(1)

Saistībā ar Apvienotās Karalistes 2017. gada 29. marta paziņojumu par nodomu izstāties no Savienības, ievērojot Līguma par Eiropas Savienību (LES) 50. pantu, pārējās 27 dalībvalstis, tiekoties 2017. gada 20. novembrī līdztekus Padomes sanāksmei, par Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Banku iestādes) (“Iestāde”) jauno mītnesvietu izraudzījās Parīzi (Francija).

(2)

Ņemot vērā 2017. gada 8. decembra Eiropas Savienības un Apvienotās Karalistes valdības sarunu vedēju kopīgo ziņojumu par progresu sarunu pirmajā posmā atbilstīgi LES 50. pantam par Apvienotās Karalistes sakārtotu izstāšanos no Eiropas Savienības un jo īpaši saskaņā ar tā nodaļu par finanšu norēķinu, kā arī ņemot vērā Apvienotās Karalistes apņemšanos veikt iemaksas Savienības 2019. un 2020. finanšu gada vispārējā budžetā tā, it kā tā joprojām būtu Savienības dalībvalsts, un iemaksāt savu 2020. gada 31. decembrī nesamaksāto saistību daļu, izmaksas, kas saistītas ar Iestādes mītnesvietas pārcelšanu saistībā ar Apvienotās Karalistes lēmumu izstāties no Savienības, ir jāsedz visiem Savienības nodokļu maksātājiem no Savienības vispārējā budžeta. Apvienotā Karaliste ir piedāvājusi apspriesties ar Savienības aģentūrām, kas atrodas Londonā, par to, kā tās varētu samazināt savas ar izstāšanos saistītās izmaksas.

(3)

Ņemot vērā LES 50. panta 3. punktu, Iestādes darbība jaunajā mītnesvietā būtu jāsāk 2019. gada 30. martā.

(4)

Lai nodrošinātu Iestādes pienācīgu darbību tās jaunajā atrašanās vietā, pirms Iestādes pārcelšanās uz jauno mītnesvietu starp Iestādi un Franciju būtu jānoslēdz mītnes nolīgums un būtu jāapstiprina ēku projekts saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 1271/2013 (3) 88. pantu. Jaunajām telpām vajadzētu būt sagatavotām un pielāgotām pastāvīgai Iestādes pārcelšanai uz tām līdz 2019. gada 30. martam. Mītnes nolīgumā būtu jāatspoguļo Francijas iestāžu atbildība par vispiemērotāko apstākļu radīšanu, lai nodrošinātu Iestādes pienācīgu darbību saistībā ar tās pārcelšanu.

(5)

Iestādes mītnesvietas pārcelšana nekādā ziņā nerada pamatu tam, lai apšaubītu tās štatu sarakstu, ko pieņēmis Eiropas Parlaments un Padome, nedz arī Civildienesta noteikumu piemērošanu Iestādē strādājošajiem ierēdņiem vai citiem darbiniekiem.

(6)

Iestādes pārcelšanai nevajadzētu nekādā veidā ietekmēt Eiropas uzraudzības iestāžu konkrēto pilnvaru izpildi vai to neatkarīgā juridiskā statusa saglabāšanu. Pārcelšana varētu attiecīgā gadījumā radīt iespēju, ka Savienības aģentūras kopīgi izmanto administratīvā atbalsta pakalpojumus un telpu apsaimniekošanas pakalpojumus, kas nav saistīti ar pamatdarbību.

(7)

Savienības iestādes īsteno patiesu savstarpējo sadarbību, un katra iestāde darbojas saskaņā ar LES un Līgumā par Eiropas Savienības darbību noteiktajām pilnvarām un atbilstīgi tajos izklāstītajām procedūrām, nosacījumiem un mērķiem.

(8)

Lai Iestādes rīcībā būtu pietiekams laiks veikt pārcelšanos, šai regulai būtu jāstājas spēkā steidzamības kārtā pēc tās pieņemšanas saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru.

(9)

Tāpēc Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1093/2010 (4) būtu attiecīgi jāgroza,

(1)

Saistībā ar Apvienotās Karalistes 2017. gada 29. marta paziņojumu par nodomu izstāties no Savienības, ievērojot Līguma par Eiropas Savienību (“LES”) 50. pantu, pārējās 27 dalībvalstis, tiekoties 2017. gada 20. novembrī līdztekus Padomes sanāksmei, par Eiropas Zāļu aģentūras (“Aģentūra”) jauno mītnesvietu izraudzījās Amsterdamu (Nīderlande).

(2)

Ņemot vērā LES 50. panta 3. punktu, Aģentūras darbība jaunajā mītnesvietā būtu jāsāk 2019. gada 30. martā.

(3)

Lai nodrošinātu Eiropas Zāļu aģentūras pienācīgu darbību tās jaunajā atrašanās vietā, pirms Aģentūras pārcelšanās uz jauno mītnesvietu starp Aģentūru un Nīderlandi būtu jānoslēdz mītnes nolīgums.

(4)

Atzinīgi vērtējams tas, ka Nīderlandes iestādes cenšas nodrošināt, lai pārcelšanās laikā un pēc tās Aģentūra turpinātu efektīvi darboties bez jebkādiem pārtraukumiem. Tomēr, ņemot vērā šo ārkārtas situāciju, Aģentūrai var nākties uz laiku pildīt tikai pamatuzdevumus, bet pārējām darbībām noteikt prioritātes atkarībā no to ietekmes uz sabiedrības veselību un Aģentūras spēju pildīt funkcijas.

(5)

Komisijai kopumā būtu jāuzrauga Aģentūras pārcelšanās uz jauno mītnesvietu un savu kompetenču robežās šajā procesā jāpalīdz.

(6)

Lai Aģentūrai dotu pietiekami daudz laika pārvietošanās vajadzībām, šai regulai būtu jāstājas spēkā steidzamā kārtā.

(7)

Tāpēc Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 726/2004 (3) būtu attiecīgi jāgroza,

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1303/2013 (2) paredz kopīgus un vispārīgus noteikumus, kas piemērojami Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem.

(2)

Regula (ES) Nr. 1303/2013 tika grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/2305 (3) cita starpā attiecībā uz resursiem ekonomiskajai, sociālajai un teritoriālajai kohēzijai.

(3)

Eiropas Savienības 2018. finanšu gada vispārējā budžetā (4) tika grozīts Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas (“JNI”) finanšu plānojums, palielinot saistību apropriācijas JNI paredzētajam īpašajam piešķīrumam par 116,7 miljoniem EUR pašreizējās cenās un palielinot kopējo saistību apropriāciju summu JNI 2018. gadam līdz 350 miljoniem EUR pašreizējās cenās.

(4)

Lai atspoguļotu līdzekļu pārcelšanu uz 2018. gadu, saistību apropriāciju summa 2020. gadam jākoriģē, to attiecīgi samazinot. Tāpēc Regula (ES) Nr. 1303/2013 būtu attiecīgi jāgroza.

(5)

Ar Regulu (ES) 2017/2305 grozot Regulas (ES) Nr. 1303/2013 92. panta 1. punktu, daži Regulas (ES) 2017/2305 1. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētie finanšu dati tika noteikti nepareizi. Minētie finanšu dati būtu jāaizstāj ar pareiziem datiem. Tāpēc Regula (ES) Nr. 1303/2013 būtu attiecīgi jāgroza.

(6)

Ņemot vērā, ka steidzami jāgroza programmas, ar kurām atbalsta JNI, ir atbilstīgi paredzēt izņēmumu astoņu nedēļu laikposmam, kas minēts Līgumam par Eiropas Savienību, Līgumam par Eiropas Savienības darbību un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumam pievienotā Protokola Nr. 1 par valstu parlamentu lomu 4. pantā.

(7)

Ņemot vērā, ka steidzami jāgroza programmas, ar kurām atbalsta JNI, šai regulai būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

(1)

Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda (EGF) mērķis ir sniegt atbalstu darba ņēmējiem, kas atlaisti no darba, un pašnodarbinātām personām, kuru darbība ir beigusies tādēļ, ka globalizācijas dēļ ir notikušas lielas strukturālas pārmaiņas pasaules tirdzniecības modeļos, turpinās globālā finanšu un ekonomikas krīze vai ir sākusies jauna globāla finanšu un ekonomikas krīze, un lai palīdzētu viņiem no jauna iekļauties darba tirgū.

(2)

EGF var izmantot, nepārsniedzot maksimālo summu 150 miljoni EUR gadā (2011. gada cenās), kā noteikts 12. pantā Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (3).

(3)

Portugāle 2018. gada 24. aprīlī iesniedza pieteikumu EGF izmantošanai pēc darbinieku atlaišanas apģērbu ražošanas nozarē reģionos Norte, Centro un Lisboa Portugālē. Pieteikums tika papildināts ar papildu informāciju, kas iesniegta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1309/2013 8. panta 3. punktu. Šis pieteikums atbilst Regulas (ES) Nr. 1309/2013 13. pantā noteiktajām prasībām par EGF finansiālā ieguldījuma noteikšanu.

(4)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1309/2013 6. panta 2. punktu Portugāle nolēma no EGF līdzfinansētos individualizētos pakalpojumus sniegt arī 730 jauniešiem, kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu (NEET).

(5)

Tādēļ EGF būtu jāizmanto, lai sniegtu finansiālu ieguldījumu 4 655 883 EUR apmērā saistībā ar Portugāles iesniegto pieteikumu.

(6)

Lai pēc iespējas saīsinātu laiku, kas vajadzīgs EGF izmantošanai, šis lēmums būtu jāpiemēro no tā pieņemšanas dienas,