31.5.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 134/1

(1)

Lai nodrošinātu Padomes Regulai (EEK) Nr. 2658/87 (2) pievienotās kombinētās nomenklatūras vienveidīgu piemērošanu, ir jāpieņem noteikumi par šīs regulas pielikumā minēto preču klasifikāciju.

(2)

Regulā (EEK) Nr. 2658/87 ir izklāstīti vispārīgie kombinētās nomenklatūras interpretācijas noteikumi. Minētie noteikumi attiecas arī uz jebkuru citu nomenklatūru, kura pilnīgi vai daļēji balstās uz KN vai pievieno tai papildu apakšnodaļas un ir izveidota ar īpašiem Savienības noteikumiem, lai piemērotu tarifu un citus pasākumus, kas saistīti ar preču tirdzniecību.

(3)

Šīs regulas pielikuma tabulas 1. ailē aprakstītās preces saskaņā ar minētajiem vispārīgajiem noteikumiem būtu jāklasificē ar minētās tabulas 2. ailē norādīto KN kodu atbilstīgi 3. ailē noteiktajam pamatojumam.

(4)

Ir lietderīgi noteikt, ka saistošo izziņu par tarifu, kas izdota attiecībā uz precēm, uz kurām attiecas šī regula, bet kas neatbilst šīs regulas noteikumiem, izziņas turētājs var turpināt izmantot noteiktu laikposmu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 952/2013 34. panta 9. punktu. Būtu jānosaka, ka minētais laikposms ir trīs mēneši.

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Muitas kodeksa komitejas atzinumu,

31.5.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 134/5

(1)

Padome ar Regulu (ES) Nr. 791/2011 (2) noteica atlikušo antidempinga maksājumu 62,9 % apmērā konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes stikla šķiedras sieta audumu importam. Pēc pretapiešanas izmeklēšanas saskaņā ar pamatregulas 13. pantu šie pasākumi vēlāk ar Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1371/2013 (3) tika attiecināti arī uz importu, kas nosūtīts no Indijas un Indonēzijas, deklarējot vai nedeklarējot Indijas un Indonēzijas izcelsmi (“paplašinātie pasākumi”). Ar šo pašu regulu viens Indijas ražotājs eksportētājs tika atbrīvots no šiem paplašinātajiem pasākumiem. Vēlāk ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2015/1507 (4) no paplašinātajiem pasākumiem tika atbrīvots vēl viens Indijas ražotājs eksportētājs.

(2)

Pēc pretapiešanas izmeklēšanas saskaņā ar pamatregulas 13. pantu antidempinga pasākumi tika attiecināti arī uz Malaiziju (5), Taivānu un Taizemi (6).

(3)

Patlaban spēkā esošie pasākumi ir antidempinga pasākumi, kas ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2017/1993 (7) noteikti pēc termiņbeigu pārskatīšanas, kurā tika apstiprināta pasākumu turpināšana.

(4)

Pēc tam Eiropas Komisija (“Komisija”) saskaņā ar pamatregulas 11. panta 4. punktu un 13. panta 4. punktu saņēma pieprasījumu pēc atbrīvojuma no antidempinga pasākumiem, kurus piemēro Ķīnas Tautas Republikas pārskatāmā ražojuma importam un kurus attiecina arī uz importu, kas nosūtīts no Indijas, deklarējot vai nedeklarējot Indijas izcelsmi.

(5)

Pieprasījumu 2017. gada 26. janvārī iesniedza SPG Glass Fibre PVT. LTD (“pieprasījuma iesniedzējs”) – pārskatāmā ražojuma ražotājs eksportētājs Indijā (“attiecīgā valsts”). Šis pieprasījums attiecās vienīgi uz iespēju iegūt atbrīvojumu no paplašinātajiem pasākumiem, ciktāl tas skar pieprasījuma iesniedzēju.

(6)

Komisija izskatīja pieprasījuma iesniedzēja sniegtos pierādījumus un atzina tos par pietiekamiem, lai sāktu izmeklēšanu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 4. punktu un 13. panta 4. punktu. Tāpēc Komisija 2017. gada 1. septembrī sāka izmeklēšanu, publicējot Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2017/1514 (8).

(7)

Turklāt atbilstoši Īstenošanas regulas (ES) 2017/1514 3. pantam Komisija deva rīkojumu muitas dienestiem veikt attiecīgus pasākumus, lai reģistrētu pārskatāmā ražojuma importu, kas nosūtīts no Indijas un ko pieprasījuma iesniedzējs ražo un pārdod eksportam uz Savienību, saskaņā ar pamatregulas 14. panta 5. punktu.

(8)

Ražojums, uz kuru attiecas šī pārskatīšana, ir stikla šķiedras sieta audums, kam gan garumā, gan platumā sieta acs izmērs ir lielāks par 1,8 mm un kas sver vairāk nekā 35 g/m2 (izņemot stikla šķiedras diskus), kā izcelsme ir Ķīnas Tautas Republikā vai ko nosūta no Indijas, neatkarīgi no tā, vai tam ir deklarēta Indijas izcelsme (“pārskatāmais ražojums”), un ko patlaban klasificē ar KN kodiem ex 7019 51 00 un ex 7019 59 00.

(9)

Pārskata periods aptvēra laikposmu no 2016. gada 1. jūlija līdz 2017. gada 30. jūnijam. Dati tika vākti no izmeklēšanas perioda, pēc kura tika noteikti paplašinātie pasākumi (no 2012. gada 1. aprīļa līdz 2013. gada 31. martam), līdz pārskata perioda beigām (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods”).

(10)

Komisija par pārskatīšanas sākšanu oficiāli paziņoja Savienības ražošanas nozarei, pieprasījuma iesniedzējam un Indijas valdībai. Ieinteresētās personas tika aicinātas darīt zināmu savu viedokli un tika informētas par iespēju pieprasīt uzklausīšanu. Netika saņemtas nekādas piezīmes, un ieinteresētās personas nepieprasīja uzklausīšanu Komisijā.

(11)

Komisija nosūtīja pieprasījuma iesniedzējam anketu un noteiktajā termiņā saņēma atbildi. Komisija pieprasīja un uz vietas pārbaudīja visu informāciju, kas bija nepieciešama pārskatīšanai. Pieprasījuma iesniedzēja telpās Mumbajā un Umbergaonā (Indija) tika veikts pārbaudes apmeklējums.

(12)

Pieprasījuma iesniedzējs ir SPG Glass Fibre PVT. LTD – pārskatāmā ražojuma ražotājs eksportētājs Indijā.

(13)

Komisija pārbaudīja, vai ir izpildīti atbrīvojuma piešķiršanas nosacījumi saskaņā ar pamatregulas 11. panta 4. punktu un 13. panta 4. punktu.

(14)

Izmeklēšanā apstiprinājās, ka pieprasījuma iesniedzējs nav eksportējis pārskatāmo ražojumu uz Savienību pretapiešanas izmeklēšanā, kuras rezultātā tika noteikti paplašinātie pasākumi, noteiktajā izmeklēšanas periodā, proti, no 2012. gada 1. aprīļa līdz 2013. gada 31. martam.

(15)

Izmeklēšanā apstiprinājās, ka pieprasījuma iesniedzējs nav saistīts ne ar vienu Ķīnas eksportētāju vai ražotāju, kam piemēro antidempinga pasākumus.

(16)

Turklāt izmeklēšanā apstiprinājās, ka pieprasījuma iesniedzējs patiešām ražo pārskatāmo ražojumu un nav iesaistīts pasākumu apiešanas praksē. Pieteikuma iesniedzējs ir integrēts ražotājs, kas iegādājas vietējā ražojuma stikla lodītes stikla šķiedras ražošanai un izmanto tās par izejvielu stikla šķiedras sieta audumiem. Gatavais produkts pēc tam tiek pastāvīgi pārdots iekšzemes tirgū. Tā kā pieprasījuma iesniedzējs vēlas eksportēt savas preces, nesen ir notikuši daži eksporta darījumi uz valstīm ārpus Eiropas Savienības.

(17)

Izmeklēšanā apstiprinājās, ka pieprasījuma iesniedzējs neiegādājas gatavu pārskatāmo ražojumu no Ķīnas Tautas Republikas, lai to tālāk pārdotu vai pārsūtītu uz Savienību.

(18)

Pieprasījuma iesniedzējs arī varēja sniegt līgumiski saistošus rakstiskus pierādījumus, kuros bija norādīts pienākums nosūtīt pārskatāmo ražojumu pircējam Savienībā. Sūtīšana vēl nav notikusi, jo pastāvēja savstarpēja vienošanās pirms tam sagaidīt šīs procedūras rezultātus.

(19)

Ar iepriekš minētajiem konstatējumiem tika iepazīstināts pieprasījuma iesniedzējs un Savienības ražošanas nozare, un tiem tika dota iespēja sniegt piezīmes. Pieprasījuma iesniedzējs atbildēja, ka piekrīt Komisijas secinājumiem.

(20)

Pēc informācijas izpaušanas piezīmes sniedza Savienības ražošanas nozare, iebilstot pret atbrīvojumu. Tā jo īpaši pauda šaubas par SPG ražošanas integrētību un konstatējumu, ka izejvielas nav Ķīnas izcelsmes. Tā arī apstrīdēja to, ka SPG pati censtos ražot stikla šķiedru, jo tas nozīmētu novecojušu kausēšanas procesu ar pārmērīgi augstām enerģijas izmaksām. Tā sūdzējās, ka publiski pieejamie lietas materiāli neļauj tai novērst šīs bažas, jo īpaši saistībā ar agrāk reģistrētajiem datiem.

(21)

Komisija publiski pieejamajiem lietas materiāliem pievienoja paskaidrojumu, kurā apstiprina, ka no 2016. gada, kad tika nopirktas attiecīgās iekārtas, SPG C tipa stikla šķiedras pavedienu un priekšdzijas iegādi aizstāja ar stikla šķiedras ražošanu no stikla šķiedras lodītēm, ko iegādājas Indijā, un tādējādi SPG kļuva par integrētu attiecīgā ražojuma ražotāju. Šie fakti un attiecīgais enerģijas izmaksu pieaugums tika apstiprināts pārbaudē uz vietas. Tomēr konstatējumi neļauj spriest par ražošanas procesa atbilstību. Tāpēc Savienības ražošanas nozares apgalvojumi tika noraidīti.

(22)

Saskaņā ar minētajiem konstatējumiem, kas aprakstīti no 13. līdz 18. apsvērumā, Komisija secina, ka pieprasījuma iesniedzējs atbilst atbrīvojuma piešķiršanas nosacījumiem saskaņā ar pamatregulas 11. panta 4. punktu un 13. panta 4. punktu un būtu jāiekļauj to uzņēmumu sarakstā, kuri ir atbrīvoti no antidempinga maksājuma, kas noteikts ar Īstenošanas regulu (ES) 2017/1993.

(23)

Saskaņā ar pamatregulas 13. panta 4. punktu pieprasījuma iesniedzēja ražotā pārskatāmā ražojuma importam piešķirtais atbrīvojums no paplašinātajiem pasākumiem paliek spēkā, ja atbrīvojums ir pamatots ar galīgi konstatētajiem faktiem. Ja jauni pirmšķietami pierādījumi liecina par kaut ko citu, Komisija var sākt izmeklēšanu, lai noteiktu, vai ir pamats atsaukt atbrīvojumu.

(24)

Pieprasījuma iesniedzēja ražotā pārskatāmā ražojuma importam atbrīvojums no paplašinātajiem pasākumiem tika piešķirts, pamatojoties uz šajā pārskatīšanā konstatētajiem faktiem. Tādējādi šis atbrīvojums ir piemērojams tikai tāda pārskatāmā ražojuma importam, ko nosūta no Indijas un ko ražo iepriekš minētā konkrētā juridiskā persona. Atbrīvojums nebūtu jāattiecina uz importētu pārskatāmo ražojumu, ko ražojis kāds uzņēmums, kura nosaukums nav konkrēti norādīts Īstenošanas regulas (ES) 2017/1993 1. panta 3. punktā, ieskaitot uzņēmumus, kas ir saistīti ar konkrēti norādītajiem uzņēmumiem, un tam būtu jāpiemēro minētajā regulā noteiktā atlikusī maksājuma likme.

(25)

Īstenošanas regula (ES) 2017/1993 būtu jāgroza, tās 1. panta 3. punktā iekļaujot SPG Glass Fibre PVT. LTD.

(26)

Lai izmantotu atbrīvojumu, muitas dienestiem būtu jāuzrāda rēķins, kas atbilst konkrētām prasībām. Tiek norādīts, ka šāda pati prasība ir piemērojama Montex Glass Fibre Industries Pvt.Ltd un Pyrotek India Pvt. Ltd. Šie uzņēmumi jau ir saņēmuši atbrīvojumu no spēkā esošajiem pasākumiem. Tā kā šis nosacījums nebija iekļauts Īstenošanas regulā (ES) 2017/1993, šis trūkums tiek labots ar šo regulu.

(27)

Šī regula ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi ar Regulas (ES) 2016/1036 15. panta 1. punktu izveidotā komiteja,

1)

regulas 1. panta 3. punktu aizstāj ar šādu

“3.   Ar šo galīgo antidempinga maksājumu, kuru piemēro Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes importam, kā noteikts 2. punktā, paplašina, attiecinot to arī uz to pašu stikla šķiedras sieta audumu importu, ko nosūta no Indijas un Indonēzijas, neatkarīgi no tā, vai tiem deklarēta Indijas un Indonēzijas izcelsme (Taric kodi 7019510014, 7019510015, 7019590014 un 7019590015), izņemot ražojumus, kurus ražo Montex Glass Fibre Industries Pvt. Ltd (Taric papildu kods B942), Pyrotek India Pvt. Ltd (Taric papildu kods C051) un SPG GLASS FIBRE PVT. LTD (Taric papildu kods C205), uz to pašu stikla šķiedras sieta audumu importu, ko nosūta no Malaizijas, neatkarīgi no tā, vai tiem deklarēta Malaizijas izcelsme (Taric kodi 7019510011 un 7019590011), kā arī uz to pašu stikla šķiedras sieta audumu importu, ko nosūta no Taivānas un Taizemes, neatkarīgi no tā, vai tiem deklarēta Taivānas un Taizemes izcelsme (Taric kodi 7019510012, 7019510013, 7019590012 un 7019590013).

Montex Glass Fibre Industries Pvt. Ltd, Pyrotek India Pvt. Ltd un SPG Glass Fibre PVT. LTD piešķirto atbrīvojumu piemēro, ja dalībvalstu muitas dienestiem tiek uzrādīts derīgs rēķins, kas atbilst šīs regulas II pielikumā izklāstītajām prasībām. Ja neiesniedz šādu rēķinu, piemēro 1. punktā noteikto antidempinga maksājumu.”;

2)

šīs regulas pielikumā esošo tekstu pievieno kā II pielikumu.

31.5.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 134/10

(1)

Saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 193. pantu ikviens nodokļa maksātājs, kas veic preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu, par kuru uzliek nodokli, parasti ir atbildīgs par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) nomaksu nodokļu iestādēm.

(2)

Vēstulē, kas Komisijā reģistrēta 2017. gada 13. jūlijā, Ungārija lūdza atļauju ieviest pasākumu, ar kuru atkāpjas no Direktīvas 2006/112/EK 193. panta (“īpašais pasākums”) attiecībā uz personu, kura ir atbildīga par PVN nomaksu gadījumos, kad konkrētas preču piegādes un pakalpojumu sniegšanu veic nodokļa maksātājs, kam piemēro likvidāciju vai jebkādu citu procedūru, kurā tas juridiski atzīts par maksātnespējīgu.

(3)

Saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 395. panta 2. punkta otro daļu Komisija ar 2018. gada 15. janvāra vēstulēm Ungārijas iesniegto pieprasījumu nosūtīja pārējām dalībvalstīm. Komisija 2018. gada 16. janvāra vēstulē paziņoja Ungārijai, ka tās rīcībā ir visa informācija, kas vajadzīga, lai izvērtētu pieprasījumu.

(4)

Ungārija apgalvo, ka nodokļa maksātāji, kam piemēro likvidāciju vai maksātnespējas procedūru, bieži nenomaksā PVN, kas maksājams nodokļu iestādēm. Savukārt pircējs, kurš ir nodokļa maksātājs ar atskaitījuma tiesībām, joprojām var atskaitīt attiecīgo PVN, negatīvi ietekmējot budžetu un finansējot likvidāciju. Ungārija ir arī konstatējusi krāpšanas gadījumus, kad likvidācijā esoši uzņēmumi izdod fiktīvus rēķinus aktīviem uzņēmumiem un ievērojami samazina nodokli, kas tiem jāmaksā, bez garantijas, ka rēķina izdevējs samaksās maksājamo PVN.

(5)

Saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 199. panta 1. punkta g) apakšpunktu dalībvalstis var noteikt, ka par PVN nomaksu atbildīgā persona ir nodokļa maksātājs, kuram piegādā nekustamo īpašumu, kurš pārdots tiesas izsolē (“apgrieztās maksāšanas mehānisms”). Lai novērstu valsts ieņēmumu zaudējumus, Ungārija ir lūgusi atkāpi no Direktīvas 2006/112/EK 193. panta, lai tai atļautu ieviest apgrieztās maksāšanas mehānismu citām preču piegādēm un pakalpojumu sniegšanai, ko veic nodokļa maksātāji, kuriem piemēro maksātnespējas procedūru, proti, kapitālieguldījumu preču piegādēm un citu tādu preču piegādēm vai tādu pakalpojumu sniegšanai, kuru atvērtā tirgus vērtība pārsniedz HUF 100 000.

(6)

Pamatojoties uz Ungārijas sniegto informāciju, tad, ja minētajos konkrētajos gadījumos noteiktu, ka par PVN nomaksu atbildīgais nodokļa maksātājs ir saņēmējs, tiks vienkāršota PVN iekasēšanas procedūra un novērsta nodokļu nemaksāšana un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas. Ungārija uzskata, ka īpašais pasākums arī ierobežos valsts ieņēmumu zaudējumus un ka tā rezultātā radīsies papildu ieņēmumi.

(7)

Tāpēc būtu jāatļauj Ungārijai piemērot apgrieztās maksāšanas mehānismu kapitālieguldījumu preču piegādēm un citu preču piegādēm vai pakalpojumu sniegšanai, kuru atvērtā tirgus vērtība pārsniedz HUF 100 000, ko veic nodokļa maksātājs, kam piemēro likvidāciju vai jebkādu citu procedūru, kurā tas juridiski atzīts par maksātnespējīgu.

(8)

Īpašajam pasākumam būtu jāierobežo termiņš.

(9)

Ņemot vērā īpašā pasākuma darbības jomu un pirmreizīgumu, ir svarīgi novērtēt tā ietekmi. Tādēļ, ja Ungārija apsvērtu īpašā pasākuma pagarināšanu pēc 2021. gada, tai būtu ne vēlāk kā līdz 2020. gada 31. decembrim Komisijai jāiesniedz ziņojums, kurā ietverts īpašā pasākuma izvērtējums, kopā ar pagarinājuma lūgumu.

(10)

Īpašajam pasākumam būs vien nenozīmīga ietekme uz galapatēriņa posmā iekasētajiem kopējiem nodokļa ieņēmumiem, un tam nebūs nelabvēlīgas ietekmes uz Savienības pašu resursiem, ko veido PVN,

a)

kapitālieguldījumu preču piegāde, ko veic nodokļa maksātājs, kam piemēro likvidāciju vai jebkādu citu procedūru, kurā tas juridiski atzīts par maksātnespējīgu;

b)

citu preču piegāde un pakalpojumu sniegšana, kuru atvērtā tirgus vērtība piegādes vai sniegšanas brīdī pārsniedz HUF 100 000, ko veic nodokļa maksātājs, kam piemēro likvidāciju vai jebkādu citu procedūru, kurā tas juridiski atzīts par maksātnespējīgu.

31.5.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 134/12

(1)

Eiropas Komisija 2012. gada jūlijā pieņēma zinātniskās informācijas paketi, ko veido paziņojums “Virzība uz labāku piekļuvi zinātniskai informācijai: arvien lielāki ieguvumi no publiskajiem ieguldījumiem pētniecībā” (1) un Komisijas Ieteikums 2012/417/ES (2). Ieteikumā 2012/417/ES norādīts, ka Komisija izvērtēs visā Savienībā panākto progresu, lai konstatētu, vai izklāstīto mērķu sasniegšanai ir vajadzīgas papildu darbības.

(2)

Paziņojumā “Digitālā vienotā tirgus stratēģija Eiropai” (3) uzsvērts, ka datu izplatīšana ir svarīgs ekonomikas izaugsmes, inovācijas un digitalizācijas katalizators visās tautsaimniecības nozarēs, jo īpaši attiecībā uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (un jaunuzņēmumiem) un sabiedrību kopumā. Paziņojumā atzīts, ka lielie dati un augstas veiktspējas skaitļošana maina to, kā notiek pētniecība un zināšanu kopīgošana, un ir daļa no virzības uz efektīvāku un elastīgāku atvērto zinātni (4). Tajā teikts, ka Komisija veicinās piekļuvi publiskiem datiem, lai sekmētu inovāciju, un strādās, lai Eiropas mākoņdatošanas iniciatīvas satvarā radītu atvērtu zinātnes mākoni pētniecībai. Vidusposma pārskatā par digitālā vienotā tirgus stratēģijas īstenošanu (5) Komisija informēja par nolūku vēl vairāk uzlabot “publisku un par publiskiem līdzekļiem finansētu datu pieejamību un atkalizmantošanu”.

(3)

Paziņojumā “Eiropas mākoņdatošanas iniciatīva: konkurētspējīgas datu un zināšanu ekonomikas veidošana Eiropā” (6) ir sniegts racionāls un vispārīgs plāns Eiropas atvērtās zinātnes mākoņa (EOSC) izveidei, tādējādi zinātnes aprindām radot uzticamu un atvērtu vidi zinātnisko datu un rezultātu glabāšanai, kopīgošanai un atkalizmantošanai. Tajā paziņots arī, ka Komisija pārskatīs Ieteikumu 2012/417/ES par piekļuvi zinātniskajai informācijai un tās saglabāšanu, lai veicinātu zinātnisko datu kopīgošanu, stimulu shēmu un atlīdzības sistēmu izveidi, kā arī izglītības un apmācības programmu izstrādi pētniekiem un uzņēmumiem datu kopīgošanas jomā. Komisijas dienestu darba dokumentā “EOSC īstenošanas ceļvedis” (7) ir publicēti apspriedēs ar dalībvalstīm un ieinteresētajām personām par iespējamiem EOSC pārvaldības un finansēšanas mehānismiem sasniegtie rezultāti, kā arī sīkāka informācija par darbības virzieniem saistībā ar EOSC kā pētniecības datu infrastruktūru federācijas izveidi.

(4)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2003/98/EK (8) ir noteikts princips, ka visiem [valsts] publiskā sektora iestāžu rīcībā esošiem pieejamiem datiem ir jābūt pieejamiem visām ieinteresētajām personām atkalizmantošanai komerciāliem un nekomerciāliem mērķiem bez diskriminējošiem nosacījumiem attiecībā uz salīdzināmām atkalizmantošanas kategorijām un par maksu, kas nepārsniedz datu izplatīšanas robežizmaksas.

(5)

Atvērtās piekļuves (9) politikas mērķis ir bez maksas un atvērtā un nediskriminējošā veidā iespējami agri izplatīšanas procesā nodrošināt pētniekiem un sabiedrībai kopumā piekļuvi zinātniski recenzētām publikācijām, pētījumu datiem un citiem pētījumu rezultātiem un nodrošināt zinātnisko pētījumu rezultātu izmantošanas un atkalizmantošanas iespēju. Atvērta piekļuve palīdz uzlabot kvalitāti, samazināt nevajadzīgu pētījumu dublēšanos, paātrināt zinātnisko progresu, apkarot krāpniecību zinātnes jomā un var kopumā veicināt ekonomisko izaugsmi un inovāciju. Papildus atvērtai piekļuvei par zinātnes standartpraksi kļūst arī datu pārvaldības plānošana.

(6)

Atvērtā piekļuve ir izplatīšanas līdzeklis pētniekiem, kuri var nolemt publicēt savu darbu, jo īpaši saistībā ar no publiskiem līdzekļiem finansētu pētniecību. Licencēšanas risinājumu mērķim vajadzētu būt zinātnisko publikāciju izplatīšanas un atkalizmantošanas veicināšanai.

(7)

Zinātnisko pētījumu rezultātu saglabāšana ir sabiedrības interesēs. Parasti šis uzdevums ir ticis uzticēts bibliotēkām vai arhīviem, jo īpaši nacionālajām bibliotēkām, kurās glabājas obligātie eksemplāri. Tomēr pētniecības rezultātu apjoms pastāvīgi pieaug. Lai būtu iespējams ilglaicīgi saglabāt pētniecības rezultātus digitālā formātā, būtu jāievieš mehānismi, infrastruktūras un programmatūras risinājumi. Saglabāšanai ļoti būtisks ir ilgtspējīgs finansējums, jo digitalizēta satura pārzināšanas izmaksas joprojām ir samērā augstas. Ņemot vērā to, cik svarīgi ir pētījumu rezultātus saglabāt turpmākai lietošanai, būtu jāiesaka dalībvalstīm izstrādāt vai nostiprināt politiku šajā jomā.

(8)

Tehnoloģiju attīstība ir ļāvusi radīt tīmeklī izvietotas pētniecības infrastruktūras, ko izveidojušas valstu valdības, universitātes vai pētniecības organizācijas. Tās atbalsta šā ieteikuma mērķu sasniegšanu, palīdzot pētniekiem pārvaldīt savu pētījumu rezultātus un nodrošinot to izplatīšanu. Paziņojumā par Eiropas mākoņdatošanas iniciatīvu tika norādīts, ka “Eiropas atvērtās zinātnes mākonis sāks darbu, apvienojot esošās zinātnisko datu infrastruktūras, kas pašlaik ir izkaisītas dažādās nozarēs un dalībvalstīs”. Ir lietderīgi apzināt un ieteikt valsts līmeņa pasākumus, kas varētu nodrošināt EOSC pienācīgu darbību un izmantošanu.

(9)

Laika gaitā tehnoloģiju attīstība zinātnes pasaulē ir radījusi būtiskas pārmaiņas, tai pārejot uz aizvien sadarbīgāku metožu izmantošanu, un pastāvīgi veicinājusi zinātniskā materiāla apjoma pieaugumu. Tādā zinātniskajā pieejā, kas kļūst aizvien sadarbīgāka un pārredzamāka, būtu jānodrošina, ka pētnieki jebkurā izglītības vai karjeras posmā var paaugstināt savu profesionālos kvalifikāciju, tostarp studējot augstākās izglītības programmās. Pētniekiem vajadzētu arī būt iespējai pilnveidot attiecīgās prasmes, lai pilnībā iekļautos atvērtajā zinātnē, kā izklāstīts “Digitālās izglītības rīcības plānā” (10).

(10)

Stimuli un atalgojums ir svarīgi profesionālās karjeras aspekti. Pētnieki tiek mudināti veikt starpvalstu, starpdisciplīnu un starpnozaru pētījumus un piedalīties savu rezultātu kopīgošanā, taču bieži vien viņi par to netiek atalgoti un tas neatspoguļojas viņu profesionālās karjeras attīstībā. Tiek izstrādāti pārredzami un uzticami rādītāji, lai atbalstītu atvērtās zinātnes praksi mūsdienīgās universitātēs. Lai labāk novērtētu Eiropas pētniecības kvalitāti, sniegtu vērtīgus stimulus pētniekiem dalīties ar savu pētījumu rezultātiem un panāktu, ka universitātes kļūst vairāk orientētas uz uzņēmējdarbību, vienlaikus veicinot konkurenci iekšējā tirgū, varētu izmantot uzlabotus atalgošanas mehānismus, kuros ņemti vērā jaunas paaudzes rādītāji.

(11)

Dalībvalstīm vajadzētu turpināt atbalstīt atvērto zinātni un atvērto piekļuvi, kā minēts Padomes secinājumos par “atvērtu, intensīvas datplūsmas un tīklā saslēgtu pētniecību kā ātrākas un plašākas inovācijas virzītājspēku” (11) un par “pāreju uz atvērtās zinātnes sistēmu” (12).

(12)

Virzība uz atvērtu piekļuvi ir pasaules mēroga centieni. Dalībvalstis ir piedalījušās šajos centienos, un tās būtu jāatbalsta, lai palīdzētu pasaules mērogā veicināt atvērtu un sadarbīgu pētniecības vidi, kas balstīta uz savstarpības principu. Atvērtā zinātne ir svarīgs elements dalībvalstu politikā, kas vērsta uz atbildīgu pētniecību un atvērtu inovāciju. Pētniecības un finansēšanas politikai būtu jāpielāgojas šai jaunajai videi, kurā kļūst pieejamas jaunās digitālās tehnoloģijas.

(13)

Komisija ir rādījusi piemēru, kā uzlabot pieeju atvērtās zinātnes vidē iegūtiem pētniecības rezultātiem un to atkārtotu izmantošanu, tostarp pamatprogrammās, kā arī piemērojot atvērtu datu politiku Komisijas Kopīgā pētniecības centra pētījumu datiem.

(14)

Jomās, uz kurām attiecas Ieteikums 2012/417/ES un citi iepriekšējos apsvērumos uzskaitītie dokumenti, ir gūti daudzi panākumi, tomēr visi mērķi vēl nav sasniegti, un dažādās dalībvalstīs sasniegtais atšķiras. Visās dalībvalstīs ir nepieciešami lielāki pūliņi, lai pilnīgāk tiktu izmantots Eiropas pētniecības un inovācijas potenciāls.

(15)

Šis ieteikums pamatojas uz Ieteikumu 2012/417/ES un to aizstāj,

1.

Dalībvalstīm atbilstīgi ES acquis attiecībā uz autortiesībām un blakustiesībām būtu jānodrošina, ka šādas politikas vai rīcības plānu rezultātā:

2.

3.

Dalībvalstīm vajadzētu nodrošināt, ka šādas politikas vai rīcības plānu rezultātā:

4.

5.

Dalībvalstīm vajadzētu nodrošināt, ka šādas politikas vai rīcības plānu rezultātā:

6.

Dalībvalstīm vajadzētu nodrošināt, ka šādas politikas vai valstu rīcības plānu rezultātā:

7.

8.

Dalībvalstīm vajadzētu nodrošināt, ka šādas politikas vai rīcības plānu rezultātā:

9.

Dalībvalstīm vajadzētu nodrošināt, ka šādas politikas vai rīcības plānu rezultātā:

10.

Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka:

11.

12.

31.5.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 134/19

31.5.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 134/19