ISSN 1977-0715

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 12
European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

61. gadagājums
2018. gada 17. janvāris

Saturs

 

II   Neleģislatīvi akti

Lappuse

 

 

STARPTAUTISKI NOLĪGUMI

 

*

Informācija par 1995. gada Graudu tirdzniecības konvencijas termiņa pagarināšanu

1

 

*

Informācija par 1992. gada Starptautiskā cukura nolīguma termiņa pagarināšanu

1

 

 

REGULAS

 

*

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2018/63 (2017. gada 26. septembris), ar kuru groza Deleģēto regulu (ES) 2017/571, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/65/ES papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par atļauju izsniegšanu, organizatoriskām prasībām un darījumu publicēšanu attiecībā uz datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējiem ( 1 )

2

 

*

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2018/64 (2017. gada 29. septembris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1011 papildina attiecībā uz precizējumu par to, kā 20. panta 1. punkta c) apakšpunkta iii) punktā noteiktie kritēriji ir jāpiemēro, lai novērtētu, vai konkrēti notikumi radītu būtisku un negatīvu ietekmi uz tirgus integritāti, finanšu stabilitāti, patērētājiem, reālo ekonomiku vai mājsaimniecību un uzņēmumu finansēšanu vienā vai vairākās dalībvalstīs ( 1 )

5

 

*

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2018/65 (2017. gada 29. septembris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1011 papildina, lai precizētu minētās regulas 3. panta 1. punktā noteikto tehnisko elementu definīcijas ( 1 )

9

 

*

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2018/66 (2017. gada 29. septembris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1011 papildina, lai precizētu, kā ir jānovērtē tādu finanšu instrumentu nominālā summa, kas nav atvasinātie instrumenti, atvasināto instrumentu nosacītā summa un ieguldījumu fondu tīrā aktīvu vērtība ( 1 )

11

 

*

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2018/67 (2017. gada 3. oktobris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1011 papildina attiecībā uz nosacījumu noteikšanu, lai novērtētu ietekmi, kura rodas no esošu etalonu izstrādes pārtraukšanas vai izmaiņām tajos ( 1 )

14

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/68 (2018. gada 8. janvāris) par nosaukuma ierakstīšanu Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Carne de Salamanca (AĢIN))

16

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/69 (2018. gada 16. janvāris) par aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes Carne de Morucha de Salamanca (AĢIN) reģistrācijas anulēšanu

22

 

*

Komisijas Regula (ES) 2018/70 (2018. gada 16. janvāris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 396/2005 II, III un IV pielikumu groza attiecībā uz ametoktradīna, hlorpirifosmetila, ciprokonazola, difenokonazola, fluazināma, flutriafola, proheksadiona un nātrija hlorīda maksimālajiem atlieku līmeņiem konkrētos produktos vai uz tiem ( 1 )

24

 

 

LĒMUMI

 

*

Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2018/71 (2017. gada 12. decembris), ar kuru elektroenerģijas ražošanu un vairumtirdzniecību Nīderlandē atbrīvo no Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/25/ES par iepirkumu, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, un ar ko atceļ Direktīvu 2004/17/EK, piemērošanas (izziņots ar dokumenta numuru C(2017) 8339)  ( 1 )

53

 

 

Labojumi

 

*

Labojums Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2017/2268 (2017. gada 26. septembris), ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 428/2009, ar ko izveido Kopienas režīmu divējāda lietojuma preču eksporta, pārvadājumu, starpniecības un tranzīta kontrolei ( OV L 334, 15.12.2017. )

62

 

*

Labojums Padomes Lēmumā (KĀDP) 2017/2315 (2017. gada 11. decembris), ar ko izveido pastāvīgo strukturēto sadarbību (PESCO) un nosaka iesaistīto dalībvalstu sarakstu ( OV L 331, 14.12.2017. )

63

 

 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ.

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.

II Neleģislatīvi akti

STARPTAUTISKI NOLĪGUMI

17.1.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 12/1

Informācija par 1995. gada Graudu tirdzniecības konvencijas termiņa pagarināšanu

Starptautiskā Graudu padome 45. sesijā (2017. gada 5. jūnijā Londonā) nolēma pagarināt Graudu tirdzniecības konvencijas (1995) (1) termiņu par diviem gadiem līdz 2019. gada 30. jūnijam.

(1)  OV L 21, 27.1.1996., 49. lpp.

17.1.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 12/1

Informācija par 1992. gada Starptautiskā cukura nolīguma termiņa pagarināšanu

Starptautiskā Cukura padome 52. sesijā (2017. gada 1. decembrī Londonā) nolēma pagarināt 1992. gada Starptautiskā cukura nolīguma (1) termiņu par diviem gadiem līdz 2019. gada 31. decembrim.

(1)  OV L 379, 23.12.1992., 16. lpp.

REGULAS

17.1.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 12/2

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2018/63

(2017. gada 26. septembris),

ar kuru groza Deleģēto regulu (ES) 2017/571, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/65/ES papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par atļauju izsniegšanu, organizatoriskām prasībām un darījumu publicēšanu attiecībā uz datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējiem

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Direktīvu 2014/65/ES par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Direktīvu 2002/92/EK un Direktīvu 2011/61/ES (1) un jo īpaši tās 65. panta 8. punkta c) apakšpunktu,

tā kā:

(1)

Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2017/571 (2) ir noteiktas organizatoriskās prasības datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējiem, tostarp konsolidētu datu lentes nodrošinātājiem (KDLN) attiecībā uz kapitāla vērtspapīru instrumentiem. Tā kā sīkāka informācija par publicēšanas kārtību attiecībā uz konsolidētu datu lenti tādiem instrumentiem, kas nav kapitāla vērtspapīru instrumenti, piemēram, obligācijas, strukturēti finanšu produkti, emisijas kvotas un atvasinātie instrumenti, ir cieši saistīti ar Deleģētās regulas (ES) 2017/571 noteikumiem, ir arī lietderīgi tajā pašā deleģētajā regulā precizēt tādu instrumentu, kas nav kapitāla vērtspapīru instrumenti, konsolidētu datu lentes darbības jomu un tādēļ grozīt Deleģēto regulu (ES) 2017/571.

(2)

Lai izveidotu sistēmu, kas sniedz komerciālus stimulus, lai pārvaldītu tādu instrumentu konsolidētu datu lenti, kas nav kapitāla vērtspapīru instrumenti, KDLN būtu jāļauj pārvaldīt konsolidētu datu lenti, kas aptver tikai vienu aktīvu klasi vai vairākas aktīvu klases.

(3)

KDLN būtu jānodrošina, ka tie publicē nepieciešamo informāciju par darījumiem, kas aptver vismaz 80 procentus no kopējā tādu darījumu apjoma un skaita, ko pēdējo sešu mēnešu laikā par katru attiecīgo aktīvu klasi ir publicējušas apstiprinātas publicēšanas struktūras (APS) un tirdzniecības vietas. Ar šo pieeju tiek nodrošināts, ka KDLN publicē informāciju, kurai ir nozīme no lietotāja perspektīvas, vienlaikus izvairoties no augstām izmaksām, ko radītu visas tādas informācijas iekļaušana, ko publicē visas APS un visas tirdzniecības vietas.

(4)

KDLN būtu jādod pietiekami daudz laika, lai tie izpildītu šajā regulā noteiktos seguma rādītājus gadījumā, ja tiem savai datu plūsmai ir jāpievieno jaunas tirdzniecības vietas un APS.

(5)

Konsekvences un finanšu tirgu pienācīgas darbības labad ir nepieciešams, lai noteikumus, kuri attiecas uz vērtspapīru, kas nav kapitāla vērstpapīri, KDLN, un valstu noteikumus, ar kuriem transponē Direktīvu 2014/65/ES, piemērotu no vienas un tās pašas dienas. Lai nodrošinātu raitu pāreju uz jauno režīmu, ir nepieciešams, ka pirmais periods, lai noteiktu seguma rādītājus, kas KDLN ir jāsasniedz, ietver laikposmu, kas sākas 2019. gada 1. janvārī.

(6)

Šīs regulas pamatā ir regulatīvo tehnisko standartu projekts, ko Komisijai iesniegusi Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (EVTI).

(7)

EVTI ir rīkojusi atklātas sabiedriskās apspriešanas par regulatīvo tehnisko standartu projektu, uz kuru balstīta šī regula, un ir lūgusi atzinumu no Vērtspapīru un tirgus nozares ieinteresēto personu grupas, kas izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1095/2010 (3) 37. pantu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Deleģēto regulu (ES) 2017/571 groza šādi:

1)

iekļauj šādu 15.a pantu:

“15.a pants

Konsolidēto datu lentes darbības joma attiecībā uz obligācijām, strukturētiem finanšu produktiem, emisijas kvotām un atvasinātiem instrumentiem

1.   KDLN savā elektroniskajā datu plūsmā iekļauj datus par vienu vai vairākām šādām aktīvu klasēm:

a)

obligācijas, izņemot biržā tirgotas preces (ETC) un biržā tirgotas parādzīmes (ETN);

b)

biržā tirgotu preču un biržā tirgotu parādzīmju obligāciju veidi;

c)

strukturēti finanšu produkti;

d)

vērtspapīroti atvasinātie instrumenti;

e)

procentu likmju atvasinātie instrumenti;

f)

ārvalstu valūtas atvasinātie instrumenti;

g)

kapitāla vērtspapīru atvasinātie instrumenti;

h)

preču atvasinātie instrumenti;

i)

kredītu atvasinātie instrumenti;

j)

līgumi par starpībām;

k)

C10 atvasinātie instrumenti;

l)

emisiju kvotu atvasinātie instrumenti;

m)

emisijas kvotas.

2.   KDLN savā elektroniskajā datu plūsmā iekļauj datus, kas tiek publiskoti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 600/2014 10. un 21. pantu un kas atbilst šādiem diviem seguma rādītājiem:

a)

KDLN publicēto darījumu skaits 1. punktā uzskaitīto aktīvu klasē ir vismaz 80 % no kopējā darījumu skaita attiecīgajā aktīvu klasē, ko 3. punktā minētajā novērtēšanas laikposmā Savienībā publicē visas APS un visas tirdzniecības vietas;

b)

KDLN publicēto darījumu apjoms 1. punktā uzskaitīto aktīvu klasē ir vismaz 80 % no kopējā darījumu apjoma attiecīgajā aktīvu klasē, ko 3. punktā minētajā novērtēšanas laikposmā Savienībā publicē visas APS un visas tirdzniecības vietas;

šā punkta b) apakšpunkta piemērošanas nolūkā darījumu apjomu nosaka saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2017/583 (*1) II pielikuma 4. tabulā norādīto apjoma mēru.

3.   KDLN reizi sešos mēnešos novērtē 2. punktā izklāstītos seguma rādītājus, balstoties uz datiem par iepriekšējiem sešiem mēnešiem. Novērtēšanas laikposms sākas katra gada 1. janvārī un 1. jūlijā. Pirmais laikposms aptver pirmos sešus 2019. gada mēnešus.

4.   KDLN nodrošina, ka tas sasniedz 2. punktā norādītos minimālos seguma rādītājus pēc iespējas drīz un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā:

a)

tā kalendārā gada 31. janvārī, kas seko pēc perioda, kurš aptver laikposmu no 1. janvāra līdz 30. jūnijam;

b)

tā kalendārā gada 31. jūlijā, kas seko pēc perioda, kurš aptver laikposmu no 1. jūlija līdz 31. decembrim.”

(*1)  Komisijas Deleģētā regula (ES) 2017/583 (2016. gada 14. jūlijs), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 600/2014 par finanšu instrumentu tirgiem papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par pārredzamības prasībām tirdzniecības vietām un ieguldījumu brokeru sabiedrībām attiecībā uz obligācijām, strukturētā finansējuma produktiem, emisijas kvotām un atvasinātajiem instrumentiem (OV L 87, 31.3.2017., 229. lpp.).”;"

2)

regulas 21. pantu aizstāj ar šādu:

“21. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2018. gada 3. janvāra.

Tomēr 15.a panta 4. punktu piemēro no 2019. gada 1. janvāra un 14. panta 2. punktu, 15. panta 1., 2. un 3. punktu un 20. panta b) punktu piemēro no 2019. gada 3. septembra.”

2. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2017. gada 26. septembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1)  OV L 173, 12.6.2014., 349. lpp.

(2)  Komisijas Deleģētā regula (ES) 2017/571 (2016. gada 2. jūnijs), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/65/ES papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par atļauju izsniegšanu, organizatoriskām prasībām un darījumu publicēšanu attiecībā uz datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējiem (OV L 87, 31.3.2017., 126. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1095/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK (OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.).

17.1.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 12/5

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2018/64

(2017. gada 29. septembris),

ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1011 papildina attiecībā uz precizējumu par to, kā 20. panta 1. punkta c) apakšpunkta iii) punktā noteiktie kritēriji ir jāpiemēro, lai novērtētu, vai konkrēti notikumi radītu būtisku un negatīvu ietekmi uz tirgus integritāti, finanšu stabilitāti, patērētājiem, reālo ekonomiku vai mājsaimniecību un uzņēmumu finansēšanu vienā vai vairākās dalībvalstīs

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 8. jūnija Regulu (ES) 2016/1011 par indeksiem, ko izmanto kā etalonus finanšu instrumentos un finanšu līgumos vai ieguldījumu fondu darbības rezultātu mērīšanai, un ar kuru groza Direktīvu 2008/48/EK, Direktīvu 2014/17/ES un Regulu (ES) Nr. 596/2014 (1), un jo īpaši tās 20. panta 6. punkta c) apakšpunktu,

tā kā:

(1)

Ņemot vērā Regulas (ES) 2016/1011 20. panta 1. punkta c) apakšpunkta iii) punktā noteiktā kvalitatīvā nosacījuma vispārējo raksturu un nepieciešamību nodrošināt, ka kompetentās iestādes konsekventi piemēro minēto nosacījumu, ir lietderīgi noteikt to, kā kritiski svarīgu etalonu kontekstā i) etalona izstrādes pārtraukšana vai ii) etalona izstrāde, pamatojoties uz ievades datiem, kas vairs reprezentabli neatspoguļo pamatā esošo tirgu vai ekonomisko realitāti, vai iii) etalona izstrāde, pamatojoties uz neuzticamiem ievades datiem, varētu radīt būtisku un nelabvēlīgu ietekmi uz tirgus integritāti, finanšu stabilitāti, patērētājiem, reālo ekonomiku vai mājsaimniecību un uzņēmumu finansēšanu vienā vai vairākās dalībvalstīs.

(2)

Bieži vien kritiski svarīgus etalonus izmanto dalībvalstīs, kas nav dalībvalsts, kurā minētie kritēriji tika izstrādāti, un tos izmanto dažādos veidos atkarībā dalībvalsts, kur tos izmanto. Tāpēc būtiska ietekme ir iespējama vienā vai vairākās dalībvalstīs vai Savienības līmenī. Tāpat arī ir iespējama būtiski nelabvēlīga ietekme uz tikai vienu vai vairākiem 20. panta 1. punkta c) apakšpunkta iii) punktā noteiktajiem kritērijiem. Līdz ar to ir svarīgi veikt novērtējumu gan valsts vai tirgus līmenī, gan arī Savienības līmenī.

(3)

Regulā (ES) 2016/1011 ir uzskaitītas piecas jomas, kurās varētu rasties būtiski nelabvēlīga ietekme. Lai gan tirgus integritātes pamatā ir konkrēta finanšu produkta tirgus, finanšu stabilitāte attiecas uz visu dalībvalsts vai Savienības finanšu sistēmu kopumā. Patērētājus galvenokārt ietekmē finanšu instrumenti un ieguldījumu fondi, tostarp pensiju fondi, kuros tie ir ieguldījuši, un finanšu līgumi, kurus tie ir parakstījuši un kuros kā atsauci izmanto attiecīgo kritiski svarīgo etalonu. Iespējamā ietekme uz reālo ekonomiku ir tieši saistīta ar vērtību, kāda piemīt finanšu instrumentiem, finanšu līgumiem un ieguldījumu fondiem, kuros kā atsauci izmanto minēto etalonu. Iespējamā ietekme uz mājsaimniecību un uzņēmumu finansēšanu varētu palielināties, neatmaksāto aizdevumu vērtībai pieaugot salīdzinājumā ar ekonomikas apmēru. Patērētāji un mājsaimniecību un uzņēmumu finansēšana ir neaizsargātāka pret negatīvu ietekmi, ja kopējais mājsaimniecību un uzņēmumu parādsaistību līmenis ir augsts,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Kompetento iestāžu veikts novērtējums

1.   Kompetentās iestādes saskaņā ar 2., 3., 4., 5. un 6. pantā noteiktajiem kritērijiem novērtē, vai pastāv būtiska un nelabvēlīga ietekme uz tirgus integritāti, finanšu stabilitāti, patērētājiem, reālo ekonomiku vai mājsaimniecību un uzņēmumu finansēšanu vienā vai vairākās dalībvalstīs, kā minēts Regulas (ES) 2016/1011 20. panta 1. punkta c) apakšpunkta iii) punktā.

2.   Ja kompetentās iestādes sagaida, ka šāda būtiska un nelabvēlīga ietekme radīsies vairāk nekā vienā dalībvalstī, tās veic atsevišķu katras attiecīgās dalībvalsts novērtējumu, kā arī vispārēju novērtējumu par visām dalībvalstīm.

2. pants

Būtiska un nelabvēlīga ietekme uz tirgus integritāti

Kompetentās iestādes to, vai pastāv būtiska un nelabvēlīga ietekme uz tirgus integritāti, novērtē, pamatojoties uz šādiem kritērijiem:

a)

finanšu instrumentu, kuri tieši vai netieši etalonu kombinācijā kā atsauci izmanto etalonu un kurus tirgo attiecīgo dalībvalstu tirdzniecības vietās, vērtība gan absolūtā izteiksmē, gan attiecībā pret minēto dalībvalstu tirdzniecības vietās tirgoto finanšu instrumentu kopējo vērtību;

b)

finanšu līgumu, kuri tieši vai netieši etalonu kombinācijā kā atsauci izmanto etalonu minētajās dalībvalstīs, vērtība gan absolūtā izteiksmē, gan attiecībā pret attiecīgajās dalībvalstīs spēkā esošo finanšu līgumu kopējo vērtību;

c)

ieguldījumu fondu, kuri tieši vai netieši etalonu kombinācijā kā atsauci izmanto etalonu savas darbības rezultātu mērīšanas nolūkā, vērtība attiecīgajās dalībvalstīs gan absolūtā izteiksmē, gan attiecībā pret attiecīgajās dalībvalstīs atļauju saņēmušo vai paziņoto ieguldījumu fondu kopējo vērtību;

d)

tas, vai saskaņā ar Regulas (ES) 2016/1011 28. panta 2. punktu etalons ir norādīts kā iespējamais aizstājējs citiem Regulas (ES) 2016/1011 20. panta 1. punktā kritiski svarīgo etalonu sarakstā minētajiem etaloniem, vai arī tas jau ticis izmantots kā minēto kritiski svarīgo etalonu pēctecīgs etalons;

e)

attiecībā uz standartiem grāmatvedības nolūkos vai citos regulatīvos nolūkos:

i)

vai etalons ir izmantots kā atsauce tāda prudenciālā regulējuma nolūkā kā piemēram, kapitāla, likviditātes vai aizņemto līdzekļu īpatsvara prasības;

ii)

vai etalons ir izmantots starptautiskajos grāmatvedības standartos.

3. pants

Būtiska un nelabvēlīga ietekme uz finanšu integritāti

To, vai pastāv būtiska un nelabvēlīga ietekme uz finanšu stabilitāti, kompetentās iestādes novērtē, pamatojoties uz šādiem kritērijiem:

a)

finanšu instrumentu, finanšu līgumu un ieguldījumu fondu, kuri tieši vai netieši etalonu kombinācijā kā atsauci izmanto etalonu attiecīgajās dalībvalstīs, vērtība gan absolūtā izteiksmē, gan attiecībā pret:

i)

minēto dalībvalstu finanšu nozares kopējiem aktīviem;

ii)

minēto dalībvalstu banku nozares kopējiem aktīviem;

b)

tādu finanšu iestāžu neaizsargātība, kas parakstījušas finanšu līgumus vai ieguldījušas finanšu instrumentos un ieguldījumu fondos, kuri kā atsauci izmanto etalonu.

4. pants

Būtiska un nelabvēlīga ietekme uz patērētājiem

To, vai pastāv būtiska un nelabvēlīga ietekme uz patērētājiem, kompetentās iestādes novērtē, pamatojoties uz šādiem kritērijiem:

a)

attiecībā uz finanšu instrumentiem un ieguldījumu fondiem, ko piedāvā patērētājiem:

i)

finanšu instrumentu un ieguldījumu fondu, kuri tieši vai netieši etalonu kombinācijā kā atsauci izmanto etalonu un kurus pārdod attiecīgo dalībvalstu privātajiem patērētājiem, vērtība gan absolūtā izteiksmē, gan attiecībā pret minēto dalībvalstu privātajiem ieguldītājiem pārdoto finanšu instrumentu un ieguldījumu fondu kopējo vērtību;

ii)

aplēse par patērētāju, kas ir iegādājušies finanšu instrumentus un ieguldījumu fondus, kuri tieši vai netieši etalonu kombinācijā kā atsauci izmanto etalonu attiecīgajās dalībvalstīs, skaitu gan absolūtā izteiksmē, gan attiecībā pret kopējo iedzīvotāju skaitu minētajās dalībvalstīs;

b)

attiecībā uz arodpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcijām:

i)

pensiju plānu, kuri kā atsauci izmanto etalonu un kurus attiecīgajās dalībvalstīs pārvalda arodpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcijas, vērtība gan absolūtā izteiksmē, gan attiecībā pret minētajās dalībvalstīs arodpensijas kapitāla uzkrāšanas institūciju pārvaldīto pensiju plānu kopējo vērtību;

ii)

aplēse par patērētāju, kas piedalās arodpensijas kapitāla uzkrāšanas institūciju pārvaldītos pensiju plānos, kuri kā atsauci izmanto etalonu attiecīgajās dalībvalstīs, skaitu gan absolūtā izteiksmē, gan attiecībā pret kopējo iedzīvotāju skaitu minētajās dalībvalstīs;

iii)

novērtējums par to, kāda ir arodpensijas kapitāla uzkrāšanas institūciju, kas pārvalda pensiju plānus, kuri kā atsauci izmanto etalonu, nozīme attiecībā uz dalībvalstu pilsoņu pensijas ienākumiem;

c)

attiecībā uz patērētāju kredītlīgumiem:

i)

patērētāju kredītlīgumu, kuri kā atsauci izmanto etalonu attiecīgajās dalībvalstīs, vērtība gan absolūtā izteiksmē, gan attiecībā pret patērētāju kredītlīgumu kopējo vērtību minētajās dalībvalstīs;

ii)

aplēse par patērētāju, kas parakstījuši patērētāju kredītlīgumus, kuri kā atsauci izmanto etalonu attiecīgajās dalībvalstīs, skaitu gan absolūtā izteiksmē, gan attiecībā pret kopējo iedzīvotāju skaitu minētajās dalībvalstīs;

iii)

patērētāju parādsaistību līmenis attiecīgajās dalībvalstīs.

5. pants

Būtiska un nelabvēlīga ietekme uz reālo ekonomiku

To, vai pastāv būtiska un nelabvēlīga ietekme uz reālo ekonomiku, kompetentās iestādes novērtē, ņemot vērā finanšu instrumentu, finanšu līgumu un ieguldījumu fondu, kuri tieši vai netieši etalonu kombinācijā kā atsauci izmanto etalonu attiecīgajās dalībvalstīs, vērtību gan absolūtā izteiksmē, gan attiecībā pret minētās dalībvalsts bruto iekšzemes kopproduktu.

6. pants

Būtiska un nelabvēlīga ietekme uz mājsaimniecību un uzņēmumu finansēšanu

To, vai vienā vai vairākās dalībvalstīs pastāv būtiska un nelabvēlīga ietekme uz mājsaimniecību un uzņēmumu finansēšanu, kompetentās iestādes novērtē, pamatojoties uz šādiem kritērijiem:

a)

mājsaimniecībām un nefinanšu uzņēmumiem izsniegto aizdevumu, kuri kā atsauci izmanto etalonu attiecīgajās dalībvalstīs, vērtība gan absolūtā izteiksmē, gan attiecībā pret mājsaimniecībām un nefinanšu uzņēmumiem izsniegto aizdevumu kopējo vērtību minētajās dalībvalstīs;

b)

aplēse par mājsaimniecību, kas parakstījušās uz aizdevumiem, kuri kā atsauci izmanto etalonu attiecīgajās dalībvalstīs, skaitu gan absolūtā izteiksmē, gan attiecībā pret kopējo mājsaimniecību skaitu minētajās dalībvalstīs;

c)

aplēse par nefinanšu uzņēmumu, kas parakstījušies uz aizdevumiem, kuri kā atsauci izmanto etalonu attiecīgajās dalībvalstīs, skaitu gan absolūtā izteiksmē, gan attiecībā pret kopējo nefinanšu uzņēmumu skaitu minētajās dalībvalstīs;

d)

mājsaimniecību un uzņēmumu parādsaistību līmenis attiecīgajās dalībvalstīs.

7. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2017. gada 29. septembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1)  OV L 171, 29.6.2016., 1. lpp.

17.1.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 12/9

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2018/65

(2017. gada 29. septembris),

ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1011 papildina, lai precizētu minētās regulas 3. panta 1. punktā noteikto tehnisko elementu definīcijas

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 8. jūnija Regulu (ES) 2016/1011 par indeksiem, ko izmanto kā etalonus finanšu instrumentos un finanšu līgumos vai ieguldījumu fondu darbības rezultātu mērīšanai, un ar kuru groza Direktīvu 2008/48/EK, Direktīvu 2014/17/ES un Regulu (ES) Nr. 596/2014 (1), un jo īpaši tās 3. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Regulu (ES) 2016/1011, lai skaitlis kļūtu par “indeksu”, tas ir jāpublicē vai jādara pieejams sabiedrībai. Savukārt indeksa definīcija ir Regulā (ES) 2016/1011 noteiktās etalona definīcijas pamatā.

(2)

Tāpēc, lai izvairītos no regulējuma arbitrāžas Savienības jurisdikcijās, ir nepieciešams precizēt, kādās situācijās skaitlis ir uzskatāms par tādu, kas darīts pieejams sabiedrībai.

(3)

Skaitļa informācijas sniedzēja struktūra Regulas (ES) 2016/1011 nolūkos nebūtu jāuzskata par sabiedrību, jo citādāk nebūtu atšķirības starp jēdzieniem “darīt pieejamu” un “darīt pieejamu sabiedrībai”. Tā paša iemesla dēļ arī šauri definēts skaits saņēmēju nebūtu jāuzskata par sabiedrību.

(4)

Būtu jāuzskata, ka skaitli dara pieejamu sabiedrībai, ja tam tieši vai netieši var piekļūt plašāka personu grupa. Etalona izmantošana, kas lietotājam sniedz piekļuvi atsauces skaitlim, būtu uzskatāma par netiešu piekļuvi.

(5)

Skaitli var darīt pieejamu dažādos veidos vienlaicīgi vai pēctecīgi, ja izmanto skaitļa informācijas sniedzēju vai ja kāds no primārajiem saņēmējiem nodod skaitļa informāciju.

(6)

Lai nodrošinātu, ka “etalona izstrādes” definīciju piemēro vienādi, ir lietderīgi precizēt, ka 3. panta 1. punkta 5. apakšpunkta a) punktā minētā etalona noteikšanai nepieciešamo pasākumu pārvaldība ietver pastāvīgu etalona izstrādes pārvaldību un metodoloģijas noteikšanu, pielāgošanu un pastāvīgu uzturēšanu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Jēdziens “darīt pieejamu sabiedrībai”

1.   Uzskata, ka Regulas (ES) 2016/1011 nolūkos skaitlis ir darīts pieejams sabiedrībai, ja skaitlis ir darīts pieejams potenciāli neierobežotam skaitam juridisko un fizisko personu, kas nav indeksa sniedzējs vai kas nav noteikts skaits ar indeksa sniedzēju saistītu vai radniecīgu saņēmēju.

2.   Skaitlis ir darīts pieejams sabiedrībai, ja šādas personas tam var tieši vai netieši piekļūt citstarp tā rezultātā, ka viena vai vairākas uzraudzītās iestādes to ir izmantojušas kā sevis emitēta finanšu instrumenta atsauci vai nolūkā noteikt summu, kas jāmaksā saistībā ar finanšu instrumentu vai finanšu līgumu, vai izmērīt ieguldījumu fonda darbības rādītājus, vai noteikt aizņēmuma likmi, kas aprēķināta kā starpība vai uzcenojums virs šā skaitļa.

3.   Piekļuve var notikt, izmantojot dažādus līdzekļus un kārtību, ko noteicis indeksa sniedzējs vai par ko vienojušies indeksa sniedzējs un saņēmēji, bez maksas vai par zināmu samaksu, tostarp, bet ne tikai telefoniski, ar failu pārsūtīšanas protokolu, internetā, ar atvērto piekļuvi, ziņās, plašsaziņas līdzekļos, izmantojot finanšu instrumentus, finanšu līgumus vai ieguldījumu fondus, kas kā atsauci izmanto skaitli, vai pēc lietotāju pieprasījuma.

2. pants

Etalona noteikšanai nepieciešamo pasākumu pārvaldība

Regulas (ES) 2016/1011 nolūkos etalona noteikšanai nepieciešamo pasākumu pārvaldība ietver abus turpmāk minētos elementus:

a)

etalona noteikšanas procesā iesaistīto indeksa sniedzēja struktūru un tā personāla pastāvīga pārvaldība;

b)

etalona noteikšanai specifisku metodoloģiju noteikšana, pielāgošana un pastāvīga uzturēšana.

3. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2017. gada 29. septembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1)  OV L 171, 29.6.2016., 1. lpp.

17.1.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 12/11

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2018/66

(2017. gada 29. septembris),

ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1011 papildina, lai precizētu, kā ir jānovērtē tādu finanšu instrumentu nominālā summa, kas nav atvasinātie instrumenti, atvasināto instrumentu nosacītā summa un ieguldījumu fondu tīrā aktīvu vērtība

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 8. jūnija Regulu (ES) 2016/1011 par indeksiem, ko izmanto kā etalonus finanšu instrumentos un finanšu līgumos vai ieguldījumu fondu darbības rezultātu mērīšanai, un ar kuru groza Direktīvu 2008/48/EK, Direktīvu 2014/17/ES un Regulu (ES) Nr. 596/2014 (1), un jo īpaši tās 20. panta 6. punkta a) apakšpunktu,

tā kā:

(1)

Finanšu instrumentu, finanšu līgumu vai ieguldījumu fondu, kuros kā atsauce izmantots etalons, kopējā vērtība ir galvenais kritērijs, lai saskaņā ar Regulu (ES) 2016/1011 attiecīgo etalonu varētu kategorizēt kā kritiski svarīgu, būtisku vai nebūtisku. Tādēļ ir nepieciešams, lai tādu finanšu instrumentu nominālā summa, kas nav atvasinātie instrumenti, atvasināto instrumentu nosacītā summa un ieguldījumu fondu tīrā aktīvu vērtība tiktu aprēķina vienā un tajā pašā veidā visā Savienībā nolūkā nodrošināt saskaņotas etalonu kategorijas dalībvalstīs un vienotu Regulas (ES) 2016/1011 piemērošanu.

(2)

Tāpēc, lai nodrošinātu etalonu uzticamību, finanšu instrumentu nominālā summa, atvasināto instrumentu nosacītā summa un ieguldījumu fondu tīrā aktīvu vērtība būtu jāaprēķina, izmantojot regulatīvus datus, ja tādi ir pieejami.

(3)

Finanšu instrumentu, finanšu līgumu vai ieguldījumu fondu kopējā vērtība būtu jāaprēķina, ņemot vērā gan tiešas atsauces uz minētajiem finanšu instrumentiem, finanšu līgumiem vai ieguldījumu fondiem, gan netiešas atsauces uz etalonu kombinācijā ar citiem etaloniem. Ja finanšu instruments, finanšu līgums vai ieguldījumu fonds kā atsauci izmanto vairākus etalonus, ir piemēroti šīs vairākās atsauces ņemt vērā, aprēķinot finanšu instrumentu, finanšu līgumu vai ieguldījumu fondu, kuros kā atsauce izmantots etalons, kopējo vērtību, jo šie finanšu produkti ir atkarīgi ne tikai no minētā etalona. Tādēļ ir jākonkretizē kopējās vērtības aprēķināšana netiešu atsauču gadījumā, lai tā būtu tieši piemērojama un konsekventi izmērāma visā Savienībā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Tādu finanšu instrumentu nominālā summa, kas nav atvasinātie instrumenti un kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu vienības

Tādu finanšu instrumentu nominālā summa, kas nav atvasinātie instrumenti un kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu vienības, ir emitēto nominālu kopsumma naudas izteiksmē, kas minēta Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2017/585 (2) 3. tabulas 14. laukā.

2. pants

Atvasināto instrumentu nosacītā summa

Atvasināto instrumentu nosacītā summa, kas minēta Regulas (ES) 2016/1011 20. panta 6. punkta a) apakšpunktā, ir nosacītā vērtība, kura minēta Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2017/104 (3) pielikuma 2. tabulas 20. laukā. Tomēr, ja minētā nosacītā vērtība ir negatīva, nosacītā vērtība ir vienāda ar absolūto vērtību.

Attiecībā uz kredītu atvasināto instrumentu indeksa darījumiem nosacītajai vērtībai piemēro indeksācijas koeficientu, kas iegūts no Deleģētās regulas (ES) 2017/104 pielikuma 2. tabulas 89. lauka.

3. pants

Kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu tīrā aktīvu vērtība

Kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu, kas minēti Regulas (ES) 2016/1011 20. panta 6. punkta a) apakšpunktā, tīrā aktīvu vērtība ir viena no turpmāk minētajām vērtībām:

a)

attiecībā uz kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem, kam piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/65/ES (4), – tīrā aktīvu vērtība uz vienību, par ko ziņots jaunākajā gada vai pusgada pārskatā, kurš norādīts minētās direktīvas 68. panta 2. punktā, kas reizināta ar vienību skaitu;

b)

attiecībā uz kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem, kam piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/61/ES (5), – jaunākā pieejamā tīrā aktīvu vērtība, kas minēta Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 231/2013 (6) 104. panta 1. punkta c) apakšpunktā.

4. pants

Alternatīvu summu un vērtību izmantošana

Ja summas vai vērtības, lai aprēķinātu finanšu instrumentu, finanšu līgumu vai ieguldījumu fondu, kuros kā atsauce izmantots etalons, kopējo vērtību, kas minēta 1., 2. un 3. pantā, nav pieejamas vai ir nepilnīgas, Regulas (ES) 2016/1011 20. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto kopējo vērtību un minētās regulas 24. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteikto kopējo vidējo vērtību aprēķina, izmantojot alternatīvas summas vai vērtības, tostarp aizstājējvērtības un summas vai vērtības, ko uzrādījuši privāti informācijas sniedzēji, vai atklātus procentu datus, ko aprēķinājuši un publicējuši tirgus dalībnieki, ar noteikumu, ka minēto aizstājējvērtību un summu vai vērtību sniedzējiem ir pietiekami laba reputācija un tās ir pietiekami uzticamas.

Administrators, kas izmanto alternatīvas summas vai datus, kopējo summu aprēķina savu labāko iespēju robežās, pamatojoties uz pieejamajiem datiem.

Administrators, kas izmanto alternatīvas summas vai datus, kompetentajai iestādei sniedzot paziņojumu saskaņā ar Regulas (ES) 2016/1011 24. panta 3. punktu, iesniedz tai rakstisku sīkāku informāciju par izmantoto datu avotiem.

5. pants

Valūta

1., 2. un 3. pantā minētās summas un vērtības ir izteiktas EUR. Vajadzības gadījumā summas vai vērtības konvertē, izmantojot dienas euro valūtas maiņas atsauces kursu, ko publicējusi Eiropas Centrālā banka.

6. pants

Netieša atsauce uz etalonu kombinācijā ar citiem etaloniem

Ja etalonu izmanto netieši kombinācijā ar citiem etaloniem, summas vai vērtības Regulas (ES) 2016/1011 20. panta 1. punktā un 24. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto robežvērtību vajadzībām ir viens no turpmāk minētajiem variantiem:

a)

etalona svērums procentuālā izteiksmē konkrētajā etalonu kombinācijā, reizināts ar attiecīgā finanšu instrumenta vai ieguldījumu fonda kopējo summu vai vērtību vai vidējo vērtību, ja tāda piemērojama, ja šis svērums ir skaidri norādīts vai ja to var aptuveni noteikt, pamatojoties uz citu pieejamo informāciju;

b)

attiecīgā finanšu instrumenta vai ieguldījumu fonda kopējā summa vai vērtība vai vidējā vērtība, ja tāda piemērojama, dalīta ar etalonu skaitu konkrētajā etalonu kombinācijā, ja etalona faktiskais svērums nav skaidri norādīts vai ja to nevar aptuveni noteikt.

7. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2017. gada 29. septembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1)  OV L 171, 29.6.2016., 1. lpp.

(2)  Komisijas 2016. gada 14. jūlija Deleģētā regula (ES) 2017/585, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 600/2014 papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par finanšu instrumentu atsauces datu standartiem un formātiem un tehniskiem līdzekļiem saistībā ar Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes un kompetento iestāžu veicamajiem pasākumiem (OV L 87, 31.3.2017., 368. lpp.).

(3)  Komisijas 2016. gada 19. oktobra Deleģētā regula (ES) 2017/104, ar kuru groza Deleģēto regulu (ES) Nr. 148/2013, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem un kas attiecas uz regulatīviem tehniskajiem standartiem par minimālajiem datiem, kuri jāsniedz darījumu reģistriem (OV L 17, 21.1.2017., 1. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīva 2009/65/EK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) (OV L 302, 17.11.2009., 32. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 8. jūnija Direktīva 2011/61/ES par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem un par grozījumiem Direktīvā 2003/41/EK, Direktīvā 2009/65/EK, Regulā (EK) Nr. 1060/2009 un Regulā (ES) Nr. 1095/2010 (OV L 174, 1.7.2011., 1. lpp.).

(6)  Komisijas 2012. gada 19. decembra Deleģētā regula (ES) Nr. 231/2013, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/61/ES attiecībā uz atbrīvojumiem, vispārējiem darbības nosacījumiem, depozitārijiem, saistību īpatsvaru, pārskatāmību un uzraudzību (OV L 83, 22.3.2013., 1. lpp.).

17.1.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 12/14

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2018/67

(2017. gada 3. oktobris),

ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1011 papildina attiecībā uz nosacījumu noteikšanu, lai novērtētu ietekmi, kura rodas no esošu etalonu izstrādes pārtraukšanas vai izmaiņām tajos

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 8. jūnija Regulu (ES) 2016/1011 par indeksiem, ko izmanto kā etalonus finanšu instrumentos un finanšu līgumos vai ieguldījumu fondu darbības rezultātu mērīšanai, un ar kuru groza Direktīvu 2008/48/EK, Direktīvu 2014/17/ES un Regulu (ES) Nr. 596/2014 (1), un jo īpaši tās 51. panta 6. punktu,

tā kā:

(1)

Lai nodrošinātu, ka kompetentās iestādes Regulas (ES) 2016/1011 51. panta 4. punktu piemēro tādā pašā veidā, ir lietderīgi detalizētā veidā izklāstīt, kādos apstākļos kompetentās iestādes var secināt, ka esoša etalona izstrādes pārtraukšana vai izmaiņas tajā varētu radīt nepārvaramas varas gadījumu, graut vai kā citādi pārkāpt tāda finanšu līguma vai finanšu instrumenta, vai ieguldījumu fonda noteikumus, kurā kā atsauce izmantots šāds etalons.

(2)

Tas jo īpaši attiecas uz “nepārvaramas varas” gadījumiem, jo šis jēdziens dažādās dalībvalstīs tiek interpretēts atšķirīgi.

(3)

Indeksu vērtības ievērojamas atšķirības ir galvenais cēlonis tam, ka tiek grauti vai kā citādi pārkāpti tāda finanšu līguma vai finanšu instrumenta, vai ieguldījumu fonda noteikumi, kurā kā atsauce izmantots šāds etalons. Šīs ievērojami atšķirīgās vērtības var izraisīt pēkšņs pārtraukums indeksa laikrindās vai indeksa svārstīguma pakāpju atšķirības, kuras savukārt var izrietēt no izmaiņām etalona izstrādes vai ievades datu metodoloģijā, uz ko ir balstīts etalona aprēķins. Kompetentajām iestādēm būtu jānovērtē šādu izmaiņu iespējamā ietekme katrā atsevišķajā gadījumā, jo indeksa izstrādes pārtraukšanas vai svārstīguma izmaiņu apjoms ir ļoti atkarīgs no etalona būtības un no finanšu instrumentiem, finanšu līgumiem vai ieguldījumu fondiem, kas to izmanto kā atsauci.

(4)

Izmaiņas izmantoto ievades datu veidā vai datu avotu uzticamības pakāpē var ietekmēt etalona piemērotību zināma veida izmantojumiem. Tāpēc kompetentajām iestādēm būtu jāizvērtē, vai minētās izmaiņas varētu radīt nepārvaramas varas gadījumu vai graut, vai kā citādi pārkāpt līguma noteikumus.

(5)

Nepārvaramas varas gadījumi, līguma noteikumu graušana vai citi pārkāpumi ir mazāk iespējami, ja ir pieņemams aizstājējetalons vai vismaz šāda aizstājējetalona atlases procedūra, kas noteikta attiecīgajos dokumentos.

(6)

Indeksi, ar ko mēra ļoti īpašus tirgus, varētu lielā mērā būt atkarīgi no indeksa sniedzēja reputācijas, viedokļa vai speciālajām zināšanām. Tāpēc kompetentajām iestādēm būtu jāizvērtē, vai šādos apstākļos indeksa sniedzēja maiņa varētu radīt nepārvaramas varas gadījumu vai graut, vai kā citādi pārkāpt līguma noteikumus.

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Novērtēšanas nosacījumi

1.   Kompetentā iestāde Regulas (ES) 2016/1011 51. panta 4. punkta nolūkos, novērtējot to, vai minētās regulas prasībām neatbilstoša etalona izstrādes pārtraukšana vai izmaiņas tajā radītu nepārvaramas varas gadījumu vai grautu, vai kā citādi pārkāptu tāda finanšu līguma vai finanšu instrumenta, vai ieguldījumu fonda noteikumus, kurā kā atsauce izmantots šāds etalons, ņem vērā šādus nosacījumus:

a)

etalona maiņai būtu nepieciešamas ievērojamas izmaiņas ievades datu būtībā, minēto datu noteikšanas metodoloģijā, pašā datu apkopošanas procesā vai citos etalona izstrādes elementos, kas varētu radīt ievērojami atšķirīgas etalona vērtības;

b)

ievades datu vai šo datu noteikšanas metodoloģijas maiņa nolūkā padarīt etalonu atbilstīgu Regulai (ES) 2016/1011 vājinātu apmēru, kādā etalons reprezentatīvi atspoguļo tirgu vai ekonomisko realitāti, ko etalonam paredzēts mērīt, tādējādi radot izmaiņas etalona būtībā;

c)

etalonam, kas neatbilst Regulas (ES) 2016/1011 prasībām, nav aizstājējetalona, kurš:

i)

atbilst Regulas (ES) 2016/1011 prasībām;

ii)

mēra to pašu tirgu vai to pašu ekonomisko realitāti;

iii)

ir vai nu iekļauts publiskajā reģistrā, kas minēts Regulas (ES) 2016/1011 36. pantā, vai arī to sniedz minētajā reģistrā iekļauts administrators;

d)

esošie finanšu līgumi, finanšu instrumenti un ieguldījumu fondi, kas kā atsauci izmanto etalonu, un to pavaddokumenti neparedz aizstājējetalonu vai neparedz noteikumus par to, kā noteikt šādu aizstājējetalonu, vai jebkādus citus ārkārtas pasākumus;

e)

etalona pāreja no viena administratora pie cita radītu būtiskas izmaiņas etalonā.

2.   Šā panta 1. punktā minētos nosacījumus piemēro katrā atsevišķā gadījumā.

2. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2017. gada 3. oktobrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1)  OV L 171, 29.6.2016., 1. lpp.

17.1.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 12/16

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2018/68

(2018. gada 8. janvāris)

par nosaukuma ierakstīšanu Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (“Carne de Salamanca” (AĢIN))

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 21. novembra Regulu (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (1) un jo īpaši tās 52. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Spānijas pieteikums, kurā lūgts reģistrēt nosaukumu “Carne de Salamanca”, ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2).

(2)

Komisijai nav iesniegts neviens paziņojums par iebildumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 51. pantu; tomēr Vācijas iestādes ir informējušas Komisiju, ka attiecībā uz gaļas veidiem, kas noteikti vienotajā dokumentā, ir nepieciešami papildu skaidrojumi par liellopu klasifikāciju. Pēc Komisijas dienestu pieprasījuma Spānijas iestādes ir grozījušas vienotā dokumenta 3.2. punktu un precizējušas produkta aprakstu attiecībā uz gaļas veidiem.

(3)

Šim grozījumam ir formāls raksturs, tāpēc nav nepieciešams no jauna publicēt reģistrācijas pieteikumu Regulas (ES) Nr. 1151/2012 50. panta 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē, tomēr grozītais vienotais dokuments būtu jāpublicē informatīvos nolūkos.

(4)

Tāpēc nosaukums “Carne de Salamanca” būtu jāieraksta reģistrā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Nosaukums “Carne de Salamanca” (AĢIN) ar šo tiek ierakstīts reģistrā.

Pirmajā daļā minētais nosaukums apzīmē produktu, kas pieder pie 1.1. grupas “Svaiga gaļa (un subprodukti)” saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 668/2014 (3) XI pielikumu.

2. pants

Grozīto vienoto dokumentu informatīvos nolūkos publicē šīs regulas pielikumā.

3. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2018. gada 8. janvārī

Komisijas

un tās priekšsēdētāja vārdā –

Komisijas loceklis

Phil HOGAN

(1)  OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.

(2)  OV C 435, 24.12.2015., 12. lpp.

(3)  Komisijas 2014. gada 13. jūnija Īstenošanas regula (ES) Nr. 668/2014, ar ko paredz noteikumus par to, kā piemērot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (OV L 179, 19.6.2014., 36. lpp.).

PIELIKUMS

VIENOTS DOKUMENTS

Padomes 2006. gada 20. marta Regula (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību (*1)

“CARNE DE SALAMANCA”

EK Nr.: ES-PGI-0005-01174 – 8.11.2013.

ACVN ( )

AĢIN (X)

1.   NOSAUKUMS

“Carne de Salamanca”

2.   DALĪBVALSTS VAI TREŠĀ VALSTS

Spānija

3.   LAUKSAIMNIECĪBAS PRODUKTA VAI PĀRTIKAS PRODUKTA APRAKSTS

3.1.   Produkta veids

1.1. grupa. Svaiga gaļa un subprodukti

3.2.   Apraksts par produktu, uz kuru attiecas 1. punktā minētais nosaukums

Liellopu ganāmpulku, no kura iegūst ar šo aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi apzīmēto gaļu, veido dzīvnieki, kas izaudzēti tīrā līnijā no Morucha šķirnes vaislas govīm vai krustojot Morucha šķirnes vaislas govis ar Charolaise vai Limousine šķirnes buļļiem; izmantojamos jaunos dzīvniekus atšķir, kad tie ir sasnieguši vismaz 5 mēnešu vecumu, un audzē saskaņā ar pilnvērtīgā dabas resursu izmantošanā balstītiem paņēmieniem un praksi ekstensīvās turēšanas apstākļos.

Atkarībā no dzīvnieku vecuma, kāds tiem ir tieši pirms kaušanas, tos iedala šādi:

—

teļš – kaušanai paredzēts dzīvnieks vecumā no 8 mēnešiem (ieskaitot) līdz 12 mēnešiem (neieskaitot), Z kategorija,

—

jaunlops – kaušanai paredzēts dzīvnieks vecumā no 12 mēnešiem (ieskaitot) līdz 24 mēnešiem, A un E kategorija,

—

jauns liellops – kaušanai paredzēts dzīvnieks vecumā no 24 mēnešiem (neieskaitot) līdz 48 mēnešiem, B un E kategorija.

Minimālais gaļas nogatavināšanas periods, sākot no dzīvnieka nokaušanas dienas, teļa gaļai ir 2 dienas, jaunlopa gaļai 4 dienas, bet jauna liellopa gaļai 6 dienas.

Liemeņi atbilst U, R vai O muskuļaudu klasei.

Liemeņa minimālais svars ir atkarīgs no dzīvnieku kategorijas:

—

140 kg teļiem,

—

200 kg jaunlopiem,

—

280 kg jauniem liellopiem.

Pēc nobarojuma pakāpes liemeņa ārpuse un krūšu dobuma iekšpuse jebkurā gadījumā atbilst 2. taukaudu klasei – neliels taukaudu daudzums.

Kad pagājušas 24 stundas pēc nokaušanas, gaļas pH, ko nosaka, veicot mērījumu liemeņa garajā muguras muskulī, nedrīkst pārsniegt 6.

Ar šo aizsargāto norādi apzīmētās svaigās gaļas īpašības pēc dzīvnieka nokaušanas un liemeņa apstrādes ir šādas:

—

teļš – gaļas krāsa var būt dažāda, aptverot visu gammu no sārtas līdz gaiši sarkanai, virsma spīdīga, taukaudi balti, pēc taustes stingri,

—

jaunlops – gaļa gaiši sarkanā krāsā līdz ķirškrāsā, virsma spīdīga, taukaudi balti līdz gaiši dzeltenīgi, pēc taustes stingri,

—

jauns liellops – gaļa koša, ķirškrāsā līdz purpursarkanā krāsā, virsma spīdīga, taukaudi dzeltenīgi vai krēmkrāsā, pēc taustes stingri.

3.3.   Izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem)

––

3.4.   Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem)

Tā kā atnesušās govis kūtī netur, to ēdināšanas pamatā visu gadu ir ganību zāle un ganību pļavu [dehesa] rugāji, ko papildina pašu saimniecībā iegūts siens un salmi, ja minētie dabas resursi ir nepietiekami.

Pavasarī govis ganās bagātīgās ganībās, un daļu no šajās platībās iegūtās lopbarības novāc un uzglabā. Vasarā dzīvniekus vai nu pārdzen uz ūdensteču apvidiem, kur saimniecības teritoriju šķērso upes un upītes, vai izēdina tiem rugājus, kas paliek pēc lopbarības un citas ražas novākšanas.

Iestājoties rudenim un ataugot ganību zālei, govis atgriežas ganībās, un atkarībā no tajās pieejamā barības daudzuma dzīvniekiem izēdina pavasarī novāktās zāles vai siena papildbarību.

Gada nogalē, kad ganību resursi ir izmantoti, parādās zīles, kas dzīvniekiem ir svarīgs barības resurss, taču nepietiekams, tāpēc tiem papildus izēdina pavasarī uzkrāto lopbarību vai sienu un salmus, kas iegūti pašu saimniecībā.

Teļi piecus līdz septiņus mēnešus paliek laukā pie mātēm dabiskā laktācijas periodā, un tie mātes pienu agri sāk papildināt ar to pašu ganībās atrodamo barību, ko ēd to mātes. Pēc atšķiršanas tos līdz kaušanai nobaro ar sienu, lopbarību u. c. barības līdzekļiem, ko iegūst pašu saimniecībā, un dabisku barību uz labības bāzes.

Periodos, kad laikapstākļu dēļ barības daudzums nav pietiekams, un nobarošanas laikā dzīvniekiem, lai tos uzturētu, var dot barības devas, ko veido tikai ģeogrāfiskajā apgabalā iegūta lopbarība un siens, kā arī augu izcelsmes barību, ko veido galvenokārt labība (vismaz 60 % apmērā no barības daudzuma) un kas nepārsniedz 50 % ikgadējās barības sausnas. Izmantot produktus, kas var ietekmēt dzīvnieku normālo augšanas ritmu un attīstību, ir stingri aizliegts.

3.5.   Konkrēti ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā noris ar šo nosaukumu aizsargātā produkta iegūšanai izmantojamo dzīvnieku dzimšana, augšana un nobarošana līdz to nokaušanai.

3.6.   Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta griešanas, rīvēšanas, iepakošanas u. c. īpašie noteikumi

Produktu var piedāvāt porcijās, filejās, gabalos vai maltā veidā, ja vien šādas sagatavošanas darbības veic uzņēmēji, kas pakļauti kontrolei, lai nodrošinātu aizsargātā nosaukuma pareizu izmantošanu.

3.7.   Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta marķēšanas īpašie noteikumi

Liemeņu marķēšanu kautuvē veic, izmantojot metodes, kas nodrošina neizdzēšamu marķējumu vai atkārtoti neizmantojamu informācijas nesēju; marķē abu pusliemeņu iekšpusi un tā, lai ceturtdaļliemeņi pēc atdalīšanas paliek pilnīgi identificējami.

Ar šo nosaukumu aizsargātie gaļas gabali, kā arī iepakojumi ar porcijām, filejām, gabaliem vai malto gaļu tiek nosūtīti ar numurētu etiķeti, uz kuras ir atveidotas vismaz abas saistītās norādes “Indicación Geográfica Protegida” [aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde] un “Carne de Salamanca”.

Ja produkts ir iegūts vienīgi no Morucha šķirnes dzīvniekiem, marķējumā var iekļaut arī norādi “Raza Morucha”.

4.   ĢEOGRĀFISKĀ APGABALA ĪSA DEFINĪCIJA

Salamankas [Salamanca] province.

5.   SAIKNE AR ĢEOGRĀFISKO APGABALU

5.1.   Ģeogrāfiskā apgabala specifika

“Carne de Salamanca” ražošanai izmantojamo liellopu audzēšana un ganāmpulka turēšana ir cieši saistīta ar specifisku ģeogrāfisko vidi, ko sauc par dehesa, kam ir liela ekoloģiskā vērtība un kam raksturīgas mūžzaļo ozolu birzis.

Klimats ir kontinentāls ar garām un aukstām ziemām un ilgstošām salnām, ar sausām un siltām vasarām, lielām temperatūras svārstībām apvienojumā ar sezonas lietavām rudenī un ziemā; šo faktoru dēļ dehesa apvidos ir liela sugu bagātība, kuru vidū izceļas mūžzaļi aslapu ozoli, un krūmāju pamežs. Dehesa ganībās attīstās Vidusjūras tipa krūmaudzes kopā ar mūžzaļajiem ozoliem, korķozoliem, ozoliem, Portugāles ozoliem un citām krūmaudžu sugām, galvenokārt klinšrozēm jeb cistusrozēm, irbulenēm līdzīgiem augiem [Retama] un uleksiem. Sastopamas arī viengadīgās graudzāles un pākšaugi. Visa šī dehesa augu valsts ir svarīga dabas resursu daļa liellopu ganāmpulka ēdināšanai.

Raksturīga ražošanas sistēmas iezīme šajā vidē ir veids, kādā lopkopji turpina tradicionālo praksi, kuras pamatā ir govju ganāmpulka pielāgošanās dehesa resursiem apstākļos, kad dzīvnieki visu gadu tiek turēti bez kūts. Dzīvniekiem nav vajadzīgas nekāda veida patversmes, jo tie pastāvīgi pakļauti sliktiem laikapstākļiem, kad tie var patverties tikai zem mūžzaļajiem ozoliem. Tādējādi audzēšanas sistēma ievēro dabiskos dzīves ciklus, teļi dzimst laukā bez jebkādas palīdzības un paliek kopā ar māti piecus līdz septiņus mēnešus, barodamies ar mātes pienu un ganību resursiem.

Liellopu ganāmpulks dzīvestelpā dalās ar zirgiem, cīņas vēršiem un Pireneju cūkām; dzīvniekus tur uzrauga Salamankas govju gans [“el vaquero charro”], bieži vien zirga mugurā, jo viņa uzdevums ir uzraudzīt visus šos dzīvniekus, par kuriem viņš rūpējas un kurus pārdzen, lai labāk noganītu un uzturētu dehesa. Salamankas pilsēta atzinusi šo cilvēku nozīmīgumu un neatkārtojamību, uzceļot viņiem par godu Venancio Blanco darinātu statuju, kas atrodas vienā no pilsētas galvenajiem laukumiem.

Gadsimtu gaitā dehesa platībās norisinājusies dabiskā izlase, izveidojoties govju ganāmpulkam, kas pielāgojies smagajiem dabas apstākļiem un ganību noganīšanai, pastiprinot dzīvniekos izteiktu mātes instinktu, lai aizstāvētu teļus pret vilku un lapsu uzbrukumiem, un izturīgumu, kas ļauj tiem panest šāda veida lopkopības sistēmu. Morucha šķirnes un tās krustojumu dzīvniekiem piemīt visas šīs labās īpašības. Morucha šķirne veido produkta “Carne de Salamanca” šķirnes pamatsastāvdaļu, tā veidojusies Salamankas dehesa platībās, kur agrāk to izmantoja par darba dzīvnieku lauku darbos; šīs šķirnes dzīvniekus izmantoja arī nelielās vēršu (cīņu) izrādēs, neatsakoties arī no to izmantošanas gaļas ražošanai. Tomēr laika gaitā tā pārveidojusies par gaļas ražošanai ļoti piemērotu šķirni, jo īpaši labo, ar mātes instinktu saistīto īpašību un audzēšanas īpatnību dēļ. Pagājušā gadsimta vidū tika ieviestas jaunas šķirnes, to vidū Charolaise un Limousine, ko izmantoja tādos pašos apstākļos; gadu gaitā izrādījās, ka Morucha šķirnes dzīvnieki un dzīvnieki, kas izaudzēti šīs šķirnes krustojumos ar Charolaise un Limousine šķirni, ir lieliski piemēroti dehesa ekosistēmai, jo spēj lietderīgi izmantot augu valsts resursus, dodot ļoti augstu vērtētu gaļu.

5.2.   Produkta specifika

“Carne de Salamanca” liemeņiem raksturīga nobarojuma pakāpe, kas izpaužas kā neliels tauku pārklājums liemeņa ārpusē un krūšu dobuma iekšpusē.

“Carne de Salamanca” tekstūra ir tikai nedaudz šķiedraina, jo šīs gaļas muskuļšķiedras ir smalkākas. Gaļas krāsa ir ļoti koša un spīdīga, sārta līdz purpursarkana. Cauraugušo taukaudu sadalījums ir vienmērīgs, neveidojot sabiezējumus, tie ir baltā līdz dzeltenā krāsā vai krēmkrāsā un piešķir gaļai raksturīgu garšu un aromātu.

5.3.   Saikne starp ģeogrāfisko apgabalu un produkta kvalitāti vai īpašībām (ACVN) vai produkta īpašo kvalitāti, reputāciju vai citām īpašībām (AĢIN)

Svarīgākie faktori neapšaubāmi ir tradicionālās ēdināšanas metodes – mātes piens un dabiskās ganības –, ganāmpulka turēšana Salamankas dehesa dabas vidē, kā arī dzīvnieku piederība pie Morucha šķirnes; visi šie faktori dara iespējamu tāda produkta iegūšanu, kam piemīt specifiskas īpašības, kuru dēļ tas atšķiras no citu veidu liellopu gaļas, jo tas izceļas ar smalkākām muskuļaudu šķiedrām, košāku un spīdīgāku krāsu, kas var būt sārta līdz purpursarkana, un vienmērīga sadalījuma taukaudiem bez sabiezējumiem.

Tradicionālā ekstensīvās lopkopības sistēma vairāku desmitu gadu laika ir ļāvusi attīstīties tādiem dzīvniekiem, kas ir ļoti labi pielāgoti dzīvei dehesa platībās un kam raksturīgas šādas īpašības:

—

dzīvniekiem ir neliels vai vidēji liels augums un neliels svars, tie ir apveltīti ar rosīgu gremošanas sistēmu, lai apmierinātu to vajadzības pēc barības ne pārāk bagātīgās un pat nabadzīgās ganībās,

—

dzīvniekiem labi attīstās muskuļaudi, kas piemēroti fiziskai piepūlei, dzīvnieki ir ļoti veikli un viegli pārvietojas pa ganībām plašās platībās, jo dienā tiem jānostaigā vairāki kilometri barības un ūdens meklējumos,

—

dzīvnieki ir ļoti labi norūdīti dzīvei dabas vidē, un tādēļ tie ir izturīgi pret ģeogrāfiskā apgabala skarbo klimatu gan vasarā, gan ziemā.

Šā veida dzīvnieku ģenētiskās īpašības apvienojumā ar intensīvu muskuļu nodarbināšanu diendienā ļauj izveidoties muskuļaudu masai ar smalkākām muskuļšķiedrām nekā parastiem liellopiem, tādējādi iegūtā gaļa ir tikai nedaudz šķiedraina.

Liemeņa nobarojums ir saistīts ar šo dzīvnieku turēšanas sistēmu un izturīguma pakāpi, un attīstības agrīnumu. Šo dzīvnieku pastāvīgā pārvietošanās kavē tauku pārlieku uzkrāšanos noteiktos to ķermeņa apvidos, tas ļauj tiem barības meklējumos labi pārvietoties lielos attālumos. Laikposmos, kad barības ir daudz, dzīvnieki var uzkrāt rezerves starpmuskuļu taukaudu veidā, taču tas nemazina šo dzīvnieku veiklību. Visu šo faktoru dēļ iegūtajai gaļai raksturīgs labs taukaudu sadalījums bez sabiezējumiem; taukaudi ir baltā līdz dzeltenā krāsā vai krēmkrāsā atkarībā no kaušanas vecuma.

Zīdīšanas dabiskā cikla saglabāšana, ievērojot to, ka teļi tiek atšķirti lielākā vecumā nekā parasti, un tas, ka tie dehesa platībās ir pastāvīgi kopā ar mātēm, liek teļiem sākt papildināt mātes pienu ar dehesa resursiem, kas lielākoties ir pavasara ganības, kuru augi satur pigmentus (hlorofilu un karotinoīdus) lielākā daudzumā, piešķirot gaļai spīdumu un raksturīgu krāsu. Šie faktori apvienojumā ar šķirnes ģenētiskajām pamatiezīmēm, tostarp sarkanāku gaļu, piešķir gaļai košāku un spīdīgāku krāsu, kas var būt sārta līdz purpursarkana.

Liellopu ganāmpulku turēšana un liellopu gaļas patērēšana ir cieši saistīta ar šo reģionu, kur jau XV gadsimtā “Carne de Salamanca” savas labās slavas un reputācijas dēļ tika izmantota par rentes maksāšanas līdzekli.

Kopš XX gadsimta vidus apgabala lopkautuves un restorāni bieži vien ar lepnumu attiecīgi izkārtnēs un ēdienkartēs izceļ “Carne de Salamanca”, lai klientiem parādītu, ka var tiem piedāvāt apgabala labākos gaļas gabalus, kas patērētāju vidū tiek augstu vērtēti un pieprasīti.

Daudz ir dokumentu, kas apstiprina to, ka patērētāji labprāt izvēlas “Carne de Salamanca” un izsakās par to ar atzinību, piemēram, Luis Carandell, kas savas grāmatas “Dzīve Madridē” (1967) ievadā raksta: “Esmu dzimis 1929. gadā Barselonā, bet otrreiz esmu dzimis 1947. gadā Madridē […] Tā ir pilsēta, kas dārzeņus ieveda no Valensijas, zivis no Bilbao, gaļu no Salamankas, vīnu no Lamančas un audeklus no Katalonijas.”

Atsauce uz specifikācijas publikāciju

(Regulas (EK) Nr. 510/2006 5. panta 7. punkts)

http://www.itacyl.es/opencms_wf/opencms/informacion_al_ciudadano/calidad_alimentaria/4_condiciones_DOP/index.html

(*1)  OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp. Aizstāta ar Regulu (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām.

17.1.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 12/22

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2018/69

(2018. gada 16. janvāris)

par aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes “Carne de Morucha de Salamanca” (AĢIN) reģistrācijas anulēšanu

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 21. novembra Regulu (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (1) un jo īpaši tās 54. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 664/2014 (2) 7. panta 1. punktā ir paredzēts, ka Regulas (ES) Nr. 1151/2012 49.–52. pantā noteiktā procedūra mutatis mutandis piemērojama tās pašas regulas 54. panta 1. punktā minētajai reģistrācijas anulēšanai.

(2)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 50. panta 2. punktu saistībā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 664/2014 7. panta 1. punktu Spānijas pieteikums, kurā lūgts anulēt aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes (AĢIN) “Carne de Morucha de Salamanca” reģistrāciju, ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (3).

(3)

Komisijai nav iesniegts neviens paziņojums par iebildumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 51. pantu, tāpēc nosaukums “Carne de Morucha de Salamanca” (AĢIN) no Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistra būtu jāsvītro.

(4)

Atbilstoši Regulas (ES) Nr. 1151/2012 54. panta 1. punktam lēmumus par šādu anulēšanu pieņem saskaņā ar tās pašas regulas 57. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības produktu kvalitātes politikas komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ar šo anulē nosaukuma “Carne de Morucha de Salamanca” (AĢIN) reģistrāciju.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2018. gada 16. janvāri

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1)  OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.

(2)  Komisijas 2013. gada 18. decembra Deleģētā regula (ES) Nr. 664/2014, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1151/2012 attiecībā uz Savienības simbolu izveidi aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem, aizsargātām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm un garantētām tradicionālām īpatnībām un attiecībā uz dažiem noteikumiem saistībā ar iegūšanas avotu, dažiem procedūras noteikumiem un dažiem papildu pārejas noteikumiem (OV L 179, 19.6.2014., 17. lpp.).

(3)  OV C 201, 24.6.2017., 5. lpp.

17.1.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 12/24

KOMISIJAS REGULA (ES) 2018/70

(2018. gada 16. janvāris),

ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 396/2005 II, III un IV pielikumu groza attiecībā uz ametoktradīna, hlorpirifosmetila, ciprokonazola, difenokonazola, fluazināma, flutriafola, proheksadiona un nātrija hlorīda maksimālajiem atlieku līmeņiem konkrētos produktos vai uz tiem

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 23. februāra Regulu (EK) Nr. 396/2005, ar ko paredz maksimāli pieļaujamos pesticīdu atlieku līmeņus augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikā un barībā un ar ko groza Padomes Direktīvu 91/414/EEK (1), un jo īpaši tās 5. panta 1. punktu un 14. panta 1. punkta a) apakšpunktu,

tā kā:

(1)

Fluazināma, flutriafola un proheksadiona maksimālie atlieku līmeņi (MAL) tika noteikti Regulas (EK) Nr. 396/2005 II pielikumā. Hlorpirifosmetila MAL tika noteikti minētās regulas II pielikumā un III pielikuma B daļā. Ametoktradīna, ciprokonazola un difenokonazola MAL tika noteikti minētās regulas III pielikuma A daļā. Konkrēti nātrija hlorīda MAL nav noteikti, un šī viela nav iekļauta minētās regulas IV pielikumā, tāpēc uz to attiecas minētās regulas 18. panta 1. punkta b) apakšpunktā noteiktā sākotnējā vērtība, proti, 0,01 mg/kg.

(2)

Ievērojot atļaujas saņemšanas procedūru saistībā ar darbīgo vielu ametoktradīnu saturoša augu aizsardzības līdzekļa lietojumu uz garšaugiem un ēdamiem ziediem, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 396/2005 6. panta 1. punktu tika iesniegts pieteikums grozīt spēkā esošos MAL.

(3)

Kas attiecas uz hlorpirifosmetilu, šāds pieteikums tika iesniegts attiecībā uz hurmām un granātāboliem. Kas attiecas uz ciprokonazolu, šāds pieteikums tika iesniegts attiecībā uz gurķenes sēklām. Kas attiecas uz difenokonazolu, šāds pieteikums tika iesniegts attiecībā uz aprikozēm, zemenēm, galviņu krustziežiem, salātiem un salātveidīgajiem, mangoldiem, garšaugiem un ēdamiem ziediem, lapu artišokiem, selerijām, puraviem, rabarberiem, pākšaugiem, miežiem un saknēm vai sakneņiem. Kas attiecas uz fluazināmu, šāds pieteikums tika iesniegts attiecībā uz sīpoliem, šalotēm un ķiplokiem. Kas attiecas uz proheksadionu, šāds pieteikums tika iesniegts attiecībā uz plūmēm.

(4)

Par flutriafola lietojumu uz apiņiem tika iesniegts pieteikums saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 396/2005 6. panta 2. un 4. punktu. Pieteikuma iesniedzējs apgalvo, ka Amerikas Savienotajās Valstīs atļautais minētās vielas lietojums uz šāda kultūrauga rada atlieku līmeni, kas pārsniedz Regulā (EK) Nr. 396/2005 noteikto MAL, un ka jānosaka augstāks MAL, lai novērstu tirdzniecības šķēršļus minētā kultūrauga importēšanai.

(5)

Attiecīgās dalībvalstis izvērtēja minētos pieteikumus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 396/2005 8. pantu un iesniedza Komisijai izvērtējuma ziņojumus.

(6)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (turpmāk “Iestāde”) novērtēja pieteikumus un izvērtējuma ziņojumus, īpaši izskatot riskus patērētājiem un attiecīgos gadījumos dzīvniekiem, un sniedza pamatotus atzinumus par ierosinātajiem MAL (2). Iestāde minētos atzinumus nosūtīja pieteikumu iesniedzējiem, Komisijai un dalībvalstīm un publiskoja tos.

(7)

Kas attiecas uz ciprokonazolu, Iestāde novērtēja pieteikumu, lai noteiktu MAL rapsim, un sniedza pamatotu atzinumu par ierosināto MAL (3). Saskaņā ar spēkā esošajām ES pamatnostādnēm par MAL ekstrapolāciju ir lietderīgi noteikt minēto MAL arī gurķenes sēklām.

(8)

Kas attiecas uz visiem pārējiem pieteikumiem, Iestāde secināja, ka visas prasības par datiem ir izpildītas un pieteikuma iesniedzēju pieprasītie MAL grozījumi, pamatojoties uz 27 konkrētu Eiropas patērētāju grupu eksponētības novērtējumu, patērētāju drošības ziņā ir pieņemami. Iestāde ņēma vērā jaunākos datus par šo vielu toksikoloģiskajām īpašībām. Ne eksponētība šīm vielām dzīves laikā, kas rodas, uzturā lietojot visus pārtikas produktus, kuros varētu būt šīs vielas, ne īslaicīga eksponētība, uzturā lietojot daudz attiecīgo produktu, neliecināja par risku pārsniegt pieļaujamo dienas devu vai akūto references devu.

(9)

Ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2017/1529 (4) nātrija hlorīds ir apstiprināts kā pamatviela. Nav paredzams, ka minētās darbīgās vielas lietošanas nosacījumi izraisīs tādu atlieku klātbūtni pārtikai vai barībai paredzētos produktos, kas varētu radīt risku patērētājam. Tāpēc minēto vielu ir lietderīgi iekļaut Regulas (EK) Nr. 396/2005 IV pielikumā.

(10)

Balstoties uz Iestādes sniegtajiem pamatotajiem atzinumiem un ņemot vērā ar izskatāmo jautājumu saistītos faktorus, attiecīgie MAL grozījumi atbilst Regulas (EK) Nr. 396/2005 14. panta 2. punkta prasībām.

(11)

Tāpēc Regula (EK) Nr. 396/2005 būtu attiecīgi jāgroza.

(12)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 396/2005 II, III un IV pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2018. gada 16. janvārī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1)  OV L 70, 16.3.2005., 1. lpp.

(2)  EFSA zinātniskie ziņojumi pieejami tiešsaistē: http://www.efsa.europa.eu:

Reasoned opinion on the modification of the existing maximum residue levels for ametoctradin in herbs and edible flowers. EFSA Journal 2017;15(6):4869 [21. lpp.].

Reasoned opinion on the modification of the existing maximum residue levels for chlorpyrifos-methyl in kaki/Japanese persimmon and granate apple/pomegranate. EFSA Journal 2017;15(5):4838 [24. lpp.].

Reasoned opinion on the modification of the existing maximum residue levels for difenoconazole in various crops. EFSA Journal 2017;15(7):4893 [33. lpp.].

Reasoned opinion on the modification of the existing maximum residue levels for fluazinam in onions, shallots and garlic. EFSA Journal 2017;15(7):4904 [22. lpp.].

Reasoned opinion on the setting of import tolerance for flutriafol in hops. EFSA Journal 2017;15(7):4875 [22. lpp.].

Reasoned opinion on the modification of the existing maximum residue level for prohexadione (considered variant prohexadione-calcium) in plums. EFSA Journal 2017;15(6):4837 [20. lpp.].

(3)  Reasoned opinion on the modification of the existing MRLs for cyproconazole in rapeseed. EFSA Journal 2011;9(5):2187 [30. lpp.].

(4)  Komisijas 2017. gada 7. septembra Īstenošanas regula (ES) 2017/1529, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū apstiprina pamatvielu “nātrija hlorīds” un groza Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikumu (OV L 232, 8.9.2017., 1. lpp.).

PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 396/2005 II, III un IV pielikumu groza šādi:

1)

regulas II pielikumā slejas par hlorpirifosmetilu, fluazināmu, flutriafolu un proheksadionu aizstāj ar šādām:

“Pesticīdu atliekas un maksimālie atlieku līmeņi (mg/kg)

Kods

Produktu grupas un atsevišķu produktu piemēri, uz ko attiecas MAL (1)

Hlorpirifosmetils (F)

Fluazināms (F)

Flutriafols

Proheksadions (proheksadions (skābe) un tā sāļi, izteikti kā proheksadionkalcijs)

(1)

(2)

(3)

(4)

(5)

(6)

0100000

SVAIGI VAI SALDĒTI AUGĻI; KOKU RIEKSTI

 

 

 

 

0110000

Citrusaugļi

 

0,01 (*1)

0,01 (*1)

0,01 (*1)

0110010

Greipfrūti

0,05 (*1)

 

 

 

0110020

Apelsīni

0,5

 

 

 

0110030

Citroni

0,3

 

 

 

0110040

Laimi

0,05 (*1)

 

 

 

0110050

Mandarīni

1

 

 

 

0110990

Citi (2)

0,05 (*1)

 

 

 

0120000

Koku rieksti

0,05 (*1)

0,01 (*1)

0,02 (*1)

0,01 (*1)

0120010

Mandeles

 

 

 

 

0120020

Brazīlijas rieksti

 

 

 

 

0120030

Indijas rieksti

 

 

 

 

0120040

Kastaņi

 

 

 

 

0120050

Kokosrieksti

 

 

 

 

0120060

Lazdu rieksti

 

 

 

 

0120070

Makadāmijas rieksti

 

 

 

 

0120080

Pekanrieksti

 

 

 

 

0120090

Pīniju rieksti

 

 

 

 

0120100

Pistācijas

 

 

 

 

0120110

Valrieksti

 

 

 

 

0120990

Citi (2)

 

 

 

 

0130000

Sēkleņi

0,5

 

0,4 (+)

0,1

0130010

Āboli

 

0,3 (+)

 

 

0130020

Bumbieri

 

0,3 (+)

 

 

0130030

Cidonijas

 

0,01 (*1)

 

 

0130040

Mespili

 (*2)

0,01 (*1)

 

 

0130050

Lokvas/Japānas mespili

 (*2)

0,01 (*1)

 

 

0130990

Citi (2)

 

0,01 (*1)

 

 

0140000

Kauleņi

 

0,01 (*1)

 

 

0140010

Aprikozes

0,05 (*1)

 

0,01 (*1)

0,01 (*1)

0140020

Ķirši (saldie)

0,05 (*1)

 

1

0,4

0140030

Persiki

0,5

 

0,6

0,01 (*1)

0140040

Plūmes

0,05 (*1)

 

0,4

0,05

0140990

Citi (2)

0,05 (*1)

 

0,01 (*1)

0,01 (*1)

0150000

Ogas un sīkie augļi

 

 

 

 

0151000

a)

 vīnogas

0,2

 

 

0,01 (*1)

0151010

Galda vīnogas

 

0,01 (*1) (+)

0,8

 

0151020

Vīna vīnogas

 

3 (+)

1,5 (+)

 

0152000

b)

 zemenes

0,5

0,01 (*1)

1,5

0,15

0153000

c)

 ogas uz dzinumiem

0,05 (*1)

0,01 (*1) (+)

0,01 (*1)

0,01 (*1)

0153010

Kazenes

 

 

 

 

0153020

Ziemeļu kaulenes

 

 

 

 

0153030

Avenes (sarkanās un dzeltenās)

 

 

 

 

0153990

Citi (2)

 

 

 

 

0154000

d)

 citi sīkie augļi un ogas

0,05 (*1)

 

0,01 (*1)

0,01 (*1)

0154010

Zilenes

 

3

 

 

0154020

Dzērvenes

 

0,01 (*1)

 

 

0154030

Jāņogas (baltās un sarkanās) un upenes

 

0,01 (*1)

 

 

0154040

Ērkšķogas (dzeltenās, sarkanās un zaļās)

 

0,01 (*1)

 

 

0154050

Mežrožu paaugļi

 (*2)

0,01 (*1)

 

 

0154060

Zīdkoka ogas (baltās un melnās)

 (*2)

0,01 (*1)

 

 

0154070

Vilkābeles ogas

 (*2)

0,01 (*1)

 

 

0154080

Plūškoka ogas

 (*2)

0,01 (*1)

 

 

0154990

Citi (2)

 

0,01 (*1)

 

 

0160000

Dažādi augļi

 

0,01 (*1)

 

0,01 (*1)

0161000

a)

 ar ēdamu mizu

 

 

0,01 (*1)

 

0161010

Dateles

0,05 (*1)

 

 

 

0161020

Vīģes

0,05 (*1)

 

 

 

0161030

Galda olīvas

0,05 (*1)

 

 

 

0161040

Kumkvati

0,05 (*1)

 

 

 

0161050

Karambolas

 (*2)

 

 

 

0161060

Hurmas

 (*2)

 

 

 

0161070

Javas salas plūmes

 (*2)

 

 

 

0161990

Citi (2)

0,05 (*1)

 

 

 

0162000

b)

 mazi, ar neēdamu mizu

0,05 (*1)

 

0,01 (*1)

 

0162010

Kivi augļi (dzelteni, sarkani un zaļi)

 

 

 

 

0162020

Ličī

 

 

 

 

0162030

Pasifloru augļi

 

 

 

 

0162040

Opuncijas

 (*2)

 

 

 

0162050

Hrizofilas

 (*2)

 

 

 

0162060

Amerikas hurmas

 (*2)

 

 

 

0162990

Citi (2)

 

 

 

 

0163000

c)

 lieli, ar neēdamu mizu

 

 

 

 

0163010

Avokado

0,05 (*1)

 

0,01 (*1)

 

0163020

Banāni

0,05 (*1)

 

0,3

 

0163030

Mango

0,05 (*1)

 

0,01 (*1)

 

0163040

Papaijas

0,05 (*1)

 

0,01 (*1)

 

0163050

Granātāboli

0,3

 

0,01 (*1)

 

0163060

Čerimojas

 (*2)

 

0,01 (*1)

 

0163070

Gvajaves

 (*2)

 

0,01 (*1)

 

0163080

Ananasi

0,05 (*1)

 

0,01 (*1)

 

0163090

Maizeskoka augļi

 (*2)

 

0,01 (*1)

 

0163100

Duriāni

 (*2)

 

0,01 (*1)

 

0163110

Guanabanas

 (*2)

 

0,01 (*1)

 

0163990

Citi (2)

0,05 (*1)

 

0,01 (*1)

 

0200000

SVAIGI VAI SALDĒTI DĀRZEŅI

 

 

 

 

0210000

Sakņu un bumbuļu dārzeņi

0,05 (*1)

 

 

0,01 (*1)

0211000

a)

 kartupeļi

 

0,02

0,01 (*1)

 

0212000

b)

 tropiskie sakņu un bumbuļu dārzeņi

 

0,01 (*1)

0,01 (*1)

 

0212010

Manioki

 

 

 

 

0212020

Batātes

 

 

 

 

0212030

Jamsi

 

 

 

 

0212040

Marantas

 (*2)

 

 

 

0212990

Citi (2)

 

 

 

 

0213000

c)

 citi sakņu un bumbuļu dārzeņi, izņemot cukurbietes

 

0,01 (*1)

 

 

0213010

Galda bietes

 

 

0,06 (+)

 

0213020

Burkāni

 

 

0,01 (*1)

 

0213030

Sakņu selerijas

 

 

0,01 (*1)

 

0213040

Mārrutki

 

 

0,01 (*1)

 

0213050

Topinambūri

 

 

0,01 (*1)

 

0213060

Pastinaki

 

 

0,01 (*1)

 

0213070

Sakņu pētersīļi

 

 

0,01 (*1)

 

0213080

Redīsi

 

 

0,01 (*1)

 

0213090

Puravlapu plostbārži

 

 

0,01 (*1)

 

0213100

Kāļi

 

 

0,01 (*1)

 

0213110

Rāceņi

 

 

0,01 (*1)

 

0213990

Citi (2)

 

 

0,01 (*1)

 

0220000

Sīpolu dārzeņi

0,05 (*1)

 

0,01 (*1)

0,01 (*1)

0220010

Ķiploki

 

0,06

 

 

0220020

Sīpoli

 

0,06

 

 

0220030

Šalotes

 

0,06

 

 

0220040

Lielie loksīpoli un Velsas sīpoli

 

0,01 (*1)

 

 

0220990

Citi (2)

 

0,01 (*1)

 

 

0230000

Augļu dārzeņi

 

 

 

0,01 (*1)

0231000

a)

 nakteņu dzimtas augi

0,5

 

 

 

0231010

Tomāti

 

0,3

0,8

 

0231020

Dārzeņpipari/paprika

 

0,01 (*1)

1

 

0231030

Baklažāni

 

0,01 (*1)

0,01 (*1)

 

0231040

Okra/“Dāmu pirkstiņi”

 

0,01 (*1)

0,01 (*1)

 

0231990

Citi (2)

 

0,01 (*1)

0,01 (*1)

 

0232000

b)

 ķirbjaugi ar ēdamu mizu

0,05 (*1)

0,01 (*1)

0,15

 

0232010

Gurķi

 

 

 

 

0232020

Pipargurķīši

 

 

 

 

0232030

Tumšzaļie kabači

 

 

 

 

0232990

Citi (2)

 

 

 

 

0233000

c)

 ķirbjaugi ar neēdamu mizu

0,05 (*1)

0,01 (*1)

 

 

0233010

Melones

 

 

0,2 (+)

 

0233020

Lielaugļu ķirbji

 

 

0,01 (*1)

 

0233030

Arbūzi

 

 

0,2 (+)

 

0233990

Citi (2)

 

 

0,01 (*1)

 

0234000

d)

 cukurkukurūza

0,05 (*1)

0,01 (*1)

0,01 (*1)

 

0239000

e)

 citi augļu dārzeņi

0,05 (*1)

0,01 (*1)

0,01 (*1)

 

0240000

Krustziežu dārzeņi (izņemot krustziežu dzimtas augu saknes un jaunās lapiņas)

0,05 (*1)

0,01 (*1)

0,01 (*1)

0,01 (*1)

0241000

a)

 ziedoši krustziežu dzimtas dārzeņi

 

 

 

 

0241010

Brokoļi

 

 

 

 

0241020

Ziedkāposti

 

 

 

 

0241990

Citi (2)

 

 

 

 

0242000

b)

 galviņu krustzieži

 

 

 

 

0242010

Briseles kāposti

 

 

 

 

0242020

Galviņkāposti

 

 

 

 

0242990

Citi (2)

 

 

 

 

0243000

c)

 lapu krustzieži

 

 

 

 

0243010

Ķīnas kāposti

 

 

 

 

0243020

Lapu kāposti

 

 

 

 

0243990

Citi (2)

 

 

 

 

0244000

d)

 kolrābji

 

 

 

 

0250000

Lapu dārzeņi, garšaugi un ēdami ziedi

0,05 (*1)

 

 

 

0251000

a)

 salāti un salātveidīgie

 

0,01 (*1)

 

0,01 (*1)

0251010

Salātu baldriņi

 

 

0,01 (*1)

 

0251020

Salāti

 

 

1,5

 

0251030

Platlapu cigoriņi/endīvijas

 

 

0,01 (*1)

 

0251040

Kressalāti un citi dīgsti un dzinumi

 

 

0,01 (*1)

 

0251050

Barbarejas

 (*2)

 

0,01 (*1)

 

0251060

Sējas pazvērītes/rukolas salāti

 

 

0,01 (*1)

 

0251070

Brūnās sinepes

 (*2)

 

0,01 (*1)

 

0251080

Augu (tostarp Brassica ģints sugu) jaunās lapiņas

 

 

0,01 (*1)

 

0251990

Citi (2)

 

 

0,01 (*1)

 

0252000

b)

 spināti un tiem līdzīgu augu lapas

 

0,01 (*1)

0,01 (*1)

0,01 (*1)

0252010

Spināti

 

 

 

 

0252020

Anakampseras

 (*2)

 

 

 

0252030

Mangoldi/lapu bietes

 

 

 

 

0252990

Citi (2)

 

 

 

 

0253000

c)

 vīnogulāju lapas

 (*2)

0,01 (*1)

0,01 (*1)

0,01 (*1)

0254000

d)

 ūdenskreses

 

0,01 (*1)

0,01 (*1)

0,01 (*1)

0255000

e)

 lapu cigoriņi

 

0,01 (*1)

0,01 (*1)

0,01 (*1)

0256000

f)

 garšaugi un ēdami ziedi

 

0,05 (*1)

0,02 (*1)

0,02 (*1)

0256010

Kārvele

 

 

 

 

0256020

Maurloki

 

 

 

 

0256030

Lapu selerijas

 

 

 

 

0256040

Pētersīlis

 

 

 

 

0256050

Salvija

 (*2)

 

 

 

0256060

Rozmarīns

 (*2)

 

 

 

0256070

Timināns

 (*2)

 

 

 

0256080

Baziliks un ēdamie ziedi

 (*2)

 

 

 

0256090

Lauru lapas

 (*2)

 

 

 

0256100

Estragons

 (*2)

 

 

 

0256990

Citi (2)

 

 

 

 

0260000

Pākšaugi

0,05 (*1)

0,01 (*1)

0,01 (*1)

0,01 (*1)

0260010

Pupas (ar pākstīm)

 

 

 

 

0260020

Pupas (bez pākstīm)

 

 

 

 

0260030

Zirņi (ar pākstīm)

 

 

 

 

0260040

Zirņi (bez pākstīm)

 

 

 

 

0260050

Lēcas

 

 

 

 

0260990

Citi (2)

 

 

 

 

0270000

Stublāju dārzeņi

0,05 (*1)

0,01 (*1)

0,01 (*1)

0,01 (*1)

0270010

Sparģeļi

 

 

 

 

0270020

Lapu artišoki

 

 

 

 

0270030

Selerijas

 

 

 

 

0270040

Fenheļi

 

 

 

 

0270050

Artišoki

 

 

 

 

0270060

Puravi

 

 

 

 

0270070

Rabarberi

 

 

 

 

0270080

Bambusa dzinumi

 (*2)

 

 

 

0270090

Palmu serdes

 (*2)

 

 

 

0270990

Citi (2)

 

 

 

 

0280000

Sēnes, sūnas un ķērpji

0,05 (*1)

0,01 (*1)

0,01 (*1)

0,01 (*1)

0280010

Kultivētas sēnes

 

 

 

 

0280020

Savvaļas sēnes

 

 

 

 

0280990

Sūnas un ķērpji

 

 

 

 

0290000

Aļģes un prokarioti

 (*2)

0,01 (*1)

0,01 (*1)

0,01 (*1)

0300000

PĀKŠAUGI

0,05 (*1)

0,02 (*1)

0,01 (*1)

0,02 (*1)

0300010

Pupas

 

(+)

 

 

0300020

Lēcas

 

 

 

 

0300030

Zirņi

 

 

 

 

0300040

Lupīnas

 

 

 

 

0300990

Citi (2)

 

 

 

 

0400000

EĻĻAS AUGU SĒKLAS UN AUGĻI

0,05 (*1)

0,01 (*1)

 

 

0401000

Eļļas augu sēklas

 

 

 

 

0401010

Linsēklas

 

 

0,02 (*1)

0,01 (*1)

0401020

Zemesrieksti

 

 

0,15

0,9

0401030

Magoņu sēklas

 

 

0,02 (*1)

0,01 (*1)

0401040

Sezama sēklas

 

 

0,02 (*1)

0,01 (*1)

0401050

Saulespuķu sēklas

 

 

0,02 (*1)

0,01 (*1)

0401060

Rapšu sēklas

 

 

0,5

0,01 (*1)

0401070

Sojas pupas

 

 

0,4

0,01 (*1)

0401080

Sinepju sēklas

 

 

0,5

0,01 (*1)

0401090

Kokvilnas sēklas

 

 

0,5

0,01 (*1)

0401100

Ķirbju sēklas

 

 

0,02 (*1)

0,01 (*1)

0401110

Saflora sēklas

 (*2)

 

0,02 (*1)

0,01 (*1)

0401120

Gurķenes sēklas

 (*2)

 

0,02 (*1)

0,01 (*1)

0401130

Sējas idras sēklas

 (*2)

 

0,5

0,01 (*1)

0401140

Kaņepju sēklas

 

 

0,02 (*1)

0,01 (*1)

0401150

Rīcinauga sēklas

 (*2)

 

0,02 (*1)

0,01 (*1)

0401990

Citi (2)

 

 

0,02 (*1)

0,01 (*1)

0402000

Eļļas augu augļi

 

 

0,02 (*1)

0,01 (*1)

0402010

Olīvas eļļas ražošanai

 

 

 

 

0402020

Eļļas palmas kodoli

 (*2)

 

 

 

0402030

Eļļas palmas augļi

 (*2)

 

 

 

0402040

Kapoki

 (*2)

 

 

 

0402990

Citi (2)

 

 

 

 

0500000

GRAUDAUGI

3

0,02 (*1)

 

 

0500010

Mieži

 

 

0,15

0,1

0500020

Griķi un citi pseidograudaugi

 

 

0,01 (*1)

0,02 (*1)

0500030

Kukurūza

 

 

0,01 (*1)

0,02 (*1)

0500040

Prosa

 

 

0,01 (*1)

0,02 (*1)

0500050

Auzas

 

 

0,01 (*1)

0,1

0500060

Rīsi

 

 

1,5 (+)

0,02 (*1)

0500070

Rudzi

 

 

0,15

0,1

0500080

Sorgo

 

 

1,5

0,02 (*1)

0500090

Kvieši

 

 

0,15

0,1

0500990

Citi (2)

 

 

0,01 (*1)

0,02 (*1)

0600000

TĒJAS, KAFIJA, ZĀĻU TĒJAS, KAKAO UN CERATONIJAS

 

 

 

0,05 (*1)

0610000

Tējas

0,1 (*1)

0,1 (*1)

0,05 (*1)

 

0620000

Kafijas pupiņas

 (*2)

0,1 (*1)

0,15

 

0630000

Zāļu tējas no

 (*2)

 

0,05 (*1)

 

0631000

a)

 ziediem

 (*2)

0,1 (*1)

 

 

0631010

Kumelīte

 (*2)

 

 

 

0631020

Hibisks

 (*2)

 

 

 

0631030

Roze

 (*2)

 

 

 

0631040

Jasmīns

 (*2)

 

 

 

0631050

Liepa

 (*2)

 

 

 

0631990

Citi (2)

 (*2)

 

 

 

0632000

b)

 lapām un garšaugiem

 (*2)

0,1 (*1)

 

 

0632010

Zemene

 (*2)

 

 

 

0632020

Roibosa krūms

 (*2)

 

 

 

0632030

Mate

 (*2)

 

 

 

0632990

Citi (2)

 (*2)

 

 

 

0633000

c)

 saknēm

 (*2)

3 (+)

 

 

0633010

Baldriāns

 (*2)

 

 

 

0633020

Žeņšeņs

 (*2)

 

 

 

0633990

Citi (2)

 (*2)

 

 

 

0639000

d)

 jebkurām citām auga daļām

 (*2)

0,1 (*1)

 

 

0640000

Kakao pupiņas

 (*2)

0,1 (*1)

0,05 (*1)

 

0650000

Ceratonija/Ceratonijas augļi

 (*2)

0,1 (*1)

0,05 (*1)

 

0700000

APIŅI

0,1 (*1)

0,1 (*1)

20

0,01 (*1)

0800000

GARŠVIELAS

 (*2)

 

 

 

0810000

Sēklas

 (*2)

0,1 (*1)

0,05 (*1)

0,05 (*1)

0810010

Anīsa sēklas

 (*2)

 

 

 

0810020

Sējas melnsēklītes sēklas

 (*2)

 

 

 

0810030

Selerija

 (*2)

 

 

 

0810040

Koriandrs

 (*2)

 

 

 

0810050

Ķimenes

 (*2)

 

 

 

0810060

Dilles

 (*2)

 

 

 

0810070

Fenhelis

 (*2)

 

 

 

0810080

Grieķu sieramoliņa sēklas

 (*2)

 

 

 

0810090

Muskatrieksts

 (*2)

 

 

 

0810990

Citi (2)

 (*2)

 

 

 

0820000

Augļi

 (*2)

0,1 (*1)

0,05 (*1)

0,05 (*1)

0820010

Jamaikas pipari

 (*2)

 

 

 

0820020

Sičuānas pipari

 (*2)

 

 

 

0820030

Pļavas ķimenes

 (*2)

 

 

 

0820040

Kardamons

 (*2)

 

 

 

0820050

Kadiķogas

 (*2)

 

 

 

0820060

Pipari (baltie, melnie un zaļie)

 (*2)

 

 

 

0820070

Vaniļa

 (*2)

 

 

 

0820080

Tamarinda augļi

 (*2)

 

 

 

0820990

Citi (2)

 (*2)

 

 

 

0830000

Mizas

 (*2)

0,1 (*1)

0,05 (*1)

0,05 (*1)

0830010

Kanēlis

 (*2)

 

 

 

0830990

Citi (2)

 (*2)

 

 

 

0840000

Saknes vai sakneņi

 (*2)

 

 

 

0840010

Lakricas sakne

 (*2)

0,1 (*1)

0,05 (*1)

0,05 (*1)

0840020

Ingvers

 (*2)

0,1 (*1)

0,05 (*1)

0,05 (*1)

0840030

Kurkuma

 (*2)

0,1 (*1)

0,05 (*1)

0,05 (*1)

0840040

Mārrutki

 (*2)

(+)

(+)

(+)

0840990

Citi (2)

 (*2)

0,1 (*1)

0,05 (*1)

0,05 (*1)

0850000

Pumpuri

 (*2)

0,1 (*1)

0,05 (*1)

0,05 (*1)

0850010

Krustnagliņas

 (*2)

 

 

 

0850020

Kaperi

 (*2)

 

 

 

0850990

Citi (2)

 (*2)

 

 

 

0860000

Ziedu drīksnas

 (*2)

0,1 (*1)

0,05 (*1)

0,05 (*1)

0860010

Safrāns

 (*2)

 

 

 

0860990

Citi (2)

 (*2)

 

 

 

0870000

Sēklsedzes

 (*2)

0,1 (*1)

0,05 (*1)

0,05 (*1)

0870010

Muskatrieksta miza

 (*2)

 

 

 

0870990

Citi (2)

 (*2)

 

 

 

0900000

AUGI CUKURA RAŽOŠANAI

 (*2)

0,01 (*1)

 

0,01 (*1)

0900010

Cukurbiešu saknes

 (*2)

 

0,06

 

0900020

Cukurniedres

 (*2)

 

0,01 (*1)

 

0900030

Cigoriņu saknes

 (*2)

 

0,01 (*1)

 

0900990

Citi (2)

 (*2)

 

0,01 (*1)

 

1000000

DZĪVNIEKU IZCELSMES PRODUKTI – SAUSZEMES DZĪVNIEKI

 

 

 

 

1010000

Audi

0,05 (*1)

0,01 (*1)

 

0,01 (*1)

1011000

a)

 cūku

 

 

 

 

1011010

Muskuļi

 

 

0,01 (*1)

 

1011020

Taukaudi

 

 

0,01 (*1)

 

1011030

Aknas

 

 

0,1 (+)

 

1011040

Nieres

 

 

0,01 (*1)

 

1011050

Pārtikai izmantojami subprodukti (kas nav aknas un nieres)

 

 

0,01 (*1)

 

1011990

Citi (2)

 

 

0,01 (*1)

 

1012000

b)

 liellopu

 

 

 

 

1012010

Muskuļi

 

 

0,01 (*1)

 

1012020

Taukaudi

 

 

0,01 (*1)

 

1012030

Aknas

 

 

0,3 (+)

 

1012040

Nieres

 

 

0,01 (*1)

 

1012050

Pārtikai izmantojami subprodukti (kas nav aknas un nieres)

 

 

0,01 (*1)

 

1012990

Citi (2)

 

 

0,01 (*1)

 

1013000

c)

 aitu

 

 

 

 

1013010

Muskuļi

 

 

0,01 (*1)

 

1013020

Taukaudi

 

 

0,01 (*1)

 

1013030

Aknas

 

 

0,3 (+)

 

1013040

Nieres

 

 

0,01 (*1)

 

1013050

Pārtikai izmantojami subprodukti (kas nav aknas un nieres)

 

 

0,01 (*1)

 

1013990

Citi (2)

 

 

0,01 (*1)

 

1014000

d)

 kazu

 

 

 

 

1014010

Muskuļi

 

 

0,01 (*1)

 

1014020

Taukaudi

 

 

0,01 (*1)

 

1014030

Aknas

 

 

0,3 (+)

 

1014040

Nieres

 

 

0,01 (*1)

 

1014050

Pārtikai izmantojami subprodukti (kas nav aknas un nieres)

 

 

0,01 (*1)

 

1014990

Citi (2)

 

 

0,01 (*1)

 

1015000

e)

 zirgu

 (*2)

 

 

 

1015010

Muskuļi

 (*2)

 

0,01 (*1)

 

1015020

Taukaudi

 (*2)

 

0,01 (*1)

 

1015030

Aknas

 (*2)

 

0,3 (+)

 

1015040

Nieres

 (*2)

 

0,01 (*1)

 

1015050

Pārtikai izmantojami subprodukti (kas nav aknas un nieres)

 (*2)

 

0,01 (*1)

 

1015990

Citi (2)

 (*2)

 

0,01 (*1)

 

1016000

f)

 mājputnu

 

 

 

 

1016010

Muskuļi

 

 

0,01 (*1)

 

1016020

Taukaudi

 

 

0,01 (*1)

 

1016030

Aknas

 

 

0,03

 

1016040

Nieres

 

 

0,03

 

1016050

Pārtikai izmantojami subprodukti (kas nav aknas un nieres)

 

 

0,03

 

1016990

Citi (2)

 

 

0,01 (*1)

 

1017000

g)

 citu lauksaimniecības dzīvnieku

 (*2)

 

 

 

1017010

Muskuļi

 (*2)

 

0,01 (*1)

 

1017020

Taukaudi

 (*2)

 

0,01 (*1)

 

1017030

Aknas

 (*2)

 

0,3 (+)

 

1017040

Nieres

 (*2)

 

0,01 (*1)

 

1017050

Pārtikai izmantojami subprodukti (kas nav aknas un nieres)

 (*2)

 

0,01 (*1)

 

1017990

Citi (2)

 (*2)

 

0,01 (*1)

 

1020000

Piens

0,01 (*1)

0,01 (*1)

0,01 (*1)

0,01 (*1)

1020010

Liellopi

 

 

 

 

1020020

Aitas

 

 

 

 

1020030

Kazas

 

 

 

 

1020040

Zirgi

 

 

 

 

1020990

Citi (2)

 

 

 

 

1030000

Putnu olas

0,01 (*1)

0,01 (*1)

0,01 (*1)

0,01 (*1)

1030010

Cāļi

 

 

 

 

1030020

Pīles

 (*2)

 

 

 

1030030

Zosis

 (*2)

 

 

 

1030040

Paipalas

 (*2)

 

 

 

1030990

Citi (2)

 (*2)

 

 

 

1040000

Medus un pārējie biškopības produkti

 (*2)

0,05 (*1)

0,05 (*1)

0,05 (*1)

1050000

Abinieki un rāpuļi

 (*2)

0,01 (*1)

0,01 (*1)

0,01 (*1)

1060000

Sauszemes bezmugurkaulnieki

 (*2)

0,01 (*1)

0,01 (*1)

0,01 (*1)

1070000

Sauszemes savvaļas mugurkaulnieki

 (*2)

0,01 (*1)

0,01 (*1)

0,01 (*1)

2)

regulas III pielikumu groza šādi:

a)

pielikuma A daļā slejas par ametoktradīnu, ciprokonazolu un difenokonazolu aizstāj ar šādām:

“Pesticīdu atliekas un maksimālie atlieku līmeņi (mg/kg)

Kods

Produktu grupas un atsevišķu produktu piemēri, uz ko attiecas MAL (2)

Ametoktradīns (R)

Ciprokonazols (F)

Difenokonazols

(1)

(2)

(3)

(4)

(5)

0100000

SVAIGI VAI SALDĒTI AUGĻI; KOKU RIEKSTI

 

 

 

0110000

Citrusaugļi

0,01 (*3)

0,05 (*3)

0,6

0110010

Greipfrūti

 

 

 

0110020

Apelsīni

 

 

 

0110030

Citroni

 

 

 

0110040

Laimi

 

 

 

0110050

Mandarīni

 

 

 

0110990

Citi

 

 

 

0120000

Koku rieksti

0,01 (*3)

0,05 (*3)

0,05 (*3)

0120010

Mandeles

 

 

 

0120020

Brazīlijas rieksti

 

 

 

0120030

Indijas rieksti

 

 

 

0120040

Kastaņi

 

 

 

0120050

Kokosrieksti

 

 

 

0120060

Lazdu rieksti

 

 

 

0120070

Makadāmijas rieksti

 

 

 

0120080

Pekanrieksti

 

 

 

0120090

Pīniju rieksti

 

 

 

0120100

Pistācijas

 

 

 

0120110

Valrieksti

 

 

 

0120990

Citi

 

 

 

0130000

Sēkleņi

0,01 (*3)

0,1

0,8

0130010

Āboli

 

 

 

0130020

Bumbieri

 

 

 

0130030

Cidonijas

 

 

 

0130040

Mespili

 

 

 

0130050

Lokvas/Japānas mespili

 

 

 

0130990

Citi

 

 

 

0140000

Kauleņi

0,01 (*3)

 

 

0140010

Aprikozes

 

0,1

0,7

0140020

Ķirši (saldie)

 

0,1

0,3

0140030

Persiki

 

0,1

0,5

0140040

Plūmes

 

0,05 (*3)

0,5

0140990

Citi

 

0,05 (*3)

0,1

0150000

Ogas un sīkie augļi

 

 

 

0151000

a)

 vīnogas

6

0,2

3

0151010

Galda vīnogas

 

 

 

0151020

Vīna vīnogas

 

 

 

0152000

b)

 zemenes

0,01 (*3)

0,05 (*3)

0,5

0153000

c)

 ogas uz dzinumiem

0,01 (*3)

0,05 (*3)

 

0153010

Kazenes

 

 

1,5

0153020

Ziemeļu kaulenes

 

 

0,1

0153030

Avenes (sarkanās un dzeltenās)

 

 

1,5

0153990

Citi

 

 

0,1

0154000

d)

 citi sīkie augļi un ogas

0,01 (*3)

0,05 (*3)

 

0154010

Zilenes

 

 

0,1

0154020

Dzērvenes

 

 

0,1

0154030

Jāņogas (baltās un sarkanās) un upenes

 

 

0,2

0154040

Ērkšķogas (dzeltenās, sarkanās un zaļās)

 

 

0,1

0154050

Mežrožu paaugļi

 

 

0,1

0154060

Zīdkoka ogas (baltās un melnās)

 

 

0,1

0154070

Vilkābeles ogas

 

 

0,8

0154080

Plūškoka ogas

 

 

0,1

0154990

Citi

 

 

0,1

0160000

Dažādi augļi

0,01 (*3)

0,05 (*3)

 

0161000

a)

 ar ēdamu mizu

 

 

 

0161010

Dateles

 

 

0,1

0161020

Vīģes

 

 

0,1

0161030

Galda olīvas

 

 

2

0161040

Kumkvati

 

 

0,6

0161050

Karambolas

 

 

0,1

0161060

Hurmas

 

 

0,8

0161070

Javas salas plūmes

 

 

0,1

0161990

Citi

 

 

0,1

0162000

b)

 mazi, ar neēdamu mizu

 

 

0,1

0162010

Kivi augļi (dzelteni, sarkani un zaļi)

 

 

 

0162020

Ličī

 

 

 

0162030

Pasifloru augļi

 

 

 

0162040

Opuncijas

 

 

 

0162050

Hrizofilas

 

 

 

0162060

Amerikas hurmas

 

 

 

0162990

Citi

 

 

 

0163000

c)

 lieli, ar neēdamu mizu

 

 

 

0163010

Avokado

 

 

0,6

0163020

Banāni

 

 

0,1

0163030

Mango

 

 

0,1

0163040

Papaijas

 

 

0,2

0163050

Granātāboli

 

 

0,1

0163060

Čerimojas

 

 

0,1

0163070

Gvajaves

 

 

0,1

0163080

Ananasi

 

 

0,1

0163090

Maizeskoka augļi

 

 

0,1

0163100

Duriāni

 

 

0,1

0163110

Guanabanas

 

 

0,1

0163990

Citi

 

 

0,1

0200000

SVAIGI VAI SALDĒTI DĀRZEŅI

 

 

 

0210000

Sakņu un bumbuļu dārzeņi

 

0,05 (*3)

 

0211000

a)

 kartupeļi

0,05

 

0,1

0212000

b)

 tropiskie sakņu un bumbuļu dārzeņi

0,05

 

0,1

0212010

Manioki

 

 

 

0212020

Batātes

 

 

 

0212030

Jamsi

 

 

 

0212040

Marantas

 

 

 

0212990

Citi

 

 

 

0213000

c)

 citi sakņu un bumbuļu dārzeņi, izņemot cukurbietes

0,01 (*3)

 

 

0213010

Galda bietes

 

 

0,4

0213020

Burkāni

 

 

0,4

0213030

Sakņu selerijas

 

 

2

0213040

Mārrutki

 

 

0,4

0213050

Topinambūri

 

 

0,4

0213060

Pastinaki

 

 

0,4

0213070

Sakņu pētersīļi

 

 

0,4

0213080

Redīsi

 

 

0,4

0213090

Puravlapu plostbārži

 

 

0,4

0213100

Kāļi

 

 

0,4

0213110

Rāceņi

 

 

0,4

0213990

Citi

 

 

0,4

0220000

Sīpolu dārzeņi

 

0,05 (*3)

 

0220010

Ķiploki

1,5

 

0,5

0220020

Sīpoli

1,5

 

0,5

0220030

Šalotes

1,5

 

0,5

0220040

Lielie loksīpoli un Velsas sīpoli

5

 

9

0220990

Citi

0,01 (*3)

 

0,5

0230000

Augļu dārzeņi

 

0,05 (*3)

 

0231000

a)

 nakteņu dzimtas augi

 

 

 

0231010

Tomāti

2

 

2

0231020

Dārzeņpipari/paprika

2

 

0,8

0231030

Baklažāni

1,5

 

0,6

0231040

Okra/“Dāmu pirkstiņi”

1,5

 

0,05 (*3)

0231990

Citi

1,5

 

0,05 (*3)

0232000

b)

 ķirbjaugi ar ēdamu mizu

 

 

0,3

0232010

Gurķi

2

 

 

0232020

Pipargurķīši

3

 

 

0232030

Tumšzaļie kabači

3

 

 

0232990

Citi

3

 

 

0233000

c)

 ķirbjaugi ar neēdamu mizu

3

 

0,2

0233010

Melones

 

 

 

0233020

Lielaugļu ķirbji

 

 

 

0233030

Arbūzi

 

 

 

0233990

Citi

 

 

 

0234000

d)

 cukurkukurūza

0,01 (*3)

 

0,05 (*3)

0239000

e)

 citi augļu dārzeņi

0,01 (*3)

 

0,05 (*3)

0240000

Krustziežu dārzeņi (izņemot krustziežu dzimtas augu saknes un jaunās lapiņas)

 

0,05 (*3)

 

0241000

a)

 ziedoši krustziežu dzimtas dārzeņi

 

 

 

0241010

Brokoļi

6

 

1

0241020

Ziedkāposti

0,01 (*3)

 

0,2

0241990

Citi

0,01 (*3)

 

0,05 (*3)

0242000

b)

 galviņu krustzieži

 

 

0,3

0242010

Briseles kāposti

0,01 (*3)

 

 

0242020

Galviņkāposti

15

 

 

0242990

Citi

0,01 (*3)

 

 

0243000

c)

 lapu krustzieži

 

 

2

0243010

Ķīnas kāposti

60

 

 

0243020

Lapu kāposti

0,01 (*3)

 

 

0243990

Citi

0,01 (*3)

 

 

0244000

d)

 kolrābji

0,01 (*3)

 

0,05 (*3)

0250000

Lapu dārzeņi, garšaugi un ēdami ziedi

 

 

 

0251000

a)

 salāti un salātveidīgie

 

 

 

0251010

Salātu baldriņi

50

5

7

0251020

Salāti

40

0,05 (*3)

4

0251030

Platlapu cigoriņi/endīvijas

40

0,05 (*3)

0,8

0251040

Kressalāti un citi dīgsti un dzinumi

40

0,05 (*3)

4

0251050

Barbarejas

40

0,05 (*3)

4

0251060

Sējas pazvērītes/rukolas salāti

40

0,05 (*3)

2

0251070

Brūnās sinepes

40

0,05 (*3)

4

0251080

Augu (tostarp Brassica ģints sugu) jaunās lapiņas

40

0,05 (*3)

4

0251990

Citi

0,01 (*3)

0,05 (*3)

4

0252000

b)

 spināti un tiem līdzīgu augu lapas

60

0,05 (*3)

 

0252010

Spināti

 

 

2

0252020

Anakampseras

 

 

2

0252030

Mangoldi/lapu bietes

 

 

4

0252990

Citi

 

 

0,05 (*3)

0253000

c)

 vīnogulāju lapas

0,01 (*3)

0,05 (*3)

0,05 (*3)

0254000

d)

 ūdenskreses

0,01 (*3)

0,05 (*3)

0,5

0255000

e)

 lapu cigoriņi

0,01 (*3)

0,05 (*3)

0,08

0256000

f)

 garšaugi un ēdami ziedi

20

0,05 (*3)

 

0256010

Kārvele

 

 

10

0256020

Maurloki

 

 

4

0256030

Lapu selerijas

 

 

10

0256040

Pētersīlis

 

 

10

0256050

Salvija

 

 

4

0256060

Rozmarīns

 

 

4

0256070

Timināns

 

 

4

0256080

Baziliks un ēdamie ziedi

 

 

10

0256090

Lauru lapas

 

 

4

0256100

Estragons

 

 

4

0256990

Citi

 

 

4

0260000

Pākšaugi

0,01 (*3)

0,05 (*3)

 

0260010

Pupas (ar pākstīm)

 

 

1

0260020

Pupas (bez pākstīm)

 

 

1

0260030

Zirņi (ar pākstīm)

 

 

1

0260040

Zirņi (bez pākstīm)

 

 

1

0260050

Lēcas

 

 

0,05 (*3)

0260990

Citi

 

 

0,05 (*3)

0270000

Stublāju dārzeņi

 

 

 

0270010

Sparģeļi

0,01 (*3)

0,1

0,05 (*3)

0270020

Lapu artišoki

0,01 (*3)

0,05 (*3)

7

0270030

Selerijas

20

0,2

7

0270040

Fenheļi

20

0,05 (*3)

5

0270050

Artišoki

0,01 (*3)

0,1

1

0270060

Puravi

5

0,05 (*3)

0,6

0270070

Rabarberi

0,01 (*3)

0,05 (*3)

0,5

0270080

Bambusa dzinumi

0,01 (*3)

0,05 (*3)

0,05 (*3)

0270090

Palmu serdes

0,01 (*3)

0,05 (*3)

0,05 (*3)

0270990

Citi

0,01 (*3)

0,05 (*3)

0,05 (*3)

0280000

Sēnes, sūnas un ķērpji

0,01 (*3)

0,05 (*3)

0,05 (*3)

0280010

Kultivētas sēnes

 

 

 

0280020

Savvaļas sēnes

 

 

 

0280990

Sūnas un ķērpji

 

 

 

0290000

Aļģes un prokarioti

0,01 (*3)

0,05 (*3)

0,05 (*3)

0300000

PĀKŠAUGI

0,01 (*3)

0,08

 

0300010

Pupas

 

 

0,06

0300020

Lēcas

 

 

0,06

0300030

Zirņi

 

 

0,1

0300040

Lupīnas

 

 

0,06

0300990

Citi

 

 

0,06

0400000

EĻĻAS AUGU SĒKLAS UN AUGĻI

0,01 (*3)

 

 

0401000

Eļļas augu sēklas

 

 

 

0401010

Linsēklas

 

0,05 (*3)

0,2

0401020

Zemesrieksti

 

0,05 (*3)

0,05 (*3)

0401030

Magoņu sēklas

 

0,4

0,05 (*3)

0401040

Sezama sēklas

 

0,05 (*3)

0,05 (*3)

0401050

Saulespuķu sēklas

 

0,05 (*3)

0,05 (*3)

0401060

Rapšu sēklas

 

0,4

0,5

0401070

Sojas pupas

 

0,07

0,1

0401080

Sinepju sēklas

 

0,4

0,2

0401090

Kokvilnas sēklas

 

0,05 (*3)

0,05 (*3)

0401100

Ķirbju sēklas

 

0,05 (*3)

0,05 (*3)

0401110

Saflora sēklas

 

0,05 (*3)

0,05 (*3)

0401120

Gurķenes sēklas

 

0,4

0,05 (*3)

0401130

Sējas idras sēklas

 

0,4

0,05 (*3)

0401140

Kaņepju sēklas

 

0,05 (*3)

0,05 (*3)

0401150

Rīcinauga sēklas

 

0,05 (*3)

0,05 (*3)

0401990

Citi

 

0,05 (*3)

0,05 (*3)

0402000

Eļļas augu augļi

 

0,05 (*3)

 

0402010

Olīvas eļļas ražošanai

 

 

2

0402020

Eļļas palmas kodoli

 

 

0,05 (*3)

0402030

Eļļas palmas augļi

 

 

0,05 (*3)

0402040

Kapoki

 

 

0,05 (*3)

0402990

Citi

 

 

0,05 (*3)

0500000

GRAUDAUGI

0,01 (*3)

 

 

0500010

Mieži

 

0,2

0,3

0500020

Griķi un citi pseidograudaugi

 

0,1

0,05 (*3)

0500030

Kukurūza

 

0,1

0,05 (*3)

0500040

Prosa

 

0,1

0,05 (*3)

0500050

Auzas

 

0,2

0,05 (*3)

0500060

Rīsi

 

0,1

3

0500070

Rudzi

 

0,1

0,1

0500080

Sorgo

 

0,1

0,05 (*3)

0500090

Kvieši

 

0,1

0,1

0500990

Citi

 

0,1

0,05 (*3)

0600000

TĒJAS, KAFIJA, ZĀĻU TĒJAS, KAKAO UN CERATONIJAS

0,01 (*3)

 

 

0610000

Tējas

 

0,05 (*3)

0,05 (*3)

0620000

Kafijas pupiņas

 

0,1

0,05 (*3)

0630000

Zāļu tējas no

 

0,05 (*3)

20

0631000

a)

 ziediem

 

 

 

0631010

Kumelīte

 

 

 

0631020

Hibisks

 

 

 

0631030

Roze

 

 

 

0631040

Jasmīns

 

 

 

0631050

Liepa

 

 

 

0631990

Citi

 

 

 

0632000

b)

 lapām un garšaugiem

 

 

 

0632010

Zemene

 

 

 

0632020

Roibosa krūms

 

 

 

0632030

Mate

 

 

 

0632990

Citi

 

 

 

0633000

c)

 saknēm

 

 

 

0633010

Baldriāns

 

 

 

0633020

Žeņšeņs

 

 

 

0633990

Citi

 

 

 

0639000

d)

 jebkurām citām auga daļām

 

 

 

0640000

Kakao pupiņas

 

0,05 (*3)

0,05 (*3)

0650000

Ceratonija/Ceratonijas augļi

 

0,05 (*3)

0,05 (*3)

0700000

APIŅI

100

0,05 (*3)

0,05 (*3)

0800000

GARŠVIELAS

 

 

 

0810000

Sēklas

0,01 (*3)

0,05 (*3)

0,3

0810010

Anīsa sēklas

 

 

 

0810020

Sējas melnsēklītes sēklas

 

 

 

0810030

Selerija

 

 

 

0810040

Koriandrs

 

 

 

0810050

Ķimenes

 

 

 

0810060

Dilles

 

 

 

0810070

Fenhelis

 

 

 

0810080

Grieķu sieramoliņa sēklas

 

 

 

0810090

Muskatrieksts

 

 

 

0810990

Citi

 

 

 

0820000

Augļi

0,01 (*3)

0,05 (*3)

0,3

0820010

Jamaikas pipari

 

 

 

0820020

Sičuānas pipari

 

 

 

0820030

Pļavas ķimenes

 

 

 

0820040

Kardamons

 

 

 

0820050

Kadiķogas

 

 

 

0820060

Pipari (baltie, melnie un zaļie)

 

 

 

0820070

Vaniļa

 

 

 

0820080

Tamarinda augļi

 

 

 

0820990

Citi

 

 

 

0830000

Mizas

0,01 (*3)

0,05 (*3)

0,3

0830010

Kanēlis

 

 

 

0830990

Citi

 

 

 

0840000

Saknes vai sakneņi

 

 

 

0840010

Lakricas sakne

0,01 (*3)

0,05 (*3)

3

0840020

Ingvers

0,01 (*3)

0,05 (*3)

3

0840030

Kurkuma

0,01 (*3)

0,05 (*3)

3

0840040

Mārrutki

(+)

(+)

(+)

0840990

Citi

0,01 (*3)

0,05 (*3)

3

0850000

Pumpuri

0,01 (*3)

0,05 (*3)

0,3

0850010

Krustnagliņas

 

 

 

0850020

Kaperi

 

 

 

0850990

Citi

 

 

 

0860000

Ziedu drīksnas

0,01 (*3)

0,05 (*3)

0,3

0860010

Safrāns

 

 

 

0860990

Citi

 

 

 

0870000

Sēklsedzes

0,01 (*3)

0,05 (*3)

0,3

0870010

Muskatrieksta miza

 

 

 

0870990

Citi

 

 

 

0900000

AUGI CUKURA RAŽOŠANAI

0,01 (*3)

 

 

0900010

Cukurbiešu saknes

 

0,1

0,2

0900020

Cukurniedres

 

0,05 (*3)

0,05 (*3)

0900030

Cigoriņu saknes

 

0,05 (*3)

0,6

0900990

Citi

 

0,05 (*3)

0,05 (*3)

1000000

DZĪVNIEKU IZCELSMES PRODUKTI – SAUSZEMES DZĪVNIEKI

 

 

 

1010000

Audi

0,03 (*3)

 

 

1011000

a)

 cūku

 

 

 

1011010

Muskuļi

 

0,05 (*3)

0,05

1011020

Taukaudi

 

0,05 (*3)

0,05

1011030

Aknas

 

0,5

0,2

1011040

Nieres

 

0,5

0,2

1011050

Pārtikai izmantojami subprodukti (kas nav aknas un nieres)

 

0,5

0,2

1011990

Citi

 

0,05 (*3)

0,1

1012000

b)

 liellopu

 

 

 

1012010

Muskuļi

 

0,05 (*3)

0,05

1012020

Taukaudi

 

0,05 (*3)

0,05

1012030

Aknas

 

0,5

0,2

1012040

Nieres

 

0,5

0,2

1012050

Pārtikai izmantojami subprodukti (kas nav aknas un nieres)

 

0,5

0,2

1012990

Citi

 

0,05 (*3)

0,1

1013000

c)

 aitu

 

 

 

1013010

Muskuļi

 

0,05 (*3)

0,05

1013020

Taukaudi

 

0,05 (*3)

0,05

1013030

Aknas

 

0,5

0,2

1013040

Nieres

 

0,5

0,2

1013050

Pārtikai izmantojami subprodukti (kas nav aknas un nieres)

 

0,5

0,2

1013990

Citi

 

0,05 (*3)

0,1

1014000

d)

 kazu

 

 

 

1014010

Muskuļi

 

0,05 (*3)

0,05

1014020

Taukaudi

 

0,05 (*3)

0,05

1014030

Aknas

 

0,5

0,2

1014040

Nieres

 

0,5

0,2

1014050

Pārtikai izmantojami subprodukti (kas nav aknas un nieres)

 

0,5

0,2

1014990

Citi

 

0,05 (*3)

0,1

1015000

e)

 zirgu

 

 

 

1015010

Muskuļi

 

0,05 (*3)

0,05

1015020

Taukaudi

 

0,05 (*3)

0,05

1015030

Aknas

 

0,5

0,2

1015040

Nieres

 

0,5

0,2

1015050

Pārtikai izmantojami subprodukti (kas nav aknas un nieres)

 

0,5

0,2

1015990

Citi

 

0,05 (*3)

0,1

1016000

f)

 mājputnu

 

0,05 (*3)

0,1

1016010

Muskuļi

 

 

 

1016020

Taukaudi

 

 

 

1016030

Aknas

 

 

 

1016040

Nieres

 

 

 

1016050

Pārtikai izmantojami subprodukti (kas nav aknas un nieres)

 

 

 

1016990

Citi

 

 

 

1017000

g)

 citu lauksaimniecības dzīvnieku

 

 

 

1017010

Muskuļi

 

0,05 (*3)

0,1

1017020

Taukaudi

 

0,05 (*3)

0,1

1017030

Aknas

 

0,5

0,2

1017040

Nieres

 

0,5

0,2

1017050

Pārtikai izmantojami subprodukti (kas nav aknas un nieres)

 

0,5

0,2

1017990

Citi

 

0,05 (*3)

0,1

1020000

Piens

0,03 (*3)

0,05 (*3)

0,005 (*3)

1020010

Liellopi

 

 

 

1020020

Aitas

 

 

 

1020030

Kazas

 

 

 

1020040

Zirgi

 

 

 

1020990

Citi

 

 

 

1030000

Putnu olas

0,03 (*3)

0,05 (*3)

0,05 (*3)

1030010

Cāļi

 

 

 

1030020

Pīles

 

 

 

1030030

Zosis

 

 

 

1030040

Paipalas

 

 

 

1030990

Citi

 

 

 

1040000

Medus un pārējie biškopības produkti

0,05 (*3)

0,05 (*3)

0,05 (*3)

1050000

Abinieki un rāpuļi

0,03 (*3)

0,05 (*3)

0,05 (*3)

1060000

Sauszemes bezmugurkaulnieki

0,03 (*3)

0,05 (*3)

0,05 (*3)

1070000

Sauszemes savvaļas mugurkaulnieki

0,03 (*3)

0,05 (*3)

0,05 (*3)

b)

pielikuma B daļā sleju par hlorpirifosmetilu aizstāj ar šādu:

“Pesticīdu atliekas un maksimālie atlieku līmeņi (mg/kg)

Kods

Produktu grupas un atsevišķu produktu piemēri, uz ko attiecas MAL (3)

Hlorpirifosmetils (F)

(1)

(2)

(3)

0130040

Mespili

0,5

0130050

Lokvas/Japānas mespili

0,5

0154050

Mežrožu paaugļi

0,05 (*4)

0154060

Zīdkoka ogas (baltās un melnās)

0,05 (*4)

0154070

Vilkābeles ogas

0,05 (*4)

0154080

Plūškoka ogas

0,05 (*4)

0161050

Karambolas

0,05 (*4)

0161060

Hurmas

0,5

0161070

Javas salas plūmes

0,05 (*4)

0162040

Opuncijas

0,05 (*4)

0162050

Hrizofilas

0,05 (*4)

0162060

Amerikas hurmas

0,05 (*4)

0163060

Čerimojas

0,05 (*4)

0163070

Gvajaves

0,05 (*4)

0163090

Maizeskoka augļi

0,05 (*4)

0163100

Duriāni

0,05 (*4)

0163110

Guanabanas

0,05 (*4)

0212040

Marantas

0,05 (*4)

0251050

Barbarejas

0,05 (*4)

0251070

Brūnās sinepes

0,05 (*4)

0252020

Anakampseras

0,05 (*4)

0253000

c)

 vīnkoku un līdzīgu sugu augu lapas

0,05 (*4)

0256050

Salvija

0,05 (*4)

0256060

Rozmarīns

0,05 (*4)

0256070

Timiāns

0,05 (*4)

0256080

Baziliks un ēdamie ziedi

0,05 (*4)

0256090

Lauru lapas

0,05 (*4)

0256100

Estragons

0,05 (*4)

0270080

Bambusa dzinumi

0,05 (*4)

0270090

Palmu serdes

0,05 (*4)

0290000

Aļģes un prokarioti

 

0401110

Saflora sēklas

0,05 (*4)

0401120

Gurķenes sēklas

0,05 (*4)

0401130

Sējas idras sēklas

0,05 (*4)

0401150

Rīcinauga sēklas

0,05 (*4)

0402020

Eļļas palmas kodoli

0,05 (*4)

0402030

Eļļas palmas augļi

0,05 (*4)

0402040

Kapoki

0,05 (*4)

0620000

Kafijas pupiņas

0,1 (*4)

0630000

Zāļu tējas no

 

0631000

a)

 ziediem

 

0631010

Kumelīte

0,2

0631020

Hibisks

0,1 (*4)

0631030

Roze

0,1 (*4)

0631040

Jasmīns

0,1 (*4)

0631050

Liepa

0,1 (*4)

0631990

Citi

0,1 (*4)

0632000

b)

 lapām un garšaugiem

0,1 (*4)

0632010

Zemene

0,1 (*4)

0632020

Roibosa krūms

0,1 (*4)

0632030

Mate

0,1 (*4)

0632990

Citi

0,1 (*4)

0633000

c)

 saknēm

0,1 (*4)

0633010

Baldriāns

0,1 (*4)

0633020

Žeņšeņs

0,1 (*4)

0633990

Citi

0,1 (*4)

0639000

d)

 jebkurām citām auga daļām

0,1 (*4)

0640000

Kakao pupiņas

0,1 (*4)

0650000

Ceratonija/Ceratonijas augļi

0,1 (*4)

0800000

GARŠVIELAS

 

0810000

Sēklas

1

0810010

Anīsa sēklas

1

0810020

Sējas melnsēklītes sēklas

1

0810030

Selerija

1

0810040

Koriandrs

1

0810050

Ķimenes

1

0810060

Dilles

1

0810070

Fenhelis

1

0810080

Grieķu sieramoliņa sēklas

1

0810090

Muskatrieksts

1

0810990

Citi

1

0820000

Augļi

0,3

0820010

Jamaikas pipari

0,3

0820020

Sičuānas pipari

0,3

0820030

Pļavas ķimenes

0,3

0820040

Kardamons

0,3

0820050

Kadiķogas

0,3

0820060

Pipari (baltie, melnie un zaļie)

0,3

0820070

Vaniļa

0,3

0820080

Tamarinda augļi

0,3

0820990

Citi

0,3

0830000

Mizas

0,1 (*4)

0830010

Kanēlis

0,1 (*4)

0830990

Citi

0,1 (*4)

0840000

Saknes vai sakneņi

 

0840010

Lakricas sakne

5

0840020

Ingvers

5

0840030

Kurkuma

5

0840040

Mārrutki

(+)

0840990

Citi

5

0850000

Pumpuri

0,1 (*4)

0850010

Krustnagliņas

0,1 (*4)

0850020

Kaperi

0,1 (*4)

0850990

Citi

0,1 (*4)

0860000

Ziedu drīksnas

0,1 (*4)

0860010

Safrāns

0,1 (*4)

0860990

Citi

0,1 (*4)

0870000

Sēklsedzes

0,1 (*4)

0870010

Muskatrieksta miza

0,1 (*4)

0870990

Citi

0,1 (*4)

0900000

AUGI CUKURA RAŽOŠANAI

0,05 (*4)

0900010

Cukurbiešu saknes

0,05 (*4)

0900020

Cukurniedres

0,05 (*4)

0900030

Cigoriņu saknes

0,05 (*4)

0900990

Citi

0,05 (*4)

1015000

e)

 zirgu

0,05 (*4)

1015010

Muskuļi

0,05 (*4)

1015020

Taukaudi

0,05 (*4)

1015030

Aknas

0,05 (*4)

1015040

Nieres

0,05 (*4)

1015050

Pārtikai izmantojami subprodukti (kas nav aknas un nieres)

0,05 (*4)

1015990

Citi

0,05 (*4)

1017000

g)

 citu lauksaimniecības dzīvnieku

0,05 (*4)

1017010

Muskuļi

0,05 (*4)

1017020

Taukaudi

0,05 (*4)

1017030

Aknas

0,05 (*4)

1017040

Nieres

0,05 (*4)

1017050

Pārtikai izmantojami subprodukti (kas nav aknas un nieres)

0,05 (*4)

1017990

Citi

0,05 (*4)

1030020

Pīles

0,01 (*4)

1030030

Zosis

0,01 (*4)

1030040

Paipalas

0,01 (*4)

1030990

Citi

0,01 (*4)

1040000

Medus un pārējie biškopības produkti

 

1050000

Abinieki un rāpuļi

 

1060000

Sauszemes bezmugurkaulnieki

 

1070000

Sauszemes savvaļas mugurkaulnieki

 

3)

regulas IV pielikumā alfabētiskā secībā iekļauj šādu ierakstu: “nātrija hlorīds”.

(*1)  Analītiski nosakāmais daudzums.

(*2)  Pesticīda un koda kombinācija, uz kuru attiecas MAL, kas noteikti III pielikuma B daļā.

(1)  Jāiekļauj atsauce uz I pielikumu, kurā redzams pilnīgs to augu un dzīvnieku izcelsmes produktu saraksts, kam piemēro MAL.

(F)

=

Šķīst taukos.

Fluazināms (F)

(+)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde konstatēja, ka daļa informācijas par atlieku īpašībām apstrādātās precēs nav pieejama. Pārskatot MAL, Komisija ņems vērā pirmajā teikumā minēto informāciju, ja tā būs iesniegta līdz 2018. gada 18. oktobrim, vai minētās informācijas trūkumu, ja tā līdz norādītajam datumam nebūs iesniegta.

0130010

Āboli

0130020

Bumbieri

(+)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde konstatēja, ka daļa informācijas par atlieku noteikšanas izmēģinājumiem nav pieejama. Pārskatot MAL, Komisija ņems vērā pirmajā teikumā minēto informāciju, ja tā būs iesniegta līdz 2018. gada 18. oktobrim, vai minētās informācijas trūkumu, ja tā līdz norādītajam datumam nebūs iesniegta.

0151010

Galda vīnogas

(+)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde konstatēja, ka daļa informācijas par atlieku īpašībām apstrādātās precēs nav pieejama. Pārskatot MAL, Komisija ņems vērā pirmajā teikumā minēto informāciju, ja tā būs iesniegta līdz 2018. gada 18. oktobrim, vai minētās informācijas trūkumu, ja tā līdz norādītajam datumam nebūs iesniegta.

0151020

Vīna vīnogas

(+)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde konstatēja, ka daļa informācijas par atlieku noteikšanas izmēģinājumiem nav pieejama. Pārskatot MAL, Komisija ņems vērā pirmajā teikumā minēto informāciju, ja tā būs iesniegta līdz 2018. gada 18. oktobrim, vai minētās informācijas trūkumu, ja tā līdz norādītajam datumam nebūs iesniegta.

0153000

c)

ogas uz dzinumiem

0153010

Kazenes

0153020

Ziemeļu kaulenes

0153030

Avenes (sarkanās un dzeltenās)

0300010

Pupas

(+)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde konstatēja, ka daļa informācijas par analītiskajām metodēm nav pieejama. Pārskatot MAL, Komisija ņems vērā pirmajā teikumā minēto informāciju, ja tā būs iesniegta līdz 2018. gada 18. oktobrim, vai minētās informācijas trūkumu, ja tā līdz norādītajam datumam nebūs iesniegta.

0633000

c)

saknes

0633010

Baldriāns

0633020

Žeņšeņs

(+)

Piemērojamais maksimālais atlieku līmenis mārrutkiem (Armoracia rusticana) garšvielu grupā (kods 0840040) ir tāds pats, kāds mārrutkiem (Armoracia rusticana) noteikts dārzeņu kategorijas sakņu un bumbuļu dārzeņu grupā (kods 0213040), atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 396/2005 20. panta 1. punktam ņemot vērā atlieku līmeņa izmaiņas, ko rada apstrāde (kaltēšana).

0840040

Mārrutki

Flutriafols

(+)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde konstatēja, ka daļa informācijas par atlieku īpašībām apstrādātās precēs nav pieejama. Pārskatot MAL, Komisija ņems vērā pirmajā teikumā minēto informāciju, ja tā būs iesniegta līdz 2018. gada 27. janvārim, vai minētās informācijas trūkumu, ja tā līdz norādītajam datumam nebūs iesniegta.

0130000

Sēkleņi

0130010

Āboli

0130020

Bumbieri

0130030

Cidonijas

0130040

Mespili

0130050

Lokvas/Japānas mespili

0130990

Citi

0151020

Vīna vīnogas

(+)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde konstatēja, ka daļa informācijas par atlieku noteikšanas izmēģinājumiem nav pieejama. Pārskatot MAL, Komisija ņems vērā pirmajā teikumā minēto informāciju, ja tā būs iesniegta līdz 2018. gada 27. janvārim, vai minētās informācijas trūkumu, ja tā līdz norādītajam datumam nebūs iesniegta.

0213010

Galda bietes

0233010

Melones

0233030

Arbūzi

0500060

Rīsi

(+)

Piemērojamais maksimālais atlieku līmenis mārrutkiem (Armoracia rusticana) garšvielu grupā (kods 0840040) ir tāds pats, kāds mārrutkiem (Armoracia rusticana) noteikts dārzeņu kategorijas sakņu un bumbuļu dārzeņu grupā (kods 0213040), atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 396/2005 20. panta 1. punktam ņemot vērā atlieku līmeņa izmaiņas, ko rada apstrāde (kaltēšana).

0840040

Mārrutki

(+)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde konstatēja, ka daļa informācijas par dzīvnieku barošanas pētījumu paraugu glabāšanas nosacījumiem nav pieejama. Pārskatot MAL, Komisija ņems vērā pirmajā teikumā minēto informāciju, ja tā būs iesniegta līdz 2018. gada 27. janvārim, vai minētās informācijas trūkumu, ja tā līdz norādītajam datumam nebūs iesniegta.

1011030

Aknas

(+)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde konstatēja, ka daļa informācijas par metabolismu atgremotājos un dzīvnieku barošanas pētījumu paraugu glabāšanas nosacījumiem nav pieejama. Pārskatot MAL, Komisija ņems vērā pirmajā teikumā minēto informāciju, ja tā būs iesniegta līdz 2018. gada 27. janvārim, vai minētās informācijas trūkumu, ja tā līdz norādītajam datumam nebūs iesniegta.

1012030

Aknas

1013030

Aknas

1014030

Aknas

(+)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde konstatēja, ka daļa informācijas par dzīvnieku barošanas pētījumu paraugu glabāšanas nosacījumiem nav pieejama. Pārskatot MAL, Komisija ņems vērā pirmajā teikumā minēto informāciju, ja tā būs iesniegta līdz 2018. gada 27. janvārim, vai minētās informācijas trūkumu, ja tā līdz norādītajam datumam nebūs iesniegta.

1015030

Aknas

(+)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde konstatēja, ka daļa informācijas par metabolismu atgremotājos un dzīvnieku barošanas pētījumu paraugu glabāšanas nosacījumiem nav pieejama. Pārskatot MAL, Komisija ņems vērā pirmajā teikumā minēto informāciju, ja tā būs iesniegta līdz 2018. gada 27. janvārim, vai minētās informācijas trūkumu, ja tā līdz norādītajam datumam nebūs iesniegta.

1017030

Aknas

Proheksadions (proheksadions (skābe) un tā sāļi, izteikti kā proheksadionkalcijs)

(+)

Piemērojamais maksimālais atlieku līmenis mārrutkiem (Armoracia rusticana) garšvielu grupā (kods 0840040) ir tāds pats, kāds mārrutkiem (Armoracia rusticana) noteikts dārzeņu kategorijas sakņu un bumbuļu dārzeņu grupā (kods 0213040), atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 396/2005 20. panta 1. punktam ņemot vērā atlieku līmeņa izmaiņas, ko rada apstrāde (kaltēšana).

0840040

Mārrutki”

(*3)  Analītiski nosakāmais daudzums.

(2)  Jāiekļauj atsauce uz I pielikumu, kurā redzams pilnīgs to augu un dzīvnieku izcelsmes produktu saraksts, kam piemēro MAL.

(F)

=

Šķīst taukos.

Ametoktradīns (R)

(R)

=

Atlieku definīcija atšķiras šādām pesticīdu un kodu kombinācijām:

ametoktradīns — kods 1000000, izņemot 1040000: ametoktradīns, metabolīts 4-(7-amino-5-etil [1,2,4]triazol, [1,5-a]pirimidīn-6-il) butānskābe (M650F01) un metabolīts 6-(7-amino-5-etil [1,2,4]triazol [1,5-a]pirimidīn-6-il) heksānskābe (M650F06), izteikti kā ametoktradīns.

(+)

Piemērojamais maksimālais atlieku līmenis mārrutkiem (Armoracia rusticana) garšvielu grupā (kods 0840040) ir tāds pats, kāds mārrutkiem (Armoracia rusticana) noteikts dārzeņu kategorijas sakņu un bumbuļu dārzeņu grupā (kods 0213040), atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 396/2005 20. panta 1. punktam ņemot vērā atlieku līmeņa izmaiņas, ko rada apstrāde (kaltēšana).

0840040

Mārrutki

Ciprokonazols (F)

(+)

Piemērojamais maksimālais atlieku līmenis mārrutkiem (Armoracia rusticana) garšvielu grupā (kods 0840040) ir tāds pats, kāds mārrutkiem (Armoracia rusticana) noteikts dārzeņu kategorijas sakņu un bumbuļu dārzeņu grupā (kods 0213040), atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 396/2005 20. panta 1. punktam ņemot vērā atlieku līmeņa izmaiņas, ko rada apstrāde (kaltēšana).

0840040

Mārrutki

Difenokonazols

(+)

Piemērojamais maksimālais atlieku līmenis mārrutkiem (Armoracia rusticana) garšvielu grupā (kods 0840040) ir tāds pats, kāds mārrutkiem (Armoracia rusticana) noteikts dārzeņu kategorijas sakņu un bumbuļu dārzeņu grupā (kods 0213040), atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 396/2005 20. panta 1. punktam ņemot vērā atlieku līmeņa izmaiņas, ko rada apstrāde (kaltēšana).

0840040

Mārrutki”

(*4)  Analītiski nosakāmais daudzums.

(3)  Jāiekļauj atsauce uz I pielikumu, kurā redzams pilnīgs to augu un dzīvnieku izcelsmes produktu saraksts, kam piemēro MAL.

(F)

=

Šķīst taukos.

Hlorpirifosmetils (F)

(+)

Piemērojamais maksimālais atlieku līmenis mārrutkiem (Armoracia rusticana) garšvielu grupā (kods 0840040) ir tāds pats, kāds mārrutkiem (Armoracia rusticana) noteikts dārzeņu kategorijas sakņu un bumbuļu dārzeņu grupā (kods 0213040), atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 396/2005 20. panta 1. punktam ņemot vērā atlieku līmeņa izmaiņas, ko rada apstrāde (kaltēšana).

0840040

Mārrutki”

LĒMUMI

17.1.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 12/53

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2018/71

(2017. gada 12. decembris),

ar kuru elektroenerģijas ražošanu un vairumtirdzniecību Nīderlandē atbrīvo no Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/25/ES par iepirkumu, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, un ar ko atceļ Direktīvu 2004/17/EK, piemērošanas

(izziņots ar dokumenta numuru C(2017) 8339)

(Autentisks ir tikai teksts nīderlandiešu valodā)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīvu 2014/25/ES par iepirkumu, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, un ar ko atceļ Direktīvu 2004/17/EK (1), un jo īpaši tās 35. panta 3. punktu,

ņemot vērā pieteikumu, ko DONG Energy A/S (DONG) (2), Eneco B.V. (Eneco) un N.V. Nuon Energy (Nuon) (turpmāk – “pieteikuma iesniedzēji”) pa e-pastu nosūtīja 2017. gada 30. janvārī,

apspriedusies ar Publiskā iepirkuma padomdevēju komiteju,

tā kā:

1.   FAKTU IZKLĀSTS

(1)

DONG, Eneco un Nuon2017. gada 30. janvārī pa e-pastu nosūtīja Komisijai pieprasījumu atbilstīgi Direktīvas 2014/25/ES 35. pantam (turpmāk – “pieprasījums”).

(2)

DONG, Eneco un Nuon, kuri tiek uzskatīti par līgumslēdzējiem Direktīvas 2014/25/ES 4. panta izpratnē, pieprasījums saskaņā ar tajā aprakstīto attiecas uz “elektroenerģijas ražošanas un vairumtirdzniecības tirgu”.

(3)

Pieteikuma iesniedzēji ir “publiski uzņēmumi” minētās direktīvas izpratnē, jo tos pilnībā kontrolē valsts, reģionālās vai vietējās iestādes:

a)

DONG ir daļa no grupas DONG Energy. 50,4 % no DONG Energy galvenās mātessabiedrības akcijām patlaban pieder Dānijas Karalistei, kurai pār to ir pilnīga kontrole. Vēl nesen Dānijas Karalistei bija kopīga kontrole kopā ar Goldman Sachs  (3), bet sākotnējā publiskā piedāvājumā (IPO), kas norisinājās 2016. gada 9. jūnijā, Dānijas Karaliste savu akciju īpatsvaru samazināja no 58,8 %, bet ieguva pilnīgu kontroli pār DONG. Saskaņā ar vairākuma atbalstītu politisku vienošanos Dānijas parlamentā Dānijas Karaliste saglabās akciju kontrolpaketi vismaz līdz 2020. gadam;

b)

Eneco atrodas Eneco Holding B.V. kontrolē. Eneco Holding B.V. akciju turētāji ir 53 pašvaldības, kuras galvenokārt atrodas Dienvidholandes, Ziemeļholandes, Utrehtas un Frīzlandes provincēs;

c)

Nuon akciju turētājs ir Vattenfall AB. Vattenfall AB ir biržas sarakstos nekotēts uzņēmums, kurš pilnībā pieder Zviedrijas valstij.

(4)

Tā kā pieprasījumam nav pievienota nostāja, ko pieņēmusi neatkarīga valsts iestāde Direktīvas 2014/25/ES 35. panta 2. punkta nozīmē, Komisija 2017. gada 24. martā nosūtīja e-pastu Nīderlandes iestādēm, informējot par šo pieprasījumu, kā arī lūdzot sniegt papildu informāciju. Atbildi uz šo informācijas pieprasījumu Nīderlandes iestādes pa e-pastu nosūtīja 2017. gada 19. jūnijā. Saņemtā atbilde tika uzskatīta par nepilnīgu, un 2017. gada 27. jūlijā Komisija lūdza sniegt papildu skaidrojumus, kurus Nīderlandes iestādes sniedza 2017. gada 25. septembrī.

(5)

Ņemot vērā to, ka atbildes uz informācijas pieprasījumu netika saņemtas Komisijas noteiktajā termiņā, lēmuma pieņemšanas termiņa tecējums tika apturēts laikposmā starp informācijas pieprasījumā noteikto termiņu (2017. gada 17. aprīli) un pilnīgas informācijas saņemšanu (2017. gada 25. septembri), tādēļ par Komisijas lēmuma pieņemšanas jauno termiņu kļuva 2017. gada 12. decembris.

2.   TIESISKAIS REGULĒJUMS

(6)

Direktīva 2014/25/ES attiecas uz līgumu piešķiršanu tādu darbību īstenošanai, kas saistītas ar elektroenerģijas ražošanu un vairumtirdzniecību, ja vien šādai darbībai nav piemērots atbrīvojums saskaņā ar minētās direktīvas 34. pantu.

(7)

Direktīvas 2014/25/ES 34. pantā noteikts, ka direktīva neattiecas uz līgumiem, kas paredzēti, lai dotu tiesības veikt kādu no darbībām, uz kurām attiecas direktīva, ja dalībvalstī, kurā attiecīgo darbību veic, uz to attiecas tieša konkurence tirgos, kuriem piekļuve nav ierobežota. To, vai kāda darbība ir pakļauta tiešai konkurencei, novērtē, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem un ņemot vērā attiecīgās nozares īpatnības.

3.   NOVĒRTĒJUMS

3.1.   Brīva piekļuve tirgum

(8)

Uzskata, ka piekļuve tirgum nav ierobežota, ja dalībvalsts ir īstenojusi un piemēro attiecīgos Savienības tiesību aktus, ar kuriem padara pieejamu konkrētu nozari vai tās daļu. Šie tiesību akti ir uzskaitīti Direktīvas 2014/25/ES III pielikumā. Uz elektroenerģijas nozari attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/72/EK (4).

(9)

Nīderlande ir transponējusi Direktīvu 2009/72/EK valsts tiesību aktos ar 1998. gada Nīderlandes elektroenerģijas likumu (5) (Elektriciteitswet). Līdz ar to un saskaņā ar 34. panta 1. punktu būtu uzskatāms, ka piekļuve tirgum ir neierobežota visā Nīderlandes teritorijā.

3.2.   Tieša pakļautība konkurencei

(10)

Tieša pakļautība konkurencei būtu jānovērtē, pamatojoties uz dažādiem rādītājiem, no kuriem neviens pats par sevi nav izšķirošs. Attiecībā uz šā lēmuma skartajiem tirgiem viens no kritērijiem, kas būtu ņemami vērā, ir galveno tirgus dalībnieku tirgus daļa attiecīgajā tirgū. Ņemot vērā attiecīgo tirgu īpatnības, būtu jāņem vērā arī vēl citi kritēriji.

(11)

Šis lēmums neskar konkurences noteikumu piemērošanu un citas Savienības tiesību aktu jomas. Konkrētāk, tie kritēriji un metodika, kas izmantoti, lai novērtētu tiešu pakļautību konkurencei atbilstoši Direktīvas 2014/25/ES 34. pantam, ne vienmēr ir identiski tiem, kurus izmanto, lai veiktu novērtējumu saskaņā ar Līguma 101. vai 102. pantu vai Padomes Regulu (EK) Nr. 139/2004 (6). Nesenā spriedumā to apstiprināja arī Vispārējā tiesa (7).

(12)

Būtu jāpatur prātā, ka šā lēmuma mērķis ir noteikt, vai pieprasījumā minētie pakalpojumi ir pakļauti tādam konkurences līmenim (tirgos, kuriem piekļuve nav ierobežota Direktīvas 2014/25/ES 34. panta izpratnē), kas nodrošinās, ka arī gadījumā, ja nav ieviesta Direktīvā 2014/25/ES noteikto detalizēto iepirkuma noteikumu disciplīna, iepirkums attiecīgo darbību veikšanai tiks īstenots pārredzamā un nediskriminējošā veidā, pamatojoties uz kritērijiem, kas pircējiem ļautu noteikt risinājumu, kurš kopumā ir ekonomiski visizdevīgākais. Šajā sakarā ir svarīgi paturēt prātā, ka ne uz visiem tirgus dalībniekiem attiecas publiskā iepirkuma noteikumi (8). Tāpēc uzņēmumi, uz kuriem šie noteikumi neattiecas, darbojoties minētajos tirgos, var radīt konkurences spiedienu uz tirgus dalībniekiem, uz kuriem attiecas publiskā iepirkuma noteikumi.

3.2.1.   Produkta tirgus definīcija

(13)

Saskaņā ar Komisijas precedentu, 2006. gada 25. aprīļa lietu COMP/M.4110, E.ON/ENDESA  (9), elektroenerģijas nozarē var izšķirt šādus attiecīgus produktu tirgus: i) ražošana un vairumtirdzniecības piegādes; ii) pārvade; iii) sadale un iv) mazumtirdzniecības piegādes. Lai gan dažus no šiem tirgiem var iedalīt vēl sīkāk, līdzšinējā Komisijas praksē (10) elektroenerģijas ražošanas tirgus nav nošķirts no vairumtirdzniecības piegāžu tirgus, jo ražošana pati par sevi ir tikai pirmais vērtībķēdes posms, savukārt saražoto elektroenerģiju tirgo vairumtirdzniecības tirgū.

(14)

DONG, Eneco un Nuon pieprasījums attiecas uz elektroenerģijas ražošanu un vairumtirdzniecību.

(15)

Nīderlandes Patērētāju un tirgus pārvalde (Autoriteit Consument & Markt ACM) uzskatīja, ka ražošanas un elektroenerģijas vairumtirdzniecības tirgus ietver ražošanu gan no tradicionālajiem, gan atjaunojamajiem energoresursiem (11). Attiecīgajā gadījumā ACM konstatēja, ka vēja enerģija ir daļa no elektroenerģijas vairumtirdzniecības un ražošanas tirgus (12). Turklāt tā uzskatīja, ka vēja elektroenerģija tiek tirgota tajos pašos tirgos, kuros tirgo no citiem avotiem saražotu elektroenerģiju (13). Tādējādi ACM lēma vēja enerģijas vairumtirdzniecību atsevišķi nevērtēt.

(16)

Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka Nīderlandē situācija atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas jomā atšķiras no situācijas Vācijā un Itālijā. Saskaņā ar pieteikuma iesniedzēju pausto atjaunojamo energoresursu elektroenerģija Nīderlandē ir pakļauta tirgus spēkiem un tāpēc savstarpēji aizstājama ar tradicionāli ražoto elektroenerģiju. Šajā sakarā pieteikuma iesniedzēji atzīmē, ka visiem enerģētikas uzņēmumiem, kas darbojas Nīderlandē, ir tirdzniecības uzņēmums. Tirdzniecības darbības tirdzniecības uzņēmumos izmanto, lai iegādātos pašu ražotu elektroenerģiju, kā arī elektroenerģiju iegādātos tirgū nolūkā izpildīt saistības pret klientiem mazumtirdzniecības tirgos. Šajā tirdzniecības portfelī atjaunojamo energoresursu elektroenerģija ir pilnībā savstarpēji aizstājama ar tradicionāli ražoto elektroenerģiju. Ja tirdzniecības uzņēmumi elektroenerģiju iegādājas tirgū, tie iegādājas elektroenerģiju elektroenerģijas biržās, kā arī – izmantojot divpusējus līgumus, piemēram, elektroenerģijas pirkuma līgumus (EPL). Tirdzniecības uzņēmumi slēdz EPL ar tradicionāli iegūtas enerģijas ražotājiem, kā arī ar atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas ražotājiem. Enerģētikas uzņēmumu tirdzniecības uzņēmumi par EPL pārdošanu konkurē ar atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas ražotājiem, kuri pārdod savu elektroenerģiju tirgus dalībniekiem. Pārvades sistēmas operatori (PSO) neiegādājas nekādu atjaunojamo energoresursu elektroenerģiju. Tādējādi, kā to apgalvo pieteikuma iesniedzēji, atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas ražošana ir atkarīga no tirgus spēkiem, kas nozīmē, ka nav nepieciešams ievērot Eiropas publiskā iepirkuma noteikumus.

(17)

Pieteikuma iesniedzēji piebilst, ka tiesiskais regulējums attiecībā uz tradicionāli ražotas un atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas ražotajiem ir līdzīgs. Vienīgā būtiskā atšķirība, viņuprāt, ir atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas ražotāju saņemtās subsīdijas, kas paredzētas, lai segtu starpību starp atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas izmaksām un tirgus cenu. Nīderlandē izmanto subsīdiju shēmu ar nosaukumu Stimulering Duurzame Energieproductie (SDE+).

(18)

Komisija 2012. gadā attiecībā uz Vācijas un Itālijas elektroenerģijas tirgiem pieņēma lēmumus piešķirt atbrīvojumus (14). Vācijas gadījumā Komisija uzskatīja, ka “elektroenerģijas ražošana un pārdošana, uz ko attiecas EEG” nav daļa “no tradicionāliem avotiem ražotas elektroenerģijas ražošanas un pirmās pārdošanas tirgus”, jo “EEG elektroenerģiju parasti nepārdod tieši vairumtirgos, bet to vispirms pērk pārvades tīklu operatori par likumā noteikto atlīdzību”. Tāpat arī attiecībā uz Itāliju Komisija uzskatīja, ka “no atjaunojamajiem energoavotiem ražotas elektroenerģijas ražošanas un vairumtirdzniecības tirgus” un “no tradicionālajiem energoavotiem ražotas elektroenerģijas ražošanas un vairumtirdzniecības tirgus” ir atsevišķi tirgi, jo “no atjaunojamajiem energoavotiem ražotas elektroenerģijas pārdošana, attiecībā uz ko tiek izmantoti CIP6 un FIT mehānismi, galvenokārt notiek ar energopakalpojumu operatora starpniecību”. Galvenais iemesls, kādēļ Komisija veica šādu nošķīrumu, būtībā bija tas, ka atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas ražotāji savu produkciju tirgo ārpustirgus uzņēmumam (pārvades sistēmas operators (PSO) Vācijā un Gestore dei Servizi Energetici – GSE Itālijā). Šajos divos precedentos tika izteikti šādi papildu apsvērumi: i) prioritāri tarifi atjaunojamiem energoresursiem; ii) likumā noteikta atlīdzība. Komisija atzīmēja, ka tādējādi Vācijā un Itālijā elektroenerģijas ražošana no atjaunojamiem energoresursiem nav pakļauta tirgus spēkiem.

(19)

Pašreiz izskatāmajā gadījumā atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas ražotāji savu elektroenerģiju tieši pārdod vairumtirdzniecības tirgū, konkurējot ar tradicionālo energoresursu elektroenerģijas ražotājiem.

(20)

Turklāt Nīderlandes Elektroenerģijas likums neparedz prioritārus tarifus atjaunojamiem energoresursiem. Prioritāte attiecībā uz atjaunojamiem energoresursiem ir paredzēta noteikumos par pārslodzes vadību, un to piemēro tikai tad, ja tīklā ir pārslodze. Tomēr jāatzīmē, ka Nīderlandē pēdējos gados nav bijušas pārslodzes vadības problēmas.

(21)

Vienīgais elements, kas ir kopīgs ar Vācijas un Itālijas precedentu, attiecas uz likumā noteikto atlīdzību. Tomēr jānorāda, ka pat šis elements ievērojami atšķiras no abiem minētajiem precedentiem. Šajā sakarā Komisija atzīmē, ka SDE+ subsīdijas piešķiršana ir pakļauta konkurencei, pateicoties konkursa procedūrai, kas disciplinē atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas ražotājus attiecībā uz to iepirkuma politiku (15). Proti, saskaņā ar SDE+ subsīdiju režīmu, projektiem ar dažādām atjaunojamo energoresursu tehnoloģijām ir jākonkurē par iepriekš noteiktu pieejamo līdzekļu apjomu. Šāda konkurence ir tehnoloģiskā ziņā neitrāla. Projekti un/vai tehnoloģijas, kuriem ir piedāvājumi ar zemāko cenu, subsīdijas saņem pirmie, līdz subsīdiju līdzekļi vairs nav pieejami. Tādējādi Nīderlandes SDE+ sistēma veicina konkurētspējīgus piedāvājumus, konkurentiem cenšoties samazināt savas izmaksas (kurām piesaistīta subsīdijas vērtība).

(22)

Tādēļ, ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, Nīderlandes atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas ražotāji ir pakļauti konkurences ierobežojumiem.

(23)

Ņemot vērā iepriekš izklāstīto Nīderlandes elektroenerģijas tirgus specifiku, lai varētu izvērtēt Direktīvas 2014/25/ES 34. panta 1. punktā paredzētos nosacījumus, un neskarot konkurences tiesības, konkrētais produkta tirgus tiek definēts kā gan no tradicionāliem avotiem, gan atjaunojamiem energoresursiem ražotas elektroenerģijas ražošanas un vairumtirdzniecības tirgus.

3.2.2.   Tirgus ģeogrāfiskā definīcija

(24)

No pieteikuma izriet, ka pieprasījums attiecas uz darbībām Nīderlandes teritorijā.

(25)

Savā lēmumā par RWE/Essent  (16), Komisija uzskatīja, ka tirgus ģeogrāfiskais tvērums ir vai nu Vācija un Nīderlande (maza pieprasījuma periodos), vai valsts mēroga (maksimumslodzes periodos) un valsts mēroga (visos periodos), t. i., atkarībā no tā, vai ir sīkāk nodalīti maksimumslodzes un zema pieprasījuma periodi (17).

(26)

Nuon-Reliant lietā ACM konstatēja, ka elektroenerģijas ražošanas un vairumtirdzniecības tirgus ir vismaz valsts mēroga tirgus (18). ACM ņēma vērā importa radīto konkurences spiedienu. ACM konstatēja, ka zema pieprasījuma periodos ģeogrāfiskais tirgus aptver vismaz Nīderlandi un Vāciju (19). Tomēr ACM norādīja, ka liela pieprasījuma laikā importa radītais konkurences spiediens ir mazāks ierobežotas starpsavienojumu jaudas dēļ. ACM norādīja, ka pastāv ierobežota sakarība starp cenām Nīderlandē un Vācijā.

(27)

ACM norādīja uz indikācijām, ka ģeogrāfiskais tirgus arī maksimumslodzes periodos varētu būt plašāks par valsts teritoriju. ACM prognozēja, ka tas tā būtu gadījumā, ja faktiski pieejamā importa jauda tiktu palielināta vismaz līdz 6 500 MW (20). Šāds tirgus papildus Nīderlandei ietvertu arī Vāciju vai Beļģiju. Turklāt gadījumā, ja rastos tirgus “supermaksimumslodzes periodi” (ko ACM galu galā neņēma vērā) (21), ģeogrāfiskais tirgus ietvertu vismaz Nīderlandi un Vāciju, ja faktiski pieejamā importa jauda tiktu palielināta vismaz līdz 8 250 MW (22).

(28)

Kopš Nuon/Essent lēmuma ir bijuši dažādi projekti ar mērķi palielināt starpsavienojumu jaudu virzienā uz Nīderlandi un no tās. NorNed kabelis starp Norvēģiju un Nīderlandi ir ekspluatācijā kopš 2008. gada, un tā jauda ir 700 MW. BritNed kabelis starp Lielbritāniju un Nīderlandi ir ekspluatācijā kopš 2011. gada, un tā jauda ir 1 000 MW. Tiek īstenoti vēl vairāki projekti.

Robeža

Starpsavienotājs

Jauda (MW)

Izbūvēts

Vācija

Doetinchem-Wesel (jauns)

1 500

2016 (nodošana ekspluatācijā 2018. gadā)

Vācija

Meeden-Diele (jaudas palielināšana)

500

2018

Dānija

COBRA

700

2019

Beļģija

Kreekrak-Zandvliet

700–900

2021

(29)

Ir iespējams, ka tas, ka būtiski pieaugusi starpsavienojumu jauda starp Nīderlandi un kaimiņvalstīm, ir labvēlīgi ietekmējis konkurenci Nīderlandes elektroenerģijas ražošanas tirgū.

(30)

Komisija ņem vērā importa pieaugošo ietekmi uz elektroenerģijas ražošanas un vairumtirdzniecības tirgu Nīderlandē un uzskata, ka, lai novērtētu Direktīvas 2014/25/ES 34. panta 1. punktā paredzētos nosacījumus un neskarot konkurences tiesību aktus, Nīderlandes elektroenerģijas ražošanas un vairumtirdzniecības tirgus ir jāuzskata vismaz par valsts mēroga tirgu.

3.2.3.   Tirgus analīze

a)   Tirgus daļas

(31)

Iepriekšējos lēmumos (23) Komisija uzskatīja, ka saistībā ar ražošanas un vairumtirdzniecības tirgu ir būtiski ņemt vērā triju lielāko uzņēmumu kopējo tirgus daļu. Tomēr, ņemot vērā, ka ne uz visiem tirgus dalībniekiem attiecas publiskā iepirkuma noteikumi, galvenokārt tiek analizēts to atsevišķo tirgus dalībnieku stāvoklis tirgū un konkurences ierobežojumi, uz kuriem attiecas publiskā iepirkuma noteikumi. Par būtiskiem var tikt uzskatīti arī citi koncentrācijas pasākumi.

(32)

Nīderlandes Centrālais statistikas birojs (Centraal Bureau voor de Statistiek, turpmāk – “CBS”) 2015. gada februārī publicēja ziņojumu par elektroenerģijas tirgu Nīderlandē (24). Saskaņā ar šo ziņojumu uzstādītā jauda Nīderlandē bija aptuveni 31,5 GW, no kuriem 20,1 GW bija centralizēti uzstādīta jauda un 11,5 GW bija decentralizēti uzstādīta jauda. Centralizēta ražošana tiek definēta kā elektroenerģijas ražošana termoelektrostacijās vai kodolelektrostacijās, kuras elektroenerģiju piegādā tieši augstsprieguma tīklam. Visa pārējā elektroenerģijas ražošana ir decentralizēta ražošana siltumenerģijas, vēja enerģijas, ūdens enerģijas un saules enerģijas iekārtās.

1. tabula

Uzstādītā jauda (MW un iekārtu skaits) 2012., 2013. un 2014. gadā

 

2012 (MW)

2012 (skaits)

2013 (MW)

2013 (skaits)

2014 (MW)

2014 (skaits)

Centralizēta

19 025

48

20 132

50

21 515

49

Decentralizēta

10 905

6 405

11 408

6 451

11 799

6 445

Kopā

29 930

6 453

31 540

6 501

33 314

6 494

(Avots: CBS.)

(33)

Pieteikuma iesniedzēji ir arī norādījuši pašu ražošanas datus, tostarp sadalījumu starp elektroenerģijas ražošanu no tradicionālajiem un atjaunojamajiem energoresursiem. Tabula liecina, ka kopumā ražošanas apjoms ir lēnām samazinājies, savukārt DONG un Eneco īpatsvars kopējā ražošanas apjomā ir lēnām pieaudzis. Nuon kopējais ražošanas apjoms ir saglabājies salīdzinoši stabils. Kopā ņemot, pieprasījuma iesniedzēju aptuvenais īpatsvars kopējā ražošanas apjomā ir mazāks nekā 20 %. To kopējā tirgus daļa būtiski nemainās ne tradicionālo energoresursu, ne atjaunojamo energoresursu enerģijas segmentos.

2. tabula

Elektroenerģijas ražošana, tradicionālie un atjaunojamie energoresursi (miljoni MWh), 2011–2015 (provizoriski)  (25) , iekavās tirgus daļas

Ražošana

2011

2012

2013

2014

2015

Ražošana

113 000

102 500

100 900

103 400

109 600

Dong

500 (0,5 %)

600 (0,6 %)

500 (0,5 %)

1 300 (1,2 %)

1 300 (1,2 %)

Eneco

1 500 (1,3 %)

2 200 (2,2 %)

1 500 (1,5 %)

2 600 (2,5 %)

4 900 (4,4 %)

Nuon

13 400 (11,9 %)

13 100 (12,8 %)

17 100 (17 %)

13 900 (13,4 %)

13 700 (12,5 %)

Citi

97 500 (86,3 %)

86 600 (84,5 %)

81 800 (81 %)

85 700 (82,8 %)

89 700 (81,8 %)

Tradicionālie

101 000

90 000

88 900

91 600

96 400

Dong

[…] (*1)

[…]

[…]

[…]

[…]

Eneco

[…]

[…]

[…]

[…]

[…]

Nuon

[…]

[…]

[…]

[…]

[…]

Citi

86 900 (86,1 %)

75 500 (83,9 %)

71 400 (80,3 %)

75 900 (82,9 %)

79 400 (82,3 %)

Atjaunojamie

12 000

12 500

12 000

11 800

13 200

Dong

[…]

[…]

[…]

[…]

[…]

Eneco

[…]

[…]

[…]

[…]

[…]

Nuon

[…]

[…]

[…]

[…]

[…]

Citi

10 600 (88,4 %)

11 100 (88,5 %)

10 400 (86,4 %)

9 800 (82,7 %)

10 300 (77,9 %)

(34)

Nīderlandes iestādes 2017. gada 25. septembrī sniedza papildu datus. Tie ir apkopoti nākamajā tabulā.

Operators

Tirgus daļa

2013

2014

2015

Delta

Ražošana:

Jauda:

[…]

[…]

[…]

DONG

Ražošana:

Jauda:

[…]

[…]

[…]

EDF

Ražošana:

Jauda:

[…]

[…]

[…]

Eneco

Ražošana:

Jauda:

[…]

[…]

[…]

NUON

Ražošana:

Jauda:

[…]

[…]

[…]

(35)

Gan pieteikuma iesniedzēju (26), gan Nīderlandes iestāžu sniegtie dati liecina, ka uz pārējiem elektroenerģijas ražotājiem, kuru kopējā tirgus daļa ir aptuveni 70–80 %, iepirkuma likuma noteikumi neattiecas.

(36)

Šā lēmuma mērķis ir noteikt, vai elektroenerģijas ražošana un vairumtirdzniecība ir pakļauta tādam konkurences līmenim (brīvi pieejamos tirgos), ka tas nodrošinās, ka arī, nepastāvot disciplīnai, ko liek ievērot Direktīvā 2014/25/ES izklāstītie sīki izstrādātie iepirkuma noteikumi, iepirkuma procedūra šeit aplūkoto darbību īstenošanai būs pārredzama un nediskriminējoša un tās pamatā būs kritēriji, kuri līgumslēdzējam ļauj konstatēt kopumā ekonomiski izdevīgāko risinājumu.

(37)

Attiecībā uz elektroenerģijas ražošanu un vairumpiegādi iepriekš izklāstītie fakti liecina, ka tie tirgus dalībnieki, uz kuriem attiecas iepirkuma likuma noteikumi, ir tieši pakļauti konkurencei.

b)   Citi faktori

(38)

Importa līmenis Nīderlandē ir 28 % no kopējām piegādēm un patēriņa. Tas ir vairāk nekā, piemēram, elektroenerģijas imports Itālijā (13,4 %) laikā, kad tika vērtēts Itālijas elektroenerģijas ražošanas tirgus (27). Komisija ir konstatējusi, ka importam ir konkurenci veicinoša ietekme, kas tikai vēl vairāk pastiprināsies, kad kļūs pieejama starpsavienojumu papildu jauda. Importa apjoms Nīderlandes tirgū pastiprina secinājumu, ka līgumslēdzēji, kas darbojas Nīderlandes elektroenerģijas ražošanas tirgū, ir pakļauti konkurencei.

(39)

Likviditātes pakāpe vairumtirdzniecības tirgū, ko ir analizējusi Nīderlandes konkurences iestāde ACM  (28), un Nīderlandes balansēšanas tirgus darbība nav pretrunā ar secinājumu, ka līgumslēdzēji, kas darbojas Nīderlandes ražošanas tirgū, ir pakļauti konkurencei.

4.   SECINĀJUMI

(40)

Ņemot vērā iepriekš izvērtētos faktorus, būtu uzskatāms, ka ir izpildīts Direktīvas 2014/25/ES 34. panta nosacījums par līgumslēdzēju pakļautību tiešai konkurencei attiecībā uz elektroenerģijas ražošanu un piegādi vairumtirdzniecībā Nīderlandē.

(41)

Turklāt, tā kā nosacījums par neierobežotu piekļuvi tirgum uzskatāms par izpildītu, Direktīva 2014/25/ES nebūtu jāpiemēro ne tajos gadījumos, kad līgumslēdzēji piešķir līgumus, kas paredzēti, lai dotu tiesības Nīderlandē ražot elektroenerģiju un pārdot to vairumtirdzniecībā, ne arī tad, kad līgumslēdzēji organizē projektu konkursus šādas darbības veikšanai minētajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

(42)

Šā lēmuma pamatā ir juridiskā un faktiskā situācija laikposmā no 2017. gada janvāra līdz 2017. gada novembrim, kā tas izriet no pieteikuma iesniedzēju un Nīderlandes iestāžu iesniegtās informācijas. To var pārskatīt, ja pēc krasām juridiskās vai faktiskās situācijas izmaiņām vairs netiek izpildīti Direktīvas 2014/25/ES 34. panta piemērošanas nosacījumi.

(43)

Jāatgādina, ka Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/23/ES (29) 16. pantā par koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu noteikts atbrīvojums no minētās direktīvas piemērošanas, kas attiecas uz koncesijām, kuras piešķir līgumslēdzēji, ja dalībvalstī, kurā šādas koncesijas paredzēts īstenot, saskaņā ar Direktīvas 2014/25/ES 35. pantu konstatēts, ka konkrētā darbība ir tieši pakļauta konkurencei saskaņā ar minētās direktīvas 34. pantu. Tā kā tika secināts, ka elektroenerģijas ražošana un vairumtirdzniecība ir pakļauta konkurencei, koncesijas līgumi, kas paredzēti, lai dotu tiesības veikt šīs darbības Nīderlandē, tiks izslēgti no Direktīvas 2014/23/ES piemērošanas jomas.

(44)

Šajā lēmumā noteiktie pasākumi ir saskaņā ar Publiskā iepirkuma padomdevējas komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Direktīvu 2014/25/ES nepiemēro līgumslēdzēju piešķirtiem līgumiem, kas paredzēti, lai dotu tiesības Nīderlandē ražot elektroenerģiju un pārdot to vairumtirdzniecībā.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts Nīderlandes Karalistei.

Briselē, 2017. gada 12. decembrī

Komisijas vārdā –

Komisijas locekle

Elżbieta BIEŃKOWSKA

(1)  OV L 94, 28.3.2014., 243. lpp.

(2)  Tas ietver šādu struktūru darbības:

1)

DONG Energy Wind Power A/S (meitasuzņēmumi), kas ir DONG netiešs 100 % meitasuzņēmums. Šī struktūra ir arī tā, kas DONG vārdā oficiāli iesniedz pieprasījumu par atbrīvojumu;

2)

DONG Energy Netherlands B.V., kam netieši pieder 50 % daļu Enecogen elektrostacijā.

(3)  Sk. lietu COMP/M.7068.

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīva 2009/72/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/54/EK atcelšanu (OV L 211, 14.8.2009., 55. lpp.).

(5)  Wet van 12-7-2012, Stb. 2012, 334 en Inwerkingtredingsbesluit van 12-7-2012, Stb. 2012, 336.

(6)  Padomes 2004. gada 20. janvāra Regula (EK) Nr. 139/2004 par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju (OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp.).

(7)  Spriedums 2016. gada 27. aprīļa lietā Österreichische Post AG pret Komisiju, T-463/14, EU:T:2016:243, 28. punkts.

(8)  Pieprasījumā norādīts, ka tikai Delta, DONG, EDF, Eneco un Nuon ir līgumslēdzēji Direktīvas 2014/25/ES 4. panta nozīmē, un tādējādi uz tiem attiecas publiskā iepirkuma noteikumi.

(9)  Lieta COMP/M.4110, E.ON/ENDESA, 2006. gada 25. aprīlis, 10. un 11. punkts, 3. lpp.

(10)  Lieta COMP/M.3696, E.ON /MOL, 2005. gada 21. janvāris, 223. punkts, lieta COMP/M.5467, RWE- ESSENT, 2009. gada 23. jūnijs, 23. punkts.

(11)  ACM lēmums lietā 6015, Nuon/Essent, 2007. gada 21. maijs, 53. punkts.

(12)  Nuon/Essent, 14. punkts, 174. lpp.

(13)  Turklāt ACM norādīja, ka galapatērētājiem elektroenerģijas avots vairs nav precīzi izsekojams. Zināma izsekojamība var būt iespējama saistībā ar izcelsmes apliecinājumiem, tomēr pati elektroenerģija, ko pērk (gala)patērētāji, tomēr nav izsekojama līdz tās avotam.

(14)  Komisijas 2012. gada 24. aprīļa Īstenošanas lēmums 2012/218/ES, ar kuru elektroenerģijas ražošanai no tradicionāliem avotiem un šādas elektroenerģijas pārdošanai vairumtirdzniecībā Vācijā piemēro atbrīvojumu no Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/17/EK, ar ko koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs (OV L 114, 26.4.2012., 21. lpp.), un Komisijas 2012. gada 26. septembra Īstenošanas lēmums 2012/539/ES, ar kuru elektroenerģijas ražošanai no tradicionālajiem energoavotiem un šādas elektroenerģijas vairumtirdzniecībai Itālijas ziemeļu makrozonā un dienvidu makrozonā piemēro atbrīvojumu no Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/17/EK, ar ko koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, un ar kuru groza Komisijas Lēmumu 2010/403/ES (OV L 271, 5.10.2012., 4. lpp.).

(15)  2015. gadā tika lemts, ka SDE+ subsīdiju shēma ir saderīga ar ES noteikumiem par valsts atbalstu, jo tā līdz minimumam ierobežo konkurences izkropļošanu – sk. SA.39399 (2015/N).

(16)  Lieta COMP/M.5467, C(2009) 5177.

(17)  RWE/Essent, 32. punkts.

(18)  ACM lēmums lietā 5098/E.ON–NRE; ACM lēmums lietā 3386/Nuon – Reliant Energy Group.

(19)  Redzējuma dokuments [par] koncentrāciju enerģijas tirgos, ko 2006. gada novembrī publicējusi Nīderlandes Konkurences iestāde (NMa), 139. punkts.

(20)  Turpat, 139. punkts.

(21)  Turpat, 29., 72. punkts un iepriekš minēta definīcija Nuon/Reliant lietā 4. zemsvītras piezīmē: “Supermaksimumslodze ir elektroenerģija, kas nepieciešama darbdienās no 8.00 līdz 20.00.”

(22)  Turpat, 139. punkts. Nuon/Essent, 91. punkts.

(23)  Īstenošanas lēmums 2012/218/ES, Īstenošanas lēmums 2012/539/ES.

(24)  Centraal Bureau voor de Statistiek, “Elektriciteit in Nederland”, 2015. gada februāris, sk. https://www.cbs.nl/nl-nl/publicatie/2015/07/elektriciteit-in-nederland.

(*1)  Konfidenciāla informācija.

(25)  http://statline.cbs.nl/Statweb/publication/?DM=SLNL&PA=00377&D1=a&D2=701,712,714-715,718,729,731-732&HDR=G1&STB=T&VW=T (avots: CBS).

(26)  Kā norādīts pieteikumā, 5.2.3. punkts.

(27)  Komisijas 2010. gada 14. jūlija Lēmums 2010/403/ES, ar kuru elektroenerģijas ražošanai un piegādei vairumtirdzniecībā Itālijas ziemeļu makrozonā un elektroenerģijas piegādei mazumtirdzniecībā galapatērētājiem, kas ir pieslēgti vidēja, augsta un ļoti augsta sprieguma elektrotīklam Itālijā, piemēro atbrīvojumu no Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/17/EK, ar ko koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs (OV L 186, 20.7.2010., 44. lpp.), 11. apsvērums.

(28)  Jaunākajā likviditātes ziņojumā, kas publicēts 2014. gadā, ACM secināja, ka elektroenerģijas vairumtirdzniecības tirgus likviditāte (piemēram, lielāki tirdzniecības apjomi, mazāks cenu svārstīgums un mazāka starpība starp pircēja cenas piedāvājumu un pārdevēja cenas piedāvājumu), šķiet, ir pieaugusi laikposmā no 2009. līdz 2013. gadam. ACM norādīja arī, ka darījumu skaits ar tekošās dienas produktiem 2013. gadā vairāk nekā dubultojās salīdzinājumā ar 2012. gadu.

(29)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīva 2014/23/ES par koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu (OV L 94, 28.3.2014., 1. lpp.).

Labojumi

17.1.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 12/62

Labojums Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2017/2268 (2017. gada 26. septembris), ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 428/2009, ar ko izveido Kopienas režīmu divējāda lietojuma preču eksporta, pārvadājumu, starpniecības un tranzīta kontrolei

( “Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis” L 334, 2017. gada 15. decembris )

49. lappusē, pirmajā rindā:

tekstu:

“0B001

b.

(turpinājums)”

lasīt šādi:

“1C005

b.

(turpinājums)”

56. lappusē, pirmajā rindā:

tekstu:

“0B001

a. 2. a.

(turpinājums)”

lasīt šādi:

“1C111

a. 2. a.

(turpinājums)”

57. lappusē, pirmajā rindā:

tekstu:

“0B001

a. 4.

(turpinājums)”

lasīt šādi:

“1C111

a. 4.

(turpinājums)”

58. lappusē, pirmajā rindā:

tekstu:

“0B001

c.

(turpinājums)”

lasīt šādi:

“1C111

c.

(turpinājums)”

79. lappusē, pirmajā rindā:

tekstu:

“0B001

d.

(turpinājums)”

lasīt šādi:

“2B002

d.

(turpinājums)”

17.1.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 12/63

Labojums Padomes Lēmumā (KĀDP) 2017/2315 (2017. gada 11. decembris), ar ko izveido pastāvīgo strukturēto sadarbību (PESCO) un nosaka iesaistīto dalībvalstu sarakstu

( “Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis” L 331, 2017. gada 14. decembris )

Lēmumu (KĀDP) 2017/2315 lasīt šādi:

PADOMES LĒMUMS (KĀDP) 2017/2315

(2017. gada 11. decembris),

ar ko izveido pastāvīgo strukturēto sadarbību (PESCO) un nosaka iesaistīto dalībvalstu sarakstu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 46. panta 2. punktu,

ņemot vērā Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību pievienoto Protokolu Nr. 10 par pastāvīgu strukturētu sadarbību, kas izveidota ar Līguma par Eiropas Savienību 42. pantu,

ņemot vērā Vācijas Federatīvās Republikas, Spānijas Karalistes, Francijas Republikas un Itālijas Republikas priekšlikumu,

ņemot vērā Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos (“Augstā pārstāve”) atzinumu,

tā kā:

(1)

Līguma par Eiropas Savienību (LES) 42. panta 6. punktā ir paredzēts, ka tās dalībvalstis, kuru militārās spējas atbilst augstākiem kritērijiem un kuras šajā jomā ir uzņēmušās ciešākas saistības cita pret citu sarežģītāko uzdevumu izpildīšanai, nodibina pastāvīgu strukturētu sadarbību (PESCO) Savienībā.

(2)

Padome un Augstā pārstāve 2017. gada 13. novembrī no 23 dalībvalstīm un 2017. gada 8. decembrī – vēl no divām citām dalībvalstīm saņēma kopēju paziņojumu saskaņā ar LES 46. panta 1. punktu, ka visas minētās dalībvalstis ir iecerējušas piedalīties PESCO, pamatojoties uz to, ka tās izpilda iepriekš minētās prasības un tās cita pret citu ir uzņēmušās ciešākās saistības šajā jomā, kā izklāstīts šā lēmuma pielikumā, un pamatojoties uz visiem pārējiem paziņojumā, tostarp preambulā, iekļautajiem elementiem un paziņojuma I pielikumā izklāstītajiem PESCO pamatprincipiem, kuriem tās paliek pilnībā uzticīgas, un arī atgādinot LES 42. pantu, tostarp 42. panta 7. punktam (1).

(3)

Ciešākās saistības, kuras izklāstītas šā lēmuma pielikumā, atbilst to mērķu sasniegšanai, kas izklāstīti Līgumiem pievienotā protokola Nr. 10 1. pantā, un tiem apņemšanās elementiem, kas norādīti minētā protokola 2. pantā.

(4)

Dalībvalstu lēmums piedalīties PESCO ir brīvprātīgs un pats par sevi neietekmē valsts suverenitāti vai dažu dalībvalstu drošības politikas un aizsardzības politikas īpašās iezīmes. Iesaistīto dalībvalstu ieguldījums, lai izpildītu saskaņā ar PESCO paredzētās ciešākās saistības, tiks veikts atbilstoši to piemērojamiem konstitucionālajiem noteikumiem.

(5)

Saistības saskaņā ar PESCO ietver arī to, ka tiek paplašināti kopīgi un sadarbībā balstīti aizsardzības spēju attīstības projekti. Šādus projektus var atbalstīt ar ieguldījumiem no Savienības budžeta atbilstoši Līgumiem un saskaņā ar attiecīgajiem Savienības instrumentiem un programmām.

(6)

Iesaistītās dalībvalstis ir savos attiecīgajos valsts īstenošanas plānos izklāstījušas savu spēju pildīt ciešākās saistības, ko tās ir uzņēmušās cita pret citu.

(7)

Tā kā vajadzīgie nosacījumi ir izpildīti, Padomei ir lietderīgi pieņemt lēmumu, ar ko izveido PESCO.

(8)

Jebkura cita dalībvalsts, kas vēlāk vēlas iesaistīties PESCO, par savu nodomu tā rīkoties var informēt Padomi un Augsto pārstāvi saskaņā ar LES 46. panta 3. punktu.

(9)

Augstais pārstāvis būs pilnībā iesaistīts procesos, kas ir saistīti ar PESCO.

(10)

Vajadzētu ievērot konsekvenci starp PESCO satvarā veiktām darbībām, citām KĀDP darbībām un citu Savienības rīcībpolitiku. Padomei un – attiecīgajās to atbildības jomās – Augstajam pārstāvim un Komisijai būtu jāsadarbojas, lai attiecīgos gadījumos pēc iespējas vairotu sinerģijas.

(11)

Saskaņā ar 5. pantu Protokolā Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots LES un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Dānija nepiedalās ar aizsardzību saistītu Savienības lēmumu un rīcību izstrādē un īstenošanā. Tādēļ Dānijai šis lēmums nav saistošs,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Pastāvīgās strukturētās sadarbības izveide

Ar šo Savienībā izveido pastāvīgu strukturētu sadarbību (PESCO) starp tām dalībvalstīm, kuru militārās spējas atbilst augstākiem kritērijiem, kā minēts protokola Nr. 10 1. pantā, un kuras šajā jomā ir uzņēmušās saistības cita pret citu, kā norādīts minētā protokola 2. pantā, sarežģītāko uzdevumu izpildīšanai un lai sniegtu ieguldījumu Savienības vērienīgo mērķu īstenošanai.

2. pants

Iesaistītās dalībvalstis

PESCO piedalās šādas dalībvalstis:

—

Beļģija,

—

Bulgārija,

—

Čehijas Republika,

—

Vācija,

—

Igaunija,

—

Īrija,

—

Grieķija,

—

Spānija,

—

Francija,

—

Horvātija,

—

Itālija,

—

Kipra,

—

Latvija,

—

Lietuva,

—

Luksemburga,

—

Ungārija,

—

Nīderlande,

—

Austrija,

—

Polija,

—

Portugāle,

—

Rumānija,

—

Slovēnija,

—

Slovākija,

—

Somija,

—

Zviedrija.

3. pants

Ciešākās saistības saskaņā ar protokolu Nr. 10

1.   Lai īstenotu mērķus, kas izklāstīti protokola Nr. 10 1. pantā, un apņemšanās elementus, kas norādīti minētā protokola 2. pantā, iesaistītās dalībvalstis sniedz ieguldījumu, kas atbilst ciešākajām saistībām, kuras dalībvalstis ir uzņēmušās cita pret citu, kā izklāstīts pielikumā.

2.   Iesaistītās dalībvalstis šajā nolūkā savus valsts īstenošanas plānus, kuros tām jāizklāsta, kā tās izpildīs ciešākās saistības, ik gadu pārskata un vajadzības gadījumā atjaunina, norādot, kā tās sasniegs konkrētākos mērķus, kuri jāparedz katrā posmā. Atjauninātos valsts īstenošanas plānus katru gadu dara zināmus Eiropas Ārējās darbības dienestam (EĀDD) un Eiropas Aizsardzības aģentūrai (EAA), un dara pieejamu visām iesaistītajām dalībvalstīm.

4. pants

PESCO pārvaldība

1.   PESCO pārvaldību organizē:

—

Padomes līmenī un

—

tādos projektos, kurus īsteno to iesaistīto dalībvalstu grupas, kuras savā starpā ir vienojušās šādus projektus veikt.

2.   Padome saskaņā ar LES 46. panta 6. punktu pieņem lēmumus un ieteikumus, ar kuriem:

a)

nodrošina stratēģisku vadību un norādes PESCO;

b)

norāda pielikumā izklāstīto ciešāko saistību izpildes secību divu sekojošo sākumposmu (2018.–2020. gads un 2021.–2025. gads) laikā un katra posma sākumā nosaka precīzākus mērķus pielikumā izklāstīto ciešāko saistību izpildei;

c)

atjaunina un, ja nepieciešams, pastiprina pielikumā izklāstītās ciešākās saistības, ņemot vērā ar PESCO gūtos sasniegumus, lai atspoguļotu Savienības mainīgo drošības situāciju. Šādus lēmumus pieņem jo īpaši to posmu beigās, kas minēti 2. punkta b) apakšpunktā, pamatojoties uz stratēģiskās pārskatīšanas procesu, kurā izvērtē PESCO saistību izpildi;

d)

izvērtē ieguldījumu, ko iesaistītās dalībvalstis sniegušas nolūkā izpildīt saistības, par kurām panākta vienošanās, saskaņā ar 6. pantā aprakstīto mehānismu;

e)

izstrādā sarakstu ar projektiem, ko attīstīs PESCO satvarā un kuros atspoguļo gan atbalstu spēju attīstīšanai, gan būtiska atbalsta sniegšanu līdzekļu un spēju ziņā kopējās drošības un aizsardzības politikas operācijām un misijām;

f)

izstrādā kopēju pārvaldes noteikumu kopumu, ko iesaistītās dalībvalstis, kas piedalās atsevišķā projektā, vajadzības gadījumā varētu pielāgot minētajam projektam;

g)

savlaicīgi nosaka – saskaņā ar 9. panta 1. punktu – vispārējos nosacījumus, saskaņā ar kuriem trešās valstis varētu izņēmuma kārtā uzaicināt piedalīties atsevišķos projektos; un saskaņā ar 9. panta 2. punktu nosaka, vai konkrēta trešā valsts atbilst šiem nosacījumiem; un

h)

paredz jebkādus citus pasākumus, kas nepieciešami šā lēmuma turpmākai izpildei.

5. pants

PESCO projekti

1.   Saņemot iesaistīto dalībvalstu, kuras ir iecerējušas piedalīties kādā atsevišķā projektā, priekšlikumus, Augstais pārstāvis, pamatojoties uz novērtējumiem, kas sniegti saskaņā ar 7. pantu, var nākt klajā ar ieteikumiem attiecībā uz PESCO projektu apzināšanu un vērtēšanu Padomes lēmumiem un ieteikumiem, kurus, pēc konsultācijām ar Eiropas Savienības Militāro komiteju (ESMK), pieņem saskaņā ar 4. panta 2. punkta e) apakšpunktu.

2.   Iesaistītās dalībvalstis, kas ir iecerējušas ierosināt atsevišķu projektu, laikus pirms sava priekšlikuma ierosināšanas informē pārējās iesaistītās dalībvalstis, lai iegūtu atbalstu un dotu tām iespēju pievienoties kolektīvai priekšlikuma ierosināšanai.

Projekta dalībnieces ir iesaistītās dalībvalstis, kas ir to ierosinājušas. Katra atsevišķā projekta dalībnieku sarakstu pievieno Padomes lēmumam, kas minēts 4. panta 2. punkta e) apakšpunktā.

Iesaistītās dalībvalstis, kas piedalās projektā, var savā starpā vienoties ļaut tam pievienoties citām iesaistītajām dalībvalstīm, kuras pēc tam vēlas piedalīties projektā.

3.   Iesaistītās dalībvalstis, kas piedalās kādā projektā, savā starpā vienojas par sadarbības režīmu un darbības jomu, un par minētā projekta pārvaldību. Attiecīgā gadījumā iesaistītās dalībvalstis, kas piedalās kādā projektā, regulāri informē Padomi par projekta norisi.

6. pants

Pārraudzības, novērtēšanas un ziņošanas režīms

1.   Padome saistībā ar LES 46. panta 6. punktu nodrošina PESCO vienotību, saskaņotību un efektivitāti. Arī Augstais pārstāvis dod savu ieguldījumu šo mērķu sasniegšanā.

2.   Saskaņā ar 10. protokolu Augstais pārstāvis ir pilnībā iesaistīts procesos, kas ir saistīti ar PESCO.

3.   Augstais pārstāvis Padomi iepazīstina ar gada pārskatu par PESCO. Šā pārskata pamatā ir EAA komentāri saskaņā ar 7. panta 3. punkta a) apakšpunktu un EĀDD komentāri saskaņā ar 7. panta 2. punkta a) apakšpunktu. Augstā pārstāvja sniegtajā pārskatā apraksta PESCO īstenošanas stāvokli, tostarp to, kā katra iesaistītā dalībvalsts pilda savas saistības saskaņā ar valsts īstenošanas plānu.

ESMK Politikas un drošības komitejai sniedz militāras konsultācijas un ieteikumus attiecībā uz ikgadējo PESCO novērtēšanas procesu.

Uz Augstā pārstāvja iesniegtā gada pārskata pamata Padome reizi gadā pārskata, vai iesaistītās dalībvalstis turpina pildīt ciešākās saistības, kas ir minētas 3. pantā.

4.   Lēmumu par kādas dalībvalsts dalības apturēšanu pieņem saskaņā ar LES 46. panta 4. punktu tikai pēc tam, kad dalībvalstij ir bijis dots skaidri definēts laiks individuālām konsultācijām un atbildes pasākumiem.

7. pants

Atbalsts, ko sniedz EĀDD un EAA

1.   Augstā pārstāvja, kurš pilda arī EAA vadītāja pienākumus, atbildībā EĀDD, tostarp arī ES Militārais štābs (ESMŠ), un EAA kopīgi nodrošina PESCO nepieciešamās sekretariāta funkcijas, kas nav Padomes līmenī, un šajā ziņā ir tās vienotais kontaktpunkts.

2.   EĀDD, tostarp ESMŠ, atbalsta PESCO darbību, jo īpaši:

a)

palīdzot Augstajam pārstāvim viņa sniegtajā gada pārskatā par PESCO novērtēt, kāds saskaņā ar 6. pantu ir iesaistīto dalībvalstu ieguldījums operatīvajos aspektos;

b)

koordinējot 5. pantā minēto projektu priekšlikumu novērtēšanu, īpaši spēku pieejamības, sadarbspējas, elastīguma un izvietojamības jomā. EĀDD, tostarp ESMŠ, jo īpaši novērtē, vai ierosinātie projekti atbilst operatīvajām vajadzībām un kāds ir to ieguldījums.

3.   EAA atbalstīs pastāvīgo strukturēto sadarbību, jo īpaši:

a)

palīdzot Augstajam pārstāvim viņa sniegtajā gada pārskatā par PESCO novērtēt, kāds saskaņā ar 6. pantu ir iesaistīto dalībvalstu ieguldījums spējās, jo īpaši ieguldījums, kas ir sniegts saskaņā ar 3. pantā minētajām ciešākajām saistībām;

b)

sekmējot spēju attīstības projektus, jo īpaši koordinējot 5. pantā minēto projektu priekšlikumu novērtēšanu, īpaši spēju attīstības jomā. EAA jo īpaši palīdz dalībvalstīm nodrošināt, lai citās institucionālajās kopsakarībās nebūtu nevajadzīgas dublēšanās ar jau pastāvošajām iniciatīvām.

8. pants

Finansējums

1.   Savienības iestāžu un EĀDD administratīvie izdevumi, kas rodas šā lēmuma īstenošanā, tiek segti no Savienības budžeta. EAA administratīvajiem izdevumiem piemēro attiecīgos EAA finansēšanas noteikumus saskaņā ar Padomes Lēmumu (KĀDP) 2015/1835 (2).

2.   Par darbības izdevumiem, kas rodas pastāvīgajā strukturētajā sadarbībā īstenotajos projektos, galvenokārt gādā tās iesaistītās dalībvalstis, kas piedalās atsevišķajā projektā. Šādos projektos var veikt iemaksas no Savienības vispārējā budžeta, ievērojot Līgumus un saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem.

9. pants

Trešo valstu dalība atsevišķos projektos

1.   Vispārējos nosacījumus trešo valstu dalībai atsevišķos projektos precizē Padomes lēmumā, ko pieņem saskaņā ar 4. panta 2. punktu un kur var iekļaut paraugu administratīvam režīmam ar trešām valstīm.

2.   Padome saskaņā ar LES 46. panta 6. punktu izlemj, vai kāda trešā valsts, kuru iesaistītās dalībvalstis, kas piedalās projektā, vēlas aicināt piedalīties minētajā projektā, atbilst prasībām, kas ir izklāstītas 1. punktā minētajā lēmumā.

3.   Pēc pozitīva lēmuma, kā minēts 2. punktā, iesaistītās dalībvalstis, kas piedalās projektā, var ar attiecīgo trešo valsti iedibināt administratīvu režīmu tās dalībai minētajā projektā. Šādos režīmos ievēro Savienības procedūras un lēmumu pieņemšanas autonomija.

10. pants

Drošības noteikumi

Saistībā ar PESCO piemēro Padomes Lēmumā 2013/488/ES (3) izklāstītos noteikumus.

11. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē, 2017. gada 11. decembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

F. MOGHERINI

PIELIKUMS

Saraksts ar vērienīgākām un ciešākām kopējām saistībām, ko iesaistītās dalībvalstis uzņēmušās 10. protokola 2. pantā izklāstītajās piecās jomās

“a)

no dienas, kad stājas spēkā Lisabonas līgums, sadarboties, lai sasniegtu paredzētos mērķus attiecībā uz investīciju izdevumiem aizsardzības ekipējumam, un regulāri pārskatīt šos mērķus, ņemot vērā drošības situāciju un Savienības starptautisko atbildību.”

Balstoties uz kolektīvajiem rādītājiem, kas noteikti 2007. gadā, iesaistītās dalībvalstis uzņemas šādas saistības:

1.

Regulāri palielināt aizsardzībai paredzēto budžetu reālā izteiksmē, lai sasniegtu apstiprinātos mērķus.

2.

Secīgi vidējā termiņā palielināt aizsardzības investīciju izdevumus, sasniedzot 20 % no kopējiem aizsardzības tēriņiem (kolektīvais rādītājs), lai novērstu stratēģisko spēju trūkumus, piedaloties aizsardzības spēju projektos saskaņā ar Spēju attīstības plānu (CDP) un koordinēto ikgadējo pārskatu (CARD).

3.

Palielināt kopīgus un uz sadarbību balstītus stratēģisko aizsardzības spēju projektus. Ja nepieciešams un attiecīgā gadījumā, šādus kopīgus un uz sadarbību balstītus projektus būtu jāatbalsta no Eiropas Aizsardzības fonda.

4.

Palielināt to izdevumu daļu, kas piešķirta aizsardzības pētniecībai un tehnoloģijām, lai tuvinātos atzīmei 2 % no kopējiem aizsardzības tēriņiem (kolektīvais rādītājs).

5.

Ieviest šo saistību regulāru pārskatīšanu (ar mērķi, ka Padome to apstiprina).

“b)

cik vien iespējams savstarpēji tuvināt savus aizsardzības līdzekļus, jo īpaši saskaņojot militāro vajadzību noteikšanu, apvienojot un, ja nepieciešams, specializējot savus aizsardzības līdzekļus un spējas, kā arī veicinot sadarbību mācību un nodrošinājuma jomā.”

6.

Ieņemt būtisku nozīmi spēju attīstīšanā ES, tostarp CARD satvarā, lai nodrošinātu, ka ir pieejamas Eiropas vērienīgo mērķu sasniegšanai nepieciešamās spējas.

7.

Apņemties cik vien iespējams atbalstīt CARD, atzīstot, ka minētais pārskats ir brīvprātīgs un ka iesaistītajām dalībvalstīm ir individuāli ierobežojumi.

8.

Paust apņēmību gaidāmo Eiropas Aizsardzības fondu intensīvi iesaistīt daudznacionālā iepirkumā, kam ir apzināta ES pievienotā vērtība.

9.

Apņemties izstrādāt saskaņotas prasības attiecībā uz visiem spēju attīstības projektiem, par ko vienojušās visas iesaistītās dalībvalstis.

10.

Apņemties apsvērt esošo spēju kopīgu izmantošanu, lai optimizētu pieejamos resursus un uzlabotu to kopējo efektivitāti.

11.

Apņemties nodrošināt aizvien lielākus centienus sadarbībā kiberaizsardzības jomā, piemēram, dalīties informācijā, veikt apmācību un sniegt darbības atbalstu.

“c)

veikt konkrētus pasākumus, lai palielinātu savu spēku pieejamību, savietojamību, elastīgumu un gatavību, jo īpaši, identificējot kopējus mērķus attiecībā uz spēku iesaistīšanu, tostarp, iespējams, pārskatot lēmumu pieņemšanas procedūras valsts līmenī.”

12.

Attiecībā uz spēku pieejamību un izvietojamību, iesaistītās dalībvalstis ir apņēmušās:

—

darīt pieejamus tādus formējumus, kas ir stratēģiski izvietojami, lai īstenotu ES mērķu vērienīgumu, papildus iespējamai ES kaujas vienību izvietošanai. Šī apņemšanās neaptver ne ātras reaģēšanas spēkus, ne pastāvīgos spēkus, ne rezerves spēkus;

—

izstrādāt stabilu instrumentu (piemēram, datu bāzi), kas būs pieejams tikai iesaistītajām dalībvalstīm un valstīm, kas sniedz ieguldījumu, lai reģistrētu pieejamās un ātri izvietojamās spējas nolūkā atvieglot un paātrināt spēku formēšanas procesu;

—

censties panākt paātrinātu politisko apņemšanos valsts līmenī, tostarp, iespējams, pārskatīt savas valsts mēroga lēmumu pieņemšanas procedūras;

—

rīkojoties iespēju un spēju robežās, sniegt būtisku atbalstu KDAP operācijām (piemēram, EUFOR) un misijām (piemēram, ES apmācību misijām), nodrošinot personālu, materiālus, apmācību, sniedzot atbalstu mācībām, nodrošinot infrastruktūru un citādi; minēto atbalstu sniedz pēc vienprātīga Padomes lēmuma, neskarot jebkādu citu lēmumu par ieguldījumu KDAP operācijās un neskarot nekādus konstitucionālos ierobežojumus;

—

sniegt būtisku ieguldījumu ES kaujas vienībās, parasti vismaz četrus gadus iepriekš apstiprinot ieguldījumu, ievērojot gaidīšanas laikposmu saskaņā ar ES kaujas vienību koncepciju, īstenojot pienākumu veikt ES kaujas vienību mācības visam ES kaujas vienību spēku kopumam (vadošā valsts) un/vai piedalīties šajās mācībās (visas ES dalībvalstis, kas piedalās ES kaujas vienībās);

—

vienkāršot un standartizēt pārrobežu militāro transportu Eiropā, lai atvieglotu militārā materiāla un personāla ātru izvietošanu.

13.

Attiecībā uz spēku sadarbspēju iesaistītās dalībvalstis ir apņēmušās:

—

attīstīt savu spēku sadarbspēju:

—

apņemoties vienoties par kopīgiem novērtēšanas un validēšanas kritērijiem attiecībā uz ES kaujas vienību spēku kopumu, tos saskaņojot ar NATO standartiem, bet tajā pašā laikā saglabājot valsts sertifikāciju;

—

apņemoties vienoties par kopīgiem spēku tehniskajiem un darbības standartiem, apzinoties, ka ir jānodrošina sadarbspēja ar NATO;

—

optimizēt daudzpusējas struktūras: iesaistītās dalībvalstis varētu apņemties pievienoties un uzņemties aktīvu lomu galvenajās jau esošajās un iespējamās topošajās struktūrās, piedaloties Eiropas ārējā darbībā militārajā jomā (EUROCORPS, EUROMARFOR, EUROGENDFOR, MCCE/ATARES/SEOS).

14.

Iesaistītās dalībvalstis centīsies panākt vērienīgu pieeju attiecībā uz kopīgu finansējumu militārām KDAP operācijām un misijām, kas būs tālejošāka par “kopējām izmaksām”, kas definētas saskaņā ar Padomes lēmumu par Athena.

“d)

sadarboties, nodrošinot nepieciešamos pasākumus, lai novērstu – tostarp ar daudznacionāliem līdzekļiem un neskarot saistības, kuras nosaka Ziemeļatlantijas Līguma Organizācija – trūkumus, ko konstatē saskaņā ar “Spēju attīstības mehānismu”.”

15.

Sniegt atbalstu, lai pārvarētu spēju trūkumus, kas konstatēti saskaņā ar Spēju attīstības plānu un CARD. Šie spēju projekti palielinās Eiropas stratēģisko autonomiju un stiprinās Eiropas aizsardzības tehnisko un rūpniecisko pamatu (EDTIB).

16.

Kā prioritāru apsvērt Eiropas sadarbības pieejas izmantošanu, lai novērstu valsts līmenī konstatētos spēju trūkumus, un valsts līmeņa pieeju parasti izmantot tikai tad, ja šāds izvērtējums jau ir veikts.

17.

Piedalīties vismaz vienā PESCO projektā, kurā attīsta vai nodrošina spējas, ko dalībvalstis noteikušas par stratēģiski nozīmīgām.

“e)

ja nepieciešams, līdzdarboties saistībā ar Eiropas Aizsardzības aģentūru, lai attīstītu galvenās kopīgās vai Eiropas ekipējuma programmas.”

18.

Apņemties izmantot EAA kā Eiropas forumu kopīgu spēju attīstīšanai, un uzskatīt OCCAR par vispiemērotāko organizāciju uz sadarbību balstītu programmu pārvaldībai.

19.

Īstenojot piemērotu rūpniecības politiku, kurā novērsta nevajadzīga pārklāšanās, nodrošināt, lai visi projekti, kas attiecas uz spējām un ko vada iesaistītās dalībvalstis, padarītu Eiropas aizsardzības rūpniecību vēl konkurētspējīgāku.

20.

Nodrošināt, lai sadarbības programmām – no kurām atbalstu gūst tikai tās struktūras, kas ES teritorijā uzskatāmi nodrošina pievienoto vērtību – un iesaistīto dalībvalstu pieņemtajām iegādes stratēģijām būtu labvēlīga ietekme uz EDTIB.

TULKOJUMS

Paziņojums par pastāvīgo strukturēto sadarbību (PESCO) Padomei un Savienības Augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos

Preambula

Iesaistītās dalībvalstis

Atgādinot, ka Savienība īsteno kopējo ārpolitiku un drošības politiku, kuras pamatā ir tiekšanās “uz arvien lielāku dalībvalstu darbības konverģenci” (LES 24. panta 2. punkts), un ka kopējā drošības un aizsardzības politika (KDAP) ir kopējās ārpolitikas un drošības politikas daļa;

uzskatot, ka kopējā drošības un aizsardzības politika nodrošina Savienību ar operatīvām spējām, kuru pamatā ir civilo un militāro līdzekļu izmantošana, un drošības un aizsardzības politikas stiprināšana prasīs, lai dalībvalstis izvērstu centienus spēju jomā;

atgādinot arī Eiropas Savienības un dalībvalstu apņemšanos veicināt noteikumos balstītu globālo kārtību, kuras galvenais princips ir multilaterālisms un kuras kodols ir Apvienoto Nāciju Organizācija;

atgādinot Līguma par Eiropas Savienību (LES) 42. panta 6. punktu, saskaņā ar kuru ir paredzēts, ka “[…] dalībvalstis, kuru militārās spējas atbilst augstākiem kritērijiem un kuras šajā jomā ir uzņēmušās ciešākas saistības cita pret citu sarežģītāko uzdevumu izpildīšanai, nodibina pastāvīgu strukturētu sadarbību (PESCO) Savienībā”;

uzskatot, ka PESCO varētu būtiski sekmēt ES mērķu vērienīguma izpildi, tostarp attiecībā uz sarežģītākajām misijām un operācijām, un ka ar PESCO –, izmantojot intensīvu iesaisti daudznacionālos iepirkumu projektos un ar atbilstošām rūpniecības struktūrām, tostarp maziem un vidējiem uzņēmumiem, – varētu atvieglot dalībvalstu aizsardzības spēju attīstību un stiprināt Eiropas sadarbību aizsardzības jomā, vienlaikus pilnībā liekot lietā Līgumus;

ņemot vērā pastāvīgās strukturētās sadarbības mērķus un dalībvalstu apņemšanos tos sasniegt, kā paredzēts 10. protokolā par pastāvīgu strukturētu sadarbību un kā norādīts LES 46. pantā;

pieņemot zināšanai, ka 2016. gada 15. decembrī sanākusī Eiropadome secināja, ka eiropiešiem ir jāuzņemas lielāka atbildība par savu drošību un, lai izaicinājumu pilnā ģeopolitiskajā vidē stiprinātu Eiropas drošību un aizsardzību un labāk aizsargātu tās iedzīvotājus, Eiropadome, apstiprinot iepriekšējās apņemšanās šajā sakarā, uzsvēra nepieciešamību darīt vairāk, tostarp darīt pieejamus pietiekamus papildu resursus un vienlaikus ņemt vērā valstu konkrētos apstākļus un juridiskās saistības un – attiecībā uz dalībvalstīm, kas ir arī NATO dalībnieces – attiecīgās NATO pamatnostādnes aizsardzības izdevumu jomā;

Atgādinot, ka Eiropadome arī aicināja pastiprināt sadarbību nepieciešamo spēju izstrādē, kā arī apņemties šādas spējas vajadzības gadījumā darīt pieejamas, un tā norādīja, ka Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm jāspēj apņēmīgi sekmēt kolektīvus centienus, kā arī, kad un kur vajadzīgs, rīkoties autonomi un, kad vien iespējams, ar partneriem;

Norādot, ka 2017. gada jūnija Eiropadome aicināja, – lai realizētu ES mērķu vērienīgumu, ko Eiropadome apstiprināja 2016. gada decembrī, izšķirīgi svarīgi ir kopā attīstīt spēju projektus, par ko dalībvalstis kopīgi vienojušās, lai novērstu pašlaik esošos lielākos trūkumus un izstrādātu nākotnes tehnoloģijas; atzinīgi vērtēja Komisijas paziņojumu par Eiropas Aizsardzības fondu, ko veido pētniecības atzars un spēju atzars; un aicināja dalībvalstis apzināt spēju projektus, kas ir piemēroti Eiropas Aizsardzības fondam un Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstības programmai;

jo īpaši atgādinot, ka Eiropadome aicināja Augsto pārstāvi, pamatojoties uz modulāru pieeju un ieskicējot iespējamus projektus, nākt klajā ar priekšlikumiem attiecībā uz iekļaujošas pastāvīgās strukturētās sadarbības elementiem un iespējām;

atgādinot, ka Ārlietu Padome 2017. gada 6. martā piekrita, ka, pamatojoties uz modulāru pieeju, ir jāturpina darbs pie iekļaujošas pastāvīgās strukturētās sadarbības, kurai vajadzētu būt atvērtai visām dalībvalstīm, kas vēlas uzņemties nepieciešamās saistības un izpildīt kritērijus, pamatojoties uz LES 42. panta 6. punktu un 46. pantu un Līgumam pievienoto 10. protokolu;

apņēmības pilnas sasniegt jaunu pakāpi Savienības kopējās aizsardzības politikas pakāpeniskā izstrādē, uz kuru ir aicināts LES 42. panta 2. punktā, iedibinot pastāvīgo strukturēto sadarbību Savienībā; vienlaikus paturot prātā visu dalībvalstu drošības un aizsardzības politikas specifiku;

atgādinot par LES 42. panta 7. punktā paredzēto pienākumu sniegt savstarpēju atbalstu un palīdzību;

atgādinot, ka atbilstoši Līguma par Eiropas Savienību 42. panta 7. punktam saistības un sadarbība kopējās drošības un aizsardzības politikas jomā “atbilst saistībām, kuras nosaka Ziemeļatlantijas Līguma organizācija, kas tām valstīm, kuras ir tās locekles, turpina būt to kolektīvās aizsardzības pamats un joprojām ir forums šīs aizsardzības īstenošanai”;

uzsverot, ka Eiropadome 2017. gada 22. un 23. jūnijā vienojās par iekļaujošas un vērienīgas pastāvīgā strukturētās sadarbības (PESCO) sākšanu, un reaģējot uz Eiropadomes pilnvarojumu trīs mēnešu laikā izstrādāt “kopēju kritēriju un saistību sarakstu, pilnībā ievērojot LES 42. panta 6. punktu un 46. pantu un Līgumam pievienoto 10. protokolu, tostarp attiecībā uz vissarežģītākajiem uzdevumiem […], minētajam sarakstam pievienojot precīzu grafiku un konkrētus novērtēšanas mehānismus, lai ļautu tām dalībvalstīm, kas to spēj, par saviem nodomiem piedalīties paziņot bez kavēšanās”,

AR ŠO PAZIŅO Padomei un Eiropas Savienības Augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos par savu ieceri piedalīties pastāvīgā strukturētā sadarbībā;

AICINA Padomi pieņemt lēmumu, ar ko, saskaņā ar attiecīgajiem Līguma par Eiropas Savienību noteikumiem un Līgumam pievienoto 10. protokolu un pamatojoties uz I pielikumā precizētajiem principiem, II pielikumā iekļautajām ciešākām kopīgām saistībām, kā arī III pielikumā izklāstītajiem pārvaldības priekšlikumiem izveido pastāvīgo strukturēto sadarbību;

pirms Padome pieņem lēmumu, ar ko izveido PESCO, IESNIEDZ valsts īstenošanas plānu, kurā parādīta to spēja izpildīt II pielikumā iekļautās ciešākās kopīgās saistības.

Briselē, divtūkstoš septiņpadsmitā gada trīspadsmitajā novembrī.

Voor het Koninkrijk België

Pour le Royaume de Belgique

Für das Königreich Belgien

За Република България

Za Českou republiku

Für die Bundesrepublik Deutschland

Eesti Vabariigi nimel

Για την Ελληνική Δημοκρατία

Por el Reino de España

Pour la République française

Za Republiku Hrvatsku

Per la Repubblica italiana

Για την Κυπριακή Δημοκρατία

Latvijas Republikas vārdā –

Lietuvos Respublikos vardu

Pour le Grand-Duché de Luxembourg

Magyarország részéről

Voor het Koninkrijk der Nederlanden

Für die Republik Österreich

W imieniu Rzeczypospolitej Polskiej

Pentru România

Za Republiko Slovenijo

Za Slovenskú republiku

Suomen tasavallan puolesta

För Republiken Finland

För Konungariket Sverige

*

Īrija 2017. gada 7. decembrī paziņoja Padomei un Augstajai pārstāvei par savu nodomu piedalīties PESCO un pievienoties šim kopīgajam paziņojumam.

*

Portugāles Republika 2017. gada 7. decembrī paziņoja Padomei un Augstajai pārstāvei par savu nodomu piedalīties PESCO un pievienoties šim kopīgajam paziņojumam.

I PIELIKUMS – PESCO PRINCIPI

“Pastāvīgā strukturētā sadarbība” ir paredzēta Līguma par Eiropas Savienību 42. un 46. pantā un Līgumam pievienotajā 10. protokolā. To var aktivizēt tikai vienreiz un to izveido ar Padomes lēmumu, ko pieņem ar kvalificētu balsu vairākumu, lai pulcētu vienkop visas tās attiecīgu vēlēšanos paudušās dalībvalstis, “kuru militārās spējas atbilst augstākiem kritērijiem un kuras šajā jomā ir uzņēmušās ciešākas saistības” sarežģītāko misiju un operāciju izpildīšanai.

PESCO ir vērienīgs, saistošs un iekļaujošs Eiropas tiesiskais satvars, ar ko reglamentē ieguldījumus ES teritorijas un iedzīvotāju drošībā un aizsardzībā. Tāpat PESCO visām dalībvalstīm nodrošina svarīgu politisku satvaru uzlabot to attiecīgos militāros līdzekļus un aizsardzības spējas, izmantojot labi sakoordinētas iniciatīvas un konkrētus projektus, kuru pamatā ir ciešākas saistības. Pastiprinātas ES dalībvalstu aizsardzības spējas nāks par labu arī NATO. Tās stiprinās alianses Eiropas pīlāru un būs atbilde atkārtotajiem aicinājumiem uzņemties lielāku transatlantiskā sloga sadalījuma daļu.

PESCO ir izšķirīgs solis kopējās aizsardzības politikas stiprināšanā. Tas varētu būt viens no elementiem, lai eventuāli virzītos uz kopēju aizsardzību, ja Padome vienprātīgā balsojumā izlemtu tādu veidot (kā tas paredzēts LES 42. panta 2. punktā). PESCO ilgtermiņa redzējums varētu būt nonākt līdz saskanīgas pilna spektra spēku paketes izveidei – papildinot NATO, kas turpinās būt tās dalībnieku kolektīvās aizsardzības stūrakmens.

Mēs uzskatām iekļaujošu PESCO par pašu svarīgāko instrumentu, ar ko stiprināt kopējo drošību un aizsardzību jomā, kurā ir vajadzīga lielāka saskanība, kontinuitāte, koordinācija un sadarbība. Eiropas centieniem šajā sakarā ir jābūt vienotiem, koordinētiem un jēgpilniem, turklāt to pamatā ir jābūt kopīgi saskaņotām politiskajām pamatnostādnēm.

PESCO piedāvā uzticamu un saistošu tiesisko regulējumu ES institucionālajā satvarā. Iesaistītās dalībvalstis pildīs to ciešākās saistības, apstiprinot, ka pastāvīgās strukturētās sadarbības izveide un īstenošana notiks, pilnībā ievērojot LES noteikumus un tam pievienotos protokolus un respektējot dalībvalstu konstitucionālos noteikumus.

PESCO saistību saistošais raksturs tiks nodrošināts ar gadskārtēju regulāru novērtēšanu, ko veiks Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos un atbalstīs – attiecībā uz spēju attīstības aspektiem (kuri konkrētāk aprakstīti 10. protokola 3. pantā) – jo īpaši Eiropas Aizsardzības aģentūra (EAA), un attiecībā uz PESCO operatīvajiem aspektiem – EĀDD, tostarp ESMŠ, un citas KDAP struktūras. Izmantojot PESCO Savienība varētu savā darbībā virzīties uz to, lai panāktu saskanīgu pilna spektra spēku paketi, jo PESCO esošās vai turpmākās augšupējās struktūras un centienu virzību papildinātu ar lejupēju koordināciju un norādījumiem.

PESCO dalībvalstīm dotu iespējas uzlabot aizsardzības spējas, izmantojot dalību labi sakoordinētās iniciatīvās un konkrētos kopējos projektos, eventuāli gūstot papildu labumu no esošajām reģionālajām kopām. Dalība PESCO ir brīvprātīga un neskar valstu suverenitāti.

Iekļaujoša PESCO ir spēcīgs politisks signāls mūsu pilsoņiem un ārējai pasaulei: ES dalībvalstu valdības kopējo drošību un aizsardzību uztver nopietni un aktīvi virza tās attīstību. ES pilsoņiem tā nozīmē vairāk drošības un ir skaidri apliecina to, ka visas dalībvalstis vēlas stiprināt kopējo drošību un aizsardzību, lai sasniegtu ES globālajā stratēģijā nospraustos mērķus.

PESCO būs orientēta uz rezultātiem un tai būtu jādod iespēja sasniegt taustāmu progresu attiecībā uz aizsardzības ekipējumā ieguldīto investīciju izdevumu apmēru, sadarbībā balstītiem spēju attīstības mērķiem un dislocējamu aizsardzības spēju pieejamību kombinēto misiju un operāciju vajadzībām, vienlaikus atzīstot viena spēku kopuma principu. Galvenais PESCO spēju attīstības virzītājs būs spēju nepietiekamību pārvarēšana saistībā ar ES mērķu vērienīgumu un kopējās drošības un aizsardzības politikas mērķiem un prioritātēm.

PESCO“iekļaujošais” un “modulārais” raksturs, kas aprakstīts Eiropadomes 2016. gada decembra secinājumos, nedrīkst novest pie tā, ka tiek pazemināti sadarbības standarti. PESCO“vērienīguma” mērķis uzsver to, ka visām PESCO iesaistītajām dalībvalstīm ir jāievēro kopējais mērķu un saistību saraksts. Eiropadome 2017. gada jūnijā atgādināja, ka PESCO ir “iekļaujoša un vērienīga”.

Turpmāk izklāstītajam saistību sarakstam ir jāpalīdz realizēt ES mērķu vērienīgums, kā noteikts Padomes 2016. gada 14. novembra secinājumos, kurus apstiprinājusi 2016. gada decembra Eiropadome, un tādējādi jāstiprina gan eiropiešu, gan ES stratēģiskā autonomija.

II PIELIKUMS – SARAKSTS AR VĒRIENĪGĀKĀM UN CIEŠĀKĀM KOPĪGĀM SAISTĪBĀM 10. PROTOKOLA 2. PANTĀ IZKLĀSTĪTAJĀS PIECĀS JOMĀS

“a)

no dienas, kad stājas spēkā Lisabonas līgums, sadarboties, lai sasniegtu paredzētos mērķus attiecībā uz investīciju izdevumiem aizsardzības ekipējumam, un regulāri pārskatīt šos mērķus, ņemot vērā drošības situāciju un Savienības starptautisko atbildību.”

Balstoties uz kolektīvajiem rādītājiem, kas noteikti 2007. gadā, iesaistītās dalībvalstis uzņemas šādas saistības:

1.

Regulāri palielināt aizsardzībai paredzēto budžetu reālā izteiksmē, lai sasniegtu apstiprinātos mērķus.

2.

Secīgi vidējā termiņā palielināt aizsardzības investīciju izdevumus, sasniedzot 20 % no kopējiem aizsardzības tēriņiem (kolektīvais rādītājs), lai novērstu stratēģisko spēju trūkumus, piedaloties aizsardzības spēju projektos saskaņā ar Spēju attīstības plānu (CDP) un koordinēto ikgadējo pārskatu (CARD).

3.

Palielināt kopīgus un uz sadarbību balstītus stratēģisko aizsardzības spēju projektus. Ja nepieciešams un attiecīgā gadījumā, šādus kopīgus un uz sadarbību balstītus projektus būtu jāatbalsta no Eiropas Aizsardzības fonda.

4.

Palielināt to izdevumu daļu, kas piešķirta aizsardzības pētniecībai un tehnoloģijām, lai tuvinātos atzīmei 2 % no kopējiem aizsardzības tēriņiem (kolektīvais rādītājs).

5.

Ieviest šo saistību regulāru pārskatīšanu (ar mērķi, ka Padome to apstiprina).

“b)

cik vien iespējams savstarpēji tuvināt savus aizsardzības līdzekļus, jo īpaši saskaņojot militāro vajadzību noteikšanu, apvienojot un, ja nepieciešams, specializējot savus aizsardzības līdzekļus un spējas, kā arī veicinot sadarbību mācību un nodrošinājuma jomā.”

6.

Būtiski iesaistīties spēju attīstīšanā Eiropas Savienības, tostarp CARD ietvaros, lai nodrošinātu, ka ir pieejamas Eiropas mērķu vērienīguma sasniegšanai nepieciešamās spējas.

7.

Apņemties cik vien iespējams atbalstīt CARD, atzīstot, ka minētais pārskats ir brīvprātīgs un ka iesaistītajām dalībvalstīm ir individuāli ierobežojumi.

8.

Paust apņēmību gaidāmo Eiropas Aizsardzības fondu intensīvi iesaistīt daudznacionālā iepirkumā, kam ir apzināta ES pievienotā vērtība.

9.

Apņemties izstrādāt saskaņotas prasības attiecībā uz visiem spēju attīstības projektiem, par ko vienojušās iesaistītās dalībvalstis.

10.

Apņemties apsvērt esošo spēju kopīgu izmantošanu, lai optimizētu pieejamos resursus un uzlabotu to kopējo efektivitāti.

11.

Apņemties nodrošināt aizvien lielākus centienus sadarbībā kiberaizsardzības jomā, piemēram, dalīties informācijā, veikt apmācību un sniegt operatīvo atbalstu.

“c)

veikt konkrētus pasākumus, lai palielinātu savu spēku pieejamību, savietojamību, elastīgumu un gatavību, jo īpaši, identificējot kopējus mērķus attiecībā uz spēku iesaistīšanu, tostarp, iespējams, pārskatot lēmumu pieņemšanas procedūras valsts līmenī.”

12.

Attiecībā uz spēku pieejamību un izvietojamību, iesaistītās dalībvalstis ir apņēmušās:

—

darīt pieejamus tādus formējumus, kas ir stratēģiski izvietojami, lai īstenotu ES mērķu vērienīgumu, papildus iespējamai ES kaujas grupu izvietošanai. Šī apņemšanās neaptver ne ātras reaģēšanas spēkus, ne pastāvīgos spēkus, ne rezerves spēkus;

—

izstrādāt stabilu instrumentu (piemēram, datu bāzi), kas būs pieejams tikai iesaistītajām dalībvalstīm un valstīm, kas sniedz ieguldījumu, lai reģistrētu pieejamās un ātri izvietojamās spējas nolūkā atvieglot un paātrināt spēku formēšanas procesu;

—

censties panākt paātrinātu politiskās apņemšanās procedūru valsts līmenī, tostarp, iespējams, pārskatīt nacionālās lēmumu pieņemšanas procedūras;

—

rīkojoties iespēju un spēju robežās, sniegt būtisku atbalstu KDAP operācijām (piemēram, EUFOR) un misijām (piemēram, ES apmācību misijām), nodrošinot personālu, materiālus, apmācību, sniedzot atbalstu mācībām, nodrošinot infrastruktūru un citādi; minēto atbalstu sniedz pēc vienprātīga Padomes lēmuma, neskarot jebkādu citu lēmumu par ieguldījumu KDAP operācijās un neskarot nekādus konstitucionālos ierobežojumus;

—

sniegt būtisku ieguldījumu ES kaujas grupās, parasti vismaz četrus gadus iepriekš apstiprinot ieguldījumu, ievērojot gaidīšanas laikposmu saskaņā ar ES kaujas vienību koncepciju, īstenojot pienākumu veikt ES kaujas vienību mācības visam ES kaujas vienību spēku kopumam (vadošā valsts) un/vai piedalīties šajās mācībās (visas ES dalībvalstis, kas piedalās ES kaujas vienībās);

—

vienkāršot un standartizēt pārrobežu militāro transportu Eiropā, lai atvieglotu militāro materiālu un personāla ātru izvietošanu.

13.

Attiecībā uz spēku sadarbspēju iesaistītās dalībvalstis ir apņēmušās:

—

attīstīt savu spēku sadarbspēju:

—

apņemoties vienoties par kopīgiem ES kaujas grupu spēku kopumu novērtēšanas un validēšanas kritērijiem, tos saskaņojot ar NATO standartiem, bet tajā pašā laikā saglabājot valsts sertifikāciju;

—

apņemoties vienoties par kopīgiem spēku tehniskajiem un operatīvajiem standartiem, apzinoties, ka ir jānodrošina sadarbspēja ar NATO;

—

optimizēt daudzpusējas struktūras: iesaistītās dalībvalstis varētu apņemties pievienoties un uzņemties aktīvu lomu galvenajās esošajās un turpmākās struktūrās, piedaloties Eiropas ārējā darbībā militārajā jomā (EUROCORPS, EUROMARFOR, EUROGENDFOR, MCCE/ATARES/SEOS).

14.

Iesaistītās dalībvalstis centīsies panākt vērienīgu pieeju attiecībā uz militāro KDAP operāciju un misiju kopīgo finansējumu, kas būs tālejošāks par “kopējām izmaksām”, kas tiks definētas saskaņā ar Padomes lēmumu par Athena.

“d)

sadarboties, nodrošinot nepieciešamos pasākumus, lai novērstu – tostarp ar daudznacionāliem līdzekļiem un neskarot saistības, kuras nosaka Ziemeļatlantijas Līguma Organizācija – trūkumus, ko konstatē saskaņā ar “Spēju attīstības mehānismu”.”

15.

Sniegt atbalstu, lai pārvarētu spēju trūkumus, kas konstatēti saskaņā ar Spēju attīstības plānu un CARD. Šie spēju projekti palielinās Eiropas stratēģisko autonomiju un stiprinās Eiropas aizsardzības tehnisko un rūpniecisko pamatu (EDTIB).

16.

Kā prioritāru apsvērt Eiropas sadarbības pieejas izmantošanu, lai novērstu valsts līmenī konstatētos spēju trūkumus, un valsts līmeņa pieeju parasti izmantot tikai tad, ja šāds izvērtējums jau ir veikts.

17.

Piedalīties vismaz vienā PESCO projektā, kurā attīsta vai nodrošina spējas, ko dalībvalstis noteikušas par stratēģiski nozīmīgām.

“e)

ja nepieciešams, līdzdarboties saistībā ar Eiropas Aizsardzības aģentūru, lai attīstītu galvenās kopīgās vai Eiropas ekipējuma programmas.”

18.

Apņemties izmantot EAA kā Eiropas forumu kopīgu spēju attīstīšanai, un uzskatīt OCCAR par vispiemērotāko organizāciju uz sadarbību balstītu programmu pārvaldībai.

19.

Īstenojot piemērotu rūpniecības politiku, kurā novērsta nevajadzīga pārklāšanās, nodrošināt, lai visi projekti, kas attiecas uz spējām un ko vada iesaistītās dalībvalstis, padarītu Eiropas aizsardzības rūpniecību vēl konkurētspējīgāku.

20.

Nodrošināt, lai sadarbības programmām – no kurām atbalstu gūst tikai tās struktūras, kas ES teritorijā uzskatāmi nodrošina pievienoto vērtību – un iesaistīto dalībvalstu pieņemtajām iegādes stratēģijām būtu labvēlīga ietekme uz EDTIB.

III PIELIKUMS – PĀRVALDĪBA

1.   Iesaistītās dalībvalstis turpina atrasties lēmumu pieņemšanas procesa centrā, vienlaikus koordinējot darbību ar Augsto pārstāvi

PESCO ir iesaistīto dalībvalstu virzīts satvars, un tas galvenokārt paliek to kompetencē. Neiesaistītajām ES dalībvalstīm tiek nodrošināta pārredzamība.

Lai nodrošinātu pienācīgu PESCO koordināciju ar kopējo drošības un aizsardzības politiku (KDAP), kurā PESCO ietilpst, Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos būs pilnībā iesaistīts procedūrās, kas saistītas ar PESCO. Augstais pārstāvis būs atbildīgs par ikgadējo novērtējumu, ko aicina veikt Eiropadome un kas izklāstīts turpmākā teksta 4. daļā. EĀDD, tostarp ES Militārais štābs (ESMŠ), un EAA nodrošinās PESCO sekretariātu ciešā sadarbībā ar Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) ģenerālsekretāra vietnieku KDAP un krīžu reaģēšanas jautājumos.

Saskaņā ar LES, 10. protokola 3. pantu un Padomes lēmumu par Eiropas Aizsardzības aģentūras izveidošanu EAA atbalstīs Augsto pārstāvi attiecībā uz PESCO spēju attīstīšanas aspektiem. EĀDD atbalstīs Augsto pārstāvi jo īpaši saistībā ar PESCO operatīvajiem aspektiem, tostarp ar ES Militārā štāba un citu KDAP struktūru palīdzību.

Tiek norādīts, ka saskaņā LES 41. panta 1. punktu “administratīvos izdevumus, kas rodas iestādēm, īstenojot šīs nodaļas noteikumus, sedz no Savienības budžeta”.

2.   Pārvaldību veido divu līmeņu pārvaldība, kurā vispārējais līmenis ir atbildīgs par PESCO saskanības un vērienīguma uzturēšanu, to papildinot ar konkrētām pārvaldības procedūrām PESCO projektu līmenī.

2.1.   Vispārējais līmenis būs atbildīgs par PESCO īstenošanas saskanību un uzticamību.

Tā tiks balstīta uz esošām struktūrām. ES ārlietu un aizsardzības ministri, tiekoties kopējās Ārlietu padomes / aizsardzība sanāksmēs (parasti divas reizes gadā), varētu risināt PESCO jautājumus. Kad Padome tiekas, lai risinātu PESCO jautājumus, balsstiesības ir tikai iesaistīto dalībvalstu pārstāvjiem. Šajās tikšanās reizēs iesaistītās dalībvalstis varētu pieņemt jaunus projektus ar vienprātīgu lēmumu (saskaņā ar LES 46. panta 6. punktu), saņemt novērtējumu iesaistīto dalībvalstu centieniem, jo īpaši tiem, kas minēti šā pielikuma 3. daļā, un ar kvalificētu vairākumu un pēc konsultēšanās ar Augsto pārstāvi, un saskaņā ar LES 46. panta 3. punktu varētu apstiprināt citas dalībvalsts dalību.

Galējā situācijā Padome saskaņā ar LES 46. panta 4. punktu var apturēt tādas dalībvalsts dalību, kura vairs neatbilst kritērijiem un kurai ir bijis dots skaidri noteikts laiks individuālām konsultācijām un atbildes pasākumiem, vai kura vairs nevar vai nevēlas pildīt PESCO saistības un pienākumus.

Attiecīgās esošās Padomes darba sagatavošanas struktūras tiksies “PESCO sastāvā”, proti, klātesot visām ES dalībvalstīm, taču ar nosacījumu, ka tikai iesaistītajām dalībvalstīm ir balsstiesības Padomē. PDK sanāksmes “PESCO sastāvā” varētu sasaukt, lai risinātu kopīgu interešu jautājumus starp iesaistītajām dalībvalstīm, plānotu un apspriestu projektus vai diskutētu par jauniem PESCO dalībniekiem. Tās darbu atbalstīs ar PMG sanāksmēm PESCO sastāvā. Arī ES Militārā komiteja tiks sasaukta PESCO sastāvā, un tai jo īpaši tiks lūgtas militāras konsultācijas. Papildus minētajam var notikt neformālas sanāksmes, kurās piedalās tikai iesaistītās dalībvalstis.

2.2.   Projektu pārvaldība

2.2.1.   PESCO projektu kontrole balstīsies uz Augstās pārstāves novērtējumu, paļaujoties uz EĀDD, tostarp ESMŠ un EAA, un projektu atlasei būs vajadzīgs Padomes lēmums

Iesaistītās dalībvalstis var iesniegt jebkādu projektu, ko tās uzskata par lietderīgu PESCO vajadzībām. Tās publiskos savu nodomu nolūkā iegūt atbalstu un kolektīvi iesniegt projektus PESCO sekretariātam, un dalīsies informācijā par tiem vienlaicīgi ar visām iesaistītajām dalībvalstīm.

Projektiem būtu jāpalīdz izpildīt paziņojuma II pielikumā minētās saistības, daudzas no kurām aicina attīstīt vai nodrošināt spējas, kuras dalībvalstis ir atzinušas par stratēģiski noderīgām un kurām ir kopīgi saskaņota ES pievienotā vērtība, kā arī aicina līdzekļu un spēju robežās sniegt būtisku atbalstu KDAP operācijām (EUFOR) un misijām (piemēram, ES apmācību misijām) saskaņā ar LES 42. panta 6. punktu.

Lai nodrošinātu dažādo PESCO projektu saskanību un konsekvenci, mēs ierosinām ierobežotu skaitu konkrēti uz operācijām un misijām vērstu projektu atbilstīgi ES mērķu vērienīgumam. Šos projektus atbalstītu ar citiem projektiem, kam ir veicinoša un sekmējoša nozīme. Projekti būtu attiecīgi jāsagrupē.

PESCO sekretariāts koordinēs projektu priekšlikumu novērtēšanu. Attiecībā uz spēju attīstības projektiem EAA nodrošinās, lai citos institucionālajos kontekstos nebūtu dublēšanās ar jau esošām iniciatīvām. Uz operācijām un misijām vērstos projektos ESMŠ novērtēs atbilstību ES un dalībvalstu operatīvajām vajadzībām un ieguldījumu tajās. Uz tā pamata Augstā pārstāve nāks klajā ar ieteikumu, apzinot tos projektu priekšlikumus, kuri ir visvērienīgākie, kuri sniedz ieguldījumu ES mērķu vērienīgumā un ir vispiemērotākie, lai vairotu Eiropas stratēģisko autonomiju. Projektu portfelī ir ievērots pienācīgs līdzsvars starp projektiem, kas vairāk ietilpst spēju attīstības jomā, un projektiem, kuri vairāk ietilpst operāciju un misiju jomā.

Augstās pārstāves ieteikums palīdzēs Padomei PESCO ietvaros lemt par PESCO projektu sarakstu pēc militāro konsultāciju saņemšanas no ESMK PESCO sastāvā un ar PDK starpniecību PESCO sastāvā. Padome pieņem vienprātīgu lēmumu, balsojot iesaistīto dalībvalstu pārstāvjiem atbilstīgi LES 46. panta 6. punktam.

Neiesaistītās ES dalībvalstis vienmēr var norādīt par nodomu piedalīties projektos, uzņemoties pildīt to saistības un pievienojoties PESCO.

Projekta dalībnieki izņēmuma kārtā var uzaicināt trešās valstis saskaņā ar vispārējo kārtību, par ko Padome pieņem savlaicīgu lēmumu saskaņā ar LES 46. panta 6. punktu. Tām būtu jāsniedz būtiska pievienotā vērtība projektam, jāveicina PESCO un KDAP stiprināšana un jāizpilda stingrākas saistības. Tas šādām trešām valstīm nedos lēmumu pieņemšanas pilnvaras PESCO pārvaldībā. Turklāt Padome PESCO sastāvā lems par to, vai katra no trešām valstīm, ko attiecīgie projekta dalībnieki uzaicinājuši, ir izpildījusi vispārējā kārtībā izklāstītos nosacījumus.

2.2.2.   Par projektu pārvaldību vispirms ir atbildīgas iesaistītās dalībvalstis

Pieņemot lēmumu par Padomes PESCO projektu sarakstu, ir jāpievieno ar projektu saistīto iesaistīto dalībvalstu saraksts. Minētās dalībvalstis, kuras piedalās projektā, būs projektu kolektīvi iesniegušas jau iepriekš.

Ar projektu saistītās iesaistītās dalībvalstis savstarpēji vienprātīgi vienosies par savas sadarbības praktisko kārtību un tvērumu, tostarp par vajadzīgo ieguldījumu, lai pievienotos projektam. Tās noteiks projekta pārvaldības noteikumus un lems par citu iesaistīto dalībvalstu pielaišanu projekta cikla laikā dalībnieka vai novērotāja statusā. Tomēr būtu jāizstrādā kopējs pārvaldības noteikumu kopums, kuru varētu pielāgot atsevišķiem projektiem. Tādējādi tiktu nodrošināta zināma veida standartizācija visu projektu pārvaldībā un atvieglota to uzsākšana. Jo īpaši spēju attīstības projektu gadījumā projektu vadība (specifikācijas, iegādes stratēģija, izpildaģentūras izvēle, rūpniecības uzņēmumu atlase utt.) joprojām paliks ekskluzīvs ar projektu saistīto iesaistīto dalībvalstu pienākums.

Iesaistītās dalībvalstis par projektiem attiecīgi informē neiesaistītās dalībvalstis.

3.   Precīza pakāpeniska pieeja ar reālistiskiem un saistošiem mērķiem katram posmam

Saistības, ko iesaistītās dalībvalstis ir uzņēmušās, tiks pildītas ar valsts centieniem un konkrētiem projektiem.

Reālistiska pakāpeniska pieeja ir izšķiroša, lai saglabātu avangarda dalībvalstu grupu PESCO un tādējādi lai saglabātu vērienīguma un iekļautības principus. Lai gan iesaistītās dalībvalstis tieksies izpildīt visas savas saistības tiklīdz PESCO tiks oficiāli sākta, dažas saistības varēs izpildīt ātrāk nekā citas. Šajā nolūkā iesaistītajām dalībvalstīm ir jāvienojas par pakāpenisku pieeju.

Posmos tiks ņemti vērā jau esošie hronoloģiskā grafika ieraksti (piemēram, EDAP īstenošana, nākamās daudzgadu finanšu shēmas sākums 2021. gadā un saistības, ko dalībvalstis jau uzņēmušās citos kontekstos). Divi attiecīgi posmi (2018.–2021. gads un 2021.–2025. gads) ļaus saistības sakārtot secīgi. Pēc 2025. gada notiks pārskatīšanas process. Šim nolūkam iesaistītās dalībvalstis novērtēs visu PESCO saistību izpildi un lems par jaunām saistībām, lai sāktu jaunu stadiju virzībā uz Eiropas drošības un aizsardzības integrāciju.

4.    PESCO pārvaldībai ir nepieciešams labi izplānots un vērienīgs novērtēšanas mehānisms, kas ir balstīts uz valsts īstenošanas plāniem

Visas iesaistītās valstis ir garantijas devēji, un Augstais pārstāvis ziņos par saistību izpildi atbilstoši 10. protokolā (3. pantā) noteiktajam regulāras novērtēšanas principam. Saskaņoto saistību saistošais raksturs un ticamība tiek nodrošināta ar divu līmeņu novērtēšanas mehānismu.

4.1.   “Valsts īstenošanas plāns”

Lai parādītu katras iesaistītās dalībvalsts spēju un gribu pildīt saskaņotās saistības, pirms tiek pieņemts Padomes lēmums par PESCO izveidi, tās apņemas iesniegt valsts īstenošanas plānu, kurā ir izklāstīta to spēja pildīt ciešākas saistības. Pārredzamības nolūkā piekļuve šiem īstenošanas plāniem tiks piešķirta visām iesaistītajām dalībvalstīm.

Reizi gadā, balstoties uz valsts īstenošanas plāniem un ar PESCO sekretariāta starpniecību Augstā pārstāvja pilnvarojumā (ar EAA atbalstu attiecībā uz investīcijām aizsardzībā un spēju attīstībā un ar EĀDD, tostarp ESMŠ, atbalstu attiecībā uz operatīvajiem aspektiem), tiek novērtēts tas, kā iesaistītās dalībvalstis pilda saskaņotās saistības. Padomes atbildībā šo novērtējumu sūta PDK (PESCO sastāvā), kā arī ESMK (PESCO sastāvā), lai lūgtu konsultācijas.

Novērtētāji koncentrēsies uz PESCO saistību ticamību, kontrolējot dalībvalstu valsts īstenošanas plānus, faktiskos noteikumus un ieguldījumus projektos.

Pēc PESCO sākšanas iesaistītās dalībvalstis attiecīgi atjauninās savus valsts īstenošanas plānus, balstoties uz pakāpeniskās pieejas prasībām.

Katra posma sākumā saistības tiks sīkāk izklāstītas ar precīzākiem mērķiem, kas noteikti iesaistīto dalībvalstu vidū nolūkā veicināt novērtēšanas procesu.

4.2.   Ikgadēja un stratēģiska pārskatīšana katra posma beigās

Vismaz reizi gadā apvienotā Ārlietu padome/aizsardzība saņems Augstā pārstāvja ziņojumu, kas balstīts uz ieguldījumiem no EAA (saskaņā ar 10. protokola 3. pantu) un EĀDD, tostarp ESMŠ. Minētajā ziņojumā tiks sīki aprakstīts PESCO īstenošanas stāvoklis, tostarp tas, kā katra iesaistītā dalībvalsts pilda savas saistības saskaņā ar valsts īstenošanas plānu. Šis ziņojums pēc ESMK konsultācijas kalpos par pamatu Padomes ieteikumiem un lēmumiem, kas tiks pieņemti saskaņā ar LES 46. pantu.

Katra posma beigās (2021. un 2025. gadā) tiks veikta stratēģiska pārskatīšana, lai novērtētu attiecīgajā posmā paredzēto saistību pildīšanu un pieņemtu lēmumu par nākamā posma sākšanu un vajadzības gadījumā par nākamā posma saistību atjaunināšanu.

(1)  Paziņojums ir publicētas kopā ar šo lēmumu (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 70. lpp.).

(2)  Padomes Lēmums (KĀDP) 2015/1835 (2015. gada 12. oktobris), ar ko nosaka Eiropas Aizsardzības aģentūras statūtus, atrašanās vietu un darbības noteikumus (OV L 266, 13.10.2015., 55. lpp.).

(3)  Padomes Lēmums 2013/488/ES (2013. gada 23. septembris) par drošības noteikumiem ES klasificētas informācijas aizsardzībai (OV L 274, 15.10.2013., 1. lpp.).