ISSN 1977-0715

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 328

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

60. gadagājums
2017. gada 12. decembris


Saturs

 

II   Neleģislatīvi akti

Lappuse

 

 

REGULAS

 

*

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2017/2278 (2017. gada 4. septembris), ar kuru groza I pielikumu Padomes Regulai (EK) Nr. 1217/2009, ar ko izveido tīklu grāmatvedības datu savākšanai par ienākumiem un saimniecisko darbību lauku saimniecībās Eiropas Savienībā

1

 

*

Komisijas Regula (ES) 2017/2279 (2017. gada 11. decembris), ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 767/2009 par barības laišanu tirgū un lietošanu II, IV, VI, VII un VIII pielikumu ( 1 )

3

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/2280 (2017. gada 11. decembris), ar ko groza Īstenošanas regulu (ES) 2015/220, ar kuru nosaka noteikumus par to, kā piemērojama Padomes Regula (EK) Nr. 1217/2009, ar ko izveido tīklu grāmatvedības datu savākšanai par ienākumiem un saimniecisko darbību lauku saimniecībās Eiropas Savienībā

12

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/2281 (2017. gada 11. decembris), ar ko atļauj paaugstināt tāda vīna bagātināšanas robežvērtības, kas ražots no vīnogām, kuras 2017. gadā ievāktas dažos Vācijas vīnogu audzēšanas reģionos un visos Dānijas, Nīderlandes un Zviedrijas vīnogu audzēšanas reģionos

17

 

 

LĒMUMI

 

*

Padomes Lēmums (KĀDP) 2017/2282 (2017. gada 11. decembris), ar ko groza Lēmumu 2010/788/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Kongo Demokrātisko Republiku

19

 

*

Padomes Lēmums (KĀDP) 2017/2283 (2017. gada 11. decembris), ar ko atbalsta vispārēju mehānismu ziņošanai par nelikumīgiem kājnieku un vieglajiem ieročiem un citiem nelikumīgiem parastajiem ieročiem un munīciju, lai mazinātu to nelikumīgas tirdzniecības risku (iTrace III)

20

 

*

Padomes Lēmums (ES) 2017/2284 (2017. gada 11. decembris) par to, lai Āfrikas, Āzijas un Klusā okeāna reģiona valstīm un Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstīm sniegtu atbalstu dalībai skaldmateriālu ražošanas aizlieguma līguma augsta līmeņa darba sagatavošanas ekspertu grupas apspriešanās procesā

32

 

*

Komisijas Lēmums (ES) 2017/2285 (2017. gada 6. decembris), ar ko groza norādījumus par darbībām, kas vajadzīgas, lai piedalītos EMAS saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1221/2009 par organizāciju brīvprātīgu dalību Kopienas vides vadības un audita sistēmā (EMAS) (izziņots ar dokumenta numuru C(2017) 8072)  ( 1 )

38

 

*

Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2017/2286 (2017. gada 6. decembris), ar ko vidiskās pārvaldības sistēmas Eco-Lighthouse prasības atzīst par tādām, kas atbilst attiecīgajām vides vadības un audita sistēmas (EMAS) prasībām, saskaņā ar 45. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1221/2009 par organizāciju brīvprātīgu dalību Kopienas vides vadības un audita sistēmā (izziņots ar dokumenta numuru C(2017) 8082)  ( 1 )

87

 

*

Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2017/2287 (2017. gada 8. decembris), kurā norādīts, kādas veidlapas izmantojamas dzīvsudraba un atsevišķu dzīvsudraba maisījumu importam saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/852 par dzīvsudrabu (izziņots ar dokumenta numuru C(2017) 8190)  ( 1 )

118

 

*

Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2017/2288 (2017. gada 11. decembris) par to IKT tehnisko specifikāciju noteikšanu, uz kurām var atsaukties publiskajā iepirkumā ( 1 )

123

 

*

Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2017/2289 (2017. gada 11. decembris), ar ko groza pielikumu Īstenošanas lēmumam (ES) 2017/247 par aizsardzības pasākumiem saistībā ar augsti patogēnās putnu gripas uzliesmojumiem dažās dalībvalstīs (izziņots ar dokumenta numuru C(2017) 8621)  ( 1 )

126

 

 

TIESĪBU AKTI, KO PIEŅEM STRUKTŪRAS, KURAS IZVEIDOTAS AR STARPTAUTISKIEM NOLĪGUMIEM

 

*

Lēmums Nr. 52/2017, ko pieņēmusi Apvienotā komiteja, kura izveidota saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Amerikas Savienotajām Valstīm par savstarpējo atzīšanu (2017. gada 24. novembris), par atbilstības novērtēšanas institūciju iekļaušanu sarakstā, kas ietverts nozaru pielikumā par elektromagnētisko savietojamību [2017/2290]

136

 

*

Lēmums Nr. 53/2017, ko pieņēmusi Apvienotā komiteja, kura izveidota saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Amerikas Savienotajām Valstīm par savstarpējo atzīšanu (2017. gada 24. novembris), par atbilstības novērtēšanas institūciju iekļaušanu sarakstā, kas ietverts nozaru pielikumā par elektromagnētisko savietojamību [2017/2291]

138

 

*

Lēmums Nr. 54/2017, ko pieņēmusi Apvienotā komiteja, kura izveidota saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Amerikas Savienotajām Valstīm par savstarpējo atzīšanu (2017. gada 24. novembris), par atbilstības novērtēšanas institūciju iekļaušanu sarakstā, kas ietverts nozaru pielikumā par elektromagnētisko savietojamību [2017/2292]

140

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ.

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


II Neleģislatīvi akti

REGULAS

12.12.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 328/1


KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2017/2278

(2017. gada 4. septembris),

ar kuru groza I pielikumu Padomes Regulai (EK) Nr. 1217/2009, ar ko izveido tīklu grāmatvedības datu savākšanai par ienākumiem un saimniecisko darbību lauku saimniecībās Eiropas Savienībā

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2009. gada 30. novembra Regulu (EK) Nr. 1217/2009, ar ko izveido tīklu grāmatvedības datu savākšanai par ienākumiem un saimniecisko darbību lauku saimniecībās Eiropas Savienībā (1), un jo īpaši tās 3. pantu,

tā kā:

(1)

Regulas (EK) Nr. 1217/2009 I pielikumā ietverts lauku saimniecību grāmatvedības datu tīkla apgabalu (“FADN apgabali”) saraksts attiecībā uz katru dalībvalsti.

(2)

Saskaņā ar minēto pielikumu Vācija ir sadalīta 16 apgabalos. Lai piemērotu Regulu (EK) Nr. 1217/2009, Vācija ir pieprasījusi apvienot Šlēsvigas-Holšteinas un Hamburgas apgabalus vienā FADN apgabalā: Šlēsviga-Holšteina/Hamburga.

(3)

Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 1217/2009.

(4)

Šajā regulā paredzēto FADN apgabalu atjaunināts saraksts būtu jāpiemēro no 2018. pārskata gada,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 1217/2009 I pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2018. pārskata gada.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2017. gada 4. septembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 328, 15.12.2009., 27. lpp.


PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 1217/2009 I pielikumā FADN apgabalu sarakstu attiecībā uz Vāciju aizstāj ar šādu:

“Vācija

1.

Schleswig-Holstein/Hamburg

2.

Niedersachsen

3.

Bremen

4.

Nordrhein-Westfalen

5.

Hessen

6.

Rheinland-Pfalz

7.

Baden-Württemberg

8.

Bayern

9.

Saarland

10.

Berlin

11.

Brandenburg

12.

Mecklenburg-Vorpommern

13.

Sachsen

14.

Sachsen-Anhalt

15.

Thüringen”


12.12.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 328/3


KOMISIJAS REGULA (ES) 2017/2279

(2017. gada 11. decembris),

ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 767/2009 par barības laišanu tirgū un lietošanu II, IV, VI, VII un VIII pielikumu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Regulu (EK) Nr. 767/2009 par barības laišanu tirgū un lietošanu un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1831/2003, un atceļ Padomes Direktīvu 79/373/EEK, Komisijas Direktīvu 80/511/EEK, Padomes Direktīvas 82/471/EEK, 83/228/EEK, 93/74/EEK, 93/113/EK un 96/25/EK un Komisijas Lēmumu 2004/217/EK (1), un jo īpaši tās 20. panta 2. punktu un 27. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Lai panāktu jēgpilnu marķēšanu, dažās Savienības valodās ir atļauts lolojumdzīvnieku barības marķējumā izmantot īpašas frāzes. Jaunākās norises divu dalībvalstu lolojumdzīvnieku barības nozarē liecina, ka īpašu frāžu izmantošana lolojumdzīvnieku barības marķējumā būtu atbilstoša arī šo divu dalībvalstu valodās.

(2)

Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Regulas (EK) Nr. 767/2009 II pielikums.

(3)

Pielaides attiecībā uz analītiskajiem komponentiem un barības piedevām barības sastāvdaļās un barības maisījumā būtu jāpārskata, ņemot vērā tehnikas progresu analītikas jomā un pieredzi labas laboratorijas prakses jomā. Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Regulas (EK) Nr. 767/2009 IV pielikums.

(4)

Arvien lielākā skaitā barības piedevu atļauju, kas piešķirtas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1831/2003 (2), ir noteikts maksimālais saturs tādām piedevām barības maisījumos un barības sastāvdaļās, kurām iepriekš šādi daudzumi nav bijuši noteikti, bet ar citām nesen izveidoja koncepciju par maksimāli ieteicamo piedevas saturu kompleksā barībā. Turklāt ar barības ražošanas tehnoloģiju var samazināt piedevu, piemēram, vitamīnu pievienoto daudzumu, jo tie galaproduktā varētu būt sastopami dabiskā veidā. Ja uzņēmējam ir jānorāda pievienotais daudzums, bet kontroles iestāde var analizēt un verificēt daudzumu vienīgi galaproduktā, praksē tas var radīt neskaidrības. Lai ņemtu vērā šīs norises un lai nodrošinātu barības sastāvdaļu un barības maisījumu līdzsvarotu, atbilstīgu un jēgpilnu marķēšanu, būtu attiecīgi jāgroza Regulas (EK) Nr. 767/2009 VI un VII pielikums.

(5)

Tehnoloģiju attīstība ļauj par barību izmantot pārtiku, kas vairs nav domāta cilvēka patēriņam. Komisijas Regulā (ES) Nr. 68/2013 (3) šādi agrākie pārtikas produkti ir norādīti kā barības sastāvdaļas. Tomēr, tā kā dažos gadījumos šādu agrāko pārtikas produktu kvalitāte var neatbilst barībai noteiktajām prasībām, minēto agrāko pārtikas produktu marķējumā būtu jānorāda, ka to lietošana barībā ir atļauta tikai pēc apstrādes. Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Regulas (EK) Nr. 767/2009 VIII pielikums.

(6)

Nekaitīguma apsvērumi neliek pielikumu grozījumus piemērot nekavējoties, tāpēc, lai izvairītos no nevajadzīgiem komercprakses traucējumiem un neradītu nevajadzīgu administratīvo slogu uzņēmējiem, ir lietderīgi paredzēt pārejas pasākumus vienmērīgai marķējuma pārveidošanai.

(7)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 767/2009 II, IV, VI, VII un VIII pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

1.   Barības sastāvdaļas un barības maisījumus, kas paredzēti produktīviem dzīvniekiem un marķēti pirms 2019. gada 1. janvāra saskaņā ar noteikumiem, kas bija piemērojami pirms 2018. gada 1. janvāra, arī turpmāk drīkst laist tirgū un lietot, līdz beidzas esošie krājumi.

2.   Barības sastāvdaļas un barības maisījumus, kas paredzēti neproduktīviem dzīvniekiem un marķēti pirms 2020. gada 1. janvāra saskaņā ar noteikumiem, kas bija piemērojami pirms 2018. gada 1. janvāra, arī turpmāk drīkst laist tirgū un lietot, līdz beidzas esošie krājumi.

3. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2017. gada 11. decembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 229, 1.9.2009., 1. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regula (EK) Nr. 1831/2003 par dzīvnieku ēdināšanā lietotām piedevām (OV L 268, 18.10.2003., 29. lpp.).

(3)  Komisijas 2013. gada 16. janvāra Regula (ES) Nr. 68/2013, ar ko izveido barības sastāvdaļu reģistru (OV L 29, 30.1.2013., 1. lpp.).


PIELIKUMS

1.

Regulas II pielikumu groza šādi:

pielikuma 3. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b)

lolojumdzīvnieku barības apzīmēšanai atļauts izmantot šādas frāzes: bulgāru valodā “храна”, spāņu valodā “alimento”, čehu valodā apzīmējumu “kompletní krmná směs” var aizstāt ar “kompletní krmivo” un “doplňková krmná směs” var aizstāt ar “doplňkové krmivo”, angļu valodā “pet food”, itāļu valodā “alimento”, ungāru valodā “állateledel”, holandiešu valodā “samengesteld voeder”, poļu valodā “karma”, slovēņu valodā “hrana za hišne živali”, somu valodā “lemmikkieläinten ruoka”, igauņu valodā “lemmikloomatoit”, horvātu valodā “hrana za kućne ljubimce”.”

2.

Regulas IV pielikumu groza šādi:

pielikuma A daļu aizstāj ar šādu:

“A daļa. Pielaides I, V, VI un VII pielikumā noteiktajiem analītiskajiem komponentiem

1)

Šajā daļā noteiktajās pielaidēs ir ietvertas tehniskas un analītiskas novirzes. Kad Savienības līmenī būs noteiktas analītiskās pielaides attiecībā uz mērījumu nenoteiktību un atrisinātas mērījumu procedūras atšķirības, būs attiecīgi jāpielāgo 2. punktā noteiktās vērtības, lai tās attiektos tikai uz tehniskajām pielaidēm.

2)

Ja tiek konstatēts, ka barības sastāvdaļas vai barības maisījuma sastāvs attiecībā uz I, V, VI un VII pielikumā noteiktajiem analītiskajiem komponentiem atšķiras no marķējumā norādītās vērtības, piemēro šādas pielaides:

Komponents

Deklarētais komponenta saturs

Pielaide (1)

 

[%]

Zemāka par marķējumā norādīto vērtību

Pārsniedz marķējumā norādīto vērtību

Koptauki

< 8

1

2

8 – 24

12,5 %

25 %

> 24

3

6

Koptauki, neproduktīvo dzīvnieku barība

< 16

2

4

16 – 24

12,5 %

25 %

> 24

3

6

Kopproteīns

< 8

1

1

8 – 24

12,5 %

12,5 %

> 24

3

3

Kopproteīns, neproduktīvo dzīvnieku barība

< 16

2

2

16 – 24

12,5 %

12,5 %

> 24

3

3

Koppelni

< 8

2

1

8 – 32

25 %

12,5 %

> 32

8

4

Kopšķiedra

< 10

1,75

1,75

10 – 20

17,5 %

17,5 %

> 20

3,5

3,5

Cukurs

< 10

1,75

3,5

10 – 20

17,5 %

35 %

> 20

3,5

7

Ciete

< 10

3,5

3,5

10 – 20

35 %

35 %

> 20

7

7

Kalcijs

< 1

0,3

0,6

1 – 5

30 %

60 %

> 5

1,5

3

Magnijs

< 1

0,3

0,6

1 – 5

30 %

60 %

> 5

1,5

3

Nātrijs

< 1

0,3

0,6

1 – 5

30 %

60 %

> 5

1,5

3

Kopējais fosfors

< 1

0,3

0,3

1 – 5

30 %

30 %

> 5

1,5

1,5

Sālsskābē nešķīstošie pelni

< 1

vērtība nav noteikta

0,3

1 – < 5

30 %

> 5

1,5

Kālijs

< 1

0,2

0,4

1 – 5

20 %

40 %

> 5

1

2

Mitrums

< 2

vērtība nav noteikta

0,4

2 – < 5

20 %

5 – 12,5

1

> 12,5

8 %

Enerģētiskā vērtība (2)

 

5 %

10 %

Olbaltumvielu vērtība (2)

 

10 %

20 %

3.

Regulas VI pielikumu aizstāj ar šādu:

VI PIELIKUMS

Produktīvo dzīvnieku barības sastāvdaļu un barības maisījumu marķējuma dati

I nodaļa. Obligāta un brīvprātīga barības piedevu marķēšana, kā minēts 15. panta f) punktā un 22. panta 1. punktā

1.

Turpmāk minētās piedevas iekļauj sarakstā, minot to konkrēto nosaukumu, identifikācijas numurus, pievienoto daudzumu un attiecīgās funkcionālās grupas nosaukumu, kas izklāstīts Regulas (EK) Nr. 1831/2003 I pielikumā, vai kategoriju, kas norādīta minētās regulas 6. panta 1. punktā:

a)

piedevas, kurām maksimālais saturs ir noteikts attiecībā uz vismaz vienu produktīvo dzīvnieku sugu;

b)

piedevas, kas pieder pie kategorijas “zootehniskās piedevas” un “kokcidiostati un histomonostati”;

c)

piedevas, kurām ir pārsniegts ieteicamais maksimālais saturs, kas noteikts ar tiesību aktu, ar kuru tiek atļautas attiecīgās barības piedevas.

Marķējuma datus norāda saskaņā ar tiesību aktu, ar kuru tiek atļauta attiecīgā barības piedeva.

Pirmajā daļā norādīto pievienoto daudzumu izsaka kā barības piedevas daudzumu, izņemot gadījumu, ja tiesību aktā, ar ko tiek atļauta attiecīgā barības piedeva, slejā “minimālais/maksimālais saturs” ir norādīta viela. Šajā gadījumā pievienoto daudzumu izsaka kā minētās vielas daudzumu.

2.

Attiecībā uz funkcionālajā grupā “vitamīni, provitamīni un noteiktas ķīmiskas vielas ar tiem līdzīgu iedarbību” iekļauto barības piedevu, kas jānorāda saskaņā ar 1. punktu, tā vietā, lai pievienoto daudzumu norādītu pozīcijā “piedevas”, marķējumā pozīcijā “analītiskie komponenti” var norādīt kopējo daudzumu, kas garantēts visā glabāšanas laikā.

3.

1., 4. un 6. punktā minētās funkcionālās grupas nosaukumu var aizstāt ar šādu saīsinājumu, ja saīsinājums nav noteikts Regulas (EK) Nr. 1831/2003 I pielikumā:

Funkcionālā grupa

Nosaukums un apraksts

Saīsinātais nosaukums

1 h

Radionuklīdu piesārņojuma kontroles vielas – vielas, kas slāpē radionuklīdu absorbciju vai veicina to izdalīšanu

Radionuklīdu kontrolieri

1m

Barības piesārņojumu ar mikotoksīniem mazinošās vielas – slāpē vai mazina mikotoksīnu absorbciju, veicina to izdalīšanos vai maina to iedarbības veidu

Mikotoksīnu mazinātāji

1n

Higiēnas stāvokļa uzlabotāji – vielas vai, attiecīgā gadījumā, mikroorganismi, kas labvēlīgi ietekmē barības higiēnas īpašības, samazinot konkrētu mikrobioloģisko piesārņojumu

Higiēnas uzlabotāji

2b

Aromatizējošas sastāvdaļas – vielas, kuru iekļaušana dzīvnieku barībā pastiprina barības smaržu vai garšu

Aromatizētāji

3a

Vitamīni, provitamīni un noteiktas ķīmiskas vielas ar tiem līdzīgu iedarbību

Vitamīni

3b

Mikroelementu maisījumi

Mikroelementi

3c

Aminoskābes, to sāļi un analogi

Aminoskābes

3d

Urīnviela un tās atvasinājumi

Urīnviela

4c

Vielas, kas labvēlīgi ietekmē vidi

Vides uzlabotāji

4.

Barības piedevas, kas izceltas marķējumā ar vārdiem, attēliem vai grafiku, norāda saskaņā ar attiecīgi 1. vai 2. punktu.

5.

Par marķēšanu atbildīgā persona pēc pircēja pieprasījuma dara viņam zināmu barības piedevu, kuras nav minētas 1., 2. un 4. punktā, nosaukumus, identifikācijas numuru un funkcionālo grupu. Šo nosacījumu nepiemēro aromatizējošām sastāvdaļām.

6.

Barības piedevas, kuras nav minētas 1., 2. un 4. punktā, var brīvprātīgi norādīt, minot vismaz to nosaukumu vai, aromatizējošu sastāvdaļu gadījumā, vismaz to funkcionālo grupu.

7.

Neskarot 6. punktu, ja organoleptisku vai uzturfizioloģisku barības piedevu marķējumā norāda brīvprātīgi, tās pievienoto daudzumu norāda saskaņā ar attiecīgi 1. vai 2. punktu.

8.

Ja piedeva pieder pie vairāk nekā vienas funkcionālās grupas, norāda attiecīgās barības pamatfunkcijai atbilstīgo funkcionālo grupu vai kategoriju.

9.

Norāda marķējuma datus par to barības sastāvdaļu un barības maisījumu pareizu lietošanu, kas noteikti tiesību aktā, ar kuru tiek atļauta attiecīgā barības piedeva.

II nodaļa. Analītisko komponentu marķēšana, kā minēts 17. panta 1. punkta f) apakšpunktā un 22. panta 1. punktā

1.

Produktīvo dzīvnieku barības maisījuma analītiskos komponentus marķējumā norāda šādi, pirms tiem norādot “analītiskie komponenti” (3):

Barības maisījums

Mērķsugas

Analītiskie komponenti un līmeņi

Kompleksā barība

Visas sugas

Visas sugas

Visas sugas

Visas sugas

Visas sugas

Visas sugas

Visas sugas

Cūkas un mājputni

Cūkas un mājputni

Kopproteīns

Kopšķiedra

Koptauki

Koppelni

Kalcijs

Nātrijs

Fosfors

Lizīns

Metionīns

Papildbarība – minerālbarība

Visas sugas

Visas sugas

Visas sugas

Cūkas un mājputni

Cūkas un mājputni

Atgremotāji

Kalcijs

Nātrijs

Fosfors

Lizīns

Metionīns

Magnijs

Papildbarība – cita

Visas sugas

Visas sugas

Visas sugas

Visas sugas

Visas sugas

Visas sugas

Visas sugas

Cūkas un mājputni

Cūkas un mājputni

Atgremotāji

Kopproteīns

Kopšķiedra

Koptauki

Koppelni

Kalcijs ≥ 5 %

Nātrijs

Fosfors ≥ 2 %

Lizīns

Metionīns

Magnijs ≥ 0,5 %

2.

Vielas, kas norādītas šajā pozīcijā un kas ir arī organoleptiskas vai uzturfizioloģiskas piedevas, deklarē, norādot to kopējo daudzumu.

3.

Ja norāda enerģētisko vērtību un/vai olbaltumvielu vērtību, šo norādi veic saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 882/2004 11. pantu.

4.

Regulas VII pielikumu aizstāj ar šādu:

VII PIELIKUMS

Neproduktīvo dzīvnieku barības sastāvdaļu un barības maisījumu marķējuma dati

I nodaļa. Obligāta un brīvprātīga barības piedevu marķēšana, kā minēts 15. panta f) punktā un 22. panta 1. punktā

1.

Turpmāk minētās piedevas iekļauj sarakstā, minot to konkrēto nosaukumu un/vai identifikācijas numurus, pievienoto daudzumu un attiecīgās funkcionālās grupas nosaukumu, kas izklāstīts Regulas (EK) Nr. 1831/2003 I pielikumā, vai kategoriju, kas norādīta minētās regulas 6. panta 1. punktā:

a)

piedevas, kurām maksimālais saturs ir noteikts attiecībā uz vismaz vienu neproduktīvo dzīvnieku sugu;

b)

piedevas, kas pieder pie kategorijas “zootehniskās piedevas” un “kokcidiostati un histomonostati”;

c)

piedevas, kurām ir pārsniegts ieteicamais maksimālais saturs, kas noteikts ar tiesību aktu, ar kuru tiek atļautas attiecīgās barības piedevas.

Marķējuma datus norāda saskaņā ar tiesību aktu, ar kuru tiek atļauta attiecīgā barības piedeva.

Pirmajā daļā norādīto pievienoto daudzumu izsaka kā barības piedevas daudzumu, izņemot gadījumu, ja tiesību aktā, ar ko tiek atļauta attiecīgā barības piedeva, slejā “minimālais/maksimālais saturs” ir norādīta viela. Šajā gadījumā pievienoto daudzumu izsaka kā minētās vielas daudzumu.

2.

Attiecībā uz funkcionālajā grupā “vitamīni, provitamīni un noteiktas ķīmiskas vielas ar tiem līdzīgu iedarbību” iekļauto barības piedevu, kas jānorāda saskaņā ar 1. punktu, tā vietā, lai pievienoto daudzumu norādītu pozīcijā “piedevas”, marķējumā pozīcijā “analītiskie komponenti” var norādīt kopējo daudzumu, kas garantēts visā glabāšanas laikā.

3.

1., 5. un 7. punktā minētās funkcionālās grupas nosaukumu var aizstāt ar saīsinājumu saskaņā ar VI pielikuma 3. punkta tabulu, ja saīsinājums nav noteikts Regulas (EK) Nr. 1831/2003 I pielikumā.

4.

Barības piedevas, kas izceltas marķējumā ar vārdiem, attēliem vai grafiku, norāda saskaņā ar attiecīgi 1. vai 2. punktu.

5.

Atkāpjoties no 1. punkta, piedevām, kas pieder pie funkcionālajām grupām “konservanti”, “antioksidanti”, “krāsvielas” un “aromatizējošas sastāvdaļas”, jānorāda tikai attiecīgā funkcionālā grupa. Tādā gadījumā par marķēšanu atbildīgā persona pēc pircēja pieprasījuma sniedz viņam 1. un 2. punktā minēto informāciju.

6.

Par marķēšanu atbildīgā persona pēc pircēja pieprasījuma dara viņam zināmu barības piedevu, kuras nav minētas 1., 2. un 4. punktā, nosaukumus, identifikācijas numuru un funkcionālo grupu. Šo nosacījumu nepiemēro aromatizējošām sastāvdaļām.

7.

Barības piedevas, kuras nav minētas 1., 2. un 4. punktā, var brīvprātīgi norādīt, minot vismaz to nosaukumu vai, aromatizējošu sastāvdaļu gadījumā, vismaz to funkcionālo grupu.

8.

Ja pievienoto organoleptisko vai uzturfizioloģisko barības piedevu daudzumu norāda brīvprātīgi, to norāda saskaņā ar attiecīgi 1. vai 2. punktu.

9.

Ja piedeva pieder pie vairāk nekā vienas funkcionālās grupas, norāda attiecīgās barības pamatfunkcijai atbilstīgo funkcionālo grupu vai kategoriju.

10.

Norāda marķējuma datus par to barības sastāvdaļu un barības maisījumu pareizu lietošanu, kas noteikti tiesību aktā, ar kuru tiek atļauta attiecīgā barības piedeva.

II nodaļa. Analītisko komponentu marķēšana, kā minēts 17. panta 1. punkta f) apakšpunktā un 22. panta 1. punktā

1.

Neproduktīvo dzīvnieku barības maisījuma analītiskos komponentus norāda sadaļā “analītiskie komponenti” (4), un tos marķē šādi:

Barības maisījums

Mērķsugas

Analītiskie komponenti

Kompleksā barība

Kaķi, suņi un kažokzvēri

Kaķi, suņi un kažokzvēri

Kaķi, suņi un kažokzvēri

Kaķi, suņi un kažokzvēri

Kopproteīns

Kopšķiedras

Koptauki

Koppelni

Papildbarība – minerālbarība

Visas sugas

Visas sugas

Visas sugas

Kalcijs

Nātrijs

Fosfors

Papildbarība – cita

Kaķi, suņi un kažokzvēri

Kaķi, suņi un kažokzvēri

Kaķi, suņi un kažokzvēri

Kaķi, suņi un kažokzvēri

Kopproteīns

Kopšķiedras

Koptauki

Koppelni

2.

Vielas, kas norādītas šajā pozīcijā un kas ir arī organoleptiskas vai uzturfizioloģiskas piedevas, deklarē, norādot to kopējo daudzumu.

3.

Ja norāda enerģētisko vērtību un/vai olbaltumvielu vērtību, šo norādi veic saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 882/2004 11. pantu.

5.

Regulas VIII pielikumu groza šādi:

a)

pielikuma 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.

Piesārņotu barību marķē ar uzrakstu “… (nevēlamās(-o) vielas(-u) apzīmējums(-i) saskaņā ar Direktīvas 2002/32/EK I pielikumu) saturs barībā pārsniedz pieļaujamo līmeni; paredzēta lietošanai kā barība tikai pēc detoksikācijas apstiprinātos uzņēmumos”. Šādus uzņēmumus apstiprina saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 183/2005 10. panta 2. vai 3. punktu.”;

b)

pielikumā pievieno šādu punktu:

“3.

Neskarot 1. un 2. punktu, agrākos pārtikas produktus, kas, pirms to lietošanas par barību, ir jāapstrādā, marķē šādi: “agrāki pārtikas produkti, paredzēti lietošanai kā barības sastāvdaļa tikai pēc (atbilstošā procesa apzīmējums saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 68/2013 pielikuma B daļu)””.


(1)  Pielaides norādītas kā absolūtos procentos izteikta vērtība (šī vērtība jāatņem no deklarētā satura vai tam jāpieskaita) vai kā relatīvā vērtība, kas pēc norādītās vērtības apzīmēta ar procentu zīmi “%” (šo procentuālo vērtību jāpiemēro deklarētajam saturam, lai aprēķinātu pieļaujamo novirzi).

(2)  Pielaides ir piemērojamas tad, ja tās nav noteiktas saskaņā ar ES metodi vai saskaņā ar oficiālo metodi dalībvalstī, kurā barība tiek laista tirgū, vai saskaņā ar Eiropas Standartizācijas komitejas pieņemtu metodi (https://standards.cen.eu/dyn/www/f?p=204:32:0::::FSP_ORG_ID,FSP_LANG_ID:6308,25&cs=1C252307F473504B6354F4EE56B99E235).”

(3)  Vācu valodā “analytische Bestandteile” var aizstāt ar “Inhaltsstoffe”; zviedru valodā “Analytiska beståndsdelar” var aizstāt ar “Analyserat innehåll”.

(4)  Vācu valodā “analytische Bestandteile” var aizstāt ar “Inhaltsstoffe”; zviedru valodā “Analytiska beståndsdelar” var aizstāt ar “Analyserat innehåll”.


12.12.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 328/12


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2017/2280

(2017. gada 11. decembris),

ar ko groza Īstenošanas regulu (ES) 2015/220, ar kuru nosaka noteikumus par to, kā piemērojama Padomes Regula (EK) Nr. 1217/2009, ar ko izveido tīklu grāmatvedības datu savākšanai par ienākumiem un saimniecisko darbību lauku saimniecībās Eiropas Savienībā

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2009. gada 30. novembra Regulu (EK) Nr. 1217/2009, ar ko izveido tīklu grāmatvedības datu savākšanai par ienākumiem un saimniecisko darbību lauku saimniecībās Eiropas Savienībā (1), un jo īpaši tās 5.a panta 2. punktu, 8. panta 3. punkta trešo un ceturto daļu un 19. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2015/220 (2) ir noteikts pārskatus iesniedzošo saimniecību skaits katrā dalībvalstī un katrā lauku saimniecību grāmatvedības datu tīkla (FADN) apgabalā. Īstenošanas Regulā (ES) 2015/220 ir paredzēts, ka dalībvalstīm pirms attiecīgā grāmatvedības gada sākuma ir jāpaziņo Komisijai pārskatus iesniedzošo saimniecību atlases plāns, kas nodrošinātu reprezentatīvu grāmatvedības paraugu apsekojamajā jomā.

(2)

Vācija ir iesniegusi lūgumu apvienot apgabalus Schleswig-Holstein un Hamurg vienā apgabalā ar nosaukumu Schleswig-Holstein/Hamburg, savukārt Grieķija, Ungārija, Rumānija un Somija sakarā ar strukturālām izmaiņām lauksaimniecībā ir lūgušas mainīt pārskatus iesniedzošo saimniecību skaitu vai saimnieciskās darbības apjoma robežvērtības, tāpēc būtu jāatļauj minētajām valstīm pārskatīt to atlases plānus un/vai saimnieciskās darbības apjoma robežvērtības 2018. pārskata gadam un attiecīgi pārdalīt vai koriģēt pārskatus iesniedzošo saimniecību skaitu.

(3)

Ņemot vērā, ka arvien svarīgāk ir nodrošināt kvalitatīvu grāmatvedības datu laicīgu pieejamību, Komisija aicina dalībvalstis pielikt papildu organizatoriskos pūliņus, kuri paaugstinātu datu pilnīgumu un dotu iespēju saņemt saimniecību pārskatus drīzāk par Īstenošanas Regulas (ES) 2015/220 10. pantā noteiktajiem termiņiem.

(4)

Lai atbalstītu dalībvalstu iesniegto grāmatvedības datu drīzāku pieejamību, pilnīgumu un augstāku kvalitāti, būtu jāpārskata datu nosūtīšanas termiņi un standarta maksas maksāšanas procedūra, tos sasaistot ar Komisijai iesniedzamo FADN datu iesniegšanas termiņiem un pilnīgumu.

(5)

Īstenošanas Regulas (ES) 2015/220 14. pantā būtu jāiekļauj pārejas noteikums saistībā ar budžeta pieejamību 2018. pārskata gadā.

(6)

Īstenošanas Regulas (ES) 2015/220 VIII pielikumā ir noteikta saimniecību pārskatos iekļaujamo grāmatvedības datu forma un izkārtojums. Skaidrības labad VIII pielikumā būtu jāparedz papildu informācija par minēto datu izkārtojumu.

(7)

Tādēļ Īstenošanas regula (ES) 2015/220 būtu attiecīgi jāgroza.

(8)

Ierosinātie grozījumi būtu jāpiemēro no 2018. pārskata gada.

(9)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauku saimniecību grāmatvedības datu tīkla komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Īstenošanas regulu (ES) 2015/220 groza šādi:

1)

regulas 3. panta 2. punktam pievieno šādu daļu:

“Vācija, Grieķija, Ungārija, Rumānija un Somija pārskata attiecīgos paziņotos atlases plānus 2018. pārskata gadam. Pārskatītos atlases plānus minētajam pārskata gadam tās paziņo Komisijai līdz 2018. gada 31. martam.”;

2)

regulas 14. pantu aizstāj ar šādu:

“14. pants

Standarta maksas summa

1.   Regulas (EK) Nr. 1217/2009 19. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētā standarta maksa ir EUR 160 par saimniecības apgrozījuma pārskatu.

2.   Ja Regulas (EK) Nr. 1217/2009 19. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētais 80 % slieksnis nav sasniegts nedz FADN apgabala, nedz attiecīgās dalībvalsts līmenī, minētajā noteikumā norādīto samazinājumu piemēro tikai valsts līmenī.

3.   Ja ir izpildīts pienākums ievērot 80 % slieksni attiecībā uz FADN apgabalu vai dalībvalsti, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1217/2009 19. panta 1. punkta a) apakšpunktā, standarta maksu palielina par

a)

EUR 5, ja dalībvalsts iesniedz šīs regulas 9. pantā minētos grāmatvedības datus ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms attiecīgā termiņa, kas minēts 10. panta 3. punktā, vai

b)

EUR 7 2018. pārskata gadā un EUR 10 no 2019. pārskata gada, ja dalībvalsts iesniedz šīs regulas 9. panta minētos grāmatvedības datus ne vēlāk kā divus mēnešus pirms attiecīgā termiņa, kas minēts 10. panta 3. punktā.

4.   Panta 3. punkta a) un b) apakšpunktā minētajam standarta maksas palielinājumam var pieskaitīt EUR 2 par 2018. pārskata gadu un EUR 5 no 2019. pārskata gada, ja Komisija ir verificējusi grāmatvedības datus saskaņā ar šīs regulas 13. panta pirmās daļas b) punktu un brīdī, kad tie tiek iesniegti Komisijai, vai divu mēnešu laikā no datuma, kurā Komisija informējusi iesniedzēju dalībvalsti, ka iesniegtie grāmatvedības dati nav pienācīgi aizpildīti, secina, ka tie ir pienācīgi aizpildīti atbilstoši Regulas (EK) Nr. 1217/2009 8. panta 2. punktam.”;

3)

regulas I, II un VIII pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2018. pārskata gada.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2017. gada 11. decembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 328, 15.12.2009., 27. lpp.

(2)  Komisijas 2015. gada 3. februāra Īstenošanas regula (ES) 2015/220, ar kuru nosaka noteikumus par to, kā piemērojama Padomes Regula (EK) Nr. 1217/2009, ar ko izveido tīklu grāmatvedības datu savākšanai par ienākumiem un saimniecisko darbību lauku saimniecībās Eiropas Savienībā (OV L 46, 19.2.2015., 1. lpp.).


PIELIKUMS

Īstenošanas regulas (ES) 2015/220 I, II un VIII pielikumu groza šādi:

1)

I pielikumā

ierakstu attiecībā uz Rumāniju aizstāj ar šādu:

“Rumānija

4 000 ”

2)

II pielikumu groza šādi:

a)

tabulā par pārskatus iesniedzošo saimniecību skaitu ierakstus attiecībā uz Vāciju aizstāj ar šādiem:

“Atsauces numurs

FADN apgabals

Pārskatus iesniedzošo saimniecību skaits katrā pārskata gadā

 

VĀCIJA

015

Schleswig-Holstein/Hamburg

662

030

Niedersachsen

1 307

040

Bremen

050

Nordrhein-Westfalen

1 010

060

Hessen

558

070

Rheinland-Pfalz

887

080

Baden-Württemberg

1 190

090

Bayern

1 678

100

Saarland

90

110

Berlin

112

Brandenburg

284

113

Mecklenburg-Vorpommern

268

114

Sachsen

313

115

Sachsen-Anhalt

270

116

Thüringen

283

 

Vācijā kopā

8 800 ”

b)

tabulā par pārskatus iesniedzošo saimniecību skaitu ierakstus attiecībā uz Grieķiju aizstāj ar šādiem:

“Atsauces numurs

FADN apgabals

Pārskatus iesniedzošo saimniecību skaits katrā pārskata gadā

 

GRIEĶIJA

450

Μακεδονία – Θράκη (Maķedonija-Trāķija)

1 700

460

Ήπειρος – Πελοπόννησος – Νήσοι Ιονίου (Ēpeira, Peloponēsa, Jonijas salas)

1 150

470

Θεσσαλία (Tesālija)

600

480

Στερεά Ελλάς – Νήσοι Αιγαίου – Κρήτη (Sterea Ellas, Egejas salas, Krēta)

1 225

 

Grieķijā kopā

4 675 ”

c)

tabulā par pārskatus iesniedzošo saimniecību skaitu ierakstus attiecībā uz Ungāriju aizstāj ar šādiem:

“Atsauces numurs

FADN apgabals

Pārskatus iesniedzošo saimniecību skaits katrā pārskata gadā

 

UNGĀRIJA

767

Alföld

1 144

768

Dunántúl

733

764

Észak-Magyarország

223

 

Ungārijā kopā

2 100 ”

d)

tabulā par pārskatus iesniedzošo saimniecību skaitu ierakstus attiecībā uz Rumāniju aizstāj ar šādiem:

“Atsauces numurs

FADN apgabals

Pārskatus iesniedzošo saimniecību skaits katrā pārskata gadā

 

RUMĀNIJA

840

Nord-Est

724

841

Sud-Est

913

842

Sud-Muntenia

857

843

Sud-Vest-Oltenia

519

844

Vest

598

845

Nord-Vest

701

846

Centru

709

847

București-Ilfov

79

 

Rumānijā kopā

5 100 ”

e)

tabulā par pārskatus iesniedzošo saimniecību skaitu ierakstus attiecībā uz Somiju aizstāj ar šādiem:

“Atsauces numurs

FADN apgabals

Pārskatus iesniedzošo saimniecību skaits katrā pārskata gadā

 

SOMIJA

670

Etelä-Suomi

420

680

Sisä-Suomi

169

690

Pohjanmaa

203

700

Pohjois-Suomi

108

 

Somija kopā

900”

3)

VIII pielikumu groza šādi:

a)

D tabulu groza šādi:

i)

otrajā tabulā ierakstu attiecībā uz kategoriju “2010 Bioloģiskie aktīvi – augi” aizstāj ar šādu:

“Kods (*)

Kategoriju apraksts

OV

AD

DY

IP

S

SA

CV

2010

Bioloģiskie aktīvi – augi

 

 

 

 

 

 

ii)

ierakstu attiecībā uz aktīvu kategoriju “2010. Bioloģiskie aktīvi – augi” aizstāj ar šādu:

“2010.   Bioloģiskie aktīvi – augi

Visu to augu vērtība, kuru raža vēl nav novākta (visas ilggadīgās un augošās kultūras). Uzkrātā amortizācija (D.AD) un kārtējā gada amortizācija (D.DY) jāiekļauj pārskatā tikai attiecībā uz ilggadīgajām kultūrām.”;

iii)

tabulu par vērtēšanas metodēm aizstāj ar šādu:

“Patiesā vērtība mīnus aplēstās pārdošanas izmaksas

no summas, pret kuru varētu apmainīt aktīvu vai nokārtot saistības informētu, ieinteresētu un neatkarīgu pušu darījumā, atskaita izmaksas, kuras saskaņā ar aplēsēm rastos saistībā ar pārdošanu

3010 , 5010 , 7010

Vēsturiskās izmaksas

nominālās vai sākotnējās izmaksas, iegādājoties aktīvu

2010 , 3020 , 3030 , 4010 , 7020

Bilances vērtība

vērtība, ar kādu aktīvs uzskaitīts grāmatvedības bilancē

1010 , 1020 , 1030 , 1040 , 8010 ”

b)

H tabulā ceturto daļu aizstāj ar šādu:

“Ja norādītās izmaksas attiecas uz produkcijas ražošanas resursu kopējo “patēriņu” pārskata gada laikā, bet tās neatbilst produkcijai minētā gada laikā, izmaiņas produkcijas ražošanas resursu krājumos (tajā skaitā augošo kultūru izmaksās) jānorāda D tabulā, pozīcijā ar kodu 1040. Krājumi”;

c)

M tabulā

sadaļā “AI Administratīvā informācija” trešo daļu aizstāj ar šādu:

“Attiecībā uz 10300.–10319. kodu 2015.–2017. pārskata gada laikposmā nav obligāti sniegt datus, kas minēti pamatvienību skaita (N) slejā.”


12.12.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 328/17


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2017/2281

(2017. gada 11. decembris),

ar ko atļauj paaugstināt tāda vīna bagātināšanas robežvērtības, kas ražots no vīnogām, kuras 2017. gadā ievāktas dažos Vācijas vīnogu audzēšanas reģionos un visos Dānijas, Nīderlandes un Zviedrijas vīnogu audzēšanas reģionos

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (1), un jo īpaši tās 91. pantu,

tā kā:

(1)

Regulas (ES) Nr. 1308/2013 VIII pielikuma I daļas A.3. punktā ir paredzēts, ka gados, kuros klimatiskie apstākļi bijuši īpaši nelabvēlīgi, dalībvalstis var lūgt paaugstināt vīna spirta tilpumkoncentrācijas palielināšanai (bagātināšanai) noteiktās robežvērtības par 0,5 %.

(2)

Dānija, Vācija, Nīderlande un Zviedrija ir lūgušas šādu bagātināšanai noteikto robežvērtību paaugstinājumu vīnam, kas ražots no 2017. gadā ievāktām vīnogām, jo to augšanas periodā klimatiskie apstākļi bijuši īpaši nelabvēlīgi. Dānija, Nīderlande un Zviedrija šādu lūgumu ir iesniegušas attiecībā uz visiem valsts vīnogu audzēšanas reģioniem. Vācija ir lūgusi paaugstināt robežvērtību tikai tāda vīna bagātināšanai, kas Ahr, Mittelrhein, Mosel, Nahe, Pfalz un Rheinhessen reģionā ražots no vīna vīnogu šķirnes 'Dornfelder'.

(3)

Laikapstākļi 2017. gadā bijuši īpaši nelabvēlīgi, tāpēc Regulas (ES) Nr. 1308/2013 VIII pielikuma I daļas A.2. punktā noteiktās robežvērtības dabiskās spirta tilpumkoncentrācijas palielinājumiem dažos vīnogu audzēšanas reģionos nedod iespēju no visām vai dažām vīnogu šķirnēm ražot parasti tirgū pieprasītu vīnu ar atbilstošu spirta tilpumkoncentrāciju.

(4)

Tādēļ ir lietderīgi atļaut paaugstināt noteiktās vīna bagātināšanas robežvērtības tādam vīnam, kas ražots, izmantojot visu vai dažu šķirņu vīna vīnogas, kas 2017. gadā ievāktas Dānijas, Vācijas, Nīderlandes un Zviedrijas vīnogu audzēšanas reģionos.

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 1308/2013 VIII pielikuma I daļas A.2. punkta, vīnogu audzēšanas reģionos vai to daļās, kas uzskaitītas šīs regulas pielikumā, un attiecībā uz visām vai dažām, minētajā pielikumā norādītajām, vīna vīnogu šķirnēm dabiskās spirta tilpumkoncentrācijas paaugstinājums 2017. gadā ievāktajām svaigajām vīnogām, vīnogu misai, rūgstošai vīnogu misai, rūgstošam jaunvīnam un vīnam, kas ražots no 2017. gadā ievāktajām vīnogām, nedrīkst pārsniegt 3,5 tilp. %.

2. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2017. gada 11. decembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.


PIELIKUMS

Vīna vīnogu šķirnes un vīnogu audzēšanas reģioni vai to daļas, kurās saskaņā ar 1. pantu ir atļauts paaugstināt vīna bagātināšanai noteikto robežvērtību

Dalībvalsts

Vīnogu audzēšanas reģions vai tā daļa (vīnogu audzēšanas zona)

Šķirnes

Dānija

Visi vīnogu audzēšanas reģioni (A zona)

Visas atļautās vīnogu šķirnes

Vācija

Ahr vīnogu audzēšanas reģions (A zona)

'Dornfelder'

Mittelrhein vīnogu audzēšanas reģions (A zona)

Mosel vīnogu audzēšanas reģions (A zona)

Nahe vīnogu audzēšanas reģions (A zona)

Pfalz vīnogu audzēšanas reģions (A zona)

Rheinhessen vīnogu audzēšanas reģions (A zona)

Nīderlande

Visi vīnogu audzēšanas reģioni (A zona)

Visas atļautās vīnogu šķirnes

Zviedrija

Visi vīnogu audzēšanas reģioni (A zona)

Visas atļautās vīnogu šķirnes


LĒMUMI

12.12.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 328/19


PADOMES LĒMUMS (KĀDP) 2017/2282

(2017. gada 11. decembris),

ar ko groza Lēmumu 2010/788/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Kongo Demokrātisko Republiku

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 29. pantu,

ņemot vērā Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Padome 2010. gada 20. decembrī pieņēma Lēmumu 2010/788/KĀDP (1) par ierobežojošiem pasākumiem pret Kongo Demokrātisko Republiku.

(2)

Padome 2016. gada 12. decembrī pieņēma Lēmumu (KĀDP) 2016/2231 (2), reaģējot uz vēlēšanu procesa kavēšanu un ar to saistītiem cilvēktiesību pārkāpumiem Kongo Demokrātiskajā Republikā. Ar Padomes Lēmumu (KĀDP) 2016/2231 grozīja Lēmumu 2010/788/KĀDP un ieviesa autonomus ierobežojošus pasākumus saskaņā ar tā 3. panta 2. punktu.

(3)

Balstoties uz Lēmuma 2010/788/KĀDP 3. panta 2. punktā minēto pasākumu pārskatīšanu, ierobežojošie pasākumi būtu jāatjauno līdz 2018. gada 12. decembrim.

(4)

Lēmums 2010/788/KĀDP būtu attiecīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmuma 2010/788/KĀDP 9. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Pasākumus, kas minēti 3. panta 2. punktā, piemēro līdz 2018. gada 12. decembrim. Tos attiecīgi atjauno vai groza, ja Padome uzskata, ka to mērķi nav sasniegti.”

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2017. gada 11. decembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

F. MOGHERINI


(1)  Padomes Lēmums 2010/788/KĀDP (2010. gada 20. decembris) par ierobežojošiem pasākumiem pret Kongo Demokrātisko Republiku un par Kopējās nostājas 2008/369/KĀDP atcelšanu (OV L 336, 21.12.2010., 30. lpp.).

(2)  Padomes Lēmums (KĀDP) 2016/2231 (2016. gada 12. decembris), ar ko groza Lēmumu 2010/788/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Kongo Demokrātisko Republiku (OV L 336, 12.12.2016., 7. lpp.).


12.12.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 328/20


PADOMES LĒMUMS (KĀDP) 2017/2283

(2017. gada 11. decembris),

ar ko atbalsta vispārēju mehānismu ziņošanai par nelikumīgiem kājnieku un vieglajiem ieročiem un citiem nelikumīgiem parastajiem ieročiem un munīciju, lai mazinātu to nelikumīgas tirdzniecības risku (iTrace III)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 28. panta 1. punktu un 31. panta 1. punktu,

ņemot vērā Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikumu,

tā kā:

(1)

2016. gada Eiropas Savienības globālajā ārpolitikas un drošības politikas stratēģijā (“ES Globālā stratēģija”) uzsvērts, ka Savienība veicinās mieru un garantēs savu pilsoņu un teritorijas drošību un pastiprinās savu ieguldījumu kolektīvajā drošībā.

(2)

Ļoti svarīgs aspekts saistībā ar šo izaicinājumu Eiropā un ārvalstīs ir parasto ieroču, tostarp kājnieku ieroču un vieglo ieroču (“VIKI”), nelikumīga ražošana, nodošana un aprite un to pārmērīga uzkrāšana un nekontrolēta izplatīšana. Šīs nelikumīgās darbības vairo nedrošību Eiropā un tās kaimiņreģionos, kā arī daudzos citos pasaules reģionos, saasinot konfliktus un kavējot miera veidošanu pēckonflikta apstākļos, tādējādi nopietni apdraudot mieru un drošību Eiropā.

(3)

ES 2005. gada 16. decembra Stratēģijā vieglo un kājnieku ieroču un to munīcijas nelikumīgas uzkrāšanas un tirdzniecības apkarošanai (“ES VIKI stratēģija”), ar kuru nosaka pamatnostādnes Savienības rīcībai VIKI jomā, uzsvērts, ka ar VIKI palīdzību tiek saasināts terorisms un organizētā noziedzība un ka tie ir svarīgs faktors konfliktu izraisīšanā un izplatīšanā, kā arī valsts struktūru graušanā.

(4)

ES VIKI stratēģijā arī ir noteikts, ka Savienībai jāstiprina un jāatbalsta sankciju pārraudzības mehānisms un jāatbalsta eksporta kontroļu stiprināšana, kā arī Padomes Kopējās nostājas 2008/944/KĀDP (1) veicināšana, inter alia sekmējot pasākumus, ar ko uzlabo pārredzamību.

(5)

Ar 2001. gada 20. jūlijā pieņemto ANO Rīcības programmu par kājnieku ieroču un vieglo ieroču nelikumīgas tirdzniecības novēršanu, apkarošanu un izskaušanu visos aspektos (“ANO Rīcības programma”) visas ANO dalībvalstis ir apņēmušās novērst VIKI nelikumīgu tirdzniecību vai to novirzīšanu neatļautiem saņēmējiem un, kad tās izvērtē pieteikumus eksporta atļauju iegūšanai, jo īpaši ņemt vērā risku, ka VIKI var tikt novirzīti nelikumīgai tirdzniecībai.

(6)

ANO Ģenerālā asambleja 2005. gada 8. decembrī pieņēma Starptautisko instrumentu, lai valstis varētu laikus un droši noteikt un izsekot nelikumīgus VIKI.

(7)

ANO Rīcības programmas otrajā pārskata konferencē 2012. gadā visas ANO dalībvalstis atkārtoti apstiprināja apņemšanos novērst VIKI nelikumīgu tirdzniecību, tostarp to novirzīšanu neatļautiem saņēmējiem, kā arī atkārtoti apstiprināja ANO Rīcības programmā ietverto apņemšanos attiecībā uz to, kā izvērtē pieteikumus eksporta atļauju iegūšanai.

(8)

2014. gada 24. decembrī spēkā stājās Ieroču tirdzniecības līgums (“ITL”). ITL mērķis ir iedibināt visaugstākos iespējamos kopīgos starptautiskos standartus, ar ko regulētu parasto ieroču starptautisko tirdzniecību vai uzlabotu tās regulējumu, novērst un izskaust parasto ieroču nelikumīgu tirdzniecību un novērst to novirzīšanu. Savienībai būtu jāpalīdz visām ANO dalībvalstīm īstenot efektīvas ieroču nodošanas kontroles, lai nodrošinātu, ka ITL būs, cik vien iespējams, efektīvs, jo īpaši attiecībā uz tā 11. panta īstenošanu.

(9)

Agrāk Savienība ar Padomes Lēmumiem 2013/698/KĀDP (2) un (KĀDP) 2015/1908 (3) (iTrace I un II) atbalstīja Conflict Armament Research Ltd (CAR).

(10)

Savienība vēlas finansēt iTrace III jeb trešo posmu šajā globālajā ziņošanas mehānismā par nelikumīgiem VIKI un citiem nelikumīgiem parastajiem ieročiem un munīciju. Tas mazinās to nelikumīgas tirdzniecības risku un sniegs ieguldījumu iepriekš aprakstīto mērķu sasniegšanā, tostarp sniedzot valstu ieroču eksporta iestādēm atbilstīgu un savlaicīgu informāciju par ieroču nelikumīgu tirdzniecību nolūkā sekmēt Eiropas kolektīvo drošību, kā prasīts ES Globālajā stratēģijā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lai īstenotu ES Globālo stratēģiju un ES VIKI stratēģiju un sekmētu mieru un drošību, Savienības atbalstāmajām projekta darbībām ir šādi konkrēti mērķi:

turpināt uzturēt lietošanā vienkāršu globālu informācijas pārvaldības sistēmu attiecībā uz novirzītiem vai nelikumīgi tirgotiem VIKI un citiem novirzītiem vai nelikumīgi tirgotiem parastajiem ieročiem un munīciju (iTrace), kas dokumentēti konfliktu skartās teritorijās, nolūkā sniegt atbilstīgu informāciju politikas veidotājiem, parasto ieroču kontroles ekspertiem un parasto ieroču eksporta kontroles amatpersonām un dot viņiem iespēju izstrādāt efektīvas, uz pierādījumiem balstītas stratēģijas un projektus, kas vērsti pret VIKI un pret citu parasto ieroču un munīcijas nelikumīgu izplatīšanu,

apmācīt un mentorēt valstu iestādes konfliktu skartās valstīs nolūkā izveidot ilgtspējīgas valsts nelikumīgo ieroču identifikācijas un izsekošanas spējas, veicināt stabilu sadarbību ar projektu iTrace, labāk apzināt prioritātes attiecībā uz fizisko drošību un krājumu pārvaldību (PSSM), formulēt valsts prasības attiecībā uz bruņojuma kontroli un atbalstu tiesībaizsardzībai (īpaši ES finansētas iniciatīvas, piemēram, iARMS) un stiprināt dialogu ar ES misijām un iniciatīvām,

palielināt izpētes uz vietas biežumu un ilgumu attiecībā uz VIKI un citiem parastajiem ieročiem un munīciju, kas ir nelikumīgā apritē konfliktu skartās teritorijās, nolūkā ģenerēt iTrace datus atbilstīgi skaidrām prasībām, ko izteikušas dalībvalstis un Savienības delegācijas,

tiešā veidā atbalstīt dalībvalstu ieroču eksporta kontroles iestādes un ieroču kontroles politikas veidotājus, tostarp ar iTrace projekta darbinieku atkārtotām konsultatīvām vizītēm dalībvalstu galvaspilsētās, ar 24 stundu palīdzības dienestu nolūkā sniegt tūlītējus padomus par riska novērtēšanu un pret novirzīšanu vērstām stratēģijām, ar drošu fiksēto un mobilo vadības paneļu lietojumprogrammu izstrādi nolūkā sniegt tūlītējus paziņojumus par novirzīšanu, kas notikusi pēc eksporta, un ar to, ka pēc dalībvalstu pieprasījuma iTrace projekta darbinieki tām nodrošina pēcnosūtīšanas pārbaudi,

palielināt informētību, izplatot projekta gaitā konstatētos faktus, popularizēt iTrace mērķi un pieejamās funkcijas starptautiskās politikas un valstu politikas veidotājiem, parasto ieroču kontroles ekspertiem un ieroču eksporta licencēšanas iestādēm un uzlabot starptautiskās spējas pārraudzīt VIKI un citu parasto ieroču un munīcijas nelikumīgu izplatīšanu, kā arī palīdzēt politikas veidotājiem apzināt starptautiskās palīdzības un sadarbības prioritārās jomas un samazināt VIKI un citu parasto ieroču un munīcijas novirzīšanas risku,

balstoties uz datiem, kas iegūti, veicot izmeklēšanu uz vietas, un ievietoti iTrace sistēmā, sniegt ziņojumus par būtiskiem politikas jautājumiem attiecībā uz specifiskām jomām, kurām būtu jāpievērš uzmanība starptautiskā līmenī, tostarp par nozīmīgākajiem VIKI un citu parasto ieroču un munīcijas nelikumīgas tirdzniecības modeļiem un nelikumīgi tirgotu parasto ieroču un munīcijas reģionālo sadalījumu.

Šo projektu finansē Savienība, un sīks projekta apraksts ir izklāstīts šā lēmuma pielikumā.

2. pants

1.   Par šā lēmuma īstenošanu atbild Savienības Augstais pārstāvis ārpolitikas un drošības politikas jautājumos (AP).

2.   Lēmuma 1. pantā minētā projekta tehnisko īstenošanu veic Conflict Armament Research Ltd (CAR).

3.   CAR savus uzdevumus pilda AP uzraudzībā. Lai to nodrošinātu, AP noslēdz vajadzīgo vienošanos ar CAR.

3. pants

1.   Finanšu atsauces summa 1. pantā minētā projekta īstenošanai ir EUR 3 474 322,77. Kopējais lēstais budžets visam projektam kopumā ir EUR 3 993 676,97, ko nodrošina ar CAR un Vācijas Federālā ārlietu biroja sniegtu līdzfinansējumu.

2.   Izdevumus, ko finansē no 1. punktā norādītās summas, pārvalda saskaņā ar procedūrām un noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam.

3.   Komisija uzrauga 1. punktā minētās finanšu atsauces summas pareizu pārvaldību. Šajā nolūkā Komisija noslēdz vajadzīgo nolīgumu ar CAR. Nolīgumā tiek paredzēts, ka CAR ir jānodrošina Savienības ieguldījuma pamanāmība, kas atbilst ieguldījuma apjomam.

4.   Komisija cenšas 3. punktā paredzēto nolīgumu noslēgt pēc iespējas drīz pēc šā lēmuma stāšanās spēkā. Komisija informē Padomi par visām grūtībām minētajā procesā, kā arī par nolīguma noslēgšanas datumu.

4. pants

1.   AP ziņo Padomei par šā lēmuma īstenošanu, izmantojot regulārus ceturkšņa aprakstošus pārskata ziņojumus, ko sagatavo CAR. Padomes veiktā izvērtēšana balstās uz minētajiem ziņojumiem. Lai palīdzētu Padomei izvērtēt šā Padomes lēmuma rezultātus, projekta izvērtēšanu veic ārēja vienība.

2.   Komisija ziņo par 1. pantā minētā projekta finanšu aspektiem.

5. pants

1.   Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

2.   Šis lēmums zaudē spēku 24 mēnešus pēc 3. panta 3. punktā minētā nolīguma noslēgšanas dienas. Tomēr, ja minētajā laikposmā nolīgums nav noslēgts, šis lēmums zaudē spēku sešus mēnešus pēc tā stāšanās spēkā.

Briselē, 2017. gada 11. decembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

F. MOGHERINI


(1)  Padomes Kopējā nostāja 2008/944/KĀDP (2008. gada 8. decembris), ar ko izveido kopīgus noteikumus, kas reglamentē militāru tehnoloģiju un ekipējuma eksporta kontroli (OV L 335, 13.12.2008., 99. lpp.)

(2)  Padomes Lēmums 2013/698/KĀDP ( 2013. gada 25. novembris ), ar ko atbalsta globālu ziņošanas mehānismu par nelikumīgiem kājnieku ieročiem un viegliem ieročiem un citiem nelikumīgiem parastajiem ieročiem un munīciju ar mērķi samazināt to nelikumīgas tirdzniecības risku (OV L 320, 30.11.2013., 34. lpp.).

(3)  Padomes Lēmums (KĀDP) 2015/1908 (2015. gada 22. oktobris), ar ko atbalsta globālu ziņošanas mehānismu par nelikumīgiem kājnieku ieročiem un viegliem ieročiem un citiem nelikumīgiem parastajiem ieročiem un munīciju ar mērķi samazināt to nelikumīgas tirdzniecības risku (iTrace II) (OV L 278, 23.10.2015., 15. lpp.).


PIELIKUMS

iTrace globālais ziņošanas mehānisms par VIKI un citiem parastajiem ieročiem un munīciju

1.   Vispārīga informācija un Kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP) atbalsta pamatojums

1.1.

Šā lēmuma pamatā ir vairāki secīgi Padomes lēmumi cīņai pret VIKI un pret citu parasto ieroču novirzīšanas un nelikumīgas tirdzniecības destabilizējošo ietekmi, proti, Padomes Lēmumi 2013/698/KĀDP (1) (2013. gada 25. novembris) un (KĀDP) 2015/1908 (2) (2015. gada 22. oktobris), ar kuriem tika izveidots un pastiprināts iTrace globālais ziņošanas mehānisms par nelikumīgiem VIKI un citiem nelikumīgiem parastajiem ieročiem un munīciju.

VIKI un citu parasto ieroču un munīcijas nelikumīga izplatīšana ir svarīgs faktors, kas grauj valstu stabilitāti un saasina konfliktus, un tādējādi nopietni apdraud mieru un drošību. ES Stratēģijā vieglo un kājnieku ieroču un to munīcijas nelikumīgas uzkrāšanas un tirdzniecības apkarošanai (“ES VIKI stratēģija”) ir minēts, ka ar nelikumīgu ieroču un munīcijas palīdzību tiek saasināts terorisms un organizētā noziedzība un ka tie ir svarīgs faktors konfliktu izraisīšanā un izplatīšanā, kā arī valsts struktūru graušanā. Nesen gūtie secinājumi iTrace projektā Irākā, Lībijā, Sīrijā un saistībā ar citiem sarežģītiem konfliktiem Savienības ārējo robežu tuvumā apstiprina ES VIKI stratēģijas apgalvojumus.

Ar darbībām, kas tiek veiktas saskaņā ar Lēmumu (KĀDP) 2015/1908, tika izveidota iTrace – globāla konfliktos iesaistītu ieroču pārraudzības iniciatīva. Tā darbojas 27 konfliktu skartās valstīs, tostarp Āfrikā, Tuvajos Austrumos, Dienvidāzijā un Austrumāzijā, un visbeidzot – Latīņamerikā. iTrace ir pasaulē plašākais publiskais novirzītu parasto ieroču repozitorijs, lai atbalstītu valstis to centienos atklāt novirzīšanu un to novērst saskaņā ar Ieroču tirdzniecības līguma (“ITL”) 11. pantā ietvertajām saistībām un Padomes Kopējās nostājas 2008/944/(KĀDP) (3) 7. kritēriju. iTrace precizē, kā ziņot par tādu ieroču un munīcijas piegādi, kas tiek novirzīti bruņotu nemiernieku un teroristu spēkiem, kuri apdraud Savienības drošību, tostarp Islāma Magribas Al Qaeda un Daesh / Islāma valstij; tas, ievērojot konfidencialitāti un bez kavēšanās, brīdina dalībvalstu eksporta kontroles iestādes par pēceksporta novirzīšanas riskiem; tas sniedz Savienības delegācijām un dalībvalstu diplomātiskajām misijām konfliktu skartajos reģionos kritisku, reāllaika informāciju par ieroču tirdzniecību un konflikta dinamiku, un kā vēl vairāk veicināt informētību par ieroču kontroli un par pasākumiem, kas vērsti pret novirzīšanu, balstoties uz augstas intensitātes un lielas ietekmes plašsaziņas līdzekļu iesaisti globālā mērogā.

1.2.

Tomēr dalībvalstis iTrace projektam aizvien vairāk lūdz veikt tiešus brīfingus klātienē valsts ieroču eksporta licencēšanas iestādēm (tostarp biežus apmeklējumus galvaspilsētās) un nodrošināt plašākas resursu iespējas ieroču eksporta kontroles politikas veidotājiem.

Tādēļ šā lēmuma mērķis ir turpināt darbu pie Lēmumā (KĀDP) 2015/1908 paredzētā projekta un šo darbu pastiprināt, turpinot Savienības politikas veidotājiem, ieroču kontroles ekspertiem un ieroču eksporta kontroles amatpersonām nodrošināt sistemātiski apkopotu nozīmīgu informāciju, kas tiem dos atbalstu izstrādāt efektīvas un uz pierādījumiem balstītas stratēģijas cīņai pret parasto ieroču un to munīcijas novirzīšanu un nelikumīgu izplatīšanu, lai uzlabotu starptautisko un reģionālo drošību. Tādējādi ar šo lēmumu viņiem arī turpmāk tiks palīdzēts sekmīgu reaģēšanas stratēģiju apvienot ar adekvātu preventīvu rīcību, lai vērstos pret nelikumīgu piedāvājumu un pieprasījumu, kā arī nodrošināt efektīvu parasto ieroču kontroli trešās valstīs.

1.3.

Lēmums paredz, ka nepārtraukti tiek uzturēta un pastiprināta publiski pieejamā iTrace tiešsaistes sistēma. Lēmumā (KĀDP) 2015/1908 uzskaitītos projektus pastiprinās: 1) palielinot misiju biežumu un ilgumu, lai vāktu datus par nelikumīgu parasto ieroču piegādi konfliktu skartajos reģionos; 2) attiecīgi pielāgojot atbalsta pasākumukopumus, ko sniedz dalībvalstīm, tajos ietverot tiešas konsultācijas, pielāgotus datus un ziņojumus, nodrošinot palīdzības dienestu 24 stundas diennaktī un pēcnosūtīšanas pārbaudes pienākumus; un 3) īstenojot valsts iestāžu apmācību un mentorēšanu konfliktu skartajās valstīs, lai izveidotu pret novirzīšanu vērstas spējas, pastiprinātu ieroču pārvaldību un veicinātu iTrace datu vākšanu.

2.   Vispārīgie mērķi

Ar turpmāk aprakstīto rīcību starptautiskajai kopienai tiks vēl vairāk sniegts atbalsts, lai apkarotu destabilizējošo ietekmi, ko rada VIKI un citu parasto ieroču un munīcijas novirzīšana un nelikumīga tirdzniecība. Ar šo rīcību politikas veidotājiem, ieroču kontroles ekspertiem un ieroču eksporta kontroles amatpersonām arī turpmāk tiks nodrošināta attiecīga informācija, kas tiem dos atbalstu, lai izstrādātu efektīvas un uz pierādījumiem balstītas stratēģijas cīņai pret VIKI un citu parasto ieroču un munīcijas novirzīšanu un nelikumīgu izplatīšanu, ar kurām uzlabot starptautisko un reģionālo drošību. Konkrēti, ar šo rīcību:

a)

nodrošinās tādu konkrētu informāciju par VIKI un citu parasto ieroču nelikumīgu tirdzniecību, kura ir vajadzīga, lai efektīvāk pārraudzītu to, kā tiek īstenota ANO Rīcības programma VIKI nelikumīgas tirdzniecības izskaušanai;

b)

stiprinās Starptautiskā izsekošanas instrumenta īstenošanu;

c)

iegūs informāciju par galvenajiem maršrutiem un vienībām, kas iesaistītas parasto ieroču un munīcijas novirzīšanā uz konfliktu skartajiem reģioniem vai starptautiskām teroristu organizācijām, un, sniedzot atbalstu valstu tiesvedības vajadzībām, nodrošinās pierādījumus par grupām un indivīdiem, kas ir iesaistīti nelikumīgā tirdzniecībā;

d)

uzlabos sadarbību starp attiecīgajām ANO struktūrām, misijām un citām starptautiskām organizācijām VIKI un citu parasto ieroču izsekošanas jomā un nodrošinās informāciju tieši, lai atbalstītu pastāvošos pārraudzības mehānismus, tostarp Interpola nelikumīgo ieroču reģistra un meklēšanas pārvaldes sistēmu (iARMS), kura papildina iTrace un ar kuru tiks nodrošināta koordinācija;

e)

sniegs nozīmīgu informāciju, lai apzinātu prioritārās jomas starptautiskajā sadarbībā un palīdzībā ar mērķi efektīvi apkarot VIKI un citu parasto ieroču un munīcijas novirzīšanu un nelikumīgu tirdzniecību, piemēram, finansējumu projektiem, kas saistīti ar krājumu drošību vai robežu pārvaldību;

f)

nodrošinās mehānismu, ar ko palīdzēs pārraudzīt ITL īstenošanu, konkrēti, konstatēt nodotu parasto ieroču novirzīšanu, kā arī palīdzēt valdībām izvērtēt novirzīšanas risku pirms parasto ieroču eksporta, konkrēti, novirzīšanas risku pircējas valsts iekšienē vai reeksportu nevēlamos apstākļos; un

g)

sniegs pielāgotu atbalstu dalībvalstīm, lai tām palīdzētu novērtēt novirzīšanas risku un to mazināt.

3.   Ilgtermiņa projekta ilgtspēja un rezultāti

Ar minēto rīcību tiks nodrošināta noturīga sistēma VIKI un citu parasto ieroču un munīcijas nelikumīgas izplatīšanas pastāvīgai pārraudzībai. Ar to ir paredzēts būtiski palielināt pastāvošo ar ieročiem saistīto informāciju un ievērojami atbalstīt efektīvas parasto ieroču kontroles un ieroču eksporta kontroles politikas mērķtiecīgu izstrādi. Konkrēti projektā:

a)

vēl vairāk pilnveido iTrace informācijas pārvaldības sistēmu, kas ilgtermiņā nodrošinās datu vākšanu un analīzi attiecībā uz nelikumīgiem parastajiem ieročiem;

b)

parasto ieroču kontroles politikas veidotājiem un ekspertiem nodrošina rīku, kas palīdz formulēt efektīvākas sadarbības un palīdzības stratēģijas un noteikt prioritāras jomas (piemēram, apzinot apakšreģionālas vai reģionālas sadarbības, koordinācijas un informācijas apmaiņas mehānismus, kas ir jāizveido vai jāstiprina, un apzinot nedrošus valstu krājumus, neatbilstīgu inventāra pārvaldību, nelikumīgas nodošanas maršrutus, vājas robežkontroles un nepietiekamas tiesībaizsardzības spējas);

c)

ietver elastīgumu, lai varētu iegūt politikai nozīmīgu informāciju, neraugoties uz strauji mainīgām politikas prasībām;

d)

būtiski palielina starptautisko ieroču pārraudzības organizāciju un indivīdu darba efektivitāti, nodrošinot informācijas apmaiņas mehānismu, kura darbības joma nepārtraukti paplašinās; un

e)

veido ilgtspējīgas valstu spējas konfliktu skartajās valstīs, lai identificētu un izsekotu nelikumīgus ieročus un vēl efektīvāk iesaistītos starptautiskajā ieroču kontrolē un tiesībaizsardzības procesos.

4.   Rīcības apraksts

4.1.   Projekts Nr. 1. Konfliktos skarto valstu valsts iestāžu apmācība un mentorēšana ieroču identifikācijas un starptautiskās izsekošanas jomā.

4.1.1.   Projekta mērķis

Projekts vietējiem partneriem un, vajadzības gadījumā, miera atbalstīšanā iesaistītajiem darbiniekiem (tostarp ANO un Savienības misiju un sankciju pārraudzības grupām vai paneļiem) nodrošinās apmācību “pēc pieprasījuma” par ieroču identifikāciju, izsekošanu un pārvaldību. Šī apmācība būs balstīta uz virkni pakalpojumu, ko CAR sniedz kopš 2014. gada, bet nefinansē no iTrace I un II projektu budžeta, un kas izrādījušies būtiski, lai veicinātu projektu norisi.

4.1.2.   Projekta darbības

Projekta vajadzībām tiks norīkoti darbinieki no izmeklēšanas komandām, kas darbojas uz vietas, lai aizvien tehniskākā līmenī veiktu apmācību, kas ietvers:

a)

iepazīstināšanu ar datu vākšanu par ieročiem, atsaucoties uz konkrētiem gadījumiem;

b)

ieroču identifikācijas pamatiemaņas un efektīvas ieroču dokumentācijas tehnikas;

c)

pierādījumu vākšanas standarta darbības procedūras un pierādījumu pārraudzības ķēdi;

d)

prasības tālejošai, reģionālai un starptautiskai izmeklēšanai;

e)

starptautiskā izsekošanas instrumenta (SII) īstenošanu;

f)

starptautiska līmeņa ieroču izsekošanu un ieroču izsekošanas sistēmas (jo īpaši Interpols un Eiropols);

g)

“lielo datu” izmantošanu un tendenču analīzi; un

h)

tehniskās palīdzības līdzekļus (starptautiski) un tiesībaizsardzības jomas iesaistīšos.

Šie pasākumi tiks veikti līdztekus iTrace izmeklēšanas pasākumiem uz vietas, ietverot tādus izmeklēšanas pasākumus (mentorēšana), ko veic kopā ar valsts pārvaldes iestādēm.

4.1.3.   Projekta rezultāti

Ar šo projektu:

a)

valstu iestādes mudinās piešķirt lielāku pieeju iTrace izmeklēšanas komandām uz vietas, atbildot uz atkārtotiem aicinājumiem, kas izteikti iTrace komandām attiecībā uz tehniskās palīdzības sniegšanu un kopīgām izmeklēšanas spējām, un palielinot iTrace datu apjomu;

b)

sniegs konkrētu atbalstu spēju veidā to valstu valdībām, kuras cieš no ieroču novirzīšanas izraisītās ietekmes un kurām trūkst instrumentu, lai identificētu un ziņotu par konfliktos izmantotiem novirzītiem ieročiem, – tas bieži vien ir prekursors vēl efektīvākai iekšējai ieroču pārvaldībai un, kā tāds, atbalsta ITL, SII un ANO RP īstenošanu un plānošanu fiziskās drošības un krājumu pārvaldības (PSSM) jomā, kā arī sadarbību ar starptautiskām tiesībaizsardzības iestādēm, tostarp Interpolu (iARMS) un Eiropolu;

c)

atbalstīs dialoga pastiprināšanu, proti, nosakot galvenās ieinteresētās personas citās Savienības atbalstītās iniciatīvās (piemēram, Savienības misiju attiecības ar uzņēmējvalstu valdībām) un sākotnējās iniciatīvās, tādās kā plānošana PSSM jomā (piemēram, Savienības atbalstīti krājumu pārvaldības projekti).

4.1.4.   Projekta īstenošanas rādītāji

Līdz pat 30 apmācību un mentorēšanas apmeklējumi uz vietas, uzsvaru liekot uz atkārtotiem apmeklējumiem, lai atbalstītu valsts iestādes izsekošanas spēju veidošanā.

Projektu īstenos visā divu gadu iTrace projekta laikposmā.

4.1.5.   Projekta labumguvēji

iTrace apmācību un mentorēšanas pasākumi sniegs tiešu labumu valsts ieinteresētajām personām konfliktu skartajās valstīs, tostarp tiesībaizsardzības iestādēm un prokuroriem. Programma ar Savienības finansētām un citām ieroču kontroles iniciatīvām sniegs netiešu atbalstu valstu dialogiem, mudinot izmantot starptautiskos izsekošanas mehānismus (tostarp Interpola iARMS sistēmu un Eiropolu), un veicinās iesaistīšanos Savienības atbalstītos krājumu pārvaldības projektos un citos ar VIKI kontroli saistītos projektos.

4.2.   Projekts Nr. 2. Pastiprinātas uz vietas veiktas izmeklēšanas, kas vajadzīgas, lai iTrace sistēmā turpinātu ievietot reāllaika dokumentālus pierādījumus par VIKI un citu parasto ieroču un munīcijas novirzīšanu un nelikumīgu tirdzniecību un citu attiecīgu informāciju.

4.2.1.   Projekta mērķis

Ar projektu tiks pastiprināts uz vietas veiktas izpētes biežums un ilgums attiecībā uz VIKI un citiem parastajiem ieročiem un munīciju, kas ir apritē konfliktu skartajos reģionos. Šajā projektā prioritāte tiks piešķirta tām valstīm, kuras dalībvalstīm izraisa īpašas bažas, inter alia Irākai, Lībijai, Mali, Dienvidsudānai, Somālijai, Sīrijai un Jemenai.

Oficiālu informācijas apmaiņas nolīgumu noslēgšana starp Savienības un ANO misijām un ar plašu organizāciju loku veicinās projekta darbību, tāpat kā selektīva oficiālu izsekošanas pieprasījumu nosūtīšana valstu valdībām. Turklāt projektā turpināsies dokumentu izpēte un pārbaude (veicot izmeklēšanu uz vietas) attiecībā uz esošo informāciju par attiecīgām nodošanām, kura ievākta no organizācijām, kas nav CAR, nolūkā šo informāciju ievadīt iTrace sistēmā.

4.2.2.   Projekta darbības

Saistībā ar šo projektu tiks veiktas šādas darbības:

a)

izvietos kvalificētus ieroču ekspertus, lai uz vietas veiktu analīzi par nelikumīgiem VIKI un citiem parastajiem ieročiem, munīciju un saistītiem materiāliem, kas iegūti konfliktu skartās valstīs;

b)

analizēs, pārskatīs un pārbaudīs par nelikumīgiem VIKI un citiem nelikumīgiem parastajiem ieročiem, munīciju un to lietotājiem iegūtos dokumentētos pierādījumus, inter alia ieroču, to sastāvdaļu un iekšējo un ārējo marķējumu fotoattēlus; iesaiņojumu; saistīto pārvadājumu dokumentāciju un uz vietas (par lietotājiem, piegādātājiem un nodošanas maršrutiem) veiktās izmeklēšanas rezultātus;

c)

pārskatīs un pārbaudīs tādas papildu nesenās liecības par nelikumīgiem VIKI un citu parasto ieroču un munīcijas nodošanām, kuras apkopojušas citas organizācijas (kas nav CAR), tostarp ANO sankciju pārraudzības grupu, pilsoniskās sabiedrības organizāciju un starptautisko plašsaziņas līdzekļu ziņojumus;

d)

visus ievāktos un pārskatītos pierādījumus augšupielādēs iTrace informācijas pārvaldības sistēmā un tiešsaistes kartēšanas portālā;

e)

apzinās un atbalstīs vietējos partnerus, lai nodrošinātu iTrace sistēmai nepieciešamo datu vākšanu ilgtermiņā – gan ierosinātās rīcības darbības laikā, gan pēc tās;

f)

turpinās sadarboties ar valstu valdībām nolūkā jau iepriekš noteikt valstu kontaktpunktus un koordinācijas mehānismu, lai precizētu CAR veikto izmeklēšanu tvērumu un jau pirms šīm izmeklēšanām mazinātu iespējamos interešu konfliktus.

Projektu īstenos pakāpeniski, visā divu gadu iTrace projekta laikposmā.

4.2.3.   Projekta rezultāti

Ar šo projektu:

a)

uz vietas dokumentēs fiziskus pierādījumus par parastajiem ieročiem un munīciju, kas konfliktu skartajos reģionos ir novirzīti vai nelikumīgi tirgoti;

b)

pamatojoties uz CAR, to organizāciju, kurām ar CAR ir noslēgti informācijas apmaiņas nolīgumi, un attiecīgā gadījumā citu organizāciju visos reģionos ievāktiem pierādījumiem par novirzītiem vai nelikumīgi tirgotiem parastajiem ieročiem un munīciju, pārbaudīs un attīstīs lietas par nelikumīgu tirdzniecību;

c)

sniegs konkrētus vizuālus pierādījumus par novirzītiem vai nelikumīgi tirgotiem parastajiem ieročiem un munīciju, tostarp priekšmetu, sērijas numuru, ražotāja marķējuma, kastu, iesaiņojuma satura sarakstu, pārvadājumu dokumentu un galalietotāja sertifikācijas fotoattēlus;

d)

teksta formā izstrādās pārskatus par nelikumīgo darbību, tostarp par nelikumīgās tirdzniecības maršrutiem, novirzīšanā vai nelikumīgā nodošanā iesaistītajiem dalībniekiem, dodot izvērtējumu par veicinošiem apstākļiem (tostarp par krājumu neefektīvu pārvaldību un drošību un par valstu mērķtiecīgi organizētiem nelikumīgas piegādes tīkliem);

e)

minētos pierādījumus augšupielādēs iTrace informācijas pārvaldības sistēmā un tiešsaistes kartēšanas portālā, lai tos varētu pilnībā publiskot, un nosūtīs dalībvalstīm, izmantojot drošas fiksētas un mobilas platformas.

4.2.4.   Projekta īstenošanas rādītāji

Divu gadu laikposmā tiks īstenotas līdz pat 50 misijas uz vietas (tostarp pagarinātas darbības misijas, ja nepieciešams), lai ievāktu pierādījumus, ko augšupielādēt iTrace informācijas pārvaldības sistēmā un tiešsaistes kartēšanas portālā.

Projektu īstenos visā divu gadu iTrace projekta laikposmā.

4.2.5.   Projekta labumguvēji

iTrace sistēmā arī turpmāk tiks sniegta arvien vispusīgāka informācija, kas būs īpaši paredzēta dalībvalsts ieroču kontroles politikas veidotājiem, ieroču eksporta licencēšanas iestādēm, kā arī Savienības iestādēm, aģentūrām un misijām. Minētie Savienības labumguvēji ar iTrace izsniegtu drošu fiksētu un mobilo platformu starpniecību varēs piekļūt arī konfidenciālai informācijai.

Publiska informācija joprojām būs pieejama visiem Savienības labumguvējiem, kā arī trešo valstu labumguvējiem, jo īpaši ieroču kontroles politikas veidotājiem un ieroču eksporta licencēšanas iestādēm trešās valstīs. Taču no iTrace publicētās informācijas labumu gūs arī reģionālas un starptautiskas organizācijas (tostarp ANO sankciju pārraudzības grupas, ANO miera uzturēšanas misijas, UNODC, UNODA un Interpols), nevalstiskas pētniecības organizācijas (tostarp Bonnas Starptautiskais konversijas centrs (BICC), Miera izpētes un informācijas institūts (GRIP), Stokholmas Starptautiskais miera pētniecības institūts (SIPRI) un projekts Small Arms Survey), aizstāvības organizācijas (tostarp Amnesty International un Human Rights Watch) un starptautiski plašsaziņas līdzekļi.

4.3.   Projekts Nr. 3. Tiešs atbalsts dalībvalstu ieroču eksporta kontroles iestādēm un ieroču kontroles politikas veidotājiem.

4.3.1.   Projekta mērķis

iTrace projekta darbinieki strādās ciešā sadarbībā ar dalībvalstu ieroču eksporta licencēšanas iestādēm. Pret dalībvalstu ieroču eksporta licencēšanas iestāžu sniegto informāciju izturēsies ar pienācīgu respektu un ievērojot konfidencialitāti. iTrace arī turpmāk uzturēs kontaktus ar daudzām valstu ieroču eksporta licencēšanas iestādēm trešās valstīs. Ar šīm attiecībām atbalstīs vairākus kritiskus aspektus starptautiskajos centienos vērsties pret parasto ieroču novirzīšanu un nelikumīgu tirdzniecību un pastiprinās pret novirzīšanu vērstos starptautiskos pasākumus, tostarp:

a)

sniedzot ieroču eksporta licencēšanas iestādēm detalizētus datus par dokumentētu novirzīšanu;

b)

pēc oficiāla dalībvalsts ieroču eksporta licencēšanas iestāžu lūguma atbalstot vai nodrošinot dalībvalstīm pēcnosūtīšanas vai pēcpiegādes pārbaudes spējas.

4.3.2.   Projekta darbības

Saistībā ar šo projektu tiks veiktas šādas darbības:

a)

iTrace komandas tiks sūtītas atkārtotās vizītēs uz atbilstīgām iestādēm dalībvalstu galvaspilsētās, lai sniegtu informāciju pret novirzīšanu vērstos jautājumos un lai ziņotu par starptautiskām izmeklēšanām;

b)

palīdzības dienests 24 stundas diennaktī sniegs tūlītējas konsultācijas pret novirzīšanu vērstos jautājumos vai par potenciāli negatīviem apgalvojumiem presē, ko izraisa nepārbaudīti trešo personu ziņojumi;

c)

tiešsaistes vadības paneļu izstrāde pēc pasūtījuma dalībvalstu eksporta licencēšanas iestāžu vajadzībām; ar tiem tiks straumēti droši dati no iTrace sistēmas – ar sarkanu karodziņu atzīmējot subjektus, kuru pagātnē ir bijuši ieroču novirzīšanas gadījumi, pievēršot uzmanību augsta riska galamērķiem un ziņojot reāllaikā par pašu valstī ražotu ieroču novirzīšanu; un

d)

pēc oficiāla dalībvalsts eksporta licencēšanas iestāžu lūguma – atbalsts dalībvalstīm vai pēcpiegādes gala lietojuma pārbaudes nodrošināšana (pārbaude), ko veic iTrace izmeklēšanas komandas uz vietas.

Projektu īstenos visā divu gadu iTrace projekta laikposmā.

4.3.3.   Projekta rezultāti

Ar šo projektu:

a)

tiks sniegta palīdzība dalībvalstu ieroču eksporta licencēšanas iestādēm, pēc to lūguma identificējot pēceksporta novirzīšanu;

b)

tiks sniegta informācija, atbalstot pilnīgu novirzīšanas riska analīzi, ko pirms eksporta licenču piešķiršanas veic dalībvalstu ieroču eksporta licencēšanas iestādes (saskaņā ar ITL un Kopējo nostāju (KĀDP) 2008/944);

c)

pēc pieprasījuma nodrošinās dalībvalstu ieroču eksporta licencēšanas iestādes ar pēcpiegādes pārbaudes spējām;

d)

atbalstot valstu iesaisti starptautiskās politikas procesos, sniegs dalībvalstu ieroču kontroles politikas veidotājiem reāllaika informāciju par novirzīšanas un nelikumīgas tirdzniecības tendencēm; un

e)

palīdzēs dalībvalstu tiesībaizsardzības aģentūrām, attiecīgā gadījumā un pēc pieprasījuma atbalstot kriminālizmeklēšanu.

4.3.4.   Projekta īstenošanas rādītāji

Esošo iTrace sistēmas izstrādātāju pēc pasūtījuma veikta fiksēto un mobilo vadības paneļu projektēšana un izstrāde; ar tiem straumēs informāciju tiešraidē no drošiem nodalījumiem iTrace sistēmā uz dalībvalstu iestādēm. Palīdzības dienests, kuru apkalpos iTrace projekta darbinieki, lai sniegtu pilnīgu atbalstu dalībvalstu ieroču eksporta kontroles iestādēm un ieroču kontroles politikas veidotājiem. Līdz 30 vizītēm dalībvalstu galvaspilsētās pēc pieprasījuma.

Projektu īstenos visā divu gadu iTrace projekta laikposmā.

4.3.5.   Projekta labumguvēji

Visas ieinteresētās dalībvalstis – pēc pieprasījuma apmeklējot galvaspilsētas un īstenojot pēcpiegādes pārbaudes misijas.

4.4.   Projekts Nr. 4. Sadarbības veidošana ar ieinteresētām personām un starptautiska koordinācija

4.4.1.   Projekta mērķis

Ar projektu tiks popularizētas iTrace sistēmas priekšrocības, ko tā sniedz starptautiskiem un valstu politikas veidotājiem, parasto ieroču kontroles ekspertiem un ieroču eksporta licencēšanas iestādēm. Tiks izstrādātas arī sadarbības iniciatīvas, lai vēl vairāk koordinētu informācijas apmaiņu un veidotu noturīgas partnerības ar privātpersonām un organizācijām, kas spēj sniegt informāciju, ko var augšupielādēt iTrace sistēmā.

4.4.2.   Projekta darbības

Pievēršot pienācīgu uzmanību tam, lai izvairītos no dublēšanās ar citiem pasākumiem, piemēram, ar informēšanu par ITL, šā projekta satvarā tiks veikti šādi pasākumi:

a)

iTrace projekta darbinieki sniegs informāciju attiecīgās starptautiskajās konferencēs, kurās izskata visus jautājuma par parasto ieroču nelikumīgu tirgošanu aspektus. Personāla prezentācijas tiks sagatavotas tā, lai popularizētu iTrace, uzsvaru liekot uz 1) šīs sistēmas konkrētajām priekšrocībām, palīdzot uzraudzīt ANO rīcības programmas, ITL un citu atbilstīgu starptautisku instrumentu īstenošanu; 2) tās noderīgumu, lai apzinātu starptautiskās palīdzības un sadarbības prioritārās jomas; un 3) tās noderīgumu, lai ieroču eksporta licencēšanas iestādes to izmantotu par riska novērtējuma apzināšanas mehānismu;

b)

iTrace projekta darbinieki sniegs informāciju valstu valdībām un miera uzturēšanas operācijām. Darbinieki informāciju sniegs tā, lai attiecīgajām misiju nodaļām popularizētu iTrace sistēmu, lai sekmētu un veidotu oficiālus informācijas apmaiņas nolīgumus, kas var sniegt informāciju, kuru var augšupielādēt iTrace sistēmā, kā arī lai politikas veidotājiem palīdzētu apzināt starptautiskās palīdzības un sadarbības prioritārās jomas.

Projektu īstenos visā divu gadu iTrace projekta laikposmā.

4.4.3.   Projekta rezultāti

Ar šo projektu:

a)

parādīs iTrace sistēmas noderīgumu un novirzīšanas datu dokumentēšanas, apkopošanas un izplatīšanas koncepcijas noderīgumu valstu un starptautiskiem politikas veidotājiem, kas ir iesaistīti parasto ieroču kontroles un ieroču eksporta kontroles nolīgumu (ANO rīcības programmas, ITL un citu attiecīgu starptautisku instrumentu) īstenošanā un īstenošanas izvērtēšanā;

b)

sniegs attiecīgu informāciju, lai politikas veidotājiem un parasto ieroču kontroles ekspertiem palīdzētu apzināt starptautiskās palīdzības un sadarbības prioritārās jomas un izstrādāt efektīvas ieroču novirzīšanas apkarošanas stratēģijas;

c)

līdztekus atgriezeniskas informācijas sniegšanas un sistēmas uzlabošanas papildu iespējām ieroču eksporta licencēšanas iestādēm nodrošinās padziļinātu informāciju par iTrace un par tās noderīgumu riska izvērtēšanā;

d)

veicinās informācijas apmaiņu starp valstu valdībām un ANO miera uzturēšanas operācijām, tostarp datu apstrādi un analīzi ar iTrace sistēmas palīdzību;

e)

veicinās sadarbības tīklu veidošanu tādu parasto ieroču kontroles ekspertu arvien pieaugošajā grupā, kuri uz vietas veic izmeklēšanas par parasto ieroču un munīcijas novirzīšanu un nelikumīgu tirdzniecību;

f)

parasto ieroču un munīcijas izsekošanu sabiedrībā popularizēs kā līdzekli, lai palīdzētu pārraudzīt ANO rīcības programmas, SII, ITL un citu starptautisku un reģionālu ieroču kontroles un ieroču eksporta kontroles instrumentu īstenošanu.

4.4.4.   Projekta īstenošanas rādītāji

iTrace darbinieki apmeklēs līdz pat 20 informatīvās konferences. Visās konferencēs sniegs informāciju par iTrace sistēmu. Konferenču darba kārtības un īsus kopsavilkumus iekļaus nobeiguma ziņojumā.

Projektu īstenos visā divu gadu iTrace projekta laikposmā.

4.4.5.   Projekta labumguvēji

Lai iepazītos ar pilnu labumguvēju sarakstu, kas ir identisks šā projekta labumguvēju sarakstam, lūdzam skatīt 4.2.5. iedaļu.

4.5.   Projekts Nr. 5. iTrace sistēmas politikas ziņojumi

4.5.1.   Projekta mērķis

Pamatojoties uz datiem, kas iegūti uz vietas veiktajās izmeklēšanās un iekļauti iTrace sistēmā, projekta gaitā izstrādās ziņojumus par būtiskiem politikas jautājumiem. Šos ziņojumus izstrādās tā, lai priekšplānā izvirzītu konkrētus starptautiski problemātiskus jautājumus, tostarp jautājumus par nozīmīgākajiem parasto ieroču un munīcijas tirdzniecības modeļiem, par nelikumīgi tirgoto ieroču un munīcijas reģionālo sadalījumu un par starptautiskā līmenī ievērības cienīgām prioritārām jomām.

4.5.2.   Projekta darbības

Padziļināta analīze, kuras rezultātā tiek apkopoti, pārskatīti, rediģēti un publicēti līdz 10 iTrace politikas ziņojumi.

4.5.3.   Projekta rezultāti

Ar šo projektu:

a)

izstrādās līdz pat 10 ziņojumus, katrā no tiem pievēršoties atsevišķam starptautiski problemātiskam jautājumam;

b)

nodrošinās šo iTrace politikas ziņojumu nosūtīšanu visām dalībvalstīm;

c)

izstrādās mērķtiecīgu informēšanas stratēģiju, lai panāktu pēc iespējas plašāku globālu tvērumu;

d)

uzturēs rīcības redzamību politikas arēnā un starptautiskos plašsaziņas līdzekļos, inter alia, sniedzot informāciju par nelikumīgiem ieročiem, kas izraisa īpašas bažas; nodrošinās politikā noderīgu analīzi, atbalstot notiekošos ieroču kontroles procesus un pielāgojot ziņojumus, lai nodrošinātu maksimālu starptautisko plašsaziņas līdzekļu interesi.

4.5.4.   Projekta īstenošanas rādītāji

Ierosinātās rīcības darbības laikā tiks izstrādāti līdz pat 10 iTrace sistēmas tiešsaistes politikas ziņojumi, kuri tiks izplatīti visā pasaulē.

4.5.5.   Projekta labumguvēji

Lai iepazītos ar pilnu labumguvēju sarakstu, kas ir identisks šā projekta labumguvēju sarakstam, lūdzam skatīt 4.2.5. iedaļu.

5.   Atrašanās vietas

Projektam Nr. 1 un 2 būs nepieciešama plaša parasto ieroču ekspertu izvietošana uz vietas konfliktu skartajos reģionos. Šīs misijas tiks izvērtētas katrā konkrētā gadījumā, ņemot vērā drošību, piekļuvi un informācijas pieejamību. Organizācija CAR daudzās attiecīgajās valstīs jau ir iedibinājusi kontaktus vai jau īsteno projektus. Projektu Nr. 3 īstenos dalībvalstu galvaspilsētās (atbilstīgi dalībvalstu pieprasījumiem veicot arī citus izbraukumus valstu iekšienē). Projektu Nr. 4 īstenos pasaules mērogā starptautiskās konferencēs un koordinējot ar valstu valdībām un attiecīgām organizācijām, lai nodrošinātu projektam maksimālu redzamību. Projekta Nr. 5 apkopošanu veiks Beļģijā, Itālijā, Francijā un Apvienotajā Karalistē.

6.   Darbības laiks

Saskaņā ar aplēsēm kopējais visu projektu ilgums ir 24 mēneši.

7.   Īstenotāja vienība un Savienības redzamība

Vietējos aizsardzības un drošības spēkos, miera uzturēšanas vai miera atbalstīšanas personālā un citos veidojumos, kam ir pilnvaras drošības jomā, CAR iekļauj nelielas uz vietas strādājošas izmeklēšanas vienības. Kad vien šie spēki vai misijas nodrošina ieroču vai pierādījumu savākšanās objektus, CAR grupas savāc visus pieejamos pierādījumus par ieročiem, saistītiem materiāliem un lietotāju grupām. Pēc tam CAR izseko visus unikāli identificējamos priekšmetus un veic plašas izmeklēšanas par ieroču nodošanu, militāro materiālu piegādi un atbalstu tām personām, kuras apdraud mieru un stabilitāti.

Strādājot kopā ar valstu eksporta licencēšanas iestādēm, CAR izpēta piegādes ķēdes, kas ir atbildīgas par ieroču piegādi bruņotiem konfliktiem – identificējot nelikumīgas darbības un ieroču novirzīšanu no likumīgiem uz nelikumīgiem tirgiem. CAR reģistrē visu informāciju savā iTrace globālajā ieroču uzraudzības sistēmā, kurā ir reģistrēti vairāk nekā 100 000 konfliktos izmantoti ieroči, līdz ar to tas ir pasaulē lielākais datu repozitorijs par konfliktos izmantotiem ieročiem.

CAR izmanto šo informāciju: a) lai brīdinātu dalībvalstis par ieroču un munīcijas novirzīšanu un b) lai dotu iespēju īstenot mērķtiecīgas pret novirzīšanu vērstas iniciatīvas, tostarp pārskatītus eksporta kontroles pasākumus un starptautiskas diplomātiskas darbības.

Ir pierādīts, ka ar šo metodoloģiju var konstatēt novirzīšanu gandrīz nekavējoties, CAR komandām uz vietas – kamēr tās joprojām ir izvērstas konflikta skartos reģionos (piemēram, Mosulā, Irākā) – informējot dalībvalstis par novirzītiem ieročiem. Dažos gadījumos CAR komandas ir atklājušas nelikumīgu tālāknodošanu divu mēnešu laikā pēc tam, kad ieroči atstājuši rūpnīcas teritoriju.

2015. gada 22. oktobrī ar Lēmumu (KĀDP) 2015/1908 tika sniegts atbalsts CAR, lai tā varētu turpināt un vērst plašumā ar Lēmumu 2013/698/KĀDP izveidoto iTrace projektu. Ar minētajiem projektiem – ko dēvē attiecīgi par iTrace I un iTrace IIiTrace visā pasaulē ir nostabilizējusies kā nozīmīga konfliktos iesaistītu ieroču uzraudzības iniciatīva, un tā sniedza tiešu atbalstu dalībvalstseksporta licencēšanas iestādēm un ieroču kontroles politikas veidotājiem.

Turklāt 2015. gada 2. decembrī Savienības rīcības plānā šaujamieroču un sprāgstvielu tirdzniecības un izmantošanas novēršanai tika pausts aicinājums “paplašināt iTrace izmantošanu” un tika ieteikts katrai valsts tiesībaizsardzības aģentūrai, konstatējot ieroču un munīcijas novirzīšanu, salīdzināt konstatējumus ar iTrace datiem.

CAR veic visus atbilstīgos pasākumus, lai darītu plaši zināmu to, ka darbību ir finansējusi Savienība. Šādus pasākumus veiks saskaņā ar Komisijas paziņojumu un Komisijas izstrādāto un publicēto ES ārējo darbību ziņošanas un pārredzamības rokasgrāmatu.

CAR tādējādi ar pienācīgu atpazīstamību un publicitāti nodrošinās Savienības ieguldījuma redzamību, izceļot Savienības lomu, nodrošinot tās darbību pārredzamību un vairojot izpratni par šā lēmuma iemesliem, kā arī par Savienības atbalstu lēmumam un par šā atbalsta rezultātiem. Uz materiāliem, kas izstrādāti saistībā ar projektu, būs uzskatāmi redzams Savienības karogs saskaņā ar Savienības pamatnostādnēm par pareizu karoga izmantošanu un attēlošanu.

8.   Ziņojumi

CAR reizi ceturksnī izstrādās regulārus ziņojumus.


(1)  Padomes Lēmums 2013/698/KĀDP ( 2013. gada 25. novembris ), ar ko atbalsta globālu ziņošanas mehānismu par nelikumīgiem kājnieku ieročiem un viegliem ieročiem un citiem nelikumīgiem parastajiem ieročiem un munīciju ar mērķi samazināt to nelikumīgas tirdzniecības risku (OV L 320, 30.11.2013., 34. lpp.).

(2)  Padomes Lēmums (KĀDP) 2015/1908 (2015. gada 22. oktobris), ar ko atbalsta globālu ziņošanas mehānismu par nelikumīgiem kājnieku ieročiem un viegliem ieročiem un citiem nelikumīgiem parastajiem ieročiem un munīciju ar mērķi samazināt to nelikumīgas tirdzniecības risku (iTrace II) (OV L 278, 23.10.2015., 15. lpp.).

(3)  Padomes Kopējā nostāja 2008/944/KĀDP (2008. gada 8. decembris), ar ko izveido kopīgus noteikumus, kas reglamentē militāru tehnoloģiju un ekipējuma eksporta kontroli (OV L 335, 13.12.2008., 99. lpp.).


12.12.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 328/32


PADOMES LĒMUMS (ES) 2017/2284

(2017. gada 11. decembris)

par to, lai Āfrikas, Āzijas un Klusā okeāna reģiona valstīm un Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstīm sniegtu atbalstu dalībai skaldmateriālu ražošanas aizlieguma līguma augsta līmeņa darba sagatavošanas ekspertu grupas apspriešanās procesā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 28. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Eiropadome 2003. gada 12. decembrī pieņēma ES Stratēģiju masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai (“stratēģija”), kuras II nodaļā uzskaitīti pasākumi efektīva multilaterālisma panākšanai, kas ir Eiropas stratēģijas masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas apkarošanas stūrakmens. Tajā cita starpā minēts, ka “ES atbalsta daudzpusēju līgumu sistēmu, kas dod tiesisko un normatīvo pamatu visiem neizplatīšanas centieniem” un “ES politika paredz ievērot starptautisku vienošanos par aizliegumu ražot kodolieroču un citu kodolsprādzienierīču izstrādei paredzētus skaldmateriālus”.

(2)

ES aktīvi īsteno stratēģiju un veic pasākumus, kas uzskaitīti tās III nodaļā, konkrēti, piešķir finanšu līdzekļus, lai atbalstītu konkrētus projektus, kuru mērķis ir uzlabot daudzpusējo ieroču neizplatīšanas sistēmu, un daudzpusējus pasākumus, ar kuriem veicina uzticēšanos.

(3)

Padome 2008. gada 8. decembrī pieņēma secinājumus un dokumentu ar nosaukumu “Jaunas Eiropas Savienības darbības līnijas, apkarojot masu iznīcināšanas ieroču un to piegādes sistēmu izplatīšanu”. Dokumentā cita starpā minēts, ka ES uzņemas turpināt un intensificēt darbu, “lai sāktu sarunas par skaldmateriālu aizliegšanas līgumu” (FMCT).

(4)

ES ir nepārtraukti aicinājusi, pamatojoties uz dokumentu CD/1299 un tajā iekļauto pilnvarojumu, nekavējoties sākt un drīzumā pabeigt sarunas attiecībā uz līgumu par aizliegumu ražot kodolieroču un citu kodolsprādzienierīču izstrādei paredzētus skaldmateriālus. Tajā pašā nolūkā ES ir mudinājusi visus Atbruņošanās konferences dalībniekus pielikt visus iespējamos pūliņus, lai pārvarētu strupceļu Atbruņošanās konferencē un pieņemtu visaptverošu un sabalansētu darba programmu, kas ietver tūlītēju sarunu uzsākšanu par skaldmateriālu ražošanas aizliegšanas līgumu (FMCT).

(5)

2013. gadā Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā asambleja (ANO ĢA) pieņēma rezolūciju, ar ko izveidoja Valdības ekspertu grupu (VEG) ar pārstāvjiem no 25 valstīm nolūkā izstrādāt ieteikumus par iespējamiem aspektiem, ar kuriem, neveicot sarunas, dotu ieguldījumu līgumā par aizliegumu ražot kodolieroču un citu kodolsprādzienierīču izstrādei paredzētus skaldmateriālus. VEG savu ziņojumu iesniedza ANO ĢA pirmajā (atbruņošanās) komitejā 2015. gadā.

(6)

Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā asambleja 2016. gadā pieņēma Rezolūciju 71/259 ar nosaukumu “Līgums par aizliegumu ražot kodolieroču un citu kodolsprādzienierīču izstrādei paredzētus skaldmateriālus”. Ar Rezolūciju 71/259 nosaka, ka ģenerālsekretārs izveido FMCT augsta līmeņa darba sagatavošanas ekspertu grupu, lai izdarītu apsvērumus un sniegtu ieteikumus par būtiskiem elementiem, kas būtu pamatā gaidāmajam nediskriminējošam, daudzpusējam, starptautiski un efektīvi pārbaudāmam līgumam, ar ko aizliedz ražot kodolieroču vai citu kodolsprādzienierīču izstrādei paredzētus skaldmateriālus. FMCT augsta līmeņa darba sagatavošanas ekspertu grupā piedalīsies 25 valstis, un grupa rīkos divas neoficiālas apspriešanās sanāksmes, kurās varēs piedalīties visas ANO dalībvalstis, lai tām visām tiktu dota iespēja iesaistīties FMCT procesā. Tiek sagaidīts, ka darba sagatavošanas grupas paveiktā darba rezultātā tiks uzsāktas sarunas par šo nopietno jautājumu, lai turpinātu progresu kodolatbruņošanās un kodolieroču neizplatīšanas jomā.

(7)

Visas ES dalībvalstis par ANO Ģenerālās asamblejas 2016. gada Rezolūciju 71/259 par FMCT, ko iesniedza Kanāda, Vācija un Nīderlande, balsoja pozitīvi. Ar rezolūciju tiek izveidots iekļaujošs process, kurā rīko neoficiālas apspriešanās sanāksmes ar visām ANO dalībvalstīm un FMCT augsta līmeņa darba sagatavošanas ekspertu grupaspriekšsēdētāju. Vairākas ES dalībvalstis piedalīsies augsta līmeņa darba sagatavošanas ekspertu grupā, kuras uzdevums ir izstrādāt ieteikumus par būtiskiem topošā līguma elementiem, neskarot valstu nostājas gaidāmajās sarunās.

(8)

FMCT augsta līmeņa darba sagatavošanas ekspertu grupa sniegs praktisku ieguldījumu kodolatbruņošanās un kodolieroču neizplatīšanas centienos. Valdības ekspertu grupā (1) un divos ģenerālsekretāra ziņojumos (2) par šo tēmu tika konstatēta jautājuma sarežģītība, kā arī temati, kuri ANO dalībvalstīm būtu jāanalizē dziļāk un par kuriem tām nepieciešams apspriesties. FMCT augsta līmeņa darba sagatavošanas ekspertu grupa ANO Ģenerālajai asamblejai sniegs ziņojumu tās 73. sesijas laikā (2018. gadā).

(9)

Vispārīgāk – skaldmateriāli (piemēram, augsti bagātināts urāns vai plutonijs), kas var izraisīt eksplozīvu kodolatdalīšanās ķēdes reakciju, ir būtiska kodolieroču sastāvdaļa. Tas, lai Atbruņošanās konferencē sāktu un drīzumā noslēgtu sarunas saistībā ar līgumu par aizliegumu ražot kodolieroču un citu kodolsprādzienierīču izstrādei paredzētus skaldmateriālus, jau ilgstoši ir bijusi ES prioritāte.

(10)

Līgums par aizliegumu ražot kodolieroču un citu kodolsprādzienierīču izstrādei paredzētus skaldmateriālus būtu nozīmīgs solis virzībā uz tādu apstākļu radīšanu, lai pasaulē vairs nebūtu kodolieroču. FMCT uzskata par daudzpusēju instrumentu, kas kodolatbruņošanās jomā jāapspriež papildus Kodolieroču neizplatīšanas līgumam (NPT) un Līgumam par kodolizmēģinājumu vispārējo aizliegumu (CTBT),

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

1.   Saskaņā ar ES stratēģiju, kurā noteikts mērķis atbalstīt, īstenot un stiprināt daudzpusējus atbruņošanās un ieroču neizplatīšanas līgumus un vienošanās, Savienība sniegs atbalstu valstīm Āfrikas, Āzijas un Klusā okeāna reģionā un Latīņamerikas un Karību jūras reģionā dalībai augsta līmeņa skaldmateriālu ražošanas aizlieguma līguma darba sagatavošanas ekspertu grupas apspriešanās procesā.

2.   Projekti, ar ko valstīm Āfrikas, Āzijas un Klusā okeāna reģionā un Latīņamerikas un Karību jūras reģionā sniedz atbalstu dalībai FMCT augsta līmeņa darba sagatavošanas ekspertu grupas apspriešanās procesā un kas atbilst pasākumiem saskaņā ar ES stratēģiju, ietver apakšreģionālus darbseminārus, ekspertu sanāksmes, būtiskas atbalsta darbības, ko sniedz ANO dalībvalstīm, un attiecīga informācijas un publikāciju repozitorija izveidi.

3.   Projektu mērķis ir:

atvieglot dialogu reģionālā līmenī starp Āfrikas, Āzijas un Klusā okeāna reģiona un Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstīm,

šo reģionu valstīs attīstīt līdzdalības sajūtu minētajā jautājumā,

apzināt šo reģionu valstu vajadzības un politikas prioritātes,

iesaistīt attiecīgās reģionālās organizācijas diskusijās saistībā ar līgumu par aizliegumu ražot kodolieroču un citu kodolsprādzienierīču izstrādei paredzētus skaldmateriālus, ko apspriedīs Atbruņošanās konferencē,

izvērtēt procesa ietekmi reģionālā līmenī un to, kāda lomu minētajā procesā varētu būt attiecīgajām reģionālajām un starptautiskajām organizācijām,

salīdzinoši analizēt procesa ietekmi uz katru reģionu,

atvieglot zināšanu saistībā ar skaldmateriāliem nodošanu starp akadēmiskajām aprindām, pilsoniskās sabiedrības organizācijām un dalībvalstīm.

4.   Projektu sīkāks apraksts ir sniegts pielikumā.

2. pants

1.   Par šā lēmuma īstenošanu atbild Augstais pārstāvis.

2.   Lēmuma 1. panta 2. punktā minēto projektu tehnisko īstenošanu veic Apvienoto Nāciju Organizācijas Atbruņošanās lietu birojs (UNODA) ar Ženēvas nodaļas un Reģionālās atbruņošanās nodaļas starpniecību, trīs reģionālie miera un atbruņošanās centri Āfrikā (UNREC), Āzijas un Klusā okeāna reģionā (UNRCPD) un Latīņamerikas un Karību jūras reģionā (UNLIREC). UNODA šo uzdevumu veic Augstā pārstāvja kontrolē. Šajā nolūkā Augstais pārstāvis ar UNODA vienojas par vajadzīgo uzdevuma izpildes kārtību.

3. pants

1.   Finanšu atsauces summa 1. panta 2. punktā minēto projektu īstenošanai ir EUR 1 220 880,51.

2.   Izdevumus, ko finansē no 1. punktā paredzētās summas, pārvalda saskaņā ar procedūrām un noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam.

3.   Komisija uzrauga 1. punktā minēto izdevumu pareizu pārvaldību. Šajā nolūkā tā pēc šā Padomes lēmuma pieņemšanas noslēdz finansēšanas nolīgumu ar UNODA par atsauces summu. Nolīgumā paredz, ka UNODA ir jānodrošina Savienības ieguldījuma redzamība atbilstīgi tā apjomam.

4.   Komisija 3. punktā minēto finansēšanas nolīgumu cenšas noslēgt iespējami drīz pēc šā lēmuma stāšanās spēkā. Tā informē Padomi, ja rodas kādas grūtības minētajā procesā, un par finansēšanas nolīguma noslēgšanas dienu.

4. pants

1.   Augstais pārstāvis ziņo Padomei par šā lēmuma īstenošanu, pamatojoties uz UNODA sagatavotiem regulāriem ziņojumiem. Padomes veiktie novērtējumi balstās uz minētajiem ziņojumiem.

2.   Komisija sniedz informāciju par 1. panta 2. punktā minēto projektu finansiālajiem aspektiem.

5. pants

1.   Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

2.   Šis lēmums zaudē spēku 36 mēnešus pēc 3. panta 3. punktā minētā finansēšanas nolīguma noslēgšanas dienas. Tomēr tas zaudē spēku sešus mēnešus pēc stāšanās spēkā, ja līdz tam laikam nav noslēgts finansēšanas nolīgums.

Briselē, 2017. gada 11. decembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

F. MOGHERINI


(1)  A/70/81,Valdības ekspertu grupas ziņojums ar nolūku izstrādāt ieteikumus par iespējamiem aspektiem, ar kuriem, neveicot sarunas, dotu ieguldījumu līgumā par aizliegumu ražot kodolieroču un citu kodolsprādzienierīču izstrādei paredzētus skaldmateriālus.

(2)  A/68/154, A/68/154/Add.1, A/71/140/Rev.1 un A/71/140/Rev.1/Add.1


PIELIKUMS

1.   MĒRĶIS

Valstīm jau agrīnā procesa stadijā ir pilnībā jāizprot gaidāmā līguma ietekme un tā attiecības ar reģionālajiem instrumentiem par zonām, kas brīvas no kodolieročiem, Kodolieroču neizplatīšanas līgumu (NPT) un citiem instrumentiem. Tādēļ jaunā Padomes lēmuma vispārējais mērķim vajadzētu būt nodrošināt finansējumu, lai starptautiskajā kopienā izveidotu plašu zināšanu pamatu par līgumu, ar ko aizliedz ražot kodolieroču un citu kodolsprādzienierīču izstrādei paredzētus skaldmateriālus, vai par skaldmateriālu ražošanas aizlieguma līgumu (FMCT), lai nodrošinātu, ka visas ANO dalībvalstis var pilnībā iesaistīties apspriešanās procesā, kā arī jebkādās turpmākās sarunās Atbruņošanās konferencē, kad tiks apspriests šāds līgums.

ANO dalībvalstu iesaiste reģionālā līmeni papildinās neoficiālās apspriešanās sanāksmes, ko Ņujorkā rīkos FMCT augsta līmeņa darba sagatavošanas grupas priekšsēdētājs, un tādējādi tiks uzlabota valstu kvantitatīvā un kvalitatīvā līdzdalība un tiks stiprināta piederības sajūta gaidāmajās sarunās par šādu līgumu, kas notiks Atbruņošanās konferencē.

Vairāku (apakš-)reģionālu darbsemināru rīkošana ļaus dalīties zināšanās un informācijā gan reģionos, gan starp reģioniem. Darbsemināri ietvers dažādus tehniskus brīfingus un apspriedes par šo gaidāmo līgumu būtiskumu un ietekmi uz esošajiem reģionāla līmeņa pasākumiem. Tehniskajos brīfingos, ko sniegs attiecīgi eksperti, tiks sīkāk aplūkoti ar FMCT saistīti būtiski jautājumi, bet apspriedēs dalībniekiem būs jāizvērtē šāda iespējama līguma būtiskums un ietekme uz reģioniem.

FMCT augsta līmeņa darba sagatavošanas ekspertu grupa ANO Ģenerālajai asamblejai sniegs ziņojumu tās 73. sesijas laikā (2018. gadā). Ģenerālā asambleja var lemt par turpmāku rīcību šajā jautājumā. Lai atbalstītu ANO dalībvalstu līdzdalību diskusijās par šo jautājumu, projekts tiks turpināts līdz pat Ģenerālās asamblejas 74. sesijas kārtējās sanāksmes beigām (2019. gada decembris).

Liela pieredze sniegt atbalstu valstīm un attiecīgajā reģionā veicināt dialogu par kodolatbruņošanās un kodolieroču neizplatīšanas jautājumiem, ir Apvienoto Nāciju Organizācijas Atbruņošanās lietu birojam (UNODA) ar tā Ženēvas nodaļas un Reģionālās atbruņošanās nodaļas starpniecību, kas ietver Apvienoto Nāciju Organizācijas Reģionālo miera un atbruņošanās centru (UNREC) Lomē, Togo, Apvienoto Nāciju Organizācijas Āzijas un Klusā okeāna reģiona valstu Reģionālo miera, atbruņošanās un attīstības centru (UNRCPD) Katmandu, Nepālā un Apvienoto Nāciju Organizācijas Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu Reģionālo miera, atbruņošanās un attīstības centru (UNLIREC) Limā, Peru.

Eksperti tiks izvēlēti no vairākām valstīm, aptverot ģeogrāfiski plašu teritoriju, no valdībām un reģionālām organizācijām, kā arī pilsoniskās sabiedrības organizācijām, piemēram, Starptautiskās skaldmateriālu komitejas (IPFM), Pārbaudes, pētniecības, apmācības un informācijas centra (VERTIC), Drošības izpētes institūta (ISS), un no akadēmiskajām aprindām.

ANO ilgtspējīgas attīstības mērķī 16.8 ir apzināta vajadzība: “paplašināt un pastiprināt jaunattīstības valstu dalību pasaules mēroga pārvaldības institūcijās”. Tādējādi darbības, kas paredzētas šajā projektā, varētu sniegt ieguldījumu minētā mērķa sasniegšanā.

2.   DARBĪBAS

2.1.   Darbību mērķi:

atvieglot dialogu reģionālā un apakšreģionālā līmenī starp Āfrikas, Āzijas un Klusā okeāna reģiona un Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstīm,

iesaistīt attiecīgās reģionālās organizācijas diskusijās par FMCT,

visās valstīs attīstīt līdzdalības sajūtu gaidāmajā FMCT,

atvieglot zināšanu nodošanu un piemērošanu akadēmisko aprindu, pilsoniskās sabiedrības organizāciju un dalībvalstu starpā par tādiem jautājumiem, kas attiecas uz kodolieroču un citu kodolsprādzienierīču izstrādei paredzētu skaldmateriālu ražošanas aizliegšanu.

2.2.   Darbību izklāsts

Visas darbības organizēs UNODA ar Ženēvas nodaļas un Reģionālās atbruņošanās nodaļas starpniecību, tostarp UNREC, kas atrodas Lomē, Togo, UNRCPD, kas atrodas Katmandu, Nepālā, un UNLIREC, kas atrodas Limā, Peru.

a)

Apakšreģionāli darbsemināri Āfrikā, Āzijā un Klusā okeāna reģionā un Latīņamerikā un Karību jūras reģionā

UNODA Āfrikā, Āzijā un Klusā okeāna reģionā un Latīņamerikā un Karību jūras reģionā rīkos līdz pat sešus apakšreģionālus darbseminārus. UNODA organizēs vienu vai divus apakšreģionālus divu dienu darbseminārus katrā reģionā – Āfrikā, Āzijā un Klusā okeāna reģionā un Latīņamerikā un Karību jūras reģionā. Apakšreģionālie darbsemināri būs veltīti to attiecīgajiem reģioniem.

Semināros tiks iesaistīti eksperti no attiecīgo apakšreģionu valstu galvaspilsētām, kā arī FMCT augsta līmeņa darba sagatavošanas ekspertu grupa, Eiropas Savienības eksperti un eksperti no pilsoniskās sabiedrības un akadēmiskajām aprindām.

Ar minētajiem semināriem papildinās beztermiņa neoficiālās apspriešanās sanāksmes, ko vadīs FMCT augsta līmeņa darba sagatavošanas ekspertu grupas priekšsēdētājs Ņujorkā saskaņā ar Apvienoto Nāciju Ģenerālās asamblejas rezolūciju 71/259, un atvieglos ANO dalībvalstu galvaspilsētu ekspertu iesaisti gaidāmajās FMCT sarunās.

b)

Ekspertu sanāksmes ar ekspertiem no reģionālām organizācijām

UNODA organizēs trīs ekspertu sanāksmes ar attiecīgām reģionālām organizācijām Āfrikā, Āzijā un Klusā okeāna reģionā un Latīņamerikā un Karību jūras reģionā, tostarp ar ABACC, AFCONE, OPANAL un ASEAN Reģionālo forumu, lai FMCT augsta līmeņa darba sagatavošanas ekspertu grupas locekļi, eksperti no reģionālām organizācijām un eksperti no pilsoniskās sabiedrības organizācijām, tostarp ES ieroču neizplatīšanas konsorcija, VERTIC, IPFM, ISS sanāktu kopā ar nolūku sagatavot gaidāmās sarunas par FMCT un atvieglot reģionālās ekspertīzes un pieredzes ieguldīšanu šajās sarunās.

c)

Būtisks atbalsts dalībvalstīm

UNODA, ņemot vērā ģeogrāfisko pārstāvību, atbildēs uz līdz pat sešiem Āfrikas, Āzijas un Klusā okeāna reģiona un Latīņamerikas un Karību jūras reģiona dalībvalstu lūgumiem pēc būtiska atbalsta dalībai darbsemināros.

d)

Resursu materiālu repozitorijs un rezultātu publicēšana

UNODA visa projekta laikā izstrādās un uzturēs īpašu tīmekļa vietni, kurā atradīsies attiecīgie resursu materiāli, lai valstīm palīdzētu sagatavoties gaidāmajam FMCT, lai vietne kalpotu par resursu repozitāriju, ko izmantos valstis, reģionālās organizācijas, pilsoniskās sabiedrības organizācijas un pētnieki, un lai atvieglotu saziņu starp reģioniem.

UNODA publicēs vienu vai divus UNODA īpašus pētījumus par reģionālo darbsemināru rezultātiem un ekspertu sanāksmēm ar reģionālajām organizācijām.

2.3.   Darbību ietekme:

tiks atvieglota Āfrikas, Āzijas un Klusā okeāna reģiona un Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu dalība gaidāmajās sarunās par FMCT,

sarunās par gaidāmo FMCT tiks izmantotas esošās reģionu zināšanas un ekspertīze par kodolieroču un citu kodolsprādzienierīču izstrādei paredzētu skaldmateriālu ražošanas aizliegšanu,

gaidāmajiem sarunu vedējiem un dalībvalstu ekspertiem, reģionālajām organizācijām, pilsoniskās sabiedrības organizācijām un akadēmisko aprindu pārstāvjiem tiks nodrošināti attiecīgi resursu materiāli.

3.   PASĀKUMU PARTNERI

ANO sistēma: UNODA ar Ženēvas nodaļas un Reģionālās atbruņošanās nodaļas starpniecību, kurā ietilpst trīs reģionālie miera un atbruņošanās centri: Āfrikā (UNREC), Āzijā un Klusā okeāna reģionā (UNRCPD), un Latīņamerikā un Karību jūras reģionā (UNLIREC),

reģionālas un apakšreģionālas organizācijas: ABACC, AFCONE, OPANAL, ASEAN Reģionālais forums,

nevalstiskās organizācijas: ES ieroču neizplatīšanas konsorcijs, VERTIC, IPFM, ISS.

4.   MIJIEDARBĪBA AR SAVIENĪBAS CENTIENIEM

Pamatojoties uz regulāru UNODA sniegtu informāciju par tā darbību, Savienība var lemt šos centienus papildināt ar mērķtiecīgu diplomātisko darbību, kas vērsta uz informētības vairošanu par to, cik svarīgi ir pārvarēt ieilgušo strupceļu Atbruņošanās konferencē un to, cik svarīgi, pamatojoties uz dokumentu CD/1299 un tajā iekļauto pilnvarojumu, ir nekavējoties sākt un savlaicīgi noslēgt sarunas attiecībā uz līgumu par aizliegumu ražot kodolieroču un citu kodolsprādzienierīču izstrādei paredzētus skaldmateriālus (FMCT).

5.   DARBĪBU ADRESĀTI

Āfrikas, Āzijas un Klusā okeāna reģiona un Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstis,

FMCT augsta līmeņa darba sagatavošanas ekspertu grupas locekļi,

Valdību ekspertu grupa kodolatbruņošanas pārbaužu jomā,

pilsoniskās sabiedrības organizācijas Āfrikā, Āzijā un Klusā okeāna reģionā un Latīņamerikas un Karību jūras reģionā, kas darbojas kodolatbruņošanas un kodolieroču neizplatīšanas jomā.

6.   DARBĪBAS VIETA

Apakšreģionālie semināri tiks organizēti vai nu reģionālo centru atrašanās vietā, vai ANO reģionālo biroju atrašanās vietā attiecīgajā apakšreģionā, lai atvieglotu to valstu ekspertu dalību, kuri ierodas no galvaspilsētām.

Ekspertu sanāksmes notiks reģionālo organizāciju vai reģionālo centru atrašanās vietā.

Būtisks atbalsts dalībvalstīm tiks sniegts galvaspilsētās.

7.   ILGUMS

Aplēstais kopējais projekta norises ilgums ir 36 mēneši.


12.12.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 328/38


KOMISIJAS LĒMUMS (ES) 2017/2285

(2017. gada 6. decembris),

ar ko groza norādījumus par darbībām, kas vajadzīgas, lai piedalītos EMAS saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1221/2009 par organizāciju brīvprātīgu dalību Kopienas vides vadības un audita sistēmā (EMAS)

(izziņots ar dokumenta numuru C(2017) 8072)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Regulu (EK) Nr. 1221/2009 par organizāciju brīvprātīgu dalību Kopienas vides vadības un audita sistēmā (EMAS), kā arī par Regulas (EK) Nr. 761/2001 un Komisijas Lēmumu 2001/681/EK un 2006/193/EK atcelšanu (1) un jo īpaši tās 46. panta 5. punktu,

tā kā:

(1)

EMAS mērķis ir veicināt organizāciju vidiskā veikuma pastāvīgu uzlabošanos, un tas panākams, izveidojot un ieviešot vidiskās pārvaldības sistēmu, novērtējot šādas sistēmas darbības rezultātus, sniedzot informāciju par vidisko veikumu, iesaistoties atklātā dialogā ar sabiedrību un citām ieinteresētajām personām un aktīvi iesaistot darbiniekus.

(2)

Ieinteresētajām organizācijām būtu jāsaņem papildu informācija un norādījumi par to, kas jādara, lai piedalītos EMAS. Informācija un norādījumi ir jāatjaunina, balstoties uz EMAS funkcionēšanā gūto pieredzi un atsaucoties uz apzinātajām vajadzībām pēc sīkākiem norādījumiem.

(3)

Ir apzinātas šādas vajadzības pēc sīkākiem norādījumiem: ģeogrāfiskās vietas definēšana “objekta” definīcijas kontekstā, norādījumi par to, kā vērā jāņem nozaru atsauces dokumenti, un norādījumi par to, kā vairākobjektu organizāciju verifikācijā izmantojama izlases metode,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šā lēmuma pielikumu tekstu aizstāj Komisijas Lēmuma 2013/131/ES (2) pielikumu.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2017. gada 6. decembrī

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Karmenu VELLA


(1)  OV L 342, 22.12.2009., 1. lpp.

(2)  Komisijas 2013. gada 4. marta Lēmums 2013/131/ES attiecībā uz norādījumiem par darbībām, kas vajadzīgas, lai piedalītos EMAS saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1221/2009 par organizāciju brīvprātīgu dalību Kopienas vides vadības un audita sistēmā (EMAS) (OV L 76, 19.3.2013., 1. lpp.).


PIELIKUMS

I PIELIKUMS

I.   IEVADS

ES vides politikas mērķis ir motivēt visa veida organizācijas izmantot vidiskās pārvaldības sistēmas un samazināt savu ietekmi uz vidi. Vidiskās pārvaldības sistēmas ir viens no iespējamajiem instrumentiem, ko uzņēmumi un citas organizācijas var izmantot, lai uzlabotu savu vidisko veikumu, vienlaicīgi taupot enerģiju un citus resursus. Konkrētāk, ES vēlas rosināt organizācijas piedalīties vidiskās pārvaldības un audita sistēmā (EMAS), kas uzņēmumiem un organizācijām ir vadības instruments, ar ko tās var savu vidisko veikumu novērtēt, ziņot par to un uzlabot to.

EMAS izveidoja 1993. gadā, un laika gaitā tā ir attīstījusies. EMAS regula (1) nosaka sistēmas juridisko pamatu, un tā ir pēdējo reizi pārskatīta 2009. gadā.

Šie EMAS norādījumi ir sagatavoti atbilstoši EMAS regulas 46. panta 5. punkta prasībām. Dokumenta mērķis ir sniegt saprotamu un vienkāršu informāciju organizācijām, kurām ir interese par EMAS. Tā uzdevums ir sniegt posmsecīgus norādījumus, ko ir viegli izpildīt. Norādījumos izklāstīti galvenie elementi un darbības, kas jāveic organizācijām, kuras vēlas piedalīties sistēmā. Dokumenta mērķis ir palielināt kopējo dalību EMAS pārvaldības sistēmā, atvieglojot organizāciju pievienošanos tai. Svarīgi paturēt prātā arī Eiropas regulas vispārējo mērķi – saskaņot īstenošanu visās dalībvalstīs un izveidot kopēju tiesisko regulējumu. Par konkrētiem jautājumiem saistībā ar EMAS vispārējo reģistrāciju skatīt Komisijas Lēmumu 2011/832/ES (2).

II.   KAS IR VIDISKĀS PĀRVALDĪBAS UN AUDITA SISTĒMA (EMAS)?

EMAS ir instruments, ko brīvprātīgi var izmantot jebkura organizācija, kas darbojas jebkurā ekonomikas nozarē Eiropas Savienībā vai ārpus tās un vēlas:

uzņemties vidisku un ekonomisku atbildību,

uzlabot savu vidisko veikumu,

sasniegtos vidiskos rezultātus darīt zināmus sabiedrībai kopumā un ieinteresētajām personām.

Tālāk secīgi aprakstītas darbības, kas jāveic, lai reģistrētos sistēmā un to ieviestu.

Organizācijām, kas reģistrējas EMAS:

jāpierāda atbilstība vides tiesību aktiem,

jāapņemas pastāvīgi uzlabot vidisko veikumu,

jāpierāda, ka tām ir atklāts dialogs ar visām ieinteresētajām personām,

jāiesaista darbinieki organizācijas vidiskā veikuma uzlabošanā,

jāpublicē un jāatjaunina validēta EMAS vidiskā deklarācija, kas domāta ārējai izziņošanai.

Ir vēl dažas citas prasības. Organizācijām:

jāsagatavo vidiskais pārskats (tostarp jānosaka visi tiešie un netiešie vidiskie aspekti),

pēc sekmīgas verifikācijas organizācija jāreģistrē kompetentajā iestādē.

Pēc reģistrācijas organizācijām ir tiesības izmantot EMAS logotipu.

III.    EMAS IEVIEŠANAS IZMAKSAS UN IEGUVUMI

Vidiskās pārvaldības sistēmas, piemēram, EMAS, kopumā palīdz organizācijām uzlabot resursefektivitāti, samazināt riskus un rādīt piemēru, jo tās ir publiski deklarējušas, ka izmanto labi praksi. Sistēmas ieviešanas izmaksas atsver ietaupījumi.

Ieguvumi

Ir veikts pētījums (3) par izmaksām un ieguvumiem no reģistrēšanās EMAS. Tika rīkota aptauja, kuras dalībniekiem lūdza no saraksta izvēlēties pozitīvākās ietekmes. Pirmajā vietā ierindojās “enerģijas un resursu ietaupījums” (21 %), kā redzams 1. attēlā. Pēc tam – “negatīvu incidentu skaita samazināšanās” (18 %) un “labākas attiecības ar ieinteresētajām personām” (17 %).

1. attēls

Ieguvumi no EMAS ieviešanas (% no visām atbildēm)

Image

Efektivitātes radīti ietaupījumi

Pirmajā vietā ierindojās “enerģijas un resursu ietaupījums”. Visu lielumu organizācijām bija pierādījumi, ka tikai enerģijas ietaupījums vien pārsniedza EMAS ikgadējās uzturēšanas izmaksas. Tas ļauj secināt, ka lielākas organizācijas varētu viegli atgūt EMAS ieviešanas izmaksas.

Mazāk negatīvu incidentu

Šis ieguvums ierindojās otrajā vietā. Būtiska loma bija vairākiem faktoriem, piemēram, mazākam vides tiesību aktu noteikumu pārkāpumu skaitam. Acīmredzot tas saistīts ar ieguvumiem, ko rada labākas attiecības ar regulatīvajām iestādēm.

Labākas attiecības ar ieinteresētajām personām

Organizācijas kā galveno ieguvumu norādīja labākas attiecības ar ieinteresētajām personām, jo īpaši ar publiskās pārvaldes iestādēm un pakalpojumu sniedzējiem.

Plašākas tirgus iespējas

Reģistrēšanās EMAS var uzlabot uzņēmējdarbību. Tā var palīdzēt saglabāt esošos klientus un iegūt jaunus. Publiskajā iepirkumā EMAS vidiskās pārvaldības sistēmas esamība var būt priekšrocība. Lai gan publiskajā iepirkumā iesaistītās organizācijas nevar tieši pieprasīt, lai konkursa pretendenti būtu reģistrējušies EMAS, tomēr reģistrējušās organizācijas to var izmantot, lai pierādītu, ka tām ir tehniski līdzekļi līguma vidiskās pārvaldības prasību izpildei.

Turklāt organizācijas var rosināt savus piegādātājus kā vides politikas daļu ieviest vidiskās pārvaldības sistēmu. Reģistrācija EMAS abām pusēm var vienkāršot iekšējās procedūras uzņēmumu starpā.

Normatīvi atvieglojumi

EMAS reģistrētām organizācijām var būt tiesības uz normatīviem atvieglojumiem. Ieguvēji var būt uzņēmumi, kas darbojas ražošanas nozarēs, piemēram, tie var gūt priekšrocības saskaņā ar tiesību aktiem par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli (4).

Vairākas dalībvalstis EMAS reģistrētām organizācijām sniedz priekšrocības arī saistībā ar valsts un reģionālajiem vides normatīvajiem un administratīvajiem aktiem. Šādas priekšrocības var būt, piemēram, vienkāršoti ziņošanas pienākumi, mazāk inspekciju, mazākas maksas par atkritumiem un ilgāki intervāli starp atļauju atjaunošanu.

Kā piemērus var minēt par 50 % samazinātas maksas par atkritumiem; par 20–30 % samazinātas maksas par licencēšanas procedūrām; līdz pat par 100 % samazinātas maksas par uzraudzību un izpildi saskaņā ar valsts tiesību aktiem; par 30 % samazinātas maksas par valsts iestāžu sniegtiem publiskajiem pakalpojumiem, par 30 % samazinātas maksas par virszemes ūdens licencēšanas procedūrām, gruntsūdeņu ieguves atļaujām un atkritumu apglabāšanas poligonu licencēšanas procedūrām. Priekšrocības ir arī tādās jomās kā bīstamo ķimikāliju monitoringa un lietošanas administrēšana, atkritumu apglabāšanas pienākumi (nav jāpierāda tehniskās uzraudzības līdzekļu esamība) un siltumnīcefekta gāzu monitorings.

Izmaksas un ieguvumi

Uzņēmumiem reģistrēšanās EMAS būtu jāuzskata par ieguldījumu. EMAS ieviešana ir saistīta ar iekšējām un ārējām izmaksām, piemēram, par konsultatīvu palīdzību, cilvēkresursiem pasākumu īstenošanai un uzraudzībai, inspekcijām, reģistrācijas maksām utt.

Faktiskās izmaksas un ieguvumi ir ļoti dažādi, piemēram, atkarībā no organizācijas lieluma un darbībām, faktiskās vidiskās pārvaldības prakses, konkrētas valsts utt. Tomēr kopumā EMAS palīdz iegūt nozīmīgus ietaupījumus. Dažādi pētījumi liecina, ka organizācijas diezgan ātri, vairumā gadījumu viena līdz divu gadu laikā, pateicoties lielākiem ienākumiem, atgūst ieviešanas izmaksas (5)  (6)  (7)  (8)  (9).

1. tabula

EMAS dalībnieku izmaksas un iespējamie efektivitātes radītie ietaupījumi gadā  (10)

(EUR)

Organizācijas lielums (11)

Iespējamie efektivitātes radītie ietaupījumi gadā

EMAS ieviešanas izmaksas (12) pirmajā gadā

EMAS ikgadējās izmaksas (13)

Mikroorganizācija

3 000 –10 000

22 500

10 000

Maza organizācija

20 000 –40 000

38 000

22 000

Vidēja organizācija

Līdz 100 000

40 000

17 000

Liela organizācija

Līdz 400 000

67 000

39 000

Par pamatu datiem par “iespējamiem efektivitātes radītiem ietaupījumiem gadā” izmantots tikai enerģijas ietaupījums. Nav pieejami dati par ietaupījumiem no citu resursu efektīvas izmantošanas.

 

 

Avots: Costs and Benefits of EMAS to Registered Organisations (Izmaksas un ieguvumi EMAS reģistrētām organizācijām), Eiropas Komisijas uzdevumā veikts pētījums, 2009. gads.

EMAS Rīku komplektā mazām organizācijām (14) (Toolkit for small organisations) ir daudz citu izmaksu un ieguvumu radītu ietaupījumu piemēri.

Kopumā mikroorganizācijām un mazām organizācijām rodas proporcionāli augstākas fiksētās un ārējās izmaksas nekā vidējām un lielām organizācijām, kuras ir ieguvējas no apjomradītiem ietaupījumiem, kur proporcionāli lielākas ir iekšējās izmaksas, kas rodas vidiskās pārvaldības nodaļām, bet mazākas ir ārējās izmaksas, jo ir mazāka vajadzība piesaistīt konsultantus. Tomēr pat ļoti lielām organizācijām ieteicams rūpīgi izpētīt ieviešanas izmaksas.

EMAS un energopārvaldības sistēmas, piemēram, tās, kas atbilst standartiem EN 16001 un ISO 50001, ir diezgan līdzīgas. Enerģijas izmantošanas pārvaldība ir daļa no EMAS, tāpēc EMAS reģistrētās organizācijas jau uzlabo savu energoefektivitāti un līdz ar to atbilst lielākajai daļai standartu EN 16001 un ISO 50001 prasību. Rezultāts var būt arī izmaksu samazinājums.

Organizācijām, kuras apsver reģistrēšanos EMAS, būtu jāņem vērā arī tehniskais un finansiālais atbalsts vai dotācijas, ko var sniegt dalībvalstis, valsts, reģionālās vai vietējās iestādes, kā arī EMAS kompetentās iestādes.

IV.    EMAS REGULA

EMAS sistēma ir izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1221/2009 (dēvētu par EMAS III) un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

1.   VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

1.1.   DARBĪBAS JOMA

Kopš 2001. gada ikviena publiskā vai privātā sektora organizācija var ieviest EMAS. Saskaņā ar EMAS III sistēmai var pievienoties arī organizācijas ārpus Eiropas vai tie Eiropas uzņēmumi, kuri darbojas valstīs ārpus Eiropas. Attiecībā uz to ir īpaši norādījumi par ES korporatīvo reģistrāciju, trešo valstu reģistrāciju un vispārējo reģistrāciju.

““Organizācija” ir uzņēmums, korporācija, firma, iestāde vai struktūra, vai arī kāda tās daļa vai to apvienība, kas atrodas Kopienā vai ārpus tās un kas ir vai nav reģistrēta, kas ir valsts vai privāta un kam ir savas funkcijas un pārvalde.”

EMAS var īstenot vienā, vairākos vai visos objektos, kas pieder privātā vai publiskā sektora organizācijām, kuras darbojas jebkurā nozarē (15). Mazākā struktūra, ko pieņem reģistrēšanai, ir objekts.

““Objekts” ir konkrēta ģeogrāfiskā vieta, ko pārvalda organizācija un ar ko saistītas organizācijas darbības, ražojumi un pakalpojumi, tostarp visa infrastruktūra, iekārtas un materiāli; objekts ir mazākā struktūra, ko pieņem reģistrēšanai.”

Ar “konkrētu ģeogrāfisko vietu” saprot:

“zemes, ēku, aprīkojuma vai infrastruktūras fizisku kontinuitāti, ko var pārtraukt ārēji elementi ar nosacījumu, ka tiek nodrošināta darbību funkcionālā un organizatoriskā kontinuitāte”.

1.2.   PRASĪBAS

EMAS ieviešanas vispārējo procedūru var apkopotā veidā raksturot šādi:

1)

organizācijai vispirms jāsagatavo vidiskais pārskats un visu organizācijas darbību sākotnējā analīze, lai noteiktu attiecīgos tiešos un netiešos vidiskos aspektus un piemērojamos tiesību aktus vides jomā;

2)

pēc tam atbilstoši standarta EN ISO 14001 prasībām jāievieš vidiskās pārvaldības jeb vides vadības sistēma (EMAS regulas II pielikums);

3)

sistēma jāpārbauda, veicot iekšējos auditus un pārvaldības apskatu;

4)

organizācija sagatavo EMAS vidisko deklarāciju;

5)

vidiskais pārskats un vidiskās pārvaldības sistēma tiek verificēta, un deklarāciju validē akreditēts vai licencēts EMAS verificētājs;

6)

kad organizācija ir verificēta, tā kompetentajai iestādei iesniedz reģistrācijas pieteikumu.

Saskaņā ar EMAS regulas 46. pantu Eiropas Komisija, apspriežoties ar dalībvalstīm un citām ieinteresētajām personām, izstrādā nozaru atsauces dokumentus (16) vairākās prioritārajās nozarēs.

Katrā dokumentā ir šādi elementi:

vidiskās pārvaldības paraugprakse,

vidiskā veikuma rādītāji konkrētām nozarēm,

vajadzības gadījumā izcilības kritēriji un vērtēšanas sistēmas, pēc kā nosaka vidiskā veikuma līmeni.

Ja konkrētajā nozarē ir nozares atsauces dokuments, EMAS reģistrētām organizācijām NAD ir jāņem vērā divos dažādos posmos:

1)

izstrādājot un īstenojot savu vidiskās pārvaldības sistēmu, ņemot vērā vidiskos pārskatus (4. panta 1. punkta b) apakšpunkts);

2)

sagatavojot vidisko deklarāciju (4. panta 1. punkta d) apakšpunkts un 4. panta 4. punkts).

Dalība EMAS ir pastāvīgs process. Ik reizi, kad organizācija plāno uzlabot savu vidisko veikumu (un to pārskata), tai jānoskaidro, kas par konkrētajiem aspektiem sacīts NAD (ja tāds ir), lai secinātu, kādas problēmas risināšanai pienākusi kārta, ja tiek īstenota pakāpeniskā pieeja.

2. attēls

EMAS īstenošanas vispārīgs plāns

Image

2. tabula

Indikatīvs EMAS ieviešanas laika grafiks. Norādīts vidējais laiks, kas nepieciešams katrai darbībai; tas var būt īsāks vai ilgāks atkarībā no dalībvalsts, organizācijas lieluma utt.

EMAS

1. mēnesis

2. mēnesis

3. mēnesis

4. mēnesis

5. mēnesis

6. mēnesis

7. mēnesis

8. mēnesis

9. mēnesis

10. mēnesis

Vidiskais pārskats

X

X

 

 

 

 

 

 

 

 

Vidiskās pārvaldības sistēma

 

X

X

X

X

X

X

 

 

 

Vispārējās prasības

 

X

 

 

 

 

 

 

 

 

Vides politika

 

X

 

 

 

 

 

 

 

 

Plānošana: vidiskie mērķi un mērķrādītāji

 

X

 

 

 

 

 

 

 

 

Plānošana: vidiskā programma

 

 

X

X

X

 

 

 

 

 

Ieviešana un darbība: resursi, lomas, atbildība un pilnvaras

 

 

 

 

X

 

 

 

 

 

Ieviešana un darbība: personāla kompetence, apmācība un informētība, arī darbinieku iesaistīšana

 

 

 

 

X

 

 

 

 

 

Ieviešana un darbība: komunikācija (iekšējā un ārējā)

 

 

 

 

 

X

 

 

 

 

Ieviešana un darbība: dokumentācija un dokumentu vadība

 

X

X

X

X

X

 

 

 

 

Ieviešana un darbība: operatīvā vadība

 

 

 

 

 

X

X

 

 

 

Ieviešana un darbība: ārkārtas rīcības plāni

 

 

 

 

 

 

X

 

 

 

Pārbaude: monitorings un mērījumi, atbilstības un nesaskanības novērtēšana, korektīvās un preventīvās darbības, dokumentvedība

 

 

 

 

X

X

X

 

 

 

Pārbaude: iekšējais audits

 

 

 

 

 

 

X

X

 

 

Pārvaldības apskats

 

 

 

 

 

 

 

X

 

 

EMAS vidiskā deklarācija

 

 

 

 

 

 

 

 

X

 

Verifikācija un validācija

 

 

 

 

 

 

 

 

X

 

Reģistrācija

 

 

 

 

 

 

 

 

 

X

2.   KĀ IEVIEST EMAS?

2.1.   VIDISKAIS PĀRSKATS

Lai pareizi ieviestu EMAS, vispirms jāveic organizācijas iekšējās struktūras un darbību rūpīga analīze. Mērķis ir noteikt (tālāk definētos) vidiskos aspektus, kas saistīti ar ietekmi uz vidi. Tas ir pamats formālas vidiskās pārvaldības sistēmas izstrādei.

““Vidiskais pārskats jeb vides pārskats” ir sākotnēja vispusīga analīze par vidiskajiem aspektiem, ietekmi uz vidi un vidisko veikumu, kas saistīts ar organizācijas darbību, ražojumiem un pakalpojumiem.”

Analīze ietver:

organizācijai piemērojamās tiesību aktu prasības,

tiešo un netiešo vidisko aspektu apzināšanu,

kritērijus vidisko aspektu būtiskuma novērtēšanai,

pastāvošās vidiskās pārvaldības prakses un procedūru izvērtēšanu,

pēc iepriekšējo incidentu izmeklēšanas iegūtās informācijas vērtējumu.

““Vidiskais aspekts jeb vides aspekts” ir organizācijas darbības, ražojumu vai pakalpojumu elements, kas ietekmē vai var ietekmēt vidi.” Vidiskie aspekti var būt saistīti gan ar ielaidi (piemēram, izejmateriālu un enerģijas patēriņu), gan izlaidi (emisijas gaisā, radītie atkritumi utt.).

3. attēls

Saistība starp darbībām, vidiskajiem aspektiem un ietekmi uz vidi

Image

Organizācijai nepieciešamas procedūras, lai nodrošinātu to darbību pareizu kontroli, kas pirmajā vidiskajā pārskatā identificētas kā būtiskas. Vidiskie aspekti un ar tiem saistītā ietekme, kā arī organizācijas darbības var mainīties. Ja pārmaiņas ir būtiskas, vidiskais pārskats var būt jāatjaunina. Organizācijai vajadzētu būt informētai arī par jaunām izstrādnēm, metodēm, pētījumu rezultātiem utt., kas var palīdzēt atkārtoti novērtēt vidiskos aspektus un iespējamo nepieciešamību veikt jaunu vidisko pārskatu, ja tās darbības ir nozīmīgi mainījušās.

Kāda ir vidiskā pārskata veikšanas procedūra?

Organizācijām:

jāidentificē vidiskie aspekti, kas izriet no ražošanas procesiem, darbībām vai pakalpojumiem, un

jānosaka kritēriji šo aspektu būtiskuma novērtēšanai; kritērijiem jābūt visaptverošiem, un to izpildei jābūt neatkarīgi verificējamai.

Organizācijai jāpatur prātā, ka identificētie vidiskie aspekti un novērtēšanas rezultāti tām būs jāatklāj ieinteresētajām personām ārpus organizācijas.

Kā identificēt vidiskos aspektus?

Jāsavāc visa nepieciešamā informācija.

Piemēram, var:

apmeklēt objektus, lai pārbaudītu, kāda ir attiecīgā procesa ielaide un izlaide (vajadzības gadījumā veicot piezīmes vai sagatavojot rasējumus),

savākt atrašanās vietas plānus un attēlus,

identificēt piemērojamos vides tiesību aktus,

apkopot visas ar vidi saistītās atļaujas, licences un līdzīgus dokumentus,

pārbaudīt visus informācijas avotus (ienākošos rēķinus, skaitītājus, datus par iekārtām utt.),

pārbaudīt produktu izmantojumu (bieži lietderīgi ir sākt ar iepirkumu un tirdzniecības nodaļu),

identificēt galvenās personas (vadības un darbinieku vidū); lūgt viedokli paust visiem iekšējās sistēmās iesaistītajiem darbiniekiem;

pieprasīt informāciju no apakšuzņēmējiem, kuriem var būt nozīmīga ietekme uz organizācijas vidisko veikumu,

ņemt vērā agrākos negadījumus, monitoringa un inspekciju rezultātus un

identificēt palaišanas un darbības pārtraukšanas situācijas un konstatētos riskus.

Jāņem vērā gan tiešie, gan netieši vidiskie aspekti, kuru identificēšanai var būt noderīgas šādas definīcijas:

 

““Tiešs vidiskais aspekts jeb tiešs vides aspekts” ir vidiskais aspekts, kas saistīts ar organizācijas darbībām, ražojumiem un pakalpojumiem, kas atrodas tiešā organizācijas vadības kontrolē.”

 

““Netiešs vidiskais aspekts jeb netiešs vides aspekts” ir vidiskais aspekts, kas var rasties, organizācijai sadarbojoties ar trešām personām, un kuru organizācija var ietekmēt pienācīgā mērā.”

Ir svarīgi ņemt vērā netiešos vidiskos aspektus. Tas attiecas gan uz privāto, gan publisko sektoru, tādēļ, piemēram, vietējām iestādēm, pakalpojumu sniedzējiem vai finanšu iestādēm pārskatā ir jāpievēršas ne tikai konkrēta objekta vidiskajiem aspektiem.

Organizācijām jāvar pierādīt, ka tās ir identificējušas būtiskus vidiskos aspektus, kas saistīti ar iepirkumu procedūrām, un ka savā pārvaldības sistēmā tās ir apskatījušas ar šīm procedūrām saistīto būtisko ietekmi uz vidi.

3. tabula

Tiešu un netiešu vidisko aspektu piemēri

Vidiskie aspekti

Tiešie aspekti

Netiešie aspekti

Emisijas gaisā

Emisijas ūdenī

Atkritumi

Dabas resursu un izejmateriālu izmantojums

Vietējas problēmas (trokšņi, vibrācija, smakas)

Zemes izmantojums

Ar transportu saistītas emisijas gaisā

Vides avāriju un ārkārtas situāciju riski

Ar ražojuma aprites ciklu saistītas problēmas

Kapitālieguldījumi

Apdrošināšanas pakalpojumi

Administratīvie un plānošanas lēmumi

Darbuzņēmēju, apakšuzņēmēju un piegādātāju vidiskais veikums

Pakalpojumu, piemēram, transporta, ēdināšanas utt., izvēle un sastāvs

Tiešajos vidiskajos aspektos jāiekļauj attiecīgās tiesību aktu prasības un atļaujās paredzētie ierobežojumi, piemēram, ja konkrētiem piesārņotājiem ir saistošas emisiju robežvērtības vai citas prasības, šīs emisijas jāuzskata par tiešiem vidiskajiem aspektiem.

Vidisko aspektu novērtēšana

Nākamais solis ir sasaistīt aspektus ar to sekām jeb ietekmi uz vidi. Šādas saistības piemēri ir iekļauti 4. tabulā.

4. tabula

Vidiskie aspekti un to ietekme uz vidi

Darbība

Vidiskais aspekts

Ietekme uz vidi

Transports

Mehānismu atkritumeļļas

Automobiļu un mehānismu oglekļa emisijas

Augsnes, ūdens un gaisa piesārņojums

Siltumnīcefekts

Celtniecība

Celtniecības tehnikas radītās emisijas gaisā, trokšņi, vibrācija utt.

Zemes izmantojums

Trokšņi, augsnes, ūdens un gaisa piesārņojums

Zemes apauguma iznīcināšana

Bioloģiskās daudzveidības zudums

Biroja pakalpojumi

Materiālu, piemēram, papīra, tonera utt., izmantojums

Elektroenerģijas patēriņš (netieši rada CO2 emisijas)

Jauktu sadzīves atkritumu radītais piesārņojums

Siltumnīcefekts

Ķīmiskā rūpniecība

Notekūdeņi

Gaistošo organisko savienojumu emisijas

Ozona slāni noārdošu vielu emisijas

Ūdens piesārņojums

Fotoķīmiski radies ozons

Ozona slāņa noārdīšana

Kad aspekti un to ietekme ir identificēta, nākamais solis ir veikt katra aspekta rūpīgu novērtējumu, lai noteiktu būtiskos vidiskos aspektus.

““Būtisks vidiskais aspekts jeb būtisks vides aspekts” ir vidiskais aspekts, kam ir vai var būt būtiska ietekme uz vidi.”

Vērtējot vidiskā aspekta būtiskumu, jāņem vērā šādi faktori:

i)

iespējamība radīt kaitējumu videi;

ii)

vides trauslums vietējā, reģionālā vai pasaules mērogā;

iii)

aspekta vai ietekmes apjoms, biežums un atgriezeniskums;

iv)

attiecīgu vides tiesību aktu esība un to prasības;

v)

nozīme, ko tiem piešķir organizācijas ieinteresētās personas un darbinieki.

Pamatojoties uz šiem kritērijiem, organizācija var izstrādāt iekšējo procedūru vai izmantot citus instrumentus, lai novērtētu vidisko aspektu būtiskumu. Mazie un vidēji uzņēmumi (MVU) ļoti noderīgu informāciju var atrast EMAS MVU rīkkopā (17).

Novērtējot vidisko aspektu būtiskumu, svarīgi ņemt vērā ne tikai parastos darba apstākļus, bet arī palaišanas, darbības pārtraukšanas un avārijas apstākļus. Jāņem vērā arī iepriekšējās, pašreizējās un plānotās darbības.

Jānovērtē katra vidiskā aspekta attiecīgā ietekme pēc šādiem parametriem:

apmērs – emisiju līmenis, enerģijas un ūdens patēriņš u. c.,

nopietnība – bīstamība, toksiskums utt.,

biežums/iespējamība,

ieinteresēto personu bažas,

tiesību aktu prasības.

5. tabula

Vidisko aspektu novērtēšana

Vērtēšanas kritēriji

Piemērs

Organizācijas izlaide vai darbības, kas var negatīvi ietekmēt vidi

Atkritumi: jaukti sadzīves atkritumi, izlietotais iepakojums, bīstamie atkritumi

Vidi potenciāli ietekmējošo aspektu apmērs

Atkritumu daudzums: liels, vidējs, mazs

Vidi potenciāli ietekmējošo aspektu nopietnība

Atkritumu bīstamība, materiālu toksicitāte: augsta, vidēja, zema

Vidi potenciāli ietekmējošo aspektu biežums

Liels, vidējs, mazs

Sabiedrības un darbinieku informētība par aspektiem, kas saistīti ar organizāciju

Liela, neliela, nav sūdzību

Organizācijas darbības, ko regulē vides tiesību akti

Atkritumiem piemērojamos tiesību aktos paredzētās atļaujas, monitoringa pienākumi

Piezīme: kritērijus un konkrēto aspektu kopējo būtiskumu ir lietderīgi kvantificēt.

Kā pārbaudīt atbilstību tiesību aktiem?

““Atbilstība tiesību aktiem” ir spēkā esošo vides normatīvo aktu, tostarp atļaujās paredzēto nosacījumu, pilnīga īstenošana.”

Dalībvalstīm jānodrošina, ka organizācijām ir piekļuve informācijai un iespējas saņemt atbalstu vismaz par šādiem jautājumiem:

informācija par piemērojamām normatīvo aktu prasībām, kas skar vidi, un

informācija par to, kura izpildiestāde ir kompetenta attiecībā uz katru īpašo normatīvo aktu prasību, kas skar vidi.

Izpildiestādēm jāatbild vismaz uz mazo organizāciju informācijas pieprasījumiem par spēkā esošajām normatīvo aktu prasībām, kas skar vidi, kā arī jāsniedz informācija par to, kā organizācijas var nodrošināt atbilstību attiecīgajām normatīvo aktu prasībām.

Visu spēkā esošo normatīvo aktu prasību apzināšanā vajadzības gadījumā jāņem vērā dažādi vides tiesību aktu līmeņi, piemēram, valsts, reģionālās vai vietējās prasības, tostarp arī atļaujas un licences.

Organizācijām jāņem vērā arī citas attiecīgas prasības, ko paredz, piemēram, iepirkumu noteikumi, komerclīgumi, brīvprātīgās vienošanās utt., ko parakstījusi organizācija vai kuras tai ir saistošas.

Ir svarīgi normatīvo aktu prasības apzināt tieši šajā posmā, lai organizācija varētu konstatēt, kuras prasības varētu nebūt izpildītas. Vajadzības gadījumā organizācijai jāveic pasākumi, lai nodrošinātu atbilstību visiem attiecīgajiem vides tiesību aktiem (par to, kā novērtēt atbilstību tiesību aktiem, sk. 2.2.5.2. punktu).

2.2.   VIDISKĀS PĀRVALDĪBAS SISTĒMA

““Vidiskās pārvaldības sistēma jeb vides vadības sistēma” ir vispārējās pārvaldības sistēmas daļa, kas ietver vides politikas izstrādei, ieviešanai, sasniegšanai, pārskatīšanai un uzturēšanai, kā arī vidisko aspektu pārvaldībai vajadzīgo organizatorisko struktūru, plānošanu, pienākumus, metodes, procedūras, procesus un resursus.”

2.2.1.    Vispārējās prasības

Vispirms organizācijai jānosaka un jādokumentē vidiskās pārvaldības sistēmas tvērums.

Katram objektam, ko paredzēts reģistrēt EMAS, jāatbilst visām EMAS prasībām.

Organizācijai jāizstrādā, jādokumentē, jāievieš un jāuztur vidiskās pārvaldības sistēmas atbilstoši standarta EN ISO 14001 4. daļai. Ja organizācija ieviesusi Komisijas atzītu (18) vidiskās pārvaldības sistēmu (kas nav standartā EN ISO 14001 paredzētā sistēma), tad, cenšoties izpildīt EMAS prasības, organizācijai nav jāatkārto elementi, kas jau ir oficiāli atzīti.

2.2.2.    Vides politika

““Vides politika” ir organizācijas augstākā līmeņa vadības oficiāli formulētie vispārīgie plāni un darbības virziens (…). Tā ir pamats darbībai un vidisko mērķu un mērķrādītāju noteikšanai.”

Vides politikā jāietver:

apņemšanās izpildīt tiesību aktu un citu noteikumu prasības, kas attiecas uz vidiskajiem aspektiem,

apņemšanās novērst piesārņojumu,

apņemšanās pastāvīgi uzlabot savu vidisko veikumu.

Vides politika ir pamats darbībai un stratēģisku vidisko mērķu un mērķrādītāju izvirzīšanai (sk. turpmāk). Tai jābūt skaidri formulētai un vērstai uz galvenajām prioritātēm, kurām pēc tam var noteikt konkrētus mērķus un mērķrādītājus.

2.2.3.    Plānošana

Kad ir rastas atbildes uz galvenajiem jautājumiem, process turpinās ar plānošanu.

2.2.3.1.   Vidiskie mērķi un mērķrādītāji

““Vidiskais mērķis jeb mērķis vides jomā” ir no vides politikas izrietošs vispārīgs vidisks mērķis, ko organizācija ir apņēmusies sasniegt un kas, ja vien iespējams, ir kvantitatīvi mērāms.”

““Vidiskais mērķrādītājs jeb uzdevums vides jomā” ir tāda sīki izstrādāta organizācijai vai kādai tās daļai piemērojama prasība attiecībā uz vidisko veikumu, kura izriet no vidiskajiem mērķiem un kura jānosaka un jāizpilda, lai sasniegtu šos mērķus.”

Organizācijai saskaņā ar savu vides politiku ir jāizstrādā un jādokumentē mērķi un detalizēti mērķrādītāji attiecībā uz visiem organizācijai būtiskajiem aspektiem.

Kad mērķi ir noteikti, nākamais solis ir izvirzīt pareizus mērķrādītājus. Mērķrādītāju izvirzīšana dod iespēju plānot konkrētas darbības, kas jāveic, lai panāktu labu vidisko pārvaldību.

4. attēls

Saistība starp mērķiem, mērķrādītājiem un darbībām

Image

Piemērs:

Vidiskais mērķis

Samazināt bīstamo atkritumu rašanos

Mērķrādītājs

Trīs gadu laikā ražošanas procesā par 20 % samazināt organisko šķīdinātāju izmantošanu

Darbība

Šķīdinātāju maksimāla atkārtota izmantošana

Organisko šķīdinātāju reciklēšana

Mērķiem un mērķrādītājiem pēc iespējas vajadzētu būt izmērāmiem un atbilstošiem organizācijas vides politikai. Noderīgi ir SMART kritēriji:

konkrēti – katram mērķrādītājam jāattiecas uz vienu problēmu,

izmērāmi – katram mērķrādītājam jābūt kvantitatīvi izsakāmam,

sasniedzami – mērķrādītājam jābūt sasniedzamam,

reālistiski – mērķrādītāji nedrīkst būt pārmēru viegli sasniedzami, tiem jāveicina pastāvīgi uzlabojumi, bet tie nedrīkst būt arī pārmērīgi vērienīgi; kad mērķrādītāji ir sasniegti, tos vienmēr var pārvērtēt,

ar noteiktu termiņu – katra mērķrādītāja sasniegšanai jānosaka konkrēts termiņš.

Ja konkrētajā nozarē ir pieejami EMAS regulas 46. pantā minētie nozares atsauces dokumenti, organizācijas izmanto attiecīgos NAD elementus. Tie jāizmanto, kad tiek definēti un pārskatīti organizācijas vidiskie mērķi un mērķrādītāji atbilstīgi vidiskajā pārskatā apzinātajiem būtiskajiem vidiskajiem aspektiem. Tomēr apzināto izcilības kritēriju izpilde nav obligāta: tā kā iesaistīšanās EMAS ir brīvprātīga, organizācijas pašas var izvērtēt, kādā mērā no izmaksu un ieguvumu viedokļa ir iespējams izpildīt šos kritērijus un ievērot paraugpraksi.

2.2.3.2.   Vidiskā programma

““Vidiskā programma jeb vides programma” ietver to pasākumu, pienākumu un līdzekļu aprakstu, kurus veic vai paredzēts veikt, lai sasniegtu vidiskos mērķus un mērķrādītājus, kā arī termiņus to sasniegšanai.”

Vidiskā programma ir instruments, kas organizācijai palīdz plānot un dienu pēc dienas īstenot uzlabojumus. Programma regulāri jāatjaunina, un tai jābūt pietiekami sīki izstrādātai, lai sniegtu pārskatu par to, kā sokas ar mērķrādītāju sasniegšanu. Tajā jānorāda, kurš ir atbildīgs par mērķu un mērķrādītāju sasniegšanu, kā arī informācija par attiecīgajiem resursiem un termiņiem. Paši resursi (piemēram, finanšu un tehniskie līdzekļi vai cilvēkresursi) nevar būt vidiskie mērķi.

Praksē programmu bieži sagatavo tabulas veidā, ietverot šādus elementus:

vidiskie mērķi saistībā ar tiešiem un netiešiem vidiskajiem aspektiem,

konkrēti mērķrādītāji mērķu sasniegšanai un

darbības, pienākumi, līdzekļi un termiņi katram mērķrādītājam:

darbības(-u) apraksts,

par mērķrādītāju atbildīgā persona,

stāvoklis īstenošanas sākumā,

mērķrādītāju sasniegšanai nepieciešamie līdzekļi,

mērķrādītāja sasniegšanas gaitas uzraudzības biežums,

galīgais sasniedzamais rezultāts un termiņš,

jāsaglabā ar iepriekš izklāstīto procesu saistītie protokoli.

Izstrādājot programmu, jāņem vērā gan tiešie, gan netiešie vidiskie aspekti. Organizācijai jāapņemas pastāvīgi uzlabot savu vidisko veikumu.

Pieņemot lēmumu par to, kā rīkoties, lai uzlabotu savu vidisko sniegumu, organizācijas ņem vērā attiecīgos elementus EMAS regulas 46. pantā minētajos nozares atsauces dokumentos, ja attiecīgajā nozarē šādi NAD ir sagatavoti.

Konkrētāk, ir jāapsver, kā relevantā vidiskās pārvaldības paraugprakse un izcilības kritēriji (kas norāda, kādu vidiskā veikuma līmeni ir sasniegušas sekmīgākās organizācijas) ir izmantoti, lai noskaidrotu, kādi pasākumi un darbības jāveic un kādas būtu iespējamās prioritātes, lai (vēl vairāk) uzlabotu vidisko veikumu.

Tomēr vidiskās pārvaldības paraugprakses ievērošana vai apzināto izcilības kritēriju izpilde nav obligāta: organizācijas pašas var izvērtēt, kādā mērā no izmaksu un ieguvumu viedokļa ir iespējams izpildīt šos kritērijus un ievērot paraugpraksi.

2.2.4.    Ieviešana un darbība

2.2.4.1.   Resursi, lomas, atbildība un pilnvaras

Lai EMAS darbotos sekmīgi, augstākā līmeņa vadībai jānodrošina sistēmas atbalstam nepieciešamie resursi un organizatoriskās struktūras. Resursi ietver cilvēkresursus un personāla specializāciju, organizācijas infrastruktūru, tehnoloģiju, kā arī finanšu resursus.

Vidiskajā pārskatā ir novērtēta organizācijas infrastruktūra, vadības prakses un procedūras. Vajadzības gadījumā iekšējās struktūras un procedūras šajā stadijā jāpielāgo.

Organizācijas augstākā līmeņa vadībai jāieceļ vadības pārstāvis, t. i., persona, kurai ir galīgā atbildība par vidiskās pārvaldības sistēmu. Pārstāvja loma ir nodrošināt, ka viss vidiskās pārvaldības sistēmai nepieciešamais ir ieviests, funkcionējošs un aktualizēts, un pastāvīgi informēt vispārējo vadību par sistēmas darbību. Pārstāvim jāziņo par sistēmas stiprajām pusēm un trūkumiem, kā arī par nepieciešamajiem uzlabojumiem.

Pārstāvim vajadzētu būt kvalificētam un ar pieredzi tādos jautājumos kā vidiskās problēmas, vides tiesību aktu prasības un vadības aspekti, kā arī ar grupas darba, vadības un koordinācijas prasmēm. Organizācijai jānodrošina, lai visas šīs kompetences būtu pieejamas organizācijā.

Kompetence, apmācība un informētība

Organizācijai jānosaka, kāda pieredze un zināšanas nepieciešamas personālam, lai panāktu labus vidiskās pārvaldības rādītājus.

Organizācijai jāizstrādā, jāievieš un jāuztur procedūra, kā konstatēt, kāda apmācība ir nepieciešama, un jādara viss vajadzīgais, lai vidiskās pārvaldības sistēmā iesaistītajiem darbiniekiem būtu atbilstošas zināšanas par:

organizācijas vides politiku,

organizācijai piemērojamajām tiesību aktu prasībām un citām prasībām vides jomā,

mērķiem un mērķrādītājiem, kas noteikti organizācijai kopumā un konkrētām darba jomām,

vidiskajiem aspektiem, ietekmi uz vidi un monitoringa metodēm,

darbinieku lomām un atbildību vidiskās pārvaldības sistēmā.

Visiem organizācijas darbiniekiem, kā arī tās labā strādājošiem darbiniekiem vajadzētu būt informētiem par to, kāda ir viņu loma EMAS un kādi ir sistēmas sniegtie vidiskie ieguvumi. Darbiniekiem vajadzētu saņemt vai vismaz vajadzētu būt iespējai saņemt apmācību, lai uzlabotu izpratni par vides jautājumiem un organizācijas vidiskās pārvaldības sistēmu.

5. attēls

Shēma: apmācība vidiskās pārvaldības sistēmā

Image

Izpratni par vides jautājumiem var iegūt, izmantojot apmācību vai citus pasākumus, piemēram, informēšanas kampaņas, aptaujas utt.

Aktīvi iesaistīti darbinieki ir virzītājspēks veiksmīgiem un pastāvīgiem uzlabojumiem un palīdz nostiprināt EMAS vietu organizācijā. Darbiniekus var iesaistīt, piemēram, izveidojot vides komitejas, darba grupas, izmantojot ierosinājumu sistēmas, stimulēšanas programmas vai citus pasākumus.

Uzdevumi jāuztic darbiniekiem dažādos sistēmas veidošanas un ieviešanas līmeņos. Piemēram, tie var būt iesaistīti:

vidisko aspektu identificēšanā,

procedūru un/vai norādījumu izstrādē un pārskatīšanā,

vidisko mērķu un mērķrādītāju ierosināšanā,

iekšējā audita procesā,

EMAS vidiskās deklarācijas sagatavošanā.

Vadībai jānodrošina, ka pastāvīgi no darbiniekiem tiek saņemta un viņiem tiek sniegta informācija.

2.2.4.2.   Komunikācija

EMAS reģistrētas vidiskās pārvaldības sistēmas veiksmīgai ieviešanai būtiska ir divvirzienu iekšējā un ārējā komunikācija. Organizācijai jāsaprot, cik nepieciešama un vērtīga ir komunikācija ar ieinteresētajām personām par vides jautājumiem. Organizācijai jānodrošina, ka vidiskā deklarācija ir publiski pieejama, un jānorāda, kas tiks paziņots un kam. Tai jāseko līdzi komunikācijas rezultātiem un jānovērtē tās efektivitāte.

Iekšējai komunikācijai jānotiek abos virzienos (tai jābūt lejupvērstai un augšupvērstai). Šim nolūkam var izmantot internetu, brošūras, iekšējās publikācijas, informatīvus izdevumus, ierosinājumu kastītes, sanāksmes, biļetenus, ziņojumu dēļus utt.

Ārējās komunikācijas piemēri ir EMAS vidiskā deklarācija, internets, pasākumu dienas, informācija presei, brošūras un EMAS logotipa izmantošana, ja tas ir iespējams un atļauts (19).

2.2.4.3.   Dokumentācija un dokumentu vadība

Vidiskās pārvaldības sistēmas dokumentācijai jāaptver:

vides politika,

vidiskie mērķi un mērķrādītāji,

vidiskās pārvaldības sistēmas tvēruma apraksts,

vidiskās pārvaldības sistēmas pamatelementu apraksts,

lomas, pienākumi un pilnvaras,

operatīvās vadības procedūra,

darba procedūras,

darba instrukcijas.

Dokumentiem jābūt saprotamiem un īsiem, lai nerastos neskaidrības un pārpratumi.

EMAS dokumentus var integrēt citās pārvaldības sistēmās (kvalitātes, enerģijas, darba drošības un veselības aizsardzības u. c.) vai otrādi, tā sistēmas optimizējot, lai novērstu dublēšanos un samazinātu birokrātiju.

MVU jācenšas saviem darbiniekiem sagatavot saprotamus, vienkāršus un viegli izmantojamus dokumentus.

Vidiskās pārvaldības rokasgrāmata

Rokasgrāmata attiecas uz vides politiku, vides protokoliem un darbībām. Tā jāiestrādā organizācijas gada vadības plānā. Tai nav jābūt garai vai sarežģītai. Tai jāpalīdz darbiniekiem saprast, kā organizācija izveidojusi un strukturējusi vidiskās pārvaldības sistēmu, kā savstarpēji ir saistītas dažādas vidiskās pārvaldības sistēmas daļas un kādas ir konkrēto personu lomas sistēmā. Rokasgrāmata nav obligāta, tomēr vairumam organizāciju tā ir.

Procedūras

Dokumenti un procedūras apraksta, KĀ, KAD un KURAM jāveic konkrētas darbības.

Kā piemērus var minēt šādas procedūras:

būtisko aspektu identifikācija un novērtēšana,

atbilstības tiesību aktiem kontrole,

identificēto būtisko vidisko aspektu vadība,

monitoringa un mērījumu vadība,

gatavības ārkārtas situācijām vadība,

neatbilstību, preventīvo un korektīvo pasākumu vadība,

kompetences, apmācības un informētības identificēšana un vadība,

komunikācijas vadība,

dokumentu vadība,

dokumentvedība,

iekšējo auditu vadība.

Darba instrukcijas

Darba instrukcijām jābūt skaidrām un viegli saprotamām. Tajās jāizskaidro, kāpēc darbība ir nozīmīga, kāds ir ar to saistītais apdraudējums videi, kāda īpaša apmācība vajadzīga darbiniekiem, kuri atbild par darbības veikšanu, un kā tas tiks uzraudzīts. Var būt lietderīgi to ilustrēt ar attēliem, piktogrammām vai citādi, lai nodrošinātu, ka visi darbinieki var viegli saprast instrukcijas.

Dokumentu vadība

Organizācijai jāizstrādā, jāievieš un jāuztur procedūra vidiskās pārvaldības sistēmas vajadzībām sagatavoto dokumentu vadībai. Īpaša uzmanība jāpievērš dokumentācijai (sk. 2.2.5.4. punktu).

Tālab nepieciešama šāda procedūra:

6. attēls

Dokumentu vadības process vidiskās pārvaldības sistēmā

Image

Sistēmai jānodrošina, lai paliktu pieejamas dažādas dokumentu versijas un dokumenti saglabātos salasāmi un viegli identificējami.

Var iekļaut dokumentus no ārējiem avotiem, jo bieži tie ir svarīgi, lai nodrošinātu pareizu vidiskās pārvaldības sistēmas darbību. Šādos dokumentos var būt iekļauta informācija no vietējām iestādēm un publiskās pārvaldes iestādēm, iekārtu lietošanas rokasgrāmatas, darba drošības un veselības aizsardzības informatīvās lapas utt.

2.2.4.4.   Operatīvā vadība

Operatīvā vadība ietver to operāciju identificēšanu un plānošanu, kas saistītas ar būtiskiem vidiskajiem aspektiem atbilstoši politikai, mērķiem un mērķrādītājiem (sk. 7. attēlu). Tā var attiekties arī uz tādām darbībām kā iekārtu tehniskā apkope, palaišana un darbības pārtraukšana, objekta darbuzņēmēju vadība, kā arī piegādātāju un pārdevēju sniegtie pakalpojumi. Jābūt procedūrām, kā novērst identificētos apdraudējumus, noteikt mērķrādītājus un novērtēt vidisko veikumu (vēlams, izmantojot nepārprotamus vidiskos rādītājus). Procedūrās jādefinē normāli apstākļi. Jādefinē un jāapraksta arī anomāli apstākļi un avārijas situācijas. Operatīvās vadības procedūrām jābūt labi dokumentētām un iesniegtām iekšējiem auditiem.

7. attēls

Operatīvā vadība

Image

2.2.4.5.   Gatavība ārkārtas situācijām un reaģēšana uz tām

Organizācijai jāizstrādā, jāievieš un jāuztur procedūras iespējamo ārkārtas situāciju un negadījumu identificēšanai nolūkā:

novērst negadījumu risku,

aprakstīt, kā organizācija reaģē uz negadījumiem,

novērst vai mazināt ar to saistīto negatīvo ietekmi uz vidi.

Ārkārtas rīcības plāns ir sevišķi svarīgs tādām nozarēm un organizācijām, kuras iesaistītas iespējami riskantās darbībās.

Organizācijām regulāri jāizvērtē sagatavotība ārkārtas situācijām (ieskaitot atbilstošu apmācību) un reaģēšanas procedūras. Vajadzības gadījumā procedūras būtu jāpārskata, jo īpaši pēc avārijām vai negadījumiem. Procedūras būtu arī regulāri jātestē.

8. attēls

Ārkārtas rīcības plāni

Image

2.2.5.    Pārbaude

2.2.5.1.   Monitorings un mērījumi

Organizācijai jāizstrādā, jāievieš un jāuztur procedūra būtisko parametru (piemēram, emisijas gaisā, atkritumi, ūdens un troksnis) regulāram monitoringam un mērīšanai, lai no konstatējumiem iegūtu pievienoto vērtību. Organizācijas pienākums ir ziņot par vidiskā veikuma pamatrādītājiem (sk. 2.3.2. punktu).

Jāņem vērā tiesību aktu prasības par monitoringu, un monitoringa kritērijiem (piemēram, inspicēšanas biežumam un metodēm) ir jāatbilst šīm prasībām. Informācija par tām ir lietderīga, lai nodrošinātu:

atbilstību tiesību aktu prasībām un noteikumiem,

vidiskā veikuma precīzu novērtējumu,

pilnīgu un pārredzamu EMAS deklarāciju.

Atkarībā no organizācijas vajadzībām var mērīt un monitorēt arī citus faktorus:

būtiskus vidiskos aspektus,

vides politiku un mērķus,

darbinieku informētības līmeni utt.

Mēraparāti ir regulāri jākalibrē, lai ievērotu tiesību aktu prasības un iegūtu precīzus rezultātus.

2.2.5.2.   Atbilstības tiesību aktiem novērtēšana

Atbilstība tiesību aktiem ir viena no EMAS regulas galvenajām prasībām; ja atbilstības nav, organizācijas nevar reģistrēties, tādēļ ir vajadzīga atbilstības izvērtēšanas un novērtēšanas procedūrai.

Vislabāk to var izdarīt, ja izveido visu attiecīgo tiesību aktu un īpašo prasību sarakstu un pēc tam salīdzina to ar organizācijas konkrētajiem apstākļiem (sk. 6. tabulu). Lielākām un sarežģītākām organizācijām var būt nepieciešams izmantot datubāzes vai lūgt ārēju palīdzību.

Ja verificētājs konstatē neatbilstību, kas nav novērsta, tas nedrīkst validēt vidisko deklarāciju vai parakstīt galīgo deklarāciju (VII pielikums).

6. tabula

Atbilstības tiesību aktiem vienkārša novērtējuma piemērs

Piemērojamie vides tiesību akti

Īpašas prasības

Organizācijas statuss

Rezultāts

Tiesību akti par atkritumiem

Atkritumu radīšanas atļauja

Atkritumu apsaimniekošana

Beidzies atļaujas termiņš

Kontrolēta atkritumu apsaimniekošana

Saņemt atjaunotu atļauju

Tiesību akti par emisijām gaisā

Emisiju limiti (NOx, SOx, cietās daļiņas utt.)

Atļauja izmantot sildkatlus

Nesasniedz limitu

Atļauja atjaunota

LABI

Tiesību akti par troksni

Trokšņa limits teritorijā

Zemāks par pieļaujamo līmeni

LABI

Tiesību akti par ūdens attīrīšanu

Īpaša attīrīšana (P un N likvidēšana)

Efluentu limiti

Atļauja emisijām ūdenstilpnēs

Vēl nav

Nav pilnīgas atbilstības

Atļauja nav atjaunota

Labot stāvokli

Tiesību akti par SEG

Piešķirto SEG kvotu emisiju limits

Zemāks par limitu

LABI – iespējams pārdot dažas emisiju kvotas

2.2.5.3.   Nesaskanība, korektīvās un preventīvās darbības

Organizācijai jāizstrādā, jāievieš un jāuztur procedūra, kā rīkoties gadījumos un potenciālos gadījumos, kad nav saskanības ar EMAS prasībām.

Procedūrā jāietver veidi, kā:

konstatēt un koriģēt neatbilstību,

izpētīt neatbilstību cēloni un neatbilstības gadījuma ietekmi,

novērtēt, kā rīkoties, lai novērstu neatbilstības atkārtošanos,

protokolēt veiktās korektīvās darbības rezultātus,

novērtēt, vai nepieciešami pasākumi nesaskanības gadījumu novēršanai,

īstenot piemērotu preventīvu darbību šādu gadījumu novēršanai un

izvērtēt korektīvo un preventīvo darbību efektivitāti.

Nesaskanība ir procedūrās vai tehniskajās instrukcijās norādīto pamatprasību nepildīšana.

Nesaskanības var izraisīt cilvēka pieļautas kļūdas vai īstenošanas kļūdas. Pēc iespējas ātrāk jāveic izmaiņas, lai situāciju labotu un novērstu atkārtošanos.

Nesaskanības var konstatēt:

operatīvās vadības gaitā,

iekšējā/ārējā auditā,

pārvaldības apskatā vai

ikdienas darba ietvaros.

Korektīvās un preventīvās darbības

Par EMAS atbildīgais vadības pārstāvis jāinformē par nesaskanībām, lai vajadzības gadījumā viņš varētu pieņemt lēmumus par korektīvas darbības veikšanu.

Ja konstatētas iespējamas nesaskanības, jāinformē par EMAS atbildīgais vadības pārstāvis, lai vajadzības gadījumā viņš varētu pieņemt lēmumus par preventīvas darbības veikšanu.

Korektīvās un preventīvās darbības būtu jāprotokolē. Rezultātā var būt nepieciešams veikt izmaiņas vidiskās pārvaldības sistēmas dokumentācijā.

2.2.5.4.   Dokumentvedība

Organizācijai jāizveido dokumentvedības sistēma, lai varētu pierādīt, ka tā ievēro vidiskās pārvaldības sistēmas prasības.

Organizācijai jāizstrādā, jāievieš un jāuztur dokumentvedības procedūra. Tas ietver dokumentācijas identificēšanu, glabāšanu, aizsardzību, izguvi, saglabāšanu un likvidēšanu.

Dokumentācijai jābūt un jāsaglabājas identificējamai, salasāmai, atjauninātai un izsekojamai.

Dokumentācijas piemēri:

elektroenerģijas, ūdens un izejmateriālu patēriņš,

radītie atkritumi (bīstamie un nebīstamie atkritumi),

siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas,

incidenti, negadījumi un sūdzības,

juridiskās prasības,

audita ziņojumi un pārvaldības apskats,

inspekciju ziņojumi,

būtiskie vidiskie aspekti,

neatbilstības, korektīvās un preventīvās darbības,

komunikācija un apmācība,

personāla ierosinājumi un

apmācība un semināri.

2.2.6.    Iekšējais audits

EMAS īpašu uzmanība pievērš iekšējam auditam saskaņā ar III pielikumu.

““Iekšējais vidiskais audits jeb iekšējais vides audits” ir sistemātisks, dokumentēts, periodisks un objektīvs vērtējums par organizācijas vidisko veikumu, pārvaldības sistēmu un vides aizsardzībai izveidotajiem procesiem.”

Organizācijai jāizstrādā iekšējā audita procedūra, kas būtu daļa no pārvaldības sistēmas. Procedūrā jāietver atbildība un prasības attiecībā uz auditu plānošanu un veikšanu, rezultātu ziņošanu un dokumentvedību, audita kritēriju noteikšanu, tvērumu, biežumu un metodēm.

Iekšējā audita mērķis ir konstatēt:

vai vidiskās pārvaldības sistēma atbilst EMAS regulas prasībām;

vai tā ir pareizi ieviesta un uzturēta;

vai ir garantēts, ka organizācijas vadība saņem informāciju, kas vajadzīga, lai izvērtētu organizācijas vidisko veikumu;

cik efektīva ir vidiskās pārvaldības sistēma.

Auditam jābūt objektīvam, un tas jāveic neatkarīgam personālam. Iekšējais auditors var būt apmācīts štata darbinieks vai pie organizācijas nepiederoša persona vai grupa.

Vispārīgi noteikumi

Jāizstrādā audita programma.

Jādefinē, kāds ir audita tvērums. Tas ir atkarīgs no organizācijas lieluma un veida. Jānorāda aptvertie aspekti, auditējamās darbības, vērā ņemamie vidiskie kritēriji un audita aptvertais periods.

Jānorāda audita veikšanai nepieciešamie resursi, piemēram, labi apmācīts personāls ar labām zināšanām par organizācijas darbību, tehniskajiem aspektiem, vidiskajiem aspektiem un juridiskajām prasībām.

Jānodrošina, lai visas darbības organizācijā tiktu veiktas atbilstoši iepriekš noteiktām procedūrām.

Jāidentificē iespējamās jaunās problēmas, kā arī jāievieš pasākumi, lai nepieļautu to rašanos.

Iekšējā audita posmi

9. attēls

Iekšējā audita posmi

Image

2.2.6.1.   Audita programma un audita biežums

Programmā jāietver:

iekšējā audita konkrētie mērķi,

tas, kā pārbaudīt, vai vidiskās pārvaldības sistēma ir iekšēji saskanīga, atbilst organizācijas politikai, programmai un EMAS prasībām,

atbilstība piemērojamajām normatīvajām prasībām vides jomā.

Organizācijai iekšējie auditi jāveic katru gadu, lai gūtu pareizu priekšstatu par būtiskajiem vidiskajiem aspektiem. Audita cikls, kas aptver organizācijas visas darbības, jāpabeidz trīs gados. Mazas organizācijas var pagarināt šo laika posmu līdz četriem gadiem.

Konkrētas darbības auditēšanas biežums var būt dažāds atkarībā no:

attiecīgo darbību rakstura, mēroga un sarežģītības,

saistīto vidisko aspektu būtiskuma,

iepriekšējos auditos konstatēto problēmu nozīmības un tā, cik steidzami tās jārisina, un

agrākajām vidiskajām problēmām.

Parasti sarežģītas darbības ar būtisku ietekmi uz vidi jāauditē biežāk.

Apmierinošu rezultātu iegūšanai visam iekšējā auditā iesaistītajam personālam jābūt skaidram priekšstatam par uzdevuma vidiskajiem mērķiem un katra iesaistītā konkrēto lomu (direktori, vadītāji, darbinieki, auditori utt.).

2.2.6.2.   Iekšējā audita darbības

Ir svarīgi iepriekš sagatavoties auditam. Vispirms jāieceļ auditors vai audita grupa. Organizācija par auditoriem var vai nu iecelt kādu savu darbinieku, vai piesaistīt ārējos auditorus. Auditoriem jābūt objektīviem un neieinteresētiem, kā arī pienācīgi kvalificētiem un apmācītiem. Auditoram vai audita grupai būtu:

jāsagatavo labs audita plāns, savācot informāciju par audita mērķi, tvērumu un ar organizāciju saskaņoto vietu un datumu,

pietiekami savlaicīgi jāiesniedz organizācijai audita plāns,

jāizstrādā kontrolsaraksti,

jāsadala uzdevumi audita grupai.

Lai audits būtu lietderīgs, audita grupai jāpārbauda atbilstība vides tiesību aktu prasībām, tas, vai ir sasniegti mērķi un mērķrādītāji un vai pārvaldības sistēma ir efektīva un pienācīga.

Audita procesam jāsastāv no šādiem posmiem:

izpratnes iegūšana par pārvaldības sistēmu,

sistēmas stipro pušu un trūkumu novērtēšana,

attiecīgo pierādījumu vākšana (piemēram, dati, protokoli, dokumenti),

audita konstatējumu novērtēšana,

audita secinājumu sagatavošana un

audita konstatējumu un secinājumu ziņošana.

2.2.6.3.   Audita konstatējumu un secinājumu ziņošana

Audita ziņojuma mērķis ir vadībai sniegt:

rakstiskus pierādījumus par audita tvērumu,

informāciju par to, cik lielā mērā ir sasniegti mērķi,

informāciju par to, vai mērķi ir atbilstoši organizācijas vides politikai,

informāciju par monitoringa sistēmas uzticamību un efektivitāti,

vajadzības gadījumā ierosinājumus korektīvām darbībām.

Ziņojums jāiesniedz par EMAS atbildīgajam vadības pārstāvim, kurš pabeidz korektīvās darbības, ja ir konstatētas nesaskanības (arī neatbilstības gadījumi, ja tādi ir).

2.2.7.    Pārvaldības apskats

Augstākā līmeņa vadībai regulāri (vismaz reizi gadā) jāapskata pārvaldības sistēma, lai nodrošinātu, ka tā ir efektīva un derīga paredzētajam nolūkam. Pārvaldības apskats ir jāprotokolē, un protokoli ir jāsaglabā.

Pārvaldības apskata saturs

Ievaddati:

iekšējo auditu rezultāti, tostarp novērtējums par atbilstību tiesību aktiem,

ārējā komunikācija,

sūdzības,

tas, kādā mērā ir sasniegti mērķi un mērķrādītāji,

korektīvo un preventīvo darbību statuss,

paveiktais kopš iepriekšējā pārvaldības apskata,

apstākļu izmaiņas, piemēram, izmaiņas tiesiskajā regulējumā, vides pārmaiņas,

ieteikumi uzlabojumiem.

Rezultāti ir visi lēmumi un darbības, vides politikas izmaiņas, mērķi, mērķrādītāji un citi vidiskās pārvaldības sistēmas aspekti.

2.3.   EMAS VIDISKĀ DEKLARĀCIJA

““Vidiskā deklarācija jeb vides deklarācija” ir visaptveroša sabiedrībai un citām ieinteresētajām personām domāta informācija par organizācijas struktūru un darbībām; vides politiku un vidiskās pārvaldības sistēmu; vidiskajiem aspektiem un ietekmi uz vidi; vidisko programmu, mērķiem un mērķrādītājiem; vidisko veikumu un atbilstību spēkā esošajām normatīvo aktu prasībām vides jomā.”

Deklarācija ir viens no elementiem, kas raksturīgs tikai EMAS, salīdzinot ar citām vidiskās pārvaldības sistēmām.

Deklarācija sabiedrībai apliecina organizācijas apņemšanos rīkoties par labu videi.

Organizācijai tā ir laba iespēja paziņot, ko tā dara vides uzlabošanai.

EMAS nosaka dažas obligātās prasības deklarācijai, bet tās izklāsta plašumu, struktūru un izkārtojumu var izvēlēties organizācija, ja vien deklarācijas saturs ir saprotams, uzticams, ticams un pareizs. Organizācija var pati izlemt, vai tā vēlas vidisko deklarāciju iekļaut savā gada pārskatā vai citos ziņojumos, piemēram, par uzņēmuma sociālo atbildību.

2.3.1.    EMAS vidiskās deklarācijas obligātais saturs

1.   Skaidrs un nepārprotams tās organizācijas apraksts, kuru reģistrē EMAS, un attiecīgā gadījumā tās darbību, ražojumu un pakalpojumu kopsavilkums un informācija par tās saistību ar mātesorganizācijām

Satura ilustrēšanai iekļauj diagrammas, shēmas, aerofotogrāfijas utt.; darbību raksturošanai būtu jāiekļauj arī NACE kodi.

2.   Organizācijas vides politika un īss izklāsts par vidiskās pārvaldības sistēmu

Svarīgs ir pareizs sistēmas apraksts, kas sniedz skaidru informāciju par organizatorisko struktūru. Te jāietver arī apraksts par vides politiku.

3.   Visu tiešo un netiešo vidisko aspektu raksturojums, no kuriem izriet organizācijas būtiskā ietekme uz vidi, kā arī ietekmes raksturojums saistībā ar šiem aspektiem (EMAS regulas I pielikuma 2. punkts)

Tiešie un netiešie vidiskie aspekti jānorāda atsevišķi; to ietekme jāraksturo, izmantojot tabulas un grafikus.

4.   Vidisko mērķu un mērķrādītāju raksturojums saistībā ar būtiskajiem vidiskajiem aspektiem un ietekmi uz vidi

Lai novērtētu, kā sokas ar veikuma uzlabošanu, izmanto mērķu un mērķrādītāju sarakstus, kā arī rādītājus; ietver arī vidisko programmu un norāda konkrētus īstenotus vai plānotus pasākumus veikuma uzlabošanai.

5.   To datu apkopojums, kuri pieejami par to, kāds ir organizācijas vidiskais veikums samērā ar tās izvirzītajiem vidiskajiem mērķiem un mērķrādītājiem, ņemot vērā organizācijas būtisko ietekmi uz vidi. Ziņojums par galvenajiem rādītājiem un citiem atbilstošiem vidiskā veikuma rādītājiem, kā izklāstīts EMAS regulas IV pielikuma C iedaļā

Pamatrādītāji attiecas uz sešām galvenajām jomām: enerģija, materiāli, ūdens, atkritumi, bioloģiskā daudzveidība (zemes izmantojums) un emisijas (sk. 2.3.2.2. punktu).

Organizācija par savu veikumu ziņo, izmantojot arī citus, specifiskākus rādītājus, kas saistīti ar citiem vidiskajā pārskatā minētajiem būtiskajiem vidiskajiem aspektiem (sk. 2.3.2.3. punktu). Ja par būtiskiem tiešiem vai netiešiem vidiskajiem aspektiem nav pieejami kvantitatīvi dati, organizācijas par savu veikumu ziņo, pamatojoties uz kvalitatīvajiem rādītājiem.

Ja konkrētajā nozarē ir pieejami nozares atsauces dokumenti, kā minēts 46. pantā, organizācijas, izvēloties, kādus rādītājus (20) izmantot ziņošanā par vidisko veikumu, apsver iespēju ziņošanā izmantot attiecīgos NAD minētos nozarspecifiskos vidiskā veikuma rādītājus.

6.   Citi faktori, kas saistīti ar vidisko veikumu, tostarp saistībā ar saistošiem noteikumiem, ņemot vērā minēto faktoru būtisko ietekmi uz vidi

Izmanto tabulas un/vai grafikus, salīdzinot atsauces tiesību aktos norādītās robežvērtības ar organizācijas izmērītajām un/vai aprēķinātajām robežvērtībām.

Vidisko veikumu ne vienmēr iespējams izmērīt ar datiem. Svarīgi ir arī nemateriālie faktori, piemēram, ieradumu maiņa, procesu uzlabošanās un citi vidiskā veikuma uzlabošanai paredzēti pasākumi.

Ziņojot par šiem pārējiem faktoriem, organizācijām jāņem vērā attiecīgie EMAS regulas 46. pantā minētie nozares atsauces dokumenti (NAD). Tāpēc vidiskajā deklarācijā jāapraksta, kā relevantā vidiskās pārvaldības paraugprakse un izcilības kritēriji (ja tādi ir) izmantoti, lai noskaidrotu, kādi pasākumi un darbības jāveic un kādas būtu iespējamās prioritātes, lai (vēl vairāk) uzlabotu vidisko veikumu.

To, cik relevanta un izmantojama ir vidiskās pārvaldības paraugprakse un izcilības kritēriji, organizācija izvērtē no to vidisko aspektu viedokļa, kurus organizācija savā vidiskajā pārskatā atzinusi par būtiskiem, kā arī no tehnisko un finansiālo aspektu viedokļa.

Par NAD elementiem (rādītāji, VVPP vai izcilības kritēriji), kas nav uzskatāmi par relevantiem no to vidisko aspektu viedokļa, kurus organizācija savā vidiskajā pārskatā atzinusi par būtiskiem, vidiskajā deklarācijā nav jāziņo un tie nav jāapraksta.

7.   Atsauce uz piemērojamām vides normatīvo aktu prasībām

EMAS prasība ir atbilstība tiesību aktiem. Vidiskā deklarācija ir organizācijas iespēja paziņot, kā tā panāk iecerēto.

EMAS reģistrētām organizācijām ir jābūt pieejamam visu normatīvajos aktos noteikto prasību iekšējam sarakstam, tomēr nav nepieciešams visas šīs prasības iekļaut vidiskajā deklarācijā; šajā ziņā pietiek ar īsu izklāstu.

8.   Vidiskā verificētāja vārds un uzvārds un akreditācijas vai licences numurs, kā arī deklarācijas apstiprināšanas datums

Ja organizācija publicē vidisko deklarāciju kā cita ziņojuma daļu, jānorāda, ka tā ir vidiskā deklarācija un to validējis vidiskais verificētājs. Lai gan EMAS vidiskajai deklarācijai nav obligāti jāpievieno 25. panta 9. punktā minētā deklarācija, tās pievienošana tiek uzskatīta par labu praksi.

2.3.2.    Pamatrādītāji un citi relevantie vidiskā veikuma rādītāji

2.3.2.1.   Pamatrādītāji

Organizācijām jāsniedz ziņojums par vidiskā veikuma pamatrādītājiem (ko dēvē arī par galvenajiem veikuma rādītājiem), kas ir relevanti organizācijas tiešajiem vidiskajiem aspektiem. Ziņojums jāsniedz arī par citiem veikuma rādītājiem, kas ir relevanti specifiskākiem vidiskajiem aspektiem. Jāņem vērā arī nozares atsauces dokumenti (NAD), ja tādi ir pieejami.

Pamatrādītāji ir piemērojami visu veidu organizācijām. Ar tiem mēra veikumu šādās būtiskākajās jomās:

enerģētika,

materiāli,

ūdens,

atkritumi,

zemes izmantojums no bioloģiskās daudzveidības viedokļa,

emisijas.

Katru pamatrādītāju veido skaitlis A (ielaide), skaitlis B (izlaide) un attiecības skaitlis R = (A/B).

i)   Skaitlis A (ielaide)

Par ielaidi (skaitlis A) ziņo šādi:

Enerģija

a)

Kopējais gada enerģijas patēriņš, ko izsaka MWh vai GJ;

b)

procentuālā daļa no kopējā gada enerģijas patēriņa a), kuras saražošanai organizācija izmantojusi atjaunojamos enerģijas avotus.

Rādītājs b) atspoguļo gada enerģijas patēriņa procentuālo daudzumu, ko organizācija faktiski saražojusi no atjaunojamiem enerģijas avotiem. Šajā rādītājā nav iekļauta no enerģijas piegādātāja iegādāta enerģija, kuru var uzskatīt par daļu no “zaļā” iepirkuma pasākumiem.

Materiāli

Dažādu izmantoto materiālu masas plūsma gadā tonnās, izņemot energonesējus un ūdeni.

Dažādu materiālu masas plūsmu gadā var iedalīt atbilstoši lietojumam. Atkarībā no organizācijas darbībām tie var būt, piemēram, izejmateriāli – metāls, koks, ķīmiskas vielas – vai starpprodukti.

Ūdens

Gada kopējais ūdens patēriņš m3.

Šis rādītājs nozīmē, ka jāziņo par organizācijas patērēto kopējo ūdens daudzumu gadā.

Ir lietderīgi noskaidrot dažādus ūdens patēriņa veidus un ziņot par patēriņu atbilstoši ūdens avotam, piemēram, virszemes ūdeņi vai gruntsūdeņi.

Cita noderīga informācija var būt notekūdeņu, attīrīto un atkalizmantoto notekūdeņu, lietus ūdens un atkalizmantoto saimniecības notekūdeņu (“pelēko ūdeņu”) daudzums.

Atkritumi

Šis rādītājs attiecas uz kopējo gadā radušos:

atkritumu daudzumu (sadalīts pa veidiem), ko izsaka tonnās,

bīstamo atkritumu daudzumu, ko izsaka tonnās vai kilogramos.

Ziņošana par atkritumiem un bīstamiem atkritumiem saskaņā ar EMAS regulu ir obligāta. Laba prakse ir abās plūsmās atkritumus sadalīt pa veidiem. Par pamatu izmanto vidisko pārskatu, kā arī attiecīgos normatīvajos aktos noteiktos pienākumus ziņot par atkritumiem. Detalizētāk var ziņot atbilstoši valsts atkritumu klasifikācijas sistēmai, ar ko īsteno Eiropas atkritumu sarakstu.

Ziņojumā iekļaut garus sarakstus ar atkritumu veidiem var nebūt produktīvi, tas var arī padarīt ziņojumu neskaidru, tādēļ informāciju var sagrupēt atbilstoši Eiropas atkritumu sarakstam. Tad atkritumus var uzskaitīt pēc dažādu atkritumu veidu (piemēram, metāli, plastmasa, nogulsnes, pelni utt.) masas vai tilpuma. Var būt lietderīgi sniegt informāciju arī par atgūto, reciklēto, enerģijas ražošanai izmantoto vai poligonos apglabāto atkritumu daudzumu.

Zemes izmantojums no bioloģiskās daudzveidības viedokļa

Zemes izmantojums, ko izsaka kā apbūvētās platības m2.

Pamatrādītāju vidū bioloģiskā daudzveidība ir sarežģīts un salīdzinoši jauns elements. Dažus faktorus, kas veicina bioloģiskās daudzveidības samazināšanos (klimata pārmaiņas, emisijas/piesārņojums), jau aptver EMAS regulā uzskaitītie vidiskie aspekti un saistītie rādītāji (enerģijas un ūdens patēriņš, emisijas, atkritumi utt.).

Ne visi bioloģiskās daudzveidības rādītāji ir relevanti visām nozarēm/organizācijām, un ne visus rādītājus var tieši ieviest, sākot risināt vidiskos aspektus. Vidiskajam pārskatam būtu jādod pietiekams ieskats par relevantajiem faktoriem. Organizācijai jāņem vērā ne tikai lokālā ietekme, bet arī daudz plašāka tiešā un netiešā ietekme uz bioloģisko daudzveidību, ko rada, piemēram, izejmateriālu ieguve, iepirkumu/piegādes ķēde, ražošana un produkcija, transports un loģistika, tirdzniecība un komunikācija. Nav viena visām organizācijām relevanta rādītāja.

Par kopsaucēju var uzskatīt EMAS regulas IV pielikumā paredzēto bioloģiskās daudzveidības rādītāju saistībā ar zemes izmantojumu. Tas attiecas tikai uz organizācijas telpām, respektīvi, apbūvēto platību. Tomēr ļoti ieteicams pie zemes izmantojuma rādītāja iekļaut arī zemes platību ar necaurlaidīga materiāla segumu.

Emisijas

a)

Gada kopējās siltumnīcefekta gāzu emisijas (CO2, CH4, N2O, fluorogļūdeņraži (HFC), perfluorogļūdeņraži (PFC), SF6), ko izsaka CO2 ekvivalenta tonnās;

b)

gada kopējais emisiju daudzums atmosfērā (tostarp vismaz SO2, NOx un cieto daļiņu emisijas), ko izsaka kilogramos vai tonnās.

Piezīme: tā kā šo vielu ietekmes ir dažādas, tās nedrīkst summēt.

Jāpaskaidro emisiju, īpaši siltumnīcefekta gāzu emisiju, kvantificēšanas metode (21). Vispirms organizācijām jāņem vērā spēkā esošās normatīvo aktu prasības. Tas noteikti attiecas uz organizācijām, kuru iekārtas ietilpst ES emisiju kvotu tirdzniecības sistēmas vai Eiropas Piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistra darbības jomā. Citos gadījumos var izmantot Eiropā vai pasaulē atzītas metodes vai nacionālās/reģionālās standarta metodes, ja tādas ir.

Lai gan ziņošana par pamatrādītājiem ir obligāta tikai attiecībā uz tiešajiem aspektiem, organizācijai jāņem vērā visi būtiskie tiešie un netiešie vidiskie aspekti. Tādēļ labāk būtu ziņot par būtiskām netiešām siltumnīcefekta izraisošo gāzu emisijām, vēlams, atsevišķi no tiešām emisijām.

ii)   Skaitlis B (izlaide)

Kopējās gada izlaides rādītājs (skaitlis B) visās ailēs ir vienāds, bet to pielāgo dažādiem organizāciju veidiem:

a)

ražošanas sektors (rūpniecība): norāda vai nu kopējo bruto pievienoto vērtību, ko izsaka miljonos euro, vai kopējo fizisko izlaidi gadā, ko izsaka tonnās; mazas organizācijas var norādīt gada kopējo apgrozījumu vai darbinieku skaitu;

b)

neražojošie sektori (pakalpojumi, pārvalde): norāda darbinieku skaitu.

2.3.2.2.   Pamatrādītāji un saistītie elastīguma elementi – pamatojums

Ir svarīgi saprast EMAS regulā (EMAS regulas IV pielikumā) paredzēto rādītāju un elastības elementu pamatojumu.

IV pielikuma C iedaļas 1. punktā noteikts, ka rādītāji:

a)

sniedz precīzu organizācijas vidiskā veikuma vērtējumu;

b)

ir skaidri un nepārprotami;

c)

ir salīdzināmi pa gadiem, lai novērtētu organizācijas vidiskā veikuma progresu;

d)

vajadzības gadījumā ir salīdzināmi ar nozares, valsts vai reģiona rādītājiem;

e)

vajadzības gadījumā ir salīdzināmi ar reglamentējošām prasībām.

Tās ir veikuma pamatrādītāju svarīgākās funkcijas.

Tomēr rādītāju izmantošanā pieļaujams zināms elastīgums, ja tas rādītājiem palīdz izpildīt savu funkciju.

Nosacījumi ir aprakstīti turpmāk.

Nosacījumi IV pielikuma C iedaļas 1. punktā minētās konfidencialitātes klauzulas izmantošanai.“Ja šādu datu atklāšana nelabvēlīgi ietekmē organizācijas komerciālās vai rūpnieciskās informācijas konfidencialitāti (…), organizācijai var ļaut ziņojumā indeksēt šo informāciju, piemēram, nosakot pirmo atskaites gadu (ar indeksa numuru 100), sākot no kura tiek izvērsts ieguldījuma/ietekmes izklāsts.” Šo klauzulu var piemērot, ja rādītāja izmantošana var atklāt sensitīvus datus, kas konkurentam dotu iespēju aprēķināt produkcijas vidējo cenu.

Nosacījumi NEZIŅOŠANAI par konkrētu IV pielikumā paredzētu pamatrādītāju. IV pielikuma C iedaļas 2. punkta a) un b) apakšpunktā noteikts: “ja organizācija secina, ka viens vai vairāki pamatrādītāji neattiecas uz nozīmīgiem tās tiešajiem vides aspektiem, šī organizācija var neziņot par šādiem pamatrādītājiem. Organizācija sniedz attiecīgu pamatojumu, atsaucoties uz savu vidisko pārskatu.” Pārredzamības labad šis pamatojums jāmin arī vidiskajā deklarācijā. Tā kā katru pamatrādītāju veido skaitlis A (ielaide), skaitlis B (izlaide) un skaitlis R (A/B attiecība), šo elastīguma elementu piemēro pamatrādītājam kā tādam, t. sk. konkrētajai A/B attiecībai.

Nosacījumi ziņojuma sniegšanai, IV pielikumā paredzētā konkrētā pamatrādītāja VIETĀ izmantojot citu rādītāju (A/B). Ja organizācija nolemj nesniegt ziņojumu atbilstoši konkrētajam(-iem) rādītājam(-iem), kas norādīts(-i) IV pielikumā, bet tā vietā izvēlas citu, arī šim rādītājam jānorāda ielaide (A) un izlaide (B). Šāda elastīguma izmantošana vienmēr jāpamato ar atsauci uz vidisko pārskatu, no kura izriet, ka izvēlētais variants, palīdz labāk norādīt attiecīgo veikumu. Izmantojot šo īpašo noteikumu, jāņem vērā EMAS nozares atsauces dokuments, ja attiecīgajai nozarei tāds ir. Piemēram, rādītāja “darbinieku skaits” vietā tūristu izmitināšanas pakalpojumu sniedzēji var izmantot rādītāju “viesnaktis”, skola var izvēlēties rādītāju “skolēnu skaits”, atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums – rādītāju “apsaimniekoto atkritumu apjoms tonnās”, bet slimnīca – “stacionēto pacientu skaits” utt.

Nosacījumi, kā izmantot citus elementus, lai izteiktu ielaidi (A) un izlaidi (B) PAPILDUS IV pielikumā paredzētajiem konkrētajiem pamatrādītājiem. Organizācija var izmantot arī citus elementus, lai izteiktu kopējo gada ielaidi/ietekmi noteiktā jomā un kopējo gada izlaidi. Piemēram, pakalpojumu sniedzējs var izmantot izlaides rādītāju (B) “darbinieku skaits”, kad tas ziņo par administratīvo komponentu, un citu izlaides rādītāju attiecībā uz sniegtajiem specifiskajiem pakalpojumiem.

Mērvienības. Ja EMAS regulas IV pielikumā minētās mērvienības skaidri neatspoguļo organizācijas vidisko veikumu un nesniedz skaidru priekšstatu komunikācijas vajadzībām, var izmantot alternatīvas, ja vien organizācija to pamato. Jābūt iespējamam mērvienības pārvērst regulā norādītajās mērvienībās. Vislabāk būtu pievienot zemsvītras piezīmi ar pārvērstajām mērvienībām.

Ar bruto pievienoto vērtību vai kopējo gada apgrozījumu saistītās valūtas, kas nav euro. Lai gan EMAS regulā kā bruto pievienotās vērtības izlaides mērvienība ir minēti “miljoni euro”, organizācijas valstīs, kuras nav pievienojušās eurozonai, var izmantot savas valsts valūtu.

2.3.2.3.   Citi saistīti vidiskā veikuma rādītāji

Organizācija par savu veikumu ziņo, izmantojot arī citus, specifiskākus rādītājus, kas saistīti ar citiem vidiskajā pārskatā minētajiem būtiskajiem vidiskajiem aspektiem

Ja konkrētajā nozarē ir pieejami EMAS regulas 46. pantā minētie nozares atsauces dokumenti, organizācijas vidiskā veikuma novērtējumā ņem vērā attiecīgo dokumentu.

Organizācijas, izvēloties, kādus rādītājus (22) izmantot ziņošanā par vidisko veikumu, apsver iespēju ziņošanā izmantot attiecīgos NAD minētos nozarspecifiskos vidiskā veikuma rādītājus. Jāņem vērā attiecīgajā NAD norādītie elementi un tas, cik relevanti tie ir no to vidisko aspektu viedokļa, kurus organizācija savā vidiskajā pārskatā atzinusi par būtiskiem. Rādītāji jāņem vērā tikai tad, ja tie ir relevanti to vidisko aspektu ziņā, kas vidiskajā pārskatā atzīti par pašiem būtiskākajiem.

2.3.2.4.   Atbildība vietējā līmenī

EMAS sistēmā svarīga ir atbildības uzņemšanās vietējā līmenī. Tādēļ visām EMAS reģistrētām organizācijām jāziņo par būtisku ietekmi uz vidi katrā objektā, kā aprakstīts regulas IV pielikumā.

Jebkurā gadījumā jāsniedz informācija par tendencēm objekta līmenī – emisijām gaisā un ūdenī, ūdens patēriņu, enerģijas izmantojumu un atkritumu daudzumu. Ja tiek izmantota šo norādījumu 2.4.3. punktā aprakstītā vairākobjektu verifikācijas procedūra, šādu informāciju var sniegt objektu kopas līmenī ar nosacījumu, ka šie skaitļi pareizi atspoguļo tendences objekta līmenī.

Organizācija var indeksēt informāciju tikai tad, ja tās atklāšana kaitētu konfidencialitātei (sk. 2.3.2.2. punktu).

Turklāt jāņem vērā, ka nemitīgus uzlabojumus var panākt tikai pastāvīgos objektos, bet ne pagaidu objektos. Ja rodas šāda situācija, tas jānorāda vidiskajā pārskatā. Jāņem vērā iespēja izmantot alternatīvus pasākumus, piemēram, “aptuvenākus” (kvalitatīvos) rādītājus. Jebkurā gadījumā nozarēs, kurās pastāv EMAS nozares atsauces dokumenti, var ņemt vērā informāciju par pagaidu objektiem.

7. tabula

Piemērs. Veikuma pamatrādītāju izmantošana publiskās pārvaldes organizācijās

Pamatrādītājs

Ielaide/ietekme gadā (A)

Organizācijas kopējā izlaide gadā (B)

Attiecība A/B

Enerģija

Gada patēriņš (MWh, GJ)

Darbinieku skaits (neražojoša nozare)

MWh uz cilvēku un/vai KWh uz cilvēku

Materiāli

Papīra patēriņš gadā (tonnās)

Darbinieku skaits (neražojoša nozare)

Tonnas uz cilvēku un/vai papīra lokšņu skaits uz cilvēku dienā

Ūdens

Gada patēriņš (m3)

Darbinieku skaits (neražojoša nozare)

m3 uz cilvēku un/vai litri uz cilvēku

Atkritumi

Gadā radušos atkritumu daudzums (tonnās)

Darbinieku skaits (neražojoša nozare)

Tonnas atkritumu uz cilvēku un/vai kg uz cilvēku

Gadā radušos bīstamo atkritumu daudzums (kilogramos)

kg bīstamo atkritumu uz cilvēku

Zemes izmantojums no bioloģiskās daudzveidības viedokļa

Zemes izmantojums, m2 apbūvētās platības (ieskaitot pārklātās platības)

Darbinieku skaits (neražojoša nozare)

m2 apbūvētās platības uz cilvēku un/vai m2 pārklātās platības uz cilvēku

SEG emisijas

Gada SEG emisijas (tonnās CO2e) (CO2e = CO2 ekvivalents)

Darbinieku skaits (neražojoša nozare)

Tonnas CO2e uz cilvēku un/vai

kg CO2e uz cilvēku


8. tabula

Piemērs. Veikuma pamatrādītāju izmantošana ražošanas nozarē

Pamatrādītājs

Ielaide/ietekme gadā (A)

Organizācijas kopējā izlaide gadā (B)

Attiecība A/B

Enerģija

Gada patēriņš, izteikts MWh, GJ

Gada kopējā bruto pievienotā vērtība (miljoni euro) (*1)

vai

gada kopējā fiziskā izlaide (tonnas)

MWh/miljoni euro

vai

MWh/tonna produkcijas

Materiāli

Dažādu izmantoto materiālu masas plūsmas gadā (tonnās)

Gada kopējā bruto pievienotā vērtība (miljoni euro) (*1)

vai

gada kopējā fiziskā izlaide (tonnas)

Par katru no dažādajiem izmantotajiem materiāliem:

materiāli tonnās / miljoni euro

vai

materiāli tonnās / tonna produkcijas

Ūdens

Gada patēriņš (m3)

Gada kopējā bruto pievienotā vērtība (miljoni euro) (*1)

vai

gada kopējā fiziskā izlaide (tonnas)

m3/miljoni euro

vai

m3/tonna produkcijas

Atkritumi

Gadā radušos atkritumu daudzums (tonnās)

Gada kopējā bruto pievienotā vērtība (miljoni euro) (*1)

vai

gada kopējā fiziskā izlaide (tonnas)

Atkritumu tonnas / miljoni euro

vai

atkritumu tonnas / tonna produkcijas

Gadā radušos bīstamo atkritumu daudzums (tonnās)

Bīstamo atkritumu tonnas / miljoni euro

vai

bīstamo atkritumu tonnas / tonna produkcijas

Zemes izmantojums no bioloģiskās daudzveidības viedokļa

Zemes izmantojums, m2 apbūvētās platības (ieskaitot pārklātās platības)

Gada kopējā bruto pievienotā vērtība (miljoni euro) (*1)

vai

gada kopējā fiziskā izlaide (tonnas)

m2 apbūvētās platības un/vai

m2 pārklātās platības / miljoni euro

vai

m2 apbūvētās platības un/vai

m2 pārklātās platības / tonna produkcijas

SEG emisijas

Gada SEG emisijas (tonnas CO2e)

Gada kopējā bruto pievienotā vērtība (miljoni euro) (*1)

vai

gada kopējā fiziskā izlaide (tonnas)

Tonnas CO2 ekvivalenta / miljoni euro

vai

tonnas CO2 ekvivalenta / tonna produkcijas

2.4.   VERIFIKĀCIJAS UN VALIDĀCIJAS PROCEDŪRA

““Verifikācija” ir atbilstības novērtējuma procedūra, ko veic vidiskais verificētājs, lai pārbaudītu, vai organizācijas vidiskais pārskats, vides politika, vidiskās pārvaldības sistēma un iekšējais vidiskais audits un tā īstenošana atbilst šīs regulas prasībām.”

““Validācija” ir verifikāciju veikušā vidiskā verificētāja izsniegts apstiprinājums, ka informācija un dati, kas iekļauti organizācijas vidiskajā deklarācijā un atjauninātajā vidiskajā deklarācijā, ir precīzi, ticami, pareizi un atbilst šīs regulas prasībām.”

2.4.1.    Kas drīkst verificēt un validēt EMAS?

Šos uzdevumus var veikt tikai akreditēti vai licencēti vidiskie verificētāji.

““Vidiskais verificētājs jeb vides verificētājs” ir atbilstības novērtēšanas iestāde, kā definēts [Eiropas Parlamenta un Padomes] Regulā (EK) Nr. 765/2008 (23), vai jebkura cita apvienība vai šādu iestāžu grupa, kas ir akreditēta saskaņā ar šo regulu; jebkura fiziska vai juridiska persona vai šādu personu grupa, kas ir licencēta veikt verifikāciju un validāciju saskaņā ar šo regulu (24).”

Lai saņemtu informāciju par akreditētiem vidiskajiem verificētājiem, organizācija var sazināties ar EMAS kompetento iestādi savā dalībvalstī vai EMAS akreditācijas vai licencēšanas iestādi, kas atbild par EMAS verificētāju akreditāciju. Ja organizācija vēlas iegūt informāciju par verificētājiem, kuri attiecīgā nozarē darbojas no citas dalībvalsts, šādas ziņas var atrast ES EMAS reģistrā (25).

Akreditēta vai licencēta vidiskā verificētāja darbības jomu nosaka atbilstoši NACE kodiem – saimniecisko darbību statistiskajai klasifikācijai, kas izklāstīta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1893/2006 (26). Kad organizācija nolīgst vidisko verificētāju, tai jāpārliecinās, vai verificētājs ir akreditēts vai licencēts attiecībā uz konkrēto NACE kodu, kas atbilst organizācijas darbībai.

Ja verificētājs ir akreditēts vai licencēts vienā dalībvalstī, viņš vai viņa var darboties visās ES valstīs (27).

Informāciju par akreditētiem vai licencētiem verificētājiem var iegūt Komisijas EMAS tīmekļa vietnē vai attiecīgajās iestādēs dalībvalstīs.

Piezīme: organizācijām ir lietderīgi pārbaudīt, vai verificētājs vismaz četras nedēļas pirms verifikācijas ir paziņojis attiecīgajai akreditācijas vai licencēšanas iestādei EMAS regulas 24. pantā minēto informāciju, lai tās dalībvalsts akreditācijas vai licencēšanas iestāde, kurā organizācija vēlas darboties, var izpildīt pārraudzības pienākumu. Ja pārraudzības nav, kompetentā iestāde var atteikt organizācijas reģistrāciju.

2.4.2.    Kādi ir vidiskā verificētāja uzdevumi?

1.

Verificēt organizācijas saskanību ar visām EMAS regulas prasībām attiecībā uz sākotnējo vidisko pārskatu, vidiskās pārvaldības sistēmu, vidisko auditu un tā rezultātiem un vidisko deklarāciju.

2.

Pārbaudīt, vai organizācija pilda attiecīgās Kopienas, valsts, reģionālās un vietējās normatīvo aktu prasības vides jomā.

1. piezīme. Verificētājam jāpārbauda, vai organizācijā ir izstrādāta(-as), ieviesta(-as) un uzturēta(-as) procedūra(-as), kā regulāri novērtēt atbilstību piemērojamiem normatīvajiem aktiem (28). Verificētājs padziļināti pārbauda organizācijas atbilstību normatīvajiem aktiem. Daļa no šā uzdevuma ir pārbaudīt saņemtos lietiskos pierādījumus, lai pārliecinātos, ka nav pārkāpti vides tiesību akti (29). Verificētāji var izmantot izpildiestāžu konstatējumus. Ja nav atrasti pierādījumi neatbilstībai, to norāda vidiskajā deklarācijā, ko paraksta verificētājs. Tomēr verificētāja pienākums ir regulas prasību izpildi pārbaudīt ar parastajām audita metodēm. Tas nozīmē, ka verificētājs atbilstību normatīvo aktu prasībām nespēj pārbaudīt tādā pašā veidā, kā to dara izpildiestādes.

2. piezīme. Ja verificētājs nesaskanību vai neatbilstību konstatē laika posmā starp divām reģistrācijām, ir šādas iespējas: viņš vai viņa var ziņot kompetentajai iestādei, ka attiecīgā organizācija jāsvītro no EMAS reģistra; tomēr, ja organizācija pierāda, ka sadarbībā ar izpildiestādēm ir veikusi savlaicīgus pasākumus, lai atjaunotu atbilstību normatīvajiem aktiem, verificētājs var parakstīt deklarāciju par verifikācijas un validācijas darbībām atbilstoši EMAS regulas VII pielikumam.

3.

Pārbaudīt, vai organizācijas vidiskais veikums pastāvīgi uzlabojas.

4.

Pārbaudīt EMAS vidiskajā deklarācijā iekļauto un izmantoto datu un jebkuras validējamās vidiskās informācijas ticamību, uzticamību un precizitāti.

5.

Apmeklēt organizāciju vai objektu. Organizācijās ar vienu objektu (vienobjekta organizācijās) un ar vairākiem objektiem (vairākobjektu organizācijās) izmanto atšķirīgas procedūras un ir svarīgi pasvītrot izmantoto pieeju atšķirības. EMAS regulā (25. panta 4. punkts) noteikts, ka ikviena organizācija jāapmeklē katrreiz, kad jāveic verifikācijas un validācijas darbības.

a)

Ja organizācijai ir viens objekts, tas nozīmē, ka verificētājam objekts jāapmeklē katru gadu.

b)

Ja organizācija ir maza vienobjekta organizācija un tai var piemērot mazām organizācijām paredzēto atkāpi (7. pants), verifikācijas un validācijas darbības jāveic pēc diviem un četriem gadiem, tādēļ verificētājam jāapmeklē objekts pēc diviem un četriem gadiem.

c)

Savukārt reģistrētai vairākobjektu organizācijai joprojām piemēro 25. panta 4. punktu, kas paredz organizāciju apmeklēt katrreiz, kad tiek veiktas verifikācijas un validācijas darbības. Tātad no juridiskā viedokļa šo pienākumu var uzskatīt par izpildītu, ja verificētājs apmeklē organizāciju (varbūt vienu, varbūt dažādus objektus) katru gadu.

Tomēr, ņemot vērā verificētāja uzdevumus un deklarāciju par atbilstību normatīvajiem aktiem, apmeklējumu programmai jānodrošina, lai katrs objekts, uz ko attiecināts šīs vairākobjektu organizācijas reģistrācijas numurs, katrā 36 mēnešu ciklā būtu apmeklēts vismaz reizi. Ja cikla ietvaros katrs objekts netiek vismaz vienu reizi pilnībā verificēts, tad verificētājs nepilda savus EMAS III regulā noteiktos uzdevumus. Tas nozīmē arī to, ka pirms organizācijas pirmās reģistrācijas vidiskajam verificētājam ir jāapmeklē visi vairākobjektu organizācijas objekti.

Izņēmuma kārtā vairākobjektu organizāciju verifikācijā var izmantot izlases metodiku. Ja ir izpildīti specifiski nosacījumi, verificētāji 36 mēnešu cikla ietvaros var apmeklēt objektu izlasi, kas ir reprezentatīva organizācijas darbībām un sniedz ticamu un uzticamu priekšstatu par organizācijas vidisko veikumu kopumā un atbilstību EMAS regulas prasībām.

Izlases metodiku var izmantot tikai tad, ja ir panākta savstarpēja vienošanās ar vidisko verificētāju un ja ir izpildītas šo norādījumu 2.4.3. punktā minētās prasības un 2.4.4. punktā noteiktās īstenošanas vadlīnijas.

Tātad, ja organizācija lūdz piemērot izlases metodi, verificētājam nolūkā izlemt, vai izlases metodes izmantošana ir lietderīga, ir jāpārbauda šādi elementi:

organizācija pilda šo norādījumu 2.4.3. punktā noteiktās prasības,

ir ievērotas 2.4.4. punktā noteiktās īstenošanas vadlīnijas.

Vidiskais verificētājs var nolemt arī ierobežot izlases metodes izmantošanu gadījumos, kad specifisku iemeslu dēļ ar to nevar gūt pietiekamu pārliecību par pārvaldības sistēmas efektivitāti. Šādus ierobežojumus vidiskie verificētāji nosaka attiecībā uz šādiem faktoriem:

vidiskie apstākļi vai citi nozīmīgi apsvērumi, kas saistīti ar organizācijas kontekstu,

pārvaldības sistēmas īstenošanas atšķirības dažādos objektos to specifikas dēļ,

tas, kāda bijusi līdzšinējā organizācijas atbilstība prasībām (pa to liecina, piemēram, izpildiestāžu reģistrēti konstatējumi par neatbilstībām, sūdzību skaits, korektīvo darbību novērtējums).

Tādā gadījumā verificētājam jādokumentē konkrētie iemesli, kuru dēļ organizācijā nevar izmantot izlases metodi.

Vidiskajam verificētājam arīdzan jānovērtē, cik caurskatāmi notiek līdzīgu objektu grupēšana saskaņā ar 2.4.3.2. punktu un kā tā ietekmē vidiskās deklarācijas saturu un organizācijas vispārējo vidisko veikumu. Šā novērtējuma rezultātus un konstatējumus dokumentē verifikācijas ziņojumā.

Vidiskais verificētājs sīki dokumentē katru pieteikumu, kurā prasīts piemērot vairākobjektu izlases metodi, pamato atlases metodiku un tajā izmantotos parametrus/kritērijus un pierāda, ka izlases metode tiek izmantota saskaņā ar šo dokumentu.

6.

Ja verifikācijas gaitā konstatē nesaskanības vai neatbilstību tādā vairākobjektu organizācijā, kurā izmantota izlases metode, verificētājs:

izmeklē, vai šāda nesaskanība vai neatbilstība skar tikai konkrēto objektu vai arī var būt skarti citi objekti,

paģērē organizācijai identificēt visus iespējami skartos objektus, šajos objektos veikt vajadzīgās korektīvās darbības un pielāgot pārvaldības sistēmu gadījumā, ja verificētājam rodas iespaids, ka nesaskanība vai neatbilstība varētu liecināt par to, ka pārvaldības sistēmā kā tādā pastāv trūkumi, kas varētu skart citus objektus. Ja nesaskanību vai neatbilstību nevar novērst ar savlaicīgām korektīvām darbībām, verificētājam jāziņo kompetentajai iestādei, ka attiecīgā organizācija uz laiku vai pavisam jāsvītro no EMAS reģistra,

prasa pierādījumus, ka šādas darbības ir veiktas, un par to efektivitāti pārliecinās tādējādi, ka izlasē (pēc tam, kad veiktas korektīvās darbības) iekļauj vēl citus objektus, un

validē vidisko deklarāciju; deklarāciju par verifikācijas un validācijas darbībām saskaņā ar regulas VII pielikumu paraksta tikai tad, ja pierādījumi apliecina, ka visi objekti atbilst gan EMAS regulas prasībām, gan visām normatīvo aktu prasībām saistībā ar vidi.

7.

Pirmajā verifikācijā verificētājs pārbauda vismaz to, vai organizācija pilda šādas prasības:

a)

ir izveidota un darbojas pilnībā funkcionējoša vidiskās pārvaldības sistēma;

b)

ir izveidota pilnībā plānota audita programma;

c)

ir pabeigts pārvaldības apskats;

d)

ja organizācija vēlas, lai tās objektu verifikācijā tiktu izmantota izlases metode, – ir ievērotas šīs rokasgrāmatas 2.4.3. un 2.4.4. punkta prasības; un

e)

ir sagatavota EMAS vidiskā deklarācija, kā arī ir ņemti vērā nozares atsauces dokumenti, ja tādi ir pieejami.

2.4.3.    Izlases metodes izmantošana vairākobjektu organizāciju verifikācijā – prasības

2.4.3.1.   Vispārīgi principi

Vairākobjektu organizācijās var būt lietderīgi izmantot izlases metodi, jo tā ļauj verifikācijas procesu adaptēt, taču tajā pašā laikā negrauj pārliecību par atbilstību normatīvajiem aktiem un pārvaldības sistēmas pilnīgu īstenošanu, bet tas savukārt ļauj pastāvīgi uzlabot vidisko veikumu katrā objektā, uz kuru attiecināta EMAS reģistrācija.

Ja saskaņā ar 2.4.3.2. punktā minētajiem kritērijiem tas ir lietderīgi un organizācija to prasa, vidiskie verificētāji var piekrist vairākobjektu organizāciju verifikācijā izmantot izlases metodi.

2.4.3.2.   Organizāciju tiesīguma kritēriji

a)

Izlases procedūras vairākobjektu organizācijā var piemērot tikai līdzīgu objektu grupām.

b)

Objektu līdzību nosaka pēc šādiem parametriem: tie atrodas tajā pašā dalībvalstī, tajos notiek tāda paša veida darbības, tiek izmantota tāda pati procedūra, pastāv tādas pašas normatīvo aktu prasības, ir līdzīgi vidiskie aspekti un ietekmes, vidiskās ietekmes būtiskums ir salīdzināms un pastāv līdzīga vidiskās pārvaldības un kontroles prakse.

c)

Līdzīgu objektu grupu(-as) var definēt vidiskās pārvaldības sistēmas ietvaros un savstarpēji vienojoties ar vidisko verificētāju. Šīs grupas ņem vērā iekšējos auditos un pārvaldības apskatā un norāda vidiskajā deklarācijā.

d)

Visus objektus, kas līdzības trūkuma dēļ nav iekļauti grupā, izslēdz no izlases un verificē atsevišķi.

e)

Visiem EMAS reģistrācijā ietvertajiem objektiem ir jābūt organizācijas tiešā kontrolē un pārziņā.

f)

Vidiskās pārvaldības sistēma ir jākontrolē un jāadministrē centralizēti, un uz to attiecas centrālās pārvaldības apskats. Visi EMAS reģistrācijā ietvertie objekti ir jāiekļauj organizācijas vidiskajā pārskatā un iekšējā audita programmā, un pirms pirmās reģistrācijas tajos visos ir jāveic iekšējais audits (t. sk. audits par atbilstību normatīvajiem aktiem).

Bez tam organizācijai ir jāpierāda, ka tai ir pilnvaras un spēja ieviest organizatoriskas pārmaiņas visos EMAS reģistrācijas aptvertajos objektos, ja tas ir vajadzīgs vidisko mērķu sasniegšanai. Organizācijai ir jāpierāda, ka tā spēj vākt un analizēt datus (tostarp tālāk minētos, bet ne tikai) no visiem objektiem, t. sk. no galvenā biroja:

visi vidiskajā pārskatā iekļautie elementi, kas definēti EMAS regulas (Regula (EK) Nr. 1221/2009) I pielikumā, tai skaitā piemērojamo normatīvo aktu prasību identificēšana, vidiskie aspekti vai saistītās ietekmes un vidiskās pārvaldības prakse un procedūras,

vidiskās pārvaldības sistēmas dokumentācija un izmaiņas sistēmā,

iekšējais audits un rezultātu izvērtējums, tostarp izvērtējums par atbilstību normatīvajiem aktiem vides jomā,

pārvaldības apskats,

vidiskais veikums,

sūdzības un

korektīvo darbību izvērtējums.

g)

Izlases metodi neizmanto:

organizācijās, kurām ir piešķirti stimuli ar nosacījumu, ka verifikācijas ciklā ir jāverificē visi objekti,

objektos, kas atrodas trešās valstīs,

objektos, kas darbojas saskaņā ar pašos pamatos atšķirīgām normatīvo aktu prasībām vides jomā,

objektos, kuriem piemēro normatīvos aktus, kas reglamentē piesārņotāju emisijas, bīstamos atkritumus vai bīstamo vielu izmantošanu vai glabāšanu (piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/75/ES (30) (RED) vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/18/ES (31) (Seveso)),

objektos, kuru būtiskie vidiskie aspekti ietver vides avārijas risku.

Šādus objektus izslēdz no izlases un verificē atsevišķi.

h)

Organizācijai jādarbojas tajās tautsaimniecības nozarēs, kurās ir atļauts izmantot izlases metodi saskaņā ar 2.4.3.3. punktu.

2.4.3.3.   Tautsaimniecības nozares, kurās ir atļauts izmantot izlases metodi

a)

Vairākobjektu organizāciju verifikācija ar izlases metodi ir atļauta šādās nozarēs:

9. tabula

Tautsaimniecības nozares, kurās ir atļauts izmantot izlases metodi

Tautsaimniecības nozare

NACE kods

Finanšu pakalpojumu darbības, izņemot apdrošināšanu un pensiju uzkrāšanu

64

Apdrošināšana, pārapdrošināšana un pensiju uzkrāšana, izņemot obligāto sociālo apdrošināšanu

65

Juridiskie un grāmatvedības pakalpojumi

69

Vadības konsultāciju pakalpojumi

70.2

Darbaspēka meklēšana un nodrošināšana ar personālu (piemēram, cilvēkresursu vadība, pagaidu nodarbinātība, darba meklēšana)

78

Ceļojumu biroju, tūrisma operatoru un citi rezervēšanas pakalpojumi un ar tiem saistītas darbības

79

Biroju administratīvās darbības un palīgdarbības

82.1

Pirmsskolas un sākumskolas izglītība

85.1 un 85.2

Bibliotēku un arhīvu darbība

91

b)

Dalībvalstis var īstenot pilotprojektus citās, 10. tabulā minētajās nozarēs, lai gūtu pieredzi izlases metodes izmantošanā. Tālab tās Eiropas Komisijai paziņo šādu informāciju:

skaidrs un nepārprotams EMAS reģistrējamās organizācijas apraksts, t. sk. īss apraksts par organizācijas kontekstu un kopsavilkums par attiecīgi tās darbību, ražojumiem un pakalpojumiem un par tās saistību ar mātesorganizācijām, ja tādas ir,

saraksts ar objektiem, kuros tiktu izmantota izlases metode,

objektu grupas, t. sk. grupēšanas metodika,

izlasē neiekļaujamie objekti un šādu ierobežojumu iemesli,

visu to būtisko tiešo un netiešo vidisko aspektu raksturojums, kas ir par iemeslu organizācijas būtiskai ietekmei uz vidi, kā arī skaidrojums, kā šo ietekmju raksturs ir saistīts ar būtiskajiem tiešajiem un netiešajiem aspektiem, un to būtisko vidisko aspektu identifikācija, kas saistīti ar objektiem, kuriem tiktu izmantota izlases metode,

ar šiem vidiskajiem aspektiem saistītie potenciālie riski,

organizācijas vides politika un vidiskās pārvaldības sistēmas īss apraksts, t. sk. mērķi un mērķrādītāji saistībā ar būtiskajiem vidiskajiem aspektiem un ietekmēm; ja organizācijā vēl nav ieviesta vidiskās pārvaldības sistēma – iecerētās sistēmas apraksts un galvenie mērķrādītāji,

Atsauce uz piemērojamām vides normatīvo aktu prasībām.

Pēc paziņojuma saņemšanas Eiropas Komisija EMAS komiteju informē par iecerēto pilotprojektu un sniedz atzinumu par tā lietderību. Ja vairums EMAS komitejas locekļu divu mēnešu laikā neiebilst, pilotprojektu var uzsākt saskaņā ar šādiem noteikumiem:

organizācija ievēro visas EMAS regulas prasības par reģistrāciju vai reģistrācijas atjaunošanu,

izlases metodi nosaka saskaņā ar šo norādījumu 2.4.4. punktā minētajām īstenošanas vadlīnijām.

Pilotprojektu ilgums nepārsniedz trīs gadus. Ja pilotprojekts ir sekmīgi īstenots, t. sk. sekmīga bijusi arī verifikācija, kas apliecina, ka organizācija ir saskanīga ar visām EMAS regulas prasībām, organizāciju un tās objektus var reģistrēt EMAS uz trim gadiem (vai četriem gadiem, ja ir piemērojama 7. pantā minētā atkāpe).

Katra projekta novērtējumu iesniedz EMAS komitejai.

Pamatojoties uz pilotprojekta novērtējumu, EMAS komiteja var ieteikt nozari iekļaut to nozaru sarakstā, kurās ir atļauts izmantot izlases metodi (9. tabula).

10. tabula

Tautsaimniecības nozares, kurās pilotprojektu ietvaros ir atļauts izmantot izlases metodi

Tautsaimniecības nozare

NACE kods

Notekūdeņu savākšana, attīrīšana un apgāde

36

Notekūdeņu savākšana un attīrīšana

37

Šāda veida mazumtirdzniecība:

Mazumtirdzniecība nespecializētajos veikalos (piemēram, lielveikali)

47.1

Pārtikas, dzērienu un tabakas mazumtirdzniecība specializētajos veikalos

47.2

Tekstilizstrādājumu mazumtirdzniecība specializētajos veikalos

47.51

Kultūras preču un atpūtai paredzētu preču mazumtirdzniecība specializētajos veikalos

47.6

Apģērbu mazumtirdzniecība specializētajos veikalos

47.71

Apavu un ādas izstrādājumu mazumtirdzniecība specializētajos veikalos

47.72

Kosmētikas un tualetes piederumu mazumtirdzniecība specializētajos veikalos

47.75

Pulksteņu un juvelierizstrādājumu mazumtirdzniecība specializētajos veikalos

47.77

Šāda veida izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi:

Izmitināšana viesnīcās un līdzīgās apmešanās vietās

55.1

Izmitināšana viesu mājās un citās īslaicīgas apmešanās vietās

55.2

Restorāni (bet ne mobilo ēdināšanas vietu pakalpojumi)

56.1

Bāru darbība

56.3

Datorprogrammēšana, konsultēšana un saistītās darbības

62

Operācijas ar nekustamo īpašumu: nekustamā īpašuma pirkšana, pārdošana un izīrēšana (izņemot nekustamā īpašuma pārvaldīšanu)

68

Reklāmas un tirgus izpētes pakalpojumi

73

Citi profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi

74

Vispārējā valsts pārvaldes darbība

84.11

Vidējā, augstākā un cita izglītība

85.3 , 85.4 , 85.5 , 85.6

Sociālā aprūpe ar izmitināšanu

87

Sociālā aprūpe bez izmitināšanas

88

Radošas, mākslinieciskas un izklaides darbības

90

Muzeju un citu kultūras iestāžu darbība

91

Sporta nodarbības

93.1

Sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbība

94

2.4.4.    Izlases metodes izmantošana vairākobjektu organizāciju verifikācijā – īstenošanas vadlīnijas

2.4.4.1.   Vispārīgi principi

a)

Organizācija sagatavo skaidru aprakstu par to, kādā mērā tā iecerējusi izmantot izlases metodi (objektu skaits, visu aptverto objektu saraksts un īss tajās noritošo darbību apraksts, kā arī to objektu uzskaitījums, kuriem izlases metodi nepiemēro).

b)

Objektus, kuros organizācija iecerējusi izmantot izlases metodi, iedala vienā vai vairākās līdzīgu objektu grupās, kā noteikts 2.4.3.2. punkta c) apakšpunktā. Objektu līdzības pakāpei grupā jābūt tādai, lai garantētu, ka objektu izlases verifikācija būs ļoti lielā mērā reprezentatīva visai grupai. Kā norādīts 2.4.3.2. punkta d) apakšpunktā, visus objektus, kas līdzības trūkuma dēļ nav iekļauti grupā, izslēdz no izlases un verificē atsevišķi.

c)

Verificētājam ir jāpiekrīt ierosinātajam izlases aptvērumam, jādefinē katras objektu grupas raksturs un jāsagatavo verifikācijas plāns, kurā iekļauj aprakstu par metodiku un kritērijiem, ko izmanto objektu grupu definēšanai, aprakstu par objektu atlases metodi (attiecībā gan uz nejaušajām, gan nevarbūtējām daļām) un verifikācijas laiku. Verifikācijas plānā jāiekļauj arī galvenās darbības un procesi katrā objektu grupā, ar katru objektu grupu saistītie būtiskie vidiskie aspekti un aplēse par to, kāda ir riska pakāpe, ka saistībā ar šiem aspektiem varētu izcelties vides avārija.

2.4.4.2.   Izlases metode

Izlases metodei, ar kuru atlasa objektus apmeklējumam uz vietas, ir jāatbilst tālāk izklāstītajām prasībām.

a)

No katras līdzīgo objektu grupas izvēlas reprezentatīvu izlasi.

b)

Izlases veidošana daļēji notiek selektīvi, pamatojoties uz tālāk izklāstītajiem faktoriem, un daļēji – neselektīvi (pēc nejaušības principa), un tās rezultātā tiek atlasīts dažādu objektu reprezentatīvs klāsts.

c)

Katrā grupā vismaz 50 % no izlasē iekļautajiem paraugiem (noapaļojot uz augšu līdz veselam skaitlim) atlasa nejauši (neselektīvi). Vidiskajam verificētājam ir jādokumentē procedūra, ko izmanto, veidojot izlasi pēc nejaušības principa.

d)

Atlikušajai selektīvajai daļai izmanto metodiku, kur ņemti vērā minētie nosacījumi. Metodikai jānodrošina, ka atšķirības starp atlasītajiem objektiem ir pēc iespējas lielākas, un jāietver vismaz šādi aspekti:

vidiskā pārskata, objekta iekšējo auditu vai iepriekšējo verifikāciju rezultāti,

reģistrētie incidenti, sūdzības un citi būtiski korektīvo un preventīvo darbību aspekti,

objektu lieluma būtiskas atšķirības,

pārvaldības sistēmas un objektos notiekošo procesu atšķirības un sarežģītība,

izmaiņas kopš pēdējās verifikācijas,

pārvaldības sistēmas brieduma pakāpe un zināšanas par organizāciju,

kultūru, valodu un regulatīvo prasību atšķirības un

ģeogrāfiskā izkliedētība.

Ņemot vērā šos aspektus, verificētājam jācenšas izlasē iekļaut pēc iespējas vairāk tādu objektu, kas vēl nav tikuši verificēti.

e)

Objektu minimālo skaitu, kas jāiekļauj izlasē no katras objektu grupas, aprēķina pēc šādas formulas:

sākotnējās EMAS reģistrācijas un reģistrācijas atjaunošanas vajadzībām šo skaitu aprēķina šādi: izvelk kvadrātsakni no katrā grupā iekļauto objektu skaita, rezultātu pareizina ar 2 un noapaļo uz augšu līdz veselam skaitlim (piemēram, ja grupā ir 100 objektu, tad √100 × 2 = 20).

f)

Izlasi palielina, ja vidiskā verificētāja analīze par EMAS reģistrācijas aptvertajiem objektiem liecina, ka pastāv specifiski apstākļi attiecībā uz šādiem faktoriem:

objektu lielums un darbinieku skaits (piemēram, objektā ir vairāk par 50 darbiniekiem),

sarežģītība un risks attiecībā uz nelīdzīgām objektu grupām,

atšķirīgs vidiskais veikums,

atšķirīga darba prakse un ziņošana par vidiskajām ietekmēm,

atšķirīgas veiktās darbības,

tas, cik būtiski un apjomīgi ir vidiskie aspekti un saistītās vidiskās ietekmes,

reģistrētās sūdzības un citi būtiski korektīvo un preventīvo darbību aspekti, un

iekšējā audita un pārvaldības apskata rezultāti.

Piemērs. Vairākobjektu organizācijas verifikācija ar izlases metodi:

uzņēmums darbojas apģērbu mazumtirdzniecībā, un tam ir šādi objekti:

100 veikali ar platību > 150 m2,

400 veikali ar platību < 150 m2,

3 dažāda lieluma dažādu preču noliktavas,

1 galvenais birojs.

1.

Objektu grupēšana izlases metodes vajadzībām

1. grupa: 100 veikali ar platību > 150 m2

2. grupa: 400 veikali ar platību < 150 m2

Atsevišķi objekti:

3 noliktavas,

1 galvenais birojs

2.

Verifikācija pirms pirmās reģistrācijas

Visi atsevišķie objekti (3 noliktavas, 1 galvenais birojs)

1. grupa: vismaz √100 veikali × 2 = 20 veikali

2. grupa: vismaz √400 veikali × 2 = 40 veikali

3.

Verifikācija pirms reģistrācijas atjaunošanas

Apmeklē visus atsevišķos objektus

1. grupa: vismaz √100 veikali × 2 = 20 veikali

2. grupa: vismaz √400 veikali × 2 = 40 veikali

2.4.5.    Izlases lieluma un metožu pamatošana vidiskajā deklarācijā

EMAS reģistrētām organizācijām, kurās vidiskais verificētājs ir izmantojis izlases/verifikācijas plānu saskaņā ar šo norādījumu 2.4.3. punktu, šis izlases plāns ir jāatspoguļo vidiskajā deklarācijā. Vidiskajā deklarācijā (īsi) jāizklāsta, kāpēc objektu grupēšanai izvēlēta šāda metode un izlases lielums. Vidiskajā deklarācijā ietver visu objektu sarakstu un skaidri nošķir apmeklētos un neapmeklētos objektus.

2.5.   REĢISTRĀCIJAS PROCEDŪRA

EMAS III regulā noteikti daži vispārīgi reģistrācijas noteikumi. Dalībvalstis var tos pielāgot savos vides tiesību aktos.

Tad, kad sistēma ir ieviesta un verificēta un EMAS vidiskā deklarācija ir validēta, organizācijas nākamais solis ir iesniegt reģistrācijas pieteikumu kompetentajai iestādei.

2.5.1.    Kādu kompetento iestādi organizācijai izmantot?

11. tabula

Kompetentās iestādes  (32) dažādiem reģistrācijas veidiem

Dažādas situācijas

Kur reģistrēties

Vienobjekta organizācijas

Kompetentā iestāde, ko oficiāli pilnvarojusi tā dalībvalsts, kurā atrodas organizācija.

Organizācijas ar vairākiem objektiem vienā ES dalībvalstī (federāla valsts vai līdzīga struktūra)

Kompetentā iestāde, ko dalībvalsts pilnvarojusi šim mērķim.

Organizācija ar vairākiem objektiem, kuri atrodas vairākās ES dalībvalstīs (ES korporatīvā reģistrācija)

ES korporatīvās reģistrācijas gadījumā to, kura ir vadošā kompetentā iestāde, nosaka pēc organizācijas galvenās mītnes vai vadības centra (šādā prioritārā secībā) atrašanās vietas.

Organizācijas ar vienu vai vairākiem objektiem, kuri atrodas trešās valstīs (trešās valsts reģistrācija)

Ja dalībvalsts nolemj nodrošināt trešās valsts reģistrāciju saskaņā ar EMAS regulas 3. panta 3. punktu, praksē reģistrācija šajā konkrētajā dalībvalstī būs atkarīga no akreditētu verificētāju pieejamības. Iespējamajam verificētājam jābūt akreditētam tajā dalībvalstī, kura nodrošina trešās valsts reģistrāciju, attiecībā uz šo konkrēto trešo valsti un konkrēto(-ajām) nozari(-ēm) (tās nosaka, pamatojoties uz NACE kodiem).

Organizācijas ar vairākiem objektiem, kuri atrodas gan ES dalībvalstīs, gan trešās valstīs (vispārējā jeb globālā reģistrācija)

Dalībvalsti, kurā atradīsies par šo procedūru atbildīgā kompetentā iestāde, nosaka pēc šādiem kritērijiem, ko sarindo tālāk norādītajā secībā:

1)

ja organizācijas galvenā mītne ir tajā dalībvalstī, kura nodrošina trešās valsts reģistrāciju, pieteikums jāiesniedz kompetentajai iestādei šajā dalībvalstī;

2)

ja organizācijas galvenā mītne neatrodas tajā dalībvalstī, kura nodrošina trešās valsts reģistrāciju, bet tajā atrodas vadības centrs, pieteikums jāiesniedz kompetentajai iestādei šajā dalībvalstī;

3)

ja organizācijai, kura iesniedz vispārējās jeb globālās reģistrācijas pieteikumu, nav ne galvenās mītnes, ne vadības centra tajā dalībvalstī, kura nodrošina trešās valsts reģistrāciju, tad organizācijai jāizveido ad hoc vadības centrs dalībvalstī, kura nodrošina trešās valsts reģistrāciju, un pieteikums jāiesniedz kompetentajai iestādei šajā dalībvalstī.

Piezīme:

Ja pieteikums attiecas uz vairākām dalībvalstīm, jāievēro koordinācijas procedūra starp iesaistītajām kompetentajām iestādēm, kā noteikts 3.2. punktā (norādījumos par ES korporatīvo reģistrāciju, trešo valstu un vispārējo reģistrāciju saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1221/2009). Tad šī kompetentā iestāde darbosies kā vadošā kompetentā iestāde saskaņā ar ES korporatīvo procedūru.

Piezīme: reģistrācijas struktūras dažādās valstīs var būt atšķirīgas. Parasti dalībvalstī ir viena kompetentā iestāde, tomēr dažās dalībvalstīs parasta prakse ir dažādas kompetentās iestādes reģionālā līmenī.

2.5.2.    Dokumenti un/vai reģistrācijas prasības

Pieteikumu iesniedz tās dalībvalsts valsts valodā, kurā organizācija vēlas būt reģistrēta. Pieteikumā jāiekļauj:

1)

validēta EMAS vidiskā deklarācija (elektroniskā vai drukātā formā);

2)

deklarācija, ko parakstījis vidiskais verificētājs, apliecinot, ka verifikācija un validācija ir veikta saskaņā ar regulu (regulas VII pielikums);

3)

aizpildīta pieteikuma veidlapa (regulas VI pielikums) ar informāciju par organizāciju, objektiem un vidisko verificētāju;

4)

vajadzības gadījumā maksājumus apliecinošs dokuments.

2.5.3.    Nosacījumi, kas jāizpilda pirms EMAS reģistrācijas procesa vai tā laikā

1.

Verifikācija un validācija ir veikta saskaņā ar regulu.

2.

Pieteikuma veidlapa ir pilnībā aizpildīta, visi pavaddokumenti ir kārtībā.

3.

Kompetentā iestāde uz lietisko pierādījumu pamata ir pārliecinājusies, ka nav pārkāptas normatīvo aktu prasības attiecībā uz vidi. Piemērots lietiskais pierādījums būtu izpildiestādes rakstiska izziņa, ka nav šādu pārkāpumu pazīmju.

4.

Nav nozīmīgu sūdzību no ieinteresētajām personām, vai sūdzības ir pienācīgi atrisinātas.

5.

Kompetentā iestāde uz saņemto pierādījumu pamata ir pārliecinājusies, ka organizācija atbilst visām regulas prasībām.

6.

Attiecīgā gadījumā kompetentā iestāde ir saņēmusi noteikto maksu.

Par kompetentās iestādes labu praksi uzskata galīgā lēmuma pieņemšanu par pieteikuma iesniedzējas organizācijas EMAS reģistrāciju trīs mēnešu laikā pēc pieteikuma sekmīgas iesniegšanas. Tikai izņēmuma gadījumā var būt attaisnojams ilgāks laika posms galīgā lēmuma pieņemšanai par reģistrāciju.

2.5.4.    Organizācijas svītrošana no reģistra uz laiku vai pavisam

Tas var notikt:

ja kompetentajai iestādei ir pamats uzskatīt, ka organizācija neatbilst regulas prasībām,

ja kompetentā iestādes saņem rakstisku uzraudzības ziņojumu no akreditācijas vai licencēšanas iestādes ar pierādījumiem, ka vidiskais verificētājs nav izpildījis savus pienākumus saskaņā ar regulas noteikumiem,

ja organizācija divu mēnešu laikā pēc pieprasījuma kompetentajai iestādei neiesniedz kādu no šādiem dokumentiem: validēta vidiskā deklarācija, atjaunināta vidiskā deklarācija vai deklarācija par verifikācijas un validācijas darbībām, ko parakstījis verificētājs (VII pielikums), pieteikuma veidlapa (VI pielikums),

ja kompetentā iestāde ar rakstisku ziņojumu no izpildiestādes ir informēta par vides tiesību aktu pārkāpumu.

Svītrošanu no reģistra uz laiku kompetentā iestāde var atcelt tikai tad, kad saņem pietiekamu informāciju par organizācijas atbilstību regulas prasībām.

EMAS regulā nav noteikts ilgums svītrošanai no reģistra uz laiku, tādēļ par to lemj attiecīgās kompetentās iestādes. Tomēr svītrošana uz laiku nevar būt ilgāka par 12 mēnešiem.

10. attēls

EMAS pīlāri. Reģistrācijas procedūra

Image

2.6.   NOZĪMĪGAS IZMAIŅAS

Organizācijai, kura veic izmaiņas savā darbībā, struktūrā, pārvaldē, procesos, aktivitātēs, produktos vai pakalpojumos, jāņem vērā šo izmaiņu ietekme uz vidi, jo tas var ietekmēt EMAS reģistrācijas spēkā esamību. Mazām izmaiņām var nebūt ietekmes, bet, ja izmaiņas ir nozīmīgas, būs nepieciešams atjaunināts vidiskais pārskats, politika, programma, pārvaldības sistēma un deklarācija. Visi atjauninātie dokumenti ir jāverificē un jāvalidē sešu mēnešu laikā. Pēc validācijas organizācijai jāiesniedz izmaiņas kompetentajai iestādei atbilstoši regulas VI pielikumam.

11. attēls

Shēma. Nozīmīgas izmaiņas un EMAS

Image

3.   EMAS LOGOTIPA IZMANTOŠANA

Kas ir EMAS logotips?

EMAS logotips ir grafisks attēls, kura izmantošana norāda uz:

EMAS sistēmas pareizu īstenošanu,

apņemšanos pastāvīgi uzlabot vidisko veikumu,

darbinieku aktīvu iesaistīšanu,

informācijas par organizācijas vidisko veikumu ticamību,

pierādītu atbilstību normatīvajiem aktiem.

EMAS logotips ir labs veids, kā parādīt, ka organizācija ir videi draudzīga.

3.1.   KĀ IZMANTOT EMAS LOGOTIPU?

Tikai organizācija ar spēkā esošu EMAS reģistrāciju var lietot EMAS logotipu.

Uz logotipa vienmēr jābūt organizācijas reģistrācijas numuram, izņemot, ja logotipu uzmanto EMAS sistēmas reklāmas un popularizēšanas vajadzībām.

Derīgs ir tikai oficiālais logotips.

Ja organizācijai ir vairāki objekti, no kuriem ne visi ir iekļauti reģistrācijā, logotipu var lietot tikai reģistrētajiem objektiem; nedrīkst radīt iespaidu, ka reģistrēta ir visa organizācija.

Vēlams, lai uz vidiskās deklarācijas būtu logotips.

12. attēls

EMAS logotips

Image

EMAS logotipa izmantošana sistēmas popularizēšanas un reklāmas pasākumiem

Tikai šajā gadījumā EMAS logotipu var izmantot bez reģistrācijas numura. Logotipu var izmantot kompetentās iestādes, akreditācijas un licencēšanas iestādes un citas ieinteresētās personas.

3.2.   KĀ NEDRĪKST IZMANTOT EMAS LOGOTIPU?

To nedrīkst izmantot uz ražojumiem vai iepakojuma, lai to kļūdaini neuztvertu par ražojuma marķējumu.

Tāpat to nedrīkst izmantot kopā ar salīdzinošām norādēm attiecībā uz citām darbībām vai pakalpojumiem.

Logotipu nedrīkst izmantot tā, ka to varētu sajaukt ar citiem ražojumu vai pakalpojumu marķējumiem.

12. tabula

EMAS logotipa lietošanas piemēri

Nr.

Piemērs vai situācija

Atļauts

1.

Logotips uz reģistrētās organizācijas vēstules, aploksnes, vizītkartes, uzņēmuma uniformas, datora, somas; EMAS karogs un cits līdzīgs EMAS logotipa izmantojums reklāmas mērķiem korporatīvā līmenī.

JĀ, kopā ar reģistrācijas numuru, jo tas reklamē EMAS reģistrētu organizāciju.

2.

Logotips iestādēm iesniegta dokumenta galvenē, kur iekļauti arī validēti dati par organizācijas veikumu.

JĀ, kopā ar reģistrācijas numuru.

3.

Logotips uz mapes, kurā ir ziņojums par daļēji reģistrētu organizāciju.

JĀ, kopā ar reģistrācijas numuru, bet logotipā jānorāda tikai reģistrētie objekti.

4.

Logotips uz produkta ar uzrakstu “ekoloģisks produkts”.

NĒ, to var sajaukt ar produktu ekomarķējumu.

5.

Logotips reģistrētas aviolīnijas (lidojumu) žurnālā kopā ar kādu validētu informāciju.

JĀ, kopā ar reģistrācijas numuru.

6.

Logotips uz EMAS reģistrēta uzņēmuma lidmašīnas, vilciena, autobusa, uzņēmuma automobiļa vai autofurgona vai metro.

JĀ, kopā ar reģistrācijas numuru.

7.

Logotips uz reģistrēta izplatīšanas uzņēmuma autofurgona kopā ar uzņēmuma nosaukumu un blakus validētam paziņojumam “No 2009. gada līdz 2012. gadam esam samazinājuši sava autoparka dīzeļdegvielas vidējo patēriņu par 20 % līdz x litriem uz 100 km.”

JĀ, kopā ar reģistrācijas numuru.

8.

Ceļojumu aģentūras katalogā iekļautas nereģistrētas tūrisma apmešanās vietas fotoattēlam uzspiests logotips.

NĒ, logotipa izmantošana ir maldinoša. Tas attiecināms tikai uz ceļojumu aģentūru.

9.

Logotips, kas uzspiests uz reģistrētas ceļojumu aģentūras kataloga, kurā ir validēta informācija par organizācijas īstenotiem ilgtspējīga tūrisma pasākumiem.

JĀ, kopā ar reģistrācijas numuru.

10.

Logotips uz uzņēmuma iekšēja izdales materiāla, kurā ir tikai validēta informācija par vidiskās pārvaldības sistēmas darbību.

JĀ, uz logotipa nav nepieciešams reģistrācijas numurs, jo tā ir iekšējā komunikācija informētības palielināšanas nolūkā.

11.

Logotips uz klientiem un piegādātājiem paredzēta informatīva izdevuma vai brošūras vāka; saturs ņemts no validētas vidiskās deklarācijas.

JĀ, kopā ar reģistrācijas numuru, jo tas ir paziņojums plašai sabiedrībai no reģistrētas organizācijas, izmantojot konkrētus piemērus no konkrēta EMAS reģistrēta uzņēmuma.

12.

Logotips iekļauts holdingsabiedrības (kurai ir reģistrēti un nereģistrēti objekti) gada vidiskajā ziņojumā; tas ievada nodaļu par validēto vidisko deklarāciju, kurā EMAS reģistrētie objekti ir skaidri identificējami.

JĀ, kopā ar reģistrācijas numuru(-iem). Ja reģistrācija ir korporatīvā reģistrācija, kur vairāki objekti reģistrēti ar vienu numuru, jāizmanto šis numurs. Ja visi EMAS objekti reģistrēti atsevišķi, jābūt skaidri redzamiem atsevišķu objektu numuriem.

13.

Logotips kā fona grafika validētu vidisko datu kopsavilkumam uzņēmuma pārskatā.

JĀ, kopā ar reģistrācijas numuru.

14.

Valsts organizācijas vispārīga brošūra par to, kā EMAS reģistrētas organizācijas var labāk reciklēt vai pārstrādāt dažādus atkritumu veidus.

JĀ, bez reģistrācijas numura, jo šī brošūra paredzēta informētības palielināšanai vispārīgi, tā nav saistīta ar reģistrācijas numuru.

15.

Logotips blakus validētai vidiskajai informācijai organizācijas tīmekļa vietnē.

JĀ, kopā ar reģistrācijas numuru.

16.

Logotips uz reģistrētas organizācijas stendiem izstādē, ar ko reklamē reģistrēto organizāciju kā tādu.

JĀ, kopā ar reģistrācijas numuru.

17.

Logotips uz reģistrētas organizācijas stendiem izstādē, kas popularizē EMAS kā vidiskās pārvaldības sistēmu kopumā.

JĀ, uz logotipa nav nepieciešams reģistrācijas numurs, jo tas paredzēts popularizēšanas mērķiem.

18.

Logotips avīzē kā fona grafika divu uzņēmumu kopīgai reklāmai, kuri paziņo par vidisko sadarbību piegādes ķēdē (viens uzņēmums ir reģistrēts, otrs nav).

NĒ, tas ir maldinoši, jo viena organizācija nav reģistrēta.

19.

Logotips bez reģistrācijas numura, ko reklāmas mērķiem izmanto nereģistrēta organizācija.

JĀ, bet tikai EMAS popularizēšanas pasākumiem (nevis pašas organizācijas reklamēšanai).

20.

Logotips uz biļetēm, ko izdod reģistrēts pašvaldības sabiedriskā transporta uzņēmums.

JĀ, uz logotipa nav nepieciešams reģistrācijas numurs, ja to izmanto EMAS vispārīgai popularizēšanai. Ja logotips uz biļetēm reklamē konkrētu EMAS reģistrētu organizāciju, uz tā jābūt šīs konkrētās organizācijas reģistrācijas numuram.

4.   KĀ PĀRIET NO CITĀM VIDISKĀS PĀRVALDĪBAS SISTĒMĀM UZ EMAS?

ES kļūst aizvien vairāk vidiskās pārvaldības sistēmu, kas paredzētas specifiskām jomām vai specifiskiem sektoriem. Vietējās vai reģionālās pārvaldes var izmantot šādas sistēmas, lai uzlabotu ilgtspējību vai vidisko veikumu. Šo norādījumu pielikumā sniegta saite uz nozīmīgākajām no šīm sistēmām.

EMAS regulā minēta iespēja novērtēt EMAS un citu sistēmu līdzvērtīgumu. Citu vidiskās pārvaldības sistēmu dažu vai visu daļu oficiāla atzīšana var atvieglot organizācijas pāreju uz EMAS. Procedūra ir šāda:

a)

dalībvalstīm jāiesniedz Komisijai rakstisks pieprasījums atzīt vidiskās pārvaldības sistēmu vai tās daļu;

b)

pieprasījumā jābūt analizētām un norādītām vidiskās pārvaldības sistēmas attiecīgajām daļām un elementiem, kas atbilst EMAS, un jāsniedz pierādījumi par līdzvērtīgumu EMAS;

c)

Komisija iesniedz priekšlikumu EMAS komitejai (kas izveidota saskaņā ar regulas 49. pantu);

d)

pēc Komisijas apstiprinājuma ES Oficiālajā Vēstnesī publicē informāciju par atzīto vidiskās pārvaldības sistēmu vai tās daļām.

Organizācijām, kuras ieviesušas atzītu vidiskās pārvaldības sistēmu vai tās daļas, pārejot uz EMAS, nav jāatkārto jau atzītās daļas.

Katrai dalībvalstij ir savas procedūras, kā izskatīt atzīšanas pieteikumus. Plašāku informāciju par tām jālūdz sniegt attiecīgajai kompetentajai iestādei.

5.   EMAS III MAZIEM UN VIDĒJIEM UZŅĒMUMIEM (MVU)

““Mazas organizācijas” ir:

a)

mikrouzņēmumi, mazi un vidēji uzņēmumi, kas definēti Komisijas 2003. gada 6. maija Ieteikumā 2003/361/EK; vai

b)

tādu pašvaldību iestādes, kurās ir mazāk nekā 10 000 iedzīvotāju, vai citas publiskas iestādes, kurās ir mazāk nekā 250 darbinieku un kuru gada budžets nepārsniedz 50 miljonus euro vai kuru gada bilance nepārsniedz 43 miljonus euro, tostarp visi tālāk minētie:

c)

valdības vai citas publiskas pārvaldes iestādes vai publiskas padomdevējas struktūras valsts, reģionu vai vietējā līmenī;

d)

fiziskas vai juridiskas personas, kas saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem pilda publiskās pārvaldes funkcijas, tostarp pilda īpašus pienākumus, veic darbības vai sniedz pakalpojumus vides jomā; un

e)

fiziskas vai juridiskas personas, kas b) apakšpunktā minētās struktūras vai personas uzraudzībā pilda publiskus pienākumus un funkcijas vai sniedz publiskus pakalpojumus vides jomā.”

Verifikācijas un iekšējā audita periods

MVU var lūgt pilnīgu verifikāciju veikt nevis trīs, bet četru gadu laikā. Arī starplaiku starp iekšējiem auditiem var pagarināt no viena līdz diviem gadiem. Tas pats attiecas uz vidisko deklarāciju. Organizācijām tomēr katru gadu kompetentajai iestādei jāiesniedz nevalidēta, bet atjaunināta deklarācija.

Lai izmantotu šo iespēju, organizācijām jāiesniedz pieprasījums kompetentajai iestādei, kura var pagarināt atļauto periodu, ja verificētājs apstiprinājis, ka ir izpildīti visi 7. panta nosacījumi:

nav ievērojama apdraudējuma videi,

organizācijā nav notikušas būtiskas pārmaiņas,

nav būtisku vietēja mēroga problēmu, ko organizācija pastiprina.

Verifikācija un validācija

Vidiskajiem verificētājiem jāņem vērā mazu organizāciju īpatnības, lai tās pārmērīgi nenoslogotu. MVU bieži ir trūcīgi resursi un līdzekļi, tādēļ tie ir mazāk spējīgi tikt galā ar plašu ziņošanu un ilgstošām procedūrām. Verificētājam jāņem vērā arī citas MVU īpatnības, piemēram, daudzfunkcionāli darbinieki, apmācība darba vietā un spēja ātri piemēroties izmaiņām. Galvenais mērķis ir iegūt objektīvus pierādījumus, ka EMAS sistēma reāli darbojas un procedūras ir pielāgotas uzņēmuma lielumam un sarežģītībai, darbinieku kompetencei un vidiskās ietekmes raksturam.

Maksas

Katras dalībvalsts kompetencē ir noteikt maksas par EMAS reģistrācijas procedūrām. Dažas dalībvalstis nepieprasa maksas. Jebkurā gadījumā regulā noteikts, ka maksām jābūt saprātīgām un proporcionālām organizācijas lielumam.

Tehniskais un finansiālais atbalsts

Tehniskais un finansiālais atbalsts EMAS shēmai kopumā un jo īpaši MVU jānodrošina divos līmeņos. Dalībvalstīm jādara pieejama informācija par tiesību aktu prasībām un izpildiestādēm, kā arī tehniskā informācija par akreditētiem vai licencētiem verificētājiem, reģistrācijas procedūrām, dotācijām un finansiālo atbalstu. Komisija sniedz informāciju un sagatavo ceļu organizācijām, kuras vēlas reģistrēties EMAS, atzīstot daļas no citām vidiskās pārvaldības sistēmām vai iestrādājot EMAS citās ES rīcībpolitikās.

EMAS Easy metode

Lai gan EMAS Easy  (33) metode nav minēta regulā, tā būtu jāņem vērā kā instruments, kas pieejams mazām organizācijām. Tā palīdz īstenot EMAS ātri, lēti un viegli.

Grupāla un posmsecīga pieeja

Vietējās iestādes sadarbībā ar tirdzniecības kamerām, rūpniecības apvienībām un citām iesaistītajām personām var atvieglot grupālās un posmsecīgās pieejas izmantošanu un tā palīdzēt MVU, kuri vēlas ieviest EMAS.

“Grupālā” pieeja nozīmē, ka EMAS ievieš grupā, un tā ir noderīga organizācijām, kuras darbojas vienā nozarē vai atrodas vienā ģeogrāfiskajā apgabalā. Tās var kopā veikt ieviešanas procesu un pēc tam veikt atsevišķu reģistrāciju.

Posmsecīgu pieeju var pielāgot katras dalībvalsts vajadzībām. To var saistīt, piemēram, ar vispārējiem projektiem vai plāniem, lai veicinātu EMAS ieviešanu pašvaldībā vai teritorijā, kur dažādas struktūras plāno motivēt organizācijas ieviest labu vidiskās pārvaldības praksi dažādos posmos vai veidos.

Piemērs. Labs šādas pieejas piemērs var būt izveidot MVU grupu rūpnieciskā teritorijā vai pašvaldības vadītā reģionā sadarbībā ar tirdzniecības kameru un rūpniecības apvienībām, kuras darbojas teritorijā. Iesaistītās organizācijas var piedalīties posmsecīgā EMAS ieviešanas plānā. Pirmais solis būtu atvieglot visiem uzņēmumiem EMAS vidiskā pārskata sagatavošanu. Otrais solis būtu labas pārvaldības prakses izstrāde un ieviešana. Trešais solis būtu ieviest oficiālu vidiskās pārvaldības sistēmu, piemēram, atbilstoši standartam EN ISO 14001. Visbeidzot, uzņēmumi varētu reģistrēties EMAS kā sevišķi kvalitatīvā pārvaldības sistēmā.

Šī koncepcija varētu būt iespēja izstrādāt reklāmas plānus organizāciju grupās, darbības nozarēs vai konkrētās teritorijās, kur ir interese reklamēt oficiālas vai neoficiālas vidiskās pārvaldības sistēmas, lai pēc tam reģistrētos EMAS.

II PIELIKUMS

Plašāku informāciju par EMAS izmantošanai kopā ar šiem norādījumiem var atrast Komisijas EMAS tīmekļa vietnē http://ec.europa.eu/environment/emas/, kur atrodami turpmāk minētie dokumenti.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Regula (EK) Nr. 1221/2009: http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=OJ:L:2009:342:0001:0045:LV:PDF

Komisijas paziņojums – Darba plāna izveide, kurā paredz indikatīvu nozaru sarakstu nozaru un starpnozaru atsauces dokumentu pieņemšanai, saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1221/2009 par organizāciju brīvprātīgu dalību Kopienas vides vadības un audita sistēmā (EMAS): http://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=CELEX%3A52011XC1208%2801%29

EMAS nozaru atsauces dokumenti identificētajiem prioritārajiem sektoriem: http://ec.europa.eu/environment/emas/emas_publications/sectoral_reference_documents_en.htm

Faktu lapas par 20 vidiskās pārvaldības sistēmas pieejām (soli pa solim uz EMAS): http://ec.europa.eu/environment/emas/emas_publications/publications_studies_en.htm#Step up to EMAS

Saraksts ar visām kompetentajām iestādēm un akreditācijas vai licencēšanas iestādēm, kas iesaistītas EMAS: http://ec.europa.eu/environment/emas/emas_contacts/competent_bodies_en.htm

EMAS dokumenti: http://ec.europa.eu/environment/emas/emas_publications_en.htm

EMAS faktu lapas par konkrētiem tematiem, saistībā ar kuriem konstatēta nepieciešamība pēc sīkāk izklāstītas informācijas: http://ec.europa.eu/environment/emas/emas_publications/publications_studies_en.htm#Fact Sheets

EMAS vispārējā jeb globālā reģistrācija: Komisijas 2011. gada 7. decembra Lēmums 2011/832/ES attiecībā uz norādījumiem par ES korporatīvo reģistrāciju, trešo valstu un vispārējo reģistrāciju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1221/2009 par organizāciju brīvprātīgu dalību Kopienas vides vadības un audita sistēmā (EMAS): http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?qid=1512397918431&uri=CELEX:32011D0832

http://ec.europa.eu/environment/emas/join_emas/emas_global_en.htm


(1)  Regula (EK) Nr. 1221/2009.

(2)  Komisijas 2011. gada 7. decembra Lēmums 2011/832/ES attiecībā uz norādījumiem par ES korporatīvo reģistrāciju, trešo valstu un vispārējo reģistrāciju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1221/2009 par organizāciju brīvprātīgu dalību Kopienas vides vadības un audita sistēmā (EMAS) (OV L 330, 14.12.2011., 25. lpp.).

(3)  http://ec.europa.eu/environment/emas/emas_publications/publications_studies_en.htm#. Pētījums par EMAS reģistrētu organizāciju izmaksām un ieguvumiem.

(4)  “Rūpniecisko emisiju direktīvā” (IED direktīvā), ar ko no 2013. gada 7. janvāra atcelta direktīva par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli (IPPC direktīvu), dalībvalstīm sniegti sīki norādījumi par vides inspekcijām, proti, to, cik bieži jārīko apmeklējumi uz vietas, nosaka, pamatojoties uz sistemātisku novērtējumu par attiecīgo iekārtu radītajiem vides apdraudējumiem; novērtējumā izmanto dažādu kritēriju kopumu, no kuriem viens ir arī operatora līdzdalība EMAS sistēmā.

(5)  EVER pētījums: Evaluation of EMAS and Eco-Label for their Revision, 2005 (EMAS un ekomarķējuma novērtējums to pārskatīšanai), IEFE- Università Bocconi pētījums, kas veikts Eiropas Komisijas Vides ģenerāldirektorāta uzdevumā.

(6)  Hamschmidt J., Dyllick T. (2001),ISO 14001: profitable? Yes! But is it eco-effective? (ISO 14001: ienesīgi? Jā! Bet vai ekoloģiski efektīvi?), Greener Management International, Nr. 34.

(7)  CESQA SINCERT (2002), Indagine sulla certificazione ambientale secondo la norma UNI EN ISO 14001; risultati indagine Triveneto.

(8)  Freimann, Walther (2001), The impacts of corporate environmental management systems: a comparison of EMAS and ISO 14001 (Korporatīvo vadības sistēmu ietekme: EMAS un ISO 14001 salīdzinājums), Greener Management International, Nr. 36, 91.–103. lpp.

(9)  IRIS (2000), Environmental management systems – paper tiger or powerful tool (Vidiskās pārvaldības sistēmas – papīra tīģeris vai iedarbīgs instruments). Zviedrijas Inženiertehnisko pētījumu institūts (The Swedish Institute of Production Engineering Research), Mēlndale.

(10)  Skaitļi 1. tabulā ir indikatīvi un saistīti ar kategoriju lielumiem. Tādēļ tos nevar tieši attiecināt ne uz vienu organizāciju nevienā situācijā.

(11)  Organizāciju lielumi saskaņā ar definīciju Komisijas Ieteikumā 2003/361/EK par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (OV L 124., 20.5.2003., 36. lpp.).

(12)  Mazie un vidējie uzņēmumi bieži var samazināt pirmā gada ieviešanas izmaksas, EMAS ieviešanai izmantojot EMAS Easy metodi. Jaunākās aplēses liecina, ka dažos gadījumos pirmajā ieviešanas gadā mikroorganizāciju izmaksas var samazināt līdz EUR 11 500, bet mazu organizāciju izmaksas – līdz EUR 17 000. Šie aprēķini ir tikai indikatīvi, un tajos izmantoti dati, ko mazie un vidējie uzņēmumi snieguši pēc semināriem, kas tiem organizēti dažādās dalībvalstīs.

(13)  Mazie un vidējie uzņēmumi bieži var samazināt pirmā gada ieviešanas izmaksas, EMAS ieviešanai izmantojot EMAS Easy metodi. Jaunākās aplēses liecina, ka dažos gadījumos mikroorganizāciju izmaksas var samazināt līdz EUR 2 200 gadā, bet mazu organizāciju izmaksas – līdz EUR 3 300 gadā. Šie aprēķini ir tikai indikatīvi, un tiem izmantoti dati, ko mazie un vidējie uzņēmumi snieguši pēc semināriem, kas tiem organizēti dažādās dalībvalstīs.

(14)  http://ec.europa.eu/environment/emas/join_emas/what_if_i_am_an_sme_en.htm

(15)  OV L 393, 30.12.2006., 1. lpp.

(16)  Vienpadsmit prioritāro nozaru indikatīvs saraksts, kurām paredzēts izstrādāt nozaru atsauces dokumentus, ir publicēts Komisijas paziņojumā “Darba plāna izveide, kurā paredz indikatīvu nozaru sarakstu nozaru un starpnozaru atsauces dokumentu pieņemšanai, saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1221/2009 par organizāciju brīvprātīgu dalību Kopienas vides vadības un audita sistēmā (EMAS)” (OV C 358, 8.12.2011., 2. lpp.)

(17)  http://ec.europa.eu/environment/emas/join_emas/what_if_i_am_an_sme_en.htm

(18)  Saskaņā ar EMAS regulas 45. pantā aprakstīto oficiālo procedūru.

(19)  Kā norādīts EMAS regulas 10. pantā un V pielikumā un šā dokumenta 3. punktā.

(20)  Saskaņā ar EMAS regulas IV pielikuma B iedaļas e) punktu vidiskajā deklarācijā ietver “to datu apkopojumu, kuri pieejami par to, kāds ir organizācijas vidiskais veikums samērā ar tās izvirzītajiem vidiskajiem mērķiem un mērķrādītājiem, ņemot vērā organizācijas būtisko ietekmi uz vidi. Ziņojumi jāsniedz par pamatrādītājiem un citiem jau esošiem saistītiem rādītājiem attiecībā uz vidisko veikumu, kā izklāstīts C iedaļā”. IV pielikuma C iedaļā norādīts: “Ikviena organizācija katru gadu sniedz arī ziņojumu par sniegumu attiecībā uz konkrētiem vidiskajiem aspektiem, kas noteikti tās vidiskajā deklarācijā, un, ja iespējams, ņem vērā nozares atsauces dokumentus, kā minēts 46. pantā.”

(21)  Tomēr EMAS regula nav īstais dokuments, kurā noteikt, kāda metode vai rīks jāizmanto, lai izveidotu emisiju uzskaiti un/vai kvantificēšanu.

(22)  Saskaņā ar EMAS regulas IV pielikuma B iedaļas e) punktu vidiskajā deklarācijā ietver “to datu apkopojumu, kuri pieejami par organizācijas veikumu saistībā ar tās vidiskajiem mērķiem un mērķrādītājiem, ņemot vērā organizācijas būtisko ietekmi uz vidi. Ziņojumi jāsniedz par pamatrādītājiem un citiem jau esošiem saistītiem rādītājiem attiecībā uz vidisko veikumu, kā izklāstīts C siedaļā”. IV pielikuma C iedaļā norādīts: “Ikviena organizācija katru gadu sniedz arī ziņojumu par sniegumu attiecībā uz konkrētiem vidiskajiem aspektiem, kas noteikti tās vidiskajā deklarācijā, un, ja iespējams, ņem vērā nozares atsauces dokumentus, kā minēts 46. pantā.”

(*1)  Bruto pievienotās vērtības oficiāla definīcija ir sniegta Komisijas 2006. gada 28. septembra Regulā (EK) Nr. 1503/2006, ar ko īsteno un groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1165/98 par īstermiņa statistiku attiecībā uz mainīgo lielumu definīcijām, mainīgo lielumu sarakstu un datu apkopošanas biežumu (OV L 281, 12.10.2006., 15. lpp.). Pievienoto vērtību pamatcenās var aprēķināt no apgrozījuma (atskaitot PVN un citus līdzīgus atskaitāmus nodokļus, kas tieši saistīti ar apgrozījumu), kam pieskaita kapitalizēto produkciju un citus saimnieciskās darbības ieņēmumus, kam pieskaita vai no kā atņem pārmaiņas krājumos, no kā atņem preču un pakalpojumu iepirkumus un citus ar apgrozījumu saistītus, bet neatskaitāmus nodokļus par ražojumiem, kā arī pieskaita saņemtās subsīdijas par ražojumiem. Ieņēmumus un izdevumus, ko uzņēmumu grāmatvedībā klasificē kā finanšu vai ārkārtas ieņēmumus un izdevumus, pievienotajā vērtībā neieskaita. Tāpēc subsīdijas par ražojumiem ieskaita pievienotajā vērtībā pamatcenās, bet visus nodokļus par ražojumiem neieskaita. Pievienoto vērtību aprēķina “bruto”, jo netiek atņemtas vērtības korekcijas (piemēram, amortizācija).

Piezīme: EMAS vidisko deklarāciju var izmantot, lai sniegu ziņojumu par konkrētiem veikuma pamatrādītājiem, jo īpaši energoefektivitāti un siltumnīcefekta gāzu emisijām.

(23)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 9. jūlija Regula (EK) Nr. 765/2008, ar ko nosaka akreditācijas un tirgus uzraudzības prasības attiecībā uz produktu tirdzniecību un atceļ Regulu (EEK) Nr. 339/93 (OV L 218, 13.8.2008., 30. lpp.).

(24)  Atsauce uz “šo regulu” EMAS regulā jāsaprot kā atsauce uz “EMAS regulu”.

(25)  http://ec.europa.eu/environment/emas/emas_registrations/register_en.htm

(26)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 1893/2006, ar ko izveido NACE 2. red. saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kā arī groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3037/90 un dažas EK regulas par īpašām statistikas jomām (OV L 393, 30.12.2006., 1. lpp.).

(27)  Atbilstoši tās dalībvalsts akreditācijas vai licencēšanas iestādes uzraudzības prasībām, kur verificētājs vēlas darboties, kā noteikts EMAS regulas 24. pantā.

(28)  Regulas II pielikuma A.9.1.2. punkts “Atbilstības novērtēšana” un A.10.2. punkts “Nesaskanība, korektīva darbība un preventīva darbība”.

(29)  13. panta 2. punkta c) apakšpunkts, kā arī pārbaudot, vai ieinteresētās personas nav iesniegušas attiecīgas sūdzības vai arī sūdzības ir pienācīgi noregulētas (13. panta 2. punkta d) apakšpunkts).

(30)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Direktīva 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) (OV L 334, 17.12.2010., 17. lpp.).

(31)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 4. jūlija Direktīva 2012/18/ES par lielu ar bīstamām vielām saistītu avāriju risku pārvaldību, ar kuru groza un vēlāk atceļ Padomes Direktīvu 96/82/EK (OV L 197, 24.7.2012., 1. lpp.).

(32)  Sarakstu ar ES dalībvalstu un Norvēģijas kompetento iestāžu, akreditācijas iestāžu vai vidisko verificētāju kontaktinformāciju var atrast tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/environment/emas/emas_contacts/competent_bodies_en.htm

(33)  Plašāku informāciju par EMAS Easy metodi var atrast tīmekļa šādās vietnē: http://ec.europa.eu/environment/emas/join_emas/what_if_i_am_an_sme_en.htm


12.12.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 328/87


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2017/2286

(2017. gada 6. decembris),

ar ko vidiskās pārvaldības sistēmas Eco-Lighthouse prasības atzīst par tādām, kas atbilst attiecīgajām vides vadības un audita sistēmas (EMAS) prasībām, saskaņā ar 45. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1221/2009 par organizāciju brīvprātīgu dalību Kopienas vides vadības un audita sistēmā

(izziņots ar dokumenta numuru C(2017) 8082)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Regulu (EK) Nr. 1221/2009 par organizāciju brīvprātīgu dalību Kopienas vides vadības un audita sistēmā (EMAS), kā arī par Regulas (EK) Nr. 761/2001 un Komisijas Lēmumu 2001/681/EK un 2006/193/EK atcelšanu (1), un jo īpaši tās 45. pantu,

apspriedusies ar Komiteju, kas izveidota ar Regulas (EK) Nr. 1221/2009 49. pantu,

tā kā:

(1)

EMAS mērķis ir veicināt organizāciju vidiskā veikuma pastāvīgu uzlabošanos, un to panāk, izveidojot un ieviešot vidiskās pārvaldības sistēmu, novērtējot šādas sistēmas darbības rezultātus, sniedzot informāciju par vidisko veikumu, iesaistoties atklātā dialogā ar sabiedrību un citām ieinteresētajām personām un aktīvi iesaistot darbiniekus.

(2)

Organizācijām, kas izmanto citas vidiskās pārvaldības sistēmas un vēlas turpmāk piemērot EMAS, vajadzētu būt iespējai to izdarīt cik iespējams vienkāršāk. Lai atvieglotu EMAS ieviešanu un nedublētu esošo praksi un procedūras, būtu jāapsver saiknes ar citām vidiskās pārvaldības sistēmām.

(3)

Lai atvieglotu EMAS ieviešanu un nedublētu tādu esošo praksi un procedūras, kuru pamatā ir citas ar pienācīgām procedūrām sertificētas vidiskās pārvaldības sistēmas, tās attiecīgās citu vidiskās pārvaldības sistēmu daļas, ko Komisija atzinusi par attiecīgajām EMAS prasībām atbilstošām, uzskata par minētajām prasībām līdzvērtīgām.

(4)

Atzīšanā vajadzētu balstīties uz šo citu vidiskās pārvaldības sistēmu prasību un procedūru analīzi un uz to, vai ar tām ir iespējams sasniegt tādus pašus mērķus, ar kādiem noteiktas attiecīgās prasības Regulā (EK) Nr. 1221/2009.

(5)

Rakstisku lūgumu par Eco-Lighthouse vidiskās pārvaldības sistēmas atzīšanu Norvēģija Komisijai nosūtīja 2016. gada 26. janvārī. Pēc tam tika nosūtīta papildu informācija, lai sniegtu Komisijai pierādījumus, kas vajadzīgi, lai izvērtētu šīs vidiskās pārvaldības sistēmas attiecīgo daļu līdzvērtību EMAS prasībām,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Pamatojoties uz Norvēģijas iestāžu iesniegtajiem pierādījumiem, Komisija šā lēmuma pielikumā uzskaitītās Eco-Lighthouse sistēmas daļas uzskata par tādām, kas atbilst attiecīgajām prasībām Regulā (EK) Nr. 1221/2009.

2. pants

Par tādām Eco-Lighthouse sistēmas prasību izmaiņām, kas ietekmē šo atzīšanu, ir jāziņo Komisijai vismaz reizi gadā. Ja šīs prasības vai Regulas (EK) Nr. 1221/2009 prasības mainās, Komisija var lemt par šā lēmuma atcelšanu vai grozīšanu.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2017. gada 6. decembrī

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Karmenu VELLA


(1)  OV L 342, 22.12.2009., 1. lpp.


PIELIKUMS

Ievads

Ar EMAS regulu (1) (tālāk tekstā – arī “Regula”) ir izveidots augstvērtīgs pārvaldības instruments, kuru organizācijas var izmantot, lai brīvprātīgi izvērtētu, paziņotu un uzlabotu savu vidisko veikumu. EMAS ir pieejama visām organizācijām, kas vēlas uzlabot savu vidisko veikumu. Šī sistēma aptver ekonomikas un pakalpojumu nozares kopumā un ir piemērojama visā pasaulē.

EMAS mērķis ir veicināt organizāciju vidiskā veikuma pastāvīgu uzlabošanu, izveidojot un ieviešot vidiskās pārvaldības sistēmas, sistemātiski, objektīvi un regulāri novērtējot šo sistēmu darbības rezultātus, sniedzot informāciju par vidisko veikumu un iesaistoties atklātā dialogā ar sabiedrību, un aktīvi iesaistot organizāciju darbiniekus, vienlaikus nodrošinot piemērotas apmācības.

EMAS regula nodrošina EMAS sistēmā reģistrēto organizāciju vidiskā veikuma pārredzamību un uzticamību, izmantojot sistēmu, kad verifikāciju veic trešā persona – akreditēti vai licencēti verificētāji.

Lai veicinātu to organizāciju reģistrēšanos, kuras ir ieviesušas citas vidiskās pārvaldības sistēmas un vēlas pāriet uz EMAS, minētajā regulā ir noteikts (2), ka Komisija atzīst citas nacionāla vai reģionāla līmeņa vidiskās pārvaldības sistēmas vai to daļas, kas atbilst attiecīgajām regulas prasībām, ja tiek izpildīti īpaši nosacījumi.

Regulas 45. pantā noteikts, ka dalībvalstis var iesniegt Komisijai rakstisku pieprasījumu atzīt par attiecīgajām regulas prasībām atbilstošām tās esošās vidiskās pārvaldības sistēmas vai to daļas, kas ir sertificētas atbilstīgi attiecīgām sertifikācijas procedūrām, kuras atzītas nacionālā vai reģionālā līmenī.

Komisija, izskatījusi šo pieprasījumu un saskaņā ar 49. panta 2. punktā minēto apspriešanās procedūru, atzīst vidiskās pārvaldības sistēmas attiecīgās daļas un sertifikācijas iestāžu akreditācijas vai licencēšanas prasības, ja tā uzskata, ka dalībvalsts ir:

pieprasījumā pietiekami skaidri norādījusi vidiskās pārvaldības sistēmu attiecīgās daļas, kas atbilst prasībām šajā regulā,

iesniegusi pietiekamus pierādījumus par minētās vidiskās pārvaldības sistēmas visu attiecīgo daļu līdzvērtīgumu šai regulai.

Atzīšanas sekas: pamatojoties uz minētās regulas 4. panta 3. punktu, organizācijām, kuras vēlas reģistrēties EMAS un kurām ir sertificēta vidiskās pārvaldības sistēma, kas atzīta saskaņā ar 45. pantu, nav jāīsteno tās daļas, kuras atzītas par līdzvērtīgām šai regulai.

Tomēr jānorāda, ka, veicot verificēšanu, lai sagatavotos organizācijas reģistrēšanai EMAS vai saistībā ar atjaunošanu reģistrā, ir jāpiemēro 18. panta noteikumi.

EMAS akreditēts vai licencēts verificētājs izvērtē, vai vajadzīgās procedūras, piemēram, organizācijas vidiskais pārskats, vides politika, pārvaldības sistēma, audita procedūras un to īstenošana, atbilst šīs regulas prasībām. Tādēļ citu vidiskās pārvaldības sistēmu daļas, kas saskaņā ar 45. pantu atzītas par atbilstīgām attiecīgajām Regulas (EK) Nr. 1221/2009 prasībām, arī ir jāverificē, lai nodrošinātu, ka to īstenošana atbilst prasībām, kuru līdzvērtīgums konstatēts spēkā esošajā atzīšanā.

Piemēram, tas, ka citas vidiskās pārvaldības sistēmas dokumentācijas procedūra ir atzīta par līdzvērtīgu, neliedz verificēt šīs procedūras pienācīgu īstenošanu, lai pārliecinātos, ka ir ietverta nepieciešamā būtiskā informācija.

Norāde uz šo atzīšanu ir arī Publiskā iepirkuma direktīvā (3), kuras 62. panta 2. punktā noteikts, ka citas vidiskās pārvaldības sistēmas, kas atzītas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1221/2009 45. pantu, ir viens no trim sertifikātu veidiem, uz kuriem var atsaukties līgumslēdzējas iestādes, kas publiskā iepirkuma procedūras kontekstā prasa uzrādīt sertifikātus par atbilstību konkrētām vidiskās pārvaldības sistēmām vai standartiem.

Norvēģija 2016. gada 26. janvārī nosūtīja sākotnējo pieteikumu Norvēģijas nacionālā vidiskās sertifikācijas sistēma Eco-Lighthouse Foundation (ELH) atzīšanu saskaņā ar EMAS regulu. Pēc šā lūguma tika iesniegta papildu informācija, lai skaidri un detalizēti izklāstītu Eco-Lighthouse pārvaldības sistēmas prasības un attiecīgās EMAS regulas (tostarp tās pielikumu) prasības un lai sniegtu Komisijai pierādījumus, kas nepieciešami, lai varētu konstatēt minētās vidiskās pārvaldības sistēmas atbilstīgo daļu iespējamo līdzvērtību.

Pamatojoties uz šiem pierādījumiem, Komisija varēja noteikt attiecīgās vidiskās pārvaldības sistēmas prasību un attiecīgo EMAS regulas prasību savstarpējās atbilstības līmeni, kā sīkāk izklāstīts šajā dokumentā.

ELH jēdzieni – skaidrojošā tabula

ELH jēdziens (LV)

ELH jēdziens (NO)

ELH jēdziena definīcija

Eco-Lighthouse Foundation (Eco-Lighthouse / ELH)

Stiftelsen Miljøfyrtårn (Miljøfyrtårn)

Juridiska persona, kas pārvalda, uzrauga un attīsta ELH sertifikācijas sistēmu.

ELH vidiskā deklarācija

Miljøkartlegging

Tīmeklī ģenerēts ziņojums no konsultanta sastādīta kritēriju saraksta. Uzņēmums dokumentē atbilstību šiem kritērijiem. Sertificētājs dod Miljøkartlegging galīgo apstiprinājumu un tādējādi apliecina atbilstību ELH kritērijiem.

Vispārējie kritēriji

Felles kriterier

Kritēriji, kas attiecas uz visiem uzņēmumiem, kuri vēlas, lai tos sertificētu ELH. Uzņēmums arī norāda, vai telpas, kurās tas atrodas, ir tā īpašumā vai tiek īrētas, un nolemj, kuri kritēriji ir piemērojami, piemēram, attiecībā uz enerģiju, atkritumu likvidēšanu utt. Vispārējie kritēriji attiecas uz svarīgākajiem vidiskajiem aspektiem, kas ir kopīgi visiem uzņēmumiem.

Nozarspecifiskie kritēriji

Bransjespesifikke kriterier

Kritēriji, kas attiecas uz konkrētu nozaru uzņēmumiem, kuri vēlas, lai tos sertificētu ELH. Šie kritēriji skar būtiskākos vidiskos aspektus konkrētajā nozarē.

Vidiskais pārvaldnieks

miljøfyrtårnansvarlig

Persona uzņēmumā, kuru vadība ir iecēlusi par atbildīgo personu par ELH īstenošanu.

Ikgadējais klimatvidiskais ziņojums

årlig Klima- og miljørapport

Uzņēmums katru gadu līdz 1. aprīlim iesniedz ziņojumu ELH tīmekļa portālā. Rādītāji: daži ir universāli; citi tiek ģenerēti no izvēlētajiem kritērijiem. Šeit ziņo arī par rīcības plānu. Ikgadējais klimatvidiskais ziņojums ir jādara pieejams plašai sabiedrībai.

Rīcības plāns / vidiskā programma

handlingsplan

Uzņēmuma plāns nākamajam gadam, kā rīkoties saistībā ar katru vidisko jautājumu; to dokumentē ikgadējā klimatvidiskajā ziņojumā. Pienākumu sadalījumu un termiņus var dokumentēt vidiskajā deklarācijā (Miljøkartlegging) vai iekšēji – paša uzņēmuma sistēmās.

Ikgadējais vadības apskats

ledelsens gjennomgang

Augstākā un vidējā līmeņa vadītāji ik gadu tiekas, lai iztirzātu un izvērtētu veselības, drošības un vides (VDV) sistēmu, kvalitātes vadības sistēmu, ELH īstenošanu un citus uzņēmumam svarīgus jautājumus.

Vidiskās pārvaldības grupa

miljøgruppe

Darba grupa, kas iecelta, lai palīdzētu vidiskajam pārvaldniekam īstenot ELH. Tajā var būt par VDV atbildīgā persona, citas skartās puses.

Eco-Lighthouse tīmekļa portāls

Miljøfyrtårnportalen

Tīmekļa portāls, kurā tiek glabāti dokumenti, kas attiecas uz uzņēmumiem, pašvaldībām, konsultantiem un sertificētājiem, tostarp visi dokumenti par atbilstību kritērijiem un sertifikāciju.

Uzņēmumspecifiskie rādītāji

virksomhetsspesifikke sjekkpunkter

Rādītāji, kurus izstrādā pēc uzņēmuma pieprasījuma un iestrādā tā ikgadējā klimatvidiskajā ziņojumā. Tas ir maksas pakalpojums.

Iekšējais konsultants

Internkonsulent

Darbinieks, kurš uzņēmumā nodarbojas ar ELH sertifikāciju. Šis darbinieks iziet ELH konsultantu apmācību, tā iegūstot kvalifikāciju, lai varētu palīdzēt uzņēmumam iegūt sertifikātu, un tas ļauj izvairīties no nepieciešamības nolīgt ārēju ELH konsultantu pie pirmreizējās sertificēšanas.

VDV kontrolsaraksts

HMS sjekkliste

Uzņēmuma iekšējais kontrolsaraksts veselības, drošības un vides (VDV) sistēmas ikgadējai pārskatīšanai. Galvenie punkti ir šādi: tiesību aktos noteikto prasību atjaunināšana, personāla un vadības iekšējā apmācība, vides politika, mērķi un sasniegumi ikgadējā klimatvidiskajā ziņojumā, rīcība neatbilstības gadījumā.

Vides politika

Miljøpolicy

Ar vidisko veikumu saistītie plāni un darbības virzieni, kurus uzņēmumā nosaka augstākā līmeņa vadība.

Vidiskais aspekts

miljøaspekt

Uzņēmuma darbības, ražojumu vai pakalpojumu elementi, kuri var ietekmēt vidi.

Tiešais vidiskais aspekts

Direkte miljøaspekt

Uzņēmuma darbības, ražojumu vai pakalpojumu elementi, kas ir uzņēmuma tiešā kontrolē.

Netiešais vidiskais aspekts

Indirekte miljøaspekt

Uzņēmuma darbības, ražojumu vai pakalpojumu elementi, kas nav uzņēmuma tiešā kontrolē, bet ko tas var ietekmēt.

Vidiskais mērķis

miljømål

Vidiskie mērķi, kas jāsasniedz nākamajā gadā un kas ir dokumentēti ikgadējā klimatvidiskajā ziņojumā.

Vidiskās pārvaldības sistēma (VPS)

miljøledelsessystem

Integrēta pārvaldības sistēma, kuras ietvaros kartē uzņēmuma ietekmi uz vidi un šīs ietekmes pārvaldīšanai izmanto vidisko kritēriju kopumu. VPS ir jābūt pielāgotai uzņēmuma darbībai, tajā jāietver skaidri mērķi un rīcības plāni, nosakot konkrētus īstenojamos pasākumus, un ar tās palīdzību ir jānodrošina pastāvīgi uzlabojumi.

Būtiskas izmaiņas

stor endring

Jebkādas izmaiņas attiecībā uz uzņēmuma darbību (tostarp tā ražojumiem un pakalpojumiem), atrašanās vietu, organizāciju vai vadību, kas būtiski ietekmē vidiskās pārvaldības sistēmu vai ar uzņēmumu saistītos vidiskos aspektus.

Neatbilstība

Avvik

Atkāpe no tiesību aktos noteikto prasības vai ELH kritērija, vai abiem, ja juridiskā prasība vienlaikus ir arī ELH kritērijs. Galvenās tiesību aktos noteiktās prasības vides jomā ir arī ELH kritēriji. Ja pastāv neatbilstība kādam ELH kritērijam, uzņēmums nevar tikt sertificēts.

Metodika, ko izmanto, lai pārbaudītu minētās atzītās vidiskās pārvaldības sistēmas atsauces

Šā dokumenta mērķis ir aprakstīt Eco-Lighthouse vidiskās pārvaldības sistēmas prasības un izvērtēt to atbilstību attiecīgajām EMAS regulas prasībām. Šis novērtējums kalpo diviem galvenajiem mērķiem:

1)

atvieglot pāreju uz EMAS organizācijai, kas ir ieviesusi citu vidiskās pārvaldības sistēmu un vēlas pāriet uz EMAS;

2)

atvieglot Eco-Lighthouse un EMAS prasību salīdzināmību.

Lai sagatavotu šo novērtējumu, Komisija analizēja abu sistēmu prasības, lai noskaidrotu, kādas ir atšķirības. Pēc šīs analīzes būtiskās prasības tika sagrupētas galvenajās prasībās atbilstoši dažādām vidiskās pārvaldības sistēmas daļām. Pēc tam tika izvērtēta šo daļu atbilstība attiecīgajām EMAS regulas prasībām.

Tālākajās šā ziņojuma lappusēs tiks analizētas vidiskās pārvaldības sistēmas šādas daļas:

1)

augstākā līmeņa vadības apņemšanās un iesaiste;

2)

vidiskā pārskata izveide – iepriekšēja analīze;

3)

vides politikas izveide;

4)

atbilstības tiesību aktiem nodrošināšana;

5)

mērķi un vidiskā programma, ko nosprauž ar mērķi nodrošināt pastāvīgus uzlabojumus;

6)

organizatoriskā struktūra, apmācība un darbinieku iesaiste;

7)

dokumentācijas prasības;

8)

operatīvā vadība;

9)

gatavība ārkārtas situācijām un reaģēšana uz tām;

10)

pārbaudes, iekšējais audits un korektīvie pasākumi;

11)

komunikācija (iekšējā un ārējā);

12)

vadības apskats.

Turklāt šajā ziņojumā tiek izvērtētas arī akreditācijas vai licencēšanas prasības, kas ļauj kvalificētam neatkarīgam auditoram sistēmas verificēt.

Attiecībā uz katru no šīm daļām izvērtējumā detalizēti aplūkots, cik lielā mērā ELH prasības atbilst attiecīgajām EMAS prasībām. Lai izvērtētu šo atbilstību, Komisija ir apsvērusi, vai ELH prasības spēj sasniegt attiecīgo EMAS prasību mērķus ar tādu pašu noturību un ticamību (4).

Dažos gadījumos ELH daļas EMAS prasībām atbilst daļēji, neizpildot šīs prasības pilnībā. Lai izvērtējumu veiktu niansēti, attiecībā uz šīm daļām ir atzīmēts, ka tās “daļēji atbilst EMAS prasībām”, un ir pievienoti paskaidrojumi, lai palīdzētu ELH sertificētām organizācijām, kuras vēlētos samazināt šo atšķirību no EMAS.

Dažādās daļas pēc to novērtējuma veikšanas var iedalīt trijās kategorijās:

neatbilst EMAS prasībām,

daļēji atbilst EMAS prasībām,

atbilst EMAS prasībām.

Daļas, kas atzītas par atbilstīgām attiecīgajām EMAS prasībām (trešā kategorija), ir jāuzskata par līdzvērtīgām.

Eco-Lighthouse apraksts

Eco-Lighthouse sertifikācijas sistēma ir Norvēģijā visplašāk izmantotā vidiskās pārvaldības sistēma, kuras ietvaros mazām, vidējām un lielām organizācijām ir izsniegts vairāk nekā 5 000 derīgu sertifikātu (ELH nav orientēta uz uzņēmumiem, kas saskaras ar sarežģītām vidiskajām problēmām (5)). Izmantojot viegli īstenojamus, konkrētus, atbilstīgus un rentablus (plašākā nozīmē – vietējus, reģionālus, globālus) pasākumus, uzņēmumi var uzlabot savu vidisko veikumu, kontrolēt savu ietekmi uz vidi un pierādīt savu korporatīvo sociālo atbildību.

Eco-Lighthouse sertifikācijas sistēma gan iekšējo, gan ārējo vidisko aspektu vadību integrē Norvēģijas tiesiskajā regulējumā attiecībā uz uzņēmumos veiktām sistemātiskām darbībām veselības, vides un drošības jomā.

Uzņēmumam, kas vēlas saņemt Eco-Lighthouse sertifikātu, ir jārīkojas tā, kā izklāstīts turpmāk.

Pirms sertifikācijas

1.

Nolīgst kvalificētu Eco-Lighthouse konsultantu, kuru apmācījusi, apstiprinājusi un uzrauga ELH, lai tas:

a)

izstrādātu uzņēmuma vidisko pārskatu (miljøanalyse). Balstoties uz šo iepriekšējo analīzi, tas papildus vispārējiem kritērijiem (6), kurus piemēro visām organizācijām, izvēlēsies attiecīgos nozarspecifiskos kritērijus (bransjespesifikke kriterier), kas attiecas uz konkrēto uzņēmumu;

b)

izveidotu un palīdzētu aizpildīt vidisko deklarāciju (7) (Miljøkartlegging) ELH tīmekļa portālā;

c)

ar šā tīmekļa instrumenta (Miljøkartlegging) palīdzību vadītu un dokumentētu attiecīgo kritēriju izpildi;

d)

apmācītu organizācijas iecelto iekšējo vidisko pārvaldnieku (miljøfyrtårnansvarlig) ELH tīmekļa portāla, tostarp vidiskās deklarācijas, izmantošanā;

e)

apmācītu iekšējo vidisko pārvaldnieku, kā aizpildīt pirmo ikgadējo klimatvidisko ziņojumu, kurā katru gadu (pēc sertifikācijas) tiek sniegta informācija par iepriekšējo pilno kalendāro gadu;

f)

vadītu kritēriju izpildes procesu.

2.

Pirms sertificēšanas pabeigšanas organizācija, izmantojot tīmeklī pieejamo pašnovērtējuma iespēju vidiskajā deklarācijā, apstiprina, ka tā atbilst vispārējo un nozarspecifisko kritēriju kopumam. Lai iegūtu sertifikāciju, ir jābūt izpildītiem visiem vispārējiem un nozarspecifiskajiem kritērijiem. Rakstisku informāciju par šo “iepriekšējo” pašnovērtējuma uzdevumu saglabā kā daļu no vidiskās deklarācijas.

3.

Vispārējos un nozarspecifiskos kritērijus izstrādā ELH sadarbībā ar attiecīgajām valsts struktūrām, zinātniekiem, interešu organizācijām, klientiem, pieredzējušiem konsultantiem un sertificētājiem, lai konstatētu attiecīgos vidiskos aspektus un faktiskos pasākumus attiecīgajā nozarē un reaģētu uz tiem, un šie kritēriji ir periodiski jāpārskata.

4.

Kritēriji ir pārvaldības sistēmas pamats un nodrošina sistēmas pienācīgu darbību. Par atbilstību visiem kritērijiem ir jāpaziņo Eco-Lighthouse tīmekļa portālā, izmantojot vidisko deklarāciju.

5.

Klimatvidiskajā ziņojumā (Klima- og miljørapport), ko aizpilda un iesniedz ELH tīmekļa portālā, iekļauj vispārējus rādītājus un parametrus, kurus piemēro visām nozarēm, un specifiskos rādītājus, kurus izveido, atlasot atbilstīgus kritērijus.

6.

Kad uzņēmums uzskata, ka ir izpildīti visi kritēriji, un kad ir iesniegts pirmais klimatvidiskais ziņojums, sertificētājs/verificētājs veic sertificēšanu. Sertificētājam/verificētājam pirms objekta apmeklējuma un intervijām un pārbaudēm tiek dota pieeja attiecīgajai informācijai tīmekļa portālā. Sertificētājs/verificētājs sertificēšanu veic tās pašvaldības vārdā, kurā uzņēmums atrodas, bet to apmāca, apstiprina (licencē) un uzrauga Eco-Lighthouse centrālā vadība, tostarp (no 2017. gada) saistībā ar novērošanu uz vietas objektā. Atkāpes no kritērijiem un atkāpju novēršanu dokumentē vidiskajā deklarācijā.

7.

ELH fonds pārbauda visa procesa dokumentāri fiksētos rezultātus un izsniedz sertifikātu. Tikai šajā posmā tiek izsniegts attiecīgais sertifikācijas ziņojums un atzīšanas vēstule.

Pēc sertifikācijas

Pēc sertifikācijas klimatvidisko ziņojumu iesniedz katru gadu līdz 1. aprīlim, un tajā iztirzā vairāku parametru stāvokli, norāda, kas sasniegts saistībā ar iepriekš izvirzītajiem vidiskajiem mērķiem, un sīki izklāsta nākotnē sasniedzamo. Šo ikgadējo pārskatu izstrādā vidiskais pārvaldnieks.

Atkārtotu sertifikāciju veic ik pēc trim gadiem.

Process ir tāds pats, taču atkārtotā sertifikācijā nav jāpiesaista konsultants. Tā vietā vidiskais pārvaldnieks (Miljøfyrtårnansvarlig) ir atbildīgs par atkārtotas sertifikācijas organizēšanu, pārbaudi, vai joprojām tiek izpildīti kritēriji, vidiskās deklarācijas aizpildīšanu un dokumentu iesniegšanu sertificētājam/verificētājam, izmantojot piekļuvi uzņēmuma datiem ELH tīmekļa portālā. Jaunā vidiskā deklarācija kopā ar attiecīgajiem dokumentiem un iepriekšējos gados iesniegtajiem klimatvidiskajiem ziņojumiem ir galvenais pierādījumu kopums, ko iesniedz pirms atkārtotas sertificēšanas, savukārt sanāksmē ar uzņēmuma pārstāvju piedalīšanos sertificētājs/verificētājs veic intervijas, izlases veida pārbaudes un objekta pārbaudi tāpat kā pirmreizējās sertificēšanas laikā.

Jāievēro!

Vairāk nekā 300 no aptuveni 430 Norvēģijas pašvaldībām piedalās Eco-Lighthouse sertifikācijas sistēmā un maksā dalības maksu. Dalība ietver ELH sertifikācijas atvieglošanu vietējiem uzņēmumiem, nodrošinot, ka reģiona uzņēmumiem ir pieejams sertificētājs/verificētājs. Tiek sagaidīts arī, ka pašvaldības darbosies, lai tiktu sertificēti to uzņēmumi.

Sertificētājus/verificētājus, kuri iesaistās sertifikācijas stadijā, var nodarbināt pašvaldības/rajona izpildvara vai privāts uzņēmums, un Eco-Lighthouse fonds tos apmāca, apstiprina un uzrauga. Ir būtiski norādīt, ka Eco-Lighthouse sistēmā sertifikācijas struktūra ir pašvaldība, jo ELH licencētie sertificētāji rīkojas pašvaldības, nevis Eco-Lighthouse vadības vārdā.

Eco-Lighthouse fonds no 2016. gada maija ir sertificēts saskaņā ar standartu ISO-9001:2015.

ELH un EMAS īstenošana – vispārējais saraksts

Image

1. DAĻA

Augstākā līmeņa vadības apņemšanās un iesaiste

Attiecīgā EMAS prasība:

1.

Augstākā līmeņa vadības iesaiste un apņemšanās. Saskaņā ar EMAS augstākā līmeņa vadība nosaka organizācijas vides politiku (1.1.) un atbild par vidiskās pārvaldības sistēmas pienācīgu īstenošanu (1.2.), tostarp par vidiskās pārvaldības pārstāvja iecelšanu (1.3.). Juridiskais pamats: 2. panta 1) apakšpunkts un II pielikuma A.2. un A.4. daļa.

2.

Vadībai regulāri jāpārskata panāktais progress un jārisina konstatētās problēmas. Vadībai regulāri jāiesaistās VPS ietvaros rīkotajās sanāksmēs un iniciatīvās. (II pielikuma A.6. daļa)

Attiecīgo ELH prasību novērtējums

1.   Augstākā līmeņa vadības iesaiste un apņemšanās

1.1.   Organizācijas vides politikas definēšana

Vispārējo kritēriju (VK) 1945. kritērijs (8) nosaka organizācijām pienākumu izveidot vides politiku. Turklāt lēmumu par dalību sistēmā un apņemšanos ievērot dažādos kritērijus paraksta vadība.

1.2.   Atbildība par vidiskās pārvaldības sistēmas pienācīgu īstenošanu

Saskaņā ar VK 6. kritēriju vadībai reizi gadā ir jācaurskata VDV sistēma un Eco-Lighthouse procedūras, lai izvērtētu, vai tās funkcionē, kā paredzēts.

Katru gadu parakstot ELH noteikumus un vadības apskata protokolu, augstākā līmeņa vadība uzņemas atbildību par pārvaldības sistēmas pienācīgu īstenošanu un ikgadējā klimatvidiskā ziņojuma (Klima- og miljørapport) pareizību.

1.3.   Vidiskās pārvaldības pārstāvja iecelšana

Viens no darbiniekiem tiek iecelts par vidisko pārvaldnieku (Miljøfyrtårnansvarlig). Tas var nebūt pilnas slodzes darbs (atkarībā no organizācijas lieluma). Vidisko pārvaldnieku var apmācīt konsultants sākotnējās sertifikācijas laikā, kā arī iepriekšējais pārvaldnieks. Lielākās organizācijās vidiskais pārvaldnieks dažkārt piedalās ELH konsultantu kursos (tādējādi iegūstot iekšējā konsultanta (internkonsulent) kvalifikāciju). Tā uzdevumi ir noteikti 6. prasībā (organizatoriskā struktūra, apmācība un darbinieku iesaiste).

2.   Vadība regulāri pārskata panākto progresu un risina konstatētās problēmas

Tas tiek darīts ikgadējā vadības apskatā (9) (ledelsens gjennomgang), ko apstiprina vadība (vadība paraksta vadības apskata ikgadējās sanāksmes protokolu). Tiek sagatavots ziņojums par neatbilstību (tiesiskajām prasībām un/vai ELH kritērijiem) un ikgadējais(-ie) klimatvidiskais(-ie) ziņojums(-i). Klimatvidiskajā ziņojumā ietilpst vidiskā veikuma novērtējums un ir izklāstīti vidiskie mērķi nākamajam gadam. Var sagatavot arī (atkārtotas) sertificēšanas ziņojumus, jo īpaši saistībā ar konstatētu neatbilstību.

Tāpēc šī ikgadējās novērtēšanas gaitā vienlaikus gan noris kvalitātes pārbaude (klientu apmierinātība, organizācija, konstatētās neatbilstības), gan tiek izvērtēts tas, vai ir sasniegti vidiskie mērķi un izpildīts rīcības plāns, un tas, cik sekmīgi ir izpildīti mērķrādītāji tādās sfērās kā atkritumu apsaimniekošana, enerģijas izmantošana un nozarei relevanti vidiskie rādītāji. Ja pastāv neatbilstības attiecībā uz ELH un/vai ārējo vidi, tās tiek risinātas šeit (tās visas risinot uzreiz vai, ja tas nav iespējams, – iekļaujot tās nākamā gada rīcības plānā).

VNK 1950. kritērijs nosaka: “Uzņēmumam jāizstrādā procedūras ziņošanai par neatbilstību un rīcību tās gadījumā” (10). Tādējādi ELH sistēmas ietvaros vadība atbild par vides politiku, mērķiem un sasniegumiem, (vismaz) reizi gadā aktualizējot un apstiprinot apņemšanos.

Turklāt papildu VDV sistēma, kas nepieciešama saskaņā ar Norvēģijas tiesību aktiem (11), nodrošina, ka tiek izpildīti rīcības plānā iekļautie un ikgadējā klimatvidiskā ziņojuma sasniegumu sadaļā paziņotie vidiskie mērķi un tiek ievēroti norādījumi.

Komisijas secinājumi

Augstākais vadītājs paraksta ELH noteikumus sertifikācijas procesa sākotnējā posmā (tīmekļa portālā). VK 1945. kritērijs nosaka organizācijām pienākumu izveidot vides politiku. Detalizēta, atkārtota vadības iesaiste (pārbaužu veidā) notiek vairākkārt visa gada laikā, kā arī ikgadējā vadības apskata gaitā. Organizācijai, kas īsteno ELH, ir arī jāieceļ vidiskais pārvaldnieks, kurš sniedz ziņojumu augstākā līmeņa vadībai (vai pieder pie augstākā līmeņa vadības) un sadarbojas ar personālu saistībā ar ELH jautājumiem.

Pamatojoties uz šiem elementiem, Komisija atzīst, ka tā ELH daļa, kas ir saistīta ar sadaļu “Augstākā līmeņa vadības apņemšanās un iesaiste”, atbilst attiecīgajām EMAS prasībām un tāpēc var tikt uzskatīta par līdzvērtīgu.

2. DAĻA

Vidiskā pārskata izveide (iepriekšējā analīze)

Attiecīgās EMAS prasības

Organizācija pirms reģistrācijas veic vidisko pārskatu, balstoties uz Regulas I pielikumu, – 4. panta 1. punkta a) apakšpunkts, I pielikums, II pielikuma A.3.1. daļa.

Šī iepriekšējā analīze aptver šādas jomas:

1)

piemērojamo, tiesību aktos noteikto, ar vidi saistīto prasību identificēšana;

2)

visu to tiešo un netiešo vidisko aspektu identificēšana, kuriem ir būtiska ietekme uz vidi, iedalot tos attiecīgi no kvalitātes un kvantitātes viedokļa, un to aspektu reģistra veidošana, kas tika identificēti kā būtiski;

3)

to kritēriju aprakstīšana, ar kuru palīdzību var novērtēt ietekmes uz vidi būtiskumu;

4)

pastāvošās vidiskās pārvaldības prakses un procedūru izskatīšana;

5)

tās informācijas vērtējums, kura saņemta pēc iepriekšējo incidentu izmeklēšanas.

Šo pārskatu verificē neatkarīgs verificētājs.

Attiecīgo ELH prasību novērtējums

Vispārīgs novērtējums: ELH iepriekšējo analīzi, ko sauc par “vidisko deklarāciju” (Miljøkartlegging), veic ELH apmācīts, apstiprināts un uzraudzīts konsultants. Pēc organizācijas analīzes viņš izraugās attiecīgos kritērijus, kuriem organizācijai ir jāatbilst, lai tā varētu iegūt ELH sertifikāciju. Balstoties uz šo analīzi, ģenerē tiešsaistes vidisko deklarāciju (Miljøkartlegging) kā izpildāmo kritēriju sarakstu, kas palīdz organizācijai identificēt, kurās jomās ir jāpanāk progress. Nākamajā interaktīvās procedūras posmā, kas pieejama ELH tīmekļa portālā (Miljøfyrtårnportalen), organizācija var ievadīt datus par progresu un uzraudzīt visu to piemērojamo kritēriju sarakstu, kuri jāizpilda.

ELH piedāvā vispārējos nozares kritērijus, kurus piemēro visām nozarēm, un konkrētām nozarēm iepriekš definētus īpašus kritērijus, kuri attiecas uz 14 dažādām rūpniecības nozarēm (12).

1)   Piemērojamo, tiesību aktos noteikto, ar vidi saistīto prasību identificēšana

Vispārējie kritēriji ietver arī pārbaudi par atbilstību tiesību aktu prasībām. To pārbauda saskaņā ar VK 1944. kritēriju: Uzņēmumam jānodrošina pieeja  (13) aktualizētam pārskatam par attiecīgajiem veselības, vides un drošības normatīvajiem aktiem. Piekļuvi un uzskaitīšanu atvieglo Norvēģijas valdības tīmekļa vietne Regelhjelp