ISSN 1977-0715

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 32

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

61. gadagājums
2018. gada 6. februāris


Saturs

 

II   Neleģislatīvi akti

Lappuse

 

 

REGULAS

 

*

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2018/171 (2017. gada 19. oktobris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par būtiskuma robežvērtību attiecībā uz kavētām kredītsaistībām ( 1 )

1

 

*

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2018/172 (2017. gada 28. novembris), ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 649/2012 par bīstamo ķīmisko vielu eksportu un importu I un V pielikumu ( 1 )

6

 

*

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2018/173 (2017. gada 29. novembris), ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2015/936 attiecībā uz minētās regulas I pielikumā uzskaitīto kombinētās nomenklatūras kodu atjaunināšanu

12

 

*

Komisijas Regula (ES) 2018/174 (2018. gada 2. februāris), ar ko attiecībā uz to 2019. gada sekundāro mērķa mainīgo lielumu sarakstu, kas saistīti ar trūkumu pārmantošanu no paaudzes paaudzē, mājsaimniecības sastāvu un ienākumu attīstību, īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1177/2003 par Kopienas statistiku attiecībā uz ienākumiem un dzīves apstākļiem (EU-SILC) ( 1 )

35

 

*

Komisijas Regula (ES) 2018/175 (2018. gada 2. februāris), ar ko groza II pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 110/2008 par stipro alkoholisko dzērienu definīciju, aprakstu, noformējumu, marķējumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību

48

 

 

LĒMUMI

 

*

Padomes Lēmums (ES) 2018/176 (2018. gada 29. janvāris) par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem EEZ Apvienotajā komitejā attiecībā uz grozījumu EEZ līguma XIII pielikumā (Transports)

50

 

 

IETEIKUMI

 

*

Komisijas Ieteikums (ES) 2018/177 (2018. gada 2. februāris) par elementiem, kas iekļaujami tehniskajā, juridiskajā un finansiālajā kārtībā starp dalībvalstīm, lai piemērotu solidaritātes mehānismu saskaņā ar 13. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2017/1938 par gāzes piegādes drošības aizsardzības pasākumiem

52

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ.

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


II Neleģislatīvi akti

REGULAS

6.2.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 32/1


KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2018/171

(2017. gada 19. oktobris),

ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par būtiskuma robežvērtību attiecībā uz kavētām kredītsaistībām

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Regulu (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (1), un jo īpaši tās 178. panta 6. punkta trešo daļu,

tā kā:

(1)

Apstākļi vienas un tās pašas valsts tirgū un ekonomikā kopumā ir līdzīgi, tādēļ kompetentajām iestādēm būtu jānosaka viena vienota robežvērtība, attiecībā pret kuru tiktu novērtēts tādu kredītsaistību būtiskums, kuras minētas Regulas (ES) Nr. 575/2013 178. panta 1. punkta b) apakšpunktā, un kura piemērojama visām finanšu iestādēm attiecīgajā valstī (tiesību sistēmā). No šādas būtiskuma robežvērtības, kurai laika gaitā būtu jāsaglabājas konsekventai, izriet papildu ieguvums – palielinātas iespējas salīdzināt kapitāla prasības vairākām finanšu iestādēm vienā un tajā pašā valstī.

(2)

No vienas puses, apmērs, ko var uzskatīt pat būtisku, ir atkarīgs no kredītsaistību kopsummas. No otras puses, finanšu iestādes mēdz ikvienu summu, kas mazāka par konkrētu apmēru, uzskatīt par nebūtisku neatkarīgi no tās attiecības pret kredītsaistību kopsummu. Tādēļ būtiskuma robežvērtībai būtu jāsastāv no divām komponentēm – absolūtās komponentes (summas absolūtā izteiksmē) un relatīvās komponentes (kavējuma summas procentuālās attiecības pret kredītsaistību kopsummu). Līdz ar to kavētās kredītsaistības būtu uzskatāmas par būtiskām, ja pārsniegts gan absolūtā summā izteiktais limits, gan procentuālā izteiksmē izteiktais limits.

(3)

Dažādu parādnieku vidējie ienākumi un vidējais kredītsaistību apmērs ievērojami atšķiras. Tādēļ būtiskuma robežvērtības būtu attiecīgi jādažādo, atsevišķi nosakot robežvērtības absolūtās komponentes attiecībā uz riska darījumiem ar privātpersonām (fiziskām personām) vai MVU un attiecībā uz pārējiem riska darījumiem.

(4)

Būtiskuma robežvērtība būtu jāpielāgo katras valsts vietējām īpatnībām. Ekonomikas apstākļu atšķirības, tai skaitā dažādu valstu atšķirīgie cenu līmeņi, attaisno to, ka būtiskuma robežvērtības absolūtā komponente dažādās valstīs var atšķirties. Tomēr šāda dažādošana tikai retos gadījumos ir attaisnojama attiecībā uz relatīvo komponenti. Līdz ar to relatīvajai komponentei visās valstīs principā vajadzētu būt vienādai, savukārt attiecībā uz absolūto komponenti zināmā mērā būtu jāpieļauj elastība. Tas kompetentajām iestādēm dos iespēju noteikt būtiskuma robežvērtību atbilstošā līmenī, nepārsniedzot konkrētu maksimālo vērtību, ņemot vērā konkrētos apstākļus attiecīgajā valstī.

(5)

Lai gan nosacījumi būtiskuma robežvērtības noteikšanai dažādajās Savienības valstīs būtu jāsaskaņo, joprojām būtu jāpieļauj dažas atšķirības dažādajās valstīs piemērojamajās robežvērtībās, kas tādējādi atspoguļotu dažādus riska līmeņus, kurus attiecīgās kompetentās iestādes uzskata par saprātīgiem (pamatotiem), ņemot vērā tirgus specifiku attiecīgajā valstī. Tādēļ jautājums par atbilstošu būtiskuma robežvērtības līmeni varētu būt jāapspriež dažādo uzraudzības iestāžu kolēģiju ietvaros.

(6)

Būtiskuma robežvērtībai var būt ievērojama ietekme uz kapitāla prasību un sagaidāmo zaudējumu aprēķinu visām finanšu iestādēm attiecīgajā valstī neatkarīgi no šādā aprēķinā izmantotās metodes. Tādēļ kompetentajām iestādēm, nosakot būtiskuma robežvērtību, būtu jāņem vērā dažādi faktori, tostarp riska darījumu ar privātpersonām vai MVU konkrētās riska iezīmes. Konkrētās riska iezīmes riska darījumiem ar privātpersonām vai MVU un riska darījumiem, kuri nav riska darījumi ar privātpersonām vai MVU, būtu jāapsver atsevišķi.

(7)

Būtiskuma robežvērtība, ko noteikusi konkrētas valsts kompetentā iestāde, varētu būt jāpiemēro arī finanšu iestādēm, kuras veic pārrobežu darbību. Tādēļ robežvērtības līmenis, ko noteikusi citas valsts kompetentā iestāde, varētu būt svarīgs faktors, kad kompetentā iestāde novērtē, vai ar konkrētu robežvērtību atspoguļotais riska līmenis ir saprātīgs. Tādēļ kompetento iestāžu noteiktajām būtiskuma robežvērtībām vajadzētu būt pārredzamām, un par tām būtu jāinformē Eiropas Banku iestāde (EBI), lai tās varētu tikt publiskotas.

(8)

Ikvienai kompetentajai iestādei būtiskuma robežvērtība būtu jānosaka tādā līmenī, kas atbilst riska līmenim, kuru tā uzskata par saprātīgu. Tā kā šis riska līmenis ir atkarīgs no tā, kā būtiskuma robežvērtība tiek piemērota saistību neizpildes konstatēšanas procesā, kompetentajām iestādēm, nosakot šo robežvērtību, ir nepieciešams izdarīt konkrētus pieņēmumus par to, kā tiks aprēķinātas summas un attiecības, kas tiks salīdzinātas ar būtiskuma robežvērtības absolūto komponenti un tās relatīvo komponenti, un par to, kurā saistību neizpildes konstatēšanas procesa stadijā ir piemērojama šī būtiskuma robežvērtība. Šajā sakarā robežvērtība būtu jānosaka tā, lai finanšu iestādes spētu apzināt parādniekus, kuri rada ievērojami augstākus riskus, jo tie veic tikai daļējus vai neregulārus, bet sistemātiski kavētus maksājumus, un lai laikus apzinātu būtiskas kavētas kredītsaistības.

(9)

Kavētu kredītsaistību būtiskums ietilpst Regulas (ES) Nr. 575/2013 178. panta 1. punkta b) apakšpunktā iekļautajā saistību neizpildes definīcijā. Finanšu iestādēm, kas izmanto uz iekšējiem reitingiem balstīto pieeju (turpmāk “IRB pieeja”), jebkādas izmaiņas šajā definīcijā izraisa būtiskas izmaiņas reitingu sistēmās, kuras tiek izmantotas pašu kapitāla prasību aprēķināšanai saistībā ar kredītrisku. Tādēļ kompetentai iestādei nebūtu jāmaina būtiskuma robežvērtība, ja vien tirgus vai ekonomikas apstākļu izmaiņu dēļ tā nav kļuvusi neatbilstoša, līdz ar ko saistību neizpildes konstatēšanas procesi tiktu ievērojami apgrūtināti.

(10)

Kompetentajām iestādēm būtu jāatļauj atlikt būtiskuma robežvērtības piemērošanu attiecībā uz finanšu iestādēm, kurām ir pienākums veikt būtiskas izmaiņas savos IRB modeļos, un attiecībā uz finanšu iestādēm, kurām šādu robežvērtību ieviešana ir apgrūtinoša, jo to iepriekšējā pieeja kavētu riska darījumu būtiskuma konstatēšanai ievērojami atšķiras no šīm robežvērtībām. Turklāt finanšu iestādēm, kas izmanto IRB pieeju, tomēr, pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. 575/2013 148. vai 150. pantu, daļai savu riska darījumu piemēro standartizēto pieeju, jauno būtiskuma robežvērtību piemērošanas sākumdatums būtu jāsaskaņo attiecībā uz visiem attiecīgās finanšu iestādes riska darījumiem. Tomēr, lai novērstu pārmērīgu aizkavēšanos robežvērtību piemērošanā Savienības mērogā, šādi ilgāki laikposmi būtu jāierobežo.

(11)

Būtu jāatvēl kompetentajām iestādēm pietiekams laiks veikt vispusīgo izvērtējumu, kas nepieciešams, lai varētu noteikt saprātīgu būtiskuma robežvērtības apmēru.

(12)

Šī regula ir balstīta uz regulatīvo tehnisko standartu projektu, ko Komisijai iesniegusi EBI.

(13)

EBI ir veikusi atklātas sabiedriskās apspriešanas par regulatīvo tehnisko standartu projektu, uz kuru balstīta šī regula, izvērtējusi potenciālās saistītās izmaksas un ieguvumus un lūgusi atzinumu no Banku nozares ieinteresēto personu grupas, kas izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 (2) 37. pantu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Nosacījumi būtiskuma robežvērtības noteikšanai attiecībā uz riska darījumiem ar privātpersonām vai MVU

1.   Kompetentā iestāde nosaka vienu vienotu būtiskuma robežvērtību attiecībā uz riska darījumiem ar privātpersonām vai MVU, kuru piemēro visas finanšu iestādes attiecīgajā valstī (tiesību sistēmā).

Tomēr finanšu iestādēm, kas Regulas (ES) Nr. 575/2013 178. panta 1. punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunktā ietverto saistību neizpildes definīciju piemēro atsevišķa kredīta līmenī, kompetentā iestāde var noteikt atsevišķu būtiskuma robežvērtību attiecībā uz riska darījumiem ar privātpersonām vai MVU.

2.   Būtiskuma robežvērtība, kas minēta 1. punkta pirmajā daļā, sastāv no absolūtās komponentes un relatīvās komponentes.

Absolūto komponenti izsaka kā maksimālo apmēru attiecībā uz visu kavēto summu, kuras parādnieks ir parādā finanšu iestādei, tās mātessabiedrībai vai jebkurai tās meitassabiedrībai, kopsummu (turpmāk “kavētas kredītsaistības”). Maksimālais apmērs nepārsniedz 100EUR vai ekvivalentu summu attiecīgās valsts valūtā.

Relatīvo komponenti izsaka procentuālā izteiksmē, kas atspoguļo kavēto kredītsaistību apmēra attiecību pret visu bilancē iekļauto to riska darījumu kopsummu, kuri attiecībā pret šo parādnieku pastāv šai finanšu iestādei, šīs finanšu iestādes mātessabiedrībai vai jebkurai tās meitassabiedrībai, izņemot ar kapitāla vērtspapīriem saistītas riska pozīcijas. Procentuālo apmēru nosaka diapazonā no 0 % līdz 2,5 %, un tas ir 1 %, ja šāds procentuālais apmērs atspoguļo riska līmeni, kuru kompetentā iestāde saskaņā ar 3. pantu uzskata par saprātīgu (pamatotu).

3.   Būtiskuma robežvērtību, kas minēta 1. punkta otrajā daļā, nosaka, ievērojot 2. punktā minētos nosacījumus, ar vienīgo atšķirību, ka ar terminiem “kavētas kredītsaistības” un “visu finanšu iestādes bilancē iekļauto riska darījumu ar šo parādnieku kopsumma, izņemot ar kapitāla vērtspapīriem saistītas riska pozīcijas” saprot parādnieka kredītsaistību apmēru, kas izriet no viena atsevišķa kredīta, kuru piešķīrusi šī finanšu iestāde, tās mātessabiedrība vai jebkura tās meitassabiedrība.

4.   Kompetentā iestāde, nosakot būtiskuma robežvērtību saskaņā ar šo pantu, ņem vērā riska iezīmes, kas piemīt riska darījumiem ar privātpersonām vai MVU, un Regulas (ES) Nr. 575/2013 147. pantā izklāstīto riska darījumu ar privātpersonām vai MVU specifikāciju attiecībā uz bankām, kuras piemēro uz iekšējiem reitingiem balstīto pieeju, un minētās regulas 123. pantā izklāstīto specifikāciju attiecībā uz finanšu iestādēm, kuras piemēro standartizēto pieeju.

5.   Kompetentā iestāde, nosakot būtiskuma robežvērtību saskaņā ar šo pantu, pieņem, ka parādniekam ir iestājusies saistību neizpilde, ja gan limits, kas izteikts kā būtiskuma robežvērtības absolūtā komponente, gan limits, kas izteikts kā šīs robežvērtības relatīvā komponente, ir pārsniegts par 90 secīgām dienām vai 180 secīgām dienām, ja visi kavēto kredītsaistību aprēķinā iekļautie riska darījumi ir nodrošināti ar mājokļa īpašumu vai MVU komerciālu nekustamo īpašumu un ja saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 178. panta 1. punkta b) apakšpunktu attiecībā uz šiem riska darījumiem minētās 90 dienas ir aizstātas ar 180 dienām.

2. pants

Būtiskuma robežvērtība attiecībā uz riska darījumiem, kuri nav riska darījumi ar privātpersonām vai MVU

1.   Kompetentā iestāde nosaka vienu vienotu būtiskuma robežvērtību attiecībā uz riska darījumiem, kuri nav riska darījumi ar privātpersonām vai MVU, kuru piemēro visas finanšu iestādes attiecīgajā valstī.

2.   Būtiskuma robežvērtību, kas minēta 1. punktā, nosaka, ievērojot nosacījumus, kuri paredzēti 1. panta 2. punktā, ar vienīgo atšķirību, ka šīs būtiskuma robežvērtības absolūtā komponente nepārsniedz 500 EUR vai ekvivalentu summu attiecīgās valsts valūtā.

3.   Kompetentā iestāde, nosakot būtiskuma robežvērtību saskaņā ar šo pantu, ņem vērā tādu riska darījumu riska iezīmes, kuri nav riska darījumi ar privātpersonām vai MVU.

4.   Kompetentā iestāde, nosakot būtiskuma robežvērtību saskaņā ar šo pantu, pieņem, ka parādniekam ir iestājusies saistību neizpilde, ja ir pārsniegts gan limits, kas izteikts kā būtiskuma robežvērtības absolūtā komponente, gan limits, kas izteikts kā šīs robežvērtības relatīvā komponente, par 90 secīgām dienām vai 180 secīgām dienām, ja kavēto kredītsaistību aprēķinā iekļautie riska darījumi ir riska darījumi ar publiskā sektora juridisko personu un ja saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 178. panta 1. punkta b) apakšpunktu attiecībā uz šiem riska darījumiem minētās 90 dienas ir aizstātas ar 180 dienām.

3. pants

Riska līmenis

Kompetentā iestāde uzskata, ka būtiskuma robežvērtība atspoguļo saprātīgu riska līmeni Regulas (ES) Nr. 575/2013 178. panta 2. punkta d) apakšpunkta izpratnē, ja šīs robežvērtības dēļ nedz nākas atzīt pārmērīgi lielu tādu saistību neizpildes gadījumu skaitu, kuru iemesls nav parādnieka finansiālas grūtības, bet citi apstākļi, nedz ievērojamā mērā tiek aizkavēta tādu saistību neizpildes gadījumu atzīšana, kuru iemesls ir parādnieka finansiālas grūtības.

4. pants

Būtiskuma robežvērtību paziņošana

Kompetentā iestāde informē EBI par būtiskuma robežvērtībām, kas noteiktas attiecīgajā valstī. Ja kompetentā iestāde būtiskuma robežvērtības relatīvo komponenti nosaka virs vai zem 1 %, tā informē EBI par šādas izvēles pamatojumu.

5. pants

Būtiskuma robežvērtību atjaunināšana

Ja būtiskuma robežvērtības absolūtā komponente tiek noteikta valūtā, kas nav euro, un ja valūtu maiņas kursu svārstīguma dēļ šīs komponentes ekvivalents ir lielāks par 100 EUR attiecībā uz riska darījumiem ar privātpersonām vai MVU vai par 500 EUR attiecībā uz riska darījumiem, kuri nav riska darījumi ar privātpersonām vai MVU, robežvērtība saglabājas nemainīga, ja vien kompetentā iestāde nepierāda EBI, ka būtiskuma robežvērtība vairs neatspoguļo riska līmeni, ko kompetentā iestāde uzskata par saprātīgu.

6. pants

Būtiskuma robežvērtību piemērošanas sākumdiena

Kompetentā iestāde nosaka būtiskuma robežvērtības piemērošanas sākumdatumu, kas var būt dažāds – atkarībā no konkrētās finanšu iestāžu kategorijas, tomēr attiecībā uz finanšu iestādēm, kuras izmanto Regulas (ES) Nr. 575/2013 trešās daļas II sadaļas 2. nodaļā izklāstīto standartizēto pieeju, tas nav vēlāks par 2020. gada 31. decembri.

7. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2018. gada 7. maija.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2017. gada 19. oktobrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regula (ES) Nr. 1093/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK (OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp.).


6.2.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 32/6


KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2018/172

(2017. gada 28. novembris),

ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 649/2012 par bīstamo ķīmisko vielu eksportu un importu I un V pielikumu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 4. jūlija Regulu (ES) Nr. 649/2012 par bīstamo ķīmisko vielu eksportu un importu (1) un jo īpaši tās 23. panta 4. punktu,

tā kā:

(1)

Ar Regulu (ES) Nr. 649/2012 īsteno Roterdamas Konvenciju par iepriekš norunātas piekrišanas procedūru attiecībā uz dažām bīstamām ķīmiskām vielām un pesticīdiem starptautiskajā tirdzniecībā (“Roterdamas konvencija”), kas tika parakstīta 1998. gada 11. septembrī un ko Eiropas Kopienas vārdā apstiprinājusi Padome ar Lēmumu 2003/106/EK (2).

(2)

Darbīgā viela 3-decēn-2-ons nav apstiprināta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 (3), līdz ar to šo vielu ir aizliegts izmantot par pesticīdu, tāpēc tā būtu jāiekļauj Regulas (ES) Nr. 649/2012 I pielikuma 1. un 2. daļas ķīmisko vielu sarakstos.

(3)

Nav iesniegts neviens pieteikums par darbīgās vielas karbendazīma atļaujas atjaunošanu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1107/2009, līdz ar to karbendazīmu ir aizliegts izmantot kā augu aizsardzības līdzekļu grupas pesticīdu, tāpēc tas būtu jāiekļauj Regulas (ES) Nr. 649/2012 I pielikuma 1. daļas ķīmisko vielu sarakstā.

(4)

Nav iesniegts neviens pieteikums par darbīgās vielas tepraloksidīma atļaujas atjaunošanu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1107/2009, līdz ar to tepraloksidīmu ir aizliegts izmantot kā pesticīdu, tāpēc tas būtu jāiekļauj Regulas (ES) Nr. 649/2012 I pielikuma 1. un 2. daļas ķīmisko vielu sarakstā.

(5)

Vielas cibutrīns un triklozāns nav apstiprinātas lietošanai biocīdos saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 528/2012 (4), līdz ar to minētās vielas ir aizliegts izmantot kā pesticīdus, tāpēc tās būtu jāiekļauj Regulas (ES) Nr. 649/2012 I pielikuma 1. un 2. daļas ķīmisko vielu sarakstā.

(6)

Viela triflumurons nav apstiprināta lietošanai biocīdos saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 528/2012, līdz ar to minēto vielu ir aizliegts izmantot apakškategorijā “cits pesticīds, ietverot biocīdus”, tāpēc tā būtu jāiekļauj Regulas (ES) Nr. 649/2012 I pielikuma 1. daļas ķīmisko vielu sarakstā.

(7)

Vielas 5-terc-butil-2,4,6-trinitro-m-ksilols, benzilbutilftalāts, diizobutilftalāts, diarsēna pentoksīds un tris(2-hloretil)fosfāts ir iekļautas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1907/2006 (5) XIV pielikumā, jo tās ir atzītas par vielām, kas rada ļoti lielas bažas. Attiecīgi šīm vielām ir nepieciešama atļauja. Tā kā nav piešķirta neviena atļauja, šo vielu rūpnieciskā izmantošana ir stingri ierobežota. Tāpēc šīs vielas būtu jāiekļauj Regulas (ES) Nr. 649/2012 I pielikuma 1. un 2. daļā.

(8)

Roterdamas konvencijas pušu septītajā konferencē, kas notika no 2015. gada 4. līdz 15. maijam, tika pieņemts lēmums minētās konvencijas III pielikumā iekļaut metamidofosu, kas nozīmē, ka minētajai ķīmiskajai vielai tiek piemērota iepriekš norunātas piekrišanas procedūra atbilstīgi minētajai konvencijai. Konvencijas pušu konference arī nolēma III pielikumā svītrot ierakstu “metamidofoss (šķīstoši preparāti šķidrumu veidā, kuru aktīvās sastāvdaļas saturs pārsniedz 600 g/l)”. Šīs izmaiņas būtu jāatspoguļo ķīmisko vielu sarakstos Regulas (ES) Nr. 649/2012 I pielikuma 1. un 3. daļā.

(9)

Ar Padomes Lēmumu 2006/507/EK (6) apstiprinātās Stokholmas Konvencijas par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem (“Stokholmas konvencija”) pušu septītajā konferencē, kas notika no 2015. gada 4. līdz 15. maijam, tika nolemts iekļaut heksahlorbutadiēnu un polihlornaftalīnus minētās konvencijas A pielikumā. Šīs vielas ir uzskaitītas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 850/2004 (7) I pielikuma B daļā, līdz ar to Stokholmas konvencijas īstenošanas nolūkos tās būtu jāiekļauj Regulas (ES) Nr. 649/2012 V pielikuma 1. daļā.

(10)

Ar Komisijas Regulu (ES) 2016/293 (8) viela heksabromciklododekāns (HBCDD) tika iekļauta Regulas (EK) Nr. 850/2004 I pielikuma A daļā, ievērojot Stokholmas konvencijas pušu konferences sestajā sanāksmē, kura notika no 2013. gada 28. aprīļa līdz 10. maijam, pieņemto lēmumu iekļaut minēto ķīmisko vielu minētās konvencijas A pielikuma 1. daļā. Tāpēc šī ķīmiskā viela būtu jāiekļauj Regulas (ES) Nr. 649/2012 V pielikuma 1. daļā.

(11)

Ar Stokholmas konvenciju ir atļauta tādu izstrādājumu pārstrāde, kas satur vai var saturēt tetrabromdifenilēteri un pentabromdifenilēteri vai heksabromdifenilēteri un heptabromdifenilēteri, un tādu izstrādājumu izmantošana un galīgā likvidācija, kas ražoti no pārstrādātiem materiāliem, kuri satur minētās vielas, ar nosacījumu, ka ir veikti pasākumi, lai novērstu tādu izstrādājumu eksportu, kuri satur minētās vielas tādās devās vai koncentrācijā, kas pārsniedz atļautās devas vai koncentrācijas minēto izstrādājumu pārdošanai, izmantošanai, importam vai izgatavošanai attiecīgās puses teritorijā. Lai Savienībā īstenotu šo pienākumu, izstrādājumus, kuri satur minētās vielas koncentrācijā 0,1 % no masas vai vairāk, ja tie daļēji vai pilnībā ražoti no pārstrādātām izejvielām vai otrreizējai izmantošanai sagatavotiem atkritumu materiāliem, būtu jāaizliedz eksportēt, iekļaujot tos Regulas (ES) Nr. 649/2012 V pielikuma 1. daļā.

(12)

Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Regula (ES) Nr. 649/2012.

(13)

Ir lietderīgi noteikt samērīgu laikposmu, kurā visas ieinteresētās personas var veikt šīs regulas izpildei nepieciešamos pasākumus un kurā dalībvalstis var veikt pasākumus, kas nepieciešami regulas īstenošanai,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (ES) Nr. 649/2012 groza šādi:

1)

regulas I pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas I pielikumu;

2)

regulas V pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas II pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2018. gada 1. aprīļa

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2017. gada 28. novembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 201, 27.7.2012., 60. lpp.

(2)  Padomes 2002. gada 19. decembra Lēmums 2003/106/EK, ar ko Eiropas Kopienas vārdā apstiprina Roterdamas Konvenciju par iepriekš norunātas piekrišanas procedūru attiecībā uz dažām bīstamām ķīmiskām vielām un pesticīdiem starptautiskajā tirdzniecībā (OV L 63, 6.3.2003., 27. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regula (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK (OV L 309, 24.11.2009., 1. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 22. maija Regula (ES) Nr. 528/2012 par biocīdu piedāvāšanu tirgū un lietošanu (OV L 167, 27.6.2012., 1. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH) un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp.).

(6)  Padomes 2004. gada 14. oktobra Lēmums Nr. 2006/507/EK par to, kā Eiropas Kopienas vārdā noslēdz Stokholmas Konvenciju par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem (OV L 209, 31.7.2006., 1. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 850/2004 par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem un ar ko groza Direktīvu 79/117/EEK (OV L 158, 30.4.2004., 7. lpp.).

(8)  Komisijas 2016. gada 1. marta Regula (ES) 2016/293, ar ko groza I pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 850/2004 par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem (OV L 55, 2.3.2016., 4. lpp.).


I PIELIKUMS

Regulas (ES) Nr. 649/2012 I pielikumu groza šādi:

1)

pielikuma 1. daļu groza šādi:

a)

ierakstu par metamidofosu aizstāj ar šādu:

Ķīmiskā viela

CAS Nr.

Einecs numurs

KN kods (***)

Apakškategorija (*)

Lietojuma ierobežojums (**)

Valstis, uz kurām paziņošana neattiecas

“Metamidofoss (#)

10265-92-6

233-606-0

ex 2930 80 00

p(1)

b”;

 

b)

ierakstu par metamidofosu (šķīstoši preparāti šķidrumu veidā, kuros aktīvās vielas saturs pārsniedz 600 g/l) svītro;

c)

pievieno šādus ierakstus:

Ķīmiskā viela

CAS Nr.

Einecs numurs

KN kods (***)

Apakškategorija (*)

Lietojuma ierobežojums (**)

Valstis, uz kurām paziņošana neattiecas

“3-decēn-2-ons (+)

10519-33-2

234-059-0

ex 2914 19 90

p(1)

b

 

5-terc-butil-2,4,6-trinitro-m-ksilēns (+)

81-15-2

201-329-4

ex 2904 20 00

i(1)-i(2)

sr

 

Benzilbutilftalāts (+)

85-68-7

201-622-7

ex 2917 34 00

i(1)-i(2)

sr

 

Karbendazīms

10605-21-7

234-232-0

ex 2933 99 80

p(1)

b

 

Cibutrīns (+)

28159-98-0

248-872-3

ex 2933 69 80

p(2)

b

 

Diizobutilftalāts (+)

84-69-5

201-553-2

ex 2917 34 00

i(1)-i(2)

sr

 

Diarsēna pentoksīds (+)

1303-28-2

215-116-9

ex 2811 29 90

i(1)-i(2)

sr

 

Tepraloksidīms (+)

149979-41-9

nepiemēro

ex 2932 99 00

p(1)

b

 

Triklozāns (+)

3380-34-5

222-182-2

ex 2909 50 00

p(2)

b

 

Triflumurons

64628-44-0

264-980-3

ex 2924 21 00

p(2)

b

 

Tris(2-hloretil)fosfāts (+)

115-96-8

204-118-5

ex 2919 90 00

i(1)-i(2)

sr”;

 

2)

pielikuma 2. daļu groza šādi:

a)

ierakstu par metamidofosu svītro;

b)

pievieno šādus ierakstus:

Ķīmiskā viela

CAS Nr.

Einecs numurs

KN kods (***)

Kategorija (*)

Lietojuma ierobežojums (**)

“3-decēn-2-ons

10519-33-2

234-059-0

ex 2914 19 90

p

b

5-terc-butil-2,4,6-trinitro-m-ksilēns

81-15-2

201-329-4

ex 2904 20 00

i

sr

Benzilbutilftalāts

85-68-7

201-622-7

ex 2917 34 00

i

sr

Cibutrīns

28159-98-0

248-872-3

ex 2933 69 80

p

b

Diizobutilftalāts

84-69-5

201-553-2

ex 2917 34 00

i

sr

Diarsēna pentoksīds

1303-28-2

215-116-9

ex 2811 29 90

i

sr

Tepraloksidīms

149979-41-9

nepiemēro

ex 2932 99 00

p

b

Triklozāns

3380-34-5

222-182-2

ex 2909 50 00

p

b

Tris(2-hloretil)fosfāts

115-96-8

204-118-5

ex 2919 90 00

i

sr”;

3)

pielikuma 3. daļu groza šādi:

a)

pievieno šādu ierakstu:

Ķīmiskā viela

Attiecīgais CAS numurs

HS kods

Viela tīrā veidā (**)

HS kods

Maisījumi, kuru sastāvā ir viela (**)

Kategorija

“Metamidofoss

10265-92-6

ex ex 2930.80

ex ex 3808.59

pesticīds”;

b)

ierakstu par metamidofosu (šķīstoši preparāti šķidrumu veidā, kuros aktīvās vielas saturs pārsniedz 600 g/l) svītro.


II PIELIKUMS

Regulas (ES) Nr. 649/2012 V pielikuma 1. daļai pievieno šādus ierakstus:

Ķīmiskā viela vai izstrādājums, kuru aizliegts eksportēt

Attiecīgā gadījumā – papildu dati (piemēram, ķīmiskās vielas nosaukums, EK numurs, CAS numurs u. c.)

 

“Heksahlorbutadiēns

EK Nr. 201-765-5,

CAS Nr. 87-68-3,

KN kods 2903 29 00

 

Polihlornaftalīni

EK Nr. 274-864-4,

CAS Nr. 70776-03-3 un citi,

KN kods 3824 99 93

 

Heksabromciklododekāns

EK Nr. 247-148-4, 221-695-9,

CAS Nr. 25637-99-4, 3194-55-6, 134237-50-6, 134237-51-7, 134237-52-8 un citi,

KN kods 2903 89 80

Izstrādājumi, kas satur tetra-, penta-, heksa- vai heptabromdifenilēteri koncentrācijā, kas ir 0,1 % no masas vai vairāk, ja tie daļēji vai pilnībā ražoti no pārstrādātām izejvielām vai otrreizējai izmantošanai sagatavotiem atkritumu materiāliem

Tetrabromdifenilēteris

EK Nr. 254-787-2 un citi,

CAS Nr. 40088-47-9 un citi,

KN kods 2909 30 38

Pentabromdifenilēteris

EK Nr. 251-084-2 un citi,

CAS Nr. 32534-81-9 un citi,

KN kods 2909 30 31

Heksabromdifenilēteris

EK Nr. 253-058-6 un citi,

CAS Nr. 36483-60-0 un citi,

KN kods 2909 30 38

Heptabromdifenilēteris

EK Nr. 273-031-2 un citi,

CAS Nr. 68928-80-3 un citi,

KN kods 2909 30 38 ”


6.2.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 32/12


KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2018/173

(2017. gada 29. novembris),

ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2015/936 attiecībā uz minētās regulas I pielikumā uzskaitīto kombinētās nomenklatūras kodu atjaunināšanu

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 9. jūnija Regulu (ES) 2015/936 par kopīgiem noteikumiem tekstilizstrādājumu importam no dažām trešām valstīm, uz kurām neattiecas divpusēji nolīgumi, protokoli vai citas vienošanās, vai arī citi īpaši noteikumi par importu Savienībā, un jo īpaši tās 35. pantu (1),

tā kā:

(1)

Kopīgie noteikumi tekstilizstrādājumu importam no dažām trešām valstīm, uz kurām neattiecas divpusēji nolīgumi, protokoli vai citas vienošanās, vai arī citi īpaši noteikumi par importu Savienībā, ir paredzēti ar Regulu (ES) 2015/936. Minētās regulas I pielikumā tekstilizstrādājumi, kas minēti 1. pantā, ir noteikti ar attiecīgajiem kombinētās nomenklatūras kodiem.

(2)

Kombinētā nomenklatūra ir noteikta ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 2658/87 (2). Minētās regulas I pielikumu par tarifu un statistikas nomenklatūru atjaunina katru gadu un publicē kā atsevišķu īstenošanas regulu, lai saskaņotu kombinēto nomenklatūru ar iespējamām izmaiņām, kuras Pasaules Muitas organizācija ir veikusi harmonizētās sistēmas nomenklatūrā vai Pasaules Tirdzniecības organizācijas ietvaros attiecībā uz līgtajām nodokļu likmēm.

(3)

Komisija 2016. gada 6. oktobrī pieņēma Īstenošanas regulu (ES) 2016/1821 (3), ar kuru tika grozīta nomenklatūra dažiem izstrādājumiem, uz kuriem attiecas Regulas (ES) 2015/936 I pielikums.

(4)

Lai Regulu (ES) 2015/936 saskaņotu ar Īstenošanas regulu (ES) 2016/1821, attiecīgi būtu jāgroza Regulas (ES) 2015/936 I pielikums,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (ES) 2015/936 I pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2017. gada 29. novembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 160, 25.6.2015., 1. lpp.

(2)  Padomes 1987. gada 23. jūlija Regula (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp.).

(3)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2016/1821 (2016. gada 6. oktobris), ar ko groza I pielikumu Padomes Regulai (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (OV L 294, 28.10.2016., 1. lpp.).


PIELIKUMS

I pielikuma A iedaļu aizstāj ar šādu:

“A.   TEKSTILIZSTRĀDĀJUMI, KAS MINĒTI 1. PANTĀ

1.

Neskarot kombinētās nomenklatūras (KN) interpretēšanas noteikumus, preču aprakstu formulējumi uzskatāmi tikai par norādi, jo katrā kategorijā iekļautos ražojumus šajā pielikumā apzīmē ar KN kodiem. Ja pirms KN koda ir simbols “ex”, tad katrā kategorijā iekļautos ražojumus definē gan pēc KN koda, gan pēc atbilstošā apraksta.

2.

Apģērba gabalus, ko nevar droši apzīmēt kā vīriešu vai zēnu apģērbus vai sieviešu vai meiteņu apģērbus, klasificē kā sieviešu vai meiteņu apģērbus.

3.

Ja izmanto formulējumu “mazu bērnu apģērbi”, tie ir apģērbi līdz 86. sērijveida izmēram, to ieskaitot.

Kategorija

Apraksts

KN kods 2017

Atbilstības tabula

gabali/kg

g/gabals

I A GRUPA

1

Kokvilnas šujamie diegi, nesagatavoti mazumtirdzniecībai

 

 

5204 11 00 , 5204 19 00 , 5205 11 00 , 5205 12 00 , 5205 13 00 , 5205 14 00 , 5205 15 10 , 5205 15 90 , 5205 21 00 , 5205 22 00 , 5205 23 00 , 5205 24 00 , 5205 26 00 , 5205 27 00 , 5205 28 00 , 5205 31 00 , 5205 32 00 , 5205 33 00 , 5205 34 00 , 5205 35 00 , 5205 41 00 , 5205 42 00 , 5205 43 00 , 5205 44 00 , 5205 46 00 , 5205 47 00 , 5205 48 00 , 5206 11 00 , 5206 12 00 , 5206 13 00 , 5206 14 00 , 5206 15 00 , 5206 21 00 , 5206 22 00 , 5206 23 00 , 5206 24 00 , 5206 25 00 , 5206 31 00 , 5206 32 00 , 5206 33 00 , 5206 34 00 , 5206 35 00 , 5206 41 00 , 5206 42 00 , 5206 43 00 , 5206 44 00 , 5206 45 00 , ex 5604 90 90

 

 

2

Kokvilnas audumi, izņemot marli, frotē audumus, šauros audumus, plūksnotus audumus, šenila audumus, tillu un pārējās tīkla drānas

 

 

5208 11 10 , 5208 11 90 , 5208 12 16 , 5208 12 19 , 5208 12 96 , 5208 12 99 , 5208 13 00 , 5208 19 00 , 5208 21 10 , 5208 21 90 , 5208 22 16 , 5208 22 19 , 5208 22 96 , 5208 22 99 , 5208 23 00 , 5208 29 00 , 5208 31 00 , 5208 32 16 , 5208 32 19 , 5208 32 96 , 5208 32 99 , 5208 33 00 , 5208 39 00 , 5208 41 00 , 5208 42 00 , 5208 43 00 , 5208 49 00 , 5208 51 00 , 5208 52 00 , 5208 59 10 , 5208 59 90 , 5209 11 00 , 5209 12 00 , 5209 19 00 , 5209 21 00 , 5209 22 00 , 5209 29 00 , 5209 31 00 , 5209 32 00 , 5209 39 00 , 5209 41 00 , 5209 42 00 , 5209 43 00 , 5209 49 00 , 5209 51 00 , 5209 52 00 , 5209 59 00 , 5210 11 00 , 5210 19 00 , 5210 21 00 , 5210 29 00 , 5210 31 00 , 5210 32 00 , 5210 39 00 , 5210 41 00 , 5210 49 00 , 5210 51 00 , 5210 59 00 , 5211 11 00 , 5211 12 00 , 5211 19 00 , 5211 20 00 , 5211 31 00 , 5211 32 00 , 5211 39 00 , 5211 41 00 , 5211 42 00 , 5211 43 00 , 5211 49 10 , 5211 49 90 , 5211 51 00 , 5211 52 00 , 5211 59 00 , 5212 11 10 , 5212 11 90 , 5212 12 10 , 5212 12 90 , 5212 13 10 , 5212 13 90 , 5212 14 10 , 5212 14 90 , 5212 15 10 , 5212 15 90 , 5212 21 10 , 5212 21 90 , 5212 22 10 , 5212 22 90 , 5212 23 10 , 5212 23 90 , 5212 24 10 , 5212 24 90 , 5212 25 10 , 5212 25 90 , ex 5811 00 00 , ex 6308 00 00

 

 

2 a)

No tiem tādi, kas nav nebalināti vai balināti

 

 

5208 31 00 , 5208 32 16 , 5208 32 19 , 5208 32 96 , 5208 32 99 , 5208 33 00 , 5208 39 00 , 5208 41 00 , 5208 42 00 , 5208 43 00 , 5208 49 00 , 5208 51 00 , 5208 52 00 , 5208 59 10 , 5208 59 90 , 5209 31 00 , 5209 32 00 , 5209 39 00 , 5209 41 00 , 5209 42 00 , 5209 43 00 , 5209 49 00 , 5209 51 00 , 5209 52 00 , 5209 59 00 , 5210 31 00 , 5210 32 00 , 5210 39 00 , 5210 41 00 , 5210 49 00 , 5210 51 00 , 5210 59 00 , 5211 31 00 , 5211 32 00 , 5211 39 00 , 5211 41 00 , 5211 42 00 , 5211 43 00 , 5211 49 10 , 5211 49 90 , 5211 51 00 , 5211 52 00 , 5211 59 00 , 5212 13 10 , 5212 13 90 , 5212 14 10 , 5212 14 90 , 5212 15 10 , 5212 15 90 , 5212 23 10 , 5212 23 90 , 5212 24 10 , 5212 24 90 , 5212 25 10 , 5212 25 90 , ex 5811 00 00 , ex 6308 00 00

 

 

3

Sintētisko šķiedru audumi (atgriezumi un atlikas), izņemot šauros audumus, plūksnotus audumus (ieskaitot frotē audumus) un šenila audumus

 

 

5512 11 00 , 5512 19 10 , 5512 19 90 , 5512 21 00 , 5512 29 10 , 5512 29 90 , 5512 91 00 , 5512 99 10 , 5512 99 90 , 5513 11 20 , 5513 11 90 , 5513 12 00 , 5513 13 00 , 5513 19 00 , 5513 21 00 , 5513 23 10 , 5513 23 90 , 5513 29 00 , 5513 31 00 , 5513 39 00 , 5513 41 00 , 5513 49 00 , 5514 11 00 , 5514 12 00 , 5514 19 10 , 5514 19 90 , 5514 21 00 , 5514 22 00 , 5514 23 00 , 5514 29 00 , 5514 30 10 , 5514 30 30 , 5514 30 50 , 5514 30 90 , 5514 41 00 , 5514 42 00 , 5514 43 00 , 5514 49 00 , 5515 11 10 , 5515 11 30 , 5515 11 90 , 5515 12 10 , 5515 12 30 , 5515 12 90 , 5515 13 11 , 5515 13 19 , 5515 13 91 , 5515 13 99 , 5515 19 10 , 5515 19 30 , 5515 19 90 , 5515 21 10 , 5515 21 30 , 5515 21 90 , 5515 22 11 , 5515 22 19 , 5515 22 91 , 5515 22 99 , 5515 29 00 , 5515 91 10 , 5515 91 30 , 5515 91 90 , 5515 99 20 , 5515 99 40 , 5515 99 80 , ex 5803 00 90 , ex 5905 00 70 , ex 6308 00 00

 

 

3 a)

No tiem tādi, kas nav nebalināti vai balināti

 

 

5512 19 10 , 5512 19 90 , 5512 29 10 , 5512 29 90 , 5512 99 10 , 5512 99 90 , 5513 21 00 , 5513 23 10 , 5513 23 90 , 5513 29 00 , 5513 31 00 , 5513 39 00 , 5513 41 00 , 5513 49 00 , 5514 21 00 , 5514 22 00 , 5514 23 00 , 5514 29 00 , 5514 30 10 , 5514 30 30 , 5514 30 50 , 5514 30 90 , 5514 41 00 , 5514 42 00 , 5514 43 00 , 5514 49 00 , 5515 11 30 , 5515 11 90 , 5515 12 30 , 5515 12 90 , 5515 13 19 , 5515 13 99 , 5515 19 30 , 5515 19 90 , 5515 21 30 , 5515 21 90 , 5515 22 19 , 5515 22 99 , ex 5515 29 00 , 5515 91 30 , 5515 91 90 , 5515 99 40 , 5515 99 80 , ex 5803 00 90 , ex 5905 00 70 , ex 6308 00 00

 

 

I B GRUPA

4

Krekli, T krekli, viegli smalkadījuma džemperi un puloveri ar ruļļveida, polo vai augstu uzrullētu apkakli (izņemot no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem), apakškrekli u. tml., trikotāžas

6,48

154

6105 10 00 , 6105 20 10 , 6105 20 90 , 6105 90 10 , 6105 90 90 , 6109 10 00 , 6109 90 20 , 6109 90 90 , 6110 20 10 , 6110 30 10

5

Jakas, puloveri, svīteri, vestes, džempera un jakas komplekti, kardiganjakas, rītasvārki un džemperi (izņemot žaketes un bleizerus), anoraki, vējjakas, virsjakas u. tml., trikotāžas

4,53

221

ex 6101 90 80 , 6101 20 90 , 6101 30 90 , 6102 10 90 , 6102 20 90 , 6102 30 90 , 6110 11 10 , 6110 11 30 , 6110 11 90 , 6110 12 10 , 6110 12 90 , 6110 19 10 , 6110 19 90 , 6110 20 91 , 6110 20 99 , 6110 30 91 , 6110 30 99

6

Vīriešu vai zēnu pusgarās un īsās auduma bikses, izņemot peldbikses un garās bikses (arī platās bikses); sieviešu vai meiteņu garās bikses no vilnas, kokvilnas vai ķīmiskām šķiedrām; oderētu treniņtērpu lejasdaļas, izņemot 16. vai 29. kategoriju, no kokvilnas vai ķīmiskām šķiedrām

1,76

568

6203 41 10 , 6203 41 90 , 6203 42 31 , 6203 42 33 , 6203 42 35 , 6203 42 90 , 6203 43 19 , 6203 43 90 , 6203 49 19 , 6203 49 50 , 6204 61 10 , 6204 62 31 , 6204 62 33 , 6204 62 39 , 6204 63 18 , 6204 69 18 , 6211 32 42 , 6211 33 42 , 6211 42 42 , 6211 43 42

7

Sieviešu vai meiteņu blūzes, krekli un kreklblūzes, trikotāžas vai austas, no vilnas, kokvilnas vai ķīmiskām šķiedrām

5,55

180

6106 10 00 , 6106 20 00 , 6106 90 10 , 6206 20 00 , 6206 30 00 , 6206 40 00

8

Vīriešu vai zēnu krekli, izņemot trikotāžas, no vilnas, kokvilnas vai ķīmiskām šķiedrām

4,60

217

ex 6205 90 80 , 6205 20 00 , 6205 30 00

II A GRUPA

9

Dvieļu frotē audumi un tamlīdzīgi frotē audumi no kokvilnas; vannas un virtuves dvieļi, izņemot trikotāžas, no dvieļu frotē auduma un austiem frotē audumiem, no kokvilnas

 

 

5802 11 00 , 5802 19 00 , ex 6302 60 00

 

 

20

Gultas veļa, izņemot trikotāžas

 

 

6302 21 00 , 6302 22 90 , 6302 29 90 , 6302 31 00 , 6302 32 90 , 6302 39 90

 

 

22

Štāpeļšķiedras pavedieni vai sintētisko šķiedru atlikas, nesagatavotas mazumtirdzniecībai

 

 

5508 10 10 , 5509 11 00 , 5509 12 00 , 5509 21 00 , 5509 22 00 , 5509 31 00 , 5509 32 00 , 5509 41 00 , 5509 42 00 , 5509 51 00 , 5509 52 00 , 5509 53 00 , 5509 59 00 , 5509 61 00 , 5509 62 00 , 5509 69 00 , 5509 91 00 , 5509 92 00 , 5509 99 00

 

 

22 a)

No tiem akrila

 

 

ex 5508 10 10 , 5509 31 00 , 5509 32 00 , 5509 61 00 , 5509 62 00 , 5509 69 00

 

 

23

Štāpeļšķiedras pavedieni vai mākslīgo šķiedru atlikas, nesagatavotas mazumtirdzniecībai

 

 

5508 20 10 , 5510 11 00 , 5510 12 00 , 5510 20 00 , 5510 30 00 , 5510 90 00

 

 

32

Plūksnotie un šenila audumi (izņemot dvieļu frotē audumus vai frotē audumus no kokvilnas un šauri austus audumus), audumi ar šūtām plūksnām no vilnas, kokvilnas vai ķīmiskām tekstilšķiedrām

 

 

5801 10 00 , 5801 21 00 , 5801 22 00 , 5801 23 00 , 5801 26 00 , 5801 27 00 , 5801 31 00 , 5801 32 00 , 5801 33 00 , 5801 36 00 , 5801 37 00 , 5802 20 00 , 5802 30 00

 

 

32 a)

No tiem velvetkords

 

 

5801 22 00

 

 

39

Galdauti un salvetes, vannas un virtuves dvieļi, izņemot trikotāžas, izņemot no dvieļu frotē audumiem vai tamlīdzīgiem kokvilnas frotē audumiem

 

 

6302 51 00 , 6302 53 90 , ex 6302 59 90 , 6302 91 00 , 6302 93 90 , ex 6302 99 90

 

 

II B GRUPA

12

Zeķbikses un garās zeķes, pusgarās zeķes, īszeķes, kapzeķes, pēdzeķes un pārējie zeķu veidi, trikotāžas, izņemot mazu bērnu zeķes, ieskaitot zeķes slimniekiem ar paplašinātām vēnām, izņemot 70. kategorijas ražojumus

24,3 pāri

41

ex 6115 10 10 , 6115 10 90 , 6115 22 00 , 6115 29 00 , 6115 30 11 , 6115 30 90 , 6115 94 00 , 6115 95 00 , 6115 96 10 , 6115 96 99 , 6115 99 00

13

Vīriešu vai zēnu apakšbikses un garās apakšbikses, sieviešu vai meiteņu biksītes un stilbbikses, trikotāžas, no vilnas, kokvilnas vai ķīmiskām šķiedrām

17

59

6107 11 00 , 6107 12 00 , 6107 19 00 , 6108 21 00 , 6108 22 00 , 6108 29 00 , ex 6212 10 10 , ex 9619 00 50

14

Vīriešu vai zēnu mēteļi, lietusmēteļi un citi mēteļi, apmetņi un pelerīni no vilnas, kokvilnas vai ķīmiskām šķiedrām (izņemot siltās virsjakas) (21. kategorija)

0,72

1389

6201 11 00 , ex 6201 12 10 , ex 6201 12 90 , ex 6201 13 10 , ex 6201 13 90 , 6210 20 00

15

Sieviešu vai meiteņu mēteļi, lietusmēteļi un citi mēteļi, apmetņi un pelerīni; žaketes un bleizeri no vilnas, kokvilnas vai ķīmiskām tekstilšķiedrām (izņemot siltās virsjakas) (21. kategorija)

0,84

1190

6202 11 00 , ex 6202 12 10 , ex 6202 12 90 , ex 6202 13 10 , ex 6202 13 90 , 6204 31 00 , 6204 32 90 , 6204 33 90 , 6204 39 19 , 6210 30 00

16

Vīriešu vai zēnu uzvalki un kostīmi, izņemot trikotāžas, no vilnas, kokvilnas vai ķīmiskām šķiedrām, izņemot slēpošanas kostīmus; vīriešu vai zēnu sporta kostīmi ar oderi, ar virspusi no viena vienkārtas auduma, no kokvilnas vai ķīmiskām šķiedrām

0,80

1250

6203 11 00 , 6203 12 00 , 6203 19 10 , 6203 19 30 , 6203 22 80 , 6203 23 80 , 6203 29 18 , 6203 29 30 , 6211 32 31 , 6211 33 31

17

Vīriešu vai zēnu žaketes un bleizeri, izņemot trikotāžas, no vilnas, kokvilnas vai ķīmiskām šķiedrām

1,43

700

6203 31 00 , 6203 32 90 , 6203 33 90 , 6203 39 19

18

Vīriešu vai zēnu U krekliņi un citi apakškrekli, apakšbikses, garās apakšbikses, naktskrekli, pidžamas, peldmēteļi, rītasvārki un tamlīdzīgi izstrādājumi, izņemot trikotāžas

 

 

6207 11 00 , 6207 19 00 , 6207 21 00 , 6207 22 00 , 6207 29 00 , 6207 91 00 , 6207 99 10 , 6207 99 90

 

 

Sieviešu vai meiteņu sporta krekli vai citi apakškrekli, kombinē, apakšsvārki, garās apakšbikses, biksītes, naktskrekli, pidžamas, peņuāri, peldmēteļi, mājaskleitas un līdzīgi izstrādājumi, izņemot adītus vai tamborētus

 

 

6208 11 00 , 6208 19 00 , 6208 21 00 , 6208 22 00 , 6208 29 00 , 6208 91 00 , 6208 92 00 , 6208 99 00 , ex 6212 10 10 , ex 9619 00 50

 

 

19

Kabatlakati, izņemot trikotāžas

59

17

6213 20 00 , ex 6213 90 00

21

Siltas vējjakas; anoraki, vējjakas, virsjakas un tamlīdzīgi izstrādājumi, izņemot trikotāžas, no vilnas, no kokvilnas vai no ķīmiskām šķiedrām; treniņtērpu augšdaļas ar oderi, izņemot 16. un 29. kategoriju, no kokvilnas vai no ķīmiskām šķiedrām

2,3

435

ex 6201 12 10 , ex 6201 12 90 , ex 6201 13 10 , ex 6201 13 90 , 6201 91 00 , 6201 92 00 , 6201 93 00 , ex 6202 12 10 , ex 6202 12 90 , ex 6202 13 10 , ex 6202 13 90 , 6202 91 00 , 6202 92 00 , 6202 93 00 , 6211 32 41 , 6211 33 41 , 6211 42 41 , 6211 43 41

24

Vīriešu vai zēnu naktskrekli, pidžamas, peldmēteļi, rītasvārki un tamlīdzīgi izstrādājumi, trikotāžas

3,9

257

6107 21 00 , 6107 22 00 , 6107 29 00 , 6107 91 00 , ex 6107 99 00

Sieviešu vai meiteņu naktskrekli, pidžamas, peņuāri, peldmēteļi, mājaskleitas un līdzīgi izstrādājumi, trikotāžas

6108 31 00 , 6108 32 00 , 6108 39 00 , 6108 91 00 , 6108 92 00 , ex 6108 99 00

26

Sieviešu vai meiteņu kleitas no vilnas, kokvilnas vai ķīmiskām šķiedrām

3,1

323

6104 41 00 , 6104 42 00 , 6104 43 00 , 6104 44 00 , 6204 41 00 , 6204 42 00 , 6204 43 00 , 6204 44 00

27

Sieviešu vai meiteņu svārki, ieskaitot bikšusvārkus

2,6

385

6104 51 00 , 6104 52 00 , 6104 53 00 , 6104 59 00 , 6204 51 00 , 6204 52 00 , 6204 53 00 , 6204 59 10

28

Garās bikses, kombinezoni ar krūšdaļu un lencēm (dungriņi), pusgarās bikses un īsās bikses (izņemot peldbikses), trikotāžas, no vilnas, kokvilnas vai ķīmiskām šķiedrām

1,61

620

6103 41 00 , 6103 42 00 , 6103 43 00 , ex 6103 49 00 , 6104 61 00 , 6104 62 00 , 6104 63 00 , ex 6104 69 00

29

Sieviešu vai meiteņu kostīmi un komplekti, izņemot trikotāžas, no vilnas, kokvilnas vai ķīmiskām šķiedrām, izņemot slēpošanas kostīmus; sieviešu vai meiteņu sporta kostīmi ar oderi, ar virspusi no viena vienkārtas auduma, no kokvilnas vai ķīmiskām šķiedrām

1,37

730

6204 11 00 , 6204 12 00 , 6204 13 00 , 6204 19 10 , 6204 21 00 , 6204 22 80 , 6204 23 80 , 6204 29 18 , 6211 42 31 , 6211 43 31

31

Krūšturi, auduma vai trikotāžas

18,2

55

ex 6212 10 10 , 6212 10 90

68

Mazu bērnu apģērbi un apģērba piederumi, izņemot bērnu pirkstaiņus, dūraiņus un cimdus, kas iekļauti 10. un 87. kategorijā, un bērnu garās zeķes, īsās zeķes un zeķītes, izņemot trikotāžas, kas iekļautas 88. kategorijā

 

 

6111 90 19 , 6111 20 90 , 6111 30 90 , ex 6111 90 90 , ex 6209 90 10 , ex 6209 20 00 , ex 6209 30 00 , ex 6209 90 90 , ex 9619 00 50

 

 

73

Treniņtērpi no trikotāžas auduma, no vilnas, kokvilnas vai ķīmiskām tekstilšķiedrām

1,67

600

6112 11 00 , 6112 12 00 , 6112 19 00

76

Vīriešu vai zēnu apģērbi darbam ražošanā un profesionālām vajadzībām, izņemot trikotāžas

 

 

6203 22 10 , 6203 23 10 , 6203 29 11 , 6203 32 10 , 6203 33 10 , 6203 39 11 , 6203 42 11 , 6203 42 51 , 6203 43 11 , 6203 43 31 , 6203 49 11 , 6203 49 31 , 6211 32 10 , 6211 33 10

 

 

Sieviešu vai meiteņu priekšauti, kombinezoni un citi rūpnieciskie vai profesionālie (darba) apģērbi, izņemot adītus vai tamborētus

 

 

6204 22 10 , 6204 23 10 , 6204 29 11 , 6204 32 10 , 6204 33 10 , 6204 39 11 , 6204 62 11 , 6204 62 51 , 6204 63 11 , 6204 63 31 , 6204 69 11 , 6204 69 31 , 6211 42 10 , 6211 43 10

 

 

77

Slēpošanas kostīmi, izņemot trikotāžas

 

 

ex 6211 20 00

 

 

78

Apģērba gabali, izņemot trikotāžas, izņemot apģērbus, kas ietilpst 6., 7., 8., 14., 15., 16., 17., 18., 21., 26., 27., 29., 68., 72., 76. un 77. kategorijā

 

 

6203 41 30 , 6203 42 59 , 6203 43 39 , 6203 49 39 , 6204 61 85 , 6204 62 59 , 6204 62 90 , 6204 63 39 , 6204 63 90 , 6204 69 39 , 6204 69 50 , 6210 40 00 , 6210 50 00 , 6211 32 90 , 6211 33 90 , ex 6211 39 00 , 6211 42 90 , 6211 43 90 , ex 6211 49 00 , ex 9619 00 50

 

 

83

Mēteļi, žaketes, bleizeri un citi apģērbi, ieskaitot slēpošanas kostīmus, trikotāžas, izņemot 4., 5., 7., 13., 24., 26., 27., 28., 68., 69., 72., 73., 74., 75. kategorijas apģērbus

 

 

ex 6101 90 20 , 6101 20 10 , 6101 30 10 , 6102 10 10 , 6102 20 10 , 6102 30 10 , 6103 31 00 , 6103 32 00 , 6103 33 00 , ex 6103 39 00 , 6104 31 00 , 6104 32 00 , 6104 33 00 , ex 6104 39 00 , 6112 20 00 , 6113 00 90 , 6114 20 00 , 6114 30 00 , ex 6114 90 00 , ex 9619 00 50

 

 

III A GRUPA

33

Audumi no sintētisko pavedienu dzijas, kas iegūta no polietilēna vai polipropilēna lentēm vai tamlīdzīgām formām, ne platāki par 3 m

 

 

5407 20 11

 

 

Maisi un pārvalki, ko izmanto preču iepakošanai, kas nav trikotāžas, no sloksnēm vai līdzīgām formām

 

 

6305 32 19 , 6305 33 90

 

 

34

Audumi no sintētisko pavedienu dzijas, kas iegūta no polietilēna vai polipropilēna lentēm vai tamlīdzīgām formām, 3 m plati vai platāki

 

 

5407 20 19

 

 

35

Audumi no sintētiskiem pavedieniem, izņemot 114. kategorijas audumus riepām

 

 

5407 10 00 , 5407 20 90 , 5407 30 00 , 5407 41 00 , 5407 42 00 , 5407 43 00 , 5407 44 00 , 5407 51 00 , 5407 52 00 , 5407 53 00 , 5407 54 00 , 5407 61 10 , 5407 61 30 , 5407 61 50 , 5407 61 90 , 5407 69 10 , 5407 69 90 , 5407 71 00 , 5407 72 00 , 5407 73 00 , 5407 74 00 , 5407 81 00 , 5407 82 00 , 5407 83 00 , 5407 84 00 , 5407 91 00 , 5407 92 00 , 5407 93 00 , 5407 94 00 , ex 5811 00 00 , ex 5905 00 70

 

 

35 a)

No tiem tādi, kas nav nebalināti vai balināti

 

 

ex 5407 10 00 , ex 5407 20 90 , ex 5407 30 00 , 5407 42 00 , 5407 43 00 , 5407 44 00 , 5407 52 00 , 5407 53 00 , 5407 54 00 , 5407 61 30 , 5407 61 50 , 5407 61 90 , 5407 69 90 , 5407 72 00 , 5407 73 00 , 5407 74 00 , 5407 82 00 , 5407 83 00 , 5407 84 00 , 5407 92 00 , 5407 93 00 , 5407 94 00 , ex 5811 00 00 , ex 5905 00 70

 

 

36

Audumi no mākslīgiem pavedieniem, izņemot 114. kategorijas audumus riepām

 

 

5408 10 00 , 5408 21 00 , 5408 22 10 , 5408 22 90 , 5408 23 00 , 5408 24 00 , 5408 31 00 , 5408 32 00 , 5408 33 00 , 5408 34 00 , ex 5811 00 00 , ex 5905 00 70

 

 

36 a)

No tiem tādi, kas nav nebalināti vai balināti

 

 

ex 5408 10 00 , 5408 22 10 , 5408 22 90 , 5408 23 00 , 5408 24 00 , 5408 32 00 , 5408 33 00 , 5408 34 00 , ex 5811 00 00 , ex 5905 00 70

 

 

37

Audumi no mākslīgajām štāpeļšķiedrām

 

 

5516 11 00 , 5516 12 00 , 5516 13 00 , 5516 14 00 , 5516 21 00 , 5516 22 00 , 5516 23 10 , 5516 23 90 , 5516 24 00 , 5516 31 00 , 5516 32 00 , 5516 33 00 , 5516 34 00 , 5516 41 00 , 5516 42 00 , 5516 43 00 , 5516 44 00 , 5516 91 00 , 5516 92 00 , 5516 93 00 , 5516 94 00 , ex 5803 00 90 , ex 5905 00 70

 

 

37 a)

No tiem tādi, kas nav nebalināti vai balināti

 

 

5516 12 00 , 5516 13 00 , 5516 14 00 , 5516 22 00 , 5516 23 10 , 5516 23 90 , 5516 24 00 , 5516 32 00 , 5516 33 00 , 5516 34 00 , 5516 42 00 , 5516 43 00 , 5516 44 00 , 5516 92 00 , 5516 93 00 , 5516 94 00 , ex 5803 00 90 , ex 5905 00 70

 

 

38 A

Trikotāžas sintētiski aizkaru audumi, ieskaitot aizkaru audumus tīkla pinumā

 

 

ex 6005 36 00 , ex 6005 37 00 , ex 6005 38 00 , ex 6005 39 00 , ex 6006 31 00 , ex 6006 32 00 , ex 6006 33 00 , ex 6006 34 00

 

 

38 B

Aizkari tīkla pinumā, izņemot trikotāžas

 

 

ex 6303 91 00 , ex 6303 92 90 , ex 6303 99 90

 

 

40

Auduma aizkari (ieskaitot drapērijas, ritināmās žalūzijas, lambrekenus un baldahīnus un citādus izstrādājumus mājas aprīkojumam), izņemot trikotāžas, no vilnas, kokvilnas vai ķīmiskām šķiedrām

 

 

ex 6303 91 00 , ex 6303 92 90 , ex 6303 99 90 , 6304 19 10 , ex 6304 19 90 , 6304 92 00 , ex 6304 93 00 , ex 6304 99 00

 

 

41

Sintētisko pavedienu (vienlaidu) dzija, nesagatavota mazumtirdzniecībai, izņemot neteksturētu vienkārtas dziju, negrodota vai ar grodumu ne vairāk kā 50 vijumu metrā

 

 

5401 10 12 , 5401 10 14 , 5401 10 16 , 5401 10 18 , 5402 11 00 , 5402 19 00 , 5402 20 00 , 5402 31 00 , 5402 32 00 , 5402 33 00 , 5402 34 00 , 5402 39 00 , 5402 44 00 , 5402 48 00 , 5402 49 00 , 5402 51 00 , 5402 52 00 , 5402 53 00 , 5402 59 00 , 5402 61 00 , 5402 62 00 , 5402 63 00 , 5402 69 00 , ex 5604 90 10 , ex 5604 90 90

 

 

42

Ķīmiskas šķiedras (vienlaidus), nesagatavotas mazumtirdzniecībai

 

 

5401 20 10

 

 

Mākslīgo šķiedru dzija; mākslīgo pavedienu dzija, nesagatavota mazumtirdzniecībai, izņemot viskozes pavedienu vienkārtas dziju, negrodotu vai ar grodumu ne vairāk kā 250 vijumu metrā, kā arī vienkārtas neteksturētu acetilcelulozes dziju

 

 

5403 10 00 , 5403 32 00 , ex 5403 33 00 , 5403 39 00 , 5403 41 00 , 5403 42 00 , 5403 49 00 , ex 5604 90 10

 

 

43

Ķīmisko pavedienu dzija, mākslīgo štāpeļšķiedru dzija, kokvilnas dzija, sagatavota mazumtirdzniecībai

 

 

5204 20 00 , 5207 10 00 , 5207 90 00 , 5401 10 90 , 5401 20 90 , 5406 00 00 , 5508 20 90 , 5511 30 00

 

 

46

Kārsta vai ķemmēta aitu vai jēru vilna vai citi smalki dzīvnieku mati

 

 

5105 10 00 , 5105 21 00 , 5105 29 00 , 5105 31 00 , 5105 39 00

 

 

47

Dzija no kārstas aitas vai jēra vilnas (vilnas dzija) vai no kārstiem smalkiem dzīvnieku matiem, nesagatavota mazumtirdzniecībai

 

 

5106 10 10 , 5106 10 90 , 5106 20 10 , 5106 20 91 , 5106 20 99 , 5108 10 10 , 5108 10 90

 

 

48

Aitas vai jēra vilnas ķemmdzija (aparātdzija) vai ķemmdzija no smalkiem dzīvnieku matiem, nesagatavota mazumtirdzniecībai

 

 

5107 10 10 , 5107 10 90 , 5107 20 10 , 5107 20 30 , 5107 20 51 , 5107 20 59 , 5107 20 91 , 5107 20 99 , 5108 20 10 , 5108 20 90

 

 

49

Dzija no aitas vai jēra vilnas vai no smalkiem dzīvnieku matiem, sagatavota mazumtirdzniecībai

 

 

5109 10 10 , 5109 10 90 , 5109 90 00

 

 

50

Audumi no aitas vai jēra vilnas vai no smalkiem dzīvnieku matiem

 

 

5111 11 00 , 5111 19 00 , 5111 20 00 , 5111 30 10 , 5111 30 80 , 5111 90 10 , 5111 90 91 , 5111 90 98 , 5112 11 00 , 5112 19 00 , 5112 20 00 , 5112 30 10 , 5112 30 80 , 5112 90 10 , 5112 90 91 , 5112 90 98

 

 

51

Kokvilna, kārsta vai ķemmēta

 

 

5203 00 00

 

 

53

Kokvilnas marle

 

 

5803 00 10

 

 

54

Mākslīgās štāpeļšķiedras, ieskaitot atlikas, kārstas, ķemmētas vai citādi sagatavotas vērpšanai

 

 

5507 00 00

 

 

55

Sintētiskās štāpeļšķiedras, ieskaitot atlikas, kārstas, ķemmētas vai citādi sagatavotas vērpšanai

 

 

5506 10 00 , 5506 20 00 , 5506 40 00 , 5506 90 00

 

 

56

Sintētisko štāpeļšķiedru dzija (ieskaitot atlikas), sagatavota mazumtirdzniecībai

 

 

5508 10 90 , 5511 10 00 , 5511 20 00

 

 

58

Paklāji, grīdsegas un grīdceliņi, ar sietiem mezgliem (apdarināti vai neapdarināti)

 

 

5701 10 10 , 5701 10 90 , 5701 90 10 , 5701 90 90

 

 

59

Paklāji un citādas tekstilmateriālu grīdsegas, izņemot 58. kategorijas paklājus

 

 

5702 10 00 , 5702 31 10 , 5702 31 80 , 5702 32 00 , ex 5702 39 00 , 5702 41 10 , 5702 41 90 , 5702 42 00 , ex 5702 49 00 , 5702 50 10 , 5702 50 31 , 5702 50 39 , ex 5702 50 90 , 5702 91 00 , 5702 92 10 , 5702 92 90 , ex 5702 99 00 , 5703 10 00 , 5703 20 12 , 5703 20 18 , 5703 20 92 , 5703 20 98 , 5703 30 12 , 5703 30 18 , 5703 30 82 , 5703 30 88 , 5703 90 20 , 5703 90 80 , 5704 10 00 , 5704 20 00 , 5704 90 00 , 5705 00 30 , ex 5705 00 80

 

 

60

Ar rokām darināti Gobelins, Flanders, Aubusson, Beauvais un tamlīdzīgi gobelēni un ar rokām izšūti gobelēni (piemēram, petit point un krustdūrienu tehnikā), gabalos, un tamlīdzīgi izstrādājumi

 

 

5805 00 00

 

 

61

Šauri austi audumi un šauras neaustas drānas no paralēliem līmētiem šķēru pavedieniem bez audiem, izņemot 62. kategorijas etiķetes un tamlīdzīgus izstrādājumus

Elastīgie audumi un apdares materiāli (ne trikotāžas) no tekstilmateriāliem, veidoti no gumijas pavedieniem

 

 

ex 5806 10 00 , 5806 20 00 , 5806 31 00 , 5806 32 10 , 5806 32 90 , 5806 39 00 , 5806 40 00

 

 

62

Šenilpavedieni (arī šenilpavedieni no pūkām), pozamenta pavedieni (izņemot metalizētus pavedienus un pozamenta pavedienus no zirgu astriem)

 

 

5606 00 91 , 5606 00 99

 

 

Tills un pārējie tīkla audumi, izņemot austus un trikotāžas audumus, ar rokām vai mehāniski darinātas mežģīnes vienā gabalā, lentēs vai atsevišķos ornamentos

 

 

5804 10 10 , 5804 10 90 , 5804 21 00 , 5804 29 00 , 5804 30 00

 

 

Austas etiķetes, emblēmas un tamlīdzīgi izstrādājumi no tekstilmateriāliem gabalos, lentēs vai piegriezumā, bez izšuvumiem

 

 

5807 10 10 , 5807 10 90

 

 

Pītas lentes un dekoratīvie apdares materiāli gabalos; pušķi, bumbuļi un tamlīdzīgi izstrādājumi

 

 

5808 10 00 , 5808 90 00

 

 

Izšuvumi gabalos, lentēs vai atsevišķu motīvu veidā

 

 

5810 10 10 , 5810 10 90 , 5810 91 10 , 5810 91 90 , 5810 92 10 , 5810 92 90 , 5810 99 10 , 5810 99 90

 

 

63

Sintētisko šķiedru trikotāžas audumi, kuros ir 5 % no svara un vairāk elastīgo pavedienu, un trikotāžas audumi, kuros ir 5 % no svara un vairāk gumijas pavedienu

 

 

5906 91 00 , ex 6002 40 00 , 6002 90 00 , ex 6004 10 00 , 6004 90 00

 

 

Rašelmežģīnes un audumi ar garām plūksnām no sintētiskām šķiedrām

 

 

ex 6001 10 00 , 6003 30 10 , ex 6005 36 00 , ex 6005 37 00 , ex 6005 38 00 , ex 6005 39 00

 

 

65

Trikotāžas audumi, izņemot 38. A un 63. kategorijas audumus, no vilnas, kokvilnas vai ķīmiskām šķiedrām

 

 

5606 00 10 , ex 6001 10 00 , 6001 21 00 , 6001 22 00 , ex 6001 29 00 , 6001 91 00 , 6001 92 00 , ex 6001 99 00 , ex 6002 40 00 , 6003 10 00 , 6003 20 00 , 6003 30 90 , 6003 40 00 , ex 6004 10 00 , 6005 90 10 , 6005 21 00 , 6005 22 00 , 6005 23 00 , 6005 24 00 , 6005 35 00 , ex 6005 36 00 , ex 6005 37 00 , ex 6005 38 00 , ex 6005 39 00 , 6005 41 00 , 6005 42 00 , 6005 43 00 , 6005 44 00 , 6006 10 00 , 6006 21 00 , 6006 22 00 , 6006 23 00 , 6006 24 00 , ex 6006 31 00 , ex 6006 32 00 , ex 6006 33 00 , ex 6006 34 00 , 6006 41 00 , 6006 42 00 , 6006 43 00 , 6006 44 00

 

 

66

Ceļotāju pledi un segas, izņemot trikotāžas, no vilnas, kokvilnas vai ķīmiskām šķiedrām

 

 

6301 10 00 , 6301 20 90 , 6301 30 90 , ex 6301 40 90 , ex 6301 90 90

 

 

III B GRUPA

10

Cimdi, pirkstaiņi un dūraiņi, trikotāžas

17 pāri

59

6111 90 11 , 6111 20 10 , 6111 30 10 , ex 6111 90 90 , 6116 10 20 , 6116 10 80 , 6116 91 00 , 6116 92 00 , 6116 93 00 , 6116 99 00

67

Trikotāžas apģērbu piederumi, izņemot mazu bērnu apģērbu piederumus; visu veidu trikotāžas mājsaimniecībā izmantojamā veļa; aizkari (ieskaitot drapējumus) un ritināmās žalūzijas, lambrekeni vai baldahīni gultām un citi interjera priekšmeti, trikotāžas; trikotāžas segas un ceļotāju pledi, citi trikotāžas izstrādājumi, ieskaitot apģērbu daļas vai apģērba piederumus

 

 

5807 90 90 , 6113 00 10 , 6117 10 00 , 6117 80 10 , 6117 80 80 , 6117 90 00 , 6301 20 10 , 6301 30 10 , 6301 40 10 , 6301 90 10 , 6302 10 00 , 6302 40 00 , ex 6302 60 00 , 6303 12 00 , 6303 19 00 , 6304 11 00 , 6304 20 00 , 6304 91 00 , ex 6305 20 00 , 6305 32 11 , ex 6305 32 90 , 6305 33 10 , ex 6305 39 00 , ex 6305 90 00 , 6307 10 10 , 6307 90 10 , ex 9619 00 40 , ex 9619 00 50

 

 

67 a)

No tiem maisi un pārvalki, ko izmanto preču iepakošanai, no polietilēna vai polipropilēna sloksnēm

 

 

6305 32 11 , 6305 33 10

 

 

69

Sieviešu un meiteņu kombinē un apakšsvārki, trikotāžas

7,8

128

6108 11 00 , 6108 19 00

70

Zeķbikses un zeķes no sintētiskām šķiedrām ar viena pavediena lineāro blīvumu mazāku par 67 deciteksiem (6,7 tex)

30,4 pāri

33

ex 6115 10 10 , 6115 21 00 , 6115 30 19

Sieviešu garās zeķes no sintētiskām šķiedrām

ex 6115 10 10 , 6115 96 91

72

Peldkostīmi un peldbikses no vilnas, kokvilnas vai ķīmiskām šķiedrām

9,7

103

6112 31 10 , 6112 31 90 , 6112 39 10 , 6112 39 90 , 6112 41 10 , 6112 41 90 , 6112 49 10 , 6112 49 90 , 6211 11 00 , 6211 12 00

74

Sieviešu vai meiteņu trikotāžas kostīmi un komplekti no vilnas, kokvilnas vai ķīmiskām šķiedrām, izņemot slēpošanas kostīmus

1,54

650

6104 13 00 , 6104 19 20 , ex 6104 19 90 , 6104 22 00 , 6104 23 00 , 6104 29 10 , ex 6104 29 90

75

Vīriešu vai zēnu trikotāžas uzvalki un komplekti no vilnas, kokvilnas vai ķīmiskām šķiedrām, izņemot slēpošanas kostīmus

0,80

1 250

6103 10 10 , 6103 10 90 , 6103 22 00 , 6103 23 00 , 6103 29 00

84

Šalles, lakati, kaklauti, mantiļas, plīvuri un tamlīdzīgi izstrādājumi, izņemot trikotāžas, no vilnas, kokvilnas vai ķīmiskām šķiedrām

 

 

6214 20 00 , 6214 30 00 , 6214 40 00 , ex 6214 90 00

 

 

85

Kaklasaites, tauriņi un kravates, izņemot trikotāžas, no vilnas, kokvilnas vai ķīmiskām šķiedrām

17,9

56

6215 20 00 , 6215 90 00

86

Korsetes, korsešjostas, korsetes ar zeķturi, bikšturi, zeķturi, prievītes un tamlīdzīgi izstrādājumi un to daļas, arī trikotāžas

8,8

114

6212 20 00 , 6212 30 00 , 6212 90 00

87

Cimdi, pirkstaiņi un dūraiņi, izņemot trikotāžas

 

 

ex 6209 90 10 , ex 6209 20 00 , ex 6209 30 00 , ex 6209 90 90 , 6216 00 00

 

 

88

Pusgarās zeķes, īszeķes un pēdzeķes, izņemot trikotāžas; pārējie apģērba piederumi, apģērba elementi vai piederumi, izņemot mazu bērnu, izņemot trikotāžas

 

 

ex 6209 90 10 , ex 6209 20 00 , ex 6209 30 00 , ex 6209 90 90 , 6217 10 00 , 6217 90 00

 

 

90

Auklas, virves, troses un tauvas no sintētiskām šķiedrām, pītas vai nepītas

 

 

5607 41 00 , 5607 49 11 , 5607 49 19 , 5607 49 90 , 5607 50 11 , 5607 50 19 , 5607 50 30 , 5607 50 90

 

 

91

Teltis

 

 

6306 22 00 , 6306 29 00

 

 

93

Maisi un iesaiņošanas paketes, ko izmanto auduma izstrādājumu iepakošanai un kas nav izgatavotas no polietilēna vai polipropilēna sloksnēm

 

 

ex 6305 20 00 , ex 6305 32 90 , ex 6305 39 00

 

 

94

Vate no tekstilmateriāliem un izstrādājumi no tās; tekstilšķiedras, ne garākas par 5 mm (pūkas), tekstilputekļi un mezgliņi

 

 

5601 21 10 , 5601 21 90 , 5601 22 10 , 5601 22 90 , 5601 29 00 , 5601 30 00 , 9619 00 30

 

 

95

Filcs un tā izstrādājumi, impregnēts vai neimpregnēts, ar segumu vai bez seguma, kas nav paredzēts grīdsegām

 

 

5602 10 19 , 5602 10 31 , ex 5602 10 38 , 5602 10 90 , 5602 21 00 , ex 5602 29 00 , 5602 90 00 , ex 5807 90 10 , ex 5905 00 70 , 6210 10 10 , 6307 90 91

 

 

96

Neaustas drānas un izstrādājumi no šādām drānām, impregnēti vai neimpregnēti, ar segumu vai bez seguma, pārklāti vai laminēti

 

 

5603 11 10 , 5603 11 90 , 5603 12 10 , 5603 12 90 , 5603 13 10 , 5603 13 90 , 5603 14 10 , 5603 14 90 , 5603 91 10 , 5603 91 90 , 5603 92 10 , 5603 92 90 , 5603 93 10 , 5603 93 90 , 5603 94 10 , 5603 94 90 , ex 5807 90 10 , ex 5905 00 70 , 6210 10 92 , 6210 10 98 , ex 6301 40 90 , ex 6301 90 90 , 6302 22 10 , 6302 32 10 , 6302 53 10 , 6302 93 10 , 6303 92 10 , 6303 99 10 , ex 6304 19 90 , ex 6304 93 00 , ex 6304 99 00 , ex 6305 32 90 , ex 6305 39 00 , 6307 10 30 , 6307 90 92 , ex 6307 90 98 , ex 9619 00 40 , ex 9619 00 50

 

 

97

Linumi un tīkli no auklām, tauvām vai virvēm, kā arī gatavi zvejas tīkli no pavedieniem, auklām, tauvām vai virvēm

 

 

5608 11 20 , 5608 11 80 , 5608 19 11 , 5608 19 19 , 5608 19 30 , 5608 19 90 , 5608 90 00

 

 

98

Citi izstrādājumi no pavedieniem, auklām, tauvām, virvēm vai trosēm, izņemot tekstilaudumus, no šādiem audumiem gatavotus izstrādājumus un 97. kategorijas izstrādājumus

 

 

5609 00 00 , 5905 00 10

 

 

99

Tekstilizstrādājumi, sveķoti vai cietināti, lietojami grāmatu vāku izgatavošanai vai līdzīgiem mērķiem; pausaudums; sagatavots audekls gleznošanai; stīvdrēbe un tamlīdzīgi stīvināti tekstilmateriāli, ko parasti lieto cepuru pamatnēm

 

 

5901 10 00 , 5901 90 00

 

 

Linolejs, pēc formas piegriezts vai nepiegriezts; grīdas segumi ar tekstilmateriāla pamatni, pēc formas piegriezti vai nepiegriezti

 

 

5904 10 00 , 5904 90 00

 

 

Gumijoti tekstilaudumi, izņemot trikotāžas, izņemot riepām paredzētos

 

 

5906 10 00 , 5906 99 10 , 5906 99 90

 

 

Tekstilaudumi, kas piesūcināti vai pārklāti, izmantojot agrāk nenosauktus paņēmienus; apgleznoti linaudekli teātru dekorācijām, mākslas studiju prospekti, izņemot 100. kategorijas drānas

 

 

5907 00 00

 

 

100

Tekstilaudumi, kas piesūcināti, pārklāti vai laminēti ar celulozes atvasinājumiem vai citiem mākslīgajiem plastītiem

 

 

5903 10 10 , 5903 10 90 , 5903 20 10 , 5903 20 90 , 5903 90 10 , 5903 90 91 , 5903 90 99

 

 

101

Auklas, virves, troses un tauvas, pītas vai nepītas, izņemot no sintētiskām šķiedrām

 

 

ex 5607 90 90

 

 

109

Brezents, buras, markīzes un sauljumi

 

 

6306 12 00 , 6306 19 00 , 6306 30 00

 

 

110

Auduma piepūšamie matrači

 

 

6306 40 00

 

 

111

Tūrisma piederumi, auduma, izņemot piepūšamos matračus un teltis

 

 

6306 90 00

 

 

112

Pārējie gatavie tekstilizstrādājumi no auduma, izņemot 113. un 114. kategorijas izstrādājumus

 

 

6307 20 00 , ex 6307 90 98

 

 

113

Grīdas lupatas, trauku lupatas un putekļu lupatas, izņemot trikotāžas

 

 

6307 10 90

 

 

114

Audumi un izstrādājumi tehniskām vajadzībām

 

 

5902 10 10 , 5902 10 90 , 5902 20 10 , 5902 20 90 , 5902 90 10 , 5902 90 90 , 5908 00 00 , 5909 00 10 , 5909 00 90 , 5910 00 00 , 5911 10 00 , ex 5911 20 00 , 5911 31 11 , 5911 31 19 , 5911 31 90 , 5911 32 11 , 5911 32 19 , 5911 32 90 , 5911 40 00 , 5911 90 10 , 5911 90 91 , 5911 90 99

 

 

IV GRUPA

115

Linšķiedras vai rāmijas dzija

 

 

5306 10 10 , 5306 10 30 , 5306 10 50 , 5306 10 90 , 5306 20 10 , 5306 20 90 , 5308 90 12 , 5308 90 19

 

 

117

Lina vai rāmijas audumi

 

 

5309 11 10 , 5309 11 90 , 5309 19 00 , 5309 21 00 , 5309 29 00 , 5311 00 10 , ex 5803 00 90 , 5905 00 30

 

 

118

Galdauti un salvetes, vannas un virtuves dvieļi no lina vai rāmijas, izņemot trikotāžas

 

 

6302 29 10 , 6302 39 20 , 6302 59 10 , ex 6302 59 90 , 6302 99 10 , ex 6302 99 90

 

 

120

Lina vai rāmijas aizkari (ieskaitot drapējumus) un ritināmās žalūzijas, lambrekeni vai baldahīni gultām un citi interjera priekšmeti, izņemot trikotāžas

 

 

ex 6303 99 90 , 6304 19 30 , ex 6304 99 00

 

 

121

Auklas, virves, troses un tauvas, pītas vai nepītas, no lina vai rāmijas

 

 

ex 5607 90 90

 

 

122

Maisi un pārvalki, ko izmanto preču iepakošanai, lietoti, no lina, izņemot trikotāžas

 

 

ex 6305 90 00

 

 

123

Plūksnotie un šenila audumi no lina vai rāmijas, izņemot šauri austos audumus

 

 

5801 90 10 , ex 5801 90 90

 

 

Šalles, lakati, kaklauti, mantiļas, plīvuri un tamlīdzīgi izstrādājumi no lina vai rāmijas, izņemot trikotāžas

 

 

ex 6214 90 00

 

 

V GRUPA

124

Sintētiskās štāpeļšķiedras

 

 

5501 10 00 , 5501 20 00 , 5501 30 00 , 5501 40 00 , 5501 90 00 , 5503 11 00 , 5503 19 00 , 5503 20 00 , 5503 30 00 , 5503 40 00 , 5503 90 00 , 5505 10 10 , 5505 10 30 , 5505 10 50 , 5505 10 70 , 5505 10 90

 

 

125 A

Sintētisko pavedienu dzija (vienlaidu), nesagatavota mazumtirdzniecībai, izņemot 41. kategorijas dziju

 

 

5402 45 00 , 5402 46 00 , 5402 47 00

 

 

125 B

Monopavedieni, lentes (mākslīgie salmiņi un tamlīdzīgi) un sintētisko materiālu ketguta imitācija

 

 

5404 11 00 , 5404 12 00 , 5404 19 00 , 5404 90 10 , 5404 90 90 , ex 5604 90 10 , ex 5604 90 90

 

 

126

Mākslīgās štāpeļšķiedras

 

 

5502 10 00 , 5502 90 00 , 5504 10 00 , 5504 90 00 , 5505 20 00

 

 

127 A

Mākslīgo pavedienu dzija (vienlaidu), nesagatavota mazumtirdzniecībai, izņemot 42. kategorijas dziju

 

 

5403 31 00 , ex 5403 32 00 , ex 5403 33 00

 

 

127 B

Monopavedieni, lentes (mākslīgie salmiņi un tamlīdzīgi) un mākslīgo tekstilmateriālu ketguta imitācija

 

 

5405 00 00 , ex 5604 90 90

 

 

128

Rupjie dzīvnieku mati, kārsti vai ķemmēti

 

 

5105 40 00

 

 

129

Dzija no rupjiem dzīvnieku matiem vai astriem

 

 

5110 00 00

 

 

130 A

Zīda diegi, izņemot pavedienus no zīda atlikām

 

 

5004 00 10 , 5004 00 90 , 5006 00 10

 

 

130 B

Zīda diegi, izņemot 130. A kategorijas izstrādājumus; zīdtārpiņa pavediens

 

 

5005 00 10 , 5005 00 90 , 5006 00 90 , ex 5604 90 90

 

 

131

Dzija no pārējām augu tekstilšķiedrām

 

 

5308 90 90

 

 

132

Papīra pavedieni

 

 

5308 90 50

 

 

133

Kaņepāju dzija

 

 

5308 20 10 , 5308 20 90

 

 

134

Metalizēti pavedieni

 

 

5605 00 00

 

 

135

Audumi no rupjiem dzīvnieku matiem vai astriem

 

 

5113 00 00

 

 

136

Audumi no zīda vai zīda atlikām

 

 

5007 10 00 , 5007 20 11 , 5007 20 19 , 5007 20 21 , 5007 20 31 , 5007 20 39 , 5007 20 41 , 5007 20 51 , 5007 20 59 , 5007 20 61 , 5007 20 69 , 5007 20 71 , 5007 90 10 , 5007 90 30 , 5007 90 50 , 5007 90 90 , 5803 00 30 , ex 5905 00 90 , ex 5911 20 00

 

 

137

Plūksnotie un šenila audumi un šauri audumi no zīda vai zīda atlikām

 

 

ex 5801 90 90 , ex 5806 10 00

 

 

138

Audumi no papīra pavedieniem un pārējām tekstilšķiedrām, izņemot rāmiju

 

 

5311 00 90 , ex 5905 00 90

 

 

139

Audumi no metāla pavedieniem vai metalizētiem pavedieniem

 

 

5809 00 00

 

 

140

Trikotāžas drāna no tekstilmateriāliem, kas nav vilna vai smalki dzīvnieku mati, kokvilna vai ķīmiskā šķiedra

 

 

ex 6001 10 00 , ex 6001 29 00 , ex 6001 99 00 , 6003 90 00 , 6005 90 90 , 6006 90 00

 

 

141

Ceļotāju pledi un segas no tekstilmateriāliem, kas nav vilna vai smalki dzīvnieku mati, kokvilna vai ķīmiskā šķiedra

 

 

ex 6301 90 90

 

 

142

Paklāji un pārējās tekstila grīdsegas no sizala vai citām agaves dzimtas augu šķiedrām vai no Manilas kaņepāju šķiedrām

 

 

ex 5702 39 00 , ex 5702 49 00 , ex 5702 50 90 , ex 5702 99 00 , ex 5705 00 80

 

 

144

Filcs no rupjiem dzīvnieku matiem

 

 

ex 5602 10 38 , ex 5602 29 00

 

 

145

Auklas, virves, troses un tauvas, pītas vai nepītas, no abakas (Manilas kaņepājiem) vai kaņepēm

 

 

ex 5607 90 20 , ex 5607 90 90

 

 

146 A

Auklas vai iesaiņošanas aukla lauksaimniecības mašīnām, no sizala vai citām agaves dzimtas augu šķiedrām

 

 

ex 5607 21 00

 

 

146 B

Auklas, virves, troses un tauvas, no sizala vai citām agaves dzimtas augu šķiedrām, izņemot 146. A kategorijas izstrādājumus

 

 

ex 5607 21 00 , 5607 29 00

 

 

146 C

Auklas, tauvas, virves un troses, pītas vai nepītas, no džutas vai pārējām lūksnes tekstilšķiedrām, kuru preču pozīcija ir Nr. 5303

 

 

ex 5607 90 20

 

 

147

Zīda atlikas (tai skaitā attīšanai nederīgi kokoni), vērpšanas atkritumi un plucinātas izejvielas, izņemot kārstas vai ķemmētas

 

 

ex 5003 00 00

 

 

148 A

Džutas vai pārējo lūksnes tekstilšķiedru dzija, kas minēta preču pozīcijā Nr. 5303

 

 

5307 10 00 , 5307 20 00

 

 

148 B

Kokosšķiedras dzija

 

 

5308 10 00

 

 

149

Džutas vai pārējo lūksnes tekstilšķiedru audumi ar platumu vairāk nekā 150 cm

 

 

5310 10 90 , ex 5310 90 00

 

 

150

Džutas vai pārējo lūksnes tekstilšķiedru audumi ar platumu vairāk nekā 150 cm; maisi un pārvalki, ko izmanto preču iepakošanai, no džutas vai pārējām lūksnes tekstilšķiedrām, izņemot lietotus

 

 

5310 10 10 , ex 5310 90 00 , 5905 00 50 , 6305 10 90

 

 

151 A

Grīdsegas no kokosšķiedrām (no koiras)

 

 

5702 20 00

 

 

151 B

Paklāji un pārējās tekstila grīdsegas no džutas vai pārējām lūksnes tekstilšķiedrām, izņemot plūksnotas vai plucinātas

 

 

ex 5702 39 00 , ex 5702 49 00 , ex 5702 50 90 , ex 5702 99 00

 

 

152

Filcs, kas iegūts ar adatošanas paņēmienu no džutas vai pārējām lūksnes tekstilšķiedrām, nepiesūcinātām vai bez seguma, kas nav paredzēts grīdsegām

 

 

5602 10 11

 

 

153

Lietoti maisi un pārvalki, ko izmanto preču iepakošanai, no preču pozīcijā Nr. 5303 minētām džutas vai pārējām lūksnes tekstilšķiedrām

 

 

6305 10 10

 

 

154

Attīšanai derīgi zīdvērpēju kokoni

 

 

5001 00 00

 

 

Jēlzīds (nešķeterēts)

 

 

5002 00 00

 

 

Zīda atlikas (tai skaitā attīšanai nederīgi kokoni), vērpšanas atkritumi un plucinātas izejvielas, nekārstas vai neķemmētas

 

 

ex 5003 00 00

 

 

Vilna, nekārsta vai neķemmēta

 

 

5101 11 00 , 5101 19 00 , 5101 21 00 , 5101 29 00 , 5101 30 00

 

 

Smalkie vai rupjie dzīvnieku mati, nekārsti vai neķemmēti

 

 

5102 11 00 , 5102 19 10 , 5102 19 30 , 5102 19 40 , 5102 19 90 , 5102 20 00

 

 

Vilnas vai smalko vai rupjo dzīvnieku matu atkritumi, ieskaitot vērpšanas atkritumus, bet izņemot plucināto vilnu

 

 

5103 10 10 , 5103 10 90 , 5103 20 00 , 5103 30 00

 

 

Plucināta vilna vai plucināti smalki vai rupji dzīvnieku mati

 

 

5104 00 00

 

 

Linšķiedra, apstrādāta vai neapstrādāta, bet nevērpta; linu pakulas un atkritumi (ieskaitot vērpšanas atkritumus un plucinātas šķiedras)

 

 

5301 10 00 , 5301 21 00 , 5301 29 00 , 5301 30 00

 

 

Rāmija un pārējās augu tekstilšķiedras, neapstrādātas vai apstrādātas, bet nevērptas: pakulas, atsukas un atlikas, izņemot kokosšķiedru un abaku

 

 

5305 00 00

 

 

Kokvilna, nekārsta vai neķemmēta

 

 

5201 00 10 , 5201 00 90

 

 

Kokvilnas atlikas (ieskaitot vērpšanas atkritumus un plucinātas izejvielas)

 

 

5202 10 00 , 5202 91 00 , 5202 99 00

 

 

Kaņepāju (Cannabis sativa L.) šķiedra, neapstrādāta vai apstrādāta, bet nevērpta; kaņepāju pakulas un atkritumi (ieskaitot vērpšanas atkritumus un plucinātas šķiedras)

 

 

5302 10 00 , 5302 90 00

 

 

Abaka (Manilas kaņepājs jeb Musa textilis Nee), neapstrādāta vai apstrādāta, bet nevērpta: abakas pakulas un atlikas (tajā skaitā vērpšanas atlikas un plucinātas izejvielas)

 

 

5305 00 00

 

 

Džutas šķiedra un pārējās lūksnes tekstilšķiedras (izņemot linšķiedras, kaņepju šķiedras un rāmiju), neapstrādātas vai apstrādātas, bet nevērptas: džutas vai pārējo lūksnes tekstilšķiedru pakulas un atlikas (tajā skaitā vērpšanas atlikas un plucinātas izejvielas)

 

 

5303 10 00 , 5303 90 00

 

 

Pārējās augu tekstilšķiedras, neapstrādātas vai apstrādātas, bet nevērptas: šādu šķiedru pakulas un atlikas (tajā skaitā vērpšanas atlikas un plucinātas izejvielas)

 

 

5305 00 00

 

 

156

Sieviešu vai meiteņu blūzes un puloveri, trikotāžas, no zīda vai zīda atlikām

 

 

6106 90 30 , ex 6110 90 90

 

 

157

Apģērbi, trikotāžas, izņemot 1.–123. kategorijā un 156. kategorijā minētos

 

 

ex 6101 90 20 , ex 6101 90 80 , 6102 90 10 , 6102 90 90 , ex 6103 39 00 , ex 6103 49 00 , ex 6104 19 90 , ex 6104 29 90 , ex 6104 39 00 , 6104 49 00 , ex 6104 69 00 , 6106 90 50 , 6106 90 90 , ex 6107 99 00 , ex 6108 99 00 , 6110 90 10 , ex 6110 90 90 , ex 6111 90 90 , ex 6114 90 00

 

 

159

Kleitas, blūzes un kreklblūzes, izņemot trikotāžas, no zīda vai zīda atlikām

 

 

6204 49 10 , 6206 10 00

 

 

Šalles, lakati, kaklauti, mantiļas, plīvuri un tamlīdzīgi izstrādājumi, izņemot trikotāžas, no zīda vai zīda atlikām

 

 

6214 10 00

 

 

Kaklasaites, tauriņi un kravates no zīda vai zīda atlikām

 

 

6215 10 00

 

 

160

Kabatlakati no zīda vai zīda atlikām

 

 

ex 6213 90 00

 

 

161

Apģērbi, izņemot trikotāžas, izņemot 1.–123. kategorijā un 159. kategorijā minētos

 

 

6201 19 00 , 6201 99 00 , 6202 19 00 , 6202 99 00 , 6203 19 90 , 6203 29 90 , 6203 39 90 , 6203 49 90 , 6204 19 90 , 6204 29 90 , 6204 39 90 , 6204 49 90 , 6204 59 90 , 6204 69 90 , 6205 90 10 , ex 6205 90 80 , 6206 90 10 , 6206 90 90 , ex 6211 20 00 , ex 6211 39 00 , ex 6211 49 00 , ex 9619 00 50

 

 

163

Marle un marles izstrādājumi, safasēti vai iepakoti mazumtirdzniecībai

 

 

3005 90 31 ”

 

 


6.2.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 32/35


KOMISIJAS REGULA (ES) 2018/174

(2018. gada 2. februāris),

ar ko attiecībā uz to 2019. gada sekundāro mērķa mainīgo lielumu sarakstu, kas saistīti ar trūkumu pārmantošanu no paaudzes paaudzē, mājsaimniecības sastāvu un ienākumu attīstību, īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1177/2003 par Kopienas statistiku attiecībā uz ienākumiem un dzīves apstākļiem (EU-SILC)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 16. jūnija Regulu (EK) Nr. 1177/2003 par Kopienas statistiku attiecībā uz ienākumiem un dzīves apstākļiem (EU-SILC) (1) un jo īpaši tās 15. panta 2. punkta f) apakšpunktu,

tā kā:

(1)

Ar Regulu (EK) Nr. 1177/2003 ir izveidota vienota sistēma Savienības statistikas sistemātiskai sagatavošanai par ienākumiem un dzīves apstākļiem, lai nodrošinātu to, ka valstu un Savienības līmenī ir pieejami salīdzināmi un atjaunināti šķērsgriezuma un garengriezuma dati par ienākumiem un nabadzības līmeni un struktūru, un sociālo atstumtību.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1177/2003 15. panta 2. punkta f) apakšpunktu katru gadu pieņem īstenošanas pasākumus, kas vajadzīgi, lai precizētu sekundārās mērķa jomas un mainīgos lielumus, kas minētajā gadā jāiekļauj EU-SILC šķērsgriezuma komponentā. Tāpēc būtu jāpieņem īstenošanas pasākumi, kuros precizēti sekundārie mērķa mainīgie lielumi un to identifikatori 2019. gada modulim par trūkumu pārmantošanu no paaudzes paaudzē, mājsaimniecības sastāvu un ienākumu attīstību.

(3)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Eiropas Statistikas sistēmas komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Pielikumā ir iekļauts saraksts, kurā ietverti sekundārie mērķa mainīgie lielumi un identifikatori 2019. gada modulim par trūkumu pārmantošanu no paaudzes paaudzē, mājsaimniecības sastāvu un ienākumu attīstību, proti, daļa no EU-SILC šķērsgriezuma komponenta.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2018. gada 2. februārī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 165, 3.7.2003., 1. lpp.


PIELIKUMS

Sekundārie mērķa mainīgie lielumi un identifikatori 2019. gada modulim par trūkumu pārmantošanu no paaudzes paaudzē, mājsaimniecības sastāvu un ienākumu attīstību, proti, daļa no EU-SILC šķērsgriezuma komponenta, ir šādi.

1.   Vienības

Attiecībā uz informāciju par trūkumu pārmantošanu no paaudzes paaudzē mainīgie lielumi sniedzami par visiem esošajiem mājsaimniecības locekļiem un attiecīgā gadījumā – par visiem izvēlētajiem respondentiem, kas vecāki par 24 gadiem un jaunāki par 60 gadiem.

Informāciju par ienākumu attīstību un mājsaimniecības sastāvu piemēro mājsaimniecības līmenī, un tā attiecas uz mājsaimniecību kopumā.

2.   Datu vākšanas metode

Attiecībā uz mainīgajiem lielumiem, ko piemēro individuālajā līmenī, datu vākšanas metode ir personiska intervija ar visiem esošajiem mājsaimniecības locekļiem un attiecīgā gadījumā – visiem izvēlētajiem respondentiem, kas vecāki par 24 gadiem un jaunāki par 60 gadiem.

Attiecībā uz mainīgajiem lielumiem, ko piemēro mājsaimniecības līmenī, datu vākšanas metode ir personiska intervija ar mājsaimniecības respondentu.

Izņēmuma gadījumā ir atļautas intervijas ar aizstājēju, ja persona īslaicīgi nav uz vietas vai nav spējīga atbildēt.

3.   Pārskata periods

Mainīgajiem lielumiem par trūkumu pārmantošanu no paaudzes paaudzē pārskata periods ir periods, kurā intervējamajam(-ajai) bija aptuveni 14 gadi.

Mainīgajiem lielumiem par ienākumu attīstību un mājsaimniecības sastāvu (mājsaimniecības locekļu radniecības matrica) pārskata periods ir pašreizējais periods.

4.   Definīcijas attiecībā uz trūkumu pārmantošanu no paaudzes paaudzē

1)   Tēvs: persona, kuru intervējamais(-ā), kad viņam/viņai bija aptuveni 14 gadi, uzskatīja par savu tēvu. Kopumā tēvs ir bioloģiskais tēvs, tomēr, ja intervējamais(-ā) pārskata periodā par savu tēvu uzskatīja citu personu, atbildēm būtu jāattiecas uz šo personu, pat ja bioloģiskais tēvs bija dzīvs un intervējamais(-ā) viņu zināja.

2)   Māte: persona, kuru intervējamais(-ā), kad viņam/viņai bija aptuveni 14 gadi, uzskatīja par savu māti. Kopumā māte ir bioloģiskā māte, tomēr, ja intervējamais(-ā) pārskata periodā par savu māti uzskatīja citu personu, atbildēm būtu jāattiecas uz šo personu, pat ja bioloģiskā māte bija dzīva un intervējamais(-ā) viņu zināja.

3)   Mājsaimniecība: attiecas uz mājsaimniecību, kurā dzīvoja respondents, kad viņam/viņai bija aptuveni 14 gadi.

Ja respondenta vecāki bija šķīrušies/juridiski atšķirti un viņu aizbildnības tiesības pār bērnu bija dalītas vienādās daļās (50 % laika katram vecākam), respondents var šādi izvēlēties mājsaimniecību:

uz objektīva pamata, ņemot vērā viņa/viņas pamatadresi, kad viņam/viņai bija aptuveni 14 gadi (proti, adresi, kas norādīta Iedzīvotāju reģistrā un/vai viņa/viņas personas apliecībā/pasē);

uz subjektīva pamata saskaņā ar to, kur viņš/viņa vairāk jutās mājās, kad viņam/viņai bija aptuveni 14 gadi.

Ja respondenta vecāki bija šķīrušies/juridiski atšķirti un viņu aizbildnības tiesības pār bērnu nebija dalītas vienādās daļās, izvēlas mājsaimniecību, kurā respondents dzīvoja visu vai lielāko daļu laika.

Sekundāros mērķa mainīgos lielumus nosūta Komisijai (Eurostat) mājsaimniecības datu datnē (H datne) un personas datu datnē (P datne) pēc primārajiem mērķa mainīgajiem lielumiem.

 

Testa modulis 2019

Trūkumu pārmantošana no paaudzes paaudzē

Mainīgā lieluma apzīmējums

Kods

Mērķa mainīgais lielums

Dati par ģimeni

PT220

 

Mājsaimniecības tips, kad respondentam bija aptuveni 14 gadi

1

Privāta mājsaimniecība

2

Dzīvoja kolektīvā mājsaimniecībā vai iestādē

PT220_F

1

Aizpildīts

– 1

Trūkst

– 3

Persona, kas nav “izvēlētais respondents”

– 6

Nav vecuma grupā (25–59)

– 7

Nepiemēro (RB010≠2019)

PT230

 

Mātes klātbūtne, kad respondentam bija aptuveni 14 gadi

1

2

Nē, viņa nedzīvoja tajā pašā mājsaimniecībā, bet man ar viņu bija kontakts

3

Nē, viņa nedzīvoja tajā pašā mājsaimniecībā, un man ar viņu nebija kontakta

4

Nē, mirusi

PT0230_F

1

Aizpildīts

– 1

Trūkst

– 2

NAV PIEEJAMS (dzīvoja kolektīvā mājsaimniecībā vai iestādē)

– 3

Persona, kas nav “izvēlētais respondents”

– 6

Nav vecuma grupā (25–59)

– 7

Nepiemēro (RB010≠2019)

PT240

 

Tēva klātbūtne, kad respondentam bija aptuveni 14 gadi

1

2

Nē, viņš nedzīvoja tajā pašā mājsaimniecībā, bet man ar viņu bija kontakts

3

Nē, viņš nedzīvoja tajā pašā mājsaimniecībā, un man ar viņu nebija kontakta

4

Nē, miris

PT240_F

1

Aizpildīts

– 1

Trūkst

– 2

NAV PIEEJAMS (dzīvoja kolektīvā mājsaimniecībā vai iestādē)

– 3

Persona, kas nav “izvēlētais respondents”

– 6

Nav vecuma grupā (25–59)

– 7

Nepiemēro (RB010≠2019)

PT020

 

Pieaugošo skaits, kad respondentam bija aptuveni 14 gadi

Skaitlis (divciparu) 0–99

PT020_F

1

Aizpildīts

– 1

Trūkst

– 2

NAV PIEEJAMS (dzīvoja kolektīvā mājsaimniecībā vai iestādē)

– 3

Persona, kas nav “izvēlētais respondents”

– 6

Nav vecuma grupā (25–59)

– 7

Nepiemēro (RB010≠2019)

PT030

 

Bērnu skaits, kad respondentam bija aptuveni 14 gadi

Skaitlis (divciparu) 0–99

PT030_F

1

Aizpildīts

– 1

Trūkst

– 2

NAV PIEEJAMS (dzīvoja kolektīvā mājsaimniecībā vai iestādē)

– 3

Persona, kas nav “izvēlētais respondents”

– 6

Nav vecuma grupā (25–59)

– 7

Nepiemēro (RB010≠2019)

PT040

 

Nodarbināto personu skaits mājsaimniecībā, kad respondentam bija aptuveni 14 gadi

Skaitlis (divciparu) 0–99

PT040_F

1

Aizpildīts

– 1

Trūkst

– 2

NAV PIEEJAMS (dzīvoja kolektīvā mājsaimniecībā vai iestādē)

– 3

Persona, kas nav “izvēlētais respondents”

– 6

Nav vecuma grupā (25–59)

– 7

Nepiemēro (RB010≠2019)

PT250

 

Urbanizācijas pakāpe, kad respondentam bija aptuveni 14 gadi

1

Lielpilsēta (vairāk nekā 100 000 iedzīvotāju)

2

Pilsēta vai piepilsēta (no 10 000 līdz 100 000 iedzīvotāju)

3

Lauku teritorija, mazpilsēta vai ciems (mazāk nekā 10 000 iedzīvotāju)

PT250_F

1

Aizpildīts

– 1

Trūkst

– 2

NAV PIEEJAMS (dzīvoja kolektīvā mājsaimniecībā vai iestādē)

– 3

Persona, kas nav “izvēlētais respondents”

– 6

Nav vecuma grupā (25–59)

– 7

Nepiemēro (RB010≠2019)

PT210

 

Mājokļa īpašumtiesību statuss, kad respondentam bija aptuveni 14 gadi

1

Piederēja

2

Īrēja

3

Mājokli nodrošināja bez maksas

– 1

Nezina

PT210_F

1

Aizpildīts

– 1

Trūkst

– 2

NAV PIEEJAMS (dzīvoja kolektīvā mājsaimniecībā vai iestādē)

– 3

Persona, kas nav “izvēlētais respondents”

– 6

Nav vecuma grupā (25–59)

– 7

Nepiemēro (RB010≠2019)

Ziņas par vecākiem

PT060

 

Tēva dzimšanas valsts

 

Tēva dzimšanas valsts (SCL GEO alpha-2 kods)

– 1

Nezina

PT060_F

1

Aizpildīts

– 1

Trūkst

– 2

NAV PIEEJAMS (dzīvoja kolektīvā mājsaimniecībā vai iestādē)

– 3

Persona, kas nav “izvēlētais respondents”

– 5

NAV PIEEJAMS (tēva nebija klāt un ar viņu nebija kontakta/miris)

– 6

Nav vecuma grupā (25–59)

– 7

Nepiemēro (RB010≠2019)

PT070

 

Tēva pilsonība

 

Primārās pilsonības valsts (SCL GEO alpha-2 kods)

– 1

Nezina

PT070_F

1

Aizpildīts

– 1

Trūkst

– 2

NAV PIEEJAMS (dzīvoja kolektīvā mājsaimniecībā vai iestādē)

– 3

Persona, kas nav “izvēlētais respondents”

– 5

NAV PIEEJAMS (tēva nebija klāt un ar viņu nebija kontakta/miris)

– 6

Nav vecuma grupā (25–59)

– 7

Nepiemēro (RB010≠2019)

PT090

 

Mātes dzimšanas valsts

 

Mātes dzimšanas valsts (SCL GEO alpha-2 kods)

– 1

Nezina

PT090_F

1

Aizpildīts

– 1

Trūkst

– 2

NAV PIEEJAMS (dzīvoja kolektīvā mājsaimniecībā vai iestādē)

– 3

Persona, kas nav “izvēlētais respondents”

– 5

NAV PIEEJAMS (mātes nebija klāt un ar viņu nebija kontakta/mirusi)

– 6

Nav vecuma grupā (25–59)

– 7

Nepiemēro (RB010≠2019)

PT100

 

Mātes pilsonība

 

Primārās pilsonības valsts (SCL GEO alpha– 2 kods)

– 1

Nezina

PT100_F

1

Aizpildīts

– 1

Trūkst

– 2

NAV PIEEJAMS (dzīvoja kolektīvā mājsaimniecībā vai iestādē)

– 3

Persona, kas nav “izvēlētais respondents”

– 5

NAV PIEEJAMS (mātes nebija klāt un ar viņu nebija kontakta/mirusi)

– 6

Nav vecuma grupā (25–59)

– 7

Nepiemēro (RB010≠2019)

Dati par izglītību

PT110

 

Tēva augstākais iegūtais izglītības līmenis

1

Zems līmenis (zemāks līmenis nekā pirmsskolas izglītība, pamatizglītības pirmais posms vai pamatizglītības otrais posms)

2

Vidējs līmenis (vidējā izglītība un pēcvidusskolas izglītība, kas nav augstākā izglītība)

3

Augsta līmeņa (augstākās izglītības pirmais posms, bakalaura grāds vai līdzvērtīga izglītība, maģistra vai līdzvērtīga izglītība, doktora vai līdzvērtīga izglītība)

– 1

Nezina

PT110_F

1

Aizpildīts

– 1

Trūkst

– 2

NAV PIEEJAMS (dzīvoja kolektīvā mājsaimniecībā vai iestādē)

– 3

Persona, kas nav “izvēlētais respondents”

– 5

NAV PIEEJAMS (tēva nebija klāt un ar viņu nebija kontakta/miris)

– 6

Nav vecuma grupā (25–59)

– 7

Nepiemēro (RB010≠2019)

PT120

 

Mātes augstākais iegūtais izglītības līmenis

1

Zems līmenis (zemāks līmenis nekā pirmsskolas izglītība, pamatizglītības pirmais posms vai pamatizglītības otrais posms)

2

Vidējs līmenis (vidusskolas izglītība un pēcvidusskolas izglītība, kas nav augstākā izglītība)

3

Augsta līmeņa (augstākās izglītības pirmais posms, bakalaura grāds vai līdzvērtīga izglītība, maģistra vai līdzvērtīga izglītība, doktora vai līdzvērtīga izglītība)

– 1

Nezina

PT120_F

1

Aizpildīts

– 1

Trūkst

– 2

NAV PIEEJAMS (dzīvoja kolektīvā mājsaimniecībā vai iestādē)

– 3

Persona, kas nav “izvēlētais respondents”

– 5

NAV PIEEJAMS (mātes nebija klāt un ar viņu nebija kontakta/mirusi)

– 6

Nav vecuma grupā (25–59)

– 7

Nepiemēro (RB010≠2019)

Dati par nodarbinātību

PT130

 

Tēva nodarbinātības statuss, kad respondentam bija aptuveni 14 gadi

1

Nodarbinātais (pilna slodze)

2

Nodarbinātais (nepilna slodze)

3

Pašnodarbinātais vai palīgs ģimenes uzņēmumā

4

Bezdarbnieks/darba meklētājs

5

Pensionārs

6

Pastāvīga invaliditāte un/vai darbnespēja

7

Pildīja mājas un aprūpes pienākumus

8

Cita nenodarbināta persona

– 1

Nezina

PT130_F

1

Aizpildīts

– 1

Trūkst

– 2

NAV PIEEJAMS (dzīvoja kolektīvā mājsaimniecībā vai iestādē)

– 3

Persona, kas nav “izvēlētais respondents”

– 5

NAV PIEEJAMS (tēva nebija klāt un ar viņu nebija kontakta/miris)

– 6

Nav vecuma grupā (25–59)

– 7

Nepiemēro (RB010≠2019)

PT140

 

Tēvs bija vadošā amatā, kad respondentam bija aptuveni 14 gadi

1

2

– 1

Nezina

PT140_F

1

Aizpildīts

– 1

Trūkst

– 2

NAV PIEEJAMS (dzīvoja kolektīvā mājsaimniecībā vai iestādē)

– 3

Persona, kas nav “izvēlētais respondents”

– 4

NAV PIEEJAMS (tēvs bez darba (nenodarbināts))

– 5

NAV PIEEJAMS (tēva nebija klāt un ar viņu nebija kontakta/miris)

– 6

Nav vecuma grupā (25–59)

– 7

Nepiemēro (RB010≠2019)

PT150

 

Tēva pamatprofesija, kad respondentam bija aptuveni 14 gadi

 

ISCO– 08(COM) kods (1 cipars)

– 1

Nezina

PT150_F

1

Aizpildīts

– 1

Trūkst

– 2

NAV PIEEJAMS (dzīvoja kolektīvā mājsaimniecībā vai iestādē)

– 3

Persona, kas nav “izvēlētais respondents”

– 4

NAV PIEEJAMS (tēvs bez darba (nenodarbināts))

– 5

NAV PIEEJAMS (tēva nebija klāt un ar viņu nebija kontakta/miris)

– 6

Nav vecuma grupā (25–59)

– 7

Nepiemēro (RB010≠2019)

PT160

 

Mātes nodarbinātības statuss, kad respondentam bija aptuveni 14 gadi

1

Nodarbinātā (pilna slodze)

2

Nodarbinātā (nepilna slodze)

3

Pašnodarbinātā vai palīdze ģimenes uzņēmumā

4

Bezdarbniece/darba meklētāja

5

Pensionāre

6

Pastāvīga invaliditāte un/vai darbnespēja

7

Pildīja mājas un aprūpes pienākumus

8

Cita nenodarbināta persona

– 1

Nezina

PT160_F

1

Aizpildīts

– 1

Trūkst

– 2

NAV PIEEJAMS (dzīvoja kolektīvā mājsaimniecībā vai iestādē)

– 3

Persona, kas nav “izvēlētais respondents”

– 5

NAV PIEEJAMS (mātes nebija klāt un ar viņu nebija kontakta/mirusi)

– 6

Nav vecuma grupā (25–59)

– 7

Nepiemēro (RB010≠2019)

PT170

 

Māte bija vadošā amatā, kad respondentam bija aptuveni 14 gadi

1

2

– 1

Nezina

PT170_F

1

Aizpildīts

– 1

Trūkst

– 2

NAV PIEEJAMS (dzīvoja kolektīvā mājsaimniecībā vai iestādē)

– 3

Persona, kas nav “izvēlētais respondents”

– 4

NAV PIEEJAMS (māte bez darba (nenodarbināta))

– 5

NAV PIEEJAMS (mātes nebija klāt un ar viņu nebija kontakta/mirusi)

– 6

Nav vecuma grupā (25–59)

– 7

Nepiemēro (RB010≠2019)

PT180

 

Mātes pamatprofesija, kad respondentam bija aptuveni 14 gadi

 

ISCO– 08(COM) kods (1 cipars)

– 1

Nezina

PT180_F

1

Aizpildīts

– 1

Trūkst

– 2

NAV PIEEJAMS (dzīvoja kolektīvā mājsaimniecībā vai iestādē)

– 3

Persona, kas nav “izvēlētais respondents”

– 4

NAV PIEEJAMS (māte bez darba (nenodarbināta))

– 5

NAV PIEEJAMS (mātes nebija klāt un ar viņu nebija kontakta/mirusi)

– 6

Nav vecuma grupā (25–59)

– 7

Nepiemēro (RB010≠2019)

Materiālā nenodrošinātība

PT190

 

Mājsaimniecības finanšu stāvoklis, kad respondentam bija aptuveni 14 gadi

1

Ļoti slikts

2

Slikts

3

Samērā slikts

4

Samērā labs

5

Labs

6

Ļoti labs

– 1

Nezina

PT190_F

1

Aizpildīts

– 1

Trūkst

– 2

NAV PIEEJAMS (dzīvoja kolektīvā mājsaimniecībā vai iestādē)

– 3

Persona, kas nav “izvēlētais respondents”

– 6

Nav vecuma grupā (25–59)

– 7

Nepiemēro (RB010≠2019)

PT260

 

Vai tikušas apmierinātas ar skolu saistītās pamatvajadzības (grāmatas un skolas piederumi), kad respondentam bija aptuveni 14 gadi

1

2

Nē, finansiālu iemeslu dēļ

3

Nē, citi iemesli

PT260_F

1

Aizpildīts

– 1

Trūkst

– 2

NAV PIEEJAMS (dzīvoja kolektīvā mājsaimniecībā vai iestādē)

– 3

Persona, kas nav “izvēlētais respondents”

– 6

Nav vecuma grupā (25–59)

– 7

Nepiemēro (RB010≠2019)

PT270

 

Ikdienas maltīte ar gaļu, vistu, zivi (vai līdzvērtīgu veģetāru ēdienu), kad respondentam bija aptuveni 14 gadi

1

2

Nē, finansiālu ierobežojumu dēļ

3

Nē, cits iemesls

PT270_F

1

Aizpildīts

– 1

Trūkst

– 2

NAV PIEEJAMS (dzīvoja kolektīvā mājsaimniecībā vai iestādē)

– 3

Persona, kas nav “izvēlētais respondents”

– 6

Nav vecuma grupā (25–59)

– 7

Nepiemēro (RB010≠2019)

PT280

 

Vienas nedēļas ikgadējais atvaļinājums ārpus mājas, kad respondentam bija aptuveni 14 gadi

1

2

Nē, finansiālu ierobežojumu dēļ

3

Nē, cits iemesls

PT280_F

1

Aizpildīts

– 1

Trūkst

– 2

NAV PIEEJAMS (dzīvoja kolektīvā mājsaimniecībā vai iestādē)

– 3

Persona, kas nav “izvēlētais respondents”

– 6

Nav vecuma grupā (25–59)

– 7

Nepiemēro (RB010≠2019)

 

Fakultatīvais testa modulis 2019

Ienākumu attīstība un mājsaimniecības sastāvs

Mainīgā lieluma apzīmējums

Kods

Mērķa mainīgais lielums

HI010

 

Ienākumu izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu (FAKULTATĪVI)

1

Pieauga

2

Vairāk vai mazāk nemainījās

3

Saruka

HI010_F

1

Aizpildīts

– 1

Trūkst

– 3

Persona, kas nav “izvēlētais respondents”

– 7

Nepiemēro (RB010≠2019)

HI020

 

Pieauguma iemesls (FAKULTATĪVI)

1

Indeksācija/algas pārskatīšana

2

Darba laika pagarinājums, darba algas pieaugums (tas pats darbs)

3

Atgriešanās darba tirgū pēc slimības, vecāku pienākumu pildīšanas, bērna kopšanas atvaļinājuma, bērna aprūpes vai slimas personas vai personas ar invaliditāti aprūpes

4

Pirmā vai jauna darbvieta

5

Izmaiņas mājsaimniecības sastāvā

6

Sociālo pabalstu palielinājums

7

Cits

HI020_F

1

Aizpildīts

– 1

Trūkst

– 2

Nepiemēro HI010≠1

– 3

Persona, kas nav “izvēlētais respondents”

– 7

Nepiemēro (RB010≠2019)

HI030

 

Ienākumu sarukuma iemesls (FAKULTATĪVI)

1

Darba laika saīsinājums, darba algas samazinājums (tas pats darbs), ieskaitot (nebrīvprātīgu) pašnodarbinātību

2

Vecāku pienākumu pildīšana/bērna kopšanas atvaļinājums/bērna aprūpe vai slimas personas vai personas ar invaliditāti aprūpe

3

Jauna darbvieta

4

Zaudēts darbs/bezdarbs/(sava) uzņēmuma bankrots

5

Darba nespēja slimības vai invaliditātes dēļ

6

Laulības šķiršana/partnerattiecību pārtraukšana/citas izmaiņas mājsaimniecības sastāvā

7

Pensionēšanās

8

Sociālo pabalstu samazinājums

9

Cits

HI030_F

1

Aizpildīts

– 1

Trūkst

– 2

Nepiemēro HI010≠3

– 3

Persona, kas nav “izvēlētais respondents”

– 7

Nepiemēro (RB010≠2019)

HI040

 

Nākotnes ienākumi (FAKULTATĪVI)

1

Pieaugums

2

Bez izmaiņām

3

Samazinājums

HI040_F

1

Aizpildīts

– 1

Trūkst

– 3

Persona, kas nav “izvēlētais respondents”

– 7

Nepiemēro (RB010≠2019)

HGYX (1)

 

Mājsaimniecības locekļu radniecības matrica (FAKULTATĪVI)  (2)

10

Partneris (zems līmenis)

11

Vīrs/sieva/partneris reģistrētās partnerattiecībās (augsts līmenis)

12

Partneris/kopdzīves partneris (augsts līmenis)

20

Dēls/meita (zems līmenis)

21

Bioloģiskais dēls/adoptētais dēls/bioloģiskā meita/adoptētā meita (augsts līmenis)

22

Padēls/pameita (augsts līmenis)

30

Znots/vedekla (zems; augsts līmenis)

40

Mazbērns (zems; augsts līmenis)

50

Vecāks (zems līmenis)

51

Bioloģiskais vecāks/adoptējošais vecāks (augsts līmenis)

52

Pamāte/patēvs (augsts līmenis)

60

Laulātā vecāks (zems; augsts līmenis)

70

Vecvecāks (zems; augsts līmenis)

80

Brālis/māsa (zems līmenis)

81

Bioloģiskais brālis/bioloģiskā māsa (augsts līmenis)

82

Pusbrālis/pusmāsa (augsts līmenis)

90

Cits radinieks (zems; augsts līmenis)

95

Cita ārpusģimenes persona (zemes; augsts līmenis)

99

Nav norādīts (zems; augsts līmenis)

HGYX_F

1

Aizpildīts

– 1

Trūkst

– 2

NAV PIEEJAMS (vienas personas mājsaimniecība)

– 7

Nepiemēro (RB010≠2019)


(1)  X = 1,…, personu skaits mājsaimniecībā – 1

Y = 2,…, personu skaits mājsaimniecībā

Y > X.

(2)  Var izmantot zema un/vai augsta līmeņa atbilžu kategorijas.


6.2.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 32/48


KOMISIJAS REGULA (ES) 2018/175

(2018. gada 2. februāris),

ar ko groza II pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 110/2008 par stipro alkoholisko dzērienu definīciju, aprakstu, noformējumu, marķējumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 15. janvāra Regulu (EK) Nr. 110/2008 par stipro alkoholisko dzērienu definīciju, aprakstu, noformējumu, marķējumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību (1) un jo īpaši tās 26. pantu,

tā kā:

(1)

Regulas (EK) Nr. 110/2008 II pielikumā ir noteikts, ka 9. kategorijas (“Augļu spirti”) stipro alkoholisko dzērienu tirdzniecības nosaukumā pirms vārda “spirts” jābūt minētam izmantoto augļu, ogu vai augu nosaukumam. Tomēr dažās oficiālajās valodās tādi tirdzniecības nosaukumi tradicionāli tiek darināti no paša augļa nosaukuma, kam pievienots piedēklis jeb sufikss. Tāpēc tajās oficiālajās valodās augļu spirtu marķējumā būtu jāļauj norādīt tirdzniecības nosaukumu, kas ir ar piedēkli atvasināts augļa nosaukums.

(2)

Regulas (EK) Nr. 110/2008 II pielikumā 10. kategorijas (“Sidra spirts un bumbieru sidra spirts”) tehniskajos parametros nav skaidri paredzēta iespēja, ka šīs kategorijas stiprais alkoholiskais dzēriens var tikt ražots, destilējot kopā gan sidru, gan bumbieru sidru. Tomēr dažos gadījumos šo stipro alkoholisko dzērienu tradicionāli iegūst, kopā destilējot sidru un bumbieru sidru. Tāpēc būtu jāmaina šīs kategorijas stipro alkoholisko dzērienu definīcija, lai skaidri pieļautu iespēju, ka sidrs un bumbieru sidrs tiek destilēts kopā, ja to paredz tradicionālās ražošanas metodes. Minētajiem gadījumiem vajag arī paredzēt noteikumus par atbilstošo tirdzniecības nosaukumu. Lai neradītu grūtības uzņēmējiem, ir arī lietderīgi ieviest pārejas noteikumu par to stipro alkoholisko dzērienu tirdzniecības nosaukumu, kas ražoti pirms šīs regulas stāšanās spēkā.

(3)

Tāpēc attiecīgi būtu jāgroza Regulas (EK) Nr. 110/2008 II pielikums.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Stipro alkoholisko dzērienu komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 110/2008 II pielikumu groza šādi:

1)

pielikumā 9. kategorijas f) punktu aizstāj ar šādu:

“f)

Augļu spirta tirdzniecības nosaukumā pirms vārda “spirts” ir minēts attiecīgo augļu, ogu vai augu nosaukums, piemēram: ķiršu spirts jeb kirsch, plūmju spirts jeb sļivovica, mirabeļu, persiku, ābolu, bumbieru, aprikožu, vīģu, citrusu vai vīnogu spirts vai citu augļu spirts. Čehu, horvātu, grieķu, poļu, slovāku, slovēņu un rumāņu valodā šo tirdzniecības nosaukumu var darināt, attiecīgā augļa nosaukumam pievienojot sufiksu.

Tos var saukt arī par wasser, pievienojot augļa nosaukumu.

Tikai šādiem augļiem vārdu “spirts”, pirms kura ir augļa nosaukums, var aizstāt ar paša augļa nosaukumu:

mirabeles (Prunus domestica L. subsp. syriaca (Borkh.) Janch. ex Mansf.),

plūmes (Prunus domestica L.),

cvečes (Prunus domestica L.),

lielaugļu zemeņkoka augļi (Arbutus unedo L.),

‘Golden Delicious’ šķirnes āboli.

Ja pastāv varbūtība, ka galapatērētāji nesaprot kādu no šiem tirdzniecības nosaukumiem, ja tajos nav ietverts vārds “spirts”, marķējumā ir vārds “spirts”, iespējams, līdz ar paskaidrojumu.”;

2)

pielikuma 10. kategoriju aizstāj ar šādu:

“10.

Sidra spirts, bumbieru sidra spirts un sidra un bumbieru sidra spirts

a)

Sidra spirts, bumbieru sidra spirts un sidra un bumbieru sidra spirts ir stiprie alkoholiskie dzērieni, kuri atbilst šādiem nosacījumiem:

i)

tos ražo, tikai un vienīgi destilējot sidru vai bumbieru sidru līdz spirta tilpumkoncentrācijai, kas mazāka par 86 %, lai destilātam būtu augļu aromāts un garša;

ii)

tajos gaistošu vielu daudzums vienā hektolitrā 100 tilp. % spirta ir 200 grami vai vairāk;

iii)

tajos maksimāli pieļaujamais metanola daudzums vienā hektolitrā 100 tilp. % spirta ir 1 000 grami.

i) apakšpunktā minētais nosacījums neizslēdz stipros alkoholiskos dzērienus, kas ražoti ar tradicionālām ražošanas metodēm, kuras pieļauj sidru un bumbieru sidru destilēt kopā. Minētajos gadījumos tirdzniecības nosaukums ir “sidra un bumbieru sidra spirts”.

b)

Spirta tilpumkoncentrācija sidra spirtā, bumbieru sidra spirtā un sidra un bumbieru sidra spirtā ir ne mazāka par 37,5 %.

c)

Nepievieno atšķaidītu vai neatšķaidītu spirtu, kā definēts I pielikuma 5. punktā.

d)

Ne sidra spirtu, ne bumbieru sidra spirtu, ne sidra un bumbieru sidra spirtu nearomatizē.

e)

Sidra spirtam, bumbieru sidra spirtam un sidra un bumbieru sidra spirtam drīkst pievienot tikai karamelizētu cukuru, lai pielāgotu krāsu.”

2. pants

Stipros alkoholiskos dzērienus, kuri pieder pie Regulas (EK) Nr. 110/2008 II pielikumā aprakstītās 10. kategorijas un kuru tirdzniecības nosaukumi šīs regulas spēkā stāšanās laikā atbilst minētās regulas prasībām, var turpināt laist tirgū, līdz ir beigušies krājumi.

3. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2018. gada 2. februārī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 39, 13.2.2008., 16. lpp.


LĒMUMI

6.2.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 32/50


PADOMES LĒMUMS (ES) 2018/176

(2018. gada 29. janvāris)

par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem EEZ Apvienotajā komitejā attiecībā uz grozījumu EEZ līguma XIII pielikumā (Transports)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 91. pantu saistībā ar 218. panta 9. punktu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 2894/94 (1994. gada 28. novembris) par Eiropas Ekonomikas zonas līguma īstenošanas kārtību (1) un jo īpaši tās 1. panta 3. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Līgums par Eiropas Ekonomikas zonu (2) (“EEZ līgums”) stājās spēkā 1994. gada 1. janvārī.

(2)

Ievērojot EEZ līguma 98. pantu, EEZ Apvienotā komiteja var nolemt inter alia grozīt EEZ līguma XIII pielikumu (Transports).

(3)

EEZ līgumā ir jāiekļauj Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/94/ES (3).

(4)

Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza EEZ līguma XIII pielikums (Transports).

(5)

Tādēļ Savienības nostājas EEZ Apvienotajā komitejā pamatā vajadzētu būt pievienotajam lēmuma projektam,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Nostājas, kas Savienības vārdā jāieņem EEZ Apvienotajā komitejā par ierosināto grozījumu EEZ līguma XIII pielikumā (Transports), pamatā ir EEZ Apvienotās komitejas lēmuma projekts, kas pievienots šim lēmumam.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē, 2018. gada 29. janvārī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

R. PORODZANOV


(1)  OV L 305, 30.11.1994., 6. lpp.

(2)  OV L 1, 3.1.1994., 3. lpp.

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/94/ES (2014. gada 22. oktobris) par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu (OV L 307, 28.10.2014., 1. lpp.).


PROJEKTS

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. …/2018

(… gada …),

ar ko groza EEZ līguma XIII pielikumu (Transports)

EEZ APVIENOTĀ KOMITEJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu (“EEZ līgums”) un jo īpaši tā 98. pantu,

tā kā:

(1)

EEZ līgumā ir jāiekļauj Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/94/ES (2014. gada 22. oktobris) par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu (1).

(2)

Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza EEZ līguma XIII pielikums,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

EEZ līguma XIII pielikumā aiz 5. punkta (svītrots) iekļauj šādu punktu:

“5.a

32014 R 0094: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/94/ES (2014. gada 22. oktobris) par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu (OV L 307, 28.10.2014., 1. lpp.).

Šā līguma vajadzībām direktīvas noteikumus pielāgo šādi:

a)

attiecībā uz EBTA valstīm vārdu “LESD” 3. panta 5. punktā lasa kā “EEZ līgums”;

b)

direktīvas 6. pantu nepiemēro Islandei;

c)

šo direktīvu nepiemēro Lihtenšteinai.”.

2. pants

Direktīvas 2014/94/ES teksts islandiešu un norvēģu valodā, kas jāpublicē Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša EEZ papildinājumā, ir autentisks.

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā […], ja ir iesniegti visi paziņojumi saskaņā ar EEZ līguma 103. panta 1. punktu (*1).

4. pants

Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša EEZ iedaļā un tā EEZ papildinājumā.

Briselē,

EEZ Apvienotās komitejas vārdā –

priekšsēdētājs

EEZ Apvienotās komitejas sekretāri


(1)  OV L 307, 28.10.2014., 1. lpp.

(*1)  [Konstitucionālās prasības nav norādītas.] [Konstitucionālās prasības ir norādītas.]


IETEIKUMI

6.2.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 32/52


KOMISIJAS IETEIKUMS (ES) 2018/177

(2018. gada 2. februāris)

par elementiem, kas iekļaujami tehniskajā, juridiskajā un finansiālajā kārtībā starp dalībvalstīm, lai piemērotu solidaritātes mehānismu saskaņā ar 13. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2017/1938 par gāzes piegādes drošības aizsardzības pasākumiem

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 25. oktobra Regulas (ES) 2017/1938 par gāzes piegādes drošības aizsardzības pasākumiem un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 994/2010 (1) 13. panta 12. punktu,

tā kā:

(1)

Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 194. panta 1. punktā noteikts, ka ES enerģētikas politika, dalībvalstīm savstarpēji solidarizējoties, tiecas nodrošināt energoapgādes drošību Savienībā.

(2)

Regula par gāzes piegādes drošību ir paredzēta, lai uzlabotu solidaritāti un uzticēšanos starp dalībvalstīm un lai ļautu iekšējam gāzes tirgum darboties, cik vien ilgi iespējams, pat tad, ja pieprasījums pārsniedz piedāvājumu.

(3)

Ar minēto regulu pirmo reizi tiek ieviests solidaritātes mehānisms starp dalībvalstīm kā instruments, ar ko mazināt smagas ārkārtas situācijas sekas Savienībā un nodrošināt gāzes plūsmu solidaritātē aizsargājamiem lietotājiem.

(4)

Pieņemot pasākumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu solidaritātes mehānismu, dalībvalstīm savā divpusējā kārtībā ir jāvienojas par vairākiem tehniskiem, juridiskiem un finansiāliem jautājumiem un jāapraksta tā savos ārkārtas rīcības plānos.

(5)

Lai palīdzētu dalībvalstīm veikt īstenošanu un pēc apspriešanās ar Gāzes koordinācijas grupu, Komisija ir sagatavojusi šīs nesaistošās norādes par galvenajiem elementiem, kas būtu jāiekļauj šādā kārtībā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO IETEIKUMU.

1.

Dalībvalstīm vajadzētu ievērot šā ieteikuma pielikumā iekļautās juridiski nesaistošās norādes. Šīm norādēm vajadzētu palīdzēt dalībvalstīm ieviest tehnisko, juridisko un finansiālo kārtību, lai piemērotu Regulas (ES) 2017/1938 13. panta solidaritātes pienākumus, un aprakstīt to ārkārtas rīcības plānos, kas tām jāsagatavo saskaņā ar minēto regulu.

2.

Šo ieteikumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2018. gada 2. februārī

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Miguel ARIAS CAÑETE


(1)  OV L 280, 28.10.2017., 1. lpp.


PIELIKUMS

I.   IEVADS

Ar Regulu (ES) 2017/1938 (“Regula”) solidaritātes koncepcija tiek ieviesta praksē un tiek izveidots solidaritātes mehānisms starp dalībvalstīm, ko paredzēts izmantot apstākļos, kas paredzēti attiecīgajos noteikumos. Solidaritāte ir galēju pasākumu mehānisms: tas ļauj solidaritātes garā nodrošināt gāzes nepārtrauktu piegādi vismazāk aizsargātajiem lietotājiem. Tie ir mājsaimniecības lietotāji un noteikti būtiski pakalpojumi, kas regulas 2. panta 6. punktā definēti kā “solidaritātē aizsargājami lietotāji”.

1.   Solidaritātes mehānisms

Ja kāda dalībvalsts lūdz solidaritāti, solidaritātes mehānisms ietver pienākumu citām tieši savienotām dalībvalstīm piešķirt prioritāti solidaritātē aizsargājamu lietotāju apgādei pieprasītājā dalībvalstī nevis tādu iekšzemes lietotāju apgādei, kas nav solidaritātē aizsargājami. Tas nepieciešams tikai tad, ja tirgus nespēj nodrošināt vajadzīgo gāzes apjomu (1). Ierobežojumi saistībā ar palīdzību, ko dalībvalsts var sniegt, ir šādi:

pieejamā starpsavienojumu jauda,

gāzes daudzums, kas tai nepieciešams, lai apgādātu savus solidaritātē aizsargājamos lietotājus, ja gāzes piegāde tiem ir apdraudēta,

sava gāzes tīkla drošība, un

dažām valstīm – gāzes piegādes kritiskām ar gāzi darbināmām elektrostacijām, lai saglabātu elektroenerģijas apgādes drošību.

Solidaritāti kā galēju pasākumu var uzsākt tikai pēc kādas dalībvalsts pieprasījuma, ja tirgus gan pieprasītājā dalībvalstī, gan visās potenciālajās piegādātājās dalībvalstīs nespēj piedāvāt nepieciešamos gāzes apjomus solidaritātē aizsargājamo lietotāju pieprasījuma apmierināšanai, tostarp tos, ko brīvprātīgi piedāvā neaizsargājamie lietotāji. Turklāt ir jābūt pilnībā izsmeltiem pasākumiem pieprasītājas dalībvalsts ārkārtas rīcības plānā, tostarp piespiedu ierobežojumiem līdz pat solidaritātē aizsargājamu lietotāju līmenim. Neraugoties uz šiem stingrajiem nosacījumiem solidaritātes iedarbināšanai, šis mehānisms mājsaimniecībām un būtiskiem sabiedriskajiem pakalpojumiem sniedz paļāvību un drošības sajūtu par to, ka gāzes piegādes nepārtrūks.

Šādos apstākļos ir ļoti iespējams, ka arī potenciālajās piegādātājās dalībvalstīs jau ir uzsākti vai ir neizbēgami ārpustirgus pasākumi vai ierobežojumu noteikšana. Pretējā gadījumā noteikti gāzes apjomi vēl būtu pieejami, gāze, sekojot cenu signāliem (ja tādi ir), joprojām varētu plūst turp, kur tā nepieciešama, un solidaritāte nebūtu jāiedarbina. Solidaritātes mehānisms faktiski ir atlikušās gāzes pagaidu pārdale no tādiem lietotājiem vienā dalībvalstī, kuri nav solidaritātē aizsargājamie lietotāji, uz solidaritātē aizsargājamiem lietotājiem citā dalībvalstī, kas atrodas tajā pašā integrētajā Eiropas gāzes tirgū. Solidaritāti var nodrošināt tikai, ja gāzes tīkls joprojām spēj droši pārdalīt un transportēt gāzi (2).

Divpusējās kārtības, kas attiecas uz solidaritātes juridiskajiem, tehniskajiem un finansiālajiem aspektiem, dažādie elementi jau ir daļēji noteikti regulas 13. pantā. Turklāt savā divpusējā kārtībā dalībvalstīm ir jāvienojas par visiem nepieciešamajiem elementiem un detaļām, lai sniegtu noteiktību un drošību visiem, no kuriem atkarīga solidaritātes mehānisma darbība. Šī kārtība ir jāapraksta attiecīgajos ārkārtas rīcības plānos; jo īpaši jāiekļauj kompensācijas mehānisms vai vismaz tā kopsavilkums.

Kompensācija, kā aprakstīts regulas 13. pantā, ir plašs jēdziens. Tā aptver maksājumus par gāzi un papildu izmaksas (piemēram, transportēšana) par piegādēm solidaritātē aizsargājamiem lietotājiem solidaritāti pieprasošajā dalībvalstī, kā arī maksājumus lietotājiem solidaritāti sniedzošajā dalībvalstī par to pakļaušanu ierobežojumiem. Šajās norādēs kompensāciju šādā plašākā nozīmē apzīmē ar jēdzienu “kompensācija par solidaritāti”. Kompensāciju par zaudējumiem, kas radušies ierobežojumu ieviešanas dēļ, sauc par “kompensāciju par ierobežojumiem”.

Ir vairāki nosacījumi solidaritātes pienācīgai darbībai.

Pirmkārt, cik vien ilgi iespējams, būtu jāizmanto tirgus pasākumi. Dalībvalstīm jādara viss iespējamais, lai izveidotu mehānismu vai platformu, kas ļauj izmantot brīvprātīgu pieprasījumreakciju. Tas ir gan potenciālās piegādātājas dalībvalsts, gan pieprasītājas dalībvalsts interesēs, jo pretējā gadījumā ārspustirgus pasākumi, piemēram, kurināmā piespiedu maiņa vai lietotāju pakļaušana ierobežojumiem, būs jāuzsāk jau agrākā posmā. Tas ir arī saskaņā ar regulas vispārējo principu, ka tirgum vajadzētu dot maksimālu rīcības brīvību gāzes piegādes problēmu atrisināšanai.

Otrkārt, vairumtirdzniecības cenām ir jāļauj brīvi svārstīties pat ārkārtas situācijās; cenu iesaldēšana vai cenas maksimuma noteikšana neļaus cenu signāliem atspoguļot nepieciešamību pēc papildu gāzes, tāpēc gāze neplūdīs turp, kur tā vajadzīga.

Treškārt, pārrobežu piekļuvei infrastruktūrai vajadzētu vienmēr, pat ārkārtas situāciju laikā, būt tehniski iespējamai un drošai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 715/2009 (3). Atkarībā no tehniskajiem ierobežojumiem katrā dalībvalstī, kārtībai būtu jānodrošina, ka starpsavienotāji, LNG termināļi, pazemes gāzes krātuves, mezgli un, attiecīgos gadījumos, pieprasījuma puses piedāvājumi būtu pilnībā pieejami tirgus dalībniekiem pāri robežai. Tas aizkavēs nepieciešamību pēc solidaritātes iedarbināšanas dalībvalstī, kas saskaras ar piegādes grūtībām.

Ceturtkārt, dalībvalstis tiek mudinātas sadarboties visos ārkārtas situācijas posmos. Efektīva sadarbība agrīnos posmos varētu aizkavēt nepieciešamību iedarbināt solidaritāti. Tas novērstu arī potenciāli atšķirīgu gāzes cenu veidošanos (piemēram, izmantojot zudušās slodzes vērtību ierobežojumiem pakļautām lietotāju grupām) saistītos tirgos un darbotos kā solidaritātes (sniegšanas) atturētājs.

2.   Juridiskais pamats

Regulas 13. panta 12. punktā noteikts, ka Komisijai līdz 2017. gada 1. decembrim pēc apspriešanās ar Gāzes koordinācijas grupu jāsniedz juridiski nesaistošas norādes par tehniskās, juridiskās un finansiālās kārtības galvenajiem elementiem. Norādēm jo īpaši jāattiecas uz to, kā praksē piemērot regulas 13. panta 8. un 10. punktā aprakstītos elementus.

3.   Norāžu joma

Regulas 13. pantā ir norādīti vairāki solidaritātes mehānisma elementi un aspekti, kas jāsaskaņo un jāiekļauj divpusējā kārtībā. Lai sniegtu noderīgas norādes par šiem un vēl citiem elementiem, kuri varētu tikt iekļauti šādā kārtībā, ir vajadzīga labāka izpratne par situāciju, kurā varētu vajadzēt iedarbināt solidaritāti, un centieniem un pamatprincipiem, kas varētu vispār nepieļaut šādas situācijas rašanos. Šīs nesaistošās norādes nesniedz un nav paredzētas kā tādas, kas sniegs visām dalībvalstīm piemērotu izsmeļošu un preskriptīvu sarakstu, jo tām ir jābūt iespējai brīvi izvēlēties sev piemērotākos risinājumus, ņemot vērā savas spējas, esošās sistēmas, situāciju un prioritātes. Tā vietā ar norādēm tiek ieteikts izmantot nepieciešamu un papildu elementu kopumu, tiek aprakstīti iespējamie varianti, kā īstenot noteiktus solidaritātes pasākumus, un tiek sniegti piemēri un paraugprakse.

Ierosinātā pieeja ir dalībvalstīm cik vien iespējams izmantot esošās valstu sistēmas un procedūras vai pēc vajadzības pielāgot tās solidaritātes vajadzībām. Tas var, piemēram, ietvert esošu platformu izmantošanu pieprasījuma puses pasākumiem vai jau esošu mehānismu izmantošanu kompensāciju sniegšanai lietotājiem.

II.   JURIDISKĀ, TEHNISKĀ UN FINANSIĀLĀ KĀRTĪBA

1.   Juridiskā kārtība

Juridiskās kārtības mērķis ir nodrošināt juridisko noteiktību visiem, kas solidaritātes situācijās iesaistīti gāzes nodrošināšanā vai saņemšanā. Dalībvalstīm, kuras iesaistītas solidaritātes mehānisma piemērošanā, tiek ieteikts ieviest skaidru, pārredzamu un iedarbīgu juridisko kārtību tā, lai ieinteresētās personas zinātu pārrobežu solidaritātes noteikumus un procedūras.

Regulas 13. panta 10. punktā noteikts, ka par šādu kārtību vienojas savstarpēji savienotas dalībvalstis. Patlaban ir arī dalībvalstis, kas nav fiziski savienotas ar kādu citu dalībvalsti (4), tādu dalībvalstu grupa, kas ir savienotas savstarpēji, bet nav savienotas ne ar vienu citu dalībvalsti (5), un vairākas tādas dalībvalstis, kam ir kopēja robeža vai ekskluzīvā ekonomikas zona, bet kuras savstarpēji nav tieši savienotas (6). Tā kā pašlaik tiek izstrādāti starpsavienojumu infrastruktūras projekti, šī situācija var mainīties. Ja šādi starpsavienojumi sāks darboties pēc 2018. gada 1. decembra, attiecīgajām dalībvalstīm pēc iespējas drīzāk būs jāievieš regulas 13. panta 10. punktā noteiktā juridiskā, finansiālā un tehniskā kārtība.

1.1.   Attiecīgās dalībvalstis un trešās valsts konstatēšana (13. panta 2. punkts)

Dalībvalstis, uz kurām attiecas solidaritātes mehānisms, ir:

solidaritāti pieprasījusī dalībvalsts, un

visas dalībvalstis, kas tieši savienotas ar pieprasītāju dalībvalsti.

Visām tieši savienotajām dalībvalstīm jau iepriekš būtu jāizveido divpusēja kārtība solidaritātes mehānisma piemērošanai, ja vien regulā nav paredzēts atbrīvojums no šāda pienākuma. Ja ir vairāk nekā viena dalībvalsts, kas var sniegt solidaritāti, pieprasītājai dalībvalstij ir jāapspriežas ar visām šīm valstīm un jālūdz piedāvāt tādus gāzes apjomus, kādi tai vajadzīgi, lai apgādātu solidaritātē aizsargājamos lietotājus. Jebkurš šāds piedāvājums piešķir praktisku veidolu gāzes cenas nolīgumam, kas ietverts iepriekš izveidotajā divpusējā kārtībā. Šādā kārtībā var būt iekļauta atsauce uz tirgus cenu vai saskaņotu metodoloģiju gāzes cenas aprēķināšanai. Kad solidaritāti pieprasošā dalībvalsts izvēlas vienu vai vairākus piedāvājumus, tā konstatē, kura(-as) dalībvalsts(-is) faktiski ir iesaistīta(-as) solidaritātes sniegšanā.

Pārējo dalībvalstu, kas varētu sniegt solidaritāti, bet kuru piedāvājumi nav izraudzīti, solidaritātes pienākums tiek uz laiku apturēts. Ja krīzes situācija pasliktinās, piedāvājumus lūgusī dalībvalsts drīkst jebkurā laikā vērsties pie tām, lai pieprasītu solidaritāti. Tomēr pieprasījums būs jāiesniedz atkārtoti, jo laika gaitā apstākļi var būt mainījušies (piemēram, var mainīties gāzes cena vai samazināties potenciāli pieejamās gāzes apjoms). Šādu pieprasījumu saņēmušai dalībvalstij tiek ieteikts atjaunināt savu piedāvājumu, ņemot vērā visas situācijas izmaiņas (gāzes daudzums pazemes krātuvē, plūsmas, temperatūra, patēriņš utt.). Šā iemesla dēļ tās dalībvalstis, kuru solidaritātes pienākums ir ticis uz laiku apturēts, būtu jāturpina informēt par situāciju pieprasītājā dalībvalstī. Komisija uzmanīgi sekos līdzi situācijai solidaritāti saņemošajā dalībvalstī.

Īpašās situācijās tieši savienotu dalībvalstu koncepcija aptver arī savienojumu caur trešo valsti. Šādā gadījumā tiesības pieprasīt un pienākums sniegt solidaritāti ir atkarīgs no spēkā esošās kārtības starp dalībvalstīm un attiecīgās trešās valsts piekrišanas. Kārtībā starp dalībvalstīm būtu jānorāda, ka trešajai valstij būs jāapņemas nodrošināt gāzes apjomu tranzītu caur savu teritoriju solidaritātes sniegšanas laikā. Bez šādas apņemšanās solidaritāte var izrādīties neiespējama.

1.2.   Solidaritātes pieprasījums

Krīzes situācijās ir nepieciešama ātra reaģēšana. Tāpēc solidaritātes pieprasījumam vajadzētu būt īsam, standartizētam un tam vajadzētu saturēt nepieciešamo informācijas minimumu. Ideālā gadījumā dalībvalstis, kas vienojas par divpusēju kārtību, var apsvērt iespēju vienoties par pieprasījuma veidni un iekļaut to pielikumā. Lai uz solidaritātes pieprasījumu varētu efektīvi reaģēt, nepieciešamajam informācijas minimumam vajadzētu būt šādam:

pieprasītājas dalībvalsts nosaukums, tostarp atbildīgā struktūra un kontaktpersona(-as),

pārvades sistēmas operatora (PSO) vai tirgus apgabala pārvaldnieka (attiecīgā gadījumā) nosaukums un atbildīgā(-ās) kontaktpersona(-as),

pieprasītais gāzes apjoms (izmantojot savstarpēji saskaņotu mērvienību),

informācija par gāzes spiedienu,

solidaritāti pieprasošās dalībvalsts norāde par vēlamo(-ajiem) piegādes punktu(-iem),

piedāvājuma(-u) pieprasījums, tostarp cena (sk. 3.1. punktu), tilpums, piegādes punkti un piegādes laiks,

pieprasījums norādīt pirmās iespējamās piegādes termiņu un piegāžu paredzamo ilgumu (norādot paredzamo periodu, kura laikā pieprasījumu saņēmusī dalībvalsts sniegs solidaritāti),

atsauce uz pieprasītājas dalībvalsts apņemšanos maksāt kompensāciju par solidaritāti.

Veidne pieprasījumu saņēmušo dalībvalstu atbildēm varētu atvieglot salīdzināšanu un ļaut labāk saprast, kādi ir solidaritātes garā piedāvātie apjomi un nosacījumi. Šādā veidnē varētu jau iepriekš ierakstīt informāciju, kas kļūst zināma, dalībvalstīm vienojoties par divpusēju kārtību, un pievienot to attiecīgajiem ārkārtas rīcības plāniem.

1.3.   Solidaritātes īstenošanas sākums un beigas

Solidaritātes pieprasījums ir spēkā un rada pienākumu sniegt solidaritāti, sākot ar tā iesniegšanas brīdi. To neietekmēs pārbaudes, ko Komisija veic saskaņā ar regulas 11. panta 8. punktu, lai pārliecinātos, vai solidaritāti pieprasošās dalībvalsts veiktā ārkārtas stāvokļa izsludināšana ir pamatota un vai ir veikti pasākumi, lai īstenotu ārkārtas rīcības plānā uzskaitītās darbības. Komisijas rīcībā ir piecas dienas, lai veiktu šo verifikācijas procedūru. Ir maz ticams, ka dalībvalsts lūgs solidaritāti mazāk nekā piecas dienas pēc ārkārtas stāvokļa izsludināšanas, jo parasti paiet zināms laiks, līdz gāzes piegādes problēmas sasniedz līmeni, pie kura nepieciešams šāds lūgums. Ja tā tomēr šādi rīkotos, Komisija vēl nebūtu pabeigusi pārbaudes par ārkārtas stāvokļa izsludināšanas pamatotību. Tomēr nekādai šādai notiekošai verificēšanai nevajadzētu ietekmēt solidaritātes pieprasījuma derīgumu.

Risks, ka solidaritātes mehānisms varētu tikt ļaunprātīgi izmantots, solidaritāti pieprasot nepamatoti, ir ļoti ierobežots tālejošu seku un to stingro nosacījumu dēļ, kuriem jāizpildās, pirms šis mehānisms tiek iedarbināts, proti:

visu ārkārtas rīcības plānā paredzēto ārkārtas pasākumu piemērošana, un

ierobežojumi lietotājiem, kas nav solidaritātē aizsargājami, solidaritāti pieprasošajā dalībvalstī.

Ja Komisija pārbaudēs secina, ka solidaritātes pieprasījums ir bijis nepamatots, nepamatoto pieprasījumu iesniegusī dalībvalsts, kas saņēmusi palīdzību no tieši savienotām kaimiņvalstīm, maksās palīdzību sniegušajām dalībvalstīm par saņemto gāzi, kā arī papildu izmaksas.

Pienākums sniegt solidaritāti pārstāj būt spēkā, kad:

pēc verificēšanas procedūras Komisija secina, ka ārkārtas situācijas izsludināšana vairs nav pamatota,

solidaritāti pieprasījusī dalībvalsts informē solidaritāti sniedzošās dalībvalstis, ka tā atkal spēj piegādāt gāzi saviem solidaritātē aizsargājamajiem lietotājiem, un

solidaritāti sniedzošā dalībvalsts vairs nespēj apgādāt pati savus solidaritātē aizsargājamos lietotājus.

Ir iespējams arī, ka, neraugoties uz akūto gāzes krīzi savā teritorijā, sākotnēji solidaritāti pieprasījusī dalībvalsts nolemj atteikties no savām tiesībām pieprasīt šādu solidaritāti, jo tā, piemēram, nevar atļauties maksāt.

1.4.   Lomas un pienākumi

Dalībvalstīm būtu jāuzņemas galīgā atbildība par solidaritātes mehānisma izmantošanu. Tas jo īpaši ietver lēmumu lūgt solidaritāti un vispārējo uzraudzību, kā par konkrētiem uzdevumiem atbildīgās struktūras mehānismu izmanto. Regulā nav prasīts izveidot jaunas īpašas struktūras. Dalībvalstīm drīzāk tiek ieteikts piešķirt pienākumus esošām struktūrām vai, īpašos apstākļos, jaunām struktūrām, ņemot vērā to organizatorisko uzbūvi un pieredzi krīžu pārvarēšanā un reaģēšanā ārkārtas situācijās. Lai samazinātu izmaksas un jo īpaši novērstu fiksētas izmaksas, dalībvalstis, ja iespējams, varētu izmantot esošus mehānismus. Pamatprincipam šajā sakarā vajadzētu būt solidaritātes efektīvai un iedarbīgai sniegšanai.

Saskaņā ar regulu kompetentās iestādes būtu atbildīgas par sistēmas īstenošanu, kurā uzdevumi un pienākumi ir skaidri piešķirti attiecīgajiem dalībniekiem, piemēram, PSO, valsts regulatīvajai iestādei un gāzes uzņēmumiem. Kompetentās iestādes ir arī vispiemērotākās, lai kopā ar kompetentajām iestādēm tieši savienotās dalībvalstīs sagatavotu divpusējo kārtību. Pēc tam tā varētu kalpot kā solidaritātes juridiskais pamats, tostarp attiecībā uz kompensāciju maksāšanu un finansiālajiem norēķiniem pēc solidaritātes sniegšanas. Dalībvalstis vai kompetentās iestādes ir arī vispiemērotākās būt atbildīgas par solidaritātes pieprasījumu nosūtīšanu vai saņemšanu, gāzes apjomu piedāvāšanu un paziņojuma sniegšanu, kad solidaritātes piemērošana ir apturēta. Ar kompensācijām saistītā galīgā finansiālā atbildība arī būtu jāuzņemas dalībvalstij.

Ievērojot katras dalībvalsts tehniskos un juridiskos ierobežojumus, valstu regulatīvās iestādes ir vispiemērotākās, lai vadītu kompensācijas izmaksu aprēķināšanas procesu vai vismaz būtu iesaistītas tajā, pamatojoties uz metodoloģiju, ko tās izstrādājušas iepriekš un iekļāvušas ārkārtas rīcības plānā. Šajā procesā varētu būt iesaistīta Energoregulatoru sadarbības aģentūra. Būtu vēlams, ka pārvades sistēmas operatori ir atbildīgi par nepieciešamo gāzes apjomu dispečēšanu, to veicot izmaksu ziņā efektīvi.

Pārvades sistēmas operatori (vai balansēšanas struktūra) ir vispiemērotākie, lai uzņemtos atbildību par visu tehnisko aspektu koordinēšanu un visu nepieciešamo operatīvo pasākumu īstenošanu, kad tiek piemērota solidaritāte. Attiecīgā struktūra dalībvalstī, kas sniedz solidaritāti, varētu būt arī struktūra, kas atbildīga par gāzes un papildu izmaksu prasījumu apkopošanu, verificējot tos un pārsūtot uz atbildīgo iestādi dalībvalstī, kas saņem solidaritāti. Šajā kontekstā noderīga būtu vienota kontaktpunkta pieeja. Dalībvalstīm tiek ieteikts noteikt un vienoties par struktūru, kas atbildīga par kompensācijas prasību par ierobežojumiem apkopošanu un nosūtīšanu.

Ja starp dalībvalstīm noslēgtajā divpusējā kārtībā ir paredzēts vidutājs, tas varētu ļaut abām pusēm justies drošāk par kompensāciju maksāšanu un aprēķināšanu. Vidutājs palīdzētu atrisināt domstarpības par izmaksājamās kompensācijas summu.

1.5.   Divpusējās kārtības juridiskā forma

Nav konkrētas prasības par divpusējās kārtības juridisko formu. Dalībvalstis var brīvi izraudzīties juridisko formu, kas rada tiesības un pienākumus starp tām, ja tiek piemērots solidaritātes mehānisms. Tiesības lūgt solidaritāti un pienākums sniegt solidaritāti ir noteikti regulas 13. pantā. Divpusējā kārtība noteiks, kā šīs Savienības tiesību aktā noteiktās tiesības un pienākumi tiks īstenoti. Šī kārtība būs operatīva, nevis politiska rakstura. Īstenošanas vajadzībām šķietami var pietikt ar to, ka attiecīgās iestādes noslēdz saistošu administratīvu vienošanos. Tas var ietvert jau esošu divpusēju līgumu noteikumus, līgumsaistības starp PSO vai īpašus licencēšanas nosacījumus gāzes struktūrām ar nosacījumu, ka tos pārrauga attiecīgās kompetentās iestādes. No otras puses, nesaistošs juridiskais instruments, piemēram, saprašanās memorands, nebūtu pietiekams, jo tas starp dalībniekiem nerada nekādus juridiskus pienākumus. Tāpēc ar kārtību saprašanās memoranda veidā netiktu izpildītas 13. panta prasības radīt juridiski saistošu sistēmu attiecībā uz solidaritāti, un to varētu interpretēt kā 13. panta 10. punkta nepietiekamu īstenošanu.

2.   Tehniskā kārtība

Tehniskās kārtības mērķis ir aprakstīt visus nepieciešamos tehniskos noteikumus un nosacījumus, kas solidaritātes mehānismam ļautu darboties praksē. Tam būtu nepieciešama obligāta iepriekšēja informācijas apmaiņa par attiecīgās gāzes infrastruktūras tehniskajām spējām un ierobežojumiem un maksimālajiem teorētiskajiem gāzes apjomiem saistībā ar solidaritāti, kā arī pārliecība, ka nav nekādu nepamatotu tehnisko ierobežojumu, kas apgrūtinātu solidaritāti. Ja ir tehniski vai citi ierobežojumi, dalībvalstis tiek mudinātas noteikt un vienoties par savstarpēji pieņemamiem risinājumiem, kas piemērojami starpsavienojumu punktos, ja tiek iedarbināts solidaritātes mehānisms.

Atkarībā no tehniskajiem ierobežojumiem katrā dalībvalstī var izrādīties, ka, pamatojoties uz savām zināšanām par gāzes sistēmām un esošajām pārrobežu sadarbības shēmām, pārvades sistēmas operatori (vai balansēšanas struktūra) ir vispiemērotākie, lai uzņemtos atbildību par visu tehnisko aspektu koordinēšanu un visu vajadzīgo operatīvo pasākumu īstenošanu (7). Šīs esošās sadarbības struktūras, vienošanās un pieredze būtu jāņem vērā vai pat jāizmanto par pamatu solidaritātes situācijās. Jebkurā gadījumā ir jāidentificē nepārprotams visaptverošs satvars (ja tāds jau ir) vai tāds jāizveido, tostarp tehniskie nosacījumi, tā, lai nepieciešamo sadarbību varētu veikt ar juridisku noteiktību.

Tehniskos datus plānos var pēc vajadzības atjaunināt.

2.1.   Tehniskie risinājumi un koordinēšana (13. panta 10. punkta c) apakšpunkts)

Tehniskos risinājumus un kārtību var noteikt dažādajām infrastruktūras daļām konkrētajā dalībvalstī. Tas sniegs skaidru priekšstatu par pieejamo palīdzību, saistītajiem tehniskajiem ierobežojumiem un ļaus labāk aplēst katra pasākuma īstenošanas izmaksas (attiecīgā gadījumā). Tā kā iespējamās krīzes situācijas var būt ļoti dažādas, ir svarīgi, lai PSO (vai balansēšanas struktūrai) izmantošanai būtu pieejama virkne iespēju un instrumentu. Indikatīvu un neizsmeļošu tehnisko risinājumu sarakstu var aprakstīt tehniskajā kārtībā tā, lai abas puses apzinātos soļus, kas solidaritātes vajadzībām var tikt sperti pirms ārkārtas situācijas un tās laikā. Lai nodrošinātu gatavību šādām situācijām, noderīgas var būt solidaritātes pasākumu hidrauliskās simulācijas.

Būs vajadzīga koordinācija starp attiecīgajiem PSO vai tirgus apgabala pārvaldniekiem, sadales sistēmas operatoriem (SSO), valstu ārkārtas situāciju koordinatoriem, kompetentajām iestādēm un struktūrām, kas gāzi nogādā solidaritātē aizsargājamiem lietotājiem. Tas nozīmē, ka, samazinot gāzes pieprasījumu vienā dalībvalstī, to var darīt pieejamu un piegādāt tieši savienotai dalībvalstij, kas pieprasa solidaritāti. Pārvades sistēmas operatori, sadales sistēmas operatori, valstu ārkārtas situāciju koordinatori un citas struktūras, kas iesaistītas gāzes piegādē solidaritātē aizsargājamiem lietotājiem, būtu pietiekami savlaicīgi jāiesaista apspriedēs par solidaritātes nosacījumiem, un viņiem, iespējams, vajadzētu dot uzdevumu strādāt kopā, lai īstenotu solidaritātes pasākumus.

Pārvades sistēmas operatoriem vajadzētu arī būt tiesībām izmantot neizmantotu pārvades jaudu neatkarīgi no tā, vai tā ir vai nav piešķirta. Jebkurā gadījumā kompensācija par pārvades izmaksām būtu jāmaksā saskaņā ar principiem, par kuriem panākta vienošanās.

Piekļuve mezgliem un citām platformām būtu jāsaglabā, cik ilgi iespējams, pat ārkārtas situācijā (regulas 13. panta 4. punkts), lai novērstu nepieciešamību iedarbināt solidaritāti. Tāpēc ir jābūt pastāvīgai piekļuvei LNG termināļiem, glabāšanas un starpsavienojumu jaudai, tostarp divvirzienu jaudai, lai nodrošinātu efektīvas pārrobežu plūsmas (13. panta 10. punkta c) apakšpunkts). Šie aspekti kārtībā būtu skaidri jānosaka.

2.2.   Gāzes apjomi vai to noteikšanas metodoloģija (regulas 13. panta 10. punkta d) apakšpunkts)

Pārredzamības labad un kā pamatu apspriedēm par kārtību, dalībvalstīm būtu jāinformē kaimiņu dalībvalstis (t. i., solidaritātes potenciālie sniedzēji) par teorētiskajiem maksimālajiem gāzes apjomiem, ko tās var pieprasīt, un par starpsavienotāja maksimālo jaudu. Tomēr precīzi vajadzīgie, pieprasītie un pieejamie gāzes apjomi būs zināmi tikai pēc solidaritātes iedarbināšanas. Lai aprēķinātu šos teorētiskos maksimālos gāzes apjomus, būtu jāņem vērā vismaz šādi elementi:

attiecīgie solidaritātē aizsargājamie lietotāji,

attiecīgās kritiskās ar gāzi darbināmās elektrostacijas (attiecīgā gadījumā) un ar tām saistītie gāzes apjomi, un

gāzes ražošanas apjomi to ražojošajās dalībvalstīs.

Labs izejas punkts šāda aprēķina veikšanai varētu būt piegādes standarta scenāriji, kas pielāgoti solidaritātē aizsargājamiem lietotājiem.

Visām dalībvalstīm ir jāidentificē savi solidaritātē aizsargājamie lietotāji, izmantojot regulas 2. panta 6. punkta definīciju, un to gāzes patēriņš gadā (vidējais un maksimālais).

Kritiskajām ar gāzi darbināmajām elektrostacijām un ar tām saistītajiem ikgadējiem gāzes apjomiem (regulas 13. panta 1. punkta otrā daļa) var būt svarīga ietekme uz solidaritātei pieejamajiem gāzes apjomiem. Solidaritāti sniedzošā dalībvalstī šādi gāzes apjomi ierobežo apjomu, kas potenciāli pieejams solidaritātei; dažās saņēmējās dalībvalstīs kritiskajām ar gāzi darbināmajām elektrostacijām tiek piešķirta prioritāte attiecībā pret solidaritātē aizsargājamiem lietotājiem; bet gāzes apjomiem, kas nepieciešami to darbībai, nav ietekmes uz apjomiem, kas var būt vajadzīgi.

Kārtībā būtu jāiekļauj sīks tādu ar gāzi darbināmu elektrostaciju saraksts, kuras identificētas kā kritiskas elektroenerģijas sistēmā (regulas 11. panta 7. punkts) un kurām dabasgāze būtu jāpiegādā pat solidaritātes laikā. Šāds saraksts būtu jāizveido, pamatojoties uz pieprasījumiem un gāzes un elektroenerģijas PSO novērtējumu. Elektrostaciju sarakstam vajadzētu būt pienācīgi pamatotam un būtu jāpierāda, ka pat īslaicīga šo elektrostaciju apturēšana varētu apdraudēt elektroenerģijas sistēmas drošību. Turklāt dalībvalstis varētu apsvērt iespēju vienoties par to, cik bieži šādu sarakstu vajadzētu pārbaudīt un atjaunināt.

Atkarībā no konkrētās krīzes situācijas, kad tiek pieprasīta solidaritāte, par nepieciešamiem tiks uzskatīti tikai tie gāzes apjomi, kas vajadzīgi elektrostacijām, kas kārtībā noteiktas kā kritiski svarīgas. Tas var, piemēram, attiekties uz elektrostacijām kādā konkrētā reģionā. Ad hoc informācijas apmaiņai par situāciju vajadzētu notikt kā daļai no saziņas starp attiecīgajām struktūrām (PSO, kompetentā iestāde) dalībvalstīs pirms solidaritātes sniegšanas un tās sniegšanas laikā.

Gāzi ražojošajām dalībvalstīm jānorāda gadā saražotais gāzes daudzums.

Iepriekš minētos apjomus var noteikt katra gāzes gada sākumā vai ar dažādiem intervāliem, pamatojoties uz jaunākajiem pieejamajiem datiem, plāna atjauninājumiem, vai ad hoc veidā.

2.3.   Tīklu ekspluatatīvais drošums (regulas 13. panta 7. punkts)

Kārtībā var būt ietverts apraksts par to atsevišķo gāzes tīklu tehniskajām iespējām un ierobežojumiem, kas jāsaglabā, lai gāzes sistēma darbotos droši un uzticami. Tā ir svarīga informācija gan solidaritāti sniedzošajai, gan saņemošajai dalībvalstij. Jāapraksta vismaz šādi elementi:

starpsavienojuma maksimālā eksporta jauda un apstākļi, kuros PSO nodrošinās jaudu līdz maksimālajai eksporta jaudai. Šādi apstākļi var ietvert, piemēram, sistēmas spiedienu, bufergāzi, gāzes pieejamību noteiktos ieejas punktos vai līmeni gāzes krātuvē ar attiecīgu izsūknēšanas kapacitātes līmeni. Ideālā gadījumā šāda informācija būtu jānorāda katram atsevišķajam starpsavienojuma punktam,

attiecīgā gadījumā – maksimālais dalībvalstī saražotais apjoms un ierobežojumi. Ja dalībvalstī tiek ražota gāze, tās ražošanas apjomus uz noteiktu laiku var palielināt. Attiecīgos variantus un ierobežojumus var aprakstīt,

attiecīgā gadījumā – caur trešo valsti pieejamā jauda un par to noslēgtās vienošanās tehniskie elementi (regulas 13. panta 2. punkts).

3.   Finansiālā kārtība

Finansiālajai kārtībai vajadzētu nodrošināt, ka par gāzi, kas piegādāta saskaņā ar solidaritātes mehānismu, tiek maksāta atbilstoša cena. Šī kārtība var aptvert izmaksu aprēķināšanu, kompensāciju par solidaritāti (tostarp kompensācija par ierobežojumiem) un maksājumu procedūras, kas jānosaka un jāizveido starp attiecīgajām struktūrām.

Mehānismam, ar ko nodrošina kompensāciju par ierobežojumiem, būtu jāpiedāvā stimuli, kas pamatojas uz tirgus loģiku, piemēram, izsolēm un pieprasījumreakciju (regulas 13. panta 4. punkts). Tas var ietvert atsauces uz mehānismiem, kas saistīti ar valsts mēroga ārkārtas situācijām un netieši veicina solidaritāti, nodrošinot, ka tirgus tajā dalībvalstī, kas sniedz solidaritāti, darbojas cik vien ilgi iespējams. Finansiālajai kārtībai nevajadzētu radīt nepareizus stimulus, piemēram, atturēšanos no gāzes piegādes vai cerēšanu uz augstāku cenu ārkārtas situācijas vēlākā posmā, kas paši varētu izraisīt vajadzību pēc solidaritātes. Ar kompensāciju par solidaritāti ir paredzēts segt faktiski radušās izmaksas; tā nevar kļūt par peļņas avotu sniedzošajai struktūrai. Solidaritāti saņemošajai dalībvalstij būtu nevilcinoties jāmaksā solidaritāti sniedzošajai dalībvalstij taisnīga cena par saņemto gāzi. Pēc tam solidaritāti sniedzošā valsts nosaka, kas ar šiem līdzekļiem notiek tālāk un kā tie iederas spēkā esošajā balansēšanas neitralitātes kārtībā.

Visām kompensācijām, ko maksā lietotājiem, kurus ārkārtas situācijā pakļauj ierobežojumiem, vajadzētu būt tādām, kā noteikts valsts tiesību aktos, neatkarīgi no tā, vai ierobežošanas iemesls ir pienākums nodrošināt pārrobežu solidaritāti, vai arī valsts mēroga ārkārtas situācija.

Ņemot vērā iepriekš minēto, dalībvalstis drīkst saglabāt esošo valsts mehānismu (par kompensācijām saistībā ar ierobežojumiem) tikai attiecībā uz valsts mēroga ārkārtas situācijām (t. i., kad nav solidaritātes pieprasījuma). Tas dod dalībvalstīm brīvību lemt, vai tās vēlas vai nevēlas maksāt kompensāciju ierobežojumiem pakļautai nozarei. Tomēr, ja valsts mēroga ārkārtas stāvoklis pāriet situācijā, kad tiek iedarbināta pārrobežu solidaritāte, viens no variantiem var būt sadalīt solidaritātes kompensāciju, ko pieprasītāja dalībvalsts samaksājusi palīdzību sniedzošajai dalībvalstij, starp visām ierobežojumiem pakļauto lietotāju grupām (ierobežošana) neatkarīgi no tā, vai ierobežojumi tām noteikti pirms vai pēc solidaritātes iedarbināšanas. Šis variants būtu saskaņā ar solidaritāti sniedzošajā dalībvalstī izveidotu shēmu, bet būtu vēlams, lai tas ir balstīts uz “zudušās slodzes vērtības” tipa pieeju. Dalībvalstis var arī lemt iemaksāt par solidaritāti saņemto kompensāciju centralizēti pārvaldītā “solidaritātes fondā”. Šādā veidā esošie valsts kompensācijas par ierobežojumiem mehānismi paliek dalībvalstu kompetencē, un vienlaikus dažādas pieejas dalībvalstīs nenovedīs pie atšķirīgas attieksmes pret ierobežojumiem pakļauto lietotāju grupām valstī, sniedzot pārrobežu solidaritāti, kad kompensācija par solidaritāti ir obligāta.

Kompensācijas par solidaritāti galvenie elementi ir gāzes cena un papildu izmaksas, kas palīdzību sniedzošajā dalībvalstī rodas, nodrošinot, ka gāze nokļūst pāri robežai, un pamatojas uz tādām izmaksām, kas faktiski radušās un kuras palīdzību sniedzošās dalībvalsts tiesiskais regulējums ļauj apmaksāt.

Kārtībā var izmantot un vienoties par dažādām pieejām, kā noteikt gāzes cenu atkarībā no tirgus attīstības līmeņa dalībvalstī, pieejamajiem pasākumiem vai ārkārtas situācijas posma. Tomēr ir svarīgi, lai kārtībā būtu skaidrība par pieeju, par ko panākta vienošanās, par apstākļiem, kādos tā ir spēkā, un to, ka tajā ir noteikti visi zināmie parametri, kas tiks izmantoti (piemēram, piemaksa, ja izraugās pēdējo zināmo tirdzniecības darījumu un piemaksu).

3.1.   Gāzes cena

Finansiālajā kārtībā būtu jāatsaucas uz piegādātās gāzes cenu un/vai cenas noteikšanas metodoloģiju, ņemot vērā ietekmi uz tirgus darbībām (regulas 13. panta 10. punkta b) apakšpunkts). Pēdējo nosacījumu var saprast kā tiekšanos uz cenu vai metodoloģiju, kas nekropļo tirgu un nerada nepareizus stimulus. Gāzes cenu, uz kuru pamatojas kompensācija par solidaritāti, nosaka (ar tirgus vai citiem līdzekļiem) dalībvalstī, kas sniedz solidaritāti.

a)   Tirgus cena

Pamatprincips ir tāds, ka gāzes cenai nevajadzētu būt zemākai par tirgus cenu, jo tas radītu nepareizus stimulus. Ja cena netiek iesaldēta un tai ļauj dinamiski sekot gāzes pieprasījumam un piedāvājumam, tā var dot signālu pat ārkārtas situācijas laikā. Attīstītos tirgos cenas signāls radītu maksimālas plūsmas caur starpsavienotājiem uz dalībvalstīm, kurās ir ārkārtas situācija. Šādos apstākļos tiek uzskatīts, ka solidaritāte nav iedarbināta.

Mazāk attīstītos tirgos, kuros cenas var nebūt dinamiskas visā ārkārtas situācijas laikā, gāzes cenas noteikšanai var būt nepieciešams izmantot dažādus pasākumus, tomēr tie joprojām varētu būt tirgus pasākumi. Solidaritātes gāzes maksimālā atsauces cena varētu atbilst pēdējās transakcijas/darījuma cenai ES – biržā vai virtuālā tirdzniecības punktā –, vispirms veicot regulatīvu pārbaudi par cenas stabilumu. Dalībvalstis var arī vienoties piesaistīt gāzes cenu kādam konkrētam mezglam.

Dalībvalstīs, kurās ir stratēģiskās rezerves, dalībvalsts vai kompetenta iestāde lemj, kurā ārkārtas situācijas brīdī tā ļaus darīt pieejamu gāzi no stratēģiskajām rezervēm. “Tirgus” cenai laikā, kad tiek darīti pieejami gāzes krājumi (vai tieši pirms tam), vajadzētu būt cenai, kas jāmaksā saņēmējai dalībvalstij (8).

b)   Administratīvā cenu noteikšana/ierobežojumi

Ja tirgus cenas nav, gāzes cenas noteikšanai var būt vajadzīgas citas pieejas, piemēram, pēdējā zināmā tirgus cena vai vidējā tirgus cena tuvākajā pieejamajā biržā, virtuālajā tirdzniecības punktā vai mezglā, par kuru panākta vienošanās. Vidējās cenas noteikšanai var izmantot saprātīgu laikposmu pirms piegādes (piemēram, 5 līdz 7 dienas) un tādu pašu laikposmu pēc piegādes, ar vai bez piemaksas. Par norādi var kalpot arī pēdējā zināmā gāzes tirdzniecības darījuma vai pasākuma cena ar vai bez piemaksas. Piemaksas izmantošanu var apsvērt, lai izlīdzinātu starpību – ja tāda ir – starp pēdējo zināmo cenu un ierobežojumiem pakļauto lietotāju zudušās slodzes vērtību (9). Cenu var arī iegūt no alternatīva kurināmā, uz kuru jāpāriet solidaritāti sniedzošajai dalībvalstij, lai izbrīvētu nepieciešamo dabasgāzes daudzumu.

Zudušās slodzes vērtības aprēķinu var izmantot, lai noteiktu ierobežojumu skarto gāzes apjomu cenu, jo var pieņemt, ka rūpnieciskie patērētāji zina paši savas vērtības. Vērtība atspoguļo labumu, ko konkrētā patērētāju grupa ir zaudējusi ierobežošanas dēļ. Ja izmanto šādu pieeju, tas jau iepriekš būtu jāzina vai jādara zināms kompetentajai iestādei vai valsts regulatīvajai iestādei. Parasti tas tiks atspoguļots arī ierobežojumu noteikšanas rīkojumā valsts ārkārtas rīcības plānos. Turklāt šāda pieeja ļauj viegli salīdzināt dažādu dalībvalstu piedāvājumus (sk. regulas 13. panta 4. punktu).

Visbeidzot, var būt vērts aplūkot variantu, ka cenas noteikšanas metodoloģiju sagatavo valsts regulatīvā iestāde vai kompetentā iestāde, vai arī tiek izmantota aizstājējvērtība, piemēram, pirkšanas iespēju cena.

c)   Gatavība maksāt

Var būt noderīgi noteikt, kādu maksimālo summu par gāzi katra dalībvalsts ir gatava maksāt solidaritātes situācijā. Maksimālā vērtība, visticamāk, varētu būt zudušās slodzes vērtība solidaritātē aizsargājamajiem lietotājiem konkrētajā dalībvalstī. Gāzes cenai pārsniedzot šo vērtību, dalībvalsts interesēs nav pieprasīt gāzi, izmantojot solidaritātes mehānismu. Tomēr šī informācija nav noteikti jāiekļauj kārtībā vai jāatspoguļo plānos.

3.2.   Citas izmaksu kategorijas

Finanšu kārtībai būtu jāaptver jebkādas citas izmaksu kategorijas, tostarp attiecīgas un saprātīgas iepriekš noteiktas pasākumu izmaksas (regulas 13. panta 8. punkta b) apakšpunkts), kuras būs jāsedz ar taisnīgu un tūlītēju kompensāciju (13. panta 10. punkta e) apakšpunkts). Papildu izmaksas būtu jāsamazina līdz minimumam, un būtu jāpievērš uzmanība tam, lai izvairītos no dubultas uzskaites, jo daudzi no izmaksu papildu elementiem jau var būt ņemti vērā gāzes cenā. Var pieņemt, ka vairums papildu izmaksu jau būs ņemtas vērā gāzes cenā, izņemot transporta izmaksas.

a)   Transporta un saistītās izmaksas

Kompensācijai būtu jāaptver transporta un saistītās izmaksas, piemēram, LNG kravas izmaksas, regazifikācijas maksas u. c. Dalībvalstis var vienoties, ka nepieciešamās jaudas solidaritātes apjomiem tiek rezervētas pēc vajadzības tā, ka ar transportēšanu saistītās izmaksas tiek segtas, izmantojot standarta PSO procedūras.

b)   Izmaksas par stratēģisko rezervju iesaistīšanu vai glabāšanas pienākumiem

Stratēģisko rezervju gadījumā stratēģisko rezervju iesaistīšanas izmaksas var ietvert attiecīgajā gāzes apjomā, jo tās ir izveidotas iepriekš – ja vien tās jau nav ietvertas gāzes cenā.

Principā, ja brīdī, kad no stratēģiskajām rezervēm tiek darīti pieejami papildu apjomi, ir tirgus cena, tā jau atspoguļotu ar šādu pasākumu saistītās papildu izmaksas – tostarp izmaksas par to iepriekšēju izveidošanu. Pretējā gadījumā šāds pasākums attiecīgajā brīdī netiktu izmantots, jo joprojām būtu pieejami lētāki risinājumi.

Šādu ārpustirgus piegādes drošības pasākumu izmaksas parasti sabiedrisko, un tās veido daļu no galalietotāja rēķina. Papildu izmaksām, kas jāmaksā saņemošajai dalībvalstij, var pievienot saskaņotu, izmaksām proporcionālu iemaksu – saskaņā ar apjomiem, kas tādējādi darīti pieejami solidaritātes nolūkos.

Tomēr saskaņā ar glabāšanas pienākumiem ziemas sezonas sākumā glabātuvēs ir jābūt tikai konkrētiem gāzes apjomiem; pēc tam glabātā gāze tiek izmantota, reaģējot uz tirgus pieprasījumu un cenām. Tāpēc papildus gāzes cenai un transporta izmaksām tās izmantošanai nevajadzētu pievienot nekādas citas maksas. Jebkurā gadījumā būtu jāņem vērā konkrētie veidi, kā dalībvalstis pārvalda stratēģiskās rezerves un glabāšanas pienākumus.

c)   Izmaksas par palielinātu piegāžu standarta samazināšanu

Palielinātu piegāžu standarta samazināšana līdz normāliem līmeņiem ir pienākums saskaņā ar regulu, kad kaimiņvalstī rodas ārkārtas situācija un ir iespējama pārrobežu ietekme. Nav saiknes starp palielinātu piegāžu standarta samazināšanu un solidaritātes lūgumu, t. i., šādu pasākumu izmaksas nevar segt ar kompensāciju.

d)   Zaudējumu atlīdzība ierobežotām nozarēm (kompensācija par ierobežojumiem)

Citas izmaksas var aptvert arī izmaksas, ko rada pienākums maksāt kompensāciju palīdzību sniedzošajā dalībvalstī, tostarp zaudējumu atlīdzināšana ierobežojumiem pakļautai nozarei. Šādas izmaksas var ietvert kompensācijas izmaksās, ja valsts tiesiskajā regulējumā ir paredzēts pienākums maksāt atlīdzību ierobežojumiem pakļautai nozarei, tostarp – papildus gāzes cenai – kompensāciju par ekonomisko kaitējumu. Kārtībā jāiekļauj attiecīgā aprēķinu metodoloģija. Var būt vienošanās par kompensācijas faktiskās summas pārcelšanu uz struktūrām, kuras solidaritāti saņemošajā dalībvalstī izmanto solidaritātes gāzi.

Tomēr ierobežojumiem pakļautai nozarei nodarītā kaitējuma izmaksas drīkst segt ar kompensāciju, ja tās nav ietvertas gāzes cenā, kas jāmaksā solidaritāti pieprasošajai dalībvalstij; dalībvalstij, kas lūgusi solidaritāti, par tām pašām izmaksām kompensāciju nevajadzētu maksāt divreiz.

e)   Tiesvedības izmaksas dalībvalstī, kas sniedz solidaritāti

Citas izmaksas var attiekties arī uz jebkādu tiesvedības, arbitrāžas un izlīgumu izmaksu, kā arī uz jebkādu ar šādiem procesiem, kuros iesaistīta solidaritāti sniedzošā dalībvalsts, saistītu izmaksu atlīdzināšanu struktūrām, kas ir iesaistītas šādas solidaritātes sniegšanā (regulas 13. panta 8. punkta c) apakšpunkts). Tomēr šāda kompensācija būtu jāmaksā, tikai saņemot pierādījumus par izmaksām, kas radušās.

Tiesvedības gadījumā par (nepietiekamu) kompensāciju no solidaritātes saņēmējas dalībvalsts, kurā iesaistīta solidaritāti sniedzošā dalībvalsts un kāda struktūra, vajadzētu būt aizsardzības pasākumiem, lai aizsargātu solidaritātes saņēmēju dalībvalsti pret koluzīvu rīcību starp solidaritāti sniedzošo dalībvalsti un attiecīgo struktūru. Var būt apstākļi, kuros attiecīgā struktūra un dalībvalsts, kurā tā veic uzņēmējdarbību, vēršas tiesā viena pret otru par augstāku gāzes cenu vai par lielāku kompensāciju attiecīgajai struktūrai un slepeni vienojas par sliktu solidaritātes pieprasītājai dalībvalstij, kura pat nepiedalās tiesvedībā. No šādiem apstākļiem būtu jāizvairās.

Minētā situācija atšķiras no situācijas, kurā kāds uzņēmums dalībvalstī, kas sniedz solidaritāti, sāk tiesvedību pret kādu struktūru solidaritāti saņemošajā dalībvalstī par gāzes cenu vai par kompensāciju par ierobežojumiem. Šādā situācijā uzņēmumam vai struktūrai, kas zaudē tiesvedībā, ir jāsedz ar to saistītās izmaksas.

3.3.   Norāde, kā tiek aprēķināta taisnīga kompensācija (13. panta 10. punkta f) apakšpunkts)

Taisnīgas kompensācijas aprēķināšanai var tikt apsvērtas šādas metodes:

visu iepriekšējā sadaļā aprakstīto elementu vienkārša summēšana,

naudas laikvērtība: maksājums būtu jāveic nekavējoties. Tomēr dalībvalstis drīkst vienoties par procentu likmi, kas jāpiemēro kompensācijai pēc tam, kad pēc solidaritātes sniegšanas ir pagājis saprātīgs termiņš un kad ir aprēķināta precīza kompensācijas summa un par to panākta vienošanās,

kārtība starp dalībvalstīm, kurās izmanto atšķirīgu valūtu, par valūtu, kurā būtu jāaprēķina un jāmaksā kompensācija, tostarp par attiecīgo maiņas kursu.

3.4.   Kompensācijas par visām attiecīgajām un saprātīgajām izmaksām aprēķināšana un apņemšanās maksāt kompensāciju (13. panta 3. punkts)

Ir iespējams, ka maksājuma precīza aprēķināšana tai dalībvalstij, kas sniegusi solidaritāti, un struktūrām šajā dalībvalstī praktiski iespējama tikai kādu laiku pēc tam, kad saskaņā ar solidaritātes mehānismu pieprasītā gāze ir tikusi piegādāta. Savā divpusējā kārtībā dalībvalstis var vienoties par pieeju gāzes cenas un papildu izmaksu aprēķināšanai un par reālistisku termiņu maksājumu veikšanai.

Informācija par faktiski piegādātajiem gāzes apjomiem un jebkāda cita informācija, kas ir būtiska kompensācijas aprēķināšanai, ir jānosūta attiecīgajai(-jām) kontaktpersonai(-ām) solidaritātē iesaistītajās dalībvalstīs tā, lai abas varētu veikt kompensācijas galīgo aprēķināšanu. Atkarībā no piemērotā pasākuma informācija var būt pieejama no PSO, SSO, glabāšanas operatora, piegādātāja vai tirgus apgabala pārvaldnieka. Kompensācijas aprēķināšanu drīkst deleģēt citai iepriekš noteiktai struktūrai.

3.5.   Maksāšanas kārtība (regulas 13. panta 8. punkta pēdējā daļa)

Pamatprincips ir tāds, ka vienmēr, kad iespējams, attiecībā uz kompensācijas maksājumiem par solidaritāti starp dalībvalstīm būtu jāsaglabā un jāpiemēro dalībvalstī jau esošas procedūras attiecībā uz iekšzemes maksājumiem un kompensācijām (vai balansēšanas tipa darījumiem) un ar to saistītās esošās lomas un pienākumi. Kārtībā starp dalībvalstīm uzsvaru vajadzētu likt uz to, kā savienot vai īstenot saskarni starp šīm esošajām valstu sistēmām. Solidaritātes būtība var nozīmēt, ka dalībvalstij vai kompetentajai iestādei jākļūst par saskarni ar galveno finansiālo atbildību.

3.6.   Lomas un pienākumi: kas maksā kam vai kas organizē maksājumus

Ja palīdzību sniedzošajā dalībvalstī vēl ir iespējami brīvprātīgi pieprasījuma puses pasākumi, ir jāsaglabā pieeja attiecīgajai platformai un starpsavienojumu jaudai. Pārrobežu pircējam vajadzētu būt iespējamam veikt maksājumus par gāzi tāpat kā vietējam pircējam – vai nu tieši gāzes uzņēmumam, vai, ja gāzi, izmantojot balansēšanas platformu, iepērk balansēšanas struktūra, izmantojot šai platformai spēkā esošās maksājumu procedūras (10).

Ja tiek noteikti ierobežojumi, kompensāciju maksājumiem no kaimiņvalstīm var tikt izmantots vai pēc vajadzības pielāgots jebkāds spēkā esošs tiesiskais regulējums, maksājumu process vai iestāde, kas atbildīga par maksājumu pārvaldību dalībvalstī, kas sniedz solidaritāti.

Solidaritātes galīgais saņēmējs ir mājsaimniecības patērētājs. Tā apgādei nepieciešamo gāzi virza piegādātājs, plūsmas pāri robežai pārvalda PSO, un galīgo piegādi veic SSO. Ierobežojumu noteikšanas gadījumā ierobežotā neaizsargātā patērētāja gāzes piegādātājam vajadzētu būt drošam, ka tas turpinās saņemt maksājumus, ņemot vērā solidaritātes apjomus. Tie būtu jāmaksā saskaņā ar kompensācijas shēmu konkrētajā dalībvalstī. Iespējamās lomas un pienākumus var sadalīt, kā aprakstīts 1.4. punktā.

3.7.   Maksājuma procesa apraksts un posmi

Atkarībā no esošajām sistēmām un tā, kā par saskarnēm starp šīm sistēmām ir vienojušās dalībvalstis, kārtībā jāiekļauj procedūras, par kurām panākta vienošanās.

Pieņemot dalībvalsts–dalībvalsts tipa iesaisti finansiālajos aspektos – jo īpaši attiecībā uz prasību uzraudzību, pārbaudi un novirzīšanu pēc solidaritātes gāzes piegādāšanas –, attiecīgā struktūra dalībvalstī, kas sniedz solidaritāti, aprēķina kompensācijas apjomu, pamatojoties uz piegādātās gāzes apjomu, saskaņotajiem izmaksu elementiem un saskaņoto aprēķināšanas metodi, un iesniedz maksājuma pieprasījumu attiecīgajai struktūrai pieprasītājā dalībvalstī. Solidaritātes gāzi saņēmusī dalībvalsts apstiprina faktiski piegādāto apjomu, pārbauda aprēķinu un, ja tai nav iebildumu, saskaņotajā termiņā veic samaksu. Finanšu procesi dalībvalstīs – piemēram, kompensācijas sadale vai kompensācijas par solidaritāti piespriešana – notiek saskaņā ar valsts noteikumiem (piemēram, tos var piemērot tieši piedāvājošajai/ierobežojumiem pakļautajai struktūrai vai sabiedriskot).

Kārtībā jāietver kompensācijas par solidaritāti aprēķināšanas, kontroles un maksājumu veikšanas termiņi. Tas pats attiecas uz piemērojamajiem tiesību aktiem un strīdu izšķiršanas variantiem, ja saistībā ar solidaritātes mehānisma izmantošanu rodas strīdi.

III.   NOBEIGUMS

Pateicoties regulai par gāzes piegādes drošību, ES pirmo reizi enerģētikas politikas politiskā vēlme pēc solidaritātes starp dalībvalstīm ir kļuvusi par realitāti. Turklāt regula paaugstina solidaritātes statusu no valsts mērogā piemērotas koncepcijas līdz ES mēroga drošības tīklam visneaizsargātākajiem. Ar to tiek ieviestas tālejošas tiesības un pienākumi, kas mājsaimniecībām un būtiskiem sabiedriskajiem pakalpojumiem sniedz pārliecību un drošību, ka gāzes piegādes nepārtrūks. Šajā dokumentā iekļautās norādes sniedz plašas iespējas nodrošināt, ka solidaritātes mehānisms darbojas, un dalībvalstis var brīvi izvēlēties tām vislabāk piemērotos risinājumus.


(1)  Sk. regulas 2. panta 6. punktu un 13. pantu.

(2)  Šā iemesla dēļ ārkārtas rīcības plānā iekļautajiem pasākumiem ir jānodrošina, ka solidaritāti pieprasošās dalībvalsts gāzes pārvades sistēma tehniski spēj uzņemt ienākošās plūsmas (piemēram, ir pieejams pienācīgs bufergāzes līmenis), kad jau ievērojami progresējušā ārkārtas situācijā tiek iedarbināta solidaritāte.

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Regula (EK) Nr. 715/2009 par nosacījumiem attiecībā uz piekļuvi dabasgāzes pārvades tīkliem un par Regulas (EK) Nr. 1775/2005 atcelšanu (OV L 211, 14.8.2009., 36. lpp.).

(4)  Kipra, Somija un Malta.

(5)  Igaunija, Latvija un Lietuva.

(6)  Polija–Lietuva, Somija–Igaunija, Somija–Zviedrija, Malta–Itālija, Kipra–Grieķija, Ungārija–Slovēnija. Polija–Čehija, Polija–Slovākija, Francija–Itālija.

(7)  Pārvades sistēmas operatori jau sadarbojas jomā, kas saistīta ar piekļuvi elastīgai gāzei kaimiņos esošās dalībvalstīs. Dažiem no tiem ir operatīvie balansēšanas nolīgumi ar blakusesošajiem pārvades sistēmas operatoriem. Šādi nolīgumi dod iespēju sadarboties tā, ka tiek apmierinātas atlikušās balansēšanas vajadzības, vienlaikus arī pārvaldot īstermiņa piegāžu svārstības un labāk uzraugot ienākošās/izejošās plūsmas.

(8)  Piemēram, Itālijas stratēģiskajām rezervēm noteiktā cena ir EUR 63/MWh. Ungārijas stratēģiskās rezerves ir piesaistītas cenai TTF dažas dienas pirms tam, kad gāzi dara pieejamu, plus piemaksa.

(9)  Ir gadījumi, kad piemaksā ir ietverta izbrīvētās gāzes “apdrošināšanas vērtība”. Saskaņā ar nozares aplēsēm tā ir diapazonā starp EUR 0,5 un EUR 1/MWh.

(10)  Piemēram, NetConnect Vācijas īstermiņa balansēšanas produkta gadījumā par preci maksā, izmantojot īpašu kontu, ko pārvalda tirgus apgabala pārvaldnieks.