20.4.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 101/1

PADOMES LĒMUMS (ES) 2018/599

(2018. gada 16. aprīlis),

ar kuru groza Lēmumu 2003/76/EK, ar ko nosaka pasākumus, kuri nepieciešami, lai izpildītu Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam pievienoto Protokolu par EOTK izbeigšanās finansiālajām sekām un par Ogļu un tērauda pētniecības fondu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību pievienoto protokolu Nr. 37 par EOTK līguma izbeigšanās finansiālajām sekām un par Eiropas Ogļu un tērauda pētniecības fondu un jo īpaši tā 2. panta pirmo daļu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta piekrišanu (1),

saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)	Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dibināšanas līguma termiņš saskaņā ar tā 97. pantu beidzās 2002. gada 23. jūlijā. 2002. gada 24. jūlijā Eiropas Ogļu un tērauda kopienas (EOTK) aktīvi un pasīvi tika nodoti Savienībai.

(2)

Protokolā Nr. 37 ir ņemta vērā vēlme EOTK līdzekļus izmantot pētniecībai ar ogļrūpniecību un tēraudrūpniecību saistītās nozarēs un no tā izrietošā vajadzība šajā ziņā paredzēt dažus speciālus noteikumus. Protokola Nr. 37 1. panta 1. punkts nosaka, ka aktīvu un pasīvu tīro vērtību, kāda tā ir EOTK bilancē 2002. gada 23. jūlijā, uzskata par aktīviem, kas paredzēti pētniecībai ar ogļrūpniecību un tēraudrūpniecību saistītās nozarēs, turpmāk “likvidējamā EOTK”. Pēc likvidācijas pabeigšanas minētos aktīvus dēvē par “Ogļu un tērauda pētniecības fonda aktīviem”.

(3)

Protokolā Nr. 37 ir arī paredzēts, ka ieņēmumi no minētajiem aktīviem, ko dēvē par “Ogļu un tērauda pētniecības fondu”, saskaņā ar protokola Nr. 37 noteikumiem un uz tā pamata pieņemtajiem aktiem ir jāizmanto tikai pētniecībai, ko veic ar ogļrūpniecību un tēraudrūpniecību saistītās nozarēs, bet kas nav paredzēta pētniecības pamatprogrammā.

(4)	2003. gada 1. februārī Padome pieņēma Lēmumu 2003/76/EK (2), ar ko nosaka protokola Nr. 37 īstenošanas noteikumus.

(5)

Tā kā ir ārkārtīgi samazinājušies no likvidējamās EOTK aktīviem pētniecībai ar ogļrūpniecību un tēraudrūpniecību saistītajās nozarēs paredzētie ieņēmumi, jo pēdējos gados kapitāla tirgos procenti bija zemi, ir jāpārskata noteikumi par saistību atsaukumiem Ogļu un tērauda pētniecības fonda pētniecības programmā (“programma”), lai programmā darītu pieejamas summas, kas atbilst saistību atsaukumiem. Turklāt summas, kas atbilst saistību atsaukumiem, kas notikuši kopš 2002. gada 24. jūlija, arī būtu jādara pieejamas Ogļu un tērauda pētniecības fondam.

(6)	Tā paša iemesla dēļ ir arī jāpārskata noteikumi par programmā atgūtajām summām, lai tās pārnestu uz programmu saskaņā ar attiecīgajiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (3) noteikumiem par piešķirtajiem ieņēmumiem.

(7)	Tāpēc Lēmums 2003/76/EK būtu attiecīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmumu 2003/76/EK groza šādi:

lēmuma 4. panta 4. un 5. punktu aizstāj ar šādiem:

“4. Katra attiecīgā gada 31. decembrī vēl pieejamos neizlietotos ieņēmumus un apropriācijas, kas rodas no šiem ieņēmumiem, kā arī atgūtās summas automātiski pārnes uz nākamo gadu. Šīs apropriācijas nedrīkst pārnest uz citiem budžeta posteņiem.

5. Budžeta apropriācijas, kas atbilst atsauktajām saistībām, automātiski zaudē spēku katra finanšu gada beigās. Tos uzkrājumus, kas izveidojušies no saistībām, kuras izbeigtas pēc atsaukumiem, dara pieejamus Ogļu un tērauda pētniecības fondam.”;

2)	lēmumā iekļauj šādu pantu: “4.a pants Summu, kas atbilst kopš 2002. gada 24. jūlija atsauktajām saistībām saskaņā ar 4. panta 5. punktu, 2018. gada 10. maijā dara pieejamu Ogļu un tērauda pētniecības fondam.”

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Luksemburgā, 2018. gada 16. aprīlī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

R. PORODZANOV

(1) 2018. gada 13. marta piekrišana (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta).

(2) Padomes Lēmums 2003/76/EK (2003. gada 1. februāris), ar ko nosaka pasākumus, kuri nepieciešami, lai izpildītu Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam pievienoto Protokolu par EOTK izbeigšanās finansiālajām sekām un par Ogļu un tērauda pētniecības fondu (OV L 29, 5.2.2003., 22. lpp.).

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (2012. gada 25. oktobris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.).

20.4.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 101/3

PADOMES LĒMUMS (ES) 2018/600

(2016. gada 10. oktobris)

par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Jaunzēlandi par sadarbību un savstarpējo administratīvo palīdzību muitas lietās

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 207. pantu saistībā ar 218. panta 5. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Padome 2013. gada 22. jūlijā pilnvaroja Komisiju uzsākt sarunas ar Jaunzēlandi nolūkā noslēgt Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Jaunzēlandi par sadarbību un savstarpējo administratīvo palīdzību muitas lietās (“nolīgums”). Sarunas tika sekmīgi noslēgtas, 2015. gada 23. septembrī parafējot nolīgumu.

(2)

Nolīguma nolūks ir izveidot juridisko pamatu sadarbības sistēmai, kuras mērķis ir nodrošināt piegādes ķēdes drošību un veicināt likumīgu tirdzniecību, kā arī dot iespēju apmainīties ar informāciju, lai nodrošinātu tiesību aktu muitas jomā pareizu piemērošanu un novērstu, izmeklētu un apkarotu tiesību aktu muitas jomā pārkāpumus.

(3)	Nolīgums būtu jāparaksta,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo atļauj Savienības vārdā parakstīt Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Jaunzēlandi par sadarbību un savstarpējo administratīvo palīdzību muitas lietās, ņemot vērā minētā nolīguma noslēgšanu (1).

2. pants

Ar šo Padomes priekšsēdētājs tiek pilnvarots norīkot personu vai personas, kas tiesīgas Savienības vārdā parakstīt nolīgumu.

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Luksemburgā, 2016. gada 10. oktobrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

G. MATEČNÁ

(1) Nolīguma tekstu publicēs kopā ar lēmumu par tā noslēgšanu.

20.4.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 101/5

PADOMES LĒMUMS (ES) 2018/601

(2018. gada 16. aprīlis)

par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Jaunzēlandi par sadarbību un savstarpējo administratīvo palīdzību muitas lietās

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 207. pantu saistībā ar tā 218. panta 6. punkta a) apakšpunktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta piekrišanu (1),

tā kā:

(1)

Padome 2013. gada 22. jūlijā pilnvaroja Komisiju uzsākt sarunas ar Jaunzēlandi, lai noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Jaunzēlandi par sadarbību un savstarpējo administratīvo palīdzību muitas lietās (“nolīgums”). Sarunas tika sekmīgi noslēgtas, 2015. gada 23. septembrī parafējot nolīgumu. Saskaņā ar Padomes Lēmumu (ES) 2018/600 (2) nolīgums tika parakstīts 2017. gada 3. jūlijā.

(2)

(3)	Nolīgums būtu jāapstiprina,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Savienības vārdā tiek apstiprināts Nolīgums starp Eiropas Savienību un Jaunzēlandi par sadarbību un savstarpējo administratīvo palīdzību muitas lietās.

Nolīguma teksts ir pievienots šim lēmumam.

2. pants

Padomes priekšsēdētājs Savienības vārdā sniedz nolīguma 21. panta 1. punktā paredzēto paziņojumu (3).

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Luksemburgā, 2018. gada 16. aprīlī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

R. PORODZANOV

(1) 2018. gada 13. marta piekrišana (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta).

(2) Padomes Lēmums (ES) 2018/600 (2016. gada 10. oktobris) par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Jaunzēlandi par sadarbību un savstarpējo administratīvo palīdzību muitas lietās (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 3. lpp.).

(3) Nolīguma spēkā stāšanās dienu Padomes Ģenerālsekretariāts publicēs Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

20.4.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 101/6

NOLĪGUMS

starp Eiropas Savienību un Jaunzēlandi par sadarbību un savstarpējo administratīvo palīdzību muitas lietās

EIROPAS SAVIENĪBA (turpmāk “Savienība”), un

JAUNZĒLANDE,

turpmāk “Līgumslēdzējas puses”,

ŅEMOT VĒRĀ Jaunzēlandes un Savienības tirdzniecības saišu nozīmi un vēloties abu Līgumslēdzēju pušu labā veicināt minēto saišu saskaņotu attīstību,

ATZĪSTOT, ka šā mērķa sasniegšanas nolūkā ir jāapņemas attīstīt muitas sadarbību,

ŅEMOT VĒRĀ Līgumslēdzēju pušu sadarbības attīstību muitas procedūru jomā,

APZINOTIES, ka darbības, ar kurām pārkāpj tiesību aktus muitas jomā, ir pretrunā ar abu Līgumslēdzēju pušu ekonomiskām, fiskālām un tirdzniecības interesēm, un atzīstot, ka ir svarīgi precīzi novērtēt muitas nodokļus un citus maksājumus,

PĀRLIECINĀTAS par to, ka pasākumu veikšana pret šādiem pārkāpumiem var būt daudz efektīvāka, sadarbojoties muitas dienestiem,

ATZĪSTOT muitas dienestu nozīmīgumu un muitas procedūru svarīgumu tirdzniecības veicināšanā un pilsoņu aizsardzībā,

TIECOTIES veidot satvaru nolūkā uzlabot sadarbību, lai vēl vairāk vienkāršotu un saskaņotu muitas procedūras un sekmētu kopīgu rīcību starptautiskajās iniciatīvās, tai skaitā tirdzniecības veicināšanā un piegādes ķēdes drošības stiprināšanā,

ATZĪSTOT to, cik svarīgs ir Tirdzniecības atvieglošanas nolīgums, kas apspriests Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) paspārnē, un uzsverot to, cik svarīgi ir to pieņemt un efektīvi īstenot,

PAMATOJOTIES uz Pasaules Muitas organizācijas (PMO) SAFE Pamatstandartu pasaules tirdzniecības drošībai un sekmēšanai (turpmāk “SAFE pamatstandarti”) galvenajiem elementiem,

ŅEMOT VĒRĀ abu Līgumslēdzēju pušu stingro apņemšanos veikt muitas darbības un sadarboties intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu apkarošanā,

ŅEMOT VĒRĀ saistības, ko Līgumslēdzējas puses jau uzņēmušās vai ko tām piemēro saskaņā ar starptautiskām konvencijām, kā arī ar muitu saistītas darbības, ko veic PTO, un

ŅEMOT VĒRĀ attiecīgos PMO tiesību aktus, jo īpaši 1953. gada 5. decembra Ieteikumu par savstarpējo administratīvo palīdzību,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

I SADAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Definīcijas

1. Šajā nolīgumā:

“tiesību akti muitas jomā” ir Savienības vai Jaunzēlandes normatīvie akti, ar ko reglamentē preču importu, eksportu un tranzītu vai jebkuru citu muitas procedūru, tostarp aizlieguma, ierobežojuma un kontroles pasākumus; tos pārvalda, piemēro un izpilda Līgumslēdzēju pušu muitas dienesti to attiecīgajās teritorijās;

b)	“Līgumslēdzējas puses normatīvie akti”, “tās Līgumslēdzējas puses normatīvie akti” un “katras Līgumslēdzējas puses normatīvie akti” atkarībā no konteksta ir Savienībā piemērojamie normatīvie akti vai Jaunzēlandē piemērojamie normatīvie akti;

c)	“muitas dienests” attiecībā uz Savienību – Eiropas Komisijas (turpmāk “Komisija”) kompetentie dienesti, kas atbild par muitas jautājumiem, un Savienības dalībvalstu muitas dienesti, un attiecībā uz Jaunzēlandi – Jaunzēlandes muitas dienests;

d)	“pieprasījuma iesniedzēja iestāde” ir kompetenta administratīva iestāde, kuru šim mērķim norīkojusi viena no Līgumslēdzējām pusēm un kura iesniedz palīdzības pieprasījumu saskaņā ar šo nolīgumu;

e)	“pieprasījuma saņēmēja iestāde” ir kompetenta administratīva iestāde, kuru šim mērķim norīkojusi viena no Līgumslēdzējām pusēm un kura saņem palīdzības pieprasījumu saskaņā ar šo nolīgumu;

f)	“persona” ir jebkura fiziska persona, jebkura juridiska persona vai jebkurš cits tāds subjekts, kam nav juridiskas personas statusa un kurš izveidots vai organizēts saskaņā ar katras Līgumslēdzējas puses normatīvajiem aktiem, kas veic preču importēšanu, eksportēšanu vai tranzītu;

g)	“informācija” ir dati, tai skaitā personas dati, dokumenti, ziņojumi un citi paziņojumi jebkurā formā, arī to eksemplāri elektroniskā formātā;

h)	“personas dati” ir informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisku personu;

i)	“darbība, ar ko pārkāpj tiesību aktus muitas jomā” ir jebkurš tiesību aktu muitas jomā pārkāpums vai pārkāpuma mēģinājums.

2. pants

Teritoriālā piemērošana

Šis nolīgums attiecas, no vienas puses, uz Savienības muitas teritoriju (kā norādīts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 925/2013 par Savienības Muitas kodeksa izveidi 4. pantā), un, no otras puses, uz Jaunzēlandes teritoriju (izņemot Tokelau), kurā ir spēkā tās tiesību akti muitas jomā.

3. pants

Īstenošana

1. Šo nolīgumu īsteno saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas ir Savienībā piemērojamie normatīvie akti vai Jaunzēlandē piemērojamie normatīvie akti, tajā skaitā tiem, kas ir datu aizsardzības jomā, un to attiecīgo muitas dienestu pieejamo resursu ietvaros.

2. Savienības un Jaunzēlandes muitas dienesti lemj par visiem šā nolīguma īstenošanai vajadzīgajiem praktiskajiem pasākumiem un procedūrām.

4. pants

Saistība ar citiem starptautiskajiem nolīgumiem

1. Šā nolīguma noteikumi neskar Līgumslēdzēju pušu tiesības un pienākumus saskaņā ar jebkuru citu starptautisku nolīgumu, kura puse ir kāda no Līgumslēdzējām pusēm.

2. Neatkarīgi no 1. punkta, šā nolīguma noteikumiem ir priekšroka attiecībā pret noteikumiem jebkurā divpusējā nolīgumā par muitas sadarbību un savstarpēju administratīvo palīdzību, kas ir noslēgts vai var tikt noslēgts starp atsevišķām Savienības dalībvalstīm un Jaunzēlandi, ciktāl minēto divpusējo nolīgumu noteikumi nav savienojami ar šā nolīguma noteikumiem.

3. Šā nolīguma noteikumi neskar Savienības noteikumus, ar ko reglamentē Komisijas kompetento dienestu un Savienības dalībvalstu muitas dienestu saziņu attiecībā uz informāciju, kura iegūta saskaņā ar šo nolīgumu un kura varētu būt Savienības interesēs.

II SADAĻA

MUITU SADARBĪBA

5. pants

Sadarbības joma

1. Saskaņā ar šo nolīgumu sadarbība ietver visus jautājumus, kas attiecas uz to, kā piemērot tiesību aktus muitas jomā.

2. Nolūkā veicināt likumīgu tirdzniecību un preču apriti, stiprināt tirgotāju darbības atbilstību, aizsargāt pilsoņus un īstenot intelektuālā īpašuma tiesības Savienības un Jaunzēlandes muitas dienesti sadarbojas, lai:

a)	aizsargātu likumīgu tirdzniecību, efektīvi piemērojot un ievērojot normatīvās prasības;

b)	stiprinātu piegādes ķēdes drošību nolūkā veicināt preču drošu apriti starp Savienību un Jaunzēlandi;

maksimāli palielinātu pienesumu PMO, PTO un citu attiecīgo starptautisko organizāciju centieniem uzlabot muitas metodes un atrisināt ar muitas procedūrām, muitas tiesību īstenošanu un tirdzniecības veicināšanu saistītās problēmas; novērstu nepamatotus šķēršļus uzņēmējiem; nodrošinātu atvieglojumus uzņēmējiem, kuri panākuši lielu atbilstību tiesību aktiem; un paredzētu drošības pasākumus pret krāpnieciskām, nelikumīgām vai kaitnieciskām darbībām;

īstenotu muitas un tirdzniecības jomā piemērojamos starptautiskos instrumentus un standartus, kurus attiecīgās Līgumslēdzējas puses ir pieņēmušas, tostarp Starptautiskās muitas procedūru vienkāršošanas un saskaņošanas konvencijas (pārskatītā redakcija) un Starptautiskās konvencijas par preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu galvenos elementus;

e)	īstenotu PTO Tirdzniecības atvieglošanas nolīgumu, kad tas stāsies spēkā;

f)	sadarbotos jaunu muitas procedūru izpētē, izstrādē, testēšanā un novērtēšanā un personāla apmācībā un apmaiņā, kā arī palīdzības sniegšanā;

g)	apmainītos ar informāciju par tiesību aktiem muitas jomā, to īstenošanu un muitas procedūrām, jo īpaši muitas procedūru vienkāršošanas un modernizācijas jomā; un

h)	izstrādātu kopējas iniciatīvas attiecībā uz importu, eksportu un citām muitas procedūrām, kā arī lai nodrošinātu efektīvu pakalpojumu darījumu aprindām.

6. pants

Piegādes ķēdes drošība un riska pārvaldība

1. Līgumslēdzējas puses strādā kopā pie muitas jomas aspektiem, kas attiecas uz starptautiskās tirdzniecības piegādes ķēdes drošības stiprināšanu un veicināšanu saskaņā ar SAFE pamatstandartiem. Jo īpaši tās sadarbojas:

a)	pastiprinot ar muitu saistītos aspektus starptautiskās tirdzniecības loģistikas ķēdes drošības uzlabošanā, līdztekus veicinot likumīgu tirdzniecību;

b)	nosakot obligātos standartus, ciktāl tas ir iespējams, lai tos piemērotu riska pārvaldības metodēm un saistītajām prasībām un programmām;

c)	vajadzības gadījumā nosakot riska pārvaldības metožu, riska standartu, drošības pārbaužu, piegādes ķēdes drošības un tirdzniecības partnerības programmu, tostarp līdzvērtīgas tirdzniecības veicināšanas pasākumu, savstarpēju atzīšanu;

d)	veicot informācijas apmaiņu piegādes ķēdes drošības un riska pārvaldības jautājumos;

e)	veidojot kontaktpunktus informācijas apmaiņai piegādes ķēdes drošības un riska pārvaldības jautājumos;

f)	vajadzības gadījumā ieviešot saskarnes informācijas apmaiņai, tostarp apmaiņai ar datiem pirms ievešanas vai pirms izvešanas;

g)	sadarbojoties daudzpusējos forumos, kuros varētu tikt izvirzīti un attiecīgi apspriesti jautājumi par piegādes ķēdes drošību un riska pārvaldību.

III SADAĻA

SAVSTARPĒJĀ ADMINISTRATĪVĀ PALĪDZĪBA

7. pants

Palīdzības joma

1. Savienības un Jaunzēlandes muitas dienesti sniedz savstarpēju palīdzību nolūkā novērst, konstatēt, izmeklēt un apturēt tiesību aktu muitas jomā pārkāpumus.

2. Saskaņā ar šo pantu sniegtā palīdzība neierobežo nevienas Līgumslēdzējas puses tiesības un pienākumus attiecībā uz savstarpējo palīdzību krimināllietās saskaņā ar starptautiskajiem nolīgumiem vai katras Līgumslēdzējas puses normatīvajiem aktiem. Tā arī neattiecas uz informāciju, kas iegūta, īstenojot pilnvaras pēc tiesu iestāžu pieprasījuma.

3. Šis nolīgums neparedz palīdzību nodokļu vai maksājumu atgūšanai.

8. pants

Palīdzība pēc pieprasījuma

1. Pēc pieprasījuma iesniedzējas iestādes lūguma pieprasījuma saņēmēja iestāde sniedz tai visu informāciju, kas varētu tai palīdzēt nodrošināt tiesību aktu muitas jomā pareizu piemērošanu, tostarp informāciju par konstatētajām vai plānotajām darbībām, ar ko pārkāpj vai var pārkāpt tiesību aktus muitas jomā.

2. Pēc iesniedzējas iestādes pieprasījuma saņēmēja iestāde dara tai zināmu:

a)	vai preces, kas eksportētas no vienas Līgumslēdzējas puses teritorijas, ir likumīgi importētas otras Līgumslēdzējas puses teritorijā, attiecīgā gadījumā precizējot precēm piemēroto muitas procedūru; un

b)	vai preces, kas importētas vienas Līgumslēdzējas puses teritorijā, ir likumīgi eksportētas no otras Līgumslēdzējas puses teritorijas, attiecīgā gadījumā precizējot šīm precēm piemēroto muitas procedūru.

3. Pēc pieprasījuma iesniedzējas iestādes lūguma pieprasījuma saņēmēja iestāde saskaņā ar savas valsts normatīviem aktiem, kas tai piemērojami, veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu īpašu uzraudzību pār:

a)	personām, par ko ir pamats uzskatīt, ka tās ir vai ir bijušas iesaistītas darbībās, ar ko pārkāpj tiesību aktus muitas jomā;

b)	vietām, kur ir glabāti vai savākti preču krājumi vai kur tos var glabāt vai savākt tādā veidā, ka ir pamats uzskatīt, ka minētās preces plāno izmantot darbībās, ar ko pārkāpj tiesību aktus muitas jomā;

c)	precēm, kuras pārvadā vai var pārvadāt tādā veidā, ka ir pamats uzskatīt, ka tās tiek plānots izmantot darbībās, ar ko pārkāpj tiesību aktus muitas jomā; un

d)	transportlīdzekļiem, kas tiek vai var tikt izmantoti tādā veidā, ka tas ļauj pamatoti uzskatīt, ka tos paredzēts izmantot darbībām, ar ko pārkāpj tiesību aktus muitas jomā.

9. pants

Spontāna palīdzība

Līgumslēdzējas puses pēc pašu ierosmes un saskaņā ar katras Līgumslēdzējas puses normatīvajiem aktiem sniedz viena otrai palīdzību, ja tās uzskata, ka šāda palīdzība ir vajadzīga pareizai tiesību aktu muitas jomā piemērošanai, jo īpaši, sniedzot informāciju attiecībā uz:

a)	darbībām, ar kurām faktiski vai šķietami pārkāpj tiesību aktus muitas jomā, un kas varētu būt noderīga otrai Līgumslēdzējai pusei;

b)	jauniem līdzekļiem un metodēm, kuras izmanto tādām darbībām, ar ko pārkāpj tiesību aktus muitas jomā,

c)	precēm, par kurām zināms, ka tās saistītas ar darbībām, ar ko pārkāpj tiesību aktus muitas jomā,

d)	personām, par ko ir pamats uzskatīt, ka tās ir vai ir bijušas iesaistītas darbībās, ar ko pārkāpj tiesību aktus muitas jomā; un

e)	transportlīdzekļiem, par kuriem ir pamats uzskatīt, ka tie tikuši izmantoti, tiek izmantoti vai varētu tikt izmantoti darbībās, ar ko pārkāpj tiesību aktus muitas jomā.

10. pants

Informācijas nodošana un paziņošana

1. Saņēmusi pieprasījuma iesniedzējas iestādes lūgumu, pieprasījuma saņēmēja iestāde saskaņā ar tai piemērojamajiem normatīvajiem aktiem veic visus vajadzīgos pasākumus, lai

a)	nodotu visus dokumentus; vai

b)	paziņotu par lēmumiem, par ko pieprasījuma iesniedzēja iestāde interesējusies un uz ko attiecas šā nolīguma darbības joma, un kas attiecas uz personu, kura dzīvo vai ir reģistrēta pieprasījuma saņēmējas iestādes jurisdikcijā esošajā teritorijā.

2. Pieprasījumus par dokumentu nodošanu vai lēmumu paziņošanu noformē rakstiski pieprasījuma saņēmējas iestādes valsts oficiālajā valodā vai minētajai iestādei pieņemamā valodā.

11. pants

Palīdzības pieprasījumu forma un saturs

1. Pieprasījumus saskaņā ar šo nolīgumu iesniedz rakstveidā. Tiem pievieno dokumentus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu atbilstību pieprasījumam. Ja situācijas steidzamības dēļ vajadzīgs, var pieņemt arī mutiskus pieprasījumus, tomēr tie nekavējoties jāapstiprina rakstveidā.

2. Saskaņā ar 1. punktu iesniegtajos pieprasījumos ir šāda informācija:

a)	pieprasījuma iesniedzēja iestāde;

b)	pasākums, kuru pieprasa veikt;

c)	pieprasījuma mērķis un pamatojums;

d)	attiecīgie normatīvie akti;

e)	iespējami precīzas un pilnīgas norādes par precēm vai personām, uz kurām attiecas izmeklēšanas; un

f)	kopsavilkums par jau veikto izmeklēšanu attiecīgajiem faktiem.

3. Pieprasījumus iesniedz pieprasījuma saņēmējas iestādes valsts oficiālajā valodā vai minētajai iestādei pieņemamā valodā. Minētā prasība neattiecas uz dokumentiem, ko pievieno pieprasījumam saskaņā ar 1. punktu.

4. Ja pieprasījums neatbilst iepriekš minētajai oficiālajai prasībai, var lūgt to labot vai papildināt; pa to laiku var likt veikt piesardzības pasākumus.

12. pants

Pieprasījumu izpilde

1. Lai izpildītu palīdzības pieprasījumu, pieprasījuma saņēmēja iestāde nekavējoties rīkojas, saskaņā ar savu kompetenci un pieejamiem līdzekļiem, tāpat kā tā rīkotos pati vai pēc tās pašas Līgumslēdzējas puses citu iestāžu pieprasījuma, un sniedz tās rīcībā esošo informāciju, veic attiecīgu izmeklēšanu vai organizē šādas izmeklēšanas veikšanu. Šis punkts attiecas arī uz visām citām iestādēm, kurām pieprasījuma saņēmēja iestāde saskaņā ar šo nolīgumu adresē informācijas pieprasījumu, kad tā nespēj šādu informāciju iegūt pati.

2. Palīdzības pieprasījumus izpilda saskaņā ar pieprasījuma saņēmējas Līgumslēdzējas puses normatīvajiem aktiem.

3. Vienas Līgumslēdzējas puses attiecīgi pilnvarotas amatpersonas, saņemot otras Līgumslēdzējas puses piekrišanu un ievērojot tās paredzētos nosacījumus, pieprasījuma saņēmējas iestādes vai jebkuras citas iestādes telpās saskaņā ar 1. punktu var iegūt pieprasījuma iesniedzējai iestādei šā nolīguma mērķu īstenošanai vajadzīgo informāciju par darbībām, ar ko pārkāpj vai varētu pārkāpt tiesību aktus muitas jomā.

4. Līgumslēdzējas puses attiecīgi pilnvarotas amatpersonas ar otras iesaistītās Līgumslēdzējas puses piekrišanu un ar pēdējās nosacījumiem var piedalīties izmeklēšanā, ko veic pēdējās teritorijā.

13. pants

Informācijas paziņošanas veids

1. Saskaņā ar šo nolīgumu veiktās izmeklēšanas rezultātus pieprasījuma saņēmēja iestāde pieprasījuma iesniedzējai iestādei paziņo rakstveidā kopā ar attiecīgiem dokumentiem, apliecinātām kopijām u. tml.

2. Informācija, ko paziņo saskaņā ar pirmo punktu, var būt elektroniskā formātā.

3. Dokumentu oriģinālus nosūta tikai pēc pieprasījuma tajos gadījumos, kad apliecinātas kopijas nebūtu pietiekamas. Minētos oriģināleksemplārus nodod atpakaļ pieprasījuma saņēmējai iestādei iespējami īsā laikā.

14. pants

Izņēmumi pienākumam sniegt palīdzību

1. Jebkāda veida palīdzību šā nolīguma darbības jomā var atteikt vai uz to var attiecināt konkrētus nosacījumus vai prasības, ja Līgumslēdzēja puse uzskata, ka palīdzība saskaņā ar šo nolīgumu:

a)	varētu ierobežot Jaunzēlandes suverenitāti vai tās Savienības dalībvalsts suverenitāti, kuras kompetentā iestāde ir saņēmusi lūgumu sniegt palīdzību saskaņā ar šo nolīgumu, vai

b)	varētu apdraudēt sabiedrisko kārtību, drošību vai citas būtiskas intereses;

c)	pārkāptu komercnoslēpumu vai apdraudētu likumīgās tirdzniecības intereses; vai

d)	varētu būt nesaderīgi ar piemērojamiem normatīvajiem aktiem, tostarp, bet ne tikai, tiem, kas aizsargā personas tiesības uz privātumu vai aizsargā indivīdu finanšu darījumus un pārskatus.

2. Pieprasījuma saņēmēja iestāde var atlikt palīdzības sniegšanu uz vēlāku laiku, pamatojot atlikšanu ar to, ka šāda palīdzības sniegšana traucēs notiekošai izmeklēšanai, kriminālvajāšanai vai tiesvedībai. Šādā gadījumā pieprasījuma saņēmēja iestāde apspriežas ar pieprasījuma iesniedzēju iestādi, lai noteiktu, vai palīdzību var sniegt saskaņā ar tādiem noteikumiem vai nosacījumiem, kādus var izvirzīt pieprasījuma saņēmēja iestāde.

3. Ja pieprasījuma iesniedzēja iestāde lūdz palīdzību, ko tā pati nespētu sniegt, ja šāda palīdzība tai tiktu prasīta, savā pieprasījumā tā vērš uz to uzmanību. Tad pieprasījuma saņēmēja iestāde izlemj, kā atbildēt uz šādu pieprasījumu.

4. Gadījumos, kas minēti 1. un 2. punktā, pieprasījuma saņēmējas iestādes lēmumu un tā pamatojumu paziņo pieprasījuma iesniedzējai iestādei bez liekas kavēšanās.

15. pants

Eksperti un liecinieki

Piešķirto pilnvaru robežās pieprasījuma saņēmējas iestādes amatpersonu var pilnvarot par ekspertu vai liecinieku citas Līgumslēdzējas puses muitas iestādes iztaujāšanā, kas attiecas uz šajā nolīgumā ietvertajiem jautājumiem, un iesniegt attiecīgus priekšmetus, dokumentus vai konfidenciālas vai apstiprinātas to kopijas, kas varētu būt nepieciešamas attiecīgajam nolūkam. Pieprasījumā ierasties norāda, kurā tieši iestādē amatpersonai ir jāierodas, kādu jautājumu sakarā un kāds ir tās amatpersonas amats vai kvalifikācija, kuru plānots iztaujāt.

16. pants

Izdevumi palīdzībai

Līgumslēdzējas puses atsakās no visām savstarpējām prasībām atmaksāt izdevumus, kas radušies saistībā ar šo nolīgumu, vajadzības gadījumā izņemot tādus izdevumus, kas saistīti ar honorāriem ekspertiem un lieciniekiem atbilstoši 15. pantam, kā arī honorāriem tulkiem un tulkotājiem, kuri nav nodarbināti valsts civilajā dienestā.

IV SADAĻA

INFORMĀCIJAS APMAIŅA

17. pants

Konfidencialitāte un informācijas aizsardzība

1. Informāciju, kas sniegta jebkādā formā, piemērojot šo nolīgumu, apstrādā kā konfidenciālu vai ierobežotas pieejamības atkarībā no katras Līgumslēdzējas puses piemērojamajiem noteikumiem.

2. Tādu informāciju, kas iegūta saskaņā ar šo nolīgumu, Līgumslēdzēja puse izmanto vai izpauž vienīgi šā nolīguma mērķiem vai ar iesniedzējas Līgumslēdzējas puses rakstisku atļauju un atbilstoši iesniedzējas Līgumslēdzējas puses iespējamiem brīdinājumiem un ierobežojumiem. Tomēr, ja kādai no Līgumslēdzējām pusēm saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem ir pienākums atklāt saskaņā ar šo nolīgumu iegūtu informāciju, tā paziņo par šādu informācijas atklāšanu iesniedzējai Līgumslēdzējai pusei, ja iespējams, pirms attiecīgās informācijas atklāšanas.

3. Ievērojot Līgumslēdzējai pusei piemērojamās prasībās, kas izriet no tās normatīvajiem aktiem, vai tiešajiem nosacījumiem, brīdinājumiem, ierobežojumiem vai apstrādes instrukcijām, kuras paredz augstākus aizsardzības standartus, visa saskaņā ar šo nolīgumu iesniegtā informācija tiek apstrādāta, nodrošinot tādus pašus vai augstākus privātuma aizsardzības standartus, kā norādīts drošības klasifikācijā vai citos apstrādes brīdinājumos, kuri pievienoti pieprasījuma saņēmējas iestādes informācijai.

4. Personas datu apmaiņa notiek tikai tādā gadījumā, ja Līgumslēdzēja puse, kas tos varētu iegūt, apņemas tos aizsargāt veidā, kuru Līgumslēdzēja puse, kas varētu sniegt datus, uzskata par atbilstošu.

5. Katra Līgumslēdzēja puse ierobežo piekļuvi informācijai, kas iegūta saskaņā ar šo nolīgumu, darot to pieejamu tikai tām personām, kurām ir vajadzība zināt minētās informācijas saturu.

6. Informāciju, kas iegūta saskaņā ar šo nolīgumu, katra Līgumslēdzēja puse ierobežo, glabā un nosūta, izmantojot atzītus drošības mehānismus, piemēram, paroles, šifrēšanu vai citus atbilstošus aizsardzības pasākumus, kas ir saskaņā ar attiecīgajai informācijai piemēroto drošības klasifikāciju.

7. Līgumslēdzējas puses ziņo viena otrai par nejaušu vai neatļautu piekļuvi informācijai, kas iegūta saskaņā ar šo nolīgumu, tās izmantošanu, atklāšanu, grozīšanu vai iznīcināšanu un nodrošina pilnīgu un sīku informāciju par nejaušu vai neatļautu piekļuvi minētajai informācijai, tās izmantošanu, atklāšanu, grozīšanu vai iznīcināšanu.

8. Ja saskaņā ar šo nolīgumu iegūtā informācija tika nejauši atklāta vai grozīta, katra Līgumslēdzēja puse dara visu iespējamo, lai to atgūtu, vai gadījumos, kad atgūšana nav iespējama, nodrošina grozītās vai atklātās informācijas iznīcināšanu.

9. Katra Līgumslēdzēja puse var pieprasīt, lai īpaši sensitīvai informācijai piemērotu papildu aizsardzību.

10. Šā nolīguma īstenošanas nolūkā un saskaņā ar katras Līgumslēdzējas puses prasībām par privātumu un publisko reģistru uzturēšanu informāciju neapstrādā un neglabā ilgāk kā nepieciešams. Katra Līgumslēdzēja puse nodrošina informācijas, kas iegūta saskaņā ar šo nolīgumu, pareizu iznīcināšanu saskaņā ar šīs Līgumslēdzējas puses normatīvajiem aktiem.

11. Šā nolīguma noteikumi neierobežo saskaņā ar šo nolīgumu iegūtās informācijas vai dokumentu izmantošanu par pierādījumiem tiesvedībā vai apsūdzībās, ko vēlāk ceļ tiesā vai tribunālā attiecībā uz darbībām, ar ko pārkāpj tiesību aktus muitas jomā. Tādējādi Līgumslēdzējas puses savos pierādījumu dokumentos, ziņojumos un liecībās, kā arī tiesvedībā vai apsūdzībās, ko vēlāk var celt tiesā vai tribunālā, kā pierādījumus var izmantot saskaņā ar šo nolīgumu iegūto informāciju un izskatītos dokumentus. Par šādu izmantošanu ziņo Līgumslēdzējai pusei, kas ir sniegusi attiecīgo informāciju vai piešķīrusi piekļuvi attiecīgajiem dokumentiem.

V SADAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

18. pants

Nosaukumi

Šā nolīguma sadaļu un pantu nosaukumi ieviesti ērtības labad tikai atsaucēm un neietekmē šā nolīguma interpretāciju.

19. pants

Apspriešanās

Visus jautājumus vai strīdus saistībā ar šā nolīguma interpretāciju vai īstenošanu risina, Līgumslēdzējām pusēm konsultējoties, kā rezultātā 20. pantā minētā Apvienotā muitas sadarbības komiteja vajadzības gadījumā pieņem lēmumu.

20. pants

Apvienotā muitas sadarbības komiteja

1. Ar šo izveido Apvienoto muitas sadarbības komiteju (“JCCC”), ko veido Līgumslēdzēju pušu muitas dienestu un kompetento iestāžu pārstāvji. Komitejas sanāksmju vietu, laiku un darba kārtību nosaka, abpusēji vienojoties.

2. JCCC pārrauga šā nolīguma pareizu darbību un īstenošanu un izskata visus jautājumus un strīdus, kas izriet no tā piemērošanas. Šajā nolūkā JCCC cita starpā:

saskaņā ar šā nolīguma mērķiem veic pasākumus, kas nepieciešami sadarbībai un palīdzībai muitas lietās, jo īpaši:

i)	apzina visas regulatīvās vai leģislatīvās izmaiņas, kas nepieciešamas šā nolīguma īstenošanai;

ii)	apzina un izveido pasākumus informācijas apmaiņas mehānismu uzlabošanai;

iii)	apzina un izveido paraugpraksi, tostarp paraugpraksi par to, kā prasības par iepriekšēju elektronisku informēšanu par kravām harmonizējamas ar starptautiskajiem standartiem par ienākošajiem, izejošajiem un tranzīta sūtījumiem;

iv)	definē un izveido informācijas riska analīzes standartus, kas vajadzīgi, lai apzinātu augsta riska sūtījumus, kurus importē, pārkrauj vai pārvadā tranzītā Jaunzēlandē un Savienībā;

v)	definē un nosaka pasākumus riska novērtēšanas standartu harmonizācijai;

vi)	definē minimālos kontroles standartus un metodes, kas ļauj panākt atbilstību minētajiem standartiem;

vii)	pilnveido un iedibina standartus tirdzniecības partnerības programmām, kas izstrādāti, lai paaugstinātu piegādes ķēdes drošību un veicinātu likumīgu tirdzniecību; un

viii)

definē un veic konkrētus pasākumus, lai izveidotu riska pārvaldības metožu, riska standartu, drošības pārbaužu un tirdzniecības partnerības programmu, tostarp līdzvērtīgas tirdzniecības veicināšanas pasākumu, savstarpēju atzīšanu;

b)	rīkojas kā kompetentā iestāde, lai risinātu visus tos jautājumus, kas rodas sakarā ar III sadaļas piemērošanu;

ir pilnvarota pieņemt lēmumus par šā nolēmuma īstenošanu, tajā skaitā par datu nosūtīšanu un savstarpēji saskaņotām priekšrocībām, ko sniedz riska pārvaldības metožu, riska standartu, drošības pārbaužu un tirdzniecības partnerības programmu, kā arī citu tirdzniecības veicināšanas pasākumu, savstarpēja atzīšana;

d)	apmainās ar uzskatiem par jebkuriem jautājumiem par sadarbību muitas lietās, kas ir kopējās interesēs, tostarp par turpmākajiem pasākumiem un tiem paredzētajiem līdzekļiem; un

e)	pieņem tās iekšējo reglamentu.

3. JCCC izveido attiecīgus darbības mehānismus, tostarp darba grupas, kas atbalsta tās darbu šā nolīguma īstenošanā.

21. pants

Spēkā stāšanās un darbības termiņš

1. Šis nolīgums stājas spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kurš seko dienai, kad Līgumslēdzējas puses, apmainoties ar diplomātiskajām notām, viena otrai paziņo par to, ka pabeigtas visas šajā nolūkā vajadzīgās procedūras.

2. Šo nolīgumu var grozīt pēc Līgumslēdzēju pušu abpusējas vienošanās, tām apmainoties ar diplomātiskajām notām. Grozījumi stājas spēkā ar tādiem pašiem nosacījumiem kā 1. punktā minētie, ja vien Līgumslēdzējas puses nav vienojušās citādi.

3. Katra no Līgumslēdzējām pusēm var jebkurā laikā izbeigt šo nolīgumu, par to rakstiski paziņojot otrai Līgumslēdzējai pusei. Nolīgums izbeidzas trīs mēnešus pēc šādas paziņošanas dienas. Tomēr palīdzības pieprasījumus, kas saņemti pirms minētās izbeigšanas, izpilda saskaņā ar šā nolīguma noteikumiem.

22. pants

Autentiskie teksti

Šis nolīgums ir sagatavots divos oriģināleksemplāros angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, horvātu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā; visi teksti ir vienlīdz autentiski. Ja starp šā nolīguma tekstiem konstatētas atšķirības, Līgumslēdzējas puses jautājumu nodod izskatīšanai JCCC.

To apliecinot, attiecīgi pilnvarotie ir parakstījuši šo nolīgumu.

Съставено в Брюксел на трети юли през две хиляди и седемнадесета година.

Hecho en Bruselas, el tres de julio de dos mil diecisiete.

V Bruselu dne třetího července dva tisíce sedmnáct.

Udfærdiget i Bruxelles den tredje juli to tusind og sytten.

Geschehen zu Brüssel am dritten Juli zweitausendsiebzehn.

Kahe tuhande seitsmeteistkümnenda aasta juulikuu kolmandal päeval Brüsselis.

Έγινε στις Βρυξέλλες, στις τρεις Ιουλίου δύο χιλιάδες δεκαεπτά.

Done at Brussels on the third day of July in the year two thousand and seventeen.

Fait à Bruxelles, le trois juillet deux mille dix-sept.

Sastavljeno u Bruxellesu trećeg srpnja godine dvije tisuće sedamnaeste.

Fatto a Bruxelles, addì tre luglio duemiladiciassette.

Briselē, divi tūkstoši septiņpadsmitā gada trešajā jūlijā.

Priimta du tūkstančiai septynioliktų metų liepos trečią dieną Briuselyje.

Kelt Brüsszelben, a kétezer-tizenhetedik év július havának harmadik napján.

Magħmul fi Brussell, fit-tielet jum ta‘ Lulju fis-sena elfejn u sbatax.

Gedaan te Brussel, drie juli tweeduizend zeventien.

Sporządzono w Brukseli dnia trzeciego lipca roku dwa tysiące siedemnastego.

Feito em Bruxelas, em três de julho de dois mil e dezassete.

Întocmit la Bruxelles la trei iulie două mii șaptesprezece.

V Bruseli tretieho júla dvetisícsedemnásť.

V Bruslju, dne tretjega julija leta dva tisoč sedemnajst.

Tehty Brysselissä kolmantena päivänä heinäkuuta vuonna kaksituhattaseitsemäntoista.

Som skedde i Bryssel den tredje juli år tjugohundrasjutton.

За Европейския съюз

Рог la Unión Europea

Za Evropskou unii

For Den Europæiske Union

Für die Europäische Union

Euroopa Liidu nimel

Για την Ευρωπαϊκή Ένωση

For the European Union

Pour l'Union européenne

Za Europsku uniju

Per l'Unione europea

Eiropas Savienības vārdā –

Europos Sąjungos vardu

Az Európai Unió részéről

Għall-Unjoni Ewropea

Voor de Europese Unie

W imieniu Unii Europejskiej

Pela União Europeia

Pentru Uniunea Europeană

Za Európsku úniu

Za Evropsko unijo

Euroopan unionin puolesta

För Europeiska unionen

За Нова Зеландия

Por Nueva Zelanda

Za Nový Zéland

For New Zealand

Für Neuseeland

Uus-Meremaa nimel

Για τη Νέα Ζηλανδία

For New Zealand

Pour la Nouvelle-Zélande

Za Novi Zeland

Per la Nuova Zelanda

Jaunzēlandes vārdā –

Naujosios Zelandijos vardu

Új-Zéland részéről

Għal New Zealand

Voor Nieuw-Zeeland

W imieniu Nowej Zelandii

Pela Nova Zelândia

Pentru Noua Zeelandă

Za Nový Zéland

Za Novo Zelandijo

Uuden-Seelannin puolesta

För Nya Zeeland

20.4.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 101/16

PADOMES ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2018/602

(2018. gada 19. aprīlis),

ar ko īsteno Padomes Regulu (ES) 2017/1509 par ierobežojošiem pasākumiem pret Korejas Tautas Demokrātisko Republiku

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes Regulu (ES) 2017/1509 (2017. gada 30. augusts) par ierobežojošiem pasākumiem pret Korejas Tautas Demokrātisko Republiku un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 329/2007 (1) un jo īpaši tās 47. panta 2. punktu,

ņemot vērā Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikumu,

tā kā:

(1)	Padome 2017. gada 30. augustā pieņēma Regulu (ES) 2017/1509.

(2)

Korejas Tautas Demokrātiskā Republika (KTDR) turpina savas kodolprogrammas un ballistisko raķešu programmas, pārkāpjot savas saistības, kuras ir izklāstītas vairākās ANO Drošības padomes rezolūcijās. Minētās programmas daļēji tiek finansētas, izmantojot līdzekļu un saimniecisko resursu nelikumīgus pārskaitījumus.

(3)

Četras personas, kas nodrošināja tādu aktīvu vai līdzekļu pārskaitījumus, ar kuriem varētu sniegt finansiālu ieguldījumu KTDR kodolmateriālu, ballistisko raķešu vai citu masu iznīcināšanas ieroču programmās, būtu jāpievieno personu un vienību sarakstam, kas izklāstīts Regulas (ES) 2017/1509 XV pielikumā.

(4)	Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Regulas (ES) 2017/1509 XV pielikums,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (ES) 2017/1509 XV pielikumu groza tā, kā izklāstīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2018. gada 19. aprīlī

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

E. ZAHARIEVA

(1) OV L 224, 31.8.2017., 1. lpp.

PIELIKUMS

Regulas (ES) 2017/1509 XV pielikumā personu sarakstam, kas izklāstīts sadaļā “c) Fiziskās personas, kas norādītas saskaņā ar 34. panta 4. punkta b) apakšpunktu”, tiek pievienotas šādas personas:

	Vārds, uzvārds (un iespējamie pseidonīmi)	Identifikācijas informācija	Sarakstā iekļaušanas datums	Pamatojums
“9.	Kim Yong Nam (Kim Yong-Nam, Kim Young-Nam, Kim Yong-Gon)	Dzimšanas datums: 2.12.1947. Dzimšanas vieta: Sinuju, KTDR	20.4.2018.	Ekspertu grupa Kim Yong Nam identificējusi kā Galvenā izlūkošanas biroja aģentu; minēto biroju Apvienoto Nāciju Organizācija ir iekļāvusi sarakstā. Ekspertu grupa viņu un viņa dēlu Kim Su Gwang identificējusi kā personas, kas ir iesaistījušās maldinošas finanšu prakses modelī, ar kuru varētu sniegt ieguldījumu KTDR kodolmateriālu, ballistisko raķešu vai citu masu iznīcināšanas ieroču programmās. Kim Yong Nam ir atvēris dažādus norēķinu kontus un krājkontus Savienībā un savā diplomāta darbības laikā ir bijis iesaistīts dažādos lielos bankas pārskaitījumos uz bankas kontiem Savienībā vai uz kontiem ārpus Savienības, tostarp uz kontiem, kas atvērti uz dēla Kim Su Gwang vai vedeklas Kim Kyong Hui vārda.
10.	Djang Tcheul Hy	Dzimšanas datums: 11.5.1950. Dzimšanas vieta: Kangwon	20.4.2018.	DJANG Tcheul Hy kopā ar vīru KIM Yong Nam, dēlu KIM Su Gwang un vedeklu KIM Kyong Hui ir bijusi iesaistīta maldinošas finanšu prakses modelī, ar kuru varētu sniegt ieguldījumu KTDR kodolmateriālu, ballistisko raķešu vai citu masu iznīcināšanas ieroču programmās. Viņai piederēja vairāki bankas konti Savienībā, kurus viņas dēls KIM Su Gwang atvēra uz viņas vārda. Viņa bija iesaistīta arī vairākos bankas pārskaitījumos no savas vedeklas KIM Kyong Hui kontiem uz bankas kontiem ārpus Savienības.
11.	Kim Su Gwang (Kim Sou-Kwang, Kim Sou-Gwang, Kim Son-Kwang, Kim Su-Kwang, Kim Soukwang)	Dzimšanas datums: 18.8.1976. Dzimšanas vieta: Pyongyang, KTDR Diplomāts KTDR vēstniecībā Baltkrievijā	20.4.2018.	Ekspertu grupa KIM Su Gwang identificējusi kā Galvenā izlūkošanas biroja aģentu; minēto biroju Apvienoto Nāciju Organizācija ir iekļāvusi sarakstā. Ekspertu grupa viņu un viņa tēvu KIM Yon Nam identificējusi kā personas, kas ir iesaistījušās maldinošas finanšu prakses modelī, ar kuru varētu sniegt ieguldījumu KTDR kodolmateriālu, ballistisko raķešu vai citu masu iznīcināšanas ieroču programmās. KIM Su Gwang ir atvēris daudzus bankas kontus vairākās dalībvalstīs, arī uz ģimenes locekļu vārda. Savā diplomāta darbības laikā viņš ir bijis iesaistīts dažādos lielos bankas pārskaitījumos uz bankas kontiem Savienībā vai uz kontiem ārpus Savienības, tostarp uz kontiem, kas atvērti uz viņa sievas KIM Kyong Hui vārda.
12.	Kim Kyong Hui	Dzimšanas datums: 6.5.1981. Dzimšanas vieta: Pyongyang, KTDR	20.4.2018.	KIM Kyong Hui kopā ar vīru Kim Su Gwang, vīra tēvu KIM Yong Nam un vīramāti DJANG Tcheul Hy ir bijusi iesaistīta maldinošas finanšu prakses modelī, ar kuru varētu sniegt ieguldījumu KTDR kodolmateriālu, ballistisko raķešu vai citu masu iznīcināšanas ieroču programmās. Viņa saņēma vairākus bankas pārskaitījumus no sava vīra KIM Su Gwang un sava vīra tēva KIM Yong Nam un pārskaitīja naudu uz kontiem ārpus Savienības uz sava vai savas vīramātes DJANG Tcheul Hy vārda.”

20.4.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 101/18

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2018/603

(2018. gada 12. aprīlis)

par atsevišķu preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 9. oktobra Regulu (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (1), un jo īpaši tās 57. panta 4. punktu un 58. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)	Lai nodrošinātu Padomes Regulai (EEK) Nr. 2658/87 (2) pievienotās kombinētās nomenklatūras vienveidīgu piemērošanu, nepieciešams pieņemt noteikumus par šīs regulas pielikumā minēto preču klasifikāciju.

(2)

Regulā (EEK) Nr. 2658/87 ir izklāstīti vispārīgie kombinētās nomenklatūras interpretācijas noteikumi. Minētie noteikumi attiecas arī uz jebkuru citu nomenklatūru, kas pilnīgi vai daļēji balstās uz KN vai pievieno tai papildu apakšnodaļas un ir izveidota ar īpašiem Savienības noteikumiem, lai piemērotu tarifu un citus pasākumus, kas saistīti ar preču tirdzniecību.

(3)	Šīs regulas pielikuma tabulas 1. ailē aprakstītās preces saskaņā ar minētajiem vispārīgajiem noteikumiem būtu jāklasificē ar minētās tabulas 2. ailē norādīto KN kodu atbilstīgi 3. ailē noteiktajam pamatojumam.

(4)

Ir lietderīgi noteikt, ka saistošo izziņu par tarifu, kas izdota attiecībā uz precēm, uz kurām attiecas šī regula, bet kas neatbilst šīs regulas noteikumiem, izziņas turētājs var turpināt izmantot noteiktu laikposmu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 952/2013 34. panta 9. punktu. Būtu jānosaka, ka minētais laikposms ir trīs mēneši.

(5)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Muitas kodeksa komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Pielikuma tabulas 1. ailē aprakstītās preces kombinētajā nomenklatūrā klasificē ar tabulas 2. ailē norādīto KN kodu.

2. pants

Saistošo izziņu par tarifu, kas neatbilst šīs regulas noteikumiem, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 952/2013 34. panta 9. punktu var turpināt izmantot trīs mēnešus no šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

3. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2018. gada 12. aprīlī

Komisijas

un tās priekšsēdētāja vārdā –

Nodokļu politikas un muitas savienības ģenerāldirektorāta

ģenerāldirektors

Stephen QUEST

(1) OV L 269, 10.10.2013., 1. lpp.

(2) Padomes 1987. gada 23. jūlija Regula (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp.).

PIELIKUMS

Preču apraksts

Klasifikācija

(KN kods)

Pamatojums

(1)

(2)

(3)

Piepūšams spilvens no plastmasas (tā sauktais “ratiņkrēsla spilvens”), kura izmēri ir aptuveni 40 × 40 cm un kurš sastāv no divām savstarpēji savienotām taisnstūrveida kamerām, kas piepildītas ar gaisu. Katrā kamerā ir ar gaisu pildīts plastmasas maiss, kas pārklāts ar plānu silikona kārtu.

Spilvens ir regulējams atkarībā no tā, cik lielā mērā abas kameras ir piepūstas, kā dēļ tad, kad lietotājs sēž uz spilvena, mainās plastmasas maisa novietojums katrā kamerā.

Spilvenam ir noņemams pretslīdes pārvalks no tekstilmateriāliem, kuram apakšpusē ir piestiprinātas divas Velcro tipa sloksnes.

Izstrādājums ir paredzēts, lai lietotājam nerastos izgulējumi. Tas atvieglo slodzi sēžas kauliem un uzlabo ērtību lietotājam.

Sk. attēlus (*1).

3926 90 97

Klasifikācija ir noteikta, ievērojot kombinētās nomenklatūras 1., 3.b) un 6. vispārīgo interpretācijas noteikumu un KN kodu 3926 , 3926 90 un 3926 90 97 formulējumu.

Izstrādājuma klasificēšana pozīcijā 9404 (gultas piederumi un tamlīdzīgi izstrādājumi) nav iespējama, jo piepūšami spilveni ir izslēgti no minētās pozīcijas saskaņā ar 94. nodaļas 1. piezīmes a) punktu un tādējādi piepūšami spilveni no plastmasas tiek klasificēti pozīcijā 3926 (sk. arī Harmonizētās sistēmas skaidrojumu par pozīciju 9404 pēdējās daļas b) punktu).

Arī klasificēšana ar KN kodu 8714 20 00 pie daļām un piederumiem invalīdu transportam nav iespējama, jo nav iespējams noteikt, ka XVII sadaļas 3. piezīmes nozīmē izstrādājums būtu piemērots lietošanai vienīgi vai galvenokārt kopā ar invalīdu transportu. Ņemot vērā izstrādājuma objektīvās pazīmes, to var izmantot daudziem sēdekļiem un krēsliem, kā arī uz ratiņkrēslu sēdekļiem. Piemēram, izstrādājums nav konstruēts izmantošanai kopā ar konkrētu sēdekli, jo tam nav īpašu piestiprināšanas līdzekļu, kuru dēļ tas būtu izmantojams tikai ar konkrētu sēdekli. Pretslīdes pārvalku un Velcro tipa sloksnes var piestiprināt pie daudzu veidu sēdekļiem. Tāpēc nav nekā, kas ļauj identificēt, ka izstrādājums ir konstruēts izmantošanai ar konkrēta veida sēdekli (sk. arī Harmonizētās sistēmas skaidrojumu par pozīciju 8714 pirmās rindkopas i) punktu).

Turklāt klasificēšana ar KN kodu 8714 20 00 pie daļām un piederumiem invalīdu transportam nav iespējama, jo izstrādājums nav nepieciešams, lai ratiņkrēsls varētu darboties, tas nepielāgo ratiņkrēslu noteiktam darbam un nesniedz tam papildu iespējas un nenodrošina iespēju tam sniegt konkrētu pakalpojumu, kas saistīts ar tā pamatfunkciju, proti, nodrošināt iespēju invalīdam pārvietoties (sk. Tiesas 2011. gada 16. jūnija spriedumu lietā Unomedical, C-152/10, ECLI:EU:C:2011:402, 29., 30. un 36. punktu). Ratiņkrēsls darbojas tādā pašā veidā kā bez spilvena. Spilvens tikai padara ratiņkrēslu lietotājam ērtāku un patīkamāku.

Lai gan izstrādājums sastāv no dažādiem komponentiem (plastmasas spilvena un tekstilmateriālu pārvalka), tas ir klasificējams tā, it kā tas sastāvētu no plastmasas spilvena, jo spilvens nosaka tā pamatīpašības 3.b) vispārīgā noteikuma nozīmē. Tekstilmateriāla komponents ir tikai pārvalks, kas aizsargā un notur vietā galveno komponentu. Tādēļ atbilstīgi materiālam, no kā sastāv minētais izstrādājums, tas ir klasificējams ar KN kodu 3926 90 97 pie “citādiem plastmasas izstrādājumiem”.

(*1) Attēli pievienoti tikai informācijai.

20.4.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 101/22

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2018/604

(2018. gada 18. aprīlis),

ar ko Īstenošanas regulu (ES) 2015/2447 groza attiecībā uz procedūras noteikumiem, ar kuriem vienkāršo preču preferenciālas izcelsmes noteikšanu Savienībā, un atceļ Regulu (EEK) Nr. 3510/80 un (EK) Nr. 209/2005

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 9. oktobra Regulu (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (1), un jo īpaši tās 66. panta a) punktu,

tā kā:

(1)	Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2015/2447 (2) inter alia paredzēti procedūras noteikumi, kas minēti Regulas (ES) Nr. 952/2013 (“Kodekss”) 64. panta 1. punktā un kuru mērķis ir vienkāršot preču preferenciālas izcelsmes noteikšanu Savienībā.

(2)

Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 68. panta 1. punkta pēdējais teikums šobrīd attiecas uz minētās regulas 2. iedaļas 2. līdz 9. apakšiedaļas piemērošanu mutatis mutandis, kuras attiecas uz Savienības vispārējo preferenču sistēmas (VPS) izcelsmes noteikumiem. Tomēr tikai daži noteikumi šajās apakšiedaļās ir būtiski saistībā ar tādu eksportētāju reģistrāciju, kuri ir ārpus Savienības VPS shēmas. Tāpēc minētie noteikumi ir jāpielāgo. Komisijas pienākums sniegt trešai valstij, ar ko Savienībai ir preferenciāls nolīgums, to muitas dienestu adreses, kas ir atbildīgi par reģistrēta eksportētāja sagatavota izcelsmes dokumenta pārbaudi, jebkurā gadījumā izriet no attiecīgā nolīguma noteikumiem, un tāpēc tas vairs nav jānosaka Īstenošanas regulā (ES) 2015/2447. Vairs nav spēkā un būtu jāatceļ Īstenošanas regulā (ES) 2015/2447 noteiktais pārejas noteikums, ar kuru provizoriski atļauts izcelsmes dokumentu sagatavot tādam eksportētājam, kurš nav reģistrēts, bet ir atzīts eksportētājs Savienībā. Vienkāršošanas labad un lai panāktu saskaņotību starp preferenciāliem nolīgumiem, uz maziem sūtījumiem, kurus neimportē komerciālā veidā, nevajadzētu attiecināt pienākumu uzrādīt izcelsmes dokumentu, ja šāds atbrīvojums ir atļauts, bet nav tieši noteikts preferenciālajā nolīgumā. Ņemot vērā to, ka pastāv citi eksportētāja identificēšanas veidi un Savienībā paraksts neietekmē izcelsmes dokumenta tiesisko statusu, eksportētājiem nebūtu jāpieprasa parakstīt šādu dokumentu, ja tas ir atļauts, bet nav tieši noteikts preferenciālajā nolīgumā.

(3)

Noteikumi, kas paredzēti Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 69. pantā attiecībā uz tādu preferenciālās izcelsmes apliecinājumu aizvietošanu, kas izdoti vai sagatavoti ārpus Savienības VPS shēmas, būtu jāpiemēro plašāk attiecībā uz izcelsmes dokumentiem. Turklāt būtu jāprecizē forma, kādā var izdot vai sagatavot izcelsmes aizstājējdokumentu.

(4)

Būtu jāparedz noteikumi, lai atvieglotu preferenciālas izcelsmes noteikšanu pārstrādes produktiem, kas iegūti no precēm ar preferenciālas izcelsmes statusu. Tā kā šādu noteikumu mērķis ir pasargāt attiecīgos uzņēmējus no negatīvām un neparedzamām sekām, ko rada procedūras “pārstrāde muitas kontrolē” apvienošana Kodeksā ar procedūru “ievešana pārstrādei”, tie būtu ar atpakaļejošu spēku jāpiemēro no Kodeksa piemērošanas dienas.

(5)

Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 80. panta 2. punktā būtu jābūt atsaucei uz jaunu 22-06.A pielikumu, kurā ietverta pieteikuma veidlapa, kas jāizmanto dalībvalstu eksportētājiem, lai reģistrētos REX sistēmā; 22-06. pielikums tādējādi ir rezervēts eksportētāju reģistrācijai VPS priekšrocību saņēmējās valstīs. Tādējādi šis jaunais 22-06.A pielikums ir jāiekļauj Īstenošanas regulā (ES) 2015/2447, savukārt minētās regulas 22-06. pielikums būtu attiecīgi jāgroza. Jaunā 22-06.A pielikuma ieviešanas rezultātā būtu jāgroza arī Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 82., 83. un 86. pants. Ņemot vērā to, ka pastāv citi eksportētāja identificēšanas veidi un Savienībā paraksts neietekmē izcelsmes dokumenta tiesisko statusu, eksportētājiem nebūtu jāpieprasa parakstīt šādu Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 92. pantā minēto paziņojumu par izcelsmi. Minētā panta 1., 2. un 3. punkts būtu jāpiemēro mutatis mutandis paziņojumiem par izcelsmi, kurus sagatavojuši eksportētāji Savienībā ne tikai divpusējas kumulācijas vajadzībām, kā minēts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 (3) 53. pantā, bet arī – lai deklarētu tādu preču izcelsmi, kuras eksportē uz Norvēģijas, Šveices un Turcijas VPS shēmu priekšrocību saņēmējām valstīm, kumulācijai ar Savienības izcelsmes materiāliem. Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 92. pants.

(6)

Īstenošanas Regulas (ES) 2015/2447 22-07. pielikums būtu jāgroza, lai precizētu simbolu, kas eksportētājam jānorāda tad, ja paziņojums par izcelsmi attiecas uz Seūtas un Meliljas izcelsmes produktiem. Tas būtu jāgroza arī, lai tiktu atspoguļota prasība, ka tad, ja paziņojums par izcelsmi attiecas uz Savienības izcelsmes produktiem, eksportētājam jānorāda izcelsme, izmantojot simbolu “EU”.

(7)	Komisijas Regula (EEK) Nr. 3510/80 (4) vairs nav spēkā, ņemot vērā to, ka minētajā regulā paredzētie noteikumi ir aizstāti ar noteikumiem, kas tagad paredzēti Deleģētajā regulā (ES) 2015/2446 un Īstenošanas regulā (ES) 2015/2447. Tāpēc juridiskās noteiktības un pārredzamības labad tā būtu jāatceļ.

(8)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 209/2005 (5) piešķirtas atkāpes no Padomes Regulā (EK) Nr. 1541/98 (6) noteiktā pienākuma uzrādīt izcelsmes apliecinājumu tekstilizstrādājumiem, kas ietilpst kombinētās nomenklatūras XI iedaļā. Regula (EK) Nr. 1541/98 ir atsaukta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 955/2011 (7). Tāpēc Regula (EK) Nr. 209/2005 vairs nav spēkā un juridiskās noteiktības un pārredzamības labad būtu jāatceļ.

(9)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Muitas kodeksa komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Īstenošanas regulu (ES) 2015/2447 groza šādi:

regulas 68. pantu groza šādi:

a)	panta 1. punkta pēdējo teikumu aizstāj ar šādu: “Šīs regulas 80., 82., 83., 84., 86., 87., 89. un 91. pantu piemēro mutatis mutandis.”;

b)	panta 2. punkta pirmajā teikumā vārdus “10. un 15. pantu” aizstāj ar vārdiem “10. panta 1. punktu un 15. pantu”;

c)	svītro 3. un 5. punktu;

pievieno šādu jaunu 6. un 7. punktu:

“6. Ja preferenciālais nolīgums ļauj Savienībai atbrīvot noteiktas izcelsmes produktus no pienākuma uzrādīt izcelsmes dokumentu, tad šo atbrīvojumu piemēro saskaņā ar 103. pantā paredzētajiem nosacījumiem, ciktāl šie nosacījumi nav paredzēti attiecīgajā preferenciālajā nolīgumā.

7. Ja preferenciāls nolīgums ļauj Savienībai nepiemērot prasību par to, ka eksportētājam ir jāparaksta izcelsmes dokuments, tad šāda parakstīšana netiek prasīta.”;

regulas 69. pantu aizstāj ar šādu:

“69. pants

Ārpus Savienības VPS shēmas izdotu vai sagatavotu izcelsmes dokumentu aizvietošana

(Kodeksa 64. panta 1. punkts)

1. Ja noteiktas izcelsmes produkti, uz kuriem attiecas izcelsmes dokuments, kas iepriekš izdots vai sagatavots tāda preferenciāla tarifa pasākuma nolūkiem, kurš nav Savienības VPS shēma, kā minēts Kodeksa 56. panta 2. punkta d) vai e) apakšpunktā, vēl nav laisti brīvā apgrozībā un ir nodoti muitas iestādes kontrolei Savienībā, tad nolūkā nosūtīt visus vai kādu no šiem produktiem uz citu vietu Savienībā sākotnējo izcelsmes dokumentu var aizstāt ar vienu vai vairākiem izcelsmes aizstājējdokumentiem.

2. Izcelsmes aizstājējdokumentu, kas minēts 1. punktā, tādā pašā formā kā sākotnējo izcelsmes dokumentu vai izcelsmes aizstājējdokumenta formā, izstrādājot mutatis mutandis saskaņā ar 101. pantu un 22.-20. pielikumu, var izdot jebkurai no turpmāk minētajām personām vai to var sagatavot jebkura no turpmāk minētajām personām:

a)	Savienībā atzīts vai reģistrēts eksportētājs, kas pārsūta preces;

b)	preču pārsūtītājs Savienībā, ja noteiktas izcelsmes produktu kopējā vērtība sākotnējā sūtījumā, ko paredzēts sadalīt, nepārsniedz piemērojamo robežvērtību;

c)	preču pārsūtītājs Savienībā, ja noteiktas izcelsmes produktu kopējā vērtība sākotnējā sūtījumā, ko paredzēts sadalīt, pārsniedz piemērojamo robežvērtību, un pārsūtītājs pievieno izcelsmes aizstājējdokumentam sākotnējā izcelsmes dokumenta kopiju.

Ja sākotnējā izcelsmes dokumenta aizstāšana saskaņā ar pirmo daļu nav iespējama, tad 1. punktā minēto izcelsmes aizstājējdokumentu var izdot kā preču pārvadājumu sertifikātu EUR.1 tā muitas iestāde, kuras kontrolē preces ir nodotas.

3. Ja izcelsmes aizstājējdokuments ir preču pārvadājumu sertifikāts EUR.1, tad tā muitas iestāde, kas izdod preču pārvadājumu aizstājējsertifikātu EUR.1, iekļauj apstiprinājumu sertifikāta 11. ailē. Sertifikāta 4. ailē iekļautajām ziņām par izcelsmes valsti jābūt identiskām ar tām ziņām, kas ietvertas sākotnējā izcelsmes dokumentā. 12. aili paraksta pārsūtītājs. Pārsūtītājs, kas labticīgi paraksta 12. aili, nav atbildīgs par sākotnējā izcelsmes dokumentā iekļauto ziņu precizitāti.

Muitas iestāde, kurai iesniegts pieprasījums izdot preču pārvadājumu aizstājējsertifikātu EUR.1, sākotnējā izcelsmes dokumentā vai tā pielikumā atzīmē pārsūtīto produktu svaru, numurus, veidu un to galamērķa valsti un norāda tajā attiecīgā aizstājējsertifikāta vai aizstājējsertifikātu sērijas numuru(-s). Tā glabā sākotnējo izcelsmes dokumentu vismaz trīs gadus.”;

iekļauj šādu 69.a pantu:

“69.a pants

Tādu pārstrādes produktu preferenciāla izcelsme, kuri iegūti no precēm ar preferenciālas izcelsmes statusu

(Kodeksa 64. panta 1. punkts)

1. Ja ārpussavienības precēm ar preferenciālas izcelsmes statusu saistībā ar preferenciālu nolīgumu starp Savienību un trešām valstīm piemēro procedūru “ievešana pārstrādei”, uzskata, ka no tām iegūtajiem pārstrādes produktiem, kad tos laiž brīvā apgrozībā, ir tāds pat preferenciālas izcelsmes statuss kā minētajām precēm.

2. Šā panta 1. punktu nepiemēro jebkurā no šādiem gadījumiem:

a)	ja pārstrādes darbība ietver arī ārpussavienības preces, kas nav minētas 1. punktā, tostarp preces ar preferenciālas izcelsmes statusu cita preferenciāla nolīguma ietvaros;

b)	ja pārstrādes produkti ir iegūti no līdzvērtīgām precēm, kā minēts Kodeksa 223. pantā;

c)	ja muitas dienesti ir atļāvuši preču pagaidu reeksportēšanu turpmākai pārstrādei saskaņā ar Kodeksa 258. pantu.

3. Ja piemēro 1. punktu, tad izcelsmes dokumentu, kas izdots vai sagatavots precēm, kurām piemērota procedūra “ievešana pārstrādei”, uzskata par izcelsmes dokumentu, kas izdots vai sagatavots par pārstrādes produktiem.”;

regulas 80. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Priekšrocību saņēmēju valstu kompetentās iestādes, saņemot aizpildītu 22-06. pielikumā iekļauto veidlapu, eksportētājam nekavējoties piešķir reģistrētā eksportētāja numuru un ievada REX sistēmā reģistrētā eksportētāja numuru, reģistrācijas datus un dienu, no kuras reģistrācija ir spēkā saskaņā ar 86. panta 4. punktu.

Dalībvalstu muitas dienesti, saņemot aizpildītu 22-06.A pielikumā iekļauto veidlapu, eksportētājam vai attiecīgā gadījumā preču pārsūtītājam nekavējoties piešķir reģistrētā eksportētāja numuru un ievada REX sistēmā reģistrētā eksportētāja numuru, reģistrācijas datus un dienu, no kuras reģistrācija ir spēkā saskaņā ar 86. panta 4. punktu.

Saņēmējas valsts kompetentās iestādes vai dalībvalsts muitas dienesti informē eksportētāju vai attiecīgā gadījumā preču pārsūtītāju par attiecīgajam preču eksportētājam vai pārsūtītājam piešķirto reģistrētā eksportētāja numuru un par dienu, no kuras reģistrācija ir spēkā.”;

regulas 82. pantu groza šādi:

panta 7. punktu aizstāj ar šādu:

“7. Komisija dara publiski pieejamu turpmāk norādīto informāciju ar nosacījumu, ka eksportētājs ir sniedzis piekrišanu, parakstot attiecīgi 22-06. pielikumā vai 22-06.A pielikumā iekļautās veidlapas 6. aili:

a)	reģistrētā eksportētāja nosaukumu, kā norādīts attiecīgi 22-06. pielikumā vai 22-06.A pielikumā iekļautās veidlapas 1. ailē;

b)	tās vietas adresi, kur reģistrētais eksportētājs veic uzņēmējdarbību, kā norādīts attiecīgi 22-06. pielikumā vai 22-06.A pielikumā iekļautās veidlapas 1. ailē;

c)	kontaktinformāciju, kā norādīts attiecīgi 22-06. pielikumā vai 22-06.A pielikumā iekļautās veidlapas 1. vai 2. ailē;

d)	indikatīvu to preču aprakstu, kuras atbilst preferenciāla režīma piemērošanas prasībām, ieskaitot indikatīvu Harmonizētās sistēmas pozīciju vai nodaļu sarakstu, kā norādīts attiecīgi 22-06. pielikumā vai 22-06.A pielikumā iekļautās veidlapas 4. ailē;

e)	reģistrētā eksportētāja EORI numuru, kā norādīts 22-06.A pielikumā iekļautās veidlapas 1. ailē, vai reģistrētā eksportētāja tirgotāja identifikācijas numuru (TIN), kā norādīts 22-06. pielikumā iekļautās veidlapas 1. ailē;

f)	vai reģistrētais eksportētājs ir tirgotājs vai ražotājs, kā norādīts attiecīgi 22-06. pielikumā vai 22-06.A pielikumā iekļautās veidlapas 3. ailē.

Atteikums parakstīties 6. ailē nav pamats atteikumam reģistrēt eksportētāju.”;

panta 8. punktā pēc a) apakšpunkta pievieno turpmāk norādīto b) apakšpunktu; līdzšinējo b) līdz e) apakšpunktu attiecīgi pārnumurē:

“b)	reģistrētā eksportētāja reģistrācijas datums;”;

regulas 83. pantu groza šādi:

a)	panta 2. punktā aiz vārdiem “22-06. pielikumā” pievieno vārdus “vai attiecīgi 22-06.A pielikumā”;

b)	panta 4. punktā aiz vārdiem “22-06. pielikumā” pievieno vārdus “vai attiecīgi 22-06.A pielikumā”;

7)	regulas 86. panta 2. punktā vārdus “22-06. pielikumā” aizstāj ar vārdiem “22-06.A pielikumā”;

regulas 92. pantu groza šādi:

a)	panta 3. punktam pievieno šādu daļu: “Eksportētājam nav jāparaksta paziņojums par izcelsmi.”;

panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4. Šā panta 1., 2. un 3. punktu mutatis mutandis piemēro:

a)	paziņojumiem par izcelsmi, kas sagatavoti Savienībā divpusējas kumulācijas vajadzībām, kura minēta Deleģētās Regulas (ES) 2015/2446 53. pantā;

b)	paziņojumiem par tādu preču izcelsmi, kuras eksportē uz Norvēģijas, Šveices un Turcijas VPS shēmu priekšrocību saņēmējām valstīm, kumulācijai ar Savienības izcelsmes materiāliem.”;

9)	regulas 22-06. pielikumu aizstāj ar šīs regulas I pielikuma tekstu;

10)	aiz 22-06. pielikuma pievieno jaunu 22-06.A pielikumu, kā izklāstīts šīs regulas II pielikumā;

11)

regulas 22-07. pielikuma 5. zemsvītras piezīmi aizstāj ar šādu:

“(5)

Jānorāda produktu izcelsmes valsts. Ja paziņojums par izcelsmi attiecas uz Savienības izcelsmes produktiem, eksportētājam jānorāda izcelsme, izmantojot simbolu “EU”. Ja paziņojums par izcelsmi pilnībā vai daļēji attiecas uz Seūtas un Meliljas izcelsmes produktiem, kā minēts Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 112. pantā, tad eksportētājam jānorāda izcelsme, izmantojot simbolu “CM”.”

2. pants

Regulu (EEK) Nr. 3510/80 atceļ.

3. pants

Regulu (EK) Nr. 209/2005 atceļ.

4. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Regulas 1. panta 3. punktu piemēro no 2016. gada 1. maija.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2018. gada 18. aprīlī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 269, 10.10.2013., 1. lpp.

(2) Komisijas 2015. gada 24. novembra Īstenošanas regula (ES) 2015/2447, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu konkrētus noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (OV L 343, 29.12.2015., 558. lpp.).

(3) Komisijas 2015. gada 28. jūlija Deleģētā regula (ES) 2015/2446, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 952/2013 attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem, kuri attiecas uz dažiem Savienības Muitas kodeksa noteikumiem (OV L 343, 29.12.2015., 1. lpp.).

(4) Komisijas 1980. gada 23. decembra Regula (EEK) Nr. 3510/80 par noteiktas izcelsmes izstrādājumu jēdziena definīciju, lai piemērotu tarifu atvieglojumus, ko Eiropas Ekonomikas kopiena piešķīrusi attiecībā uz dažiem jaunattīstības valstu izstrādājumiem (OV L 368, 31.12.1980., 1. lpp.).

(5) Komisijas 2005. gada 7. februāra Regula (EK) Nr. 209/2005 (), ar ko nosaka to tekstilizstrādājumu sarakstu, kuriem nav vajadzīgs izcelsmes apliecinājums, laižot tos brīvā apgrozībā Kopienā (OV L 34, 8.2.2005., 6. lpp.).

(6) Padomes 1998. gada 13. jūlija Regula (EK) Nr. 1541/98 par izcelsmes apliecinājumu dažām tekstilprecēm, kas iekļautas kombinētās nomenklatūras XI iedaļā un ir laistas brīvā apgrozībā Kopienā, kā arī par šāda apliecinājuma akceptēšanas nosacījumiem (OV L 202, 18.7.1998., 11. lpp.).

(7) Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 14. septembra Regula (ES) Nr. 955/2011, ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1541/98 par izcelsmes apliecinājumu dažām tekstilprecēm, kas iekļautas kombinētās nomenklatūras XI iedaļā un ir laistas brīvā apgrozībā Kopienā, kā arī par šāda apliecinājuma akceptēšanas nosacījumiem, un groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3030/93 par kopīgiem noteikumiem konkrētu tekstilizstrādājumu importam no trešām valstīm (OV L 259, 4.10.2011., 5. lpp.).

I PIELIKUMS

“

22-06. PIELIKUMS

PIETEIKUMS REĢISTRĒTA EKSPORTĒTĀJA STATUSA IEGŪŠANAI

Eiropas Savienības, Norvēģijas, Šveices un Turcijas vispārējo tarifa preferenču shēmām (1)

Eksportētāja vārds/nosaukums, pilna adrese un valsts, kontaktinformācija, TIN.

Papildu kontaktinformācija, ja pieejama, ieskaitot tālruņa un faksa numuru, kā arī e-pasta adresi (fakultatīvi).

Norādīt, vai galvenā darbības joma ir ražošana vai tirdzniecība.

Indikatīvs to preču apraksts, kas atbilst preferenciāla režīma piemērošanai, tostarp indikatīvs Harmonizētās sistēmas pozīciju saraksts (vai nodaļu saraksts, ja uz tirgotajām precēm attiecas vairāk nekā divdesmit Harmonizētās sistēmas pozīciju).

Eksportētāja sniegtās garantijas

Apakšā parakstījusies persona ar šo:

—	deklarē, ka sniegtie dati ir pareizi,

—	apliecina, ka iepriekšējā reģistrācija nav anulēta; pretējā gadījumā apliecina, ka situācija, kas izraisījusi anulēšanu, ir novērsta,

—	apņemas sagatavot paziņojumus par izcelsmi tikai par precēm, kas atbilst preferenciāla režīma piemērošanai, un ievērot izcelsmes noteikumus, kas šādām precēm noteikti vispārējā tarifa preferenču sistēmā,

—	apņemas veikt pienācīgu tādas ražošanas un tādu preču piegādes komerciālo grāmatvedības uzskaiti, kuras atbilst preferenciāla režīma nosacījumiem, un glabāt to vismaz trīs gadus no tā kalendārā gada beigām, kurā paziņojums par izcelsmi sagatavots,

—	apņemas nekavējoties informēt kompetento iestādi par izmaiņām, kas radušās eksportētāja reģistrācijas datos, kopš iegūts reģistrētā eksportētāja numurs,

—	apņemas sadarboties ar kompetento iestādi,

—	apņemas pieņemt visas pārbaudes, kas skar eksportētāja paziņojumu par izcelsmi pareizību, tostarp Eiropas Komisijas vai dalībvalstu iestāžu, kā arī Norvēģijas, Šveices un Turcijas iestāžu veiktu uzskaites pārbaudi un telpu apmeklējumu,

—	apņemas lūgt anulēt savu reģistrāciju sistēmā, ja vairs neatbilst nosacījumiem, kas jāievēro, lai eksportētu preces saskaņā ar shēmu,

—	apņemas lūgt anulēt savu reģistrāciju sistēmā, ja vairs neplāno eksportēt šādas preces saskaņā ar shēmu.

…

Vieta, datums, pilnvarotā parakstītāja paraksts, vārds un amats (2)

Eksportētāja iepriekšēja un informēta piekrišana, ka tā datus publicē publiski pieejamā tīmekļa vietnē

Apakšā parakstījusies persona ar šo ir informēta, ka šajā deklarācijā sniegto informāciju var darīt zināmu sabiedrībai, publicējot to publiski pieejamā tīmekļa vietnē. Apakšā parakstījusies persona piekrīt šīs informācijas publicēšanai publiski pieejamā tīmekļa vietnē. Apakšā parakstījusies persona, nosūtot pieprasījumu par reģistrāciju atbildīgajām kompetentajām iestādēm, var atsaukt piekrišanu šīs informācijas publicēšanai publiski pieejamā tīmekļa vietnē.

…

Vieta, datums, pilnvarotā parakstītāja paraksts, vārds un amats (2)

Aile paredzēta kompetentās iestādes oficiālai lietošanai

Pieteikuma iesniedzējs reģistrēts ar šādu numuru:

Reģistrācijas numurs: …

Reģistrācijas datums …

Datums, no kura reģistrācija ir derīga …

Paraksts un zīmogs (2) …

Informatīva piezīme

par sistēmā iekļauto personas datu aizsardzību un apstrādi

Ja Eiropas Komisija apstrādā personas datus, kas iekļauti šajā pieteikumā reģistrēta eksportētāja statusa iegūšanai, tad piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti. Ja priekšrocību saņēmējas valsts vai trešās valsts, kas īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti, kompetentās iestādes, apstrādā personas datus, kas iekļauti šajā pieteikumā reģistrēta eksportētāja statusa iegūšanai, tad piemēro attiecīgos valsts noteikumus, ar kuriem īsteno minēto direktīvu.

Personas datus saistībā ar pieteikumu reģistrēta eksportētāja statusa iegūšanai apstrādā, lai piemērotu Savienības VPS izcelsmes noteikumus, kas izklāstīti attiecīgajos Savienības tiesību aktos. Minētie tiesību akti, kuros noteikti Savienības VPS izcelsmes noteikumi, ir juridiskais pamats personas datu apstrādei saistībā ar pieteikumu reģistrēta eksportētāja statusa iegūšanai.

Kompetentā iestāde valstī, kurā iesniegts pieteikums, ir par REX sistēmas datu apstrādi atbildīgais datu pārzinis.

Kompetento iestāžu saraksts ir publicēts Komisijas tīmekļa vietnē.

Piekļuvi visiem šā pieteikuma datiem piešķir, izmantojot lietotāja identifikāciju/paroli lietotājiem Komisijā, priekšrocību saņēmēju valstu kompetentajās iestādēs un muitas dienestos dalībvalstīs, Norvēģijā, Šveicē un Turcijā.

Priekšrocību saņēmējas valsts kompetentās iestādes datus par anulēto reģistrāciju glabā REX sistēmā desmit kalendāros gadus. Šis laikposms sākas tā gada beigās, kurā notikusi reģistrācijas anulēšana.

Datu subjektam ir tiesības piekļūt datiem par sevi, kas tiks apstrādāti REX sistēmā, un vajadzības gadījumā tam ir tiesības labot, dzēst vai bloķēt minētos datus saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 45/2001 vai valsts tiesību aktiem, ar kuriem īsteno Direktīvu 95/46/EK. Visus pieprasījumus piešķirt tiesības piekļūt datiem, tos labot, dzēst vai bloķēt iesniedz attiecīgi par reģistrāciju atbildīgajām priekšrocību saņēmēju valstu kompetentajām iestādēm, kas šos pieprasījumus izskata. Ja reģistrēts eksportētājs ir iesniedzis Komisijai pieprasījumu izmantot minētās tiesības, Komisija pārsūta šādu pieprasījumu attiecīgās priekšrocību saņēmējas valsts kompetentajām iestādēm. Ja datu pārzinis reģistrētajam eksportētājam liedz minētās tiesības, reģistrētais eksportētājs šādu pieprasījumu iesniedz Komisijai, kas darbojas kā datu pārzinis. Komisijai ir tiesības labot, dzēst vai bloķēt datus.

Sūdzības var adresēt attiecīgajai valsts datu aizsardzības iestādei. Valstu datu aizsardzības iestāžu kontaktinformācija ir pieejama Eiropas Komisijas Tieslietu ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē: (http://ec.europa.eu/justice/data-protection/bodies/authorities/eu/index_en.htm#h2-1).

Ja sūdzība attiecas uz datu apstrādi, ko veic Eiropas Komisija, tā jāiesniedz Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam (EDAU) (http://www.edps.europa.eu/EDPSWEB/).

”

(1) Šī pieteikuma veidlapa ir kopīga četru subjektu VPS shēmām: Savienības (ES), Norvēģijas, Šveices un Turcijas (turpmāk – “subjekti”). Tomēr lūdzam ņemt vērā, ka šo subjektu attiecīgās VPS shēmas var atšķirties pēc valsts un aptvertajiem produktiem. Līdz ar to attiecīgā reģistrācija būs derīga tikai tam, lai veiktu eksportu saskaņā ar tādu(-ām) VPS shēmu(-ām), kurā(-ās) jūsu valsts tiek uzskatīta par priekšrocību saņēmēju valsti.

(2) Ja pieteikumus, lai kļūtu par reģistrētu eksportētāju, iesniedz vai citu informācijas apmaiņu starp reģistrētajiem eksportētājiem un kompetentajām iestādēm priekšrocību saņēmējās valstīs vai muitas dienestiem dalībvalstīs veic, izmantojot elektroniskās datu apstrādes metodes, tad 5., 6. un 7. ailē minēto parakstu un zīmogu aizstāj ar elektronisku autentifikāciju.

II PIELIKUMS

“

22-06.A PIELIKUMS

PIETEIKUMS REĢISTRĒTA EKSPORTĒTĀJA STATUSA IEGŪŠANAI

dalībvalstu eksportētāju reģistrācijai

Eksportētāja vārds/nosaukums, pilna adrese un valsts, kontaktinformācija, EORI numurs.

Papildu kontaktinformācija, ja pieejama, ieskaitot tālruņa un faksa numuru, kā arī e-pasta adresi (fakultatīvi).

Norādīt, vai galvenā darbības joma ir ražošana vai tirdzniecība.

Eksportētāja sniegtās garantijas

Apakšā parakstījusies persona ar šo:

—	deklarē, ka sniegtie dati ir pareizi,

—	apliecina, ka iepriekšējā reģistrācija nav anulēta; pretējā gadījumā apliecina, ka situācija, kas izraisījusi anulēšanu, ir novērsta,

—	apņemas sagatavot paziņojumus par izcelsmi un citus izcelsmes dokumentus tikai par precēm, kas atbilst preferenciāla režīma piemērošanai, un ievērot izcelsmes noteikumus, kas šādām precēm noteikti attiecīgajā preferenciālās nolīgumā,

—

apņemas veikt pienācīgu tādas ražošanas un tādu preču piegādes komerciālo grāmatvedības uzskaiti, kuras atbilst preferenciāla režīma nosacījumiem, un glabāt to tik ilgi, cik prasīts saskaņā ar attiecīgo preferenciālo nolīgumu, un vismaz trīs gadus no tā kalendārā gada beigām, kurā sagatavots paziņojums par izcelsmi vai cits izcelsmes dokuments,

—	apņemas nekavējoties informēt muitas dienestus par izmaiņām, kas radušās eksportētāja reģistrācijas datos, kopš iegūts reģistrētā eksportētāja numurs,

—	apņemas sadarboties ar muitas dienestiem,

—	apņemas pieņemt visas pārbaudes, kas skar eksportētāja paziņojumu par izcelsmi vai citu izclesmes dokumentu pareizību, tostarp Eiropas Komisijas vai dalībvalstu iestāžu veiktu uzskaites pārbaudi un telpu apmeklējumu,

—	apņemas lūgt anulēt savu reģistrāciju sistēmā, ja vairs neatbilst nosacījumiem, kas jāievēro, lai izmantotu reģistrēto eksportētāju sistēmu,

—	apņemas lūgt anulēt savu reģistrāciju sistēmā, ja vairs neplāno izmantot reģistrēto eksportētāju sistēmu.

…

Vieta, datums, pilnvarotā parakstītāja paraksts, vārds un amats (1)

Eksportētāja iepriekšēja un informēta piekrišana, ka tā datus publicē publiski pieejamā tīmekļa vietnē

…

Vieta, datums, pilnvarotā parakstītāja paraksts, vārds un amats (1)

Aile paredzēta muitas dienestu oficiālai lietošanai

Pieteikuma iesniedzējs reģistrēts ar šādu numuru:

Reģistrācijas numurs: …

Reģistrācijas datums …

Datums, no kura reģistrācija ir derīga …

Paraksts un zīmogs (1) …

Informatīva piezīme

par sistēmā iekļauto personas datu aizsardzību un apstrādi

Personas datus saistībā ar pieteikumu reģistrēta eksportētāja statusa iegūšanai apstrādā, lai piemērotu attiecīgo Savienības preferenciālās tirdzniecības nolīgumu izcelsmes noteikumus. Īstenošanas regulā (ES) 2015/2447 paredzētie izcelsmes noteikumi ir juridiskais pamats personas datu apstrādei saistībā ar pieteikumu reģistrēta eksportētāja statusa iegūšanai.

Muitas dienesti valstī, kurā iesniegts pieteikums, ir par REX sistēmas datu apstrādi atbildīgais datu pārzinis.

Muitas nodaļu saraksts ir publicēts Komisijas tīmekļa vietnē.

Piekļuvi visiem šā pieteikuma datiem piešķir, izmantojot lietotāja identifikāciju/paroli lietotājiem Komisijā un muitas dienestos dalībvalstīs, Norvēģijā, Šveicē un Turcijā.

Dalībvalstu muitas dienesti datus par anulēto reģistrāciju glabā REX sistēmā desmit kalendāros gadus. Šis laikposms sākas tā gada beigās, kurā notikusi reģistrācijas anulēšana.

Datu subjektam ir tiesības piekļūt datiem par sevi, kas tiks apstrādāti REX sistēmā, un vajadzības gadījumā tam ir tiesības labot, dzēst vai bloķēt minētos datus saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 45/2001 vai valsts tiesību aktiem, ar kuriem īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti. Visus pieprasījumus piešķirt tiesības piekļūt datiem, tos labot, dzēst vai bloķēt iesniedz attiecīgi par reģistrāciju atbildīgajiem dalībvalstu muitas dienestiem, kas šos pieprasījumus izskata. Ja reģistrēts eksportētājs ir iesniedzis Komisijai pieprasījumu izmantot minētās tiesības, Komisija pārsūta šādu pieprasījumu attiecīgi attiecīgās dalībvalsts muitas dienestiem. Ja datu pārzinis reģistrētajam eksportētājam liedz minētās tiesības, reģistrētais eksportētājs šādu pieprasījumu iesniedz Komisijai, kas darbojas kā datu pārzinis. Komisijai ir tiesības labot, dzēst vai bloķēt datus.

Ja sūdzība attiecas uz datu apstrādi, ko veic Eiropas Komisija, tā jāiesniedz Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam (EDAU) (http://www.edps.europa.eu/EDPSWEB/).

”

(1) Ja pieteikumus, lai kļūtu par reģistrētu eksportētāju, iesniedz vai citu informācijas apmaiņu starp reģistrētajiem eksportētājiem un kompetentajām iestādēm priekšrocību saņēmējās valstīs vai muitas dienestiem dalībvalstīs veic, izmantojot elektroniskās datu apstrādes metodes, tad 5., 6. un 7. ailē minēto parakstu un zīmogu aizstāj ar elektronisku autentifikāciju.

20.4.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 101/33

KOMISIJAS REGULA (ES) 2018/605

(2018. gada 19. aprīlis),

ar ko groza Regulas (EK) Nr. 1107/2009 II pielikumu, aprakstot zinātniskus kritērijus endokrīni disruptīvu īpašību noteikšanai

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regulu (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK (1), un jo īpaši tās 78. panta 1. punkta a) apakšpunktu un II pielikuma 3.6.5. punkta otro daļu,

tā kā:

(1)

Zinātniski kritēriji, pēc kuriem nosakāmas darbīgo vielu, aizsargvielu un sinerģistu endokrīni disruptīvās īpašības [endokrīno sistēmu noārdošas īpašības], būtu jāizstrādā, ņemot vērā Regulas (EK) Nr. 1107/2009 mērķus, kas ir nodrošināt augstu cilvēka un dzīvnieku veselības un vides aizsardzības pakāpi, jo īpaši gādājot, ka tirgū laistas vielas vai līdzekļi nekādā veidā kaitīgi neietekmē cilvēka vai dzīvnieku veselību vai nelabvēlīgi neietekmē vidi, kā arī uzlabot iekšējā tirgus darbību, vienlaikus veicinot lauksaimniecisko ražošanu.

(2)

2002. gadā Pasaules Veselības organizācija (PVO) ar savas Starptautiskās Ķimikāliju drošības programmas starpniecību piedāvāja endokrīno disruptoru [vielu, kam piemīt endokrīno sistēmu noārdošas īpašības] definīciju (2) un 2009. gadā – nelabvēlīgas ietekmes definīciju (3). Par šīm definīcijām patlaban zinātnieku aprindās ir panākta plaša vienprātība. Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (“Iestāde”) šīs definīcijas apstiprināja 2013. gada 28. februārī pieņemtajā zinātniskajā atzinumā par endokrīnajiem disruptoriem (4) (turpmāk tekstā – “Iestādes zinātniskais atzinums”). Tāds pats ir arī Patērētāju drošības zinātniskās komitejas skatījums (5). Tāpēc endokrīni disruptīvo īpašību noteikšanas kritērijus ir lietderīgi balstīt uz šīm PVO definīcijām.

(3)

Lai īstenotu šos kritērijus, būtu jāizmanto pierādījumu svēršanas pieeja, jo īpaši apsverot pieeju, kas attiecībā uz pierādījumu svaru [pierādījumu daudzumu] paredzēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1272/2008 (6). Būtu jāņem vērā arī iepriekšējā pieredze, kas gūta ar ESAO Vadlīniju dokumentu par standartizētām testēšanas metodēm ķimikāliju vērtēšanai attiecībā uz endokrīno disrupciju (7) (Guidance document on standardised test guidelines for evaluating chemicals for endocrine disruption). Turklāt šo kritēriju īstenošanā būtu jābalstās uz visiem relevantajiem zinātniskajiem pierādījumiem, jo īpaši uz pētījumiem, kas iesniegti saskaņā ar piemērojamajām Regulas (EK) Nr. 1107/2009 normatīvajām datu prasībām. Minētie pētījumi parasti tiek balstīti uz starptautiski atzītiem pētījumu protokoliem.

(4)	Nosakot endokrīni disruptīvas īpašības attiecībā uz cilvēka veselību, būtu jābalstās uz pierādījumiem attiecībā uz cilvēku un/vai dzīvniekiem, tādējādi gūstot iespēju identificēt gan zināmas, gan iespējamas endokrīni disruptīvas vielas.

(5)	Tā kā ar šo regulu noteiktie specifiskie zinātniskie kritēriji atspoguļo pašreizējos zinātnes un tehnikas atzinumus un ir jāpiemēro Regulas (EK) Nr. 1107/2009 II pielikuma 3.6.5. punktā noteikto kritēriju vietā, šie kritēriji būtu jānosaka minētajā pielikumā.

(6)

Lai ņemtu vērā jaunākās zinātnes un tehnikas atziņas, būtu jāprecizē arī specifiski zinātniskie kritēriji, pēc kā nosaka, kurām darbīgajām vielām, aizsargvielām vai sinerģistiem piemīt endokrīni disruptīvas īpašības, kas var nelabvēlīgi ietekmēt nemērķa organismus. Tāpēc būtu jāgroza Regulas (EK) Nr. 1107/2009 II pielikuma 3.8.2. punkts, lai ieviestu šos specifiskos kritērijus.

(7)	Komisijai, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1107/2009 mērķus, būtu jāizvērtē pieredze, kas gūta, endokrīni disruptīvu īpašību noteikšanā izmantojot zinātniskos kritērijus, kas ieviesti ar šo regulu.

(8)

Endokrīni disruptīvo īpašību noteikšanas kritēriji atspoguļo pašreizējās zinātnes un tehnikas atziņas un dod iespēju precīzāk identificēt darbīgās vielas, kam piemīt endokrīni disruptīvas īpašības. Tāpēc jaunie kritēriji būtu jāpiemēro pēc iespējas drīzāk, tomēr rēķinoties ar dalībvalstīm un Iestādei vajadzīgo laiku, lai sagatavotos minēto kritēriju piemērošanai. Tāpēc minētie kritēriji būtu jāpiemēro no 2018. gada 20. oktobra, ja vien attiecīgā komiteja par kādu regulas projektu nenobalso līdz 2018. gada 20. oktobrim. Visu, kas izriet no Regulas (EK) Nr. 1107/2009 kārtībā vēl nepabeigtajām procedūrām, Komisija izvērtēs un, pienācīgi ievērojot pieteikumu iesniedzēju tiesības, vajadzības gadījumā attiecīgi rīkosies. Tas var nozīmēt, ka no pieteikumu iesniedzēja tiks lūgta papildu informācija un/vai no ziņotājas dalībvalsts un Iestādes – papildu zinātnisks ieguldījums.

(9)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 1107/2009 II pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Ar šo regulu grozītie Regulas (EK) Nr. 1107/2009 II pielikuma 3.6.5. punkts un 3.8.2. punkts tiek piemēroti no 2018. gada 20. oktobra, izņemot procedūras, kur komiteja par regulas projektu ir nobalsojusi līdz 2018. gada 20. oktobrim.

3. pants

Līdz 2025. gada 20. oktobrim Komisija Regulas (EK) Nr. 1107/2009 79. pantā minētajai komitejai iesniedz novērtējumu par to, kāda pieredze gūta, endokrīni disruptīvu īpašību noteikšanā izmantojot zinātniskos kritērijus, kas ieviesti ar šo regulu.

4. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2018. gada 20. oktobra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2018. gada 19. aprīlī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 309, 24.11.2009., 1. lpp.

(2) PVO/IPCS (Pasaules Veselības organizācija / Starptautiskā Ķimikāliju drošuma programma), 2002. Global Assessment of the State-of-the-science of Endocrine Disruptors. WHO/PCS/EDC/02.2, publiski pieejams http://www.who.int/ipcs/publications/new_issues/endocrine_disruptors/en/.

(3) PVO/IPCS (Pasaules Veselības organizācija / Starptautiskā Ķimikāliju drošuma programma), 2009. Principles and Methods for the Risk Assessment of Chemicals in Food. Environmental Health Criteria 240, publiski pieejams http://www.who.int/foodsafety/publications/chemical-food/en/.

(4) Scientific Opinion on the hazard assessment of endocrine disruptors: Scientific criteria for identification of endocrine disruptors and appropriateness of existing test methods for assessing effects mediated by these substances on human health and the environment, EFSA Journal 2013; 11(3):3132, doi: 10.2903/j.efsa.2013.3132.

(5) Patērētāju drošības zinātniskā komiteja, Memorandum on Endocrine disruptors, 16.12.2014. (SCCS/1544/14).

(6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Regula (EK) Nr. 1272/2008 par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu un ar ko groza un atceļ Direktīvas 67/548/EEK un 1999/45/EK un groza Regulu (EK) Nr. 1907/2006 (OV L 353, 31.12.2008., 1. lpp.).

(7) ESAO Series on Testing and Assessment Nr. 150.

PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 1107/2009 II pielikumu groza šādi:

pielikuma 3.6.5. punktam pēc tā ceturtās daļas pievieno šādas daļas:

“No 2018. gada 20. oktobra darbīgo vielu, aizsargvielu vai sinerģistu par tādu, kam piemīt endokrīni disruptīvas īpašības, kuras varētu nelabvēlīgi ietekmēt cilvēkus, uzskata tad, ja, pamatojoties uz sestās daļas 1. līdz 4. punktu, tā ir visiem turpmāk minētajiem kritērijiem atbilstoša viela, izņemot gadījumus, kad ir gūti pierādījumi, ka konstatētā nelabvēlīgā ietekme nav relevanta cilvēkiem:

ir vērojama tāda nelabvēlīga vielas ietekme uz neskartu organismu vai tā pēcnācējiem, kas izpaužas kā morfoloģiskas, fizioloģiskas, ar augšanu, attīstību un reproduktīvo funkciju saistītas pārmaiņas vai organisma, sistēmas vai (sub)populācijas mūža ilguma pārmaiņas, kuru rezultātā pavājinās funkcionālās spējas, pavājinās spēja kompensēt papildu stresu vai palielinās uzņēmība pret citām ietekmēm;

2)	tai ir endokrīns iedarbības veids, t. i., tā maina endokrīnās sistēmas funkciju(-as);

3)	nelabvēlīgā ietekme izriet no endokrīnā iedarbības veida.

Saskaņā ar piekto daļu darbīgās vielas, aizsargvielas vai sinerģista atzīšana par tādu, kam piemīt endokrīni disruptīvas īpašības, kuras varētu nelabvēlīgi ietekmēt cilvēkus, tiek balstīta uz visiem turpmāk minētajiem punktiem:

visiem pieejamajiem relevantajiem zinātniskajiem datiem (in vivo pētījumiem vai pienācīgi validētām alternatīvu testu sistēmām, kas ļauj paredzēt nelabvēlīgo ietekmi uz cilvēkiem vai dzīvniekiem; kā arī in vivo, in vitro un attiecīgā gadījumā in silico pētījumiem, kas sniedz informāciju par endokrīnajiem iedarbības veidiem):

a)	zinātniskajiem datiem, kas ģenerēti saskaņā ar starptautiski atzītiem pētījumu protokoliem, jo īpaši tajos Komisijas paziņojumos uzskaitītajiem, ar ko attiecībā uz darbīgajām vielām un augu aizsardzības līdzekļiem nosaka datu prasības saskaņā ar šo regulu;

b)	citiem, ar sistemātiskas pārskatīšanas metodiku izraudzītiem zinātniskiem datiem, jo īpaši ņemot vērā tās vadlīnijas par publikāciju datiem, kas minētas Komisijas paziņojumos, ar kuriem attiecībā uz darbīgajām vielām un augu aizsardzības līdzekļiem nosaka datu prasības saskaņā ar šo regulu;

pieejamo relevanto zinātnisko datu novērtēšanu ar pierādījumu svēršanas metodi, lai noteiktu, vai ir izpildīti piektajā daļā minētie kritēriji; zinātnisko pierādījumu novērtēšanā ar pierādījumu svēršanas metodi jo īpaši ņem vērā visus turpmāk minētos faktorus:

a)	gan pozitīvus, gan negatīvus rezultātus;

b)	pētījumu plānu piemērotību nelabvēlīgās ietekmes un endokrīnā iedarbības veida novērtēšanai;

c)	datu kvalitāti un konsekventumu, ņemot vērā rezultātu struktūru un to saskanību gan vienā pētījumā, gan starp vairākiem pētījumiem, kas pēc līdzīga plāna veikti ar dažādām sugām;

d)	ekspozīcijas ceļa, toksikokinētikas un metabolisma pētījumus;

e)	robeždevas jēdzienu un starptautiskas vadlīnijas par maksimālajām ieteicamajām devām un to, kā novērtēt pārliekas toksicitātes maldinošo ietekmi;

3)	izmantojot pierādījumu svara metodi, saistību starp nelabvēlīgo ietekmi un endokrīno iedarbības veidu nosaka pēc bioloģiskās ticamības, kuras noteikšanā savukārt ņem vērā jaunākās zinātniskās atziņas un starptautiski saskaņotas vadlīnijas;

4)	identificējot vielu kā endokrīno disruptoru, neņem vērā tādu nelabvēlīgu ietekmi, kas ir citas toksiskas ietekmes nespecifiskas sekundāras sekas.”;

pielikuma 3.8.2. punktam pēc tā vienīgās daļas pievieno šādas daļas:

“No 2018. gada 20. oktobra darbīgo vielu, aizsargvielu vai sinerģistu par tādu, kam piemīt endokrīni disruptīvas īpašības, kuras varētu nelabvēlīgi ietekmēt nemērķa organismus, uzskata tad, ja, pamatojoties uz trešās daļas 1. līdz 4. punktu, tā ir visiem turpmāk minētajiem kritērijiem atbilstoša viela, izņemot gadījumus, kad ir gūti pierādījumi, ka konstatētā nelabvēlīgā ietekme nav relevanta nemērķa organismiem (sub)populācijas līmenī:

ir vērojama tāda nelabvēlīga vielas ietekme uz nemērķa organismiem, kas izpaužas kā morfoloģiskas, fizioloģiskas, ar augšanu, attīstību un reproduktīvo funkciju saistītas pārmaiņas vai organisma, sistēmas vai (sub)populācijas mūža ilguma pārmaiņas, kuru rezultātā pavājinās funkcionālās spējas, pavājinās spēja kompensēt papildu stresu vai palielinās uzņēmība pret citām ietekmēm;

2)	tai ir endokrīns iedarbības veids, t. i., tā maina endokrīnās sistēmas funkciju(-as);

3)	nelabvēlīgā ietekme izriet no endokrīnā iedarbības veida.

Saskaņā ar otro daļu darbīgās vielas, aizsargvielas vai sinerģista atzīšana par tādu, kam piemīt endokrīni disruptīvas īpašības, kuras varētu nelabvēlīgi ietekmēt nemērķa organismus, tiek balstīta uz visiem turpmāk minētajiem punktiem:

a)	zinātniskajiem datiem, kas ģenerēti saskaņā ar starptautiski atzītiem pētījumu protokoliem, jo īpaši tajos Komisijas paziņojumos uzskaitītajiem, ar ko attiecībā uz darbīgajām vielām un augu aizsardzības līdzekļiem nosaka datu prasības saskaņā ar šo regulu;

b)	citiem, ar sistemātiskas pārskatīšanas metodiku izraudzītiem zinātniskiem datiem, jo īpaši ņemot vērā tās vadlīnijas par publikāciju datiem, kas minētas Komisijas paziņojumos, ar kuriem attiecībā uz darbīgajām vielām un augu aizsardzības līdzekļiem nosaka datu prasības saskaņā ar šo regulu;

pieejamo relevanto zinātnisko datu novērtēšanu ar pierādījumu svēršanas metodi, lai noteiktu, vai ir izpildīti otrajā daļā minētie kritēriji; zinātnisko pierādījumu novērtēšanā ar pierādījumu svēršanas metodi ņem vērā visus turpmāk minētos faktorus:

a)	gan pozitīvos, gan negatīvos rezultātus, attiecīgā gadījumā atšķirīgi novērtējot dažādas taksonomiskās grupas (piemēram, zīdītāji, putni, zivis, abinieki);

b)	pētījumu plāna piemērotību tam, lai novērtētu nelabvēlīgo ietekmi un tās relevantumu (sub)populācijas līmenī, kā arī endokrīno iedarbības veidu;

c)	nelabvēlīgo ietekmi uz reprodukciju un augšanu/attīstību, kā arī citādu relevantu nelabvēlīgo ietekmi, kas varētu skart (sub)populācijas. Izskata arī adekvātus, ticamus un reprezentatīvus lauka pētījumu vai monitoringa datus un/vai ar populāciju modeļiem iegūtus rezultātus, ja tādi ir pieejami;

d)	datu kvalitāti un konsekventumu, ņemot vērā rezultātu struktūru un to saskanību gan vienā pētījumā, gan vairākos pētījumos, kas pēc līdzīga plāna veikti ar dažādām taksonomiskajām grupām;

e)	robeždevas jēdzienu un starptautiskas vadlīnijas par maksimālajām ieteicamajām devām un to, kā novērtēt pārliekas toksicitātes maldinošo ietekmi;

3)	izmantojot pierādījumu svara metodi, saistību starp nelabvēlīgo ietekmi un endokrīno iedarbības veidu nosaka pēc bioloģiskās ticamības, kuras noteikšanā savukārt ņem vērā jaunākās zinātniskās atziņas un starptautiski saskaņotas vadlīnijas;

4)	identificējot vielu kā endokrīno disruptoru attiecībā uz nemērķa organismiem, neņem vērā tādu nelabvēlīgu ietekmi, kas ir citas toksiskas ietekmes nespecifiskas sekundāras sekas.”

20.4.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 101/37

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2018/606

(2018. gada 19. aprīlis),

ar ko nosaukumam “Dons” (ACVN) piešķir Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/2013 99. pantā minēto aizsardzību

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (1), un jo īpaši tās 99. pantu,

tā kā:

(1)	Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 97. panta 2. un 3. punktu Komisija ir izskatījusi Dānijas iesniegto pieteikumu reģistrēt nosaukumu “Dons”, un pēc tam tas ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (2).

(2)

Iebildumi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 98. pantu un Komisijas Regulas (EK) Nr. 607/2009 (3) 14. pantu tika saņemti pa e-pastu no Itālijas Lauksaimniecības ministrijas, Confederazione Nazionale dei Consorzi Volontari per la Tutela delle Denominazioni dei Vini Italiani (FEDERDOC) un L'Alleanza delle Cooperative Italiane-Agroalimentare attiecīgi 2016. gada 4. februārī, 2016. gada 5. februārī un 2016. gada 8. februārī. Komisija uzskatīja, ka visi trīs paziņojumi par iebildumiem ir pieņemami saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 607/2009 15. pantu.

(3)	Komisija 2016. gada 24. maija vēstulē pārsūtīja šos iebildumus Dānijas iestādēm un aicināja tās divu mēnešu laikā iesniegt savus apsvērumus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 607/2009 16. panta 1. punktu. Dānija savus apsvērumus nosūtīja paredzētajā termiņā, proti, 2016. gada 4. jūlijā.

(4)

Kā noteikts Regulas (EK) Nr. 607/2009 16. panta 1. punktā, Komisija 2017. gada 12. janvāra vēstulēs Dānijas iestāžu apsvērumus paziņoja iebildumu iesniedzējiem, un tiem tika doti divi mēneši, lai iesniegtu komentārus. Komisija 2017. gada 10. marta atbildē ir saņēmusi vēl vienu Itālijas Lauksaimniecības ministrijas paziņojumu, kurā tā atkārtoti bija uzsvērusi savu iebildumu.

(5)	Atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 607/2009 16. panta 3. punktam Komisijai būtu jāpieņem lēmums, pamatojoties uz tās rīcībā esošajiem pierādījumiem.

(6)

Visi trīs iebildumu iesniedzēji apgalvo, ka dažas “Dons” ražošanā izmantotās vīna vīnogu šķirnes, proti, ‘Cabernet Cortis’‘Orion’, ‘Regent’, ‘Rondo’ un ‘Solaris’, kuras iebildumu iesniedzēji uzskata par hibrīdiem, kas iegūti, Vitis vinifera sugu krustojot ar citām Vitis ģints sugām, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 93. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) punktu nevajadzētu izmantot ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu apzīmēta produkta ražošanā. Tie arī apgalvo, ka jebkurā gadījumā vīnogu šķirni, kas izaudzēta, krustojot vairākas sugas, nevar uzskatīt par piederošu pie Vitis vinifera sugas. Itālijas Lauksaimniecības ministrija un FEDERDOC uzskata, ka genoma analīze ļauj ikvienā Eiropas Savienības valstī noteikt, vai vīnogu šķirne pieder pie Vitis vinifera sugas vai pie citu Vitis ģints sugu krustojuma.

(7)

Itālijas Lauksaimniecības ministrija uzskata arī, ka ir nepilnības atsaucē uz cilvēkfaktoriem, nepilnīgi aprakstīta arī saikne starp dabas faktoriem un cilvēkfaktoriem un informācija par kvalitāti un produkta īpašībām, kas saistītas ar ģeogrāfisko vidi. Turklāt šis iebildumu iesniedzējs norāda, ka apgalvojums, saskaņā ar kuru produkta skābumu nosaka “samērā izturīgu šķirņu atlase”, nepamatojas ne uz vienu tehnisku vai zinātnisku atzinumu, jo šķirņu selekcija ir ilgtermiņa process, ko nevar attiecināt uz starpsugu hibrīdšķirnēm.

(8)	Visbeidzot, Itālijas Lauksaimniecības ministrija uzskata, ka nav vajadzības iekļaut noteikumus par vīnogu šķirņu marķēšanu un ražas gadu, jo šie noteikumi jau ir izklāstīti Regulas (EK) Nr. 607/2009 61. un 62. pantā.

(9)	Komisija ir izvērtējusi iebildumu iesniedzēju un pieteikuma iesniedzēja paziņotos argumentus un pierādījumus un secinājusi, ka nosaukums “Dons” būtu jāreģistrē kā aizsargāts cilmes vietas nosaukums turpmāk minēto iemeslu dēļ.

(10)

Attiecībā uz apgalvojumiem, ka produkts nav iegūts no vīna vīnogu šķirnēm, kas pieder pie Vitis vinifera sugas, ir jāņem vērā vairāki elementi. Pirmkārt, ES līmenī vīna vīnogu šķirnēm, kas pieder pie Vitis vinifera sugas, nav harmonizētas klasifikācijas. Turklāt nav atsauces saraksta vai zinātniska dokumenta, kas būtu pieejams kādā oficiālajā kompetentajā struktūrā, piemēram, Starptautiskajā Vīnkopības un vīna organizācijā (OIV) un kas tagad ļautu viennozīmīgi klasificēt Vitis vinifera sugu vai Vitis vinifera sugas un citu Vitis ģints sugu krustojumus vai noteikt to atšķirības. Ievērojot iepriekš minēto, zinātniskās definīcijas jautājums pirmām kārtam būtu jāizskata iepriekšējā valsts pārbaudē, ko dalībvalstis veic atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 1308/2013 96. pantam. Dānija ir balstījusies uz Vācijas klasifikāciju, kurā visas piecas minētās vīna vīnogu šķirnes ir klasificētas kā šķirnes, kas pieder pie Vitis vinifera sugas. Otrkārt, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 607/2009 16. panta 3. punktu, kurš attiecas uz iebildumu pārbaudi, lēmumu par cilmes vietas nosaukuma noraidīšanu vai reģistrāciju Komisija pieņem, pamatojoties uz tās rīcībā esošajiem pierādījumiem. Šajā gadījumā iebildumu iesniedzēji nav nodrošinājuši nevienu pārliecinošu zinātnisku pierādījumu vai datus, kas pierādītu, ka produkts nav iegūts no vīna vīnogu šķirnēm, kuras pieder pie Vitis vinifera sugas. Visbeidzot, Komisija atzīmē, ka vairākas citas dalībvalstis arī izmanto minētās vīna vīnogu šķirnes tādu vīnu ražošanā, kas apzīmēti ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu.

(11)	Iepriekš minēto iemeslu dēļ nav iespējams secināt, ka produkts ar nosaukumu “Dons” būtu iegūts no vīna vīnogu šķirnēm, kas nepieder pie Vitis vinifera sugas. Tāpēc uz attiecīgo pamatojumu balstītie iebildumi ir jānoraida.

(12)

Saistībā ar aizdomām par to, ka nav bijis informācijas par saikni, Komisija uzsver, ka apraksts par dabas faktoru klātbūtni ģeogrāfiskajā vidē tomēr ir ticis sniegts, kā arī tikusi aprakstīta saikne starp šiem faktoriem un produkta specifisko kvalitāti un īpašībām, par kuru pilnīgi konkrēti liecina paaugstināts pienskābes saturs, kas ir produktā un ar ko produkts atšķiras no klasiskajiem dzirkstošajiem vīniem. Tāpēc ir jāsecina, ka dati, kas apstiprina saikni, tika iekļauti atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 607/2009 7. pantam. Attiecībā uz cilvēkfaktoriem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 93. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punktu tiek uzskatīts, ka produkta skābumu nosaka samērā izturīgu šķirņu atlase.

(13)

Atbildot uz apgalvojumiem, ka nav vajadzības izklāstīt noteikumus, kas jau minēti regulā, Komisija uzskata, ka, ņemot vērā to, ka daļa prasību pārsniedz Savienības regulējumā noteiktās prasības, ir lietderīgi tās precizēt, lai nodrošinātu skaidrību un panāktu, ka potenciāli atbilstīgi ražotāji prasības izprot pareizi.

(14)	Ievērojot iepriekš minēto un saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 99. pantu, Komisija uzskata, ka pieteikums atbilst minētajā regulā paredzētajiem nosacījumiem un ka nosaukums “Dons” būtu jāaizsargā un jāieraksta tās pašas regulas 104. pantā minētajā reģistrā.

(15)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ar šo nosaukumam “Dons” (ACVN) piešķir aizsardzību.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2018. gada 19. aprīlī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.

(2) OV C 407, 8.12.2015., 4. lpp.

(3) Komisijas 2009. gada 14. jūlija Regula (EK) Nr. 607/2009, ar ko paredz konkrētus sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 479/2008 piemērošanai attiecībā uz aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, tradicionālajiem apzīmējumiem, konkrētu vīna nozares produktu marķēšanu un noformēšanu (OV L 193, 24.7.2009., 60. lpp.).

20.4.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 101/40

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2018/607

(2018. gada 19. aprīlis),

ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas, kura veikta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1036 11. panta 2. punktu, nosaka tādu galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes tērauda trošu un tauvu importam, kurš ir paplašināts, to attiecinot uz tādu tērauda trošu un tauvu importu, kuras nosūtītas no Marokas un Korejas Republikas, neatkarīgi no tā, vai to izcelsme ir šajās valstīs

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 8. jūnija Regulu (ES) 2016/1036 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (1) (“pamatregula”), un jo īpaši tās 11. panta 2. punktu,

tā kā:

1. PROCEDŪRA

1.1. Iepriekšējās izmeklēšanas un spēkā esošie pasākumi

(1)

Ar Regulu (EK) Nr. 1796/1999 (2) Padome noteica antidempinga maksājumu tērauda trošu un tauvu importam, kuru izcelsme ir Ķīnas Tautas Republikā (“ĶTR”), Ungārijā, Indijā, Meksikā, Polijā, Dienvidāfrikā un Ukrainā. Minētie pasākumi turpmāk tiks dēvēti par “sākotnējiem pasākumiem”, un izmeklēšana, kuras rezultātā ar Regulu (EK) Nr. 1796/1999 tika noteikti šie pasākumi, turpmāk tiks dēvēta par “sākotnējo izmeklēšanu”.

(2)

Vēlāk pēc izmeklēšanām saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 384/96 (3) 13. pantu tika konstatēts, ka sākotnējie pasākumi attiecībā uz importu no Ukrainas un Ķīnas Tautas Republikas apieti attiecīgi caur Moldovu un Maroku. Attiecīgi Padome ar Regulu (EK) Nr. 760/2004 (4) Ukrainas izcelsmes tērauda trošu un tauvu importam noteikto galīgo antidempinga maksājumu paplašināja, to attiecinot arī uz tādu pašu ražojumu importu, kuri nosūtīti no Moldovas. Līdzīgā veidā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1886/2004 (5) ĶTR izcelsmes tērauda trošu un tauvu importam noteikto galīgo antidempinga maksājumu paplašināja, to attiecinot arī uz tādu pašu ražojumu importu, kuri nosūtīti no Marokas.

(3)

Pēc termiņbeigu pārskatīšanas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 384/96 11. panta 2. punktu Padome ar Regulu (EK) Nr. 1858/2005 (6) saglabāja sākotnējos pasākumus, kas noteikti ĶTR, Indijas, Dienvidāfrikas un Ukrainas izcelsmes tērauda trošu un tauvu importam. Meksikas izcelsmes importam piemērojamo pasākumu termiņš beidzās 2004. gada 18. augustā (7). Tā kā Ungārija un Polija 2004. gada 1. maijā kļuva par Eiropas Savienības dalībvalstīm, pasākumi tika izbeigti minētajā datumā.

(4)

2010. gada maijā Padome pretapiešanas izmeklēšanas rezultātā, kura veikta saskaņā ar pamatregulas 13. pantu, ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 400/2010 (8) paplašināja galīgo antidempinga maksājumu, kas ar Regulu (EK) Nr. 1858/2005 noteikts ĶTR izcelsmes tērauda trošu un tauvu importam, to attiecinot uz tērauda trošu un tauvu importu, kas nosūtīts no Korejas Republikas, neatkarīgi no tā, vai tam deklarēta Korejas Republikas izcelsme. Dažiem Korejas ražotājiem eksportētājiem tika piešķirts atbrīvojums no paplašinātā maksājuma, jo tika konstatēts, ka tie neapiet galīgos antidempinga maksājumus.

(5)	Indijas izcelsmes importam piemērojamo pasākumu termiņš beidzās 2010. gada 17. novembrī (9).

(6)

2012. gada janvārī Padome pēc termiņbeigu pārskatīšanas, kura veikta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1225/2009 (10) 11. panta 2. punktu, ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 102/2012 (11) saglabāja antidempinga maksājumu attiecībā uz ĶTR, kurš ir paplašināts, to attiecinot uz Maroku un Korejas Republiku, un attiecībā uz Ukrainu, kurš ir paplašināts, to attiecinot uz Moldovu. Minētie pasākumi turpmāk tiks dēvēti par “spēkā esošajiem pasākumiem” un termiņbeigu izmeklēšana, kas pabeigta ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 102/2012, turpmāk tiks dēvēta par “iepriekšējo termiņbeigu pārskatīšanu”.

(7)	Ar to pašu regulu Padome arī izbeidza procedūru attiecībā uz Dienvidāfriku. Dienvidāfrikas izcelsmes importam piemērojamo pasākumu termiņš beidzās 2012. gada 9. februārī.

1.2. Termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījums

(8)	Pēc paziņojuma publicēšanas par gaidāmajām termiņa beigām (12) Komisija saņēma pārskatīšanas pieprasījumu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu (“pārskatīšanas pieprasījums”).

(9)

Pārskatīšanas pieprasījumu 2016. gada 7. novembrī iesniedza ES Stiepļu trošu ražotāju sadarbības komiteja (Liaison Committee of E.U. Wire Rope Industries jeb “pieprasījuma iesniedzējs”) to ražotāju vārdā, kuri pārstāv vairāk nekā 25 % no tērauda trošu un tauvu (“SRC”) Savienības kopējā ražošanas apjoma. Pieprasījuma pamatā bija apgalvojums, ka ĶTR noteikto pasākumu termiņa beigas, iespējams, izraisīs dempinga turpināšanos un Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma atkārtošanos. Pieteikuma iesniedzējs nesniedza pietiekamus pierādījumus tam, ka pret Ukrainu spēkā esošo pasākumu izbeigšana varētu izraisīt dempinga un kaitējuma turpināšanos vai atkārtošanos.

1.3. Procedūras sākšana

(10)

Apspriedusies ar komiteju, kas izveidota ar pamatregulas 15. panta 1. punktu, un konstatējusi, ka ir pietiekami pierādījumi termiņbeigu pārskatīšanas sākšanai, Komisija 2017. gada 8. februārī ar paziņojumu, kas publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (13) (“paziņojums par procedūras sākšanu”), informēja, ka sāk termiņbeigu pārskatīšanu atbilstoši pamatregulas 11. panta 2. punktam.

(11)

Tā kā pieprasījums par termiņbeigu pārskatīšanu attiecībā uz Ukrainas izcelsmes SRC importu nebija pienācīgi pamatots, Komisija paziņoja par antidempinga pasākuma izbeigšanu attiecībā uz Ukrainu. Tādējādi Ukrainas izcelsmes tērauda trošu un tauvu importam noteiktā antidempinga maksājuma termiņš beidzās 2017. gada 10. februārī (14).

1.4. Pārskatīšanas izmeklēšanas periods un attiecīgais periods

(12)

Dempinga turpināšanās vai atkārtošanās izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2016. gada 1. janvāra līdz 2016. gada 31. decembrim (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods” jeb “PIP”). Tendences, kas ir svarīgas, lai novērtētu kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību, tika pētītas laikposmam no 2013. gada 1. janvāra līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām, proti, 2016. gada 31. decembrim (“attiecīgais periods”).

1.5. Ieinteresētās personas

(13)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija aicināja visas ieinteresētās personas piedalīties izmeklēšanā. Par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu Komisija turklāt oficiāli informēja pieprasījuma iesniedzēju, pārējos zināmos Savienības ražotājus, ražotājus eksportētājus ĶTR, importētājus/lietotājus, par kuriem zināms, ka tie ir iesaistīti, kā arī ĶTR iestādes.

(14)

Visas ieinteresētās personas tika aicinātas darīt zināmu savu viedokli, iesniegt informāciju un apstiprinošus pierādījumus termiņos, kas noteikti paziņojumā par procedūras sākšanu. Ieinteresētajām personām tika dota arī iespēja rakstiski pieprasīt uzklausīšanu Komisijas izmeklēšanas dienestos un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas.

1.5.1. Atlase

(15)	Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka tā varētu atlasīt ieinteresētās personas saskaņā ar pamatregulas 17. pantu.

1.5.1.1. ĶTR ražotāju eksportētāju atlase

(16)	Ņemot vērā ĶTR ražotāju eksportētāju acīmredzami lielo skaitu, paziņojumā par procedūras sākšanu tika paredzēta atlase.

(17)

Lai lemtu, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija aicināja 21 zināmo ražotāju eksportētāju ĶTR sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. Prasītā informācija ietvēra ražošanas apjomu un ražošanas jaudu. Komisija turklāt lūdza ĶTR pārstāvniecību Eiropas Savienībā apzināt citus iespējamos ražotājus eksportētājus, kuri varētu būt ieinteresēti piedalīties izmeklēšanā, un/vai ar tiem sazināties.

(18)

Tikai viena ražotāju eksportētāju grupa atbildēja, ka tā vēlējās sadarboties. Šī grupa, lai arī eksportēja 100 % SRC eksporta no ĶTR uz Savienību, ražoja mazāk nekā 2 % kopējā Ķīnas SRC ražošanas apjoma. Ņemot vērā, ka sadarboties vēlējās tikai viena ražotāju eksportētāju grupa, atlase nebija nepieciešama.

1.5.1.2. Savienības ražotāju atlase

(19)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka ir izveidojusi provizorisku Savienības ražotāju izlasi. Saskaņā ar pamatregulas 17. pantu izlase tika veidota, pamatojoties uz līdzīgā ražojuma pārdošanas apjomu. Izlasē bija seši Savienības ražotāji. Izlasē iekļautie Savienības ražotāji PIP laikā ražoja aptuveni 50,5 % no Savienības kopējā ražošanas apjoma. Komisija aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes par provizorisko izlasi. Noteiktajā termiņā piezīmes netika saņemtas, un provizoriskā izlase tādējādi tika apstiprināta. Tika uzskatīts, ka izlase ir Savienības ražošanas nozarei reprezentatīva.

1.5.1.3. Nesaistīto importētāju atlase

(20)

Lai Komisija varētu lemt, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidot izlasi, visi nesaistītie importētāji vai pārstāvji, kas darbojas to vārdā, tika aicināti piedalīties šajā izmeklēšanā. Šīs ieinteresētas personas tika aicinātas pieteikties, sniedzot Komisijai paziņojuma par izmeklēšanas sākšanu II pielikumā prasīto informāciju par savu uzņēmumu vai uzņēmumiem.

(21)	Turklāt sākumposmā Komisija sazinājās ar 44 pārskatīšanas pieprasījumā norādītajiem importētājiem, un tie tika aicināti sniegt skaidrojumu par savu darbību un aizpildīt iepriekš minēto pielikumu.

(22)	Pieteicās tikai septiņi importētāji, bet to atbildes liecina, ka PIP laikā seši no tiem SRC neimportēja. Tādēļ atlase nebija nepieciešama.

1.5.2. Anketas

(23)

Komisija nosūtīja anketas ražotāju eksportētāju grupai, kas sadarbojās un sniedza atbildes uz atlases veidlapas jautājumiem, sešiem izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem, vienam importētājam, desmit lietotājiem, kuri pieteicās pēc izmeklēšanas sākšanas, un 50 zināmajiem ražotājiem iespējamajās tirgus ekonomikas trešās valstīs (Amerikas Savienotās Valstis (“ASV”), Dienvidāfrika, Dienvidkoreja, Indija, Japāna, Kanāda, Krievija, Malaizija, Meksika, Šveice, Taizeme, Turcija un Ukraina).

(24)	Atbildes uz anketas jautājumiem sniedza ražotāju eksportētāju grupa un pieci Savienības ražotāji. Importētāji un lietotāji atbildes uz anketas jautājumiem nesniedza.

(25)	Divi tirgus ekonomikas trešo valstu ražotāji sniedza atbildes uz anketas jautājumiem (viens no Turcijas un otrs no ASV).

1.5.3. Pārbaudes apmeklējumi

(26)

Komisija lūdza un pārbaudīja visu informāciju, ko uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu dempinga un kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību un Savienības intereses. Saskaņā ar pamatregulas 16. pantu tika veikti pārbaudes apmeklējumi šādu uzņēmumu telpās.

Ražotāji Savienībā

—	Bridon International Ltd, Doncaster, Apvienotā Karaliste

—	Casar Drahtseilwerk Saar GmbH, Kirkel, Vācija

—	Drumet Liny i Druty sp z o.o., Wloclawek, Polija

—	Gustav Wolf GmbH, Guetersloh, Vācija

—	Redaelli Tecna Spa, Milano, Itālija

Ražotājs eksportētājs ĶTR

—	Fasten Group Imp. & Exp. Co., Ltd., Jiangyin City, Wuxi, Jiangsu

Ražotājs tirgus ekonomikas trešajā valstī

—	WireCo World Group, Prairie Village, KS, ASV.

2. PĀRSKATĀMAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGAIS RAŽOJUMS

2.1. Pārskatāmais ražojums

(27)

Ražojums, uz kuru attiecas šī pārskatīšana, ir ĶTR izcelsmes tērauda troses un tauvas, ieskaitot tauvas slēgtos rituļos, izņemot nerūsējošā tērauda troses un tauvas, ar maksimālo šķērsgriezuma diametru, kas pārsniedz 3 mm (“SRC” jeb “pārskatāmais ražojums”), patlaban klasificēts ar KN kodiem ex 7312 10 81, ex 7312 10 83, ex 7312 10 85, ex 7312 10 89 un ex 7312 10 98.

2.2. Līdzīgais ražojums

(28)

SRC, ko ražo ĶTR un eksportē uz Savienību, SRC, ko ražo un pārdod tirgus ekonomikas trešās valsts (ASV) iekšzemes tirgū, un SRC, ko Savienībā ražo un pārdod Savienības ražotāji, ir viens un tas pats galalietojums un vienādas fizikālās un tehniskās pamatīpašības, tāpēc tos uzskata par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

3. DEMPINGA TURPINĀŠANĀS UN ATKĀRTOŠANĀS IESPĒJAMĪBA

(29)	Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu Komisija pārbaudīja, vai pēc spēkā esošo pasākumu termiņa beigām dempings no ĶTR varētu turpināties vai atkārtoties.

3.1. Ievadpiezīmes

(30)	Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu Komisija pārbaudīja, vai pēc spēkā esošo pasākumu termiņa beigām dempings no ĶTR varētu turpināties vai atkārtoties.

(31)

Kā norādīts iepriekš 18. apsvērumā, šajā izmeklēšanā sadarbojās tikai viena ražotāju eksportētāju grupa, kas ražoja mazāk nekā 2 % kopējā ĶTR SRC ražošanas apjoma. Minētās grupas sastāvā ir septiņi saistītie uzņēmumi, kuri ir iesaistīti SRC ražošanā un pārdošanā. Tā kā šī grupa PIP laikā eksportēja 100 % SRC eksporta no ĶTR uz Savienību, Komisija uzskatīja, ka tās rīcībā ir pietiekama informācija, lai novērtētu eksporta cenu un dempinga starpību PIP laikā (3.2. sadaļa).

(32)

Tomēr tika konstatēts, ka vienīgās ražotāju eksportētāju grupas, kas sadarbojās, sniegtie dati attiecībā uz eksporta pārdevumiem uz citām trešām valstīm, ir nepilnīgi: četri uzņēmumi, kas ir saistīti ar šo grupu un iesaistīti SRC ražošanā un pārdošanā, nebija snieguši atsevišķu atbildi uz anketas jautājumiem, kā tika prasīts. Nesniedzot atbildes, kā tika prasīts, tie nesniedza informāciju par saviem eksporta pārdevumiem uz citām trešām valstīm. Turklāt viens ar grupu saistītais uzņēmums, lai arī sniedza atbildes uz anketas jautājumiem, neziņoja par saviem eksporta pārdevumiem uz citām trešām valstīm pa ražojuma veidiem par katru darījumu.

(33)	Rezultātā Komisija informēja vienīgo ražotāju eksportētāju grupu, kas sadarbojās, par savu nodomu piemērot pamatregulas 18. pantu attiecībā uz eksporta pārdevumiem uz trešām valstīm un par to, ka grupai tiek dota iespēja sniegt piezīmes saskaņā ar minētās regulas 18. panta 4. punktu.

(34)

Ražotāju eksportētāju grupa, kas sadarbojās, savās piezīmēs nenoliedza, ka tā nav sniegusi atbildes uz anketas jautājumiem par tās četriem saistītajiem uzņēmumiem. Tomēr tā apgalvoja, ka neesot samērīgi pieprasīt informāciju par eksporta pārdevumiem uz trešām valstīm pa ražojuma kontroles numuriem (“PKN”) par katru darījumu. Šis arguments nav pieņemams. Prasītā informācija tika uzskatīta par nepieciešamu, jo, lai prognozētu ĶTR ražotāju nākotnes rīcību, ja pasākumi tiktu izbeigti, ir svarīgi iegūt precīzu un pilnīgu informāciju par to pašreizējo rīcību, kas attiecas uz SRC eksportu uz citām trešām valstīm. Ja, kā tas ir šajā gadījumā, ieinteresētā persona nav pielikusi vislielākās pūles, lai nodrošinātu prasīto datu pilnīgu kopu, bet vien daļu no tās, kas turklāt nav pietiekami detalizēta un kuru nav iespējams pārbaudīt, šādu daļēju informāciju nevar uzskatīt par pietiekami precīzu un pilnīgu, lai Komisija, pilnībā apguvusi faktus, varētu pienācīgi novērtēt Ķīnas ražotāju eksportētāju rīcību, kas attiecas uz SRC eksportu uz citām trešām valstīm.

(35)

Tādējādi 3.3.2. sadaļas konstatējumi tika balstīti uz pieejamajiem faktiem. Lai izveidotu pilnīgu priekšstatu par spēkā esošajiem antidempinga pasākumiem citos nozīmīgos trešo valstu SRC tirgos, kā paskaidrots 68. apsvērumā, šim nolūkam tika izmantota informācija, ko iesniedza vienīgā ražotāju eksportētāju grupa, kas sadarbojās, izņemot informāciju par pārdevumiem uz trešām valstīm, termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā iekļautā informācija, pieprasījuma iesniedzēju sniegtā informācija, Ķīnas Eksporta statistikas datubāzē (15) (“ĶTR datubāze”) pieejamā informācija, Pasaules Bankas sniegtā informācija un cita publiski pieejamā informācija.

3.2. Dempings

(36)	Dempings PIP laikā eksportam no ĶTR tika noteikts, pamatojoties uz informāciju, ko sniedza vienīgā ražotāju eksportētāju grupa, kas sadarbojās un kura PIP laikā eksportēja visu SRC eksporta apjomu no ĶTR uz Savienību (sk. 18. apsvērumu).

Tirgus ekonomikas trešā valsts

(37)

Nevienam ĶTR ražotājam eksportētājam sākotnējā izmeklēšanā netika piešķirts tirgus ekonomikas režīms. Normālā vērtība visiem ražotājiem eksportētājiem tādējādi nosakāma saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) un b) apakšpunktu, pamatojoties uz cenu vai salikto vērtību tirgus ekonomikas trešā valstī. Tādēļ bija jāizvēlas tirgus ekonomikas trešā valsts.

(38)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija paredzēja izmantot Turciju par tirgus ekonomikas trešo valsti. Paziņojumā par procedūras sākšanu arī tika norādīts, ka līdzīgā ražojuma ražošana varētu notikt citās tirgus ekonomikas trešās valstīs, piemēram, Taizemē, Vjetnamā un Malaizijā. Komisija aicināja visas ieinteresētās personas sniegt piezīmes par tirgus ekonomikas trešās valsts izvēli normālās vērtības noteikšanai attiecībā uz ĶTR. Termiņā, kas noteikts paziņojumā par procedūras sākšanu, piezīmes netika saņemtas.

(39)

Kā norādīts paziņojumā par procedūras sākšanu, Komisija pārbaudīja, vai līdzīgā ražojuma ražošana un pārdošana notiek minētajās tirgus ekonomikas trešās valstīs, par kurām ir norādes, ka tajās notiek ražošana. Turklāt, pamatojoties uz pārskatīšanas pieprasījumā sniegto informāciju un pieejamo statistikas informāciju (Eurostat), Komisija noteica citas iespējamās tirgus ekonomikas trešās valstis: ASV, Dienvidāfrika, Dienvidkoreja, Indija, Japāna, Kanāda, Krievija, Malaizija, Meksika, Šveice, Taizeme, Turcija un Ukraina. Komisija ir apzinājusi 50 potenciālos ražotājus šajās valstīs, ar kuriem tā sazinājās un kurus aicināja sniegt nepieciešamo informāciju.

(40)	Tomēr tikai viens ražotājs Turcijā un viens ražotājs ASV pieteicās un sniedza prasīto informāciju.

Tirgus ekonomikas trešās valsts izvēle

(41)

ASV pavisam bija 15 iespējamie līdzīgā ražojuma ražotāji. Tika arī konstatēts, ka ASV tirgus ir atvērts tirgus ar ievērojamiem SRC importa un eksporta apjomiem PIP laikā. SRC importam ASV netika piemēroti ievedmuitas nodokļi vai antidempinga/kompensācijas maksājumi. ASV ražotāja, kas sadarbojās, ražošanas apjoms bija ievērojams, salīdzinot ar kopējo aplēsto ražošanas apjomu ASV (tas ražoja aptuveni [15 %–25 %] no kopējā aplēstā iekšzemes ražošanas apjoma ASV).

(42)

Tādēļ tika uzskatīts, ka ASV ir atvērts un liels tirgus, kurā ir daudzi iekšzemes ražotāji un imports, kas savstarpēji konkurē. Tika konstatēts, ka konkurences līmenis ASV ir augstāks nekā Turcijā. Turklāt Turcijas ražotāja sniegtie dati pamatā bija nepilnīgi un tajos trūka būtisku elementu normālās vērtības noteikšanai, savukārt ASV ražotāja atbilde bija pietiekami kvalitatīva un pilnīga, lai uz šā pamata noteiktu uzticamu normālo vērtību. Tāpēc Komisija par atbilstošu tirgus ekonomikas trešo valsti izvēlējās ASV.

(43)	Ieinteresētajām personām tika dota iespēja sniegt piezīmes par ASV izvēli par tirgus ekonomikas trešo valsti. Noteiktajā termiņā piezīmes netika saņemtas.

(44)	Pamatojoties uz to, Komisija šajā pārskatīšanā nolēma par tirgus ekonomikas trešo valsti izvēlēties ASV.

Normālā vērtība

(45)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu Komisija vispirms pārbaudīja, vai līdzīgā ražojuma kopējais apjoms, ko tirgus ekonomikas trešās valsts ražotājs pārdeva iekšzemes tirgū, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bijis reprezentatīvs. Tika konstatēts, ka līdzīgā ražojuma pārdošanas apjoms, ko līdzīgā ražojuma ASV ražotājs, kurš sadarbojās, bija pārdevis iekšzemes tirgū, ir reprezentatīvs salīdzinājumā ar pārskatāmā ražojuma apjomu, kuru izlasē iekļautais Ķīnas ražotājs bija eksportējis uz Savienību.

(46)

Komisija pēc tam pārbaudīja, vai varētu uzskatīt, ka minētā pārdošana notikusi parastā tirdzniecības apritē atbilstoši pamatregulas 2. panta 4. punktam. Tas tika darīts, nosakot rentablā pārdošanas apjoma īpatsvaru neatkarīgiem pircējiem. Pārdošanas darījumi tika uzskatīti par rentabliem, ja vienības cena izmeklēšanas periodā bija vienāda ar ASV ražotāja ražošanas izmaksām vai lielāka par tām.

(47)

Komisija apzināja tos ražojuma veidus, kuru pārdevumi pēc pārdošanas apjoma iekšzemes tirgū par vairāk nekā 80 % pārsniedza izmaksas, un šā veida vidējā svērtā pārdošanas cena bija vienāda vai lielāka par vienības ražošanas izmaksām. Tādos gadījumos normālo vērtību katram ražojuma veidam aprēķināja kā vidējo svērto no visu attiecīgā veida pārdevumu faktiskajām iekšzemes cenām neatkarīgi no tā, vai šie pārdevumi bija rentabli. Tā tas bija aptuveni 50 % ražojuma veidu, kas eksportēti uz Savienību.

(48)

Ja attiecīgā ražojuma veida rentablie pārdevumi veikti 80 % vai mazāk gadījumu no šā veida kopējā pārdošanas apjoma, normālo vērtību balstīja faktiskajā iekšzemes cenā, ko aprēķināja kā šā veida tikai rentablo pārdevumu iekšzemes tirgū vidējo svērto cenu izmeklēšanas periodā. Tā tas bija aptuveni 50 % ražojuma veidu, kas eksportēti uz ES.

(49)	Tādējādi visiem ražojuma veidiem normālā vērtība tika noteikta, pamatojoties uz iekšzemes pārdošanas cenām.

(50)	Normālo vērtību noteica, pamatojoties uz ASV ražotāja, kas sadarbojās, SRC pārdošanas cenām saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) un b) apakšpunktu un 2. panta 1.–6. punktu.

Eksporta cena

(51)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu eksporta cena tika noteikta, pamatojoties uz informāciju, ko iesniedza ĶTR ražotāju eksportētāju grupa, kas sadarbojās, proti, pamatojoties uz eksporta cenām, kas faktiski samaksātas vai maksājamas pirmajam neatkarīgajam pircējam Savienībā, kas bija nesaistīts importētājs.

Salīdzinājums

(52)

Ja pilnā PKN līmenī nebija atbilsmes starp ražojuma veidiem, ko eksportēja ražotāju eksportētāju grupa, kas sadarbojās, un iekšzemes pārdevumiem tirgus ekonomikas trešajā valstī, normālo vērtību noteica, pamatojoties uz vislīdzīgākā ražojuma veida iekšzemes cenu šajā tirgus ekonomikas trešajā valstī. Lai ņemtu vērā ražojuma veidu atšķirības, nosakot normālo vērtību, ņēma vērā ražojuma veida īpašības, ko nosaka PKN: ražojuma kategorija, stieples īpašības, troses veids, ārējais diametrs un stiepes izturība. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta a) apakšpunktu tika veiktas korekcijas [5 %–15 %] diapazonā, lai ņemtu vērā ražojuma veidu atšķirības.

(53)

Uz eksportu no ĶTR attiecas daļēji atmaksājams eksporta pievienotās vērtības nodoklis (PVN), savukārt ASV tiek atmaksāti visi nodokļi, kas attiecas uz ASV iekšzemes pārdevumiem. Tāpēc Komisija veica korekciju saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta b) apakšpunktu par atšķirībām PVN starp eksporta pārdevumiem no ĶTR uz Savienību (kur eksportam tiek piemērots 17 % PVN un 5 % no tā tiek atmaksāti), lai nodrošinātu taisnīgu salīdzinājumu un ievērotu iedibināto judikatūru (16).

(54)

Turklāt saskaņā ar 2. panta 10. punkta e) un f) apakšpunktu tika veiktas arī normālās vērtības korekcijas par iepakošanas izmaksu atšķirībām (mazāk nekā 2 %) un iekšzemes pārvadājumiem (2 %–10 % diapazonā). Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta e) apakšpunktu tika veiktas arī eksporta cenas korekcijas par pārkraušanas un iekraušanas izmaksām (mazāk nekā 1 %), iekšzemes pārvadājumu izmaksām ĶTR (1 %–5 % diapazonā), jūras pārvadājumu (1 %–5 % diapazonā) un apdrošināšanas izmaksām (mazāk nekā 1 %). Turklāt saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta g) un k) apakšpunktu no eksporta cenas tika atņemtas kredīta izmaksas (mazāk nekā 1 %) un banku maksas (mazāk nekā 1 %).

(55)

Visbeidzot, eksporta pārdevumus uz Savienību veica, izmantojot saistītus tirdzniecības uzņēmumus ĶTR. Komisija nepārbaudīja, vai attiecībā uz šiem pārdevumiem būtu pamatota korekcija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunktu. Tas tā ir tāpēc, ka termiņbeigu pārskatīšanas mērķis ir nevis noteikt precīzas dempinga starpības, bet gan noteikt, vai dempings PIP laikā turpinājās.

Dempinga starpība

(56)

Lai nodrošinātu cenu salīdzināmību, Komisija katram ražojuma veidam salīdzināja normālo vērtību un eksporta cenas, kas aprēķinātas 45.–51. apsvērumā. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu vidējo svērto normālo vērtību katram līdzīgā ražojuma veidam tirgus ekonomikas trešajā valstī salīdzināja ar pārskatāmā ražojuma vidējo svērto eksporta cenu atbilstošajam attiecīgā ražojuma veidam.

(57)	Šādi iegūtā vidējā svērtā dempinga starpība, izteikta procentos no CIF (izmaksas, apdrošināšana un vedmaksa) cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļu nomaksas, bija 16,7 %.

3.3. Importa pārmaiņas pasākumu atcelšanas gadījumā

(58)

Papildus konstatējumam par dempingu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Komisija analizēja dempinga turpināšanās iespējamību pasākumu atcelšanas gadījumā. Tika analizēti šādi elementi: ražošana, ražošanas jauda un neizmantotā jauda ĶTR, cenu noteikšanas prakse ĶTR eksportam citās trešās valstīs, apiešanas prakse un Savienības tirgus pievilcīgums.

(59)

Vienīgās ražotāju eksportētāju grupas, kas sadarbojās, ražošanas jauda bija mazāka par 3 % no kopējās ražošanas jaudas un mazāka par 2 % no kopējā SRC ražošanas apjoma ĶTR. Ņemot vērā, ka neviens cits SRC ražotājs ĶTR nesadarbojās, lai novērtētu importa dinamiku pasākumu atcelšanas gadījumā, dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespējamības pārbaudi balstīja uz Komisijai pieejamo informāciju, proti, vienīgās ražotāju eksportētāju grupas, kas sadarbojās, sniegto informāciju, termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā sniegto informāciju, ĶTR datubāzē pieejamo informāciju, Pasaules Bankas sniegto informāciju un citu publiski pieejamo informāciju, kā paskaidrots 68. apsvērumā, lai izveidotu pilnīgu priekšstatu par spēkā esošajiem antidempinga pasākumiem citos nozīmīgos SRC tirgos.

3.3.1. Ražošana, ražošanas jauda un neizmantotā jauda Ķīnas Tautas Republikā

(60)

Tā kā lietas materiālos nebija citas informācijas, Komisijas pamatoja savus konstatējumus uz termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumu, kas ietvēra analītisko pētījumu Supply and Demand-side Developments in the Chinese Steel Wire Rope Industry 2012-2016 as well as in the Near Future (“pētījums”). Pamatojoties uz šo informāciju, tika izdarītas šādas aplēses: SRC ražošanas jauda ĶTR – 5,8 milj. t gadā, faktiskā ražošana – 4,0 milj. t gadā un tā rezultātā neizmantotā jauda – aptuveni 1,8 milj. t 2016. gadā, kas ievērojami, vairāk nekā 10 reizes, pārsniedz kopējo SRC patēriņu Savienībā PIP laikā, kā parādīts 75. apsvērumā.

(61)

Pētījums liecina, ka iekšzemes patēriņš ĶTR ir aptuveni 3,8 milj. t gadā. Izmeklēšanā nekonstatēja elementus, kas liecinātu par ievērojamu iekšzemes pieprasījuma kāpumu, kas Ķīnā varētu notikt tuvā nākotnē. Tas pats attiecas uz Ķīnas eksportu uz citām trešām valstīm – nav pieejama informācija, kas liecinātu par ievērojamu pieprasījuma pēc SRC kāpumu visā pasaulē.

(62)

Par termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumu un, konkrētāk, pētījumu jānorāda, ka neviena ieinteresētā persona nav apstrīdējusi tajā iekļauto informāciju. Turklāt, kā norādīts 17. un 18. apsvērumā, jāatgādina arī, ka lielākā daļa SRC ražotāju eksportētāju ĶTR neiesniedza prasīto vajadzīgo informāciju un ka prasīto attiecīgo informāciju sniedza vienīgā ražotāju eksportētāju grupa, kas sadarbojās un kuras ražošanas jauda bija mazāka par 3 % kopējās ražošanas jaudas ĶTR.

(63)	Tādēļ, tā kā nebija citas informācijas, tiek uzskatīts, ka ne iekšzemes pieprasījums, ne pieprasījums pēc SRC pasaulē, nespēs absorbēt ievērojamu neizmantoto jaudu Ķīnā.

3.3.2. Eksporta cenu noteikšanas prakse citās trešās valstīs

(64)

Kā paskaidrots 32.–35. apsvērumā, vienīgās ražotāju eksportētāju grupas, kas sadarbojās, sniegto informāciju nevarēja izmantot, lai pienācīgi novērtētu Ķīnas ražotāju eksportētāju eksporta cenu noteikšanas praksi citās trešās valstīs. Tādēļ Komisijai, lai izvērtētu šo praksi, saskaņā ar pamatregulas 18. pantu bija jāpaļaujas uz pieejamajiem faktiem. Lai to darītu, Komisija izmantoja ĶTR datubāzi, kā tas tika darīts iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšanā (17).

(65)

Tomēr būtu jānorāda, ka ĶTR datubāze aptver plašāku ražojuma klāstu nekā tikai pārskatāmo ražojumu, jo tajā ietverti stiepļu vijumi, tērauda troses un tauvas un tērauda troses un tauvas ar maksimālo šķērsgriezuma diametru, kas pārsniedz 3 mm. Tādēļ, pamatojoties uz ĶTR datubāzē iegūto informāciju, nav iespējams jēgpilni analizēt daudzumus, kas eksportēti uz citiem tirgiem. Tomēr ĶTR datubāzi varēja izmantot cenu analīzei. Cenu analīze ir balstīta uz saprātīgiem aprēķiniem, ņemot vērā līdzīgās īpašības citiem ražojumiem, kurus iespējams iekļaut analīzē.

(66)

Pamatojoties uz to, Komisija konstatēja, ka, salīdzinot Ķīnas eksporta cenas piecos galvenajos eksporta tirgos, kas nav Savienība (proti, ASV, Dienvidkoreja, Indija, Taizeme un Vjetnama), ar noteikto normālo vērtību tirgus ekonomikas trešā valstī, kā aprakstīts 45.–50. apsvērumā, dempinga starpības PIP laikā svārstījās no 129 % līdz 314 %. Ķīnas SRC eksports uz šiem pieciem citiem tirgiem veido aptuveni 40 % no kopējā Ķīnas SRC eksporta visā pasaulē. Uz šā pamata dempinga starpība pārdevumiem uz Savienību bija 97 %.

(67)

Tādēļ SRC eksports uz citām trešām valstīm no ĶTR, iespējams, bijis saistīts ar vēl lielāku dempingu nekā eksporta pārdevumi uz Savienību PIP laikā. Tā kā trūka citas informācijas, eksporta cenu līmeni uz pārējām trešām valstīm var uzskatīt par rādītāju, kas pasākumu atcelšanas gadījumā liecina par iespējamo eksporta cenu līmeni uz Savienību. Ņemot vērā zemās cenas uz trešo valstu tirgiem, tika arī secināts, ka ir ievērojama iespēja samazināt eksporta cenas uz Savienību, kā rezultātā, iespējams, tiks palielināts dempings.

(68)

Turklāt saskaņā ar publiski pieejamiem datiem (18) antidempinga pasākumi ĶTR izcelsmes SRC importam ir spēkā arī Turcijā (19), Meksikā (20) un Brazīlijā (21). Kolumbija nesen sāka antidempinga izmeklēšanu par Ķīnas izcelsmes SRC importu (22), un 2017. gada decembrī tika noteikti 15 % pagaidu antidempinga pasākumi. Tas skaidri liecina, ka Ķīnas ražotāji eksportētāji SRC uz citiem tirgiem arī ir eksportējuši par dempinga cenām. Tas arī liecina, ka Ķīnas SRC eksports uz šiem tirgiem ir vai būs ierobežots un ka Ķīnas SRC ražotājiem eksportētājiem, lai segtu savu neizmantoto jaudu, jāmeklē alternatīvi tirgi.

3.3.3. Savienības tirgus pievilcīgums

(69)

Pamatojoties uz pieejamo informāciju, kā paskaidrots 66. apsvērumā, tika konstatēts, ka ĶTR ražotāji eksportētāji Savienības tirgū var prasīt augstākas cenas nekā citās trešās valstīs. Saskaņā ar ĶTR datubāzi PIP laikā vidējā FOB (franko uz kuģa klāja) eksporta cena uz Savienību bija EUR 1 688/t, lai gan tā vidēji bija tikai EUR 1 191/t, ja galamērķis bija vienā no pieciem galvenajiem trešo valstu tirgiem. Tāpēc Ķīnas eksporta cenas uz trešām valstīm bija aptuveni par 30 % zemākas nekā eksporta cenas uz Savienību (neņemot vērā antidempinga maksājumus, kas samaksāti Savienības tirgū). Tas liecina, ka Savienības tirgus ir pievilcīgs, jo Ķīnas ražotāji eksportētāji par pārdevumiem uz Savienību var gūt lielāku peļņu nekā par pārdevumiem uz citiem eksporta tirgiem.

3.3.4. Secinājums

(70)

Apkopojot var secināt, ka dempinga starpība, kas noteikta PIP laikā, ievērojamā neizmantotā jauda, kas pieejama ĶTR, konstatētais Savienības tirgus pievilcīgums un eksporta cenu noteikšanas prakse citās trešās valstīs liecina, ka, visticamāk, dempings turpināsies, ja pasākumi tiks atcelti, un Savienības tirgū ievērojamos daudzumos ienāks eksports par dempinga cenām. Tāpēc tiek uzskatīts, ka ir dempinga turpināšanās iespējamība, ja tiktu atcelti spēkā esošie antidempinga pasākumi.

4. KAITĒJUMA TURPINĀŠANĀS VAI ATKĀRTOŠANĀS IESPĒJAMĪBA

4.1. Savienības ražošanas nozares un Savienības ražošanas apjoma noteikšana

(71)	Savienībā PIP laikā SRC ražoja vairāk nekā 22 ražotāji/ražotāju grupas. Tie veido “Savienības ražošanas nozari” pamatregulas 4. panta 1. punkta un 5. panta 4. punkta nozīmē.

(72)	Pamatojoties uz pārskatīšanas pieprasījumu, pieprasījuma iesniedzēja sniegtajiem papildu datiem un izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildēm uz anketas jautājumiem, Savienības kopējo ražošanas apjomu PIP laikā noteica 168 701 t apmērā.

(73)

Kā norādīts 19. apsvērumā, izlasē iekļāva sešus ražotājus/ražotāju grupas. Komisija saņēma atbildes uz anketas jautājumiem no pieciem Savienības ražotājiem un pārbaudīja tās. Minētie pieci ražotāji PIP laikā ražoja 43 % no Savienības kopējā ražošanas apjoma. Tādēļ tika uzskatīts, ka izlase ir Savienības ražošanas nozarei pietiekami reprezentatīva.

4.2. Patēriņš Savienībā

(74)

Patēriņš Savienībā tika noteikts, pamatojoties uz Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomu Savienības tirgū un importa apjomu no trešām valstīm Savienībā, izmantojot datus, ko dalībvalstis nosūtījušas Komisijai saskaņā ar pamatregulas 14. panta 6. punktu (“14. panta 6. punkta datubāze”), un pārbaudītos datus no Ķīnas ražotāju eksportētāju grupas, kas sadarbojās.

(75)

1. tabulā izklāstīta patēriņa Savienībā dinamika attiecīgajā periodā.

1. tabula

Patēriņš Savienībā

	2013	2014	2015	PIP
Kopējais patēriņš (t)	175 589	175 675	170 454	164 446
Indekss (2013. g. = 100)	100	100	97	94
Avots: 14. panta 6. punkta datubāze, pārbaudītie dati.

(76)	No 2013. līdz 2014. gadam patēriņš Savienība saglabājās stabils un no 2014. gada līdz PIP samazinājās par 6 %.

4.3. Imports no ĶTR

4.3.1. Importa no ĶTR apjoms un tirgus daļa

(77)	Komisija noteica importa apjomu no ĶTR, pamatojoties uz ražotāju eksportētāju grupas, kas sadarbojās, pārbaudītām atbildēm uz anketas jautājumiem, un 14. panta 6. punkta datubāzes datiem attiecīgajā periodā.

(78)

Pamatojoties uz to, importa no ĶTR Savienībā un tā tirgus daļai bija šāda dinamika.

2. tabula

Importa apjoms un tirgus daļa

	2013	2014	2015	PIP
Imports (t)	2 697	1 780	3 207	2 005
Indekss (2013. g. = 100)	100	66	119	74
Tirgus daļa (%)	1,5	1,0	1,9	1,2
Indekss (2013. g. = 100)	100	66	122	79
Avots: 14. panta 6. punkta datubāze, pārbaudītie dati.

(79)

Attiecīgajā periodā SRC importa apjoms no ĶTR svārstījās no gada uz gadu. Sarukumam par 34 % no 2013. līdz 2014. gadam sekoja pieaugums par 80 % no 2014. gada līdz 2015. gadam (23). Visbeidzot importa apjoms samazinājās no 2 697 t 2013. gadā līdz 2 005 t PIP laikā. Kopumā importa apjoms attiecīgajā periodā samazinājās par 26 %.

(80)	Importa no ĶTR tirgus daļas tendence bija līdzīga. Kopumā attiecīgajā periodā tā samazinājās no 1,5 % līdz 1,2 %.

4.3.2. Importa no ĶTR cenas

(81)

Komisija noteica importa no ĶTR cenas, pamatojoties uz ĶTR ražotāju eksportētāju grupas, kas sadarbojās, pārbaudītām atbildēm uz anketas jautājumiem, un 14. panta 6. punkta datubāzes datiem attiecīgajā periodā. Importam no ĶTR Savienībā bija šāda vidējās cenas dinamika.

3. tabula

Importa no ĶTR vidējā cena

	2013	2014	2015	PIP
Vidējā cena bez maksājuma (EUR/t)	1 712	1 360	1 669	2 474
Indekss (2013. g. = 100)	100	79	98	145
Avots: 14. panta 6. punkta datubāze, pārbaudītie dati.

(82)	Attiecīgajā periodā no ĶTR importētā ražojuma vidējā cena svārstījās no gada uz gadu. Sākotnēji 2014. gadā cenas samazinājās par 21 %. 2015. gadā tās palielinājās, gandrīz sasniedzot 2013. gada līmeni, un PIP laikā tās palielinājās vēl vairāk. Kopumā cenas attiecīgajā periodā palielinājās par 45 %.

4.4. Cenu samazinājums

(83)

Cenu samazinājumu izmeklēšanas periodā Komisija noteica, salīdzinot:

a)	katra ražojuma veida vidējās svērtās pārdošanas cenas, ko izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem Savienības tirgū maksājuši nesaistīti pircēji (koriģētas EXW līmenī), un

attiecīgās vidējās svērtās cenas katram ražojuma veidam, ko importējusi Ķīnas ražotāju eksportētāju grupa, kas sadarbojās, pirmajam neatkarīgajam pircējam Savienības tirgū (noteiktas izmaksu, apdrošināšanas, vedmaksas (CIF) līmenī). Savienības ražošanas nozare Savienībā nepārdeva nevienu no astoņiem ražojuma veidiem, kurus eksportēja vienīgā ražotāju eksportētāju grupa, kas sadarbojās. Lai panāktu atbilsmi, ražojuma veidi tika vienkāršoti, izslēdzot stiepes izturību (24) un aprēķinot vidējo vērtību cenu komponentei par atšķirībām diametrā (25). Piemērojot šo metodi, tika iegūta 100 % atbilsme.

(84)

Salīdzinājuma rezultāts tika izteikts procentos no Savienības ražošanas nozares vidējās svērtās cenas PIP laikā. Tas, ka cenu samazinājums nav konstatēts, liecina, ka pasākumi ir efektīvi. Ja pasākumi tiktu atcelti un Ķīnas SRC ražotāji eksportētāji saglabātu eksporta cenas līdzīgā līmenī, cenu samazinājuma starpību varētu aprēķināt, antidempinga maksājumu atskaitot no importa cenas. Tādējādi cenu samazinājuma starpība sasniegtu 36,3 %. Tas tiek uzskatīts par pamatotu norādi par iespējamo cenu līmeni eksportam uz Savienību nākotnē, ja pasākumi tiktu atcelti.

4.5. Imports no trešām valstīm, izņemot ĶTR

(85)	Imports no trešām valstīm, izņemot ĶTR, galvenokārt ienāk no Korejas Republikas, Turcijas, Taizemes, Krievijas un Malaizijas.

(86)

Šā importa apjoms Savienībā ir parādīts 4. tabulā, kā arī tā tirgus daļa un vidējās cenas.

4. tabula

Imports no trešām valstīm, izņemot ĶTR

	2013	2014	2015	PIP
Imports (t)	63 381	65 336	63 747	63 798
Indekss (2013. g. = 100)	100	103	101	101
Tirgus daļa (%)	36,1	37,2	37,4	38,8
Vidējā cena (EUR/t)	1 712	1 588	1 624	1 488
Indekss (2013. g. = 100)	100	93	95	87
Avots: 14. panta 6. punkta datubāze, pārbaudītie dati.

(87)	Kopumā importa apjoms no citām trešām valstīm attiecīgajā periodā saglabājās samērā stabils un tikai nedaudz palielinājās (par 1 %).

(88)	Tā kā kopējais patēriņš Savienībā attiecīgajā periodā samazinājās, šis palielinājums nozīmēja arī šā importa tirgus daļas pieaugumu no 36,1 % līdz 38,8 % šajā periodā.

(89)	Attiecīgajā periodā no trešām valstīm, izņemot ĶTR, importētā ražojuma vidējā cena svārstījās no gada uz gadu. Sākotnēji 2014. gadā cenas samazinājās par 7 %. 2015. gadā cenas palielinājās par 2 %, bet PIP laikā atkal samazinājās par 8 %. Kopumā cenas attiecīgajā periodā samazinājās par 13 %.

4.5.1. Imports no valstīm, uz kurām attiecināja antidempinga pasākumus, tos paplašinot

Korejas Republika

(90)	Korejas Republikai attiecīgajā periodā bija otrā lielākā tirgus daļa Savienības tirgū pēc Savienības ražošanas nozares.

(91)

Kā minēts 4. apsvērumā, SRC importam no ĶTR noteikto sākotnējo pasākumu apiešana notika caur Korejas Republiku. Tādēļ ĶTR izcelsmes importam 2010. gadā noteikto antidempinga maksājumu paplašināja, to attiecinot uz tā paša ražojuma importu, kas nosūtīts no Korejas Republikas, izņemot tos ražojumus, kurus patiešām bija ražojuši 15 Korejas ražotāji.

(92)	Gandrīz viss SRC imports no Korejas Republikas Savienībā PIP laikā bija nācis no ražotājiem eksportētājiem, kuri tika atbrīvoti no paplašinātā antidempinga maksājuma, proti, 99,98 % visa importa no Korejas.

(93)

5. tabulā izklāstīta Korejas importa Savienībā apjoma, tirgus daļas un vidējās cenas dinamika attiecīgajā periodā.

5. tabula

Importa no Korejas apjoms, tirgus daļa un vidējās cena

	2013	2014	2015	PIP
Imports (t)	36 800	34 157	30 274	32 928
Indekss (2013. g. = 100)	100	93	82	89
Tirgus daļa (%)	21,0	19,4	17,8	20,0
Indekss (2013. g. = 100)	100	93	85	96
Vidējā cena (EUR/t)	1 559	1 621	1 646	1 506
Indekss (2013. g. = 100)	100	104	106	97
Avots: 14. panta 6. punkta datubāze.

(94)	Importa apjoms no Korejas Republikas attiecīgajā periodā samazinājās par 11 % – nedaudz straujāk par patēriņa sarukuma tendenci.

(95)	Tā kā importa apjoms saruka straujāk nekā patēriņš, tirgus daļa vien nedaudz samazinājās no 21,0 % līdz 20,0 % attiecīgajā periodā.

(96)	Vidējā importa cena no 2013. līdz 2015. gadam pieauga par 6 % un PIP laikā samazinājās par 9 %, kas attiecīgajā periodā veidoja 3 % kopējo samazinājumu. Vidējā cena (CIF, maksājums nav iekļauts) bija par 48 % zemāka par Savienības ražošanas nozares vidējo cenu (EXW).

Maroka

(97)	Tika konstatēts, ka attiecīgajā periodā Marokas izcelsmes vai no Marokas nosūtītu ražojumu importa apjoms bija tuvs nullei. Tāpēc uzskatīja, ka turpmākā analīze nav nepieciešama.

4.5.2. Imports no trešām valstīm, uz kurām attiecīgajā periodā attiecās antidempinga pasākumi

Ukraina un Moldova

(98)	Attiecīgajā periodā attiecībā uz Ukrainas izcelsmes SRC importu joprojām bija spēkā 51,8 % antidempinga maksājums, kas tika paplašināts, to attiecinot uz tā paša ražojuma importu, kas nosūtīts no Moldovas, neatkarīgi no tā, vai tam deklarēta Moldovas izcelsme.

(99)	Kā paskaidrots 11. apsvērumā, šo pasākumu termiņš beidzās 2017. gada 10. februārī.

(100)

Tika konstatēts, ka attiecīgajā periodā Ukrainas un Moldovas izcelsmes vai no Ukrainas un Moldovas nosūtītu ražojumu importa apjoms bija tuvs nullei. Tāpēc uzskatīja, ka turpmāka analīze par attiecīgo periodu nav nepieciešama.

4.5.3. Imports no citām trešām valstīm

(101)

Imports no pārējām trešām valstīm, galvenokārt no Turcijas, Taizemes, Krievijas un Malaizijas. 6. tabulā izklāstīta šā importa dinamika.

6. tabula

Imports no citām trešām valstīm

	2013	2014	2015	PIP
Turcija
Imports (t)	6 814	8 608	7 508	7 028
Indekss (2013. g. = 100)	100	126	110	103
Tirgus daļa (%)	3,9	4,9	4,4	4,3
Vidējā cena (EUR/t)	1 384	1 322	1 328	1 255
Indekss (2013. g. = 100)	100	95	96	91
Taizeme
Imports (t)	5 206	6 514	6 268	6 122
Indekss (2013. g. = 100)	100	125	120	118
Tirgus daļa (%)	3,0	3,7	3,7	3,7
Vidējā cena (EUR/t)	1 445	1 391	1 656	1 468
Indekss (2013. g. = 100)	100	96	115	102
Krievija
Imports (t)	1 639	3 541	5 063	4 838
Indekss (2013. g. = 100)	100	216	309	295
Tirgus daļa (%)	0,9	2,0	3,0	2,9
Vidējā cena (EUR/t)	1 341	1 150	1 135	1 057
Indekss (2013. g. = 100)	100	86	85	79
Malaizija
Imports (t)	4 525	4 377	5 932	4 530
Indekss (2013. g. = 100)	100	97	131	100
Tirgus daļa (%)	2,6	2,5	3,5	2,8
Vidējā cena (EUR/t)	1 552	1 416	1 437	1 343
Indekss (2013. g. = 100)	100	91	93	87
Citas valstis
Imports (t)	8 257	8 061	8 701	8 294
Indekss (2013. g. = 100)	100	98	105	100
Tirgus daļa (%)	4,7	4,6	5,1	5,0
Vidējā cena (EUR/t)	2 951	2 180	2 196	1 967
Indekss (2013. g. = 100)	100	96	108	100
Kopā
Imports (t)	26 441	31 102	33 472	30 812
Indekss (2013. g. = 100)	100	118	127	117
Tirgus daļa (%)	15	18	20	19
Vidējā cena (EUR/t)	1 912	1 552	1 605	1 471
Indekss (2013. g. = 100)	100	81	84	77
Avots: 14. panta 6. punkta datubāze.

(102)

No 2013. līdz 2015. gadam kopējais importa apjoms no citām trešām valstīm palielinājās par 27 %. PIP laikā importa apjoms samazinājās par 10 %. Kopumā attiecīgajā periodā importa apjoms palielinājās par 17 %. Tā kā patēriņš attiecīgajā periodā samazinājās, kā aprakstīts 76. apsvērumā, citu trešo valstu tirgus daļa tajā pašā periodā palielinājās no 15 % līdz 19 %.

(103)

Imports no Turcijas attiecīgajā periodā svārstījās, bet PIP laikā sasniedza līdzīgu līmeni kā 2013. gadā (attiecīgā perioda sākumā), proti, 7 028 t. Kopumā minētā importa tirgus daļa saglabājās samērā stabila, attiecīgajā periodā tikai nedaudz pieaugot par 0,4 procentpunktiem, proti, no 3,9 % 2013. gadā līdz 4,3 % PIP laikā. Vidējā cena samazinājās par 9 %.

(104)

No 2013. gada līdz 2014. gadam imports no Taizemes palielinājās par 25 %, bet pēc tam nepārtraukti samazinājās un PIP laikā sasniedza 6 122 t, proti, pieauga salīdzinājumā ar 5 206 t 2013. gadā. Kopumā attiecīgajā periodā imports pieauga par 18 %. Tirgus daļa palielinājās arī 2014. gadā un saglabājās stabila līdz PIP. No 2014. līdz 2015. gadam vidējā importa cena attiecīgajā periodā svārstījās (– 4 %, + 15 %) un PIP laikā bija par 2 % augstāka par 2013. gada līmeni.

(105)

Importa apjoms no Krievijas attiecīgajā periodā ievērojami pieauga, bet visā attiecīgajā periodā palika relatīvi zemā līmenī. Tirgus daļa arī palielinājās no 0,9 % līdz 2,9 %. Attiecīgajā periodā vidējā cena samazinājās par 21 %.

(106)

Kopš attiecīgā perioda sākuma imports no Malaizijas svārstījās, bet PIP laikā tas sasniedza gandrīz tādu pašu līmeni kā 2013. gadā, proti, 4 530 t. Attiecīgajā periodā, neraugoties uz svārstībām, SRC importa no Malaizijas tirgus daļa palielinājās tikai nedaudz, proti, par 0,2 procentpunktiem. Attiecīgajā periodā vidējā importa cena samazinājās par 13 %.

(107)

PIP laikā SRC importa no Turcijas, Taizemes, Krievijas un Malaizijas cenas vidēji bija zemākas par Savienības ražošanas nozares vidējo cenu (par 49 %–63 %). Tās arī bija zemākas par importa no ĶTR cenām (par 41 %–57 %).

4.6. Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis

4.6.1. Vispārīgas piezīmes

(108)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu Komisija pārbaudīja visus attiecīgos ekonomiskos faktorus un rādītājus, kas attiecīgajā periodā ietekmēja Savienības ražošanas nozares stāvokli.

(109)

Lai noteiktu kaitējumu, Komisija nošķīra makroekonomiskos un mikroekonomiskos kaitējuma rādītājus. Komisija izvērtēja makroekonomiskos rādītājus par Savienības ražošanas nozari kopumā, pamatojoties uz pieteikuma iesniedzēja sniegtajiem datiem, kurus tā salīdzināja ar vairāku Savienības ražotāju sniegto informāciju pirms procedūras sākšanas un pārbaudītām izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildēm uz anketas jautājumiem. Komisija izvērtēja mikroekonomiskos rādītājus, balstoties uz pārbaudītiem datiem, kas ietverti atbildēs uz anketas jautājumiem, kuras saņemtas no izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem. Abi datu kopumi tika atzīti par reprezentatīviem attiecībā uz Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli.

(110)

Makroekonomiskie rādītāji ir šādi: ražošanas apjoms, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms, tirgus daļa, izaugsme, nodarbinātība, ražīgums un dempinga starpības lielums.

(111)

Mikroekonomiskie rādītāji ir šādi: vienības vidējās cenas, vienības vidējās izmaksas, darbaspēka izmaksas, krājumi, rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu.

4.6.2. Makroekonomiskie rādītāji

4.6.2.1. Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

(112)

Attiecīgajā periodā Savienības kopējam ražošanas apjomam, ražošanas jaudai un jaudas izmantojumam bija šāda dinamika (sk. 7. tabulu).

7. tabula

Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

	2013	2014	2015	PIP
Ražošanas apjoms (t)	206 053	203 763	193 757	168 701
Indekss (2013. g. = 100)	100	99	94	82
Ražošanas jauda (t)	290 092	299 773	301 160	305 550
Indekss (2013. g. = 100)	100	103	104	105
Jaudas izmantojums (%)	71	68	64	55
Indekss (2013. g. = 100)	100	96	91	78
Avots: pieprasījuma iesniedzējs, pirms procedūras sākšanas sniegtā informācija un pārbaudītas atbildes uz anketas jautājumiem.

(113)

No 2013. līdz 2014. gadam kopējais ražošanas apjoms saglabājās samērā stabils un 2015. gadā tas samazinājās par 5 %. Tomēr PIP laikā ražošanas apjoms samazinājās vēl par 12 %. Kopumā ražošanas apjoms attiecīgajā periodā samazinājās par 18 %.

(114)

Ražošanas jauda attiecīgajā periodā nedaudz palielinājās (kopumā tikai par 5 %).

(115)

Līdz ar to jaudas izmantojuma līmenis samazinājās no 71 % 2013. gadā līdz 55 % PIP laikā. Kopumā pēc tam, kad samazinājās ražošanas apjoms, attiecīgajā periodā par 22 % samazinājās jaudas izmantojuma līmenis.

4.6.2.2. Pārdošanas apjoms un tirgus daļa

(116)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomam un tirgus daļai bija šāda dinamika.

8. tabula

Pārdošanas apjoms un tirgus daļa

	2013	2014	2015	PIP
Pārdošanas apjoms (t)	109 511	108 559	103 499	98 643
Indekss (2013. g. = 100)	100	99	95	90
Tirgus daļa (%)	62,4	61,8	60,7	60,0
Indekss (2013. g. = 100)	100	99	97	96
Avots: pieprasījuma iesniedzējs, pirms procedūras sākšanas sniegtā informācija un pārbaudītas atbildes uz anketas jautājumiem.

(117)

Pārdošanas apjoma tendence sekoja ražošanas apjoma tendencei. No 2013. līdz 2014. gadam tas saglabājās samērā stabils un 2015. gadā tas samazinājās par 5 %. PIP laikā ražošanas apjoms samazinājās vēl par 5 %. Kopumā pārdošanas apjoms attiecīgajā periodā samazinājās par 10 %.

(118)

Savienības ražošanas nozares tirgus daļa samazinājās par 2,4 procentpunktiem (no 62,4 % līdz 60,0 % attiecīgajā periodā).

4.6.2.3. Izaugsme

(119)

Attiecīgajā periodā patēriņš Savienībā samazinājās par 6 %. Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms samazinājās vēl vairāk, proti, par 10 %. Tādējādi Savienības ražošanas nozare zaudēja 2,4 procentpunktus tirgus daļas. Pārdošanas apjoma kritums atspoguļojās arī jaudas izmantojumā, kas saruka par 22 %.

4.6.2.4. Nodarbinātība un ražīgums

(120)

Nodarbinātībai un ražīgumam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

9. tabula

Nodarbinātība un ražīgums

	2013	2014	2015	PIP
Nodarbināto skaits	3 329	3 309	3 238	3 026
Indekss (2013. g. = 100)	100	99	97	91
Ražīgums (t/nodarbinātais)	62	62	60	56
Indekss (2013. g. = 100)	100	99	97	90
Avots: pieprasījuma iesniedzējs, pirms procedūras sākšanas sniegtā informācija un pārbaudītas atbildes uz anketas jautājumiem.

(121)

Attiecīgajā periodā darbinieku skaits Savienības ražošanas nozarē samazinājās par 9 %, un lielākais samazinājums notika PIP laikā. Tas sekoja ražošanas un pārdošanas apjomu samazinājumiem, kas aprakstīti 113. un 117. apsvērumā.

(122)

Sakarā ar straujāku ražošanas apjoma sarukumu salīdzinājumā ar darbinieku skaita samazinājumu ražīgums attiecīgajā periodā samazinājās par 10 %.

4.6.2.5. Dempinga starpības lielums un atgūšanās no iepriekšējā dempinga

(123)

Kā minēts 57. apsvērumā, izmeklēšanā tika konstatēts, ka pārskatāmā ražojuma imports no ĶTR turpināja ienākt Savienības tirgū par dempinga cenām (dempinga starpība – 16,7 %). Importa apjoms bija zems, jo spēkā esošie antidempinga pasākumi bija efektīvi. Tomēr Ķīnas klātbūtne Savienības tirgū saglabājās – tā tirgus daļa pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija 1,2 % (sk. 2. tabulu).

(124)

Iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšanā Savienības ražošanas nozarei bija manāmas atgūšanās pazīmes no iepriekšējā dempinga sekām. Attiecīgajā periodā atgūšanās process palēninājās, un galvenie kaitējuma rādītāji uzrādīja lejupēju tendenci. Turklāt mazāks pieprasījums pēc beramkravām un naftas cenu samazinājums izraisīja aktivitātes samazinājumu kalnrūpniecībā un naftas un gāzes nozarē. Pēc tam tika novērota negatīva ietekme uz pieprasījumu pēc SRC, kas attiecīgajā periodā izraisīja patēriņa sarukumu par 6 % (sk. 1. tabulu).

(125)

Ņemot vērā Savienības cenu pakāpenisku samazinājumu attiecīgajā periodā, Savienības ražošanas nozare nevarēja turpināt atgūties no iepriekšējā dempinga sekām.

4.6.3. Mikroekonomiskie rādītāji

4.6.3.1. Cenas un tās ietekmējošie faktori

(126)

Savienības ražošanas nozares vidējām pārdošanas cenām nesaistītiem pircējiem Savienībā attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

10. tabula

Vidējās pārdošanas cenas un vienības izmaksas

	2013	2014	2015	PIP
Vidējā vienības pārdošanas cenas Savienībā (EUR/t)	3 297	3 133	2 950	2 887
Indekss (2013. g. = 100)	100	95	89	88
Vienības ražošanas izmaksas Savienībā (EUR/t)	2 774	2 866	3 072	3 138
Indekss (2013. g. = 100)	100	103	111	113
Avots: pārbaudītas atbildes uz anketas jautājumiem.

(127)

Savienības ražošanas nozares vidējā vienības pārdošanas cena nesaistītiem pircējiem Savienībā attiecīgajā periodā samazinājās par 12 %.

(128)

Vienlaikus vidējās vienības ražošanas izmaksas attiecīgajā periodā palielinājās par 13 %. Šo vienības ražošanas izmaksu pieaugumu galvenokārt izraisīja ražošanas un pārdošanas apjoma kritums par attiecīgi 18 % un 10 % attiecīgajā periodā (113. apsvērums (sk. 7. tabulu) un 117. apsvērums (sk. 8. tabulu)). Jānorāda, ka minētais vienības ražošanas izmaksu pieaugums notika, neraugoties uz kopējo ražošanas izmaksu samazinājumu attiecīgajā periodā. Tādējādi, lai gan Savienības ražošanas nozarei izdevās samazināt kopējās ražošanas izmaksas, tā nespēja samazināt vienības izmaksas, ņemot vērā ražošanas un pārdošanas apjoma straujo kritumu.

4.6.3.2. Darbaspēka izmaksas

(129)

Savienības ražotāju vidējo darbaspēka izmaksu dinamika attiecīgajā periodā bija šāda.

11. tabula

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto

	2013	2014	2015	PIP
Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto	48 708	48 277	51 586	50 021
Indekss (2013. g. = 100)	100	99	106	103
Avots: pārbaudītas atbildes uz anketas jautājumiem.

(130)

Pēc nelielām svārstībām attiecīgajā periodā kopumā attiecīgajā periodā vidējās darbaspēka izmaksas nedaudz palielinājās (par 3 %).

4.6.3.3. Krājumi

(131)

Savienības ražotāju krājumiem attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

12. tabula

Krājumi

	2013	2014	2015	PIP
Krājumi perioda beigās (t)	15 191	15 889	15 260	14 796
Indekss (2013. g. = 100)	100	105	100	97
Krājumi perioda beigās, izteikti procentos no ražošanas apjoma (%)	16,7	17,4	17,4	23,0
Indekss (2013. g. = 100)	100	104	105	138
Avots: pārbaudītas atbildes uz anketas jautājumiem.

(132)

Attiecīgajā periodā krājumu apjoms nedaudz samazinājās (par 3 %). Tā kā Savienības ražošanas nozarei ir jāsaglabā minimālais izplatītāko SRC veidu krājumu līmenis, kas paredzēts pieprasījuma tūlītējai apmierināšanai, krājumus nevarēja samazināt vēl vairāk, un tādējādi to vērtība procentos no ražošanas apjoma palielinājās par 38 %.

4.6.3.4. Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu

(133)

Savienības ražošanas nozares rentabilitātei, naudas plūsmai, ieguldījumiem un ienākumam no ieguldījumiem attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

13. tabula

Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem

	2013	2014	2015	PIP
Nesaistītiem pircējiem Savienībā veiktās pārdošanas rentabilitāte (%)	7,5	6,1	2,6	– 1,6
Indekss (2013. g. = 100)	100	81	34	– 21
Naudas plūsma (tūkst. EUR)	42 881	36 692	33 631	8 885
Indekss (2013. g. = 100)	100	86	78	21
Ieguldījumi (tūkst. EUR)	12 014	8 843	9 003	5 950
Indekss (2013. g. = 100)	100	74	75	50
Ienākums no ieguldījumiem (%)	33,3	20,8	8,6	– 5,2
Indekss (2013. g. = 100)	100	62	26	– 16
Avots: pārbaudītas atbildes uz anketas jautājumiem.

(134)

Savienības ražošanas nozares rentabilitāte attiecīgajā periodā samazinājās no 7,5 % peļņas 2013. gadā līdz 1,6 % zaudējumiem PIP laikā.

(135)

Attiecīgajā periodā naudas plūsma ievērojami samazinājās (par 79 %). Tas ir vēl viens Savienības ražošanas nozares vājā snieguma rādītājs, kas attiecas uz pamatdarbību un likviditātes trūkumu, ar ko nozarei bija jāsaskaras.

(136)

Attiecīgi ieguldījumi attiecīgajā periodā saruka par 50 %. Ņemot vērā arvien sarūkošas peļņas normas un lielo spiedienu uz cenām, ieguldījumi galvenokārt bija saistīti tikai ar vides vai drošības prasībām. Vienlaikus efektivitātes un ražīguma palielināšanai izmeklēšanas periodā veikti tikai daži ieguldījumi darbībā un ražošanas tehnoloģijā.

(137)

Ar ienākumu no ieguldījumiem mēra peļņu vai zaudējumus, kas radušies par ieguldījumu attiecībā pret ieguldītajiem līdzekļiem. Attiecīgajā periodā tas samazinājās no 33,3 % līdz – 5,2 %.

4.6.4. Secinājums par kaitējumu

(138)

Spēkā esošie antidempinga maksājumi attiecīgā perioda pirmajos divos gados (2013. un 2014. gadā) palīdzēja Savienības ražošanas nozarei atgūties no iepriekšējā kaitējumu radošā dempinga ietekmes un tai izdevies saglabāt peļņas normu, kas pārsniedz 5 % mērķa peļņu.

(139)

Tomēr mazāks pieprasījums pēc beramkravām un naftas cenu samazinājums izraisīja aktivitātes samazinājumu kalnrūpniecībā un naftas un gāzes nozarē. Līdz ar to pieprasījums pēc SRC attiecīgajā periodā samazinājās. Savienības ražošanas nozari tieši ietekmēja šis pieprasījuma kritums, kā rezultātā samazinājās tās ražošanas un pārdošanas apjoms un tirgus daļa. Vienlaikus zemo cenu SRC īpatsvars palielinājās un izraisīja Savienības cenu samazinājumu un finanšu rezultātu turpmāku pasliktināšanos. Tādējādi gandrīz visi kaitējuma rādītāji ir pasliktinājušies. Pamatojoties uz to, tiek secināts, ka Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums.

(140)

SRC importam no ĶTR bija ierobežota negatīva ietekme uz Savienības ražošanas nozares kaitējuma stāvokli. Ņemot vērā spēkā esošos pasākumus, šā importa tirgus daļa visā attiecīgajā periodā bija zema. Tomēr SRC imports no ĶTR joprojām bija Savienības tirgū.

(141)

Vienlaikus importam no citām trešām valstīm kopumā bija 38,8 % tirgus daļa, un attiecīgajā periodā tā uzrādīja nelielu pieauguma tendenci (skatīt 4. tabulu). Vidējām importa cenām no citām trešām valstīm bija tendence samazināties, un to līmenis bija ievērojami zemāks par Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenu līmeni Savienības tirgū. Tādējādi šis imports būtiski ietekmēja Savienības ražošanas nozares kaitējuma stāvokli. Kā jau iztirzāts 85.–89. apsvērumā, attiecīgajā periodā minētais imports ne tikai saglabāja savu tirgus daļu, bet arī audzēja to. Turklāt tajā pašā periodā vidējā importa cena samazinājās (sk. 89. apsvērumu), radot papildu lejupēju spiedienu uz Savienības cenu, kā rezultātā visā attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares cenas samazinājās par 12 % (sk. 127. apsvērumu) un arvien vairāk pasliktinājās finanšu rezultāti.

(142)

Tādējādi Komisija secināja, ka Savienības ražošanas nozare ieguva no sākotnējiem pasākumiem, jo attiecīgā perioda pirmajos divos gados (2013. un 2014. gadā) tā turpināja atgūties no iepriekšējā kaitējumu radošā dempinga ietekmes. Tomēr, ņemot vērā iepriekš minētos faktorus, atgūšanās process apstājās.

4.7. Importa no Ķīnas kaitējuma atkārtošanās iespējamība

4.7.1. Ievadpiezīmes

(143)

Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu Komisija pārbaudīja, vai pasākumu pret ĶTR atcelšanas gadījumā importa no Ķīnas būtisks kaitējums atkārtotos. Izmeklēšana parādīja, ka imports no ĶTR PIP laikā notika dempinga cenu līmenī (sk. 57. apsvērumu) un ka pasākumu atcelšanas gadījumā pastāv dempinga turpināšanās iespējamība (sk. 70. apsvērumu).

(144)

Lai noteiktu kaitējuma atkārtošanās iespējamību, tika analizēti šādi elementi: i) ražošanas jauda un ĶTR pieejamā neizmantotā jauda, ii) iespējamie importa no ĶTR cenu līmeņi pasākumu atcelšanas gadījumā, iii) Ķīnas ražotāju eksportētāju cenu noteikšanas prakse citās valstīs, iv) Savienības tirgus pievilcīgums un v) importa no ĶTR ietekme uz Savienības ražošanas nozari pasākumu atcelšanas gadījumā.

4.7.1.1. Ražošanas jauda un ĶTR pieejamā neizmantotā jauda

(145)

Kā paskaidrots 60. apsvērumā, ĶTR ražotājiem ir ievērojama ražošanas jauda Ķīnā un tā rezultātā neizmantotā jauda, kas kopumā pārsniedz ne tikai eksporta apjomu uz Savienību PIP laikā, bet arī kopējo patēriņu Savienībā PIP laikā.

(146)

Turklāt, kā minēts 63. apsvērumā, tika konstatēts, ka nebija elementu, kas tuvākajā nākotnē liecinātu par ievērojamu iekšzemes pieprasījuma kāpumu pēc SRC ĶTR vai kādas citas trešās valsts tirgū. Tādēļ Komisija secināja, ka iekšzemes pieprasījums Ķīnā vai citu trešo valstu tirgos nevarētu absorbēt pieejamo neizmantoto jaudu.

4.7.1.2. Iespējamie importa no Ķīnas cenu līmeņi

(147)

Kā minēts 18. apsvērumā, vienīgā ražotāju eksportētāju grupa ĶTR, kas sadarbojās, tomēr neziņoja par saviem eksporta pārdevumiem uz citiem trešo valstu tirgiem. Tā kā trūka citas informācijas, lai noteiktu ĶTR eksporta cenas uz citiem trešo valstu tirgiem, tika izmantota ĶTR datubāze.

(148)

Turklāt šā eksporta cenu līmeņi tika arī uzskatīti par pamatotu aplēsi par nākotnes cenu līmeņiem uz Savienību pasākumu atcelšanas gadījumā.

(149)

Kā paskaidrots 69. apsvērumā, ĶTR eksporta cenas uz citiem eksporta tirgiem vidēji bija ievērojami zemākas par eksporta cenām uz Savienību, proti, par aptuveni 30 %. Pamatojoties uz to, tika secināts, ka ražotājiem ĶTR ir ievērojama iespēja samazināt eksporta cenas uz Savienību.

(150)

Turklāt PIP laikā ražotāju eksportētāju grupas, kas sadarbojās, importa cena, neņemot vērā antidempinga maksājumus, bija par 36,3 % mazāka par Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenām (sk. 84. apsvērumu). Tas tiek uzskatīts par pamatotu norādi par iespējamo nākotnes cenu līmeni uz Savienību, ja pasākumi tiktu atcelti.

4.7.1.3. ĶTR SRC ražotāju eksportētāju cenu noteikšanas prakse citās trešās valstīs

(151)

Tā kā trūka citas informācijas, kā paskaidrots 64. un 65. apsvērumā, lai noteiktu ĶTR eksporta cenas uz citiem trešo valstu tirgiem, tika izmantota ĶTR datubāze.

(152)

Saskaņā ar šo informāciju Ķīnas SRC eksporta cenas uz citiem trešo valstu tirgiem atkarībā no eksporta tirgus vidēji bija aptuveni no 40 % līdz 80 % zemākas nekā Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas.

(153)

PIP laikā trīs galvenie Ķīnas SRC eksporta galamērķi apjoma ziņā bija Korejas Republika (123 891 t jeb 11 % no to kopējā eksporta), ASV (97 936 t jeb 9 % no to kopējā eksporta) un Vjetnama (76 344 t jeb 7 % no to kopējā eksporta). Vidējās eksporta cenas uz šiem tirgiem attiecīgi bija EUR 1 107/t, EUR 1 444/t un EUR 781/t. Vidējās cenas uz minētajām valstīm tādējādi bija no aptuveni 50 % līdz 80 % zemākas nekā Savienības ražošanas nozares vidējā cena.

4.7.1.4. Savienības tirgus pievilcīgums

(154)

Ņemot vērā cenu analīzi iepriekšējā apsvērumā, ja pasākumi tiktu atcelti, Ķīnas ražotājiem eksportētājiem būtu lielas iespējas samazināt savas importa cenas Savienības tirgū, vienlaikus Savienības tirgū nosakot augstākas cenas nekā citos trešo valstu tirgos. Tāpēc Ķīnas ražotājiem eksportētājiem ir liels stimuls novirzīt eksportu uz Savienību, kur tie varētu noteikt augstākas cenas, vienlaikus spējot piedāvāt ievērojami zemākas cenas par Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenu. Turklāt tiem būtu stimuls eksportēt uz Savienības tirgu par zemām cenām vismaz daļu produkcijas, ko saražotu, izmantojot neizmantoto jaudu.

(155)

Vēl viena norāde par Savienības tirgus pievilcīgumu ir tas, ka kopš pasākumu noteikšanas Ķīnas eksportētāji izdarījuši pasākumu apiešanas mēģinājumus, kas tika apzināti un neitralizēti (sk. 2. un 4. apsvērumu).

(156)

Par Savienības tirgus pievilcīgumu liecina arī importa klātbūtne par dempinga cenām no ĶTR, neraugoties uz pasākumiem, kas ir spēkā kopš 1999. gada.

(157)

Tādēļ tiek secināts, ka pasākumu atcelšanas gadījumā ĶTR ražotājiem eksportētājiem ir potenciāls un stimuls būtiski audzēt SRC eksporta apjomu uz Savienību par dempinga cenām, kuras ir ievērojami zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām.

4.7.2. Ietekme uz Savienības ražošanas nozari

(158)

Savienības ražošanas nozare saskaņā ar scenāriju, kad tā saglabā pašreizējo cenu līmeni, nevarēs saglabāt savu pārdošanas apjomu un tirgus daļu, ja tirgū ienāks imports par zemām cenām no Ķīnas. Ja pasākumi tiks atcelti, ir ļoti iespējams, ka importa no Ķīnas tirgus daļa strauji palielināsies. Tas visticamāk notiks uz Savienības ražošanas nozares rēķina, jo tās cenu līmenis ir visaugstākais. Pārdošanas apjoma zaudēšanas rezultātā jaudas izmantojuma rādītājs samazināsies vēl vairāk un vidējās ražošanas izmaksas pieaugs. Tas izraisītu Savienības ražošanas nozares finanšu stāvokļa turpmāku pasliktināšanos, un PIP laikā ciestie zaudējumi pieaugtu.

(159)

Tomēr, ja Savienības ražošanas nozare, cenšoties saglabāt pārdošanas apjomu un tirgus daļu, nolemtu samazināt cenu līmeni, tās finanšu stāvoklis gandrīz uzreiz pasliktinātos un PIP laikā ciestie zaudējumi ievērojami pieaugtu.

(160)

Saskaņā ar abiem scenārijiem pasākumu izbeigšana varētu negatīvi ietekmēt Savienības ražošanas nozari, īpaši nodarbinātību. Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozare jau bija spiesta par 9 % samazināt ar ražojumu saistīto nodarbinātību (sk. 9. tabulu). Savienības ražošanas nozares stāvokļa turpmāka pasliktināšanās varētu izraisīt veselu ražošanas vienību slēgšanu.

(161)

Tāpēc var secināt, ka pastāv liela iespējamība, ka spēkā esošo pasākumu izbeigšana izraisītu kaitējuma atkārtošanos, ko radītu SRC imports no Ķīnas, un ka Savienības ražošanas nozares jau esošais kaitējuma stāvoklis visticamāk pasliktināsies vēl vairāk.

(162)

Iepriekšējās termiņbeigu pārskatīšanas attiecīgajā periodā (no 2007. līdz 2010. gadam) Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis uzlabojās. Arī pašreizējā attiecīgā periodā pirmajos divos gados (2013. un 2014. gadā) tai izdevās saglabāt rentabilitāti tuvu 5 % mērķa peļņai. Tāpēc Savienības ražošanas nozare ir sevi apliecinājusi kā strukturāli dzīvotspējīgu ražošanas nozari, kura spēj izvairīties no zaudējumiem. Tomēr pašreizējās termiņbeigu pārskatīšanas attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares finanšu stāvoklis atkal pasliktinājās, un ir gaidāms, ka pasākumu atcelšanas gadījumā tas pasliktināsies vēl vairāk. Līdz ar to tā vairs nevarētu pārvarēt pašreizējo kaitējuma stāvokli un tā vietā ciestu vēl lielāku kaitējumu, ko izraisītu ļoti iespējams SRC importa pieaugums no Ķīnas par dempinga cenām.

(163)

Ir atzīsts, ka SRC imports no Korejas Republikas un citām trešām valstīm, ņemot vērā tā apjomu un zemos cenu līmeņus, ir faktors, kas veicina Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu. Šī izmeklēšana, ievērojot pamatregulas 11. panta 2. punktu, aprobežojas ar novērtējumu, vai pašreizējo maksājumu izbeigšanas gadījumā pastāv SRC importa no Ķīnas, ko pārdod par kaitējumu radošām cenām, dempinga un kaitējuma atkārtošanās iespējamība. Ņemot vērā Savienības ražošanas nozares nestabilo stāvokli, importa no Ķīnas ievērojams pieaugums pasliktinātu stāvokli, ņemot vērā ievērojamo neizmantoto jaudu ĶTR, Savienības tirgus pievilcīgumu un, iespējams, Ķīnas SRC eksporta uz Savienību zemo cenu līmeni.

(164)

Tas, ka SRC imports no Ķīnas patlaban ienāk Savienības tirgū daudz mazākos daudzumos nekā pirms pasākumu noteikšanas, liecina, ka pašreizējie antidempinga maksājumi veiksmīgi atjaunojuši neizkropļotas konkurences apstākļus Ķīnas pārskatāmā ražojuma eksportētājiem un Savienības ražošanas nozarei. Tas, ka importa no Korejas Republikas un citām trešām valstīm cenas bija zemākas par importa no Ķīnas cenām, nemazina Komisijas pienākumus palikt pašreizējās izmeklēšanas tvērumā. Kā izklāstīts 165. apsvērumā, Komisija ir parādījusi, ka pasākumu izbeigšana, ļoti iespējams, izraisītu kaitējuma atkārtošanos.

4.7.3. Secinājums

(165)

Komisija secināja, ka pasākumu atcelšana, ļoti iespējams, izraisītu būtisku SRC dempinga importa no Ķīnas pieaugumu par cenām, kas ir zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām, tādējādi vēl vairāk palielinot Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu. Tādējādi Savienības ražošanas nozares dzīvotspēja būtu nopietni apdraudēta.

5. SAVIENĪBAS INTERESES

(166)

Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu Komisija pārbaudīja, vai spēkā esošo antidempinga pasākumu saglabāšana būtu pretrunā Savienības interesēm kopumā. Nosakot Savienības intereses, tika ņemtas vērā visas saistītās intereses, ieskaitot Savienības ražošanas nozares, importētāju un lietotāju intereses.

(167)

Visām ieinteresētajām personām tika dota iespēja paust viedokli saskaņā ar pamatregulas 21. panta 2. punktu.

(168)

Tiek atgādināts – iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanā tika uzskatīts, ka pasākumu pieņemšana nav pretrunā Savienības interesēm. Turklāt šī termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšana ir pasākumu pārskatīšana, tāpēc, analizējot stāvokli, kad antidempinga pasākumi jau bijuši spēkā, var vērtēt, vai spēkā esošajiem antidempinga pasākumiem ir bijusi nevajadzīga nelabvēlīga ietekme uz attiecīgajām personām.

(169)

Uz šā pamata tika pārbaudīts, vai, neraugoties uz secinājumiem par dempinga turpināšanās un kaitējuma atkārtošanās iespējamību, pastāv pamatoti iemesli, kas ļautu secināt, ka šajā konkrētajā lietā saglabāt pasākumus nav Savienības interesēs.

5.1. Savienības ražošanas nozares intereses

(170)

Izmeklēšanā noskaidroja arī to, ka pasākumu izbeigšana visticamāk izraisītu būtisku negatīvu ietekmi uz Savienības ražošanas nozari, un tās jau pašreiz nestabilais finanšu stāvoklis pasliktinātos vēl vairāk. Pasākumu izbeigšana nopietni apdraudētu Savienības ražošanas nozares dzīvotspēju, kā rezultātā Savienības ražotāji var būt spiesti pārtraukt savu darbību, un Savienības tirgus tādējādi būtu pilnībā atkarīgs no SRC importa.

(171)

Līdz šim Savienības ražošanas nozare ir pierādījusi, ka ir dzīvotspējīga, un uzrādījusi pozitīvus ekonomiskos un finanšu rezultātus. Tai ir izdevies saglabāt rentabilitāti un panākt peļņas normu virs mērķa peļņas.

(172)

Tādēļ antidempinga pasākumu saglabāšana spēkā ir Savienības ražošanas nozares interesēs.

5.2. Importētāju intereses

(173)

Kā norādīts 20.–22. un 24. apsvērumā, importētāji nedz sadarbojās izmeklēšanā, nedz sniedza prasīto informāciju. Tiek atgādināts – iepriekšējās izmeklēšanās tika konstatēts, ka pasākumu noteikšanas ietekme uz importētājiem nebūtu ievērojama. Tā kā nav pierādījumu, kas liecinātu par pretējo, var attiecīgi apstiprināt, ka patlaban spēkā esošajiem pasākumiem nebija vērā ņemamas nelabvēlīgas ietekmes uz importētāju finanšu stāvokli un ka šo pasākumu turpināšanai nebūs nepamatotas ietekmes uz tiem.

5.3. Lietotāju intereses

(174)

SRC izmanto visdažādākajiem lietojumiem, piemēram, zvejniecībā, jūrniecībā/kuģniecībā, naftas un gāzes nozarē, kalnrūpniecībā, mežsaimniecībā, gaisa pārvadājumos, inženiertehniskā būvniecībā, būvniecībā un pacēlāju ražošanas nozarē.

(175)

Kā norādīts 23. un 24. apsvērumā, lietotāji nedz sadarbojās izmeklēšanā, nedz sniedza prasīto informāciju. Daži lietotāji, kas pieteicās, norādīja, ka SRC izmanto ierobežotā apjomā. Tādējādi, tāpat kā sākotnējā izmeklēšanā, tika secināts, ka pašreiz spēkā esošajiem pasākumiem nav būtiskas negatīvas ietekmes uz lietotāju ekonomisko stāvokli un ka tādēļ pasākumu turpināšanai nebūs nepamatotas ietekmes uz lietotāju nozaru stāvokli.

5.4. Secinājums par Savienības interesēm

(176)

Tādejādi Komisija secina, ka nav nepārvaramu ar Savienības interesēm saistītu iemeslu, kāpēc nebūtu jāsaglabā galīgie antidempinga pasākumi, kas noteikti ĶTR izcelsmes SRC importam.

6. ANTIDEMPINGA PASĀKUMI

(177)

Visas ieinteresētās personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata tika paredzēts ieteikt saglabāt spēkā esošos pasākumus ĶTR izcelsmes SRC importam. Pēc informēšanas šīm personām arī deva laiku, lai tās varētu paust viedokli. Ieinteresēto personu piezīmes netika saņemtas.

(178)

Kā izklāstīts 6. apsvērumā, spēkā esošie antidempinga maksājumi SRC importam no ĶTR tika paplašināti, tos papildus attiecinot uz SRC, kas nosūtītas no Marokas un Korejas Republikas, neatkarīgi no tā, vai to izcelsme ir deklarēta Marokā vai Korejas Republikā. Antidempinga maksājums, ko paredzēts saglabāt SRC izcelsmes importam no ĶTR, būtu jāturpina attiecināt uz SRC, kas nosūtītas no Marokas un Korejas Republikas, neatkarīgi no tā, vai to izcelsme ir deklarēta Marokā vai Korejas Republikā. Ražotājs eksportētājs Marokā, kas bija atbrīvots no pasākumiem, kurus paplašināja ar Regulu (EK) Nr. 1886/2004, būtu arī jāatbrīvo no pasākumiem, kuri noteikti ar šo regulu. Piecpadsmit ražotāji eksportētāji Korejas Republikā, kas bija atbrīvoti no pasākumiem, kurus paplašināja ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 400/2010, būtu arī jāatbrīvo no pasākumiem, kuri noteikti ar šo regulu.

(179)

Ņemot vērā jaunāko Tiesas judikatūru (26), ir lietderīgi paredzēt nokavējuma procentu likmi, kas maksājama galīgo maksājumu atmaksas gadījumā, jo attiecīgajos spēkā esošajos noteikumos par muitas nodokļiem šāda procentu likme nav paredzēta un valsts noteikumu piemērošana radītu pārmērīgu konkurences kropļošanu starp tirgus dalībniekiem atkarībā no tā, kura dalībvalsts ir izvēlēta muitošanai.

(180)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, kuru sniegusi komiteja, kas izveidota ar Regulas (ES) 2016/1036 15. panta 1. punktu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1. Ar šo tiek noteikts galīgais antidempinga maksājums tērauda trošu un tauvu importam, ieskaitot tauvas slēgtos rituļos, izņemot nerūsējošā tērauda troses un tauvas, ar maksimālo šķērsgriezuma diametru, kas pārsniedz 3 mm, kuras patlaban klasificē ar KN kodiem ex 7312 10 81, ex 7312 10 83, ex 7312 10 85, ex 7312 10 89 un ex 7312 10 98 (Taric kodi 7312108112, 7312108113, 7312108119, 7312108312, 7312108313, 7312108319, 7312108512, 7312108513, 7312108519, 7312108912, 7312108913, 7312108919, 7312109812, 7312109813 un 7312109819).

2. Galīgā antidempinga maksājuma likme, kas piemērojama 1. punktā aprakstītā ĶTR izcelsmes ražojuma CIF neto cenai ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir 60,4 %.

3. ĶTR izcelsmes importam piemērojamais galīgais antidempinga maksājums, kas noteikts 2. punktā, ar šo tiek attiecināts uz tādu pašu no Marokas nosūtītu tērauda trošu un tauvu importu neatkarīgi no tā, vai tam deklarēta Marokas izcelsme (Taric kodi 7312108112, 7312108312, 7312108512, 7312108912 un 7312109812), izņemot tos ražojumus, ko ražojis Remer Maroc SARL, Zone Industrielle, Tranche 2, Lot 10, Settat, Maroka (Taric papildu kods A567), un uz tādu pašu no Korejas Republikas nosūtītu tērauda trošu un tauvu importu neatkarīgi no tā, vai tam deklarēta Korejas Republikas izcelsme (Taric kodi 7312108113, 7312108313, 7312108513, 7312108913 un 7312109813), izņemot tos ražojumus, ko ražojuši turpmāk uzskaitītie uzņēmumi:

Valsts	Uzņēmums	Taric papildu kods
Korejas Republika	Bosung Wire Rope Co., Ltd, 568,Yongdeok-ri, Hallim-myeon, Gimae-si, Gyeongsangnam-do, 621-872	A969
	Chung Woo Rope Co., Ltd, 1682-4, Songjung-Dong, Gangseo- Gu, Busan	A969
	CS Co., Ltd, 31-102, Junam maeul 2-gil, Yangsan, Gyeongsangnam-do	A969
	Cosmo Wire Ltd, 4-10, Koyeon-Ri, Woong Chon-Myon Ulju- Kun, Ulsan	A969
	Dae Heung Industrial Co., Ltd, 185 Pyunglim – Ri, Daesan- Myun, Haman – Gun, Gyungnam	A969
	Daechang Steel Co., Ltd, 1213, Aam-daero, Namdong-gu, Incheon	C057
	DSR Wire Corp., 291, Seonpyong-Ri, Seo-Myon, Suncheon-City, Jeonnam	A969
	Goodwire MFG. Co. Ltd, 984-23, Maegok-Dong, Yangsan-City, Kyungnam	B955
	Kiswire Ltd, 37, Gurak-Ro, 141 Beon-Gil, Suyeong-Gu, Busan, Korea 48212	A969
	Manho Rope & Wire Ltd, Dongho Bldg, 85-2 4 Street Joongang- Dong, Jong-gu, Busan	A969
	Line Metal Co. Ltd, 1259 Boncho-ri, Daeji-Myeon, Changnyeong-gun, Gyeongnam	B926
	Seil Wire and Cable, 47-4, Soju-Dong, Yangsan-Si, Kyungsangnamdo	A994
	Shin Han Rope Co., Ltd, 715-8, Gojan-Dong, Namdong-gu, Incheon	A969
	Ssang Yong Cable Mfg. Co., Ltd, 1559-4 Song-Jeong Dong, Gang-Seo Gu, Busan	A969
	Young Heung Iron & Steel Co., Ltd, 71-1 Sin-Chon Dong, Changwon City, Gyungnam	A969

2. pants

Ja nav noteikts citādi, tad piemēro attiecīgos spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem. Nokavējuma procents, kurš maksājams tādas atmaksas gadījumā, kura rada tiesības uz nokavējuma procenta maksājumu, ir Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā publicētā likme, ko Eiropas Centrālā banka piemēro savām galvenajām refinansēšanas operācijām un kas ir spēkā tā mēneša pirmajā kalendārajā dienā, kurā beidzas maksājuma termiņš, palielināta par vienu procentpunktu.

3. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2018. gada 19. aprīlī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 176, 30.6.2016., 21. lpp.

(2) Padomes 1999. gada 12. augusta Regula (EK) Nr. 1796/1999, ar ko attiecībā uz tērauda trošu un tauvu importu ar izcelsmi Ķīnas Tautas Republikā, Ungārijā, Indijā, Meksikā, Polijā, Dienvidāfrikā un Ukrainā piemēro galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē uzlikto pagaidu maksājumu, kā arī izbeidz antidempinga procedūru attiecībā uz importu ar izcelsmi Korejas Republikā (OV L 217, 17.8.1999., 1. lpp.).

(3) Padomes 1995. gada 22. decembra Regula (EK) Nr. 384/96 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (OV L 56, 6.3.1996., 1. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 461/2004 (OV L 77, 13.3.2004., 12. lpp.).

(4) Padomes 2004. gada 22. aprīļa Regula (EK) Nr. 760/2004, ar ko paplašina galīgo antidempinga maksājumu, kuru saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1796/1999 piemēro tērauda trošu un tauvu importam, kam inter alia ir Ukrainas izcelsme, piemērojot to arī no Moldovas sūtītam tērauda trošu un tauvu importam, kam ir vai nav deklarēta Moldovas izcelsme (OV L 120, 24.4.2004., 1. lpp.).

(5) Padomes 2004. gada 25. oktobra Regula (EK) Nr. 1886/2004, ar kuru galīgo antidempinga maksājumu, kas piemērots ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1796/1999 attiecībā uz tērauda trošu un tauvu importu ar izcelsmi, cita starpā, Ķīnas Tautas Republikā, attiecina uz tādu tērauda trošu un tauvu importu, kas sūtītas no Marokas, neatkarīgi no tā, vai Maroka ir norādīta kā izcelsmes valsts, un ar kuru izbeidz izmeklēšanu attiecībā uz viena Marokas eksportētāja veikto importu (OV L 328, 30.10.2004., 1. lpp.).

(6) Padomes 2005. gada 8. novembra Regula (EK) Nr. 1858/2005, ar ko nosaka galīgu antidempinga maksājumu par Ķīnas Tautas Republikas, Indijas, Dienvidāfrikas un Ukrainas izcelsmes tērauda trošu un tauvu importu pēc termiņa beigu pārskata saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 384/96 11. panta 2. punktu (OV L 299, 16.11.2005., 1. lpp.).

(7) Paziņojums par konkrētu antidempinga pasākumu termiņa beigām (OV C 203, 11.8.2004., 4. lpp.).

(8) Padomes Īstenošanas regula (ES) Nr. 400/2010 (2010. gada 26. aprīlis), ar ko paplašina galīgo antidempinga maksājumu, kurš ar Regulu (EK) Nr. 1858/2005 noteikts par cita starpā Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes tērauda trošu un tauvu importu, attiecinot to uz tērauda trošu un tauvu importu, kas nosūtīts no Korejas Republikas, neatkarīgi no tā, vai tās ir deklarētas ar izcelsmi Korejas Republikā, un ar ko izbeidz izmeklēšanu attiecībā uz importu, kas nosūtīts no Malaizijas (OV L 117, 11.5.2010.,1. lpp.).

(9) Paziņojums par konkrētu antidempinga pasākumu termiņa beigām (OV C 311, 16.11.2010., 16. lpp.).

(10) Padomes 2009. gada 30. novembra Regula (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (OV L 343, 22.12.2009., 51. lpp.).

(11) Padomes 2012. gada 27. janvāra Īstenošanas regula (ES) Nr. 102/2012, ar kuru pēc termiņa beigu pārskatīšanas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1225/2009 11. panta 2. punktu Ķīnas Tautas Republikas un Ukrainas izcelsmes tērauda trošu un tauvu importam noteikto galīgo antidempinga maksājumu attiecina arī uz tādu tērauda trošu un tauvu importu, kas sūtītas no Marokas, Moldovas un Korejas Republikas, neatkarīgi no tā, vai tās ir deklarētas ar izcelsmi minētajās valstīs, un ar kuru saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1225/2009 11. panta 2. punktu izbeidz termiņa beigu pārskatīšanas procedūru attiecībā uz Dienvidāfrikas izcelsmes tērauda trošu un tauvu importu (OV L 36, 9.2.2012., 1. lpp.).

(12) Paziņojums par konkrētu antidempinga pasākumu gaidāmajām termiņa beigām (OV C 180, 19.5.2016., 2. lpp.).

(13) Paziņojums par to antidempinga pasākumu termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu, kuri piemērojami konkrēta Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes tērauda trošu un tauvu importam (OV C 41, 8.2.2017., 5. lpp.).

(14) Paziņojums par konkrētu antidempinga pasākumu termiņa beigām (OV C 41, 8.2.2017., 4. lpp.).

(15) http://info.hktdc.com/chinastat/gcb/index2.htm (pēdējoreiz skatīts 28.9.2017.).

(16) Tiesas 2013. gada 19. septembra spriedums lietā C-15/12 P Dashiqiao Sanqiang Refractory Materials pret Padomi, EU:C:2013:572, 34.–35. punkts.

(17) Sk. 51. apsvērumu Īstenošanas regulā (ES) Nr. 102/2012.

(18) Bown, Chad P. (2016) “Global Antidumping Database”, Pasaules Banka, jūnijs, avots: http://econ.worldbank.org/ttbd/gad/

(19) Maksājuma līmenis ir 1 000 USD/t.

(20) Maksājuma līmenis ir 2 580 USD/t.

(21) Maksājuma līmenis ir no USD 124,33/t līdz USD 627/t.

(22) http://www.mincit.gov.co/loader.php?lServicio=Documentos&lFuncion=verPdf&id=82791&name=Resolucion_220_del_15_de_diciembre_de_2017__Preliminar_cables_y_torones_....pdf&prefijo=file (pēdējoreiz skatīts 2.2.2018.).

(23) Importa apjoma procentuālais pieaugums, 2. tabula: (119 – 66)/66 = 0,80 * 100 = 80 %

(24) Tauvas stiepes izturība norāda uz tās izturību pie noteikta spriegojuma.

(25) i) divu PKN ar pēc iespējas līdzīgāku diametru (1 mm zem un 1 mm virs) vidējais, piemērots Savienības ražošanas nozares datiem, ja visi pārējie cipari PKN struktūrā bija tādi paši (attiecas uz 6. un 7. PKN); ii) līdzīgākā diametra vienības cena, piemērojot attiecību, kas veido diametra cenu atšķirību, salīdzinot visu Savienības ražošanas nozares to pašu diametru pārdevumus, kas piemēroti Savienības ražošanas nozares datiem.

(26) Spriedums Wortmann, C-365/15, EU: C: 2017:19, 35.–39. punkts.

20.4.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 101/64

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2018/608

(2018. gada 19. aprīlis),

ar ko nosaka tehniskos kritērijus kuģu aprīkojuma elektroniskajiem marķējumiem

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā 2014. gada 23. jūlija Direktīvu 2014/90/ES par kuģu aprīkojumu un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 96/98/EK (1), un jo īpaši tās 11. panta 4. punktu,

tā kā:

(1)	Direktīvā 2014/90/ES Komisijai tiek piešķirtas īstenošanas pilnvaras, lai tā noteiktu piemērotus tehniskos kritērijus attiecībā uz minēto elektronisko marķējumu projektēšanu, veiktspēju, uzlikšanu un izmantošanu.

(2)	Tika veikta izmaksu un ieguvumu analīze (2), un attiecībā uz stūres rata zīmes papildināšanu ar elektroniskajiem marķējumiem vērtējums bija pozitīvs.

(3)	Kuģu aprīkojuma elektroniskai marķēšanai nav nepieciešami lieli ieguldījumi, tomēr tā rada ieguvumus ražotājiem, kuģu īpašniekiem un operatoriem un tirgus uzraudzības iestādēm.

(4)	Šajā regulā sniegtajās specifikācijās izmantots pieejamo tehnoloģiju salīdzinājums, kas veikts izmaksu un ieguvumu analīzes ietvaros, kā arī minētajā analīzē sniegtie ierosinājumi par to kodu piemēroto struktūru, kurus izmanto kuģu aprīkojuma identificēšanai.

(5)	Izmaksu un ieguvumu analīzes ietvaros veikta esošu datu nesēju un datu apmaiņas arhitektūru salīdzinājuma rezultātā kā vispiemērotākās tehnoloģijas tika ieteikts izmantot datu matricas kodus un radiofrekvenciālo identifikāciju (RFID).

(6)

Izmaksu un ieguvumu analīzē tika konstatēts arī tas, ka sakarā ar ierobežoto elektroniskā marķējuma datu uzglabāšanas kapacitāti informācijā, kas ietverta elektroniskajā marķējumā, jābūt saitei uz datubāzēm, kurās ir atrodama sīkāka informācija. Šajā regulā specificētie datu matricas kodi un radiofrekvenciālā identifikācija (RFID) satur pamatinformāciju šādas saites nodrošināšanai.

(7)	Līdz ar to būtu jāizmanto unikāls kuģu aprīkojuma identifikators, kas neatkarīgi no elektroniskā marķējuma tipa balstīts uz standartizētu kodu struktūru. Šādam identifikatoram vajadzētu būt pietiekami elastīgam, lai lietotājiem nodrošinātu tiešu piekļuvi vissvarīgākajām kuģu aprīkojuma datubāzēm.

(8)

Nepieciešamās informācijas šifrēšanas formātam datu nesējā būtu jābalstās uz ISO standartiem. Izmantojot šādu formātu, ražotājiem vajadzētu būt iespējai šifrēt arī papildu informāciju, jo īpaši tāpēc, ka ražotājiem vajadzētu varēt iekļaut datu nesējā papildu drošības elementus, kas ļautu labāk identificēt viltotus produktus.

(9)	Lai kuģu aprīkojums ar elektroniskajiem marķējumiem, kas aizstāj stūres rata zīmes, vizuālā pārbaudē būtu viegli identificējams, uz tā vajadzētu būt attēlotam atbilstošam simbolam.

(10)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Kuģošanas drošības un kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanas komitejas (COSS) atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)	“elektroniskais marķējums” ir marķējums ar radiofrekvenciālo identifikāciju (RFID) vai ar datu matricas kodu;

2)	“pielietojuma identifikators” ir ciparu prefikss, ko izmanto šifrēto datu elementu nozīmes un formāta definēšanai.

2. pants

Kuģu aprīkojuma ražotāji var izmantot šādus elektroniskos marķējumus, kas specificēti pielikumā:

a)	RFID marķējumi, kas pastāvīgi uzlikti kuģu aprīkojuma vienībai;

b)	optiski lasāmi marķējumi, kuros norādīti datu matricas kodi un kuri ir pastāvīgi uzlikti kuģu aprīkojuma vienībai; vai

c)	optiski lasāmi marķējumi, kuros norādīti datu matricas kodi un ar kuriem neizdzēšami marķēta kuģu aprīkojuma vienība.

3. pants

RFID elektroniskajos marķējumos, kas aizstāj stūres rata zīmes, vai tiem blakus redzami, salasāmi un neizdzēšami attēlo pielikuma 3.1. vai 3.2. punktā noteikto simbolu.

Uz kuģu aprīkojuma ar optiski lasāmiem marķējumiem, kuros norādīti datu matricas kodi un kuri aizstāj stūres rata zīmes, marķējumos vai tiem blakus redzami, salasāmi un neizdzēšami attēlo pielikuma 3.3. punktā noteikto simbolu.

4. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2018. gada 19. aprīlī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 257, 28.8.2014., 146. lpp.

(2) The possible introduction of an electronic tag as a supplement or a replacement of the wheel mark in marine equipment, Eiropas Komisijas Mobilitātes un transporta ĢD uzaicinājums iesniegt piedāvājumus Nr. MOVE/D2/2015-372 V1.0.

PIELIKUMS

1. Kuģu aprīkojuma identificēšana

1.1.

Kuģu aprīkojuma elektroniskie marķējumi satur elektroniski lasāmu radiofrekvenciālo identifikāciju (RFID) vai vizuāli lasāmu datu matricas kodu, kurā ir šāda informācija:

a)	atbilstošs pielietojuma identifikators saskaņā ar ISO/IEC 15434:2006 un ISO/IEC 15418:2016, izmantojot vai nu ASC MH10 datu identifikatoru, vai arī GS1 pielietojuma identifikatoru;

b)	atbilstības novērtēšanā izmantotā atbilstības novērtēšanas moduļa(-u) tips, kas noteikts Direktīvas 2014/90/ES II pielikumā [vienas rakstzīmes burtu kods];

c)	paziņotās struktūras identifikācijas numurs, ko Komisija piešķīrusi saskaņā ar Direktīvas 2014/90/ES IV pielikuma 3.1. punktu [četri cipari];

d)	vienības verificēšanas (G modulis) vai EK tipa pārbaudes numurs(-i) un atbilstība tipa sertifikātiem (B un D, E vai F moduļi) [ne vairāk kā 20 burtciparu rakstzīmes].

1.2.

Papildus informācijai, kas norādīta atbilstoši 1.1. punktam, elektroniskie marķējumi var saturēt arī ražotnes numuru, produkta kodu, laidiena vai sērijas numuru un/vai ražotāja izstrādātu papildu informāciju saskaņā ar ISO/IEC 15434:2006 [izmantojot vai nu ASC MH10 datu identifikatorus, vai arī GS1 pielietojuma identifikatorus].

1.3.

Piemēri

B+D modulis: [sk. 1.2. punktu]+([atbilstošs identifikators]) B 0575 40123+D 0038 040124

B+E modulis: [sk. 1.2. punktu]+([atbilstošs identifikators]) B 0575 40123+E 0038 040125

B+F modulis: [sk. 1.2. punktu]+([atbilstošs identifikators]) B 0575 40123+F 0038 040126

G modulis: [sk. 1.2. punktu]+([atbilstošs identifikators]) B 0575 040126

2. Elektroniskie marķējumi

2.1. RFID marķējumi

RFID retranslatori darbojas 860–960 MHz frekvenču diapazonā saskaņā ar ISO/IEC 18000-6:2004 (C tips).

Elektronisko marķējumu stingri un noturīgi uzliek attiecīgajam kuģu aprīkojumam, lai nodrošinātu, ka elektroniskais marķējums paredzamajā kuģu aprīkojuma lietošanas laikā ir nolasāms tā, kā paredzēts.

2.2. Datu matricas kodi

Datu matricas kodi atbilst ISO/IEC 16022:2006.

Ar elektronisko marķējumu stingri un noturīgi marķē attiecīgo kuģu aprīkojumu vai arī to uzliek minētajam aprīkojumam, lai nodrošinātu, ka elektroniskais marķējums paredzamajā kuģu aprīkojuma lietošanas laikā ir nolasāms tā, kā paredzēts.

3. Simboli

3.1.

3.2.

3.3.

20.4.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 101/68

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2018/609

(2018. gada 19. aprīlis)

par sausā vājpiena maksimālo iepirkšanas cenu otrajā atsevišķajā uzaicinājumā iesniegt piedāvājumus saskaņā ar konkursa procedūru, kas sākta ar Īstenošanas regulu (ES) 2018/154

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2013. gada 16. decembra Regulu (ES) Nr. 1370/2013 par konkrēta atbalsta un kompensāciju noteikšanas pasākumiem saistībā ar lauksaimniecības produktu tirgu kopīgo organizāciju (1) un jo īpaši tās 3. pantu,

tā kā:

(1)	Ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2018/154 (2) ir sākta konkursa procedūra vājpiena pulvera iepirkšanai valsts intervences laikposmā no 2018. gada 1. marta līdz 30. septembrim atbilstoši nosacījumiem, kas noteikti Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2016/1240 (3).

(2)	Atbilstoši Īstenošanas regulas (ES) 2016/1240 14. panta 1. punktam, pamatojoties uz konkursa piedāvājumiem, kas ir saņemti saistībā ar atsevišķiem uzaicinājumiem iesniegt piedāvājumu, Komisijai ir jānosaka maksimālā iepirkšanas cena vai jālemj par to, ka maksimālā iepirkšanas cena netiek noteikta.

(3)	Ņemot vērā piedāvājumus, kas saņemti otrajā atsevišķajā uzaicinājumā iesniegt piedāvājumus, nebūtu jānosaka maksimālā iepirkšanas cena.

(4)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Otrajā atsevišķajā uzaicinājumā iesniegt piedāvājumus sausā vājpiena iepirkšanai saskaņā ar konkursa procedūru, kura sākta ar Īstenošanas regulu (ES) 2018/154 un kurā piedāvājumu iesniegšanas termiņš beidzās 2018. gada 17. aprīlī, maksimālā iepirkšanas cena netiek noteikta.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2018. gada 19. aprīlī

Komisijas

un tās priekšsēdētāja vārdā –

Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāta

ģenerāldirektors

Jerzy PLEWA

(1) OV L 346, 20.12.2013., 12. lpp.

(2) Komisijas 2018. gada 30. janvāra Īstenošanas regula (ES) 2018/154, ar ko sāk konkursa procedūru vājpiena pulvera iepirkšanai valsts intervences laikposmā no 2018. gada 1. marta līdz 30. septembrim (OV L 29, 1.2.2018., 6. lpp.).

(3) Komisijas 2016. gada 18. maija Īstenošanas regula (ES) 2016/1240, ar ko paredz noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1308/2013 piemēro attiecībā uz valsts intervenci un privātās uzglabāšanas atbalstu (OV L 206, 30.7.2016., 71. lpp.).

20.4.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 101/69

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2018/610

(2018. gada 19. aprīlis)

par sausā vājpiena minimālo pārdošanas cenu deviņpadsmitajai konkursa kārtai saskaņā ar konkursa procedūru, kas sākta ar Īstenošanas regulu (ES) 2016/2080

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Komisijas 2016. gada 18. maija Īstenošanas regulu (ES) 2016/1240, ar ko paredz noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1308/2013 piemēro attiecībā uz valsts intervenci un privātās uzglabāšanas atbalstu (2), un jo īpaši tās 32. pantu,

tā kā:

(1)	Ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2016/2080 (3) ir sākta vājpiena pulvera pārdošana konkursa procedūrā.

(2)	Pamatojoties uz piedāvājumiem, kas saņemti deviņpadsmitajai konkursa kārtai, būtu jānosaka minimālā pārdošanas cena.

(3)	Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas komiteja nav sniegusi atzinumu tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Lai pārdotu sauso vājpienu saskaņā ar konkursa procedūru, kas sākta ar Īstenošanas regulu (ES) 2016/2080, deviņpadsmitajai konkursa kārtai, attiecībā uz kuru piedāvājumu iesniegšanas periods beidzās 2018. gada 17. aprīlī, minimālā pārdošanas cena ir 105,10 EUR/100 kg.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2018. gada 19. aprīlī

Komisijas

un tās priekšsēdētāja vārdā –

Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāta

ģenerāldirektors

Jerzy PLEWA

(1) OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.

(2) OV L 206, 30.7.2016., 71. lpp.

(3) Komisijas 2016. gada 25. novembra Regula (ES) 2016/2080, ar ko sāk vājpiena pulvera pārdošanu konkursa procedūrā (OV L 321, 29.11.2016., 45. lpp.).

20.4.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 101/70

PADOMES LĒMUMS (KĀDP) 2018/611

(2018. gada 19. aprīlis),

ar ko groza Lēmumu (KĀDP) 2016/849 par ierobežojošiem pasākumiem pret Korejas Tautas Demokrātisko Republiku

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 29. pantu,

ņemot vērā Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikumu,

tā kā:

(1)	Padome 2016. gada 27. maijā pieņēma Lēmumu (KĀDP) 2016/849 (1), kurā tā noteica ierobežojošus pasākumus pret Korejas Tautas Demokrātisko Republiku (KTDR).

(2)	KTDR turpina savas kodolprogrammas un ballistisko raķešu programmas, pārkāpjot savas saistības, kuras ir izklāstītas vairākās ANO Drošības padomes rezolūcijās. Minētās programmas daļēji tiek finansētas, izmantojot līdzekļu un saimniecisko resursu nelikumīgus pārskaitījumus.

(3)

(4)	Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Lēmuma (KĀDP) 2016/849 II pielikums,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmuma (KĀDP) 2016/849 II pielikumu groza tā, kā izklāstīts šā lēmuma pielikumā.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2018. gada 19. aprīlī

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

E. ZAHARIEVA

(1) Padomes Lēmums (KĀDP) 2016/849 (2016. gada 27. maijs) par ierobežojošiem pasākumiem pret Korejas Tautas Demokrātisko Republiku un ar ko atceļ Lēmumu 2013/183/KĀDP (OV L 141, 28.5.2016., 79. lpp.).

PIELIKUMS

Lēmuma (KĀDP) 2016/849 II pielikumu groza šādi:

1)	II sadaļas virsrakstu aizstāj ar šādu: “II. Personas un vienības, kas sniedz finansiālus pakalpojumus vai nodrošina aktīvu vai līdzekļu pārskaitījumus, ar kuriem varētu sniegt ieguldījumu KTDR kodolmateriālu, ballistisko raķešu vai citu masu iznīcināšanas ieroču programmās”;

II sadaļas apakšsadaļā “A. Personas” pievieno šādus ierakstus:

	Vārds, uzvārds	Pieņemts vārds	Identifikācijas informācija	Sarakstā iekļaušanas datums	Pamatojums
“9.	KIM Yong Nam	KIM Yong-Nam, KIM Young-Nam, KIM Yong-Gon	Dzimšanas datums: 2.12.1947. Dzimšanas vieta: Sinuju, KTDR	20.4.2018.	Ekspertu grupa Kim Yong Nam identificējusi kā Galvenā izlūkošanas biroja aģentu; minēto biroju Apvienoto Nāciju Organizācija ir iekļāvusi sarakstā. Ekspertu grupa viņu un viņa dēlu Kim Su Gwang identificējusi kā personas, kas ir iesaistījušās maldinošas finanšu prakses modelī, ar kuru varētu sniegt ieguldījumu KTDR kodolmateriālu, ballistisko raķešu vai citu masu iznīcināšanas ieroču programmās. Kim Yong Nam ir atvēris dažādus norēķinu kontus un krājkontus Savienībā un savā diplomāta darbības laikā ir bijis iesaistīts dažādos lielos bankas pārskaitījumos uz bankas kontiem Savienībā vai uz kontiem ārpus Savienības, tostarp uz kontiem, kas atvērti uz dēla Kim Su Gwang vai vedeklas Kim Kyong Hui vārda.
10.	DJANG Tcheul Hy		Dzimšanas datums: 11.5.1950. Dzimšanas vieta: Kangwon	20.4.2018.	DJANG Tcheul Hy kopā ar vīru KIM Yong Nam, dēlu KIM Su Gwang un vedeklu KIM Kyong Hui ir bijusi iesaistīta maldinošas finanšu prakses modelī, ar kuru varētu sniegt ieguldījumu KTDR kodolmateriālu, ballistisko raķešu vai citu masu iznīcināšanas ieroču programmās. Viņai piederēja vairāki bankas konti Savienībā, kurus viņas dēls KIM Su Gwang atvēra uz viņas vārda. Viņa bija iesaistīta arī vairākos bankas pārskaitījumos no savas vedeklas KIM Kyong Hui kontiem uz bankas kontiem ārpus Savienības.
11.	KIM Su Gwang	KIM Sou-Kwang, KIM Sou-Gwang, KIM Son-Kwang, KIM Su-Kwang, KIM Soukwang	Dzimšanas datums: 18.8.1976. Dzimšanas vieta: Pyongyang, KTDR Diplomāts KTDR vēstniecībā Baltkrievijā	20.4.2018.	Ekspertu grupa KIM Su Gwang identificējusi kā Galvenā izlūkošanas biroja aģentu; minēto biroju Apvienoto Nāciju Organizācija ir iekļāvusi sarakstā. Ekspertu grupa viņu un viņa tēvu KIM Yon Nam identificējusi kā personas, kas ir iesaistījušās maldinošas finanšu prakses modelī, ar kuru varētu sniegt ieguldījumu KTDR kodolmateriālu, ballistisko raķešu vai citu masu iznīcināšanas ieroču programmās. KIM Su Gwang ir atvēris daudzus bankas kontus vairākās dalībvalstīs, arī uz ģimenes locekļu vārda. Savā diplomāta darbības laikā viņš ir bijis iesaistīts dažādos lielos bankas pārskaitījumos uz bankas kontiem Savienībā vai uz kontiem ārpus Savienības, tostarp uz kontiem, kas atvērti uz viņa sievas KIM Kyong Hui vārda.
12.	KIM Kyong Hui		Dzimšanas datums: 6.5.1981. Dzimšanas vieta: Pyongyang, KTDR	20.4.2018.	KIM Kyong Hui kopā ar vīru Kim Su Gwang, vīra tēvu KIM Yong Nam un vīramāti DJANG Tcheul Hy ir bijusi iesaistīta maldinošas finanšu prakses modelī, ar kuru varētu sniegt ieguldījumu KTDR kodolmateriālu, ballistisko raķešu vai citu masu iznīcināšanas ieroču programmās. Viņa saņēma vairākus bankas pārskaitījumus no sava vīra KIM Su Gwang un sava vīra tēva KIM Yong Nam un pārskaitīja naudu uz kontiem ārpus Savienības uz sava vai savas vīramātes DJANG Tcheul Hy vārda.”

20.4.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 101/73

KOMISIJAS LĒMUMS (ES) 2018/612

(2016. gada 7. aprīlis)

par valsts atbalstu SA.28876 – 2012/C (ex CP 202/2009), ko Grieķija īstenojusi attiecībā uz Pirejas konteineru termināla ostu

(izziņots ar dokumenta numuru C(2018) 1978)

(Autentisks ir tikai teksts grieķu valodā)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 108. panta 2. punkta pirmo daļu,

tā kā:

1. PROCEDŪRA

(1)

Komisija 2015. gada 23. martā pieņēma galīgo lēmumu (1) (“galīgais lēmums”), kurā tā secināja, ka Grieķija, pārkāpjot Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta 3. punktu, ir nelikumīgi īstenojusi nesaderīgus atbalsta pasākumus par labu uzņēmumam Piraeus Container Terminal S.A (“PCT”), kā arī tā mātes uzņēmumam un kreditoram Cosco Pacific Limited (“Cosco”), un uzdeva atcelt un atgūt attiecīgos atbalsta pasākumus.

(2)	Grieķija 2015. gada 2. jūnijā pārsūdzēja galīgo lēmumu Eiropas Savienības Vispārējā tiesā.

2. PASĀKUMA SĪKS APRAKSTS

2.1. Galīgais lēmums

(3)

Komisija 2009. gadā saņēma sūdzības par vairākiem fiskālajiem pasākumiem, kas ar Likumu Nr. 3755/2009 (“likums”) piešķirti Pirejas ostas daļas koncesijas turētājam Cosco un tā meitasuzņēmumam PCT (2). Šie atbrīvojumi attiecas uz sākotnējo koncesiju, kas piešķirta 2008. gadā. Komisija 2012. gada 11. jūlijā sāka oficiālu izmeklēšanas procedūru, kurā apšaubīja šos nodokļa atbrīvojumus (“lēmums par procedūras sākšanu”) (3). Komisija 2015. gada 23. martā pabeidza lietas oficiālo izmeklēšanu un secināja, ka šie pasākumi ir nelikumīgs un nesaderīgs valsts atbalsts (4):

—	atbrīvojums no ienākuma nodokļa par uzkrātajiem procentiem līdz dienai, kad sāk darboties III piestātne,

—	tiesības uz PVN pārmaksas atmaksu neatkarīgi no līguma priekšmeta pabeigšanas stadijas; jēdziena “kapitālieguldījumu prece” noteikšana PVN noteikumu nolūkā; tiesības uz kavējuma procentiem no pirmās dienas, sākot ar 60. dienu pēc PVN atmaksas pieprasījuma,

—	zaudējumu pārnešana bez jebkādiem ierobežojumiem laikā,

—	izvēle starp trim nolietojuma metodēm attiecībā uz ieguldījumu izmaksām par II piestātnes rekonstrukciju un III piestātnes izbūvi,

—	atbrīvojums no zīmognodevas attiecībā uz aizdevuma līgumiem un visiem papildlīgumiem par projekta finansēšanu,

—	atbrīvojums no nodokļiem, zīmognodevas, iemaksām un visām tiesībām par labu valstij vai trešām personām attiecībā uz līgumiem starp aizdevuma līgumu kreditoriem, kuru ietvaros tiek nodoti pienākumi un no tiem izrietošās tiesības,

—	atbrīvojums no zīmognodevas par jebkuru kompensāciju, ko Pirejas ostas pārvalde (“PPA”) izmaksājusi PCT atbilstīgi koncesijas līgumam, kas neietilpst PVN kodeksa darbības jomā,

—	aizsardzība saskaņā ar ārvalstu ieguldījumu īpašo aizsardzības režīmu.

(4)	Šajā pašā lēmumā Komisija secināja, ka Grieķija nepiešķīra valsts atbalstu, atbrīvojot PCT no noteikumiem par piespiedu atsavināšanu (5).

2.2. Izvērtējamais pasākums: atbrīvojums no zīmognodevas par kompensācijām, ko PPA izmaksājusi PCT (6)

(5)

Attiecībā uz atbrīvojumu no zīmognodevas par kompensācijām, ko PPA izmaksājusi PCT, galīgajā lēmumā Komisija secināja, ka šis pasākums rada selektīvu priekšrocību PCT, jo tas atbrīvo uzņēmumu no zīmognodevas samaksas gadījumā, ja: a) PPA būtu jāmaksā kompensācija tādēļ, ka ir aktivizēta koncesijas līguma klauzula par līgumsodu, un b) PPA maksātu citu veidu kompensāciju, piemēram, par kaitējumu saistībā ar koncesijas līgumu vai starptautisku līguma pārkāpšanu (7).

(6)

Jo īpaši attiecībā uz PPA samaksāto kompensāciju saistībā ar koncesijas līguma klauzulas par līgumsodu aktivizēšanu (t. i., a) punkts iepriekšējā apsvērumā) Komisija secināja, ka PCT sniegtā priekšrocība bija atbrīvojums no fiksētas zīmognodevas (8) samaksas šādos gadījumos. Šā secinājuma pamatā bija apsvērums, ka atbilstīgi vispārpiemērojamam režīmam, proti, Zīmognodevu kodeksam (9), kas interpretēts Apkārtrakstā Nr. 44/1987, par šāda līguma, kam piemēro PVN, papildlīguma aktivizēšanu ir jāmaksā fiksētā zīmognodeva (10).

(7)	Tomēr Vispārējā tiesā iesniegtajā pieteikumā par galīgā lēmuma atcelšanu Grieķija norādīja, ka fiksētā zīmognodeva vispārīgi ir atcelta kopš 2001. gada (11), t. i., pirms ar Likumu Nr. 3755/2009 tika ieviesti attiecīgie atbrīvojumi par labu PCT.

3. PASĀKUMA NOVĒRTĒJUMS

(8)

Administratīvās procedūras laikā, kuras rezultātā tika pieņemts galīgais lēmums, Grieķijas iestādes nepievērsa Komisijas uzmanību faktam, ka fiksētā zīmognodeva kopš 2001. gada ir atcelta, pamatojoties uz Likuma Nr. 2873/2000 25. pantu. Grieķijas iestādes ne reizi neminēja šo faktu, lai gan ar lēmumu par procedūras sākšanu tika sākta oficiāla izmeklēšanas procedūra, kas paredzēta LESD 108. panta 2. punktā, attiecībā uz PCT atbrīvojumu no zīmognodevas kopumā (tostarp no fiksētās un proporcionālās zīmognodevas), kas PCT tika piešķirts, pamatojoties uz likuma 2. panta 10. punktu (12). Tāpēc, pamatojoties uz Komisijas rīcībā esošo informāciju galīgā lēmuma pieņemšanas brīdī, Komisijai bija tiesības secināt, ka ar likuma 2. panta 10. punktu PCT tika piešķirts nesaderīgs valsts atbalsts, atbrīvojot to no fiksētās un proporcionālās zīmognodevas par kompensāciju, ko PPA izmaksājusi PCT atbilstīgi koncesijas līgumam (13).

(9)

Lai gan Grieķijas iestādes ar kavēšanos (14) informēja Komisiju par fiksētās zīmognodevas vispārējo atcelšanu, Komisija, rīkojoties saskaņā ar labas pārvaldības principiem, tomēr vēlas grozīt galīgo lēmumu, lai pilnībā atspoguļotu pašreizējo situāciju, lai arī tai nav pienākuma grozīt minēto lēmumu. Konkrēti, ņemot vērā Likuma Nr. 2873/2000 25. pantu, Komisijai vairs nav iemesla uzskatīt, ka atbrīvojums saskaņā ar likuma 2. panta 10. punktu sniedz priekšrocību PCT gadījumā, ja PPA maksā kompensāciju PCT tādēļ, ka ir aktivizēta koncesijas līguma klauzula par līgumsodu. Saskaņā ar noteikumiem, kas vispārīgi tiek piemēroti šāda veida kompensācijas maksājumam, Likuma Nr. 3755/2009 pieņemšanas brīdī nebija pienākuma maksāt zīmognodevu. Tāpēc attiecīgais atbrīvojums no zīmognodevas nepiešķir selektīvu priekšrocību PCT, un tādējādi šajā lietā tas nav valsts atbalsts.

(10)

Tā kā Komisija saņēma šo informāciju tikai pēc tam, kad tā bija pieņēmusi galīgo lēmumu šajā lietā, Komisija, ievērojot labas publiskās pārvaldes principu, tagad nolemj grozīt 2015. gada 23. marta lēmumu attiecībā uz šo konkrēto pasākuma priekšrocību. Galīgais lēmums nekādā veidā nav grozīts attiecībā uz PCT atbrīvojumu no (proporcionālās) zīmognodevas, kas parasti būtu jāmaksā par citu veidu kompensāciju, ko izmaksājusi PPA (t. i., saskaņā ar b) punktu šā lēmuma (5)apsvērumā).

4. SECINĀJUMS

(11)

Komisija attiecīgi ir nolēmusi, ka Grieķija nav piešķīrusi valsts atbalstu PCT kā atbrīvojumu no zīmognodevas samaksas gadījumā, ja PPA maksā kompensāciju PCT tādēļ, ka ir aktivizēta koncesijas līguma klauzula par līgumsodu. Tādējādi Komisija groza 2015. gada 23. marta lēmumu attiecībā uz šo pasākuma aspektu. Visi pārējie minētā lēmuma secinājumi paliek nemainīgi,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmuma lietā SA.28876 attiecībā uz Pirejas konteineru termināla ostu & Cosco Pacific Limited (OV L 269, 15.10.2015., 93. lpp.) 1. panta 7. punktam pievieno šādu otro teikumu:

“šis pasākums neattiecas uz kompensāciju PCT, kas maksājama tādēļ, ka ir aktivizēta klauzula par līgumsodu koncesijas līgumā, attiecībā uz kuru jebkurā gadījumā zīmognodeva nav jāmaksā;”.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts Grieķijas Republikai.

Briselē, 2016. gada 7. aprīlī

Komisijas vārdā –

Komisijas locekle

Margrethe VESTAGER

(1) OV L 269, 15.10.2015., 93. lpp.

(2) Sk. galīgā lēmuma 10.–19. apsvērumu.

(3) OV C 301, 5.10.2012., 55. lpp.

(4) Sk. galīgā lēmuma 1. pantu.

(5) Sk. galīgā lēmuma 2. pantu.

(6) Likuma Nr. 3755/2009 2. panta 10. punkts.

(7) Sk. galīgā lēmuma 195.–209. apsvērumu un jo īpaši 202.–205. apsvērumu.

(8) Sk. galīgā lēmuma 201.–203. apsvērumu.

(9) Prezidenta 1931. gada 28. jūlija dekrēts, OV A 239, 1931.

(10) Sk. galīgā lēmuma 197. apsvērumu.

(11) Saskaņā ar Likuma Nr. 2873/2000 25. pantu.

(12) Sk. lēmuma par procedūras sākšanu 4.2.3.8. iedaļu (194.–203. apsvērumu).

(13) Sk. arī spriedumu lietā C-390/06 Nuova Agricast, EU:C:2008:224, 54. punkts.

(14) Pirmoreiz Vispārējā tiesā iesniegtajā pieteikumā par galīgā lēmuma atcelšanu.

		ISSN 1977-0715
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 101

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	61. gadagājums 2018. gada 20. aprīlis

Saturs		I Leģislatīvi akti	Lappuse
		LĒMUMI
	*	Padomes Lēmums (ES) 2018/599 (2018. gada 16. aprīlis), ar kuru groza Lēmumu 2003/76/EK, ar ko nosaka pasākumus, kuri nepieciešami, lai izpildītu Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam pievienoto Protokolu par EOTK izbeigšanās finansiālajām sekām un par Ogļu un tērauda pētniecības fondu	1

	II Neleģislatīvi akti
	STARPTAUTISKI NOLĪGUMI
*	Padomes Lēmums (ES) 2018/600 (2016. gada 10. oktobris) par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Jaunzēlandi par sadarbību un savstarpējo administratīvo palīdzību muitas lietās	3
*	Padomes Lēmums (ES) 2018/601 (2018. gada 16. aprīlis) par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Jaunzēlandi par sadarbību un savstarpējo administratīvo palīdzību muitas lietās	5
	Nolīgums starp Eiropas Savienību un Jaunzēlandi par sadarbību un savstarpējo administratīvo palīdzību muitas lietās	6
	REGULAS
*	Padomes Īstenošanas regula (ES) 2018/602 (2018. gada 19. aprīlis), ar ko īsteno Padomes Regulu (ES) 2017/1509 par ierobežojošiem pasākumiem pret Korejas Tautas Demokrātisko Republiku	16
*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/603 (2018. gada 12. aprīlis) par atsevišķu preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā	18
*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/604 (2018. gada 18. aprīlis), ar ko Īstenošanas regulu (ES) 2015/2447 groza attiecībā uz procedūras noteikumiem, ar kuriem vienkāršo preču preferenciālas izcelsmes noteikšanu Savienībā, un atceļ Regulu (EEK) Nr. 3510/80 un (EK) Nr. 209/2005	22
*	Komisijas Regula (ES) 2018/605 (2018. gada 19. aprīlis), ar ko groza Regulas (EK) Nr. 1107/2009 II pielikumu, aprakstot zinātniskus kritērijus endokrīni disruptīvu īpašību noteikšanai ( 1 )	33
*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/606 (2018. gada 19. aprīlis), ar ko nosaukumam Dons (ACVN) piešķir Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/2013 99. pantā minēto aizsardzību	37
*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/607 (2018. gada 19. aprīlis), ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas, kura veikta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1036 11. panta 2. punktu, nosaka tādu galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes tērauda trošu un tauvu importam, kurš ir paplašināts, to attiecinot uz tādu tērauda trošu un tauvu importu, kuras nosūtītas no Marokas un Korejas Republikas, neatkarīgi no tā, vai to izcelsme ir šajās valstīs	40
*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/608 (2018. gada 19. aprīlis), ar ko nosaka tehniskos kritērijus kuģu aprīkojuma elektroniskajiem marķējumiem ( 1 )	64
	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/609 (2018. gada 19. aprīlis) par sausā vājpiena maksimālo iepirkšanas cenu otrajā atsevišķajā uzaicinājumā iesniegt piedāvājumus saskaņā ar konkursa procedūru, kas sākta ar Īstenošanas regulu (ES) 2018/154	68
	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/610 (2018. gada 19. aprīlis) par sausā vājpiena minimālo pārdošanas cenu deviņpadsmitajai konkursa kārtai saskaņā ar konkursa procedūru, kas sākta ar Īstenošanas regulu (ES) 2016/2080	69
	LĒMUMI
*	Padomes Lēmums (KĀDP) 2018/611 (2018. gada 19. aprīlis), ar ko groza Lēmumu (KĀDP) 2016/849 par ierobežojošiem pasākumiem pret Korejas Tautas Demokrātisko Republiku	70
*	Komisijas Lēmums (ES) 2018/612 (2016. gada 7. aprīlis) par valsts atbalstu SA.28876 – 2012/C (ex CP 202/2009), ko Grieķija īstenojusi attiecībā uz Pirejas konteineru termināla ostu (izziņots ar dokumenta numuru C(2018) 1978) ( 1 )	73


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ.