ISSN 1977-0715

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 99

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

61. gadagājums
2018. gada 19. aprīlis


Saturs

 

II   Neleģislatīvi akti

Lappuse

 

 

STARPTAUTISKI NOLĪGUMI

 

*

Grozījumi Muitas konvencijā par starptautiskajiem preču pārvadājumiem, kuros izmanto TIR karneti (1975. gada TIR konvencija)

1

 

 

REGULAS

 

*

Komisijas Regula (ES) 2018/588 (2018. gada 18. aprīlis), ar ko attiecībā uz 1-metil-2-pirolidonu groza XVII pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH) ( 1 )

3

 

*

Komisijas Regula (ES) 2018/589 (2018. gada 18. aprīlis), ar ko attiecībā uz metanolu groza XVII pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH) ( 1 )

7

 

 

LĒMUMI

 

*

Padomes Lēmums (ES) 2018/590 (2018. gada 16. aprīlis), ar ko ieceļ Reģionu komitejas locekli un locekļa aizstājēju, ko izvirzījusi Vācijas Federatīvā Republika

10

 

*

Padomes Lēmums (ES) 2018/591 (2018. gada 16. aprīlis), ar ko ieceļ Reģionu komitejas locekli, ko izvirzījusi Vācijas Federatīvā Republika

11

 

*

Padomes Lēmums (ES) 2018/592 (2018. gada 16. aprīlis), ar ko ieceļ Darba ņēmēju pārvietošanās brīvības padomdevējas komitejas locekļus un locekļu aizstājējus no Luksemburgas

12

 

*

Padomes Īstenošanas lēmums (ES) 2018/593 (2018. gada 16. aprīlis), ar ko Itālijas Republikai atļauj ieviest īpašu pasākumu, atkāpjoties no 218. un 232. panta Direktīvā 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu

14

 

*

Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2018/594 (2018. gada 13. aprīlis) par benzol-1,2,4-trikarboksilkābes 1,2 anhidrīda (trimelītskābes anhidrīds) (TMA) apzināšanu par vielu, kas rada ļoti lielas bažas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1907/2006 57. panta f) punktu (izziņots ar dokumenta numuru C(2018) 2112)  ( 1 )

16

 

 

III   Citi tiesību akti

 

 

EIROPAS EKONOMIKAS ZONA

 

*

EBTA Uzraudzības iestādes Lēmums Nr. 94/17/COL (2017. gada 31. maijs) izbeigt oficiālo izmeklēšanas procedūru saistībā ar atbrīvojuma noteikumu izbraukuma pakalpojumiem saskaņā ar 2014.–2020. gada diferencēto sociālā nodrošinājuma iemaksu shēmu (Norvēģija) [2018/595]

18

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ.

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


II Neleģislatīvi akti

STARPTAUTISKI NOLĪGUMI

19.4.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 99/1


Grozījumi Muitas konvencijā par starptautiskajiem preču pārvadājumiem, kuros izmanto TIR karneti (1975. gada TIR konvencija)

Saskaņā ar ANO depozitārija paziņojumu C.N.201.2018.TREATIES – XI.A.16 – 2018. gada 1. jūlijā stājas spēkā šādi TIR konvencijas grozījumi, un tie attiecas uz visām Līgumslēdzējām pusēm

6. pielikuma 0.8.3. paskaidrojums

Vārdu “USD 50 000” vietā lasīt “EUR 100 000”.

6. pielikuma 8.1.bis 6. paskaidrojums

Pievieno jaunu 8.1.bis 6. paskaidrojumu, kuru lasīt šādi:

“Komiteja var uzaicināt kompetentos Apvienoto Nāciju dienestus veikt papildu pārbaudi. Kā alternatīvu Komiteja var nolemt iesaistīt neatkarīgu ārējo revidentu un pilnvarot TIR Kontroles komisiju sagatavot revīzijas mandātu, pamatojoties uz revīzijas mērķi un nolūku, kā noteikusi Komiteja. Komiteja apstiprina mandātu. Par neatkarīga ārēja revidenta veikto papildu pārbaužu rezultātu tiek sastādīts ziņojums un vadības vēstule, ko iesniedz Komitejai. Šādā gadījumā finansiālās izmaksas par neatkarīgu ārējo revidentu iesaistīšanu, tostarp par ar to saistīto iepirkuma procedūru, sedz no TIR Kontroles komisijas budžeta.”

8. pielikuma 1.bis pants

Pēc esošā teksta iekļauj šādu jaunu 4., 5. un 6. punktu, kurus lasīt šādi:

“4.   Komiteja saņem un pārbauda revidētus gada finanšu pārskatus un revīzijas ziņojumu(-us), ko saskaņā ar 9. pielikuma III daļā noteiktajām saistībām, ir iesniegusi starptautiskā organizācija. Pārbaudes gaitā un tās tvērumā komiteja var pieprasīt starptautiskajai organizācijai vai neatkarīgajam ārējam revidentam sniegt papildu informāciju, paskaidrojumus vai dokumentus.

5.   Neskarot 4. punktā minētās pārbaudes, Komitejai, pamatojoties uz riska novērtējumu, ir tiesības pieprasīt papildu pārbaužu veikšanu. Komiteja pilnvaro TIR Kontroles komisiju vai uzaicina kompetento Apvienoto Nāciju dienestu veikt riska novērtējumu.

Papildu pārbaužu tvērumu nosaka Komiteja, ņemot vērā TIR Kontroles komisijas vai kompetento Apvienoto Nāciju dienestu veikto riska novērtējumu.

Visus šajā pantā minētos pārbaužu rezultātus glabā TIR Kontroles komisija un nodrošina, lai Līgumslēdzējas puses tos pienācīgi ņem vērā.

6.   Procedūras, ko ievēro, veicot papildu pārbaudes, apstiprina Komiteja.”

9. pielikuma I daļas apakšvirsraksts

Pirms “normas un nosacījumi” pievieno vārdu “minimālās”.

9. pielikuma I daļas 1. punkta pirmā rinda

Pēc vārda “šādām” iekļauj vārdu “minimālajām”.

9. pielikuma I daļas 7. punkts

Vārdu “Līgumslēdzējas puses” vietā lasīt “katra līgumslēdzēja puse”.

9. pielikuma II daļas “Atļaujas tipveida formulārs” 1. punkts

Vārda “apstiprināts” vietā lasīt “atļauts”.

9. pielikuma III daļas 2. punkts

Pēc n) apakšpunkta iekļauj jaunu o), p) un q) apakšpunktu, kurus lasīt šādi:

“o)

uztur atsevišķus dokumentus un kontus, kuros ir informācija un dokumentācija, kas attiecas uz starptautiskas galvojumu sistēmas efektīvu organizēšanu un darbību un TIR karnešu iespiešanu un sadali;

p)

nodrošina Apvienoto Nāciju Organizācijas dienestiem vai jebkurai citai pienācīgi pilnvarotai kompetentai struktūrai pilnīgu un savlaicīgu sadarbību, bet ne tikai to, dodot piekļuvi iepriekš minētajiem dokumentiem un kontiem, un jebkurā laikā atvieglojot papildu pārbaudes un revīzijas, ko tās veic Līgumslēdzēju pušu vārdā, ievērojot 8. pielikuma 1.bis panta 5. un 6. punktu.

q)

iesaista neatkarīgu ārēju revidentu to ikgadējo dokumentu un kontu revīziju veikšanā, kas minētas o) apakšpunktā. Ārējās revīzijas veic saskaņā ar starptautiskajiem revīzijas standartiem (ISA), par to rezultātu tik sastādīts revīzijas gada ziņojums un vadības vēstule, ko iesniedz Administratīvajai komitejai.”


REGULAS

19.4.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 99/3


KOMISIJAS REGULA (ES) 2018/588

(2018. gada 18. aprīlis),

ar ko attiecībā uz 1-metil-2-pirolidonu groza XVII pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (1), un jo īpaši tās 68. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Nīderlande 2013. gada 9. augustā iesniedza Eiropas Ķimikāliju aģentūrai (“Aģentūra”) dokumentāciju saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 69. panta 4. punktu (“XV pielikuma dokumentācija” (2)), kurā ierosināja ierobežot 1-metil-2-pirolidona (NMP) lietošanu. XV pielikumā minētajā dokumentācijā pierādīts, ka, lai novērstu NMP eksponēto darba ņēmēju veselības apdraudējumu, ir vajadzīga rīcība Savienības mērogā.

(2)

Nīderlande pamatoja savu bīstamības novērtējumu par NMP ar vielas ietekmi uz vairākiem cilvēka veselības parametriem. Par svarīgāko no minētajiem parametriem tika uzskatīta ontoģenēzes toksicitāte, un tā tika izmantota, lai noteiktu līmeni (atvasināto beziedarbības līmeni vai DNEL), kuru nevajadzētu pārsniegt, darba ņēmējus eksponējot NMP, to ieelpojot.

(3)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1272/2008 (3) paredzēts, ka gadījumos, kad NMP koncentrācija maisījumos ir ne mazāka kā 0,3 %, tie ir jāklasificē kā toksiski reproduktīvajai sistēmai, 1.B kategorija. Ierobežojums būtu jāpiemēro attiecībā uz šādiem maisījumiem, kā arī attiecībā uz pašu vielu.

(4)

Aģentūras Riska novērtēšanas komiteja (RAC) 2014. gada 5. jūnijā pieņēma atzinumu, kurā apstiprināts, ka svarīgākais veselības parametrs ir ontoģenēzes toksicitāte. Tomēr RAC uzskatīja, ka, lai 1-metil-2-pirolidonam aprēķinātu DNEL, būtu jāpiemēro ekspertīzes faktors, kas atšķiras no Nīderlandes piemērotā. Tā rezultātā tika iegūts līmenis, kas ir divas reizes augstāks par Nīderlandes ierosināto līmeni attiecībā uz darba ņēmēju eksponētību NMP, to ieelpojot. RAC veica arī aprēķinus, kurus Nīderlande nebija ierosinājusi, proti, RAC aprēķināja DNEL attiecībā uz darba ņēmēju eksponētību NMP, to uzņemot dermālā ceļā.

(5)

RAC apstiprināja, ka tāda kopējā eksponētība NMP, kas pārsniedz minētos divus DNEL, rada risku darba ņēmēju veselībai un ka ierosinātais ierobežojums, kura pamatā ir minētie divi DNEL, efektivitātes ziņā ir vispiemērotākais Savienības mēroga pasākums minētā riska samazināšanai.

(6)

Aģentūras Sociālekonomiskā novērtējuma komiteja (SEAC) 2014. gada 25. novembrī pieņēma atzinumu, kurā secināja, ka no sociālekonomisko ieguvumu un sociālekonomisko izmaksu viedokļa ierosinātais ierobežojums ar RAC grozījumiem ir vispiemērotākais Savienības mēroga pasākums tā riska samazināšanai, ko NMP rada darba ņēmēju veselībai.

(7)

Lai ieinteresētās personas varētu veikt vajadzīgos atbilstības pasākumus, SEAC ieteica ierobežojuma piemērošanu atlikt uz pieciem gadiem, kas ir saskaņā ar XV pielikuma dokumentācijā ierosināto periodu. SEAC uzskatīja, ka garāks atlikšanas periods būtu noderīgs stiepļu pārklājumu nozarei, ko Nīderlande identificēja kā nozari, kuru ierosinātie ierobežojumi izmaksu ziņā ietekmētu visvairāk.

(8)

Ierobežošanas procesa laikā notika apspriedes ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 76. panta 1. punkta f) apakšpunktā minēto Aģentūras Ieviešanas informācijas apmaiņas forumu, un tā ieteikumi tika ņemti vērā.

(9)

Aģentūra 2014. gada 9. decembrī iesniedza Komisijai RAC un SEAC  (4) atzinumus.

(10)

Līdzko Komisija uzzināja par atšķirību starp RAC atzinumā ierosināto DNEL attiecībā uz eksponētību NMP, to ieelpojot, un NMP indikatīvo iedarbības darbavietā limitu, kas noteikts saskaņā ar Padomes Direktīvu 98/24/EK (5), ņemot vērā Zinātniskās komitejas jautājumos par ķīmisku vielu iedarbības robežlielumiem darbavietā (SCOEL) zinātnisko atzinumu, tā lūdza RAC un SCOEL sadarboties saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 95. panta 3. punktu, lai atrisinātu šo jautājumu. Tā rezultātā 2016. gada 30. novembrīRAC ierosināja grozītu DNEL attiecībā uz darba ņēmēju eksponētību NMP, to ieelpojot.

(11)

Pamatojoties uz RAC un SEAC atzinumiem, Komisija uzskata, ka NMP ražošanas procesa un NMP izmantošanas laikā pastāv nepieļaujams risks darba ņēmēju veselībai un ka šis risks ir jānovērš ar rīcību Savienības mērogā. Ierobežojums, ar ko nosaka DNEL darba ņēmēju eksponētībai NMP gan ieelpojot, gan dermālā ceļā, ir vispiemērotākais Savienības mēroga pasākums minētā riska novēršanai. Šāds ierobežojums būtu piemērotāks nekā NMP indikatīvais iedarbības darbavietā limits, kas noteikts saskaņā ar Padomes Direktīvu 98/24/EK, šādu iemeslu dēļ: vispārējā riska apraksta pakāpe balstās uz kvantificētiem NMP beziedarbības līmeņiem, to ieelpojot vai tam iedarbojoties dermāli; ķīmiskās drošības ziņojuma saskaņošanu reģistrācijas dokumentācijā, izmantojot saskaņotus DNEL, var panākt vienīgi saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1907/2006; lai nodrošinātu, ka darba ņēmēju eksponētības līmenis NMP ir zemāks par minētajiem diviem DNEL, pakārtotajiem lietotājiem atbilstošu riska pārvaldības pasākumu un izmantošanas apstākļu ieviešanai būs tāds pats periods kā ražotājiem un importētājiem; minētie DNEL būs iekļauti drošības datu lapu atbilstošajās īpašajās sadaļās.

(12)

Tāpēc, lai novērstu tādu risku darba ņēmēju veselībai, ko rada eksponētība NMP, ierosinātais ierobežojums ir vispiemērotākais Savienības mēroga pasākums.

(13)

DNEL jāpiemēro, veicot vielas ķīmiskās drošības novērtējumu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1907/2006, lai palīdzētu noteikt pasākumus, kas jāveic, lai pārvaldītu vielas radīto risku īpašos eksponētības gadījumos. Ja ražotāji, importētāji vai pakārtotie lietotāji plāno laist tirgū NMP kā vielu tīrā veidā vai konkrētā koncentrācijā maisījumos, minētais novērtējums ķīmiskās drošības ziņojumu un drošības datu lapu veidā būtu jādara pieejams vielas lietotājiem. Ražotājiem un pakārtotajiem lietotājiem būtu jānodrošina, ka, vielu ražojot vai izmantojot tīrā veidā vai maisījumos, DNEL tiek ievēroti.

(14)

Būtu jāatvēl pietiekams laiks, kurā ieinteresētās personas varētu veikt piemērotus pasākumus ar mērķi panākt atbilstību ierosinātajam ierobežojumam, jo īpaši stiepļu pārklājumu nozarē, kurā ierobežojuma īstenošanas izmaksas būs īpaši augstas. Tāpēc, ņemot vērā SAEC ieteikumu, ierobežojuma piemērošana būtu jāatliek. Saistībā ar atlikšanas periodu būtu jāņem vērā RAC un SCOEL sadarbības radīta ierobežošanas procesa aizkavēšanās.

(15)

Tādēļ Regula (EK) Nr. 1907/2006 būtu attiecīgi jāgroza.

(16)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 133. pantu izveidotā komiteja,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 1907/2006 XVII pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2018. gada 18. aprīlī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp.

(2)  https://echa.europa.eu/documents/10162/ee4c88a9-d26f-4872-98fd-fb41646cc9e1

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Regula (EK) Nr. 1272/2008 par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu un ar ko groza un atceļ Direktīvas 67/548/EEK un 1999/45/EK un groza Regulu (EK) Nr. 1907/2006 (OV L 353, 31.12.2008., 1. lpp.).

(4)  https://echa.europa.eu/documents/10162/aa77c7c4-4026-4ab1-b032-8a73b61ca8bd.

(5)  Padomes 1998. gada 7. aprīļa Direktīva 98/24/EK par darba ņēmēju veselības un drošības aizsardzību pret risku, kas saistīts ar ķimikāliju izmantošanu darbā (četrpadsmitā atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē) (OV L 131, 5.5.1998., 11. lpp.).


PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 1907/2006 XVII pielikumā pievieno šādu jaunu ierakstu:

“71.

1-metil-2-pirolidons

(NMP)

CAS Nr. 872-50-4

EK Nr. 212-828-1

1.

Pēc 2020. gada 9. maija nedrīkst laist tirgū kā vielu tīrā veidā vai maisījumos, ja koncentrācija ir vienāda ar vai lielāka par 0,3 %, ja vien ražotāji, importētāji un pakārtotie lietotāji attiecīgajos ķīmiskās drošības ziņojumos un drošības datu lapās attiecībā uz darba ņēmēju eksponētību nav iekļāvuši atvasinātos beziedarbības līmeņus (DNEL): 14,4 mg/m3 – eksponētība ieelpojot, un 4,8 mg/kg dienā – dermāla eksponētība.

2.

Pēc 2020. gada 9. maija nedrīkst ražot vai izmantot kā vielu tīrā veidā vai maisījumos, ja koncentrācija ir vienāda ar vai lielāka par 0,3 %, ja vien ražotāji un pakārtotie lietotāji neveic atbilstošus riska pārvaldības pasākumus un nenodrošina atbilstošus izmantošanas apstākļus, lai nodrošinātu, ka darba ņēmēju eksponētības līmenis ir zemāks par 1. punktā noteiktajiem DNEL.

3.

Atkāpjoties no 1. un 2. punkta, tajos noteiktās saistības attiecībā uz laišanu tirgū izmantošanai stiepļu pārklāšanas procesā vai izmantošanai par šķīdinātāju vai reaģentu stiepļu pārklāšanas procesā piemēro no 2024. gada 9. maija.”


19.4.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 99/7


KOMISIJAS REGULA (ES) 2018/589

(2018. gada 18. aprīlis),

ar ko attiecībā uz metanolu groza XVII pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH) un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (1), un jo īpaši tās 68. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Polija saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 69. panta 4. punktu 2015. gada 16. janvārī iesniedza Eiropas Ķimikāliju aģentūrai (“Aģentūra”) dokumentāciju (2) (“XV pielikumā minētā dokumentācija”), kas vajadzīga, lai sāktu minētās regulas 69.–73. pantā izklāstīto ierobežošanas procesu. XV pielikumā minētajā dokumentācijā bija norādīts, ka vējstiklu mazgāšanas šķidrumā un denaturētā spirtā esošais metanols rada apdraudējumu cilvēka veselībai, un ierosināts aizliegt šādu produktu laišanu tirgū. XV pielikumā minētajā dokumentācijā pierādīts, ka ir vajadzīga rīcība Savienības mērogā.

(2)

XV pielikumā minētajā dokumentācijā ierosinātā ierobežojuma mērķis ir samazināt tādu gadījumu skaitu, kad, hroniskiem alkoholiķiem un dažkārt arī cilvēkiem, kuri nav alkoholiķi, kā lētu alkohola aizstājēju lietojot vējstiklu mazgāšanas šķidrumu vai denaturētu spirtu, notiek smaga saindēšanās ar metanolu. Ierobežojums varētu arī novērst saindēšanos ar metanolu pēc vējstiklu mazgāšanas šķidruma vai denaturēta spirta nejaušas norīšanas, tostarp saindēšanās gadījumus bērnu vidū. XV pielikumā minētajā dokumentācijā un sabiedriskajā apspriešanā tika ziņots par vējstiklu mazgāšanas šķidruma norīšanas izraisītu saindēšanos septiņās dalībvalstīs un par nāves gadījumiem vismaz divās dalībvalstīs.

(3)

Aģentūras Riska novērtēšanas komiteja (RAC) 2015. gada 4. decembrī pieņēma atzinumu, kurā secināts, ka vējstiklu mazgāšanas šķidrumā un denaturētā spirtā esošs metanols koncentrācijā, kas pārsniedz 0,6 masas %, rada tādu risku kā nāve, augsta toksicitāte acīs vai citas nopietnas sekas, ko rada saindēšanās ar metanolu. RAC arī ieteica, ka ierosinātais ierobežojums ir gan efektivitātes, gan īstenošanas iespēju ziņā vispiemērotākais Savienības mēroga pasākums apzināto risku novēršanai.

(4)

Aģentūras Sociālās un ekonomiskās analīzes komiteja (SEAC) 2016. gada 11. martā pieņēma atzinumu par ierosināto ierobežojumu. Attiecībā uz denaturētu spirtu XV pielikumā minētajā dokumentācijā un pēc sabiedriskās apspriešanas trūka sociālekonomisko datu, un tāpēc SEAC nevarēja novērtēt sociālekonomisko ietekmi, ko radītu denaturēta spirta iekļaušana ierosinātā ierobežojuma tvērumā. Attiecībā uz vējstiklu mazgāšanas šķidrumu SEAC uzskatīja, ka sociālekonomiskā ieguvuma un sociālekonomisko izmaksu ziņā ierosinātais ierobežojums ir vispiemērotākais Savienības mēroga pasākums apzināto risku novēršanai. Kopumā SEAC uzskatīja, ka atšķirības dalībvalstu tiesību aktos varētu izkropļot iekšējo tirgu.

(5)

Ierobežojuma izstrādes procesā notika apspriešanās ar Aģentūras Ieviešanas informācijas apmaiņas forumu, un tā ieteikumi, jo īpaši par ierosinātā ierobežojuma piemērošanu vējstiklu atkausēšanas šķidrumiem, tika ņemti vērā.

(6)

Aģentūra 2016. gada 28. aprīlī iesniedza Komisijai RAC un SEAC atzinumus (3). Pamatojoties uz minētajiem atzinumiem, Komisija secināja, ka metanola klātbūtne vējstiklu mazgāšanas šķidrumā un vējstiklu atkausēšanas šķidrumā rada nepieņemamu apdraudējumu cilvēka veselībai un ka tāpēc ir vajadzīga rīcība Savienības mērogā.

(7)

Būtu jādod pietiekami daudz laika ieinteresētajām personām, lai tās varētu veikt atbilstīgus pasākumus ierosinātā ierobežojuma piemērošanai, jo īpaši lai varētu pārdot krājumus un nodrošināt pienācīgu komunikāciju piegādes ķēdē. Ierobežojuma piemērošana tādēļ būtu jāatliek.

(8)

Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Regula (EK) Nr. 1907/2006.

(9)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1907/2006 133. pantu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 1907/2006 XVII pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2018. gada 18. aprīlī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp.

(2)  https://echa.europa.eu/documents/10162/78b0f856-3751-434b-b6bc-6d33cd630c85

(3)  https://echa.europa.eu/documents/10162/2b3f6422-ab4d-4b85-9642-ebe225070858


PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 1907/2006 XVII pielikumā pievieno šādu ierakstu:

“69.

Metanols

CAS Nr. 67-56-1

EK Nr. 200-659-6

Nedrīkst laist brīvā pārdošanā pēc 2018. gada 9. maija: vējstiklu mazgāšanas vai atkausēšanas šķidrumu koncentrācijā, kas ir 0,6 masas % vai lielāka par to.”


LĒMUMI

19.4.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 99/10


PADOMES LĒMUMS (ES) 2018/590

(2018. gada 16. aprīlis),

ar ko ieceļ Reģionu komitejas locekli un locekļa aizstājēju, ko izvirzījusi Vācijas Federatīvā Republika

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 305. pantu,

ņemot vērā Vācijas valdības priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Padome 2015. gada 26. janvārī, 2015. gada 5. februārī un 2015. gada 23. jūnijā pieņēma Lēmumus (ES) 2015/116 (1), (ES) 2015/190 (2) un (ES) 2015/994 (3), ar ko laikposmam no 2015. gada 26. janvāra līdz 2020. gada 25. janvārim ieceļ Reģionu komitejas locekļus un viņu aizstājējus.

(2)

Pēc tam, kad beidzies termiņš pilnvarojumam, uz kura pamata tika izvirzīta Birgit J. HONÉ kundze (Staatssekretärin für Europa und Regionale Landesentwicklung, Niedersächsische Staatskanzlei), ir atbrīvojusies Reģionu komitejas locekļa vieta.

(3)

Pēc Fritz JAECKEL kunga pilnvaru termiņa beigām ir atbrīvojusies Reģionu komitejas locekļa aizstājēja vieta,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo uz atlikušo pilnvaru laiku, proti, līdz 2020. gada 25. janvārim, Reģionu komitejā tiek iecelti:

a)

par locekli:

Birgit J. HONÉ kundze, Ministerin für Bundes- und Europaangelegenheiten und Regionale Entwicklung (Niedersachsen) (pilnvarojuma maiņa);

un

b)

par locekļa aizstājēju:

Clemens LAMMERSKITTEN kungs, Mitglied des Niedersächsischen Landtags.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Luksemburgā, 2018. gada 16. aprīlī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

R. PORODZANOV


(1)  Padomes Lēmums (ES) 2015/116 (2015. gada 26. janvāris), ar ko laikposmam no 2015. gada 26. janvāra līdz 2020. gada 25. janvārim ieceļ amatā Reģionu komitejas locekļus un viņu aizstājējus (OV L 20, 27.1.2015., 42. lpp.).

(2)  Padomes Lēmums (ES) 2015/190 (2015. gada 5. februāris), ar ko laikposmam no 2015. gada 26. janvāra līdz 2020. gada 25. janvārim ieceļ amatā Reģionu komitejas locekļus un to aizstājējus (OV L 31, 7.2.2015., 25. lpp.).

(3)  Padomes Lēmums (ES) 2015/994 (2015. gada 23. jūnijs), ar ko laikposmam no 2015. gada 26. janvāra līdz 2020. gada 25. janvārim ieceļ amatā Reģionu komitejas locekļus un to aizstājējus (OV L 159, 25.6.2015., 70. lpp.).


19.4.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 99/11


PADOMES LĒMUMS (ES) 2018/591

(2018. gada 16. aprīlis),

ar ko ieceļ Reģionu komitejas locekli, ko izvirzījusi Vācijas Federatīvā Republika

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 305. pantu,

ņemot vērā Vācijas valdības priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Padome 2015. gada 26. janvārī, 2015. gada 5. februārī un 2015. gada 23. jūnijā pieņēma Lēmumus (ES) 2015/116 (1), (ES) 2015/190 (2) un (ES) 2015/994 (3), ar ko laikposmam no 2015. gada 26. janvāra līdz 2020. gada 25. janvārim ieceļ Reģionu komitejas locekļus un viņu aizstājējus. 2016. gada 4. martā ar Padomes Lēmumu (ES) 2016/333 (4) Dagmar MÜHLENFIELD kundzi locekļa amatā aizstāja Joachim WOLBERGS kungs.

(2)

Pēc Joachim WOLBERGS kunga pilnvaru termiņa beigām ir atbrīvojusies Reģionu komitejas locekļa vieta,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo uz atlikušo pilnvaru laiku, proti, līdz 2020. gada 25. janvārim, Reģionu komitejā par locekli tiek iecelts:

Dr. Peter KURZ, Oberbürgermeister der Stadt Mannheim.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Luksemburgā, 2018. gada 16. aprīlī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

R. PORODZANOV


(1)  Padomes Lēmums (ES) 2015/116 (2015. gada 26. janvāris), ar ko laikposmam no 2015. gada 26. janvāra līdz 2020. gada 25. janvārim ieceļ amatā Reģionu komitejas locekļus un viņu aizstājējus (OV L 20, 27.1.2015., 42. lpp.).

(2)  Padomes Lēmums (ES) 2015/190 (2015. gada 5. februāris), ar ko laikposmam no 2015. gada 26. janvāra līdz 2020. gada 25. janvārim ieceļ amatā Reģionu komitejas locekļus un to aizstājējus (OV L 31, 7.2.2015., 25. lpp.).

(3)  Padomes Lēmums (ES) 2015/994 (2015. gada 23. jūnijs), ar ko laikposmam no 2015. gada 26. janvāra līdz 2020. gada 25. janvārim ieceļ amatā Reģionu komitejas locekļus un to aizstājējus (OV L 159, 25.6.2015., 70. lpp.).

(4)  Padomes Lēmums (ES) 2016/333 (2016. gada 4. marts), ar ko ieceļ Reģionu komitejas locekli, ko izvirzījusi Vācijas Federatīvā Republika (OV L 62, 9.3.2016., 16. lpp.).


19.4.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 99/12


PADOMES LĒMUMS (ES) 2018/592

(2018. gada 16. aprīlis),

ar ko ieceļ Darba ņēmēju pārvietošanās brīvības padomdevējas komitejas locekļus un locekļu aizstājējus no Luksemburgas

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 492/2011 (2011. gada 5. aprīlis) par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos Savienībā (1) un jo īpaši tās 23. un 24. pantu,

ņemot vērā kandidātu sarakstus, ko Padomei iesniegusi Luksemburgas valdība,

tā kā:

(1)

Padome ar 2016. gada 20. septembra lēmumu (2) ir iecēlusi Darba ņēmēju pārvietošanās brīvības padomdevējas komitejas locekļus un locekļu aizstājējus uz laiku no 2016. gada 25. septembra līdz 2018. gada 24. septembrim.

(2)

Luksemburgas valdība ir izvirzījusi kandidatūras vairākām aizpildāmām amata vietām,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo par Darba ņēmēju pārvietošanās brīvības padomdevējas komitejas locekļiem un locekļu aizstājējiem uz laiku līdz 2018. gada 24. septembrim ieceļ šādas personas:

I.

VALDĪBU PĀRSTĀVJI

Valsts

Locekļi

Locekļu aizstājēji

Luksemburga

Tom GOEDERS kungs

Laurent PEUSCH kungs

Jonathan PEREIRA NEVES kungs

II.

ARODBIEDRĪBU PĀRSTĀVJI

Valsts

Locekļi

Locekļu aizstājēji

Luksemburga

Carlos PEREIRA kungs

Paul DE ARAUJO kungs

Eduardo DIAS kungs

III.

DARBA DEVĒJU ORGANIZĀCIJU PĀRSTĀVJI

Valsts

Locekļi

Locekļu aizstājēji

Luksemburga

Patricia HEMMEN kundze

François ENGELS kungs

Héloise ANTOINE kundze

2. pants

Vēl neizraudzītos locekļus un locekļu aizstājējus Padome iecels vēlāk.

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Luksemburgā, 2018. gada 16. aprīlī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

R. PORODZANOV


(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 492/2011 (2011. gada 5. aprīlis) par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos Savienībā (OV L 141, 27.5.2011., 1. lpp.).

(2)  Padomes Lēmums (2016. gada 20. septembris), ar ko ieceļ Darba ņēmēju pārvietošanās brīvības padomdevējas komitejas locekļus un viņu aizstājējus (OV C 348, 23.9.2016., 3. lpp.).


19.4.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 99/14


PADOMES ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2018/593

(2018. gada 16. aprīlis),

ar ko Itālijas Republikai atļauj ieviest īpašu pasākumu, atkāpjoties no 218. un 232. panta Direktīvā 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes Direktīvu 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (1) un jo īpaši tās 395. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Itālijas Republika ar vēstuli, kas Komisijā reģistrēta 2017. gada 27. septembrī, lūdza atļauju ieviest īpašu pasākumu, atkāpjoties no Direktīvas 2006/112/EK 218. un 232. panta, un ieviest obligātu elektronisko rēķinu sagatavošanu visiem nodokļa maksātājiem, kuri veic uzņēmējdarbību Itālijas teritorijā, izņemot tos nodokļa maksātājus, uz kuriem attiecas mazo uzņēmumu atbrīvojums, kā noteikts minētās direktīvas 282. pantā, un pārsūtīt šos rēķinus, izmantojot sistēmu Sistema di Interscambio (“SdI”), ko pārvalda Itālijas Ieņēmumu aģentūra..

(2)

Saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 395. panta 2. punktu Komisija informēja pārējās dalībvalstis par Itālijas lūgumu 2017. gada 3. novembra vēstulē un 2017. gada 6. novembra vēstulē. Komisija 2017. gada 7. novembra vēstulē paziņoja Itālijai, ka tās rīcībā ir visa informācija, kas vajadzīga lūguma izvērtēšanai.

(3)

Itālija apgalvo, ka obligātā elektronisko rēķinu sagatavošana, iesniedzot rēķinus ar SdI starpniecību, ļautu Itālijas nodokļu administrācijai iegūt reāllaika informāciju, ko satur tirgotāju izsniegtie un saņemtie rēķini. Nodokļu iestādes tādējādi varētu savlaicīgi un automātiski pārbaudīt, vai deklarētais PVN atbilst samaksātajam.

(4)

Itālija uzskata, ka vispārēja elektronisko rēķinu sagatavošanas pienākuma ieviešana palīdzētu apkarot krāpšanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, veicinātu digitalizācijas centienus un vienkāršotu nodokļu iekasēšanu.

(5)

Itālija apgalvo, ka jau ir radīts pamats obligātās elektronisko rēķinu sagatavošanas ieviešanai, pamatojoties uz esošās SdI sistēmas fakultatīvo izmantošanu, nodrošinot vienmērīgu pāreju uz elektronisko rēķinu sagatavošanu un vienlaikus ierobežojot īpašā pasākuma ietekmi uz nodokļa maksātājiem.

(6)

Ņemot vērā īpašā pasākuma plašo darbības jomu un jaunumu, ir svarīgi izvērtēt, kā īpašais pasākums ietekmēs krāpšanas PVN jomā, izvairīšanos no nodokļa maksāšanas apkarošanu un nodokļa maksātājus. Tāpēc, ja Itālija uzskatītu par vajadzīgu pagarināt īpašo pasākumu, tai kopā ar pagarinājuma lūgumu Komisijai būtu jāiesniedz ziņojums, kurā iekļauts īpašā pasākuma efektivitātes novērtējums krāpšanas PVN jomā un izvairīšanās no nodokļa maksāšanas apkarošanā un nodokļa iekasēšanas vienkāršošanā.

(7)

Minētajam īpašajam pasākumam nebūtu jāietekmē klienta tiesības saņemt rēķinus uz papīra Kopienas iekšējo darījumu gadījumā.

(8)

Īpašajam pasākumam vajadzētu būt ierobežotam laikā, kas ļautu novērtēt, vai īpašais pasākums ir piemērots un efektīvs, ņemot vērā tā mērķus.

(9)

Īpašais pasākums ir samērīgs ar izvirzītajiem mērķiem tāpēc, ka tas ir ierobežots laikā un tā darbības joma ir ierobežota, jo tas neattiecas uz nodokļa maksātājiem, kuri izmanto Direktīvas 2006/112/EK 282. pantā minēto mazo uzņēmumu atbrīvojumu. Turklāt īpašais pasākums nerada risku krāpšanai novirzītis uz citām nozarēm vai citām dalībvalstīm.

(10)

Īpašajam pasākumam nebūs negatīvas ietekmes uz kopējiem galapatēriņa posmā iekasētajiem nodokļa ieņēmumiem, un tam nebūs nelabvēlīgas ietekmes uz Savienības pašu resursiem, ko veido PVN,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Atkāpjoties no Direktīvas 2006/112/EK 218. panta, Itālijai tiek atļauts pieņemt tikai rēķinus dokumentu vai paziņojumu veidā elektroniskā formātā, ja tos izdevuši nodokļa maksātāji, kuri veic uzņēmējdarbību Itālijas teritorijā, izņemot tos nodokļa maksātājus, uz kuriem attiecas Direktīvas 2006/112/EK 282. pantā minētais atbrīvojums maziem uzņēmumiem.

2. pants

Atkāpjoties no Direktīvas 2006/112/EK 232. panta, Itālijai tiek atļauts noteikt, ka elektroniskiem rēķiniem, kurus izdevuši nodokļa maksātāji, kuri veic uzņēmējdarbību Itālijas teritorijā, nav vajadzīga adresāta piekrišana, izņemot, ja šos rēķinus ir izdevuši nodokļa maksātāji, uz kuriem attiecas Direktīvas 2006/112/EK 282. pantā minētais atbrīvojumus maziem uzņēmumiem.

3. pants

Itālija paziņo Komisijai par valsts pasākumiem, ar kuriem ievieš 1. un 2. pantā minētās atkāpes.

4. pants

Šo lēmumu piemēro no 2018. gada 1. jūlija līdz 2021. gada 31. decembrim.

Ja Itālija uzskata par vajadzīgu pagarināt 1. un 2. pantā minētās atkāpes, tā kopā ar pagarinājuma lūgumu Komisijai iesniedz ziņojumu, kurā novērtēta 3. pantā minēto valsts pasākumu efektivitāte krāpšanas PVN jomā un izvairīšanās no nodokļa maksāšanas apkarošanā un nodokļa iekasēšanas vienkāršošanā. Minētajā ziņojumā arī izvērtē minēto pasākumu ietekmi uz nodokļa maksātājiem, jo īpaši to, vai minētie pasākumi palielina to administratīvo slogu un izmaksas.

5. pants

Šis lēmums ir adresēts Itālijas Republikai.

Luksemburgā, 2018. gada 16. aprīlī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

R. PORODZANOV


(1)  OV L 347, 11.12.2006., 1. lpp.


19.4.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 99/16


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2018/594

(2018. gada 13. aprīlis)

par benzol-1,2,4-trikarboksilkābes 1,2 anhidrīda (trimelītskābes anhidrīds) (TMA) apzināšanu par vielu, kas rada ļoti lielas bažas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1907/2006 57. panta f) punktu

(izziņots ar dokumenta numuru C(2018) 2112)

(Autentisks ir tikai teksts angļu valodā)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (1), un jo īpaši tās 59. panta 9. punktu

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 59. panta 3. punktu Nīderlande 2016. gada 8. augustā iesniedza Eiropas Ķimikāliju aģentūrai (“Aģentūra”) dokumentāciju, kas sagatavota saskaņā ar minētās regulas XV pielikumu (turpmāk “XV pielikuma dokumentācija”), lai apzinātu benzol-1,2,4-trikarboksilkābes 1,2 anhidrīdu (trimelītskābes anhidrīds) (TMA) (EK Nr. 209–008–0, CAS Nr. 552–30–7) par vielu, kas rada ļoti lielas bažas, jo tā atbilst Regulas (EK) Nr. 1907/2006 57. panta f) punktā noteiktajam kritērijam. Saskaņā ar XV pielikuma dokumentāciju pastāv zinātniskas liecības par iespējamu nopietnu ietekmi uz cilvēku veselību TMA sensibilizējošās iedarbības dēļ uz elpceļiem, kas izraisa tādas pašas bažas, kā citas Regulas (EK) Nr. 1907/2006 57. panta a) līdz e) punktā uzskaitītās vielas.

(2)

2016. gada 15. decembrī Aģentūras dalībvalstu komiteja (MSC) pieņēma atzinumu (2) par XV pielikuma dokumentāciju. Lai gan lielākā daļa MSC locekļu uzskatīja, ka TMA atbilst nosacījumiem, lai apzinātu to par vielu, kas rada ļoti lielas bažas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 57. panta f) punktu, MSC nepanāca vienprātīgu vienošanos. Trīs locekļi atturējās. Trīs locekļi uzskatīja, ka nepietiek zinātnisku liecību par TMA iespējamu nopietnu ietekmi uz cilvēku veselību, kas izraisa tādas pašas bažas, kā citas Regulas (EK) Nr. 1907/2006 57. panta a) līdz e) punktā uzskaitītās vielas. Minētie trīs locekļi pauda šaubas par TMA ietekmes uz veselību veidu, smagumu, neatgriezeniskumu, kavēšanos, ar ietekmi saistītajām sociālajām bažām un to, ka nav iespējams noteikt drošu TMA ekspozīcijas līmeni.

(3)

2017. gada 17. janvārī atbilstoši Regulas (EK) Nr. 1907/2006 59. panta 9. punktam Aģentūra nodeva MSC atzinumu Komisijai lēmuma pieņemšanai par TMA apzināšanu, pamatojoties uz minētās regulas 57. panta f) punktu.

(4)

Komisija norāda, ka atbilstoši MSC vairākuma viedoklim iesniegtie un apspriestie XV pielikuma dokumentācijas dati liecina, ka TMA izraisa nopietnus un nepārejošus plaušu darbības bojājumus, ja ekspozīcija ir ilgstoša un bez iejaukšanās. Ziņotie nelabvēlīgās ietekmes gadījumi aptver plašu problēmu klāstu no darbā iegūta rinokonjunktivīta un astmas līdz smagām slimībām, piemēram, plaušu slimības anēmijas sindromam, alerģiskajam laringītam un alerģiskam alveolītam. Dažas sekas ir tik smagas, ka cilvēki bija spiesti aiziet no darba. Visnopietnākajos gadījumos var būt vajadzīga ilgstoša ārstēšana.

(5)

Komisija norāda, ka, lai gan konkrētas TMA sekas ir atgriezeniskas, ja ekspozīcija tiek pārtraukta, tomēr pirmā sensibilizācijas fāze (indukcija) ir neatgriezeniska. Turklāt, izmantojot pieejamos datus par cilvēkiem, nav iespējams noteikt TMA koncentrācijas līmeni, nesasniedzot kuru sensibilizācija nenotiek. Turklāt šķiet, ka nopietnai ietekmei ir zināma nobīde laikā. Neatgriezenisko seku iespējama iestāšanās pirms veselības problēmas konstatēšanas ir atzīta tādu citu vielu (3) apzināšanā, kas rada ļoti lielas bažas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 57. panta f) punktu elpceļus sensibilizējošo īpašību dēļ, un apstiprināta ar Eiropas judikatūru (4).

(6)

Komisija norāda, ka darba ņēmējus, kuri tikuši sensibilizēti iepriekš, var pārcelt tikai uz uzdevumiem ar TMA nulles iedarbību, lai novērstu tādas nopietnas kaitīgas ietekmes atkārtošanos, kas rada sabiedrības bažas un ietekmē sensibilizētu darba ņēmēju dzīves kvalitāti.

(7)

Tāpēc Komisija uzskata, ka atbilstoši MSC vairākuma viedoklim bažas, ko rada TMA, ir vienādas ar bažām, ko rada Regulas (EK) Nr. 1907/2006 57. panta a) līdz e) punktā uzskaitītās vielas, un tādēļ TMA, būtu jāapzina par vielu, kas rada ļoti lielas bažas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 57. panta f) punktu elpceļus sensibilizējošo īpašību dēļ.

(8)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 133. pantu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

1.   Benzol-1,2,4-trikarboksilkābes 1,2 anhidrīdu (trimelītskābes anhidrīds) (TMA) (EK Nr. 209–008–0, CAS Nr. 552–30–7) apzina par vielu, kas rada ļoti lielas bažas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 57. panta f) punktu elpceļus sensibilizējošo īpašību dēļ.

2.   Šā panta 1. punktā minēto vielu iekļauj Regulas (EK) Nr. 1907/2006 59. panta 1. punktā minētajā tādu vielu sarakstā, ko ar laiku iekļaut pielikumā, ar šādu “Pamatojumu iekļaušanai”: “Elpošanas orgānus sensibilizējošas īpašības (57. panta f) punkts) – cilvēku veselība”.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts Eiropas Ķimikāliju aģentūrai.

Briselē, 2018. gada 13. aprīlī

Komisijas vārdā –

Komisijas locekle

Elżbieta BIEŃKOWSKA


(1)  OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp.

(2)  http://echa.europa.eu/role-of-the-member-state-committee-in-the-authorisation-process/svhc-opinions-of-the-member-state-committee.

(3)  Dalībvalstu komitejas vienošanās par diazēn-1,2-dikarboksamīda [C,C-azodi(formamīds)] apzināšanu par vielu, kas rada ļoti lielas bažas, https://echa.europa.eu/documents/10162/5b3971ca-7683-414b-b7df-085744c5b327;

Dalībvalstu komitejas vienošanās par heksahidrometilftalāla anhidrīda, heksahidro-4-metilftalāla anhidrīda, heksahidro-1-metilftalāla anhidrīda, heksahidro-3-metilftalāla anhidrīda apzināšanu par vielām, kas rada ļoti lielas bažas, https://echa.europa.eu/documents/10162/ab858db8-5467-429c-a94d-2e563f523d01;

Dalībvalstu komitejas vienošanās par cikloheksāna-1,2-dikarboksila anhidrīda, cis-cikloheksāna-1,2-dikarboksila anhidrīda, transcikloheksāna-1,2-dikarboksila anhidrīda apzināšanu par vielām, kas rada ļoti lielas bažas, https://echa.europa.eu/documents/10162/8a707077-bf1c-462d-bf25-dd58ffa14cf8.

(4)  Vispārējās tiesas 2015. gada 30. aprīļa spriedums – lietā Polynt SpA un Sitre Srl pret Eiropas Ķimikāliju aģentūru (ECHA), T-134/13, ECLI:EU:T:2015:254, un Vispārējās tiesas 2015. gada 30. aprīļa spriedums lietā Hitachi Chemical Europe GmbH u.c. pret Eiropas Ķimikāliju aģentūru (ECHA), T-135/13, ECLI:EU:T:2015:253.


III Citi tiesību akti

EIROPAS EKONOMIKAS ZONA

19.4.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 99/18


EBTA UZRAUDZĪBAS IESTĀDES LĒMUMS

Nr. 94/17/COL

(2017. gada 31. maijs)

izbeigt oficiālo izmeklēšanas procedūru saistībā ar atbrīvojuma noteikumu izbraukuma pakalpojumiem saskaņā ar 2014.–2020. gada diferencēto sociālā nodrošinājuma iemaksu shēmu (Norvēģija) [2018/595]

EBTA UZRAUDZĪBAS IESTĀDE (“Iestāde”),

ņemot vērā:

Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu (“EEZ līgums”), jo īpaši tā 61. un 62. pantu,

EEZ līguma 26. protokolu,

Nolīgumu starp EBTA valstīm par Uzraudzības iestādes un Tiesas izveidi (“Uzraudzības iestādes un Tiesas nolīgums”), jo īpaši tā 24. pantu,

Uzraudzības iestādes un Tiesas nolīguma 3. protokolu (“3. protokols”), jo īpaši tā II daļas 7. panta 3. punktu,

tā kā:

I.   FAKTI

1.   Procedūra

(1)

Norvēģijas iestādes, ievērojot 3. protokola I daļas 1. panta 3. punktu, 2014. gada 13. marta vēstulē (1) informēja par 2014.–2020. gada shēmu, kas paredz diferencētas sociālā nodrošinājuma iemaksas. Pamatojoties uz minēto paziņojumu un vēlāk iesniegto informāciju (2), Iestāde ar 2014. gada 18. jūnija Lēmumu Nr. 225/14/COL apstiprināja paziņoto atbalsta shēmu.

(2)

EBTA Tiesa ar 2015. gada 23. septembra spriedumu lietā E-23/14 Kimek Offshore AS pret ESA (3) daļēji atcēla Iestādes lēmumu.

(3)

Iestāde 2015. gada 15. oktobra vēstulē (4) pieprasīja informāciju no Norvēģijas iestādēm. Norvēģijas iestādes atbildi sniedza 2015. gada 6. novembra vēstulē (5).

(4)

Ar 2015. gada 9. decembra Lēmumu Nr. 489/15/COL Iestāde sāka oficiālo izmeklēšanas procedūru. Norvēģijas iestādes uz Iestādes lēmumu atbildēja 2016. gada 13. janvāra vēstulē (6).

(5)

Lēmums par oficiālās izmeklēšanas procedūras sākšanu 2016. gada 30. jūnijā tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un tā EEZ papildinājumā (7). Līdz 2016. gada 30. jūlijam, kad beidzās piezīmju iesniegšanas termiņš, Iestāde saņēma piezīmes no divām ieinteresētajām personām – Kimek Offshore AS (2016. gada 12. maija vēstule (8)) un NHO Finnmark (2016. gada 4. jūlija vēstule (9)). Ar 2016. gada 2. augusta vēstuli (10) Iestāde pārsūtīja piezīmes Norvēģijas iestādēm, kurām tika nodrošināta iespēja sniegt atbildi. Norvēģijas iestādes atbildēja 2016. gada 5. septembra vēstulē (11).

2.   Oficiālās izmeklēšanas procedūras tvērums

(6)

Savā spriedumā EBTA Tiesa daļēji atcēla Iestādes lēmumu, ar kuru tika atļauta 2014.–2020. gada reģionāli diferencētu sociālā nodrošinājuma iemaksu shēma. Atbalsta shēma kopumā oficiālās izmeklēšanas procedūras laikā nav bijusi pakļauta atkārtotai Iestādes pārbaudei. Izmeklēšanā ir tikusi skatīta tikai tā shēmas daļa (atbrīvojuma noteikums izbraukuma pakalpojumiem), attiecībā uz kuru tika atcelta Iestādes atļauja.

(7)

Tomēr, tā kā noteikums par izbraukuma pakalpojumiem ir atbrīvojums no diferencēto sociālā nodrošinājuma iemaksu shēmas noteikumiem, Iestāde pilnīguma labad uzskata, ka ilustratīvā nolūkā pirms iepazīstināšanas ar Norvēģijas uzņēmumu reģistrācijas noteikumiem un atbrīvojuma noteikumu izbraukuma pakalpojumiem ir jāsniedz pārskats par pašas atbalsta shēmas mērķi un juridisko pamatu.

3.   Shēmas pārskats

3.1.   Mērķis

(8)

Diferencēto sociālā nodrošinājuma iemaksu shēmas mērķis ir samazināt vai novērst apdzīvotības sarukšanu vismazāk apdzīvotajos Norvēģijas reģionos, veicinot nodarbinātību šajos reģionos. Piemērojot darbības atbalsta shēmu, minētā mērķa sasniegšanas nolūkā nodarbinātības izmaksas tiek kompensētas, dažos ģeogrāfiskajos apgabalos samazinot sociālā nodrošinājuma iemaksu likmes. Parasti atbalsta intensitāte atšķiras atkarībā no ģeogrāfiskā apgabala, kurā attiecīgā uzņēmējdarbības vienība ir reģistrēta. Reģistrācijas noteikumi konkrētāk izskaidroti tālāk.

3.2.   Valsts līmeņa juridiskais pamats

(9)

Šīs shēmas valsts līmeņa juridiskais pamats ir Valsts apdrošināšanas likuma (12) 23.-2. iedaļa. Attiecīgajos noteikumos paredzēts darba devēja vispārējais pienākums veikt sociālā nodrošinājuma iemaksas, kas aprēķinātas, pamatojoties uz darba ņēmējam izmaksāto bruto algu. Saskaņā ar minētās iedaļas 12. punktu Norvēģijas parlaments var noteikt reģionāli diferencētas likmes, kā arī īpašus noteikumus attiecībā uz noteiktu nozaru uzņēmumiem. Tādēļ shēmas valsts līmeņa juridiskais pamats ir Valsts apdrošināšanas likums kopā ar Norvēģijas parlamenta ikgadējiem lēmumiem (13).

3.3.   Reģistrācijas noteikumi

(10)

Atbilstība atbalstam saskaņā ar shēmu ir atkarīga no tā, vai uzņēmums ir reģistrēts atbalstāmajā apgabalā. Galvenais shēmas noteikums paredz, ka atbalsta intensitāte atšķiras atkarībā no ģeogrāfiskā apgabala, kurā uzņēmums ir reģistrēts.

(11)

Norvēģijas tiesību aktos uzņēmumiem ir noteikts pienākums reģistrēt apakšvienības katrai atsevišķi veiktajai saimnieciskajai darbībai (14). Ja uzņēmums veic atšķirīgas saimnieciskās darbības, tam jāreģistrē atsevišķas apakšvienības. Atsevišķas apakšvienības ir jāreģistrē arī tad, ja darbība tiek veikta dažādās ģeogrāfiskajās vietās.

(12)

Kā norāda Norvēģijas iestādes, “atsevišķi veiktas saimnieciskās darbības” kritērijs tiek izpildīts, ja vismaz viens no darbiniekiem mātesuzņēmuma uzdevumā strādā atsevišķā apgabalā un uzņēmumu tur ir iespējams apmeklēt. Katrai apakšvienībai ir savs diferencēto sociālā nodrošinājuma iemaksu aprēķināšanas pamats atkarībā no tās reģistrētās atrašanās vietas. Šādā veidā uzņēmums, kas reģistrēts ārpus saskaņā ar shēmu atbalstāmā apgabala, būs atbilstīgs atbalsta saņemšanai tad, ja tā saimnieciskā darbība tiek veikta apakšvienībā, kas atrodas atbalstāmajā apgabalā.

3.4.   Izbraukuma pakalpojumi – novērtējamais pasākums

(13)

Atkāpjoties no galvenā reģistrācijas noteikuma, shēma attiecas arī uz ārpus atbalstāmā apgabala reģistrētiem uzņēmumiem, kuru darbinieki tiek algoti darbam atbalstāmajā apgabalā vai kuru darbinieki ir iesaistīti mobila rakstura darbībās atbalstāmajā apgabalā. Šajā lēmumā šādās situācijās veiktais darbs tiek apzīmēts kā “izbraukuma pakalpojumi”. Šis ir šajā konkrētajā lēmumā novērtējamais atbrīvojuma noteikums. Šajā lēmumā minētais noteikums tiek dēvēts par “atbrīvojuma noteikumu”. Atbrīvojuma noteikuma juridiskais pamats valsts līmenī ir noteikts 1. iedaļas 4. punktā Norvēģijas parlamenta 2013. gada 5. decembra Lēmumā Nr. 1482 par 2014. gada nodokļu likmju noteikšanu utt. saskaņā ar Valsts apdrošināšanas likumu.

(14)

Atbrīvojums piemērojams tikai tad, ja darbinieks atbalstāmajā apgabalā pavada pusi vai vairāk no nostrādāto darbdienu skaita. Samazinātā likme turklāt ir piemērojama tikai attiecībā uz to darba daļu, kas ir veikta šajā apgabalā. Pamatnoteikums ir tāds, ka nodokļu reģistrācijas periods ir viens kalendāra mēnesis. Sociālā nodrošinājuma iemaksas aprēķina, pamatojoties uz likmi, ko piemēro zonā, par kuru uzskatāms, ka darba devējs tajā veic saimniecisko darbību.

(15)

Tas nozīmē, ka, piemēram, ja Oslo reģistrēta uzņēmuma darbinieks (Oslo atrodas 1. zonā, kas ir neatbalstāma zona un kurā tādēļ piemēro 14,1 % standarta likmi) 60 % no sava viena kalendārā mēneša darba veic Vardē (Vardø) (kas atrodas 5. zonā, kur piemērojamā likme ir 0 %), bet pārējo – Oslo, uzņēmumam būs tiesības uz nulles likmes piemērošanu darba samaksai par Vardē veikto darbu, bet ne par Oslo veikto darbu.

4.   EBTA Tiesas spriedums

(16)

EBTA Tiesa atcēla Iestādes Lēmumu Nr. 225/14/COL, ciktāl ar to tika izbeigta sākotnējā izmeklēšana attiecībā uz atbalsta pasākumu, kas paredzēts 1. iedaļas 4. punktā Norvēģijas parlamenta 2013. gada 5. decembra Lēmumā Nr. 1482 par 2014. gada nodokļu likmju noteikšanu utt. saskaņā ar Valsts apdrošināšanas likumu.

(17)

EBTA Tiesa secināja (15), ka Iestāde nav izvērtējusi apstākļus un to sekas saistībā ar 1. iedaļas 4. punktā paredzētā noteikuma saderību ar EEZ līguma darbību EEZ līguma 61. panta 3. punkta nozīmē, jo īpaši attiecībā uz atbrīvojuma noteikuma ietekmi uz konkurenci un tirdzniecību un tā saderību ar Iestādes Reģionālā atbalsta pamatnostādņu 2014.–2020. gadam (“RAP”) (16) 16. punktu. Šāds specifisks novērtējums, kā norādījusi Tiesa, ir būtisks paziņotās shēmas novērtēšanai Iestādē.

(18)

1. iedaļas 4. punkts ir formulēts tā, lai atspoguļotu atbrīvojuma noteikumu (uz kuru attiecas šis lēmums) ar attiecīgu apiešanas novēršanas pasākumu, kurš izstrādāts, lai novērstu, ka uzņēmumi pieprasa atbalstu saskaņā ar shēmu, jo vienkārši ir reģistrējuši saimniecisko darbību apgabalā ar zemāku sociālā nodrošinājuma iemaksu likmi un pēc tam veikuši izbraukuma darbības vai nosūtījuši darbiniekus veikt darbu apgabalā ar augstāku likmi. Apiešanas novēršanas pasākumam nav piemērojama šī procedūra (17).

5.   Norvēģijas iestāžu piezīmes par Lēmumu Nr. 489/15/COL

(19)

Atbildē par Iestādes sākto oficiālo izmeklēšanas procedūru (18) Norvēģijas iestādes ir precizējušas savu nostāju, ka saskaņā ar sociālā nodrošinājuma iemaksu sistēmu piemērojamā likme jau pirms 2007. gada ir bijusi balstīta uz to, kurā vietā darba devējs veic savu saimniecisko darbību. Šis noteikums ir balstīts uz fundamentālo pieņēmumu, ka atbalsts pienākas tikai uzņēmumiem, kuri veic saimniecisko darbību atbalstāmajā apgabalā, un tikai tiktāl, cik tie sniedz saimnieciskos pakalpojumus šajā apgabalā. Reģistrācijai nav izšķirošas nozīmes.

(20)

Atbalsts, kas tiek piešķirts, pamatojoties uz diferencēto sociālā nodrošinājuma iemaksu shēmu, katru gadu ir apmēram NOK 6,85 miljardi (19). Balstoties uz datiem par 2015. gada pirmajiem astoņiem mēnešiem, Norvēģijas iestādes ir iesniegušas atbrīvojuma noteikuma aplēsto ietekmi dažādām zonām par 2015. gadu kopumā. 1., 2., 3., 4. un 4.a zonas aprakstu skatīt Lēmuma Nr. 225/14/COL 25. punktā. 1. zonā ietilpst Norvēģijas centrālie apgabali, kā arī visas teritorijas ārpus Norvēģijas. 1. zonā veiktās darbības nevar tikt atbalstītas shēmas ietvaros. Arī 1.a zonā veikto darbību atbalsts saskaņā ar shēmu ir nepieļaujams. Tomēr 1.a zonā Norvēģijas iestādes ir izveidojušas samazinātu sociālā nodrošinājuma iemaksu likmju sistēmu. Šo samazinājumu piešķir kā de minimis atbalstu. Pasākumi, kas atbilst de minimis regulas (20) nosacījumiem, nav atbalsts EEZ līguma 61. panta nozīmē.

Tabula

Aplēses par 2015. gadā, pamatojoties uz atbrīvojuma noteikuma piemērošanu, piešķirto atbalstu uzņēmumiem, kuri reģistrēti atbalsta shēmā noteiktajās zonās

Zona

Miljoni NOK

1.

240

1.a

38

2.

9

3.

1

4.

1

4.a

10

Kopā

300

(21)

Norvēģijas iestādes ir paskaidrojušas, ka rādītāji var būtiski atšķirties atkarībā no izbraukuma pakalpojumu būtības. Lielos būvniecības projektos parasti tiek izmantoti izbraukuma pakalpojumi, tādējādi tie palielina izbraukuma pakalpojumu izmantošanu. Turklāt uzņēmumi, kas veic būtiskas darbības atbalstāmajās zonās, var reorganizēt savu darbību, izveidojot apakšvienības attiecīgajā zonā. Tas ietekmēs arī aplēsto atbrīvojuma noteikuma ietekmi. Visbeidzot, Norvēģijas iestādes norāda uz pozitīvo netiešo ietekmi, kādu darbības pieaugums būvniecības nozarē atstāj uz nodarbinātību atbalstāmajās zonās citās nozarēs.

(22)

Atbrīvojuma noteikums ļauj atbalstāmo zonu uzņēmumiem iegūt darbaspēku par zemākām izmaksām. Bez tā atbalstāmo apgabalu uzņēmumiem būtu grūtāk piesaistīt specializētu darbaspēku. Turklāt specializēts darbaspēks ar izbraukuma pakalpojumu starpniecību var veicināt vietējo uzņēmumu zināšanu un prasmju pieaugumu. Šīs zināšanas un prasmes uzņēmumos var saglabāties arī pēc tam, kad izbraukuma darbinieks uzņēmumu ir atstājis, tādā veidā radot paliekošu ietekmi uz vietējo darbaspēku un uzņēmumiem.

(23)

Atbrīvojuma noteikums visus atbalstāmajā apgabalā aktīvos ekonomikas dalībniekus nostāda vienādā situācijā. Vietējie uzņēmumi var izmantot konkurences radīto labumu, kas izpaužas kā zemākas cenas par izbraukuma pakalpojumiem.

(24)

Darbinieki, kas īslaicīgi uzturas atbalstāmajos apgabalos, veicina vietējo ekonomiku, pērkot preces un pakalpojumus. Ja izbraukuma pakalpojumi ir saistīti ar īslaicīgu projektu, tas izpaužas kā īslaicīga ietekme. Ja reģionā izbraukuma pakalpojumus izmanto pastāvīgi, ietekmei ir ilgtermiņa raksturs.

(25)

Uzņēmumi, kas ir reģistrēti centrālajos apgabalos un sniedz izbraukuma pakalpojumus atbalstāmajos apgabalos, var nolīgt vietējo darbaspēku. Pat ja šīm darbvietām ir pagaidu raksturs, tās veicina augstāku darba samaksu atbalstāmajos reģionos, kas savukārt stimulē saimniecisko darbību. Norvēģijas iestādes apgalvo, ka atbrīvojuma noteikums samazina darbaspēka izmaksas un sniedz darbaspēkam priekšrocības attiecībā pret kapitālu, ja tos ir iespējams savstarpēji aizstāt. Šādi tiek veicināts nodarbinātības pieaugums.

6.   Ieinteresēto personu izteiktās piezīmes

6.1.   Kimek Offshore AS

(26)

Kimek Offshore AS (“Kimek”) ir naftas un gāzes nozares pakalpojumu uzņēmums. Tas ietilpst Kimek Group. Kimek atrodas Hjirkenēsē Finnmarkas apgabalā, kurā sociālā nodrošinājuma nodokļa likme ir 0 %.

(27)

Papildus piezīmēm par Iestādes lēmumu sākt oficiālo izmeklēšanas procedūru Kimek ir sniedzis piezīmes par iepriekš apkopotajām Norvēģijas iestāžu piezīmēm.

(28)

Kimek uzskata, ka Norvēģijas iestādes lielākoties nav dokumentāri apstiprinājušas: ka atbrīvojuma noteikums dod ieguldījumu precīzi definētā vispārējas nozīmes mērķī; ka pastāv vajadzība pēc valsts iejaukšanās; ka noteikums ir piemērots; ka tam ir stimulējoša ietekme; ka tas ir samērīgs; ka tiek novērsta nepamatota negatīva ietekme uz konkurenci un tirdzniecību starp EEZ valstīm.

(29)

Kimek konkurenti lielākoties atrodas ārpus reģionālā atbalsta saņemšanai atbilstīgajiem apgabaliem. Kimek iebilst pret atbrīvojuma noteikumu, jo tas ļauj uzņēmumiem, kuri atrodas ārpus atbalstāmajām zonām, gūt labumu no atbalsta shēmas, kad tie veic darbības atbalstāmajos apgabalos. Kimek apgalvo, ka šie uzņēmumi nesaskaras ar tādām pašām grūtībām kā uzņēmumi, kas atrodas atbalstāmajās zonās. Tas norāda, ka atbrīvojuma noteikums nav piemērots cīņai ar apdzīvotības sarukšanu un apdzīvotības struktūras nostiprināšanai atbalstāmajos apgabalos. Tieši pretēji, atbrīvojuma noteikums kaitē uzņēmumiem, kuri atrodas atbalstāmajos apgabalos.

(30)

Kimek nepiekrīt Norvēģijas iestāžu viedoklim, ka atbrīvojuma noteikums ļauj vietējiem uzņēmumiem par zemākām izmaksām izmantot specializētu darbaspēku, kas citādi nebūtu iespējams. Kimek apgalvo, ka Norvēģijas iestādes to nav ne pierādījušas, ne dokumentējušas.

(31)

Kimek apgalvo, ka pastāv risks, ka atbrīvojuma noteikums novedīs pie intelektuālā darbaspēka aizplūšanas no atbalstāmajiem apgabaliem, jo personas nevarēs atrast darbu uz vietas.

(32)

Kimek norāda, ka Norvēģijas iestādes nav dokumentāri apstiprinājušas, ka uzņēmumi, kuri nav vietēji reģistrēti, nodarbina strādājošos, kuri dzīvo atbalstāmajā apgabalā.

(33)

Turklāt Kimek apgalvo, ka izbraukuma darbinieki jūrā nekādi būtiski neveicina vietējo ekonomiku. Tie dzīvo uz platformas, kur pavada lielāko daļu sava brīvā laika un ietur visas maltītes.

(34)

Attiecībā uz Norvēģijas iestāžu argumentu, ka izbraukuma darbinieku zināšanas un prasmes paliks vietējo uzņēmumu rīcībā, Kimek nav skaidrs, kā tas varētu novērst vai mazināt apdzīvotības sarukšanu.

(35)

Kimek apgalvo, ka Norvēģijas iestādes nav dokumentāri apstiprinājušas, kā atbrīvojuma noteikums palielina konkurenci. Šajā saistībā Kimek norāda uz Norvēģijas darba tiesību īpatnību, kas ļauj uzņēmumiem, kuri nosūta izbraukuma darbiniekus, atļaut darbiniekiem strādāt 12 stundu maiņas, savukārt uz vietējiem uzņēmumiem attiecas 8 stundu darba laika ierobežojums. Vietējos uzņēmumus tas nostāda ievērojami nelabvēlīgākā situācijā.

6.2.   NHO Finnmark

(36)

NHO Finnmark ir Norvēģijas Uzņēmumu konfederācijas reģionālais birojs. Tas pievienojas iepriekš apkopotajām Kimek piezīmēm.

(37)

NHO Finnmark uzskata, ka reģionālais atbalsts būtu jāsniedz tikai uzņēmumiem, kuri atrodas reģionālajam atbalstam atbilstīgos apgabalos. Uzņēmumi, kuri ir reģistrēti ārpus atbalstāmajiem apgabaliem, nesaskaras ar tādām pašām grūtībām kā atbalstāmajā apgabalā nodibinātie uzņēmumi. Atbrīvojuma noteikums nav piemērots cīņai ar apdzīvotības sarukšanu un apdzīvotības struktūras nostiprināšanai. Tieši pretēji, NHO Finnmark norāda, ka atbrīvojuma noteikums kaitē uzņēmumiem, kuri atrodas atbalstāmajos apgabalos.

(38)

Tāpat kā Kimek, NHO Finnmark uzsver, ka Norvēģijas darba tiesību akti piešķir īpašas priekšrocības atbalstāmajā apgabalā nereģistrētiem uzņēmumiem. NHO Finnmark uzskata, ka izbraukuma darbinieki neveicina vietējo ekonomiku tādā pašā veidā kā apgabalā dzīvojošie darbinieki.

7.   Norvēģijas iestāžu piezīmes par ieinteresēto personu piezīmēm

(39)

Atbildot uz ieinteresēto personu piezīmēm, Norvēģijas iestādes norāda, ka oficiālā izmeklēšanas procedūra attiecas uz atbrīvojuma noteikumu, nevis atbalsta shēmu kā tādu. Norvēģijas iestādes skaidro, ka atbrīvojuma noteikumā izpaužas vispārējais princips, ka reģionālais atbalsts būtu jāpiešķir saimnieciskajām darbībām, kas faktiski tiek veiktas ģeogrāfiskajos apgabalos, uz kuriem attiecas shēma.

(40)

Norvēģijas iestādes uzsver, ka ne EEZ līguma 61. panta 3. punkta c) apakšpunktā, ne RAP nav noteikts, ka reģionālā atbalsta saņēmējiem jābūt reģistrētiem reģionālajam atbalstam atbilstīgajā apgabalā. Norvēģijas iestādes piekrīt Kimek viedoklim, ka problēmas, ar kurām saskaras atbalstāmajos apgabalos oficiāli reģistrētie uzņēmumi, varētu nebūt tieši tādas pašas kā uzņēmumiem, kuri oficiāli ir reģistrēti ārpus atbalstāmā apgabala, bet kuri tajā sniedz izbraukuma pakalpojumus. Tomēr Norvēģijas iestādes nepiekrīt Kimek apgalvojumam, ka uzņēmumi, kuri ir reģistrēti ārpus atbalstāmā apgabala, nesaskaras ar tādām pašām grūtībām, uzņemoties veikt darbu atbalstāmajā apgabalā. Uzņēmumi saskaras ar tādiem pašiem klimatiskajiem apstākļiem un tādu pašu attālumu līdz apakšuzņēmējiem. Turklāt uzņēmumiem, kuri nosūta izbraukuma darbiniekus, rodas papildu izmaksas par darbinieku transportēšanu un izmitināšanu. Norvēģijas iestādes norāda, ka Kimek argumenti ir ņemti no naftas ieguves nozares, kas ir tā ekonomikas daļa, kurā darbojas šis uzņēmums. Tās apgalvo, ka atbalsta saderība ir jāizvērtē vispārējā līmenī, ņemot vērā īpašas vai pastāvīgas problēmas, kas rodas uzņēmumiem visās attiecīgajās nozarēs.

(41)

Norvēģijas iestādes savus apgalvojumus par to, cik uzņēmumiem ir grūti nolīgt kvalificētu darbaspēku trijos vistālāk ziemeļos esošajos apgabalos, pamato, atsaucoties uz NAV Finnmark, Norvēģijas Darba un labklājības pārvaldes Finnmarkas apgabala struktūrvienības, ziņojumu (21). Nūrlannes un Trumses apgabalos 14 % ziņojumā aplūkoto uzņēmumu ir saskārušies ar grūtībām nolīgt darbiniekus kvalificētu darbinieku trūkuma dēļ. Finnmarkas apgabalā attiecīgais rādītājs bija 11 %.

(42)

Norvēģijas iestādes uzsver, ka atbalstāmajā apgabalā reģistrētie uzņēmumi var izmantot zemāko sociālā nodrošinājuma iemaksu likmi visām darbaspēka izmaksām (izņemot, ja tie sniedz izbraukuma pakalpojumus ārpus atbalstāmā apgabala), turpretī citā zonā reģistrētie uzņēmumi, kas sniedz izbraukuma pakalpojumus, samazināto likmi vai izmantot tikai tad, ja darbinieks pusi vai vairāk no darbdienām pavada atbalstāmajā zonā, turklāt tikai attiecībā uz darba samaksu par tur faktiski veikto darbu.

(43)

Lai pamatotu reģionālā atbalsta netiešo ietekmi, Norvēģijas iestādes ir atsaukušās uz diviem pētījumiem par ietekmi, kāda ir naftas ieguves darbībām Norvēģijas ziemeļos (22). Saskaņā ar pirmo pētījumu par Snøhvit naftas ieguves projektu Finnmarkā tiešā ietekme uz nodarbinātību bija 230 cilvēkgadu, bet netiešā ietekme – vēl 170 cilvēkgadu. Norvēģijas iestādes norāda, ka minēto ietekmi radījis projekts kā tāds un tā nav kāda konkrēta pasākuma tiešs rezultāts. Otrajā pētījumā parādīts, ka galveno netiešo ietekmi naftas ieguves nozare atstāj uz tā dēvēto “privāto pakalpojumu” nozari, kurā ietilpst profesionālās, zinātniskās un tehniskās darbības, darbaspēka nodrošināšana, iekārtu un transporta aprīkojuma noma, juridiskie un grāmatvedības pakalpojumi, arhitektu darbība, viesnīcu un restorānu pakalpojumi, kanalizācija un atkritumu likvidēšana.

(44)

Norvēģijas iestādes apšauba Norvēģijas darba tiesību aktu nozīmi atbrīvojuma noteikuma novērtējumā. Tās jebkurā gadījumā norāda, ka sūdzības iesniedzēja norādītās atkāpes no astoņu stundu ierobežojuma juridiskais pamats ir pieejams jebkuram uzņēmumam neatkarīgi no darbinieka un darba devēja ģeogrāfiskās atrašanās vietas, taču tas ir atkarīgs no tarifu nolīguma.

II.   NOVĒRTĒJUMS

1.   Valsts atbalsta esamība

(45)

EEZ līguma 61. panta 1. punktā ir noteikts: “Ja vien šis līgums neparedz ko citu, ar līgumu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir EK dalībvalsts vai EBTA valsts vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp Līgumslēdzējām pusēm.”

(46)

Tas liecina, ka pasākums ir valsts atbalsts EEZ līguma 61. panta 1. punkta nozīmē, ja kumulatīvi tiek izpildīti šādi nosacījumi: pasākums i) tiek piešķirts no valsts puses vai no valsts līdzekļiem; ii) sniedz selektīvu ekonomisku priekšrocību tā saņēmējam; iii) var iespaidot tirdzniecību starp līgumslēdzējām pusēm un izkropļot konkurenci.

(47)

Lēmumā Nr. 225/14/COL Iestāde secināja, ka 2014.–2020. gada diferencēto sociālā nodrošinājuma iemaksu shēma ir atbalsta shēma. Iestāde atsaucas uz saviem argumentiem minētā lēmuma 68.–74. punktā. Atbrīvojuma noteikums izbraukuma pakalpojumiem ir daļa no šīs atbalsta shēmas noteikumiem. Tas paplašina shēmas darbības jomu tādējādi, ka potenciālo labuma guvēju lokam tiek pievienoti uzņēmumi, kas nav reģistrēti atbalstāmajos apgabalos. Tāpat kā pārējā saskaņā ar shēmu piešķirtā atbalsta gadījumā, shēmas attiecināšana uz ārpus atbalstāmajiem apgabaliem reģistrētiem uzņēmumiem nozīmē selektīvu priekšrocību piešķiršanu uzņēmumiem no valsts līdzekļiem. Šīs priekšrocības spēj iespaidot tirdzniecību un izkropļot konkurenci.

2.   Procedūras noteikumi

(48)

Saskaņā ar 3. protokola I daļas 1. panta 3. punktu “EBTA Uzraudzības iestāde ir savlaicīgi jāinformē par jebkādiem plāniem piešķirt vai mainīt atbalstu, lai tā varētu iesniegt savus apsvērumus. (…) Attiecīgā valsts nedrīkst īstenot savus ierosinātos pasākumus, kamēr šī procedūra nav beigusies ar kādu galīgu lēmumu”.

(49)

Norvēģijas iestādes īstenoja atbrīvojuma noteikumu, sākot ar 2014. gada 1. jūliju, kad Iestāde to apstiprināja ar Lēmumu Nr. 225/14/COL. Kad EBTA Tiesa atcēla Iestādes atļauju šim noteikumam, atbalsts kļuva prettiesisks. Norvēģijas iestādes apturēja novērtējamo atbrīvojuma noteikumu ar 2016. gada 1. janvāri, kamēr nav zināms oficiālās izmeklēšanas procedūras galīgais rezultāts.

3.   Atbalsta saderība

(50)

Iestādei ir jānovērtē atbrīvojuma noteikuma saderība ar EEZ līguma darbību atbilstīgi 61. panta 3. punkta c) apakšpunktam saskaņā ar RAP.

(51)

Izbraukuma pakalpojumu atbrīvojuma noteikums piešķir atbalstāmajā apgabalā nereģistrētiem uzņēmumiem tiesības gūt labumu no sociālā nodrošinājuma atvieglojumiem, ja un ciktāl tie veic saimniecisko darbību reģistrētajā apgabalā. Ne EEZ līguma 61. panta 3. punkta c) apakšpunkts, ne RAP (ne arī VGAR (23) reģionālā atbalsta noteikumi) nenosaka, ka reģionālā atbalsta saņēmējiem jābūt reģistrētiem atbalstāmajos apgabalos.

(52)

Reģionālais atbalsts var būt efektīvs mazāk attīstītu teritoriju ekonomikas attīstības veicināšanā tikai tad, ja tas tiek piešķirts, lai šajos apgabalos veicinātu papildu ieguldījumus vai saimnieciskās darbības (24). RAP pieļauj gan reģionālo ieguldījumu atbalstu, gan reģionālo darbības atbalstu. Reģionālajam ieguldījumu atbalstam ir jārada ieguldījumi Iestādes apstiprinātās Norvēģijas reģionālā atbalsta kartes apgabalos (25). Aspekts, kādā tiek pārbaudīts reģionālais darbības atbalsts, nedaudz atšķiras. EEZ līguma 61. panta 3. punkta c) apakšpunktu uz reģionālo darbības atbalstu var attiecināt vienīgi tad, ja to piešķir, lai novērstu īpašas vai pastāvīgas problēmas, kas rodas uzņēmumiem, veicot saimniecisko darbību mazāk attīstītos reģionos (26). Šajā sakarā RAP 16. punktā ir minēts: “Darbības atbalstu var uzskatīt par saderīgu, ja tā mērķis ir (…) novērst vai mazināt apdzīvotības sarukšanu ļoti mazapdzīvotos apgabalos.”

(53)

Nav nekādu šaubu par to, ka shēmas ģeogrāfiskās darbības joma attiecas tikai uz mazāk attīstītajiem reģioniem. Šis lēmums attiecināms tikai uz atbrīvojuma noteikumu. Jautājums ir par to, vai noteikums, kas paredz to, ka uzņēmumi, kuri ir reģistrēti ārpus mazāk attīstītajiem reģioniem, uz kuriem attiecas šī shēma, var gūt atbalsta priekšrocības šīs shēmas ietvaros tādā gadījumā, ja tie veic savu saimniecisko darbību šādos reģionos, ir saderīgs ar valsts atbalsta noteikumiem.

(54)

Iestāde piekrīt Norvēģijas iestādēm, ka noteikumu nevar izvērtēt neatkarīgi no 2014.–2020. gada diferencēto sociālā nodrošinājuma iemaksu shēmas, kurā tas ietilpst. Šajā sakarā Iestāde atsaucas uz minētās shēmas novērtējumu tās Lēmumā Nr. 225/14/COL, kurā tā atzina shēmu par saderīgu ar EEZ līguma darbību, pamatojoties uz tā 61. panta 3. punkta c) apakšpunktu. Minētajā lēmumā Iestāde konstatēja, ka shēma pati par sevi dod ieguldījumu precīzi definētā vispārējas nozīmes mērķī (27), pastāv vajadzība pēc valsts iejaukšanās (28), tā ir piemērota (29), tai ir stimulējoša ietekme (30), tā ir samērīga (31), kā arī notiek izvairīšanās no nepamatotas negatīvas ietekmes uz konkurenci un tirdzniecību starp EEZ valstīm (32). Šie vispārējie novērtēšanas principi attiecas uz atbalsta shēmām kā tādām. Iestāde atsevišķiem noteikumiem, kas veido daļu no shēmas, neveic atsevišķu novērtējumu, pamatojoties uz minētajiem vispārējiem novērtēšanas principiem.

(55)

Tas, ka EBTA Tiesa secināja, ka atbrīvojuma noteikums ir nodalāms no pārējās shēmas (33), nenozīmē, ka pats noteikums būtu jāizvērtē neatkarīgi no shēmas. Dalāmības aspekts attiecas uz to, vai kāds no shēmas elementiem ir tik cieši saistīts ar shēmu pēc būtības, ka to no shēmas loģiski nav iespējams atdalīt. Lai gan atbrīvojuma noteikumu var loģiski atdalīt no 2014.–2020. gada diferencēto sociālā nodrošinājuma iemaksu shēmas tādā nozīmē, ka to var izslēgt no shēmas tā, lai tā nezaudētu tās kā shēmas pastāvēšanai fundamentāli nepieciešamu komponentu, Iestādei atbrīvojuma noteikuma saderība jāanalizē, ņemot vērā, ka tas ietilpst vispārējā atbalsta shēmā.

(56)

Šī vispārējā atbalsta shēma ir svarīgs elements atbrīvojuma noteikuma darbības kontekstā. Atbrīvojuma noteikums pastāv vienīgi kā izņēmums no vispārējās shēmas noteikumiem (34). Līdz ar to Iestādei attiecīgi jāņem vērā, ka (izņemot atbrīvojuma noteikumu) šī vispārējā shēma ir likumīgi pasludināta par saderīgu ar EEZ līguma darbību.

(57)

Norvēģijas iestādes ir sniegušas pārskatu par atbrīvojuma noteikuma finansiālo ietekmi (sk. 20. apsvērumu un tabulu).

(58)

Atbrīvojuma noteikumam, tāpat kā shēmai, kurā tas ietilpst, ir reģionāls mērķis. Tā mērķis ir stimulēt darba iespējas atbalstāmajos apgabalos. Tomēr darba iespēju stimulēšana ir tikai līdzeklis, lai sasniegtu atbalsta mērķi – proti, apdzīvotības sarukšanas mazināšanu vai novēršanu. Izvērtējot atbalsta saderīgumu, ir svarīgi ņemt vērā pasākuma plašāko ekonomisko ietekmi.

(59)

Iestāde uzskata, ka Norvēģijas iestādes jau ir pamatojušas valsts iejaukšanās nepieciešamību, lai veicinātu saimnieciskās darbības atbalstāmajos apgabalos. Šī nepieciešamība vienlīdz attiecas uz visiem uzņēmumiem, kas veic saimnieciskās darbības atbalstāmajos apgabalos, neatkarīgi no tā, vai tie ir tur reģistrēti. Turklāt Norvēģijas iestāžu iesniegtie pierādījumi pietiekami apliecina, ka izbraukuma pakalpojumu subsidēšana stimulē saimniecisko darbību atbalstāmajos apgabalos. Tas atbilst RAP 6. un 71. punktam, kuros minēts atbalsts, kas veicina saimniecisko darbību. Kimek un NHO Finnmark ir pauduši viedokli, ka atbalsts jāpiešķir tikai atbalstāmajās zonās reģistrētajiem uzņēmumiem. Turpretī Iestāde uzskata, ka uzņēmumi, kuri sniedz izbraukuma pakalpojumus, saskaras ar tādām pašām grūtībām (klimats, attālums līdz apakšuzņēmējiem) kā vietēji reģistrētie uzņēmumi. Šajā sakarā Iestāde norāda, ka ieinteresētās personas Kimek un NHO Finnmark nav norādījušas uz nekādām īpašām grūtībām, kas apgrūtina vietēji reģistrēto uzņēmumu darbību pretēji izbraukuma pakalpojumus sniedzošajiem uzņēmumiem, kas veic darbības atbalstāmajos apgabalos.

(60)

Turpretī Iestāde uzskata, ka Norvēģijas iestādes nav dokumentāri apstiprinājušas, ka uzņēmumi, kuri sniedz izbraukuma pakalpojumus, atbalstāmajos apgabalos nolīgst vietējos darbiniekus pastāvīgam darbam. Norvēģijas iestādes nav norādījušas ekonomikas teorijas vai vispārējus apsvērumus, kas pamatotu apgalvojumu, ka darbinieki tiek nolīgti pastāvīgam darbam. Ņemot vērā minēto, Iestāde konstatē, ka Norvēģijas iestādes nav pierādījušas, ka atbrīvojuma noteikums nozīmētu pastāvīgu darbvietu radīšanu atbalstāmajos apgabalos. Tomēr attiecībā uz reģionālā atbalsta saderību šī prasība nav absolūta (35). Kā norādīts iepriekš, reģionālais atbalsts būtu jāpiešķir, lai veicinātu saimniecisko darbību. Tas nav atkarīgs no tā, vai uzņēmums, kas veic saimniecisko darbību, ir reģistrēts attiecīgajā apgabalā vai nav.

(61)

Attiecībā uz netiešākām atbrīvojuma noteikuma sekām Norvēģijas iestādes apgalvo, ka netiešās sekas izpaužas ne tikai kā lielāki izbraukuma darbinieku tēriņi par precēm un pakalpojumiem, bet arī kā vietējo uzņēmumu iegūtās zināšanas un prasmes. Shēma nav pielāgota kādai konkrētai nozarei, bet gan attiecas uz lielāko daļu Norvēģijas ekonomikas nozaru (36). Shēmas plašā spektra dēļ Iestāde piekrīt Norvēģijas iestādēm, ka pasākuma netiešās ietekmes izvērtēšanā ir nepieciešama plaša pieeja. Tomēr pētīt atsevišķas nozares ir lietderīgi, lai izvērtētu atbrīvojuma noteikuma faktiskās sekas. Norvēģijas iestādes ir iesniegušas pētījumus, lai pamatotu, ka izbraukuma pakalpojumi atbalstāmajos apgabalos rada pozitīvu netiešu ietekmi. Kā norādīts iepriekš, Norvēģijas iestādes ir iesniegušas atsauces uz diviem pētījumiem par ietekmi, kāda ir naftas ieguves darbībām Norvēģijas ziemeļos. Saskaņā ar pirmo pētījumu par Snøhvit naftas ieguves projektu Finnmarkā tiešā ietekme uz nodarbinātību bija 230 cilvēkgadu, bet netiešā ietekme – vēl 170 cilvēkgadu. Otrajā pētījumā parādīts, ka būtisku netiešo ietekmi naftas ieguves nozare atstāj uz tā dēvēto “privāto pakalpojumu” nozari, kurā ietilpst profesionālās, zinātniskās un tehniskās darbības, darbaspēka nodrošināšana, iekārtu un transporta aprīkojuma noma, juridiskie un grāmatvedības pakalpojumi, arhitektu darbība, viesnīcu un restorānu pakalpojumi, kanalizācija un atkritumu likvidēšana.

(62)

Iestādes ieskatā šie pētījumi parāda būtisku pozitīvu netiešo ietekmi. Tomēr, tā kā netiešo ietekmi nav viegli izolēt, ir būtiski jāņem vērā vispārējie apsvērumi attiecībā uz ietekmi, kāda ir tādam pasākumam kā šeit aplūkotais. Iestāde ir pārliecināta, ka izbraukuma pakalpojumu subsidēšana veicina vietējo preču un pakalpojumu noietu un tādējādi veicina vietējo ekonomiku. Tas īpaši attiecas uz darbiniekiem, kuri piedalās svārstsatiksmē ar darba veikšanas vietu, jo sevišķi īstermiņā vai vidējā termiņā, jo tie visdrīzāk uzturas viesnīcās, ieturas restorānos u. c. Ņemot vērā minēto, Iestāde ir pārliecināta, ka atbrīvojuma noteikums rada būtisku pozitīvu netiešu ietekmi, kas palīdz novērst vai mazināt apdzīvotības sarukšanu ļoti mazapdzīvotos apgabalos.

(63)

Kimek apgalvo, ka izbraukuma darbinieki jūrā nekādi būtiski neveicina vietējo ekonomiku. Tie dzīvo uz platformas, kur pavada lielāko daļu sava brīvā laika un ietur visas maltītes. Iestāde norāda, ka noteikti darbinieki to darba situācijas dēļ dos mazāku ieguldījumu atbrīvojuma noteikumu netiešajā ietekmē. Tomēr atbrīvojuma noteikumu nepiemēro tikai konkrētā nozarē, jo tas ir horizontāls noteikums visām nozarēm.

(64)

Persona, kas sniedz izbraukuma pakalpojumus, kuriem ir nepieciešams noteikts zināšanu un prasmju līmenis, šīs zināšanas un prasmes var nodot vietējiem uzņēmumiem. Iestāde norāda, ka Kimek piezīmēs min, ka tam nav skaidrs, kā zināšanas un prasmes, ko darbinieki, kas sniedz izbraukuma pakalpojumus, nodod atbalstāmo apgabalu uzņēmumiem, varētu novērst vai mazināt apdzīvotības sarukšanu. Iestāde uzskata, ka zināšanas un prasmes ir nepieciešamas daudzu veidu saimnieciskās darbības veikšanai, tādēļ tās ir nozīmīgas atbalstāmo apgabalu nodarbinātības saglabāšanā. Jo īpaši vietējiem uzņēmumiem, kuri piedalās kopīgos projektos ar uzņēmumiem, kuri sniedz izbraukuma pakalpojumus (piemēram, liela apjoma būvniecības projektos), ir iespējams iegūt zināšanas, prasmes un pieredzi, kas nepieciešama šādu veidu projektos. Vietēji reģistrētie uzņēmumi pēc tam šos ieguvumus saglabātu. Turklāt vietēji reģistrētie uzņēmumi var gūt labumu no zināšanām un prasmēm, kas iegūtas, sadarbojoties vai strādājot ar uzņēmumiem, kuri sniedz izbraukuma pakalpojumus (piemēram, konsultāciju pakalpojumus vai citu specializētu darbu), ciktāl tās saskaņā ar Norvēģijas tiesību aktiem var uzskatīt par “izbraukuma” darbībām. Iestāde piekrīt Norvēģijas iestāžu viedoklim, ka izbraukuma darbinieku zināšanu un prasmju pārnese vietēji reģistrētiem uzņēmumiem var būt svarīgs faktors, lai saglabātu kvalificētu darbinieku nodarbinātību atbalstāmajos apgabalos un tādējādi būtiski palīdzētu novērst vai mazināt apdzīvotības sarukšanu šajos apgabalos.

(65)

Papildus zināšanu un prasmju pārnesei vietējie uzņēmumi var par zemākām izmaksām izmantot specializētu darbaspēku, kas citādi nebūtu iespējams. Tas ir labvēlīgi vietējiem uzņēmumiem, jo zemākas izbraukuma pakalpojumu izmaksas uzņēmējdarbību atbalstāmajā apgabalā padara pievilcīgāku un ienesīgāku. Turklāt atbrīvojuma noteikums visus atbalstāmajā apgabalā aktīvos ekonomikas dalībniekus nostāda vienādā situācijā no sociālā nodrošinājuma izmaksu viedokļa, kamēr tie darbojas šajā apgabalā.

(66)

Kopumā Iestāde uzskata, ka Norvēģijas iestādes ir pietiekami pamatojušas, ka izbraukuma pakalpojumu subsidēšana veicina pozitīvu netiešu ietekmi, kas izpaužas kā lielāki tēriņi par precēm un pakalpojumiem atbalstāmajos apgabalos, no kā savukārt labumu gūst atbalstāmo apgabalu darba tirgus. Turklāt Iestāde ir pārliecināta, ka izbraukuma pakalpojumu subsidēšana veicina specializēta darbaspēka pieejamību par zemākām izmaksām, kā arī zināšanu un prasmju pārnesi vietējiem uzņēmumiem, kam ir liela nozīme, lai atbalstāmajos apgabalos turpinātos daudzi saimnieciskās darbības veidi. Līdz ar to atbrīvojuma noteikums palīdz novērst vai mazināt apdzīvotības sarukšanu ļoti mazapdzīvotos apgabalos.

(67)

Attiecībā uz atbrīvojuma noteikuma ietekmi uz konkurenci un tirdzniecību Norvēģijas iestādes apgalvo, ka šāds noteikums rada vienlīdzīgus konkurences apstākļus visiem uzņēmumiem, kas darbojas mazāk attīstītās teritorijās, jo tas ir vienādā mērā piemērojams visiem EEZ uzņēmumiem. Ārpus Norvēģijas reģistrēti uzņēmumi, kuri nosūta darbiniekus uz atbalstāmajiem apgabaliem un kuriem piemēro Norvēģijas sociālā nodrošinājuma nodokļus, gūst labumu no atbrīvojuma noteikuma, ja tiek izpildīti attiecīgie nosacījumi. Nepastāvot atbrīvojuma noteikumam, būtu nepieciešama šo uzņēmumu reģistrēta klātbūtne attiecīgajā apgabalā, lai uz tiem attiektos tie paši nodokļu sistēmas noteikumi kā uz vietēji reģistrētiem Norvēģijas uzņēmumiem. Šādā gadījumā rastos šķērslis ienākšanai tirgū, kas būtu pretrunā ar RAP 134. punkta loģiku, kas paredz: “Ja atbalsts ir vajadzīgs un samērīgs, lai sasniegtu kopējo mērķi (…), atbalsta negatīvo ietekmi varētu kompensēt pozitīvi faktori. Tomēr dažos gadījumos atbalsts var mainīt tirgus struktūru vai nozares vai jomas īpašības, kas var būtiski traucēt konkurenci, radot šķēršļus ienākšanai tirgū vai aiziešanai no tā, aizstāšanas efektu vai tirdzniecības plūsmu novirzīšanos. Maz ticams, ka minētajos gadījumos konstatēto negatīvo ietekmi kompensēs kāda pozitīva ietekme.” Ņemot vērā minēto, Iestāde uzskata, ka atbrīvojuma noteikums nodrošina izvairīšanos no nelabvēlīgas ietekmes uz konkurenci un piekļuvi tirgum. Tā ir pozitīva iezīme RAP 3. punkta kontekstā, kurā noteikts, ka reģionālā atbalsta novērtējums līdzsvaro nepieciešamību pēc subsīdijām reģionālai attīstībai, vienlaikus nodrošinot līdzvērtīgus konkurences apstākļus EEZ valstīm. Kā norādīts iepriekš, Iestādi nepārliecina Kimek apgalvojums, ka atbalstāmajā apgabalā reģistrētie uzņēmumi saskaras ar pastāvīgākām grūtībām nekā uzņēmumi, kuri nosūta darbiniekus veikt pagaidu darbu apgabalā. Tieši pretēji, ārpus atbalstāmā apgabala reģistrētie uzņēmumi salīdzinājumā ar vietējiem uzņēmumiem var nokļūt nelabvēlīgākā stāvoklī konkurences jomā, tostarp saistībā ar transporta un personāla izmitināšanas izdevumiem.

(68)

Uzņēmumi, kas sniedz izbraukuma pakalpojumus, zināmā mērā var atbalstāmajā apgabalā reģistrēt apakšvienības. Izbraukuma pakalpojumiem atbalstāmajā apgabalā atbrīvojuma noteikumu nepiemērojot, rastos atšķirīga attieksme atkarībā no tā, vai pakalpojumu sniedzošais uzņēmums ir vai nav izveidojis apakšvienību atbalstāmajā apgabalā. Pastāv risks, ka tas ārvalstīs reģistrētus uzņēmumus varētu skart lielākā mērā nekā Norvēģijā reģistrētus uzņēmumus. Var pieņemt, ka Norvēģijā nereģistrētiem uzņēmumiem, jo īpaši MVU, nav tik sīku zināšanu par Norvēģijas uzņēmumu reģistrācijas noteikumu īpatnībām un to ietekmi uz sociālā nodrošinājuma likmēm. Ņemot vērā minēto, Iestāde uzskata, ka atbrīvojuma noteikums nodrošina, ka nerodas nepamatota negatīva ietekme (šķēršļi ienākšanai tirgū un tirdzniecības plūsmu novirzīšanās) uz konkurenci un tirdzniecību EEZ valstu starpā, kas atbilst RAP 134. punktam.

(69)

Balstoties uz pēdējām Norvēģijas iestāžu piezīmēm, šķiet, ka saskaņā ar Norvēģijas darba tiesību aktiem nepastāv nepamatota atšķirīga attieksme pret uzņēmumiem, kas sniedz izbraukuma pakalpojumus, un vietēji reģistrētiem uzņēmumiem, kā to norāda ieinteresētās personas. Tādēļ Iestāde vairāk neizskatīs šo argumentu.

(70)

Ņemot vērā minēto, Iestāde secina, ka atbrīvojuma noteikums ir saderīgs ar EEZ līguma darbību atbilstīgi tā 61. panta 3. punkta c) apakšpunktam.

4.   Secinājumi

(71)

Kā norādīts iepriekš, Iestāde secina, ka atbrīvojuma noteikums izbraukuma pakalpojumiem saskaņā ar 2014.–2020. gada diferencēto sociālā nodrošinājuma iemaksu shēmu ir saderīgs ar EEZ līguma darbību. Tādēļ minētais noteikums tiek atļauts kā šīs shēmas daļa, līdz 2020. gada 31. decembrī beigsies Iestādes atļauja šai shēmai,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Atbrīvojuma noteikums izbraukuma pakalpojumiem saskaņā ar 2014.–2020. gada diferencēto sociālā nodrošinājuma iemaksu shēmu ir saderīgs ar EEZ līguma darbību, ievērojot tā 61. panta 3. punkta c) apakšpunktu. Ar šo oficiālā izmeklēšanas procedūra tiek izbeigta.

2. pants

Šā pasākuma īstenošanu attiecīgi atļauj.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts Norvēģijas Karalistei.

4. pants

Autentisks ir tikai šā lēmuma teksts angļu valodā.

Briselē, 2017. gada 31. maijā

EBTA Uzraudzības iestādes vārdā –

priekšsēdētājs

Sven Erik SVEDMAN

Kolēģijas loceklis

Frank J. BÜCHEL


(1)  Dokumenti Nr. 702438-702440, Nr. 702442 un Nr. 702443.

(2)  Skatīt Lēmumu Nr. 225/14/COL (OV C 344, 2.10.2014., 14. lpp., un EEZ papildinājumu Nr. 55, 2.10.2014., 4. lpp.) 2. punkts.

(3)  Lieta E-23/14 Kimek Offshore AS pret EBTA Uzraudzības iestādi (2015), EBTA Tiesas ziņojums Nr. 412.

(4)  Dokuments Nr. 776348.

(5)  Dokumenti Nr. 779603 un Nr. 779604.

(6)  Dokuments Nr. 787605.

(7)  OV C 263, 30.6.2016., 21. lpp., un EEZ papildinājums Nr. 36, 30.6.2016., 3. lpp.

(8)  Dokuments Nr. 804442.

(9)  Dokuments Nr. 811491.

(10)  Dokuments Nr. 813803.

(11)  Dokuments Nr. 816653.

(12)  LOV-1997-02-28-19.

(13)  Sīkāku informāciju par atbalsta shēmu skatīt Iestādes Lēmumā Nr. 225/14/COL.

(14)  Likums par juridisko personu koordinācijas reģistru (LOV-1994-06-03-15).

(15)  Lieta E-23/14 Kimek Offshore AS pret EBTA Uzraudzības iestādi (2015), EBTA Tiesas ziņojums Nr. 412, 116. punkts.

(16)  OV L 166, 5.6.2014., 44. lpp., un EEZ papildinājums Nr. 33, 5.6.2014., 1. lpp.

(17)  Skatīt EBTA Tiesas 2015. gada 23. novembra rīkojumu lietā E-23/14 INT Kimek Offshore AS pret EBTA Uzraudzības iestādi (2015), EBTA Tiesas ziņojums Nr. 666.

(18)  Norvēģijas iestāžu iepriekš iesniegtās piezīmes ir apkopotas lēmumā sākt oficiālo izmeklēšanas procedūru, Lēmums Nr. 489/15/COL, 15.–21. punkts.

(19)  Skatīt Lēmuma Nr. 225/14/COL 49. punktu.

(20)  Komisijas 2013. gada 18. decembra Regula (ES) Nr. 1407/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (OV L 352, 24.12.2013., 1. lpp.), kas ir iekļauta EEZ līguma XV pielikumā kā 1.ea punkts.

(21)  NAV Finnmark Bedriftsundersøkelse 2016, Notat 1 2016, pieejams: https://www.nav.no/no/Lokalt/Finnmark/Statistikk+og+presse/bedriftsunders%C3%B8kelse--378352.

(22)  Snøhvit og andre eventyr, NHO, pieejams: http://www.aksjonsprogrammet.no/vedlegg/Snohvit_12des.pdf un Ringvirkninger av petroleumsnæringen i norsk økonomi, Statistics Norway, pieejams: https://www.ssb.no/nasjonalregnskap-og-konjunkturer/artikler-og-publikasjoner/_attachment/218398?_ts=14b82bba2f0.

(23)  Vispārējā grupu atbrīvojuma regula (“VGAR”). Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regula (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (OV L 187, 26.6.2014., 1. lpp.), kas ir iekļauta EEZ līguma XV pielikumā kā 1.j punkts. Reģionālā atbalsta noteikumu grozījumi, kurus Eiropas Komisija ir principā apstiprinājusi 2017. gada 17. maijā, to nemaina. Grozījumu regulas 15. panta 3. punkta a) apakšpunktā reģionālais darbības atbalsts ir atļauts, ja “saņēmēji savu saimniecisko darbību veic” ļoti mazapdzīvotos apgabalos. Grozījumu regula ir pieejama šeit: http://eur-lex.europa.eu/legal-content/lv/TXT/?uri=CELEX:32017R1084.

(24)  RAP 6. punkts.

(25)  Skatīt Lēmumu Nr. 91/14/COL (OV L 172, 12.6.2014., 52. lpp.).

(26)  RAP 16. punkts.

(27)  Skatīt Iestādes Lēmuma Nr. 225/14/COL 85.–91. punktu.

(28)  Skatīt Iestādes Lēmuma Nr. 225/14/COL 92.–99. punktu.

(29)  Skatīt Iestādes Lēmuma Nr. 225/14/COL 100.–107. punktu.

(30)  Skatīt Iestādes Lēmuma Nr. 225/14/COL 108.–112. punktu.

(31)  Skatīt Iestādes Lēmuma Nr. 225/14/COL 113.–117. punktu.

(32)  Skatīt Iestādes Lēmuma Nr. 225/14/COL 118.–121. punktu.

(33)  EBTA Tiesas spriedums lietā E-23/14 Kimek Offshore AS pret EBTA Uzraudzības iestādi (2015), EBTA Tiesas ziņojums Nr. 412, 58. punkts.

(34)  Iestāde šajā sakarā norāda, ka darbības, kuras potenciāli var gūt labumu no atbrīvojuma noteikuma, ierobežo Norvēģijas tiesību akti saimnieciskās darbības reģistrācijas jomā (skatīt 11. un 12. punktu).

(35)  Reģionālā atbalsta mērķis ir veicināt atsevišķu mazāk attīstītu teritoriju ekonomisko attīstību (RAP 1. punkts). Tas notiek, veicinot papildu saimniecisko darbību šajās teritorijās (RAP 6. punkts). Pastāvīgas nodarbinātības veicināšana ir viens no veidiem, kā to panākt, taču tas nav vienīgais veids.

(36)  Skatīt Iestādes Lēmuma Nr. 225/14/COL 11.–16. punktu.