ISSN 1977-0715

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 255

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

61. gadagājums
2018. gada 11. oktobris


Saturs

 

II   Neleģislatīvi akti

Lappuse

 

 

REGULAS

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/1506 (2018. gada 10. oktobris) par ārkārtas tirgus atbalsta pasākumiem olu un mājputnu gaļas nozarei Itālijā

1

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/1507 (2018. gada 10. oktobris) par ārkārtas tirgus atbalsta pasākumiem olu un mājputnu gaļas nozarei Polijā

7

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/1508 (2018. gada 10. oktobris), ar ko nosaka vērtības samazinājuma koeficientu, kurš jāpiemēro, iepērkot vājpiena pulveri valsts intervencē 2019. grāmatvedības gadā

12

 

 

LĒMUMI

 

*

Padomes Lēmums (ES) 2018/1509 (2018. gada 2. oktobris), ar ko ieceļ Reģionu komitejas locekli, ko izvirzījusi Vācijas Federatīvā Republika

14

 

*

Padomes Lēmums (ES) 2018/1510 (2018. gada 8. oktobris), ar ko ieceļ divus Reģionu komitejas locekļus, ko izvirzījusi Itālijas Republika

15

 

*

Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2018/1511 (2018. gada 9. oktobris), ar ko groza Īstenošanas lēmumu (ES) 2015/789 par pasākumiem, kas veicami, lai novērstu Xylella fastidiosa (Wells et al.) ievešanu un izplatīšanos Savienībā (izziņots ar dokumenta numuru C(2018) 6452)

16

 

*

Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2018/1512 (2018. gada 10. oktobris), ar ko groza pielikumu Īstenošanas lēmumam 2014/709/ES par dzīvnieku veselības kontroles pasākumiem saistībā ar Āfrikas cūku mēri dažās dalībvalstīs (izziņots ar dokumenta numuru C(2018) 6761)  ( 1 )

18

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ.

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


II Neleģislatīvi akti

REGULAS

11.10.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 255/1


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2018/1506

(2018. gada 10. oktobris)

par ārkārtas tirgus atbalsta pasākumiem olu un mājputnu gaļas nozarei Itālijā

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (1), un jo īpaši tās 220. panta 1. punkta a) apakšpunktu,

tā kā:

(1)

Laikā no 2016. gada 30. aprīļa līdz 2017. gada 28. septembrim Itālija ir apstiprinājusi un paziņojusi 43 augsti patogēnās H5 un H7 apakštipa putnu gripas uzliesmojumus. Gripa ir skārusi pīles, tītarus, pērļvistas, Gallus domesticus sugas cāļus, vistas, jaunvistas un dējējvistas.

(2)

Itālija ir nekavējoties efektīvi veikusi visus nepieciešamos dzīvnieku veselības un veterināros pasākumus, kas prasīti saskaņā ar Padomes Direktīvu 2005/94/EK (2).

(3)

Konkrētāk, Itālija saskaņā ar Komisijas Īstenošanas lēmumiem (ES) 2016/697 (3), (ES) 2017/155 (4), (ES) 2017/247 (5) (ES) 2017/263 (6), (ES) 2017/417 (7), (ES) 2017/554 (8), (ES) 2017/696 (9), (ES) 2017/780 (10), (ES) 2017/977 (11), (ES) 2017/1397 (12), (ES) 2017/1415 (13), (ES) 2017/1484 (14), (ES) 2017/1519 (15) un (ES) 2017/1593 (16) ir īstenojusi kontroles, monitoringa un profilakses pasākumus un izveidojusi aizsardzības zonas un uzraudzības zonas (“reglamentētās zonas”).

(4)

Itālija ir informējusi Komisiju par to, ka nepieciešamie dzīvnieku veselības un veterinārie pasākumi, kurus piemēroja, lai ierobežotu slimības izplatīšanos un to izskaustu, ir ietekmējuši ļoti daudzus operatorus un ka minētie operatori ir cietuši ienākumu zaudējumus, par kuriem nav tiesību uz Savienības finansiālo ieguldījumu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 652/2014 (17).

(5)

2018. gada 9. martā Komisija atbilstoši Regulas (ES) Nr. 1308/2013 220. panta 3. punktam saņēma oficiālu Itālijas pieprasījumu daļēji finansēt dažus ārkārtas pasākumus, kas saistīti ar uzliesmojumiem, kuri apstiprināti laikā no 2016. gada 30. aprīļa līdz 2017. gada 28. septembrim. 2018. gada 1. jūnijā, 2018. gada 14. jūnijā, 2018. gada 22. jūnijā un 2018. gada 11. jūlijā Itālijas iestādes savu pieprasījumu precizēja un dokumentēja.

(6)

3. apsvērumā minēto dzīvnieku veselības un veterināro pasākumu piemērošanas rezultātā tika pagarināti karantīnas periodi, aizliegta putnu ievietošana un ierobežota putnu pārvietošana visa veida mājputnu audzēšanas saimniecībās, kas atrodas reglamentētajās zonās, kuras noteiktas pēc augsti patogēnās H5 un H7 apakštipa putnu gripas uzliesmojumiem. Minētais attiecās uz šādām sugām: pīles, tītari, pērļvistas, Gallus domesticus sugas cāļi, vistas, jaunvistas un dējējvistas. Tas ir novedis pie inkubējamo olu, pārtikas olu un mājputnu gaļas produkcijas zaudējumiem šajās saimniecībās. Tāpēc ir lietderīgi kompensēt zaudējumus, kurus radījusi olu iznīcināšana, iedalīšana zemākā šķirā vai pārstrādāšana, kā arī dzīvnieku neizaudzēšana, ilgāka audzēšana vai izbrāķēšana.

(7)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 220. panta 5. punktu Savienības daļējais finansējums jāpiešķir 50 % apmērā no Itālijas segtajiem izdevumiem par ārkārtas tirgus atbalsta pasākumiem. Maksimālie daudzumi, par kādiem var piešķirt finansējumu saistībā ar katru ārkārtas tirgus atbalsta pasākumu, Komisijai būtu jānosaka pēc tam, kad tā ir rūpīgi pārbaudījusi no Itālijas saņemto pieprasījumu, kas saistīts ar uzliesmojumiem, kuri apstiprināti laikā no 2016. gada 30. aprīļa līdz 2017. gada 28. septembrim.

(8)

Lai novērstu pārmērīgas kompensācijas risku, daļējā finansējuma vienotās likmes summai būtu jābalstās uz tehniskiem un ekonomiskiem pētījumiem vai grāmatvedības dokumentiem, un tā būtu jānosaka atbilstošā līmenī par katru dzīvnieku un produktu atbilstīgi kategorijām.

(9)

Lai novērstu dubultas finansēšanas risku, zaudējumi nedrīkstētu būt kompensēti ar valsts atbalstu vai apdrošināšanu, un šajā regulā paredzētais Savienības daļējais finansējums būtu jāattiecina tikai uz atbalsttiesīgiem dzīvniekiem un produktiem, par kuriem nav saņemts Savienības finansiālais ieguldījums saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 652/2014.

(10)

Šajā regulā paredzētais ārkārtas tirgus atbalsta pasākumu apmērs un ilgums nedrīkstētu pārsniegt to, kas ir absolūti nepieciešams, lai atbalstītu tirgu. Konkrēti, ārkārtas tirgus atbalsta pasākumi būtu jāattiecina tikai uz mājputnu un olu produkciju saimniecībās, kas atrodas reglamentētajās zonās, un tikai uz to laiku, kamēr tikuši veikti dzīvnieku veselības un veterinārie pasākumi, kuri noteikti Savienības un Itālijas tiesību aktos saistībā ar 43 augsti patogēnās putnu gripas uzliesmojumiem, kas apstiprināti laikā no 2016. gada 30. aprīļa līdz 2017. gada 28. septembrim, un tikai uz attiecīgajām reglamentētajām zonām.

(11)

Lai nodrošinātu elastību gadījumos, kad uz kompensāciju pretendēttiesīgo dzīvnieku vai olu skaits atšķiras no šajā regulā noteiktā maksimālā skaita, kas pamatojas uz aplēsēm, kompensāciju drīkst koriģēt noteiktās robežās, kamēr vien tiek ievērota Savienības daļēji finansēto izdevumu maksimālā summa.

(12)

Lai nodrošinātu šo ārkārtas tirgus atbalsta pasākumu budžeta pareizu pārvaldību, tiesības saņemt Savienības daļējo finansējumu būtu jāparedz tikai par tiem maksājumiem, kurus Itālija izmaksājusi saņēmējiem vēlākais līdz 2019. gada 30. septembrim. Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 907/2014 (18) 5. panta 2. punkts nebūtu jāpiemēro.

(13)

Lai nodrošinātu maksājumu attiecināmību un pareizību, Itālijas iestādēm būtu jāveic ex ante pārbaudes.

(14)

Lai Savienība varētu veikt finanšu kontroli, Itālijai būtu jāpaziņo Komisijai par maksājumu noskaidrošanu.

(15)

Lai nodrošinātu to, ka Itālija nekavējoties īsteno šajā regulā noteiktos pasākumus, šai regulai būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(16)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Lai atbalstītu inkubējamo olu, pārtikas olu un mājputnu gaļas tirgu, kuru nopietni skāruši 43 augsti patogēnās H5 un H7 apakštipa putnu gripas uzliesmojumi, ko Itālija konstatējusi un paziņojusi laikā no 2016. gada 30. aprīļa līdz 2017. gada 28. septembrim, Savienība sniedz daļēju finansējumu 50 % apmērā no Itālijas segtajiem izdevumiem.

2. pants

Uz Savienības daļējo finansējumu ir tiesības pretendēt tikai par Itālijas segtiem izdevumiem:

a)

kuri radušies to dzīvnieku veselības un veterināro pasākumu piemērošanas laikā, kas minēti pielikumā uzskaitītajos Savienības un Itālijas tiesību aktos un attiecas uz 1. pantā minēto periodu; un

b)

kuri radušies mājputnu saimniecībām, kam tikuši piemēroti dzīvnieku veselības un veterinārie pasākumi un kas atrodas zonās, kuras minētas pielikumā uzskaitītajos Savienības un Itālijas tiesību aktos (“reglamentētās zonas”); un

c)

ja Itālija tos izmaksājusi saņēmējiem vēlākais līdz 2019. gada 30. septembrim. Deleģētās regulas (ES) Nr. 907/2014 5. panta 2. punktu nepiemēro; un

d)

ja a) punktā minētajā periodā par dzīvnieku vai produktu nav saņemta kompensācija valsts atbalsta vai apdrošināšanas veidā un ja par tiem nav saņemts Savienības finansiālais ieguldījums saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 652/2014.

3. pants

1.   Savienības daļējā finansējuma maksimālais apjoms ir 11,1 miljons EUR, kas sadalīts šādi:

a)

par mājputnu produkcijas zaudējumu reglamentētajā zonā piemēro šādas vienotas likmes:

i)

0,11 EUR par inkubējamu olu ar KN kodu 0407 11 00, kura iznīcināta, ne vairāk kā par 2 320 318 olām;

ii)

0,07895 EUR par inkubējamu olu ar KN kodu 0407 11 00, kura pārstrādāta olu produktos, ne vairāk kā par 2 935 380 olām;

iii)

0,057 EUR par inkubējamu olu ar KN kodu 0407 11 00, kura iedalīta zemākā – lolojumdzīvnieku barības – šķirā, ne vairāk kā par 190 000 olu;

iv)

0,019 EUR par sprostos dētu olu ar KN kodu 0407 11 00, kura pārstrādāta olu produktos, ne vairāk kā par 5 788 593 olām;

v)

0,02375 EUR par kūtī dētu olu ar KN kodu 0407 11 00, kura pārstrādāta olu produktos, ne vairāk kā par 37 903 308 olām;

vi)

0,085 EUR par nedēļu par gaļas tītaru mātīti ar KN kodu 0105 99 30, ne vairāk kā par 1 342 757 dzīvniekiem;

vii)

0,129 EUR par nedēļu par gaļas tītaru tēviņu ar KN kodu 0105 99 30, ne vairāk kā par 2 397 112 dzīvniekiem;

viii)

0,045 EUR par nedēļu par pērļvistu ar KN kodu 0105 99 50, ne vairāk kā par 194 548 dzīvniekiem;

ix)

0,045 EUR par nedēļu par gaļas cāli ar KN kodu 0105 94 00, ne vairāk kā par 27 626 088 dzīvniekiem;

x)

0,12385 EUR par nedēļu par gaļas pīli ar KN kodu 0105 99 10, ne vairāk kā par 41 302 dzīvniekiem;

xi)

0,085 EUR par nedēļu par sprostos turētu dējējvistu ar KN kodu 0105 94 00, ne vairāk kā par 176 000 dzīvnieku;

xii)

0,1065 EUR par nedēļu par kūtī turētu dējējvistu ar KN kodu 0105 94 00, ne vairāk kā par 932 625 dzīvniekiem;

xiii)

0,04 EUR par nedēļu par kūtī turētu jaunvistu ar KN kodu 0105 94 00, ne vairāk kā par 414 900 dzīvniekiem;

b)

par zaudējumiem, kas saistīti ar ilgāku audzēšanu, kura notikusi sakarā ar pārvietošanas aizliegumu reglamentētajās zonās, piemēro šādas vienotas likmes par dzīvnieku:

i)

0,115 EUR par nedēļu par standarta izmēra jaunvistu ar KN kodu 0105 94 00, ne vairāk kā par 400 553 dzīvniekiem;

ii)

0,0995 EUR par nedēļu par standarta izmēra vistu ar KN kodu 0105 94 00, ne vairāk kā par 754 942 dzīvniekiem;

iii)

0,0995 EUR par nedēļu par pērļvistu ar KN kodu 0105 99 50, ne vairāk kā par 1 277 dzīvniekiem,

iv)

0,46 EUR par nedēļu par standarta izmēra tītaru ar KN kodu 0105 99 30, ne vairāk kā par 12 662 dzīvniekiem;

v)

8,46 EUR par liela izmēra tītaru ar KN kodu 0105 99 30, ne vairāk kā par 12 662 dzīvniekiem;

vi)

0,2618 EUR par nedēļu par gaļas pīli ar KN kodu 0105 99 10, ne vairāk kā par 7 700 dzīvniekiem;

c)

par mājputnu izbrāķēšanu reglamentētajās zonās piemēro šādas vienotas likmes par dzīvnieku:

i)

0,5183 EUR par tītaru mātīti ar KN kodu 0105 12 00, ne vairāk kā par 144 580 dzīvniekiem;

ii)

1,03 EUR par tītaru tēviņu ar KN kodu 0105 12 00, ne vairāk kā par 186 080 dzīvniekiem;

iii)

0,18375 EUR par vistu ar KN kodu 0105 11 19, ne vairāk kā par 37 000 dzīvnieku;

iv)

0,20875 EUR par lauku vistu ar KN kodu 0105 11 19, ne vairāk kā par 779 519 dzīvniekiem;

d)

par vaislas dzīvnieku produkcijas zaudējumu reglamentētajās zonās piemēro šādas vienotas likmes par dzīvnieku:

i)

0,1815 EUR par gaļas cāli ar KN kodu 0105 94 00, ne vairāk kā par 853 692 dzīvniekiem;

ii)

1,2225 EUR par tītaru ar KN kodu 0105 99 30, ne vairāk kā par 48 050 dzīvniekiem.

2.   Ja uz kompensāciju pretendēttiesīgo dzīvnieku vai olu skaits pārsniedz dzīvnieku vai olu maksimālo skaitu, kas katrai pozīcijai noteikts 1. punktā, izdevumus, par kuriem ir tiesības pretendēt uz Savienības daļējo finansējumu, ikvienā pozīcijā drīkst koriģēt un pārsniegt summas, kas izriet no attiecīgajai pozīcijai noteiktā maksimālā skaita piemērošanas, ar nosacījumu, ka korekciju kopsumma nepārsniedz 10 % no 1. punktā minēto Savienības daļēji finansēto izdevumu maksimālā apjoma.

4. pants

Itālija veic administratīvās un fiziskās pārbaudes saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1306/2013 (19) 58. un 59. pantu.

Konkrēti Itālija verificē:

a)

atbalsta pieprasījumu iesniegušā saņēmēja tiesības uz atbalstu;

b)

attiecībā uz katru atbalsttiesīgo pieteikuma iesniedzēju – faktisko produkcijas zaudējumu attiecināmību, daudzumu un vērtību;

c)

to, vai kāds no atbalsttiesīgajiem pieteikuma iesniedzējiem šīs regulas 2. pantā minēto zaudējumu kompensēšanai nav saņēmis finansējumu no citiem avotiem.

Atbalsttiesīgajiem pieteikuma iesniedzējiem, kuru administratīvās pārbaudes ir pabeigtas, atbalstu drīkst izmaksāt, negaidot visu pārbaužu noslēgumu, proti, negaidot, kamēr tiks pabeigtas atlasīto pieteikuma iesniedzēju pārbaudes uz vietas.

Gadījumos, kad pieteikuma iesniedzēja tiesības pretendēt uz atbalstu nav apstiprinājušās, atbalstu atgūst un piemēro sankcijas.

5. pants

Itālija paziņo Komisijai par maksājumu noskaidrošanu.

6. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2018. gada 10. oktobrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.

(2)  Padomes 2005. gada 20. decembra Direktīva 2005/94/EK, ar ko paredz Kopienas pasākumus putnu gripas kontrolei un atceļ Direktīvu 92/40/EEK (OV L 10, 14.1.2006., 16. lpp.).

(3)  Komisijas 2016. gada 4. maija Īstenošanas lēmums (ES) 2016/697 par konkrētiem aizsardzības pasākumiem saistībā ar augsti patogēno H7N7 apakštipa putnu gripu Itālijā (OV L 120, 5.5.2016., 35. lpp.).

(4)  Komisijas 2017. gada 26. janvāra Īstenošanas lēmums (ES) 2017/155, ar ko groza pielikumu Īstenošanas lēmumam (ES) 2016/2122 par aizsardzības pasākumiem saistībā ar augsti patogēnās H5N8 apakštipa putnu gripas uzliesmojumiem dažās dalībvalstīs (OV L 23, 28.1.2017., 25. lpp.).

(5)  Komisijas 2017. gada 9. februāra Īstenošanas lēmums (ES) 2017/247 par aizsardzības pasākumiem saistībā ar augsti patogēnās putnu gripas uzliesmojumiem dažās dalībvalstīs (OV L 36, 11.2.2017., 62. lpp.).

(6)  Komisijas 2017. gada 14. februāra Īstenošanas lēmums (ES) 2017/263 par riska mazināšanas un pastiprinātiem biodrošības pasākumiem un agrīnās konstatācijas sistēmām attiecībā uz risku, ko rada savvaļas putni saistībā ar augsti patogēnās putnu gripas vīrusu pārnešanu uz mājputniem (OV L 39, 16.2.2017., 6. lpp.).

(7)  Komisijas 2017. gada 7. marta Īstenošanas lēmums (ES) 2017/417, ar ko groza pielikumu Īstenošanas lēmumam (ES) 2017/247 par aizsardzības pasākumiem saistībā ar augsti patogēnās putnu gripas uzliesmojumiem dažās dalībvalstīs (OV L 63, 9.3.2017., 177. lpp.).

(8)  Komisijas 2017. gada 23. marta Īstenošanas lēmums (ES) 2017/554, ar ko groza pielikumu Īstenošanas lēmumam (ES) 2017/247 par aizsardzības pasākumiem saistībā ar augsti patogēnās putnu gripas uzliesmojumiem dažās dalībvalstīs (OV L 79, 24.3.2017., 15. lpp.).

(9)  Komisijas 2017. gada 11. aprīļa Īstenošanas lēmums (ES) 2017/696, ar ko groza Īstenošanas lēmumu (ES) 2017/247 par aizsardzības pasākumiem saistībā ar augsti patogēnās putnu gripas uzliesmojumiem dažās dalībvalstīs (OV L 101, 12.4.2017., 80. lpp.).

(10)  Komisijas 2017. gada 3. maija Īstenošanas lēmums (ES) 2017/780, ar ko groza pielikumu Īstenošanas lēmumam (ES) 2017/247 par aizsardzības pasākumiem saistībā ar augsti patogēnās putnu gripas uzliesmojumiem dažās dalībvalstīs (OV L 116, 5.5.2017., 30. lpp.).

(11)  Komisijas 2017. gada 8. jūnija Īstenošanas lēmums (ES) 2017/977, ar ko groza Īstenošanas lēmumu (ES) 2017/247 par aizsardzības pasākumiem saistībā ar augsti patogēnās putnu gripas uzliesmojumiem dažās dalībvalstīs (OV L 146, 9.6.2017., 155. lpp.).

(12)  Komisijas 2017. gada 27. jūlija Īstenošanas lēmums (ES) 2017/1397, ar ko groza pielikumu Īstenošanas lēmumam (ES) 2017/247 par aizsardzības pasākumiem saistībā ar augsti patogēnās putnu gripas uzliesmojumiem dažās dalībvalstīs (OV L 197, 28.7.2017., 13. lpp.).

(13)  Komisijas 2017. gada 3. augusta Īstenošanas lēmums (ES) 2017/1415, ar ko groza pielikumu Īstenošanas lēmumam (ES) 2017/247 par aizsardzības pasākumiem saistībā ar augsti patogēnās putnu gripas uzliesmojumiem dažās dalībvalstīs (OV L 203, 4.8.2017., 9. lpp.).

(14)  Komisijas 2017. gada 17. augusta Īstenošanas lēmums (ES) 2017/1484, ar ko groza pielikumu Īstenošanas lēmumam (ES) 2017/247 par aizsardzības pasākumiem saistībā ar augsti patogēnās putnu gripas uzliesmojumiem dažās dalībvalstīs (OV L 214, 18.8.2017., 28. lpp.).

(15)  Komisijas 2017. gada 1. septembra Īstenošanas lēmums (ES) 2017/1519, ar ko groza pielikumu Īstenošanas lēmumam (ES) 2017/247 par aizsardzības pasākumiem saistībā ar augsti patogēnās putnu gripas uzliesmojumiem dažās dalībvalstīs (OV L 228, 2.9.2017., 1. lpp.).

(16)  Komisijas 2017. gada 20. septembra Īstenošanas lēmums (ES) 2017/1593, ar ko groza pielikumu Īstenošanas lēmumam (ES) 2017/247 par aizsardzības pasākumiem saistībā ar augsti patogēnās putnu gripas uzliesmojumiem dažās dalībvalstīs (OV L 243, 21.9.2017., 14. lpp.).

(17)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Regula (ES) Nr. 652/2014, ar ko paredz noteikumus tādu izdevumu pārvaldībai, kuri attiecas uz pārtikas apriti, dzīvnieku veselību un dzīvnieku labturību, augu veselību un augu reproduktīvo materiālu, un ar ko groza Padomes Direktīvas 98/56/EK, 2000/29/EK un 2008/90/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 178/2002, (EK) Nr. 882/2004 un (EK) Nr. 396/2005, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/128/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 un atceļ Padomes Lēmumus 66/399/EEK, 76/894/EEK un 2009/470/EK (OV L 189, 27.6.2014., 1. lpp.).

(18)  Komisijas 2014. gada 11. marta Deleģētā regula (ES) Nr. 907/2014, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1306/2013 attiecībā uz maksājumu aģentūrām un citām iestādēm, finanšu pārvaldību, grāmatojumu noskaidrošanu, nodrošinājumu un euro izmantošanu (OV L 255, 28.8.2014., 18. lpp.).

(19)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1306/2013 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un Padomes Regulu (EEK) Nr. 352/78, (EK) Nr. 165/94, (EK) Nr. 2799/98, (EK) Nr. 814/2000, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 485/2008 atcelšanu (OV L 347, 20.12.2013., 549. lpp.).


PIELIKUMS

2. pantā minētās reglamentētās zonas un periodi

Itālijas daļas un attiecīgie periodi, kas noteikti saskaņā ar Direktīvu 2005/94/EK un norādīti šādos tiesību aktos:

Komisijas 2016. gada 4. maija Īstenošanas lēmums (ES) 2016/697 par konkrētiem aizsardzības pasākumiem saistībā ar augsti patogēno H7N7 apakštipa putnu gripu Itālijā (OV L 120, 5.5.2016., 35. lpp.),

Komisijas 2017. gada 26. janvāra Īstenošanas lēmums (ES) 2017/155, ar ko groza pielikumu Īstenošanas lēmumam (ES) 2016/2122 par aizsardzības pasākumiem saistībā ar augsti patogēnās H5N8 apakštipa putnu gripas uzliesmojumiem dažās dalībvalstīs (OV L 23, 28.1.2017., 25. lpp.),

Komisijas 2017. gada 9. februāra Īstenošanas lēmums (ES) 2017/247 par aizsardzības pasākumiem saistībā ar augsti patogēnās putnu gripas uzliesmojumiem dažās dalībvalstīs (OV L 36, 11.2.2017., 62. lpp.),

Komisijas 2017. gada 14. februāra Īstenošanas lēmums (ES) 2017/263 par riska mazināšanas un pastiprinātiem biodrošības pasākumiem un agrīnās konstatācijas sistēmām attiecībā uz risku, ko rada savvaļas putni saistībā ar augsti patogēnās putnu gripas vīrusu pārnešanu uz mājputniem (OV L 39, 16.2.2017., 6. lpp.),

Komisijas 2017. gada 7. marta Īstenošanas lēmums (ES) 2017/417, ar ko groza pielikumu Īstenošanas lēmumam (ES) 2017/247 par aizsardzības pasākumiem saistībā ar augsti patogēnās putnu gripas uzliesmojumiem dažās dalībvalstīs (OV L 63, 9.3.2017., 177. lpp.),

Komisijas 2017. gada 23. marta Īstenošanas lēmums (ES) 2017/554, ar ko groza pielikumu Īstenošanas lēmumam (ES) 2017/247 par aizsardzības pasākumiem saistībā ar augsti patogēnās putnu gripas uzliesmojumiem dažās dalībvalstīs (OV L 79, 24.3.2017., 15. lpp.),

Komisijas 2017. gada 11. aprīļa Īstenošanas lēmums (ES) 2017/696, ar ko groza Īstenošanas lēmumu (ES) 2017/247 par aizsardzības pasākumiem saistībā ar augsti patogēnās putnu gripas uzliesmojumiem dažās dalībvalstīs (OV L 101, 13.4.2017., 80. lpp.),

Komisijas 2017. gada 3. maija Īstenošanas lēmums (ES) 2017/780, ar ko groza pielikumu Īstenošanas lēmumam (ES) 2017/247 par aizsardzības pasākumiem saistībā ar augsti patogēnās putnu gripas uzliesmojumiem dažās dalībvalstīs (OV L 116, 5.5.2017., 30. lpp.),

Komisijas 2017. gada 8. jūnija Īstenošanas lēmums (ES) 2017/977, ar ko groza Īstenošanas lēmumu (ES) 2017/247 par aizsardzības pasākumiem saistībā ar augsti patogēnās putnu gripas uzliesmojumiem dažās dalībvalstīs (OV L 146, 9.6.2017., 155. lpp.),

Komisijas 2017. gada 27. jūlija Īstenošanas lēmums (ES) 2017/1397, ar ko groza pielikumu Īstenošanas lēmumam (ES) 2017/247 par aizsardzības pasākumiem saistībā ar augsti patogēnās putnu gripas uzliesmojumiem dažās dalībvalstīs (OV L 197, 28.7.2017., 13. lpp.),

Komisijas 2017. gada 3. augusta Īstenošanas lēmums (ES) 2017/1415, ar ko groza pielikumu Īstenošanas lēmumam (ES) 2017/247 par aizsardzības pasākumiem saistībā ar augsti patogēnās putnu gripas uzliesmojumiem dažās dalībvalstīs (OV L 203, 4.8.2017., 9. lpp.),

Komisijas 2017. gada 17. augusta Īstenošanas lēmums (ES) 2017/1484, ar ko groza pielikumu Īstenošanas lēmumam (ES) 2017/247 par aizsardzības pasākumiem saistībā ar augsti patogēnās putnu gripas uzliesmojumiem dažās dalībvalstīs, (OV L 214, 18.8.2017., 28. lpp.),

Komisijas 2017. gada 1. septembra Īstenošanas lēmums (ES) 2017/1519, ar ko groza pielikumu Īstenošanas lēmumam (ES) 2017/247 par aizsardzības pasākumiem saistībā ar augsti patogēnās putnu gripas uzliesmojumiem dažās dalībvalstīs (OV L 228, 2.9.2017., 1. lpp.),

Komisijas 2017. gada 20. septembra Īstenošanas lēmums (ES) 2017/1593, ar ko groza pielikumu Īstenošanas lēmumam (ES) 2017/247 par aizsardzības pasākumiem saistībā ar augsti patogēnās putnu gripas uzliesmojumiem dažās dalībvalstīs (OV L 243, 21.9.2017., 14. lpp.),

Veselības ministrijas rīkojumi, ar kuriem paziņo par infekciju sakarā ar augsti patogēnās putnu gripas uzliesmojumiem, kas apstiprināti laikā no 2016. gada 30. aprīļa līdz 2017. gada 28. septembrim.


11.10.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 255/7


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2018/1507

(2018. gada 10. oktobris)

par ārkārtas tirgus atbalsta pasākumiem olu un mājputnu gaļas nozarei Polijā

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (1), un jo īpaši tās 220. panta 1. punkta a) apakšpunktu,

tā kā:

(1)

Laikā no 2016. gada 3. decembra līdz 2017. gada 16. martam Polija ir apstiprinājusi un paziņojusi 65 augsti patogēnās H5 apakštipa putnu gripas uzliesmojumus. Gripa ir skārusi pīles, zosis, tītarus, Gallus domesticus sugas cāļus un dējējvistas.

(2)

Polija ir nekavējoties efektīvi veikusi visus nepieciešamos dzīvnieku veselības un veterināros pasākumus, kas prasīti saskaņā ar Padomes Direktīvu 2005/94/EK (2).

(3)

Konkrētāk, Polija atbilstīgi Komisijas Īstenošanas lēmumiem (ES) 2016/2219 (3), (ES) 2016/2367 (4), (ES) 2017/14 (5), (ES) 2017/116 (6), (ES) 2017/155 (7), (ES) 2017/247 (8), (ES) 2017/417 (9) un (ES) 2017/554 (10) ir īstenojusi kontroles, monitoringa un profilakses pasākumus un izveidojusi aizsardzības zonas un uzraudzības zonas (turpmāk “reglamentētās zonas”).

(4)

Polijai, piemērojot minētos pasākumus, ir izdevies ierobežot slimības izplatīšanos un to izskaust. Savienības un valsts mēroga dzīvnieku veselības un veterinārie pasākumi visās attiecīgajās saimniecībās tika piemēroti līdz 2017. gada 22. maijam.

(5)

Polija ir informējusi Komisiju par to, ka nepieciešamie dzīvnieku veselības un veterinārie pasākumi, kurus piemēroja, lai ierobežotu slimības izplatīšanos un to izskaustu, ir ietekmējuši ļoti daudzus operatorus un ka minētie operatori ir cietuši ienākumu zaudējumus, par kuriem nav tiesību uz Savienības finansiālo ieguldījumu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 652/2014 (11).

(6)

2017. gada 17. jūlijā Komisija atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 1308/2013 220. panta 3. punktam saņēma oficiālu Polijas pieprasījumu daļēji finansēt dažus ārkārtas pasākumus. 2018. gada 11. aprīlī, 2018. gada 10. maijā un 2018. gada 19. jūnijā Polijas iestādes savu pieprasījumu precizēja.

(7)

Dzīvnieku veselības un veterināro pasākumu piemērošanas rezultātā tika pagarināti karantīnas periodi, aizliegta putnu ievietošana un ierobežota putnu pārvietošana visa veida mājputnu audzēšanas saimniecībās, kas atrodas reglamentētajās zonās, kuras noteiktas pēc augsti patogēnās H5 apakštipa putnu gripas uzliesmojumiem. Minētais attiecās uz šādām sugām: pīles, zosis, tītari un Gallus domesticus cāļi un dējējvistas. Tas ir novedis pie produkcijas zaudējumiem šajās mājputnu saimniecībās. Tāpēc ir lietderīgi šos zaudējumus kompensēt.

(8)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 220. panta 5. punktu Savienības daļējais finansējums jāpiešķir 50 % apmērā no Polijas segtajiem izdevumiem par ārkārtas tirgus atbalsta pasākumiem. Maksimālie daudzumi, par kādiem var piešķirt finansējumu saistībā ar katru ārkārtas tirgus atbalsta pasākumu, Komisijai būtu jānosaka pēc saņemtā Polijas pieprasījuma rūpīgas pārbaudes.

(9)

Lai novērstu pārmērīgas kompensācijas risku, vienotās likmes summai būtu jābalstās uz tehniskiem un ekonomiskiem pētījumiem vai grāmatvedības dokumentiem, un tā būtu jānosaka atbilstošā līmenī par katru dzīvnieku un produktu atbilstīgi dzīvnieku produkcijas kategorijām.

(10)

Lai novērstu dubultas finansēšanas risku, zaudējumi nedrīkstētu būt kompensēti ar valsts atbalstu vai apdrošināšanu, un šajā regulā paredzētais Savienības daļējais finansējums būtu jāattiecina tikai uz atbalsttiesīgiem dzīvniekiem un produktiem, par kuriem nav saņemts Savienības finansiālais ieguldījums saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 652/2014.

(11)

Šajā regulā paredzētais ārkārtas tirgus atbalsta pasākumu apmērs un ilgums nedrīkstētu pārsniegt to, kas ir absolūti nepieciešams, lai atbalstītu tirgu. Konkrēti, ārkārtas tirgus atbalsta pasākumi būtu jāattiecina tikai uz mājputnu produkciju saimniecībās, kas atrodas reglamentētajās zonās, un tikai uz to laiku, kamēr tikuši veikti dzīvnieku veselības un veterinārie pasākumi, kuri noteikti Savienības un Polijas tiesību aktos saistībā ar 65 augsti patogēnās putnu gripas uzliesmojumiem, kas apstiprināti laikā no 2016. gada 3. decembra līdz 2017. gada 16. martam, un tikai uz attiecīgajām reglamentētajām zonām.

(12)

Lai nodrošinātu šo ārkārtas tirgus atbalsta pasākumu budžeta pareizu pārvaldību, tiesības saņemt Savienības daļējo finansējumu būtu jāparedz tikai par tiem maksājumiem, kurus Polija izmaksājusi saņēmējiem vēlākais līdz 2019. gada 30. septembrim. Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 907/2014 (12) 5. panta 2. punkts nebūtu jāpiemēro.

(13)

Lai nodrošinātu maksājumu attiecināmību un pareizību, Polijas iestādēm būtu jāveic ex ante pārbaudes.

(14)

Lai Savienība varētu veikt finanšu kontroli, Polijai būtu jāpaziņo Komisijai par maksājumu noskaidrošanu.

(15)

Tā kā ierobežojumi, kas saistīti ar putnu gripas uzliesmojumiem, attiecīgajās reglamentētajās zonās stājās spēkā dažādās dienās, un tā kā atbalsta pieteikumu iesniegšanas termiņš šajā regulā nav noteikts, ir lietderīgi Deleģētās regulas (ES) Nr. 907/2014 29. panta 4. punkta piemērošanas vajadzībām par maiņas kursa noteicošo dienu attiecībā uz šajā regulā noteiktajām summām uzskatīt šīs regulas spēkā stāšanās dienu.

(16)

Lai nodrošinātu to, ka Polija nekavējoties īsteno šajā regulā noteiktos pasākumus, šai regulai būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(17)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Lai atbalstītu olu un mājputnu gaļas tirgu, kuru nopietni skāruši 65 augsti patogēnās H5 apakštipa putnu gripas uzliesmojumi, ko Polija konstatējusi un paziņojusi laikā no 2016. gada 3. decembra līdz 2017. gada 16. martam, Savienība sniedz daļēju finansējumu 50 % apmērā no Polijas segtajiem izdevumiem.

2. pants

Uz Savienības daļējo finansējumu ir tiesības pretendēt tikai par Polijas segtiem izdevumiem:

a)

kuri radušies to dzīvnieku veselības un veterināro pasākumu piemērošanas laikā, kas minēti pielikumā uzskaitītajos Savienības un Polijas tiesību aktos un attiecas uz 1. pantā minēto periodu; un

b)

kuri radušies mājputnu saimniecībām, kam tikuši piemēroti dzīvnieku veselības un veterinārie pasākumi un kas atrodas zonās, kuras minētas pielikumā uzskaitītajos Savienības un Polijas tiesību aktos (“reglamentētās zonas”); un

c)

ja Polija tos izmaksājusi saņēmējiem vēlākais līdz 2019. gada 30. septembrim. Deleģētās regulas (ES) Nr. 907/2014 5. panta 2. punktu nepiemēro; un

d)

ja a) punktā minētajā periodā par dzīvnieku vai produktu nav saņemta kompensācija valsts atbalsta vai apdrošināšanas veidā un ja par tiem nav saņemts Savienības finansiālais ieguldījums saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 652/2014.

3. pants

Savienības daļējā finansējuma maksimālais apjoms ir 1,411 miljoni EUR, un to izmaksā par mājputnu produkcijas zaudējumiem reglamentētajās zonās. Piemēro šādas vienotas likmes:

a)

0,0059 EUR par dienu par dējējvistu ar KN kodu 0105 94 00, ne vairāk kā par 186 598 dzīvniekiem;

b)

0,0085 EUR par dienu par gaļas cāli ar KN kodu 0105 94 00, ne vairāk kā par 474 567 dzīvniekiem;

c)

0,01075 EUR par dienu par gaļas pīli ar KN kodu 0105 99 10, ne vairāk kā par 246 131 dzīvnieku;

d)

0,0126 EUR par dienu par gaļas zosi ar KN kodu 0105 99 20, ne vairāk kā par 4 622 dzīvniekiem;

e)

0,1757 EUR par dienu par vaislas zosi ar KN kodu 0105 99 20, ne vairāk kā par 55 307 dzīvniekiem;

f)

0,0333 EUR par dienu par tītaru ar KN kodu 0105 99 30, ne vairāk kā par 485 343 dzīvniekiem.

4. pants

Polija veic administratīvās un fiziskās pārbaudes saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1306/2013 (13) 58. un 59. pantu.

Konkrēti Polija verificē:

a)

atbalsta pieprasījumu iesniegušā saņēmēja tiesības uz atbalstu;

b)

attiecībā uz katru atbalsttiesīgo pieteikuma iesniedzēju – faktisko produkcijas zaudējumu attiecināmību, daudzumu un vērtību;

c)

to, vai kāds no atbalsttiesīgajiem pieteikuma iesniedzējiem šīs regulas 2. pantā minēto zaudējumu kompensēšanai nav saņēmis finansējumu no citiem avotiem.

Atbalsttiesīgajiem pieteikuma iesniedzējiem, kuru administratīvās pārbaudes ir pabeigtas, atbalstu drīkst izmaksāt, negaidot visu pārbaužu noslēgumu, proti, negaidot, kamēr tiks pabeigtas atlasīto pieteikuma iesniedzēju pārbaudes uz vietas.

Gadījumos, kad pieteikuma iesniedzēja tiesības pretendēt uz atbalstu nav apstiprinājušās, atbalstu atgūst un piemēro sankcijas.

5. pants

Deleģētās regulas (ES) Nr. 907/2014 29. panta 4. punkta piemērošanas vajadzībām maiņas kursa noteicošā diena 3. pantā noteiktajām summām ir šīs regulas spēkā stāšanās diena.

6. pants

Polija paziņo Komisijai par maksājumu noskaidrošanu.

7. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2018. gada 10. oktobrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.

(2)  Padomes 2005. gada 20. decembra Direktīva 2005/94/EK, ar ko paredz Kopienas pasākumus putnu gripas kontrolei un atceļ Direktīvu 92/40/EEK (OV L 10, 14.1.2006., 16. lpp.).

(3)  Komisijas 2016. gada 8. decembra Īstenošanas lēmums (ES) 2016/2219, ar ko groza pielikumu Īstenošanas lēmumam (ES) 2016/2122 par aizsardzības pasākumiem saistībā ar augsti patogēnās H5N8 apakštipa putnu gripas uzliesmojumiem dažās dalībvalstīs (OV L 334, 9.12.2016., 52. lpp.).

(4)  Komisijas 2016. gada 21. decembra Īstenošanas lēmums (ES) 2016/2367, ar ko groza pielikumu Īstenošanas lēmumam (ES) 2016/2122 par aizsardzības pasākumiem saistībā ar augsti patogēnās H5N8 apakštipa putnu gripas uzliesmojumiem dažās dalībvalstīs (OV L 350, 22.12.2016., 42. lpp.).

(5)  Komisijas 2017. gada 5. janvāra Īstenošanas lēmums (ES) 2017/14, ar ko groza pielikumu Īstenošanas lēmumam (ES) 2016/2122 par aizsardzības pasākumiem saistībā ar augsti patogēnās H5N8 apakštipa putnu gripas uzliesmojumiem dažās dalībvalstīs (OV L 4, 7.1.2017., 10. lpp.).

(6)  Komisijas 2017. gada 20. janvāra Īstenošanas lēmums (ES) 2017/116, ar ko groza pielikumu Īstenošanas lēmumam (ES) 2016/2122 par aizsardzības pasākumiem saistībā ar augsti patogēnās H5N8 apakštipa putnu gripas uzliesmojumiem dažās dalībvalstīs (OV L 18, 24.1.2017., 53. lpp.).

(7)  Komisijas 2017. gada 26. janvāra Īstenošanas lēmums (ES) 2017/155, ar ko groza pielikumu Īstenošanas lēmumam (ES) 2016/2122 par aizsardzības pasākumiem saistībā ar augsti patogēnās H5N8 apakštipa putnu gripas uzliesmojumiem dažās dalībvalstīs (OV L 23, 28.1.2017., 25. lpp.).

(8)  Komisijas 2017. gada 9. februāra Īstenošanas lēmums (ES) 2017/247 par aizsardzības pasākumiem saistībā ar augsti patogēnās putnu gripas uzliesmojumiem dažās dalībvalstīs (OV L 36, 11.2.2017., 62. lpp.).

(9)  Komisijas 2017. gada 7. marta Īstenošanas lēmums (ES) 2017/417, ar ko groza pielikumu Īstenošanas lēmumam (ES) 2017/247 par aizsardzības pasākumiem saistībā ar augsti patogēnās putnu gripas uzliesmojumiem dažās dalībvalstīs (OV L 63, 9.3.2017., 177. lpp.).

(10)  Komisijas 2017. gada 23. marta Īstenošanas lēmums (ES) 2017/554, ar ko groza pielikumu Īstenošanas lēmumam (ES) 2017/247 par aizsardzības pasākumiem saistībā ar augsti patogēnās putnu gripas uzliesmojumiem dažās dalībvalstīs (OV L 79, 24.3.2017., 15. lpp.).

(11)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Regula (ES) Nr. 652/2014, ar ko paredz noteikumus tādu izdevumu pārvaldībai, kuri attiecas uz pārtikas apriti, dzīvnieku veselību un dzīvnieku labturību, augu veselību un augu reproduktīvo materiālu, un ar ko groza Padomes Direktīvas 98/56/EK, 2000/29/EK un 2008/90/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 178/2002, (EK) Nr. 882/2004 un (EK) Nr. 396/2005, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/128/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 un atceļ Padomes Lēmumus 66/399/EEK, 76/894/EEK un 2009/470/EK (OV L 189, 27.6.2014., 1. lpp.).

(12)  Komisijas 2014. gada 11. marta Deleģētā regula (ES) Nr. 907/2014, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1306/2013 attiecībā uz maksājumu aģentūrām un citām iestādēm, finanšu pārvaldību, grāmatojumu noskaidrošanu, nodrošinājumu un euro izmantošanu (OV L 255, 28.8.2014., 18. lpp.).

(13)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1306/2013 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un Padomes Regulu (EEK) Nr. 352/78, (EK) Nr. 165/94, (EK) Nr. 2799/98, (EK) Nr. 814/2000, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 485/2008 atcelšanu (OV L 347, 20.12.2013., 549. lpp.).


PIELIKUMS

2. pantā minētās reglamentētās zonas un periodi

Polijas daļas un attiecīgie periodi, kas noteikti saskaņā ar Direktīvu 2005/94/EK un norādīti šādos tiesību aktos:

Komisijas 2016. gada 8. decembra Īstenošanas lēmums (ES) 2016/2219, ar ko groza pielikumu Īstenošanas lēmumam (ES) 2016/2122 par aizsardzības pasākumiem saistībā ar augsti patogēnās H5N8 apakštipa putnu gripas uzliesmojumiem dažās dalībvalstīs (OV L 334, 9.12.2016., 52. lpp.),

Komisijas 2016. gada 21. decembra Īstenošanas lēmums (ES) 2016/2367, ar ko groza pielikumu Īstenošanas lēmumam (ES) 2016/2122 par aizsardzības pasākumiem saistībā ar augsti patogēnās H5N8 apakštipa putnu gripas uzliesmojumiem dažās dalībvalstīs (OV L 350, 22.12.2016., 42. lpp.),

Komisijas 2017. gada 5. janvāra Īstenošanas lēmums (ES) 2017/14, ar ko groza pielikumu Īstenošanas lēmumam (ES) 2016/2122 par aizsardzības pasākumiem saistībā ar augsti patogēnās H5N8 apakštipa putnu gripas uzliesmojumiem dažās dalībvalstīs (OV L 4, 7.1.2017., 10. lpp.),

Komisijas 2017. gada 20. janvāra Īstenošanas lēmums (ES) 2017/116, ar ko groza pielikumu Īstenošanas lēmumam (ES) 2016/2122 par aizsardzības pasākumiem saistībā ar augsti patogēnās H5N8 apakštipa putnu gripas uzliesmojumiem dažās dalībvalstīs (OV L 18, 24.1.2017., 53. lpp.),

Komisijas 2017. gada 26. janvāra Īstenošanas lēmums (ES) 2017/155, ar ko groza pielikumu Īstenošanas lēmumam (ES) 2016/2122 par aizsardzības pasākumiem saistībā ar augsti patogēnās H5N8 apakštipa putnu gripas uzliesmojumiem dažās dalībvalstīs (OV L 23, 28.1.2017., 25. lpp.),

Komisijas 2017. gada 9. februāra Īstenošanas lēmums (ES) 2017/247 par aizsardzības pasākumiem saistībā ar augsti patogēnās putnu gripas uzliesmojumiem dažās dalībvalstīs (OV L 36, 11.2.2017., 62. lpp.),

Komisijas 2017. gada 7. marta Īstenošanas lēmums (ES) 2017/417, ar ko groza pielikumu Īstenošanas lēmumam (ES) 2017/247 par aizsardzības pasākumiem saistībā ar augsti patogēnās putnu gripas uzliesmojumiem dažās dalībvalstīs (OV L 63, 9.3.2017., 177. lpp.),

Komisijas 2017. gada 23. marta Īstenošanas lēmums (ES) 2017/554, ar ko groza pielikumu Īstenošanas lēmumam (ES) 2017/247 par aizsardzības pasākumiem saistībā ar augsti patogēnās putnu gripas uzliesmojumiem dažās dalībvalstīs (OV L 79, 24.3.2017., 15. lpp.),

Valsts tiesību akts, ar kuru paziņo par infekciju sakarā ar augsti patogēnās putnu gripas uzliesmojumiem, kas apstiprināti laikā no 2016. gada 3. decembra līdz 2017. gada 16. martam,

Valsts tiesību akts, ar kuru atsauc paziņojumu par infekciju sakarā ar augsti patogēnās putnu gripas uzliesmojumiem, kas apstiprināti laikā no 2016. gada 3. decembra līdz 2017. gada 16. martam.


11.10.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 255/12


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2018/1508

(2018. gada 10. oktobris),

ar ko nosaka vērtības samazinājuma koeficientu, kurš jāpiemēro, iepērkot vājpiena pulveri valsts intervencē 2019. grāmatvedības gadā

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1306/2013 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un Padomes Regulu (EEK) Nr. 352/78, (EK) Nr. 165/94, (EK) Nr. 2799/98, (EK) Nr. 814/2000, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 485/2008 atcelšanu (1) un jo īpaši tās 20. panta 4. punktu,

apspriedusies ar Lauksaimniecības fondu komiteju,

tā kā:

(1)

Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 906/2014 (2) 3. panta 1. punkta e) apakšpunkts paredz finansēt izdevumus par valsts intervencē glabāto lauksaimniecības produktu vērtības samazināšanos.

(2)

Deleģētās regulas (ES) Nr. 906/2014 V pielikuma 1., 2. un 3. punkts nosaka, kā aprēķināma vērtības samazinājuma procentuālā daļa, ko piemēro koeficienta veidā. Lauksaimniecības produktu iepirkšanas laikā vērtības samazinājuma procentuālā daļa nedrīkst pārsniegt katra attiecīgā produkta iepirkuma cenas un paredzamās realizācijas cenas starpību. Minētā procentuālā daļa par katru produktu jānosaka pirms grāmatvedības gada sākuma. Turklāt Komisija iepirkšanas laikā vērtības samazinājumu var proporcionāli ierobežot, tomēr šī proporcija nedrīkst būt mazāka par 70 % no kopējā vērtības samazinājuma.

(3)

Tāpēc būtu jānosaka koeficients, kas dalībvalstīm attiecībā uz vājpiena pulveri jāpiemēro ikmēneša iepirkuma vērtībām 2019. grāmatvedības gadā.

(4)

Lai nodrošinātu Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda finansēto izdevumu pareizu pārvaldību, būtu jāziņo Komisijai par izdevumiem, kas radušies, piemērojot vērtības samazinājuma koeficientus,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Attiecībā uz vājpiena pulveri, ko laikposmā no 2018. gada 1. oktobra līdz 2019. gada 30. septembrim iepērk valsts intervencē un ko dalībvalstis uzglabā vai pārņem, dalībvalstis ik mēnesi iepirktā vājpiena pulvera vērtībai piemēro vērtības samazinājuma koeficientu 0,21.

2. pants

Par izdevumiem, kas radušies, piemērojot šīs regulas 1. pantā paredzētos vērtības samazinājuma koeficientus, dalībvalstis Komisijai paziņo, izmantojot izdevumu deklarācijas, kas izveidotas saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 908/2014 (3).

3. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2018. gada 1. oktobra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2018. gada 10. oktobrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 347, 20.12.2013., 549. lpp.

(2)  Komisijas 2014. gada 11. marta Deleģētā regula (ES) Nr. 906/2014, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1306/2013 attiecībā uz valsts intervences izdevumiem (OV L 255, 28.8.2014., 1. lpp.).

(3)  Komisijas 2014. gada 6. augusta Īstenošanas regula (ES) Nr. 908/2014, ar ko paredz noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1306/2013 piemēro attiecībā uz maksājumu aģentūrām un citām struktūrām, finanšu pārvaldību, grāmatojumu noskaidrošanu, noteikumiem par pārbaudēm, nodrošinājumu un pārredzamību (OV L 255, 28.8.2014., 59. lpp.).


LĒMUMI

11.10.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 255/14


PADOMES LĒMUMS (ES) 2018/1509

(2018. gada 2. oktobris),

ar ko ieceļ Reģionu komitejas locekli, ko izvirzījusi Vācijas Federatīvā Republika

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 305. pantu,

ņemot vērā Vācijas valdības priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Padome 2015. gada 26. janvārī, 2015. gada 5. februārī un 2015. gada 23. jūnijā pieņēma Lēmumus (ES) 2015/116 (1), (ES) 2015/190 (2) un (ES) 2015/994 (3), ar ko laikposmam no 2015. gada 26. janvāra līdz 2020. gada 25. janvārim ieceļ Reģionu komitejas locekļus un viņu aizstājējus.

(2)

Pēc Wolfgang SCHMIDT kunga pilnvaru termiņa beigām ir atbrīvojusies Reģionu komitejas locekļa vieta,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo uz atlikušo pilnvaru laiku, proti, līdz 2020. gada 25. janvārim, Reģionu komitejā par locekli tiek iecelta:

Annette TABBARA kundze, Staatsrätin, Bevollmächtigte der Freien und Hansestadt Hamburg beim Bund, der Europäischen Union und für auswärtige Angelegenheiten.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Luksemburgā, 2018. gada 2. oktobrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

H. LÖGER


(1)  Padomes Lēmums (ES) 2015/116 (2015. gada 26. janvāris), ar ko laikposmam no 2015. gada 26. janvāra līdz 2020. gada 25. janvārim ieceļ amatā Reģionu komitejas locekļus un viņu aizstājējus (OV L 20, 27.1.2015., 42. lpp.).

(2)  Padomes Lēmums (ES) 2015/190 (2015. gada 5. februāris), ar ko laikposmam no 2015. gada 26. janvāra līdz 2020. gada 25. janvārim ieceļ amatā Reģionu komitejas locekļus un to aizstājējus (OV L 31, 7.2.2015., 25. lpp.).

(3)  Padomes Lēmums (ES) 2015/994 (2015. gada 23. jūnijs), ar ko laikposmam no 2015. gada 26. janvāra līdz 2020. gada 25. janvārim ieceļ amatā Reģionu komitejas locekļus un to aizstājējus (OV L 159, 25.6.2015., 70. lpp.).


11.10.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 255/15


PADOMES LĒMUMS (ES) 2018/1510

(2018. gada 8. oktobris),

ar ko ieceļ divus Reģionu komitejas locekļus, ko izvirzījusi Itālijas Republika

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 305. pantu,

ņemot vērā Itālijas valdības priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Padome 2015. gada 26. janvārī, 2015. gada 5. februārī un 2015. gada 23. jūnijā pieņēma Lēmumus (ES) 2015/116 (1), (ES) 2015/190 (2) un (ES) 2015/994 (3), ar ko laikposmam no 2015. gada 26. janvāra līdz 2020. gada 25. janvārim ieceļ Reģionu komitejas locekļus un viņu aizstājējus. 2017. gada 11. jūlijā ar Padomes Lēmumu (ES) 2017/1334 (4) Augusto ROLLANDIN kungu locekļa amatā aizstāja Pierluigi MARQUIS kungs. 2018. gada 29. janvārī ar Padomes Lēmumu (ES) 2018/157 (5) Pierluigi MARQUIS kungu locekļa amatā aizstāja Laurent VIERIN kungs.

(2)

Pēc Laurent VIERIN kunga pilnvaru termiņa beigām ir atbrīvojusies Reģionu komitejas locekļa vieta.

(3)

Pēc tam, kad beidzies termiņš pilnvarojumam, uz kura pamata tika izvirzīta Micaela FANELLI kundze(Sindaco del Comune di Riccia (CB)), ir atbrīvojusies Reģionu komitejas locekļa vieta,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo uz atlikušo pilnvaru laiku, proti, līdz 2020. gada 25. janvārim, Reģionu komitejā par locekli tiek iecelta:

Nicoletta SPELGATTI kundze, Consigliere e Presidente della Regione Valle d'Aosta,

Micaela FANELLI kundze, Assessore del Comune di Pontecorvo (FR) (pilnvarojuma maiņa).

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē, 2018. gada 8. oktobrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

J. BOGNER-STRAUSS


(1)  Padomes Lēmums (ES) 2015/116 (2015. gada 26. janvāris), ar ko laikposmam no 2015. gada 26. janvāra līdz 2020. gada 25. janvārim ieceļ amatā Reģionu komitejas locekļus un viņu aizstājējus (OV L 20, 27.1.2015., 42. lpp.).

(2)  Padomes Lēmums (ES) 2015/190 (2015. gada 5. februāris), ar ko laikposmam no 2015. gada 26. janvāra līdz 2020. gada 25. janvārim ieceļ amatā Reģionu komitejas locekļus un to aizstājējus (OV L 31, 7.2.2015., 25. lpp.).

(3)  Padomes Lēmums (ES) 2015/994 (2015. gada 23. jūnijs), ar ko laikposmam no 2015. gada 26. janvāra līdz 2020. gada 25. janvārim ieceļ amatā Reģionu komitejas locekļus un to aizstājējus (OV L 159, 25.6.2015., 70. lpp.).

(4)  Padomes Lēmums (ES) 2017/1334 (2017. gada 11. jūlijs), ar ko ieceļ Reģionu komitejas locekli, ko izvirzījusi Itālijas Republika (OV L 185, 18.7.2017., 45. lpp.).

(5)  Padomes Lēmums (ES) 2018/157 (2018. gada 29. janvāris), ar ko ieceļ Reģionu komitejas locekli, ko izvirzījusi Itālijas Republika (OV L 29, 1.2.2018., 35. lpp.).


11.10.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 255/16


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2018/1511

(2018. gada 9. oktobris),

ar ko groza Īstenošanas lēmumu (ES) 2015/789 par pasākumiem, kas veicami, lai novērstu Xylella fastidiosa (Wells et al.) ievešanu un izplatīšanos Savienībā

(izziņots ar dokumenta numuru C(2018) 6452)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2000. gada 8. maija Direktīvu 2000/29/EK par aizsardzības pasākumiem pret tādu organismu ievešanu, kas kaitīgi augiem vai augu produktiem, un pret to izplatību Kopienā (1), un jo īpaši tās 16. panta 3. punkta ceturto teikumu,

tā kā:

(1)

Komisijas Īstenošanas lēmuma (ES) 2015/789 (2) 9. panta 8. punktā ir sniegti nosacījumi attiecībā uz tādu noteiktu saimniekaugu pārvietošanu, kas nekad nav audzēti norobežotajās teritorijās, un konkrētāki nosacījumi attiecībā uz noteiktiem saimniekaugiem, tostarp stādīšanai paredzētiem augiem, kuri pieder pie Polygala myrtifolia L.

(2)

Pieredze liecina, ka stādīšanai paredzēti augi, kuri pieder pie Polygala myrtifolia L., ir bijuši īpaši uzņēmīgi pret Xylella fastidiosa (Wells et al.) (“minētais organisms”). Lai nodrošinātu augstāku Savienības teritorijas fitosanitāro aizsardzību, ir lietderīgi pieprasīt, lai vizuālu pārbaužu, paraugu ņemšanas un testēšanas laiks būtu tuvu brīdim, kad tos pirmoreiz pārvieto ārpus ražošanas vietas. Tās pašas prasības būtu jāpiemēro arī Savienībā ievestiem stādīšanai paredzētiem augiem, kuri pieder pie Polygala myrtifolia L. un kuru izcelsme ir trešā valstī, kur minētais organisms nav sastopams.

(3)

Tāpēc Īstenošanas lēmums (ES) 2015/789 būtu attiecīgi jāgroza.

(4)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Īstenošanas lēmumu (ES) 2015/789 groza šādi:

1)

lēmuma 9. panta 8. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Tomēr tādus stādīšanai paredzētus augus, izņemot sēklas, kas pieder pie Coffea, Lavandula dentata L., Nerium oleander L., Olea europaea L., Polygala myrtifolia L. un Prunus dulcis (Mill.) D.A. Webb, pa Savienības teritoriju pārvieto tikai tad, ja to audzēšanas vietu katru gadu oficiāli pārbauda un tajā ņem paraugus; minētās oficiālās pārbaudes atbilst Komisijas tīmekļvietnē sniegtajām tehniskajām vadlīnijām par Xylella fastidiosa apsekošanu; ņemtos paraugus saskaņā ar starptautiskajiem standartiem testē uz minētā organisma klātbūtni, apliecinot minētā organisma neesību; izmanto paraugu ņemšanas shēmu, kura ar ticamību 99 % var noteikt inficētu augu klātbūtni 5 % līmenī. Turklāt, kā arī pirms stādīšanai paredzētus augus, kuri pieder pie Polygala myrtifolia L. un kurus paredzēts pārvietot pa Savienības teritoriju, pirmoreiz pārvieto ārpus ražošanas vietas, iespējami tuvu šādas pārvietošanas brīdim katrai partijai veic oficiālas vizuālas pārbaudes un paraugu ņemšanu; minētās oficiālās pārbaudes atbilst Komisijas tīmekļvietnē sniegtajām tehniskajām vadlīnijām par Xylella fastidiosa apsekošanu; ņemtos paraugus saskaņā ar starptautiskajiem standartiem testē uz minētā organisma klātbūtni, apliecinot minētā organisma neesību; izmanto paraugu ņemšanas shēmu, kura ar ticamību 99 % var noteikt inficētu augu klātbūtni 5 % līmenī. Atkāpjoties no 3. panta 2. punkta pirmās daļas, attiecībā uz minētā organisma klātbūtni izdara skrīningu ar vienu testu un pozitīva rezultāta gadījumā organisma klātbūtni identificē, saskaņā ar starptautiskajiem standartiem izdarot vismaz arī vienu tādu molekulāru testu, kura rezultāts ir pozitīvs. Šos testus norāda sarakstā Komisijas datubāzē, kas paredzēta minētā organisma un tā pasugu identifikācijas testiem.”;

2)

lēmuma 16. panta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Tādus stādīšanai paredzētus augus, izņemot sēklas, kas pieder pie Coffea, Lavandula dentata L., Nerium oleander L., Olea europaea L., Polygala myrtifolia L. un Prunus dulcis (Mill.) D.A. Webb, Savienībā ieved tikai tad, ja tie audzēti vietā, kur katru gadu veic oficiālas pārbaudes, augiem attiecīgā laikā ņem paraugus un tos testē uz minētā organisma klātbūtni; paraugi ir ņemti un testēti saskaņā ar starptautiskajiem standartiem, apstiprinot minētā organisma neesību; izmantotā paraugu ņemšanas shēma ar ticamību 99 % var noteikt inficētu augu klātbūtni 5 % līmenī. Turklāt, kā arī pirms stādīšanai paredzētus augus, kuri pieder pie Polygala myrtifolia L., pirmoreiz pārvieto ārpus ražošanas vietas, iespējami tuvu šādas pārvietošanas brīdim katrai partijai veic oficiālas vizuālas pārbaudes un paraugu ņemšanu; ņemtos paraugus saskaņā ar starptautiskajiem standartiem testē uz minētā organisma klātbūtni, apliecinot minētā organisma neesību; izmanto paraugu ņemšanas shēmu, kura ar ticamību 99 % var noteikt inficētu augu klātbūtni 5 % līmenī.”

2. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2018. gada 9. oktobrī

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Vytenis ANDRIUKAITIS


(1)  OV L 169, 10.7.2000., 1. lpp.

(2)  Komisijas 2015. gada 18. maija Īstenošanas lēmums (ES) 2015/789 par pasākumiem, kas veicami, lai novērstu Xylella fastidiosa (Wells et al.) ievešanu un izplatīšanos Savienībā (OV L 125, 21.5.2015., 36. lpp.).


11.10.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 255/18


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2018/1512

(2018. gada 10. oktobris),

ar ko groza pielikumu Īstenošanas lēmumam 2014/709/ES par dzīvnieku veselības kontroles pasākumiem saistībā ar Āfrikas cūku mēri dažās dalībvalstīs

(izziņots ar dokumenta numuru C(2018) 6761)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 1989. gada 11. decembra Direktīvu 89/662/EEK par veterinārajām pārbaudēm Kopienas iekšējā tirdzniecībā, lai izveidotu iekšējo tirgu (1), un jo īpaši tās 9. panta 4. punktu,

ņemot vērā Padomes 1990. gada 26. jūnija Direktīvu 90/425/EEK par veterinārajām un zootehniskajām pārbaudēm, kas piemērojamas Kopienā iekšējā tirdzniecībā ar noteiktiem dzīviem dzīvniekiem un produktiem, lai izveidotu iekšējo tirgu (2), un jo īpaši tās 10. panta 4. punktu,

ņemot vērā Padomes 2002. gada 16. decembra Direktīvu 2002/99/EK, ar ko paredz dzīvnieku veselības noteikumus, kuri reglamentē tādu dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanu, pārstrādi, izplatīšanu un ievešanu, kas paredzēti lietošanai pārtikā (3), un jo īpaši tās 4. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Komisijas Īstenošanas lēmumā 2014/709/ES (4) ir noteikti dzīvnieku veselības kontroles pasākumi attiecībā uz Āfrikas cūku mēri konkrētās dalībvalstīs, kurās ir apstiprināti minētās slimības gadījumi mājas vai savvaļas cūkām (attiecīgās dalībvalstis). Minētā īstenošanas lēmuma pielikuma I līdz IV daļā ir precizēti un norādīti konkrēti attiecīgo dalībvalstu apgabali, kuri atkarībā no minētās slimības epidemioloģiskās situācijas ir diferencēti pēc riska līmeņa. Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikums vairākkārt ir grozīts, lai ņemtu vērā Āfrikas cūku mēra epidemioloģiskās situācijas pārmaiņas Savienībā, kuras jāatspoguļo minētajā pielikumā. Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikums pēdējoreiz tika grozīts ar Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2018/1282 (5) pēc nesen Lietuvā un Polijā konstatētajiem Āfrikas cūku mēra gadījumiem.

(2)

Risks, ka Āfrikas cūku mēris varētu izplatīties savvaļā, ir saistīts ar minētās slimības pakāpenisku dabisko izplatīšanos savvaļas cūku populācijās un arī ar cilvēka darbību saistītiem riskiem, kā to liecina minētās slimības nesenā epidemioloģiskā attīstība Savienībā un kā tas dokumentāli apstiprināts Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) Dzīvnieku veselības un labturības zinātnes ekspertu grupas 2015. gada 14. jūlijā publicētajā zinātniskajā atzinumā, EFSA2017. gada 23. martā publicētajā zinātniskajā ziņojumā par Baltijas valstīs un Polijā konstatētā Āfrikas cūku mēra epidemioloģisko analīzi un EFSA2017. gada 8. novembrī publicētajā zinātniskajā ziņojumā par Baltijas valstīs un Polijā konstatētā Āfrikas cūku mēra epidemioloģisko analīzi (6).

(3)

Kopš Īstenošanas lēmuma (ES) 2018/1282 pieņemšanas dienas Āfrikas cūku mēra epidemioloģiskā situācija Savienībā ir mainījusies, un ir konstatēti jauni šīs slimības gadījumi, kas būtu jāatspoguļo Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikumā.

(4)

2018. gada oktobrī viens Āfrikas cūku mēra gadījums tika novērots savvaļas cūkām Boršodas-Abaūjas-Zemplēnas meģē Ungārijā. Šis Āfrikas cūku mēra gadījums savvaļas cūku populācijā paaugstina riska līmeni, un tas būtu jāatspoguļo Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikumā. Tāpēc tie Ungārijas apgabali, kuros nesen konstatēts Āfrikas cūku mēra gadījums, būtu jānorāda minētā pielikuma I un II daļā.

(5)

2018. gada oktobrī viens Āfrikas cūku mēra gadījums tika novērots savvaļas cūkām Mrongovo apriņķī Polijā. Šis Āfrikas cūku mēra gadījums savvaļas cūku populācijā arī paaugstina riska līmeni, un tas būtu jāatspoguļo Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikumā. Tāpēc Āfrikas cūku mēra skartie Polijas apgabali būtu jānorāda minētā pielikuma I un II daļā.

(6)

Lai ņemtu vērā jaunākās norises attiecībā uz Āfrikas cūku mēra epidemioloģisko attīstību Savienībā un proaktīvi apkarotu ar šīs slimības izplatīšanos saistītos riskus, Ungārijā un Polijā būtu jānosaka jauni, pietiekami lieli augsta riska apgabali, kas būtu pienācīgi jānorāda Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikuma I un II daļā. Tāpēc Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikums būtu attiecīgi jāgroza.

(7)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikumu aizstāj ar šā lēmuma pielikuma tekstu.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2018. gada 10. oktobrī

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Vytenis ANDRIUKAITIS


(1)  OV L 395, 30.12.1989., 13. lpp.

(2)  OV L 224, 18.8.1990., 29. lpp.

(3)  OV L 18, 23.1.2003., 11. lpp.

(4)  Komisijas 2014. gada 9. oktobra Īstenošanas lēmums 2014/709/ES par dzīvnieku veselības kontroles pasākumiem saistībā ar Āfrikas cūku mēri dažās dalībvalstīs un ar ko atceļ Īstenošanas lēmumu 2014/178/ES (OV L 295, 11.10.2014., 63. lpp.).

(5)  Komisijas 2018. gada 21. septembra Īstenošanas lēmums (ES) 2018/1282, ar ko groza pielikumu Īstenošanas lēmumam 2014/709/ES par dzīvnieku veselības kontroles pasākumiem saistībā ar Āfrikas cūku mēri dažās dalībvalstīs (OV L 239, 24.9.2018., 21. lpp.).

(6)  EFSA Journal 2015; 13(7):4163; EFSA Journal 2017; 15(3):4732; EFSA Journal 2017; 15(11):5068.


PIELIKUMS

Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikumu aizstāj ar šādu:

PIELIKUMS

I DAĻA

1.   Čehijas Republika

Šādi Čehijas Republikas apgabali:

okres Uherské Hradiště,

okres Kroměříž,

okres Vsetín,

katastrální území obcí v okrese Zlín:

Bělov,

Biskupice u Luhačovic,

Bohuslavice nad Vláří,

Brumov,

Bylnice,

Divnice,

Dobrkovice,

Dolní Lhota u Luhačovic,

Drnovice u Valašských Klobouk,

Halenkovice,

Haluzice,

Hrádek na Vlárské dráze,

Hřivínův Újezd,

Jestřabí nad Vláří,

Kaňovice u Luhačovic,

Kelníky,

Kladná-Žilín,

Kochavec,

Komárov u Napajedel,

Křekov,

Lipina,

Lipová u Slavičína,

Ludkovice,

Luhačovice,

Machová,

Mirošov u Valašských Klobouk,

Mysločovice,

Napajedla,

Návojná,

Nedašov,

Nedašova Lhota,

Nevšová,

Otrokovice,

Petrůvka u Slavičína,

Pohořelice u Napajedel,

Polichno,

Popov nad Vláří,

Poteč,

Pozlovice,

Rokytnice u Slavičína,

Rudimov,

Řetechov,

Sazovice,

Sidonie,

Slavičín,

Smolina,

Spytihněv,

Svatý Štěpán,

Šanov,

Šarovy,

Štítná nad Vláří,

Tichov,

Tlumačov na Moravě,

Valašské Klobouky,

Velký Ořechov,

Vlachova Lhota,

Vlachovice,

Vrbětice,

Žlutava.

2.   Igaunija

Šāds Igaunijas apgabals:

Hiiu maakond.

3.   Ungārija

Šādi Ungārijas apgabali:

Borsod-Abaúj-Zemplén megye 650100, 650200, 650300, 650400, 650500, 650600, 650700, 650800, 650900, 651000, 651100, 651200, 651300, 651400, 651500, 651610, 651700, 651801, 651802, 651803, 651900, 652000, 652100, 652200, 652300, 652400, 652500, 652601, 652602, 652603, 652700, 652800, 652900, 653000, 653100, 653200, 653300, 653401, 653403, 653500, 653600, 653700, 653800, 653900, 654000, 654201, 654202, 654301, 654302, 654400, 654501, 654502, 654600, 654700, 654800, 654900, 655000, 655100, 655200, 655300, 655400, 655500, 655600, 655700, 655800, 655901, 655902, 656000, 656100, 656200, 656300, 656400, 656600, 657300, 657400, 657500, 657600, 657700, 657800, 657900, 658000, 658100, 658201, 658202, 658310, 658403, 659100, 659210, 659220, 659300, 659400, 659500, 659601, 659602, 659701, 659800, 659901, 660000, 660100, 660200, 660400, 660501, 660502, 660600 és 660800 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

Hajdú-Bihar megye 900150, 900250, 900350, 900450, 900550, 900650, 900660, 900670, 900750, 900850, 900860, 900930, 900950, 901050, 901150, 901250, 901260, 901270, 901350, 901560, 901590, 901850, 901950, 902950, 902960, 903050, 903150, 903250, 903350, 903360, 903370, 903450, 904450, 904460, 904550, 904650, 904750, 904760, 905450 és 905550 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

Heves megye 700150, 700250, 700260, 700350, 700450, 700460, 700550, 700650, 700750, 700850, 702350, 702450, 702550, 702750, 702850, 703350, 703360, 703450, 703550, 703610, 703750, 703850, 703950, 704050, 704150, 704250, 704350, 704450, 704550, 704650, 704750, 704850, 704950, 705050, 705250, 705350, 705510 és 705610 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

Jász-Nagykun-Szolnok megye 750150, 750160, 750250, 750260, 750350, 750450, 750460, 750550, 750650, 750750, 750850, 750950 és 750960 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

Nógrád megye 550120, 550130, 550210, 550710, 550810, 551450, 551460, 551550, 551650, 551710, 552010, 552150, 552250, 552350, 552360, 552450, 552460, 552520, 552550, 552610, 552620, 552710, 552850, 552860, 552950, 552960, 552970, 553050, 553110, 553250, 553260, 553350, 553650, 553750, 553850, 553910, és 554050 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

Pest megye 571250, 571350, 571550, 571610, 571750, 571760, 572250, 572350, 572550, 572850, 572950, 573360 573450, 580050, és 580450 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

Szabolcs-Szatmár-Bereg megye, 850650, 850850, 851851, 851852, 851950, 852350, 852450, 852550, 852750, 853560, 853650, 853751, 853850, 853950, 853960, 854050, 854150, 854250, 854350, 855250, 855350, 855450, 855460, 855550, 855650, 855660, 855750, 855850, 855950, 855960, 856012, 856050, 856150,, 856260 857050, 857150, 857350 és 857450 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe.

4.   Latvija

Šādi Latvijas apgabali:

Aizputes novads,

Alsungas novads,

Kuldīgas novada Gudenieku, Turlavas un Laidu pagasts,

Pāvilostas novada Sakas pagasts un Pāvilostas pilsēta,

Priekules novads,

Skrundas novada Rudbāržu pagasts,

Stopiņu novada daļa, kas atrodas uz rietumiem no autoceļa V36, P4 un P5, Acones ielas, Dauguļupes ielas un Dauguļupītes,

Ventspils novada Jūrkalnes pagasts.

5.   Lietuva

Šādi Lietuvas apgabali:

Jurbarko rajono savivaldybė: Eržvilko, Smalininkų ir Viešvilės seniūnijos,

Kelmės rajono savivaldybė: Kelmės, Kelmės apylinkių, Kražių, Kukečių, Liolių, Pakražančio, Šaukėnų seniūnijos, Tytyvėnų seniūnijos dalis į vakarus ir šiaurę nuo kelio Nr. 157 ir į vakarus nuo kelio Nr. 2105 ir Tytuvėnų apylinkių seniūnijos dalis į šiaurę nuo kelio Nr. 157 ir į vakarus nuo kelio Nr. 2105, ir Vaiguvos seniūnijos,

Mažeikių rajono savivaldybė: Sedos, Šerkšnėnų ir Židikų seniūnijos,

Pagėgių savivaldybė,

Plungės rajono savivaldybė,

Raseinių rajono savivaldybė: Girkalnio ir Kalnūjų seniūnijos dalis į šiaurę nuo kelio Nr A1, Nemakščių, Paliepių, Raseinių, Raseinių miesto ir Viduklės seniūnijos,

Rietavo savivaldybė,

Šakių rajono savivaldybė: Barzdų, Griškabūdžio, Kriūkų, Kudirkos Naumiesčio, Lekėčių, Lukšių, Sintautų, Slavikų, Sudargo ir Žvirgždaičių seniūnijos,

Šilalės rajono savivalybė,

Šilutės rajono savivaldybė: Juknaičių, Kintų, Šilutės ir Usėnų seniūnijos,

Tauragės rajono savivaldybė.

6.   Polija

Šādi Polijas apgabali:

 

w województwie warmińsko-mazurskim:

gmina Stare Juchy w powiecie ełckim,

gminy Dubeninki, Gołdap i część gminy Banie Mazurskie położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 650 w powiecie gołdapskim,

gmina Pozezdrze i część gminy Węgorzewo położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 63 biegnącą od południowo-wschodniej granicy gminy do skrzyżowania z drogą nr 650, a następnie na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 650 biegnącą od skrzyżowania z drogą nr 63 do skrzyżowania z drogą biegnącą do miejscowości Przystań i na wschód od linii wyznaczonej przez drogę łączącą miejscowości Przystań, Pniewo, Kamionek Wielki, Radzieje, Dłużec w powiecie węgorzewskim,

gmina Ruciane – Nida i część gminy Pisz położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 58 oraz miasto Pisz w powiecie piskim,

gminy Giżycko z miastem Giżycko, Kruklanki, Miłki, Wydminy i Ryn w powiecie giżyckim,

gminy Mikołajki, Piecki, Sorkwity i część gminy wiejskiej Mrągowo położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 16 biegnącą od zachodniej granicy gminy do granicy miasta Mrągowo oraz na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 59 biegnącą od wschodniej granicy gminy do granicy miasta Mrągowo w powiecie mrągowskim,

gmina Bisztynek w powiecie bartoszyckim,

gmina Reszel w powiecie kętrzyńskim,

gminy Orneta, Lubomino, część gminy wiejskiej Lidzbark Warmiński położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 513 biegnącą od wschodniej granicy gminy do wschodniej granicy miasta Lidzbark Warmiński oraz na południowy wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 51 i część gminy Kiwity położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 513 w powiecie lidzbarskim,

gminy Elbląg, Godkowo, Gronowo Elbląskie, Markusy, Pasłęk i część gminy Tolkmicko niewymieniona w części II załącznika w powiecie elbląskim oraz strefa wód przybrzeżnych Zalewu Wiślanego i Zatoki Elbląskiej,

powiat miejski Elbląg,

gminy Biskupiec, Dobre Miasto, Jeziorany i Kolno w powiecie olsztyńskim,

gmina Miłakowo w powiecie ostródzkim,

 

w województwie podlaskim:

gminy Brańsk z miastem Brańsk, Rudka i Wyszki w powiecie bielskim,

gmina Perlejewo w powiecie siemiatyckim,

gminy Kolno z miastem Kolno, Mały Płock i Turośl w powiecie kolneńskim,

gmina Poświętne w powiecie białostockim,

gminy Kołaki Kościelne, Rutki, Szumowo, część gminy Zambrów położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr S8 i miasto Zambrów w powiecie zambrowskim,

gminy Wiżajny i Przerośl w powiecie suwalskim,

gminy Kulesze Kościelne, Nowe Piekuty, Szepietowo, Klukowo, Ciechanowiec, Wysokie Mazowieckie z miastem Wysokie Mazowieckie, Czyżew w powiecie wysokomazowieckim,

gminy Miastkowo, Nowogród i Zbójna w powiecie łomżyńskim,

 

w województwie mazowieckim:

gminy Ceranów, Kosów Lacki, Sabnie, Sterdyń, część gminy Bielany położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 63 i część gminy wiejskiej Sokołów Podlaski położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 63 w powiecie sokołowskim,

gminy Grębków, Korytnica, Liw, Łochów, Miedzna, Sadowne, Stoczek, Wierzbno i miasto Węgrów w powiecie węgrowskim,

część gminy Kotuń położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę łączącą miejscowości Nowa Dąbrówka, Pieróg, Kotuń wzdłuż ulicy Gorzkowskiego i Kolejowej do przejazdu kolejowego łączącego się z ulicą Siedlecką, Broszków, Żuków w powiecie siedleckim,

gminy Rzekuń, Troszyn, Lelis, Czerwin i Goworowo w powiecie ostrołęckim,

powiat miejski Ostrołęka,

powiat ostrowski,

gminy Karniewo, Maków Mazowiecki, Rzewnie i Szelków w powiecie makowskim,

gmina Krasne w powiecie przasnyskim,

gminy Mała Wieś i Wyszogród w powiecie płockim,

gminy Ciechanów z miastem Ciechanów, Glinojeck, Gołymin – Ośrodek, Ojrzeń, Opinogóra Górna i Sońsk w powiecie ciechanowskim,

gminy Baboszewo, Czerwińsk nad Wisłą, Naruszewo, Płońsk z miastem Płońsk, Sochocin i Załuski w powiecie płońskim,

gminy Gzy, Obryte, Zatory, Pułtusk i część gminy Winnica położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę łączącą miejscowości Bielany, Winnica i Pokrzywnica w powiecie pułtuskim,

gminy Brańszczyk, Długosiodło, Rząśnik, Wyszków, Zabrodzie i część gminy Somianka położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 62 w powiecie wyszkowskim,

gminy Jadów, Klembów, Poświętne, Strachówka i Tłuszcz w powiecie wołomińskim,

gminy Dobre, Jakubów, Mrozy, Dębe Wielkie, Halinów, Kałuszyn, Stanisławów, część gminy Cegłów położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę biegnącą od zachodniej granicy gminy łączącą miejscowości Wiciejów, Mienia, Cegłów i na wschód od linii wyznaczonej przez drogę łączącą miejscowości Cegłów, Skwarne i Podskwarne biegnącą do wschodniej granicy gminy, część gminy Mińsk Mazowiecki położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 92 biegnącą od zachodniej granicy gminy do granicy miasta Mińsk Mazowiecki i na północ od linii wyznaczonej przez drogę biegnącą od wschodniej granicy miasta Mińsk Mazowiecki łączącą miejscowości Targówka, Budy Barcząckie do wschodniej granicy gminy i miasto Mińsk Mazowiecki w powiecie mińskim,

gminy Górzno, Łaskarzew z miastem Łaskarzew, Maciejowice, Miastków Kościelny, Sobolew, Trojanów i Żelechów w powiecie garwolińskim,

gminy Garbatka Letnisko, Gniewoszów, Kozienice, Sieciechów i część gminy Głowaczów położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 48 w powiecie kozienickim,

gminy Baranów i Jaktorów w powiecie grodziskim,

powiat żyrardowski,

gminy Belsk Duży, Błędów, Goszczyn i Mogielnica w powiecie grójeckim,

gminy Białobrzegi, Promna, Stara Błotnica, Wyśmierzyce i część gminy Stromiec położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 48 w powiecie białobrzeskim,

gminy Jedlińsk, Jastrzębia i Pionki z miastem Pionki w powiecie radomskim,

gminy Iłów, Młodzieszyn, Nowa Sucha, Rybno, Sochaczew z miastem Sochaczew i Teresin w powiecie sochaczewskim,

gmina Policzna w powiecie zwoleńskim,

 

w województwie lubelskim:

gminy Jabłonna, Krzczonów, Niemce, Garbów, Jastków, Konopnica, Wólka, Głusk w powiecie lubelskim,

gminy Łęczna i część gminy Spiczyn położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 829 w powiecie łęczyńskim,

gminy Miączyn, Nielisz, Sitno, Skierbieszów, Stary Zamość, Komarów-Osada w powiecie zamojskim,

gminy Trzeszczany i Werbkowice w powiecie hrubieszowskim,

gminy Abramów, Kamionka i Lubartów z miastem Lubartów w powiecie lubartowskim,

gminy Kłoczew, Ryki, Dęblin i Stężyca w powiecie ryckim,

gminy Puławy z miastem Puławy, Janowiec, Kazimierz Dolny, Końskowola, Kurów, Wąwolnica, Nałęczów, Markuszów, Żyrzyn w powiecie puławskim,

gminy Mełgiew, Rybczewice, miasto Świdnik i część gminy Piaski położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 17 biegnącą od wschodniej granicy gminy Piaski do skrzyżowania z drogą nr S12 i na zachód od linii wyznaczonej przez drogę biegnącą od skrzyżowania dróg nr 17 i nr S12 przez miejscowość Majdan Brzezicki do północnej granicy gminy w powiecie świdnickim,

gminy Gorzków, Izbica, Rudnik i Żółkiewka w powiecie krasnostawskim,

gminy Bełżec, Jarczów, Lubycza Królewska, Łaszczów, Susiec, Tyszowce i Ulhówek w powiecie tomaszowskim,

gminy Łukowa i Obsza w powiecie biłgorajskim,

powiat miejski Lublin,

 

w województwie podkarpackim:

gminy Horyniec-Zdrój, Narol, Stary Dzików i Wielkie Oczy i część gminy Oleszyce położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę biegnącą od wschodniej granicy gminy przez miejscowość Borchów do skrzyżowania z drogą nr 865 w miejscowości Oleszyce, a następnie na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 865 biegnącą w kierunku północno-wschodnim do skrzyżowania z drogą biegnąca w kierunku północno-zachodnim przez miejscowość Lubomierz - na południe od linii wyznaczonej przez tę drogę do skrzyżowania z drogą łączącą miejscowości Uszkowce i Nowy Dzików – na zachód od tej drogi w powiecie lubaczowskim,

gminy Laszki i Wiązownica w powiecie jarosławskim.

7.   Rumānija

Šādi Rumānijas apgabali:

Albas apriņķis ar šādām robežām:

uz ziemeļiem no nacionālās nozīmes ceļa Nr. 7,

Aradas apriņķis ar šādām robežām:

ziemeļu pusē no līnijas, ko ierobežo šādas apdzīvotās vietas:

Macea,

Șiria,

Bârzava,

Toc, kas savienojas ar nacionālās nozīmes ceļu Nr. 7,

uz ziemeļiem no nacionālās nozīmes ceļa Nr. 7,

Ardžešas apriņķis,

Bistricas apriņķis,

Brašovas apriņķis,

Klužas apriņķis,

Kovasnas apriņķis,

Hargitas apriņķis,

Hunedoaras apriņķis ar šādām robežām:

ziemeļu pusē no līnijas, ko ierobežo šādas apdzīvotās vietas:

Brănișca,

Deva pašvaldība,

Turdaș,

Zam un Aurel Vlaicu apdzīvotās vietas, kas savienotas ar nacionālās nozīmes ceļu Nr. 7,

uz ziemeļiem no nacionālās nozīmes ceļa Nr. 7,

Jasi apriņķis,

Maramurešas apriņķis,

Njamcas apriņķis,

Teleormanas apriņķis.

II DAĻA

1.   Čehijas Republika

Šādi Čehijas Republikas apgabali:

katastrální území obcí v okrese Zlín:

Bohuslavice u Zlína,

Bratřejov u Vizovic,

Březnice u Zlína,

Březová u Zlína,

Březůvky,

Dešná u Zlína,

Dolní Ves,

Doubravy,

Držková,

Fryšták,

Horní Lhota u Luhačovic,

Horní Ves u Fryštáku,

Hostišová,

Hrobice na Moravě,

Hvozdná,

Chrastěšov,

Jaroslavice u Zlína,

Jasenná na Moravě,

Karlovice u Zlína,

Kašava,

Klečůvka,

Kostelec u Zlína,

Kudlov,

Kvítkovice u Otrokovic,

Lhota u Zlína,

Lhotka u Zlína,

Lhotsko,

Lípa nad Dřevnicí,

Loučka I,

Loučka II,

Louky nad Dřevnicí,

Lukov u Zlína,

Lukoveček,

Lutonina,

Lužkovice,

Malenovice u Zlína,

Mladcová,

Neubuz,

Oldřichovice u Napajedel,

Ostrata,

Podhradí u Luhačovic,

Podkopná Lhota,

Provodov na Moravě,

Prštné,

Příluky u Zlína,

Racková,

Raková,

Salaš u Zlína,

Sehradice,

Slopné,

Slušovice,

Štípa,

Tečovice,

Trnava u Zlína,

Ublo,

Újezd u Valašských Klobouk,

Velíková,

Veselá u Zlína,

Vítová,

Vizovice,

Vlčková,

Všemina,

Vysoké Pole,

Zádveřice,

Zlín,

Želechovice nad Dřevnicí.

2.   Igaunija

Šāds Igaunijas apgabals:

Eesti Vabariik (välja arvatud Hiiu maakond).

3.   Ungārija

Šādi Ungārijas apgabali:

Heves megye 700860, 700950, 701050, 701111, 701150, 701250, 701350, 701550, 701560, 701650, 701750, 701850, 701950, 702050, 702150, 702250, 702260, 702950, 703050, 703150, 703250, 703370, 705150 és 705450 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

Szabolcs-Szatmár-Bereg megye 850950, 851050, 851150, 851250, 851350, 851450, 851550, 851560, 851650, 851660, 851751, 851752, 852850, 852860, 852950, 852960, 853050, 853150, 853160, 853250, 853260, 853350, 853360, 853450, 853550, 854450, 854550, 854560, 854650, 854660, 854750, 854850, 854860, 854870, 854950, 855050, 855150, 856250, 856350, 856360, 856450, 856550, 856650, 856750, 856760, 856850, 856950, 857650, valamint 850150, 850250, 850260, 850350, 850450, 850550, 852050, 852150, 852250, és 857550 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

Nógrád megye 550110, 550310, 550320, 550450, 550460, 550510, 550610, 550950, 551010, 551150, 551160, 551250, 551350, 551360, 551810, és 551821 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

Borsod-Abaúj-Zemplén megye 656701, 656702, 656800, 656900, 657010, 657100, 658401, 658402, 658404, 658500, 658600, 658700, 658801, 658802, 658901, 658902, 659000 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe.

4.   Latvija

Šādi Latvijas apgabali:

Ādažu novads,

Aglonas novads,

Aizkraukles novads,

Aknīstes novads,

Alojas novads,

Alūksnes novads,

Amatas novads,

Apes novads,

Auces novada Īles un Vecauces pagasts, Lielauces pagasta daļa uz austrumiem no autoceļa P104 un Vītiņu pagasta daļa uz dienvidiem no autoceļa P96, Auces pilsēta,

Babītes novads,

Baldones novads,

Baltinavas novads,

Balvu novads,

Bauskas novads,

Beverīnas novads,

Brocēnu novada Blīdenes pagasta daļa uz ziemeļiem no autoceļa A9, Remtes pagasta daļa uz austrumiem no autoceļa 1154 un P109,

Burtnieku novads,

Carnikavas novads,

Cēsu novads,

Cesvaines novads,

Ciblas novads,

Dagdas novads,

Daugavpils novads,

Dobeles novada Annenieku, Auru, Bērzes, Bikstu, Dobeles, Jaunbērzes, Krimūnu un Naudītes pagasts un Zebrenes pagasta daļa uz austrumiem no autoceļa P104, Dobeles pilsēta,

Dundagas novads,

Engures novads,

Ērgļu novads,

Garkalnes novads,

Gulbenes novads,

Iecavas novads,

Ikšķiles novads,

Ilūkstes novads,

Inčukalna novads,

Jaunjelgavas novads,

Jaunpiebalgas novads,

Jaunpils novads,

Jēkabpils novads,

Jelgavas novada, Glūdas, Svētes, Zaļenieku, Vilces, Lielplatones, Elejas, Sesavas, Platones un Vircavas pagasts,

Kandavas novads,

Kārsavas novads,

Ķeguma novads,

Ķekavas novads,

Kocēnu novads,

Kokneses novads,

Krāslavas novads,

Krimuldas novads,

Krustpils novads,

Kuldīgas novada Ēdoles, Īvandes, Padures, Rendas un Kabiles pagasts, Rumbas pagasta daļa uz ziemeļiem no autoceļa P120, Kurmāles pagasta daļa uz rietumiem no autoceļa 1283 un 1290 un uz ziemeļaustrumiem no autoceļa P118, Kuldīgas pilsēta,

Lielvārdes novads,

Līgatnes novads,

Limbažu novads,

Līvānu novads,

Lubānas novads,

Ludzas novads,

Madonas novads,

Mālpils novads,

Mārupes novads,

Mazsalacas novads,

Mērsraga novads,

Naukšēnu novads,

Neretas novads Zalves, Neretas un Pilskalnes pagasts,

Ogres novads,

Olaines novads,

Ozolnieku novada Ozolnieku un Cenu pagasts,

Pārgaujas novads,

Pļaviņu novads,

Preiļu novads,

Priekuļu novads,

Raunas novads,

republikas pilsēta Daugavpils,

republikas pilsēta Jelgava,

republikas pilsēta Jēkabpils,

republikas pilsēta Jūrmala,

republikas pilsēta Rēzekne,

republikas pilsēta Valmiera,

Rēzeknes novads,

Riebiņu novads,

Rojas novads,

Ropažu novads,

Rugāju novads,

Rundāles novads,

Rūjienas novads,

Salacgrīvas novads,

Salas novads,

Salaspils novads,

Saldus novada Šķēdes, Nīgrandes, Jaunauces, Rubas, Vadakstes, un Pampāļu pagasts,

Saulkrastu novads,

Sējas novads,

Siguldas novads,

Skrīveru novads,

Skrundas novada Nīkrāces, Skrundas un Raņķu pagasts, Skrundas pilsēta,

Smiltenes novads,

Stopiņu novada daļa, kas atrodas uz austrumiem no autoceļa V36, P4 un P5, Acones ielas, Dauguļupes ielas un Dauguļupītes,

Strenču novads,

Talsu novads,

Tērvetes novada Tērvetes un Augstkalnes pagasts,

Tukuma novads,

Vaiņodes novads,

Valkas novads,

Varakļānu novads,

Vārkavas novads,

Vecpiebalgas novads,

Vecumnieku novads Vecumnieku, Stelpes, Bārbeles, Skaistkalnes, un Valles pagasts,

Ventspils novada Ances, Tārgales, Popes, Vārves, Užavas, Piltenes, Puzes, Ziru, Ugāles, Usmas un Zlēku pagasts, Piltenes pilsēta,

Viesītes novads,

Viļakas novads,

Viļānu novads,

Zilupes novads.

5.   Lietuva

Šādi Lietuvas apgabali:

Alytaus rajono savivaldybė: Krokialaukio, Miroslavo ir Simno seniūnijos,

Anykščių rajono savivaldybė,

Biržų miesto savivaldybė,

Biržų rajono savivaldybė,

Druskininkų savivaldybė,

Elektrėnų savivaldybė,

Ignalinos rajono savivaldybė,

Jonavos rajono savivaldybė,

Jurbarko rajono savivaldybė: Jurbarko miesto ir Jurbarkų, seniūnijos,

Kaišiadorių miesto savivaldybė,

Kaišiadorių rajono savivaldybė: Kaišiadorių apylinkės, Kruonio, Nemaitonių, Palomenės, Pravieniškių, Rumšiškių, Žiežmarių ir Žiežmarių apylinkės seniūnijos,

Kalvarijos savivaldybė,

Kauno miesto savivaldybė,

Kauno rajono savivaldybė: Akademijos, Alšėnų, Babtų, Batniavos, Domeikavos, Ežerėlio, Garliavos, Garliavos apylinkių, Kačerginės, Karmėlavos, Kulautuvos, Lapių, Linksmakalnio, Neveronių, Raudondvario, Ringaudų, Rokų, Samylų, Taurakiemio, Užliedžių, Vandžiogalos ir Zapyškio seniūnijos,

Kazlų Rūdos savivaldybė,

Kelmės rajono savivaldybė: Užvenčio seniūnija,

Kėdainių rajono savivaldybė: Gudžiūnų, Surviliškio, Šėtos, Truskavos ir Vilainių seniūnijos,

Kupiškio rajono savivaldybė,

Marijampolės savivaldybė: Igliaukos, Gudelių, Liudvinavo, Sasnavos, Šunskų seniūnijos,

Molėtų rajono savivaldybės: Alantos, Balninkų, Čiulėnų, Inturkės, Joniškio, Luokesos, Mindūnų, Suginčių, Videniškių seniūnijos,

Pakruojo rajono savivaldybė: Klovainių seniūnijos dalis į šiaurę nuo kelio Nr. 150, Linkuvos seniūnijos dalis į rytus nuo kelio Nr. 151 ir kelio Nr. 211,

Panevėžio rajono savivaldybė,

Pasvalio rajono savivaldybė,

Radviliškio rajono savivaldybė: Aukštelkų seniūnija, Baisogalos seniūnijos dalis į vakarus nuo kelio Nr. 144, Radviliškio, Radviliškio miesto seniūnija, Šeduvos miesto seniūnijos dalis į pietus nuo kelio Nr. A9 ir į vakarus nuo kelio Nr. 3417 ir Tyrulių seniūnija,

Prienų miesto savivaldybė,

Prienų rajono savivaldybė: Ašmintos, Balbieriškio, Išlaužo, Naujosios Ūtos, Pakuonio, Šilavoto ir Veiverių seniūnijos,

Rokiškio rajono savivaldybė,

Šalčininkų rajono savivaldybė,

Šilutės rajono savivaldybė: Rusnės seniūnija,

Širvintų rajono savivaldybės: Čiobiškio, Gelvonų, Jauniūnų, Karnavės, Musninkų, Širvintų, Zibalų seniūnijos,

Švenčionių rajono savivaldybė,

Telšių rajono savivaldybė: Degaičių, Gadūnavo, Luokės, Nevarėnų, Ryškėnų, Telšių miesto, Upynos, Varnių, Viešvėnų ir Žarėnų seniūnijos,

Ukmergės rajono savivaldybė,

Utenos rajono savivaldybė,

Vilniaus miesto savivaldybė,

Vilniaus rajono savivaldybė: Avižienių, Bezdonių, Buivydžių, Dūkštų, Juodšilių, Kalvelių, Lavoriškių, Maišiagalos, Marijampolio, Medininkų, Mickūnų, Nemenčinės, Nemenčinės miesto, Nemėžio, Pagirių, Riešės, Rudaminos, Rukainių, Sudervės, Sužionių, Šatrininkų, Žujūnų seniūnijos,

Vilkaviškio rajono savivaldybė,

Visagino savivaldybė,

Zarasų rajono savivaldybė.

6.   Polija

Šādi Polijas apgabali:

 

w województwie warmińsko-mazurskim:

gminy Kalinowo, Prostki i gmina wiejska Ełk w powiecie ełckim,

gmina Milejewo i część obszaru lądowego gminy Tolkmicko położona na południe od linii brzegowej Zalewu Wiślanego i Zatoki Elbląskiej do granicy z gminą wiejską Elbląg w powiecie elbląskim,

powiat olecki,

gminy Orzysz, Biała Piska i część gminy Pisz położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 58 w powiecie piskim,

gmina Frombork, część gminy wiejskiej Braniewo położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr E28 i S22 i miasto Braniewow powiecie braniewskim,

gmina Kętrzyn z miastem Kętrzyn i część gminy Korsze położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę biegnącą od wschodniej granicy łączącą miejscowości Krelikiejmy i Sątoczno i na wschód od linii wyznaczonej przez drogę łączącą miejscowości Sątoczno, Sajna Wielka biegnącą do skrzyżowania z drogą nr 590 w miejscowości Glitajny, a następnie na wschód od drogi nr 590 do skrzyżowania z drogą nr 592 i na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 592 biegnącą od zachodniej granicy gminy do skrzyżowania z drogą nr 590 w powiecie kętrzyńskim,

część gminy wiejskiej Lidzbark Warmiński położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 511 oraz na północny zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 51 i miasto Lidzbark Warmiński w powiecie lidzbarskim,

część gminy wiejskiej Mrągowo położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 16 biegnącą od zachodniej granicy gminy do granicy miasta Mrągowo oraz na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 59 biegnącą od wschodniej granicy gminy do granicy miasta Mrągowo,

w województwie podlaskim:

powiat grajewski,

gminy Jasionówka, Jaświły, Knyszyn, Krypno, Mońki i Trzcianne w powiecie monieckim,

gminy Łomża, Piątnica, Śniadowo, Jedwabne, Przytuły i Wizna w powiecie łomżyńskim,

powiat miejski Łomża,

gminy, Mielnik, Nurzec – Stacja, Grodzisk, Drohiczyn, Dziadkowice, Milejczyce i Siemiatycze z miastem Siemiatycze w powiecie siemiatyckim,

gminy Białowieża, Czeremcha, Narew, Narewka, część gminy Dubicze Cerkiewne położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 685,część gminy Kleszczele położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogi nr 685, a następnie nr 66 i nr 693, część gminy Hajnówka położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 689 i na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 685 i miasto Hajnówka w powiecie hajnowskim,

gminy Kobylin-Borzymy i Sokoły w powiecie wysokomazowieckim,

część gminy Zambrów położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr S8 w powiecie zambrowskim,

gminy Grabowo i Stawiski w powiecie kolneńskim,

gminy Czarna Białostocka, Dobrzyniewo Duże, Gródek, Juchnowiec Kościelny, Łapy, Michałowo, Supraśl, Suraż, Turośń Kościelna, Tykocin, Wasilków, Zabłudów, Zawady i Choroszcz w powiecie białostockim,

gmina Boćki i część gminy Bielsk Podlaski położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 19 i miasto Bielsk Podlaski w powiecie bielskim,

gmina Puńsk, część gminy Krasnopol położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 653, część gminy Sejny położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 653 i na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 663 i miasto Sejny w powiecie sejneńskim,

gminy Bakałarzewo, Filipów, Jeleniewo, Raczki, Rutka-Tartak, Suwałki i Szypliszki w powiecie suwalskim,

powiat miejski Suwałki,

powiat augustowski,

gminy Korycin, Krynki, Kuźnica, Sokółka, Szudziałowo, część gminy Nowy Dwór położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 670, część gminy Janów położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 671 biegnącą od wschodniej granicy gminy do miejscowości Janów i na zachód od linii wyznaczonej przez drogę łączącą miejscowości Janów, Trofimówka i Kizielany i część gminy Suchowola położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 8 biegnącą od północnej granicy gminy do miejscowości Suchowola, a następnie przedłużonej drogą łączącą miejscowości Suchowola i Dubasiewszczyzna biegnącą do południowo-wschodniej granicy gminy w powiecie sokólskim,

powiat miejski Białystok,

 

w województwie mazowieckim:

gminy Przesmyki, Wodynie, część gminy Mordy położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 698 biegnącą od zachodniej granicy gminy do północno – wschodniej granicy gminy i część gminy Zbuczyn położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę biegnącą od północno-wschodniej do południowej granicy gminy i łączącą miejscowości Tarcze, Choja, Zbuczyn, Grodzisk, Dziewule i Smolanka w powiecie siedleckim,

gminy Repki, Jabłonna Lacka, część gminy Bielany położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 63 i część gminy wiejskiej Sokołów Podlaski położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 63 w powiecie sokołowskim,

powiat łosicki,

gmina Brochów w powiecie sochaczewskim,

gminy Czosnów, Leoncin, Pomiechówek, Zakroczym i miasto Nowy Dwór Mazowiecki w powiecie nowodworskim,

gmina Joniec w powiecie płońskim,

gmina Pokrzywnica w powiecie pułtuskim,

gminy Dąbrówka, Kobyłka, Marki, Radzymin, Wołomin, Zielonka i Ząbki w powiecie wołomińskim,

część gminy Somianka położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 62 w powiecie wyszkowskim,

gmina Sulejówek i części gminy Latowicz położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę biegnącą od północnej granicy gminy przez miejscowość Stawek do skrzyżowania z drogą nr 802 i na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 802 biegnącą od tego skrzyżowania do wschodniej granicy gminy w powiecie mińskim,

gminy Borowie, Wilga i Garwolin z miastem Garwolin w powiecie garwolińskim,

gminy Celestynów, Józefów, Karczew, Osieck, Otwock, Sobienie Jeziory i Wiązowna w powiecie otwockim

powiat warszawski zachodni,

powiat legionowski,

powiat piaseczyński,

powiat pruszkowski,

gminy Chynów, Grójec, Jasieniec, Pniewy i Warka w powiecie grójeckim,

gminy Milanówek, Grodzisk Mazowiecki, Podkowa Leśna i Żabia Wola w powiecie grodziskim,

gminy Grabów nad Pilicą, Magnuszew i część gminy Głowaczów położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 48 w powiecie kozienickim,

część gminy Stromiec położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 48 w powiecie białobrzeskim,

powiat miejski Warszawa,

 

w województwie lubelskim:

gminy Czemierniki, Kąkolewnica, Komarówka Podlaska, Wohyń, część gminy Borki położona na południowy – wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 19, miasto Radzyń Podlaski, część gminy wiejskiej Radzyń Podlaski położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę biegnącą od północno-zachodniej granicy gminy i łącząca miejscowości Brzostówiec i Radowiec do jej przecięcia z granicą miasta Radzyń Podlaski, następnie na wschód od linii stanowiącej granicę miasta Radzyń Podlaski biegnącej do południowej granicy gminy i na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 19 biegnącą od południowo zachodniej granicy gminy do granicy miasta Radzyń Podlaski oraz na południe od południowej granicy miasta Radzyń Podlaski do granicy gminy w powiecie radzyńskim,

gminy Stoczek Łukowski z miastem Stoczek Łukowski, Wola Mysłowska, Trzebieszów, część gminy Krzywda położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę biegnąca od północnej granicy gminy w kierunku południowym i łączącą miejscowości Kożuchówka, Krzywda i Adamów, część gminy Stanin położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 807, i część gminy wiejskiej Łuków położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę biegnącą od północnej granicy gminy przez miejscowość Wólka Świątkowa do północnej granicy miasta Łuków i na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 806 biegnącą od wschodniej granicy miasta Łuków do wschodniej granicy gminy wiejskiej Łuków i część miasta Łuków położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 63 biegnącą od północnej granicy miasta Łuków do skrzyżowania z drogą nr 806 i na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 806 biegnącą od tego skrzyżowania do wschodniej granicy miasta Łuków w powiecie łukowskim,

gminy Leśna Podlaska, Rossosz, Łomazy, Konstantynów, Piszczac, Rokitno, Biała Podlaska, Zalesie, Terespol z miastem Terespol, Drelów, Międzyrzec Podlaski z miastem Międzyrzec Podlaski w powiecie bialskim,

powiat miejski Biała Podlaska,

część gminy Siemień położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 815 i część gminy Milanów położona na zachód od drogi nr 813 w powiecie parczewskim,

gminy Niedźwiada, Ostrówek i część gminy Firlej położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 19 w powiecie lubartowskim,

część gminy Piaski położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 17 biegnącą od wschodniej granicy gminy Piaski do skrzyżowania z drogą nr S12 i na wschód od linii wyznaczonej przez drogę biegnącą od skrzyżowania dróg nr 17 i nr S12 przez miejscowość Majdan Brzezicki do północnej granicy gminy w powiecie świdnickim,

gmina Fajsławice, Kraśniczyn, część gminy Krasnystaw położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 17 biegnącą od północno – wschodniej granicy gminy do granicy miasta Krasnystaw, miasto Krasnystaw i część gminy Łopiennik Górny położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 17 w powiecie krasnostawskim,

gminy Dołhobyczów, Mircze i część gminy wiejskiej Hrubieszów położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 844 oraz na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 74 i miasto Hrubieszów w powiecie hrubieszowskim,

gmina Telatyn w powiecie tomaszowskim,

część gminy Wojsławice położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę biegnącą od północnej granicy gminy przez miejscowość Wojsławice do południowej granicy gminy w powiecie chełmskim,

gmina Grabowiec w powiecie zamojskim.

III DAĻA

1.   Latvija

Šādi Latvijas apgabali:

Auces novada Ukru un Bēnes pagasti, Lielauces pagasta daļa uz rietumiem no autoceļa P104 un Vītiņu pagasta daļa uz ziemeļiem no autoceļa P96,

Brocēnu novada Cieceres un Gaiķu pagasts, Blīdenes pagasta daļa uz dienvidiem no autoceļa A9, Remtes pagasta daļa uz rietumiem no autoceļa 1154 un P109, Brocēnu pilsēta,

Dobeles novada Penkules pagasts un Zebrenes pagasta daļa uz rietumiem no autoceļa P104,

Jelgavas novada Jaunsvirlaukas, Valgundes, Kalnciema, Līvbērzes pagasts,

Kuldīgas novada Pelču, Snēpeles un Vārmes pagasts, Rumbas pagasta daļa uz dienvidiem no autoceļa P120, Kurmāles pagasta daļa uz austrumiem no autoceļa 1283 un 1290 un uz dienvidrietumiem no autoceļa P118,

Neretas novada Mazzalves pagasts,

Ozolnieku novada Salgales pagasts,

Saldus novada Novadnieku, Kursīšu, Zvārdes, Saldus, Zirņu, Lutriņu, Zaņas, Ezeres un Jaunlutriņu pagasts, Saldus pilsēta,

Tērvetes novada Bukaišu pagasts,

Vecumnieku novada Kurmenes pagasts.

2.   Lietuva

Šādi Lietuvas apgabali:

Akmenės rajono savivaldybė,

Alytaus miesto savivaldybė,

Alytaus rajono savivaldybė: Alytaus, Alovės, Butrimonių, Daugų, Nemunaičio, Pivašiūnų, Punios ir Raitininkų seniūnijos,

Birštono savivaldybė,

Jurbarko rajono savivaldybė: Girdžių, Juodaičių, Raudonės, Seredžiaus, Skirsnemunės, Šimkaičių ir Veliuonos seniūnijos,

Joniškio rajono savivaldybė,

Kauno rajono savivaldybė: Babtų, Čekiškės, Vilkijos ir Vilkijos apylinkių seniūnijos,

Kaišiadorių rajono savivaldybė: Paparčių ir Žaslių seniūnijos,

Kėdainių rajono savivaldybė: Dotnuvos, Josvainių, Kėdainių miesto, Krakių, Pelėdnagių ir Pernaravos seniūnijos,

Kelmės rajono savivaldybė: Tytyvėnų seniūnijos dalis į rytus ir pietus nuo kelio Nr. 157 ir į rytus nuo kelio Nr. 2105 ir Tytuvėnų apylinkių seniūnijos dalis į pietus nuo kelio Nr. 157 ir į rytus nuo kelio Nr. 2105,

Lazdijų rajono savivaldybė,

Marijampolės savivaldybė: Degučių, Mokolų, Narto, Marijampolės seniūnijos,

Mažeikių rajono savivaldybės: Laižuvos, Mažeikių apylinkės, Mažeikių, Reivyčių, Tirkšlių ir Viekšnių seniūnijos,

Molėtų rajono savivaldybė: Dubingių, Giedraičių seniūnijos,

Pakruojo rajono savivaldybė: Guostagalio seniūnija, Klovainių seniūnijos dalis į pietus nuo kelio Nr. 150, Linkuvos seniūnijos dalis į vakarus nuo kelio Nr. 151 ir kelio Nr. 211, Lygumų, Pakruojo, Pašvitinio, Rozalimo ir Žeimelio seniūnijos,

Prienų rajono savivaldybė: Jiezno ir Stakliškių seniūnijos,

Radviliškio rajono savivaldybė: Baisogalos seniūnijos dalis į rytus nuo kelio Nr. 144, Grinkiškio, Pakalniškių, Sidabravo, Skėmių seniūnijos, Šeduvos miesto seniūnijos dalis į šiaurę nuo kelio Nr. A9 ir į rytus nuo kelio Nr. 3417, Šaukoto ir Šiaulėnų seniūnijos,

Raseinių rajono savivaldybė: Ariogalos, Betygalos, Pagojukų Šiluvos, Kalnujų seniūnijos ir Girkalnio seniūnijos dalis į pietus nuo kelio Nr. A1,

Šakių rajono savivaldybė: Gelgaudiškio, Kidulių, Plokščių ir Šakių seniūnijos,

Šiaulių miesto savivaldybė,

Šiaulių rajono savivaldybė,

Širvintų rajono savivaldybė: Alionių seniūnija,

Telšių rajono savivaldybė: Tryškių seniūnija,

Trakų rajono savivaldybė,

Varėnos rajono savivaldybė

Vilniaus rajono savivaldybė: Paberžės sen.

3.   Polija

Šādi Polijas apgabali:

 

w województwie warmińsko-mazurskim:

gminy Lelkowo, Pieniężno, Płoskinia, Wilczęta i część gminy wiejskiej Braniewo położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr E28 i S22 w powiecie braniewskim,

gminy Bartoszyce z miastem Bartoszyce, Górowo Iławeckie z miastem Górowo Iławeckie i Sępopol w powiecie bartoszyckim,

gmina Młynary w powiecie elbląskim,

część gminy Kiwity położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 513 i część gminy Lidzbark Warmiński położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 513 biegnącą od wschodniej granicy gminy do wschodniej granicy miasta Lidzbark Warmiński i na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 511 w powiecie lidzbarskim,

gminy Srokowo, Barciany i część gminy Korsze położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę biegnącą od wschodniej granicy łączącą miejscowości Krelikiejmy i Sątoczno i na zachód od linii wyznaczonej przez drogę łączącą miejscowości Sątoczno, Sajna Wielka biegnącą do skrzyżowania z drogą nr 590 w miejscowości Glitajny, a następnie na zachód od drogi nr 590 do skrzyżowania z drogą nr 592 i na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 592 biegnącą od zachodniej granicy gminy do skrzyżowania z drogą nr 590 w powiecie kętrzyńskim,

gmina Budry i część gminy Węgorzewo położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 63 biegnącą od południowo-wschodniej granicy gminy do skrzyżowania z drogą nr 650, a następnie na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 650 biegnącą od skrzyżowania z drogą nr 63 do skrzyżowania z drogą biegnącą do miejscowości Przystań i na zachód od linii wyznaczonej przez drogę łączącą miejscowości Przystań, Pniewo, Kamionek Wielki, Radzieje, Dłużec w powiecie węgorzewskim,

część gminy Banie Mazurskie położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 650 w powiecie gołdapskim,

 

w województwie podlaskim:

gminy Dąbrowa Białostocka, Sidra, część gminy Nowy Dwór położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 670, część gminy Janów położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 671 biegnącą od wschodniej granicy gminy do miejscowości Janów i na wschód od linii wyznaczonej przez drogę łączącą miejscowości Janów, Trofimówka i Kizielany i część gminy Suchowola położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 8 biegnącą od północnej granicy gminy do miejscowości Suchowola, a następnie przedłużonej drogą łączącą miejscowości Suchowola i Dubasiewszczyzna biegnącą do południowo-wschodniej granicy gminy w powiecie sokólskim,

gmina Giby, część gminy Krasnopol położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 653 i część gminy Sejny położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 653 oraz południowo - zachodnią granicę miasta Sejny i na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 663 w powiecie sejneńskim,

gmina Orla, część gminy Bielsk Podlaski położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 19 w powiecie bielskim,

gminy Czyże, część gminy Dubicze Cerkiewne położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 685,część gminy Kleszczele położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogi nr 685, a następnie nr 66 i nr 693 i część gminy Hajnówka położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 689 i na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 685 w powiecie hajnowskim,

gmina Goniądz w powiecie monieckim,

 

w województwie mazowieckim:

gmina Nasielsk w powiecie nowodworskim,

gmina Świercze i część gminy Winnica położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę łączącą miejscowości Bielany, Winnica i Pokrzywnica w powiecie pułtuskim,

gmina Nowe Miasto w powiecie płońskim,

gminy Domanice, Korczew, Paprotnia, Skórzec, Wiśniew, Mokobody, Siedlce, Suchożebry, część gminy Kotuń położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę łączącą miejscowości Nowa Dąbrówka, Pieróg, Kotuń wzdłuż ulicy Gorzkowskiego i Kolejowej do przejazdu kolejowego łączącego się z ulicą Siedlecką, Broszków, Żuków, część gminy Mordy położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 698 biegnącą od zachodniej granicy gminy do północno – wschodniej granicy gminy i część gminy Zbuczyn położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę biegnącą od północnowschodniej do południowej granicy gminy i łączącą miejscowości: Tarcze, Choja, Zbuczyn, Grodzisk, Dziewule i Smolanka w powiecie siedleckim,

powiat miejski Siedlce,

gmina Siennica, część gminy Mińsk Mazowiecki położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 92 biegnącą od zachodniej granicy gminy do granicy miasta Mińsk Mazowiecki i na południe od linii wyznaczonej przez drogę biegnącą od wschodniej granicy miasta Mińsk Mazowiecki łączącą miejscowości Targówka, Budy Barcząckie do wschodniej granicy gminy, część gminy Cegłów położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę biegnącą od zachodniej granicy gminy łączącą miejscowości Wiciejów, Mienia, Cegłów i na zachód od linii wyznaczonej przez drogę łączącą miejscowości Cegłów, Skwarne i Podskwarne biegnącą do wschodniej granicy gminy i części gminy Latowicz położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę biegnącą od północnej granicy gminy przez miejscowość Stawek do skrzyżowania z drogą nr 802 i na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 802 biegnącą od tego skrzyżowania do wschodniej granicy gminy w powiecie mińskim,

gmina Kołbiel w powiecie otwockim,

gminy Parysów i Pilawa w powiecie garwolińskim,

 

w województwie lubelskim:

gminy Białopole, Dubienka, Chełm, Leśniowice, Wierzbica, Sawin, Ruda Huta, Dorohusk, Kamień, Rejowiec, Rejowiec Fabryczny z miastem Rejowiec Fabryczny, Siedliszcze, Żmudź i część gminy Wojsławice położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę biegnącą od północnej granicy gminy do miejscowości Wojsławice do południowej granicy gminy w powiecie chełmskim,

powiat miejski Chełm,

gmina Siennica Różana część gminy Łopiennik Górny położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 17 i część gminy Krasnystaw położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 17 biegnącą od północno – wschodniej granicy gminy do granicy miasta Krasnystaw w powiecie krasnostawskim,

gminy Hanna, Hańsk, Wola Uhruska, Urszulin, Stary Brus, Wyryki i gmina wiejska Włodawa w powiecie włodawskim,

gminy Cyców, Ludwin, Puchaczów, Milejów i część gminy Spiczyn położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 829 w powiecie łęczyńskim,

gmina Trawniki w powiecie świdnickim,

gminy Jabłoń, Podedwórze, Dębowa Kłoda, Parczew, Sosnowica, część gminy Siemień położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 815 i część gminy Milanów położona na wschód od drogi nr 813 w powiecie parczewskim,

gminy Janów Podlaski, Kodeń, Sławatycze, Sosnówka, Tuczna i Wisznice w powiecie bialskim,

gmina Ulan Majorat, część gminy wiejskiej Radzyń Podlaski położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę biegnącą od północno-zachodniej granicy gminy i łączącą miejscowości Brzostówiec i Radowiec do jej przecięcia z granicą miasta Radzyń Podlaski, a następnie na zachód od linii stanowiącej granicę miasta Radzyń Podlaski do jej przecięcia z drogą nr 19 i na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 19 biegnącą od południowo zachodniej granicy gminy do granicy miasta Radzyń Podlaski, część gminy Borki położona na północny – zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 19 w powiecie radzyńskim,

gminy Jeziorzany, Michów, Kock, Ostrów Lubelski, Serniki, Uścimów i część gminy Firlej położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 19 w powiecie lubartowskim,

gminy Adamów, Serokomla Wojcieszków, część gminy wiejskiej Łuków położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę biegnącą od północnej granicy gminy przez miejscowość Wólka Świątkowa do północnej granicy miasta Łuków, a następnie na północ, zachód, południe i wschód od linii stanowiącej północną, zachodnią, południową i wschodnią granicę miasta Łuków do jej przecięcia się z drogą nr 806 i na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 806 biegnącą od wschodniej granicy miasta Łuków do wschodniej granicy gminy wiejskiej Łuków, część miasta Łuków położona na zachód i na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 63 biegnącą od północnej granicy miasta Łuków do skrzyżowania z drogą nr 806 i na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 806 biegnącą do wschodniej granicy miasta Łuków, część gminy Stanin położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 807 i część gminy Krzywda położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę biegnąca od północnej granicy gminy w kierunku południowym i łączącą miejscowości Kożuchówka, Krzywda i Adamów w powiecie łukowskim,

gminy Horodło, Uchanie i część gminy wiejskiej Hrubieszów położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 844 biegnącą od zachodniej granicy gminy wiejskiej Hrubieszów do granicy miasta Hrubieszów oraz na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 74 biegnącą od wschodniej granicy miasta Hrubieszów do wschodniej granicy gminy wiejskiej Hrubieszów w powiecie hrubieszowskim,

gmina Baranów w powiecie puławskim,

gminy Nowodwór i Ułęż w powiecie ryckim,

 

w województwie podkarpackim:

gminy Cieszanów, Lubaczów z miastem Lubaczów i część gminy Oleszyce położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę biegnącą od wschodniej granicy gminy przez miejscowość Borchów do skrzyżowania z drogą nr 865 w miejscowości Oleszyce, a następnie na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 865 biegnącą w kierunku północno-wschodnim do skrzyżowania z drogą biegnąca w kierunku północno-zachodnim przez miejscowość Lubomierz - na północ od linii wyznaczonej przez tę drogę do skrzyżowania z drogą łączącą miejscowości Uszkowce i Nowy Dzików – na wschód od tej drogi w powiecie lubaczowskim.

4.   Rumānija

Šādi Rumānijas apgabali:

Bukarestes municipālais apgabals,

Constanța apriņķis,

Satu Mare apriņķis,

Tulcea apriņķis,

Bacau apriņķis,

Bihor apriņķis,

Brăila apriņķis,

Buzău apriņķis,

Călărași apriņķis,

Dambovita apriņķis,

Galați apriņķis,

Giurgiu apriņķis,

Ialomița apriņķis,

Ilfov apriņķis,

Prahova apriņķis,

Salaj apriņķis,

Vaslui apriņķis,

Vrancea apriņķis.

IV DAĻA

Itālija

Šāds Itālijas apgabals:

tutto il territorio della Sardegna.