ISSN 1977-0715

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 262

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

61. gadagājums
2018. gada 19. oktobris


Saturs

 

II   Neleģislatīvi akti

Lappuse

 

 

REGULAS

 

*

Padomes Regula (Euratom) 2018/1563 (2018. gada 15. oktobris) par Eiropas Atomenerģijas kopienas pētniecības un mācību programmu 2019.–2020. gadam, kas papildina pētniecības un inovācijas pamatprogrammu Apvārsnis 2020, un ar kuru atceļ Regulu (Euratom) Nr. 1314/2013

1

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/1564 (2018. gada 17. oktobris) par atļauju magnezītdolomīta preparātu izmantot par barības piedevu visu sugu dzīvniekiem, izņemot piena govis un citus atgremotājus, ko audzē piena ražošanai, atšķirtus sivēnus un nobarojamās cūkas ( 1 )

20

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/1565 (2018. gada 17. oktobris) par atļauju no Paenibacillus lentus (DSM 28088) iegūtas endo-1,4-beta-mannanāzes preparātu izmantot par barības piedevu gaļas cāļiem, dējējvistu cāļiem un mazāk izplatītu sugu mājputniem, izņemot dējējputnus, gaļas tītariem, vaislas tītariem, atšķirtiem sivēniem, nobarojamām cūkām un mazāk izplatītu sugu cūkām (atļaujas turētājs Elanco GmbH) ( 1 )

24

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/1566 (2018. gada 18. oktobris) par atļauju no Aspergillus niger (NRRL 25541) iegūtas endo-1,3(4)-beta-glikanāzes un endo-1,4-beta-ksilanāzes un no Aspergillus niger (ATCC66222) iegūtas alfa-amilāzes preparātu lietot par barības piedevu atšķirtiem sivēniem un mazāk svarīgu sugu (atšķirtām) cūkām un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1453/2004 (atļaujas turētājs Andrès Pintaluba S.A.) ( 1 )

27

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/1567 (2018. gada 18. oktobris), ar ko labo Īstenošanas regulu (ES) 2018/249 par atļauju taurīnu, beta-alanīnu, L-alanīnu, L-arginīnu, L-aspartāmskābi, L-histidīnu, D,L-izoleicīnu, L-leicīnu, L-fenilalanīnu, L-prolīnu, D,L-serīnu, L-tirozīnu, L-metionīnu, L-valīnu, L-cisteīnu, glicīnu, mononātrija glutamātu un L-glutamīnskābi lietot par barības piedevām visu sugu dzīvniekiem un L-cisteīna hidrohlorīda monohidrātu lietot par barības piedevu visu sugu dzīvniekiem, izņemot kaķus un suņus ( 1 )

31

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/1568 (2018. gada 18. oktobris) par atļauju no Komagataella phaffii (DSM 32159) iegūtas fumonizīna esterāzes preparātu izmantot par barības piedevu visām cūkām un visu sugu mājputniem ( 1 )

34

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/1569 (2018. gada 18. oktobris), ar ko groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1110/2011 par atļaujas piešķiršanu no Trichoderma reesei (CBS 114044) iegūtam endo-1,4-beta-ksilanāzes fermentu preparātam kā barības piedevai, kas paredzēta dējējvistām, retāk audzētu sugu mājputniem un nobarojamām cūkām (atļaujas turētājs Roal Oy) ( 1 )

37

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/1570 (2018. gada 18. oktobris), ar ko izbeidz procedūru attiecībā uz Argentīnas un Indonēzijas izcelsmes biodīzeļdegvielas importu un atceļ Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1194/2013

40

 

 

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/1571 (2018. gada 18. oktobris) par sausā vājpiena minimālo pārdošanas cenu divdesmit sestajai konkursa kārtai saskaņā ar konkursa procedūru, kas sākta ar Īstenošanas regulu (ES) 2016/2080

54

 

 

LĒMUMI

 

*

Padomes Lēmums (ES) 2018/1572 (2018. gada 15. oktobris) par to, ka Savienība piemēro Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas Noteikumus Nr. 9, 63 un 92 par vienotiem noteikumiem par trīs riteņu transportlīdzekļu, mopēdu un par L kategorijas transportlīdzekļu izplūdes maiņas klusinātājsistēmu apstiprināšanu attiecībā uz skaņas emisiju

55

 

*

Padomes Lēmums (ES) 2018/1573 (2018. gada 15. oktobris), ar ko nosaka nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem EPN komitejā, kura izveidota ar Ekonomisko partnerattiecību pagaidu nolīgumu starp Ganu, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, par EPN komitejas lēmuma pieņemšanu attiecībā uz Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai

57

 

*

Padomes Lēmums (ES) 2018/1574 (2018. gada 16. oktobris), ar ko ieceļ Reģionu komitejas locekli, ko izvirzījusi Itālijas Republika

60

 

*

Komisijas Lēmums (ES) 2018/1575 (2018. gada 9. augusts) par Grieķijas īstenotajiem pasākumiem attiecībā uz dažiem Grieķijas kazino SA.28973 – C 16/2010 (ex NN 22/2010, ex CP 318/2009) (izziņots ar dokumenta numuru C(2018) 5267)  ( 1 )

61

 

*

Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2018/1576 (2018. gada 18. oktobris), ar ko groza pielikumu Īstenošanas lēmumam 2014/709/ES par dzīvnieku veselības kontroles pasākumiem saistībā ar Āfrikas cūku mēri dažās dalībvalstīs (izziņots ar dokumenta numuru C(2018) 6961)  ( 1 )

71

 

 

Labojumi

 

*

Labojums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2018/848 (2018. gada 30. maijs) par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 834/2007 ( OV L 260, 17.10.2018. )

90

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ.

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


II Neleģislatīvi akti

REGULAS

19.10.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 262/1


PADOMES REGULA (Euratom) 2018/1563

(2018. gada 15. oktobris)

par Eiropas Atomenerģijas kopienas pētniecības un mācību programmu 2019.–2020. gadam, kas papildina pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”, un ar kuru atceļ Regulu (Euratom) Nr. 1314/2013

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 7. panta pirmo daļu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

pēc apspriešanās ar Zinātnes un tehnikas komiteju,

tā kā:

(1)

Viens no Eiropas Atomenerģijas kopienas (“Kopiena”) mērķiem ir veicināt dzīves līmeņa celšanos dalībvalstīs, tostarp, veicinot un sekmējot kodolpētniecību dalībvalstīs un papildus īstenojot Kopienas pētniecības un mācību programmu.

(2)

Kodolpētniecība var veicināt sociālo un ekonomisko labklājību un vides ilgtspēju, uzlabojot kodoldrošumu, kodoldrošību un aizsardzību pret radiāciju. Vienlīdz svarīgs ir kodolpētniecības potenciālais ieguldījums energosistēmas drošā, efektīvā un nekaitīgā ilgtermiņa dekarbonizācijā.

(3)

Pēc Kopienas pētniecības un mācību programmas 2014.–2018. gadam, kas izveidota ar Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1314/2013 (2) (“2014.–2018. gada programma”) starpposma izvērtēšanas tika secināts, ka darbība ir atbilstīga un ka tai arī turpmāk ir liela nozīme to uzdevumu īstenošanā, kas saistīti ar kodoldrošumu, kodoldrošību un aizsardzības pasākumiem, radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanu, aizsardzību pret radiāciju un kodolsintēzes enerģiju.

(4)

Lai Kopienas līmenī nodrošinātu kodolpētījumu nepārtrauktību, ir jāizveido Kopienas pētniecības un mācību programma laikposmam no 2019. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim (“2019.–2020. gada programma”). 2019.–2020. gada programmas mērķiem vajadzētu būt tādiem pašiem kā 2014.–2018. gada programmas mērķiem, tai būtu jāatbalsta tie paši pasākumi un jāizmanto tas pats īstenošanas veids, kas apliecinājis savu efektivitāti un lietderību 2014.–2018. gada programmas mērķu sasniegšanā.

(5)

Atbalstot kodolpētniecību, 2019.–2020. gada programma sniegs ieguldījumu to mērķu sasniegšanā, kuri izvirzīti pētniecības un inovācijas pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” (“pamatprogramma “Apvārsnis 2020””), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1291/2013 (3), un veicinās stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanu un Eiropas pētniecības telpas izveidi un darbību.

(6)

Neatkarīgi no kodolenerģijas iespējamās ietekmes uz energoapgādi un ekonomikas attīstību smagas kodolavārijas varētu apdraudēt cilvēku veselību. Tāpēc 2019.–2020. gada programmā maksimāli liela uzmanība būtu jāpievērš kodoldrošuma un – vajadzības gadījumā – kodoldrošības aspektiem, ar kuriem nodarbojas Kopīgais pētniecības centrs (“JRC”).

(7)

Eiropas Energotehnoloģiju stratēģiskais plāns (“SET plāns”), kas izklāstīts 2008. gada 28. februārī Briselē notikušās Padomes sanāksmes secinājumos, paātrina daudzveidīgu mazoglekļa tehnoloģiju izstrādi. Eiropadome 2011. gada 4. februāra sanāksmē vienojās, ka Savienība un tās dalībvalstis veicinās ieguldījumus atjaunojamo energoresursu un drošu un ilgtspējīgu mazoglekļa tehnoloģiju jomās un galveno uzmanību pievērsīs SET plānā noteikto tehnoloģiju prioritāšu īstenošanai. Katra dalībvalsts var brīvi izvēlēties, kāda veida tehnoloģijas tā vēlas atbalstīt.

(8)

Tā kā visās dalībvalstīs ir kodoliekārtas vai arī tās izmanto radioaktīvus materiālus, jo īpaši medicīniskiem nolūkiem, Padome 2008. gada 1. un 2. decembrī Briselē notikušās sanāksmes secinājumos ir atzinusi, ka pastāvīgi ir nepieciešams apgūt jaunas prasmes kodolenerģijas jomā, jo īpaši nodrošinot atbilstošu izglītību un apmācību, kas saistīta ar pētniecību un tiek koordinēta Kopienas līmenī.

(9)

Lai gan katra dalībvalsts pati izvēlas, vai izmantot kodolenerģiju, ir arī atzīts, ka kodolenerģijas loma dažādās dalībvalstīs atšķiras.

(10)

Parakstot Nolīgumu par ITER Starptautiskās kodoltermiskās enerģijas organizācijas izveidi ITER projekta kopīgai īstenošanai (4), Kopiena ir apņēmusies piedalīties ITER projekta (“ITER”) būvniecībā un tā turpmākā ekspluatācijā. Kopienas ieguldījumu pārvalda ar ITER un kodolsintēzes enerģētikas attīstības vajadzībām izveidotā Eiropas kopuzņēmuma (kopuzņēmums Fusion for Energy) starpniecību, kas izveidots ar Padomes Lēmumu 2007/198/Euratom (5).

(11)

Lai kodolsintēze kļūtu par reālu iespēju komerciālai enerģijas ražošanai, pirmkārt, ir nepieciešams veiksmīgi un savlaicīgi pabeigt ITER būvniecību un sākt tā ekspluatāciju. Otrkārt, ir jāizstrādā vērienīgs un tajā pašā laikā reālistisks ceļvedis elektroenerģijas ražošanai laikposmā līdz 2050. gadam. Lai sasniegtu šos mērķus, Eiropas kodolsintēzes programmai ir jābūt orientētai uz kopīgu pasākumu programmu šā ceļveža īstenošanai. Lai nosargātu panākumus, kas jau ir gūti pašlaik notiekošajos kodolsintēzes pētniecības pasākumos, kā arī lai garantētu kodolsintēzē ieinteresēto personu ilgtermiņa iesaisti un šo personu savstarpēju sadarbību, būtu jānodrošina Kopienas atbalsta nepārtrauktība. Lielāks uzsvars būtu jāliek galvenokārt uz pasākumiem, ar kuriem atbalsta ITER, tomēr arī uz virzību uz demonstrācijas reaktora izveidi, tostarp – pēc vajadzības – privātā sektora ciešāku iesaistīšanos. Šāda racionalizācija un pārorientēšanās būtu jāveic, neapdraudot Eiropas vadošo lomu kodolsintēzes zinātniskajās aprindās.

(12)

JRC būtu jāturpina sniegt neatkarīgu, uz patērētājiem orientētu zinātnisko un tehnoloģisko atbalstu Kopienas politikas formulēšanai, izstrādei, īstenošanai un uzraudzībai, jo īpaši kodoldrošuma un kodoldrošības pētniecības un mācību jomā. Lai optimizētu cilvēkresursus un nodrošinātu to, ka pētniecība Savienībā nedublējas, būtu jāanalizē ikviens jauns pasākums, ko veic JRC, lai pārbaudītu tā atbilstību pasākumiem, kuri jau tiek veikti dalībvalstīs. Pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” drošības aspektiem būtu jāaprobežojas tikai ar JRC tiešajām darbībām.

(13)

Papildu resursi JRC būtu jāturpina ģenerēt ar konkurencei pakļautiem pasākumiem, ieskaitot dalību 2019.–2020. gada programmas netiešajās darbībās, ar trešo personu darbu un – mazākā mērā – ar intelektuālā īpašuma izmantošanu.

(14)

Visu tās dalībvalstu interesēs Savienības loma ir izstrādāt satvaru, lai sniegtu atbalstu kopīgiem progresīviem pētījumiem, zināšanu radīšanai un zināšanu saglabāšanai saistībā ar kodolskaldīšanas tehnoloģijām, īpaši uzsverot drošumu, drošību, aizsardzību pret radiāciju un kodolieroču neizplatīšanu. Tam vajadzīgi neatkarīgi zinātniski pierādījumi, un JRC tajā var dot būtisku ieguldījumu. Tas ir atzīts 2010. gada 6. oktobra Komisijas paziņojumā Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Stratēģijas “Eiropa 2020” pamatiniciatīva “Inovācijas savienība””, kurā Komisija pauda nodomu ar JRC palīdzību stiprināt zinātniskos pierādījumus saistībā ar politikas veidošanu. JRC ierosina šī uzdevuma veikšanā savu kodoldrošuma un kodoldrošības pētniecību orientēt uz Savienības politikas prioritātēm.

(15)

Lai nostiprinātu saikni starp zinātni un sabiedrību un palielinātu sabiedrības uzticēšanos zinātnei, 2019.–2020. gada programmai būtu jāveicina iedzīvotāju un pilsoniskās sabiedrības informēta iesaistīšanās pētniecības un inovācijas jautājumu risināšanā, veicinot izglītību zinātnes jomā, padarot pieejamāku zinātnisko informāciju, attīstot atbildīgas pētniecības un inovācijas programmas, kurās ņemtas vērā iedzīvotāju un pilsoniskās sabiedrības bažas un cerības, un veicinot to līdzdalību 2019.–2020. gada programmas pasākumos.

(16)

2019.–2020. gada programmas īstenošanā būtu jāreaģē uz jaunām iespējām un vajadzībām zinātnē un tehnoloģijā, rūpniecībā, politikā un sabiedrībā. Tāpēc darba programmas būtu jāizstrādā ciešā sadarbībā ar ieinteresētajām personām no visām attiecīgajām nozarēm, un būtu jānodrošina pietiekams elastīgums, lai varētu ņemt vērā jaunas norises. 2019.–2020. gada programmas īstenošanā varētu lūgt ārēju ekspertu padomu, izmantojot arī tādas attiecīgas struktūras kā Eiropas Tehnoloģiju platformas.

(17)

Nepieciešamība turpināt kodolpētījumus Eiropas līmenī tika atzīta diskusiju iznākumā, kas notika simpozijā “Kodolskaldīšanas pētniecības priekšrocības un trūkumi attiecībā uz mazoglekļa ekonomiku”, kurš tika sagatavots, veicot starpnozaru pētījumu, un kurā cita starpā piedalījās enerģētikas, ekonomikas un sociālo zinātņu jomas eksperti, un kuru kopīgi rīkoja Komisija un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja Briselē 2013. gada 26. un 27. februārī.

(18)

2019.–2020. gada programmai būtu jāpalielina pētnieka profesijas pievilcīgums Savienībā. Pienācīga uzmanība būtu jāvelta 2005. gada 11. marta Komisijas ieteikumam par Eiropas Pētnieku hartu un Uzvedības kodeksu pētnieku pieņemšanai darbā (6), kā arī citiem attiecīgiem atsauces pamatdokumentiem, kas noteikti saistībā ar Eiropas pētniecības telpu, vienlaikus ņemot vērā, ka to ievērošana ir brīvprātīga.

(19)

2019.–2020. gada programmas ietvaros izstrādātie pasākumi būtu jāvērš uz sieviešu un vīriešu līdztiesības veicināšanu pētniecībā un inovācijā, jo īpaši novēršot dzimumu līdzsvara trūkuma pamatcēloņus, izmantojot pētnieku – gan sieviešu, gan vīriešu – potenciālu pilnā apjomā un integrējot dzimuma aspektu projektu saturā, lai paaugstinātu pētniecības kvalitāti un veicinātu inovāciju. Vienlaikus pasākumos būtu jācenšas īstenot principus, kas saistīti ar sieviešu un vīriešu līdztiesību un noteikti Līguma par Eiropas Savienību 2. un 3. pantā un Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 8. pantā.

(20)

2019.–2020. gada programmas atbalstītajos pētniecības un inovācijas pasākumos būtu jāievēro ētikas pamatprincipi. Vajadzības gadījumā ar enerģiju saistītajos jautājumos būtu jāņem vērā Eiropas grupas par dabaszinātņu ētiku un jaunām tehnoloģijām atzinumi. Pētniecības pasākumos būtu arī jāņem vērā LESD 13. pants un būtu jāsamazina dzīvnieku izmantošana pētniecībā un testēšanā nolūkā galarezultātā aizstāt dzīvnieku izmantošanu. Visi pasākumi būtu jāveic, augstā līmenī nodrošinot cilvēku veselības aizsardzību.

(21)

Būtu arī jāpanāk lielāka ietekme, kombinējot 2019.–2020. gada programmu ar privātā sektora līdzekļiem publiskā un privātā sektora partnerībās tajās galvenajās jomās, kur pētniecība un inovācija varētu veicināt Savienības plašāku konkurētspējas mērķu sasniegšanu. Īpaša vērība būtu jāvelta mazo un vidējo uzņēmumu iesaistei.

(22)

Ar 2019.–2020. gada programmu būtu jāveicina sadarbība ar trešām valstīm, jo īpaši drošuma jomā, pamatojoties uz kopīgām interesēm un savstarpēju labumu, jo īpaši nolūkā veicināt kodoldrošuma nepārtrauktu uzlabošanu.

(23)

Lai uzturētu vienlīdzīgus konkurences apstākļus visiem uzņēmumiem, kas darbojas iekšējā tirgū, 2019.–2020. gada programmas finansējums būtu veidojams saskaņā ar valsts atbalsta noteikumiem, lai nodrošinātu publisko izdevumu efektivitāti un novērstu tādus tirgus kropļojumus kā privātā finansējuma izstumšana, neefektīvu tirgus struktūru veidošana vai nelietderīgu uzņēmumu saglabāšana.

(24)

Nepieciešamību pēc jaunas pieejas attiecībā uz kontroli un riska pārvaldību Savienības pētniecības finansēšanā Eiropadome atzina 2011. gada 4. februāra secinājumos, aicinot radīt jaunu līdzsvaru starp uzticēšanos un kontroli un starp riska uzņemšanos un riska novēršanu. Eiropas Parlaments 2010. gada 11. novembra rezolūcijā par pētniecības pamatprogrammu īstenošanas vienkāršošanu (7) aicināja veikt pragmatisku pāreju uz administratīvo un finansiālo vienkāršošanu un norādīja, ka Savienības pētniecības finansējuma pārvaldībai vajadzētu būt balstītai uz lielāku uzticību un lielāku riska pielaidi attiecībā uz dalībniekiem.

(25)

Savienības finanšu intereses būtu jāaizsargā, visā izdevumu ciklā veicot samērīgus pasākumus, tostarp pārkāpumu novēršanu, atklāšanu un izmeklēšanu, zaudēto, kļūdaini samaksāto vai nepareizi izlietoto līdzekļu piedziņu un – vajadzības gadījumā – sankciju piemērošanu. Pārskatītai kontroles stratēģijai, kurā galvenā uzmanība vairs nav veltīta kļūdu īpatsvara mazināšanai, bet gan uz riska novērtēšanu balstītai kontrolei un krāpšanas atklāšanai, būtu jāmazina kontroles slogs dalībniekiem.

(26)

Ir svarīgi nodrošināt 2019.–2020. gada programmas pareizu finanšu pārvaldību un tās īstenošanu visefektīvākajā un lietotājam draudzīgākajā veidā, vienlaikus arī nodrošinot 2019.–2020. gada programmas juridisko noteiktību un tās pieejamību visiem dalībniekiem. Ir jānodrošina atbilstība attiecīgajiem noteikumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) 2018/1046 (“Finanšu regula”) (8) un vienkāršošanas un labāka regulējuma prasībām.

(27)

Lai nodrošinātu pēc iespējas efektīvāku īstenošanu un – ar vienkāršotu procedūru starpniecību – vieglas piekļuves iespējas visiem dalībniekiem un lai izveidotu saskaņotu, vispusīgu un pārredzamu satvaru dalībniekiem, uz dalību 2019.–2020. gada programmā un pētījumu rezultātu izplatīšanu ar atsevišķiem pielāgojumiem vai izņēmumiem būtu jāattiecina noteikumi, kas piemērojami pamatprogrammai “Apvārsnis 2020”, kā izklāstīts Regulā (ES) Nr. 1291/2013.

(28)

Lai pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” ietvaros izveidotos parāda un pašu kapitāla finanšu instrumentus varētu izmantot visefektīvāk, vienlaikus saglabājot 2019.–2020. gada programmas darbību specifiku un pilnībā izmantojot pieejamo budžetu, no atmaksājumiem, ko rada kāds no minētajiem finanšu instrumentiem gadījumos, kad nav izmantoti 2019.–2020. gada programmā vai 2014.–2018. gada programmā piešķirtie līdzekļi, tiešs labums būtu jāgūst 2019.–2020. gada programmai.

(29)

Ir svarīgi turpināt veicināt dalībnieku radītā intelektuālā īpašuma izmantošanu, vienlaikus aizsargājot citu dalībnieku un Kopienas likumīgās intereses saskaņā ar Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma (“Euratom Līgums”) 2. nodaļu.

(30)

Ir pierādījies, ka dalībnieku garantiju fondi, ko pārvalda Komisija un kas ir izveidoti atbilstīgi Padomes Regulai (Euratom) Nr. 1908/2006 (9) un Padomes Regulai (Euratom) Nr. 139/2012 (10), ir svarīgs aizsardzības mehānisms, kurš mazina riskus, kas ir saistīti ar vēl nesamaksātajām summām, kuras nav atmaksājuši saistības neizpildījušie dalībnieki. Dalībnieku garantiju fondam, kas izveidots atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 1290/2013 (11), būtu jāaptver arī darbības, ko veic saskaņā ar šo regulu.

(31)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus 2019.–2020. gada programmas netiešo darbību īstenošanai, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras pieņemt darba programmas un lēmumu, ar ko apstiprina netiešo darbību finansējumu. Minētās īstenošanas pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (12).

(32)

Lai sasniegtu 2019.–2020. gada programmas mērķus attiecīgajās jomās, ir vajadzīgs atbalsts transversāliem pasākumiem – gan 2019.–2020. gada programmas ietvaros, gan apvienojumā ar pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” pasākumiem.

(33)

Efektīvai darbības pārvaldībai, tostarp izvērtēšanai un uzraudzībai, ir nepieciešams izstrādāt īpašus rezultātu rādītājus, ko var novērtēt laika gaitā, kas ir gan reālistiski, gan atspoguļo izmantotās pieejas pamatojumu un atbilst attiecīgajai mērķu un pasākumu hierarhijai. Būtu jāievieš atbilstoši mehānismi, lai koordinētu 2019.–2020. gada programmas īstenošanu un uzraudzību, no vienas puses, un Eiropas pētniecības telpas virzības, sasniegumu un darbības uzraudzību, no otras puses.

(34)

Ar JRC valdi, kas izveidota ar Komisijas Lēmumu 96/282/Euratom (13), ir notikušas apspriedes par JRC tiešo darbību zinātnisko un tehnoloģisko saturu.

(35)

Juridiskās noteiktības labad Regula (Euratom) Nr. 1314/2013 būtu jāatceļ.

(36)

Brīvprātīgā kārtā ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Parlamentu, kas sniedza atzinumu (14),

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I SADAĻA

IZVEIDE

1. pants

Izveide

Ar šo regulu izveido Eiropas Atomenerģijas kopienas pētniecības un mācību programmu laikposmam no 2019. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim (“2019.–2020. gada programma”) un paredz noteikumus par dalību minētajā programmā, tostarp par dalību to finansēšanas struktūru programmās, kuras pārvalda saskaņā ar šo regulu piešķirtos līdzekļus, un pasākumos, ko īsteno kopīgi atbilstoši šai regulai un Pētniecības un inovācijas pamatprogrammai “Apvārsnis 2020” (“pamatprogramma “Apvārsnis 2020””), kura izveidota ar Regulu (ES) Nr. 1291/2013.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

a)

“pētniecības un inovācijas pasākumi” ir pilns pētniecības, tehnoloģijas attīstības, demonstrējumu un inovācijas pasākumu klāsts, tostarp sadarbības veicināšana ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām, rezultātu izplatīšana un optimizēšana un pētnieku apmācības un mobilitātes stimulēšana Eiropas Atomenerģijas kopienā (“Kopiena”);

b)

“tiešās darbības” ir pētniecības un inovācijas pasākumi, kurus Komisija īsteno ar Kopīgā pētniecības centra (“JRC”) starpniecību;

c)

“netiešās darbības” ir pētniecības un inovācijas pasākumi, kuriem Kopiena vai Savienība (“Savienība”) sniedz finansiālu atbalstu un kurus uzņemas dalībnieki;

d)

“publiskā un privātā sektora partnerība” ir partnerība, kurā privātā sektora partneri, Kopiena un – vajadzības gadījumā – citi partneri, piemēram, publiskā sektora struktūras, apņemas kopīgi atbalstīt pētniecības un inovācijas programmas vai pētniecības un inovācijas pasākumu izstrādi un īstenošanu;

e)

“publisko sektoru savstarpēja partnerība” ir partnerība, kurā publiskā sektora struktūras vai struktūras, kam uzticēta sabiedrisku pakalpojumu sniegšana vietējā, reģionālā, valsts vai starptautiskā līmenī, apņemas ar Kopienu kopīgi atbalstīt pētniecības un inovācijas programmas vai pētniecības un inovācijas pasākumu izstrādi un īstenošanu.

3. pants

Mērķi

1.   2019.–2020. gada programmas vispārīgais mērķis ir īstenot kodolpētniecības un mācību pasākumus, uzsvaru liekot uz nepārtrauktu kodoldrošuma, kodoldrošības un aizsardzības pret radiāciju uzlabošanu, jo īpaši, lai potenciāli veicinātu energosistēmas drošu, efektīvu un nekaitīgu dekarbonizāciju ilgtermiņā. Vispārīgo mērķi īsteno, veicot I pielikumā precizētos pasākumus, kas izpaužas kā tiešas un netiešas darbības, ar kurām sasniedz šā panta 2. un 3. punktā noteiktos konkrētos mērķus.

2.   2019.–2020. gada programmas netiešajām darbībām ir šādi konkrētie mērķi:

a)

atbalstīt kodolsistēmu drošumu;

b)

veicināt drošu un ilgāka termiņa risinājumu izstrādi galīgo kodolatkritumu apsaimniekošanai, tostarp saistībā ar galīgo ģeoloģisko apglabāšanu, kā arī sadalīšanu un transmutāciju;

c)

atbalstīt ar kodoljautājumiem saistītas lietpratības un izcilības attīstību un ilgtspējību Savienībā;

d)

atbalstīt aizsardzību pret radiāciju un radiācijas medicīnisko pielietojumu izstrādi, tostarp radioizotopu drošu piegādi un izmantošanu;

e)

virzīties uz kodolsintēzes kā enerģijas avota iespējamības demonstrēšanu, izmantojot pašreizējās un nākotnes kodolsintēzes iekārtas;

f)

veidot pamatu nākotnes kodolsintēzes spēkstacijām, izstrādājot materiālus, tehnoloģijas un skiču projektu;

g)

veicināt inovāciju un rūpniecības konkurētspēju;

h)

nodrošināt Eiropas nozīmes pētniecības infrastruktūru pieejamību un izmantošanu.

3.   2019.–2020. gada programmas tiešajām darbībām ir šādi konkrētie mērķi:

a)

uzlabot kodoldrošumu, ieskaitot: kodolreaktoru un kodoldegvielas drošumu, atkritumu apsaimniekošanu, ieskaitot galīgo ģeoloģisko apglabāšanu, kā arī sadalīšanu un transmutāciju; izņemšana no ekspluatācijas un gatavību ārkārtas situācijām;

b)

uzlabot kodoldrošību, ieskaitot: kodolmateriālu drošības kontroli, kodolieroču neizplatīšanu, kontrabandas apkarošanu un kodolkriminālistiku;

c)

palielināt kodolenerģētikas zinātniskās bāzes izcilību standartizācijas vajadzībām;

d)

veicināt zināšanu pārvaldību, izglītību un apmācību;

e)

atbalstīt Savienības kodoldrošuma un kodoldrošības politiku.

Jebkura jauna pasākuma piešķiršana JRC būtu jāanalizē JRC valdei, lai pārbaudītu tā atbilstību pasākumiem, kuri jau tiek veikti dalībvalstīs.

4.   2019.–2020. gada programmu īsteno tā, lai nodrošinātu, ka atbalstītās prioritātes un pasākumi atbilst mainīgajām vajadzībām un tiek veikti, ņemot vērā zinātnes, tehnoloģijas, inovācijas, politikas veidošanas, tirgu un sabiedrības nemitīgo attīstību, ar mērķi optimizēt cilvēkresursus un finanšu resursus un izvairīties no dublēšanās kodolpētniecības un izstrādes jomā Savienībā.

5.   Šā panta 2. un 3. punktā minēto konkrēto mērķu ietvaros var ņemt vērā jaunas un neparedzētas vajadzības, kas rodas 2019.–2020. gada programmas īstenošanas laikā. Pienācīgi pamatotos gadījumos tas var nozīmēt reaģēšanu uz jaunām iespējām, krīzēm un apdraudējumiem, uz vajadzībām, kas saistītas ar jaunu Savienības politikas virzienu izstrādi, un uz tādu darbību eksperimentālu īstenošanu, kuras paredzēts atbalstīt saskaņā ar turpmākajām programmām.

4. pants

Budžets

1.   Finansējums 2019.–2020. gada programmas īstenošanai ir 770 220 000 EUR. Minēto summu sadala šādi:

a)

netiešās darbības kodolsintēzes pētniecības un attīstības programmai: 349 834 000 EUR;

b)

netiešās darbības kodolskaldīšanā, drošībā un aizsardzībā pret radiāciju: 151 579 000 EUR;

c)

tiešās darbības: 268 807 000 EUR.

2019.–2020. gada programmas netiešo darbību īstenošanā Komisijas administratīvie izdevumi 2019.–2020. gada programmas īstenošanas laikā vidēji sasniedz ne vairāk kā 6 % no pirmās daļas a) un b) apakšpunktā noteikto apmēru kopējās summas.

2.   No 2019.–2020. gada programmas finansējuma var segt izdevumus, kas saistīti ar sagatavošanas, uzraudzības, kontroles, revīzijas un izvērtēšanas pasākumiem, kuri vajadzīgi minētās programmas pārvaldībai un tās mērķu sasniegšanai, jo īpaši izdevumus pētījumiem un ekspertu sanāksmēm, ciktāl tie saistīti ar šīs regulas vispārīgajiem mērķiem, un izdevumus, kas saistīti ar informācijas apstrādei un apmaiņai paredzētiem informācijas tehnoloģijas tīkliem, kopā ar visiem citiem tehniskā un administratīvā atbalsta izdevumiem, kas radušies Komisijai, pārvaldot 2019.–2020. gada programmu. Izdevumi, kas vajadzīgi nepārtrauktām un atkārtotām darbībām, piemēram, kontrolei, revīzijai un IT tīkliem, tiks segti Komisijas administratīvo izdevumu robežās, kas norādīti 1. punktā.

3.   Vajadzības gadījumā un pienācīgi pamatotos gadījumos apropriācijas var iekļaut budžetā pēc 2020. gada tehniskā un administratīvā atbalsta izdevumu segšanai, lai būtu iespējams pārvaldīt darbības, kas līdz 2020. gada 31. decembrim vēl nav pabeigtas.

4.   Ja tiešās darbības sniedz ieguldījumu iniciatīvās, ko izveidojuši subjekti, kuriem Komisija uzticējusi uzdevumu īstenošanu saskaņā ar 6. panta 2. punktu un 15. pantu, šo ieguldījumu neuzskata par daļu no minētajām iniciatīvām piešķirtā finansiālā ieguldījuma.

5.   Budžeta saistības var sadalīt gada maksājumos. Katru gadu Komisija veic gada maksājumus, ņemot vērā to darbību gaitu, kas saņem finansiālu atbalstu, aplēstās vajadzības un pieejamo budžetu.

5. pants

Trešo valstu iesaistīšanās

1.   2019.–2020. gada programmā var iesaistīties:

a)

valstis, kas pievienojas, kandidātvalstis un iespējamās kandidātvalstis saskaņā ar vispārējiem principiem un vispārējiem noteikumiem, ko piemēro šādu valstu dalībai Savienības programmās un kas paredzēti attiecīgajos pamatnolīgumos un asociācijas padomju lēmumos vai tamlīdzīgos nolīgumos;

b)

Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) locekles vai valstis vai teritorijas, uz ko attiecas Eiropas kaimiņattiecību politika un kas atbilst visiem šādiem kritērijiem:

i)

attīstītas spējas zinātnē, tehnoloģijā un inovācijā;

ii)

veiksmīga pieredze dalībā Savienības pētniecības un inovācijas programmās;

iii)

taisnīgs un vienlīdzīgs intelektuālā īpašuma tiesību piemērojums;

c)

Euratom Septītās pamatprogrammas vai Euratom pētniecības un mācību programmas (2014–2018) asociētās valstis vai teritorijas.

2.   Īpašus noteikumus attiecībā uz asociēto valstu dalību 2019.–2020. gada programmā, tostarp finansiālo ieguldījumu, pamatojoties uz asociētās valsts iekšzemes kopproduktu, nosaka starptautiskos nolīgumos starp Savienību un asociētajām valstīm.

II SADAĻA

ĪSTENOŠANA

I NODAĻA

Īstenošana, pārvaldība un atbalsta veidi

6. pants

Pārvaldība un Kopienas atbalsta veidi

1.   2019.–2020. gada programmu īsteno ar netiešām darbībām, izmantojot vienu vai vairākus finansējuma veidus, kas paredzēti Finanšu regulā, jo īpaši dotācijas, godalgas, iepirkumu un finanšu instrumentus. Kopienas atbalstu veido arī tiešās darbības, kas izpaužas kā pētniecības un inovācijas pasākumi, kurus uzņemas veikt JRC.

2.   Neskarot Euratom Līguma 10. pantu, daļu 2019.–2020. gada programmas īstenošanas Komisija var uzticēt Finanšu regulas 62. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētajām finansēšanas struktūrām.

2019.–2020. gada programmas netiešās darbības īstenošanu Komisija var arī uzticēt struktūrām, kas izveidotas atbilstīgi pamatprogrammai “Apvārsnis 2020” vai minētas tajā.

3.   Komisija, ievērojot 12. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru, ar īstenošanas aktiem pieņem lēmumu, ar ko apstiprina finansējumu netiešajām darbībām.

7. pants

Dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumi

1.   Ievērojot šā panta 2. un 3. punktu, jebkura tiesību subjekta dalību netiešās darbībās, ko īsteno saskaņā ar 2019.–2020. gada programmu, reglamentē noteikumi, kas paredzēti Regulā (ES) Nr. 1290/2013.

2.   2019.–2020. gada programmas nolūkiem “drošības noteikumi”, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1290/2013 43. panta 2. punkta pirmajā daļā, ietver dalībvalstu aizsardzības intereses Euratom Līguma 24. panta nozīmē.

Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 1290/2013 44. panta 3. punkta pirmās daļas, Komisija vai finansēšanas struktūra attiecībā uz rezultātiem, ko rada dalībnieki, kuri saņēmuši Kopienas finansiālu ieguldījumu, var iebilst pret īpašumtiesību tālāknodošanu vai pret ekskluzīvas vai neekskluzīvas licences piešķiršanu trešām personām, kas veic uzņēmējdarbību trešā valstī, kura nav saistīta ar 2019.–2020. gada programmu, ja Komisija vai finansēšanas struktūra uzskata, ka šāda tālāknodošana vai piešķiršana neatbilst Savienības ekonomikas konkurētspējas palielināšanas interesēm vai nav saderīga ar ētikas principiem vai drošības apsvērumiem. “Drošības apsvērumi” ietver dalībvalstu aizsardzības intereses Euratom Līguma 24. panta nozīmē.

Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 1290/2013 regulas 49. panta 1. punkta pirmās daļas, Kopienai un tās kopuzņēmumiem nolūkā izstrādāt, īstenot un uzraudzīt Kopienas politikas virzienus un programmas vai saistības, kas izriet no starptautiskas sadarbības ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām, ir tiesības piekļūt tāda dalībnieka rezultātiem, kurš saņēmis Kopienas finansiālu ieguldījumu. Šādas piekļuves tiesības ietver tiesības atļaut trešām personām izmantot rezultātus publiskā iepirkumā un tiesības piešķirt apakšlicences, tās izmanto tikai nekomerciālos un ar konkurenci nesaistītos nolūkos, un tās piešķir bez autoratlīdzības.

3.   Dalībnieku garantiju fonds, kas izveidots atbilstīgi Regulai (ES) Nr. 1290/2013, sedz risku, kurš saistīts ar to summu neatgūšanu, kuras dalībniekiem jāmaksā to darbību ietvaros, ko ar dotācijām finansē Komisija vai finansēšanas struktūras saskaņā ar šo regulu.

8. pants

Transversāli pasākumi

1.   Lai sasniegtu 2019.–2020. gada programmas mērķus un stātos pretī izaicinājumiem, kas ir kopīgi 2019.–2020. gada programmai un pamatprogrammai “Apvārsnis 2020”, attiecībā uz pasākumiem, kas aptver netiešās darbības, kuras noteiktas I pielikumā, un netiešās darbības, ar kurām īsteno pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” īpašo programmu, kas izveidota ar Padomes Lēmumu 2013/743/ES (15), var izmantot Savienības finansiālo ieguldījumu.

2.   Finansiālo ieguldījumu, kas minēts šā panta 1. punktā, var veidot, kombinējot finansiālo ieguldījumu netiešajām darbībām, kas izklāstītas šīs regulas 4. pantā un Regulas (ES) Nr. 1291/2013 6. pantā, un īstenot, izmantojot atsevišķu finansēšanas shēmu.

9. pants

Dzimumu līdztiesība

2019.–2020. gada programma nodrošina dzimumu līdztiesības efektīvu veicināšanu un dzimuma aspekta integrēšanu pētniecības un inovācijas saturā.

10. pants

Ētikas principi

1.   Visos pētniecības un inovācijas pasākumos, ko veic saskaņā ar 2019.–2020. gada programmu, ievēro ētikas principus un attiecīgos valstu, Savienības un starptautiskos tiesību aktus, tostarp Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un Eiropas Cilvēktiesību konvenciju un tās papildprotokolus.

Īpašu uzmanību pievērš proporcionalitātes principam, tiesībām uz privāto dzīvi, tiesībām uz personas datu aizsardzību, tiesībām uz personas fizisko un garīgo neaizskaramību, tiesībām uz nediskrimināciju un vajadzībai nodrošināt cilvēku veselības augstu aizsardzības līmeni.

2.   Pētniecības un inovācijas pasākumi, ko veic saskaņā ar 2019.–2020. gada programmu, ir paredzēti izmantošanai tikai un vienīgi civilos nolūkos.

11. pants

Darba programmas

1.   Komisija, ievērojot 12. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru, ar īstenošanas aktiem pieņem darba programmas netiešo darbību īstenošanai. Šādās darba programmās dod iespēju īstenot augšupējas pieejas, ko izmanto mērķu inovatīvai sasniegšanai.

Darba programmās izklāsta būtiskos elementus darbību īstenošanai saskaņā ar Finanšu regulu, tostarp sīki izstrādātus to mērķus, saistīto finansējumu un grafiku, kā arī daudzgadu pieeju un stratēģiskos virzienus nākamajiem īstenošanas gadiem.

2.   Attiecībā uz tiešajām darbībām Komisija saskaņā ar Lēmumu 96/282/Euratom izstrādā daudzgadu darba programmu, kurā sīkāk izklāsta I pielikumā minētos mērķus un zinātnes un tehnoloģijas prioritātes, kā arī īstenošanas grafiku.

Pirmajā daļā minētajā daudzgadu darba programmā ņem vērā arī attiecīgos pētniecības pasākumus, ko veic dalībvalstis, asociētās valstis un Eiropas un starptautiskās organizācijas. Vajadzības gadījumā to atjaunina.

3.   Darba programmās, kas minētas 1. un 2. punktā, ņem vērā situāciju zinātnē, tehnoloģijā un inovācijā valsts, Savienības un starptautiskā līmenī un attiecīgās norises politikā, tirgū un sabiedrībā. Vajadzības gadījumā darba programmas atjaunina.

4.   Darba programmās, kas minētas 1. un 2. punktā, iekļauj iedaļu, kurā norāda 8. pantā minētos transversālos pasākumus.

12. pants

Komiteju procedūra

1.   Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   Komiteja tiekas divos dažādos sastāvos, kuri attiecīgi nodarbojas ar tiem 2019.–2020. gada programmas aspektiem, kas saistīti ar kodolskaldīšanu, un tiem aspektiem, kas saistīti ar kodolsintēzi.

Lai veicinātu 2019.–2020. gada programmas īstenošanu, par katru komitejas sanāksmi saskaņā ar darba kārtību Komisija, ievērojot savas pamatnostādnes, sedz izmaksas vienam katras dalībvalsts pārstāvim, kā arī vienam katras dalībvalsts ekspertam/padomdevējam par tiem darba kārtības punktiem, kuru gadījumā dalībvalstij ir vajadzīga specifiska lietpratība.

3.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro pārbaudes procedūru saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

4.   Ja komitejas atzinumu plānots saņemt rakstiskā procedūrā, minēto procedūru izbeidz bez rezultāta, ja atzinuma sniegšanai noteiktajā termiņā tā nolemj komitejas priekšsēdētājs vai ja to pieprasa komitejas locekļi ar vienkāršu balsu vairākumu.

13. pants

Informācijas sniegšana komitejai

Komisija regulāri informē 12. pantā minēto komiteju par 2019.–2020. gada programmas īstenošanas vispārējo norisi un savlaicīgi tai sniedz informāciju par visām netiešajām darbībām, kas ierosinātas vai ko finansē saskaņā ar 2019.–2020. gada programmu.

14. pants

Ārēju ekspertu padomi un sabiedrības iesaistīšanās

1.   2019.–2020. gada programmas īstenošanā ņem vērā padomus un devumu, ko vajadzības gadījumā sniedz:

a)

Euratom Zinātnes un tehnikas komiteja saskaņā ar Euratom Līguma 134. pantu;

b)

Komisijas izveidotas neatkarīgas augsta līmeņa ekspertu konsultatīvās grupas;

c)

dialoga struktūras, kas izveidotas atbilstoši starptautiskiem zinātnes un tehnoloģiju nolīgumiem;

d)

uz nākotni vērsti pasākumi;

e)

mērķtiecīgas sabiedriskās apspriešanas (tostarp vajadzības gadījumā apspriešanās ar reģionālām un valsts iestādēm vai ieinteresētajām personām); un

f)

pārredzami un interaktīvi procesi, kas nodrošina atbalstu atbildīgai pētniecībai un inovācijai.

2.   Pilnībā ņem vērā arī pētniecības un inovācijas programmas, kas cita starpā izveidotas Eiropas Tehnoloģiju platformu, kopīgu plānošanas iniciatīvu un Eiropas inovācijas partnerību ietvaros.

II NODAĻA

Konkrētas rīcības jomas

15. pants

Mazie un vidējie uzņēmumi

Īpašu uzmanību pievērš tam, lai nodrošinātu mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) un privātā sektora kopumā pienācīgu dalību 2019.–2020. gada programmā un inovācijas ietekmi uz tiem. Izvērtēšanas un uzraudzības pasākumu ietvaros veic MVU dalības kvantitatīvu un kvalitatīvu novērtēšanu.

16. pants

Publiskā un privātā sektora partnerības un publisko sektoru savstarpējas partnerības

Lai sasniegtu šīs regulas 3. pantā noteiktos mērķus, 2019.–2020. gada programmas konkrētos pasākumus var īstenot, izmantojot:

a)

kopuzņēmumus, kas izveidoti, pamatojoties uz Euratom Līguma 5. nodaļu;

b)

publisko sektoru savstarpējas partnerības, pamatojoties uz finansēšanas shēmu “programmas līdzfinansējuma darbības”;

c)

līgumiskas publiskā un privātā sektora partnerības, kas minētas Regulas (ES) Nr. 1291/2013 25. pantā.

17. pants

Starptautiska sadarbība ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām

1.   Subjekti, kas veic uzņēmējdarbību trešās valstīs, un starptautiskas organizācijas ir tiesīgi piedalīties 2019.–2020. gada programmas netiešajās darbībās saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti Regulā (ES) Nr. 1290/2013. Šajā sakarā vispārējā principa izņēmumi ir noteikti šīs regulas 7. pantā. 2019.–2020. gada programma veicina starptautisku sadarbību ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām, lai:

a)

nostiprinātu Savienības izcilību un pievilcīgumu pētniecībā un inovācijā, kā arī tās ekonomikas un rūpniecības konkurētspēju;

b)

efektīvi risinātu kopējas sabiedrības problēmas;

c)

atbalstītu Savienības ārpolitikas un attīstības politikas mērķus, papildinot ārpolitikas un attīstības programmas un mēģinātu nodrošināt sinerģiju ar citām Savienības politikas jomām.

2.   Mērķtiecīgas darbības, kuru mērķis ir veicināt sadarbību ar konkrētām trešām valstīm vai trešo valstu grupām, īsteno, pamatojoties uz stratēģisku pieeju, kā arī uz kopējām interesēm, prioritātēm un savstarpēju izdevīgumu, ņemot vērā to zinātniskās un tehnoloģiskās spējas un tirgus iespējas, kā arī paredzamo ietekmi.

Būtu jāsekmē savstarpēja piekļuve trešo valstu programmām. Lai maksimāli palielinātu ietekmi, veicina koordināciju un sinerģiju ar dalībvalstu un asociēto valstu iniciatīvām. Sadarbības raksturs var atšķirties atkarībā no katras konkrētās partnervalsts.

Sadarbības prioritātēs ņem vērā jaunākās norises Savienības politikā, iespējas sadarboties ar trešām valstīm, kā arī taisnīgu un vienlīdzīgu intelektuālā īpašuma tiesību piemērojumu.

18. pants

Informēšana, izziņošana, izmantošana un izplatīšana

1.   Īstenojot 2019.–2020. gada programmu, izziņošanas un izplatīšanas pasākumus uzskata par 2019.–2020. gada programmas atbalstītu darbību neatņemamu sastāvdaļu.

2.   1. punktā minētie izziņošanas pasākumi var ietvert:

a)

iniciatīvas, kuru mērķis ir vairot izpratni un atvieglot piekļuvi finansējumam 2019.–2020. gada programmā, jo īpaši tiem reģioniem vai dalībnieku veidiem, kuru dalība ir samērā zema;

b)

mērķtiecīgu palīdzību projektiem un konsorcijiem, lai nodrošinātu tiem piekļuvi prasmēm, kas vajadzīgas, lai optimizētu rezultātu izziņošanu, izmantošanu un izplatīšanu;

c)

iniciatīvas, kuru mērķis ir veicināt dialogu un debates ar sabiedrību par jautājumiem, kas saistīti ar zinātni, tehnoloģiju un inovāciju, un izmantot priekšrocības, ko sniedz sociālie plašsaziņas līdzekļi un citas inovatīvas tehnoloģijas un metodoloģijas;

d)

Savienības politikas prioritāšu izziņošanu, ar noteikumu, ka tās ir saistītas ar šīs regulas mērķiem, jo īpaši Komisijas savlaicīgi sniegtu pilnīgu informāciju dalībvalstīm.

3.   Ievērojot Euratom Līgumu un attiecīgos Savienības tiesību aktus, 1. punktā minētie izplatīšanas pasākumi var ietvert:

a)

darbības, kuru rezultātā tiek apvienoti rezultāti no vairākiem projektiem, tostarp tiem, kas var būt finansēti no citiem avotiem, lai nodrošinātu lietotājdraudzīgas datubāzes un ziņojumus, kuros apkopoti galvenie secinājumi;

b)

rezultātu izplatīšanu politikas veidotājiem, tostarp standartizācijas struktūrām, lai veicinātu to, ka attiecīgās struktūras izmanto ar politiku saistītos rezultātus starptautiskā, Savienības, valsts un reģionālā līmenī.

III NODAĻA

Kontrole

19. pants

Kontrole un revīzija

1.   Kontroles sistēmu, ko izveido šīs regulas īstenošanai, strukturē tā, lai nodrošinātu pamatotu pārliecību par to, ka tiks sasniegta ar darbību efektivitāti un lietderību saistītā riska pienācīga pārvaldība, kā arī pakārtoto darījumu likumība un pareizība, ņemot vērā to, ka programmas ir daudzgadu programmas, kā arī attiecīgo maksājumu veidu.

2.   1. punktā minētā kontroles sistēma nodrošina pienācīgu līdzsvaru starp uzticamību un kontroli, ņemot vērā kontroles administratīvās un citas izmaksas visos līmeņos, īpaši attiecībā uz dalībniekiem, tā, lai varētu sasniegt 2019.–2020. gada programmas mērķus un lai programmai varētu piesaistīt visizcilākos pētniekus un visinovatīvākos uzņēmumus.

3.   1. punktā minētā kontroles sistēmas ietvaros revīzijas stratēģija attiecībā uz izdevumiem netiešajām darbībām 2019.–2020. gada programmā ir balstīta uz finanšu revīziju, ko veic no visas programmas iegūtā reprezentatīvā izdevumu paraugā. Minēto reprezentatīvo paraugu papildina ar izlasi, kuras pamatā ir ar izdevumiem saistītu risku novērtējums.

Netiešo darbību izdevumu revīzijas 2019.–2020. gada programmā veic saskaņoti, ievērojot saimnieciskuma, lietderības un efektivitātes principus, lai maksimāli mazinātu revīzijas radīto slogu dalībniekiem.

20. pants

Savienības finanšu interešu aizsardzība

1.   Komisija veic pienācīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka, īstenojot saskaņā ar šo regulu finansētas darbības, Savienības finansiālās intereses tiek aizsargātas, piemērojot preventīvus pasākumus pret krāpšanu, korupciju un jebkādām citām nelikumīgām darbībām, veicot efektīvas pārbaudes un, ja ir atklāti pārkāpumi, atgūstot nepamatoti izmaksātās summas un vajadzības gadījumā piemērojot iedarbīgus, samērīgus un atturošus administratīvus un finansiālus sodus.

2.   Komisijai vai tās pārstāvjiem un Revīzijas palātai ir tiesības, pārbaudot dokumentus un veicot pārbaudes uz vietas, revidēt visus dotāciju saņēmējus, līgumslēdzējus un apakšuzņēmējus, kuri ir saņēmuši Savienības līdzekļus saskaņā ar šo regulu.

Neskarot 3. punktu, Komisija revīzijas var veikt divu gadu laikā pēc galīgā maksājuma veikšanas.

3.   Saskaņā ar noteikumiem un procedūrām, kas izklāstītas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (16) un Padomes Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (17), Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) var veikt izmeklēšanu, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas, lai noteiktu, vai saistībā ar dotācijas nolīgumu vai dotācijas lēmumu, vai līgumu, kas finansēts saskaņā ar 2019.–2020. gada programmu, ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses.

4.   Neskarot 1., 2. un 3. punktu, sadarbības nolīgumos ar trešām valstīm un ar starptautiskām organizācijām, līgumos, dotāciju nolīgumos un dotāciju lēmumos, kas izriet no šīs regulas īstenošanas, ietver noteikumus, kas skaidri pilnvaro Komisiju, Revīzijas palātu un OLAF veikt šādu revīziju un izmeklēšanu saskaņā ar to attiecīgajām kompetencēm.

IV NODAĻA

Uzraudzība un izvērtēšana

21. pants

Uzraudzība

1.   Komisija katru gadu uzrauga 2019.–2020. gada programmas īstenošanu, tostarp tās virzību un sasniegumus. Šajā sakarā Komisija sniedz informāciju 12. pantā minētajai komitejai.

2.   Komisija paziņo un dara publiski pieejamus 1. punktā minētās uzraudzības rezultātus.

22. pants

Izvērtēšana

1.   Izvērtēšanu veic pietiekami savlaicīgi, lai tās rezultātus varētu ņemt vērā lēmumu pieņemšanas procesā.

Līdz 2022. gada 31. decembrim Komisija ar neatkarīgu ekspertu palīdzību, kas izraudzīti pārredzamā procedūrā, veic 2019.–2020. gada programmas ex post izvērtēšanu. Šajā izvērtējumā ņem vērā pasākumu pamatojumu, īstenošanu un sasniegumus, kā arī ietekmi ilgākā termiņā un ilgtspēju, lai tā rezultātus varētu izmantot, pieņemot lēmumu par kāda turpmāka pasākuma iespējamu atjaunošanu, pārveidošanu vai apturēšanu.

2.   Neskarot 1. punktu, 2019.–2020. gada programmas tiešās un netiešās darbības izvērtē atsevišķi.

3.   Šā panta 1. un 2. punktā minētajos izvērtējumos novērtē panākumus virzībā uz 3. pantā noteikto mērķu sasniegšanu, ņemot vērā attiecīgos rezultātu rādītājus, kas noteikti II pielikumā.

4.   Ja tas ir lietderīgi un iespējams, dalībvalstis Komisijai sniedz datus un informāciju, kas vajadzīgi attiecīgo pasākumu uzraudzībai un izvērtēšanai.

5.   Komisija 1. un 2. punktā minēto izvērtējumu secinājumus kopā ar saviem apsvērumiem paziņo Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai.

III SADAĻA

NOBEIGUMA UN PĀREJAS NOTEIKUMI

23. pants

Atcelšana un pārejas noteikumi

1.   Regulu (Euratom) Nr. 1314/2013 atceļ no 2019. gada 1. janvāra.

2.   Neskarot šā panta 1. punktu, darbības vai pasākumus, kam saskaņā ar Regulu (Euratom) Nr. 1314/2013 tiek piešķirts Kopienas finansiālais atbalsts, arī turpmāk reglamentē ar noteikumiem, kas piemērojami šīm darbībām vai pasākumiem, līdz to izbeigšanas, pabeigšanas vai slēgšanas brīdim. Vajadzības gadījumā visus uzdevumus, kurus nav pabeigusi saskaņā ar Regulu (Euratom) Nr. 1314/2013 izveidotā komiteja, uzņemas šīs regulas 12. pantā minētā komiteja.

3.   Ar 4. pantā minēto finansējumu var segt arī tādus tehniskās un administratīvās palīdzības izdevumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu pāreju no 2019.–2020. gada programmas uz pasākumiem, kas pieņemti saskaņā ar Regulu (Euratom) Nr. 1314/2013.

4.   Atkāpjoties no Finanšu regulas 209. panta 3. punkta otrās daļas, gadskārtējos atmaksājumus, ko radījis saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1291/2013 izveidots finanšu instruments un tādu līdzekļu neizmantošana, kas darīti pieejami atbilstīgi šai regulai vai Regulai (Euratom) Nr. 1314/2013, piešķir 2019.–2020. gada programmai.

24. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Luksemburgā, 2018. gada 15. oktobrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

F. MOGHERINI


(1)  2018. gada 6. jūlija atzinums (OV C 237, 6.7.2018., 38. lpp.).

(2)  Padomes Regula (Euratom) Nr. 1314/2013 (2013. gada 16. decembris) par Eiropas Atomenerģijas kopienas pētniecības un mācību programmu 2014.–2018. gadam, kas papildina pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” (OV L 347, 20.12.2013., 948. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1291/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido Pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads) un atceļ Lēmumu Nr. 1982/2006/EK (OV L 347, 20.12.2013., 104. lpp.).

(4)  OV L 358, 16.12.2006., 62. lpp.

(5)  Padomes Lēmums 2007/198/Euratom (2007. gada 27. marts), ar ko izveido Eiropas Kopuzņēmumu ITER un kodolsintēzes enerģētikas attīstības vajadzībām un piešķir tam priekšrocības (OV L 90, 30.3.2007., 58. lpp.).

(6)  OV L 75, 22.3.2005., 67. lpp.

(7)  OV C 74E, 13.3.2012., 34. lpp.

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.).

(9)  Padomes Regula (Euratom) Nr. 1908/2006 (2006. gada 19. decembris), ar ko paredz noteikumus uzņēmumu, pētniecības centru un universitāšu līdzdalībai Eiropas Atomenerģijas kopienas Septītās pamatprogrammas darbībā un pētījumu rezultātu izplatīšanai (2007. līdz 2011. gads) (OV L 400, 30.12.2006., 1. lpp.).

(10)  Padomes Regula (Euratom) Nr. 139/2012 (2011. gada 19. decembris), ar ko paredz noteikumus par uzņēmumu, pētniecības centru un augstskolu dalību Eiropas Atomenerģijas kopienas pamatprogrammas netiešajās darbībās un par pētījumu rezultātu izplatīšanu (2012.–2013. gads) (OV L 47, 18.2.2012., 1. lpp.).

(11)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1290/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko nosaka pētniecības un inovācijas pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads) dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumus un atceļ Regulu (EK) Nr. 1906/2006 (OV L 347, 20.12.2013., 81. lpp.).

(12)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(13)  Komisijas Lēmums 96/282/Euratom (1996. gada 10. aprīlis) par Kopīgā pētniecības centra reorganizāciju (OV L 107, 30.4.1996., 12. lpp.).

(14)  2018. gada 11. septembra atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(15)  Padomes Lēmums 2013/743/ES (2013. gada 3. decembris), ar ko izveido īpašo programmu, ar kuru īsteno Pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads), un atceļ Lēmumus 2006/971/EK, 2006/972/EK, 2006/973/EK, 2006/974/EK un 2006/975/EK (OV L 347, 20.12.2013., 965. lpp.).

(16)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).

(17)  Padomes Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.).


I PIELIKUMS

PASĀKUMI

2019.–2020. gada programmas pamatojums – sagatavošanās 2020. gadam

Sasniedzot 3. pantā noteiktos mērķus, 2019.–2020. gada programma nostiprinās rezultātus, kas tiek gūti pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” trīs prioritārajās jomās, proti, zinātnes izcilība, vadošā loma rūpniecībā un sabiedrības problēmu risināšana.

Kodolenerģija ir viens no tematiem debatēs par cīņu pret klimata pārmaiņām un to, kā mazināt Eiropas atkarību no enerģijas importa. Plašākā kontekstā, proti, saistībā ar ilgtspējīgas energoresursu struktūras izveidi nākotnē, 2019.–2020. gada programma ar tās pētniecības pasākumiem sekmēs arī debates par kodolskaldīšanas enerģijas priekšrocībām un trūkumiem attiecībā uz mazoglekļa ekonomiku. Nodrošinot kodoldrošuma nepārtrauktu uzlabošanu, progresīvākas kodoltehnoloģijas varētu arī piedāvāt iespējas būtiski uzlabot efektivitāti un resursu izmantošanu un radīt mazāk atkritumu nekā pašreizējās konstrukcijas. Kodoldrošuma aspektiem tiks pievērsta pēc iespējas lielāka uzmanība.

2019.–2020. gada programma nostiprinās pētniecības un inovācijas pamatprogrammu kodolenerģijas jomā un koordinēs dalībvalstu pētniecības centienus, tādējādi novēršot dublēšanos, saglabājot kritisko masu būtiskākajās jomās un nodrošinot publiskā finansējuma optimālu izmantošanu. Tomēr koordinācija neliegs dalībvalstīm izstrādāt programmas valsts vajadzību apmierināšanai.

Stratēģijā, kas paredz attīstīt kodolsintēzi kā reālu iespēju oglekli neradošai komerciālai enerģijas ražošanai, tiks ievērots ceļvedis – ar noteiktiem starpmērķiem – virzībai uz elektroenerģijas ražošanas mērķi laikposmā līdz 2050. gadam. Minētās stratēģijas īstenošanai Savienībā ir jāveic ar kodolsintēzi saistītā darba pārstrukturēšana, tostarp vadības, finansēšanas un pārvaldības jomā, lai nodrošinātu to, ka uzsvars no tīras pētniecības tiek pārvirzīts uz tādu nākotnes objektu projektēšanu, būvniecību un ekspluatāciju kā ITER, DEMO un citi. Šajā nolūkā būs vajadzīga cieša sadarbība starp visu Savienības kodolsintēzes kopienu, Komisiju un valstu finansēšanas aģentūrām.

Lai saglabātu Savienības ekspertu lietpratību, kas vajadzīgas minēto mērķu sasniegšanai, 2019.–2020. gada programmai ir vēl vairāk jāpalielina sava loma apmācībā, izveidojot Eiropas nozīmes mācību iestādes, kuras piedāvā apgūt īpašas programmas. Tādējādi tiks turpināta Eiropas pētniecības telpas attīstīšana un jauno dalībvalstu un asociēto valstu integrācija.

Programmas mērķu sasniegšanai vajadzīgie pasākumi

Netiešās darbības

Lai nodrošinātu to, ka 2019.–2020. gada programmas netiešās darbības savstarpēji pastiprina dalībvalstu un privātā sektora pētniecības centienus, darba programmu prioritātes ir jānosaka, pamatojoties uz atbilstošu ieguldījumu no valsts iestādēm un kodolpētniecībā ieinteresētajām personām, kas apvienojušās struktūrās vai satvaros, piemēram, tehnoloģiju platformās un tehniskos forumos saistībā ar kodolsistēmām un kodoldrošumu, galīgo atkritumu apsaimniekošanu un aizsardzību pret radiāciju/nelielas starojuma devas radītu risku un kodolsintēzes pētniecību un jebkurā citā atbilstošā kodolenerģijas jautājumos ieinteresēto personu organizācijā vai forumā.

a)

Atbalstīt kodolsistēmu drošumu (sabiedrības problēmu risināšana, zinātnes izcilība, vadošā loma rūpniecībā)

Saskaņā ar vispārīgo mērķi – atbalsts kopīgiem pētniecības pasākumiem attiecībā uz Savienībā izmantoto reaktoru sistēmu (tostarp kodoldegvielas cikla iekārtu) drošu ekspluatāciju un dezekspluatāciju vai, ciktāl tas vajadzīgs, lai saglabātu plašo lietpratību kodoldrošuma jomā Savienībā, to reaktoru veidu drošu ekspluatāciju, kuri var tikt izmantoti nākotnē, koncentrējoties tikai uz drošuma aspektiem, tostarp uz visiem kodoldegvielas cikla aspektiem, piemēram, sadalīšanu un transmutāciju.

b)

Veicināt drošu un ilgāka termiņa risinājumu izstrādi galīgo kodolatkritumu apsaimniekošanai, tostarp saistībā ar galīgo ģeoloģisko apglabāšanu, kā arī sadalīšanu un transmutāciju (zinātnes izcilība, sabiedrības problēmu risināšana)

Kopīgi un/vai koordinēti pētniecības pasākumi, kas vērsti uz pārējiem izlietotās degvielas un ilgdzīvojošo radioaktīvo atkritumu ģeoloģiskās apglabāšanas pamataspektiem, vajadzības gadījumā ar tehnoloģiju un drošuma demonstrējumiem. Minētajiem pasākumiem ir jāveicina vienotas nostājas veidošanu Savienībā attiecībā uz galvenajiem jautājumiem, kas saistīti ar atkritumu apsaimniekošanu, sākot no degvielas izmantošanas pabeigšanas līdz apglabāšanai.

Pētniecības pasākumi, kas saistīti ar citu tādu radioaktīvo atkritumu plūsmu pārvaldību, attiecībā uz kurām pašlaik nav rūpnieciski pārdomātu procesu.

c)

Atbalstīt ar kodoljautājumiem saistītās lietpratības un izcilības attīstību un ilgtspējību Savienībā (zinātnes izcilība)

Kopīgu apmācības un mobilitātes pasākumu veicināšana starp pētniecības centriem un rūpniecības nozari un starp dažādām dalībvalstīm un asociētām valstīm, kā arī atbalsts starpdisciplināras ar kodolenerģiju saistītas kompetences saglabāšanai, lai ilgtermiņā garantētu atbilstoši kvalificētu pētnieku, inženieru un darbinieku pieejamību Savienības kodolnozarē.

d)

Atbalstīt aizsardzību pret radiāciju un radiācijas medicīnisko pielietojumu izstrādi, tostarp radioizotopu drošu piegādi un izmantošanu (zinātnes izcilība, sabiedrības problēmu risināšana)

Kopīgi un/vai koordinēti pētniecības pasākumi, jo īpaši saistībā ar tiem riskiem, ko rada rūpniecībā, medicīnā vai vidē saņemtu nelielu starojuma devu iedarbība, saistībā ar ārkārtas pārvaldību negadījumos, kas saistīti ar radiāciju, kā arī saistībā ar radioekoloģiju, ar mērķi nodrošināt Eiropas nozīmes zinātnisko un tehnoloģisko bāzi stabilai, atbilstīgai un sociāli pieņemamai aizsardzības sistēmai.

Pētniecības pasākumi attiecībā uz jonizējošā starojuma medicīniskiem pielietojumiem un ekspluatācijas drošuma aspektiem, kas saistīti ar aizsardzību pret radiāciju, un to izmantošanu.

e)

Virzīties uz kodolsintēzes kā enerģijas avota iespējamības demonstrēšanu, izmantojot pašreizējās un nākotnes kodolsintēzes iekārtas (vadošā loma rūpniecībā, sabiedrības problēmu risināšana)

Atbalsts kopīgiem pētniecības pasākumiem, ko veic EUROfusion dalībnieki un jebkādi i) punktā minētie tiesību subjekti, lai nodrošinātu, ka ātri tiek uzsākti: produktīva ITER ekspluatācija, tostarp tiek izmantoti saistītie objekti (tostarp – attiecīgā gadījumā – projekts “Kopīgais Eiropas tors” (Joint European Torus (JET)), integrēta modelēšana, cita starpā izmantojot augstas veiktspējas datorus, kā arī apmācības pasākumi, lai sagatavotu pētnieku un inženieru nākamo paaudzi.

f)

Veidot pamatu nākotnes kodolsintēzes spēkstacijām, attīstot materiālus, tehnoloģijas un skiču projektu (vadošā loma rūpniecībā, sabiedrības problēmu risināšana)

Atbalsts kopīgiem pasākumiem, ko veic EUROfusion dalībnieki un jebkādi i) punktā minētie tiesību subjekti, lai izstrādātu un kvalificētu materiālus spēkstacijas demonstrācijas modelim, kam cita starpā ir nepieciešams sagatavošanās darbs atbilstošas materiālu testēšanas iekārtas izveidei un sarunas par Savienības dalību atbilstošā starptautiskā satvarā tādas iekārtas vajadzībām. Šādā izstrādē un kvalificēšanā ir jāizmanto visi pieejamie eksperimentālie, skaitļošanas un teorētisko spēju līmeņi.

Atbalsts kopīgiem pētniecības pasākumiem, kurus veic Eiropas Kodolsintēzes attīstības nolīguma dalībnieki un jebkādi i) punktā minētie tiesību subjekti un ar kuru palīdzību tiks risināti reaktoru ekspluatācijas jautājumi un izstrādātas un demonstrētas visas tehnoloģijas, kas ir būtiskas kodolsintēzes spēkstacijas demonstrācijas modelim. Minētie pasākumi ietver spēkstacijas demonstrācijas modeļa pilnīga(-u) skiču projekta(-u) sagatavošanu un izpēti par iespēju izmantot stellaratorus kā spēkstacijas tehnoloģiju.

g)

Veicināt inovāciju un rūpniecības konkurētspēju (vadošā loma rūpniecībā)

Pasākumi, kas paredzēti, lai īstenotu vai atbalstītu zināšanu pārvaldību un tehnoloģiju nodošanu no pētniecības, ko līdzfinansē ar 2019.–2020. gada programmu, rūpniecības nozarei, kas izmanto visus pētniecības novatoriskos aspektus.

Inovācijas veicināšana, cita starpā nodrošinot atklātu piekļuvi zinātniskajām publikācijām, datubāzi zināšanu pārvaldībai un izplatīšanai un veicinot ar tehnoloģiju saistītu tēmu iekļaušanu izglītības programmās.

Ilgtermiņā 2019.–2020. gada programma atbalsta konkurētspējīgas kodolsintēzes rūpniecības nozares sagatavošanu un attīstīšanu, vajadzības gadījumā veicinot privātā sektora un MVU iesaistīšanos, jo īpaši īstenojot tehnoloģijas ceļvedi kodolsintēzes spēkstacijas izveidei ar rūpniecības nozares aktīvu iesaistīšanos projektēšanas un attīstības projektos.

h)

Nodrošināt Eiropas nozīmes pētniecības infrastruktūru pieejamību un izmantošanu (zinātnes izcilība)

Pasākumi, kas paredzēti, lai atbalstītu galveno pētniecības infrastruktūru izbūvi, renovāciju, izmantošanu un nepārtrauktu pieejamību 2019.–2020. gada programmā, kā arī nodrošinātu atbilstošu piekļuvi minētajām infrastruktūrām un sadarbību starp tām.

i)

Eiropas kodolsintēzes programma

Kopīga tādu pasākumu programma, ar kuriem tiek īstenots ceļvedis, lai līdz 2050. gadam sasniegtu elektroenerģijas ražošanas mērķi; to līdzfinansē ar EUROfusion dotāciju (programmas līdzfinansējuma darbība), ko tiesību subjektiem, ko izveidojušas vai izraudzījušās dalībvalstis un jebkura ar 2019.–2020. gada programmu asociēta trešā valsts, piešķir saskaņā ar Regulu (Euratom) Nr. 1314/2013. EUROfusion dotāciju var turpināt finansēt saskaņā ar 2019.–2020. gada programmu. Kopīgajā programmā var ietvert no Kopienas piešķirtus līdzekļus natūrā, piemēram, iespēju izmantot JET iekārtu zinātniskiem un tehniskiem mērķiem saskaņā ar Euratom Līguma 10. pantu vai Komisijas personāla norīkošanu.

JRC tiešās darbības

Prioritātes tiešajām darbībām ir jānosaka, apspriežoties ar Komisijas politikas ģenerāldirektorātiem un JRC valdi.

Ar kodolenerģiju saistīto JRC pasākumu mērķis ir atbalstīt Padomes Direktīvu 2009/71/Euratom (1) un 2011/70/Euratom (2), kā arī Padomes secinājumu īstenošanu, piešķirot prioritāti visaugstākajiem kodoldrošuma standartiem Savienībā un starptautiskā mērogā.

JRC jo īpaši ir jāsniedz ieguldījums ar kodoldrošumu saistītajos pētījumos, kas nepieciešami kodolenerģijas un citu ar kodolskaldīšanu nesaistītu lietojumu drošai, nekaitīgai un miermīlīgai izmantošanai. JRC nodrošinās zinātnisko bāzi attiecīgajiem Savienības politikas virzieniem un vajadzības gadījumā atbilstoši savai misijai un kompetencei reaģēs uz kodolnegadījumiem, incidentiem un avārijām. Šajā sakarā JRC veiks pētniecību un novērtēšanu, nodrošinās atsauces materiālus un standartus un sniegs specializētu apmācību un izglītību. Attiecīgā gadījumā tas centīsies nodrošināt sinerģiju ar attiecīgām transversālām iniciatīvām, lai optimizētu cilvēkresursus un finanšu resursus un izvairītos no dublēšanās kodolpētniecības un attīstības jomā Savienībā. JRC pasākumi minētajās jomās tiks veikti, ņemot vērā attiecīgās iniciatīvas reģionu, dalībvalstu vai Savienības līmenī saistībā ar Eiropas pētniecības telpas veidošanu.

a)

Uzlabot kodoldrošumu, ieskaitot: kodolreaktoru un kodoldegvielas drošumu, atkritumu apsaimniekošanu, ieskaitot galīgo ģeoloģisko apglabāšanu, kā arī sadalīšanu un transmutāciju; dezekspluatāciju un gatavību ārkārtas situācijām

JRC veicinās tādu instrumentu un metožu izstrādi, kuri izmantojami, lai sasniegtu augstus drošuma standartus attiecībā uz Eiropai svarīgām kodoliekārtām un kodoldegvielas cikliem. Minētie instrumenti un metodes ietvers:

1)

smagu avāriju analīzē izmantojamu modelēšanu un metodoloģiju kodoliekārtu ekspluatācijas drošuma pielaižu novērtēšanai; atbalstu vienotas pieejas izstrādei Eiropā attiecībā uz progresīvu degvielas ciklu un projektu izvērtēšanu; ekspluatācijas pieredzē gūto atziņu izpēti un izplatīšanu. JRC turpinās īstenot projektu “Eiropas Informācijas centrs atgriezeniskās saites sniegšanai par kodolspēkstaciju ekspluatācijas pieredzi”, lai koncentrētu tā pasākumus uz kodoldrošuma problēmām pēc avārijas Fukušimā, aicinot izmantot dalībvalstu kompetenci šajā jomā;

2)

zinātniskās nenoteiktības mazināšanu, prognozējot kodolatkritumu reakciju ilgtermiņā un radionuklīdu izkliedi vidē, un kodoliekārtu dezekspluatācijas pētniecības pamataspektus;

3)

informācijas apmaiņu ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, lai nostiprinātu Savienības spēju reaģēt uz kodolavārijām un incidentiem, veicot pētījumus par brīdināšanas sistēmām un modeļiem saistībā ar radioloģisko izkliedi gaisā un mobilizējot resursus un lietpratību kodolavāriju analīzei un modelēšanai.

b)

Uzlabot kodoldrošību, ieskaitot: kodolmateriālu drošības kontroli, kodolieroču neizplatīšanu, kontrabandas apkarošanu un kodolkriminālistiku

Vislielākā iespējamā uzmanība ir jāpievērš kodolieroču neizplatīšanas jomai. JRC:

1)

izstrādās uzlabotu metodoloģiju un atklāšanas/pārbaudes metodes un tehnoloģijas, lai atbalstītu Kopienas drošības pasākumus un pastiprinātu starptautiskos drošības pasākumus;

2)

izstrādās un piemēros uzlabotas metodes un tehnoloģijas, lai novērstu, atklātu kodolincidentus un ar radioaktīvām vielām saistītus incidentus un reaģētu uz tiem, ieskaitot atklāšanas tehnoloģijas kvalificēšanu un ar kodolmateriāliem saistītas tiesu ekspertīzes metožu un paņēmienu izstrādi cīņai pret nelikumīgu tirdzniecību sinerģijā ar vispārējo CBRN (ķīmisko, bioloģisko, radioloģisko un kodolvielu) regulējumu;

3)

atbalstīs Kodolieroču neizplatīšanas līguma īstenošanu un ar Savienību saistītās stratēģijas, veicot analītisku izpēti un uzraugot eksporta kontroles režīmu tehnisko attīstību, lai atbalstītu attiecīgos Komisijas un Savienības dienestus.

c)

Palielināt kodolenerģētikas zinātniskās bāzes izcilību standartizācijas vajadzībām

JRC turpinās izstrādāt kodoldrošības un kodoldrošuma zinātnisko bāzi. Uzsvars tiks likts uz aktinīdu, strukturālo materiālu un kodolmateriālu pamatīpašību pētniecību. Atbalstot Savienības standartizāciju, JRC nodrošinās mūsdienīgus kodolstandartus, atsauces datus un mērījumus, tostarp izstrādās un īstenos attiecīgas datubāzes un novērtēšanas instrumentus. JRC atbalstīs medicīnisku pielietojumu, proti, turpmāk attīstīs jaunas vēža terapijas, kuru pamatā ir apstarošana ar alfa daļiņām.

d)

Veicināt zināšanu pārvaldību, izglītību un apmācību

JRC ir jāiet kopsolī ar jaunām norisēm tādās jomās kā pētniecība un instrumentu izstrāde, noteikumi drošuma un vides nozarēs. Šajā nolūkā ir jāīsteno progresīvs ieguldījumu plāns attiecībā uz zinātniskajām infrastruktūrām.

Lai saglabātu Savienības vadošo pozīciju kodoldrošības un kodoldrošuma jomā, JRC ir jāizstrādā zināšanu pārvaldības instrumenti, ar savas Kodolenerģētikas cilvēkresursu observatorijas starpniecību jāuzrauga Savienības norises cilvēkresursu jomā un jāpiedāvā specializētas apmācības un izglītības programmas, aptverot arī dezekspluatācijas aspektus.

e)

Atbalstīt Savienības kodoldrošuma un kodoldrošības politiku

JRC ir jāveicina sava lietpratība un izcilība, lai nodrošinātu neatkarīgus zinātniskus un tehniskus pierādījumus, kas varētu būt nepieciešami, lai atbalstītu Savienības kodoldrošuma un kodoldrošības politiku.

JRCEuratom īstenošanas pārstāvis ceturtās paaudzes starptautiskajā forumā (GIF) turpinās koordinēt Kopienas ieguldījumu GIF. JRC īstenos un turpinās attīstīt starptautisku sadarbību pētniecības jomā ar galvenajām partnervalstīm un starptautiskām organizācijām, piemēram, Starptautisko Atomenerģijas aģentūru (SAEA), Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) Kodolenerģijas aģentūru (KA), lai sekmētu Savienības kodoldrošuma un kodoldrošības politiku.

Transversāli pasākumi 2019.–2020. gada programmā

Lai sasniegtu savus vispārīgos mērķus, 2019.–2020. gada programma atbalstīs papildu pasākumus (tiešas un netiešas darbības, koordināciju un kopīgas plānošanas veicināšanu), kas nodrošina pētniecības centienu sinerģiju kopīgu uzdevumu risināšanā (piemēram, materiāli, dzesēšanas tehnoloģija, atsauces kodoldati, modelēšana un simulācija, tālvadība, atkritumu apsaimniekošana, aizsardzība pret radiāciju).

Transversāli pasākumi un mijiedarbība ar pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”

Lai sasniegtu 2019.–2020. gada programmas mērķus, tiks nodrošināta atbilstoša saikne un mijiedarbība ar pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” īpašo programmu, piemēram, izziņojot kopīgus uzaicinājumus iesniegt piedāvājumus.

2019.–2020. gada programma var sniegt ieguldījumu aizņēmuma mehānismā un pašu kapitāla mehānismā, kuri izstrādāti saskaņā ar pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” un kuri tiks paplašināti, lai aptvertu 3. pantā minētos mērķus.

Starptautiska sadarbība ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām

Ir jāturpina starptautiskā sadarbība kodolpētniecībā un inovācijā, pamatojoties uz kopīgiem mērķiem un savstarpēju uzticēšanos, nolūkā radīt acīmredzamu un būtisku labumu Savienībai un tās videi. Sniedzot ieguldījumu 3. pantā noteikto konkrēto mērķu sasniegšanā, Kopiena centīsies nostiprināt Savienības ekspertu zinātnisko un tehnisko lietpratību, noslēdzot starptautiskus sadarbības nolīgumus, un veicināt Savienības kodolnozares piekļuvi jaunietekmes tirgiem.

Starptautiskās sadarbības pasākumus veicinās ar daudzpusēju struktūru (piemēram, SAEA, ESAO, ITER, GIF) palīdzību un īstenojot pašreizējo divpusējo sadarbību vai nodibinot jaunu divpusējo sadarbību ar valstīm, kurām ir spēcīga pētniecības, izstrādes un rūpnieciskā bāze, kā arī pētnieciskās iekārtas, kas tiek ekspluatētas, projektētas vai būvētas.


(1)  Padomes 2009. gada 25. jūnija Direktīva 2009/71/Euratom, ar ko izveido Kopienas kodoliekārtu kodoldrošības pamatstruktūru (OV L 172, 2.7.2009., 18. lpp.).

(2)  Padomes 2011. gada 19. jūlija Direktīva 2011/70/Euratom, ar ko izveido Kopienas sistēmu lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu atbildīgai un drošai apsaimniekošanai (OV L 199, 2.8.2011., 48. lpp.).


II PIELIKUMS

REZULTĀTU RĀDĪTĀJI

Šajā pielikumā katram 2019.–2020. gada programmas konkrētajam mērķim ir noteikti vairāki pamatrādītāji rezultātu un ietekmes novērtēšanai, kurus 2019.–2020. gada programmas īstenošanas gaitā var sīkāk precizēt.

1.   Netiešo darbību īstenošanas rādītāji

a)

Atbalstīt kodolsistēmu drošumu

Tādu projektu (kopīgie pētījumi un/vai koordinētas darbības) skaits, kuri varētu acīmredzami uzlabot kodoldrošuma praksi Eiropā.

b)

Veicināt drošu un ilgtermiņa risinājumu izstrādi galīgo kodolatkritumu apsaimniekošanai, tostarp saistībā ar galīgo ģeoloģisko apglabāšanu, sadalīšanu un transmutāciju

Tādu projektu skaits, kuri palīdz izstrādāt drošus un ilgtermiņa risinājumus galīgo kodolatkritumu apsaimniekošanai.

c)

Atbalstīt ar kodoljautājumiem saistītās lietpratības un izcilības attīstību un ilgtspējību Savienībā

Apmācība ar pētniecības starpniecību – ar Euratom kodolskaldīšanas projektu starpniecību atbalstīto doktorantu un pēcdoktorantūras pētnieku skaits.

Stipendiātu un praktikantu skaits Euratom kodolsintēzes programmā.

d)

Atbalstīt aizsardzību pret radiāciju un radiācijas medicīnisko pielietojumu izstrādi, tostarp radioizotopu drošu piegādi un izmantošanu

Tādu projektu skaits, kuriem varētu būt acīmredzama ietekme uz reglamentācijas praksi saistībā ar aizsardzību pret radiāciju un uz medicīnisku radiācijas pielietojumu izstrādi.

e)

Virzīties uz kodolsintēzes kā enerģijas avota iespējamības demonstrēšanu, izmantojot pašreizējās un nākotnes kodolsintēzes iekārtas

Publikāciju skaits īpaši ietekmīgos zinātniski recenzētos žurnālos.

f)

Veidot pamatu nākotnes kodolsintēzes spēkstacijām, attīstot materiālus, tehnoloģijas un skiču projektu

To 2014.–2020. gadam noteikto Kodolsintēzes ceļveža starpmērķu skaits, kuri sasniegti ar 2019.–2020. gada programmas palīdzību.

g)

Veicināt inovāciju un rūpniecības konkurētspēju

No kodolsintēzes pētniecības uzņēmumiem atdalījušos uzņēmumu skaits 2019.–2020. gada programmā.

Patenta pieteikumu un piešķirto patentu skaits, kuru pamatā ir 2019.–2020. gada programmas atbalstītie pētniecības pasākumi.

h)

Nodrošināt Eiropas nozīmes pētniecības infrastruktūru pieejamību un izmantošanu

Tādu pētnieku skaits, kuriem ar 2019.–2020. gada programmas atbalstu ir piešķirta piekļuve pētniecības infrastruktūrai.

2.   Tiešo darbību īstenošanas rādītāji

a)

Ietekmes rādītājs attiecībā uz JRC politikas atbalstu

Tādu gadījumu skaits, kad ir jūtama būtiska ietekme uz Savienības politikas virzieniem, kura izriet no JRC sniegtā tehniskā un zinātniskā politikas atbalsta.

b)

JRC zinātniskās produktivitātes rādītājs

Zinātniski recenzētu publikāciju skaits.

Rādītājus, kas minēti a) un b) apakšpunktā, var atspoguļot saskaņā ar šādiem Kopienas tiešo darbību mērķiem:

uzlabot kodoldrošumu, ieskaitot: kodolreaktoru un kodoldegvielas drošumu, atkritumu apsaimniekošanu, ieskaitot galīgo ģeoloģisko apglabāšanu, kā arī sadalīšanu un transmutāciju; dezekspluatāciju; gatavību ārkārtas situācijām,

uzlabot kodoldrošību, ieskaitot: kodolmateriālu drošības kontroli, kodolieroču neizplatīšanu, kontrabandas apkarošanu un kodolkriminālistiku,

palielināt kodolenerģētikas zinātniskās bāzes izcilību standartizācijas vajadzībām,

veicināt zināšanu pārvaldību, izglītību un apmācību,

atbalstīt Savienības kodoldrošuma un kodoldrošības politiku.


19.10.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 262/20


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2018/1564

(2018. gada 17. oktobris)

par atļauju magnezītdolomīta preparātu izmantot par barības piedevu visu sugu dzīvniekiem, izņemot piena govis un citus atgremotājus, ko audzē piena ražošanai, atšķirtus sivēnus un nobarojamās cūkas

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regulu (EK) Nr. 1831/2003 par dzīvnieku ēdināšanā lietotām piedevām (1) un jo īpaši tās 9. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Regulā (EK) Nr. 1831/2003 noteikts, ka piedevu lietošanai dzīvnieku ēdināšanā ir vajadzīga atļauja, un paredzēts šādas atļaujas piešķiršanas pamatojums un kārtība.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1831/2003 7. pantu tika iesniegts pieteikums uz atļauju lietot magnezītdolomīta preparātu. Minētajam pieteikumam bija pievienotas Regulas (EK) Nr. 1831/2003 7. panta 3. punktā prasītās ziņas un dokumenti.

(3)

Pieteikums attiecas uz atļauju magnezītdolomīta preparātu izmantot par barības piedevu visu sugu dzīvniekiem, un to prasīts klasificēt piedevu kategorijā “tehnoloģiskās piedevas”.

(4)

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2016/1964 (2) magnezītdolomīta preparātu, kas iekļauts piedevu kategorijā “tehnoloģiskās piedevas”, iepriekš atļāva desmit gadus izmantot par barības piedevu piena govīm un citiem atgremotājiem, ko audzē piena ražošanai, atšķirtiem sivēniem un nobarojamām cūkām.

(5)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (“Iestāde”) 2018. gada 17. aprīļa (3) un 2017. gada 25. janvāra (4) atzinumā secināja, ka ar piedāvātajiem lietošanas nosacījumiem magnezītdolomīta preparāts kaitīgi neietekmē nedz dzīvnieku vai cilvēka veselību, nedz vidi. Iestāde turklāt secināja, ka tas ir efektīvs kā pretsalipes viela. Iestāde uzskata, ka attiecībā uz uzraudzību pēc laišanas tirgū nekādas īpašas prasības nav vajadzīgas. Tā arī verificēja ar Regulu (EK) Nr. 1831/2003 izveidotās references laboratorijas iesniegto ziņojumu par barībā esošās barības piedevas analīzes metodi.

(6)

Magnezītdolomīta preparāta novērtējums liecina, ka Regulas (EK) Nr. 1831/2003 5. pantā paredzētie atļaujas piešķiršanas nosacījumi ir izpildīti. Tāpēc minēto preparātu būtu jāatļauj lietot, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

(7)

Šajā regulā noteiktie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Pielikumā specificēto preparātu, kas pieder pie piedevu kategorijas “tehnoloģiskās piedevas” un funkcionālās grupas “pretsalipes vielas”, ar minētajā pielikumā noteiktajiem nosacījumiem ir atļauts izmantot par dzīvnieku barības piedevu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2018. gada 17. oktobrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 268, 18.10.2003., 29. lpp.

(2)  Komisijas 2016. gada 9. novembra Īstenošanas regula (ES) 2016/1964, kas attiecas uz atļauju piešķiršanu tādam magnezītdolomīta preparātam, kas kā barības piedeva paredzēts piena govīm un citiem atgremotājiem, ko audzē piena ražošanai, atšķirtiem sivēniem un nobarojamām cūkām, un tādam illītmontmorilonīta preparātam, kas kā barības piedeva paredzēts visu sugu dzīvniekiem (OV L 303, 10.11.2016., 7. lpp.).

(3)  EFSA Journal 2018;16(5):5272.

(4)  EFSA Journal 2017;15(2):4711.


PIELIKUMS

Piedevas identifikācijas numurs

Piedeva

Sastāvs, ķīmiskā formula, apraksts, analītiskā metode

Dzīvnieku suga vai kategorija

Maksimālais vecums

Minimālais saturs

Maksimālais saturs

Citi noteikumi

Atļaujas derīguma termiņš

mg piedevas uz kg kompleksās barības ar mitruma saturu 12 %

Tehnoloģiskās piedevas: pretsalipes vielas

1g598

magnezītdolomīts

Piedevas sastāvs

Dabiska maisījuma preparāts, kurā:

dolomīts un magnezīts ≥ 40 % (ar karbonātu saturu vismaz 24 %).

Aktīvās vielas raksturojums

Dolomīts

CAS Nr. 16389-88-1

(CaMg)(CO3)2

Magnezīts

CAS Nr. 546-93-0

MgCO3

Talks (magnija silikātu hidrāts)

CAS Nr. 14807-96-6

Mg3Si4O10(OH)2

Talks ≥ 35 %

Hlorīts (alumīnija un magnija)

CAS Nr. 1318-59-8

(Mg, Fe, Al)6(Si, Al)4O10(OH)8

Dzelzs (strukturāla) 6 % (vidēji)

Hlorīts ≥ 16 %

Nesatur kvarcu un azbestu

Analītiskā metode  (1)

Barības piedevas raksturojums:

rentgenstaru difrakcija (XRD) un

atomu absorbcijas spektrofotometrija (AAS).

Visas sugas un kategorijas, izņemot piena govis un citus atgremotājus, ko audzē piena ražošanai, atšķirtus sivēnus un nobarojamās cūkas

5 000

20 000

1.

Uz piedevas un to saturošu premiksu marķējuma ir šāda norāde: “Piedeva magnezītdolomīts ir bagāta ar (inerto) dzelzi”.

2.

Barības apritē iesaistītie uzņēmēji piedevas un premiksu lietotājiem nosaka darbības procedūras un organizatoriskos pasākumus, kuru nolūks ir novērst iespējamos riskus, ko varētu radīt to lietošana. Ja ar šādām procedūrām un pasākumiem minētos riskus novērst vai līdz minimumam samazināt nav iespējams, ar piedevu un premiksiem rīkojas, izmantojot individuālos aizsardzības līdzekļus, tostarp elpceļu aizsarglīdzekļus.

2028. gada 8. novembris


(1)  Sīkāka informācija par analītiskajām metodēm ir pieejama references laboratorijas tīmekļvietnē: https://ec.europa.eu/jrc/en/eurl/feed-additives/evaluation-reports.


19.10.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 262/24


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2018/1565

(2018. gada 17. oktobris)

par atļauju no Paenibacillus lentus (DSM 28088) iegūtas endo-1,4-beta-mannanāzes preparātu izmantot par barības piedevu gaļas cāļiem, dējējvistu cāļiem un mazāk izplatītu sugu mājputniem, izņemot dējējputnus, gaļas tītariem, vaislas tītariem, atšķirtiem sivēniem, nobarojamām cūkām un mazāk izplatītu sugu cūkām (atļaujas turētājs Elanco GmbH)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regulu (EK) Nr. 1831/2003 par dzīvnieku ēdināšanā lietotām piedevām (1) un jo īpaši tās 9. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Regula (EK) Nr. 1831/2003 nosaka, ka piedevu lietošanai dzīvnieku ēdināšanā vajadzīga atļauja, un nosaka šādas atļaujas piešķiršanas pamatojumu un kārtību.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1831/2003 7. pantu tika iesniegts pieteikums, lai saņemtu atļauju no Paenibacillus lentus (DSM 28088) iegūtas endo-1,4-beta-mannanāzes preparāta izmantošanai. Minētajam pieteikumam ir pievienotas Regulas (EK) Nr. 1831/2003 7. panta 3. punktā prasītās ziņas un dokumenti.

(3)

Minētais pieteikums attiecas uz atļauju no Paenibacillus lentus (DSM 28088) iegūtas endo-1,4-beta-mannanāzes preparātu lietot par barības piedevu gaļas cāļiem, dējējvistu cāļiem un mazāk izplatītu sugu mājputniem, izņemot dējējputnus, gaļas tītariem, vaislas tītariem, atšķirtiem sivēniem, nobarojamām cūkām un mazāk izplatītu sugu cūkām, klasificējot to piedevu kategorijā “zootehniskās piedevas”.

(4)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (“Iestāde”) 2016. gada 7. decembra (2) un 2018. gada 17. aprīļa (3) atzinumos secināja, ka ar piedāvātajiem lietošanas nosacījumiem no Paenibacillus lentus (DSM 28088) iegūtas endo-1,4-beta-mannanāzes preparāts kaitīgi neietekmē dzīvnieku veselību, cilvēku veselību vai vidi. Iestāde arī secināja, ka piedeva tiek uzskatīta par iedarbīgu gaļas cāļiem, gaļas tītariem un atšķirtiem sivēniem, nobarojamām cūkām un mazāk izplatītu sugu cūkām. Iestāde uzskatīja, ka šos secinājumus var attiecināt arī uz dējējvistu cāļiem un vaislas tītariem un ka tos var ekstrapolēt uz mazāk izplatītu sugu gaļas mājputniem vai vaislas mājputniem, vai dējējmājputniem. Iestāde uzskata, ka attiecībā uz uzraudzību pēc laišanas tirgū īpašas prasības nav nepieciešamas. Tā arī verificēja ar Regulu (EK) Nr. 1831/2003 izveidotās references laboratorijas iesniegto ziņojumu par barībā esošās barības piedevas analīzes metodi.

(5)

No Paenibacillus lentus (DSM 28088) iegūtas endo-1,4-beta-mannanāzes preparāta novērtējums liecina, ka ir izpildīti Regulas (EK) Nr. 1831/2003 5. pantā paredzētie atļaujas piešķiršanas nosacījumi. Tāpēc minēto preparātu būtu jāļauj lietot tā, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

(6)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Pielikumā specificēto preparātu, kas pieder pie piedevu kategorijas “zootehniskās piedevas” un funkcionālās grupas “gremošanas veicinātāji”, ar pielikumā norādītajiem nosacījumiem ir atļauts izmantot par dzīvnieku barības piedevu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2018. gada 17. oktobrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 268, 18.10.2003., 29. lpp.

(2)  EFSA Journal 2017;15(1):4677.

(3)  EFSA Journal 2018, 16(5):5270.


PIELIKUMS

Piedevas identifikācijas numurs

Atļaujas turētāja nosaukums

Piedeva

Sastāvs, ķīmiskā formula, apraksts, analītiskā metode

Dzīvnieku suga vai kategorija

Maksimālais vecums

Minimālais saturs

Maksimālais saturs

Citi noteikumi

Atļaujas beigu termiņš

Aktīvās vienības uz kg kompleksās barības ar mitruma saturu 12 %

Zootehnisko piedevu kategorija. Funkcionālā grupa: gremošanas veicinātāji

4a29

Elanco GmbH

Endo-1,4-beta-mannanāze

EC 3.2.1.78

Piedevas sastāvs

no Paenibacillus lentus (DSM 28088) iegūtas endo-1,4-beta-mannanāzes preparāts ar minimālo aktivitāti:

1,6 × 108 U (1)/g cietā veidā;

5,9 × 108 U/g cietā veidā.

Aktīvās vielas raksturojums

no Paenibacillus lentus (DSM 28088) iegūta endo-1,4-beta-mannanāze

Analītiskās metodes  (2)

Endo-1,4-beta-mannanāzes noteikšanai barības piedevā, premiksos un dzīvnieku barībā:

kolorimetriskās metodes, kuru pamatā ir fermentatīvā hidrolīze un reducējošo cukuru (mannozes ekvivalents) reakcija ar 3,5-dinitrosalicilskābi (DNS).

Gaļas cāļi

Dējējvistu cāļi

Retāk audzētu sugu mājputni, izņemot dējējputnus

32 000 U

1.

Piedevas un premiksu lietošanas norādījumos norāda glabāšanas apstākļus un noturību pret termisku apstrādi.

2.

Barības apritē iesaistītie uzņēmēji piedevas un premiksu lietotājiem nosaka darbības procedūras un organizatoriskos pasākumus, kuru nolūks ir novērst iespējamos riskus, ko varētu radīt piedevas un premiksu lietošana. Ja ar šādām procedūrām un pasākumiem šos riskus novērst vai līdz minimumam samazināt nav iespējams, tad piedevu un premiksus lieto, izmantojot individuālos aizsardzības līdzekļus, tostarp ādas un elpceļu aizsarglīdzekļus.

3.

Izmantošanai atšķirtu sivēnu barībā, kuru svars nepārsniedz apmēram 35 kg.

2028. gada 8. novembris

Gaļas tītari

Vaislas tītari

48 000 U

Atšķirti sivēni

48 000 U

Nobarojamās cūkas

Mazāk izplatītu sugu nobarojamās cūkas

32 000 U


(1)  1 U ir fermenta daudzums, kas vienā minūtē pie pH 7,0 un 40 °C temperatūrā no mannānu saturoša substrāta (ceratoniju augļu sveķi) izdala 0,72 mikrogramus reducējošo cukuru (mannozes ekvivalenti).

(2)  Sīkāka informācija par analīzes metodēm atrodama barības piedevu references laboratorijas tīmekļa vietnē: https://ec.europa.eu/jrc/en/eurl/feed-additives/evaluation-reports.


19.10.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 262/27


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2018/1566

(2018. gada 18. oktobris)

par atļauju no Aspergillus niger (NRRL 25541) iegūtas endo-1,3(4)-beta-glikanāzes un endo-1,4-beta-ksilanāzes un no Aspergillus niger (ATCC66222) iegūtas alfa-amilāzes preparātu lietot par barības piedevu atšķirtiem sivēniem un mazāk svarīgu sugu (atšķirtām) cūkām un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1453/2004 (atļaujas turētājs Andrès Pintaluba S.A.)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regulu (EK) Nr. 1831/2003 par dzīvnieku ēdināšanā lietotām piedevām (1) un jo īpaši tās 9. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Regula (EK) Nr. 1831/2003 nosaka, ka piedevu lietošanai dzīvnieku ēdināšanā vajadzīga atļauja, un nosaka šādas atļaujas piešķiršanas pamatojumu un kārtību. Minētās regulas 10. pantā paredzēts, ka piedevas, kuru lietošana atļauta saskaņā ar Padomes Direktīvu 70/524/EEK (2), jāizvērtē atkārtoti.

(2)

No Aspergillus niger (NRRL 25541) iegūtas endo-1,3(4)-beta-glikanāzes un endo-1,4-beta-ksilanāzes un no Aspergillus niger (ATCC66222) iegūtas alfa-amilāzes preparātu ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1453/2004 (3) tika atļauts bez termiņa lietot par pārtikas piedevu atšķirtiem sivēniem saskaņā ar Direktīvu 70/524/EEK. Pēc tam minēto preparātu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1831/2003 10. panta 1. punkta b) apakšpunktu ierakstīja Lopbarības piedevu reģistrā kā esošu lopbarības līdzekli.

(3)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1831/2003 10. panta 2. punktu un saistībā ar minētās regulas 7. pantu tika iesniegts pieteikums atkārtoti novērtēt no Aspergillus niger (NRRL 25541) iegūtas endo-1,3(4)-beta-glikanāzes un endo-1,4-beta-ksilanāzes un no Aspergillus niger (ATCC66222) iegūtas alfa-amilāzes preparātu kā barības piedevu atšķirtiem sivēniem un mazāk svarīgu sugu (atšķirtām) cūkām. Pieteikuma iesniedzējs lūdza minēto piedevu klasificēt piedevu kategorijā “zootehniskās piedevas”. Pieteikumam bija pievienotas Regulas (EK) Nr. 1831/2003 7. panta 3. punktā prasītās ziņas un dokumenti.

(4)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (“Iestāde”) 2013. gada 8. oktobra (4), 2017. gada 16. maija (5) un 2018. gada 17. aprīļa (6) atzinumā secināja, ka ar piedāvātajiem lietošanas nosacījumiem no Aspergillus niger (NRRL 25541) iegūtas endo-1,3(4)-beta-glikanāzes un endo-1,4-beta-ksilanāzes un no Aspergillus niger (ATCC66222) iegūtas alfa-amilāzes preparātam nav nelabvēlīgas ietekmes uz dzīvnieku veselību, cilvēka veselību vai vidi. Iestāde arī secināja, ka minēto preparātu var izmantot, lai potenciāli uzlabotu galīgās ķermeņa masas un barošanas efektivitātes koeficientu atšķirtiem sivēniem, un šo secinājumu var ekstrapolēt uz mazāk svarīgu sugu (atšķirtām) cūkām. Iestāde uzskata, ka attiecībā uz uzraudzību pēc laišanas tirgū īpašas prasības nav nepieciešamas. Tā arī verificēja ar Regulu (EK) Nr. 1831/2003 izveidotās references laboratorijas iesniegto ziņojumu par barībā esošās barības piedevas analīzes metodi.

(5)

No Aspergillus niger (NRRL 25541) iegūtas endo-1,3(4)-beta-glikanāzes un endo-1,4-beta-ksilanāzes un no Aspergillus niger (ATCC66222) iegūtas alfa-amilāzes preparāta novērtējums liecina, ka Regulas (EK) Nr. 1831/2003 5. pantā paredzētie atļaujas piešķiršanas nosacījumi ir izpildīti. Tāpēc šo preparātu būtu jāatļauj izmantot, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

(6)

Preparāta atļaujas piešķiršanas rezultātā būtu attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 1453/2004.

(7)

Nekaitīguma apsvērumi neprasa atļaujas nosacījumu grozījumus piemērot nekavējoties, tāpēc ir lietderīgi noteikt pārejas periodu, lai ieinteresētās personas varētu sagatavoties no atļaujas izrietošo jauno prasību izpildei.

(8)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Atļauja

Pielikumā specificēto preparātu, kas pieder pie piedevu kategorijas “zootehniskās piedevas” un funkcionālās grupas “gremošanas veicinātāji”, ar pielikumā norādītajiem nosacījumiem ir atļauts izmantot par dzīvnieku barības piedevu.

2. pants

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 1453/2004

Regulas (EK) Nr. 1453/2004 II pielikumā svītro ierakstu E 1612 par endo-1,3(4)-beta-glikanāzes un endo-1,4-beta-ksilanāzes, un alfa-amilāzes preparātu.

3. pants

Pārejas pasākumi

Pielikumā specificēto preparātu un šo preparātu saturošu barību, kas ražoti un marķēti pirms 2019. gada 8. maija saskaņā ar noteikumiem, kuri bija piemērojami pirms 2018. gada 8. novembra, arī turpmāk drīkst laist tirgū un lietot, līdz beidzas esošie krājumi.

4. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2018. gada 18. oktobrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 268, 18.10.2003., 29. lpp.

(2)  Padomes 1970. gada 23. novembra Direktīva 70/524/EEK par barības piedevām (OV L 270, 14.12.1970., 1. lpp.).

(3)  Komisijas 2004. gada 16. augusta Regula (EK) Nr. 1453/2004 par pastāvīgu atļauju izmantot dzīvnieku barībā dažas piedevas (OV L 269, 17.8.2004., 3. lpp.).

(4)  EFSA Journal 2013; 11(10):3430.

(5)  EFSA Journal 2017; 15(6):4856.

(6)  EFSA Journal 2018; 1(5):5271.


PIELIKUMS

Piedevas identifikācijas numurs

Atļaujas turētāja nosaukums

Piedeva

Sastāvs, ķīmiskā formula, apraksts, analītiskā metode

Dzīvnieku suga vai kategorija

Maksimālais vecums

Minimālais saturs

Maksimālais saturs

Citi noteikumi

Atļaujas derīguma termiņš

Aktīvās vienības uz kg kompleksās barības ar mitruma saturu 12 %

Zootehnisko piedevu kategorija. Funkcionālā grupa: gremošanas veicinātāji

4a1612i

Andrés Pintaluba S.A.

Endo-1,3(4)-beta-glikanāze

(EC 3.2.1.6)

Endo-1,4-beta-ksilanāze

(EC 3.2.1.8)

Alfa-amilāze

(EC 3.2.1.1)

Piedevas sastāvs

no Aspergillus niger (NRRL 25541) iegūtas endo-1,3(4)-beta-glikanāzes un endo-1,4-beta-ksilanāzes un no Aspergillus niger (ATCC66222) iegūtas alfa-amilāzes preparāts ar attiecīgi šādu minimālo aktivitāti:

endo-1,3(4)-beta-glikanāze: 900 U (1)/g,

endo-1,4-beta-ksilanāze 1 000 U (2)/g,

alfa-amilāze 3 000 U (3)/g.

Cietā veidā

Aktīvās vielas raksturojums

no Aspergillus niger (NRRL 25541) iegūta endo-1,3(4)-beta-glikanāze un endo-1,4-beta-ksilanāze un no Aspergillus niger (ATCC66222) iegūta alfa-amilāze.

Analītiskās metodes  (4)

Noteikšana barības piedevā:

endo-1,3(4)-beta-glikanāze: kolorimetriskā metode, kuras pamatā ir glikanāzes fermentatīvā reakcija uz miežu betaglikāna substrātu 3,5-dinitrosalicilskābes (DNS) klātbūtnē pie pH 4,0 un 30 °C temperatūrā,

endo-1,4-beta-ksilanāze barības piedevā: kolorimetriskā metode, kuras pamatā ir ksilanāzes fermentatīvā reakcija uz rudzu arabinoksilāna substrātu DNS klātbūtnē pie pH 4,0 un 30 °C temperatūrā,

alfa-amilāze: kolorimetriskā metode, kuras pamatā ir amilāzes fermentatīvā reakcija uz kviešu cietes substrātu DNS klātbūtnē pie pH 5,0 un 30 °C temperatūrā.

Aktīvo vielu noteikšana premiksos un barībā:

kolorimetriskā metode, ar ko kvantitatīvi nosaka depolimerizētās šķīstošās daļas, kas izdalās, glikanāzei iedarbojoties uz miežu azo-glikānu,

kolorimetriskā metode, ar ko kvantitatīvi nosaka depolimerizētās šķīstošās daļas, kas izdalās, endo-1,4-beta-ksilanāzei iedarbojoties uz azo-ksilānu,

kolorimetriskā metode, ar ko kvantitatīvi nosaka depolimerizētās šķīstošās daļas, kas izdalās, amilāzei iedarbojoties uz p-nitrofenilmaltoheptaozīdu.

Atšķirti sivēni

Mazāk svarīgu sugu cūkas

(atšķirtas)

 

endo-1,3(4)-beta-glikanāze

450 U

beta-ksilanāze

500 U

alfa-amilāze

1 500 U

 

1.

Piedevas un premiksa lietošanas norādījumos norāda glabāšanas nosacījumus un noturību pret termisku apstrādi.

2.

Barības apritē iesaistītie uzņēmēji piedevas un premiksu lietotājiem nosaka darbības procedūras un organizatoriskos pasākumus, kuru nolūks ir novērst iespējamos riskus, kas izriet no to lietošanas. Ja ar šādām procedūrām un pasākumiem šos riskus novērst vai līdz minimumam samazināt nav iespējams, tad piedevu un premiksus lieto, izmantojot individuālos aizsardzības līdzekļus, tostarp elpceļu, acu un ādas aizsarglīdzekļus.

3.

Izmantošanai atšķirtu sivēnu barībā, kuru svars nepārsniedz apmēram 35 kg.

2028. gada 8. novembris


(1)  1 U ir fermenta daudzums, kas pie pH 4,0 un 30 °C temperatūrā no miežu beta-glikāna vienā minūtē izdala 1 mikromolu reducējošo cukuru (glikozes ekvivalentos).

(2)  1 U ir fermenta daudzums, kas pie pH 4,0 un 30 °C temperatūrā no rudzu arabinoksilāna vienā minūtē izdala 1 mikromolu reducējošo cukuru (glikozes ekvivalentos).

(3)  1 U ir fermenta daudzums, kas pie pH 5,0 un 30 °C temperatūrā no kviešu cietes vienā minūtē atbrīvo 1 mikromolu reducējošā cukura (glikozes ekvivalentos).

(4)  Sīkāka informācija par analītiskajām metodēm atrodama barības piedevu references laboratorijas tīmekļa vietnē: https://ec.europa.eu/jrc/en/eurl/feed-additives/evaluation-reports.


19.10.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 262/31


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2018/1567

(2018. gada 18. oktobris),

ar ko labo Īstenošanas regulu (ES) 2018/249 par atļauju taurīnu, beta-alanīnu, L-alanīnu, L-arginīnu, L-aspartāmskābi, L-histidīnu, D,L-izoleicīnu, L-leicīnu, L-fenilalanīnu, L-prolīnu, D,L-serīnu, L-tirozīnu, L-metionīnu, L-valīnu, L-cisteīnu, glicīnu, mononātrija glutamātu un L-glutamīnskābi lietot par barības piedevām visu sugu dzīvniekiem un L-cisteīna hidrohlorīda monohidrātu lietot par barības piedevu visu sugu dzīvniekiem, izņemot kaķus un suņus

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regulu (EK) Nr. 1831/2003 par dzīvnieku ēdināšanā lietotām piedevām (1) un jo īpaši tās 9. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Komisijas Īstenošanas Regula (ES) 2018/249 (2) dažas lopbarības piedevas, to vidū glicīnu L-cisteīnu un L-cisteīna hidrohlorīda monohidrātu, atļauj lietot par aromatizētājiem.

(2)

Īstenošanas regulas (ES) 2018/249 pielikumā ir kļūda ierakstā par glicīnu, kur ailē “Citi noteikumi” ir teikts, ka uz šīs piedevas etiķetes jābūt norādītam, ka ieteicamais maksimālais aktīvās vielas saturs kompleksajā barībā ar mitruma saturu 12 % citu sugu un kategoriju dzīvniekiem ir 25 g/kg. Saskaņā ar Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes atzinumu (3), kas izdots par šīs lopbarības piedevas atļaušanu, pareizais saturs ir 25 mg/kg.

(3)

Īstenošanas regulas (ES) 2018/249 pielikumā ierakstos par L-cisteīnu un L-cisteīna hidrohlorīda monohidrātu ir pieļautas kļūdas attiecībā uz aktīvās vielas ražošanas procesu. Proti, ailē “Sastāvs, ķīmiskā formula, apraksts, analītiskā metode” ir norādīts, ka aktīvā viela tiek iegūta ar ķīmiskās sintēzes vai proteīnu hidrolīzes metodi. Šajā daļā nav norādīts, ka proteīnu hidrolīzi veic ar dzīvnieku vai augu izcelsmes olbaltumvielām, lai tādējādi par varbūtēju hidrolīzes avotu šīs specifiskās piedevas ieguvei nebūtu atļauts izmantot cilvēka matus.

(4)

Šo kļūdaino noteikumu dēļ barības apritē iesaistītajiem uzņēmējiem nav īsti skaidrs, kādi noteikumi jāievēro, laižot tirgū attiecīgās piedevas. Šī situācija ir izraisījusi juridisku nenoteiktību par to, kāds regulējums tiek attiecināts uz minētajām piedevām. Tāpēc minētās kļūdas ir radījušas zināmus tirgus traucējumus, kas saistīti ar problemātisko atļauju laist tirgū un lietot glicīnu, L-cisteīnu un L-cisteīna hidrohlorīda monohidrātu. Tāpēc labojumi Īstenošanas regulā (ES) 2018/249 būtu jāpiemēro ar atpakaļejošu spēku, sākot no minētās īstenošanas regulas spēkā stāšanās dienas, lai attiecībā uz piedevām, saistībā ar kurām pieļautas kļūdas, atjaunotu juridisko noteiktību par to regulējuma statusu, nepieļautu nelabvēlīgu ietekmi uz iesaistītajiem uzņēmējiem, kā arī atjaunotu tirgus stabilitāti.

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Īstenošanas regulas (ES) 2018/249 pielikumu labo saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2018. gada 15. marta.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2018. gada 18. oktobrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 268, 18.10.2003., 29. lpp.

(2)  Komisijas 2018. gada 15. februāra Īstenošanas regula (ES) 2018/249 par atļauju taurīnu, beta-alanīnu, L-alanīnu, L-arginīnu, L-aspartāmskābi, L-histidīnu, D,L-izoleicīnu, L-leicīnu, L-fenilalanīnu, L-prolīnu, D,L-serīnu, L-tirozīnu, L-metionīnu, L-valīnu, L-cisteīnu, glicīnu, mononātrija glutamātu un L-glutamīnskābi lietot par barības piedevām visu sugu dzīvniekiem un L-cisteīna hidrohlorīda monohidrātu lietot par barības piedevu visu sugu dzīvniekiem, izņemot kaķus un suņus (OV L 53, 23.2.2018., 134. lpp.).

(3)  EFSA Journal 2014; 12(5):3670.


PIELIKUMS

Īstenošanas regulas (ES) 2018/249 pielikumu labo šādi:

1)

ierakstā par vielu “2b17034 glicīns” aili “Citi noteikumi” labo šādi:

a)

ailes 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.

Uz piedevas etiķetes jābūt šādai norādei: “Ieteicamais maksimālais aktīvās vielas saturs kompleksajā barībā ar mitruma saturu 12 % ir:

20 g/kg kaķiem un suņiem,

25 mg/kg citu sugu un kategoriju dzīvniekiem.”;

b)

ailes 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5.

Barības sastāvdaļu un barības maisījumu marķējumā aktīvās vielas funkcionālā grupa, identifikācijas numurs, tās nosaukums un pievienotais daudzums jānorāda, ja kompleksajā barībā ar mitruma saturu 12 % aktīvās vielas saturs pārsniedz:

20 g/kg kaķiem un suņiem,

25 mg/kg citu sugu un kategoriju dzīvniekiem.”;

2)

ierakstā par vielu “2b17033 L-cisteīns” ailē “Sastāvs, ķīmiskā formula, apraksts, analītiskā metode” tekstu “iegūts ar ķīmiskās sintēzes vai proteīnu hidrolīzes metodi” aizstāj ar tekstu “Iegūts dzīvnieku vai augu izcelsmes olbaltumvielu ķīmiskajā sintēzē vai hidrolīzē”;

3)

ierakstā par vielu “2b920 L-cisteīna hidrohlorīda monohidrāts” ailē “Sastāvs, ķīmiskā formula, apraksts, analītiskā metode” tekstu “iegūts ar ķīmiskās sintēzes vai proteīnu hidrolīzes metodi” aizstāj ar tekstu “Iegūts dzīvnieku vai augu izcelsmes olbaltumvielu ķīmiskajā sintēzē vai hidrolīzē”.


19.10.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 262/34


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2018/1568

(2018. gada 18. oktobris)

par atļauju no Komagataella phaffii (DSM 32159) iegūtas fumonizīna esterāzes preparātu izmantot par barības piedevu visām cūkām un visu sugu mājputniem

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regulu (EK) Nr. 1831/2003 par dzīvnieku ēdināšanā lietotām piedevām (1) un jo īpaši tās 9. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Regulā (EK) Nr. 1831/2003 noteikts, ka piedevu lietošanai dzīvnieku ēdināšanā ir vajadzīga atļauja, un paredzēts šādas atļaujas piešķiršanas pamatojums un kārtība.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1831/2003 7. pantu tika iesniegts pieteikums uz atļauju lietot no Komagataella phaffii (DSM 32159) iegūtas fumonizīna esterāzes preparātu. Minētajam pieteikumam bija pievienotas Regulas (EK) Nr. 1831/2003 7. panta 3. punktā prasītās ziņas un dokumenti.

(3)

Pieteikums attiecas uz atļauju no Komagataella phaffii (DSM 32159) iegūtas fumonizīna esterāzes preparātu izmantot par barības piedevu cūkām un mājputniem, un to prasīts klasificēt piedevu kategorijā “tehnoloģiskās piedevas”.

(4)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (“Iestāde”) 2018. gada 17. aprīļa (2) atzinumā secināja, ka ar piedāvātajiem lietošanas nosacījumiem no Komagataella phaffii (DSM 32159) iegūtas fumonizīna esterāzes preparāts kaitīgi neietekmē nedz dzīvnieku vai cilvēka veselību, nedz vidi. Turklāt tā secināja, ka preparātam piemīt spēja pazemināt fumonizīnu daudzumu barībā. Iestāde uzskata, ka attiecībā uz uzraudzību pēc laišanas tirgū nekādas īpašas prasības nav vajadzīgas. Tā arī verificēja ar Regulu (EK) Nr. 1831/2003 izveidotās references laboratorijas iesniegto ziņojumu par barībā esošās barības piedevas analīzes metodi.

(5)

No Komagataella phaffii (DSM 32159) iegūtas fumonizīna esterāzes preparāta novērtējums liecina, ka Regulas (EK) Nr. 1831/2003 5. pantā paredzētie atļaujas piešķiršanas nosacījumi ir izpildīti. Tāpēc minēto preparātu būtu jāatļauj lietot, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

(6)

Šajā regulā noteiktie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Pielikumā specificēto preparātu, kas pieder pie piedevu kategorijas “tehnoloģiskās piedevas” un funkcionālās grupas “barības piesārņojumu ar mikotoksīniem mazinošās vielas”, ar pielikumā noteiktajiem nosacījumiem ir atļauts izmantot par dzīvnieku barības piedevu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2018. gada 18. oktobrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 268, 18.10.2003., 29. lpp.

(2)  EFSA Journal 2018; 16(5):5269.


PIELIKUMS

Piedevas identifikācijas numurs

Atļaujas turētāja nosaukums

Piedeva

Sastāvs, ķīmiskā formula, apraksts, analītiskā metode

Dzīvnieku suga vai kategorija

Maksimālais vecums

Minimālais saturs

Maksimālais saturs

Citi noteikumi

Atļaujas derīguma termiņš

Aktīvās vienības uz kg kompleksās barības ar mitruma saturu 12 %

Tehnoloģiskās piedevas: Barības piesārņojumu ar mikotoksīniem mazinošās vielas: fumonizīns

1m03i

Fumonizīna esterāze EK 3.1.1.87

Piedevas sastāvs

No Komagataella phaffii (DSM 32159) iegūtas fumonizīna esterāzes preparāts ar minimālo saturu 3 000 U/g (1)

Aktīvās vielas raksturojums

No Komagataella phaffii (DSM 32159) iegūtas fumonizīna esterāzes preparāts

Analītiskā metode  (2)

Fumonizīna esterāzes aktivitātes noteikšanai: augstas izšķirtspējas šķidrumhromatogrāfija ar tandēma masspektrometriju.

(HPLC-MS/MS) metode, kuras pamatā ir tās trikarbalilskābes kvantitatīvā noteikšana, kas pie pH 8,0 un 30 °C temperatūrā izdalās, fermentam iedarbojoties uz fumonizīnu B1.

Visas cūkas

Visu sugu mājputni

10

 

1.

Piedevas un premiksa lietošanas noteikumos norāda glabāšanas nosacījumus un noturību pret granulēšanos.

2.

Ieteicamā maksimālā deva: 300 U uz kg kompleksās barības.

3.

Piedevu atļauts lietot barībā, kas atbilst Eiropas Savienības tiesību aktiem par nevēlamām vielām dzīvnieku barībā (3).

4.

Barības apritē iesaistītie uzņēmēji piedevas un premiksu lietotājiem nosaka darbības procedūras un organizatoriskos pasākumus, kuru nolūks ir novērst iespējamos riskus, kas saistīti ar to lietošanu. Ja ar šādām procedūrām un pasākumiem minētos riskus novērst vai līdz minimumam samazināt nav iespējams, ar piedevu un premiksiem rīkojas, izmantojot individuālos aizsardzības līdzekļus, tostarp elpceļu aizsarglīdzekļus.

2028. gada 8. novembris


(1)  1 U ir fermenta aktivitāte, kas no 100 μΜ fumonizīna B1 20 mM tris-Cl buferšķīdumā ar 0,1 mg/ml liellopu seruma albumīnu pie pH 8,0 un 30 °C temperatūrā izdala 1 μmol trikarbalilskābes minūtē.

(2)  Sīkāka informācija par analītiskajām metodēm ir pieejama Eiropas Savienības barības piedevu references laboratorijas tīmekļvietnē: https://ec.europa.eu/jrc/en/eurl/feed-additives/evaluation-reports.

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. maija Direktīva 2002/32/EK par nevēlamām vielām dzīvnieku barībā (OV L 140, 30.5.2002., 10. lpp.).


19.10.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 262/37


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2018/1569

(2018. gada 18. oktobris),

ar ko groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1110/2011 par atļaujas piešķiršanu no Trichoderma reesei (CBS 114044) iegūtam endo-1,4-beta-ksilanāzes fermentu preparātam kā barības piedevai, kas paredzēta dējējvistām, retāk audzētu sugu mājputniem un nobarojamām cūkām (atļaujas turētājs Roal Oy)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regulu (EK) Nr. 1831/2003 par dzīvnieku ēdināšanā lietotām piedevām (1) un jo īpaši tās 13. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Regulā (EK) Nr. 1831/2003 noteikts, ka piedevu lietošanai dzīvnieku ēdināšanā ir vajadzīga atļauja, un paredzēts šādas atļaujas piešķiršanas pamatojums un kārtība.

(2)

Ar Komisijas Īstenošanas regulu (EK) Nr. 1110/2011 (2) no Trichoderma reesei (CBS 114044) iegūtu endo-1,4-beta-ksilanāzes preparātu atļāva izmantot kā barības piedevu dējējvistām, retāk audzētu sugu mājputniem un nobarojamām cūkām.

(3)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1831/2003 13. panta 3. punktu atļaujas turētājs ir ierosinājis mainīt piedevas minimālo saturu dējējvistām un nobarojamām cūkām. Pieteikumam bija pievienoti attiecīgie pamatojošie dati. Komisija minēto pieteikumu pārsūtīja Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei (turpmāk “Iestāde”).

(4)

Iestāde 2018. gada 6. marta atzinumos (3) secināja, ka, samazinot minimālo saturu no 24 000 BXU līdz 12 000 BXU dējējvistām un no 24 000 BXU līdz 20 000 BXU nobarojamām cūkām, nav nelabvēlīgas ietekmes uz dzīvnieku veselību, cilvēku veselību vai vidi un jaunās ierosinātās devas ir iedarbīgas mērķsugām.

(5)

Jauno ierosināto devu novērtējums liecina, ka Regulas (EK) Nr. 1831/2003 5. pantā paredzētie atļaujas piešķiršanas nosacījumi ir izpildīti.

(6)

Tāpēc Īstenošanas regula (ES) Nr. 1110/2011 būtu attiecīgi jāgroza.

(7)

Šajā regulā noteiktie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1110/2011 pielikumu aizstāj ar šīs regulas pielikuma tekstu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2018. gada 18. oktobrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 268, 18.10.2003., 29. lpp.

(2)  Komisijas 2011. gada 3. novembra Īstenošanas regula (ES) Nr. 1110/2011 par atļaujas piešķiršanu no Trichoderma reesei (CBS 114044) iegūtam endo-1,4-beta-ksilanāzes fermentu preparātam kā barības piedevai, kas paredzēta dējējvistām, retāk audzētu sugu mājputniem un nobarojamām cūkām (atļaujas turētājs Roal Oy) (OV L 287, 4.11.2011., 27. lpp.).

(3)  EFSA Journal 2018; 16(3):5216, un EFSA Journal 2018; 16(3):5217.


PIELIKUMS

PIELIKUMS

Piedevas identifikācijas numurs

Atļaujas turētāja nosaukums

Piedeva

Sastāvs, ķīmiskā formula, apraksts, analītiskā metode

Dzīvnieku suga vai kategorija

Maksimālais vecums

Minimālais saturs

Maksimālais saturs

Citi noteikumi

Atļaujas beigu termiņš

Aktīvās vienības uz kg kompleksās barības ar mitruma saturu 12 %

Kategorija: zootehniskās piedevas. Funkcionālā grupa: gremošanas veicinātāji

4a8

Roal Oy

Endo-1,4-beta-ksilanāze

EC 3.2.1.8

Piedevas sastāvs

No Trichoderma reesei (CBS 114044) iegūts endo-1,4-beta-ksilanāzes preparāts ar vismaz šādu aktivitāti:

 

cietā veidā: 4 × 106 BXU (1)/g

 

šķidrā veidā: 4 × 105 BXU/g

Aktīvās vielas raksturojums

No Trichoderma reesei (CBS 114044) iegūta endo-1,4-beta-ksilanāze

Analītiskā metode  (2)

Piedevā un premiksā: endo-1,4-beta-ksilanāzes reducējošo cukuru nosaka ar dinitrosalicilskābes reaģentu kolometrisko reakciju uz reducējošo cukuru daudzumu, ja pH ir 5,3 un temperatūra ir 50 °C.

Barībā: kolorimetriskā metode, ar ko nosaka ūdenī šķīstošas krāsvielas daudzumu, ko enzīms izdala no ar azurīnu saistīta kviešu arabinoksilāna substrāta..

Retāk audzētu sugu mājputni, kas nav dējējputni

8 000 BXU

1.

Piedevas un premiksu lietošanas norādījumos norāda glabāšanas apstākļus un noturību pret termisku apstrādi.

2.

Barības apritē iesaistītie uzņēmēji piedevas un premiksu lietotājiem nosaka darbības procedūras un organizatoriskos pasākumus, kuru nolūks ir novērst iespējamos riskus, ko varētu radīt piedevas un premiksu lietošana. Ja ar šādām procedūrām un pasākumiem šos riskus novērst vai līdz minimumam samazināt nav iespējams, piedevu un premiksus lieto, izmantojot individuālos aizsarglīdzekļus.

2021. gada 24. novembris

Dējējvistas

12 000 BXU

Retāk audzētu sugu dējējputni

24 000 BXU

Nobarojamās cūkas

20 000 BXU


(1)  1 BXU ir fermenta daudzums, kas no bērza ksilāna vienā sekundē 50 °C temperatūrā, ja pH ir 5,3, atbrīvo 1 nmol reducējošo cukuru kā ksilozi.

(2)  Sīkāka informācija par analītiskajām metodēm ir pieejama šajā references laboratorijas vietnē: https://ec.europa.eu/jrc/en/eurl/feed-additives/evaluation-reports.


19.10.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 262/40


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2018/1570

(2018. gada 18. oktobris),

ar ko izbeidz procedūru attiecībā uz Argentīnas un Indonēzijas izcelsmes biodīzeļdegvielas importu un atceļ Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1194/2013

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 8. jūnija Regulu (ES) 2016/1036 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (1) (“pamatregula”), un jo īpaši tās 14. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 11. marta Regulu (ES) 2015/476 par pasākumiem, kurus Savienība drīkst veikt aizsardzībai pret dempingu un subsidētu importu pēc ziņojuma, ko pieņēmusi PTO Strīdu izšķiršanas padome (2) (“PTO pilnvarojuma regula”), un jo īpaši tās 1. un 2. pantu,

tā kā:

1.   PROCEDŪRA

(1)

Komisija 2013. gada 28. maijā ar Regulu (ES) Nr. 490/2013 (3) (“pagaidu regula”) noteica pagaidu antidempinga maksājumu Argentīnas un Indonēzijas izcelsmes biodīzeļdegvielas importam.

(2)

Padome 2013. gada 19. novembrī ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1194/2013 (4) (“galīgā regula”) noteica galīgo antidempinga maksājumu Argentīnas un Indonēzijas izcelsmes biodīzeļdegvielas importam.

(3)

Eiropas Savienības Vispārējā tiesa (“Vispārējā tiesa”) 2016. gada 15. septembrī pieņēma spriedumus lietās T-80/14, T-111/14 līdz T-121/14 (5) un T-139/14 (6) (“spriedumi”), ar kuriem atcēla galīgās regulas 1. un 2. pantu, ciktāl tie attiecas uz pieprasījuma iesniedzējiem minētajos gadījumos (“attiecīgie ražotāji eksportētāji”) (7).

(4)

Sākotnēji Eiropas Savienības Padome par spriedumiem iesniedza apelācijas sūdzības. Tomēr pēc Padomes lēmuma atsaukt apelācijas sūdzības lietas 2018. gada 2. un 5. martā tika svītrotas no Tiesas reģistra (8). Līdz ar to šie spriedumi kļuva galīgi un saistoši no to pasludināšanas dienas.

(5)

Vispārējā tiesa norādīja, ka iestādes nav pietiekami juridiski pierādījušas, ka galvenajām izejvielām, ko izmanto biodīzeļdegvielas ražošanai Argentīnā un Indonēzijā, ir ievērojami izkropļotas cenas, kas izriet no diferencētās eksporta nodokļa sistēmas, ar kuru piemēro dažādas nodokļu likmes attiecībā uz izejvielām un biodīzeļdegvielu. Tiesa noteica, ka iestādēm nevajadzēja balstīties uz pieņēmumu, ka Argentīnas un Indonēzijas ražotāju eksportētāju grāmatojumos izejvielu cenas nav pienācīgi atspoguļotas, un nevajadzēja ignorēt šos grāmatojumus, aprēķinot Argentīnā un Indonēzijā ražotās biodīzeļdegvielas normālo vērtību.

(6)

PTO Strīdu izšķiršanas padome (SIP) 2016. gada 26. oktobrī pieņēma ekspertu grupas ziņojumu, kas grozīts ar Apelācijas institūcijas ziņojumu (9) (“ziņojumi par Argentīnu”), strīdā “Eiropas Savienība – antidempinga pasākumi attiecībā uz biodīzeļdegvielu no Argentīnas (DS473)”.

(7)

SIP 2018. gada 28. februārī pieņēma arī ekspertu grupas ziņojumu strīdā “Eiropas Savienība – antidempinga pasākumi attiecībā uz biodīzeļdegvielu no Indonēzijas (DS480)” (10) (“ziņojums par Indonēziju”). Ne Indonēzija, ne ES minēto ziņojumu nepārsūdzēja.

(8)

Ziņojumos par Argentīnu un Indonēziju (“ziņojumi”) cita starpā tika konstatēts, ka ES nav rīkojusies saskaņā ar:

PTO antidempinga nolīguma (“ADN”) 2.2.1.1. pantu, jo nav aprēķinājusi izmeklējamā ražojuma ražošanas izmaksas, pamatojoties uz ražotāju veikto uzskaiti,

ADN 2.2. pantu un 1994. gada GATT VI panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) punktu, jo biodīzeļdegvielas saliktās normālās vērtības aprēķinos nav izmantojusi ražošanas izmaksas Argentīnā un Indonēzijā,

ADN 9.3. pantu un 1994. gada GATT VI panta 2. punktu, jo noteikusi antidempinga maksājumus, kas pārsniedz dempinga starpību, kuru būtu bijis jānosaka saskaņā ar attiecīgi ADN 2. pantu un 1994. gada GATT VI panta 1. punktu.

(9)

Ziņojumā par Indonēziju ekspertu grupa turklāt konstatēja, ka ES nav rīkojusies saskaņā ar:

ADN 2.2.2. panta iii) apakšpunktu un 2.2. pantu, jo nav noteikusi peļņu, ko parasti gūst citi eksportētāji vai ražotāji, pārdodot tās pašas vispārīgās kategorijas ražojumus izcelsmes valsts iekšzemes tirgū,

ADN 2.3. pantu, jo nav aprēķinājusi viena Indonēzijas ražotāja eksportētāja, proti, P.T. Musim Mas, salikto eksporta cenu, pamatojoties uz cenu, par kādu importētā biodīzeļdegviela, ko ražo P.T. Musim Mas, pirmo reizi tika tālāk pārdota neatkarīgiem pircējiem ES,

ADN 3.1. un 3.2. pantu, jo nav konstatējusi būtisku cenu samazinājumu saistībā ar Indonēzijas importu.

(10)

Ekspertu grupa ieteica, lai SIP pieprasa Eiropas Savienībai nodrošināt tās noteikto pasākumu atbilstību ADN un 1994. gada GATT.

(11)

Pēc ziņojumiem par Argentīnu Komisija sāka pārskatīšanu (11) (“pārskatīšana”) atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2015/476 (12) 1. panta 3. punktam. Pārskatīšanas sākumposmā Komisija paziņoja, ka tā uzskata par lietderīgu pārbaudīt konstatējumu sekas ziņojumos par Argentīnu attiecībā arī uz Indonēzijas izcelsmes biodīzeļdegvielai noteiktajiem pasākumiem, jo juridiskā interpretācija, kas ietverta ziņojumos par Argentīnu, izrādījās būtiska arī izmeklēšanai, kas attiecas uz Indonēziju.

(12)

Tomēr pārskatīšanas laikā Komisija saņēma vairākas piezīmes no ieinteresētajām personām, jo īpaši attiecībā uz ziņojumu par Argentīnu interpretācijas piemērojamību Indonēzijas izcelsmes biodīzeļdegvielai noteiktajiem pasākumiem. Komisija uzskatīja, ka piezīmju analīzei attiecībā uz Indonēziju vajadzīgs ilgāks laiks, un nolēma grozošajā regulā neiekļaut pārbaudi par Indonēziju, bet atstāt pārskatīšanu atvērtu, ciktāl tā attiecas uz Indonēziju.

(13)

Komisija 2017. gada 18. septembrī pieņēma Īstenošanas regulu (ES) 2017/1578 (13), ar kuru groza galīgo regulu (“grozošā regula”), ciktāl tā attiecas uz Argentīnas ražotājiem eksportētājiem.

(14)

Galīgās regulas rezolutīvās daļas atcelšana Vispārējā tiesā attiecībā uz attiecīgajiem ražotājiem eksportētājiem ietekmē arī grozošās regulas spēkā esību. Ar grozošo regulu veica grozījumus regulā, kuras rezolutīvās daļas bija anulētas, tāpēc tā arī ir zaudējusi spēku un nav piemērojama attiecībā uz attiecīgajiem ražotājiem eksportētājiem.

(15)

2018. gada 28. maijā tika publicēts paziņojums (14), ar ko tika atsākta sākotnējā izmeklēšana attiecībā uz Argentīnas un Indonēzijas izcelsmes biodīzeļdegvielas importu, kuras rezultātā tika pieņemta galīgā regula (“paziņojums”). Tajā pašā laikā tika pabeigta pārskatīšana attiecībā uz Indonēziju.

(16)

Saskaņā ar Tiesas judikatūru procedūru atceltā akta aizstāšanai drīkst atsākt tajā posmā, kurā notikusi nelikumība. Savienības iestādes, pildot šos spriedumus, var labot galīgās regulas aspektus, kuru dēļ regulu atcēla attiecībā uz attiecīgajiem ražotājiem eksportētājiem (15).

(17)

Komisijai būtu jāņem vērā ne tikai spriedumu rezolutīvā daļa, bet arī motīvu daļa, uz kuru balstoties ir taisīti šie spriedumi un kuri veido tā obligāto pamatu, ciktāl tas ir nepieciešams, lai noskaidrotu sprieduma rezolutīvajā daļā izdarīto atzinumu precīzo nozīmi. Pārējie galīgajā regulā izdarītie konstatējumi, kurus noteiktajā termiņā neapstrīdēja vai kurus apstrīdēja, bet ar Vispārējās tiesas spriedumu noraidīja, un kuri tādējādi neizraisīja galīgās regulas atcelšanu, paliek spēkā (16).

(18)

Lai izpildītu savas saistības, Komisija nolēma atsākt antidempinga procedūru tajā posmā, kurā notikusi nelikumība, un tādējādi atkārtoti pārbaudīt normālās vērtības aprēķināšanai izmantoto metodiku.

(19)

Paziņojumā tika sniegts pamatojums Vispārējās tiesas spriedumiem attiecībā uz attiecīgajiem ražotājiem eksportētājiem un iespēju attiecināt konstatējumus uz visiem ražotājiem eksportētājiem no Argentīnas un Indonēzijas. Turklāt tajā tika ņemti vērā PTO ekspertu grupu un Apelācijas institūcijas konstatējumi gan attiecībā uz Argentīnu, gan Indonēziju, lai panāktu, ka pasākumi, kas tika atzīti par neatbilstīgiem PTO, pilnībā atbilst PTO līgumiem saskaņā ar Vienošanās par strīdu izšķiršanu 19. panta 1. punktu.

(20)

Paziņojumā Komisija aicināja attiecīgos ražotājus eksportētājus un Savienības ražošanas nozari rakstiski darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu termiņā, kas noteikts paziņojumā.

(21)

Visām personām, kas minētajā termiņā bija iesniegušas šādu pieprasījumu un bija norādījušas konkrētus uzklausīšanas iemeslus, tika dota iespēja tikt uzklausītām.

(22)

Atsauksmes tika saņemtas no Eiropas Biodīzeļdegvielas padomes (EBP), pieciem ražotājiem eksportētājiem Indonēzijā un Indonēzijas iestādēm.

2.   VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMU UN PTO KONSTATĒJUMU ĪSTENOŠANA

(23)

Komisijai ir iespēja labot tos galīgās regulas aspektus, kuru dēļ tā tika atcelta, vienlaikus atstājot negrozītas tās novērtējuma daļas, kuras spriedumi neietekmē (17).

(24)

Kā norādīts paziņojumā, Komisija turklāt atkārtoti novērtēja sākotnējās izmeklēšanas galīgos konstatējumus, ņemot vērā PTO ekspertu grupu un Apelācijas institūcijas konstatējumus attiecībā uz Argentīnu un Indonēziju. Komisija nolēma konstatējumus attiecināt uz visiem ražotājiem eksportētājiem no Argentīnas un Indonēzijas. Minētā atkārtotā novērtēšana tika balstīta uz informāciju, kas savākta sākotnējā izmeklēšanā un pārskatīšanā, kā arī informāciju, kuru savākušas ieinteresētās personas pēc paziņojuma publicēšanas.

(25)

Viens Indonēzijas ražotājs eksportētājs, proti, Wilmar, pirms un pēc informācijas izpaušanas apgalvoja, ka nav juridiska pamata atsākt izmeklēšanu par Wilmar, jo Vispārējā tiesa pilnībā atcēla galīgo regulu attiecībā uz minēto uzņēmumu. Tomēr LESD 266. pantā ir noteikts, ka iestādei, kuras pieņemtais tiesību akts ir pasludināts par spēkā neesošu, ir jāveic vajadzīgie pasākumi, lai pildītu Tiesas spriedumu. Turklāt ES ir jāpanāk, lai antidempinga pasākumi, kas noteikti biodīzeļdegvielas importam no Indonēzijas, atbilstu ieteikumiem un nolēmumiem, kas iekļauti PTO ziņojumos. Lai noteiktu, kādi pasākumi būtu jāveic, lai izpildītu Tiesas un PTO nolēmumus, bija nepieciešams atsākt izmeklēšanu laikā, kad tika atklāta nelikumība attiecībā uz abām valstīm un visiem attiecīgajiem ražotājiem eksportētājiem. Tas, vai pasākums tiek pilnībā vai daļēji anulēts, nav būtiski, lai noteiktu, vai Komisijai tādējādi ir atkārtoti jāizskata visi izmeklēšanas aspekti pirms anulētā pasākuma. Tāpēc Komisija šo apgalvojumu noraidīja.

(26)

Dempinga un kaitējuma sākotnējā izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2011. gada 1. jūlija līdz 2012. gada 30. jūnijam (“izmeklēšanas periods”). Lai analizētu rādītājus, kas ir būtiski kaitējuma novērtējuma kontekstā, tika izmantoti dati par laikposmu no 2009. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

3.   ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS

(27)

Attiecīgais ražojumus ir nefosilas izcelsmes taukskābju monoalkilesteri un/vai parafīna gāzeļļas, kuri iegūti sintēzes un/vai destilācijas procesā, tīrā veidā vai maisījumā, ar Argentīnas un Indonēzijas izcelsmi, patlaban klasificēti ar KN kodiem ex 1516 20 98, ex 1518 00 91, ex 1518 00 95, ex 1518 00 99, ex 2710 19 43, ex 2710 19 46, ex 2710 19 47, 2710 20 11, 2710 20 15, 2710 20 17, ex 3824 99 92, 3826 00 10 un ex 3826 00 90 (“attiecīgais ražojums”, parasti saukts par “biodīzeļdegvielu”).

(28)

Ne Tiesas spriedumi, ne ziņojumi neskar konstatējumus, kas izklāstīti galīgās regulas 16.–27. apsvērumā attiecībā uz attiecīgo ražojumu un līdzīgo ražojumu.

4.   NORMĀLĀS VĒRTĪBAS NOTEIKŠANA UN DEMPINGA STARPĪBU APRĒĶINS

(29)

Komisija atkārtoti novērtēja sākotnējās izmeklēšanas konstatējumus par izmaksu korekcijas, peļņas maksimālās robežvērtības un divkāršās uzskaites jautājumiem.

4.1.   Izmaksu korekcija

(30)

Vispārējās tiesas spriedumi un PTO konstatējumi, kas minēti 8. apsvērumā, attiecas uz izmaksu korekciju, ko ES iestādes veica galīgajā regulā.

(31)

Kā minēts galīgās regulas 28. apsvērumā, Komisija noteica, ka ir jāaprēķina saliktā normālā vērtība, jo tika uzskatīts, ka iekšzemes pārdošana nenotiek parastā tirdzniecības apritē. Šis konstatējums nav apstrīdēts un paliek spēkā. Neviena ieinteresētā persona šīs pārskatīšanas gaitā neapstrīdēja šo konstatējumu.

(32)

Galīgās regulas 29.–34. apsvērumā Komisija noteikusi, ka galvenajām izejvielām (neapstrādātai palmu eļļai Indonēzijā un sojas pupu eļļai un sojas pupām Argentīnā) un gatavajam ražojumam (biodīzeļdegvielai) Indonēzijas noteikto eksporta nodokļu starpība nospiedusi (samazinājusi) iekšzemes cenas Indonēzijā un Argentīnā un tāpēc tas būtu jāņem vērā, aprēķinot salikto normālo vērtību.

(33)

Rezultātā, aprēķinot salikto normālo vērtību, Komisija aizstāja galvenās izejvielas izmaksas, kas bija iekļautas ražotāju eksportētāju uzskaitē, ar attiecīgo valstu kompetento iestāžu publicētajām atsauces cenām.

(34)

Bez tam sākotnējā izmeklēšanā Komisija balstīja savus secinājumus uz interpretāciju, ka ADN 2.2.1.1. pants ļauj izmeklēšanas iestādei atteikties no ražotāju eksportētāju uzskaites izmantošanas, ja tā konstatē, ka uzskaite ir vai nu i) nesaderīga ar vispārpieņemtajiem grāmatvedības principiem, vai ii) pienācīgi neatspoguļo ar izmeklējamā ražojuma ražošanu un pārdošanu saistītās izmaksas (galīgās regulas 42. un 72. apsvērums).

(35)

Ekspertu grupa un Apelācijas institūcija ziņojumos gan par Argentīnu, gan par Indonēziju uzskata, ka Komisija nav sniegusi juridiski pietiekamu pamatu saskaņā ar 2.2.1.1. pantu, lai secinātu, ka Indonēzijas un Argentīnas ražotāju uzskaite pienācīgi neatspoguļo ar biodīzeļdegvielas ražošanu un pārdošanu saistītās izmaksas, vai lai neņemtu vērā attiecīgās izmaksas minētajos ierakstos, aprēķinot biodīzeļdegvielas normālo vērtību.

(36)

Pēc ziņojumiem par Argentīnu Komisija bija atkārtoti aprēķinājusi normālo vērtību ražotājiem eksportētājiem Argentīnā, izmantojot metodiku, kas attiecībā uz Argentīnu paskaidrota pagaidu regulas 40.–49. apsvērumā (18). Kā paskaidrots iepriekš 11. un 12. apsvērumā, Komisija sākotnēji atkārtoti aprēķināja arī normālo vērtību ražotājiem eksportētājiem Indonēzijā, izmantojot metodiku, kas attiecībā uz Indonēziju paskaidrota pagaidu regulas 60.–65. apsvērumā (18). Tagad Komisija atkal abām valstīm piemēroja šo metodiku.

(37)

Piezīmēs, ko EBP iesniedza pēc šīs lietas izskatīšanas atsākšanas, EBP apgalvoja, ka ziņojumi neliedz Komisijai, aprēķinot salikto normālo vērtību, izdarīt korekciju attiecībā uz izejvielu izmaksām, ja vien tā tiek pienācīgi izskaidrota. Tā pati prasība tika iesniegta pārskatīšanā pēc ziņojumiem par Argentīnu, un Komisija to noraidīja, jo tās pieņemšana neatbilstu ziņojumu konstatējumiem, kā paskaidrots grozošās regulas 43.–53. apsvērumā. Tā kā šis paskaidrojums pēc ziņojuma par Indonēziju paliek spēkā, Komisija turpināja noraidīt šo apgalvojumu.

(38)

Pagaidu regulas 44. un 64. apsvērumā izklāstīto iemeslu dēļ tika uzskatīts, ka pārdošana abu valstu iekšzemes tirgū nenotiek parastā tirdzniecības apritē un saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu un 6. punktu bija jāaprēķina līdzīgā ražojuma saliktā normālā vērtība. Tas tika darīts, koriģētajām ražošanas izmaksām izmeklēšanas periodā pieskaitot pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas (“PVA izmaksas”) un pamatotu peļņas starpību.

(39)

Kā skaidrots pagaidu regulas 46. un 65. apsvērumā, Komisija uzskatīja, ka peļņas apjomu Indonēzijā nav iespējams balstīt uz izlasē iekļauto uzņēmumu faktiskajiem datiem. Tādēļ peļņas apjoms, ko izmantoja, aprēķinot salikto normālo vērtību, tika noteikts atbilstoši pamatregulas 2. panta 6. punkta c) apakšpunktam, pamatojoties uz samērīgu peļņu, ko varētu gūt šādā jaunā un inovatīvā kapitālietilpīgā nozarē normālos konkurences apstākļos brīvā un atvērtā tirgū, proti, balstoties uz apgrozījumu 15 %.

(40)

Argentīnas un Indonēzijas PTO lietās abas valstis apstrīdēja 15 % peļņas noteikšanu, jo tās apgalvoja, ka peļņas apjoms nepamatojas uz “saprātīgu metodi”, kā tas prasīts ADN 2.2.2. panta iii) apakšpunktā. Abos gadījumos PTO instances konstatēja, ka ES šajā sakarā nav rīkojusies pretrunā ar ADN. Tādēļ peļņas apjoms, ko izmantoja normālās vērtības aprēķināšanai, joprojām ir 15 %.

(41)

Viens ražotājs eksportētājs no Indonēzijas, proti, PT Cermerlang Energi Perkasa, savās piezīmēs pieprasīja, ka Komisijai aprēķini būtu jāpamato ar izlasē iekļauto ražotāju datiem vai katrā gadījumā nebūtu automātiski jāizmanto pamatregulas 2. panta 6. punkta c) apakšpunkts. Pēc informācijas izpaušanas tas atkārtoja prasību. Tomēr, kā paskaidrots 40. apsvērumā, PTO instances konstatēja, ka Komisija, izmantojot šo pantu un piemērojot to, nav rīkojusies pretrunā ar PTO noteikumiem. Tāpēc Komisija šo apgalvojumu noraidīja.

4.2.   Peļņas maksimālā robežvērtība

(42)

Lai gan PTO ekspertu grupa piekrita ES izmantotajai peļņas apjoma noteikšanas metodei saskaņā ar ADN 2.2.2. panta iii) apakšpunktu, ziņojumā par Indonēziju tā konstatēja, ka gadījumā, ja kāda iestāde nosaka peļņu, pamatojoties uz jebkurām citām saprātīgām metodēm saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6. punkta c) apakšpunktu, ADN prasīts, lai tā nodrošinātu, ka minētā peļņa nepārsniedz peļņu, ko parasti gūst citi tās pašas vispārīgās ražojumu kategorijas eksportētāji valstī. Ekspertu grupa uzskata, ka ES nav izdevies noteikt šādu peļņas maksimālo robežvērtību.

(43)

Lai noteiktu peļņas maksimālo robežvērtību, kas prasīta ADN 2.2.2. panta iii) apakšpunktā, ir jānosaka, kuri uzņēmumi ražo ražojumus, kas uzskatāmi par tādiem, kuri ietilpst “tajā pašā vispārīgajā kategorijā” kā biodīzeļdegviela.

(44)

Ekspertu grupa ziņojuma par Indonēziju 7.62. punktā atzīmēja, ka “ADN 2.2.2. panta iii) apakšpunktā nav noteikta īpaša prasība izmeklēšanas iestādei par to, kā noteikt, kuri ražojumi ietilpst tajā pašā vispārīgajā ražojumu kategorijā, lai noteiktu “parasti gūto peļņu”. Mēs piekrītam Eiropas Savienībai, ka nav pienākuma plaši interpretēt tās pašas vispārīgās kategorijas ražojumu klāstu”. 7.63. punktā tā piebilda: “Mūsuprāt, iestāde, kas rīkojas pamatoti un objektīvi, var secināt, ka tā pati vispārīgā ražojumu kategorija ir šaurāka kategorija.”

(45)

Pamatojoties uz ziņojumā par Indonēziju iekļautajiem konstatējumiem, Komisija atkārtoti izskatīja pieejamos datus, kurus var izmantot, lai noteiktu peļņas maksimālo robežvērtību gan Argentīnai, gan Indonēzijai. Tā uzskatīja, ka tai ir pieejamas divas datu kopas, kas ietilpst tajā pašā vispārīgajā ražojumu kategorijā.

(46)

Pirmo datu kopu sniedza izlasē iekļautie uzņēmumi sākotnējā izmeklēšanā. ADN 2.2.2. pantā noteikts, ka peļņas apjomu “izmeklētajam eksportētājam vai ražotājam” ierobežo saskaņā ar 2.2.2. panta iii) apakšpunktu ar peļņas apjomu, ko parasti gūst “citi eksportētāji vai ražotāji, pārdodot tās pašas vispārīgās kategorijas ražojumus”. Tās pašas vispārīgās ražojumu kategorijas šaurākā interpretācija saskaņā ar šo pantu aprobežotos tikai ar tieši to pašu ražojumu, t. i., biodīzeļdegvielu. Dati, kas vajadzīgi, lai aprēķinātu peļņas maksimālo robežvērtību, pamatojoties uz biodīzeļdegvielas ražotāju Indonēzijā un Argentīnā gūto peļņu, Komisijai ir viegli pieejami, jo sākotnējās izmeklēšanas laikā Komisijai tos iesniedza izlasē iekļautie uzņēmumi.

(47)

Fakts, ka izlasē iekļauto uzņēmumu faktiski gūtā peļņa netika izmantota, lai noteiktu peļņas normu šiem ražotājiem saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6. punktu, neliedz Komisijai izmantot šos datus, lai noteiktu peļņas maksimālo robežvērtību saskaņā ar 2. panta 6. punkta c) apakšpunktu. Tas izriet no ekspertu grupas formulējuma ziņojuma par Indonēziju 7.65. punktā, kurā ekspertu grupa nepiekrīt argumentam, ka “parasti gūtā peļņa” ADN 2.2.2. panta iii) apakšpunktā nozīmē, ka izmeklētājs var neņemt vērā peļņu, kas gūta no pārdošanas, kuru uzskata par neatbilstīgu parastai komercpraksei. Viens Indonēzijas ražotājs eksportētājs, proti, PT Cermerlang Enerd Perkasa, savās piezīmēs arī apgalvoja, ka, pamatojoties uz ziņojumu par Indonēziju, Komisijai, aprēķinot peļņas maksimālo robežvērtību, nav atļauts neņemt vērā peļņu, kas saistīta ar biodīzeļdegvielas pārdošanu iekšzemes tirgū Indonēzijā, pamatojoties uz to, ka tā netiek uzskatīta par tādu, kas gūta parastā tirdzniecības apritē.

(48)

Saskaņā ar šo ražojumu kategorijas šaurāko interpretāciju Komisija aprēķināja peļņas maksimālo robežvērtību vienam atsevišķam ražotājam, izmantojot peļņas apjomu, ko guvuši citi izmeklējamie ražotāji. Piemēram, lai aprēķinātu Indonēzijas ražotāja Wilmar peļņas apjomu, tika izmantota pārējo izmeklēto un pārbaudīto Indonēzijas ražotāju P.T. Ciliandra, P.T. Musim Mas un P.T. Pelita gūtās peļņas vidējā svērtā vērtība. Un pretēji – P.T. Ciliandra tika izmantota Wilmar, P.T. Musim Mas un P.T. Pelita gūtās peļņas vidējā svērtā vērtība. Tā pati metodika tika izmantota, lai aprēķinātu peļņas maksimālo robežvērtību izmeklētajiem un pārbaudītajiem Argentīnas ražotājiem.

(49)

Otrā datu kopa ietver datus par ražotājiem, kas nav izmeklējamie ražotāji; šie dati tika iesniegti Komisijai sākotnējās izmeklēšanas laikā. Viens izmeklējamais Indonēzijas ražotājs toreiz atsaucās un iesniedza saistītā uzņēmuma datus par biodīzeļdegvielas un minerālās dīzeļdegvielas maisījumu pārdošanu, kā arī par dīzeļdegvielas un kuģu degvielas (“citi kurināmie”) pārdošanu. Tika ziņots, ka peļņas norma, kas saistīta ar šiem pārdošanas apjomiem, ir 10,2 %. Ja šo peļņas normu izmantotu par peļņas maksimālo robežvērtību, attiecībā uz visiem uzņēmumiem Indonēzijā tiktu noteikts, ka nav dempinga starpību vai tiktu iegūtas de minimis dempinga starpības. Tomēr šie nepārbaudītie dati tika iesniegti tikai par vienu ražotāju Indonēzijā, savukārt citi ražotāji no Indonēzijas vai Argentīnas nedarīja Komisijai pieejamus līdzīgus datus. Tā kā pieejamos datus nevar konsekventi piemērot abām valstīm, Komisija uzskatīja, ka ir neatbilstoši izmantot tikai viena ražotāja datus vienā valstī, lai noteiktu peļņas maksimālo robežvērtību. Turklāt laika periodā, kas bija Komisijas rīcībā pēc tam, kad tika atsākta izmeklēšana, nebija iespējams pārbaudīt sniegto datu precizitāti un pamatā esošos aprēķinus. Katrā gadījumā, kā norādīts 62. apsvērumā, tika konstatēts, ka dempinga apjoms valstij kopumā ir de minimis, un attiecīgi izmeklēšana ir pārtraukta attiecībā uz visiem uzņēmumiem, tāpēc Komisija, lai noteiktu peļņas maksimālo robežvērtību, neuzskatīja par nepieciešamu izmantot nepārbaudītos paziņotos peļņas datus par biodīzeļdegvielas un minerālās dīzeļdegvielas maisījumu pārdošanu. Tā vietā Komisija uzskatīja par lietderīgāku izmantot datus, kas tika iesniegti un pārbaudīti sākotnējās izmeklēšanas laikā.

(50)

Divi ražotāji eksportētāji Indonēzijā, proti, Wilmar un PT Pelita Agung Agrindustri, kā arī Indonēzijas iestādes apgalvoja, ka Komisijas rīcības brīvību, izvēloties datus, lai noteiktu peļņas maksimālo robežvērtību, ierobežo ekspertu grupas konstatējumi ziņojumā par Indonēziju. Pēc informācijas izpaušanas Wilmar atkārtoja minēto punktu. Saskaņā ar šo ieinteresēto personu viedokli Komisijai ir jāizmanto peļņa apjoms, kas gūts, pārdodot biodīzeļdegvielas un minerālās dīzeļdegvielas maisījumus, vai peļņa, kas gūta, pārdodot dīzeļdegvielu un kuģu degvielu. Tomēr ziņojumā par Indonēziju nekas neliedz Komisijai izmantot citus pieejamos attiecīgos datus. Ekspertu grupa 7.70. punktā norāda, ka “ES iestādes būtu varējušas ņemt vērā šos pārdevumus, lai noteiktu peļņas maksimālo robežvērtību”, un 7.72. punktā norāda, ka “ES iestādēm būtu bijis jāņem vērā dīzeļdegvielas un kuģu degvielas pārdevumi [[***]], lai noteiktu peļņas maksimālo robežvērtību”. Ekspertu grupas izmantotais formulējums “būtu varējušas” un “būtu bijis” ziņojumā par Indonēziju liecina, ka Komisijai ir jāapsver, vai šos datus var izmantot, lai noteiktu peļņas maksimālo robežvērtību, nevis jānoraida minētā informācija, pamatojoties uz to, ka nepareizi interpretēta frāze “parasti gūtā peļņa”. Šādi pārdevumi tagad ir ņemti vērā 49. apsvērumā, un šo konkrēto pārdevumu izmantošana netika uzskatīta par piemērotu un vajadzīgu.

(51)

Savās piezīmēs EBP iesniedza alternatīvu datu kopu, kuru Komisija varēja izmantot, lai aprēķinātu peļņas maksimālo robežvērtību. Šie dati attiecās uz trim uzņēmumiem, kas izmeklēšanas periodā neražoja vai nepārdeva attiecīgo ražojumu nevienā no izmeklējamajām valstīm. Pamatojoties uz publiski pieejamo informāciju un divu Indonēzijas ražotāju eksportētāju sniegto informāciju, kļuva skaidrs, ka visi trīs uzņēmumi neatrodas Indonēzijā, bet gan Malaizijā un Singapūrā. EBP sniegtie dati bija agregēti dati, kas iegūti no attiecīgo uzņēmumu gada pārskatiem un/vai rezultātu paziņojumiem un atspoguļo peļņas normas iespējami plašam ražojumu klāstam un saistītajiem uzņēmumiem.

(52)

Komisija nepiekrita, ka šie dati ir piemēroti, lai noteiktu peļņas maksimālo robežvērtību. Galvenie šo uzņēmumu ražojumi ir palmu eļļa un tādi ražojumi kā taukskābes, glicerīns, mēslojumi, cukurs un melase, stearīns, kakao sviests vai ķīmiskās vielas uz oleīnu bāzes. Daži uzņēmumi sniedz arī tādus nesaistītus pakalpojumus kā mājokļa īpašumu ekspluatācija, finanšu līdzekļu pārvaldība vai dzelzceļa tehniskā apkope. Nevar uzskatīt, ka šo uzņēmumu ražojumi ietilpst tajā pašā vispārīgajā ražojumu kategorijā, pie kuras pieder attiecīgais ražojums, proti, biodīzeļdegviela. Tas jo īpaši attiecas uz ražojumu “palmu eļļa”, jo tā ir izejviela, ko izmanto par galveno izejvielu biodīzeļdegvielas ražošanā. Komisija uzskata, ka, iekļaujot šo ražojumu tajā pašā vispārīgajā kategorijā kā biodīzeļdegviela, nozīmētu pārāk plaši interpretēt minēto kategoriju. Tāpēc Komisija noraidīja ierosināto datu izmantošanu.

(53)

Amerikas Savienoto Valstu iestādes savā nesen noslēgtajā antidempinga izmeklēšanā par biodīzeļdegvielas importu no Indonēzijas uz Amerikas Savienotajām Valstīm aprēķināja peļņas normu 6,15 % apmērā (19). Komisija pārbaudīja, vai šo skaitli varētu izmantot par peļņas maksimālo robežvērtību. Tomēr, ņemot vērā to, ka to ieguva no tāda ražotāja finanšu pārskatiem, kurš atrodas Vācijā, tā nevarēja izmantot arī šos datus.

(54)

Visbeidzot, metodika, kas izklāstīta 46.–48. apsvērumā, atbilst ADN 2.2.2. panta iii) apakšpunkta loģikai un saskaņā ar to tiek izmantoti dati, kas zināmi un ir pieejami lietas materiālos Komisijai, un nav nepieciešama turpmāka izmeklēšana. Tādēļ uzskata, ka šī metodika šajā gadījumā ir vispiemērotākā.

(55)

Izmantojot šo metodiku, iegūst šādus rezultātus. Attiecībā uz Argentīnu visiem iesaistītajiem ražotājiem faktiskā peļņas norma bija lielāka par 15 %, kas, kā paskaidrots 39. un 40. apsvērumā, tika izmantota sākotnējā izmeklēšanā. Tādējādi jebkuru šo peļņas normu apvienojuma vidējais svērtais lielums vienmēr ļautu iegūt peļņas maksimālo robežvērtību virs 15 %. Tas nozīmē, ka 15 % peļņas norma, kas tika noteikta sākotnējā izmeklēšanā, ir zemāka par individuālajām peļņas maksimālajām robežvērtībām un tādēļ ir peļņas norma, kas jāizmanto dempinga starpību aprēķināšanai.

(56)

Indonēzijai peļņas normas, ko faktiski guvuši izmeklējamie ražotāji, tāpat visiem uzņēmumiem, izņemot vienu uzņēmumu, pārsniedza 15 %. Tā kā individuālo peļņas maksimālo robežvērtību aprēķināšanai izmanto vidējo svērto lielumu, izmantojot šo peļņas normu, kas ir zem 15 %, dažiem ražotājiem ieguva peļņas maksimālo robežvērtību, kas ir zem 15 %, tādēļ jāveic lejupvērsta korekcija attiecībā uz dažām peļņas normām, ko izmanto dempinga starpību aprēķināšanai. Vienam uzņēmumam peļņas maksimālā robežvērtība pārsniedza 15 %; tas nozīmē, ka vēl ir jāizmanto peļņas norma 15 % apmērā. Pārējiem trim uzņēmumiem peļņas maksimālās robežvērtības ir zem 15 %; tas nozīmē, ka peļņas starpības, kas izmantotas, lai aprēķinātu normālo vērtību, nevar būt augstākas par minēto robežvērtību. Piemērojot metodiku, iegūst šādus rezultātus.

1. tabula

Uzņēmums

Peļņas starpība

P.T. Ciliandra Perkasa, Džakarta

15 %

P.T. Musim Mas, Medana

12,87 %

P.T. Pelita Agung Agrindustri, Medana

14,42 %

Wilmar Bioenergi Indonesia, Medana P.T. Wilmar Nabati Indonesia, Medana

14,42 %

4.3.   Divkārša uzskaite

(57)

Ekspertu grupa ziņojumā par Indonēziju secināja, ka ES nav aprēķinājusi viena Indonēzijas ražotāja eksportētāja P.T. Musim Mas, eksporta cenu, pamatojoties uz cenu, par kādu importētā biodīzeļdegviela, ko ražo P.T. Musim Mas, pirmo reizi tika tālāk pārdota neatkarīgiem pircējiem ES, kā noteikts ADN 2.3. pantā.

(58)

Konkrētu biodīzeļdegvielas veidu (biodīzeļdegviela uz palmu taukskābes destilāta bāzes) var “uzskaitīt divreiz”, lai nodrošinātu atbilstību ES obligātajiem mērķiem saistībā ar biodīzeļdegvielas maisījumiem. Tāpēc ES maisījumu ražotājiem ir jāizmanto tikai puse no šā biodīzeļdegvielas veida, lai nodrošinātu atbilstību ES obligātajiem mērķiem saistībā ar biodīzeļdegvielas maisījumiem. Tā kā šāda veida biodīzeļdegviela tādējādi ir vērtīgāka klientiem, šīs biodīzeļdegvielas ražotājs var iekasēt piemaksu no klienta. Šajā konkrētajā gadījumā divkārša uzskaite attiecas uz konkrētu P.T. Musim Mas eksportu klientiem Itālijā. Sākotnējā izmeklēšanā ES neņēma vērā šo piemaksu, aprēķinot biodīzeļdegvielas eksporta cenu.

(59)

Ņemot vērā PTO konstatējumu, ka ES nepareizi nav ņēmusi vērā šo pircēju maksāto piemaksu Itālijā, Komisija atkārtoti novērtēja savus aprēķinus un attiecīgi koriģēja eksporta cenu uzņēmumam P.T. Musim Mas.

4.4.   Atkārtoti aprēķinātās dempinga starpības

(60)

Pārskatītās maksājuma likmes visiem Indonēzijas un Argentīnas eksportētājiem, noteiktas, ņemot vērā ES Vispārējās tiesas spriedumus, kā arī konstatējumus un ieteikumus ziņojumos par Indonēziju un Argentīnu, izteiktas CIF cenas līmenī pie Savienības robežas pirms muitas nodokļa samaksas, ir šādas.

2. tabula

Valsts

Uzņēmums

Dempinga starpība

Indonēzija

P.T. Ciliandra Perkasa, Džakarta

– 4,0 %

P.T. Musim Mas, Medana

– 4,7 %

P.T. Pelita Agung Agrindustri, Medana

4,4 %

Wilmar Bioenergi Indonesia, Medana, P.T. Wilmar Nabati Indonesia, Medana

6,2 %

Argentīna

Louis Dreyfus Commodities S.A., Buenosairesa

4,5 %

Molinos Agro SA, Buenosairesa; Oleaginosa Moreno Hermanos SACIFI y A, Baijablanka; Vicentin SAIC, Aveljaneda

6,6 %

Aceitera General Deheza SA, General Deheza; Bunge Argentina SA, Buenosairesa

8,1 %

(61)

Ņemot vērā lielās negatīvās dempinga starpības diviem no četriem izlasē iekļautajiem Indonēzijas uzņēmumiem, Komisija pārbaudīja, vai vidējā svērtā valsts mēroga dempinga starpība, ņemot vērā negatīvās starpības, ir lielāka par de minimis vērtību, kas noteikta pamatregulas 9. panta 3. punktā.

(62)

Dempinga apjoms Indonēzijas izlasē, kas izteikts kā procentuāla daļa no izlases eksporta CIF vērtības, bija 1,6 %, t. i., zem 2 % de minimis robežvērtības.

(63)

Ņemot vērā valsts mēroga de minimis dempinga starpību, izmeklēšana attiecībā uz biodīzeļdegvielas importu no Indonēzijas būtu jāizbeidz, nenosakot pasākumus.

5.   UZ ZIŅOJUMIEM BALSTĪTIE PĀRSKATĪTIE KONSTATĒJUMI PAR KAITĒJUMU

(64)

Ziņojumos par Argentīnu cita starpā konstatēts, ka ES rīkojusies neatbilstoši ADN 3.1. un 3.4. pantam, pārbaudot importa par dempinga cenām ietekmi uz iekšzemes ražošanas nozari, ciktāl šī pārbaude attiecas uz ražošanas jaudu un jaudas izmantojumu.

(65)

Grozošajā regulā, kas tika pieņemta pēc ziņojumiem par Argentīnu, šis jautājums tika aplūkots 87.–123. apsvērumā (20). Ne Vispārējās tiesas spriedumos, ne arī ziņojumā par Indonēziju nav ietverti konstatējumi, kas liktu veikt šīs analīzes atkārtotu novērtējumu, kas tādējādi joprojām ir spēkā.

(66)

Sākotnējās izmeklēšanas laikā tika uzskatīts par lietderīgu veikt kumulatīvu novērtējumu par importu no Argentīnas un Indonēzijas, jo tolaik pamatregulas 3. panta 4. punktā izklāstītie nosacījumi bija izpildīti. Tāpēc secinājumi par kaitējumu un cēloņsakarību pamatojās uz apvienoto ietekmi, kāda bija biodīzeļdegvielas importam no abām valstīm. Tomēr tagad šie nosacījumi vairs nav izpildīti, jo tika noteikts, ka valsts mēroga dempinga līmenis Indonēzijā bija zem 2 % de minimis līmeņa.

(67)

Tādēļ ir jānosaka, vai cēloņsakarības analīzē, kas attiecas tikai uz Argentīnas izcelsmes biodīzeļdegvielas importu par dempinga cenām, varētu nonākt pie secinājuma par cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

5.1.   Konstatējumi par kaitējumu

(68)

Metodiku, kas ir pamatā galīgajā regulā veiktajai kaitējuma analīzei, neietekmē konstatējumi, kas izklāstīti Tiesas spriedumos un ziņojumā par Indonēziju, ciktāl tie attiecas uz Argentīnu. Tāpēc attiecīgie galīgās regulas secinājumi joprojām ir spēkā.

(69)

Attiecīgajā periodā kopējais Savienības biodīzeļdegvielas ražošanas apjoms bija apmēram 9 052 871 tonna, savukārt Savienības patēriņš palielinājās par 5 %. Importa apjoms no Argentīnas attiecīgajā periodā palielinājās par 41 %, bet tirgus daļa tajā pašā periodā palielinājās no 7,7 % līdz 10,8 %. Lai gan attiecīgajā periodā biodīzeļdegvielas importa cenas no Argentīnas pieauga, tās joprojām bija zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām tajā pašā periodā. Atšķirība starp Argentīnas cenām un Savienības cenām, kas izteikta procentos no Savienības ražošanas nozares vidējās svērtās ražotāja cenas, t. i., cenu samazinājuma starpība, bija no 4,5 % līdz 9,1 %. Lai gan Savienības ražošanas nozares rentabilitāte 2009. gadā bija 3,5 %, tā pēc tam sākotnējās izmeklēšanas periodā (no 2011. gada 1. jūlija līdz 2012. gada 30. jūnijam) samazinājās līdz zaudējumiem un sasniedza – 3,5 %.

(70)

Galīgās regulas analīze liecināja, ka Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums, kas definēts pamatregulas 3. panta 5. punktā. Lai gan patēriņš palielinājās, Savienības ražošanas nozare zaudēja tirgus daļu un rentabilitāti. Vienlaikus imports ieguva tirgus daļu un tā cenas bija zemākas par Savienības ražotāju cenām.

5.2.   Pārskatītie konstatējumi par cēloņsakarību

(71)

Kā paskaidrots 5.1. punktā, tika konstatēts, ka izmeklēšanas periodā viss imports no Argentīnas uz Savienību bija pārdots par dempinga cenām. Galīgās regulas secinājumi arī liecināja, ka Argentīnas imports par zemām dempinga cenām ievērojami palielinājās apjoma ziņā (41 % attiecīgajā periodā), kā rezultātā līdz attiecīgā perioda beigām tirgus daļa palielinājās par 3 procentpunktiem.

(72)

Neraugoties uz to, ka par 5 % palielinājās patēriņš, Savienības ražošanas nozare attiecīgajā periodā zaudēja 5,5 procentpunktus no tirgus daļas. Lai gan attiecīgajā periodā importa par dempinga cenām no Argentīnas vidējās cenas pieauga par 54 %, tās joprojām bija ievērojami zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām tajā pašā periodā. Par dempinga cenām pārdotā importa cenas bija mazākas par Savienības ražošanas nozares cenām – vidējā cenu samazinājuma starpība izmeklēšanas periodā bija 8 %.

(73)

Tā kā izmeklēšana attiecībā uz Indonēziju tika izbeigta, kā paskaidrots 60.–63. apsvērumā, imports no Indonēzijas ir jāvērtē atsevišķi, jo arī kāds cits faktors varēja radīt kaitējumu.

(74)

Izmantojot pārskatītos datus par importu no trešām valstīm (tostarp Indonēziju), iegūst šādu pārskatu.

3. tabula

 

 

2009

2010

2011

IP

ES ražotāju pārdevumi

Pārdošanas apjoms (tonnas)

9 454 786

9 607 731

8 488 073

9 294 137

Indekss (2009. gads = 100)

100

102

90

98

Tirgus daļa

84,7 %

83,3 %

76,1 %

79,2 %

Indekss (2009. gads = 100)

100

98

90

94

Imports no Argentīnas

Importa kopapjoms (tonnas)

853 589

1 179 285

1 422 142

1 263 230

Indekss (2009. gads = 100)

100

138

167

148

Tirgus daļa

7,7 %

10,2 %

12,7 %

10,8 %

Indekss (2009. gads = 100)

100

135

167

141

Imports no Indonēzijas

Importa kopapjoms (tonnas)

157 915

495 169

1 087 518

995 663

Indekss (2009. gads = 100)

100

314

689

631

Tirgus daļa

1,4 %

4,3 %

9,7 %

8,5 %

Indekss (2009. gads = 100)

100

303

689

600

Citas trešās valstis

Importa kopapjoms (tonnas)

699 541

256 327

161 973

175 370

Indekss (2009. gads = 100)

100

37

23

25

Tirgus daļa

6,3 %

2,2 %

1,5 %

1,5 %

Indekss (2009. gads = 100)

100

35

23

24

(75)

Pēc pasākumu noteikšanas importam no Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV) 2009. gadā un pretapiešanas izmeklēšanas pret importu, kas nosūtīts no Kanādas, 2010. gadā, importa apjoms no ASV, Norvēģijas un Dienvidkorejas ievērojami samazinājās. No otras puses, Indonēzijas izcelsmes importa daļa palielinājās no 1,4 % līdz 8,5 %, kas attiecīgajā periodā bija kāpums par 500 %. Tajā pašā laikā Savienības ražošanas nozares tirgus daļa samazinājās no 84,7 % līdz 79,2 %.

(76)

Līdzīgā kārtā attiecīgajā periodā imports no Indonēzijas vairāk nekā pieckāršojās, savukārt Savienības ražošanas nozare zaudēja pārdošanas apjomus. Aplūkojot sīkāk, redzams, ka 2010. gadā Indonēzijas izcelsmes importa pārdošanas apjomi palielinājās par 214 %. Tomēr tajā pašā gadā Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms palielinājās par 2 %. Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomi strauji samazinājās tikai nākamajā gadā, kas sakrita ar turpmāku Indonēzijas izcelsmes importa pieaugumu par 119 % laikposmā no 2010. gada līdz 2011. gadam.

4. tabula

Cena par tonnu (EUR)

2009

2010

2011

IP

ES

797

845

1 096

1 097

Indekss (2009. gads = 100)

100

106

137

138

Argentīna

629

730

964

967

Indekss (2009. gads = 100)

100

116

153

154

Indonēzija

597

725

864

863

Indekss (2009. gads = 100)

100

121

145

145

Citas trešās valstis (izņemot Indonēziju)

527

739

1 037

1 061

Indekss (2009. gads = 100)

100

140

197

201

(77)

Turklāt Indonēzijas izcelsmes importa vidējās cenas visā attiecīgajā periodā bija daudz zemākas nekā Savienības ražošanas nozares un Argentīnas importa cenas. Tomēr, tā kā ražojums no Indonēzijas un ražojums Savienības tirgū nedaudz atšķiras, šī eksporta cena ir jākoriģē, lai atspoguļotu konkurences attiecības starp abiem ražojumiem.

(78)

Pagaidu regulas 93.–97. apsvērumā Komisija bija veikusi cenu korekciju, ņemot vērā cenas atšķirību Savienības tirgū starp biodīzeļdegvielas pārdošanas apjomu ar zemāko filtrējamības temperatūru (CFPP) 13 (atspoguļojot Indonēzijas ražojumu kvalitāti) un biodīzeļdegvielu ar CFPP 0 (atspoguļojot ES ražojumu kvalitāti). Pat pēc šīs korekcijas Indonēzijas eksporta cenas joprojām bija par 4 % zemākas nekā Savienības cenas.

(79)

Tomēr ekspertu grupa ziņojuma par Indonēziju 7.158.–159. punktā konstatēja, ka šī cenu korekcija pienācīgi neatspoguļo “konkurences attiecību sarežģītību” starp importēto Indonēzijas biodīzeļdegvielu un Savienības ražošanas nozares pārdoto maisījumu. Ekspertu grupa nesniedza precīzākus norādījumus par metodēm, kā novērtēt šīs attiecības.

(80)

Komisija norādīja, ka ir ļoti dažādas iespējas, kā var sajaukt dažāda veida biodīzeļdegvielu ar Indonēzijas biodīzeļdegvielu, lai nonāktu pie salīdzināma ES ražojuma. Tāpēc praktiski nav iespējams aprēķināt cenu datus par šiem dažāda veida biodīzeļdegvielas maisījumiem izmeklēšanas periodā. Turklāt Eiropas biodīzeļdegvielas ražotāji uzskata, ka sākotnējā cenu korekcija, kā rezultātā ieguva cenu samazinājumu par 4 %, pienācīgi atspoguļo konkurences attiecības. Visbeidzot, ekspertu grupa 7.159. punktā norādīja, ka sarežģītāka analīze tomēr būtu varējusi pamatot konstatējumu, ka Indonēzijas izcelsmes importam bija ievērojama cenu samazinājuma ietekme uz Savienības ražošanas nozares maisījumu cenu. Tādējādi Komisija secināja, ka izmeklēšanas periodā Indonēzijas eksporta cenas bija vismaz par 4 % zemākas nekā ES cenas.

(81)

Lai varētu konstatēt cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, saskaņā ar pamatregulas 3. panta 6. un 7. punktu bija jāpierāda, ka imports par dempinga cenām ir radījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, savukārt citu zināmo faktoru radītais kaitējums netiek attiecināts uz importu par dempinga cenām. Cēloņsakarības jēdziens tiek interpretēts atbilstoši PTO, proti, ir jānosaka, ka pastāv patiesa un būtiska cēloņsakarība starp importu par dempinga cenām un kaitējumu iekšzemes ražošanas nozarei (21). Galīgās regulas 189. apsvērumā tika secināts, ka nav iesniegti pierādījumi, ka citu faktoru, kas aplūkoti atsevišķi vai kopā, radītā ietekme nebija tik liela, lai ietekmētu cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām no Argentīnas un Indonēzijas kopā un Savienības ražošanas nozarei radīto kaitējumu.

(82)

Tomēr, ņemot vērā faktus un pārskatīto analīzi, kas izklāstīta 71.–80. apsvērumā, pēc tam, kad analīze tika attiecināta tikai uz importu no Argentīnas, arī šis secinājums bija jāpārskata.

(83)

Izmeklēšanas periodā gandrīz puse no visa importa uz Savienību tika ievesta no Indonēzijas par cenu, kas bija zemāka par Savienības cenām, kā arī Argentīnas cenām. Vēl svarīgāk ir tas, ka Indonēzijas izcelsmes importa apjomu, kā arī tā tirgus daļas straujais pieaugums, ir ievērojami veicinājis Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu.

(84)

Indonēzijas eksporta ietekme papildināja citus pagaidu regulā konstatētos faktorus, cita starpā Savienības ražošanas nozares jaudas pārpalikumu un pašu nodarītu kaitējumu (pagaidu regulas 132.–140. apsvērums).

(85)

Pamatojoties uz to, Komisija secināja, ka Indonēzijas izcelsmes biodīzeļdegvielas importa uz Savienību ietekme un citi iepriekšējā apsvērumā minētie faktori tik būtiski veicināja Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, ka nevar konstatēt, ka pastāv patiesa un būtiska cēloņsakarība starp importu par dempinga cenām no Argentīnas un Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu.

(86)

Pēc informācijas izpaušanas EBP apgalvoja, ka citu faktoru, tostarp Indonēzijas importa, radītā kaitējuma būtība nevājina cēloņsakarību starp Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu un importu no Argentīnas. Tā arī apgalvoja, ka Komisija savā analīzē ir piemērojusi nepareizu standartu, iespējams, pamatojoties uz pieņēmumu, ka imports par dempinga cenām no Argentīnas bijis galvenais vai vienīgais cēlonis, nodarot būtisko kaitējumu, un ne tikai viens no kaitējuma cēloņiem. Pēc EBP domām būtu pietiekami pierādīt, ka importam no Argentīnas bija negatīva ietekme uz Savienības ražošanas nozari un nevis ka tas ir bijis vienīgais vai vissvarīgākais faktors, kas izraisījis nodarīto kaitējumu. Ņemot vērā, ka importa apjoms no Argentīnas attiecīgajā periodā (2009. gads–2012. gada vidus) bija lielāks nekā importa apjoms no Indonēzijas un ka Argentīnas cenu samazinājums (attiecībā pret Savienības ražošanas nozares cenām) bija lielāks (8 %) nekā Indonēzijas cenu samazinājums (4 %), imports no Argentīnas pēc EBP domām nepārprotami negatīvi ietekmēja Savienības ražošanas nozares stāvokli, kas ir pietiekams pamats, lai konstatētu cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām no Argentīnas un Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu.

(87)

Šajā sakarā Komisija vispirms norāda, ka tā jau ir izskaidrojusi juridisko standartu, kas piemērots 81. apsvērumā. Minētajā apsvērumā nav minēts jēdziens “galvenais” cēlonis cēloņsakarības analīzei. Juridiskais standarts pamatojas uz pamatregulas 3. panta 6. punktu un 3. panta 7. punktu, saskaņā ar kuriem jāpierāda, ka imports par dempinga cenām rada kaitējumu, savukārt citi zināmie faktori arī būtu jāpārbauda, lai nodrošinātu to, ka šādu pārējo faktoru radītais kaitējums netiek saistīts ar importu par dempinga cenām. Otrkārt, EBP prasība, ka attiecīgajā pārbaudē būtu jānosaka, vai imports par dempinga cenām ir “negatīvi ietekmējis Savienības ražošanas nozari”, nav pamatota tiesiskajā regulējumā. Attiecīgajā juridiskajā pārbaudē ir jānoskaidro, vai ir “patiesa un būtiska saikne” starp importu par dempinga cenām no Argentīnas un būtisko kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(88)

Komisija uzskata, ka lietā pieejamie fakti neļauj tai izdarīt šādu secinājumu. Patiesi, 2009. gadā, kad Savienības ražošanas nozare jau saskārās ar ievērojamu importa apjomu no Argentīnas, bet tikai nelielā daudzumā no Indonēzijas, tās rentabilitāte bija 3,5 %. Kad Indonēzijas importa apjoms ievērojami pieauga, rentabilitāte kļuva negatīva un sākotnējā izmeklēšanas periodā bija – 2,5 %. Šajā ziņā ir svarīgi atzīmēt, ka imports no Indonēzijas minētajā periodā palielinājās ievērojami vairāk nekā Argentīnas imports (sk. iepriekš 3. tabulu). Tāpēc Komisija uzskata, ka tas, ka EBP izmanto vienīgi salīdzinājumu starp Indonēzijas un Argentīnas izcelsmes importa attiecīgajām cenu samazinājuma starpībām (kas koriģētas, ņemot vērā kvalitātes atšķirības), pilnībā un pienācīgi neatspoguļo katras eksportētājvalsts eksporta ietekmi uz Savienības ražošanas nozares stāvokli, jo īpaši attiecībā uz rentabilitāti.

(89)

Komisija secina, ka nav iespējams noteikt patiesu un būtisku cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām no Argentīnas un Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu, ņemot vērā to, cik svarīgi ir citi zināmie faktori, kas veicina minētā kaitējuma rašanos.

(90)

Viens uzņēmums, COFCO Argentina S.A., pieteicās pēc Īstenošanas regulas (ES) 2017/1578 publicēšanas, apgalvojot, ka tas atbilst visiem trim kritērijiem, kas attiecībā uz jauniem ražotājiem eksportētājiem noteikti galīgās regulas 3. pantā, un iesniedza pierādījumus. Komisija analizēja pieprasījumu un pierādījumus. Tomēr, ņemot vērā atsāktās izmeklēšanas rezultātus, pieprasījumam nebija nozīmes.

6.   SECINĀJUMS

(91)

Izmeklēšana būtu jāizbeidz, i) jo Indonēzijas izcelsmes dempinga starpības ir de minimis un ii) jo nevar konstatēt, ka pastāv patiesa un būtiska cēloņsakarība starp importu par dempinga cenām no Argentīnas un Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu, kā noteikts pamatregulas 3. panta 7. punktā. Tas nozīmē, ka būtu jāatceļ spēkā esošie pasākumi, kas vēl aizvien ir spēkā attiecībā uz minētajiem Argentīnas un Indonēzijas ražotājiem eksportētājiem, kuri nav veiksmīgi apstrīdējuši antidempinga pasākumus Vispārējā tiesā. Tāpēc skaidrības un juridiskās noteiktības labad Īstenošanas regula (ES) Nr. 1194/2013 būtu jāatceļ.

(92)

Galīgie antidempinga maksājumi, kas samaksāti saskaņā ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1194/2013 par biodīzeļdegvielas importu no Argentīnas un Indonēzijas, un pagaidu maksājumi, kas galīgi iekasēti saskaņā ar minētās regulas 2. pantu, būtu jāatmaksā vai jāatbrīvo no tiem, ciktāl tie attiecas uz tādas biodīzeļdegvielas importu, kuru eksportam uz Savienību pārdevuši uzņēmumi, kas veiksmīgi apstrīdējuši minēto regulu tiesā, proti, Argentīnas ražotāji eksportētāji Unitec Bio SA, Molinos Rio de la Plata SA, Oleaginosa Moreno Hermanos SACIFI y A, Vicentin SAIC, Aceitera General Deheza SA, Bunge Argentina SA, Cargill SACI, Louis Dreyfus Commodities S.A. (LDC Argentina SA), un Indonēzijas ražotāji eksportētāji PT Pelita Agung Agrindustri, PT Ciliandra Perkasa, PT Wilmar Bioenergi Indonesia, PT Wilmar Nabati Indonesia, PT Perindustrian dan Perdagangan Musim Semi Mas (PT Musim Mas). Pieprasījumu veikt atmaksu vai piešķirt atbrīvojumu no minētajiem maksājumiem iesniedz valsts muitas dienestiem saskaņā ar piemērojamajiem muitas tiesību aktiem.

(93)

Pēc informācijas izpaušanas PPT Cermerlang Energi Perkasa norādīja, ka antidempinga maksājumu atmaksāšanai un atbrīvojuma piešķiršanai no tiem vajadzētu attiekties uz visiem uzņēmumiem, kam šādi maksājumi bija radušies, un ne tikai uz tiem uzņēmumiem, kas veiksmīgi bija apstrīdējuši galīgo regulu Tiesā. Tas arī apgalvo, ka būtu jāatceļ ne tikai Īstenošanas regula (ES) Nr. 1194/2013, bet arī grozošā Regula (ES) 2017/1578.

(94)

Pirmkārt, Komisija atgādināja, ka ar Regulu (ES) 2017/1578 tikai ir grozīta Īstenošanas regula (ES) Nr. 1194/2013. Tā kā pēdējā regula ir atcelta, grozošā regula zaudē spēku attiecībā uz tiesiskajām sekām. Tāpēc nav nepieciešams skaidri atcelt arī minēto regulu. Otrkārt, tas, ka Vispārējā tiesa ir atcēlusi Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1194/2013, skar tikai tos uzņēmumus, kas apstrīdēja minēto regulu Tiesā. Tādējādi antidempinga maksājumi, kas uzlikti citiem uzņēmumiem, ir likumīgi iekasēti saskaņā ar Savienības tiesību aktiem. Ciktāl PTO ziņojumā par Indonēziju konstatēts, ka antidempinga pasākumi attiecībā uz importu no Indonēzijas būtu jāsaskaņo ar Savienības saistībām PTO, Komisija ir vienojusies ar Indonēziju, ka minētie konstatējumi tiks īstenoti līdz 2018. gada oktobrim. Saskaņā ar PTO strīdu izšķiršanas mehānisma vispārīgajiem principiem šāda īstenošana būs spēkā tikai no īstenošanas dienas. Tāpēc Komisija noraidīja apgalvojumu, ka arī minētie maksājumi būtu jāatmaksā vai jāpiešķir atbrīvojums no tiem.

(95)

Ņemot vērā jaunāko Tiesas judikatūru (22), ir lietderīgi paredzēt nokavējuma procentu likmi, kas maksājama galīgo maksājumu atmaksas gadījumā, jo attiecīgajos spēkā esošajos noteikumos par muitas nodokļiem šāda procentu likme nav paredzēta un valsts noteikumu piemērošana radītu pārmērīgu konkurences kropļošanu starp tirgus dalībniekiem atkarībā no tā, kura dalībvalsts ir izvēlēta muitošanai.

7.   INFORMĀCIJAS IZPAUŠANA

(96)

Visas personas tika informētas par Komisijas konstatējumiem, un tām tika dots laiks piezīmju iesniegšanai.

(97)

Komiteja, kura izveidota saskaņā ar pamatregulas 15. panta 1. punktu, nesniedza atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ar šo izbeidz antidempinga procedūru attiecībā uz importētiem nefosilas izcelsmes taukskābju monoalkilesteriem un/vai parafīna gāzeļļām, kuri iegūti sintēzes un/vai destilācijas procesā, tīrā veidā vai maisījumā, ar Argentīnas un Indonēzijas izcelsmi, patlaban klasificēti ar KN kodiem ex 1516 20 98 (Taric kodi 1516209821, 1516209829 un 1516209830), ex 1518 00 91 (Taric kodi 1518009121, 1518009129 un 1518009130), ex 1518 00 95 (Taric kods 1518009510), ex 1518 00 99 (Taric kodi 1518009921, 1518009929 un 1518009930), ex 2710 19 43 (Taric kodi 2710194321, 2710194329 un 2710194330), ex 2710 19 46 (Taric kodi 2710194621, 2710194629 un 2710194630), ex 2710 19 47 (Taric kodi 2710194721, 2710194729 un 2710194730), 2710 20 11, 2710 20 15, 2710 20 17, ex 3824 99 92 (Taric kodi 3824999210, 3824999212 un 3824999220), 3826 00 10 un ex 3826 00 90 (Taric kodi 3826009011, 3826009019 un 3826009030) (“biodīzeļdegviela”).

2. pants

Galīgos antidempinga maksājumus, kas samaksāti saskaņā ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1194/2013 par biodīzeļdegvielas importu no Argentīnas un Indonēzijas, un pagaidu maksājumus, kas galīgi iekasēti saskaņā ar minētās regulas 2. pantu, atmaksā vai atbrīvo no tiem, ciktāl tie attiecas uz tādas biodīzeļdegvielas importu, ko šādi uzņēmumi pārdevuši eksportam uz Savienību.

Uzņēmums

Taric papildu kods

Argentīna

Unitec Bio SA, Buenosairesa

C 330

Molinos Agro SA, Buenosairesa

B 784

Oleaginosa Moreno Hermanos SACIFI y A, Baijablanka

B 784

Vicentin SAIC, Aveljaneda

B 784

Aceitera General Deheza SA, General Deheza

B 782

Bunge Argentina SA, Buenosairesa

B 782

Cargill SACI, Buenosairesa

C 330

Louis Dreyfus Commodities S.A. (LDC Argentina SA), Buenosairesa

B 783

Indonēzija

PT Pelita Agung Agrindustri, Medana

B 788

PT Ciliandra Perkasa, Džakarta

B 786

PT Wilmar Bioenergi Indonesia, Medana

B 789

PT Wilmar Nabati Indonesia, Medana

B 789

PT Perindustrian dan Perdagangan Musim Semi Mas (PT Musim Mas), Medana

B 787

Pieprasījumu veikt atmaksu vai piešķirt atbrīvojumu no tiem iesniedz valsts muitas dienestiem saskaņā ar piemērojamajiem muitas tiesību aktiem.

Ja nav noteikts citādi, piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem. Nokavējuma procents, kas maksājams tādas atmaksas gadījumā, kura rada tiesības uz nokavējuma procenta maksājumu, ir Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā publicētā likme, ko Eiropas Centrālā banka piemēro savām galvenajām refinansēšanas operācijām un kas ir spēkā tā mēneša pirmajā kalendārajā dienā, kurā beidzas maksājuma termiņš, palielināta par vienu procentpunktu.

3. pants

Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1194/2013 atceļ.

4. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2018. gada 18. oktobrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 176, 30.6.2016., 21. lpp.

(2)  OV L 83, 27.3.2015., 6. lpp.

(3)  OV L 141, 28.5.2013., 6. lpp.

(4)  Padomes 2013. gada 19. novembra Īstenošanas regula (ES) Nr. 1194/2013, ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kurš noteikts Argentīnas un Indonēzijas izcelsmes biodīzeļdegvielas importam (OV L 315, 26.11.2013., 2. lpp.).

(5)  2016. gada 15. septembra spriedums lietā T-80/14, PT Musim Mas/Padome, lietā T-111/14 Unitec Bio SA/Eiropas Savienības Padome, lietās T-112/14 līdz T-116/14 un T-119/14, Molinos Río de la Plata SA un citi/Eiropas Savienības Padome, lietā T-117/14, Cargill SACI/Eiropas Savienības Padome, lietā T-118/14, LDC Argentina SA/Eiropas Savienības Padome, lietā T-120/14, PT Ciliandra Perkasa/Eiropas Savienības Padome, lietā T-121/14, PT Pelita Agung Agrrindustri/Eiropas Savienības Padome (OV C 402, 31.10.2016., 28. lpp.).

(6)  Lieta T-139/14, PT Wilmar Bioenergi Indonesia un PT Wilmar Nabati Indonesia/Eiropas Savienības Padome (OV C 392, 24.10.2016., 26. lpp.).

(7)  Argentīnas ražotāji eksportētāji Unitec Bio SA, Molinos Rio de la Plata SA, Oleaginosa Moreno Hermanos SACIFI y A, Vicentin SAIC, Aceitera General Deheza SA, Bunge Argentina SA, Cargill SACI, Louis Dreyfus Commodities S.A. (LDC Argentina SA), un Indonēzijas ražotāji eksportētāji PT Pelita Agung Agrindustri, PT Ciliandra Perkasa, PT Wilmar Bioenergi Indonesia, PT Wilmar Nabati Indonesia, PT Perindustrian dan Perdagangan Musim Semi Mas (PT Musim Mas).

(8)  Tiesas priekšsēdētāja 2018. gada 15. februāra rīkojumi apvienotajās lietās C-602/16 P un C-607/16 P līdz C-609/16 P, un 2018. gada 16. februāra rīkojumi lietās C-603/16 P līdz C-606/16 P.

(9)  PTO, Apelācijas institūcijas ziņojums, AB-2016–4, WT/DS473/AB/R, 2016. gada 6. oktobris, un PTO, ekspertu grupas ziņojums, WT/DS473/R, 2016. gada 29. marts.

(10)  PTO, ekspertu grupas ziņojums, WT/DS480/R, 2018. gada 25. janvāris.

(11)  Paziņojums par procedūras sākšanu saistībā ar antidempinga pasākumiem, kuri ir spēkā attiecībā uz Argentīnas un Indonēzijas izcelsmes biodīzeļdegvielas importu, ņemot vērā ieteikumus un nolēmumus, ko pieņēmusi Pasaules Tirdzniecības organizācijas Strīdu izšķiršanas padome strīdā “ES – antidempinga pasākumi attiecībā uz biodīzeļdegvielu (DS473)” (OV C 476, 20.12.2016., 3. lpp.).

(12)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 11. marta Regula (ES) 2015/476 par pasākumiem, kurus Savienība drīkst veikt aizsardzībai pret dempingu un subsidētu importu pēc ziņojuma, ko pieņēmusi PTO Strīdu izšķiršanas padome (OV L 83, 27.3.2015., 6. lpp.).

(13)  Komisijas 2017. gada 18. septembra Īstenošanas regula (ES) 2017/1578, ar kuru groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1194/2013, ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kurš noteikts Argentīnas un Indonēzijas izcelsmes biodīzeļdegvielas importam (OV L 239, 19.9.2017., 9. lpp.).

(14)  Paziņojums par Vispārējās tiesas 2016. gada 15. septembra spriedumiem lietās T-80/14, T-111/14 līdz T-121/14 un T-139/14 saistībā ar Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1194/2013, ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kurš noteikts Argentīnas un Indonēzijas izcelsmes biodīzeļdegvielas importam, un ņemot vērā ieteikumus un nolēmumus, ko pieņēmusi Pasaules Tirdzniecības organizācijas Strīdu izšķiršanas padome strīdos DS473 un DS480 (ES – antidempinga pasākumi attiecībā uz biodīzeļdegvielu) (OV C 181, 28.5.2018., 5. lpp.).

(15)  Lieta C-458/98 P Industrie des poudres sphériques (IPS)/Padome (2000), Krājums I-08147. lpp.

(16)  Lieta C-256/16, Deichmann SE, ECLI:EU:C:2018:187, 87. punkts.

(17)  Lieta C-458/98 P Industrie des poudres sphériques (IPS)/Padome (2000), Krājums I-08147. lpp.

(18)  OV L 141, 28.5.2013., 6. lpp.

(19)  ASV Tirdzniecības ministrija, izmeklēšana A-560-830, ziņojums, Cost of Production and Constructed Value Calculation Adjustments for the Final Determination – Wilmar Trading Pte. Ltd, 2018. gada 20. februāris.

(20)  Komisijas 2017. gada 18. septembra Īstenošanas regula (ES) 2017/1578, ar kuru groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1194/2013, ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kurš noteikts Argentīnas un Indonēzijas izcelsmes biodīzeļdegvielas importam (OV L 239, 19.9.2017., 9. lpp.).

(21)  Saskaņā ar PTO nolēmumu lietā Eiropas Savienība – kompensācijas pasākumi attiecībā uz konkrētu polietilēntereftalātu no Pakistānas, kurā Apelācijas institūcija noteica, ka “izmeklēšanas iestādes cēloņsakarības analīzes galvenais mērķis saskaņā ar SKP nolīguma 15. panta 5. punktu ir noteikt, vai pastāv “patiesa un būtiska cēloņsakarība starp cēloni un ietekmi” starp subsidēto importu un iekšzemes ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu”. Apelācijas institūcijas ziņojums, AB-2017–5, WT/DS486/AB/R, 2018. gada 16. maijs, 5.226. punkts.

(22)  Tiesas 2017. gada 18. janvāra spriedums lietā C-365/15 Wortmann, EU:C:2017:19, 35.–39. punkts.


19.10.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 262/54


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2018/1571

(2018. gada 18. oktobris)

par sausā vājpiena minimālo pārdošanas cenu divdesmit sestajai konkursa kārtai saskaņā ar konkursa procedūru, kas sākta ar Īstenošanas regulu (ES) 2016/2080

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (1),

ņemot vērā Komisijas 2016. gada 18. maija Īstenošanas regulu (ES) 2016/1240, ar ko paredz noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1308/2013 piemēro attiecībā uz valsts intervenci un privātās uzglabāšanas atbalstu (2), un jo īpaši tās 32. pantu,

tā kā:

(1)

Ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2016/2080 (3) ir sākta vājpiena pulvera pārdošana konkursa procedūrā.

(2)

Pamatojoties uz piedāvājumiem, kas saņemti divdesmit sestajai konkursa kārtai, būtu jānosaka minimālā pārdošanas cena.

(3)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Lai pārdotu sauso vājpienu saskaņā ar konkursa procedūru, kas sākta ar Īstenošanas regulu (ES) 2016/2080, divdesmit sestajai konkursa kārtai, attiecībā uz kuru piedāvājumu iesniegšanas periods beidzās 2018. gada 16. oktobrī, minimālā pārdošanas cena ir 123,10 EUR/100 kg.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2018. gada 18. oktobrī

Komisijas

un tās priekšsēdētāja vārdā –

Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāta

ģenerāldirektors

Jerzy PLEWA


(1)  OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.

(2)  OV L 206, 30.7.2016., 71. lpp.

(3)  Komisijas 2016. gada 25. novembra Regula (ES) 2016/2080, ar ko sāk vājpiena pulvera pārdošanu konkursa procedūrā (OV L 321, 29.11.2016., 45. lpp.).


LĒMUMI

19.10.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 262/55


PADOMES LĒMUMS (ES) 2018/1572

(2018. gada 15. oktobris)

par to, ka Savienība piemēro Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas Noteikumus Nr. 9, 63 un 92 par vienotiem noteikumiem par trīs riteņu transportlīdzekļu, mopēdu un par L kategorijas transportlīdzekļu izplūdes maiņas klusinātājsistēmu apstiprināšanu attiecībā uz skaņas emisiju

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu un 207. pantu saistībā ar 218. panta 9. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Ar Padomes Lēmumu 97/836/EK (1) Savienība pievienojās Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas Nolīgumam par vienotu tehnisko prasību apstiprināšanu riteņu transportlīdzekļiem, aprīkojumam un detaļām, ko var uzstādīt un/vai lietot riteņu transportlīdzekļos, un par nosacījumiem to apstiprinājumu savstarpējai atzīšanai, kas piešķirti, pamatojoties uz šīm prasībām (2) (“Pārskatītais 1958. gada nolīgums”).

(2)

Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO/EEK) Noteikumu Nr. 9 – Vienoti noteikumi par L2, L4 un L5 kategorijas transportlīdzekļu apstiprināšanu attiecībā uz skaņas emisiju, ANO/EEK Noteikumu Nr. 63 – Vienoti noteikumi par L1 kategorijas transportlīdzekļu apstiprināšanu attiecībā uz skaņas emisiju un ANO/EEK Noteikumu Nr. 92 – Vienoti noteikumi par L1, L2, L3, L4 un L5 kategorijas transportlīdzekļu izplūdes maiņas neoriģinālo klusinātājsistēmu (NORESS) apstiprināšanu (“ANO Noteikumi Nr. 9, 63 un 92”) harmonizētās prasības ir paredzētas tehnisko šķēršļu novēršanai mehānisko transportlīdzekļu tirdzniecībā starp Pārskatītā 1958 gada nolīguma līgumslēdzējām pusēm un lai nodrošinātu, ka šādi transportlīdzekļi piedāvātu augstu drošības un aizsardzības līmeni. L kategorijā ietilpst tādi vieglie transportlīdzekļi kā motorizēti velosipēdi, divu riteņu vai trīs riteņu mopēdi un motocikli ar blakusvāģi vai bez tā, tricikli un kvadricikli.

(3)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 168/2013 (3) un Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 134/2014 (4) pilnvaro pieņemt divu riteņu un trīs riteņu mehānisko transportlīdzekļu un kvadriciklu pieļaujamos skaņas līmeņus, prasības izplūdes maiņas klusinātājsistēmām un testēšanas procedūras.

(4)

Regulas (ES) Nr. 168/2013 IV, V un VI pielikums un Regulas (ES) Nr. 134/2014 IX pielikums satur prasības L kategorijas transportlīdzekļu apstiprināšanai attiecībā uz pieļaujamo skaņas līmeni un izplūdes sistēmu.

(5)

Dienā, kad Savienība pievienojās Pārskatītajam 1958. gada nolīgumam, tā pievienojās virknei ANO noteikumu, kuri uzskatīti Lēmuma 97/836/EK II pielikumā; ANO Noteikumi Nr. 9, 63 un 92 nebija iekļauti šajā sarakstā.

(6)

Kā noteikts Lēmuma 97/836/EK 3. panta 3. punktā un saskaņā ar Pārskatītā 1958. gada nolīguma 1. panta 7. punktu Savienība var nolemt piemērot vienus, vairākus vai visus ANO noteikumus, kuriem tā nepievienojās laikā, kad tā pievienojās Pārskatītajam 1958. gada nolīgumam.

(7)

Līdz ar jaunākajiem grozījumiem ANO Noteikumos Nr. 9, 63 un 92, kas tos saskaņo ar Regulu (ES) Nr. 168/2013 un (ES) Nr. 134/2014 attiecīgajiem tehniskajiem noteikumiem, Savienība tagad var piemērot ANO Noteikumus Nr. 9, 63 un 92, lai nodrošinātu kopīgas, harmonizētas prasības starptautiskā līmenī. Tam būtu jāļauj Eiropas uzņēmumiem ievērot vienu prasību kopumu, kas atzīts visā pasaulē, jo īpaši Pārskatītā 1958. gada nolīguma līgumslēdzējas pusēs,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Eiropas Savienība piemēro ANO/EEK Noteikumus Nr. 9 – Vienoti noteikumi par L2, L4 un L5 kategorijas transportlīdzekļu apstiprināšanu attiecībā uz skaņas emisiju, ANO/EEK Noteikumus Nr. 63 – Vienoti noteikumi par L1 kategorijas transportlīdzekļu apstiprināšanu attiecībā uz skaņas emisiju un ANO/EEK Noteikumus Nr. 92 – Vienoti noteikumi par L1, L2, L3, L4 un L5 kategorijas transportlīdzekļu izplūdes maiņas neoriģinālo klusinātājsistēmu (NORESS) apstiprināšanu.

2. pants

Komisija šo lēmumu paziņo Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts Komisijai.

Luksemburgā, 2018. gada 15. oktobrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

E. KÖSTINGER


(1)  Padomes Lēmums 97/836/EK (1997. gada 27. novembris) par Eiropas Kopienas pievienošanos ANO Eiropas Ekonomikas komisijas Nolīgumam par vienotu tehnisko prasību apstiprināšanu riteņu transportlīdzekļiem, aprīkojumam un detaļām, ko var uzstādīt un/vai lietot riteņu transportlīdzekļos, un par nosacījumiem to apstiprinājumu savstarpējai atzīšanai, kas piešķirti, pamatojoties uz šīm prasībām (“Pārskatītais 1958. gada Nolīgums”) (OV L 346, 17.12.1997., 78. lpp.).

(2)  OV L 346, 17.12.1997., 81. lpp.

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 168/2013 (2013. gada 15. janvāris) par divu riteņu vai trīs riteņu transportlīdzekļu un kvadriciklu apstiprināšanu un tirgus uzraudzību (OV L 60, 2.3.2013., 52. lpp.).

(4)  Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 134/2014 (2013. gada 16. decembris) ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 168/2013 attiecībā uz ekoloģiskajiem raksturlielumiem un spēkiekārtu veiktspēju un groza tās V pielikumu (OV L 53, 21.2.2014., 1. lpp.).


19.10.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 262/57


PADOMES LĒMUMS (ES) 2018/1573

(2018. gada 15. oktobris),

ar ko nosaka nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem EPN komitejā, kura izveidota ar Ekonomisko partnerattiecību pagaidu nolīgumu starp Ganu, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, par EPN komitejas lēmuma pieņemšanu attiecībā uz Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 207. pantu un 218. panta 9. punktu,

ņemot vērā Ekonomisko partnerattiecību pagaidu nolīgumu starp Ganu, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses (1) (“nolīgums”),

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Ievērojot Padomes Lēmumu (ES) 2016/1850 (2), nolīgums tika parakstīts Savienības vārdā 2016. gada 28. jūlijā un tiek provizoriski piemērots kopš 2016. gada 15. decembra.

(2)

2011. gada 9. decembrī tika parakstīts Līgums par Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai (“Savienība”), un 2013. gada 1. jūlijā tas stājās spēkā.

(3)

Horvātijas Republika nolīgumam pievienojās 2017. gada 8. novembrī, deponējot savu pievienošanās aktu.

(4)

Ievērojot nolīguma 77. pantu, EPN komiteja var lemt par grozījumu izdarīšanas pasākumiem, kas varētu būt nepieciešami pēc jaunu dalībvalstu pievienošanās Savienībai.

(5)

Ir lietderīgi noteikt nostāju, kas Savienības vārdā ir jāieņem attiecībā uz EPN komitejas lēmuma pieņemšanu tās gadskārtējā sanāksmē par nolīguma grozījumiem, kas ir nepieciešami pēc Horvātijas Republikas pievienošanās Savienībai,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Nostājas, kas Eiropas Savienības vārdā ir jāieņem EPN komitejā, kura izveidota ar Ekonomisko partnerattiecību pagaidu nolīgumu starp Ganu, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, par EPN komitejas lēmuma pieņemšanu tās gadskārtējā sanāksmē attiecībā uz Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai, pamatā ir EPN komitejas lēmuma projekts, kas pievienots šim lēmumam.

2. pants

Pēc EPN komitejas lēmuma pieņemšanas to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Luksemburgā, 2018. gada 15. oktobrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

F. MOGHERINI


(1)  OV L 287, 21.10.2016., 3. lpp.

(2)  Padomes Lēmums (ES) 2016/1850 (2008. gada 21. novembris) par to, lai parakstītu un provizoriski piemērotu Ekonomisko partnerattiecību pagaidu nolīgumu starp Ganu, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses (OV L 287, 21.10.2016., 1. lpp.).


PROJEKTS

Ar Ekonomisko partnerattiecību pagaidu nolīgumu starp Ganu, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, izveidotās

EPN KOMITEJAS LĒMUMS Nr. …/2018

(… gada …)

attiecībā uz Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai

EPN KOMITEJA,

ņemot vērā Ekonomisko partnerattiecību pagaidu nolīgumu starp Ganu, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses (“nolīgums”), kas parakstīts Briselē 2016. gada 28. jūlijā un ko provizoriski piemēro no 2016. gada 15. decembra, un jo īpaši tā 76., 77. un 81. pantu,

ņemot vērā Līgumu par Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai (“Savienība”) un Aktu par pievienošanos nolīgumam, ko Horvātijas Republika deponējusi 2017. gada 8. novembrī,

tā kā:

(1)

Nolīgums ir piemērojams, no vienas puses, teritorijām, kurās piemēro Līgumu par Eiropas Savienības darbību, un saskaņā ar minētajā Līgumā paredzētajiem nosacījumiem un, no otras puses, Ganas teritorijai.

(2)

Ievērojot nolīguma 77. pantu, EPN komiteja var lemt par grozījumu izdarīšanas pasākumiem, kas varētu būt nepieciešami pēc jaunu dalībvalstu pievienošanās Savienībai,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Horvātijas Republika, būdama nolīguma Puse, tādā pašā veidā kā pārējās Savienības dalībvalstis attiecīgi pieņem un ņem vērā nolīguma, kā arī tam pievienoto pielikumu, protokolu un deklarāciju tekstu.

2. pants

Nolīguma 81. pantu aizstāj ar šādu:

“81. pants

Autentiskie teksti

Šis nolīgums ir sagatavots divos eksemplāros angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, horvātu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā, un visi teksti ir vienlīdz autentiski.”

3. pants

Savienība nosūta Ganai nolīgumu horvātu valodas redakcijā.

4. pants

1.   Nolīguma noteikumus piemēro no Ganas uz Horvātijas Republiku vai no Horvātijas Republikas uz Ganu eksportētām precēm, kuras atbilst izcelsmes noteikumiem, kas ir spēkā nolīguma Pušu teritorijā, un kuras 2016. gada 15. decembrī bija tranzītā vai pagaidu glabāšanā, muitas noliktavā vai brīvajā zonā Ganā vai Horvātijas Republikā.

2.   Šā panta 1. punktā minētajos gadījumos piemēro preferenciālo režīmu ar noteikumu, ka četru mēnešu laikā no šā lēmuma spēkā stāšanās dienas importētājvalsts muitas iestādēm ir iesniegts izcelsmes apliecinājums, ko ar atpakaļejošu spēku ir izdevušas eksportētājvalsts muitas iestādes.

5. pants

Gana apņemas saistībā ar Horvātijas Republikas pievienošanos Savienībai necelt prasības un nesniegt pieprasījumus vai iesniegumus, kā arī negrozīt un neatcelt nekādas koncesijas atbilstīgi 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (GATT) XXIV panta 6. punktam un XXVIII pantam vai Vispārējās vienošanās par pakalpojumu tirdzniecību (GATS) XXI pantam.

6. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā parakstīšanas dienā.

Tomēr 3. un 4. pantu piemēro no 2016. gada 15. decembra.

…,

Ganas vārdā –

Eiropas Savienības vārdā –


19.10.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 262/60


PADOMES LĒMUMS (ES) 2018/1574

(2018. gada 16. oktobris),

ar ko ieceļ Reģionu komitejas locekli, ko izvirzījusi Itālijas Republika

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 305. pantu,

ņemot vērā Itālijas valdības priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Padome 2015. gada 26. janvārī, 2015. gada 5. februārī un 2015. gada 23. jūnijā pieņēma Lēmumus (ES) 2015/116 (1), (ES) 2015/190 (2) un (ES) 2015/994 (3), ar ko laikposmam no 2015. gada 26. janvāra līdz 2020. gada 25. janvārim ieceļ Reģionu komitejas locekļus un viņu aizstājējus.

(2)

Pēc Luciano D'ALFONSO kunga pilnvaru termiņa beigām ir atbrīvojusies Reģionu komitejas locekļa vieta,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo uz atlikušo pilnvaru laiku, proti, līdz 2020. gada 25. janvārim, Reģionu komitejā par locekli tiek iecelts:

Giovanni LOLLI kungs, Vicepresidente della Regione Abruzzo.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Luksemburgā, 2018. gada 16. oktobrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

G. BLÜMEL


(1)  Padomes Lēmums (ES) 2015/116 (2015. gada 26. janvāris), ar ko laikposmam no 2015. gada 26. janvāra līdz 2020. gada 25. janvārim ieceļ amatā Reģionu komitejas locekļus un viņu aizstājējus (OV L 20, 27.1.2015., 42. lpp.).

(2)  Padomes Lēmums (ES) 2015/190 (2015. gada 5. februāris), ar ko laikposmam no 2015. gada 26. janvāra līdz 2020. gada 25. janvārim ieceļ amatā Reģionu komitejas locekļus un to aizstājējus (OV L 31, 7.2.2015., 25. lpp.).

(3)  Padomes Lēmums (ES) 2015/994 (2015. gada 23. jūnijs), ar ko laikposmam no 2015. gada 26. janvāra līdz 2020. gada 25. janvārim ieceļ amatā Reģionu komitejas locekļus un to aizstājējus (OV L 159, 25.6.2015., 70. lpp.).


19.10.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 262/61


KOMISIJAS LĒMUMS (ES) 2018/1575

(2018. gada 9. augusts)

par Grieķijas īstenotajiem pasākumiem attiecībā uz dažiem Grieķijas kazino SA.28973 – C 16/2010 (ex NN 22/2010, ex CP 318/2009)

(izziņots ar dokumenta numuru C(2018) 5267)

(Autentisks ir tikai teksts grieķu valodā)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 108. panta 2. punkta pirmo daļu,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu un jo īpaši tā 62. panta 1. punkta a) apakšpunktu,

pēc uzaicinājuma ieinteresētajām personām iesniegt savas piezīmes saskaņā ar iepriekš minētajiem noteikumiem (1),

tā kā:

1.   PROCEDŪRA

(1)

Konsorcijs Loutraki SA – Club Hotel Loutraki SA (2) (turpmāk “sūdzības iesniedzējs” jeb “Casino Loutraki”) 2009. gada 8. jūlijā iesniedza Eiropas Komisijai (turpmāk “Komisija”) sūdzību par Grieķijas tiesību aktiem, ar ko paredz nodevu sistēmu attiecībā uz ieejas maksu kazino, kurā apgalvots, ka šī sistēma ir uzskatāma par valsts atbalstu dažiem kazino operatoriem. Sūdzības iesniedzējs 2009. gada 7. oktobra e-pasta vēstulē norādīja, ka neiebilst pret savas identitātes atklāšanu. 2009. gada 14. oktobrī notika Komisijas dienestu un sūdzības iesniedzēja pārstāvju tikšanās. Sūdzības iesniedzējs 2009. gada 26. oktobra vēstulē sniedza papildu informāciju, ar ko pamatoja savu sūdzību.

(2)

Komisija 2009. gada 21. oktobrī pārsūtīja sūdzību Grieķijai un lūdza sniegt paskaidrojumus par sūdzībā minētajiem jautājumiem. Grieķija sniedza Komisijai atbildi 2009. gada 27. novembrī.

(3)

Komisija 2009. gada 15. decembrī pārsūtīja Grieķijas atbildi sūdzības iesniedzējam, kurš 2009. gada 29. decembrī iesniedza savus apsvērumus par Grieķijas atbildi.

(4)

Komisija 2010. gada 25. februārī, 4. un 23. martā, kā arī 13. aprīlī pieprasīja Grieķijai papildu informāciju, un Grieķija atbildēja uz pieprasījumu 2010. gada 10. martā un 1. un 21. aprīlī.

(5)

Ar 2010. gada 6. jūlija lēmumu (turpmāk “lēmums par procedūras sākšanu”) Komisija paziņoja Grieķijai, ka tā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 108. panta 2. punktu sāk formālu izmeklēšanas procedūru attiecībā uz Grieķijas īstenoto pasākumu, proti, zemāku nodokļu noteikšanu ieejas maksai dažos kazino (turpmāk “Pasākums”). Lēmums par procedūras sākšanu tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (1), un ieinteresētās personas tika aicinātas iesniegt piezīmes.

(6)

Komisija 2010. gada 4. augustā saņēma piezīmes attiecībā uz lēmumu par procedūras sākšanu no abiem iespējamiem šā pasākuma nodrošinātā atbalsta saņēmējiem: kazino Mont Parnès (3) un Saloniku kazino (4).

(7)

Komisija 2010. gada 6. oktobrī saņēma Grieķijas piezīmes attiecībā uz lēmumu par procedūras sākšanu. Savukārt 2010. gada 12. oktobrī Grieķijas iestādes iesniedza papildu informāciju par apstrīdēto pasākumu.

(8)

Sūdzības iesniedzējs 2010. gada 8. un 25. oktobra vēstulē sniedza savas piezīmes attiecībā uz lēmumu par procedūras sākšanu.

(9)

Komisija ar 2010. gada 29. oktobra vēstuli nosūtīja Grieķijas iestādēm kazino Mont Parnès un Saloniku kazino iesniegtās piezīmes. Grieķijas iestādes ar 2010. gada 6. decembra vēstuli iesniedza savus komentārus par trešo pušu izteiktajām piezīmēm.

(10)

Komisija 2011. gada 24. maijā pieņēma Lēmumu 2011/716/ES (5) (turpmāk “2011. gada galīgais lēmums”), kurā secināja, ka šis pasākums ir uzskatāms par nesaderīgu, nelikumīgu valsts atbalstu, un uzdeva atgūt valsts atbalsta līdzekļus.

(11)

Ar 2011. gada 3. augustā Vispārējās tiesas kancelejā iesniegto pieteikumu Grieķijas Republika iesniedza prasību atcelt 2011. gada galīgo lēmumu (lieta T-425/11). Šādas prasības iesniedza arī Etaireia Akiniton Dimosiou AE (lieta T-419/11), Saloniku kazino (lieta T-635/11), kazino Mont Parnès (lieta T-14/12) un Athens Resort Casino AE Symmetochon (lieta T-36/12), kas ir Saloniku kazino un kazino Mont Parnès akcionārs.

(12)

Ar 2014. gada 11. septembra spriedumu lietā T-425/11, Grieķija/Komisija (6) (turpmāk “2014. gada spriedums”) Vispārējā tiesa atcēla 2011. gada galīgo lēmumu, secinot, ka Komisijai nav izdevies pierādīt valsts atbalsta esību LESD 107. panta 1. punkta izpratnē.

(13)

Komisija 2014. gada 22. novembrī pārsūdzēja 2014. gada spriedumu. Ar 2015. gada 22. oktobra rīkojumu lietā C-530/14 P, Komisija/Grieķija (7) (turpmāk “2015. gada rīkojums”) Tiesa noraidīja Komisijas pārsūdzību un apstiprināja 2014. gada spriedumu. Līdz ar to Vispārējā tiesa noteica, ka Etaireia Akiniton Dimosiou AE, Saloniku kazino, kazino Mont Parnès un Athens Resort Casino AE Symmetochon iesniegtajās prasībās par 2011. gada galīgā lēmuma atcelšanu strīda priekšmets vairs nepastāv un tās nav jāizskata.

(14)

Tāpēc Komisijai bija jāpārskata pasākums un jāpieņem par to jauns galīgais lēmums.

(15)

Casino Loutraki2017. gada 14. aprīlī iesniedza jaunu sūdzību, prasot, lai Komisija pieņem jaunu galīgo lēmumu, kurā tā konstatētu, ka pasākums ir pretrunā LESD 108. panta 3. punktam un nav saderīgs ar iekšējo tirgu, un kurā uzdotu atgūt valsts atbalsta līdzekļus.

(16)

Komisija 2017. gada 17. novembrī pārsūtīja jauno sūdzību Grieķijai un lūdza sniegt komentārus. Atbildot uz Grieķijas pieprasījumu nodrošināt tulkojumus grieķu valodā, Komisija 2017. gada 20. decembrī atkārtoti nosūtīja visus dokumentus grieķu valodā. Grieķija sniedza Komisijai atbildi 2018. gada 26. janvārī.

2.   ATTIECĪGAIS PASĀKUMS

2.1.   Pasākums

(17)

Vērtējamais pasākums ir nodevu sistēma, kas līdz 2012. gada novembrim Grieķijā pastāvēja attiecībā uz ieejas maksu kazino. Saskaņā ar šo sistēmu ieejas maksai kazino Grieķijā piemēroja atšķirīgas nodevas atkarībā no tā, vai kazino piederēja valsts vai privātajam sektoram.

(18)

Kopš 1995. gada visiem kazino Grieķijā ir pienākums no katra apmeklētāja iekasēt ieejas maksu 15 EUR apmērā. 80 % no šīs maksas (12 EUR) kazino ir jāmaksā Grieķijas valstij kā nodoklis par kazino ieejas maksu. Atlikušos 20 % no šīs maksas (3 EUR) tiem ir tiesības paturēt kā maksu par biļetes izsniegšanu un izdevumu segšanai.

(19)

Izņēmums attiecībā uz kazino iekasētās ieejas maksas apmēru tika piemērots valsts īpašumā esošajiem kazino (turpmāk “valsts kazino”) un privātīpašumā esošajam Saloniku kazino. Šiem kazino no katra apmeklētāja ir jāiekasē 6 EUR. 80 % no šīs maksas (4,80 EUR) kazino ir jāmaksā Grieķijas valstij kā nodoklis par ieejas maksu. Atlikušos 20 % no šīs maksas (1,20 EUR) tiem ir tiesības paturēt kā maksu par biļetes izsniegšanu un izdevumu segšanai.

(20)

Pasākuma ieviešanas rezultātā privātie kazino valstij pārskaita 12 EUR par katru apmeklētāju, savukārt valsts kazino un Saloniku kazino par katru apmeklētāju valstij pārskaita 4,80 EUR. Attiecīgajā tiesību aktā kazino ir atļauts noteiktos apstākļos piešķirt apmeklētājiem bezmaksas ieeju, taču arī tādā gadījumā kazino ir pienākums maksāt valstij ieejas maksas nodokli 12 EUR vai 4,80 EUR apmērā par katru attiecīgo apmeklētāju, lai gan ieejas maksa netiek iekasēta.

2.2.   Grieķijas tiesību aktu attiecīgie noteikumi

(21)

Pirms Grieķijas kazino tirgus liberalizācijas, kas notika 1994. gadā, Grieķijā darbojās tikai trīs kazino, proti, kazino Mont Parnès, Korfu salas kazino un Rodas salas kazino. Tolaik šie kazino bija valsts uzņēmumi, un Grieķijas Valsts tūrisma organizācija (turpmāk “EOT”) tos vadīja kā valsts īpašumā esošus pakalpojumu klubus (8). Šo kazino ieejas maksa tika noteikta ar EOT ģenerālsekretāra lēmumu (9) – 1 500 GRD (aptuveni 4,50 EUR) vai 2 000 GRD (aptuveni 6 EUR) apmērā. Pēc euro ieviešanas Grieķijā (2002. gadā) valsts kazino ieejas biļešu regulētā cena mainījās uz 6 EUR.

(22)

Likuma 2206/1994 (10) pieņemšanas rezultātā 1994. gadā tika atvērts Grieķijas kazino tirgus, un esošajiem trim valsts kazino pievienojās seši jaunizveidoti privātie kazino. Likuma 2206/1994 2. panta 10. punktā bija paredzēts, ka ieejas maksu kazino konkrētos apgabalos noteiks ar ministra lēmumu, ar ko noteiktu arī procentuālo daļu no ieejas maksas, kuru Grieķijas valsts iegūs kā ieņēmumus. Finanšu ministrs ar 1995. gada 16. novembra Ministra lēmumu (11) (turpmāk “ministra 1995. gada lēmums”) noteica, ka, sākot no 1995. gada 15. decembra visiem kazino operatoriem saskaņā ar Likumu 2206/1994 (12) ir jāiekasē ieejas maksa 5 000 GDR (13) (aptuveni 15 EUR) apmērā. Atbilstīgi ministra 1995. gada lēmumam kazino uzņēmumiem tika noteikts arī juridisks pienākums paturēt 20 % no šīs maksas (ieskaitot PVN) kā atlīdzību par biļetes izsniegšanu un izdevumu segšanai, atlikušo summu uzskatot par valsts nodevu (14). Ministra 1995. gada lēmumā ir paredzēts, ka konkrētos gadījumos kazino var piešķirt arī bezmaksas ieeju (15). Arī šajos gadījumos 80 % no regulētās ieejas maksas kazino bija jānodod valstij, lai gan tie ieejas maksu nesaņēma (16). Saskaņā ar ministra 1995. gada lēmumu katrs kazino šos valsts nodevas maksājumus veica reizi mēnesī (17). Ministra lēmumā ir arī noteiktas konkrētas biļešu cenas atlaides, kas var būt spēkā 15 vai 30 dienas (18). Pēc euro ieviešanas Grieķijā (2002. gadā) kazino ieejas biļešu regulētā standarta cena tika noteikta 15 EUR apmērā.

(23)

Lai gan kazino darbību Grieķijā galvenokārt reglamentē Likums 2206/1994 un ministra 1995. gada lēmums, valstij piederošie kazino Mont Parnès, Korfu salas kazino un Rodas salas kazino bija atbrīvoti no šā likuma un lēmuma piemērošanas līdz brīdim, kad kazino komisija piešķirs tiem licences. Konkrētāk, Likumā 2160/1993 tika paredzēts, ka minētie kazino turpinās darboties kā EOT pakalpojumu klubi, pamatojoties uz to tiesību aktu noteikumiem, kuri reglamentē EOT, proti, Likuma 1624/1951 (19), Dekrēta 4109/1960 (20) un Likuma 2160/1993 (21) noteikumiem. Tādējādi kazino Mont Parnès, Korfu salas kazino un Rodas salas kazino turpināja iekasēt ieejas maksu 6 EUR apmērā.

(24)

Savukārt visi jaunie privātie kazino, kas tika izveidoti pēc Likuma 2206/1994 pieņemšanas, izņemot Saloniku kazino, īstenoja ministra 1995. gada lēmumu un iekasēja ieejas maksu 15 EUR apmērā. Lai gan Saloniku kazino tika dibināts un licencēts 1995. gadā saskaņā ar Likumu 2206/1994, tas līdz 2012. gada novembrim iekasēja samazināto ieejas maksu 6 EUR apmērā, ko iekasēja valsts īpašumā esošie kazino, pamatojoties uz Likumu 2687/1953 (22), kurā noteikts, ka ārvalstu investīciju rezultātā izveidotajiem uzņēmumiem jāsaņem vismaz tādas pašas priekšrocības, kādas tiek piemērotas līdzīgiem uzņēmumiem valstī (23). Kopš 1995. gada, kad Saloniku kazino saņēma licenci, tam bija jāievēro prasība maksāt valstij 80 % no ieejas biļešu nominālvērtības (24).

(25)

Atbilstīgi Grieķijas sniegtajai informācijai īpašie noteikumi, ko piemēro valsts kazino, kuri pastāvēja pirms Likuma 2206/1994 pieņemšanas, būtu uzskatāmi par Likuma 2206/1994 un ministra 1995. gada lēmuma vispārīgo noteikumu izņēmumiem. Tādējādi līdz dienai, kad šiem valsts kazino tika piešķirtas licences saskaņā ar Likumu 2206/1994, ministra 1995. gada lēmums netika uzskatīts par piemērojamu valsts kazino ne attiecībā uz prasību par standarta ieejas maksu 15 EUR apmērā, nedz arī attiecībā uz prasību 80 % no šīs summas maksāt valstij. Taču, tā kā valsts kazino ieejas maksa izņēmuma kārtā tika saglabāta 6 EUR apmērā, pamatojoties uz jau piemērojamiem EOT lēmumiem, kas tika uzskatīti par īpašiem izņēmuma noteikumiem (jau pastāvošais lex specialis), ko neskāra Likuma 2206/1994 un ministra 1995. gada lēmuma vispārīgie noteikumi, valsts kazino kā nodevu maksāja tikai 80 % no 6 EUR maksas. EOT lēmumus pārstāja uzskatīt par piemērojamiem tikai pēc kazino privatizācijas, kad tie vairs nepiederēja valstij. Tikai pēc šo kazino privatizācijas tie sāka iekasēt standarta ieejas maksu 15 EUR apmērā un tiem tika noteikts pienākums maksāt 80 % no šiem 15 EUR kā nodevu valstij.

(26)

Vēl viena atkāpe no Likuma 2206/1994 un ministra 1995. gada lēmuma vispārīgo noteikumu piemērošanas tika piešķirta kazino Mont Parnès pēc tā daļējas privatizācijas, pamatojoties uz Likumu 3139/2003, kurā bija skaidri noteikts, ka kazino Mont Parnès ieejas maksa saglabāsies 6 EUR apmērā.

(27)

2000. gadā EOT kā Korfu salas kazino un kazino Mont Parnès operatoru aizstāja Ellinika Touristika Akinita AE (ETA), kas pilnīgi piederēja Grieķijas valstij. No 2000. gada beigām līdz brīdim, kad šiem kazino 2003. gadā tika piešķirtas licences atbilstīgi Likumam 2206/1994, ETA (25), vispirms brīvprātīgi, bet vēlāk saskaņā ar Likuma 2919/2001 24. pantu, sāka pakāpeniski pielāgoties Likuma 2206/1994 prasībām attiecībā uz kazino, lai sagatavotu abus kazino, kuri agrāk bija valstij piederoši kazino klubi, pilnīgai licencēšanai un privatizācijai. Šajā pārejas periodā ETA maksāja valstij 80 % no kazino Mont Parnès un Korfu salas kazino ieejas maksas, t. i., no 6 EUR. Atbilstīgi Komisijai sniegtajai informācijai jauns ministra lēmums tā arī netika pieņemts un Korfu salas kazino turpināja iekasēt ieejas maksu 6 EUR apmērā līdz tā privatizācijai 2010. gada augustā (26), pēc kuras tas sāka iekasēt ieejas maksu 15 EUR apmērā.

(28)

Rodas salas kazino licenci, ko piešķir saskaņā ar Likumu 2206/1994, saņēma 1996. gadā (27). Taču kazino turpināja iekasēt samazināto ieejas maksu līdz 1999. gadam un to mainīja uz 15 EUR tikai pēc tā privatizācijas, kas notika 1999. gada aprīlī.

(29)

Grieķija 2012. gada novembrī pieņēma jaunu tiesību aktu (28), ar ko noteica visu – gan valsts, gan privāto – kazino ieejas maksu 6 EUR apmērā un paredzēja visiem kazino pienākumu paturēt 20 % (1,20 EUR) no ieejas maksas kā nodevu par biļetes izsniegšanu un izdevumu segšanai un atlikušo daļu, t. i., 80 % (4,80 EUR), katru mēnesi pārskaitīt valstij kā valsts nodevu. Grieķija ir apstiprinājusi, ka šis tiesību akts joprojām ir spēkā.

3.   PROCEDŪRAS SĀKŠANAS PAMATOJUMS

(30)

Komisija sāka LESD 108. panta 2. punktā paredzēto formālo izmeklēšanas procedūru, jo pastāvēja šaubas par iespējamu diskriminējošu nodokļu režīmu, kas piemērots vairākiem konkrēti norādītiem Grieķijas kazino, kuriem bija noteikts izdevīgāks nodokļu režīms nekā citiem kazino valstī.

(31)

Komisija uzskatīja, ka apstrīdētā pasākuma īstenošanā ir saskatāmas atkāpes no Grieķijas vispārīgajām tiesību normām, kurās ir paredzēts no kazino ieejas maksas iekasējamais standarta nodevas apmērs, tādējādi uzlabojot atbalsta saņēmēju konkurētspēju.

(32)

Komisija novēroja, ka apstrīdētais pasākums, šķiet, radīja Grieķijas valstij līdzekļu zaudējumus un piešķīra priekšrocības kazino ar zemākām cenām. Uz Grieķijas iestāžu apgalvojumu, ka tiešais ieguvējs no zemākas ieejas maksas ir klients, Komisija atbildēja, ka subsīdijas patērētājiem var tikt uzskatītas par valsts atbalstu uzņēmumiem, ja tās ir atkarīgas no konkrētas uzņēmuma pārdotas preces vai sniegta pakalpojuma izmantošanas (29).

(33)

Komisija arī norādīja, ka tai radās priekšstats, ka nodevas apmērs netika pielāgots katra kazino individuālajiem apstākļiem (30), tāpēc tā provizoriski secināja, ka pasākums bija selektīvs (31).

(34)

Komisija uzskatīja, ka apstrīdētais pasākums varēja izkropļot konkurenci Grieķijas kazino vidū un Eiropas uzņēmumu pārņemšanas tirgū. Komisija piebilda, ka tā pilnīgi respektē dalībvalstu tiesības reglamentēt azartspēles to teritorijā saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, bet nepiekrīt tam, ka no minētajiem argumentiem izriet, ka apspriežamais pasākums nekropļo konkurenci un neietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm. Uzņēmumi, kas darbojas šajā nozarē, bieži vien ir starptautiskas viesnīcu grupas, kuru lēmumus par ieguldījumu veikšanu varētu ietekmēt šis pasākums, un kazino var būt viens no Grieķijas tūristu piesaistes objektiem. Tāpēc Komisija secināja, ka pasākums var izkropļot konkurenci un ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm (32).

(35)

Komisija provizoriski secināja, ka pasākums bija nelikumīgs atbalsts, jo Grieķijas iestādes to īstenoja bez Komisijas iepriekšējas piekrišanas, un tāpēc šis atbalsts būs jāatgūst (33) saskaņā ar tolaik piemērojamās Procedūras regulas (Padomes Regula (EK) Nr. 659/1999 (34)) 15. pantu.

(36)

Komisija nebija atradusi nekādu pamatojumu, lai apstrīdēto pasākumu uzskatītu par saderīgu ar iekšējo tirgu, jo šķita, ka pasākums ietver nepamatotu darbības atbalstu tiem kazino, kuri bija šā atbalsta saņēmēji (35).

(37)

Visbeidzot, Komisija norādīja, ka, ja tās šaubas par nesaderīgu valsts atbalstu pasākuma satvarā apstiprinātos, tai būtu pienākums saskaņā ar Procedūras regulas 14. panta 1. punktu pieprasīt, lai Grieķija atgūst sniegto atbalstu no tā saņēmējiem, ja vien tas nav pretrunā vispārīgajiem tiesību principiem (36).

4.   GRIEĶIJAS UN IEINTERESĒTO TREŠO PUŠU PIEZĪMES

(38)

Formālās izmeklēšanas procedūras laikā Komisija saņēma piezīmes no Grieķijas, kazino Mont Parnès, Saloniku kazino un Casino Loutraki.

4.1.   Grieķijas, kazino Mont Parnès un Saloniku kazino piezīmes

(39)

Tā kā atbalsta saņēmēju – kazino Mont Parnès un Saloniku kazino – pārstāvja un Grieķijas iestāžu iesniegtās piezīmes būtībā ir identiskas, tās ir rezumētas šajā iedaļā.

(40)

Gan Grieķija, gan kazino Mont Parnès un Saloniku kazino noliedz, ka pastāv jebkāds valsts atbalsts, apgalvojot, ka valsts nezaudē nekādus ieņēmumus un ka, ja tā tomēr notiek, kazino negūst nekādas priekšrocības.

(41)

Grieķijas iestādes apgalvo, ka cenu atšķirība ir tikai cenu regulēšanas jautājums, jo nodokļos tiek iekasēta vienāda procentuālā daļa no izsniegto ieejas biļešu attiecīgās cenas.

(42)

Saskaņā ar Grieķijas iestāžu sniegto informāciju ieejas maksas noteikšanas un prasības maksāt valstij mērķis ir nevis paaugstināt valsts ieņēmumus, bet gan atturēt personas ar zemiem ienākumiem no azartspēlēm. Fakts, ka ieejas maksa arī nodrošina valstij ieņēmumus, nemaina šā režīma kā kontroles pasākuma būtību. Tāpēc Grieķijas iestādes uzskata, ka prasība izsniegt ieejas biļetes par noteiktu cenu klientiem, kuri apmeklē kazino spēļu zonas, ir apgrūtinošs administratīvs kontroles pasākums, kas būtībā nav nodoklis un nevar tikt uzskatīts par nodokļu slogu saskaņā ar Valsts padomes (augstākā administratīvā tiesa Grieķijā) spriedumu Nr. 4027/1998.

(43)

Par dažādu kazino cenu atšķirībām Grieķija apgalvo, ka šiem kazino ir atšķirīgi un nesalīdzināmi ekonomiskie un sociālie apstākļi. Grieķijas iestādes uzstāj, ka ieejas maksu atšķirības pamatā ir sabiedriskās kārtības apsvērumi, tostarp tas, ka “ikvienam kazino piemērotie nosacījumi pamato un pilnīgi atbilst praksei noteikt atšķirīgu ieejas maksu kazino, kas atrodas tuvu lielpilsētu centriem (..), un kazino lauku apvidos (..), ko galvenokārt apdzīvo lauku iedzīvotāji, no kuriem vairākumam ir zemāki ienākumi un izglītības līmenis, un nepieciešamība atturēt šos iedzīvotājus no azartspēlēm ir lielāka nekā pilsētu iedzīvotāju gadījumā”.

(44)

Komentējot sūdzības iesniedzēja Casino Loutraki norādi par to, ka pēc Korfu salas kazino privatizēšanas, kas notika 2010. gadā, tā ieejas maksa pieauga no 6 EUR līdz 15 EUR, Grieķijas iestādes atbildēja, ka Korfu salas attālās ģeogrāfiskās atrašanās vietas dēļ šis kazino nekonkurē ar pārējiem Grieķijas kazino (tādējādi tas nekropļo konkurenci). Turklāt Grieķijas iestādes apgalvo, ka ieejas maksai jābūt atturošai, lai aizsargātu Korfu salas iedzīvotājus, jo kazino darbības nosacījumu izmaiņas pēc privatizācijas nenovēršami ļaus ievērojami pagarināt tā darba laiku, palielināt kopējo aktivitāti un pievilcīgumu.

(45)

Ja arī kazino, kuru cenas ir zemākas, ir radītas kādas priekšrocības (jo tie piesaista vairāk klientu), Grieķijas iestādes, kazino Mont Parnès un Saloniku kazino apstrīd viedokli, ka tās noteikti rada valsts līdzekļu zaudējumus. Turklāt nevar apgalvot, ka tad, ja ieejas maksa būtu augstāka, šie iespējamie atbalsta saņēmēji radītu valstij vairāk ieņēmumu, tāpēc iespējamie ieņēmumu zaudējumi ir tikai hipotētiski. Grieķijas iestādes, kazino Mont Parnès un Saloniku kazino arī norāda, ka zemāka ieejas maksa ir ieguvums klientiem un ka kazino paturētā ieejas maksas daļa ir lielāka tajos kazino, kuri iekasē ieejas maksu 15 EUR apmērā, tādējādi šiem kazino tiek radīts ieguvums.

(46)

Grieķijas iestādes, kazino Mont Parnès un Saloniku kazino arīdzan apgalvo, ka konkurence vai tirdzniecība netiek ietekmēta, jo katrs no šiem kazino darbojas vietējā tirgū. Tie apstrīd iespējamo konkurenci citu veidu azartspēļu jomās, kas ir minēta lēmumā par procedūras sākšanu, un norāda, ka interneta azartspēles Grieķijā patlaban ir nelikumīgas.

(47)

Grieķijas iestādes, kazino Mont Parnès un Saloniku kazino arī uzstāj, ka, pat tad, ja tiktu uzskatīts, ka samazinātā ieejas maksa 6 EUR apmērā varētu būt ietekmējusi vai varētu ietekmēt ārvalsts uzņēmuma lēmumu ieguldīt Grieķijas kazino nozarē, attiecīgajam ārvalsts uzņēmumam vienmēr būtu iespēja atsaukties uz Likumu 2687/1953, kā to Saloniku kazino gadījumā darīja uzņēmums Hyatt Regency Hotels and Tourism (Thessaloniki) S.A.

(48)

Sūdzības iesniedzējs norādīja, ka atbalsta saņēmēji var piedāvāt bezmaksas ieeju, taču tiem joprojām jāmaksā nodeva 80 % apmērā, kas, viņaprāt, ļoti skaidri parāda to, ka pasākums ir uzskatāms par valsts atbalstu. Komentējot šo norādi, Grieķijas iestādes apgalvo, ka šāda prakse ir izņēmums – kazino to galvenokārt izmanto, lai piedāvātu bezmaksas ieeju (kā īpašu laipnību) kazino īpaši nozīmīgām personām (VIP) vai klientiem, kuri ir slavenības, un šāda prakse ir pretrunā nodokļu tiesību aktiem (Likumam 2238/1994), jo no uzņēmuma līdzekļiem veikts maksājums valstij 80 % apmērā no ieejas biļetes cenas netiek uzskatīts par produktīviem izdevumiem un nevar tikt atskaitīts no uzņēmuma ienākumiem (šādu praksi īstenojošam uzņēmumam tiek radīts liels nodokļu slogs).

(49)

Grieķijas iestādes, kazino Mont Parnès un Saloniku kazino vērš Komisijas uzmanību arī uz citām kazino savstarpējām atšķirībām dažādu nodokļu un reglamentējošo pasākumu ziņā. Tie piebilst, ka šīs atšķirības sūdzības iesniedzējam Casino Loutraki nāk par labu un līdzsvaro priekšrocības, ko atbalsta saņēmēji saņem zemākas ieejas maksas dēļ. Tie jo īpaši min faktu, ka ikviens kazino valstij maksā daļu no savas ikgadējās bruto peļņas, bet saskaņā ar tiesību aktiem Casino Loutraki maksā mazāku daļu nekā pārējie kazino. Komentējot šo apgalvojumu, Komisija norādīja, ka, pirmkārt, ja Grieķijas iestāžu, kazino Mont Parnès un Saloniku kazino minētie citi pasākumi patiešām pastāv, tie var būt uzskatāmi par atsevišķu atbalsta pasākumu par labu Casino Loutraki, ja tas atbilst visiem piemērojamiem Savienības valsts atbalsta tiesību aktu nosacījumiem. Tomēr minētie pasākumi jebkurā gadījumā atšķiras no vērtējamā pasākuma un tāpēc neietilpst šā lēmuma darbības jomā.

(50)

Grieķijas iestādes, kazino Mont Parnès un Saloniku kazino nav iesnieguši nekādus apsvērumus par atbalsta saderību un likumību.

(51)

Reaģējot uz sūdzības iesniedzēja jauno iesniegumu, kas saņemts 2017. gada 14. aprīlī, un jo īpaši uz apgalvojumu, ka atbalstu saņēmušo kazino lielāka pievilcība, kuras cēlonis ir zemāka ieejas maksa un plašā apmērā īstenotā bezmaksas biļešu izsniegšanas prakse, ir radījusi pieprasījuma novirzes un lielākus kopējos ieņēmumus, tādējādi radot priekšrocības (sk. 56. apsvērumu turpmāk tekstā), Grieķijas iestādes apgalvo, ka ne pazeminātā ieejas maksa, ne arī bezmaksas biļešu izsniegšana nav nekādā veidā saistīta ar attiecīgo kazino kopējo ienākumu pieaugumu.

4.2.    Casino Loutraki iesniegtās piezīmes

(52)

Casino Loutraki apgalvo, ka valsts tiesību aktos paredzētie pasākumi rada fiskālu diskrimināciju par labu konkrētiem kazino, ciktāl prasība maksāt valstij vienoto nodevu 80 % apmērā no kazino ieejas biļešu maksas attiecas uz atšķirīgu nodokļu bāzi, proti, divām dažādajām valsts noteiktajām ieejas biļešu cenām. Tā kā atbalsta saņēmējos kazino ieejas maksa ir ievērojami zemāka nekā pārējos kazino (6 EUR, nevis 15 EUR), valstij tiek radīti ieņēmumu zaudējumi, tādējādi, ņemot vērā radīto konkurences izkropļojumu, šis pasākums ir uzskatāms par valsts atbalstu.

(53)

Casino Loutraki arī argumentē, ka pasākumam nav objektīva pamatojuma, jo zemākas ieejas maksas noteikšana atbalsta saņēmējiem kazino faktiski ir pretrunā sociālajam mērķim un kazino ieejas maksas noteikšanas pamatojumam un raksturojumam, kas ir aprakstīts Grieķijas Valsts padomes Spriedumā Nr. 4027/1998. Casino Loutraki uzskata, ka nav nekāda pamata apgalvot, ka, nosakot dažādas ieejas maksas, var īstenot administratīvo kontroli un sabiedrības aizsardzību – kazino Mont Parnès, kas atrodas tikai aptuveni 20 km no Atēnu pilsētas centra, ieejas maksa ir 6 EUR, savukārt Casino Loutraki, kas atrodas aptuveni 85 km no Atēnu pilsētas centra, par ieeju jāmaksā 15 EUR, tāpat arī Saloniku kazino, kas atrodas aptuveni 8 km no Saloniku pilsētas centra, ieejas maksa ir 6 EUR, savukārt Halkidiki kazino, kas atrodas aptuveni 120 km no Saloniku pilsētas centra, tā ir 15 EUR.

(54)

Casino Loutraki norāda – Grieķija iepriekš apgalvoja, ka samazināto ieejas maksu 6 EUR apmērā var pamatot ar katra atbalsta saņēmēja kazino īpašajiem apstākļiem, kas galvenokārt ir saistīti ar ģeogrāfisko atrašanās vietu (kas nosaka attiecīgus ekonomiskos, sociālos, demogrāfiskos un citus specifiskus aspektus), taču, kad Korfu salas kazino 2010. gada augustā pēc privatizēšanas sāka iekasēt ieejas maksu 15 EUR apmērā, netika paskaidrots, kāpēc šos īpašos apstākļus vairs neņēma vērā.

(55)

Saistībā ar Grieķijas un kazino Mont Parnès minētajiem atsevišķajiem pasākumiem, kas, iespējams, ir labvēlīgi Casino Loutraki (galvenokārt tādā ziņā, ka Casino Loutraki būtu jāmaksā valstij mazāka daļa no tā ikgadējās bruto peļņas nekā pārējiem kazino), tas norāda, ka realitātē tas ir maksājis tādu pašu summu kā konkurenti, pamatojoties uz atsevišķu līgumu ar valsts iestādēm.

(56)

Savā jaunajā iesniegumā, kas saņemts 2017. gada 14. aprīlī pēc tam, kad Vispārējā tiesa atcēla 2011. gada galīgo lēmumu, Casino Loutraki uzsver, ka aplūkotā pasākuma radītā priekšrocība ir atbalsta saņēmēju kazino lielāka pievilcība, kā arī ar to saistītais šo kazino kopējo ienākumu pieaugums. Casino Loutraki norāda, ka Komisijai vajadzētu konstatēt šo priekšrocību un pieņemt jaunu galīgo lēmumu, kurā secinātu, ka attiecīgais pasākums ir radījis šādu priekšrocību atbalsta saņēmējiem kazino, ņemot vērā visu informāciju, ko Grieķijas iestādes iesniedza pirms 2011. gada galīgā lēmuma pieņemšanas īstenotās procedūras gaitā.

(57)

Turklāt Casino Loutraki apgalvo, ka atbalsta saņēmēju kazino plaši īstenotā prakse izsniegt bezmaksas ieejas biļetes ir uzskatāma par atsevišķu – trešo – piešķirtās priekšrocības elementu. Saistībā ar šo elementu Casino Loutraki aicina Komisiju sniegt visu informāciju un pierādījumus, kas nepieciešami, lai konstatētu, ka bezmaksas ieejas biļešu izsniegšanas prakse bija izplatīta un plaši īstenota, un bija saistīta ne tikai ar ministra 1995. gada lēmumā paredzētā izņēmuma mērķiem.

(58)

Casino Loutraki uzskata, ka šis pasākums atbilst arī citiem valsts atbalsta kritērijiem un nav saderīgs ar iekšējo tirgu un ka tāpēc Komisijai būtu jāpieņem jauns galīgais lēmums, kurā secinātu, ka pasākums ir īstenots nelikumīgi, pārkāpjot LESD 108. panta 3. punktu, un uzdotu atgūt valsts atbalsta līdzekļus.

5.   PASĀKUMA NOVĒRTĒJUMS

(59)

Saskaņā ar LESD 107. panta 1. punktu ar iekšējo tirgu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem, un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm. Pasākumu var uzskatīt par atbalstu šā punkta izpratnē, ja ir izpildīti visi šajā tiesību normā paredzētie nosacījumi. Pirmkārt, pasākumam jābūt saistītam ar valsts iejaukšanos vai valsts līdzekļu izmantošanu. Otrkārt, pasākumam jābūt tādam, kas var ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm. Treškārt, tam jābūt tādam, ar ko tiek radīta selektīva priekšrocība tā saņēmējam. Ceturtkārt, pasākumam jābūt tādam, kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus (37).

(60)

Par trešo atbalsta konstatēšanas nosacījumu jānorāda, ka priekšrocības nosacījumi tiek nodalīti no selektivitātes nosacījumiem, lai nodrošinātu, ka par valsts atbalstu ir uzskatāmi nevis visi valsts pasākumi, kas sniedz priekšrocību (t. i., uzlabo uzņēmuma neto finansiālo stāvokli), bet gan tikai tādi, kuri šādu priekšrocību selektīvi piešķir konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētām uzņēmumu kategorijām, vai konkrētām ekonomikas nozarēm (38).

(61)

Priekšrocība ir ikviens saimnieciskais labums, ko uzņēmums negūtu parastos tirgus apstākļos, tas ir, bez valsts iejaukšanās (39). Tiek ņemta vērā vienīgi pasākuma ietekme uz uzņēmumu, nevis valsts iejaukšanās iemesls vai mērķis (40). Priekšrocība pastāv tad, ja uzņēmuma finanšu stāvoklis uzlabojas tādas valsts iejaukšanās rezultātā, kuras nosacījumi atšķiras no parastajiem tirgus nosacījumiem. Lai to izvērtētu, uzņēmuma finanšu stāvoklis pēc pasākuma būtu jāsalīdzina ar tā finanšu stāvokli situācijā, ja pasākums nebūtu veikts (40). Tā kā vērā tiek ņemta tikai pasākuma ietekme uz uzņēmumu, nav svarīgi, vai attiecīgā priekšrocība uzņēmumam ir obligāta tādā ziņā, ka uzņēmums no tās nevarēja izvairīties vai atteikties (41).

(62)

Nosakot, vai pasākums uzņēmumam rada priekšrocību, nav svarīga arī pasākuma forma (42). No valsts atbalsta jēdziena skatupunkta nozīme ir ne tikai pozitīvu ekonomisku priekšrocību piešķiršanai – par priekšrocību var būt uzskatāma arī saimnieciskā sloga samazināšana. Tā ir plaša kategorija, kurā ietilpst jebkāds to izdevumu samazinājums, kurus parasti sedz no uzņēmuma budžeta (43). Tas attiecas uz visām situācijām, kurās ekonomikas dalībniekiem tiek samazinātas to saimnieciskajai darbībai raksturīgās izmaksas (44).

(63)

Vispārējā tiesa 2014. gada spriedumā nolēma, ka atšķirīgās nodokļa likmes, ko piemēro ieejas maksai valsts un privātajos kazino Grieķijā, nav nodokļa samazinājums, kas būtu uzskatāms par valsts kazino piešķirtu priekšrocību LESD 107. panta 1. punkta izpratnē. Saskaņā ar Vispārējās tiesas spriedumu “no aplūkotā pasākuma izriet, ka summas, ko kazino samaksā valstij kā nodokli par ieejas biļetēm, ir tikai prorata no tā, ko katrs kazino saņem kā maksu par ieejas biļeti. Līdz ar to (..) izvērtējamais pasākums neatbilst nodokļu bāzes samazināšanai, jo summas, kas katram kazino jāmaksā valstij, ir prorata 80 % apmērā no visas faktiski iekasētās ieejas maksas. (..) [T]ā kā nodeva, ko visi kazino maksā valstij 80 % apmērā, tiek aprēķināta proporcionāli no tā, ko tie ir faktiski saņēmuši kā maksu par pārdotajām ieejas biļetēm” (45), “ar to, ka izvērtējamā pasākuma sekas ir tādas, ka kazino, kuru ieejas maksa ir noteikta EUR 6 apmērā, maksā valstij mazākas summas par tām, ko valstij maksā kazino, kuru ieejas maksa ir noteikta EUR 15 apmērā, nepietiek, lai pierādītu, ka pirmajā kategorijā ietilpstošie kazino saņem priekšrocību” (46).

(64)

Tiesa 2015. gada rīkojumā apstiprināja šo pamatojumu, norādot, ka “Vispārējā tiesa pamatoti atsaucās uz to, ka atšķirība starp abām absolūtajām līdzekļu summām, kas atmaksājamas Grieķijai, atbilst tai pašai dažādo summu procentuālajai daļai, ko saņēmuši abu kategoriju kazino” (47).

(65)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secina, ka aplūkotais pasākums nepiešķir priekšrocību LESD 107. panta 1. punkta izpratnē.

(66)

Par bezmaksas biļešu izsniegšanas praksi jānorāda, ka Vispārējā tiesa savā 2014. gada spriedumā nolēma, ka “kazino, kuru ieejas maksa ir noteikta EUR 6 apmērā, atrodas izdevīgākā situācijā, ciktāl par identisku saņemto ieejas maksu (kas ir nulle), tie valstij maksā mazāku nodokli nekā kazino, kuru ieejas maksa ir noteikta EUR 15 apmērā” (48). Taču vēlāk Vispārējā tiesa atzina, ka, tā kā sistēma, ko Grieķija īsteno attiecībā uz ieejas maksu kazino, nenodrošina priekšrocības tiem kazino, kuri iekasē ieejas maksu 6 EUR apmērā, tad nevar uzskatīt, ka bezmaksas biļešu piešķiršanas sistēma pastiprinātu šīs sistēmas piešķirto priekšrocību (49). Tā arī nolēma, ka “[t]ā kā ieejas maksas sistēma kazino nepiešķir priekšrocību LESD 107. panta 1. punkta izpratnē, ciktāl tā attiecas uz pārdotajām ieejas biļetēm, un tā kā attiecīgā dalībvalsts var pieļaut bezmaksas biļešu izsniegšanu tādu konkrētu un pamatotu iemeslu dēļ kā veicināšana vai sociālais pienākums, ir pamatoti, ka šī dalībvalsts kā papildnosacījumu noteic, ka nodokļi, kas tai citādi tiktu pārskaitīti, tiek pārskaitīti arī bezmaksas biļešu gadījumā” (50). Tāpēc Vispārējā tiesa nekonstatēja, ka pastāv atsevišķas un īpašas priekšrocības, kas izriet no bezmaksas biļešu piedāvāšanas (51).

(67)

Tiesa 2015. gada rīkojumā apstiprināja šo pamatojumu, norādot, ka, tā kā “Vispārējā tiesa pamatoti nosprieda, ka atšķirība starp naudas summām, kas valstij samaksātas par katru pārdoto ieejas biļeti, kā tāda nekādi nenodrošina priekšrocības kazino, kuru ieejas maksa ir EUR 6”, tad bezmaksas biļešu piešķiršanas prakse nevar pastiprināt šo priekšrocību (52).

(68)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secina, ka bezmaksas biļešu izsniegšanas prakse nepiešķir priekšrocību LESD 107. panta 1. punkta izpratnē.

(69)

Visbeidzot, sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka sistēma, ko Grieķija īsteno attiecībā uz ieejas maksu kazino, padara valsts kazino pievilcīgākus sabiedrībai, jo tajos ir zemāka regulētā ieejas maksa, un palielina to kopējos ienākumus (t. i., rada citus ienākumu avotus, piemēram, azartspēles, viesnīcas pakalpojumi, bāru un restorānu pakalpojumi), ko nodrošina papildu apmeklētāji, kurus piesaista zemāka ieejas maksa. Gluži tāpat kā bezmaksas ieejas biļešu gadījumā jāņem vērā, ka sistēma, ko Grieķija īsteno attiecībā uz ieejas maksu kazino, pati par sevi nenodrošina priekšrocības valsts kazino, un līdz ar to nevar uzskatīt, ka lielāka pievilcība vai papildu ieņēmumi no papildu apmeklētājiem, kurus piesaista zemāka ieejas maksa, nodrošina priekšrocības. Jebkurā gadījumā pat tad, ja šādas priekšrocības pastāvēšanu varētu pierādīt, par valsts atbalstu LESD 107. panta 1. punkta izpratnē parasti ir uzskatāmas tikai tās priekšrocības, kas ir tieši vai netieši piešķirtas, izmantojot valsts līdzekļus (53). Tiesa ir norādījusi, ka reglamentējošo pasākumu radīta netieša negatīva ietekme uz valsts ieņēmumiem nav uzskatāma par valsts līdzekļu piešķiršanu, ja pasākumam ir raksturīga šāda ietekme (54). Piemēram, valsts regulējums, ar ko nosaka atsevišķu preču minimālo cenu, neietver valsts līdzekļu piešķiršanu (55). Tā kā valsts un privātie kazino maksā Grieķijai atšķirīgas nodokļu summas, valsts līdzekļi tiek zaudēti, taču tie netiek zaudēti tāpēc vien, ka valsts kazino tika atļauts iekasēt mazāku ieejas maksu nekā privātajiem kazino. Tāpēc Komisija secina, ka priekšrocība, uz kuru norāda sūdzības iesniedzējs, netiek piešķirta no valsts līdzekļiem LESD 107. panta 1. punkta izpratnē pat tad, ja tās pastāvēšana tiktu pierādīta.

(70)

Tā kā, lai pasākums būtu uzskatāms par valsts atbalstu, tam jāatbilst visiem četriem kumulatīvajiem nosacījumiem, kas paredzēti LESD 107. panta 1. punktā, šajā gadījumā nav jāpārbauda, vai pārējie nosacījumi ir izpildīti.

6.   SECINĀJUMS

(71)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secina, ka nodevu sistēma, ko Grieķija līdz 2012. gada novembrim piemēroja ieejas maksai kazino, nav uzskatāma par atbalstu LESD 107. panta 1. punkta izpratnē,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Nodevu sistēma, ko Grieķija līdz 2012. gada novembrim piemēroja ieejas maksai kazino, nav uzskatāma par atbalstu Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punkta izpratnē.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts Grieķijas Republikai.

Briselē, 2018. gada 9. augustā

Komisijas vārdā –

Komisijas locekle

Margrethe VESTAGER


(1)  OV C 235, 31.8.2010., 3. lpp.

(2)  Consortium – Loutraki S.A. – Club Hotel Casino Loutraki S.A. (Κοινοπραξια Δ.Α.Ε.Τ.- Λουτρακι Α.Ε.- Κλαμπ Οτελ Λουτρακι Α.Ε.), Voukourestiou 11, Aktí Poseidonos 48, Loutraki, Atēnas 10671, Grieķija.

(3)  Casino Mont Parnès, société anonyme “Elliniko Kasino Parnithas A.E.”, Agiou Konstantinou 49, 15124 Marousi Attikis, Grieķija.

(4)  Regency Entertainment Psychagogiki kai Touristiki A.E., Agiou Konstantinou 49, 15124 Marousi Attikis, Grieķija un Saloniku-Polijiras ceļa 13. kilometrs, 55103 Saloniki, Grieķija.

(5)  Komisija 2011. gada 24. maija Lēmums 2011/716/ES par Grieķijas piešķirto valsts atbalstu dažiem Grieķijas kazino C 16/10 (ex NN 22/10, ex CP 318/09) (OV L 285, 1.11.2011., 25. lpp.).

(6)  Vispārējās tiesas 2014. gada 11. septembra spriedums, Grieķijas Republika/Eiropas Komisija, lieta T-425/11, ECLI:EU:T:2014:768.

(7)  Tiesas 2015. gada 22. oktobra rīkojums, Eiropas Komisija/Grieķijas Republika, lieta C-530/14 P, ECLI:EU:C:2015:727.

(8)  Minētie trīs kazino tika vadīti kā EOT uzņēmumi saskaņā ar Likumu 1624/1951, Dekrētu 4109/1960 un Likumu 2160/1993. Vēlāk EOT kā Korfu salas kazino un kazino Mont Parnès operatoru aizstāja Grieķijas Tūrisma attīstības iestāde (ETA), kas pilnīgi piederēja Grieķijas valstij saskaņā ar Likumiem 2636/1998 un 2837/2000; ETA vadīja šos divus kazino, līdz tiem tika piešķirtas licences saskaņā ar Likumu 3139/2003. EOT vadīja Rodas salas kazino, līdz tam tika piešķirta licence 1996. gadā.

(9)  Konkrētāk, EOT ģenerālsekretāra lēmumi tika izdoti saskaņā ar Likumu 1624/1951 un Dekrētu 4109/1960, un tie bija šādi: EOT1991. gada 21. novembra lēmums 535633 (ar ko nosaka kazino Mont Parnès ieejas maksu 2 000 GRD apmērā), EOT1992. gada 24. marta lēmums 508049 (ar ko nosaka Korfu salas kazino un Rodas salas kazino ieejas maksu 1 500 GRD apmērā) un EOT1997. gada 24. novembra lēmums 532691 (ar ko Korfu salas kazino ieejas maksu paaugstina līdz 2 000 drahmu).

(10)  Likums 2206/1994 par kazino izveidošanu, organizāciju, darbību un kontroli, kā arī citiem jautājumiem, Νόμος 2206, Δημοσιεύθηκε στο ΦΕΚ 62 – 20.4.1994.

(11)  Ministra lēmums Y.A 1128269/1226/0015/ΠΟΛ.1292/16.11.1995. – ΦΕΚ 982/B'/1995.

(12)  Ministra 1995. gada lēmuma 1. punkts: “Sākot no 1995. gada 15. decembra, kazino operatoriem (Likums 2206/1994) jānodrošina, ka katrai personai tiek izsniegta ieejas biļete saskaņā ar turpmākajos punktos minētajiem noteikumiem.”

(13)  Ministra 1995. gada lēmuma 5. punkts: “Vienotā ieejas maksa spēļu automātu un galda spēļu zonās ir pieci tūkstoši (5 000) drahmu.”

(14)  Ministra 1995. gada lēmuma 7. punkta pirmajā daļā ir noteikts: “Divdesmit procentus (20 %) no kopējās biļetes cenas patur kazino uzņēmums kā maksu par biļetes izsniegšanu un izdevumu segšanai, ieskaitot PVN, bet pārējā summa tiek samaksāta valstij kā nodeva.”

(15)  Ministra 1995. gada lēmuma 6. punktā ir noteikts: “Lai reģistrētu gadījumus, kad veicināšanas nolūkā vai sociālā pienākuma dēļ kazino neiekasē ieejas maksu, tas izsniedz biļeti ar apzīmējumu Honoris Causa/Free admission (Goda biļete/Bezmaksas ieeja) no īpašas biļešu sērijas vai īpaši šim nolūkam paredzētas nodokļu iestāžu apstiprināta kases aparāta skaitļošanas ierīces.”

(16)  Ministra 1995. gada lēmuma 7. punkta otrajā daļā ir noteikts: “Valsts nodevu par bezmaksas biļetēm maksā, pamatojoties uz biļešu cenu attiecīgajā dienā, kā noteikts šā lēmuma 5. punktā.”

(17)  Ministra 1995. gada lēmuma 10. punkta pirmajā daļā ir noteikts: “Valsts nodevas iemaksā kompetentajā ienākuma nodokļa iestādē līdz katra mēneša desmitajam datumam, pievienojot paziņojumu par iepriekšējā mēnesī iekasētajām nodevām.”

(18)  Ministra 1995. gada lēmuma 8. punkta pirmajā un otrajā daļā ir noteikts: “Saskaņā ar iepriekš minēto 2.–7. punktu [kazino operatoriem] ir atļauts izsniegt ilgtermiņa biļetes, kas ir derīgas 15–30 dienas pēc kārtas vai vienu kalendāro mēnesi pēc nepieciešamības. Šādu ilgtermiņa biļešu cenai var piemērot atlaidi saskaņā ar šādiem noteikumiem:

a)

biļetēm, kas ir derīgas 15 dienas, atlaide var būt 40 % apmērā no 15 dienas biļešu kopējās vērtības. Ja šīs biļetes izsniedz uz divām kalendārajām nedēļām, mēneša pēdējās divas nedēļas aptver periodu, kas sākas sešpadsmitajā dienā un beidzas mēneša beigās;

b)

biļetēm, kas ir derīgas 30 dienas vai vienu mēnesi, atlaide var būt 50 % apmērā no 30 dienas biļešu kopējās vērtības.”

(19)  Likums 1624/1951, ar ko ratificē, groza un papildina Likumu 1565/1950 par Grieķijas Tūrisma organizācijas izveidi, Νόμος 1624, Δημοσιεύθηκε στο ΦΕΚ 7 – 8.1.1951.

(20)  Dekrēts 4109/1960, ar ko groza un papildina tiesību aktus, kuri attiecas uz Grieķijas Tūrisma organizāciju, un atsevišķus citus noteikumus, Νομοθετικό Διάταγμα 4109, Δημοσιεύθηκε στο ΦΕΚ 153 – 29.9.1960.

(21)  Likums 2160/1993 par tūrismu un citiem jautājumiem, Νόμος 2160, Δημοσιεύθηκε στο ΦΕΚ 118 – 19.7.1993.

(22)  Likums 2687/1953 par investīcijām un ārvalstu kapitāla aizsardzību, Νομοθετικό Διάταγμα 2687, Δημοσιεύθηκε στο ΦΕΚ 317 – 10.11.1953.

(23)  Prezidenta dekrētā Π.Λ. 290/1995 (ar ko tika apstiprināts, ka Hyatt Regency Hotel un Tourism Enterprise ir veicis ārvalstu kapitāla investīcijas, Προεδρικό Διάταγμα 290, Δημοσιεύθηκε στο ΦΕΚ 163 – 9.8.1995.) bija noteikts, ka attiecībā uz Saloniku kazino jāpiemēro Likuma 2687/1953 noteikumi un tam jāsaņem tādas pašas priekšrocības kā kazino Mont Parnès un Korfu salas kazino.

(24)  Sk. Lēmuma par procedūras sākšanu 16., 17. un 18. punktu.

(25)  Kazino Mont Parnès darbību nodrošina Elliniko Kasino Parnithas A.E. (EKP), ko 2001. gadā izveidoja kā ETA meitassabiedrību, kuru pilnīgi kontrolē Grieķijas valsts.

(26)  Atbilstīgi informācijai, ko Grieķijas iestādes sniedza formālās izmeklēšanas gaitā, Korfu salas kazino tika privatizēts 2010. gada 30. augustā, pārdodot – starptautiskā uzaicinājumā iesniegt piedāvājumus – visas Corfu Hellenic Casino S.A. (EKK) kapitāldaļas uzņēmumam V&T Corfu Casino S.A., kuru izveidoja izraudzītais pretendents, proti, konsorcijs Vivere Entertainment Commercial & Holding S.A. – Theros International Gaming Inc. EKK tika izveidota 2001. gadā kā ETA meitassabiedrība.

(27)  Atbilstīgi ministra 1996. gada 29. maija lēmumam Τ/633.

(28)  Likums 4093/2012, valdības 2012. gada 12. novembraOficiālais Vēstnesis I 222.

(29)  Sk. Lēmuma par procedūras sākšanu 19.–23. punktu.

(30)  Sk. Lēmuma par procedūras sākšanu 26., 27., 28. un 37. punktu.

(31)  Sk. Lēmuma par procedūras sākšanu 24.–29. punktu.

(32)  Sk. Lēmuma par procedūras sākšanu 30., 31. un 32. punktu.

(33)  Sk. Lēmuma par procedūras sākšanu 34. un 35. punktu.

(34)  Padomes 1999. gada 22. marta Regula (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta piemērošanai (OV L 83, 27.3.1999., 1. lpp.).

(35)  Sk. Lēmuma par procedūras sākšanu 36., 37. un 38. punktu.

(36)  Sk. Lēmuma par procedūras sākšanu 39. un 40. punktu.

(37)  Tiesas 2016. gada 21. decembra spriedums, apvienotās lietas C-20/15 P un C-21/15 P, Komisija/World Duty Free Group, ECLI:EU:C:2016:981, 53. punkts un šajā spriedumā citētā judikatūra.

(38)  Skatīt lietu C-20/15 P un C-21/15 P, Komisija/World Duty Free Group, ECLI:EU:C:2016:981, 56. punktu un lietas C-6/12 P Oy, ECLI:EU:C:2013:525, 18. punktu.

(39)  Tiesas 1996. gada 11. jūlija spriedums lietā SFEI un citi, C-39/94, ECLI:EU:C:1996:285, 60. punkts, kā arī Tiesas 1999. gada 29. aprīļa spriedums lietā Spānija/Komisija, C-342/96, ECLI:EU:C:1999:210, 41. punkts.

(40)  Tiesas 1974. gada 2. jūlija spriedums lietā Itālija/Komisija, 173/73, ECLI:EU:C:1974:71, 13. punkts.

(41)  Komisijas 2003. gada 15. oktobra Lēmums 2004/339/EK par Itālijas īstenotajiem pasākumiem attiecībā uz RAI SpA (OV L 119, 23.4.2004., 1. lpp.), 69. apsvērums; ģenerāladvokāta Fennelly1998. gada 26. novembra secinājumi, Francija/Komisija, C-251/97, ECLI:EU:C:1998:572, 26. punkts.

(42)  Tiesas 2003. gada 24. jūlija spriedums, Altmark Trans, C-280/00, ECLI:EU:C:2003:415, 84. punkts.

(43)  Tiesas 1994. gada 15. marta spriedums, Banco Exterior de España, C-387/92, ECLI:EU:C:1994:100, 13. punkts; Tiesas 2000. gada 19. septembra spriedums, Vācija/Komisija, C-156/98, ECLI:EU:C:2000:467, 25. punkts; Tiesas 1999. gada 19. maija spriedums, Itālija/Komisija, C-6/97, ECLI:EU:C:1999:251, 15. punkts; Tiesas 2005. gada 3. marta spriedums, Heiser, C-172/03, ECLI:EU:C:2005:130, 36. punkts.

(44)  Tiesas 2003. gada 20. novembra spriedums, GEMO SA, C-126/01, ECLI:EU:C:2003:622, 28.–31. punkts.

(45)  2014. gada spriedums, 55. punkts.

(46)  Turpat, 57. punkts.

(47)  2015. gada rīkojums, 35. punkts.

(48)  2014. gada spriedums, 76. punkts.

(49)  Turpat, 77. punkts.

(50)  Turpat, 78. punkts.

(51)  Turpat, 80. punkts.

(52)  2015. gada rīkojums, 55. punkts.

(53)  Tiesas 1978. gada 24. janvāra spriedums, Van Tiggele, 82/77, ECLI:EU:C:1978:10, 25. un 26. punkts; Vispārējās tiesas 1996. gada 12. decembra spriedums, Air France/Komisija, T-358/94, ECLI:EU:T:1996:194, 63. punkts.

(54)  Tiesas 2001. gada 13. marta spriedums, Preussen Elektra, C-379/98, ECLI:EU:C:2001:160, 62. punkts.

(55)  Tiesas 1978. gada 24. janvāra spriedums, Van Tiggele, 82/77, ECLI:EU:C:1978:10, 25. un 26. punkts.


19.10.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 262/71


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2018/1576

(2018. gada 18. oktobris),

ar ko groza pielikumu Īstenošanas lēmumam 2014/709/ES par dzīvnieku veselības kontroles pasākumiem saistībā ar Āfrikas cūku mēri dažās dalībvalstīs

(izziņots ar dokumenta numuru C(2018) 6961)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 1989. gada 11. decembra Direktīvu 89/662/EEK par veterinārajām pārbaudēm Kopienas iekšējā tirdzniecībā, lai izveidotu iekšējo tirgu (1), un jo īpaši tās 9. panta 4. punktu,

ņemot vērā Padomes 1990. gada 26. jūnija Direktīvu 90/425/EEK par veterinārajām un zootehniskajām pārbaudēm, kas piemērojamas Kopienā iekšējā tirdzniecībā ar noteiktiem dzīviem dzīvniekiem un produktiem, lai izveidotu iekšējo tirgu (2), un jo īpaši tās 10. panta 4. punktu,

ņemot vērā Padomes 2002. gada 16. decembra Direktīvu 2002/99/EK, ar ko paredz dzīvnieku veselības noteikumus, kuri reglamentē tādu dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanu, pārstrādi, izplatīšanu un ievešanu, kas paredzēti lietošanai pārtikā (3), un jo īpaši tās 4. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Komisijas Īstenošanas lēmumā 2014/709/ES (4) ir noteikti dzīvnieku veselības kontroles pasākumi saistībā ar Āfrikas cūku mēri dažās dalībvalstīs, kurās ir apstiprināti minētās slimības gadījumi mājas vai savvaļas cūkām (attiecīgās dalībvalstis). Minētā īstenošanas lēmuma pielikuma I līdz IV daļā ir precizēti un norādīti konkrēti attiecīgo dalībvalstu apgabali, kuri atkarībā no minētās slimības epidemioloģiskās situācijas ir diferencēti pēc riska līmeņa. Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikums vairākkārt ir grozīts, lai ņemtu vērā Āfrikas cūku mēra epidemioloģiskās situācijas pārmaiņas Savienībā, kuras jāatspoguļo minētajā pielikumā. Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikums pēdējoreiz tika grozīts ar Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2018/1512 (5) pēc nesen Ungārijā un Polijā konstatētajiem Āfrikas cūku mēra gadījumiem.

(2)

Risks, ka Āfrikas cūku mēris varētu izplatīties savvaļā, ir saistīts ar minētās slimības lēnu dabisko izplatīšanos savvaļas cūku populācijās un arī ar cilvēka darbību saistītiem riskiem, kā to liecina minētās slimības nesenā epidemioloģiskā attīstība Savienībā un kā tas dokumentāli apstiprināts Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) Dzīvnieku veselības un labturības zinātnes ekspertu grupas 2015. gada 14. jūlijā publicētajā zinātniskajā atzinumā, EFSA2017. gada 23. martā publicētajā zinātniskajā ziņojumā par Baltijas valstīs un Polijā konstatētā Āfrikas cūku mēra epidemioloģisko analīzi un EFSA2017. gada 8. novembrī publicētajā zinātniskajā ziņojumā par Baltijas valstīs un Polijā konstatētā Āfrikas cūku mēra epidemioloģisko analīzi (6).

(3)

Padomes Direktīvā 2002/60/EK (7) ir noteikti obligātie Savienības pasākumi, kas jāveic, lai kontrolētu Āfrikas cūku mēri. Jo īpaši Direktīvas 2002/60/EK 9. pants nosaka, ka tad, ja kādā saimniecībā cūkām ir oficiāli apstiprināts Āfrikas cūku mēris, ir jāizveido aizsardzības zona un uzraudzības zona, bet minētās direktīvas 10. un 11. pants paredz pasākumus, kas jāveic aizsardzības zonā un uzraudzības zonā, lai izvairītos no minētās slimības izplatīšanās. Turklāt Direktīvas 2002/60/EK 15. pantā ir paredzēti pasākumi, kas jāveic tad, ja savvaļas cūkām ir apstiprināts Āfrikas cūku mēris, tostarp cūku saimniecību oficiālas uzraudzības veikšana definētajā inficētajā zonā. Nesenā pieredze liecina, ka Direktīvā 2002/60/EK noteiktie pasākumi un jo sevišķi pasākumi, ar kuriem tiek nodrošināta inficēto saimniecību tīrīšana un dezinfekcija, ir efektīvi minētās slimības izplatības kontrolei.

(4)

Ņemot vērā to, ka pasākumi, kas attiecīgajās dalībvalstīs tiek piemēroti saskaņā ar Direktīvu 2002/60/EK un jo īpaši tie, kas noteikti minētās direktīvas 10. panta 4. punkta b) apakšpunktā, 10. panta 5. punktā un 15. pantā, ir efektīvi un atbilstoši Āfrikas cūku mēra riska mazināšanas pasākumiem, kas noteikti Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas Sauszemes dzīvnieku veselības kodeksā, konkrēti Latvijas, Lietuvas un Polijas apgabali, kas pašreiz uzskaitīti Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikuma III daļā, tagad būtu jāiekļauj minētā pielikuma I vai II daļā, jo kopš inficēto saimniecību galīgās tīrīšanas un dezinfekcijas ir pagājuši trīs mēneši. Tā kā Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikuma III daļā ir uzskaitīti apgabali, kuros situācija joprojām attīstās, tad, veicot jebkādas izmaiņas attiecībā uz minētajā daļā uzskaitītajiem apgabaliem, īpaša uzmanība vienmēr jāpievērš ietekmei uz apkārtējiem apgabaliem.

(5)

Turklāt kopš Īstenošanas lēmuma (ES) 2018/1512 pieņemšanas dienas Āfrikas cūku mēra epidemioloģiskā situācija Savienībā ir mainījusies, un ir konstatēti jauni šīs slimības gadījumi, kas būtu jāatspoguļo Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikumā.

(6)

2018. gada septembrī viens Āfrikas cūku mēra gadījums tika novērots savvaļas cūku populācijā Tauragė apriņķī Lietuvā. Šis Āfrikas cūku mēra gadījums savvaļas cūku populācijā paaugstina riska līmeni, un tas būtu jāatspoguļo Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikumā. Tāpēc šis Āfrikas cūku mēra skartais Lietuvas apgabals būtu jānorāda minētā pielikuma II daļā, nevis tā I daļā.

(7)

2018. gada oktobrī viens Āfrikas cūku mēra gadījums tika novērots savvaļas cūku populācijā Puławy apriņķī Polijā. Šis Āfrikas cūku mēra gadījums savvaļas cūku populācijā paaugstina riska līmeni, un tas būtu jāatspoguļo Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikumā. Tāpēc šis Āfrikas cūku mēra skartais Polijas apgabals būtu jānorāda minētā pielikuma II daļā, nevis tā I daļā.

(8)

2018. gada oktobrī viens Āfrikas cūku mēra uzliesmojuma gadījums tika novērots mājas cūkām Teleorman žudecā Rumānijā. Šis Āfrikas cūku mēra uzliesmojums mājas cūku populācijā paaugstina riska līmeni, un tas būtu jāatspoguļo Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikumā. Tāpēc šis Āfrikas cūku mēra skartais Rumānijas apgabals tagad būtu jānorāda minētā pielikuma III daļā, nevis tā I daļā.

(9)

Lai ņemtu vērā jaunākās norises attiecībā uz Āfrikas cūku mēra epidemioloģisko attīstību Savienībā un proaktīvi apkarotu ar šīs slimības izplatīšanos saistītos riskus, Latvijā, Lietuvā un Polijā būtu jānosaka jauni, pietiekami lieli augsta riska apgabali, kas būtu pienācīgi jānorāda Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikuma I un II daļā, kā arī konkrēti apgabali no minētā lēmuma pielikuma III daļas būtu jāpārceļ uz tā I vai II daļu, jo kopš inficēto saimniecību galīgās tīrīšanas un dezinfekcijas ir pagājuši trīs mēneši. Tāpēc Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikums būtu attiecīgi jāgroza.

(10)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikumu aizstāj ar šā lēmuma pielikuma tekstu.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2018. gada 18. oktobrī

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Vytenis ANDRIUKAITIS


(1)  OV L 395, 30.12.1989., 13. lpp.

(2)  OV L 224, 18.8.1990., 29. lpp.

(3)  OV L 18, 23.1.2003., 11. lpp.

(4)  Komisijas 2014. gada 9. oktobra Īstenošanas lēmums 2014/709/ES par dzīvnieku veselības kontroles pasākumiem saistībā ar Āfrikas cūku mēri dažās dalībvalstīs un ar ko atceļ Īstenošanas lēmumu 2014/178/ES (OV L 295, 11.10.2014., 63. lpp.).

(5)  Komisijas 2018. gada 10. oktobra Īstenošanas lēmums (ES) 2018/1512, ar ko groza pielikumu Īstenošanas lēmumam 2014/709/ES par dzīvnieku veselības kontroles pasākumiem saistībā ar Āfrikas cūku mēri dažās dalībvalstīs (OV L 255, 11.10.2018., 18. lpp.).

(6)  EFSA Journal 2015; 13(7):4163; EFSA Journal 2017; 15(3):4732; EFSA Journal 2017; 15(11):5068.

(7)  Padomes 2002. gada 27. jūnija Direktīva 2002/60/EK, ar ko paredz īpašus noteikumus cīņai pret Āfrikas cūku mēri un groza Direktīvu 92/119/EEK attiecībā uz Tešenas slimību un Āfrikas cūku mēri (OV L 192, 20.7.2002., 27. lpp.).


PIELIKUMS

Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikumu aizstāj ar šādu:

PIELIKUMS

I DAĻA

1.   Čehijas Republika

Šādi Čehijas Republikas apgabali:

okres Uherské Hradiště,

okres Kroměříž,

okres Vsetín,

katastrální území obcí v okrese Zlín:

Bělov,

Biskupice u Luhačovic,

Bohuslavice nad Vláří,

Brumov,

Bylnice,

Divnice,

Dobrkovice,

Dolní Lhota u Luhačovic,

Drnovice u Valašských Klobouk,

Halenkovice,

Haluzice,

Hrádek na Vlárské dráze,

Hřivínův Újezd,

Jestřabí nad Vláří,

Kaňovice u Luhačovic,

Kelníky,

Kladná-Žilín,

Kochavec,

Komárov u Napajedel,

Křekov,

Lipina,

Lipová u Slavičína,

Ludkovice,

Luhačovice,

Machová,

Mirošov u Valašských Klobouk,

Mysločovice,

Napajedla,

Návojná,

Nedašov,

Nedašova Lhota,

Nevšová,

Otrokovice,

Petrůvka u Slavičína,

Pohořelice u Napajedel,

Polichno,

Popov nad Vláří,

Poteč,

Pozlovice,

Rokytnice u Slavičína,

Rudimov,

Řetechov,

Sazovice,

Sidonie,

Slavičín,

Smolina,

Spytihněv,

Svatý Štěpán,

Šanov,

Šarovy,

Štítná nad Vláří,

Tichov,

Tlumačov na Moravě,

Valašské Klobouky,

Velký Ořechov,

Vlachova Lhota,

Vlachovice,

Vrbětice,

Žlutava.

2.   Igaunija

Šāds Igaunijas apgabals:

Hiiu maakond.

3.   Ungārija

Šādi Ungārijas apgabali:

Borsod-Abaúj-Zemplén megye 650100, 650200, 650300, 650400, 650500, 650600, 650700, 650800, 650900, 651000, 651100, 651200, 651300, 651400, 651500, 651610, 651700, 651801, 651802, 651803, 651900, 652000, 652100, 652200, 652300, 652400, 652500, 652601, 652602, 652603, 652700, 652800, 652900, 653000, 653100, 653200, 653300, 653401, 653403, 653500, 653600, 653700, 653800, 653900, 654000, 654201, 654202, 654301, 654302, 654400, 654501, 654502, 654600, 654700, 654800, 654900, 655000, 655100, 655200, 655300, 655400, 655500, 655600, 655700, 655800, 655901, 655902, 656000, 656100, 656200, 656300, 656400, 656600, 657300, 657400, 657500, 657600, 657700, 657800, 657900, 658000, 658100, 658201, 658202, 658310, 658403, 659100, 659210, 659220, 659300, 659400, 659500, 659601, 659602, 659701, 659800, 659901, 660000, 660100, 660200, 660400, 660501, 660502, 660600 és 660800 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

Hajdú-Bihar megye 900150, 900250, 900350, 900450, 900550, 900650, 900660, 900670, 900750, 900850, 900860, 900930, 900950, 901050, 901150, 901250, 901260, 901270, 901350, 901560, 901590, 901850, 901950, 902950, 902960, 903050, 903150, 903250, 903350, 903360, 903370, 903450, 904450, 904460, 904550, 904650, 904750, 904760, 905450 és 905550 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

Heves megye 700150, 700250, 700260, 700350, 700450, 700460, 700550, 700650, 700750, 700850, 702350, 702450, 702550, 702750, 702850, 703350, 703360, 703450, 703550, 703610, 703750, 703850, 703950, 704050, 704150, 704250, 704350, 704450, 704550, 704650, 704750, 704850, 704950, 705050, 705250, 705350, 705510 és 705610 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

Jász-Nagykun-Szolnok megye 750150, 750160, 750250, 750260, 750350, 750450, 750460, 750550, 750650, 750750, 750850, 750950 és 750960 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

Nógrád megye 550120, 550130, 550210, 550710, 550810, 551450, 551460, 551550, 551650, 551710, 552010, 552150, 552250, 552350, 552360, 552450, 552460, 552520, 552550, 552610, 552620, 552710, 552850, 552860, 552950, 552960, 552970, 553050, 553110, 553250, 553260, 553350, 553650, 553750, 553850, 553910 és 554050 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

Pest megye 571250, 571350, 571550, 571610, 571750, 571760, 572250, 572350, 572550, 572850, 572950, 573360, 573450, 580050 és 580450 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

Szabolcs-Szatmár-Bereg megye 850650, 850850, 851851, 851852, 851950, 852350, 852450, 852550, 852750, 853560, 853650, 853751, 853850, 853950, 853960, 854050, 854150, 854250, 854350, 855250, 855350, 855450, 855460, 855550, 855650, 855660, 855750, 855850, 855950, 855960, 856012, 856050, 856150, 856260, 857050, 857150, 857350 és 857450 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe.

4.   Latvija

Šādi Latvijas apgabali:

Aizputes novads,

Alsungas novads,

Kuldīgas novada Gudenieku, Turlavas un Laidu pagasts,

Pāvilostas novada Sakas pagasts un Pāvilostas pilsēta,

Priekules novads,

Skrundas novada Rudbāržu pagasts,

Stopiņu novada daļa, kas atrodas uz rietumiem no autoceļa V36, P4 un P5, Acones ielas, Dauguļupes ielas un Dauguļupītes,

Ventspils novada Jūrkalnes pagasts.

5.   Lietuva

Šādi Lietuvas apgabali:

Jurbarko rajono savivaldybė: Smalininkų ir Viešvilės seniūnijos,

Kelmės rajono savivaldybė: Kelmės, Kelmės apylinkių, Kražių, Kukečių, Liolių, Pakražančio seniūnijos, Tytyvėnų seniūnijos dalis į vakarus ir šiaurę nuo kelio Nr. 157 ir į vakarus nuo kelio Nr. 2105 ir Tytuvėnų apylinkių seniūnijos dalis į šiaurę nuo kelio Nr. 157 ir į vakarus nuo kelio Nr. 2105, ir Vaiguvos seniūnijos,

Mažeikių rajono savivaldybė: Sedos, Šerkšnėnų ir Židikų seniūnijos,

Pagėgių savivaldybė,

Plungės rajono savivaldybė,

Raseinių rajono savivaldybė: Girkalnio ir Kalnūjų seniūnijos dalis į šiaurę nuo kelio Nr A1, Nemakščių, Paliepių, Raseinių, Raseinių miesto ir Viduklės seniūnijos,

Rietavo savivaldybė,

Šakių rajono savivaldybė: Barzdų, Griškabūdžio, Kriūkų, Kudirkos Naumiesčio, Lekėčių, Lukšių, Sintautų, Slavikų, Sudargo ir Žvirgždaičių seniūnijos,

Šilalės rajono savivalybė,

Šilutės rajono savivaldybė: Juknaičių, Kintų, Šilutės ir Usėnų seniūnijos,

Tauragės rajono savivaldybė: Lauksargių, Skaudvilės, Tauragės, Mažonų, Tauragės miesto ir Žygaičių seniūnijos.

6.   Polija

Šādi Polijas apgabali:

 

w województwie warmińsko-mazurskim:

gmina Stare Juchy w powiecie ełckim,

gminy Dubeninki, Gołdap i część gminy Banie Mazurskie położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 650 w powiecie gołdapskim,

gmina Pozezdrze i część gminy Węgorzewo położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 63 biegnącą od południowo-wschodniej granicy gminy do skrzyżowania z drogą nr 650, a następnie na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 650 biegnącą od skrzyżowania z drogą nr 63 do skrzyżowania z drogą biegnącą do miejscowości Przystań i na wschód od linii wyznaczonej przez drogę łączącą miejscowości Przystań, Pniewo, Kamionek Wielki, Radzieje, Dłużec w powiecie węgorzewskim,

gmina Ruciane – Nida i część gminy Pisz położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 58 oraz miasto Pisz w powiecie piskim,

gminy Giżycko z miastem Giżycko, Kruklanki, Miłki, Wydminy i Ryn w powiecie giżyckim,

gminy Mikołajki, Piecki, część gminy Sorkwity położona na południe od drogi nr 16 i część gminy wiejskiej Mrągowo położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 16 biegnącą od zachodniej granicy gminy do granicy miasta Mrągowo oraz na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 59 biegnącą od wschodniej granicy gminy do granicy miasta Mrągowo w powiecie mrągowskim,

gmina Bisztynek w powiecie bartoszyckim,

gminy Dźwierzuty i Świętajno w powiecie szczycieńskim.

gminy Orneta, Lubomino, część gminy wiejskiej Lidzbark Warmiński położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 513 biegnącą od wschodniej granicy gminy do wschodniej granicy miasta Lidzbark Warmiński oraz na południowy wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 51 i część gminy Kiwity położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 513 w powiecie lidzbarskim,

gminy Elbląg, Godkowo, Gronowo Elbląskie, Markusy, Pasłęk i część gminy Tolkmicko niewymieniona w części II załącznika w powiecie elbląskim oraz strefa wód przybrzeżnych Zalewu Wiślanego i Zatoki Elbląskiej,

powiat miejski Elbląg,

gminy Biskupiec, Dobre Miasto, Jeziorany i Kolno w powiecie olsztyńskim,

gmina Miłakowo w powiecie ostródzkim,

 

w województwie podlaskim:

gminy Brańsk z miastem Brańsk, Rudka i Wyszki w powiecie bielskim,

gmina Perlejewo w powiecie siemiatyckim,

gminy Kolno z miastem Kolno, Mały Płock i Turośl w powiecie kolneńskim,

gmina Poświętne w powiecie białostockim,

gminy Kołaki Kościelne, Rutki, Szumowo, część gminy Zambrów położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr S8 i miasto Zambrów w powiecie zambrowskim,

gminy Wiżajny i Przerośl w powiecie suwalskim,

gminy Kulesze Kościelne, Nowe Piekuty, Szepietowo, Klukowo, Ciechanowiec, Wysokie Mazowieckie z miastem Wysokie Mazowieckie, Czyżew w powiecie wysokomazowieckim,

gminy Miastkowo, Nowogród i Zbójna w powiecie łomżyńskim.

 

w województwie mazowieckim:

gminy Ceranów, Kosów Lacki, Sabnie, Sterdyń, część gminy Bielany położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 63 i część gminy wiejskiej Sokołów Podlaski położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 63 w powiecie sokołowskim,

gminy Grębków, Korytnica, Liw, Łochów, Miedzna, Sadowne, Stoczek, Wierzbno i miasto Węgrów w powiecie węgrowskim,

część gminy Kotuń położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę łączącą miejscowości Nowa Dąbrówka, Pieróg, Kotuń wzdłuż ulicy Gorzkowskiego i Kolejowej do przejazdu kolejowego łączącego się z ulicą Siedlecką, Broszków, Żuków w powiecie siedleckim,

gminy Rzekuń, Troszyn, Lelis, Czerwin i Goworowo w powiecie ostrołęckim,

powiat miejski Ostrołęka,

powiat ostrowski,

gminy Karniewo, Maków Mazowiecki, Rzewnie i Szelków w powiecie makowskim,

gmina Krasne w powiecie przasnyskim,

gminy Mała Wieś i Wyszogród w powiecie płockim,

gminy Ciechanów z miastem Ciechanów, Glinojeck, Gołymin – Ośrodek, Ojrzeń, Opinogóra Górna i Sońsk w powiecie ciechanowskim,

gminy Baboszewo, Czerwińsk nad Wisłą, Naruszewo, Płońsk z miastem Płońsk, Sochocin i Załuski w powiecie płońskim,

gminy Gzy, Obryte, Zatory, Pułtusk i część gminy Winnica położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę łączącą miejscowości Bielany, Winnica i Pokrzywnica w powiecie pułtuskim,

gminy Brańszczyk, Długosiodło, Rząśnik, Wyszków, Zabrodzie i część gminy Somianka położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 62 w powiecie wyszkowskim,

gminy Jadów, Klembów, Poświętne, Strachówka i Tłuszcz w powiecie wołomińskim,

gminy Dobre, Jakubów, Mrozy, Kałuszyn, Stanisławów, część gminy Cegłów położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę biegnącą od zachodniej granicy gminy łączącą miejscowości Wiciejów, Mienia, Cegłów i na wschód od linii wyznaczonej przez drogę łączącą miejscowości Cegłów, Skwarne i Podskwarne biegnącą do wschodniej granicy gminy i część gminy Mińsk Mazowiecki położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 92 biegnącą od zachodniej granicy gminy do granicy miasta Mińsk Mazowiecki i na północ od linii wyznaczonej przez drogę biegnącą od wschodniej granicy miasta Mińsk Mazowiecki łączącą miejscowości Targówka, Budy Barcząckie do wschodniej granicy gminy w powiecie mińskim,

gminy Górzno, Łaskarzew z miastem Łaskarzew, Sobolew, Trojanów, Żelechów i część gminy Miastków Kościelny położona na południe od rzeki Wilga w powiecie garwolińskim,

gminy Garbatka Letnisko, Gniewoszów, i Sieciechów w powiecie kozienickim,

gminy Baranów i Jaktorów w powiecie grodziskim,

powiat żyrardowski,

gminy Belsk Duży, Błędów, Goszczyn i Mogielnica w powiecie grójeckim,

gminy Białobrzegi, Promna, Stara Błotnica, Wyśmierzyce i część gminy Stromiec położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 48 w powiecie białobrzeskim,

gminy Jedlińsk, Jastrzębia i Pionki z miastem Pionki w powiecie radomskim,

gminy Iłów, Młodzieszyn, Nowa Sucha, Rybno, Sochaczew z miastem Sochaczew i Teresin w powiecie sochaczewskim,

gmina Policzna w powiecie zwoleńskim.

 

w województwie lubelskim:

gminy Jabłonna, Krzczonów, Jastków, Konopnica, Wólka, Głusk i Wojciechów w powiecie lubelskim,

gminy Miączyn, Nielisz, Sitno, Skierbieszów, Stary Zamość, Komarów-Osada w powiecie zamojskim,

gminy Trzeszczany i Werbkowice w powiecie hrubieszowskim,

gminy Jeziorzany i Kock, w powiecie lubartowskim,

gminy Adamów i Serokomla w powiecie łukowskim,

powiat rycki,

gminy Janowiec, i część gminy wiejskiej Puławy położona na zachód od rzeki Wisły w powiecie puławskim,

gminy Karczmiska, Poniatowa i Wilków w powiecie opolskim,

gminy Mełgiew, Rybczewice, miasto Świdnik i część gminy Piaski położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 17 biegnącą od wschodniej granicy gminy Piaski do skrzyżowania z drogą nr S12 i na zachód od linii wyznaczonej przez drogę biegnącą od skrzyżowania dróg nr 17 i nr S12 przez miejscowość Majdan Brzezicki do północnej granicy gminy w powiecie świdnickim;

gminy Gorzków, Izbica, Rudnik i Żółkiewka w powiecie krasnostawskim,

gminy Bełżec, Jarczów, Lubycza Królewska, Łaszczów, Susiec, Tyszowce i Ulhówek w powiecie tomaszowskim,

gminy Łukowa i Obsza w powiecie biłgorajskim,

powiat miejski Lublin.

 

w województwie podkarpackim:

gminy Horyniec-Zdrój, Narol, Stary Dzików i Wielkie Oczy i część gminy Oleszyce położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę biegnącą od wschodniej granicy gminy przez miejscowość Borchów do skrzyżowania z drogą nr 865 w miejscowości Oleszyce, a następnie na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 865 biegnącą w kierunku północno-wschodnim do skrzyżowania z drogą biegnąca w kierunku północno-zachodnim przez miejscowość Lubomierz - na południe od linii wyznaczonej przez tę drogę do skrzyżowania z drogą łączącą miejscowości Uszkowce i Nowy Dzików – na zachód od tej drogi w powiecie lubaczowskim,

gminy Laszki i Wiązownica w powiecie jarosławskim.

7.   Rumānija

Šādi Rumānijas apgabali:

Alba county with the following delimitation:

North of National Road no. 7

Arad county with the following delimitation:

In the North side of the line described by following localities:

Macea,

Șiria,

Bârzava,

Toc, which is junction with National Road no. 7,

North of National Road no. 7,

Arges county,

Bistrița county,

Brașov county,

Cluj county,

Covasna county,

Dolj county,

Harghita county,

Hunedoara county with the following delimitation:

North of the line described by following localities:

Brănișca,

Deva municipality,

Turdaș,

Zam and Aurel Vlaicu localities which are at junction with National Road no. 7,

North of National Road no. 7,

Iasi county,

Maramureș county,

Neamt county,

Vâlcea county.

II DAĻA

1.   Čehijas Republika

Šādi Čehijas Republikas apgabali:

katastrální území obcí v okrese Zlín:

Bohuslavice u Zlína,

Bratřejov u Vizovic,

Březnice u Zlína,

Březová u Zlína,

Březůvky,

Dešná u Zlína,

Dolní Ves,

Doubravy,

Držková,

Fryšták,

Horní Lhota u Luhačovic,

Horní Ves u Fryštáku,

Hostišová,

Hrobice na Moravě,

Hvozdná,

Chrastěšov,

Jaroslavice u Zlína,

Jasenná na Moravě,

Karlovice u Zlína,

Kašava,

Klečůvka,

Kostelec u Zlína,

Kudlov,

Kvítkovice u Otrokovic,

Lhota u Zlína,

Lhotka u Zlína,

Lhotsko,

Lípa nad Dřevnicí,

Loučka I,

Loučka II,

Louky nad Dřevnicí,

Lukov u Zlína,

Lukoveček,

Lutonina,

Lužkovice,

Malenovice u Zlína,

Mladcová,

Neubuz,

Oldřichovice u Napajedel,

Ostrata,

Podhradí u Luhačovic,

Podkopná Lhota,

Provodov na Moravě,

Prštné,

Příluky u Zlína,

Racková,

Raková,

Salaš u Zlína,

Sehradice,

Slopné,

Slušovice,

Štípa,

Tečovice,

Trnava u Zlína,

Ublo,

Újezd u Valašských Klobouk,

Velíková,

Veselá u Zlína,

Vítová,

Vizovice,

Vlčková,

Všemina,

Vysoké Pole,

Zádveřice,

Zlín,

Želechovice nad Dřevnicí.

2.   Igaunija

Šāds Igaunijas apgabals:

Eesti Vabariik (välja arvatud Hiiu maakond).

3.   Ungārija

Šādi Ungārijas apgabali:

Heves megye 700860, 700950, 701050, 701111, 701150, 701250, 701350, 701550, 701560, 701650, 701750, 701850, 701950, 702050, 702150, 702250, 702260, 702950, 703050, 703150, 703250, 703370, 705150 és 705450 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

Szabolcs-Szatmár-Bereg megye 850950, 851050, 851150, 851250, 851350, 851450, 851550, 851560, 851650, 851660, 851751, 851752, 852850, 852860, 852950, 852960, 853050, 853150, 853160, 853250, 853260, 853350, 853360, 853450, 853550, 854450, 854550, 854560, 854650, 854660, 854750, 854850, 854860, 854870, 854950, 855050, 855150, 856250, 856350, 856360, 856450, 856550, 856650, 856750, 856760, 856850, 856950, 857650, valamint 850150, 850250, 850260, 850350, 850450, 850550, 852050, 852150, 852250 és 857550 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

Nógrád megye 550110, 550310, 550320, 550450, 550460, 550510, 550610, 550950, 551010, 551150, 551160, 551250, 551350, 551360, 551810 és 551821 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

Borsod-Abaúj-Zemplén megye 656701, 656702, 656800, 656900, 657010, 657100, 658401, 658402, 658404, 658500, 658600, 658700, 658801, 658802, 658901, 658902 és 659000 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe.

4.   Latvija

Šādi Latvijas apgabali:

Ādažu novads,

Aglonas novads,

Aizkraukles novads,

Aknīstes novads,

Alojas novads,

Alūksnes novads,

Amatas novads,

Apes novads,

Auces novads,

Babītes novads,

Baldones novads,

Baltinavas novads,

Balvu novads,

Bauskas novads,

Beverīnas novads,

Brocēnu novada Blīdenes pagasts, Remtes pagasta daļa uz austrumiem no autoceļa 1154 un P109,

Burtnieku novads,

Carnikavas novads,

Cēsu novads,

Cesvaines novads,

Ciblas novads,

Dagdas novads,

Daugavpils novads,

Dobeles novads,

Dundagas novads,

Engures novads,

Ērgļu novads,

Garkalnes novads,

Gulbenes novads,

Iecavas novads,

Ikšķiles novads,

Ilūkstes novads,

Inčukalna novads,

Jaunjelgavas novads,

Jaunpiebalgas novads,

Jaunpils novads,

Jēkabpils novads,

Jelgavas novads,

Kandavas novads,

Kārsavas novads,

Ķeguma novads,

Ķekavas novads,

Kocēnu novads,

Kokneses novads,

Krāslavas novads,

Krimuldas novads,

Krustpils novads,

Kuldīgas novada Ēdoles, Īvandes, Padures, Rendas un Kabiles, pagasts, Rumbas pagasta daļa uz ziemeļiem no autoceļa P120, Kurmāles pagasta daļa uz rietumiem no autoceļa 1283 un 1290, un uz ziemeļaustrumiem no autoceļa P118, Kuldīgas pilsēta,

Lielvārdes novads,

Līgatnes novads,

Limbažu novads,

Līvānu novads,

Lubānas novads,

Ludzas novads,

Madonas novads,

Mālpils novads,

Mārupes novads,

Mazsalacas novads,

Mērsraga novads,

Naukšēnu novads,

Neretas novads,

Ogres novads,

Olaines novads,

Ozolnieku novads,

Pārgaujas novads,

Pļaviņu novads,

Preiļu novads,

Priekuļu novads,

Raunas novads,

republikas pilsēta Daugavpils,

republikas pilsēta Jelgava,

republikas pilsēta Jēkabpils,

republikas pilsēta Jūrmala,

republikas pilsēta Rēzekne,

republikas pilsēta Valmiera,

Rēzeknes novads,

Riebiņu novads,

Rojas novads,

Ropažu novads,

Rugāju novads,

Rundāles novads,

Rūjienas novads,

Salacgrīvas novads,

Salas novads,

Salaspils novads,

Saldus novada Novadnieku, Kursīšu, Zvārdes, Šķēdes, Nīgrandes, Jaunauces, Rubas, Vadakstes, un Pampāļu pagasts,

Saulkrastu novads,

Sējas novads,

Siguldas novads,

Skrīveru novads,

Skrundas novada Nīkrāces, Skrundas un Raņķu pagasts, Skrundas pilsēta,

Smiltenes novads,

Stopiņu novada daļa, kas atrodas uz austrumiem no autoceļa V36, P4 un P5, Acones ielas, Dauguļupes ielas un Dauguļupītes,

Strenču novads,

Talsu novads,

Tērvetes novads,

Tukuma novads,

Vaiņodes novads,

Valkas novads,

Varakļānu novads,

Vārkavas novads,

Vecpiebalgas novads,

Vecumnieku novads,

Ventspils novada Ances, Tārgales, Popes, Vārves, Užavas, Piltenes, Puzes, Ziru, Ugāles, Usmas un Zlēku pagasts, Piltenes pilsēta,

Viesītes novads,

Viļakas novads,

Viļānu novads,

Zilupes novads.

5.   Lietuva

Šādi Lietuvas apgabali:

Alytaus rajono savivaldybė: Krokialaukio, Miroslavo ir Simno seniūnijos,

Anykščių rajono savivaldybė,

Biržų miesto savivaldybė,

Biržų rajono savivaldybė,

Druskininkų savivaldybė,

Elektrėnų savivaldybė,

Ignalinos rajono savivaldybė,

Jonavos rajono savivaldybė,

Jurbarko rajono savivaldybė: Eržvilko, Jurbarko miesto ir Jurbarkų seniūnijos,

Kaišiadorių miesto savivaldybė,

Kaišiadorių rajono savivaldybė: Kaišiadorių apylinkės, Kruonio, Nemaitonių, Palomenės, Pravieniškių, Rumšiškių, Žiežmarių ir Žiežmarių apylinkės seniūnijos,

Kalvarijos savivaldybė,

Kauno miesto savivaldybė,

Kauno rajono savivaldybė,

Kazlų Rūdos savivaldybė,

Kelmės rajono savivaldybė: Užvenčio ir Šaukėnų seniūnijos,

Kėdainių rajono savivaldybė,

Kupiškio rajono savivaldybė,

Marijampolės savivaldybė: Igliaukos, Gudelių, Liudvinavo, Sasnavos, Šunskų seniūnijos,

Molėtų rajono savivaldybė: Alantos, Balninkų, Čiulėnų, Inturkės, Joniškio, Luokesos, Mindūnų, Suginčių, Videniškių seniūnijos,

Pakruojo rajono savivaldybė,

Panevėžio rajono savivaldybė,

Pasvalio rajono savivaldybė,

Radviliškio rajono savivaldybė: Aukštelkų seniūnija, Baisogalos seniūnijos dalis į vakarus nuo kelio Nr. 144, Radviliškio, Radviliškio miesto seniūnija, Šeduvos miesto seniūnijos dalis į pietus nuo kelio Nr. A9 ir į vakarus nuo kelio Nr. 3417 ir Tyrulių seniūnija,

Prienų miesto savivaldybė,

Prienų rajono savivaldybė: Ašmintos, Balbieriškio, Išlaužo, Naujosios Ūtos, Pakuonio, Šilavoto ir Veiverių seniūnijos,

Raseinių rajono savivaldybė: Ariogalos, Betygalos, Pagojukų, Šiluvos, Kalnųjų seniūnijos ir Girkalnio seniūnijos dalis į pietus nuo kelio Nr. A1,

Rokiškio rajono savivaldybė,

Šalčininkų rajono savivaldybė,

Šilutės rajono savivaldybė: Rusnės seniūnija,

Širvintų rajono savivaldybės: Čiobiškio, Gelvonų, Jauniūnų, Karnavės, Musninkų, Širvintų, Zibalų seniūnijos,

Švenčionių rajono savivaldybė,

Tauragės rajono savivaldybė: Batakių ir Gaurės seniūnijos,

Telšių rajono savivaldybė: Degaičių, Gadūnavo, Luokės, Nevarėnų, Ryškėnų, Telšių miesto, Upynos, Varnių, Viešvėnų ir Žarėnų seniūnijos,

Trakų rajono savivaldybė,

Ukmergės rajono savivaldybė,

Utenos rajono savivaldybė,

Varėnos rajono savivaldybė,

Vilniaus miesto savivaldybė,

Vilniaus rajono savivaldybė: Avižienių, Bezdonių, Buivydžių, Dūkštų, Juodšilių, Kalvelių, Lavoriškių, Maišiagalos, Marijampolio, Medininkų, Mickūnų, Nemenčinės, Nemenčinės miesto, Nemėžio, Pagirių, Riešės, Rudaminos, Rukainių, Sudervės, Sužionių, Šatrininkų, Žujūnų seniūnijos,

Vilkaviškio rajono savivaldybė,

Visagino savivaldybė,

Zarasų rajono savivaldybė.

6.   Polija

Šādi Polijas apgabali:

 

w województwie warmińsko-mazurskim:

gminy Kalinowo, Prostki i gmina wiejska Ełk w powiecie ełckim,

gmina Milejewo i część obszaru lądowego gminy Tolkmicko położona na południe od linii brzegowej Zalewu Wiślanego i Zatoki Elbląskiej do granicy z gminą wiejską Elbląg w powiecie elbląskim,

powiat olecki,