22.5.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 125/1

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2018/746

(2018. gada 18. maijs),

ar ko Īstenošanas regulu (ES) Nr. 809/2014 groza attiecībā uz vienoto pieteikumu grozīšanu un maksājuma pieprasījumiem, un pārbaudēm

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1306/2013 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un Padomes Regulu (EEK) Nr. 352/78, (EK) Nr. 165/94, (EK) Nr. 2799/98, (EK) Nr. 814/2000, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 485/2008 atcelšanu (1) un jo īpaši tās 62. panta 2. punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunktu un 78. panta pirmās daļas b) un c) apakšpunktu,

tā kā:

(1)

Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 809/2014 (2) 15. panta 2.a punktā ir noteikts termiņš, kurā saņēmēji var grozīt savu vienoto pieteikumu vai maksājuma pieprasījumu pēc priekškontroļu rezultātu paziņošanas. Lai nodrošinātu, ka pret saņēmējiem tiek ievērota vienāda attieksme, ir lietderīgi nodrošināt, ka visiem saņēmējiem vienmēr ir vienāds dienu skaits, kurās tie pēc priekškontroļu rezultātu paziņošanas termiņa beigām var grozīt savu vienoto pieteikumu vai maksājuma pieprasījumu.

(2)

Īstenošanas Regulas (ES) Nr. 809/2014 24. panta 4. punktā paredzēts, ka fiziskas pārbaudes uz vietas ir jāveic tad, ja satelītfotogrāfiju vai aerofotogrāfiju interpretēšana nesniedz pārliecinošus rezultātus attiecībā uz atbilstības kritēriju izpildīšanu vai pareizo tās platības lielumu, uz kuru attiecas administratīvās pārbaudes vai pārbaudes uz vietas. Jaunās tehnoloģijas, piemēram, bezpilota gaisa kuģu sistēmas, fotogrāfijas ar ģeolokalizāciju, GNSS uztvērēji apvienojumā ar EGNOS un Galileo, Copernicus Sentinel satelītdati un citas, sniedz attiecīgus datus par darbībām, kas tiek veiktas lauksaimniecības platībās. Lai mazinātu kontroles slogu kompetentajām iestādēm un saņēmējiem, bet jo īpaši – uz vietas veicamo fizisko pārbaužu skaitu, kā arī vairāk izmantotu jaunās tehnoloģijas integrētajā administrācijas un kontroles sistēmā, ir lietderīgi atļaut, ka attiecīgos pierādījumus, kas iegūti, izmantojot šādas tehnoloģijas, kā arī citus attiecīgus dokumentāros pierādījumus izmanto, lai pārbaudītu, vai ir ievēroti atbilstības kritēriji, saistības vai citi pienākumi attiecīgajai atbalsta shēmai vai atbalsta pasākumam, kā arī atbilstība prasībām un standartiem, kas attiecas uz savstarpēju atbilstību. Fiziskās pārbaudes šajā jomā joprojām ir nepieciešamas, ja šiem pierādījumiem nav pārliecinošu rezultātu.

(3)

Copernicus Sentinel satelītdati apvienojumā ar EGNOS/Galileo datiem sniedz būtiskus un pilnīgus, brīvus un atklātus datus, kas ļauj uzraudzīt visas lauksaimniecības platības dalībvalstīs. Ir lietderīgi atļaut dalībvalstīm vai reģioniem izmantot alternatīvu metodi pārbaužu veikšanai, sistemātiski izmantojot šādus vai līdzīgus datus un apstrādājot tos automatizētā veidā, kā arī sekot līdzi gadījumiem, kad datu automatizēta apstrāde noved pie nepārliecinošiem rezultātiem, neapdraudot sistēmas veiktspēju vajadzīgā pārliecības līmeņa nodrošināšanā par izdevumu likumību un pareizību (turpmāk tekstā “uzraudzība”). Tādēļ būtu jānodrošina tiesiskais regulējums, lai noteiktu nosacījumus, ar kādiem uzraudzības pārbaudes dalībvalstī vai reģionā var aizstāt ar platību saistītās pārbaudes uz vietas.

(4)

Ja uzraudzības pārbaudes ļauj kompetentajai iestādei secināt, ka ir jāpiemēro administratīvais sods, kas noteikts Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 640/2014 (3) 19.a panta 3. punktā, būtu jāparedz, ka pēckontrole uz vietas saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 809/2014 33.a pantu nav nepieciešama.

(5)

Ņemot vērā sākotnējo ieguldījumu, kas kompetentajām iestādēm vajadzīgs, lai pašreizējās pārbaudes uz vietas aizstātu ar uzraudzības pārbaudēm, ir lietderīgi paredzēt zināmu elastību, lai uzraudzības pārbaudes varētu veikt tikai attiecībā uz konkrētām atbalsta shēmām, atbalsta pasākumiem vai darbību veidiem, un paredzēt arī uzraudzības pārbaužu ieviešanas pakāpeniskumu konkrētai atbalsta shēmai vai atbalsta pasākumam. Pakāpeniskās ieviešanas periodā, kas būtu jāierobežo laikā, lai nodrošinātu vienādu attieksmi pret visiem saņēmējiem, jaunajiem noteikumiem būtu jānodrošina, ka dalībvalstis vai reģioni uzraudzības pārbaužu izmantošanu pakāpeniski paplašinātu uz visu apgabalu, uz ko attiecas atbalsta shēma vai atbalsta pasākums. Šāda pieeja ļaus dalībvalstīm vai reģioniem sagatavoties pilnīgai uzraudzības īstenošanai un pilnveidot pēcpasākumu procedūras un IT rīkus, ko izmanto datu analizēšanai. Ja uzraudzības pārbaužu darbības joma ir ierobežota un attiecas tikai uz apgabaliem, kas izraudzīti, pamatojoties uz skaidri noteiktiem, objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem, tad uzraudzības pārbaudes būtu jāattiecina uz visiem saņēmējiem šādos apgabalos.

(6)

Ir lietderīgi noteikt minimālu kontroles līmeni, lai nodrošinātu, ka pārbaudes par atbilstības nosacījumu, prasību un citu pienākumu izpildīšanu, ir apmierinošas gadījumos, kad dati, ko sniedz Copernicus Sentinel satelīti, nav atbilstoši. Fiziskās pārbaudes uz lauka būtu nepieciešamas tikai tad, ja pierādījumi, kas savākti, izmantojot jaunās tehnoloģijas, piemēram, fotogrāfijas ar ģeolokalizāciju, bezpilota gaisa kuģu sistēmas vai attiecīgie dokumentārie pierādījumi, nedod pārliecinošus rezultātus vai ja kompetentās iestādes jau paredz, ka nevienu šāda veida pierādījumu, ar ko varētu efektīvi uzraudzīt atbilstības nosacījumu, prasību un citu saistību izpildīšanu, nav iespējams kontrolēt.

(7)

Rezultāti, kas gūti Copernicus Sentinel satelītdatu vai līdzīgu datu automatizētā analīzē, var būt par rīku, lai palīdzētu saņēmējiem ievērot prasības. Brīdinājuma paziņojumus par iespējamu neatbilstību būtu jāpaziņo saņēmējiem, bet valsts iestāžu pienākums būtu izveidot attiecīgus rīkus šāda mērķa sasniegšanai. Ir lietderīgi noteikt, ka saziņa ar saņēmējiem par šiem rezultātiem nav uzskatāma par paziņojumu, ar ko saņēmēju brīdina par kompetentās iestādes nodomu veikt pārbaudi uz vietas. Saņēmējiem būtu arī jādod iespēja labot savus atbalsta pieteikumus vai maksājuma pieprasījumus, lai koriģētu viņu deklarāciju par lauksaimniecības zemju platību izmantošanu, ar nosacījumu, ka minētās prasības ir izpildītas. Ir lietderīgi arī atļaut dalībvalstīm noteikt termiņu, līdz kuram šādus grozījumus var pieņemt.

(8)

Ir lietderīgi precizēt, ka pieteikumiem vai pieteikumu iesniedzējiem, kas nav pieņemami vai kam nav tiesību saņemt maksājumu uz vietas veikto pārbaužu laikā, nevajadzētu būt daļai no pārbaudes ģenerālkopas, no kuras veido izlasi, lai izpildītu minimālo kontroles intensitāti. Būtu arī jāparedz, ka šie pieteikumi vai dati, kas attiecas uz šiem pieteikuma iesniedzējiem, būtu jāizmanto kontrolpārbaudēm, lai pieņemamajos pieteikumos varētu atklāt divkāršus pieprasījumus un informāciju, kas noderīga zemes gabalu identifikācijas sistēmas atjaunināšanai.

(9)

Lai precizētu uz vietas veicamo pārbaužu darbības jomu attiecībā uz pārveidošanas pienākumu gadījumos, kad netiek ievērots pienākums par ekoloģiski jutīgu ilggadīgo zālāju platībām, ir lietderīgi paredzēt, ka tad, lai pārbaudītu, vai pārveidošanas saistības ir tikušas ievērotas, pārbaudes uz vietas būtu jāveic zemes gabalos, kam jābūt pārveidotiem.

(10)

Lai dalībvalstīm ļautu optimizēt savu izlases veidošanu, ir lietderīgi paredzēt lielāku elastību pārbaudes izlases veidošanā, kā izklāstīts Īstenošanas regulas (ES) Nr. 809/2014 30.–33. pantā. Obligāto izlases metodi vajadzētu aizstāt ar vispārīgiem principiem par to, kā izlases paraugi kārtojami. Turklāt, lai iegūtu reprezentatīvu kļūdas īpatsvaru, būtu jāparedz nejaušās izlases minimums katrai atbalsta shēmai un katram atbalsta pasākumam. Lai pārbaudēm attiecībā uz zaļo maksājumu saglabātu uz risku balstīto pieeju, ir lietderīgi arī noteikt metodi, pēc kādas veidot attiecīgo pārbaudes izlasi.

(11)	Lai veicinātu integrētās sistēmas ieviešanu un samazinātu kontroļu veikšanai vajadzīgo laiku, platības mērīšanas pārbaudē iespēju aprobežoties ar nejaušu izlasi, kurā ietilpst 50 % no deklarētajiem lauksaimniecības zemes gabaliem, būtu jāattiecina arī uz pārbaudēm par atbilstību.

(12)	Lai pārraudzītu uzraudzības pārbaužu īstenošanu, būtu jāparedz paziņošanas pienākums dalībvalstīm.

(13)	Tāpēc Īstenošanas regula (ES) Nr. 809/2014 būtu attiecīgi jāgroza.

(14)

Lai dalībvalstis savās integrētajās administrācijas un kontroles sistēmās varētu izmantot jaunās tehnoloģijas iespējami drīz, jaunie noteikumi par vienoto pieteikumu, maksājuma pieprasījumu un pārbaudēm būtu jāpiemēro, sākot ar 2018. pieprasījumu gadu. Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(15)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Tiešo maksājumu komitejas un Lauku attīstības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Īstenošanas regulu (ES) Nr. 809/2014 groza šādi:

regulas 15. pantu groza šādi:

iekļauj šādu 1.b punktu:

“1.b Ja uzraudzības pārbaudes tiek veiktas saskaņā ar 40.a pantu, saņēmēji drīkst izdarīt izmaiņas vienotajā pieteikumā vai maksājuma pieprasījumā attiecībā uz atsevišķu lauksaimniecības zemes gabalu izmantojumu ar nosacījumu, ka ir ievērotas prasības, kas paredzētas attiecīgajās tiešo maksājumu shēmās vai lauku attīstības pasākumos.”;

panta 2.a punktu aizstāj ar šādu:

“2.a Izmaiņas pēc priekškontrolēm, kas veiktas saskaņā ar 1.a punktu, paziņo kompetentajai iestādei ne vēlāk kā deviņās kalendārajās dienās pēc galīgā termiņa 11. panta 4. punktā minēto priekškontroļu rezultātu paziņošanai saņēmējam.

Šādu paziņojumu sniedz vai nu rakstiski, vai izmantojot ģeotelpiskā atbalsta pieteikuma veidlapu.”;

iekļauj šādu 2.b punktu:

“2.b Izmaiņas, kas veiktas saskaņā ar 1.b punktu, paziņo kompetentajai iestādei līdz datumam, ko noteikusi minētā kompetentā iestāde. Attiecīgais datums ir vismaz 15 kalendārās dienas pirms dienas, kad izdarāms pirmais maksājums vai avansa maksājums saņēmējiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 75. pantu.

Šādu paziņojumu sniedz vai nu rakstiski, vai izmantojot ģeotelpiskā atbalsta pieteikuma veidlapu.”;

d)	panta 3. punktam pievieno šādu otro daļu: “Šā punkta pirmās daļas vajadzībām pienākumu, kas paredzēts 40.a panta 1. punkta d) apakšpunktā, neuzskata par paziņojumu saņēmējam par kompetentās iestādes nodomu veikt pārbaudi uz vietas.”;

regulas 24. panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4. Kompetentā iestāde veic fiziskas pārbaudes uz vietas gadījumos, kad satelītfotografēšanas vai aerofotografēšanas ortoattēlu fotointerpretācija vai citi attiecīgi pierādījumi, ieskaitot pierādījumu, ko sniedz saņēmējs pēc kompetentās iestādes pieprasījuma, nenodrošina rezultātus, kas kompetentajai iestādei ļautu izdarīt galīgus secinājumus par tās platības atbilstību vai – attiecīgā gadījumā – pareizo lielumu, kurā veicamas administratīvās pārbaudes vai pārbaudes uz vietas.”;

regulas 29. panta 1. punktam pievieno šādu trešo daļu:

“Datus no tādiem pieteikumiem vai par tādiem pieteikuma iesniedzējiem, kuri atzīti attiecīgi par nepieņemamiem vai tādiem, kuriem nav tiesību saņemt maksājumu, kā minēts 34. panta 1. punktā, izmanto šā punkta pirmās daļas a), c) un e) apakšpunkta vajadzībām.”;

regulas 31. panta 1. punkta g) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“g)	100 % no visiem zemes gabaliem, kuriem piemēro pienākumu zemi atkal pārveidot par ilggadīgajiem zālājiem saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) Nr. 639/2014 42. pantu;”;

regulas 33.a panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Šā panta 1. punktā minētā pēckontrole uz vietas nav nepieciešama, ja konstatēšanas gadā pēc konstatētās pārdeklarēšanas ir veikta attiecīgo atsauces zemes gabalu atjaunināšana lauksaimniecībā izmantojamo zemes gabalu identifikācijas sistēmā, kā minēts Deleģētās regulas (ES) Nr. 640/2014 5. pantā, vai ja uzraudzības pārbaudes, kā minēts šīs regulas 40.a pantā, attiecīgajai atbalsta shēmai vai atbalsta pasākumam veic nākamajā pieprasījumu gadā un ļauj kompetentajai iestādei secināt, vai ir jāpiemēro administratīvais sods, kas noteikts Deleģētās regulas (ES) Nr. 640/2014 19.a panta 3. punktā.”;

regulas 34. pantu groza šādi:

panta 1., 2. un 3. punktu aizstāj ar šādiem:

“1. Pieteikumi vai pieteikumu iesniedzēji, kas iesniegšanas laikā vai pēc administratīvās pārbaudes vai pārbaudes uz vietas atzīti attiecīgi par nepieņemamiem vai tādiem, kuriem nav tiesību saņemt maksājumu, nav daļa no pārbaudes ģenerālkopas.

2. Šīs regulas 30. un 31. panta vajadzībām izlases veidošana nodrošina to, ka:

a)	no 1 % līdz 1,25 % no pārbaudes ģenerālkopas, kā minēts 30. panta a)–f) un h) apakšpunktā un 31. panta 1. punkta a), c), d) un e) apakšpunktā, atlasa pēc nejaušības principa;

b)	no 0,6 % līdz 0,75 % no pārbaudes ģenerālkopas, kas minēta 31. panta 1. punkta b) apakšpunktā, atlasa pēc nejaušības principa;

c)	no 4 % līdz 5 % no pārbaudes ģenerālkopas, kas minēta 31. panta 1. punkta h) apakšpunktā, atlasa pēc nejaušības principa;

d)	pārējos saņēmējus pārbaudes izlasē, kas minēta 31. panta 1. punkta a)–e) un h) apakšpunktā, atlasa, pamatojoties uz riska analīzi.

Šīs regulas 31. panta vajadzībām dalībvalstis nodrošina pārbaudes izlases reprezentativitāti attiecībā uz dažādām praksēm.

Papildu saņēmējus, kuri jāpārbauda uz vietas, 31. panta 3. punkta pirmās daļas vajadzībām, atlasa, pamatojoties uz riska analīzi.

3. Šīs regulas 32. un 33. panta vajadzībām no 20 % līdz 25 % no to saņēmēju minimālā skaita, kuri jāpārbauda uz vietas un, ja piemēro 32. panta 2.a punktu, 100 % no kolektīviem un 20–25 % no saistībām, uz kurām jāattiecina pārbaudes uz vietas, atlasa pēc nejaušības principa. Atlikušo saņēmēju skaitu un saistības, uz kurām jāattiecina pārbaudes uz vietas, atlasa, pamatojoties uz riska analīzi.

Šīs regulas 32. un 33. panta vajadzībām pēc nejaušības principa atlasītajā daļā var iekļaut arī vai nu saņēmējus, kas jau atlasīti pēc nejaušības principa saskaņā ar 2. punkta a), b) un c) apakšpunktu, vai papildu saņēmējus, kas atlasīti pēc nejaušības principa saskaņā ar 26. panta 4. punkta otro daļu, vai abu minēto veidu saņēmējus. Šādu saņēmēju skaits pārbaudes izlasē nedrīkst pārsniegt to proporciju pārbaudes ģenerālkopā.

Šīs regulas 32. panta vajadzībām dalībvalstis pēc riska analīzes var atlasīt konkrētus lauku attīstības pasākumus, ko piemēro saņēmējiem.”;

iekļauj šādu 4.a punktu:

“4.a Šīs regulas 30.–33. panta un 40.a panta 1. punkta c) apakšpunkta vajadzībām vienu un to pašu saņēmēju var izmantot, lai ievērotu vairākus kontroles intensitātes minimumus, ar nosacījumu, ka tur prasīto uz risku balstīto izlašu veidošanas efektivitāte netiek ietekmēta.

Pārbaude uz vietas attiecībā uz atlasītajiem saņēmējiem var aprobežoties ar atbalsta shēmu vai lauku attīstības pasākumu, kam tie atlasīti, ja vien minimālā kontroles intensitāte no citām atbalsta shēmām vai atbalsta pasākumiem, uz kuriem tie pieteikušies, jau ir tikusi ievērota.”;

panta 5. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b)

salīdzinot deklarētās platības un noteiktās platības starpību uz riska analīzi balstītajā izlasē un pēc nejaušības principa veidotajā izlasē vai salīdzinot starpību starp deklarētajiem dzīvniekiem un noteiktajiem dzīvniekiem uz riska analīzi balstītajā izlasē un pēc nejaušības principa veidotajā izlasē;”;

regulas 38. pantu groza šādi:

panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Atbilstības pārbaudes un lauksaimniecības zemes gabala platības faktiskā mērīšana, ko veic pārbaudē uz vietas, var aprobežoties ar nejaušu izlasi, kurā ietilpst vismaz 50 % no lauksaimniecības zemes gabaliem, par kuriem ir iesniegts atbalsta pieteikums vai maksājuma pieprasījums saskaņā ar platībatkarīgā atbalsta shēmām vai lauku attīstības pasākumiem. Ja šajā izlases pārbaudē tiek konstatētas neatbilstības, izmēra visus lauksaimniecības zemes gabalus un pārbauda to atbilstību, vai arī ekstrapolē no izlases mērījumiem izdarītos secinājumus.”;

b)	panta 7. punktā vārdus “Deleģētās regulas (ES) Nr. 640/2014 17. panta 1. punkta b) apakšpunkta” aizstāj ar vārdiem “Deleģētās regulas (ES) Nr. 640/2014 17. panta”;

c)	panta 8. punktā vārdus “divus atsevišķus mērījumus” aizstāj ar vārdiem “atsevišķus mērījumus”;

regulas 39. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Lauksaimniecības zemes gabalu atbalsttiesīgumu verificē ar jebkuriem piemērotiem līdzekļiem, tostarp pierādījumiem, ko iesniedzis saņēmējs pēc kompetentās iestādes pieprasījuma. Minētā verifikācija vajadzības gadījumā ietver arī kultūraugu verifikāciju. Tālab vajadzības gadījumā pieprasa papildu pierādījumus.”;

regulas 40. panta b) punktu aizstāj ar šādu:

“b)	veic visu to lauksaimniecības zemes gabalu fiziskas pārbaudes uz vietas, attiecībā uz kuriem fotointerpretācija vai cits atbilstīgs pierādījums, ko pieprasījusi kompetentā iestāde, nedod kompetentajai iestādei iespēju apmierinoši verificēt platību deklarācijas pareizumu;”;

10)

pievieno šādu 40.a pantu:

“40.a pants

Uzraudzības pārbaudes

1. Kompetentās iestādes var veikt uzraudzības pārbaudes. Ja tās nolemj to darīt, tās:

izveido procedūru visu to atbilstības kritēriju, saistību un citu pienākumu regulārai un sistemātiskai novērošanai, izsekošanai un novērtēšanai, ko var uzraudzīt ar Copernicus Sentinel satelītdatiem vai citiem datiem, kam ir vismaz ekvivalenta vērtība, tādā laika periodā, kāds ļauj secināt par pieprasītās palīdzības vai atbalsta atbilstību;

b)	veic – vajadzības gadījumā un lai izdarītu secinājumus par pieprasītās palīdzības vai atbalsta atbilstību – pienācīgus turpmākos pasākumus;

pārbauda 5 % saņēmēju, uz kuriem attiecas atbilstības kritēriji, saistības un citi pienākumi, ko nevar uzraudzīt ar Copernicus Sentinel satelītdatiem vai citiem datiem, kam ir vismaz ekvivalenta vērtība un kas ļauj izdarīt secinājumus par palīdzības vai atbalsta atbilstību. No 1 % līdz 1,25 % saņēmēju atlasa pēc nejaušības principa. Pārējos saņēmējus atlasa, pamatojoties uz riska analīzi;

d)	informē saņēmējus par lēmumu veikt uzraudzības pārbaudes un izveido piemērotus rīkus, lai sazinātos ar saņēmējiem vismaz attiecībā uz brīdinājuma paziņojumiem un pierādījumiem, kas pieprasīti b) un c) apakšpunkta vajadzībām.

Šā punkta b) un c) apakšpunkta vajadzībām fiziskas pārbaudes uz vietas veic, kad attiecīgs pierādījums, ieskaitot pierādījumu, ko sniedz saņēmējs pēc kompetentās iestādes pieprasījuma, neļauj izdarīt secinājumus par palīdzības vai atbalsta atbilstību. Fizisko pārbaudi uz vietas var ierobežot un veikt tikai pārbaudes attiecībā uz atbilstības kritērijiem, saistībām un citiem pienākumiem, kas ir būtiski, lai varētu izdarīt secinājumus par palīdzības vai atbalsta atbilstību.

2. Ja kompetentā iestāde veic uzraudzības pārbaudes saskaņā ar 1. punktu, var pierādīt efektīvas operatīvās procedūras, kas atbilst prasībām, kuras noteiktas šīs regulas 7., 17. un 29. pantā, un ir pierādījusi to lauksaimniecības zemes gabalu identifikācijas sistēmas kvalitāti, kuri novērtēti saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) Nr. 640/2014 6. pantu, tad:

a)	šīs regulas 25., 26., 30., 31., 32., 34., 35., 36. pantu, 37. panta 2., 3. un 4. punktu, 38. pantu un 40. pantu nepiemēro;

b)	tetrahidrokanabinola satura verifikāciju kaņepju kultūrām saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) Nr. 639/2014 9. pantu veic attiecībā uz 30 % no platības vai – ja dalībvalsts ir ieviesusi iepriekšēja apstiprinājuma sistēmu – 20 % no platības.

3. Kompetentā iestāde var nolemt piemērot uzraudzības pārbaudes atsevišķas platībatkarīgā atbalsta shēmas vai atbalsta pasākuma, vai darbības veida līmenī vai tādām saņēmēju grupām, uz ko attiecas pārbaudes uz vietas, kas saistītas ar zaļo maksājumu, kā minēts 31. panta 1. punkta a)–h) apakšpunktā.

Pirmajos divos piemērošanas gados kompetentā iestāde var nolemt uzraudzības pārbaudes piemērot atbalsta shēmas vai atbalsta pasākuma saņēmējiem platībās, kas atlasītas, pamatojoties uz objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem. Šādos gadījumos platības, uz kurām attiecas uzraudzības pārbaudes otrajā piemērošanas gadā, ir lielākas nekā pirmajā piemērošanas gadā.

Ja kompetentā iestāde nolemj veikt pārbaudes saskaņā ar pirmo vai otro daļu, 1. un 2. punktu piemēro tikai tiem saņēmējiem, uz kuriem attiecas uzraudzības pārbaudes.”;

11)

pievieno šādu 40.b pantu:

“40.b pants

Paziņojumi

Dalībvalstis līdz tā kalendārā gada 1. decembrim, kas ir pirms kalendārā gada, kurā tās sāk veikt uzraudzības pārbaudes, paziņo Komisijai par savu lēmumu izvēlēties uzraudzības pārbaudes un norāda shēmas vai pasākumus, vai darbību veidus un, attiecīgā gadījumā, šādu shēmu vai pasākumu platības, uz kurām uzraudzības pārbaudes attiecas, un kritērijus, ko izmanto to atlasei.

Tomēr, ja kompetentā iestāde ir nolēmusi veikt uzraudzības pārbaudes, sākot ar 2018. pieprasījumu gadu, tad paziņošanu veic viena mēneša laikā pēc šīs regulas spēkā stāšanās Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.”;

12)

regulas 41. pantu groza šādi:

a)	panta 1. punktam pievieno šādu otro daļu: “Ja uzraudzības pārbaudes veic saskaņā ar 40.a pantu, pirmās daļas b)–e) apakšpunktu nepiemēro. Kontroles ziņojumā uzraudzības pārbaužu rezultātus norāda zemes gabalu līmenī.”;

panta 2. punkta trešo daļu aizstāj ar šādu:

“Ja pārbaude uz vietas tiek veikta, izmantojot attālo izpēti saskaņā ar 40. pantu, vai uzraudzības pārbaudes veidā saskaņā ar 40.a pantu, dalībvalstis var nolemt nedot saņēmējam iespēju parakstīt kontroles ziņojumu, ja minētajā pārbaudē ar attālo izpēti vai uzraudzības pārbaudē neatbilstība nav konstatēta. Ja šādās pārbaudēs vai uzraudzības pārbaudēs ir konstatētas neatbilstības, iespēju parakstīt ziņojumu dod, pirms kompetentā iestāde, pamatojoties uz pārbaudes konstatējumiem, izdara secinājumus par atbalsta samazināšanu, atteikšanu, atsaukšanu vai sodiem.”;

13)	regulas 70. panta 3. punktu aizstāj ar šādu: “3. Ja nepieciešams, pārbaudes uz vietas var veikt, piemērojot attālās izpētes metodes vai izmantojot Copernicus Sentinel satelītdatus vai citus datus, kam ir vismaz ekvivalenta vērtība.”

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2018. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2018. gada 18. maijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 347, 20.12.2013., 549. lpp.

(2) Komisijas 2014. gada 17. jūlija Īstenošanas regula (ES) Nr. 809/2014, ar ko paredz noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1306/2013 piemēro attiecībā uz integrēto administrācijas un kontroles sistēmu, lauku attīstības pasākumiem un savstarpējo atbilstību (OV L 227, 31.7.2014., 69. lpp.).

(3) Komisijas 2014. gada 11. marta Deleģētā regula (ES) Nr. 640/2014, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1306/2013 attiecībā uz integrēto administrācijas un kontroles sistēmu, maksājumu atteikšanas vai atsaukšanas nosacījumiem un administratīvajiem sodiem, kas piemērojami tiešo maksājumu, lauku attīstības atbalsta un savstarpējās atbilstības kontekstā (OV L 181, 20.6.2014., 48. lpp.).

22.5.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 125/8

PADOMES ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2018/747

(2018. gada 14. maijs)

par kontroles pasākumu piemērošanu jaunajai psihoaktīvajai vielai N-(1-amino-3,3-dimetil-1-oksobutān-2-il)-1-(cikloheksilmetil)-1H-indazol-3-karboksamīdam (ADB-CHMINACA)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes Lēmumu 2005/387/TI (2005. gada 10. maijs) par informācijas apmaiņu, riska novērtējumu un kontroli attiecībā uz jaunām psihoaktīvām vielām (1) un jo īpaši tā 8. panta 3. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (2),

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Lēmuma 2005/387/TI 6. pantu Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra paplašinātās Zinātniskās komitejas īpašajā sanāksmē tika sagatavots riska novērtējuma ziņojums par jauno psihoaktīvo vielu N-(1-amino-3,3-dimetil-1-oksobutān-2-il)-1-(cikloheksilmetil)-1H-indazol-3-karboksamīdu (“ADB-CHMINACA”), un 2017. gada 14. novembrī tas tika iesniegts Komisijai un Padomei.

(2)

ADB-CHMINACA ir sintētisks kanabinoīds. Tā iedarbība ir līdzīga THC iedarbībai, kas ir galvenais marihuānas psihoaktīvās iedarbības izraisītājs, bet ADB-CHMINACA ir papildu toksiskums, kas apdraud dzīvību. ADB-CHMINACA spēcīgā iedarbība no vienas puses un tas, ka tam var būt augsts un dažāds saturs smēķēšanas maisījumos no otras puses, nozīmē to, ka tas rada lielu saindēšanās risku.

(3)

ADB-CHMINACA Savienībā ir bijis pieejams vismaz kopš 2014. gada augusta un ir konstatēts 17 dalībvalstīs. ADB-CHMINACA īpašību dēļ varētu būt, ka nav konstatēti visi gadījumi, jo ADB-CHMINACA netiek regulāri kontrolēts. ADB-CHMINACA tiek konfiscēts lielākoties pulvera veidā augu izcelsmes vai augu materiāla veidā, bet tas tika konfiscēts, gan mazākā mērā, arī citās fizikālās formās, piemēram, dzēšlapu veidā. Savienībā vairāk nekā 630 gadījumos veikta konfiskācija.

(4)

Trīs dalībvalstis ir ziņojušas par 13 nāves gadījumiem, kas saistīti ar ADB-CHMINACA. Vismaz deviņos gadījumos ADB-CHMINACA vai nu bija nāves cēlonis, vai varētu būt veicinājis nāves iestāšanos. Turklāt viena dalībvalsts ziņoja par trim neletāliem akūtas intoksikācijas gadījumiem, kas saistīti ar ADB-CHMINACA. ADB-CHMINACA īpašību dēļ varētu būt, ka nav konstatēti un nav reģistrēti visi neletālie intoksikācijas gadījumi un ADB-CHMINACA izraisīti nāves gadījumi.

(5)	Nav informācijas par to, ka ADB-CHMINACA ražošanā, izplatīšanā, nelikumīgā tirdzniecībā un piegādē Savienībā būtu iesaistīta organizētā noziedzība. Pieejamie dati liecina, ka ADB-CHMINACA ražo ķīmijas rūpniecības uzņēmumi Ķīnā.

(6)

ADB-CHMINACA mazos daudzumos un vairumā parasti tiek pārdots specializētos veikalos (“head shops”) kā tā sauktais legal high, kā smēķēšanas maisījumi vai pulvera veidā, kā arī internetā kā tā sauktais legālais marihuānas aizstājējs. Iespējams, ka to pārdod arī tieši nelegālajā narkotiku tirgū. Tā kā uz šādu produktu iepakojuma sastāvdaļas tiek norādītas reti, lietotāji pārsvarā nemaz nezina, ka viņi lieto ADB-CHMINACA vai pat vispār sintētiskos kanabinoīdus.

(7)	Ne Savienībā, ne, šķiet, citviet pasaulē ADB-CHMINACA nav atzīta lietojuma nedz medicīnā, nedz veterinārijā. Izņemot ADB-CHMINACA izmantošanu par analītisku references standartu un zinātniskos pētījumos, nav norāžu, ka to var izmantot citām vajadzībām.

(8)

Riska novērtējuma ziņojumā secināts, ka datu trūkuma dēļ saistībā ar ADB-CHMINACA rodas daudzi jautājumi par riskiem cilvēka veselībai, sabiedrības veselībai un sociālajiem riskiem un uz tiem varētu atbildēt turpmāki pētījumi. Tomēr pieejamie pierādījumi un informācija par vielas radīto risku veselībai un sociālo risku ir pietiekams pamats, lai visā Savienībā piemērotu ADB-CHMINACA kontroles pasākumus.

(9)	ADB-CHMINACA nav minēts ne Apvienoto Nāciju Organizācijas 1961. gada Vienotās konvencijas par narkotiskajām vielām, ne Apvienoto Nāciju Organizācijas 1971. gada Konvencijas par psihotropajām vielām kontrolējamo vielu sarakstā. Patlaban ADB-CHMINACA netiek vērtēts ANO sistēmā.

(10)

Trīspadsmit dalībvalstis ADB-CHMINACA piemēro kontroles pasākumus saskaņā ar valsts tiesību aktiem narkotiku kontroles jomā, un četras dalībvalstis ADB-CHMINACA kontrolē saskaņā ar citiem tiesību aktiem, tādējādi ADB-CHMINACA kontroles pasākumu piemērošana visā Savienībā ļautu izvairīties no šķēršļiem tiesībaizsardzības iestāžu un tiesu iestāžu pārrobežu sadarbībā un veicinātu aizsardzību pret riskiem, ko rada vielas pieejamība un lietošana.

(11)

Ar Lēmumu 2005/387/TI Padomei ir piešķirtas īstenošanas pilnvaras, lai tā Savienības līmenī ātri un pamatojoties uz speciālām zināšanām, reaģētu uz jaunu psihoaktīvu vielu parādīšanos, ko konstatējušas un par ko ziņojušas dalībvalstis, un lai visā Savienībā piemērotu šīm vielām kontroles pasākumus. Tā kā ir izpildīti šādu īstenošanas pilnvaru piemērošanai nepieciešamie nosacījumi un procedūra, būtu jāpieņem īstenošanas lēmums, lai ADB-CHMINACA piemērotu kontroles pasākumus visā Savienībā.

(12)	Lēmums 2005/387/TI ir saistošs Dānijai, un tādēļ tā piedalās šā lēmuma, ar ko īsteno Lēmumu 2005/387/TI, pieņemšanā un piemērošanā.

(13)	Lēmums 2005/387/TI ir saistošs Īrijai, un tādēļ tā piedalās šā lēmuma, ar ko īsteno Lēmumu 2005/387/TI, pieņemšanā un piemērošanā.

(14)	Lēmums 2005/387/TI nav saistošs Apvienotajai Karalistei, tādēļ tā nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā un piemērošanā, un Apvienotajai Karalistei tas nav saistošs un nav jāpiemēro,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Jaunajai psihoaktīvajai vielai N-(1-amino-3,3-dimetil-1-oksobutān-2-il)-1-(cikloheksilmetil)-1H-indazol-3-karboksamīdam (ADB-CHMINACA) visā Savienībā piemēro kontroles pasākumus.

2. pants

Dalībvalstis līdz 2019. gada 23. maijam saskaņā ar valsts tiesību aktiem veic pasākumus, kas nepieciešami, lai ADB-CHMINACA piemērotu kontroles pasākumus un kriminālsodus, kā paredzēts to tiesību aktos, kas atbilst to saistībām, kuras izriet no ANO 1971. gada Konvencijas par psihotropajām vielām.

3. pants

Šis Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šo lēmumu piemēro saskaņā ar Līgumiem.

Briselē, 2018. gada 14. maijā

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

E. ZAHARIEVA

(1) OV L 127, 20.5.2005., 32. lpp.

(2) 2018. gada 3. maija atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vel nav publicēts).

22.5.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 125/10

PADOMES ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2018/748

(2018. gada 14. maijs)

par kontroles pasākumu piemērošanu jaunajai psihoaktīvajai vielai 1-(4-cianobutil)-N-(2-fenilpropān-2-il)-1H-indazol-3-karboksamīdam (CUMYL-4CN-BINACA)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (2),

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Lēmuma 2005/387/TI 6. pantu Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra paplašinātās Zinātniskās komitejas īpašajā sanāksmē tika sagatavots riska novērtējuma ziņojums par jauno psihoaktīvo vielu 1-(4-cianobutil)-N-(2-fenilpropān-2-il)-1H-indazol-3-karboksamīdu (CUMYL-4CN-BINACA), un 2017. gada 14. novembrī tas tika iesniegts Komisijai un Padomei.

(2)

CUMYL-4CN-BINACA ir sintētisks kanabinoīds. CUMYL-4CN-BINACA iedarbība ir līdzīga THC iedarbībai, kas ir galvenais marihuānas psihoaktīvās iedarbības izraisītājs, bet CUMYL-4CN-BINACA ir papildu toksiskums, kas apdraud dzīvību. CUMYL-4CN-BINACA spēcīgā iedarbība no vienas puses un tas, ka tam var būt augsts un dažāds saturs smēķēšanas maisījumos, nozīmē to, ka tas rada lielu saindēšanās risku.

(3)

CUMYL-4CN-BINACA Savienībā ir bijis pieejams vismaz kopš 2015. gada oktobra un ir konstatēts 11 dalībvalstīs. CUMYL-4CN-BINACA īpašību dēļ varētu būt, ka nav konstatēti visi gadījumi, jo CUMYL-4CN-BINACA netiek regulāri kontrolēts. CUMYL-4CN-BINACA tiek konfiscēts lielākoties pulvera veidā vai augu izcelsmes materiāla veidā, bet tas ir arī konfiscēts, gan mazākā mērā, citās fizikālās formās, piemēram, dzēšlapu veidā. Savienībā vairāk nekā 270 gadījumos veikta konfiskācija.

(4)

Divas dalībvalstis ir ziņojušas par 11 nāves gadījumiem, kas saistīti ar CUMYL-4CN-BINACA. Vismaz piecos gadījumos CUMYL-4CN-BINACA vai nu bija nāves cēlonis, vai varētu būt veicinājis nāves iestāšanos. Turklāt divas dalībvalstis ziņoja par pieciem neletāliem akūtas intoksikācijas gadījumiem, kas saistīti ar CUMYL-4CN-BINACA. CUMYL-4CN-BINACA īpašību dēļ varētu būt, ka nav konstatēti un nav reģistrēti visi neletālie intoksikācijas gadījumi un CUMYL-4CN-BINACA izraisīti nāves gadījumi.

(5)	Nav informācijas par to, ka CUMYL-4CN-BINACA ražošanā, izplatīšanā, nelikumīgā tirdzniecībā un piegādē Savienībā būtu iesaistīta organizētā noziedzība. Pieejamie dati liecina, ka CUMYL-4CN-BINACA ražo ķīmijas rūpniecības uzņēmumi Ķīnā.

(6)

CUMYL-4CN-BINACA mazos daudzumos un vairumā parasti tiek pārdots specializētos veikalos (“head shops”) kā tā sauktais legal high, kā smēķēšanas maisījumi vai pulvera veidā, kā arī internetā kā tā sauktais legālais marihuānas aizstājējs. Iespējams, ka to pārdod arī tieši nelegālajā narkotiku tirgū. Tā kā uz šādu produktu iepakojuma sastāvdaļas tiek norādītas reti, lietotāji pārsvarā nemaz nezina, ka viņi lieto CUMYL-4CN-BINACA vai pat vispār sintētiskos kanabinoīdus.

(7)	Ne Savienībā, ne, šķiet, citviet pasaulē kanabinoīdam CUMYL-4CN-BINACA nav atzīta lietojuma nedz medicīnā, nedz veterinārijā. Izņemot CUMYL-4CN-BINACA izmantošanu par analītisku references standartu un zinātniskos pētījumos, nav norāžu, ka to var izmantot citām vajadzībām.

(8)

Riska novērtējuma ziņojumā secināts, ka datu trūkuma dēļ saistībā ar CUMYL-4CN-BINACA rodas daudzi jautājumi par riskiem cilvēka veselībai, sabiedrības veselībai un sociālajiem riskiem un uz tiem varētu atbildēt turpmāki pētījumi. Tomēr pieejamie pierādījumi un informācija par vielas radīto risku veselībai un tās sociālo risku ir pietiekams pamats, lai visā Savienībā CUMYL-4CN-BINACA piemērotu kontroles pasākumus.

(9)	CUMYL-4CN-BINACA nav minēts ne Apvienoto Nāciju Organizācijas 1961. gada Vienotās konvencijas par narkotiskajām vielām, ne Apvienoto Nāciju Organizācijas 1971. gada Konvencijas par psihotropajām vielām kontrolējamo vielu sarakstā. Patlaban CUMYL-4CN-BINACA netiek vērtēts ANO sistēmā.

(10)

Deviņas dalībvalstis CUMYL-4CN-BINACA piemēro kontroles pasākumus saskaņā ar valsts tiesību aktiem narkotiku kontroles jomā, un piecas dalībvalstis to kontrolē saskaņā ar citiem tiesību aktiem, tādējādi kontroles pasākumu piemērošana visā Savienībā ļautu izvairīties no šķēršļu rašanās tiesībaizsardzības iestāžu un tiesu iestāžu pārrobežu sadarbībā un veicinātu aizsardzību pret riskiem, ko rada vielas pieejamība un lietošana.

(11)

Ar Lēmumu 2005/387/TI Padomei ir piešķirtas īstenošanas pilnvaras, lai tā Savienības līmenī ātri un pamatojoties uz speciālām zināšanām, reaģētu uz jaunu psihoaktīvu vielu parādīšanos, ko konstatējušas un par ko ziņojušas dalībvalstis, un lai visā Savienībā piemērotu šīm vielām kontroles pasākumus. Tā kā ir izpildīti šādu īstenošanas pilnvaru piemērošanai nepieciešamie nosacījumi un procedūra, būtu jāpieņem īstenošanas lēmums, lai CUMYL-4CN-BINACA piemērotu kontroles pasākumus visā Savienībā.

(12)	Lēmums 2005/387/TI ir saistošs Dānijai, un tādēļ tā piedalās šā lēmuma, ar ko īsteno Lēmums 2005/387/TI, pieņemšanā un piemērošanā.

(13)	Lēmums 2005/387/TI ir saistošs Īrijai, un tādēļ tā piedalās šā lēmuma, ar ko īsteno Lēmums 2005/387/TI, pieņemšanā un piemērošanā.

(14)	Lēmums 2005/387/TI nav saistošs Apvienotajai Karalistei, tādēļ tā nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā un piemērošanā, un Apvienotajai Karalistei tas nav saistošs un nav jāpiemēro,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Jaunajai psihoaktīvajai vielai 1-(4-cianobutil)-N-(2-fenilpropān-2-il)-1H-indazol-3-karboksamīdam (CUMYL-4CN-BINACA) visā Savienībā piemēro kontroles pasākumus.

2. pants

Dalībvalstis līdz 2019. gada 23. maijam saskaņā ar valsts tiesību aktiem veic pasākumus, kas nepieciešami, lai CUMYL-4CN-BINACA piemērotu kontroles pasākumus un kriminālsodus, kā paredzēts to tiesību aktos, kas atbilst to saistībām, kuras izriet no ANO 1971. gada Konvencijas par psihotropajām vielām.

3. pants

Šis Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šo lēmumu piemēro saskaņā ar Līgumiem.

Briselē, 2018. gada 14. maijā

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

E. ZAHARIEVA

(1) OV L 127, 20.5.2005., 32. lpp.

(2) 2018. gada 3. maija atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

22.5.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 125/12

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2018/749

(2018. gada 18. maijs)

par tāda Horvātijas ziņojuma atzīšanu, kurā iekļautas tipiskās siltumnīcefekta gāzu emisijas no lauksaimniecības izejvielu audzēšanas, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/28/EK

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīvu 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu un ar ko groza un sekojoši atceļ Direktīvas 2001/77/EK un 2003/30/EK (1), un jo īpaši tās 19. panta 4. punktu,

tā kā:

(1)	2016. gada 1. aprīlī Horvātija iesniedza ziņojumu, kurā norādītas aprēķinātās siltumnīcefekta gāzu emisijas no rapša audzēšanas. Aprēķini veikti attiecībā uz NUTS 2. līmeņa reģionu “Kontinentālā Horvātija”, kur rapsis audzēts.

(2)

Pēc Horvātijas iesniegtā ziņojuma izskatīšanas Komisija uzskata, ka tas atbilst Direktīvā 2009/28/EK noteiktajiem nosacījumiem, kas ļauj ES dalībvalstij lietot tipiskās vērtības attiecībā uz ģeogrāfiskajiem apvidiem, kuri ir mazāki par standartvērtību aprēķinam izmantotajiem apvidiem: šā ziņojuma dati attiecas uz emisijām, ko rada lauksaimniecības izejvielu (rapša) audzēšana; tipiskās siltumnīcefekta gāzu emisijas, ko rada rapša audzēšana, varētu būt zemākas par vai vienādas ar emisijām, kas izmantotas attiecīgo standartvērtību aprēķināšanai; par šīm tipiskajām siltumnīcefekta gāzu emisijām ir paziņots Komisijai.

(3)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo ilgtspējības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Komisija uzskata, ka ziņojumā, ko Horvātija 2016. gada 1. aprīlī iesniegusi atzīšanai, ir iekļauti pareizi dati, kas Direktīvas 2009/28/EK 17. panta 2. punkta izpildes vajadzībām ļauj mērīt siltumnīcefekta gāzu emisijas, kuras saistītas ar rapša audzēšanu NUTS 2. līmeņa reģionā “Kontinentālā Horvātija”. Ziņojumā iekļauto datu kopsavilkums ir sniegts pielikumā.

2. pants

Šis lēmums ir spēkā piecus gadus. Ja ziņojuma, kas 2016. gada 1. aprīlī iesniegts Komisijai atzīšanai, saturs vai apstākļi mainās tā, ka tas var ietekmēt ar 1. pantu izdarītās atzīšanas priekšnosacījumus, par šādām izmaiņām nekavējoties paziņo Komisijai. Komisija paziņotās izmaiņas izvērtē, lai noteiktu, vai ziņojumā sniegtie dati joprojām ir pareizi.

3. pants

Komisija var šo lēmumu atcelt, ja ir skaidri pierādījumi tam, ka ziņojumā sniegtie dati vairs nav pareizi tādu siltumnīcefekta gāzu emisiju mērīšanas vajadzībām, kas saistītas ar rapša audzēšanu Horvātijā.

4. pants

Šis lēmums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2018. gada 18. maijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 140, 5.6.2009., 16. lpp.

PIELIKUMS

Siltumnīcefekta gāzu emisijas no rapša audzēšanas Horvātijā:

Ievade	SEG emisijas, kg CO2 ekv./ha	SEG emisijas, kg CO2 ekv./trapša	SEG emisijas, g CO2 ekv./MJ FAME
Slāpeklis (mēslojums)	245,7	87,75	3,702
P2O5 (mēslojums)	25,28	9,028	0,381
K2O (mēslojums)	46,08	16,45	0,694
Sēkla	2,2	0,785	0,033
Augu aizsardzības līdzekļi	13,5	4,82	0,203
Dīzeļdegviela	219,5	78,39	3,307
Lauka N2O emisijas	787,4	281,21	11,86
KOPĀ	1 339,66	478,45	20,18

		ISSN 1977-0715
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 125

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	61. gadagājums 2018. gada 22. maijs

Saturs		II Neleģislatīvi akti	Lappuse
		REGULAS
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/746 (2018. gada 18. maijs), ar ko Īstenošanas regulu (ES) Nr. 809/2014 groza attiecībā uz vienoto pieteikumu grozīšanu un maksājuma pieprasījumiem, un pārbaudēm	1
		LĒMUMI
	*	Padomes Īstenošanas lēmums (ES) 2018/747 (2018. gada 14. maijs) par kontroles pasākumu piemērošanu jaunajai psihoaktīvajai vielai N-(1-amino-3,3-dimetil-1-oksobutān-2-il)-1-(cikloheksilmetil)-1H-indazol-3-karboksamīdam (ADB-CHMINACA)	8
	*	Padomes Īstenošanas lēmums (ES) 2018/748 (2018. gada 14. maijs) par kontroles pasākumu piemērošanu jaunajai psihoaktīvajai vielai 1-(4-cianobutil)-N-(2-fenilpropān-2-il)-1H-indazol-3-karboksamīdam (CUMYL-4CN-BINACA)	10
	*	Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2018/749 (2018. gada 18. maijs) par tāda Horvātijas ziņojuma atzīšanu, kurā iekļautas tipiskās siltumnīcefekta gāzu emisijas no lauksaimniecības izejvielu audzēšanas, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/28/EK	12

	Labojumi
*	Labojums Padomes Regulā (ES) 2017/2454 (2017. gada 5. decembris), ar ko groza Regulu (ES) Nr. 904/2010 par administratīvu sadarbību un krāpšanas apkarošanu pievienotās vērtības nodokļa jomā ( OV L 348, 29.12.2017. )	15
*	Labojums Padomes Direktīvā (ES) 2017/2455 (2017. gada 5. decembris), ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK un Direktīvu 2009/132/EK attiecībā uz konkrētām pievienotās vērtības nodokļa saistībām pakalpojumu sniegšanā un preču tālpārdošanā ( OV L 348, 29.12.2017. )	15