(1)

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 1354/2011 (2) paredz atvērt Savienības ikgadējās aitu, kazu, aitas gaļas un kazas gaļas importa tarifa kvotas, tai skaitā precēm, kuru izcelsme ir Islandē.

(2)

Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1354/2011 4. pantā paredzēts, ka tarifa kvotas, kas atvērtas ar minēto regulu, jāpārvalda saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 (3) 49. līdz 54. pantu.

(3)

2017. gada 23. martā Eiropas Savienība un Islande parakstīja Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā (turpmāk “nolīgums”), kas attiecas uz lauksaimniecības produktu tirdzniecības papildu preferencēm. Savienības vārdā parakstīt jauno nolīgumu tika atļauts ar Padomes Lēmumu (ES) 2016/2087 (4), bet to noslēgt – ar Padomes Lēmumu (ES) 2017/1913 (5).

(4)

Saskaņā ar nolīguma V pielikumu Savienība Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1354/2011 grozīja ar Īstenošanas regulu (ES) 2018/562 (6). Šis grozījums palielināja iepriekš pastāvējušās beznodokļu kvotas Islandes izcelsmes aitas gaļai un kazas gaļai, kas atbilst tarifa pozīcijai 0204 un 0210, turklāt atvēra Savienības ikgadējo beznodokļu kvotu pārstrādātai aitas gaļai, kas atbilst apakšpozīcijai 1602 90.

(5)

Aitas gaļas un kazas gaļas kvotu daudzumi, ko pārvalda saskaņā ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1354/2011, ir izteikti kautsvara ekvivalentā, savukārt nolīgumā paredzēts, ka daudzumi jāizsaka produktu tonnās. Tāpēc nolīgumā noteikto Savienības tarifu kvotu pārvaldību ir lietderīgi paredzēt atsevišķā regulā, kura jāpieņem, lai nodrošinātu netraucētu kvotu pārvaldību atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 952/2013 (7). Tādējādi minētās tarifu kvotas būtu vienlaicīgi jāizslēdz no Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1354/2011, pamatojoties uz Regulu (ES) Nr. 1308/2013.

(6)

Tāpēc Īstenošanas regula (ES) Nr. 1354/2011 ir attiecīgi jāgroza.

(7)

Jaunā regula, ar ko atver importa tarifu kvotas Islandes izcelsmes aitas gaļai un kazas gaļai, un pārstrādātai aitas gaļai un ko pieņem saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 952/2013, būs piemērojama no 2018. gada 1. septembra. Tāpēc Īstenošanas Regulas (ES) Nr. 1354/2011 attiecīgie grozījumi būtu jāpiemēro no tās pašas dienas.

(8)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas komitejas atzinumu,

(1)

Ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) Nr. 1062/2014 (2) izveidots to esošo aktīvo vielu saraksts, kuras jānovērtē, lai lemtu par to iespējamu apstiprināšanu lietošanai biocīdos. Acetamiprīds ir šajā sarakstā.

(2)

Acetamiprīds ir novērtēts lietošanai biocīdos, kas pieder pie Regulas (ES) Nr. 528/2012 V pielikumā aprakstītā 18. produkta veida “insekticīdi, akaricīdi un produkti citu posmkāju kontrolei”.

(3)

Par ziņotāju dalībvalsti tika izraudzīta Beļģija, kuras kompetentā novērtētājiestāde 2015. gada 27. jūlijā iesniedza novērtējuma ziņojumu kopā ar ieteikumiem.

(4)

Saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) Nr. 1062/2014 7. panta 2. punktu, ņemot vērā kompetentās novērtētājiestādes secinājumus, Biocīdu komiteja 2017. gada 14. decembrī formulēja Eiropas Ķimikāliju aģentūras atzinumu (3).

(5)

Saskaņā ar minēto atzinumu 18. produkta veida biocīdi, kas satur acetamiprīdu, varētu atbilst Regulas (ES) Nr. 528/2012 19. panta 1. punkta b) apakšpunkta prasībām, ja attiecībā uz to lietošanu tiek ievērotas noteiktas specifikācijas un nosacījumi.

(6)

Tāpēc ir lietderīgi acetamiprīdu apstiprināt lietošanai 18. produkta veida biocīdos ar noteikumu, ka tiek ievērotas noteiktas specifikācijas un nosacījumi.

(7)

Eiropas Ķimikāliju aģentūras atzinumā secināts, ka acetamiprīds atbilst kritērijiem, pēc kuriem vielas atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1907/2006 (4) XIII pielikumam kvalificē par ļoti noturīgām (vP) un toksiskām (T). Tāpēc acetamiprīds atbilst Regulas (ES) Nr. 528/2012 10. panta 1. punkta d) apakšpunktā izklāstītajiem nosacījumiem un būtu jāuzskata par aizstājamu vielu.

(8)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 528/2012 10. panta 4. punktu aktīvās vielas, kas uzskatāma par aizstājamu vielu, apstiprināšanas termiņš nepārsniedz septiņus gadus.

(9)

Acetamiprīds atbilst nosacījumiem, pēc kuriem vielas atbilstoši Regulas (EK) Nr. 1907/2006 XIII pielikumam kvalificē par ļoti noturīgām (vP), tāpēc apstrādāti izstrādājumi, kuri apstrādāti ar acetamiprīdu vai kuros tas iestrādāts, būtu jālaiž tirgū ar attiecīgu marķējumu.

(10)

Pirms aktīvo vielu apstiprina, būtu jāpaiet saprātīgi ilgam laikam, lai ieinteresētās personas varētu veikt jauno prasību izpildei nepieciešamos sagatavošanās pasākumus.

(11)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Biocīdu pastāvīgās komitejas atzinumu,

(1)

Ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) Nr. 1062/2014 (2) izveidots to esošo aktīvo vielu saraksts, kuras jānovērtē, lai lemtu par to iespējamu apstiprināšanu lietošanai biocīdos. Cipermetrīns ir šajā sarakstā.

(2)

Cipermetrīns ir novērtēts lietošanai biocīdos, kas pieder pie Regulas (ES) Nr. 528/2012 V pielikumā aprakstītā 18. produkta veida “insekticīdi, akaricīdi un produkti citu posmkāju kontrolei”.

(3)

Par ziņotāju dalībvalsti tika izraudzīta Beļģija, un tās kompetentā novērtētājiestāde 2015. gada 15. aprīlī iesniedza novērtējuma ziņojumu kopā ar saviem ieteikumiem.

(4)

Saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 1062/2014 7. panta 2. punktu, ņemot vērā kompetentās novērtētājiestādes secinājumus (3), Biocīdu komiteja 2017. gada 5. maijā formulēja Eiropas Ķimikāliju aģentūras atzinumu.

(5)

Saskaņā ar minēto atzinumu 18. produkta veida biocīdi, kas satur cipermetrīnu, varētu atbilst Regulas (ES) Nr. 528/2012 19. panta 1. punkta b) apakšpunkta prasībām, ja vien attiecībā uz šīs vielas lietošanu tiek ievērotas noteiktas specifikācijas un nosacījumi.

(6)

Tāpēc ir lietderīgi cipermetrīnu apstiprināt lietošanai 18. produkta veida biocīdos ar noteikumu, ka tiek ievērotas noteiktas specifikācijas un nosacījumi.

(7)

Turklāt skrīninga pētījumā, kas īstenots, gatavojot Komisijas veiktu ietekmes novērtējumu par dažādiem risinājumiem, kā noteikt endokrīno disruptorus identificēšanas kritērijus, ir konstatēta nepieciešamība vēl tālāk pētīt cipermetrīna potenciālās endokrīni disruptīvās īpašības (4). Cipermetrīna endokrīni disruptīvā potenciāla novērtējums tiks sagatavots arī Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1107/2009 (5) kontekstā, un tā secinājumi tiek gaidīti pirms 2018. gada beigām. Atkarībā no šā novērtējuma rezultātiem Komisija apsvērs, vai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 528/2012 15. pantu nav jāpārskata apstiprinājums, kas cipermetrīnam piešķirts kā biocīdos lietojamai aktīvai vielai.

(8)

Pirms aktīvo vielu apstiprina, būtu jāpaiet saprātīgi ilgam laikam, lai ieinteresētās personas varētu veikt jauno prasību izpildei nepieciešamos sagatavošanās pasākumus.

(9)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Biocīdu pastāvīgās komitejas atzinumu,

(1)

Apvienotās Karalistes kompetentā novērtētājiestāde 2015. gada 7. jūlijā saņēma pieteikumu, kurā lūgts aktīvo vielu penflufēnu apstiprināt lietošanai 8. produkta veida “koksnes konservanti” biocīdos, kas aprakstīti Regulas (ES) Nr. 528/2012 V pielikumā.

(2)

Apvienotās Karalistes kompetentā novērtētājiestāde saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 528/2012 8. panta 1. punktu 2017. gada 28. februārī iesniedza novērtējuma ziņojumu kopā ar saviem ieteikumiem.

(3)

Ņemot vērā kompetentās novērtētājiestādes secinājumus (2), Biocīdu komiteja 2017. gada 14. decembrī formulēja Eiropas Ķimikāliju aģentūras atzinumu.

(4)

Saskaņā ar minēto atzinumu 8. produkta veida biocīdi, kas satur penflufēnu, varētu atbilst Regulas (ES) Nr. 528/2012 19. panta 1. punkta b) apakšpunkta prasībām, ja attiecībā uz to lietošanu tiek ievērotas noteiktas specifikācijas un nosacījumi.

(5)

Tāpēc ir lietderīgi penflufēnu apstiprināt lietošanai 8. produkta veida biocīdos ar noteikumu, ka tiek ievērotas noteiktas specifikācijas un nosacījumi.

(6)

Eiropas Ķimikāliju aģentūras atzinumā secināts, ka penflufēns atbilst ļoti noturīgas (vP) vielas kritērijiem, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1907/2006 (3) XIII pielikumā, tāpēc izstrādājumi, kuri apstrādāti ar penflufēnu vai kuros tas iestrādāts, būtu atbilstoši jāmarķē, kad tos laiž tirgū.

(7)

Pirms aktīvo vielu apstiprina, būtu jāpaiet saprātīgi ilgam laikam, lai ieinteresētās personas varētu veikt jauno prasību izpildei nepieciešamos sagatavošanās pasākumus.

(8)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Biocīdu pastāvīgās komitejas atzinumu,

(1)

Regulā (ES) 2015/2283 ir noteikts, ka Savienības tirgū var laist tikai atļautus un Savienības sarakstā iekļautus jaunos pārtikas produktus.

(2)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2015/2283 8. pantu tika pieņemta Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/2470 (2), ar ko izveido atļauto jauno pārtikas produktu Savienības sarakstu.

(3)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2015/2283 12. pantu Komisijai jāiesniedz projekts īstenošanas aktam, ar ko atļauj jaunu pārtikas produktu laist Savienības tirgū un atjaunina Savienības sarakstu.

(4)

Dabīgais zeaksantīns ir cilvēka normāla uztura sastāvdaļa, kas ir daudzos augļos un zaļajos dārzeņos, kā arī olas dzeltenumā. To pašlaik izmanto arī uztura bagātinātājos, kas atbilst definīcijai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2002/46/EK (3).

(5)

Komisijas Īstenošanas lēmums 2013/49/ES (4) saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 258/97 (5) atļāva laist tirgū sintētisko zeaksantīnu kā jaunu pārtikas produktu sastāvdaļu uztura bagātinātājos ar maksimālo devu līdz 2 mg dienā. Ar Īstenošanas lēmumu 2013/49/ES atļautā sintētiskā zeaksantīna nosaukums to saturošu pārtikas produktu marķējumā ir “sintētiskais zeaksantīns”.

(6)

2018. gada 23. februārī uzņēmums DSM Nutritional Products Europe (“pieteikuma iesniedzējs”) iesniedza Komisijai lūgumu atļaut grozīt sintētiskā zeaksantīna nosaukumu un īpašās marķēšanas prasības Regulas (ES) 2015/2283 10. panta 1. punkta nozīmē. Pieteikumā ir lūgts svītrot terminu “sintētisks” no jaunā pārtikas produkta nosaukuma, kas minēts Savienības sarakstā, un no to saturošu pārtikas produktu marķējuma.

(7)

Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka zeaksantīna nosaukuma un marķēšanas prasību maiņa ir nepieciešama, lai mazinātu jebkādu iespējamu negatīvu ekonomisko ietekmi, ko termina “sintētisks” negatīvās konotācijas dēļ var izraisīt minētā termina izmantošana sintētisko zeaksantīnu saturošu uztura bagātinātāju marķējumā. Pieteikuma iesniedzējs arī apgalvo, ka uzņēmēji, kuri tirgū laiž atļautos sintētiskos jaunos pārtikas produktus saturošus uztura bagātinātājus, kuru marķējumā termina “sintētisks” nav, šādu iespējamu negatīvu ekonomisko ietekmi, visticamāk, nav pieredzējuši.

(8)

Patlaban vairākām sintētiskajām vielām, kuras ir atļautas un iekļautas jauno pārtikas produktu Savienības sarakstā, ir dabīgas izcelsmes analogi, un uztura bagātinātājos izmanto abas formas. Tomēr šīs sintētiskās vielas ne Savienības sarakstā, ne marķējumā netiek norādītas kā sintētiskas. Izmaiņas sintētiskā zeaksantīna nosaukumā un marķēšanā nodrošinās konsekvenci ar šo sintētisko vielu apzīmēšanu un marķēšanu.

(9)

Piedāvātajos zeaksantīna lietošanas veidos un devās, ja to izmanto par sastāvdaļu uztura bagātinātājos, nav izmaiņu, un nekaitīguma apsvērumi, kas atbalstīja sintētiskā zeaksantīna atļaujas piešķiršanu ar Īstenošanas lēmumu 2013/49/ES, joprojām ir spēkā, tāpēc attiecībā uz nekaitīgumu šīs izmaiņas bažas nerada. Ņemot vērā šos pamatotos faktorus, piedāvātās izmaiņas atbilst Regulas (ES) 2015/2283 12. panta 1. punktam.

(10)

Iespējams, ka jaunās marķēšanas prasības īstenošana saskaņā ar šo īstenošanas regulu varētu ietvert izmaiņas uzņēmējiem, kuri sintētisko zeaksantīnu pašlaik laiž tirgū. Tāpēc ir lietderīgi paredzēt pārejas periodu.

(11)

Direktīvā 2002/46/EK ir noteiktas prasības attiecībā uz uztura bagātinātājiem. Zeaksantīna nosaukuma un īpašo marķēšanas prasību maiņa būtu jāatļauj, neskarot minētās direktīvas normas.

(12)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

(1)

Regulā (ES) 2015/2283 paredzēts, ka Savienībā drīkst tirgū laist tikai tādus jaunos pārtikas produktus, kas ir atļauti un iekļauti Savienības sarakstā.

(2)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2015/2283 8. pantu tika pieņemta Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/2470 (2), ar ko izveido atļauto jauno pārtikas produktu Savienības sarakstu.

(3)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2015/2283 12. pantu Komisija lemj par atļaujas piešķiršanu jaunam pārtikas produktam, par tā laišanu Savienības tirgū un par Savienības saraksta atjaunināšanu.

(4)

2014. gada 21. oktobrī uzņēmums Desert Labs, Ltd (“pieteikuma iesniedzējs”) Īrijas kompetentajai iestādei iesniedza pieprasījumu kā jaunu pārtikas produktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 258/97 (3) 1. panta 2. punkta e) apakšpunkta nozīmē Savienības tirgū laist kaltētas Hoodia parviflora virszemes daļas. Pieteikumā lūgts atļaut kaltētas Hoodia parviflora virszemes daļas izmantot pārtikas produktos, tostarp dzērienos, cepumos, konditorejas izstrādājumos, sāļajās uzkodās, zupās un buljonos, tējā, kafijā un ūdenī. Tās paredzētas arī izmantošanai uztura bagātinātājos.

(5)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2015/2283 35. panta 1. punktu ikvienu tādu pieteikumu laist Savienības tirgū jaunu pārtikas produktu, kurš dalībvalstij iesniegts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 258/97 4. pantu un par kuru galīgais lēmums nav pieņemts pirms 2018. gada 1. janvāra, uzskata par pieteikumu, kas iesniegts atbilstoši Regulai (ES) 2015/2283.

(6)

Lai gan pieprasījums atļaut laist Savienības tirgū kaltētas Hoodia parviflora virszemes daļas kā jaunu pārtikas produktu dalībvalstij tika iesniegts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 258/97 4. pantu, pieteikums atbilst arī Regulā (ES) 2015/2283 noteiktajām prasībām.

(7)

2015. gada 24. augustā Īrijas kompetentā iestāde izdeva sākotnējo novērtējuma ziņojumu. Šajā ziņojumā tā secināja, ka kaltētas Hoodia parviflora virszemes daļas atbilst kritērijiem, kas attiecībā uz jauniem pārtikas produktiem noteikti Regulas (EK) Nr. 258/97 3. panta 1. punktā.

(8)

2015. gada 28. augustā Komisija sākotnējo novērtējuma ziņojumu pārsūtīja pārējām dalībvalstīm. Regulas (EK) Nr. 258/97 6. panta 4. punkta pirmajā daļā noteiktajā 60 dienu laikposmā dažas dalībvalstis pauda pamatotus iebildumus saistībā ar jaunā pārtikas produkta nepietiekamu raksturojumu, ierobežotu alergenitātes novērtējumu, nepietiekamiem datiem, lai varētu izslēgt risku bērniem, kas vecāki par 12 gadiem, nepietiekamu informāciju par specifikāciju, stabilitāti, devas novērtējumu un toksikoloģiskajiem datiem.

(9)

Ņemot vērā dažu dalībvalstu paustos iebildumus, Komisija 2016. gada 25. janvārī apspriedās ar Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi (“Iestāde”) un lūdza tai veikt papildu novērtējumu par kaltētām Hoodia parviflora virszemes daļām kā jaunu pārtikas produktu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 258/97.

(10)

2017. gada 20. septembrī Iestāde pieņēma zinātnisku atzinumu par kaltētu Hoodia parviflora virszemes daļu kā jauna pārtikas produkta nekaitīgumu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 258/97 (4). Lai gan Iestāde minēto atzinumu sastādījusi un pieņēmusi saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 258/97, tas atbilst Regulas (ES) 2015/2283 11. pantā noteiktajām prasībām.

(11)

Iestāde savā atzinumā nav pierādījusi kaltētu Hoodia parviflora virszemes daļu nekaitīgumu pārtikā, ja tās lieto pieteikuma iesniedzēja piedāvātajos lietojuma veidos un lietošanas devās, jo deva pārsniegtu līmeni, kas tiek uzskatīts par nekaitīgu (0,134 mg/kg ķermeņa masas). Tomēr Iestāde secināja, ka kaltētas Hoodia parviflora virszemes daļas ir nekaitīgas pieaugušajiem, ja tās pievieno uztura bagātinātājiem maksimālās diennakts devas (9,4 mg) apmērā, kas atbilst nekaitīgai devai pieaugušam cilvēkam ar ķermeņa masu 70 kg.

(12)

Minētais atzinums ir pietiekams pamats secinājumam, ka kaltētas Hoodia parviflora virszemes daļas, piedāvātajos lietojuma veidos un lietošanas devās lietotas par sastāvdaļu uztura bagātinātājos, atbilst Regulas (ES) 2015/2283 12. panta 1. punkta noteikumiem.

(13)

2018. gada 24. janvārī pieteikuma iesniedzējs Komisijai iesniedza īpašumtiesību datu aizsardzības pieprasījumu attiecībā uz diviem pētījumiem, kas iesniegti pieteikuma pamatošanai, proti, ziņojumam par kaltētu Hoodia parviflora virszemes daļu devas noteikšanas orālās toksicitātes 14 dienu pētījumu (5), kā arī ziņojumam par orālās toksicitātes 90 dienu pētījumu (6), kas izmantots par pamatu etalondevas (BMD) analīzei un cilvēkam nekaitīgu devu noteikšanai.

(14)

2018. gada 18. februārī Iestāde norādīja (7), ka, izstrādājot atzinumu par kaltētām Hoodia parviflora virszemes daļām kā jaunu pārtikas produktu, dati no ziņojuma par 90 dienu orālās toksicitātes pētījumu ir izmantoti par pamatu BMD analīzei un cilvēkam nekaitīgu devu noteikšanai. Tāpēc tiek uzskatīts, ka secinājumus par kaltēto Hoodia parviflora virszemes daļu nekaitīgumu nevarētu izdarīt bez minētā pētījuma ziņojuma datiem.

(15)

Pēc Iestādes atzinuma saņemšanas Komisija lūdza pieteikuma iesniedzēju precizēt pamatojumu, kas sniegts saistībā ar īpašumtiesību prasību par pētījumu un prasību piešķirt ekskluzīvas tiesības atsaukties uz minēto pētījumu, kā minēts Regulas (ES) 2015/2283 26. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā.

(16)

Pieteikuma iesniedzējs arī paziņoja, ka laikā, kad pieteikums tika iesniegts, tam piederēja patentētas un ekskluzīvas tiesības atsaukties uz šo pētījumu saskaņā ar valsts tiesību aktiem un ka tāpēc trešās personas nevarēja pētījumam likumīgi piekļūt vai izmantot to. Komisija novērtēja visu pieteikuma iesniedzēja sniegto informāciju un uzskatīja, ka pieteikuma iesniedzējs ir pietiekami pamatojis Regulas (ES) 2015/2283 26. panta 2. punktā noteikto prasību izpildi.

(17)

Attiecīgi, kā paredzēts Regulas (ES) 2015/2283 26. panta 2. punktā, 90 dienu perorālās toksicitātes pētījumu, kas ietverts pieteikuma iesniedzēja dokumentācijā, piecus gadus no šīs regulas spēkā stāšanās dienas EFSA nedrīkstētu izmantot nākamā pieteikuma iesniedzēja labā. Tādējādi ar šo regulu atļauto jauno pārtikas produktu laist Savienības tirgū piecu gadu laikposmā drīkstētu tikai attiecīgais pieteikuma iesniedzējs.

(18)

Lai gan šā jaunā pārtikas produkta atļauja ir ierobežota un uz pieteikuma iesniedzēja dokumentācijā ietverto pētījumu ir atļauts atsaukties vienīgi pieteikuma iesniedzējam, tomēr citiem pieteikuma iesniedzējiem netiek liegts pieteikties uz atļauju laist tirgū to pašu jauno pārtikas produktu ar nosacījumu, ka pieteikuma pamatā ir likumīgi iegūta informācija, kas vajadzīga pamatotas atļaujas saņemšanai saskaņā ar šo regulu.

(19)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2002/46/EK (8) ir izklāstītas uztura bagātinātājiem piemērojamās prasības. Kaltētu Hoodia parviflora virszemes daļu lietošana būtu jāatļauj, neskarot minētās direktīvas normas.

(20)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

(1)

2016. gada 2. novembrī Čehijas Republika (turpmāk tekstā – “pieteikuma iesniedzējs”) iesniedza Komisijai pieprasījumu saskaņā ar Direktīvas 2014/25/ES 35. panta 1. punktu (turpmāk tekstā – “pieprasījums”).

(2)

Pieprasījums attiecas uz šādām tajā raksturotajām darbībām:

(3)

Pieprasījumam bija pievienota Čehijas Republikas valsts konkurences iestādes (VKI) vēstule, datēta ar 2016. gada 30. septembri, un šīs iestādes papildvēstule, datēta ar 2017. gada 14. jūniju (turpmāk tekstā – “VKI atzinums”).

(4)

2016. gada 30. septembra vēstulē, ko VKI izdeva pēc Čehijas Rūpniecības un tirdzniecības ministrijas pieprasījuma sniegt atzinumu par elektroenerģijas un gāzes mazumtirdzniecības Čehijas Republikā atbrīvošanu no Direktīvas 2014/25/ES piemērošanas, VKI atzīmēja, ka “tās rīcībā nebija pietiekami daudz laika, lai veiktu nozares apsekojumu šajās jomās, kas ļautu tai izvērtēt situāciju attiecīgajos tirgos un atbildēt” ministrijas pieprasījumam. Visbeidzot, VKI šajā vēstulē pauda uzskatu: “Var uzskatīt, ka atbrīvojums tirgiem gāzes un elektroenerģijas piegādēs galalietotājiem Čehijas Republikā saskaņā ar 34. pantu neatstātu nelabvēlīgu ietekmi uz ekonomisko konkurenci šajos tirgos. Šis biroja (2) secinājums balstās Rūpniecības un tirdzniecības ministrijas iesniegtajos dokumentos. Šajā lietā birojs patur tiesības atkārtoti izvērtēt savu atzinumu gadījumos, ja šajos tirgos notiktu kādas strukturālas vai citas būtiskas izmaiņas vai ja tiktu laboti kādi birojam sniegtās informācijas pamatojošie dati.”

(5)

VKI 2017. gada 14. jūnija papildvēstule pamatojās uz “citiem Čehijas Republikas iesniegtiem dokumentiem (..) un neatkarīga tirgus operatora (OTE) un arī dažu atbilstošajos tirgos darbojošos uzņēmumu, tostarp ČEZ grupas (ČEZ) un Pražská plynárenská, nodrošinātiem datiem”. Papildvēstule īpaši atsaucās uz vairākām Komisijas paustajām bažām par elektroenerģijas mazumtirdzniecības maziem patērētājiem tirgu, piemēram, augsto tirgus koncentrāciju, zemajiem pārejas rādītājiem un ČEZ grupas vertikālo integrāciju. Papildvēstulē tika secināts, ka nav tādu šķēršļu, kas liegtu kādam no tirgiem, uz ko attiecas šis pieprasījums, tikt atbrīvotam no direktīvas piemērošanas.

(6)

Pieprasījums bija arī papildināts ar konsultanta ziņojumu (3) (turpmāk tekstā – “CRA ziņojums”).

(7)

Komisija iesniedza pieteikuma iesniedzējam papildinformācijas pieprasījumus 2017. gada 31. janvārī, 2017. gada 24. martā, 2017. gada 27. martā, 2017. gada 21. aprīlī, 2017. gada 1. jūnijā, 2017. gada 28. jūnijā un 2017. gada 21. decembrī, bet pieteikuma iesniedzējs atbildes sniedza 2017. gada 16. februārī, 2017. gada 28. martā, 2017. gada 31. martā, 2017. gada 3. maijā, 2017. gada 10. maijā, 2017. gada 9. jūnijā, 2017. gada 1. augustā un 2018. gada 12. aprīlī. Turklāt, pēc pieteikuma iesniedzēja pieprasījuma Komisija tikās ar tā pārstāvjiem 2017. gada 31. janvārī, 2017. gada 28. februārī, 2017. gada 29. martā, 2017. gada 30. maijā un 2017. gada 9. jūnijā. Pieteikuma iesniedzējs arī sniedza papildinformāciju 2017. gada 27. janvārī.

(8)

Direktīva 2014/25/ES attiecas uz līgumu piešķiršanu tādu darbību īstenošanai, kas attiecas uz elektroenerģijas un gāzes mazumtirdzniecības piegādi, ja vien šādai darbībai nav piemērots atbrīvojums saskaņā ar minētās direktīvas 34. pantu.

(9)

Saskaņā ar Direktīvu 2014/25/ES direktīva neattiecas uz līgumiem, kas paredzēti, lai dotu tiesības veikt kādu no darbībām, uz kurām attiecas direktīva, ja dalībvalstī, kurā attiecīgo darbību veic, uz to attiecas tieša konkurence tirgos, kuriem piekļuve nav ierobežota. To, vai kāda darbība ir pakļauta tiešai konkurencei, novērtē, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem un ņemot vērā attiecīgās nozares īpatnības.

(10)

Piekļuvi tirgum uzskata par neierobežotu, ja dalībvalsts ir īstenojusi un piemērojusi attiecīgos Savienības tiesību aktus par konkrētās nozares vai tās daļas atvēršanu. Šie tiesību akti ir uzskaitīti Direktīvas 2014/25/ES III pielikumā. Uz elektroenerģijas nozari attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/72/EK (4). Uz dabasgāzes nozari attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/73/EK (5).

(11)

Čehijas Republika ir transponējusi Direktīvu 2009/72/EK un Direktīvu 2009/73/EK savas valsts tiesību aktos ar Likumu Nr. 458/2000 Sb. par uzņēmējdarbības un valsts pārvaldes nosacījumiem enerģētikas tirgos (turpmāk tekstā – “Enerģētikas likums”) (6).

(12)

2017. gada 7. decembrī Komisija Čehijas Republikas Ārlietu ministram adresēja oficiāla paziņojuma vēstuli (turpmāk – “OPV”) (atsaucoties uz pienākumu neizpildes procedūru Nr. 2017/2152) par Direktīvas 2009/72/EK un Direktīvas 2009/73/EK nepareizu transponēšanu Čehijas tiesību sistēmā. Tā kā Direktīvas 2014/25/ES 34. panta 3. punkta pirmajā daļā minētais neierobežotas piekļuves tirgum pieņēmums nav piemērojams pienākumu neizpildes procedūrai pakļautām lietām, Komisija savā 2017. gada 21. decembra e-pasta vēstulē pieprasīja pieteikuma iesniedzējam iesniegt savus novērojumus šajā lietā un paskaidrot, vai piekļuve tirgum nav ierobežota de facto un de jure atbilstoši Direktīvas 2014/25/ES 34. panta 3. punkta otrajai daļai.

(13)

Pieteikuma iesniedzējs savā atbildē, datētā ar 2018. gada 12. aprīli, paskaidroja, ka piekļuve tirgum nav ierobežota de facto, un galvenie argumenti bija: zemās ienākšanas tirgū izmaksas, citu šķēršļu ienākšanai tirgū neesamība, lielais elektroenerģijas un gāzes tirdzniecībai piešķirto atļauju skaits (7) un lielais pašlaik tirgū aktīvo mazumtirgotāju skaits elektroenerģijas mazumtirdzniecības piegādes un gāzes mazumtirdzniecības jomā (8). Turklāt pieteikuma iesniedzējs paskaidroja, ka veids, kādā OPV ietvertie Savienības tiesību nosacījumi tika atspoguļoti valsts tiesību aktos, neizraisīja de jure ierobežojumu piekļuvei elektroenerģijas un gāzes mazumtirdzniecības tirgiem. Pieteikuma iesniedzējs arī šajā kontekstā iebilda, ka konkrēti pienākumu neizpildes procedūrā minētie jautājumi vai nu neattiecās uz piekļuvi tirgum, vai arī bija tikai iespējami saistīti ar to.

(14)

Jautājumā, vai piekļuve tirgum ir brīva de facto, Komisija piekrīt pieteikuma iesniedzēja argumentiem un īpaši par lielo valstiskā līmenī aktīvo mazumtirgotāju skaita esamību elektroenerģijas mazumtirdzniecības tirgos un gāzes mazumtirdzniecības piegādes tirgū, kas norāda, ka piekļuve tirgum nav ierobežota de facto.

(15)

Jautājumā, vai piekļuve tirgum nav ierobežota de jure, Komisija ir rūpīgi ņēmusi vērā pieteikuma iesniedzēja paskaidrojumus par veidu, kurā OPV paustās bažas tika risinātas valsts tiesību aktos. Komisija šos paskaidrojumus analizēja Direktīvas 2014/25/ES prasību kontekstā, t. i., lai novērtētu, vai valsts tiesību aktu noteikumi un ar tiem saistītās un pienākumu neizpildes procedūrā izteiktās bažas var izraisīt de jure ierobežojumu piekļuvei tirgum Direktīvas 2014/25/ES 34. panta izpratnē. Pēc pieteikuma iesniedzēja argumentu izskatīšanas Komisija piekrīt argumentam, uz ko balstās visi pieteikuma iesniedzēja paskaidrojumi par to, ka konkrētie pienākumu neizpildes procedūrā izteiktie jautājumi nav tieši saistīti ar piekļuvi tirgum. Komisija arī ņem vērā pieteikuma iesniedzēja argumentu, ka ir vietā skatīt Čehijas tiesību sistēmu kā vienotu veselumu, īpaši attiecībā uz pienākumu skaidrot atbilstīgos valsts tiesību aktu noteikumus tā, lai tiktu ievērotas ES tiesību prasības. Tāpēc, kaut arī pienākumu neizpildes procedūrā konstatētās bažas joprojām pastāv, un neskarot šo pienākumu neizpildes procedūru, šī lēmuma un procedūras mērķiem saskaņā ar Direktīvu 2014/25/ES, Komisija uzskata, ka piekļuve tirgum Čehijas Republikas teritorijā nav ierobežota de jure.

(16)

Pamatojoties uz secinājumiem iepriekš, Komisija uzskata, ka šajā gadījumā Direktīvas 2014/25/ES 34. panta 1. punktā minētais neierobežotas piekļuves tirgum nosacījums ir izpildīts.

(17)

Tieša pakļautība konkurencei būtu jānovērtē, pamatojoties uz dažādiem rādītājiem, no kuriem neviens pats par sevi nav izšķirošs. Tirgiem, uz kuriem attiecas šis lēmums, viens no vērā ņemamiem kritērijiem ir galveno tirgus dalībnieku tirgus daļa konkrētajā tirgū. Ņemot vērā attiecīgo tirgu īpatnības, būtu jāņem vērā arī vēl citi kritēriji.

(18)

Šis lēmums neskar konkurences noteikumu piemērošanu un citas Savienības tiesību aktu jomas. Konkrētāk, tie kritēriji un metodika, kas izmantoti, lai novērtētu tiešu pakļautību konkurencei atbilstoši Direktīvas 2014/25/ES 34. pantam, ne vienmēr ir identiski tiem, kurus izmanto, lai veiktu novērtējumu saskaņā ar LESD 101. vai 102. pantu vai Padomes Regulu (EK) Nr. 139/2004 (9). Nesenā spriedumā to apstiprināja Vispārējā tiesa (10).

(19)

Būtu jāpatur prātā, ka šā lēmuma mērķis ir noteikt, vai pieprasījumā minētās darbības ir pakļautas tādam konkurences līmenim (tirgos, kuriem piekļuve nav ierobežota Direktīvas 2014/25/ES 34. panta izpratnē), kas nodrošinās, ka arī gadījumā, ja nav ieviesta Direktīvā 2014/25/ES noteikto detalizēto iepirkuma noteikumu disciplīna, iepirkums attiecīgo darbību veikšanai tiks īstenots pārredzamā un nediskriminējošā veidā, pamatojoties uz kritērijiem, kas pircējiem ļautu noteikt risinājumu, kurš kopumā ir ekonomiski visizdevīgākais.

(20)

Šajā sakarā ir svarīgi pieminēt, ka attiecīgajos tirgos ne uz visiem tirgus dalībniekiem attiecas publiskā iepirkuma noteikumi. Tāpēc uzņēmumiem, uz kuriem šie noteikumi neattiecas, darbojoties minētajos tirgos, parasti būtu iespēja radīt konkurences spiedienu uz tirgus dalībniekiem, uz kuriem attiecas publiskā iepirkuma noteikumi (11).

(21)

Komisija jau iepriekš ir konstatējusi (12), ka elektroenerģijas mazumtirdzniecības piegāde ietver vispārējo elektroenerģijas pārdošanu galalietotājiem, t. i., mājsaimniecību un maziem rūpnieciskajiem patērētājiem un komercpatērētājiem no vienas puses (patērētāji, uz ko neattiecas nepārtrauktā uzskaite un kas pieslēgti zemsprieguma tīklam (13)) un lieliem rūpnieciskajiem patērētājiem un komercpatērētājiem no otras puses (patērētāji, kam ik pēc pusstundas veic uzskaiti un kas parasti ir pieslēgti augsta un vidēja sprieguma tīkliem (14)).

(22)

Savā lēmumu praksē Čehijas VKI (15) arī apsvēra mazumtirdzniecības tirgus segmentāciju dažādās galalietotāju kategorijās, tomēr beigās šī definīcija tika atstāta nenoformulēta.

(23)

Pieteikuma iesniedzējs izšķir trīs patērētāju kategorijas.

(24)

Ņemot vērā 21.–23. apsvērumā aplūkotos faktorus, lai izvērtētu, vai ir izpildīti Direktīvas 2014/25/ES 34. pantā paredzētie nosacījumi, un neskarot citu Savienības tiesību aktu piemērošanu, elektroenerģijas mazumtirdzniecības piegādei Čehijas Republikā, un šim lēmumam atbilstīgie produktu tirgi ir šādi: a) elektroenerģijas mazumtirdzniecības piegāde lieliem patērētājiem (lieli rūpnieciski patērētāji un komercpatērētāji ar pastāvīgu uzskaiti, arī pie 23. apsvēruma c) punktā minētās trešās kategorijas piederošie); un b) elektroenerģijas mazumtirdzniecības piegāde maziem patērētājiem (mājsaimniecības un mazi komercpatērētāji ar nepastāvīgu uzskaiti).

(25)

Attiecībā uz gāzes mazumtirdzniecības piegādi Komisija izšķir dabasgāzes piegādi maziem patērētājiem un dabasgāzes piegādi lieliem patērētājiem, ko tālāk iedala lielos rūpnieciskos patērētājos un elektrostacijās (20).

(26)

Savā Lēmumā M.4238 – E.ON/PP (21) par Čehijas gāzes mazumtirdzniecības tirgu Komisija atstāja šo definīciju nenoformulētu, jo attiecīgais darījums neradīja bažas par konkurenci citu definīciju izpratnē.

(27)

Savā lēmumu praksē (22) Čehijas VKI arī apsvēra gāzes mazumtirdzniecības tirgus segmentāciju dažādās galalietotāju kategorijās, tomēr beigās šī definīcija tika atstāta nenoformulēta.

(28)

Pieteikuma iesniedzējs izšķir arī lielus un mazus gāzes piegādes patērētājus. Lieli gāzes piegādes patērētāji (23) ir komercpatērētāji ar i) automātisku nepārtrauktu uzskaiti ar attālinātu (A), vai ikmēneša (B) nolasījumu, kam gada patēriņš ir vismaz 4,2 GWh, vai ar ii) bezintervāla uzskaiti ar ikmēneša nolasījumu, kam gada patēriņš ir no 0,63 līdz 4,2 GWh. Tie parasti saņem individuāli izstrādātus piegādātāju piedāvājumus. Mazi patērētāji ir komercpatērētāji un mājsaimniecības ar bezintervāla uzskaiti, ar nolasījumu, kas nav ikmēneša, un gada patēriņu, kas mazāks nekā 0,63 GWh. Tie vispārīgi saņem piegādātāju standarta piedāvājumus. Katra kategorija izmanto aptuveni pusi no kopējā gāzes patēriņa.

(29)

Ņemot vērā 25.–28. apsvērumā norādītos faktorus un lai izvērtētu, vai ir izpildīti Direktīvas 2014/25/ES 34. pantā paredzētie nosacījumi, un neskarot citu Savienības tiesību aktu piemērošanu, šajā punktā tiek definēti šādi attiecīgie produktu tirgi: a) dabasgāzes mazumtirdzniecības piegāde lieliem patērētājiem; b) dabasgāzes mazumtirdzniecības piegāde maziem patērētājiem.

(30)

Komisija ir iepriekš konstatējusi (24), ka elektroenerģijas mazumtirdzniecības piegāde lieliem patērētājiem tvēruma ziņā bija valstiska, bet attiecībā uz elektroenerģijas mazumtirdzniecības piegādi maziem patērētājiem varētu runāt arī par šaurākiem, reģionāliem tirgiem. Savā Lēmumā M.4238 – E.ON/PP (25) par Čehijas mazumtirdzniecības tirgu tirgus pārbaude apstiprināja, ka elektroenerģijas mazumtirdzniecības tirgus gadījumā tirgus tvērums ir valstisks vai pat plašāks. Tomēr precīzs ģeogrāfiskā tirgus tvērums netika noformulēts. Čehijas VKI konstatēja, ka elektroenerģijas mazumtirdzniecības piegādes maziem patērētājiem tvērums ir valstisks (26).

(31)

Pieteikuma iesniedzēja informācija liecina, ka pašlaik ir aptuveni 65 aktīvi piegādātāji ar vairāk nekā 100 piegādes punktiem, kuri spēj valstiskā līmenī apgādāt lielus un mazus komercpatērētājus un mājsaimniecības. Tas norāda uz mazumtirdzniecības piegādes tirgu valstisko tvērumu.

(32)

Čehijas Republikā ir trīs sadales zonas, spriežot pēc sadales uzņēmumu piederības (27). Ar savām lielajām tirgus daļām savās attiecīgajās sadales zonās šie trīs reģionālie piegādātāji padara Čehiju par tādu valsti, kam raksturīgs spēcīgs reģionālais elements. ČEZ grupa ar tās meitasuzņēmumu ČEZ Distribuce ir lielākais piegādātājs ar pieciem no astoņiem elektroenerģijas sadales tīkliem, kuri veido aptuveni [..] no visas Čehijas Republikā patērētās elektroenerģijas; salīdzinājumam – [..] elektroenerģijas patēriņa rodas E.ON sadales zonā, un tikai [..] rodas PRE sadales zonā, bet pārējais patēriņš rodas vietējā VSZ (28). Kopumā aptuveni [..] % visu piegādes punktu atrodas ČEZ Distribuce zonā. ČEZ Prodej (ČEZ grupas mazumtirdzniecības piegādes struktūrvienība) neapkalpo tos visus; tomēr savā sadales zonā ČEZ Prodej apgādā pārliecinošu vairākumu ([..] %) mazo komercpatērētāju un mājsaimniecību (29).

(33)

Valsts līmenī ČEZ Prodej apkalpo [..] miljonus mājsaimniecību piegādes punktu, kas atbilst aptuveni [..] % tirgus daļas piegādes punktu ziņā.

(34)

Cits elements, kas var norādīt uz neviendabīgiem konkurences apstākļiem šajās trīs sadales zonās, būtu fakts, ka savā zonā par standarta tarifa enerģijas komponenti PRE iekasē par aptuveni [..] % vairāk. Pieteikuma iesniedzējs šo cenu atšķirību attaisno ar PRE zemo cenu meitasuzņēmuma (Yello Energy) darbību ārpus tā zonas un apgalvo, ka ČEZ Prodej un E.ON nosaka līdzvērtīgas cenas par tarifa enerģijas komponenti visās trīs zonās (30).

(35)

Lai izvērtētu, vai ir izpildīti Direktīvas 2014/25/ES 34. pantā paredzētie nosacījumi, un neskarot citu Savienības tiesību aktu piemērošanu; un, pamatojoties uz faktu, ka ir liels mazumtirgotāju skaits, kas darbojas valsts līmenī, elektroenerģijas mazumtirdzniecības piegādes galalietotājiem Čehijas Republikā ģeogrāfiskais tvērums var tikt uzskatīts par valstisku gan lieliem, gan maziem patērētājiem. Taču tas neizslēdz iespējamību, ka var pastāvēt arī spēcīgi reģionāli elementi.

(36)

Komisija ir iepriekš definējusi gāzes mazumtirdzniecības tirgus, iekļaujot arī mazos patērētājus, kā valstiskus tvēruma ziņā (31).

(37)

Savā Lēmumā M.4238 – E.ON/PP (32) par Čehijas mazumtirdzniecības tirgu Komisija atstāja šo definīciju nenoformulētu, jo attiecīgais darījums neradīja bažas par konkurenci citu definīciju izpratnē.

(38)

Raugoties no ģeogrāfiskā viedokļa, Čehijas VKI savā iepriekšējā praksē (33) ir uzskatījusi atbilstīgos gāzes mazumtirdzniecības nozares produktu tirgus par valstiskiem tvēruma ziņā.

(39)

Saskaņā ar jaunāko informāciju pašlaik Čehijas gāzes mazumtirdzniecības piegādes tirgū ir liels skaits aktīvu piegādātāju (34). Atbilstoši pieteikuma iesniedzēja informācijai šie piegādātāji spēj apgādāt lielus un mazus patērētājus valstiskā līmenī.

(40)

Attiecībā uz elektroenerģiju gāzes sadale Čehijas Republikā ir iedalīta trijās sadales zonās, spriežot pēc sadales uzņēmumu piederības (35). Par gāzes mazumtirdzniecības piegādi mājsaimniecībām Komisija atzīmē modeļa līdzību ar elektroenerģijas piegādi attiecībā uz vēsturisko gāzes piegādātāju tirgus daļām sadales zonās. 2015. gadā šīs tirgus daļas bija aptuveni [..] % RWE, [..] % PP un [..] % E.ON (36). Taču šo uzņēmumu tirgus daļas ir izkliedētākas valsts līmenī attiecībā uz gāzes piegādi lieliem patērētājiem (37).

(41)

Gāzes cenas enerģijas komponents nav regulēts, un to nosaka vietējie sadales uzņēmumi visās trijās sadales zonās. Pieteikuma iesniedzēja analīzē ir parādīts, ka PP un RWE enerģijas komponenta cena par enerģijas komponentu kopējā gāzes cenā ir vienāda visās trīs sadales zonās, bet E.ON cenas PP un RWE zonās ir identiskas un savā zonā nedaudz zemākas (mazāk nekā [..] %) (38). Šajā kontekstā pieteikuma iesniedzējs iebilst, ka gāzes mazumtirdzniecības tirgus tvēruma ziņā ir valstisks.

(42)

Lai izvērtētu, vai ir izpildīti Direktīvas 2014/25/ES 34. pantā paredzētie nosacījumi, un neskarot citu Savienības tiesību aktu piemērošanu; un, pamatojoties uz faktu, ka ir liels mazumtirgotāju skaits, kas darbojas valsts līmenī, dabasgāzes mazumtirdzniecības piegādes galalietotājiem Čehijas Republikā ģeogrāfiskais tirgus var tikt uzskatīts par valstisku gan lieliem, gan maziem patērētājiem. Taču tas neizslēdz iespējamību, ka līdzīgi kā elektroenerģijas piegādei var pastāvēt arī reģionāli elementi.

(43)

Komisija ir pieņēmusi citus lēmumus (39) par atbrīvojumu no iepirkuma noteikumu piemērošanu elektroenerģijas un gāzes mazumtirdzniecības piegādei. Šajos lēmumos Komisija savu novērtējumu balstīja uz turpmāk norādītajiem kritērijiem, īpaši: tirgus dalībnieku vispārējo skaitu, lielāko dalībnieku apvienoto tirgus daļu, galapatērētāju pārejas rādītāju, vairumtirdzniecības tirgu likviditāti un cenu regulēšanu.

(44)

Vispirms jānorāda, ka, lai piegādātājs kļūtu par uzticamu ilgtermiņa dalībnieku, kas Čehijas Republikā spēj radīt iedarbīgu konkurences spiedienu mazumtirdzniecības līmenī, ir nepieciešama piekļuve konkurējošiem elektroenerģijas avotiem vai nu nodrošinot savu ražošanas jaudu, vai piekļūstot likvīdiem vairumtirdzniecības tirgiem ar visiem nepieciešamajiem vairumtirdzniecības produktiem Čehijas Republikā vai ārvalstīs, izmantojot importu. Citādi mazumtirgotāji ir atkarīgi no saviem vertikāli integrētiem konkurentiem viņu elektroenerģijas avotu dēļ, kas nozīmē, ka viņus pastāvīgi apdraud cenu starpības samazināšana, kas savukārt ievērojami mazina konkurences ierobežojumu, ko tie spēj radīt vertikāli integrētiem piegādātājiem, piemēram, ČEZ.

(45)

Tādēļ, novērtējot, vai elektroenerģijas mazumtirdzniecības piegāde ir tieši pakļauta konkurencei, ir arī nepieciešams ņemt vērā konkurences apstākļus elektroenerģijas ražošanas un vairumtirdzniecības piegādes augšupējā tirgū un tur esošo operatoru stāvokli (40).

(46)

2017. gada jūnijā 65 aktīvi piegādātāji apgādāja vairāk nekā 100 piegādes punktus visās trijās – ČEZ grupas, E.ON un PRE – sadales zonās. ČEZ Prodej ir lielākais piegādātājs lieliem un maziem patērētājiem, nākamie lielākie piegādātāji ir E.ON un PRE. Citu konkurentu tirgus daļas piegādē galalietotājiem ir daudz mazākas.

(47)

Iepriekšējos lēmumos (41) Komisija uzskatīja, ka elektroenerģijas mazumtirdzniecības piegādes tirgū lielāko trīs uzņēmumu apvienotā tirgus daļa ir viens no būtiskajiem rādītājiem, kas jāievēro tirgus koncentrācijas un vispārējās konkurences situācijas novērtēšanā. Tā kā publiskā iepirkuma noteikumi neattiecas uz visiem tirgus dalībniekiem, analīzē galvenā uzmanība tika pievērsta lielākoties stāvoklim tirgū un konkurences ierobežojumiem atsevišķiem tirgus dalībniekiem, kam piemēro publiskā iepirkuma noteikumus, galvenokārt ČEZ Prodej un PP. Taču, kad bija nepieciešams izprast ČEZ Prodej un PP darbības tirgus kontekstu, analīzē iekļāva arī citus tirgus operatorus (sk. arī 20. apsvērumu). Citi koncentrācijas pasākumi arī var tikt uzskatīti par svarīgiem.

(48)

ČEZ Prodej apgādā [..] lielos patērētājus jeb apjoma ziņā – [..] TWh no [..] TWh (42). Tā lielo patērētāju tirgus daļa periodā no 2012. gada līdz 2015. gadam ir bijusi visai stabila un saglabājās [..] % līmenī (43), taču 2016. gadā tā samazinājās līdz [..] % (44). Komisija atzīmē, ka šis kritums notika gadā, kad dažiem ČEZ grupas kodolreaktoriem tika novēroti vairāki to nepietiekamības gadījumi, ietekmējot aptuveni [..] to kodolpotenciāla, un tas pierāda, ka piekļuve konkurējošiem elektroenerģijas avotiem ir galvenais faktors, lai konkurētu mazumtirdzniecības tirgos. Turklāt nevar izslēgt iespēju, ka ČEZ Prodej [..] % tirgus daļa būtu lielāka vismaz vienā reģionā, ja to aprēķinātu pēc lielo patērētāju reģionālā, nevis valsts ģeogrāfiskā tirgus. Kaut arī tie tika pieprasīti, vietējās tirgus daļas dati par lieliem patērētājiem, kuri pieslēgti ČEZ Prodej tīklam, tomēr nav iesniegti.

(49)

Laikposmā no 2014. gada līdz 2016. gadam tirgus daļa lieliem patērētājiem bija diezgan stabila arī E.ON – aptuveni [..] % un PRE – aptuveni [..] %.

(50)

Valsts līmenī trīs galveno tirgus dalībnieku (ČEZ Prodej, E.ON un PRE) apvienotā tirgus daļa lieliem patērētājiem ir aptuveni 60 % (45) (šim tirgum aprēķinātais HHI (46) ir 1 847 (47)). Visi pārējie piegādātāji lieliem patērētājiem, t. i., Bohemia Energy, CENTROPOL, RWE, Veolia Komodity, Lumius, EP Energy Trading, Slovenské elektrárne un Amper Market, nesasniedz [..] %.

(51)

Valsts līmenī ČEZ Prodej apgādā [..] % mazo patērētāju (48) piegādēs pēc apjoma; tomēr lielāki apjomi tika patērēti ČEZ grupas sadales zonā, proti, [..] TWh no [..] TWh izlietoja mazie patērētāji (49). Laikposmā no 2012. gada līdz 2015. gadam ČEZ Prodej šādu patērētāju tirgus daļa bija diezgan stabila un saglabājās [..] % līmenī (50). Komisija tomēr atzīmē, ka VKI atzinums liecina, ka ČEZ Prodej tirgus daļa pēdējo sešu gadu laikā ir samazinājusies (51).

(52)

Vietējā līmenī vēsturisko piegādātāju tirgus daļas maziem patērētājiem ir augstas: no 2014. gada līdz 2015. gadam ČEZ Prodej un E.ON bija [..] % tirgus daļa savās attiecīgajās sadales zonās, bet PRE tirgus daļa Prāgas zonā bija [..] %. Trīs galveno piegādātāju klātbūtne citam cita attiecīgajās zonās bija nebūtiska ([..] %) (52). Tas apliecina spēcīgu reģionālo elementu klātbūtni.

(53)

Laikposmā no 2014. gada līdz 2016. gadam tirgus daļa maziem patērētājiem bija diezgan stabila arī E.ON – aptuveni [..] %, un PRE – aptuveni [..] %. Valsts līmenī trīs galveno tirgus dalībnieku (ČEZ Prodej, E.ON un PRE) apvienotā tirgus daļa maziem patērētājiem ir aptuveni 74 % (53) (šim tirgum aprēķinātais HHI (54) ir 2 664). Šajā mazo patērētāju kategorijā tuvākais konkurents ir Bohemia Energy ar [..] %.

(54)

Par būtisku patiesas konkurences rādītāju ir uzskatāms arī patērētāju pārejas rādītājs. Ir definējami divi patērētāju pārejas veidi: ārējā pāreja, kas attiecas uz pāreju pie cita piegādātāja, un iekšējā pāreja, ko definē kā pāreju uz citu tarifu vai līgumu ar esošo piegādātāju. Iepriekšējā lēmumā (55) Komisija lielākoties analizēja ārējo pāreju.

(55)

Pieteikuma iesniedzējs apgalvo, ka starp lieliem patērētājiem ārējās pārejas rādītāji ir salīdzinoši augsti. Tomēr ārējās pārejas rādītājs lieliem patērētājiem samazinājās no aptuveni 30 % 2010. gadā līdz 16 % 2015. gadā. Šo sešu gadu laikā vidējais ārējās pārejas rādītājs bija 22 % (56). Salīdzinājumam – ārējās pārejas rādītāji Čehijas Republikā vidēji ir augstāki nekā Vācijā (aptuveni 11 %) (57) un zemāki nekā Itālijā (aptuveni 32 %) (58). Spriežot pēc pieteikuma iesniedzēja informācijas, par elektroenerģijas piegādātāja maiņu papildus izmaksas nerodas; augstsprieguma tīklam tieši pieslēgti patērētāji nodrošina sev elektroenerģijas piegādi vai nu ar iepirkuma konkursiem, vai arī tiešā veidā pērk elektroenerģiju biržās, kas, iespējams, izskaidro tendenci viņiem pāriet pie cita piegādātāja biežāk nekā maziem patērētājiem (sk. no 56. līdz 59. apsvērumam) (59).

(56)

Pieteikuma iesniedzējs apgalvo, ka ārējās pārejas rādītāji maziem patērētājiem nav augsti pieņemamo patērētāju augstā apmierinātības līmeņa un/vai atkārtotas vienošanās par līgumu ar to pašu piegādātāju dēļ. Mazo patērētāju ārējās pārejas rādītājs 2015. gadā bija aptuveni 4,6 % (t. i., tāpat kā 2010. gadā); šo sešu gadu laikā vidējais ārējās pārejas rādītājs bija 5 % (60). Spriežot pēc pieteikuma iesniedzēja informācijas, elektroenerģijas piegādātāja maiņa jeb ārējā pāreja arī maziem patērētājiem ir diezgan vienkārša. Pieteikuma iesniedzēja veiktais patērētāju apsekojums liecina, ka mazi patērētāji šajās trīs sadales zonās pārietu pie cita elektroenerģijas piegādātāja, “ja cena pieaugtu par 5–10 %” (61).

(57)

VKI atzinumā norādīts, ka ČEZ Prodej pasūtītais apsekojums liecina, ka patērētāji ir ļoti jutīgi pret cenām un labprāt veic pārejas (62). VKI atzinums turklāt norāda, ka “piegādātāji sāk proaktīvi gatavot saviem patērētājiem konkurenci veicinošus piedāvājumus ar ievērojamām atlaidēm, kas vērsti uz šo patērētāju saglabāšanu”, un tā rezultātā, pamatojoties uz ČEZ Prodej iekšējiem datiem, “būtiska ČEZ Prodej patērētāju daļa, kas citādi pārietu pie cita piegādātāja, izvēlējās pāriet uz izdevīgāku ČEZ Prodej piedāvāto cenu” (63). VKI atzinumā ir arī secināts, ka, kombinējot ārējo pārejas rādītāju ar ČEZ Prodej iekšējo pārejas rādītāju, kopējais mājsaimniecību pārejas rādītāju līmenis bija [..] %.

(58)

Komisija atzīmē, ka tomēr saskaņā ar jaunāko publiski pieejamo informāciju (64) Čehijas Republikā iekšējās pārejas rādītāji mājsaimniecībām ir diezgan zemi. Konkrētāk, trīs gadu vidējie iekšējās pārejas rādītāji mājsaimniecību elektroenerģijas patērētājiem veido tikai 2 %, bet piecu gadu vidējais ārējās pārejas rādītājs mājsaimniecību iekšējai pārejai mājsaimniecību elektroenerģijas patērētājiem ir 6 % (65).

(59)

Komisija turklāt atzīmē, ka Čehijas Valsts regulators (ERO) norāda, ka saistībā ar elektroenerģijas mazumtirdzniecības tirgu terminētos līgumos ar automātisku pagarināšanu var konstatēt atsevišķus neskaidrus līguma nosacījumus, kas var patērētājiem apgrūtināt šo līgumu izbeigšanas datumu un nosacījumu atpazīšanu (66). Tas pats punkts par terminētiem līgumiem ar automātisku pagarināšanu tiek atgādināts jaunākajā pieejamajā ERO 2016. gada valsts ziņojumā (67).

(60)

Vairumtirdzniecības tirgus likviditāte ir svarīgs konkurences rādītājs, jo pietiekami apjomi piegādē un pieprasījumā pēc attiecīgajiem vairumtirdzniecības produktiem (piemēram, bāzes slodze, maksimumslodze, stundas bloki dažādiem termiņiem) nodrošina ieguves un riska nodroses iespējas tādiem piegādātājiem, kuriem nav no pašu ražotas elektroenerģijas, ļaujot tiem ienākt mazumtirdzniecības tirgos un konkurēt ar vertikāli integrētiem piegādātājiem, kam ir elektroenerģijas ražošanas jauda.

(61)

Ražošanas līmenī 2016. gadā ČEZ grupa nodrošināja [..] % Čehijas Republikā saražotās elektroenerģijas (68). Otrā lielākā ražotāja (Elektrárna Počerady a.s.) tirgus daļa bija [..] %, bet katra no nākamajiem lielākajiem visiem trim ražotājiem (Sokolovská Uhelná a.s., Elektrárna Dětmarovice a.s. un Severní Energetická a.s (69).) tirgus daļa nesasniedza [..] % (70). Nākamie seši ražotāji nesasniedza 3 % līmeni, un atlikušo kategoriju (tā saražo aptuveni 17 % elektroenerģijas) veido liels skaits mazu saules/vēja elektrostaciju un lauksaimniecības uzņēmumu. E.ON, PRE un citiem mazākiem mazumtirgotājiem (piemēram, Bohemia Energy, CENTROPOL) Čehijas Republikā nepieder savi ražošanas aktīvi.

(62)

Tādēļ ČEZ grupa joprojām ir vislielākais elektroenerģijas ražotājs Čehijas Republikā. Tās tirgus daļa ražošanas līmenī atspoguļo tās privileģēto piekļuvi vislētākajiem ražošanas avotiem Čehijas Republikā (kodolenerģija, lignīts, ogles).

(63)

Par kodolenerģijas ražošanu jāpiebilst, ka no 2016. gada līdz 2017. gadam ČEZ grupas kodolreaktoriem tika novēroti vairāki to nepietiekamības gadījumi [..].

(64)

Saskaņā ar Čehijas Republikas ilgtermiņa enerģētikas stratēģijas plānu (71) kodolenerģijas ražošanai līdz 2050. gadam būtu jāveido aptuveni puse no valsts kopējā elektroenerģijas patēriņa (pašreiz aptuveni viena trešdaļa). Čehijas iestādes plāno no 2035. gada pakāpeniski slēgt četrus blokus Dukovani un vienlaicīgi arī būvēt jaunus reaktorus abos esošajos kodolobjektos (Dukovani un Temelīnā) ar iespēju vai nu valstij iegūt ČEZ grupas kodolenerģijas vienību, vai ČEZ grupai finansēt jaunās stacijas. Šajā scenārijā ar pilnīgu tās reaktoru darbības atsākšanu no jauna un prognozēto enerģijas ražošanas pieaugumu nākamajā gadā (72) ČEZ grupas daļa elektroenerģijas ražošanas tirgū, visticamāk, pieaugs līdz agrākajam līmenim.

(65)

Vairumtirdzniecības līmenī elektroenerģiju pārdod vai nu iekšēji, vertikāli integrēti uzņēmumi, kas veic gan ražošanas, gan mazumtirdzniecības piegādes darbības (piemēram, ČEZ grupas vienības), vai arī tirgo, izmantojot dažādus kanālus: atbilstīgi tikai divpusējiem (ārpusbiržas vai “OTC”) vai ar starpnieku palīdzību noslēgtiem līgumiem; nākotnes darījumu tirgos, ko rīko Power Exchange Central Europe, a.s. (turpmāk – “PXE”) vai Čehijas Morāvijas Preču birža Kladno (Czech Moravian Commodity Exchange Kladno) (turpmāk – “CMCEK”) (73); un tūlītēju darījumu tirgos, ko rīko Čehijas elektroenerģijas un gāzes tirgus operators, uzņēmums OTE a.s., Elektroenerģijas tirgotāji var izmantot jebkuru divpusēju līgumu un enerģijas biržas produktu, arī OTE platformu un ārvalstu biržu (74), kombināciju gan pirkšanai, gan pārdošanai (75).

(66)

PXE biržas vairumtirdzniecības cenas tradicionāli atbilst EEX biržas cenām. Šajā ziņā pieteikuma iesniedzējs apgalvo, ka ČEZ Prodej (76) tirgū salīdzinājumā ar citiem mazumtirgotājiem, kuri iepērk elektroenerģiju PXE biržā, nav konkurences priekšrocību, jo [..] (77). Tomēr ir jāatzīmē, ka šis cenu līmenis balstās uz tikai līgumisku vienošanos starp diviem uzņēmumiem, kuri pieder vienai grupai, un tādēļ to var jebkurā brīdī mainīt, nekādi neietekmējot ČEZ grupas kopējo peļņu.

(67)

Vairumtirdzniecības tirgos tirgotie apjomi (tūlītējie darījumi un biržā netirgoti nākotnes līgumi, ar starpnieku palīdzību noslēgtie un biržas darījumi) Čehijas Republikā 2016. gadā ([..] TWh) veidoja aptuveni [..] no gada elektroenerģijas patēriņa summas (78). Konkrētāk, OTC apjomi, ko tirgoja tādās brokeru platformās kā Trayport, 2016. gadā sasniedza [..] TWh (no kopējā tirgotā apjoma [..] TWh apmērā), uzrādot nelielu pieaugumu kopš 2008. gada ([..] TWh) (79). Salīdzinājumam – Vācijas vairumtirdzniecības tirgus apjoms bija desmitkārt lielāks nekā elektroenerģijas patēriņa kopējais apjoms (80). Čehijas Republikā lielākajā enerģijas biržā (PXE (81)) tika reģistrēti mazi nākotnes darījumu tirdzniecības apjomi (82), bet pavisam nelieli apjomi (2–3 TWh) tika tirgoti tādos vietējos tirdzniecības objektos kā CMCEK (83). Nākamās dienas un vienas dienas tirgos (OTE tūlītējie darījumi) tirgotie apjomi, kas arī ir mazumtirgotājiem nepieciešami, lai spētu paļauties uz vairumtirdzniecības tirgiem, kopš 2008. gada pieauga, tomēr attiecīgie apjomi saglabājās nelieli (84). Visbeidzot, datu trūkums par tiešo (OTC) divpusējo pārdošanu neļauj Komisijai izvērtēt, vai tie ir pietiekami, lai jaunpienācēji spētu konkurēt tirgū (85).

(68)

Attiecībā uz importu pieteikuma iesniedzējs iebilst, ka “uz Čehijas un Vācijas robežas ir liela starpsavienotāju kapacitāte” (86). Tomēr Čehijas pārvades sistēmas operators (turpmāk – “Čehijas PSO”) ir ziņojis (87) par vairākām kritiskām situācijām Čehijas pārvades sistēmā neplānotu tranzīta plūsmu (vai loka plūsmu) dēļ, kuru apjoms veidoja vairākus GW. Konkrētāk, saskaņā ar Čehijas PSO informāciju, loka plūsmas rada lielas problēmas tīkla stabilitātei (88) un ir ierobežojošs faktors komerctirdzniecībai uz Čehijas robežām, īpaši uz Čehijas un Vācijas robežas. Pieteikuma iesniedzēja iesniegtie dati (89) liecina, ka uz robežas ar Vāciju komerciāli pieejamā importa kapacitāte laikposmā no 2014. gada līdz 2016. gadam ir ievērojami samazinājusies (90).

(69)

Turklāt importa no kaimiņvalstīm tvērums varētu samazināties tradicionāli zemo vairumtirdzniecības cenu Čehijas Republikā dēļ. Tā notika arī laikposmā no 2012. gada līdz 2016. gadam, kad vidējā nākamās dienas cenas starpība uz Čehijas robežām bija negatīva, t. i., –3,9 EUR/MWh uz robežas ar Poliju; –0,4 EUR/MWh – ar Austriju; –0.6 EUR/MWh – ar Slovākiju, bet Vācija bija vienīgā valsts, uz kuras robežas tā bija nedaudz pozitīva (0,4 EUR/MWh) (91).

(70)

Neraugoties uz iepriekš minēto, pieteikuma iesniedzējs iebilda, ka 2016. gadā aptuveni 8,6 TWh no importa kapacitātes tika piešķirti tirgus dalībniekiem, bet 7,9 TWh, kas veidoja “apmēram 13 % no kopējā elektroenerģijas patēriņa”, tika importēti, reaģējot uz pēkšņajām pārtraucēm ČEZ grupas kodolelektrostaciju darbībā (92). Šis ārkārtējais apstāklis var izskaidrot importētās un tirgus dalībniekiem piešķirtās kapacitātes apjomus 2016. gadā. ČEZ grupa tiešām ir aprēķinājusi, ka, ja nebūtu šo nepietiekamību, tā būtu saražojusi vēl [..] TWh elektroenerģijas. Tomēr situācija uzlabojas, un vairāki reaktori ir uzsākuši darbību no jauna, bet citu darbības atsākšana tiek plānota drīzumā. Rezultātā var sagaidīt, ka nākotnē imports pakāpeniski samazināsies, jo kodolenerģijas ražošanas ar zemām robežizmaksām pastiprināšanās liks elektroenerģijas cenām Čehijas Republikā kristies.

(71)

Elektroenerģijas piegādes galalietotājiem cenai ir divi galvenie komponenti (93): pirmais veido 45 % no kopējās galīgās cenas, iekļauj fiksētās izmaksas par elektroenerģijas sadali, palīgpakalpojumiem, sistēmas izdevumiem utt.; otrais veido 37 % no kopējās galīgās cenas un ir elektroenerģijas komponents, kas ietver mazumtirdzniecības piegādes peļņas normu (94). Šis otrais komponents netiek regulēts (95).

(72)

Kas attiecas uz elektroenerģijas cenām lieliem un maziem galapatērētājiem, cenu līmenis ar nodokļiem ir zemāks par ES-28 vidējo, turklāt tas ir zem ES-28 vidējā līmeņa arī tad, ja netiek iekļauti nodokļi (96). Pieteikuma iesniedzējs ir novērojis, ka laikposmā no 2007. gada līdz 2015. gadam šīs cenas pastāvīgi bija zemākas nekā atbilstīgās cenas Vācijā.

(73)

Par lieliem rūpnieciskiem patērētājiem (97) pieteikuma iesniedzējs ir īpaši novērojis, ka Čehijas enerģijas komponents ir samazinājies vairāk nekā par 40 % laikā no 2012. gada otras puses līdz 2015. gada otrai pusei, kad tas bija par 24 % zemāks (0,0300–0,0400 EUR par kWh) nekā Vācijas enerģijas komponents (0,0400–0,0500 EUR par kWh). Mājsaimniecību gadījumā (98) pieteikuma iesniedzējs ir novērojis, ka pēc 2009. gada otras puses Čehijas enerģijas komponents pastāvīgi samazinājās, un 2015. gada otrā pusē tas sasniedza gandrīz 0,0400 EUR par kWh, tātad tas bija par 49 % zemāks nekā Vācijas enerģijas komponents (0,0700–0,0800 EUR par kWh) (99).

(74)

Pieteikuma iesniedzējs pēc šiem datiem secina, ka, pamatojoties uz Eurostat datiem, “konkurences pakāpe Čehijas tirgū ir augstāka nekā Vācijas tirgū, uz ko attiecas tieša konkurence atbilstīgi Komisijas jaunākajam Lēmumam par atbrīvojuma piešķiršanu Vācijas mazumtirdzniecībai” (100). Taču to neapliecina pierādījumi, īpaši attiecībā uz Čehijas un Vācijas tirgu cenu salīdzinājumu. Noteiktos apstākļos (piemēram, saistībā ar robežizmaksu līmeņiem un pieprasījuma elastību) ekonomikas teorija nosaka, ka ļoti koncentrētos tirgos var būt zemākas cenas nekā mazāk koncentrētajos (101). Kas vēl svarīgāk, cenu salīdzinājums bija atkarīgs no vienības izvēles. Faktiski absolūtā izteiksmē pēdējos gados cenas Vācijā bija zemākas par cenām Čehijā, taču pēc pirktspējas līmeņa (PSL) cenas Čehijā uzskatāmas par zemākām; pēc šī faktora cenas Čehijā bija augstākas 2015. gadā (102).

(75)

Turklāt, kas īpaši attiecas uz mājsaimniecību cenām, Energoregulatoru sadarbības aģentūra (ACER) no valsts regulatoriem saņemtajā informācijā ir novērojusi, ka “datos par mājsaimniecību elektroenerģijas cenām ir iespējami pārkāpumi. Tādēļ šie rezultāti ir jāinterpretē piesardzīgi” (103).

(76)

Jaunākajos ERO skaitļu datos norādīts, ka 2016. gadā Čehijas Republikā darbojās 98 aktīvi tirgotāji, kas piegādāja patērētājiem gāzi (104). Kopējās gāzes mazumtirdzniecības piegādes tirgū ienākšanas izmaksas (105) ir zemas, un nešķiet, ka tās radītu šķēršļus ienākšanai.

(77)

Iepriekšējos lēmumos (106) Komisija uzskatīja, ka gāzes mazumtirdzniecības piegādes tirgū lielāko trīs uzņēmumu apvienotā tirgus daļa ir viens no būtiskajiem rādītājiem, ko jāievēro tirgus koncentrācijas un vispārējās konkurences situācijas novērtēšanā. Tā kā publiskā iepirkuma noteikumi neattiecas uz visiem tirgus dalībniekiem, analīzē galvenā uzmanība tika pievērsta lielākoties stāvoklim tirgū un konkurences ierobežojumiem atsevišķiem tirgus dalībniekiem, kam piemēro publiskā iepirkuma noteikumus, galvenokārt ČEZ Prodej un PP. Taču, kad bija nepieciešams izprast ČEZ Prodej un PP darbības tirgus kontekstu, analīzē iekļāva arī citus tirgus operatorus (sk. arī 20. apsvērumu). Citi koncentrācijas pasākumi arī var tikt uzskatīti par svarīgiem.

(78)

Jaunākie dati (107) liecina, ka pēc patērētājiem piegādātā apjoma lielākie gāzes piegādātāji ir RWE (tagad – Innogy Energie, s.r.o.) ar gandrīz [..] % tirgus daļas, aiz kura ir PP un E.ON ar [..] % tirgus daļas. Arī ČEZ Prodej aktīvi piedalās šajā tirgū, un tā tirgus daļa ir [..] % (108).

(79)

Spriežot pēc pieteikuma iesniedzēja uzrādītajiem 2016. gada datiem, RWE ir lielākais piegādātājs lieliem patērētājiem ar tirgus daļu [..] % apmērā, aiz kura ir ČEZ Prodej ar tirgus daļu [..] % un E.ON ar tirgus daļu [..] %. Komisija atzīmē, ka tikai PP un ČEZ Prodej ir uzskatāmi par līgumslēdzējiem Direktīvas 2014/25/ES 4. panta izpratnē, un tādēļ uz tiem attiecas iepirkuma noteikumi.

(80)

Čehijas gāzes tirgus trīs lielāko mazumtirgotāju lieliem patērētājiem apvienotā tirgus daļa ir 51 %. Šim tirgum aprēķinātais HHI ir 1 341 (109).

(81)

Spriežot pēc pieteikuma iesniedzēja uzrādītajiem 2016. gada datiem, šie trīs lielākie piegādātāji maziem patērētājiem ir RWE ar tirgus daļu [..] % apmērā, aiz kura ir PP ar tirgus daļu [..] % un E.ON ar tirgus daļu [..] % (110). Arī ČEZ Prodej (ceturtais lielākais piegādātājs) aktīvi piedalās šajā tirgū, un tā tirgus daļa ir [..] %. Komisija atzīmē, ka tikai PP un ČEZ Prodej ir uzskatāmi par līgumslēdzējiem Direktīvas 2014/25/ES 4. panta izpratnē, un tādēļ uz tiem attiecas iepirkuma noteikumi.

(82)

Čehijas gāzes tirgus trīs lielāko mazumtirgotāju maziem patērētājiem apvienotā tirgus daļa ir 69 % (111). Šim tirgum aprēķinātais HHI ir 2 024 (112).

(83)

ERO 2016. gada valsts ziņojums ietver informāciju par piegādātāja maiņas datiem atsevišķi četrām patērētāju kategorijām (113): “liels pieprasījums”, “vidējs pieprasījums”, “mazs pieprasījums” un “mājsaimniecības”.

(84)

Pirmās divas kategorijas (“liels pieprasījums” un “vidējs pieprasījums”) var plaši attiecināt uz kategoriju “lieli patērētāji”, kas definēta šī lēmuma mērķiem. 2016. gadā patērētāju pārejas rādītājs kategorijā “liels pieprasījums” bija 38 %, bet kategorijā “vidējs pieprasījums” tas bija 29 %. Šo divu kategoriju pārejas līmeņi saglabājās augsti arī pēdējos piecos gados.

(85)

Pēdējās divas kategorijas (“mazs pieprasījums” un “mājsaimniecības”) var plaši attiecināt uz kategoriju “mazi komercpatērētāji un mājsaimniecības”, kas definēta šī lēmuma mērķiem.

(86)

2016. gadā rādītājs kategorijā “mazs pieprasījums” bija 14 %, bet kategorijā “mājsaimniecības” tas bija 6,6 %. Laikposmā no 2011. gada līdz 2016. gadam rādītājs kategorijā “mazs pieprasījums” pārsniedza 10 %. Pārejas līmenis kategorijā “mājsaimniecības” ir mazinājies kopš 2011. gada (aptuveni, kad pārejas līmenis bija 13 % (114)), tomēr 2016. gadā pārejas rādītājs palielinājās.

(87)

Subjekti, kas darbojas gāzes vairumtirdzniecībā, var iegādāties gāzi ar ilgtermiņa līgumiem, preču biržās vai no citiem tirgotājiem. Domājams, ka ilgtermiņa līgumiem ar Krievijas un Norvēģijas gāzes ražotājiem joprojām ir vislielākā ietekme uz vairumtirdzniecības cenu veidošanu. Ilgtermiņa līgumus parasti noslēdz uz ļoti ilgu laiku – līdz pat 30 gadiem. Agrāk šo līgumu cenu formulās tika izdarītas noteiktas izmaiņas, tomēr paši ilgtermiņa līgumi nav atcelti (116). Eurostat dati liecina, ka kopējais 2016. gadā Čehijas Republikā gāzi importējošo subjektu skaits bija 36 (117).

(88)

ERO dati liecina, ka OTE, a.s., ekskluzīvas licences tirgus operatora darbībai Čehijas Republikā turētājs, ir rīkojis gāzes tūlītējo darījumu tirgu kopš 2010. gada. Grozījums Gāzes tirgus noteikumos atcēla tirgus operatora rīkota gāzes nākamās dienas tirgus institūciju. No otras puses, ir izveidota platforma gāzes tekošās dienas tirgum. ERO informācija vēsta, ka 2016. gadā šis tirgus saglabāja savu lielo pievilcību gāzes tirgotāju acīs (118).

(89)

Vairumtirdzniecības tirgus darījumi lielākoties notiek ārpus biržu platformām divpusējas ārpusbiržas (OTC) tirdzniecības veidā. OTC tirdzniecības priekšrocība ir tās elastība un jo sevišķi tas, ka nav nepieciešamības izmantot ierobežotu līgumu kopumu. Būtiska loma OTC tirdzniecībā ir darījumu slēgšanai brokeru platformās. OTC tirdzniecība ir būtiski pieaugusi kopš 2012. gada. 2016. gadā dabasgāzes tirdzniecības darījumi, kas noslēgti brokeru platformās ar Čehijas Republiku kā piegādes zonu, kopā veidoja 88 TWh (93 TWh, ja ieskaita biržu platformās tirgotos apjomus). Nākotnes līgumu apjoms palielinājās no 0,7 TWh 2014. gadā līdz 3 TWh 2015. gadā.

(90)

2016. gadā kopējais gāzes gada patēriņš Čehijas Republikā bija aptuveni 88 TWh. Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņš pieauga par 8,5 %. Vairumtirdzniecības tirdzniecības apjoma un patēriņa attiecība ir > 1 (119).

(91)

Ņemot vērā 87.–90. apsvērumā aplūkotos faktorus, šajā gadījumā Komisija uzskata, ka Čehijas vairumtirdzniecības tirgus likviditāte ir pietiekama, lai ļautu mazumtirgotājiem konkurences apstākļos piekļūt gāzei vairumtirdzniecībā vai nu caur vairumtirdzniecības tirgiem, vai ar importa palīdzību. Čehijas vairumtirdzniecības tirgus likviditāte neliedz uz gāzes mazumtirdzniecības piegādi attiecināt tiešu pakļautību konkurencei.

(92)

Gāzes piegādes galalietotājiem cenai bez nodokļiem ir divi galvenie komponenti (120). Pirmais, kas veido 22 % no cenas, ietver regulētas daļas (pārvade, sadale utt.). Otrais, kas veido 78 % no cenas, ir pašas preces cena, kas ietver mazumtirdzniecības piegādes peļņas normu. Otrais komponents netiek regulēts (121).

(93)

Lieliem patērētājiem cenu līmenis ar nodokļiem ir zemāks par ES-28 vidējo, turklāt tas ir zem ES-28 vidējā līmeņa arī tad, ja netiek iekļauti nodokļi (122).

(94)

Maziem patērētājiem cenu līmenis ar nodokļiem ir zemāks par ES-28 vidējo, turklāt tas ir zem ES-28 vidējā līmeņa arī tad, ja netiek iekļauti nodokļi (122).

(95)

Konkurenci Čehijas elektroenerģijas mazumtirdzniecības tirgos strukturāli ierobežo fakts, ka mazumtirgotājiem (izņemot ČEZ Prodej) nav pietiekamas savas ražošanas kapacitātes vai arī piekļuves ievērojami likvīdiem vairumtirdzniecības tirgiem Čehijas Republikā vai ārvalstīs, izmantojot importa iespējas. Rezultātā šie mazumtirgotāji nespēj vienlīdzīgi konkurēt ar ČEZ Prodej, kas ir vertikāli integrēts ar lielāko vietējo sadales uzņēmumu un lielāko elektroenerģijas ražotāju.

(96)

Trīs lielāko mazumtirdzniecības piegādes lieliem patērētājiem uzņēmumu apvienotā tirgus daļa ir diezgan liela (60 %), un lielākā tirgus dalībnieka (ČEZ Prodej) tirgus daļa ir [..] %. Otrajam un trešajam lielākajam tirgus dalībniekam, t. i., E.ON un PRE, kam tirgus daļas ir attiecīgi [..] % un [..] % apmērā, Savienības iepirkuma noteikumus nepiemēro. Neskatoties uz savām ievērojamajām tirgus daļām, šie uzņēmumi var ietekmēt ČEZ Prodej tikai ar ierobežotu konkurences spiedienu. Piekļuve elektroenerģijai vairumtirdzniecībā nav pietiekama: ČEZ grupa ir ievērojami lielākais elektroenerģijas ražotājs Čehijas Republikā, elektroenerģijas starpsavienojumu jaudas ir ierobežotas, un tādēļ elektroenerģijas vairumtirdzniecības tirgus likviditāte ir atkarīga no ČEZ grupas rīcības. Šī situācija ierobežo to iespējas iepirkt gan bāzes slodzes elektroenerģiju, gan citus produktus, kas nepieciešami konkurences apstākļos, un tas savukārt strukturāli ierobežo to spēju konkurēt ar ČEZ Prodej. Šo pašu iemeslu dēļ mazākiem konkurentiem ir ierobežotas iespējas konkurēt ar šiem trim lielākajiem piegādātājiem.

(97)

ČEZ Prodej, E.ON un PRE tirgus pozīciju spēcina šim tirgum raksturīgie spēcīgie reģionālie elementi, un neviendabīgie konkurences apstākļi visās trijās sadales zonās apgrūtina konkurentu iespējas izaicināt šo operatoru tirgus pozīcijas to attiecīgajās sadales zonās. Visbeidzot, patērētāju pārejas pakāpe, kas tomēr ir augstāka nekā maziem patērētājiem, pēdējos gados ir samazinājusies.

(98)

Ņemot vērā faktorus, kas aplūkoti iepriekš, tiešās pakļautības konkurencei nosacījums, kas paredzēts Direktīvas 2014/25/ES 34. panta 1. punktā, būtu jāuzskata par neizpildītu attiecībā uz elektroenerģijas mazumtirdzniecības piegādi lieliem patērētājiem Čehijas Republikas teritorijā.

(99)

Trīs lielāko mazumtirdzniecības piegādes maziem patērētājiem uzņēmumu apvienotā tirgus daļa ir liela (74 %), un lielākā tirgus dalībnieka (ČEZ Prodej) tirgus daļa ir [..] %. Otrajam un trešajam lielākajam tirgus dalībniekam, t. i., E.ON un PRE, kam tirgus daļas ir attiecīgi [..] % un [..] % apmērā (123), Savienības iepirkuma noteikumus nepiemēro. Neskatoties uz savām ievērojamajām tirgus daļām, šie uzņēmumi var ietekmēt ČEZ Prodej tikai ar ierobežotu konkurences spiedienu. Piekļuve elektroenerģijai vairumtirdzniecībā nav pietiekama: ČEZ grupa ir ievērojami lielākais elektroenerģijas ražotājs Čehijas Republikā, elektroenerģijas starpsavienojumu kapacitātes ir ierobežotas, un tādēļ elektroenerģijas vairumtirdzniecības tirgus likviditāte ir atkarīga no ČEZ grupas rīcības. Šī situācija ierobežo to iespējas iepirkt gan bāzes slodzes elektroenerģiju, gan citus produktus, kas nepieciešami konkurences apstākļos, un tas savukārt ierobežo to spēju konkurēt ar ČEZ Prodej. Šo pašu iemeslu dēļ mazākiem konkurentiem ir ierobežotas iespējas konkurēt ar šiem trim lielākajiem piegādātājiem.

(100)

ČEZ Prodej, E.ON un PRE tirgus pozīciju spēcina šī tirgus izteiktās reģionālās īpašības un neviendabīgie konkurences apstākļi trijās sadales zonās, kas apgrūtina konkurentu iespējas savās attiecīgajās sadales zonās izaicināt šo operatoru tirgus pozīciju. Visbeidzot, patērētāju pārejas pakāpe ir diezgan zema, un iepriekš minēto iemeslu dēļ zemās mazumtirdzniecības cenas nav uzskatāmas par tiešas pakļautības konkurencei rādītāju.

(101)

Ņemot vērā faktorus, kas aplūkoti iepriekš, tiešās pakļautības konkurencei nosacījums, kas paredzēts Direktīvas 2014/25/ES 34. panta 1. punktā, būtu jāuzskata par neizpildītu attiecībā uz elektroenerģijas mazumtirdzniecības piegādi maziem patērētājiem Čehijas Republikas teritorijā.

(102)

Gāzes mazumtirdzniecības piegādes lieliem patērētājiem Čehijas Republikā situācija īsumā raksturojama šādi: ir liels skaits valsts līmeņa aktīvu piegādātāju; trīs lielāko mazumtirdzniecības piegādes uzņēmumu apvienotā tirgus daļa nav ļoti augsta (51 %); pirmajam un trešajam tirgus dalībniekam nepiemēro Savienības iepirkuma noteikumus; pārejas pakāpe šķiet apmierinoša, nav galalietotāja cenas kontroles, un nešķiet, ka vairumtirdzniecības tirgus likviditāte traucē mazumtirdzniecības piegādi gāzei, kas tieši pakļauta konkurencei.

(103)

Ņemot vērā faktorus, kas aplūkoti iepriekš, tiešās pakļautības konkurencei nosacījums, kas paredzēts Direktīvas 2014/25/ES 34. panta 1. punktā, būtu jāuzskata par izpildītu attiecībā uz gāzes mazumtirdzniecības piegādi lieliem patērētājiem Čehijas Republikas teritorijā.

(104)

Gāzes mazumtirdzniecības piegādes maziem patērētājiem Čehijas Republikā situācija īsumā raksturojama šādi: ir liels skaits valsts līmeņa aktīvu piegādātāju; trīs lielāko mazumtirdzniecības piegādes uzņēmumu apvienotā tirgus daļa ir visai liela (69 %), taču pirmajam un trešajam tirgus dalībniekam nepiemēro iepirkuma noteikumus; pārejas pakāpe šķiet apmierinoša; nav galalietotāja cenas kontroles, un nešķiet, ka vairumtirdzniecības tirgus likviditāte traucē mazumtirdzniecības piegādi gāzei, kas tieši pakļauta konkurencei.

(105)

Ņemot vērā faktorus, kas aplūkoti iepriekš, tiešās pakļautības konkurencei nosacījums, kas paredzēts Direktīvas 2014/25/ES 34. panta 1. punktā, būtu jāuzskata par izpildītu attiecībā uz gāzes mazumtirdzniecības piegādi maziem patērētājiem Čehijas Republikas teritorijā.

(106)

Šā lēmuma pamatā ir juridiskā un faktiskā situācija laikposmā no 2016. gada novembra līdz 2018. gada aprīlim, kas izklāstīta pieteikuma iesniedzēja iesniegtajā informācijā un ERO valsts ziņojumos. To var pārskatīt, ja pēc krasām juridiskās vai faktiskās situācijas izmaiņām vairs netiek izpildīti Direktīvas 2014/25/ES 34. panta piemērošanas nosacījumi.

(107)

Tā kā ar elektroenerģijas mazumtirdzniecības piegādi saistītajiem pakalpojumiem (124) joprojām ir jāpiemēro Direktīva 2014/25/ES, ir jāatgādina, ka iepirkuma līgumi par vairākām darbībām ir jāskata šīs direktīvas 6. panta kontekstā. Tātad, ja līgumslēdzējs ir iesaistīts jauktā iepirkumā, proti, tādā, ko izmanto, lai atbalstītu gan tās darbības, kuras ir atbrīvotas no Direktīvas 2014/25/ES piemērošanas, gan tās, kuras nav atbrīvotas, ir jāņem vērā tās darbības, kuru veikšanai līgums galvenokārt paredzēts. Šāda jaukta iepirkuma gadījumā, ja mērķis galvenokārt ir atbalstīt darbības, uz kurām neattiecas atbrīvojums, ir jāpiemēro Direktīvas 2014/25/ES noteikumi. Ja nav iespējams objektīvi noteikt, kura darbība ir paredzēta kā līguma galvenā darbība, līguma slēgšanas tiesības piešķir saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti Direktīvas 2014/25/ES 6. panta 3. punktā.

(108)

Šajā lēmumā noteiktie pasākumi ir saskaņā ar Publiskā iepirkuma padomdevējas komitejas atzinumu,

(1)

Ar Komisijas Īstenošanas lēmumu 2012/795/ES (2) dalībvalstīm ir noteikts pienākums ziņot par Direktīvas 2010/75/ES īstenošanu 2013.–2016. gadā. Minētā lēmuma pasākumu termiņi ir apritējuši, un tas būtu jāatceļ.

(2)

Būtu jānosaka, kādā veidā un formātā un cik bieži būtu jādara pieejama informācija par laiku no 2017. gada.

(3)

Saskaņā ar Direktīvas 2010/75/ES 72. panta 1. punktu dalībvalstīm jāziņo informācija par minētās direktīvas īstenošanu, reprezentatīvi dati par emisijām un citu veidu piesārņojumu, informācija par emisijas robežvērtībām un par to, kā tiek piemēroti labākie pieejamie tehniskie paņēmieni saskaņā ar minētās direktīvas 14. un 15. pantu, it sevišķi par atkāpēm, kas piešķirtas saskaņā ar tās 15. panta 4. punktu.

(4)

Dalībvalstīm turklāt ir pienākums saskaņā ar Direktīvas 2010/75/ES 72. pantu iesniegtajos ziņojumos ietvert arī informāciju, kas attiecas uz minētās direktīvas 51. panta 4. punktu, 55. panta 2. punktu un 59. panta 1., 2. un 3. punktu.

(5)

Saskaņā ar Direktīvas 2010/75/ES 72. panta 1. punktu dalībvalstīm šī informācija jādara pieejama elektroniskā formātā, izmantojot ziņošanas rīku, ko šim nolūkam nodrošina Komisija.

(6)

Direktīva 2010/75/ES prasa, lai katru II nodaļas aptverto iekārtu varētu ekspluatēt tikai ar atsevišķu atļauju. Atļaujas nosacījumiem jābūt balstītiem uz vidisko veikumu, kas panākams ar attiecīgo iekārtu, ņemot vērā tās tehniskos raksturlielumus, ārējus faktorus (tostarp vietējos apstākļus) un labāko pieejamo tehnisko paņēmienu izmantojumu. Atļaujās ietver nosacījumus, kas īpaši reglamentē katras atsevišķās iekārtas emisijas robežvērtības, emisiju monitoringu un atbilstības novērtēšanu. Kā noteikts Direktīvas 2010/75/ES 21. panta 3. punktā, atļaujas nosacījumi ir periodiski jāpārskata un vajadzības gadījumā jāatjaunina, it sevišķi tad, ja publicēti jauni secinājumi par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (“LPTP secinājumi”) attiecībā uz iekārtas galveno darbību. Visefektīvākais veids, kā ziņot par Direktīvas 2010/75/ES īstenošanu, ir sniegt relevanto informāciju par katru atsevišķo iekārtu, tādējādi Īstenošanas lēmuma 2012/795/ES 2. un 3. moduļa pieejas attiecinot uz visiem sektoriem.

(7)

Uz lielām sadedzināšanas stacijām [Direktīvā 2010/75/ES “lielas sadedzināšanas iekārtas”] un atkritumu (līdz)incinerācijas stacijām [Direktīvā 2010/75/ES “atkritumu (līdz)sadedzināšanas iekārtas”] attiecas konkrēti Direktīvas 2010/75/ES III un IV nodaļas noteikumi. Attiecībā uz šīm stacijām dalībvalstīm līdztekus būtu jāsniedz informācija par pagaidu atkāpju piemērošanu un emisiju kontroles garantijām saskaņā ar Direktīvas 2010/75/ES 32. līdz 35. pantu un 46. panta 2. punktu. Minētās direktīvas 55. panta 3. punkts nosaka, ka dalībvalstīm ir jādara publiski pieejams saraksts ar atkritumu incinerācijas un atkritumu līdzincinerācijas stacijām, kuru jauda ir mazāka par divām tonnām stundā. Būtu Komisijai jāsniedz informācija par minētā saraksta publiskošanu, lai Komisija varētu sekot līdzi direktīvas īstenošanai attiecībā uz šīm mazākajām stacijām.

(8)

Saskaņā ar Direktīvas 2010/75/ES 72. panta 1. punktu dalībvalstīm jāziņo arī reprezentatīvi dati par emisijām un citu veidu piesārņojumu. Lai neradītu lieku administratīvo slogu, dalībvalstīm būtu jāsniedz informācija par to, kur darīti pieejami emisiju monitoringa dati, kā prasīts Direktīvas 2010/75/ES 24. panta 3. punkta b) apakšpunktā, un arī saite uz emisiju datiem, kas ziņoti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 166/2006 (3). Saskaņā ar minēto regulu dalībvalstīm ir jāziņo ikgadējie dati par (cita starpā) atkritumu pārnesēm ārpus teritorijas un tās II pielikumā uzskaitīto piesārņotāju emisiju gaisā, ūdenī un zemē; minētie piesārņotāji ietver visus piesārņotājus, kas uzskaitīti Direktīvas 2010/75/ES II pielikumā. Tajā pašā laikā visas Direktīvas 2010/75/ES aptvertās “iekārtas” ir saistītas ar minētās regulas “apsaimniekošanas objektiem” vai ar tiem sakrīt. Tas nozīmē, ka saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 166/2006 ziņotie dati ir reprezentatīvi dati par emisijām un citu veidu piesārņojumu Direktīvas 2010/75/ES 72. panta 1. punkta izpratnē.

(9)

Sasaiste ar saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 166/2006 ziņotajām emisijām būtu jāizveido, izmantojot esošus telpiskos datus, ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2007/2/EK (4) 4. panta 1. punktu un minētās direktīvas III pielikuma 8. punktu pārvalda dalībvalstis. Komisijas Regulā (ES) Nr. 1089/2010 (5) iedibinātais datu modelis dod dalībvalstīm un Komisijai iespēju iekārtas, lielas sadedzināšanas stacijas un atkritumu (līdz)incinerācijas stacijas sasaistīt ar “apsaimniekošanas objektiem” Regulas (EK) Nr. 166/2006 2. panta 4. punkta izpratnē. Ziņot telpiskos datus par iekārtām, lielām sadedzināšanas stacijām un atkritumu (līdz)incinerācijas stacijām, nevis sniegt detalizētus ziņojumus par iekārtu emisijām šajā kontekstā nozīmē tikai izmantot citu ziņošanas “veidu” Direktīvas 2010/75/ES 72. panta 2. punkta izpratnē. Šādā nolūkā INSPIRE modelis būtu jāpielāgo Direktīvas 2010/75/ES 72. panta 1. punkta specifiskajām ziņošanas prasībām, dažus telpiskās informācijas elementus, kas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1089/2010 būtu “tādi, kas var būt nenoteikti” (voidable), tomēr padarot obligātus.

(10)

Attiecībā uz iekārtām un darbībām, kurās izmanto organiskos šķīdinātājus, bet uz kurām neattiecas Direktīvas 2010/75/ES II nodaļa un kurām tāpēc ne vienmēr nepieciešama iekārtai specifiska atļauja, dalībvalstīm būtu jāziņo informācija par kopējo iekārtu skaitu un to iekārtu skaitu, kurās tiek īstenots minētās direktīvas 59. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzētais emisijas samazināšanas plāns vai kurām tiek piemērota tās 59. panta 2. vai 3. punktā paredzētā atkāpe. Tas Komisijai ļaus saprast, vai un kādā mērā varētu būt skarta Direktīvas 2010/75/ES īstenošana.

(11)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar tās komitejas atzinumu, kas izveidota saskaņā ar Direktīvas 2010/75/ES 75. panta 1. punktu,

(1)

Putnu gripa ir vīrusa izraisīta putnu, arī mājputnu, infekcijas slimība. Ar putnu gripas vīrusu inficētu mājputnu saslimšanai ir divas virulences ziņā atšķirīgas pamatformas. Zemas patogenitātes forma parasti izraisa tikai vieglus simptomus, savukārt augstas patogenitātes forma vairumam mājputnu sugu izraisa ļoti augstu mirstību. Šī slimība var smagi iedragāt mājputnu un savvaļas putnu veselību un radīt milzīgus zaudējumus mājputnu audzētājiem.

(2)

Direktīva 2005/94/EK nosaka minimālos kontroles pasākumus, kas piemērojami minētās slimības uzliesmojuma gadījumā mājputnu vai citu nebrīvē turētu putnu populācijā, un nosaka arī noteiktus profilakses pasākumus saistībā ar putnu gripas uzraudzību un savlaicīgu atklāšanu.

(3)

Ir zināms, ka savvaļas putni, jo īpaši migrējošie savvaļas ūdensputni, ir zemas patogenitātes putnu gripas vīrusu dabīgie saimniekorganismi un parasti bez raksturīgajām slimības pazīmēm šos vīrusus pārnēsā sezonālās migrācijas laikā. Taču kopš 2005. gada izrādās, ka migrējošie putni var inficēties ar augstas patogenitātes putnu gripas (APPG) H5 apakštipa vīrusiem un pēc tam šos vīrusus izplatīt lielos attālumos starp kontinentiem.

(4)

Ja putnu gripas vīrusi un it īpaši APPG vīrusi ir sastopami savvaļas putnu populācijā, nepārtraukti ir risks, ka šie vīrusi, it sevišķi gājputnu sezonālās migrācijas laikā, var tikt tieši un netieši ievazāti mājputnu vai citu nebrīvē turētu putnu saimniecībās, savukārt no inficētās saimniecības šie vīrusi var izplatīties uz citām saimniecībām un radīt lielus ekonomiskus zaudējumus.

(5)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) 2017. gada 14. septembrī pieņēma visaptverošu zinātnisko atzinumu par putnu gripu (2), kurā apstiprināts, ka, lai novērstu APPG vīrusu izplatīšanos no savvaļas putniem uz mājputniem un citiem nebrīvē turētiem putniem, liela nozīme ir stingrai biodrošības pasākumu īstenošanai (EFSA 2017. gada atzinums).

(6)

EFSA 2017. gada atzinumā ir norādīti būtiskākie biodrošības pasākumi, kas pastāvīgi veicami dažādās mājputnu audzēšanas sistēmās, arī mazās fermās. Tajā arī teikts, ka ir noteikti vispārīgi biodrošības principi, kas ir vispārpiemērojami mājputnu saimniecībām, lai gan optimālai aizsardzībai, pēc ekspertu ieteikumiem, jāapsver katras saimniecības unikālās iezīmes.

(7)

EFSA 2017. gada atzinumā ir novērtēti un noteikti riski APPG vīrusa ievazāšanai mājputnu saimniecībās, piemēram, mājas pīļu un zosu turēšana kopā ar citu sugu mājputniem, un ar noteiktām darbībām saistītie riski, piemēram, mājputnu izlaišana brīvībā medījamo putnu krājumu atjaunošanas nolūkā, un atzinumā ir ierosināti šo risku mazināšanas pasākumi.

(8)

EFSA 2017. gada atzinumā ir secināts, ka visefektīvākais veids, kā var savlaicīgi atklāt APPG vīrusu klātbūtni savvaļas putnu populācijā, kur APPG vīrusu infekcijas ir saistītas ar mirstību, ir savvaļas putnu pasīvā uzraudzība, un ieteikts ņemt paraugus no savvaļas putnu mērķsugām un tos laboratoriski pārbaudīt. Pēc tam zinātniskajā atzinumā par putnu gripu, kas apstiprināts 2017. gada 18. decembrī (3), EFSA publicēja savvaļas putnu mērķsugu sarakstu.

(9)

Zinātniskajā ziņojumā par putnu gripu, kas apstiprināts 2018. gada 22. martā (4), EFSA norādīja, ka nav ziņots par nevienu gadījumu, kur cilvēks būtu inficējies ar A(H5N8) vīrusu vai jaunatklātajiem A(H5N5) un A(H5N6) vīrusiem, kas ir A(H5) monofilētiskās grupas 2.3.4.4 vīrusu rekombinācija ar vietējiem Eiropas vīrusiem, kuras rezultātā tiek pārņemts N5 vai N6 gēns. Uzskata, ka A(H5N8), A(H5N5) un A(H5N6) vīrusi ir pielāgojušies galvenokārt putnu sugām.

(10)

EFSA 2017. gada atzinumā ir arī secināts, ka noteiktās epidemioloģiskajās situācijās būtu lietderīgi, ja dalībvalstis uz laiku pastiprinātu noteiktus profilakses pasākumus ap vietu, kur apstiprināta savvaļas putna inficēšanās ar APPG vīrusu vai šī infekcija ir atklāta savvaļas putna fekālijās, it īpaši lai pārbaudītu, vai slimība nav pārnesta uz mājputnu saimniecībām un vai tiek efektīvi veikti biodrošības pasākumi pret vīrusa ievazāšanu.

(11)

Tāpēc, lai koncentrētos uz putnu populācijām, kurām ir vislielākais risks inficēties ar putnu gripu, un lai nodrošinātu, ka šajā lēmumā noteiktie pasākumi ir efektīvi, saimniecībās, kurās tiek turēti mājputni, būtu jāveic noteikti profilakses pasākumi.

(12)

Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2017/263 (5) nosaka riska mazināšanas un pastiprinātus biodrošības pasākumus, lai, nepieļaujot ne tiešu, ne netiešu saskari starp savvaļas putniem un mājputniem, samazinātu risku, ka no savvaļas putniem uz mājputniem tiek pārnesti APPG vīrusi, un minētais lēmums nosaka, ka dalībvalstīm jānosaka, kuros apgabalos to teritorijā ir īpaši liels risks, ka APPG vīrusi varētu tikt ievazāti mājputnu vai citu nebrīvē turētu putnu saimniecībās (“augsta riska apgabali”), citstarp ņemot vērā epidemioloģisko situāciju un īpaša riska faktorus. Minētais īstenošanas lēmums bija piemērojams līdz 2018. gada 30. jūnijam.

(13)

Tāpēc Īstenošanas lēmumā (ES) 2017/263 noteiktie pasākumi būtu jāpārskata, ņemot vērā pašreizējo epidemioloģisko situāciju mājputnu, citu nebrīvē turētu putnu un savvaļas putnu populācijā Savienībā un trešās valstīs, kur šāds risks ir relevants, EFSA 2017. gada atzinumu, pēc tam apstiprinātos zinātniskos ziņojumus par putnu gripu un dalībvalstu gūto pieredzi, īstenojot minētajā īstenošanas lēmumā noteiktos pasākumus.

(14)

Līdz ar to, ņemot vērā pastāvīgos draudus, ka inficēti savvaļas putni varētu pārnest APPG vīrusu, un uzliesmojumu risku mājputnu vai citu nebrīvē turētu putnu saimniecībās, šajā lēmumā būtu jānosaka atjaunināti pasākumi, ņemot vērā Īstenošanas lēmuma (ES) 2017/263 pārskatīšanas rezultātus.

(15)

Īstenošanas lēmumā (ES) 2017/263 noteikto pasākumu īstenošanā gūtā pieredze liecina, ka ir vajadzīgi noteikti atbrīvojumi no riska mazināšanas un pastiprinātiem biodrošības pasākumiem, lai atsevišķas dalībvalstis varētu šos pasākumus pielāgot mainīgajai epidemioloģiskajai situācijai.

(16)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

(1)

Komisijas Īstenošanas lēmumā 2013/92/ES (2) ir paredzētas augu veselības pārbaudes un pasākumi, kas jāveic attiecībā uz koksnes iepakojuma materiālu, ko pašlaik izmanto, pārvadājot konkrētas Ķīnas izcelsmes preces. Minētā lēmuma 1.–4. pants ir spēkā līdz 2018. gada 31. jūlijam.

(2)

Augu veselības pārbaudes, ko dalībvalstis veic, pamatojoties uz minēto lēmumu, kā arī saskaņā ar Direktīvas 2000/29/EK 13.a pantu, liecina, ka koksnes iepakojuma materiāls, ko izmanto dažu Baltkrievijas un Ķīnas izcelsmes preču pārvadāšanai (“konkrētās preces”), neatbilda Savienības prasībām par koksnes iepakojuma materiāla marķēšanu, kā noteikts Direktīvas 2000/29/EK IV pielikuma A daļas I iedaļas 2. punktā, un dažos gadījumos to bija arī invadējuši kaitīgie organismi, kas norādīti minētās direktīvas I pielikuma A daļā.

(3)

Lai labāk sagatavotu iestādes, kas veic attiecīgās augu veselības pārbaudes, lidostu iestādēm, ostu iestādēm, citām iestādēm, kas ir atbildīgas par preču aprites kontroli, vai profesionāliem operatoriem, kuri ir iesaistīti tādu konkrētu preču importēšanā, kurām pievienots koksnes iepakojuma materiāls, tiklīdz tie ir informēti par minētā koksnes iepakojuma materiāla gaidāmo ierašanos, par to iepriekš būtu jāinformē muitas iestāde ievešanas vietā un atbildīgā oficiālā iestāde ievešanas vietā.

(4)

Būtu jāveic regulāras augu veselības pārbaudes attiecībā uz konkrēto preču sūtījumu koksnes iepakojuma materiālu. Dalībvalstīm būtu jānosaka, kādam konkrēto preču koksnes iepakojuma materiāla procentuālajam daudzumam piemēro augu veselības pārbaudes. Lai nodrošinātu, ka tiek pārbaudīts reprezentatīvs paraugs, minētajam daudzumam nevajadzētu būt mazākam par 1 % no konkrēto preču importētā koksnes iepakojuma materiāla.

(5)

Kamēr minētās augu veselības pārbaudes nav pabeigtas, koksnes iepakojuma materiālam, kā arī konkrētajām precēm būtu jāpiemēro Savienības noteikumi par muitas uzraudzību, lai nodrošinātu, ka to brīva aprite Savienības teritorijā nerada fitosanitāros riskus.

(6)

Lai nodrošinātu, ka minētās pārbaudes veic piemērotākajā vietā, augu veselības pārbaudes būtu jāveic tajā ievešanas vietā Savienībā vai galamērķa vietā, ko šim nolūkam apstiprinājusi atbildīgā oficiālā iestāde.

(7)

Ja augu veselības pārbaudes tiek veiktas galamērķa vietā un tās liecina, ka nav ievēroti Direktīvas 2000/29/EK IV pielikuma A daļas I iedaļas 2. punkta noteikumi vai ka koka iepakojuma materiāls ir invadēts ar kaitīgiem organismiem, kas norādīti minētās direktīvas I pielikuma A daļā, attiecīgajai dalībvalstij būtu pienācīgi jārīkojas ar attiecīgo koksnes iepakojuma materiālu un tas nekavējoties jāiznīcina, lai nodrošinātu Savienības teritorijas fitosanitāro aizsardzību.

(8)

Dalībvalstīm, izmantojot īpašu elektroniskās ziņošanas veidni, būtu jāpaziņo Komisijai saskaņā ar šo lēmumu veikto augu veselības pārbaužu skaits un rezultāti.

(9)

Pieredze, kas gūta saistībā ar līdz šim veiktajām augu veselības pārbaudēm, liecina, ka, lai minēto trešo valstu augu aizsardzības organizācijām sniegtu sīkāku informāciju par aizturēšanas gadījumiem, kas reģistrēti attiecībā uz koksnes iepakojuma materiālu, dalībvalstīm jāsniedz visa informācija, kas vajadzīga, lai identificētu neuzticama vai nepareiza marķējuma izcelsmi.

(10)

Lai atbildīgajām oficiālajām iestādēm un profesionālajiem operatoriem dotu pietiekamu laiku pielāgoties jaunajiem noteikumiem, šis lēmums būtu jāpiemēro no 2018. gada 1. oktobra.

(11)

Lai līdz minētajam datumam nodrošinātu juridisko nepārtrauktību, Īstenošanas lēmuma 2013/92/ES 1.–4. pants, kas ir spēkā līdz 2018. gada 31. jūlijam, būtu jāpiemēro līdz 2018. gada 30. septembrim.

(12)

Juridiskās skaidrības labad Īstenošanas lēmums 2013/92/ES būtu jāatceļ no 2018. gada 1. oktobra, kas ir šā lēmuma piemērošanas datums.

(13)

Šis lēmums būtu jāpiemēro līdz 2020. gada 30. jūnijam, lai līdz tam attiecīgi varētu pieņemt vajadzīgos pasākumus.

(14)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,