27.12.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 345/1

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 2006/2004 (3) ir paredzēti saskaņoti noteikumi un procedūras, lai atvieglotu sadarbību starp valstu iestādēm, kas ir atbildīgas par pārrobežu tiesību aktu izpildi patērētāju tiesību aizsardzības jomā. Regulas (EK) Nr. 2006/2004 21.a pantā ir paredzēta pārskatīšana, lai novērtētu minētās regulas efektivitāti un tās darbības mehānismus. Pēc šādas pārskatīšanas Komisija secināja, ka Regula (EK) Nr. 2006/2004 nav pietiekama, lai efektīvi risinātu izpildes problēmas vienotajā tirgū, tostarp problēmas digitālajā vienotajā tirgū.

(2)

Komisijas 2015. gada 6. maija paziņojumā “Digitālā vienotā tirgus stratēģija Eiropai” kā viena no minētās stratēģijas prioritātēm tika izvirzīta nepieciešamība uzlabot patērētāju uzticēšanos ar ātrāku, dinamiskāku un konsekventāku patērētāju tiesību aizsardzības noteikumu izpildi. Komisijas 2015. gada 28. oktobra paziņojumā “vienotā tirgus pilnīgošana – plašākas iespējas cilvēkiem un uzņēmējdarbībai” tika vēlreiz uzsvērts, ka Savienības patērētāju aizsardzības tiesību aktu izpilde būtu vēl vairāk jāstiprina ar Regulas (EK) Nr. 2006/2004 reformu.

(3)

Neefektīvā vēršanās pret pārrobežu pārkāpumiem, tostarp pārkāpumiem digitālajā vidē, tirgotājiem dod iespēju izvairīties no tiesību aktu izpildes, pārceļoties kaut kur citur Savienībā. Tas rada arī konkurences kropļojumus likumu pildošiem tirgotājiem, kuri darbojas vai nu valsts mērogā, vai pāri robežām, tiešsaistē vai bezsaistē, un tādējādi nodara tiešu kaitējumu patērētājiem un grauj patērētāju uzticēšanos pārrobežu darījumiem un iekšējam tirgum. Tādēļ ir jāpalielina saskaņošanas līmenis, kas ietvertu efektīvu un iedarbīgu sadarbību izpildes jomā starp kompetentajām publiskajām izpildes iestādēm, lai atklātu, izmeklētu un liktu izbeigt vai aizliegtu pārkāpumus, uz kuriem attiecas šī regula.

(4)

Ar Regulu (EK) Nr. 2006/2004 visā Savienībā tika izveidots kompetento publisko izpildes iestāžu tīkls. Ir nepieciešama efektīva koordinācija starp dažādām minētajā tīklā iesaistītajām kompetentajām iestādēm, kā arī efektīva koordinācija starp citām publiskajām iestādēm dalībvalstu līmenī. Koordinēšanas loma kā vienotam sadarbības birojam katrā dalībvalstī būtu jāuztic publiskai iestādei. Minētajai iestādei vajadzētu būt pietiekamām pilnvarām un resursiem, kas vajadzīgi, lai pildītu šo svarīgo lomu. Ievērojot šo regulu, katra dalībvalsts tiek mudināta norīkot vienu no kompetentajām iestādēm par vienoto sadarbības biroju.

(5)

Patērētāji būtu arī jāaizsargā pret pārkāpumiem, uz kuriem attiecas šī regula un kuri jau ir izbeigti, bet kuru kaitīgā ietekme varētu turpināties. Kompetentajām iestādēm vajadzētu būt nepieciešamajām minimālajām pilnvarām izmeklēt šādus pārkāpumus un likt tos izbeigt vai aizliegt nākotnē, lai nepieļautu, ka tie atkārtojas, un līdz ar to nodrošinātu augstu patērētāju tiesību aizsardzības līmeni.

(6)

Kompetentajām iestādēm vajadzētu būt minimālajam izmeklēšanas un izpildes pilnvaru kopumam, lai piemērotu šo regulu, ātrāk un efektīvāk savstarpēji sadarbotos un atturētu tirgotājus no tādu pārkāpumu izdarīšanas, uz kuriem attiecas šī regula. Minētajām pilnvarām vajadzētu būt pietiekamām, lai efektīvi risinātu izpildes problēmas elektroniskajā tirdzniecībā un digitālajā vidē un novērstu to, ka tirgotāji, kas neievēro noteikumus, izmanto robus izpildes sistēmā, pārceļoties uz dalībvalstīm, kuru kompetento iestāžu rīcībā nav līdzekļu, ar ko apturēt nelikumīgu praksi. Minētajām pilnvarām būtu jāļauj dalībvalstīm nodrošināt to, ka kompetento iestāžu starpā var likumīgi apmainīties ar vajadzīgo informāciju un pierādījumiem, lai visās dalībvalstīs panāktu vienādu efektīvas izpildes līmeni.

(7)

Katrai dalībvalstij būtu jānodrošina, ka visām kompetentajām iestādēm tās jurisdikcijā ir visas minimālās pilnvaras, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu šīs regulas pienācīgu piemērošanu. Tomēr dalībvalstīm būtu jāspēj nolemt nepiešķirt visas pilnvaras katrai kompetentajai iestādei ar noteikumu, ka katru no minētajām pilnvarām var efektīvi un pēc vajadzības izlietot saistībā ar jebkuru pārkāpumu, uz ko attiecas šī regula. Dalībvalstīm būtu arī jāspēj saskaņā ar šo regulu nolemt dažus uzdevumus uzticēt norīkotām struktūrām vai piešķirt kompetentām iestādēm pilnvaras apspriesties ar patērētāju organizācijām, tirgotāju apvienībām, norīkotajām struktūrām vai citām attiecīgām personām par to saistību efektivitāti, ko kāds tirgotājs ierosinājis, lai izbeigtu pārkāpumu, uz ko attiecas šī regula. Tomēr dalībvalstīm nevajadzētu būt pienākumam norīkotās struktūras iesaistīt šīs regulas piemērošanā vai paredzēt apspriešanās ar patērētāju organizācijām, tirgotāju apvienībām, norīkotajām struktūrām vai citām attiecīgajām personām par to saistību efektivitāti, kuras ierosinātas, lai izbeigtu pārkāpumu, uz ko attiecas šī regula.

(8)

Kompetentajām iestādēm būtu jāspēj pēc savas iniciatīvas sākt izmeklēšanu vai procedūras, ja tām par pārkāpumiem, uz ko attiecas šī regula, ir kļuvis zināms kādā citā veidā, nevis no patērētāju sūdzībām.

(9)

Kompetentajām iestādēm vajadzētu būt piekļuvei visiem attiecīgajiem dokumentiem, datiem un informācijai, kas attiecas uz izmeklēšanas vai saskaņotu izmeklēšanu patēriņa tirgos (“kontrolreidi”) priekšmetu, lai noteiktu, vai ir noticis vai notiek to Savienības tiesību aktu pārkāpums, kuri aizsargā patērētāju intereses, un jo īpaši – lai noteiktu atbildīgo tirgotāju, neatkarīgi no tā, kura rīcībā ir attiecīgie dokumenti, dati vai informācija, un neatkarīgi no to veida vai formāta, datu nesēja vai vietas, kurā tos glabā. Kompetentajām iestādēm būtu jāspēj tieši pieprasīt, lai digitālajā vērtības ķēdē iesaistītās trešās personas sniegtu jebkādus attiecīgus pierādījumus, datus un informāciju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/31/EK (4) un saskaņā ar tiesību aktiem par personas datu aizsardzību.

(10)

Kompetentajām iestādēm būtu jāspēj prasīt jebkāda attiecīgā informācija no jebkuras publiskās iestādes, struktūras vai aģentūras savā dalībvalstī vai no jebkuras fiziskas personas vai juridiskas personas, tostarp, piemēram, no maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, interneta pakalpojumu sniedzējiem, telekomunikāciju operatoriem, domēnu reģistriem un reģistrētājiem un mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem, lai konstatētu, vai ir noticis vai notiek pārkāpums, uz ko attiecas šī regula.

(11)

Kompetentajām iestādēm būtu jāspēj veikt nepieciešamās pārbaudes uz vietas, un tām vajadzētu būt pilnvarām iekļūt jebkurās telpās, teritorijās vai transportlīdzekļos, ko tirgotājs, par kuru notiek pārbaude, izmanto mērķiem, kas saistīti ar tā komercdarbību, darījumdarbību, amatniecisko darbību vai profesiju.

(12)

Kompetentajām iestādēm būtu jāspēj prasīt jebkuram tāda tirgotāja, par kuru notiek pārbaude, pārstāvim vai darbiniekam sniegt paskaidrojumus par faktiem, informāciju, datiem vai dokumentiem attiecībā uz pārbaudes priekšmetu un būtu jāspēj fiksēt minētā pārstāvja vai darbinieka sniegtās atbildes.

(13)

Kompetentajām iestādēm būtu jāspēj pārbaudīt, vai tiek ievēroti tie Savienības tiesību akti, kuri aizsargā patērētāju intereses, un iegūt pierādījumus par pārkāpumiem, uz kuriem attiecas šī regula, tostarp par pārkāpumiem, kas notiek preču vai pakalpojumu iegādes laikā vai pēc tās. Kompetentajām iestādēm tāpēc vajadzētu būt pilnvarām iegādāties preces vai pakalpojumus kā testa iegādes, ja vajadzīgs, izmantojot citu identitāti, lai konstatētu pārkāpumus, uz kuriem attiecas šī regula, piemēram, atteikumus ļaut izlietot patērētāja atteikuma tiesības distances līgumu gadījumā, un iegūt pierādījumus. Minētajām pilnvarām būtu jāietver arī pilnvaras pārbaudīt, novērot, pētīt, izjaukt vai testēt produktu vai pakalpojumu, ko kompetentā iestāde iegādājusies minētajos nolūkos. Pilnvaras iegādāties preces vai pakalpojumus kā testa iegādes varētu ietvert kompetento iestāžu pilnvaras nodrošināt jebkāda veiktā maksājuma atmaksu, ja šāda atmaksa nebūtu nesamērīga un arī citādā ziņā atbilstu Savienības un valstu tiesību aktiem.

(14)

Kompetentajām iestādēm būtu jāspēj ātri un efektīvi izbeigt pārkāpumus, uz kuriem attiecas šī regula, jo īpaši digitālajā vidē un jo īpaši tad, ja tirgotājs, kas pārdod preces vai pakalpojumus, slēpj savu identitāti vai pārceļas kaut kur citur Savienībā vai uz trešo valsti, lai izvairītos no izpildes. Gadījumos, kad pastāv risks, ka var notikt nopietns kaitējums patērētāju kolektīvajām interesēm, kompetentajām iestādēm saskaņā ar valsts tiesību aktiem būtu jāspēj pieņemt pagaidu pasākumus, tostarp izņemt saturu no tiešsaistes saskarnes vai likt nepārprotami rādīt brīdinājumu patērētājiem, kad tie piekļūst tiešsaistes saskarnei. Pagaidu pasākumiem nebūtu jāpārsniedz tas, kas nepieciešams to mērķa sasniegšanai. Turklāt kompetentajām iestādēm vajadzētu būt pilnvarām likt nepārprotami rādīt brīdinājumu patērētājiem, kad tie piekļūst tiešsaistes saskarnei, vai likt izņemt vai mainīt digitālo saturu, ja nav citu efektīvu līdzekļu, ar ko apturēt nelikumīgu praksi. Šādiem pasākumiem nebūtu jāpārsniedz tas, kas nepieciešams, lai sasniegtu mērķi izbeigt vai aizliegt pārkāpumu, uz ko attiecas šī regula.

(15)

Īstenojot šīs regulas mērķi, taču vienlaikus uzsverot, cik svarīga ir tirgotāju gatavība rīkoties saskaņā ar tiem Savienības tiesību aktiem, kuri aizsargā patērētāju intereses, un novērst to savu pārkāpumu sekas, uz kuriem attiecas šī regula, kompetentajām iestādēm vajadzētu būt iespējai ar tirgotājiem vienoties par saistībām, kurās iekļauti soļi un pasākumi, kas tirgotājam jāveic attiecībā uz pārkāpumu un jo īpaši pārkāpuma izbeigšanu.

(16)

Sodi par patērētāju tiesību aktu pārkāpumiem ir izpildes sistēmas svarīga daļa, jo tie ietekmē to, kādā mērā publiski tiesiskā izpilde darbojas kā atturošs pasākums. Tā kā valstu sodu režīmi ne vienmēr ļauj ņemt vērā pārkāpuma pārrobežu dimensiju, kompetentajām iestādēm kā daļai no to minimālajām pilnvarām vajadzētu būt tiesībām piemērot sodus par pārkāpumiem, uz kuriem attiecas šī regula. Nebūtu jāprasa, lai dalībvalstis izveido jaunu sodu režīmu par pārkāpumiem, uz kuriem attiecas šī regula. Tā vietā tām būtu jāprasa, lai kompetentās iestādes piemēro režīmu, kas piemērojams par to pašu vietējo pārkāpumu, iespēju robežās ņemot vērā attiecīgā pārkāpuma faktisko apmēru un mērogu. Ievērojot secinājumus, kas pausti Komisijas ziņojumā par patērētāju aizsardzības un tirgvedības tiesību aktu atbilstības pārbaudi, varētu uzskatīt, ka ir nepieciešams pastiprināt sodu līmeni par Savienības patērētāju aizsardzības tiesību aktu pārkāpumiem.

(17)

Patērētājiem vajadzētu būt tiesībām uz to, ka tiek novērsts kaitējums, ko radījuši pārkāpumi, uz kuriem attiecas šī regula. Atkarībā no gadījuma kompetento iestāžu pilnvarām no tirgotāja, pēc tirgotāja iniciatīvas, saņemt papildu korektīvas saistības par labu patērētājiem, kurus skāris iespējamais pārkāpums, uz ko attiecas šī regula, vai attiecīgā gadījumā tiekties no tirgotāja panākt saistības piedāvāt adekvātus korektīvus līdzekļus patērētājiem, kurus skāris minētais pārkāpums, būtu jāpalīdz novērst uz patērētājiem atstāto negatīvo ietekmi, ko radījis pārrobežu pārkāpums. Minētie korektīvie līdzekļi saskaņā ar Savienības tiesību aktu prasībām atkarībā no gadījuma varētu cita starpā ietvert remontu, aizstāšanu, cenas samazināšanu, līguma izbeigšanu vai par precēm vai pakalpojumiem samaksātās cenas atmaksāšanu, lai mazinātu negatīvās sekas, ko skartajam patērētājam radījis pārkāpums, uz kuru attiecas šī regula. Tam nevajadzētu skart patērētāja tiesības meklēt tiesību aizsardzību ar piemērotiem līdzekļiem. Attiecīgā gadījumā kompetentajām iestādēm būtu ar piemērotiem līdzekļiem jāinformē patērētāji, kuri apgalvo, ka viņiem tāda pārkāpuma rezultātā, uz ko attiecas šī regula, ir nodarīts kaitējums, par to, kā panākt kompensāciju, kas paredzēta valstu tiesību aktos.

(18)

Piemērojot šo regulu, pilnvaru īstenošanai un izmantošanai vajadzētu būt samērīgai un adekvātai atkarībā no pārkāpuma pret tiem Savienības tiesību aktiem, kuri aizsargā patērētāju intereses, proti, atkarībā no tā rakstura un kopējā faktiskā vai potenciālā kaitējuma. Kompetentajām iestādēm būtu jāņem vērā visi lietas fakti un apstākļi un būtu jāizvēlas vispiemērotākie pasākumi, kas ir būtiski, lai novērstu pārkāpumu, uz ko attiecas šī regula. Minētajiem pasākumiem vajadzētu būt samērīgiem, efektīviem un atturošiem.

(19)

Piemērojot šo regulu, pilnvaru īstenošanai un izmantošanai vajadzētu atbilst arī citiem Savienības un valstu tiesību aktiem, tostarp piemērojamajām procesuālajām garantijām un pamattiesību principiem. Dalībvalstīm joprojām vajadzētu spēt saskaņā ar Savienības tiesību aktiem valsts tiesību aktos brīvi noteikt nosacījumus un ierobežojumus pilnvaru īstenošanai. Ja, piemēram, saskaņā ar valsts tiesību aktiem no attiecīgās dalībvalsts tiesu iestādes ir nepieciešama iepriekšēja atļauja iekļūt fizisku personu un juridisku personu telpās, pilnvaras iekļūt šādās telpās būtu jāizmanto tikai pēc tam, kad ir saņemta šāda iepriekšēja atļauja.

(20)

Dalībvalstīm būtu jāspēj izvēlēties, vai kompetentās iestādes minētās pilnvaras īsteno tieši, atbilstoši savai kompetencei, ar citu kompetento iestāžu vai citu publisko iestāžu palīdzību, dodot rīkojumu norīkotajām struktūrām vai vēršoties kompetentajās tiesās. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka minētās pilnvaras tiek īstenotas efektīvi un savlaicīgi.

(21)

Atbildot uz lūgumiem, kas iesniegti, izmantojot savstarpējās palīdzības mehānismu, kompetentajām iestādēm attiecīgos gadījumos būtu jāizmanto arī citas pilnvaras vai pasākumi, kas tām paredzēti valsts līmenī, tostarp pilnvaras ierosināt kriminālvajāšanu vai nodot lietu kriminālvajāšanai. Ir ļoti svarīgi, lai tiesām un citām iestādēm, jo īpaši tām, kas iesaistītas kriminālvajāšanā, būtu līdzekļi un pilnvaras, kas vajadzīgi, lai efektīvi un savlaicīgi sadarbotos ar kompetentajām iestādēm.

(22)

Būtu jāuzlabo savstarpējās palīdzības mehānisma efektivitāte un iedarbīgums. Pieprasītā informācija būtu jāsniedz šajā regulā izklāstītajos termiņos, un savlaicīgi būtu jāpieņem vajadzīgie izmeklēšanas un izpildes pasākumi. Kompetentajām iestādēm uz informācijas un izpildes lūgumiem būtu jāatbild noteiktos laikposmos, ja vien nav citas vienošanās. Kompetentās iestādes pienākumiem savstarpējās palīdzības mehānismā būtu jāpaliek neskartiem, ja vien nav sagaidāms, ka izpildes darbības un administratīvie lēmumi, kas valsts līmenī pieņemti ārpus savstarpējās palīdzības mehānisma, nodrošinātu ātru un efektīvu Savienībā izdarīta pārkāpuma izbeigšanu vai aizliegšanu. Ar administratīviem lēmumiem minētajā sakarā būtu jāsaprot lēmumi, uz kuru pamata tiek veikti pasākumi, lai izbeigtu vai aizliegtu Savienībā izdarītu pārkāpumu. Minētajos izņēmuma gadījumos kompetentajām iestādēm vajadzētu būt tiesībām atteikties izpildīt lūgumu veikt izpildes pasākumus, kas iesniegts savstarpējās palīdzības mehānisma ietvaros.

(23)

Komisijai vajadzētu spēt labāk koordinēt un uzraudzīt savstarpējās palīdzības mehānisma darbību, izdot norādījumus, paust ieteikumus un problēmu gadījumā sniegt atzinumus dalībvalstīm. Komisijai arī būtu jāspēj efektīvāk un ātrāk palīdzēt kompetentajām iestādēm izšķirt strīdus par interpretāciju attiecībā uz to pienākumiem, kas izriet no savstarpējās palīdzības mehānisma.

(24)

Šai regulai būtu jāparedz saskaņoti noteikumi, kuros izklāstīta procedūra tam, kā koordinēt izmeklēšanas un izpildes pasākumus attiecībā uz plaši izplatītiem pārkāpumiem un Savienības mēroga plaši izplatītiem pārkāpumiem. Koordinētai rīcībai pret plaši izplatītiem pārkāpumiem un Savienības mēroga plaši izplatītiem pārkāpumiem būtu jānodrošina, ka kompetentās iestādes spēj izvēlēties vispiemērotākos un visefektīvākos rīkus minēto pārkāpumu izbeigšanai un attiecīgā gadījumā no atbildīgajiem tirgotājiem saņemt vai tiekties panākt korektīvas saistības par labu patērētājiem.

(25)

Attiecīgajām kompetentajām iestādēm ar koordinētu rīcību būtu jākoordinē savi izmeklēšanas un izpildes pasākumi, lai efektīvi novērstu plaši izplatītu pārkāpumu vai Savienības mēroga plaši izplatītu pārkāpumu un panāktu, ka tas tiek izbeigts vai aizliegts. Šajā nolūkā kompetentajām iestādēm būtu jāapmainās ar visiem vajadzīgajiem pierādījumiem un informāciju, un būtu jāsniedz nepieciešamā palīdzība. Kompetentajām iestādēm, uz ko attiecas plaši izplatīts pārkāpums vai Savienības mēroga plaši izplatīts pārkāpums, būtu koordinēti jāpieņem nepieciešamie izpildes pasākumi, lai panāktu, ka minētais pārkāpums tiek izbeigts vai aizliegts.

(26)

Katras kompetentās iestādes iesaistei koordinētā rīcībā un jo īpaši izmeklēšanas un izpildes pasākumiem, kuri kompetentajai iestādei ir jāveic, vajadzētu būt pietiekamiem, lai efektīvi vērstos pret plaši izplatītu pārkāpumu vai Savienības mēroga plaši izplatītu pārkāpumu. Kompetentajām iestādēm, uz ko attiecas minētais pārkāpums, vajadzētu būt pienākumam veikt tikai tos izmeklēšanas un izpildes pasākumus, kas nepieciešami, lai iegūtu visus vajadzīgos pierādījumus un informāciju attiecībā uz plaši izplatītu pārkāpumu vai Savienības mēroga plaši izplatītu pārkāpumu un lai panāktu, ka pārkāpums tiek izbeigts vai aizliegts. Tomēr tas, ka kompetentajai iestādei, uz ko attiecas minētais pārkāpums, trūkst pieejamu līdzekļu, nebūtu jāuzskata par attaisnojumu tam, lai nepiedalītos koordinētā rīcībā.

(27)

Kompetentajām iestādēm, uz ko attiecas plaši izplatīts pārkāpums vai Savienības mēroga plaši izplatīts pārkāpums un kas piedalās koordinētā rīcībā, būtu jāspēj veikt valsts izmeklēšanas un izpildes darbības saistībā ar to pašu pārkāpumu un pret to pašu tirgotāju. Tomēr tajā pašā laikā kompetentās iestādes pienākumam ar koordinētu rīcību koordinēt savas izmeklēšanas un izpildes darbības ar citām kompetentajām iestādēm, uz ko attiecas minētais pārkāpums, būtu jāpaliek neskartam, ja vien nav sagaidāms, ka izpildes darbības un administratīvie lēmumi, kas valsts līmenī pieņemti ārpus savstarpējās palīdzības mehānisma, nodrošinātu ātru un efektīvu plaši izplatīta pārkāpuma vai Savienības mēroga plaši izplatīta pārkāpuma izbeigšanu vai aizliegšanu. Ar administratīviem lēmumiem šajā sakarā būtu jāsaprot lēmumi, uz kuru pamata tiek veikti pasākumi, lai izbeigtu vai aizliegtu pārkāpumu. Minētajos izņēmuma gadījumos kompetentajām iestādēm vajadzētu būt tiesībām atteikties piedalīties koordinētajā rīcībā.

(28)

Ja pastāv pamatotas aizdomas par plaši izplatītu pārkāpumu, kompetentajām iestādēm, uz kurām attiecas minētais pārkāpums, vienojoties būtu jāuzsāk koordinēta rīcība. Lai noteiktu, uz kurām kompetentajām iestādēm attiecas plaši izplatīts pārkāpums, būtu jāapsver visi attiecīgie minētā pārkāpuma aspekti un jo īpaši tirgotāja uzņēmējdarbības vieta vai dzīvesvieta, tirgotāja aktīvu atrašanās vieta, to patērētāju atrašanās vieta, kuriem ar iespējamo pārkāpumu ir nodarīts kaitējums, un tirgotāja tirdzniecības vietu, proti, veikalu un tīmekļa vietņu, atrašanās vieta.

(29)

Komisijai būtu ciešāk jāsadarbojas ar dalībvalstīm, lai novērstu to, ka notiek plaša mēroga pārkāpumi. Komisijai tādēļ būtu jāziņo kompetentajām iestādēm, ja tai ir aizdomas par jebkādiem pārkāpumiem, uz kuriem attiecas šī regula. Ja, piemēram, uzraugot kompetento iestāžu izdotos brīdinājumus, Komisijai ir pamatotas aizdomas, ka ir noticis Savienības mēroga plaši izplatīts pārkāpums, tai ar to kompetento iestāžu un vienoto sadarbības biroju starpniecību, uz kuriem attiecas minētais iespējamais pārkāpums, par to būtu jāpaziņo dalībvalstīm, norādot pamatojumu, kas attaisno iespējamu koordinēto rīcību. Attiecīgajām kompetentajām iestādēm būtu jāveic atbilstoša izmeklēšana, pamatojoties uz pieejamo informāciju vai informāciju, kam tās viegli var piekļūt. Tām savas izmeklēšanas rezultāti būtu jāpaziņo pārējām kompetentajām iestādēm, vienotajiem sadarbības birojiem, uz ko attiecas minētais pārkāpums, un Komisijai. Ja attiecīgās kompetentās iestādes secina, ka šāda izmeklēšana atklāj, ka, iespējams, notiek pārkāpums, tām būtu jāuzsāk koordinētā rīcība, veicot šajā regulā izklāstītos pasākumus. Koordinēta rīcība, ar ko vēršas pret Savienības mēroga plaši izplatītu pārkāpumu, vienmēr būtu jākoordinē Komisijai. Ja ir acīmredzams, ka uz dalībvalsti attiecas minētais pārkāpums, tai būtu jāpiedalās koordinētā rīcībā, lai palīdzētu vākt visus vajadzīgos pierādījumus un informāciju attiecībā uz pārkāpumu un panāktu, ka tas tiek izbeigts vai aizliegts. Attiecībā uz izpildes pasākumiem šīs regulas piemērošanai nebūtu jāietekmē kriminālprocess un tiesvedība dalībvalstīs. Būtu jāievēro ne bis in idem princips. Tomēr, ja viens un tas pats tirgotājs atkārto to pašu darbību vai bezdarbību, kas bija pārkāpums, uz kuru attiecas šī regula, un kam jau tika piemērota izpildes procedūra, kuras rezultātā minētais pārkāpums tika izbeigts vai aizliegts, tas būtu jāuzskata par jaunu pārkāpumu un kompetentajām iestādēm būtu pret to jāvēršas.

(30)

Attiecīgajām kompetentajām iestādēm būtu jāveic nepieciešamie izmeklēšanas pasākumi, lai noteiktu plaši izplatīta pārkāpuma vai Savienības mēroga plaši izplatīta pārkāpuma detaļas un jo īpaši tirgotāja identitāti, tirgotāja veiktās darbības vai bezdarbību un pārkāpuma ietekmi. Balstoties uz izmeklēšanas rezultātiem, kompetentajām iestādēm būtu jāveic izpildes pasākumi. Plaši izplatīta pārkāpuma vai Savienības mēroga plaši izplatīta pārkāpuma izmeklēšanas un novērtējuma rezultāti attiecīgā gadījumā būtu jāizklāsta kopējā nostājā, par kuru savstarpēji vienojušās koordinētajā rīcībā iesaistīto dalībvalstu kompetentās iestādes, un tā būtu jānosūta par minēto pārkāpumu atbildīgajiem tirgotājiem. Kopējai nostājai nevajadzētu būt kompetento iestāžu saistošam lēmumam. Tomēr tai būtu jādod adresātam iespēja izteikties par kopējā nostājā ietvertajiem jautājumiem.

(31)

Saistībā ar plaši izplatītiem pārkāpumiem vai Savienības mēroga plaši izplatītiem pārkāpumiem būtu jāievēro tirgotāju tiesības uz aizstāvību. Tas jo īpaši nozīmē, ka tirgotājam tiek dotas tiesības tikt uzklausītam un procedūras laikā izmantot to oficiālo valodu vai vienu no oficiālajām valodām, ko oficiāliem nolūkiem izmanto dalībvalstī, kurā tirgotājs veic uzņēmējdarbību vai dzīvo. Ir būtiski arī nodrošināt to Savienības tiesību aktu ievērošanu, kuri attiecas uz neizpaustas zinātības un darījumdarbības informācijas aizsardzību.

(32)

Attiecīgajām kompetentajām iestādēm savā jurisdikcijā būtu jāveic nepieciešamie izmeklēšanas un izpildes pasākumi. Tomēr plaši izplatītu pārkāpumu vai Savienības mēroga plaši izplatītu pārkāpumu ietekme neaptver tikai vienu dalībvalsti. Tādēļ, lai vērstos pret minētajiem pārkāpumiem un panāktu, ka tie tiek izbeigti vai aizliegti, ir nepieciešama kompetento iestāžu sadarbība.

(33)

Tādu pārkāpumu efektīva atklāšana, uz kuriem attiecas šī regula, būtu jāatbalsta ar informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm un Komisiju, šajā nolūkā izdodot brīdinājumus, ja pastāv pamatotas aizdomas par šādiem pārkāpumiem. Komisijai būtu jākoordinē informācijas apmaiņas norise.

(34)

Patērētāju organizācijām ir būtiska loma patērētāju informēšanā par viņu tiesībām un viņu izglītošanā un viņu interešu aizsardzībā, tostarp strīdu izšķiršanā. Patērētāji būtu jāmudina sadarboties ar kompetentajām iestādēm, lai stiprinātu šīs regulas piemērošanu.

(35)

Patērētāju organizācijām un attiecīgā gadījumā tirgotāju apvienībām būtu jāļauj paziņot kompetentajām iestādēm par iespējamiem pārkāpumiem, uz kuriem attiecas šī regula, un dalīties ar tām informācijā, kas vajadzīga, lai atklātu, izmeklētu un izbeigtu pārkāpumus, sniegt savu atzinumu par pārkāpumu izmeklēšanu vai pārkāpumiem un paziņot kompetentajām iestādēm par to Savienības tiesību aktu ļaunprātīgu izmantošanu, kuri aizsargā patērētāju intereses.

(36)

Lai nodrošinātu pareizu šīs regulas īstenošanu, dalībvalstīm būtu norīkotajām struktūrām, Eiropas patērētāju centriem, patērētāju organizācijām un apvienībām un attiecīgā gadījumā tirgotāju apvienībām, kam ir vajadzīgās speciālās zināšanas, jāpiešķir pilnvaras izdot ārējus brīdinājumus attiecīgo dalībvalstu kompetentajām iestādēm un Komisijai par iespējamiem pārkāpumiem, uz kuriem attiecas šī regula, un sniegt tām pieejamo nepieciešamo informāciju. Dalībvalstīm varētu būt atbilstoši iemesli tam, lai šādiem subjektiem nepiešķirtu pilnvaras veikt minētās darbības. Ja kāda dalībvalsts šajā sakarā nolemj neatļaut kādam no minētajiem subjektiem izdot ārējus brīdinājumus, tai būtu jāsniedz paskaidrojums, pamatojot šādas rīcības iemeslus.

(37)

Kontrolreidi ir vēl viens izpildes koordinēšanas veids, kura efektivitāte to Savienības tiesību aktu pārkāpumu novēršanā, kuri aizsargā patērētāju intereses, ir pierādīta un kurš nākotnē būtu jāsaglabā un jāstiprina gan tiešsaistes, gan bezsaistes sektoros. Kontrolreidi būtu jāveic jo īpaši tad, ja tirgus tendences, patērētāju sūdzības vai citas pazīmes liecina, ka ir notikuši vai notiek to Savienības tiesību aktu pārkāpumi, kuri aizsargā patērētāju intereses.

(38)

Dati par patērētāju sūdzībām varētu palīdzēt Savienības un valstu līmeņa politikas veidotājiem novērtēt patērētāju tirgu darbību un atklāt pārkāpumus. Būtu jāveicina apmaiņa ar šādiem datiem Savienības līmenī.

(39)

Ciktāl tas vajadzīgs, lai veicinātu šīs regulas mērķa sasniegšanu, ir būtiski, lai dalībvalstis informētu cita citu un Komisiju par savām darbībām saistībā ar patērētāju interešu aizsardzību, tostarp par to sniegto atbalstu patērētāju pārstāvju darbībām, to sniegto atbalstu tādu struktūru darbībām, kuras atbild par patērētāju strīdu ārpustiesas izšķiršanu, un to sniegto atbalstu patērētāju piekļuvei tiesu sistēmai. Dalībvalstīm sadarbībā ar Komisiju būtu jāspēj veikt kopīgas darbības saistībā ar patērētāju politikas informācijas apmaiņu minētajās jomās.

(40)

Pastāvošās izpildes grūtības sniedzas aiz Savienības robežām, un Savienības patērētāju intereses ir jāaizsargā pret negodīgiem tirgotājiem, kas atrodas trešās valstīs. Tādēļ būtu jāvienojas par starptautiskiem nolīgumiem ar trešām valstīm attiecībā uz savstarpējo palīdzību to Savienības tiesību aktu izpildē, kuri aizsargā patērētāju intereses. Minētajos starptautiskajos nolīgumos būtu jāiekļauj šīs regulas priekšmets, un sarunas par tiem būtu jāved Savienības līmenī, lai nodrošinātu Savienības patērētāju optimālu aizsardzību un raitu sadarbību ar trešām valstīm.

(41)

Uz informāciju, ar ko apmainās kompetentās iestādes, būtu jāattiecina stingri konfidencialitātes un dienesta noslēpuma un komercnoslēpuma noteikumi, lai nodrošinātu, ka netiek traucēta izmeklēšana vai ka nepamatoti netiek nodarīts kaitējums tirgotāju reputācijai. Nolemt šādu informāciju izpaust kompetentajām iestādēm vajadzētu tikai tad, ja tas ir atbilstīgi un nepieciešami, saskaņā ar samērīguma principu, ņemot vērā sabiedrības intereses, piemēram, sabiedrības drošību, patērētāju tiesību aizsardzību, sabiedrības veselību, vides aizsardzību vai pareizu kriminālizmeklēšanas norisi, un izskatot katru gadījumu atsevišķi.

(42)

Lai nodrošinātu sadarbības tīkla pārredzamību un palielinātu patērētāju un sabiedrības kopumā informētību, Komisijai ik pēc diviem gadiem būtu jāsagatavo pārskats par to informāciju, statistikas datiem un norisēm patērētāju tiesību aktu izpildes jomā, kas ir apkopota šajā regulā paredzētās izpildes sadarbības ietvaros, un tas jādara publiski pieejams.

(43)

Plaši izplatīti pārkāpumi būtu jānovērš efektīvi un iedarbīgi. Lai to sasniegtu, būtu jāievieš sistēma, kurā ik pēc diviem gadiem notiek apmaiņa ar izpildes prioritātēm.

(44)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai, lai noteiktu praktisko un operatīvo kārtību elektroniskās datubāzes darbībai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (5).

(45)

Šī regula neskar Savienības nozaru noteikumus, kas paredz sadarbību starp nozaru regulatīvajām iestādēm, vai piemērojamos Savienības nozaru noteikumus par kompensāciju patērētājiem par minēto noteikumu pārkāpumu rezultātā nodarīto kaitējumu. Šī regula neskar arī citas sadarbības sistēmas un tīklus, kas paredzēti Savienības nozaru tiesību aktos. Šī regula sekmē sadarbību un koordināciju starp patērētāju aizsardzības tīklu un regulatīvo struktūru un iestāžu tīkliem, kas izveidoti ar Savienības nozaru tiesību aktiem. Šī regula neskar to, kā dalībvalstīs piemēro pasākumus, kas attiecas uz tiesu iestāžu sadarbību civillietās un krimināllietās.

(46)

Šī regula neskar tiesības prasīt individuālu vai kolektīvu kompensāciju, uz ko attiecas valstu tiesību akti, un neparedz minēto prasījumu izpildi.

(47)

Šīs regulas kontekstā būtu jāpiemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (6), Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (7) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/680 (8).

(48)

Šī regula neskar piemērojamos Savienības noteikumus par valstu regulatīvo struktūru pilnvarām, kas noteiktas Savienības nozaru tiesību aktos. Attiecīgā gadījumā un kad tas ir iespējams, minētajām struktūrām būtu jāizmanto pilnvaras, kas tām pieejamas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem un valstu tiesību aktiem, lai panāktu, ka tiek izbeigti vai aizliegti pārkāpumi, uz kuriem attiecas šī regula, un palīdzētu to izdarīt kompetentajām iestādēm.

(49)

Šī regula neskar kompetento iestāžu un Eiropas Banku iestādes lomu un pilnvaras attiecībā uz patērētāju kolektīvo ekonomisko interešu aizsardzību jautājumos, kas attiecas uz maksājumu kontu pakalpojumiem un kredītlīgumiem saistībā ar mājokļa nekustamo īpašumu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/17/ES (9) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/92/ES (10).

(50)

Ņemot vērā esošos sadarbības mehānismus, kas paredzēti Direktīvā 2014/17/ES un Direktīvā 2014/92/ES, savstarpējās palīdzības mehānisms nebūtu jāpiemēro tiem minēto direktīvu pārkāpumiem, kuri ir Savienībā izdarīti pārkāpumi.

(51)

Šī regula neskar Padomes Regulu Nr. 1 (11).

(52)

Šī regula respektē pamattiesības un ievēro principus, kas jo īpaši ir atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā un pastāv dalībvalstu konstitucionālajās tradīcijās. Attiecīgi šī regula būtu jāinterpretē un jāpiemēro saskaņā ar minētajām tiesībām un principiem, tostarp tiem, kas attiecas uz vārda brīvību un plašsaziņas līdzekļu brīvību un plurālismu. Īstenojot šajā regulā paredzētās minimālās pilnvaras, kompetentajām iestādēm būtu jāpanāk piemērots līdzsvars starp interesēm, ko aizsargā pamattiesības, piemēram, augstu patērētāju aizsardzības līmeni, darījumdarbības brīvību un informācijas brīvību.

(53)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, sadarbību starp valstu iestādēm, kuras ir atbildīgas par tiesību aktu izpildi patērētāju tiesību aizsardzības jomā, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, jo tās nespēj nodrošināt sadarbību un koordināciju, rīkojoties atsevišķi, bet, ņemot vērā tās teritoriālo tvērumu un darbības jomu attiecībā uz personām, šo mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(54)

Regula (EK) Nr. 2006/2004 tādēļ būtu jāatceļ,

1)

“Savienības tiesību akti, kuri aizsargā patērētāju intereses”, ir šīs regulas pielikumā uzskaitītās regulas un direktīvas, kā tās transponētas dalībvalstu iekšējā tiesību sistēmā;

2)

“Savienībā izdarīts pārkāpums” ir jebkura darbība vai bezdarbība, kas ir pretrunā Savienības tiesību aktiem, kuri aizsargā patērētāju intereses, un kas ir radījusi, rada vai varētu radīt kaitējumu tādu patērētāju kolektīvajām interesēm, kuri dzīvo dalībvalstī, kas nav tā pati dalībvalsts, kurā:

3)

“plaši izplatīts pārkāpums” ir:

4)

“Savienības mēroga plaši izplatīts pārkāpums” ir plaši izplatīts pārkāpums, kas ir radījis, rada vai varētu radīt kaitējumu patērētāju kolektīvajām interesēm vismaz divās trešdaļās dalībvalstu, kuru kopējais iedzīvotāju skaits veido vismaz divas trešdaļas no Savienības iedzīvotāju skaita;

5)

“pārkāpumi, uz kuriem attiecas šī regula” ir Savienībā izdarīti pārkāpumi, plaši izplatīti pārkāpumi un Savienības mēroga plaši izplatīti pārkāpumi;

6)

“kompetentā iestāde” ir jebkura publiska iestāde, kas izveidota valsts, reģionālā vai vietējā līmenī un ko dalībvalsts norīkojusi kā atbildīgo par to Savienības tiesību aktu izpildi, kuri aizsargā patērētāju intereses;

7)

“vienotais sadarbības birojs” ir publiskā iestāde, ko dalībvalsts norīkojusi kā atbildīgo par to, lai koordinētu šīs regulas piemērošanu minētajā dalībvalstī;

8)

“norīkotā struktūra” ir struktūra, kam ir likumīgas intereses tādu Savienības tiesību aktu pārkāpumu izbeigšanā vai aizliegšanā, kuri aizsargā patērētāju intereses, un ko norīkojusi dalībvalsts un kam kompetentā iestāde uzdevusi vākt vajadzīgo informāciju un veikt vajadzīgos izpildes pasākumus, kuri minētajai struktūrai pieejami valsts tiesību aktos, lai panāktu, ka pārkāpums tiek izbeigts vai aizliegts, un kas rīkojas minētās kompetentās iestādes vārdā;

9)

“lūguma iesniedzēja iestāde” ir kompetentā iestāde, kas iesniedz savstarpējas palīdzības lūgumu;

10)

“lūguma saņēmēja iestāde” ir kompetentā iestāde, kas saņem savstarpējas palīdzības lūgumu;

11)

“tirgotājs” ir jebkura fiziska persona vai jebkura juridiska persona, gan privāta, gan publiska, kura rīkojas nolūkos, kas ir saistīti ar tās komercdarbību, darījumdarbību, amatniecisko darbību vai profesiju, tostarp ar jebkuras citas personas, kas darbojas šīs personas vārdā vai uzdevumā, starpniecību;

12)

“patērētājs” ir jebkura fiziska persona, kas rīkojas nolūkos, kuri nav saistīti ar viņa komercdarbību, darījumdarbību, amatniecisko darbību vai profesiju;

13)

“patērētāja sūdzība” ir ar atbilstīgiem pierādījumiem pamatots apgalvojums, ka tirgotājs ir izdarījis, izdara vai varētu izdarīt to Savienības tiesību aktu pārkāpumu, kuri aizsargā patērētāju intereses;

14)

“kaitējums patērētāju kolektīvajām interesēm” ir faktiskais vai potenciālais kaitējums, kas nodarīts tādu vairāku patērētāju interesēm, kurus skāruši Savienībā izdarīti pārkāpumi, plaši izplatīti pārkāpumi vai Savienības mēroga plaši izplatīti pārkāpumi;

15)

“tiešsaistes saskarne” ir jebkura programmatūra, tostarp tīmekļa vietne, tīmekļa vietnes daļa vai lietotne, ko uztur tirgotājs vai kas tiek uzturēta tirgotāja vārdā un kas tiek izmantota kā līdzeklis, lai patērētājiem sniegtu piekļuvi tirgotāja precēm vai pakalpojumiem;

16)

“kontrolreidi” ir saskaņotas izmeklēšanas patēriņa tirgos, vienlaicīgi veicot koordinētas uzraudzības darbības, lai pārbaudītu, vai tiek ievēroti Savienības tiesību akti, kuri aizsargā patērētāju intereses, vai atklātu to pārkāpumus.

a)

norīkotajai struktūrai neizdodas iegūt nepieciešamo informāciju vai panākt, ka pārkāpums, uz ko attiecas šī regula, tiek nekavējoties izbeigts vai aizliegts; vai

b)

kompetentās iestādes, uz ko attiecas pārkāpums, nav vienisprātis, ka norīkotajai struktūrai var dot rīkojumu, ievērojot 1. punktu.

a)

kompetento iestāžu, vienotā sadarbības biroja, norīkoto struktūru un subjektu, kas izdod ārējos brīdinājumus, ievērojot 27. panta 1. punktu, identitāti un kontaktinformāciju; un

b)

informāciju par kompetento iestāžu organizatorisko struktūru, pilnvarām un pienākumiem.

a)

pilnvaras piekļūt visiem attiecīgajiem dokumentiem, datiem vai informācijai, kas attiecas uz pārkāpumu, uz kuru attiecas šī regula, – neatkarīgi no veida vai formāta un neatkarīgi no datu nesēja vai vietas, kurā tie tiek glabāti;

b)

pilnvaras prasīt, lai jebkura publiska iestāde, struktūra vai aģentūra to dalībvalstī vai jebkura fiziska persona vai juridiska persona sniedz visu attiecīgo informāciju, datus vai dokumentus – jebkādā veidā vai formātā un neatkarīgi no datu nesēja vai vietas, kurā tie tiek glabāti –, lai konstatētu, vai ir noticis vai notiek pārkāpums, uz ko attiecas šī regula, un apzinātu šāda pārkāpuma detaļas, tostarp izsekotu finanšu un datu plūsmas, noskaidrotu finanšu un datu plūsmās iesaistīto personu identitāti un noskaidrotu banku kontu informāciju un tīmekļa vietņu īpašniekus;

c)

pilnvaras veikt vajadzīgās pārbaudes uz vietas, tostarp pilnvaras iekļūt visās telpās, teritorijās vai transportlīdzekļos, ko tirgotājs, par kuru notiek pārbaude, izmanto nolūkiem, kas ir saistīti ar tā komercdarbību, darījumdarbību, amatniecisko darbību vai profesiju, vai lūgt citām publiskām iestādēm šādi rīkoties, lai pārbaudītu, izņemtu, izgatavotu vai iegūtu informācijas, datu vai dokumentu kopijas neatkarīgi no datu nesēja; pilnvaras uz vajadzīgo laikposmu un pārbaudei vajadzīgajā apmērā izņemt jebkuru informāciju, datus vai dokumentus; pilnvaras prasīt jebkuram tāda attiecīgā tirgotāja pārstāvim vai darbiniekam, par kuru notiek pārbaude, sniegt paskaidrojumus par faktiem, informāciju, datiem vai dokumentiem, kuri attiecas uz pārbaudes priekšmetu, un fiksēt atbildes;

d)

pilnvaras iegādāties preces vai pakalpojumus, veicot testa pirkumus, vajadzības gadījumā ar citu identitāti, nolūkā atklāt pārkāpumus, uz kuriem attiecas šī regula, un iegūt pierādījumus, tostarp pilnvaras pārbaudīt, novērot, pētīt, izjaukt vai testēt preces vai pakalpojumus.

a)

pilnvaras pieņemt pagaidu pasākumus, lai novērstu nopietna kaitējuma risku patērētāju kolektīvajām interesēm;

b)

pilnvaras tiekties panākt vai akceptēt no tirgotāja, kas atbildīgs par pārkāpumu, uz kuru attiecas šī regula, saistības, lai izbeigtu minēto pārkāpumu;

c)

pilnvaras no tirgotāja, pēc tirgotāja iniciatīvas, saņemt papildu korektīvas saistības par labu patērētājiem, kurus skāris iespējamais pārkāpums, uz ko attiecas šī regula, vai attiecīgā gadījumā tiekties no tirgotāja panākt saistības piedāvāt adekvātus korektīvos līdzekļus patērētājiem, kurus skāris minētais pārkāpums;

d)

attiecīgā gadījumā pilnvaras, izmantojot piemērotus līdzekļus, informēt patērētājus, kuri apgalvo, ka viņiem tāda pārkāpuma rezultātā, uz ko attiecas šī regula, ir nodarīts kaitējums, par to, kā prasīt kompensāciju, kas paredzēta valsts tiesību aktos;

e)

pilnvaras rakstiski likt tirgotājam izbeigt pārkāpumus, uz ko attiecas šī regula;

f)

pilnvaras panākt, lai tiktu izbeigti vai aizliegti pārkāpumi, uz kuriem attiecas šī regula;

g)

ja nav pieejami citi efektīvi līdzekļi, ar ko panākt, ka tiek izbeigts vai aizliegts pārkāpums, uz ko attiecas šī regula, un lai novērstu nopietna kaitējuma risku patērētāju kolektīvajām interesēm:

tostarp lūdzot trešai personai vai citai publiskai iestādei īstenot šādus pasākumus;

h)

pilnvaras piemērot sodus, piemēram, naudas sodus vai periodiskus soda maksājumus, par pārkāpumiem, uz kuriem attiecas šī regula, un par jebkura lēmuma, rīkojuma, pagaidu pasākuma, tirgotāja saistību vai cita saskaņā ar šo regulu pieņemta pasākuma neizpildi.

a)

nepastarpināti kompetentās iestādes atbilstoši savai kompetencei;

b)

attiecīgos gadījumos ar citu kompetento iestāžu vai citu publisko iestāžu palīdzību;

c)

attiecīgā gadījumā dodot rīkojumu norīkotajām struktūrām; vai

d)

iesniedzot pieteikumu tiesā, kas ir kompetenta pieņemt vajadzīgo lēmumu, tostarp vajadzības gadījumā iesniedzot pārsūdzību, ja pieteikums pieņemt vajadzīgo lēmumu netiek apmierināts.

a)

vai ir piemēroti pagaidu pasākumi;

b)

vai pārkāpums ir izbeigts;

c)

kuri pasākumi ir pieņemti un vai minētie pasākumi ir īstenoti;

d)

apmēru, kādā patērētājiem, kurus skāris iespējamais pārkāpums, ir piedāvātas korektīvas saistības.

a)

pēc apspriešanās ar lūguma iesniedzēju iestādi var secināt, ka lūgtā informācija lūguma iesniedzējai iestādei nav vajadzīga tāpēc, lai konstatētu, vai ir noticis vai notiek Savienībā izdarīts pārkāpums, vai arī lai konstatētu, vai pastāv pamatotas aizdomas, ka tas varētu notikt;

b)

lūguma iesniedzēja iestāde nepiekrīt tam, ka uz šo informāciju attiecas 33. pantā izklāstītie noteikumi par konfidencialitāti un dienesta noslēpumu un komercnoslēpumu;

c)

lūguma saņēmējas iestādes vai lūguma iesniedzējas iestādes dalībvalsts tiesu iestādēs jau ir sākta kriminālizmeklēšana vai tiesvedība pret to pašu tirgotāju par to pašu Savienībā izdarīto pārkāpumu.

a)

par to pašu Savienībā izdarīto pārkāpumu un pret to pašu tirgotāju jau ir sākta kriminālizmeklēšana vai tiesvedība vai ir taisīts spriedums, panākts tiesas izlīgums vai izdots tiesas rīkojums lūguma saņēmējas iestādes dalībvalsts tiesu iestādēs;

b)

jau ir sākta nepieciešamo izpildes pilnvaru izmantošana vai jau ir pieņemts administratīvs lēmums par to pašu Savienībā izdarīto pārkāpumu un pret to pašu tirgotāju lūguma saņēmējas iestādes dalībvalstī nolūkā panākt Savienībā izdarītā pārkāpuma ātru un efektīvu izbeigšanu vai aizliegšanu;

c)

pēc pienācīgas izmeklēšanas lūguma saņēmēja iestāde secina, ka nav noticis Savienībā izdarīts pārkāpums;

d)

lūguma saņēmēja iestāde secina, ka lūguma iesniedzēja iestāde nav sniegusi informāciju, kas ir nepieciešama saskaņā ar 13. panta 1. punktu;

e)

lūguma saņēmēja iestāde ir akceptējusi tirgotāja piedāvātās saistības, lai noteiktā termiņā izbeigtu Savienībā izdarītu pārkāpumu, un minētais termiņš vēl nav pagājis.

a)

minētās kompetentās iestādes dalībvalstī attiecībā uz to pašu tirgotāju par to pašu pārkāpumu jau ir sākta kriminālizmeklēšana vai tiesvedība, ir taisīts spriedums vai ir panākts tiesas izlīgums;

b)

minētās kompetentās iestādes dalībvalstī pirms 17. panta 3. punktā minētā brīdinājuma izdošanas jau ir sākta nepieciešamo izpildes pilnvaru izmantošana vai ir pieņemts administratīvs lēmums pret to pašu tirgotāju par to pašu pārkāpumu nolūkā panākt plaši izplatītā pārkāpuma vai Savienības mēroga plaši izplatītā pārkāpuma ātru un efektīvu izbeigšanu vai aizliegšanu;

c)

pēc pienācīgas izmeklēšanas kļūst skaidrs, ka iespējamā plaši izplatītā pārkāpuma vai Savienības mēroga plaši izplatītā pārkāpuma faktiskā vai potenciālā ietekme minētās kompetentās iestādes dalībvalstī ir nenozīmīga un ka minētajai kompetentajai iestādei tādēļ nav jāpieņem nekādi izpildes pasākumi;

d)

attiecīgais plaši izplatītais pārkāpums vai Savienības mēroga plaši izplatītais pārkāpums nav noticis minētās kompetentās iestādes dalībvalstī un minētajai kompetentajai iestādei tādēļ nav jāpieņem nekādi izpildes pasākumi;

e)

kompetentā iestāde ir akceptējusi par plaši izplatīto pārkāpumu vai Savienības mēroga plaši izplatīto pārkāpumu atbildīgā tirgotāja piedāvātās saistības, lai izbeigtu minēto pārkāpumu minētās kompetentās iestādes dalībvalstī, un minētās saistības ir izpildītas un minētajai kompetentajai iestādei tādēļ nav jāpieņem nekādi izpildes pasākumi.

a)

ir nepieciešama tūlītēja izpildes darbība, lai panāktu, ka pārkāpums tiek ātri un efektīvi izbeigts vai aizliegts;

b)

ir maz ticams, ka pārkāpums tiks izbeigts to saistību rezultātā, kuras ierosinājis par pārkāpumu atbildīgais tirgotājs;

c)

par pārkāpumu atbildīgais tirgotājs līdz noteiktā termiņa beigām, kuru noteikušas attiecīgās kompetentās iestādes, nav ierosinājis saistības;

d)

saistības, ko ierosinājis par pārkāpumu atbildīgais tirgotājs, ir nepietiekamas, lai nodrošinātu pārkāpuma izbeigšanu vai, attiecīgā gadījumā, sniegtu korektīvo līdzekli patērētājiem, kuriem ar pārkāpumu ir nodarīts kaitējums; vai

e)

par pārkāpumu atbildīgais tirgotājs 20. panta 3. punktā minētajā termiņā nav izpildījis saistības, lai izbeigtu pārkāpumu, vai, attiecīgā gadījumā, nodrošinājis korektīvo līdzekli patērētājiem, kuriem ar pārkāpumu ir nodarīts kaitējums;

a)

nodrošina, lai visas attiecīgās kompetentās iestādes un Komisija atkarībā no gadījuma tiktu pienācīgi un savlaicīgi informētas par izmeklēšanas vai izpildes darbību sekmēm un tiktu informētas par jebkādiem paredzamajiem nākamajiem soļiem un pasākumiem, kas jāpieņem;

b)

koordinē un uzrauga izmeklēšanas pasākumus, kurus saskaņā ar šo regulu veic attiecīgās kompetentās iestādes;

c)

koordinē visu nepieciešamo dokumentu sagatavošanu un sadali starp attiecīgajām kompetentajām iestādēm un Komisiju;

d)

uztur kontaktus ar tirgotāju un citām personām, uz ko, atkarībā no gadījuma, attiecas izmeklēšanas vai izpildes pasākumi, ja vien attiecīgās kompetentās iestādes un koordinators nav vienojušies citādi;

e)

attiecīgos gadījumos koordinē attiecīgo kompetento iestāžu veiktu novērtēšanu, apspriešanos un uzraudzību, kā arī citus soļus, kas nepieciešami, lai apstrādātu un izpildītu attiecīgo tirgotāju ierosinātās saistības;

f)

attiecīgos gadījumos koordinē attiecīgo kompetento iestāžu pieņemtos izpildes pasākumus;

g)

koordinē savstarpējās palīdzības lūgumus, kurus attiecīgās kompetentās iestādes iesniedz, ievērojot III nodaļu.

a)

tās darbības vai bezdarbības apraksts, kas veido pārkāpumu;

b)

ziņas par produktu vai pakalpojumu, uz ko attiecas pārkāpums;

c)

to dalībvalstu nosaukumi, kuras pārkāpums skar vai varbūt skar;

d)

tā tirgotāja vai to tirgotāju identitāte, kas ir atbildīgi par pārkāpumu vai par ko ir aizdomas, ka tas vai tie ir atbildīgi par pārkāpumu;

e)

iespējamās rīcības juridiskais pamats, atsaucoties uz valsts tiesību aktiem un attiecīgajiem to Savienības tiesību aktu noteikumiem, kas uzskaitīti pielikumā;

f)

jebkādu juridisku procedūru, izpildes pasākumu vai citu pasākumu, kas tiek veikti attiecībā uz pārkāpumu, apraksts, datumi un ilgums, kā arī to statuss;

g)

to kompetento iestāžu identitātes, kas ierosina juridiskas procedūras un veic citus pasākumus.

a)

šīs regulas piemērošanā iesaistīto amatpersonu mācības;

b)

datu par patērētāju sūdzībām vākšana, klasifikācija un apmaiņa;

c)

amatpersonu tīklu izveide konkrētās nozarēs;

d)

informācijas un saziņas līdzekļu izstrāde; un

e)

attiecīgā gadījumā ar šīs regulas piemērošanu saistītu standartu, metodoloģiju un pamatnostādņu izstrāde.

a)

pierādītu pārkāpumus, uz kuriem attiecas šī regula; vai

b)

panāktu, ka tiek izbeigti vai aizliegti pārkāpumi, uz kuriem attiecas šī regula.

a)

lūguma saņēmēja iestāde, ievērojot 12. panta 2. punktu, paziņo Komisijai, ka Savienībā izdarīts pārkāpums ir beidzies;

b)

koordinators, ievērojot 22. panta 1. punktu, paziņo par koordinētās rīcības izbeigšanu; vai

c)

informācija ir ievadīta datubāzē – visos pārējos gadījumos.

a)

informāciju par tirgus tendencēm, kas varētu ietekmēt patērētāju intereses attiecīgajā dalībvalstī un citās dalībvalstīs;

b)

pārskatu par darbībām, kas veiktas saskaņā ar šo regulu pēdējos divos gados, un jo īpaši pārskatu par izmeklēšanas un izpildes pasākumiem, kas attiecas uz plaši izplatītiem pārkāpumiem;

c)

statistikas datus, ar kuriem notikusi apmaiņa ar 26. pantā minētajiem brīdinājumiem;

d)

provizoriskās prioritārās jomas attiecīgajā dalībvalstī nākamajiem diviem gadiem to Savienības tiesību aktu izpildei, kuri aizsargā patērētāju intereses; un

e)

ierosinātās prioritārās jomas Savienības mērogā nākamajiem diviem gadiem to Savienības tiesību aktu izpildei, kuri aizsargā patērētāju intereses;

27.12.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 345/27

(1)

Starptautisko grāmatvedības standartu padome 2014. gada 24. jūlijā publicēja 9. starptautisko finanšu pārskatu standartu (SFPS) “Finanšu instrumenti” (9. SFPS). Ar 9. SFPS ir paredzēts uzlabot finanšu pārskatu sniegšanu par finanšu instrumentiem, pievēršoties bažām, kuras minētajā jomā radās finanšu krīzes laikā. Konkrētāk, 9. SFPS ir atbilde uz G20 aicinājumu ieviest vairāk uz nākotni vērstu modeli tam, kā tiek atzīti paredzamie zaudējumi no finanšu aktīviem. Saistībā ar paredzamo zaudējumu no finanšu aktīviem atzīšanu tas aizstāj 39. starptautisko grāmatvedības standartu (SGS).

(2)

Komisija 9. SFPS pieņēma ar Komisijas Regulu (ES) 2016/2067 (4). Saskaņā ar minēto regulu kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām (“iestādes”), kas savu finanšu pārskatu sagatavošanā izmanto SFPS, ir prasīts piemērot 9. SFPS no datuma, kurā sākas to pirmais finanšu gads, kura sākums ir 2018. gada 1. janvārī vai pēc tam.

(3)

9. SFPS piemērošana var izraisīt to, ka pēkšņi nozīmīgi pieaug uzkrājumi paredzamajiem kredītzaudējumiem un ka tādēļ pēkšņi samazinās iestāžu pirmā līmeņa pamata kapitāls. Kamēr Bāzeles Banku uzraudzības komiteja vēl apsver ilgtermiņa regulatīvo režīmu uzkrājumiem paredzamajiem kredītzaudējumiem, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 575/2013 (5) būtu jāievieš pārejas kārtība, lai mazinātu minēto iespējamo nozīmīgo negatīvo ietekmi uz pirmā līmeņa pamata kapitālu, ko radītu paredzamo kredītzaudējumu uzskaite.

(4)

Eiropas Parlaments 2016. gada 6. oktobra rezolūcijā “par starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem: 9. SFPS” (6) aicināja noteikt pakāpenisku ieviešanas režīmu, kas mazinātu 9. SFPS jaunā vērtības samazināšanas modeļa ietekmi.

(5)

Ja kādas iestādes sākuma bilance dienā, kad tā pirmo reizi piemēro 9. SFPS, atspoguļo samazinājumu pirmā līmeņa pamata kapitālā tāpēc, ka salīdzinājumā ar iepriekšējās dienas beigu bilanci ir pieauguši uzkrājumi paredzamajiem kredītzaudējumiem, tostarp zaudējumu atskaitījumi visā darbības laikā paredzamajiem to finanšu aktīvu kredītzaudējumiem, kuriem ir samazināta kredītvērtība, kā definēts 9. SFPS A papildinājumā, kas izklāstīts Komisijas Regulas (EK) Nr. 1126/2008 (7) pielikumā (“pielikums attiecībā uz 9. SFPS”), būtu jāatļauj šai iestādei pārejas periodā pirmā līmeņa pamata kapitālā iekļaut daļu no pieaugušajiem uzkrājumiem paredzamajiem kredītzaudējumiem. Minētā pārejas perioda maksimālajam ilgumam vajadzētu būt pieciem gadiem, un tam būtu jāsākas 2018. gadā. Tai daļai no uzkrājumiem paredzamajiem kredītzaudējumiem, ko var iekļaut pirmā līmeņa pamata kapitālā, laika gaitā būtu jāsamazinās līdz nullei, lai nodrošinātu, ka 9. SFPS ir pilnībā ieviests dienā tūlīt pēc pārejas perioda beigām. Uzkrājumu paredzamajiem kredītzaudējumiem ietekmi uz pirmā līmeņa pamata kapitālu pārejas periodā nevajadzētu pilnībā neitralizēt.

(6)

Iestādēm būtu jānolemj, vai piemērot minēto pārejas kārtību, un attiecīgi jāinformē kompetentā iestāde. Pārejas periodā iestādei vajadzētu būt iespējai vienreiz grozīt savu sākotnējo lēmumu, ja tam saņemta kompetentās iestādes iepriekšēja atļauja, kam būtu jānodrošina, ka šāda lēmuma pamatā nav regulējuma arbitrāžas apsvērumi.

(7)

Tā kā uzkrājumi paredzamajiem kredītzaudējumiem, kas izveidoti pēc dienas, kad iestāde pirmo reizi piemēro 9. SFPS, varētu negaidīti palielināties makroekonomisko perspektīvu pasliktināšanās dēļ, iestādēm šādos gadījumos būtu jāpiešķir papildu atvieglojumi.

(8)

Būtu jāprasa, lai iestādes, kas nolemj piemērot pārejas kārtību, koriģē to regulatīvo pozīciju aprēķinu, ko tieši ietekmē uzkrājumi paredzamajiem kredītzaudējumiem, lai nodrošinātu, ka tās nesaņem nepamatotu kapitāla prasību atvieglojumu. Piemēram, specifiskās kredītriska korekcijas, ar kurām riska darījuma vērtība tiek samazināta saskaņā ar standartizēto pieeju kredītriskam, būtu jāsamazina, piemērojot tādu koeficientu, kuram ir riska darījuma vērtību palielinoša ietekme. Tas nodrošinātu to, ka iestāde vienlaikus negūst labumu gan no pirmā līmeņa pamata kapitāla pieauguma pārejas kārtības dēļ, gan arī no samazinātas riska darījuma vērtības.

(9)

Iestādēm, kas nolemj piemērot šajā regulā paredzēto 9. SFPS pārejas kārtību, būtu publiski jāatklāj savs pašu kapitāls, kapitāla rādītāji un sviras rādītāji gan ar minētās kārtības piemērošanu, gan bez tās, lai sabiedrība varētu noteikt minētās kārtības ietekmi.

(10)

Ir lietderīgi arī paredzēt pārejas kārtību atbrīvojumam no lielo riska darījumu limita, kas pieejams noteikta dalībvalstu publiskā sektora parāda riska darījumiem, kuri denominēti jebkuras dalībvalsts vietējā valūtā. Pārejas perioda ilgumam šāda veida riska darījumiem, kas radušies 2017. gada 12. decembrī vai pēc tam, vajadzētu būt trīs gadiem, sākot no 2018. gada 1. janvāra, savukārt šāda veida riska darījumiem, kas radušies pirms minētās dienas, būtu jāsaglabā iepriekš spēkā esošie nosacījumi un būtu jāturpina iespēja izmantot lielajiem riska darījumiem paredzēto atbrīvojumu.

(11)

Lai šajā regulā paredzēto pārejas kārtību varētu piemērot no 2018. gada 1. janvāra, šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(12)

Tādēļ Regula (ES) Nr. 575/2013 būtu attiecīgi jāgroza,

1)

iekļauj šādu pantu:

“473.a pants

9. SFPS ieviešana

1.   Atkāpjoties no 50. panta un līdz šā panta 6. punktā noteiktā pārejas perioda beigām, turpmāk minētie savā pirmā līmeņa pamata kapitālā var iekļaut summu, kas aprēķināta saskaņā ar šo punktu:

Pirmajā daļā minēto summu aprēķina kā šādu elementu summu:

a)

riska darījumiem, kam saskaņā ar trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu piemēro riska pakāpi, summa (ABSA), kura aprēķināta saskaņā ar šādu formulu: kur: A2,SA = summa, kas aprēķināta saskaņā ar 2. punktu, A4,SA = summa, kas aprēķināta saskaņā ar 4. punktu, pamatojoties uz summām, kas aprēķinātas saskaņā ar 3. punktu, f= 6. punktā paredzētais piemērojamais koeficients, t= pirmā līmeņa pamata kapitāla pieaugums, kam ir piemērojams summu A2,SA un A4,SA nodokļu atskaitījums;

b)

riska darījumiem, kam piemēro riska pakāpi saskaņā ar trešās daļas II sadaļas 3. nodaļu, summa (ABIRB), kura aprēķināta saskaņā ar šādu formulu: kur: A2,IRB = summa, kas aprēķināta saskaņā ar 2. punktu un koriģēta saskaņā ar 5. punkta a) apakšpunktu, A4,IRB = summa, kas aprēķināta saskaņā ar 4. punktu, pamatojoties uz summām, kuras aprēķinātas saskaņā ar 3. punktu un kuras koriģētas saskaņā ar 5. punkta b) un c) apakšpunktu, f= 6. punktā paredzētais piemērojamais koeficients, t= pirmā līmeņa pamata kapitāla pieaugums, kam ir piemērojams summu A2,IRB un A4,IRB nodokļu atskaitījums.

2.   Saviem riska darījumiem, kam piemēro riska pakāpi saskaņā ar trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu, un saviem riska darījumiem, kam piemēro riska pakāpi saskaņā ar trešās daļas II sadaļas 3. nodaļu, iestādes atsevišķi aprēķina summas A2,SA un A2,IRB, kas minētas attiecīgi 1. punkta otrās daļas a) un b) apakšpunktā, kā lielākās no summām, kas minētas šā punkta a) un b) apakšpunktā:

3.   Saviem riska darījumiem, kam piemēro riska pakāpi saskaņā ar trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu, un saviem riska darījumiem, kam piemēro riska pakāpi saskaņā ar trešās daļas II sadaļas 3. nodaļu, iestādes atsevišķi aprēķina summu, par kādu a) apakšpunktā minētā summa pārsniedz b) apakšpunktā minēto summu:

4.   Riska darījumiem, kam piemēro riska pakāpi saskaņā ar trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu, ja saskaņā ar 3. punkta a) apakšpunktu noteiktā summa pārsniedz summu, kas noteikta 3. punkta b) apakšpunktā, iestādes A4,SA nosaka kā vienādu ar starpību starp minētajām summām, pretējā gadījumā tās A4,SA nosaka kā vienādu ar nulli.

Riska darījumiem, kam piemēro riska pakāpi saskaņā ar trešās daļas II sadaļas 3. nodaļu, ja saskaņā ar 3. punkta a) apakšpunktu noteiktā summa pēc 5. punkta b) apakšpunkta piemērošanas pārsniedz šo riska darījumu summu, kas noteikta 3. punkta b) apakšpunktā pēc 5. punkta c) apakšpunkta piemērošanas, iestādes A4,IRB nosaka kā vienādu ar starpību starp minētajām summām, pretējā gadījumā tās A4,IRB nosaka kā vienādu ar nulli.

5.   Riska darījumiem, kam piemēro riska pakāpi saskaņā ar trešās daļas II sadaļas 3. nodaļu, iestādes piemēro 2.–4. punktu šādā veidā:

6.   Lai aprēķinātu summas ABSA un ABIRB, kas minētas attiecīgi 1. punkta otrās daļas a) un b) apakšpunktā, iestādes piemēro šādus koeficientus:

Iestādes, kuru finanšu gads sākas pēc 2018. gada 1. janvāra un pirms 2019. gada 1. janvāra, pirmās daļas a)–e) apakšpunktā minētos datumus koriģē tā, lai tie atbilstu minēto iestāžu finanšu gadam, informē savas kompetentās iestādes par koriģētajiem datumiem un publisko tos.

Iestādes, kas grāmatvedības standartus sāk piemērot, kā minēts 1. punktā, proti, 2019. gada 1. janvārī vai pēc tā, piemēro attiecīgos koeficientus saskaņā ar pirmās daļas b)–e) apakšpunktu, sākot ar to koeficientu, kas atbilst gadam, kad minētos grāmatvedības standartus piemēro pirmo reizi.

7.   Ja iestāde savā pirmā līmeņa pamata kapitālā saskaņā ar šā panta 1. punktu iekļauj kādu summu, tā pārrēķina visas šajā regulā un Direktīvā 2013/36/ES noteiktās prasības, kas izmanto jebkuru no turpmāk minētajiem posteņiem, neņemot vērā ietekmi, ko tādi paredzamie kredītzaudējumu uzkrājumi, kurus tā iekļāvusi savā pirmā līmeņa pamata kapitālā, rada uz minētajiem posteņiem:

b)

riska darījuma vērtība, kā noteikts saskaņā ar 111. panta 1. punktu, ar ko specifisko kredītriska korekciju summu, par kādu samazina riska darījuma vērtību, reizina ar šādu samazinājuma koeficientu (sf): kur: ABSA = summa, ko aprēķina saskaņā ar 1. punkta otrās daļas a) apakšpunktu; RASA = specifisko kredītriska korekciju kopējā summa;

8.   Šā panta 6. punktā minētajā laikposmā papildus informācijas atklāšanai, kā prasīts astotajā daļā, iestādes, kuras nolēmušas piemērot šajā pantā izklāstīto pārejas kārtību, atklāj informāciju par pašu kapitāla, pirmā līmeņa pamata kapitāla un pirmā līmeņa kapitāla summām, pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītāju, pirmā līmeņa kapitāla rādītāju, kopējo kapitāla rādītāju un sviras rādītāju, kāds tām būtu gadījumā, ja tās nepiemērotu šo pantu.

9.   Iestāde nolemj, vai piemērot šajā pantā izklāstīto kārtību pārejas periodā, un līdz 2018. gada 1. februārim informē kompetento iestādi par savu lēmumu. Ja iestāde ir saņēmusi kompetentās iestādes iepriekšēju atļauju, tā var pārejas periodā vienreiz grozīt savu sākotnējo lēmumu. Iestādes publisko jebkādu lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar šo daļu.

Iestāde, kas nolēmusi piemērot šajā pantā izklāstīto pārejas kārtību, var nolemt nepiemērot 4. punktu, un tādā gadījumā tā informē kompetento iestādi par savu lēmumu līdz 2018. gada 1. februārim. Šādā gadījumā iestāde 1. punktā minēto summu A4 nosaka kā vienādu ar nulli. Ja iestāde ir saņēmusi kompetentās iestādes iepriekšēju atļauju, tā var pārejas periodā vienreiz grozīt savu sākotnējo lēmumu. Iestādes publisko jebkādu lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar šo daļu.

10.   Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu EBI līdz 2018. gada 30. jūnijam izdod pamatnostādnes par šajā pantā noteiktajām informācijas atklāšanas prasībām.”;

2)

regulas 493. pantam pievieno šādus punktus:

“4.   Atkāpjoties no 395. panta 1. punkta, kompetentās iestādes var atļaut iestādēm uzņemties jebkādus šā panta 5. punktā paredzētos riska darījumus, kas atbilst šā panta 6. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, nepārsniedzot šādus limitus:

Pirmās daļas a), b) un c) apakšpunktā minētos limitus piemēro riska darījumu vērtībām pēc tam, kad ņemta vērā kredītriska mazināšanas ietekme saskaņā ar 399.–403. pantu.

5.   Šā panta 4. punktā izklāstīto pārejas kārtību piemēro šādiem riska darījumiem:

Pirmās daļas a), b) un c) apakšpunkta nolūkos šā panta 4. punktā izklāstīto pārejas kārtību piemēro tikai aktīvu posteņiem un citiem riska darījumiem ar publiskā sektora struktūrām, vai kuriem ir to garantijas, un kurus uzskata par riska darījumiem ar centrālo valdību, reģionālo pašvaldību vai vietējo pašpārvaldi saskaņā ar 116. panta 4. punktu. Ja aktīvu posteņus un citus riska darījumus ar publiskā sektora struktūrām, vai kuriem ir to garantijas, uzskata par riska darījumiem ar reģionālo pašvaldību vai vietējo pašpārvaldi saskaņā ar 116. panta 4. punktu, šā panta 4. punktā izklāstīto pārejas kārtību piemēro tikai tad, ja riska darījumus ar minēto reģionālo pašvaldību vai vietējo pašpārvaldi uzskata par riska darījumiem ar centrālo valdību saskaņā ar 115. panta 2. punktu.

6.   Šā panta 4. punktā izklāstīto pārejas kārtību piemēro tikai tad, ja šā panta 5. punktā minētais riska darījums atbilst visiem turpmāk minētajiem nosacījumiem:

7.   Šā panta 5. punktā minētu riska darījumu, kurš radies pirms 2017. gada 12. decembra un kuram 2017. gada 31. decembrī bija piešķirts 0 % riska svērums saskaņā ar 495. panta 2. punktu, atbrīvo no 395. panta 1. punkta piemērošanas.”

27.12.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 345/34

(1)

Kopš 2014. gada 26. novembra, kad tika publiskots Komisijas paziņojums “Investīciju plāns Eiropai” (“Investīciju plāns”), investīciju pieauguma nosacījumi ir uzlabojušies un atgriežas pārliecība par Eiropas ekonomikas spēku un izaugsmi. Šobrīd Savienībā ceturto gadu notiek mērena atveseļošanās, un iekšzemes kopprodukts 2015. gadā ir pieaudzis par 2 %, taču bezdarba līmenis joprojām pārsniedz pirmskrīzes rādītājus. Visaptverošie centieni, kas aizsākās līdz ar Investīciju plānu, jau sniedz konkrētus rezultātus, lai gan joprojām nav iespējams pilnībā aplēst, cik liela ir bijusi Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) ietekme uz izaugsmi, jo lielāku investīciju projektu makroekonomiskā ietekme nevar būt tūlītēja. 2017. gadā investīcijas ir pakāpeniski palielinājušās, taču progress joprojām ir diezgan lēns un nesasniedz vēsturisko līmeni.

(2)

Pozitīvais impulss būtu jāsaglabā un būtu jāturpina strādāt, lai investīcijas atkal kļūtu ilgtermiņā ilgtspējīgas tādā veidā, kas sasniedz reālo ekonomiku. Investīciju plāna mehānismi darbojas, un tie būtu jānostiprina, lai turpinātu mobilizēt privātā sektora investīcijas, šādi panākot būtisku makroekonomisko ietekmi un veicinot darbvietu radīšanu Eiropas nākotnei svarīgās nozarēs un jomās, kur joprojām pastāv tirgus nepilnības vai nepietiekamu investīciju situācijas.

(3)

Komisija 2016. gada 1. jūnijā nāca klajā ar paziņojumu “Eiropa atkal investē – Novērtējums par Investīciju plānu Eiropai un turpmāk paredzētie pasākumi”, kurā izklāstīti Investīciju plāna sasniegumi un turpmāk plānotie pasākumi, tostarp ESIF termiņa pagarināšana, pārsniedzot sākotnējo triju gadu periodu, mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) klases palielināšana saskaņā ar spēkā esošo regulējumu un Eiropas Investīciju konsultāciju centra (EIKC) nostiprināšana.

(4)

Eiropas Revīzijas palāta 2016. gada 11. novembrī pieņēma atzinumu “ESIF: agrs priekšlikums pagarināt termiņu un paplašināt” par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1316/2013 un (ES) 2015/1017, un par Regulas (ES) 2015/1017 18. panta 2. punktā paredzēto Komisijas novērtējumu, kurš pievienots priekšlikumam.

(5)

ESIF, ko īsteno un līdzfinansē Eiropas Investīciju bankas (EIB) grupa, kvantitatīvā ziņā ir gatavs darbam, lai sasniegtu mērķi līdz 2018. gada vidum mobilizēt vismaz EUR 315 000 000 000 papildu investīciju reālajā ekonomikā. Tirgus reakcija un apguve ir īpaši strauji notikusi MVU klasē, kur ESIF rezultāti krietni pārsniedz gaidītos un balstās uz to, ka sākumā tika izmantoti esošie Eiropas Investīciju fonda (EIF) mehānismi un pilnvaras (InnovFin MVU garantiju mehānisms, COSME aizdevumu garantiju mehānisms (LGF) un EIB riska kapitāla resursu (RCR) pilnvaras), lai sākums būtu straujāks. Tāpēc MVU klase 2016. gada jūlijā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2015/1017 (4) spēkā esošajiem noteikumiem tika palielināta par EUR 500 000 000. Ņemot vērā ārkārtīgu tirgus pieprasījumu pēc MVU finansējuma no ESIF, lielāka finansējuma daļa jānovirza MVU. Šajā sakarā 40 % no ESIF palielinātās riska uzņemšanās spējas būtu jāvirza uz to, lai palielinātu MVU piekļuvi finansējumam.

(6)

Eiropadome 2016. gada 28. jūnijā secināja, ka Investīciju plāns Eiropai, jo īpaši ESIF, jau ir devis konkrētus rezultātus un ir būtisks solis, lai palīdzētu piesaistīt privātās investīcijas, vienlaikus lietpratīgi izmantojot ierobežotos budžeta resursus. Eiropadome atzīmēja, ka Komisija plāno drīz nākt klajā ar priekšlikumiem par ESIF nākotni, kuri Eiropas Parlamentam un Padomei būtu steidzami jāizskata.

(7)

Sākumā ESIF tika izveidots uz trim gadiem, lai mobilizētu investīcijas vismaz EUR 315 000 000 000 apmērā un tā atbalstītu mērķi veicināt izaugsmi un nodarbinātību. Tomēr vēlme sasniegt pamatmērķi nedrīkstētu kļūt svarīgāka par papildvērtību, ko nodrošina atlasītie projekti. Tādēļ Savienība ir apņēmusies ne vien pagarināt ESIF investīciju laikposmu un palielināt fonda finansiālo spēju, bet arī vairāk uzmanības pievērst tieši papildvērtībai. Pagarinājums attiecas uz pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu, un tam būtu jānodrošina vismaz EUR 500 000 000 000 investīcijām līdz 2020. gadam. Lai vēl vairāk uzlabotu ESIF rīcībspēju un izpildītu uzdevumu dubultot investīciju mērķi, kā prioritāte savs ieguldījums būtu jānodrošina arī dalībvalstīm.

(8)

Iespējas, ko piedāvā ESIF un tā īstenošana, nevar pilnībā izmantot, ja netiek veikti pasākumi, kuru mērķis ir stiprināt vienoto tirgu, izveidot labvēlīgu uzņēmējdarbības vidi un īstenot sociāli līdzsvarotas un noturīgas strukturālās reformas. Turklāt, lai ESIF sekmīgi darbotos, izšķiroša nozīme ir labi strukturētiem projektiem, kas iekļauti investīciju un attīstības plānos dalībvalstu līmenī.

(9)

Attiecībā uz laikposmu pēc 2020. gada Komisija plāno iesniegt vajadzīgos priekšlikumus, lai nodrošinātu, ka stratēģiskās investīcijas turpinās ilgtspējīgā līmenī. Ikviens leģislatīva akta priekšlikums būtu jāizstrādā, pamatojoties uz Komisijas ziņojumā izklāstītajiem secinājumiem un ņemot vērā neatkarīgu novērtējumu, kas, cita starpā arī no makroekonomikas viedokļa, ir veikts, lai noskaidrotu, cik lietderīga ir investīciju atbalstam paredzētas shēmas uzturēšana. Minētajā ziņojumā un neatkarīgajā novērtējumā būtu – ciktāl tas nepieciešams – arī jāizvērtē, kā pagarinātajā ESIF īstenošanas laikposmā tiek piemērota ar šo regulu grozītā Regula (ES) 2015/1017.

(10)

Ar ESIF, kura termiņš pagarināts ar šo regulu, būtu jānovērš atlikušās tirgus nepilnības un nepietiekamu investīciju situācijas un ar spēcīgāku papildvērtību jāturpina mobilizēt privātā sektora finansējums investīcijās, kas ir būtiskas Eiropas nākotnes darbvietu, tostarp jauniešu darbvietu, radīšanai, izaugsmei un konkurētspējai. Šādas investīcijas ietver investīcijas tādās jomās kā enerģētika, vide un klimata politika, sociālā un cilvēkkapitāla joma un ar to saistītā infrastruktūra, veselības aprūpe, pētniecība un inovācija, pārrobežu un ilgtspējīgs transports, kā arī digitālā pārveide. Jo īpaši būtu jānostiprina tāds ESIF atbalstīto operāciju ieguldījums, kas palīdz sasniegt Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Pušu 21. konferences (COP 21) izvirzītos vērienīgos Savienības mērķus un izpildīt Savienības apņemšanos par 80 līdz 95 % samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas. Lai ESIF iegūtu spēcīgāku klimata politikas komponentu, EIB būtu jāņem vērā pieredze, ko tā ir guvusi kā viens no lielākajiem klimata pārmaiņu jomā īstenojamu pasākumu finansētājiem pasaulē, un jāizmanto sava mūsdienīgā starptautiski atzītā metodika, lai projektos ticami noteiktu klimata politikas elementus vai izmaksu daļas. Projektus nedrīkstētu mākslīgi strukturēt tā, lai panāktu, ka tie atbilst MVU un mazu vidējas kapitalizācijas sabiedrību definīcijām. Aizvien vairāk uzmanības būtu jāvelta arī energotīklu starpsavienojumu prioritārajiem projektiem un energoefektivitātes projektiem.

Turklāt ESIF atbalsts autoceļiem būtu jāsniedz, tikai lai atbalstītu privātās un/vai publiskās investīcijas transportā kohēzijas valstīs, mazāk attīstītos reģionos vai pārrobežu transporta projektos vai tad, ja ir nepieciešams atjaunināt, uzturēt vai uzlabot ceļu satiksmes drošību, izstrādāt intelektiskas transporta sistēmas (ITS) ierīces, nodrošināt esošo autoceļu integritāti un standartus Eiropas transporta tīklā, tostarp drošas autostāvvietas, alternatīvas tīrās degvielas uzpildes stacijas un elektriskās uzlādēšanas sistēmas, vai sekmēt Eiropas transporta tīkla izveides pabeigšanu līdz 2010. gadam saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulām (ES) Nr. 1316/2013 (5) un (ES) Nr. 1315/2013 (6). Digitālajā nozarē, īstenojot vērienīgo Savienības politiku attiecībā uz digitālo ekonomiku, būtu jānosaka jauni digitālās infrastruktūras mērķi, lai nodrošinātu, ka tiek likvidēta digitālā plaisa un ka Savienība kļūst par pasaules līderi jaunajā tā dēvētā lietu interneta, blokķēdes tehnoloģijas, kiberdrošības un tīkla drošības laikmetā. Lai arī projekti tādās jomās kā lauksaimniecība, mežsaimniecība, zivsaimniecība, akvakultūra un citi plašākas bioekonomikas elementi jau atbilst attiecīgajiem nosacījumiem, tomēr skaidrības labad būtu nepārprotami jānosaka, ka uz tiem attiecas vispārējie mērķi, kuriem var pretendēt uz ESIF atbalstu.

(11)

Kultūras un radošās nozares ir Eiropas rūpniecības atjaunotnei izšķirošas nozīmes elements, tās ir izaugsmes dzinējspēks un ir stratēģiski izdevīgā pozīcijā, lai rosinātu plašāku inovācijas ietekmi citās rūpniecības nozarēs, piemēram, tūrisma, mazumtirdzniecības un digitālo tehnoloģiju nozarēs. Papildus programmai “Radošā Eiropa”, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1295/2013 (7), un kultūras un radošo nozaru Garantiju fondam, kas izveidots, ievērojot minēto regulu, ESIF būtu jāpalīdz pārvarēt kapitāla resursu trūkums minētajās nozarēs, sniedzot papildu atbalstu, kam būtu jāpapildina tas, ko sniedz ar programmu “Radošā Eiropa” un kultūras un radošo nozaru Garantiju fondu, tā, lai varētu finansēt vēl lielāku šo augstas riska pakāpes projektu apjomu.

(12)

Turklāt ESIF atbalsts būtu jāsniedz operācijām, kurās iesaistītas struktūras, kas atrodas Savienībā, un kuras tiek īstenotas arī aiz robežām, ja attiecīgās darbības veicina investīcijas Savienībā, jo īpaši gadījumos, kad šādām darbībām ir pārrobežu komponenti. EIKC būtu proaktīvi jāsniedz atbalsts, lai popularizētu šādas darbības un rosinātu tās īstenot.

(13)

Projektu atlasē būtu jānostiprina papildvērtība, kas ir ESIF būtiska iezīme. Jo īpaši, operācijām vajadzētu būt tiesīgām pretendēt uz ESIF atbalstu tikai tad, ja ar tām novērš skaidri apzinātas tirgus nepilnības vai nepietiekamu investīciju situācijas. Ja fiziskās infrastruktūras jomā īstenojamas operācijas infrastruktūras un inovācijas klasē sasaista divas vai vairākas dalībvalstis un ja tā cita starpā ir e-infrastruktūra un jo īpaši platjoslas infrastruktūra, kā arī šādas infrastruktūras būvniecībai, izveidošanai, uzturēšanai vai darbībai nepieciešamie pakalpojumi, tad attiecīgās operācijas vajadzētu uzskatīt par spēcīgu norādi uz papildvērtību, ņemot vērā tām raksturīgo sarežģītību un to augsto pievienoto vērtību Savienībai.

(14)

Parasti ESIF būtu jāpievēršas projektiem, kuriem ir augstāks riska profils nekā tiem, ko atbalsta ar ierastajām EIB operācijām, un ESIF Investīciju komitejai (“Investīciju komiteja”), novērtējot papildvērtību, būtu jāņem vērā riski, kuri kavē investīcijas, piemēram, konkrētai valstij, nozarei vai reģionam raksturīgi riski un riski, kas saistīti ar inovāciju, jo īpaši tādu tehnoloģiju jomā, kuras veicina izaugsmi, ilgtspēju un produktivitāti, bet nav pārbaudītas.

(15)

Lai nodrošinātu, ka ESIF aptver plašāku ģeogrāfisko teritoriju un lai palielinātu ESIF līdzdalības efektivitāti, būtu jāmudina operācijas, kurās apvienots neatmaksājams atbalsts un/vai finanšu instrumenti no Savienības vispārējā budžeta, piemēram, Eiropas strukturālie un investīciju fondi vai līdzekļi, kas pieejami no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI), kas izveidots ar Regulu (ES) Nr. 1316/2013, un Pētniecības un inovācijas pamatprogrammas “Apvārsnis 2020”, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1291/2013 (8), kombinēt un/vai apvienot ar finansējumu, kuru piešķīrusi EIB grupa, cita starpā arī no ESIF, un arī ar citu investoru piešķirtu finansējumu. Kombinēšanas un/vai apvienošanas mērķis ir Savienības izdevumiem uzlabot pievienoto vērtību, piesaistot papildu resursus no privātiem investoriem, un nodrošināt, lai atbalstītās darbības kļūtu ekonomiski un finansiāli dzīvotspējīgas. Šajā nolūkā laikā, kad Komisija iesniedza šīs regulas priekšlikumu, no EISI finanšu instrumentu daļas uz EISI dotāciju daļu tika pārvietotas apropriācijas EUR 1 000 000 000 apmērā, lai apvienošana ar ESIF būtu vieglāk īstenojama. Ar šādu nolūku 2017. gada februārī sekmīgi ir uzsākts tā dēvētais apvienošanas aicinājums. Vēl EUR 145 000 000 tiek pārvietoti uz citiem būtiskiem instrumentiem, jo īpaši tiem, kas paredzēti energoefektivitātei. Ir nepieciešama turpmāka rīcība, lai nodrošinātu, ka Savienības fondus un ESIF atbalstu var vienkārši kombinēt. Komisija jau ir publicējusi konkrētus norādījumus šajā jautājumā, tomēr pieeja, kā Savienības fondus kombinēt ar ESIF, būtu jāizstrādā sīkāk, lai palielinātu investīcijas, kurām ir izdevīgs Savienības fondu un ESIF kombinēšanas nodrošinātais sviras efekts, vienlaikus ņemot vērā iespējamās norises likumdošanas jomā. Lai nodrošinātu ekonomisko efektivitāti un pienācīgu sviras efektu, šādai finansējuma kombinēšanai principā nevajadzētu pārsniegt 90 % no kopējām projekta izmaksām mazāk attīstītajiem reģioniem un 80 % – visiem pārējiem reģioniem.

(16)

Lai palielinātu ESIF izmantošanu mazāk attīstītos reģionos un pārejas reģionos, būtu jāpaplašina to vispārīgo mērķu darbības joma, kas var pretendēt uz ESIF atbalstu. Projekti arī turpmāk būtu jāizvērtē Investīciju komitejai, un tiem vajadzētu būt izstrādātiem, ievērojot tos pašus atbilstības kritērijus, kas ļauj saņemt galvojumu, kas izveidots, ievērojot Regulu (ES) 2015/1017 (“ES galvojums”), cita starpā ievērojot arī papildvērtības principu. Tā kā nevajadzētu būt nekādiem ierobežojumiem attiecībā uz projektu lielumu, lai tie varētu saņemt ESIF atbalstu, nebūtu jāattur no pieteikuma iesniegšanas ESIF finansējuma saņemšanai maza mēroga projektiem. Turklāt ir jāturpina strādāt, lai mazāk attīstītos reģionos un pārejas reģionos nodrošinātu spēcīgāku tehnisko palīdzību un popularizētu ESIF.

(17)

Investīciju platformas ir instruments, kas ir būtisks tirgus nepilnību novēršanai, jo īpaši gadījumos, kad tiek finansēti projekti, kuri aptver vairākus reģionus vai nozares, tostarp energoefektivitātes projekti, un kad tiek finansēti pārrobežu projekti. Svarīgi arī rosināt uz partnerību veidošanu ar valsts attīstību veicinošām bankām vai iestādēm, cita starpā arī investīciju platformu veidošanas nolūkā. Šajā ziņā svarīga var būt arī sadarbība ar finanšu starpniekiem. Minētajā kontekstā EIB būtu attiecīgā gadījumā jādeleģē pienākums vērtēt, atlasīt un uzraudzīt maza mēroga apakšprojektus finanšu starpniekiem vai apstiprinātām un kritērijiem atbilstošām sabiedrībām.

(18)

Ja maza mēroga apakšprojektu vērtēšanas, atlases un uzraudzības pienākums ir deleģēts finanšu starpniekiem vai apstiprinātām un kritērijiem atbilstošām sabiedrībām, Investīciju komitejai nevajadzētu paturēt tiesības apstiprināt ES galvojuma izmantošanu apakšprojektiem, kuri šādi saņēmuši EIB finansējumu, un investīciju operācijām gadījumos, kad ESIF ieguldījums šādos maza mēroga apakšprojektos nepārsniedz noteiktu robežvērtību. ESIF Valdei (“Valde”) attiecīgā gadījumā būtu jāsniedz norādījumi par to, kāda procedūra Investīciju komitejai jāizmanto, lai novērtētu apakšprojektus, kuri pārsniedz minēto robežvērtību.

(19)

Lai ESIF varētu atbalstīt investīcijas, Savienībai uz visu investīciju laikposmu vajadzētu piešķirt ES galvojumu, kas nevienā brīdī nedrīkstētu pārsniegt EUR 26 000 000 000, no kā ne vairāk kā EUR 16 000 000 000 vajadzētu būt pieejamiem pirms 2018. gada 6. jūlija.

(20)

Paredzams, ka tad, kad ES galvojums būs kombinēts ar summu EUR 7 500 000 000, kas jāsaņem no EIB, ar ESIF atbalstu no EIB un EIF varētu iegūt papildu investīcijas vēl EUR 100 000 000 000 apmērā. Paredzams, ka summa EUR 100 000 000 000 apmērā, ko atbalsta ESIF, līdz 2020. gada beigām radīs vismaz EUR 500 000 000 000 papildu investīcijas reālajā ekonomikā.

(21)

Lai daļēji finansētu Savienības vispārējā budžeta ieguldījumu ES galvojuma fondā un tā iegūtu papildu investīcijas, būtu jāveic pārvietojums no finansējuma, kas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1316/2013 ir pieejams EISI, kā arī no ieņēmumiem un atmaksājumiem no EISI parāda instrumenta un no Eiropas Fonda enerģētikai, klimata pārmaiņām un infrastruktūrai (“fonds Marguerite”). Pārvietojumiem no ieņēmumiem un atmaksājumiem ir nepieciešama atkāpe no Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (9) 140. panta 6. punkta otrās un trešās daļas, lai atļautu tos izmantot citam instrumentam.

(22)

Pamatojoties uz pieredzi, kas gūta saistībā ar ESIF atbalstītajām investīcijām, galvojuma fonda mērķapjoms būtu jānosaka 35 % apmērā no visām ES galvojuma saistībām, tā nodrošinot pienācīgu aizsardzības līmeni.

(23)

Tā kā tirgus pieprasījums pēc MVU finansēšanas no ESIF ir ārkārtīgi liels un ir paredzams, ka tāds tas būs arī turpmāk, ESIF MVU klase būtu jāpalielina. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš sociālajiem uzņēmumiem un sociālajiem pakalpojumiem, tostarp izstrādājot un ieviešot jaunus instrumentus, kas atbilst sociālo uzņēmumu un sociālo pakalpojumu nozares vajadzībām un specifikai.

(24)

EIB un EIF būtu jānodrošina, lai galīgie finansējuma saņēmēji, tostarp MVU, zinātu par ESIF atbalsta pastāvēšanu, un tādējādi jāpanāk, ka ES galvojums kļūst atpazīstamāks. Nolīgumos, ar kuriem sniedz ESIF atbalstu, vajadzētu būt skaidri redzamai norādei par ESIF.

(25)

Lai ESIF operācijas būtu pārredzamākas, Investīciju komitejai savos lēmumos, kas ir publiski un pieejami, būtu jāpaskaidro, kāpēc tā uzskata, ka operācijai būtu jāpiešķir ES galvojums, un īpaša uzmanība jāpievērš tam, vai ir ievērots papildvērtības kritērijs. Rezultātu pārskats būtu jāpublicē, tiklīdz operācija, kurai piešķirts ES galvojums, ir parakstīta. Publikācijā nedrīkstētu iekļaut sensitīvu komercinformāciju.

(26)

Investīciju komitejai, stingri ievērojot šo regulu, kā arī Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2015/1558 (10) un tās pielikumu, rezultātu pārskats būtu jāizmanto kā neatkarīgs un pārredzams novērtēšanas instruments, lai par prioritāru noteiktu ES galvojuma izmantošanu operācijām, kuras uzrāda augstākus rezultātus un pievienoto vērtību. EIB vajadzētu ex ante aprēķināt rezultātus un rādītājus un pēc projekta pabeigšanas uzraudzīt rezultātus.

(27)

Lai veicinātu projektu novērtēšanu, Valdei, izstrādājot ESIF stratēģisko orientāciju, būtu jānosaka rezultātu minimums, kas jāsasniedz katrā rezultātu pārskata pamatelementā.

(28)

Savienības politika, kas īstenojama attiecībā uz jurisdikcijām, kuras nodokļu nolūkos nesadarbojas, ir izklāstīta Savienības tiesību aktos un Padomes secinājumos, jo īpaši 2016. gada 8. novembra secinājumu pielikumā, un visās to pēcāk atjauninātajās versijās.

(29)

Saskaņā ar šo regulu īstenojamu EIB investīciju un finansēšanas operāciju pienācīga pārbaude būtu jāveic, cita starpā pamatīgi pārbaudot arī to, vai ir ievēroti spēkā esošie Savienības tiesību akti un starptautiskie un Savienības standarti, kas ir pieņemti attiecībā uz cīņu pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, cīņu pret terorisma finansēšanu, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanu. Turklāt, sagatavojot ziņojumus par ESIF, EIB būtu par katru valsti atsevišķi jāsniedz informācija par ESIF operāciju atbilstību EIB un EIF politikai attiecībā uz jurisdikcijām, kas nesadarbojas, kā arī saraksts ar starpniekiem, ar kuriem EIB un EIF sadarbojas.

(30)

Ir lietderīgi ieviest dažus tehniskus precizējumus saistībā ar to, kāda satura nolīgums tiek slēgts par ESIF pārvaldību un par ES galvojuma piešķiršanu un uz kuriem instrumentiem nolīgums attiecas, cita starpā arī attiecībā uz valūtas maiņas kursa riska segumu noteiktās situācijās. Nolīgums ar EIB par ESIF pārvaldību un par ES galvojuma piešķiršanu būtu jāpielāgo atbilstīgi šai regulai.

(31)

Neatkarīgi no EIKC mērķa izmantot esošos EIB un Komisijas konsultāciju pakalpojumus un lai tas attiecībā uz projektu finansēšanu Savienībā darbotos kā vienots tehnisko konsultāciju centrs, EIKC būtu jāpilnveido un galvenā uzmanība tā darbībās būtu jāpievērš arī tam, kā aktīvi palīdzēt sasniegt ESIF nozaru un ģeogrāfiskās dažādošanas mērķi, kā palīdzēt EIB un valsts attīstību veicinošām bankām vai iestādēm sākt un izvērst operāciju īstenošanu, jo īpaši mazāk attīstītos reģionos un pārejas reģionos, un kā vajadzības gadījumā palīdzēt strukturēt pieprasījumu pēc ESIF atbalsta. EIKC būtu jācenšas noslēgt vismaz vienu sadarbības nolīgumu ar valsts attīstību veicinošu banku vai iestādi katrā dalībvalstī. Dalībvalstīs, kurās nav valsts attīstību veicinošu banku vai iestāžu, EIKC attiecīgā gadījumā un pēc attiecīgās dalībvalsts pieprasījuma būtu proaktīvi jāsniedz konsultatīvs atbalsts šādas bankas vai iestādes izveidei. Īpaša uzmanība EIKC būtu jāpievērš tam, kā atbalstīt tādu projektu sagatavošanu, kuros ir iesaistītas divas vai vairākas dalībvalstis, un tādu projektu sagatavošanu, kas palīdz sasniegt COP 21 mērķus. Tam vajadzētu arī aktīvi sekmēt investīciju platformu izveidi un sniegt konsultācijas par citu Savienības finansējuma avotu kombinēšanu ar ESIF. Vajadzības gadījumā, ņemot vērā jau izveidotās atbalsta shēmas, būtu jānodrošina vietēja EIKC klātbūtne, lai uz vietas proaktīvi sniegtu reālu un individuāli pielāgotu palīdzību.

(32)

Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgada pamatā ir dalībvalstu budžeta, makroekonomisko un strukturālo reformu plānu detalizēta analīze, un tā laikā tām tiek sniegti konkrētām valstīm adresēti ieteikumi. Ņemot šo vērā, EIB būtu jādara Komisijai zināms, kādus šķēršļus un nepilnības saistībā ar investīcijām banka dalībvalstīs ir konstatējusi, veicot investīciju operācijas, uz kurām attiecas šī regula. Komisija tiek aicināta minētos secinājumus cita starpā ņemt vērā, strādājot pie Investīciju plāna trešā pīlāra.

(33)

Lai novērstu tirgus nepilnības un trūkumus, stimulētu pienācīgas papildu investīcijas un veicinātu ESIF atbalstīto darbību ģeogrāfisko un reģionālo līdzsvaru, ir vajadzīga integrēta un racionalizēta pieeja ar mērķi sekmēt izaugsmi, nodarbinātību un investīcijas. ESIF finansējuma izmaksām būtu jāveicina minēto mērķu sasniegšana.

(34)

Lai sekmētu Regulā (ES) 2015/1017 noteikto investīciju mērķu sasniegšanu, attiecīgā gadījumā būtu jāmudina veikt apvienošanu ar jau izveidotajiem fondiem, tā nodrošinot, ka ESIF operāciju finansēšanas noteikumos ir paredzētas atbilstošas iespējas piekāpties, cita starpā arī attiecībā uz izmaksām.

(35)

Gadījumos, kad apstākļi finanšu tirgū ir saspringti un liedz īstenot dzīvotspējīgu projektu vai ir nepieciešams atvieglot investīciju platformu izveidi vai projektu finansēšanu nozarēs vai jomās, kas saskaras ar būtisku tirgus nepilnību vai nepietiekamu investīciju situāciju, EIB un Komisijai vajadzētu izdarīt izmaiņas, jo īpaši attiecībā uz ES galvojuma atlīdzības summu, tā palīdzot samazināt operācijas finansēšanas izmaksas, kuras sedz no ESIF piešķirta EIB finansējuma saņēmējs, un cenšoties atvieglot projekta īstenošanu. Līdzīgi vajadzības gadījumā būtu jārīkojas, lai panāktu, ka ESIF atbalstu saņem maza mēroga projekti. Ja vietējo vai reģionālo starpnieku izmantošana ļauj samazināt maza mēroga projektiem piešķirta ESIF finansējuma izmaksas, būtu jāapsver arī šāds īstenošanas mehānisma veids.

(36)

Paturot prātā, ka ESIF ir jābūt finansiāli ilgtspējīgam, centieni samazināt ESIF operāciju finansēšanas izmaksas laikposmos, kad apstākļi finanšu tirgū ir saspringti, vai atvieglot investīciju platformu izveidi vai projektu finansēšanu nozarēs vai jomās, kuras saskaras ar būtisku tirgus nepilnību vai nepietiekamu investīciju situāciju, būtu jāsaskaņo ar citiem Savienības finanšu resursiem un instrumentiem, kas ir pieejami un ko EIB grupa ir likusi lietā.

(37)

Tādēļ Regulas (ES) Nr. 1316/2013 un (ES) 2015/1017 būtu attiecīgi jāgroza,

1)

regulas 2. panta 4. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

2)

regulas 4. panta 2. punktu groza šādi:

3)

regulas 5. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Šajā regulā “papildvērtība” ir ESIF atbalsts operācijām, ar ko novērš tirgus nepilnības vai nepietiekamu investīciju situācijas un ko laikposmā, kad var izmantot ES galvojumu, ar EIB, EIF vai ar esošajiem Savienības finanšu instrumentiem bez ESIF atbalsta nevarētu īstenot vai nevarētu īstenot tikpat lielā mērā. ESIF atbalstīti projekti palīdz sasniegt 9. panta 2. punktā noteiktos vispārējos mērķus, ar šādiem projektiem cenšas radīt darbvietas un ilgtspējīgu izaugsmi, un tiem parasti ir augstāks riska profils nekā projektiem, kurus atbalsta ar ierastajām EIB operācijām. ESIF portfelim kopumā ir augstāks riska profils nekā investīciju portfelim, ko pirms šīs regulas stāšanās spēkā EIB ir atbalstījusi, īstenojot savu ierasto investīciju politiku.

Lai veiksmīgāk novērstu tirgus nepilnības vai nepietiekamu investīciju situācijas un lai jo īpaši veicinātu investīciju platformu izmantošanu maza mēroga projektiem, tā nodrošinot papildināmību un arīdzan nepieļaujot dalībnieku izstumšanu vienā un tajā pašā tirgū, ar pienācīgu pamatojumu ir vēlamas ESIF atbalstītas EIB īpašās darbības, kas atbilst šādiem nosacījumiem:

Neskarot prasību ievērot papildvērtības definīciju, kas izklāstīta pirmajā daļā, šādi turpmāk minēti elementi ir būtiska indikācija par papildvērtību:

4)

regulas 6. pantu groza šādi:

5)

regulas 7. pantu groza šādi:

6)

regulas 9. pantu groza šādi:

7)

regulas 10. panta 2. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

8)

regulas 11. pantu groza šādi:

9)

regulas 12. pantu groza šādi:

10)

regulas 14. pantu groza šādi:

11)

regulas 16. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   EIB, attiecīgā gadījumā sadarbojoties ar EIF, reizi sešos mēnešos ziņo Komisijai par EIB finansēšanas un investīciju operācijām, uz kurām attiecas šī regula. Ziņojumā ietver izvērtējumu par atbilstību prasībām ES galvojuma izmantošanai un 4. panta 2. punkta f) apakšpunkta iv) punktā minētajiem galvenajiem darbības rādītājiem. Ziņojumā ietver arī statistikas, finanšu un grāmatvedības datus par katru EIB finansēšanas un investīciju operāciju un šādu datu kopsavilkumu. Turklāt ziņojumā reizi gadā iekļauj arī informāciju par šķēršļiem, kas kavē investīcijas un ko EIB ir konstatējusi, veicot investīciju operācijas, uz kurām attiecas šī regula.”;

12)

regulas 17. pantu groza šādi:

13)

regulas 18. pantu groza šādi:

14)

regulas 19. pantam pievieno šādu punktu:

“EIB un EIF informē vai uzliek par pienākumu finanšu starpniekiem informēt galīgos saņēmējus, tostarp MVU, par to, ka ir iespējams ESIF atbalsts, šo informāciju redzami atspoguļojot, jo īpaši MVU gadījumā, attiecīgajā finansēšanas nolīgumā, ar ko sniedz ESIF atbalstu, un tādējādi palielina sabiedrības informētību un veicina plašāku atpazīstamību.”;

15)

regulas 20. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Piemērojot šā panta 1. punktu, Revīzijas palātai pēc pieprasījuma un saskaņā ar LESD 287. panta 3. punktu pilnībā dara pieejamus visus dokumentus un informāciju, kas tai ir nepieciešami sava uzdevuma izpildei.”;

16)

regulas 22. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Īstenojot savas finansēšanas un investīciju operācijas, uz kurām attiecas šī regula, EIB un EIF ievēro spēkā esošos Savienības tiesību aktus un pieņemtos starptautiskos un Savienības standartus un tāpēc saskaņā ar šo regulu neatbalsta projektus, kas veicina nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma finansēšanu, nodokļu apiešanu, krāpšanu nodokļu jomā vai izvairīšanos no nodokļu maksāšanas.

Turklāt EIB un EIF neveic jaunas, nedz arī atjauno operācijas ar vienībām, kas ir inkorporētas vai veic uzņēmējdarbību jurisdikcijās, kuras saskaņā ar attiecīgo Savienības politiku īpašā sarakstā ir uzskaitītas kā jurisdikcijas, kas nesadarbojas, vai kuras, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/849 (*3) 9. panta 2. punktu, ir identificētas kā augsta riska trešās valstis, vai kuras reāli nepilda Savienības vai starptautiski pieņemtus nodokļu standartus attiecībā uz pārredzamību un informācijas apmaiņu.

Slēdzot nolīgumus ar finanšu starpniekiem, EIB un EIF transponē šajā pantā minētās prasības attiecīgajos nolīgumos un prasa finanšu starpniekiem ziņot par to, kā šīs prasības tiek ievērotas.

EIB un EIF pārskata savu politiku attiecībā uz jurisdikcijām, kas nesadarbojas, un dara to ne vēlāk kā pēc tam, kad ir apstiprināts Savienības saraksts ar jurisdikcijām, kuras nodokļu nolūkos nesadarbojas.

EIB un EIF pēc tam katru gadu iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par to, kā to politika attiecībā uz jurisdikcijām, kas nesadarbojas, tiek īstenota attiecībā uz ESIF finansējumu un investīciju operācijām, tostarp informāciju par katru valsti atsevišķi un sarakstu ar starpniekiem, ar kuriem tie sadarbojas.

(*3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/849 (2015. gada 20. maijs) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 684/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK (OV L 141, 5.6.2015., 73. lpp.).”;"

17)

regulas 23. panta 2. punkta pirmās daļas pirmo un otro teikumu aizstāj ar šādu tekstu:

“Pilnvaras pieņemt šīs regulas 7. panta 13. un 14. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2015. gada 4. jūlija. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms minētā piecu gadu laikposma beigām.”;

18)

regulas II pielikumu groza, kā izklāstīts šīs regulas pielikumā.

1)

regulas 5. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Finansējums EISI īstenošanai laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam ir EUR 30 192 259 000 faktiskajās cenās. Minēto summu sadala šādi:

Minētās summas neietekmē saskaņā ar Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (*4) paredzēto elastības mehānismu.

(*4)  Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (2013. gada 2. decembris), ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam (OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.).”;"

2)

regulas 14. pantam pievieno šādus punktus:

“5.   Atkāpjoties no Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 140. panta 6. punkta otrās un trešās daļas, ieņēmumi un atmaksājumi no finanšu instrumentiem, kuri izveidoti saskaņā ar šo regulu, un no finanšu instrumentiem, kuri izveidoti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 680/2007, kuri apvienoti ar finanšu instrumentiem, kas izveidoti ar šo regulu saskaņā ar šā panta 3. punktu, ir uzskatāmi par iekšējiem piešķirtiem ieņēmumiem Regulas (ES, Euratom) 21. panta 4. punkta nozīmē attiecībā uz Eiropas Stratēģisko investīciju fondu, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2015/1017 (*5), nepārsniedzot maksimālo summu EUR 125 000 000.

6.   Atkāpjoties no Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 140. panta 6. punkta otrās un trešās daļas, ieņēmumi un atmaksājumi no 2020. gada Eiropas Fonda enerģētikai, klimata pārmaiņām un infrastruktūrai (“fonds Marguerite”), kas izveidots saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 680/2007, ir uzskatāmi par iekšējiem piešķirtiem ieņēmumiem Regulas (ES, Euratom) 21. panta 4. punkta nozīmē attiecībā uz Eiropas Stratēģisko investīciju fondu, kas izveidots ar Regulu (ES) 2015/1017, nepārsniedzot maksimālo summu EUR 25 000 000.

(*5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/1017 (2015. gada 25. jūnijs) par Eiropas Stratēģisko investīciju fondu, Eiropas Investīciju konsultāciju centru un Eiropas Investīciju projektu portālu, ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1291/2013 un (ES) Nr. 1316/2013 – Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (OV L 169, 1.7.2015., 1. lpp.).”"

27.12.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 345/53

(1)

Padomes Direktīvas 91/672/EEK (3) un 96/50/EK (4) ir pirmie soļi virzībā uz to apkalpes locekļu profesionālās kvalifikācijas saskaņošanu un atzīšanu, kuri kuģo pa iekšzemes ūdensceļiem.

(2)

Prasības Reinā kuģojošiem apkalpes locekļiem neietilpst Direktīvas 91/672/EEK un 96/50/EK darbības jomā un tās nosaka Reinas kuģniecības centrālā komisija (CCNR) atbilstīgi Noteikumiem par Reinas kuģošanas personālu.

(3)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/36/EK (5) piemēro attiecībā uz profesijām kuģošanā pa iekšzemes ūdensceļiem, izņemot kuģa vadītājus. Diplomu un sertifikātu savstarpēja atzīšana saskaņā ar Direktīvu 2005/36/EK tomēr nav pilnībā pielāgota situācijai, kad kuģošanā pa iekšzemes ūdensceļiem nodarbinātās personas regulāri un bieži veic pārrobežu darbības, kas jo īpaši notiek iekšzemes ūdensceļos, kas savienoti ar citas dalībvalsts iekšzemes ūdensceļiem.

(4)

Novērtējuma pētījumā, kuru Komisija veica 2014. gadā, tika uzsvērts, ka Direktīvu 91/672/EEK un 96/50/EK ierobežotā darbības joma, kas attiecas tikai uz kuģa vadītājiem, un tas, ka saskaņā ar minētajām direktīvām izsniegtās kuģu vadīšanas apliecības netiek automātiski atzītas par derīgām kuģošanai Reinā, apgrūtina to apkalpes locekļu mobilitāti, kuri kuģo pa iekšzemes ūdensceļiem.

(5)

Mobilitātes veicināšanai un kuģošanas drošības un cilvēku dzīvības un vides aizsardzības nodrošināšanai ir svarīgi, lai klāja apkalpes locekļiem un jo īpaši personām, kuras uz pasažieru kuģiem atbild par drošību ārkārtas situācijās, un personām, kuras iesaistītas ar sašķidrinātu dabasgāzi darbināmu kuģu bunkurēšanā, būtu sertifikāti, kas apliecina viņu kvalifikāciju. Lai nodrošinātu efektīvu izpildi, šīm personām šādi sertifikāti būtu jāņem līdzi savu profesionālo pienākumu veikšanas laikā. Minētie apsvērumi attiecas arī uz jauniešiem, kuriem ir svarīgi, lai viņu drošība un veselība darbā tiktu aizsargātas saskaņā ar Padomes Direktīvu 94/33/EK (6).

(6)

Kuģošana sporta vai izklaides nolūkos, tādu prāmju ekspluatācija, kas nepārvietojas patstāvīgi, un kuģošana bruņoto spēku vai avārijas dienestu vajadzībām ir darbības, kam nav nepieciešama kvalifikācija, kas līdzīga tai, kas nepieciešama profesionālajai kuģošanai preču un cilvēku pārvadājumu nolūkos. Tādēļ šī direktīva nebūtu jāpiemēro attiecībā uz personām, kas veic minētās darbības.

(7)

Kuģa vadītājiem, kuri kuģo apstākļos, kas sevišķi apdraud drošību, vajadzētu būt īpašām atļaujām, konkrēti, lielu konvoju vadīšanai, ar sašķidrinātu dabasgāzi darbināmu peldlīdzekļu vadīšanai, kuģošanai sliktas redzamības apstākļos, kuģošanai pa iekšzemes ūdensceļiem, kam ir jūras ūdensceļu pazīmes, vai kuģošanai pa ūdensceļiem, kuros ir īpaši kuģošanas drošības riski. Lai saņemtu šādas atļaujas, būtu jāprasa, lai kuģa vadītāji pierāda īpašu papildu kompetenci.

(8)

Lai gādātu par kuģošanas drošību, dalībvalstīm atbilstīgi saskaņotiem kritērijiem būtu jānorāda iekšzemes ūdensceļi, kam ir jūras ūdensceļu pazīmes. Prasības par kompetenci, kas vajadzīga kuģošanai pa šādiem ūdensceļiem, būtu jānosaka Savienības līmenī. Ja tas nepieciešams, lai gādātu par kuģošanas drošību, un attiecīgā gadījumā sadarbībā ar attiecīgo Eiropas upju komisiju, dalībvalstīm arī vajadzētu būt iespējai, lieki neierobežojot kuģa vadītāju mobilitāti, norādīt ūdensceļus, kuros ir īpaši kuģošanas drošības riski, atbilstīgi saskaņotiem kritērijiem un procedūrām, ievērojot šo direktīvu. Šādos gadījumos attiecīgās kompetences prasības būtu jānosaka valsts līmenī.

(9)

Lai veicinātu peldlīdzekļu ekspluatācijā iesaistīto personu mobilitāti visā Savienībā un ņemot vērā to, ka visiem kvalifikācijas sertifikātiem, darba uzskaites grāmatiņām un kuģa žurnāliem, kas izsniegti saskaņā ar šo direktīvu, vajadzētu atbilst noteiktajiem minimālajiem standartiem, ievērojot saskaņotus kritērijus, dalībvalstīm būtu jāatzīst profesionālā kvalifikācija, kas apliecināta saskaņā ar šo direktīvu. Tādējādi personām, kam ir šāda kvalifikācija, vajadzētu būt iespējai veikt profesionālo darbību visos Savienības iekšzemes ūdensceļos.

(10)

Ņemot vērā pārrobežu darbību neesamību atsevišķos valsts iekšzemes ūdensceļos, un lai samazinātu izmaksas, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai nepadarīt Savienības kvalifikācijas sertifikātus obligātus valsts iekšzemes ūdensceļos, kuri nav savienoti ar citas dalībvalsts kuģojamo iekšzemes ūdensceļu. Tomēr ar Savienības sertifikātiem būtu jāsniedz piekļuve kuģošanas darbībām minētajos nesaistītajos ūdensceļos.

(11)

Direktīvu 2005/36/EK turpina piemērot klāja apkalpes locekļiem, kuri ir atbrīvoti no pienākuma būt saņēmušam Savienības kvalifikācijas sertifikātu, kas izsniegts saskaņā ar šo direktīvu, un turpina piemērot arī attiecībā uz tām kvalifikācijām kuģošanai pa iekšzemes ūdensceļiem, kas nav ietvertas šīs direktīvas darbības jomā.

(12)

Ja dalībvalstis piešķir atbrīvojumus no pienākuma būt saņēmušam Savienības kvalifikācijas sertifikātu, tām būtu jāatzīst Savienības kvalifikācijas sertifikāti attiecībā uz tām personām, kas kuģo valsts iekšzemes ūdensceļos, kuri nav savienoti ar kuģojamo ūdensceļu tīklu citā dalībvalstī, kur minētais atbrīvojums tiek piemērots. Minētajām dalībvalstīm būtu arī jānodrošina, ka attiecībā uz minētajiem iekšzemes ūdensceļiem dati par kuģošanas laiku un veiktajiem braucieniem tiek apstiprināti to personu darba uzskaites grāmatiņās, kurām ir Savienības kvalifikācijas sertifikāts, ja apkalpes loceklis to pieprasa. Turklāt minētajām dalībvalstīm būtu jāpieņem un jāīsteno atbilstīgi pasākumi un sankcijas, lai novērstu krāpšanu un citas nelikumīgas darbības, kas saistītas ar Savienības kvalifikācijas sertifikātiem un darba uzskaites grāmatiņām, attiecībā uz minētajiem nesavienotajiem iekšzemes ūdensceļiem.

(13)

Dalībvalstīm, kuras piemēro atbrīvojumus no pienākuma būt saņēmušam Savienības kvalifikācijas sertifikātu, vajadzētu būt iespējai apturēt Savienības kvalifikācijas sertifikātus attiecībā uz tām personām, kas kuģo pa valsts iekšzemes ūdensceļiem, kuri nav savienoti ar kuģojamo ūdensceļu tīklu citā dalībvalstī, kur minētais atbrīvojums tiek piemērots.

(14)

Dalībvalstij, kurā neviens no iekšzemes ūdensceļiem nav saistīts ar citas dalībvalsts kuģojamo ūdensceļu tīklu un kura nolemj neizsniegt Savienības kvalifikācijas sertifikātus, saskaņā ar šo direktīvu tiktu uzlikts neproporcionāls un nevajadzīgs pienākums, ja tai būtu jātransponē un jāīsteno visi šīs direktīvas noteikumi. Tādēļ šādai dalībvalstij tik ilgi, kamēr tā nolemj neizsniegt Savienības kvalifikācijas sertifikātus, būtu jāpiešķir atbrīvojums no pienākuma transponēt un īstenot ar kvalifikācijas sertifikātiem saistītos noteikumus. Tomēr šādai dalībvalstij būtu jāprasa atzīt Savienības kvalifikācijas sertifikātus savā teritorijā, lai veicinātu darba ņēmēju mobilitāti Savienībā, samazinātu ar darbaspēka mobilitāti saistīto administratīvo slogu un palielinātu profesijas pievilcību.

(15)

Vairākās dalībvalstīs kuģošana pa iekšzemes ūdensceļiem notiek reti, kalpojot tikai vietējām vai sezonālām interesēm ūdensceļos, kas nav savienoti ar citām dalībvalstīm. Lai gan arī minētajās dalībvalstīs būtu jāievēro ar šo direktīvu noteiktais profesionālo sertifikātu atzīšanas princips, taču administratīvajam slogam vajadzētu būt samērīgam. Tādi īstenošanas rīki kā datubāzes un reģistri radītu ievērojamu administratīvo slogu, nesniedzot reālu ieguvumu, jo informācijas plūsmu starp dalībvalstīm var panākt arī ar citiem sadarbības veidiem. Tādēļ ir pamatoti ļaut attiecīgajām dalībvalstīm transponēt tikai minimālos noteikumus, kas vajadzīgi, lai atzītu saskaņā ar šo direktīvu izsniegtos profesionālos sertifikātus.

(16)

Dažās dalībvalstīs kuģošana pa iekšzemes ūdensceļiem nav tehniski iespējama. Tādēļ prasība minētajām dalībvalstīm transponēt šo direktīvu būtu tām nesamērīgs administratīvais slogs.

(17)

Ir svarīgi iekšzemes ūdensceļu nozarē spēt nodrošināt programmas, kuru mērķis ir gan turpināt nodarbināt cilvēkus vecumā virs 50 gadiem, gan uzlabot jauniešu prasmes un piemērotību darba tirgum.

(18)

Komisijai būtu jānodrošina vienlīdzīgi konkurences apstākļi visiem apkalpes locekļiem, kas Savienībā regulāri praktizē savā profesijā, un būtu jāaptur jebkāda algu pazemināšana, kā arī jebkāda diskriminācija valstspiederības, dzīvesvietas vai kuģa reģistrācijas valsts dēļ.

(19)

Ņemot vērā no 2003. gada notiekošo Savienības un CCNR sadarbību, kuras rezultātā CCNR aizgādībā izveidota Iekšzemes kuģošanas standartu izstrādes Eiropas komiteja (CESNI), un lai racionalizētu tiesisko regulējumu, kas reglamentē profesionālās kvalifikācijas Eiropā, kvalifikācijas sertifikātiem, darba uzskaites grāmatiņām un kuģa žurnāliem, kuri izsniegti atbilstīgi Noteikumiem par Reinas kuģošanas personālu, kas nosaka šīs direktīvas prasībām identiskas prasības, vajadzētu būt derīgiem visos Savienības iekšzemes ūdensceļos. Šādus kvalifikācijas sertifikātus, darba uzskaites grāmatiņas un kuģa žurnālus, kas izsniegti trešās valstīs, Savienībā vajadzētu atzīt, ievērojot savstarpības principu.

(20)

Ja Savienībā tiek nodarbināti klāja apkalpes locekļi, kuriem ir trešo valstu izsniegti un atbildīgo Savienības iestāžu atzīti kvalifikācijas sertifikāti, darba uzskaites grāmatiņas un kuģa žurnāli, ir svarīgi, lai darba devēji piemērotu tās dalībvalsts sociālās un darba tiesības, kurā tiek veikta darbība.

(21)

Lai vēl vairāk novērstu šķēršļus, kas kavē darbaspēka mobilitāti, un labāk racionalizētu tiesisko regulējumu, kas reglamentē profesionālās kvalifikācijas Eiropā, visus kvalifikācijas sertifikātus, darba uzskaites grāmatiņas un kuģa žurnālus, ko izsniegusi trešā valsts, pamatojoties uz prasībām, kas ir identiskas šajā direktīvā noteiktajām prasībām, arī var atzīt visos Savienības ūdensceļos, ievērojot Komisijas novērtējumu un to, vai minētā trešā valsts atzīst saskaņā ar šo direktīvu izsniegtus dokumentus.

(22)

Dalībvalstīm kvalifikācijas sertifikāti būtu jāizsniedz tikai tām personām, kuras atbilst minimālajām prasībām attiecībā uz kompetences līmeni, minimālo vecumu, veselības stāvokli un kuģošanas laiku, kas vajadzīgs konkrētas kvalifikācijas iegūšanai.

(23)

Ir svarīgi, lai Komisija un dalībvalstis mudinātu jauniešus iegūt profesionālo kvalifikāciju kuģošanā pa iekšzemes ūdensceļiem un šajā saistībā Komisija un dalībvalstis izveidotu konkrētus pasākumus sociālo partneru darbības atbalstam.

(24)

Lai nodrošinātu kvalifikācijas savstarpēju atzīšanu, kvalifikācijas sertifikātiem būtu jāpamatojas uz peldlīdzekļu ekspluatācijai nepieciešamo kompetenci. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, lai personām, kuras saņem kvalifikācijas sertifikātus, būtu attiecīgais minimālais kompetences līmenis, kas apliecināts pēc atbilstīgas novērtēšanas. Šāda novērtēšana varētu būt administratīvs eksāmens vai varētu būt daļa no apstiprinātām mācību programmām, ko īsteno saskaņā ar kopējiem standartiem, lai dažādām kvalifikācijām nodrošinātu salīdzināmu minimālo kompetences līmeni visās dalībvalstīs.

(25)

Kuģojot pa Savienības iekšzemes ūdensceļiem, kuģa vadītājiem būtu jāspēj likt lietā zināšanas par satiksmes noteikumiem iekšzemes ūdensceļos, piemēram, par Eiropas kodeksu kuģošanai pa iekšzemes ūdensceļiem (CEVNI) vai citiem attiecīgiem satiksmes noteikumiem, un par piemērojamiem noteikumiem attiecībā uz peldlīdzekļa apkalpes komplektēšanu, tostarp atpūtas laiku, kā noteikts Savienības vai valsts tiesību aktos, vai īpašos noteikumos, par kuriem vienošanās panākta reģionālā līmenī, piemēram, Noteikumi par Reinas kuģošanas personālu.

(26)

Ņemot vērā atbildību par drošību, kad kuģa vadītājs veic profesionālo darbību, kuģojot ar radiolokācijas iekārtu palīdzību un bunkurējot ar sašķidrinātu dabasgāzi darbināmus peldlīdzekļus vai kuģojot ar peldlīdzekļiem, kas darbināmi ar sašķidrinātu dabasgāzi, ar praktiskiem eksāmeniem jāpārbauda, vai vajadzīgais kompetences līmenis patiešām ir sasniegts. Lai vienkāršotu kompetences novērtēšanu, šādus praktiskus eksāmenus varētu īstenot, izmantojot apstiprinātus trenažierus.

(27)

Prasmes izmantot uz borta esošo radiosakaru iekārtas ir izšķirošas, lai garantētu drošību kuģošanā pa iekšzemes ūdensceļiem. Ir svarīgi, lai dalībvalstis mudinātu ikvienu klāja apkalpes locekli, kam varētu nākties vadīt peldlīdzekli, iziet apmācību un iegūt sertifikātu par šādu radiosakaru iekārtu izmantošanu. Kuģa vadītājiem un stūrmaņiem šādai apmācībai un sertifikācijai vajadzētu būt obligātai.

(28)

Mācību programmu apstiprināšana ir nepieciešama, lai apliecinātu, ka programmu saturs un organizācija atbilst kopējām minimālajām prasībām. Šāda atbilstība ļauj novērst nevajadzīgus šķēršļus, kas traucē sākt profesionālo darbību, jo personām, kuras vajadzīgās prasmes jau apguvušas arodmācībās, nav jākārto lieki papildu eksāmeni. Apstiprinātu mācību programmu pastāvēšana varētu arī veicināt to, ka kuģošanā pa iekšzemes ūdensceļiem iesaistās darbinieki ar iepriekšēju pieredzi citās nozarēs, jo viņiem varētu būt pieejamas īpašas mācību programmas, kurās ņemta vērā jau iegūtā kompetence.

(29)

Lai sekmīgāk veicinātu kuģa vadītāju mobilitāti, vajadzētu atļaut dalībvalstīm novērtēt kompetences, kas nepieciešamas kuģošanai iekšzemes ūdensceļu posmā, kurā ir īpaši riski, saskaņā ar tās dalībvalsts piekrišanu, kurā atrodas minētais īpašais iekšzemes ūdensceļu posms.

(30)

Kuģošanas laiks būtu jāpārbauda, izmantojot apstiprinātus ierakstus darba uzskaites grāmatiņās. Lai varētu veikt šādu pārbaudi, dalībvalstīm būtu jāizsniedz darba uzskaites grāmatiņas un kuģa žurnāli un jānodrošina, lai kuģa žurnālos būtu reģistrēti peldlīdzekļu braucieni. Pretendenta veselības stāvokļa atbilstība būtu jāapliecina apstiprinātam praktizējošam ārstam.

(31)

Ja iekraušanas un izkraušanas darbībām ir vajadzīgas aktīvas kuģošanas darbības, piemēram, bagarēšana vai manevri starp iekraušanas vai izkraušanas punktiem, dalībvalstīm laiks, ko izmanto šādām darbībām, būtu jāuzskata par kuģošanas laiku un attiecīgi jāreģistrē.

(32)

Ja šajā direktīvā paredzētie pasākumi ietver personas datu apstrādi, tā būtu jāveic saskaņā ar Savienības tiesību aktiem par personas datu aizsardzību, jo īpaši saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulām (EK) Nr. 45/2001 (7) un (ES) 2016/679 (8).

(33)

Lai veicinātu kvalifikācijas sertifikātu efektīvu pārvaldību, dalībvalstīm būtu jāizraugās kompetentās iestādes, kam jāīsteno šī direktīva, un būtu jāizveido reģistri, kuros ieraksta datus par kvalifikācijas sertifikātiem, darba uzskaites grāmatiņām un kuģa žurnāliem. Lai veicinātu informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm un Komisiju šīs direktīvas īstenošanai, izpildei un novērtēšanai, kā arī statistikas vajadzībām, drošības uzturēšanai un kuģošanas vienkāršošanai, dalībvalstīm šāda informācija, ietverot datus par kvalifikācijas sertifikātiem, darba uzskaites grāmatiņām un kuģa žurnāliem, būtu jāiekļauj Komisijas uzturētā datubāzē. Uzturot minēto datubāzi, Komisijai būtu pienācīgi jāievēro personas datu aizsardzības principi.

(34)

Iestādes, tostarp trešo valstu iestādes, kuras izsniedz kvalifikācijas sertifikātus, darba uzskaites grāmatiņas un kuģa žurnālus saskaņā ar noteikumiem, kas ir identiski šīs direktīvas noteikumiem, apstrādā personas datus. Šīs direktīvas īstenošanā un izpildē iesaistītajām iestādēm un vajadzības gadījumā starptautiskajām organizācijām, kas izstrādājušas minētos identiskos noteikumus, arī vajadzētu dot piekļuvi Komisijas uzturētajai datubāzei nolūkā novērtēt šo direktīvu, statistikas vajadzībām, drošības uzturēšanai, kuģošanas vienkāršošanas nodrošināšanai un lai veicinātu informācijas apmaiņu starp minētajām iestādēm. Tomēr attiecībā uz šo piekļuvi būtu jānodrošina adekvāts datu, jo īpaši personas datu, aizsardzības līmenis, un trešo valstu un starptautisku organizāciju gadījumā – arī savstarpības princips.

(35)

Lai turpmāk modernizētu iekšzemes ūdensceļu nozari un samazinātu administratīvo slogu, vienlaikus padarot dokumentus grūtāk viltojamus, Komisijai – ņemot vērā labāka regulējuma principu – būtu jāapsver doma izskatīt iespēju aizstāt papīra formāta Savienības kvalifikācijas sertifikātus, darba uzskaites grāmatiņas un kuģa žurnālus ar elektroniskiem līdzekļiem, piemēram, elektroniskām profesionālajām kartēm un elektroniskām kuģu iekārtām.

(36)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs direktīvas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai attiecībā uz iebildumu izteikšanu attiecīgos gadījumos pret to, ka dalībvalsts paredz pieņemt kompetences prasības saistībā ar īpašiem riskiem atsevišķos iekšzemes ūdensceļu posmos. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (9).

(37)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs direktīvas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai attiecībā uz paraugu pieņemšanu Savienības kvalifikācijas sertifikātu, praktiskā eksāmena sertifikātu, darba uzskaites grāmatiņu un kuģa žurnālu izsniegšanas vajadzībām un lēmumu pieņemšanu par atzīšanu saskaņā ar 10. pantu. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011.

(38)

Lai nodrošinātu saskaņotus kvalifikācijas sertificēšanas minimālos standartus, uzlabotu informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm un uzlabotu šīs direktīvas īstenošanu, uzraudzību un novērtēšanu, ko veic Komisija, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu pieņemt tiesību aktus, ar ko nosaka kompetences standartus, veselības stāvokļa standartus, praktisko eksāmenu standartus, standartus trenažieru apstiprināšanai un standartus, ar ko nosaka tādas datubāzes raksturlielumus un izmantošanas nosacījumus, ko jāuztur Komisijai un kurā izvieto galveno datu kopiju saistībā ar Savienības kvalifikācijas sertifikātiem, darba uzskaites grāmatiņām, kuģa žurnāliem un atzītajiem dokumentiem. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (10). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(39)

Pārejas pasākumos būtu jārisina ne tikai jautājums par sertifikātiem, kas saskaņā ar Direktīvu 96/50/EK, Noteikumiem par Reinas kuģošanas personālu vai konkrētiem valsts tiesību aktiem izsniegti kuģa vadītājiem, bet arī jautājums par sertifikātiem, kas izsniegti citu kategoriju klāja apkalpes locekļiem, uz kuriem attiecas šī direktīva. Ar minētajiem pasākumiem, cik vien iespējams, būtu jāsaglabā iepriekš piešķirtās tiesības un jātiecas kvalificētiem apkalpes locekļiem atvēlēt saprātīgu termiņu, kurā pieteikties Savienības kvalifikācijas sertifikāta saņemšanai. Tāpēc ar minētajiem pasākumiem būtu jāparedz atbilstīgs laikposms, kurā minētos sertifikātus var turpināt izmantot Savienības iekšzemes ūdensceļos, kam šie sertifikāti bija derīgi pirms transponēšanas perioda beigām. Minētajiem pasākumiem būtu arī jānodrošina sistēma visu minēto sertifikātu pārejai uz jaunajiem noteikumiem, jo īpaši gadījumos, kas attiecas uz vietējas nozīmes braucieniem.

(40)

Tiesību aktu saskaņošana profesionālās kvalifikācijas jomā kuģošanas pa iekšzemes ūdensceļiem nozarē Eiropā tiek atvieglota, īstenojot ciešu sadarbību starp Savienību un CCNR, kā arī izstrādājot CESNI standartus. CESNI, kurā var piedalīties eksperti no visām dalībvalstīm, sagatavo standartus kuģošanai pa iekšzemes ūdensceļiem, tostarp profesionālās kvalifikācijas standartus. Eiropas upju komisijas, attiecīgas starptautiskas organizācijas, sociālie partneri un profesionālās apvienības būtu pilnībā jāiesaista CESNI standartu izstrādē un sagatavošanā. Ja ir nodrošināta atbilstība šajā direktīvā paredzētajiem nosacījumiem, Komisijai, saskaņā ar šo direktīvu pieņemot īstenošanas un deleģētos aktus, būtu jāatsaucas uz CESNI standartiem.

(41)

Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķi – proti, izstrādāt kopīgu regulējumu minimālās profesionālās kvalifikācijas atzīšanai kuģošanai pa iekšzemes ūdensceļiem, – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tā mēroga un iedarbības dēļ minēto mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(42)

Lai uzlabotu dzimumu līdzsvaru iekšzemes ūdensceļu nozarē, ir svarīgi veicināt sieviešu piekļuvi kvalifikācijai un profesijai.

(43)

Saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas judikatūru informācijai, kuru dalībvalstīm ir pienākums sniegt Komisijai saistībā ar direktīvas transponēšanu, ir jābūt skaidrai un precīzai. Tas attiecas arī uz šo direktīvu, kurā ir paredzēta konkrēti mērķorientēta transponēšana.

(44)

Tāpēc Direktīvas 91/672/EEK un 96/50/EK būtu jāatceļ,

a)

kuģiem, kuru garums ir 20 metri vai vairāk;

b)

kuģiem, kuru garuma, platuma un iegrimes reizinājums ir 100 kubikmetri vai vairāk;

c)

velkoņiem un stūmējkuģiem, kas paredzēti:

d)

pasažieru kuģiem;

e)

kuģiem, kuriem nepieciešams apstiprinājuma sertifikāts saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/68/EK (11);

f)

peldošām iekārtām.

a)

kuģo sporta vai izklaides nolūkos;

b)

ir iesaistītas tādu prāmju ekspluatācijā, kas nepārvietojas patstāvīgi;

c)

ir iesaistītas tādu peldlīdzekļu ekspluatācijā, kurus izmanto bruņotie spēki, sabiedriskās kārtības uzturēšanas spēki, civilās aizsardzības dienesti, ūdensceļu administrācija, ugunsdzēsības dienesti un citi neatliekamās palīdzības dienesti.

a)

ierobežotos vietējas nozīmes braucienos, kur attālums no atiešanas punkta nekad nepārsniedz desmit kilometrus; vai

b)

sezonāli.

1)

“iekšzemes ūdensceļš” ir ūdensceļš, kas nav jūra un kas ir pieejams kuģošanai ar 2. pantā minētajiem peldlīdzekļiem;

2)

“peldlīdzeklis” ir kuģis vai atsevišķa peldoša iekārta;

3)

“kuģis” ir iekšzemes ūdensceļu kuģis vai jūras kuģis;

4)

“velkonis” ir kuģis, kas īpaši būvēts vilkšanai tauvā;

5)

“stūmējkuģis” ir kuģis, kas īpaši būvēts, lai stumtu stumjamu karavānu;

6)

“pasažieru kuģis” ir kuģis, kas būvēts un aprīkots tā, lai tas varētu pārvadāt vairāk nekā 12 pasažierus;

7)

“Savienības kvalifikācijas sertifikāts” ir kompetentas iestādes izsniegts sertifikāts, kas apliecina, ka persona atbilst šīs direktīvas prasībām;

8)

“STCW konvencija” ir “STCW konvencija”, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/106/EK (12) 1. panta 21. punktā;

9)

“klāja apkalpes locekļi” ir personas, kuras iesaistītas pa Savienības iekšzemes ūdensceļiem kuģojoša peldlīdzekļa vispārējā ekspluatācijā un kuras veic dažādus uzdevumus, piemēram, uzdevumus, kas saistīti ar kuģošanu, peldlīdzekļa darbības uzraudzīšanu, kravas apstrādi, kraušanu, pasažieru pārvadājumus, kuģu mašīnbūvi, tehnisko apkopi un remontu, saziņu, veselību un drošību, un vides aizsardzību, izņemot personas, kuru uzdevums ir nodarboties tikai ar dzinēju, celtņu vai elektrisko un elektronisko iekārtu ekspluatāciju;

10)

“radiosakaru operatora sertifikāts” ir valsts sertifikāts, ko dalībvalsts izdevusi saskaņā ar Radionoteikumiem, kas pievienoti Starptautiskajai Telesakaru konvencijai, un ar ko uz iekšzemes ūdensceļu peldlīdzekļa atļauj ekspluatēt radiosakaru staciju;

11)

“pasažieru navigācijas speciālists” ir persona, kura strādā uz kuģa un kura ir kvalificēta veikt pasākumus ārkārtas situācijās uz pasažieru kuģiem;

12)

“sašķidrinātas dabasgāzes speciālists” ir persona, kura ir kvalificēta iesaistīties ar sašķidrinātu dabasgāzi darbināma peldlīdzekļa bunkurēšanas procedūrā vai kura ir kompetenta būt par šāda peldlīdzekļa vadītāju;

13)

“kuģa vadītājs” ir klāja apkalpes loceklis, kas ir kvalificēts vadīt peldlīdzekli pa dalībvalstu iekšzemes ūdensceļiem un kas ir kvalificēts tam, lai viņam uz kuģa būtu pilna atbildība, tostarp par apkalpi, pasažieriem un kravu;

14)

“īpašs risks” ir drošības apdraudējums, ko izraisa konkrēti kuģošanas apstākļi, kuros kuģa vadītājiem nepieciešama kompetence, kas pārsniedz vispārējos kompetences standartos paredzēto kompetenci vadības līmenim;

15)

“kompetence” ir pierādīta spēja izmantot zināšanas un prasmes, kas prasītas noteiktos standartos, lai pienācīgi veiktu uzdevumus, kas vajadzīgi iekšzemes ūdensceļu peldlīdzekļa ekspluatācijai;

16)

“vadības līmenis” ir atbildības līmenis, kas saistīts ar kuģa vadītāja pienākumu veikšanu un ar nodrošināšanu, ka citi klāja apkalpes locekļi pienācīgi pilda visus uzdevumus peldlīdzekļa ekspluatācijā;

17)

“operatīvais līmenis” ir atbildības līmenis, kas saistīts ar matroža, kvalificēta matroža vai stūrmaņa pienākumu veikšanu un pastāvīgu kontroli pār visu uzdevumu izpildi minētajai personai noteiktajā atbildības jomā saskaņā ar attiecīgām procedūrām un vadības līmenī strādājošas personas norādījumiem;

18)

“liels konvojs” ir stumts konvojs, kur stumtā peldlīdzekļa kopējā garuma un kopējā platuma reizinājums ir 7 000 kvadrātmetri vai vairāk;

19)

“darba uzskaites grāmatiņa” ir personas reģistrs, kurā norāda detalizētu informāciju par apkalpes locekļa nodarbinātības vēsturi, konkrēti, kuģošanas laiku un veiktos braucienus;

20)

“kuģa žurnāls” ir oficiāls peldlīdzekļa un tā apkalpes veikto braucienu reģistrs;

21)

“aktīva darba uzskaites grāmatiņa” vai “aktīvs kuģa žurnāls” ir darba uzskaites grāmatiņa vai kuģa žurnāls, kas ir atvērts datu reģistrēšanas vajadzībām;

22)

“kuģošanas laiks” ir dienās mērīts laiks, ko klāja apkalpes locekļi pavadījuši uz peldlīdzekļa braucienā pa iekšzemes ūdensceļiem, iekļaujot iekraušanas un izkraušanas darbības, kam vajadzīgas aktīvās kuģošanas darbības, un ko ir apstiprinājusi kompetentā iestāde;

23)

“peldoša iekārta” ir peldoša konstrukcija, uz kuras ir tādas darba ierīces kā celtņi, bagarēšanas iekārtas, pāļu dzinēji vai lifti;

24)

“garums” ir korpusa maksimālais garums metros, izņemot stūri un bugspritu;

25)

“platums” ir korpusa maksimālais platums metros, ko mēra līdz ārējai apvalka apšuvuma malai (izņemot dzenratus, aiztures margas un tamlīdzīgas ietaises);

26)

“iegrime” ir vertikālais attālums metros starp korpusa zemāko punktu, neņemot vērā ķīli vai citu piestiprinātu aprīkojumu, un maksimālās iegrimes līniju;

27)

“sezonāla kuģošana” ir kuģošanas darbība, ko veic ne vairāk kā sešus mēnešus katru gadu.

a)

kuģošanai pa ūdensceļiem, kas klasificēti kā iekšzemes ūdensceļi, kam ir jūras ūdensceļu pazīmes, ievērojot 8. pantu;

b)

kuģošanai pa ūdensceļiem, kas identificēti kā iekšzemes ūdensceļu posmi, kuros ir īpaši riski, ievērojot 9. pantu;

c)

kuģošanai ar radiolokācijas iekārtu palīdzību;

d)

kuģošanai ar peldlīdzekļiem, kuri kā degvielu izmanto sašķidrinātu dabasgāzi;

e)

lielu konvoju vadīšanai.

a)

tajā piemēro Konvenciju par starptautiskajiem kuģu sadursmju novēršanas noteikumiem;

b)

bojas un zīmes atbilst jūras sistēmai;

c)

minētajā iekšzemes ūdensceļā vajadzīga kuģu vadīšana pēc krasta orientieriem; vai

d)

minētajā iekšzemes ūdensceļā kuģošanai jāizmanto jūras navigācijas iekārtas, kuru ekspluatācijai nepieciešamas īpašas zināšanas.

a)

straumes raksturs un ātrums, kas bieži mainās;

b)

iekšzemes ūdensceļa hidromorfoloģiskās iezīmes un tas, ka iekšzemes ūdensceļā nav pienācīgu kuģu ceļu informācijas pakalpojumu vai piemērotu karšu;

c)

tas, ka īpašu iekšzemes ūdensceļa hidromorfoloģisko iezīmju dēļ pastāv īpaši vietēji kuģošanas noteikumi; vai

d)

bieži negadījumi konkrētā iekšzemes ūdensceļu posmā, kuri izriet no tādas kompetences trūkuma, uz kuru neattiecas 17. pantā minētie standarti.

a)

savu identitāti;

b)

savu atbilstību I pielikumā noteiktajām minimālajām prasībām attiecībā uz vecumu, kompetenci, administratīvo atbilstību un kuģošanas laiku atbilstoši kvalifikācijai, kurai viņi piesakās;

c)

attiecīgā gadījumā – savu atbilstību veselības stāvokļa standartiem saskaņā ar 23. pantu.

a)

savu identitāti;

b)

savu atbilstību I pielikumā noteiktajām minimālajām prasībām attiecībā uz vecumu, kompetenci, administratīvo atbilstību un kuģošanas laiku atbilstoši īpašajai atļaujai, kurai viņi piesakās;

c)

to, ka tiem ir kuģa vadītāja Savienības kvalifikācijas sertifikāts vai sertifikāts, kas atzīts saskaņā ar 10. panta 2. un 3. punktu, vai to, ka tie atbilst šajā direktīvā noteiktajām minimālajām prasībām Savienības kvalifikācijas sertifikātu izsniegšanai kuģa vadītājiem.

a)

savu identitāti;

b)

savu atbilstību saskaņā ar 20. pantu noteiktajām kompetences prasībām attiecībā uz īpašajiem riskiem konkrētā iekšzemes ūdensceļu posmā, kuģošanai pa kuru tiek prasīta atļauja;

c)

to, ka tiem ir kuģa vadītāja Savienības kvalifikācijas sertifikāts vai sertifikāts, kas atzīts saskaņā ar 10. panta 2. un 3. punktu, vai to, ka tie atbilst šajā direktīvā noteiktajām minimālajām prasībām Savienības kvalifikācijas sertifikātu izsniegšanai kuģa vadītājiem.

a)

lai atjauninātu klāja apkalpes locekļa Savienības kvalifikācijas sertifikātus un īpašās atļaujas, kas nav 6. panta d) punktā minētā atļauja, ir sniegti pietiekami dokumentāri pierādījumi, kas minēti 11. panta 1. punkta a) un c) apakšpunktā;

b)

lai atjaunotu Savienības kvalifikācijas sertifikātu, kas izsniegts īpašu darbību veikšanai, ir sniegti pietiekami dokumentāri pierādījumi, kas minēti 11. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā.

a)

administratīvās iestādes atbildībā saskaņā ar 18. pantu; vai

b)

kā daļu no mācību programmas, kas apstiprināta saskaņā ar 19. pantu.

a)

kuģa vadītāja Savienības kvalifikācijas sertifikātu;

b)

īpašu atļauju kuģošanai ar radiolokācijas iekārtu palīdzību, kā minēts 6. panta c) punktā;

c)

sašķidrinātas dabasgāzes speciālista Savienības kvalifikācijas sertifikātu;

d)

pasažieru navigācijas speciālista Savienības kvalifikācijas sertifikātu.

a)

mācību mērķi, mācību saturs, metodes, pasniegšanas līdzekļi, procedūras, tostarp, attiecīgā gadījumā, trenažieru izmantošana, un kursa materiāli ir pienācīgi dokumentēti un ļauj pieteikuma iesniedzējiem sasniegt 17. panta 1. punktā minētos kompetences standartus;

b)

programmas attiecīgās kompetences novērtēšanai vada kvalificētas personas, kurām ir padziļinātas zināšanas par mācību programmu;

c)

eksāmenu, kura mērķis ir pārbaudīt atbilstību 17. panta 1. punktā minētajiem kompetences standartiem, pieņem kvalificēti neatkarīgi eksaminētāji, kuriem nav interešu konfliktu.

a)

ierobežots skaits braucienu, kas jāveic attiecīgajā posmā;

b)

eksāmens uz trenažiera;

c)

eksāmens ar atbilžu variantiem;

d)

mutisks eksāmens; vai

e)

šīs daļas a)–d) apakšpunktā minēto līdzekļu kombinācija.

a)

pirmajam klāja apkalpes locekļa Savienības kvalifikācijas sertifikātam;

b)

kuģa vadītāja Savienības kvalifikācijas sertifikātam;

c)

klāja apkalpes locekļa Savienības kvalifikācijas sertifikāta atjaunošanai, ja ir izpildīti šā panta 3. punktā paredzētie nosacījumi.

a)

šīs direktīvas īstenošanai, izpildei un novērtēšanai;

b)

informācijas apmaiņai starp iestādēm, kurām ir pieejama 25. pantā minētā datubāze, un Komisiju;

c)

statistikas sagatavošanai.

a)

norādījumus datu kodēšanai datubāzē;

b)

lietotāju piekļuves tiesības, attiecīgā gadījumā nošķirot dažādus lietotāju veidus, piekļuves veidus un datu izmantošanas nolūkus;

c)

datu saglabāšanas maksimālo ilgumu saskaņā ar šā panta 3. punktu, attiecīgā gadījumā nošķirot dažādus dokumentu veidus;

d)

norādījumus par datubāzes darbību un tās mijiedarbību ar šā panta 1. punktā minētajiem reģistriem.

a)

ir izpildītas Regulas (EK) Nr. 45/2001 9. panta prasības; un

b)

trešā valsts vai starptautiskā organizācija neierobežo dalībvalstu vai Komisijas piekļuvi tās attiecīgajai datubāzei.

a)

organizē un pārrauga eksāmenus, kas minēti 18. pantā;

b)

apstiprina mācību programmas, kas minētas 19. pantā;

c)

apstiprina trenažierus, kas minēti 21. pantā;

d)

izsniedz, atjauno, aptur vai anulē sertifikātus un izsniedz īpašās atļaujas, kas minētas 4., 5., 6., 11., 12., 13., 14. un 38. pantā, kā arī darba uzskaites grāmatiņas un kuģa žurnālus, kas minēti 22. pantā;

e)

apstiprina kuģošanas laiku darba uzskaites grāmatiņās, kas minētas 22. pantā;

f)

nosaka praktizējošus mediķus, kas var izsniegt medicīniskās izziņas, ievērojot 23. pantu;

g)

uztur reģistrus, kas minēti 25. pantā;

h)

atklāj un apkaro krāpšanu un citas nelikumīgas darbības, kas minētas 29. pantā.

a)

Savienības kvalifikācijas sertifikātu, darba uzskaites grāmatiņu un kuģa žurnālu izsniegšanu, atjaunošanu, apturēšanu un anulēšanu;

b)

visus mācību kursus un programmas;

c)

eksāmenus un novērtējumus, ko veic katra dalībvalsts vai ar katras dalībvalsts pilnvarojumu; un

d)

mācību spēku un eksaminētāju nepieciešamo kvalifikāciju un pieredzi.

a)

minētie standarti ir pieejami un atjaunināti;

b)

minētie standarti atbilst jebkādām piemērojamām prasībām, kas noteiktas pielikumos;

c)

izmaiņas CESNI lēmumu pieņemšanas procesā neapdraud Savienības intereses.

a)

minētie standarti ir pieejami un atjaunināti;

b)

minētie standarti atbilst jebkādām pielikumos noteiktajām piemērojamām prasībām;

c)

izmaiņas CESNI lēmumu pieņemšanas procesā neapdraud Savienības intereses.

a)

lai saņemtu matroža Savienības kvalifikācijas sertifikātu: 540 dienas kuģošanas laika, no kurām vismaz 180 dienas kuģots iekšzemes ūdeņos;

b)

lai saņemtu kvalificēta matroža Savienības kvalifikācijas sertifikātu: 900 dienas kuģošanas laika, no kurām vismaz 540 dienas kuģots iekšzemes ūdeņos;

c)

lai saņemtu stūrmaņa Savienības kvalifikācijas sertifikātu: 1 080 dienas kuģošanas laika, no kurām vismaz 720 dienas kuģots iekšzemes ūdeņos.

a)

šo kuģošanas darbību iekšzemes ūdeņos veic jūras pārvadājuma brauciena sākumā vai beigās; un

b)

dalībvalsts 2018. gada 16. janvārī ir atzinusi šajā punktā minētos sertifikātus izmantošanai attiecīgajos iekšzemes ūdensceļos vismaz uz pieciem gadiem.