(1)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Itālijas pieteikums, kurā lūgts reģistrēt nosaukumu “Lucanica di Picerno”, ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (2).

(2)

Komisijai nav iesniegts neviens paziņojums par iebildumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 51. pantu, tāpēc nosaukums “Lucanica di Picerno” būtu jāreģistrē,

(1)

2003. gada 31. janvāra vēstulē Komisija informēja Franciju par savu lēmumu sākt formālu izmeklēšanas procedūru saskaņā ar Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līguma 88. panta 2. punktu (2) (turpmāk “lēmums par procedūras sākšanu”) attiecībā uz finanšu pasākumiem, ko Francijas valsts piemērojusi par labu France Télécom (turpmāk “FT”).

(2)

Par procedūras sākšanu Francijai tika paziņots 2003. gada 31. janvārī. Pēc būtisku kļūdu izlabošanas precizējums tika paziņots Francijai 2003. gada 7. martā.

(3)

Francija iesniedza Komisijai papildu informāciju 2003. gada 4. aprīļa un 15. maija un 2004. gada 29. janvāra vēstulē.

(4)

Komisijas lēmums par procedūras sākšanu publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (3). Komisija aicināja ieinteresētās trešās personas iesniegt savas piezīmes par attiecīgajiem atbalsta pasākumiem.

(5)

Komisija saņēma piezīmes no ieinteresētajām trešajām personām. Komisija 2003. gada 16. maijā šīs piezīmes nosūtīja Francijai. Komisija saņēma Francijas komentārus 2003. gada 30. jūnija un 2003. gada 29. jūlija vēstulē.

(6)

Komisija 2003. gada 30. maijā publicēja paziņojumu par līgumu “par palīdzības pakalpojumu sniegšanu, lai novērtētu uzņēmumam FT piešķirtā finansiālā atbalsta saderību ar privāta investora principu tirgus ekonomikā un par iespējamo FT atveseļošanas plāna analīzi” (4). 2003. gada 24. septembrī līgums par pakalpojumu sniegšanu tika piešķirts par labu NERA birojam (turpmāk “NERA” vai “konsultants”).

(7)

Komisija nosūtīja Francijas iestādēm NERA2004. gada 28. aprīļa ziņojumu (turpmāk “NERA ziņojums”), kas sastāv no juridiskās un ekonomikas daļas. Francijas iestādes 2004. gada 9. un 21. jūnijā iesniedza savas piezīmes par NERA ziņojumu.

(8)

Komisija 2004. gada 3. augustā Francijas iestādēm darīja zināmu savu 2004. gada 2. augusta lēmumu, kurā atzīts, ka akcionāra avanss, ko Francija piešķīrusi France Télécom 2002. gada decembrī kredītlīnijas veidā par summu deviņu miljardu euro apmērā, ir valsts atbalsts, kas nav saderīgs ar iekšējo tirgu (5).

(9)

Francijas Republika, FT un sabiedrības Bouygues katra iesniedza prasību nolūkā panākt Komisijas lēmuma atcelšanu. Ar savu 2010. gada 21. maija spriedumu Vispārējā tiesa atcēla Komisijas lēmumu (6). Vispārējā tiesa uzskatīja, ka Komisija nav pierādījusi, ka 2002. gada 4. decembra paziņojums ietvēra valsts līdzekļu nodošanu.

(10)

Komisija un sabiedrības Bouygues iesniedza apelācijas sūdzību pret 2010. gada 21. maija spriedumu. Ar 2013. gada 19. marta spriedumu (turpmāk “Bouygues spriedums”) Tiesa atcēla 2010. gada 21. maija spriedumu un lietas T-425/04, T-444/04 un T-450/04 nosūtīja atpakaļ Vispārējai tiesai, lai tā taisītu spriedumu attiecībā uz tajā izvirzītajiem pamatiem un celtajām prasībām, par kuriem Tiesa nav pieņēmusi lēmumu (7).

(11)

Šajā sakarā Tiesa konstatēja, ka Komisija savā apstrīdētajā lēmumā nav paudusi savu nostāju par sabiedrību Bouygues to 2003. gada 22. janvārī iesniegtajā pirmajā sūdzībā izvirzīto argumentu, saskaņā ar kuru paziņojumi, kas iesniegti kopš 2002. gada jūlija, paši par sevi ir valsts atbalsts.

(12)

Pēc tam Tiesa nosprieda, ka, tā kā valsts iejaukšanās pasākumiem var būt dažādi veidi un tie ir jāizvērtē atbilstīgi to sekām, nevar izslēgt, ka vairāki secīgi valsts iejaukšanās pasākumi nolūkā piemērot LESD 107. panta 1. punktu būtu jāuzskata par vienu iejaukšanās pasākumu.

(13)

Tiesa secināja, ka, uzskatot, ka bija nepieciešams identificēt valsts budžeta samazinājumu vai pietiekami konkrētu ekonomisku risku attiecībā uz izmaksām, kuras sedzamas no šī budžeta, kas būtu saistīts ar īpašu priekšrocību, kura izriet vai nu no 2002. gada 4. decembra paziņojuma, vai arī no 2002. gada 20. decembra akcionāra avansa piešķīruma, un atbilstu šai priekšrocībai vai būtu tās atlīdzība, Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, jo ir piemērojusi kritēriju, kas sākotnēji izslēdz, ka šie valsts iejaukšanās pasākumi atkarībā no to savstarpējās saiknes vai atkarībā no to sekām varētu tikt uzskatīti par vienu iejaukšanās pasākumu. Turpretim Komisija savā lēmumā pilnīgi pamatoti izskatīja šos abus pasākumus kopā, ņemot vērā, ka bija skaidrs, ka pirmo nevarētu nošķirt no otra.

(14)

Vispārējā tiesa 2015. gada 2. jūlija spriedumā konstatēja, ka Komisijas lēmumā ir pieļautas kļūdas tiesību piemērošanā un acīmredzamas kļūdas, piemērojot saprātīga privāta investora kritēriju (8). Attiecīgi tā atcēla Komisijas lēmumu.

(15)

Komisija pret šo spriedumu iesniedza apelācijas sūdzību. Tiesa ar 2016. gada 30. novembra spriedumu šo apelācijas sūdzību noraidīja (9).

(16)

Rezultātā Komisijai ar jaunu lēmumu ir jāizbeidz LESD 108. panta 2. punktā paredzētā formālā izmeklēšanas procedūra, kas tika sākta 2003. gada 31. janvārī.

(17)

Uzņēmums FT, kas ir telekomunikāciju tīklu un pakalpojumu operators un piegādātājs, ir dibināts 1991. gadā kā publisko tiesību juridiskā persona, un kopš 1996. gada 31. decembra tam ir akciju sabiedrības statuss. Kopš 1997. gada oktobra FT tiek kotēts biržā. 2002. gadā Francijas valstij piederēja 56,45 % FT kapitāldaļu, bet pārējās kapitāldaļas bija sadalītas starp privātpersonām (32,25 %), paškontroli (8,26 %) un uzņēmuma darbiniekiem (3,04 %). 2013. gada 1. jūlijāFT nomainīja nosaukumu uz Orange.

(18)

Sīks apraksts par FT finanšu stāvokli ietverts anulētā 2004. gada 2. augusta lēmuma 16. līdz 61. apsvērumā.

(19)

Valsts rīcības analīze, ko veic, ņemot vērā noteikumus par valsts atbalstiem, ir jāveic, pamatojoties uz faktiem un informāciju, kas pieejami katras valsts iejaukšanās brīdī. Ņemot vērā, ka šis darījums attiecas uz notikumiem, kas risinājušies 2002. gadā, ir noteikti hronoloģiski jāatgādina fakti, kas pieejami kopš 2001. finanšu gada rezultātu publikācijas.

(20)

FT kopš 2002. gada jūnija bija uzņēmums, kam bija raksturīgas smagas strukturālas problēmas, un tā bilance bija nelīdzsvarota. Pārskati par 2001. gadu uzrādīja darbības rezultātu uzlabošanos, kā arī skaidrās naudas plūsmas ievērojamu palielināšanos.

(21)

FT2002. gada 21. martā ziņoja ne tikai par būtisku kārtības ieviešanu savā bilancē, nodrošinot atbilstību grāmatvedības noteikumiem un realizējot cesijas 27,2 miljardu euro apmērā, bet arī par skaidrās naudas plūsmas būtisku palielināšanos, kas 2002.-2005. gada laikposmā bija pieejama 14 miljardu euro apmērā.

(22)

2002. gada pirmajā pusē FT situācija strauji pasliktinājās, kas atspoguļojās uzņēmuma kredītreitinga secīgos samazinājumos. Tā 2002. gada 27. martā reitingu aģentūra Moody's paziņoja par FT reitinga pazemināšanu ilgtermiņa parādsaistību dēļ. 2002. gada 28. martāStandard&Poor's (turpmāk “S&P”) saglabāja FT reitingu, taču pēc jaunākās informācijas saņemšanas par Mobilcom (10) pazemināja tā perspektīvu uz negatīvu.

(23)

2002. gada 13. maijāMoody's, šauboties par uzņēmuma spējām sekmīgi pabeigt savu parādu samazināšanas stratēģiju, paziņoja par FT īstermiņa parādsaistību reitinga iespējamu krišanos. 2002. gada 14. maijāStandard&Poor's saglabāja FT esošo reitingu.

(24)

2002. gada 24. jūnijāMoody's pazemināja FT reitingu. Uzņēmuma reitinga perspektīva tika saglabāta negatīvā līmenī. Moody's lēmums tobrīd tika pamatots ar to, ka aģentūra neparedz, ka FT būtu tādā stāvoklī, lai radītu pietiekamu skaidras naudas plūsmu grupas konsolidēto parādu samazināšanai. Reitingu aģentūra norādīja, ka FT jābūt gatavai dzēst parādus apmēram 15 miljardu euro apmērā, kuru maksājuma termiņš ir 2003. gadā.

(25)

2002. gada 25. jūnijāStandard&Poor's pazemināja FT īstermiņa un ilgtermiņa parādu reitingu, pamatojot savu lēmumu ar grūtībām saistībā ar Mobilcom un ar FT nespēju pietiekamā mērā un pietiekami ātri samazināt savus parādus. S&P atsaucas arī uz parādiem 15 miljardu euro apmērā, kuru maksājuma termiņš ir 2003. gadā.

(26)

2002. gada 12. jūlijāStandard&Poor's pat norādīja uz iespējamu problēmu attiecībā uz to parādu refinansēšanu, kuru maksājuma termiņš ir 2003. gadā.

(27)

Tabulā ir apkopotas S&P, Moody's un Fitch atšķirīgās nostājas par FT reitingu.

Notikumi, kas saistīti ar kredītu novērtējumiem

(28)

Paralēli 2002. gada pirmajā pusē ievērojamu kritumu piedzīvoja FT akciju kurss, savu viszemāko līmeni pirmoreiz sasniedzot 2002. gada 27. jūnijā (7,79 euro) un otrreiz – 2002. gada 30. septembrī (6,01 euro).

(29)

Intervijā, kas publicēta 2002. gada 12. jūlijā laikrakstā Les Echos, Francijas ekonomikas, finanšu un rūpniecības ministrs (turpmāk “ekonomikas un finanšu ministrs”) paziņoja un vairākkārt apstiprināja, ka, ja FT būtu bijušas problēmas saistībā ar finansējumu, valsts būtu veikusi nepieciešamos pasākumus, lai tās atrisinātu. Proti, publicētais teksts ir šāds:

“Jūs pieminat tirgu pārmērības. France Télécom biržas kurss ir ļoti nestabils. Jūs esat šī uzņēmuma vairākuma akcionārs, vai Jums ir kāda pavēstāma ziņa?

Ar 55 % kapitāla mēs esam vairākuma akcionārs, protams, nav runa par uzņēmuma “renacionālizāciju”, kā es to esmu šur tur dzirdējis. Es izjūtu atbildību par valsts ekonomiskajām interesēm. Valsts kā akcionāre rīkosies kā saprātīgs investors, un, ja France Télécom būtu saskāries ar grūtībām, mēs veiktu attiecīgus pasākumus.

Vai valsts rīkojās saprātīgi, ļaujot France Télécom grimt parādos, uzsākot darbību, piemēram, Vācijā?

Ne man jākritizē savi priekšgājēji. Jānorāda, ka visai nozarei vienā laikā bija vienāda stratēģija. Tas nozīmē, ka ideoloģiska griba saglabāt lielāko daļu kapitāla neatviegloja France Télécom starptautiskās darbības uzsākšanu, jo tas nevarēja iegādāties uzņēmumus par “papīru”. No turienes arī parādi. Es atkārtoju, ka, ja France Télécom būtu finansējuma problēmas, taču tas tā šodien nav, valsts pieņemtu nepieciešamos lēmumus, lai tās tiktu atrisinātas.

Jūs atgriežaties pie baumām par kapitāla palielināšanu (..).

Pavisam noteikti nē! Es vienīgi apstiprinu, ka mēs vajadzīgajā laikā veiksim attiecīgus pasākumus. Ja tas būs nepieciešams (..).” (11)

(30)

Šajā pašā datumā S&P pazemināja FT reitingu līdz BBB- līmenim. Šis pazeminājums tomēr tika ierobežots līdz reitingam, kas saglabāja reitingu investīcijām drošā līmenī – jebkāds papildu pazeminājums būtu novedis uzņēmuma parāda reitingu līdz spekulatīvu obligāciju (junk bond) līmenim, proti, parādsaistības vairs nebūtu iekļautas reitinga “investīcijām drošs līmenis” pakāpē.

(31)

2002. gada 12. jūlija paziņojumā presei S&P precizē, ka iemesls, kura dēļ tā nolēma saglabāt FT novērtējumu investīcijām drošā līmenī, bija valsts sniegtās norādes par tās nolūkiem attiecībā uz uzņēmumu: “FT could face certain difficulties refinancing its debt obligations coming due in 2003. Nevertheless, the State's indication underpins France Télécom's investment-grade credit quality.” (“FT varētu saskarties ar zināmām grūtībām refinansēt savus obligāciju parādus, kuru maksājuma termiņš ir 2003. gads. Tomēr valsts norādījums patur France Télécom novērtējumu investīcijām drošā līmenī.”) Šo garantiju Francijas valdība sniedza S&P gan tiešā veidā: “the French State – which owns 55 % of France Télécom – has clearly indicated to Standard&Poor's that it twill behave as an aware investor and would take appropriate steps if France Télécom were to face any difficulties. France Télécom LT rating cut to BBB-.” (“Francijas valsts – kam pieder 55 % France Télécom – Standard&Poor skaidri norādīja, ka, ja FT saskartos ar grūtībām, tā rīkotos kā saprātīgs investors un veiktu attiecīgus pasākumus. France Télécom ilgtermiņa novērtējums samazināts līdz BBB-.” (12)), gan publiski intervijā, kas minēta 29. apsvērumā.

(32)

Ņemot vērā iepriekš minēto, šķiet, ka 2002. gada jūlijā FT piedzīvoja uzticamības krīzi. Reitingu aģentūras un analītiķi bija pārliecināti, ka FT pastāvēja risks nespēt īstenot refinansēšanas plānu, ar ko vadība bija iepazīstinājusi, lai ievērotu šos parādu maksāšanas termiņus. FT tātad saistībā ar saviem parādiem nācās saskarties ar nopietnu finansējuma problēmu. Tomēr, ņemot vērā valsts sniegtos norādījumus, reitingu aģentūras paturēja uzņēmuma reitingu investīcijām drošā līmenī. Reitinga pazemināšana līdz zemākam līmenim būtu vēl pasliktinājusi šo krīzi un samazinājusi uzņēmuma līdzekļus krīzes atrisināšanai.

(33)

2002. gada septembrī FT pusgada pārskati uzrādīja FT darbības rādītāju palielināšanos 2002. gada pirmajā pusgadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu: apgrozījums bija palielinājies par 10 %, EBITDA – par 13,2 % un darbības rezultāts – par 17,3 %. Konstatēta arī mobilās telefonijas ilgtspējīga izaugsme un labāks veikums interneta darījumos. Tomēr darbības rezultāts Francijas fiksētajā segmentā, kas šajā laikposmā veidoja 31 % no apgrozījuma, ir krities par 12,2 %. Ienākumi pēc finanšu izdevumiem (1,75 miljardi euro), bet neieskaitot nodokļu nomaksu, kapitāldaļu ieguldījumus un mazākuma līdzdalību, izņemot ārkārtas pozīcijas, bija 718 miljoni euro salīdzinājumā ar 271 miljonu euro 2001. gada 30. jūnijā. Brīvās naudas plūsma no darījumiem sasniedza 3,6 miljardus euro, kas ir par 15 % vairāk nekā 2001. gada pirmajā pusgadā.

(34)

Paralēli labajiem darbības rezultātiem, kas aprakstīti iepriekš, FT apstiprināja savas finansiālās situācijas nelīdzsvarotību. Negatīvais rezultāts līdz 12,2 miljardiem euro 2002. gada 30. jūnijā ir galvenokārt saistīts ar nozīmīgajiem naudas līdzekļiem, kas tika ieguldīti investīcijās. Šāds pusgada zaudējums nozīmē, ka FT pašu konsolidētais kapitāls 2002. gada 30. jūnijā, sasniedzot 440 miljonus euro, kļuva negatīvs.

(35)

Naudas līdzekļu plūsmas analīze uz 2002. gada 30. jūniju rāda, ka neto parāds 2002. gada pirmajā pusgadā ir palielinājies par 6,3 miljardiem euro, jo EBITDA, kas ir 6,870 miljardi euro, nav nosedzis izdevumus, kurus veido:

(36)

Neto parāda summā 69,69 miljardi euro uz 2002. gada 30. jūniju būtiskākā daļa ir obligāciju parāds, proti, summa 50,6 miljardu euro apmērā.

(37)

Šī parāda maksāšanas termiņš ir ļoti īss, 2003. gadā maksāšanas termiņš ir 12,9 miljardiem euro. 2004. gada pirmajā pusgadā maksāšanas termiņš ir 11,9 miljardiem euro, 2004. gada otrajā pusgadā – 5,4 miljardiem euro un, visbeidzot, 2005. gadā – pavisam kopā 18,6 miljardiem euro.

(38)

Līdz ar to, raugoties no 2002. gada septembra perspektīvas, FT laikposmā no 2003. līdz 2005. gadam bija jānomaksā parādi par kopējo summu 48,9 miljardi euro.

(39)

2002. gada 12. septembrī Francijas iestādes paziņoja, ka tās ir pieņēmušas FT izpilddirektora demisiju.

(40)

13. septembrī valdība paziņojumā presei atkārtoti izteica savu atbalstu FT un skaidri norādīja, ka ir nolēmusi piedalīties gaidāmajā FT pašu kapitāla palielināšanas operācijā: “(..) Pēc pirmajā pusgadā konstatētajiem ārkārtas zaudējumiem France Télécom atrodas situācijā, kad jāsaskaras ar smagu pašu kapitāla nepietiekamību. (..) valdība tādēļ ir nolēmusi pilnībā īstenot savu atbildību (..). Jaunais prezidents piedāvās valdei kontu atveseļošanas plānu, kas ļautu [FT] izkļūt no parādiem un atjaunot finansiālo struktūru, tajā pašā laikā saglabājot stratēģiskās priekšrocības. Valsts atbalstīs France Télécom šī plāna īstenošanā un no savas puses dos ieguldījumu ļoti būtiskā uzņēmuma pašu kapitāla palielināšanā saskaņā ar plānojumu un noteikumiem, kas jādefinē atkarībā no tirgus nosacījumiem. Tad valsts, ja tas būs nepieciešams, īstenos pasākumus, kas ļautu uzņēmumam izvairīties no jebkādām finansiālām grūtībām (..).” (13)

(41)

Tajā pašā dienā aģentūra Moody's, ņemot vērā apstiprinājumu par apņemšanos atbalstīt FT, izmainīja FT parāda perspektīvu no negatīvas uz stabilu (14).

(42)

2002. gada 2. oktobrī paziņojumā presei valdība vēlreiz atkārtoja savas saistības: “(..)prezidents nekavējoties uzsāks uzņēmuma īpašuma aprakstīšanu, kuras rezultāti (..) tiks iesniegti valdei un uz kuriem tiks balstīts finansiālās atveseļošanas un stratēģiskās attīstības plāns, kas ļaus samazināt uzņēmuma parādu, tajā pašā laikā nostiprinot tā priekšrocības. Šajā sakarā Thierry Breton saņems atbalstu no valsts kā akcionāres, kas ir apņēmusies īstenot visu savu atbildību. Valsts sniegs savu atbalstu atveseļošanas pasākumu īstenošanā un no savas puses dos ieguldījumu uzņēmuma pašu kapitāla palielināšanā saskaņā ar nosacījumiem, kas tiks noteikti ciešā saistībā ar uzņēmuma prezidentu un valdi. Kā valsts to jau ir norādījusi, tā šajā laika sprīdī, ja būs tāda nepieciešamība, īstenos pasākumus, kas ļaus uzņēmumam izvairīties no jebkādām finansējuma problēmām.” (15)

(43)

2002. gada 2. oktobrī pēc paziņojuma par jaunā vadītāja iecelšanu cēlās FT akciju kurss (2. oktobra nedēļā palielinoties par vairāk nekā 10,4 %).

(44)

2002. gada 4. decembrī jaunā FT vadība iepazīstināja ar rīcības plānu “FT mērķi 2005” (16) (turpmāk “plāns “Mērķi 2005””), kura mērķis bija nodrošināt jūtamu uzņēmuma darbības rezultātu un ieguldītā pašu kapitāla pietiekamu rentabilitātes perspektīvu uzlabošanos. Tādējādi mērķi vidējā termiņā bija risināt FT finansējuma problēmas un īstenot neto parāda atmaksu un pašu kapitāla atjaunošanu.

(45)

Rīcības plānu veido šādas komponentes: i) Kopējās darbības veiktspējas plāns (turpmāk “TOP plāns”), saskaņā ar kuru FT no skaidras naudas plūsmas būtu jāpalielina pašu resursi līdz papildus 15 miljardiem euro; ii) akcionāri, kas tiek aicināti nostiprināt pašu kapitālu ar 15 miljardiem euro; un iii) obligāciju un banku tirgi, no kuriem iegūstama summa, kas ir līdzvērtīga 15 miljardiem euro.

(46)

Attiecībā uz pašu resursiem TOP plāns ietver iekšējus ekonomiskus pasākumus, kas paredzēti uzņēmuma darbības rezultātu uzlabošanai un pieejamās naudas plūsmas palielināšanai, lai līdz 2005. gadam samazinātu parādu par 15 miljardiem euro, kurus papildina aktīvu cesijas pasākumi. TOP plāns ir galvenais pīlārs kopējā plānā, kas attiecas uz FT atveseļošanu, un tam ir jāpierāda uzņēmuma vēlme sniegt būtisku un tūlītēju ieguldījumu, lai pirms 2005. gada beigām atgrieztos pie šai nozarei parasti raksturīgas parādu situācijas. Lai panāktu skaidras naudas plūsmas palielināšanu trijos gados, TOP plānā paredzēta investīciju samazināšana un optimizēšana (40 % līdz 45 % apmērā no ietaupījumiem); darbības izmaksu samazināšana (35 % līdz 40 % apmērā no ietaupījumiem); un apgrozāmo līdzekļu nepieciešamības optimizēšana (20 % līdz 25 % apmērā no ietaupījumiem).

(47)

TOP plānā paredzētas būtiskas sekas attiecībā uz uzņēmuma pārvaldību un organizāciju, proti, attiecībā uz darbības izdevumiem, nodarbinātību un it īpaši uz investīcijām. Tajā plānots gada apgrozījuma, EBITDA un darbības naudas plūsmas palielinājums 2003.–2005. gada laikposmā.

(48)

Aktīvu cesijas plāns ir daļa no FT jau veiktajām cesijām, lai atjaunotu un paplašinātu savu darbību 2001. gadā. Tā mērķis ir maksimāli samazināt parādu līmeni, neapdraudot uzņēmuma spēju atbrīvot lielāku pieejamās naudas plūsmu. Šī mērķa sasniegšana ir saistīta ar uzņēmuma stratēģiju pievērsties tā pamatdarbībai, neapšaubot FT vēlmi būt tādam telekomunikāciju operatoram, kas apvieno visus telekomunikāciju pakalpojumus.

(49)

Runājot par FT pašu kapitāla nostiprināšanu, tas būtu jādara, būtiski palielinot kapitālu. Valsts un citu privāto akcionāru ieguldījums būs proporcionāls to rīcībā esošajai kapitāla daļai un attiecīgi būs deviņi un seši miljardi euro.

(50)

Lai to panāktu, valsts un FT apvienoja banku sindikātu, kas ir apņēmies vajadzības gadījumā līdz veiksmīgam iznākumam garantēt daļu kapitāla pieauguma, kurš paredzēts privātajiem ieguldītājiem. Tāpat kā valsts lēmums veikt investīcijas, arī banku apņemšanās tika balstīta uz tirgus paziņojumu par plānu, kas novērtēts kā uzticams un aptver pārvaldības pasākumus un stratēģiskās izmaiņas, lai pārliecinātu tirgu, kā arī prognozes par finanšu stāvokli, kuras iezīmēja apmierinošas perspektīvas attiecībā uz pieejamajiem naudas līdzekļiem (brīvu skaidras naudas plūsmu).

(51)

Valsts un privātie investori, kas piedalījās pašu kapitāla nostiprināšanas operācijā, pamatojoties uz TOP plānu, varētu sagaidīt atdevi no ieguldītā kapitāla, sākot no 16,7 % 2004. gadā līdz 21,5 % 2005. gadā, pateicoties FT sasniegtajiem darbības rezultātiem, kas 2004. un 2005. gadā bija attiecīgi 11,1 un 13,9 miljardi euro.

(52)

Kā norāda Francijas iestādes, pašu kapitāla nostiprināšanu nevar paveikt tuvākajā nākotnē tādu iemeslu dēļ, kas galvenokārt saistīti ar pašreizējo vispārējo situāciju finanšu tirgos, it īpaši, ja runa ir par telekomunikāciju operatoru radītajām vērtībām, bet arī tādu iemeslu dēļ, kuri ir saistīti ar tehniski nepieciešamo laiku šādas operācijas uzsākšanai, piemēram, lai sasauktu ārkārtas akcionāru sapulci un veiktu šādas operācijas ietvaros nepieciešamo gada pārskatu pārbaudi.

(53)

Francijas iestādes cita starpā norādīja, ka gan FT, gan tās akcionāriem būtu vēlams, lai šāda operācija tiktu sākta pēc tam, kad tirgus būs pilnībā integrējis paredzētās darbības uzlabošanas perspektīvas un pat varējis izvērtēt to pirmos rezultātus vai taustāmās pazīmes.

(54)

Šajos apstākļos un, lai dotu FT iespēju veikt nepieciešamos pasākumus, Francijas iestādes norādīja, ka tās kā vairākuma akcionārs ir gatavas pasteidzināt savu līdzdalību pašu kapitāla palielināšanā un šajā nolūkā piešķirt īslaicīgu akcionāra avansu kredītlīnijas veidā, kas tiks nodots FT rīcībā un kura summa, ko vajadzības gadījumā aizņemtos FT, varētu tikt konsolidēta jaunu pašu kapitāla emisijas brīdī. Avansa veidā pieejamo FT rīcībā nodoto līdzekļu maksimālā summa bija deviņi miljardi euro, un tā atbilda valsts līdzdalības summai nākotnē pašu kapitāla paaugstināšanā. Kopš pašu kapitāla paaugstināšanas operācijas īstenošanas šī avansa konversija vērtspapīros bija obligāta.

(55)

Rīcības plānā bija paredzēts, ka avanss vajadzības gadījumā tiks izmantots tikai, ņemot vērā uzņēmuma vajadzības atbilstīgi tā plānam attiecībā uz naudas plūsmu. Turklāt avanss tiks atlīdzināts saskaņā ar spēkā esošajiem tirgus nosacījumiem, un tiks uzkrāti procenti. Tādējādi varētu šķist, ka akcionāra avansa piešķiršana un nodošana FT rīcībā pati par sevi netiek apmaksāta un ka procentu likme tiktu piemērota tikai izmantotajam avansam, tā tad būtu vienāda ar Euribor likmi plus garantijas summu, kas tiktu noteikta, ņemot vērā vidējo tobrīd konstatēto starpību četrās galvenajās FT obligāciju līnijās salīdzinājumā ar attiecīgajām mijmaiņas likmēm, un kas tiktu paaugstināta par 1 %. Turklāt ir paredzēts, ka, neraugoties uz datumu, kurā avanss tiktu izmantots, izmantotajam kredītam piemērotās garantijas summas tiks automātiski palielinātas par 0,35 %, skaitot no sestā mēneša pēc avansa pirmās izmantošanas reizes, un par 0,7 %, skaitot no 12. mēneša pēc avansa pirmās izmantošanas reizes. Francijas iestādes šajā sakarā norādīja, ka decembra obligāciju emisiju nosacījumi bija uzņēmumam labvēlīgāki nekā tie, kam piekrita valsts kā galvenais akcionārs, nododot FT rīcībā līdzekļus kā iespējamo avansu. Tātad Francijas iestādes precizēja, ka salīdzināmos apstākļos (mainīgas likmes mijmaiņa) obligāciju emisijas daļa euro atbilda Euribor likmei + 290pb vai bija aptuveni par 100pb mazāka nekā akcionāra avansa likme, lai gan obligāciju aizņēmuma atmaksas termiņš bija daudz ilgāks nekā avansa atmaksas termiņš.

(56)

Akcionāra avansa piešķiršanai Francijas iestādes plānoja izmantot starpnieku, Entreprise de Recherches et d'Activités Pétrolières (ERAP), rūpniecības un tirdzniecības valsts uzņēmumu, kura funkcija būs uzturēt valsts līdzdalību uzņēmumā FT un kurš atspoguļo valsts vēlmi skaidri identificēt ar īpašumu saistītos apstiprinātos pasākumus, tos izolējot īpašā struktūrā.

(57)

Francijas iestādes precizē, ka, lai nodrošinātu pašu kapitāla palielināšanu, ERAP pirmajā laikā ņems aizdevumu no valsts, vēlāk – tieši obligāciju tirgos.

(58)

Iepazīstināšana ar plānu “Mērķi 2005” tika veikta vienlaicīgi ar ekonomikas un finanšu ministra 2002. gada 5. decembra paziņojumu presei, kurā valdība apstiprināja savu atbalstu apspriežamajam plānam, apņemšanos iesaistīties pašu kapitāla palielināšanas operācijā un to, ka FT rīcībā tiek nodots akcionāra avanss kredītlīnijas veidā par summu deviņi miljardi euro. Nozīmīgākās šī paziņojuma daļas ir šādas: “Francis Mer, ekonomikas, finanšu un rūpniecības ministrs, apstiprina valsts atbalstu rīcības plānam, ko France Télécom valde apstiprinājusi 4. decembrī. 1. Grupa France Télécom ir viendabīgs industriāls veselums, kura paveiktais ir ievērības cienīgs. Tomēr uzņēmumam šodien ir jāsastopas ar nesabalansētu finansiālo struktūru, nepietiekamu pašu kapitālu un nepieciešamību veikt refinansējumu vidējā termiņā. Šīs situācijas iemesls ir iepriekš veiktās neveiksmīgās investīcijas, kas bija slikti ieguldītas un veiktas pie visaugstākajiem biržas kursiem, un, ja raugāmies plašāk – mainoties tirgiem. France Télécom nespēja finansēt savu attīstību citādi kā, uzņemoties parādsaistības, šo situāciju vēl saasināja. 2. Valsts kā vairākuma akcionārs pieprasīja jaunajiem vadītājiem atjaunot uzņēmuma finansiālo līdzsvaru, tajā pašā laikā saglabājot grupas integritāti (..). 3. Ņemot vērā vadītāju izstrādāto rīcības plānu un investīciju atgūšanas perspektīvas, valsts piedalīsies pašu kapitāla palielināšanā ar 15 miljardiem euro proporcionāli savām kapitāla daļām jeb ar investīciju deviņu miljardu eiro apmērā. Valsts kā akcionārs tādējādi uzskata, ka rīkojas kā saprātīgs investors. France Télécom būs jādefinē nosacījumi un precīzi termiņi pašu kapitāla palielināšanai. (..) Lai dotu uzņēmumam iespēju uzsākt tirgus darījumu visizdevīgākajā brīdī, valsts ir gatava pasteidzināt savu līdzdalību pašu kapitāla palielināšanā, piešķirot īslaicīgu akcionāra avansu, kas tiks nodots France Télécom rīcībā un atmaksāts pēc tirgus nosacījumiem. 4. ERAP, valsts rūpniecības un tirdzniecības uzņēmumam, tiks nodota visa valsts līdzdalība France Télécom. Tas uzņemsies parādus finanšu tirgos, lai finansētu valsts daļu uzņēmuma pašu kapitāla palielināšanā.”

(59)

FT akciju kursa paaugstināšanās turpinājās un paplašinājās līdz ar 2002. gada 5. decembraTOP plānu un jauno izpildu komiteju, divu dienu laikā izraisot akciju kursa celšanos par vairāk nekā 25 %.

(60)

Dažas dienas pēc iepazīstināšanas ar plānu “Mērķi 2005” – 2002. gada 11. un 12. decembrī – FT veica divas secīgas obligāciju emisijas par kopējo summu 2,9 miljardi euro. Pirmais obligāciju aizņēmums attiecās uz kopējo summu 2,5 miljardi eiro, bija uz septiņiem gadiem, ar fiksēto likmi 7 %, jeb Euribor + 290pb. Otrais obligāciju aizņēmums tika virzīts uz sterliņu mārciņu tirgu (GBP) par summu 250 miljoni GBP, ar fiksēto likmi 8 % uz 15 gadiem, jeb Libor + 330pb. Vēl citas emisijas tika īstenotas 2003. gada 15. janvārī par kopējo summu 5,5 miljardi euro. 2003. gada 10. februārī daļa kredīta, kas sindicēts par 15 miljardiem euro un kura maksājuma termiņš tuvojās beigām, tika atjaunota, proti, apmēram pieci miljardi eiro uz trim gadiem ar Euribor līmeni + 125pb.

(61)

2002. gada 17. decembrīS&P precizēja, ka kopš 2002. gada jūlija valdības atbalsts bija bijis viens no būtiskākajiem faktoriem FT reitinga saglabāšanai investīcijām drošā līmenī (17) un ka tās paziņojums par akcionāra kredītu un apņemšanos proporcionāli savai līdzdalībai atbalstīt rekapitalizācijas operāciju par 15 miljardiem euro bija apstiprinājis šo atbalstu (18).

(62)

20. decembrī Francijas iestādes FT nosūtīja ERAP parafētu un parakstītu avansa līgumu. FT šo līgumu neparakstīja.

(63)

FT 2002. finanšu gadu noslēdza ar apmēram 21 miljardu euro lieliem zaudējumiem un ar gandrīz 68 miljardus euro lielu neto finanšu parādu.

(64)

2003. gada 4. martā tika sākta pašu kapitāla palielināšanas operācija par 15 miljardiem euro, kas bija paredzēta plānā “Mērķi 2005”. Šī operācija guva plašus panākumus un tika noslēgta 11. aprīlī.

(65)

Kapitāla pieaugums lielā mērā atbilda FT finansējuma strukturālajām vajadzībām. Tādējādi pēc šīs operācijas FT novērtējums sāka uzlaboties, S&P2003. gada 14. maijā uzņēmuma reitingu paaugstināja līdz BBB ar stabilu perspektīvu (no A-3 uz A-2 īstermiņa novērtējumam), un Fitch2003. gada 8. augustā paaugstināja FT kredītreitingu no BBB- uz BBB.

(66)

Komisija saņēma piezīmes no Cable and Wireless, Cégétel, AFORS Télécom, LDCOM, Tiscali, WorldCom France, Bouygues SA un Bouygues Télécom (turpmāk “BT”) un Telecom Italia. Vairākas ieinteresētās personas (A, B un C) nevēlējās izpaust savu identitāti.

(67)

Telecom Italia un WorldCom uzsver, ka visi FT piešķirtā atbalsta pasākumi var ietekmēt konkurenci telekomunikāciju tirgos un konkrēti Francijas tirgū. Tādēļ ir būtiski, lai paralēli Francijas iestāžu piešķirtajiem pasākumiem tiktu pievienotas kompensācijas ar mērķi izlīdzināt to ietekmi uz konkurenci.

(68)

A, B un C uzskata, ka apspriežamie pasākumi ir valsts atbalsts. C uzsver, ka saskaņā ar Pamatnostādnēm attiecībā uz valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (19) (turpmāk “pamatnostādnes”), valsts izcelsmes līdzekļu piešķiršana kādam finansiālās grūtībās nonākušam uzņēmumam izraisa pieņēmumu par finansiāla atbalsta elementu pastāvēšanu. A, B un C precizē, ka Francijas valsts paziņojums un nosacījumi kredītlīnijas deviņu miljardu euro apmērā piešķiršanai par labu FT, kā arī Francijas valsts līdzdalība FT rekapitalizācijā ietver finansiāla atbalsta elementus. Saprātīga investora princips nav ticis ievērots attiecībā uz kredītlīnijas piešķiršanas nosacījumiem, proti, piedāvāto procentu dēļ un commitment fee [saistību komisijas maksas] summas dēļ. B un C uzsver arī, ka nav ticis ievērots līdzāspastāvēšanas princips tādā mērā, kādā Francijas iestādes ir piešķīrušas kredītlīniju un paziņojušas par savu līdzdalību rekapitalizācijā pirms plāna “Mērķi 2005” izsludināšanas un pirms noteiktas investoru iesaistīšanās.

(69)

BT uzsver, ka valsts atbalsts ir stūrakmens FT rekapitalizācijas plānā, kas noveda pie uzņēmuma atveseļošanas. Tādējādi, saskaņā ar BT nostāju, vienīgi Francijas valsts varēja atjaunot tirgu uzticību un izraisīt tālākejošas sekas, kas ļāva FT nokārtot savas īstermiņa saistības un sākt plašu rekapitalizācijas operāciju labvēlīgos ekonomiskajos apstākļos. BT uzskata, ka ekonomikas un finanšu ministra paziņojumi laikā no 2002. gada 12. jūlija līdz 4. decembrim ir tādi, kas piešķir valsts garantiju, iesaistot valsts līdzekļus; tāpat arī akcionāra avanss un pašu kapitāla palielināšanas operācija iesaista valsts līdzekļus. Šie pasākumi ir valsts atbalsts. Tās France Télécom rada tādas priekšrocības, kādas tā nebūtu ieguvusi parastos tirgus apstākļos, un nav ņemts vērā saprātīga privātā investora tirgus apstākļos princips.

(70)

Runājot par ekonomikas un finanšu ministra paziņojumiem, atkārtoti apliecinātais valsts atbalsts, kas izteikts virknē paziņojumu laikā no 2002. gada 12. jūlija līdz 2002. gada 4. decembrim un papildināts ar virkni pasākumu, kuru starpā ir kredītlīnijas atvēršana par summu deviņu miljardu euro apmērā, kā arī neatsaucamās valsts saistības ņemt dalību kapitāla palielināšanā līdz tās kvotas daļas līmenim sabiedrībā FT, no savas puses uzņemoties saistības, ko tā nevar pārkāpt, ar visiem līdzekļiem mazināt iespējamos FT darbības traucējumus, ievērojot savas finansiālās saistības. BT šajā sakarā uzsver, ka šī apņemšanās piešķir īstu valsts garantiju, kam ir juridiskas sekas un kas iesaista valsts līdzekļus.

(71)

Savu piezīmju ietvaros BT atsaucās uz kādu ekspertu (20), kas precizē, ka no Francijas administratīvās tiesas pastāvīgās judikatūras izriet, ka valsts pārvaldes iestādes pieņemto saistību pastāvēšana nav jāņem vērā attiecībā uz šo saistību formu, bet gan attiecībā uz to būtiskajām raksturīgajām pazīmēm. BT norādītais eksperts norāda, ka konkrētajā paziņojumu gadījumā ir acīmredzami piemērota šī judikatūra: administratīvā tiesa tādējādi uzskata, ka solījumi, pat ja tiem neseko nekāda konkrēta juridiska darbība, veido saistības, jo tie izsaka valsts pārvaldes iestādes gribas izpausmi. Patiesībā, lai tās būtu valsts saistības, pietiek ar to, ka administrācija ar savu attieksmi radītu pārliecību, ka tā rīkosies kādā zināmā veidā. Ekonomikas un finanšu ministra paziņojumi atbilst nepieciešamo kritēriju kopumam, lai tie tiktu raksturoti kā valsts saistības. Tie ir stingri un precīzi un formulēti bez ierunām, tie ir uztverami kā valsts saistības attiecībā pret FT, tās kreditoriem vai darbiniekiem.

(72)

Attiecībā uz akcionāra avansu un pašu kapitāla palielināšanas operāciju, BT uzsver, ka kredītlīnijas atvēršana par summu deviņu miljardu euro apmērā par labu FT, no vienas puses, un valsts neatsaucamā apņemšanās piedalīties nākotnē veicamajā kapitāla palielināšanā līdz tās kvotas daļas FT līmenim, kam seko rekapitalizācijas operācija pati par sevi, no otras puses, ir valsts garantiju īstenošana, un tas tiek finansēts no valsts līdzekļiem. Līdz ar to aplūkojamie pasākumi ir finansēti ar no valsts puses nākušiem līdzekļiem, pat tad, ja kredītlīnija nemaz nebūtu izmantota.

(73)

Attiecībā uz nosacījumu par priekšrocību, BT uzsvēra, ka fakts, kas rada garantiju, notika pēc reitingu aģentūru veiktā FT reitinga pazeminājuma, un tā mērķis bija atjaunot tirgus uzticību. Garantijas sekas bija tādas, ka FT no jauna tika atļauta piekļuve finanšu tirgiem.

(74)

Attiecībā uz saprātīga privātā investora principu, BT uzsver, ka atbalsta pasākumi neatbilst šim principam. BT atgādina, ka valsts paziņojumi veido juridiski stingras un beznosacījumu saistības, ko investors nekad nebūtu uzņēmies, nenoformulējot ne mazākās iebildes. Tādējādi ir runa par neierobežotu garantiju, kas piešķirta uzņēmumam, kuram ir īpaši lieli parādi un kurš ir īstermiņā nepastāvīgs.

(75)

BT uzsver, ka, ņemot vērā ieilgušo krīzes situāciju pasaules ekonomikā un it īpaši telekomunikāciju nozarē pārejas periodā un ņemot vērā apspriežamās summas nozīmīgo apjomu, neviens privāts investors nebūtu varējis plānot kapitāla pieaugumu par šādu summu un bez nosacījumiem un ka vienīgi valsts kā Francijas paraksta turētāja varētu uzņemties šo nenoteiktību. Tādējādi BT norādīja, ka pašu kapitāla palielināšanas finansējums, kas par 100 % nodrošināts ar parādu bez nekāda pašu kapitāla, būtu radījis apgrūtinājumu katra privāta investora, kas būtu rīkojies līdzīgi, novērtējumam, taču pretējā virzienā valsti var sodīt tikai vēlētāji, kuriem nav tādi paši mērķi. Privāta investora aizdevēji un akcionāri būtu pieprasījuši, lai aplūkojamajai investīcijai tiktu piešķirta drošība ar rīcības plānu, kurā būtu ietvertas precīzas saistības, tostarp aktīvu cesijas. BT secina, ka jebkurā gadījumā saprātīgs investors, kura finansiālās iespējas būtu salīdzināmas ar Francijas valsts iespējām un kurš emitētu tādu garantiju, nebūtu iedvesis lielu uzticību tirgiem un ka ir skaidrs, ka uzticība tika atjaunota, tieši pateicoties kvalifikācijai “suverēns parāds”, kāda ir piešķirta valsts saistībām.

(76)

BT arī norāda, ka nav ticis ievērots līdzāspastāvēšanas princips. BT uzsver, ka laikā, kad tika veikts valdības paziņojums par tās līdzdalību kapitāla palielināšanā, privātu investoru līdzdalība nebija ne droša, ne nozīmīga, un tas tā bija, pat ja datums, kurā tika pieņemts lēmums veikt investīcijas, tika pārlikts uz 5. decembri. Ja investori ir gatavi iesaistīties vienīgi tad, kad iestādes ir nolēmušas piešķirt atbalstu, fakts, ka šie privātie investori tad būtu gatavi iesaistīties tajā pašā laikā, vairāk nav atbilstīgs. Šāda iesaistīšanās ir sekas valsts sniegtajam atbalstam, bet nevis privāta investora pieņemta lēmuma rezultāts. Tādējādi šajā gadījumā tas, ka kāds bankas sindikāts būtu uzņēmies saistības garantēt labu operācijas rezultātu, nevar tikt ņemts vērā, lai secinātu, ka ir ievērots līdzāspastāvēšanas princips. Lēmums veikt investīcijas no Francijas iestāžu puses ir stingrs un bez nosacījumiem, kamēr privāto investoru lēmumi tādi nav, un privātie investori deva savu ieguldījumu tikai tad, kad vairākkārt un pārliecinošā veidā bija saņēmuši apliecinājumu, ka arī valsts piedalīsies šajā operācijā un it īpaši ka tā īstenos visus nepieciešamos pasākumus, lai ļautu FT izvairīties no jebkādām finansējuma problēmām.

(77)

Cable&Wireless norādīja, ka apspriežamie pasākumi ir uzskatāmi par valsts atbalstu. Uzticēšanās no tirgus puses pēc Francijas iestāžu paziņojuma par akcionāra avansu bija pietiekama, lai piešķirtu priekšrocību FT. Tādā mērā, kādā saprātīgs privāts investors nebūtu pieņēmis lēmumu rekapitalizēt tādu uzņēmumu kā FT, kura darbība pirms plāna “Mērķi 2005” pieņemšanas bija skaidri uzskatāma par neveiksmīgu, FT ir guvis priekšrocību, ko tas nebūtu saņēmis normālos tirgus apstākļos.

(78)

AFORS Télécom (Francijas Telekomunikāciju tīklu un pakalpojumu operatoru asociācija) norādīja, ka apspriežamie pasākumi ir uzskatāmi par valsts atbalstu. Ar secīgu lēmumu virkni 2002. gada laikā līdz kredītlīnijas par summu deviņu miljardu euro apmērā atvēršanai, kas nodota FT rīcībā, Francijas iestādes atjaunoja investoru uzticību, konkretizējot savu atbalstu. AFORS Télécom arī uzsver, ka, pat pieņemot, ka ERAP atvērto kredītlīniju FT nekad nebūtu izmantojis, tā simbolizē valsts atbalsta garantiju un tādējādi mobilizē valsts līdzekļus Līguma 107. panta 1. punkta nozīmē.

(79)

Kredītlīnijas piešķiršanas nosacījumi un tās atlīdzināšanas nosacījumi neatbilst saprātīga privātā investora principa kritērijiem. AFORS Télécom uzsver, ka FT finansiālās novirzes kopš 2000. gada nebūtu varējušas notikt saprātīga investora klātbūtnē. Valsts atbalsta sekas bija tādas, ka tika novērsta jebkāda FT reitinga papildu pazemināšana no reitingu aģentūru puses, un tas ļāva paātrināt FT atgriešanos tirgū un FT parāda refinansēšanu ar vieglākiem finansiālajiem nosacījumiem. Tādējādi tieši Francijas valsts uzticamība noteica nosacījumus, ar kādiem FT atgriezās finanšu tirgos.

(80)

Cégétel uzskata, ka pastāv divi dažādi atbalstu veidi: pirmkārt, Francijas iestāžu veiktais paziņojums par akcionāra avansa piešķiršanu par labu FT un, otrkārt, valsts līdzdalība FT rekapitalizācijā.

(81)

Attiecībā uz pirmo pasākumu Cégétel apgalvoja, ka nav iespējams salīdzināt kāda uzņēmuma situāciju, kuram ir privāts akcionārs, un cita uzņēmuma situāciju, kuram ir valstisks vairākuma akcionārs. Cégétel precizēja, ka līdzīgu privāta akcionāra paziņojumu reitingu aģentūras būtu uzņēmušas ar lielāku piesardzību. Cégétel no tā secina, ka vienīgi tas, ka uzņēmumu atbalsta valsts, piešķir ievērojamu priekšrocību investoru acīs un apturēja FT reitinga papildu samazināšanu no reitingu aģentūru puses, pat ja operators a priori bija neatrisināmā situācijā. Cégétel uzsver, ka Francijas valsts ir piešķīrusi FT atbalstu, pat pirms tika parakstīta vienošanās par kredītlīnijas piešķiršanu par summu deviņu miljardu euro apmērā, jo paziņojums par atbalstu bija pietiekams, lai šo steidzamo finansējumu padarītu nevajadzīgu. Tādējādi aizdevējiem bija pārliecība, ka FT nekad nevarētu nenokārtot maksājumu, jo valsts vienmēr būs gatava tam piešķirt nepieciešamos līdzekļus, lai uzņēmums spētu izpildīt savas saistības, un tas ļāva FT tiešā veidā iegūt finansējumus tirgū. Tādējādi FT varēja baudīt priekšrocības, kādas tas nebūtu ieguvis normālos tirgus apstākļos. Vēršanās pēc palīdzības obligāciju tirgū tam ļāva izvairīties no vēršanās pēc palīdzības vienīgi pie finanšu iestādēm, lai atrisinātu savu likviditātes krīzi un izturētu visus ierobežojumus, kas saistīti ar šāda veida finansējumu. Cégétel apgalvo, ka Francijas iestāžu piešķirtās kredītlīnijas nosacījumi neatbilst nosacījumiem, kurus attiecībā uz savu līdzdalību piemērotu saprātīgs investors.

(82)

LDCOM norāda uz divkāršu atbalsta mehānismu FT, kam ir piešķirts atbalsts darbaspēka mobilitātei, proti, neierobežotas garantijas piešķiršana un kredītlīnijas par summu deviņu miljardu euro apmērā piešķiršana.

(83)

Attiecībā uz neierobežotas garantijas piešķiršanu LDCOM pamatojas uz Francijas iestāžu kopš 2002. gada jūlija sniegto paziņojumu saturu, kuru mērķis bija sniegt pārliecību finanšu tirgiem par FT situāciju. Šie paziņojumi sniedza tiešu ieguldījumu FT reitinga uzlabošanā tirgos un ļāva uzņēmumam stāties pretī likviditātes barjerai, ar ko tas bija saskāries. LDCOM norāda, ka saskaņā ar Francijas tiesībām mutisks paziņojums zināmos apstākļos var būt juridisks akts, ar kuru tā adresātam tiek radītas tiesības.

(84)

LDCOM precizē, ka paziņojums par kredītlīnijas atvēršanu par summu deviņu miljardu euro apmērā ir atbalsts; valsts atbalsts nevar atsaukties uz saprātīga investora kritēriju gan savas summas dēļ, gan nosacījumu vai paša mērķa dēļ. Tādējādi neviens saprātīgs investors 2002. gada septembrī (datums, kurā valsts paziņoja, ka tā finansiāli atbalstīs FT) nebūtu aizdevis deviņus miljardus euro tādos ekonomiskajos apstākļos, nebalstoties uz reorganizācijas plānu.

(85)

Turklāt LDCOM uzskata, ka valsts nostāja, saskaņā ar kuru saprātīgs vairākuma investors nebūtu apstrīdējis FT darbības integritāti, nav pretrunā ar šāda investora izturēšanās analīzi reālos tirgus apstākļos, kas pastāvēja 2002. gada jūnijā un jūlijā. Tādējādi investori, kas ieguldītu ārkārtīgi lielu savu līdzekļu daļu uzņēmumā, kuram draud maksātnespēja, būtu pirmie, kuri pieprasītu radikālu un tūlītēju stratēģijas revīziju, kas vajadzības gadījumā varētu ietvert masveida stratēģisko aktīvu cesijas.

(86)

LDCOM arī uzsvēra, ka valsts nevarētu atsaukt savus paziņojumus, neietekmējot pati savu finansiālo uzticamību. Būtībā, iesaistoties tirgū, valstij ir aizņēmēja loma un vairākuma akcionāra loma zināmā skaitā uzņēmumu. Šī dubultā loma izpaužas reitingu aģentūru piešķirtā dubultā reitingā, kuras, piešķirot reitingus valsts uzņēmumiem, vērtē valsti kā aizņēmēju un kā akcionāru. Šī dubultā iespēja iesaistīties pieprasa īpašu tālredzību, jo jebkurš konstatēts darbības traucējums kādā no šīm divām lomām, var izraisīt ietekmi uz otru lomu un uz valsts reitingu. LDCOM arī uzsver, ka valsts uzticamība ir būtiski atšķirīga no uzticamības, kādu var iemantot citi uzņēmumi analogā situācijā un nespējot pārliecināt tirgu. Tas, ka tiek ņemts vērā valsts atbalsts, sekojot tieši uzsāktajiem kontaktiem ar reitingu aģentūrām, uzsver valsts piešķirtā atbalsta FT uzticamību.

(87)

Tiscalinet papildus iepriekšminētajām piezīmēm norāda, ka valsts paziņojumi, kas izteikti, sākot ar 2002. gada 2. jūliju, dod tirgum signālu, ka lietas ierosināšana par FT maksātnespēju ir izslēgta. Līdztekus tam valsts iespēja saņemt atmaksu par savām 2002. gada dividendēm akcijās un ne skaidrā naudā ir vēl viens no valsts puses izdarīts signāls tirgus virzienā, ka tā atbalsta FT, pat ja saprātīgs investors būtu iestājies par labu minēto dividenžu apmaksāšanai skaidrā naudā.

(88)

Tiscalinet arī uzsver to, ka tiesību aktos paredzēto pasākumu kopums, kuru mērķis bija paplašināt ERAP sabiedrisko statusu, lai tam ļautu turēt FT akcijas (22), valsts garantijas piešķiršana par labu ERAP, lai tam ļautu veikt investīcijas FT (23), un visbeidzot teksts par nosacījumiem, saskaņā ar kuriem valsts var turēt FT dibināšanas pamatkapitālu, nostiprina analīzi par valsts garantijas neatsaucamo raksturu, uz kuras balstījās tirgu dalībnieki un jo īpaši obligāciju īpašnieki, lai piekristu FT kopš šī datuma veiktajiem secīgajiem aicinājumiem. Šie elementi apstiprina faktu, ka valsts ir kļuvusi par “pēdējo instanci” attiecībā uz FT, taču saprātīgs investors tā nebūtu darījis.

(89)

European Telecoms Association (ECTA) uzskata, ka ministra 2002. gada jūlija un oktobra paziņojumi un kredītlīnijas piešķiršana deviņu miljardu euro apmērā, kā arī valsts paātrinātā apņemšanās piedalīties turpmākajā kapitāla palielināšanā ir valsts atbalsti. FT piešķirtais atbalsts ļāva tam saglabāt integrētā operatora statusu un palielināt līdzdalību Orange. ECTA uzskata, ka sabiedrībai FT situācijā būtu jāreaģē pilnīgi citādi – tā, kā to darīja FT konkurējošie operatori globālo telekomunikāciju pakalpojumu tirgū, piemēram, British Telecom un KPN, kuriem, lai samazinātu parādu, bija jāpārdod stratēģiskie aktīvi.

(90)

FT iesniedza savas piezīmes trīs ziņojumu veidā: i) ziņojums, ko sagatavojis M. Ehlermann un kas datēts ar 2004. gada 12. janvāri“Atzinums France Télécom ievērībai”; ii) ziņojums, ko sagatavojis M. Galmot un kas datēts ar 2004. gada 6. janvāri“Vai Kopienu Tiesas judikatūra dod iespēju pieļaut, ka ar “finansiāliem pasākumiem, ko īstenojusi valsts France Télécom atbalstam” un attiecībā uz kuriem Komisija ir sākusi Līguma 88. panta 2. punktā paredzēto procedūru, ir veikta “valsts līdzekļu nodošana” šim uzņēmumam?”; un iii) HSBC ziņojums “HSBC2004. gada 6. janvāra secinājumi”.

(91)

Pirmajā ziņojumā analizēta Francijas iestāžu attieksme pret tiesību aktiem, kas piemērojami valsts atbalstiem kopumā un jo īpaši attiecībā uz saprātīga investora principu. Ziņojumā cita starpā ir centieni parādīt, ka brīdī, kad valsts nolēma piedalīties tā rekapitalizācijā un paziņoja par savu gatavību piešķirt akcionāra avansu, FT nebija uzņēmums finansiālās grūtībās pamatnostādņu nozīmē. Ziņojumā uzsvērts, ka ir normāli un ierasti, ka vairākuma akcionārs piešķir avansu, lai pasteidzinātu savu līdzdalību rekapitalizācijā.

(92)

Otrais ziņojums ir vērsts uz jautājumu, vai vienkāršs paziņojums par akcionāra avansa piešķiršanu kredītlīnijas veidā var pats par sevi veidot saistības, kas skar valsts resursus. Kā norādīts ziņojumā, nav notikusi valsts līdzekļu nodošana, jo galu galā nav notikusi ne kredītlīnijas atvēršana, ne garantijas piešķiršana, kam būtu bijusi vajadzīga atļauja, kuru nodrošinātu kāda finanšu tiesību akta norma. Turklāt valsts līdzekļu nodošana nav notikusi, jo saskaņā ar Francijas tiesībām neviens kādas valsts iestādes mutisks paziņojums nevar izraisīt nekādas sekas attiecībā uz valsts finansēm un veikt kaut mazāko valsts līdzekļu nodošanu, un šajā gadījumā var runāt tikai par vienkāršiem ministra paziņojumiem, kam nav nekādas negatīvas ietekmes uz valsts finansēm.

(93)

Trešais ziņojums ir vērsts uz valsts rīcības laikā no 2002. gada 4. septembra (paziņojums par pirmā pusgada rezultātiem) līdz 2003. gada 15. aprīlim (kapitāla palielināšanas īstenošana) ekonomisko racionalitāti. Ziņojuma pamatā ir FT situācijas 2002. gada septembrī analīze, un tajā ir nodalīti FT darbības rezultāti (saprātīgi darījumi ar darbībai paredzētās skaidras naudas plūsmas uzlabošanas potenciālu), no vienas puses, un operatora parāda summa, no otras puses. Šajā sakarā ziņojumā secināts, ka laika starpība starp grupas skaidras naudas plūsmas radīšanu un smagajiem finansiālas dabas darbības traucējumiem īstermiņā (2003.-2005. gads) rada problēmu, kas saistīta ar refinansēšanu, bet nevis ar maksātspēju.

(94)

HSBC apraksta arī īstermiņa likviditātes krīzes situāciju, ko saasināja tirgus uzticēšanās krīze attiecībā uz grupu. HSBC precizē, ka šādā situācijā racionalitātes labad vajadzēja rīkoties steidzami un bija ieteicams īstenot plānu ar mērķi uzlabot darbības rezultātus, palielināt kapitālu, pagarināt parādu termiņu un uzsākt politiku nolūkā veikt aktīvu cesiju. HSBC precizē, ka šajā gadījumā plāns “Mērķi 2005” ir loģisks, pilnīgs un racionāls plāns, jo tas, uzlabojot darbību un veicot aktīvu cesiju, ļauj radīt 15 miljardu euro lielu skaidras naudas plūsmu, neatsakoties no galvenajiem darbības virzieniem. HSBC uzsver to, ka kapitāla, uz kura balstās sabiedrība, kas īsteno darbības atjaunošanas plānu, palielināšana ir dabisks risinājums bilances līdzsvara atgūšanai. HSBC uzsver, ka mutisks atbalsts no kāda vairākuma akcionāra puses arī ir ierasta un racionāla parādība un ka ir normāli un ierasti, ka lielākie akcionāri paziņo par savu lēmumu pirms pārējiem akcionāriem. HSBC arī uzsvēra, ka akcionāra avanss šajā gadījumā bija neliela riska, rentabls un ierasts darījums – gaidot kapitāla palielināšanu –, lai aizsargātu vairākuma akcionāra ar īpašumu saistītās intereses, lai arī decembra mēnesī rekapitalizāciju nebija iespējams veikt kalendārā plānojuma dēļ. HSBC precizēja arī, ka avanss bija paredzēts saskaņā ar tirgus nosacījumiem.

(95)

HSBC ziņojumā pieminēta arī FT akciju biržas kursa attīstība, uzsverot faktu, ka 2002. gada jūlijā akciju cena bija atkal paaugstinājusies, bet vēlāk, septembrī, kritās sakarā ar baumām par nacionalizāciju, jo, lai arī tirgus zināja par iespējamo kapitāla palielināšanu par 15 miljardiem euro, nosacījumi aizvien vēl nebija skaidri. Ziņojumā uzsvērts arī, ka FT finanšu prognozes ļauj valstij plānot ļoti apmierinošu rentabilitāti: saskaņā ar discounted cash-flow [diskontētās skaidras naudas plūsmas] metodoloģiju rekapitalizācijai ietver rentabilitātes līmeni 25 % gadā, kamēr vidējais līmenis telekomunikāciju tirgū ir 9,9 %.

(96)

Reaģējot uz NERA ziņojuma iesniegšanu, FT atklāj, ka nepieciešamie nosacījumi, lai tiktu iesaistīta valsts atbildība par tās solījuma nepildīšanu, šajā gadījumā nav izpildīti. Vienīgi ar to, ka ir izteikts solījums pat par zināmu naudas summu izmaksāšanu, nekādā gadījumā nepietiek, lai iesaistītu valsts finanses un lai “paralizētu valsts līdzekļus”, neveicot juridisku darījumu. FT par šo punktu secina, ka Francijas judikatūrā nevar pierādīt, ka šajā gadījumā būtu notikusi “valsts līdzekļu nodošana”, paļaujoties uz nosacītu solījumu par akcionāra avansu.

(97)

FT norāda, ka valsts ar ERAP starpniecību nav nodevusi kredītlīniju FT rīcībā. Paziņojumi nesaista valsti juridiskā līmenī, neraugoties uz to, vai tie būtu izdarīti attiecībā uz FT vai uz trešām personām. Taču valsts nevar iesaistīties, ja nav tiesības izraisoša akta, kas pieņemts, ievērojot tiesību normas par jurisdikciju un budžeta procedūru.

(98)

Proti, FT norāda uz situāciju, kādā paziņojumi ir tikuši izdarīti, un precizē, ka tas ir nepieciešams, lai novērtētu to patieso ietekmi. Tādējādi paziņojumu analīze, ņemot vērā tos notikumus, kas risinājās laikā no 2002. gada jūnija beigām līdz decembrim, parāda, ka paziņojumi nevarēja veidot solījumu, un neparāda, ka atbilstīgi valsts ieplānotie pasākumi būtu bijuši finanšu pasākumi. Proti, tolaik valdībā bija uzskatu atšķirības, un ekonomikas un finanšu ministrs nepauda valdības viedokli. Faktu izpētē atklāts, ka no atbildīgo personu puses, kam bija daudz neskaidrību attiecībā uz problēmas risinājumiem, nebija nekāda nodoma un ka operatori ne reizi nebija izteikuši savu ticību tam, ka valsts būtu uzņēmusies saistības panākt vienu vai otru risinājumu.

(99)

FT secina, ka konsultanta secinājumi ir kļūdaini, jo:

(100)

Vispirms Francijas iestādes atgādināja, ka tās jau no sākuma rīkojās saskaņā ar saprātīga privāta investora principu. Tādējādi kopš paziņojuma par FT 2002. gada pirmā pusgada rezultātiem, kas, neraugoties uz labiem darbības rezultātiem, uzrādīja nelīdzsvarotu finansiālo struktūru un nozīmīgas vajadzības pašu kapitālā, valsts no tā izdarīja secinājumus, ieceļot amatā jaunu uzņēmuma vadītāju un apvienojot banku sindikātu, kas kopš 2002. gada septembra uzņēmās vajadzīgajā brīdī garantēt kapitāla palielināšanas veiksmīgu noslēgumu. Līdztekus tam valsts pieprasīja jaunajiem vadītājiem veikt padziļinātu uzņēmuma revīziju. Pamatojoties uz plānu “Mērķi 2005”, par kuru vairākuma akcionārs tika regulāri informēts, un balstoties uz bankas sindikāta pieņemtajām saistībām, valsts 2002. gada 4. decembrī paziņoja par savu lēmumu ņemt dalību uzņēmuma pašu kapitāla palielināšanā par deviņiem miljardiem euro un paziņoja arī par savu gatavību ar ERAP starpniecību piešķirt FT iespējamu avansu par šo parakstīšanos, kas atlīdzināms saskaņā ar tirgus nosacījumiem. Tomēr, ņemot vērā šī Francijas iestāžu piešķirtā avansa finansiālos nosacījumus un Komisijas norādījumus attiecībā uz tās šaubām par atbalsta elementu klātesamību šajā pasākumā, FT izvēlējās vērsties tieši obligāciju tirgū.

(101)

Francijas iestādes uzsver, ka laikā, kad tika pieņemts lēmums veikt investīcijas, FT nebija grūtībās nonācis uzņēmums pamatnostādņu nozīmē (24). Patiešām, uzņēmuma apgrozījums pastāvīgi pieauga (pieaugums par 10 % no 2001. gada pirmā pusgada līdz 2002. gada pirmajam pusgadam), tā naudas plūsma bija palielinājusies un pieauga straujāk nekā apgrozījums. Francijas iestādes 2002. gada 30. jūnijā atsaucās uz uzņēmuma nelīdzsvaroto finansiālo struktūru un precizēja, ka zaudējumi, kas saistīti ar aktīvu vērtības samazinājumiem, galvenokārt attiecināmi uz ārkārtas pirkumiem un amortizācijas pasākumiem, kuri tika iegādāti un veikti pirms pilnīgi neparedzami notikušajām izmaiņām tirgos. Tās arī precizēja, ka FT darbības izmaksas pieauga lēnāk nekā apgrozījums, un tas nozīmē, ka pieauga ienesīgums. Turklāt uzlabojās darbības rezultāti un skaidras naudas plūsma (skaidras naudas plūsmas palielinājums par 15 % salīdzinājumā ar 2001. gada pirmo pusgadu). Francijas iestādes piebilst, ka FT darbības ļoti labās perspektīvas vēl paaugstināja TOP plāns. Šie rezultāti tika apstiprināti, publicējot finanšu atskaiti par 2002. gadu, kas uzrādīja auglīgo dinamiku, kuru uzņēmumā bija panākuši jaunie vadītāji.

(102)

Attiecībā uz kritēriju saistībā ar pašu kapitālu attīstību, kas noteikts pamatnostādņu 5. punkta a) apakšpunktā, Francijas iestādes precizē, ka atbilstīgais rādītājs saskaņā ar Tirdzniecības kodeksa L225.-248. pantu ir FT SA dibināšanas pamatkapitāls, kas visu laiku ir bijis pozitīvs un nekad nav ticis samazināts par pusi. Francijas iestādes uzsver, ka FT tādējādi nebija pamatnostādnēs norādītajā situācijā, kurā pašu kapitāls kļūst zemāks par dibināšanas pamatkapitālu.

(103)

FT nebija situācijā, kad jāveic maksājumu cesija, tas vienkārši bija pamanījis iespējamu nepieciešamību ierobežot likviditāti līdz 2003. gada pirmajam pusgadam, pieņemot, ka gaidāmā atgriešanās tirgū nenotiktu. Francijas iestādes piebilda, ka FT rīcībā tolaik, 2002. gada 31. decembrī, jau iepriekš bija 6,9 miljardi euro, un uzņēmums būtu varējis sasniegt 2003. gada slieksni, nevēršoties finanšu tirgū. Francijas iestādes precizē, ka uzņēmums bija izmantojis sindicētu kredītu, kas nerada tik lielu apgrūtinājumu kā obligāciju tirgus, un guva labumu no iespējas izmantot sindicētu kredītu par četriem miljardiem euro.

(104)

Proti, Francijas iestādes norāda, ka FT 2002. gadā bija piekļuve finanšu tirgiem, un aprakstīja FT rīcībā esošo finanšu instrumentu kopumu, kas izmantoti laikā no 2002. gada 11. jūlija līdz 2003. gada 15. janvārim (25). Tās minēja, ka 2002. gada 14. februārīFT bija organizējis sarunas par sindicētas kredītlīnijas 15 miljardu euro apmērā izveidošanu, un ka 2002. gadā FT bija veicis obligāciju emisijas (26), no kurām obligācijas par 442,2 miljoniem euro ir atmaksājamas akcijās.

(105)

Francijas iestādes arī precizēja, ka FT nebija pakļauts nekādam finansiālam riskam saistībā ar reitingu aģentūru veikto tā kredītreitinga samazināšanu, jo līgumos nebija noteikuma par priekšlaicīgu aicinājumu.

(106)

Turklāt saskaņā ar laikā no 2002. gada jūnija līdz novembrim apjautāto vairāku banku vienprātīgu viedokli pirms paziņojuma par plānu “Mērķi 2005” un par vairākuma akcionāra atbalstu izdarīšanas FT spēja veikt savu refinansējumu obligāciju tirgos. Tādējādi Francijas iestādes norāda, ka attiecīgi 2002. gada jūlijā un septembrī banka Barclays un banka Dresdner Kleinwort Wasserstein bija piedāvājušas, izmantojot kopš oktobra un novembra īstenotās apmaiņas programmas, refinansēt FT obligāciju parādus, kuru termiņi beidzas laikā no 2003. līdz 2005. gadam.

(107)

Francijas iestādes uzsver, ka, ņemot vērā iepriekšminēto, skaidras naudas plūsmas un pašu kapitāla palielināšana, kā tas paredzēts plānā “Mērķi 2005”, ir tādas stratēģijas sastāvdaļas, kuru būtu īstenojis katrs saprātīgs vairākuma akcionārs.

(108)

Attiecībā uz TOP plāna racionalitāti Francijas iestādes precizē, ka plāns norāda uz būtiskiem FT centieniem. Runa ir par visaptverošu plānu, kurā paredzēta pārvaldības pārorientēšana, kas balstīta uz konkrētām darbībām, kuras jau devušas pirmos pozitīvos rezultātus. Šajā sakarā tās precizē, ka plāns ir īpaši precīzs un ļauj panākt uzņēmuma rentabilitātes paaugstināšanu ar investīciju atguves līmeni (TRI) 43 % līdz 2005. gadam tiem investoriem, kas piedalījušies kapitāla palielināšanā 2003. gada aprīlī, proti, tas ir ienesīgums, kurš ir izteikti augstāks par atsauces līmeni (11 %), ko sagaida privāts investors telekomunikāciju nozarē. TOP plānā ietverta arī darbinieku pārvaldības optimizācijas sadaļa. Attiecībā uz cesiju plānu Francijas iestādes precizē, ka aktīvu cesija 2002. gada beigās ļāva pārcelt likviditātes ierobežojumus uz 2003. gada beigām pat bez jebkādas vēršanās finanšu tirgos.

(109)

Visbeidzot Francijas iestādes uzsver, ka stratēģijas, kuras īstenoja konkurējošie operatori, nešķiet saprātīgākas un ka plānu nevar novērtēt, ņemot vērā to aktīvu plašumu vai raksturu, kuru cesija ir ieplānota, bet gan, ņemot vērā plāna racionalitāti kopumā. Turklāt 2002. gada decembrī un 2003. gada janvārī veikto obligāciju emisiju panākums a posteriori apstiprināja privāto investoru ticību FT darbības potenciālam.

(110)

Attiecībā uz saprātīga privātā investora principa piemērošanu valsts izdarītajam paziņojumam par savas līdzdalības pasteidzināšanu pašu kapitāla palielināšanā Francijas iestādes norāda, ka tās bija saistījušas savu piekrišanu ar jaunā vadītāja veikto iepazīstināšanu ar jaunu līdzsvara atjaunošanas plānu, kas tika atzīts par ticamu, un ar banku līdzdalību.

(111)

Attiecībā uz līdzāspastāvēšanas principu Francijas iestādes uzsver, ka kopš paša sākuma valsts kā akcionāre bija pieņēmusi visus pasākumus, lai nodrošinātu valsts un privāto akcionāru līdztekus līdzdalību, un ka tā nebija uzņēmusies nekādu risku pirms privātajiem investoriem. Tādējādi paziņojums par valsts nodomu piedalīties pašu kapitāla palielināšanā tika veikts 2002. gada 12. septembrī, un šajā datumā bankas sindikāts jau bija uzņēmies saistības, sākot ar 2002. gada septembri, vajadzības gadījumā garantēt privāto investoru kopā ar valsts akcionāru īstenotas kapitāla palielināšanas labus rezultātus ar nosacījumu, ka tirgus tiek informēts par uzticamu atzītu līdzsvara atjaunošanas plānu. Francijas iestādes uzsver, ka šis nosacījums ir normāls, ņemot vērā FT nelīdzsvaroto finansiālo situāciju, un precizē, ka arī valsts līdzdalība bija atkarīga no informēšanas par plānu, kas atzīts par uzticamu no tirgus puses. Ja privātie investori nebūtu snieguši garantijas, valsts nebūtu veikusi tādu paziņojumu.

(112)

Francijas iestādes precizē arī, ka privātie finansējumi bija veikti pirms valsts finansējuma, jo privāto investoru sniegto finansiālo atbalstu – obligāciju aizņēmumu un bankas kredītu termiņu pagarināšanas veidā laikā no 2002. gada decembra līdz 2003. gada februārim – apjoms bija nozīmīgs. Francijas iestādes precizē, ka analīze par jebkādu iespējamu valsts līdzekļu piešķiršanu ir jāveic, ņemot vērā šādus privātus finansējumus.

(113)

Francijas iestādes uzsver, ka saskaņā ar judikatūru lietā Alitalia (27) valsts nav uzņēmusies oficiālas saistības pirms oficiālu saistību uzņemšanās no banku puses. Privāto akcionāru līdzdalība ir nozīmīga, jo tā sasniedz 40 %.

(114)

Runājot par gaidāmo ienesīgumu, Francijas iestādes precizē, ka, kā jau ir norādīts, saprātīga privātā investora principa ievērošana ir parādīta arī TOP plānā augsto rentabilitātes perspektīvu veidā, ko apstiprina tā labvēlīgā uzņemšana tirgū.

(115)

Francijas iestādes uzsver, ka kapitāla palielināšana tika īstenota, tiklīdz tehniski kļuva iespējams iepazīstināt valsti un investorus ar aktualizētiem paziņojumiem par uzņēmuma darbības perspektīvām, kas parāda valsts izdarītu izvēli par labu augsta līmeņa investoriem, kurus motivē ilgtermiņa ienesīguma perspektīvas.

(116)

Francijas iestādes apgalvo, ka FT nav parakstījis avansa projektu, pirmkārt, FT piedāvāto finansiālo nosacījumu pārmērīgi augstās cenas dēļ un, otrkārt, tāpēc, ka Komisija izteica šaubas par šī pasākuma likumību attiecībā uz Līgumu. Līdz ar to ar akcionāra avansa projektu uzņēmuma rīcībā netika nodoti nekādi valsts līdzekļi. Francijas iestādes precizē, ka avansa stāšanās spēkā nevar izrietēt no 2002. gada 4. decembrī valsts izdarītā paziņojuma, kas attiecas vienīgi uz valsts kā akcionāres apņemšanos piedalīties uzņēmuma pašu kapitāla palielināšanas operācijā, lai arī tika pieminēta vienīgi “eventuāla” akcionāra avansa piešķiršana.

(117)

Tās arī norādīja, ka jebkurā gadījumā paziņojuma projekts neradīja FT nekādas priekšrocības.

(118)

Francijas iestādes tādējādi precizē, ka, tā kā avanss nestājās spēkā, FT to nav izmantojis un tātad tas nav varējis aizkavēt uzņēmuma likviditātes vajadzības. Francijas iestādes uzsver, ka paziņojums par avansu nav garantija. Tātad Francijas tiesībās netieša garantija netiek atzīta – katrai valsts sniegtajai garantijai ir jābūt ratificētai ar likumu. Pielīdzināt paziņojumu par iespējamu valsts avansu garantijai ir nepareizi. Francijas iestādes turklāt uzsver, ka garantija, ko valsts piešķīra ERAP, lai tam ļautu finansēt savu līdzdalību FT pašu kapitāla palielināšanā, nav jāpielīdzina garantijai, kas piešķirta par labu FT. Attiecībā uz ERAP, Francijas iestādes precizē, ka tā loma bija pilnīgi neitrāla un ka tas iesaistījās vienīgi ar budžetu saistītu iemeslu dēļ.

(119)

Tāpat valsts paziņojums par avansa projektu nevarēja atvieglot FT piekļuvi obligāciju tirgum. Pirmkārt, obligāciju aizņēmumi nesaņem nekāda veida garantijas, jo to termiņš ir ilgāks par aizdevuma termiņu. Turklāt obligāciju īpašnieki nesaņem nekādu palīdzību neatlīdzināšanas gadījumā, pienākot maksājuma termiņam. Otrkārt, Francijas iestādes precizē, ka nav iespējams salīdzināt valsts paziņojumu par iespēju pasteidzināt tās līdzdalību pašu kapitāla palielināšanā ar piešķirto garantiju Komisijas Lēmumā 2001/89/EK (28) (attiecībā uz Francijas Nekustamā īpašuma kredītu), jo šajā gadījumā plānotais avanss, tā kā tas termiņa un summas ziņā bija hipotētisks un strikti ierobežots, viens pats nevarēja atrisināt uzņēmuma finansiālās problēmas, ņemot vērā tā parāda maksājumu termiņu grafiku. Treškārt, Francijas iestādes uzsver, ka obligāciju emisijas tātad noteica vienīgi tas, kā tirgus novērtēja FT spēju izpildīt savas saistības bez valsts garantijas. Tādējādi uzticību, ko minēto obligāciju emisijas laikā pierādīja tirgus, izraisīja galvenokārt vadības komandas nomaiņa un labvēlīga attieksme pret jauno stratēģiju, kas tika izrādīta plāna “Mērķi 2005” prezentācijas laikā.

(120)

Attiecībā uz saprātīga investora principa ievērošanu tajā, kas skar iespējamo avansu, Francijas iestādes uzsvēra, ka kopš brīža, kad tika pieņemts lēmums par līdzdalību kapitāla palielināšanā un kad tika apkopoti nosacījumi, bija loģiski, ka valsts pasteidzina savu līdzdalību. Pirmās diskusijas par šo avansa projektu notika 2002. gada novembrī. Francijas iestādes uzsvēra arī, ka šāda pasākuma likumība nav apstrīdama, jo, kā jau norādīts iepriekš, tā pamatā bija uzticams un sīki izstrādāts plāns, kura saturs būtiskākajos punktos laikā, kad tika veikts paziņojums par avansa projektu, proti, 2002. gada 4. decembrī, bija zināms. Cita starpā valstij jau bija saistības, kas bija atkarīgas no tirgus iepazīstināšanas ar uzticamu plānu, bankas sindikāts, un tās rīcībā kopš novembra beigām bija visi elementi, lai novērtētu to, ka šis nosacījums tiks atcelts, redzot tirgu pozitīvo reakciju kopš jauno vadītāju iecelšanas amatā. Francijas iestādes šajā sakarā uzsver, ka nav atbilstīgi vērtēt šajā gadījumā iesaistīto summu, bet gan saskaņā ar judikatūru lietā Alitalia ir jāizskata darījuma finansējuma nosacījumu atbilstība salīdzināma lieluma uzņēmumam.

(121)

Attiecībā uz atlīdzību par iespējamo avansu Francijas iestādes uzsver, ka tā atbilda tirgum un ka tās apjomu bija paaugstinājušas soda sankcijas, lai tiktu ņemts vērā tās pakārtotais raksturs. Francijas iestādes arī uzsver, ka projektā bija paredzēta komisijas maksa par kredītlīnijas neizmantošanu, un drošības trūkums atbilda saprātīga investora praksei īstermiņa avansa gadījumā, ko piešķīris akcionārs, pasteidzinot savu parakstīšanos uz kapitāla palielināšanu. Francijas iestādes arī norādīja, ka summas atlīdzināšana akcijās tiešām notika un attiecās uz skaidru naudu.

(122)

Francijas iestādes uzsver situāciju, kas jāņem vērā, analizējot valsts paziņojumus, kurus tā veikusi kā saprātīgs akcionārs. Tādējādi laikā no 2002. gada septembra līdz decembrim valsts veicināja FT pārvaldes izmaiņas, kuru noteicošais elements bija vadītāja maiņa, un tā cieši sekoja līdzsvara atjaunošanas plāna izstrādei, tajā pašā laikā pārliecinoties par privāto investoru atbalstu gadījumam, ja vēlāk tiktu sākta iespējama kapitāla palielināšana. Francijas iestādes uzskata, ka šiem operatīvajiem pasākumiem bija izšķirošas finansiālas sekas un tie bija iemesls ļoti labvēlīgai uzņemšanai no finanšu tirgu puses un FT akciju kursa atjaunošanai.

(123)

Francijas iestādes uzsver, ka valsts nekad nav norādījusi vai izteikusi pieļāvumu, ka tā piešķirtu FT beznosacījumu un neierobežotu atbalstu. Tās piebilst, ka “valsts (..) jau kopš vasaras uzsvēra, ka tā rīkosies kā saprātīgs privātais investors un nevis kā valstisks spēks un ka tā gatavojas iesaistīties kā akcionārs saskaņā ar nosacījumiem (kuri tad ir jādefinē), kas nebūs atšķirīgi no tiem, kurus izvēlētos privāts investors, un tas noteikti izslēdz iespēju, ka valsts turpmāk būtu nolēmusi iesaistīties beznosacījumu un neatsaucamā veidā” (29). Šie paziņojumi, kas nebūtu atšķirīgi no nosacījumiem, kurus izvēlētos privāts investors, de facto izslēdz jebkādu beznosacījumu un neatsaucamu atbalstu. Francijas iestādes arī uzsver, ka Francijas iestāžu paziņojumi laikā no 2002. gada jūlija līdz oktobrim ir “nekonkrēti iepriekšēji paziņojumi” bez “pasākumiem, kas tos padarītu reālus” (30). Francijas iestādes šajā sakarā precizē, ka vēlākie paziņojumi ir jāvērtē, ņemot vērā pirmo paziņojumu, un ka ir kļūdaini apgalvot, ka kopš 2002. gada 12. jūlija valsts ir uzņēmusies “neatsaucamas saistības atbalstīt FT” un šajā sakarā ir uzņēmusies “neatsaucamas saistības piedalīties FT pašu kapitāla palielināšanā”. Francijas iestādes precizē, ka akcionārs pirmo reizi 2002. gada septembrī paziņoja par savu nodomu piedalīties uzņēmuma pašu kapitāla palielināšanā un ka “tas varētu pāriet tirgus uzraudzītas operācijas formā (atsauce uz kalendāro plānojumu, kas jānosaka atbilstoši tirgus nosacījumiem)” (31).

(124)

Attiecībā uz 2002. gada 2. oktobra paziņojumu Francijas iestādes norādīja, ka tās apstiprina, ka par uzticamu atzītā plāna uzrādīšana bija iepriekšējs nosacījums valsts līdzdalībai.

(125)

Francijas iestādes arī uzsver, ka “vienīgie īpašie pasākumi, ko valsts kā FT vairākuma akcionāre bija plānojusi, ir tie, kuri ir izklāstīti informācijas/paziņojuma lietā, kas tika iesniegta Komisijai un publiski izsludināta 2002. gada 5. janvārī, proti, līdzdalība līdztekus privātajiem investoriem kapitāla palielināšanā par 15 miljardiem euro līdz valsts turēto daļu līmenim FT kapitālā un iespējams akcionāra atbilstīgi tirgus nosacījumiem apmaksāts paziņojums, pasteidzinot šo kapitāla palielināšanu. Tas, ka valsts atgādināja, ka tā pildītu saprātīga akcionāra lomu, nekādā veidā nav valsts garantija. Ja valsts veiktie paziņojumi laikā no 2002. gada jūlija līdz oktobrim patiešām būtu bijuši juridiski līdzvērtīgi, pat no tirgus un reitingu aģentūru puses vienkārši uztverti kā solījumi par “neierobežotu garantiju” par labu FT, tad nebūtu noticis FT reitingu samazinājums jūlijā un spreds un FT reitings šajā laikposmā būtu atspoguļojuši valsts risku (kredītreitings AAA un ļoti neliels spreds). Visbeidzot, iespējamo faktu, ka reitingu aģentūras būtu ņēmušas vērā valsts kā vairākuma akcionāra līdzdalību neatkarīgi no jebkādas netieši vai skaidri izteiktas garantijas vai no jebkāda īpaša pasākuma un neatkarīgi no sabiedrības īpašās finansiālās situācijas konkrētajā brīdī, pašu par sevi nevar uzskatīt par finansiālu atbalstu. Šāda pieeja būtu tieši pretēja Kopienas tiesību neitralitātes principam, kas noteikts EK līguma 295. pantā” (32).

(126)

Francijas iestādes uzsver, ka FT akciju kursu biržā ietekmēja vienīgi operatīvie pasākumi. Tādējādi uzņēmuma akciju kurss sāka augšupeju 2002. gada 2. oktobrī (pieaugums par vairāk kā 10,4 % nedēļā pēc 2. oktobra), pēc paziņojuma par jaunā vadītāja iecelšanu amatā, un kursa paaugstināšanās turpinājās un paplašinājās pēc TOP plāna un jaunās izpildkomitejas paziņošanas 2002. gada 5. decembrī, kas divās dienās izraisīja kāpumu par vairāk kā 25 %. Francijas iestādes precizē, ka principiālie paziņojumi, ko laikā no 2002. gada jūlija līdz oktobrim veica valsts, nebija noteicošie šajā pieaugumā un ka, kamēr nebija veikti operatīvie pasākumi, kursa attīstība turpināja svārstīties, kas nozīmē tirgus nedrošību attiecībā pret uzņēmumu. Francijas iestādes uzsver, ka šī uztvere izraisīja biržas kursa kritumu, kas savu viszemāko punktu sasniedza 2002. gada 30. septembrī, izņēmums bija relatīva stabilitāte vasarā, kad īpašu paziņojumu vai baumu nebija. Tās precizē, ka šajā laikposmā valsts paziņojumi par tās nodomu pilnībā pildīt savu akcionāres lomu neapturēja tendenci FT akcijām zaudēt vērtību.

(127)

Attiecībā uz NERA ziņojuma juridisko daļu Francijas iestādes iesniedza šādas piezīmes:

(128)

Attiecībā uz ziņojuma daļu, kas veltīta ekonomikai, Francijas iestādes uzsver, ka ziņojumā konstatēts, ka FT laikā, kad tika konstatēti aplūkotie fakti, nav bijis grūtībās esošs uzņēmums (jo tam bija piekļuve kapitāla tirgum un tam nebija ilgtermiņa dzīvotspējas problēmu) un ka valsts kā akcionāres līdzdalība uzņēmuma bilances līdzsvara atjaunošanas plānā atbilda privāta investora kritērijam.

(129)

LESD 107. panta 1. punktā ir noteikts, ka ar iekšējo tirgu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm. Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru atbalsta jēdziens ietver ne tikai subsīdijas pašas par sevi, bet arī pasākumus, kas dažādos veidos atvieglo saistības, kuras gulstas uz kāda uzņēmuma budžetu, un kas caur to, arī nebūdami subsīdijas termina īstajā nozīmē, tomēr ir tāda paša rakstura un izraisa identiskas sekas (34). No iepriekš teiktā izriet, ka atbalsta jēdziens balstās uz ekonomiskas priekšrocības ideju, pievēršoties vienīgi tās radītajām sekām, tātad formālais kritērijs ir nebūtisks (35).

(130)

Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru, lai konstatētu atbalstu LESD 107. panta 1. punkta izpratnē, tiek prasīts, lai būtu izpildīti visi šajā tiesību normā izvirzītie nosacījumi (36). Tādējādi, lai valsts pasākumu varētu uzskatīt par “valsts atbalstu” LESD 107. panta 1. punkta izpratnē, pirmkārt, tam jābūt saistītam ar valsts iejaukšanos vai valsts līdzekļu izmantošanu, otrkārt, šim iejaukšanās gadījumam jābūt tādam, kas var ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm, treškārt, tam jābūt tādam, ar ko tiek radīta selektīva priekšrocība tā saņēmējam, un, ceturtkārt, tam jābūt tādam, ar ko tiek izkropļota konkurence vai tiek radīti draudi radīt konkurences izkropļojumus (37).

(131)

Turklāt no pastāvīgās judikatūras izriet, ka valsts iejaukšanās uzņēmuma kapitālā, neatkarīgi no tās veida, var būt valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta izpratnē, ja ir izpildīti šī panta nosacījumi (38).

(132)

Attiecībā uz nosacījumu, saskaņā ar kuru attiecīgais pasākums ir jāanalizē kā tāds, ar kuru tiek radīta priekšrocība tā saņēmējam LESD 107. panta 1. punkta izpratnē, par valsts atbalstiem tiek uzskatītas tādas iejaukšanās, kas neatkarīgi no tās veida var dot tiešu vai netiešu labumu uzņēmumiem vai kas uzskatāma par saimniecisku priekšrocību, kuru atbalsta saņēmējs uzņēmums negūtu parastos tirgus apstākļos (39).

(133)

Šajā gadījumā būtu lietderīgi vispirms pārbaudīt to, kādu priekšrocību iegūst FT, ja to finansē no valsts līdzekļiem. Patiešām, ja Komisija nevarētu secināt, ka šāda priekšrocība patiešām pastāv, vai ja uzņēmums nav ticis finansēts no valsts līdzekļiem, tai vajadzētu secināt, ka aplūkotais pasākums nav valsts atbalsts, jo nosacījumi par valsts atbalsta pastāvēšanu ir kumulatīvi.

(134)

Iesākumā ir jāatgādina principi, kas piemērojami šai analīzei, kuriem veltīts spriedums lietā Bouygues. Proti, Tiesa uzskatīja, ka:

(135)

Runājot par lēmuma sākt formālu izmeklēšanas procedūru attiecībā uz aplūkojamo pasākumu interpretāciju un darbības jomu, spriedumā lietā Bouygues norādīts, ka šis lēmums par sākšanu attiecas vienīgi uz paziņotajiem pasākumiem un tātad neattiecas uz “jautājumu, vai paziņojumi kopš 2002. gada jūlija paši par sevi ir uzskatāmi par valsts atbalstu” (40). Tātad šis galīgais lēmums, kura priekšmetu ierobežoja lēmums par izmeklēšanas sākšanu, uz šo jautājumu neattiecas.

(136)

Kā vienmēr iesākumā Komisija atgādina, ka Vispārējās tiesas 2015. gada 2. jūlija spriedumā (41) veiktajam faktu un tiesību izvērtējumam, lasītam, ņemot vērā Tiesas 2016. gada 30. novembra spriedumu (42) par kasācijas sūdzību, tiktāl, ciktāl tā rezolutīvajā daļā ir nepieciešamais atbalsts, piemīt tiesā izskatīta jautājuma spēks.

(137)

Paziņojumi kopš 2002. gada jūlija ļāva uzturēt FT reitingu investīcijām drošā līmenī, kā arī atgūt finanšu tirgu uzticību. Tie FT ļāva vieglāk un lētāk piekļūt jauniem kredītiem 15 miljardu euro apmērā, kas vajadzīgi, lai refinansētu tā īstermiņa parādus, un rezultātā veicināja uzņēmuma ļoti nestabilās finansiālās situācijas, kas 2002. gada jūnijā un jūlijā grasījās būtiski pasliktināties, stabilizēšanos.

(138)

2002. gada pirmajā pusē pēc 2001. gada pārskatu publicēšanas FT piedzīvoja krasu reitinga samazinājumu. 2002. gada 24. jūnijāMoody's pazemināja uzņēmuma reitingu līdz pēdējai investīcijām droša līmeņa pakāpei, kas ir pirms pakāpes “augsta riska obligācijas”, tādējādi ļoti apgrūtinot tā parāda refinansēšanu (43). Šis samazinājums izraisīja ļoti lielu satraukumu finanšu tirgos attiecībā uz FT finansiālo situāciju (un, proti, attiecībā uz tā spēju refinansēt savu parādu par 15 miljardiem euro, kura maksājuma termiņš bija 2003. gada beigas), tādēļ tirgi atradās nogaidīšanas situācijā, gaidot valsts reakciju, kas tos pārliecinātu. Šie apstākļi norāda, ka valstij vajadzēja iesaistīties nekavējoties, lai sniegtu drošību tirgum un novērstu jebkādu turpmāku FT kredītreitinga samazinājumu līdz pakāpei “augsta riska obligācijas”, kam būtu ļoti negatīva ietekme (44) uz uzņēmuma finansiālo situāciju.

(139)

Tādējādi ar secīgajiem paziņojumiem Francijas valdība šo tirgus uzticību noturēja. Būtībā valsts iesaistīšanās sekas bija izvairīšanās no FT reitinga pazemināšanas līdz pakāpei “augsta riska obligācijas”, kā tas cita starpā ir skaidri norādīts S&P2002. gada 12. jūlija paziņojumā presei, kurā norādīts, ka valsts sniegtie solījumi bija būtisks faktors tajā, ka FT reitings netika pazemināts līdz pakāpei “augsta riska obligācijas”.

(140)

Attiecībā uz tirgus reakciju 2002. gada 12. jūlija paziņojums izraisīja ārkārtēju un neapstrīdamu FT akciju un obligāciju vērtības pieaugumu. Tādējādi FT akciju kurss attiecībā uz telekomunikāciju nozares indeksu kopumu pieauga vērtībā no 37,8 % līdz 43,8 %. Attiecībā uz ārkārtējo obligāciju kursa pieaugumu, tas bija robežās no 3,2 % līdz 9,7 %. Šī reakcija nozīmē, ka tirgus uzskatīja, ka ar šo paziņojumu valsts ir apņēmusies sniegt FT vislielāko atbalstu (45). Attiecībā uz finanšu analītiķu komentāriem, piemēram, Deutsche Bank2002. gada 22. jūlijā publicētā ziņojumā norādīja, ka tirgus, ņemot vērā valdības paziņojumus, bija pārliecināts par valdības valstisko palīdzību par labu FT, pat ja tirgus uzdeva jautājumus par šī atbalsta iespaidu un nosacījumiem (46). Tāpat aģentūra S&P uzskatīja valdības paziņojumus par ticamiem tik lielā mērā, ka tas ietekmēja uzņēmuma reitingu. Tādējādi 12. jūlijā S&P pazemināja FT reitingu uz BBB-, bet tomēr saglabāja tā reitingu investīcijām drošā līmenī, nodrošinot stabilu perspektīvu (47). To, ka valsts atbalsts ir bijis tik lielā mērā ticams, ka ļāva FT reitingam palikt investīcijām drošā līmenī, ir apstiprinājis arī pats FT (48).

(141)

Šiem paziņojumiem bija ļoti ievērojama ietekme uz tirgu. Francijas iestāžu iesniegto novērojumu un dokumentu, kā arī pieejamo parlamenta dokumentu izpēte norāda uz to, ka valsts paziņojumi deva ieguldījumu tajā, ka tika atjaunota finanšu tirgu uzticība (49). Būtībā kopš S&P2002. gada 12. jūlija paziņojuma presei reitingu aģentūras bija vienisprātis, norādot, ka valsts kopš 2002. gada jūlija izziņotais atbalsts bija noteicošais FT reitinga noturēšanā investīcijām drošā pakāpē. FT reitinga noturēšana investīcijām drošā pakāpē tādējādi ļāva FT izvairīties no papildu finansiālām izmaksām (50) par līdzekļiem, ko tas jau bija aizņēmies step-up clauses (51) pastāvēšanas dēļ dažās obligāciju emisijās, kā arī par līdzekļiem, kurus būtu jāaizņemas vēlāk. Cita starpā reitinga saglabāšana investīcijām drošā līmenī ļāva FT atveseļot tā finansiālo situāciju, veicot rekapitalizācijas operāciju. Būtībā jau 2002. gada septembrī viens no nosacījumiem, ko bankas izvirzīja savai līdzdalībai kādā rekapitalizācijas operācijā, bija “vismaz pašreizējo uzņēmuma ilgtermiņa parāda reitingu saglabāšana no reitingu aģentūru Moody's un Standard&Poor's puses; šis nosacījums tiks iekļauts garantijas un kapitāla ieguldīšanas līgumā” (52).

(142)

Neatkarīgi veiktā faktu izvērtējuma beigās Vispārējā tiesa konstatēja, ka akcionāra avansa piešķiršana no valsts puses uzņēmumam FT notika tikai 2002. gada decembrī, ka 2002. gada jūlijā Francijas valdība netika uzņēmusies nekādas noteiktas saistības un ka lēmums finansiāli atbalstīt FT, piešķirot akcionāra avansu, tika pieņemts nevis 2002. gada jūlijā, bet gan 2002. gada decembra sākumā (53).

(143)

Vispārējā tiesa arī uzskatīja, ka nav neiespējams, ka privāts investors laikā no 2002. gada jūlija līdz decembrim būtu rīkojies analoģiski Francijas valstij (54).

(144)

Cita starpā no Vispārējās tiesas 2015. gada 2. jūlija sprieduma 249. līdz 254. punktā ietvertajiem konstatējumiem un vērtējumiem (55) izriet, ka starp Francijas attiecībā pret France Télécom īstenotajiem valsts pasākumiem laikā no 2002. gada jūlija līdz decembrim ir liels pārtraukums.

(145)

Turklāt šī sprieduma 230. punktā Vispārējā tiesa norādīja uz “(..) atbilstošu elementu virkni, kuri patiešām ir ietekmējuši Francijas valsts lēmumu 2002. gada decembrī, proti, papildus finanšu tirgu uzticības atjaunošanai un FT kredītreitinga saglabāšanai, galvenokārt pārstrukturēšanas un līdzsvarošanas pasākumus, kas tika noteikti [FT] ietvaros, tostarp jaunās vadības laikā no 2002. gada oktobra līdz decembrim izstrādāto plānu “Mērķi 2005”, kas it īpaši paredzēja īstenot uzņēmuma darbības uzlabošanas plānu, proti “TOP plānu””. Tā arī uzskatīja, ka šajā gadījumā vērtējuma “būtiski elementi” ir “banku sindikāta apņemšanās 2002. gada septembrī sniegt garantijas attiecībā uz privātiem investoriem paredzēto daļu, labs rezultāts FT kapitāla palielināšanai, tās īstenotā nestratēģisko aktīvu cesija laikā no 2002. gada jūlija līdz decembrim par aptuveni 2,5 miljardiem euro, jaunas uzņēmuma vadības komandas nozīmēšana 2002. gada oktobrī un FT strīda pret Vācijas operatoru Mobilcom atrisinājums 2002. gada novembrī. Turklāt šo elementu kopums bija sniedzis skaidru FT darbības perspektīvu un paveikto darbu uzlabošanos 2002. gada otrā pusgada laikā.”

(146)

2016. gada 30. novembra sprieduma par apelācijas sūdzību (56) 143. punktā Tiesa uzskata, ka, “(..) kā pārsūdzētā sprieduma 230. punktā ir pamatoti konstatējusi Vispārējā tiesa, ja 2002. gada jūlijā tiktu iepriekš paredzēts brīdis, kad ir jānovērtē saprātīga privātā investora kritērijs, tas obligāti izraisītu to, ka no šī novērtējuma tiktu izslēgti nozīmīgi apstākļi, kas ir radušies laikā no 2002. gada jūlija līdz decembrim”.

(147)

Līdz ar to, ņemot vērā lietas konkrētos apstākļus, nav nesaraujamas saiknes starp Francijas iestāžu veiktajiem pasākumiem pirms 2002. gada decembra un pasākumiem, ko tās veica 2002. gada decembrī. Tāpēc ir jāpārbauda, vai laikā no 2002. gada 4. decembra, datuma, kad tika paziņots par valsts sniegto akcionāra avansu uzņēmumam FT, līdz 2002. gada 20. decembrim, datumam, kurā valsts iesniedza FT parafētu un parakstītu akcionāra avansa līguma projektu, ir apvienoti elementi, kuri veido valsts atbalstu, proti, vai valsts ir rīkojusies kā saprātīgs privāts investors tirgus ekonomikas apstākļos.

(148)

Šķiet, ka ar 2002. gada decembrī piešķirto akcionāra avansu FT tiek radīta priekšrocība, jo avanss tam ļauj palielināt savus finansējuma līdzekļus un pārliecināt tirgu par spēju pildīt savas parādsaistības. Pat ja vienošanās par avansu tā arī nav tikusi parakstīta, tirgum radītais iespaids par šī avansa pastāvēšanu a priori var piešķirt FT priekšrocību, jo tirgus uzskatīja, ka uzņēmuma finansiālā situācija ir stabilāka (57). Tas būtu varējis ietekmēt FT aizņēmuma nosacījumus. Tādējādi var konstatēt, ka 2002. gada decembrī par labu FT īstenotajiem valsts pasākumiem bija labvēlīga ietekme.

(149)

Tomēr pasākums nav uzskatāms par tādu, kas rada priekšrocību, un tātad nav saistīts ar valsts atbalsta jēdzienu, ja saņēmējuzņēmums tādu pašu labumu kā to, kas ir nodots tā rīcībā no valsts līdzekļiem, varētu saņemt apstākļos, kas atbilst parastiem tirgus apstākļiem, šī izvērtēšana valsts uzņēmumu gadījumā parasti tiek veikta, piemērojot saprātīga privātā operatora kritēriju.

(150)

Šajā gadījumā ir jāizvērtē, vai līdzīgos apstākļos, 2002. gada decembrī, līdzīga lieluma privātais investors varētu būt veicis tāda paša lieluma kapitāla ieguldījumus, ņemot tostarp vērā minēto ieguldījumu laikā pieejamo informāciju un paredzamo attīstību (58). Saprātīga privātā investora kritērijs tātad ir jāpiemēro, ņemot vērā laiku, kad ir veikts valsts finanšu atbalsta pasākums, kas varētu tikt kvalificēts kā valsts atbalsts (59), proti, laikā no 2002. gada 4. decembra līdz 2002. gada 20. decembrim.

(151)

Patiešām, 2002. gada 4. decembra paziņojums un 2002. gada 20. decembrī notikusī akcionāra avansa piešķiršana ir jāaplūko kopā (60).

(152)

2002. gada decembrī šķiet, ka finanšu tirgu ticība tam, ka FT ir nākotne, bija lielā mērā atjaunota un ka FT reitings tika saglabāts, it īpaši pateicoties uzņēmumā veiktajiem pārstrukturēšanas un līdzsvarošanas pasākumiem, tā jaunās vadības iecelšanai un šīs vadības laikā no 2002. gada oktobra līdz decembrim izstrādātajam plānam “Mērķi 2005”, kas it īpaši paredzēja īstenot uzņēmuma darbības uzlabošanas plānu, proti, “TOP plānu”.

(153)

Lai izvērtētu akcionāra avansu, galvenokārt ir svarīgi noteikt, vai līdzdalība pašu kapitāla palielināšanā pati par sevi atbilst parastiem tirgus nosacījumiem.

(154)

Francijas līdzdalība pašu kapitāla palielināšanā ir atkarīga no uzticama FT pārstrukturēšanas plāna prezentēšanas tirgū. Plāns “Mērķi 2005” un TOP plāns abi kopā veido visaptverošu, pilnīgu un racionālu plānu. Tas, uzlabojot darbību un veicot aktīvu cesiju ļauj radīt 15 miljardu euro lielu skaidras naudas plūsmu, neatsakoties no galvenajiem darbības virzieniem.

(155)

TOP plāns ir FT ievērojamu pūliņu rezultāts. Runa ir par visaptverošu plānu, kas paredz pārvaldības pārorientēšanu, kura balstīta uz konkrētām darbībām. Francijas iestādes precizēja, ka plāns ļauj panākt uzņēmuma rentabilitātes paaugstināšanu ar investīciju atguves līmeni (TRI) 43 % līdz 2005. gadam tiem investoriem, kas piedalījušies kapitāla palielināšanā 2003. gada aprīlī, proti, tas ir ienesīgums, kurš ir izteikti augstāks par atsauces līmeni (11 %), ko sagaida privāts investors telekomunikāciju sektorā. TOP plānā ietverta arī darbinieku pārvaldības optimizācijas sadaļa.

(156)

Runājot par gaidāmo ienesīgumu, Francijas iestādes precizēja, ka saprātīga privātā investora principa ievērošana ir parādīta arī TOP plāna augsto rentabilitātes perspektīvu veidā, ko apstiprina tā labvēlīgā uzņemšana tirgū. FT akciju kurss sāka augšupeju 2002. gada 2. oktobrī (pieaugums par vairāk kā 10,4 % nedēļā pēc 2. oktobra) pēc paziņojuma par jaunā vadītāja iecelšanu amatā, un kursa augšupeja turpinājās un paplašinājās pēc iepazīstināšanas ar TOP plānu un jauno izpildkomiteju 2002. gada 5. decembrī, kas divās dienās izraisīja kāpumu par vairāk kā 25 %.

(157)

Kapitāla palielināšanas realizācija tika uzsākta, tiklīdz bija tehniski iespējams investoriem prezentēt aktualizētos apstiprinājumus saistībā ar FT darbības perspektīvām.

(158)

Valstij jau bija saistības, ko noteica tirgus iepazīstināšana ar uzticamu plānu, banku sindikāts, un tās rīcībā kopš novembra beigām bija visi elementi, lai novērtētu faktu, ka šis nosacījums tiks atcelts, redzot tirgu pozitīvo reakciju kopš jauno vadītāju iecelšanas amatā. Vēl bez banku sindikāta apņemšanās 2002. gada septembrī sniegt garantijas attiecībā uz privātiem investoriem paredzēto daļu, kas ir labs rezultāts FT kapitāla palielināšanai, ir jāņem vērā citi būtiski elementi, proti, nestratēģisko aktīvu cesija laikā no 2002. gada jūlija līdz decembrim par aptuveni 2,5 miljardiem euro, jaunas uzņēmuma vadības komandas nozīmēšana 2002. gada oktobrī un FT strīda pret Vācijas operatoru Mobilcom atrisinājums 2002. gada novembrī (61). Šo elementu kopums bija sniedzis skaidru FT darbības perspektīvu un paveikto darbu uzlabošanos 2002. gada otrajā pusgadā.

(159)

Laikā, kad tika pieņemts lēmums veikt investīcijas, FT nebija uzņēmums grūtībās pamatnostādņu nozīmē. Patiešām, uzņēmuma apgrozījums pastāvīgi pieauga (pieaugums par 10 % no 2001. gada pirmā pusgada līdz 2002. gada pirmajam pusgadam), tā naudas plūsma bija palielinājusies un pieauga straujāk nekā tā apgrozījums. Francijas iestādes norādīja, ka zaudējumi bija galvenokārt attiecināmi uz ārkārtas pirkumiem un amortizācijas pasākumiem, kas saistīti ar aktīvu vērtības samazinājumiem, kuri tika iegādāti pirms pilnīgi neparedzami notikušajām izmaiņām tirgos. Tās precizēja arī, ka FT darbības izmaksas pieauga lēnāk nekā apgrozījums, un tas nozīmē, ka pieauga ienesīgums. Turklāt uzlabojās darbības rezultāti un skaidras naudas plūsma (skaidras naudas plūsmas palielinājums par 15 % salīdzinājumā ar 2001. gada pirmo pusgadu). Šie darbības rādītāji tika apstiprināti, publicējot 2002. gada pārskatu. FT nebija arī situācijā, kad bija pārtraukti maksājumi.

(160)

FT bija piekļuve finanšu tirgiem 2002. gada laikā un tā rīcībā no 2002. gada 11. jūlija līdz 2003. gada 15. janvārim bija finanšu instrumentu kopums (62). Francijas iestādes it īpaši minēja to, ka 2002. gada 14. februārīFT bija organizējis sarunas par sindicētas kredītlīnijas 15 miljardu euro apmērā īstenošanu, un 2002. gada laikā bija veicis obligāciju emisijas (63), no kurām obligācijas 442,2 miljonu euro apmērā ir atmaksājamas akcijās.

(161)

Tādējādi tirgus ticība FT finanšu stāvokļa uzlabošanai var tikt balstīta arī uz to, ka zaudējumi bija radušies galvenokārt saistībā ar izņēmuma rakstura piegādēm un nolietojumu, kas attiecas uz aktīviem, kuri iegādāti pirms pilnīgi neparedzamajām pārmaiņām tirgū, un ka FT darbības izmaksas pieauga lēnāk nekā apgrozījums. Turklāt darbības rezultāts un skaidras naudas plūsma darbības nodrošināšanai palielinājās.

(162)

Valsts kā akcionāre bija veikusi visus pasākumus, lai pārliecinātos par valsts un privāto akcionāru līdzdalību FT kapitāla palielināšanā. Tādējādi paziņojums par valsts nodomu piedalīties pašu kapitāla palielināšanā tika izdarīts 2002. gada 12. septembrī (64), un šajā datumā banku sindikāts jau bija uzņēmies saistības vajadzības gadījumā sniegt garantiju par kapitāla palielināšanas labu rezultātu, kas paredzēta valsts akcionāram līdzās esošajiem privātajiem investoriem, pie nosacījuma, ka tirgum tiek paziņots par uzticamu atzīts līdzsvara atjaunošanas plāns. Francijas iestādes uzskata, ka valsts līdzdalība bija atkarīga arī no plāna, ko tirgus atzinis par uzticamu, paziņošanas, un valsts nav uzņēmusies saistības pirms bankas nebija oficiāli uzņēmušās savas saistības. Gan valsts struktūrām, gan privātajiem operatoriem, kas piedalījās pašu kapitāla palielināšanā, darbības nosacījumi bija vienādi.

(163)

Turklāt no akcionāriem iegūtie 15 miljardi euro ir tikai trešdaļa no līdzekļiem, kas ir mobilizēti FT finansiālās pārstrukturēšanas atbalstam.

(164)

Pēc tam, kad tika izpildīts nosacījums saistībā ar banku sindikāta saistībām, proti, tirgum paziņots ticams līdzsvarošanas plāns, valsts 2002. gada 4. decembrī paziņoja par akcionāra avansa piešķiršanu FT.

(165)

Šajos īpašajos apstākļos saprātīgam privātajam operatoram, kas atrastos pēc iespējas līdzīgākā situācijā tai situācijai, kādā atrodas valsts, kas ir FT vairākuma akcionārs, būtu bijis racionāli sniegt tam šādu mutisku atbalstu. Valsts kā vairākuma akcionāra piešķirtais avanss šajā gadījumā, ņemot vērā paredzētās investīcijas, bija neliela riska, rentabls un parasts darījums – gaidot kapitāla palielināšanu (vienlīdzīgos apstākļos) –, lai aizsargātu vairākuma akcionāra ar īpašumu saistītās intereses, lai arī nebija iespējams veikt FT rekapitalizāciju decembra mēnesī kalendārā plānojuma dēļ.

(166)

Proti, kā skaidro FT, novembra beigās tirgu atvēršanas periods ievērojami samazinās. Investoriem ir jāņem vērā tas, ka 31. decembrī beidzas finanšu gads un ļoti liela mēroga operāciju ir grūti īstenot. Turklāt, lai sasauktu ārkārtas ģenerālo asambleju nolūkā iegūt atļauju kapitāla palielināšanas īstenošanai, vajadzīgas vismaz 15 dienas, un operācijas realizēšanai vajadzīgais termiņš ir 30 dienas.

(167)

Avanss ir īslaicīgs un kalpo kā starpposms kapitāla palielināšanā, kuras daudzie elementi ļauj uzskatīt, ka tā būs sekmīga. FT norādīja vairākus piemērus saistībā ar tajā laikā piešķirtiem akcionāru avansiem, pamatojot uzskatu, ka vairākuma akcionāra piešķirts avanss, kas, kapitālam palielinoties, tiek konvertēts kapitālā, ir ierasta operācija.

(168)

Uzņēmuma Italenergia Bis uzņēmumam Edison piešķirtais akcionāra avanss viena miljarda euro apmērā tika konvertēts kapitālā, palielinot Edison kapitālu 2003. gadā.

(169)

Ņemot vērā uzņēmuma Thus pārstrukturizāciju un akciju pirmreizēju izvietošanu biržā London Stock Exchange, uzņēmums Scottish Power piešķīra avansu 320 miljonu GBP apmērā, no kura 260 miljoni GBP tika konvertēti kapitālā; neizmantotais atlikums tika anulēts.

(170)

2002. gadā America Movil un Bell Canada International kopā ar vēl vienu citu investoru piedalījās savas kopējās filiāles Dienvidamerikā Telecom Americas finansiālajā pārstrukturēšanā. Akcionāru aizdevumu veidā tika ieguldīti 120 miljoni dolāru, kurus divus gadus vēlāk bija jārefinansē Telecom Americas akcijās.

(171)

Uzņēmuma Ericsson kapitāla palielināšanas laikā galvenā akcionāra (Industrivärden un Investor) saistības bija iekļautas uzņēmuma 2002. gada aprīlī veiktajā paziņojumā, kaut gan pirms 2002. gada jūnija operācijai nebija dota atļauja un tā tika īstenota tā paša gada augustā.

(172)

Palielinot uzņēmuma Fiat kapitālu 2003. gada jūlijā, pamata akcionāru nodoms emitēt jaunas akcijas atbilstīgi savai daļai uzņēmumā tika publicēts 2003. gada martā.

(173)

Ņemot vērā šos piemērus un FT īpašo situāciju 2002. gada decembrī, Komisija nevar izslēgt, ka valsts 2002. gada decembrī būtu rīkojusies tā, kā to būtu darījis tirgus ekonomikā iesaistīts saprātīgs privātais operators, atrodoties situācijā, kas ir pēc iespējas tuvāka valsts kā FT vairākuma akcionāra situācijai.

(174)

Izskatītais pasākums, proti, 2002. gada 4. decembra paziņojums par akcionāra avansu kopā ar akcionāra avansa piešķiršanu 2002. gada 20. decembrī tādējādi atbilst tirgus ekonomikā iesaistīta saprātīga privātā investora kritērijam. Līdz ar to šis pasākums nav uzskatāms par tādu, kas rada priekšrocību FT.

(175)

Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru, lai tiktu konstatēts “atbalsts” LESD 107. panta 1. punkta izpratnē, ir jābūt izpildītiem visiem šajā tiesību normā izvirzītajiem nosacījumiem (65). Tā kā, piešķirot valsts līdzekļus, uzņēmumam FT netiek radīta priekšrocība LESD 107. panta 1. punkta izpratnē, vairs nav nepieciešams analizēt, vai ir izpildīti pārējie nosacījumi, lai konstatētu atbalsta esību.

(176)

Komisija konstatē, ka Francijas 2002. gada decembrī FT piešķirtais akcionāra avanss kredītlīnijas veidā par summu deviņu miljardu euro apmērā nav valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta izpratnē,

(1)

Francijas iestādes 2016. gada 16. augustā pieņēma lēmumu, pamatojoties uz valsts noteikumiem, ar ko transponē Direktīvu 93/42/EEK (turpmāk – “Direktīva 93/42/EEK” vai “direktīva”), kas attiecās uz divām medicīnas ierīcēm ar vienādu sastāvu, vienādu ievadīšanas veidu un vienādu lietošanas mērķi, kuras tirgo ar nosaukumu Terrafor vai Defiligne (turpmāk – “ierīce”) un ražo laboratorijā Laboratoire Claytone-Terrafor (turpmāk – “ražotājs”).

(2)

Attiecīgā ierīce ir iekšķīgi lietojamas kapsulas, kas saskaņā ar lietošanas pamācību ļauj “novērst gremošanas traucējumus, samazināt gremošanas diskomfortu, atjaunot gremošanas komfortu un samazināt vēdera perimetru”. Ierīces ražošanā izmantotā viela ir oktalīts, dabiskas izcelsmes minerālu komplekss (māls).

(3)

Saskaņā ar Francijas iestāžu lēmumu, ņemot vērā direktīvas pamatprasības un ņemot vērā svina klātesamību ierīcē, tā var radīt risku lietotāju veselībai. Attiecīgi lēmumā ir noteikts, ka “Terrafor un Defiligne medicīnas ierīču ražošana, laišana tirgū, izplatīšana, eksportēšana un izmantošana (..) tiek apturēta līdz šo produktu saskaņošanai ar tiem piemērojamajiem normatīvajiem un administratīvajiem aktiem”; turklāt “Claytone-Terrafor laboratorijai tiek uzdots izņemt visas Terrafor un Defiligne medicīnas ierīces no visiem attiecīgajiem izplatītājiem”.

(4)

Francijas iestādes 2016. gada 4. oktobra vēstulē informēja Komisiju par savu 2016. gada 16. augusta lēmumu saistībā ar Direktīvu 93/42/EEK.

(5)

Saistībā ar apspriedēm, kas minētas Direktīvas 93/42/EEK 8. panta 2. punktā, 2016. gada 26. oktobra elektroniskajā vēstulē Komisijas dienesti aicināja ražotāju izklāstīt savu nostāju attiecībā uz minēto Francijas iestāžu lēmumu.

(6)

Ražotājs 2016. gada 30. novembra vēstulē nosūtīja Komisijas dienestiem memorandu, kurā izklāstīti iemesli, kāpēc viņš apstrīd Francijas iestāžu lēmumu.

(7)

Pēc ražotāja pieprasījuma, 2016. gada 19. decembrī notika ražotāja un Komisijas dienestu sanāksme.

(8)

2017. gada laikā ražotājs un Komisijas dienesti apmainījās ar daudzām elektroniskām vēstulēm. Jo īpaši Komisijas dienesti vairākkārt aicināja ražotāju sazināties ar Francijas iestādēm, lai noskaidrotu, kas būtu nepieciešams, lai varētu atcelt minēto iestāžu lēmumu.

(9)

Ražotājs 2017. gada 20. marta elektroniskajā vēstulē iesniedza Komisijai laboratorijas NAMSA ziņojumu (2), kas, pēc ražotāja ieskatiem, pierāda šīs ierīces drošību. Komisijas dienesti vairākkārt aicināja ražotāju nosūtīt šo dokumentu Francijas iestādēm, un ražotājs to izdarīja pēc vairākiem mēnešiem, 2017. gada augustā. Tajā pašā laikā Komisijas dienesti pa e-pastu sazinājās ar Francijas iestādēm, lai iegūtu papildu informāciju.

(10)

Ražotājs 2017. gada jūlijā iesniedza sūdzību Eiropas ombudam par Komisijas kavēšanos pieņemt lēmumu. Ombuds 2018. gada 5. aprīlī nolēma izbeigt šo lietu, secinot, ka Komisija tās izskatīšanā nav pieļāvusi kļūdu pārvaldē.

(11)

Beļģijas iestādes 2017. gada 20. novembra elektroniskajā vēstulē informēja Komisiju par savu 2016. gada 28. oktobra lēmumu aizliegt Terrafor medicīnas ierīces laišanu tirgū, nodošanu ekspluatācijā, izplatīšanu un importēšanu un uzdot izņemt minēto ierīci no tirgus.

(12)

Pēc ražotāja pieprasījuma, 2018. gada 7. februārī notika ražotāja, Francijas iestāžu, Beļģijas iestāžu, laboratorijas NAMSA un Komisijas dienestu kopīga sanāksme.

(13)

Komisijas dienesti 2018. gada martā nosūtīja ražotājam, paziņotajai iestādei (TÜV Rheinland LGA Products GmbH) un Beļģijas un Francijas iestādēm papildu jautājumus rakstveidā, un tās sniedza atbildes uz šiem jautājumiem 2018. gada martā un aprīlī.

(14)

Direktīva 93/42/EEK izveido sistēmu, saskaņā ar kuru medicīnas ierīcēm jāatbilst tām piemērojamām direktīvas I pielikumā noteiktajām pamatprasībām (3. panta pirmā daļa). Ražotājam, lai pierādītu atbilstību šīm pamatprasībām, jāievēro viena no direktīvā paredzētajām atbilstības novērtēšanas procedūrām, lai ierīces varētu marķēt ar CE zīmi (11. pants un 17. panta 1. punkts). Ierīces ar CE zīmi, kas apliecina, ka tām ir veikts atbilstības novērtējums, Savienībā var būt brīvā apritē (4. panta 1. punkts).

(15)

Tomēr saskaņā ar Direktīvas 93/42/EEK 8. pantu (“Noteikums par drošību”): “Ja kāda dalībvalsts konstatē, ka (..) ierīces, pat pareizi uzstādītas, uzturētas un lietotas tām paredzētajā nolūkā, var kaitēt slimnieku, lietotāju un attiecīgos gadījumos arī citu cilvēku veselībai un/vai drošībai, tā veic visus atbilstīgos pagaidu pasākumus, lai šādas ierīces izņemtu no apgrozības vai aizliegtu, vai arī ierobežotu to laišanu tirgū vai ieviešanu. Dalībvalstis nekavējoties informē Komisiju par visiem šādiem pasākumiem, pamatojot savu lēmumu (..)” (8. panta 1. punkts). Pēc tam Komisijai ir jānosaka, vai pasākumi ir pamatoti (8. panta 2. punkts). Tādējādi dalībvalstīm jānovērtē, vai produkts var apdraudēt cilvēku veselību vai drošību, un vajadzības gadījumā jāveic nepieciešamie pasākumi. Šāda valsts iestāžu rīcība var ietvert sarežģītus tehniskus vai zinātniskus novērtējumus. Komisijai jākontrolē šo pasākumu pamatotība, jo īpaši pārliecinoties, ka to pieņemšanas juridiskie un faktiskie iemesli ir pamatoti. Šajā jomā Komisijai ir piešķirta plaša rīcības brīvība (3).

(16)

Šajā gadījumā lēmumā un paskaidrojuma rakstā, kas paziņots 2016. gada 4. oktobrī, Francijas iestādes atzīst, ka attiecīgās ierīces “var apdraudēt veselību” un “neatbilst pamatprasībām”. Tādējādi cilvēku veselības un/vai drošības apdraudējums, kas jo īpaši izriet no neatbilstības Direktīvas 93/42/EEK I pielikumā minētajām pamatprasībām, nozīmē pienākumu ievērot noteikuma par drošību procedūru saskaņā ar minētās direktīvas 8. panta 1. punktu (4). No tā izriet, ka izskatāmajā lietā tiek piemērota noteikuma par drošību procedūra, tādēļ Komisijai ir jānosaka, vai Francijas iestāžu veiktais pasākums ir pamatots.

(17)

Francijas iestāžu lēmums paredz apturēt ierīces “ražošanu, laišanu tirgū, izplatīšanu, eksportēšanu un lietošanu” un izņemt ierīci no attiecīgajiem izplatītājiem. Tā kā Direktīva 93/42/EEK būtībā paredz, ka medicīnas ierīces var laist tirgū un/vai nodot ekspluatācijā tikai tad, kad tās atbilst direktīvas prasībām (2. pants), un ka dalībvalstis nedrīkst likt šķēršļus tādu ierīču laišanai tirgū un nodošanai ekspluatācijā, kurām, lai pierādītu to atbilstību prasībām, ir veikts atbilstības novērtējums saskaņā ar direktīvu (4. pants), un tā kā direktīvas 8. pantā ir noteikts, ka attiecīgajai dalībvalstij veselības un drošības apdraudējuma gadījumā ir jāveic pasākumi, lai “izņemtu šīs ierīces no tirgus, aizliegtu vai ierobežotu to laišanu tirgū vai nodošanu ekspluatācijā”, un tas uzdod Komisijai pārbaudīt minēto pasākumu pamatotību, šis Komisijas lēmums attiecas uz Francijas iestāžu pasākumu, ciktāl tas ierobežo attiecīgās ierīces klātbūtni tirgū.

(18)

No Francijas iestāžu paziņotā lēmuma un apspriedēm ar ieinteresētajām personām izriet, ka tiek apšaubīta direktīvas pamatprasību ievērošana attiecībā uz ieguvumu un risku attiecību un šo risku samazināšanu, kā arī pareiza direktīvas piemērošana atbilstoši standartiem.

(19)

Direktīvas 93/42/EEK I pielikuma 1. punkts paredz: “Ierīcēm jābūt projektētām un izgatavotām tā, lai, lietojot tās pareizi un paredzētajā nolūkā, tās nekaitētu slimnieku, lietotāju un, attiecīgos gadījumos, arī citu cilvēku veselībai vai drošībai, ar nosacījumu, ka ar to lietošanu saistītais risks ir pieņemams, ja to samēro ar slimnieka ieguvumu, un ka tās ir saderīgas ar augstu veselības aizsardzības un drošības līmeni.” Direktīvas I pielikuma 6. punkts paredz: “Jebkuram nevēlamam blaknes riskam jābūt pieņemamam, samērojot to ar ierīces paredzēto darbību”.

(20)

Attiecībā uz riskiem vispirms jāuzsver, ka risks, ko rada svina lietošana, tiek plaši dokumentēts, it īpaši publikācijās, kuras minētas Starptautiskās padomes tehnisko prasību saskaņošanai attiecībā uz cilvēkiem paredzētām zālēm (ICH) (5) izstrādātajās “Pamatnostādnēs par elementu piemaisījumiem – Q3D”, ASV Veselības un pakalpojumu cilvēkiem departamenta “Ziņojuma par kancerogēniem” 14. izdevumā, Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA)“Zinātniskajā atzinumā par svinu pārtikas produktos” un Komisijas Regulā (EK) Nr. 1881/2006 (6) minētajās publikācijās. Tādējādi šajā gadījumā ierīce satur svinu un to ir paredzēts norīt.

(21)

Jāatzīmē arī tas, ka iedzīvotāju veselību ietekmē vairāki svina uzņemšanas veidi (ar gaisu, ūdeni vai pārtiku), tādēļ jebkāda papildu iedarbība, piemēram, tā, ko rada ierīces izmantošana, palielina šādas svina iedarbības risku.

(22)

Turklāt Francijas iestādes atsaucas uz “Pamatnostādnēm par elementu piemaisījumiem – Q3D” (turpmāk tekstā – “ICH Q3D pamatnostādnes”), ko izstrādājusi Starptautiskā padome tehnisko prasību saskaņošanai attiecībā uz cilvēkiem paredzētām zālēm (ICH), kuras Eiropas Zāļu aģentūra (EMA) pieņēma 2014. gada decembrī un kuras tā piemēroja jaunajiem zāļu tirdzniecības atļauju pieteikumiem no 2016. gada jūnija, bet esošajām zāļu tirdzniecības atļaujām – no 2017. gada decembra. Šīs pamatnostādnes attiecas uz elementu piemaisījumiem zālēs, t. i., tiem elementiem, kas nenodrošina nekādu terapeitisku labumu pacientiem, tādēļ to līmenim jāsaglabājas pieļaujamās robežās. Tās nosaka pieļaujamo ikdienas iedarbību tiem elementiem, kas ir toksiski bīstami. Attiecībā uz svinu pamatnostādnēs ir teikts, ka šā elementa iedarbība var izraisīt neiroloģiskus, reproduktīvus, imunitātes, sirds un asinsvadu un nieru darbības traucējumus; tās paredz atļauto ikdienas devu 5 μg dienā, neatkarīgi no lietošanas veida.

(23)

Analīzes, uz kurām atsaucas Francijas iestādes, paredz svina līmeni ierīcē robežās no 16 līdz 22,9 μg/g. Kā norādīts ierīces lietošanas pamācībā, 6 kapsulas pa 335 mg dienā (proti, 2 g dienā) atbilst norītā svina daudzumam no 32 līdz 46 μg dienā, t. i., vairākas reizes pārsniedz atsauces robežvērtību 5 μg dienā.

(24)

Attiecībā uz ICH Q3D pamatnostādņu piemērošanu jāatzīmē, ka šīs pamatnostādnes, kaut gan formāli tās piemēro zālēm, attiecas uz tādu elementu (tostarp svina) klātbūtni, kuri nesniedz terapeitisku ieguvumu (elementu piemaisījumi) un izraisa toksikoloģiskas problēmas produktos, kurus, inter alia, lieto orāli. Tādēļ tās var uzskatīt par noderīgām, novērtējot risku, kas saistīts ar tādas medicīnas ierīces izmantošanu, kura satur svinu kā piemaisījumu un tiek lietota orāli.

(25)

Visbeidzot, jāatzīmē, ka ražotājs neapstrīd svina klātbūtni ierīcē. Turklāt ražotājs neapstrīd, ka ierīce izdala svinu, vienlaikus uzskatot, ka šī izdalīšana ir nebūtiska. Ražotājs arī norāda, ka ierīces lietošanas pamācībā ir ņemti vērā riski, kas apzināti Francijas iestāžu minētos ziņojumos, proti, par svina kardiovaskulāro, neiroloģisko un nefrotoksisko iedarbību uz cilvēkiem, jo ir ievērota direktīvas I pielikuma 1. punkta pamatprasība; tādējādi ražotājs atzīst, ka ierīces lietošana rada riskus, vienlaikus uzskatot, ka tiem ir pieņemams līmenis. Turklāt ražotāja minētais laboratorijas NAMSA ziņojums apstiprina – svina klātbūtne ierīcē rada risku, lai gan tas ir kvalificējams kā mazs.

(26)

No šīs informācijas izriet, ka ierīces lietošana rada risku pacientu veselībai vai drošībai, un ražotājam šis risks ir jāsaglabā pieļaujamās robežās, salīdzinot ar ierīces sniegtajiem ieguvumiem.

(27)

Attiecībā uz minētajiem ieguvumiem, kā norādīts lietošanas pamācībā, ierīce ir paredzēta “gremošanas traucējumu novēršanai, gremošanas trakta diskomforta samazināšanai, gremošanas komforta atjaunošanai un vēdera perimetra samazināšanai”. Jāatgādina, ka saskaņā ar direktīvas 1. panta 2. punktu medicīnas ierīcei ir medicīnisks nolūks. Šajā gadījumā šķiet, ka no četrām norādēm lietošanas pamācībā tikai to, kura attiecas uz “gremošanas traucējumu novēršanu”, var kvalificēt kā medicīnisku. Tā kā lietošanas pamācībā un tehniskajā dokumentācijā nav sīkāku precizējumu un ņemot vērā arī pārējās norādes un ierīcei izveidoto reklāmu, kas pievēršas “plakana vēdera” nodrošināšanai, var uzskatīt, ka šie gremošanas traucējumi ir domāti vispārīgā nozīmē. Īsumā, medicīniskais ieguvums no šīs ierīces ir neliels.

(28)

Ņemot vērā šos apstākļus, Francijas iestādes varēja uzskatīt, ka minētā ierīce neatbilst direktīvas pamatprasībām par riska un ieguvumu attiecību.

(29)

Šādu secinājumu apstiprina klīniskā izvērtējuma pamatprasības neievērošana. Direktīvas 93/42/EEK I pielikuma 6.a punkts paredz: “Lai uzskatāmi apliecinātu atbilstību pamatprasībām, saskaņā ar X pielikumu jāveic arī klīniskais izvērtējums”. Direktīvas X pielikuma (“Klīniskais izvērtējums”) 1.1. punkts jo īpaši paredz: “Visos gadījumos apstiprinājums par ierīču atbilstību I pielikuma 1. un 3. daļā minētajām prasībām attiecībā uz to parametriem un darbību parastos lietošanas apstākļos un nevēlamu blakusiedarbību izvērtējums, kā arī I pielikuma 6. iedaļā minētās riska/ieguvumu attiecības pieņemamības izvērtējums jāpamato ar klīniskiem datiem.”

(30)

Šajā gadījumā, kā norādīts iepriekš, attiecībā uz ieguvumiem ierīce ir paredzēta “gremošanas traucējumu novēršanai, gremošanas trakta diskomforta samazināšanai, gremošanas komforta atjaunošanai un vēdera perimetra samazināšanai”. Tādējādi laboratorijas NAMSA pēc ražotāja pieprasījuma sagatavotā klīniskā izvērtējuma ziņojuma secinājumos (7), kas aptver visus pieejamos datus, ir norādīts, ka tika izpētīti trīs klīniskie apgalvojumi (“samazina gremošanas diskomfortu, palīdz samazināt vidukļa apkārtmēru un ļauj ātri uzlabot gremošanas komfortu”) un tika atzīts, ka klīniskie dati pamato tikai divus no šiem apgalvojumiem, kas saistīti ar gremošanas diskomforta samazināšanu un vidukļa apkārtmēra samazināšanu. Ceturtais apgalvojums, kas saistīts ar gremošanas traucējumu novēršanu, šā klīniskā izvērtējuma ziņojuma secinājumos nav minēts. Tādējādi ražotājs nav iesniedzis klīniskos datus, kas apliecinātu visu norādīto labvēlīgās iedarbības veidu esamību un jo īpaši labvēlīgās iedarbības uz gremošanas traucējumu novēršanu esamību. No tā izriet, ka klīnisko datu izvērtējums neapstiprina ierīces atbilstību pamatprasībai par ieguvumu un risku attiecību.

(31)

Ņemot vērā šos apstākļus, var uzskatīt, ka ierīce neatbilst klīniskā izvērtējuma pamatprasībai saistībā ar pamatprasību par ieguvumu un risku attiecību.

(32)

Direktīvas 93/42/EEK I pielikuma 7.2. punkts paredz: “Ierīcēm jābūt projektētām, ražotām un iesaiņotām tā, lai pēc iespējas nepakļautu briesmām, ko rada piesārņotāji un atliekas, cilvēkus, kas tās pārvadā, uzglabā un lieto, kā arī slimniekus, ņemot vērā paredzēto ražojuma nolūku. Īpaša uzmanība jāpievērš atklātajiem audiem, kā arī to atklāšanas ilgumam un biežumam.” Direktīvas I pielikuma 7.5. punkts paredz: “Ierīcēm jābūt projektētām un ražotām tā, lai līdz minimumam samazinātu risku, ko rada vielu noplūde ārpus ierīces. Īpašu uzmanību pievērš vielām, kas saskaņā ar Padomes Direktīvas 67/548/EEK (1967. gada 27. jūnijs) par normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz bīstamu vielu klasifikāciju, iepakošanu un marķēšanu I pielikumu ir kancerogēnas, mutagēnas vai reproduktīvajai funkcijai toksiskas vielas (..).” Padomes Direktīvas 67/548/EEK (8) I pielikums kļūst par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1272/2008 (9) VI pielikuma 3. daļu.

(33)

No iepriekš minētā izriet, ka ierīces lietošana rada apdraudējumu pacientu veselībai vai drošībai (20.–26. punkts), un ražotājam tas ir jāsamazina līdz minimumam. Turklāt svins Regulas (EK) Nr. 1272/2008 VI pielikuma 3. daļā ir klasificēts kā reproduktīvai funkcijai toksiska viela; Eiropas Ķimikāliju aģentūra (ECHA) to uzskata arī par “ļoti bīstamu vielu” (10); tādēļ ir pamats tai pievērst īpašu uzmanību.

(34)

Iepriekš minētās pamatprasības var paredzēt, ka medicīnas ierīces ražotājam jāizvēlas izejmateriālu partijas ar viszemāko iespējamo toksisko vielu daudzumu, t. i., jāpārbauda kaitīgās vielas koncentrācija izejmateriālu partijās un jāizvēlas partijas ar koncentrāciju, kas atbilst jaunākajiem sasniegumiem šajā nozarē. Šajā gadījumā ierīces sastāvā izmantotās izejvielas, proti, māls, satur kaitīgas vielas, jo īpaši svinu, tādās koncentrācijās, kas var būt atšķirīgas, jo izcelsmes izejviela ir dabisks materiāls. Gan Francijas iestādes, gan Beļģijas iestādes ir pierādījušas, ka ierīces kapsulu dažādās partijās svina saturs ir ļoti atšķirīgs. Pirms ražošanas ražotājam bija iespēja pārbaudīt svina saturu dažādās māla partijās un izvēlēties tikai tās partijas, kuru zemais svina saturs var nodrošināt, ka no šīs izejvielas izgatavotajās kapsulās svina koncentrācija ir zemāka par robežvērtību ICH Q3D pamatnostādnēs. Tādējādi saskaņā ar līgumu starp ražotāju un tā piegādātāju izejvielu partijās tika pārbaudīta svina koncentrācija, un ražotājs pieņēma tās partijas, kurās svina koncentrācija nepārsniedza 15 ppm. Rādītājs 15 ppm ir līdzvērtīgs 15 μg/g. Tā kā ikdienas terapija ar sešām kapsulām atbilst 2 g, pacientu uzņemtā svina daudzums dienā var sasniegt 30 μg, un tas ievērojami pārsniedz robežvērtību 5 μg dienā. Tādējādi ražotājs nebija pēc iespējas vairāk samazinājis risku, kas saistīts ar svina klātbūtni ierīcē, izvēloties tādas izejvielu partijas, kas būtu ļāvušas ražot ierīci ar svina saturu zemāku par robežvērtību, kas noteikta ICH Q3D pamatnostādnēs.

(35)

Iepriekš minētās pamatprasības var arī likt ierīces ražotājam no dažādām izejvielām izvēlēties tādu, kas rada vismazāko risku attiecībā uz tajā esošajām toksiskajām vielām. Būtībā direktīvas I pielikuma 7.1. punktā ir noteikts: “Īpaša uzmanība ir jāpievērš izmantoto materiālu izvēlei, īpaši attiecībā uz toksiskumu (..)”. Šajā gadījumā citām izejvielām, piemēram, aktīvajai oglei, simetikonam vai dimetikonam, ir līdzīgas īpašības kā māliem, un arī tās varētu nodrošināt tā medicīniskā mērķa sasniegšanu, ko ražotājs norādījis savai ierīcei, proti, “gremošanas traucējumu novēršanu”. Šīs citas izejvielas nav uzskatāmas par tādām, kas satur svinu, un tādēļ tās nerada risku saistībā ar attiecīgo ierīci. Tomēr ražotājs nebija meklējis alternatīvu izejvielu, kas nesaturētu toksiskās vielas (skatīt ražotāja 2018. gada 30. marta elektronisko vēstuli). Tādējādi viņš nebija šādā veidā pēc iespējas samazinājis risku, kas saistīts ar svina klātbūtni ierīcē.

(36)

Ņemot vērā šos apstākļus, Francijas iestādes varēja uzskatīt, ka minētā ierīce neatbilst direktīvas pamatprasībām par riska samazināšanu līdz minimumam.

(37)

Ražotājs apšauba ICH Q3D pamatnostādņu piemērošanu. Jo īpaši viņš apgalvo, ka šīs pamatnostādnes nav piemērojamas ratione materiae – tās attiecas uz zālēm – un ratione temporis – tās attiecas uz jauniem pieteikumiem par zāļu tirdzniecības atļaujām no 2016. gada jūnija un uz atļaujām esošo zāļu laišanai tirgū no 2017. gada decembra – un ka to piemērošana ir pretrunā ar likumības un juridiskās paļāvības principiem.

(38)

Tomēr ICH Q3D pamatnostādņu piemērošana ietilpst direktīvas 8. panta 1. punkta darbības jomā, un tas nosaka, ka dalībvalstij ir jāveic daži pagaidu pasākumi, ja tā konstatē, ka medicīnas ierīce rada risku drošībai un/vai veselībai, un tas neierobežo apstākļus, kurus dalībvalsts var izmantot, lai pierādītu šāda riska esamību. Turklāt iepriekš minēto iemeslu dēļ (24. punkts), kaut arī pamatnostādnes formāli ir piemērojamas zālēm, tās ir nozīmīgas, lai varētu noteikt risku, kas saistīts ar svina klātbūtni medicīnas ierīcē, kuras situācija ir līdzīga zāļu situācijai. No tā izriet, ka pamatnostādnes tiek piemērotas gan juridiski pamatotā, gan paredzamā veidā.

(39)

Ražotājs apšauba riska novērtēšanai izmantoto metodi. Jo īpaši viņš apgalvo, ka šī metode, kuras pamatā ir ierīcē esošā svina daudzums, nav piemērota, novērtējot atbilstību pamatprasībām, kas attiecas uz ierīces izdalītajām vielām, un ka tā nav pielāgota ierīcei, kurā izmantots māls, kas neizdala minēto elementu.

(40)

Tomēr šajā gadījumā, tā kā nav in vivo pētījumu, kuros izvērtēts svina daudzums, ko faktiski izdala ierīce, ar metodi, kuras pamatā ir ierīcē esošais toksiskās vielas daudzums, var noteikt daudzumu, kas var izdalīties organismā, un tādējādi novērtēt ierīces izdalīto vielu radīto risku. Jānorāda arī, no vienas puses, ka netiek apstrīdēta noteikta svina daudzuma izdalīšanās no ierīces (tas jo īpaši izriet no paša ražotāja veiktajām pārbaudēm) un, no otras puses, tā kā šīs izdalīšanās būtiskumu ražotājs uzskata par zemu, metode, kuru ražotājs izmanto, lai izdarītu šādu secinājumu, ir apšaubāma (skatīt turpmāk 47. un turpmākos punktus).

(41)

Ražotājs apgalvo, ka, pat piemērojot ICH Q3D pamatnostādnes, izdalītā svina daudzums (kas ražotāja 2016. gada 30. novembra vēstulē tika aplēsts kā 3,126 μg dienā un laboratorijas NAMSA 2017. gada februāra ziņojumā – kā 3,96 μg dienā) esot mazāks par ICH Q3D pamatnostādnēs noteikto robežvērtību (5 μg dienā).

(42)

Tomēr metode, kuru ražotājs izmanto, lai noteiktu ierīces izdalīto svina daudzumu, ir apšaubāma (skatīt turpmāk 47. un turpmākos punktus), tādēļ nevar apgalvot, ka ar šo metodi noteiktais svina daudzums attiecīgajā brīdī ir mazs un nerada nekādu risku, ņemot vērā ICH Q3D pamatnostādnes un citus atsauces dokumentus.

(43)

Ražotājs apgalvo, ka Francijas iestāžu apzinātie riski (kardiovaskulārie, neiroloģiskie un nefrotoksiskie riski) ir ņemti vērā norādēs, kas iekļautas ierīces lietošanas pamācībā, lai šī ierīce atbilstu direktīvas I pielikuma 1. punkta pamatprasībām. Tas arī apgalvo, ka pārmērīgu svina iedarbību var novērst ražotāja veiktie pasākumi, piemēram, norādes lietošanas pamācībā, tādēļ iestāžu veiktie pasākumi, kas, inter alia, aizliedz laist šo ierīci tirgū un uzdod izņemt to no tirgus, ir pretrunā ar proporcionalitātes principu.

(44)

Tomēr norādes, kuras ražotājs ir pievienojis lietošanas pamācībā, un ierīces lietošanas ierobežojumi dažām pacientu kategorijām (bērniem, grūtniecēm un nieru slimniekiem), neļauj novērst risku, ka saindēties ar svinu var visi pārējie iedzīvotāji. In vivo pētījums, kas pierādītu, ka ierīces faktiski izdalītais svina daudzums ir mazāks par pamatnostādņu robežvērtību, palīdzētu samazināt pārmērīgas svina iedarbības risku.

(45)

Direktīvas 93/42/EEK 8. panta 1. punktā ir ņemts vērā proporcionalitātes princips, paredzot to, ka, konstatējot risku cilvēku veselībai un/vai drošībai, ir jāveic atbilstoši pagaidu pasākumi, izņemot ierīci no tirgus vai aizliedzot vai ierobežojot tās laišanu tirgū. Šajā gadījumā no tā izriet, ka tad, ja Francijas iestādes pierāda minēto risku, jāveic tāds pasākums, kas paredz apturēt ierīces laišanu tirgū un izņemt to no tirgus izplatītāju līmenī līdz brīdim, kad tiek nodrošināta atbilstība noteikumiem, un šis pasākums vienlaikus atbilst gan direktīvas 8. panta 1. punkta prasībām, gan proporcionalitātes principam.

(46)

Ņemot vērā visu minēto, ražotāja izvirzītie iebildumi neliek apšaubīt Francijas iestāžu konstatējumu par to, ka ierīce neatbilst vairākām direktīvas pamatprasībām.

(47)

No Direktīvas 93/42/EEK 8. panta 1. punkta izriet, ka risks, kas liek dalībvalstīm veikt pasākumus, jo īpaši var rasties no direktīvas 5. pantā minēto obligāti piemērojamo standartu nepareizas piemērošanas.

(48)

Ražotājs apgalvo, ka ierīce ir novērtēta un atzīta par atbilstošu noteiktiem saskaņotiem standartiem attiecībā uz medicīnas ierīču bioloģisko novērtēšanu (jo īpaši tādiem standartiem kā EN ISO 10993-1 2009/AC: 2010, EN ISO 10993-12 2012, EN ISO 10993-17 2009 un EN ISO 10993-18 2009), kuri atbilst noteiktām direktīvas pamatprasībām un atsauce uz kuriem ir publicēta Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, tādēļ šī ierīce jāuzskata par atbilstīgu attiecīgajām pamatprasībām.

(49)

Šie standarti, kas attiecas uz medicīnas ierīču bioloģisko novērtēšanu, jo īpaši paredz, ka izmantotajai metodei jāatbilst faktiskajiem medicīnas ierīces izmantošanas apstākļiem un ka var būt nepieciešams veikt arī citas pārbaudes, kas nav minētas standartos, kā norādīts turpmāk uzskaitītajos noteikumos.

(50)

Šādā gadījumā šķiet, ka ražotājs ir izmantojis testēšanas metodi, kas neatbilst faktiskajiem ierīces lietošanas apstākļiem. Jo īpaši metode, ko izmanto, lai noteiktu izdalīto svina daudzumu, proti, izmantojot kā ekstrakcijas tilpumu tikai 12 ml ūdens un izmantojot tikai paskābinātu ūdeni bez pārtikas klātbūtnes vai piemērotas (dinamiskas) vides, nav reprezentatīva attiecībā uz ierīces faktiskajiem lietošanas apstākļiem, proti, norijot to ar lielāku šķidruma daudzumu, pārtikas klātbūtnē un visā gremošanas trakta garumā. Turklāt šķiet, ka ražotājs nav izmantojis citas testēšanas metodes, tostarp testus ar cilvēkiem (in vivo), lai noteiktu asinsritē faktiski esošā svina līmeni. No tā izriet, ka ražotājs nav noteicis, ka izdalītais svina daudzums ir mazs un/vai zemāks par ICH Q3D pamatnostādņu atsauces robežvērtību.

(51)

Ņemot vērā visu minēto, var uzskatīt, ka direktīvas 5. pantā minētie standarti ir nepareizi piemēroti un to piemērošana ir vajadzīga, jo nav izslēgts risks saistībā ar svina klātbūtni ierīcē.

(52)

Pamatojoties uz informāciju, kas izriet no Francijas iestāžu paziņotā lēmuma, apspriedēm ar ieinteresētajām personām un ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, var secināt, ka Francijas iestādes varēja uzskatīt, ka šī ierīce var apdraudēt cilvēku veselību un/vai drošību, un tādēļ tā varēja veikt pagaidu pasākumu, lai nodrošinātu, ka ierīce vairs netiek laista tirgū un tiek izņemta no tirgus izplatītāju līmenī,