29.12.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 350/1

(1)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1059/2003 (4) tika izveidota kopēja teritoriālo vienību statistiskā klasifikācija (statistiski teritoriālo vienību nomenklatūra (NUTS)), lai nodrošinātu saskaņotas reģionālās statistikas vākšanu, apkopošanu un izplatīšanu Eiropas Savienībā.

(2)

Komisija sadarbībā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju ir definējusi vairākas pamata un būtiskākās teritoriālās tipoloģijas, lai klasificētu statistiskās vienības, kas noteiktas ar Regulu (EK) Nr. 1059/2003.

(3)

Eiropas Statistikas sistēma jau izmanto minētās tipoloģijas, jo īpaši urbanizācijas pakāpi, kurā ietverta pilsētu definīcija.

(4)

Tipoloģiju kodifikācija ir nepieciešama, lai noteiktu skaidras teritoriālo tipu definīcijas un nosacījumus, tādējādi nodrošinot tipoloģiju saskaņotu un pārredzamu piemērošanu un to stabilitāti, lai tiktu sekmēta Eiropas statistikas apkopošana un izplatīšana. Minētās statistiskās tipoloģijas neskar konkrētu jomu identificēšanu Savienības politikas vajadzībām.

(5)

Būtu jāizmanto statistisko koordinātu tīklu sistēma, lai aprēķinātu teritoriālos tipus un attiecinātu tos uz attiecīgajiem reģioniem un teritorijām, jo minētie tipi ir atkarīgi no iedzīvotāju sadalījuma un blīvuma viena kvadrātkilometra koordinātu tīkla šūnās.

(6)

Turklāt būtu jāprecizē vairāki vietējo administratīvo vienību (LAU) maznozīmīgāki aspekti, lai vienkāršotu terminoloģiju un LAU sarakstu sniegšanas mehānismu, proti, to, kā dalībvalstis sniedz tos Komisijai (Eurostat).

(7)

Lai ņemtu vērā atbilstošās norises dalībvalstīs, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz grozījumiem, kas atbilstoši dalībvalstu paziņotajai informācijai veicami NUTS klasifikācijā Regulas (EK) Nr. 1059/2003 I pielikumā, esošo administratīvo vienību sarakstā II pielikumā un LAU sarakstā III pielikumā. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (5). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(8)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai attiecībā uz teritoriālo tipoloģiju piemērošanu un laikrindām, kuras dalībvalstīm jānosūta Komisijai, ja NUTS klasifikācija tiek grozīta. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (6).

(9)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, harmonizēt reģionālo klasifikāciju, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(10)

Tādēļ Regula (EK) Nr. 1059/2003 būtu attiecīgi jāgroza,

1)

regulas 1. pantu aizstāj ar šādu:

“1. pants

Priekšmets

1.   Ar šo regulu izveido kopēju teritoriālo vienību statistisko klasifikāciju (NUTS), lai nodrošinātu Eiropas statistikas vākšanu, apkopošanu un izplatīšanu dažādos Savienības teritoriālajos līmeņos.

2.   NUTS klasifikācija ir izklāstīta I pielikumā.

3.   Vietējās administratīvās vienības (LAU), kas minētas 4. pantā, papildina NUTS klasifikāciju.

4.   Statistiskie koordinātu tīkli, kas minēti 4.a pantā, papildina NUTS klasifikāciju. Minētos statistiskos koordinātu tīklus izmanto, lai aprēķinātu teritoriālās tipoloģijas, kas balstītas uz datiem par iedzīvotājiem.

5.   Attiecinot tipus uz teritoriālajām vienībām, Savienības teritoriālās tipoloģijas, kas minētas 4.b pantā, papildina NUTS klasifikāciju.”;

2)

regulas 2. panta 5. punktu svītro;

3)

regulas 3. pantu groza šādi:

4)

regulas 4. pantu aizstāj ar šādu:

“4. pants

Vietējās administratīvās vienības

1.   Katrā dalībvalstī ar vietējām administratīvajām vienībām (LAU) sadala NUTS 3. līmeni vienā vai divos zemākos teritoriālo vienību līmeņos. Vismaz viens no LAU līmeņiem ir administratīva vienība, kas definēta 3. panta 1. punktā un norādīta III pielikumā. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā 7.a pantu attiecībā uz to, lai grozītu LAU sarakstu III pielikumā, pamatojoties uz izmaiņām administratīvajās vienībās, par kurām saskaņā ar 5. panta 1. punktu tai ir paziņojusi attiecīgā dalībvalsts.

2.   Ar atsauci uz iepriekšējā gada 31. decembri katra gada pirmajos sešos mēnešos dalībvalstis nosūta Komisijai (Eurostat) LAU sarakstu, norādot visas izmaiņas un NUTS 3 reģionu, pie kura minētās vienības pieder. To darot, dalībvalstis ievēro Komisijas (Eurostat) pieprasīto elektronisko datu formātu.

3.   Komisija (Eurostat) līdz katra gada 31. decembrim publicē LAU sarakstu savas tīmekļa vietnes attiecīgajā sadaļā.”;

5)

iekļauj šādus pantus:

“4.a pants

Statistiskie koordinātu tīkli

Komisija (Eurostat) savas tīmekļa vietnes attiecīgajā sadaļā uztur un publicē statistisko koordinātu tīklu sistēmu Savienības līmenī. Statistiskie koordinātu tīkli atbilst specifikācijām, kas noteiktas Komisijas Regulā (ES) Nr. 1089/2010 (*1).

4.b pants

Savienības teritoriālās tipoloģijas

1.   Komisija (Eurostat) savas tīmekļa vietnes attiecīgajā sadaļā uztur un publicē Savienības tipoloģijas, kuras veido teritoriālās vienības NUTS, LAU un koordinātu tīkla šūnu līmenī.

2.   Tipoloģiju, kuras pamatā ir koordinātu tīkls, 1 km2 koordinātu tīkla izšķirtspējas līmenī izveido šādi:

3.   Šādas tipoloģijas izveido LAU līmenī:

Ja dalībvalstī ir vairāk nekā viens LAU administratīvais līmenis, Komisija (Eurostat) apspriežas ar minēto dalībvalsti, lai noteiktu LAU administratīvo līmeni, ko izmanto tipoloģiju attiecināšanai.

4.   Šādas tipoloģijas un apzīmējumus izveido NUTS 3. līmenī:

5.   Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka vienādus nosacījumus attiecībā uz tipoloģiju saskaņotu piemērošanu Savienības līmenī. Minētie nosacījumi apraksta metodi, saskaņā ar kuru tipoloģijas piešķirs atsevišķiem LAU un NUTS 3. līmeņa reģioniem. Piemērojot vienādus nosacījumus, Komisija ņem vērā ģeogrāfiskus, sociālekonomiskus, vēsturiskus, kultūras un vides apstākļus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 7. pantā.

(*1)  Komisijas Regula (ES) Nr. 1089/2010 (2010. gada 23. novembris), ar kuru īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2007/2/EK attiecībā uz telpisko datu kopu un telpisko datu pakalpojumu savstarpējo izmantojamību (OV L 323, 8.12.2010., 11. lpp.).”;"

6)

regulas 5. pantu groza šādi:

7)

regulas 7. pantu aizstāj ar šādu:

“7. pants

Komiteju procedūra

1.   Komisijai palīdz Eiropas Statistikas sistēmas komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.”;

8)

iekļauj šādu pantu:

“7.a pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 3. panta 4. punktā, 4. panta 1. punktā un 5. panta 4. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2018. gada 18. janvāra. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 3. panta 4. punktā, 4. panta 1. punktā un 5. panta 4. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Saskaņā ar 3. panta 4. punktu, 4. panta 1. punktu un 5. panta 4. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.”;

9)

regulas 8. pantu svītro;

10)

regulas III pielikuma virsrakstu aizstāj ar šādu:

“VIETĒJĀS ADMINISTRATĪVĀS VIENĪBAS”.

29.12.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 350/7

(1)

Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC) Pušu konferences 21. sesija notika Parīzē no 2015. gada 30. novembra līdz 12. decembrim. Minētajā konferencē pieņēma starptautisku nolīgumu (“Parīzes nolīgums”) ar mērķi stiprināt globālos pasākumus reaģēšanai uz klimata pārmaiņām. Parīzes nolīgumā inter alia ir izvirzīts ilgtermiņa mērķis, kas atbilst mērķim temperatūras pieaugumu pasaulē noturēt krietni zem 2 °C salīdzinājumā ar pirmsindustriālo līmeni un censties to ierobežot līdz 1,5 °C salīdzinājumā ar pirmsindustriālo līmeni. Savienības vārdā Parīzes nolīgumu apstiprināja ar Padomes Lēmumu (ES) 2016/1841 (3). Parīzes nolīgums stājās spēkā 2016. gada 4. novembrī. Lai sasniegtu Parīzes nolīguma mērķus, visām nozarēm ir jādod savs ieguldījums, un Puses sagatavos, paziņos un uzturēs spēkā secīgus valsts noteiktos devumus (“VND”). Tāpēc pasākumi būtu jāveic, arī izmantojot Starptautisko Civilās aviācijas organizāciju (“ICAO”), lai tādējādi mazinātu starptautiskās aviācijas radītās emisijas.

(2)

Vides aizsardzība ir viens no svarīgākajiem Savienības uzdevumiem. Līguma par Eiropas Savienības darbību 191. pantā minētie Savienības mērķi vides jomā ir saglabāt, aizsargāt un uzlabot vides kvalitāti, aizsargāt cilvēku veselību, apdomīgi un racionāli izmantot dabas resursus un sekmēt starptautiska mēroga pasākumus, lai risinātu reģionālas vai pasaules vides problēmas, un jo īpaši cīnīties pret klimata pārmaiņām.

(3)

Eiropadome savos 2014. gada 23. un 24. oktobra secinājumos noteica saistošu mērķrādītāju, proti, līdz 2030. gadam visas tautsaimniecības mērogā samazināt iekšējās siltumnīcefekta gāzu emisijas par vismaz 40 % salīdzinājumā ar 1990. gadu. Padome 2015. gada 6. martā šo Savienības un tās dalībvalstu devumu oficiāli apstiprināja kā to iecerēto VND saskaņā ar Parīzes nolīgumu. Eiropadome savos 2014. gada oktobra secinājumos norādīja, ka mērķrādītājs Savienībai būtu jāsasniedz kopīgi pēc iespējas izmaksu ziņā efektīvākā veidā, līdz 2030. gadam panākot samazinājumus – salīdzinājumā ar 2005. gadu – attiecīgi par 43 % un 30 % Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā (“ES ETS”) ietilpstošajās un neietilpstošajās nozarēs. Visām ekonomikas nozarēm būtu jādod ieguldījums, lai panāktu minētos emisiju samazinājumus. Komisijai būtu jāveicina tas, ka dalībvalstis apmainās ar paraugpraksi un pieredzi, kas gūta mazemisiju mobilitātes sektorā.

(4)

Labi funkcionējoša, reformēta ES ETS kopā ar spēcīgāku instrumentu tirgus stabilizēšanai būs galvenie Eiropas instrumenti, ar ko sasniegt Eiropadomes 2014. gada oktobra secinājumos minēto 40 % samazinājuma mērķi, izmantojot lineāru koeficientu un bezmaksas kvotu piešķiršanu laikposmā pēc 2020. gada. Minētajiem noteikumiem būtu jāatbilst mērķiem, ko Savienība ir noteikusi klimata jomā, un saistībām, kuras tā apņēmusies īstenot saskaņā ar Parīzes nolīgumu. Izsolāmo kvotu īpatsvars būtu jāizsaka kā procentu skaitlis Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2003/87/EK (4), lai lēmumus par investīcijām varētu plānot ar lielāku noteiktību, lai uzlabotu pārredzamību, samazinātu oglekļa emisiju pārvirzi un padarītu vispārējo sistēmu vienkāršāku un saprotamāku. Komisijai savos regulārajos ziņojumos, ko tā sniedz saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013 (5), būtu arī jāizvērtē 2018. gada veicinošā dialoga iznākums. Direktīvas 2003/87/EK noteikumi būtu pastāvīgi jāpārskata, ņemot vērā starptautiskās norises un centienus, kas īstenoti, lai sasniegtu Parīzes nolīguma mērķus, tostarp pirmo globālo izsvēršanu 2023. gadā (un turpmāk katru nākamo globālo izsvēršanu reizi piecos gados) nolūkā nodrošināt informāciju, pamatojoties uz kuru veidot secīgus VND.

(5)

Savienība un tās dalībvalstis jau kopš 1997. gada ir centušās panākt starptautisku nolīgumu par aviācijas sektora radīto siltumnīcefekta gāzu ietekmes samazināšanu, un kopš 2008. gada ir spēkā tiesību akti, ar kuriem aviācijas darbību ietekmi uz klimata pārmaiņām ierobežo, izmantojot ES ETS, kas darbojas kopš 2005. gada. Eiropas Savienības Tiesa 2011. gada 21. decembra spriedumā (6) noteica – tas, ka, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/101/EK (7), aviācijas darbības iekļauj ES ETS, nav starptautisko tiesību pārkāpums. Lai ICAO panāktu straujāku progresu, Savienība jau divas reizes ir pieņēmusi atkāpes no ES ETS uz noteiktu laiku, proti, atbilstības saistības ir attiecinātas tikai uz emisijām, kas rodas reisos starp lidlaukiem, kuri atrodas Eiropas Ekonomikas zonas (“EEZ”) teritorijā, vienlaikus nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi pret gaisakuģu operatoriem, kas darbojas šajos maršrutos, neatkarīgi no to reģistrācijas vietas. Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 421/2014 (8) – nesenāko atkāpi no ES ETS – atbilstības saistības 2013.–2016. gadā attiecināja tikai uz EEZ iekšējiem lidojumiem un paredzēja, ka no 2017. gada 1. janvāra pēc minētajā regulā paredzētās pārskatīšanas sistēmas darbības jomā varēs ieviest izmaiņas attiecībā uz lidojumiem uz lidlaukiem, kas atrodas ārpus EEZ, un no tiem.

(6)

ICAO darbs pie tirgus pasākuma starptautiskās aviācijas emisijām ir viens no tā dēvētā pasākumu kopuma elementiem ar mērķi sasniegt vēlamo mērķi – oglekļneitrālu izaugsmi no 2020. gada (“CNG 2020”) –, un tas būtu jāpapildina ar sasniegumiem gaisa satiksmes pārvaldības un dzinēju tehnoloģiju attīstības jomā. Pastāvīga pētniecības stratēģiju un programmu attīstība būs būtiska tehnoloģiskajai inovācijai un nepieciešamajiem darbības uzlabojumiem, lai īstenotu ne tikai CNG 2020 mērķi un panāktu absolūtus emisiju samazinājumus visā nozarē.

(7)

Savienības līmenī ir pieņemti vairāki pasākumi, kuru mērķis ir novērst Eiropas gaisa telpas sadrumstalotību, lai uzlabotu gaisa satiksmes plūsmu un kontroli pār gaisa telpas izmantošanu, tādējādi mazinot emisijas. Dalībvalstis ir atkārtoti apņēmušās īstenot Eiropas vienotās gaisa telpas koncepciju, ņemot vērā sagaidāmo gaisa satiksmes apjoma palielināšanos turpmākajos gados. Lai panāktu progresu gaisa satiksmes pārvaldības jomā, ir ātrāk jāīsteno Eiropas vienotās gaisa telpas jaunas paaudzes gaisa satiksmes pārvaldības sistēmas (SESAR) kopējā iniciatīva. Arī citi pasākumi, piemēram, globālas navigācijas satelītu sistēmas (“GNSS”) izmantošana satelītnavigācijas vajadzībām, kopīgas tehnoloģiju ierosmes, piemēram, Clean Sky I un Clean Sky II, un Savienības pētniecības programmas, piemēram, “Apvārsnis 2020” un turpmākās programmas, sekmēs efektivitātes uzlabošanos un aviācijas emisiju samazināšanos.

(8)

Ņemot vērā ICAO asamblejas 2016. gada oktobra 39. sesijā pieņemto rezolūciju par globāla tirgus pasākuma īstenošanu no 2021. gada ar mērķi izlīdzināt starptautiskās aviācijas emisijas, kas pārsniedz 2020. gada līmeni, ir paredzēts, ka 2018. gadā ICAO pieņem standartus un ieteicamo praksi (“SARP”), ar ko papildina minēto rezolūciju un ievieš globālo sistēmu. Tomēr, lai to reāli ieviestu praksē, ICAO pusēm būs jārīkojas valsts līmenī. Tāpat ICAO ir jāizstrādā pārvaldības kārtība, tostarp reģistra sistēma. Minētajā sakarībā, lai rosinātu virzību ICAO un sekmētu ICAO sistēmas ieviešanu praksē, pašreizējā atkāpe no ES ETS saistībām attiecībā uz lidojumiem uz trešām valstīm un no tām būtu jāpagarina līdz 2023. gada 31. decembrim, ievērojot pārskatīšanu, lai varētu apkopot nepieciešamo pieredzi, kas gūta ICAO sistēmas īstenošanā. Atkāpes pagarināšanas rezultātā – izsolāmo un bez maksas izdodamo, tostarp no īpašās rezerves, kvotu apjoms būtu jāsaglabā proporcionāli samazinātajam nododamo kvotu daudzumam. Sākot ar 2021. gada 1. janvāri, to kvotu daudzums, ko piešķir gaisakuģu operatoriem, ik gadus būtu jāsamazina atbilstoši lineārajam samazinājuma koeficientam, kas piemērojams visām pārējām nozarēm ES ETS, ievērojot pārskatīšanu saistībā ar ICAO sistēmas īstenošanu. Pārskatīšanu sagatavos pilnīgā saskaņā ar labāka regulējuma pamatnostādnēm, pienācīgi konsultējoties ar visām ieinteresētajām personām, tostarp dalībvalstīm. Kvotas, ko nepiešķir no īpašās rezerves, joprojām būtu jāanulē.

(9)

Kvotu izsolē gūtie ieņēmumi vai to finansiālās vērtības ekvivalents būtu jāizmanto, lai risinātu klimata pārmaiņu izraisītās problēmas Savienībā un trešās valstīs, inter alia lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas, pielāgotos klimata pārmaiņu sekām Savienībā un trešās valstīs, jo īpaši jaunattīstības valstīs, finansētu pētniecību un izstrādi saistībā ar pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām, tostarp aeronautikas, gaisa transporta un ilgtspējīgu alternatīvu aviācijas degvielu jomā, samazinātu emisijas, izmantojot transportu ar zemu emisiju līmeni, un segtu ar ES ETS pārvaldību saistītās izmaksas. Dalībvalstīm, kuras šos ieņēmumus izmanto, lai līdzfinansētu pētniecības un inovācijas programmas vai iniciatīvas saskaņā ar Devīto pētniecības pamatprogrammu (“FP9”), tam būtu jāpievērš īpaša uzmanība. Lai izpildītu Savienības saistības, ir būtiski nodrošināt pārredzamību attiecībā uz kvotu izsolē gūto ieņēmumu izmantošanu saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK, un to panāk, dalībvalstīm iesniedzot ziņojumus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 525/2013 17. pantu.

(10)

ES ETS vides integritāte būtu jāaizsargā pret risku, ka saistības gaisa kuģu operatoriem un citiem operatoriem, ko reglamentē dalībvalsts, zaudē spēku. Tāpēc kvotas, ko šāda dalībvalsts izdod, būtu izmantojamas tikai tad, ja emisiju kvotu nodošanas saistības nav pakļautas riskam, ka tās zaudē spēku, kā rezultātā tiktu apdraudēta ES ETS vides integritāte. Būtu jāpiešķir Komisijai pilnvaras veikt pasākumus, kas nepieciešami, lai atbilstīgi aizsargātu ES ETS vides integritāti. Šādiem pasākumiem būtu jādarbojas tik ilgi, kamēr tie vairs nav nepieciešami, jo apstākļi ir mainījušies.

(11)

Tā kā globālā tirgus pasākuma pamatprincipi vēl ir jāizstrādā un tā īstenošana ir atkarīga no iesaistīto valstu un reģionu iekšējiem tiesību aktiem, Komisijai būtu regulāri jāziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par ICAO sarunās panākto progresu, jo īpaši par attiecīgajiem ICAO pieņemtajiem instrumentiem, tostarp SARP, par pasākumiem, ko trešās valstis veikušas nolūkā īstenot globālo tirgus pasākumu, kurš emisijām jāpiemēro laikposmā no 2021. gada līdz 2035. gadam, par centieniem noteikt vērienīgus un saistošus pasākumus, ar ko sasniegt aviācijas nozares ilgtermiņa mērķi, proti, līdz 2050. gadam uz pusi samazināt aviācijas radītās CO2 emisijas salīdzinājumā ar 2005. gada līmeni, un par citām nozīmīgām starptautiskām norisēm un piemērojamiem instrumentiem, piemēram, saskaņā ar UNFCCC un Parīzes nolīgumu pieņemtiem noteikumiem par oglekļa tirgiem un uzskaiti. Kad ir panākta skaidrība par ICAO instrumentu būtību un saturu un pirms sākas ICAO globālā tirgus pasākuma īstenošana, Komisijai būtu jāiesniedz ziņojums, kurā tai būtu jāapsver, kā šos instrumentus īstenot Savienības tiesību aktos, izmantojot Direktīvas 2003/87/EK pārskatīšanu. Attiecīgos gadījumos tai būtu jāapsver arī noteikumi, kas piemērojami EEZ iekšējiem lidojumiem. To darot, minētajā ziņojumā būtu jāatspoguļo vajadzība nodrošināt saskaņotību ar Savienības tiesību aktiem, jo īpaši nepieļaut nekādus konkurences izkropļojumus un līdz minimumam mazināt jebkādu pārmērīgu administratīvo slogu dalībvalstīm un gaisakuģu operatoriem. Komisijai minētajam ziņojumam attiecīgā gadījumā būtu jāpievieno priekšlikums Eiropas Parlamentam un Padomei, ar kuru nodrošinātu, ka aviācijas nozare palīdz pildīt Savienības apņemšanos līdz 2030. gadam visas tautsaimniecības mērogā panākt siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanos.

(12)

Lai sagatavotos ICAO globālā tirgus pasākuma īstenošanai, ir nepieciešams, lai pēc iespējas agrāk būtu pieejami attiecīgie dati par aviācijas darbību radītajām emisijām. Šīs emisijas būtu jāpārrauga, par tām būtu jāziņo un tās būtu jāverificē saskaņā ar tiem pašiem principiem, kādi aviācijas darbību radīto emisiju monitoringam, verificēšanai un ziņošanai par tām piemērojami saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK. Lai varētu īstenot ICAO globālo tirgus pasākumu, ar kuriem novērš jebkādus konkurences izkropļojumus, Komisijai attiecīgi būtu jāpieņem noteikumi par monitoringu, ziņošanu un verificēšanu. Minētajiem noteikumiem būtu jāatbilst principiem, kas ietverti Direktīvas 2003/87/EK 14. panta 1. punktā minētajā regulā, un ar tiem būtu jānodrošina, lai iesniegtie ziņojumi par emisijām tiktu pārbaudīti saskaņā ar tās pašas direktīvas 15. pantā minētajiem pārbaudes principiem un kritērijiem. Minētie noteikumi būtu jāpieņem saskaņā ar juridisko procedūru, kas monitoringam, ziņošanai un verificēšanai piemērojama saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK.

(13)

Aviācija klimata pārmaiņas ietekmē arī tādējādi, ka lielā augstumā izdalās slāpekļa oksīdu, ūdens tvaiku, sēra un kvēpu daļiņas, kas saskaņā ar zinātniskiem pētījumiem varētu ievērojami ietekmēt klimatu. Klimata pārmaiņu starpvaldību padome ir aprēķinājusi, ka aviācijas kopējā ietekme uz klimatu pašlaik divas līdz četras reizes pārsniedz ietekmi, kādu agrāk atstāja tikai aviācijas radītās oglekļa dioksīda emisijas. Gaidot uz zinātniskās attīstības rezultātiem, pēc iespējas lielākā mērā būtu jācenšas mazināt jebkādu aviācijas radītu ietekmi. Direktīvā 2008/101/EK tika paredzēts, ka 2008. gadā Komisija nāks klajā ar priekšlikumu par slāpekļa oksīdiem. Neraugoties uz tehniskajām un politiskajām grūtībām, kas ar to saistītas, Komisijai būtu jāpaātrina darbs šajā jomā. Tāpat būtu jāveicina pētījumi par kondensāta grīstes (jeb tā dēvētās kondensāta pēdas) veidošanos, tās pārtapšanu spalvu mākoņos, par sēra aerosolu un kvēpu ne tik lielo tiešo ietekmi un par efektīviem ietekmes mazināšanas pasākumiem, tostarp operatīviem un tehniskiem pasākumiem.

(14)

Vienkāršības labad un lai atvieglotu administratīvos uzdevumus, gaisakuģu operatoriem, kuru EEZ iekšējo lidojumu radīto emisiju daudzums gadā ir mazāks par 3 000 tonnām CO2, vajadzētu būt iespējai izmantot mazo emitētāju rīku, kas to emisiju verificēšanai apstiprināts ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 606/2010 (9). Nekomerciāli gaisakuģu operatori, kuru emisiju daudzums gadā ir mazāks par 1 000 tonnām CO2, vēl 10 gadus būtu jāuzskata par Direktīvas 2003/87/EK prasībām atbilstīgiem, un šo 10 gadu laikā būtu jāizstrādā pasākumi, kas nodrošinātu, ka nākotnē emisiju samazināšanā ir iesaistīti visi operatori.

(15)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus, proti, līdz 2023. gada 31. decembrim saglabāt pašreizējos darbības jomas ierobežojumus attiecībā uz aviācijas darbībām un sagatavoties globāla tirgus pasākuma īstenošanai no 2021. gada, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet rīcības mēroga vai iedarbības dēļ minētos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(16)

Ir būtiski nodrošināt gaisakuģu operatoriem un valstu iestādēm juridisko noteiktību attiecībā uz nodošanas termiņu – 2018. gada 30. aprīli –, kas minēts Direktīvā 2003/87/EK. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(17)

Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Direktīva 2003/87/EK,

1)

direktīvas 3.c pantā iekļauj šādu punktu:

“3.a   Jebkāda kvotu sadale saistībā ar aviācijas darbībām uz lidlaukiem, kas atrodas valstīs ārpus Eiropas Ekonomikas zonas (“EEZ”), un no tiem pēc 2023. gada 31. decembra tiek pārskatīta, kā minēts 28.b pantā.”;

2)

direktīvas 3.d panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   No 2013. gada 1. janvāra izsola 15 % kvotu. Komisija veic pētījumu par to, vai saistībā ar ES ETS emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu un Starptautiskajā Civilās aviācijas organizācijā (“ICAO”) izstrādāto globālo tirgus pasākumu aviācijas nozare spēj CO2 izmaksas novirzīt uz saviem klientiem. Minētajā izpētē izvērtē, vai aviācijas nozare salīdzinājumā ar rūpniecības nozari un elektroenerģijas sektoru spēj cenās iekļaut nepieciešamo emisijas vienību izmaksas, nolūkā nākt klajā ar priekšlikumu palielināt izsolīšanas procentuālo daļu saskaņā ar 28.b panta 2. punktā minēto pārskatīšanu, ņemot vērā analīzi par izmaksu iekļaušanu cenās un apsverot iespēju to saskaņot ar citām nozarēm un atbilstīgi konkurencei, kas pastāv starp dažādiem transporta veidiem.”;

3)

direktīvas 3.d panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4.   Visi kvotu izsolēs gūtie ieņēmumi būtu jāizmanto, lai risinātu ar klimata pārmaiņām saistītās problēmas Savienībā un trešās valstīs, inter alia, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas, pielāgotos klimata pārmaiņu sekām Savienībā un trešās valstīs, jo īpaši jaunattīstības valstīs, lai finansētu pētniecību un izstrādi mazināšanas un pielāgošanās jomā, tostarp jo īpaši aeronautikas un gaisa transporta jomā, lai samazinātu emisijas, izmantojot mazemisiju transportu, un lai segtu ES ETS administrēšanas izdevumus. Minētie ieņēmumi būtu jāizmanto arī, lai finansētu kopīgus projektus, kuru mērķis ir mazināt aviācijas nozares radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas, piemēram, jaunas paaudzes gaisa satiksmes pārvaldības sistēmas SESAR kopējo iniciatīvu un kopīgu tehnoloģiju ierosmi Clean Sky, kā arī jebkādas ierosmes, pateicoties kurām var plaši izmantot GNSS satelītu navigācijas vajadzībām un sadarbspējas risinājumiem visās dalībvalstīs, jo īpaši projektus, ar ko uzlabo aeronavigācijas infrastruktūru, aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanu un gaisa telpas izmantošanu. Ieņēmumus no izsolēm var arī izmantot, lai finansētu iemaksas Pasaules Energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu fondā un pasākumus ar mērķi novērst atmežošanu. Dalībvalstis, kuras minētos ieņēmumus izmanto, lai līdzfinansētu pētniecību un inovāciju, īpašu uzmanību pievērš programmām vai ierosmēm saskaņā ar Devīto pētniecības pamatprogrammu (“FP9”). Lai varētu izpildīt Savienības saistības, būtiska nozīme ir pārredzamībai attiecībā uz to, kā tiek izmantoti ieņēmumi, kas gūti saskaņā ar šo direktīvu rīkotās kvotu izsolēs.

Dalībvalstis informē Komisiju par pasākumiem, kas veikti, ievērojot šā punkta pirmo daļu.”;

4)

direktīvas 12. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.   Laikposmā līdz 2020. gada 31. decembrim dalībvalstis nodrošina, lai līdz katra gada 30. aprīlim katras iekārtas operators nodotu kvotas, kuras nav saskaņā ar II nodaļu piešķirtās kvotas, tādā daudzumā, kas ir vienāds ar attiecīgās iekārtas kopējo emisiju daudzumu iepriekšējā kalendārajā gadā, kurš pārbaudīts saskaņā ar 15. pantu, un lai šīs kvotas pēc tam tiktu anulētas. Laikposmā sākot ar 2021. gada 1. janvāri, dalībvalstis nodrošina, lai līdz katra gada 30. aprīlim katras iekārtas operators nodotu kvotas tādā daudzumā, kas vienāds ar attiecīgās iekārtas kopējo emisiju daudzumu iepriekšējā kalendārajā gadā, kurš pārbaudīts saskaņā ar 15. pantu, un lai šīs kvotas pēc tam tiktu anulētas, ievērojot 28.b pantā minēto pārskatīšanu.”;

5)

direktīvas 12. pantā pirms 3.a punkta iekļauj šādu punktu:

“3.-a   Vajadzības gadījumā un kamēr tas ir nepieciešams, lai aizsargātu ES ETS vides integritāti, gaisa kuģu operatoriem un citiem operatoriem ES ETS aizliedz izmantot kvotas, ko piešķir dalībvalsts, attiecībā uz kuru pastāv tādas saistības gaisa kuģu operatoriem un citiem operatoriem, kas ir zaudējušas spēku. Tiesību akts, kas minēts 19. pantā, ietver pasākumus, kuri nepieciešami šajā punktā minētajos gadījumos.”;

6)

direktīvas 28.a pantu groza šādi:

7)

iekļauj šādus pantus:

“28.b pants

Komisijas ziņojums un pārskats par ICAO globālā tirgus pasākuma īstenošanu

1.   Komisija pirms 2019. gada 1. janvāra un regulāri pēc tam ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par progresu ICAO sarunās ar mērķi īstenot globālo tirgus pasākumu, kuru no 2021. gada paredzēts piemērot emisijām, jo īpaši par: i) attiecīgajiem ICAO instrumentiem, tostarp standartiem un ieteicamo praksi; ii) ICAO padomes apstiprinātajiem ieteikumiem attiecībā uz globālo tirgus pasākumu; iii) vispārēja reģistra izveidi; iv) iekšējiem pasākumiem, ko trešās valstis veikušas, lai īstenotu globālo tirgus pasākumu, kuru emisijām paredzēts piemērot no 2021. gada; v) ietekmi, ko izraisījušas trešo valstu atrunas; un vi) citām nozīmīgām starptautiskām norisēm un piemērojamiem instrumentiem.

Atbilstīgi UNFCCC globālajai izsvēršanai Komisija ziņo arī par centieniem sasniegt aviācijas nozares ilgtermiņa mērķi līdz 2050. gadam uz pusi samazināt aviācijas radītās CO2 emisijas salīdzinājumā ar 2005. gada līmeni.

2.   Divpadsmit mēnešos pēc tam, kad ICAO ir pieņēmusi attiecīgos instrumentus, un pirms globālā tirgus pasākuma ieviešanas praksē Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu, kurā tā apsver veidus, kā minētos instrumentus īstenot Savienības tiesību aktos, pārskatot šo direktīvu. Komisija minētajā ziņojumā arī apskata noteikumus, kas attiecīgos gadījumos ir piemērojami lidojumiem EEZ. Tā arī izvērtē globālā tirgus pasākuma vērienīgumu un tā vispārējo vides integritāti, tostarp to, cik vērienīgs kopumā ir šis pasākums salīdzinājumā ar mērķiem, kas noteikti saskaņā ar Parīzes nolīgumu, kāds ir līdzdalības līmenis, cik lielā mērā pasākums ir izpildāms, cik pārredzams tas ir, kādas ir sankcijas par neatbilstību, kādā veidā ņem vērā sabiedrības viedokli, cik kvalitatīvas ir izlīdzināšanas kompensācijas, kāds ir emisiju monitorings, ziņošana un verifikācija, kādi ir reģistri, atbildība par uzskaiti, kā arī noteikumi par biodegvielu izmantošanu. Turklāt ziņojumā apsver, vai ir jāpārstrādā saskaņā ar 28.c panta 2. punktu pieņemtie noteikumi.

3.   Komisija šā panta 2. punktā minētajam ziņojumam attiecīgā gadījumā pievieno Eiropas Parlamentam un Padomei adresētus priekšlikumus grozīt, svītrot, pagarināt vai aizstāt 28.a pantā paredzētās atkāpes, kas atbilst Savienības saistībām līdz 2030. gadam panākt siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumu visas tautsaimniecības mērogā, lai saglabātu klimata jomā īstenotās Savienības rīcības vides integritāti un efektivitāti.

28.c pants

Noteikumi par monitoringu, ziņošanu un verifikāciju globālā tirgus pasākuma vajadzībām

1.   Komisija pieņem noteikumus par emisiju atbilstīgu monitoringu, ziņošanu un verifikāciju ICAO globālā tirgus pasākuma īstenošanas vajadzībām visos maršrutos, uz kuriem minētais pasākums attiecas. Minēto noteikumu pamatā ir attiecīgie ICAO pieņemtie instrumenti, ar tiem novērš jebkādus konkurences izkropļojumus, tie ir saskaņā ar principiem, kas ietverti 14. panta 1. punktā minētajā regulā, un nodrošina, ka iesniegtie ziņojumi par emisijām tiek pārbaudīti saskaņā ar 15. pantā minētajiem pārbaudes principiem un kritērijiem.

2.   Šā panta 1. punktā minētos pasākumus pieņem saskaņā ar 14. un 15. pantā minēto procedūru.”;

8)

direktīvas 30. pantam pievieno šādu punktu:

“5.   Komisija pirms 2020. gada 1. janvāra iesniedz atjauninātu analīzi par aviācijas ietekmi, kas nav saistīta ar CO2 emisijām, un šai analīzei vajadzības gadījumā pievieno priekšlikumu par to, kā labāk novērst minēto ietekmi.”;

9)

I pielikuma k) punktā “2020.” gadu aizstāj ar “2030.” gadu.

29.12.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 350/15

(1)

Lai nodrošinātu juridisko noteiktību un gados jauniem lauksaimniekiem sniegtā atbalsta saskaņotu un nediskriminējošu īstenošanu, ir jāparedz, ka lauku attīstības kontekstā “dibināšanas diena”, kas minēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1305/2013 (5) un citos attiecīgajos noteikumos, ir diena, kad pieteikuma iesniedzējs veic vai pabeidz darbību saistībā ar pirmoreiz veikto dibināšanu, un ka atbalsta pieteikums ir jāiesniedz vēlākais 24 mēnešu laikā pēc minētās dienas. Turklāt sarunās par programmām gūtā pieredze liecina, ka būtu jāprecizē noteikumi par gados jaunu lauksaimnieku kopīgu saimniecību dibināšanu un par atbalsta saņemšanas robežvērtībām, kas noteiktas Regulas (ES) Nr. 1305/2013 19. panta 4. punktā, un būtu jāracionalizē noteikumi par darījumdarbības plāna ilgumu.

(2)

Lai sekmētu dalībvalstu vadošo iestāžu veikto konsultāciju un mācību pakalpojumu īstenošanu, būtu jāpaplašina saņēmēja statuss minētā pasākuma ietvaros, attiecinot to uz minētajām iestādēm, vienlaikus nodrošinot to, ka pakalpojumu sniedzēju izvēlas struktūra, kas ir funkcionāli neatkarīga no minētajām iestādēm, un ka konsultāciju vai mācību pakalpojumu sniedzēja līmenī tiek veiktas pārbaudes.

(3)

Lai stimulētu dalību kvalitātes shēmās, lauksaimniekiem vai lauksaimnieku grupām, kas minētajās shēmās piedalījušies piecus gadus pirms atbalsta pieteikuma iesniegšanas, vajadzētu būt tiesībām uz maksimums piecus gadus ilgu atbalstu, vienlaikus pienācīgi ņemot vērā sākotnējās dalības ilgumu shēmā.

(4)

Lai finanšu instrumenti būtu pietiekami pievilcīgi privātajam sektoram, ir svarīga to elastīga un pārredzama izstrāde un īstenošana. Tomēr pieredze liecina, ka daži konkrēto pasākumu atbilstības noteikumi ierobežo finanšu instrumentu izmantošanu lauku attīstības programmās, kā arī iespēju fondu pārvaldniekiem elastīgi izmantot finanšu instrumentus. Tāpēc ir lietderīgi paredzēt, ka daži konkrēto pasākumu atbilstības noteikumi finanšu instrumentiem nav piemērojami. Tā paša iemesla dēļ ir lietderīgi paredzēt arī, ka gados jauniem lauksaimniekiem atbalstu darbības uzsākšanai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1305/2013 19. pantu var sniegt arī finanšu instrumentu veidā. Ņemot vērā minētās izmaiņas, būtu jāparedz, ka tad, ja atbalstu ieguldījumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1305/2013 17. pantu piešķir finanšu instrumentu veidā, attiecīgajam ieguldījumam ir jāpalīdz īstenot vienu vai vairākas Savienības prioritātes lauku attīstības jomā.

(5)

Lai samazinātu administratīvo slogu attiecībā uz dubultā finansējuma nepieļaušanas principa īstenošanu saistībā ar zaļināšanu, būtu jādod dalībvalstīm iespēja visiem attiecīgajiem saņēmējiem, kas veic attiecīgo darbību veidu vai apakšpasākumu, piemērot fiksētu, vidēju atskaitījumu.

(6)

Mūsdienās lauksaimnieki tirgus norišu dēļ saskaras ar arvien lielākiem ekonomiskajiem riskiem. Tomēr minētie ekonomiskie riski visas lauksaimniecības nozares neskar vienādā mērā. Tādējādi dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai pienācīgi pamatotos gadījumos ar konkrētas nozares ienākumu stabilizēšanas instrumentu palīdzēt lauksaimniekiem, jo īpaši nozarēs, kuras skāris smags ienākumu kritums, kam būtu ievērojama ekonomiskā ietekme uz konkrētu lauku teritoriju, ar noteikumu, ka ienākumu kritums pārsniedz vismaz 20 % robežvērtību. Lai nodrošinātu konkrētas nozares ienākumu stabilizēšanas instrumenta efektivitāti un pielāgotību dalībvalstu īpašajiem apstākļiem, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai savās lauku attīstības programmās elastīgā veidā noteikt ienākumu līmeni, ko paredzēts ņemt vērā instrumenta aktivizācijas nolūkos. Vienlaikus un lai sekmētu to, ka lauksaimnieki izmanto apdrošināšanu, ražošanas krituma robežvērtība, ko piemēro apdrošināšanai, būtu jāsamazina līdz 20 %. Turklāt, lai uzraudzītu izdevumus saistībā ar konkrētas nozares ienākumu stabilizēšanas instrumentu, gan apdrošināšanu, būtu jāpielāgo programmas finanšu plāna saturs.

(7)

Konkrētā prasība līdz 2018. gadam iesniegt ziņojumu par riska pārvaldību, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1305/2013 36. panta 5. punktā, jau tiek aptverta ar Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedzamo ziņojumu par kopējo lauksaimniecības politiku (KLP) uzraudzību un izvērtējumu, kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1306/2013 (6) 110. panta 5. punktā. Tāpēc Regulas (ES) Nr. 1305/2013 36. panta 5. punkta otrā daļa būtu jāsvītro.

(8)

Attiecībā uz visu nozaru lauksaimniekiem paredzētajiem kopfondiem šķiet, ka Regulas (ES) Nr. 1305/2013 38. panta 3. punktā un 39. panta 4. punktā noteiktais aizliegums ieguldīt publiskos līdzekļus sākotnējā kapitālā kavē minēto fondu efektīvu darbību. Tāpēc minētais aizliegums būtu jāatceļ. Tiek arī uzskatīts, ka būtu lietderīgi paplašināt jomas, uz kurām var attiekties finansiālie ieguldījumi kopfondos, lai tādējādi ieguldījumi varētu papildināt fondos veiktās gada iemaksas, kā arī attiekties uz to sākotnējo kapitālu.

(9)

Atbalsts ieguldījumiem ražošanas potenciāla atjaunošanā pēc dabas katastrofām un katastrofāliem notikumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1305/2013 18. panta 1. punkta b) apakšpunktu un 24. panta 1. punkta d) apakšpunktu parasti tiek piešķirts visiem atbilstīgajiem pieteikuma iesniedzējiem. Tāpēc nebūtu jānosaka dalībvalstīm pienākums noteikt atlases kritērijus attiecībā uz atjaunošanas darbībām. Turklāt pienācīgi pamatotos gadījumos, kad darbību rakstura dēļ nav iespējams noteikt atlases kritērijus, būtu jāļauj dalībvalstīm noteikt alternatīvas atlases metodes.

(10)

Maksimālās Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) ieguldījumu likmes ir noteiktas Regulas (ES) Nr. 1305/2013 59. pantā. Lai mazinātu spiedienu uz dažu dalībvalstu valsts budžetu un paātrinātu ļoti vajadzīgos ieguldījumus Kiprā, 59. panta 4. punkta f) apakšpunktā minētās maksimālās 100 % ieguldījumu likmes piemērošana būtu jāpagarina līdz programmas noslēgumam. Turklāt Regulas (ES) Nr. 1305/2013 59. panta 4. punktā būtu jāiekļauj atsauce uz konkrēto ieguldījumu likmi, kas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1303/2013 (7) ieviesta attiecībā uz jauno finanšu instrumentu, kurš minēts Regulas (ES) Nr. 1303/2013 38. panta 1. punkta c) apakšpunktā.

(11)

Ievērojot Regulas (ES) Nr. 1305/2013 60. panta 1. punktu, gadījumos, kad dabas katastrofu dēļ jāveic ārkārtas pasākumi, izdevumi, kas saistīti ar programmas izmaiņām, var būt atbilstīgi no dienas, kad notikusi dabas katastrofa. Minētā iespēja atzīt par atbilstīgiem izdevumus, kas radušies pirms programmas grozījuma iesniegšanas, būtu jāattiecina arī uz citām situācijām, piemēram, katastrofāliem notikumiem vai būtiskām un pēkšņām sociālekonomiskā stāvokļa izmaiņām dalībvalstī vai reģionā.

(12)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1305/2013 60. panta 2. punkta otro daļu saistībā ar ieguldījumiem lauksaimniecības nozarē atbilstīgi ir tikai tie izdevumi, kas radušies pēc pieteikuma iesniegšanas. Gadījumiem, kad, ja ieguldījumi attiecas uz ārkārtas pasākumiem dabas katastrofu, katastrofālu notikumu, nelabvēlīgu klimatisko apstākļu vai būtisku un pēkšņu sociālekonomiskā stāvokļa izmaiņu dēļ dalībvalstī vai reģionā, dalībvalstīm būtu jādod iespēja savās programmās paredzēt, ka izdevumi, kas radušies pēc konkrētā notikuma, ir atbilstīgi, lai nodrošinātu elastīgu un savlaicīgu reaģēšanu uz tāda veida notikumiem. Lai nodrošinātu efektīvu atbalstu dalībvalstu īstenotajām ārkārtas operācijām, kas tiek veiktas, reaģējot uz pēdējos gados notikušajiem notikumiem, minētajai iespējai vajadzētu būt piemērojamai no 2016. gada 1. janvāra.

(13)

Lai palielinātu Regulas (ES) Nr. 1303/2013 67. panta 1. punkta b)–d) apakšpunktā minēto vienkāršoto izmaksu iespēju izmantošanu, ir nepieciešams Regulas (ES) Nr. 1305/2013 62. panta 2. punktā paredzētos īpašos noteikumus par ELFLA attiecināt vienīgi uz atbalstu, kurš tiek piešķirts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1305/2013 21. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu attiecībā uz negūtajiem ienākumiem un uzturēšanas izmaksām un tās pašas regulas 28.–31., 33. un 34. pantu.

(14)

Regulas (ES) Nr. 1305/2013 74. pantā dalībvalstīm ir noteikta prasība četru mēnešu laikā no programmas apstiprināšanas apspriesties ar lauku attīstības programmas uzraudzības komiteju par atlases kritērijiem. Tas dalībvalstīm rada netiešu pienākumu visus atlases kritērijus noteikt līdz minētajai dienai pat attiecībā uz uzaicinājumiem iesniegt pieteikumus, kas tiks izsludināti vēlāk. Lai samazinātu nevajadzīgu administratīvo slogu, vienlaikus nodrošinot, ka finanšu resursi tiek izmantoti pēc iespējas efektīvi, būtu jādod dalībvalstīm iespēja noteikt atlases kritērijus un lūgt uzraudzības komitejas atzinumu jebkurā brīdī pirms tiek publicēti uzaicinājumi iesniegt pieteikumus.

(15)

Lai palielinātu ražas, dzīvnieku un augu apdrošināšanas, kopfondu un ienākumu stabilizācijas instrumenta izmantošanu, būtu no 65 % uz 70 % jāpaaugstina sākotnējā publiskā atbalsta maksimālā procentuālā daļa.

(16)

Lai nodrošinātu, ka Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) budžets atbilst attiecīgajām daudzgadu finanšu shēmā noteiktajām gada maksimālajām robežvērtībām, un izveidotu rezervi krīzes situācijām lauksaimniecības nozarē, tiek izmantota finanšu disciplīna. Tā kā korekcijas likmes noteikšana ir tehnisks uzdevums un ir nesaraujami saistīta ar Komisijas izdevumu tāmi, kas tiek izklāstīta tās gada budžeta projektā, tiešo maksājumu korekcijas likmes noteikšanas procedūra būtu jāvienkāršo, pilnvarojot Komisiju pieņemt šo likmi saskaņā ar konsultēšanās procedūru.

(17)

Lai Regulas (ES) Nr. 1303/2013 87. pantā paredzētos saistību automātiskās atcelšanas noteikumus saskaņotu ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 38. pantu, būtu jākoriģē Regulas (ES) Nr. 1306/2013 38. panta 3. punktā noteiktais datums, līdz kuram dalībvalstīm ir Komisijai jānosūta informācija par izņēmumiem attiecībā uz saistību atcelšanu.

(18)

Lai nodrošinātu juridisko skaidrību attiecībā uz attieksmi pret atgūtajām summām, kas radušās no pagaidu samazinājumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 41. panta 2. punktu, minētie samazinājumi būtu jāiekļauj minētās regulas 43. pantā izklāstītajā piešķirto ieņēmumu avotu uzskaitījumā.

(19)

Administratīvās vienkāršošanas interesēs ir lietderīgi no EUR 150 uz EUR 250 palielināt robežvērtību, pēc kuras vadoties, ja tā netiek sasniegta, dalībvalstis var nolemt neveikt nepamatoti izmaksāto summu atgūšanu, ar noteikumu, ka dalībvalsts piemēro tādu pašu vai augstāku robežvērtību valsts parādu nepiedzīšanai.

(20)

Ir lietderīgi nodrošināt, ka tādu maksājumu atteikums vai atgūšana, kuri izriet no neatbilstības publiskā iepirkuma noteikumiem, atspoguļo attiecīgās neatbilstības nopietnību un atbilst proporcionalitātes principam, kā, piemēram, izklāstīts attiecīgajās Komisijas noteiktajās pamatnostādnēs par finanšu korekcijām, kuras minēto noteikumu neievērošanas gadījumā jāveic attiecībā uz izdevumiem, ko finansē Savienība saskaņā ar dalīto pārvaldību. Turklāt ir lietderīgi precizēt, ka šādas neatbilstības ietekmē darījumu likumību un pareizību tikai līdz neizmaksājamā vai atsaucamā atbalsta daļas līmenim.

(21)

Lai samazinātu administratīvo slogu mazajiem lauksaimniekiem, būtu jāievieš papildu atkāpe, atbrīvojot mazos lauksaimniekus no pienākuma deklarēt zemes gabalus, par kuriem nepiesakās maksājumu saņemšanai.

(22)

Ņemot vērā praktiskās un specifiskās grūtības, kas radušās, starp ELGF un ELFLA saskaņojot platībatkarīgo maksājumu termiņus, pārejas periods būtu jāpagarina vēl par vēl vienu gadu. Tomēr attiecībā uz lauku attīstības pasākumiem, kas saistīti ar platībām, – lai saglabātu lauksaimnieku naudas plūsmas, būtu jāpatur iespēja veikt avansa maksājumus pirms 16. oktobra.

(23)

Lai ņemtu vērā lauksaimniecības sistēmu daudzveidību Savienībā, ir atbilstīgi atļaut dalībvalstīm par ilggadīgo zālāju klasifikācijas kritēriju uzskatīt aparšanu, kas ir relevanta agronomisko un vides aspektu ziņā.

(24)

Kaut arī dažus krūmus vai kokus nevar tiešā veidā izmantot noganīšanai, tomēr tos var izmantot lopbarības ražošanā. Būtu jāatļauj dalībvalstīm visā to teritorijā vai daļā no to teritorijas minētos krūmus vai kokus iekļaut ilggadīgajos zālājos, ja pārsvaru saglabā stiebrzāles un citi lopbarības zālaugi.

(25)

Lai viestu skaidrību jautājumā klasifikāciju pirms 2018. gada attiecībā uz papuvē atstāto zemesgabalu – kas tādi ir bijuši piecus gadus vai ilgāk – klasificēšanu par aramzemi, un lai attiecīgajiem lauksaimniekiem nodrošinātu noteiktību, dalībvalstīm būtu jādod iespēja 2018. gadā paturēt spēkā šo klasificēšanu par aramzemi.

(26)

Dažos apvidos zināma vērtība ganīšanas ziņā var būt arī tādai zemei, kuru var izmantot noganīšanai, tomēr tajā stiebrzāles un citi lopbarības zālaugi nav dominējoši vai nav sastopami un noganīšanas praksei nav nedz tradicionālas iezīmes, nedz arī tā ir svarīga biotopu un dzīvotņu saglabāšanas ziņā. Būtu jāatļauj dalībvalstīm minētās platības visā to teritorijā vai daļā no to teritorijas uzskatīt par ilggadīgiem zālājiem.

(27)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1307/2013 (8) pirmajos īstenošanas gados gūtā pieredze liecina, ka dažas dalībvalstis, kas piemēro vienotā platībmaksājuma shēmu, neizmantoja visu līdzekļu summu, kas tām bija pieejama saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2015/1089 (9) noteiktajām budžeta robežvērtībām. Lai nodrošinātu līdzekļu efektīvāku izmantojumu, dalībvalstīm, kuras piemēro pamata maksājuma shēmu, jau ir iespēja, ievērojot noteiktus ierobežojumus, sadalīt maksājumtiesības lielākā vērtībā nekā summa, kas pieejama to pamata maksājuma shēmai. Dalībvalstīm, kuras piemēro vienotā platībmaksājuma shēmu, arī būtu jādod iespēja, ievērojot tos pašus kopējos ierobežojumus un neskarot tiešo maksājumu neto maksimālo robežvērtību ievērošanu, aprēķināt vajadzīgo summu, par kādu tās var palielināt savu vienotā platībmaksājuma shēmas maksimālo robežvērtību.

(28)

Dažas dalībvalstis uztur valsts fiskālā vai sociālā nodrošinājuma reģistrus, kuros lauksaimnieki ir reģistrēti attiecībā uz to lauksaimniecisko darbību. Minētajām dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai tiesības uz tiešajiem maksājumiem nepiemērot tiem lauksaimniekiem, kas nav attiecīgi reģistrējušies.

(29)

Tā kā agrāk gūtā pieredze liecināja, ka vairākos gadījumos atbalsts tika piešķirts fiziskām vai juridiskām personām, kuru darījumdarbības mērķis nebija vai tikai nelielā mērā bija lauksaimnieciskās darbības veikšana, ar Regulu (ES) Nr. 1307/2013 tika ieviesta aktīvā lauksaimnieka klauzula. To ievērojot, dalībvalstīm ir jāatturas no tiešo maksājumu piešķiršanas attiecīgām personām, ja vien šīs personas nevar pierādīt, ka to lauksaimnieciskā darbība nav maznozīmīga. Tomēr gūtā pieredze liecina, ka daudzām dalībvalstīm ir izrādījies grūti izpildīt Regulas (ES) Nr. 1307/2013 9. panta 2. punkta trešajā daļā uzskaitītos trīs kritērijus tam, lai lauksaimnieku varētu uzskatīt par aktīvu. Lai mazinātu ar minēto triju kritēriju izpildi saistīto administratīvo slogu, būtu jādod dalībvalstīm iespēja izlemt, ka tikai vienu vai diviem no šiem kritērijiem pietiek, lai pierādītu, ka persona ir aktīvs lauksaimnieks.

(30)

Turklāt dažas dalībvalstis pieredzēja to, ka grūtības un administratīvās izmaksas, ar ko saskārās, īstenojot elementus, kas saistīti ar Regulas (ES) Nr. 1307/2013 9. panta 2. punktā uzskaitītajām darbībām vai darījumdarbībām, pārsniedza ieguvumus, ko rada ļoti neliela skaita neaktīvo atbalsta saņēmēju izslēgšana no tiešā atbalsta shēmām. Ja kāda dalībvalsts uzskata, ka tas tā ir, vajadzētu būt iespējai, ka tā var pārtraukt minētās regulas 9. panta piemērošanu saistībā ar uzskaitītajām darbībām vai darījumdarbībām.

(31)

Ir lietderīgi skaidri pateikt, ka ar Regulas (ES) Nr. 1307/2013 11. pantu dalībvalstīm atļauj katru gadu pārskatīt to lēmumus par lauksaimniekiem paredzētā piešķiramā pamata maksājuma tās daļas samazināšanu, kura pārsniedz EUR 150 000, ar noteikumu, ka šādas pārskatīšanas rezultātā nesamazinās summas, kas pieejamas lauku attīstībai.

(32)

Lai dalībvalstis savām konkrētajām vajadzībām varētu pielāgot atbalstu, ko tās saņem saskaņā ar KLP, būtu tām jānodrošina attiecīgas iespējas pārskatīt savu lēmumu par līdzekļu pārskaitīšanu no savu tiešo maksājumu maksimālā apjoma uz savām lauku attīstības programmām un otrādi. Tādēļ būtu tām jāsniedz iespēja pārskatīt savu lēmumu arī, sākot no 2019. kalendārā gada, ar noteikumu, ka neviens šāds lēmums nenozīmē lauku attīstībai piešķirto summu samazināšanu.

(33)

Papildus tam, ka tiek izmantota pamata maksājumu shēmā noteikto maksājumtiesību vērtības lineāra samazināšana nolūkā papildināt valsts vai reģionālās rezerves ar mērķi atvieglot gados jauno lauksaimnieku un lauksaimnieku, kuri uzsāk lauksaimniecisko darbību, iesaistīšanos atbalsta shēmā, būtu dalībvalstīm arī jāļauj izmantot tādu pašu mehānismu, lai finansētu pasākumus, ar ko novērš zemes pamešanu un kompensē lauksaimniekus par īpašām grūtībām.

(34)

Lai vienkāršotu un uzlabotu to noteikumu saskaņotību, kurus piemēro zaļināšanas pasākumiem, uz pienākumu par kultūraugu dažādošanu būtu jāattiecina atbrīvojums no pienākuma par ekoloģiski nozīmīgu platību, kuru, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1307/2013 46. panta 4. punkta a) apakšpunktu, piemēro saimniecībām, kurās vairāk nekā 75 % no aramzemes kā vienīgos kultūraugus vai apvienojumā ar stiebrzāli vai citiem lopbarības zālaugiem vai papuvi audzē pākšaugu kultūras.

(35)

Lai nodrošinātu saskaņotību tajā, kā tiek uzskatīti atsevišķi kultūraugu veidi, ņemot vērā to būtisko daļu platībās, saistībā ar kultūraugu dažādošanas prasību, elastība, piemērojot noteikumus par kultūraugu dažādošanu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1307/2013 44. panta 2. punktu, būtu jāattiecina uz tādu kultūraugu audzēšanu, kas ievērojami ilgu laiku gadā vai ievērojamu šā kultūrauga audzēšanas cikla daļu atrodas zem ūdens.

(36)

Lai racionalizētu esošos atbrīvojumus no kultūraugu dažādošanas pienākuma, kas izklāstīts Regulas (ES) Nr. 1307/2013 44. panta 3. punkta a) un b) apakšpunktā, ko piemēro zemei, kuru galvenokārt izmanto, lai audzētu stiebrzāles vai citus lopbarības zālaugus, vai pākšaugu kultūras vai kultūraugus zem ūdens, vai zemei, kas galvenokārt ir papuve vai ilggadīgie zālāji, vairs nebūtu jāpiemēro maksimālais ierobežojums – 30 hektāri aramzemes platībai, un lai tādējādi nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret visiem lauksaimniekiem, kuriem ir vienādas zemes izmantošanas daļas.

(37)

Lai ņemtu vērā speltas kviešu (Triticum spelta) agronomisko specifiku, Regulas (ES) Nr. 1307/2013 44. panta nolūkā tie būtu jāuzskata par atšķirīgu kultūraugu.

(38)

Lai vienkāršotu esošos atbrīvojumus no pienākuma par ekoloģiski nozīmīgu platību, kurš izklāstīts Regulas (ES) Nr. 1307/2013 46. panta 4. punkta a) un b) apakšpunktā, ko piemēro zemei, kuru galvenokārt izmanto, lai audzētu stiebrzāles vai citus lopbarības zālaugus, vai pākšaugu kultūras vai kultūraugus zem ūdens, vai zemei, kas galvenokārt ir papuve vai ilggadīgie zālāji, vairs nebūtu jāpiemēro maksimālais ierobežojums aramzemes platību – 30 hektāri.

(39)

Ņemot vērā netiešus ieguvumus videi, ko attiecībā uz bioloģisko daudzveidību potenciāli varētu sniegt daži ilglaicīgi kultūraugi, būtu jāpaplašina ekoloģiski nozīmīgu platību veidu saraksts, kas izklāstīts Regulas (ES) Nr. 1307/2013 46. pantā, tajā iekļaujot miskantes (Miscanthus) un skaujlapainās silfijas (Silphium perfoliatum) kultūraugus. Ņemot vērā to, ka veģetācijas seguma veids var pozitīvi ietekmēt papuvē esošas zemes ieguldījumu bioloģiskajā daudzveidībā, par atsevišķu ekoloģiski nozīmīgu platības veidu būtu jāuzskata papuvē atstāta zeme nektāraugiem. Tādējādi būtu jānosaka svēruma koeficienti, miskantes platībām, skaujlapainās silfijas platībām un papuvē atstātas zemes nektāraugiem platībām. Svēruma koeficienti būtu jānosaka tā, lai atspoguļotu minēto platību atšķirīgo nozīmi bioloģiskajā daudzveidībā. Ekoloģiski nozīmīgu platību papildu veidu ieviešana nosaka, ka esošie svēruma koeficienti platībām ar slāpekli piesaistošiem kultūraugiem un platībām ar īscirtmeta atvasājiem ir jāpielāgo tā, lai atspoguļotu jauno līdzsvaru starp visiem ekoloģiski nozīmīgu platību veidiem.

(40)

Pieredze, kas gūta, piemērojot atbalsta shēmu gados jauniem lauksaimniekiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1307/2013 50. pantu, liecina, ka dažos gadījumos gados jauni lauksaimnieki nevar gūt labumu no atbalsta visus piecus gadus pilnībā. Lai gan minētais atbalsts joprojām ir vērsts uz jaunu saimniecisko darbību, ko veic jaunieši, kas uzsāk lauksaimniecības darbības, dalībvalstīm būtu jāatvieglo gados jaunu lauksaimnieku piekļuve pilnam piecu gadu maksājumam gados jauniem lauksaimniekiem arī tajos gadījumos, kad gados jaunie lauksaimnieki nav pieteikušies atbalstam uzreiz pēc saimniecības izveidošanas.

(41)

Dažas dalībvalstis ir novērtējušas, ka maksājums, ko gados jauniem lauksaimniekiem sniedz saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1307/2013 50. pantu, ir nepietiekams, lai pienācīgi reaģētu uz finanšu grūtībām, kas saistītas ar gados jaunu lauksaimnieku dibinātu lauku saimniecību sākotnējo izveidi un strukturālo pielāgošanu. Lai vēl vairāk uzlabotu izredzes, ka gados jauni lauksaimnieki piedalās lauku saimniecībās, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai pieņemt lēmumu palielināt vērtībā no 25 % līdz 50 % un neatkarīgi no piemērotās aprēķina metodes to procentdaļu, ko piemēro, lai aprēķinātu maksājuma summu gados jauniem lauksaimniekiem. Šādam lēmumam nebūtu jāskar valsts maksimālā apjoma, kas dalībvalstīs noteikts tiešajiem maksājumiem, robežvērtību 2 % apmērā, ar kuru paredzēts finansēt maksājumu gados jauniem lauksaimniekiem.

(42)

Lai nodrošinātu lielāku skaidrību par dalībvalstu pienākumiem attiecībā uz brīvprātīgā saistītā atbalsta ierobežojošo raksturu ražošanas apjoma ziņā, ir piemēroti mainīt Regulas (ES) Nr. 1307/2013 52. panta 5. un 6. punkta formulējumu. Tā kā šis jaunais formulējums atspoguļo pašreizējo praksi, kas saistībā ar attiecīgajiem noteikumiem tiek īstenota kopš 2015. gada 1. janvāra, ir atbilstoši, ka tas tiktu piemērots no 2015. pieprasījumu gada.

(43)

Lai nodrošinātu pēc iespējas lielāku saskaņotību starp Savienības shēmām, kas vērstas uz nozarēm, kurās pēc dažiem gadiem radīsies strukturāli tirgus traucējumi, Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem dod iespēju dalībvalstīm izlemt, ka brīvprātīgo saistīto atbalstu var turpināt izmaksāt līdz 2020. gadam, pamatojoties uz ražošanas vienībām, par kurām šis atbalsts tika piešķirts iepriekšējā atsauces periodā.

(44)

Lai uzlabotu elastību attiecībā uz brīvprātīgo saistīto atbalstu, būtu jāatļauj dalībvalstīm ik gadu izvērtēt savus atbalsta lēmumus, sākot no 2019. pieprasījumu gada.

(45)

Viens no galvenajiem šķēršļiem, kas kavē ražotāju organizāciju veidošanos, galvenokārt dalībvalstīs, kuras atpaliek organizācijas pakāpes ziņā, acīmredzot ir savstarpējas uzticēšanās un iepriekšējas pieredzes trūkums. Ņemot to vērā, šo šķērsli varētu novērst konsultācijas, proti, ja jau darbojošās ražotāju organizācijas ierādītu ceļu citām augļu un dārzeņu ražotāju organizācijām, ražotāju grupām vai atsevišķiem ražotājiem, tāpēc tās būtu jāiekļauj kā viens no augļu un dārzeņu nozares ražotāju organizāciju mērķiem.

(46)

Papildus izņemšanai no tirgus bezmaksas izplatīšanai ir arī lietderīgi piešķirt finansiālu atbalstu konsultāciju pasākumiem, kuru mērķis ir ražotājus mudināt izveidot tādas organizācijas, kas atbilst atzīšanas kritērijiem, lai esošo ražotāju organizāciju darbības programmās Savienības finansējumu varētu izmantot pilnībā.

(47)

Krīžu novēršanas un pārvarēšanas pasākumu definīcija būtu jāpaplašina, lai ietvertu līdzekļu atjaunošanu kopfondos, kas varētu kā jauni instrumenti palīdzēt izskaust krīzes, un lai ietvertu noieta veicināšanu un saziņu nolūkā dažādot un nostiprināt augļu un dārzeņu tirgus.

(48)

Tām dalībvalstīm, kuru organizācijas līmenis ir būtiski zem vidējā Savienības rādītāja, būtu jāizveido jauna sistēma, lai vienkāršotu pašreizējo procedūru, saskaņā ar kuru, pirmkārt, dalībvalstīm atļauj piešķirt papildu valsts finansiālo atbalstu ražotāju organizācijām Savienības reģionos, kuros organizācijas pakāpe ir īpaši zemāka par Savienības vidējo, un, otrkārt, papildu nosacījumu izpildīšanas gadījumā atlīdzina daļu no valsts finansiālā atbalsta. Lai nodrošinātu vieglu pāreju no pašreizējās procedūras uz jauno sistēmu, būtu jāparedz viena gada pārejas laiks. Jaunajai sistēmai tāpēc būtu jākļūst piemērojamai no 2019. gada 1. janvāra.

(49)

Lai nodrošinātu tādu vīna spirtu, kam ir ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, aizsardzību pret reputācijas piesavināšanās risku, būtu dalībvalstīm jāļauj piemērot noteikumus par tādu vīnogulāju stādīšanas atļauju sistēmu, kuri ir piemēroti vīnu ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi ražošanai, arī attiecībā uz vīniem, kas izmantojami tādu vīna spirtu ražošanai, kam ir ģeogrāfiskās izcelsmes norāde.

(50)

Līgumu izmantošana piena un piena produktu nozarē var palīdzēt pastiprināt dalībnieku atbildību un uzlabot viņu izpratni par to, ka nepieciešams labāk ņemt vērā tirgus signālus, uzlabot cenu pārnesi un pielāgot piedāvājumu pieprasījumam, kā arī palīdzēt izvairīties no dažiem negodīgas komercdarbības prakses veidiem. Lai stimulētu šādu līgumu izmantošanu piena un piena produktu nozarē, kā arī citās nozarēs, ražotājiem, ražotāju organizācijām vai ražotāju organizāciju apvienībām vajadzētu būt tiesībām lūgt rakstisku līgumu, pat ja attiecīgā dalībvalsts šādu līgumu izmantošanu nav padarījusi par obligātu.

(51)

Lai gan līgumā par svaigpiena piegādi puses var brīvi apspriest visus šādu līgumu elementus, dalībvalstīm, kuras līgumu izmantošanu padara par obligātu, ir dota iespēja noteikt dažus līguma noteikumus, it īpaši attiecībā uz to minimālo ilgumu. Lai ļautu pusēm panākt līgumā skaidrību par piegādāto daudzumu un cenām, dalībvalstīm būtu arī jābūt iespējai pusēm noteikt par pienākumu vienoties par sakarību starp konkrētu piegādāto daudzumu un cenu, kas maksājama par minēto piegādi.

(52)

Ražotāju organizācijas un to apvienības var lietderīgi darboties tajā, lai koncentrētu piedāvājumu, uzlabotu tirdzniecību, plānotu ražošanu un to pielāgotu pieprasījumam, optimizētu ražošanas izmaksas un stabilizētu ražotāju cenas, veiktu pētniecību, veicinātu paraugprakses un sniegtu tehnisko palīdzību, apsaimniekotu blakusproduktus un to biedriem pieejamos riska pārvaldības rīkus, tādējādi palīdzot stiprināt ražotāju pozīciju pārtikas apritē. To darbības, tostarp līgumslēgšanas sarunas par lauksaimniecības produktu piegādi, ko veic šādas ražotāju organizācijas un to apvienības, koncentrējot piedāvājumu un laižot savu biedru produktus tirgū, tādējādi veicina Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 39. pantā noteikto KLP mērķu izpildi, jo tie nostiprina lauksaimnieku pozīciju pārtikas piegādes ķēdē un var veicināt pārtikas piegādes ķēdes labāku darbību. Ar KLP reformu 2013. gadā tika pastiprināta ražotāju organizāciju loma. Atkāpjoties no LESD 101. panta, iespēja veikt tādas darbības kā ražošanas plānošana, izmaksu optimizēšana, ražotāju biedru produktu laišana tirgū un līgumslēgšanas sarunu veikšana tādēļ būtu skaidri jāreglamentē kā atzītu ražotāju organizāciju tiesības visās tajās nozarēs, attiecībā uz kurām Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1308/2013 (10) nosaka tirgu kopīgu organizāciju. Minētā atkāpe būtu jāattiecina tikai uz tām ražotāju organizācijām, kas patiesi veic kādu darbību, kuras mērķis ir ekonomiskā integrācija un ar kuru koncentrē piedāvājumu un laiž tirgū savu biedru produktus. Tomēr papildus tam, ka attiecībā uz šādām ražotāju organizācijām piemēro LESD 102. pantu, būtu jāparedz aizsardzības pasākumi, lai nodrošinātu, ka ar šādām darbībām neizslēdz konkurenci vai neapdraud LESD 39. pantā minētos mērķus. Konkurences iestādēm vajadzētu būt tiesībām šādos gadījumos iejaukties un pieņemt lēmumu, ka nākotnē šādas darbības būtu jāmaina, jāpārtrauc vai tām vispār nebūtu jānotiek. Līdz brīdim, kad konkurences iestāde pieņem lēmumu, ražotāju organizāciju veiktās darbības būtu jāuzskata par likumīgām. Ražotāju organizāciju apvienībām, kas atzītas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 156. panta 1. punktu, tādā pašā apmērā un saskaņā ar tādiem pašiem noteikumiem, kā ražotāju organizācijām, būtu jāļauj izmantot minēto atkāpi attiecībā uz darbībām, ko minētās apvienības veic pašas.

(53)

Ražotāju organizācijas ir atzītas konkrētā nozarē, kas minēta Regulas (ES) Nr. 1308/2013 1. panta 2. punktā. Tomēr, tā kā ražotāju organizācijas var darboties vairāk nekā vienā nozarē un, nolūkā izvairīties no administratīvā sloga, kas rastos no pienākuma tām izveidot vairākas ražotāju organizācijas, lai tās tiktu atzītas, vienai ražotāju organizācijai būtu jābūt iespējai saņemt vairāk nekā vienu atzīšanu. Tomēr šādos gadījumos attiecīgajai ražotāju organizācijai būtu jāizpilda atzīšanas nosacījumi par katru attiecīgo nozari.

(54)

Ņemot vērā lomu, kādu starpnozaru organizācijas var ieņemt, lai uzlabotu pārtikas piegādes ķēdes darbību, būtu jāpaplašina saraksts ar iespējamiem mērķiem, kādus šādas starpnozaru organizācijas varētu īstenot, lai tajos iekļautu arī pasākumus tādu risku novēršanai un pārvaldībai, kas saistīti ar dzīvnieku veselību, augu aizsardzību un vidi.

(55)

Starpnozaru organizācijas ir atzītas konkrētā nozarē, kas minēta Regulas (ES) Nr. 1308/2013 1. panta 2. punktā. Tomēr, tā kā starpnozaru organizācijas var darboties vairāk nekā vienā nozarē un, nolūkā izvairīties no administratīvā sloga, kas rastos no pienākuma tām izveidot vairākas starpnozaru organizācijas, lai tās tiktu atzītas, starpnozaru organizācijai būtu jābūt iespējai saņemt vairāk nekā vienu atzīšanu. Tomēr šādos gadījumos attiecīgajai starpnozaru organizācijai būtu jāizpilda atzīšanas nosacījumi par katru attiecīgo nozari.

(56)

Lai atvieglotu labāku tirgus signālu nosūtīšanu un stiprinātu saiknes starp ražotāja cenām un pievienoto vērtību visā piegādes ķēdē, lauksaimniekiem, tostarp lauksaimnieku apvienībām, būtu jādod iespēja vienoties ar savu pirmo pircēju par vērtības sadales klauzulām, tostarp tirgus guvumiem un zaudējumiem. Tā kā starpnozaru organizācijām var būt svarīga nozīme dialoga veicināšanā starp piegādes ķēdes dalībniekiem un paraugprakses un tirgus pārredzamības sekmēšanā, būtu tām jāļauj noteikt standarta vērtības sadales klauzulas. Tomēr vērtības sadales klauzulu izmantošanai lauksaimnieku, lauksaimnieku apvienību un viņu pirmo pircēju vidū būtu jāpaliek brīvprātīgai.

(57)

Pieredze, kas gūta, piemērojot Regulas (ES) Nr. 1308/2013 188. pantu, liecina, ka prasība pieņemt īstenošanas aktus par vienkāršu, matemātisku procesu pārvaldību saistībā ar kvotu piešķiršanas veidu ir apgrūtinoša un prasa daudz resursu, un šai pieejai nav nekādu konkrētu priekšrocību. Komisijai patiesībā šajā ziņā nav nekādas rīcības brīvības, ņemot vērā to, ka attiecīgā formula jau ir noteikta Komisijas Regulas (EK) Nr. 1301/2006 (11) 7. panta 2. punktā. Lai samazinātu ar to saistīto administratīvo slogu un racionalizētu minēto procesu, būtu jāparedz, ka Komisija tarifa kvotu piešķiršanas rezultātus publisko ar atbilstīgu publikāciju internetā. Turklāt būtu jāiekļauj konkrēts noteikums par to, ka dalībvalstīm atļaujas būtu jāizsniedz tikai pēc tam, kad Komisija publiskojusi piešķiršanas rezultātus.

(58)

Lai nodrošinātu, ka lauksaimnieku vai ražotāju organizācijas vai to apvienības efektīvi izmanto Regulas (ES) Nr. 1308/2013 209. pantu, būtu jāiekļauj iespēja lūgt Komisijas atzinumu par lauksaimnieku vai ražotāju organizāciju vai to apvienību nolīgumu, lēmumu un saskaņoto darbību saderību ar LESD 39. pantā noteiktajiem mērķiem.

(59)

Lai nodrošinātu, ka noteikumi Regulā (ES) Nr. 1308/2013, ar kuriem atļauj kolektīvus nolīgumus un lēmumus, lai ievērojama līdzsvara trūkuma tirgū brīžos uz laiku stabilizētu attiecīgās nozares, tiktu efektīvi un savlaicīgi īstenoti, iespējas veikt šādu kolektīvu darbību būtu jāattiecina uz lauksaimniekiem un lauksaimnieku apvienībām. Turklāt šādi pagaidu pasākumi vairs nebūtu jāatļauj kā galējais līdzeklis, bet ar tiem varētu papildināt Savienības rīcību saistībā ar valsts intervenci, privāto uzglabāšanu un ārkārtas pasākumiem, kas paredzēti Regulā (ES) Nr. 1308/2013.

(60)

Tā kā ir lietderīgi turpināt atbalstīt piena un piena produktu nozari pārejas posmā pēc kvotu sistēmas atcelšanas un mudināt minēto nozari daudz efektīvāk reaģēt uz tirgus un cenu svārstībām, tad Regulas (ES) Nr. 1308/2013 noteikumiem, ar ko pastiprina līguma noteikumus piena un piena produktu nozarē, vairs nevajadzētu būt beigu termiņam.

(61)

Lauksaimniecības tirgiem vajadzētu būt pārredzamiem, un informācijai par cenām vajadzētu būt pieejamai un noderīgai visiem dalībniekiem.

(62)

Pieredze, kas gūta, piemērojot Regulas (ES) Nr. 1308/2013 VIII pielikuma II daļas A sadaļu, liecina, ka prasība pieņemt īstenošanas aktus, lai apstiprinātu niecīgus palielinājumus vīna bagātināšanas ierobežojumos, kas realitātē ir tehniski un pretrunīgi, ir apgrūtinoša un prasa daudz resursu, un šai pieejai nav nekādu konkrētu priekšrocību. Lai samazinātu saistīto administratīvo slogu un racionalizētu procesu, būtu jāparedz, ka dalībvalstis, kas nolemj izmantot minēto atkāpi, paziņo Komisijai par jebkādu šādu lēmumu.

(63)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 652/2014 (12) paredz iespēju budžeta saistības sadalīt gada maksājumos tikai attiecībā uz apstiprinātām daudzgadu dzīvnieku slimību un zoonožu izskaušanas, kontroles un uzraudzības programmām, kaitīgo organismu klātbūtnes apsekojumu programmām un programmām kaitīgo organismu kontrolei Savienības tālākajos reģionos. Lai panāktu vienkāršošanu un samazinātu administratīvo slogu, minētā iespēja būtu jāattiecina arī uz pārējiem pasākumiem, kas paredzēti minētajā regulā.

(64)

Lai ļautu šajā regulā paredzētos grozījumus piemērot no 2018. gada 1. janvāra, tai būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(65)

Tāpēc Regulas (ES) Nr. 1305/2013, (ES) Nr. 1306/2013, (ES) Nr. 1307/2013, (ES) Nr. 1308/2013 un (ES) Nr. 652/2014 būtu attiecīgi jāgroza,

1)

regulas 2. panta 1. punkta otro daļu groza šādi:

2)

regulas 8. panta 1. punkta h) apakšpunkta ii) punktu aizstāj ar šādu:

3)

regulas 14. panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4.   Atbilstīgās izmaksas saskaņā ar šo pasākumu ir zināšanu pārneses vai informācijas pasākuma organizēšanas un īstenošanas izmaksas. Demonstrējumu vajadzībām izveidoto infrastruktūru var izmantot pēc tam, kad darbība ir pabeigta. Demonstrējumu projektu gadījumā atbalsts var segt arī attiecīgās ieguldījumu izmaksas. Atbilstīgās izmaksas ir arī dalībnieku ceļa, uzturēšanās un dienas naudas izdevumi, kā arī lauksaimnieku aizvietošanas izmaksas. Visas šajā punktā minētās izmaksas atmaksā atbalsta saņēmējam.”;

4)

regulas 15. pantu groza šādi:

5)

regulas 16. pantu groza šādi:

6)

regulas 17. pantu groza šādi:

7)

regulas 19. pantu groza šādi:

8)

regulas 20. pantā pievieno šādu punktu:

“4.   Panta 2. un 3. punktu nepiemēro, ja atbalstu sniedz finanšu instrumentu veidā.”;

9)

regulas 23. pantu groza šādi:

10)

regulas 28. pantu groza šādi:

11)

regulas 29. pantu groza šādi:

12)

regulas 30. panta 1. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Aprēķinot pirmajā daļā minētos maksājumus, kas saistīti ar atbalstu, dalībvalstis atskaita summu, kas vajadzīga, lai novērstu Regulas (ES) Nr. 1307/2013 43. pantā minētās prakses divkāršo finansējumu. Dalībvalstis var aprēķināt atskaitījumu kā fiksētu vidējo summu, ko piemēro visiem attiecīgajiem atbalsta saņēmējiem, kas veic attiecīgos apakšpasākumus.”;

13)

regulas 31. pantu groza šādi:

14)

regulas 33. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Dzīvnieku labturības maksājumus saskaņā ar šo pasākumu piešķir lauksaimniekiem, kuri brīvprātīgi uzņemas veikt darbības, kas ietver vienas vai vairākas dzīvnieku labturības saistības, un kuri ir aktīvi lauksaimnieki Regulas (ES) Nr. 1307/2013 9. panta nozīmē, kā piemērojams attiecīgajā dalībvalstī.”;

15)

regulas 36. pantu groza šādi:

16)

regulas 37. panta 1. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“1.   Atbalstu saskaņā ar 36. panta 1. punkta a) apakšpunktu piešķir tikai par apdrošināšanas līgumiem, kuri sedz zaudējumus, ko izraisījuši nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi vai dzīvnieku vai augu slimība vai kaitēkļu invāzija vai vides incidents vai pasākums, kas saskaņā ar Direktīvu 2000/29/EK ir pieņemts, lai izskaustu vai apturētu augu slimību vai kaitēkļu invāziju, un kas iznīcina vairāk nekā 20 % no attiecīgā lauksaimnieka vidējā produkcijas gada apjoma iepriekšējos trīs gados vai no trīs gadu produkcijas vidējā apjoma, kas aprēķināts, pamatojoties uz iepriekšējo piecu gadu laikposmu un izslēdzot augstāko un zemāko rādītāju. Lai aprēķinātu lauksaimnieka produkcijas gada apjomu, var izmantot rādītājus. Izmantotā aprēķināšanas metode ļauj noteikt atsevišķa lauksaimnieka faktiskos zaudējumus attiecīgajā gadā.”;

17)

regulas 38. pantu groza šādi:

18)

regulas 39. pantu groza šādi:

19)

regulā iekļauj šādu pantu:

“39.a pants

Ienākumu stabilizācijas instruments konkrētas nozares lauksaimniekiem

1.   Atbalstu saskaņā ar 36. panta 1. punkta d) apakšpunktu piešķir tikai pienācīgi pamatotos gadījumos un tad, ja ienākumu kritums pārsniedz robežvērtību vismaz 20 % apmērā no atsevišķa lauksaimnieka vidējiem gada ienākumiem iepriekšējo trīs gadu laikposmā vai trīs gadu vidējiem ienākumiem, kas aprēķināti, pamatojoties uz iepriekšējo piecu gadu laikposmu un izslēdzot augstāko un zemāko rādītāju. Lai aprēķinātu lauksaimnieka gada ienākumu zaudējumus, var izmantot rādītājus. Regulas 36. panta 1. punkta d) apakšpunkta nolūkos ienākumi ir to ieņēmumu summa, kurus lauksaimnieks gūst no tirgus, ietverot jebkādu publisko atbalstu un atskaitot resursu izmaksas. Kopfonda maksājumi lauksaimniekiem kompensē mazāk nekā 70 % no zaudētajiem ienākumiem tajā gadā, kad ražotājs kļūst tiesīgs saņemt šo palīdzību.

2.   Regulas 39. panta 2.–5. punktu piemēro atbalstam saskaņā ar 36. panta 1. punkta d) apakšpunktu.”;

20)

regulas 45. pantu groza šādi:

21)

regulas 49. pantu groza šādi:

22)

regulas 59. panta 4. punktu groza šādi:

23)

regulas 60. pantu groza šādi:

24)

regulas 62. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Ja atbalstu piešķir, pamatojoties uz standarta izmaksām vai papildu izmaksām un negūtajiem ienākumiem saskaņā ar 21. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu attiecībā uz negūtajiem ienākumiem un uzturēšanas izmaksām un 28. līdz 31., 33. un 34. pantu, dalībvalstis nodrošina to, lai attiecīgie aprēķini būtu atbilstīgi un pareizi, un iepriekš noteikti, pamatojoties uz taisnīgu, objektīvu un pierādāmu aprēķina metodi. Šajā nolūkā struktūra, kas ir funkcionāli neatkarīga no iestādēm, kuras atbild par programmas īstenošanu un kurām ir atbilstīga kompetence, veic aprēķinus vai apstiprina aprēķinu atbilstību un pareizību. Paziņojumu, ar ko apstiprina aprēķinu atbilstību un precizitāti, iekļauj lauku attīstības programmā.”;

25)

regulas 66. panta 1. punkta b) apakšpunktu svītro;

26)

regulas 74. panta a) punktu aizstāj ar šādu:

27)

II pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas I pielikumu.

1)

regulas 26. pantu groza šādi:

2)

regulas 38. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.   Ja notiek tiesvedība vai administratīvā pārsūdzība, kam ir apturošs efekts, 1. vai 2. punktā minēto laikposmu automātiskai saistību atcelšanai attiecībā uz summu, kas paredzēta attiecīgajām darbībām, aptur uz laiku, kamēr notiek tiesvedība vai administratīvā pārsūdzība, ar noteikumu, ka Komisija no attiecīgās dalībvalsts saņem pamatotu paziņojumu līdz N + 4 gada 31. janvārim.”;

3)

regulas 43. panta 1. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

4)

regulas 54. panta 3. punkta a) apakšpunkta ii) punktu aizstāj ar šādu:

5)

regulas 63. panta 1. punktam pievieno šādu daļu:

“Ja neatbilstība skar valsts vai Savienības noteikumus par publisko iepirkumu, neizmaksājamo vai atsaucamo atbalsta daļu nosaka, pamatojoties uz neatbilstības smaguma pakāpi un saskaņā ar samērīguma principu. Darījuma likumību un pareizību var ietekmēt tikai līdz neizmaksājamā vai atsaucamā atbalsta daļas līmenim.”;

6)

regulas 72. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Atkāpjoties no 1. punkta a) apakšpunkta, dalībvalstis var pieņemt lēmumu, ka:

7)

regulas 75. panta 1. punkta trešo un ceturto daļu aizstāj ar šādu:

“Neatkarīgi no šā punkta pirmās un otrās daļas, dalībvalstis var:

Attiecībā uz lauku attīstības atbalstu, kas minēts 67. panta 2. punktā, šā punkta pirmo un otro daļu piemēro attiecībā uz atbalsta pieteikumiem vai maksājuma pieprasījumiem, kas iesniegti, sākot no 2019. maksājumu pieprasījumu gada.”.

1)

regulas 4. pantu groza šādi:

2)

regulas 6. panta 2. punktā pievieno šādu daļu:

“Ja kāda dalībvalsts izmanto 36. panta 4. punkta otrajā daļā paredzēto iespēju, tad attiecībā uz šo dalībvalsti II pielikumā paredzētais valsts maksimālais apjoms attiecīgajā gadā var tikt pārsniegts par summu, kas aprēķināta saskaņā ar minēto daļu.”;

3)

regulas 9. pantu groza šādi:

4)

regulas 11. panta 6. punktu aizstāj ar šādu:

“6.   Dalībvalstis katru gadu var pārskatīt savus lēmumus par maksājumu samazināšanu saskaņā ar šo pantu ar noteikumu, ka šādas pārskatīšanas rezultātā nesamazinās summas, kas pieejamas lauku attīstībai.

Dalībvalstis informē Komisiju par lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar šo pantu, un par jebkuru paredzamo samazināšanas rezultātu attiecībā uz katru gadu līdz 2019. gadam, to darot līdz tā gada 1. augustam, kurš ir pirms šādu lēmumu piemērošanas gada; pēdējā diena, kad šāda informēšana ir iespējama, ir 2018. gada 1. augusts.”;

5)

regulas 14. pantu groza šādi:

6)

regulas 31. panta 1. punkta g) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

7)

regulas 36. panta 4. punktam pievieno šādas daļas:

“Katrai dalībvalstij summu, kas aprēķināta saskaņā ar šā punkta pirmo daļu, var palielināt, nepārsniedzot 3 % no atbilstīgā valsts gada maksimālā apjoma, kas noteikts II pielikumā, atskaitot 47. panta 1. punkta piemērošanas rezultātā gūto summu par konkrēto gadu. Ja dalībvalsts piemēro šādu palielinājumu, Komisija minēto palielinājumu ņem vērā, nosakot vienotā platībmaksājuma shēmas valsts gada maksimālo apjomu saskaņā ar šā punkta pirmo daļu. Šajā nolūkā dalībvalstis līdz 2018. gada 31. janvārim informē Komisiju par gada procentuālo daļu, par kādu summa, kas aprēķināta saskaņā ar šā panta 1. punktu, ir jāpalielina katru kalendāro gadu no 2018. gada.

Dalībvalstis savu lēmumu, kas minēts šā punkta otrajā daļā, katru gadu var pārskatīt un informēt Komisiju par jebkuru lēmumu, kurš ir pieņemts, pamatojoties uz šādu pārskatīšanu, līdz 1. augustam gadā pirms tā piemērošanas.”;

8)

regulas 44. pantu groza šādi:

9)

regulas 46. pantu groza šādi:

10)

regulas 50. pantu groza šādi:

11)

regulas 52. pantu groza šādi:

12)

regulas 53. panta 6. punktu aizstāj ar šādu:

“6.   Dalībvalstis līdz katra attiecīgā gada 1. augustam var pārskatīt savu lēmumu, ievērojot šo nodaļu, un nolemt no nākamā gada:

Dalībvalstis līdz pirmajā daļā minētajai dienai informē Komisiju par jebkuru šādu lēmumu.”;

13)

regulas 70. pantu groza šādi:

14)

regulas X pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas II pielikumu.

1)

regulas 33. pantu groza šādi:

2)

regulas 34. panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4.   Šā panta 1. punktā noteikto 50 % ierobežojumu palielina līdz 100 % šādos gadījumos:

3)

regulas 35. pantu aizstāj ar šādu:

“35. pants

Valsts finansiālā palīdzība

1.   Dalībvalstu reģionos, kuros ražotāju organizācijas pakāpe augļu un dārzeņu nozarē ir ievērojami zemāka par Savienības vidējo rādītāju, dalībvalstis var piešķirt ražotāju organizācijām valsts finansiālo palīdzību, kas nepārsniedz 80 % no 32. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajām finansiālajām iemaksām un ir apmērā līdz 10 % no jebkuras šādas ražotāju organizācijas tirgotās produkcijas vērtības. Minētā palīdzība papildina darbības fondu.

2.   Uzskata, ka ražotāju organizācijas pakāpe kādā dalībvalsts reģionā ir ievērojami zemāka par Savienības vidējo rādītāju, ja vidējā organizācijas pakāpe trīs secīgos gados pirms darbības programmas īstenošanas ir bijusi zemāka par 20 %. Organizācijas pakāpi aprēķina, augļu un dārzeņu produkcijas vērtību, ko attiecīgajā reģionā ieguvušas un pārdevušas ražotāju organizācijas, ražotāju organizāciju apvienības un ražotāju grupas, kuras ir atzītas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 125.e pantu vai ar Regulas (ES) Nr. 1305/2013 27. pantu, izdalot ar kopējo šajā reģionā iegūtās augļu un dārzeņu produkcijas vērtību.

3.   Dalībvalstis, kas saskaņā ar šā panta 1. punktu piešķir valsts finansiālo palīdzību, informē Komisiju par reģioniem, kuri atbilst šā panta 2. punktā minētajiem kritērijiem, un par valsts finansiālo palīdzību, ko piešķir ražotāju organizācijām minētajos reģionos.”;

4)

regulas 37. panta d) punkta ii) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

5)

regulas 38. panta pirmās daļas i) punktu aizstāj ar šādu:

6)

regulas 62. pantam pievieno šādu punktu:

“5.   Dalībvalstis var piemērot šīs nodaļas noteikumus platībām, kurās ražo vīnu, kas piemērots vīna spirta ražošanai ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, kura reģistrēta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 110/2008 (*1) III pielikumu. Šajā nodaļā minētās platības var uzskatīt par platībām, kurās var ražot vīnu ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi.

7)

regulas 64. pantu groza šādi:

8)

regulas 148. pantu groza šādi:

9)

regulas 149. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Saskaņā ar 161. panta 1. punktu atzīta piena un piena produktu nozares ražotāju organizācija to lauksaimnieku vārdā, kas ir tās dalībnieki, attiecībā uz visu vai daļu no to kopējā ražošanas apjoma var risināt sarunas par līgumiem par lauksaimnieka svaigpiena piegādēm svaigpiena pārstrādātājam vai savācējam 148. panta 1. punkta trešās daļas nozīmē.”;

10)

regulas 152. pantu groza šādi:

11)

regulas 154. pantu groza šādi:

12)

regulas 157. pantu groza šādi:

13)

regulas 159. panta virsrakstu aizstāj ar šādu:

“Obligātā atzīšana”;

14)

regulas 161. pantu groza šādi:

15)

regulas 168. pantu groza šādi:

16)

regulas 169., 170. un 171. pantu svītro.

17)

regulā iekļauj šādu iedaļu:

“5.a iedaļa

Vērtības sadales klauzulas

172.a pants

Vērtības sadale

Neskarot nevienu konkrētu vērtības sadales klauzulu cukura nozarē, lauksaimnieki, tostarp lauksaimnieku apvienības, un viņu pirmais pircējs var vienoties par vērtības sadales klauzulām, tostarp tirgus guvumiem un zaudējumiem, nosakot, kā jebkādas izmaiņas attiecīgajās konkrēto produktu tirgus cenās vai citu preču tirgos ir sadalāmas to starpā.”;

18)

regulas 184. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Komisija, pieņemot deleģētos aktus atbilstīgi šīs regulas 186. pantam un īstenošanas aktus atbilstīgi šīs regulas 187. pantam, atver un/vai pārvalda tarifa kvotas lauksaimniecības produktu importam ar mērķi tos laist brīvā apgrozībā Savienībā vai tās daļā vai tādas tarifa kvotas Savienības lauksaimniecības produktu importam trešās valstīs, kuras daļēji vai pilnībā pārvalda Savienība un kuras izriet no starptautiskiem nolīgumiem, kas noslēgti saskaņā ar LESD, vai jebkāda cita akta, kas pieņemts saskaņā ar LESD 43. panta 2. punktu vai 207. pantu.”;

19)

regulas 188. pantu aizstāj ar šādu:

“188. pants

Tarifa kvotu piešķiršanas process

1.   Komisija, izmantojot piemērotu publikāciju tīmeklī, publisko rezultātus par tarifa kvotu piešķiršanu paziņotajiem pieteikumiem, ņemot vērā pieejamās tarifa kvotas un paziņotos pieteikumus.

2.   Šā panta 1. punktā minētajā publikācijā attiecīgā gadījumā atsaucas arī uz nepieciešamību noraidīt vēl neizskatītos pieteikumus, apturēt pieteikumu iesniegšanu vai piešķirt neizmantotos daudzumus.

3.   Dalībvalstis izsniedz importa licences un eksporta licences daudzumiem, par kuriem iesniegts pieteikums saistībā ar importa tarifa kvotām un eksporta tarifa kvotām, ievērojot attiecīgos piešķīruma koeficientus un pēc tam, kad Komisija tos publiskojusi saskaņā ar šā panta 1. punktu.”;

20)

regulas 209. pantu groza šādi:

21)

regulas 222. pantu groza šādi:

22)

regulas 232. panta 2. punktu svītro;

23)

regulas VII un VIII pielikumus groza saskaņā ar šīs regulas III pielikumu.

1)

regulas 4. pantā pievieno šādu punktu:

“4.   Daudzgadu darbību apstiprinājuma gadījumā budžeta saistības var sadalīt gada maksājumos. Ja budžeta saistības tiek šādi sadalītas, Komisija veic gada maksājumus, ņemot vērā darbību progresu, aplēstās vajadzības un pieejamo budžetu.”;

2)

regulas 13. panta 5. punktu svītro;

3)

regulas 22. panta 5. punktu svītro;

4)

regulas 27. panta 5. punktu svītro.

a)

šīs regulas 3. panta 11. punkta a) un b) apakšpunktu piemēro no 2015. gada 1. janvāra;

b)

šīs regulas 1. panta 23. punkta b) apakšpunktu piemēro no 2016. gada 1. janvāra; un

c)

šīs regulas 4. panta 3. punktu piemēro no 2019. gada 1. janvāra.