(1)

Solidaritāte starp Savienības pilsoņiem un dalībvalstīm ir viena no vispārējām vērtībām, uz kurām balstās Savienība. Šī kopīgā vērtība nosaka Savienības rīcību un nodrošina tai nepieciešamo vienotību, risinot pašreizējās un turpmākās sabiedrības problēmas, kuru novēršanā Eiropas jaunieši vēlas sniegt ieguldījumu, praksē apliecinot savu solidaritāti. Solidaritāte veicina arī jauniešu interesi par Eiropas kopīgo projektu. Solidaritātes princips ir ietverts Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2. pantā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas preambulā.

(2)

2016. gada 14. septembra runā par stāvokli Savienībā tika uzsvērta vajadzība ieguldīt jauniešos un tika paziņots par Eiropas Solidaritātes korpusa izveidošanu, lai visā Savienībā jauniešiem radītu iespējas sniegt nozīmīgu ieguldījumu sabiedrībai, paust solidaritāti un pilnveidot prasmes, kompetences un zināšanas, tādējādi iegūstot nenovērtējamu cilvēcisko pieredzi, kam arī ir izšķiroša nozīme, lai veidotos aktīva un uzņēmīga Savienības pilsoniskā nostāja.

(3)

Komisija savā 2016. gada 7. decembra paziņojumā “Eiropas Solidaritātes korpuss” uzsvēra vajadzību stiprināt pamatus darbam solidaritātes jomā visā Eiropā, nodrošināt jauniešiem vairāk un labākas iespējas iesaistīties kvalitatīvās solidaritātes aktivitātēs, aptverot virkni dažādu jomu, un atbalstīt valsts, reģionālo un vietējo dalībnieku centienus pārvarēt dažādas problēmas un krīzes. Minētais paziņojums iezīmēja Eiropas Solidaritātes korpusa pirmā posma sākumu, kura gaitā ir mobilizētas astoņas dažādas Savienības programmas, lai jauniešiem visā Savienībā piedāvātu brīvprātīgā darba, stažēšanās un nodarbinātības iespējas. Minētajās aktivitātēs, neraugoties uz to, vai tās ir īstenotas pirms vai pēc šīs regulas stāšanās spēkā, arī turpmāk būtu jāpiemēro noteikumi un nosacījumi, kas ir paredzēti attiecīgajās Savienības programmās, ar kuru līdzekļiem tās ir finansētas Eiropas Solidaritātes korpusa pirmajā posmā.

(4)

Šīs regulas kontekstā solidaritāte var tikt uzskatīta par katras personas atbildību attiecībā uz visiem veltīt savas pūles kopējo interešu labā, kas izpaužas ar konkrētām darbībām, neparedzot saņemt pretī pakalpojumu.

(5)

Jauniešiem būtu jānodrošina viegli pieejamas iespējas iesaistīties kvalitatīvās solidaritātes aktivitātēs, kurām ir spēcīga Eiropas dimensija, kā līdzeklis, lai palīdzētu stiprināt kohēziju, solidaritāti, sociālo iekļaušanu un demokrātiju vietējo kopienu interesēs valstīs, kuras piedalās, vienlaikus uzlabojot viņu kompetences personīgās attīstības nolūkā, tādējādi stiprinot viņu pašapziņu, autonomiju un motivāciju mācīties, sekmējot viņu izglītības, sociālo, mākslas, valodisko, kultūras, pilsonisko un profesionālo izaugsmi, kā arī veicinot viņu aktīvu pilsonisko līdzdalību, nodarbināmību un iekļaušanos darba tirgū. Minētās solidaritātes aktivitātes atbalstītu arī dalībnieku mobilitāti.

(6)

Ar šo regulu tiek izveidota programma Savienības darbībai, kuras nosaukums ir Eiropas Solidaritātes korpuss un kura būtu pamats tam, lai panāktu pozitīvas izmaiņas sabiedrībā, sniedzot atbalstu tādām personu kopienām un struktūrām, kuras apņēmušās palielināt solidaritāti visā Eiropā. Līdz ar to tiek nodrošināts Savienības darbības finanšu instruments, kas izveidots, lai to piemērotu no šīs regulas spēkā stāšanās dienas, un arī tiek veidots pamats Eiropas Solidaritātes korpusam kā kopienai un kā iedvesmas avotam stiprākam solidaritātes garam Eiropā, lielākā mērā ietekmējot Eiropas Solidaritātes korpusa ietvaros veiktās aktivitātes.

(7)

Jauniešiem piedāvātajām solidaritātes aktivitātēm vajadzētu būt kvalitatīvām, proti, tām būtu jāpalīdz sasniegt Eiropas Solidaritātes korpusa mērķus un jāpalīdz risināt sabiedrības problēmas, vienlaikus pievēršoties vietējo kopienu vajadzībām. Solidaritātes aktivitātēm būtu jānodrošina jauniešiem iespēja iegūt noderīgas kompetences personiskās, sociālās, pilsoniskās un profesionālās attīstības nolūkā, tām būtu jāietver spēcīga mācīšanās dimensija, jābūt pieejamām visiem jauniešiem, īstenotām drošos un veselībai nekaitīgos apstākļos un pienācīgi validētām. Solidaritātes aktivitātēm nevajadzētu negatīvi ietekmēt esošās darbvietas vai stažēšanās iespējas un vajadzētu palīdzēt pastiprināt uzņēmumu sociālās atbildības saistības, tās neaizstājot.

(8)

Ikvienai struktūrai, kas vēlas piedalīties Eiropas Solidaritātes korpusā, neatkarīgi no tā, vai tā tiek finansēta no Eiropas Solidaritātes korpusa budžeta, citas Savienības programmas vai finansējuma avota līdzekļiem, konkrēto prasību izpildes gadījumā būtu jāsaņem kvalitātes zīme. Prasībai saņemt kvalitātes zīmi nebūtu jāattiecas uz fiziskām personām, kas dalībnieku neformālas grupas vārdā vēlas iegūt finansiālu atbalstu savam solidaritātes projektam. Kvalitātes zīmei, kas piešķirta dalīborganizācijām, būtu jāapliecina minēto organizāciju spēja nodrošināt to piedāvāto solidaritātes aktivitāšu kvalitāti. Eiropas Solidaritātes korpusa īstenošanas struktūrām būtu pieejamā un pārredzamā veidā jāveic process, kura rezultātā tiek piešķirta kvalitātes zīme. Piešķirtā kvalitātes zīme būtu periodiski atkārtoti jāizvērtē, un vajadzētu būt iespējai atsaukt kvalitātes zīmi, ja atkārtotās izvērtēšanas ietvaros tiek konstatēts, ka piešķiršanas nosacījumi vairs netiek pildīti.

(9)

Eiropas Solidaritātes korpuss visā Savienībā nodrošinātu vienotu galveno kontaktpunktu piekļuvei solidaritātes aktivitātēm. Būtu jānodrošina Eiropas Solidaritātes korpusa saskaņotība un papildināmība ar citiem atbilstīgiem Savienības politikas virzieniem, programmām un instrumentiem. Eiropas Solidaritātes korpusa pamatā vajadzētu būt spēkā esošo un iepriekšējo programmu, jo īpaši Erasmus+ un “Jaunatne darbībā” programmu, priekšrocībām un sinerģijai. Tam arī būtu jāpapildina darbs, ko dalībvalstis veic, lai saskaņā ar tādām shēmām kā Garantija jauniešiem, kas izveidota atbilstīgi Padomes 2013. gada 22. aprīļa Ieteikumam par garantijas jauniešiem izveidi (3), atbalstītu jauniešus un atvieglotu viņu pāreju no skolas uz darba dzīvi, sniedzot viņiem papildu iespējas piedalīties solidaritātes aktivitātēs, proti, piedāvājot viņiem stažēšanās vai darba iespējas viņu attiecīgajā dalībvalstī vai ārvalstīs. Būtu jānodrošina arī papildināmība ar pastāvošajiem Savienības līmeņa tīkliem, kas ir saistīti ar Eiropas Solidaritātes korpusa ietvaros veiktajām aktivitātēm, piemēram, Eiropas mēroga valstu nodarbinātības dienestu tīklu, EURES un Eurodesk tīklu. Turklāt būtu jāveicina papildināmība un lojāla sadarbība starp spēkā esošajām shēmām un Eiropas Solidaritātes korpusu, jo īpaši ar jauniešiem paredzētām solidaritātes, brīvprātīgā darba, pilsoniskās iesaistes un mobilitātes shēmām, kas darbojas valsts, reģionālā vai vietējā līmenī, kā arī ar prioritātēm, kas saistītas ar solidaritāti un jauniešiem iesaistītajās valstīs, atkarībā no vajadzības, lai savstarpēji uzlabotu un paplašinātu šādu shēmu ietekmi un kvalitāti un tās balstītu uz labu praksi. Eiropas Solidaritātes korpusam nevajadzētu aizstāt līdzīgas valsts solidaritātes, brīvprātīgā darba, pilsoniskās iesaistes un mobilitātes shēmas. Būtu jānodrošina visiem jauniešiem vienlīdzīga piekļuve valsts solidaritātes aktivitātēm. Būtu jāveicina partnerības ar Eiropas tīkliem, kuri ir specializējušies dažu steidzamu sociālu problēmu risināšanā.

(10)

Nolūkā pēc iespējas palielināt Eiropas Solidaritātes korpusa ietekmi citām Savienības programmām vajadzētu spēt sekmēt Eiropas Solidaritātes korpusa mērķu īstenošanu, atbalstot tā rīcības jomā ietilpstošās aktivitātes. Šis ieguldījums būtu jāfinansē saskaņā ar attiecīgo programmu atbilstošajiem tiesību aktiem, lai nodrošinātu plašāku jauniešu un pilsoniskās sabiedrības līdzdalību un lielāku esošo brīvprātīgā darba shēmu pārstāvību dalībvalstīs. Pēc tam, kad dalīborganizācijas būs ieguvušas derīgu Eiropas Solidaritātes korpusa kvalitātes zīmi, tām būtu jāsniedz piekļuve Eiropas Solidaritātes korpusa portālam un jāgūst labums no atbilstoši nodrošinātās solidaritātes aktivitātes veidam sniegtiem kvalitātes nodrošināšanas un atbalsta pasākumiem.

(11)

Eiropas Solidaritātes korpusam būtu jāsniedz jauniešiem jaunas iespējas veikt brīvprātīgo darbu, stažēties vai strādāt, kā arī pēc savas iniciatīvas izstrādāt un attīstīt solidaritātes projektus ar skaidru Eiropas pievienoto vērtību. Minētajām iespējām būtu jāpalīdz reaģēt uz neatrisinātām sociālām vajadzībām un jādod ieguldījums kopienu stiprināšanā un jauniešu personīgās, ar izglītības ieguvi saistītās, sociālās, pilsoniskās un profesionālās attīstības veicināšanā. Eiropas Solidaritātes korpusam arī būtu jāatbalsta tā dalībniekiem un dalīborganizācijām paredzētas tīklošanās aktivitātes, kā arī pasākumi atbalstīto aktivitāšu kvalitātes nodrošināšanai un tajās gūto mācību rezultātu uzlabotai atzīšanai. Tam būtu jādod ieguldījums arī to organizāciju atbalstīšanā un stiprināšanā, kuras veic solidaritātes darbības.

(12)

Brīvprātīgais darbs sniedz bagātīgu pieredzi formālās un ikdienējās mācīšanās kontekstā, un šī pieredze veicina jauniešu personīgo, sociālizglītojošo un profesionālo attīstību, nodarbināmību un aktīvu pilsonisko līdzdalību. Ar brīvprātīgo darbu nevajadzētu aizstāt stažēšanos vai darbu, un to vajadzētu balstīt uz rakstisku vienošanos par brīvprātīgo darbu. Komisija un dalībvalstis sadarbojas attiecībā uz brīvprātīgā darba politiku jaunatnes jomā, izmantojot atvērto koordinācijas metodi.

(13)

Stažēšanās un darbs būtu skaidri jānošķir no brīvprātīgā darba gan no finansiālā, gan organizatoriskā viedokļa. Stažēšanos nedrīkstētu uzskatīt par darbvietu aizstājēju. Apmaksātu stažēšanos un darbu tomēr var uzskatīt par pamudinājuma faktoru nelabvēlīgā situācijā esošiem jauniešiem un jauniešiem ar ierobežotām iespējām piedalīties ar solidaritāti saistītās aktivitātēs, kurās līdzdarboties viņi pretējā gadījumā nevarētu. Stažēšanās var atvieglot jauniešu pāreju no izglītības uz nodarbinātību un veicināt viņu nodarbināmības iespējas, kas ir galvenais nosacījums, lai nodrošinātu viņu ilgtspējīgu integrāciju darba tirgū. Stažēšanās un darbs Eiropas Solidaritātes korpusa ietvaros vienmēr būtu jāapmaksā dalīborganizācijai, kura uzņem vai nodarbina dalībnieku. Stažēšanās pamatā attiecīgā gadījumā būtu jābūt rakstiskam stažēšanās līgumam saskaņā ar piemērojamo tiesisko regulējumu valstī, kurā notiek stažēšanās, kā arī būtu jāievēro principi, kas izklāstīti Padomes 2014. gada 10. marta ieteikumā par stažēšanās kvalitātes sistēmu (4).

Darba pamatā vajadzētu būt darba līgumam saskaņā ar tiesisko regulējumu vai piemērojamajiem koplīgumiem vai abiem, kas ir spēkā iesaistītajā valstī, kurā darbs tiek veikts. Finanšu atbalstu dalīborganizācijām, kuras piedāvā darbu, nevajadzētu sniegt ilgāk par divpadsmit mēnešiem. Stažēšanās un darbs būtu jāpapildina ar dalībnieka atbilstošu sagatavošanu dalībai, ar mācībām darba vietā un atbalstu pēc norīkojuma beigām. Pārrobežu aktivitāšu gadījumā stažēšanos un darbu varētu atvieglot attiecīgie darba tirgus dalībnieki, jo īpaši valsts un privātie nodarbinātības dienesti, sociālie partneri un tirdzniecības palātas, kā arī EURES dalīborganizācijas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/589 (5) 7. pantu.

(14)

Jauniešu iniciatīvas gars un viņu aktīva pilsoniskā līdzdalība ir svarīgas sabiedrības vērtības. Eiropas Solidaritātes korpusam būtu jāsekmē šis aspekts, piedāvājot jauniešiem iespējas izstrādāt un īstenot savus projektus, kam ir skaidra pievienotā vērtība un kas ir vērsti uz būtisku problēmu risināšanu, sniedzot ieguvumus vietējām kopienām, jo īpaši kopienām, kas atrodas lauku apvidos, izolētās vai marginalizētās teritorijās. Minētajiem projektiem būtu jāsniedz iespēja jauniešiem izstrādāt inovatīvus risinājumus un ilgtspējīgā veidā izmēģināt idejas, un gūt pieredzi kā solidaritātes aktivitāšu virzītājiem. Šie projekti arī varētu kalpot kā platforma turpmākai līdzdalībai solidaritātes darbībās, un tie varētu būt pirmais solis, ar kura palīdzību mudināt dalībniekus pievērsties sociālajai uzņēmējdarbībai vai darboties kā brīvprātīgajiem apvienībās, nevalstiskajās organizācijās (NVO), jaunatnes organizācijās vai citās struktūrās, kas darbojas solidaritātes, bezpeļņas un ar jaunatni saistītās jomās, un izveidot pašiem savas apvienības. Atbalsta pēc norīkojuma beigām mērķis būs atbalstīt jauniešus saglabāt iesaisti un aktīvi līdzdarboties solidaritātes nozarē, tostarp iesaistoties apvienībās, kooperatīvos, sociālajos uzņēmumos, jauniešu organizācijās un kopienu centros.

(15)

Brīvprātīgā darba un solidaritātes projektu ietvaros būtu jāsedz dalībnieku izdevumi, ko rada dalība šādās solidaritātes aktivitātēs, taču nebūtu jānodrošina dalībniekiem algas vai ekonomiski ieguvumi.

(16)

Dalībniekiem un dalīborganizācijām būtu jājūtas kā daļai no personu kopienas un struktūrām, kas ir apņēmušās stiprināt solidaritāti visā Eiropā un ārpus tās. Tajā pašā laikā dalīborganizācijām ir vajadzīgs atbalsts, lai tās uzlabotu savas spējas piedāvāt augstas kvalitātes solidaritātes aktivitātes arvien lielākam skaitam dalībnieku un piesaistītu jaunpienācējus. Eiropas Solidaritātes korpusam būtu jāatbalsta tīklošanās aktivitātes, kuru mērķis ir stiprināt jauniešu un dalīborganizāciju līdzdalību šajā kopienā, veicināt Eiropas Solidaritātes korpusa garu, kā arī sekmēt noderīgu solidaritātes prakšu un pieredzes apmaiņu, vajadzības gadījumā arī izmantojot civilās aizsardzības jomā gūto pieredzi. Tīklošanās aktivitātēm arī būtu jāveicina valsts un privātā sektora struktūru informētības uzlabošana par Eiropas Solidaritātes korpusu, kā arī Eiropas Solidaritātes korpusa īstenošanā iesaistīto dalībnieku un dalīborganizāciju atsauksmju apkopošana.

(17)

Īpaša uzmanība būtu jāvelta solidaritātes aktivitāšu un citu Eiropas Solidaritātes korpusa ietvaros sniegto iespēju kvalitātes nodrošināšanai, jo īpaši piedāvājot dalībniekiem tiešsaistes un klātienes mācības un valodas atbalstu veidā, kas ievēro daudzvalodības principu, apdrošināšanu, administratīvo atbalstu un atbalstu pirms vai pēc solidaritātes aktivitātes vai kā pirms, tā pēc solidaritātes aktivitātes, kā arī Eiropas Solidaritātes korpusa sniegtās pieredzes laikā gūto kompetenču validēšanu. Minētie atbalsta pasākumi būtu jāizstrādā un jānodrošina sadarbībā ar jauniešu organizācijām un citām bezpeļņas un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, lai izmantotu viņu zinātību šajā jomā. Nosakot minētos atbalsta pasākumus, būtu jāņem vērā vide un dalībnieku veikto aktivitāšu veids, īpašu uzmanību pievēršot jebkādiem iespējamiem riskiem.

(18)

Lai nodrošinātu Eiropas Solidaritātes korpusa aktivitāšu ietekmi uz dalībnieku personīgo, ar izglītības ieguvi saistīto, māksliniecisko sociālo, pilsonisko un profesionālo attīstību, būtu pienācīgi jānosaka un jādokumentē kompetences, kas ir solidaritātes aktivitāšu mācīšanās rezultāti, atbilstīgi valstu apstākļiem un īpatnībām, kā ieteikts Padomes 2012. gada 20. decembra Ieteikumā par neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanu (6). Minētajā sakarībā būtu jāveicina, lai attiecīgā gadījumā Savienības un valstu līmenī tiktu izmantoti efektīvi instrumenti neformālās un ikdienējās mācīšanās atzīšanai, piemēram, Youthpass un Europass.

(19)

Jebkurai publiskai un privātai struktūrai, tostarp starptautiskām organizācijām, pilsoniskās sabiedrības organizācijām, jauniešu organizācijām un sociāliem uzņēmumiem būtu jāspēj pieteikties kvalitātes zīmes saņemšanai. Attiecībā uz brīvprātīgo darbu, stažēšanos un darbu būtu jāievieš atsevišķas kvalitātes zīmes, lai nodrošinātu efektīvu un nepārtrauktu dalīborganizāciju atbilstību Eiropas Solidaritātes korpusa principiem un prasībām attiecībā uz organizāciju tiesībām un pienākumiem visos solidaritātes pieredzes gūšanas posmos. Kvalitātes zīmes iegūšanai būtu jābūt dalības priekšnosacījumam, bet nebūtu automātiski jānodrošina Eiropas Solidaritātes korpusa finansējuma piešķiršana.

(20)

Dalīborganizācijas Eiropas Solidaritātes korpusa ietvaros var pildīt vairākas funkcijas. Īstenojot uzņemšanas funkciju, tās veiks aktivitātes, kas saistītas ar dalībnieku uzņemšanu, tostarp vajadzības gadījumā organizējot aktivitātes un sniedzot konsultācijas un atbalstu dalībniekiem solidaritātes aktivitātes laikā. Īstenojot atbalsta funkciju, tās veiks aktivitātes, kas saistītas ar dalībnieku nosūtīšanu un sagatavošanu pirms aizbraukšanas un solidaritātes aktivitātes laikā un pēc tās, tostarp vietējo organizāciju dalībnieku mācīšanu un konsultēšanu pēc solidaritātes aktivitātes beigām.

(21)

Eiropas Solidaritātes korpusa resursu centriem būtu jāsniedz atbalsts īstenošanas struktūrām, dalīborganizācijām un dalībniekiem, lai uzlabotu solidaritātes aktivitāšu un to īstenošanas kvalitāti, kā arī sekmētu solidaritātes aktivitātēs gūto kompetenču noteikšanu un atzīšanu, tostarp izsniedzot Youthpass.

(22)

Būtu pastāvīgi jāpilnveido Eiropas Solidaritātes korpusa portāls, lai garantētu vienkāršu piekļuvi Eiropas Solidaritātes korpusam un gan ieinteresētajām personām, gan organizācijām nodrošinātu vienotu kontaktpunktu, tostarp reģistrācijas veikšanai, identifikācijai, profilu un iespēju atbilsmes noteikšanai, tīklošanās darbībām un virtuālai saziņai, mācībām tiešsaistē, valodas atbalstam un jebkādam citam atbalstam pirms vai pēc solidaritātes darbības vai kā pirms, tā pēc solidaritātes darbības, kā arī citām noderīgām funkcijām, kas varētu tikt ieviestas nākotnē.

(23)

Īstenošanas struktūras veiks nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka reģistrētajiem kandidātiem tiek piedāvātas brīvprātīgā darba, stažēšanās un darba iespējas saprātīgā un salīdzinoši paredzamā laikposmā. Turklāt tiks ieviestas regulāras informācijas un komunikācijas un tīklošanās aktivitātes, lai veicinātu reģistrētu kandidātu iesaistīšanos.

(24)

Ar šo regulu nosaka finansējumu 2018.–2020. gada periodam, kas veidos vispārējo budžetu Eiropas Parlamenta un Padomes ikgadējās budžeta procedūras laikā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2 decembra Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību 17. punkta (7) nozīmē.

(25)

Lai nodrošinātu to aktivitāšu nepārtrauktību, kas saņem atbalstu no programmām, kuras sniedz ieguldījumu Eiropas Solidaritātes korpusā, finansiālajam atbalstam solidaritātes aktivitātēm vajadzētu orientējoši būt 90 % brīvprātīgajam darbam un solidaritātes projektiem, no vienas puses, un 10 % vai nu stažēšanās vai darba projektiem, vai abiem, no otras puses, nosakot 20 % maksimālo apjomu iekšzemes aktivitātēm.

(26)

Nolūkā pēc iespējas palielināt Eiropas Solidaritātes korpusa ietekmi, būtu jāparedz nosacījumi, lai ļautu iesaistītajām valstīm darīt pieejamu papildu valsts, reģionālo vai vietējo finansējumu atbilstīgi Eiropas Solidaritātes korpusa noteikumiem.

(27)

Lai vienkāršotu atbalsta saņēmējiem noteiktās prasības, pēc iespējas vairāk būtu jāizmanto vienreizēji maksājumi, vienības izmaksas vai vienotas likmes finansējums.

(28)

Dalībvalstīm būtu jāspēj piedalīties brīvprātīgā darba, stažēšanās, darba, solidaritātes projektos un tīklošanās aktivitātēs. Turklāt tāpat kā Eiropas Brīvprātīgo dienesta gadījumā brīvprātīgajam darbam, solidaritātes projektiem un tīklošanās aktivitātēm vajadzētu būt atvērtiem arī citu valstu dalībai, īpašu uzmanību pievēršot Savienības kaimiņvalstīm. Minētās dalības pamatā vajadzības gadījumos būtu jābūt papildu apropriācijām, kuras dara pieejamas saskaņā ar procedūrām, par ko vienojas ar attiecīgajām valstīm.

(29)

Dalībai Eiropas Solidaritātes korpusā vajadzētu būt pieejamai jauniešiem vecumā no 18 līdz 30 gadiem. Lai varētu piedalīties solidaritātes aktivitātēs, vispirms būtu jāreģistrējas Eiropas Solidaritātes korpusa portālā, kas ir pieejams visām personām vecumā no 17 līdz 30 gadiem.

(30)

Īpaša uzmanība būtu jāpievērš tam, lai Eiropas Solidaritātes korpusa atbalstītās aktivitātes būtu pieejamas visiem jauniešiem, jo īpaši jauniešiem ar ierobežotām iespējām, kā sīkāk izklāstīts iekļaušanas un dažādības stratēģijā, kura ir izstrādāta un piemērota saistībā ar programmu Erasmus+ jaunatnes jomā. Tāpēc būtu jāievieš īpaši pasākumi, piemēram, atbilstīgi solidaritātes aktivitāšu formāti un individuālas konsultācijas, lai veicinātu sociālo iekļaušanu un nelabvēlīgā situācijā esošu jauniešu līdzdalību, kā arī ņemtu vērā ierobežojumus, ko nošķirtība rada Savienības tālākajiem reģioniem un aizjūras zemēm un teritorijām saskaņā ar Padomes Lēmumu 2013/755/ES (8). Iesaistītajām valstīm arī būtu jācenšas veikt visus piemērotos pasākumus, lai novērstu juridiskos un administratīvos šķēršļus pienācīgai Eiropas Solidaritātes korpusa darbībai. Minētie pasākumi, ja iespējams un neskarot Šengenas acquis un Savienības tiesību aktus par ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem trešo valstu valstspiederīgajiem, ietver jebkuru administratīvo problēmu, kas apgrūtina vīzu un uzturēšanās atļauju saņemšanu, novēršanu.

(31)

Jebkurai struktūrai, kas vēlas pieteikties finansējuma saņemšanai, lai Eiropas Solidaritātes korpusa ietvaros piedāvātu solidaritātes aktivitātes, vispirms būtu jāizpilda priekšnosacījums, proti, būtu jāsaņem kvalitātes zīme pieejamā un pārredzamā veidā. Šai prasībai nebūtu jāattiecas uz fiziskām personām, kas dalībnieku neformālas grupas vārdā vēlas iegūt finansiālu atbalstu solidaritātes projektam. Kompetentajām īstenošanas iestādēm būtu jāveic kvalitātes pārbaudes, lai pārliecinātos par to, ka minētās fiziskās personas ievēro Eiropas Solidaritātes korpusa prasības.

(32)

Vietējo kopienu vajadzībām un vēlmēm vajadzētu būt svarīgam kritērijam projektu kvalitātes novērtēšanā. Ņemot to vērā, būtu jāizstrādā attiecīgi rādītāji.

(33)

Efektīvai sasniegumu pārvaldībai, tostarp novērtēšanai un pārraudzībai, ir jāizstrādā īpašs, mērāms un reālistisks kvalitatīvu un kvantitatīvu darbības rādītāju kopums, ko iespējams izmērīt laika gaitā un kas atspoguļo intervences loģiku.

(34)

Eiropas, valstu, reģionālā un vietējā līmenī būtu jānodrošina pienācīga iepazīstināšana ar Eiropas Solidaritātes korpusa atbalstīto aktivitāšu sniegtajām iespējām un rezultātiem, kā arī jānodrošina to publicitāte un informācijas izplatīšanas darbības. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš sociālajiem uzņēmumiem, mudinot tos atbalstīt Eiropas Solidaritātes korpusa aktivitātes. Iesaistes, publicitātes un informācijas izplatīšanas aktivitātes, nepalielinot administratīvo slogu, būtu jānodrošina visām Eiropas Solidaritātes korpusa īstenošanas struktūrām, tostarp attiecīgos gadījumos saņemot atbalstu no citām galvenajām ieinteresētajām personām.

(35)

Lai labāk sasniegtu Eiropas Solidaritātes korpusa mērķus, Komisijai, dalībvalstīm un valstu aģentūrām būtu vēlams cieši sadarboties partnerībā ar NVO, jauniešu organizācijām un vietējām ieinteresētajām personām, kas pārzina solidaritātes darbības.

(36)

Lai nodrošinātu šīs regulas prasmīgu un efektīvu īstenošanu, Eiropas Solidaritātes korpusam pēc iespējas vairāk būtu jāizmanto jau programmā Erasmus+ spēkā esošas pārvaldības procedūras. Tādēļ Eiropas Solidaritātes korpusa īstenošana būtu jāuztic jau pastāvošām struktūrām, tādām kā Komisijai, Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūrai un valstu aģentūrām, kas ir norīkotas pārvaldīt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1288/2013 (9), III nodaļā minētās darbības. Skaidras un sīki izstrādātas procedūras dalībniekiem un dalīborganizācijām tiks noteiktas visiem solidaritātes darbības posmiem attiecīgajos programmas dokumentos, piemēram, gada darba programmā un programmas norādījumos. Komisijai būtu regulāri jāapspriežas ar galvenajām ieinteresētajām personām, tostarp dalīborganizācijām, par Eiropas Solidaritātes korpusa īstenošanu.

(37)

Lai valsts līmenī nodrošinātu no finansiālā viedokļa pareizu Eiropas Solidaritātes korpusa īstenošanu un tā stingru pārraudzību, ir svarīgi izmantot jau esošās valstu aģentūras, kas ir norīkotas pārvaldīt Regulas (ES) Nr. 1288/2013 III nodaļā minētās darbības.

(38)

Valsts iestādēm, kas ir norīkotas pārvaldīt Regulas (ES) Nr. 1288/2013 III nodaļā minētās darbības, būtu jādarbojas kā valsts iestādēm arī šīs regulas nolūkos. Tomēr tam nevajadzētu liegt saskaņā ar valsts tiesību aktiem un praksi, kā paredzēts minētās regulas 27. panta 1. punktā, norīkot vairāk nekā vienu valsts iestādi. Ja iesaistītā valsts vēlas Eiropas Solidaritātes korpusa darbības laikā nomainīt tās valsts iestādi, būtu jāpiemēro minētās regulas 27. panta 2. punktā minētās procedūras.

(39)

Lai katrā iesaistītajā valstī nodrošinātu pareizu finanšu pārvaldību un juridisko noteiktību, visām valsts iestādēm būtu jānorīko neatkarīga revīzijas iestāde. Ja praktiski iespējams un lai panāktu maksimālu efektivitāti, neatkarīgā revīzijas iestāde varētu būt tā pati struktūra, kas ir norīkota saistībā ar Regulas (ES) Nr. 1288/2013 III nodaļā minētajām darbībām.

(40)

Savienības finanšu intereses būtu jāaizstāv, veicot samērīgus pasākumus visā izdevumu ciklā, tostarp novēršot, nosakot un izmeklējot pārkāpumus, atgūstot zaudētos, nepamatoti izmaksātos vai nepareizi izlietotos līdzekļus un vajadzības gadījumā piemērojot sodus.

(41)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (10).

(42)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 (11), Komisijai būtu jāpieņem darba programmas un par tām jāpaziņo Eiropas Parlamentam un Padomei. Darba programmās būtu jāparedz pasākumi, kas vajadzīgi šo darba programmu īstenošanai saskaņā ar Eiropas Solidaritātes korpusa vispārējiem un konkrētajiem mērķiem, atlases un dotāciju piešķiršanas kritēriji, kā arī visi pārējie vajadzīgie elementi. Darba programmas un to grozījumi būtu jāpieņem ar īstenošanas aktiem saskaņā ar pārbaudes procedūru.

(43)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, izveidot Eiropas Solidaritātes korpusu, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tā mēroga un iedarbības dēļ minēto mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar LES 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi to, kas ir vajadzīgs minētā mērķa sasniegšanai.

(44)

Saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1288/2013 izveidotajai komitejai ar efektivitāti un lietderību saistītu iemeslu dēļ būtu jāsniedz Komisijai atbalsts arī šīs regulas īstenošanā. Saistībā ar Eiropas Solidaritātes korpusu minētajai komitejai būtu jāsanāk noteiktā sastāvā, un tās pilnvaras būtu jāpielāgo jauno pienākumu veikšanai. Iesaistītajām valstīm būtu jāieceļ atbilstoši pārstāvji dalībai šajās sanāksmēs, ņemot vērā Eiropas Solidaritātes korpusa priekšmetu, uzdevumu, mērķus un darbības.

(45)

Regula (ES) Nr. 1288/2013 būtu jāgroza, lai ņemtu vērā Eiropas Brīvprātīgo dienestā ieviestās izmaiņās, kas izriet no brīvprātīgā darba saskaņā ar šo regulu.

(46)

Eiropas Solidaritātes korpusa finansējums daudzgadu finanšu shēmas 1.a izdevumu kategorijas ietvaros balstās arī uz līdzekļiem, kas ir pārvietoti no programmas Erasmus+. Minētajiem līdzekļiem būtu jānāk tikai no apropriācijām, kas ir paredzētas to Eiropas Brīvprātīgo dienesta aktivitāšu finansēšanai, kuras ietilpst brīvprātīgajā darbā saskaņā ar šo regulu.

(47)

Eiropas Solidaritātes korpusa finansējums daudzgadu finanšu shēmas 1.a izdevumu kategorijas ietvaros būtu jāpapildina ar finanšu iemaksām no citām programmām un izdevumu kategorijām, un tas rada vajadzību veikt grozījumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1293/2013 (12), kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 1313/2013/ES (13).

(48)

Šī regula būtu jāpiemēro no tās spēkā stāšanās dienas. Lai būtu iespējams nekavējoties piemērot šajā regulā paredzētos pasākumus, šai regulai būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,