I PIELIKUMS

Grozījumi Deleģētajā regulā (ES) Nr. 44/2014

Regulas (ES) Nr. 44/2014 IV un XII pielikumu groza šādi:

1)

IV pielikuma 4.1.1.3.1.1.1.1.1., 4.1.1.3.1.1.1.1.2. un 4.1.1.3.1.1.1.1.3. punktu aizstāj ar šādiem: “4.1.1.3.1.1.1.1.1. Ja ir piemērojama noturības metode, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 168/2013 23. panta 3. punkta a) apakšpunktā, nolietošanās koeficientus aprēķina no I tipa emisiju testa rezultātiem līdz pilnam attālumam (ieskaitot), kas minēts Regulas (ES) Nr. 168/2013 VII pielikuma A daļā, un saskaņā ar lineāro aprēķina metodi, kas minēta 4.1.1.3.1.1.1.1.2. punktā, rezultātā iegūstot slīpuma un kompensācijas vērtības uz vienu emisijas komponentu. CoP piesārņotāju emisiju rezultātus aprēķina, izmantojot šādu formulu: 4-1. vienādojums: Yfull = a (XFull – XCoP) + YCoP kur: a = slīpuma vērtība ((mg/km)/km), ko nosaka saskaņā ar V tipa testu atbilstoši Regulas (ES) Nr. 168/2013 V pielikuma A daļai; XFull = noturības nobraukums (km) atbilstoši Regulas (ES) Nr. 168/2013 VII pielikumam; XCoP = CoP transportlīdzekļa nobraukums I tipa CoP testa brīdī; Yfull = CoP emisijas rezultāts uz vienu piesārņotāju emisijas komponentu, izsakot mg/km. Vidējie CoP rezultāti ir zemāki nekā piesārņotāju emisijas robežvērtības, kas noteiktas Regulas (ES) Nr. 168/2013 VI pielikuma A daļā; YCoP = piesārņotāja emisijas (attiecīgi THC, CO, NOx, NMHC un PM) testa rezultāts (mg/km) uz vienu emisijas komponentu I tipa testā ar CoP transportlīdzekli. 4.1.1.3.1.1.1.1.2. Ja ir piemērojama noturības metode, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 168/2013 23. panta 3. punkta b) apakšpunktā, nolietošanās tendenci veido slīpuma vērtība a, kas minēta 4.1.1.3.1.1.1.1.1. punktā, uz vienu emisijas komponentu, ko aprēķina, lai V tipa testu izpildītu atbilstoši Regulas (ES) Nr. 168/2013 V pielikuma A daļai. Lai aprēķinātu CoP emisijas rezultātus uz vienu piesārņotāju emisijas komponentu (Yfull), izmanto 4-1. vienādojumu. 4.1.1.3.1.1.1.1.3. Ja ir piemērojama noturības metode, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 168/2013 23. panta 3. punkta c) apakšpunktā, nemainīgos nolietošanās koeficientus, kuri noteikti Regulas (ES) Nr. 168/2013 VII pielikuma B daļā, reizina ar rezultātu, kas iegūts I tipa testā ar CoP transportlīdzekli (YCoP), tādējādi aprēķinot vidējo CoP emisijas vērtību uz vienu piesārņotāja emisijas komponentu (Yfull).”;

2)

XII pielikumu groza šādi: a) iekļauj šādu 3.2.3. punktu: 3.2.3.   Nolietošanos vai nepareizu darbību var noteikt arī ārpus braukšanas cikla (piem., pēc motora izslēgšanas).”; b) 3.3.2.2. punktu aizstāj ar šādu: “3.3.2.2.   Motora aizdedzes izlaidums Aizdedzes izlaidumu esamība motora darbības diapazonā, ko ierobežo šādas līnijas: a) robežvērtība pie zemiem apgriezieniem: minimālie apgriezieni ir 2 500 min– 1 vai normālie apgriezieni tukšgaitā + 1 000 min– 1, izmantojot zemāko no vērtībām; b) robežvērtība pie augtiem apgriezieniem: maksimālie apgriezieni ir 8 000 min– 1 vai par 1 000 min– 1 lielāki nekā lielākie apgriezieni I tipa testa ciklā, vai maksimālie paredzētie motora apgriezieni minūtē, no kuriem atskaita 500 min– 1, izmantojot zemāko no vērtībām; c) līnija, kas savieno šādus motora darbības punktus: i) punkts uz a) apakšpunktā definētās robežvērtības pie zemiem apgriezieniem, motora gaisa ieplūdes spiedienam esot par 3,3 kPa zemākam salīdzinājumā ar pozitīva griezes momenta līniju; ii) punkts uz b) apakšpunktā definētās robežvērtības pie augstiem apgriezieniem, motora gaisa ieplūdes spiedienam esot par 13,3 kPa zemākam salīdzinājumā ar pozitīva griezes momenta līniju. Motora darbības diapazons aizdedzes izlaiduma noteikšanai ir attēlots 10-1. attēlā. 10-1. attēls Darbības diapazons aizdedzes izlaiduma noteikšanai ”; c) iekļauj šādu 3.10. punktu: 3.10.   Papildu noteikumi transportlīdzekļiem ar motora izslēgšanas stratēģijām 3.10.1.   Braukšanas cikls 3.10.1.1.   Motora autonomu atkārtotu iedarbināšanu, kas pēc motora noslāpšanas notiek pēc motora vadības sistēmas komandas, var uzskatīt par jaunu braukšanas ciklu vai pašreizējā braukšanas cikla turpinājumu.”; d) 1. papildinājumu groza šādi: 1) 3.2. punktu aizstāj ar šādu: 3.2.   Ja tādi ir pieejami, šādi signāli papildus nepieciešamajai reģistrētajai informācijai pēc pieprasījuma ir jāpadara pieejami caur seriālo pieslēgvietu standartizētajā diagnostikas savienojumā, ja informācija ir pieejama transportlīdzekļa datorā vai ja to var noteikt, izmantojot informāciju, kas pieejama transportlīdzekļa datorā: diagnostikas traucējumu kodi, motora dzesētāja temperatūra, degvielas kontroles sistēmas stāvoklis (noslēgta ķēde, nenoslēgta ķēde, cita), degvielas pielāgojums, aizdedzes apsteidze, ieplūdes gaisa temperatūra, kolektora gaisa spiediens, gaisa plūsmas ātrums, motora apgriezieni, droseles pozīcijas devēja rādījums, sekundārā gaisa stāvoklis (plūsmas augšpusē, apakšpusē vai atmosfērā), aprēķinātā slodzes vērtība, transportlīdzekļa ātrums un degvielas spiediens. Signāli jāsniedz standarta vienībās, pamatojoties uz 3.7. punktā minētajām specifikācijām. Faktiskajiem signāliem ir jābūt skaidri norādītiem atsevišķi no noklusējuma vērtības vai ārkārtas režīma signāliem.”; 2) 3.11., 3.12. un 3.13. punktu aizstāj ar šādiem: 3.11.   Reģistrējot kļūdu, izgatavotājam tā jāidentificē, izmantojot piemērotu kļūdas kodu, kas atbilst kodiem, kuri noteikti standartā ISO 15031-6:2010 “Autotransporta līdzekļi – Saziņa starp transportlīdzekli un ārēju testa iekārtu ar emisiju saistītai diagnostikai – 6. daļa: Diagnostikas traucējumu kodu definīcijas”, saistībā ar tēmu “ar emisijām saistītas sistēmas diagnostikas traucējumu kodi”. Ja tas nav iespējams, izgatavotājs var izmantot diagnostikas traucējumu kodus, kas noteikti ISO DIS 15031-6:2010. Alternatīvi kļūdu kodus var apkopot un paziņot saskaņā ar ISO 14229:2006. Jāparedz iespēja piekļūt visiem kļūdu kodiem, izmantojot standartizētu diagnostikas aprīkojumu, kas atbilst 3.9. punktam. Transportlīdzekļa izgatavotājs sniedz valsts standartizācijas iestādei datus par jebkuru ar emisiju saistītu diagnostikas informāciju, piemēram, PID, OBD kontrolierīces [pārrauga] identifikācijas numuru, testa identifikācijas numuru, kas nav noteikta ISO 15031-5:2011 vai ISO 14229:2006, bet ir saistīta ar šo regulu. 3.12.   Savienojuma saskarnei starp transportlīdzekli un diagnostikas testa ierīci jābūt standartizētai un jāatbilst visām prasībām, kas noteiktas ISO 19689:2016 “Motocikli un mopēdi – Saziņa starp transportlīdzekli un ārēju diagnostikas iekārtu – Diagnostikas savienotāji un saistītās elektriskās ķēdes, specifikācija un pielietojums” vai ISO 15031-3:2004 “Autotransporta līdzekļi – Saziņa starp transportlīdzekli un ārēju testa iekārtu ar emisiju saistītai diagnostikai – 3. daļa: Diagnostikas savienojums un saistītas elektriskas ķēdes: specifikācija un izmantošana”. Vēlamā uzstādīšanas vieta ir zem sēdvietas. Visām pārējām diagnostikas savienotāja atrašanās vietām ir vajadzīga apstiprinātājas iestādes piekrišana, un tām jābūt tādām, kam var viegli piekļūt apkopes personāls, bet aizsargātām no manipulācijām, ko veic nekvalificēts personāls. Savienojuma saskarnes atrašanās vietai jābūt skaidri norādītai lietotāja rokasgrāmatā. 3.13.   Līdz brīdim, kad uzstādīšanai uz L kategorijas transportlīdzekļiem tiks pieņemta OBD II posma sistēma, uz transportlīdzekļa pēc transportlīdzekļa izgatavotāja pieprasījuma var uzstādīt alternatīvo savienojuma saskarni. Ja ir uzstādīta šāda alternatīvā savienojuma saskarne, transportlīdzekļa izgatavotājs nodrošina testēšanas iekārtu izgatavotājiem bezmaksas pieeju detalizētai informācijai par transportlīdzekļa spraudņa konfigurāciju. Transportlīdzekļa izgatavotājs nodrošina adapteri, pie kura var pieslēgt universālu skeneri. Minētā adaptera kvalitāte ir piemērota izmantošanai profesionālā darbnīcā. Šādu adapteri pēc pieprasījuma nediskriminējošā veidā nodrošina visiem neatkarīgiem uzņēmumiem. Izgatavotājs drīkst iekasēt pamatotu un samērīgu maksu par minēto adapteri, ņemot vērā papildu izmaksas, ko klientam rada šāda izgatavotāja izvēle. Savienojuma saskarne un adapteris nedrīkst ietvert nekādus īpašus konstrukcijas elementus, kuri būtu jāvalidē vai jāsertificē pirms to izmantošanas vai kuri ierobežotu transportlīdzekļa datu apmaiņu, izmantojot universālu skeneri.”; 3) 4.1.4. punktu aizstāj ar šādu: 4.1.4.   No 2024. gada 1. janvāra, ja saskaņā ar šā pielikuma prasībām transportlīdzeklis ir aprīkots ar konkrētu kontrolierīci M, tad IUPRM visām kontrolierīcēm M jābūt lielākam nekā vai vienādam ar 0,1.”; 4) iekļauj šādu 4.1.4.1. punktu: 4.1.4.1.   Līdz 2023. gada 31. decembrim izgatavotājs apstiprinātājai iestādei pierāda IUPR noteikšanas funkcionalitāti, sākot no 2020. gada 1. janvāra – attiecībā uz jauna tipa transportlīdzekļiem un no 2021. gada 1. janvāra – esoša tipa transportlīdzekļiem.”; 5) 4.5. un 4.5.1. punktu aizstāj ar šādiem: “4.5.   Kopējais saucējs 4.5.1.   Kopējais saucējs ir skaitītājs, kas skaita, cik reižu transportlīdzeklis ticis darbināts. To pakāpeniski palielina ik pēc 10 sekundēm, ja vienā braukšanas ciklā ir izpildīti šādi kritēriji: a) kopējais laiks kopš motora iedarbināšanas ir lielāks nekā vai vienāds ar 600 sekundēm, augstums ir mazāks nekā 2 440 m virs jūras līmeņa vai gaisa spiediens ir virs 75,7 kPa un apkārtējā temperatūra ir vienāda ar vai augstāka nekā 266,2 K (– 7 °C); b) kopējais transportlīdzekļa darbības laiks ar ātrumu 25 km/h vai vairāk ir 300 sekundes vai vairāk, augstums ir mazāks nekā 2 440 m virs jūras līmeņa vai gaisa spiediens ir virs 75,7 kPa un apkārtējā temperatūra ir vienāda ar vai augstāka nekā 266,2 K (– 7 °C); c) nepārtraukta transportlīdzekļa darbība brīvgaitā (t. i., vadītājs ir atlaidis akseleratora pedāli, un transportlīdzekļa ātrums ir 1,6 km/h vai mazāks) ir notikusi 30 sekundes vai vairāk, augstums ir mazāks nekā 2 440 m virs jūras līmeņa vai gaisa spiediens ir virs 75,7 kPa un apkārtējā temperatūra ir vienāda ar vai augstāka nekā 266,2 K (– 7 °C). Kopējo saucēju var palielināt arī ārpus robežnosacījumiem par augstumu vai gaisa spiedienu un apkārtējo temperatūru.”; 6) iekļauj šādu 4.6.2.1. punktu: 4.6.2.1.   Sastāvdaļu vai sistēmu tādu konkrētu kontrolierīču skaitītāji un saucēji, ar kuriem nepārtraukti pārrauga īssavienojuma vai pārtrauktas ķēdes kļūmes, ir atbrīvoti no ziņošanas prasībām. Šajā punktā “nepārtraukti” nozīmē, ka pārraudzība vienmēr ir aktivizēta un pārraudzībā izmantotā signāla iztveršana notiek ne retāk kā divas reizes sekundē un ka attiecīgās kontrolierīces kļūmes pārbaudes procesam jābeidzas 15 sekunžu laikā. Ja kontroles vajadzībām datora ievades sastāvdaļas iztveršana notiek retāk, sastāvdaļas signālu var pārbaudīt katru reizi, kad notiek iztveršana. Nav vajadzības aktivizēt izvades sastāvdaļu/sistēmu tikai tāpēc, lai veiktu attiecīgās izvades sastāvdaļas/sistēmas pārraudzību.”; 7) 4.7.4. punktu aizstāj ar šādu: 4.7.4.   OBD sistēma pārtrauc turpmāku kopējā saucēja palielināšanu 10 sekunžu laikā, ja tiek konstatēta nepareiza darbība kādai sastāvdaļai, ko izmanto, lai noteiktu, vai tiek izpildīti 4.5. punktā minētie kritēriji (t. i., transportlīdzekļa ātrums, apkārtējā temperatūra, augstums, darbība tulkšgaitā vai darbības laiks), un ir saglabāts attiecīgais pagaidu kļūdas kods. Kopējā saucēja palielināšanu nedrīkst pārtraukt nekādos citos apstākļos. Kopējā saucēja palielināšanu atsāk 10 sekunžu laikā pēc tam, kad nepareiza darbība vairs netiek konstatēta (piem., pagaidu kods tiek izdzēsts ar pašdzēšanu vai skenera komandu).”; e) 2. papildinājumu groza šādi: i) 1. punkta zemsvītras piezīmi svītro; ii) 2.1. punktu aizstāj ar šādu: “2.1. Ap2-1. tabula Pārskats par ierīcēm (ja uzstādītas), kas jāuzrauga OBD I un/vai II posmā Nr. Ierīces ķēdes   Ķēdes nepārtrauktība Ķēdes parametri Pārraudzības pamatprasība Piezīmes Nr.     Līmenis, sk. 2.3. punktu Ķēdes augstākā robežvērtība Ķēdes zemākā robežvērtība Nenoslēgta ķēde Ārpus diapazona Veiktspēja/ticamība Nosprostojuma signāls Ierīce nedarbojas / ierīces nav   1. Kontroles moduļa (ECU/PCU) iekšējā kļūda 3.             I un II  (1) Sensors (ievade vadības ierīcēs) 1. Akseleratora (pedāļa/roktura) pozīcijas sensors 1. I un II I un II I un II I un II I un II I un II    (2) 2. Barometriskā spiediena sensors 1. I un II I un II I un II   II       3. Sadales vārpstas pozīcijas sensors 3.             I un II   4. Kloķvārpstas pozīcijas sensors 3.             I un II   5. Motora dzesētāja temperatūras sensors 1. I un II I un II I un II II II II    (4) 6. Izplūdes kontroles vārsta leņķa sensors 1. I un II I un II I un II II II II    (4) 7. Izplūdes gāzu recirkulācijas sensors 1. II II II II II II    (4) 8. Degvielas maģistrāles spiediena sensors 1. I un II I un II I un II II II II    (4) 9. Degvielas maģistrāles temperatūras sensors 1. I un II I un II I un II II II II    (4) 10. Pārnesumsviras pozīcijas sensors (potenciometra tipa) 1. I un II I un II I un II II II II    (4)  (5) 11. Pārnesumsviras pozīcijas sensors (slēdža tipa) 3.         II   I un II  (5) 12. Ieplūdes gaisa temperatūras sensors 1. I un II I un II I un II II II II    (4) 13. Detonācijas sensors (nav rezonanses tipa) 3.             I un II   14. Detonācijas sensors (rezonanses tips) 3.         I un II       15. Kolektora absolūtā spiediena sensors 1. I un II I un II I un II II II II    (4) 16. Gaisa plūsmas masas sensors 1. I un II I un II I un II II II II    (4) 17. Motora eļļas temperatūras sensors 1. I un II I un II I un II II II II    (4) 18. O2 sensora (binārā/lineārā) signāli 1. I un II I un II I un II II II II    (4) 19. Degvielas (augst)spiediena sensors 1. I un II I un II I un II II II II    (4) 20. Degvielas tvertnes temperatūras sensors 1. I un II I un II I un II II II II    (4) 21. Droseļvārsta pozīcijas sensors 1. I un II I un II I un II I un II I un II I un II    (2) 22. Transportlīdzekļa ātruma sensors 3.         II   I un II  (5) 23. Riteņu ātruma sensors 3.         II   I un II  (5) Izpildmehānismi (izvades vadības ierīces) 1. Iztvaikošanas emisiju sistēmas attīrīšanas vadības vārsts 2. II I un II II       I un II  (6) 2. Izplūdes vadības vārsta izpildmehānisms (motora piedziņa) 3.         II   I un II   3. Izplūdes gāzu recirkulācijas vadība 3.         II       4. Degvielas iesmidzinātājs 2.   I un II         I un II  (6) 5. Gaisa vadības sistēma tukšgaitā 1. I un II I un II I un II   II   I un II  (6) 6. Aizdedzes spoles primārās vadības ķēdes 2.   I un II         I un II  (6) 7. O2 sensora sildītājs 1. I un II I un II I un II   II   I un II  (6) 8. Sekundārā gaisa iesmidzināšanas sistēma 2. II I un II II       I un II  (6) 9. Elektroniskas droseļvārsta vadības izpildmehānisms 3.   I un II         I un II  (6) iii) 2.4. punktu aizstāj ar šādu: 2.4.   Divus no trim simptomiem ķēdes nepārtrauktībā, kā arī ķēdes parametru uzraudzības diagnostikā var apvienot, piemēram: — ķēdes augstākā robežvērtība vai nenoslēgta ķēde un ķēdes zemākā robežvērtība, — ķēdes augstākā un zemākā robežvērtība vai nenoslēgta ķēde, — signāls ārpus diapazona vai ķēdes veiktspēja un nosprostojuma signāls, — ķēdes augstākā robežvērtība un signāls ārpus diapazona vai ķēdes zemākā robežvērtība un signāls ārpus diapazona.”; f) pievieno šādu 3., 4. un 5. papildinājumu: “ 3. papildinājums Ekspluatācijas veiktspējas koeficients 1.   Ievads 1.1.   Šajā papildinājumā ir noteiktas OBD sistēmas konkrētas kontrolierīces M ekspluatācijas veiktspējas koeficienta (IUPR M) prasības, ko piemēro L3e, L5e-A un L7e-A kategorijas transportlīdzekļiem, kuru tipa apstiprināšana veikta saskaņā ar šo regulu. 2.   IUPR M revīzija 2.1.   Pēc apstiprinātājas iestādes pieprasījuma izgatavotājs, ievērojot formātu, par kādu panākta vienošanās tipa apstiprināšanas laikā, ziņo tipa apstiprinātājai iestādei par garantijas laikā izteiktajām pretenzijām, garantijas laikā veikto remontu un OBD kļūmēm, kas reģistrētas apkopē. Informācijā sīki norāda ar emisijām saistīto sastāvdaļu un sistēmu kļūmju biežumu un būtību. Ziņojumus iesniedz vismaz vienu reizi transportlīdzekļa ražošanas ciklā par katru transportlīdzekļa modeli piecu gadu garumā vai par attālumu, kas noteikts Regulas (ES) Nr. 168/2013 VII pielikuma A daļā, piemērojot to nosacījumu, kurš iestājas ātrāk. 2.2.   Parametri, pēc kuriem definē IUPR saimi IUPR saimes definēšanai izmanto 5. papildinājumā uzskaitītos OBD saimes parametrus. 2.3.   Informācijas sniegšanas prasības Apstiprinātāja iestāde IUPR M revīziju veic, pamatojoties uz izgatavotāja sniegtu informāciju. Tajā ietver šādus datus: 2.3.1. izgatavotāja nosaukumu un adresi; 2.3.2. izgatavotāja pilnvarotā pārstāvja nosaukumu, adresi, tālruņa un faksa numuru un e-pasta adresi tajos apgabalos, uz kuriem attiecas izgatavotāja sniegtā informācija; 2.3.3. izgatavotāja informācijā ietverto transportlīdzekļu modeļa(-u) nosaukumu(-us); 2.3.4. attiecīgā gadījumā to transportlīdzekļa tipu sarakstu, uz kuriem attiecas izgatavotāja informācija, t. i., informācija par OBD un IUPR M, OBD saimi atbilstoši 5. papildinājumam; 2.3.5. transportlīdzekļa identifikācijas numura (VIN) kodus, ko piemēro šiem transportlīdzekļu tipiem saimē (VIN prefikss); 2.3.6. tipa apstiprinājuma numurus, kas attiecas uz transportlīdzekļu IUPR saimes tipiem, attiecīgā gadījumā ietverot visu paplašinājumu numurus un nozīmīgu izmaiņu / atsaukšanas gadījumu (uzlabojumi pēc izgatavošanas) numurus; 2.3.7. sīku informāciju par paplašinājumiem un nozīmīgām izmaiņām / atsaukšanas gadījumiem saistībā ar tiem transportlīdzekļa tipa apstiprinājumiem, uz kuriem attiecas izgatavotāja sniegtā informācija (ja to pieprasa apstiprinātāja iestāde); 2.3.8. laika periodu, par kuru izgatavotāja informācija apkopota; 2.3.9. transportlīdzekļa ražošanas periodu, uz kuru attiecas izgatavotāja informācija (piemēram, 2017. kalendārajā gadā izgatavotie transportlīdzekļi); 2.3.10. izgatavotāja IUPR M pārbaudes procedūru, norādot: a) transportlīdzekļa atrašanās vietas noteikšanas metodi; b) transportlīdzekļu atlases un noraidīšanas kritērijus; c) programmā izmantotos testu veidus un procedūras; d) izgatavotāja pieņemšanas/noraidīšanas kritērijus transportlīdzekļu saimes grupai; e) ģeogrāfisko(-os) apgabalu(-us), par kuru(-iem) izgatavotājs apkopojis informāciju; f) paraugu skaitu un izmantoto paraugu ņemšanas metodi; 2.3.11. izgatavotāja IUPR M procedūras rezultātus, norādot: a) programmā ietverto transportlīdzekļu identifikāciju (testēts vai nav testēts). Identifikācijas datos norāda: — modeļa nosaukumu, — transportlīdzekļa identifikācijas numuru (VIN), — izmantošanas reģionu (ja zināms), — izgatavošanas datumu; b) iemeslu(-us), kādēļ transportlīdzeklis nav ietverts paraugu izlasē; c) testa datus, norādot: — testa/lejupielādes datumu, — testa/lejupielādes vietu, — visus datus, kas lejupielādēti no transportlīdzekļa, atbilstoši 1. papildinājuma 4.1.6. punktam, — katras ziņojamās kontrolierīces IUPR; 2.3.12. attiecībā uz IUPR M paraugu ņemšanu norāda: a) vidējos IUPR M visiem atlasītajiem transportlīdzekļiem par katru kontrolierīci atbilstoši 1. papildinājuma 4.1.4. punktam; b) atlasīto transportlīdzekļu procentuālo attiecību, kuriem IUPR M ir lielāks nekā vai vienāds ar minimālo vērtību, ko piemēro kontrolierīcēm saskaņā ar 1. papildinājuma 4.1.4. punktu. 3.   Transportlīdzekļu atlase IUPR M 3.1.   Izgatavotājs ņem paraugus vismaz no divām dalībvalstīm, kurās transportlīdzekļa izmantošanas apstākļi ievērojami atšķiras (izņemot, ja transportlīdzeklis pieejams tikai vienas dalībvalsts tirgū). Izvēloties dalībvalstis, ņem vērā tādus faktorus kā degvielas atšķirības, apkārtējās vides apstākļi, vidējais ātrums uz ceļiem, atšķirība starp braukšanas veidu pilsētās un uz automaģistrālēm. IUPR M testiem testa paraugu izlasē iekļauj tikai transportlīdzekļus, kas atbilst 4. papildinājuma 2.3. punkta kritērijiem. 3.2.   Izvēloties dalībvalstis transportlīdzekļu paraugu ņemšanai, izgatavotājs var izvēlēties transportlīdzekļus no dalībvalsts, kuru uzskata par īpaši raksturīgu. Šādā gadījumā izgatavotājam uzskatāmi jāparāda apstiprinātājai iestādei, kas piešķīrusi tipa apstiprinājumu, ka izvēle bijusi raksturīga (piemēram, attiecīgajā tirgū gada laikā pārdots visvairāk konkrētās saimes transportlīdzekļu Savienībā). Ja transportlīdzekļu saimes testēšanai saskaņā ar 3.3. punktu ir nepieciešama vairāk nekā viena paraugu partija, transportlīdzekļiem otrajā un trešajā paraugu partijā jāatspoguļo atšķirīgi transportlīdzekļa darbības apstākļi salīdzinājumā ar pirmajā paraugu izlasē atlasītajiem transportlīdzekļiem. 3.3.   Paraugu skaits 3.3.1.   Paraugu partiju skaitu nosaka atkarībā no OBD saimes gada pārdošanas apjoma Savienībā, kā noteikts šajā tabulā: Reģistrācijas ES kalendārajā gadā (izpūtēja emisijas testiem) transportlīdzekļu no OBD saimes ar IUPR paraugu ņemšanas periodā Paraugu partiju skaits līdz 100 000 1 100 001 līdz 200 000 2 virs 200 000 3 3.3.2.   Attiecībā uz IUPR nepieciešamais paraugu partiju skaits ir aprakstīts 3.3.1. punkta tabulā un pamatojas uz IUPR saimes transportlīdzekļu skaitu, kas apstiprināti ar IUPR. IUPR saimes pirmajā paraugu ņemšanas periodā paraugu ņemšana attiecas uz visiem saimes transportlīdzekļa tipiem, kas apstiprināti ar IUPR. Turpmākajos paraugu ņemšanas periodos paraugu ņemšanu veic tikai tiem transportlīdzekļa tipiem, kas nav iepriekš testēti vai kuru emisiju apstiprinājums ticis paplašināts pēc iepriekšējā paraugu ņemšanas perioda. Saimēm, ko veido mazāk nekā 5 000 ES reģistrētu transportlīdzekļu, kuriem paraugu ņemšanas periodā veic paraugu ņemšanu, minimālais transportlīdzekļu skaits paraugu partijā ir seši transportlīdzekļi. Visām pārējām saimēm minimālais transportlīdzekļu skaits paraugu partijā ir piecpadsmit transportlīdzekļi. Katra paraugu partija pienācīgi atspoguļo tirdzniecības modeli, t. i., ir pārstāvēti lielā apjomā pārdoti transportlīdzekļu tipi (≥ 20 % no saimes kopumā). Mazās sērijās ražoti transportlīdzekļi, kuru skaits ir mazāks nekā 1 000 transportlīdzekļu uz OBD saimi, ir atbrīvoti no minimālajām IUPR prasībām, kā arī no prasības pierādīt to atbilstību tipa apstiprinātājai iestādei. 4.   Pamatojoties uz 2. iedaļā minēto revīziju, apstiprinātāja iestāde pieņem vienu no šādiem lēmumiem un darbībām: a) nolemj, ka IUPR saime ir atbilstoša, un tā neveic turpmāku darbību; b) nolemj, ka izgatavotāja sniegtā informācija nav pietiekama lēmuma pieņemšanai, un pieprasa izgatavotājam papildu informāciju vai testu datus; c) nolemj, ka, pamatojoties uz apstiprinātājas iestādes vai dalībvalsts uzraudzības testēšanas programmu datiem, izgatavotāja sniegtā informācija nav pietiekama lēmuma pieņemšanai, un pieprasa izgatavotājam papildu informāciju vai testu datus; d) nolemj, ka IUPR saimes revīzijas rezultāts nav apmierinošs, un veic darbības, lai attiecīgais transportlīdzekļa tips vai IUPR saime tiktu testēta atbilstoši 1. papildinājumam. Ja saskaņā ar IUPR M revīziju paraugu partijas transportlīdzekļi atbilst testa kritērijiem, kas noteikti 4. papildinājuma 3.2. punktā, tipa apstiprinātāja iestāde veic šā punkta d) apakšpunktā noteiktās turpmākās darbības. 4.1.   Apstiprinātāja iestāde sadarbībā ar izgatavotāju atlasa tādu transportlīdzekļu paraugu izlasi ar pietiekamu nobraukumu, kuru izmantošanu normālos apstākļos var pamatoti apstiprināt. Par transportlīdzekļu atlasi paraugu izlasei apspriežas ar izgatavotāju, un ļauj tam piedalīties transportlīdzekļu atbilstības pārbaudēs. 4. papildinājums Transportlīdzekļu atlases kritēriji attiecībā uz ekspluatācijas veiktspējas koeficientiem 1.   Ievads 1.1.   Šajā papildinājumā ir izklāstīti šā pielikuma 1. papildinājuma 4. iedaļā minētie kritēriji attiecībā uz transportlīdzekļu atlasi testēšanai un IUPR Mprocedūrām. 2.   Atlases kritēriji Kritēriji atlasītā transportlīdzekļa pieņemšanai ir noteikti 2.1.–2.5. iedaļā. 2.1.   Transportlīdzeklis atbilst tādam transportlīdzekļa tipam, kura apstiprināšana ir veikta saskaņā ar šo regulu un kuram ir atbilstības sertifikāts saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 901/2014 (3). Attiecībā uz IUPR M pārbaudi transportlīdzeklis ir apstiprināts saskaņā ar OBD II standarta posmu vai vēlāku posmu. Tas ir reģistrēts un ir izmantots Savienībā. 2.2.   Transportlīdzeklis ir ekspluatēts vismaz 3 000 km vai sešus mēnešus, izvēloties vēlāko vērtību, un tā noturības nobraukums nepārsniedz vērtību, kas attiecīgajai transportlīdzekļu kategorijai noteikta Regulas (ES) Nr. 168/2013 VII pielikuma A daļā, vai piecus gadus, izvēloties agrāko vērtību. 2.3.   IUPR M pārbaudei testa paraugu izlasē iekļauj tikai transportlīdzekļus, kas: a) ir savākuši pietiekamus transportlīdzekļa darbības datus kontrolierīces testam. Attiecībā uz kontrolierīcēm, kurām saskaņā ar 1. papildinājuma 4.6.1. punktu jāsasniedz noteikts ekspluatācijas kontrolierīces veiktspējas koeficients, jāfiksē un jāziņo koeficienta dati, frāze “pietiekami transportlīdzekļa darbības dati” nozīmē, ka saucējs atbilst turpmāk minētajiem kritērijiem. Testējamās kontrolierīces saucēja, kā noteikts 1. papildinājuma 4.3. un 4.5. punktā, vērtībai jābūt vienādai ar vai lielākai nekā vienai no šādām vērtībām: i) 15 – iztvaikošanas sistēmu kontrolierīcēm, sekundāro gaisa sistēmu kontrolierīcēm un kontrolierīcēm, kurās lieto saucēju, kas palielināts atbilstīgi 1. papildinājuma 4.3.2. punktam (piem., aukstās iedarbināšanas kontrolierīces, gaisa kondicionēšanas sistēmas kontrolierīces utt.); vai ii) 5 – daļiņu filtra kontrolierīcēm un oksidēšanās katalītiskā neitralizatora kontrolierīcēm, kurās lieto saucēju, kas palielināts atbilstīgi 1. papildinājuma 4.3.2. punktam; vai iii) 30 – katalītiskā neitralizatora, skābekļa sensora, EGR sistēmas, VVT sistēmas un visu pārējo sastāvdaļu kontrolierīcēm; b) nav bojāti vai aprīkoti ar papildu vai mainītām detaļām, kā rezultātā OBD sistēma neatbilstu XII pielikuma prasībām. 2.3.   Ja ir veikta apkope, tā ir veikta izgatavotāja ieteiktajos apkopes intervālos. 2.4.   Transportlīdzeklim nedrīkst būt pazīmju, ka tas ir izmantots nesaudzīgi (piem., pārmērīgi ātra braukšana, pārslodze, nepareizas degvielas lietošana vai cita nepareiza izmantošana), vai citu faktoru (piemēram, manipulācijas), kas varētu ietekmēt emisiju veiktspēju. Ņem vērā datorā glabāto kļūdas kodu un nobraukuma informāciju. Transportlīdzekli neatlasa testēšanai, ja datorā uzglabātā informācija uzrāda, ka šis transportlīdzeklis ir darbināts pēc kļūdas koda reģistrācijas un tam pietiekami drīz nav veikts remonts. 2.5.   Motoram vai transportlīdzeklim nav veikts neatļauts būtisks remonts. 3.   Korektīvo pasākumu plāns 3.1.   Tipa apstiprinātāja iestāde pieprasa izgatavotājam iesniegt korektīvo pasākumu plānu neatbilstības novēršanai, ja tiek konstatēts, ka: 3.2.   attiecībā uz konkrētas M kontrolierīces IUPRM testa paraugu izlasē, kuras lielumu nosaka saskaņā ar 3. papildinājuma 3.3.1. punktu, izpildās turpmāk minētie statistikas nosacījumi. Transportlīdzekļiem, kas atbilstīgi 1. papildinājuma 4.1.4. punktam apstiprināti ar koeficientu 0,1, no transportlīdzekļiem iegūtie dati rāda, ka testa paraugu izlasē vismaz vienas M kontrolierīces vidējais veiktspējas ekspluatācijā koeficients ir mazāks nekā 0,1 vai ka 66 % vai vairāk transportlīdzekļiem testa paraugu izlasē ekspluatācijas kontrolierīces veiktspējas koeficients ir mazāks nekā 0,1. 3.3.   Korektīvo pasākumu plānu tipa apstiprinātājai iestādei iesniedz ne vēlāk kā 60 darbadienas pēc 3.1. punktā minētās paziņošanas dienas. Tipa apstiprinātāja iestāde 30 darbdienu laikā apstiprina korektīvo pasākumu plānu vai to noraida. Tomēr, ja izgatavotājs kompetentajai tipa apstiprinātājai iestādei var pierādīt, ka ir nepieciešams ilgāks laiks, lai izmeklētu neatbilstību un lai iesniegtu korektīvo pasākumu plānu, piešķir termiņa pagarinājumu. 3.4.   Korektīvos pasākumus piemēro visiem transportlīdzekļiem, kurus, visticamāk, ietekmējis attiecīgais defekts. Izvērtē nepieciešamību grozīt tipa apstiprinājuma dokumentus. 3.5.   Izgatavotājs tipa apstiprinātājai iestādei iesniedz visu ar korektīvo pasākumu plānu saistīto paziņojumu dokumentu kopijas un reģistrē atsaukšanas kampaņas pasākumus, kā arī sniedz tai regulārus ziņojumus par situāciju. 3.6.   Korektīvo pasākumu plānā iekļauj 3.6.1.–3.6.11. punktā noteiktās prasības. Izgatavotājs korektīvo pasākumu plānam piešķir īpašu nosaukumu vai numuru. 3.6.1.   Katra korektīvo pasākumu plānā ietvertā transportlīdzekļa tipa apraksts. 3.6.2.   Apraksts par specifiskiem pārveidojumiem, pārbūvēm, remontu, labojumiem, pielāgojumiem vai citām izmaiņām, kas veicamas, lai transportlīdzeklis kļūtu atbilstīgs, tostarp īss datu un tehnisko pētījumu apkopojums, kas apstiprina izgatavotāja lēmumu attiecībā uz īpašiem pasākumiem, kas veicami, lai novērstu neatbilstību. 3.6.3.   Metodes, ar kādu izgatavotājs informē transportlīdzekļu īpašniekus, apraksts. 3.6.4.   Atbilstīgas tehniskās apkopes vai izmantošanas apraksts (ja tāds ir), kuru izgatavotājs paredz kā nosacījumu, lai varētu tikt veikts remonts korektīvo pasākumu ietvaros, un izgatavotāja paskaidrojums par iemesliem šādu nosacījumu noteikšanai. Tehniskās apkopes vai izmantošanas nosacījumus var noteikt tikai tad, ja tie skaidri attiecas uz neatbilstību un korektīviem pasākumiem. 3.6.5.   Procedūras apraksts, kas jāievēro transportlīdzekļu īpašniekiem, lai saņemtu neatbilstības koriģēšanu. Tajā iekļauj datumu, pēc kura var veikt korektīvos pasākumus, paredzamo laiku, kas nepieciešams darbnīcai remonta veikšanai, un vietas, kur to var veikt. Remontu veic pienācīgā laika posmā pēc transportlīdzekļa piegādes. 3.6.6.   Transportlīdzekļa īpašniekam nosūtītās informācijas kopija. 3.6.7.   Īss tās sistēmas apraksts, ko izgatavotājs izmanto, lai nodrošinātu tādu sastāvdaļu vai sistēmu pienācīgu krājumu, lai varētu tikt veikti korektīvie pasākumi. Jānorāda, kad būs pietiekams atbilstīgo sastāvdaļu vai sistēmu daudzums kampaņas uzsākšanai. 3.6.8.   Visu to instrukciju kopija, kuras nosūtāmas personām, kas veiks remontu. 3.6.9.   Apraksts par ierosināto korektīvo pasākumu ietekmi uz katra transportlīdzekļa tipa emisijām, degvielas patēriņu, braukšanas īpašībām un drošību, kas ietverts korektīvo pasākumu plānā, kopā ar datiem, tehnisko izpēti u. c., kas pamato šos secinājumus. 3.6.10.   Jebkura cita informācija, ziņojumi vai dati, ko tipa apstiprinātāja iestāde var pamatoti noteikt kā nepieciešamus, lai novērtētu korektīvo pasākumu plānu. 3.6.11.   Ja korektīvo pasākumu plāns ietver atsaukšanu, tipa apstiprinātājai iestādei iesniedz remonta dokumentēšanas metodes aprakstu. Ja izmanto marķējumu, iesniedz tā paraugu. 3.7.   Izgatavotājam var pieprasīt veikt pamatoti plānotus un nepieciešamus testus sastāvdaļām un transportlīdzekļiem, kuriem veiktas ierosinātās izmaiņas, remonts vai pārveidojumi, lai tādējādi pierādītu izmaiņu, remonta vai modifikāciju efektivitāti. 3.8.   Izgatavotājam ir pienākums reģistrēt ikvienu transportlīdzekli, kas ir atsaukts vai remontēts, un darbnīcu, kurā veikts remonts. Tipa apstiprinātājai iestādei pēc pieprasījuma ir jābūt piekļuvei reģistram piecus gadus pēc korektīvo pasākumu plāna īstenošanas. 3.9.   Remontu un/vai pārveidojumu vai jauna aprīkojuma pievienošanu reģistrē sertifikātā, ko izgatavotājs izsniedz transportlīdzekļa īpašniekam. 5. papildinājums Iebūvētās diagnostikas saime 1.   Ievads 1.1.   Šajā papildinājumā izklāstīti kritēriji, pēc kuriem definē OBD saimi, kas minēta 3. un 4. papildinājumā. 2.   Atlases kritēriji Transportlīdzekļu tipi, kuru turpmāk minētie parametri ir identiski, uzskatāmi par piederošiem pie tās pašas motora/emisiju kontroles/OBD sistēmas kombinācijas. 2.2.   Motors: — degšanas process (t. i., dzirksteļaizdedze/kompresijaizdedze, divtaktu, četrtaktu/rotējošs), — metode degvielas padevei uz motoru (t. i., degvielas iesmidzināšana vienā vai vairākos punktos), — degvielas veids (t. i., benzīns, dīzeļdegviela, maināmas degvielas benzīns/etanols, maināmas degvielas dīzeļdegviela/biodīzeļdegviela, dabasgāze/biometāns, sašķidrināta naftas gāze, divu degvielu benzīns/dabasgāze/biometāns, divu degvielu benzīns/sašķidrināta naftas gāze). 2.3.   Emisijas kontroles sistēma: — katalītiskā neitralizatora veids (piemēram, oksidēšanas, trīskomponentu, sildāmais, SCR, cits), — daļiņu filtra veids, — sekundārā gaisa padeve (t. i., ar vai bez), — izplūdes gāzu recirkulācija (t. i., ar vai bez). 2.4.   OBD daļas un darbība: — metodes OBD darbības pārraudzībai, nepareizas darbības konstatēšanai un nepareizas darbības uzrādīšanai transportlīdzekļa vadītājam. ”

---

(1)  Tikai tad, ja ir aktivizēts noklusējuma režīms, kas ievērojami samazina piedziņas griezes momentu, vai ja ir uzstādīta elektroniskas droseļvārsta vadības sistēma.

(2)  Ja ir uzstādīts dublējošs APS vai TPS, signāla kontrolpārbaude(-es) atbilst visām ķēdes racionalitātes prasībām. Ja ir uzstādīts tikai viens APS vai TPS, tad APS vai TPS ķēdes parametru uzraudzība nav obligāta.

(3)

Svītrots.

(4)  OBD II posms: papildus ķēdes nepārtrauktībai uzrauga arī divus no trim ķēdes parametru darbības traucējumiem, kas atzīmēti ar “II”.

(5)  Tikai tad, ja izmanto kā ievadi ECU/PCU attiecībā uz ekoloģiskajiem raksturlielumiem vai funkcionālo drošumu.

(6)  Atkāpe, ko pieļauj, ja to pieprasa izgatavotājs; tā vietā ir 3. līmenis; ir tikai izpildmehānisma signāls, neparādot simptomus.”;

(3)  Komisijas 2014. gada 18. jūlija Īstenošanas regula (ES) Nr. 901/2014, ar kuru īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 168/2013 attiecībā uz administratīvajām prasībām divu riteņu vai trīs riteņu transportlīdzekļu un kvadriciklu apstiprināšanai un tirgus uzraudzībai (OV L 249, 22.8.2014., 1. lpp.).

II PIELIKUMS

Grozījumi Deleģētajā regulā (ES) Nr. 134/2014

Deleģētās regulas (ES) Nr. 134/2014 II–VI, VIII un X pielikumu groza šādi:

1)

regulas II pielikumu groza šādi: a) 4.5.5.2.1.1. un 4.5.5.2.1.2. punktu aizstāj ar šādiem: “4.5.5.2.1.1.   1. posms. Pārslēgšanas ātrumu aprēķināšana Ātrumus, kādos notiek pārslēgšana uz augstāku pārnesumu (v1→2 un vi→i + 1), izteiktus km/h, aprēķina, izmantojot šādas formulas: 2-3. vienādojums: , i = 2 to ng – 1 2-4. vienādojums: kur:   “i” ir pārnesuma numurs (≥ 2);   “ng” ir kopējais pārnesumu skaits kustībai uz priekšu;   “Pn” ir nominālā jauda kW;   “mref” ir standartmasa kg;   “nidle” apgriezieni tukšgaitā, min– 1;   “s” nominālie motora apgriezieni, min– 1;   “ndvi” ir attiecība starp motora apgriezieniem min– 1 un transportlīdzekļa ātrumu km/h pārnesumā “i”. 4.5.5.2.1.2.   Ātrumus, kādos kruīza vai palēninājuma posmos no 4. pārnesuma līdz ng pārnesumam notiek pārslēgšanās uz zemāku pārnesumu (vi→i – 1), izteiktus km/h, aprēķina, izmantojot šādu formulu: 2-5. vienādojums: , i = 4 to ng kur:   “i” ir pārnesuma numurs (≥ 4);   “ng” ir kopējais pārnesumu skaits kustībai uz priekšu;   “Pn” ir nominālā jauda kW;   “mref” ir standartmasa kg;   “nidle” apgriezieni tukšgaitā, min– 1;   “s” nominālie motora apgriezieni, min– 1;   “ndvi – 2” ir attiecība starp motora apgriezieniem min– 1 un transportlīdzekļa ātrumu km/h pārnesumāi – 2. Ātrumu pārslēgšanai no 3. pārnesuma 2. pārnesumā (v3→2) aprēķina, izmantojot šādu vienādojumu: 2-6. vienādojums: kur:   “Pn” ir nominālā jauda kW;   “mref” ir standartmasa kg;   “nidle” apgriezienu skaits tukšgaitā, min– 1;   “s” nominālie motora apgriezieni, min– 1;   “ndv1” ir attiecība starp motora apgriezieniem min– 1 un transportlīdzekļa ātrumu km/h 1. pārnesumā. Ātrumu pārslēgšanai no 2. pārnesuma 1. pārnesumā (v2→1) aprēķina, izmantojot šādu vienādojumu: 2-7. vienādojums: kur:   “ndv2” ir attiecība starp motora apgriezieniem min– 1 un transportlīdzekļa ātrumu km/h 2. pārnesumā. Tā kā kruīza posmus nosaka pēc posmu indikatora, var rasties nelieli ātruma palielinājumi, kas var būt pietiekami, lai pārslēgtu augstāku pārnesumu. Ātrumus, kādos notiek pārslēgšana uz augstāku pārnesumu (v1→2, v2→3 un vi→i + 1), izteiktus km/h, kruīza posmos aprēķina, izmantojot šādus vienādojumus: 2-7a. vienādojums: 2-8. vienādojums: 2-9. vienādojums: , i = 3 to ng”; b) 4.5.6.1.2.2. punkta pēdējā daļā tekstu “Alternatīvi m r1 var novērtēt kā procentuālo daļu f no m.” aizstāj ar tekstu “Alternatīvi m r1 var novērtēt kā 4 procentus no m.”; c) 6.1.1.6.2.2. punktā 1-10. tabulas rindās, kas atbilst L3a, L4e, L5e-A un L7e-A kategorijas transportlīdzekļiem, kuru maksimālais braukšanas ātrums ir mazāks nekā 130 km/h, piektās ailes (Svēruma koeficienti) tekstu aizstāj ar šādu: “w1 = 0,30 w2 = 0,70”; d) 6. papildinājuma 3. iedaļas (“Pasaules saskaņotais motociklu testa cikls (WMTC), 2. posms”) 4.1.1. punkta Ap6.19. tabulā ierakstu, kas atbilst 148 s, ailē par ruļļa ātrumu km/h tekstu “75,4” aizstāj ar tekstu “85,4”;

2)

regulas III pielikumu groza šādi: a) 4.2.2. punktu aizstāj ar šādu: “4.2.2. Katram pieregulēšanas komponentam ar nepārtrauktas pārmaiņas iespēju nosaka pietiekamu skaitu raksturīgu pozīciju. Testu veic, motoram darbojoties pie “normāliem tukšgaitas apgriezieniem” un pie “augstiem tukšgaitas apgriezieniem”. Pieregulēšanas komponenta iespējamā pozīcija pie “normāliem tukšgaitas apgriezieniem” ir noteikta 4.2.5. punktā. Augstus tukšgaitas apgriezienus nosaka izgatavotājs, bet tiem jābūt lielākiem nekā 2 000 min– 1. Augstus tukšgaitas apgriezienus sasniedz un uztur manuāli ar akseleratora pedāli vai akseleratora rokturi.”; b) 4.2.5.1. punktu aizstāj ar šādu: “4.2.5.1. ar lielāko no šādām divām vērtībām: a) zemākie tukšgaitas apgriezieni, ko motors var sasniegt; b) izgatavotāja ieteiktais ātrums, atņemot 100 apgriezienus minūtē;”;

3)

regulas IV pielikumu groza šādi: a) 2.2.1. punktu aizstāj ar šādu: “2.2.1. tests jauniem transportlīdzekļu tipiem un jauniem motoru tipiem attiecībā uz ekoloģiskajiem raksturlielumiem, ja šādi transportlīdzekļi aprīkoti ar jaunas konstrukcijas kartera gāzu ventilācijas sistēmu – tādā gadījumā, ja izgatavotājs tā vēlas, lai pierādītu tehniskajam dienestam un apstiprinātājai iestādei, ka III tipa testa rezultāti ir apmierinoši, var atlasīt cilmes transportlīdzekli, kura kartera gāzu ventilācijas koncepcija ir raksturīga attiecībā uz apstiprināto transportlīdzekli;”; b) 4.1. punktu aizstāj ar šādu: “4.1.   Testa metode Nr. 1 III tipa testu veic atbilstoši turpmāk izklāstītajai testa procedūrai.”; c) 4.1.4.3. punktu aizstāj ar šādu: 4.1.4.3.   Transportlīdzekli uzskata par apmierinošu, ja visos 4.1.2. punktā noteiktajos mērījumu stāvokļos karterī izmērītais vidējais spiediens nepārsniedz vidējo atmosfēras spiedienu, kāds ir mērījuma laikā.”; d) iekļauj šādu 4.1.8. punktu: 4.1.8.   Ja vienā vai vairākos mērījumu apstākļos, kas noteikti 4.1.2. punktā, vidējā spiediena vērtība, kura izmērīta karterī 4.1.7. punktā noteiktajā laika periodā, pārsniedz atmosfēras spiedienu, apstiprinātājai iestādei pieņemamā veidā veic papildu testu, kas definēts 4.2.3. punktā.”; e) 4.1. un 4.2.1. punktu aizstāj ar šādiem: “4.2.   Testa metode Nr. 2 4.2.1.   III tipa testu veic atbilstoši turpmāk izklāstītajai testa procedūrai.”; f) 4.2.1.2. punktu aizstāj ar šādu: 4.2.1.2.   Elastīgu kartera gāzes necaurlaidīgu maisu ar tilpumu, kas aptuveni trīs reizes pārsniedz motora nominālo darba tilpumu, pievieno eļļas tausta atverei. Pirms katra mērījuma maiss ir tukšs.”; g) 4.2.1.4. punktu aizstāj ar šādu: 4.2.1.4.   Transportlīdzekli uzskata par apmierinošu, ja ne pēc viena no 4.1.2. un 4.2.1.3. punktā noteiktajiem mērījuma stāvokļiem nenotiek redzama maisa piepūšanās.”; h) iekļauj šādu 4.2.2.4. punktu: 4.2.2.4.   Ja viens vai vairāki testa nosacījumi, kas noteikti 4.2.1.2. punktā, netiek izpildīti, apstiprinātājai iestādei pieņemamā veidā veic papildu testu, kurš definēts 4.2.3. punktā.”; i) 4.2.3. punktu aizstāj ar šādu: 4.2.3.   Alternatīva III tipa testa papildu metode (Nr. 3)”;

4)

regulas V pielikumu groza šādi: a) 2.5. punktu aizstāj ar šādu: 2.5.   L1e, L2e, L5e-B, L6e-B, L7e-B un L7e-C (apakš-)kategorijas L transportlīdzekļus pēc izgatavotāja izvēles testē vai nu saskaņā ar 2. papildinājumā noteikto caurlaidības testa procedūru, vai SHED testa procedūru, kas noteikta 3. papildinājumā.”; b) 2.6. punktu svītro; c) 2. papildinājuma 1.1. punktu aizstāj ar šādu: 1.1.   No pirmās piemērošanas datuma, kas noteikts Regulas (ES) Nr. 168/2013 IV pielikumā, degvielas sistēmas caurlaidību testē saskaņā ar 2. punktā izklāstīto testa procedūru. Šī pamatprasība attiecas uz visiem L kategorijas transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar degvielas tvertni šķidras, īpaši gaistošas degvielas uzglabāšanai, kā piemērojams attiecībā uz transportlīdzekli, kas aprīkots ar dzirksteļaizdedzes motoru, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 168/2013 V pielikuma B daļu. Lai izpildītu Regulā (ES) Nr. 168/2013 noteiktās iztvaikošanas emisiju testa prasības, L3e, L4e, L5e-A, L6e-A un L7e-A (apakš-)kategorijas L transportlīdzekļus testē saskaņā ar šā pielikuma 3. papildinājumā noteikto SHED testa procedūru.”;

5)

regulas VI pielikumu groza šādi: a) 3.3.1. punktu aizstāj ar šādu: 3.3.1.   Testa ziņojumā norāda emisiju rezultātus par transportlīdzekli, kas pēc tam, kad tas pirmoreiz iedarbināts ražošanas līnijas beigās, uzkrājis nobraukumu, kas pārsniedz Regulas (ES) Nr. 168/2013 23. panta 3. punkta c) apakšpunktā paredzēto attālumu, piemērojamos nolietojuma koeficientus, kas noteikti Regulas (ES) Nr. 168/2013 VII pielikuma B daļā, un to abu un Regulas (ES) Nr. 168/2013 VI pielikumā noteiktās emisiju robežvērtības reizināšanas rezultātu.”; b) 3.4.2. punktu aizstāj ar šādu: “3.4.2.   ASV EPA apstiprinātais nobraukuma uzkrāšanas cikls Pēc izgatavotāja izvēles AMA noturības nobraukuma uzkrāšanas ciklu var veikt kā alternatīvu V tipa nobraukuma uzkrāšanas ciklam. AMA noturības nobraukuma uzkrāšanas ciklu veic saskaņā ar 2. papildinājumā noteiktajām tehniskajām specifikācijām.”; c) iekļauj šādu 3.4.3. punktu: 3.4.3.   AMA noturības nobraukuma uzkrāšanas cikla izmantošanu III klases transportlīdzekļiem, kuri minēti 2. papildinājuma AP2.1. tabulā, pakāpeniski izbeidz, bet to var izmantot pārejas periodā līdz 2024. gada 31. decembrim.”; d) pievieno šādu 3.6., 3.6.1., 3.6.2. un 3.7. punktu: “3.6.   Noturības tests vecināšanas stendā 3.6.1.   Kā alternatīvu 3.1. vai 3.2. punktam izgatavotājs var pieprasīt, ka tiek izmantota 3. papildinājumā noteiktā vecināšanas stenda procedūra. Ar 3. papildinājumā noteikto noturības testu vecināšanas stendā tiek noteiktas vecināta transportlīdzekļa emisijas, vecinot transportlīdzekļa katalītisko neitralizatoru stenda standartciklā (SBC), lai iegūtu tādu pašu nolietojumu, kāds katalītiskajam neitralizatoram ir termiskās deaktivācijas dēļ pie testa attāluma, kas paredzēts Regulas (ES) Nr. 168/2013 VII pielikuma A daļā. 3.6.2.   Emisijas rezultāti par transportlīdzekli, kas pēc tam, kad tas pirmoreiz iedarbināts ražošanas līnijas beigās, uzkrājis nobraukumu, kas pārsniedz 100 km, un nolietojuma koeficienti, kuri noteikti ar 3. papildinājumā izklāstīto procedūru, nepārsniedz emisijas robežvērtības, kas iegūtas piemērojamā I tipa emisiju laboratorijas testa ciklā, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 168/2013 VI pielikuma A daļā. Testa ziņojumam pievieno emisijas rezultātus par transportlīdzekli, kas pēc tam, kad tas pirmoreiz iedarbināts ražošanas līnijas beigās, uzkrājis nobraukumu, kas pārsniedz 100 km, un nolietojuma koeficientus, kuri noteikti ar šā pielikuma 3. papildinājumā izklāstīto procedūru, kopējās emisijas (kuras aprēķinātas ar reizinājuma vai summēšanas vienādojumu) un emisijas robežvērtības, kas noteiktas Regulas (ES) Nr. 168/2013 VI pielikumā. 3.7.   Pēc izgatavotāja pieprasījuma attiecībā uz 3.1. un 3.2. punktā paredzēto procedūru var aprēķināt un izmantot izplūdes emisijas nolietošanās koeficientu (D. E. F.). Nolietošanās koeficientu katram piesārņotājam aprēķina šādi: D. E. F. = Mi2 – Mi1 kur: Mi1 = piesārņotāja i emisijas masa g/km pēc transportlīdzekļa 1. tipa testa atbilstoši 3.1. un 3.2. punktā paredzētajai procedūrai; Mi2 = piesārņotāja i emisijas masa g/km pēc vecināta transportlīdzekļa 1. tipa testa atbilstoši 3.1. vai 3.2. punktā paredzētajai procedūrai.”; e) 1. papildinājuma 2.6.1. punktu aizstāj ar šādu: 2.6.1.   Attāluma uzkrāšanai SRC-LeCV laikā L transportlīdzekļa kategorijas grupē saskaņā ar Ap1.1. tabulu. Ap1.1. tabula L kategorijas transportlīdzekļu grupas SRC-LeCV vajadzībām SRC cikla klasifikācija WTMC klasifikācija     1. 1. klase 2. 2-1. klase     2. 2-2. klase 3. 3-1. klase 4. 3-2. klase”; f) 2. papildinājumu groza šādi: i) 1.1. punktu aizstāj ar šādu: 1.1.   Amerikas Savienoto Valstu (ASV) Vides aizsardzības aģentūras (EPA) apstiprinātais nobraukuma uzkrāšanas noturības cikls (AMA) ir nobraukuma uzkrāšanas cikls, ko izmanto, lai novecinātu testa transportlīdzekļus un to piesārņojuma kontroles iekārtas tādā veidā, kas ir atkārtojams, bet ievērojami mazāk raksturīgs attiecībā uz ES parku un satiksmes situāciju nekā SRC-LeCV. AMA noturības nobraukuma uzkrāšanas cikla izmantošanu III klases transportlīdzekļiem, kuri minēti šā papildinājuma Ap2.1. tabulā, pakāpeniski izbeidz, bet pēc izgatavotāja pieprasījuma to var izmantot pārejas periodā līdz 2024. gada 31. decembrim. L kategorijas testa transportlīdzekļiem testa ciklu var veikt uz ceļa, testa trases vai kilometru uzkrāšanas dinamometriskā stenda.”; ii) 2.1. punktu aizstāj ar šādu: 2.1.   Nobraukuma uzkrāšanai AMA noturības ciklā L kategorijas transportlīdzekļus grupē šādi: Ap2.1. tabula L kategorijas transportlīdzekļu grupēšana AMA noturības testa vajadzībām L kategorijas transportlīdzekļa klase Motora darba tilpums (cm3) Vmax (km/h) I < 150 nepiemēro II ≥ 150 < 130 III ≥ 150 ≥ 130”; g) pievieno šādu 3. un 4. papildinājumu: “ 3. papildinājums Noturības tests vecināšanas stendā 1.   Noturības tests vecināšanas stendā 1.1.   Transportlīdzeklis, ko testē saskaņā ar šajā papildinājumā noteikto procedūru, ir uzkrājis vairāk nekā 100 km nobraukuma pēc tam, kad tas pirmoreiz iedarbināts ražošanas līnijas beigās. 1.2.   Testā izmantojamā degviela ir viena no degvielām, kas noteikta II pielikuma 2. papildinājumā. 2.   Procedūra transportlīdzekļiem ar dzirksteļaizdedzes motoru 2.1.   Transportlīdzekļiem (ieskaitot hibrīdus transportlīdzekļus) ar dzirksteļaizdedzes motoru, kuros kā galveno pēcapstrādes emisiju kontroles iekārtu izmanto katalītisko neitralizatoru, piemēro šādu vecināšanas stenda procedūru. Vecināšanas procedūras veikšanai katalītiskā neitralizatora vecināšanas stendā uzstāda katalītiskā neitralizatora un skābekļa devēja sistēmu. Vecināšanu stendā veic atbilstoši stenda standartciklam (SBC) laikposmā, ko aprēķina saskaņā ar vecināšanas laika stendā (BAT) vienādojumu. BAT vienādojumam kā ievades dati nepieciešami katalītiskā neitralizatora dati par laiku pie noteiktas temperatūras, kas mērīti 1. papildinājumā aprakstītajā ceļa standartciklā (SRC-LeCV). Attiecīgajā gadījumā kā alternatīvu var izmantot katalītiskā neitralizatora datus par laiku pie noteiktas temperatūras, kas mērīti AMA noturības ciklā, kā aprakstīts 2. papildinājumā. 2.2.   Stenda standartcikls (SBC). Katalītiskā neitralizatora standartvecināšanu stendā veic saskaņā ar SBC. SBC veic laikposmā, ko aprēķina saskaņā ar BAT vienādojumu. SBC aprakstīts 4. papildinājumā. 2.3.   Katalītiskā neitralizatora dati par laiku pie noteiktas temperatūras. Katalītiskā neitralizatora temperatūru mēra vismaz divos pilnos SRC-LeCV ciklos, kā aprakstīts 1. papildinājumā, vai attiecīgajā gadījumā vismaz divos pilnos AMA noturības ciklos, kā aprakstīts 2. papildinājumā. Katalītiskā neitralizatora temperatūru mēra augstākās temperatūras punktā testa transportlīdzekļa karstākajā katalītiskajā neitralizatorā. Alternatīvi temperatūru var mērīt citā punktā, ja vien to, izmantojot kompetentu inženiertehnisko spriedumu, koriģē tā, lai tiktu iegūta temperatūra, ko mēra karstākajā punktā. Katalītiskā neitralizatora temperatūru mēra ar frekvenci, kas ir vismaz viens hercs (viens mērījums sekundē). Izmērītos katalītiskā neitralizatora temperatūras rezultātus attēlo histogrammā, grupējot temperatūru ne vairāk kā pa 25 °C. 2.4.   Vecināšanas laiks stendā. Vecināšanas laiku stendā aprēķina, izmantojot BAT vienādojumu:   te attiecībā uz temperatūras intervālu = th e((R/Tr) – (R/Tv))   kopējais te = te summa visās temperatūras grupās   vecināšanas laiks stendā = A (kopējais te) kur: A = 1,1. Ar šo vērtību koriģē katalītiskā neitralizatora vecināšanas laiku, lai ņemtu vērā tādu nolietošanos, kuru izraisa cēloņi, kas nav katalītiskā neitralizatora termiska novecošana; R = katalītiskā neitralizatora termiskā reakcija = 18 500 ; th = laiks (stundās), kas izmērīts noteiktā temperatūras intervālā transportlīdzekļa katalītiskā neitralizatora temperatūras histogrammā un ko koriģē, pamatojoties uz pilno lietderīgo izmantošanas laiku, piemēram, ja histogrammā attēloti 400 km un lietderīgais izmantošanas laiks atbilstoši Regulas (ES) Nr. 168/2013 VII pielikumam Le3 ir 20 000 km, tad visus histogrammas laika ierakstus reizina ar 50 (20 000 /400); kopējais te = ekvivalentais laiks (stundās) katalītiskā neitralizatora vecināšanai pie temperatūras Tr katalītiskā neitralizatora vecināšanas stendā, izmantojot katalītiskā neitralizatora vecināšanas ciklu, lai iegūtu tādu pašu nolietojumu, kāds katalītiskajam neitralizatoram ir termiskās deaktivācijas dēļ pie lietderīgas izmantošanas attāluma, kas konkrētai transportlīdzekļa klasei noteikts Regulas (ES) Nr. 168/2013 VII pielikumā, piemēram, Le3 tas ir 20 000 km; te attiecībā uz temperatūras intervālu = ekvivalentais laiks (stundās) katalītiskā neitralizatora vecināšanai pie temperatūras Tr katalītiskā neitralizatora vecināšanas stendā, izmantojot katalītiskā neitralizatora vecināšanas ciklu, lai iegūtu tādu pašu nolietojumu, kāds katalītiskajam neitralizatoram ir termiskās deaktivācijas dēļ temperatūras intervālā Tv pie lietderīgas izmantošanas attāluma, kas konkrētai transportlīdzekļa klasei noteikts Regulas (ES) Nr. 168/2013 VII pielikumā, piemēram, Le3 tas ir 20 000 km; Tr = katalītiskā neitralizatora faktiskā standarttemperatūra (K) katalītiskā neitralizatora vecināšanas stenda ciklā. Faktiskā temperatūra ir konstanta temperatūra, kas radītu tādu pašu novecošanu kā dažādās temperatūras, kādas ir laikā, kad notiek vecināšana stendā; Tv = temperatūras intervāla viduspunkta temperatūra (K) transportlīdzekļa ceļa katalītiskā neitralizatora temperatūras histogrammā. 2.5.   Faktiskā standarttemperatūra SBC. Faktisko standarttemperatūru testa standartciklā (SBC) nosaka konkrētajai katalītiskā neitralizatora sistēmas konstrukcijai un konkrētajam vecināšanas stendam, ko izmantos šādās procedūrās: a) izmēra datus par laiku pie noteiktas temperatūras katalītiskā neitralizatora sistēmā katalītiskā neitralizatora vecināšanas stendā saskaņā ar SBC. Katalītiskā neitralizatora temperatūru mēra augstākās temperatūras punktā karstākajam katalītiskajam neitralizatoram sistēmā. Alternatīvi temperatūru var mērīt citā punktā, ja vien to koriģē tā, ka tiek iegūta temperatūra, ko mēra karstākajā punktā. Katalītiskā neitralizatora temperatūru mēra ar minimālo frekvenci viens hercs (viens mērījums sekundē) vismaz 20 minūtes vecināšanā stendā. Izmērītos katalītiskā neitralizatora temperatūras rezultātus attēlo histogrammā, grupējot temperatūru ne vairāk kā pa 10 °C; b) lai aprēķinātu faktisko standarttemperatūru, izmanto BAT vienādojumu ar atkārtotām standarttemperatūras (Tr) izmaiņām, līdz aprēķinātais vecināšanas laiks ir vienāds ar faktisko laiku, kas attēlots katalītiskā neitralizatora temperatūras histogrammā, vai pārsniedz to. Iegūtā temperatūra ir faktiskā standarttemperatūra SBC šai katalītiskā neitralizatora sistēmai un vecināšanas stendam. 2.6.   Katalītiskā neitralizatora vecināšanas stends. Katalītiskā neitralizatora vecināšanas stenda testā izmanto SBC un rada tādu izplūdes gāzu plūsmu un emisijas līmeni, kas saskan ar tāda motora izplūdes gāzu plūsmu, kuram katalītiskais neitralizators ir paredzēts, kā arī izplūdes gāzu sastāvdaļas un izplūdes gāzu temperatūru uz katalītiskā neitralizatora virsmas. Visas vecināšanas stenda iekārtas un procedūras reģistrē atbilstīgu informāciju (piemēram, izmērītās gaisa/degvielas attiecības un datus par laiku pie noteiktas temperatūras katalītiskajā neitralizatorā), lai nodrošinātu, ka faktiski notikusi pietiekama vecināšana. 2.7.   Nepieciešamie testi. Lai aprēķinātu nolietošanās koeficientus, veic vismaz divus 1. tipa testus pirms emisijas kontroles iekārtas vecināšanas stendā un vismaz divus 1. tipa testus pēc tam, kad emisijas kontroles iekārta, kuras vecināšana veikta stendā, uz testa transportlīdzekļa uzstādīta atkārtoti. Nolietošanās koeficientus aprēķina saskaņā ar turpmāk aprakstīto aprēķināšanas metodi. Izplūdes gāzu emisiju nolietošanās koeficientu katram piesārņotājam aprēķina šādi: kur: Mi1 = piesārņotāja i emisijas masa g/km pēc transportlīdzekļa 1. tipa testa, kā noteikts šā papildinājuma 1.1. punktā; Mi2 = piesārņotāja i emisijas masa g/km pēc vecināta transportlīdzekļa 1. tipa testa atbilstoši šajā pielikumā aprakstītajai procedūrai. Šīs interpolētās vērtības nosaka vismaz līdz četriem cipariem aiz komata, pirms tās savstarpēji dala, lai noteiktu nolietojuma koeficientu. Rezultātu noapaļo līdz trim cipariem aiz komata. Ja nolietošanās koeficients ir mazāks nekā viens, to uzskata par vienādu ar viens. Pēc izgatavotāja pieprasījuma pieskaitāmo izplūdes gāzu emisiju nolietošanās koeficientu katram piesārņotājam var aprēķināt šādi: D. E. F. = Mi2 – Mi1 4. papildinājums Stenda standartcikls (SBC) 1.   Ievads Vecināšanas noturības standartprocedūra sastāv no katalītiskā neitralizatora / skābekļa devēja sistēmas vecināšanas stendā, izmantojot stenda standartciklu (SBC), kā aprakstīts šajā papildinājumā. SBC nolūkā izmanto vecināšanas stendu un motoru, kas kalpo kā padeves gāzes avots katalītiskajam neitralizatoram. SBC ir 60 sekunžu garš cikls, ko atkārto pēc vajadzības, lai vecināšanas stendā veiktu vecināšanu nepieciešamajā laikposmā. SBC nosaka, pamatojoties uz katalītiskā neitralizatora temperatūru, motora gaisa/degvielas (G/D) attiecību un iesmidzināto sekundāro gaisu, ko pievieno pirms pirmā katalītiskā neitralizatora. 2.   Katalītiskā neitralizatora temperatūras kontrole 2.1.   Katalītiskā neitralizatora temperatūru mēra katalītiskā neitralizatora slānī vietā, kurā ir visaugstākā temperatūra viskarstākajā katalītiskajā neitralizatorā. Alternatīvi var mērīt padeves gāzes temperatūru un konvertēt katalītiskā neitralizatora slāņa temperatūrā, izmantojot lineāru transformāciju, ko aprēķina saskaņā ar korelācijas datiem par katalītiskā neitralizatora konstrukciju un vecināšanas procesā izmantoto vecināšanas stendu. 2.2.   Katalītiskā neitralizatora temperatūru kontrolē stehiometriskā darbībā (no 1 līdz 40 sekundēm ciklā) līdz ne mazāk kā 800 °C (± 10 °C), izvēloties atbilstīgu motora ātrumu, slodzi un motora dzirksteles laiku. Maksimālo katalītiskā neitralizatora temperatūru cikla laikā noved līdz 890 °C (± 10 °C), izvēloties atbilstīgu G/D attiecību motoram “trekna degmaisījuma” posmā, kā aprakstīts turpmāk tabulā. 2.3.   Ja izmanto zemu temperatūru, kas nav 800 °C, augstajai kontroles temperatūrai zemā kontroles temperatūra jāpārsniedz par 90 °C. Stenda standartcikls (SBC) Laiks (sekundēs) Motora gaisa/degvielas attiecība Sekundārā gaisa iesmidzināšana 1–40 Stehiometriski ar kontrolētu slodzi, aizdedzes momentu un motora apgriezieniem, lai sasniegtu katalītiskā neitralizatora temperatūru vismaz 800 °C Nav 41–45 “Trekns degmaisījums” (izvēlētā G/D attiecība ļauj sasniegt maksimālo katalītiskā neitralizatora temperatūru visā ciklā 890 °C vai par 90 °C augstāku temperatūru nekā zemā kontroles temperatūra) Nav 46–55 “Trekns degmaisījums” (izvēlētā G/D attiecība ļauj sasniegt maksimālo katalītiskā neitralizatora temperatūru visā ciklā 890 °C vai par 90 °C augstāku temperatūru nekā zemā kontroles temperatūra) 3 % (± 0,1 %) 56–60 Stehiometriski ar tādu pašu slodzi, aizdedzes momentu un motora apgriezieniem, kādi tika izmantoti cikla 1–40 sekunžu laikposmā 3 % (± 0,1 %) 3.   Vecināšanas stenda iekārtas un procedūras 3.1.   Vecināšanas stenda konfigurācija. Vecināšanas stends nodrošina atbilstīgu izplūdes gāzu plūsmas ātrumu, temperatūru, gaisa un degvielas attiecību, izplūdes gāzu sastāvdaļas un sekundārā gaisa padevi pie katalītiskā neitralizatora ieejas virsmas. Vecināšanas standartstendu veido motors, motora kontrolleris un motora dinamometrs. Ir pieļaujamas citas konfigurācijas (piemēram, viss transportlīdzeklis uz dinamometra vai tiek darbināts deglis, kas nodrošina pareizus izplūdes gāzes apstākļus), ja tiek nodrošināti šajā papildinājumā minētie katalītiskā neitralizatora ieplūdes apstākļi un kontroles iespējas. Vienā vecināšanas stendā izplūdes gāzu plūsma var būt sadalīta vairākās plūsmās, ja vien katra izplūdes gāzu plūsma atbilst šajā papildinājumā noteiktajām prasībām. Ja stendam ir vairākas izplūdes gāzu plūsmas, vienlaikus var veikt vecināšanu vairākām katalītisko neitralizatoru sistēmām. 3.2.   Izplūdes gāzu sistēmas uzstādīšana. Stendā uzstāda visu katalītiskā(-o) neitralizatora(-u) un skābekļa devēja(-u) sistēmu līdz ar izplūdes gāzu caurulēm, kas savieno šīs sastāvdaļas. Motoriem ar vairākām izplūdes gāzu plūsmām katru izplūdes gāzu sistēmas daļu stendā uzstāda atsevišķi un paralēli. Attiecībā uz izplūdes gāzu sistēmām, kurās ir vairāki katalītiskie neitralizatori vienā rindā, visu katalītisko neitralizatoru sistēmu, tostarp visus katalītiskos neitralizatorus, visus skābekļa devējus un saistītās izplūdes gāzu caurules, vecināšanas nolūkā uzstāda kā vienību. Alternatīvi katru atsevišķo katalītisko neitralizatoru var atsevišķi vecināt atbilstīgu laikposmu. 3.3.   Temperatūras mērījumi. Katalītiskā neitralizatora temperatūru mēra, izmantojot termopāri, kas atrodas katalītiskā neitralizatora slānī ar augstāko temperatūru karstākajā katalītiskajā neitralizatorā. Alternatīvi var mērīt padeves gāzes temperatūru tieši pirms katalītiskā neitralizatora ieplūdes virsmas un transformēt katalītiskā neitralizatora slāņa temperatūrā, izmantojot lineāru transformāciju, ko aprēķina saskaņā ar korelācijas datiem par katalītiskā neitralizatora konstrukciju un vecināšanas procesā izmantoto vecināšanas stendu. Katalītiskā neitralizatora temperatūru fiksē digitāli ar frekvenci viens hercs (viens mērījums sekundē). 3.4.   Gaisa/degvielas mērījumi. Gaisa/degvielas (G/D) attiecības mērījumi (piemēram, plaša diapazona skābekļa devējam) jānodrošina pēc iespējas tuvu katalītiskā neitralizatora ieplūdes un izplūdes atlokiem. Informāciju no šiem sensoriem glabā digitāli ar frekvenci viens hercs (viens mērījums sekundē). 3.5.   Izplūdes gāzu plūsmas līdzsvarošana. Nodrošina atbilstīgu izplūdes gāzu apjoma (ko mēra gramos/sekundē stehiometrijas apstākļos ar pielaidi ± 5 grami sekundē) plūsmu cauri katrai katalītiskā neitralizatora sistēmai, kuras vecināšanu veic stendā. Atbilstīgo plūsmas ātrumu nosaka, pamatojoties uz izplūdes gāzu plūsmu, kāda būtu transportlīdzekļa oriģinālajam motoram pie vienmērīgiem motora apgriezieniem un slodzes, ko izvēlas vecināšanas stendā saskaņā ar 3.6. punktu. 3.6.   Iestatījumi. Motora apgriezienus, slodzi un aizdedzes momentu izvēlas tā, lai katalītiskā neitralizatora temperatūra būtu 800 °C (± 10 °C) pie vienmērīgas darbības stehiometrijas apstākļos. Gaisa padeves sistēmu iestata tā, lai gaisa plūsma radītu 3,0 % skābekli (± 0,1 %) vienmērīgā stehiometriskā izplūdes gāzu plūsmā tieši pirms pirmā katalītiskā neitralizatora. Tipisks nolasījums ieplūdes G/D mērījuma punktam (kā noteikts 5. punktā) ir lambda 1,16 (kas ir aptuveni 3 % skābekļa). Kad gaisa padeve ir ieslēgta, iestata “trekna degmaisījuma” G/D attiecību, lai radītu katalītiskā neitralizatora temperatūru 890 °C (± 10 °C). Tipiska G/D vērtība šim posmam ir lambda 0,94 (aptuveni 2 % CO). 3.7.   Vecināšanas cikls. Vecināšanas standartprocedūrās izmanto stenda standartciklu (SBC). SBC atkārto, līdz panāk novecošanas apjomu, kas aprēķināts saskaņā ar vienādojumu par vecināšanas laiku stendā (BAT). 3.8.   Kvalitātes nodrošināšana. Temperatūru un G/D attiecību, kas minētas 3.3. un 3.4. punktā, vecināšanas laikā periodiski pārbauda (vismaz reizi 50 stundās). Veic nepieciešamās korekcijas, lai nodrošinātu SBC atbilstīgu ievērošanu visā vecināšanas procesā. Kad vecināšana ir pabeigta, katalītiskā neitralizatora datus par laiku pie noteiktas temperatūras, kas savākti vecināšanas procesa laikā, attēlo histogrammā, grupējot temperatūru ne vairāk kā pa 10 °C. Lai noteiktu, vai katalītiskā neitralizatora termālā vecināšana faktiski notikusi atbilstīgā apjomā, izmanto VI pielikuma 3. papildinājuma 2.4. punktā doto BAT vienādojumu un vecināšanas ciklam aprēķināto faktisko standarttemperatūru. Vecināšanu stendā paildzina, ja aprēķinātā vecināšanas laika termiskais efekts nav vismaz 95 % no plānotās termiskās vecināšanas. 3.9.   Iedarbināšana un izslēgšana. Ir svarīgi nodrošināt, lai maksimālā temperatūra, pie kuras katalītiskais neitralizators strauji zaudē savas īpašības (piemēram, 1 050 °C), netiktu sasniegta iedarbināšanas vai izslēgšanas laikā. Lai novērstu šo problēmu, var izmantot īpašu iedarbināšanas vai izslēgšanas procedūru ar zemu temperatūru. 4.   Koeficienta R eksperimentāla noteikšana noturības procedūrām vecināšanas stendā 4.1.   Koeficients R ir katalītiskā neitralizatora termiskās reakcijas koeficients, ko izmanto vienādojumā par vecināšanas laiku stendā (BAT). Ražotāji var noteikt R vērtību eksperimentāli, izmantojot šādas procedūras. 4.2.   Izmantojot attiecīgo stenda ciklu un vecināšanas stenda iekārtu, veic vecināšanu vairākiem katalītiskajiem neitralizatoriem (vismaz trīs vienas un tās pašas konstrukcijas katalītiskajiem neitralizatoriem) dažādās kontroles temperatūrās starp normālo darbības temperatūru un bojājumu robežtemperatūru. Katrai izplūdes sastāvdaļai izmēra emisijas (vai katalītiskā neitralizatora neefektivitāti (1–katalītiskā neitralizatora efektivitāte)). Pārliecinās, ka galīgajā testēšanā iegūtie dati ir robežās starp vienkāršu un divkāršu emisiju standarta vērtību. 4.3.   Novērtē R vērtību un aprēķina faktisko standarttemperatūru (Tr) vecināšanas ciklam stendā attiecībā uz katru kontroles temperatūru saskaņā ar VI pielikuma 3. papildinājuma 2.4. punktu. 4.4.   Attiecībā uz katru katalītisko neitralizatoru atzīmē emisijas (vai katalītiskā neitralizatora neefektivitāti) pret katru vecināšanas laiku. Ņemot vērā šos datus, aprēķina piemērotāko mazākā kvadrāta līniju. Lai datu kopums būtu izmantojams, datos jābūt aptuveni kopīgam posmam starp 0 un 6 400 km. Sk. piemēru nākamajā attēlā. 4.5.   Aprēķina slīpumu piemērotākajai līnijai attiecībā uz katru vecināšanas temperatūru. 4.6.   Uz vertikālās ass atzīmē katras piemērotākās līnijas slīpuma (kā noteikts 4.5. punktā) naturāllogaritma (ln) vērtības un uz horizontālās ass – apgriezto vecināšanas temperatūru (1/(vecināšanas temperatūra, K grādi)). Ņemot vērā šos datus, aprēķina piemērotāko mazākā kvadrāta līniju. Līnijas slīpums ir koeficients R. Sk. piemēru nākamajā attēlā. 4.7.   Iegūto koeficientu R salīdzina ar sākotnējo vērtību, kuru izmantoja saskaņā ar 4.3. punktu. Ja aprēķinātais koeficients R no sākotnējās vērtības atšķiras vairāk nekā par 5 %, izvēlas jaunu koeficientu R, kas ir robežās starp sākotnējo un aprēķināto vērtību, un tad atkārto 4. punktā minētās darbības, lai iegūtu jaunu koeficientu R. Procesu atkārto, līdz aprēķinātais koeficients R ir 5 % robežās no sākotnēji pieņemtā koeficienta R. 4.8.   Salīdzina katrai izplūdes gāzu sastāvdaļai noteikto koeficientu R. BAT vienādojumam izmanto viszemāko koeficientu R (sliktākais variants). ”;

6)

regulas VIII pielikumu groza šādi: a) 1.2. punktu aizstāj ar šādu: 1.2.   Izgatavotājs dara pieejamas bojātās sastāvdaļas vai elektriskās ierīces, kas izmantojamas kļūdu imitēšanai. Veicot mērījumus attiecīgajā I tipa testa ciklā, šādas bojātas sastāvdaļas vai ierīces nedrīkst radīt transportlīdzekļa emisijas, kas pārsniedz Regulas (ES) Nr. 168/2013 VI pielikuma B daļā noteiktās OBD robežvērtības vairāk nekā par 20 procentiem. Attiecībā uz elektriskām kļūmēm (īssavienojums / ķēdes pārrāvums) emisijas drīkst pārsniegt Regulas (ES) Nr. 168/2013 VI pielikuma B daļā noteiktās robežvērtības vairāk nekā par 20 procentiem. Testējot transportlīdzekli ar uzstādītu bojāto sastāvdaļu vai ierīci, OBD sistēmu apstiprina, ja MI darbojas. OBD sistēmu apstiprina arī tad, ja MI ieslēdzas zem OBD robežvērtībām.”; b) 3.1.2. punktu aizstāj ar šādu: 3.1.2.   Piemērojot noturības testa procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 168/2013 23. panta 3. punkta a) vai b) apakšpunktā vai šīs regulas VI pielikuma 3.6. punktā, testa transportlīdzekļus aprīko ar vecinātiem emisiju komponentiem, kuri izmantoti noturības testiem un šā pielikuma nolūkos, un OBD vides testu galīgo pārbaudi un ziņošanu veic, kad ir pabeigts V tipa noturības tests. Pēc izgatavotāja pieprasījuma OBD demonstrējumu testiem var izmantot pietiekami vecinātu un raksturīgu transportlīdzekli.”; c) iekļauj šādu 8.1.1. punktu: 8.1.1.   Elektrisko kļūmju (īssavienojums / ķēdes pārrāvums) demonstrējumu testu vajadzībām I tipa tests nav jāveic. Izgatavotājs šos kļūmju režīmus var demonstrēt ar braukšanas apstākļiem, kuros tiek izmantota sastāvdaļa un ir attiecīgi pārraudzības apstākļi. Minētos apstākļus dokumentē tipa apstiprinājuma dokumentācijā.”; d) iekļauj šādu 8.2.3. punktu: 8.2.3.   Ja tiek izmantoti papildu iepriekšējas sagatavošanas cikli vai alternatīvas iepriekšējas sagatavošanas metodes, to dokumentē tipa apstiprinājuma dokumentācijā.”; e) 8.4.1.1. punktu aizstāj ar šādu: 8.4.1.1.   Pēc transportlīdzekļa iepriekšējas sagatavošanas saskaņā ar 8.2. punktu ar testa transportlīdzekli izbrauc attiecīgo I tipa testu. Nepareizas darbības indikators ieslēdzas pirms šā testa beigām jebkuros 8.4.1.2.–8.4.1.6. punktā minētajos apstākļos. MI var aktivizēties arī iepriekšējas sagatavošanas laikā. Apstiprinātāja iestāde minētos apstākļus var aizstāt ar citiem saskaņā ar 8.4.1.6. punktu. Tomēr kopējais imitēto kļūmju skaits tipa apstiprināšanā nedrīkst pārsniegt četras. Testējot ar divām degvielām darbināmu dzirksteļaizdedzes motora [gāzes] transportlīdzekli, izmanto abus degvielas veidus ne vairāk kā četrām imitētām kļūmēm pēc apstiprinātājas iestādes izvēles.”;

7)

regulas X pielikumu groza šādi: a) 1. papildinājuma 8.1. punktu aizstāj ar šādu: 8.1.   Transportlīdzekļa maksimālais ātrums, ko noteicis tehniskais dienests apstiprinātājai iestādei pieņemamā veidā, drīkst atšķirties no 7. punktā norādītās vērtības par ± 10 % tiem transportlīdzekļiem, kuru Vmax ≤ 30 km/h, un par ± 5 % transportlīdzekļiem, kuru Vmax > 30 km/h.”; b) 4. papildinājumu groza šādi: i) virsrakstu aizstāj ar šādu: “Prasības attiecībā uz metodi maksimālās nepārtrauktās nominālās jaudas, izslēgšanās attāluma un maksimālā atbalsta koeficienta mērīšanai L1e kategorijas transportlīdzeklim, ko paredzēts darbināt ar pedāļiem, kā minēts 3. panta 94. punkta b) apakšpunktā, un velosipēdiem ar pedāļiem un palīgelektromotoru, kas minēti Regulas (ES) Nr. 168/2013 2. panta 2. punkta h) apakšpunktā”; ii) iekļauj šādu 1.3. punktu: 1.3.   Velosipēdi ar pedāļiem un palīgelektromotoru, kā minēts Regulas (ES) Nr. 168/2013 2. panta 2. punkta h) apakšpunktā.”; iii) 3.2. punktu aizstāj ar šādu: “3.2.   Testa procedūra maksimālās nepārtrauktās nominālās jaudas mērīšanai Maksimālo nepārtraukto nominālo jaudu mēra saskaņā ar 3. papildinājumu vai alternatīvi saskaņā ar testa procedūru, kas noteikta EN15194:2009 4.2.7. iedaļā.”

PIELIKUMS

Savienības atbalsts CTBTO sagatavošanas komisijas darbībām, lai nostiprinātu tās uzraudzības un pārbaudes spējas, sekmētu drīzas spēkā stāšanās izredzes un atbalstītu CTBT vispārināšanu, kā arī īstenojot ES Stratēģiju masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai

1.   Atbalsts pārbaudes tehnoloģijām un uzraudzības sistēmai

1. projekts. Uzlabot izvēlētu sertificētu IMS seismisko palīgstaciju uzturēšanu

Vispārīga informācija

Galvenā uzmanība tiks vērsta uz to, lai turpinātu pievērsties seismiskajām palīgstacijām, kurās steidzami jāveic apkopes pasākumi, jo īpaši tām stacijām, kas atrodas valstīs, kurām ir finansiālas grūtības, tostarp tad, ja darbojošos seismisko palīgstaciju ģeogrāfiskais blīvums attiecīgajā reģionā ir mazs, – vienlaikus turpinot veikt preventīvu apkopi. Tas tiks darīts, pievēršoties novecojušam aprīkojumam un veicot atjauninājumus, kā arī panākot uzlabojumus aprīkojuma taupīšanas jomā.

Tāpat kā iepriekšējās programmās ir vajadzīgs speciāls pilna darba laika personāls, kas attiecīgajās palīgstacijās plāno un īsteno darba projektus, kā arī finanšu līdzekļi rezerves daļām un ceļa izdevumiem.

Mērķi

Galvenais mērķis ir panākt, lai attiecīgās palīgstacijas ilgtspējīgā veidā sasniegtu tādu tehnisko līmeni, kas atbilst IMS prasībām. Seismiskās palīgstacijas ir IMS seismiskās infrastruktūras būtiskākā daļa, un tām ir vajadzīga pastāvīga apkope. Atbilstīga preventīvā apkope un attiecīgā aprīkojuma taupīšanas pasākumi var palīdzēt sasniegt šo mērķi. To panāk saistībā ar citiem uzdevumiem, piemēram, seismisko palīgstaciju operatoru apmācību. Prioritāras būs seismiskās palīgstacijas, kurām ļoti vajadzīgs tehniskais un finansiālais atbalsts, piemēram, stacijas Āfrikā, Āzijas un Vidusāzijas jaunattīstības valstīs.

Rezultāti

Seismisko palīgstaciju tīkla datu labāka pieejamība un kvalitāte: seismisko palīgstaciju tīkls palīdz precīzāk noteikt izvēlēto seismisko palīgstaciju atrašanās vietu, tostarp reģionos, kur, izmantojot galveno tīklu, tiek konstatētas seismiskas aktivitātes, kā rezultātā kodolsprādzieniem ir lielāks seismiskais pārklājums. Spēcīgāka seismisko palīgstaciju uzturēšanas struktūra sekmē lielāku Savienības atpazīstamību.

2. projekts. Veicināt cēlgāzu paraugu ņemšanas sistēmu izstrādi, pētot materiālus labākai ksenona adsorbcijai

Vispārīga informācija

Radioaktīvā ksenona izotopu (133Xe,135Xe, 133mXe un 131mXe) efektīva koncentrācija mazos daudzumos dažādos fiziskos apstākļos un šo ksenona izotopu efektīva un pilnīga emitēšana no adsorbcijas materiāliem ir ārkārtīgi svarīga kodolsprādzienu uzraudzības uzlabošanā un pasākumos, ar ko pārbauda, kā visā pasaulē tiek ievērots Līgums par kodolizmēģinājumu vispārējo aizliegumu (CTBT). Minētie ksenona izotopi ir vieni no svarīgākajiem skaldīšanas radionuklīdiem, ko uzrauga, izmantojot cēlgāzu komponentu IMS radionuklīdu tīklā, un jebkādi uzlabojumi, kurus var ieviest turpmākās sistēmās, būs ļoti vērtīgi.

Mērķi

Šā priekšlikuma mērķis ir panākt labāku izpratni par adsorbcijas mehānismiem, desorbcijas apstākļiem un attiecīgo materiālu īpašībām virknē apstākļu, kas ir svarīgi, lai panāktu ļoti efektīvu ksenona koncentrāciju CTBT pārbaudes sistēmā. Tiks veikts laboratorijas pētījums, lai izpētītu, kuri parametri ir svarīgi, un lai iegūtu būtisku informāciju par to, kā materiālus var mainīt, lai optimizētu to īpašības, cita starpā ietverot adsorbcijas un desorbcijas spēju, blīvumu un noturību.

Rezultāti

Tiks izstrādāts laboratorijas ziņojums, kurā sīki izklāstīs šos rezultātus un ieteikumus īstenošanai visās IMS iekārtās; tādējādi tiks panākta labāka izpratne par to, kā var optimizēt pašreizējos adsorbcijas materiālus un kā noteikt jaunus materiālus labākām radioaktīvā ksenona atklāšanas spējām IMS iekārtās.

3. projekts. Turpināt radioaktīvā ksenona fona mērīšanas kampaņas dažādos pasaules reģionos

Vispārīga informācija

Līguma par kodolizmēģinājumu vispārējo aizliegumu organizācijas (CTBTO) sagatavošanas komisija ar ļoti jutīgām sistēmām veic radioaktīvā ksenona mērīšanu. Izmantojot ieguldījumu, kas saņemts no Savienības saistībā ar Vienoto rīcību 2008/588/KĀDP, CTBTO sagatavošanas komisija izstrādāja un iegādājās divas pārvietojamas sistēmas133Xe,135Xe, 133mXe un 131mXe mērīšanai. Lēmuma 2012/699/KĀDP ietvaros abas minētās mērīšanas sistēmas darbojās Kuveitā, Džakartā, Mutsu un Manado. Ar tām nodrošināja ievērojamu daudzumu informācijas par radioaktīvā ksenona fonu.

Lēmuma (KĀDP) 2015/1837 ietvaros tika paplašinātas abas mērīšanas kampaņas Kuveitā un Indonēzijā. Tika nodibināti sakari ar iespējamām nākamajām valstīm, kurās izvietos mērīšanas sistēmas, un patlaban tiek apspriesti sadarbības nolīgumi.

Mērķi

CTBTO plāno pārvietot abas mobilās sistēmas, kas iegādātas saskaņā ar Vienoto rīcību 2008/588/KĀDP un kas patlaban darbojas Kuveitā un Indonēzijā. Tiek apspriesti sadarbības nolīgumi ar turpmākajām valstīm, kurās mērīšanas sistēmas tiks izvietotas.

No tīkla pārklājuma viedokļa, CTBTO ļoti svarīgs ir Dienvidaustrumāzijas reģions, jo tur patlaban nedarbojas neviena IMS cēlgāzu sistēma. Papildus tam, ka varētu ievērojami palielināt pārklājumu minētajā pasaules reģionā, mobilas sistēmas darbība fona mērīšanas kampaņas vajadzībām ļaus:

—	uzlabot mūsu izpratni par reģionālo radioaktīvā ksenona fonu ekvatoriālajos reģionos, kur cēlgāzu dispersija ir ļoti sarežģīta daudzu spēcīgu parādību dēļ,

—	vēl precīzāk izstrādāt atmosfēras un dispersijas modeļus, ar ko var labāk noteikt gaisa plūsmas minētajā pasaules reģionā.

CTBTO plāno rīkot mērīšanas kampaņu Dienvidaustrumāzijas reģionā vismaz 12 mēnešus, lai iekļautu visas sezonālās izmaiņas.

CTBTO mērķis ir panākt, lai vēl viena mobilā sistēma sāktu darboties Austrumāzijas reģionā. Svarīgas atziņas par radioaktīvā ksenona fona īpašībām iepriekš tika gūtas, rīkojot īslaicīgu Savienības finansētu mērīšanas kampaņu. Ilgāka mērīšanas kampaņa ir izšķirīga, lai varētu papildināt un bagātināt mūsu zināšanas par reģionālo radioaktīvā ksenona fonu. Šīs papildinošās kampaņas galvenais mērķis ir panākt, lai Austrumāzijas reģiona raksturošanu varētu veikt visā 12 mēnešu ciklā, ietverot visus sezonālos apstākļus. Atrašanās vieta tiks izvēlēta ar mērķi izmantot intensīvāku reģionālo sensoru tīklu (t. i., tur, kur salīdzinājumā ar pašreizējo IMS cēlgāzu tīklu ir lielāks blīvums). Pirmoreiz būs vismaz divas ļoti tuvu viena otrai izvietotas sistēmas, un tādējādi varēs veikt vairāk zinātnisku pētījumu par sistēmu savstarpējo validāciju, atklājumu savstarpējo korelāciju, maza mēroga pārneses atmosfērā modelēšanas (ATM) izstrādi utt. Šādā izpētē varētu izmantot partnerību ar tām valstīm reģionā, kuras arī plāno sniegt brīvprātīgu ieguldījumu šajā jomā.

Pēc šo kampaņu beigām CTBTO plāno izdarīt papildu mērījumus vietās, kur globālais radioaktīvā ksenona fons nav pietiekami zināms un izprasts. Vēlamās vietas ir ekvatoriālās teritorijas Latīņamerikā, Āzijā un Āfrikā.

Lai mērīšanas kampaņas turpinātu, ir vajadzīgi līdzekļi abu mobilo cēlgāzu sistēmu nogādāšanai uz jaunām vietām, to darbībai un apkopei divus gadus.

Rezultāti

Ieguvumi ir labāka izpratne par globālā cēlgāzu fona līmeņa atšķirībām un labāks cēlgāzu uzraudzības tīkla pārklājums. Pēc šīm mērīšanas kampaņām sistēmas būs pieejamas CTBTO lietošanai cēlgāzu fona papildu pētījumiem dažādos ģeogrāfiskos mērogos un kā rezerves un/vai kā apmācības sistēmas.

4. projekts. Prognožu kopuma sistēma (EPS), kas ļauj skaitliski noteikt mērījumu nenoteiktību un ticamības pakāpi ATM simulācijās

Vispārīga informācija

Atsaucoties uz CTBT Protokola I daļas 18. punkta a) apakšpunktu, Starptautiskajam datu centram (SDC) būtu jāinformē par vērtībām un saistīto mērījumu nenoteiktību, ko aprēķina katram notikumam, kura vietu noteicis SDC. Notikumu vietas palīdz noteikt ATM, tāpēc būtu jānosaka ar tām saistītā mērījumu nenoteiktība.

Ir atzīts, ka mērījumu nenoteiktību drīzāk var aprēķināt, izmantojot līdzvērtīgu simulāciju kopumu, nevis vienu simulāciju. Šajā projektā tiks izmantoti meteoroloģiskie EPS dati (Eiropas Vidēja termiņa laika prognožu centra, Nacionālo vides prognožu centru vai citi dati), lai izveidotu datu kopumu, kas ietver vairākas simulācijas vienam un tam pašam gadījumam. Šo datu kopumu pēc tam izmantos, lai izstrādātu rīkus, ar ko aprēķina mērījumu nenoteiktību un ticamības pakāpi ATM simulācijās. Jauno rīku validēšanai un demonstrēšanai būs paredzēts neatkarīgs datu kopums.

Mērķi

—	Izstrādāt validētu prototipu, kas ļautu aprēķināt mērījumu nenoteiktību un ticamības pakāpi ATM simulācijās.

—	Sadarbībā ar lietotājiem noteikt vajadzības.

—	Apzināt izmantojamos meteoroloģiskos EPS datus.

—	Izveidot ATM simulāciju datu kopumu.

—	Izstrādāt rīkus, ar ko aprēķina mērījumu nenoteiktību un ticamības pakāpi.

—	Validēt rīkus.

—	Pielāgot jauno izvēršanas saskarni mērījumu nenoteiktības un ticamības pakāpes noteikšanai.

—	Validēto prototipu darīt pieejamu pārbaudīšanai reālos gadījumos.

Rezultāti

Uz EPS bāzētie produkti palīdzēs pieņemt svarīgus lēmumus, nodrošinot objektīvu informāciju, kas ļaus skaitliski noteikt mērījumu nenoteiktību un ticamības pakāpi ATM simulācijās jebkurā konkrētajā gadījumā. Tādējādi tiks arī nodrošināts zinātniskais pamats, kas ļaus parādīt, kā no ATM vadīšanas iegūt vērtīgu informāciju, neraugoties uz raksturīgo mērījumu nenoteiktību, kas saistīta ar atmosfēriskām simulācijām.

5. projekts. SDC ATM rīku izšķirtspējas palielināšanas sniegto ieguvumu zinātniska izvērtēšana

Vispārīga informācija

Vadīšana, kas izriet no ATM, parasti gūst labumu no virzošo meteoroloģisko lauku un pašas ATM izšķirtspējas palielināšanas, jo īpaši īsākam laikposmam. Divi minētajā virzienā vērsti projekti SDC paspārnē jau ir gandrīz pabeigti; operatīvi ģenerējot augstākas izšķirtspējas avotreceptoru sensitivitātes (Source Receptor Sensitivity – SRS) laukus (1 stunda, 0,5o) un pēc pieprasījuma ģenerējot augstas izšķirtspējas meteoroloģiskos laukus konkrētiem notikumiem (uz vietas veiktas pārbaudes (OSI), kodolizmēģinājumi, kodolincidenti u. c.) jebkurā vietā uz zemeslodes. Šos augstas izšķirtspējas meteoroloģiskos laukus uztvers Flexpart – programmatūras rīks, kas izmanto Lagranža (Lagrangian) pārneses un dispersijas modeli, lai vajadzības gadījumā producētu ATM produktus ar ļoti augstu izšķirtspēju (~0,05o). Tiks veikta zinātniska validēšana, lai parādītu un skaitliski noteiktu ieguvumus, ko šie divi projekti var sniegt ATM produktiem.

Mērķi

—	Parādīt palielinātas izšķirtspējas pievienoto vērtību, izmantojot novērojumus un modeļu salīdzinājumus.

—	Izstrādāt izvēršanas saskarni, lai ātri ģenerētu uz priekšu virzītas un atpakaļejošas ATM simulācijas, augstas izšķirtspējas meteoroloģiskos laukus, un ATM vadīšanu, pamatojoties uz augstas izšķirtspējas meteoroloģiskajiem laukiem jebkurā vietā.

Rezultāti

Zinātnisks demonstrējums ieguvumiem, kādus izšķirtspējas palielināšana sniegtu ATM vadīšanai, palīdzēs apstiprināt jauno spēju (augstākas izšķirtspējas operatīva SRS, augstas izšķirtspējas meteoroloģiskie lauki) lietderību operatīvajā sistēmā.

Izvēršanas saskarne dos iespēju ģenerēt detalizētu vadīšanu OSI laikā vai citu ārkārtas notikumu gadījumā (kodolizmēģinājumi, kodolincidenti u. c.).

6. projekts. Sagatavošanas darbības SDC pārstrukturizācijas 3. posmam

Vispārīga informācija

No 2014. gada janvāra līdz 2017. gada aprīlim CTBTO ir izvērsusi SDC pārstrukturizācijas 2. posma (RP2) projektu ar mērķi izstrādāt visaptverošu programmatūras arhitektūru, lai nākamās desmitgades laikā virzītu jaunas programmatūras izstrādi un atjauninājumus pastāvošās sistēmās.

No tā izrietošā arhitektūra sniedz būtiskus uzlabojumus pastāvošajā arhitektūrā, tostarp šādus.

—

Ir uzlabota lietotāja saskarnes elastība analītiķu rīkiem, uzlabota analītiķu pārskata darbplūsma, notikumu pārvaldība, notikumu savstarpēja korelācija un salīdzināšana, karšu rīks un karšu integrācija, viļņformas kvalitātes kontroles maskēšanas vizualizācija un rediģēšana, frekvences viļņu skaita parādīšana, sniegts atbalsts analītiķu apmācībai.

—	Datu izcelsmes visaptveroša uztveršana nolūkā saprast, kā panākti apstrādes rezultāti, un izpētīt rezultāta attīstību, ņemot vērā, ka pieejamā informācija mainās.

—	Paplašināmība kā būtiska funkcija, kas iestrādāta visos komponentos.

—	Elastīga seismiskā, hidroakustiskā un infraskaņas (SHI) konveijera konfigurācija, kas papildināta ar grafiskiem rīkiem.

—	Ievērojot atklātā pirmkoda programmatūras izstrādes paraugpraksi, tiek veicināts jauns modelis sadarbīgas programmatūras izstrādei.

—	Ir uzlabotas uzraudzības un pārbaudes spējas – testa datu kopuma reproducēšana (Test Data Set Replay).

RP2 tika veikts ar ASV sniegtu atbalstu natūrā un ar Lēmumā (KĀDP) 2015/1837 atvēlētiem līdzekļiem. Minētie līdzekļi tika izmantoti konkrēti tam, lai rīkotu tehniskas sanāksmes ar ekspertiem no dalībvalstīm nolūkā nodrošināt plašu dalību RP2. Ar minētajiem līdzekļiem arī atbalstīja prototipu izstrādes darbības, lai parādītu, kā valsts datu centru (VDC) nodrošinātu programmatūru var integrēt pārstrukturētajā arhitektūrā.

Gatavojoties SDC pārstrukturēšanas trešajam posmam, kurā ieviesīs kodus, pamatojoties uz RP2 arhitektūru, SDC cenšas uzlabot tehnoloģiskās gatavības līmeni vairākiem algoritmiem, kurus varētu apsvērt iekļaušanai pārstrukturētajā programmatūrā. Šajā priekšlikumā konkrēti pievēršas algoritmiem, kas nodrošina labākus veidus, kā apstrādāt seismisko pēcgrūdienu sekvences automātiskā vai pusautomātiska režīmā.

Mērķi

Šā projekta mērķis ir izstrādāt prototipus un salīdzināt līdz pat trīs pieeju veiktspēju, uzlabojot pēcgrūdienu sekvenču apstrādi.

Apsveramie algoritmi ir šādi:

—	divas uz savstarpēju korelāciju balstītas pieejas,

—	pieeja, kas balstīta uz autoregresīvām AIC metodēm.

Sasniedzamie rezultāti

—	Katrai no minētajām trim pieejām tiks izveidoti eksperimentāli automātiskas apstrādes konveijeri, integrējot trīs apsveramos algoritmus (katru atsevišķā konveijerā). Tas nozīmē, ka tiks automatizēti daži šo metožu manuālie posmi.

—	Katru konveijeru izmantos vienam un tam pašam tādu reprezentatīvu notikumu kopumam, kuri izraisa pēcgrūdienus.

—	Tiks izstrādāts un īstenots automātisku testu kopums, kas veiktspējas salīdzināšanas nolūkos ļaus apkopot statistisku informāciju par trijiem algoritmiem, kad tos izmanto reprezentatīvu notikumu kopumam.

—	Statistiskos datus, kas apkopoti automātisko testu rezultātā, izmantos, lai salīdzinātu veiktspēju, ko uzrāda algoritmi, kad tos izmanto reprezentatīvu datu kopumiem.

—	SHI MDA analītiķi arī izvērtēs trīs algoritmu radītos rezultātus no kvalitātes viedokļa, kas būs izejas punkts analītiķu pārskatam.

—	Galīgajam rezultātam vajadzētu būt ziņojumam un ieteikumam, kurā apkopoti minētie secinājumi, nosakot, kura no trim pieejām (ja vispār kāda) būtu turpmāk jāattīsta un jāīsteno operatīvā sistēmā. Te būtu jāietver aplēses par atlikušajiem centieniem, kas vajadzīgi izstrādes pabeigšanai.

Projekts tiks veikts 1,5 gadu garumā, sākot no 2018. gada otrā ceturkšņa. Tiek lēsts, ka apmēram 60 % no kopējiem centieniem, galvenokārt projekta pirmajā gadā, būs vērsti uz eksperimentālo konveijeru izveidi. Atlikusī kopējo centienu daļa tiks veltīta automātisko testu modelēšanai, to rezultātu apkopošanai un rezultātu analīzei.

Rezultāti

Projekta galvenais ieguvums ir uzlabot algoritma tehnisko gatavību, un tam ir liels potenciāls samazināt analītiķu darba slodzi. Programmatūru ar pietiekami augstu tehnisko gatavību pārstrukturētā sistēmā var ieviest ar zemāku risku. Pamatojoties uz šo darbu, var izstrādāt precīzākas aplēses par centieniem attiecībā uz darbu, kas vēl veicams, lai izraudzīto algoritmu iestrādātu darbībās.

Dažus no prototipa kodiem, ko izstrādās šā projekta gaitā, varētu integrēt galīgajā operatīvajā programmatūrā.

2.    OSI spēju nostiprināšana

Projekts: OSI uzlabošana attiecībā uz cēlgāzu apstrādi un atklāšanu

Vispārīga informācija

Pagaidu tehniskā sekretariāta (PTS) īpašumā esošā OSI cēlgāzu (NG) sistēma radioaktīvā ksenona apstrādei un atklāšanai (OSI NG sistēma) ir izstrādāta ar finansējumu no Eiropas Savienības (Lēmums 2010/461/KĀDP). Sistēma tika nodota 2014. gada sākumā, un vēlāk tajā pašā gadā CTBTO sagatavošanas komisija to sekmīgi izmantoja 2014. gadā rīkotā Integrētā lauka izmēģinājuma (IFE14) gaitā, lai simulētu gandrīz pilnīgu OSI Jordānijā. Minētā izmēģinājuma laikā OSI NG sistēma uzticami un precīzi noteica 131mXe un133Xe attiecību. Turklāt sistēma izpildīja tehniskās prasības par šo izotopu minimālo nosakāmo aktivitāti.

Lai arī šis izmēģinājums ir parādījis, ka OSI NG sistēma atbilst galvenajiem radioaktīvā ksenona atklāšanas veiktspējas parametriem, IFE14 Ārējās izvērtēšanas grupas tehniskajā ziņojumā arī apzināti vairāki operacionāli parametri, kam ir jāpievēršas turpmākajā spēju izstrādē cēlgāzu apstrādei un atklāšanai. Tāpat 2016. gadā OSI 23. darbseminārā par OSI aprīkojuma saraksta turpmāku izstrādi tika secināts, ka spējas radioaktīvā ksenona attīrīšanai un mērīšanai ir prioritārā kārtā jāuzlabo no precizitātes, vienkāršības un inženierijas viedokļa, lai uzlabotu to operatīvo veiktspēju. Uzlabotajai OSI NG sistēmai ir jāpabeidz OSI lauka laboratorijas projektēšana un darbības uzsākšana, jo tā tieši ietekmē uz vietas vajadzīgo atbalsta spēju ātru izvēršanu.

Mērķi

Saskaņā ar ieteikumiem, kuri izriet no IFE14 pārskata un papildpasākumu procesa, šā priekšlikuma mērķis ir uzlabot pastāvošo OSI NG sistēmu. Projekta mērķis ir sistēmu pielāgot gaisa transportam un vieglai kustībai uz darbības bāzi, no tās un tās iekšienē, kā arī uzticamai un vienkāršai darbībai lauka laboratorijas vidē. Nolūkā atbalstīt OSI rīcības plāna projektu 3.11 “Cēlgāzes laboratorija”, kura mērķis cita starpā ir uzlabot lietošanas vienkāršību, modularitāti un sistēmas uzticamību, ir jāpārplāno un/vai jāizstrādā šādas sistēmas sastāvdaļas:

—	detektora statīvs un svina aizsargs – lai atvieglotu instalāciju un pielāgotu smagumcentru,

—	gāzes atdalīšana – lai samazinātu jaudas patēriņu un nesējgāzi pārslēgtu no hēlija uz pieejamāku materiālu attālākos reģionos,

—	programmatūra – lai vienkāršotu procesus, kas ir piemēroti inspektora darbinātai sistēmai,

—	vispārējā inženiertehniskā uzbūve – lai nodrošinātu maksimālu integrāciju atbilstīgi OSI ātras izvēršanas koncepcijai.

Rezultāti

Uzlabota un efektīvāka un lietderīgāka PTS īpašumā esoša OSI cēlgāzes laboratorija ar vienkāršotu lietotāja mijiedarbību un uzlabotu uzticamību un precizitāti uzlabos inspektoru darbu OSI laikā; attiecīgi ar to tiek atbalstīta Savienības politika un apņēmība panākt CTBT stāšanos spēkā.

3.   Integrētas spēju veidošanas un saziņas darbības

A.   Turpmāka attīstība VDC programmatūras izvēršanā

1. projekts. Automātiskās apstrādes un integrēšanas spēju uzlabošana SHI VDC programmatūrā

Vispārīga informācija

2016. gada jūlijā CTBTO sagatavošanas komisija nāca klajā ar VCD programmatūras 4.0 versiju, kas ietver jaunus moduļus, kuri izstrādāti projekta “paplašinātā VDC programmatūra” ietvaros. Šī jaunā versija būtiski uzlaboja VDC apstrādes spējas, pateicoties jauniem rīkiem automātiskai un interaktīvai infraskaņas datu analīzei un integrācijai ar SeisComP3 programmatūras komplektu automātiskai seismisko-akustisko datu apstrādei. SDC STA/LTA detektors un DTK-PMCC detektors tika integrēti ar SeisComP automātiskās apstrādes konveijeru. Pēc šīs jaunās versijas izlaišanas ar SDC lokatoru var sazināties no SeisComP interaktīvā pārlūkošanas rīka scolv. Vairāki konversijas moduļi atbalsta SDC datu un produktu integrāciju uz SeisComP pamata veidotā apstrādes konveijerā un atvieglo stacijas konfigurācijas informācijas sinhronizāciju starp VDC un SDC, izmantojot datu izgūšanas un importēšanas moduļus vai ar datubāzes replikācijas palīdzību.

Lai arī jaunie moduļi ļauj VDC reproducēt SDC detektoru rezultātus seismiskiem un infraskaņas datiem, vēl nav apsvērta hidroakustisku datu apstrāde. Papildus minētajam notikumi, ko ģenerē uz SeisComP pamata veidotais automātiskās apstrādes konveijers, būtiski atšķiras no notikumiem, kurus ģenerē SDC. Tas izskaidrojams ar atšķirībām starp programmatūru, ko izmanto, lai ģenerētu notikumus SDC un SeisComP konveijeros.

Mērķi

Šā projekta mērķis ir paplašināt SeisComP spējas un darīt SeisComP moduļus pieejamus VDC programmatūrā nolūkā:

—	integrēt VDC signāla detektoru hidroakustiskiem datiem VDC programmatūrā, tostarp noteikt funkcijas, kas specifiskas hidroakustiskai atklāšanai. Tas ļautu VDC noteikt datus, kas ienāk no IMS hidroakustiskajām stacijām, kuras izmanto to pašu programmatūru, ko izmanto SDC apstrādei,

—

integrēt SDC izmantoto NET-VISA detektoru SeisComP apstrādes konveijerā un piedāvāt galalietotājam saskarni, kura paredzēta, lai konfigurētu NET-VISA kā standarta sasaistītāju izmantošanai SeisComP. Tas palīdzētu tiem VDC, kuri apstrādā IMS datus, izmantojot SeisComP automātisko konveijeru, ģenerēt notikumu kopumu, kas ir tuvāks tam, kurš ģenerēts SDC paspārnē,

—	uzlabot spējas attiecībā uz IMS datu integrēšanu citā atklātā pirmkoda seismiskās analīzes programmatūrā, piemēram, SEISAN.

Sasniedzamie rezultāti

Visi šā projekta sasniedzamie rezultāti ir uzlabojumi programmatūras moduļos, kas ir daļa no VDC programmatūras, kā arī jaunajos programmatūras moduļos, kuri tiks darīti pieejami turpmākajās VDC programmatūras versijās. Šie jaunie un uzlabotie programmatūras moduļi ir šādi:

—	pastāvošais VDC programmatūras scdfx modulis, kas integrēts SeisComP, ir uzlabots, lai ļautu tam apstrādāt hidroakustiskos datus un glabāt visas funkcijas, kas piemīt hidroaktustiskai atklāšanai SDC,

—	SeisComP modulī integrēts SDC HASE modulis, kas paredzēts ienākošo hidroakustisko datu azimuta un lēnuma noteikšanai,

—	NET-VISA sasaistītājs, kas integrēts SeisComP, kā fakultatīvs sasaistītājs, ko var konfigurēt izmantošanai SeisComP standarta sasaistītāja vietā,

—	SeisComP ir uzlabots, lai ļautu glabāt papildu funkcijas hidroakustiskai atklāšanai, kā arī pikseļus un pikseļu grupas infraskaņas atklāšanai,

—	SeisComP eksporta moduļi uzlaboti tā, lai atklāšanu un to funkcijas hidroaktustiskai un infraskaņas programmatūrai varētu eksportēt uz Atklātā pirmkoda datubāzi,

—	pastāvošā programmatūra ir uzlabota, lai ļautu pabeigt IMS seismiskās stacijas konfigurāciju un importēt IMS datus SAEISAN nolūkā tos apstrādāt kombinācijā ar VDC interesējošajiem datiem, kuri nav IMS dati.

Projekts tiks izvērsts 12 mēnešu laikā, izmantojot ātras (agile) programmatūras izstrādes metodes, piemēram, Scrum vai Kanban, ar izlaižamiem programmatūras atjauninājumiem un ar palielinātu funkcionalitāti, ko ģenerē ik pēc 4 nedēļām.

Ir plānots rīkot divus darbseminārus ar VDC pārstāvjiem, izvirzot turpmāk izklāstītos mērķus.

—

Pirmajā darbseminārā iepazīstinās ar projektu, un VDC pārstāvjiem būs dota iespēja izklāstīt viņu pašu VDC ietvaros gūto izmantojuma pieredzi, un tajā varētu noderēt automātiska sasaistītāja (NET-VISA) izmantošana kā daļa no SeisComP, lai ģenerētu SHI notikumus. Gaidāms arī, ka VDC testēšanas nolūkos SDC nodrošinās testa datus no VDC interesējošajiem tīkliem.

—	Otrs darbseminārs varētu kalpot kā testēšanas perioda sākums projekta gaitā pabeigtajai programmatūrai. Šajā programmatūrā, visticamāk, tiks iekļauts SeisComP integrēts NET-VISA sasaistītājs un SeisComP integrēti hidroapstrādei paredzēti stacijas apstrādes rīki.

Rezultāti

Galīgais rezultāts būs uzlabots automātiskas apstrādes konveijers, kas balstīts uz SeisComP un ko paredzēts izplatīt VDC.

Galvenais rezultāts ir papildu spēju nodrošināšana VDC, lai automātiski apstrādātu SDC datus, kombinētu datus no IMS un ne-IMS stacijām VDC programmatūrā un reproducētu SDC rezultātus VDC programmatūras automātiskajā apstrādē.

2. projekts. Infraskaņas apstrādes un mijiedarbīgās sistēmas attīstība

Vispārīga informācija

Kopš 2013. gada SDC ir strādājis gan pie tā, lai pārplānotu infraskaņas automātisko sistēmu, gan pie paplašinātiem VDC programmatūras projektiem, 2016. gadā nākot klajā ar programmatūru. Infraskaņas apstrādes sistēmas centieni bija šādi – automātiskas masīvas datu apstrādes staciju sistēmas izstrāde un mijiedarbīgas pārskata programmatūras izstrāde. Šie rīki pēc tam tika integrēti VDC programmatūrā un SDC vidē.

Sākotnējā atgriezeniskā saite no VDC ir pozitīva, jo VDC ir ieguvuši infraskaņu tehnoloģiskās spējas. SDC šobrīd saņem pieprasījumus mērķtiecīgai apmācībai saistībā ar infraskaņas tehnoloģijām, kā arī ierosinājumus rīku uzlabojumiem un pilnveidojumiem, kas pārsniedz plānotās uzturēšanas darbības.

SDC vēlētos turpināt centienus, lai pabeigtu infraskaņas apstrādes sistēmas izveidi nolūkā atbalstīt SDC un IMS vajadzības un atbalstīt un izskatīt VDC pieprasījumus pēc programmatūras.

Mērķi

—	atbalstīt stacijas apstrādes sistēmas attīstīšanu, lai pastāvīgi risinātu IMS un SDC darbību uzturēšanas vajadzības,

—	atbalstīt VDC pieprasījumus pēc programmatūras, programmatūras atjauninājuma un funkcijām VDC darbību veikšanai,

—	turpināt īstenot mūsdienīgas funkcijas, lai labāk analizētu infraskaņas signālus nolūkā saglabāt CTBTO infraskaņu tehnoloģiju zinātnisko uzticamību,

—

strādāt pie infraskaņu viļņu izplatīšanās modeļu iekļaušanas ar mērījumu nenoteiktības skaitlisko noteikšanu, kombinācijā ar augstas izšķirtspējas atmosfēriskām specifikācijām infraskaņas posma sasaistīšanas laikā, notikumu ģenerēšanā un padziļinātā notikumu analīzē nolūkā sasniegt vidusposma stratēģijas mērķus.

Rezultāti

—	turpināt veidot SDC infraskaņu sistēmas tehnisko un zinātnisko uzticamību un nodrošināt SDC un IMS darbību turpināšanos,

—

turpināt balstīties uz VDC programmatūrai veltītajiem centieniem, kas sākti saskaņā ar Lēmumu 2012/699/KĀDP un turpināti saskaņā ar Lēmumu (KĀDP) 2015/1837, ļaujot VDC apstrādāt datus, kuri pieejami no IMS gan CTBT uzraudzības mērķiem, gan nacionāliem mērķiem. Minētie centieni ir radījuši spēcīgu VDC lietotāju bāzi, un ierosinātie projekta rezultāti palīdzēs iegūt VDC uzticēšanos pārbaudes sistēmas ticamībai,

—	sadarboties ar VDC, lai veidotu modernu infraskaņas sistēmu kā daļu no SDC pārstrukturizācijas centieniem.

B:   Integrēta saziņa un spēju veidošana, izmantojot tehnisku palīdzību, izglītību un apmācību

Projekts: Iesaistīšanās ar Parakstītājvalstīm, kā arī valstīm, kuras nav parakstījušas CTBT, atbalstot CTBT un tā pārbaudes režīmu integrētas saziņas un spēju veidošanas ceļā

Vispārīga informācija

Spēju veidošana ir izrādījusies būtiski svarīga CTBT pārbaudes režīma nostiprināšanai. Daudzas no CTBT IMS stacijām ir vai būs izvietotas jaunattīstības valstu teritorijā, un tās pārvalda jaunattīstības valstu iestādes. Turklāt daudzas jaunattīstības valstis šobrīd veido un uzlabo savus VDC, kas tām ļaus pilnībā izmantot pārbaudes sistēmas ģenerētos datus un produktus. Šajā sakarā vairāk nekā 40 VDC ar Savienības finansējuma starpniecību ir nodrošinātas spēju veidošanas sistēmas (CBS), kurām ir nepieciešama regulāra apkope un reizēm nomaiņa.

Integrētas saziņas un spēju veidošanas darbības ekspertiem no jaunattīstības valstīm sniedz vajadzīgo pamatinformāciju un apmācību, lai atvieglotu to dalību CTBTO sagatavošanas komisijas lēmumu pieņemšanas un politikas izstrādes procesos. Šāda dalība ir būtiska, lai apstiprinātu CTBT demokrātisko un uz līdzdalību balstīto iedabu, kas savukārt darbojas kā uzticēšanās veidošanas pasākums, lai iegūtu atbalstu no valstīm, kuras nav Līgumu parakstījušas.

Integrētās saziņas un spēju veidošanas būtisks elements ir sekretariāts, kurš veic apmācības un izglītošanas darbības, kuru mērķis ir veidot un uzturēt vajadzīgās spējas CTBT un tā pārbaudes režīma tehniskajos, zinātniskajos, juridiskajos un politikas aspektos, koncentrējoties uz valstīm, kuras nav parakstījušas vai ratificējušas CTBT. Minētās apmācības un izglītošanas darbības ietver transversālus centienus un resursus, kā arī izmanto Ievērojamu personu grupas locekļu dalību un CTBTO jaunatnes grupas locekļu sniegto atbalstu.

Mērķi

CTBTO sagatavošanas komisijas integrētās saziņas un spēju veidošanas darbību mērķi ir šādi:

a)	veicināt CTBT vispārināšanu;

b)	virzīt uz priekšu CTBT spēkā stāšanās izredzes; un

c)	nostiprināt un uzturēt atbalstu CTBT pārbaudes režīmam.

Darbības vispārināšanas un spēkā stāšanās nolūkos:

—	tiešsaistes izglītības materiālu un rīku izstrāde,

—	apmācība, zinātniski un diplomātiski darbsemināri un konferences,

—	dalība lielos pasākumos, kuri veltīti ieroču neizplatīšanas un atbruņošanās jautājumiem.

Darbības nolūkā nostiprināt un uzturēt atbalstu CTBT pārbaudes režīmam:

—	programmatūras un infrastruktūras izstrāde,

—	tehniski darbsemināri,

—	sistemātiska apmācība paplašinātai VDC programmatūrai (eNIAB),

—	atbalsts darbībām nolūkā integrēt IMS datu apstrādi valstu un reģionālajos seismiskajos tīklos,

—	korektīvas tehniskas palīdzības sniegšana, nodrošinot CBS aprīkojumu un tā apkopi vai nomaiņu.

Rezultāti

Uzlabotas spējas un informētība par CTBT un tā pārbaudes sistēmu un pārbaudes režīma nostiprinātas operatīvās spējas. Valstis, kurām ir jāparaksta un/vai jāratificē CTBT, tostarp tās, kuras iekļautas CTBT 2. pielikumā, uzzinās par CTBT un pārbaudes režīma sniegtajām priekšrocībām.

PIELIKUMS

NEATKARĪGU NEIZPLATĪŠANAS UN ATBRUŅOŠANĀS “IDEJU ĢENERATORU” EIROPAS TĪKLS, LAI ATBALSTĪTU TO, KA TIEK ĪSTENOTA ES STRATĒĢIJA MASU IZNĪCINĀŠANAS IEROČU IZPLATĪŠANAS NOVĒRŠANAI (ES MII NEIZPLATĪŠANAS STRATĒĢIJA)

1.   Mērķi

Šā lēmuma mērķis ir kā papildinājumu 2003. gada ES MII neizplatīšanas stratēģijai turpināt īstenot Jaunās Eiropas Savienības darbības līnijas, apkarojot masu iznīcināšanas ieroču un to piegādes sistēmu izplatīšanu (“Jaunās darbības līnijas”), kuras noteiktas Padomes 2008. gada 8. decembra secinājumos. Saskaņā ar Jaunajām darbības līnijām cīņā pret MII izplatīšanu Savienībai varētu noderēt atbalsts, ko sniegtu nevalstisku neizplatīšanas “ideju ģeneratoru” tīkls. Tīklā būtu apvienotas ārpolitikas iestādes un pētniecības centri, kas specializējas Savienības stratēģiskajās jomās. Šādā tīklā varētu iekļaut arī iestādes no trešām valstīm, ar ko Savienība risina konkrētu dialogu par atbruņošanās un neizplatīšanas jautājumiem.

Šāds neatkarīgu neizplatīšanas un atbruņošanās “ideju ģeneratoru” tīkls (“tīkls”) turpinātu pilsoniskajā sabiedrībā un jo īpaši ekspertu, pētnieku un akadēmiskajās aprindās veicināt politisku un ar drošības jautājumiem saistītu dialogu un ilgtermiņa diskusijas par pasākumiem, kā apkarot MII un to piegādes sistēmu izplatīšanu, kā arī par savstarpēji saistītajiem jautājumiem attiecībā uz atbruņošanos.

Tīkla darbā iekļauj arī jautājumus, kas saistīti ar parastajiem ieročiem, tostarp VIKI, īpašu uzmanību pievēršot pasākumiem, lai nodrošinātu ES VIKI stratēģijas pastāvīgu īstenošanu. Tīkls palīdzēs sniegt jaunas idejas Savienības darbībām, kas saistītas ar parastajiem ieročiem, tostarp VIKI un to munīcijas nelikumīgu tirdzniecību un pārmērīgu uzkrāšanu. Tas ietver ne tikai drošības jautājumu atbildes rīcības aspektu, bet arī preventīvo aspektu. Parasto ieroču, tostarp VIKI, nelikumīgas un neregulētas tirdzniecības novēršana par Savienības prioritāti ir atzīta saistībā ar Ieroču tirdzniecības līgumu (ITL).

Tīkls pievērsīsies arī visiem eksporta kontroles aspektiem, kas saistīti ar MII vai parastiem ieročiem, tostarp divējāda lietojuma precēm, kā arī kosmosa drošības jautājumiem.

Tīkla mērķis ir ar publikācijām, sanāksmēm, konferencēm un īpaši šim jautājumam veltītiem izglītības un informēšanas pasākumiem trešās valstīs veicināt plašāku informētību par problēmām, kas saistītas ar MII un parasto ieroču izplatīšanu, tostarp VIKI un to munīcijas nelikumīgu tirdzniecību un pārmērīgu uzkrāšanu. Bez tam tā mērķis ir veicināt izpratni par nepieciešamību sadarboties ar Savienību, kā arī daudzpusējos forumos, jo īpaši Apvienoto Nāciju Organizācijā, lai novērstu ieroču izplatīšanas programmas, kas rada bažas visā pasaulē, atturētu no šādām programmām, tās apturētu un, ja iespējams, izskaustu tāpat kā VIKI un to munīcijas nelikumīgu tirdzniecību un pārmērīgu uzkrāšanu.

Savienība vēlas šo tīklu atbalstīt šādi:

—	rīkojot trīs vērienīgas ikgadējas konferences un – kā paralēlu pasākumu – “nākamās paaudzes seminārus”, lai iesniegtu ziņojumus un/vai ieteikumus Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos (“AP”) pārstāvjiem,

—

rīkojot trīs konsultatīvas sanāksmes starp Savienības iestāžu pārstāvjiem, dalībvalstu pārstāvjiem un akadēmiskajiem ekspertiem, lai notiktu viedokļu apmaiņa par svarīgiem problēmjautājumiem un būtiskām norisēm atbruņošanās, neizplatīšanas un ieroču eksporta kontroles jomā nolūkā iesniegt ziņojumus un/vai ieteikumus AP pārstāvjiem,

—

rīkojot līdz pat deviņus ad hoc seminārus, kuri paredzēti ekspertiem un praktiskā darba veicējiem un kuros pievēršas izsmeļošam jautājumu lokam saistībā ar ieroču neizplatīšanu un atbruņošanos, aptverot gan nekonvencionālos ieročus, gan parastos ieročus, ar mērķi iesniegt ziņojumus un/vai ieteikumus AP pārstāvjiem,

—	sagatavojot un publicējot līdz pat 20 politikas dokumentu, kuri attiecas uz tematiem, kas ietilpst konsorcija pilnvarās, un ar kuriem tiek sniegti politiski un/vai operatīvās politikas priekšlikumi,

—

nepārtraukti pārvaldot un turpinot attīstīt konsorcija ietvaros izveidoto palīdzības dienestu atbilžu sniegšanai divu līdz trīs nedēļu laikā, tostarp sagatavojot līdz pat 18 ekspertu dokumentus, lai sniegtu ad hoc speciālās zināšanas saistībā ar jautājumiem, kuri attiecas uz plašu problēmu spektru ieroču neizplatīšanas un atbruņošanās jomā, aptverot gan nekonvencionālos ieročus, gan parastos ieročus,

—	uzturot un turpinot optimizēt e-mācību kursu, kurš aptver visus attiecīgos neizplatīšanas un atbruņošanās aspektus,

—	izveidojot līdz pat 36 neizplatīšanas un atbruņošanās prakses diplomu ieguvušajiem studentiem vai jauniem diplomātiem no Savienības un trešām valstīm,

—	organizējot ikgadējos mācību apmeklējumus uz Briseli ANO Atbruņošanās stipendiju programmas dalībniekiem, lai popularizētu Savienības politiku neizplatīšanas, atbruņošanās un ieroču eksporta kontroles jomā un veicinātu tās redzamību,

—	izstrādājot izmēģinājuma apmācības kursu, lai dabas zinātņu diplomu ieguvušie studentu un pēcdiploma studentu vidū veicinātu izpratni par izplatīšanas riskiem, tostarp tiem, kas izriet no zinātnes un tehnoloģiju attīstības,

—

turpmāk uzturot, pārvaldot un attīstot interneta platformu un saistītos sociālos tīklus, lai veicinātu kontaktus, nodrošinātu unikālu forumu Eiropas atbruņošanās un neizplatīšanas pētniecībai, sekmētu tīklu, dibinātu kontaktus ar pasaules neizplatīšanas un atbruņošanās kopienu un popularizētu konsorcija izglītojošo piedāvājumu gan attiecībā uz mācību kursiem uz vietas, gan e-mācībām.

2.   Tīkla organizatoriskā struktūra

Tīkls ir atvērts visiem atbilstīgajiem Savienības un asociēto valstu “ideju ģeneratoriem” un pētniecības institūtiem, un tajā pilnībā respektē Savienībā pastāvošo viedokļu dažādību. Tas, cik vien maksimāli iespējams, iesaistīties visās konsorcija darbībās, lai nodrošinātu savu dalībnieku atbildību un redzamību.

Tīkls turpinās sekmēt kontaktus Eiropas neizplatīšanas un atbruņošanās pētniecības kopienā un jo īpaši vērsīsies pie dabas zinātniekiem, kuri strādā CBRN drošības jomā. Tas turpinās veicināt kontaktus starp nevalstiskajiem ekspertiem, dalībvalstu pārstāvjiem un Savienības iestādēm. Tīkls būs gatavs sākt sadarboties ar nevalstiskajiem dalībniekiem no trešām valstīm, kā paredzēts ES MII neizplatīšanas stratēģijā un VIKI stratēģijā.

Tīkla pilnvaras aptver MII un to piegādes sistēmu neizplatīšanas jautājumus, atbruņošanos, problēmas, kas saistītas ar parastajiem ieročiem, tostarp ar VIKI, kā arī ieroču eksporta kontroles un kosmosa drošības jautājumus.

Personas, kas piedalās atbilstīgajās Padomes darba sagatavošanas struktūrās (piemēram, CONOP/CODUN un COARM), ar tīklu varēs apspriesties par jautājumiem, kas saistīti ar atbruņošanos un nekonvencionālo un parasto ieroču, tostarp VIKI, neizplatīšanu, un tās pārstāvji var apmeklēt tīkla sanāksmes. Ja ir praktiski iespējams, tīkla sanāksmes var rīkot saistīti ar minēto darba grupu sanāksmēm.

Tīklu ciešā sadarbībā ar AP pārstāvjiem turpinās vadīt ES ieroču neizplatīšanas konsorcijs, kuru izveidojuši FRS, HSFK/PRIF, IISS, SIPRI, IAI un VCDNP un kuram uzticēs projektu pārvaldību.

Konsorcijs, apspriežoties ar AP pārstāvjiem un dalībvalstīm, uzaicinās dalībniekus, kuriem ir speciālas zināšanas MII un parasto ieroču neizplatīšanas un atbruņošanās politikas jomā, uz ekspertu semināriem un vērienīgām ikgadējām konferencēm, kā arī aicinās minētos dalībniekus, izmantojot specializēto tīmekļa vietni, dalīties savās publikācijās un informācijā par pasākumiem. Konsorcijs arī palīdzēs gan ierēdņiem, gan zinātniekiem Savienībā un ārpus tās pilnveidot kompetenci neizplatīšanas un atbruņošanās jautājumos.

3.   Projektu apraksts

3.1.   1. projekts: Vērienīgas ikgadējās konferences rīkošana, sniedzot ziņojumu un/vai ieteikumus

3.1.1.   Projekta mērķis

Ikgadējās vērienīgajās konferencēs par MII neizplatīšanas un atbruņošanās jautājumiem, kurās piedalās valdību eksperti un neatkarīgi “ideju ģeneratori” un citi akadēmisko aprindu speciālisti no Savienības, asociētajām valstīm un trešām valstīm, apspriedīs un noteiks turpmākos pasākumus, kas veicami, lai apkarotu MII un to piegādes sistēmu izplatīšanu, un savstarpēji saistītos atbruņošanās mērķus, kā arī risinās ar parastajiem ieročiem saistītās problēmas, tostarp vēršoties pret VIKI un to munīcijas nelikumīgu tirdzniecību un pārmērīgu uzkrāšanu. Ar ikgadējās konferences, kas ir projekta galvenais pasākums, palīdzību turpinās uzlabot izpratni par ES MII neizplatīšanas un VIKI stratēģijām, Jaunajām darbības līnijām un saistītajiem īstenošanas centieniem, kurus veic iestādes.

Ikgadējās konferences arī kalpos tam, lai veicinātu to Eiropas “ideju ģeneratoru” nozīmi un saskaņotību, kuri specializējas ar neizplatīšanu un atbruņošanos saistītās jomās, un palīdzēs nostiprināt to un citu iestāžu spējas, tostarp tajās pasaules daļās, kurās nav padziļinātu speciālo zināšanu ar neizplatīšanu un atbruņošanos saistītos jautājumos.

Ikgadējās konferencēs un ikvienā sagatavošanas sanāksmē tiks risināti tie ar atbruņošanos un neizplatīšanu saistītie jautājumi, kuriem ir aktuāla nozīme Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) darbā. Pamatojoties uz šīm diskusijām un citu konsorcija pārraudzībā esošo darbu, tiks izstrādāti politiski orientēti ziņojumi un uz konkrētu rīcību vērstu ieteikumu kopums AP pārstāvjiem. Ziņojums tiks nodots atbilstīgajām Savienības iestādēm un dalībvalstīm un tiks padarīts pieejams tiešsaistē.

3.1.2.   Projekta rezultāti

—

Izveidot vērienīgu ieroču neizplatīšanas un atbruņošanās jautājumiem veltītu starptautisku konferenci, kas tiek rīkota Eiropas vadībā un kas kļūtu par svarīgāko vietu stratēģiskas diskusijas veicināšanai par pasākumiem, kas veicami, lai apkarotu MII un to piegādes sistēmu izplatīšanu, un par savstarpēji saistītiem atbruņošanās mērķiem, lai risinātu problēmas, kas saistītas ar parastajiem ieročiem, tostarp vēršoties pret VIKI un to munīcijas nelikumīgu tirdzniecību un pārmērīgu uzkrāšanu,

—	valdības amatpersonu, akadēmiķu un trešo valstu pilsoniskās sabiedrības vidū palielināt Savienības MII un VIKI neizplatīšanas politikas un ķīmisko, bioloģisko, radioaktīvo un kodolieroču (CBRN) pasākumu pamanāmību, kā arī palielināt informētību par tiem,

—	veicināt tīkla lomu un saskaņotību un Savienības lomu šajā jomā, kā arī veidot ar ieroču neizplatīšanu saistītas speciālās zināšanas valstīs, kur tās nav pietiekamas, tostarp trešās valstīs,

—

iesniegt politiski orientētus ziņojumus un/vai uz konkrētu rīcību vērstus ieteikumus, kas stiprinātu ES MII neizplatīšanas stratēģijas un VIKI stratēģijas īstenošanu un kļūtu par lietderīgu atspēriena punktu Savienības un starptautiskās sabiedrības rīcībai saistībā ar neizplatīšanu un parastajiem ieročiem,

—	palielināt Savienības iestāžu, dalībvalstu, pilsoniskās sabiedrības un trešo valstu informētību un zināšanas par apdraudējumu, kas saistīts ar MII un to piegādes līdzekļiem, lai palielinātu to iespējas savlaicīgi rīkoties.

3.1.3.   Projekta apraksts

Projektā paredzēts rīkot trīs vērienīgas ikgadējās konferences, nepieciešamības gadījumā organizējot sagatavošanas sanāksmes, kā arī sagatavot saistītus ziņojumus un/vai ieteikumus:

—

pusotru dienu ilga ikgadēja konference, kura tiek organizēta Briselē un kurā piedalās līdz 300 ekspertiem no Savienības, asociēto valstu un trešo valstu “ideju ģeneratoriem”, akadēmiskajām un valdības aprindām, kas specializējas ieroču neizplatīšanas, atbruņošanās, ieroču kontroles un parasto ieroču, tostarp VIKI, jautājumos,

—	uzmanība tiks veltīta “nākamās paaudzes” speciālistu pilnveidošanai, tostarp no valstīm ārpus Eiropas un Ziemeļamerikas, kurus uz vienu papildu dienu uzaicinās piedalīties īpašā apmācībā un informācijas apguvē par attiecīgajām Savienības iestādēm, ko rīkos pirms vai pēc konferences,

—	politiski orientēti ziņojumi un/vai uz konkrētu rīcību vērsti ieteikumi, kas stiprinātu ES MII stratēģijas un ES VIKI stratēģijas īstenošanu.

3.2.   2. projekts: Ikgadējo Savienības konsultatīvo sanāksmju rīkošana

3.2.1.   Projekta mērķis

Projektā paredzēts rīkot trīs ikgadējas konsultatīvās sanāksmes, sagatavojot saistītus ziņojumus un/vai ieteikumus. Semināros būtu jāpievēršas īstermiņa un vidēja termiņa problēmām, ar kurām Savienība saskaras neizplatīšanas un atbruņošanās jomā saistībā ar MII un to piegādes mehānismiem, parastiem ieročiem, tostarp VIKI, un jauniem ieroču veidiem un piegādes sistēmām. Tiem būtu arī jādod iespēja Savienības lēmumu pieņēmējiem koncentrēt uzmanību uz plašāka mēroga problēmām un tendencēm neizplatīšanas un atbruņošanās jomā, kā arī uz citiem attiecīgiem jautājumiem, kas sniedzas ārpus to parastā ikdienas darba.

Konsultatīvās sanāksmes arī kalpos tam, lai stiprinātu to Eiropas “ideju ģeneratoru” saskaņotību, kuri specializējas ar neizplatīšanu un atbruņošanos saistītās jomās, un palīdzēs uzlabot spējas minētajās jomās, jo īpaši tajos Savienības reģionos, kuros ir jāuzlabo speciālās zināšanas atbruņošanās un neizplatīšanas jomā.

3.2.2.   Projekta rezultāti

—	Dalībvalstu politikas procesos iesaistīto personu un akadēmisko ekspertu, kā arī EĀDD un citu Savienības iestāžu speciālistu apmaiņa ar informāciju un analīzi par pašreizējām izplatīšanas tendencēm,

—	diskusijas par labākajiem veidiem un metodēm, kā īstenot Savienības politiku izplatīšanas novēršanai,

—

konstruktīvas atsauksmes, ko neatkarīgi Savienības “ideju ģeneratori” sniedz Savienībai par tās stratēģijām MII un VIKI izplatīšanas novēršanai, un ieteikumi, ko praktiskā darba veicēji sniedz “ideju ģeneratoriem” saistībā ar svarīgākajiem jautājumiem politikas jomā nolūkā veikt turpmākus pētījumus,

—	saistībā ar politiski orientētiem ziņojumiem – būtisku jautājumu apzināšana neizplatīšanas un atbruņošanās jomā,

—	AP pārstāvjiem paredzētu politiski orientētu ziņojumu un uz konkrētu rīcību vērstu ieteikumu kopuma izstrāde.

3.2.3.   Projekta apraksts

Projektā paredzēts rīkot trīs ikgadējas konsultatīvās sanāksmes, sagatavojot saistītus ziņojumus un/vai ieteikumus. Šo pasākumu darba kārtību sagatavo ciešā sadarbībā ar Padomes KĀDP darba grupām, kuras darbojas neizplatīšanas un atbruņošanās jomā (CODUN/CONOP) un ieroču eksporta kontroles jomā (COARM). Sanāksmēs būtu jāpievēršas īstermiņa un vidēja termiņa problēmām, ar kurām Savienības saskaras neizplatīšanas un atbruņošanās jomā saistībā ar šādām ieroču kategorijām: MII un to piegādes mehānismi, parastie ieroči, tostarp VIKI, jauni ieroču veidi un piegādes sistēmas.

Ikgadējās konsultatīvās sanāksmes ilgst pusotru dienu, un tajās var piedalīties līdz pat 100 personām no Savienības “ideju ģeneratoriem”, dalībvalstīm un Savienības iestādēm, kuras specializējas ar neizplatīšanu un parastajiem ieročiem, tostarp VIKI, saistītos jautājumos. Šiem semināriem galvenokārt vajadzētu kalpot konsultatīviem mērķiem Savienības ieroču neizplatīšanas un atbruņošanās “ideju ģeneratoru”, Savienības un tās dalībvalstu starpā. Ikgadējām konsultatīvajām sanāksmēm būtu jānotiek Briselē.

3.3.   3. projekts: Ad hoc semināru rīkošana

3.3.1.   Projekta mērķis

Projektā paredzēts rīkot līdz pat deviņus ad hoc ekspertu seminārus, sagatavojot saistītus ziņojumus un/vai ieteikumus. Šiem uz ad hoc pamata rīkotiem semināriem jo sevišķi vajadzētu kalpot konsultatīviem mērķiem Savienības neizplatīšanas “ideju ģeneratoru”, Savienības un tās dalībvalstu starpā, lai pievērstos nozīmīgiem notikumiem un Savienības politikas iespējām, kā arī dotu iespēju Savienības “ideju ģeneratoriem”, dalībvalstīm un Savienības iestādēm informēt mērķauditoriju gan Savienībā, gan ārpus tās.

3.3.2.   Projekta rezultāti

—	Dalībvalstu politikas procesos iesaistīto personu un akadēmisko ekspertu, kā arī EĀDD un citu Savienības iestāžu speciālistu apmaiņa ar informāciju un analīzi par pašreizējām izplatīšanas tendencēm,

—	diskusijas par labākajiem veidiem un metodēm, kā īstenot Savienības politiku izplatīšanas novēršanai,

—

konstruktīvas atsauksmes, ko neatkarīgi Savienības “ideju ģeneratori” sniedz Savienībai par tās stratēģijām MII un VIKI izplatīšanas novēršanai, un ieteikumi, ko praktiskā darba veicēji sniedz “ideju ģeneratoriem” saistībā ar svarīgākajiem jautājumiem politikas jomā nolūkā veikt turpmākus pētījumus,

—	saistībā ar politiski orientētiem ziņojumiem – būtisku jautājumu apzināšana neizplatīšanas un atbruņošanās jomā,

—	AP pārstāvjiem paredzētu politiski orientētu ziņojumu un uz konkrētu rīcību vērstu ieteikumu kopuma izstrāde. Šie ziņojumi tiks izplatīti starp attiecīgajām Savienības iestādēm un dalībvalstīm.

3.3.3.   Projekta apraksts

Projektā paredzēts rīkot līdz pat deviņus ad hoc ekspertu seminārus, sagatavojot saistītus ziņojumus un/vai ieteikumus. Ad hoc semināri ilgst līdz divām dienām, un tajos var piedalīties līdz 45 personām, ko nosaka katrā atsevišķā gadījumā.

3.4.   4. projekts: Publikācijas

3.4.1.   Projekta mērķis

—	Sniegt informāciju un analīzi par tematiem, kas saistīti ar MII, to piegādes sistēmu, parasto ieroču, tostarp VIKI, neizplatīšanu un atbruņošanos un ko iekļauj galvenokārt ekspertu, pētnieku un akadēmiķu politiskajā un drošības dialogā par šiem jautājumiem,

—	nodrošināt resursu, ko personas, kas piedalās atbilstīgajās Padomes darba sagatavošanas struktūrās, var izmantot, lai sniegtu ieguldījumu to diskusijās par Savienības neizplatīšanas, ieroču kontroles un atbruņošanās politiku un praksi,

—	sniegt idejas, informāciju un analīzi, kas var palīdzēt Savienības līmenī attīstīt ar neizplatīšanu, ieroču kontroli un atbruņošanos saistītus pasākumus.

3.4.2.   Projekta rezultāti

—	Veicināt politisku un ar drošības jautājumiem saistītu dialogu par pasākumiem, ar ko apkaro MII un to piegādes sistēmu izplatīšanu, par ieroču kontroli un atbruņošanos; šo dialogu galvenokārt risina eksperti, pētnieki un akadēmisko aprindu pārstāvji,

—	palielināt pilsoniskās sabiedrības, jo īpaši plašākā neatkarīgo neizplatīšanas “ideju ģeneratoru” Savienības tīkla, un valdību informētību, zināšanas un izpratni par jautājumiem, kas saistīti ar Savienības neizplatīšanas, ieroču kontroles un atbruņošanās politiku,

—	sniegt politiskus un/vai operatīvās politikas priekšlikumus AP, Savienības iestādēm un dalībvalstīm,

—	Savienības līmenī izstrādāt neizplatīšanas, ieroču kontroles un atbruņošanās darbības, balstoties uz idejām, informāciju un analīzi.

3.4.3.   Projekta apraksts

Projekta mērķis ir izstrādāt un publicēt līdz 20 politikas dokumentu. Politikas dokumentus izstrādās vai pasūtīs konsorcijs, un tiem nav obligāti jāatbilst Savienības iestāžu vai dalībvalstu uzskatiem. Politikas dokumenti aptvers jautājumus, kas ir konsorcija kompetencē. Katrā dokumentā tiks sniegti politiski un/vai operatīvās politikas priekšlikumi. Visus politikas dokumentus publicēs konsorcija tīmekļa vietnē.

3.5.   5. projekts: Palīdzības dienesta pārvaldība un turpmāka attīstība

3.5.1.   Projekta mērķis

Ar palīdzības dienesta pārvaldību un turpmāku attīstību konsorcija ietvaros, lai nodrošinātu ad hoc speciālās zināšanas saistībā ar jautājumiem, kuri attiecas uz plašu problēmu spektru neizplatīšanas un atbruņošanās jomā, aptverot gan nekonvencionālos ieročus, gan parastos ieročus, tiks veidota Savienības politikas rīcība attiecībā uz konkrētiem un steidzamiem jautājumiem un sekmēta tās attīstīšana.

3.5.2.   Projekta rezultāti

—	Pārvaldīt ad hoc izpētes pieprasījumus, kuri saistīti ar konkrētiem jautājumiem un kurus iesniedzis EĀDD; atbildes uz minētajiem pieprasījumiem sniedz divu līdz trīs nedēļu laikā,

—	starp konsorcija “ideju ģeneratoriem” un EĀDD veicināt ad hoc dialogu, kurā apspriež konkrētus jautājumus,

—	tādējādi stiprināt zināšanu bāzi, lai izvērstu diskusijas par neizplatīšanas jautājumiem Savienībā,

—	saistībā ar īstermiņa un neregulāriem pieprasījumiem – sniegt EĀDD visaptverošu piekļuvi konsorcija speciālajām zināšanām un pētījumiem paredzētajiem resursiem.

3.5.3.   Projekta apraksts

Projekta ietvaros EĀDD un Padomes attiecīgās darba grupas saņems līdz pat 18 dokumentus (5.–10. lpp.) par aktuāliem neizplatīšanas un atbruņošanās jautājumiem, kurus eksperti izstrādās divu līdz trīs nedēļu laikā pēc EĀDD pieprasījuma saņemšanas. Dokumenti tiks balstīti uz esošās akadēmiskās literatūras un primāro dokumentu izskatīšanu (tas nebūs oriģināls pētījums). Iespējamie temati, ņemot vērā starptautisko darba kārtību, gaidāmos Savienības notikumus un Savienības politikas dokumentus, tiks noteikti diskusijās ar EĀDD. EĀDD šo funkciju var pieprasīt, a) dokumenta veidā; un/vai b) brīfingā CONOP vai COARM; un/vai c) kā attālinātu ekspertu ieguldījumu, kad padoms ir vajadzīgs steidzami.

3.6.   6. projekts: E-mācības

3.6.1.   Projekta mērķis

—	Veidot nākamās paaudzes zinātnieku un praktiskā darba veicēju spējas neizplatīšanas un atbruņošanās jomā,

—	Savienībā un trešās valstīs veicināt padziļinātas zināšanas par Savienības ieroču neizplatīšanas un atbruņošanās politiku,

—	dot ieguldījumu globālās iniciatīvās, kuru mērķis ir sekmēt izglītību neizplatīšanas un atbruņošanās jomā,

—	Savienībā un partnervalstīs atjaunot un paplašināt speciālās zināšanas par MII un VIKI jautājumiem,

—	sniegt Savienības iestādēm, dalībvalstīm un Eiropas “ideju ģeneratoru” tīklam īpaši pielāgotas un aktualizētas zināšanas par visu parasto un nekonvencionālo ieroču jautājumu spektru.

3.6.2.   Projekta rezultāti

—	Pilnīga e-mācību kursa uzturēšana un optimizēšana, aptverot visus attiecīgos neizplatīšanas un atbruņošanās aspektus,

—	izglītotāju un apmācītāju informēšana par Savienības mācību resursu izmantošanu neizplatīšanas un atbruņošanās jomā un palīdzība tiem šajā sakarā,

—	atbalsts Savienības e-mācību resursu integrēšanai universitāšu maģistra programmās,

—	e-mācību un klātienes apmācības apvienošana konsorcija izstrādātā apmācībā, ar ko vairo izpratni par izplatīšanu (“jaukta tipa mācības”),

—	Savienībā un trešās valstīs vēl vairāk padziļinātas zināšanas par Savienības neizplatīšanas un atbruņošanās politiku,

—	pastāvīgi atjaunināta atvērta izglītības resursa nodrošināšana visām ieinteresētajām personām, kas iesaistītas neizplatīšanas jomas pētniecībā un plānošanā,

—	sīkāka tiešsaistes satura izstrāde nolūkā uzlabot kursu mācību programmu un sniegt būtiskas papildu zināšanas neizplatīšanas jomas praktiskā darba veicējiem un zinātniekiem.

3.6.3.   Projekta apraksts

Projekts būs vērsts uz saskaņā ar Lēmumu 2014/129/KĀDP izstrādātā e-mācību rīka izplatīšanu un izmantošanu visā pasaulē.

Šajā nolūkā, balstoties uz dalībnieku atsauksmēm un uz lietotāju uzvedības izvērtējumu, kas tiek veikts, izmantojot dažādus statistikas rīkus, pastāvīgi tiks uzlabots e-mācību vietnes un ar to saistītās sertifikātu nodaļas lietotājdraudzīgums. Īpaša uzmanība tiks veltīta e-mācību piedāvājuma uzlabošanai lietotājiem ar redzes vai dzirdes traucējumiem, lai sekmētu to, ka kursu var izmantot visi, un panāktu maksimālu potenciālo dalībnieku skaitu. Turklāt visa kursa uztveramība tiks uzlabota, izmantojot visaptverošu valodas lietojuma pārskatīšanu, ko veiks speciālisti, kuriem angļu valoda ir dzimtā valoda.

Visas 15 mācību vienības tiks aktualizētas, lai studentiem nodrošinātu visjaunākos faktus un skaitļus. Izglītības iestāžu informēšana un atbalsta sniegšana tām ļaus viegli integrēt e-mācības universitāšu maģistra programmās un citos izglītības piedāvājumos un rosinās visā pasaulē izmantot e-mācību kursu.

Tiks izstrādātas un laikposmā no 2018. līdz 2020. gadam sāks darboties līdz pat piecas papildu mācību vienības. Papildu e-mācību saturs tiks izvērsts, cieši apspriežoties ar EĀDD un dalībvalstīm, un tas var ietilpt vienā no šādām kategorijām:

a)	progresīvu mācību vienība, kurā tiek izvērsts esošais kursa saturs un sniegtas vairāk padziļinātas zināšanas;

b)	praktisko mācību vienība, kurā galvenā uzmanība tiks pievērsta neizplatīšanas vai eksporta kontroles režīmu praktiskās īstenošanas jautājumiem;

c)	akadēmisko mācību vienība, kurā neizplatīšana un atbruņošanās tiks aplūkota no teorētiskā viedokļa;

d)	atbalsta mācību vienība, kurā tiks sniegtas būtiskas zināšanas, lai labāk izprastu neizplatīšanas un atbruņošanās plašo problemātiku (piemēram, juridiskos, finanšu vai ētiskos aspektus);

e)	individualizēta mācību vienība, kas sniedz atbalstu konkrētiem klātienes mācību kursiem un tiek izmantota apvienojumā ar minētajiem kursiem (“jaukta tipa mācīšanās”).

3.7.   7. projekts: Prakse

3.7.1.   Projekta mērķis

—	Veidot nākamās paaudzes zinātnieku un praktiskā darba veicēju spējas neizplatīšanas politikas un plānošanas jomā,

—	visā Savienībā sekmēt izpratni un atbildības uzņemšanos par Savienības politiku neizplatīšanas un atbruņošanās jomās,

—	trešās valstīs izplatīt un stiprināt zināšanas par Savienības politiku VIKI un MII jomā,

—	veidot jauno ekspertu tīklus tādu reģionu līmenī, kur Savienība ir lielā mērā ieinteresēta risināt ar neizplatīšanu saistītus jautājumus,

—	stiprināt spēju veidošanu tīkla ietvaros,

—	Savienībā un partnervalstīs atjaunot un paplašināt speciālās zināšanas par MII un VIKI jautājumiem.

3.7.2.   Projekta rezultāti

—	Uzlabotas nākamās paaudzes zinātnieku un praktiskā darba veicēju spējas ieroču neizplatīšanas politikas un plānošanas jomā,

—	Savienībā vēl vairāk padziļinātas zināšanas par Savienības ieroču neizplatīšanas un atbruņošanās politiku,

—	labāka izpratne par Savienības stratēģijām, politikas virzieniem un neizplatīšanas pieejām trešās valstīs,

—	gados jaunu praktiskā darba veicēju un akadēmisko aprindu pārstāvju tīklu izveide un praktiskās sadarbības veicināšana,

—	stiprināta tīkla spēju veidošana saistībā ar Savienības politiku MII un VIKI jomās.

3.7.3.   Projekta apraksts

Projekta ietvaros paredzētas Eiropas prakses iespējas neizplatīšanas un atbruņošanās jomā līdz pat 36 diplomu ieguvušiem studentiem vai jaunajiem diplomātiem (līdz pat trim mēnešiem katrai no minētajām personām). Praksi izveido, pārrauga un dokumentē konsorcijs, un tajā tiek iekļautas lekcijas, diskusiju sesijas, strukturētā lasīšana un projektu integrācija.

Par uzņemošajiem institūtiem ir tiesības būt visiem institūtiem, kas pieder tīklam. No 36 prakses iespējām 30 ir rezervētas kandidātiem no Eiropas, bet atlikušās sešas prakses iespējas ir rezervētas kandidātiem no valstīm ārpus Eiropas, ideālā gadījumā – no Dienvidāzijas, Austrumāzijas, Tuvajiem Austrumiem un Ziemeļāfrikas.

Visi praktikanti iespēju robežās tiks aicināti uz konsorcija rīkotām konferencēm un semināriem, kas notiks viņu prakses laikā.

3.8.   8. projekts: ANO Atbruņošanās stipendiju programmas dalībnieku mācību apmeklējums uz Savienību

3.8.1.   Projekta mērķis

—	Padziļināt zināšanas par Savienības politiku neizplatīšanas un atbruņošanās jomā un veicināt tās redzamību trešās valstīs,

—	atjaunināt un paplašināt speciālās zināšanas par MII un VIKI jautājumiem trešās valstīs, jo īpaši uzlabojot informētību par Savienības spēju veidošanas programmu radītajām iespējām tādās jomās kā ieroču eksporta kontrole, neizplatīšana un atbruņošanās un CBRN risku mazināšana,

—	sniegt atbalstu ANO centieniem sekmēt izglītību atbruņošanās jautājumos un veicināt daudzpusējas attiecības.

3.8.2.   Projekta rezultāti

—	Uzlabotas padziļinātas zināšanas par Savienības ieroču neizplatīšanas un atbruņošanās politiku un tās redzamība trešās valstīs,

—	uzlabotas speciālās zināšanas par MII un VIKI jautājumiem partnervalstīs,

—	sekmēta ANO izglītība atbruņošanās jautājumos.

3.8.3.   Projekta apraksts

Projekta ietvaros ANO Atbruņošanās stipendiju programmai katru gadu tiks rīkots 2–3 dienu mācību apmeklējums Briselē, tostarp seminārs, kurā piedalīsies lektori no Savienības iestādēm un konsorcija tīkla eksperti, un apmeklējums uz vietas attiecīgos objektos. Apmeklējums tiks ieplānots tā, lai iekļautos stipendiju programmas Eiropas komponentā, parasti pirms ANO Ģenerālās Asamblejas.

3.9.   9. projekts: Apmācība izpratnes vairošanai par izplatīšanu

3.9.1.   Projekta mērķis

—	Vairot izpratni dabaszinātņu un citās attiecīgās jomās par MII izplatīšanas riskiem, kas saistīti ar konkrētiem materiāliem, programmatūru un tehnoloģiju, un par attiecīgiem starptautiskiem līgumiem un mehānismiem,

—	veidot šo grupu spējas, lai izveidotu iekšējos atbilstības mehānismus to iestādēs nolūkā kontrolēt sensitīvas tehnoloģijas plūsmas, kā arī materiālu drošumu un drošību,

—	sniegt Savienības iestādēm, dalībvalstīm un Savienības neizplatīšanas tīklam jaunas idejas par tehnoloģisko attīstību un tās potenciālo ietekmi uz neizplatīšanu.

3.9.2.   Projekta rezultāti

—	Dabaszinātņu un citu attiecīgu jomu nākamās paaudzes zinātnieku spēju stiprināšana saistībā ar neizplatīšanas instrumentiem un politikas virzieniem,

—	ieguldījums Savienības neizplatīšanas politikas mērķu sasniegšanā, pateicoties labākai izpratnei par izplatīšanas riskiem disciplīnās, kurās pastāv būtiski izplatīšanas riski un notiek tehnoloģiska attīstība,

—	tālmācības (e-mācību) un klātienes apmācības apvienošana (“jaukta tipa mācīšanās”).

3.9.3.   Projekta apraksts

Šā projekta ietvaros tiks izstrādāts izmēģinājuma kurss, lai vairotu dabaszinātņu un citu attiecīgu jomu diplomu ieguvušo un pēcdiploma studentu izpratni par izplatīšanas riskiem. Tas ietvers īpašas mācību programmas izstrādi (piemēram biomedicīnas, inženierijas vai kodoljomā) divām atšķirīgām auditorijām un viena izmēģinājuma kursa īstenošanu katrai no šīm mērķgrupām.

3.10.   10. projekts: Interneta platformas pārvaldība

3.10.1.   Projekta mērķis

Tīmekļa vietnes uzturēšana un attīstīšana ļaus atvieglot saziņu laikposmos starp tīkla sanāksmēm, kā arī sekmēs pētniecības dialogu starp neizplatīšanas “ideju ģeneratoriem”. Arī Savienības iestādes un dalībvalstis varētu gūt labumu no specializētas tīmekļa vietnes, kurā tīkla dalībnieki var brīvi apmainīties ar informāciju, dalīties ar domām un publicēt savus pētījumus par MII un to piegādes līdzekļu neizplatīšanu, kā arī par jautājumiem, kas saistīti ar parastajiem ieročiem, tostarp VIKI. Projekts sniegs iespēju tiešsaistē sekot notikumiem, kā arī ieskatīties Eiropas pētniecības norisēs. Tas veicinās pētniecības rezultātu efektīvu izplatīšanu “ideju ģeneratoru” kopienā un valdību aprindās. Tas palielinās spēju paredzēt un saprast apdraudējumu, kas saistīts ar MII un to piegādes līdzekļu, kā arī parasto ieroču izplatīšanu, tostarp ar VIKI un to munīcijas nelikumīgu tirdzniecību un pārmērīgu uzkrāšanu.

3.10.2.   Projekta rezultāti

—	Platformas pārvaldīšana, kurā neizplatīšanas “ideju ģeneratori” var pastāvīgi dalīties ar saviem neatkarīgajiem uzskatiem un analīzi par MII izplatīšanu un problēmām, kas saistītas ar parastajiem ieročiem, tostarp VIKI,

—	neatkarīgu “ideju ģeneratoru” esošo tīklu izvēršana, pārvaldīšana un atjaunināšana,

—	pilsoniskās sabiedrības labākas izpratnes veicināšana par ES MII neizplatīšanas stratēģiju un VIKI stratēģiju un saskarnes nodrošināšana starp Savienību un “ideju ģeneratoru” tīklu,

—	iespēja pastāvīgi un bez maksas lejupielādēt dokumentus no tīkla sanāksmēm un neatkarīgajiem “ideju ģeneratoriem”, kas varētu vēlēties bez finansiālas atlīdzības dalīties ar savu pētījumu rezultātiem,

—	Savienības iestāžu, dalībvalstu, pilsoniskās sabiedrības un trešo valstu informētības un zināšanu uzlabošana par apdraudējumu, kas saistīts ar parastajiem ieročiem, MII un to piegādes līdzekļiem, lai palielinātu to iespējas savlaicīgi rīkoties.

3.10.3.   Projekta apraksts

—	Lai labi zināmā vidē nodrošinātu iespēju tiešsaistē veikt aktīvu saziņu un informācijas apmaiņu starp tīkla dalībniekiem, varētu attīstīt sociālā tīkla veida tehnoloģijas izmantošanu, ja tas ir praktiski iespējams un atbilstīgi,

—	konsorcijs, kam uzdots īstenot projektu, būs atbildīgs par tīmekļa mitināšanu, tīmekļa vietnes noformējumu un tīmekļa vietnes tehnisko uzturēšanu,

—	Savienības politikai, kas saistīta ar MII izplatīšanu un problēmām parasto ieroču jomā, tostarp ar VIKI, regulāri sekos līdzi un atbalstīs ar atbilstošu dokumentāciju,

—	konsorcija publikācijas tiks popularizētas un atbalstītas ar īpašiem vēsturiskiem arhīviem,

—	tiks popularizētas konsorcija rīkotās konferences, kuras translēs tīmekļa vietnē (informatīvi dokumenti, darba kārtības, prezentācijas un atbilstīgā gadījumā – atklātas sanāksmes videoieraksts),

—	konsorcija rīkotie e-mācību kursi tiks darīti pieejami ar tīmekļa vietnes starpniecību. Tīkla dalībniekiem un Savienības amatpersonām tiks īpaši izstrādāta iekštīkla piekļuve (integrēts rīks e-mācību kursam),

—	reizi divos mēnešos tiks publicētas īpašas tematiskas lapas par aktuāliem tematiem, kas saistīti ar MII izplatīšanu un parasto ieroču jautājumiem, tostarp ar VIKI.

4.   Ilgums

Kopējais paredzētais projektu īstenošanas ilgums ir 42 mēneši.

5.   Saņēmēji

5.1.   Tiešie saņēmēji

Ierosinātie projekti kalpo KĀDP mērķiem un sekmē to stratēģisko mērķu īstenošanu, kas izklāstīti ES MII neizplatīšanas stratēģijā un VIKI stratēģijā.

5.2.   Netiešie ieguvēji

Netiešie ieguvēji no šiem projektiem ir:

a)	Savienības un trešo valstu neatkarīgi “ideju ģeneratori” un akadēmisko aprindu pārstāvji, kas specializējas jautājumos, kuri saistīti ar neizplatīšanu, atbruņošanos un parastajiem ieročiem, tostarp VIKI;

b)	Savienības iestādes, ieskaitot mācību iestādes, studenti un visi citi e-mācību kursa lietotāji;

c)	dalībvalstis;

d)	trešās valstis.

6.   Iesaistītās trešās personas

Šos projektus pilnā apjomā finansē ar šo lēmumu. Tīklā iesaistītos ekspertus var uzskatīt par iesaistītām trešām personām. Viņi strādā saskaņā ar saviem standarta noteikumiem.

7.   Koordinācijas komiteja

Šā projekta koordinācijas komitejas sastāvā būs AP pārstāvji un šā pielikuma 8. punktā minētās īstenošanas struktūras pārstāvji. Koordinācijas komiteja regulāri un vismaz reizi gadā pārskatīs lēmuma īstenošanu, tostarp izmantojot elektroniskus saziņas līdzekļus.

8.   Īstenošanas struktūra

Šā lēmuma tehnisko īstenošanu uzticēs konsorcijam, kas savu uzdevumu veiks AP uzraudzībā. Veicot savas darbības, konsorcijs sadarbosies attiecīgi ar AP, dalībvalstīm, citām iesaistītajām valstīm un starptautiskām organizācijām.

PIELIKUMS

---

(*1)  Šajā pielikumā iekļautas tikai tās korekcijas, kuras ir saistītas ar 2007.–2013. gada plānošanas periodu.

(*2)  Attiecībā uz maksājumu aģentūrām, kuru grāmatojumi ir atdalīti, 54. panta 2. punktā paredzētais samazinājums piemērojams, kad grāmatojumi tiek iesniegti noskaidrošanai.

“”

“”.

“, 6, i = 1 to Nt ”

“, i = 1 to Nt ”.

“b)	Pavailable_i,i < Prequired,j”

“b)	Pavailable_i,j ≥ Prequired,j”.