10.7.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 174/1

PADOMES LĒMUMS (ES) 2018/966

(2018. gada 6. jūlijs)

par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību un Japānu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 91. pantu, 100. panta 2. punktu un 207. panta 4. punkta pirmo daļu saistībā ar 218. panta 5. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)	Padome 2012. gada 29. novembrī pilnvaroja Komisiju sākt sarunas ar Japānu par brīvās tirdzniecības nolīgumu.

(2)	Sarunas par Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību un Japānu (“nolīgums”) ir tikušas sekmīgi noslēgtas.

(3)	Nolīgums būtu jāparaksta,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo atļauj Savienības vārdā parakstīt Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību un Japānu, ņemot vērā tā noslēgšanu (1).

2. pants

Ar šo Padomes priekšsēdētājs tiek pilnvarots norīkot personu vai personas, kas tiesīgas Savienības vārdā parakstīt nolīgumu.

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē, 2018. gada 6. jūlijā

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

G. BLÜMEL

(1) Nolīguma teksts tiks publicēts kopā ar lēmumu par tā noslēgšanu.

10.7.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 174/2

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2018/967

(2018. gada 26. aprīlis),

ar kuru Deleģēto regulu (ES) Nr. 907/2014 groza attiecībā uz maksājuma termiņu neievērošanu un attiecībā uz izdevumu deklarāciju sagatavošanā piemērojamo maiņas kursu

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1306/2013 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un Padomes Regulu (EEK) Nr. 352/78, (EK) Nr. 165/94, (EK) Nr. 2799/98, (EK) Nr. 814/2000, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 485/2008 atcelšanu (1) un jo īpaši tās 40. pantu un 106. panta 6. punktu,

tā kā:

(1)

Regulas (ES) Nr. 1306/2013 75. panta 1. punktā noteikts, ka integrētās administrācijas un kontroles sistēmas (IAKS) satvarā dalībvalstīm maksājumi atbalsta saņēmējiem jāveic konkrētā laikposmā. Kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1306/2013 40. pantā, par maksājumiem, kas nav veikti noteiktajā laikposmā, nav tiesību pretendēt uz Savienības maksājumiem, un tāpēc Komisija tos nevar atlīdzināt. Attiecībā uz atbalstu, ko piešķir no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), minētie maksājuma termiņi tiks piemēroti no 2019. pieprasījumu gada. Tāpēc būtu jānosaka īpaši noteikumi, kas attiecas uz maksājumiem no ELFLA.

(2)

Ņemot vērā to, ka dažos gadījumos IAKS aptvertos ELFLA maksājumus dalībvalstis ir veikušas pēc 30. jūnija tāpēc, ka nācies veikt papildu pārbaudes, kas saistītas ar strīdīgiem pieprasījumiem, pārsūdzībām vai citiem juridiskiem strīdiem valsts līmenī, saskaņā ar proporcionalitātes principu attiecībā uz izdevumiem būtu jānosaka fiksēta robeža, par kuru mazāki maksājumi minētajos gadījumos nav jāsamazina. Turklāt gadījumos, kad šī robeža ir pārsniegta, Komisija būtu jāpilnvaro Savienības maksājumus proporcionāli samazināt atbilstoši reģistrētā maksājuma kavējuma ilgumam, lai finansiālo ietekmi proporcionāli pieskaņotu maksājuma kavējumam.

(3)

Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 907/2014 (2) 5. pants paredz ar Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF) saistītus noteikumus par mēneša maksājumu proporcionālu samazināšanu gadījumos, kad izdevumi ir radušies pēc maksājuma termiņa beigām. Attiecībā uz ELFLA izdevumu deklarācijas sagatavo un izdevumus atlīdzina reizi ceturksnī. Vienkāršības un efektivitātes labad būtu jānoteic, ka novēlotiem maksājumiem, kas atlīdzināmi no ELFLA, attiecībā uz katru ceturksni piemēro vienotu samazinājuma procentu.

(4)

Deleģētās regulas (ES) Nr. 907/2014 11. panta 2. punkts nosaka maiņas kursu, kas dalībvalstīm, kuras neietilpst eurozonā, izdevumu deklarāciju sagatavošanā jāpiemēro katram maksājumam vai atgūšanas darbībai. Taču dalībvalstu sagatavotajās gada izdevumu deklarācijās ietilpst summas, kas maksājumu aģentūras uzskaitē nav reģistrētas kā maksājums vai atgūšanas darbība, piemēram, piešķirtie ieņēmumi, kuri izriet no neatgūšanas finansiālajām sekām, kā tas norādīts Regulas (ES) Nr. 1306/2013 54. panta 2. punkta pirmajā daļā. Tāpēc būtu jānosaka maiņas kurss, kas piemērojams darbībām, kuras nav Deleģētās regulas (ES) Nr. 907/2014 11. panta 2. punktā minētās darbības.

(5)	Tāpēc Deleģētā regula (ES) Nr. 907/2014 būtu attiecīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Deleģēto regulu (ES) Nr. 907/2014 groza šādi:

1)	regulas 5. panta nosaukumu aizstāj ar šādu: “Maksājuma termiņa beigu neievērošana attiecībā uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu”;

pēc 5. panta iekļauj šādu 5.a pantu:

“5.a pants

Maksājuma termiņa beigu neievērošana attiecībā uz Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai

1. Attiecībā uz Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA) – atbilstīgi izņēmumiem, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1306/2013 40. panta pirmajā daļā, un saskaņā ar proporcionalitātes principu – par izdevumiem, kuri radušies pēc noteiktā maksājuma termiņa, uz Savienības maksājumiem var pretendēt saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti šā panta 2.–6. punktā.

2. Ja izdevumi, kas radušies pēc Regulas (ES) Nr. 1306/2013 75. panta 1. punktā minētā termiņa, ir vienādi ar vai mazāki par 5 % no izdevumiem, kas radušies pirms minētā termiņa, starpposma maksājumus nesamazina.

Ja izdevumi, kas radušies pēc Regulas (ES) Nr. 1306/2013 75. panta 1. punktā minētā termiņa, pārsniedz 5 % robežlielumu, visus turpmākos novēloti radušos izdevumus attiecībā uz Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 908/2014 (*1) 22. panta 2. punktā norādītajiem laikposmiem samazina saskaņā ar šādiem noteikumiem:

a)	izdevumus, kas radušies no 1. jūlija līdz 15. oktobrim gadā, kurā beidzās maksājuma termiņš, samazina par 25 %;

b)	izdevumus, kas radušies no 16. oktobra līdz 31. decembrim gadā, kurā beidzās maksājuma termiņš, samazina par 60 %;

c)	izdevumus, kas radušies vēlāk par tā gada 31. decembri, kurā beidzās maksājuma termiņš, samazina par 100 %.

3. Atkāpjoties no 2. punkta, ja minētā punkta pirmajā daļā norādītais robežlielums nav ticis pilnībā izmantots maksājumiem, kas attiecībā uz N kalendāro gadu ir veikti ne vēlāk kā N + 1 gada 31. decembrī, un robežlieluma atlikums pārsniedz 2 %, minēto atlikumu samazina līdz 2 %.

4. Ja dažu pasākumu pārvaldībā rodas ārkārtēji apstākļi vai dalībvalstis min pamatotus iemeslus, Komisija piemēro citu grafiku, kas atšķiras no 2. un 3. punktā noteiktā, piemēro mazākus samazinājumus vai samazinājumus nepiemēro vispār.

5. Maksājuma termiņa ievērošanu pārbauda vienu reizi katrā finanšu gadā attiecībā uz izdevumiem, kas radušies līdz 15. oktobrim.

Visus maksājuma termiņa pārsniegumus ņem vērā lēmumā par grāmatojumu noskaidrošanu, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1306/2013 51. pantā.

6. Šajā pantā minētos samazinājumus piemēro, neskarot secīgo lēmumu par atbilstības noskaidrošanu, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1306/2013 52. pantā.

(*1) Komisijas 2014. gada 6. augusta Īstenošanas regula (ES) Nr. 908/2014, ar ko paredz noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1306/2013 piemēro attiecībā uz maksājumu aģentūrām un citām struktūrām, finanšu pārvaldību, grāmatojumu noskaidrošanu, noteikumiem par pārbaudēm, nodrošinājumu un pārredzamību (OV L 255, 28.8.2014., 59. lpp.).”;"

regulas 11. panta 2. punktā pievieno šādu daļu:

“Maiņas kurss, ko piemēro darbībām, kurām noteicošā diena lauksaimniecības nozaru tiesību aktos nav noteikta, ir pirmspēdējais maiņas kurss, ko Eiropas Centrālā banka noteikusi pirms tā laikposma pēdējā mēneša, attiecībā uz kuru izdevumi vai piešķirtie ieņēmumi deklarēti.”

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2018. gada 26. aprīlī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 347, 20.12.2013., 549. lpp.

(2) Komisijas 2014. gada 11. marta Deleģētā regula (ES) Nr. 907/2014, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1306/2013 attiecībā uz maksājumu aģentūrām un citām iestādēm, finanšu pārvaldību, grāmatojumu noskaidrošanu, nodrošinājumu un euro izmantošanu (OV L 255, 28.8.2014., 18. lpp.).

10.7.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 174/5

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2018/968

(2018. gada 30. aprīlis),

ar ko attiecībā uz invazīvo svešzemju sugu riska novērtējumiem papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1143/2014

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 22. oktobra Regulu (ES) Nr. 1143/2014 par invazīvu svešzemju sugu introdukcijas un izplatīšanās profilaksi un pārvaldību (1) un jo īpaši tās 5. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Komisija saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1143/2014 4. pantu ir pieņēmusi sarakstu, kurā uzskaitītas invazīvās svešzemju sugas, kas rada bažas Savienībai (“Savienības saraksts”), kas regulāri ir jāatjaunina. Lai kādu sugu varētu iekļaut Savienības sarakstā, vispirms jāsagatavo regulas 5. pantā minētais riska novērtējums (“riska novērtējums”). Regulas (ES) Nr. 1143/2014 5. panta 1. punkta a) līdz h) apakšpunktā ir noteikti kopīgie elementi, kas jāņem vērā riska novērtējumā (“kopīgie elementi”).

(2)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1143/2014 4. panta 4. punktu dalībvalstis drīkst iesniegt pieprasījumus invazīvu svešzemju sugu iekļaušanai Savienības sarakstā. Šie pieprasījumi jāiesniedz kopā ar riska novērtējumu. Pašlaik bioloģisko invāziju jomā jau pastāv vairākas riska novērtēšanas metodes un protokoli, kuri zinātnieku aprindās tiek izmantoti un ievēroti. Būtu jāatzīst šo metožu un protokolu vērtība un zinātniskā noturība. Lai efektīvi izmantotu esošās zināšanas, riska novērtējuma sagatavošanai par pieņemamu būtu jāuzskata jebkura metode vai protokols, kas ietver kopīgos elementus. Tomēr, lai nodrošinātu, ka visi lēmumi par sugas iekļaušanu sarakstā ir balstīti vienlīdz kvalitatīvos un pamatīgos riska novērtējumos, un lai riska novērtētājiem sniegtu norādījumus par to, kā nodrošināt, ka kopīgie elementi tiek pienācīgi ņemti vērā, ir jānosaka detalizēts kopīgo elementu apraksts, kā arī riska novērtējumā piemērojamā metodika (esošajām metodēm un protokoliem vajadzētu būt ar to saskanīgiem).

(3)	Lai riska novērtējums palīdzētu pieņemt lēmumus Savienības līmenī, tam jābūt nozīmīgam visas Savienības mērogā, izņemot tālākos reģionus (“riska novērtējuma apgabals”).

(4)

Lai riska novērtējums sniegtu noturīgu zinātnisko bāzi un pamatīgus pierādījumus, kas palīdzētu lēmumu pieņemšanā, visai tajā ietvertajai informācijai, tostarp informācijai par sugas naturalizēšanās un izplatīšanās spēju vidē atbilstoši Regulas (ES) Nr. 1143/2014 4. panta 3. punkta b) apakšpunktam, jābūt pamatotai ar labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem pierādījumiem. Šim aspektam jāpievēršas riska novērtējumam piemērojamajā metodikā.

(5)

Invazīvas svešzemju sugas ir nopietns vidiskais drauds, taču ne visas sugas ir vienlīdz labi izpētītas. Ja kāda suga riska novērtējuma apgabalā nav atrodama vai tai ir ļoti neliela populācija, zināšanas par šo sugu var būt nepilnīgas vai to var nebūt vispār. Līdz tiek iegūtas pilnīgas zināšanas, konkrētās sugas introdukcija vai izplatīšanās riska novērtējuma apgabalā varētu būt jau notikusi. Tas nozīmē, ka attiecībā uz sekām, ko radītu attiecīgās sugas introducēšana vai izplatīšanās, riska novērtējumā būtu jāspēj ņemt vērā šādu zināšanu un informācijas iztrūkumu un reaģēt uz augsto nenoteiktības pakāpi.

(6)	Lai riska novērtējums dotu pārliecinošu pamatu, uz kura balstīties lēmumu pieņemšanā, tas jāpakļauj stingrai kvalitātes kontrolei,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Kopīgo elementu piemērošana

Šīs regulas pielikumā ir sniegts detalizēts apraksts par to, kā piemērojami Regulas (ES) Nr. 1143/2014 5. panta 1. punkta a) līdz h) apakšpunktā noteiktie kopīgie elementi (“kopīgie elementi”).

2. pants

Riska novērtējumā piemērojamā metodika

1. Riska novērtējumā iekļauj šīs regulas pielikumā norādītos kopīgos elementus, un tam jāatbilst šajā pantā izklāstītajai metodikai. Riska novērtējuma pamatā drīkst būt jebkurš protokols vai metode, ja vien ir izpildītas visas šajā regulā vai Regulā (ES) Nr. 1143/2014 noteiktās prasības.

2. Riska novērtējumam jāaptver Savienības teritorija, izņemot tālākos reģionus (“riska novērtējuma apgabals”).

3. Riska novērtējuma pamatā izmanto visuzticamāko pieejamo zinātnisko informāciju, tostarp visjaunākos starptautiskās pētniecības rezultātus, ko apliecina atsauces uz recenzētām zinātniskajām publikācijām. Ja recenzētas zinātniskās publikācijas nav pieejamas vai ja šādās publikācijās sniegtā informācija nav pietiekama, vai ja ir vajadzība papildinātu savākto informāciju, zinātniskie pierādījumi var ietvert arī citas publikācijas, ekspertu atzinumus, dalībvalstu iestāžu savākto informāciju, oficiālus paziņojumus un informāciju no datubāzēm, tostarp pilsoniskās zinātnes ceļā savākto informāciju. Visiem avotiem jābūt atzītiem un visiem jānorāda atsauces.

4. Izmantotajai metodei vai protokolam jābūt tādam, lai riska novērtējumu varētu veikt pat tad, ja par konkrētu sugu nav informācijas vai ja par kādu sugu nav pietiekami daudz informācijas. Ja ir šāds informācijas trūkums, riska novērtējumā to skaidri norāda tā, lai neviens jautājums riska novērtējumā nepaliktu neatbildēts.

5. Katrā atbildē, ko sniedz riska novērtējumā, novērtē tās nenoteiktības vai ticamības pakāpi, atspoguļojot iespēju, ka atbildei nepieciešamā informācija nav pieejama vai nav pietiekama vai ka pieejamie pierādījumi ir pretrunīgi. Atbildes nenoteiktības vai ticamības pakāpes novērtējumu balsta dokumentētā metodē vai protokolā. Riska novērtējumā iekļauj atsauci uz šādu dokumentēto metodi vai protokolu.

6. Riska novērtējumā iekļauj kopsavilkumu par tā dažādajiem komponentiem, kā arī vispārēju slēdzienu, un tiem ir jābūt skaidriem un saskanīgiem.

7. Neatņemama riska novērtējuma daļa ir kvalitātes kontroles process, un tas ietver vismaz riska novērtējuma pārskatīšanu, ko veikuši divi profesionālapskates speciālisti. Riska novērtējumā sniedz kvalitātes kontroles procesa aprakstu.

8. Riska novērtējuma autoriem un profesionālapskates speciālistiem jābūt neatkarīgiem un ar attiecīgu zinātnisko pieredzi.

9. Riska novērtējuma autori un profesionālapskates speciālisti nedrīkst būt saistīti ar vienu un to pašu iestādi.

3. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2018. gada 30. aprīlī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 317, 4.11.2014., 35. lpp.

PIELIKUMS

Detalizēts kopīgo elementu apraksts

Kopīgie elementi

Detalizēts apraksts

5. panta 1. punkta a) apakšpunkts. Sugas taksonomiskā identitāte, vēsture un dabīgais un potenciālais areāls

1.	Sugas aprakstā sniegtā informācija ir pietiekama, lai nodrošinātu, ka sugas identitāte ir nosakāma bez papildu dokumentu skatīšanas.

Riska novērtējuma tvērums ir skaidri noteikts. Kaut arī kopumā katrai sugai būtu vajadzīgs savs riska novērtējums, dažos gadījumos var būt pamatoti veikt riska novērtējumus, kas aptver vairāk nekā vienu sugu (piem., vienai ģintij piederīgas sugas, kuru pazīmes un ietekme ir līdzīga vai identiska). Ja riska novērtējums aptver vairāk nekā vienu sugu vai ja no tā ir izslēgtas vai tajā ir iekļautas tikai noteiktas pasugas, zemāki taksoni, hibrīdi vai šķirnes, to skaidri norāda (un precizē, kuras ir attiecīgās pasugas, zemākie taksoni, hibrīdi vai šķirnes). Katra šāda izvēle pienācīgi jāpamato.

Sugas taksonomiskās identitātes apraksta elementi:

—	taksonomiskā dzimta, kārta un klase, pie kuras suga ir piederīga,

—	sugas pašreizējais zinātniskais nosaukums un tā autors,

—	plašāk sastopamie pašreizējā zinātniskā nosaukuma sinonīmi,

—	tirdzniecības nosaukumi,

—	plašāk sastopamās pasugas, zemākie taksoni, hibrīdi vai šķirnes,

—

informācija par citām sugām, kas aprakstāmajām sugām ļoti līdzinās pēc izskata:

—	citas svešzemju sugas, kurām piemīt līdzīgas invazīvās iezīmes un kuras nav jālieto par aizstājējsugām (var apsvērt šīm sugām kopīga riska novērtējuma sagatavošanas iespēju, sk. 2. punktu),

—	citas svešzemju sugas, kuram piemīt atšķirīgas invazīvās iezīmes un kuras potenciāli var lietot par aizstājējsugām,

—	vietējās sugas, ar kurām aprakstāmo sugu nevajadzētu sajaukt un attiecīgi apkarot.

4.	Sugas vēstures aprakstā iekļauj sugas invāziju vēsturi, kurā norāda invadētās valstis (riska novērtējuma aptvertajā apgabalā un vajadzības gadījumā arī citur) un sniedz hronoloģisku pārskatu par sugas pirmajiem novērošanas gadījumiem, naturalizēšanos un izplatīšanos.

5.	Sugas dabīgā un potenciālā areāla aprakstā precizē, kurā kontinentā vai kontinenta daļā, klimatiskajā zonā un kādos biotopos suga ir dabīgi sastopama. Attiecīgā gadījumā būtu jānorāda, vai suga spēj dabīgā veidā izplatīties riska novērtējuma apgabalā.

5. panta 1. punkta b) apakšpunkts. Sugas reproduktīvie un izplatīšanās modeļi un dinamika, arī novērtējums par to, vai pastāv sugas reprodukcijai un izplatībai nepieciešamie vides apstākļi

Sugas reproduktīvo un izplatīšanās modeļu aprakstā norāda dzīves cikla un uzvedības iezīmes, ar kurām var izskaidrot sugas naturalizēšanās un izplatīšanās spēju. Tādas ir, piemēram, sugas reproduktīvā vai augšanas stratēģija, izkliedes spēja, mūža ilgums, vidiskās un klimatiskās prasības, specifiskas vai vispārīgas iezīmes un cita svarīga pieejamā informācija.

Sugas reproduktīvie modeļi un dinamika. Ietver šādus elementus:

—	sugas reproduktīvo mehānismu uzskaitījums un apraksts,

—	novērtējums par to, vai riska novērtējuma apgabalā ir sugas reprodukcijai piemēroti vides apstākļi,

—	sugas propagulu radītā slodze (piem., gametu, sēklu, olu vai citu vairošanās orgānu skaits, reproduktīvo ciklu skaits gadā) katrā no minētajiem reproduktīvajiem mehānismiem konkrētajos vides apstākļos, kuri valda riska novērtējuma apgabalā.

Sugas izplatīšanās modeļi un dinamika. Ietver šādus elementus:

—	sugas izplatīšanās mehānismu uzskaitījums un apraksts,

—	novērtējums par to, vai apstākļi riska novērtējuma apgabalā ir piemēroti tam, lai suga varētu izplatīties,

—	izplatīšanās ātrums katrā no minētajiem izplatīšanās mehānismiem konkrētajos vides apstākļos, kuri valda riska novērtējuma apgabalā.

5. panta 1. punkta c) apakšpunkts. Potenciālie sugas apzinātas un neapzinātas introducēšanas un izplatīšanās ceļi un, attiecīgā gadījumā, preces, ar kurām suga parasti tiek saistīta

1.	Izskata visus attiecīgos introducēšanas, kā arī izplatīšanās ceļus. Par pamatu ņem izplatības ceļu klasifikāciju, kas izstrādāta ar Konvenciju par bioloģisko daudzveidību (1).

Apzinātas introducēšanas ceļi. Ietver šādus elementus:

—

izplatīšanās ceļu uzskaitījums un apraksts; norāda šo ceļu nozīmīgumu un saistītos riskus (piem., cik varbūtīga riska novērtējuma apgabalā ir sugas introducēšana pa šiem ceļiem; cik varbūtīga ir īpatņu izdzīvošana, vairošanās vai pieaugums transportēšanas un uzglabāšanas laikā; cik iespējama un varbūtīga ir piemērotas dzīvotnes vai saimniekorganisma atrašana, izmantojot šos ceļus); ja iespējams, norāda minēto izplatības ceļu sākuma un beigu punktus,

—	propagulu radītās slodzes novērtējums (piem., īpatņu daudzuma vai skaita aplēse, konkrēto izplatības ceļu izmantošanas biežums); norāda arī atkārtotas invāzijas varbūtīgumu pēc sugas izskaušanas.

Neapzinātas introducēšanas ceļi. Ietver šādus elementus:

—

izplatīšanās ceļu uzskaitījums un apraksts; norāda šo ceļu nozīmīgumu un saistītos riskus (piem., cik varbūtīga riska novērtējuma apgabalā ir sugas introducēšana pa šiem ceļiem; cik varbūtīga ir īpatņu izdzīvošana, vairošanās vai pieaugums transportēšanas un uzglabāšanas laikā; cik varbūtīga ir īpatņu nepamanīšana ievešanas vietā; cik iespējama un varbūtīga ir piemērotas dzīvotnes vai saimniekorganisma atrašana, izmantojot šos ceļus); ja iespējams, norāda minēto izplatības ceļu sākuma un beigu punktus,

—	propagulu radītās slodzes novērtējums (piem., īpatņu daudzuma vai skaita aplēse, konkrēto izplatības ceļu izmantošanas biežums); norāda arī atkārtotas invāzijas varbūtīgumu pēc sugas izskaušanas.

4.	Preces, ar kurām sugas introdukcija parasti tiek saistīta. Iekļauj preču uzskaitījumu un aprakstu un norāda saistītos riskus (piem., cik liels ir tirdzniecības plūsmas apjoms; cik liela ir varbūtība, ka prece tiek kontaminēta vai kļūst par sugas vektoru).

Apzinātas izplatīšanas ceļi. Ietver šādus elementus:

—

izplatīšanas ceļu uzskaitījums un apraksts; norāda šo ceļu nozīmīgumu un saistītos riskus (piem., cik varbūtīga riska novērtējuma apgabalā ir sugas izplatīšanās pa šiem ceļiem; cik varbūtīga ir īpatņu izdzīvošana, vairošanās vai pieaugums transportēšanas un uzglabāšanas laikā; cik iespējama un varbūtīga ir piemērotas dzīvotnes vai saimniekorganisma atrašana, izmantojot šos ceļus); ja iespējams, norāda minēto izplatības ceļu sākuma un beigu punktus,

—	propagulu radītās slodzes novērtējums (piem., īpatņu daudzuma vai skaita aplēse, konkrēto izplatības ceļu izmantošanas biežums); norāda arī atkārtotas invāzijas varbūtīgumu pēc sugas izskaušanas.

Neapzinātas izplatīšanas ceļi. Ietver šādus elementus:

—

izplatīšanas ceļu uzskaitījums un apraksts; norāda šo ceļu nozīmīgumu un saistītos riskus (piem., cik varbūtīga riska novērtējuma apgabalā ir sugas izplatīšanās pa šiem ceļiem; cik varbūtīga ir īpatņu izdzīvošana, vairošanās vai pieaugums transportēšanas un uzglabāšanas laikā; cik viegli īpatņus ir pamanīt; cik iespējama un varbūtīga ir piemērotas dzīvotnes vai saimniekorganisma atrašana, izmantojot šos ceļus); ja iespējams, norāda minēto izplatības ceļu sākuma un beigu punktus,

—	propagulu radītās slodzes novērtējums (piem., īpatņu daudzuma vai skaita aplēse, konkrēto izplatības ceļu izmantošanas biežums); norāda arī atkārtotas invāzijas varbūtīgumu pēc sugas izskaušanas.

7.	Preces, ar kurām sugas izplatīšanās parasti tiek saistīta. Iekļauj preču uzskaitījumu un aprakstu un norāda saistītos riskus (piem., cik liels ir tirdzniecības apjoms; cik liela ir varbūtība, ka prece tiek kontaminēta vai kļūst par sugas vektoru).

5. panta 1. punkta d) apakšpunkts. Padziļināts novērtējums par introducēšanas, naturalizēšanās un izplatīšanās risku apstākļos, kuri valda un klimata pārmaiņu sakarībā ir paredzami attiecīgajos bioģeogrāfiskajos reģionos

1.	Padziļinātajā novērtējumā raksturo riskus, ar kuriem riska novērtēšanas apgabalā ir saistīta sugas introducēšana, naturalizēšanās un izplatīšanās attiecīgajos bioģeogrāfiskajos reģionos, un paskaidro, kāda ir paredzamo klimata pārmaiņu ietekme uz šiem riskiem.

Padziļinātajā novērtējumā nav obligāti jāiekļauj pilna spektra simulācijas, kuru pamatā ir dažādi klimata pārmaiņu scenāriji, bet ir jāspēj sniegt novērtējums par sagaidāmo introdukcijas, naturalizēšanās un izplatīšanās norisi vidēji ilgā termiņā (piem., 30–50 gados) un skaidrs izdarīto pieņēmumu izklāsts.

3.	Iepriekš 1. punktā minētie riski var būt raksturoti, piemēram, varbūtīguma vai intensitātes izteiksmē.

5. panta 1. punkta e) apakšpunkts. Sugas pašreizējā izplatība, arī tas, vai minētā suga jau ir konstatēta Savienībā vai tās kaimiņvalstīs, un prognoze par sagaidāmo turpmāko izplatīšanos

Pašreizējā izplatība riska novērtējuma apgabalā vai kaimiņvalstīs. Ietver šādus elementus:

—	riska novērtējuma apgabalā pārstāvēto bioģeogrāfisko reģionu vai jūras apakšreģionu saraksts, kuros suga ir konstatēta un naturalizējusies,

—	pašreizējais sugas naturalizēšanās stāvoklis katrā dalībvalstī un – attiecīgā gadījumā – kaimiņvalstīs.

Prognoze par sagaidāmo turpmāko izplatīšanos riska novērtējuma apgabalā vai kaimiņvalstīs. Ietver šādus elementus:

—	riska novērtējuma apgabalā pārstāvēto bioģeogrāfisko reģionu vai jūras apakšreģionu saraksts, kuros suga spētu naturalizēties, jo sevišķi klimata pārmaiņu sakarībā paredzamos apstākļos,

—	dalībvalstu un – attiecīgā gadījumā – kaimiņvalstu saraksts, kurās suga spētu naturalizēties, jo sevišķi klimata pārmaiņu sakarībā paredzamos apstākļos.

5. panta 1. punkta f) apakšpunkts. Kaitīgā ietekme uz bioloģisko daudzveidību un ar to saistītajiem ekosistēmu pakalpojumiem, to skaitā uz vietējām sugām, aizsargājamām teritorijām un apdraudētajiem biotopiem, kā arī uz cilvēka veselību, drošību un ekonomiku; iespējamās turpmākās ietekmes novērtējums, kurā ņemtas vērā pieejamās zinātniskās atziņas

Aprakstā nodala zināmo ietekmi un iespējamo turpmāko ietekmi uz bioloģisko daudzveidību un ar to saistītajiem ekosistēmu pakalpojumiem. Zināmo ietekmi apraksta, atsaucoties uz riska novērtējuma apgabalu un – attiecīgā gadījumā – uz trešām valstīm (piem., tādām, kurās ir līdzīgi ekoloģiskie un klimatiskie apstākļi). Iespējamo turpmāko ietekmi novērtē tikai attiecībā uz riska novērtējuma apgabalu.

Zināmās ietekmes apraksta un iespējamās turpmākās ietekmes novērtējuma pamatā ir labākais pieejamais kvantitatīvais vai kvalitatīvais pierādījuma materiāls. Ietekmes nozīmīgumu izsaka punktu skalā vai citādi klasificē. Izmantoto punktu sistēmu vai klasifikāciju pamato ar norādi uz publicētiem avotiem.

Zināmā ietekme un iespējamā turpmākā ietekme uz bioloģisko daudzveidību. Aprakstā un novērtējumā iekļauj šādus elementus:

—	bioģeogrāfiskie reģioni vai jūras apakšreģioni, kuros suga spētu naturalizēties,

—	ietekmētās vietējās sugas, tostarp Sarkanās grāmatas sugas, Padomes Direktīvas 92/43/EEK (2) pielikumos nosauktās sugas un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/147/EK (3) aptvertās sugas,

—	ietekmētie biotopi, tostarp Sarkanās grāmatas biotopi un Direktīvas 92/43/EEK pielikumos uzskaitītie dzīvotņu veidi;

—	ietekmētās aizsargājamās teritorijas,

—	ietekmētās ekosistēmu ķīmiskās, fizikālās un strukturālās īpašības un ietekmētie ekosistēmu darbības aspekti,

—	ietekmētais ūdens ekosistēmu ekoloģiskais stāvoklis vai ietekmētais jūras ūdeņu vidiskais stāvoklis.

Zināmā ietekme un iespējamā turpmākā ietekme uz saistītajiem ekosistēmu pakalpojumiem. Aprakstā un novērtējumā iekļauj šādus elementus:

—	apgādes pakalpojumi,

—	regulējošie pakalpojumi,

—	kultūras pakalpojumi.

Zināmā ietekme un iespējamā turpmākā ietekme uz cilvēka veselību, drošību un ekonomiku. Aprakstā un novērtējumā pēc vajadzības iekļauj šādus elementus:

—	ar sugu tieši vai netieši saistītās slimības, alerģijas vai citi cilvēka veselības ietekmējumi,

—	sugas tieši vai netieši nodarīts kaitējums, kurš rada sekas cilvēku drošībai, īpašumam vai infrastruktūrai,

—	sugas klātbūtnes izraisīti tieši vai netieši ekonomiskās vai sociālās darbības traucējumi vai cita veida sekas.

5. panta 1. punkta g) apakšpunkts. Potenciālo kaitējuma izmaksu novērtējums

Bioloģiskajai daudzveidībai un ekosistēmu pakalpojumiem nodarītā kaitējuma potenciālo izmaksu novērtējums naudas vai citā izteiksmē. Atkarībā no pieejamās informācijas šīs izmaksas apraksta kvantitatīvi un/vai kvalitatīvi. Ja ar pieejamo informāciju nav iespējams izmaksu novērtējumu sniegt par visu riska novērtēšanas apgabalu, izmanto Savienības vai trešo valstu mēroga kvalitatīvus datus vai gadījuma izpētes, ja tādas ir pieejamas.

Cilvēka veselībai, drošībai un ekonomikai nodarītā kaitējuma potenciālo izmaksu novērtējums. Atkarībā no pieejamās informācijas šīs izmaksas apraksta kvantitatīvi un/vai kvalitatīvi. Ja ar pieejamo informāciju nav iespējams izmaksu novērtējumu sniegt par visu riska novērtēšanas apgabalu, izmanto Savienības vai trešo valstu mēroga kvalitatīvus datus vai gadījuma izpētes, ja tādas ir pieejamas.

5. panta 1. punkta h) apakšpunkts. Zināmie sugas pielietojumi un to radītie sociālekonomiskie ieguvumi

1.	Zināmie sugas pielietojumi. Iekļauj Savienībā un – attiecīgā gadījumā – citviet zināmo sugas pielietojumu uzskaitījumu un aprakstu.

Zināmo sugas pielietojumu radītie sociālekonomiskie ieguvumi. Iekļauj katra lietojuma vidiskā, sociālā un ekonomiskā nozīmīguma aprakstu un norāda saistītos labumguvējus. Atkarībā no pieejamās informācijas apraksts var būt kvantitatīvs un/vai kvalitatīvs. Ja ar pieejamo informāciju nav iespējams šādu ieguvumu aprakstu izveidot par visu riska novērtēšanas apgabalu, izmanto Savienības vai trešo valstu mēroga kvalitatīvus datus vai gadījuma izpētes, ja tādas ir pieejamas.

(1) UNEP/CBD/SBSTTA/18/9/Add.1. – Ar atsaucēm uz izplatības ceļu klasifikāciju, kas izstrādāta ar Konvenciju par bioloģisko daudzveidību, saprot atsauces uz minētās klasifikācijas jaunāko grozīto redakciju.

(2) Padomes 1992. gada 21. maija Direktīva 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.).

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra Direktīva 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību (OV L 20, 26.1.2010., 7. lpp.).

10.7.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 174/12

KOMISIJAS REGULA (ES) 2018/969

(2018. gada 9. jūlijs),

ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 999/2001 V pielikumu groza attiecībā uz prasībām, ko piemēro īpašo riska materiālu izņemšanai no mazajiem atgremotājiem

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Regulu (EK) Nr. 999/2001, ar ko paredz noteikumus dažu transmisīvo sūkļveida encefalopātiju profilaksei, kontrolei un apkarošanai (1), un jo īpaši tās 23. panta pirmo daļu,

tā kā:

(1)	Regulā (EK) Nr. 999/2001 ir izklāstīti noteikumi dzīvnieku transmisīvo sūkļveida encefalopātiju (TSE) profilaksei, kontrolei un apkarošanai. Regula attiecas uz dzīvu dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanu un laišanu tirgū un konkrētos īpašos gadījumos uz to eksportu.

(2)

Regulā (EK) Nr. 999/2001 īpašais riska materiāls (ĪRM) ir definēts kā audi, kas uzskaitīti minētās regulas V pielikumā, un tā nosaka, ka ĪRM ir jāizņem un jālikvidē saskaņā ar minētās regulas V pielikumu un Regulu (EK) Nr. 1069/2009 (2). ĪRM izņemšana ir pasākums, kura nolūks ir novērst govju sūkļveida encefalopātijas (GSE) risku liellopiem, aitām un kazām. Saraksts ar aitu un kazu ĪRM ir noteikts Regulas (EK) Nr. 999/2001 V pielikuma 1. punkta b) apakšpunktā.

(3)

Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas (OIE) ieteikumi par GSE, kas izklāstīti OIE Sauszemes dzīvnieku veselības kodeksa (3) 11.4. nodaļā, attiecas tikai uz GSE ierosinātāju liellopiem. Tādējādi attiecībā uz aitām un kazām OIE nav noteikusi sarakstu ar audiem, kurus nevajadzētu tirgot sakarā ar to radīto GSE risku.

(4)

Komisijas stratēģijas dokumentā attiecībā uz transmisīvo sūkļveida encefalopātiju 2010.–2015. gadam (4) ir paredzēta iespēja pašreizējo ĪRM sarakstu pārskatīt, pamatojoties uz zinātniskiem pierādījumiem un ņemot vērā GSE epidemioloģiskās situācijas attīstību. GSE epidemioloģiskā situācija Savienībā ir būtiski uzlabojusies. 2016. gadā Savienībā tika ziņots par pieciem liellopu saslimšanas gadījumiem ar GSE, salīdzinot ar 2 166 gadījumiem 2001. gadā. Šo GSE situācijas uzlabošanos Savienībā atspoguļo fakts, ka saskaņā ar Komisijas Lēmumu 2007/453/EK (5) 24 dalībvalstis un vienas dalībvalsts divi reģioni pašlaik ir atzīti par tādiem, kuros ir nenozīmīgs GSE risks, pamatojoties uz OIE atzīto GSE riska statusu.

(5)

Saistībā ar ĪRM no mazajiem atgremotājiem Komisijas stratēģijas dokumentā attiecībā uz transmisīvo sūkļveida encefalopātiju 2010.–2015. gadam minēts, ka tiek veikts riska novērtējums par ĪRM saraksta piemērotību attiecībā uz mazajiem atgremotājiem. Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) minēto riska novērtējumu publicēja 2010. gada 2. decembrī zinātniskajā atzinumā par GSE/TSE infekciju mazo atgremotāju audos (“EFSA 2010. gada atzinums”) (6). Minētajā atzinumā EFSA aplēsusi, ka tādu ar GSE inficēto mazo atgremotāju skaits, kuri ik gadu var nonākt Savienības pārtikas apritē, ir ļoti ierobežots, un apstiprinājusi, ka šīs aplēses neliecina par plašu GSE epidēmiju mazo atgremotāju populācijā Savienībā. Šis EFSA secinājums attiecas uz visu Savienību, neatkarīgi no dalībvalstu GSE riska statusa.

(6)

Kā minēts EFSA un Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra 2010. gada 9. decembrī pieņemtajā kopīgajā zinātniskajā atzinumā par jebkādu iespējamo epidemioloģisko vai molekulāro saikni starp TSE dzīvniekiem un cilvēkiem (7), visā pasaulē ir ziņots tikai par diviem dabiskas GSE sastopamības gadījumiem kazām un nav ziņots par dabisku GSE sastopamību aitām. Abi dabiskie GSE gadījumi konstatēti kazām, kas dzimušas pirms tika ieviests aizliegums saimniecībā audzētus dzīvniekus barot ar pārstrādātām dzīvnieku olbaltumvielām un laikā, kad GSE epidēmija liellopu populācijā sasniedza augstāko līmeni.

(7)

EFSA2015. gada 5. augustā publicēja zinātnisku atzinumu par pieprasījumu pārskatīt zinātnisko publikāciju par aitu skrepi slimības prionu zoonozes potenciālu (“EFSA 2015. gada atzinums”) (8). Minētajā atzinumā EFSA secināja, ka nav pierādījumu par cēloņsakarību starp skrepi slimību un cilvēka TSE, un apstiprināja, ka vienīgais TSE ierosinātājs, kas ir zoonozi izraisošs, ir klasiskās GSE ierosinātājs. Turklāt EFSA uzsvēra, ka nav epidemioloģisku pierādījumu, kas liecinātu, ka skrepi slimība ir zoonotiska, jo īpaši ņemot vērā, ka cilvēku saslimstība ar sporādisko Kreicfelda–Jakoba slimību valstīs, kurās ir minimāla skrepi slimības incidence, ir līdzīga kā valstīs ar augstu skrepi slimības incidenci.

(8)

Tāpēc ir lietderīgi spēkā esošās prasības attiecībā uz ĪRM izņemšanu no mazajiem atgremotājiem grozīt tā, lai tikai tie audi, kuros ir vislielākā GSE infekcijas koncentrācija inficētos mazajos atgremotājos, būtu norādīti kā ĪRM. Saskaņā ar EFSA 2010. gada atzinumu eksperimentālie dati liecina, ka augstākā infekcijas koncentrācija ar GSE inficētām aitām ir galvas smadzenēs un muguras smadzenēs.

(9)	Ņemot vērā praktiskās grūtības nodrošināt to, lai galvaskausa kauli nebūtu kontaminēti ar galvas smadzeņu audiem, tādu aitu un kazu galvaskausi, kas vecākas par 12 mēnešiem vai kam smaganās ir izšķīlies pastāvīgs priekšzobs, arī turpmāk Regulas (EK) Nr. 999/2001 V pielikumā būtu jānorāda kā ĪRM.

(10)	Tāpēc attiecībā uz aitām un kazām par ĪRM būtu jāuzskata tikai tādu dzīvnieku galvaskauss (ieskaitot smadzenes un acis) un muguras smadzenes, kuri vecāki par 12 mēnešiem vai kuriem smaganās ir izšķīlies pastāvīgs priekšzobs.

(11)

Ņemot vērā aitu un kazu audzēšanas īpatnības, minēto sugu dzīvnieku precīzs dzimšanas datums ir reti nosakāms, un tāpēc šādi dati nav ietverti Padomes Regulā (EK) Nr. 21/2004 (9) paredzētajā saimniecības reģistrā. Tāpēc patlaban prasība izņemt galvas smadzenes, galvaskausu un acis attiecas uz aitām un kazām, kas vecākas par 12 mēnešiem vai kam smaganās ir izšķīlies pastāvīgs priekšzobs.

(12)

Aitu un kazu vecuma noteikšana pēc zobu stāvokļa sniedz tikai aptuvenu vērtību, jo pirmā pastāvīgā priekšzoba izšķilšanās laiks aitām un kazām var atšķirties par vairākiem mēnešiem. Citas metodes, pēc kurām nosaka, vai kaušanai nosūtītās aitas un kazas ir vecākas par 12 mēnešiem, var nodrošināt līdzvērtīgu garantijas līmeni attiecībā uz dzīvnieka vecuma. Šādas metodes var būt atkarīgas no aitu un kazu kaušanas prakses īpatnībām katrā valstī, tāpēc kaušanas dalībvalsts kompetentajai iestādei būtu jāizvērtē minēto metožu uzticamība. Tāpēc Regulas (EK) Nr. 999/2001 V pielikuma 1. punkta b) apakšpunkts būtu jāgroza, lai to, vai dzīvnieks ir vecāks par 12 mēnešiem, varētu noteikt, izmantojot metodi, ko apstiprinājusi kaušanas dalībvalsts kompetentā iestāde.

(13)	Regulas (EK) Nr. 999/2001 V pielikums būtu attiecīgi jāgroza.

(14)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 999/2001 V pielikuma 1. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b)

attiecībā uz aitām un kazām: tādu dzīvnieku galvaskauss, tostarp smadzenes un acis, un muguras smadzenes, kuri ir vecāki par 12 mēnešiem vai kuriem smaganās ir izšķīlies pastāvīgs priekšzobs, vai kuri ir vecāki par 12 mēnešiem, ko nosaka, izmantojot kaušanas dalībvalsts kompetentās iestādes apstiprinātu metodi.”

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2018. gada 9. jūlijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 147, 31.5.2001., 1. lpp.

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regula (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1774/2002 (OV L 300, 14.11.2009., 1. lpp.).

(3) http://www.oie.int/index.php?id=169&L=0&htmfile=chapitre_bse.htm

(4) Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei “Otrā TSE ceļa karte. Stratēģijas dokuments attiecībā uz transmisīvo sūkļveida encefalopātiju 2010.–2015. gadam” (COM(2010) 384 galīgā redakcija).

(5) Komisijas 2007. gada 29. jūnija Lēmums 2007/453/EK, ar ko nosaka dalībvalstu vai trešo valstu vai to reģionu GSE statusu pēc to GSE riska (OV L 172, 30.6.2007., 84. lpp.).

(6) EFSA Journal 2010; 8(12):1875 (92 lpp.).

(7) EFSA Journal 2011; 9(1):1945 (111 lpp.).

(8) EFSA Journal 2015; 13(8):4197 (58 lpp.).

(9) Padomes 2003. gada 17. decembra Regula (EK) Nr. 21/2004, ar ko izveido aitu un kazu identifikācijas un reģistrācijas sistēmu un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1782/2003 un Direktīvas 92/102/EEK un 64/432/EEK (OV L 5, 9.1.2004., 8. lpp.).

10.7.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 174/15

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ DIREKTĪVA (ES) 2018/970

(2018. gada 18. aprīlis),

ar kuru groza II, III un V pielikumu Direktīvai (ES) 2016/1629, ar ko nosaka tehniskās prasības attiecībā uz iekšzemes ūdensceļu kuģiem

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 14. septembra Direktīvu (ES) 2016/1629, ar ko nosaka tehniskās prasības attiecībā uz iekšzemes ūdensceļu kuģiem, groza Direktīvu 2009/100/EK un atceļ Direktīvu 2006/87/EK (1), un jo īpaši tās 31. panta 1., 3. un 4. punktu,

tā kā:

(1)	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/87/EK (2) ir atcelta ar Direktīvu (ES) 2016/1629 no 2018. gada 7. oktobra. Direktīvas (ES) 2016/1629 II pielikumā noteikts, ka peldlīdzekļiem piemērojamās tehniskās prasības ir tās pašas, kas izklāstītas ES-TRIN standartā 2015/1.

(2)	Ar Savienības darbībām iekšzemes kuģošanas nozarē būtu jānodrošina vienādība tādu Savienībā piemērojamu tehnisko prasību izstrādē, kas attiecas uz iekšzemes ūdensceļu kuģiem.

(3)	Iekšzemes kuģošanas standartu izstrādes Eiropas komiteja (CESNI) ir izveidota 2015. gada 3. jūnijā Reinas kuģniecības centrālās komisijas (CCNR) ietvaros, lai izstrādātu tehniskos standartus dažādām iekšzemes ūdensceļu jomām, jo īpaši attiecībā uz kuģiem, informācijas tehnoloģijām un apkalpi.

(4)	CESNI2017. gada 6. jūlija sanāksmē pieņēma jaunu Eiropas standartu attiecībā uz iekšzemes navigācijas kuģu tehniskajām prasībām, ES-TRIN standartu 2017/1 (3).

(5)

ES-TRIN standartā noteiktas vienotas tehniskās prasības, kas vajadzīgas, lai garantētu iekšzemes kuģošanas kuģu drošumu. Tajā ietverti noteikumi par kuģubūvi, tehnisko aprīkojumu un iekārtām iekšzemes kuģošanas kuģiem, īpaši noteikumi par konkrētām kuģu kategorijām, piemēram, pasažieru kuģiem, stumjamām karavānām un konteinerkuģiem, noteikumi par automātiskās identifikācijas sistēmas iekārtām, noteikumi par kuģu identifikāciju, sertifikātu un reģistru paraugi, pārejas noteikumi, kā arī norādījumi par tehniskā standarta piemērošanu.

(6)	CCNR grozīs tās tiesisko regulējumu, noteikumus par Reinas kuģu pārbaudēm, lai atsauktos uz jauno standartu un noteiktu to par saistošu, piemērojot pārskatīto Konvenciju par kuģošanu Reinā.

(7)	Tāpēc attiecīgi būtu jāgroza Direktīva (ES) 2016/1629.

(8)	Saskaņotības labad grozītie noteikumi būtu jātransponē un jāpiemēro no tās pašas dienas, kad sākotnēji paredzēts transponēt un piemērot Direktīvu (ES) 2016/1629,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Direktīvu (ES) 2016/1629 groza šādi:

1)	II pielikumu aizstāj ar šīs direktīvas I pielikuma tekstu;

2)	III pielikumu groza saskaņā ar šīs direktīvas II pielikumu;

3)	V pielikumu groza saskaņā ar šīs direktīvas III pielikumu.

2. pants

1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības vēlākais līdz 2018. gada 7. oktobrim, un ko piemēro no šā datuma. Dalībvalstis tūlīt dara zināmus Komisijai minēto noteikumu tekstus.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to valsts tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

3. pants

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

4. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 2018. gada 18. aprīlī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 252, 16.9.2016., 118. lpp.

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Direktīva 2006/87/EK, ar ko nosaka tehniskās prasības attiecībā uz iekšējo ūdensceļu kuģiem un atceļ Padomes Direktīvu 82/714/EEK (OV L 389, 30.12.2006., 1. lpp.).

(3) Rezolūcija CESNI 2017-II-1.

I PIELIKUMS

“

II PIELIKUMS

MINIMĀLĀS TEHNISKĀS PRASĪBAS, KO PIEMĒRO PELDLĪDZEKĻIEM 1., 2., 3. UN 4. ZONAS IEKŠZEMES ŪDENSCEĻOS

Peldlīdzekļiem piemērojamās tehniskās prasības ir tās pašas, kas izklāstītas ES-TRIN standartā 2017/1.

”

II PIELIKUMS

Direktīvas (ES) 2016/1629 III pielikumu groza šādi:

pielikuma 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Stiprība un stabilitāte

—	Konstrukcijas pastiprināšana un stabilitāte

—	Atzītas klasifikācijas sabiedrības sertifikāts/apliecinājums”;

pievieno šādu 8. punktu:

“8. Mehānismi

—	Stūres sistēmas

—	Dzenskrūves vārpstas un piederumi

—	Galvenie dzinēji, savienojumi un piederumi

—	Priekšgala dzinekļa esība

—	Tilpņu atsūknēšanas sistēmas un ugunsdzēsības iekārtas

—	Avārijas barošanas avoti un elektroinstalācija

—	Atzītas klasifikācijas sabiedrības sertifikāts/apliecinājums”

III PIELIKUMS

Direktīvas (ES) 2016/1629 V pielikuma 2.01. panta 2. punktu groza šādi:

minētā punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“c)	kuģniecības eksperts ar iekšzemes ūdensceļu kuģa kapteiņa licenci, kas dod tiesības vadīt pārbaudāmo kuģi;”;

pievieno šādu d) apakšpunktu:

“d)	tradicionālo peldlīdzekļu eksperts, kas pārbauda tradicionālos peldlīdzekļus.”

10.7.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 174/20

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2018/971

(2018. gada 9. jūlijs),

ar ko groza pielikumu Īstenošanas lēmumam 2014/709/ES par dzīvnieku veselības kontroles pasākumiem saistībā ar Āfrikas cūku mēri dažās dalībvalstīs

(izziņots ar dokumenta numuru C(2018) 4460)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 1989. gada 11. decembra Direktīvu 89/662/EEK par veterinārajām pārbaudēm Kopienas iekšējā tirdzniecībā, lai izveidotu iekšējo tirgu (1), un jo īpaši tās 9. panta 4. punktu,

ņemot vērā Padomes 1990. gada 26. jūnija Direktīvu 90/425/EEK par veterinārajām un zootehniskajām pārbaudēm, kas piemērojamas Kopienā iekšējā tirdzniecībā ar noteiktiem dzīviem dzīvniekiem un produktiem, lai izveidotu iekšējo tirgu (2), un jo īpaši tās 10. panta 4. punktu,

ņemot vērā Padomes 2002. gada 16. decembra Direktīvu 2002/99/EK, ar ko paredz dzīvnieku veselības noteikumus, kuri reglamentē tādu dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanu, pārstrādi, izplatīšanu un ievešanu, kas paredzēti lietošanai pārtikā (3), un jo īpaši tās 4. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Komisijas Īstenošanas lēmums 2014/709/ES (4) nosaka dzīvnieku veselības kontroles pasākumus saistībā ar Āfrikas cūku mēri dažās dalībvalstīs, kurās ir apstiprināti minētās slimības gadījumi mājas vai savvaļas cūkām (attiecīgās dalībvalstis). Minētā īstenošanas lēmuma pielikuma I līdz IV daļā ir precizēti un norādīti konkrēti attiecīgo dalībvalstu apgabali, kuri atkarībā no minētās slimības epidemioloģiskās situācijas diferencēti pēc riska līmeņa. Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikums vairākas reizes ir grozīts, lai ņemtu vērā Āfrikas cūku mēra epidemioloģiskās situācijas pārmaiņas Savienībā, kuras jāatspoguļo minētajā pielikumā. Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikums pēdējoreiz grozīts ar Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2018/950 (5) pēc Āfrikas cūku mēra uzliesmojumiem mājas cūkām Tulčas un Satumares apgabalos Rumānijā un dažās citās dalībvalstīs 2018. jūnijā.

(2)

Kā liecina Āfrikas cūku mēra nesenā epidemioloģiskā attīstība Savienībā un kā dokumentāli apstiprinājis 2015. gada 14. jūlijā publicētais Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) Dzīvnieku veselības un labturības zinātnes ekspertu grupas zinātniskais atzinums, 2017. gada 23. martā publicētais EFSA zinātniskais ziņojums par Baltijas valstīs un Polijā konstatētā Āfrikas cūku mēra epidemioloģisko analīzi un 2017. gada 7. novembrī publicētais EFSA zinātniskais ziņojums par Baltijas valstīs un Polijā konstatētā Āfrikas cūku mēra epidemioloģisko analīzi, no šīs slimības dabiskās lēnās izplatīšanās savvaļas cūku populācijās un riskiem, kas saistīti ar cilvēka darbību, izriet risks, ka šī slimība varētu izplatīties savvaļā (6).

(3)

Kopš Īstenošanas lēmuma (ES) 2018/950 pieņemšanas dienas Āfrikas cūku mēra vīruss Rumānijā ir izplatījies tālāk. 2018. gada jūnijā un jūlijā Tulčas apriņķī Rumānijā mājas cūku populācijā tika novēroti vairāk nekā divi simti Āfrikas cūku mēra uzliesmojumu. Turklāt 2018. gada jūlijā vairāki cūku mēra uzliesmojumi mājas cūku populācijā tika novēroti Rumānijas Breilas un Konstancas apgabalā. Šie Āfrikas cūku mēra uzliesmojumi mājas cūku populācijā paaugstina riska līmeni, un tas būtu jāatspoguļo Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikumā. Pēc pastiprinātajām darbībām, ko Rumānija veikusi dzīvu cūku, no cūkām iegūtu preču, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un citu produktu (ar kuru starpniecību slimība no Āfrikas cūku mēra skartajiem apgabaliem varētu izplatīties tālāk uz apgabaliem, kuros par Āfrikas cūku mēri nav ziņots), minētā pielikuma III daļā būtu jānorāda Rumānijas teritorija starp Donavu un Rumānijas piekrasti no Donavas deltas līdz Konstancas pilsētai. Tāpēc iepriekš minētās teritorijas daļas, kuras iepriekš norādītas minētā pielikuma I daļā, tagad būtu jānorāda tā III daļā.

(4)

Lai ņemtu vērā jaunākās norises attiecībā uz Āfrikas cūku mēra epidemioloģisko attīstību Savienībā un proaktīvi apkarotu ar šīs slimības izplatīšanos saistītos riskus, Rumānijā būtu jānosaka jauni pietiekami lieli augsta riska apgabali un tie būtu pienācīgi jānorāda Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikumā. Tāpēc minētais pielikums būtu attiecīgi jāgroza.

(5)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikumu aizstāj ar šā lēmuma pielikuma tekstu.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2018. gada 9. jūlijā

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Vytenis ANDRIUKAITIS

(1) OV L 395, 30.12.1989., 13. lpp.

(2) OV L 224, 18.8.1990., 29. lpp.

(3) OV L 18, 23.1.2003., 11. lpp.

(4) Komisijas 2014. gada 9. oktobra Īstenošanas lēmums 2014/709/ES par dzīvnieku veselības kontroles pasākumiem saistībā ar Āfrikas cūku mēri dažās dalībvalstīs un ar ko atceļ Īstenošanas lēmumu 2014/178/ES (OV L 295, 11.10.2014., 63. lpp.).

(5) Komisijas 2018. gada 3. jūlija Īstenošanas lēmums (ES) 2018/950, ar ko groza pielikumu Īstenošanas lēmumam 2014/709/ES par dzīvnieku veselības kontroles pasākumiem saistībā ar Āfrikas cūku mēri dažās dalībvalstīs (OV L 167, 4.7.2018., 11. lpp.).

(6) EFSA Journal (2015); 13(7):4163. EFSA Journal (2017); 15(3):4732. EFSA Journal 2017; 15(11):5068.

PIELIKUMS

Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikumu aizstāj ar šādu:

“

PIELIKUMS

I DAĻA

1. Čehijas Republika

Šādi Čehijas Republikas apgabali:

—	okres Uherské Hradiště,

—	okres Kroměříž,

—	okres Vsetín,

—

katastrální území obcí v okrese Zlín:

—

Bělov,

—	Biskupice u Luhačovic,

—	Bohuslavice nad Vláří,

—

Brumov,

—

Bylnice,

—

Divnice,

—	Dobrkovice,

—	Dolní Lhota u Luhačovic,

—	Drnovice u Valašských Klobouk,

—	Halenkovice,

—

Haluzice,

—	Hrádek na Vlárské dráze,

—	Hřivínův Újezd,

—	Jestřabí nad Vláří,

—	Kaňovice u Luhačovic,

—

Kelníky,

—	Kladná-Žilín,

—

Kochavec,

—	Komárov u Napajedel,

—

Křekov,

—

Lipina,

—	Lipová u Slavičína,

—	Ludkovice,

—	Luhačovice,

—

Machová,

—	Mirošov u Valašských Klobouk,

—	Mysločovice,

—	Napajedla,

—

Návojná,

—

Nedašov,

—	Nedašova Lhota,

—

Nevšová,

—	Otrokovice,

—	Petrůvka u Slavičína,

—	Pohořelice u Napajedel,

—

Polichno,

—	Popov nad Vláří,

—

Poteč,

—	Pozlovice,

—	Rokytnice u Slavičína,

—

Rudimov,

—

Řetechov,

—

Sazovice,

—

Sidonie,

—

Slavičín,

—

Smolina,

—	Spytihněv,

—	Svatý Štěpán,

—

Šanov,

—

Šarovy,

—	Štítná nad Vláří,

—

Tichov,

—	Tlumačov na Moravě,

—	Valašské Klobouky,

—	Velký Ořechov,

—	Vlachova Lhota,

—	Vlachovice,

—

Vrbětice,

—

Žlutava.

2. Igaunija

Šāds Igaunijas apgabals:

—	Hiiu maakond.

3. Ungārija

Šādi Ungārijas apgabali:

—

Borsod-Abaúj-Zemplén megye 650100, 650200, 650300, 650400, 650500, 650600, 650700, 650800, 651000, 651100, 651200, 652100, 652200, 652300, 652400, 652500, 652601, 652602, 652603, 652700, 652800, 652900 és 653403 kódszámúvalamint 656100, 656200, 656300, 656400, 656701, 657010, 657100, 657400, 657500, 657600, 657700, 657800, 657900, 658000, 658100, 658201, 658202, 658310, 658401, 658402, 658403, 658404, 658500, 658600, 658700, 658801, 658802, 658901, 658902, 659000, 659100, 659210, 659220, 659300, 659400, 659500, 659601, 659602, 659701, 659800, 659901, 660000, 660100, 660200, 660400, 660501, 660502, 660600 és 660800 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

—	Hajdú-Bihar megye 900850, 900860, 900930, 900950 és 903350 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

—

Heves megye 700150, 700250, 700260, 700350, 700450, 700460, 700550, 700650, 700750, 700850, 702350, 702450, 702550, 702750, 702850, 703350, 703360, 703450, 703550, 703610, 703750, 703850, 703950, 704050, 704150, 704250, 704350, 704450, 704550, 704650, 704750, 704850, 704950, 705050, 705250, 705350, 705510 és 705610 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

—	Jász-Nagykun-Szolnok megye 750150, 750160, 750250, 750260, 750350, 750450, 750460, 750550, 750650, 750750, 750850, 750950 és 750960 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

—

Nógrád megye 550110, 550120, 550130, 550210, 550310, 550320, 550450, 550460, 550510, 550610, 550710, 550810, 550950, 551010, 551150, 551160, 551250, 551350, 551360, 551450, 551460, 551550, 551650, 551710, 551810, 551821, 552010, 552150, 552250, 552350, 552360, 552450, 552460, 552520, 552550, 552610, 552620, 552710, 552850, 552860, 552950, 552960, 552970, 553110, 553250, 553260 és 553350 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

—	Pest megye 571250, 571350, 571550, 571610, 571750, 571760, 572350, 572550, 572850, 572950, 573360 és 573450 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

—

Szabolcs-Szatmár-Bereg megye 850150, 850250, 850260, 850350, 850450, 850550, 850650, 850850, 851851, 851852, 851950, 852050, 852150, 852250, 852350, 852450, 852550, 852750, 853560, 853650, 853751, 853850, 853950, 853960, 854050, 854150, 854250, 854350, 855250, 855350, 855450, 855460, 855550, 855650, 855660, 855750, 855850, 855950, 855960, 856012, 856050, 856150, 856250, 856260, 856850, 856950, 857050, 857150, 857350, 857450 és 857550.

4. Latvija

Šādi Latvijas apgabali:

—	Aizputes novads,

—	Alsungas novads,

—	Kuldīgas novada Gudenieku, Turlavas un Laidu pagasts,

—	Pāvilostas novada Sakas pagasts un Pāvilostas pilsēta,

—	Skrundas novada Nīkrāces un Rudbāržu pagasts un Skrundas pagasta daļa, kas atrodas uz dienvidiem no autoceļa A9, Skrundas pilsēta,

—	Stopiņu novada daļa, kas atrodas uz rietumiem no autoceļa V36, P4 un P5, Acones ielas, Dauguļupes ielas un Dauguļupītes,

—	Vaiņodes novads,

—	Ventspils novada Jūrkalnes pagasts.

5. Lietuva

Šādi Lietuvas apgabali:

—	Jurbarko rajono savivaldybė: Eržvilko, Smalininkų ir Viešvilės seniūnijos,

—	Kazlų Rūdos savivaldybė,

—

Kelmės rajono savivaldybė: Kelmės, Kelmės apylinkių, Kražių, Kukečių, Liolių, Pakražančio, Šaukėnų seniūnijos, Tytyvėnų seniūnijos dalis į vakarus ir šiaurę nuo kelio Nr. 157 ir į vakarus nuo kelio Nr. 2105 ir Tytuvėnų apylinkių seniūnijos dalis į šiaurę nuo kelio Nr. 157 ir į vakarus nuo kelio Nr. 2105, Užvenčio ir Vaiguvos seniūnijos,

—	Mažeikių rajono savivaldybė: Sedos, Šerkšnėnų ir Židikų seniūnijos,

—	Pagėgių savivaldybė,

—	Raseinių rajono savivaldybė: Girkalnio ir Kalnūjų seniūnijos dalis į šiaurę nuo kelio Nr A1, Nemakščių, Paliepių, Raseinių, Raseinių miesto ir Viduklės seniūnijos,

—	Šakių rajono savivaldybė,

—	Tauragės rajono savivaldybė,

—	Telšių rajono savivaldybė.

6. Polija

Šādi Polijas apgabali:

w województwie warmińsko-mazurskim:

—	gmina Stare Juchy w powiecie ełckim,

—	powiat gołdapski,

—	powiat węgorzewski,

—	gmina Ruciane – Nida i część gminy Pisz położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 58 oraz miasto Pisz w powiecie piskim,

—	gminy Giżycko z miastem Giżycko, Kruklanki, Miłki, Wydminy i Ryn w powiecie giżyckim,

—	gmina Mikołajki w powiecie mrągowskim,

—	gminy Bisztynek i Sępopol w powiecie bartoszyckim,

—	gminy Barciany, Korsze i Srokowo w powiecie kętrzyńskim,

—	gminy Lidzbark Warmiński z miastem Lidzbark Warmiński, Lubomino, Orneta i Kiwity w powiecie lidzbarskim,

—	część gminy Wilczęta położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 509 w powiecie braniewskim,

—	gminy Godkowo, Milejewo, Młynary, Pasłęk i Tolkmicko w powiecie elbląskim,

—	powiat miejski Elbląg.

w województwie podlaskim:

—	gminy Brańsk z miastem Brańsk, Rudka i Wyszki w powiecie bielskim,

—	gmina Perlejewo w powiecie siemiatyckim,

—	gminy Kolno z miastem Kolno, Mały Płock i Turośl w powiecie kolneńskim,

—	gmina Poświętne w powiecie białostockim,

—	gminy Kołaki Kościelne, Rutki, Szumowo, część gminy Zambrów położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr S8 i miasto Zambrów w powiecie zambrowskim,

—	gminy Wiżajny i Przerośl w powiecie suwalskim,

—	gminy Kulesze Kościelne, Nowe Piekuty, Szepietowo, Klukowo, Ciechanowiec, Wysokie Mazowieckie z miastem Wysokie Mazowieckie, Czyżew w powiecie wysokomazowieckim,

—	gminy Miastkowo, Nowogród i Zbójna w powiecie łomżyńskim.

w województwie mazowieckim:

—	gminy Ceranów, Kosów Lacki, Sabnie, Sterdyń, część gminy Bielany położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 63 i część gminy wiejskiej Sokołów Podlaski położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 63 w powiecie sokołowskim,

—	gminy Grębków, Korytnica, Liw, Łochów, Miedzna, Sadowne, Stoczek, Wierzbno i miasto Węgrów w powiecie węgrowskim,

—	gmina Kotuń w powiecie siedleckim,

—	gminy Rzekuń, Troszyn, Lelis, Czerwin i Goworowo w powiecie ostrołęckim,

—	powiat miejski Ostrołęka,

—	powiat ostrowski,

—	gminy Karniewo, Maków Mazowiecki, Rzewnie i Szelków w powiecie makowskim,

—	gmina Krasne w powiecie przasnyskim,

—	gminy Mała Wieś i Wyszogród w powiecie płockim,

—	gminy Ciechanów z miastem Ciechanów, Glinojeck, Gołymin – Ośrodek, Ojrzeń, Opinogóra Górna i Sońsk w powiecie ciechanowskim,

—	gminy Baboszewo, Czerwińsk nad Wisłą, Naruszewo, Płońsk z miastem Płońsk, Sochocin i Załuski w powiecie płońskim,

—	gminy Gzy, Obryte, Zatory, Pułtusk i część gminy Winnica położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę łączącą miejscowości Wielany, Winnica i Pokrzywnica w powiecie pułtuskim,

—	gminy Brańszczyk, Długosiodło, Rząśnik, Wyszków, Zabrodzie i część gminy Somianka położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 62 w powiecie wyszkowskim,

—	gminy Jadów, Klembów, Poświętne, Strachówka i Tłuszcz w powiecie wołomińskim,

—	gminy Dobre, Jakubów, Mińsk Mazowiecki z miastem Mińsk Mazowiecki, Mrozy, Cegłów, Dębe Wielkie, Halinów, Kałuszyn, Siennica i Stanisławów w powiecie mińskim,

—	gminy Garwolin z miastem Garwolin, Górzno, Łaskarzew z miastem Łaskarzew, Maciejowice, Miastków Kościelny, Parysów, Pilawa, Sobolew, Trojanów, Wilga i Żelechów w powiecie garwolińskim,

—	powiat kozienicki,

—	gminy Baranów i Jaktorów w powiecie grodziskim,

—	powiat żyrardowski,

—	gminy Belsk Duży, Błędów, Goszczyn i Mogielnica w powiecie grójeckim,

—	gminy Białobrzegi, Promna, Stromiec i Wyśmierzyce w powiecie białobrzeskim,

—	gminy Iłów, Młodzieszyn, Nowa Sucha, Rybno, Sochaczew z miastem Sochaczew i Teresin w powiecie sochaczewskim,

—	gmina Policzna w powiecie zwoleńskim.

w województwie lubelskim:

—	gminy Niemce, Garbów, Jastków, Konopnica, Wólka, Głusk w powiecie lubelskim,

—	gminy Łęczna, Spiczyn, część gminy Ludwin położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę łączącą miejscowości Puchaczów i Dratów, a następnie przez drogę nr 820 do północnej granicy gminy w powiecie łęczyńskim,

—	gminy Grabowiec, Miączyn, Sitno, Skierbieszów, Stary Zamość, Komarów-Osada w powiecie zamojskim,

—	gminy Trzeszczany, Werbkowice, Mircze, część gminy wiejskiej Hrubieszów położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 74 i na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 844 i miasto Hrubieszów w powiecie hrubieszowskim,

—

gminy Abramów, Kamionka, Lubartów z miastem Lubartów, Serniki i część gminy Ostrów Lubelski położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę 821 biegnącą od zachodniej granicy gminy do miejscowości Ostrów Lubelski, a następnie przez drogę łączącą miejscowości Ostrów Lubelski, Głębokie i Stary Uścimów do wschodniej granicy gminy w powiecie lubartowskim,

—	gminy Kłoczew, Ryki, Dęblin i Stężyca w powiecie ryckim,

—	gminy Puławy z miastem Puławy, Janowiec, Kazimierz Dolny, Końskowola, Kurów, Wąwolnica, Nałęczów, Markuszów, Żyrzyn w powiecie puławskim,

—

gminy Mełgiew, Rybczewice, miasto Świdnik i część gminy Piaski położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 17 biegnącą od wschodniej granicy gminy Piaski do skrzyżowania z drogą nr S12 i na zachód od linii wyznaczonej przez drogę biegnącą od skrzyżowania dróg nr 17 i nr S12 przez miejscowość Majdan Brzezicki do północnej granicy gminy w powiecie świdnickim;

—	gminy Kraśniczyn, Gorzków, Krasnystaw z miastem Krasnystaw, Izbica, Siennica Różana, Żółkiewka, część gminy Fajsławice położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 17 i część gminy Łopiennik Górny położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 17 w powiecie krasnostawskim,

—	gmina Tyszowce w powiecie tomaszowskim,

—	powiat miejski Lublin.

7. Rumānija

Šādi Rumānijas apgabali:

—	Bihor county,

—	Cluj county,

—	Maramureș county,

—	Galați county,

—	Vrancea county,

—	Brăila county (except Big Island of Brăila),

—	Buzău county,

—	Ialomița county (except Pond of Ialomita),

—	Călărași county.

II DAĻA

1. Čehijas Republika

Šādi Čehijas Republikas apgabali:

—

katastrální území obcí v okrese Zlín:

—	Bohuslavice u Zlína,

—	Bratřejov u Vizovic,

—	Březnice u Zlína,

—	Březová u Zlína,

—

Březůvky,

—	Dešná u Zlína,

—	Dolní Ves,

—

Doubravy,

—

Držková,

—

Fryšták,

—	Horní Lhota u Luhačovic,

—	Horní Ves u Fryštáku,

—	Hostišová,

—	Hrobice na Moravě,

—

Hvozdná,

—	Chrastěšov,

—	Jaroslavice u Zlína,

—	Jasenná na Moravě,

—	Karlovice u Zlína,

—

Kašava,

—

Klečůvka,

—	Kostelec u Zlína,

—

Kudlov,

—	Kvítkovice u Otrokovic,

—	Lhota u Zlína,

—	Lhotka u Zlína,

—

Lhotsko,

—	Lípa nad Dřevnicí,

—

Loučka I,

—	Loučka II,

—	Louky nad Dřevnicí,

—	Lukov u Zlína,

—	Lukoveček,

—

Lutonina,

—	Lužkovice,

—	Malenovice u Zlína,

—

Mladcová,

—

Neubuz,

—	Oldřichovice u Napajedel,

—

Ostrata,

—	Podhradí u Luhačovic,

—	Podkopná Lhota,

—	Provodov na Moravě,

—

Prštné,

—	Příluky u Zlína,

—

Racková,

—

Raková,

—	Salaš u Zlína,

—	Sehradice,

—

Slopné,

—	Slušovice,

—

Štípa,

—

Tečovice,

—	Trnava u Zlína,

—

Ublo,

—	Újezd u Valašských Klobouk,

—

Velíková,

—	Veselá u Zlína,

—

Vítová,

—

Vizovice,

—

Vlčková,

—

Všemina,

—	Vysoké Pole,

—	Zádveřice,

—

Zlín,

—	Želechovice nad Dřevnicí.

2. Igaunija

Šāds Igaunijas apgabals:

—	Eesti Vabariik (välja arvatud Hiiu maakond).

3. Ungārija

Šādi Ungārijas apgabali:

—	Heves megye 700860, 700950, 701050, 701111, 701150, 701250, 701350, 701550, 701560, 701650, 701750, 701850, 701950, 702050, 702150, 702250, 702260, 702950, 703050, 703150, 703250, 703370, 705150 és 705450 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

—

Szabolcs-Szatmár-Bereg megye 850950, 851050, 851150, 851250, 851350, 851450, 851550, 851560, 851650, 851660, 851751, 851752, 852850, 852860, 852950, 852960, 853050, 853150, 853160, 853250, 853260, 853350, 853360, 853450, 853550, 854450, 854550, 854560, 854650, 854660, 854750, 854850, 854860, 854870, 854950, 855050, 855150, 856350, 856360, 856450, 856550, 856650, 856750, 856760 és 857650 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe.

4. Latvija

Šādi Latvijas apgabali:

—	Ādažu novads,

—	Aglonas novads,

—	Aizkraukles novads,

—	Aknīstes novads,

—	Alojas novads,

—	Alūksnes novads,

—	Amatas novads,

—	Apes novads,

—	Auces novads,

—	Babītes novads,

—	Baldones novads,

—	Baltinavas novads,

—	Balvu novads,

—	Bauskas novads,

—	Beverīnas novads,

—	Brocēnu novads,

—	Burtnieku novads,

—	Carnikavas novads,

—	Cēsu novads,

—	Cesvaines novads,

—	Ciblas novads,

—	Dagdas novads,

—	Daugavpils novads,

—	Dobeles novads,

—	Dundagas novads,

—	Engures novads,

—	Ērgļu novads,

—	Garkalnes novads,

—	Gulbenes novads,

—	Iecavas novads,

—	Ikšķiles novads,

—	Ilūkstes novads,

—	Inčukalna novads,

—	Jaunjelgavas novads,

—	Jaunpiebalgas novads,

—	Jaunpils novads,

—	Jēkabpils novads,

—	Jelgavas novada, Glūdas, Svētes, Zaļenieku, Vilces, Lielplatones, Elejas, Sesavas, Platones un Vircavas pagasts,

—	Kandavas novads,

—	Kārsavas novads,

—	Ķeguma novads,

—	Ķekavas novads,

—	Kocēnu novads,

—	Kokneses novads,

—	Krāslavas novads,

—	Krimuldas novads,

—	Krustpils novads,

—	Kuldīgas novada Ēdoles, Īvandes, Kurmāles, Padures, Pelču, Rumbas, Rendas, Kabiles, Snēpeles un Vārmes pagasts, Kuldīgas pilsēta,

—	Lielvārdes novads,

—	Līgatnes novads,

—	Limbažu novads,

—	Līvānu novads,

—	Lubānas novads,

—	Ludzas novads,

—	Madonas novads,

—	Mālpils novads,

—	Mārupes novads,

—	Mazsalacas novads,

—	Mērsraga novads,

—	Naukšēnu novads,

—	Neretas novads,

—	Ogres novads,

—	Olaines novads,

—	Ozolnieku novada Ozolnieku un Cenu pagasts,

—	Pārgaujas novads,

—	Pļaviņu novads,

—	Preiļu novads,

—	Priekuļu novads,

—	Raunas novads,

—	republikas pilsēta Daugavpils,

—	republikas pilsēta Jelgava,

—	republikas pilsēta Jēkabpils,

—	republikas pilsēta Jūrmala,

—	republikas pilsēta Rēzekne,

—	republikas pilsēta Valmiera,

—	Rēzeknes novads,

—	Riebiņu novads,

—	Rojas novads,

—	Ropažu novads,

—	Rugāju novads,

—	Rundāles novads,

—	Rūjienas novads,

—	Salacgrīvas novads,

—	Salas novads,

—	Salaspils novads,

—	Saldus novada Jaunlutriņu, Lutriņu, Šķēdes, Nīgrandes, Saldus, Jaunauces, Rubas, Vadakstes, Zaņas, Ezeres, Pampāļu un Zirņu pagasts un Saldus pilsēta,

—	Saulkrastu novads,

—	Sējas novads,

—	Siguldas novads,

—	Skrīveru novads,

—	Skrundas novada Raņķu pagasts un Skrundas pagasta daļa, kas atrodas uz Ziemeļiem no autoceļa A9

—	Smiltenes novads,

—	Stopiņu novada daļa, kas atrodas uz austrumiem no autoceļa V36, P4 un P5, Acones ielas, Dauguļupes ielas un Dauguļupītes,

—	Strenču novads,

—	Talsu novads,

—	Tērvetes novads,

—	Tukuma novads,

—	Valkas novads,

—	Varakļānu novads,

—	Vārkavas novads,

—	Vecpiebalgas novads,

—	Vecumnieku novads,

—	Ventspils novada Ances, Tārgales, Popes, Vārves, Užavas, Piltenes, Puzes, Ziru, Ugāles, Usmas un Zlēku pagasts, Piltenes pilsēta,

—	Viesītes novads,

—	Viļakas novads,

—	Viļānu novads,

—	Zilupes novads.

5. Lietuva

Šādi Lietuvas apgabali:

—	Akmenės rajono savivaldybė: Naujosios Akmenės kaimiškoji, Kruopių, Naujosios Akmenės miesto, Papilės seniūnijos,

—	Alytaus miesto savivaldybė,

—	Alytaus rajono savivaldybė: Alytaus, Krokialaukio, Miroslavo, Nemunaičio, Punios ir Simno seniūnijos,

—	Anykščių rajono savivaldybė,

—	Birštono savivaldybė,

—	Biržų miesto savivaldybė,

—	Biržų rajono savivaldybė,

—	Druskininkų savivaldybė,

—	Elektrėnų savivaldybė,

—	Ignalinos rajono savivaldybė,

—	Jonavos rajono savivaldybė,

—	Jurbarko rajono savivaldybė: Jurbarko miesto, Jurbarkų, seniūnijos,

—	Kaišiadorių miesto savivaldybė,

—	Kaišiadorių rajono savivaldybė,

—	Kalvarijos savivaldybė,

—	Kauno miesto savivaldybė,

—	Kauno rajono savivaldybė: Akademijos, Alšėnų, Babtų, Batniavos, Domeikavos, Ežerėlio, Garliavos, Garliavos apylinkių, Kačerginės, Karmėlavos, Kulautuvos, Lapių, Linksmakalnio, Neveronių, Raudondvario, Ringaudų, Rokų, Samylų, Taurakiemio, Užliedžių, Vandžiogalos ir Zapyškio seniūnijos,

—	Kėdainių rajono savivaldybė: Gudžiūnų, Surviliškio, Šėtos, Truskavos ir Vilainių seniūnijos,

—	Kupiškio rajono savivaldybė,

—	Marijampolės savivaldybė,

—	Molėtų rajono savivaldybė,

—	Pakruojo rajono savivaldybė: Klovainių seniūnija, Linkuvos seniūnijos dalis į rytus nuo kelio Nr. 151 ir kelio Nr. 211, ir Rozalimo seniūnija,

—	Panevėžio rajono savivaldybė,

—	Pasvalio rajono savivaldybė,

—	Radviliškio rajono savivaldybė: Aukštelkų, Baisogalos, Pakalniškių, Radviliškio, Radviliškio miesto, Sidabravo, Skėmių, Šeduvos miesto ir Tyrulių seniūnijos,

—	Prienų miesto savivaldybė,

—	Prienų rajono savivaldybė,

—	Rokiškio rajono savivaldybė,

—	Šalčininkų rajono savivaldybė,

—	Šiaulių miesto savivaldybė,

—	Šiaulių rajono savivaldybė,

—	Širvintų rajono savivaldybė,

—	Švenčionių rajono savivaldybė,

—	Ukmergės rajono savivaldybė,

—	Utenos rajono savivaldybė,

—	Vilniaus miesto savivaldybė,

—	Vilniaus rajono savivaldybė,

—	Vilkaviškio rajono savivaldybė,

—	Visagino savivaldybė,

—	Zarasų rajono savivaldybė.

6. Polija

Šādi Polijas apgabali:

w województwie warmińsko-mazurskim:

—	gminy Kalinowo, Prostki i gmina wiejska Ełk w powiecie ełckim,

—	powiat olecki,

—	gminy Orzysz, Biała Piska i część gminy Pisz położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 58 w powiecie piskim,

—	gminy Górowo Iławeckie z miastem Górowo Iławeckie, Bartoszyce z miastem Bartoszyce w powiecie bartoszyckim,

—	gmina Frombork, część gminy wiejskiej Braniewo położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr E28 i S22 i miasto Braniewo, część gminy Wilczęta położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę 509 w powiecie braniewskim.

w województwie podlaskim:

—	powiat grajewski,

—	gminy Jasionówka, Jaświły, Knyszyn, Krypno, Mońki i Trzcianne w powiecie monieckim,

—	gminy Łomża, Piątnica, Śniadowo, Jedwabne, Przytuły i Wizna w powiecie łomżyńskim,

—	powiat miejski Łomża,

—	gminy, Grodzisk, Drohiczyn, Dziadkowice, Milejczyce i Siemiatycze z miastem Siemiatycze w powiecie siemiatyckim,

—

gminy Białowieża, Czeremcha, Narew, Narewka, część gminy Dubicze Cerkiewne położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 685,część gminy Kleszczele położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogi nr 685, a następnie nr 66 i nr 693, część gminy Hajnówka położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 689 i na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 685 i miasto Hajnówka w powiecie hajnowskim,

—	gminy Kobylin-Borzymy i Sokoły w powiecie wysokomazowieckim,

—	część gminy Zambrów położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr S8 w powiecie zambrowskim,

—	gminy Grabowo i Stawiski w powiecie kolneńskim,

—	gminy Czarna Białostocka, Dobrzyniewo Duże, Gródek, Juchnowiec Kościelny, Łapy, Michałowo, Supraśl, Suraż, Turośń Kościelna, Tykocin, Wasilków, Zabłudów, Zawady i Choroszcz w powiecie białostockim,

—	gmina Boćki i część gminy Bielsk Podlaski położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 19 i miasto Bielsk Podlaski w powiecie bielskim,

—	gmina Puńsk, część gminy Krasnopol położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 653, część gminy Sejny położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 653 i na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 663 i miasto Sejny w powiecie sejneńskim,

—	gminy Bakałarzewo, Filipów, Jeleniewo, Raczki, Rutka-Tartak, Suwałki i Szypliszki w powiecie suwalskim,

—	powiat miejski Suwałki,

—	powiat augustowski,

—

gminy Korycin, Krynki, Kuźnica, Sokółka, Szudziałowo, część gminy Nowy Dwór położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 670, część gminy Janów położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 671 biegnącą od wschodniej granicy gminy do miejscowości Janów i na zachód od linii wyznaczonej przez drogę łączącą miejscowości Janów, Trofimówka i Kizielany i część gminy Suchowola położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 8 biegnącą od północnej granicy gminy do miejscowości Suchowola, a następnie przedłużonej drogą łączącą miejscowości Suchowola i Dubasiewszczyzna biegnącą do południowo-wschodniej granicy gminy w powiecie sokólskim,

—	powiat miejski Białystok.

w województwie mazowieckim:

—

gminy Przesmyki, Suchożebry, Mokobody, Mordy, Wodynie, część gminy Siedlce położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 2 biegnącą od zachodniej granicy gminy do granicy powiatu miejskiego Siedlce i i następnie na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 698 do przecięcia z ulicą Majową w miejscowości Stok Lacki Folwark, ulicę Majową i ulicę Pałacową przez miejscowość Grubale do granicy gminy i część gminy Zbuczyn położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę biegnącą od północno-wschodniej do południowej granicy gminy i łączącą miejscowości Tarcze, Choja, Zbuczyn, Grodzisk, Dziewule i Smolanka w powiecie siedleckim, gminy Repki, Jabłonna Lacka, część gminy Bielany położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 63 i część gminy wiejskiej Sokołów Podlaski położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 63 w powiecie sokołowskim,

—	powiat łosicki,

—	gmina Brochów w powiecie sochaczewskim,

—	gminy Czosnów, Leoncin, Pomiechówek, Zakroczym i miasto Nowy Dwór Mazowiecki w powiecie nowodworskim,

—	gmina Joniec w powiecie płońskim,

—	gmina Pokrzywnica w powiecie pułtuskim,

—	gminy Dąbrówka, Kobyłka, Marki, Radzymin, Wołomin, Zielonka i Ząbki w powiecie wołomińskim,

—	część gminy Somianka położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 62 w powiecie wyszkowskim,

—	gminy Latowicz i Sulejówek w powiecie mińskim,

—	gmina Borowie w powiecie garwolińskim,

—	powiat warszawski zachodni,

—	powiat legionowski,

—	powiat otwocki,

—	powiat piaseczyński,

—	powiat pruszkowski,

—	gmina Chynów, Grójec, Jasieniec, Pniewy i Warka w powiecie grójeckim,

—	gminy Milanówek, Grodzisk Mazowiecki, Podkowa Leśna i Żabia Wola w powiecie grodziskim,

—	powiat miejski Siedlce,

—	powiat miejski Warszawa.

w województwie lubelskim:

—	powiat radzyński,

—

gminy Krzywda, Stanin, Stoczek Łukowski z miastem Stoczek Łukowski, Wojcieszków, Wola Mysłowska, Trzebieszów, miasto Łuków i część gminy wiejskiej Łuków położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę biegnącą od północnej granicy gminy przez miejscowość Wólka Świątkowa do północnej granicy miasta Łuków, a następnie na wschód i południe od linii stanowiącej granicę miasta Łuków do jej przecięcia się z drogą nr 76 i na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 76 biegnącą do zachodniej granicy gminy wiejskiej Łuków w powiecie łukowskim,

—	gmina Wyryki, część gminy Urszulin położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 82, część gminy Stary Brus położna na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 82 i część gminy wiejskiej Włodawa położona na północ od granicy miasta Włodawa w powiecie włodawskim,

—	gminy Rossosz, Łomazy, Konstantynów, Piszczac, Rokitno, Biała Podlaska, Zalesie, Terespol z miastem Terespol, Drelów, Międzyrzec Podlaski z miastem Międzyrzec Podlaski w powiecie bialskim,

—	powiat miejski Biała Podlaska,

—

część gminy Sosnowica położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 819, a następnie drogę nr 820 biegnące od północnej granicy gminy do miejscowości Nowy Orzechów i na południe od drogi biegnącej z miejscowości Nowy Orzechów w kierunku zachodnim do granicy gminy, część gminy Siemień położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 815 i część gminy Milanów położona na zachód od drogi nr 813 w powiecie parczewskim,

—

gminy Niedźwiada, Ostrówek, część gminy Firlej położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 19 i część gminy Uścimów położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę biegnącą od zachodniej granicy gminy łączącą miejscowości Głębokie i Stary Uścimów i dalej w kierunku wschodnim do granicy gminy w powiecie lubartowskim,

—

gmina Trawniki i część gminy Piaski położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 17 biegnącą od wschodniej granicy gminy Piaski do skrzyżowania z drogą nr S12 i na wschód od linii wyznaczonej przez drogę biegnącą od skrzyżowania dróg nr 17 i nr S12 przez miejscowość Majdan Brzezicki do północnej granicy gminy w powiecie świdnickim;

—	część gminy Fajsławice położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 17 i część gminy Łopiennik Górny położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 17 w powiecie krasnostawskim,

—

gminy Milejów, Puchaczów, część gminy Ludwin położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę łączącą miejscowości Puchaczów i Dratów, a następnie przez drogę nr 820 do północnej granicy gminy i część gminy Cyców położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę 82 i na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 841 biegnącą od wschodniej granicy gminy do skrzyżowania z drogą nr 82 w miejscowości Wólka Cycowska w powiecie łęczyńskim,

—	gminy Uchanie, Horodło i część gminy wiejskiej Hrubieszów położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 74 i na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 844 w powiecie hrubieszowskim,

—

gminy Białopole, Dubienka, Leśniowice, Wojsławice, Żmudź, Siedliszcze, Rejowiec, Rejowiec Fabryczny z miastem Rejowiec Fabryczny i część gminy wiejskiej Chełm położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 812 biegnącą od zachodniej granicy tej gminy do granicy powiatu miejskiego Chełm, a następnie południową granicę powiatu miejskiego Chełm do wschodniej granicy gminy w powiecie chełmskim.

7. Rumānija

Šāds Rumānijas apgabals:

—	Sălaj county.

III DAĻA

1. Latvija

Šādi Latvijas apgabali:

—	Jelgavas novada Jaunsvirlaukas, Valgundes, Kalnciema, Līvbērzes pagasts,

—	Ozolnieku novada Salgales pagasts,

—	Saldus novada Novadnieku, Kursīšu un Zvārdes pagasts.

2. Lietuva

Šādi Lietuvas apgabali:

—	Akmenės rajono savivaldybė: Akmenės ir Ventos seniūnijos,

—	Alytaus rajono savivaldybė: Alovės, Butrimonių, Daugų, Pivašiūnų ir Raitininkų seniūnijos,

—	Jurbarko rajono savivaldybė: Girdžių, Juodaičių, Raudonės, Seredžiaus, Skirsnemunės, Šimkaičių ir Veliuonos seniūnijos,

—	Joniškio rajono savivaldybė

—	Kauno rajono savivaldybė: Babtų, Čekiškės, Vilkijos ir Vilkijos apylinkių seniūnijos,

—	Kėdainių rajono savivaldybė: Dotnuvos, Josvainių, Kėdainių miesto, Krakių, Pelėdnagių ir Pernaravos seniūnijos,

—	Kelmės rajono savivaldybė: Tytyvėnų seniūnijos dalis į rytus ir pietus nuo kelio Nr. 157 ir į rytus nuo kelio Nr. 2105 ir Tytuvėnų apylinkių seniūnijos dalis į pietus nuo kelio Nr. 157 ir į rytus nuo kelio Nr. 2105,

—	Lazdijų rajono savivaldybė,

—	Mažeikių rajono savivaldybės: Laižuvos, Mažeikių apylinkės, Mažeikių, Reivyčių, Tirkšlių ir Viekšnių seniūnijos,

—	Pakruojo rajono savivaldybė: Guostagalio seniūnija, Linkuvos seniūnijos dalis į vakarus nuo kelio Nr. 151 ir kelio Nr. 211, Lygumų, Pakruojo, Pašvitinio ir Žeimelio seniūnijos,

—	Radviliškio rajono savivaldybė: Grinkiškio, Šaukoto ir Šiaulėnų seniūnijos,

—	Raseinių rajono savivaldybė: Ariogalos, Betygalos, Pagojukų Šiluvos, Kalnujų seniūnijos ir Girkalnio seniūnijos dalis į pietus nuo kelio Nr. A1,

—	Trakų rajono savivaldybė,

—	Varėnos rajono savivaldybė.

3. Polija

Šādi Polijas apgabali:

w województwie warmińsko-mazurskim:

—	gminy Lelkowo, Pieniężno, Płoskinia i część gminy wiejskiej Braniewo położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr E28 i S22 w powiecie braniewskim

w województwie podlaskim:

—

gminy Dąbrowa Białostocka, Sidra, część gminy Nowy Dwór położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 670, część gminy Janów położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 671 biegnącą od wschodniej granicy gminy do miejscowości Janów i na wschód od linii wyznaczonej przez drogę łączącą miejscowości Janów, Trofimówka i Kizielany i część gminy Suchowola położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 8 biegnącą od północnej granicy gminy do miejscowości Suchowola, a następnie przedłużonej drogą łączącą miejscowości Suchowola i Dubasiewszczyzna biegnącą do południowo-wschodniej granicy gminy w powiecie sokólskim,

—	gmina Giby, część gminy Krasnopol położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 653 i część gminy Sejny położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 653 oraz południowo - zachodnią granicę miasta Sejny i na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 663 w powiecie sejneńskim,

—	gmina Orla, część gminy Bielsk Podlaski położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 19 w powiecie bielskim,

—

gminy Czyże, część gminy Dubicze Cerkiewne położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 685,część gminy Kleszczele położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogi nr 685, a następnie nr 66 i nr 693 i część gminy Hajnówka położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 689 i na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 685 w powiecie hajnowskim,

—	gmina Goniądz w powiecie monieckim

—	gminy Mielnik i Nurzec-Stacja w powiecie siemiatyckim.

w województwie mazowieckim:

—	gmina Nasielsk w powiecie nowodworskim,

—	gmina Świercze i część gminy Winnica położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę łączącą miejscowości Bielany, Winnica i Pokrzywnica w powiecie pułtuskim,

—	gmina Nowe Miasto w powiecie płońskim,

—

gminy Domanice, Korczew, Paprotnia, Skórzec, Wiśniew, część gminy Siedlce położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 2 biegnącą od zachodniej granicy gminy do granicy powiatu miejskiego Siedlce i następnie na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 698 do przecięcia z ulicą Majową w miejscowości Stok Lacki Folwark, ulicę Majową i ulicę Pałacową przez miejscowość Grubale do granicy gminy i część gminy Zbuczyn położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę biegnącą od północnowschodniej do południowej granicy gminy i łączącą miejscowości: Tarcze, Choja, Zbuczyn, Grodzisk, Dziewule i Smolanka w w powiecie siedleckim,

—	powiat miejski Siedlce,

w województwie lubelskim:

—

gminy Wierzbica, Sawin, Ruda Huta, Dorohusk, Kamień i część gminy wiejskiej Chełm położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 812 biegnącą od zachodniej granicy tej gminy do granicy powiatu miejskiego Chełm, a następnie północną granicę powiatu miejskiego Chełm do wschodniej granicy gminy w powiecie chełmskim,

—	powiat miejski Chełm,

—	gminy Hanna, Hańsk, Wola Uhruska, część gminy Urszulin położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 82, część gminy Stary Brus położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 82 i część gminy wiejskiej Włodawa położona na południe od granicy miasta Włodawa w powiecie włodawskim,

—	część gminy Cyców położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 82 i na północ od drogi nr 841 w powiecie łęczyńskim,

—

gminy Jabłoń, Podedwórze, Dębowa Kłoda, Parczew, część gminy Sosnowica położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 819, a następnie drogę nr 820 biegnące od północnej granicy gminy do miejscowości Nowy Orzechów i na północ od drogi biegnącej z miejscowości Nowy Orzechów w kierunku zachodnim do granicy gminy, część gminy Siemień położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 815 i część gminy Milanów położona na wschód od drogi nr 813 w powiecie parczewskim,

—	gminy Janów Podlaski, Leśna Podlaska, Kodeń, Sławatycze, Sosnówka, Tuczna i Wisznice w powiecie bialskim,

—

gminy Jeziorzany, Michów, Kock, część gminy Firlej położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 19, część gminy Ostrów Lubelski położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę 821 biegnącą od zachodniej granicy gminy do miejscowości Ostrów Lubelski, a następnie przez drogę łączącą miejscowości Ostrów Lubelski, Głębokie i Stary Uścimów i część gminy Uścimów położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę biegnącą od zachodniej granicy gminy łączącą miejscowości Głębokie i Stary Uścimów i dalej w kierunku wschodnim do granicy gminy w powiecie lubartowskim,gminy Adamów, Serokomla i część gminy wiejskiej Łuków położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę biegnącą od północnej granicy gminy przez miejscowość Wólka Świątkowa do północnej granicy miasta Łuków, a następnie na północ i zachód od linii stanowiącej północną i zachodnią granicę miasta Łuków do jej przecięcia się z drogą nr 76 i na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 76 biegnącą od zachodniej granicy miasta Łuków do zachodniej granicy gminy wiejskiej Łuków w powiecie łukowskim,

—	gmina Baranów w powiecie puławskim,

—	gminy Nowodwór i Ułęż w powiecie ryckim.

4. Rumānija

Šādi Rumānijas apgabali:

—	Satu Mare county,

—	Tulcea county,

—	Constanța county,

—	Big Island of Brăila,

—	Pond of Ialomita.

IV DAĻA

Itālija

Šāds Itālijas apgabals:

—	tutto il territorio della Sardegna.

”

10.7.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 174/38

Labojums Komisijas 2018. gada 4. maija Regulā (ES) 2018/683, ar ko nosaka pagaidu antidempinga maksājumu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes autobusiem vai kravas automobiļiem paredzētu jaunu vai atjaunotu gumijas pneimatisko riepu, kuru slodzes indekss pārsniedz 121, importam un ar ko groza Īstenošanas regulu (ES) 2018/163

( “Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis” L 116, 2018. gada 7. maijs )

20. lappusē 119. apsvērumā:

tekstu:

“Viena Aeolus Group meitasuzņēmuma gadījumā (Pirelli Tyre Co., Ltd.) Komisija noteiktajā termiņā nesaņēma vajadzīgos datus, lai noteiktu eksporta cenu. Komisija 2018. gada 23. martā informēja uzņēmumu, ka tā saistīto importētāju iesūtītās anketas ir nepilnīgi aizpildītas un ka tam jāpārskata un atkārtoti jāiesniedz atbildes uz anketas jautājumiem. Uzņēmums tika informēts par to, ka gadījumā, ja noteiktajā termiņā netiks iesniegta izsmeļoša un precīza informācija, Komisija varētu izmantot pieejamos faktus atbilstīgi pamatregulas 18. pantam. Attiecīgais uzņēmums 2018. gada 4. aprīlī iesniedza pārskatītas atbildes. Tomēr Komisija uzskatīja, ka tās joprojām ir nepilnīgas, tāpēc tā nevarēja šīs atbildes apstrādāt dempinga un kaitējuma analīzes vajadzībām. Tā rezultātā Komisija ir noteikusi dempinga starpību, pamatojoties uz pārbaudītu informāciju, ko iesniedza citi pārbaudīti Aeolus Group uzņēmumi, proti, Aeolus Tyre un Chonche Auto Double Happiness Tyre. Aeolus Group atlikušās procedūras vajadzībām tika aicināta atjaunināt datus par Pirelli.”

lasīt šādi:

“Pirelli Tyre Co., Ltd. gadījumā Komisija noteiktajā termiņā nesaņēma vajadzīgos datus, lai noteiktu eksporta cenu. Komisija 2018. gada 23. martā informēja uzņēmumu, ka tā saistīto importētāju iesūtītās anketas ir nepilnīgi aizpildītas un ka tam jāpārskata un atkārtoti jāiesniedz atbildes uz anketas jautājumiem. Uzņēmums tika informēts par to, ka gadījumā, ja noteiktajā termiņā netiks iesniegta izsmeļoša un precīza informācija, Komisija varētu izmantot pieejamos faktus atbilstīgi pamatregulas 18. pantam. Attiecīgais uzņēmums 2018. gada 4. aprīlī iesniedza pārskatītas atbildes. Tomēr Komisija uzskatīja, ka tās joprojām ir nepilnīgas, tāpēc tā nevarēja šīs atbildes apstrādāt dempinga un kaitējuma analīzes vajadzībām. Tā rezultātā Komisija ir noteikusi dempinga starpību, pamatojoties uz pārbaudītu informāciju, ko iesniedza citi pārbaudīti Aeolus Group uzņēmumi, proti, Aeolus Tyre un Chonche Auto Double Happiness Tyre. Aeolus Group atlikušās procedūras vajadzībām tika aicināta atjaunināt datus par Pirelli.”

45. lappusē pielikumā:

tekstu:

“Quindao GRT Rubber Co. Ltd

C350 ”

lasīt šādi:

“Qingdao GRT Rubber Co., Ltd

C350 ”

10.7.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 174/39

Labojums Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2015/720 (2015. gada 29. aprīlis), ar ko groza Direktīvu 94/62/EK attiecībā uz vieglās plastmasas iepirkumu maisiņu patēriņa samazināšanu

( “Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis” L 115, 2015. gada 6. maijs )

11. lappusē 4. apsvēruma pirmajā teikumā:

tekstu:

“(4)	Lielākā daļa no Savienībā kopumā patērētajiem plastmasas iepirkumu maisiņiem ir vieglās plastmasas iepirkumu maisiņi, kuru materiāla biezums nepārsniedz 50 mikronus (“vieglās plastmasas iepirkumu maisiņi”), (..).”

lasīt šādi:

“(4)	Lielākā daļa no Savienībā kopumā patērētajiem plastmasas iepirkumu maisiņiem ir vieglās plastmasas iepirkumu maisiņi, kuru materiāla biezums nesasniedz 50 mikronus (“vieglās plastmasas iepirkumu maisiņi”), (..).”

12. lappusē 13. apsvērumā:

tekstu:

“(13)

Dalībvalstis var izvēlēties tos neattiecināt uz plastmasas iepirkumu maisiņiem, kuru materiāla biezums nepārsniedz 15 mikronus (“ļoti vieglās plastmasas iepirkumu maisiņi”), kas (..).”

lasīt šādi:

“(13)

Dalībvalstis var izvēlēties tos neattiecināt uz plastmasas iepirkumu maisiņiem, kuru materiāla biezums nesasniedz 15 mikronus (“ļoti vieglās plastmasas iepirkumu maisiņi”), kas (..).”

13. lappusē 1. panta 1) punktā (iekļautais 1.b punkts):

tekstu:

“1.b	“Plastmasas iepirkumu maisiņi” ir iepirkumu maisiņi ar vai bez roktura, kuri izgatavoti no plastmasas un patērētājiem tiek nodrošināti preču vai ražojumu tirdzniecības vietās.”

lasīt šādi:

“1.b	“Plastmasas iepirkumu maisiņi” ir iepirkumu maisiņi ar vai bez roktura, kuri izgatavoti no plastmasas un patērētājiem tiek darīti pieejami preču vai ražojumu tirdzniecības vietās.”

13. lappusē 1. panta 1) punktā (iekļautais 1.c punkts):

tekstu:

“1.c	“Vieglās plastmasas iepirkumu maisiņi” ir plastmasas iepirkumu maisiņi, kuru materiāla biezums nepārsniedz 50 mikronus.”

lasīt šādi:

“1.c	“Vieglās plastmasas iepirkumu maisiņi” ir plastmasas iepirkumu maisiņi, kuru materiāla biezums nesasniedz 50 mikronus.”

13. lappusē 1. panta 1) punktā (iekļautais 1.d punkts):

tekstu:

“1.d	“Ļoti vieglās plastmasas iepirkumu maisiņi” ir plastmasas iepirkumu maisiņi, kuru materiāla biezums nepārsniedz 15 mikronus un kuri nepieciešami higiēnas nolūkos vai (..).”

lasīt šādi:

“1.d	“Ļoti vieglās plastmasas iepirkumu maisiņi” ir plastmasas iepirkumu maisiņi, kuru materiāla biezums nesasniedz 15 mikronus un kuri nepieciešami higiēnas nolūkos vai (..).”

		ISSN 1977-0715
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 174

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	61. gadagājums 2018. gada 10. jūlijs

Saturs		II Neleģislatīvi akti	Lappuse
		STARPTAUTISKI NOLĪGUMI
	*	Padomes Lēmums (ES) 2018/966 (2018. gada 6. jūlijs) par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību un Japānu	1
		REGULAS
	*	Komisijas Deleģētā regula (ES) 2018/967 (2018. gada 26. aprīlis), ar kuru Deleģēto regulu (ES) Nr. 907/2014 groza attiecībā uz maksājuma termiņu neievērošanu un attiecībā uz izdevumu deklarāciju sagatavošanā piemērojamo maiņas kursu	2
	*	Komisijas Deleģētā regula (ES) 2018/968 (2018. gada 30. aprīlis), ar ko attiecībā uz invazīvo svešzemju sugu riska novērtējumiem papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1143/2014	5
	*	Komisijas Regula (ES) 2018/969 (2018. gada 9. jūlijs), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 999/2001 V pielikumu groza attiecībā uz prasībām, ko piemēro īpašo riska materiālu izņemšanai no mazajiem atgremotājiem ( 1)	12
	*	Komisijas Deleģētā direktīva (ES) 2018/970 (2018. gada 18. aprīlis), ar kuru groza II, III un V pielikumu Direktīvai (ES) 2016/1629, ar ko nosaka tehniskās prasības attiecībā uz iekšzemes ūdensceļu kuģiem	15
		LĒMUMI
	*	Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2018/971 (2018. gada 9. jūlijs), ar ko groza pielikumu Īstenošanas lēmumam 2014/709/ES par dzīvnieku veselības kontroles pasākumiem saistībā ar Āfrikas cūku mēri dažās dalībvalstīs (izziņots ar dokumenta numuru C(2018) 4460) ( 1)	20

	Labojumi
*	Labojums Komisijas 2018. gada 4. maija Regulā (ES) 2018/683, ar ko nosaka pagaidu antidempinga maksājumu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes autobusiem vai kravas automobiļiem paredzētu jaunu vai atjaunotu gumijas pneimatisko riepu, kuru slodzes indekss pārsniedz 121, importam un ar ko groza Īstenošanas regulu (ES) 2018/163 ( OV L 116, 7.5.2018. )	38
*	Labojums Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2015/720 (2015. gada 29. aprīlis), ar ko groza Direktīvu 94/62/EK attiecībā uz vieglās plastmasas iepirkumu maisiņu patēriņa samazināšanu ( OV L 115, 6.5.2015. )	39


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ.