izjauktu, ja jaunie dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumi būtiskā apmērā negatīvi ietekmētu vismaz vienu no šiem elementiem:

a)	to pakalpojumu rentabilitāti, kurus dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums sniedz saskaņā ar sabiedrisko pakalpojumu līgumu;

b)	tīrās izmaksas, kas rodas kompetentajai iestādei, kura piešķir sabiedrisko pakalpojumu līguma slēgšanas tiesības.

2. Analīzē ņem vērā sabiedrisko pakalpojumu līgumu kopumā, nevis atsevišķus tā satvarā sniegtus pakalpojumus, visā līguma termiņā. Iepriekšnoteiktas robežvērtības vai konkrētus kritērijus var piemērot, tomēr ne stingri vai nošķirti no citiem kritērijiem.

3. Regulatīvā iestāde novērtē jauno dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumu neto finansiālo ietekmi uz sabiedrisko pakalpojumu līgumu. Analīzē par izmaksām un ieņēmumiem, kas rodas, sniedzot pakalpojumus, uz kuriem attiecas sabiedrisko pakalpojumu līgums, pēc jauno dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumu ienākšanas tirgū, ietver vismaz šādus elementus:

to izmaksu un ieņēmumu izmaiņas, kuri rodas dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam, kas īsteno sabiedrisko pakalpojumu līgumu (tostarp attiecīgā gadījumā visi izmaksu ietaupījumi, kas rodas, piemēram, tāpēc, ka netiek aizstāts ritošais sastāvs, kurš sasniedzis ekspluatācijas darbmūža beigas, vai personāls, kura līgums beidzas);

b)	finansiālā ietekme, ko piedāvātie jaunie dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumi rada tīklā, uz kuru attiecas sabiedrisko pakalpojumu līgums (piemēram, tādu pasažieru piesaiste, kurus varētu interesēt savienojums ar reģionāliem pārvadājumiem, uz kuriem attiecas sabiedrisko pakalpojumu līgums);

c)	dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma, kas īsteno sabiedrisko pakalpojumu līgumu, iespējamā konkurējošā rīcība;

d)	ietekme uz attiecīgajiem dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu vai kompetento iestāžu ieguldījumiem, piemēram, ritošajā sastāvā;

e)	visu spēkā esošo ekskluzīvo tiesību vērtība.

4. Regulatīvā iestāde novērtē ietekmes nozīmīgumu, jo īpaši ņemot vērā spēkā esošās līgumiskās vienošanās starp kompetento iestādi un dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu, kas sniedz sabiedriskos pakalpojumus, tostarp attiecīgā gadījumā kompensācijas līmeni, kas noteikts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1370/2007 pielikumu vai izriet no līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas konkursa procedūrā, un visus riska dalīšanas mehānismus, ko izmanto, piemēram, satiksmes un ieņēmumu riska dalīšanai.

5. Regulatīvā iestāde novērtē arī:

a)	tīros ieguvumus, ko jaunie dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumi īstermiņā un vidējā termiņā dos klientiem;

b)	jauno dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumu ietekmi uz dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu darbības rādītājiem un kvalitāti;

c)	jauno dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumu ietekmi uz dzelzceļa pārvadājumu kustības grafika plānošanu.

6. Ja regulatīvā iestāde izskata vairākus piekļuves pieprasījumus, tā var pieņemt atšķirīgus lēmumus par saņemtajiem pieprasījumiem, pamatojoties uz analīzi par šo pieprasījumu attiecīgo ietekmi uz sabiedrisko pakalpojumu līguma ekonomisko līdzsvaru, ietekmi uz konkurenci, klientu tīrajiem ieguvumiem un ietekmi uz tīklu un par šo pieprasījumu kumulatīvo ietekmi uz sabiedrisko pakalpojumu līguma ekonomisko līdzsvaru.

7. Saskaņā ar šo pantu veiktā novērtēšana neskar regulatīvās iestādes pienākumu ziņot valsts iestādēm par jautājumiem saistībā ar valsts atbalstu saskaņā ar Direktīvas 2012/34/ES 56. panta 12. punkta otro daļu.

11. pants

Ekonomiskā līdzsvara pārbaudes rezultāti

1. Saskaņā ar 9. un 10. pantu veiktās ekonomiskā līdzsvara pārbaudes rezultātā regulatīvā iestāde pieņem lēmumu, kas noteikts Direktīvas 2012/34/ES 11. panta 2. punktā, un, pamatojoties uz šo lēmumu, tiek piešķirtas, grozītas, piešķirtas tikai ar nosacījumiem vai atteiktas tiesības piekļūt dzelzceļa infrastruktūrai.

2. Ja jaunie dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumi izjauktu sabiedrisko pakalpojumu līguma ekonomisko līdzsvaru, regulatīvā iestāde:

attiecīgā gadījumā norāda konkrēto jauno dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumu iespējamās izmaiņas, piemēram, reisu biežuma, vilcienu ceļu, starppieturu vai kustības grafika izmaiņas, kas nodrošinātu, ka ir izpildīti Direktīvas 2012/34/ES 10. panta 2. punktā paredzētie piekļuves tiesību piešķiršanas nosacījumi; un/vai

attiecīgā gadījumā ņemot vērā šīs regulas 10. panta 5. punkta a) apakšpunktā minētos klientu tīros ieguvumus, var sniegt kompetentajām iestādēm ieteikumus par citām izmaiņām, kas nav saistītas ar jaunajiem pasažieru pārvadājumu pakalpojumiem un kas nodrošinātu, ka ir izpildīti piekļuves tiesību piešķiršanas nosacījumi.

3. Ja piekļuves pieprasījums attiecas uz tādu jaunu pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu, kas definēti Direktīvas 2012/34/ES 3. panta 36) punktā, pēc šajā regulā noteiktās procedūras un analīzes īstenošanas regulatīvā iestāde rīkojas saskaņā ar Direktīvas 2012/34/ES 11.a pantu.

4. Šīs regulas 5. panta 2. punkta otrajā daļā aprakstītajos apstākļos gadījumā, ja esošā sabiedrisko pakalpojumu līguma ekonomiskā līdzsvara pārbaude liecina, ka piekļuves tiesības var piešķirt, šādas piekļuves tiesības piešķir uz laiku, līdz būs zināmi saskaņā ar 5. panta 2. punkta pirmo daļu un 9. panta 7. punktu veicamās ekonomiskā līdzsvara pārbaudes rezultāti.

5. Regulatīvā iestāde sava lēmuma nekonfidenciālo versiju paziņo Direktīvas 2012/34/ES 11. panta 3. punktā norādītajām struktūrām un publicē savā tīmekļvietnē.

12. pants

Sadarbība starp regulatīvajām iestādēm, kuru kompetencē ir piedāvātie jaunie starptautisko pasažieru pārvadājumu pakalpojumi

1. Kad saņemts pretendenta paziņojums par tā nodomu uzsākt jaunu starptautisko pasažieru pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu, regulatīvā iestāde informē citas regulatīvās iestādes, kuru kompetencē ir piedāvāto jauno pārvadājumu maršruts. Attiecīgās regulatīvās iestādes pārbauda saņemto informāciju un paziņo cita citai par visām neatbilstībām.

2. Kad saņemts Direktīvas 2012/34/ES 11. panta 2. punktā minēto struktūru pieprasījums veikt ekonomiskā līdzsvara pārbaudi, regulatīvā iestāde par to informē citas kompetentās regulatīvās iestādes.

3. Regulatīvās iestādes nosūta cita citai attiecīgo ekonomiskā līdzsvara pārbaužu rezultātus tā, lai citām regulatīvajām iestādēm dotu pienācīgu iespēju pirms minēto pārbaužu pabeigšanas paust viedokli par to rezultātiem. Tās sadarbojas, lai atrisinātu jautājumu saskaņā ar Direktīvas 2012/34/ES 57. pantu.

4. Apmainoties ar jebkādu informāciju saistībā ar pārbaudēm, regulatīvās iestādes ievēro tās komerciāli sensitīvās informācijas konfidencialitāti, kuru tās saņēmušas no pārbaudēs iesaistītajām personām. Tās drīkst izmantot informāciju tikai attiecīgā gadījuma vajadzībām.

13. pants

Maksa

Dalībvalsts vai regulatīvā iestāde var nolemt, ka no struktūras, kas pieprasa ekonomiskā līdzsvara pārbaudi, tiek iekasēta maksa par šīs pārbaudes veikšanu.

14. pants

Metodika

1. Metodikai, ko regulatīvā iestāde izmanto pārbaudes veikšanai, jābūt skaidrai, pārredzamai un nediskriminējošai, un to publicē regulatīvās iestādes tīmekļvietnē.

2. Regulatīvās iestādes tīklā, kas izveidots ar Direktīvas 2012/34/ES 57. panta 1. punktu, apmainās ar attiecīgās metodikas piemērošanas pieredzi un paraugpraksi.

15. pants

Atcelšana

Īstenošanas regulu (ES) Nr. 869/2014 atceļ no 2020. gada 12. decembra. To piemēro pēc 2019. gada 1. janvāra saņemtajiem pretendentu paziņojumiem tikai tādā gadījumā, ja tie iesniegti pietiekami savlaicīgi, lai jauno dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu varētu uzsākt pirms 2020. gada 12. decembra.

16. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2019. gada 1. janvāra laikus pirms tā kustības grafika piemērošanas, kas stājas spēkā 2020. gada 12. decembrī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2018. gada 20. novembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 343, 14.12.2012., 32. lpp.

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 14. decembra Direktīva (ES) 2016/2370, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2012/34/ES groza attiecībā uz iekšzemes dzelzceļa pasažieru pārvadājumu tirgus atvēršanu un dzelzceļa infrastruktūras pārvaldību (OV L 352, 23.12.2016., 1. lpp.).

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 23. oktobra Regula (EK) Nr. 1370/2007 par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem, izmantojot dzelzceļu un autoceļus, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 1191/69 un Padomes Regulu (EEK) Nr. 1107/70 (OV L 315, 3.12.2007., 1. lpp.).

(4) Komisijas 2014. gada 11. augusta Īstenošanas regula (ES) Nr. 869/2014 par jauniem dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumiem (OV L 239, 12.8.2014., 1. lpp.).

21.11.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 294/18

PADOMES LĒMUMS (KĀDP) 2018/1797

(2018. gada 19. novembris),

ar ko groza un atjaunina Lēmumu (KĀDP) 2018/340, ar ko izveido sarakstu ar projektiem, kurus attīstīs PESCO satvarā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību, jo īpaši tā 46. panta 6. punktu,

ņemot vērā Padomes Lēmumu (KĀDP) 2017/2315 (2017. gada 11. decembris), ar ko izveido pastāvīgo strukturēto sadarbību (PESCO) un nosaka iesaistīto dalībvalstu sarakstu (1),

ņemot vērā Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikumu,

tā kā:

(1)	Padome 2017. gada 11. decembrī pieņēma Lēmumu (KĀDP) 2017/2315.

(2)

Lēmuma (KĀDP) 2017/2315 4. panta 2. punkta e) apakšpunktā paredzēts, ka Padomei jāizstrādā saraksts ar projektiem, ko attīstīs pastāvīgās strukturētās sadarbības (PESCO) satvarā un kuros atspoguļo gan atbalstu spēju attīstīšanai, gan būtiska atbalsta sniegšanu līdzekļu un spēju ziņā kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) operācijām un misijām.

(3)	Padome 2018. gada 6. martā pieņēma Lēmumu (KĀDP) 2018/340, ar ko izveido sarakstu ar projektiem, kurus attīstīs PESCO satvarā (2).

(4)	2018. gada 6. martā Padome pieņēma Ieteikumu par ceļvedi PESCO īstenošanai (3) (“Ieteikums”).

(5)

Ieteikuma 9. punktā ir teikts, ka Padomei līdz 2018. gada novembrim būtu jāatjaunina PESCO projektu saraksts, lai iekļautu nākamo projektu kopumu saskaņā ar Lēmuma (KĀDP) 2017/2315 5. pantā izklāstīto procedūru, kas jo īpaši paredz, ka Savienības Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos (“Augstā pārstāve”) var nākt klajā ar ieteikumu par PESCO projektu apzināšanu un vērtēšanu, pamatojoties uz novērtējumiem, ko sniedz PESCO sekretariāts, lai Padome pēc militārajām konsultācijām ar Eiropas Savienības Militāro komiteju (ESMK) pieņemtu lēmumu.

(6)	Padome 2018. gada 25. jūnijā pieņēma Lēmumu (KĀDP) 2018/909, ar ko nosaka kopēju pārvaldes noteikumu kopumu PESCO projektiem (4).

(7)	2018. gada 11. oktobrī Augstā pārstāve nāca klajā ar ieteikumu Padomei par PESCO satvarā esošo projektu priekšlikumu apzināšanu un vērtēšanu.

(8)	2018. gada 13. novembrī Politikas un drošības komiteja vienojās par ieteikumiem, kas iekļauti ESMK militārās konsultācijas dokumentā attiecībā uz Augstās pārstāves ieteikumu par PESCO satvarā esošo projektu priekšlikumu apzināšanu un vērtēšanu.

(9)	Padomei tādēļ būtu jāgroza un jāatjaunina Lēmums (KĀDP) 2018/340,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmumu (KĀDP) 2018/340 groza šādi:

1. pantā sarakstam pievieno šādus projektus:

“18)	helikopteru apkalpju apmācība liela augstuma un karstuma (“hot and high”) apstākļos (H3 apmācība);

19)	kopīgā ES izlūkošanas skola;

20)	ES testēšanas un izvērtēšanas centri;

21)	integrēta bezapkalpes zemes transportsistēma (UGS);

22)	ES ārpus tiešredzamības (BLOS) kaujaslauka zemes raķešu sistēmas;

23)	dislocējama modulāra zemūdens intervences spēju pakete (DIVEPACK);

24)	Eiropas vidēja augstuma ilglidošanas tālvadības gaisa kuģa sistēma – European MALE RPAS (Eurodrone);

25)	Eiropas triecienhelikopteri TIGER Mark III;

26)	bezpilota gaisa kuģu sistēmu apkarošanas komplekss (C-UAS);

27)	Eiropas atmosfēras augstāko slāņu dirižabļu platforma (EHAAP) – pastāvīga izlūkošanas, novērošanas un rekognoscēšanas (ISR) spēja;

28)	vienots dislocējams speciālo operāciju spēku (SOF) taktiskais vadības un kontroles (C2) komandpunkts (CP) mazām kopīgām operācijām (SJO) – (SOCC) SJO;

29)	elektroniskās karadarbības spēja un sadarbspējas programma turpmākai sadarbībai kopīgas izlūkošanas, novērošanas un rekognoscēšanas (JISR) jomā;

30)	ķīmisko, bioloģisko, radioloģisko un nukleāro (CBRN) draudu uzraudzība kā pakalpojums (CBRN SaaS);

31)	bāzu koplietošana;

32)	ģeometeoroloģiskā un okeanogrāfiskā (GeoMETOC) atbalsta koordinācijas elements (GMSCE);

33)	ES radionavigācijas risinājums (EURAS);

34)	Eiropas Militārais kosmosa uzraudzības un situācijas apzināšanās tīkls (EU-SSA-N).”;

2)	2. pantu aizstāj ar šādu: “2. pants Katra atsevišķā projekta dalībnieku saraksts ir tāds, kā izklāstīts I pielikumā.”

3)	iekļauj šādu pantu: “2.a pants Informatīviem nolūkiem konsolidētais katra atsevišķā projekta dalībnieku atjaunotais saraksts ir iekļauts II pielikumā.”

pielikumu groza šādi:

a)	to pārnumurē par “I pielikums”;

b)	tabulai pievieno ierakstus, kas izklāstīti šā lēmuma I pielikumā.

5)	šā lēmuma II pielikumā iekļauto tekstu pievieno kā II pielikumu.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē, 2018. gada 19. novembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

F. MOGHERINI

(1) OV L 331, 14.12.2017., 57. lpp.

(2) OV L 65, 8.3.2018., 24. lpp.

(3) OV C 88, 8.3.2018., 1. lpp.

(4) OV L 161, 26.6.2018., 37. lpp.

I PIELIKUMS

Projekts

Projekta dalībnieki

“18.	Helikopteru apkalpju apmācība liela augstuma un karstuma (“hot and high”) apstākļos (H3 apmācība)

Grieķija, Itālija, Rumānija

19.	Kopīgā ES izlūkošanas skola

Grieķija, Kipra

20.	ES testēšanas un izvērtēšanas centri

Francija, Zviedrija, Spānija, Slovākija

21.	Integrēta bezapkalpes zemes transportsistēma (UGS)

Igaunija, Beļģija, Čehija, Spānija, Francija, Latvija, Ungārija, Nīderlande, Polija, Somija

22.	ES ārpus tiešredzamības (BLOS) kaujaslauka zemes raķešu sistēmas

Francija, Beļģija, Kipra

23.	Dislocējama modulāra zemūdens intervences spēju pakete (DIVEPACK)

Bulgārija, Grieķija, Francija

24.	Eiropas vidēja augstuma ilglidošanas tālvadības gaisa kuģa sistēma – European MALE RPAS (Eurodrone)

Vācija, Čehija, Spānija, Francija, Itālija

25.	Eiropas triecienhelikopteri TIGER Mark III

Francija, Vācija, Spānija

26.	Bezpilota gaisa kuģu sistēmu apkarošanas komplekss (C-UAS)

Itālija, Čehija

27.	Eiropas atmosfēras augstāko slāņu dirižabļu platforma (EHAAP) – pastāvīga izlūkošanas, novērošanas un rekognoscēšanas (ISR) spēja

Itālija, Francija

28.	Vienots dislocējams speciālo operāciju spēku (SOF) taktiskais vadības un kontroles (C2) komandpunkts (CP) mazām kopīgām operācijām (SJO) – (SOCC) SJO

Grieķija, Kipra

29.	Elektroniskās karadarbības spēja un sadarbspējas programma turpmākai sadarbībai kopīgas izlūkošanas, novērošanas un rekognoscēšanas (JISR) jomā

Čehija, Vācija

30.	Ķīmisko, bioloģisko, radioloģisko un nukleāro (CBRN) draudu uzraudzība kā pakalpojums (CBRN SaaS)

Austrija, Francija, Horvātija, Ungārija, Slovēnija

31.	Bāzu koplietošana

Francija, Beļģija, Čehija, Vācija, Spānija, Nīderlande

32.	Ģeometeoroloģiskā un okeanogrāfiskā (GeoMETOC) atbalsta koordinācijas elements (GMSCE)

Vācija, Grieķija, Francija, Rumānija

33.	ES radionavigācijas risinājums (EURAS)

Francija, Beļģija, Vācija, Spānija, Itālija

34.	Eiropas Militārais kosmosa uzraudzības un situācijas apzināšanās tīkls (EU-SSA-N)

Itālija, Francija”

II PIELIKUMS

“

II PIELIKUMS

KONSOLIDĒTS KATRA ATSEVIŠĶĀ PROJEKTA DALĪBNIEKU ATJAUNOTAIS SARAKSTS

Projekts

Projekta dalībnieki

1.	Eiropas Medicīnas komandcentrs

Vācija, Čehija, Spānija, Francija, Itālija, Nīderlande, Rumānija, Slovākija, Zviedrija

2.	Eiropas drošs programmvadāms radio (ESSOR)

Francija, Beļģija, Vācija, Spānija, Itālija, Nīderlande, Polija, Portugāle, Somija

3.	Loģistikas centru tīkls Eiropā un atbalsts operācijām

Vācija, Beļģija, Bulgārija, Grieķija, Spānija, Francija, Horvātija, Itālija, Kipra, Ungārija, Nīderlande, Polija, Slovēnija, Slovākija

4.	Militārā mobilitāte

Nīderlande, Beļģija, Bulgārija, Čehija, Vācija, Igaunija, Grieķija, Spānija, Francija, Horvātija, Itālija, Kipra, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Ungārija, Austrija, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovēnija, Slovākija, Somija, Zviedrija

5.	Eiropas Savienības Apmācības misiju kompetenču centrs (EU TMCC)

Vācija, Beļģija, Čehija, Īrija, Spānija, Francija, Itālija, Kipra, Luksemburga, Nīderlande, Austrija, Rumānija, Zviedrija

6.	Eiropas Armiju apmācības sertifikācijas centrs

Itālija, Grieķija

7.	Enerģijas nodrošinājuma operatīvā funkcija (EOF)

Francija, Beļģija, Spānija, Itālija

8.	Dislocējama militāra katastrofu seku likvidēšanas spēju pakete

Itālija, Grieķija, Spānija, Horvātija, Austrija

9.	Jūras pretmīnu pasākumu (daļēji) autonomās sistēmas (MAS MCM)

Beļģija, Grieķija, Latvija, Nīderlande, Polija, Portugāle, Rumānija

10.	Ostu un jūras uzraudzība un aizsardzība (HARMSPRO)

Itālija, Grieķija, Polija, Portugāle

11.	Jūras uzraudzības modernizēšana

Grieķija, Bulgārija, Īrija, Spānija, Horvātija, Itālija, Kipra

12.	Kiberdraudu un kiberincidentu reaģēšanas informācijas apmaiņas platforma

Grieķija, Spānija, Itālija, Kipra, Ungārija, Austrija, Portugāle

13.	Kiberdrošības ātrās reaģēšanas vienības un savstarpēja palīdzība kiberdrošības jomā

Lietuva, Igaunija, Spānija, Francija, Horvātija, Nīderlande, Polija, Rumānija, Somija

14.	KDAP misiju un operāciju stratēģiskā vadības un kontroles (C2) sistēma

Spānija, Francija, Vācija, Itālija, Portugāle

15.	Kājnieku kaujas bruņumašīna / amfībijas tipa desanta transportlīdzeklis / viegli bruņots transportlīdzeklis

Itālija, Grieķija, Slovākija

16.	Netiešās uguns atbalsts (EuroArtillery)

Slovākija, Itālija

17.	EUFOR operāciju bāze reaģēšanai krīzes situācijās (EUFOR CROC)

Vācija, Spānija, Francija, Itālija, Kipra

18.	Helikopteru apkalpju apmācība liela augstuma un karstuma (“hot and high”) apstākļos (H3 apmācība)

Grieķija, Itālija, Rumānija

19.	Kopīgā ES izlūkošanas skola

Grieķija, Kipra

20.	ES testēšanas un izvērtēšanas centri

Francija, Zviedrija, Spānija, Slovākija

21.	Integrēta bezapkalpes zemes transportsistēma (UGS)

Igaunija, Beļģija, Čehija, Spānija, Francija, Latvija, Ungārija, Nīderlande, Polija, Somija

22.	ES ārpus tiešredzamības (BLOS) kaujaslauka zemes raķešu sistēmas

Francija, Beļģija, Kipra

23.	Dislocējama modulāra zemūdens intervences spēju pakete (DIVEPACK)

Bulgārija, Grieķija, Francija

24.	Eiropas vidēja augstuma ilglidošanas tālvadības gaisa kuģa sistēma – European MALE RPAS (Eurodrone)

Vācija, Čehija, Spānija, Francija, Itālija

25.	Eiropas triecienhelikopteri TIGER Mark III

Francija, Vācija, Spānija

26.	Bezpilota gaisa kuģu sistēmu apkarošanas komplekss (C-UAS)

Itālija, Čehija

27.	Eiropas atmosfēras augstāko slāņu dirižabļu platforma (EHAAP) – pastāvīga izlūkošanas, novērošanas un rekognoscēšanas (ISR) spēja

Itālija, Francija

28.	Vienots dislocējams speciālo operāciju spēku (SOF) taktiskais vadības un kontroles (C2) komandpunkts (CP) mazām kopīgām operācijām (SJO) – (SOCC) SJO

Grieķija, Kipra

29.	Elektroniskās karadarbības spēja un sadarbspējas programma turpmākai sadarbībai kopīgas izlūkošanas, novērošanas un rekognoscēšanas (JISR) jomā

Čehija, Vācija

30.	Ķīmisko, bioloģisko, radioloģisko un nukleāro (CBRN) draudu uzraudzība kā pakalpojums (CBRN SaaS)

Austrija, Francija, Horvātija, Ungārija, Slovēnija

31.	Bāzu koplietošana

Francija, Beļģija, Čehija, Vācija, Spānija, Nīderlande

32.	Ģeometeoroloģiskā un okeanogrāfiskā (GeoMETOC) atbalsta koordinācijas elements (GMSCE)

Vācija, Grieķija, Francija, Rumānija

33.	ES radionavigācijas risinājums (EURAS)

Francija, Beļģija, Vācija, Spānija, Itālija

34.	Eiropas Militārais kosmosa uzraudzības un situācijas apzināšanās tīkls (EU-SSA-N)

Itālija, Francija

”

21.11.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 294/23

VISPĀRĒJĀS TIESAS REGLAMENTA IZPILDES PRAKTISKO NOTEIKUMU GROZĪJUMI

VISPĀRĒJĀ TIESA,

ņemot vērā tās Reglamenta 224. pantu;

ņemot vērā Vispārējās tiesas Reglamenta Izpildes praktiskos noteikumus;

ņemot vērā Vispārējas tiesas 2018. gada 11. jūlijā pieņemtos Reglamenta grozījumus (1) un Vispārējās tiesas tāpat 2018. gada 11. jūlijā pieņemto lēmumu par procesuālo dokumentu iesniegšanu un izsniegšanu, izmantojot lietojumprogrammu e-Curia (2);

tā kā atbilstoši minētajiem dokumentiem no 2018. gada 1. decembra lietojumprogramma e-Curia kļūst par vienīgo informācijas apmaiņas veidu starp lietas dalībniekiem un Vispārējās tiesas kanceleju;

tā kā līdz ar to būtu jāpielāgo daži Izpildes praktisko noteikumu punkti;

tā kā turklāt lietas dalībnieku un tiesas interesēs būtu vēlams sniegt precizējumus par termiņu aprēķinu, par pieteikumu, ar kuriem lūgts apturēt piemērošanu vai noteikt citus pagaidu pasākumus, noformējumu, par tehnisko līdzekļu izmantošanu tiesas sēdē, kā arī par kārtību, kādā uzstājas personas, kurām nav pārstāvja statusa;

tā kā būtu jāsvītro visas atsauces uz Vispārējā tiesā iesniegtām apelācijas sūdzībām par Eiropas Savienības Civildienesta tiesas nolēmumiem atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES, Euratom) 2016/1192 (2016. gada 6. jūlijs) par to, lai Vispārējai tiesai nodotu kompetenci pirmajā instancē izskatīt domstarpības starp Eiropas Savienību un tās darbiniekiem (3);

tā kā spēkā esošajā Izpildes praktisko noteikumu tekstā ieviešamie grozījumi pamato, ka vieglākas uztveramības labad būtu jāveic punktu pārnumurēšana un jāatjaunina savstarpējas atsauces;

PIEŅEM ŠOS VISPĀRĒJĀS TIESAS REGLAMENTA IZPILDES PRAKTISKO NOTEIKUMU GROZĪJUMUS:

1. pants

Vispārējās tiesas Reglamenta Izpildes praktiskos noteikumus (4) groza šādi:

Preambulas desmitā apsvēruma beigās pēc vārdiem “pamatojoties uz Reglamenta 105. panta 11. punktu” iekļauj šādu zemsvītras piezīmi:

“Vispārējās tiesas Lēmums (ES) 2016/2387 (2016. gada 14. septembris) attiecībā uz drošības noteikumiem, kas piemērojami atbilstoši Reglamenta 105. panta 1. vai 2. punktam iesniegtajai informācijai vai materiāliem (OV L 355, 24.12.2016., 18. lpp.) (turpmāk tekstā – “Vispārējas tiesas 2016. gada 14. septembra lēmums”).”

2)	Pēc preambulas desmitā apsvēruma kā vienpadsmito apsvērumu iekļauj šādu tekstu: “tā kā noteikumi par procesuālo dokumentu iesniegšanu un iesniegšanu, izmantojot lietojumprogrammu e-Curia, ir ietverti lēmumā, ko Vispārējā tiesa ir pieņēmusi, pamatojoties uz Reglamenta 56.a panta 2. punktu;”.

Preambulas vienpadsmitajam apsvērumam pievieno šādu zemsvītras piezīmi:

“Vispārējās tiesas Lēmums (2018. gada 11. jūlijs) par procesuālo dokumentu iesniegšanu un izsniegšanu, izmantojot lietojumprogrammu e-Curia (OV L 240, 25.9.2018., 72. lpp.) (turpmāk tekstā – “Vispārējas tiesas 2018. gada 11. jūlija lēmums”).”

4)	Pēdējā preambulas apsvērumā, kas sākas ar vārdiem “pēc apspriešanās”, pēc vārdiem “Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB)” pievieno vārdus “, kas kļuvis par Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroju (EUIPO),”.

5)	7. punktā vārdus “Ārpus kancelejas darbalaika procesuālos dokumentus var” aizstāj ar vārdiem “Ārpus kancelejas darbalaika Reglamenta 72. panta 4. punktā minēto pielikumu un Reglamenta 147. panta 6. punktā minēto procesuālo dokumentu var”.

6)	9. punktā norādi “lēmums, ko Vispārējā tiesa pieņem, pamatojoties uz Reglamenta 105. panta 11. punktu” aizstāj ar norādi “Vispārējas tiesas 2016. gada 14. septembra lēmums”.

13. punktā:

vārdus “izdara uz katra lietas dalībnieku iesniegtā procesuālā dokumenta oriģināleksemplāra vai dokumenta, kuru uzskata par šī procesuālā dokumenta oriģināleksemplāru 2, kā arī uz katras kopijas, ko tiem izsniedz.” aizstāj ar vārdiem “izdara uz lietas materiāliem pievienotā procesuālā dokumenta, kā arī uz katras lietas dalībniekiem izsniegtās kopijas.”;

b)	svītro zemsvītras piezīmi.

14.–270. punktu, kā arī atbilstošos virsrakstus aizstāj ar šādu tekstu:

“14.

Iepriekš 13. punktā minētais iesniegšanas datums attiecīgi ir datums, kas paredzēts Vispārējās tiesas 2018. gada 11. jūlija lēmuma 5. pantā, datums, kurā procesuālais dokuments ir saņemts kancelejā, iepriekš 7. punktā minētais datums vai Vispārējās tiesas 2016. gada 14. septembra lēmuma 3. panta otrajā ievilkumā minētais datums. Statūtu 54. panta pirmajā daļā paredzētajos gadījumos iepriekš 13. punktā minētais iesniegšanas datums ir datums, kurā procesuālais dokuments, izmantojot e-Curia, ir iesniegts Tiesas sekretāram, vai, ja runa ir par Reglamenta 147. panta 6. punktā paredzēto iesniegšanu, datums, kurā dokuments ir iesniegts Tiesas sekretāram.

15.	Saskaņā ar Reglamenta 125.c pantu materiālus, kas iesniegti Reglamenta 125.a līdz 125.d pantā paredzētajā izlīguma procedūrā, reģistrē īpašā reģistrā, uz kuru neattiecas minētā reglamenta 36. un 37. pantā paredzētais regulējums.

D. Lietas numurs

16.	Reģistrējot reģistrā pieteikumu par lietas ierosināšanu, lietai piešķir kārtas numuru, kuram priekšā “T-” un aiz kura ir norāde par gadu.

17.

Pieteikumiem par pagaidu noregulējumu, pieteikumiem par iestāšanos lietā, pieteikumiem par labojumu izdarīšanu, pieteikumiem interpretēt nolēmumu, pieteikumiem par papildsprieduma taisīšanu, pieteikumiem pārskatīt nolēmumu, protesta pieteikumiem par aizmugurisku spriedumu vai trešās personas protesta pieteikumiem, pieteikumiem par tiesāšanās izdevumu noteikšanu un pieteikumiem par juridisko palīdzību, kas attiecas uz izskatīšanā esošajām prasībām, piešķir to pašu kārtas numuru kā pamatlietai un pievieno atzīmi, kas norāda uz to, ka tā ir īpaša, atsevišķa tiesvedība.

18.	Pieteikumam par juridisko palīdzību, kas iesniegts, paredzot prasības celšanu, piešķir kārtas numuru, kuram priekšā ir “T-” un aiz kura ir gada norāde un īpaša atzīme.

19.	Ja pirms prasības celšanas saistībā ar to ir iesniegts pieteikums par juridisko palīdzību, šai prasībai piešķir to pašu lietas numuru, kāds ir piešķirts pieteikumam par juridisko palīdzību.

20.	Lietai, ko Tiesa pēc nolēmuma atcelšanas vai pārskatīšanas nodevusi atpakaļ Vispārējai tiesai, piešķir numuru, kas tai iepriekš tika piešķirts Vispārējā tiesā, pievienojot tam īpašu atzīmi.

21.	Lietas kārtas numuru kopā ar lietas dalībnieku uzvārdiem/nosaukumiem norāda procesuālajos dokumentos, ar lietu saistītajā sarakstē, kā arī, neskarot Reglamenta 66. pantu, Vispārējās tiesas publikācijās un Vispārējās tiesas dokumentos, kas tiek izplatīti Eiropas Savienības Tiesas interneta vietnē.

E. Lietas materiāli un iepazīšanās ar lietas materiāliem

E.1. Lietas materiālu turēšana

22.

Lietas materiāli ietver: procesuālos dokumentus, kuriem attiecīgā gadījumā ir pievienoti pielikumi un kuri tiks ņemti vērā lietas iztiesāšanā, un uz kuriem ir izdarīta iepriekš 13. punktā minētā atzīme, kuru ir parakstījis sekretārs; saraksti ar lietas dalībniekiem; attiecīgā gadījumā sanāksmes ar lietas dalībniekiem protokolu, ziņojumu tiesas sēdē, tiesas sēdes mutvārdu paskaidrojumu uzklausīšanai protokolu un pierādījumu savākšanas sēdes protokolu, kā arī šajā lietā pieņemtos nolēmumus.

23.	Lietas materiāliem pievienotajiem dokumentiem piešķir kārtas numuru.

24.	Procesuālo dokumentu un to pielikumu konfidenciālās un nekonfidenciālās versijas lietas materiālos glabā atsevišķi.

25.	Dokumentus, kas attiecas uz iepriekš 17. punktā minētajām īpašajām tiesvedībām, lietas materiālos glabā atsevišķi.

26.	Materiālus, kas iesniegti izlīguma procedūrā Reglamenta 125.a panta izpratnē, glabā no lietas materiāliem atsevišķā mapē.

27.	Kādā lietā iesniegtu procesuālo dokumentu un tā pielikumus, kas pievienoti šīs lietas materiāliem, nevar ņemt vērā citas lietas izspriešanai.

28.

Beidzoties tiesvedībai Vispārējā tiesā, kanceleja nodrošina lietas materiālu, kā arī Reglamenta 125.c panta 1. punktā paredzētās mapes slēgšanu un arhivēšanu. Slēgtajos lietas materiālos ir visu lietas materiāliem pievienoto dokumentu saraksts ar norādi uz to numuru, kā arī titullapa, kurā ir minēts lietas kārtas numurs, lietas dalībnieki un datums, kad lieta ir slēgta.

29.	Kārtību, kādā veic darbības ar informāciju vai materiāliem, kas iesniegti saskaņā ar Reglamenta 105. panta 1. vai 2. punktu, reglamentē Vispārējās tiesas 2016. gada 14. septembra lēmums.

E.2. Iepazīšanās ar lietas materiāliem

30.	Vispārējā tiesā izskatāmās lietas pušu pārstāvji var kancelejas telpās iepazīties ar lietas materiāliem, tostarp Vispārējā tiesā iesniegtajiem administratīvo procesu materiāliem, un var lūgt procesuālo dokumentu kopijas vai izrakstus no lietas materiāliem un reģistra.

31.	Personu, kam atļauts iestāties lietā atbilstoši Reglamenta 144. pantam, pārstāvjiem ir tādas pašas tiesības iepazīties ar lietas materiāliem kā lietas pusēm, tomēr ievērojot Reglamenta 144. panta 5. un 7. punktu.

32.	Apvienotajās lietās visu lietas dalībnieku pārstāvjiem ir tiesības iepazīties ar attiecīgo apvienoto lietu materiāliem, tomēr ievērojot Reglamenta 68. panta 4. punktu.

33.	Personām, kas bez advokāta starpniecības iesniegušas pieteikumu par juridisko palīdzību atbilstoši Reglamenta 147. pantam, ir tiesības iepazīties ar lietas materiāliem attiecībā uz juridisko palīdzību.

34.	Iepazīties ar procesuālo dokumentu konfidenciālo versiju un attiecīgā gadījumā ar to pielikumiem ir atļauts tikai lietas dalībniekiem, attiecībā uz kuriem nav ticis izdots rīkojums par konfidencialitātes ievērošanu.

35.	Attiecībā uz informāciju vai materiāliem, kas iesniegti saskaņā ar Reglamenta 105. panta 1. vai 2. punktu, jāskatās šo Izpildes praktisko noteikumu 29. punkts.

36.	Šo noteikumu 30.–35. punkta prasības neattiecas uz piekļuvi Reglamenta 125.c panta 1. punktā paredzētajai mapei. Piekļuvi šai īpašajai mapei reglamentē šī pati Reglamenta norma.

F. Spriedumu un rīkojumu oriģināleksemplāri

37.	Vispārējās tiesas spriedumu un rīkojumu oriģināleksemplārus glabā hronoloģiskā secībā kancelejas arhīvos. Lietas materiāliem pievieno apliecinātu to kopiju.

38.	Pēc lietas dalībnieku lūguma sekretārs tiem izsniedz sprieduma vai rīkojuma oriģināleksemplāra kopiju, attiecīgā gadījumā – nekonfidenciālā versijā.

39.	Sekretārs var izsniegt spriedumu un rīkojumu neapliecinātas kopijas trešajām personām, kas to lūdz, tikai tad, ja šie nolēmumi nav jau publiski pieejami un neietver konfidenciālu informāciju.

40.

Par rīkojumiem, ar kuriem labo spriedumu vai rīkojumu, par spriedumiem vai rīkojumiem, ar kuriem interpretē spriedumu vai rīkojumu, par spriedumiem attiecībā uz protestu par aizmugurisku spriedumu, par spriedumiem un rīkojumiem saistībā ar trešo personu protestu vai pārskatīšanas pieteikumu, kā arī par Tiesas taisītiem spriedumiem vai rīkojumiem apelācijas tiesvedībā vai pārskatīšanas gadījumā izdara atzīmi uz attiecīgā sprieduma vai rīkojuma malas; sprieduma vai rīkojuma oriģināleksemplāram pievieno minēto nolēmumu oriģināleksemplāru vai apliecinātu kopiju.

G. Tulkojumi

41.

Sekretārs saskaņā ar Reglamenta 47. pantu pēc tiesneša vai ģenerāladvokāta lūguma vai kāda lietas dalībnieka pieteikuma nodrošina to, ka viss tiesvedības laikā teiktais vai rakstītais tiek tulkots tiesvedības valodā vai attiecīgā gadījumā kādā citā Reglamenta 45. panta 1. punktā minētajā valodā. Ja pareizai tiesvedības norisei ir vajadzīgs tulkojums kādā citā Reglamenta 44. pantā minētajā valodā, sekretārs nodrošina arī šāda tulkojuma veikšanu.

H. Liecinieki un eksperti

42.	Sekretārs veic vajadzīgos pasākumus, lai izpildītu rīkojumus par ekspertīzi vai liecinieku nopratināšanu.

43.	Liecinieki iesniedz sekretāram apliecinošus dokumentus par viņu izdevumiem un negūto peļņu, un eksperti – rēķinu par viņu pakalpojumiem un izdevumiem.

44.	Sekretārs saskaņā ar Reglamentu liek no Vispārējās tiesas kases izmaksāt lieciniekiem un ekspertiem attiecīgās summas. Ja šīs summas tiek apstrīdētas, sekretārs nodod jautājumu izlemšanai priekšsēdētājam.

I. Kancelejas izcenojumi

45.	Ja saskaņā ar Reglamenta 37. pantu tiek izsniegts izraksts no reģistra, sekretārs iekasē kancelejas nodevu, kas ir 3,50 EUR par apliecinātas kopijas lappusi un 2,50 EUR par neapliecinātas kopijas lappusi.

46.

Ja saskaņā ar Reglamenta 38. panta 1. punktu lietas dalībniekam pēc tā lūguma tiek izsniegta procesuāla dokumenta kopija vai izraksts no lietas materiāliem papīra formātā, sekretārs iekasē kancelejas nodevu, kas ir 3,50 EUR par apliecinātas kopijas lappusi un 2,50 EUR par neapliecinātas kopijas lappusi.

47.	Ja saskaņā ar Reglamenta 38. panta 1. punktu vai 170. pantu lietas dalībniekam pēc tā lūguma izpildes nolūkā tiek izsniegts apliecināts rīkojuma vai sprieduma noraksts, sekretārs iekasē kancelejas nodevu, kas ir 3,50 EUR par lappusi.

48.	Ja saskaņā ar šo Izpildes praktisko noteikumu 39. punktu trešajai personai pēc tās lūguma tiek izsniegta sprieduma vai rīkojuma neapliecināta kopija, sekretārs iekasē kancelejas nodevu, kas ir 2,50 EUR par lappusi.

49.	Ja sekretārs pēc lietas dalībnieka lūguma organizē procesuāla dokumenta vai izraksta no lietas materiāliem tulkojumu, kura apjoms atbilstoši Reglamenta 139. panta b) punktam tiek uzskatīts par pārmērīgu, tiek iekasēta kancelejas nodeva 1,25 EUR apmērā par rindiņu.

50.

Ja kāds lietas dalībnieks vai pieteikuma par iestāšanos lietā iesniedzējs atkārtoti nav ievērojis Reglamenta vai šo Izpildes praktisko noteikumu prasības, sekretārs atbilstoši Reglamenta 139. panta c) punktam iekasē kancelejas nodevu, kas nedrīkst pārsniegt summu 7 000 EUR apmērā (iepriekš 45.–47. punktā paredzētais tarifs 3,50 EUR apmērā, kas reizināts ar 2 000).

J. Summu atgūšana

51.

Ja Vispārējās tiesas kasē ir jāatgūst juridiskās palīdzības veidā izmaksātās summas, lieciniekiem vai ekspertiem samaksātās summas vai Vispārējai tiesai radušies izdevumi, no kuriem Reglamenta 139. panta a) punkta izpratnē ir bijis iespējams izvairīties, sekretārs šīs summas pieprasa samaksāt lietas dalībniekam, kam minētās summas jāmaksā.

52.	Ja iepriekš 51. punktā minētās summas sekretāra noteiktā termiņā netiek samaksātas, viņš var lūgt Vispārējo tiesu izdot izpildāmu rīkojumu, vajadzības gadījumā prasot tā piespiedu izpildi.

53.	Ja Vispārējās tiesas kasē ir jāatgūst kancelejas nodevas, sekretārs šīs summas pieprasa samaksāt lietas dalībniekam vai trešajai personai, kam minētās summas jāmaksā.

54.	Ja iepriekš 53. punktā minētās summas netiek samaksātas sekretāra noteiktajā termiņā, viņš, pamatojoties uz Reglamenta 35. panta 4. punktu, var pieņemt izpildāmu lēmumu, vajadzības gadījumā prasot tā piespiedu izpildi.

K. Publikācijas un dokumentu ievietošana internetā

55.

Sekretārs organizē, ka Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī tiek publicēti Vispārējās tiesas priekšsēdētāja un viņa vietnieka uzvārdi, kā arī Vispārējās tiesas ievēlēto palātu priekšsēdētāju uzvārdi, palātu sastāvs un kritēriji, pēc kuriem lietas sadala palātām, kritēriji, pēc kuriem kāda iztiesāšanas sastāva locekļa prombūtnes gadījumā attiecīgi tiek papildināts iztiesāšanas sastāvs vai sasniegts kvorums, sekretāra un attiecīgā gadījumā viena vai vairāku Vispārējās tiesas ievēlēto sekretāra palīgu uzvārdi, kā arī oficiālo brīvdienu datumi.

56.	Sekretārs organizē, ka Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī tiek publicēti Reglamenta 11. panta 3. punktā, 56.a panta 2. punktā un 105. panta 11. punktā paredzētie lēmumi.

57.	Sekretārs organizē, ka Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī tiek publicēta pieteikuma par juridisko palīdzību veidlapa.

58.	Sekretārs organizē, ka Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī tiek publicēti paziņojumi par iesniegtajām prasībām un par galīgajiem nolēmumiem, izņemot galīgos nolēmumus, kas pieņemti pirms prasības pieteikuma izsniegšanas atbildētājam.

59.	Sekretārs nodrošina, ka sabiedrībai ir pieejama Vispārējās tiesas judikatūra saskaņā ar tās pieņemto kārtību. Šī kārtība ir pieejama Eiropas Savienības Tiesas interneta vietnē.

II. VISPĀRĪGI NOTEIKUMI PAR LIETU IZSKATĪŠANU

A. Dokumentu izsniegšana

60.	Dokumentu izsniegšanu veic kanceleja saskaņā ar Reglamenta 57. pantu.

61.	Kopā ar izsniedzamā dokumenta kopiju tiek nosūtīta vēstule, kurā norādīts lietas numurs un reģistra numurs un ietverta īsa norāde par dokumenta veidu.

62.	Ja dokumenta izsniegšana notiek saskaņā ar Reglamenta 57. panta 2. punktu, adresātu par šo izsniegšanu informē, ar lietojumprogrammu e-Curia nosūtot izsniedzamā dokumenta pavadvēstules kopiju, vēršot viņa uzmanību uz Reglamenta 57. panta 2. punkta noteikumiem.

63.	Pierādījumus par izsniegšanu saglabā lietas materiālos.

64.

Ja prasības pieteikumu neizdodas izsniegt atbildētājam, sekretārs prasītājam nosaka termiņu, lai atkarībā no apstākļiem vai nu norādītu papildu informāciju dokumentu izsniegšanas mērķiem, vai arī lai noskaidrotu, vai prasītājs piekrīt uz sava rēķina izmantot tiesu izpildītāja pakalpojumus, lai veiktu jaunu izsniegšanu.

B. Termiņi

65.

Saistībā ar Reglamenta 58. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu, ja termiņš ir izteikts nedēļās, mēnešos vai gados, tas beidzas tās dienas beigās, kurai termiņa noteiktajā pēdējā nedēļā, pēdējā mēnesī vai pēdējā gadā ir tāds pats nedēļas dienas apzīmējums vai tāds pats skaitlisks apzīmējums kā dienai, no kuras sāk skaitīt termiņu, proti, dienai, kurā ir noticis notikums vai darbība, no kuras sāk skaitīt attiecīgo termiņu, nevis nākamajā dienā.

66.

Reglamenta 58. panta 2. punkts, saskaņā ar kuru, ja termiņa pēdējā diena ir sestdiena, svētdiena vai svētku diena, termiņa pēdējā diena ir nākamā darba diena, ir piemērojams tikai tad, ja kopējais termiņš, ieskaitot termiņu, kas noteikts, pamatojoties uz apsvērumiem par attālumu, beidzas sestdienā, svētdienā vai svētku dienā.

67.	Reglamentā paredzētos termiņus sekretārs nosaka atbilstoši pilnvarām, kuras viņam deleģējis priekšsēdētājs.

68.	Saskaņā ar Reglamenta 62. pantu procesuālos dokumentus vai materiālus, kas saņemti kancelejā pēc to iesniegšanai noteiktā termiņa beigām, var pieņemt tikai ar priekšsēdētāja atļauju.

69.

Sekretārs drīkst pagarināt noteiktos termiņus atbilstoši pilnvarām, kuras viņam deleģējis priekšsēdētājs; vajadzības gadījumā viņš iesniedz priekšsēdētājam priekšlikumus par termiņu pagarināšanu. Pieteikumiem par termiņa pagarinājumu jābūt pienācīgi pamatotiem un iesniegtiem savlaicīgi pirms noteiktā termiņa beigām.

70.	Termiņu nevar pagarināt vairāk nekā vienu reizi, ja vien nepastāv izņēmuma apstākļi.

C. Anonimitāte

71.	Ja lietas dalībnieks uzskata par nepieciešamu, lai viņa identitāte netiktu publiskota saistībā ar Vispārējā tiesā ierosināto lietu, tam ir jāiesniedz Vispārējai tiesai pieteikums saskaņā ar Reglamenta 66. pantu, lai vajadzības gadījumā tā attiecīgajā lietā noteiktu pilnīgu vai daļēju anonimitāti.

72.	Pieteikums par anonimitāti ir jāiesniedz kā atsevišķs dokuments, kas ietver atbilstošo pamatojumu.

73.

Lai nodrošinātu anonimitātes efektivitāti, pieteikumu ir svarīgi iesniegt pašā tiesvedības sākumā. Ņemot vērā, ka informācija par lietu tiek izplatīta internetā, anonimizācijas lietderīga iedarbība ir apdraudēta, ja attiecīgā lieta ir tikusi iekļauta Vispārējā tiesā ierosināto lietu sarakstā, kas pieejams Eiropas Savienības Tiesas interneta vietnē, vai ja paziņojums par attiecīgo lietu jau ir ticis publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

D. Datu nepubliskošana

74.	Reglamenta 66. pantā paredzētajos apstākļos lietas dalībnieks var iesniegt pieteikumu, lūdzot ar lietu saistītajos dokumentos, kuri ir pieejami sabiedrībai, neminēt tiesvedības ietvaros minēto trešo personu identitāti vai noteiktus konfidenciālus datus.

75.	Pieteikums par nepubliskošanu ir jāiesniedz kā atsevišķs dokuments. Tajā precīzi ir jānorāda attiecīgie dati un pamatojums par katras šo datu vienības konfidencialitāti.

76.

Lai nodrošinātu datu nepubliskošanas efektivitāti, pieteikumu atkarībā no apstākļiem ir ieteicams iesniegt vai nu pašā tiesvedības sākumā, vai līdz ar procesuāla akta, kas ietver attiecīgos datus, iesniegšanu, vai arī uzreiz pēc tam, kad attiecīgajai personai ir kļuvis zināms par šo dokumentu. Proti, ņemot vērā, ka informācija par lietu tiek izplatīta internetā, nodrošināt datu nepubliskošanu daudz grūtāk ir tad, ja paziņojums par attiecīgo lietu jau ir ticis publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai ja Vispārējās tiesas tiesvedības laikā pieņemtais nolēmums vai galīgais nolēmums ir darīts pieejams Eiropas Savienības Tiesas interneta vietnē.

III. PROCESUĀLIE DOKUMENTI UN TO PIELIKUMI

A. Procesuālo dokumentu un to pielikumu iesniegšana, izmantojot e-Curia

77.

Ikviens procesuālais dokuments ir iesniedzams kancelejā tikai elektroniski, izmantojot lietojumprogrammu e-Curia (https://curia.europa.eu/e-Curia) un ievērojot Vispārējās tiesas 2018. gada 11. jūlija lēmumu un Lietojumprogrammas e-Curia lietošanas noteikumus, izņemot vienīgi turpmāk 89.–91. punktā norādītos gadījumus. Minētie dokumenti ir pieejami Eiropas Savienības Tiesas interneta vietnē.

78.	Pārstāvim, kas veic dokumentu iesniegšanu, izmantojot e-Curia, ir jāatbilst visām Statūtu 19. pantā paredzētajām prasībām, un – advokāta gadījumā – tam ir jābūt atbilstoši neatkarīgam no lietas dalībnieka, kuru tas pārstāv.

79.

Pārstāvja personiskā lietotājvārda un paroles izmantošana ir uzskatāma par līdzvērtīgu iesniegtā procesuālā dokumenta parakstīšanai atbilstoši Vispārējās tiesas 2018. gada 11. jūlija lēmuma 3. pantam un ir paredzēta, lai nodrošinātu minētā dokumenta autentiskumu. Izmantojot savu personisko lietotājvārdu un paroli, pārstāvis uzņemas atbildību par iesniegtā dokumenta saturu.

B. Procesuālo dokumentu un to pielikumu noformēšana

B.1. Procesuālie dokumenti

80.

Ikviena procesuālā dokumenta pirmajā lappusē ir jānorāda šādas ziņas:

a)	lietas numurs (T- …/0000), ja kanceleja to jau ir paziņojusi;

b)	procesuālā dokumenta nosaukums (prasības pieteikums, iebildumu raksts, atbildes raksts, replikas raksts, atbildes raksts uz repliku, pieteikums par iestāšanos lietā, iestāšanās raksts, iebilde par nepieņemamību, apsvērumi par …, atbildes uz jautājumiem utt.);

c)	prasītāja un atbildētāja uzvārds/nosaukums, attiecīgā gadījumā personas, kas iestājusies lietā, uzvārds/nosaukums, kā arī tiesvedībā intelektuālā īpašuma lietās – visu pārējo lietas dalībnieku uzvārdi/nosaukumi;

d)	tā lietas dalībnieka uzvārds/nosaukums, kura vārdā iesniedz dokumentu.

81.

Lai atvieglotu procesuālo aktu elektronisku aplūkošanu, tiem ir jābūt noformētiem:

a)	uz A4 formāta lapas;

b)	standartveida fontā (piemēram, Times New Roman, Courier vai Arial) ar burtu lielumu vismaz 12 pt pamattekstā un vismaz 10 pt zemsvītras piezīmēs, ar rindstarpu 1 un ar atkāpēm no lapas augšējās, apakšējās, kreisās un labās malas vismaz 2,5 cm apmērā;

c)	ar katras rindkopas numerāciju pēc kārtas augošā secībā;

d)	ar katras lappuses numerāciju pēc kārtas augošā secībā.

B.2. Pielikumu saraksts

82.	Pielikumu sarakstam ir jābūt procesuālā dokumenta beigās. Iesniegtie pielikumi, kas nav norādīti pielikumu sarakstā, netiek pieņemti.

83.

Pielikumu sarakstā attiecībā uz katru pievienoto dokumentu jāiekļauj:

pielikuma numurs (norāde uz procesuālo dokumentu, kuram ir pievienoti dokumenti, tiek veidota, izmantojot burtu un ciparu: piemēram: pielikums A.1, A.2, … attiecībā uz prasības pieteikuma pielikumiem; B.1, B.2, … attiecībā uz iebildumu raksta vai atbildes raksta pielikumiem; C.1, C.2, … attiecībā uz replikas raksta pielikumiem; D.1, D.2, … attiecībā uz atbildes raksta uz repliku pielikumiem);

b)	īss pielikuma apraksts, norādot tā raksturu (piemēram: “vēstule”, norādot tās datumu, autoru, adresātu un pielikuma lapu skaitu);

c)	norāde uz katra pielikuma sākumu un beigām atbilstoši pielikumu lappušu nepārtrauktai numerācijai (piemēram, pielikumu 43.–49. lpp.);

d)	norāde uz tā punkta numuru, kurā pielikumā esošais dokuments pirmo reizi ir minēts un kurš pamato tā iesniegšanu.

84.	Lai optimizētu kancelejas veikto apstrādi, pielikumu sarakstā ir jānorāda pielikumi, kuri ir krāsaini.

B.3. Pielikumi

85.	Procesuālajam dokumentam var pievienot tikai tos dokumentus, kas minēti procesuālā dokumenta tekstā un uzskaitīti pielikumu sarakstā un kas nepieciešami, lai pierādītu vai ilustrētu tā saturu.

86.

Procesuālajam dokumentam pievienotajiem dokumentiem ir jābūt noformētiem tādā veidā, lai atvieglotu dokumentu elektronisku aplūkošanu Vispārējā tiesā un novērstu jebkādu sajaukšanas iespēju. Līdz ar to ir jāievēro šādas prasības:

a)	katram pielikumam ir jābūt numurētam atbilstoši šo Izpildes praktisko noteikumu 83. punkta a) apakšpunktam;

b)	ir ieteicams sniegt norādi uz pielikumu, izmantojot īpašu titullapu;

c)	ja pašiem pielikumiem ir pielikumi, tos numurē un noformē tādā veidā, lai novērstu jebkādu sajaukšanas iespēju;

d)	procesuālajam dokumentam pievienoto dokumentu lappuses tiek numurētas pēc kārtas augošā secībā, numuru norādot to labajā augšējā stūrī. Šo dokumentu lappuses ir jānumurē pēc kārtas, bet atsevišķi no procesuālā dokumenta, kuram tie pievienoti;

e)	pielikumiem ir jābūt viegli salasāmiem.

87.	Ikvienā atsaucē uz iesniegto dokumentu norāda attiecīgā pielikuma numuru, kāds tas iekļauts pielikumu sarakstā, un procesuālo dokumentu, kuram attiecīgais pielikums ir pievienots (piemēram, prasības pieteikuma A.1 pielikums).

C. Datņu, kas iesniegtas ar lietojumprogrammu e-Curia, noformējums

88.

Ar lietojumprogrammu e-Curia procesuālos dokumentus un to pielikumus iesniedz datņu formā. Lai atvieglotu to apstrādi kancelejā, ieteicams ievērot Eiropas Savienības Tiesas interneta vietnē tiešsaistē pieejamajā e-Curia lietošanas rokasgrāmatā minētos praktiskos padomus, proti:

—	datņu nosaukumos ir jābūt ietvertiem vārdiem, kas identificē procesuālo dokumentu (Procesuālais raksts, Pielikumu pirmā daļa, Pielikumu otrā daļa, Pavadvēstule utt.);

—	procesuālā dokumenta tekstu var saglabāt tieši PDF formātā savā tekstu apstrādes programmā, neveicot skenēšanu;

—	procesuālajā dokumentā ir jābūt ietvertam pielikumu sarakstam;

—

pielikumiem ir jābūt ietvertiem vienā vai vairākās datnēs, kuras ir nodalītas no procesuālā dokumenta datnes. Vienā datnē drīkst būt ietverti vairāki pielikumi. Nav obligāti katram pielikumam jāveido atsevišķa datne. Iesniegšanas procesā pielikumus ir ieteicams pievienot augošā secībā un to datņu nosaukumiem ir jābūt pietiekami precīziem (piemēram, Pielikumi no 1 līdz 3, Pielikumi no 4 līdz 6 utt.).

D. Iesniegšana citā veidā, kas nav e-Curia

89.	Vispārīgais noteikums, saskaņā ar kuru ikviens procesuālais dokuments ir iesniedzams kancelejā, izmantojot e-Curia, neskar gadījumus, kas paredzēti Reglamenta 105. panta 1. un 2. punktā un 147. pants 6. punktā.

90.

Turklāt procesuālā dokumenta tekstā minētos šī dokumenta pielikumus, kuru raksturs neļauj tos iesniegt ar e-Curia, var iesniegt, atsevišķi nosūtot pa pastu vai personiski nogādājot kancelejā saskaņā ar Reglamenta 72. panta 4. punktu, ar nosacījumu, ka šie pielikumi ir uzskaitīti ar e-Curia iesniegtā dokumenta pielikumu sarakstā. Pielikumu sarakstā ir jānorāda pielikumi, kas tiek iesniegti atsevišķi. Šie pielikumi kancelejai ir jāsaņem vēlākais desmit dienu laikā pēc procesuālā dokumenta iesniegšanas ar e-Curia. Iesniegšanai jāizmanto šī adrese:

Eiropas Savienības Vispārējās tiesas kanceleja

Rue du Fort Niedergrünewald

L-2925 Luxembourg

91.

Gadījumos, kad procesuālā dokumenta iesniegšana, izmantojot e-Curia, izrādās tehniski neiespējama, pārstāvim ir jāveic Vispārējās tiesas 2018. gada 11. jūlija lēmuma 7. pantā paredzētās darbības. Dokumenta kopijā, kas ir iesniegta citādi, nevis izmantojot e-Curia, atbilstoši Vispārējās tiesas 2018. gada 11. jūlija lēmuma 7. panta otrajai daļai ir jāietver pielikumu saraksts, kā arī visi tajā minētie pielikumi. Šādā veidā iesniegtā procesuālā dokumenta kopija nav pašrocīgi jāparaksta.

E. Procesuālo dokumentu un materiālu nepieņemšana

92.	Sekretārs atsakās reģistrēt reģistrā un pievienot lietas materiāliem procesuālus dokumentus un attiecīgā gadījumā materiālus, kas nav paredzēti Reglamentā. Šaubu gadījumā sekretārs nodod jautājumu izlemšanai priekšsēdētājam.

93.	Izņemot Reglamentā tieši paredzētus gadījumus un neierobežojot šo Izpildes praktisko noteikumu 99. un 100. punktu, sekretārs atsakās reģistrēt reģistrā un pievienot lietas materiāliem procesuālos dokumentus vai materiālus, kas ir sagatavoti valodā, kura nav tiesvedības valoda.

94.	Ja kāds lietas dalībnieks apstrīd sekretāra atteikumu reģistrēt reģistrā un pievienot lietas materiāliem kādu procesuālo dokumentu vai materiālu, sekretārs šo jautājumu nodod priekšsēdētājam, lai viņš izlemtu, vai attiecīgais dokuments vai materiāls ir jāpieņem.

F. Trūkumu novēršana procesuālajos dokumentos un to pielikumos

F.1. Vispārīgi noteikumi

95.	Sekretārs raugās, lai lietas materiāliem pievienotie procesuālie dokumenti un to pielikumi atbilstu Statūtu un Reglamenta normām, kā arī šiem Izpildes praktiskajiem noteikumiem.

96.	Vajadzības gadījumā viņš nosaka lietas dalībniekiem termiņu, lai tie iesniegtajos procesuālajos dokumentos varētu novērst formālus trūkumus.

97.

Gadījumā, ja atkārtoti netiek ievērotas Reglamenta vai šo Izpildes praktisko noteikumu prasības, kādēļ ir jālūdz trūkumu novēršana, sekretārs saskaņā ar Reglamenta 139. panta c) punktu pieprasīs lietas dalībniekam vai pieteikuma par iestāšanos lietā iesniedzējam segt izmaksas saistībā ar šajā ziņā nepieciešamajām Vispārējās tiesas darbībām.

98.	Ja, lai gan ir ticis lūgts novērst trūkumus, pielikumu noformējums joprojām neatbilst Reglamentam vai šiem Izpildes praktiskajiem noteikumiem, sekretārs vēršas pie priekšsēdētāja, lai viņš izlemtu, vai jāatsakās pieņemt šos pielikumus.

99.

Ja procesuālā dokumenta pielikumos esošajiem dokumentiem nav pievienots tulkojums tiesvedības valodā, sekretārs attiecīgajam lietas dalībniekam lūdz šo trūkumu novērst, ja šis tulkojums šķiet vajadzīgs pareizai tiesvedības norisei. Ja trūkumi netiek novērsti, attiecīgie pielikumi tiek izņemti no lietas materiāliem.

100.

Ja trešās personas, kas nav dalībvalsts, pieteikums par iestāšanos lietā nav sagatavots tiesvedības valodā, sekretārs lūdz novērst šo trūkumu pirms tā izsniegšanas lietas dalībniekiem. Ja šī tiesvedības valodā sagatavota pieteikuma versija ir iesniegta sekretāra šim mērķim noteiktajā termiņā, par procesuālā dokumenta iesniegšanas datumu uzskata datumu, kad ir iesniegta pirmā versija, kura nav bijusi tiesvedības valodā.

F.2. Trūkumu novēršana prasības pieteikumā

101.

Ja prasības pieteikums neatbilst šo Izpildes praktisko noteikumu 1. pielikumā uzskaitītajiem nosacījumiem, kanceleja to neizsniedz un tiek noteikts pieņemams termiņš trūkumu novēršanai. Ja trūkumi netiek novērsti, prasība var tikt noraidīta kā nepieņemama saskaņā ar Reglamenta 78. panta 6. punktu, 177. panta 6. punktu un 194. panta 5. punktu.

102.	Ja prasības pieteikums neatbilst šo Izpildes praktisko noteikumu 2. pielikumā uzskaitītajām formas prasībām, prasības pieteikuma izsniegšana tiek atlikta un tiek noteikts pieņemams termiņš trūkumu novēršanai.

103.	Ja prasības pieteikums neatbilst šo Izpildes praktisko noteikumu 3. pielikumā uzskaitītajām formas prasībām, prasības pieteikums tiek izsniegta un tiek noteikts pieņemams termiņš trūkumu novēršanai.

F.3. Trūkumu novēršana citos procesuālajos dokumentos

104.	Iepriekš 101.–103. punktā minētie trūkumu novēršanas gadījumi, ciktāl tas ir nepieciešams, ir piemērojami arī procesuālajiem dokumentiem, kas nav prasības pieteikums.

IV. TIESVEDĪBAS RAKSTVEIDA DAĻA

A. Procesuālo rakstu apjoms

A.1. Tiešās prasības

105.

Tiešajās prasībās Reglamenta 1. panta izpratnē maksimālais procesuālo rakstu lappušu skaits (5) ir šāds.

Tiešajās prasībās, izņemot tās, kas celtas saskaņā ar LESD 270. pantu:

—	50 lappuses – prasības pieteikumam, kā arī iebildumu rakstam;

—	25 lappuses – replikas rakstam, kā arī atbildes rakstam uz repliku;

—	20 lappuses – iebildei par nepieņemamību, kā arī apsvērumiem par to;

—	20 lappuses – iestāšanās rakstam un 15 lappuses – apsvērumiem par šo rakstu.

Tiešajās prasībās, kas celtas saskaņā ar LESD 270. pantu:

—	30 lappuses – prasības pieteikumam, kā arī iebildumu rakstam;

—	15 lappuses – replikas rakstam, kā arī atbildes rakstam uz repliku;

—	10 lappuses – iebildei par nepieņemamību, kā arī apsvērumiem par to;

—	10 lappuses – iestāšanās rakstam un 5 lappuses – apsvērumiem par šo rakstu.

106.	Šī maksimālā lappušu skaita pārsniegšana tiek atļauta tikai vienīgi lietās ar īpaši sarežģītiem tiesiskiem vai faktiskiem apstākļiem.

A.2. Intelektuālā īpašuma lietas

107.

Intelektuālā īpašuma lietās maksimālais procesuālo rakstu lappušu skaits (6) ir šāds:

—	20 lappuses – prasības pieteikumam, kā arī atbildes rakstiem uz prasības pieteikumu;

—	15 lappuses – pretprasībai un atbildes rakstiem uz šo pretprasību;

—	10 lappuses – iebildei par nepieņemamību, kā arī apsvērumiem par to;

—	10 lappuses – iestāšanās rakstam un 5 lappuses – apsvērumiem par šo rakstu.

108.	Šī maksimālā lappušu skaita pārsniegšana ir atļauta tikai vienīgi lietās ar īpaši sarežģītiem tiesiskiem vai faktiskiem apstākļiem.

A.3. Trūkumu novēršana procesuālajos rakstos pārāk liela apjoma dēļ

109.	Procesuālajā rakstā, kura lappušu skaits par 40 % pārsniedz iepriekš 105. un 107. punktā attiecīgi paredzēto maksimālo lappušu skaitu, ir jāizdara izmaiņas, novēršot šo trūkumu, ja vien priekšsēdētājs nelemj citādi.

110.	Procesuālajā rakstā, kura lappušu skaits par mazāk nekā 40 % pārsniedz to pašu iepriekš 105. un 107. punktā attiecīgi paredzēto maksimālo lappušu skaitu, izmaiņas, novēršot šo trūkumu, ir jāizdara tad, ja priekšsēdētājs lūdz to darīt.

111.	Ja lietas dalībniekam tiek lūgts novērst trūkumus procesuālajā rakstā tā pārāk lielā apjoma dēļ, procesuālā raksta, kura apjoms ir pamats šai novēršanai, izsniegšana tiek atlikta uz vēlāku laiku.

B. Procesuālo rakstu struktūra un saturs

B.1. Tiešās prasības

1) Pieteikums par lietas ierosināšanu

112.	Reglamenta 76. pantā ir norādītas ziņas, kas obligāti jāiekļauj pieteikumā par lietas ierosināšanu.

113.	Pēc prasības pieteikuma ievaddaļas jābūt īsam tiesvedības rašanās faktu izklāstam.

114.	Prasītāja prasījumi ir jāformulē precīzi, iekļaujot tos prasības pieteikuma sākumā vai beigās.

115.	Juridiskā argumentācija ir jāstrukturē atbilstoši izvirzītajiem prasības pamatiem. Pirms šī argumentācijas izklāsta parasti ir lietderīgi shematiski norādīt izvirzītos prasības pamatus. Turklāt katram izvirzītajam pamatam ir ļoti vēlams piešķirt virsrakstu, lai tos viegli varētu identificēt.

116.	Kopā ar prasības pieteikumu ir jāiesniedz Reglamenta 51. panta 2. un 3. punktā un 78. pantā paredzētie dokumenti.

117.

Saistībā ar Reglamenta 51. panta 2. punktā paredzētā apliecinošā dokumenta iesniegšanu par to, ka advokāts, kurš pārstāv lietas dalībnieku vai palīdz tā pārstāvim, ir tiesīgs praktizēt tiesā dalībvalstī vai citā valstī, kura ir Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu līgumslēdzēja puse, var atsaukties uz dokumentu, kas jau ticis iesniegts kādā lietā Vispārējā tiesā.

118.	Ikvienam prasības pieteikumam ir jāpievieno kopsavilkums par izvirzītajiem pamatiem un galvenajiem argumentiem, kas paredzēts, lai atvieglotu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicējamā paziņojuma sagatavošanu atbilstoši Reglamenta 79. pantam.

119.

Lai atvieglotu kopsavilkuma par izvirzītajiem pamatiem un galvenajiem argumentiem apstrādi Vispārējā tiesā, būtu jānodrošina, ka tas:

—	tiek iesniegts atsevišķi no prasības pieteikuma pamatteksta un prasības pieteikumā minētajiem pielikumiem;

—	nepārsniedz divas lappuses;

—	ir sagatavots tiesvedības valodā atbilstoši paraugam, kas pieejams tiešsaistē Eiropas Savienības Tiesas interneta vietnē;

—	kā parasta ar tekstu apstrādes programmu sagatavota datne tiek nosūtīts pa elektronisko pastu uz adresi GC.Registry@curia.europa.eu, norādot lietu, uz kuru tas attiecas.

120.	Ja prasības pieteikums ir iesniegts pēc pieteikuma par juridisko palīdzību iesniegšanas, kas aptur prasības celšanai paredzēto termiņu atbilstoši Reglamenta 147. panta 7. punktam, šī informācija ir jānorāda pieteikuma par lietas ierosināšanu sākumā.

121.

Ja prasības pieteikums ir iesniegts pēc tam, kad ir izsniegts rīkojums par pieteikumu par juridisko palīdzību, vai – gadījumā, ja advokāts pieteikuma par juridisko palīdzību iesniedzēja pārstāvībai nav norīkots minētajā rīkojumā, – pēc tam, kad ir izsniegts rīkojums, ar kuru norīko advokātu, kam jāpārstāv pieteikuma iesniedzējs, prasības pieteikumā ir jānorāda arī datums, kurā rīkojums ir izsniegts prasītājam.

122.	Lai atvieglotu prasības pieteikuma sagatavošanu no formas prasību viedokļa, lietas dalībnieki tiek aicināti iepazīties ar dokumentu “Prasības pieteikuma sagatavošanas rokasgrāmata”, kas ir pieejams Eiropas Savienības Tiesas interneta vietnē.

2) Iebildumu raksts

123.	Reglamenta 81. panta 1. punktā ir norādītas ziņas, kas obligāti jāiekļauj iebildumu rakstā.

124.	Atbildētāja prasījumi ir jāformulē precīzi, iekļaujot tos iebildumu raksta sākumā vai beigās.

125.	Ja tiek apstrīdēts kāds prasītāja norādīts fakts, tas jādara tieši, precīzi norādot attiecīgos faktus.

126.	Tā kā tiesvedības tiesiskais ietvars tiek noteikts prasības pieteikumā, iebildumu rakstā minētie argumenti iespēju robežās ir jāstrukturē atbilstoši prasības pieteikumā izklāstītajiem pamatiem vai iebildumiem.

127.	Šo Izpildes praktisko noteikumu 116. un 117. punkts ir piemērojami iebildumu rakstam.

128.

Saskaņā ar LESD 270. pantu ierosinātajās lietās ir vēlams, lai iestādes iebildumu rakstam pievienotu vispārpiemērojamos aktus, uz kuriem ir izdarītas atsauces un kuri nav publicēti Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, norādot to pieņemšanas, spēkā stāšanās un attiecīgā gadījumā to atcelšanas datumus.

3) Replikas raksts un atbildes raksts uz repliku

129.	Ja notiek otrreizēja procesuālo rakstu apmaiņa, puses var papildināt savus argumentus attiecīgi ar replikas rakstu vai atbildes rakstu uz repliku.

130.

Tā kā strīda apstākļi un galvenie pamati vai iebildumi ir jau padziļināti izklāstīti (vai apstrīdēti) prasības pieteikumā un iebildumu rakstā, replikas raksta un atbildes raksta uz repliku mērķis ir ļaut prasītājam vai atbildētājam precizēt savu nostāju vai niansēt argumentāciju kādā svarīgā jautājumā un atbildēt uz jaunu informāciju, kas sniegta iebildumu rakstā un replikas rakstā. Turklāt priekšsēdētājs, piemērojot Reglamenta 83. panta 3. punktu, var pats precizēt jautājumus, par kuriem būtu jāiesniedz šie raksti.

B.2. Intelektuālā īpašuma lietas

1) Pieteikums par lietas ierosināšanu

131.	Reglamenta 177. panta 1. punktā ir norādītas ziņas, kas obligāti jāiekļauj pieteikumā par lietas ierosināšanu.

132.	Prasības pieteikumā ir jābūt ietvertai arī Reglamenta 177. panta 2. un 3. punktā minētajai informācijai.

133.	Kopā ar prasības pieteikumu ir jāiesniedz Reglamenta 177. panta 3.–5. punktā paredzētie dokumenti.

134.	Šo Izpildes praktisko noteikumu 113.–115, 117. un 120.–122. punkts ir piemērojami prasības pieteikumiem intelektuālā īpašuma lietās.

2) Atbildes raksts

135.	Reglamenta 180. panta 1. punktā ir norādītas ziņas, kas obligāti jāiekļauj atbildes rakstā.

136.	Atbildētāja vai personas, kas iestājusies lietā, prasījumi ir jāformulē precīzi, iekļaujot tos atbildes raksta sākumā vai beigās.

137.	Kopā ar personas, kas iestājusies lietā, atbildes rakstu ir jāiesniedz Reglamenta 177. panta 4. un 5. punktā paredzētie dokumenti, ciktāl šie dokumenti nav tikuši iesniegti agrāk saskaņā ar Reglamenta 173. panta 5. punktu.

138.	Šo Izpildes praktisko noteikumu 117., 125. un 126. punkts ir piemērojami atbildes rakstam.

3) Pretprasība un atbildes raksti uz pretprasību

139.

Ja procesa apelācijas padomē dalībnieks, kas nav prasītājs, tad, kad viņam ir izsniegta prasība, vēlas apstrīdēt kādu prasības pieteikumā neminētu apstrīdētā lēmuma aspektu, šim dalībniekam līdz ar sava atbildes raksta iesniegšanu ir jāceļ pretprasība. Šī pretprasība jāiesniedz kā atsevišķs dokuments, un tai jāatbilst Reglamenta 183. un 184. pantā minētajām prasībām.

140.	Ja ir iesniegta šāda pretprasība, pārējie tiesvedības dalībnieki var iesniegt atbildes rakstu uz pretprasību, kurā ir jāapspriež vienīgi pretprasībā izvirzītie prasījumi, pamati un argumenti.

V. TIESVEDĪBAS MUTVĀRDU DAĻA

A. Pieteikumi par tiesas sēdes mutvārdu paskaidrojumu uzklausīšanai noturēšanu

141.	Kā izriet no Reglamenta 106. panta, Vispārējā tiesā organizē tiesas sēdi mutvārdu paskaidrojumu uzklausīšanai vai nu pēc savas ierosmes, vai arī pēc puses pieteikuma.

142.

Pusei, kas vēlas tikt uzklausīta tiesas sēdē mutvārdu paskaidrojumu uzklausīšanai, trīs nedēļu laikā pēc tam, kad lietas dalībniekiem ir izsniegts dokuments par tiesvedības rakstveida daļas pabeigšanu, ir jāiesniedz šajā ziņā motivēts pieteikums. Šiem motīviem – kurus nedrīkst sajaukt ar procesuālo rakstu vai rakstveida apsvērumiem un kuriem nebūtu jāpārsniedz trīs lappuses – jāizriet no konkrēta vērtējuma par to, kāpēc attiecīgajam lietas dalībniekam ir lietderīga tiesas sēde mutvārdu paskaidrojumu uzklausīšanai, un tajos ir jānorāda lietas materiālu vai argumentācijas daļas, ko šis lietas dalībnieks uzskata par vajadzīgu plašāk izvērst vai atspēkot tiesas sēdē mutvārdu paskaidrojumu uzklausīšanai. Lai labāk virzītu debates tiesas sēdē mutvārdu paskaidrojumu uzklausīšanai, ir vēlams, lai motīvi nebūtu vispārīgi, piemēram, vienīgi atsaucoties uz lietas nozīmīgumu.

143.	Ja puse noteiktajā termiņā neiesniedz motivētu pieteikumu, Vispārējā tiesa var nolemt, ka prasība izlemjama bez tiesvedības mutvārdu daļas.

B. Tiesas sēdes mutvārdu paskaidrojumu uzklausīšanai sagatavošana

144.	Kanceleja nodrošina, ka lietas dalībnieki tiek uzaicināti uz tiesas sēdi mutvārdu paskaidrojumu uzklausīšanai vismaz vienu mēnesi pirms tās noturēšanas, neskarot situācijas, kurās apstākļi pamato to uzaicināšanu īsākā laikā.

145.

Saskaņā ar Reglamenta 107. panta 2. punktu pieteikumi pārcelt tiesas sēdes mutvārdu paskaidrojumu uzklausīšanai datumu ir pieļaujami tikai izņēmuma apstākļos. Šādus pieteikumus var iesniegt vienīgi puses, tiem ir jābūt pienācīgi motivētiem, tiem ir jāpievieno atbilstošie apliecinošie dokumenti, un tie ir jāpārsūta Vispārējai tiesai pēc iespējas ātrāk pēc uzaicināšanas.

146.	Ja lietas dalībnieka pārstāvim ir nodoms nepiedalīties tiesas sēdē mutvārdu paskaidrojumu uzklausīšanai, viņam tiek lūgts darīt to zināmu Vispārējai tiesai pēc iespējas ātrāk pēc uzaicināšanas.

147.	Vispārējā tiesa cenšas nodrošināt, lai lietas dalībnieku pārstāvji ziņojuma tiesas sēdē kopsavilkumu saņemtu trīs nedēļas pirms tiesas sēdes. Ziņojuma tiesas sēdē kopsavilkumu izmanto, lai sagatavotu tiesas sēdi mutvārdu paskaidrojumu uzklausīšanai.

148.	Tiesneša referenta sagatavotajā ziņojuma tiesas sēdē kopsavilkumā ir iekļauts tikai pamatu izklāsts un īss lietas dalībnieku argumentu kopsavilkums.

149.	Iespējamie lietas dalībnieku apsvērumi par ziņojuma tiesas sēdē kopsavilkumu var tikt sniegti tiesas sēdes mutvārdu paskaidrojumu uzklausīšanai laikā. Šādā gadījumā tiesas sēdes protokolā tiek izdarīta atzīme par šādiem apsvērumiem.

150.	Ziņojuma tiesas sēdē kopsavilkums sabiedrības zināšanai tiek izlikts pie tiesas sēdes zāles tiesas sēdes mutvārdu paskaidrojumu uzklausīšanai dienā, ja vien runa nav par pilnībā slēgtu sēdi.

151.	Sekretārs nodrošina, ka pie tiesas sēdes zāles pirms katras atklātās tiesas sēdes tiesvedības valodā tiek izziņota šāda informācija: tiesas sēdes mutvārdu paskaidrojumu uzklausīšanai datums un laiks, kompetentais iztiesāšanas sastāvs, izskatāmā lieta vai lietas un lietas dalībnieku vārdi/nosaukumi.

152.

Lūgums par konkrētu tehnisku līdzekļu izmantošanu demonstrēšanas vajadzībām ir jāiesniedz vismaz divas nedēļas pirms tiesas sēdes mutvārdu paskaidrojumu uzklausīšanai datuma. Ja priekšsēdētājs apmierina lūgumu, šādu līdzekļu izmantošanas kārtība ir jānosaka kopā ar kanceleju, lai ņemtu vērā iespējamos tehniskos vai praktiskos ierobežojumus. Vienīgais demonstrēšanas mērķis ir ilustrēt lietas materiālos esošos datus, un tātad tā nedrīkst ietvert jaunus pamatus vai jaunus pierādījumus. Šādai demonstrēšanai izmantotie datu nesēji netiek pievienoti lietas materiāliem un tātad netiek izsniegti pārējiem lietas dalībniekiem, ja vien priekšsēdētājs nenolemj citādi.

153.

Ņemot vērā piekļuvei Eiropas Savienības Tiesas ēkām piemērojamos drošības pasākumus, lietas dalībnieku pārstāvjiem ir ieteicams veikt nepieciešamos pasākumus, lai viņi varētu nokļūt tiesas sēdes zālē vismaz 15 minūtes pirms tiesas sēdes mutvārdu paskaidrojumu uzklausīšanai sākuma, jo ir ierasts, ka iztiesāšanas sastāva tiesnešiem ir tikšanās ar lietas dalībnieku pārstāvjiem saistībā ar tiesas sēdes organizēšanu.

154.	Lai sagatavotos dalībai tiesas sēdē mutvārdu paskaidrojumu uzklausīšanai, lietas dalībnieku pārstāvji tiek aicināti iepazīties ar dokumentu “Tiesas sēdes mutvārdu paskaidrojumu uzklausīšanai rokasgrāmata”, kas ir pieejams Eiropas Savienības Tiesas interneta vietnē.

C. Tiesas sēdes mutvārdu paskaidrojumu uzklausīšanai norise

155.	Lietas dalībnieku pārstāvjiem ir jāuzstājas mantijās.

156.

Tiesas sēdē mutvārdu paskaidrojumu uzklausīšanai:

—	attiecīgā gadījumā ļoti īsi, kopsavilkuma veidā tiek atgādināta ieņemtā nostāja, uzsverot galvenos pamatus, kas izvērsti rakstveidā;

—	vajadzības gadījumā tiek izskaidroti daži tiesvedības rakstveida daļā paustie argumenti un, iespējams, tiek sniegti jauni argumenti, kas saistīti ar notikumiem, kuri norisinājušies pēc tiesvedības rakstveida daļas pabeigšanas, un ko tāpēc nevarēja izklāstīt rakstveida dokumentos;

—	tiek sniegtas atbildes uz iespējamajiem Vispārējās tiesas jautājumiem.

157.

Ņemot vērā iepriekš 156. punktā definēto tiesas sēdes mutvārdu paskaidrojumu uzklausīšanai mērķi, katram lietas dalībniekam ir jānovērtē, vai mutvārdu paskaidrojumu sniegšana ir patiešām lietderīga un vai nepietiek tikai atsaukties uz rakstveida apsvērumiem vai procesuālajiem rakstiem. Tādējādi tiesas sēdē mutvārdu paskaidrojumu uzklausīšanai var koncentrēties uz atbildēm uz Vispārējās tiesas uzdotajiem jautājumiem. Ja pārstāvis uzskata, ka viņam ir jāizsaka savs viedoklis, viņam tiek ieteikts iztirzāt tikai dažus no aspektiem un saistībā ar pārējiem aspektiem atsaukties uz procesuālajiem rakstiem.

158.

Ja pirms tiesas sēdes mutvārdu paskaidrojumu uzklausīšanai noturēšanas Vispārējā tiesa saskaņā ar Reglamenta 89. panta 4. punktu lūdza lietas dalībniekus mutvārdu paskaidrojumos koncentrēties uz vienu vai vairākiem konkrētiem jautājumiem, šo jautājumu apspriešanai mutvārdu paskaidrojumu sniegšanas laikā ir dodama priekšroka.

159.

Ja kāds lietas dalībnieks nesniedz mutvārdu paskaidrojumus, tā klusēšana nekādā ziņā nav atzīstama par piekrišanu kāda cita lietas dalībnieka paustajiem mutvārdu paskaidrojumiem, ja attiecīgā argumentācija jau ir tikusi atspēkota rakstveidā. Šī klusēšana neliedz šim lietas dalībniekam izteikt repliku par otra lietas dalībnieka mutvārdu paskaidrojumiem.

160.

Skaidrības labad un lai Vispārējās tiesas locekļi labāk varētu saprast mutvārdu paskaidrojumus, parasti ir ieteicams runāt brīvi, izmantojot piezīmes, nevis lasīt sagatavotu tekstu. Lietas dalībnieku pārstāvji arī tiek lūgti, cik vien iespējams, vienkāršot savu lietas izklāstu un pārsvarā lietot īsus teikumus. Turklāt pārstāvji palīdz Vispārējai tiesai, strukturējot savus mutvārdu paskaidrojumus un vispirms precizējot plānu, pēc kāda viņi paredzējuši izklāstīt savus argumentus.

161.

Lai Vispārējai tiesai varētu tikt sniegti skaidrojumi par noteiktiem tehniskiem jautājumiem, iztiesāšanas sastāva priekšsēdētājs var atļaut lietas dalībnieku pārstāvjiem dot iespēju uzstāties personām, kuras, kaut gan tām nav pārstāvja statusa, ir piemērotākas, lai formulētu nostāju. Šīs personas uzstājas, vienīgi klātesot attiecīgajam lietas dalībnieka pārstāvim, kurš par to uzņemas atbildību. Pirms uzstāšanās šīm personām ir jānorāda viņu identitāte.

162.

Mutvārdu paskaidrojumu sniegšanas ilgums var atšķirties atkarībā no lietas sarežģītības un tā, vai pastāv vai nepastāv jauni faktiskie apstākļi. Katrai pusei ir 15 minūtes, un katrai personai, kas iestājusies lietā, – 10 minūtes mutvārdu paskaidrojumu sniegšanai (apvienotajās lietās katrai pusei ir 15 minūtes attiecībā uz katru lietu un katrai personai, kas iestājusies lietā, ir 10 minūtes attiecībā uz katru lietu), ja vien kanceleja viņiem nav devusi citus norādījumus šajā ziņā. Šis ierobežojums attiecas tikai uz pašiem mutvārdu paskaidrojumiem, neieskaitot laiku, kas nepieciešams, lai atbildētu uz tiesas sēdē mutvārdu paskaidrojumu uzklausīšanai uzdotajiem jautājumiem vai lai sniegtu gala replikas.

163.

Ja attiecīgos apstākļos tas ir nepieciešams, kancelejā vismaz divas nedēļas (vai pienācīgi pamatotu izņēmuma apstākļu gadījumā – vēlāk) pirms tiesas sēdes mutvārdu paskaidrojumu uzklausīšanai dienas var tikt iesniegts lūgums piešķirt atkāpi no šī parastā mutvārdu paskaidrojumu sniegšanai paredzētā laika; šis lūgums ir pienācīgi motivēts, un tajā ir precizēts laiks, kāds būtu nepieciešams paskaidrojumu sniegšanai. Pārstāvji tiek informēti par mutvārdu paskaidrojumu sniegšanai paredzēto laiku, kāds viņiem tiek dots atbilstoši šādiem lūgumiem.

164.

Ja vairāki pārstāvji pārstāv vienu lietas dalībnieku, principā tikai divi no viņiem var sniegt mutvārdu paskaidrojumus un kopējais viņu mutvārdu uzstāšanās laiks nedrīkst pārsniegt iepriekš 162. punktā paredzēto laiku mutvārdu paskaidrojumu sniegšanai. Tomēr atbildes uz tiesnešu jautājumiem var sniegt un gala replikas var izteikt citi pārstāvji, kas nav snieguši mutvārdu paskaidrojumus.

165.

Ja vairāki lietas dalībnieki Vispārējā tiesā aizstāv vienu un to pašu tēzi (gadījums, kad notiek iestāšanās lietā vai kad lietas tiek apvienotas), to pārstāvji tiek aicināti pirms tiesas sēdes mutvārdu paskaidrojumu uzklausīšanai savstarpēji vienoties, lai izvairītos no jebkādas mutvārdu paskaidrojumu atkārtošanās.

166.	Ja pārstāvji citē Tiesas, Vispārējās tiesas vai Civildienesta tiesas nolēmumu, viņi tiek lūgti norādīt parasto lietas nosaukumu un tās numuru un attiecīgā gadījumā precizēt attiecīgo(-os) nolēmuma punktu(-us).

167.

Atbilstoši Reglamenta 85. panta 3. punktam puses izņēmuma kārtā var sniegt papildu pierādījumus tiesas sēdes mutvārdu paskaidrojumu uzklausīšanai laikā. Šādā gadījumā pārējie lietas dalībnieki tiek uzklausīti par šo pierādījumu pieņemamību un saturu. Attiecīgā gadījumā ir ieteicams ņemt līdzi pietiekamu eksemplāru skaitu.

D. Mutiskā tulkošana

168.	Lai atvieglotu mutisko tulkošanu, lietas dalībnieku pārstāvji tiek lūgti iepriekš pa elektronisko pastu (interpret@curia.europa.eu) nosūtīt Mutiskās tulkošanas direkcijai iespējamo mutvārdu paskaidrojumu tekstu vai tam izmantotās rakstveida piezīmes.

169.	Iesniegtajām piezīmēm par mutvārdu paskaidrojumiem tiek nodrošināta konfidencialitāte. Lai novērstu jebkādus pārpratumus, jānorāda lietas dalībnieka uzvārds/nosaukums. Piezīmes par mutvārdu paskaidrojumiem netiek pievienotas lietas materiāliem.

170.

Pārstāvjiem tiek atgādināts, ka atkarībā no situācijas tikai daži no Vispārējās tiesas locekļiem mutvārdu paskaidrojumus noklausās valodā, kurā tie tiek sniegti, un ka pārējie tos noklausās ar sinhronās mutiskās tulkošanas palīdzību. Tiesas sēdes mutvārdu paskaidrojumu uzklausīšanai pienācīgas norises un sinhronās mutiskās tulkošanas kvalitātes standartu nodrošināšanai pārstāvjiem ir vēlams runāt lēni, izmantojot mikrofonu.

171.

Ja pārstāvji ir paredzējuši precīzi citēt atsevišķu tekstu vai dokumentu daļas, it īpaši lietas materiālos neminētas daļas, ir lietderīgi tās darīt zināmas mutiskajiem tulkiem pirms tiesas sēdes mutvārdu paskaidrojumu uzklausīšanai. Tāpat arī var būt lietderīgi viņiem darīt zināmus iespējamos grūti tulkojamus terminus.

E. Tiesas sēdes mutvārdu paskaidrojumu uzklausīšanai protokols

172.

Tiesas sekretārs tiesvedības valodā sagatavo katras tiesas sēdes mutvārdu paskaidrojumu uzklausīšanai protokolu, kurā ir norādītas šādas ziņas: lietas apzīmējums; tiesas sēdes datums, laiks un vieta; attiecīgā gadījumā tas, ka tiesas sēde ir slēgta; klātesošo tiesnešu un tiesas sekretāra uzvārdi; klātesošo lietas dalībnieku pārstāvju uzvārdi un statuss; attiecīgā gadījumā atzīme par apsvērumiem par ziņojuma tiesas sēdē kopsavilkumu; attiecīgā gadījumā uzklausīto liecinieku vai ekspertu uzvārdi, vārdi, statuss un adreses; attiecīgā gadījumā norāde uz tiesas sēdē iesniegtajiem procesuālajiem dokumentiem vai materiāliem un – vajadzības gadījumā – tiesas sēdē izdarītajiem paziņojumiem, kā arī Vispārējās tiesas vai priekšsēdētāja tiesas sēdē pasludinātie lēmumi.

VI. KONFIDENCIALITĀTE

A. Vispārīgi noteikumi

173.

Atbilstoši Reglamenta 64. pantam un neierobežojot Reglamenta 68. panta 4. punktu, 104. pantu, 105. panta 8. punktu, kā arī 144. panta 7. punktu, Vispārējā tiesa ņem vērā tikai tos procesuālos dokumentus un materiālus, kuri ir darīti pieejami lietas dalībnieku pārstāvjiem un attiecībā uz kuriem viņiem ir bijusi iespēja izteikt savu viedokli.

174.	No tā izriet, ka, neskarot Reglamenta 103.–105. pantu, prasītāja lūgums par noteiktas lietas materiālos esošas informācijas konfidencialitātes ievērošanu attiecībā uz atbildētāju nevar tikt ņemts vērā. Tāpat arī atbildētājs nevar izteikt šādu lūgumu attiecībā uz prasītāju.

175.	Tomēr puse var lūgt, lai atbilstoši Reglamenta 144. panta 7. punktam noteikta lietas materiālos esoša konfidenciāla informācija netiktu izpausta personai, kas iestājusies lietā.

176.	Tāpat atbilstoši Reglamenta 68. panta 4. punktam katrs lietas dalībnieks var lūgt, lai kādam apvienoto lietu dalībniekam būtu liegta piekļuve noteiktai attiecīgo apvienoto lietu materiālos esošai informācijai tās apgalvotās konfidencialitātes dēļ.

B. Konfidencialitāte gadījumā, ja ir iesniegts pieteikums par iestāšanos lietā

177.	Ja lietā ir iesniegts pieteikums par iestāšanos lietā, puses tiek aicinātas sekretāra noteiktajā termiņā norādīt, vai tās lūdz ievērot lietas materiāliem jau pievienotajos procesuālajos dokumentos un materiālos esošas noteiktas informācijas konfidencialitāti.

178.

Attiecībā uz visiem procesuālajiem dokumentiem un materiāliem, ko puses iesniedz vēlāk, vienlaicīgi ar šo dokumentu un materiālu iesniegšanu tām attiecīgā gadījumā ir jāiesniedz pieteikums par konfidencialitātes ievērošanu. Ja šāds pieteikums nav iesniegts, iesniegtie procesuālie dokumenti un materiāli tiks darīti zināmi personai, kas iestājusies lietā.

179.	Ikviens pieteikums par konfidencialitātes ievērošanu ir jāiesniedz kā atsevišķs dokuments. Tas nevar tikt iesniegts konfidenciālajā versijā, un tātad tajā nav jābūt konfidenciālai informācijai.

180.	Pieteikumā par konfidencialitātes ievērošanu ir jānorāda lietas dalībnieks, attiecībā uz kuru tiek lūgts ievērot konfidencialitāti.

181.

Pieteikums par konfidencialitātes ievērošanu nevar pārsniegt to, kas ir strikti nepieciešams, un nekādā gadījumā nedrīkst attiekties uz visu procesuālo dokumentu, un tikai izņēmuma gadījumā to var attiecināt uz visu pielikumu. Proti, parasti ir iespējams, neaizskarot attiecīgās intereses, darīt zināmu procesuālā dokumenta un materiālu, kuros dažas daļas, vārdi vai skaitļi ir svītroti, nekonfidenciālo versiju.

182.	Pieteikumā par konfidencialitātes ievērošanu precīzi jānorāda attiecīgie elementi vai teksta daļas un jāiekļauj pamatojums, kas apliecina katra šī elementa vai teksta daļas konfidencialitāti. Šādu norāžu neesamība var būt pamats, lai Vispārējā tiesa pieteikumu noraidītu.

183.	Lietas dalībniekam, iesniedzot pieteikumu par viena vai vairāku procesuālo dokumentu konfidencialitātes ievērošanu, ir jāiesniedz attiecīgā procesuālā dokumenta vai dokumentu un materiālu, no kuriem ir svītroti elementi vai teksta daļas, uz ko attiecas pieteikums, pilna nekonfidenciālā versija.

184.

Ja pieteikumā par konfidencialitātes ievērošanu nav ievēroti šo Izpildes praktisko noteikumu 179., 180. un 183. punkts, sekretārs lūdz attiecīgo lietas dalībnieku novērst trūkumus. Ja, lai gan ir lūgums novērst trūkumus, pieteikums par konfidencialitātes ievērošanu netiek labots atbilstoši šo Izpildes praktisko noteikumu prasībām, tas nevar tikt lietderīgi izskatīts un visi attiecīgie procesuālie dokumenti un materiāli tiks darīti zināmi personai, kas iestājusies lietā.

C. Konfidencialitātes ievērošana lietu apvienošanas gadījumā

185.	Ja ir paredzēts apvienot vairākas lietas, lietas dalībnieki tiek aicināti sekretāra noteiktajā termiņā norādīt, vai tie lūdz ievērot apvienoto lietu materiāliem jau pievienotajos procesuālajos dokumentos un materiālos esošas noteiktas informācijas konfidencialitāti.

186.

Attiecībā uz visiem procesuālajiem dokumentiem un materiāliem, ko lietas dalībnieki iesniedz vēlāk, vienlaicīgi ar šo dokumentu un materiālu iesniegšanu tiem attiecīgā gadījumā ir jāiesniedz pieteikums par konfidencialitātes ievērošanu. Ja šāds pieteikums nav iesniegts, iesniegtie procesuālie dokumenti un materiāli tiks darīti pieejami pārējiem apvienoto lietu dalībniekiem.

187.	Šo Izpildes praktisko noteikumu179.–184. punkts ir piemērojami pieteikumiem par konfidencialitātes ievērošanu lietu apvienošanas gadījumā.

D. Konfidencialitātes ievērošana saistībā ar Reglamenta 103. pantu

188.

Reglamenta 91. pantā paredzēto pierādījumu savākšanas pasākumu ietvaros Vispārējā tiesa var izdot rīkojumu, pieprasot lietas dalībniekam iesniegt informāciju vai materiālus, kas attiecas uz lietu. Atbilstoši Reglamenta 92. panta 3. punktam rīkojums par šādu iesniegšanu var tikt izdots vienīgi tad, ja attiecīgais lietas dalībnieks nav izpildījis iepriekš šim mērķim noteikto procesa organizatorisko pasākumu vai ja lietas dalībnieks, uz kuru attiecas pasākums, to skaidri lūdz, pamatojot nepieciešamību noteikt šādu pasākumu rīkojuma par pierādījumu savākšanu formā.

189.

Ja kāda puse norāda uz informācijas vai materiālu konfidencialitāti, lai savā atbildē uz pieteikumu par procesa organizatorisko pasākumu iebilstu pret to nodošanu vai lai piedāvātu izmantot pierādījumu savākšanas pasākumu, Vispārējā tiesa, ja tā uzskata, ka šai informācijai vai materiāliem var būt nozīme lietas izlemšanā, uzdod iesniegt šos dokumentus, izdodot rīkojumu par pierādījumu savākšanu atbilstoši Reglamenta 91. panta b) punktam. Kārtība, kādā veicamas darbības ar šādi Vispārējai tiesai iesniegto konfidenciālo informāciju un materiāliem, ir reglamentēta Reglamenta 103. pantā. Ar attiecīgo režīmu nav paredzētas nekādas atkāpes no tiesvedības sacīkstes principa, bet tajā ir noteikta kārtība, kādā šis princips tiek īstenots.

190.

Atbilstoši minētajai tiesību normai Vispārējā tiesa izvērtē dokumentu vai materiālu nozīmīgumu lietas izlemšanai un pārbauda to konfidencialitāti. Ja tā secina, ka attiecīgā informācija ir gan tāda, kam ir nozīme lietas izlemšanā, gan konfidenciāla, tā izsver šo konfidencialitāti un prasības saistībā ar tiesībām uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā, it īpaši sacīkstes principa ievērošanu, un šīs izsvēršanas iznākumā Vispārējai tiesai ir divas iespējas.

191.

Vispārējā tiesa var nolemt, ka informācija vai materiāls ir jādara zināmi otrai pusei, lai gan tie ir konfidenciāli. Šajā ziņā Vispārējā tiesa ar procesa organizatorisko pasākumu var aicināt lietas dalībnieku, izņemot to, kurš iesniedzis konfidenciālo informāciju, pārstāvjus uzņemties saistības saglabāt dokumenta vai materiāla konfidencialitāti, nedarot zināmas saviem attiecīgajiem pilnvarotājiem vai kādai trešajai personai ziņas, kuras viņi uzzinās. Šo saistību pārkāpšanas gadījumā var tikt piemērots Reglamenta 55. pants.

192.

Alternatīvi Vispārējā tiesa var nolemt nedarīt zināmu konfidenciālo informāciju, tajā paša laikā ļaujot otrai pusei iegūt nekonfidenciālu informāciju, lai tā varētu iespējami lielākā apmērā paust savus apsvērumus, ievērojot sacīkstes principu. Tāpēc Vispārējā tiesa uzdod pusei, kas iesniegusi konfidenciālo informāciju, darīt zināmus noteiktus informācijas elementus tādā veidā, kas ļautu saskaņot informācijas konfidencialitātes saglabāšanu un tiesvedības sacīkstes raksturu. Piemēram, informācija var tikt darīta zināma kopsavilkuma veidā. Ja Vispārējā tiesa uzskata, ka otra puse nevar lietderīgi īstenot savas tiesības uz aizstāvību, tā var izdot vienu vai pat vairākus rīkojumus, līdz tā secina, ka tiesvedība var efektīvi tikt turpināta, ievērojot sacīkstes principu.

193.

Ja Vispārējā tiesa uzskata, ka informācija, kas otrai pusei ir darīta zināma saskaņā ar kārtību, kas paredzēta uz Reglamenta 103. panta 3. punkta pamata izdotajos rīkojumos, ir ļāvusi šai pusei lietderīgi paust savu viedokli, Vispārējā tiesa lietas iztiesāšanā neņem vērā konfidenciālo informāciju vai materiālus, kas nav tikuši darīti zināmi minētajai pusei. Konfidenciālā informācija vai materiāli tiek izņemti no lietas materiāliem, un par to tiek informēti lietas dalībnieki.

E. Konfidencialitātes ievērošana saistībā ar Reglamenta 104. pantu

194.	Veicot pārbaudi par tāda iestādes tiesību akta tiesiskumu, ar kuru atteikta piekļuve kādam dokumentam, Vispārējā tiesa, izdodot rīkojumu par pierādījumu savākšanas pasākumu atbilstoši Reglamenta 91. panta c) punktam, var uzdot iesniegt šo dokumentu.

195.	Iestādes iesniegto dokumentu nedara zināmu pārējiem lietas dalībniekiem, izņemot, ja līdz ar to zūd strīda priekšmets.

F. Konfidencialitātes ievērošana saistībā ar Reglamenta 105. pantu

196.

Atbilstoši Reglamenta 105. panta 1. un 2. punktam puse tiesvedībā – brīvprātīgi vai Vispārējās tiesas noteikta pierādījumu savākšanas pasākuma rezultātā – var iesniegt informāciju vai materiālus, kas skar Eiropas Savienības vai vienas vai vairāku tās dalībvalstu drošību vai to starptautisko attiecību uzturēšanu. Minētā panta 3.–10. punktā ir paredzēta procesuālā kārtība, kas piemērojama šādai informācijai vai materiāliem.

197.

Ņemot vērā informācijas vai materiālu, kas skar Savienības vai vienas vai vairāku tās dalībvalstu drošību vai to starptautisko attiecību uzturēšanu, sensitīvo un konfidenciālo raksturu, ar Reglamenta 105. pantu radītās kārtības īstenošanai ir nepieciešams izveidot atbilstošu drošības sistēmu, lai garantētu minētās informācijas vai materiālu augstu aizsardzības līmeni. Šī sistēma ir paredzēta Vispārējās tiesas 2016. gada 14. septembra lēmumā.

VII. JURIDISKĀ PALĪDZĪBA

198.	Atbilstoši Reglamenta 147. panta 2. punktam, lai iesniegtu pieteikumu par juridisko palīdzību, obligāti ir jāizmanto veidlapa. Šī veidlapa ir pieejama Eiropas Savienības Tiesas interneta vietnē.

199.

Pieteikuma par juridisko palīdzību iesniedzējs, kuru pieteikuma par juridisko palīdzību veidlapas iesniegšanas laikā nepārstāv advokāts, pienācīgi aizpildītu un parakstītu veidlapu papīra formā saskaņā ar Reglamenta 147. panta 6. punktu var iesniegt kancelejā pa pastu vai ar fizisku piegādi uz šo Izpildes praktisko noteikumu 90. punktā norādīto adresi. Veidlapa, kas nav pašrocīgi parakstīta, netiek apstrādāta.

200.	Ja pieteikuma par juridisko palīdzību veidlapas iesniegšanas laikā pieteikuma par juridisko palīdzību iesniedzēju pārstāv advokāts, iesniegšana tiek veikta saskaņā ar Reglamenta 72. panta 1. punktu, ņemot vērā iepriekš 77.–79. punktā norādītās prasības.

201.

Pieteikuma par juridisko palīdzību veidlapas mērķis ir ļaut Vispārējai tiesai atbilstoši Reglamenta 147. panta 3. un 4. punktam iegūt informāciju, kas nepieciešama, lai lietderīgi lemtu par pieteikumu par juridisko palīdzību. Tās ir:

—	ziņas par pieteikuma iesniedzēja ekonomisko stāvokli un

—	gadījumā, ja prasība vēl nav celta, ziņas par minētās prasības priekšmetu, lietas faktiem un ar tiem saistīto argumentāciju.

202.	Pieteikuma iesniedzējam kopā ar pieteikuma par juridisko palīdzību veidlapu ir jāiesniedz dokumenti, kas apstiprina iepriekš 201. punktā paredzēto informāciju.

203.	Ja nepieciešams, kopā ar pieteikuma par juridisko palīdzību veidlapu ir jāiesniedz Reglamenta 51. panta 2. un 3. punktā un 78. panta 4. punktā paredzētie dokumenti.

204.	Pienācīgi aizpildītai pieteikuma par juridisko palīdzību veidlapai un apliecinošiem dokumentiem jābūt saprotamiem pašiem par sevi.

205.

Neierobežojot Vispārējās tiesas iespēju lūgt sniegt papildu informāciju vai iesniegt papildu dokumentus saskaņā ar Reglamenta 89. un 90. pantu, pieteikumu par juridisko palīdzību nevar papildināt, vēlāk iesniedzot papildinājumus. Ja šādi papildinājumi būs iesniegti, Vispārējai tiesai to nelūdzot, tie tiks noraidīti. Tomēr izņēmuma gadījumos vēlāk var tikt pieņemti apliecinošie dokumenti, kas iesniegti, lai pierādītu pieteikuma iesniedzēja trūcīgumu, ja tiek sniegti atbilstoši paskaidrojumi par to novēlotu iesniegšanu.

206.

Saskaņā ar Reglamenta 147. panta 7. punktu pieteikuma par juridisko palīdzību iesniegšana aptur ar to saistītās prasības celšanai paredzēto termiņu līdz dienai, kad tiek izsniegts rīkojums par šo pieteikumu, vai, ja šajā rīkojumā nav norīkots advokāts pieteikuma par juridisko palīdzību iesniedzēja pārstāvībai, līdz dienai, kad tiek izsniegts rīkojums, ar kuru norīko advokātu, kam jāpārstāv pieteikuma iesniedzējs.

207.

Tā kā pieteikuma par juridisko palīdzību iesniegšana aptur prasības celšanai paredzēto termiņu līdz dienai, kad tiek izsniegts iepriekš 206. punktā minētais rīkojums, prasības pieteikuma celšanai paredzētā termiņa atlikusī daļa var izrādīties ārkārtīgi īsa. Līdz ar to juridiskās palīdzības saņēmējam, kuru pienācīgi pārstāv advokāts, ir ieteicams pievērst īpašu uzmanību likumiskā termiņa ievērošanai.

VIII. STEIDZAMĪBAS TIESVEDĪBAS

A. Paātrinātā tiesvedība

A.1. Pieteikums par paātrināto tiesvedību

208.	Saskaņā ar Reglamenta 152. panta 1. punktu pieteikumu par paātrināto tiesvedību iesniedz kā atsevišķu dokumentu attiecīgi kopā ar prasības pieteikumu vai iebildumu rakstu un tajā jānorāda pamatojums, kurā konkretizēta lietas īpašā steidzamība, un citi apstākļi, kuriem ir nozīme.

209.	Lai atvieglotu tūlītēju apstrādi kancelejā, uz pieteikuma par paātrināto tiesvedību pirmās lappuses ir jābūt norādei par to, ka tas ir iesniegts, pamatojoties uz Reglamenta 151. un 152. pantu.

210.	Prasības pieteikuma, attiecībā uz kuru ir iesniegts pieteikums par lietas izskatīšanu paātrinātā tiesvedībā, apjoms principā nedrīkst pārsniegt 25 lappuses. Šis prasības pieteikums jāiesniedz atbilstoši iepriekš 112.–121. punktā norādītajām prasībām.

211.

Ir vēlams, lai lietas dalībnieks, kas lūdz lietu izskatīt paātrinātā tiesvedībā, savā pieteikumā precizētu pamatus, argumentus vai attiecīgā procesuālā raksta (prasības pieteikums vai iebildumu raksts) daļas, kas ir norādītas tikai gadījumam, ja lieta netiks izskatīta paātrinātā tiesvedībā. Šie Reglamenta 152. panta 2. punktā paredzētie elementi pieteikumā ir jāformulē precīzi, norādot attiecīgo punktu numurus.

A.2. Saīsināta versija

212.	Ir vēlams, lai pieteikumam par paātrināto tiesvedību, kurā ir iekļauti iepriekš 211. punktā paredzētie elementi, pielikumā būtu pievienota attiecīgā procesuālā raksta saīsinātā versija.

213.

Ja ir pievienota saīsinātā versija, tai ir jāatbilst šādiem norādījumiem:

a)	saīsinātā versija formas ziņā atbilst sākotnējai attiecīgā procesuālā raksta versijai, kuras dzēstās daļas ir norādītas ar kvadrātiekavās iekļautu divpunkti;

b)	saīsinātajā versijā iekļautajām daļām saglabājas tā pati numerācija, kas bijusi attiecīgā procesuālā raksta sākotnējā versijā;

c)	saīsinātajai versijai pievienotajā pielikumu sarakstā, ja saīsinātajā versijā nav atsauču uz visiem attiecīgā procesuālā raksta sākotnējās versijas pielikumiem, ir norādīta divpunkte attiecībā uz katru izlaisto pielikumu;

d)	saīsinātajā versijā iekļautajiem pielikumiem jāsaglabā tā pati numerācija, kāda ir norādīta attiecīgā procesuālā raksta sākotnējās versijas pielikumu sarakstā;

e)	saīsinātajai versijai pievienotajā sarakstā minētie pielikumi ir jāpievieno šai versijai.

214.	Lai saīsināto versiju varētu izskatīt pēc iespējas ātrāk, tai ir jāatbilst iepriekš izklāstītajiem norādījumiem.

215.	Ja Vispārējā tiesa lūdz iesniegt procesuālā raksta saīsināto versiju, pamatojoties uz Reglamenta 151. panta 3. punktu, saīsinātā versija jāsagatavo atbilstoši iepriekš izklāstītajiem norādījumiem, ja vien nav norādīts citādi.

A.3. Iebildumu raksts

216.	Ja prasītājs pieteikumā nav norādījis pamatus, argumentus vai prasības pieteikuma daļas, kas jāņem vērā tikai tad, ja lieta netiek izskatīta paātrinātā tiesvedībā, atbildētājam viena mēneša laikā jāsniedz atbilde uz prasības pieteikumu.

217.

Ja prasītājs pieteikumā ir norādījis pamatus, argumentus vai prasības pieteikuma daļas, kas jāņem vērā tikai tad, ja lieta netiek izskatīta paātrinātā tiesvedībā, atbildētājam viena mēneša laikā jāsniedz atbilde uz prasības pieteikumā norādītajiem pamatiem un argumentiem, ņemot vērā pieteikumā par paātrināto tiesvedību sniegtās norādes.

218.	Ja prasītājs pieteikumam ir pievienojis prasības pieteikuma saīsināto versiju, atbildētājam viena mēneša laikā ir jāsniedz atbilde uz šajā saīsinātajā versijā norādītajiem pamatiem un argumentiem.

219.	Ja Vispārējā tiesa nolemj pieteikumu par paātrināto tiesvedību noraidīt, vēl pirms atbildētājs ir iesniedzis savu iebildumu rakstu, Reglamenta 154. panta 1. punktā paredzētais viena mēneša termiņš šī raksta iesniegšanai tiek pagarināts vēl par vienu mēnesi.

220.

Ja Vispārējā tiesa nolemj pieteikumu par paātrināto tiesvedību noraidīt pēc tam, kad atbildētājs ir iesniedzis savu iebildumu rakstu Reglamenta 154. panta 1. punkta paredzētajā viena mēneša termiņā, atbildētājam tiek noteikts jauns viena mēneša termiņš pēc lēmuma, ar kuru noraidīts pieteikums par paātrināto tiesvedību, izsniegšanas dienas, lai tas varētu papildināt savu iebildumu rakstu.

A.4. Tiesvedības mutvārdu daļa

221.

Tā kā paātrinātajā tiesvedībā tiesvedības rakstveida daļa principā ir ierobežota ar vienu procesuālo rakstu apmaiņu, uzsvars ir uz tiesvedības mutvārdu daļu un tiesas sēde tiek organizēta īsā termiņā pēc tam, kad pabeigta tiesvedības rakstveida daļa. Tomēr Vispārējā tiesa var nolemt, ka lieta izlemjama bez tiesvedības mutvārdu daļas, ja puses priekšsēdētāja noteiktajā termiņā paziņo, ka tās atsakās piedalīties tiesas sēdē mutvārdu paskaidrojumu uzklausīšanai, un ja Vispārējā tiesa uzskata, ka ir guvusi pietiekamu informāciju no lietas materiāliem.

222.	Ja Vispārējā tiesa nav atļāvusi iestāšanās raksta iesniegšanu, persona, ka iestājusies lietā, savus apsvērumus varēs sniegt vienīgi mutvārdos, ja tiek organizēta tiesas sēde mutvārdu paskaidrojumu uzklausīšanai.

B. Piemērošanas un izpildes apturēšana un citi pagaidu noregulējuma pasākumi

223.	Atbilstoši Reglamenta 156. panta 5. punktam pieteikumu par piemērošanas apturēšanu vai citu pagaidu pasākumu noteikšanu iesniedz kā atsevišķu dokumentu. Tam ir jābūt pašam par sevi saprotamam, lai nebūtu nepieciešams izmantot prasības pieteikumu pamatlietā, tostarp prasības pieteikuma pielikumus.

224.

Lai atvieglotu tūlītēju apstrādi kancelejā, uz pieteikuma par piemērošanas apturēšanu vai citu pagaidu pasākumu noteikšanu pirmās lappuses ir jābūt norādei par to, ka tas ir iesniegts, pamatojoties uz Reglamenta 156. pantu, un attiecīgā gadījumā par to, ka tajā ir ietverts uz Reglamenta 157. panta 2. punktu balstītais lūgums.

225.

Pieteikumā par piemērošanas apturēšanu vai citu pagaidu pasākumu noteikšanu ļoti īsi un konkrēti ir jānorāda strīda priekšmets, faktiskie un tiesību pamati, uz kuriem balstīta prasība pamatlietā un kuri pirmšķietami liecina par šīs prasības pamatotību (fumus boni juris), kā arī apstākļi, kas nosaka steidzamību. Tajā precīzi ir jānorāda pieprasītais pasākums vai pieprasītie pasākumi. Tam ir jāietver arī visi pieejamie pierādījumi un pierādījumu piedāvājumi, lai pamatotu pagaidu pasākumu noteikšanu.

226.	Tā kā pieteikuma par pagaidu noregulējumu mērķis ir sniegt iespēju novērtēt fumus boni juris saīsinātā tiesvedībā, tajā nav pilnībā jāiekļauj viss pamatlietā iesniegtā prasības pieteikuma teksts.

227.	Lai pieteikumu par pagaidu noregulējumu varētu izskatīt steidzami, tā maksimālais lappušu skaits atkarībā no izskatāmā jautājuma un lietas apstākļiem principā nedrīkst pārsniegt 25 lappuses.

IX. ŠO IZPILDES PRAKTISKO NOTEIKUMU STĀŠANĀS SPĒKĀ

228.

Ar šiem Izpildes praktiskajiem noteikumiem tiek atcelti un aizstāti 2007. gada 5. jūlija Norādījumi sekretāram (OV L 232, 4.9.2007., 1. lpp.), kuros grozījumi izdarīti 2010. gada 17. maijā (OV L 170, 6.7.2010., 53. lpp.) un 2012. gada 24. janvārī (OV L 68, 7.3.2012., 20. lpp.), un 2012. gada 24. janvāra Praktiski norādījumi lietas dalībniekiem Vispārējā tiesā (OV L 68, 7.3.2012., 23. lpp.).

229.	Šie Izpildes praktiskie noteikumi tiek publicēti Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Tie stājas spēkā pirmā mēneša pirmajā dienā pēc to publicēšanas.”

1. pielikumu aizstāj ar šādu tekstu:

“

1. PIELIKUMS

Nosacījumi, kuru neievērošana ir pamats neizsniegt prasības pieteikumu (šo Izpildes praktisko noteikumu 101. punkts)

Ja netiek novērsti trūkumi šādos aspektos, prasība var tikt noraidīta kā nepieņemama saskaņā ar Reglamenta 78. panta 6. punktu, 177. panta 6. punktu un 194. panta 5. punktu.

	Tiešās prasības	Intelektuālā īpašuma lietas
a)	jāiesniedz apliecinošs dokuments par to, ka advokāts ir tiesīgs praktizēt tiesā (Reglamenta 51. panta 2. punkts)	jāiesniedz apliecinošs dokuments par to, ka advokāts ir tiesīgs praktizēt tiesā (Reglamenta 51. panta 2. punkts)
b)	jāiesniedz nesens privāttiesību juridiskās personas juridiskās pastāvēšanas pierādījums (Reglamenta 78. panta 4. punkts)	jāiesniedz nesens privāttiesību juridiskās personas juridiskās pastāvēšanas pierādījums (Reglamenta 177. panta 4. punkts)
c)	jāiesniedz pilnvarojums, ja pārstāvētais lietas dalībnieks ir privāttiesību juridiskā persona (Reglamenta 51. panta 3. punkts)	jāiesniedz pilnvarojums, ja pārstāvētais lietas dalībnieks ir privāttiesību juridiskā persona (Reglamenta 51. panta 3. punkts)
d)	jāiesniedz apstrīdētais tiesību akts (prasība atcelt tiesību aktu) vai dokumentārs apliecinājums par to, kurā dienā iestāde tikusi uzaicināta rīkoties (prasība sakarā ar bezdarbību) (Statūtu 21. panta otrā daļa; Reglamenta 78. panta 1. punkts)	jāiesniedz apstrīdētais apelācijas padomes lēmums (Reglamenta 177. panta 3. punkts)
e)	jāiesniedz sūdzība Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punkta izpratnē un lēmums, kurā ir sniegta atbilde uz sūdzību (Reglamenta 78. panta 2. punkts)
f)	jāiesniedz līguma, kurā ietverta šķīrējklauzula, eksemplārs (Reglamenta 78. panta 3. punkts)
g)		jānorāda visu procesa apelācijas padomē dalībnieku uzvārdi vai nosaukumi un adreses, ko tie bija norādījuši paziņošanas mērķiem (Reglamenta 177. panta 2. punkts)
h)	jānorāda sūdzības Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punkta izpratnē iesniegšanas datums un lēmuma, kurā ir sniegta atbilde uz sūdzību, paziņošanas datums (Reglamenta 78. panta 2. punkts)	jānorāda apelācijas padomes lēmuma paziņošanas datums (Reglamenta 177. panta 3. punkts)

”

10)

2. pielikumu aizstāj ar šādu tekstu:

“

2. PIELIKUMS

Formas prasības, kuru neievērošana ir pamats atlikt izsniegšanu (šo Izpildes praktisko noteikumu 102. punkts)

a)	jānorāda prasītāja adrese (Statūtu 21. panta pirmā daļa; Reglamenta 76. panta a) punkts, 177. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 194. panta 1. punkta a) apakšpunkts)
b)	jānorāda prasītāja pārstāvja adrese (Reglamenta 76. panta b) punkts, 177. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 194. panta 1. punkta b) apakšpunkts)
c)	jauns prasības pieteikuma oriģināleksemplārs, kuram ir ticis samazināts apjoms (šo Izpildes praktisko noteikumu 109. un 110. punkts)
d)	jauns prasības pieteikuma oriģināleksemplārs, kuram ir tāds pats saturs, bet kurā rindkopas ir numurētas (šo Izpildes praktisko noteikumu 81. punkta c) apakšpunkts)
e)	jauns prasības pieteikuma oriģināleksemplārs, kuram ir tāds pats saturs, bet kurā lappuses ir numurētas (šo Izpildes praktisko noteikumu 81. punkta d) apakšpunkts)
f)	jāiesniedz pielikumu saraksts, kas ietver obligātās norādes (Reglamenta 72. panta 3. punkts; šo Izpildes praktisko noteikumu 83. punkts)
g)	jāiesniedz pielikumi, kas minēti prasības pieteikumā un kas nebija iesniegti (Reglamenta 72. panta 3. punkts)
h)	jāiesniedz pielikumi, kuros lappuses ir numurētas (šo Izpildes praktisko noteikumu 86. punkta d) apakšpunkts)
i)	jāiesniedz pielikumi, kas ir numurēti (šo Izpildes praktisko noteikumu 86. punkta a) apakšpunkts)

”

11)

3. pielikumu aizstāj ar šādu tekstu:

“

3. PIELIKUMS

Formas prasības, kuru neievērošana neliedz izsniegšanu (šo Izpildes praktisko noteikumu 103. punkts)

a)	jāiesniedz apliecinošs dokuments, ka ikviens papildu advokāts ir tiesīgs praktizēt tiesā (Reglamenta 51. panta 2. punkts)
b)	lietās, kas nav intelektuālā īpašuma lietas, jāiesniedz kopsavilkums par izvirzītajiem pamatiem un galvenajiem argumentiem (šo Izpildes praktisko noteikumu 118. un 119. punkts)
c)	dokumentam, kas sagatavots kādā citā, nevis tiesvedības valodā, jāpievieno tulkojums tiesvedības valodā (Reglamenta 46. panta 2. punkts; šo Izpildes praktisko noteikumu 99. punkts).

”

2. pants

Šie Vispārējās tiesas Reglamenta Izpildes praktisko noteikumu grozījumi tiek publicēti Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Tie stājas spēkā 2018. gada 1. decembrī.

Luksemburgā, 2018. gada 17. oktobrī

Sekretārs

E. COULON

Priekšsēdētājs

M. JAEGER

(1) OV L 240, 25.9.2018., 68. lpp.

(2) OV L 240, 25.9.2018., 72. lpp.

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2016/1192 (2016. gada 6. jūlijs) par to, lai Vispārējai tiesai nodotu kompetenci pirmajā instancē izskatīt domstarpības starp Eiropas Savienību un tās darbiniekiem (OV L 200, 26.7.2016., 137. lpp.).

(4) OV L 152, 18.6.2015., 1. lpp.

(5) Tekstam ir jābūt noformētam atbilstoši šo Izpildes praktisko noteikumu 81. punkta b) apakšpunktā norādītajām prasībām.

(6) Tekstam ir jābūt noformētam atbilstoši šo Izpildes praktisko noteikumu 81. punkta b) apakšpunktā norādītajām prasībām.

		ISSN 1977-0715
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 294

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	61. gadagājums 2018. gada 21. novembris

Saturs		II Neleģislatīvi akti	Lappuse
		REGULAS
	*	Komisijas Regula (ES) 2018/1793 (2018. gada 20. novembris), ar ko apstiprina tādu tehniskās dokumentācijas grozījumu attiecībā uz Regulas (EK) Nr. 110/2008 III pielikumā reģistrēto stiprā alkoholiskā dzēriena ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, ar kuru radītas izmaiņas tehniskās dokumentācijas galvenajos tehniskajos parametros (Ron de Guatemala (ĢIN))	1
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/1794 (2018. gada 20. novembris), ar ko groza Īstenošanas regulu (ES) 2015/220, ar kuru nosaka noteikumus par to, kā piemērojama Padomes Regula (EK) Nr. 1217/2009, ar ko izveido tīklu grāmatvedības datu savākšanai par ienākumiem un saimniecisko darbību lauku saimniecībās Eiropas Savienībā	3
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/1795 (2018. gada 20. novembris), ar ko nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2012/34/ES 11. pantā paredzētās ekonomiskā līdzsvara pārbaudes piemērošanas procedūru un kritērijus ( 1 )	5
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/1796 (2018. gada 20. novembris), ar ko attiecībā uz apstiprinājuma periodu pagarināšanu darbīgajām vielām amidosulfuronam, bifenoksam, hlorpirifosam, hlorpirifosmetilam, klofentezīnam, dikambam, difenokonazolam, diflubenzuronam, diflufenikānam, dimoksistrobīnam, fenoksapropam-P, fenpropidīnam, lenacilam, mankocebam, mekopropam-P, metirāmam, nikosulfuronam, oksamilam, piklorāmam, piraklostrobīnam, piriproksifēnam un tritosulfuronam groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 540/2011 ( 1 )	15
		LĒMUMI
	*	Padomes Lēmums (KĀDP) 2018/1797 (2018. gada 19. novembris), ar ko groza un atjaunina Lēmumu (KĀDP) 2018/340, ar ko izveido sarakstu ar projektiem, kurus attīstīs PESCO satvarā	18
		PROCESUĀLIE NOTEIKUMI
	*	Vispārējās tiesas Reglamenta Izpildes praktisko noteikumu grozījumi	23


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ.