(1)

Grieķija kopš 2010. gada saņem eurozonas dalībvalstu finansiālo palīdzību. Konkrētāk, pirmās makroekonomikas korekciju programmas laikā no 2010. gada maija līdz 2011. gada decembrim Grieķija divpusēju aizdevumu veidā no eurozonas dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro, saņēma 52 900 miljonus EUR, ko Komisija ir apkopojusi Grieķijai paredzēto aizdevumu mehānisma satvarā; no 2012. gada marta līdz 2015. gada februārim otrās makroekonomikas korekciju programmas satvarā Grieķija saņēma papildu aizdevumus 130 900 miljonu EUR apmērā, ko nodrošināja Eiropas Finanšu stabilitātes instruments (2), un no 2015. gada augusta līdz 2018. gada jūnijam Grieķija aizdevumu veidā no Eiropas Stabilizācijas mehānisma saņēma vēl 59 900 miljonu EUR (3). Pavisam Grieķijas nenokārtotās saistības pret eurozonas dalībvalstīm, Eiropas Finanšu stabilitātes instrumentu un Eiropas Stabilizācijas mehānismu ir 243 700 miljoni EUR. Turklāt, papildinot pirmo un otro ekonomikas korekciju programmu, Grieķija arī saņēma finansiālo palīdzību no Starptautiskā Valūtas fonda 32 100 miljonu EUR apmērā.

(2)

Eiropas Stabilizācijas mehānisma finansiālā palīdzība beigsies 2018. gada 20. augustā.

(3)

Eiropas Stabilizācijas mehānisma finansiālās palīdzības politikas nosacījumi ir izklāstīti Padomes Īstenošanas lēmumā (ES) 2016/544 (4), kas vēlāk tika grozīts ar Padomes Īstenošanas lēmumu (ES) 2017/1226 (5). Politikas nosacījumi tika sīkāk izklāstīti Eiropas Stabilizācijas mehānisma Saprašanās memorandā par īpašiem ekonomikas politikas nosacījumiem (“Saprašanās memorands”), ko 2015. gada 19. augustā parakstīja Komisija, pārstāvot Eiropas stabilizācijas mehānismu, un Grieķija, kā arī tās četros turpmākajos grozījumos.

(4)

Eiropas Stabilizācijas mehānisma finansiālās palīdzības satvarā Grieķija īstenoja daudzas reformas, kas aptvēra plašu politikas jomu loku, proti: i) fiskālo stabilitāti; ii) finanšu stabilitāti; iii) strukturālās reformas, kuru mērķis ir uzlabot konkurētspēju un izaugsmi, un iv) valsts pārvaldi. Balstoties uz lielo skaitu darbību, kas īstenotas saskaņā ar programmu, vidējā termiņā būtu jāturpina nozīmīgākās institucionālās un strukturālās reformas, lai nodrošinātu to pabeigšanu un pilnīgu efektivitāti.

(5)

Grieķijas valdības darbību rezultātā lielā mērā tika koriģētas fiskālās un ārējās plūsmas nelīdzsvarotības. Vispārējā valdības budžeta bilance 2016. un 2017. gadā bija pozitīva, un Grieķija ir ceļā uz to, lai sasniegtu primāro pārpalikuma mērķvērtību 3,5 % apmērā no iekšzemes kopprodukta 2018. gadā un vidējā termiņā. Ārējie neto aizdevumi kļuva pozitīvi 2015. gadā un pēc tam uzrādīja tikai nelielu deficītu. Ekonomika sāka atgūties – 2017. gadā izaugsme bija 1,4 %, un bezdarbs turpina samazināties. Vērtējot pēc galveno salīdzinošo ekonomikas snieguma rādītāju strukturālajiem komponentiem, stāvoklis Grieķijā ir uzlabojies.

(6)

Neraugoties uz reformām, Grieķija joprojām izjūt lielu nelīdzsvarotību un neaizsargātību, ko rada pārmantotās saistības. It īpaši, kā tas tika konstatēts arī Komisijas 2018. gada brīdināšanas mehānisma ziņojumā (sagatavots saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1176/2011 (6) 3. un 4. pantu), Grieķija saskaras ar turpmāk minētajām grūtībām. Pēc tam, kad 2016. gada beigās valsts parāds sasniedza augstāko virsotni, proti, 180,8 % no iekšzemes kopprodukta, 2017. gada beigās tas bija 178,6 % no iekšzemes kopprodukta, kas ir lielākais rādītājs Savienībā. Arī starptautisko ieguldījumu pozīcija neto, kas 2016. gadā bija gandrīz – 140 % no iekšzemes kopprodukta, joprojām ir ļoti augsta; turklāt par spīti tam, ka pašreizējais tekošais konts ir tuvu līdzsvaram, tas joprojām ir nepietiekams, lai pietiekami ātri ļautu samazināt lielo neto starptautisko ieguldījumu pozīciju līdz piesardzīgam līmenim. Bezdarbs, kura rādītājs no 27,9 % 2013. gadā – kas bija lielākais rādītājs –, ir samazinājies, tomēr 2018. gada martā joprojām bija 20,1 %. Joprojām ļoti liels ir ilgstošs bezdarbs (15,3 % – 2017. gada beigās) un jauniešu bezdarbs (43,8 % – 2018. gada martā). Joprojām pastāv nepieciešamība turpināt ievērojami uzlabot uzņēmējdarbības vidi, jo Grieķija joprojām būtiski atpaliek no labākā snieguma robežas vairākās galveno salīdzinošā ekonomikas snieguma rādītāju strukturālo komponentu jomās (piemēram, līgumu izpildes panākšana, īpašuma reģistrēšana, maksātnespējas lietu risināšana u. tml.).

(7)

Kaut gan banku sektors ir pietiekami kapitalizēts, tas joprojām saskaras ar problēmām, kas saistītas ar zemu rentabilitātes līmeni, lieliem nerezultatīvu riska darījumu parādiem; tas joprojām ir cieši saistīts ar valsti. Nerezultatīvu riska darījumu parāds 2018. gada marta beigās joprojām bija ļoti liels, proti, 92,4 miljardi EUR vai 48,5 % no kopējiem bilances riska darījumiem. Kaut gan Grieķija Eiropas Stabilizācijas mehānisma finansiālās palīdzības kontekstā ir pieņēmusi galvenos tiesību aktus, lai atvieglotu banku bilanču sakārtošanu, tomēr ir vajadzīgs pastāvīgs darbs, lai nerezultatīvu riska darījumu attiecību samazinātu līdz ilgtspējīgam līmenim un lai finanšu iestādes varētu vienmēr pildīt savas finanšu starpnieka un riska pārvaldības funkcijas. Bez tam ir pieņemts ceļvedis kapitāla kontroles atvieglošanai nolūkā atjaunot noguldītāju uzticēšanos. Kaut gan dažas kapitāla kontroles ir atvieglotas, darbs šajā jomā būtu jāturpina, pamatojoties uz pieņemtajiem kritērijiem.

(8)

Kopš 2010. gada Grieķijai bija liegta iespēja aizņemties finanšu tirgū, taču no 2017. gada jūlija tā sāka atgūt piekļuvi tirgiem, izdodot valsts obligācijas. Tomēr saistībā ar finanšu tirgu svārstīgumu Grieķijas obligāciju ienesīgums, salīdzinot ar citu eurozonas dalībvalstu peļņu, vēl arvien ir liels, un Grieķijas aizņemšanās nosacījumi, ņemot vērā ārējos ekonomiskos riskus, ir nestabili. Tāpēc ir jāveic turpmāki centieni, lai Grieķijai nodrošinātu pastāvīgu un stabilu tirgus pieejamību.

(9)

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, Komisija secina, ka Grieķija vēl arvien saskaras ar riskiem, kuri saistīti ar tās finanšu stabilitāti, un gadījumā, ja tie īstenotos, tie varētu radīt plašāku negatīvu ietekmi citās eurozonas dalībvalstīs. Ja šāda negatīva ietekme īstenotos, tā varētu rasties netieši, ietekmējot ieguldītāju uzticēšanos un tādējādi palielinot refinansēšanas izmaksas bankām un citām eurozonas dalībvalstīm.

(10)

Eurogrupa 2018. gada 22. jūnijā panāca politisku vienošanos īstenot papildu pasākumus nolūkā nodrošināt parāda atmaksājamību. Grieķijai ir liels vispārējās valdības parāda uzkrājums, kas 2017. gada beigās bija 178,6 % no valsts iekšzemes kopprodukta. Grieķija jau saņēma dāsnu Eiropas partneru finansiālo atbalstu uz atvieglotiem noteikumiem, un 2012. un vēlreiz 2017. gadā Eiropas Stabilizācijas mehānisma ietvaros tika veikti īpaši pasākumi, lai parādam piešķirtu ilgtspējīgāku stabilitāti. Parāda atmaksājamības analīzē, ko Komisija 2018. gada jūnijā sagatavoja, kontaktējoties ar Eiropas Centrālo banku un sadarbojoties ar Eiropas Stabilizācijas mehānismu, secināts, ka, neveicot turpmākus pasākumus, parāda atmaksājamībai pastāv būtisks risks, jo tika plānots, ka Grieķijas bruto finansējuma vajadzības ilgtermiņā pieaugs par vairāk kā 20 % no iekšzemes kopprodukta, kas ir slieksnis, ko Eurogrupa ir noteikusi kā kritēriju, pēc kura tiktu novērtēta parāda atmaksājamība. Pasākumi, kurus Eurogrupa uz šā pamata saskaņoja 2018. gada 22. jūnijā, ietvēra vidējo svērto dzēšanas termiņu pagarināšanu vēl uz 10 gadiem, procentu atlikšanu un amortizāciju vēl uz 10 gadiem, ka arī citu parāda pasākumu īstenošanu. Apvienojumā ar 15 000 miljonu EUR izmaksu, ar ko ir plānots nosegt skaidras naudas rezerves valsts parāda finansēšanas vajadzībām uz turpmākajiem 22 mēnešiem pēc programmas beigām, ir plānots, ka minētie pasākumi saskaņā ar Komisijas bāzes scenārija pieņēmumiem būs pietiekami, lai nodrošinātu parāda atmaksājamību un nodrošinātu, ka bruto finansējuma vajadzības nepārsniegtu 20 % no iekšzemes kopprodukta līdz 2060. gadam. Nelabvēlīga scenārija gadījumā vidēja termiņa pasākumi, kurus saskaņojusi Eurogrupa, uz zināmu laiku sniegtu labvēlīgu ieguldījumu attiecībā uz parāda atmaksājamību un nodrošinātu, ka bruto–finansējuma–vajadzību attiecība nepārsniegtu saskaņotos sliekšņus līdz 2036. gadam. Eurogrupa vienojās Eiropas Finanšu stabilitātes instrumenta labvēlības perioda beigās 2032. gadā pārskatīt, vai ir nepieciešami papildu parāda pasākumi, lai nodrošinātu, ka tiek ievēroti saskaņotie bruto-finansējuma-vajadzību mērķi, ar nosacījumu, ka tiek ievērota Eiropas Savienības budžeta struktūra, un vajadzības gadījumā veikt attiecīgas darbības.

(11)

Tomēr vidējā termiņā Grieķijai arī turpmāk ir jāpieņem pasākumi, lai risinātu grūtību cēloņus vai varbūtējos cēloņus, un jāievieš strukturālas reformas, lai atbalstītu noturīgu un ilgtspējīgu ekonomikas atveseļošanos, ņemot vērā pagātnes sekas vairākās nozarēs. Minētie faktori ietver smagu un ieilgušu lejupuslīdi krīzes laikā; Grieķijas parāda sloga apmēru; tās finanšu sektora neaizsargātību; joprojām salīdzinoši spēcīgo saikni starp finanšu sektoru un Grieķijas publiskajām finansēm, tostarp valsts īpašuma veidā; risku, ka smagā spriedze izplatīsies no minētajiem sektoriem uz citām dalībvalstīm, kā arī risku, ka Grieķijas valsts parāds ietekmē eurozonas dalībvalstis.

(12)

Šajā nolūkā Grieķija ir apsolījusi Eurogrupai turpināt un pabeigt visas galvenās reformas, kas tika pieņemtas saskaņā ar Eiropas Stabilizācijas mehānisma finansiālo palīdzību, un nodrošināt, ka tiek ievēroti saskaņā ar finansiālās palīdzības programmām noteikto svarīgo reformu mērķi.

(13)

Grieķija ir arī apņēmusies īstenot konkrētas darbības fiskālās un fiskālās strukturālās politikas, sociālās palīdzības, finanšu stabilitātes, darba un produktu tirgu, privatizācijas un valsts pārvaldes jomās. Minētās konkrētās darbības, kas ir izklāstītas Eurogrupas 2018. gada 22. jūnija paziņojuma pielikumā, palīdzēs risināt varbūtējos ekonomisko grūtību cēloņus.

(14)

Lai novērstu atlikušos riskus un uzraudzītu šajā sakarībā vērsto saistību izpildi, šķiet nepieciešami un pamatoti Grieķijai piemērot pastiprinātu uzraudzību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 472/2013 2. panta 1. punktu.

(15)

Ar Grieķiju notika oficiālas konsultācijas – arī ar formālas 2018. gada 4. jūlijā nosūtītas vēstules starpniecību –, un tai tika dota iespēja paust savu viedokli par Komisijas novērtējumu. Savā 2018. gada 6. jūlija atbildē Grieķija piekrita Komisijas novērtējumam, ko tā sniedza attiecībā uz ekonomiskajām problēmām, ar ko valsts saskaras, un tas ir pamats pastiprinātas uzraudzības aktivizēšanai.

(16)

Grieķija arī turpmāk saņems tehnisko atbalstu saskaņā ar Strukturālo reformu atbalsta programmu (kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2017/825 (7)) reformu izstrādē un īstenošanā, tostarp galveno reformu turpināšanā un pabeigšanā, atbilstīgi politikas saistībām, ko uzrauga saskaņā ar pastiprinātu uzraudzību.

(17)

Komisija agrīnās brīdināšanas sistēmas satvarā plāno cieši sadarboties ar Eiropas Stabilizācijas mehānismu pastiprinātas uzraudzības īstenošanā,

(1)

Eiropas Komisija (“Komisija”) 2017. gada 19. decembrī sāka antidempinga izmeklēšanu attiecībā uz Bosnijas un Hercegovinas un Brazīlijas izcelsmes silīcija importu Savienībā un Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēja attiecīgu paziņojumu (2) par procedūras sākšanu.

(2)

Izmeklēšana tika sākta pēc tam, kad sūdzību iesniedza Ferroatlántica un Ferropem (“sūdzības iesniedzēji”), kas pārstāv vairāk nekā 85 % no silīcija kopējā ražošanas apjoma Savienībā. Sūdzībā bija ietverti pirmšķietami pierādījumi par dempingu, kas izraisa kaitējumu, un to uzskatīja par pietiekamu iemeslu, lai pamatotu procedūras sākšanu.

(3)

Par izmeklēšanas sākšanu Komisija informēja sūdzības iesniedzējus, zināmos ražotājus eksportētājus Bosnijā un Hercegovinā un Brazīlijā, zināmos importētājus un lietotājus un citas zināmās ieinteresētās personas, kā arī Bosnijas un Hercegovinas un Brazīlijas pārstāvjus. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajā termiņā rakstiski darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu.

(4)

Sūdzības iesniedzēji ar 2018. gada 7. maija e-pastu paziņoja Komisijai, ka tie vēlas atsaukt savu sūdzību.

(5)

Saskaņā ar pamatregulas 9. panta 1. punktu procedūras var izbeigt, ja sūdzība ir atsaukta, ja vien šāda izbeigšana nav pretrunā Savienības interesēm.

(6)

Izmeklēšanā netika atklāti apsvērumi, kas liecinātu, ka šāda izbeigšana būtu pretrunā Savienības interesēm. Tādēļ Komisija uzskatīja, ka būtu jāizbeidz izmeklēšana par Bosnijas un Hercegovinas un Brazīlijas izcelsmes silīcija importu Savienībā.

(7)

Visas pārējās ieinteresētās personas tika attiecīgi informētas, un tām tika dota iespēja sniegt piezīmes. Tomēr Komisija nesaņēma piezīmes, kas liecinātu, ka izbeigšana būtu pretrunā Savienības interesēm.

(8)

Tādēļ Komisija secina, ka antidempinga procedūra attiecībā uz Bosnijas un Hercegovinas un Brazīlijas izcelsmes silīcija importu Savienībā būtu jāizbeidz, nenosakot pasākumus.

(9)

Šis lēmums ir saskaņā ar atzinumu, kuru sniegusi komiteja, kas izveidota ar pamatregulas 15. panta 1. punktu,