ISSN 1977-0715

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 63

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

61. gadagājums
2018. gada 6. marts


Saturs

 

II   Neleģislatīvi akti

Lappuse

 

 

REGULAS

 

*

Padomes Īstenošanas regula (ES) 2018/324 (2018. gada 5. marts), ar ko īsteno Regulu (ES) 2017/1509 par ierobežojošiem pasākumiem pret Korejas Tautas Demokrātisko Republiku

1

 

*

Padomes Īstenošanas regula (ES) 2018/325 (2018. gada 5. marts), ar ko īsteno 17. panta 3. punktu Regulā (ES) Nr. 224/2014 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Centrālāfrikas Republikā

3

 

*

Padomes Īstenošanas regula (ES) 2018/326 (2018. gada 5. marts), ar ko īsteno Regulu (ES) Nr. 208/2014 par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā

5

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/327 (2018. gada 5. marts) par atļauju no Trichoderma citrinoviride Bisset (IMI SD135) iegūtas endo-1,4-beta-ksilanāzes (EC 3.2.1.8) preparātu lietot par barības piedevu karpām (atļaujas turētājs Huvepharma NV) ( 1 )

7

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/328 (2018. gada 5. marts) par atļauju lietot preparātu Bacillus subtilis DSM 29784 par barības piedevu gaļas cāļiem un dējējvistu cāļiem (atļaujas turētājs ADISSEO France SAS) ( 1 )

10

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/329 (2018. gada 5. marts), ar ko nozīmē Eiropas Savienības dzīvnieku labturības references centru ( 1 )

13

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/330 (2018. gada 5. marts), ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas, kura veikta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1036 11. panta 2. punktu, nosaka galīgo antidempinga maksājumu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes nerūsējošā tērauda bezšuvju cauruļu un caurulīšu importam

15

 

 

LĒMUMI

 

*

Padomes Īstenošanas lēmums (KĀDP) 2018/331 (2018. gada 5. marts), ar ko īsteno Lēmumu (KĀDP) 2016/849 par ierobežojošiem pasākumiem pret Korejas Tautas Demokrātisko Republiku

44

 

*

Padomes Īstenošanas lēmums (KĀDP) 2018/332 (2018. gada 5. marts), ar ko īsteno Lēmumu 2013/798/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Centrālāfrikas Republiku

46

 

*

Padomes Lēmums (KĀDP) 2018/333 (2018. gada 5. marts), ar ko groza Lēmumu 2014/119/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā

48

 

 

IETEIKUMI

 

*

Komisijas Ieteikums (ES) 2018/334 (2018. gada 1. marts) par pasākumiem efektīvai cīņai pret nelikumīgu saturu tiešsaistē

50

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ.

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


II Neleģislatīvi akti

REGULAS

6.3.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 63/1


PADOMES ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2018/324

(2018. gada 5. marts),

ar ko īsteno Regulu (ES) 2017/1509 par ierobežojošiem pasākumiem pret Korejas Tautas Demokrātisko Republiku

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes Regulu (ES) 2017/1509 (2017. gada 30. augusts) par ierobežojošiem pasākumiem pret Korejas Tautas Demokrātisko Republiku un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 329/2007 (1), un jo īpaši tās 47. panta 5. punktu,

ņemot vērā Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikumu,

tā kā:

(1)

2017. gada 30. augustā Padome pieņēma Regulu (ES) 2017/1509.

(2)

2018. gada 15. februārī Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes (“ANO DP:) komiteja, kas izveidota, ievērojot ANO DP Rezolūciju 1718 (2006), grozīja ierakstu par vienu sarakstā iekļautu personu, kam piemēro ierobežojošus pasākumus.

(3)

Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Regulas (ES) 2017/1509 XIII pielikums,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (ES) 2017/1509 XIII pielikumu groza tā, kā izklāstīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2018. gada 5. martā

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

N. DIMOV


(1)  OV L 224, 31.8.2017., 1. lpp.


PIELIKUMS

Regulas (ES) 2017/1509 XIII pielikumā zem virsraksta “a) Fiziskas personas” ierakstu Nr. 52 aizstāj ar šādu:

“52.

Ri Su Yong

 

Dzimšanas datums: 25.6.1968.

Valstspiederība: KTDR

Pase Nr. 654310175

Adrese: nav informācijas

Dzimums: vīrietis

Darbojies kā uzņēmuma Korea Ryonbong General Corporation pārstāvis Kubā.

2.6.2017.

Amatpersona uzņēmumā Korea Ryonbong General Corporation, specializējas iegādēs KTDR aizsardzības nozares vajadzībām un sniedz atbalstu Phenjanas veiktai ar militāro jomu saistītajai pārdošanai. Pastāv varbūtība, ka ar tā iepirkumiem tiek atbalstīta arī KTDR ķīmisko ieroču programma.”


6.3.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 63/3


PADOMES ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2018/325

(2018. gada 5. marts),

ar ko īsteno 17. panta 3. punktu Regulā (ES) Nr. 224/2014 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Centrālāfrikas Republikā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes Regulu (ES) Nr. 224/2014 (2014. gada 10. marts) par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Centrālāfrikas Republikā (1) un jo īpaši tās 17. panta 3. punktu,

ņemot vērā Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikumu,

tā kā:

(1)

2014. gada 10. martā Padome pieņēma Regulu (ES) Nr. 224/2014.

(2)

Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes komiteja, kas izveidota saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes Rezolūciju 2127 (2013), 2018. gada 16. februārī atjaunināja informāciju attiecībā uz vienu personu, kurai piemēro ierobežojošus pasākumus.

(3)

Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Regulas (ES) Nr. 224/2014 I pielikums,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ar šo Regulas (ES) Nr. 224/2014 I pielikumu groza tā, kā izklāstīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2018. gada 5. martā

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

N. DIMOV


(1)  OV L 70, 11.3.2014., 1. lpp.


PIELIKUMS

Regulas (ES) Nr. 224/2014 I pielikumā zem virsraksta “A. Personas” ierakstu par turpmāk minēto personu aizstāj ar šādu ierakstu:

“1.

François Yangouvonda BOZIZÉ (jeb: a) Bozize Yangouvonda; b) Samuel Peter Mudde (dzimis 1948. gada 16. decembrīIzo, Dienvidsudānā))

Tituls: a) bijušais Centrālāfrikas Republikas valsts vadītājs; b) profesors

Dzimšanas datums: a) 1946. gada 14. oktobris; b) 1948. gada 16. decembris

Dzimšanas vieta: a) Mouila, Gabona; b) Izo, Dienvidsudāna

Valstspiederība: a) Centrālāfrikas Republika; b) Dienvidsudāna

Pases Nr.: D00002264, izdota 2013. gada 11. jūnijā (izdevis ārlietu ministrs Džūbā, Dienvidsudānā. Derīga līdz 2017. gada 11. jūnijam. Diplomātiskā pase izdota ar vārdu Samuel Peter Mudde)

Nacionālais identifikācijas Nr.: M4800002143743 (Personas numurs pasē)

Adrese: Uganda

Datums, kad iekļauts ANO sarakstā: 2014. gada 9. maijs.

Cita informācija: mātes vārds ir Martine Kofio. Interpola un ANO Drošības padomes īpašā paziņojuma tīmekļa saite: https://www.interpol.int/en/notice/search/un/5802796

Informācija no apraksta par pamatojumu iekļaušanai sarakstā, ko sniegusi Sankciju komiteja:

Bozize tika iekļauts sarakstā 2014. gada 9. maijā, ievērojot Rezolūcijas 2134 (2014) 36. punktu, kā persona, kas “iesaistās vai atbalsta darbības, ar kurām apdraud mieru, stabilitāti vai drošību Centrālāfrikas Republikā”.

Papildu informācija

Bozize sadarbībā ar saviem atbalstītājiem mudināja veikt 2013. gada 5. decembrī notikušo uzbrukumu Bangi (Bangui). Kopš tā laika viņš turpina veikt destabilizēšanas operācijas, lai Centrālāfrikas Republikas galvaspilsētā saglabātu spriedzi. Uzskata, ka Bozize izveidoja Antibalaka kaujinieku grupu, pirms viņš 2013. gada 24. martā aizbēga no Centrālāfrikas Republikas. Paziņojumā Bozize aicināja savus kaujiniekus veikt nežēlīgus noziegumus pret pašreizējo režīmu un islāmistiem. Uzskata, ka Bozize ir sniedzis finansiālu un materiālu atbalstu kaujiniekiem, kuri cenšas destabilizēt notiekošo pāreju un panākt Bozize atgriešanos pie varas. Lielākā daļa Antibalaka kaujinieku ir no Centrālāfrikas bruņotajiem spēkiem, kuri pēc valsts apvērsuma bija izklīduši lauku rajonos un kurus Bozize pēc tam reorganizēja. Bozize un viņa atbalstītāji kontrolē vairāk nekā pusi no Antibalaka kaujinieku vienībām.

Bozize lojāli spēki bija apbruņoti ar triecienšautenēm, mīnmetējiem un reaktīvām prettanku šautenēm, un tie aizvien vairāk iesaistījās atriebības uzbrukumos Centrālāfrikas Republikas musulmaņiem. Situācija Centrālāfrikas Republikā strauji pasliktinājās pēc Antibalaka spēku uzbrukuma 2013. gada 5. decembrī Bangi, kurā bojā gāja vairāk nekā 700 cilvēku.”


6.3.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 63/5


PADOMES ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2018/326

(2018. gada 5. marts),

ar ko īsteno Regulu (ES) Nr. 208/2014 par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes Regulu (ES) Nr. 208/2014 (2014. gada 5. marts) par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā (1), jo īpaši tās 14. panta 1. punktu,

ņemot vērā Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Padome 2014. gada 5. martā pieņēma Regulu (ES) Nr. 208/2014.

(2)

Pamatojoties uz Padomes veikto pārskatīšanu, būtu jāsvītro ieraksti par divām personām un jāatjaunina pamatojums iekļaušanai sarakstā attiecībā uz trim personām.

(3)

Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Regulas (ES) Nr. 208/2014 I pielikums,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (ES) Nr. 208/2014 I pielikumu groza tā, kā izklāstīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2018. gada 5. martā

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

N. DIMOV


(1)  OV L 66, 6.3.2014., 1. lpp.


PIELIKUMS

I.

Turpmāk minētās personas tiek svītrotas no Regulas (ES) Nr. 208/2014 I pielikumā iekļautā saraksta:

4.

Olena Leonidivna Lukash

10.

Serhii Petrovych Kliuiev

II.

Ierakstus par šādām Regulas (ES) Nr. 208/2014 I pielikumā minētajām personām aizstāj ar šādiem:

 

Vārds, uzvārds

Identifikācijas informācija

Sarakstā iekļaušanas pamatojums

Sarakstā iekļaušanas datums

7.

Oleksandr Viktorovych Yanukovych (Олександр Вiкторович Янукович)

Dzimis 10.7.1973. Yenakiieve (Doņeckas apgabals), bijušā prezidenta dēls, uzņēmējs

Persona, pret kuru Ukrainas iestādes veic kriminālprocesu par publisko līdzekļu vai aktīvu nelikumīgu piesavināšanos un par līdzdalību tādā darbībā.

6.3.2014.

11.

Mykola Yanovych Azarov (Микола Янович Азаров),

Nikolai Yanovich Azarov (Николай Янович Азаров)

Dzimis 17.12.1947. Kaluga (Krievija), Ukrainas premjerministrs līdz 2014. gada janvārim

Persona, pret kuru Ukrainas iestādes veic kriminālprocesu par publisko līdzekļu vai aktīvu nelikumīgu piesavināšanos un par līdzdalību tādā darbībā.

6.3.2014.

12.

Serhiy Vitalyovych Kurchenko (Сергiй Вiталiйович Курченко)

Dzimis 21.9.1985. Harkovā, uzņēmējs

Persona, pret kuru Ukrainas iestādes veic kriminālprocesu par nelikumīgu publisko līdzekļu vai aktīvu nelikumīgu piesavināšanos un par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, lai panāktu nepamatotas priekšrocības sev vai trešai personai, tādējādi radot zaudējumus Ukrainas publiskajiem līdzekļiem vai aktīviem.

6.3.2014.


6.3.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 63/7


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2018/327

(2018. gada 5. marts)

par atļauju no Trichoderma citrinoviride Bisset (IMI SD135) iegūtas endo-1,4-beta-ksilanāzes (EC 3.2.1.8) preparātu lietot par barības piedevu karpām (atļaujas turētājs Huvepharma NV)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regulu (EK) Nr. 1831/2003 par dzīvnieku ēdināšanā lietotām piedevām (1) un jo īpaši tās 9. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Regulā (EK) Nr. 1831/2003 noteikts, ka piedevu lietošanai dzīvnieku ēdināšanā vajadzīga atļauja, un paredzēts šādas atļaujas piešķiršanas pamatojums un kārtība.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1831/2003 7. pantu tika iesniegts pieteikums, kurā lūgts atļaut izmantot no Trichoderma citrinoviride Bisset (IMI SD135) iegūtas endo-1,4-beta-ksilanāzes (EC 3.2.1.8) preparātu. Minētajam pieteikumam bija pievienotas Regulas (EK) Nr. 1831/2003 7. panta 3. punktā prasītās ziņas un dokumenti.

(3)

Minētais pieteikums attiecas uz atļauju no Trichoderma citrinoviride Bisset (IMI SD135) iegūtas endo-1,4-beta-ksilanāzes (EC 3.2.1.8) preparātu, ko paredzēts klasificēt piedevu kategorijā “zootehniskās piedevas”, lietot par karpām paredzētu barības piedevu.

(4)

Šo preparātu ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2015/1043 (2) jau tika atļauts desmit gadus izmantot par barības piedevu gaļas cāļiem, gaļas tītariem, dējējvistām, mazāk izplatītu sugu gaļas mājputniem un dējējmājputniem, atšķirtiem sivēniem un nobarojamām cūkām, bet ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2017/1906 (3) – dējējvistu cāļiem un mazāk izplatītu sugu dējējmājputniem.

(5)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (“Iestāde”) 2017. gada 6. jūlija atzinumā (4) secināja, ka, ievērojot piedāvātos lietošanas nosacījumus, no Trichoderma citrinoviride Bisset (IMI SD135) iegūtas endo-1,4-beta-ksilanāzes (EC 3.2.1.8) preparātam nav nelabvēlīgas ietekmes uz dzīvnieku veselību, cilvēka veselību vai vidi. Iestāde secināja, ka šī piedeva uzskatāma par iedarbīgu karpu zootehnisko rādītāju uzlabošanā. Iestāde uzskata, ka nav vajadzīgas īpašas prasības veikt uzraudzību pēc preparāta laišanas tirgū. Tā arī verificēja ar Regulu (EK) Nr. 1831/2003 izveidotās references laboratorijas iesniegto ziņojumu par barībā esošās barības piedevas analīzes metodi.

(6)

No Trichoderma citrinoviride Bisset (IMI SD135) iegūtas endo-1,4-beta-ksilanāzes (EC 3.2.1.8) preparāta novērtējums liecina, ka Regulas (EK) Nr. 1831/2003 5. pantā paredzētie atļaujas piešķiršanas nosacījumi ir izpildīti. Tāpēc šo preparātu būtu jāļauj lietot atbilstīgi šīs regulas pielikumam.

(7)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Pielikumā specificēto preparātu, kas iekļauts piedevu kategorijā “zootehniskās piedevas” un funkcionālajā grupā “gremošanas veicinātāji”, ir atļauts lietot par piedevu dzīvnieku ēdināšanā saskaņā ar minētajā pielikumā ietvertajiem nosacījumiem.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2018. gada 5. martā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 268, 18.10.2003., 29. lpp.

(2)  Komisijas 2015. gada 30. jūnija Īstenošanas regula (ES) 2015/1043, ar kuru atļauj lietot no Trichoderma citrinoviride Bisset (IM SD135) iegūtas endo-1,4-beta-ksilanāzes (EC 3.2.1.8) preparātu kā barības piedevu gaļas cāļiem, gaļas tītariem, dējējvistām, atšķirtiem sivēniem, gaļas cūkām un mazāk izplatītu sugu gaļas mājputniem un dējējmājputniem un groza Regulu (EK) Nr. 2148/2004, (EK) Nr. 828/2007 un (EK) Nr. 322/2009 (atļaujas turētājs Huvepharma NV) (OV L 167, 1.7.2015., 63. lpp.).

(3)  Komisijas 2017. gada 18. oktobra Īstenošanas regula (ES) 2017/1906 par atļauju no Trichoderma citrinoviride Bisset (IM SD135) iegūtas endo-1,4-beta-ksilanāzes (EC 3.2.1.8) preparātu izmantot par barības piedevu dējējvistu cāļiem un mazāk izplatītu sugu dējējmājputniem (atļaujas turētājs Huvepharma NV) (OV L 269, 19.10.2017., 33. lpp.).

(4)  EFSA Journal 2017; 15(7):4942.


PIELIKUMS

Piedevas identifikācijas numurs

Atļaujas turētāja nosaukums

Piedeva

Sastāvs, ķīmiskā formula, apraksts, analītiskā metode

Dzīvnieku suga vai kategorija

Maksimālais vecums

Minimālais saturs

Maksimālais saturs

Citi noteikumi

Atļaujas derīguma termiņš

Aktīvās vienības uz kg kompleksās barības ar mitruma saturu 12 %

Kategorija: “zootehniskās piedevas”. Funkcionālā grupa: “gremošanas veicinātāji”

4a1617

Huvepharma NV

endo-1,4-beta-ksilanāze

EC 3.2.1.8

Piedevas sastāvs

No Trichoderma citrinoviride Bisset (IMI SD135) iegūtas endo-1,4-beta-ksilanāzes (EC 3.2.1.8) preparāts ar minimālo aktivitāti 6 000 EPU (1)/g

(cietā un šķidrā formā)

Aktīvās vielas raksturojums

No Trichoderma citrinoviride Bisset (IMI SD135) iegūta endo-1,4-beta-ksilanāze (EC 3.2.1.8)

Analītiskā metode  (2)

Endo-1,4-beta-ksilanāzes aktivitātes noteikšanai:

kolorimetriskā metode, ar ko nosaka ūdenī šķīstošas krāsvielas daudzumu, kuru endo-1,4-β-ksilanāze izdala no kviešu arabinoksilāna substrātiem, kas sašūti ar azurīnu.

Karpas

1 050 EPU

 

1.

Piedevas un premiksa lietošanas norādījumos norāda glabāšanas nosacījumus un noturību pret termisku apstrādi.

2.

Barības apritē iesaistītie uzņēmēji piedevas un premiksu lietotājiem nosaka darbības procedūras un organizatoriskos pasākumus, kuru nolūks ir novērst iespējamos riskus, ko varētu radīt šādu vielu lietošana. Ja ar šādām procedūrām un pasākumiem minētos riskus novērst vai līdz minimumam samazināt nav iespējams, ar piedevu un premiksiem rīkojas, izmantojot individuālos aizsardzības līdzekļus, tostarp elpceļu, acu un ādas aizsarglīdzekļus.

26.3.2028.


(1)  1 EPU ir fermenta daudzums, kas no auzu pelavu ksilāna pie pH 4,7 un 50 °C vienā minūtē izdala 0,0083 μmol reducējošo cukuru (ksilozes ekvivalentos).

(2)  Sīkāka informācija par analītiskajām metodēm ir pieejama references laboratorijas tīmekļa vietnē: https://ec.europa.eu/jrc/en/eurl/feed-additives/evaluation-reports.


6.3.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 63/10


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2018/328

(2018. gada 5. marts)

par atļauju lietot preparātu Bacillus subtilis DSM 29784 par barības piedevu gaļas cāļiem un dējējvistu cāļiem (atļaujas turētājs ADISSEO France SAS)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regulu (EK) Nr. 1831/2003 par dzīvnieku ēdināšanā lietotām piedevām (1) un jo īpaši tās 9. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Regulā (EK) Nr. 1831/2003 noteikts, ka piedevu lietošanai dzīvnieku ēdināšanā vajadzīga atļauja, un paredzēts šādas atļaujas piešķiršanas pamatojums un kārtība.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1831/2003 7. pantu tika iesniegts pieteikums, lai saņemtu atļauju preparātam Bacillus subtilis DSM 29784. Minētajam pieteikumam bija pievienotas Regulas (EK) Nr. 1831/2003 7. panta 3. punktā prasītās ziņas un dokumenti.

(3)

Pieteikums attiecas uz atļauju lietot preparātu Bacillus subtilis DSM 29784 par barības piedevu gaļas cāļiem un dējējvistu cāļiem, klasificējot to piedevu kategorijā “zootehniskās piedevas”.

(4)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (“Iestāde”) 2017. gada 4. jūlija atzinumā (2) secināja, ka ar piedāvātajiem lietošanas nosacījumiem preparātam Bacillus subtilis DSM 29784 nav nelabvēlīgas ietekmes uz dzīvnieku veselību, cilvēka veselību un vidi. Turklāt Iestāde secināja, ka attiecīgais preparāts var uzlabot gaļas cāļu zootehniskos rādītājus. Šo secinājumu var attiecināt arī uz dējējvistu cāļiem, ja vien minēto preparātu lieto tādā pašā devā. Iestāde uzskata, ka nav vajadzīgas īpašas prasības veikt uzraudzību pēc preparāta laišanas tirgū. Tā arī verificēja ar Regulu (EK) Nr. 1831/2003 izveidotās references laboratorijas iesniegto ziņojumu par barībā esošās barības piedevas analīzes metodi.

(5)

Preparāta Bacillus subtilis DSM 29784 novērtējums liecina, ka Regulas (EK) Nr. 1831/2003 5. pantā paredzētie atļaujas piešķiršanas nosacījumi ir izpildīti. Tāpēc minēto preparātu būtu jāatļauj lietot atbilstīgi šīs regulas pielikumam.

(6)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Pielikumā norādīto preparātu, kas pieder pie piedevu kategorijas “zootehniskās piedevas” un funkcionālās grupas “zarnu floras stabilizatori”, ir atļauts lietot par piedevu dzīvnieku ēdināšanā, ievērojot minētajā pielikumā noteiktos nosacījumus.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2018. gada 5. martā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 268, 18.10.2003., 29. lpp.

(2)  EFSA Journal 2017; 15(7):4933.


PIELIKUMS

Piedevas identifikācijas numurs

Atļaujas turētāja nosaukums

Piedeva

Sastāvs, ķīmiskā formula, apraksts, analītiskā metode

Dzīvnieku suga vai kategorija

Maksimālais vecums

Minimālais saturs

Maksimālais saturs

Citi noteikumi

Atļaujas derīguma termiņš

KVV uz kg kompleksās barības ar mitruma saturu 12 %

Kategorija “zootehniskās piedevas”. Funkcionālā grupa: zarnu floras stabilizatori

4b1829

Adisseo France SAS

Bacillus subtilis DSM 29784

Piedevas sastāvs

Preparāts Bacillus subtilis DSM 29784, kas satur vismaz 1 × 1010 KVV/g piedevas.

Cietā veidā

Aktīvās vielas raksturojums

Bacillus subtilis DSM 29784 dzīvotspējīgas sporas.

Analītiskā metode  (1)

Attiecībā uz Bacillus subtilis DSM 29784 skaitīšanu piedevā, premiksos un barībā:

Petri trauciņa un uztriepuma metode (EN 15784).

Attiecībā uz Bacillus subtilis DSM 29784 identificēšanu:

identificēšana:

pulsa lauka gela elektroforēze (PFGE).

Gaļas cāļi

Dējējvistu cāļi

1 × 108

1.

Piedevas un premiksu lietošanas norādījumos norāda glabāšanas nosacījumus un noturību pret termisku apstrādi.

2.

Atļauts lietot barībā, kura satur šādus atļautus kokcidiostatus: monenzīnnātrijs, narazīns/nikarbazīns, salinomicīnnātrijs, lazalocīda A nātrijs, diklazurils, narazīns, maduramicīna amonijs, robenidīna hidrohlorīds vai dekokvināts.

3.

Barības apritē iesaistītie uzņēmēji piedevas un premiksu lietotājiem nosaka darbības procedūras un organizatoriskos pasākumus, kuru nolūks ir novērst iespējamos riskus, ko varētu radīt šādu vielu lietošana. Ja ar šādām procedūrām un pasākumiem minētos riskus novērst vai līdz minimumam samazināt nav iespējams, ar piedevu un premiksiem rīkojas, izmantojot individuālos aizsardzības līdzekļus, tostarp ādas, elpceļu un acu aizsarglīdzekļus.

26.3.2028.


(1)  Sīkāka informācija par analītiskajām metodēm ir pieejama references laboratorijas tīmekļa vietnē: https://ec.europa.eu/jrc/en/eurl/feed-additives/evaluation-reports.


6.3.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 63/13


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2018/329

(2018. gada 5. marts),

ar ko nozīmē Eiropas Savienības dzīvnieku labturības references centru

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 15. marta Regulu (ES) 2017/625 par oficiālajām kontrolēm un citām oficiālajām darbībām, kuras veic, lai nodrošinātu, ka tiek piemēroti pārtikas un barības aprites tiesību akti, noteikumi par dzīvnieku veselību un labturību, augu veselību un augu aizsardzības līdzekļiem, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 999/2001, (EK) Nr. 396/2005, (EK) Nr. 1069/2009, (EK) Nr. 1107/2009, (ES) Nr. 1151/2012, (ES) Nr. 652/2014, (ES) 2016/429 un (ES) 2016/2031, Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2005 un (EK) Nr. 1099/2009 un Padomes Direktīvas 98/58/EK, 1999/74/EK, 2007/43/EK, 2008/119/EK un 2008/120/EK un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 854/2004 un (EK) Nr. 882/2004, Padomes Direktīvas 89/608/EEK, 89/662/EEK, 90/425/EEK, 91/496/EEK, 96/23/EK, 96/93/EK un 97/78/EK un Padomes Lēmumu 92/438/EEK (Oficiālo kontroļu regula) (1), un jo īpaši tās 95. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2017/625 95. pantu Komisija rīkoja atklātu uzaicinājumu, lai izraudzītos un nozīmētu Eiropas Savienības dzīvnieku labturības references centru, kam būtu jāatbalsta Komisijas un dalībvalstu darbības saistībā ar minētās regulas 1. panta 2. punkta f) apakšpunkta noteikumu par dzīvnieku labturības prasībām piemērošanu.

(2)

Minētajam uzaicinājumam nozīmētā novērtēšanas un atlases komiteja secināja, ka Wageningen Livestock Research vadītais konsorcijs, kura sastāvā ir arī Orhūsas Universitāte un Frīdriha Leflera institūts, atbilst Regulas (ES) 2017/625 95. panta 3. punkta prasībām un varētu uzņemties minētās regulas 96. pantā izklāstītos pienākumus.

(3)

Tāpēc šis konsorcijs būtu jānozīmē par Eiropas Savienības dzīvnieku labturības references centru, kas atbildīgs par atbalsta uzdevumiem, ciktāl tie būs iekļauti references centra ikgadējās vai daudzgadu darba programmās. Šīm programmām būtu jābūt izveidotām atbilstoši attiecīgo darba programmu mērķiem un prioritātēm, kuras Komisija ir pieņēmusi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 652/2014 (2) 36. pantu.

(4)

Šis norīkojums būtu jāpārskata ik pēc pieciem gadiem, sākot no šīs regulas piemērošanas dienas.

(5)

Šī regula būtu jāpiemēro no 2018. gada 29. aprīļa, kas atbilst Regulas (ES) 2017/625 167. panta 3. punktā noteiktajai piemērošanas dienai.

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Par Eiropas Savienības dzīvnieku labturības references centru, kas atbalsta Komisijas un dalībvalstu horizontālās darbības dzīvnieku labturības prasību jomā, nozīmē šo konsorciju:

nosaukums

:

Konsorcijs, kuru vada Wageningen Livestock Research un kura sastāvā ir arī Orhūsas Universitāte un Frīdriha Leflera institūts.

Adrese

:

Drevendaalsesteeg 4

6708 PB Wageningen

NEDERLAND

Šo norīkojumu pārskata ik pēc pieciem gadiem, sākot no šīs regulas piemērošanas dienas.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2018. gada 29. aprīļa.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2018. gada 5. martā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 95, 7.4.2017., 1. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Regula (ES) Nr. 652/2014, ar ko paredz noteikumus tādu izdevumu pārvaldībai, kuri attiecas uz pārtikas apriti, dzīvnieku veselību un dzīvnieku labturību, augu veselību un augu reproduktīvo materiālu, un ar ko groza Padomes Direktīvas 98/56/EK, 2000/29/EK un 2008/90/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 178/2002, (EK) Nr. 882/2004 un (EK) Nr. 396/2005, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/128/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 un atceļ Padomes Lēmumus 66/399/EEK, 76/894/EEK un 2009/470/EK (OV L 189, 27.6.2014., 1. lpp.).


6.3.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 63/15


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2018/330

(2018. gada 5. marts),

ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas, kura veikta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1036 11. panta 2. punktu, nosaka galīgo antidempinga maksājumu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes nerūsējošā tērauda bezšuvju cauruļu un caurulīšu importam

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 8. jūnija Regulu (ES) 2016/1036 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (1), un jo īpaši tās 11. panta 2. punktu,

tā kā:

1.   PROCEDŪRA

1.1.   Spēkā esošie pasākumi

(1)

Pēc antidempinga izmeklēšanas (“sākotnējā izmeklēšana”) Padome ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1331/2011 (2) noteica galīgo antidempinga maksājumu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR” jeb “attiecīgā valsts”) izcelsmes nerūsējošā tērauda bezšuvju cauruļu un caurulīšu importam.

(2)

Spēkā esošie antidempinga maksājumi ir diapazonā no 48,3 % līdz 71,9 % atsevišķi minētajiem uzņēmumiem, bet atlikusī maksājuma likme – 71,9 %.

1.2.   Termiņbeigu pārskatīšanas sākšana

(3)

Pēc tam, kad tika publicēts paziņojums par spēkā esošo konkrētu ĶTR izcelsmes nerūsējošā tērauda bezšuvju cauruļu un caurulīšu (“SSSPT”) importam noteikto antidempinga pasākumu gaidāmajām termiņa beigām (3), Komisija saņēma pieprasījumu sākt termiņbeigu pārskatīšanu atbilstīgi Regulas (ES) 2016/1036 (“pamatregula”) 11. panta 2. punktam.

(4)

Pieprasījumu iesniedza Eiropas Savienības Nerūsējošā tērauda bezšuvju cauruļu ražošanas nozare (“ESTA” jeb “pieprasījuma iesniedzējs”) to ražotāju vārdā, kuri pārstāv vairāk nekā 50 % no Savienības kopējā SSSPT ražošanas apjoma.

(5)

Pieprasījuma pamatā bija apgalvojums, ka pasākumu izbeigšana, iespējams, izraisīs dempinga un Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma atkārtošanos.

(6)

Komisija, noteikusi, ka ir pietiekami pierādījumi termiņbeigu pārskatīšanas sākšanai, ar paziņojumu, kas 2016. gada 10. decembrī publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (4) paziņoja, ka sāk termiņbeigu pārskatīšanu atbilstīgi pamatregulas 11. panta 2. punktam.

(7)

2017. gada 17. februārī tika sākta izmeklēšana attiecībā uz ĶTR izcelsmes attiecīgā ražojuma importam noteikto pasākumu apiešanu, kas varētu notikt, nosūtot importu no Indijas (5). Pēc šīs izmeklēšanas pasākumi netika attiecināti uz importu no Indijas (6).

1.3.   Ieinteresētās personas

(8)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija aicināja pieteikties ieinteresētās personas, kuras vēlas piedalīties pārskatīšanas izmeklēšanā. Komisija par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu atsevišķi informēja pieprasījuma iesniedzēju, zināmos Savienības ražotājus, lietotājus un importētājus, ražotājus eksportētājus Ķīnas Tautas Republikā un Ķīnas iestādes un aicināja tos sadarboties.

(9)

Komisija arī norādīja, ka tā plāno par tirgus ekonomikas trešo valsti (“analogā valsts”) pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunkta nozīmē izmantot Amerikas Savienotās Valstis (“ASV”). Tāpēc Komisija par procedūras sākšanu informēja ražotājus ASV un aicināja tos piedalīties.

(10)

Turklāt Komisija nosūtīja vēstules visiem zināmajiem SSSPT ražotājiem Korejas Republikā, Ukrainā, Indijā, Japānā, Norvēģijā un Turcijā, aicinot tos sadarboties pārskatīšanā.

(11)

Visām ieinteresētajām personām bija iespēja paziņojumā par procedūras sākšanu paredzētajos termiņos sniegt piezīmes par pārskatīšanas sākšanu un lūgt, lai tās uzklausītu Komisija un/vai tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersona. Pēc uzņēmuma Zhejiang Jiuli Hi-Tech Metals Co. Ltd pieprasījuma 2017. gada 14. decembrī un 2018. gada 19. janvārī uzklausīšanas amatpersonas klātbūtnē notika uzklausīšanas. 2018. gada 30. janvārī tika saņemts trešās uzklausīšanas pieprasījums, un uzklausīšanas amatpersona to pieņēma. Uzklausīšana notika 2018. gada 5. februārī.

1.3.1.   Atlase

(12)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka tā varētu atlasīt ieinteresētās personas saskaņā ar pamatregulas 17. pantu.

a)   Savienības ražotāju atlase

(13)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka ir izveidojusi provizorisku Savienības ražotāju izlasi, un aicināja ieinteresētās personas noteiktajos termiņos sniegt piezīmes. Izlase tika izveidota, pamatojoties uz līdzīgā ražojuma ražošanas un pārdošanas apjomiem pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Savienībā, vienlaikus nodrošinot ģeogrāfisko izkliedētību. Tajā bija trīs lielāko Savienības ražotāju grupu lielākie uzņēmumi, kas atrodas Zviedrijā, Francijā un Spānijā.

(14)

Viens no sūdzības iesniedzējiem, Tubacex Group, ierosināja Komisijai iekļaut izlasē tā otro lielāko ražotāju, kas atrodas Austrijā, nevis tā lielāko ražotāju, kas atrodas Spānijā. Šis ierosinājums tika pausts tāpēc, ka daži šā ražotāja ražojuma veidi pārskatīšanas izmeklēšanas periodā netika importēti no attiecīgās valsts.

(15)

Tomēr, paturot prātā, ka saskaņā ar pamatregulas 17. pantu Komisija atlasa lielāko ražošanas un pārdošanas apjomu, un tāpēc, ka attiecīgie ražojuma veidus ietvēra līdzīgā ražojuma definīcija, tika pieņemts lēmums neapstiprināt šo lūgumu. Turklāt Komisija uzskatīja, ka sākotnēji izveidotā izlase ir pilnīgi reprezentatīva un nodrošina pietiekamu segumu ražojuma veidu ziņā, kā paskaidrots 13. apsvērumā.

(16)

Citas piezīmes par Savienības ražotāju provizorisko izlasi netika iesniegtas, un tādējādi izlase tika apstiprināta par galīgu.

b)   Importētāju atlase

(17)

Lai lemtu, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija lūdza nesaistītos importētājus sniegt informāciju, kas norādīta paziņojumā par procedūras sākšanu.

(18)

Atlases procesā prasīto informāciju sniedza divi nesaistīti importētāji, tāpēc tika uzskatīts, ka nesaistīto importētāju atlase nav nepieciešama.

c)   Ķīnas Tautas Republikas ražotāju eksportētāju atlase

(19)

Desmit ražotāji eksportētāji iesniedza aizpildītas atlases veidlapas. Vispirms Komisija izveidoja izlasi no diviem no tiem, pamatojoties uz to eksportu uz Savienību un ražošanas jaudu. Pēc tam, kad viens no izlasē iekļautajiem ražotājiem izstājās no izlases, Komisija izveidoja jaunu izlasi, aizstājot izstājušos ražotāju eksportētāju ar nākamo, pamatojoties uz to eksportu uz Savienību un ražošanas jaudu, lai izlasē atkal būtu divi ražotāji eksportētāji.

1.3.2.   Anketas

(20)

Komisija nosūtīja anketas diviem izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, zināmajiem ražotājiem potenciālajās analogajās valstīs, trim izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem un visiem zināmajiem importētājiem un lietotājiem, kuri darbojas Savienības tirgū. Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no diviem izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, četriem analogās valsts ražotājiem un trim izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem. Tikai viens no nesaistītajiem importētājiem, kuri minēti 18. apsvērumā, sniedza atbildes uz anketas jautājumiem. Tomēr vēl pieci nesaistītie importētāji (četri no tiem ir arī lietotāji) sniedza atbildes uz anketas jautājumiem.

1.3.3.   Pārbaudes apmeklējumi

(21)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par nepieciešamu, lai noteiktu dempinga un tā radītā kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību un lai novērtētu, vai pasākumu noteikšana būtu pretrunā Savienības interesēm. Saskaņā ar pamatregulas 16. pantu tika veikti pārbaudes apmeklējumi šādu uzņēmumu telpās.

 

Ražotāji Savienībā:

AB Sandvik Materials Technology, Sandviken, Zviedrija,

Tubacex Tubos Inoxidables S.A.U., Bilbao, Spānija,

Salzgitter Mannesmann Stainless Tubes France SAS, Saint-Florentin, Francija.

 

Importētāji un importētāji/lietotāji Savienībā:

Arcus Nederland BV, Dordrecht, Nīderlande,

VRV S.p.A., Ornago, Itālija,

Mangiarotti S.p.A., Sedegliano, Itālija.

 

Ražotāji eksportētāji ĶTR:

Zhejiang Jiuli Hi-Tech Metals Co. Ltd, Huzhou,

Shanghai Baoluo Stainless Steel Tube Co. Ltd (BSS), Shanghai.

1.4.   Pārskatīšanas izmeklēšanas periods un attiecīgais periods

(22)

Dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespējamības izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2015. gada 1. oktobra līdz 2016. gada 30. septembrim (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods” jeb “PIP”).

(23)

Tendences, kas ir svarīgas, lai novērtētu kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību, tika pētītas laikposmam no 2013. gada 1. janvāra līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

1.5.   Informācijas izpaušana

(24)

Komisija informēja visas ieinteresētās personas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata tā paredzēja saglabāt spēkā esošos antidempinga pasākumus. Visām ieinteresētajām personām tika atvēlēts termiņš, kurā tās varēja sniegt piezīmes par izpausto informāciju.

(25)

Komisija izvērtēja ieinteresēto personu sniegtās piezīmes un attiecīgā gadījumā ņēma tās vērā.

2.   ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGAIS RAŽOJUMS

2.1.   Attiecīgais ražojums

(26)

Attiecīgais ražojums ir Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”) izcelsmes nerūsējošā tērauda bezšuvju caurules un caurulītes (izņemot caurules un caurulītes ar piestiprinātiem savienotājelementiem, derīgas gāzu vai šķidrumu pārvadīšanai, paredzētas izmantošanai civilās aviācijas gaisa kuģos) (“attiecīgais ražojums”), kuras pašlaik klasificē ar KN kodiem 7304 11 00, 7304 22 00, 7304 24 00, ex 7304 41 00, 7304 49 10, ex 7304 49 93, ex 7304 49 95, ex 7304 49 99 un ex 7304 90 00 (Taric kodi 7304410090, 7304499390, 7304499590, 7304499990 un 7304900091).

2.2.   Līdzīgais ražojums

(27)

Izmeklēšana liecina, ka visiem turpmāk uzskaitītajiem ražojumiem ir vienas un tās pašas fizikālās un tehniskās pamatīpašības, kā arī vieni un tie paši pamatlietojumi:

attiecīgajam ražojumam,

ražojumam, ko ražotāji eksportētāji ražo un pārdod ĶTR iekšzemes tirgū,

ražojumam, ko izlasē iekļautais ražotājs ražo un pārdod analogajā valstī,

Savienības ražošanas nozares Savienībā ražotajam un pārdotajam ražojumam.

(28)

Komisija secināja, ka šie ražojumi ir līdzīgi ražojumi pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(29)

Viens Ķīnas ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka ražojuma tvērumā esot kļūdaini iekļauti īpaši ražojumi ar kodolenerģiju saistītiem un militāriem lietojumiem un ka šos ražojumus esot vajadzējis izslēgt no izmeklēšanas tvēruma vai alternatīvi – sākt ražojuma tvēruma pārskatīšanu, lai tos izslēgtu.

(30)

Komisija norādīja, ka, ievērojot pamatregulas 11. panta 9. punktu, ražojuma tvērums saglabājies tāds pats kā sākotnējā izmeklēšanā. Ražojuma tvērumā bija ļoti dažādi ražojuma veidi, kam ir vienādas vai līdzīgas tehniskās un fizikālās pamatīpašības. Saskaņā ar judikatūru (7), nosakot, vai ražojumi ir tik līdzīgi, ka uzskatāmi par vienu ražojumu, ir jāizvērtē, vai tiem ir vienādas tehniskās un fizikālās īpašības, viens un tas pats pamata galalietojums un vienāda cenas un kvalitātes attiecība. Šajā sakarā būtu jāizvērtē arī savstarpējā aizstājamība un konkurence starp šiem ražojumiem. Izmeklēšanā tika konstatēts, ka visi ražojuma veidi tiek izgatavoti no nerūsējošā tērauda, izmantojot ražošanas procesus, kas nepieciešami, lai ražotu bezšuvju caurules, tādējādi izmantojot līdzīgas iekārtas, kuras ražotāji atkarībā no pieprasījuma var pārslēgt starp dažādiem ražojuma variantiem. Tāpēc, lai gan visi atšķirīgie ražojuma veidi nav tieši savstarpēji aizstājami, ražotāji konkurē par pasūtījumiem, kas attiecas uz plašu ražojuma veidu klāstu. Turklāt šiem ražojuma veidiem, ko ražo un pārdod gan Savienības ražošanas nozare, gan Ķīnas ražotāji eksportētāji, izmanto līdzīgu ražošanas metodi. Tāpēc nebija pamata uzskatīt, ka ražojumi ar kodolenerģiju saistītiem un militāriem lietojumiem neietilpa ražojuma tvērumā.

(31)

Ražojuma tvēruma iespējamā pārskatīšana veidotu atsevišķu izmeklēšanu, tāpēc tā neietilpa pašreizējās izmeklēšanas tvērumā. Turklāt pats Ķīnas ražotājs eksportētājs nav ierosinājis šādu ražojuma tvēruma pārskatīšanas sākšanu. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

3.   DEMPINGA TURPINĀŠANĀS VAI ATKĀRTOŠANĀS IESPĒJAMĪBA

(32)

Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu Komisija pārbaudīja, vai pēc spēkā esošo pasākumu termiņa beigām dempings no ĶTR varētu turpināties vai atkārtoties.

3.1.   Dempings

3.1.1.   Analogā valsts

(33)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija aicināja visas ieinteresētās personas sniegt piezīmes par tās nodomu normālās vērtības noteikšanai attiecībā uz ĶTR par tirgus ekonomikas trešo valsti izmantot ASV. Komisija norādīja arī, ka iespējamā analogā valsts varētu būt Indija, ņemot vērā, ka šajā valstī ir liels ražotāju skaits un eksporta apjoms uz Savienību ir ievērojams. Turklāt citas paziņojumā par procedūras sākšanu minētās iespējamās analogās valstis ir Japāna, Korejas Republika, Norvēģija, Turcija un Ukraina.

(34)

Sadarbības pieprasījumi tika nosūtīti zināmajiem ražotājiem Indijā, Japānā, Korejas Republikā, Norvēģijā, Turcijā, Ukrainā un ASV. Valstīs, kurās nav zināms neviens ražotājs, informācija par ražotājiem tika pieprasīta šo valstu iestādēm. Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no viena ražotāja eksportētāja Indijā un trim ražotājiem eksportētājiem ASV.

Analogās valsts izvēle

(35)

Izvēloties starp Indiju un ASV, Komisija izvēlējās Indiju šādu iemeslu dēļ. Indijā bija vairāk nekā 20 zināmie iekšzemes ražotāji, tāpēc cenas Indijas tirgū ir patiesas konkurences rezultāts. Indijas ražotāji izmantoja tādu pašu ražošanas metodi, kādu galvenokārt izmanto Ķīnas ražošanas nozare, un ražojuma klāstu Indijā varēja labāk salīdzināt ar Ķīnas eksportu nekā ar ražojuma klāstu ASV. Turklāt sākotnējā izmeklēšanā ASV īpaši netika izraudzīta, jo, kā norādīts sākotnējās izmeklēšanas pagaidu regulas 48. apsvērumā (8), ASV ražotāji ir atkarīgi no pamatizejvielu un gatavo ražojumu importa no ES mātesuzņēmumiem un to ražošanas darbība ASV ir ierobežota un galvenokārt koncentrēta uz individuāliem pasūtījumiem un pasūtījumiem ar īsiem termiņiem. ASV ražotājiem ir lielas pārstrādes izmaksas, kas atspoguļo to īpašos ražošanas apstākļus, un šīs izmaksas izraisīja augstas iekšzemes cenas ASV tirgū.

(36)

Indijas ražotājs sniedza atbildes uz anketas jautājumiem un visu prasīto papildu informāciju. Ņemot vērā 45. apsvērumā izklāstītos iemeslus, sniegtie dati tika atzīti par precīziem.

Ieinteresēto personu piezīmes par analogās valsts izvēli

(37)

Savienības ražošanas nozare norādīja, ka tā dotu priekšroku ASV izvēlei par analogo valsti. Tā apgalvoja, ka ievērojamais Ķīnas eksports uz Indiju izkropļo iekšzemes cenas Indijā, tādējādi padarot to par nepiemērotu analogo valsti.

(38)

Komisija norādīja, ka apgalvojumi par Indijas iekšzemes cenu izkropļojumi nav pamatoti. Komisija arī konstatēja, ka jebkurā gadījumā Indijas ražotājs galvenokārt izmantoja paša ražotas izejvielas un ka tā iekšzemes pārdevumi bija rentabli. Tāpēc nekas neliecināja par to, ka iespējamie izkropļojumi izraisīja nepamatoti zemas Indijas ražotāja cenas.

(39)

Ķīnas ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka pēc 2016. gada 11. decembra 15. sadaļa protokolā par Ķīnas Tautas Republikas pievienošanos PTO ir zaudējusi spēku, tāpēc analogās valsts metodika vairs neesot pamatota.

(40)

Komisija atgādināja, ka saskaņā ar piemērojamās pamatregulas 2. panta 7. punktu normālā vērtība tika noteikta, pamatojoties uz analogās valsts datiem. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(41)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas viens Ķīnas ražotājs eksportētājs apstrīdēja Indijas izvēli par analogo valsti un apgalvoja, ka Indijas izvēle galīgajā informācijā neesot pietiekami pamatota. Pirmkārt, tas apgalvoja, ka Indija neesot piemērota analogā valsts, jo Indijas ražojuma klāstu nevarot pienācīgi salīdzināt ar Ķīnas ražotāja eksportētāja eksportu uz Savienību. Otrkārt, tas apgalvoja – tā kā nav veikts Indijas ražotāja pārbaudes apmeklējums, Komisija nevarot garantēt, ka īpaši ražojumi ar kodolenerģiju saistītiem un militāriem lietojumiem netika iekļauti iekšzemes pārdevumos Indijā. Treškārt, tas apgalvoja, ka dzelzsrūdas cenas Indijā esot izkropļotas, ņemot vērā Komisijas provizoriskos konstatējumus antidempinga izmeklēšanā par čuguna izstrādājumiem no Ķīnas (9). Šo iespējamo izkropļojumu rezultātā normālās vērtības, kas izmantotas dempinga aprēķinos, esot pārlieku lielas. Ceturtkārt, tas apgalvoja, ka Indijas normālās vērtības esot nepamatoti augstas, ko apliecina tas, ka pārdošanas cenas Spānijā vidēji esot zemākas par vidējām cenām Indijā. Tas apgalvoja – ja Spānija tiktu izmantota par analogo valsti, dempinga starpība būtu bijusi negatīva.

(42)

Komisija norādīja, ka iemesli Indijas izvēlei par analogo valsti ir sīki izklāstīti 35. apsvērumā un ka Ķīnas ražotājs eksportētājs nav apstrīdējis nevienu no šiem iemesliem. Arī Ķīnas ražotājs eksportētājs neapgalvoja, ka bija jāizvēlas cita analogā valsts. Attiecībā uz konkrētiem apgalvojumiem, pirmais arguments par ražojuma klāsta salīdzināmību tika noraidīts, jo Indijā bija visvairāk salīdzināmo ražojuma veidu starp pieejamajām iespējamajām analogajām valstīm, salīdzinot ar Ķīnas eksportu uz Savienību kopumā (sk. 35. apsvērumu). Salīdzināmības individuālais līmenis ar konkrētu Ķīnas ražotāju eksportētāju nevarēja padarīt nederīgu Indijas izvēli par analogo valsti, jo novērtējums veikts visas valsts līmenī. Otrkārt, Komisija norādīja – kā paskaidrots 30. apsvērumā, ražojumi ar kodolenerģiju saistītiem un militāriem lietojumiem ietilpst ražojuma tvērumā, tāpēc šis apgalvojums nevar padarīt nederīgu Indijas izvēli par analogo valsti. Atsevišķs jautājums par pareizu dažādu ražojuma veidu salīdzinājumu ir aplūkots 60. un 66. apsvērumā. Treškārt, netika pamatots apgalvojums, ka iespējamie dzelzsrūdas cenu izkropļojumi ietekmēja normālo vērtību. Jebkurā gadījumā dzelzsrūda attiecīgajā ražojumā tiešā veidā par izejvielu netika izmantota, un netika sniegti arī pierādījumi par netiešo ietekmi uz iekšzemes cenām Indijā. Turklāt Komisijas veiktajā izmeklēšanā, uz kuru atsaucas Ķīnas ražotājs eksportētājs, gluži pretēji tika noraidīts apgalvojums par dzelzsrūdas cenu izkropļojumiem. Apgalvojums par dzelzsrūdas cenu izkropļojumiem tāpēc tika noraidīts. Ceturtkārt, tas, ka konkrētajam Ķīnas ražotājam eksportētājam citas analogās valsts izvēle būtu labvēlīgāka, nav derīgs pamatojums analogās valsts izvēlei vai noraidījumam. Turklāt Ķīnas ražotāja eksportētāja piedāvātais salīdzinājums ar Spāniju bija balstīts uz plašu ražojuma kategoriju vidējām cenām un tajā nav ņemti vērā konkrētie ražojuma veidi. Tādējādi dati neparādīja, ka cenas Indijā bija nepamatoti augstas. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts. Jebkurā gadījumā Spānijas izvēle par analogo valsti nebūtu bijusi iespējama, jo tā ir Savienības dalībvalsts. Komisija norādīja, ka par analogo valsti alternatīvi izvēloties Savienību kopumā, konstatējums par dempinga turpināšanos netiktu mainīts. Tas ir tādēļ, ka importa no Ķīnas cenas bija zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām (sk. 126. apsvērumu).

(43)

Tādēļ Komisija secināja, ka neviens no apgalvojumiem nepadarīja nederīgu Indijas izvēli par analogo valsti, un apstiprināja, ka Indija ir piemērota analogā valsts.

(44)

Pēc tam, kad tika sniegti papildu precizējumi, Ķīnas ražotājs eksportētājs atkārtoti iebilda pret Indijas izmantošanu par analogo valsti un analogās valsts metodes izmantošanu vispār. Papildus iepriekš paustiem apgalvojumiem tas arī apgalvoja, ka tas, ka pārbaudes apmeklējums pie Indijas ražotāja netika veikts, padarīja nederīgu Indijas izvēli par analogo valsti.

(45)

Komisija norādīja, ka pārbaudes apmeklējums nav priekšnosacījums analogās valsts izvēlei un var būt nozīmīgs tikai novērtējumam par Indijas ražotāja sniegtās informācijas pareizību. Pēc rūpīga novērtējuma Komisija secināja, ka Indijas ražotāja sniegtie dati ir konsekventi un pilnīgi un Indijas ražotājs vēsturiski ir sniedzis precīzus datus līdzšinējās Komisijas izmeklēšanās. Tāpēc, neraugoties uz to, ka pārbaudes apmeklējums netika veikts, Indijas ražotāja dati tika uzskatīti par precīzu pamatu. Pārējie apgalvojumi jau ir noraidīti 40., 42. un 43. apsvērumā, tāpēc tie nemaina Komisijas konstatējumus.

(46)

Pēc tam, kad tika sniegti papildu precizējumi, kas ir paskaidroti 53. apsvērumā, Ķīnas ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka Savienība esot izraudzīta par papildu analogo valsti, nesniedzot iespēju ieinteresētajām personām sniegt piezīmes par šo izvēli.

(47)

Komisija paskaidroja, ka analogā valsts ir Indija un ka papildu analogās valsts nav. Kā paskaidrots 51. un 53. apsvērumā, informācija no citu ražotāju atbildēm uz anketas jautājumiem tika izmantota normālo vērtību noteikšanai tikai vajadzības gadījumā, jo analogajā valstī (Indijā) nebija pārdevumu ražojuma kategorijā “Urbumu nostiprināšanas caurules, sūkņu un kompresoru caurules, ko izmanto naftas un gāzes urbumu urbšanā”.

3.1.2.   Normālā vērtība

(48)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu Komisija vispirms pārbaudīja, vai Indijas ražotāja, kurš sadarbojās, kopējais līdzīgā ražojuma iekšzemes pārdevumu apjoms neatkarīgiem pircējiem ir reprezentatīvs salīdzinājumā ar kopējo no ĶTR eksportam uz Savienību pārdoto apjomu, t. i., vai šis kopējais iekšzemes pārdevumu apjoms ir vismaz 5 % no attiecīgā ražojuma kopējā apjoma, kas tika pārdots eksportam uz Savienību.

(49)

Tad Komisija noteica ražojuma veidus, kas tiek pārdoti iekšzemes tirgū analogajā valstī un ir identiski vai salīdzināmi ar ražojuma veidiem, kurus ĶTR ražotāji eksportētāji pārdod eksportam uz Savienību. Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu pārbaudīja, vai katra no minētajiem ražojuma veidiem iekšzemes pārdevumi analogajā valstī bija reprezentatīvi.

(50)

Tika konstatēts, ka iekšzemes pārdevumi veikti parastā tirdzniecības apritē saskaņā ar pamatregulas 2. panta 4. punktu. Analīze parādīja, ka iekšzemes pārdevumi Indijā bija rentabli un ka vidējā svērtā pārdošanas cena pārsniedza ražošanas izmaksas. Katra ražojuma veida normālās vērtības pamatā bija faktiskā iekšzemes cena, kas aprēķināta kā visu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā veikto iekšzemes pārdevumu katra ražojuma veida vidējā svērtā cena.

(51)

Eksportētajiem ražojuma veidiem bez atbilstošiem iekšzemes pārdevumiem analogajā valstī normālo vērtību noteica, pamatojoties uz vislīdzīgākā ražojuma veida iekšzemes cenu analogajā valstī. Lai ņemtu vērā ražojuma veidu atšķirības, nosakot normālo vērtību, ņēma vērā ražojuma veida īpašības, ko nosaka produkta kontroles numurs: ražojuma kategoriju, ārējo diametru, sieniņu biezumu, tērauda kategoriju, testēšanu, caurules galu, apstrādi un garumu. Šīs īpašības tika atspoguļotas koeficientos, kas tika piemēroti vislīdzīgākā ražojuma veida iekšzemes cenai Indijā. Lai noteiktu i) koeficientus un ii) normālo vērtību pamatu ražojuma kategorijā “Urbumu nostiprināšanas caurules, sūkņu un kompresoru caurules, ko izmanto naftas un gāzes urbumu urbšanā”, vajadzības gadījumā tika izmantota informācija, kas pieejama citu ražotāju atbildēs uz anketas jautājumiem. Attiecībā uz divām īpašībām (testēšana un caurules gals) augšupējs koeficients netika piemērots, panākot to, ka normālā vērtība tika noteikta piesardzīgāk.

(52)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas viens Ķīnas ražotājs eksportētājs norādīja, ka Indijas ražotāja ražojuma klāsts neietver visas ražojuma kategorijas, tērauda kategorijas un diametrus, kas bija iekļauti eksportā no Ķīnas uz Savienību. Tāpēc tas apgalvoja, ka normālās vērtības noteikšana, kuras pamatā ir Indijas iekšzemes pārdevumi, esot nepareiza.

(53)

Komisija paskaidroja – ja Indijā nebija tieši atbilstoša ražojuma veida iekšzemes pārdevumu, tā vietā tika izmantoti citu ražotāju dati no atbildēm uz anketas jautājumiem. Ja nebija ražojuma kategoriju, tērauda kategoriju un diametru iekšzemes pārdevumu, uz ko norādīja Ķīnas ražotājs eksportētājs, Komisija šo ražojuma veidu normālās vērtības noteikšanu balstīja uz vislīdzīgākajiem ražojuma veidiem Savienības ražotāju atbildēs uz anketas jautājumiem. Šie konkrētie ražojuma veidi tika izpausti Ķīnas ražotājam eksportētājam un attiecās tikai uz ražojuma kategoriju “Urbumu nostiprināšanas caurules, sūkņu un kompresoru caurules, ko izmanto naftas un gāzes urbumu urbšanā”.

(54)

Pēc tam, kad tika sniegti papildu precizējumi, Ķīnas ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka Komisija šajā ražojuma kategorijā “Urbumu nostiprināšanas caurules, sūkņu un kompresoru caurules, ko izmanto naftas un gāzes urbumu urbšanā”, esot izvēlējusies vislīdzīgāko ražojuma veidu tādā veidā, kas pārlieku palielina dempinga starpības. Otrkārt, tas apgalvoja, ka Komisijai esot vajadzējis izpaust to, kura konkrētā Savienības ražotāja dati ir izmantoti. Treškārt, tas apgalvoja, ka papildu precizējumi neviesa skaidrību, vai Savienības ražošanas nozares dati tika izmantoti visu eksportēto ražojuma veidu noteikšanai šajā kategorijā vai tikai dažu no tiem. Visbeidzot, tas iesniedza pieprasījumu dempinga aprēķinos neņemt vērā visus konkrētās tērauda kategorijas (13 %Cr) ražojumus, pamatojoties uz to, ka šīs tērauda kategorijas eksports bija tālākpārdoti ražojumi, ko Ķīnas ražotājs eksportētājs neražo.

(55)

Komisija paskaidroja, ka vislīdzīgākie ražojuma veidi tika izvēlēti, pamatojoties uz vairākām atbilstošām īpašībām, kuras paskaidrotas 60. apsvērumā. Katram eksportētajam ražojuma veidam izmantotais vislīdzīgākais ražojuma veids ir izpausts Ķīnas ražotājam eksportētājam. Otrkārt, Ķīnas ražotājs eksportētājs nav pamatojis savu apgalvojumu ar argumentiem. Treškārt, ņemot vērā Ķīnas ražotājam eksportētājam sniegtos papildu precizējumus, ir apstiprināts, ka Indijā netika pārdota konkrētā ražojuma kategorija, tērauda kategorija un diametrs, uz ko norādīja Ķīnas ražotājs eksportētājs. Līdz ar to visiem šo ražojuma veidu pārdevumiem tika izmantoti citu ražotāju dati. Normālās vērtības diapazons, ko sniedza Ķīnas ražotājam eksportētājam, attiecās uz visiem vislīdzīgākajiem ražojuma veidiem šajā ražojuma kategorijā. Visbeidzot, Komisijai bija juridisks pienākums noteikt normālo vērtību visam eksportam uz Savienību, un tādējādi ražojuma kategoriju nevarēja izslēgt no dempinga aprēķiniem. Jebkurā gadījumā, pat ja šīs ražojuma kategorijas eksports dempinga aprēķinos netiktu ņemts vērā, tas nebūtu mainījis secinājumu, ka dempings PIP laikā turpinājās. Tāpēc šie apgalvojumi tika noraidīti.

3.1.3.   Eksporta cena

(56)

Eksporta cena tika noteikta saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu, pamatojoties uz faktiski samaksātām vai maksājamām eksporta cenām pirmajam neatkarīgajam pircējam.

3.1.4.   Salīdzinājums un dempinga starpības

(57)

Komisija salīdzināja normālo vērtību un izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju eksporta cenas. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu vidējo svērto normālo vērtību katram līdzīgā ražojuma veidam analogajā valstī salīdzināja ar vidējo svērto eksporta cenu atbilstošajam attiecīgā ražojuma veidam.

(58)

Salīdzinot normālo vērtību ar eksporta cenu, tika konstatēts dempings, tāpēc tika secināts, ka, piemērojot korekcijas šīm eksporta cenām, kas izteiktas FOB līmenī, netiktu ietekmēts konstatējums, ka pastāvēja dempings, jo eksporta cenu pazemināšana, izmantojot papildu lejupējas korekcijas, vien palielinātu dempinga starpību.

(59)

Viens Ķīnas ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka cenu salīdzinājums varētu būt izkropļots, jo pārdevumi Indijā varēja ietvert tādus kvalitatīvus ražojumus ar kodolenerģiju saistītiem un militāriem lietojumiem, kuri tika salīdzināti ar parastiem Ķīnas ražojumiem. Tas kritizēja produkta kontroles numura (PKN) struktūru, apgalvojot, ka PKN nepienācīgi atspoguļo šīs atšķirības, izraisot netaisnīgus salīdzinājumus. Tas lūdza Komisiju atkārtoti izsniegt anketas visām personām ar pārskatītu PKN struktūru. Tas atkārtoja tos pašus apgalvojumus par pārdošanas apjomu Savienībā (sk. 125. apsvērumu).

(60)

Komisija ņēma vērā atšķirības starp ražojuma veidiem un nodrošināja taisnīgu salīdzinājumu. Katram ražojuma veidam, ko ražoja un pārdeva Ķīnas ražotāji eksportētāji, analogās valsts ražotājs un Savienības ražošanas nozare, tika piešķirts unikāls produkta kontroles numurs (“PKN”). PKN bija atkarīgs no ražojuma pamatīpašībām, kas šajā gadījumā ir ražojuma kategorija, ārējais diametrs, sieniņu biezums, tērauda kategorija, testēšana, caurules gals, apstrāde un garums. Tādējādi PKN struktūrā ņemtas vērā katra ražojuma veida sīki izstrādātas specifikācijas, kas ļauj panākt taisnīgu salīdzinājumu. Tāpēc nav nepieciešams mainīt PKN struktūru un izsniegt jaunas anketas. Turklāt, kā paskaidrots 42. apsvērumā, ražojumi ar kodolenerģiju saistītiem un militāriem lietojumiem ietilpst ražojuma tvērumā, tāpēc to izslēgšanas pamatojuma nebija. Nekas neliecināja par to, ka Indijas ražojumi ar kodolenerģiju saistītiem un militāriem lietojumiem tika nepamatoti salīdzināti ar Ķīnas eksportu. Ķīnas ražotājs eksportētājs faktiski nav eksportējis ražojuma veidus, uz kuriem tas norādīja un saistībā ar kuriem esot iespējamas neskaidrības attiecībā uz tērauda kategorijām, ko izmanto parastām caurulēm pretstatā caurulēm ar kodolenerģiju saistītiem lietojumiem. Tā kā nebija iespējas salīdzinājuma izkropļojumam, šis apgalvojums tika noraidīts.

(61)

Tādējādi iegūtā vidējā svērtā dempinga starpība, izteikta procentos no CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļu nomaksas, abiem izlasē iekļautajiem ražotājiem bija diapazonā [no 25 % līdz 35 %]. Tāpēc tika secināts, ka dempings pārskatīšanas izmeklēšanas periodā turpinājās.

(62)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas viens Ķīnas ražotājs eksportētājs, pirmkārt, pieprasīja skaidrojumu par tā dempinga starpības aprēķiniem, jo īpaši par to, kā normālo vērtību aprēķiniem tika izmantoti analogās valsts ražotāja PKN un koeficienti. Otrkārt, tas pieprasīja sīkāku informāciju par Indijas iekšzemes cenām, apgalvojot, ka izpaustie normālo vērtību un dempinga starpību diapazoni tam neļāva pārbaudīt aprēķinu precizitāti un ka augstākās vērtības bija izkropļotu konstatējumu rezultāts. Treškārt, tas arī pieprasīja sīkāku skaidrojumu par ražojuma veidiem, kas pārdoti Indijas iekšzemes tirgū, un jo īpaši par to, kā Komisija nodrošinājusi, lai īpaši ražojumi ar kodolenerģiju saistītiem un militāriem lietojumiem netiktu salīdzināti ar Ķīnas eksportu uz Savienību.

(63)

Pēc Komisijas atbildes saņemšanas Ķīnas ražotājs eksportētājs iesniedza papildu pieprasījumus un apgalvojumus. Ceturtkārt, tas pieprasīja sniegt pilnīgu Savienības ražošanas nozares un ASV ražotāju PKN sarakstu, kurā būtu norādīts, kā noteikti koeficienti. Piektkārt, tas apgalvoja, ka ASV ražotāju atbildes uz anketas jautājumiem nevajadzētu izmantot koeficientu noteikšanai, pamatojoties uz to, ka 35. apsvērumā paskaidroto iemeslu dēļ ASV netika uzskatīta par piemērotu analogo valsti, un norādīja, ka koeficienti, kuru pamatā ir ASV cenas, varētu būt pārlieku lieli. Sestkārt, tas apgalvoja, ka viens no tā eksporta darījumiem bija kļūdaini iekļauts tā eksporta cenas aprēķinos. Septītkārt, tas apgalvoja, ka Komisijai esot vajadzējis iesniegt plašāku informāciju par katra PKN normālajām vērtībām un dempinga starpībām, nevis diapazonu. Astotkārt, tas apgalvoja, ka eksportētos ražojuma veidus, kuriem analogajā valstī nebija atbilstošo iekšzemes pārdevumu, būtu vajadzējis izslēgt no aprēķiniem un noteikt par ražojumiem, kurus nepārdeva par dempinga cenām, lai izvairītos no “vainojamības prezumpcijas”. Visbeidzot, Ķīnas ražotājs eksportētājs arī pieprasīja termiņa pagarinājumu piezīmju sniegšanai par izpausto informāciju.

(64)

Pirmkārt, Komisija iesniedza Ķīnas ražotājam eksportētājam sarakstu ar PKN, kuri bija pamatā normālās vērtības noteikšanai, tostarp sarakstu ar PKN, kuri tieši atbilst tā eksportam uz Savienību, un, ja nebija tieši atbilstošu PKN, informāciju, kurus PKN izmantoja par pamatu, lai noteiktu normālo vērtību, piemērojot koeficientus. PKN saraksts parādīja, ka normālās vērtības noteikšanai izmantotie Indijas iekšzemes pārdevumi neietvēra īpašas tērauda kategorijas, ko parasti izmanto ar kodolenerģiju saistītiem un militāriem lietojumiem. Komisija arī iesniedza detalizētu sarakstu ar visiem koeficientiem.

(65)

Otrkārt, Komisija iesniedza Ķīnas ražotājam eksportētājam normālo vērtību un dempinga starpību diapazonus par katru eksportēto ražojuma veidu. Detalizētus ražotāju rādītājus nebija iespējams sniegt, neizpaužot to konfidenciālos datus, tāpēc tie tika sniegti diapazonos. Reaģējot uz konkrētām bažām par augstākajām dempinga starpībām, Komisija norādīja, ka gan augstākās, gan zemākās dempinga starpības attiecas tikai uz ierobežotiem daudzumiem (mazāk par 7 % no eksporta) un tādējādi tās nav pietiekamas, lai novērstu Ķīnas ražotāja eksportētāja kopējo dempinga starpību. Tādējādi, pat ja šīs vērtības netiktu ņemtas vērā, tas negrozītu secinājumu, ka dempings PIP laikā turpinājās.

(66)

Treškārt, attiecībā uz ražojuma veidu taisnīgu salīdzinājumu Komisija paskaidroja, ka dempinga starpības noteikšana katram ražojuma veidam, ko eksportēja Ķīnas ražotājs eksportētājs, bija balstīta uz eksporta cenas un normālās vērtības salīdzinājumu tādam pašam ražojuma veidam vai, ja atbilstošā ražojuma veida nebija, vislīdzīgāko ražojuma veidu, kam tika piemēroti koeficienti, lai atspoguļotu īpašības, ko nosaka PKN. Tādējādi parasto ražojuma veidu eksporta cenas netika salīdzinātas ar īpašiem ražojuma veidiem. Konkrētāk, salīdzināmie Indijas iekšzemes pārdevumi neietvēra īpašas tērauda kategorijas, ko parasti izmanto ražojumiem ar kodolenerģiju saistītiem un militāriem lietojumiem. Tādēļ Komisija secināja, ka netaisnīga salīdzinājuma risks nepastāvēja, kā to apgalvoja Ķīnas ražotājs eksportētājs. Katrā ziņā, lai gan Komisijai ir juridisks pienākums noteikt normālo vērtību katram ražojuma veidam, ko eksportē uz Savienību, dempings tika konstatēts arī tad, kad tika aplūkoti tikai atbilstošie ražojuma veidi. Tas parādīja, ka vislīdzīgāko ražojuma veidu izvēle un izmantotie koeficienti nebija iemesls vispārējam konstatējumam par dempingu.

(67)

Ceturtkārt, papildus detalizētam koeficientu sarakstam Komisija sniedza papildu skaidrojumu par to, kā piemēroti koeficienti, lai noteiktu normālo vērtību, pamatojoties uz ļoti līdzīgu ražojuma veidu, ja ražojuma veidiem analogajā valstī nebija tieši atbilstoša ražojuma veida. Pilnīgu PKN sarakstu ASV un Savienībā un koeficientu aprēķinus nevarēja sniegt, jo, atklājot šos datus, tiktu atklāta ASV un Savienības ražotāju sensitīva komercinformācija.

(68)

Piektkārt, Komisija paskaidroja, ka koeficienti tika izteikti procentos, kas atspoguļoja relatīvās ražojuma veidu atšķirības, nevis absolūtos cenu līmeņus ASV. Tādējādi tika noraidīts apgalvojums, ka, izmantojot absolūto cenu līmeni ASV, nonāca pie pārlieku lielas normālās vērtības.

(69)

Sestkārt, Komisija norādīja, ka akcentētais eksporta darījums veidoja tikai nelielu apjomu (mazāk par 3 % no eksporta) un tādējādi, pat ja šis darījums tiktu izslēgts, tas negrozītu secinājumu, ka dempings pārskatīšanas izmeklēšanas periodā turpinājās.

(70)

Septītkārt, kā paskaidrots 65. apsvērumā, Komisija attiecībā uz katru eksportēto PKN sniedza normālās vērtības un dempinga starpības diapazonus. Detalizētus ražotāju rādītājus nebija iespējams sniegt, neizpaužot to konfidenciālos datus, tāpēc tie tika sniegti diapazonos.

(71)

Astotkārt, Komisija norādīja, ka tai bija pienākums noteikt normālo vērtību un dempingu katram eksportētajam ražojuma veidam. “Vainojamības prezumpcija” nepastāvēja, jo dempings tika konstatēts tikai tad, ja eksporta cena bija zemāka par normālo vērtību, un visas negatīvās dempinga summas tika pilnībā ņemtas vērā, aprēķinot kopējo dempinga starpību.

(72)

Visbeidzot, tika piešķirts pagarinājums, lai nodrošinātu iespēju reaģēt uz Ķīnas ražotājam eksportētājam sniegtajiem jaunajiem skaidrojumiem, kas izklāstīti 64.–70. apsvērumā.

(73)

Saņēmis papildu skaidrojumus, Ķīnas ražotājs eksportētājs turpināja apstrīdēt konkrētus salīdzinājuma aspektus un dempinga noteikšanas kārtību un atkārtoja dažus iepriekš paustos apgalvojumus.

(74)

Pirmkārt, tas apgalvoja, ka esot jāveic analogās valsts cenu korekcijas, pamatojoties uz apjomradītiem ietaupījumiem, tirdzniecības līmeni, zemāku ražīgumu, pārdošanas izmaksām, ienesīguma likmi, rentabilitāti un izejvielu izmaksām. Otrkārt, tas apgalvoja, ka skaidrojumi joprojām neļauj izprast, kā tika noteikta normālā vērtība. Treškārt, tas atkārtoja pieprasījumu par ASV un Savienības ražotāju katra PKN izmaksu datu (vismaz to diapazonu) iegūšanu. Turklāt tas pieprasīja informāciju par katra koeficienta avotu un par ražojuma īpašībām. Ceturtkārt, tas apgalvoja, ka koeficienti ir izkropļoti, jo tie ietver ražojumus ASV un Savienībā ar kodolenerģiju saistītiem un militāriem lietojumiem. Piektkārt, tas apgalvoja, ka Komisijas piemērotie koeficienti ir nepareizi. Tas iesniedza alternatīvus koeficientus, kuru izmantošana parādot, ka, tam veicot eksportu uz Savienību, dempings neesot noticis. Alternatīvi tas pieprasīja Komisijai veikt koeficientu korekcijas, pamatojoties uz izmantoto ražošanas metodi, saistītiem pirkumiem vai izmantotās izejvielas veidu. Sestkārt, tas apgalvoja – pat ja tikuši aplūkoti tikai atbilstošie ražojuma veidi, konstatējumā par dempingu netika ņemtas vērā kopumā zemākas cenas Indijā, analogās valsts cenu korekcijas, kuras tas pieprasīja, un analogās valsts ražotāja konkrētais stāvoklis.

(75)

Komisija sīkāk izvērtēja papildu apgalvojumus.

(76)

Pirmkārt, kā paskaidrots 35. apsvērumā, Indijas iekšzemes cenas bija patiesas konkurences rezultāts un tādējādi tās tika uzskatītas par ticamām. Apgalvojumi par Indijas iekšzemes cenu izkropļojumiem jau ir iztirzāti 42. apsvērumā. Ķīnas ražotājs eksportētājs nebija pamatojis jaunos apgalvojumus par Indijas iekšzemes cenu korekcijām, un tādējādi tie tika noraidīti.

(77)

Otrkārt, Komisija sniedza sīku papildu informāciju par koeficientiem, to avotiem un aprēķinu metodi, kā paskaidrots 64.–71. apsvērumā, un vēlāk atbildēja uz vairākiem tehniskiem jautājumiem par aprēķinu metodi (10). Kā izklāstīts 83. apsvērumā, Komisija arī sniedza piemēru par to, kā no izmaksu datiem tika aprēķināts koeficients. Piemērā faktisko izmaksu dati tika izteikti diapazonos, lai aizsargātu to konfidencialitāti saskaņā ar pamatregulas 19. pantu. Tāpēc tika secināts, ka Ķīnas ražotājs eksportētājs bija ieguvis pietiekamu informāciju, kas ļāva tam izprast normālo vērtību noteikšanas metodi.

(78)

Treškārt, pieprasījums piekļūt papildu datiem par ASV un Savienības ražotājiem jau bija noraidīts 67. apsvērumā paskaidroto iemeslu dēļ. Ja tiktu sniegts katra koeficienta avots, tiktu atklāta informācija par ražojuma veidiem, ko ražo katrs ražotājs. Visu datu sniegšana diapazonos būtu arī nesamērīgi apgrūtinoša, ņemot vērā izmaksu datu par konkrētajiem uzņēmumiem lielo apjomu (vairāk nekā 2 000 rindu un vairāk nekā 50 sleju). Turklāt tika norādīts, ka pieprasītie dati atteicas uz katra PKN izmaksu līmeni. Izmaksu līmenis pats par sevi neietekmēja normālo vērtību noteikšanu, jo koeficienti tika piemēroti kā proporcijas (procenti), nevis kā absolūtās vērtības. Citiem vārdiem sakot, izmaksu līmenis katram PKN neietekmēja rezultātu. Visbeidzot, koeficientu aprēķinu precizitātes pakāpi nevarēja pilnvērtīgi atspoguļot, izmantojot diapazonus. Tas ir tādēļ, ka proporciju aprēķinos no diapazonos izteiktajām vērtībām iegūtu diapazona rezultātu, kas ir pārāk plašs, lai būtu jēgpilns. Lai gan šo iemeslu dēļ pamatā esošie dati netika izpausti, faktisko koeficientu rezultāti tika izpausti pilnībā. Visbeidzot, Indijas iekšzemes pārdošanas cenas tika sniegtas diapazonos. Tas ir tāpēc, ka, atšķirībā no izmaksu datiem, kas izmantoti koeficientu noteikšanai, cenas Indijā noteica normālo vērtību bāzes līmeni. Tāpēc šo datu pārbaudes nolūkā bija pamatoti sniegt piekļuvi Ķīnas ražotājam eksportētājam.

(79)

Ceturtkārt, kā paskaidrots 30. apsvērumā, ražojuma veidi ar kodolenerģiju saistītiem un militāriem lietojumiem ietilpst ražojuma tvērumā un ražojuma tvēruma pārskatīšanas pamatojuma nebija. Ražojuma īpašības tika atspoguļotas PKN struktūrā, kas 60. un 66. apsvērumā paskaidroto iemeslu dēļ nodrošināja taisnīgu ražojuma veidu salīdzinājumu. Pierādījumu par faktiskajiem izkropļojumiem nebija. Turklāt nekas neliecināja par to, ka iespējamie izkropļojumi varētu būt bijuši pietiekami, lai mainītu vispārējo secinājumu, ka dempings pārskatīšanas izmeklēšanas periodā turpinājās. Tādējādi apgalvojumi par ražojuma veidiem ar kodolenerģiju saistītiem un militāriem lietojumiem tika noraidīti.

(80)

Piektkārt, ņemot vērā piezīmes, ārējam diametram un tērauda kategorijai izmantotie koeficienti tika pārskatīti un grozīti. Tika izpausti pārskatītie koeficienti un saistītās izmaiņas individuālajās dempinga starpībās. Lai arī šīs izmaiņas samazināja viena Ķīnas ražotāja eksportētāja dempinga starpību, tās nebija pietiekamas, lai mainītu vispārējo secinājumu, ka dempings PIP laikā turpinājās. Turpretī Ķīnas ražotāja eksportētāja iesniegtie alternatīvie koeficienti netika pieņemti, jo to pamatā bija Savienības ražotāju standarta cenrāži par periodu ārpus pārskatīšanas izmeklēšanas perioda. Faktiskie dati attiecībā uz konkrētiem uzņēmumiem par pārskatīšanas izmeklēšanas periodu veidoja uzticamāku pamatu normālās vērtības noteikšanai. Apgalvojumi, saskaņā ar kuriem esot jāveic koeficientu korekcijas, pamatojoties uz ražošanas metodi, izejvielas veidu un saistītiem pirkumiem, netika pamatoti un nebija konkrēti, jo neviens no Ķīnas ražotāja eksportētāja norādītajiem elementiem neietekmēja koeficientu noteikšanu, un tāpēc tie tika noraidīti.

(81)

Sestkārt, pieprasītās korekcijas netika pamatotas, un nekas neliecināja par to, ka tās bija pietiekami nozīmīgas, lai atspēkotu konstatējumu par dempingu. Indijas eksporta uz Savienību vispārējam cenu līmenim nebija nozīmes, jo normālā vērtība tika noteikta, pamatojoties uz iekšzemes cenām, nevis eksporta cenām, un katrā ziņā salīdzinājums pēc PKN ir precīzāks par vidējo cenu salīdzinājumu, ņemot vērā plašu ražojuma veidu klāstu un ievērojamās cenu atšķirības starp tiem, ko vidējās cenas nevar atspoguļot. Tādējādi šie apgalvojumi tika noraidīti.

(82)

Ļoti vēlā izmeklēšanas posmā kāds Ķīnas ražotājs eksportētājs pieprasīja otro uzklausīšanu pie uzklausīšanas amatpersonas, apgalvojot, ka tā tiesības uz aizstāvību esot pārkāptas, un uzskatot, ka tam neesot sniegti pietiekami skaidrojumi par metodiku, ko Komisija izmantoja dempinga noteikšanai, konkrētāk, par to, kā noteikti koeficienti un kā tie piemēroti, lai noteiktu normālās vērtības. Tas arī pieprasīja citu ieinteresēto personu, t. i., Savienības ražotāju, analogās valsts ražotāja no Indijas un ASV ražotāju, kas sadarbojās, dalību šajā sanāksmē. Tomēr ieinteresētās personas šo uzaicinājumu nepieņēma.

(83)

Pēc tam, kad bija notikusi uzklausīšana, uzklausīšanas amatpersona sniedza dažus ieteikumus, uzdodot Komisijai sīkāk paskaidrot izmantoto metodiku un papildināt agrāk procedūrā sniegto papildu informāciju un skaidrojumus. Tā rezultātā Komisija izpauda papildu informāciju, kas attiecas uz uzklausīšanas amatpersonas izvirzītajiem jautājumiem, kuri, iespējams, skar tiesības uz aizstāvību, un aicināja ražotāju eksportētāju sniegt piezīmes par tiem. Minētās papildu informācijas saturs ir izklāstīts 53., 77., 78. un 80. apsvērumā. Ražotāja eksportētāja sniegto piezīmju rezultātā veiktā korekcija turklāt izraisīja zemāku Ķīnas ražotāju eksportētāju vidējo dempinga starpību: dempinga starpība tika samazināta līdz [25 %–35 %] diapazonam (sk. 61. apsvērumu), kas ir nedaudz mazāks par sākotnēji galīgās informācijas izpaušanas posmā aprēķināto [30 %–40 %] diapazonu. Precīzais dempinga starpības līmenis ražotājus eksportētājus neietekmēja nemaz, jo termiņbeigu pārskatīšana neietekmēja pasākumu līmeni (sk. 195. apsvērumu).

(84)

Komisija sniedza Ķīnas ražotājiem eksportētājiem pietiekami daudz laika piezīmju sniegšanai par tiem izpaustajiem papildu elementiem.

(85)

Tomēr viens Ķīnas ražotājs eksportētājs savā iesniegtajās piezīmēs neaprobežojās tikai ar piezīmēm par uzklausīšanas amatpersonas izvirzītajiem jautājumiem, par kuriem Komisija sniedza papildu skaidrojumus. Tā vietā tas vēlreiz apšaubīja Komisijas izmantoto metodiku, apstrīdot agrāk procedūrā jau sniegtos skaidrojumus (sk. 59.–83. apsvērumu). Turklāt vēlā piektdienas pēcpusdienā 2018. gada 26. janvārī pirms piezīmju iesniegšanas termiņa pirmdien, 2018. gada 29. janvārī, tas izvirzīja vairākus jaunus jautājumus un prasības, kas iepriekš procedūrā vai pie uzklausīšanas amatpersonas netika izvirzīti, un apgalvoja – ja atbilde par šiem jautājumiem netikšot sniegta, tiks ierobežotas tā tiesības uz aizstāvību.

(86)

Atbildot uz to, Komisija vispirms atgādināja, ka juridiskie un procesuālie soļi un termiņi pārskatīšanas izmeklēšanas noslēgšanai tai vairs neļauj pieņemt argumentus, pieprasījumus un jautājums, kas iesniegti vēlā procedūras posmā, jo tas apdraudētu izmeklēšanas savlaicīgu noslēgšanu, īpaši ņemot vērā to, ka personām bija plašas iespējas un pietiekami daudz laika piezīmju sniegšanai agrāk. Tā tas vēl jo vairāk ir šajā lietā, kur metodika tika sīki izskaidrota vairākās uzklausīšanās un daudzos ieinteresētajām personām paredzētajos dokumentos. Šo iemeslu dēļ Komisija skaidrojumos, kuri tika sniegti pēc uzklausīšanas, konkrēti lūdza Ķīnas ražotāju eksportētāju savas piezīmes sniegt par konkrētiem jautājumiem, par kuriem tas pie uzklausīšanas amatpersonas apgalvoja, ka tā tiesības uz aizstāvību esot pārkāptas, un saskaņā ar kuriem tam tika sniegti sīkāki skaidrojumi. Ķīnas ražotājs eksportētājs neparādīja, kā tikušas pārkāptas tā tiesības uz aizstāvību, un nepamatoja, kā izvirzītie jautājumi būtu varējuši ietekmēt izmeklēšanas vispārējos konstatējumus.

(87)

Ķīnas ražotājs eksportētājs ne vien apstrīdēja normālās vērtības noteikšanas metodiku, bet arī turpināja apgalvot, ka tā dempinga starpība ir aprēķināta pārlieku liela, ko esot izraisījis cauruļu ar kodolenerģiju saistītiem un militāriem lietojumiem salīdzinājums ar caurulēm parastiem lietojumiem. Tomēr, kā paskaidrots 79. apsvērumā, šāds salīdzinājums netika veikts, un šādiem konkrētiem ražojuma veidiem tika noteikta normālā vērtība.

(88)

Turklāt ražotājs eksportētājs pirmo reizi šajā vēlajā procedūras posmā pieprasīja veikt korekciju taisnīga cenu salīdzinājuma panākšanai, pamatojoties uz apgalvojumu, ka tā ražīgums bija 2,5 reizes augstāks par Indijas analogā ražotāja ražīgumu. Tas arī norādīja uz Indijas ražotāja peļņas normu un pieprasīja veikt lejupēju normālās vērtības korekciju, pamatojoties uz to, ka PIP laikā iekšzemes pārdevumi Indijā bija rentablāki par mērķa peļņu, kas sākotnējā izmeklēšanā noteikta Savienības ražošanas nozarei. Ievērojot abus apgalvojumus kopā, iegūtu normālo vērtību lejupēju korekciju par 28 %, tādējādi panākot iespējamu negatīvu dempinga starpību.

(89)

Pirmais apgalvojums izdarīts posmā, kurā pārbaude vairs nebija iespējama. Jebkurā gadījumā, pat ja pirmais apgalvojums būtu izdarīts agrākā procedūras posmā, tas netika pamatots ar pierādījumiem un tādējādi neatbilst prasībām, kas noteiktas pamatregulas 6. panta 8. punktā. Otrais apgalvojums bija nepamatots tāpēc, ka normālā vērtība bija balstīta analogās valsts ražotāja faktiskajās iekšzemes pārdošanas cenās, kā izklāstīts 48.–51. apsvērumā, nevis aprēķināta, pamatojoties uz izmaksām un peļņu. Analogās valsts ražotāja iekšzemes pārdevumu rentabilitāte tika ņemta vērā, nosakot, ka iekšzemes pārdevumi tikai veikti parastā tirdzniecības apritē, kā paskaidrots 50. apsvērumā. Turpretī Savienības ražošanas nozares mērķa peļņa atspoguļoja peļņu, ko varētu gūt, ja nebūtu importa par dempinga cenām. Tādējādi iekšzemes rentabilitāte un Savienības ražošanas nozares mērķa peļņa nav salīdzināmi rādītāji. Tāpēc abi apgalvojumi tika noraidīti. 28 % korekcijas noraidīšanas rezultātā arī Ķīnas ražotāja eksportētāja alternatīvie dempinga aprēķini, pat ja tie tiktu pieņemti, nebūtu mainījuši konstatējumu, ka dempings PIP laikā turpinājās.

(90)

2018. gada 5. februāra uzklausīšanā tas pats Ķīnas ražotājs eksportētājs atkārtoti atsaucās uz PTO Apelācijas institūcijas nolēmumu attiecībā uz savienotājelementu importu no Ķīnas (lieta DS397). Tas apgalvoja, ka, pamatojoties uz šo nolēmumu, Komisijai esot vajadzējis paziņot visas izmaksas, cenas un normālās vērtības par katru analogās valsts ražotāja no Indijas, ASV ražotāju, kas sadarbojās, un Savienības ražošanas nozares ražojuma veidu, un apgalvoja, ka citādi tā tiesības uz aizstāvību esot pārkāptas.

(91)

Tomēr Komisija norādīja, ka nolēmumā uzdots izpaust normālās vērtības noteikšanas metodiku tikai par tiem ražojuma veidiem, kurus eksportēja Ķīnas ražotājs, tādējādi nodrošinot pilnīgu eksporta aptveršanu. Pretēji paustajam, nolēmums neparedzēja, ka ražotājam eksportētājam būtu jādara pieejami konfidenciālie uzņēmumu dati par visu personu darbībām kopumā. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(92)

2018. gada 5. februāra uzklausīšanā tas pats Ķīnas ražotājs eksportētājs turpināja apgalvot, ka arī Komisijas noteiktie pārskatītie koeficienti esot kļūdaini. Tas apstrīdēja koriģētos tērauda kategorijas un mazāko diametru koeficientus. Tas apgalvoja, ka koeficienti, kas noteikti, pamatojoties uz ASV ražotāju eksportētāju datiem, esot jābalsta standarta izmaksās. Tas iesniedza alternatīvus dempinga aprēķinus, kuros bija izmantoti alternatīvi koeficienti, un tie 28 % korekcijas dēļ, kura iztirzāta 88. un 89. apsvērumā, rādīja negatīvu dempingu.

(93)

Komisija aizvien noraidīja alternatīvus koeficientus, jo to pamatā bija standarta cenrāži par periodu, kas atšķiras no PIP (sk. 80. apsvērumu). Komisija apstiprināja, ka antidempinga izmeklēšanās obligāti jāizmanto faktiskās izmaksas, proti, standarta izmaksas, kas koriģētas par daudzumu un cenu atšķirībām. Turklāt pārskatītie koeficienti lielā mērā saskan ar alternatīviem koeficientiem, kurus iesniedzis Ķīnas ražotājs eksportētājs. Jebkurā gadījumā alternatīvie koeficienti paši par sevi, pat ja tos pieņemtu, nebija pietiekami, lai mainītu konstatējumu, ka dempings PIP laikā turpinājās.

3.2.   Dempinga no ĶTR turpināšanās iespējamība

(94)

Papildus konstatējumam par dempinga esamību pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Komisija izmeklēja dempinga turpināšanās iespējamību pasākumu atcelšanas gadījumā. Tika analizēti šādi papildu elementi: ražošanas jauda un neizmantotā jauda ĶTR, ĶTR ražotāju cenu noteikšanas prakse citos tirgos un Savienības tirgus pievilcīgums.

3.2.1.   Ražošanas jauda un neizmantotā jauda ĶTR

(95)

Izlasē iekļauto Ķīnas ražotāju jaudas izmantojuma rādītājs bija diapazonā no [40 % līdz 60 %]. Tika konstatēts, ka abu izlasē iekļauto ražotāju neizmantotā jauda bija diapazonā no [40 000 līdz 50 000 t]. Tas atbilst [30 %–50 %] Savienības patēriņa. Turklāt tika konstatēti plāni palielināt jaudu.

(96)

Pieprasījuma iesniedzējs aplēsa, ka visu ĶTR ražotāju kopējā jauda pārsniedz 1 milj. t. Pamatojoties uz izlasē iekļauto ražotāju jaudas izmantojuma rādītāju, kopējā neizmantotā jauda ĶTR tika aplēsta aptuveni 500 000 t apmērā, kas vairāk nekā četras reizes pārsniedz patēriņu Savienībā. Pat ja pārējo ražotāju eksportētāju jaudas izmantojuma rādītāji pārsniegtu izlasē iekļauto ražotāju rādītājus, kopējā neizmantotā jauda Ķīnā joprojām būtu ievērojami lielāka par kopējo patēriņu Savienībā.

(97)

Pieprasījuma iesniedzējs aplēsa kopējo iekšzemes patēriņu ĶTR 310 000 t apmērā, pamatojoties uz Ķīnas iekšzemes ražošanu, importu un eksportu. Tā kā neizmantotā jauda veido vairāk nekā 150 % no aplēstā patēriņa Ķīnas iekšzemes tirgū, tika uzskatīts par maz iespējamu, ka iekšzemes patēriņš ĶTR varētu pieaugt par 150 % un absorbēt lielo neizmantoto jaudu.

(98)

Tādēļ tika secināts, ka pastāv ļoti ievērojama neizmantotā jauda, kura pasākumu pret ĶTR atcelšanas gadījumā varētu vismaz daļēji tikt novirzīta uz Savienības tirgu.

3.2.2.   ĶTR cenu noteikšanas prakse citos tirgos

(99)

Antidempinga pasākumi, kas noteikti attiecīgā ražojuma importam no ĶTR, bija spēkā Eirāzijas Ekonomikas savienībā (Baltkrievija, Kazahstāna un Krievija) un Ukrainā. Šie pasākumi liecina par Ķīnas ražošanas nozares kopumā īstenoto dempinga praksi citos tirgos.

(100)

Turklāt tika konstatēts, ka Ķīnas eksports uz visām trešām valstīm kopumā pārdots par zemākām cenām nekā eksporta cenas uz Savienību. Pamatojoties uz Ķīnas eksporta statistiku, vidējās Ķīnas eksporta cenas uz trešām valstīm bija par 23 % zemākas nekā eksporta cenas uz Savienību.

(101)

Komisija secināja – ja pašlaik spēkā esošos pasākumus atceltu, iespējams, Ķīnas ražotāji eksportētāji novirzītu eksportu uz Savienību par dempinga cenām.

3.2.3.   Savienības tirgus pievilcīgums

(102)

Savienības tirgus lielums bija vairāk nekā 100 000 t – tiek lēsts, ka tas ir otrais lielākais pasaulē pēc ĶTR un ir lielāks par ASV tirgu. Tādējādi Savienības tirgus vien tā lieluma dēļ bija pievilcīgs Ķīnas eksportētājiem.

(103)

Otrkārt, tika konstatēts, ka Ķīnas eksporta uz Savienību vidējās cenas bija ievērojami lielākas par Ķīnas eksporta vidējām cenām uz citiem tirgiem, kas ir papildu pierādījums par Savienības tirgus pievilcīgumu. Kā norādīts 100. apsvērumā, Ķīnas eksporta cenas uz trešām valstīm bija par 23 % zemākas nekā eksporta cenas uz Savienību.

(104)

Treškārt, spēkā esošie antidempinga pasākumi citos tirgos, piemēram, Krievijā un Ukrainā, ierobežoja Ķīnas eksportam pieejamo tirgu spektru. Tāpēc ir iespējams, ka pasākumu atcelšanas gadījumā Ķīnas eksports varētu atkal tikt novirzīts uz Savienības tirgu un sasniegt tirgus daļu, kāda tam bija pirms pasākumu noteikšanas, proti, 18 %.

(105)

Visbeidzot, Komisija konstatēja, ka, iespējams, Savienības tirgus būtu ļoti pievilcīgs galamērķis Ķīnas eksportam, ja pasākumi tiktu atcelti.

3.3.   Secinājums par dempinga turpināšanās iespējamību

(106)

Izmeklēšanā konstatēts, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā imports no Ķīnas turpināja ienākt Savienības tirgū par dempinga cenām. Tajā arī konstatēts, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā neizmantotā jauda ĶTR bija ļoti ievērojama salīdzinājumā ar patēriņu Savienībā. Pasākumu atcelšanas gadījumā šī neizmantotā jauda, iespējams, vismaz daļēji tiktu novirzīta uz Savienības tirgu.

(107)

Turklāt citos tirgos bija spēkā antidempinga pasākumi, kas piemērojami attiecīgā ražojuma importam no ĶTR, un Ķīnas eksporta cenas citos tirgos bija zemākas par cenām Savienībā. Šī Ķīnas cenu noteikšanas prakse eksportam uz trešo valstu tirgiem apstiprina dempinga turpināšanās iespējamību Savienībā pasākumu atcelšanas gadījumā.

(108)

Visbeidzot, Savienības tirgus pievilcīgums tā lieluma un cenu ziņā un tas, ka citi tirgi antidempinga pasākumu dēļ palikuši slēgti, norāda uz risku, ka pasākumu atcelšanas gadījumā Ķīnas eksports varētu tikt novirzīts uz Savienības tirgu.

(109)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secināja, ka antidempinga pasākumu atcelšanas gadījumā pastāv liela iespējamība ievērojamam importa pieaugumam par dempinga cenām no ĶTR uz Savienību.

4.   STĀVOKLIS SAVIENĪBAS TIRGŪ

4.1.   Savienības ražošanas nozares un Savienības ražošanas apjoma noteikšana

(110)

Līdzīgo ražojumu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ražoja 23 zināmie ražotāji Savienībā (daži no tiem bija savstarpēji saistīti). Tie veido “Savienības ražošanas nozari” pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē.

(111)

Kopējais aplēstais Savienības ražošanas apjoms pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija apmēram 117 000 t, pamatojoties uz datiem, kurus iesniedza pieprasījuma iesniedzējs.

(112)

Izmeklēšanas izlasē iekļautie uzņēmumi pārstāvēja 54 % Savienības ražošanas apjoma un 55 % Savienības pārdošanas apjoma. Tādējādi uzskatāms, ka dati par izlasi reprezentatīvi atspoguļo stāvokli Savienības ražošanas nozarē.

4.2.   Patēriņš Savienībā

(113)

Komisija patēriņu Savienībā noteica, balstoties uz i) Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomu Savienības tirgū (pēc pieprasījuma iesniedzēja sniegtajiem datiem) un ii) importu no trešām valstīm (pēc Eurostat datubāzes). Šī datubāze sniedz precīzākos datus tāpēc, ka papildus importam saskaņā ar parasto režīmu, tā ietvēra arī importu saskaņā ar režīmu “ievešana pārstrādei”.

(114)

Patēriņam Savienībā bija šāda dinamika.

1. tabula

Patēriņš Savienībā (t)

 

2013

2014

2015

PIP

Kopējais patēriņš Savienībā

108 152

116 718

111 324

104 677

Indekss (2013. gads = 100)

100

108

103

97

Avots: atbildes uz anketas jautājumiem, pieprasījuma iesniedzēja dati un Eurostat datubāze.

(115)

Lai gan patēriņš Savienībā 2014. gadā palielinājās par 8 %, no 2014. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam tas samazinājās par 11 %. Šis samazinājums bija galvenokārt saistīts ar ieguldījumu sarukumu naftas un gāzes nozarē, kas ir viena no lielākajām lietotājām nozarēm.

4.3.   Imports no attiecīgās valsts

4.3.1.   Importa no attiecīgās valsts apjoms un tirgus daļa

(116)

Importa apjomu Komisija noteica, pamatojoties uz Eurostat datubāzē izgūto informāciju (10 ciparu līmenī). Tomēr importa izcelsmes valstu dalījums Eurostat datubāzē liecina, ka dažas iekļautās valstis neražoja SSSPT. Līdz ar to imports no šādām valstīm šīs izmeklēšanas nolūkiem tika izslēgts, jo ir skaidrs, ka tas nav saistīts ar attiecīgo ražojumu. Attiecīgā informācija bija iekļauta ieinteresētajām personām pieejamajā lietā. Nebija jālabo dati, kas attiecas uz ĶTR, Indiju, Ukrainu un citām SSSPT ražotājvalstīm.

(117)

Pamatojoties uz koriģētiem Eurostat datiem, tika noteikta arī importa tirgus daļa.

(118)

Importam no ĶTR Savienībā bija šāda dinamika.

2. tabula

Importa apjoms (t) un tirgus daļa

 

2013

2014

2015

PIP

Kopējais importa apjoms no ĶTR (t)

2 437

1 804

1 951

2 317

Indekss (2013. gads = 100)

100

74

80

95

Tirgus daļa (%)

2,3

1,5

1,8

2,2

Importa apjoms no ĶTR, izņemot režīmu “ievešana pārstrādei”

1 173

1 120

1 014

820

Indekss (2013. gads = 100)

100

95

86

70

Tirgus daļa (%)

1,1

1

0,9

0,8

Avots: atbildes uz anketas jautājumiem, pieprasījuma iesniedzēja dati un Eurostat datubāze.

(119)

Attiecīgajā periodā importa apjoms no ĶTR bija neliels. Visā attiecīgajā periodā kopējais importa apjoms no ĶTR ieņēma apmēram 2 % tirgus daļu. Visā attiecīgajā periodā tam bija 1 % tirgus daļa, ja neņem vērā režīmu “ievešana pārstrādei”. Atbilstoši režīmam “ievešana pārstrādei” importētie apjomi tika reeksportēti gatavos ražojumos, piemēram, siltummaiņos.

(120)

Imports tik zemā līmenī ir bijis kopš sākotnējo pasākumu noteikšanas 2011. gadā un tādējādi ir uzskatāms par spēkā esošo antidempinga pasākumu rezultātu.

4.3.2.   Importa no attiecīgās valsts cenas un cenu samazinājums

(121)

Ievadpiezīme: jānorāda, ka vidējās attiecīgā ražojuma cenas var nebūt reprezentatīvas katram ražojuma veidam, ņemot vērā to plašo klāstu un ievērojamās cenu atšķirības. Tomēr tās ir izklāstītas turpmāk.

3. tabula

Importa no ĶTR vidējās cenas

 

2013

2014

2015

PIP

Importa no ĶTR vidējā cena (EUR/t)

5 288

6 911

6 604

4 615

Indekss

100

131

125

87

Parastais režīms (EUR/t)

5 711

6 146

6 442

5 420

Indekss

100

108

113

95

Režīms “ievešana pārstrādei” (EUR/t)

4 895

8 162

6 780

4 174

Indekss

100

167

138

85

Avots: Taric datubāze.

(122)

Importa no ĶTR vidējās cenas attiecīgajā periodā samazinājās par 13 %.

(123)

Ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, importēja 56 % kopējā importa apjoma no Ķīnas un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ieņēma aptuveni 1 % tirgus daļu.

(124)

Komisija novērtēja cenu samazinājumu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, salīdzinot katra ražojuma veida vidējās svērtās pārdošanas cenas, ko trim izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem Savienības tirgū maksājuši nesaistīti pircēji (koriģētas EXW līmenī), un attiecīgās vidējās svērtās CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai katram ražojuma veidam, ko importējuši izlasē iekļautie attiecīgās valsts ražotāji pirmajam neatkarīgajam pircējam Savienības tirgū, ar attiecīgām korekcijām attiecībā uz pēcimportēšanas izmaksām. Šāds cenu salīdzinājums pa ražojuma veidiem tika veikts darījumiem, vajadzības gadījumā veicot attiecīgas korekcijas un atskaitot rabatus un atlaides. Salīdzinājuma rezultāts tika izteikts procentos no Savienības ražotāju apgrozījuma pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(125)

Viens Ķīnas ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka cenu salīdzinājums varētu būt izkropļots, jo pārdevumi Savienībā ietvēra tādus kvalitatīvus ražojumus ar kodolenerģiju saistītiem un militāriem lietojumiem, kuri tika salīdzināti ar parastiem Ķīnas ražojumiem. Tas kritizēja ražojuma veida struktūru, apgalvojot, ka tajā nepienācīgi atspoguļotas šādas atšķirības. Tomēr ražojuma veida sistēma nodrošina, ka šie īpašie ražojuma veidi, ko ražo Savienības ražošanas nozare, netiek salīdzināti ar ražojuma veidiem, ko importē Ķīnas ražotāji eksportētāji. Tas ir tādēļ, ka šiem īpašajiem ražojumiem, ko ražo Savienības ražošanas nozare, pēc tērauda kategorijas tiktu piešķirts atšķirīgs kods.

(126)

Pamatojoties uz iepriekš minēto metodiku, importa cenas vidēji par 44 % bija mazākas nekā Savienības ražošanas nozares cenām. Pat ja tiek pieskaitīti antidempinga maksājumi (tā tas nav gadījumā, ja runa ir par importu saskaņā ar režīmu “ievešana pārstrādei”), importa no Ķīnas vidējā cena par 32 % bija mazāka nekā Savienības ražošanas nozares cenām.

(127)

Viens Ķīnas ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka viens no tā pārdošanas darījumiem ticis nepareizi identificēts kā darījums saskaņā ar režīmu “ievešanai pārstrādei” – tā tas neesot bijis. Tā kā konkrētais darījums (viens no vairāk nekā pavisam 100 darījumiem) attiecas uz mazāk par 3 % no tā pārdošanas apjoma uz Savienību, tam nebija būtiskas ietekmes uz starpībām, kas minētas iepriekš 126. apsvērumā.

4.3.3.   Imports no trešām valstīm

(128)

Turpmākajā tabulā parādīta importa no citām trešām valstīm uz Savienību dinamika attiecīgajā periodā importa apjoma, tirgus daļas un vidējās cenas ziņā. 121. apsvēruma piezīme par vidējo cenu lietderīgumu piemērojama arī šeit.

4. tabula

Imports no trešām valstīm

Valsts

 

2013

2014

2015

PIP

Indija

Apjoms (t)

13 531

17 230

18 911

19 845

 

Indekss

100

127

140

147

 

Tirgus daļa (%)

12,5

14,8

17,0

19,0

 

Vidējā cena

(EUR/t)

5 315

4 790

5 217

4 519

 

Indekss

100

90

98

85

Ukraina

Apjoms (t)

10 170

12 535

12 201

11 870

 

Indekss

100

123

120

117

 

Tirgus daļa (%)

9,4

10,7

11,0

11,3

 

Vidējā cena

(EUR/t)

7 276

6 984

6 706

6 069

 

Indekss

100

96

92

83

Korejas Republika

Apjoms (t)

3 731

3 526

3 481

3 166

 

Indekss

100

95

93

85

 

Tirgus daļa (%)

3,4

3

3,1

3

 

Vidējā cena

(EUR/t)

6 614

6 124

6 537

6 599

 

Indekss

100

93

99

100

ASV

Apjoms (t)

3 062

4 647

3 280

3 113

 

Indekss

100

152

107

102

 

Tirgus daļa (%)

2,8

4

2,9

3

 

Vidējā cena

(EUR/t)

15 442

12 181

14 801

15 503

 

Indekss

100

79

96

100

Japāna

Apjoms (t)

3 605

4 980

4 602

3 052

 

Indekss

100

138

128

85

 

Tirgus daļa (%)

3,3

4,3

4,1

2,9

 

Vidējā cena

(EUR/t)

7 762

5 477

6 359

8 021

 

Indekss

100

71

82

103

Citas trešās valstis

Apjoms (t)

7 267

10 257

8 740

4 019

 

Indekss

100

141

120

55

 

Tirgus daļa (%)

6,7

8,8

7,9

3,8

 

Vidējā cena

(EUR/t)

6 614

6 124

6 537

6 599

 

Indekss

100

93

99

100

Kopā no visām trešām valstīm, izņemot attiecīgo valsti

Apjoms (t)

41 366

53 175

51 215

45 065

 

Indekss

100

129

124

109

 

Tirgus daļa (%)

38,2

45,6

46,0

43,1

 

Vidējā cena

(EUR/t)

7 434

6 616

6 570

6 454

 

Indekss

100

89

88

87

Avots: Taric datubāze.

(129)

Tā importa tirgus daļa, kas importēts no trešām valstīm, izņemot attiecīgo valsti, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā sasniedza 43,1 % no kopējā patēriņa Savienībā. Lielāko tirgus daļu ieņēma imports no Indijas (19 % no kopējā patēriņa Savienībā). Būtisks importa apjoms pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ienāca no Ukrainas (11,3 % tirgus daļa).

(130)

Vidējās cenas, par kurām šis imports ienāca Savienībā, bija diezgan zemas salīdzinājumā ar Savienības ražošanas nozares vidējām cenām. Importa no Indijas vidējā vienības pārdošanas cena EUR 4 519/t pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija īpaši zema.

(131)

Divi Ķīnas ražotāji eksportētāji norādīja, ka Indijas ražotāju vidējā importa cena bija zemāka par importa no Ķīnas cenām. Kā paskaidrots iepriekš 121. apsvērumā, vidējās cenas ne vienmēr ir taisnīgs vai jēgpilns pamats cenu salīdzināšanai. Komisijas importa no Ķīnas cenu samazinājuma analīze (sk. 126. apsvērumu) veikta, pamatojoties uz katru konkrēto veidu. Dati par katru konkrēto veidu izmeklēšanā par importu no Indijas uz Savienību nebija pieejami.

4.4.   Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis

4.4.1.   Vispārīgas piezīmes

(132)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu, pārbaudot importa par dempinga cenām ietekmi uz Savienības ražošanas nozari, tika novērtēti visi ekonomiskie rādītāji, kas raksturo Savienības ražošanas nozares stāvokli attiecīgajā periodā.

(133)

Kaitējuma analīzē Komisija nošķīra kaitējuma makroekonomiskos un mikroekonomiskos rādītājus. Komisija izvērtēja makroekonomiskos rādītājus, balstoties uz ESTA sniegtajiem datiem. Dati attiecas uz visiem zināmajiem Savienības ražotājiem. Komisija izvērtēja mikroekonomiskos rādītājus, balstoties uz pārbaudītiem datiem, kas ietverti atbildēs uz anketas jautājumiem, kuras saņemtas no izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem. Tika konstatēts, ka abas datu kopas ir reprezentatīvas Savienības ražošanas nozares ekonomiskajam stāvoklim.

(134)

Makroekonomiskie rādītāji ir šādi: ražošanas apjoms, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms, tirgus daļa, izaugsme, krājumi, nodarbinātība, ražīgums, dempinga starpības lielums un atgūšanās no iepriekšējā dempinga.

(135)

Mikroekonomiskie rādītāji ir šādi: vienības vidējās cenas, vienības izmaksas, darbaspēka izmaksas, rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu.

4.4.2.   Makroekonomiskie rādītāji

4.4.2.1.   Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

(136)

Attiecīgajā periodā Savienības kopējam ražošanas apjomam, ražošanas jaudai un jaudas izmantojumam bija šāda dinamika.

5. tabula

Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

 

2013

2014

2015

PIP

Ražošanas apjoms (t)

146 346

164 008

132 541

117 034

Indekss

100

112

91

80

Ražošanas jauda (t)

242 821

249 029

247 420

248 575

Indekss

100

103

102

102

Jaudas izmantojums (%)

60

66

54

47

Indekss

100

109

89

78

Avots: ESTA sniegtās atbildes uz anketas jautājumiem, kuras attiecas uz visiem Savienības ražotājiem.

(137)

Ražošanas apjoms attiecīgajā periodā samazinājās par 20 %, savukārt lielākais kritums novērots 2015. gadā.

(138)

Ražošanas jauda pārskatīšanas izmeklēšanas periodā nedaudz palielinājās, proti, par 2 % attiecīgajā periodā. Šis palielinājums bija saistīts ar ieguldījumiem ražotnēs un iekārtās, kas sekmēja nelielus efektivitātes uzlabojumus.

(139)

Jaudas izmantojums attiecīgajā periodā samazinājās. Jaudas izmantojuma samazinājums par 22 % atspoguļo ražošanas apjoma samazinājumu attiecīgajā periodā.

4.4.2.2.   Pārdošanas apjoms un tirgus daļa

(140)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomam un tirgus daļai bija šāda dinamika.

6. tabula

Pārdošanas apjoms un tirgus daļa

 

2013

2014

2015

PIP

Pārdošanas apjoms Savienības tirgū (t)

64 349

61 739

58 157

57 295

Indekss

100

96

90

89

Tirgus daļa (%)

59,5

52,9

52,2

54,7

Indekss

100

89

88

92

Eksporta apjoms (t)

63 641

78 164

53 884

49 691

Indekss

100

123

85

78

Avots: ESTA sniegtās atbildes uz anketas jautājumiem, kuras attiecas uz visiem Savienības ražotājiem.

(141)

Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā pārdošanas apjomi Savienības tirgū samazinājās līdz 57 295 t, t. i., par 11 % attiecīgajā periodā. Savienības ražošanas nozares tirgus daļa tajā pašā periodā samazinājās par 8 %, bet Savienības ražošanas nozares eksporta apjomi samazinājās par 22 %.

4.4.2.3.   Izaugsme

(142)

Kā parādīts 6. tabulā, attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozarē nav konstatēta izaugsme, bet gan samazinājums tirgus daļas ziņā.

4.4.2.4.   Nodarbinātība un ražīgums

(143)

Nodarbinātībai un ražīgumam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

7. tabula

Nodarbinātība un ražīgums

 

2013

2014

2015

PIP

Nodarbināto skaits

4 825

4 859

4 451

4 462

Indekss

100

101

92

92

Ražīgums (t/nodarbinātais)

30

34

30

26

Indekss

100

111

98

86

Avots: ESTA sniegtās atbildes uz anketas jautājumiem, kuras attiecas uz visiem Savienības ražotājiem.

(144)

Attiecīgajā periodā nodarbināto skaits saruka par 8 %. Savienības ražošanas nozares darbaspēka ražīgums, ko mēra kā produkcijas izlaidi (t) uz vienu nodarbināto gadā, attiecīgajā periodā samazinājās par 14 %.

4.4.2.5.   Krājumi

(145)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju krājumiem attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

8. tabula

Krājumi

 

2013

2014

2015

PIP

Krājumi perioda beigās (t)

8 065

8 906

8 294

6 470

Indekss

100

110

103

80

Krājumi perioda beigās, izteikti procentos no ražošanas apjoma

5,5

5,4

6,3

5,5

Indekss

100

99

114

100

Avots: ESTA sniegtās atbildes uz anketas jautājumiem, kuras attiecas uz visiem Savienības ražotājiem.

(146)

Krājumi perioda beigās pārskatīšanas izmeklēšanas periodā salīdzinājumā ar 2013. gadu samazinājās par 20 %. Salīdzinot ar ražošanas līmeni, krājumi perioda beigās visā šajā periodā saglabājās stabili.

4.4.2.6.   Dempinga starpības lielums un atgūšanās no iepriekšējā dempinga

(147)

Kā paskaidrots iepriekš 3. sadaļā, dempings pārskatīšanas izmeklēšanas periodā turpinājās. Ievērojamais Ķīnas ražotāju praktizētais dempings negatīvi ietekmēja Savienības ražošanas nozares sniegumu, jo šīs cenas bija ievērojami zemākas par Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenām.

(148)

Tomēr attiecīgajā periodā importa apjoms par dempinga cenām no ĶTR bija ievērojami mazāks nekā sākotnējās izmeklēšanas periodā. Pamatojoties uz to, var secināt, ka dempinga starpības lieluma ietekme uz Savienības ražošanas nozari arī bija mazāk izteikta.

4.4.3.   Mikroekonomiskie rādītāji

4.4.3.1.   Cenas un tās ietekmējošie faktori

(149)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējai svērtajai vienības pārdošanas cenai nesaistītiem pircējiem Savienībā attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

9. tabula

Pārdošanas cenas Savienībā

 

2013

2014

2015

PIP

Vidējās pārdošanas cenas nesaistītām personām (EUR/t)

9 601

9 013

9 256

8 668

Indekss

100

94

96

90

Vienības ražošanas izmaksas (EUR/t)

9 065

8 155

9 106

8 425

Indekss

100

90

100

93

Avots: izlasē iekļauto Savienības ražotāju dati.

(150)

Attiecīgajā periodā pārdošanas cenas Savienībā samazinājās par 10 %. Vienības ražošanas izmaksas samazinājās par 7 %, jo samazinājās izejvielu cenas, īpaši niķeļa cenas. Vienības izmaksu pieaugums 2015. gadā skaidrojams ar ražošanas un pārdošanas apjoma samazinājumu šajā gadā (sk. iepriekš 5. un 6. tabulu).

(151)

Būtu jānorāda, ka iepriekš norādītās vidējās cenas un vidējās vienības izmaksas ietver vairākus kvalitatīvus ražojumus, ko pārdod konkrētām nozarēm un kas nekonkurē ar importu no Ķīnas. Tādēļ šie ražojumi netika izmantoti importa un Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma Savienībā cenu salīdzinājumos (sk. 124. apsvērumu).

4.4.3.2.   Darbaspēka izmaksas

(152)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējām darbaspēka izmaksām attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

10. tabula

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto

 

2013

2014

2015

PIP

Vidējās algas uz vienu nodarbināto (EUR)

63 156

64 353

64 117

61 394

Indekss

100

102

102

97

Avots: izlasē iekļauto Savienības ražotāju dati.

(153)

Attiecīgajā periodā vidējo darbaspēka izmaksu uz vienu nodarbināto tendence bija samērā stabila. No 2013. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto samazinājās par 3 %.

4.4.3.3.   Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu

(154)

Komisija noteica izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitāti, tīro peļņu pirms nodokļu nomaksas no līdzīgā ražojuma pārdošanas nesaistītiem pircējiem Savienībā izsakot procentos no šīs pārdošanas apgrozījuma. Neto naudas plūsma ir Savienības ražotāju spēja pašfinansēt savu darbību. Ienākums no ieguldījumiem ir peļņa, kas izteikta procentos no ieguldījumu neto uzskaites vērtības.

(155)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitātei, naudas plūsmai, ieguldījumiem un ienākumam no ieguldījumiem attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

11. tabula

Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem

 

2013

2014

2015

PIP

Nesaistītiem pircējiem Savienībā veiktās pārdošanas rentabilitāte (% no pārdošanas apgrozījuma)

5,6

6,8

0,8

0,3

Indekss

100

123

14

5

Naudas plūsma (EUR) (indekss, 2013. g. = 100)

100

73

60

38

Ieguldījumi (EUR) (indekss, 2013. g. = 100)

100

76

99

102

Ienākums no ieguldījumiem (%)

35,9

35,6

6,8

3,0

Indekss

100

99

19

8

Avots: izlasē iekļauto Savienības ražotāju dati.

(156)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares peļņa samazinājās. 2014. gadā salīdzinājumā ar 2013. gadu ražošanas nozare reģistrēja 23 % pieaugumu. No 2014. gada līdz 2015. gadam peļņa samazinājās par 88 %, un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā nozare teju nesasniedza peļņas slieksni, peļņai vēl vairāk samazinoties līdz 0,3 %.

(157)

Neto naudas plūsmas un ienākuma no ieguldījumiem tendence un rentabilitātes tendence bija līdzīga.

(158)

Visā attiecīgajā periodā izlasē iekļauto uzņēmumu ieguldījumi tika saglabāti stabilā līmenī. Ieguldījumi galvenokārt tika paredzēti pašreizējo ražošanas līniju efektivitātes un veselības un drošības un vides aizsardzības uzlabošanai.

4.5.   Secinājums par kaitējumu

(159)

Attiecīgā perioda sākumā daži Savienības ražošanas nozares ekonomiskie rādītāji liecināja par pozitīvu situāciju, uzrādot spēcīgas atgūšanās pazīmes no sākotnējā izmeklēšanā konstatētā kaitējuma. Konkrētāk, Savienības ražošanas nozares panāktais peļņas līmenis 2013. un 2014. gadā pārsniedza mērķa peļņu. Savienības ražošanas nozarei arī izdevās būtiski uzlabot ražošanas un jaudas izmantojuma līmeņus un eksporta pārdošanas apjomu.

(160)

Tomēr no 2015. gada lielākā daļa ekonomisko rādītāju ievērojami pasliktinājās. Jo īpaši Savienības ražošanas nozare piedzīvoja krasu rentabilitātes līmeņa samazinājumu (līdz 0,3 % pārskatīšanas izmeklēšanas periodā) un ievērojamu ražošanas un jaudas izmantojuma līmeņu kritumu, kā arī vienības pārdošanas cenu un nodarbinātības samazinājumu. Kopumā attiecīgajā periodā pasliktinājās gandrīz visu ekonomisko rādītāju tendences.

(161)

Negatīvās tendences ir skaidrojamas ar vairāku faktoru kumulatīvo ietekmi, kas, darbojoties kopā, vēl vairāk pasliktināja aizvien nestabilo Savienības ražošanas nozares stāvokli: imports no Ķīnas par dempinga cenām cenu līmenī, kas ir ievērojami zemāks par Savienības ražotāju cenām, pastāvīgi turpinājās, lai gan mazākā apjomā, nekā tika konstatēts sākotnējā izmeklēšanā; būtisks ieguldījumu samazinājums pasaules naftas un gāzes nozarē, kas ir lielākais attiecīgā ražojuma tirgus; un pieaugošais imports par zemām cenām no trešām valstīm (galvenokārt Indijas, bet arī Ukrainas), kas radīja spēcīgu lejupvērstu cenu un apjoma spiedienu uz Savienības ražošanas nozari.

(162)

Pēc informācijas izpaušanas divi Ķīnas ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka būtu bijis jāsniedz sīkāka informācija par trim 161. apsvērumā minētajiem cēloņsakarības faktoriem. Tomēr šie faktori ir pienācīgi paskaidroti un ieinteresētās personas nav ierosinājušas citus faktorus, kam bija būtiska nozīme. Tāpēc attiecībā uz pilnīgumu Komisija atzina, ka tās analīze ir bijusi atbilstoša.

(163)

Patiešām, secinājums par to, ka importam no Ķīnas bijusi būtiska ietekme uz Savienības ražošanas nozares stāvokli, kā noteikts pamatregulas 3. panta 6. punktā, izriet no būtiskā cenu samazinājuma līmeņa, kas norādīts iepriekš 4.3.2. sadaļā. Apgalvojums, ko pēc informācijas izpaušanas pauda viens ražotājs eksportētājs, ka importa no Ķīnas tirgus daļa sasniedza vien 1 %, ir nepareizs, jo, nosakot importa no Ķīnas tirgus daļu, būtu jāņem vērā arī pārdošanas apjoms Savienībā saskaņā ar režīmu “ievešana pārstrādei”. Tas ir tāpēc, ka imports saskaņā ar režīmu “ievešana pārstrādei” ir daļa no pārskatāmā ražojuma patēriņa un tas konkurē ar citiem pārdevumiem Savienības tirgū, tostarp Savienības ražošanas nozares pārdevumiem. Kā sīkāk paskaidrots 115. apsvērumā, attiecīgajā periodā patēriņš samazinājās par 3 % un šis samazinājums bija galvenokārt saistīts ar ieguldījumu sarukumu naftas un gāzes nozarē – attiecīgā ražojuma svarīgākajā lietotājā nozarē – kopš 2015. gada. ESTA visām ieinteresētajām personām pieejamajā neapstrīdētajā informācijā apstiprināja šīs lietotājas nozares vājo pieprasījumu attiecīgā perioda beigās. Tādēļ šis faktors, kas izraisīja pieprasījuma kritumu, attiecīgā perioda beigās arī ietekmēja Savienības ražošanas nozares stāvokli. Visbeidzot, importa pieaugums no Indijas un citām trešām valstīm ir plaši aplūkots iepriekš 4.3.3. nodaļā, un 4. tabulā sniegta sīka informācija par pieauguma lielumu, cenu dinamiku un tirgus daļas pieaugumu. Lai gan importa no Indijas vidējās cenas norāda uz to, ka tās bija zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām, to nevar droši secināt, jo derīgiem cenu salīdzinājumiem būtu jāizmanto precīzāki dati un būtu jāapsver attiecīgās nākotnes tendences (sk. 176.–180. apsvērumu). Jebkurā gadījumā Komisija norāda, ka pamatregulas 11. panta 2. punkts neparedz nosacījumu, ka maksājumu papildu attiecināšanai nepieciešama atsevišķa cēloņsakarības analīze, ja pastāv dempinga atkārtošanās un kaitējuma turpināšanās iespējamība, kas ir noteikta šajā regulā. Pamatojoties uz visiem šiem elementiem, nevar secināt, ka imports no Indijas un citām trešām valstīm ir vienīgais faktors, kas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā izraisījis kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Minēto trīs faktoru pastāvēšana un nozīme izriet no visām ieinteresētajām personām pieejamās lietā ietvertās informācijas novērtējuma. Tāpēc tiek noraidīts apgalvojums, ka informācija par cēloņsakarību netika pienācīgi izpausta.

(164)

Tādējādi Komisija secināja, ka Savienības ražošanas nozare ir guvusi labumu no sākotnējiem pasākumiem, jo tajā visā attiecīgajā periodā (īpaši 2013. un 2014. gadā) bija vērojami zināmi uzlabojumi salīdzinājumā ar situāciju, kura tika konstatēta sākotnējā izmeklēšanas periodā (2010. gadā). Tomēr, ņemot vērā iepriekš minētos faktorus, savienības ražošanas nozare atlabst lēni un joprojām ir nestabilā un neaizsargātā stāvoklī. Tādējādi tika konstatēts, ka Savienības ražošanas nozarei pārskatīšanas izmeklēšanas periodā nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

5.   KAITĒJUMA TURPINĀŠANĀS IESPĒJAMĪBA PASĀKUMU ATCELŠANAS GADĪJUMĀ

(165)

Izmeklēšanā secināts (sk. 164. apsvērumu), ka Savienības ražošanas nozarei nodarīts kaitējums. Tādēļ Komisija saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu pārbaudīja, vai pastāv kaitējuma turpināšanās iespējamība, ko pasākumu pret ĶTR atcelšanas gadījumā radītu imports no Ķīnas par dempinga cenām.

(166)

Šajā sakarā Komisija analizēja šādus elementus: neizmantoto jaudu ĶTR, Savienības tirgus pievilcīgumu, importa no Ķīnas iespējamos cenu līmeņus gadījumā, ja antidempinga pasākumus atceltu, un to ietekmi uz Savienības ražošanas nozari.

5.1.   Neizmantotā jauda ĶTR un Savienības tirgus pievilcīgums

(167)

Komisija konstatēja, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā imports no Ķīnas Savienības tirgū notika par dempinga cenām, kuras bija ievērojami zemākas par Savienības ražotāju cenām. Komisija attiecīgi secināja (sk. iepriekš 109. apsvērumu), ka pasākumu atcelšanas gadījumā ir dempinga turpināšanās iespējamība.

(168)

Komisija 95.–98. apstiprināja, ka ĶTR ir liela neizmantotā jauda, – tiek lēsts, ka tā vairāk nekā četras reizes pārsniedz kopējo patēriņu Savienības tirgū. Šajā sakarā izmeklēšanā arī apstiprināts (sk. 102. apsvērumu), ka Savienības SSSPT tirgus patēriņa līmeņu ziņā ir otrais lielākais tirgus pasaulē aiz ĶTR.

(169)

Turklāt izmeklēšana ir parādījusi, ka Ķīnas ražotāji eksportētāji ir praktizējuši dempingu, arī eksportējot uz citiem tirgiem. Tā rezultātā pret Ķīnas ražotājiem eksportētājiem vairākās valstīs ir noteikti antidempinga pasākumi, tāpēc Ķīnas eksportam pieejamo tirgu skaits ir ierobežots.

(170)

Tādēļ Komisija secināja, ka pasākumu atcelšanas gadījumā vismaz daļa no ĶTR pieejamās lielās neizmantotās jaudas, iespējams, tiktu novirzīta uz Savienības tirgu.

5.2.   Paredzamā importa apjoma un cenas ietekme pasākumu atcelšanas gadījumā

(171)

Pamatojoties uz 5.1. sadaļā aprakstītajiem elementiem, izmeklēšana apstiprināja, ka antidempinga pasākumu atcelšanas gadījumā Ķīnas ražotājiem eksportētājiem būtu spēcīgs stimuls ievērojami palielināt importa apjomu Savienības tirgū. Komisija arī konstatēja, ka pasākumu atcelšanas gadījumā pastāv liela dempinga turpināšanās iespējamība (sk. iepriekš 106.–109. apsvērumu).

(172)

Lai gūtu priekšstatu par importa no Ķīnas cenu līmeņiem pasākumu atcelšanas gadījumā, Komisija veica šādu elementu novērtējumu: i) cenu salīdzinājumu starp importa no Ķīnas cenām Savienībā bez antidempinga maksājuma (t. i., importu saskaņā ar režīmu “ievešana pārstrādei”) un Savienības ražošanas nozares cenām pārskatīšanas izmeklēšanas periodā un ii) Ķīnas ražotāju eksportētāju cenu noteikšanas praksi trešo valstu tirgos (bez antidempinga pasākumiem).

(173)

Šie cenu salīdzinājumi parādīja, ka importa no Ķīnas cenas Savienības tirgū bez antidempinga maksājuma vidēji bija par 44 % zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas. Turklāt Ķīnas ražotāju eksporta dinamikas analīze parādīja, ka Ķīnas eksports uz citiem trešo valstu tirgiem kopumā veikts par nedaudz zemākām cenām nekā eksports uz Savienību. Tāpēc Komisija apstiprināja, ka Ķīnas ražotāju eksportētāju cenām bija konsekventa tendence, – eksporta cenas bija ļoti zemas visos tirgos.

(174)

Kā izriet no iepriekš aprakstītajiem elementiem, ir ļoti iespējams, ka imports no Ķīnas par dempinga cenām ienāks Savienības tirgū ievērojamos apjomos par cenām, kas būs ievērojami zemākas par Savienības ražotāju cenām. Tas negatīvi ietekmētu Savienības ražošanas nozari, jo šie ievērojamie papildu importa apjomi nospiestu pārdošanas cenas, ko varētu noteikt Savienības ražošanas nozare, samazinātu Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomu un arī tās jaudas izmantojumu, kā rezultātā tās ražošanas izmaksas pieaugtu. Paredzamais importa apjoma pieaugums par zemām dempinga cenām tādējādi izraisītu Savienības ražošanas nozares finansiālo rādītāju turpmāku būtisku pasliktināšanos, īpaši rentabilitātes pasliktināšanos.

(175)

Viens Ķīnas ražotājs eksportētājs, paturot prātā to, ka pašreiz tirgū ir lieli importa apjomi no Indijas, apšaubīja to, ka attiecīgā ražojuma imports no Ķīnas atgrieztos Savienības tirgū lielos apjomos, tādējādi vēl vairāk pasliktinot Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu. Šajā sakarā šis ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka imports no Indijas ir aizstājis importu no Ķīnas un ka ir maz iespējams, ka imports no Ķīnas atgūtu šos pārdošanas apjomus, jo importa no Indijas cenas pastāvīgi bijušas zemākas par importa no Ķīnas cenām. Lai gan Ķīnas eksporta cenas uz trešo valstu tirgiem bija tikai nedaudz zemākas par Ķīnas eksporta cenām uz Savienību, Indijas eksporta cenas uz Savienību bija ievērojami zemākas par Ķīnas eksporta cenām uz Savienību.

(176)

Atbildot uz iepriekš minēto, ir sniegti vairāki argumenti.

(177)

Pirmkārt, šī izmeklēšana, ievērojot pamatregulas 11. panta 2. punkta prasības, aprobežojas ar novērtējumu, vai konkrēto maksājumu atcelšanas gadījumā pastāv attiecīgā ražojuma importa no Ķīnas, ko pārdod par kaitējumu radošām cenām, dempinga un kaitējuma atkārtošanās iespējamība. Tas, ka imports no Ķīnas patlaban ienāk Savienības tirgū daudz mazākos daudzumos nekā pirms pasākumu noteikšanas, liecina, ka maksājumi veiksmīgi atjaunojuši neizkropļotas konkurences apstākļus Ķīnas attiecīgā ražojuma ražotājiem eksportētājiem un Savienības ražošanas nozarei. Tas, ka importa no Indijas cenas bija zemākas par importa no Ķīnas cenām, nemazina Komisijas pienākumus palikt pašreizējās izmeklēšanas tvērumā. Proti, kā parāda Vispārējās tiesas judikatūra, no pamatregulas 11. panta 2. punkta izriet, ka Komisijai vien jāapstiprina apgalvojums, ka pastāv tāda kaitējuma atkārtošanās vai turpināšanās iespējamība, ko izraisītu imports no Ķīnas par dempinga cenām, ja pasākumi tiktu atcelti (11). Kā izklāstīts 183. apsvērumā, pamatojoties uz Komisijas novērtējumu, kas veikts ar šo regulu, ir pierādīts, ka šāda iespējamība pastāv.

(178)

Otrkārt, būtu jāatgādina, kā tas tika minēts iepriekš 121. apsvērumā, attiecīgā ražojuma vidējās cenas būtu jāizmanto piesardzīgi, jo cenu diapazons par tonnu ir liels un, kad vien iespējams, cenu salīdzinājumi būtu jāveic, pamatojoties uz katru konkrēto veidu. Tomēr, lai noteiktu kaitējuma turpināšanās iespējamību, Komisija ir salīdzinājusi Ķīnas pārdošanas cenas un apjomus nevis ar Indijas pārdošanas cenām un apjomiem, bet ar Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenām un apjomiem. Turklāt Komisija neapgalvo, ka imports no Ķīnas aizstātu importu no Indijas. Šāda tendence pati par sevi nepalielinātu Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu. Tomēr, ņemot vērā ievērojamo cenu samazinājuma starpību, kas tika noteikta importam no Ķīnas (sk. 173. apsvērumu), un lielo pieejamo neizmantoto jaudu, tiek uzskatīts, ka pasākumu atcelšanas gadījumā importa no Ķīnas apjoms būtiski palielinātos un tādējādi Savienības ražošanas nozarei tiktu nodarīts papildu kaitējums. Šim importam tādējādi būtu postoša ietekme uz Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomiem un rentabilitāti.

(179)

Treškārt, attiecībā uz importa no Ķīnas un importa no Indijas cenu salīdzinājumu, izlasē iekļauto Ķīnas ražotāju eksportētāju datu analīze skaidri liecina, ka attiecīgajā periodā imports ietvēra specializētus ražojumus (piemēram, precīzijas caurules) vai tas bija saistīts ar importu saskaņā ar režīmu “ievešana pārstrādei”. Ja pasākumus atceltu, acīmredzami kļūtu pieejams daudz plašāks importa klāsts un palielinātos standartizētāku ražojuma veidu imports (Savienības ražošanas nozares lielākie pārdošanas apjomi). Importa no Ķīnas apjomi, iespējams, pieaugtu neatkarīgi no tā, vai pastāvētu konkurence ar importu no Indijas.

(180)

Tas pats Ķīnas ražotājs eksportētājs arī izmantoja importa no Indijas Savienībā vidējo cenu datus, lai izskaidrotu, kāpēc Ķīnas eksporta cenas uz trešām valstīm nepamatotu konstatējumu par kaitējuma turpināšanās iespējamību. Arī šajā gadījumā Komisija nevarēja pieņemt šo analīzi, jo tajā izmantotas vidējās cenas. Komisija izmantoja Ķīnas eksporta datus uz trešām valstīm, pamatojoties uz jēgpilniem salīdzinājumiem pa ražojumu veidiem.

(181)

Ķīnas ražotājs eksportētājs atsaucās uz 7. apsvērumā minēto apiešanas lietu, kurā bija iesaistīta Indija. Tomēr šis apgalvojums nav pieņemams, jo precīzus secinājumus var izdarīt, tikai pamatojoties uz tādiem cenu salīdzinājumiem, kuri veikti katram konkrētajam ražojuma veidam. Atsauces uz vidējām importa cenām, pat ja tās ir zemas, pašreizējās termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanas kontekstā nav jēgpilnas.

(182)

Visu iepriekš minēto iemeslu dēļ Komisija tādējādi noraida apgalvojumu, ka tā nesniedza pietiekamu paskaidrojumu par kaitējuma turpināšanos.

5.3.   Secinājumi par kaitējuma turpināšanās iespējamību

(183)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secināja, ka pasākumu atcelšana, ļoti iespējams, izraisītu būtisku dempinga importa no Ķīnas pieaugumu par cenām, kas ir zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām, tādējādi vēl vairāk palielinot Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu. Tādējādi Savienības ražošanas nozares dzīvotspēja būtu nopietni apdraudēta.

6.   SAVIENĪBAS INTERESES

(184)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 21. pantu pārbaudīja, vai ĶTR noteikto spēkā esošo antidempinga pasākumu saglabāšana būtu pretrunā Savienības interesēm kopumā. Nosakot Savienības intereses, tika ņemtas vērā visas dažādās saistītās intereses, ieskaitot Savienības ražošanas nozares, importētāju, vairumtirgotāju un lietotāju intereses. To analīze ļauj novērtēt, vai spēkā esošajiem antidempinga pasākumiem ir bijusi pārmērīga nelabvēlīga ietekme uz personām, uz kurām tie attiecas.

(185)

Visām ieinteresētajām personām tika dota iespēja paust viedokli saskaņā ar pamatregulas 21. panta 2. punktu.

(186)

Pamatojoties uz to, pārbaudīja, vai bija nepārvarami iemesli, kas ļautu secināt, ka spēkā esošo antidempinga pasākumu saglabāšana nav Savienības interesēs.

6.1.   Savienības ražošanas nozares intereses

(187)

Lai gan spēkā esošie antidempinga pasākumi lielā mērā aizkavēja importa par dempinga cenām ienākšanu Savienības tirgū, Savienības ražošanas nozare joprojām ir nestabilā stāvoklī, ko apliecina konkrētu kaitējuma rādītāju nelabvēlīgās tendences.

(188)

Ja pasākumi tiktu atcelti, iespējams, ka tirgū būtu ievērojamu importa apjomu par dempinga cenām pieplūdums no attiecīgās valsts, kas, domājams, izraisītu papildu kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Šis importa pieplūdums citu starpā, iespējams, izraisītu tirgus daļas zaudēšanu, pārdošanas cenu sarukumu, jaudas izmantojuma samazinājumu un kopumā Savienības ražošanas nozares finansiālā stāvokļa pasliktināšanos.

(189)

Tāpēc Komisija secināja, ka antidempinga pasākumu pret ĶTR saglabāšana būtu Savienības ražošanas nozares interesēs.

6.2.   Nesaistīto importētāju un lietotāju intereses

(190)

Sākotnējā izmeklēšanā tika konstatēts, ka pasākumu noteikšanai visdrīzāk nebūtu būtiskas nelabvēlīgas ietekmes uz Savienības importētājiem un lietotājiem. Šajā izmeklēšanā sadarbojās seši importētāji (četri no tiem bija arī attiecīgā ražojuma lietotāji), iesniedzot atbildes uz anketas jautājumiem, un tikai viens no tiem iebilda pret pasākumiem.

(191)

Izmeklēšana parādīja, ka lielākā daļa attiecīgā ražojuma importa notika saskaņā ar režīmu “ievešana pārstrādei” (saskaņā ar kuru antidempinga maksājums nav jāmaksā). Turklāt šie importētāji bieži bija aktīvi uzņēmējdarbības segmentos, kuros attiecīgais ražojums netika izmantots nemaz. Turklāt šie importētāji paskaidroja, ka tiem bija vairāki citi attiecīgā ražojuma piegādes avoti. Lietotāju izmaksu pārbaude arī parādīja, ka attiecīgais ražojums veidoja mazāk par 10 % (vidēji) to gatavo ražojumu kopējo ražošanas izmaksu.

(192)

Ņemot vērā iepriekšējo apsvērumu, tika apstiprināts, ka pasākumi nav būtiski ietekmējuši importētājus un lietotājus, un tādējādi Komisija secināja, ka pasākumu turpināšana vērā ņemamā mērā neietekmēs negatīvi Savienības importētājus un lietotājus.

(193)

Viena ieinteresētā persona, nomainījusi Ķīnas piegādātājus, sāka iegūt lielu daļu importa no Indijas ražotājiem eksportētājiem, un apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozare nav guvusi labumu no pasākumiem. Tomēr, kā paskaidrots 4.5. sadaļā, raugoties uz Savienības ražošanas nozares stāvokli kopumā, tā ir parādījusi spēju gūt labumu no pasākumiem, ja nav lielu importa apjomu no ĶTR.

6.3.   Secinājums par Savienības interesēm

(194)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secina, ka nav nepārvaramu ar Savienības interesēm saistītu iemeslu, kāpēc nebūtu jāsaglabā pašreizējie antidempinga pasākumi, kas noteikti Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes attiecīgā ražojuma importam.

7.   GALĪGIE ANTIDEMPINGA PASĀKUMI

(195)

Ņemot vērā secinājumus, kas izdarīti attiecībā uz dempinga un kaitējuma turpināšanās iespējamību, saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu būtu jāsaglabā ar Īstenošanas Regulu (ES) Nr. 1331/2011 noteiktie antidempinga pasākumi, kas piemērojami konkrētu ĶTR izcelsmes nerūsējošā tērauda bezšuvju cauruļu un caurulīšu importam.

(196)

Ņemot vērā jaunāko Tiesas judikatūru (12), ir lietderīgi paredzēt nokavējuma procentu likmi, kas maksājama galīgo maksājumu atmaksas gadījumā, jo attiecīgajos spēkā esošajos noteikumos par muitas nodokļiem šāda procentu likme nav paredzēta un valsts noteikumu piemērošana radītu pārmērīgu konkurences kropļošanu starp tirgus dalībniekiem atkarībā no tā, kura dalībvalsts ir izvēlēta muitošanai.

(197)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi ar Regulas (ES) 2016/1036 15. panta 1. punktu izveidotā komiteja,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1.   Tiek noteikts galīgais antidempinga maksājums Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes nerūsējošā tērauda bezšuvju cauruļu un caurulīšu importam (izņemot caurules un caurulītes ar piestiprinātiem savienotājelementiem, derīgas gāzu vai šķidrumu pārvadīšanai, paredzētas izmantošanai civilās aviācijas gaisa kuģos), kuras pašlaik klasificē ar KN kodiem 7304 11 00, 7304 22 00, 7304 24 00, ex 7304 41 00, 7304 49 10, ex 7304 49 93, ex 7304 49 95, ex 7304 49 99 un ex 7304 90 00 (Taric kodi 7304410090, 7304499390, 7304499590, 7304499990 un 7304900091).

2.   Galīgā antidempinga maksājuma likme, kas piemērojama tālāk minēto uzņēmumu ražoto 1. punktā aprakstīto ražojumu neto cenai ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šāda.

Uzņēmums/uzņēmumi

Galīgā antidempinga maksājuma likme

Taric papildu kods

Changshu Walsin Specialty Steel, Co. Ltd, Haiyu

71,9 %

B120

Shanghai Jinchang Stainless Steel Tube Manufacturing, Co. Ltd, Situan

48,3 %

B118

Wenzhou Jiangnan Steel Pipe Manufacuring, Co. Ltd, Yongzhong

48,6 %

B119

I pielikumā uzskaitītie uzņēmumi

56,9 %

 

Visi pārējie uzņēmumi

71,9 %

B999

3.   Ja vien nav noteikts citādi, piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem. Nokavējuma procents, kurš maksājams tādas atmaksas gadījumā, kura rada tiesības uz nokavējuma procenta maksājumu, ir Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā publicētā likme, ko Eiropas Centrālā banka piemēro savām galvenajām refinansēšanas operācijām un kas ir spēkā tā mēneša pirmajā kalendārajā dienā, kurā beidzas maksājuma termiņš, palielināta par vienu procentpunktu.

4.   Ja kāds jauns ražotājs eksportētājs no Ķīnas Tautas Republikas iesniedz Komisijai pietiekamus pierādījumus, ka: a) tas no 2009. gada 1. jūlija līdz 2010. gada 30. jūnijam (sākotnējās izmeklēšanas periods) nav eksportējis 1. punktā aprakstīto ražojumu uz Savienību, b) tas nav saistīts ne ar vienu Ķīnas Tautas Republikas eksportētāju vai ražotāju, uz kuru attiecas ar šo regulu noteiktie antidempinga pasākumi, c) tas attiecīgo ražojumu patiešām ir eksportējis uz Savienību vai ir uzņēmies neatsaucamas līgumsaistības par ievērojama daudzuma eksportēšanu uz Savienību pēc sākotnējās izmeklēšanas perioda beigām, Komisija var grozīt I pielikumu, pievienojot jauno ražotāju eksportētāju to uzņēmumu sarakstam, kuri sadarbojās, bet nebija iekļauti sākotnējās izmeklēšanas izlasē un uz kuriem tādējādi attiecas vidējā svērtā maksājuma likme, kas nepārsniedz 56,9 %.

5.   Šā panta 2. punktā minētajiem uzņēmumiem individuālās antidempinga maksājuma likmes piemēro tikai tad, ja dalībvalstu muitas dienestiem tiek uzrādīts derīgs komercrēķins, kurā ir šāda deklarācija, kuru datējusi un parakstījusi šo rēķinu izdevušās struktūras amatpersona un kurā norādīts tās vārds, uzvārds un ieņemamais amats: “Es, apakšā parakstījies, apliecinu, ka šajā rēķinā norādītās nerūsējošā tērauda bezšuvju caurules un caurulītes (apjoms), kas pārdotas eksportam uz Eiropas Savienību, ir ražotas uzņēmumā (uzņēmuma nosaukums un adrese), (Taric papildu kods), (attiecīgajā valstī). Apliecinu, ka rēķinā sniegtā informācija ir pilnīga un patiesa.” Ja šādu rēķinu neuzrāda, piemēro “visiem pārējiem uzņēmumiem” noteikto maksājuma likmi.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2018. gada 5. martā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 176, 30.6.2016., 21. lpp.

(2)  Padomes 2011. gada 14. decembra Īstenošanas regula (ES) Nr. 1331/2011, ar kuru piemēro galīgu antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kas noteikts konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes nerūsējošā tērauda bezšuvju cauruļu un caurulīšu importam (OV L 336, 20.12.2011., 6. lpp.).

(3)  OV C 117, 2.4.2016., 10. lpp.

(4)  Paziņojums par to antidempinga pasākumu termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu, kas piemērojami Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes konkrētu nerūsējošā tērauda bezšuvju caurulīšu un cauruļu importam (OV C 461, 10.12.2016., 12. lpp.).

(5)  OV L 40, 17.2.2017., 64. lpp.

(6)  OV L 299, 16.11.2017., 1. lpp.

(7)  2013. gada 18. aprīļa spriedums lietā C-595/11, Steinel Vertrieb, ECLI:EU:C:2013:251, 44. punkts.

(8)  OV L 169, 29.6.2011., 6. lpp.

(9)  OV L 211, 17.8.2017., 22. lpp.

(10)  2017. gada 27. un 29. decembra sarakste ar Ķīnas ražotāja eksportētāja juridiskajiem pārstāvjiem.

(11)  2015. gada 30. aprīļa spriedums lietā T-432/12, VTZ u. c./Padome, EU:T:2015:248, 74. punkts.

(12)  Spriedums Wortmann, C-365/15, EU:C:2017:19, 35.–39. punkts.


I PIELIKUMS

IZLASĒ NEIEKĻAUTIE ĶTR RAŽOTĀJI EKSPORTĒTĀJI, KAS SADARBOJĀS

Nosaukums

Taric papildu kods

Baofeng Steel Group, Co. Ltd., Lishui,

B 236

Changzhou City Lianyi Special Stainless Steel Tube, Co. Ltd., Changzhou,

B 237

Huadi Steel Group, Co. Ltd., Wenzhou,

B 238

Huzhou Fengtai Stainless Steel Pipes, Co. Ltd., Huzhou,

B 239

Huzhou Gaolin Stainless Steel Tube Manufacture, Co. Ltd., Huzhou,

B 240

Huzhou Zhongli Stainless Steel Pipe, Co. Ltd., Huzhou,

B 241

Jiangsu Wujin Stainless Steel Pipe Group, Co. Ltd., Beijing,

B 242

Jiangyin Huachang Stainless Steel Pipe, Co. Ltd., Jiangyin

B 243

Lixue Group, Co. Ltd., Ruian,

B 244

Shanghai Crystal Palace Pipe, Co. Ltd., Shanghai,

B 245

Shanghai Baoluo Stainless Steel Tube, Co. Ltd., Shanghai,

B 246

Shanghai Shangshang Stainless Steel Pipe, Co. Ltd., Shanghai,

B 247

Shanghai Tianbao Stainless Steel, Co. Ltd., Shanghai,

B 248

Shanghai Tianyang Steel Tube, Co. Ltd., Shanghai,

B 249

Wenzhou Xindeda Stainless Steel Material, Co. Ltd., Wenzhou,

B 250

Wenzhou Baorui Steel, Co. Ltd., Wenzhou,

B 251

Zhejiang Conform Stainless Steel Tube, Co. Ltd., Jixing,

B 252

Zhejiang Easter Steel Pipe, Co. Ltd., Jiaxing,

B 253

Zhejiang Five - Star Steel Tube Manufacturing, Co. Ltd., Wenzhou,

B 254

Zhejiang Guobang Steel, Co. Ltd., Lishui,

B 255

Zhejiang Hengyuan Steel, Co. Ltd., Lishui,

B 256

Zhejiang Jiashang Stainless Steel, Co. Ltd., Jiaxing City,

B 257

Zhejiang Jinxin Stainless Steel Manufacture, Co. Ltd., Xiping Town,

B 258

Zhejiang Jiuli Hi-Tech Metals, Co. Ltd., Huzhou,

B 259

Zhejiang Kanglong Steel, Co. Ltd., Lishui,

B 260

Zhejiang Qiangli Stainless Steel Manufacture, Co. Ltd., Xiping Town,

B 261

Zhejiang Tianbao Industrial, Co. Ltd., Wenzhou,

B 262

Zhejiang Tsingshan Steel Pipe, Co. Ltd., Lishui,

B 263

Zhejiang Yida Special Steel, Co. Ltd., Xiping Town.

B 264


LĒMUMI

6.3.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 63/44


PADOMES ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (KĀDP) 2018/331

(2018. gada 5. marts),

ar ko īsteno Lēmumu (KĀDP) 2016/849 par ierobežojošiem pasākumiem pret Korejas Tautas Demokrātisko Republiku

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 31. panta 2. punktu,

ņemot vērā Padomes Lēmumu (KĀDP) 2016/849 (2016. gada 27. maijs) par ierobežojošiem pasākumiem pret Korejas Tautas Demokrātisko Republiku un ar ko atceļ Lēmumu 2013/183/KĀDP (1), un jo īpaši tā 33. panta 1. punktu,

ņemot vērā Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikumu,

tā kā:

(1)

2016. gada 27. maijā Padome pieņēma Lēmumu (KĀDP) 2016/849.

(2)

2018. gada 15. februārī Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes (“ANO DP”) komiteja, kas izveidota, ievērojot ANO DP Rezolūciju 1718 (2006), grozīja ierakstu par vienu sarakstā iekļautu personu, kam piemēro ierobežojošus pasākumus.

(3)

Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Lēmuma (KĀDP) 2016/849 I pielikums,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmuma (KĀDP) 2016/849 I pielikumu groza tā, kā izklāstīts šā lēmuma pielikumā.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2018. gada 5. martā

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

N. DIMOV


(1)  OV L 141, 28.5.2016., 79. lpp.


PIELIKUMS

Lēmuma (KĀDP) 2016/849 I pielikumā zem virsraksta “A. Personas” ierakstu Nr. 52 aizstāj ar šādu:

“52.

Ri Su Yong

 

Dzimšanas datums: 25.6.1968.

Valstspiederība: KTDR

Pase Nr. 654310175

Adrese: nav informācijas

Dzimums: vīrietis

Darbojies kā uzņēmuma Korea Ryonbong General Corporation pārstāvis Kubā.

2.6.2017.

Amatpersona uzņēmumā Korea Ryonbong General Corporation, specializējas iegādēs KTDR aizsardzības nozares vajadzībām un sniedz atbalstu Phenjanas veiktai ar militāro jomu saistītajai pārdošanai. Pastāv varbūtība, ka ar tā iepirkumiem tiek atbalstīta arī KTDR ķīmisko ieroču programma.”


6.3.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 63/46


PADOMES ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (KĀDP) 2018/332

(2018. gada 5. marts),

ar ko īsteno Lēmumu 2013/798/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Centrālāfrikas Republiku

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 31. panta 2. punktu,

ņemot vērā Padomes Lēmumu 2013/798/KĀDP (2013. gada 23. decembris) par ierobežojošiem pasākumiem pret Centrālāfrikas Republiku (1) un jo īpaši tā 2.c pantu,

ņemot vērā Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Padome 2013. gada 23. decembrī pieņēma Lēmumu 2013/798/KĀDP.

(2)

Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes komiteja, kas izveidota saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes Rezolūciju 2127 (2013), 2018. gada 16. februārī atjaunināja informāciju attiecībā uz vienu personu, kurai piemēro ierobežojošus pasākumus.

(3)

Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Lēmuma 2013/798/KĀDP pielikums,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmuma 2013/798/KĀDP pielikumu groza tā, kā izklāstīts šā lēmuma pielikumā.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2018. gada 5. martā

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

N. DIMOV


(1)  OV L 352, 24.12.2013., 51. lpp.


PIELIKUMS

Lēmuma 2013/798/KĀDP pielikumā zem virsraksta “A. Personas” ierakstu par turpmāk minēto personu aizstāj ar šādu ierakstu:

“1.

François Yangouvonda BOZIZÉ (jeb: a) Bozize Yangouvonda; b) Samuel Peter Mudde (dzimis 1948. gada 16. decembrīIzo, Dienvidsudānā))

Tituls: a) bijušais Centrālāfrikas Republikas valsts vadītājs; b) profesors

Dzimšanas datums: a) 1946. gada 14. oktobris; b) 1948. gada 16. decembris

Dzimšanas vieta: a) Mouila, Gabona; b) Izo, Dienvidsudāna

Valstspiederība: a) Centrālāfrikas Republika; b) Dienvidsudāna

Pases Nr.: D00002264, izdota 2013. gada 11. jūnijā (izdevis ārlietu ministrs Džūbā, Dienvidsudānā. Derīga līdz 2017. gada 11. jūnijam. Diplomātiskā pase izdota ar vārdu Samuel Peter Mudde)

Nacionālais identifikācijas Nr.: M4800002143743 (Personas numurs pasē)

Adrese: Uganda

Datums, kad iekļauts ANO sarakstā: 2014. gada 9. maijs.

Cita informācija: mātes vārds ir Martine Kofio. Interpola un ANO Drošības padomes īpašā paziņojuma tīmekļa saite: https://www.interpol.int/en/notice/search/un/5802796

Informācija no apraksta par pamatojumu iekļaušanai sarakstā, ko sniegusi Sankciju komiteja:

Bozize tika iekļauts sarakstā 2014. gada 9. maijā, ievērojot Rezolūcijas 2134 (2014) 36. punktu, kā persona, kas “iesaistās vai atbalsta darbības, ar kurām apdraud mieru, stabilitāti vai drošību Centrālāfrikas Republikā”.

Papildu informācija

Bozize sadarbībā ar saviem atbalstītājiem mudināja veikt 2013. gada 5. decembrī notikušo uzbrukumu Bangi (Bangui). Kopš tā laika viņš turpina veikt destabilizēšanas operācijas, lai Centrālāfrikas Republikas galvaspilsētā saglabātu spriedzi. Uzskata, ka Bozize izveidoja Antibalaka kaujinieku grupu, pirms viņš 2013. gada 24. martā aizbēga no Centrālāfrikas Republikas. Paziņojumā Bozize aicināja savus kaujiniekus veikt nežēlīgus noziegumus pret pašreizējo režīmu un islāmistiem. Uzskata, ka Bozize ir sniedzis finansiālu un materiālu atbalstu kaujiniekiem, kuri cenšas destabilizēt notiekošo pāreju un panākt Bozize atgriešanos pie varas. Lielākā daļa Antibalaka kaujinieku ir no Centrālāfrikas bruņotajiem spēkiem, kuri pēc valsts apvērsuma bija izklīduši lauku rajonos un kurus Bozize pēc tam reorganizēja. Bozize un viņa atbalstītāji kontrolē vairāk nekā pusi no Antibalaka kaujinieku vienībām.

Bozize lojāli spēki bija apbruņoti ar triecienšautenēm, mīnmetējiem un reaktīvām prettanku šautenēm, un tie aizvien vairāk iesaistījās atriebības uzbrukumos Centrālāfrikas Republikas musulmaņiem. Situācija Centrālāfrikas Republikā strauji pasliktinājās pēc Antibalaka spēku uzbrukuma 2013. gada 5. decembrī Bangi, kurā bojā gāja vairāk nekā 700 cilvēku.”


6.3.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 63/48


PADOMES LĒMUMS (KĀDP) 2018/333

(2018. gada 5. marts),

ar ko groza Lēmumu 2014/119/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 29. pantu,

ņemot vērā Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Padome 2014. gada 5. martā pieņēma Lēmumu 2014/119/KĀDP (1).

(2)

Pamatojoties uz minētā lēmuma pārskatīšanu, ierobežojošo pasākumu piemērošana būtu jāpagarina līdz 2019. gada 6. martam, būtu jāsvītro ieraksti par divām personām un būtu jāatjaunina pamatojums iekļaušanai sarakstā attiecībā uz trim personām.

(3)

Tādēļ Lēmums 2014/119/KĀDP būtu attiecīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmumu 2014/119/KĀDP groza šādi:

1)

lēmuma 5. panta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Šo lēmumu piemēro līdz 2019. gada 6. martam.”;

2)

lēmuma pielikumu groza tā, kā norādīts šā lēmuma pielikumā.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2018. gada 5. martā

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

N. DIMOV


(1)  Padomes Lēmums 2014/119/KĀDP (2014. gada 5. marts) par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā (OV L 66, 6.3.2014., 26. lpp.).


PIELIKUMS

I.

No Lēmuma 2014/119/KĀDP pielikumā izklāstītā saraksta svītro ierakstus par šādām personām:

4.

Olena Leonidivna Lukash

10.

Serhii Petrovych Kliuiev

II.

Ierakstus par šādām Lēmuma 2014/119/KĀDP pielikumā minētajām personām aizstāj ar šādiem:

 

Vārds, uzvārds

Identifikācijas informācija

Sarakstā iekļaušanas pamatojums

Sarakstā iekļaušanas datums

7.

Oleksandr Viktorovych Yanukovych (Олександр Вiкторович Янукович)

Dzimis 10.7.1973. Yenakiieve (Doņeckas apgabals), bijušā prezidenta dēls, uzņēmējs

Persona, pret kuru Ukrainas iestādes veic kriminālprocesu par publisko līdzekļu vai aktīvu nelikumīgu piesavināšanos un par līdzdalību tādā darbībā.

6.3.2014.

11.

Mykola Yanovych Azarov (Микола Янович Азаров),

Nikolai Yanovich Azarov (Николай Янович Азаров)

Dzimis 17.12.1947. Kaluga (Krievija), Ukrainas premjerministrs līdz 2014. gada janvārim

Persona, pret kuru Ukrainas iestādes veic kriminālprocesu par publisko līdzekļu vai aktīvu nelikumīgu piesavināšanos un par līdzdalību tādā darbībā.

6.3.2014.

12.

Serhiy Vitalyovych Kurchenko (Сергiй Вiталiйович Курченко)

Dzimis 21.9.1985. Harkovā, uzņēmējs

Persona, pret kuru Ukrainas iestādes veic kriminālprocesu par nelikumīgu publisko līdzekļu vai aktīvu nelikumīgu piesavināšanos un par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, lai panāktu nepamatotas priekšrocības sev vai trešai personai, tādējādi radot zaudējumus Ukrainas publiskajiem līdzekļiem vai aktīviem.

6.3.2014.


IETEIKUMI

6.3.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 63/50


KOMISIJAS IETEIKUMS (ES) 2018/334

(2018. gada 1. marts)

par pasākumiem efektīvai cīņai pret nelikumīgu saturu tiešsaistē

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 292. pantu,

tā kā:

(1)

Interneta un pakalpojumu sniedzēji, kas darbojas interneta jomā, Savienībā būtiski veicina inovāciju, ekonomikas izaugsmi un darbvietu radīšanu. Daudziem no šiem pakalpojumu sniedzējiem ir ievērojama loma digitālajā ekonomikā, jo tie savieno uzņēmumus un iedzīvotājus, kā arī sekmē publiskas debates un veicina faktos balstītas informācijas, viedokļu un ideju izplatīšanu un saņemšanu. Tomēr dažos gadījumos trešās puses ļaunprātīgi izmanto pakalpojumu sniedzēju piedāvātos pakalpojumus, lai tiešsaistē veiktu nelikumīgas darbības, piemēram, izplatītu konkrētu informāciju, kura saistīta ar terorismu, seksuālu vardarbību pret bērnu, nelikumīgiem naidīgiem izteikumiem tiešsaistē vai patērētāju aizsardzības tiesību aktu pārkāpumiem, kas var graut pakalpojumu lietotāju uzticību un kaitēt šo pakalpojumu sniedzēju darījumdarbības modelim. Dažos gadījumos attiecīgie pakalpojumu sniedzēji varētu pat gūt zināmas priekšrocības no šādām darbībām, kam par iemeslu, piemēram, ir tas, ka ar autortiesībām aizsargāts saturs ir pieejams bez tiesību subjektu atļaujas.

(2)

Nelikumīga tiešsaistes satura esamība būtiski negatīvi ietekmē lietotājus, citus skartos cilvēkus un uzņēmumus, kā arī sabiedrību kopumā. Ņemot vērā tiešsaistes pakalpojumu sniedzēju centrālo lomu un tehnoloģiskos līdzekļus un iespējas, kas saistīti ar to sniegtajiem pakalpojumiem, šiem pakalpojumu sniedzējiem ir īpaša sociālā atbildība, lai palīdzētu apkarot nelikumīgu saturu, kurš tiek izplatīts viņu pakalpojumu izmantošanas rezultātā.

(3)

Ņemot vērā to, ka nelikumīga satura ātra izņemšana vai piekļuves liegšana tam bieži vien ir būtiska, lai ierobežotu plašāku izplatīšanu un kaitējumu, minētā atbildība cita starpā nozīmē, ka attiecīgajiem pakalpojumu sniedzējiem būtu jāspēj ātri pieņemt lēmumus par iespējamām darbībām saistībā ar nelikumīgu saturu tiešsaistē. Minētā atbildība arī nozīmē, ka šiem pakalpojumu sniedzējiem būtu jāievieš efektīvi un pienācīgi drošības pasākumi, jo īpaši nolūkā nodrošināt, ka tie darbojas rūpīgi un samērīgi, un nepieļaut tāda satura nejaušu izņemšanu, kas nav nelikumīgs.

(4)

Daudzi tiešsaistes pakalpojumu sniedzēji ir atzinuši šo atbildību un rīkojas atbilstīgi tai. Kolektīvajā līmenī ir panākts būtisks progress, pateicoties dažādu veidu brīvprātīgiem mehānismiem, tostarp ES Interneta forumam, kas attiecas uz teroristisku saturu tiešsaistē, Rīcības kodeksam cīņai pret nelikumīgiem naidīgiem izteikumiem tiešsaistē un saprašanās memorandam par viltotu preču tirdzniecību. Tomēr, neraugoties uz šo apņemšanos un progresu, nelikumīgs tiešsaistes saturs Savienībā vēl aizvien ir nopietna problēma.

(5)

Paužot bažas par vairākiem Eiropas Savienībā notikušajiem teroristu uzbrukumiem un teroristu propagandas izplatīšanos tiešsaistē, Eiropadome 2017. gada 22. un 23. jūnijā paziņoja, ka tā “sagaida, ka nozare .. izstrādās jaunas tehnoloģijas un rīkus, ar ko uzlabot tāda satura automātisku atklāšanu un tā dzēšanu, kurā kūda uz terora aktiem.” Eiropas Parlaments savā rezolūcijā 2017. gada 15. jūnijā mudināja tiešsaistes platformas “stiprināt pasākumus cīņai pret nelikumīgu un kaitīgu saturu.” ES Interneta foruma ietvaros dalībvalstu ministri atkārtoti aicināja uzņēmumus īstenot proaktīvāku pieeju, lai aizsargātu savus lietotājus pret teroristiska rakstura saturu. Attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesībām Padome 2014. gada 4. decembra secinājumos par šādu tiesību izpildi aicināja Komisiju apsvērt pieejamo instrumentu izmantošanu, lai apzinātu intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpējus un starpnieku lomu, tādējādi palīdzot cīnīties ar intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem.

(6)

Komisija 2017. gada 28. septembrī pieņēma paziņojumu, kurā izklāstītas norādes par tiešsaistes pakalpojumu sniedzēju atbildību attiecībā uz nelikumīgu saturu tiešsaistē (1). Minētajā paziņojumā Komisija izklāstīja, ka tā, citstarp uzraugot uz brīvprātīgu mehānismu pamata gūto progresu, novērtēs, vai ir vajadzīgi papildu pasākumi. Šis ieteikums izvērš minēto paziņojumu, atspoguļojot tajā izklāstīto vērienīguma pakāpi un to īstenojot, vienlaikus pienācīgi ņemot vērā minēto brīvprātīgo mehānismu ietvaros panākto, būtisko progresu un balstoties uz tā.

(7)

Šajā ieteikumā atzīts, ka būtu pienācīgi jāņem vērā īpatnības dažāda veida nelikumīgā tiešsaistes satura apkarošanā, kā arī specifiska rīcība, kas varētu būt vajadzīga, tostarp īpaši šim nolūkam paredzētu likumdošanas pasākumu veidā. Piemēram, Komisija, atzīstot nepieciešamību pēc šādiem specifiskiem likumdošanas pasākumiem, 2016. gada 25. maijā pieņēma priekšlikumu, ar ko, ņemot vērā mainīgos tirgus apstākļus, groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/13/ES (2). 2016. gada 14. septembrī Komisija arī pieņēma priekšlikumu direktīvai par autortiesībām digitālajā vienotajā tirgū (3), kurā noteikts, ka konkrētiem pakalpojumu sniedzējiem sadarbībā ar tiesību subjektiem jāveic pasākumi, kas nodrošinātu, ka darbojas ar tiesību subjektiem noslēgtie nolīgumi par viņu darbu vai citu tiesību objektu izmantošanu vai ka pakalpojumos nav pieejami darbi vai citi tiesību objekti, ko sadarbībā ar pakalpojumu sniedzējiem apzinājuši tiesību subjekti. Šis ieteikums neskar šādus likumdošanas pasākumus un priekšlikumus.

(8)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2000/31/EK (4) ir ietverti atbrīvojumi no atbildības, kuri ar konkrētiem nosacījumiem ir pieejami noteiktiem tiešsaistes pakalpojumu sniedzējiem, tostarp “glabāšanas” (mitināšanas) pakalpojumu sniedzējiem direktīvas 14. panta nozīmē. Lai varētu izmantot minēto atbrīvojumu no atbildības, mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem ir ātri jārīkojas, lai pēc tam, kad tie faktiski uzzinājuši par to glabātās informācijas nelikumīgumu un – attiecībā uz kaitējuma atlīdzību – par faktiem vai apstākļiem, kas liecina par nelegālu darbību vai informāciju, izņemtu minēto nelikumīgo informāciju vai liegtu piekļuvi tai. Pakalpojumu sniedzēji par to var uzzināt cita starpā ar tiem iesniegtu paziņojumu starpniecību. Tādējādi Direktīva 2000/31/EK ir pamats tam, lai izstrādātu procedūras, ar kurām izņem nelikumīgu informāciju un liedz piekļuvi tai. Minētajā direktīvā arī paredzēta iespēja, ka dalībvalstis pieprasa no attiecīgajiem pakalpojumu sniedzējiem ievērot pārziņas pienākumus saistībā ar nelikumīgu saturu, ko tie varētu glabāt.

(9)

Dalībvalstīm, veicot pasākumus attiecībā uz nelikumīgu saturu tiešsaistē, ir jāievēro Direktīvā 2000/31/EK noteiktais izcelsmes valsts princips. Tāpēc tādu apsvērumu dēļ, kuri ietilpst koordinētajā jomā, kas norādīta minētajā direktīvā, dalībvalstis nevar ierobežot brīvību citā dalībvalstī reģistrētiem pakalpojumu sniedzējiem sniegt informācijas sabiedrības pakalpojumus, tomēr paredzot iespēju konkrētos, minētajā direktīvā noteiktos apstākļos pieļaut atkāpes.

(10)

Turklāt vairākos citos Savienības tiesību aktos ir noteikts tiesiskais regulējums attiecībā uz konkrētiem nelikumīga satura veidiem, kas ir pieejams un tiek izplatīts tiešsaistē. Jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2011/93/ES (5) ir noteikts, ka dalībvalstīm jāveic pasākumi, lai izņemtu tīmekļa vietnes, kurās ir bērnu pornogrāfija vai caur kurām to izplata, un atļauts dalībvalstīm bloķēt piekļuvi šādām tīmekļa vietnēm, ievērojot konkrētus drošības pasākumus. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/541 (6), kas līdz 2018. gada 8. septembrim ir jātransponē valstu tiesību aktos, ir ietverti līdzīgi noteikumi attiecībā uz tiešsaistes saturu, kas ir publiska provokācija izdarīt teroristu nodarījumu. Direktīvā (ES) 2017/541 arī paredzēti minimālie noteikumi par noziedzīgu nodarījumu definīciju teroristu nodarījumu jomā, kā arī par nodarījumiem, kas saistīti ar teroristu grupu, un par nodarījumiem, kuri saistīti ar teroristu darbībām. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/48/EK (7) kompetentās tiesu iestādes var izdot izpildrakstus pret starpniekiem, kuru pakalpojumus izmanto trešā persona, lai pārkāptu intelektuālā īpašuma tiesības.

(11)

Jo īpaši ņemot vērā iepriekš minēto, papildus brīvprātīgajiem pasākumiem, ko veikuši konkrēti tiešsaistes pakalpojumu sniedzēji, kopš Direktīvas 2000/31/EK pieņemšanas dažas dalībvalstis ir pieņēmušas noteikumus par “paziņošanas un rīcības” mehānismiem. Citas dalībvalstis apsver iespēju pieņemt šādus noteikumus. Minēto mehānismu nolūks parasti ir atvieglot satura, kuru paziņojošā puse uzskata par nelikumīgu, paziņošanu attiecīgajam mitināšanas pakalpojumu sniedzējam (“paziņojums”), pēc kā šis pakalpojumu sniedzējs var lemt, vai tas piekrīt minētajam novērtējumam un vēlas izņemt minēto saturu vai liegt piekļuvi tam (“rīcība”). Atšķirības starp šādiem valsts līmeņa noteikumiem ir arvien lielākas. Rezultātā uz attiecīgajiem pakalpojumu sniedzējiem var attiekties dažādas juridiskās prasības, kas atšķiras to satura un darbības jomas ziņā.

(12)

Iekšējā tirgus un nelikumīga tiešsaistes satura apkarošanas efektivitātes interesēs, kā arī lai panāktu to līdzsvaroto pieeju, ko cenšas nodrošināt Direktīva 2000/31/EK, ir jānosaka konkrēti galvenie principi, pēc kuriem šajā sakarā būtu jāvadās dalībvalstu un attiecīgo pakalpojumu sniedzēju darbībām.

(13)

Minētie principi būtu jānosaka un jāpiemēro, pilnībā ievērojot Savienības tiesību sistēmā aizsargātās pamattiesības un it īpaši tās, kas garantētas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā (“Harta”). Nelikumīgs saturs tiešsaistē būtu jāapkaro, izmantojot pareizus un stingrus drošības pasākumus, lai nodrošinātu visu iesaistīto personu dažādo pamattiesību aizsardzību. Minētās tiesības attiecīgā gadījumā ietver vārda brīvību, tostarp brīvību saņemt un izplatīt informāciju, tiesības uz cilvēka privātās dzīves neaizskaramību un tiesības uz personas datu aizsardzību, kā arī tiesības uz attiecīgo pakalpojumu lietotāju tiesību efektīvu aizsardzību tiesā. Tās var arī ietvert darījumdarbības brīvību, tostarp mitināšanas pakalpojumu sniedzēju līgumslēgšanas brīvību, kā arī bērnu tiesības un tiesības uz īpašuma, tostarp intelektuālā īpašuma, aizsardzību, tiesības uz cilvēka cieņu un tiesības uz konkrētu citu iesaistīto personu nediskrimināciju. Jo īpaši lēmumos, kurus mitināšanas pakalpojumu sniedzēji pieņem par viņu glabātā satura izņemšanu vai piekļuves liegšanu tam, būtu pienācīgi jāņem vērā pakalpojumu lietotāju pamattiesības un likumīgās intereses, kā arī centrālā loma, kāda minētajiem pakalpojumu sniedzējiem parasti ir publisko debašu sekmēšanā un faktu, viedokļu un ideju izplatīšanā un saņemšanā saskaņā ar tiesību aktiem.

(14)

Saskaņā ar horizontālo pieeju, kas ir pamatā Direktīvas 2000/31/EK 14. pantā noteiktajam atbrīvojumam no atbildības, šis ieteikums būtu jāpiemēro visu veidu saturam, kas neatbilst Savienības tiesību aktiem vai dalībvalstu tiesību aktiem, neatkarīgi no precīzā priekšmeta vai minēto tiesību aktu būtības. Ir pietiekami, ja tiek ņemti vērā to dalībvalstu tiesību akti, ko skar attiecīgo pakalpojumu sniegšana, jo īpaši to dalībvalstu tiesību akti, kuru teritorijā mitināšanas pakalpojumu sniedzējs ir reģistrēts vai tiek sniegti pakalpojumi. Turklāt šā ieteikuma īstenošanā būtu pienācīgi jāņem vērā nelikumīgā satura radītā iespējamā kaitējuma smagums un visi šā kaitējuma veidi, kas var būt cieši saistīts ar jebkādas veiktās rīcības ātrumu un ko var pamatoti sagaidīt no mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem, vajadzības gadījumā ņemot vērā tehnoloģiju attīstības līmeni un to iespējamo izmantošanu. Būtu arī pienācīgi jāņem vērā konkrētās atšķirības, kas varētu pastāvēt starp dažāda veida nelikumīgu saturu un rīcību, kura jāveic cīņā pret šādu saturu.

(15)

Mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem ir īpaši svarīga loma cīņā pret nelikumīgu saturu tiešsaistē, jo viņi glabā savu lietotāju sniegto informāciju un pēc šo lietotāju pieprasījuma sniegto informāciju un – bieži vien lielā mērogā – sniedz citiem lietotājiem piekļuvi tai. Tāpēc šis ieteikums galvenokārt attiecas uz šo pakalpojumu sniedzēju darbībām un pienākumiem. Tomēr paustos ieteikumus attiecīgos gadījumos var arī mutatis mutandis piemērot saistībā ar citiem skartajiem tiešsaistes pakalpojumu sniedzējiem. Tā kā šā ieteikuma nolūks ir novērst riskus, kuri saistīti ar nelikumīgu tiešsaistes saturu, kas skar patērētājus Savienībā, tas attiecas uz visiem mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem neatkarīgi no tā, vai tie ir reģistrēti Savienībā vai kādā trešā valstī, ar nosacījumu, ka tie vērš savu darbību uz Savienībā dzīvojošiem patērētājiem.

(16)

Svarīgs līdzeklis cīņā pret nelikumīgu saturu tiešsaistē ir mehānismi, ar kuru palīdzību mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem iesniedz paziņojumus par saturu, kas tiek uzskatīts par nelikumīgu saturu. Šādiem mehānismiem būtu jānodrošina tas, ka visām personām vai vienībām, kas to vēlas, ir vienkāršāk iesniegt paziņojumus. Tāpēc visiem lietotājiem būtu jāspēj viegli piekļūt minētajiem mehānismiem un tos izmantot. Tomēr mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem būtu jāsaglabā elastība, piemēram, attiecībā uz ziņojumu formātu vai izmantojamo tehnoloģiju, lai tādējādi nodrošinātu efektīvus risinājumus un nepieļautu pārmērīgu slogu šiem pakalpojumu sniedzējiem.

(17)

Saskaņā ar Tiesas judikatūru, kas attiecas uz Direktīvas 2000/31/EK 14. pantu, paziņojumiem vajadzētu būt pietiekami precīziem un pienācīgi pamatotiem, lai mitināšanas pakalpojumu sniedzējs, kurš tos saņem, varētu pieņemt uz informāciju balstītu un rūpīgi apsvērtu lēmumu par paziņojuma rezultātā veicamo rīcību. Tāpēc iespēju robežās būtu jānodrošina, ka minētais standarts tiek ievērots. Tomēr tas, vai konkrētais paziņojums ir par iemeslu ziņu saņemšanai vai apstākļu konstatēšanai minētās direktīvas 14. panta nozīmē, ir jānovērtē, ņemot vērā individuālā gadījuma īpatnības un paturot prātā to, ka šāda ziņu saņemšana vai apstākļu konstatēšana ir arī iespējama citos veidos, nevis ar paziņojumu palīdzību.

(18)

Mitināšanas pakalpojumu sniedzējam parasti nav nepieciešama paziņojumu sniedzēja kontaktinformācija, lai varētu pieņemt uz informāciju balstītu un rūpīgi apsvērtu lēmumu par saņemtā paziņojuma rezultātā veicamajiem turpmākajiem pasākumiem. Nosakot kontaktinformācijas sniegšanu par priekšnosacījumu paziņojuma iesniegšanai, tiktu radīts šķērslis paziņošanai. Tomēr kontaktinformācijas iekļaušana mitināšanas pakalpojumu sniedzējam ir vajadzīga atgriezeniskās saites nodrošināšanai. Tāpēc būtu vajadzīga iespēja paziņojuma sniedzējam iekļaut savu kontaktinformāciju, taču to nevajadzētu noteikt par pienākumu.

(19)

Lai palielinātu paziņošanas un rīcības mehānismu pārredzamību un precizitāti un vajadzības gadījumā ļautu izmantot tiesiskās aizsardzības līdzekļus, mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem, ja tiem ir paziņojuma sniedzēju un/vai satura nodrošinātāju kontaktinformācija, būtu laikus un pienācīgi jāinformē minētās personas par pasākumiem, kas veikti saistībā ar minētajiem mehānismiem, jo īpaši par to lēmumiem par pieprasīto attiecīgā satura izņemšanu vai piekļuves liegšanu tam. Sniedzamajai informācijai vajadzētu būt samērīgai, proti, tai būtu jāatbilst informācijai, ko attiecīgās personas sniegušas savos paziņojumos vai pretpaziņojumos, vienlaikus tai būtu jāļauj īstenot piemērotus un diferencētus risinājumus, neradot pārmērīgu slogu pakalpojumu sniedzējiem.

(20)

Lai nodrošinātu pārredzamību un taisnīgumu un nepieļautu tāda satura nejaušu izņemšanu, kas nav nelikumīgs, satura nodrošinātāji principā būtu jāinformē par lēmumu izņemt pēc viņu pieprasījuma glabāto saturu vai liegt piekļuvi tam, un tiem būtu jāsniedz iespēja apstrīdēt šo lēmumu ar pretpaziņojuma palīdzību nolūkā panākt, ka lēmumu attiecīgā gadījumā atceļ neatkarīgi no tā, vai minētais lēmums tika pieņemts uz paziņojuma vai pieprasījuma pamata vai saskaņā ar proaktīviem pasākumiem, kurus veicis mitināšanas pakalpojumu sniedzējs.

(21)

Tomēr, ņemot vērā attiecīgā satura raksturu, šādas pretpaziņojumu procedūras mērķi un papildu slogu, ko šī procedūra uzliek mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem, nav nekāda pamatojuma, lai ieteiktu sniegt šādu informāciju par minēto lēmumu un par minēto iespēju apstrīdēt šo lēmumu, ja ir acīmredzams, ka attiecīgais saturs ir nelikumīgs saturs un saistīts ar smagiem noziedzīgiem nodarījumiem, kuri rada apdraudējumu personu dzīvībai vai drošībai, piemēram, tādiem nodarījumiem, kas minēti Direktīvā (ES) 2017/541 un Direktīvā 2011/93/ES. Turklāt sabiedriskās kārtības un sabiedriskās drošības apsvērumi un it īpaši apsvērumi, kas saistīti ar noziedzīgu nodarījumu novēršanu, izmeklēšanu, atklāšanu un saukšanu pie atbildības par tiem, konkrētos gadījumos var attaisnot to, ka minētā informācija netiek tieši sniegta attiecīgajam satura nodrošinātājam. Tāpēc tad, ja kompetentā iestāde minētajā nolūkā ir iesniegusi pieprasījumu uz sabiedriskās kārtības un sabiedriskās drošības apsvērumu pamata, mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem tas nebūtu jādara tik ilgi, kamēr šī iestāde to prasa, ņemot vērā minētos apsvērumus. Ciktāl tas ierobežo tiesības būt informētam par personas datu apstrādi, būtu jāievēro attiecīgie nosacījumi, kas izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 2016/679 (8).

(22)

Paziņošanas un rīcības mehānismiem nekādā veidā nebūtu jāietekmē iesaistīto personu tiesības vērsties tiesā saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem attiecībā uz jebkādu saturu, kas tiek uzskatīts par nelikumīgu saturu, vai jebkādiem pasākumiem, kurus šajā sakarā veikuši mitināšanas pakalpojumu sniedzēji. Mehānismi tādu strīdu izšķiršanai ārpustiesas kārtībā, kuri rodas šajā saistībā, var būt svarīgs papildinājums tiesvedībām, it īpaši tad, ja tie ļauj izšķirt šādus strīdus efektīvā, izmaksu ziņā pieņemamā un ātrā veidā. Tāpēc būtu jāveicina ārpustiesas izlīgumi ar nosacījumu, ka attiecīgie mehānismi atbilst konkrētiem standartiem, jo īpaši procesa taisnīguma ziņā, ka pušu piekļuve tiesai paliek neskarta un ka netiek pieļauta ļaunprātīga izmantošana.

(23)

Lai labāk novērtētu to, cik efektīvi ir paziņošanas un rīcības mehānismi un citas darbības, ko mitināšanas pakalpojumu sniedzēji veic saistībā ar saturu, kurš tiek uzskatīts par nelikumīgu saturu, un lai nodrošinātu pārskatatbildību, būtu jāpanāk pārredzamība sabiedrības priekšā. Tāpēc mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem būtu regulāri jāpublicē ziņojumi par minētajiem mehānismiem un citām darbībām, un šiem ziņojumiem vajadzētu būt pietiekami pilnīgiem un detalizētiem, lai sniegtu pienācīgu ieskatu. Savos pakalpojumu sniegšanas noteikumos tiem arī ex ante būtu jānodrošina skaidrība par savu politiku attiecībā uz jebkāda viņu glabātā satura, tostarp nelikumīga satura, izņemšanu vai piekļuves liegšanu tam.

(24)

Neskarot Direktīvas 2000/31/EK 15. panta 1. punktu, svarīgs elements cīņā pret nelikumīgu saturu tiešsaistē papildus paziņošanas un rīcības mehānismiem var arī būt samērīgi un specifiski proaktīvi pasākumi, kurus brīvprātīgi veic mitināšanas pakalpojumu sniedzēji, tostarp konkrētos gadījumos izmantojot automatizētus līdzekļus. Saistībā ar šādiem proaktīviem pasākumiem būtu jāņem vērā to mitināšanas pakalpojumu sniedzēju situācija, kuriem sava lieluma vai darbības mēroga dēļ ir tikai ierobežoti resursi un īpašās zināšanas, kā arī būtu jāņem vērā nepieciešamība pēc efektīviem un pienācīgiem drošības pasākumiem, kas papildina šādus pasākumus.

(25)

Jo īpaši var būt lietderīgi veikt šādus proaktīvus pasākumus tad, ja satura nelikumīgais raksturs jau ir konstatēts vai ja satura veids ir tāds, ka šāda kontekstualizācija nav būtiska. Tas arī var būt atkarīgs no paredzēto pasākumu būtības, mēroga un mērķa, no attiecīgā satura veida, no tā, vai par saturu ir paziņojušas tiesībaizsardzības iestādes vai Eiropols, un no tā, vai attiecībā uz saturu jau ir veiktas darbības, jo šis saturs tiek uzskatīts par nelikumīgu saturu. Jo īpaši attiecībā uz materiāliem saistībā ar seksuālu vardarbību pret bērnu, mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem būtu jāveic proaktīvi pasākumi, lai atklātu un novērstu šādu materiālu izplatīšanu atbilstīgi saistībām, par kurām ir panākta vienošanās Pasaules aliansē pret seksuālu vardarbību pret bērniem tiešsaistē.

(26)

Šajā sakarībā Komisija 2017. gada 28. septembra paziņojumā par cīņu pret nelikumīgu saturu tiešsaistē pauda savu nostāju, ka šādu brīvprātīgu proaktīvu pasākumu veikšana automātiski nenozīmē to, ka attiecīgais mitināšanas pakalpojumu sniedzējs zaudē tiesības uz Direktīvas 2000/31/EK 14. pantā paredzēto atbrīvojumu no atbildības.

(27)

Ir būtiski, ka uz visiem pasākumiem, kas tiek veikti cīņā pret nelikumīgu saturu tiešsaistē, attiecas efektīvi un pienācīgi drošības pasākumi, kuru mērķis ir nodrošināt, ka mitināšanas pakalpojumu sniedzēji, nosakot un īstenojot savu politiku attiecībā uz jebkādu viņu glabāto saturu, tostarp nelikumīgu saturu, darbojas rūpīgi un samērīgi, lai tādējādi jo īpaši nodrošinātu, ka lietotāji var brīvi saņemt un izplatīt informāciju tiešsaistē atbilstīgi piemērojamajiem tiesību aktiem. Papildus iespējamiem drošības pasākumiem, kas paredzēti piemērojamajos tiesību aktos, piemēram, attiecībā uz personas datu aizsardzību, būtu jāparedz un vajadzības gadījumā jāpiemēro īpaši drošības pasākumi (proti, cilvēku veikta pārraudzība un pārbaudes) saistībā ar automatizētu līdzekļu izmantošanu, lai nepieļautu nejaušus un kļūdainus lēmumus.

(28)

Cīņā pret nelikumīgu saturu tiešsaistē būtu jānodrošina netraucēta, efektīva un pienācīga sadarbība starp kompetentajām iestādēm un mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem. Šādai sadarbībai attiecīgā gadījumā varētu nākt par labu Eiropola atbalsts, piemēram, terorisma, seksuālas vardarbības pret bērniem un bērnu seksuālas izmantošanas, bērnu pornogrāfijas un uzmākšanās bērniem seksuālos nolūkos apkarošanā. Lai sekmētu šādu sadarbību, dalībvalstīm un mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem būtu jāizraugās kontaktpunkti, un būtu jāievieš procedūras, ar kuru palīdzību prioritārā kārtā apstrādā minēto iestāžu iesniegtos paziņojumus, nodrošinot pienācīgu uzticamības līmeni attiecībā uz to precizitāti un ņemot vērā šo iestāžu īpašās zināšanas un pienākumus. Lai efektīvi vērstos pret konkrētiem īpaši smagiem noziedzīgiem nodarījumiem, piemēram, Direktīvā (ES) 2017/541 un Direktīvā 2011/93/ES minētajiem nodarījumiem, kas varētu nonākt mitināšanas pakalpojumu sniedzēju uzmanības lokā tad, kad tie veic savu darbību, dalībvalstis būtu jāmudina izmantot Direktīvas 2000/31/EK 15. panta 2. punktā paredzēto iespēju tiesību aktos noteikt ziņošanas pienākumus saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem, jo īpaši ar domes Regulu (ES) 2016/679.

(29)

Papildus kompetentajām iestādēm arī konkrētām personām vai vienībām, tostarp nevalstiskām organizācijām un nozares apvienībām, varētu būt īpašas zināšanas un vēlme brīvprātīgi uzņemties noteiktus pienākumus, kas saistīti ar cīņu pret nelegālu saturu tiešsaistē. Ņemot vērā minēto personu vai vienību pievienoto vērtību un attiecīgo paziņojumu dažkārt lielo skaitu, būtu jāsekmē sadarbība starp šādiem uzticamiem signalizētājiem un mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem, jo īpaši apstrādājot prioritārā kārtā arī viņu iesniegtos paziņojumus un nodrošinot pienācīgu uzticamības līmeni attiecībā uz to precizitāti. Tomēr atbilstīgi šādu personu vai vienību īpašajam statusam minētajai sadarbībai vajadzētu būt atvērtai tikai personām un vienībām, kas ievēro vērtības, uz kuru pamata ir dibināta Savienība un kuras izklāstītas Līguma par Eiropas Savienību 2. pantā, un kas atbilst konkrētiem attiecīgiem nosacījumiem, kuriem turklāt vajadzētu būt skaidriem un objektīviem un kuri būtu jāpublisko.

(30)

Cīņai pret nelegālu saturu tiešsaistē ir vajadzīga holistiska pieeja, jo šāds saturs bieži vien ir viegli pārvietojams no viena mitināšanas pakalpojumu sniedzēja uz citu, un tam ir tendence izmantot ķēdes vājāko posmu. Tāpēc ļoti būtiska ir sadarbība, jo īpaši pieredzes, tehnoloģisko risinājumu un paraugprakses brīvprātīgas apmaiņas veidā. Šāda sadarbība ir īpaši svarīga attiecībā uz mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem, kuriem sava lieluma vai darbības mēroga dēļ ir tikai ierobežoti resursi un īpašās zināšanas.

(31)

Terorisms nozīmē nelikumīgu un neselektīvu vardarbības lietošanu un iebiedēšanu pret iedzīvotājiem. Teroristi aizvien vairāk balstās uz internetu, lai izplatītu teroristu propagandu, un bieži vien izmanto sarežģītas metodes, lai nodrošinātu šādas propagandas ātru un plašu izplatību. Kaut arī ir panākts progress, jo īpaši ES Interneta foruma ietvaros, tomēr joprojām steidzami ir nepieciešams ātrāk un efektīvāk reaģēt uz teroristiska rakstura saturu tiešsaistē, kā arī mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem, kas piedalās ES Interneta forumā, ir pilnībā jāpilda savas saistības attiecībā uz efektīvu un visaptverošu ziņošanu.

(32)

Ņemot vērā ar cīņu pret teroristiska rakstura saturu tiešsaistē saistītās īpatnības, ieteikumi par nelikumīga satura apkarošanu parasti būtu jāpapildina ar konkrētiem ieteikumiem, kuri tieši attiecas uz cīņu pret teroristiska rakstura saturu tiešsaistē, izvēršot un konsolidējot ES Interneta foruma ietvaros īstenotos centienus.

(33)

Ņemot vērā īpaši nopietnos riskus, kas saistīti ar teroristiska rakstura saturu, un mitināšanas pakalpojumu sniedzēju centrālo lomu šāda satura izplatīšanā, mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem būtu jāveic visi pamatotie pasākumi, lai – atkarībā no to iespējām noteikt savus pakalpojumu sniegšanas noteikumus un panākt to ievērošanu, kā arī atkarībā no nepieciešamības pēc efektīviem un pienācīgiem drošības pasākumiem un neskarot Direktīvas 2000/31/EK 14. pantu, – neatļautu teroristisku saturu un iespēju robežās nepieļautu tā mitināšanu.

(34)

Minētajiem pasākumiem būtu jo īpaši jāaptver sadarbība ar kompetentajām iestādēm un Eiropolu attiecībā uz pieprasījumiem, kas ir specifiski līdzekļi paziņojumu iesniegšanai mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem un ir pielāgoti teroristiska satura apkarošanas īpatnībām. Iesniedzot pieprasījumus, kompetentajām iestādēm un Eiropolam būtu jāspēj pieprasīt satura, kas, pēc to uzskata, ir teroristisks saturs, izņemšanu vai piekļuves liegšanu tam, atsaucoties vai nu uz attiecīgajiem piemērojamajiem tiesību aktiem, vai uz konkrētā mitināšanas pakalpojumu sniedzēja pakalpojumu sniegšanas noteikumiem. Minētajiem pieprasījumu mehānismiem būtu jāpastāv līdztekus mehānismiem, ar kuru palīdzību (cita starpā uzticami signalizētāji) iesniedz ziņojumus un kurus var arī izmantot, lai paziņotu par saturu, kas tiek uzskatīts par teroristiska rakstura saturu.

(35)

Ņemot vērā to, ka teroristisks saturs parasti ir viskaitīgākais pirmajā stundā pēc tā parādīšanās tiešsaistē, kā arī ņemot vērā kompetento iestāžu un Eiropola īpašās zināšanas un pienākumus, pieprasījumi parasti būtu jānovērtē vienas stundas laikā un vajadzības gadījumā attiecīgi jārīkojas.

(36)

Minētajiem teroristiska satura apkarošanas pasākumiem būtu arī jāaptver samērīgi un specifiski proaktīvi pasākumi, kurus veic (tostarp izmantojot automatizētus līdzekļus), lai, neskarot Direktīvas 2000/31/EK 15. panta 1. punktu, atklātu, identificētu un ātri izņemtu teroristisku saturu vai liegtu piekļuvi tam un nodrošinātu, ka teroristisks saturs neparādās no jauna. Šajā sakarā būtu jāņem vērā nepieciešamība pēc pienācīgiem un efektīviem, šādus pasākumus papildinošiem drošības pasākumiem, jo īpaši tiem, kas ieteikti šā ieteikuma II nodaļā.

(37)

Cīņā pret teroristisku saturu tiešsaistē ārkārtīgi svarīga ir sadarbība gan mitināšanas pakalpojumu sniedzēju vidū, gan starp tiem un kompetentajām iestādēm. Konkrēti – tehnoloģiskie rīki, kas ļauj veikt automātisku satura atklāšanu, piemēram, jaucējkodu datubāze, var palīdzēt sasniegt mērķi nepieļaut teroristiska satura izplatīšanu dažādos mitināšanas pakalpojumos. Būtu jāsekmē šāda sadarbība un šādu tehnoloģisko rīku izstrāde, darbība un apmaiņa ar tiem, vajadzības gadījumā izmantojot Eiropola īpašās zināšanas. Minētie sadarbības centieni ir īpaši svarīgi, lai palīdzētu tiem mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem, kuriem sava lieluma vai darbības mēroga dēļ ir ierobežoti resursi un īpašās zināšanas, lai efektīvi un nekavējoties reaģētu uz pieprasījumiem un veiktu ieteiktos proaktīvos pasākumus.

(38)

Pēc iespējas daudziem attiecīgajiem mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem būtu jāpiedalās minētajos sadarbības centienos, un visiem iesaistītajiem mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem būtu jāpalīdz optimizēt un maksimāli palielināt minēto rīku izmantošanu. Būtu arī jāsekmē tas, ka tiek noslēgtas darba vienošanās starp visām attiecīgajām pusēm, tostarp vajadzības gadījumā ar Eiropolu, ņemot vērā to, ka šādas vienošanās var palīdzēt nodrošināt konsekventu un efektīvu pieeju un ļaut apmainīties ar attiecīgo pieredzi un īpašajām zināšanām.

(39)

Lai nodrošinātu pamattiesību ievērošanu attiecībā uz fizisku personu aizsardzību saistībā ar personas datu apstrādi, kā arī saistībā ar personas datu brīvu apriti, personas datu apstrādei, ko veic jebkādu šā ieteikuma īstenošanai paredzēto pasākumu nolūkā, būtu pilnībā jāatbilst noteikumiem par datu aizsardzību, jo īpaši Regulai (ES) 2016/679 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai (ES) 2016/680 (9), un kompetentajām uzraudzības iestādēm būtu jāuzrauga minētā personas datu apstrāde.

(40)

Šis ieteikums respektē pamattiesības un ievēro principus, kas jo īpaši ir atzīti Hartā. Šis ieteikums jo īpaši tiecas nodrošināt pilnīgu Hartas 1., 7., 8., 10., 11., 16., 17., 21., 24. un 47. panta ievērošanu.

(41)

Komisija plāno cieši uzraudzīt visas darbības, kas veiktas, reaģējot uz šo ieteikumu. Tāpēc dalībvalstīm un mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem vajadzētu būt gataviem pēc Komisijas pieprasījuma iesniegt tai visu attiecīgo informāciju, ko no tiem var pamatoti sagaidīt, lai varētu veikt šādu uzraudzību. Balstoties uz šādi iegūto informāciju un visu pārējo pieejamo informāciju, tostarp ziņojumiem, kas iegūti uz dažādo brīvprātīgo mehānismu pamata, Komisija novērtēs šā ieteikuma īstenošanā veiktos centienus un noteiks, vai ir vajadzīgi papildu pasākumi, tostarp saistošu Savienības tiesību aktu ierosināšana. Ņemot vērā teroristiska rakstura tiešsaistes satura apkarošanas īpatnības un steidzamību, minētā uzraudzība un novērtējums būtu jāveic uz detalizētas informācijas pamata un īpaši strauji, proti, trīs mēnešos pēc šā ieteikuma publicēšanas dienas, savukārt pārējā nelikumīgā satura gadījumā ir lietderīgi šādi rīkoties sešu mēnešu laikā pēc šā ieteikuma publicēšanas,

IR PIEŅĒMUSI ŠO IETEIKUMU.

I NODAĻA

Mērķis un terminoloģija

1.

Attiecībā uz satura nodrošinātāju sniegto saturu, ko mitināšanas pakalpojumu sniedzēji glabā pēc minēto satura nodrošinātāju pieprasījuma, dalībvalstis un mitināšanas pakalpojumu sniedzēji tiek mudināti veikt efektīvus, pienācīgus un samērīgus pasākumus, lai vērstos pret nelikumīgu saturu tiešsaistē saskaņā ar šajā ieteikumā izklāstītajiem principiem, un pilnībā ievērojot hartu, jo īpaši tiesības uz vārda brīvību un informāciju, un citus piemērojamos Savienības tiesību noteikumus, it īpaši par personas datu aizsardzību, konkurenci un elektronisko komerciju.

2.

Šis ieteikums izvērš un konsolidē progresu, kas panākts to brīvprātīgo mehānismu ietvaros, par kuriem vienojušies mitināšanas pakalpojumu sniedzēji un citi skartie pakalpojumu sniedzēji attiecībā uz dažādiem nelikumīga satura veidiem. Terorisma jomā šis ieteikums izvērš un konsolidē ES Interneta foruma ietvaros panākto progresu.

3.

Šis ieteikums neskar dalībvalstu tiesības un pienākumus veikt pasākumus attiecībā uz nelikumīgu saturu tiešsaistē saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, tostarp iespēju, ka dalībvalstu tiesas vai administratīvās iestādes saskaņā ar savām tiesību sistēmām pieprasa mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem izņemt nelikumīgu saturu vai liegt piekļuvi tam. Šis ieteikums arī neskar mitināšanas pakalpojumu sniedzēju stāvokli saskaņā ar Direktīvu 2000/31/EK un viņiem paredzēto iespēju saskaņā ar Savienības un dalībvalstu tiesību aktiem noteikt savus pakalpojumu sniegšanas noteikumus un panākt to ievērošanu.

4.

Šajā ieteikumā tiek lietoti šādi termini:

a)

“mitināšanas pakalpojumu sniedzējs” ir to informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējs, kurus veido pakalpojuma saņēmēja nodrošinātās informācijas glabāšana pēc viņa pieprasījuma Direktīvas 2000/31/EK 14. panta nozīmē neatkarīgi no pakalpojumu sniedzēja reģistrācijas vietas, un kas vērš savu darbību uz Savienībā dzīvojošiem patērētājiem;

b)

“nelikumīgs saturs” ir jebkura informācija, kas neatbilst Savienības tiesību aktiem vai attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem;

c)

“lietotājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas ir mitināšanas pakalpojumu sniedzēja piedāvāto pakalpojumu saņēmējs;

d)

“satura nodrošinātājs” ir lietotājs, kurš sniedzis informāciju, ko pēc viņa pieprasījuma ir glabājis vai glabā mitināšanas pakalpojumu sniedzējs;

e)

“paziņojums” ir jebkāds mitināšanas pakalpojumu sniedzējam adresēts paziņojums, kuru paziņojuma sniedzējs iesniedzis attiecībā uz minētā mitināšanas pakalpojumu sniedzēja glabāto saturu, kas, pēc viņa uzskata, ir nelikumīgs saturs, pieprasot minētajam mitināšanas pakalpojumu sniedzējam brīvprātīgi izņemt minēto saturu vai liegt piekļuvi tam;

f)

“paziņojuma sniedzējs” ir persona vai vienība, kas iesniegusi paziņojumu mitināšanas pakalpojumu sniedzējam;

g)

“uzticams signalizētājs” ir persona vai vienība, kurai, pēc mitināšanas pakalpojumu sniedzēja uzskata, ir īpašas zināšanas un pienākumi nelikumīga tiešsaistes satura apkarošanai;

h)

“teroristisks saturs” ir jebkura informācija, kuras izplatīšana nozīmē nodarījumus, kas uzskatīti Direktīvā (ES) 2017/541, vai teroristu nodarījumus, kas uzskaitīti attiecīgās dalībvalsts tiesību aktos, tostarp tādas konkrētās informācijas izplatīšana, kuru sagatavojušas Savienības vai Apvienoto Nāciju Organizācijas izveidotajos attiecīgajos sarakstos iekļautās teroristu grupas vai vienības vai kura ir attiecināma uz šīm teroristu grupām vai vienībām;

i)

“tiesībaizsardzības iestādes” ir kompetentās iestādes, ko dalībvalstis izraudzījušās saskaņā ar saviem tiesību aktiem, lai tās veiktu tiesībaizsardzības uzdevumus nolūkā novērst, izmeklēt un atklāt noziedzīgus nodarījumus saistībā ar nelikumīgu tiešsaistes saturu vai saukt pie atbildības par tiem;

j)

“kompetentās iestādes” ir kompetentās iestādes, ko dalībvalstis izraudzījušās saskaņā ar saviem tiesību aktiem, lai tās veiktu uzdevumus, kas cita starpā ietver nelikumīga tiešsaistes satura apkarošanu, tostarp tiesībaizsardzības iestādes un administratīvās iestādes, kurām uzdots nodrošināt tiesību aktu ievērošanu neatkarīgi no šo tiesību aktu, kas piemērojami noteiktās īpašās jomās, rakstura vai konkrētā priekšmeta;

k)

“pieprasījums” ir jebkāds mitināšanas pakalpojumu sniedzējam adresēts paziņojums, kuru kompetentā iestāde vai Eiropols iesnieguši attiecībā uz minētā mitināšanas pakalpojumu sniedzēja glabāto saturu, kas, pēc minētās iestādes vai Eiropola uzskata, ir teroristisks saturs, pieprasot minētajam mitināšanas pakalpojumu sniedzējam brīvprātīgi izņemt minēto saturu vai liegt piekļuvi tam.

II NODAĻA

Vispārīgi ieteikumi attiecībā uz visu veidu nelikumīgu saturu

Paziņojumu iesniegšana un apstrāde

5.

Būtu jāparedz paziņojumu iesniegšanas mehānismi. Minētajiem mehānismiem vajadzētu būt viegli pieejamiem, lietotājiem ērtiem un būtu jāļauj iesniegt paziņojumus elektroniskā ceļā.

6.

Minētajiem mehānismiem būtu jāļauj iesniegt pietiekami precīzus un pienācīgi pamatotus paziņojumus un jāsekmē šādu paziņojumu iesniegšana, lai attiecīgais mitināšanas pakalpojumu sniedzējs varētu pieņemt uz informāciju balstītu un rūpīgi apsvērtu lēmumu par saturu, uz kuru attiecas paziņojums, jo īpaši par to, vai minētais saturs uzskatāms par nelikumīgu saturu un ir jāizņem vai jāliedz piekļuve tam. Minētajiem mehānismiem vajadzētu būt tādiem, kas atvieglina to paziņojumu sniegšanu, kuros iekļauts skaidrojums par iemesliem, kāpēc paziņojuma sniedzējs minēto saturu uzskata par nelikumīgu saturu, un skaidra norāde par minēta satura atrašanās vietu.

7.

Paziņojuma sniedzējiem vajadzētu būt iespējai, bet ne pienākumam brīvprātīgi iekļaut paziņojumā savu kontaktinformāciju. Ja tie nolemj to darīt, būtu jānodrošina viņu anonimitāte attiecībā pret satura nodrošinātāju.

8.

Ja mitināšanas pakalpojumu sniedzējam ir zināma paziņojuma sniedzēja kontaktinformācija, mitināšanas pakalpojumu sniedzējam būtu jānosūta paziņojuma sniedzējam saņemšanas apstiprinājums un bez liekas kavēšanās viņš samērīgā veidā jāinformē par mitināšanas pakalpojuma sniedzēja lēmumu par saturu, uz ko attiecas paziņojums.

Satura nodrošinātāju informēšana un pretpaziņojumi

9.

Ja mitināšanas pakalpojumu sniedzējs nolemj izņemt jebkādu paša glabāto saturu vai liegt piekļuvi tam, jo viņš uzskata saturu par nelikumīgu saturu, un ja mitināšanas pakalpojumu sniedzējam ir zināma satura nodrošinātāja kontaktinformācija, tad – neatkarīgi no līdzekļiem, kas izmantoti minētā satura atklāšanai, noteikšanai vai izņemšanai vai piekļuves liegšanai – satura nodrošinātājs bez liekas kavēšanās samērīgā veidā būtu jāinformē par minēto lēmumu un tā pieņemšanas iemesliem, kā arī par 11. punktā izklāstīto iespēju apstrīdēt minēto lēmumu.

10.

Tomēr 9. punkts nebūtu jāpiemēro tad, ja ir acīmredzams, ka attiecīgais saturs ir nelikumīgs saturs un saistīts ar smagiem noziedzīgiem nodarījumiem, kuri rada apdraudējumu personu dzīvībai vai drošībai. Turklāt mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem nebūtu jāsniedz minētajā punktā izklāstītā informācija, ja un kamēr kompetentā iestāde to prasa sabiedriskās kārtības un sabiedriskās drošības apsvērumu dēļ un it īpaši saistībā ar noziedzīgu nodarījumu novēršanu, izmeklēšanu, atklāšanu un saukšanu pie atbildības par tiem.

11.

Būtu jādod iespēja satura nodrošinātājiem samērīgā termiņā apstrīdēt mitināšanas pakalpojumu sniedzēja pieņemto 9. punktā minēto lēmumu, iesniedzot šim mitināšanas pakalpojumu sniedzējam pretpaziņojumu. Šādu pretpaziņojumu iesniegšanas mehānismam vajadzētu būt lietotājiem ērtam un būtu jāļauj iesniegt pretpaziņojumus elektroniskā ceļā.

12.

Būtu jānodrošina, ka mitināšanas pakalpojumu sniedzēji pienācīgi ņem vērā visus pretpaziņojumus, kurus tie saņem. Ja pretpaziņojumā ir izklāstīti iemesli, kas mitināšanas pakalpojumu sniedzējam liek uzskatīt, ka saturs, uz kuru attiecas pretpaziņojums, nav uzskatāms par nelikumīgu saturu, tam bez liekas kavēšanās būtu jāmaina savs lēmums par minētā satura izņemšanu vai piekļuves liegšanu tam, neskarot šā mitināšanas pakalpojumu sniedzēja iespēju saskaņā ar Savienības un dalībvalstu tiesību aktiem noteikt savus pakalpojumu sniegšanas noteikumus un panākt to ievērošanu.

13.

Satura nodrošinātājs, kas iesniedza pretpaziņojumu, kā arī attiecīgais paziņojuma sniedzējs gadījumos, kad attiecīgajam mitināšanas pakalpojumu sniedzējam ir zināma to kontaktinformācija, bez liekas kavēšanās būtu jāinformē par lēmumu, ko mitināšanas pakalpojumu sniedzējs ir pieņēmis par attiecīgo saturu.

Strīdu izšķiršana ārpustiesas kārtībā

14.

Dalībvalstis tiek mudinātas vajadzības gadījumā sekmēt ārpustiesas izlīgumu panākšanu, lai izšķirtu strīdus, kas saistīti ar nelikumīga satura izņemšanu vai piekļuves liegšanu tam. Jebkuram mehānismam šādai strīdu izšķiršanai ārpustiesas kārtībā vajadzētu būt viegli pieejamam, efektīvam, pārredzamam un objektīvam un būtu jānodrošina, ka izlīgumi ir taisnīgi un atbilst piemērojamajiem tiesību aktiem. Mēģinājumiem panākt šādu strīdu izšķiršanu ārpustiesas kārtībā nebūtu jāietekmē attiecīgo pušu piekļuve tiesai.

15.

Mitināšanas pakalpojumu sniedzēji tiek mudināti, lai tie atļauj izmantot mehānismus strīdu izšķiršanai ārpustiesas kārtībā, ja šādi mehānismi ir pieejami attiecīgajā dalībvalstī.

Pārredzamība

16.

Mitināšanas pakalpojumu sniedzēji būtu jāmudina publicēt skaidrus, viegli saprotamus un pietiekami detalizētus skaidrojumus par savu politiku attiecībā uz viņu glabātā satura izņemšanu vai piekļuves liegšanu tam, tostarp par nelikumīgu uzskatīta satura gadījumā.

17.

Mitināšanas pakalpojumu sniedzēji būtu jāmudina regulāri – vēlams vismaz reizi gadā – publicēt ziņojumus par savām darbībām saistībā ar tāda satura izņemšanu, kas tiek uzskatīts par nelikumīgu saturu, un piekļuves liegšanu tam. Šajos ziņojumos jo īpaši būtu jāiekļauj informācija par izņemtā satura apjomu un veidu, par saņemto paziņojumu un pretpaziņojumu skaitu un par rīcības veikšanai vajadzīgo laiku.

Proaktīvi pasākumi

18.

Mitināšanas pakalpojumu sniedzēji būtu jāmudina vajadzības gadījumā veikt samērīgus un specifiski proaktīvus pasākumus attiecībā uz nelikumīgu saturu. Šādi proaktīvi pasākumi varētu ietvert automatizētu līdzekļu izmantošanu nelikumīga satura atklāšanai tikai tad, ja tie ir pienācīgi un samērīgi un uz tiem attiecas efektīvi un pienācīgi drošības pasākumi, jo īpaši tādi, kas minēti 19. un 20. punktā.

Drošības pasākumi

19.

Lai, neskarot mitināšanas pakalpojumu sniedzēju iespēju saskaņā ar Savienības un dalībvalstu tiesību aktiem noteikt savus pakalpojumu sniegšanas noteikumus un panākt to ievērošanu, nepieļautu tāda satura izņemšanu, kas nav nelikumīgs saturs, vajadzētu būt efektīviem un pienācīgiem drošības pasākumiem, kuru mērķis ir nodrošināt to, ka mitināšanas pakalpojumu sniedzēji rūpīgi un samērīgi rīkojas attiecībā uz viņu glabāto saturu, jo īpaši tad, kad viņi apstrādā paziņojumus un pretpaziņojumus un lemj par tāda satura iespējamo izņemšanu vai piekļuves liegšanu tam, kas tiek uzskatīts par nelikumīgu saturu.

20.

Ja mitināšanas pakalpojumu sniedzēji izmanto automatizētus līdzekļus attiecībā uz viņu glabāto saturu, būtu jāievieš efektīvi un pienācīgi drošības pasākumi, lai nodrošinātu, ka attiecībā uz minēto saturu pieņemtie lēmumi, jo īpaši lēmumi izņemt par nelikumīgu uzskatāmo saturu vai liegt piekļuvi tam, ir precīzi un labi pamatoti. Vajadzības gadījumā un jebkurā gadījumā tad, ja ir nepieciešams detalizēts konkrētā konteksta novērtējums, lai noteiktu, vai saturs ir uzskatāms par nelikumīgu saturu, šādiem drošības pasākumiem jo īpaši būtu jāietver cilvēku veikta pārraudzība un pārbaudes.

Aizsardzība pret ļaunprātīgu rīcību

21.

Būtu jāveic efektīvi un pienācīgi pasākumi, lai nepieļautu, ka paziņojumus vai pretpaziņojumus iesniedz ļaunticīgi vai ka pēc ļaunticīgi iesniegtiem paziņojumiem vai pretpaziņojumiem seko rīcība, kā arī lai nepieļautu cita veida ļaunprātīgu rīcību saistībā ar nelikumīga tiešsaistes satura apkarošanai ieteiktajiem pasākumiem, kas izklāstīti šajā ieteikumā.

Mitināšanas pakalpojumu sniedzēju un dalībvalstu sadarbība

22.

Dalībvalstīm un mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem būtu jāizraugās kontaktpunkti, kas izskata jautājumus saistībā ar nelikumīgu saturu tiešsaistē.

23.

Būtu jāparedz paātrinātas procedūras, lai apstrādātu kompetento iestāžu iesniegtos paziņojumus.

24.

Nolūkā novērst, izmeklēt un atklāt noziedzīgus nodarījumus vai saukt pie atbildības par tiem dalībvalstis tiek mudinātas noteikt mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem juridiskus pienākumus, ievērojot piemērojamās juridiskās prasības, jo īpaši attiecībā uz personas datu aizsardzību, tostarp Regulu (ES) 2016/679, nekavējoties informēt tiesībaizsardzības iestādes par visiem tiem pierādījumiem par iespējamiem personu dzīvībai vai drošībai apdraudējumu radošiem smagiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas iegūti to darbības kontekstā saistībā ar nelikumīga satura izņemšanu vai piekļuves liegšanu tam.

Mitināšanas pakalpojumu sniedzēju un uzticamo signalizētāju sadarbība

25.

Būtu jāsekmē mitināšanas pakalpojumu sniedzēju un uzticamo signalizētāju sadarbība. Konkrēti – būtu jāparedz paātrinātas procedūras, kā apstrādāt uzticamo signalizētāju iesniegtos paziņojumus.

26.

Mitināšanas pakalpojumu sniedzēji būtu jāmudina publicēt skaidrus un objektīvus nosacījumus, pēc kuriem nosaka, kuras personas vai vienības tie uzskata par uzticamiem signalizētājiem.

27.

Ar minētajiem nosacījumiem būtu jātiecas nodrošināt, ka attiecīgajām personām vai vienībām ir vajadzīgās īpašās zināšanas un ka tie rūpīgi un objektīvi darbojas kā uzticamie signalizētāji, balstoties uz to vērtību ievērošanu, uz kuru pamata ir dibināta Savienība.

Sadarbība starp mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem

28.

Nelikumīga tiešsaistes satura apkarošanas nolūkā mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem vajadzības gadījumā būtu jāapmainās ar pieredzi, tehnoloģiskiem risinājumiem un paraugpraksi – gan savā starpā, gan jo īpaši ar mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem, kuriem sava lieluma vai darbības mēroga dēļ ir ierobežoti resursi un īpašās zināšanas –, tostarp darot to pašreizējās mitināšanas pakalpojumu sniedzēju sadarbības kontekstā ar rīcības kodeksu, saprašanās memorandu un citu brīvprātīgo mehānismu palīdzību.

III NODAĻA

Konkrēti ieteikumi attiecībā uz teroristisku saturu

Vispārīgi

29.

Šajā nodaļā izklāstītos konkrētos ieteikumus, kas attiecas uz teroristisku saturu, piemēro papildus vispārīgajiem ieteikumiem, kuri izklāstīti II nodaļā.

30.

Mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem savos pakalpojumu sniegšanas noteikumos būtu skaidri jānosaka, ka viņi neglabās teroristisku saturu.

31.

Mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem būtu jāveic pasākumi, lai panāktu, ka viņi neglabā teroristisku saturu, jo īpaši tas attiecas uz pieprasījumiem, proaktīviem pasākumiem un sadarbību saskaņā ar 32.–40. punktu.

Pieprasījumu iesniegšana un apstrāde

32.

Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka to kompetentajām iestādēm ir spējas un pietiekami resursi, lai efektīvi atklātu un identificētu teroristisku saturu un iesniegtu pieprasījumus attiecīgajiem mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem, jo īpaši izmantojot valstu vienības ziņošanai par interneta saturu un sadarbojoties ar ES vienību ziņošanai par interneta saturu, kas darbojas Eiropolā.

33.

Būtu jāparedz noteikumi par mehānismiem, kas ļauj iesniegt pieprasījumus. Būtu jāievieš paātrinātas procedūras, kā apstrādāt pieprasījumus, jo īpaši tos pieprasījumus, kurus iesniegušas valstu vienības ziņošanai par interneta saturu un ES vienība ziņošanai par interneta saturu, kas darbojas Eiropolā.

34.

Mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem bez liekas kavēšanās būtu jānosūta apstiprinājumi par pieprasījumu saņemšanu un jāinformē kompetentā iestāde vai Eiropols par saviem lēmumiem par saturu, uz kuru attiecas pieprasījumi, norādot attiecīgajā gadījumā to, kad saturs tika izņemts vai tika liegta piekļuve tam, vai kāpēc minētie mitināšanas pakalpojumu sniedzēji nolēma neizņemt saturu vai neliegt piekļuvi tam.

35.

Mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem parasti vienas stundas laikā no pieprasījuma saņemšanas būtu jānovērtē un vajadzības gadījumā jāizņem pieprasījumos minētais saturs vai jāliedz piekļuve tam.

Proaktīvi pasākumi

36.

Mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem būtu jāveic samērīgi un specifiski proaktīvi pasākumi (tostarp izmantojot automatizētus līdzekļus), lai atklātu, identificētu un ātri izņemtu teroristisku saturu vai liegtu piekļuvi tam.

37.

Mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem būtu jāveic samērīgi un specifiski proaktīvi pasākumi (tostarp izmantojot automatizētus līdzekļus), lai nekavējoties liegtu satura nodrošinātājiem no jauna iesniedz saturu, kurš jau ir izņemts vai piekļuve kuram jau ir liegta, jo tas uzskatāms par teroristisku saturu.

Sadarbība

38.

Lai nepieļautu teroristiska satura izplatīšanu dažādos mitināšanas pakalpojumos, mitināšanas pakalpojumu sniedzēji būtu jāmudina sadarboties, apmainoties ar efektīviem, pienācīgiem un samērīgiem tehnoloģiskiem rīkiem un optimizējot tos, tostarp tādus rīkus, kas ļauj veikt automātisku satura atklāšanu. Ja tas tehnoloģiski ir iespējams, būtu jāietver visi būtiskie formāti, caur kuriem tiek izplatīts teroristisks saturs. Šādā sadarbībā jo īpaši būtu jāiekļauj mitināšanas pakalpojumu sniedzēji, kuriem sava lieluma vai darbības mēroga dēļ ir ierobežoti resursi un īpašās zināšanas.

39.

Mitināšanas pakalpojumu sniedzēji būtu jāmudina veikt pasākumus, kas vajadzīgi 38. punktā minēto rīku pareizai darbībai un uzlabošanai, jo īpaši nodrošinot identifikatorus, kuri saistīti ar visu saturu, kas tiek uzskatīts par teroristisku saturu, un pilnībā izmantojot minēto rīku sniegtās iespējas.

40.

Kompetentajām iestādēm un mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem būtu jānoslēdz darba vienošanās (vajadzības gadījumā arī ar Eiropolu) par jautājumiem, kas saistīti ar teroristisku saturu tiešsaistē, tostarp ar mērķi uzlabot sapratni par teroristu darbībām tiešsaistē, uzlabot konsultāciju mehānismus, novērst centienu lieku dublēšanos un sekmēt tiesībaizsardzības iestāžu pieprasījumu iesniegšanu kriminālizmeklēšanas nolūkos saistībā ar terorismu.

IV NODAĻA

Informācijas sniegšana

41.

Dalībvalstīm regulāri un vēlams reizi trijos mēnešos būtu jāziņo Komisijai par savu kompetento iestāžu iesniegtajiem pieprasījumiem un par lēmumiem, kurus mitināšanas pakalpojumu sniedzēji pieņēmuši pēc šiem pieprasījumiem, kā arī par savu sadarbību ar mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem saistībā ar cīņu pret teroristisku saturu.

42.

Lai varētu uzraudzīt šā ieteikuma īstenošanu attiecībā uz teroristisku saturu, vēlākais trīs mēnešu laikā no šā ieteikuma publicēšanas dienas mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem pēc Komisijas pieprasījuma būtu jāiesniedz tai visa būtiskā informācija, kas ļauj veikt šādu uzraudzību. Minētā informācija jo īpaši var ietvert informāciju par tā satura apjomu, kurš ir izņemts vai piekļuve kuram ir liegta – vai nu uz pieprasījumu vai paziņojumu pamata, vai arī pēc tam, kad ir veikti proaktīvi pasākumi un izmantoti automatizēti līdzekļi. Minētā informācija var arī ietvert datus par saņemto pieprasījumu skaitu un rīcības veikšanai vajadzīgo laiku, kā arī par tā satura apjomu, kura iesniegšana vai atkārtota iesniegšana netika pieļauta, izmantojot automātisku satura atklāšanu vai citus tehnoloģiskos rīkus.

43.

Lai varētu uzraudzīt šā ieteikuma īstenošanu attiecībā uz nelikumīgu saturu, kas nav teroristisks saturs, vēlākais sešu mēnešu laikā no šā ieteikuma publicēšanas dienas dalībvalstīm un mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem pēc Komisijas pieprasījuma būtu jāiesniedz tai visa būtiskā informācija, kas ļauj veikt šādu uzraudzību.

Briselē, 2018. gada 1. martā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja vietnieks

Andrus ANSIP


(1)  COM(2017) 555 final, 2017. gada 28. septembris.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/13/ES (2010. gada 10. marts) par to, lai koordinētu dažus dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos paredzētus noteikumus par audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu (Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva) (OV L 95, 15.4.2010., 1. lpp.). COM(2016) 287 final.

(3)  COM(2016) 593 final, 2016. gada 14. septembris.

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/31/EK (2000. gada 8. jūnijs) par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū (Direktīva par elektronisko tirdzniecību) (OV L 178, 17.7.2000., 1. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/93/ES (2011. gada 13. decembris) par seksuālas vardarbības pret bērniem, bērnu seksuālas izmantošanas un bērnu pornogrāfijas apkarošanu un ar kuru aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2004/68/TI (OV L 335, 17.12.2011., 1. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/541 (2017. gada 15. marts) par terorisma apkarošanu un ar ko aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2002/475/TI un groza Padomes Lēmumu 2005/671/TI (OV L 88, 31.3.2017., 6. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/48/EK (2004. gada 29. aprīlis) par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu (OV L 157, 30.4.2004., 45. lpp.).

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/680 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, un par šādu datu brīvu apriti, ar ko atceļ Padomes Pamatlēmumu 2008/977/TI (OV L 119, 4.5.2016., 89. lpp.).