(1)

Tagad, kad pagājuši trīs gadi kopš īstenošanas sākuma, Savienības vispārējam budžetam (“budžets”) piemērojamajos finanšu noteikumos būtu jāveic papildu grozījumi, lai novērstu īstenošanas šķēršļus, palielinot elastību, vienkāršotu izpildi no ieinteresēto personu un dienestu puses, vairāk koncentrētos uz rezultātiem un uzlabotu piekļūstamību, pārredzamību un pārskatatbildību, Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (5) tāpēc būtu jāatceļ un jāaizstāj ar šo regulu.

(2)

Lai samazinātu budžetam piemērojamo finanšu noteikumu sarežģītību un attiecīgos noteikumus iekļautu vienā vienīgā regulā, būtu jāatceļ Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 1268/2012 (6). Skaidrības labad Regulas (ES) Nr. 1268/2012 galvenie noteikumi būtu jāiekļauj šajā regulā, bet pārējie noteikumi būtu jāiekļauj norādījumos dienestiem.

(3)

Budžeta pamatprincipi būtu jāatstāj spēkā. Esošās atkāpes no minētajiem principiem tādās konkrētās jomās kā pētniecība, ārējās darbības un struktūrfondi būtu jāpārskata un pēc iespējas jāvienkāršo, ņemot vērā to aktualitāti, pievienoto vērtību no budžeta viedokļa un slogu, ko tās rada ieinteresētajām personām.

(4)

Apropriāciju pārnešanas noteikumi būtu jānoformulē skaidrāk, un automātiskie pārnesumi būtu jānošķir no neautomātiskajiem pārnesumiem. Attiecīgajām Savienības iestādēm būtu jāsniedz informācija Eiropas Parlamentam un Padomei gan par automātiskajiem pārnesumiem, gan neautomātiskajiem pārnesumiem.

(5)

Būtu jādod iespēja pārnest un izmantot ārējos piešķirtos ieņēmumus secīgajai programmai vai pasākumam, lai šādus līdzekļus izmantotu efektīvi. Vajadzētu būt iespējai iekšējos piešķirtos ieņēmumus pārnest tikai uz nākamo finanšu gadu, izņemot gadījumus, kad šajā regulā ir paredzēts citādi.

(6)

Attiecībā uz iekšējiem piešķirtajiem ieņēmumiem būtu jādod iespēja finansēt jaunus būvniecības projektus no ieņēmumiem, kas saņemti no izīrēšanas un ēku pārdošanas. Tādēļ šādi ieņēmumi būtu jāuzskata par iekšējiem piešķirtiem ieņēmumiem, kurus var pārnest tikmēr, kamēr tie ir pilnībā izlietoti.

(7)

Savienības iestādēm vajadzētu būt iespējai pieņemt jebkurus ziedojumus Savienībai.

(8)

Būtu jāievieš noteikums, ar ko juridiskām personām dod iespēju reklāmas vai korporatīvās sociālās atbildības nolūkā sponsorēt pasākumu vai darbību natūrā.

(9)

Būtu jāprecizē snieguma jēdziens budžeta kontekstā. Sniegums būtu jāsasaista ar pareizas finanšu pārvaldības principa tiešu piemērošanu. Būtu arī jādefinē pareizas finanšu pārvaldības princips, un apropriāciju izmantojumā būtu jāizveido saikne starp uzstādītajiem mērķiem un snieguma, rādītājiem, rezultātiem un saimnieciskumu, lietderību un efektivitāti. Juridiskās noteiktības labad, vienlaikus novēršot konfliktus ar dažādo programmu esošajiem snieguma satvariem, būtu jādefinē ar sniegumu saistītie termini, jo īpaši iznākums un rezultāti.

(10)

Saskaņā ar 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumu par labāku likumdošanas procesu (7) Savienības tiesību aktiem vajadzētu būt kvalitatīviem un vērstiem uz jomām, kurās tie rada vislielāko pievienoto vērtību Eiropas iedzīvotājiem un ir pēc iespējas efektīvākie un iedarbīgākie, lai sasniegtu kopējos Savienības politikas mērķus. Minētos mērķus var palīdzēt sasniegt prasība, ka esošās un jaunās izdevumu programmas un darbības, kas paredz ievērojamus izdevumus, ir jāizvērtē.

(11)

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 15. pantā ietverto pārredzamības principu Savienības iestādēm jādarbojas iespējami atklāti. Attiecībā uz budžeta izpildi minētā principa piemērošana nozīmē, ka iedzīvotājiem būtu jāzina, kur un kādiem nolūkiem Savienība izlieto līdzekļus. Šāda informācija sekmē demokrātiskas debates, veicina iedzīvotāju līdzdalību Savienības lēmumu pieņemšanas procesā, stiprina Savienības izdevumu institucionālo kontroli un uzraudzību un sniedz ieguldījumu tās ticamības palielināšanā. Komunikācijai vajadzētu būt mērķtiecīgākai un vērstai uz Savienības ieguldījuma pamanāmības veicināšanu pilsoņu acīs. Šādi mērķi būtu jāsasniedz, publicējot – vēlams, ar modernu komunikācijas rīku palīdzību – attiecīgu informāciju par visiem no budžeta finansēto līdzekļu saņēmējiem, ņemot vērā minēto saņēmēju likumīgās tiesības uz konfidencialitāti un drošību un – attiecībā uz fiziskajām personām – tiesības uz privātumu un personas datu aizsardzību. Tādēļ Savienības iestādēm informācijas publicēšanā būtu jāievēro selektīva pieeja saskaņā ar proporcionalitātes principu. Lēmumiem par publicēšanu būtu jābalstās uz attiecīgiem kritērijiem ar mērķi sniegt lietderīgu informāciju.

(12)

Neskarot personas datu aizsardzības noteikumus, būtu jācenšas nodrošināt informācijas par saņēmējiem maksimālu pārredzamību. Informācija par to Savienības līdzekļu saņēmējiem, kurus īsteno tiešā pārvaldībā, būtu jāpublicē speciālā Savienības iestāžu tīmekļa vietnē, piemēram, finanšu pārredzamības sistēmā, un tajā būtu jānorāda vismaz saņēmēja vārds/nosaukums un atrašanās vieta, likumīgi piešķirtā līdzekļu summa un pasākuma izmantošanas mērķis. Attiecībā uz minēto informāciju būtu jāņem vērā attiecīgi kritēriji, piemēram, pasākuma periodiskums, veids un nozīme.

(13)

Komisijai vajadzētu būt iespējai izpildīt budžetu netieši, izmantojot dalībvalstu organizācijas. Juridiskās noteiktības interesēs tāpēc ir lietderīgi definēt dalībvalstu organizāciju, kura ir vai nu subjekts, kas dalībvalstī izveidots kā publisko tiesību subjekts, vai arī kā privāto tiesību subjekts, kam minētā dalībvalsts ir uzticējusi sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas uzdevumu un kam ir sniegtas pienācīgas finanšu garantijas. Finansiāls atbalsts, ko dalībvalsts saskaņā ar spēkā esošo Savienības tiesību aktu prasībām sniedz šādiem privāto tiesību subjektiem veidā, ko nosaka minētā dalībvalsts, un kam nav obligāti vajadzīga bankas garantija, būtu jāuzskata par pienācīgām finanšu garantijām.

(14)

Attiecībā uz godalgām, dotācijām un līgumiem, kas piešķirti atklātā konkursa procedūrā, un jo īpaši attiecībā uz konkursiem, uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus un uzaicinājumiem iesniegt piedāvājumus, lai ievērotu LESD principus un jo īpaši pārredzamības, proporcionalitātes, vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas principus, būtu jāpublicē Savienības līdzekļu saņēmēju vārds/nosaukums un atrašanās vieta. Šādai publicēšanai būtu jāveicina tas, ka neizraudzītie konkursa pieteikuma iesniedzēji spēj kontrolēt piešķiršanas procedūras.

(15)

Fizisko personu datiem nevajadzētu būt publiski pieejamiem ilgāk par laikposmu, kurā saņēmējs izmanto līdzekļus, un tāpēc tie pēc diviem gadiem būtu jādzēš. Tas pats būtu attiecināms uz personas datiem attiecībā uz juridiskajām personām, kuru oficiālajā nosaukumā figurē vienas vai vairāku fizisko personu vārds.

(16)

Vairākumā gadījumu, uz kuriem attiecas šī regula, publicēšana attiecas uz juridiskajām personām. Attiecībā uz fiziskām personām personas datu publicēšanā būtu jāievēro proporcionalitātes princips, samērojot piešķirtās summas lielumu un nepieciešamību kontrolēt pareizu līdzekļu izmantošanu. Tādos gadījumos reģiona publicēšana kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) 2. līmenī atbilst informācijas par saņēmēju publicēšanas mērķim un nodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret dažāda lieluma dalībvalstīm, un vienlaikus ar to tiek ievērotas saņēmēju tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību un jo īpaši uz personas datu aizsardzību.

(17)

Juridiskās noteiktības labad un saskaņā ar proporcionalitātes principu būtu jāprecizē situācijas, kurās publicēšanai nebūtu jānotiek. Piemēram, nebūtu jāpublicē informācija par stipendijām vai cita veida tiešo atbalstu, kas izmaksāts fiziskām personām, kurām tas visvairāk nepieciešams, noteiktiem ļoti mazas vērtības līgumiem vai finanšu atbalstu, kas ir mazāks par noteiktu robežvērtību un kas sniegts, izmantojot finanšu instrumentus, vai gadījumos, kad informācijas publiskošana rada risku, ka tiktu apdraudētas attiecīgo personu tiesības un brīvības, kuras aizsargā Eiropas Savienības Pamattiesību harta, vai varētu tikt kaitēts saņēmēju komerciālajām interesēm. Tomēr, lai saglabātu pašreizējo praksi un nodrošinātu pārredzamību, attiecībā uz dotācijām nevajadzētu būt nekādam īpašam atbrīvojumam no pienākuma publicēt informāciju, pamatojoties uz konkrētu robežvērtību.

(18)

Ja saņēmēju personas dati tiek publicēti pārredzamības nolūkos saistībā ar Savienības līdzekļu izmantošanu un piešķiršanas procedūru kontroli, minētie saņēmēji būtu jāinformē par šādu publicēšanu, kā arī par to tiesībām un par procedūrām, kas piemērojamas minēto tiesību izmantošanai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulām (EK) Nr. 45/2001 (8) un (ES) 2016/679 (9).

(19)

Lai nodrošinātu, ka tiek ievērots princips par vienlīdzīgu attieksmi pret saņēmējiem, informācija par fiziskām personām būtu arī jāpublicē, ievērojot dalībvalstīm noteikto pienākumu nodrošināt plašu pārredzamību līgumiem, kuru robežvērtība pārsniedz summu, kas noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2014/24/ES (10).

(20)

Netiešās un dalītās pārvaldības gadījumā personām, subjektiem vai izraudzītajām struktūrām, kas īsteno Savienības līdzekļus, būtu jādara pieejama informācija par saņēmējiem un galasaņēmējiem. Dalītas pārvaldības gadījumā informācija būtu jāpublicē saskaņā ar speciālajiem nozares noteikumiem. Komisijai būtu jādara pieejama informācija par vienu tīmekļa vietni, tostarp atsauci uz tās adresi, kurā ir atrodama informācija par saņēmējiem un galasaņēmējiem.

(21)

Nolūkā palielināt tiešajā un netiešajā pārvaldībā īstenoto finanšu instrumentu datu saprotamību un pārredzamību ir lietderīgi visas pārskatu sniegšanas prasības apvienot vienā darba dokumentā, kuru pievieno budžeta projektam.

(22)

Lai veicinātu paraugpraksi Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF), Eiropas Sociālā fonda (ESF), Kohēzijas fonda, Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF), kā arī Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) īstenošanā, Komisijai informācijas nolūkos būtu jāvar par pārvaldības un kontroles darbībām atbildīgajām struktūrām darīt pieejamas nesaistošas metodiskās norādes, kurās izklāstīta Komisijas kontroles stratēģija un pieeja, tostarp iekļauti kontrolsaraksti un paraugprakses piemēri. Minētās norādes vajadzības gadījumā būtu jāatjaunina.

(23)

Ir lietderīgi paredzēt Savienības iestādēm iespēju noslēgt dienestu līmeņa nolīgumus savā starpā, lai atvieglotu to apropriāciju īstenošanu, kā arī paredzēt iespēju noslēgt šādus nolīgumus starp Savienības iestāžu struktūrvienībām, Savienības struktūrām, Eiropas birojiem, struktūrām vai personām, kam saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) V sadaļu uzticēts īstenot konkrētas Kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP) darbības, un Eiropas skolu Padomes ģenerālsekretāra biroju, lai sniegtu pakalpojumus, piegādātu produktus vai īstenotu būvdarbus vai ēku līgumus.

(24)

Ir lietderīgi noteikt procedūras jaunu Eiropas biroju izveidei un šādu biroju obligātos uzdevumus nošķirt no neobligātajiem uzdevumiem. Būtu jāievieš iespēja, ka Savienības iestādes, Savienības struktūras un citi Eiropas biroji var kredītrīkotāja pilnvaras deleģēt Eiropas biroja direktoram. Turklāt būtu jāparedz Eiropas birojiem iespēja noslēgt dienestu līmeņa nolīgumus par pakalpojumu sniegšanu, produktu piegādi vai būvdarbu vai ēku līgumu īstenošanu. Ir lietderīgi paredzēt konkrētus noteikumus par grāmatvedības uzskaites veikšanu, noteikumus, ar kuriem Komisijas grāmatvedim tiek ļauts dažus savus uzdevumus deleģēt minēto biroju darbiniekiem, un darba procedūras attiecībā uz bankas kontiem, kurus Komisijai būtu jāvar atvērt Eiropas biroju vārdā.

(25)

Lai uzlabotu izpildaģentūru izmaksu lietderību un ņemot vērā praktisko pieredzi, kas gūta attiecībā uz citām Savienības struktūrām, vajadzētu būt iespējamam Komisijas grāmatvedim pilnībā vai daļēji uzticēt attiecīgās izpildaģentūras grāmatveža uzdevumus.

(26)

Juridiskās noteiktības labad ir nepieciešams precizēt, ka izpildaģentūru direktori, pārvaldot savai aģentūrai deleģēto programmu darbības apropriācijas, rīkojas kā deleģētie kredītrīkotāji. Lai panāktu maksimālo ietekmi, ko var nodrošināt efektivitātes ieguvumi no konkrētu atbalsta pakalpojumu vispārējas centralizācijas, būtu nepārprotami jāparedz iespēja izpildaģentūrām izpildīt administratīvos izdevumus.

(27)

Ir nepieciešams paredzēt noteikumus par finanšu dalībnieku, jo īpaši kredītrīkotāju un grāmatvežu, pilnvarām un pienākumiem.

(28)

Eiropas Parlaments, Padome, Revīzijas palāta un Komisijas grāmatvedis būtu jāinformē par deleģētā kredītrīkotāja, iekšējā revidenta un grāmatveža iecelšanu amatā vai pienākumu pildīšanas izbeigšanu divu nedēļu laikā no tādas iecelšanas vai izbeigšanas.

(29)

Kredītrīkotājiem būtu pilnā mērā jāatbild par visām ieņēmumu un izdevumu operācijām, kas veiktas ar viņu pilnvarojumu un attiecībā uz iekšējās kontroles sistēmām, un būtu jāatskaitās par savām darbībām, tostarp vajadzības gadījumā disciplinārlietas ietvaros.

(30)

Būtu arī jānosaka uzdevumi, pienākumi un procedūru principi, kas jāievēro deleģētajiem kredītrīkotājiem. Deleģētajiem kredītrīkotājiem būtu jānodrošina, lai kredītrīkotāji ar pastarpināti deleģētām pilnvarām un viņu darbinieki saņemtu informāciju un apmācību par kontroles standartiem un attiecīgajām metodēm un paņēmieniem un lai tiktu veikti pasākumi ar mērķi nodrošināt kontroles sistēmas darbību. Deleģētajiem kredītrīkotājiem būtu jāziņo savai Savienības iestādei par veiktajiem pienākumiem gada pārskatā. Minētajā pārskatā būtu jāiekļauj nepieciešamā finanšu un pārvaldības informācija, kas pamato minētā kredītrīkotāja ticamības deklarāciju par viņa pienākumu izpildi, tostarp informāciju par veikto darbību vispārējo sniegumu. Vismaz piecus gadus būtu jāsaglabā veiktās darbības apliecinošie dokumenti. Par visām dažādajām publisko līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas sarunu procedūrām deleģētajiem kredītrīkotājiem būtu jāsniedz īpašs pārskats attiecīgajai Savienības iestādei un minētajai Savienības iestādei būtu jāsniedz pārskats Eiropas Parlamentam un Padomei, jo minētās procedūras ir atkāpe no parastajām piešķiršanas procedūrām.

(31)

Būtu jāņem vērā, ka Savienības delegāciju vadītājiem un viņu prombūtnē viņu vietniekiem ir divējādas funkcijas kā Eiropas Ārējās darbības dienesta (“EĀDD”) un – attiecībā uz darbības apropriācijām – Komisijas pastarpināti deleģētajiem kredītrīkotājiem.

(32)

Komisijai budžeta izpildes pilnvaras attiecībā uz savas budžeta iedaļas darbības apropriācijām būtu jādeleģē Savienības delegāciju vadītāju vietniekiem vienīgi situācijās, kad Savienības delegāciju vadītāju prombūtnē darbības nepārtrauktības nodrošināšanai ir absolūti nepieciešams, lai minētos uzdevumus veiktu Savienības delegāciju vadītāju vietnieki. Savienības delegāciju vadītāju vietniekiem minētās pilnvaras nebūtu jāļauj izmantot sistemātiski vai iekšējās darba dalīšanas iemeslu dēļ.

(33)

Grāmatvedim vajadzētu būt atbildīgam par to, lai maksājumu izpilde, ieņēmumu iekasēšana un debitoru parādu atgūšana notiktu pienācīgi. Grāmatvedim būtu jāpārvalda kase, bankas konti un trešo personu dokumenti, jākārto uzskaite un jāatbild par Savienības iestāžu finanšu pārskatu sagatavošanu. Komisijas grāmatvedim vajadzētu būt vienīgajai personai, kas ir tiesīga noteikt grāmatvedības noteikumus un saskaņotus kontu plānus, savukārt visu pārējo Savienības iestāžu grāmatvežiem būtu jānosaka savās iestādēs piemērojamās grāmatvedības procedūras.

(34)

Būtu jāparedz arī noteikumi par grāmatveža iecelšanu amatā un pienākumu pildīšanas izbeigšanu.

(35)

Grāmatvedim būtu jānosaka procedūras, ar kurām nodrošina, ka kases pārvaldības vajadzībām atvērtie konti un avansa konti nav debetā.

(36)

Būtu jāparedz nosacījumi par to, kā izmantot avansa kontus, kas ir pārvaldības sistēma, ar kuru atkāpjas no parastajām budžeta procedūrām un kura attiecas tikai uz ierobežotām summām, un būtu jāparedz avansu pārziņu uzdevumi un pienākumi, kā arī kredītrīkotāju un grāmatvežu uzdevumi un pienākumi saistībā ar avansa kontu kontroli. Revīzijas palāta būtu jāinformē par ikviena avansu pārziņa iecelšanu amatā. Efektivitātes labad Savienības delegācijās būtu jāizveido avansa konti, kurus lieto apropriācijām no budžeta iedaļām, kas attiecas uz Komisiju un uz EĀDD. Tāpat ir lietderīgi, ievērojot konkrētus nosacījumus, atļaut Savienības delegācijās izmantot avansa kontus ierobežotu summu maksājumiem budžeta procedūrās. Attiecībā uz avansu pārziņu iecelšanu vajadzētu būt iespējamam gadījumos, kad nav pieejami Komisijas darbinieki, uz kuriem attiecas Eiropas Savienības Civildienesta noteikumi un Eiropas Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība, kas noteikti Regulā (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 (11) (“Civildienesta noteikumi”), pārziņus izvēlēties no personāla, kuru Komisija pieņēmusi darbā krīžu pārvarēšanas palīdzības un humānās palīdzības operāciju jomā.

(37)

Lai ņemtu vērā situāciju krīžu pārvarēšanas palīdzības un humānās palīdzības operāciju jomā, kad nav pieejami Komisijas darbinieki, uz kuriem attiecas Civildienesta noteikumi, un pastāv tehniskas grūtības nodrošināt, ka visas juridiskās saistības paraksta atbildīgais kredītrīkotājs, būtu jāļauj personālam, kuru Komisija pieņēmusi darbā minētajā jomā, uzņemties juridiskās saistības ļoti zemā vērtībā, t. i., līdz EUR 2 500, kas saistītas ar maksājumiem, kurus izpilda no avansa kontiem, un būtu jāļauj Savienības delegāciju vadītājiem vai viņu vietniekiem uzņemties juridiskās saistības pēc Komisijas atbildīgā kredītrīkotāja norādījuma.

(38)

Kad ir noteikti finanšu dalībnieku uzdevumi un pienākumi, tos var saukt pie atbildības vienīgi saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti Civildienesta noteikumos. Savienības iestādēs, ievērojot Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012, ir izveidotas īpašas finanšu pārkāpumu komisijas. Tomēr tām iesniegto lietu ierobežotā skaita dēļ un efektivitātes labad ir lietderīgi to funkcijas nodot starpiestāžu paneļkomitejai, kas izveidota saskaņā ar šo regulu (“paneļkomiteja”). Paneļkomiteja būtu jāizveido, lai novērtētu pieprasījumus un izdotu attiecīgus ieteikumus par vajadzību pieņemt lēmumus par izslēgšanu un finansiāla soda uzlikšanu, ko Komisija vai citas Savienības iestādes un struktūras tai iesniegušas, neskarot minēto iestāžu un struktūru administratīvo autonomiju attiecībā uz to darbiniekiem. Minētās funkciju nodošanas mērķis ir arī novērst pilnvaru pārklāšanos un mazināt risku, ka tiek izdoti pretrunīgi ieteikumi vai atzinumi, ja ir iesaistīts gan ekonomikas dalībnieks, gan Savienības iestādes vai struktūras darbinieks. Ir nepieciešams atstāt spēkā procedūru, saskaņā ar kuru kredītrīkotājs var pieprasīt apstiprinājumu norādījumam, kuru minētais kredītrīkotājs uzskata par neatbilstīgu vai pretēju pareizas finanšu pārvaldības principam, un tādējādi tikt atbrīvots no jebkādas atbildības. Kad paneļkomiteja pilda šo funkciju, tās sastāvs būtu jāmaina. Paneļkomitejai nevajadzētu būt nekādām izmeklēšanas pilnvarām.

(39)

Attiecībā uz ieņēmumiem ir nepieciešams pievērsties pašu resursu negatīvajām korekcijām, uz ko attiecas Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 609/2014 (12). Izņemot pašu resursu gadījumā, ir nepieciešams atstāt spēkā esošos uzdevumus un kontroles, kas ietilpst kredītrīkotāju pienākumos dažādos procedūras posmos: debitoru parādu aplēses noteikšana, atgūšanas rīkojumu izdošana, debetnotas nosūtīšana, kurā debitors tiek informēts, ka konstatēts debitoru parāds, un vajadzības gadījumā lēmuma pieņemšana par prasījuma atcelšanu, ievērojot kritērijus, kas nodrošina atbilstību pareizai finanšu pārvaldībai, lai nodrošinātu ieņēmumu efektīvu iekasēšanu.

(40)

Kredītrīkotājam vajadzētu būt iespējai pilnībā vai daļēji atteikties no konstatēta debitoru parāda atgūšanas, ja pret debitoru ir sākta kāda no maksātnespējas procedūrām, kas definētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2015/848 (13), jo īpaši tiesas rīkojumu, mierizlīgumu un analogu procedūru gadījumā.

(41)

Būtu jāparedz īpaši noteikumi par debitoru parāda aplēses koriģēšanas vai samazināšanas līdz nullei procedūrām.

(42)

Ir jāprecizē laiks, kad budžetā ir jāiekļauj summas, kas saņemtas kā naudas sodi, citi sodi un sankcijas, un jebkādi uzkrātie procenti vai citi ienākumi no tām.

(43)

Ņemot vērā finanšu tirgu jaunākās attīstības tendences un Eiropas Centrālās bankas (ECB) galvenajām refinansēšanas operācijām piemērotās procentu likmes, ir nepieciešams pārskatīt noteikumus par procentu likmi naudas vai citiem sodiem un paredzēt noteikumus gadījumiem, kad procentu likme ir negatīva.

(44)

Lai atspoguļotu konkrētās iezīmes, kādas ir debitoru parādiem, kas izpaužas kā naudas sodi vai citi sodi, ko Savienības iestādes uzliek saskaņā ar LESD vai Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu (Euratom līgums), ir nepieciešams ieviest īpašus noteikumus par procentu likmēm, kas piemērojamas summām, kurām iestājies termiņš, bet kas vēl nav samaksātas gadījumā, ja šādas summas palielina Eiropas Savienības Tiesa.

(45)

Noteikumi par atgūšanu būtu gan jāprecizē, gan jāpastiprina. Konkrētāk, būtu jāprecizē, ka grāmatvedis atgūst summas ar ieskaitu arī pret summām, kuras debitoram budžeta izpildes ietvaros ir parādā kāda izpildaģentūra.

(46)

Lai garantētu juridisko noteiktību un pārredzamību, būtu jāparedz noteikumi par termiņiem, kuros ir nosūtāma debetnota.

(47)

Lai nodrošinātu aktīvu pārvaldību un vienlaikus arī cenšoties saņemt pozitīvus ienākumus, ir nepieciešams summas, kas saistītas ar naudas sodiem, citiem sodiem vai sankcijām, kas uzliktas saskaņā ar LESD vai Euratom līgumu, piemēram, apstrīdētos naudas sodus konkurences lietās, provizoriski iekasēt un ieguldīt finanšu aktīvos, un noteikt no šiem ieguldījumiem gūto ienākumu piešķiršanu. Tā kā Komisija nav vienīgā Savienības iestāde, kurai ir tiesības uzlikt naudas vai citus sodus, ir nepieciešams paredzēt noteikumus par šādiem naudas sodiem, citiem sodiem vai sankcijām, ko uzliek pārējās Savienības iestādes, un paredzēt to atgūšanas noteikumus, kuriem vajadzētu būt līdzvērtīgiem, ko piemēro Komisija.

(48)

Lai nodrošinātu, ka Komisijai ir visa nepieciešamā informācija finansēšanas lēmumu pieņemšanai, ir nepieciešams noteikt minimālās prasības saturam finansēšanas lēmumos par dotācijām, iepirkumu, Savienības trasta fondiem ārējām darbībām (“Savienības trasta fondi”), godalgām, finanšu instrumentiem, finansējuma apvienošanas mehānismiem un budžeta garantijām. Vienlaikus, lai potenciālajiem saņēmējiem dotu iespēju plānot ilgākā termiņā, ir nepieciešams atļaut finansēšanas lēmumus pieņemt uz vairāk nekā vienu finanšu gadu, precizējot, ka īstenošana ir atkarīga no budžeta apropriāciju pieejamības attiecīgajos finanšu gados. Turklāt ir nepieciešams samazināt finansēšanas lēmumam nepieciešamo elementu skaitu. Atbilstoši mērķim panākt vienkāršošanu finansēšanas lēmums vienlaikus būtu jāuzskata par gada vai daudzgadu darba programmu. Tā kā iemaksas 70. un 71. pantā minētajās Savienības struktūrās jau tiek noteiktas budžetā, nebūtu jāprasa pieņemt atsevišķu finansēšanas lēmumu attiecībā uz to.

(49)

Attiecībā uz izdevumiem būtu jāprecizē saikne starp finansēšanas lēmumiem, vispārējām budžeta saistībām un atsevišķajām saistībām, kā arī budžeta un juridisko saistību jēdzieni, lai tādējādi izveidotu skaidru sistēmu dažādajiem budžeta izpildes posmiem.

(50)

Lai ņemtu vērā jo īpaši Savienības delegācijās un Savienības pārstāvniecībās noslēgto juridisko saistību skaitu un ar tām saistītās valūtas kursu svārstības, provizoriskajām budžeta saistībām vajadzētu būt iespējamām arī gadījumos, kad galasaņēmējs un summa ir zināmi.

(51)

Attiecībā uz to maksājumu tipoloģiju, kurus var veikt kredītrīkotāji, saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu būtu jāsniedz precizējumi par dažādajiem maksājumu veidiem. Būtu vēl vairāk jāprecizē noteikumi par priekšfinansējuma maksājumu ieskaitu, īpaši situācijās, kad nav iespējams starpposma ieskaits. Tālab uzņemtajās juridiskajās saistībās būtu jāiekļauj attiecīgi noteikumi.

(52)

Šajā regulā būtu jāparedz, ka maksājumus veic noteiktos termiņos un ka šādu termiņu neievērošanas gadījumā kreditoriem būs tiesības uz kavējuma procentiem, kurus ietur no attiecīgā budžeta, izņemot dalībvalstis, Eiropas Investīciju banku (EIB) un Eiropas Investīciju fondu (EIF).

(53)

Ir lietderīgi noteikumus par izdevumu validēšanu un apstiprināšanu apvienot vienā pantā un ieviest “saistību atcelšanas” definīciju. Tā kā darījumi tiek veikti datorizētās sistēmās, kvīts “nodots samaksai” parakstīšanu, ar ko izsaka validācijas lēmumu, būtu jāaizstāj ar elektroniski nodrošinātu parakstu, izņemot dažus gadījumus. Tāpat ir nepieciešams precizēt, ka izdevumu validēšana attiecas uz visām attiecināmajām izmaksām, tostarp izmaksām, kas nav saistītas ar maksājuma pieprasījumu, kā tas ir priekšfinansējuma ieskaita gadījumā.

(54)

Lai mazinātu sarežģītību, racionalizētu spēkā esošos noteikumus un uzlabotu šīs regulas saprotamību, būtu jāparedz noteikumi, kas ir kopīgi vairākiem budžeta izpildes instrumentiem. Minēto iemeslu dēļ daži noteikumi būtu jāapvieno, citu noteikumu formulējums un darbības joma būtu jāsaskaņo, un būtu jānovērš lieki atkārtojumi un savstarpējās atsauces.

(55)

Katrai Savienības iestādei būtu jāizveido iekšējās revīzijas progresa komiteja, kuras uzdevums ir nodrošināt iekšējā revidenta neatkarību, uzraudzīt iekšējās revīzijas darba kvalitāti un nodrošināt, lai tās dienesti pienācīgi ņemtu vērā iekšējās un ārējās revīzijas ieteikumus un veiktu attiecīgus pēcpasākumus. Par minētās iekšējās revīzijas progresa komitejas sastāvu būtu jālemj katrai Savienības iestādei, ņemot vērā tās organizatorisko autonomiju un neatkarīga eksperta ieteikuma nozīmību.

(56)

Lielāks uzsvars būtu jāliek uz to projektu sniegumu un rezultātiem, kuri tiek finansēti no budžeta. Tāpēc ir lietderīgi papildus jau ierastajiem Savienības iemaksu veidiem (faktiski radušos attiecināmo izmaksu atlīdzināšana, vienības izmaksas, fiksētas summas un vienotas likmes finansējums) noteikt papildu finansēšanas veidu, kas nav piesaistīts attiecīgo darbību izmaksām. Papildu finansēšanas veidam būtu jābalstās uz konkrētu nosacījumu ex ante izpildi vai uz tādu rezultātu sasniegšanu, kas tiek mērīti, atsaucoties uz iepriekš noteiktiem atskaites punktiem vai uz snieguma rādītājiem.

(57)

Kad Komisija izvērtē Savienības līdzekļu saņēmēju darbības un finansiālo spēju vai to sistēmas un procedūras, tai vajadzētu būt iespējai paļauties uz novērtējumiem, ko tā jau veikusi pati, citi subjekti vai līdzekļu devēji, piemēram, valsts aģentūras un starptautiskās organizācijas, lai novērstu vienu un to pašu saņēmēju dubultu novērtēšanu. Iespēja savstarpēji paļauties uz citu subjektu veiktiem novērtējumiem būtu jāizmanto, ja minētie novērtējumi ir veikti par atbilstību nosacījumus, kas ir līdzvērtīgi tiem, kuri šajā regulā paredzēti piemērojamajai izpildes metodei. Tāpēc, lai līdzekļu devēju vidū veicinātu savstarpēju paļaušanos uz novērtējumiem, Komisijai būtu jāsekmē starptautiski pieņemto standartu vai starptautiskās paraugprakses atzīšana.

(58)

Tāpat ir būtiski novērst situācijas, kuras dažādi subjekti Savienības līdzekļu saņēmējus attiecībā uz minēto līdzekļu izmantojumu revidē vairākas reizes. Tāpēc vajadzētu būt iespējamam paļauties uz neatkarīgu revidentu jau veiktām revīzijām ar noteikumu, ka ir pietiekami pierādījumi par viņu kompetenci un neatkarību, un ar noteikumu, ka revīzijas darbs balstās uz starptautiski pieņemtiem revīzijas standartiem, nodrošinot pietiekamu ticamību, un ka tās ir veiktas attiecībā uz finanšu pārskatiem un ziņojumiem, kuros izklāstīts Savienības iemaksas izmantojums. Šādas revīzijas tad būtu jāizmanto par pamatu vispārējam ticamības apliecinājumam par Savienības līdzekļu izmantojumu. Šajā nolūkā ir svarīgi nodrošināt, lai neatkarīgā revizora ziņojums un saistītā revīzijas dokumentācija tiek pēc pieprasījuma darīti pieejami Eiropas Parlamentam, Komisijai, Revīzijas palāta un dalībvalstu revīzijas iestādēm.

(59)

Lai varētu paļauties uz novērtējumiem un revīzijām un lai samazinātu administratīvo slogu personām un subjektiem, kas saņem Savienības līdzekļus, ir svarīgi nodrošināt, ka jebkura informācija, kas jau ir pieejama Savienības iestādēs, vadošajās iestādēs vai citās struktūrās un subjektos, kuras īsteno Savienības līdzekļus, tiek izmantota atkārtoti, lai izvairītos no vairākkārtēju pieprasījumu iesniegšanas saņēmējiem vai labuma guvējiem.

(60)

Lai paredzētu ilgtermiņa mehānismu sadarbībai ar saņēmējiem, būtu jāparedz iespēja noslēgt finanšu pamatpartnerības nolīgumus. Finanšu pamatpartnerības būtu jāīsteno, izmantojot dotācijas vai iemaksu nolīgumus ar personām un subjektiem, kas īsteno Savienības līdzekļus. Šajā nolūkā būtu jānosaka šādu iemaksu nolīgumu minimālais saturs. Finanšu pamatpartnerībām nebūtu nepamatoti jāierobežo piekļuve Savienības finansējumam.

(61)

Attiecībā uz dažādajiem budžeta izpildes instrumentiem, piemēram, dotācijas, iepirkums, netiešā pārvaldība, godalgas utt., būtu jāsaskaņo Savienības iemaksas apturēšanas, izbeigšanas vai samazināšanas nosacījumi un procedūras. Būtu jānosaka šādas apturēšanas, izbeigšanas vai samazināšanas iemesli.

(62)

Lai izvairītos no atšķirīgām vai nesamērīgām līgumiskajām prasībām, šajā regulā būtu jānosaka standarta laikposmi, cik ilgi saņēmējiem jāuzglabā ar Savienības iemaksām saistītie dokumenti, vienlaikus Komisijai, Revīzijas palātai un Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF) dodot pietiekami daudz laika piekļūt šādiem datiem un dokumentiem un veikt ex post pārbaudes un revīzijas. Turklāt ikvienai personai un subjektam, kas saņem Savienības līdzekļus, vajadzētu būt pienākumam sadarboties Savienības finanšu interešu aizsardzībā.

(63)

Lai dalībniekiem un saņēmējiem sniegtu pienācīgu informāciju un nodrošinātu, ka tiem ir iespēja izmantot tiesības uz aizstāvību, būtu jāatļauj dalībniekiem un saņēmējiem iesniegt apsvērumus, pirms tiek pieņemts jebkāds pasākums, kas nelabvēlīgi ietekmē to tiesības, un tie būtu jāinformē par tiem pieejamajiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem šāda pasākuma apstrīdēšanai.

(64)

Lai aizsargātu Savienības finanšu intereses, Komisijai būtu jāizveido vienota agrīnas atklāšanas un izslēgšanas sistēma.

(65)

Agrīnas atklāšanas un izslēgšanas sistēma būtu jāattiecina uz dalībniekiem, saņēmējiem, subjektiem, uz kuru spējām kandidāts vai pretendents plāno paļauties, darbuzņēmēja apakšuzņēmējiem, ikvienu personu vai subjektu, kas saņem Savienības līdzekļus, ja budžetu izpilda netiešajā pārvaldībā, ikvienu personu vai subjektu, kas saņem Savienības līdzekļus atbilstoši tiešajā pārvaldībā īstenotiem finanšu instrumentiem, dalībniekiem vai saņēmējiem, par kuriem subjekti, kas izpilda budžetu dalītajā pārvaldībā, ir sniegusi informāciju, un sponsoriem.

(66)

Būtu jāprecizē, ka tad, ja lēmums reģistrēt personu vai subjektu agrīnas atklāšanas un izslēgšanas sistēmas datubāzē tiek pieņemts, balstoties uz izslēgšanas situāciju attiecībā uz fizisku vai juridisku personu, kura ir minētās personas vai subjekta pārvaldes, vadības vai uzraudzības struktūras loceklis vai kurai attiecībā uz minēto personu vai subjektu ir pārstāvības, lēmumu pieņemšanas vai kontroles pilnvaras, vai attiecībā uz fizisku vai juridisku personu, kura uzņemas neierobežotu atbildību par minētās personas vai subjekta parādsaistībām, vai attiecībā uz fizisku personu, kurai ir būtiska nozīme piešķiršanā vai juridisko saistību izpildē, datubāzē reģistrētajā informācijā iekļauj informāciju par minētajām personām.

(67)

Lēmums par personas vai subjekta izslēgšanu no dalības piešķiršanas procedūrās vai par finansiāla soda piemērošanu personai vai subjektam un lēmums par saistītās informācijas publicēšanu būtu jāpieņem atbildīgajam kredītrīkotājam, ņemot vērā tā autonomiju administratīvajās lietās. Ja nav galīga sprieduma vai galīga administratīva lēmuma un ja runa ir par nopietnu līgumpārkāpumu gadījumiem, atbildīgajiem kredītrīkotājiem lēmums būtu jāpieņem, balstoties uz provizorisko juridisko klasifikāciju, ņemot vērā paneļkomitejas ieteikumu. Šai paneļkomitejai būtu arī jānovērtē izslēgšanas ilgums gadījumos, kad ar galīgo spriedumu vai galīgo administratīvo lēmumu šis ilgums nav noteikts.

(68)

Paneļkomitejas uzdevums būtu nodrošināt izslēgšanas sistēmas konsekventu darbību. Paneļkomitejas sastāvā vajadzētu būt pastāvīgam priekšsēdētājam, diviem Komisijas pārstāvjiem un tā kredītrīkotāja pārstāvim, kas iesniedza pieteikumu.

(69)

Provizoriskā juridiskā klasifikācija neskar attiecīgās personas vai subjekta rīcības galīgo novērtējumu, ko veic dalībvalstu kompetentās iestādes saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Tāpēc pēc tam, kad ir paziņots par šādu galīgo novērtējumu, būtu jāpārskata paneļkomitejas ieteikums, kā arī atbildīgā kredītrīkotāja lēmums.

(70)

Atbildīgajam kredītrīkotājam būtu jāizslēdz persona vai subjekts, ja galīgā spriedumā vai galīgā administratīvā lēmumā ir atzīts, ka persona vai subjekts ir vainīgs smagā pārkāpumā saistībā ar profesionālo darbību, tīšā vai netīšā tādu pienākumu neizpildē, kas attiecas uz sociālā nodrošinājuma iemaksu vai nodokļu maksājumiem, subjekta izveidošanā citā jurisdikcijā nolūkā apiet fiskālās, sociālās vai jebkādas citas juridiskās saistības, krāpšanā, kas ietekmē budžetu, korupcijā, rīcībā saistībā ar līdzdalību noziedzīgā organizācijā, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā, teroristu finansēšanā, nodarījumos, kas saistīti ar teroristu darbībām, bērnu nodarbināšanā vai cita veida cilvēku tirdzniecībā vai pārkāpuma veikšanā. Persona vai subjekts būtu jāizslēdz arī nopietna juridisko saistību pārkāpuma vai bankrota gadījumā.

(71)

Pieņemot lēmumu par personas vai subjekta izslēgšanu vai finansiāla soda piemērošanu personai vai subjektam un par saistītās informācijas publicēšanu, atbildīgajam kredītrīkotājam būtu jānodrošina atbilstība proporcionalitātes principam, jo īpaši ņemot vērā situācijas nopietnību, tās ietekmi uz budžetu, laiku, kas pagājis kopš attiecīgās rīcības, rīcības ilgumu un atkārtošanos, to, vai rīcība bijusi tīša vai pieļautās neuzmanības pakāpi un personas vai subjekta sadarbības līmeni ar attiecīgo kompetento iestādi un minētās personas vai subjekta sniegto palīdzību izmeklēšanā.

(72)

Atbildīgajam kredītrīkotājam vajadzētu būt arī iespējai izslēgt personu vai subjektu, ja fiziska vai juridiska persona, kas uzņemas neierobežotu atbildību par ekonomikas dalībnieka parādsaistībām, ir bankrotējusi vai nonākusi līdzīgā maksātnespējas situācijā vai ja minētā fiziskā vai juridiskā persona nepilda savas saistības, kas attiecas uz sociālā nodrošinājuma iemaksu veikšanu vai nodokļu maksājumiem, ja šādas situācijas ietekmē minētā ekonomikas dalībnieka finansiālo stāvokli.

(73)

Attiecībā uz personu vai subjektu nebūtu jāpiemēro lēmums par izslēgšanu, ja tas ir veicis korektīvos pasākumus, tādējādi pierādot savu uzticamību. Minētā iespēja nebūtu jāpiemēro vissmagāko noziedzīgo darbību gadījumā.

(74)

Ņemot vērā proporcionalitātes principu, būtu jānošķir gadījumi, kad kā alternatīvu izslēgšanai ir iespējams piemērot finansiālu sodu, no vienas puses, un gadījumi, kad, lai panāktu preventīvu ietekmi, attiecīgā saņēmēja rīcības smagums saistībā ar centieniem nepamatoti iegūt Savienības līdzekļus attaisno finansiāla soda piemērošanu papildus izslēgšanai, no otras puses. Būtu jānosaka arī maksimālais finansiālais sods, ko var piemērot līgumslēdzēja iestāde.

(75)

Finansiāls sods būtu jāpiemēro vienīgi saņēmējam, nevis dalībniekam, jo piemērojamā finansiālā soda apjomu aprēķina, balstoties uz attiecīgo juridisko saistību vērtību.

(76)

Iespēja pieņemt lēmumus par izslēgšanu vai piemērot finansiālos sodus ir neatkarīga no iespējas piemērot līgumā noteiktos sodus, piemēram, līgumsodu.

(77)

Izslēgšanas ilgumam vajadzētu būt ierobežotam, kā tas ir saskaņā ar Direktīvu 2014/24/ES, un būtu jāatbilst proporcionalitātes principam.

(78)

Ir nepieciešams noteikt noilguma termiņa sākuma datumu un ilgumu lēmumu pieņemšanai par izslēgšanu vai finansiālo sodu uzlikšanu.

(79)

Ir svarīgi, lai būtu iespējams pastiprināt ar izslēgšanu un finansiālo sodu panākto preventīvo ietekmi. Šajā sakarā preventīvā ietekme būtu jāpastiprina ar iespēju publicēt informāciju par izslēgšanu un/vai finansiālo sodu, tāda veidā, lai tiktu ievērotas datu aizsardzības prasības, kas izklāstītas Regulā (EK) Nr. 45/2001 un Direktīvā (ES) 2016/679. Šādai publikācijai būtu jāpalīdz nodrošināt, lai šāda rīcība neatkārtotos. Juridiskās noteiktības labad un saskaņā ar proporcionalitātes principu būtu jāprecizē, kādās situācijās publicēšanai nebūtu jānotiek. Savā novērtējumā atbildīgajam kredītrīkotājam būtu jāņem vērā paneļkomitejas ieteikumi. Attiecībā uz fiziskām personām personas dati būtu jāpublicē tikai izņēmuma apstākļos, kad to attaisno rīcības smagums vai tās ietekme uz Savienības finanšu interesēm.

(80)

Informācija, kas saistīta ar izslēgšanu vai finansiālu sodu, būtu jāpublicē tikai atsevišķos gadījumos, piemēram, tādos kā smags pārkāpums saistībā ar profesionālo darbību, krāpšana, būtisks trūkums izpildīt galvenos pienākumus, kas paredzēti no budžeta finansētās juridiskās saistībās, pārkāpums un subjekta izveide citā jurisdikcijā nolūkā apiet fiskālās, sociālās vai kādas citas juridiskās saistības.

(81)

Izslēgšanas kritēriji būtu skaidri jānodala no kritērijiem, kas var būt par iemeslu noraidīšanai piešķiršanas procedūrā.

(82)

Būtu jācentralizē informācija par agrīnu risku atklāšanu un par lēmumiem par izslēgšanu un finansiālu sodu uzlikšanu personai vai subjektam. Šajā nolūkā attiecīgā informācija būtu jāuzglabā datubāzē, ko izveidojusi un pārvalda Komisija, kas ir centralizētās sistēmas īpašniece. Minētajai sistēmai būtu jādarbojas, ievērojot tiesības uz privātumu un personas datu aizsardzību.

(83)

Agrīnas atklāšanas un izslēgšanas sistēmas izveidei un pārvaldībai vajadzētu būt Komisijas atbildībā, savukārt pārējām Savienības iestādēm un struktūrām, kā arī visām personām un subjektiem, kas izpilda Savienības līdzekļus tiešajā, dalītajā un netiešajā pārvaldībā, būtu jāpiedalās minētajā sistēmā, nosūtot attiecīgo informāciju Komisijai. Atbildīgajam kredītrīkotājam un paneļkomitejai būtu jānodrošina personas vai subjekta tiesības uz aizstāvību. Tādas pašas tiesības būtu jādod personai vai subjektam saistībā ar agrīnu atklāšanu, ja kredītrīkotāja paredzētais akts varētu nelabvēlīgi ietekmēt attiecīgās personas vai subjekta tiesības. Ja notikusi krāpšana, korupcija vai kāda cita Savienības finanšu intereses ietekmējoša nelikumīga darbība, saistībā ar kuru vēl nav pieņemts galīgs spriedums, atbildīgajam kredītrīkotājam vajadzētu būt iespējai atlikt personas vai subjekta paziņošanu un paneļkomitejai – atlikt personas vai subjekta tiesības iesniegt savus apsvērumus. Šādai atlikšanai vajadzētu būt attaisnojamai tikai tad, ja ir pārliecinoši leģitīmi iemesli ievērot izmeklēšanas vai valsts tiesvedības konfidencialitāti.

(84)

Saskaņā ar LESD 261. pantu būtu jāpiešķir Eiropas Savienības Tiesai neierobežota jurisdikcija attiecībā uz lēmumiem par izslēgšanu un finansiālajiem sodiem, ko piemēro saskaņā ar šo regulu.

(85)

Lai atvieglotu Savienības finanšu interešu aizsardzību pie visām budžeta izpildes metodēm, personām un subjektiem, kas iesaistīti budžeta izpildē dalītajā un netiešajā pārvaldībā, attiecīgā gadījumā vajadzētu būt iespējai ņemt vērā izslēgšanas gadījumus, par kuriem lēmumus ir pieņēmuši Savienības līmeņa kredītrīkotāji.

(86)

Ar šo regulu būtu jāveicina e-pārvaldības mērķa sasniegšana, jo īpaši elektronisko datu izmantošana Savienības iestāžu un trešo personu savstarpējā informācijas apmaiņā.

(87)

Pāreja uz elektronisku informācijas apmaiņu un dokumentu iesniegšanu elektroniski, tostarp attiecīgā gadījumā uz elektronisko iepirkumu, ir būtisks vienkāršošanas pasākums, attiecībā uz kuru būtu jāparedz skaidri nosacījumi par izmantojamo sistēmu akceptēšanu, lai tādējādi radītu juridiski korektu vidi, līdztekus dalībnieku, saņēmēju un kredītrīkotāju labā saglabājot elastību Savienības līdzekļu pārvaldībā, kā paredzēts šajā regulā.

(88)

Būtu jāparedz noteikumi par sastāvu un uzdevumiem, kādi ir komitejai, kura atbild par pieteikuma dokumentu novērtēšanu iepirkuma procedūrā un dotāciju piešķiršanas procedūrā un konkursos par godalgām. Vajadzētu būt iespējamam komitejas sastāvā iekļaut ārējos ekspertus, ja minētā iespēja ir paredzēta pamataktā.

(89)

Saskaņā ar labas pārvaldības principu kredītrīkotājam precizējumi vai trūkstošie dokumenti būtu jāpieprasa, ievērojot vienlīdzīgas attieksmes principu un neļaujot būtiski mainīt pieteikuma dokumentus. Kredītrīkotājam vajadzētu būt iespējai nolemt nerīkoties šādi tikai pienācīgi pamatotos gadījumos. Turklāt kredītrīkotājam vajadzētu būt iespējai labot acīmredzamu pārrakstīšanās kļūdu vai prasīt, lai to izlabo dalībnieks.

(90)

Pareizas finanšu pārvaldības labad būtu jāpieprasa, lai Komisija aizsargājas, attiecībā uz priekšfinansējuma izmaksāšanu pieprasot garantijas. Darbuzņēmējiem un labuma guvējiem izvirzāmajai prasībai iesniegt garantijas nevajadzētu būt automātiskai, bet tās pamatā vajadzētu būt riska analīzei. Ja īstenošanas gaitā kredītrīkotājs atklāj, ka garantijas devējam saskaņā ar piemērojamajām valsts tiesībām nav vai vairs nav tiesību sniegt garantijas, kredītrīkotājam vajadzētu būt iespējai pieprasīt aizstāt konkrēto garantiju.

(91)

Atšķirīgie noteikumu kopumi attiecībā uz tiešo un netiešo pārvaldību, jo īpaši attiecībā uz “budžeta izpildes uzdevumu” jēdziena noteikšanu, ir radījuši pārpratumus un kvalifikācijas kļūdu risku gan Komisijai, gan tās partneriem, un tādēļ tie būtu jāvienkāršo un jāsaskaņo.

(92)

Būtu jāpārskata noteikumi par to personu un struktūru, kas īsteno Savienības līdzekļus netiešajā pārvaldībā, pīlāru ex ante novērtējumu, lai Komisija varētu pēc iespējas vairāk paļauties uz minēto personu un struktūru noteikumiem un procedūrām, kuras ir atzītas par līdzvērtīgām Komisijas izmantotajām. Turklāt ir svarīgi precizēt, ka gadījumos, kad novērtējumā atklājas jomas, kurās ieviestās procedūras nav pietiekamas, lai aizsargātu Savienības finanšu intereses, Komisijai būtu jāspēj parakstīt iemaksu nolīgumus, vienlaikus uzliekot atbilstīgus uzraudzības pasākumus. Tāpat ir svarīgi precizēt, kādos gadījumos Komisijai ir iespēja pieņemt lēmumu nepieprasīt ex ante pīlāru novērtējumu, lai parakstītu iemaksu nolīgumus

(93)

To personu un subjektu atlīdzībai, kuri izpilda budžetu, attiecīgā un iespējamā gadījumā būtu jābalstās uz sniegumu.

(94)

Komisija veido partnerības ar trešām valstīm, izmantojot finansēšanas nolīgumus. Ir svarīgi precizēt minēto finansēšanas nolīgumu saturu, jo īpaši attiecībā uz tām pasākuma daļām, kuras izpilda trešā valsts netiešajā pārvaldībā.

(95)

Ir svarīgi atzīt specifiskumu, kāds piemīt finansējuma apvienošanas mehānismiem vai platformām, kurās Komisija savu iemaksu apvieno ar finanšu iestāžu iemaksu, un precizēt, kā piemērojami noteikumi par finanšu instrumentiem un budžeta garantijām.

(96)

Iepirkuma noteikumiem un principiem, ko piemēro publiskajiem līgumiem, kuru līgumslēgšanas tiesības Savienības iestādes piešķir savā vārdā, būtu jābalstās uz Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2014/23/ES (14) un Direktīvā 2014/24/ES iekļautajiem noteikumiem.

(97)

Attiecībā uz jauktiem līgumiem būtu jāprecizē metodika, saskaņā ar kuru līgumslēdzējas iestādes nosaka piemērojamos noteikumus.

(98)

Būtu jāprecizē ex ante un ex post publiskošanas pasākumi, kas nepieciešami iepirkuma procedūras uzsākšanai tādiem līgumiem, kuru vērtība ir vienāda vai lielāka par Direktīvā 2014/24/ES noteiktajām robežvērtībām, un tādiem līgumiem, uz kuriem minētā direktīva neattiecas.

(99)

Šajā regulā neatkarīgi no robežvērtībām būtu jāietver izsmeļošs saraksts ar visām iepirkuma procedūrām, kas pieejamas Savienības iestādēm.

(100)

Administratīvās vienkāršošanas labad un lai sekmētu mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) līdzdalību, vidējas vērtības līgumiem būtu jāparedz sarunu procedūras.

(101)

Tāpat kā paredzēts Direktīvā 2014/24/ES, ar šo regulu būtu jādod iespēja pirms iepirkuma procedūras uzsākšanas veikt apspriešanos ar tirgus dalībniekiem. Lai nodrošinātu inovācijas partnerību izmantošanu tikai tad, ja nepieciešamie būvdarbi, piegādes vai pakalpojumi tirgū vai kā tirgum tuvinātas izstrādes darbības nepastāv, šajā regulā būtu jāparedz pienākums pirms inovācijas partnerības izmantošanas veikt šādu iepriekšēju apspriešanos ar tirgus dalībniekiem.

(102)

Būtu jāprecizē, kā līgumslēdzējas iestādes var sekmēt vides aizsardzību un palīdzēt veicināt ilgtspējīgu attīstību, vienlaikus nodrošinot, ka tās ar saviem līgumiem panāk vislabāko cenas un vērtības attiecību, jo īpaši pieprasot īpašus marķējumus vai izmantojot atbilstīgas piešķiršanas metodes.

(103)

Lai nodrošinātu to, ka ekonomikas dalībnieki līgumu izpildē ievēro piemērojamos vides, sociālās un darba tiesību jomas pienākumus, kas noteikti Savienības tiesību aktos, valstu tiesību aktos, koplīgumos vai Direktīvas 2014/24/ES X pielikumā uzskaitītajās starptautiskajās sociālās un vides jomas konvencijās, šiem pienākumiem būtu jāietilpst prasību minimumā, ko nosaka līgumslēdzēja iestāde, un tie būtu jāiekļauj līgumslēdzējas iestādes parakstītajos līgumos.

(104)

Ir lietderīgi konstatēt dažādus gadījumus, kurus parasti dēvē par “interešu konflikta” situācijām, un tajos rīkoties atšķirīgi. Jēdziens “interešu konflikts” būtu jāizmanto tikai gadījumos, kad šādā situācijā ir persona vai subjekts, kam ir budžeta izpildes, revīzijas vai kontroles pienākumi, vai kādas Savienības iestādes vai jebkāda līmeņa valsts iestādes ierēdnis vai darbinieks. Mēģinājumi nepamatoti ietekmēt piešķiršanas procedūru vai iegūt konfidenciālu informāciju būtu jāuzskata par smagu profesionālās ētikas pārkāpumu, kura rezultātā var saņemt noraidījumu piešķiršanas procedūrā un/vai zaudēt iespēju saņemt Savienības līdzekļus. Turklāt ekonomikas dalībnieki varētu būt situācijā, kad tos nebūtu jāizvēlas līguma īstenošanai tāpēc, ka pastāv konfliktējošas profesionālās intereses. Piemēram, uzņēmums nedrīkstētu izvērtēt projektu, kurā tas ir piedalījies, vai revidents nedrīkstētu veikt to pārskatu revīziju, kurus tas iepriekš apstiprinājis.

(105)

Saskaņā ar Direktīvu 2014/24/ES vajadzētu būt iespējai jebkādā secībā pārbaudīt, vai ekonomikas dalībnieks ir izslēgts, piemērot atlases un piešķiršanas kritērijus, kā arī pārbaudīt atbilstību iepirkuma procedūras dokumentiem. Tāpēc vajadzētu būt iespējai noraidīt piedāvājumus, pamatojoties uz piešķiršanas kritērijiem bez iepriekšējas pārbaudes par attiecīgā pretendenta atbilstību izslēgšanas vai atlases kritērijiem.

(106)

Līgumslēgšanas tiesības būtu jāpiešķir, balstoties uz saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu atbilstoši Direktīvas 2014/24/ES 67. pantam.

(107)

Juridiskās noteiktības labad ir jāprecizē, ka atlases kritēriji ir saistīti tikai ar kandidātu vai pretendentu vērtēšanu un ka piešķiršanas kritēriji ir saistīti tikai ar piedāvājumu vērtēšanu. Konkrētāk – tā personāla kvalifikācija un pieredze, kuram ir uzdota līguma izpilde, būtu jāizmanto tikai kā atlases kritērijs, nevis kā piešķiršanas kritērijs, jo citādi rastos pārklāšanās un dubultas novērtēšanas risks attiecībā uz vienu un to pašu elementu. Turklāt, ja šāda kvalifikācija un pieredze tiktu izmantota kā piešķiršanas kritērijs, jebkādas izmaiņas attiecībā uz personālu, kam uzdota līguma izpilde, pat ar slimību vai amata maiņu attaisnotos gadījumos liktu apšaubīt nosacījumus, ar kādiem tika piešķirtas līgumslēgšanas tiesības, un tādējādi radītu juridisku nenoteiktību.

(108)

Savienības iepirkumam būtu jānodrošina, lai Savienības līdzekļi tiktu izlietoti efektīvi, pārredzami un pienācīgi, vienlaikus samazinot administratīvo slogu Savienības līdzekļu saņēmējiem. Šajā sakarībā e-iepirkumam būtu jāpalīdz labāk izmantot Savienības līdzekļus un jāuzlabo iepirkuma līgumu pieejamība visiem ekonomikas dalībniekiem. Visām Savienības iestādēm, kas veic iepirkumu, būtu savās tīmekļa vietnēs jāpublicē skaidri noteikumi par iegādi, izdevumiem un uzraudzību, kā arī par visām piešķirtajām līgumslēgšanas tiesībām, tostarp par līgumu vērtību.

(109)

Būtu jāprecizē, ka ikvienai procedūrai ir sākšanas posms un izvērtēšanas posms. Līgumslēgšanas tiesību piešķiršanas lēmums vienmēr būtu jāpieņem izvērtējuma rezultātā.

(110)

Paziņojot par procedūras iznākumu, kandidāti un pretendenti būtu jāinformē par iemesliem, uz kuriem balstās pieņemtais lēmums, un viņiem būtu jāsaņem sīki izklāstīts pamatojums, kura pamatā ir izvērtējuma ziņojuma saturs.

(111)

Tā kā kritērijus piemēro bez konkrētas secības, noraidītajiem pretendentiem, kuri iesnieguši atbilstīgus piedāvājumus, pēc to pieprasījuma būtu jāsaņem informācija par izraudzītā piedāvājuma raksturlielumiem un salīdzinošajām priekšrocībām.

(112)

Attiecībā uz pamatlīgumiem ar konkursa atsākšanu nevajadzētu būt pienākumam kādam no neizraudzītajiem pretendentiem sniegt informāciju par izraudzītā piedāvājuma raksturlielumiem un salīdzinošajām priekšrocībām, pamatojoties uz to, ka, konkrētā pamatlīguma pusēm saņemot šādu informāciju, katrā konkursa atsākšanas reizē var tikt apdraudēta godīga konkurence.

(113)

Līgumslēdzējai iestādei vajadzētu būt iespējai atcelt iepirkuma procedūru pirms līguma parakstīšanas, nedodot kandidātiem vai pretendentiem tiesības pieprasīt jebkādu kompensāciju. Tam nebūtu jāskar situācijas, kad līgumslēdzēja iestāde ir rīkojusies tā, ka saskaņā ar vispārējiem Savienības tiesību aktu principiem ir iespējams to saukt pie atbildības par zaudējumiem.

(114)

Tāpat kā Direktīvā 2014/24/ES, ir jāprecizē nosacījumi, saskaņā ar kuriem līguma izpildes laikā līgumā ir iespējams veikt izmaiņas, nerīkojot jaunu iepirkuma procedūru. Konkrētāk, jauna iepirkuma procedūra nebūtu vajadzīga gadījumā, ja notikušas administratīvās izmaiņas, tiesību vispārēja nodošana un skaidru un nepārprotamu pārskatīšanas klauzulu vai iespēju piemērošana, kas neskar sākotnējās procedūras prasību minimumu. Jauna iepirkuma procedūra būtu vajadzīga gadījumā, ja sākotnējā līgumā tiek ieviestas būtiskas izmaiņas, jo īpaši pušu savstarpējo tiesību un pienākumu apjomā un saturā, tostarp intelektuālā īpašuma tiesību sadalījumā. Šādas izmaiņas norāda uz pušu nodomu pārskatīt būtiskos minētā līguma noteikumus, īpaši tad, ja šīs izmaiņas būtu ietekmējušas procedūras iznākumu tādā gadījumā, ja izmainītie noteikumi būtu bijuši sākotnējās procedūras daļa.

(115)

Lai nodrošinātu būtisku līgumisko pienākumu ievērošanu un pienācīgu izpildi visā līguma darbības laikā, ir jāparedz iespēja pieprasīt izpildes garantiju attiecībā uz būvdarbiem, piegādēm un kompleksiem pakalpojumiem. Tāpat saskaņā ar attiecīgajās nozarēs ierasto praksi līgumsaistību periodā ir jāparedz iespēja pieprasīt ieturējuma summas garantiju.

(116)

Lai varētu noteikt piemērojamās robežvērtības un procedūras, ir jāprecizē, vai Savienības iestādes, izpildaģentūras un Savienības struktūras tiek uzskatītas par līgumslēdzējām iestādēm. Tās nebūtu jāuzskata par līgumslēdzējām iestādēm gadījumos, kad tās veic pirkumus no centralizēto iepirkumu struktūras. Turklāt Savienības iestādes veido vienu juridisko subjektu un to struktūrvienības savā starpā nevar noslēgt līgumus, bet tikai dienestu līmeņa nolīgumus.

(117)

Ir lietderīgi šajā regulā iekļaut atsauci uz abām Direktīvā 2014/24/ES noteiktajām robežvērtībām, kas piemērojamas attiecīgi būvdarbiem un piegādēm un pakalpojumiem. Minētās robežvērtības gan vienkāršošanas, gan pareizas finanšu pārvaldības nolūkā būtu jāpiemēro arī koncesijas līgumiem, ņemot vērā Savienības iestāžu līgumslēgšanas vajadzību īpatnības. Tādējādi minēto robežvērtību pārskatīšana, kā paredzēts Direktīvā 2014/24/ES, būtu tieši piemērojama saskaņā ar šo regulu veiktajam iepirkumam.

(118)

Saskaņošanas un vienkāršošanas labad standarta procedūras, kas piemērojamas iepirkumam, būtu jāpiemēro arī iepirkumiem, kuriem piemērojams Direktīvas 2014/24/ES 74. pantā minētais sociālo un citu īpašu pakalpojumu līgumu atvieglotais režīms. Tāpēc atvieglotā režīma iepirkumu robežvērtība būtu jāsaskaņo ar pakalpojumu līgumu robežvērtību.

(119)

Ir jāprecizē nogaidīšanas perioda piemērošanas nosacījumi, kas jāievēro pirms līguma vai pamatlīguma parakstīšanas.

(120)

Noteikumiem, kas piemērojami iepirkumam ārējo darbību jomā, būtu jāatbilst principiem, kuri noteikti Direktīvās 2014/23/ES un 2014/24/ES.

(121)

Lai mazinātu sarežģītību, racionalizētu spēkā esošos noteikumus un uzlabotu iepirkuma noteikumu saprotamību, ir jāapvieno vispārīgie iepirkuma noteikumi un konkrētie noteikumi, kas piemērojami iepirkumam ārējo darbību jomā, un jānovērš lieki atkārtojumi un savstarpējās atsauces.

(122)

Ir jāprecizē, kuriem ekonomikas dalībniekiem atkarībā no to uzņēmējdarbības vietas ir pieeja saskaņā ar šo regulu veiktajam iepirkumam, un šādas pieejas iespēja ir skaidri jāparedz arī starptautiskām organizācijām.

(123)

Lai panāktu līdzsvaru starp nepieciešamību nodrošināt iepirkuma noteikumu pārredzamību un lielāku saskaņotību, no vienas puses, un nepieciešamību dažos minēto noteikumu tehniskajos aspektos paredzēt elastību, no otras puses, iepirkuma tehniskie noteikumi būtu jāparedz šīs regulas pielikumā, un attiecībā uz minētā pielikuma grozījumiem būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu.

(124)

Ir jāprecizē darbības joma sadaļai par dotācijām, jo īpaši attiecībā uz to, kādi pasākumi vai struktūras ir tiesīgi saņemt dotāciju, kā arī attiecībā uz juridiskajām saistībām, ko var izmantot dotācijām. Jo īpaši būtu pakāpeniski jāatsakās no dotāciju lēmumiem to ierobežotā izmantojuma dēļ un tāpēc, ka pakāpeniski tiek ieviestas elektroniskās dotācijas. Struktūra būtu jāvienkāršo, noteikumus par instrumentiem, kuri nav dotācijas, pārvietojot uz citām šīs regulas daļām. Būtu jāprecizē, kāda veida struktūras var saņemt darbības dotācijas, vairs nerunājot par “struktūrām, kuras īsteno mērķi, kuram ir vispārēja Savienības nozīme”, jo minētās struktūras aptver jēdziens “struktūras, kuru mērķis ietilpst Savienības politikā un atbalsta to”.

(125)

Lai vienkāršotu procedūras un uzlabotu šīs regulas saprotamību, būtu jāvienkāršo un jāracionalizē noteikumi par dotācijas pieteikuma, uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus un dotācijas nolīguma saturu.

(126)

Lai atvieglotu vairāku līdzekļu devēju finansētu pasākumu īstenošanu, kad, Savienībai uzņemoties saistības par iemaksu, vēl nav zināms kopējais pasākuma finansējuma apjoms, ir jāprecizē, kā tiek noteikta Savienības iemaksa un ar kādu metodi pārbauda tās izmantojumu.

(127)

Fiksētu summu, vienības izmaksu un vienotas likmes finansējuma izmantošanā gūtā pieredze liecina, ka šie finansēšanas veidi ir ievērojami vienkāršojuši administratīvās procedūras un būtiski samazinājuši kļūdu risku. Fiksētās summas, vienības izmaksas un vienotās likmes ir piemēroti finansēšanas veidi neatkarīgi no Savienības iesaistīšanās jomas un jo īpaši attiecībā uz standartizētiem un atkārtotiem pasākumiem, piemēram, mobilitātes vai mācību darbībām. Turklāt, tā kā institucionālo sadarbību starp dalībvalstu valsts pārvaldes iestādēm un labuma guvējām vai partnervalstīm (iestāžu mērķsadarbība) īsteno dalībvalstu iestādes, ir pamatoti izmantot vienkāršotu izmaksu iespējas, kam būtu jāsekmē to iesaistīšanās. Lielākas efektivitātes labad dalībvalstīm un citiem Savienības līdzekļu saņēmējiem būtu jāspēj biežāk izmantot vienkāršotu izmaksu iespējas. Šajā sakarā fiksēto summu, vienības izmaksu un vienoto likmju izmantošanas nosacījumi būtu jāpadara elastīgāki. Ir skaidri jānorāda, ka tiek noteikta viena fiksēta summa, kas sedz visas konkrētā pasākuma vai darba programmas attiecināmās izmaksas. Turklāt, lai veicinātu koncentrēšanos uz rezultātiem, prioritāte būtu jāpiešķir no iznākuma atkarīgam finansējumam. No ieguldījuma atkarīgas fiksētās summas, vienības izmaksas un vienotās likmes būtu jāatstāj kā iespēja gadījumos, kad no iznākuma atkarīgais finansējums nav iespējams vai piemērots.

(128)

Administratīvās procedūras, lai apstiprinātu fiksētās summas, vienības izmaksas un vienotās likmes, būtu jāvienkāršo, šīs apstiprināšanas pilnvaras uzticot atbildīgajiem kredītrīkotājiem. Attiecīgā gadījumā, ņemot vērā darbību vai izdevumu veidu vai attiecīgo kredītrīkotāju skaitu, šādu apstiprināšanu var veikt Komisija.

(129)

Lai dotu iespēju aizpildīt to datu pieejamības trūkumu, kurus izmanto fiksēto summu, vienības izmaksu un vienoto likmju noteikšanai, būtu jāatļauj izmantot ekspertu atzinumus.

(130)

Lai gan būtu jāatraisa potenciāls biežākai vienkāršotu finansējuma veidu izmantošanai, būtu jānodrošina atbilstība pareizas finanšu pārvaldības principam, jo īpaši – saimnieciskuma, efektivitātes un dubultā finansējuma nepieļaušanas principiem. Šajā nolūkā ar vienkāršotiem finansējuma veidiem būtu jānodrošina, lai izmantotie resursi atbilstu sasniedzamajiem mērķiem, lai vienas un tās pašas izmaksas netiktu no budžeta finansētas vairāk par vienu reizi, lai tiktu ievērots līdzfinansējuma princips un lai izvairītos no pārmērīgas saņēmēju kompensēšanas kopumā. Tādēļ vienkāršotiem finansējuma veidiem būtu jābalstās uz statistikas vai grāmatvedības datiem, līdzīgiem objektīviem līdzekļiem vai uz ekspertu slēdzieniem. Turklāt būtu jāturpina piemērot atbilstošas pārbaudes, kontroles un periodiski novērtējumi.

(131)

Attiecībā uz fiksētās summas, vienības izmaksu un vienotās likmes finansējumu būtu jāprecizē, kāds ir pārbaužu un kontroļu tvērums pretstatā periodisko novērtējumu tvērumam. Minētajās pārbaudēs un kontrolēs galvenā uzmanība būtu jāpievērš tam, vai ir izpildīti fiksētās summas, vienības izmaksu vai vienotās likmes finansējuma izmaksāšanas nosacījumi, tostarp, vajadzības gadījumā, vai ir nodrošināts konkrētais iznākums un/vai rezultāti. Ar minētajiem nosacījumiem nebūtu jāprasa sniegt pārskatu par izmaksām, kas faktiski radušās labuma guvējam. Ja fiksētās summas, vienības izmaksu vai vienotās likmes finansējuma apjomu ex ante ir noteicis atbildīgais kredītrīkotājs vai Komisija, to nedrīkstētu apstrīdēt ex post kontrolēs. Tam nebūtu jāliedz dotāciju samazināt sliktas, daļējas vai novēlotas īstenošanas gadījumā vai pārkāpuma, krāpšanās vai citu pienākumu neizpildes gadījumā. Dotācija jo īpaši būtu jāsamazina tad, ja nav izpildīti nosacījumi fiksētās summas, vienības izmaksu vai vienotās likmes finansējuma izmaksāšanai. Periodiskā novērtējuma biežumam un tvērumam vajadzētu būt atkarīgam no izmaksu attīstības un būtības, jo īpaši, ņemot vērā būtiskas izmaiņas tirgus cenās un citus attiecīgos apstākļus. Periodiskā novērtējuma rezultātā varētu tikt pārskatītas turpmākiem nolīgumiem piemērojamās fiksētās summas, vienības izmaksas vai vienotās likmes, bet šo novērtējumu nedrīkstētu izmantot, lai apstrīdētu jau saskaņotās fiksēto summu, vienības izmaksu vai vienoto likmju vērtības. Periodiskajā fiksētās summas, vienības izmaksu vai vienotās likmes finansējuma novērtējumā varētu būt nepieciešama piekļuve labuma guvēja pārskatiem statistikas un metodiskām vajadzībām, un šāda piekļuve ir nepieciešama arī krāpšanas novēršanas un atklāšanas nolūkā.

(132)

Lai sekmētu mazo organizāciju dalību Savienības politikas īstenošanā ierobežotu resursu apstākļos, par attiecināmām izmaksām ir jāatzīst tā darba vērtība, kuru veikuši brīvprātīgie. Tā rezultātā šādām organizācijām vajadzētu būt iespējamam plašāk izmantot brīvprātīgo darbu pasākuma vai darba programmas līdzfinansējuma statusā. Neskarot pamataktā noteikto maksimālo līdzfinansējuma likmi, Savienības dotācijai šādos gadījumos būtu jāaptver tikai lēstās attiecināmās izmaksas, kas nav brīvprātīgo darba izmaksas. Tā kā brīvprātīgo darbs ir darbs, kuru trešās personas veic, nesaņemot par to atalgojumu no labuma guvēja, ar šo ierobežojumu tiek novērsts, ka labuma guvējam tiktu atlīdzinātas izmaksas, kuras tas nav sedzis. Turklāt tā darba vērtība, kuru veikuši brīvprātīgie, nedrīkstētu pārsniegt 50 % no iemaksām natūrā un jebkāda cita līdzfinansējuma.

(133)

Lai aizsargātu vienu no publisko finanšu pamatprincipiem, šajā regulā būtu jāatstāj spēkā bezpeļņas princips.

(134)

Dotācijas principā būtu jāpiešķir pēc uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus. Ja ir pieļaujami izņēmumi, tie būtu jāinterpretē un jāpiemēro ar ierobežojumiem tvēruma un ilguma ziņā. Iespēja izņēmuma kārtā piešķirt dotācijas bez uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus struktūrām ar de facto vai de jure pastāvošu monopolu, būtu jāizmanto tikai tad, ja attiecīgās struktūras ir vienīgās, kuras var īstenot attiecīgā veida darbības vai kurām šāds monopols ir uzticēts ar tiesību aktiem vai ar valsts varu.

(135)

Saistībā ar virzību uz elektroniskajām dotācijām un elektronisko iepirkumu būtu jālūdz, lai pieteikuma iesniedzēji un pretendenti savu juridiskā statusa un finansiālās dzīvotspējas apliecinājumu iesniegtu tikai vienu reizi konkrētā laikposmā, un nebūtu jāprasa, lai tie katrā piešķiršanas procedūrā atkārtoti iesniegtu apliecinošos dokumentus. Tādēļ prasības ir jāsaskaņo uz to gadu skaitu, kuros dokumenti dotāciju piešķiršanas procedūrās un iepirkuma procedūrās tiks prasīti.

(136)

Tā kā godalgas ir vērtīgs finansiālā atbalsta veids, kas nav saistīts ar prognozējamām izmaksām, to izmantošana būtu jāatvieglo un būtu jāprecizē piemērojamie noteikumi. Godalgas būtu jāuzskata par tādām, kas papildina, nevis aizstāj citus finansēšanas instrumentus, piemēram, dotācijas.

(137)

Lai godalgu izmantojumu padarītu elastīgāku, Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012 paredzētais pienākums publicēt konkursus par godalgām, kuru vienības vērtība ir EUR 1 000 000 vai lielāka, budžeta projektam pievienotajos pārskatos būtu jāaizstāj ar pienākumu iepriekš iesniegt informāciju Eiropas Parlamentam un Padomei un konkrēti minēt šādas godalgas finansēšanas lēmumā.

(138)

Godalgas būtu jāpiešķir saskaņā ar pārredzamības un vienlīdzīgas attieksmes principiem. Šajā sakarībā būtu jānosaka konkursu raksturlielumu minimums, jo īpaši kārtība, kā godalgu pēc tās piešķiršanas izmaksā uzvarētājiem, un piemēroti publicēšanas līdzekļi. Ir arī jānosaka skaidri definēta piešķiršanas procedūra – no pieteikumu iesniegšanas līdz pieteikuma iesniedzēju informēšanai un lēmuma paziņošanai par uzvarējušo pieteikuma iesniedzēju, kura līdzinātos dotāciju piešķiršanas procedūrai.

(139)

Šajā regulā būtu jānosaka principi un nosacījumi, kas piemērojami finanšu instrumentiem, budžeta garantijām un finansiālajai palīdzībai un noteikumi par Savienības finansiālās atbildības ierobežošanu, cīņu pret krāpšanu un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, finanšu instrumentu darbības izbeigšanu un ziņošanu.

(140)

Pēdējos gados Savienība arvien vairāk ir izmantojusi finanšu instrumentus, kas ļauj budžetam nodrošināt lielāku sviras efektu, taču vienlaikus tie šim budžetam rada finanšu risku. Minētie finanšu instrumenti ietver ne tikai finanšu instrumentus, uz kuriem attiecas Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012, bet arī citus instrumentus, piemēram, budžeta garantijas un finansiālo palīdzību, kurus līdz šim reglamentēja tikai noteikumi, kas paredzēti to attiecīgajos pamataktos. Lai nodrošinātu minētajam instrumentu kopumam piemērojamo principu viendabību, ir svarīgi izveidot kopēju sistēmu un pārgrupēt tos jaunā šīs regulas sadaļā, kurā papildus spēkā esošajiem noteikumiem, kas piemērojami finanšu instrumentiem, ir iedaļas par budžeta garantijām un finansiālo palīdzību dalībvalstīm vai trešām valstīm.

(141)

Finanšu instrumenti un budžeta garantijas var būt vērtīgs veids, kā vairot Savienības līdzekļu ietekmi, minētos līdzekļus apvienojot ar citiem līdzekļiem un radot sviras efektu. Finanšu instrumenti un budžeta garantijas būtu jāizmanto tikai tad, ja nepastāv risks, ka tie izkropļos konkurenci iekšējā tirgū vai nebūs saderīgi ar valsts atbalsta noteikumiem.

(142)

Attiecībā uz gada apropriācijām, ko konkrētai programmai apstiprina Eiropas Parlaments un Padome, finanšu instrumenti un budžeta garantijas būtu jāizmanto, balstoties uz ex ante izvērtējumu, kura rezultāti liecina, ka tie dod iespēju efektīvi sasniegt Savienības politikas mērķus.

(143)

Finanšu instrumenti, budžeta garantijas un finansiālā palīdzība būtu jāapstiprina ar pamataktu. Ja pienācīgi pamatotos gadījumos finanšu instrumentus izveido bez pamatakta, Eiropas Parlamentam un Padomei tie būtu jāapstiprina budžetā.

(144)

Būtu jādefinē instrumenti, uz kuriem potenciāli attiecas X sadaļa, piemēram, aizdevumi, garantijas, kapitālieguldījumi, kvazikapitāla ieguldījumi un riska dalīšanas instrumenti. Būtu jāļauj, lai riska dalīšanas instrumentu definīcija aptvertu projektu obligāciju kredītkvalitātes uzlabojumus, kas attiecas uz projekta parādu apkalpošanas risku un mazina obligāciju turētāju kredītrisku, izmantojot kredītkvalitātes uzlabojumus aizdevuma vai garantijas veidā.

(145)

Jebkādu atmaksu no finanšu instrumenta vai budžeta garantijas būtu jāizmanto tā instrumenta vai garantijas labā, no kura atmaksa ir gūta, lai palielinātu minētā instrumenta vai garantijas efektivitāti, ja vien pamataktā nav paredzēts citādi, un tā būtu jāņem vērā, ierosinot tam pašam instrumentam vai garantijai paredzēt nākamās apropriācijas.

(146)

Ir lietderīgi atzīt interešu saskaņošanas nozīmi virzībā uz Savienības politikas mērķiem un jo īpaši to, ka EIB un EIF ir speciālās zināšanas finanšu instrumentu un budžeta garantiju izmantošanā.

(147)

EIB un EIF, darbojoties grupā, vajadzētu būt iespējai savstarpēji nodot daļu no īstenošanas, ja šāda nodošana varētu nākt par labu konkrēta pasākuma īstenošanai un ir paredzēta attiecīgajā nolīgumā ar Komisiju.

(148)

Būtu jāprecizē, ka tad, ja finanšu instrumentus vai budžeta garantijas kombinē ar papildu atbalsta veidiem no budžeta, finanšu instrumentu vai budžeta garantijas noteikumi būtu jāpiemēro visam pasākumam. Attiecīgā gadījumā šie noteikumi būtu jāpapildina ar konkrētām prasībām, kas paredzētas speciālos nozares noteikumos.

(149)

No budžeta finansētu finanšu instrumentu un budžeta garantiju īstenošanā būtu jāievēro Savienības politika attiecībā uz jurisdikcijām, kas nodokļu nolūkos nesadarbojas, un tās atjauninājumi, kas izklāstīti attiecīgajos Savienības tiesību aktos un Padomes secinājumos, jo īpaši Padomes 2016. gada 8. novembra secinājumos par kritērijiem un procesu, kuru rezultātā izveido ES sarakstu ar jurisdikcijām, kas nodokļu nolūkos nesadarbojas (15) un to pielikumā, kā arī Padomes 2017. gada 5. decembra secinājumos par ES sarakstu ar jurisdikcijām, kas nodokļu nolūkos nesadarbojas (16), un to pielikumos.

(150)

Budžeta garantijas un finansiālā palīdzība dalībvalstīm vai trešām valstīm parasti ir ārpusbudžeta operācijas ar būtisku ietekmi uz Savienības bilanci. Kaut arī tās parasti saglabājas kā ārpusbudžeta operācijas, ir lietderīgi iekļaut šajā regulā noteikumus, kas nodrošina stingrāku Savienības finanšu interešu aizsardzību un skaidrāku sistēmu to apstiprināšanai, pārvaldībai un uzskaitei.

(151)

Savienība nesen ir sākusi nozīmīgas iniciatīvas, kas balstās uz budžeta garantijām, piemēram, Eiropas Stratēģisko investīciju fondu (ESIF) vai Eiropas Fondu ilgtspējīgai attīstībai (EFIA). Minētos instrumentus raksturo tas, ka tie Savienībai rada iespējamās saistības un prasa veidot līdzekļu uzkrājumus, lai radītu likviditātes rezerves, kas dod iespēju ar budžetu pienācīgi reaģēt uz maksājumu saistībām, kuras varētu rasties minēto iespējamo saistību rezultātā. Lai nodrošinātu Savienības kredītreitingu un tādējādi tās spēju sniegt efektīvu finansējumu, ir būtiski, ka iespējamo saistību apstiprināšanā, uzkrājumu veidošanā un uzraudzībā tiek ievērots stingrs noteikumu kopums, kas attiecināms uz visām budžeta garantijām.

(152)

Iespējamās saistības, kas rodas budžeta garantiju rezultātā, var attiekties uz ļoti dažādām finansēšanas un ieguldījumu operācijām. Varbūtību, ka budžeta garantija tiks izmantota, nav iespējams ar pilnīgu pārliecību ieplānot par katru gadu, kā tas ir attiecībā uz aizdevumiem, kuriem ir noteikts atmaksāšanas grafiks. Tāpēc ir obligāti jāizveido iespējamo saistību apstiprināšanas un uzraudzības sistēma, ar kuru jebkurā brīdī tiktu nodrošināts, ka pilnībā tiek ievērots gada maksājumu apropriāciju maksimālā robeža, kas noteikta Padomes Lēmumā 2014/335/ES, Euratom (17).

(153)

Minētajā sistēmā būtu jāparedz arī pārvaldība un kontrole, tostarp regulāra pārskatu sniegšana par Savienības finanšu riska darījumiem. Uzkrājumu likme attiecībā uz finanšu saistībām būtu jānosaka, balstoties uz pienācīgu riska novērtējumu tiem finanšu riskiem, kurus rada attiecīgais instruments. Iespējamo saistību ilgtspēja būtu ik gadu jānovērtē ikgadējā budžeta procedūrā. Lai izvairītos no finanšu saistību segšanai nepieciešamo uzkrājumu trūkuma, būtu jāievieš agrīnās brīdināšanas mehānisms.

(154)

Tā kā finanšu instrumenti, budžeta garantijas un finansiālā palīdzība tiek izmantoti arvien vairāk, ir jāmobilizē liels maksājumu apropriāciju apjoms un jāveido attiecīgi uzkrājumi. Lai panāktu sviras efektu, vienlaikus nodrošinot pietiekamu aizsardzības līmeni pret finanšu saistībām, ir būtiski optimizēt nepieciešamo uzkrājumu apjomu un panākt efektivitātes ieguvumus, minētos uzkrājumus apvienojot kopējā uzkrājumu fondā. Turklāt elastīgāks minēto apvienoto uzkrājumu izmantojums dod iespēju panākt tādu kopējo efektīvo uzkrājumu likmi, kas nodrošina prasīto aizsardzību ar optimizētu resursu apjomu.

(155)

Lai plānošanas periodam pēc 2020. gada nodrošinātu pareizu kopējā uzkrājumu fonda darbību, Komisijai līdz 2019. gada 30. jūnijam būtu jāiesniedz neatkarīgs ārējais novērtējums par priekšrocībām un trūkumiem, kādi rodas, ja kopējā uzkrājumu fonda aktīvu finanšu pārvaldība tiek uzticēta Komisijai, EIB vai abu šo iestāžu kombinējumam, novērtējumā ņemot vērā attiecīgos tehniskos un institucionālos kritērijus, ko izmanto, lai attiecībā uz katru iestādi salīdzinātu aktīvu pārvaldības pakalpojumus, tostarp tehnisko infrastruktūru, sniegto pakalpojumu izmaksas, iestāžu sistēmu, ziņošanu, izpildi, pārskatatbildību un speciālās zināšanas, un ņemot vērā citas aktīvu pārvaldības pilnvaras attiecībā uz budžetu. Novērtējumam attiecīgā gadījumā būtu jāpievieno leģislatīvā akta priekšlikums.

(156)

Noteikumiem, kas piemērojami uzkrājumu veidošanai un kopējam uzkrājumu fondam, būtu jāparedz stabila iekšējās kontroles sistēma. Pamatnostādnes, kas piemērojamas kopējā uzkrājumu fonda resursu pārvaldībai būtu jāpieņem Komisijai pēc apspriešanās ar Komisijas grāmatvedi. Finanšu instrumentu, budžeta garantiju vai finansiālo palīdzību kredītrīkotājiem būtu aktīvi jāuzrauga finanšu saistības, par kurām viņi atbild, un kopējā uzkrājumu fonda resursu finanšu pārvaldniekam fonda naudas līdzekļi un aktīvi būtu jāpārvalda, ievērojot Komisijas grāmatveža noteiktos noteikumus un procedūras.

(157)

Attiecībā uz budžeta garantijām un finansiālo palīdzību būtu jāievēro tas pats principu kopums, kas noteikts finanšu instrumentiem. Budžeta garantijām jo īpaši vajadzētu būt neatceļamām, beznosacījumu un izsniedzamām pēc pieprasījuma. Tās būtu jāīsteno netiešā pārvaldībā un tikai izņēmuma gadījumos – tiešā pārvaldībā. Tām būtu jāattiecas vienīgi uz finansēšanas un ieguldījumu operācijām, un darījuma partneriem būtu jāiegulda savi resursi garantētajās operācijās.

(158)

Finansiālajai palīdzībai dalībvalstīm vai trešām valstīm būtu jāizpaužas kā aizdevumam, kredītlīnijai vai jebkādam citam instrumentam, kas tiek uzskatīts par piemērotu atbalsta efektivitātes nodrošināšanai. Šajā nolūkā Komisija būtu jāpilnvaro attiecīgajā pamataktā aizņemties vajadzīgos līdzekļus kapitāla tirgos vai no finanšu iestādēm, novēršot Savienības iesaistīšanos termiņu pārcelšanā, kas to pakļautu procentu likmju riskam vai citiem komercriskiem.

(159)

Lai panāktu iecerēto vienkāršošanu un efektivitāti, noteikumus par finanšu instrumentiem būtu jāsāk piemērot, cik vien iespējams drīz. Noteikumus par budžeta garantijām un finansiālo palīdzību, kā arī par kopējo uzkrājumu fondu būtu jāsāk piemērot, kad stājas spēkā daudzgadu finanšu shēma laikposmam pēc 2020. gada. Minētais grafiks dos iespēju pienācīgi sagatavot jaunos iespējamo saistību pārvaldības rīkus. Tas turklāt dos iespēju saskaņot X sadaļā paredzētos principus ar tiem, kuri tiks noteikti attiecīgi priekšlikumā par daudzgadu finanšu shēmu pēc 2020. gada un ar minēto shēmu saistītajās īpašajās programmās.

(160)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 (18) paredz jaunus noteikumus cita starpā attiecībā uz Eiropas līmeņa politisko partiju un politisko fondu finansēšanu, jo īpaši attiecībā uz finansēšanas nosacījumiem, finansējuma piešķiršanu un sadali, ziedojumiem un iemaksām, Eiropas Parlamenta vēlēšanu kampaņu finansēšanu, atmaksājamiem izdevumiem, zināmas finansēšanas aizliegumu, pārskatiem, ziņošanu un revīziju, īstenošanu un kontroli, sodiem, sadarbību starp Eiropas Politisko partiju un fondu iestādi, Eiropas Parlamenta kredītrīkotāju un dalībvalstīm, kā arī pārredzamību.

(161)

Šajā regulā būtu jāparedz noteikumi par iemaksām no budžeta par labu Eiropas politiskajām partijām, kā to paredz Regula (ES, Euratom) Nr. 1141/2014.

(162)

Finansiālais atbalsts, ko piešķir Eiropas politiskajām partijām, būtu jāsniedz īpašas iemaksas veidā, lai pielāgotos konkrētajām minēto partiju vajadzībām.

(163)

Lai gan finansiālais atbalsts tiek piešķirts, nepieprasot gada darba programmu, Eiropas politiskajām partijām būtu ex post jāpamato pareiza Savienības finansējuma izlietošana. Atbildīgajam kredītrīkotājam jo īpaši būtu jāpārbauda, vai finansējums ir izlietots šajā regulā noteiktajos termiņos to atmaksājamo izdevumu apmaksai, kas noteikti uzaicinājumā pieteikties iemaksām. Eiropas politiskajām partijām paredzētās iemaksas būtu jāizlieto līdz nākamā finanšu gada beigām pēc to piešķiršanas, un pēc tam atbildīgajam kredītrīkotājam būtu jāatgūst visas neizlietotās summas.

(164)

Savienības finansējumu, kas piešķirts Eiropas politisko partiju darbības izmaksu finansēšanai, nedrīkstētu izlietot citiem mērķiem kā vien tiem, kas noteikti Regulā (ES, Euratom) Nr. 1141/2014, un jo īpaši tiešai vai netiešai trešo personu, piemēram, valsts politisko partiju, finansēšanai. Eiropas politiskajām partijām iemaksas būtu jāizlieto kārtējo un turpmāko izdevumu procentuālas daļas apmaksai, nevis lai apmaksātu izdevumus vai parādus, kas radušies, pirms partija iesniegusi pieteikumus iemaksu saņemšanai.

(165)

Iemaksu piešķiršana turklāt būtu jāvienkāršo un jāpielāgo Eiropas politisko partiju specifikai, jo īpaši nepiemērojot atlases kritērijus, par parasto metodi nosakot vienreizēju priekšfinansējuma izmaksu pilnā apmērā un paredzot iespēju izmantot fiksētas summas, vienotas likmes finansējumu un vienības izmaksas.

(166)

Ja Eiropas politiskās partijas pārkāpj Regulu (ES, Euratom) Nr. 1141/2014, iemaksas no budžeta būtu jāaptur, jāsamazina vai jāizbeidz.

(167)

Sodi, kuru pamatā ir šī regula un Regula (ES, Euratom) Nr. 1141/2014, būtu jāpiemēro konsekventi un ievērojot principu ne bis in idem (dubultās sodīšanas nepieļaujamības principu). Saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 administratīvos un/vai finansiālos sodus, kas paredzēti šajā regulā, nepiemēro gadījumos, kad sodi jau ir piemēroti, pamatojoties uz Regulu (ES, Euratom) Nr. 1141/2014.

(168)

Ar šo regulu būtu jāizveido vispārējs regulējums, saskaņā ar kuru budžeta atbalstu var izmantot kā instrumentu ārējās darbības jomā, tostarp jāparedz trešām valstīm pienākums laikus sniegt Komisijai pienācīgu informāciju, kas paredzēta, lai izvērtētu, kā tiek pildīti saskaņotie nosacījumi un noteikumi, ar kuriem nodrošina Savienības finanšu interešu aizsardzību.

(169)

Lai palielinātu Eiropas Parlamenta un Padomes lomu, būtu jāprecizē procedūra, ar ko izveido Savienības trasta fondus. Ir arī jāprecizē principi, ko piemēro iemaksām Savienības trasta fondos, jo īpaši tas, cik svarīgi ir nodrošināt citu līdzekļu devēju iemaksas, kas attaisno to izveides pievienoto vērtību. Ir jāprecizē arī finanšu dalībnieku un Savienības trasta fonda valdes pienākumi un jādefinē noteikumi, ar kuriem nodrošina, lai Savienības trasta fonda valdē iesaistītie līdzekļu devēji būtu taisnīgi pārstāvēti un lai līdzekļu izmantošanai obligāti būtu vajadzīgs pozitīvs Komisijas balsojums. Svarīgi ir arī sīki paredzēt ziņošanas prasības, kas piemērojamas Savienības trasta fondiem.

(170)

Lai racionalizētu spēkā esošos noteikumus un novērstu liekus atkārtojumus, Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 Otrajā daļā paredzētos speciālos noteikumus, kas piemērojami ELGF, pētniecībai, ārējām darbībām un konkrētiem Savienības fondiem, būtu tikai jāiestrādā attiecīgajās šīs regulas daļās, ja attiecīgie noteikumi joprojām tiek izmantoti un ir vajadzīgi.

(171)

Noteikumi par pārskatu sniegšanu un uzskaiti būtu jāvienkāršo un jāprecizē. Tāpēc ir lietderīgi apkopot visus noteikumus par gada pārskatiem un citiem finanšu pārskatiem apkopot.

(172)

Būtu jāuzlabo tas veids, kādā Savienības iestādes pašlaik ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par būvniecības projektiem. Būtu jādod Savienības iestādēm iespēja finansēt jaunus būvniecības projektus no ieņēmumiem, kas saņemtas par jau pārdotām ēkām. Tādejādi noteikumos par ēku projektiem būtu jāiekļauj atsauce uz noteikumiem par iekšējiem piešķirtajiem ieņēmumiem. Tas dotu iespēju apmierināt mainīgās vajadzības, kas izriet no Savienības iestāžu ēku politikas, vienlaikus ietaupot izmaksas un nodrošinot lielāku elastību.

(173)

Lai varētu pielāgot konkrētām Savienības struktūrām piemērojamos noteikumus, sīki izstrādātus noteikumus par iepirkumu un sīki izstrādātus nosacījumus un minimālo attiecību efektīvai uzkrājumu likmei saskaņā ar LESD 290. pantu būtu jādeleģē pilnvaras Komisijai pieņemt aktus attiecībā finanšu pamatregulu struktūrām, kas izveidotas saskaņā ar LESD un Euratom līgumu, un finanšu paraugregulu publiskā un privātā sektora partnerības struktūrām, grozījumiem šīs regulas I pielikumā, sīki izstrādātiem nosacījumiem un metodoloģiju efektīvas uzkrājumu likmes aprēķināšanai un efektīvas uzkrājumu likmes noteiktās minimālās attiecības grozīšanai, kas nebūtu nosakāma zemāk par 85 %. Ir sevišķi svarīgi, lai Komisija sagatavošanas darba gaitā pienācīgi apspriestos, tostarp ar ekspertiem, un minētās apspriešanās rīkotu saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(174)

Ar mērķi nodrošināt, lai ar Eiropas Savienības Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmu (EaSI), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1296/2013 (19), ātri varētu nodrošināt pietiekamus resursus mainīgo politisko prioritāšu atbalstam, būtu jāpieļauj lielāka elastība attiecībā uz orientējošo īpatsvaru katrai no trim sadaļām un attiecībā uz minimālajām procentuālajām daļām katrai tematiskajai prioritātei katrā sadaļā, vienlaikus saglabājot vērienīgu EURES pārrobežu partnerību ieviešanas līmeni. Ar to būtu jāuzlabo EaSI pārvaldība un jārada iespēja koncentrēt budžeta resursus uz pasākumiem, kas dod labākus nodarbinātības un sociālos rezultātus.

(175)

Lai atvieglotu investīcijas kultūras un ilgtspējīga tūrisma infrastruktūrā, neskarot Savienības tiesību aktu īstenošanu vides jomā, jo īpaši attiecīgā gadījumā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/42/EK (20) un 2011/92/ES (21) īstenošanu, būtu jāprecizē daži ierobežojumi atbalsta darbības jomā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1301/2013 (22) attiecībā uz šādām investīcijām. Tādēļ no 2018. gada 2. augusta ir jāievieš skaidri ierobežojumi attiecībā uz ERAF ieguldījuma skalas robežām šādās investīcijās.

(176)

Lai reaģētu uz problēmām, ko rada pieaugošās migrantu un bēgļu plūsmas, būtu jāprecizē mērķi, kuru sasniegšanu ERAF var veicināt, sniedzot atbalstu migrantiem un bēgļiem, lai dotu dalībvalstīm iespēju nodrošināt investīcijas, kuras ir koncentrētas uz trešo valstu valstspiederīgajiem, tostarp patvēruma meklētājiem un starptautiskās aizsardzības saņēmējiem, kas likumīgi uzturas valstī.

(177)

Lai atvieglotu darbību īstenošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1303/2013 (23), būtu jāpaplašina potenciālo atbalsta saņēmēju loks. Tāpēc vadošām iestādēm būtu jāatļauj uzskatīt fiziskas personas par atbalsta saņēmējiem un būtu jāparedz lielāka elastība attiecībā uz atbalsta saņēmēju definīciju saistībā ar valsts atbalstu.

(178)

Praksē ir ierasts, ka par makroreģionālām stratēģijām vienojas, pieņemot Padomes secinājumus. Kā tas ir kopš Regulas (ES) Nr. 1303/2013 stāšanās spēkā, tādus secinājumus attiecīgā gadījumā var apstiprināt Eiropadome, ņemot vērā šīs iestādes pilnvaras, kas izklāstītas LES 15. pantā. Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza “makroreģionālas stratēģijas” definīcija, kas ir paredzēta minētajā regulā.

(179)

Lai dalītajā pārvaldībā īstenotajiem ERAF, ESF, Kohēzijas fondam, ELFLA, EJZF (“Eiropas strukturālie un investīciju fondi” – “ESI fondi”) nodrošinātu pareizu finanšu pārvaldību un lai precizētu dalībvalstu pienākumus, vispārīgajiem principiem, kas paredzēti Regulas (ES) Nr. 1303/2013 4. pantā, būtu jāatsaucas uz šajā regulā noteiktajiem principiem par iekšējo budžeta izpildes kontroli un izvairīšanos no interešu konfliktiem.

(180)

Lai efektīvai migrācijas un patvēruma problēmu risināšanai maksimāli palielinātu visu Savienības fondu sinerģiju, būtu jānodrošina, ka tad, kad tematiskie mērķi konkrētā fonda noteikumos tiek izteikti prioritātēs, šādas prioritātes attiektos uz katra ESI fonda izmantojumu atbilstoši minētajām jomām. Attiecīgā gadījumā būtu jānodrošina koordinācija ar Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu.

(181)

Lai nodrošinātu plānošanas pasākumu konsekvenci, reizi gadā būtu jāveic saskaņošana starp partnerības nolīgumiem un tiem programmu grozījumiem, ko Komisija apstiprinājusi iepriekšējā kalendārajā gadā.

(182)

Lai atvieglotu sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju sagatavošanu un īstenošanu, no galvenā fonda būtu jāatļauj segt sagatavošanas, darbības un iedzīvināšanas izmaksas.

(183)

Lai atvieglotu sabiedrības virzītas vietējās attīstības un integrētu teritoriālo investīciju izpildi, attiecībā pret citām programmu struktūrām būtu jāprecizē lomas un pienākumi, kādi ir vietējās rīcības grupām attiecībā uz sabiedrības virzītām vietējās attīstības stratēģijām un kādi ir vietējām iestādēm, reģionālās attīstības struktūrām vai nevalstiskajām organizācijām attiecībā uz integrētām teritoriālajām investīcijām (ITI). Norīkojums starpniekstruktūras statusā saskaņā ar fondam specialiem noteikumiem būtu jāpieprasa tikai gadījumos, kad attiecīgās struktūras pilda papildu uzdevumus, kas ietilpst vadošās vai sertificējošās iestādes vai maksājumu aģentūras atbildībā.

(184)

Vadošajām iestādēm būtu dodama iespēja īstenot finanšu instrumentus, līguma slēgšanas tiesības tieši piešķirot EIB un starptautiskajām finanšu iestādēm.

(185)

Daudzas dalībvalstis ir izveidojušas valstij piederošas bankas vai iestādes, kuras darbojas saskaņā ar valsts politikas mandātu veicināt ekonomikas attīstības darbības. Šādām valstij piederošām bankām vai iestādēm ir īpašas iezīmes, kas tās padara atšķirīgas no privātām komercbankām tādos aspektos kā to īpašumtiesības, tām uzticētais mandāts attīstības jomā un tas, ka to galvenais mērķis nav peļņas palielināšana. Valstij piederošu banku vai iestāžu galvenā loma ir mazināt tirgus nepilnības, proti, ja kādos reģionos vai kādās politikas jomās vai sektoros komercbankas nepietiekami nodrošina finanšu pakalpojumus. Minētās valstij piederošās bankas vai iestādes ir īpaši piemērotas tam, lai sekmētu ESI fondu pieejamību, vienlaikus saglabājot neitralitāti konkurences ziņā. To īpašā loma un iezīmes var dot dalībvalstīm iespēju palielināt finanšu instrumentu izmantojumu, lai maksimāli palielinātu ESI fondu ietekmi uz reālo ekonomiku. Šāds iznākums atbilstu Komisijas politikai, kas paredz veicināt šādu valstij piederošu banku vai iestāžu lomu būt fondu pārvaldniecēm gan ESI fondu īstenošanā, gan ESI fondu kombinēšanā ar ESIF finansējumu, kā jo īpaši ir paredzēts Investīciju plānā Eiropai. Neskarot līgumu slēgšanas tiesības, kas attiecībā uz finanšu instrumentu īstenošanu jau ir piešķirtas, ievērojot piemērojamās tiesības, ir pamatoti precizēt, ka vadošajām iestādēm ir iespēja šādām valstij piederošām bankām vai iestādēm līguma slēgšanas tiesības piešķirt tieši. Tomēr, lai nodrošinātu, ka iespēja tieši piešķirt līguma slēgšanas tiesības joprojām atbilst iekšējā tirgus principiem, būtu jānosaka stingri nosacījumi, kas jāizpilda valstij piederošām bankām vai iestādēm.

Šiem nosacījumiem būtu jāietver tas, ka nav nekādas tiešas privātās kapitāla līdzdalības, izņemot tādus privātā kapitāla līdzdalības veidus, kas neparedz kontroli un bloķēšanu, saskaņā ar Direktīvā 2014/24/ES paredzētajām prasībām. Turklāt – un stingri ierobežoti attiecībā tikai uz Regulas (ES) Nr. 1303/2013 piemērošanas jomu – būtu arī jāļauj valstij piederošai bankai vai iestādei īstenot finanšu instrumentus tad, ja privātā kapitāla līdzdalība nekādi neietekmē lēmumus par to finanšu instrumentu vadību ikdienā, kuri saņem ESI fondu atbalstu.

(186)

Lai saglabātu ERAF un ELFLA iespēju veikt iemaksas kopīgajos neierobežoto garantiju un pārvēršanas vērtspapīru finanšu instrumentos MVU labā, ir jāparedz, ka dalībvalstīm ir iespēja izmantot ERAF un ELFLA, lai veicinātu šādus instrumentus visā plānošanas periodā, un ir jāatjaunina attiecīgie noteikumi par minēto iespēju, piemēram, noteikumi par ex ante novērtējumiem un izvērtējumiem, un ir jāievieš iespēja, ka ERAF var plānot prioritārā virziena līmenī.

(187)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/1017 (24) tika pieņemta, lai dotu dalībvalstīm iespēju izmantot ESI fondus, lai dotu ieguldījumu to atbalsttiesīgo projektu finansēšanā, kuri tiek atbalstīti ar ESIF. Regulā (ES) Nr. 1303/2013 būtu jāievieš konkrēts noteikums, lai paredzētu nosacījumus labākai mijiedarbībai un papildināmības iespējai, kas atvieglotu iespēju kombinēt ESI fondus ar EIB finanšu produktiem, kuriem ir ESIF ES garantija.

(188)

Struktūrām, kas īsteno finanšu instrumentus, veicot savas darbības, būtu jāievēro Savienības politika par nodokļu jautājumos nesadarbīgām jurisdikcijām un tās atjauninājumos, kā paredzēts attiecīgajos Savienības tiesību aktos un Padomes secinājumos, jo īpaši Padomes 2016. gada 8. novembra secinājumos un to pielikumā, kā arī Padomes 2017. gada 5. decembra secinājumos un to pielikumos.

(189)

Lai vienkāršotu un saskaņotu kontroles un revīzijas prasības un uzlabotu to finanšu instrumentu pārskatatbildību, kurus īsteno EIB un citas starptautiskas finanšu iestādes, ir nepieciešams grozīt noteikumus par finanšu instrumentu pārvaldību un kontroli, lai atvieglotu ticamības pārbaudes procesu. Minētajam grozījumam nebūtu jāskar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 38. panta 1. punkta a) apakšpunktā un 39. pantā minētie finanšu instrumenti, kas noteikti finansēšanas nolīgumā, kas parakstīts pirms 2018. gada 2. augusta. Attiecībā uz šādiem finanšu instrumentiem būtu jāturpina piemērot minētās regulas 40. pantu, kā tas ir piemērojams finansēšanas nolīguma parakstīšanas brīdī.

(190)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus Regulas (ES) Nr. 1303/2013 īstenošanai, attiecībā uz Regulas (ES) Nr. 1303/2013 40. panta 1. punktā noteikto kontroles ziņojumu un gada revīzijas ziņojumu paraugiem būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (25).

(191)

Lai nodrošinātu saskaņotību ar pieeju finanšu korekcijām 2007.–2013. gada plānošanas periodā, ir jāprecizē, ka attiecībā uz finanšu instrumentiem vajadzētu būt iespējai ļaut kādu atsevišķu neatbilstības dēļ atceltu ieguldījumu izmantot atkārtoti ar regulāro izdevumu ierakstu tās pašas darbības ietvaros, lai attiecīgās finanšu korekcijas rezultātā konkrētajai finanšu instrumenta operācijai neuzrādītos neto zaudējumi.

(192)

Lai paredzētu vairāk laika tādu finansēšanas nolīgumu parakstīšanai, ar kuriem uz pašu kapitālu balstītu instrumentu gadījumā dod iespēju pēc atbilstības perioda beigām maksājumiem investīcijām galasaņēmējos izmantot darījuma kontus, šādu finansēšanas nolīgumu parakstīšanas termiņš būtu jāpagarina līdz 2018. gada 31. decembrim.

(193)

Lai investoriem, kas darbojas saskaņā ar tirgus ekonomikas principu, radītu stimulu līdzieguldīt publiskās politikas projektos, būtu jāievieš atšķirīgas pret investoriem vērstās attieksmes koncepcija, kura saskaņā ar konkrētiem nosacījumiem ļauj ESI fondiem būt pakārtotā pozīcijā salīdzinājumā ar investoru, kas darbojas saskaņā ar tirgus ekonomikas principu, un EIB finanšu produktiem, kuriem ir ESIF ES garantija. Līdztekus būtu jāparedz nosacījumi šādas atšķirīgas attieksmes piemērošanai ESI fondu īstenošanā.

(194)

Ņemot vērā to, ka procentu likmes jau ilgstoši ir zemā līmenī, un lai neradītu lieku kaitējumu finanšu instrumentus īstenojošām struktūrām, ir nepieciešams, ievērojot aktīvu finanšu līdzekļu pārvaldību, dot iespēju no finanšu instrumentā atpakaļ iemaksātajiem resursiem finansēt negatīvos procentus, kas radušies ESI fondu investīciju rezultātā, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1303/2013 43. pantu.

(195)

Lai ziņošanas prasības saskaņotu ar jaunajiem noteikumiem par atšķirīgu attieksmi pret investoriem un novērstu zināmu prasību pārklāšanos, būtu jāgroza Regulas (ES) Nr. 1303/2013 46. panta 2. punkts.

(196)

Lai atvieglotu ESI fondu īstenošanu, ir jāparedz iespēja dalībvalstīm īstenot tehniskās palīdzības pasākumus, tieši piešķirot līgumu slēgšanas tiesības EIB, citām starptautiskām finanšu iestādēm un valsts īpašumā esošām bankām vai iestādēm.

(197)

Lai vēl vairāk saskaņotu nosacījumus darbībām, kuras pēc to pabeigšanas rada neto ienākumus, attiecīgie šīs regulas noteikumi būtu jāpiemēro jau atlasītām, bet vēl nepabeigtām darbībām un tādām darbībām, kas minētajā plānošanas periodā vēl ir jāatlasa.

(198)

Lai radītu spēcīgu stimulu energoefektivitātes pasākumu īstenošanai, izmaksu ietaupījumi, kas rodas no kādas darbības energoefektivitātes uzlabošanās, nebūtu jāuzskata par neto ienākumiem.

(199)

Lai atvieglotu ieņēmumus radošu darbību īstenošanu, būtu jāatļauj jebkurā programmas īstenošanas brīdī samazināt līdzfinansējuma likmi un būtu jāparedz iespēja valsts līmenī noteikt vienotas likmes neto ienākumu procentuālās daļas.

(200)

Ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 508/2014 (26) novēloto pieņemšanu un to, ka minētajā regulā ir noteikti atbalsta intensitātes līmeņi, attiecībā uz ieņēmumus radošām darbībām ir nepieciešams paredzēt dažus izņēmumus Regulā (ES) Nr. 1303/2013 attiecībā uz EJZF. Tā kā minētie izņēmumi paredz labvēlīgākus nosacījumus dažām darbībām, kuras rada ieņēmumus un kurām atbalsta summas vai likmes ir noteiktas Regulā (ES) Nr. 508/2014, ir jānosaka atšķirīga šo izņēmumu spēkā stāšanās diena, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret darbībām, kuras tiek atbalstītas, pamatojoties uz Regulu (ES) Nr. 1303/2013.

(201)

Lai mazinātu administratīvo slogu, kas gulstas uz atbalsta saņēmējiem, būtu jāpalielina robežvērtība, saskaņā ar kuru konkrētas darbības ir atbrīvotas no prasības aprēķināt un ņemt vērā ieņēmumus, kas radušies to īstenošanas gaitā.

(202)

Lai atvieglotu sinerģiju starp ESI fondiem un citiem Savienības instrumentiem, vajadzētu būt iespējai atlīdzināt radušos izdevumus no dažādiem ESI fondiem un Savienības instrumentiem, balstoties uz iepriekš noteiktu proporciju.

(203)

Lai veicinātu vienreizēju maksājumu izmantošanu un ņemot vērā to, ka vienreizējiem maksājumiem ir jābalstās uz taisnīgu, godīgu un pārbaudāmu aprēķina metodi, kas nodrošina pareizu finanšu pārvaldību, šo maksājumu izmantošanai piemērojamā augšējā robeža būtu jāatceļ.

(204)

Lai samazinātu administratīvo slogu atbalsta saņēmēju projektu īstenošanā, būtu jāievieš vienkāršota izmaksu iespēja finansējumam, kas balstās uz citiem nosacījumiem, nevis darbības izmaksām.

(205)

Lai vienkāršotu noteikumus, ar ko reglamentē fondu izmantošanu, un samazinātu saistīto administratīvo slogu, dalībvalstīm būtu pastiprināti jāizmanto vienkāršotu izmaksu iespējas.

(206)

Ņemot vērā to, ka saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 71. pantu pienākums nodrošināt investīciju darbību ilgumu ir piemērojams no dienas, kad atbalsta saņēmējam veikts galīgais maksājums, un ka gadījumā, ja investīcija izpaužas kā jaunas tehnikas un aprīkojuma iegāde uz nomaksu, pēdējais maksājums tiek veikts līguma darbības beigās, minētā veida investīcijām minētais pienākums nebūtu piemērojams.

(207)

Lai nodrošinātu to, ka plaši tiek piemērotas vienkāršotu izmaksu iespējas, būtu jāparedz, ka attiecībā uz darbībām vai projektiem, kas ir daļa no darbības, kas saņem atbalstu no ERAF un ESF, kuru summa nepārsniedz noteiktu robežvērtību, tiek obligāti izmantotas vienības izmaksu standarta likmes, vienreizēji maksājumi vai vienotās likmes, ņemot vērā attiecīgos pārejas noteikumus. Būtu jādod vadošajai iestādei vai uzraudzības komitejai programmām saskaņā ar mērķi “Eiropas teritoriālā sadarbība” iespēja pārejas periodu pagarināt par tik ilgu laiku, kādu tā uzskata par piemērotu, ja tā uzskata, ka minētais pienākums rada nesamērīgu administratīvo slogu. Minētais pienākums nebūtu jāpiemēro darbībām, kas saņem atbalstu tāda valsts atbalsta ietvaros, kurš nav de minimis atbalsts. Šādām darbībām joprojām vajadzētu būt iespējamam saņemt visa veida dotācijas un atmaksājamu palīdzību. Vienlaikus attiecībā uz visiem ESI fondiem kā papildu metodika vienkāršotu izmaksu noteikšanai būtu jāievieš budžeta projektu izmantošana.

(208)

Lai sekmētu vienkāršotu izmaksu iespēju agrāku un mērķtiecīgāku piemērošanu, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu, lai tā papildinātu Regulu (ES) Nr. 1303/2013 ar īpašiem papildu noteikumiem par to struktūru uzdevumiem, pienākumiem un atbildību, kuras īsteno finanšu instrumentus, saistītos atlases kritērijus un produktus, ko ir iespējams nodrošināt, izmantojot finanšu instrumentus, papildinātu Regulu (ES) Nr. 1303/2013 par vienības izmaksu standarta likmēm vai vienotas likmes finansējumu, par taisnīgo, godīgo un pārbaudāmo aprēķina metodi, saskaņā ar kuru tos varētu noteikt, un precizējot sīki izstrādātu kārtību attiecībā uz finansējumu, kas balstīts nevis uz izmaksām un to piemērošanu, bet gan uz to nosacījumu izpildi, kuri ir saistīti ar noteiktu sekmju gūšanu programmu īstenošanā vai programmu mērķu sasniegšanu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un to ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(209)

Lai samazinātu administratīvo slogu, būtu vairāk jāizmanto vienotās likmes, kurām nav nepieciešama dalībvalstu noteikta metodika. Tāpēc būtu jāievieš divas papildu vienotās likmes – viena tiešo personāla izmaksu aprēķināšanai un otra pārējo atbilstīgo izmaksu aprēķināšanai uz personāla izmaksu pamata. Turklāt būtu jāsniedz papildu precizējums par personāla izmaksu aprēķināšanas metodēm.

(210)

Lai palielinātu darbību efektivitāti un ietekmi, būtu jāatvieglo darbību, kas aptver visu dalībvalsts teritoriju vai dažādu programmu teritoriju, īstenošana un attiecībā uz dažām investīcijām būtu jāpalielina izdevumu iespējas ārpus Savienības.

(211)

Lai pamudinātu dalībvalstis lielo projektu novērtējumam izmantot neatkarīgus ekspertus, būtu jāatļauj, ka lielā projekta izdevumu deklarācija, ko iesniedz Komisijai, tiek pieņemta pēc tam, kad Komisija ir tikusi informēta par attiecīgās informācijas iesniegšanu neatkarīgajam ekspertam, bet pirms neatkarīgā eksperta pozitīva novērtējuma saņemšanas.

(212)

Lai veicinātu to, ka tiek izmantoti kopīgi rīcības plāni, ar ko atbalsta saņēmējiem tiks samazināts administratīvais slogs, ir jāsamazina ar kopīga rīcības plāna izveidi saistītās regulatīvās prasības, vienlaikus arī turpmāk pienācīgu uzmanību pievēršot horizontālajiem principiem, tostarp dzimumu līdztiesībai un ilgtspējīgai attīstībai, kuri ir devuši nozīmīgu ieguldījumu efektīvā ESI fondu īstenošanā.

(213)

Lai atbalsta saņēmējiem novērstu lieku administratīvo slogu, noteikumos par informāciju, komunikāciju un publicitāti būtu jāievēro proporcionalitātes princips. Tādējādi ir svarīgi precizēt minēto noteikumu piemērošanas jomu.

(214)

Lai samazinātu administratīvo slogu un nodrošinātu tehniskās palīdzības efektīvu izmantojumu ERAF, ESF un Kohēzijas fondā un visās reģionu kategorijās, būtu jāpalielina elastība attiecībā uz dalībvalstu tehniskajai palīdzībai piemērojamo attiecīgo robežlielumu aprēķināšanu un uzraudzību.

(215)

Lai racionalizētu īstenošanas struktūras, būtu jāprecizē, ka arī mērķa “Eiropas teritoriālā sadarbība” programmām ir pieejama iespēja, ka vadošā iestāde, sertifikācijas iestāde un revīzijas iestāde pieder vienai un tai pašai publiskajai struktūrai.

(216)

Būtu sīkāk jānosaka vadošo iestāžu pienākumi attiecībā uz izdevumu pārbaudēm gadījumos, kad tiek izmantotas vienkāršotu izmaksu iespējas.

(217)

Lai nodrošinātu to, ka, īstenojot ESI fondus un Eiropas atbalsta fondu vistrūcīgākajām personām (EAFVP), atbalsta saņēmēji var pilnībā gūt labumu no vienkāršošanas potenciāla, ko sniedz e-pārvaldības risinājumi, un īpaši ar mērķi veicināt pilnībā elektronisku dokumentu pārvaldību, ir jāprecizē, ka konkrētu nosacījumu izpildes gadījumā dokumentācija papīra formātā nav nepieciešama.

(218)

Lai palielinātu kontroļu samērīgumu un atvieglotu kontroļu pārklāšanās radīto administratīvo slogu, īpaši mazajiem atbalsta saņēmējiem, un neapdraudot pareizas finanšu pārvaldības principu, vienotas revīzijas principam attiecībā uz ERAF, ESF, Kohēzijas fondu un EJZF vajadzētu būt pārākam, un būtu jādubulto robežlielums, līdz kuram darbībai nepiemēro vairāk par vienu revīziju.

(219)

Svarīgi ir uzlabot ESI fondu pamanāmību un sabiedrībā vairot izpratni par to rezultātiem un panākumiem. Publiskojot ESI fondu sasniegumus un demonstrējot to, kā tiek ieguldīti Savienības finanšu resursi, joprojām būtiski ir informācijas un komunikācijas pasākumi un pasākumi, kas palielina publicitātes vairošanu sabiedrībā.

(220)

Lai konkrētām mērķgrupām atvieglotu piekļuvi ESF, nebūtu jāprasa datu vākšana par dažādiem rādītājiem, kas minēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1304/2013 (27) I pielikumā.

(221)

Lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret darbībām, kuras tiek atbalstītas, pamatojoties uz šo regulu, ir nepieciešams noteikt dienu, no kuras piemēro dažus grozījumus Regulā (ES) Nr. 1303/2013.

(222)

Lai nodrošinātu, ka viss plānošanas periods saistībā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulām (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013 un (ES) Nr. 223/2014 (28) tiek reglamentēts ar saskaņotu noteikumu kopumu, daži minēto regulu grozījumi ir jāpiemēro no 2014. gada 1. janvāra. Paredzot minēto grozījumu piemērošanu ar atpakaļejošu spēku, tiek ņemta vērā tiesiskā paļāvība.

(223)

Lai paātrinātu to finanšu instrumentu īstenošanu, kuros atbalsts no ESI fondiem ir apvienots ar EIB finanšu produktiem saskaņā ar ESIF ES garantiju, un lai nodrošinātu pastāvīgu juridisko pamatu tādu finansēšanas nolīgumu parakstīšanai, ar kuriem uz pašu kapitālu balstītu instrumentu gadījumā paredz iespēju izmantot darījuma kontus, daži šīs regulas grozījumi ir jāpiemēro no 2018. gada 1. janvāra. Paredzot minēto grozījumu piemērošanu ar atpakaļejošu spēku, vēl vairāk tiek atvieglota projektu finansēšana ar apvienotu ESI fondu un EFSI atbalstu un tiek novērsts juridiskais vakuums no dienas, kad daži Regulas (ES) Nr. 1303/2013 noteikumi zaudē spēku, līdz dienai, kad tiem stājas spēkā termiņa pagarinājums ar šo regulu.

(224)

Speciālajos nozares noteikumos iekļautie vienkāršojumi un izmaiņas būtu jāpiemēro pēc iespējas drīz, lai sekmētu īstenošanas paātrināšanu pašreizējā plānošanas periodā, un tādēļ tie būtu jāpiemēro no 2018. gada 2. augusta.

(225)

No Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda (EGF) būtu arī pēc 2017. gada 31. decembra jāturpina pagaidu kārtā sniegt palīdzību jauniešiem, kas nestrādā, nemācās un neapgūst arodu (NEET) un dzīvo reģionos, kuros tiek atlaists nesamērīgi liels skaits darba ņēmēju. Lai pastāvīgi nodrošinātu palīdzību NEET, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1309/2013 (29) grozījums, ar ko nodrošina šādu pastāvīgu palīdzību, būtu jāpiemēro no 2018. gada 1. janvāra.

(226)

Vajadzētu būt iespējamam izveidot finansējuma apvienošanas mehānismus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1316/2013 (30) vienam vai vairākiem Eiropas Infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) sektoriem. No šādiem finansējuma apvienošanas mehānismiem varētu finansēt finansējuma apvienošanas darbības, kas ir pasākumi, kuros tiek apvienots neatmaksājamais atbalsts, piemēram, atbalsts no dalībvalstu budžetiem, EISI dotācijas un ESI fondi, un finanšu instrumenti no Savienības budžeta, tostarp EISI kapitāla vērtspapīru un EISI aizņēmumu finanšu instrumentu kombinācijas, un finansējums no EIB grupas, valsts attīstību veicinošām bankām, attīstības vai cita finansējuma iestādēm, investoriem un privātais finansiālais atbalsts. Finansējumam no EIB grupas būtu jāietver EIB finansējums no EFSI un privātajam finansiālajam atbalstam būtu jāietver gan tiešie, gan netiešie finansiālie ieguldījumi, kā arī atbalsts, kas saņemts, izmantojot publiskās un privātās partnerības.

(227)

Finansējuma apvienošanas mehānismu izstrādi un izveidi būtu jāveic uz ex ante izvērtējuma pamata saskaņā ar šo regulu, un tajā būtu jāatspoguļo pieredze, kas gūta, īstenojot EISI “finansējuma apvienošanas aicinājumu”, kurš minēts 2017. gada 20. janvāra Komisijas Īstenošanas lēmumā, ar ko groza Komisijas Īstenošanas lēmumu C(2014)1921, ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) 2014.–2020. gada daudzgadu darba programmu finansiālās palīdzības sniegšanai transporta nozarē 2014.–2020. gadā. EISI finansējuma apvienošanas mehānismi būtu jānosaka ar daudzgadu un/vai gada darba programmām un jāpieņem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1316/2013 17. un 25. pantu. Komisijai būtu jānodrošina pārredzama un savlaicīga ziņošana Eiropas Parlamentam un Padomei par jebkura apvienošanas EISI mehānisma īstenošanu.

(228)

EISI finansējuma apvienošanas mehānismu mērķim vajadzētu būt sekmēt un racionalizēt vienu pieteikumu visiem atbalsta veidiem, tostarp Savienības dotācijām no EISI un privātā sektora finansējumam. Šādu finansējuma apvienošanas mehānismu mērķim vajadzētu būt – projektu virzītājiem optimizēt pieteikuma procesu, nodrošinot tehniskajā un finansiālajā ziņā vienotu izvērtēšanas procesu.

(229)

Ar EISI finansējuma apvienošanas mehānismiem būtu jāpalielina projektu iesniegšanas elastīgums, kā arī jāvienkāršo un jāracionalizē projektu identificēšana un finansēšana. Ar tiem būtu arī jāpalielina iesaistīto finanšu iestāžu atbildības un saistību uzņemšanās, tādējādi samazinot ar projektiem saistītos riskus.

(230)

EISI finansējuma apvienošanas mehānismiem būtu jārada labāka koordinācija, informācijas apmaiņa un sadarbība starp dalībvalstīm, Komisiju, EIB, valsts attīstību veicinošām bankām un privātiem investoriem, lai izveidotu un atbalstītu tādu kvalitatīvu projektu sarakstu, kuri atbilst EISI politikas mērķiem.

(231)

EISI finansējuma apvienošanas mehānismu mērķim vajadzētu būt – kāpināt Savienības izdevumu radīto multiplikatora efektu, piesaistot papildu resursus no privātiem investoriem, tādējādi nodrošinot maksimālu privāto investoru iesaistes pakāpi. Tiem turklāt būtu jānodrošina, lai atbalstītie pasākumi kļūtu ekonomiski un finansiāli dzīvotspējīgi, un jāpalīdz nepieļaut investīciju sviras efekta nepietiekamību. Tiem būtu jādod ieguldījums Savienības mērķu sasniegšanā saistībā ar Parīzes klimata konferencē (COP 21) paredzēto uzdevumu izpildi, darbvietu radīšanā un pārrobežu savienojamībā. Ir svarīgi, lai tad, kad darbību finansēšanai tiek izmantots gan EISI, gan ESIF, Revīzijas palāta izvērtētu, vai finanšu pārvaldība ir bijusi pareiza saskaņā ar LESD 287. pantu, un Regulas (ES) Nr. 1316/2013 24. panta 2. punktu.

(232)

Lielākoties ir gaidāms, ka dotācijas transporta nozarē joprojām būs galvenie līdzekļi Savienības politikas mērķu atbalstam. Tādēļ ar EISI finansējuma apvienošanas mehānismu piemērošanu nebūtu jāmazina šādu dotāciju pieejamība.

(233)

Privātu līdzinvestoru dalību transporta projektos varētu atvieglot, mazinot finanšu risku. Minētajam nolūkam piemērotas var būt pirmās kārtas zaudējumu garantijas, ko EIB sniedz kopīgajos finansēšanas mehānismos ar budžeta atbalstu, piemēram, finansējuma apvienošanas mehānismi.

(234)

Finansējums no EISI būtu jābalsta uz atlases un piešķiršanas kritērijiem, kas noteikti daudzgadu un gada darba programmās, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1316/2013 17. panta 5. punktu, neatkarīgi no izmantotā finansējuma veida vai tā kombinācijas.

(235)

Ar finansējuma apvienošanas mehānismiem gūtā pieredze būtu jāņem vērā Regulas (ES) Nr. 1316/2013 izvērtējumos.

(236)

Nebūtu jāuzskata, ka EISI finansējuma apvienošanas mehānismu ieviešana ar šo regulu jau iepriekš noteiktu sarunu par daudzgadu finanšu shēmu laikposmam pēc 2020. gada rezultāta.

(237)

Ņemot vērā to, ka transporta nozarē ir ļoti augsta EISI izpildes pakāpe, un lai atbalstītu tādu projektu īstenošanu, kuriem Eiropas transporta tīklā ir vislielākā pievienotā vērtība attiecībā uz pamattīkla koridoriem, pārrobežu projektiem, projektiem otrajā pamattīkla daļā un projektiem, kas ir atbalsttiesīgi saskaņā ar horizontālajām prioritātēm, kuras ir izklāstītas Regulas (ES) Nr. 1316/2013 I pielikumā, ir izņēmuma kārtā jāparedz papildu elastība daudzgadu darba programmas izmantošanā, ļaujot finanšu līdzekļu apjomam sasniegt līdz 95 % no budžeta finanšu resursiem, kas minēti Regulā (ES) Nr. 1316/2013. Tomēr ir svarīgi, lai atlikušajā EISI īstenošanas periodā tiktu sniegts turpmāks atbalsts prioritātēm, uz kurām attiecas gada darba programmas.

(238)

Ņemot vērā to, ka EISI telekomunikāciju nozarei ir atšķirīgas iezīmes salīdzinājumā ar EISI transporta un EISI enerģētikas nozarēm, proti, mazāks vidējais dotāciju apjoms un atšķirības izmaksu veidos un projektu veidos, būtu jāizvairās no nevajadzīga sloga attiecīgajos pasākumos iesaistītajiem atbalsta saņēmējiem un dalībvalstīm, ar mazāk apgrūtinošu apliecināšanas pienākumu, bet vienlaikus nevājinot pareizas finanšu pārvaldības principu.

(239)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 283/2014 (31) pašlaik pasākumu atbalstam digitālo pakalpojumu infrastruktūras jomā var izmantot vienīgi dotācijas un iepirkumu. Lai digitālo pakalpojumu infrastruktūras darbībai nodrošinātu pēc iespējas lielāku efektivitāti, tādu pasākumu atbalstam būtu jādara pieejami arī citi finanšu instrumenti, kurus šobrīd izmanto EISI, tostarp inovatīvi finanšu instrumenti.

(240)

Lai izvairītos no lieka administratīvā sloga vadošajām iestādēm, kurš varētu kavēt efektīvu EAFVP īstenošanu, ir lietderīgi vienkāršot un atvieglot procedūru, ar kuru darbības programmās tiek grozīti nebūtiski elementi.

(241)

Lai vēl vairāk vienkāršotu EAFVP izmantošanu, ir lietderīgi paredzēt papildu noteikumus par izdevumu attiecināmību, jo īpaši attiecībā uz vienības izmaksu standarta likmju, fiksēto summu un vienoto likmju izmantošanu.

(242)

Lai izvairītos no netaisnīgas attieksmes pret partnerorganizācijām, pārkāpumi, kas ir piedēvējami vienīgi struktūrai, kura atbild par pirkumu veikšanu palīdzības vajadzībām, nebūtu jāietekmē partnerorganizāciju izdevumu attiecināmība.

(243)

Lai vienkāršotu ESI fondu un EAFVP īstenošanu un izvairītos no juridiskas nenoteiktības, būtu jāprecizē daži dalībvalstu pienākumi pārvaldības un kontroles jomā.

(244)

Ņemot vērā to, ka attiecīgie finanšu noteikumi finanšu gadā ir jāpiemēro saskaņoti, principā ir ieteicams šīs regulas (Finanšu regula) Pirmo daļu sākt piemērot finanšu gada sākumā. Tomēr, lai nodrošinātu, ka šajā regulā paredzētā tik svarīgā vienkāršošana gan attiecībā uz Finanšu regulu, gan speciālo nozares noteikumu grozījumiem, cik drīz vien iespējams, sniedz labumu Savienības līdzekļu saņēmējiem, ir lietderīgi izņēmuma kārtā paredzēt šīs regulas piemērošanu no tās spēkā stāšanās brīža. Tajā pašā laikā, lai dotu papildu laiku pielāgoties jaunajiem noteikumiem, Savienības iestādēm līdz 2018. finanšu gada beigām savu attiecīgo administratīvo apropriāciju īstenošanai turpina piemērot Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012.

(245)

Dažas izmaiņas attiecībā uz finanšu instrumentiem, budžeta garantijām un finansiālo palīdzību būtu jāpiemēro tikai no dienas, kad sāk piemērot daudzgadu finanšu shēmu laikposmam pēc 2020. gada, lai dotu pietiekami daudz laika piemērojamo juridisko pamatu un programmu pielāgošanai jaunajiem noteikumiem.

(246)

Informācija par gada vidējo pilnslodzes ekvivalentu skaitu un par tādu piešķirto ieņēmumu aplēsto summu, kuri pārnesti no iepriekšējiem gadiem, pirmo reizi būtu jāsniedz kopā ar budžeta projektu, kas jāiesniedz 2021. gadā, lai dotu Komisijai pietiekami daudz laika pielāgoties jaunajam pienākumam,