(1)

Padome 2007. gada 23. aprīlī pilnvaroja Komisiju risināt sarunas par brīvās tirdzniecības nolīgumu (BTN) ar Dienvidaustrumāzijas valstu asociācijas (ASEAN) dalībvalstīm. Šis pilvarojums ietvēra iespēju sākt divpusējas sarunas.

(2)

Padome 2009. gada 22. decembrī pilnvaroja Komisiju saskaņā ar esošajām sarunu norādēm risināt divpusējas BTN sarunas ar atsevišķām ASEAN dalībvalstīm, sākot ar Singapūru.

(3)

Padome 2011. gada 12. septembrī pilnvaroja Komisiju paplašināt notiekošās sarunas ar Singapūru, lai aptvertu arī ieguldījumu aizsardzību.

(4)

Sarunas par ieguldījumu aizsardzības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Singapūras Republiku, no otras puses (nolīgums) ir pabeigtas, un Savienības vārdā nolīgums būtu jāparaksta, ņemot vērā to procedūru izpildi, kas nepieciešamas tā noslēgšanai vēlāk,

(1)

Padomes Regulā (ES) 2018/120 (2) ir noteiktas kvotas 2018. gadam.

(2)

Saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju šīs regulas pielikumā minētās dalībvalsts karoga kuģi vai kuģi, kas reģistrēti šajā dalībvalstī, ar nozveju no pielikumā norādītā krājuma ir pilnībā apguvuši 2018. gadam iedalīto kvotu.

(3)

Tāpēc jāaizliedz ar šo krājumu saistītas zvejas darbības,

(1)

Padomes Regulā (ES) 2018/120 (2) ir noteiktas kvotas 2018. gadam.

(2)

Saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju šīs regulas pielikumā minētās dalībvalsts karoga kuģi vai kuģi, kas reģistrēti šajā dalībvalstī, ar nozveju no pielikumā norādītā krājuma ir pilnībā apguvuši 2018. gadam iedalīto kvotu.

(3)

Tāpēc jāaizliedz ar šo krājumu saistītas zvejas darbības,

(1)

Padomes Regulā (ES) 2018/120 (2) ir noteiktas kvotas 2018. gadam.

(2)

Saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju šīs regulas pielikumā minētās dalībvalsts karoga kuģi vai kuģi, kas reģistrēti šajā dalībvalstī, ar nozveju no pielikumā norādītā krājuma ir pilnībā apguvuši 2018. gadam iedalīto kvotu.

(3)

Tāpēc jāaizliedz ar šo krājumu saistītas zvejas darbības,

(1)

Padomes Regulā (ES) 2018/120 (2) ir noteiktas kvotas 2018. gadam.

(2)

Saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju šīs regulas pielikumā minētās dalībvalsts karoga kuģi vai kuģi, kas reģistrēti šajā dalībvalstī, ar nozveju no pielikumā norādītā krājuma ir pilnībā apguvuši 2018. gadam iedalīto kvotu.

(3)

Tāpēc jāaizliedz ar šo krājumu saistītas zvejas darbības,

(1)

Padomes Regulā (ES) 2018/120 (2) ir noteiktas kvotas 2018. gadam.

(2)

Saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju šīs regulas pielikumā minētās dalībvalsts karoga kuģi vai kuģi, kas reģistrēti šajā dalībvalstī, ar nozveju no pielikumā norādītā krājuma ir pilnībā apguvuši 2018. gadam iedalīto kvotu.

(3)

Tāpēc jāaizliedz ar šo krājumu saistītas zvejas darbības,

(1)

Padomes Regulā (ES) 2018/120 (2) ir noteiktas kvotas 2018. gadam.

(2)

Saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju šīs regulas pielikumā minētās dalībvalsts karoga kuģi vai kuģi, kas reģistrēti šajā dalībvalstī, ar nozveju no pielikumā norādītā krājuma ir pilnībā apguvuši 2018. gadam iedalīto kvotu.

(3)

Tāpēc jāaizliedz ar šo krājumu saistītas zvejas darbības,

(1)

Padomes Regulā (ES) 2018/120 (2) ir noteiktas kvotas 2018. gadam.

(2)

Saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju šīs regulas pielikumā minētās dalībvalsts karoga kuģi vai kuģi, kas reģistrēti šajā dalībvalstī, ar nozveju no pielikumā norādītā krājuma ir pilnībā apguvuši 2018. gadam iedalīto kvotu.

(3)

Tāpēc jāaizliedz ar šo krājumu saistītas zvejas darbības,

(1)

Padome ar Regulu (EK) Nr. 1136/2006 (2) noteica antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”) izcelsmes piespiešanas mehānismu (“PM”) importam (“sākotnējie pasākumi”). Izmeklēšana, kuras rezultātā tika piemēroti sākotnējie pasākumi, turpmāk tekstā tiek saukta “sākotnējā izmeklēšana”.

(2)

Pēc termiņbeigu pārskatīšanas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1225/2009 (3) 11. panta 2. punktu Padome ar Īstenošanas regulu (EK) Nr. 796/2012 (4) atkārtoti noteica galīgos antidempinga pasākumus ĶTR izcelsmes PM importam (“iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšana”).

(3)

Pēc paziņojuma publicēšanas par gaidāmajām termiņa beigām (5) Komisija saņēma pārskatīšanas pieprasījumu saskaņā ar Regulas (ES) 2016/1036 11. panta 2. punktu.

(4)

Pārskatīšanas pieprasījumu 2017. gada 30. maijā iesniedza Piespiešanas mehānismu ražotāju apvienība (turpmāk “pieprasījuma iesniedzējs”) to triju ražotāju vārdā, kuri pārstāv aptuveni 95 % no kopējā PM ražošanas apjoma Savienībā. Pārskatīšanas pieprasījuma pamatā bija apgalvojums, ka pasākumu izbeigšana, iespējams, izraisīs dempinga turpināšanos un Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma atkārtošanos.

(5)

Apspriedusies ar komiteju, kas izveidota ar pamatregulas 15. panta 1. punktu, un konstatējusi, ka ir pietiekami pierādījumi termiņbeigu pārskatīšanas sākšanai, Komisija 2017. gada 1. septembrī ar paziņojumu, kas publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (6) (turpmāk “paziņojums par procedūras sākšanu”), informēja, ka sāk termiņbeigu pārskatīšanu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu.

(6)

Dempinga turpināšanās vai atkārtošanās izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2016. gada 1. jūlija līdz 2017. gada 30. jūnijam (turpmāk “pārskatīšanas izmeklēšanas periods”). Tendences, kas ir svarīgas, lai novērtētu kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību, tika pētītas laikposmam no 2014. gada 1. janvāra līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām (turpmāk “attiecīgais periods”).

(7)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija aicināja visas ieinteresētās personas piedalīties izmeklēšanā. Par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu Komisija turklāt oficiāli informēja pieprasījuma iesniedzēju, pārējos zināmos Savienības ražotājus, ražotājus eksportētājus ĶTR, importētājus/lietotājus, par kuriem bija zināms, ka tie ir iesaistīti, kā arī ĶTR iestādes.

(8)

Visas ieinteresētās personas termiņos, kas noteikti paziņojumā par procedūras sākšanu, tika aicinātas darīt zināmu savu viedokli, iesniegt informāciju un apstiprinošus pierādījumus. Ieinteresētajām personām tika dota arī iespēja rakstiski pieprasīt uzklausīšanu Komisijas izmeklēšanas dienestos un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas.

(9)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka tā varētu atlasīt ieinteresētās personas saskaņā ar pamatregulas 17. pantu.

(10)

Ņemot vērā ĶTR ražotāju eksportētāju acīmredzami lielo skaitu, paziņojumā par procedūras sākšanu tika paredzēta atlase.

(11)

Lai lemtu, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija aicināja visus zināmos ĶTR ražotājus eksportētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. Prasītā informācija ietvēra ražošanas apjomu un ražošanas jaudu. Komisija turklāt lūdza ĶTR pārstāvniecību Eiropas Savienībā apzināt citus iespējamos ražotājus eksportētājus, kuri varētu būt ieinteresēti piedalīties izmeklēšanā, un/vai ar tiem sazināties.

(12)

Ne kāds no 33 apzinātajiem Ķīnas eksportētājiem/ražotājiem, ne kāds cits Ķīnas eksportētājs/ražotājs nepieteicās un nesniedza prasīto informāciju.

(13)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka ir izveidojusi provizorisku Savienības ražotāju izlasi. Saskaņā ar pamatregulas 17. pantu izlase tika veidota, pamatojoties uz līdzīgā ražojuma pārdošanas apjomu. Atlasīti tika trīs Savienības ražotāji. Atlasītie Savienības ražotāji pārskatīšanas izmeklēšanas periodā veidoja vairāk nekā 75 % no Savienības ražošanas nozares lēstā kopējā ražošanas apjoma un vairāk nekā 75 % no Savienības ražošanas nozares kopējā pārdošanas apjoma nesaistītiem pircējiem Savienībā. Komisija aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes par pagaidu izlasi. Piezīmes netika saņemtas, un provizoriskā izlase tādējādi tika apstiprināta. Tika uzskatīts, ka izlase ir Savienības ražošanas nozarei reprezentatīva.

(14)

Lai Komisija varētu lemt par to, vai vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, izmeklēšanā tika aicināti piedalīties visi nesaistītie importētāji. Šīs ieinteresētas personas tika aicinātas pieteikties, sniedzot Komisijai paziņojuma par izmeklēšanas sākšanu II pielikumā prasīto informāciju par saviem uzņēmumiem.

(15)

Turklāt sākumposmā Komisija sazinājās ar 26 pārskatīšanas pieprasījumā norādītajiem importētājiem un aicināja tos sniegt skaidrojumu par to darbību un sniegt atbildes uz paziņojuma par procedūras sākšanu II pielikuma jautājumiem.

(16)

Neviens no importētājiem nepieteicās Komisijai.

(17)

Komisija nosūtīja anketas trim izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem un trim pārskatīšanas pieprasījumā norādītajiem lietotājiem.

(18)

Anketas nosūtīja arī 38 ražotājiem iespējamās tirgus ekonomikas trešās valstīs, proti, Kambodžā, Indijā, Irānā, Japānā, Šveicē, Taizemē un Ukrainā. Neviens ražotājs ne no vienas iespējamās analogās valsts nesniedza Komisijai pilnīgas atbildes uz anketas jautājumiem.

(19)

Trīs izlasē iekļautie Savienības ražotāji sniedza atbildes uz anketas jautājumiem. Neviens lietotājs neiesniedza atbildes uz anketas jautājumiem.

(20)

Kā minēts 12. apsvērumā, neviens no Ķīnas ražotājiem eksportētājiem nesadarbojās un neiesniedza atbildes uz anketas jautājumiem.

(21)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu dempinga un kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību un Savienības intereses. Pārbaudes apmeklējumi tika veikti šādu uzņēmumu telpās.

Ražotāji Savienībā:

(22)

Pārskatāmais ražojums ir tas pats, kas sākotnējā izmeklēšanā, proti, PM, ko parasti izmanto lapu un citu dokumentu arhivēšanai iešuvējos vai mapēs. Šie PM sastāv no ĶTR izcelsmes izliektiem, stipriem metāla elementiem (parasti diviem), kas atrodas uz aizmugurējās plāksnes, ar vismaz vienu atvēršanas ierīci, kas lapas un citus dokumentus ļauj ievietot un iešūt vākos (“pārskatāmais ražojums”), patlaban klasificēts ar KN kodu ex 8305 10 00 (Taric kods 8305100050).

(23)

Tika uzskatīts, ka ĶTR ražotajam un uz Savienību eksportētajam pārskatāmam ražojumam, un ražojumam, ko Savienības ražošanas nozare ražo un pārdod Savienībā, ir vienādas fizikālās un ķīmiskās pamatīpašības un vienāds pamatlietojums. Tāpēc tie uzskatāmi par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(24)

Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu Komisija pārbaudīja, vai pēc spēkā esošo pasākumu termiņa beigām dempings no ĶTR varētu turpināties vai atkārtoties.

(25)

Kā jau minēts 12. un 20. apsvērumā, šajā izmeklēšanā neviens no Ķīnas eksportētājiem/ražotājiem nesadarbojās. Tāpēc Komisija informēja Ķīnas iestādes, ka sadarbības trūkuma dēļ Komisija var piemērot pamatregulas 18. pantu par konstatējumiem attiecībā uz ĶTR. Par šo jautājumu Komisija no Ķīnas iestādēm nesaņēma piezīmes vai lūgumus iesaistīties uzklausīšanas amatpersonai.

(26)

Līdz ar to saskaņā ar pamatregulas 18. panta 1. punktu konstatējumi saistībā ar dempinga iespējamu turpināšanos vai atkārtošanos pamatojās uz pieejamajiem faktiem, īpaši uz publiskā telpā pieejamo informāciju, piemēram, oficiālajās uzņēmumu tīmekļa vietnēs, uz pārskatīšanas pieprasījuma informāciju un uz informāciju, kas pārskatīšanas izmeklēšanas gaitā iegūta no sadarbībā iesaistītajām personām, (proti, no pieprasījuma iesniedzēja un no izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem).

(27)

Normālās vērtības noteikšanas nolūkā paziņojumā par procedūras sākšanu tika paredzēta analogās valsts iesaistīšana. Alternatīvi, ja neviena piemērota analogā valsts nesadarbojas, Komisija normālās vērtības noteikšanai paredzēja izmantot faktiski samaksātās vai maksājamās cenas Savienībā. Ieinteresētās personas tika aicinātas izteikt piezīmes par normālās vērtības noteikšanas pamata atbilstību. Par šo jautājumu nekādas piezīmes netika saņemtas.

(28)

Attiecībā uz eksporta cenu ĶTR ražotāju eksportētāju un nesaistīto Savienības importētāju nesadarbošanās dēļ Komisija nevarēja noteikt eksporta pārdevumu apjomus vai cenas, pamatojoties uz darījumiem. Tādēļ Komisija apsvēra alternatīvas iespējas eksporta cenas noteikšanai.

(29)

Pirmkārt, tika apsvērts, vai kā alternatīvu līdzekli eksporta cenu noteikšanai varētu izmantot Eurostat vai citus statistikas datus, piemēram, datus, ko dalībvalstis Komisijai paziņoja saskaņā ar pamatregulas 14. panta 6. punktu (“14. panta 6. punkta datubāze”), salīdzinot tos ar citiem pieejamiem datiem. Tomēr izrādījās, ka Eurostat dati nav piemēroti, jo importa statistika ietvēra arī citu importu papildus pārskatāmajam ražojumam. Tāpat arī 14. panta 6. punkta datubāze neļāva salīdzināt eksporta cenas ar Savienības ražošanas nozares cenām pa ražojuma veidiem. Turklāt Taric vai 14. panta 6. punkta datubāzē ir reģistrēts PM daudzums kilogramos, bet normālā vērtība ir balstīta uz gabalu.

(30)

Otrkārt, Komisija arī apsvēra iespēju izmantot pārskatīšanas pieprasījumā minētās eksporta cenas. Jāatgādina, ka šāda metode tika izmantota 2. apsvērumā minētajā iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšanā, un tā principā ļauj veikt arī salīdzinājumu pa ražojuma veidiem. Tomēr pārskatīšanas pieprasījumā iekļautajos rēķinos norādītās cenas attiecās uz eksporta cenām uz citām trešām valstīm.

(31)

Attiecīgi nebija iespējams veikt dempinga aprēķinus, pamatojoties uz eksporta cenām uz Savienību, kā arī gūt apstiprinājumu dempinga pastāvēšanai. Tāpēc izmeklēšanā galvenā uzmanība tika pievērsta dempinga atkārtošanās iespējamībai.

(32)

Izmeklējot dempinga atkārtošanās iespējamību, tika izvērtēti šādi aspekti: attiecība starp normālo vērtību un eksporta cenām uz trešām valstīm; ražošanas jauda, ražošanas apjoms un neizmantotā jauda ĶTR, kā arī Savienības tirgus pievilcība saistībā ar importu no ĶTR.

(33)

Tā kā ĶTR ražotāji eksportētāji nesadarbojās, normālo vērtību salīdzināja ar ĶTR eksporta cenām uz citām trešām valstīm saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punktu.

(34)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punktu normālā vērtība bija jānosaka, pamatojoties uz cenu vai salikto vērtību atbilstīgā tirgus ekonomikas trešā valstī (“analogā valsts”) vai eksporta cenu no analogās valsts uz citām valstīm, tostarp Savienību. Ja šāda metode nav pieejama, normālo vērtību var noteikt arī, izmantojot jebkuru citu pieņemamu pamatu, tostarp cenu, kāda Savienībā ir faktiski samaksāta vai maksājama par līdzīgu ražojumu, vajadzības gadījumā veicot atbilstīgas korekcijas, lai ietvertu samērīgu peļņas normu.

(35)

Savienības ražošanas nozares pārskatīšanas pieprasījumā minēti vairāki ražotāji citās tirgus ekonomikas valstīs ārpus Savienības (proti, Indijā, Irānā un Taizemē).

(36)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija paredzēja mēģināt panākt sadarbību ar Indiju, Taizemi un Irānu. Turklāt paziņojumā par procedūras sākšanu bija norādīts, ka gadījumā, ja citu tirgus ekonomikas valstu, kas ir ārpus Savienības, ražotāji nesadarbosies, Komisija normālās vērtības noteikšanai par pamatu plāno izmantot Savienībā faktiski samaksātās vai maksājamās cenas. Patiesi, Savienībā faktiski samaksātās vai maksājamās cenas bija pamats, ko izmantoja, lai sākotnējā izmeklēšanā un 2. apsvērumā minētajā iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšanā noteiktu normālo vērtību.

(37)

Kā minēts 18. apsvērumā, pēc pārskatīšanas sākšanas Komisija attiecīgi sazinājās ar ražotājiem un potenciālajiem ražotājiem no citām valstīm, kurus varēja identificēt publiski pieejamos avotos.

(38)

Viens Irānas PM ražotājs pauda vēlmi sadarboties, bet sniedza tikai daļēju atbildi uz anketas jautājumiem. Neraugoties uz Komisijas pieprasījumiem, šis ražotājs nesniedza papildu informāciju. Šā ražotāja sniegtā informācija bija nepilnīga un/vai nekonsekventa, un tāpēc to nevarēja izmantot par pamatu normālās vērtības aprēķināšanai.

(39)

Neviens cits ražotājs no pārējām potenciālām analogām valstīm, ar kurām Komisija sazinājās, nesadarbojās.

(40)

Šajā sakarā Komisijai nebija citas iespējas kā vien par pamatu normālās vērtības noteikšanai izmantot Savienībā faktiski samaksātās vai maksājamās cenas.

(41)

Neviena no ieinteresētajām personām nesniedza komentārus par šīs normālās vērtības noteikšanas metodes piemērotību.

(42)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punktu un kā paskaidrots 34.–41. apsvērumā, normālā vērtība tika noteikta, izmantojot par līdzīgu ražojumu Savienībā parastā tirdzniecības apritē samaksātu vai maksājamu cenu.

(43)

Tādējādi par normālo vērtību noteica izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējo svērto pārdošanas cenu iekšzemes tirgū nesaistītiem pircējiem.

(44)

Vispirms tika pārbaudīts, vai līdzīgā ražojuma, ko izlasē iekļautie Savienības ražotāji iekšzemes tirgū pārdevuši neatkarīgiem pircējiem, pārdevumu apjoms ir reprezentatīvs saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu, t. i., vai tas veido vismaz 5 % no attiecīgā ražojuma kopējā pārdevumu apjoma, kas tiek eksportēts uz Savienību. Tā kā ĶTR ražotāji eksportētāji nesadarbojās, kopējā pārdevumu apjoma, kas eksportēts uz Savienību, noteikšanai bija jāizmanto pieejamā informācija. Kā minēts 29. apsvērumā, Eurostat un cita statistika tika uzskatīta par nepiemērotu, lai konstatētu dempinga turpināšanos. Tomēr tā var kalpot par norādi attiecīgā ražojuma importa apjomam Savienībā. Pamatojoties uz to, izlasē iekļauto Savienības ražotāju iekšzemes pārdevumi pārskatīšanas izmeklēšanas perioda laikā, kopumā tika uzskatīti par pietiekami reprezentatīviem, ievērojot datu konfidencialitāti, kā paskaidrots 63. apsvērumā. ĶTR eksportētāju nesadarbošanās dēļ konkrētu preču veidu reprezentativitāti nebija iespējams noteikt.

(45)

Pēc tam Komisija pārbaudīja, vai var uzskatīt, ka izlasē iekļauto Savienības ražotāju pārdevumi iekšzemes tirgū ir veikti parastā tirdzniecības apritē, proti, vai izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējās tirdzniecības cenas ir vienādas vai lielākas par vidējām ražošanas izmaksām un tādējādi rentablas.

(46)

Tādējādi tika konstatēts, ka Savienības ražotāju vidējais pārdošanas apjoms bija vidēji rentabls, un tādēļ normālo vērtību noteica, pamatojoties uz vidējo svērto Savienības izlasē iekļauto ražotāju noteikto PM pārdošanas cenu Savienības tirgū pārskatīšanas izmeklēšanas perioda laikā.

(47)

Tā kā ražotāji eksportētāji nesadarbojās, Komisija secināja, ka pārskatīšanas pieprasījumā iekļautā informācija par eksporta cenām no ĶTR uz trešām valstīm bija vispiemērotākais pamats attiecīgā ražojuma eksporta cenas aprēķināšanai uz Savienību.

(48)

Vidējās svērtās normālās vērtības un vidējās svērtās eksporta cenas salīdzinājumam izmantoja EXW cenu. Šajā sakarā, pamatojoties uz pārskatīšanas pieprasījumā iekļauto informāciju, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta e) apakšpunktu tika veiktas normālās vērtības un eksporta cenas korekcijas attiecībā uz atšķirībām iekšzemes pārvadājumu un jūras pārvadājumu izmaksās. Šis salīdzinājums liecināja, ka pārskatīšanas pieprasījumā minētā eksporta cena uz trešām valstīm bija no 22,1 % līdz 32,2 % zemāka par normālo vērtību. Tas norāda, ka, ja tiktu atcelti antidempinga pasākumi, cenas Savienībā visdrīzāk būtu dempinga cenas.

(49)

Tā kā ražotāji eksportētāji nesadarbojās, par pamatu turpmākiem secinājumiem tika izmantota vienīgi pārskatīšanas pieprasījumā ietvertā informācija, ko izmeklēšanas gaitā sniedza Savienības nozare, to pēc iespējas salīdzinot ar publiskā telpā pieejamo informāciju.

(50)

Tādējādi konstatēja, ka ĶTR PM aplēstā ražošanas jauda ir robežās no 600 miljoniem līdz 850 miljoniem gabalu; tas līdzinās ražošanas jaudai, kas aprēķināta iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšanas (7) izmeklēšanā (600 līdz 700 miljoni gabalu).

(51)

Turklāt, kā jau noteikts iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšanas (8) izmeklēšanā, ņemot vērā ražošanas procesa raksturu ĶTR (galvenokārt darbaspēks), PM ražošanas jaudu ĶTR var viegli palielināt, cita starpā, ar papildu darbaspēka nodarbināšanu, izmantojot tikai nelielus ieguldījumus iekārtās.

(52)

Tādējādi pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ĶTR ražošanas jauda ir aptuveni par 240–340 % lielāka nekā Savienības patēriņš un ievērojami lielāka par Savienības ražošanas jaudu tajā pašā periodā.

(53)

Pārskatīšanas pieprasījumā tika lēsts, ka ĶTR PM ražošanas apjoms ir aptuveni 350 miljoni gabalu, un tādējādi neizmantotā jauda pēc konservatīvas aplēses parāda 260 miljonu vienību pārpalikumu. Šī neizmantotā jauda aptuveni atbilst visam Savienības patēriņam pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(54)

Tātad var loģiski secināt, ka ĶTR ir ievērojama neizmantotā jauda. Kā paskaidrots 49. līdz 53. apsvērumā, pastāv liela iespējamība, ka antidempinga pasākumu atcelšanas gadījumā šī neizmantotā jauda tiktu novirzīta uz Savienības tirgu.

(55)

Neraugoties uz PM patēriņa samazināšanos Savienības tirgū, Savienības PM pieprasījums joprojām ir būtisks un veido aptuveni 45 % no pasaules tirgus. Savienības tirgus joprojām ir lielākais PM noieta tirgus pasaulē.

(56)

Tirgu skaits, kuros izmanto PM, ir ierobežots. Turklāt šie tirgi ir daudz mazāki nekā Savienības tirgus, un tāpēc tie nespētu absorbēt lielo ĶTR neizmantoto jaudu. Bez tam, pamatojoties uz pieejamo informāciju, ĶTR PM patēriņš ir ļoti zems, un nav sagaidāms, ka tas būtiski palielināsies.

(57)

Kā aprakstīts 48. apsvērumā, salīdzinot eksporta cenas no ĶTR uz trešām valstīm ar Savienības tirgus cenām, tika konstatēts, ka Savienības tirgū dominējošās cenas kopumā bija augstākas. Tas šādam lētam importam padara Savienības tirgu pievilcīgāku, jo var palielināt peļņu.

(58)

Tāpēc secināja, ka Savienības tirgus būtu pievilcīgs Ķīnas eksportam, ja antidempinga pasākumi tiktu atcelti.

(59)

Ņemot vērā šos apsvērumus, ja pasākumi tiktu atcelti, iespējams, ka pārskatāmā ražojuma eksports no ĶTR ievērojamos daudzumos tiktu novirzīts uz Savienības tirgu. Kā norādīts 34.–48. apsvērumā, visticamāk, imports tiks veikts par dempinga cenām.

(60)

Ņemot vērā Ķīnas lielo jaudas pārpalikumu, Ķīnas iekšējā tirgus ierobežoto izmēru un Savienības tirgus pievilcību, tiek secināts, ka gadījumā, ja tiktu atcelti antidempinga pasākumi, pārskatāmā ražojuma imports no Ķīnas uz Savienību ievērojami palielinātos. Turklāt Komisija konstatēja, ka imports visticamāk tiktu veikts par dempinga cenām. Attiecīgi pastāv liela dempinga atkārtošanās iespējamība.

(61)

Attiecīgajā periodā Savienībā PM ražoja seši zināmie ražotāji. Trīs no šiem ražotājiem pārstāv pieprasījuma iesniedzējs. Šie seši Savienības ražotāji veido “Savienības ražošanas nozari” pamatregulas 4. panta 1. punkta un 5. panta 4. punkta nozīmē. Trīs Savienības ražotāji, kurus pārstāvēja pieprasījuma iesniedzējs, tika iekļauti izlasē, kā aprakstīts 13.–21. apsvērumā. Kā aprakstīts 13. apsvērumā, izlase veido vairāk nekā 75 % no Savienības kopējā ražošanas un pārdošanas apjoma.

(62)

Viens no izlasē neiekļautajiem ražotājiem – Mi.me.ca. Srl., Itālija – pārskatīšanas izmeklēšanas perioda laikā 2017. gada janvārī tika pasludināts par bankrotējušu (9). Divi citi izlasē neiekļautie Savienības ražotāji – EJA International, Nīderlande, un Technosteel, Itālija – pēc attiecīgā perioda 2018. gadā pārtrauca ražot PM.

(63)

Ņemot vērā, ka no trim atlasītajiem uzņēmumiem divi ir saistīti, dati, kas izmantoti kaitējuma analīzē, šajā regulā ir sniegti indeksētā veidā, lai, ievērojot pamatregulas 19. pantu, saglabātu uzņēmējdarbībai svarīgas informācijas konfidencialitāti.

(64)

Pamatojoties uz pārskatīšanas pieprasījumā sniegtajiem pierādījumiem, pieteikuma iesniedzēja sniegtajos papildu datos un izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildēs uz anketas jautājumiem, tika konstatēts, ka kopējais Savienības ražošanas apjoms pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija robežās no 270 līdz 330 miljoniem gabalu.

(65)

Komisija novērtēja pārskatāmā ražojuma importa apjomu no ĶTR, pamatojoties uz datiem no 14. panta 6. punkta datubāzes attiecīgajā periodā, piemērojot pārrēķina koeficientu kopējam apjomam kilogramos. Šo pārrēķina koeficientu Komisija izmantoja arī iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšanā, lai pārveidotu importa statistiku (kas izteikta kilogramos) gabalos, izmantojot reprezentatīvākā ražojuma vidējo svaru.

(66)

Pieteikuma iesniedzējs ierosināja izmantot citu pārrēķina koeficientu, kas bija nedaudz zemāks par to, kas tika izmantots iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšanā. Komisija šo ierosinājumu noraidīja, pamatojoties uz to, ka netika sniegti pierādījumi, kas norādītu uz izmaiņām importa un/vai Savienības patēriņa tendencēs. Tādējādi Komisija saglabāja iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšanā izmantoto pārrēķina koeficientu.

(67)

Patēriņš Savienībā tika noteikts, pamatojoties uz Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomu Savienības tirgū un importa apjomu no trešām valstīm Savienībā, izmantojot datus, ko dalībvalstis nosūtījušas Komisijai saskaņā ar pamatregulas 14. panta 6. punkta datubāzi.

(68)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms Savienības tirgū pamatojās uz informāciju, ko pirms procedūras sākšanas bija snieguši Savienības ražotāji, un uz pārbaudīto informāciju, ko sniedza trīs izlasē iekļautie Savienības ražotāji atbildēs uz anketas jautājumiem.

(69)

Kā norādīts 63. apsvērumā, trīs izlasē iekļauto uzņēmumu konfidenciālo informāciju nevar uzrādīt turpmākajās tabulās. Tādēļ lai parādītu attiecīgā perioda tendences, nepieciešamības gadījumā izmantoja indeksus.

1. tabula

Patēriņš Savienībā

(70)

Kā parādīts 1. tabulā, attiecīgajā periodā Savienības patēriņš samazinājās par 11 %, kas izskaidrojams ar pakāpenisku biroja vadības digitalizāciju un elektronisku dokumentu iesniegšanu, kā rezultātā papīra formātā tiek arhivēts mazāk dokumentu, kas savukārt samazināja pārskatāmā ražojuma patēriņu.

(71)

Kā norādīts 67. apsvērumā, Komisija noteica importa apjomu no ĶTR attiecīgajā periodā, pamatojoties uz datiem no 14. panta 6. punkta datubāzes.

Pamatojoties uz to, imports no ĶTR uz Savienību un tā tirgus daļa attīstījās kā parādīts 2. tabulā.

2. tabula

PM importa apjoms no ĶTR un ĶTR tirgus daļa

(72)

PM importa apjoms no ĶTR attiecīgajā periodā ik gadus ievērojami samazinājās, līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām sasniedzot nenozīmīgu līmeni. PM imports no Ķīnas 2015. gadā samazinājās par 45 % un nākamajā gadā par vairāk nekā 70 %. Visbeidzot pārskatīšanas izmeklēšanas perioda laikā importa apjoms samazinājās līdz dažiem tūkstošiem.

(73)

Tādējādi attiecīgajā periodā ievērojami samazinājās arī ĶTR tirgus daļa. Tā samazinājās no 5,6 % 2014. gadā līdz gandrīz 0 % pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigās.

(74)

Ķīnas ražotāju eksportētāju nesadarbošanās dēļ un alternatīvu avotu trūkuma dēļ nebija iespējams noteikt precīzu importa cenu. Kā paskaidrots 29. apsvērumā, tā notika tāpēc, ka statistikas datus uzskatīja par nederīgiem, jo viens no datu avotiem aptvēra ne tikai attiecīgā ražojuma, bet arī citu ražojumu importu un citi datu avoti nedeva iespēju veikt eksporta cenu salīdzinājumu ar Savienības ražošanas nozares cenām pa konkrētu preču veidiem.

(75)

Tomēr tika uzskatīts, ka importa cenas, kas reģistrētas 14. panta 6. punkta datu bāzē, bija piemērotas, lai noteiktu ĶTR importa cenu vispārējo tendenci. Importa cenu tendence no ĶTR uz Savienību attīstījās, kā parādīts 3. tabulā.

3. tabula

PM importa no ĶTR vidējā cena

(76)

Kā parādīts 3. tabulā, 2015. gadā importa cenas palielinājās par 13 % un 2016. gadā samazinājās par 3,5 %. Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā cenu līmenis paaugstinājās par 46 %. Tomēr šī vispārējā tendence būtu jāvērtē, ņemot vērā ļoti nelielo importa apjomu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, ko nevar uzskatīt par reprezentatīvu attiecībā uz cenu līmeņiem, ja nav pasākumu.

(77)

Tā kā Ķīnas ražotāji eksportētāji nesadarbojās un nebija alternatīvu informācijas avotu, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā nevarēja aprēķināt cenu samazinājuma starpību.

(78)

PM imports no trešām valstīm, izņemot ĶTR, galvenokārt bija no Indijas. Imports nelielā apjomā bija arī no Ēģiptes, Izraēlas, Japānas, Serbijas, Šveices, Taivānas, Ukrainas un ASV.

(79)

Importa kopapjoms Savienībā, kā arī PM importa no citām trešām valstīm tirgus daļa un cenu tendences ir parādītas 4. tabulā.

4. tabula

Imports no trešām valstīm, izņemot ĶTR

(80)

Kopumā importa apjoms no citām trešām valstīm attiecīgajā periodā būtiski palielinājās par 49 %.

(81)

Tā kā kopējais patēriņš Savienībā attiecīgajā periodā samazinājās, šis palielinājums tajā pašā periodā nozīmēja arī šā importa tirgus daļas pieaugumu no 3,8 % 2014. gadā līdz 6,3 % pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(82)

Kā paskaidrots 29. apsvērumā, pieejamie statistikas dati nebija piemēroti, lai noteiktu eksporta cenas uz Savienību. Tāpēc, tāpat kā PM importam no ĶTR, tikai importam no citām trešām valstīm varēja noteikt importa cenu tendences. Attiecīgajā periodā no citām trešām valstīm importētā ražojuma vidējā cena nepārtraukti paaugstinājās. Lielākais cenas pieaugums bija 2015. gadā, kad tā palielinājās par 40 %. 2016. gadā cenas vēl pieauga par 17,5 %, bet pārskatīšanas izmeklēšanas perioda laikā tās atkal samazinājās par 10,3 %. Kopumā cenas attiecīgajā periodā palielinājās par 48 %.

(83)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu Komisija pārbaudīja visus attiecīgos ekonomiskos faktorus un rādītājus, kas attiecīgajā periodā ietekmēja Savienības ražošanas nozares stāvokli.

(84)

Lai noteiktu kaitējumu, Komisija nošķīra makroekonomiskos un mikroekonomiskos kaitējuma rādītājus. Komisija izvērtēja makroekonomiskos rādītājus par Savienības ražošanas nozari kopumā, pamatojoties uz pieteikuma iesniedzēja sniegtajiem datiem, kurus tā salīdzināja ar vairāku Savienības ražotāju sniegto informāciju pirms procedūras sākšanas un pārbaudītām izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildēm uz anketas jautājumiem. Komisija izvērtēja mikroekonomiskos rādītājus, balstoties uz pārbaudītiem datiem, kas ietverti atbildēs uz anketas jautājumiem, kuras saņemtas no izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem. Abi datu kopumi tika atzīti par reprezentatīviem attiecībā uz Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli. Jāpiebilst, ka, kā paskaidrots 61. apsvērumā, izlasē iekļautie Savienības ražotāji pārstāv lielāko daļu no Savienības ražošanas apjoma.

(85)

Makroekonomikas rādītāji ir šādi: ražošanas apjoms, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms, tirgus daļa, izaugsme, nodarbinātība, ražīgums un dempinga starpības lielums.

(86)

Mikroekonomikas rādītāji ir šādi: vienības vidējās cenas, vienības vidējās izmaksas, darbaspēka izmaksas, krājumi, rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu.

(87)

Kā minēts 63. apsvērumā, ņemot vērā, ka no trim atlasītajiem uzņēmumiem divi ir saistīti, 5. tabulā dati ir sniegti indeksētā veidā, lai, ievērojot pamatregulas 19. pantu, saglabātu uzņēmējdarbībai svarīgas informācijas konfidencialitāti.

(88)

5. tabulā norādīts Savienības kopējais ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums attiecīgajā periodā.

5. tabula

PM Savienības ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

(89)

Savienības kopējais ražošanas apjoms attiecīgajā periodā palielinājās tikai nedaudz, un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tas sasniedza par 2 % augstāku līmeni.

(90)

Savienības ražošanas jauda saglabājās stabila attiecīgā perioda laikā.

(91)

Līdz ar to Savienības ražošanas jaudas izmantojums attīstījās tāpat kā ražošanas apjoms attiecīgajā periodā. Kopumā pēc ražošanas apjoma pieauguma attiecīgajā periodā par 2 %, ražošanas jaudas izmantojums palielinājās par 2 %.

(92)

6. tabulā parādīts kā attīstījās Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms un tirgus daļa attiecīgajā periodā.

6. tabula

PM Savienības pārdošanas apjoms un Savienības ražošanas nozares tirgus daļa

(93)

Kaut arī Savienības ražotāju ražošanas apjoms saglabājās samērā stabils, kā parādīts 5. tabulā, Savienības ražotāju pārdošanas apjoms Savienības tirgū attiecīgajā periodā samazinājās par 9 %. Tomēr Savienības ražošanas nozares tirgus daļa palielinājās par 2 %, galvenokārt tāpēc, ka samazinājās Savienības patēriņš un imports no ĶTR.

(94)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoms palielinājās par 2 %, savukārt, kā minēts 70.–93. apsvērumā, Savienības patēriņš samazinājās par 11 %, un Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms Savienības tirgū samazinājās par 9 %. Šo ražošanas pieaugumu var izskaidrot ar Savienības ražotāju eksporta pārdošanas apjoma pieaugumu.

(95)

Nodarbinātības un produktivitātes dinamika attiecīgajā periodā bija šāda.

7. tabula

Nodarbinātība un ražīgums Savienības PM nozarē

(96)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozarē darbinieku skaits nedaudz palielinājās (par 2 %), un ražīgums saglabājās stabils.

(97)

Kā paskaidrots 31. apsvērumā, nebija iespējams gūt apstiprinājumu dempinga pastāvēšanai. Tāpēc izmeklēšanā galvenā uzmanība tika pievērsta dempinga atkārtošanās iespējamībai, ja antidempinga pasākumi tiktu atcelti.

(98)

Iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšanā Savienības ražošanas nozarē bija manāmas atgūšanās pazīmes no iepriekšējā dempinga sekām. Kā liecina labvēlīgās tendences par galvenajiem kaitējuma rādītājiem Savienības ražošanas nozarē, pašreizējās izmeklēšanas attiecīgajā periodā atgūšanās process turpinās. Turklāt mazāku pieprasījumu Savienības tirgū, kas attiecīgajā periodā izraisīja patēriņa samazinājumu par 11 % (sk. 1. tabulu), kompensēja eksporta pārdošanas apjoma pieaugums, kā minēts 94. apsvērumā.

(99)

Savienības ražošanas nozares vidējām pārdošanas cenām nesaistītiem pircējiem Savienībā attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

8. tabula

Vidējās pārdošanas cenas un vienības izmaksas Savienībā

(100)

Savienības ražošanas nozares vidējā vienības pārdošanas cena nesaistītiem pircējiem Savienībā attiecīgajā periodā samazinājās par 5 %.

(101)

Tajā pašā periodā vidējās vienības ražošanas izmaksas samazinājās par 4 %.

(102)

Savienības ražotāju vidējās darbaspēka izmaksas attiecīgajā periodā attīstījās, kā parādīts 9. tabulā.

9. tabula

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto Savienības PM nozarē

(103)

Kopumā Savienības ražošanas nozares vidējās darbaspēka izmaksas attiecīgajā periodā palielinājās par 4 %.

(104)

Savienības ražotāju krājumi attiecīgajā periodā attīstījās, kā parādīts 10. tabulā.

10. tabula

Savienības ražošanas nozares PM krājumi

(105)

Līdz 2016. gadam krājumi palielinājās par 8 % un par 82 % attiecīgajā periodā. Šo straujo krājumu pieaugumu attiecīgā perioda beigās Savienības ražošanas nozare skaidroja ar sezonālu pārdošanas ietekmi, kas radās tikai tādēļ, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periods beidzas jūlijā, jo PM pārdošanas apjoms parasti pieaug decembrī, bet ražošanas apjoms visa gada laikā saglabājas nemainīgs.

(106)

Savienības ražošanas nozares naudas plūsmas, ieguldījumu un ienākuma no ieguldījumiem dinamika attiecīgajā periodā bija šāda.

11. tabula

Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījuma

(107)

Pirmajos divos gados Savienības ražošanas nozares rentabilitāte palielinājās par 34 % un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā strauji samazinājās. Kopumā attiecīgajā laikposmā tā samazinājās par 10 %, bet saglabājās virs mērķa peļņas 5 % apmērā, kā noteikts iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšanā.

(108)

Tā no 2014. līdz 2016. gadam palielinājās par 20 % un strauji samazinājās pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Kopumā attiecīgā perioda laikā tā samazinājās par 58 %.

(109)

Savienības ražošanas nozares ieguldījumi līdzīgā ražojuma ražošanā 2015. gadā samazinājās par 13 %, tad 2016. gadā atkal nedaudz palielinājās (par 4 %) un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā palielinājās vēl par 12 %. Tas attiecīgajā periodā ir neliels pieaugums 3 % apmērā.

(110)

Ar ienākumu no ieguldījumiem mēra peļņu vai zaudējumus, kas radušies par ieguldījumu attiecībā pret ieguldītajiem līdzekļiem. Pārskata perioda sākumā tas bija 42 % un pēc diviem gadiem 2016. gadā palielinājās par 51 %. Tomēr pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ienākums no ieguldījumiem samazinājās līdz līmenim, kas bija zemāks nekā attiecīgā perioda sākumā, tomēr joprojām saglabājās 36 % līmenī.

(111)

Izmeklēšanā atklājās, ka attiecīgajā periodā, ņemot vērā spēkā esošos antidempinga maksājumus, Savienības ražošanas nozare varēja turpināt atgūties no iepriekš nodarītā kaitējuma. Kaitējuma rādītāji, piemēram, ražošanas apjoms, jaudas izmantojums un tirgus daļa, uzrādīja pozitīvas tendences un visa perioda laikā rentabilitāte saglabājās virs mērķa peļņas. Rezultātā Savienības ražošanas nozare spēja ieguldīt ražīguma palielināšanas pasākumos un samazināt ražošanas vienības izmaksas, palielinoties vidējām darbaspēka izmaksām.

(112)

PM importam no ĶTR attiecīgajā periodā bija tikai neliela ietekme uz Savienības ražošanas nozares stāvokli. Ņemot vērā spēkā esošos pasākumus, šā importa tirgus daļa visā attiecīgajā periodā bija zema. Tomēr, izņemot pārskatīšanas izmeklēšanas periodu, Ķīnas PM imports Savienības tirgū saglabājās, kas norāda uz neatslābstošu interesi.

(113)

Tādējādi Komisija secina, ka Savienības ražošanas nozare ir guvusi labumu no spēkā esošajiem antidempinga pasākumiem, jo tā turpināja atgūties no iepriekšējā kaitējošā dempinga ietekmes.

(114)

Kā minēts 31. apsvērumā, nebija iespējams konstatēt dempingu. Tomēr tika konstatēts, ka dempinga atkārtošanās būtu iespējama, ja antidempinga pasākumi tiktu atcelti (sk. 60. apsvērumu).

(115)

Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu Komisija tāpēc pārbaudīja, vai pasākumu pret ĶTR atcelšanas gadījumā būtisks kaitējums atkārtotos.

(116)

Lai noteiktu kaitējuma atkārtošanās iespējamību, tika analizēti šādi elementi: ražošanas jauda un ĶTR pieejamā neizmantotā jauda, ii) iespējamie importa no ĶTR cenu līmeņi pasākumu atcelšanas gadījumā, iii) Ķīnas ražotāju eksportētāju cenu noteikšanas prakse citās valstīs, iv) Savienības tirgus pievilcīgums un v) importa no ĶTR ietekme uz Savienības ražošanas nozari pasākumu atcelšanas gadījumā.

(117)

Kā paskaidrots 52. un 53. apsvērumā, ĶTR ražotājiem Ķīnā ir ievērojama ražošanas jauda un līdz ar to neizmantotā jauda, kas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā lielā mērā pārsniedz kopējo Savienības patēriņu.

(118)

Turklāt tika konstatēts, ka nebija elementu, kas tuvākajā nākotnē liecinātu par ievērojamu iekšzemes pieprasījuma kāpumu pēc PM ĶTR vai kādas citas trešās valsts tirgū. Ņemot vērā Savienības PM patēriņa samazināšanos attiecīgajā periodā, Komisija secināja, ka iekšzemes pieprasījums Ķīnā vai citos trešo valstu tirgos nevarēja absorbēt pieejamo neizmantoto jaudu.

(119)

Kā minēts 47. apsvērumā, Ķīnas ražotāji eksportētāji nesadarbojās. Šā iemesla dēļ pārskatīšanas pieprasījumā iekļautās Ķīnas eksporta cenas uz trešām valstīm tika uzskatītas par vispiemērotāko pamatu Ķīnas importa iespējamajiem cenu līmeņiem.

(120)

Turklāt šā eksporta cenu līmeņi tika arī uzskatīti par pamatotu aplēsi par iespējamiem nākotnes cenu līmeņiem uz Savienību pasākumu atcelšanas gadījumā.

(121)

Kā paskaidrots 42. un 48. apsvērumā, Ķīnas eksporta cenas uz trešām valstīm pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija no 22,1 % līdz 32,2 % zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas. Tāpat tika konstatēts, ka cenu samazinājuma starpības ir starp 8,9 % un 17,8 %.

(122)

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiek secināts, ka, ja antidempinga pasākumi tiktu atcelti, ļoti iespējams, ka imports no ĶTR radīs lielu cenu spiedienu uz Savienības ražošanas nozari.

(123)

Kā minēts 55.–57. apsvērumā, Savienības tirgus ir lielākais PM vienotais tirgus, turklāt cenas Ķīnas ražotājiem ir pievilcīgas. Nav citu lielu eksporta tirgu, kas varētu absorbēt Ķīnas jaudas pārpalikumu, jo PM tirgo tikai dažos tirgos. Šie iemesli Ķīnas ražotājiem eksportētājiem ir liels stimuls novirzīt eksportu uz Savienību, kur tie varētu noteikt augstākas cenas, vienlaikus spējot piedāvāt ievērojami zemākas cenas par Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenu. Turklāt tiem būtu stimuls eksportēt uz Savienības tirgu par zemām cenām vismaz daļu produkcijas, ko saražotu, izmantojot neizmantoto jaudu.

(124)

Tādēļ tiek secināts, ka antidempinga pasākumu atcelšanas gadījumā ĶTR ražotājiem eksportētājiem ir potenciāls un stimuls ievērojami palielināt PM eksporta apjomu uz Savienību par dempinga cenām, kuras ir ievērojami zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām.

(125)

Importa par zemām cenām pieaugums radītu ievērojamu cenu spiedienu uz Savienības tirgu, kas ir jutīgs pret cenu izmaiņām. Savienības ražošanas nozare – saskaņā ar scenāriju, kad tā saglabā pašreizējo cenu līmeni – nevarēs saglabāt savu pārdošanas apjomu un tirgus daļu, ja tirgū ienāks imports no Ķīnas par zemām cenām. Ja pasākumi tiktu atcelti, ir ļoti iespējams, ka importa no Ķīnas tirgus daļa strauji palielināsies. Tas visticamāk notiks uz Savienības ražošanas nozares rēķina. Pārdošanas apjoma zaudēšanas rezultātā jaudas izmantojuma rādītājs samazināsies un vidējās ražošanas izmaksas pieaugs. Tas novestu pie Savienības ražošanas nozares finansiālā stāvokļa pasliktināšanās un tās rentabilitātes samazināšanās, kas, lai gan visā attiecīgajā periodā pārsniedza mērķa peļņu, laikposmā no 2016. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam samazinājās par vairāk nekā 40 %. Saskaņā ar šo scenāriju jebkāds izmaksu pieaugums īsā laikā nozīmētu rentabilitātes samazināšanos zem mērķa peļņas, un tas likvidētu ieguldītās pūles Savienības ražošanas nozares atlabšanā, kas līdz šim ir spējusi saglabāt nepieciešamo ieguldījumu līmeni, lai saglabātu konkurētspēju.

(126)

Tomēr, ja Savienības ražošanas nozare, cenšoties saglabāt pārdošanas apjomu un tirgus daļu, nolemtu samazināt cenu līmeni, tās finanšu stāvoklis gandrīz uzreiz pasliktinātos. Patiesi, ja Savienības ražošanas nozarei Savienības tirgū būtu jāsamazina pārdošanas cenas par 8,9 %, (zemākais cenu samazinājums diapazonā (sk. 121. apsvērumu)), lai atbilstu ienākošo Ķīnas ražojumu cenām, tā uzreiz nestu zaudējumus.

(127)

Arī saskaņā ar šo scenāriju pasākumu izbeigšana, visticamāk, tieši negatīvi ietekmētu Savienības ražošanas nozari, jo tas tiešā veidā novestu pie zaudējumiem. Vidējā termiņā šāda situācija nebūtu ilgtspējīga un novestu pie ražotņu slēgšanas un galu galā pie Savienības rūpniecības nozares izzušanas. Jāatzīmē, ka jau attiecīgajā periodā Savienības ražotāju skaits ir samazinājies no sešiem līdz trim.

(128)

Tāpēc var secināt, ka ir liela iespējamība, ka spēkā esošo pasākumu izbeigšana izraisītu kaitējuma atkārtošanos, ko radītu PM imports no Ķīnas, un ka Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis visticamāk pasliktināsies un novedīs pie būtiska kaitējuma.

(129)

Tas, ka PM imports no Ķīnas patlaban ienāk Savienības tirgū daudz mazākos daudzumos nekā pirms pasākumu noteikšanas, liecina, ka pašreizējie antidempinga maksājumi ir veiksmīgi atjaunojuši neizkropļotas konkurences apstākļus Ķīnas pārskatāmā ražojuma eksportētājiem un Savienības ražošanas nozarei. Tomēr, kā izklāstīts 128. apsvērumā un 130. apsvērumā, Komisija secināja, ka pasākumu izbeigšana, ļoti iespējams, izraisītu kaitējuma atkārtošanos.

(130)

Komisija secināja, ka pasākumu atcelšana, ļoti iespējams, izraisītu būtisku PM dempinga importa no Ķīnas pieaugumu par cenām, kas ir zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām, tādējādi atkārtoti radot tādu pašu kaitējumu, kāds Savienības ražošanas nozarei tika nodarīts laikā, kad pirmoreiz tika ieviesti pasākumi. Tādējādi Savienības ražošanas nozares dzīvotspēja būtu nopietni apdraudēta.

(131)

Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu Komisija pārbaudīja, vai spēkā esošo antidempinga pasākumu saglabāšana būtu pretrunā Savienības interesēm kopumā. Nosakot Savienības intereses, tika ņemtas vērā visas saistītās intereses, ieskaitot Savienības ražošanas nozares, importētāju un lietotāju intereses.

(132)

Visām ieinteresētajām personām tika dota iespēja paust viedokli saskaņā ar pamatregulas 21. panta 2. punktu.

(133)

Jāatgādina, ka iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanā tika uzskatīts, ka pasākumu pieņemšana nav pretrunā Savienības interesēm. Turklāt šī termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšana ir pasākumu pārskatīšana, tāpēc, analizējot stāvokli, kad antidempinga pasākumi jau bijuši spēkā, var vērtēt, vai spēkā esošajiem antidempinga pasākumiem ir bijusi nevajadzīga nelabvēlīga ietekme uz attiecīgajām personām.

(134)

Uz šā pamata tika pārbaudīts, vai, neraugoties uz secinājumiem par dempinga turpināšanās un kaitējuma atkārtošanās iespējamību, pastāv pamatoti iemesli, kas ļautu secināt, ka šajā konkrētajā lietā saglabāt pasākumus nav Savienības interesēs.

(135)

Izmeklēšanā noskaidroja, ka pasākumu izbeigšana visticamāk izraisītu būtisku negatīvu ietekmi uz Savienības ražošanas nozari. Tas Savienības ražošanas nozarē īsā laikā radītu rentabilitātes samazināšanos vai pat zaudējumus, kas negatīvi ietekmētu citus kaitējuma faktorus, piemēram, ražošanas apjomu, izmantošanas rādītājus, ieguldījumus un nodarbinātību. Ilgtermiņā šāda situācija nevarēs pastāvēt; tā liks Savienības ražotājiem pārtraukt darbību Savienības tirgū.

(136)

Līdz šim Savienības ražošanas nozare ir pierādījusi, ka ir dzīvotspējīga, un uzrādījusi pozitīvus ekonomiskos un finanšu rezultātus. Faktiski gandrīz bez nekāda importa no Ķīnas par dempinga cenām tai ir izdevies saglabāt rentabilitāti, saglabājot peļņas normu, kas pārsniedz mērķa peļņu.

(137)

Tādēļ antidempinga pasākumu saglabāšana spēkā ir Savienības ražošanas nozares interesēs.

(138)

Kā norādīts 16. apsvērumā, importētāji nedz sadarbojās izmeklēšanā, nedz sniedza prasīto informāciju. Jāatgādina, ka iepriekšējās izmeklēšanās tika konstatēts, ka pasākumu noteikšanas ietekme uz importētājiem nebūtu ievērojama. Tā kā nav pierādījumu, kas liecinātu par pretējo, var attiecīgi apstiprināt, ka patlaban spēkā esošajiem pasākumiem nebija vērā ņemamas nelabvēlīgas ietekmes uz importētāju finanšu stāvokli un ka šo pasākumu turpināšanai nebūs nepamatotas ietekmes uz tiem.

(139)

PM importētāji parasti ir arī PM lietotāji, jo tie to importē, lai izgatavotu dokumentu mapes. Kā minēts 15. apsvērumā, procedūras sākumā notika saziņa ar 26 zināmajiem importētājiem/lietotājiem, taču neviens no tiem neatbildēja uz atlases anketas jautājumiem un neizteica piezīmes.

(140)

Iepriekšējās izmeklēšanās konstatēja, ka dokumentu mapju mazumtirdzniecības cenā PM izmaksas veidoja tikai ļoti nelielu procentuālo daļu, un tādēļ maksājumu (ja tādi ir) ietekme netika uzskatīta par būtisku.

(141)

Turklāt izmeklēšana parādīja, ka bez pasākumiem pret importu par dempinga cenām Savienības ražošanas nozare, iespējams, zaudētu lielāko daļu savas tirgus daļas un ilgtermiņā varētu pat izzust. Tas jebkurā gadījumā novestu pie tā, ka dokumentu mapju ražotāji būtu atkarīgi no importa, un ievērojami samazinātos konkurence Savienības tirgū.

(142)

Pamatojoties uz iepriekšminēto, var secināt, ka pasākumi attiecībā uz PM nav pretrunā Savienības vispārējām interesēm.

(143)

Tādējādi Komisija secina, ka nav nepārvaramu ar Savienības interesēm saistītu iemeslu, kāpēc nebūtu jāsaglabā galīgie antidempinga pasākumi, kas noteikti ĶTR izcelsmes PM importam.

(144)

Visas ieinteresētās personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata tika paredzēts ieteikt saglabāt spēkā esošos pasākumus ĶTR izcelsmes PM importam. Pēc informēšanas šīm personām arī deva laiku, lai tās varētu paust viedokli. Piezīmes netika saņemtas.

(145)

Ņemot vērā jaunāko Tiesas judikatūru (10), ir lietderīgi paredzēt nokavējuma procentu likmi, kas maksājama galīgo maksājumu atmaksas gadījumā, jo attiecīgajos spēkā esošajos noteikumos par muitas nodokļiem šāda procentu likme nav paredzēta un valsts noteikumu piemērošana radītu pārmērīgu konkurences kropļošanu starp tirgus dalībniekiem atkarībā no tā, kura dalībvalsts ir izvēlēta muitošanai.

(146)

Komiteja, kura izveidota saskaņā ar Regulas (ES) 2016/1036 15. panta 1. punktu, nesniedza atzinumu par pasākumiem, kas paredzēti šajā regulā,

(1)

Regula (EK) Nr. 1059/2003 nosaka reģionālās klasifikācijas tiesisko regulējumu, lai nodrošinātu saskaņotu reģionālās statistikas datu vākšanu, apkopošanu un izplatīšanu Savienībā.

(2)

Komisija ar Regulu (ES) 2016/2066 (2) no 2018. gada 1. janvāra ir grozījusi kopēju statistiski teritoriālo vienību klasifikāciju (NUTS).

(3)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Eiropas Statistikas sistēmas komitejas atzinumu,

(1)

Ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2016/2080 (3) ir sākta vājpiena pulvera pārdošana konkursa procedūrā.

(2)

Pamatojoties uz piedāvājumiem, kas saņemti divdesmit septītajai konkursa kārtai, būtu jānosaka minimālā pārdošanas cena.

(3)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas komitejas atzinumu,

(1)

Komisijas Lēmumā 2007/25/EK (2) ir noteikti daži aizsardzības pasākumi saistībā ar augsti patogēno putnu gripu un tādu lolojumputnu pārvietošanu Savienībā, kas ir kopā ar saviem īpašniekiem. Tas tika pieņemts, reaģējot uz H5N1 apakštipa īpaši patogēnās putnu gripas uzliesmojumiem, lai Savienībā aizsargātu dzīvnieku un cilvēka veselību. To piemēro līdz 2018. gada 31. decembrim.

(2)

Pasaulē turpinās dažādu H5 apakštipu un retāk – H7 apakštipa īpaši patogēnās putnu gripas uzliesmojumi mājputnu un citu nebrīvē turētu putnu populācijās. Īpaši patogēnā putnu gripa ir kļuvusi endēmiska vairākās trešās valstīs un pirmo reizi skar citas trešās valstis, kurās tā iepriekš nebija konstatēta. Pastāv risks īpaši patogēnās putnu gripas vīrusu ievazāt Savienībā no trešām valstīm, pārvietojot lolojumputnus, un tāpēc būtu jāsaglabā riska mazināšanas pasākumi, kas noteikti Lēmumā 2007/25/EK.

(3)

Turklāt patlaban saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429 (3) tiek izstrādāti vairāki deleģētie akti, kuri noteiks noteikumus par mājputnu un citu nebrīvē turētu putnu ievešanu Savienībā. Minēto deleģēto aktu noteikumi noteiks, kāda pieeja izmantojama attiecībā uz dažiem riskiem, kas saistīti ar slimībām, ar kurām slimo mājputni un citi nebrīvē turēti putni, kā arī noteiks dzīvnieku veselības garantijas, kas nepieciešamas attiecībā uz putniem, kuri tiek turēti kā lolojumputni. Minētajos deleģēto aktu noteikumos tiks ņemti vērā arī ieteikumi, kas sniegti Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) 2017. gada 14. septembrī pieņemtajā zinātniskajā atzinumā par putnu gripu (4).

(4)

Ņemot vērā globālo epidemioloģisko situāciju attiecībā uz īpaši patogēno putnu gripu un kamēr nav pieņemti deleģētie akti par mājputnu un citu nebrīvē turētu putnu ievešanu Savienībā, Lēmuma 2007/25/EK piemērošanas termiņš jāpagarina līdz 2019. gada 31. decembrim.

(5)

Tāpēc Lēmums 2007/25/EK būtu attiecīgi jāgroza.

(6)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

(1)

Slovākija ir iesniegusi pieprasījumu atkāpes saņemšanai no pienākuma nosūtīt Komisijai (Eurostat) Regulas (EK) Nr. 1099/2008 4. pantā minētos valsts statistikas datus. Minētais pieprasījums attiecas uz statistikas datu sniegšanu par rūpniecisko atkritumu atjaunojamo daļu un apkārtējās vides siltumenerģiju.

(2)

Slovākijas sniegtā informācija pamato, ka šādu statistikas datu vākšana radītu pārmērīgu slogu respondentiem dalībvalstī, proti, tāpēc, ka ir nepieciešams pielāgot jaunās klasifikācijas un izstrādāt jaunu metodiku valsts statistikā, lai mazinātu respondentu slogu, kas izriet no pieprasīto datu vākšanas un apkopošanas. Tāpēc šīs atkāpes būtu jāpiešķir.

(3)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Eiropas Statistikas sistēmas komitejas atzinumu,

(1)

Komisijas Īstenošanas lēmumā 2014/709/ES (4) ir noteikti dzīvnieku veselības kontroles pasākumi saistībā ar Āfrikas cūku mēri dažās dalībvalstīs, kurās ir apstiprināti minētās slimības gadījumi mājas vai savvaļas cūkām (attiecīgās dalībvalstis). Minētā īstenošanas lēmuma pielikuma I līdz IV daļā ir precizēti un norādīti konkrēti attiecīgo dalībvalstu apgabali, kuri atkarībā no minētās slimības epidemioloģiskās situācijas ir diferencēti pēc riska līmeņa. Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikums vairākkārt ir grozīts, lai ņemtu vērā Āfrikas cūku mēra epidemioloģiskās situācijas pārmaiņas Savienībā, kuras jāatspoguļo minētajā pielikumā. Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikums pēdējoreiz tika grozīts ar Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2018/1635 (5) pēc nesen Bulgārijā un Rumānijā konstatētajiem Āfrikas cūku mēra gadījumiem.

(2)

Risks, ka Āfrikas cūku mēris varētu izplatīties savvaļā, ir saistīts ar minētās slimības lēnu dabisko izplatīšanos savvaļas cūku populācijās un arī ar cilvēka darbību saistītiem riskiem, kā to liecina minētās slimības nesenā epidemioloģiskā attīstība Savienībā un kā tas dokumentāli apstiprināts Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) Dzīvnieku veselības un labturības zinātnes ekspertu grupas 2015. gada 14. jūlijā publicētajā zinātniskajā atzinumā, EFSA2017. gada 23. martā publicētajā zinātniskajā ziņojumā par Baltijas valstīs un Polijā konstatētā Āfrikas cūku mēra epidemioloģisko analīzi un EFSA2017. gada 8. novembrī publicētajā zinātniskajā ziņojumā par Baltijas valstīs un Polijā konstatētā Āfrikas cūku mēra epidemioloģisko analīzi (6).

(3)

Kopš Īstenošanas lēmuma (ES) 2018/1635 pieņemšanas dienas Āfrikas cūku mēra epidemioloģiskā situācija Savienībā ir mainījusies un ir konstatēti jauni šīs slimības gadījumi, kas jāatspoguļo Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikumā.

(4)

2018. gada oktobrī viens Āfrikas cūku mēra gadījums tika novērots savvaļas cūku populācijā Kraśnick apriņķī Polijā. Šis Āfrikas cūku mēra gadījums savvaļas cūku populācijā paaugstina riska līmeni, un tas būtu jāatspoguļo Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikumā. Tāpēc šis Āfrikas cūku mēra skartais Polijas apgabals būtu jānorāda minētā pielikuma II daļā.

(5)

2018. gada oktobrī un novembrī vairāki Āfrikas cūku mēra uzliesmojumi tika novēroti mājas cūkām Dolj un Argeș žudecā Rumānijā. Šie Āfrikas cūku mēra uzliesmojumi mājas cūku populācijā paaugstina riska līmeni, un tas būtu jāatspoguļo Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikumā. Tāpēc šie Āfrikas cūku mēra skartie Rumānijas apgabali tagad būtu jānorāda minētā pielikuma III daļā, nevis tā I daļā. Tā kā Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikuma III daļā uzskaita apgabalus, kuros situācija joprojām mainās un attīstās, vienmēr, kad minētajā daļā ir uzskaitīti kādi apgabali, īpaša uzmanība jāpievērš ietekmei uz apkārtējiem apgabaliem.

(6)

Lai ņemtu vērā jaunākās norises Āfrikas cūku mēra epidemioloģiskajā attīstībā Savienībā un proaktīvi apkarotu ar slimības izplatīšanos saistītos riskus, Polijā un Rumānijā būtu jānosaka jauni, pietiekami plaši augsta riska apgabali un tie būtu pienācīgi jānorāda Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikuma I, II un III daļā. Tāpēc Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikums būtu attiecīgi jāgroza.

(7)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,