ISSN 1977-0715

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 321

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

60. gadagājums
2017. gada 6. decembris


Saturs

 

II   Neleģislatīvi akti

Lappuse

 

 

REGULAS

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/2114 (2017. gada 9. novembris), ar ko attiecībā uz veidnēm un norādēm groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 680/2014 ( 1 )

1

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ.

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


II Neleģislatīvi akti

REGULAS

6.12.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 321/1


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2017/2114

(2017. gada 9. novembris),

ar ko attiecībā uz veidnēm un norādēm groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 680/2014

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Regulu (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (1), un jo īpaši ņemot vērā tās 99. panta 5. punkta ceturto daļu, 101. panta 4. punkta trešo daļu, 415. panta 3. punkta ceturto daļu un 430. panta 2. punkta trešo daļu,

tā kā:

(1)

Komisijas Īstenošanas regulā (ES) Nr. 680/2014 (2) ir noteikta kārtība, saskaņā ar kuru iestādēm ir jāsniedz informācija, kas attiecas uz to atbilstību Regulai (ES) Nr. 575/2013. Ņemot vērā to, ka ar Regulu (ES) Nr. 575/2013 paredzētie reglamentējošie noteikumi pakāpeniski tiek papildināti un grozīti tās nebūtiskie elementi, pieņemot turpmākus sekundāros tiesību aktus un – šajā gadījumā Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2015/61 (3) –, arī Īstenošanas regula (ES) Nr. 680/2014 būtu jāatjaunina, lai atspoguļotu minētos noteikumus un nodrošinātu lielāku precizitāti attiecībā uz norādēm un definīcijām, ko izmanto iestāžu uzraudzības pārskatu vajadzībām, tostarp attiecībā uz termiņu sadalījumu, kas ļautu pārskatos atspoguļot iestādes bilances termiņu nesakritību.

(2)

Grozījumi Īstenošanas regulā (ES) Nr. 680/2014 ir nepieciešami, lai labotu kļūdainas atsauces un formatējuma nekonsekvences, kas tika atklātas, piemērojot minēto regulu.

(3)

Turklāt grozījumi Īstenošanas regulā (ES) Nr. 680/2014 ir nepieciešami, lai atspoguļotu kompetento iestāžu spēju efektīvi uzraudzīt un novērtēt iestāžu riska profilu un iegūtu pārskatu par finanšu sektoram radītajiem riskiem; lai to panāktu, ir nepieciešamas mainīt pārskatu sniegšanas prasības operacionālā riska un kredītriska jomā un attiecībā uz iestāžu riska darījumiem ar valstīm.

(4)

Lai iestādēm un kompetentajām iestādēm dotu pietiekami daudz laika šajā regulā paredzēto grozījumu īstenošanai, tā būtu jāpiemēro no 2018. gada 1. marta.

(5)

Šī regula ir balstīta uz īstenošanas tehnisko standartu projektu, ko Komisijai iesniegusi Eiropas Banku iestāde.

(6)

Eiropas Banku iestāde ir veikusi atklātu sabiedrisko apspriešanu par īstenošanas tehnisko standartu projektu, uz kuru balstīta šī regula, izvērtējusi potenciālās saistītās izmaksas un ieguvumus un lūgusi atzinumu no Banku nozares ieinteresēto personu grupas, kas izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 (4) 37. pantu.

(7)

Tādēļ Īstenošanas regula (ES) Nr. 680/2014 būtu attiecīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Īstenošanas regulu (ES) Nr. 680/2014 groza šādi:

1)

regulas 5. panta b) punkta 2) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“2)

informāciju par būtiskiem zaudējumiem saistībā ar operacionālo risku šādā veidā:

a)

iestādes, kas pašu kapitāla prasības saistībā ar operacionālo risku aprēķina saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 trešās daļas III sadaļas 4. nodaļu, sniedz šo informāciju, kā noteikts I pielikuma 17.01. un 17.02. veidnē, ievērojot norādes II pielikuma II daļas 4.2. punktā;

b)

iestādes, kas pašu kapitāla prasības saistībā ar operacionālo risku aprēķina saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 trešās daļas III sadaļas 3. nodaļu un kas atbilst vismaz vienam no turpmāk minētajiem kritērijiem, sniedz šo informāciju, kā noteikts I pielikuma 17.01. un 17.02. veidnē, ievērojot norādes II pielikuma II daļas 4.2. punktā:

i)

individuālās kopējās bilances attiecība pret visu iestāžu individuālo kopējo bilanču summu vienā un tajā pašā dalībvalstī ir bijusi 1 % apmērā vai zemāka par to, ja bilances kopējie rādītāji ir balstīti uz gada beigu rādītājiem gadā, kas ir pirms tā gada, kurš ir pirms pārskatu atsauces datuma;

ii)

iestādes aktīvu kopējā vērtība pārsniedz EUR 30 miljardus;

iii)

iestādes aktīvu kopējā vērtība pārsniedz gan EUR 5 miljardus, gan 20 % no IKP dalībvalstī, kurā tā veic uzņēmējdarbību;

iv)

iestāde tās aktīvu kopējās vērtības ziņā ir viena no trim lielākajām iestādēm, kuras veic uzņēmējdarbību konkrētā dalībvalstī;

v)

iestāde ir tādu meitasuzņēmumu mātesuzņēmums, kas paši ir kredītiestādes, kuras veic uzņēmējdarbību vismaz divās dalībvalstīs, kas nav tā dalībvalsts, kurā mātesiestāde ir saņēmusi atļauju, un ja ir ievēroti abi šie nosacījumi:

iestādes konsolidēto kopējo aktīvu vērtība pārsniedz EUR 5 miljardus,

vairāk nekā 20 % no iestādes konsolidētajiem kopējiem aktīviem, kā definēts III vai IV pielikuma 1.1. veidnē, ja piemērojams, vai iestādes konsolidētajām kopējām saistībām, kā definēts III vai IV pielikuma 1.2. veidnē, ja piemērojams, attiecas uz darbībām ar darījumu partneriem, kuri atrodas dalībvalstī, kas nav tā dalībvalsts, kurā mātesiestāde ir saņēmusi atļauju;

c)

iestādes, kas pašu kapitāla prasības saistībā ar operacionālo risku aprēķina saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 trešās daļas III sadaļas 3. nodaļu un kas neatbilst nevienam no b) punktā minētajiem kritērijiem, sniedz turpmāk i) un ii) apakšpunktā norādīto informāciju, ievērojot norādes II pielikuma II daļas 4.2. punktā:

i)

informāciju, kas precizēta I pielikuma 17.01. veidnes 080. slejā, par šādām rindām:

notikumu skaits (jauni notikumi) (910. rinda),

bruto zaudējumu summa (jauni notikumi) (920. rinda),

to notikumu skaits, uz kuriem attiecas zaudējumu korekcijas (930. rinda),

zaudējumu korekcijas, kuras attiecas uz iepriekšējiem pārskata periodiem (940. rinda),

maksimālie vienreizējie zaudējumi (950. rinda),

piecu lielāko zaudējumu summa (960. rinda),

tiešo zaudējumu atlīdzinājumu kopsumma (izņemot apdrošināšanu un citus riska pārvešanas mehānismus) (970. rinda),

atlīdzinājumu kopsumma no apdrošināšanas un citiem riska pārvešanas mehānismiem (980. rinda);

ii)

informāciju, kas precizēta I pielikuma 17.02. veidnē;

d)

iestādes, kas minētas c) punktā, var sniegt pārskatu par visu I pielikuma 17.01. un 17.02. veidnē precizētās informācijas kopumu, ievērojot norādes II pielikuma II daļas 4.2. punktā;

e)

iestādes, kas pašu kapitāla prasības saistībā ar operacionālo risku aprēķina saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 trešās daļas III sadaļas 2. nodaļu un kas atbilst vismaz vienam no b) punkta ii) līdz v) apakšpunktā minētajiem kritērijiem, sniedz šo informāciju, kā noteikts I pielikuma 17.01. un 17.02. veidnē, ievērojot norādes II pielikuma II daļas 4.2. punktā;

f)

iestādes, kas pašu kapitāla prasības saistībā ar operacionālo risku aprēķina saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 trešās daļas III sadaļas 2. nodaļu un kas neatbilst nevienam no b) punkta ii) līdz v) apakšpunktā minētajiem kritērijiem, var sniegt I pielikuma 17.01. un 17.02. veidnē norādīto informāciju, ievērojot norādes II pielikuma II daļas 4.2. punktā;

g)

piemēro 4. pantā paredzētos iekļaušanas un izslēgšanas kritērijus.”;

2)

regulas 5. panta b) punktam pievieno šādu 3) apakšpunktu:

“3)

informāciju par riska darījumiem ar valsti šādā veidā:

a)

iestādes I pielikuma 33. veidnē precizēto informāciju sniedz, ievērojot norādes II pielikuma II daļas 6. punktā, ja finanšu aktīvu apkopotā uzskaites vērtība no darījumu partnera sektora “Vispārējās valdības” ir lielāka par vai vienāda ar 1 % no kopējās uzskaites vērtības summas par “Parāda vērtspapīriem un aizdevumiem un avansiem”. Lai noteiktu minētās uzskaites vērtības, iestādes piemēro definīcijas, kas izmantotas III pielikuma 4.1. līdz 4.4.1. veidnē vai IV pielikuma 4.1 līdz 4.4.1. un 4.6. līdz 4.10. veidnē, ja piemērojams;

b)

iestādes, kas atbilst a) apakšpunktā noteiktajam kritērijam, un ja vērtība, kura norādīta par riska darījumiem dalībvalstī ar neatvasinātiem finanšu aktīviem, kā definēts I pielikuma 33. veidnes 010. slejas 010. rindā, ir mazāka par 90 % no vērtības, kas norādīta par riska darījumiem dalībvalstī un ārpus dalībvalsts attiecībā uz to pašu datu punktu, pārskatu par I pielikuma 33. veidnē precizēto informāciju sniedz, ievērojot norādes II pielikuma II daļas 6. punktā, un minēto informāciju apkopo kopējā līmenī un par katru atsevišķo valsti, ar kuru iestādei ir riska darījumi;

c)

iestādes, kas atbilst a) apakšpunktā minētajam kritērijam, bet ne b) punktā minētajam kritērijam, pārskatu par I pielikuma 33. veidnē precizēto informāciju sniedz, ievērojot norādes II pielikuma II daļas 6. punktā, un riska darījumus apkopo gan kopējā līmenī, gan dalībvalsts līmenī;

d)

piemēro 4. pantā paredzētos iekļaušanas un izslēgšanas kritērijus.”;

3)

regulas 16.b panta 1. punktam pievieno šādu c) apakšpunktu:

“c)

XXII pielikumā noteikto informāciju, ievērojot XXIII pielikumā iekļautās norādes;”;

4)

regulas 16.b panta 2. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a)

iestāde nav daļa no kredītiestāžu, ieguldījumu brokeru sabiedrību vai finanšu iestāžu grupas ar filiālēm vai mātesiestādēm, kuras atrodas citās jurisdikcijās nekā iestādes inkorporācijas jurisdikcija;”;

5)

regulas I pielikumu aizstāj ar šīs regulas I pielikumā ietverto tekstu;

6)

regulas II pielikumu aizstāj ar šīs regulas II pielikumā ietverto tekstu.

7)

regulas VII pielikumu aizstāj ar šīs regulas III pielikumā ietverto tekstu;

8)

regulas XI pielikumu aizstāj ar šīs regulas IV pielikumā ietverto tekstu;

9)

regulas XIV pielikumu aizstāj ar šīs regulas V pielikumā ietverto tekstu;

10)

regulas XV pielikumu aizstāj ar šīs regulas VI pielikumā ietverto tekstu;

11)

regulas XVIII pielikumu aizstāj ar šīs regulas VII pielikumā ietverto tekstu;

12)

regulas XIX pielikumu aizstāj ar šīs regulas VIII pielikumā ietverto tekstu;

13)

regulas XX pielikumu aizstāj ar šīs regulas IX pielikumā ietverto tekstu;

14)

regulas XXI pielikumu aizstāj ar šīs regulas X pielikumā ietverto tekstu;

15)

pievieno jaunu XXII pielikumu, kura teksts ir ietverts šīs regulas XI pielikumā;

16)

pievieno jaunu XXIII pielikumu, kura teksts ir ietverts šīs regulas XII pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2018. gada 1. marta.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2017. gada 9. novembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.

(2)  Komisijas 2014. gada 16. aprīļa Īstenošanas regula (ES) Nr. 680/2014, ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz iestāžu sniegtajiem uzraudzības pārskatiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 (OV L 191, 28.6.2014., 1. lpp.).

(3)  Komisijas 2014. gada 10. oktobra Deleģētā regula (ES) 2015/61, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 attiecībā uz likviditātes seguma prasību kredītiestādēm (OV L 11, 17.1.2015., 1. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regula (ES) Nr. 1093/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK (OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp.).


I PIELIKUMS

I PIELIKUMS

PĀRSKATU SNIEGŠANA PAR PAŠU KAPITĀLU UN PAŠU KAPITĀLA PRASĪBĀM

COREP VEIDNES

Veidnes numurs

Veidnes kods

Veidnes/veidņu grupas nosaukums

Saīsinātais nosaukums

 

 

Kapitāla pietiekamība

CA

1.

C 01.00

PAŠU KAPITĀLS

CA1

2.

C 02.00

PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS

CA2

3.

C 03.00

KAPITĀLA RĀDĪTĀJI

CA3

4.

C 04.00

IZZIŅAS POSTEŅI:

CA4

 

 

Pārejas noteikumi

CA5

5.1.

C 05.01

PĀREJAS NOTEIKUMI

CA5.1

5.2.

C 05.02

INSTRUMENTI, ATTIECĪBĀ UZ KURIEM PIEMĒROTAS TIESĪBAS SAGLABĀT IEPRIEKŠ SPĒKĀ ESOŠOS NOSACĪJUMUS: INSTRUMENTI, KAS NAV UZSKATĀMI PAR VALSTS ATBALSTU

CA5.2

 

 

Grupas maksātspēja

GS

6.1.

C 06.01

GRUPAS MAKSĀTSPĒJA: INFORMĀCIJA PAR RADNIECĪGĀM SABIEDRĪBĀM — KOPĀ

GS kopā

6.2.

C 06.02

GRUPAS MAKSĀTSPĒJA: INFORMĀCIJA PAR RADNIECĪGĀM SABIEDRĪBĀM

GS

 

 

Kredītrisks

CR

7.

C 07.00

KREDĪTRISKS UN DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKS UN NEAPMAKSĀTAS PIEGĀDES: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA KAPITĀLA PRASĪBĀM

CR SA

 

 

KREDĪTRISKS UN DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKS UN NEAPMAKSĀTAS PIEGĀDES: IRB PIEEJA KAPITĀLA PRASĪBĀM

CR IRB

8.1.

C 08.01

KREDĪTRISKS UN DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKS UN NEAPMAKSĀTAS PIEGĀDES: IRB PIEEJA KAPITĀLA PRASĪBĀM

CR IRB 1

8.2.

C 08.02

KREDĪTRISKS UN DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKS UN NEAPMAKSĀTAS PIEGĀDES: IRB PIEEJA KAPITĀLA PRASĪBĀM (sadalījums pa parādnieku kategorijām vai portfeļiem)

CR IRB 2

 

 

ĢEOGRĀFISKAIS SADALĪJUMS

CR GB

9.1.

C 09.01

9.1. tabula — Darījumu riska ģeogrāfiskais sadalījums pēc parādnieka rezidences vietas (SP riska darījumi)

CR GB 1

9.2.

C 09.02

9.2. tabula — Riska darījumu ģeogrāfiskais sadalījums pēc parādnieka rezidences vietas (IRB riska darījumi)

CR GB 2

9.4.

C 09.04

Tabula 9.4 — To kredītriska darījumu sadalījums, kuri ir nozīmīgi pretciklisko rezervju aprēķināšanai pa valstīm un iestādes specifisko pretciklisko rezervju normas aprēķināšanai

CCB

 

 

KREDĪTRISKS: KAPITĀLA VĒRTSPAPĪRI — IRB PIEEJAS KAPITĀLA PRASĪBĀM

CR EQU IRB

10.1.

C 10.01

KREDĪTRISKS: KAPITĀLA VĒRTSPAPĪRI — IRB PIEEJAS KAPITĀLA PRASĪBĀM

CR EQU IRB 1

10.2.

C 10.02

KREDĪTRISKS: KAPITĀLA VĒRTSPAPĪRI — IRB PIEEJAS KAPITĀLA PRASĪBĀM. KOPĒJO RISKA DARĪJUMU SADALĪJUMS PA PARĀDNIEKU KATEGORIJĀM SASKAŅĀ AR PD/LGD PIEEJU

CR EQU IRB 2

11.

C 11.00

NORĒĶINU/PIEGĀDES RISKS

CR SETT

12.

C 12.00

KREDĪTRISKS: VĒRTSPAPĪROŠANA — STANDARTIZĒTĀ PIEEJA PAŠU KAPITĀLA PRASĪBĀM

CR SEC SA

13.

C 13.00

KREDĪTRISKS: VĒRTSPAPĪROŠANA — IRB PIEEJA PAŠU KAPITĀLA PRASĪBĀM

CR SEC IRB

14.

C 14.00

DETALIZĒTA INFORMĀCIJA PAR VĒRTSPAPĪROŠANU

CR SEC (detalizēta informācija)

 

 

Operacionālais risks

OPR

16.

C 16.00

OPERACIONĀLAIS RISKS

OPR

17.

C 17.00

OPERACIONĀLAIS RISKS: PĒDĒJĀ GADA BRUTO ZAUDĒJUMI PĒC DARBĪBAS JOMĀM UN NOTIKUMU VEIDIEM

OPR (detalizēta informācija)

 

 

Tirgus risks

MKR

18.

C 18.00

TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA ATTIECĪBĀ UZ POZĪCIJAS RISKIEM TIRGOTAJOS PARĀDA INSTRUMENTOS

MKR SA TDI

19.

C 19.00

TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA ATTIECĪBĀ UZ VĒRTSPAPĪROŠANAS SPECIFISKO RISKU

MKR SA SEC

20.

C 20.00

TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA ATTIECĪBĀ UZ KORELĀCIJAS TIRDZNIECĪBAS PORTFEĻA SPECIFISKO RISKU

MKR SA CTP

21.

C 21.00

TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA ATTIECĪBĀ UZ KAPITĀLA VĒRTSPAPĪRU POZĪCIJAS RISKU

MKR SA EQU

22.

C 22.00

TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀS PIEEJAS ATTIECĪBĀ UZ ĀRVALSTU VALŪTAS RISKU

MKR SA FX

23.

C 23.00

TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀS PIEEJAS ATTIECĪBĀ UZ PRECĒM

MKR SA COM

24.

C 24.00

TIRGUS RISKA IEKŠĒJIE MODEĻI

MKR IM

25.

C 25.00

KREDĪTA VĒRTĪBAS KOREKCIJAS RISKS

CVA

33.

C 33.00

VISPĀRĒJO VALDĪBU RISKA DARĪJUMI DALĪJUMĀ PA DARĪJUMU PARTNERU VALSTĪM

GOV


C 01.00 – PAŠU KAPITĀLS (CA1)

Rindas

ID

Postenis

Summa

010

1.

PAŠU KAPITĀLS

 

015

1.1

PIRMĀ LĪMEŅA KAPITĀLS

 

020

1.1.1

PIRMĀ LĪMEŅA PAMATA KAPITĀLS

 

030

1.1.1.1

Kapitāla instrumenti, kas ir atbilstoši, lai tos klasificētu kā pirmā līmeņa pamata kapitālu

 

040

1.1.1.1.1

Apmaksāti kapitāla instrumenti

 

045

1.1.1.1.1*

No kā: kapitāla instrumenti, uz ko parakstījušās valsts sektora iestādes ārkārtas situācijās

 

050

1.1.1.1.2*

Izziņas postenis: neatbilstoši kapitāla instrumenti

 

060

1.1.1.1.3

Akciju emisijas uzcenojums

 

070

1.1.1.1.4

(–) Pašu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti

 

080

1.1.1.1.4.1

(-) Tiešas līdzdalības pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos

 

090

1.1.1.1.4.2

(-) Netiešas līdzdalības pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos

 

091

1.1.1.1.4.3

(-) Sintētiskas līdzdalības pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos

 

092

1.1.1.1.5

(–) Faktiskās vai iespējamās saistības iegādāties pašu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentus

 

130

1.1.1.2

Nesadalītā peļņa

 

140

1.1.1.2.1

Iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa

 

150

1.1.1.2.2

Atbilstošā peļņa vai zaudējumi

 

160

1.1.1.2.2.1

Peļņa vai zaudējumi, kas attiecināmi uz mātesuzņēmuma īpašniekiem

 

170

1.1.1.2.2.2

(-) Starpposma vai gada beigu peļņas daļa, kas nav atbilstoša

 

180

1.1.1.3

Uzkrātie citi visaptverošie ienākumi

 

200

1.1.1.4

Citas rezerves

 

210

1.1.1.5

Rezerves vispārējiem banku riskiem

 

220

1.1.1.6

Pārejas posma korekcijas saistībā ar pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus

 

230

1.1.1.7

Mazākuma līdzdalības daļas, kas atzītas pirmā līmeņa pamata kapitālā

 

240

1.1.1.8

Pārējas posma korekcijas saistībā ar papildu mazākuma līdzdalības daļām

 

250

1.1.1.9

Pirmā līmeņa pamata kapitāla korekcijas saistībā ar prudenciālajiem filtriem

 

260

1.1.1.9.1

(-) Pašu kapitāla pieaugums vērtspapīrotu aktīvu dēļ

 

270

1.1.1.9.2

Naudas plūsmas riska ierobežošanas rezerve

 

280

1.1.1.9.3

Kumulatīvā peļņa un zaudējumi no pašu kredītriska izmaiņām saistībās, kas vērtētas pēc patiesās vērtības

 

285

1.1.1.9.4

Patiesās vērtības peļņa un zaudējumi, kas rodas no iestādes pašas kredītriska saistībā ar no atvasinātajiem instrumentiem izrietošām saistībām

 

290

1.1.1.9.5

(-) Vērtības korekcijas saistībā ar piesardzīgas vērtēšanas prasībām

 

300

1.1.1.10

(–) Nemateriālā vērtība

 

310

1.1.1.10.1

(-) Nemateriālā vērtība, kas uzskaitīta kā nemateriāls aktīvs

 

320

1.1.1.10.2

(-) Nemateriālā vērtība, kas iekļauta būtisku ieguldījumu vērtējumā

 

330

1.1.1.10.3

Atliktā nodokļa saistības, kas saistītas ar nemateriālo vērtību

 

340

1.1.1.11

(–) Citi nemateriālie aktīvi

 

350

1.1.1.11.1

(-) Citi nemateriālie aktīvi pirms atliktā nodokļa saistību atskaitīšanas

 

360

1.1.1.11.2

Atliktā nodokļa saistības, kas saistītas ar citiem nemateriālajiem aktīviem

 

370

1.1.1.12

(–) Atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuri neizriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības, atskaitot attiecīgas nodokļu saistības

 

380

1.1.1.13

(–) IRB deficīts: summa, par kādu kredītriska korekcijas veido deficītu attiecībā pret paredzamajiem zaudējumiem

 

390

1.1.1.14

(–) Definētu pabalstu pensiju fondu aktīvi

 

400

1.1.1.14.1

(–) Definētu pabalstu pensiju fondu aktīvi

 

410

1.1.1.14.2

Atliktā nodokļa saistības, kas saistītas ar definētu pabalstu pensiju fondu aktīviem

 

420

1.1.1.14.3

Definētu pabalstu pensiju fondu aktīvi, kurus iestāde var neierobežoti izmantot

 

430

1.1.1.15

(-) Savstarpējas līdzdalības pirmā līmeņa pamata kapitālā

 

440

1.1.1.16

(-) Pārsniegums: summa, par kādu atskaitījums no pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņiem pārsniedz pirmā līmeņa papildu kapitālu

 

450

1.1.1.17

(-) Tādas būtiskas līdzdalības ārpus finanšu sektora, kurām alternatīvi var piemērot 1 250 % riska pakāpi

 

460

1.1.1.18

(-) Vērtspapīrošanas pozīcijas, kam alternatīvi var piemērot 1 250 % riska pakāpi

 

470

1.1.1.19

(-) Neapmaksātas piegādes, kam alternatīvi var piemērot 1 250 % riska pakāpi

 

471

1.1.1.20

(-) Pozīcijas, kuras ir grozā, attiecībā uz ko iestāde atbilstīgi IRB pieejai nevar noteikt riska pakāpi, un kurām alternatīvi var piemērot 1 250 % riska pakāpi

 

472

1.1.1.21

(-) Tādi kapitāla vērtspapīru riska darījumi atbilstīgi iekšējo modeļu pieejai, kuriem alternatīvi var piemērot 1 250 % riska pakāpi

 

480

1.1.1.22

(-) Tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

 

490

1.1.1.23

(-) Atskaitāmi atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības

 

500

1.1.1.24

(-) Tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

 

510

1.1.1.25

(-) Summa, kas pārsniedz 17,65 % slieksni

 

520

1.1.1.26

Citas pārējas posma korekcijas attiecībā uz pirmā līmeņa pamata kapitālu

 

524

1.1.1.27

(-) Pirmā līmeņa pamata kapitāla papildu atskaitījumi atbilstīgi KPR 3. pantam

 

529

1.1.1.28

Pirmā līmeņa pamata kapitāla elementi vai atskaitījumi — citi

 

530

1.1.2

PIRMĀ LĪMEŅA PAPILDU KAPITĀLS

 

540

1.1.2.1

Kapitāla instrumenti, kas ir atbilstoši, lai tos kvalificētu kā pirmā līmeņa papildu kapitālu

 

550

1.1.2.1.1

Apmaksāti kapitāla instrumenti

 

560

1.1.2.1.2*

Izziņas postenis: neatbilstoši kapitāla instrumenti

 

570

1.1.2.1.3

Akciju emisijas uzcenojums

 

580

1.1.2.1.4

(–) Pašu pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti

 

590

1.1.2.1.4.1

(-) Tiešas līdzdalības pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos

 

620

1.1.2.1.4.2

(-) Netiešas līdzdalības pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos

 

621

1.1.2.1.4.3

(-) Sintētiskas līdzdalības pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos

 

622

1.1.2.1.5

(–) Faktiskās vai iespējamās saistības iegādāties pašu pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentus

 

660

1.1.2.2

Pārejas posma korekcijas saistībā ar pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentiem, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus

 

670

1.1.2.3

Meitasuzņēmumu emitēti instrumenti, kuri ir atzīti pirmā līmeņa papildu kapitālā

 

680

1.1.2.4

Pārejas posma korekcijas saistībā ar meitasuzņēmumu emitētu instrumentu papildu atzīšanu pirmā līmeņa papildu kapitālā

 

690

1.1.2.5

(-) Savstarpējas līdzdalības pirmā līmeņa papildu kapitālā

 

700

1.1.2.6

(-) Tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

 

710

1.1.2.7

(-) Tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

 

720

1.1.2.8

(–) Pārsniegums: summa, par kādu atskaitījumi no otrā līmeņa kapitāla posteņiem pārsniedz otrā līmeņa kapitālu

 

730

1.1.2.9

Citas pārejas posma korekcijas attiecībā uz pirmā līmeņa papildu kapitālu

 

740

1.1.2.10

Pārsniegums: summa, par kādu atskaitījumi no pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņiem pārsniedz pirmā līmeņa papildu kapitālu (atskaita no pirmā līmeņa pamata kapitāla)

 

744

1.1.2.11

(–) Pirmā līmeņa papildu kapitāla papildu atskaitījumi atbilstīgi KPR 3. pantam

 

748

1.1.2.12

Pirmā līmeņa papildu kapitāla elementi vai atskaitījumi — citi

 

750

1..2

OTRĀ LĪMEŅA KAPITĀLS

 

760

1..2.1

Kapitāla instrumenti un subordinētie aizdevumi, kas ir atbilstoši, lai tos klasificētu kā otrā līmeņa kapitālu

 

770

1..2.1.1

Apmaksātie kapitāla instrumenti un subordinētie aizdevumi

 

780

1.2.1.2*

Izziņas postenis: neatbilstošie kapitāla instrumenti un subordinētie aizdevumi

 

790

1..2.1.3

Akciju emisijas uzcenojums

 

800

1..2.1.4

(–) Pašu otrā līmeņa kapitāla instrumenti

 

810

1..2.1.4.1

(-) Tiešas līdzdalības otrā līmeņa kapitāla instrumentos

 

840

1..2.1.4.2

(-) Netiešas līdzdalības otrā līmeņa kapitāla instrumentos

 

841

1..2.1.4.3

(-) Sintētiskas līdzdalības otrā līmeņa kapitāla instrumentos

 

842

1..2.1.5

(–) Faktiskās vai iespējamās saistības iegādāties pašu otrā līmeņa kapitāla instrumentus

 

880

1..2.2

Pārejas posma korekcijas saistībā ar otrā līmeņa kapitāla instrumentiem un subordinētiem aizdevumiem, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus

 

890

1..2.3

Meitasuzņēmumu emitēti instrumenti, kuri ir atzīti otrā līmeņa kapitālā

 

900

1..2.4

Pārejas posma korekcijas saistībā ar meitasuzņēmumu emitētu instrumentu papildu atzīšanu otrā līmeņa kapitālā

 

910

1..2.5

IRB. Pārsniegums: summa, par kādu uzkrājumi pārsniedz atbilstošos paredzamos zaudējumus

 

920

1..2.6

SA. Vispārējās kredītriska korekcijas

 

930

1..2.7

(-) Savstarpējas līdzdalības otrā līmeņa kapitālā

 

940

1..2.8

(-) Tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitāla instrumenti, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

 

950

1..2.9

(-) Tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitāla instrumenti, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

 

960

1..2.10

Citas pārejas posma korekcijas attiecībā uz otrā līmeņa kapitālu

 

970

1..2.11

Pārsniegums: summa, par kādu atskaitījumi no otrā līmeņa kapitāla posteņiem pārsniedz otrā līmeņa kapitālu (atskaita no pirmā līmeņa papildu kapitāla)

 

974

1..2.12

(–) Otrā līmeņa kapitāla papildu atskaitījumi atbilstīgi KPR 3. pantam

 

978

1..2.13

Otrā līmeņa kapitāla elementi vai atskaitījumi — citi

 


C 02.00 – PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS (CA2)

Rindas

Postenis

Apzīmējums

Summa

010

1.

KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA

 

020

1.*

No kā: ieguldījumu brokeru sabiedrības (saskaņā ar KPR 95. panta 2. punktu un 98. pantu)

 

030

1**

No kā: ieguldījumu brokeru sabiedrības (saskaņā ar KPR 96. panta 2. punktu un 97. pantu)

 

040

1.1

RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA KREDĪTRISKAM, DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKAM UN ATGŪSTAMĀS VĒRTĪBAS SAMAZINĀJUMA RISKAM, UN NEAPMAKSĀTĀS PIEGĀDES

 

050

1.1.1

Standartizētā pieeja (SP)

 

060

1.1.1.1

SP riska darījumu kategorijas, neskaitot vērtspapīrošanas pozīcijas

 

070

1.1.1.1.01

Centrālās valdības vai centrālās bankas

 

080

1.1.1.1.02

Reģionālās pašvaldības vai vietējās pašpārvaldes

 

090

1.1.1.1.03

Publiskā sektora struktūras

 

100

1.1.1.1.04

Daudzpusējās attīstības bankas

 

110

1.1.1.1.05

Starptautiskās organizācijas

 

120

1.1.1.1.06

Iestādes

 

130

1.1.1.1.07

Komercsabiedrības

 

140

1.1.1.1.08

Privātpersonas vai MVU

 

150

1.1.1.1.09

Nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku

 

160

1.1.1.1.10

Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības

 

170

1.1.1.1.11

Posteņi, kas saistīti ar īpaši augstu risku

 

180

1.1.1.1.12

Segtās obligācijas

 

190

1.1.1.1.13

Prasījumi pret iestādēm un komercsabiedrībām, kam ir noteikts īstermiņa kredītnovērtējums

 

200

1.1.1.1.14

Kolektīvu ieguldījumu uzņēmumi (KIU)

 

210

1.1.1.1.15

Kapitāla vērtspapīri

 

211

1.1.1.1.16

Citi posteņi

 

220

1.1.1.2

Vērtspapīrošanas pozīcijas, SP

 

230

1.1.1.2*

no kā: atkārtota vērtspapīrošana

 

240

2.1.1

Uz iekšējiem reitingiem balstītā pieeja (IRB)

 

250

1.1.2.1

IRB pieeja gadījumos, ja neizmanto ne pašu aplēses attiecībā uz saistību nepildīšanas zaudējumiem (LGD), ne korekcijas pakāpes

 

260

1.1.2.1.01

Centrālās valdības un centrālās bankas

 

270

1.1.2.1.02

Iestādes

 

280

1.1.2.1.03

Komercsabiedrības — MVU

 

290

1.1.2.1.04

Komercsabiedrības — specializētā kreditēšana

 

300

1.1.2.1.05

Komercsabiedrības — citi

 

310

1.1.2.2

IRB pieejas gadījumos, ja izmanto pašu aplēses attiecībā uz LGD un/vai korekcijas pakāpēm

 

320

1.1.2.2.01

Centrālās valdības un centrālās bankas

 

330

1.1.2.2.02

Iestādes

 

340

1.1.2.2.03

Komercsabiedrības — MVU

 

350

1.1.2.2.04

Komercsabiedrības — specializētā kreditēšana

 

360

1.1.2.2.05

Komercsabiedrības — citi

 

370

1.1.2.2.06

Privātpersonas vai MVU — nodrošināti ar nekustamo īpašumu (MVU)

 

380

1.1.2.2.07

Privātpersonas vai MVU — nodrošināti ar nekustamo īpašumu (ne MVU)

 

390

1.1.2.2.08

Privātpersonas vai MVU — atbilstīgi, atjaunojami

 

400

1.1.2.2.09

Privātpersonas vai MVU — citi MVU

 

410

1.1.2.2.10

Privātpersonas vai MVU — citi, kas nav MVU

 

420

1.1.2.3

Kapitāla vērtspapīri — IRB

 

430

1.1.2.4

Vērtspapīrošanas pozīcijas – IRB

 

440

1.1.2.4*

No kā: atkārtota vērtspapīrošana

 

450

1.1.2.5

Citi aktīvi, kas nav kredītsaistības

 

460

3.1.1

Riska darījumu vērtība iemaksām CCP saistību neizpildes fondā

 

490

1.2

KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA NORĒĶINU/PIEGĀDES RISKAM

 

500

1.2.1

Norēķinu/piegādes risks netirdzniecības portfelī

 

510

2.2.1

Norēķinu/piegādes risks tirdzniecības portfelī

 

520

1.3

KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA POZĪCIJAS RISKAM, ĀRVALSTU VALŪTAS RISKAM UN PREČU RISKAM

 

530

1.3.1

Riska darījumu vērtība pozīcijas riskam, ārvalstu valūtas riskam un preču riskam saskaņā ar standartizēto pieeju (SP)

 

540

1.3.1.1

Tirgoti parāda instrumenti

 

550

1.3.1.2

Kapitāla vērtspapīri

 

555

1.3.1.3

Īpaša pieeja pozīcijas riskam kolektīvu ieguldījumu uzņēmumos

 

556

1.3.1.3*

Izziņas postenis: kolektīvu ieguldījumu uzņēmumi, kas iegulda vienīgi tirgotos parāda instrumentos

 

557

1.3.1.3**

Izziņas postenis: Kolektīvu ieguldījumu uzņēmumi, kas iegulda vienīgi kapitāla vērtspapīru instrumentos vai jauktos instrumentos

 

560

1.3.1.4

Ārvalstu valūta

 

570

1.3.1.5

Preces

 

580

1.3.2

Riska darījumu vērtība pozīcijas riskam, ārvalstu valūtas riskam un preču riskam saskaņā ar iekšējiem modeļiem (IM)

 

590

1.4

KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA OPERACIONĀLAJAM RISKAM (OpR)

 

600

1.4.1

OpR pamatrādītāja pieeja (PRP)

 

610

2.4.1

OpR standartizētā pieeja (STP) / alternatīvās standartizētās pieejas (ASP)

 

620

1.4.3

OpR attīstītās mērīšanas pieejas (AMP)

 

630

1.5

PAPILDU RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA SAISTĪBĀ AR FIKSĒTIEM PIESKAITĀMAJIEM IZDEVUMIEM

 

640

1.6

KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA KREDĪTA VĒRTĪBAS KOREKCIJAI

 

650

1.6.1

Attīstītā metode

 

660

2.6.1

Standartizētā metode

 

670

1.6.3

Balstīta uz sākotnējās riska darījuma vērtības metodi (SRDVM)

 

680

1.7

KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA, KAS SAISTĪTA AR LIELIEM RISKA DARĪJUMIEM TIRDZNIECĪBAS PORTFELĪ

 

690

1.8

CITAS RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBAS

 

710

1.8.2

No kā: stingrākas papildu prudenciālās prasības saskaņā ar 458. pantu

 

720

1.8.2*

No kā: prasības attiecībā uz lieliem riska darījumiem

 

730

1.8.2**

No kā: saistībā ar modificētām riska pakāpēm, lai ņemtu vērā mājokļu un komerciālo īpašumu aktīvu “burbuļus”

 

740

1.8.2***

No kā: saistībā ar finanšu sektora iekšējiem riska darījumiem

 

750

1.8.3

No kā: stingrākas papildu prudenciālās prasības saskaņā ar 459. pantu

 

760

1.8.4

No kā: papildu riska darījumu vērtība saistībā ar KPR 3. pantu

 


C 03.00 — KAPITĀLA RĀDĪTĀJI UN KAPITĀLA LĪMEŅI (CA3)

Rindas

ID

Postenis

Summa

010

1

Pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītājs

 

020

2

Pirmā līmeņa pamata kapitāla pārpalikums (+)/ deficīts (-)

 

030

3

Pirmā līmeņa kapitāla rādītājs

 

040

4

Pirmā līmeņa kapitāla pārpalikums (+)/ deficīts (-)

 

050

5

Kopējais kapitāla rādītājs

 

060

6

Kopējā kapitāla pārpalikums (+)/ deficīts (-)

 

Izziņas posteņi: kapitāla rādītāji saistībā ar otrā pīlāra korekcijām

070

7

Pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītājs, iekļaujot otrā pīlāra korekcijas

 

080

8

Pirmā līmeņa pamata kapitāla mērķa rādītājs saistībā ar otrā pīlāra korekcijām

 

090

9

Pirmā līmeņa kapitāla rādītājs, iekļaujot otrā pīlāra korekcijas

 

100

10

Pirmā līmeņa kapitāla mērķa rādītājs saistībā ar otrā pīlāra korekcijām

 

110

11

Kopējais kapitāla rādītājs, iekļaujot otrā pīlāra korekcijas

 

120

12

Kopējais kapitāla mērķa rādītājs saistībā ar otrā pīlāra korekcijām

 


C 04.00 — IZZIŅAS POSTEŅI (CA4)

Rinda

ID

Postenis

Sleja

Atliktā nodokļa aktīvi un saistības

010

010

1.

Kopējie atliktā nodokļa aktīvi

 

020

1.1

Atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija nav atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē

 

030

1.2

Atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija ir atkarīga peļņas gūšanas nākotnē un kuri neizriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības

 

040

1.3

Atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija ir atkarīga peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības

 

050

2.

Kopējās atliktā nodokļa saistības

 

060

2.1

Atliktā nodokļa saistības, kas nav atskaitāmas no atliktā nodokļa aktīviem, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē

 

070

2.2

Atliktā nodokļa saistības, kas ir atskaitāmas no atliktā nodokļa aktīviem, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē

 

080

2.2.1

Atskaitāmas atliktā nodokļa saistības, kas saistītas ar atliktā nodokļa aktīviem, kuru realizācija ir atkarīga peļņas gūšanas nākotnē un kuri neizriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības

 

090

2.2.2

Atskaitāmas atliktā nodokļa saistības, kas saistītas ar atliktā nodokļa aktīviem, kuru realizācija ir atkarīga peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības

 

093

2.A

Nodokļu pārmaksa un nodokļu zaudējumu pārnese uz iepriekšēju periodu

 

096

2.B

Atliktā nodokļa aktīvi, kuriem piemēro 250 % riska pakāpi

 

097

2.C

Atliktā nodokļa aktīvi, kuriem piemēro 0 % riska pakāpi

 

Kredītriska korekcijas un paredzamie zaudējumi

100

3.

IRB pārsniegums (+) vai deficīts (-): summa, par kādu kredītriska korekcijas, papildu vērtības korekcijas un citi pašu kapitāla samazinājumi pārsniedz vai veido deficītu attiecībā pret paredzamajiem zaudējumiem riska darījumos, kuros nav saistību neizpildes

 

110

3.1

Kopējās kredītriska korekcijas, papildu vērtības korekcijas un citi pašu kapitāla samazinājumi, kas ir atbilstoši, lai tos iekļautu paredzamo zaudējumu summas aprēķinā

 

120

3.1.1

Vispārējās kredītriska korekcijas

 

130

3.1.2

Specifiskās kredītriska korekcijas

 

131

3.1.3

Papildu vērtības korekcijas un citi pašu kapitāla samazinājumi

 

140

3.2

Kopējie paredzamie zaudējumi, kas ir atbilstoši

 

145

4.

IRB pārsniegums (+) vai deficīts (-): summa, par kādu specifiskās kredītriska korekcijas pārsniedz vai veido deficītu attiecībā pret paredzamajiem zaudējumiem riska darījumos, kuros nav izpildītas saistības

 

150

4.1

Specifiskās kredītriska korekcijas un pozīcijas, kurām piemēro līdzīgu procedūru

 

155

4.2

Kopējie paredzamie zaudējumi, kas ir atbilstoši

 

160

5.

Riska darījumu riska svērtās vērtības, ko izmanto, lai aprēķinātu maksimālo robežvērtību tādam uzkrājumu pārsniegumam, kas ir atbilstošs kā otrā līmeņa kapitāls

 

170

6.

Kopējie bruto uzkrājumi, kas ir atbilstoši, lai tos iekļautu otrā līmeņa kapitālā

 

180

7.

Riska darījumu riska svērtās vērtības, ko izmanto, lai aprēķinātu maksimālo robežvērtību tādiem uzkrājumiem, kas ir atbilstoši kā otrā līmeņa kapitāls

 

Sliekšņi pirmā līmeņa pamata kapitāla atskaitījumiem

190

8.

Slieksnis, līdz kuram neatskaita līdzdalības tādās finanšu sektora sabiedrībās, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

 

200

9.

Pirmā līmeņa pamata kapitāla 10 % slieksnis

 

210

10.

Pirmā līmeņa pamata kapitāla 17,65 % slieksnis

 

225

11.1.

Atbilstošs kapitāls būtisku līdzdalību ārpus finanšu sektora un lielo riska darījumu vajadzībām

 

226

11.2.

Atbilstošs kapitāls lielo riska darījumu vajadzībām

 

Ieguldījumi tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

230

12.

Līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma, atskaitot īsās pozīcijas

 

240

12.1

Tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

 

250

12.1.1

Bruto tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

 

260

12.1.2

(-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām

 

270

12.2

Netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

 

280

12.2.1

Bruto netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

 

290

12.2.2

(-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām

 

291

12.3

Sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

 

292

12.3.1

Bruto sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

 

293

12.3.2

(-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto sintētiskajām līdzdalībām

 

300

13.

Līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma, atskaitot īsās pozīcijas

 

310

13.1

Tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

 

320

13.1.1

Bruto tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

 

330

13.1.2

(-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām

 

340

13.2

Netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

 

350

13.2.1

Bruto netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

 

360

13.2.2

(-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām

 

361

13.3

Sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

 

362

13.3.1

Bruto sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

 

363

13.3.2

(-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto sintētiskajām līdzdalībām

 

370

14.

Līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma, atskaitot īsās pozīcijas

 

380

14.1

Tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

 

390

14.1.1

Bruto tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

 

400

14.1.2

(-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām

 

410

14.2

Netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

 

420

14.2.1

Bruto netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

 

430

14.2.2

(-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām

 

431

14.3

Sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

 

432

14.3.1

Bruto sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

 

433

14.3.2

(-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto sintētiskajām līdzdalībām

 

Ieguldījumi tādu finanšu sektora sabiedrību kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

440

15.

Līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums, atskaitot īsās pozīcijas

 

450

15.1

Tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

 

460

15.1.1

Bruto tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

 

470

15.1.2

(-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām

 

480

15.2

Netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

 

490

15.2.1

Bruto netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

 

500

15.2.2

(-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām

 

501

15.3

Sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

 

502

15.3.1

Bruto sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

 

503

15.3.2

(-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto sintētiskajām līdzdalībām

 

510

16.

Līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums, atskaitot īsās pozīcijas

 

520

16.1

Tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

 

530

16.1.1

Bruto tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

 

540

16.1.2

(-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām

 

550

16.2

Netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

 

560

16.2.1

Bruto netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

 

570

16.2.2

(-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām

 

571

16.3

Sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

 

572

16.3.1

Bruto sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

 

573

16.3.2

(-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto sintētiskajām līdzdalībām

 

580

17.

Līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums, atskaitot īsās pozīcijas

 

590

17.1

Tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

 

600

17.1.1

Bruto tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

 

610

17.1.2

(-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām

 

620

17.2

Netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

 

630

17.2.1

Bruto netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

 

640

17.2.2

(-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām

 

641

17.3

Sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

 

642

17.3.1

Bruto sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

 

643

17.3.2

(-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto sintētiskajām līdzdalībām

 

Kopējā riska darījumu vērtība līdzdalībām, ko neatskaita no attiecīgās kapitāla kategorijas

650

18.

Riska darījumu riska svērtās vērtības tām līdzdalībām finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, ko neatskaita no iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāla

 

660

19.

Riska darījumu riska svērtās vērtības tām līdzdalībām finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, ko neatskaita no iestādes pirmā līmeņa papildu kapitāla

 

670

20.

Riska darījumu riska svērtās vērtības tām līdzdalībām finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, ko neatskaita no iestādes otrā līmeņa kapitāla

 

Atskaitījumu no pašu kapitāla pagaidu nepiemērošana

680

21.

Pagaidu nepiemērošana attiecībā uz līdzdalību tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

 

690

22.

Pagaidu nepiemērošana attiecībā uz līdzdalību tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

 

700

23.

Pagaidu nepiemērošana attiecībā uz līdzdalību tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

 

710

24.

Pagaidu nepiemērošana attiecībā uz līdzdalību tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

 

720

25.

Pagaidu nepiemērošana attiecībā uz līdzdalību tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitāla instrumentos, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

 

730

26.

Pagaidu nepiemērošana attiecībā uz līdzdalību tādos otrā līmeņa kapitāla instrumentos, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

 

Kapitāla rezerves

740

27.

Apvienoto rezervju prasība

 

750

 

Kapitāla saglabāšanas rezerves

 

760

 

Saglabāšanas rezerves saistībā ar dalībvalsts līmenī konstatēto makroprudenciālo vai sistēmisko risku

 

770

 

Iestādes specifiskās pretcikliskās kapitāla rezerves

 

780

 

Sistēmiskā riska rezerves

 

800

 

Globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes rezerves

 

810

 

Citas sistēmiski nozīmīgas iestādes rezerves

 

Otrā pīlāra prasības

820

28.

Pašu kapitāla prasības saistībā otrā pīlāra korekcijām

 

Papildu informācija ieguldījumu brokeru sabiedrībām

830

29.

Sākotnējais kapitāls

 

840

30.

Pašu kapitāls, ko aprēķina, balstoties uz fiksētiem pieskaitāmiem izdevumiem

 

Papildu informācija, lai aprēķinātu pārskatu sniegšanas sliekšņus

850

31.

Sākotnējie riska darījumi ārpus dalībvalsts

 

860

32.

Kopējās sākotnējās riska darījuma vērtības

 

“Bāzele I” minimums

870

 

Korekcijas attiecībā uz kopējo pašu kapitālu

 

880

 

Pašu kapitāls, kas ir pilnībā koriģēts atbilstoši “Bāzele I” minimumam

 

890

 

Pašu kapitāla prasības “Bāzele I” minimumam

 

900

 

Pašu kapitāla prasības “Bāzele I” minimumam – SP alternatīva

 

910

 

Kopējā kapitāla deficīts attiecībā uz “Bāzele I” pašu kapitāla prasību minimumu

 


C 05.01 — PĀREJAS NOTEIKUMI (CA5.1)

 

Pirmā līmeņa pamata kapitāla korekcijas

Pirmā līmeņa papildu kapitāla korekcijas

Otrā līmeņa kapitāla korekcijas

Korekcijas, kas iekļautas riska svērtajos aktīvos (RSA)

Izziņas posteņi

Piemērojamā procentuālā attiecība

Atbilstošā summa bez pagaidu noteikumiem

Kods

ID

Postenis

010

020

030

040

050

060

010

1.

KOPĒJĀS KOREKCIJAS

 

 

 

 

 

 

020

1.1

INSTRUMENTI, ATTIECĪBĀ UZ KURIEM PIEMĒROTAS TIESĪBAS SAGLABĀT IEPRIEKŠ SPĒKĀ ESOŠOS NOSACĪJUMUS

saite uz {CA1;r220}

saite uz {CA1;r660}

saite uz {CA1;r880}

 

 

 

030

1.1.1

Instrumenti, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus: instrumenti, kas uzskatāmi par valsts atbalstu

 

 

 

 

 

 

040

1.1.1.1

Instrumenti, kas atzīstami par pašu kapitālu saskaņā ar Direktīvu 2006/48/EK

 

 

 

 

 

 

050

1.1.1.2

Instrumenti, kurus emitējušas iestādes, kas ir inkorporētas dalībvalstī, uz kuru attiecas ekonomikas korekciju programma

 

 

 

 

 

 

060

1.1.2

Instrumenti, kas nav uzskatāmi par valsts atbalstu

saite uz {CA5.2;r010;c060}

saite uz {CA5.2;r020;c060}

saite uz {CA5.2;r090;c060}

 

 

 

070

1.2

MAZĀKUMA LĪDZDALĪBAS DAĻAS UN EKVIVALENTI

saite uz {CA1;r240}

saite uz {CA1;r680}

saite uz {CA1;r900}

 

 

 

080

1.2.1

Kapitāla instrumenti un posteņi, kas nav atzīstami par mazākuma līdzdalības daļām

 

 

 

 

 

 

090

1.2.2

Mazākuma līdzdalības daļu pārejas posma atzīšana konsolidētajā pašu kapitālā

 

 

 

 

 

 

091

1.2.3

Atbilstīga pirmā līmeņa papildu kapitāla pārejas posma atzīšana konsolidētajā pašu kapitālā

 

 

 

 

 

 

092

1.2.4

Atbilstīga otrā līmeņa kapitāla pārejas posma atzīšana konsolidētajā pašu kapitālā

 

 

 

 

 

 

100

1.3

CITAS PĀREJAS POSMA KOREKCIJAS

saite uz {CA1;r520}

saite uz {CA1;r730}

saite uz {CA1;r960}

 

 

 

110

1.3.1

Nerealizētā peļņa un zaudējumi

 

 

 

 

 

 

120

1.3.1.1

Nerealizētā peļņa

 

 

 

 

 

 

130

1.3.1.2

Nerealizētie zaudējumi

 

 

 

 

 

 

133

1.3.1.3.

Nerealizētā peļņa no tādiem riska darījumiem ar centrālajām valdībām, kas klasificēti “pārdošanai pieejamo” kategorijā ES atzītajā 39. starptautiskajā grāmatvedības standartā

 

 

 

 

 

 

136

1.3.1.4.

Nerealizētie zaudējumi no tādiem riska darījumiem ar centrālajām valdībām, kas klasificēti “pārdošanai pieejamo” kategorijā ES atzītajā 39. starptautiskajā grāmatvedības standartā

 

 

 

 

 

 

138

1.3.1.5.

Patiesās vērtības peļņa un zaudējumi, kas rodas no iestādes pašas kredītriska saistībā ar no atvasinātajiem instrumentiem izrietošām saistībām

 

 

 

 

 

 

140

1.3.2

Atskaitījumi

 

 

 

 

 

 

150

1.3.2.1

Kārtējā finanšu gada zaudējumi

 

 

 

 

 

 

160

1.3.2.2

Nemateriālie aktīvi

 

 

 

 

 

 

170

1.3.2.3

Atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija ir atkarīga peļņas gūšanas nākotnē un kuri neizriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības

 

 

 

 

 

 

180

1.3.2.4

IRB deficīts: summa, par kādu uzkrājumi veido deficītu attiecībā pret paredzamajiem zaudējumiem

 

 

 

 

 

 

190

1.3.2.5

Definētu pabalstu pensiju fondu aktīvi

 

 

 

 

 

 

194

1.3.2.5*

no kā: grozījumu ieviešana SGS Nr. 19 — pozitīvs postenis

 

 

 

 

 

 

198

1.3.2.5**

no kā: grozījumu ieviešana SGS Nr. 19 — negatīvs postenis

 

 

 

 

 

 

200

1.3.2.6

Pašu instrumenti

 

 

 

 

 

 

210

1.3.2.6.1

Pašu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti

 

 

 

 

 

 

211

1.3.2.6.1**

no kā: tiešas līdzdalības

 

 

 

 

 

 

212

1.3.2.6.1*

no kā: netiešas līdzdalības

 

 

 

 

 

 

220

1.3.2.6.2

Pašu pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti

 

 

 

 

 

 

221

1.3.2.6.2**

no kā: tiešas līdzdalības

 

 

 

 

 

 

222

1.3.2.6.2*

no kā: netiešas līdzdalības

 

 

 

 

 

 

230

1.3.2.6.3

Pašu otrā līmeņa kapitāla instrumenti

 

 

 

 

 

 

231

1.3.2.6.3*

no kā: tiešas līdzdalības

 

 

 

 

 

 

232

1.3.2.6.3**

no kā: netiešas līdzdalības

 

 

 

 

 

 

240

1.3.2.7

Savstarpējas līdzdalības

 

 

 

 

 

 

250

1.3.2.7.1

Savstarpējas līdzdalības pirmā līmeņa pamata kapitālā

 

 

 

 

 

 

260

1.3.2.7.1.1

Savstarpējas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

 

 

 

 

 

 

270

1.3.2.7.1.2

Savstarpējas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

 

 

 

 

 

 

280

1.3.2.7.2

Savstarpējas līdzdalības pirmā līmeņa papildu kapitālā

 

 

 

 

 

 

290

1.3.2.7.2.1

Savstarpējas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

 

 

 

 

 

 

300

1.3.2.7.2.2

Savstarpējas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

 

 

 

 

 

 

310

1.3.2.7.3

Savstarpējas līdzdalības otrā līmeņa kapitālā

 

 

 

 

 

 

320

1.3.2.7.3.1

Savstarpējas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

 

 

 

 

 

 

330

1.3.2.7.3.2

Savstarpējas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

 

 

 

 

 

 

340

1.3.2.8

Tādu finanšu sektora sabiedrību pašu kapitāla instrumenti, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

 

 

 

 

 

 

350

1.3.2.8.1

Tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

 

 

 

 

 

 

360

1.3.2.8.2

Tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

 

 

 

 

 

 

370

1.3.2.8.3

Tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitāla instrumenti, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

 

 

 

 

 

 

380

1.3.2.9

Atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības, un tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

 

 

 

 

 

 

385

1.3.2.9a

Atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības

 

 

 

 

 

 

390

1.3.2.10

Tādu finanšu sektora sabiedrību pašu kapitāla instrumenti, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

 

 

 

 

 

 

400

1.3.2.10.1

Tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

 

 

 

 

 

 

410

1.3.2.10.2

Tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

 

 

 

 

 

 

420

1.3.2.10.3

Tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitāla instrumenti, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

 

 

 

 

 

 

425

1.3.2.11

Atbrīvojums attiecībā uz kapitāla līdzdalību apdrošināšanas sabiedrībās atskaitījumam no pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem

 

 

 

 

 

 

430

1.3.3

Papildu filtri un atskaitījumi

 

 

 

 

 

 

440

1.3.4

Korekcijas saistībā ar 9. SFPS pārejas noteikumiem

 

 

 

 

 

 


C 05.02 — INSTRUMENTI, ATTIECĪBĀ UZ KURIEM PIEMĒROTAS TIESĪBAS SAGLABĀT IEPRIEKŠ SPĒKĀ ESOŠOS NOSACĪJUMUS: INSTRUMENTI, KAS NAV UZSKATĀMI PAR VALSTS ATBALSTU (CA5.2.)

CA5.2 —

Instrumenti, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus: instrumenti, kas nav uzskatāmi par valsts atbalstu

Instrumentu summa plus attiecīgais akciju emisijas uzcenojums

Ierobežojuma aprēķināšanas bāze

Piemērojamā procentuālā attiecība

Ierobežojums

(–) Summa, kas pārsniedz ierobežojumus attiecībā uz tiesībām saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus

Kopējā summa, attiecībā uz kuru piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus

Kods

ID

Postenis

010

020

030

040

050

060

010

1.

Instrumenti, kuri atbilda Direktīvas 2006/48/EK 57. panta a) punktam

 

 

 

 

 

saite uz {CA5.1;r060;c010}

020

2.

Instrumenti, kuri atbilda Direktīvas 2006/48/EK 57. panta ca) punktam un 154. panta 8. un 9. punktam, un kuriem piemēro 489. pantā noteikto ierobežojumu

 

 

 

 

 

saite uz {CA5.1;r060;c020}

030

2.1

Kopējie instrumenti bez atsaukšanas iespējas un dzēšanu veicinošiem nosacījumiem

 

 

 

 

 

 

040

2.2.

Tādi instrumenti ar atsaukšanas iespēju un dzēšanu veicinošiem nosacījumiem, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus

 

 

 

 

 

 

050

2.2.1

Instrumenti, kuriem ir atsaukšanas iespēja, kas īstenojama pēc pārskata sniegšanas datuma, un kuri atbilst KPR 52. panta nosacījumiem pēc efektīvā termiņa datuma

 

 

 

 

 

 

060

2.2.2

Instrumenti, kuriem ir atsaukšanas iespēja, kas īstenojama pēc pārskata sniegšanas datuma, un kuri neatbilst KPR 52. panta nosacījumiem pēc efektīvā termiņa datuma

 

 

 

 

 

 

070

2.2.3

Instrumenti, kuriem ir atsaukšanas iespēja, kas bija īstenojama līdz 2011. gada 20. jūlijam vai šajā datumā, un kuri neatbilst KPR 52. panta nosacījumiem pēc efektīvā termiņa datuma

 

 

 

 

 

 

080

2.3

Pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus, ierobežojuma pārsniegums

 

 

 

 

 

 

090

3

Posteņi, kuri atbilda Direktīvas 2006/48/EK 57. panta e), f), g) vai h) punktam, ievērojot 490. pantā noteikto ierobežojumu

 

 

 

 

 

saite uz {CA5.1;r060;c030}

100

3.1

Kopējie posteņi bez dzēšanu veicinošiem nosacījumiem

 

 

 

 

 

 

110

3.2

Tādi posteņi ar dzēšanu veicinošiem nosacījumiem, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus

 

 

 

 

 

 

120

3.2.1

Posteņi, kuriem ir atsaukšanas iespēja, kas bija īstenojama pēc pārskata sniegšanas datuma, un kuri atbilst KPR 63. panta nosacījumiem pēc efektīvā termiņa datuma

 

 

 

 

 

 

130

3.2.2

Posteņi, kuriem ir atsaukšanas iespēja, kas īstenojama pēc pārskata sniegšanas datuma, un kuri neatbilst KPR 63. panta nosacījumiem pēc efektīvā termiņa datuma

 

 

 

 

 

 

140

3.2.3

Posteņi, kuriem ir atsaukšanas iespēja, kas bija īstenojama līdz 2011. gada 20. jūlijam vai šajā datumā, un kuri neatbilst KPR 63. panta nosacījumiem pēc efektīvā termiņa datuma

 

 

 

 

 

 

150

3.3

Pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentu, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus, ierobežojuma pārsniegums

 

 

 

 

 

 


C 06.01 — GRUPAS MAKSĀTSPĒJA: INFORMĀCIJA PAR RADNIECĪGĀM SABIEDRĪBĀM KOPĀ (GS kopā)

 

INFORMĀCIJA PAR SABIEDRĪBU DEVUMU GRUPAS MAKSĀTSPĒJĀ

KAPITĀLA REZERVES

KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA

 

ATBILSTĪGS PAŠU KAPITĀLS, KAS IETVERTS KONSOLIDĒTAJĀ PAŠU KAPITĀLĀ

 

KONSOLIDĒTAIS PAŠU KAPITĀLS

 

APVIENOTO REZERVJU PRASĪBA

 

KREDĪTRISKS; DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKS; ATGŪSTAMĀS VĒRTĪBAS SAMAZINĀJUMA RISKS, NEAPMAKSĀTAS PIEGĀDES UN NORĒĶINU/PIEGĀDES RISKS

POZĪCIJAS RISKS, ĀRVALSTU VALŪTAS RISKS UN PREČU RISKS

OPERACIONĀLAIS RISKS

CITAS RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBAS

ATBILSTĪGI PIRMĀ LĪMEŅA KAPITĀLA INSTRUMENTI, KAS IETVERTI KONSOLIDĒTAJĀ PIRMĀ LĪMEŅA KAPITĀLĀ

 

ATBILSTĪGI PAŠU KAPITĀLA INSTRUMENTI, KAS IETVERTI KONSOLIDĒTAJĀ OTRĀ LĪMEŅA KAPITĀLĀ

IZZIŅAS POSTENIS:

NEMATERIĀLĀ VĒRTĪBA (–) / (+) NEGATĪVA NEMATERIĀLĀ VĒRTĪBA

NO KĀ: PIRMĀ LĪMEŅA PAMATA KAPITĀLS

NO KĀ: PIRMĀ LĪMEŅA PAPILDU KAPITĀLS

NO KĀ: DEVUMS KONSOLIDĒTAJĀ REZULTĀTĀ

NO KĀ: (–) NEMATERIĀLĀ VĒRTĪBA / (+) NEGATĪVA NEMATERIĀLĀ VĒRTĪBA

KAPITĀLA SAGLABĀŠANAS REZERVES

IESTĀDES SPECIFISKĀS PRETCIKLISKĀS KAPITĀLA REZERVES

SAGLABĀŠANAS REZERVES SAISTĪBĀ AR DALĪBVALSTS LĪMENĪ KONSTATĒTO MAKROPRUDENCIĀLO VAI SISTĒMISKO RISKU

SISTĒMISKĀ RISKA REZERVES

GLOBĀLAS SISTĒMISKI NOZĪMĪGAS IESTĀDES REZERVES

CITAS SISTĒMISKI NOZĪMĪGAS IESTĀDES REZERVES

MAZĀKUMA LĪDZDALĪBAS DAĻAS, KAS IETVERTAS KONSOLIDĒTAJĀ PIRMĀ LĪMEŅA PAMATA KAPITĀLĀ

ATBILSTĪGI PIRMĀ LĪMEŅA KAPITĀLA INSTRUMENTI, KAS IETVERTI KONSOLIDĒTAJĀ PIRMĀ LĪMEŅA KAPITĀLĀ

250

260

270

280

290

300

310

320

330

340

350

360

370

380

390

400

410

420

430

440

450

470

480

010

KOPĀ

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 


C 06.02 — GRUPAS MAKSĀTSPĒJA: INFORMĀCIJA PAR RADNIECĪGĀM SABIEDRĪBĀM (GS)

SABIEDRĪBAS, KAS IETILPST KONSOLIDĀCIJAS TVĒRUMĀ

INFORMĀCIJA PAR SABIEDRĪBĀM, KAM PIEMĒRO PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS

INFORMĀCIJA PAR SABIEDRĪBU DEVUMU GRUPAS MAKSĀTSPĒJĀ

KAPITĀLA REZERVES

NOSAUKUMS

KODS

LEI kods

IESTĀDE VAI EKVIVALENTS: (JĀ/NĒ)

DATU TVĒRUMS: SOLO PILNĪBĀ KONSOLIDĒTI (SP) VAI SOLO DAĻĒJI KONSOLIDĒTI (SD)

VALSTS KODS

LĪDZDALĪBAS DAĻA (%)

KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA

 

PAŠU KAPITĀLS

 

 

KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA

 

ATBILSTĪGS PAŠU KAPITĀLS, KAS IETVERTS KONSOLIDĒTAJĀ PAŠU KAPITĀLĀ

 

KONSOLIDĒTAIS PAŠU KAPITĀLS

 

APVIENOTO REZERVJU PRASĪBAS

 

KREDĪTRISKS; DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKS; ATGŪSTAMĀS VĒRTĪBAS SAMAZINĀJUMA RISKS, NEAPMAKSĀTAS PIEGĀDES UN NORĒĶINU/PIEGĀDES RISKS

POZĪCIJAS RISKS, ĀRVALSTU VALŪTAS RISKS UN PREČU RISKS

OPERACIONĀLAIS RISKS

CITAS RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBAS

 

KOPĒJAIS PIRMĀ LĪMEŅA KAPITĀLS

 

 

OTRĀ LĪMEŅA KAPITĀLS

 

KREDĪTRISKS; DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKS; ATGŪSTAMĀS VĒRTĪBAS SAMAZINĀJUMA RISKS, NEAPMAKSĀTAS PIEGĀDES UN NORĒĶINU/PIEGĀDES RISKS

POZĪCIJAS RISKS, ĀRVALSTU VALŪTAS RISKS UN PREČU RISKS

OPERACIONĀLAIS RISKS

CITAS RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBAS

ATBILSTĪGI PIRMĀ LĪMEŅA KAPITĀLA INSTRUMENTI, KAS IETVERTI KONSOLIDĒTAJĀ PIRMĀ LĪMEŅA KAPITĀLĀ

 

ATBILSTĪGI PAŠU KAPITĀLA INSTRUMENTI, KAS IETVERTI KONSOLIDĒTAJĀ OTRĀ LĪMEŅA KAPITĀLĀ

IZZIŅAS POSTENIS:

NEMATERIĀLĀ VĒRTĪBA (–) / (+) NEGATĪVA NEMATERIĀLĀ VĒRTĪBA

NO KĀ: PIRMĀ LĪMEŅA PAMATA KAPITĀLS

NO KĀ: PIRMĀ LĪMEŅA PAPILDU KAPITĀLS

NO KĀ: DEVUMS KONSOLIDĒTAJĀ REZULTĀTĀ

NO KĀ: (–) NEMATERIĀLĀ VĒRTĪBA / (+) NEGATĪVA NEMATERIĀLĀ VĒRTĪBA

KAPITĀLA SAGLABĀŠANAS REZERVES

IESTĀDES SPECIFISKĀS PRETCIKLISKĀS KAPITĀLA REZERVES

SAGLABĀŠANAS REZERVES SAISTĪBĀ AR DALĪBVALSTS LĪMENĪ KONSTATĒTO MAKROPRUDENCIĀLO VAI SISTĒMISKO RISKU

SISTĒMISKĀ RISKA REZERVES

GLOBĀLAS SISTĒMISKI NOZĪMĪGAS IESTĀDES REZERVES

CITAS SISTĒMISKI NOZĪMĪGAS IESTĀDES REZERVES

 

PIRMĀ LĪMEŅA PAMATA KAPITĀLS

 

PIRMĀ LĪMEŅA PAPILDU KAPITĀLS

 

MAZĀKUMA LĪDZDALĪBAS DAĻAS, KAS IETVERTAS KONSOLIDĒTAJĀ PIRMĀ LĪMEŅA PAMATA KAPITĀLĀ

ATBILSTĪGI PIRMĀ LĪMEŅA KAPITĀLA INSTRUMENTI, KAS IETVERTI KONSOLIDĒTAJĀ PIRMĀ LĪMEŅA KAPITĀLĀ

NO KĀ: ATBILSTĪGS PAŠU KAPITĀLS

SAISTĪTI PAŠU KAPITĀLA INSTUMENTI, ATTIECĪGĀ NESADALĪTĀ PEĻŅA UN AKCIJU EMISIJAS UZCENOJUMA KONTI

NO KĀ: ATBILSTĪGS PIRMĀ LĪMEŅA KAPITĀLS

SAISTĪTI PIRMĀ LĪMEŅA KAPITĀLA INSTRUMENTI, ATTIECĪGĀ NESADALĪTĀ PEĻŅA UN AKCIJU EMISIJAS UZCENOJUMA KONTI

NO KĀ: MAZĀKUMA LĪDZDALĪBAS DAĻAS

SAISTĪTI PAŠU KAPITĀLA INSTRUMENTI, ATTIECĪGĀ NESADALĪTĀ PEĻŅA, AKCIJU EMISIJAS UZCENOJUMA KONTI UN CITAS REZERVES

NO KĀ: ATBILSTĪGS PIRMĀ LĪMEŅA PAPILDU KAPITĀLS

NO KĀ: ATBILSTĪGS OTRĀ LĪMEŅA KAPITĀLS

010

020

025

030

040

050

060

070

080

090

100

110

120

130

140

150

160

170

180

190

200

210

220

230

240

250

260

270

280

290

300

310

320

330

340

350

360

370

380

390

400

410

420

430

440

450

470

480

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 


C 07.00 — KREDĪTRISKS UN DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKS UN NEAPMAKSĀTAS PIEGĀDES: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA KAPITĀLA PRASĪBĀM (CR SA)

SP riska darījumu kategorija

 

 

 

 

 

SĀKOTNĒJĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM

(-) VĒRTĪBAS KOREKCIJAS UN UZKRĀJUMI, KAS SAISTĪTI AR SĀKOTNĒJO RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBU

RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA BEZ VĒRTĪBAS KOREKCIJĀM UN UZKRĀJUMIEM

KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS (KRM) METODES AR AIZSTĀŠANAS IETEKMI UZ RISKA DARĪJUMU

NETO RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PĒC KRM AIZSTĀŠANAS IETEKMES, PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM

KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS METODES, KAS IETEKMĒ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBU: FONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA. FINANŠU NODROŠINĀJUMA PAPLAŠINĀTĀ METODE

PILNĪBĀ KORIĢĒTĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA (E*)

ĀRPUSBILANCES POSTEŅU PILNĪBĀ KORIĢĒTĀS RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBAS SADALĪJUMS PA KOREKCIJAS PAKĀPĒM

RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA

 

RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA PIRMS MVU ATBALSTA FAKTORA

RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA PĒC MVU ATBALSTA FAKTORA

 

NEFONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA: KORIĢĒTĀS VĒRTĪBAS (Ga)

FONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA.

RISKA DARĪJUMA AIZSTĀŠANA SAISTĪBĀ AR KRM

RISKA DARĪJUMA SVĀRSTĪGUMA KOREKCIJA

(-) FINANŠU NODROŠINĀJUMS: KORIĢĒTĀ VĒRTĪBA (Cvam)

0 %

20 %

50 %

100 %

NO KĀ: RODAS NO DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKA

NO KĀ: AR KREDĪTNOVĒRTĒJUMU, KO VEIC NORĪKOTA ĀKNI

NO KĀ: AR KREDĪTNOVĒRTĒJUMU, KAS IEGŪTS NO CENTRĀLĀS VALDĪBAS

(-) GARANTIJAS

(-) KREDĪTU ATVASINĀTIE INSTRUMENTI

(-) FINANŠU NODROŠINĀJUMS: VIENKĀRŠĀ METODE

(-) CITA FONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA

(–) IZEJOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS KOPĀ

IENĀKOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS KOPĀ (+)

 

(-) NO KĀ: SVĀRSTĪBU UN TERMIŅA KOREKCIJAS

010

030

040

050

060

070

080

090

100

110

120

130

140

150

160

170

180

190

200

210

215

220

230

240

010

KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Šūna saistīta ar CA

 

 

015

no kā: riska darījumi, kuros nav izpildītas saistības

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

020

no kā: MVU

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

030

no kā: riska darījumi, kam piemēro MVU atbalsta faktoru

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

040

no kā: nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku — mājokļa nekustamais īpašums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

050

no kā: riska darījumi (pastāvīgi, daļēji izmantojot standartizēto pieeju)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

060

no kā: riska darījumi, kam piemēro standartizēto pieeju ar uzraudzības iestādes iepriekšēju atļauju veikt secīgu IRB izmantošanu

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

KOPĒJO RISKA DARĪJUMU SADALĪJUMS PA RISKA DARĪJUMU VEIDIEM:

070

Bilances riska darījumi, kas pakļauti kredītriskam

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

080

Ārpusbilances riska darījumi, kas pakļauti kredītriskam

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Riska darījumi / darījumi, kas pakļauti darījuma partnera kredītriskam

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

090

Vērtspapīru finansēšanas darījumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

100

no kā: tiek veikta centrālā tīrvērte, izmantojot atbilstīgu centrālo darījumu partneri (QCCP)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

110

Atvasinātie instrumenti un ilgstošo norēķinu darījumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

120

no kā: tiek veikta centrālā tīrvērte, izmantojot atbilstīgu centrālo darījumu partneri (QCCP)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

130

No dažādu produktu savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

KOPĒJO RISKA DARĪJUMU SADALĪJUMS PA RISKA PAKĀPĒM:

140

0 %

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

150

2 %

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

160

4 %

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

170

10 %

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

180

20 %

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

190

35 %

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

200

50 %

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

210

70 %

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

220

75 %

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

230

100 %

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

240

150 %

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

250

250 %

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

260

370 %

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

270

1 250 %

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

280

Citas riska pakāpes

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

IZZIŅAS POSTEŅI

290

Riska darījumi, kas nodrošināti ar komerciālā nekustamā īpašuma hipotēku

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

300

Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības un kuriem piemēro 100 % riska pakāpi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

310

Riska darījumi, kas nodrošināti ar mājokļa hipotēku

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

320

Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības un kuriem piemēro 150 % riska pakāpi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 


C 08.01 — KREDĪTRISKS UN DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKS UN NEAPMAKSĀTAS PIEGĀDES: IRB PIEEJA KAPITĀLA PRASĪBĀM (CR IRB 1)

IRB riska darījumu kategorija:

 

 

pašu aplēses attiecībā uz LGD un/vai korekcijas pakāpes:

 

 

 

IEKŠĒJO REITINGU SISTĒMA

SĀKOTNĒJĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM

KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS (KRM) METODES AR AIZSTĀŠANAS IETEKMI UZ RISKA DARĪJUMU

RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PĒC KRM AIZSTĀŠANAS IETEKMES, PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM

 

RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA

 

KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS METODES, KAS ŅEMTAS VĒRĀ LGD APLĒSĒS, ATSKAITOT DIVKĀRŠĀS SAISTĪBU NEIZPILDES PROCEDŪRU

KAM PIEMĒRO DIVKĀRŠĀS SAISTĪBU NEIZPILDES PROCEDŪRU

RISKA DARĪJUMU SVĒRTIE VIDĒJIE LGD (%)

RISKA DARĪJUMU SVĒRTIE VIDĒJIE LGD (%) LIELĀM FINANŠU SEKTORA SABIEDRĪBĀM UN NEREGULĒTĀM FINANŠU SABIEDRĪBĀM

RISKA DARĪJUMU SVĒRTĀ VIDĒJĀ TERMIŅA VĒRTĪBA (DIENAS)

RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA PIRMS MVU ATBALSTA FAKTORA

RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA PĒC MVU ATBALSTA FAKTORA

IZZIŅAS POSTEŅI:

NEFONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA

(-) CITA FONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA

RISKA DARĪJUMA AIZSTĀŠANA SAISTĪBĀ AR KRM

IZMANTOTAS PAŠU APLĒSES ATTIECĪBĀ UZ LGD:

NEFONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA

FONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA

NEFONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA

PAREDZAMO ZAUDĒJUMU APMĒRS

(–) VĒRTĪBAS KOREKCIJAS UN UZKRĀJUMI

PARĀDNIEKU SKAITS

PD, KAS NOTEIKTA PARĀDNIEKU KATEGORIJAI VAI PORTFELIM (%)

 

NO KĀ: LIELĀS FINANŠU SEKTORA SABIEDRĪBAS UN NEREGULĒTAS FINANŠU SABIEDRĪBAS

(-) GARANTIJAS

(-) KREDĪTU ATVASINĀTIE INSTRUMENTI

(–) IZEJOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS KOPĀ

IENĀKOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS KOPĀ (+)

NO KĀ: ĀRPUSBILANCES POSTEŅI

NO KĀ: ĀRPUSBILANCES POSTEŅI

NO KĀ: RODAS NO DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKA

NO KĀ: LIELĀS FINANŠU SEKTORA SABIEDRĪBAS UN NEREGULĒTAS FINANŠU SABIEDRĪBAS

GARANTIJAS

KREDĪTU ATVASINĀTIE INSTRUMENTI

IZMANTOTAS PAŠU APLĒSES ATTIECĪBĀ UZ LGD:

CITA FONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA

ATBILSTOŠS FINANŠU NODROŠINĀJUMS

CITS ATBILSTOŠS NODROŠINĀJUMS

 

NO KĀ: LIELĀS FINANŠU SEKTORA SABIEDRĪBAS UN NEREGULĒTAS FINANŠU SABIEDRĪBAS

NEKUSTAMAIS ĪPAŠUMS

CITS LIETISKAIS NODROŠINĀJUMS

DEBITORU PARĀDI

010

020

030

040

050

060

070

080

090

100

110

120

130

140

150

160

170

180

190

200

210

220

230

240

250

255

260

270

280

290

300

010

KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Šūna saistīta ar CA

 

 

 

 

015

no kā: riska darījumi, kam piemēro MVU atbalsta faktoru

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

KOPĒJO RISKA DARĪJUMU SADALĪJUMS PA RISKA DARĪJUMU VEIDIEM:

020

Bilances posteņi, kas pakļauti kredītriskam

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

030

Ārpusbilances posteņi, kas pakļauti kredītriskam

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Riska darījumi / darījumi, kas pakļauti darījuma partnera kredītriskam

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

040

Vērtspapīru finansēšanas darījumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

050

Atvasinātie instrumenti un ilgstošo norēķinu darījumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

060

No dažādu produktu savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

070

RISKA DARĪJUMI, KAS IEDALĪTI PARĀDNIEKU KATEGORIJĀS VAI PORTFEĻOS: KOPĀ

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

080

SPECIALIZĒTĀS KREDITĒŠANAS IEDALĪJUMA KRITĒRIJI: KOPĀ

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

KOPĒJO RISKA DARĪJUMU SADALĪJUMS PA RISKA PAKĀPĒM SASKAŅĀ AR SPECIALIZĒTĀS KREDITĒŠANAS IEDALĪJUMA KRITĒRIJIEM:

090

RISKA PAKĀPE: 0 %

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

100

50 %

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

110

70 %

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

120

No kā: kategorijā Nr. 1

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

130

90 %

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

140

115 %

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

150

250 %

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

160

ALTERNATĪVĀ PROCEDŪRA: NODROŠINĀTI AR NEKUSTAMO ĪPAŠUMU

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

170

TĀDI RISKA DARĪJUMI NO NEAPMAKSĀTĀM PIEGĀDĒM, KUROS PIEMĒRO RISKA PAKĀPES SASKAŅĀ AR ALTERNATĪVO PROCEDŪRU VAI 100 % APMĒRĀ, UN CITI RISKA DARĪJUMI, UZ KURIEM ATTIECAS RISKA PAKĀPES

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

180

ATGŪSTAMĀS VĒRTĪBAS SAMAZINĀJUMA RISKS: NOPIRKTIE DEBITORU PARĀDI KOPĀ

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 


C 08.02 — KREDĪTRISKS UN DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKS UN NEAPMAKSĀTAS PIEGĀDES: IRB PIEEJA KAPITĀLA PRASĪBĀM — SADALĪJUMS PA PARĀDNIEKU KATEGORIJĀM VAI PORTFEĻIEM (CR IRB 2)

IRB riska darījumu kategorija:

 

 

pašu aplēses attiecībā uz LGD un/vai korekcijas pakāpes:

 

 

PARĀDNIEKA KATEGORIJA (KĀRTAS NUMURS)

IEKŠĒJO REITINGU SISTĒMA

SĀKOTNĒJĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM

KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS (KRM) METODES AR AIZSTĀŠANAS IETEKMI UZ RISKA DARĪJUMU

RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PĒC KRM AIZSTĀŠANAS IETEKMES, PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM

 

RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA

 

KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS METODES, KAS ŅEMTAS VĒRĀ LGD APLĒSĒS, ATSKAITOT DIVKĀRŠĀS SAISTĪBU NEIZPILDES PROCEDŪRU

KAM PIEMĒRO DIVKĀRŠĀS SAISTĪBU NEIZPILDES PROCEDŪRU

RISKA DARĪJUMU SVĒRTIE VIDĒJIE LGD (%)

RISKA DARĪJUMU SVĒRTIE VIDĒJIE LGD (%) LIELĀM FINANŠU SEKTORA SABIEDRĪBĀM UN NEREGULĒTĀM FINANŠU SABIEDRĪBĀM

RISKA DARĪJUMU SVĒRTĀ VIDĒJĀ TERMIŅA VĒRTĪBA (DIENAS)

RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA PIRMS MVU ATBALSTA FAKTORA

RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA PĒC MVU ATBALSTA FAKTORA

IZZIŅAS POSTEŅI:

NEFONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA

(-) CITA FONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA

RISKA DARĪJUMA AIZSTĀŠANA SAISTĪBĀ AR KRM

IZMANTOTAS PAŠU APLĒSES ATTIECĪBĀ UZ LGD:

NEFONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA

FONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA

NEFONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA

PAREDZAMO ZAUDĒJUMU APMĒRS

(–) VĒRTĪBAS KOREKCIJAS UN UZKRĀJUMI

PARĀDNIEKU SKAITS

PD, KAS NOTEIKTA PARĀDNIEKU KATEGORIJAI VAI PORTFELIM (%)

 

NO KĀ: LIELĀS FINANŠU SEKTORA SABIEDRĪBAS UN NEREGULĒTAS FINANŠU SABIEDRĪBAS

(-) GARANTIJAS

(-) KREDĪTU ATVASINĀTIE INSTRUMENTI

(–) IZEJOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS KOPĀ

IENĀKOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS KOPĀ (+)

NO KĀ: ĀRPUSBILANCES POSTEŅI

NO KĀ: ĀRPUSBILANCES POSTEŅI

NO KĀ: RODAS NO DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKA

NO KĀ: LIELĀS FINANŠU SEKTORA SABIEDRĪBAS UN NEREGULĒTAS FINANŠU SABIEDRĪBAS

GARANTIJAS

KREDĪTU ATVASINĀTIE INSTRUMENTI

IZMANTOTAS PAŠU APLĒSES ATTIECĪBĀ UZ LGD:

CITA FONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA

ATBILSTOŠS FINANŠU NODROŠINĀJUMS

CITS ATBILSTOŠS NODROŠINĀJUMS

 

NO KĀ: LIELĀS FINANŠU SEKTORA SABIEDRĪBAS UN NEREGULĒTAS FINANŠU SABIEDRĪBAS

NEKUSTAMAIS ĪPAŠUMS

CITS LIETISKAIS NODROŠINĀJUMS

DEBITORU PARĀDI

005

010

020

030

040

050

060

070

080

090

100

110

120

130

140

150

160

170

180

190

200

210

220

230

240

250

255

260

270

280

290

300

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 


C 09.01 — RISKA DARĪJUMU ĢEOGRĀFISKAIS SADALĪJUMS PĒC PARĀDNIEKA REZIDENCES VIETAS: SP RISKA DARĪJUMI (CR GB 1)

Valsts:

 

 

 

 

SĀKOTNĒJĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM

Riska darījumi, kuros nav izpildītas saistības

Novērotās jaunās saistību neizpildes konkrētajā laika posmā

Vispārējās kredītriska korekcijas

Specifiskās kredītriska korekcijas

No kā: norakstījumi

Kredītriska korekcijas / norakstījumi attiecībā uz novērotām jaunām saistību neizpildēm

RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA

RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA PIRMS MVU ATBALSTA FAKTORA

RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA PĒC MVU ATBALSTA FAKTORA

010

020

040

050

055

060

070

075

080

090

010

Centrālās valdības vai centrālās bankas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

020

Reģionālās pašvaldības vai vietējās pašpārvaldes

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

030

Publiskā sektora struktūras

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

040

Daudzpusējās attīstības bankas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

050

Starptautiskās organizācijas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

060

Iestādes

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

070

Komercsabiedrības

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

075

no kā: MVU

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

080

Privātpersonas vai MVU

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

085

no kā: MVU

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

090

Nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

095

no kā: MVU

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

100

Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

110

Posteņi, kas saistīti ar īpaši augstu risku

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

120

Segtās obligācijas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

130

Prasījumi pret iestādēm un komercsabiedrībām, kam ir noteikts īstermiņa kredītnovērtējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

140

Kolektīvu ieguldījumu uzņēmumi (KIU)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

150

Kapitāla vērtspapīru riska darījumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

160

Citi riska darījumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

170

Kopējie riska darījumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 


C 09.02 — RISKA DARĪJUMU ĢEOGRĀFISKAIS SADALĪJUMS PĒC PARĀDNIEKA REZIDENCES VIETAS: IRB RISKA DARĪJUMI (CR GB 2)

Valsts:

 

 

 

 

SĀKOTNĒJĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM

No kā: saistību neizpilde

Novērotās jaunās saistību neizpildes konkrētajā laika posmā

Vispārējās kredītriska korekcijas

Specifiskās kredītriska korekcijas

No kā: norakstījumi

Kredītriska korekcijas / norakstījumi attiecībā uz novērotām jaunām saistību neizpildēm

PD, KAS NOTEIKTA PARĀDNIEKU KATEGORIJAI VAI PORTFELIM (%)

RISKA DARĪJUMU SVĒRTIE VIDĒJIE LGD (%)

No kā: saistību neizpilde

RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA

RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA PIRMS MVU ATBALSTA FAKTORA

No kā: saistību neizpilde

RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA PĒC MVU ATBALSTA FAKTORA

PAREDZAMO ZAUDĒJUMU APMĒRS

010

030

040

050

055

060

070

080

090

100

105

110

120

125

130

010

Centrālās valdības vai centrālās bankas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

020

Iestādes

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

030

Komercsabiedrības

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

042

no kā: specializētā kreditēšana (izņemot SK, kam piemēro iedalījuma kritērijus)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

045

no kā: specializētā kreditēšana, kam piemēro iedalījuma kritērijus

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

050

no kā: MVU

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

060

Privātpersonas vai MVU

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

070

Nodrošināti ar nekustamo īpašumu

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

080

MVU

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

090

Nav MVU

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

100

Atbilstīgi atjaunojami

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

110

Privātpersonas vai MVU — citi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

120

MVU

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

130

Nav MVU

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

140

Kapitāla vērtspapīri

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

150

Kopējie riska darījumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 


C 09.04 – TO KREDĪTRISKA DARĪJUMU SADALĪJUMS, KURI IR NOZĪMĪGI PRETCIKLISKO REZERVJU APRĒĶINĀŠANAI PA VALSTĪM UN IESTĀDES SPECIFISKO PRETICKLISKO REZERVJU (CCB) NORMAS APRĒĶINĀŠANAI

Valsts:

 

 

 

 

Summa

Procenti

Kvalitatīvā informācija

010

020

030

Attiecīgie kredītriska darījumi — kredītrisks

 

010

Riska darījumu vērtība saskaņā ar standartizēto pieeju

 

 

 

020

Riska darījumu vērtība saskaņā ar IRB pieeju

 

 

 

Attiecīgie kredītriska darījumi — tirgus risks

 

030

Tirdzniecības portfeļa riska darījumu garo un īso pozīciju summa standartizētām pieejām

 

 

 

040

Tirdzniecības portfeļa riska darījumu vērtība (iekšējo modeļu vajadzībām)

 

 

 

Attiecīgie kredītriska darījumi — vērtspapīrošana

 

050

Vērtspapīrošanas pozīciju riska darījumu vērtība banku portfelī saskaņā ar standartizēto pieeju

 

 

 

060

Vērtspapīrošanas pozīciju riska darījumu vērtība banku portfelī saskaņā ar IRB pieeju

 

 

 

Pašu kapitāla prasības un svērumi

 

070

Kopējās pašu kapitāla prasības CCB

 

 

 

080

Pašu kapitāla prasības attiecīgajiem kredītriska darījumiem — kredītrisks

 

 

 

090

Pašu kapitāla prasības attiecīgajiem kredītriska darījumiem — tirgus risks

 

 

 

100

Pašu kapitāla prasības attiecīgajiem kredītriska darījumiem — vērtspapīrošanas pozīcijas banku portfelī

 

 

 

110

Pašu kapitāla prasību svērumi

 

 

 

Pretciklisko kapitāla rezervju normas

 

120

Pretciklisko kapitāla rezervju norma, ko noteikusi izraudzīta iestāde

 

 

 

130

Pretciklisko kapitāla rezervju norma, ko piemēro attiecīgās iestādes valstij

 

 

 

140

Iestādes specifisko pretciklisko kapitāla rezervju norma

 

 

 

2 % sliekšņa izmantošana

 

150

2 % sliekšņa izmantošana vispārēja kredītriska darījumam

 

 

 

160

2 % sliekšņa izmantošana tirdzniecības portfeļa darījumam

 

 

 


C 10.01 — KREDĪTRISKS: KAPITĀLA VĒRTSPAPĪRI — IRB PIEEJA KAPITĀLA PRASĪBĀM (CR EQU IRB 1)

 

IEKŠĒJO REITINGU SISTĒMA

SĀKOTNĒJĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM

KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS (KRM) METODES AR AIZSTĀŠANAS IETEKMI UZ RISKA DARĪJUMU

RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA

RISKA DARĪJUMU SVĒRTIE VIDĒJIE LGD (%)

RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA

IZZIŅAS POSTENIS:

NEFONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA

RISKA DARĪJUMA AIZSTĀŠANA SAISTĪBĀ AR KRM

PAREDZAMO ZAUDĒJUMU APMĒRS

PD, KAS NOTEIKTA PARĀDNIEKU KATEGORIJAI (%)

(-) GARANTIJAS

(-) KREDĪTU ATVASINĀTIE INSTRUMENTI

(–) IZEJOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS KOPĀ

010

020

030

040

050

060

070

080

090

010

KOPĒJIE IRB KAPITĀLA VĒRTSPAPĪRU RISKA DARĪJUMI

 

 

 

 

 

 

 

Šūna saistīta ar CA

 

020

PD/LGD PIEEJA: KOPĀ

 

 

 

 

 

 

 

 

 

050

VIENKĀRŠĀ RISKA PAKĀPES PIEEJA: KOPĀ

 

 

 

 

 

 

 

 

 

060

KOPĒJO RISKA DARĪJUMU SADALĪJUMS PA RISKA PAKĀPĒM SASKAŅĀ AR VIENKĀRŠO RISKA PAKĀPES PIEEJU

070

RISKA PAKĀPE: 190 %

 

 

 

 

 

 

 

 

 

080

290 %

 

 

 

 

 

 

 

 

 

090

370 %

 

 

 

 

 

 

 

 

 

100

IEKŠĒJO MODEĻU PIEEJA

 

 

 

 

 

 

 

 

 

110

KAPITĀLA VĒRTSPAPĪRU RISKA DARĪJUMI, KAM PIEMĒRO RISKA PAKĀPES

 

 

 

 

 

 

 

 

 


C 10.02 — KREDĪTRISKS: KAPITĀLA VĒRTSPAPĪRI — IRB PIEEJAS KAPITĀLA PRASĪBĀM. KOPĒJO RISKA DARĪJUMU SADALĪJUMS PA PARĀDNIEKU KATEGORIJĀM SASKAŅĀ AR PD/LGD PIEEJU (CR EQU IRB 2)

PARĀDNIEKA KATEGORIJA

(RINDAS IDENTIFIKATORS)

IEKŠĒJO REITINGU SISTĒMA

SĀKOTNĒJĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM

KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS (KRM) METODES AR AIZSTĀŠANAS IETEKMI UZ RISKA DARĪJUMU

RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA

RISKA DARĪJUMU SVĒRTIE VIDĒJIE LGD (%)

RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA

IZZIŅAS POSTENIS:

NEFONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA

RISKA DARĪJUMA AIZSTĀŠANA SAISTĪBĀ AR KRM

PAREDZAMO ZAUDĒJUMU APMĒRS

PD, KAS NOTEIKTA PARĀDNIEKU KATEGORIJAI (%)

(-) GARANTIJAS

(-) KREDĪTU ATVASINĀTIE INSTRUMENTI

(–) IZEJOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS KOPĀ

005

010

020

030

040

050

060

070

080

090

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 


C 11.00 — NORĒĶINU/PIEGĀDES RISKS (CR SETT)

 

DARĪJUMI, KUROS NAV NOKĀRTOTI NORĒĶINI UN KURI NOVĒRTĒTI NORĒĶINU CENĀ

DARĪJUMU, KUROS NAV NOKĀRTOTI NORĒĶINI, RADĪTIE CENAS ATŠĶIRĪBAS RISKA DARĪJUMI

PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS

KOPĒJĀ NORĒĶINU RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA

010

020

030

040

010

Kopējie netirdzniecības portfelī esošie darījumi, kuros nav nokārtoti norēķini

 

 

 

Šūna saistīta ar CA

020

Darījumi, kuros nav nokārti norēķini līdz 4 dienām (pakāpe 0 %)

 

 

 

 

030

Darījumi, kuros nav nokārtoti norēķini no 5 līdz 15 dienām (pakāpe 8 %)

 

 

 

 

040

Darījumi, kuros nav nokārtoti norēķini no 16 līdz 30 dienām (pakāpe 50 %)

 

 

 

 

050

Darījumi, kuros nav nokārtoti norēķini no 31 līdz 45 dienām (pakāpe 75 %)

 

 

 

 

060

Darījumi, kuros nav nokārtoti norēķini 46 vai vairāk dienas (pakāpe 100 %)

 

 

 

 

070

Kopējie tirdzniecības portfelī esošie darījumi, kuros nav nokārtoti norēķini

 

 

 

Šūna saistīta ar CA

080

Darījumi, kuros nav nokārti norēķini līdz 4 dienām (pakāpe 0 %)

 

 

 

 

090

Darījumi, kuros nav nokārtoti norēķini no 5 līdz 15 dienām (pakāpe 8 %)

 

 

 

 

100

Darījumi, kuros nav nokārtoti norēķini no 16 līdz 30 dienām (pakāpe 50 %)

 

 

 

 

110

Darījumi, kuros nav nokārtoti norēķini no 31 līdz 45 dienām (pakāpe 75 %)

 

 

 

 

120

Darījumi, kuros nav nokārtoti norēķini 46 vai vairāk dienas (pakāpe 100 %)

 

 

 

 


C 12.00 — KREDĪTRISKS: VĒRTSPAPĪROŠANA — STANDARTIZĒTĀ PIEEJA PAŠU KAPITĀLA PRASĪBĀM (CR SEC SA)

 

KOPĒJĀ INICIĒTO VĒRTSPAPĪROŠANAS RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA

SINTĒTISKĀ VĒRTSPAPĪROŠANA: VĒRTSPAPĪROTU RISKA DARĪJUMU KREDĪTAIZSARDZĪBA

VĒRTSPAPĪROŠANAS POZĪCIJAS

(–) VĒRTĪBAS KOREKCIJAS UN UZKRĀJUMI

RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA BEZ VĒRTĪBAS KOREKCIJĀM UN UZKRĀJUMIEM

KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS (KRM) METODES AR AIZSTĀŠANAS IETEKMI UZ RISKA DARĪJUMU

NETO RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PĒC KRM AIZSTĀŠANAS IETEKMES, PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM

(-) KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS METODES, KAS IETEKMĒ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBU: FONDĒTĀS KREDĪTAIZSARDZĪBAS FINANŠU NODROŠINĀJUMA PAPLAŠINĀTĀS METODES KORIĢĒTĀ VĒRTĪBA (Cvam)

PILNĪBĀ KORIĢĒTĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA (E*)

ĀRPUSBILANCES POSTEŅU PILNĪBĀ KORIĢĒTĀS RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBAS (E*) SADALĪJUMS SASKAŅĀ AR KOREKCIJAS PAKĀPĒM

RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA

 

RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBAS, KAM PIEMĒRO RISKA PAKĀPES, SADALĪJUMS

RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBAS, KAM PIEMĒRO RISKA PAKĀPES, SADALĪJUMS

RISKA DARĪJUMA RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA

KOPĒJĀ IETEKME (KOREKCIJA) SAISTĪBĀ AR UZTICAMĪBAS PĀRBAUDES NOTEIKUMU PĀRKĀPŠANU

RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀS VĒRTĪBAS KOREKCIJAS TERMIŅU NESAKRITĪBAS DĒĻ

KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA

IZZIŅAS POSTENIS:

RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA, KAS ATBILST IZEJOŠAJĀM NAUDAS PLŪSMĀM NO SP VĒRTSPAPĪROŠANAS DARĪJUMIEM UZ CITĀM RISKA DARĪJUMU KATEGORIJĀM

(-) FONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA (Cva)

(–) IZEJOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS KOPĀ

KREDĪTAIZSARDZĪBAS SAGLABĀTĀ VAI ATPIRKTĀ NOSACĪTĀ SUMMA

SĀKOTNĒJĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM

(-) NEFONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA: KORIĢĒTĀS VĒRTĪBAS (Ga)

(-) FONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA

RISKA DARĪJUMA AIZSTĀŠANA SAISTĪBĀ AR KRM

0 %

> 0 % un <= 20 %

> 20 % un <= 50 %

> 50 % un <= 100 %

(-) ATSKAITĪTA NO PAŠU KAPITĀLA

PIEMĒRO RISKA PAKĀPES

AR REITINGU

(KREDĪTKVALITĀTES PAKĀPES)

1 250  %

CAURSKATĀMĪBAS PIEEJA

IEKŠĒJĀ NOVĒRTĒJUMA PIEEJA

(-) NEFONDĒTĀS KREDĪTAIZSARDZĪBAS KORIĢĒTĀS VĒRTĪBAS (G*)

(–) IZEJOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS KOPĀ

IENĀKOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS KOPĀ

KKP 1

KKP 2

KKP 3

KKP 4

VISAS CITAS KKP

BEZ REITINGA

 

NO KĀ: OTRĀS KĀRTAS ZAUDĒJUMI UZ AKTĪVIEM BALSTĪTO KOMERCIĀLO VĒRTSPAPĪRU (ABKV) PROGRAMMĀ

NO KĀ: VIDĒJĀ RISKA PAKĀPE (%)

 

VIDĒJĀ RISKA PAKĀPE (%)

 

NO KĀ: SINTĒTISKĀ VĒRTSPAPĪROŠANA

PIRMS MAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBAS

PĒC MAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBAS

010

020

030

040

050

060

070

080

090

100

110

120

130

140

150

160

170

180

190

200

210

220

230

240

250

260

270

280

290

300

310

320

330

340

350

360

370

380

390

010

KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Šūna saistīta ar CA

 

020

NO KĀ: ATKĀRTOTA VĒRTSPAPĪROŠANA

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Šūna saistīta ar CA

 

030

INICIATORS: KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

040

BILANCES POSTEŅI

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

050

VĒRTSPAPĪROŠANA

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

060

ATKĀRTOTA VĒRTSPAPĪROŠANA

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

070

ĀRPUSBILANCES POSTEŅI UN ATVASINĀTIE INSTRUMENTI

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

080

VĒRTSPAPĪROŠANA

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

090

ATKĀRTOTA VĒRTSPAPĪROŠANA

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

100

PRIEKŠLAICĪGA AMORTIZĀCIJA

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

110

IEGULDĪTĀJS: KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

120

BILANCES POSTEŅI

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

130

VĒRTSPAPĪROŠANA

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

140

ATKĀRTOTA VĒRTSPAPĪROŠANA

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

150

ĀRPUSBILANCES POSTEŅI UN ATVASINĀTIE INSTRUMENTI

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

160

VĒRTSPAPĪROŠANA

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

170

ATKĀRTOTA VĒRTSPAPĪROŠANA

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

180

SPONSORS: KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

190

BILANCES POSTEŅI

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

200

VĒRTSPAPĪROŠANA

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

210

ATKĀRTOTA VĒRTSPAPĪROŠANA

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

220

ĀRPUSBILANCES POSTEŅI UN ATVASINĀTIE INSTRUMENTI

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

230

VĒRTSPAPĪROŠANA

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

240

ATKĀRTOTA VĒRTSPAPĪROŠANA

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

NESAMAKSĀTO POZĪCIJU SADALĪJUMS ATBILSTĪGI KKP SĀKUMA BRĪDĪ

250

KKP 1

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

260

KKP 2

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

270

KKP 3

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

280

KKP 4

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

290

VISAS CITAS KKP UN BEZ REITINGA

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 


C 13.00 — KREDĪTRISKS: VĒRTSPAPĪROŠANA – IRB PIEEJA PAŠU KAPITĀLA PRASĪBĀM (CR SEC IRB)

 

KOPĒJĀ INICIĒTO VĒRTSPAPĪROŠANAS RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA

SINTĒTISKĀ VĒRTSPAPĪROŠANA: VĒRTSPAPĪROTU RISKA DARĪJUMU KREDĪTAIZSARDZĪBA

VĒRTSPAPĪROŠANAS POZĪCIJAS

KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS (KRM) METODES AR AIZSTĀŠANAS IETEKMI UZ RISKA DARĪJUMU

RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PĒC KRM AIZSTĀŠANAS IETEKMES, PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM

(-) KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS METODES, KAS IETEKMĒ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBU: FONDĒTĀS KREDĪTAIZSARDZĪBAS FINANŠU NODROŠINĀJUMA PAPLAŠINĀTĀS METODES KORIĢĒTĀ VĒRTĪBA (Cvam)

PILNĪBĀ KORIĢĒTĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA (E*)

ĀRPUSBILANCES POSTEŅU PILNĪBĀ KORIĢĒTĀS RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBAS (E*) SADALĪJUMS SASKAŅĀ AR KREDĪTKOREKCIJAS PAKĀPĒM

RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA

 

RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBAS, KAM PIEMĒRO RISKA PAKĀPES, SADALĪJUMS

(–) RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀS VĒRTĪBAS SAMAZINĀJUMS SAISTĪBĀ AR VĒRTĪBAS KOREKCIJĀM UN UZKRĀJUMIEM

RISKA DARĪJUMA RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA

KOPĒJĀ IETEKME (KOREKCIJA) SAISTĪBĀ AR UZTICAMĪBAS PĀRBAUDES NOTEIKUMU PĀRKĀPŠANU

RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀS VĒRTĪBAS KOREKCIJAS TERMIŅU NESAKRITĪBAS DĒĻ

KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA

IZZIŅAS POSTENIS:

RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA, KAS ATBILST IZEJOŠAJĀM NAUDAS PLŪSMĀM NO IRB VĒRTSPAPĪROŠANAS DARĪJUMIEM UZ CITĀM RISKA DARĪJUMU KATEGORIJĀM

(-) FONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA (Cva)

(–) IZEJOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS KOPĀ

KREDĪTAIZSARDZĪBAS SAGLABĀTĀ VAI ATPIRKTĀ NOSACĪTĀ SUMMA

SĀKOTNĒJĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM

(-) NEFONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA: KORIĢĒTĀS VĒRTĪBAS (Ga)

(-) FONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA

RISKA DARĪJUMA AIZSTĀŠANA SAISTĪBĀ AR KRM

0 %

> 0 % un <= 20 %

> 20 % un <= 50 %

> 50 % un <= 100 %

(-) ATSKAITĪTA NO PAŠU KAPITĀLA

PIEMĒRO RISKA PAKĀPES

UZ REITINGIEM BALSTĪTĀ METODE

(KREDĪTKVALITĀTES PAKĀPES)

1 250 %

UZRAUDZĪBAS FORMULAS METODE

CAURSKATĀMĪBAS PIEEJA

IEKŠĒJĀ NOVĒRTĒJUMA PIEEJA

(-) NEFONDĒTĀS KREDĪTAIZSARDZĪBAS KORIĢĒTĀS VĒRTĪBAS (G*)

(–) IZEJOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS KOPĀ

IENĀKOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS KOPĀ

KKP 1 UN S/T KKP 1

KKP 2

KKP 3

KKP 4 UN S/T KKP 2

KKP 5

KKP 6

KKP 7 UN S/T KKP 3

KKP 8

KKP 9

KKP 10

KKP 11

VISAS CITAS KKP

BEZ REITINGA

 

VIDĒJĀ RISKA PAKĀPE (%)

 

VIDĒJĀ RISKA PAKĀPE (%)

 

VIDĒJĀ RISKA PAKĀPE (%)

 

NO KĀ: SINTĒTISKĀ VĒRTSPAPĪROŠANA

PIRMS MAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBAS

PĒC MAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBAS

010

020

030

040

050

060

070

080

090

100

110

120

130

140

150

160

170

180

190

200

210

220

230

240

250

260

270

280

290

300

310

320

330

340

350

360

370

380

390

400

410

420

430

440

450

460

010

KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Šūna saistīta ar CA

 

020

NO KĀ: ATKĀRTOTA VĒRTSPAPĪROŠANA

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Šūna saistīta ar CA

 

030

INICIATORS: KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

040

BILANCES POSTEŅI

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

050

VĒRTSPAPĪROŠANA

A

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

060

B

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

070

C

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

080

ATKĀRTOTA VĒRTSPAPĪROŠANA

D

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

090

E

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

100

ĀRPUSBILANCES POSTEŅI UN ATVASINĀTIE INSTRUMENTI

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

110

VĒRTSPAPĪROŠANA

A

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

120

B

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

130

C

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

140

ATKĀRTOTA VĒRTSPAPĪROŠANA

D

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

150

E

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

160

PRIEKŠLAICĪGA AMORTIZĀCIJA

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

170

IEGULDĪTĀJS: KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

180

BILANCES POSTEŅI

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

190

VĒRTSPAPĪROŠANA

A

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

200

B

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

210

C

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

220

ATKĀRTOTA VĒRTSPAPĪROŠANA

D

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

230

E

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

240

ĀRPUSBILANCES POSTEŅI UN ATVASINĀTIE INSTRUMENTI

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

250

VĒRTSPAPĪROŠANA

A

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

260

B

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

270

C

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

280

ATKĀRTOTA VĒRTSPAPĪROŠANA

D

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

290

E

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

300

SPONSORS: KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

310

BILANCES POSTEŅI

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

320

VĒRTSPAPĪROŠANA

A

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

330

B

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

340

C

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

350

ATKĀRTOTA VĒRTSPAPĪROŠANA

D

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

360

E

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

370

ĀRPUSBILANCES POSTEŅI UN ATVASINĀTIE INSTRUMENTI

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

380

VĒRTSPAPĪROŠANA

A

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

390

B

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

400

C

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

410

ATKĀRTOTA VĒRTSPAPĪROŠANA

D

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

420

E

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

NESAMAKSĀTO POZĪCIJU SADALĪJUMS ATBILSTĪGI KKP SĀKUMA BRĪDĪ

430

KKP 1 UN S/T KKP 1

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

440

KKP 2

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

450

KKP 3

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

460

KKP 4 UN S/T KKP 2

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

470

KKP 5

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

480

KKP 6

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

490

KKP 7 UN S/T KKP 3

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

500

KKP 8

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

510

KKP 9

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

520

KKP 10

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

530

KKP 11

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

540

VISAS CITAS KKP UN BEZ REITINGA

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 


C 14.00 — DETALIZĒTA INFORMĀCIJA PAR VĒRTSPAPĪROŠANU (SEC detalizēta informācija)

RINDAS NUMURS

IEKŠĒJAIS KODS

VĒRTSPAPĪROŠANAS IDENTIFIKATORS

VĒRTSPAPĪROŠANAS INICIATORA IDENTIFIKATORS

VĒRTSPAPĪROŠANAS VEIDS:

(TRADICIONĀLĀ/SINTĒTISKĀ)

UZSKAITEI PIEMĒROTĀ PROCEDŪRA: Vai vērtspapīrotie riska darījumi ir iekļauti bilancē vai izslēgti no bilances?

MAKSĀTSPĒJAS KONTEKSTĀ PIEMĒROTĀ PROCEDŪRA: Vai uz vērtspapīrošanas pozīcijām attiecas pašu kapitāla prasības?

VĒRTSPAPĪROŠANA VAI ATKĀRTOTA VĒRTSPAPĪROŠANA?

SAGLABĀŠANA

IESTĀDES LOMA:

(INICIATORS / SPONSORS / SĀKOTNĒJAIS AIZDEVĒJS / IEGULDĪTĀJS)

PROGRAMMAS, KAS NAV ABKV PROGRAMMAS

 

VĒRTSPAPĪROTI RISKA DARĪJUMI

VĒRTSPAPĪROŠANAS STRUKTŪRA

VĒRTSPAPĪROŠANAS POZĪCIJAS

(-) RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA, KAS ATSKAITĪTA NO PAŠU KAPITĀLA

KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA

VĒRTSPAPĪROŠANAS POZĪCIJAS — TIRDZNIECĪBAS PORTFELIS

PIEMĒROTAIS SAGLABĀŠANAS VEIDS

SAGLABĀŠANAS % PĀRSKATA DATUMĀ

ATBILSTĪBA SAGLABĀŠANAS PRASĪBAI?

INICIĒŠANAS DATUMS

(mm/gggg)

VĒRTSPAPĪROTU RISKA DARĪJUMU KOPĒJAIS APMĒRS INICIĒŠANAS DATUMĀ

KOPĒJĀ VĒRTĪBA

IESTĀDES DAĻA (%)

VEIDS

PIEMĒROTĀ PIEEJA (SP/IRB/JAUKTĀ)

RISKA DARĪJUMU SKAITS

VALSTS

Riska darījumu svērtie vidējie saistību nepildīšanas zaudējumi (ELGD) (%)

(–) VĒRTĪBAS KOREKCIJAS UN UZKRĀJUMI

PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS PIRMS VĒRTSPAPĪROŠANAS (%)

BILANCES POSTEŅI

ĀRPUSBILANCES POSTEŅI UN ATVASINĀTIE INSTRUMENTI

TERMIŅŠ

SĀKOTNĒJĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM

IZZIŅAS POSTEŅI: ĀRPUSBILANCES POSTEŅI UN ATVASINĀTIE INSTRUMENTI

PRIEKŠLAICĪGA AMORTIZĀCIJA

IR KORELĀCIJAS TIRDZNIECĪBAS PORTFELĪ VAI NAV KORELĀCIJAS TIRDZNIECĪBAS PORTFELĪ?

NETO POZĪCIJAS

KOPĒJĀS PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS (SP)

AUGSTĀKĀS PRIORITĀTES

MEZANĪNA

PIRMĀS KĀRTAS ZAUDĒJUMU

AUGSTĀKĀS PRIORITĀTES

MEZANĪNA

PIRMĀS KĀRTAS ZAUDĒJUMU

PIRMAIS PAREDZAMAIS BEIGU TERMIŅŠ

JURIDISKI SAISTOŠS BEIGU DATUMS

BILANCES POSTEŅI

ĀRPUSBILANCES POSTEŅI UN ATVASINĀTIE INSTRUMENTI

TIEŠIE KREDĪTA AIZSTĀJĒJI

PROCENTU LIKMJU MIJMAIŅAS LĪGUMI (PLML) / VALŪTAS MIJMAIŅAS LĪGUMI (VML)

ATBILSTOŠAS LIKVIDITĀTES IESPĒJAS

CITI (tostarp likviditātes iespējas, kas nav atbilstošas)

PIEMĒROTĀ KOREKCIJAS PAKĀPE

AUGSTĀKĀS PRIORITĀTES

MEZANĪNA

PIRMĀS KĀRTAS ZAUDĒJUMU

AUGSTĀKĀS PRIORITĀTES

MEZANĪNA

PIRMĀS KĀRTAS ZAUDĒJUMU

PIRMS MAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBAS

PĒC MAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBAS

GARĀS

ĪSĀS

SPECIFISKAIS RISKS

005

010

020

030

040

050

060

070

080

090

100

110

120

130

140

150

160

170

180

190

200

210

220

230

240

250

260

270

280

290

300

310

320

330

340

350

360

370

380

390

400

410

420

430

440

450

460

470

480

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 


C 16.00 — OPERACIONĀLAIS RISKS (OPR)

BANKU DARBĪBAS

ATTIECĪGAIS RĀDĪTĀJS

AIZDEVUMI UN AVANSI

(ASP PIEMĒROŠANAS GADĪJUMĀ)

PAŠU KAPITĀLS PRASĪBA

Kopējā operacionālā riska darījumu vērtība

AMP IZZIŅAS POSTEŅI, PAR KURIEM ATTIECĪGĀ GADĪJUMĀ JĀSNIEDZ PĀRSKATS

3. GADS

2. GADS

IEPRIEKŠĒJAIS GADS

3. GADS

2. GADS

IEPRIEKŠĒJAIS GADS

NO KĀ:

SADALES MEHĀNISMA DĒĻ

PAŠU KAPITĀLA PRASĪBA PIRMS ATVIEGLOJUMIEM SAISTĪBĀ AR PAREDZAMAJIEM ZAUDĒJUMIEM, DIVERSIFIKĀCIJU UN RISKA MAZINĀŠANAS METODĒM

(-) PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS ATVIEGLOJUMI SAISTĪBĀ AR PAREDZAMAJIEM ZAUDĒJUMIEM, KAS NODROŠINĀTI AR IEKŠĒJĀS DARBĪBAS PRAKSĒM

(-) PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS ATVIEGLOJUMI SAISTĪBĀ AR DIVERSIFIKĀCIJU

(–) PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS ATVIEGLOJUMI SAISTĪBĀ AR RISKA MAZINĀŠANAS METODĒM (APDROŠINĀŠANA UN CITI RISKA PĀRVEŠANAS MEHĀNISMI)

010

020

030

040

050

060

070

O71

080

090

100

110

120

010

1.

BANKU DARBĪBAS, UZ KURĀM ATTIECAS PAMATRĀDĪTĀJA PIEEJA (PRP)

 

 

 

 

 

 

 

Šūna saistīta ar CA2

 

 

 

 

 

020

2.

BANKU DARBĪBAS, UZ KURĀM ATTIECAS STANDARTIZĒTĀ (SP) / ALTERNATĪVĀ STANDARTIZĒTĀ (ASP) PIEEJA

 

 

 

 

 

 

 

Šūna saistīta ar CA2

 

 

 

 

 

 

STANDARTIZĒTĀ PIEEJA:

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

030

FINANŠU PAKALPOJUMI UZŅĒMUMIEM (CF)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

040

TIRDZNIECĪBA UN PĀRDOŠANA (TS)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

050

STARPNIECĪBAS PAKALPOJUMI PRIVĀTPERSONĀM VAI MVU (RBr)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

060

KORPORATĪVO KLIENTU APKALPOŠANA (CB)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

070

PRIVĀTPERSONU VAI MVU APKALPOŠANA (RB)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

080

MAKSĀJUMI UN NORĒĶINI (PS)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

090

AĢENTŪRU PAKALPOJUMI (AS)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

100

AKTĪVU PĀRVALDĪŠANA (AM)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

ALTERNATĪVĀ STANDARTIZĒTĀ PIEEJA:

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

110

KORPORATĪVO KLIENTU APKALPOŠANA (CB)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

120

PRIVĀTPERSONU VAI MVU APKALPOŠANA (RB)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

130

3.

BANKU DARBĪBAS, UZ KURĀM ATTIECAS ATTĪSTĪTĀS MĒRĪŠANAS PIEEJA (AMP)

 

 

 

 

 

 

 

Šūna saistīta ar CA2

 

 

 

 

 


C 17.01 — OPERACIONĀLAIS RISKS: PĒDĒJĀ GADA ZAUDĒJUMI UN ZAUDĒJUMU ATLĪDZINĀJUMI PĒC DARBĪBAS JOMĀM UN NOTIKUMU VEIDIEM (OPR DETALIZĒTA INFORMĀCIJA 1)

ZAUDĒJUMU ATTIECINĀŠANA UZ DARBĪBAS JOMĀM

NOTIKUMU VEIDI

NOTIKUMU VEIDI KOPĀ

IZZIŅAS POSTENIS: DATU APKOPOŠANĀ PIEMĒROTAIS SLIEKSNIS

IEKŠĒJĀ KRĀPŠANA

ĀRĒJĀ KRĀPŠANA

DARBA ATTIECĪBU PRAKSE UN DARBA DROŠĪBA

KLIENTI, PRODUKTI UN DARĪJUMU PRAKSE

FIZISKO AKTĪVU ZAUDĒJUMI

KOMERCDARBĪBAS PĀRRĀVUMI UN SISTĒMU KĻŪDAS

IZPILDE, PIEGĀDE UN PROCESU VADĪBA

ZEMĀKĀ

AUGSTĀKĀ

Rindas

 

010

020

030

040

050

060

070

080

090

100

010

FINANŠU PAKALPOJUMI UZŅĒMUMIEM [CF]

Notikumu skaits (jauni notikumi)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

020

Bruto zaudējumu summa (jauni notikumi)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

030

To notikumu skaits, uz kuriem attiecas zaudējumu korekcijas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

040

Zaudējumu korekcijas, kuras attiecas uz iepriekšējiem pārskata periodiem

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

050

Maksimālie vienreizējie zaudējumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

060

Piecu lielāko zaudējumu summa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

070

Zaudējumu tiešo atlīdzinājumu kopsumma

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

080

Atlīdzinājumu kopsumma no apdrošināšanas un citiem riska pārvešanas mehānismiem

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

110

TIRDZNIECĪBA UN PĀRDOŠANA [TS]

Notikumu skaits (jauni notikumi)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

120

Bruto zaudējumu summa (jauni notikumi)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

130

To notikumu skaits, uz kuriem attiecas zaudējumu korekcijas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

140

Zaudējumu korekcijas, kuras attiecas uz iepriekšējiem pārskata periodiem

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

150

Maksimālie vienreizējie zaudējumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

160

Piecu lielāko zaudējumu summa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

170

Zaudējumu tiešo atlīdzinājumu kopsumma

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

180

Atlīdzinājumu kopsumma no apdrošināšanas un citiem riska pārvešanas mehānismiem

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

210

STARPNIECĪBAS PAKALPOJUMI PRIVĀTPERSONĀM VAI MVU [RBr]

Notikumu skaits (jauni notikumi)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

220

Bruto zaudējumu summa (jauni notikumi)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

230

To notikumu skaits, uz kuriem attiecas zaudējumu korekcijas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

240

Zaudējumu korekcijas, kuras attiecas uz iepriekšējiem pārskata periodiem

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

250

Maksimālie vienreizējie zaudējumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

260

Piecu lielāko zaudējumu summa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

270

Zaudējumu tiešo atlīdzinājumu kopsumma

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

280

Atlīdzinājumu kopsumma no apdrošināšanas un citiem riska pārvešanas mehānismiem

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

310

KORPORATĪVO KLIENTU APKALPOŠANA [CB]

Notikumu skaits (jauni notikumi)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

320

Bruto zaudējumu summa (jauni notikumi)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

330

To notikumu skaits, uz kuriem attiecas zaudējumu korekcijas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

340

Zaudējumu korekcijas, kuras attiecas uz iepriekšējiem pārskata periodiem

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

350

Maksimālie vienreizējie zaudējumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

360

Piecu lielāko zaudējumu summa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

370

Zaudējumu tiešo atlīdzinājumu kopsumma

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

380

Atlīdzinājumu kopsumma no apdrošināšanas un citiem riska pārvešanas mehānismiem

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

410

PRIVĀTPERSONU VAI MVU APKALPOŠANA [RB]

Notikumu skaits (jauni notikumi)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

420

Bruto zaudējumu summa (jauni notikumi)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

430

To notikumu skaits, uz kuriem attiecas zaudējumu korekcijas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

440

Zaudējumu korekcijas, kuras attiecas uz iepriekšējiem pārskata periodiem

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

450

Maksimālie vienreizējie zaudējumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

460

Piecu lielāko zaudējumu summa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

470

Zaudējumu tiešo atlīdzinājumu kopsumma

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

480

Atlīdzinājumu kopsumma no apdrošināšanas un citiem riska pārvešanas mehānismiem

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

510

MAKSĀJUMI UN NORĒĶINI [PS]

Notikumu skaits (jauni notikumi)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

520

Bruto zaudējumu summa (jauni notikumi)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

530

To notikumu skaits, uz kuriem attiecas zaudējumu korekcijas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

540

Zaudējumu korekcijas, kuras attiecas uz iepriekšējiem pārskata periodiem

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

550

Maksimālie vienreizējie zaudējumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

560

Piecu lielāko zaudējumu summa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

570

Zaudējumu tiešo atlīdzinājumu kopsumma

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

580

Atlīdzinājumu kopsumma no apdrošināšanas un citiem riska pārvešanas mehānismiem

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

610

AĢENTŪRU PAKALPOJUMI [AS]

Notikumu skaits (jauni notikumi)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

620

Bruto zaudējumu summa (jauni notikumi)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

630

To notikumu skaits, uz kuriem attiecas zaudējumu korekcijas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

640

Zaudējumu korekcijas, kuras attiecas uz iepriekšējiem pārskata periodiem

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

650

Maksimālie vienreizējie zaudējumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

660

Piecu lielāko zaudējumu summa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

670

Zaudējumu tiešo atlīdzinājumu kopsumma

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

680

Atlīdzinājumu kopsumma no apdrošināšanas un citiem riska pārvešanas mehānismiem

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

710

AKTĪVU PĀRVALDĪŠANA [AM]

Notikumu skaits (jauni notikumi)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

720

Bruto zaudējumu summa (jauni notikumi)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

730

To notikumu skaits, uz kuriem attiecas zaudējumu korekcijas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

740

Zaudējumu korekcijas, kuras attiecas uz iepriekšējiem pārskata periodiem

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

750

Maksimālie vienreizējie zaudējumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

760

Piecu lielāko zaudējumu summa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

770

Zaudējumu tiešo atlīdzinājumu kopsumma

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

780

Atlīdzinājumu kopsumma no apdrošināšanas un citiem riska pārvešanas mehānismiem

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

810

KORPORATĪVIE POSTEŅI [CI]

Notikumu skaits (jauni notikumi)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

820

Bruto zaudējumu summa (jauni notikumi)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

830

To notikumu skaits, uz kuriem attiecas zaudējumu korekcijas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

840

Zaudējumu korekcijas, kuras attiecas uz iepriekšējiem pārskata periodiem

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

850

Maksimālie vienreizējie zaudējumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

860

Piecu lielāko zaudējumu summa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

870

Zaudējumu tiešo atlīdzinājumu kopsumma

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

880

Atlīdzinājumu kopsumma no apdrošināšanas un citiem riska pārvešanas mehānismiem

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

910

DARBĪBAS JOMAS KOPĀ

Notikumu skaits (jauni notikumi). No kā:

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

911

saistīti ar zaudējumiem ≥ 10 000 un < 20 000

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

912

saistīti ar zaudējumiem ≥ 20 000 un < 100 000

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

913

saistīti ar zaudējumiem ≥ 100 000 un < 1 000 000

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

914

saistīti ar zaudējumiem ≥ 1 000 000

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

920

Bruto zaudējumu summa (jauni notikumi). No kā:

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

921

saistīti ar zaudējumiem ≥ 10 000 un < 20 000

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

922

saistīti ar zaudējumiem ≥ 20 000 un < 100 000

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

923

saistīti ar zaudējumiem ≥ 100 000 un < 1 000 000

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

924

saistīti ar zaudējumiem ≥ 1 000 000

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

930

To notikumu skaits, uz kuriem attiecas zaudējumu korekcijas.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

935

No kā: notikumu skaits ar pozitīvām zaudējumu korekcijām

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

936

no kā: notikumu skaits ar negatīvām zaudējumu korekcijām

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

940

Zaudējumu korekcijas, kuras attiecas uz iepriekšējiem pārskata periodiem

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

945

no kā: pozitīvu zaudējumu korekciju vērtības (+)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

946

no kā: negatīvu zaudējumu korekciju vērtības (-)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

950

Maksimālie vienreizējie zaudējumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

960

Piecu lielāko zaudējumu summa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

970

Zaudējumu tiešo atlīdzinājumu kopsumma

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

980

Atlīdzinājumu kopsumma no apdrošināšanas un citiem riska pārvešanas mehānismiem

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 


C 17.02 — OPERACIONĀLAIS RISKS: LIELU ZAUDĒJUMU NOTIKUMI (OPR DETALIZĒTA INFORMĀCIJA 2)

 

Notikuma ID

Uzskaites datums

Notikuma datums

Atklāšanas datums

Notikuma veids

Bruto zaudējumi

Bruto zaudējumi, atskaitot zaudējumu tiešos atlīdzinājumus

BRUTO ZAUDĒJUMI PĒC DARBĪBAS JOMĀM

Juridiskās personas nosaukums

Juridiskās personas ID

Uzņēmējdarbības vienība

Apraksts

Finanšu pakalpojumi uzņēmumiem [CF]

Tirdzniecība un pārdošana [TS]

Starpniecības pakalpojumi privātpersonām vai mvu [RBr]

Korporatīvo klientu apkalpošana [CB]

Privātpersonu vai MVU apkalpošana [RB]

Maksājumi un norēķini [PS]

Aģentūru pakalpojumi [AS]

Aktīvu pārvaldīšana [AM]

Korporatīvie posteņi [CI]

Rindas

010

020

030

040

050

060

070

080

090

100

110

120

130

140

150

160

170

180

190

200

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 


C 18.00 – TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA ATTIECĪBĀ UZ POZĪCIJAS RISKIEM TIRGOTAJOS PARĀDA INSTRUMENTOS (MKR SA TDI)

Valūta:

 

 

 

 

POZĪCIJAS

PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS

KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA

VISAS POZĪCIJAS

NETO POZĪCIJAS

POZĪCIJAS, UZ KURĀM ATTIECAS KAPITĀLA PRASĪBA

GARĀS

ĪSĀS

GARĀS

ĪSĀS

010

020

030

040

050

060

070

010

TIRGOTI PARĀDA INSTRUMENTI TIRDZNIECĪBAS PORTFELĪ

 

 

 

 

 

 

Šūna saistīta ar CA2

011

Vispārējais risks

 

 

 

 

 

 

 

012

Atvasinātie instrumenti

 

 

 

 

 

 

 

013

Citi aktīvi un saistības

 

 

 

 

 

 

 

020

Termiņa metode

 

 

 

 

 

 

 

030

1. zona

 

 

 

 

 

 

 

040

0 ≤ 1 mēnesi

 

 

 

 

 

 

 

050

> 1 ≤ 3 mēnešiem

 

 

 

 

 

 

 

060

> 3 ≤ 6 mēnešiem

 

 

 

 

 

 

 

070

> 6 ≤ 12 mēnešiem

 

 

 

 

 

 

 

080

2. zona

 

 

 

 

 

 

 

090

> 1 ≤ 2 (1,9 kuponam, kas mazāks par 3 %) gadiem

 

 

 

 

 

 

 

100

> 2 ≤ 3 (> 1,9 ≤ 2,8 kuponam, kas mazāks par 3 %) gadiem

 

 

 

 

 

 

 

110

> 3 ≤ 4 (> 2,8 ≤ 3,6 kuponam, kas mazāks par 3 %) gadiem

 

 

 

 

 

 

 

120

3. zona

 

 

 

 

 

 

 

130

> 4 ≤ 5 (> 3,6 ≤ 4,3 kuponam, kas mazāks par 3 %) gadiem

 

 

 

 

 

 

 

140

> 5 ≤ 7 (> 4,3 ≤ 5,7 kuponam, kas mazāks par 3 %) gadiem

 

 

 

 

 

 

 

150

> 7 ≤ 10 (> 5,7 ≤ 7,3 kuponam, kas mazāks par 3 %) gadiem

 

 

 

 

 

 

 

160

> 10 ≤ 15 (> 7,3 ≤ 9,3 kuponam, kas mazāks par 3 %) gadiem

 

 

 

 

 

 

 

170

> 15 ≤ 20 (> 9,3 ≤ 10,6 kuponam, kas mazāks par 3 %) gadiem

 

 

 

 

 

 

 

180

> 20 (> 10,6 ≤ 12,0 kuponam, kas mazāks par 3 %) gadiem

 

 

 

 

 

 

 

190

(> 12,0 ≤ 20,0 kuponam, kas mazāks par 3 %) gadiem

 

 

 

 

 

 

 

200

(> 20 kuponam, kas mazāks par 3 %) gadiem

 

 

 

 

 

 

 

210

Ilguma metode

 

 

 

 

 

 

 

220

1. zona

 

 

 

 

 

 

 

230

2. zona

 

 

 

 

 

 

 

240

3. zona

 

 

 

 

 

 

 

250

Specifiskais risks

 

 

 

 

 

 

 

251

Pašu kapitāla prasība parāda instrumentiem, kas nav vērtspapīrošanas pozīcijas

 

 

 

 

 

 

 

260

Parāda vērtspapīri saskaņā ar 1. tabulas pirmo kategoriju

 

 

 

 

 

 

 

270

Parāda vērtspapīri saskaņā ar 1. tabulas otro kategoriju

 

 

 

 

 

 

 

280

Ar atlikušo termiņu ≤ 6 mēnešiem

 

 

 

 

 

 

 

290

Ar atlikušo termiņu > 6 mēnešiem un ≤ 24 mēnešiem

 

 

 

 

 

 

 

300

Ar atlikušo termiņu > 24 mēnešiem

 

 

 

 

 

 

 

310

Parāda vērtspapīri saskaņā ar 1. tabulas trešo kategoriju

 

 

 

 

 

 

 

320

Parāda vērtspapīri saskaņā ar 1. tabulas ceturto kategoriju

 

 

 

 

 

 

 

321

N-tā saistību nepildīšanas gadījuma kredītu atvasinātie instrumenti ar reitingu

 

 

 

 

 

 

 

325

Pašu kapitāla prasība vērtspapīrošanas instrumentiem

 

 

 

 

 

 

 

330

Pašu kapitāla prasība korelācijas tirdzniecības portfelim

 

 

 

 

 

 

 

350

Papildu prasības attiecībā uz iespējas līgumiem (riski, kas nav delta riski)

 

 

 

 

 

 

 

360

Vienkāršotā metode

 

 

 

 

 

 

 

370

Delta plus pieeja — papildu prasības attiecībā uz gamma risku

 

 

 

 

 

 

 

380

Delta plus pieeja — papildu prasības attiecībā uz vega risku

 

 

 

 

 

 

 

390

Matricas scenārija pieeja

 

 

 

 

 

 

 


C 19.00 — TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA ATTIECĪBĀ UZ VĒRTSPAPĪROŠANAS SPECIFISKO RISKU (MKR SA SEC)

 

VISAS POZĪCIJAS

(-) POZĪCIJAS, KAS ATSKAITĪTAS NO PAŠU KAPITĀLA

NETO POZĪCIJAS

NETO POZĪCIJU (GARO) SADALĪJUMS PĒC SP UN IRB RISKA PAKĀPĒM

NETO POZĪCIJU (ĪSO) SADALĪJUMS PĒC SP UN IRB RISKA PAKĀPĒM

KOPĒJĀ IETEKME (KOREKCIJA) SAISTĪBĀ AR UZTICAMĪBAS PĀRBAUDES NOTEIKUMU PĀRKĀPŠANU

PIRMS MAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBAS

PĒC MAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBAS

KOPĒJĀS PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS

RISKA PAKĀPES < 1 250 %

1 250 %

UZRAUDZĪBAS FORMULAS METODE

CAURSKATĀMĪBAS PIEEJA

IEKŠĒJĀ NOVĒRTĒJUMA PIEEJA

RISKA PAKĀPES < 1 250 %

1 250 %

UZRAUDZĪBAS FORMULAS METODE

CAURSKATĀMĪBAS PIEEJA

IEKŠĒJĀ NOVĒRTĒJUMA PIEEJA

GARĀS

ĪSĀS

(-) GARĀS

(-) ĪSĀS

GARĀS

ĪSĀS

7 — 10 %

12 — 18 %

20 — 35 %

40 — 75 %

100 %

150 %

200 %

225 %

250 %

300 %

350 %

425 %

500 %

650 %

750 %

850 %

AR REITINGU

BEZ REITINGA

 

VIDĒJĀ RISKA PAKĀPE (%)

 

VIDĒJĀ RISKA PAKĀPE (%)

7 — 10 %

12 — 18 %

20 — 35 %

40 — 75 %

100 %

150 %

200 %

225 %

250 %

300 %

350 %

425 %

500 %

650 %

750 %

850 %

AR REITINGU

BEZ REITINGA

 

VIDĒJĀ RISKA PAKĀPE (%)

 

VIDĒJĀ RISKA PAKĀPE (%)

SVĒRTĀS NETO GARĀS POZĪCIJAS

SVĒRTĀS NETO ĪSĀS POZĪCIJAS

SVĒRTĀS NETO GARĀS POZĪCIJAS

SVĒRTĀS NETO ĪSĀS POZĪCIJAS

SVĒRTO NETO GARO UN ĪSO POZĪCIJU SUMMA

SVĒRTĀS NETO GARĀS POZĪCIJAS

SVĒRTĀS NETO ĪSĀS POZĪCIJAS

SVĒRTO NETO GARO UN ĪSO POZĪCIJU SUMMA

010

020

030

040

050

060

070

080

090

100

110

120

130

140

150

160

170

180

190

200

210

220

230

240

250

260

270

280

290

300

310

320

330

340

350

360

370

380

390

400

410

420

430

440

450

460

470

480

490

500

510

520

530

540

550

560

570

580

590

600

610

010

KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Šūna saistīta ar MKR SA TDI {325:060}

020

No kā: ATKĀRTOTA VĒRTSPAPĪROŠANA

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

030

INICIATORS: KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

040

VĒRTSPAPĪROŠANA

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

050

ATKĀRTOTA VĒRTSPAPĪROŠANA

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

060

IEGULDĪTĀJS: KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

070

VĒRTSPAPĪROŠANA

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

080

ATKĀRTOTA VĒRTSPAPĪROŠANA

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

090

SPONSORS: KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

100

VĒRTSPAPĪROŠANA

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

110

ATKĀRTOTA VĒRTSPAPĪROŠANA

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

SVĒRTO NETO GARO UN ĪSO POZĪCIJU SUMMAS SADALĪJUMS PĒC PAMATĀ ESOŠĀ AKTĪVA VEIDIEM:

120

1.

Mājokļa hipotēka

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

130

2.

Komerciālā nekustamā īpašuma hipotēka

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

140

3.

Kredītkaršu parādi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

150

4.

Noma

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

160

5.

Aizdevumi komercsabiedrībām vai MVU

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

170

6.

Patēriņa kredīti

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

180

7.

Pircēju un pasūtītāju parādi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

190

8.

Citi aktīvi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

200

9.

Segtās obligācijas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

210

10.

Citas saistības

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 


C 20.00 — TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA ATTIECĪBĀ UZ KORELĀCIJAS TIRDZNIECĪBAS PORTFEĻA SPECIFISKO RISKU (MKR SA CTP)

 

VISAS POZĪCIJAS

(-) POZĪCIJAS, KAS ATSKAITĪTAS NO PAŠU KAPITĀLA

NETO POZĪCIJAS

NETO POZĪCIJU (GARO) SADALĪJUMS PĒC STANDARTIZĒTĀS PIEEJAS UN IRB RISKA PAKĀPĒM

NETO POZĪCIJU (ĪSO) SADALĪJUMS PĒC SP UN IRB RISKA PAKĀPĒM

PIRMS MAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBAS

PĒC MAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBAS

KOPĒJĀS PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS

RISKA PAKĀPES < 1 250 %

1 250 %

UZRAUDZĪBAS FORMULAS METODE

CAURSKATĀMĪBAS PIEEJA

IEKŠĒJĀ NOVĒRTĒJUMA PIEEJA

RISKA PAKĀPES < 1 250 %

1 250 %

UZRAUDZĪBAS FORMULAS METODE

CAURSKATĀMĪBAS PIEEJA

IEKŠĒJĀ NOVĒRTĒJUMA PIEEJA

GARĀS

ĪSĀS

(-) GARĀS

(-) ĪSĀS

GARĀS

ĪSĀS

7 — 10 %

12 — 18 %

20 — 35 %

40 — 75 %

100 %

250 %

350 %

425 %

650 %

Citādi

AR REITINGU

BEZ REITINGA

 

VIDĒJĀ RISKA PAKĀPE (%)

 

VIDĒJĀ RISKA PAKĀPE (%)

7 — 10 %

12 — 18 %

20 — 35 %

40 — 75 %

100 %

250 %

350 %

425 %

650 %

Citādi

AR REITINGU

BEZ REITINGA

 

VIDĒJĀ RISKA PAKĀPE (%)

 

VIDĒJĀ RISKA PAKĀPE (%)

SVĒRTĀS NETO GARĀS POZĪCIJAS

SVĒRTĀS NETO ĪSĀS POZĪCIJAS

SVĒRTĀS NETO GARĀS POZĪCIJAS

SVĒRTĀS NETO ĪSĀS POZĪCIJAS

010

020

030

040

050

060

070

080

090

100

110

120

130

140

150

160

170

180

190

200

210

220

230

240

250

260

270

280

290

300

310

320

330

340

350

360

370

380

390

400

410

420

430

440

450

010

KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Šūna saistīta ar MKR SA TDI {330:060}

 

VĒRTSPAPĪROŠANAS POZĪCIJAS:

020

INICIATORS: KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

030

VĒRTSPAPĪROŠANA

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

040

CITAS KTP POZĪCIJAS

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

050

IEGULDĪTĀJS: KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

060

VĒRTSPAPĪROŠANA

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

070

CITAS KTP POZĪCIJAS

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

080

SPONSORS: KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

090

VĒRTSPAPĪROŠANA

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

100

CITAS KTP POZĪCIJAS

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

N-TĀ SAISTĪBU NEPILDĪŠANAS GADĪJUMA KREDĪTU ATVASINĀTIE INSTRUMENTI:

110

N-TĀ SAISTĪBU NEPILDĪŠANAS GADĪJUMA KREDĪTU ATVASINĀTIE INSTRUMENTI

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

120

CITAS KTP POZĪCIJAS

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 


C 21.00 — TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA ATTIECĪBĀ UZ KAPITĀLA VĒRTSPAPĪRU POZĪCIJAS RISKU (MKR SA EQU)

Valsts tirgus:

 

 

 

 

POZĪCIJAS

PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS

KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA

VISAS POZĪCIJAS

NETO POZĪCIJAS

POZĪCIJAS, UZ KURĀM ATTIECAS KAPITĀLA PRASĪBA

GARĀS

ĪSĀS

GARĀS

ĪSĀS

010

020

030

040

050

060

070

010

TIRDZNIECĪBAS PORTFELĪ IEKĻAUTIE KAPITĀLA VĒRTSPAPĪRI

 

 

 

 

 

 

Šūna saistīta ar CA

020

Vispārējais risks

 

 

 

 

 

 

 

021

Atvasinātie instrumenti

 

 

 

 

 

 

 

022

Citi aktīvi un saistības

 

 

 

 

 

 

 

030

Plaši diversificētu biržā tirgotu akciju indeksa nākotnes līgumi, kuriem piemēro īpašu pieeju

 

 

 

 

 

 

 

040

Citi kapitāla vērtspapīri, kas nav plaši diversificētu biržā tirgotu akciju indeksu nākotnes līgumi

 

 

 

 

 

 

 

050

Specifiskais risks

 

 

 

 

 

 

 

090

Papildu prasības attiecībā uz iespējas līgumiem (riski, kas nav delta riski)

 

 

 

 

 

 

 

100

Vienkāršotā metode

 

 

 

 

 

 

 

110

Delta plus pieeja — papildu prasības attiecībā uz gamma risku

 

 

 

 

 

 

 

120

Delta plus pieeja — papildu prasības attiecībā uz vega risku

 

 

 

 

 

 

 

130

Matricas scenārija pieeja

 

 

 

 

 

 

 


C 22.00 — TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA ATTIECĪBĀ UZ ĀRVALSTU VALŪTAS RISKU (MKR SA FX)

 

VISAS POZĪCIJAS

NETO POZĪCIJAS

POZĪCIJAS, UZ KURĀM ATTIECAS KAPITĀLA PRASĪBA

(tostarp nesakrītošo pozīciju valūtās, kurām piemēro sakrītošo pozīciju īpašo režīmu, pārdale)

PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS

KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA

GARĀS

ĪSĀS

GARĀS

ĪSĀS

GARĀS

ĪSĀS

SAKRĪTOŠĀS

020

030

040

050

060

070

080

090

100

010

KOPĒJĀS POZĪCIJAS

 

 

 

 

 

 

 

 

Šūna saistīta ar CA

020

Cieši korelētas valūtas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

025

No kā: pārskata sniegšanas valūta

 

 

 

 

 

 

 

 

 

030

Visas citas valūtas (tostarp KIU, ko pielīdzina atšķirīgām valūtām)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

040

Zelts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

050

Papildu prasības attiecībā uz iespējas līgumiem (riski, kas nav delta riski)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

060

Vienkāršotā metode

 

 

 

 

 

 

 

 

 

070

Delta plus pieeja — papildu prasības attiecībā uz gamma risku

 

 

 

 

 

 

 

 

 

080

Delta plus pieeja — papildu prasības attiecībā uz vega risku

 

 

 

 

 

 

 

 

 

090

Matricas scenārija pieeja

 

 

 

 

 

 

 

 

 

KOPĒJO POZĪCIJU SADALĪJUMS (TOSTARP PĀRSKATA SNIEGŠANAS VALŪTĀ) PA RISKA DARĪJUMU VEIDIEM

100

Citi aktīvi un saistības, kas nav ārpusbilances posteņi un atvasinātie instrumenti

 

 

 

 

 

 

 

 

 

110

Ārpusbilances posteņi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

120

Atvasinātie instrumenti

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Izziņas posteņi: VALŪTAS POZĪCIJAS

130

Euro

 

 

 

 

 

 

 

 

 

140

Leks

 

 

 

 

 

 

 

 

 

150

Argentīnas peso

 

 

 

 

 

 

 

 

 

160

Austrālijas dolārs

 

 

 

 

 

 

 

 

 

170

Brazīlijas reāls

 

 

 

 

 

 

 

 

 

180

Bulgārijas leva

 

 

 

 

 

 

 

 

 

190

Kanādas dolārs

 

 

 

 

 

 

 

 

 

200

Čehijas krona

 

 

 

 

 

 

 

 

 

210

Dānijas krona

 

 

 

 

 

 

 

 

 

220

Ēģiptes mārciņa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

230

Sterliņu mārciņa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

240

Forints

 

 

 

 

 

 

 

 

 

250

Jēna

 

 

 

 

 

 

 

 

 

270

Lietuvas lits

 

 

 

 

 

 

 

 

 

280

Denārs

 

 

 

 

 

 

 

 

 

290

Meksikas peso

 

 

 

 

 

 

 

 

 

300

Zlots

 

 

 

 

 

 

 

 

 

310

Rumānijas leja

 

 

 

 

 

 

 

 

 

320

Krievijas rublis

 

 

 

 

 

 

 

 

 

330

Serbijas dinārs

 

 

 

 

 

 

 

 

 

340

Zviedrijas krona

 

 

 

 

 

 

 

 

 

350

Šveices franks

 

 

 

 

 

 

 

 

 

360

Turcijas lira

 

 

 

 

 

 

 

 

 

370

Grivna

 

 

 

 

 

 

 

 

 

380

ASV dolārs

 

 

 

 

 

 

 

 

 

390

Islandes krona

 

 

 

 

 

 

 

 

 

400

Norvēģijas krona

 

 

 

 

 

 

 

 

 

410

Hongkongas dolārs

 

 

 

 

 

 

 

 

 

420

Jaunais Taivānas dolārs

 

 

 

 

 

 

 

 

 

430

Jaunzēlandes dolārs

 

 

 

 

 

 

 

 

 

440

Singapūras dolārs

 

 

 

 

 

 

 

 

 

450

Dienvidkorejas vona

 

 

 

 

 

 

 

 

 

460

Juaņa renminbi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

470

Cita

 

 

 

 

 

 

 

 

 

480

Horvātijas kuna

 

 

 

 

 

 

 

 

 


C 23.00 — TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀS PIEEJAS ATTIECĪBĀ UZ PRECĒM (MKR SA COM)

 

VISAS POZĪCIJAS

NETO POZĪCIJAS

POZĪCIJAS, UZ KURĀM ATTIECAS KAPITĀLA PRASĪBA

PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS

KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA

GARĀS

ĪSĀS

GARĀS

ĪSĀS

010

020

030

040

050

060

070

010

KOPĒJĀS PREČU POZĪCIJAS

 

 

 

 

 

 

Šūna saistīta ar CA

020

Dārgmetāli (izņemot zeltu)

 

 

 

 

 

 

 

030

Parastie metāli

 

 

 

 

 

 

 

040

Lauksaimniecības produkti (īslaicīgie)

 

 

 

 

 

 

 

050

Citi

 

 

 

 

 

 

 

060

No kā: enerģijas produkti (nafta, gāze)

 

 

 

 

 

 

 

070

Termiņu sadalījuma pieeja

 

 

 

 

 

 

 

080

Paplašinātā termiņu sadalījuma pieeja

 

 

 

 

 

 

 

090

Vienkāršotā pieeja: visas pozīcijas

 

 

 

 

 

 

 

100

Papildu prasības attiecībā uz iespējas līgumiem (riski, kas nav delta riski)

 

 

 

 

 

 

 

110

Vienkāršotā metode

 

 

 

 

 

 

 

120

Delta plus pieeja — papildu prasības attiecībā uz gamma risku

 

 

 

 

 

 

 

130

Delta plus pieeja — papildu prasības attiecībā uz vega risku

 

 

 

 

 

 

 

140

Matricas scenārija pieeja

 

 

 

 

 

 

 


C 24.00 — TIRGUS RISKA IEKŠĒJIE MODEĻI (MKR IM)

 

VaR

VaR SPRIEDZES APSTĀKĻOS

INKREMENTĀLĀ SAISTĪBU NEPILDĪŠANAS UN MIGRĀCIJAS RISKA KAPITĀLA PRASĪBA

VISU CENAS RISKU KAPITĀLA PRASĪBA ATTIECĪBĀ UZ KTP

PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS

KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA

Pārsniegumu skaits iepriekšējās 250 darbdienās

VaR reizināšanas koeficients (m c )

SVaR reizināšanas koeficients (m s )

PIEŅEMTĀ PRASĪBA ATTIECĪBĀ UZ KORELĀCIJAS TIRDZNIECĪBAS PORTFEĻA MINIMUMU — SVĒRTĀS NETO GARĀS POZĪCIJAS PĒC MAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBAS

PIEŅEMTĀ PRASĪBA ATTIECĪBĀ UZ KORELĀCIJAS TIRDZNIECĪBAS PORTFEĻA MINIMUMU — SVĒRTĀS NETO ĪSĀS POZĪCIJAS PĒCMAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBAS

REIZINĀŠANAS KOEFICIENTS (mc) x IEPRIEKŠĒJO 60 DARBA DIENU VIDĒJAIS RĀDĪTĀJS (VaR avg )

IEPRIEKŠĒJĀS DIENAS (VaR t-1 )

REIZINĀŠANAS KOEFICIENTS (m c ) x IEPRIEKŠĒJO 60 DARBA DIENU VIDĒJAIS RĀDĪTĀJS (SVaR avg )

PĒDĒJAIS PIEEJAMAIS (SVaR t-1 )

12 NEDĒĻU VIDĒJAIS RĀDĪTĀJS

PĒDĒJAIS RĀDĪTĀJS

MINIMUMS

12 NEDĒĻU VIDĒJAIS RĀDĪTĀJS

PĒDĒJAIS RĀDĪTĀJS

030

040

050

060

070

080

090

100

110

120

130

140

150

160

170

180

010

KOPĒJĀS POZĪCIJAS

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Šūna saistīta ar CA

 

 

 

 

 

 

Izziņas posteņi: TIRGUS RISKA SADALĪJUMS

020

Tirgoti parāda instrumenti

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

030

TPI — vispārējais risks

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

040

TPI — specifiskais risks

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

050

Kapitāla vērtspapīri

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

060

Kapitāla vērtspapīri — vispārējais risks

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

070

Kapitāla vērtspapīri — specifiskais risks

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

080

Ārvalstu valūtas risks

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

090

Preču risks

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

100

Kopējā vērtība attiecībā uz vispārējo risku

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

110

Kopējā vērtība attiecībā uz specifisko risku

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 


C 25.00 — KREDĪTA VĒRTĪBAS KOREKCIJAS RISKS (CVA)

 

RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA

VaR

VaR SPRIEDZES APSTĀKĻOS

PAŠU KAPITĀLS PRASĪBAS

KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA

IZZIŅAS POSTEŅI

KREDĪTVĒRTĪBAS KOREKCIJAS RISKA IEROBEŽOŠANAS NOSACĪTĀS VĒRTĪBAS

 

No kā: ārpusbiržas atvasinātie instrumenti

No kā: VFD

REIZINĀŠANAS KOEFICIENTS (m c ) x IEPRIEKŠĒJO 60 DARBA DIENU VIDĒJAIS RĀDĪTĀJS (VaR avg )

IEPRIEKŠĒJĀS DIENAS (VaR t-1 )

REIZINĀŠANAS KOEFICIENTS (m c ) x IEPRIEKŠĒJO 60 DARBA DIENU VIDĒJAIS RĀDĪTĀJS (SVaR avg )

PĒDĒJAIS PIEEJAMAIS (SVaR t-1 )

Darījumu partneru skaits

No kā: kredītriska starpības noteikšanai izmantota aizstājējvērtība

RADUSIES KREDĪTA VĒRTĪBAS KOREKCIJA

AR VIENU PARĀDNIEKU SAISTĪTIE KREDĪTRISKA MIJMAIŅAS LĪGUMI

INDEKSA KREDĪTRISKA MIJMAIŅAS LĪGUMI

010

020

030

040

050

060

070

080

090

100

110

120

130

140

010

Kopējais kredīta vērtības korekcijas risks

 

 

 

 

 

 

 

 

Saite uz {CA2;r640;c010}

 

 

 

 

 

020

Saskaņā ar attīstīto metodi

 

 

 

 

 

 

 

 

Saite uz {CA2;r650;c010}

 

 

 

 

 

030

Saskaņā ar standartizēto metodi

 

 

 

 

 

 

 

 

Saite uz {CA2;r660;c010}

 

 

 

 

 

040

Balstīta uz sākotnējās riska darījuma vērtības metodi (SRDVM)

 

 

 

 

 

 

 

 

Saite uz {CA2;r670;c010}

 

 

 

 

 


C 33.00 — VISPĀRĒJO VALDĪBU RISKA DARĪJUMI DALĪJUMĀ PA DARĪJUMU PARTNERU VALSTĪM (GOV)

Valsts:

 

 

 

 

Tiešie riska darījumi

Izziņas postenis: kredītu atvasinātie instrumenti, kas pārdoti vispārējās valdības riska darījumos

Riska darījuma vērtība

Riska darījumu riska svērtā vērtība

Bilances riska darījumi

Uzkrātais vērtības samazinājums

 

Patiesās vērtības uzkrātās negatīvās izmaiņas kredītriska rezultātā

 

Atvasinātie instrumenti

Ārpusbilances riska darījumi

Neatvasinātu finanšu aktīvu kopējā bruto uzskaites vērtība

Neatvasinātu finanšu aktīvu kopējā uzskaites vērtība (atskaitot neto īsās pozīcijas)

Neatvasināti finanšu aktīvi dalījumā pa uzskaites portfeļiem

Īsās pozīcijas

 

Atvasinātie instrumenti ar pozitīvu patieso vērtību

Atvasinātie instrumenti ar negatīvu patieso vērtību

Nominālvērtība

Uzkrājumi

Patiesās vērtības uzkrātās negatīvās izmaiņas kredītriska rezultātā

Atvasinātie instrumenti ar pozitīvu patieso vērtību — uzskaites vērtība

Atvasinātie instrumenti ar negatīvu patieso vērtību — uzskaites vērtība

Tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi

Tirdzniecības finanšu aktīvi

Netirdzniecības finanšu aktīvi, kas obligāti novērtējami patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

Finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

Netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

Finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu citos visaptverošajos ienākumos

Netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā caur pašu kapitālu

Amortizētajās izmaksās novērtētie finanšu aktīvi

Netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi, kas novērtēti pēc izmaksu metodes

Citi netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi

No kā: īsās pozīcijas no pirkšanas ar atpārdošanu aizdevumiem, kas klasificēti kā tirdzniecības nolūkā turēti vai kā tirdzniecības finanšu aktīvi

No kā: no finanšu aktīviem, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu citos visaptverošajos ienākumos, vai no netirdzniecības neatvasinātiem finanšu aktīviem, kuri novērtēti patiesajā vērtībā caur pašu kapitālu

No kā: no netirdzniecības finanšu aktīviem, kas obligāti novērtējami patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, no finanšu aktīviem, kuri novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, vai no netirdzniecības finanšu aktīviem, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

No kā: no finanšu aktīviem, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu citos visaptverošajos ienākumos, vai no netirdzniecības neatvasinātiem finanšu aktīviem, kuri novērtēti patiesajā vērtībā caur pašu kapitālu

Uzskaites vērtība

Nosacītā summa

Uzskaites vērtība

Nosacītā summa

 

010

020

030

040

050

060

070

080

090

100

110

120

130

140

150

160

170

180

190

200

210

220

230

240

250

260

270

280

290

300

010

Kopējie riska darījumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

KOPĒJO RISKA DARĪJUMU SADALĪJUMS PA RISKIEM, REGULATĪVAJĀM PIEEJĀM UN RISKA DARĪJUMU KATEGORIJĀM:

020

Riska darījumi saskaņā ar kredītriska regulējumu

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

030

Standartizētā pieeja

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

040

Centrālās valdības

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

050

Reģionālās pašvaldības vai vietējās pašpārvaldes

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

060

Publiskā sektora struktūras

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

070

Starptautiskās organizācijas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

080

IRB pieeja

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

090

Centrālās valdības

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

100

Reģionālās pašvaldības vai vietējās pašpārvaldes [centrālās valdības]

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

110

Reģionālās pašvaldības vai vietējās pašpārvaldes [iestādes]

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

120

Publiskā sektora struktūras [centrālās valdības]

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

130

Publiskā sektora struktūras [iestādes]

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

140

Starptautiskās organizācijas [centrālās valdības]

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

150

Starptautiskās organizācijas [iestādes]

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

160

Riska darījumi saskaņā ar tirgus riska regulējumu

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

KOPĒJO RISKA DARĪJUMU SADALĪJUMS PĒC ATLIKUŠĀ TERMIŅA:

170

[0 – 3 M.]

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

180

[3 M. – 1 G.]

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

190

[1 G. – 2 G.]

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

200

[2 G. – 3 G.]

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

210

[3 G. – 5 G.]

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

220

[5 G. – 10 G.]

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

230

[10 G. – vairāk]

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 


II PIELIKUMS

II PIELIKUMS

PĀRSKATI PAR PAŠU KAPITĀLU UN PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS

Saturs

I DAĻA: VISPĀRĪGAS NORĀDES 140

1.

STRUKTŪRA UN KONVENCIJAS 140

1.1.

STRUKTŪRA 140

1.2.

PIEŅEMTĀ PRAKSE ATTIECĪBĀ UZ NUMERĀCIJU 140

1.3.

PIEŅEMTĀ PRAKSE ATTIECĪBĀ UZ ZĪMĒM 140
II DAĻA: NORĀDES SAISTĪBĀ AR VEIDNI 140

1.

PĀRSKATS PAR KAPITĀLA PIETIEKAMĪBU (CA) 140

1.1.

VISPĀRĪGAS PIEZĪMES 140

1.2.

C 01.00 – PAŠU KAPITĀLS (CA1) 141

1.2.1.

NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM 141

1.3.

C 02.00 – PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS (CA2) 155

1.3.1.

NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM 155

1.4.

C 03.00 – KAPITĀLA RĀDĪTĀJI UN KAPITĀLA LĪMEŅI (CA3) 161

1.4.1.

NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM 161

1.5.

C 04.00 – IZZIŅAS POSTEŅI (CA4) 162

1.5.1.

NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM 162

1.6.

PĀREJAS NOTEIKUMI UN INSTRUMENTI, ATTIECĪBĀ UZ KURIEM PIEMĒROTAS TIESĪBAS SAGLABĀT IEPRIEKŠ SPĒKĀ ESOŠOS NOSACĪJUMUS: INSTRUMENTI, KAS NAV UZSKATĀMI PAR VALSTS ATBALSTU (CA 5) 177

1.6.1.

VISPĀRĪGAS PIEZĪMES 177

1.6.2.

C 05.01 – PĀREJAS NOTEIKUMI (CA5.1) 177

1.6.2.1.

NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM 177

1.6.3.

C 05.02 – INSTRUMENTI, ATTIECĪBĀ UZ KURIEM PIEMĒROTAS TIESĪBAS SAGLABĀT IEPRIEKŠ SPĒKĀ ESOŠOS NOSACĪJUMUS: INSTRUMENTI, KAS NAV UZSKATĀMI PAR VALSTS ATBALSTU (CA5.2.) 185

1.6.3.1.

NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM 185

2.

GRUPAS MAKSĀTSPĒJA: INFORMĀCIJA PAR RADNIECĪGĀM SABIEDRĪBĀM (GS) 187

2.1.

VISPĀRĪGAS PIEZĪMES 187

2.2.

DETALIZĒTA INFORMĀCIJA PAR GRUPAS MAKSĀTSPĒJU 188

2.3.

INFORMĀCIJA PAR INDIVIDUĀLU SABIEDRĪBU DEVUMU GRUPAS MAKSĀTSPĒJĀ 188

2.4.

C 06.01 – GRUPAS MAKSĀTSPĒJA: INFORMĀCIJA PAR RADNIECĪGĀM SABIEDRĪBĀM KOPĀ (GS KOPĀ) 188

2.5.

C 06.02 – GRUPAS MAKSĀTSPĒJA: INFORMĀCIJA PAR RADNIECĪGĀM SABIEDRĪBĀM (GS) 189

3.

KREDĪTRISKA VEIDNES 195

3.1.

VISPĀRĪGAS PIEZĪMES 195

3.1.1.

PĀRSKATU SNIEGŠANA PAR KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS (KRM) METODĒM AR AIZSTĀŠANAS EFEKTU 195

3.1.2.

PĀRSKATA SNIEGŠANA PAR DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKU 196

3.2.

C 07.00 – KREDĪTRISKS UN DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKS, UN NEAPMAKSĀTAS PIEGĀDES: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA KAPITĀLA PRASĪBĀM (CR SA) 196

3.2.1.

VISPĀRĪGAS PIEZĪMES 196

3.2.2.

CR SA VEIDNES TVĒRUMS 196

3.2.3.

RISKA DARĪJUMU IEDALĪŠANA RISKA DARĪJUMU KATEGORIJĀS SASKAŅĀ AR STANDARTIZĒTO PIEEJU 197

3.2.4.

SKAIDROJUMI PAR DAŽU TĀDU KONKRĒTU RISKA DARĪJUMU KATEGORIJU TVĒRUMU, KAS MINĒTAS KPR 112. PANTĀ 200

3.2.4.1.

RISKA DARĪJUMU KATEGORIJA “IESTĀDES” 200

3.2.4.2.

RISKA DARĪJUMU KATEGORIJA “SEGTĀS OBLIGĀCIJAS” 200

3.2.4.3.

RISKA DARĪJUMU KATEGORIJA “KOLEKTĪVO IEGULDĪJUMU UZŅĒMUMI” 201

3.2.5.

NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM 201

3.3.

KREDĪTRISKS UN DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKS UN NEAPMAKSĀTAS PIEGĀDES: IRB PIEEJA PAŠU KAPITĀLA PRASĪBĀM (CR IRB) 207

3.3.1.

CR IRB VEIDNES TVĒRUMS 207

3.3.2.

CR IRB VEIDNES SADALĪJUMS 208

3.3.3.

C 08.01 – KREDĪTRISKS UN DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKS UN NEAPMAKSĀTAS PIEGĀDES: IRB PIEEJA KAPITĀLA PRASĪBĀM (CR IRB 1) 209

3.3.3.1.

NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM 209

3.3.4.

C 08.02 – KREDĪTRISKS UN DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKS UN NEAPMAKSĀTAS PIEGĀDES: IRB PIEEJA KAPITĀLA PRASĪBĀM (SADALĪJUMS PA PARĀDNIEKU KATEGORIJĀM VAI PORTFEĻIEM (CR IRB 2 VEIDNE) 216

3.4.

KREDĪTRISKS UN DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKS UN NEAPMAKSĀTAS PIEGĀDES: INFORMĀCIJA AR ĢEOGRĀFISKO SADALĪJUMU 217

3.4.1.

C 09.01 – RISKA DARĪJUMU ĢEOGRĀFISKAIS SADALĪJUMS PĒC PARĀDNIEKA REZIDENCES VIETAS: SP RISKA DARĪJUMI (CR GB 1) 217

3.4.1.1.

NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM 217

3.4.2.

C 09.02 – RISKA DARĪJUMU ĢEOGRĀFISKAIS SADALĪJUMS PĒC PARĀDNIEKA REZIDENCES VIETAS: IRB RISKA DARĪJUMI (CR GB 2) 219

3.4.2.1.

NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM 219

3.4.3.

C 09.04 – TO KREDĪTRISKA DARĪJUMU SADALĪJUMS, KURI IR NOZĪMĪGI PRETCIKLISKO REZERVJU APRĒĶINĀŠANAI PA VALSTĪM UN IESTĀDES SPECIFISKO PRETCISKLISKO REZERVJU (CCB) NORMAS APRĒĶINĀŠANAI 222

3.4.3.1.

VISPĀRĪGAS PIEZĪMES 222

3.4.3.2.

NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM 222

3.5.

C 10.01 UN C 10.02 – KAPITĀLA VĒRTSPAPĪRU RISKA DARĪJUMI ATBILSTOŠI UZ IEKŠĒJIEM REITINGIEM BALSTĪTAJAI PIEEJAI (CR EQU IRB 1 UN CR EQU IRB 2) 225

3.5.1.

VISPĀRĪGAS PIEZĪMES 225

3.5.2.

NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM (PIEMĒRO GAN CR EQU IRB 1, GAN CR EQU IRB 2) 226

3.6.

C 11.00 – NORĒĶINU/PIEGĀDES RISKS (CR SETT) 229

3.6.1.

VISPĀRĪGAS PIEZĪMES 229

3.6.2.

NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM 230

3.7.

C 12.00 – KREDĪTRISKS: VĒRTSPAPĪROŠANA – STANDARTIZĒTĀ PIEEJA PAŠU KAPITĀLA PRASĪBĀM (CR SA) 231

3.7.1.

VISPĀRĪGAS PIEZĪMES 231

3.7.2.

NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM 231

3.8.

C 13.00 KREDĪTRISKS – VĒRTSPAPĪROŠANA: UZ IEKŠĒJIEM REITINGIEM BALSTĪTĀ PIEEJA PAŠU KAPITĀLA PRASĪBĀM (CR SEC IRB) 237

3.8.1.

VISPĀRĪGAS PIEZĪMES 237

3.8.2.

NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM 238

3.9.

C 14.00 – DETALIZĒTA INFORMĀCIJA PAR VĒRTSPAPĪROŠANU (SEC DETAILS) 244

3.9.1.

VISPĀRĪGAS PIEZĪMES 244

3.9.2.

NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM 245

4.

OPERACIONĀLĀ RISKA VEIDNES 253

4.1.

C 16.00 – OPERACIONĀLAIS RISKS (OPR) 253

4.1.1.

VISPĀRĪGAS PIEZĪMES 253

4.1.2.

NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM 254

4.2.

OPERACIONĀLAIS RISKS: DETALIZĒTA INFORMĀCIJA PAR ZAUDĒJUMIEM PĒDĒJĀ GADĀ (OPR DETALIZĒTA INFORMĀCIJA) 256

4.2.1.

VISPĀRĪGAS PIEZĪMES 256

4.2.2.

C 17.01.: OPERACIONĀLAIS RISKS: PĒDĒJĀ GADA ZAUDĒJUMI UN ZAUDĒJUMU ATLĪDZINĀJUMI PĒC DARBĪBAS JOMĀM UN NOTIKUMU VEIDIEM (OPR DETALIZĒTA INFORMĀCIJA 1) 257

4.2.2.1.

VISPĀRĪGAS PIEZĪMES 257

4.2.2.2.

NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM 257

4.2.3.

C 17.02.: OPERACIONĀLAIS RISKS: DETALIZĒTA INFORMĀCIJA PAR LIELĀKO ZAUDĒJUMU NOTIKUMIEM PĒDĒJĀ GADĀ (OPR DETALIZĒTA INFORMĀCIJA) 262

4.2.3.1.

VISPĀRĪGAS PIEZĪMES 262

4.2.3.2.

NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM 263

5.

TIRGUS RISKA VEIDNES 263

5.1.

C 18.00 – TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA ATTIECĪBĀ UZ POZĪCIJAS RISKIEM TIRGOTAJOS PARĀDA INSTRUMENTOS (MKR SA TDI) 264

5.1.1.

VISPĀRĪGAS PIEZĪMES 264

5.1.2.

NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM 264

5.2.

C 19.00 – TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA ATTIECĪBĀ UZ VĒRTSPAPĪROŠANAS SPECIFISKO RISKU (MKR SA SEC) 266

5.2.1.

VISPĀRĪGAS PIEZĪMES 266

5.2.2.

NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM 266

5.3.

C 20.00 – TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA ATTIECĪBĀ UZ KORELĀCIJAS TIRDZNIECĪBAS PORTFEĻA POZĪCIJU SPECIFISKO RISKU (MKR SA CTP) 268

5.3.1.

VISPĀRĪGAS PIEZĪMES 268

5.3.2.

NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM 269

5.4.

C 21.00 – TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA ATTIECĪBĀ UZ KAPITĀLA VĒRTSPAPĪRU POZĪCIJAS RISKU (MKR SA EQU) 270

5.4.1.

VISPĀRĪGAS PIEZĪMES 270

5.4.2.

NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM 271

5.5.

C 22.00 – TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA ATTIECĪBĀ UZ ĀRVALSTU VALŪTAS RISKU (MKR SA FX) 272

5.5.1.

VISPĀRĪGAS PIEZĪMES 272

5.5.2.

NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM 272

5.6.

C 23.00 – TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀS PIEEJAS ATTIECĪBĀ UZ PRECĒM (MKR SA COM) 274

5.6.1.

VISPĀRĪGAS PIEZĪMES 274

5.6.2.

NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM 275

5.7.

C 24.00 – TIRGUS RISKA IEKŠĒJAIS MODELIS (MKR IM) 275

5.7.1.

VISPĀRĪGAS PIEZĪMES 275

5.7.2.

NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM 276

5.8.

C 25.00 – KREDĪTA VĒRTĪBAS KOREKCIJAS RISKS (CVA) 278

5.8.1.

NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM 278

6.

C 33.00 – RISKA DARĪJUMI AR VISPĀRĒJĀM VALDĪBĀM (GOV) 280

6.1.

VISPĀRĪGAS PIEZĪMES 280

6.2.

RISKA DARĪJUMU AR “VISPĀRĒJĀM VALDĪBĀM” VEIDNES TVĒRUMS 280

6.3.

NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM 280

I DAĻA: VISPĀRĪGAS NORĀDES

1.   STRUKTŪRA UN KONVENCIJAS

1.1.   STRUKTŪRA

1.

Kopumā sistēmu veido pieci veidņu bloki:

a)

kapitāla pietiekamība, pārskats par regulējošām prasībām atbilstošu kapitālu, kopējā riska darījumu vērtība;

b)

grupas maksātspēja, pārskats par visu to individuālo sabiedrību maksātspējas prasību izpildi, kuras iekļautas pārskatu sniedzošās sabiedrības konsolidācijas tvērumā;

c)

kredītrisks (tostarp darījuma partnera kredītrisks, atgūstamās vērtības samazinājuma risks un norēķinu risks);

d)

tirgus risks (tostarp pozīcijas risks tirdzniecības portfelī, ārvalstu valūtas risks, preču risks un kredīta vērtības korekcijas (CVA) risks);

e)

operacionālais risks.

2.

Attiecībā uz katru veidni ir sniegtas atsauces uz tiesību aktiem. Šajā īstenošanas tehnisko standartu daļā ir iekļauta detalizētāka informācija par vispārīgākiem pārskatu sniegšanas aspektiem attiecībā uz katru veidņu bloku, norādes par konkrētām pozīcijām, kā arī validācijas noteikumi.

3.

Iestādes atkarībā no pieejas, kas izmantota, lai noteiktu pašu kapitāla prasības, iesniedz tikai tās veidnes, kuras ir būtiskas.

1.2.   PIEŅEMTĀ PRAKSE ATTIECĪBĀ UZ NUMERĀCIJU

4.

Atsaucoties uz veidņu slejām, rindām un šūnām, dokumentā izmanto apzīmējumu konvenciju, kas norādīta turpmākajā tabulā. Šos ciparu kodus plaši izmanto validācijas noteikumos.

5.

Norādēs izmantots šāds vispārējs apzīmējums: {Veidne;Rinda;Sleja}.

6.

Ja validāciju veic veidnē, kurā izmantoti tikai minētās veidnes datu punkti, apzīmējumi neattiecas uz veidni: {Rinda; Sleja}.

7.

Ja veidnēs ir tikai viena sleja, atsaucas vienīgi uz rindām: {Veidne;Rinda}.

8.

Zvaigznītes zīmi izmanto, lai norādītu, ka validāciju veic attiecībā uz iepriekš norādītām rindām vai slejām.

1.3.   PIEŅEMTĀ PRAKSE ATTIECĪBĀ UZ ZĪMĒM

9.

Jebkuru summu, kas palielina pašu kapitālu vai kapitāla prasības, uzrāda kā pozitīvu skaitli. Turpretim summu, kas samazina kopējo pašu kapitālu vai kapitāla prasības, uzrāda kā negatīvu skaitli. Ja pirms kāda posteņa apzīmējuma ir mīnuszīme (-), paredzēts, ka minēto posteni neuzrāda kā pozitīvu skaitli.

II DAĻA: NORĀDES SAISTĪBĀ AR VEIDNI

1.   PĀRSKATS PAR KAPITĀLA PIETIEKAMĪBU (CA)

1.1.   VISPĀRĪGAS PIEZĪMES

10.

CA veidnēs ietverta informācija par pirmā pīlāra skaitītājiem (pašu kapitāls, pirmā līmeņa kapitāls, pirmā līmeņa pamata kapitāls), saucēju (pašu kapitāla prasības) un pārejas noteikumiem, un tā ir strukturēta piecās veidnēs:

a)

CA1 veidnē ietverta iestāžu pašu kapitāla summa, kas sadalīta pa posteņiem, kuri vajadzīgi, lai iegūtu minēto summu. Iegūtajā pašu kapitāla summā ietverta katra kapitāla veida pārejas noteikumu kopējā ietekme;

b)

CA2 veidnē sniegts kopsavilkums par kopējo riska darījumu vērtību (kā noteikts Kapitāla prasību Regulas (ES) Nr. 575/2013 (KPR) 92. panta 3. punktā);

c)

CA3 veidnē ietverti rādītāji, kuriem KPR noteikts minimālais līmenis, un daži citi saistītie dati;

d)

CA4 veidnē ietverti izziņas posteņi, kas vajadzīgi CA1 posteņu aprēķināšanai, kā arī informācija par Kapitāla prasību direktīvas (KPD) kapitāla rezervēm;

e)

CA 5 veidnē ietverti dati, kas vajadzīgi, lai aprēķinātu pārejas noteikumu ietekmi attiecībā uz pašu kapitālu. CA5 pārstās pastāvēt, kad pārejas noteikumi zaudēs spēku.

11.

Veidnes piemēro visām pārskatus sniedzošajām sabiedrībām neatkarīgi no izmantotajiem grāmatvedības standartiem, tomēr daži posteņi skaitītājā ir specifiski sabiedrībām, kas piemēro SGS/SFPS veida vērtēšanas noteikumus. Parasti informācija saucējā ir saistīta ar galīgajiem rezultātiem, par kuriem sniegts pārskats attiecīgajās kopējās riska darījumu vērtības aprēķināšanas veidnēs.

12.

Kopējo pašu kapitālu veido dažādi kapitāla veidi: pirmā līmeņa kapitāls, kas ir pirmā līmeņa pamata kapitāla un pirmā līmeņa papildu kapitāla summa, un otrā līmeņa kapitāls.

13.

Pārejas noteikumus CA veidnēs piemēro šādi:

a)

CA1 posteņos pārejas posma korekcijas parasti neņem vērā. Tas nozīmē, ka skaitļus CA1 posteņos aprēķina saskaņā ar nobeiguma noteikumiem (t. i., it kā nebūtu pārejas noteikumu), izņemot posteņus, kuros sniegts pārejas noteikumu ietekmes kopsavilkums. Katram kapitāla veidam (t. i., pirmā līmeņa pamata kapitālam, pirmā līmeņa papildu kapitālam un otrā līmeņa kapitālam) ir trīs dažādi posteņi, kuros iekļautas visas korekcijas saistībā ar pārejas noteikumiem;

b)

pārejas noteikumi var ietekmēt arī pirmā līmeņa papildu kapitāla un otrā līmeņa kapitāla deficītu (t. i., pirmā līmeņa papildu kapitāla vai otrā līmeņa kapitāla atskaitījuma pārsniegumu, kas reglamentēts attiecīgi KPR 36. panta 1. punkta j) apakšpunktā un 56. panta e) punktā), un tādējādi posteņi, kuros šis deficīts ietverts, var netieši atspoguļot pārejas noteikumu ietekmi;

c)

CA5 veidni izmanto vienīgi, lai sniegtu pārskatu par pārejas noteikumiem.

14.

Otrā pīlāra prasības ES var piemērot dažādi (KPD IV 104. panta 2. punkts ir jātransponē valsts regulējumā). KPR maksātspējas pārskatā iekļauj vienīgi otrā pīlāra prasību ietekmi uz maksātspējas koeficientu vai mērķa koeficientu. Detalizēti pārskati par otrā pīlāra prasībām neietilpst KPR 99. pantā.

a)

CA1, CA2 vai CA5 veidnes ietver datus tikai saistībā ar pirmā pīlāra jautājumiem;

b)

CA3 veidnē apkopotā veidā ietverta otrā pīlāra papildu prasību ietekme uz maksātspējas koeficientu. Viens bloks pievēršas summu ietekmei uz rādītājiem, savukārt otrs bloks pievēršas pašam rādītājam. Abiem rādītāju blokiem nav turpmākas saistības ar CA1, CA2 vai CA5 veidnēm;

c)

CA4 veidnē ietverta viena šūna attiecībā uz papildu pašu kapitāla prasībām, kuras attiecas uz otro pīlāru. Minētā šūna nav caur validācijas noteikumiem saistīta ar CA3 veidnes kapitāla rādītājiem un atspoguļo KPD 104. panta 2. punktu, kurā skaidri minētas papildu pašu kapitāla prasības kā viena no iespējām otrā pīlāra lēmumiem.

1.2.   C 01.00 – PAŠU KAPITĀLS (CA1)

1.2.1.   Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām

Rinda

Atsauces uz tiesību aktiem un norādes

010

1.   Pašu kapitāls

KPR 4. panta 1. punkta 118. apakšpunkts un 72. pants

Iestādes pašu kapitālu veido tās pirmā līmeņa kapitāla un otrā līmeņa kapitāla summa.

015

1.1.   Pirmā līmeņa kapitāls

KPR 25. pants

Pirmā līmeņa kapitālu veido pirmā līmeņa pamata kapitāla un pirmā līmeņa papildu kapitāla summa.

020

1.1.1.   Pirmā līmeņa pamata kapitāls

KPR 50. pants

030

1.1.1.1.   Kapitāla instrumenti, kas ir atbilstoši, lai tos klasificētu kā pirmā līmeņa pamata kapitālu

KPR 26. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkts, 27. līdz 30. pants, 36. panta 1. punkta f) apakšpunkts un 42. pants

040

1.1.1.1.1.   Apmaksāti kapitāla instrumenti

KPR 26. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 27. līdz 31. pants

Ietver savstarpēju sabiedrību, kooperatīvu sabiedrību vai līdzīgu iestāžu kapitāla instrumentus (KPR 27. un 29. pants).

Neietver ar instrumentiem saistīto akciju emisijas uzcenojumu.

Ietver kapitāla instrumentus, uz ko parakstījušās valsts sektora iestādes ārkārtas situācijās, ja visi KPR 31. panta nosacījumi ir izpildīti.

045

1.1.1.1.1.*   No kā: kapitāla instrumenti, uz ko parakstījušās valsts sektora iestādes ārkārtas situācijās

KPR 31. pants

Pirmā līmeņa pamata kapitālā iekļauj kapitāla instrumentus, uz ko parakstījušās valsts sektora iestādes ārkārtas situācijās, ja visi KPR 31. panta nosacījumi ir izpildīti.

050

1.1.1.1.2.*   Izziņas postenis: neatbilstoši kapitāla instrumenti

KPR 28. panta 1. punkta b), l) un m) apakšpunkts

Šo apakšpunktu nosacījumi atspoguļo atšķirīgas kapitāla situācijas, kas ir atgriezeniskas, un tādējādi šeit uzrādītā summa var būt uzskatāma par atbilstošu nākamajos periodos.

Uzrādāmā summa neietver akciju emisijas uzcenojumu, kas saistīts ar instrumentiem.

060

1.1.1.1.3.   Akciju emisijas uzcenojums

KPR 4. panta 1. punkta 124. apakšpunkts, 26. panta 1. punkta b) apakšpunkts

Akciju emisijas uzcenojums ir uzcenojums tādā nozīmē, kā definēts piemērojamā grāmatvedības standartā.

Šajā postenī uzrādāmā summa ir daļa, kas saistīta ar “Apmaksātiem kapitāla instrumentiem”.

070

1.1.1.1.4.   (–) Pašu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti

KPR 36. panta 1. punkta f) apakšpunkts un 42. pants

Pašu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti, ko pārskata sniegšanas datumā tur pārskata iesniedzēja iestāde vai grupa. Piemērojami KPR 42. panta izņēmumi.

Šajā rindā neuzrāda tādas līdzdalības akcijās, kas iekļautas kā “Neatbilstoši kapitāla instrumenti”.

Uzrādāmā summa ietver akciju emisijas uzcenojumu, kas saistīts ar pašu akcijām.

1.1.1.1.4. līdz 1.1.1.1.4.3. postenis neietver faktiskās vai iespējamās saistības pirkt pašu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentus. Faktiskās vai iespējamās saistības pirkt pašu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentus atsevišķi uzrāda 1.1.1.1.5. postenī.

080

1.1.1.1.4.1.   (-) Tiešas līdzdalības pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos

KPR 36. panta 1. punkta f) apakšpunkts un 42. pants

1.1.1.1. postenī ietverti pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti, ko tur konsolidētās grupas iestādes.

Uzrādāmā summa ietver tādas līdzdalības tirdzniecības portfelī, kas aprēķinātas, pamatojoties uz neto garo pozīciju, kā minēts KPR 42. panta a) punktā.

090

1.1.1.1.4.2.   (-) Netiešas līdzdalības pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos

KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts, 36. panta 1. punkta f) apakšpunkts un 42. pants

091

1.1.1.1.4.3.   (-) Sintētiskas līdzdalības pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos

KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts, 36. panta 1. punkta f) apakšpunkts un 42. pants

092

1.1.1.1.5.   (–) Faktiskās vai iespējamās saistības iegādāties pašu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentus

KPR 36. panta 1. punkta f) apakšpunkts un 42. pants

Atbilstoši KPR 36. panta 1. punkta f) apakšpunktam atskaita “pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentus, kurus iestādei ir jāiegādājas saskaņā ar esošu līgumsaistību faktiskām vai iespējamām saistībām”.

130

1.1.1.2.   Nesadalītā peļņa

KPR 26. panta 1. punkta c) apakšpunkts un 26. panta 2. punkts

Nesadalītā peļņa ietver iepriekšējā gada nesadalīto peļņu, kā arī atbilstošo starpposma vai gada beigu peļņu.

140

1.1.1.2.1.   Iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa

KPR 4. panta 1. punkta 123. apakšpunkts un 26. panta 1. punkta c) apakšpunkts

KPR 4. panta 1. punkta 123. apakšpunktā nesadalītā peļņa ir definēta kā “peļņa un zaudējumi, kas izriet no peļņas vai zaudējumu galīgās piemērošanas saskaņā ar piemērojamajiem grāmatvedības standartiem”.

150

1.1.1.2.2.   Atbilstošā peļņa vai zaudējumi

KPR 4. panta 1. punkta 121. apakšpunkts, 26. panta 2. punkts un 36. panta 1. punkta a) apakšpunkts

KPR 26. panta 2. punkts ļauj ar kompetento iestāžu iepriekšēju piekrišanu starpposma vai gada beigu peļņu iekļaut kā nesadalīto peļņu, ja ir izpildīti daži nosacījumi.

No otras puses, zaudējumus atskaita no pirmā līmeņa pamata kapitāla, kā norādīts KPR 36. panta 1. punkta a) apakšpunktā.

160

1.1.1.2.2.1.   Peļņa vai zaudējumi, kas attiecināmi uz mātesuzņēmuma īpašniekiem

KPR 26. panta 2. punkts un 36. panta 1. punkta a) apakšpunkts

Uzrādāmā summa ir grāmatvedības peļņas vai zaudējumu aprēķinā uzradītā peļņa vai zaudējumi.

170

1.1.1.2.2.2.   (-) Starpposma vai gada beigu peļņas daļa, kas nav atbilstoša

KPR 26. panta 2. punkts

Šajā rindā neuzrāda nekādus skaitļus, ja atsauces periodā iestāde ir uzrādījusi zaudējumus. Tas tādēļ, ka zaudējumus pilnībā atskaita no pirmā līmeņa pamata kapitāla.

Ja iestāde uzrāda peļņu, tad uzrāda to daļu, kas nav uzskatāma par atbilstošu saskaņā ar KPR 26. panta 2. punktu (t. i., nerevidētā peļņa un paredzamās maksas vai dividendes).

Jāņem vērā, ka peļņas gadījumā atskaitāmā summa ietver vismaz starpposma dividendes.

180

1.1.1.3.   Uzkrātie citi visaptverošie ienākumi

KPR 4. panta 1. punkta 100. apakšpunkts un 26. panta 1. punkta d) apakšpunkts

Uzrādāmajā summā neietver jebkādus nodokļus, kuri paredzami aprēķināšanas laikā, un to uzrāda pirms prudenciālo filtru piemērošanas. Uzrādāmo summu nosaka saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 241/2014 13. panta 4. punktu.

200

1.1.1.4.   Citas rezerves

KPR 4. panta 1. punkta 117. apakšpunkts un 26. panta 1. punkta e) apakšpunkts

Citas rezerves KPR ir definētas kā “rezerves, kā definēts piemērojamā grāmatvedības standartā, par kurām ir jāatklāj informācija saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības standartu, izņemot summas, kas jau ir ietvertas uzkrātajos citos visaptverošajos ienākumos vai nesadalītajā peļņā”.

Uzrādāmajā summā neietver jebkādus nodokļus, kuri paredzami aprēķināšanas laikā.

210

1.1.1.5.   Rezerves vispārējiem banku riskiem

KPR 4. panta 1. punkta 112. apakšpunkts un 26. panta 1. punkta f) apakšpunkts

Rezerves vispārējiem banku riskiem Direktīvas 86/635/EEK 38. pantā ir definētas kā “summas, ko kredītiestāde nolemj rezervēt, lai nodrošinātos pret īpašajiem riskiem, kas ir saistīti ar banku darbību”.

Uzrādāmajā summā neietver jebkādus nodokļus, kuri paredzami aprēķināšanas laikā.

220

1.1.1.6.   Pārejas posma korekcijas saistībā ar pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus

KPR 483. panta 1. līdz 3. punkts un 484. līdz 487. pants

Tādu kapitāla instrumentu summa, attiecībā uz kuriem pārejas posmā piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus kā pirmā līmeņa pamata kapitālam. Uzrādāmo summu tieši iegūst no CA5.

230

1.1.1.7.   Mazākuma līdzdalības daļas, kas atzītas pirmā līmeņa pamata kapitālā

KPR 4. panta 120. punkts un 84. pants

Visu mazākuma līdzdalības daļu meitasuzņēmumos summa, kas ietverta konsolidētajā pirmā līmeņa pamata kapitālā.

240

1.1.1.8.   Pārējas posma korekcijas saistībā ar papildu mazākuma līdzdalības daļām

KPR 479. un 480. pants

Mazākuma līdzdalības daļu korekcijas saistībā ar pārejas noteikumiem. Šo posteni tieši iegūst no CA5.

250

1.1.1.9.   Pirmā līmeņa pamata kapitāla korekcijas saistībā ar prudenciālajiem filtriem

KPR 32. līdz 35. pants

260

1.1.1.9.1.   (-) Pašu kapitāla pieaugums vērtspapīrotu aktīvu dēļ

KPR 32. panta 1. punkts

Uzrādāmā summa ir saskaņā ar piemērojamiem grāmatvedības standartiem vērtspapīroto aktīvu radīts iestādes pašu kapitāla pieaugums.

Piemēram, šis postenis ietver nākotnes maržinālos ienākumus, kas iestādei radušies kā peļņa no pārdošanas, vai – iniciatoru gadījumā – neto peļņu, ko nodrošina tādu nākotnes ienākumu kapitalizācija, ko rada vērtspapīrotie aktīvi, kuri uzlabo vērtspapīrošanas pozīciju kredītkvalitāti.

270

1.1.1.9.2.   Naudas plūsmas riska ierobežošanas rezerve

KPR 33. panta 1. punkta a) apakšpunkts

Uzrādāmā summa var būt pozitīva vai negatīva. Tā ir pozitīva, ja naudas plūsmas riska ierobežošanas rezultātā radušies zaudējumi (t. i., ja tā samazina uzskaites kapitāla vērtspapīrus) un otrādi. Tādējādi zīme ir pretēja tai, kas izmantota finanšu pārskatos.

Uzrādāmajā summā neietver jebkādus nodokļus, kuri paredzami aprēķināšanas laikā.

280

1.1.1.9.3.   Kumulatīvā peļņa un zaudējumi no pašu kredītriska izmaiņām saistībās, kas vērtētas pēc patiesās vērtības

KPR 33. panta 1. punkta b) apakšpunkts

Uzrādāmā summa var būt pozitīva vai negatīva. Tā ir pozitīva, ja pašu kredītriska izmaiņu rezultātā radušies zaudējumi (t. i., ja tās samazina uzskaites kapitāla vērtspapīrus) un otrādi. Tādējādi zīme ir pretēja tai, kas izmantota finanšu pārskatos.

Šajā postenī neiekļauj nerevidēto peļņu.

285

1.1.1.9.4.   Patiesās vērtības peļņa un zaudējumi, kas rodas no iestādes pašas kredītriska saistībā ar no atvasinātajiem instrumentiem izrietošām saistībām

KPR 33. panta 1. punkta c) apakšpunkts un 33. panta 2. punkts

Uzrādāmā summa var būt pozitīva vai negatīva. Tā ir pozitīva, ja pašu kredītriska izmaiņu rezultātā radušies zaudējumi, un otrādi. Tādējādi zīme ir pretēja tai, kas izmantota finanšu pārskatos.

Šajā postenī neiekļauj nerevidēto peļņu.

290

1.1.1.9.5.   (-) Vērtības korekcijas saistībā ar piesardzīgas vērtēšanas prasībām

KPR 34. un 105. pants

Patiesās vērtības korekcijas riska darījumiem, kas iekļauti tirdzniecības portfelī vai netirdzniecības portfelī, saistībā ar KPR 105. pantā noteiktiem stingrākiem standartiem attiecībā uz piesardzīgu vērtēšanu.

300

1.1.1.10.   (–) Nemateriālā vērtība

KPR 4. panta 1. punkta 113. apakšpunkts, 36. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 37. pants

310

1.1.1.10.1.   (-) Nemateriālā vērtība, kas uzskaitīta kā nemateriāls aktīvs

KPR 4. panta 1. punkta 113. apakšpunkts un 36. panta 1. punkta b) apakšpunkts

Nemateriālā vērtība ir vērtība tādā nozīmē, kā definēts piemērojamā grāmatvedības standartā.

Šeit uzrādāmā summa ir tāda pati kā bilancē uzrādītā.

320

1.1.1.10.2.   (-) Nemateriālā vērtība, kas iekļauta būtisku ieguldījumu vērtējumā

KPR 37. panta b) punkts un 43. pants

330

1.1.1.10.3.   Atliktā nodokļa saistības, kas saistītas ar nemateriālo vērtību

KPR 37. panta a) punkts

Atliktā nodokļa saistību summa, ko varētu dzēst, ja samazinātos nemateriālā vērtība vai ja tiktu pārtraukta tās atzīšana saskaņā ar attiecīgo grāmatvedības standartu.

340

1.1.1.11.   (–) Citi nemateriālie aktīvi

KPR 4. panta 1. punkta 115. apakšpunkts, 36. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 37. panta a) punkts

Citi nemateriālie aktīvi ir nemateriālie aktīvi saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības standartu, mīnus nemateriālā vērtība, arī saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības standartu.

350

1.1.1.11.1.   (-) Citi nemateriālie aktīvi pirms atliktā nodokļa saistību atskaitīšanas

KPR 4. panta 1. punkta 115. apakšpunkts un 36. panta 1. punkta b) apakšpunkts

Citi nemateriālie aktīvi ir nemateriālie aktīvi saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības standartu, mīnus nemateriālā vērtība, arī saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības standartu.

Šeit uzrādāmā summa atbilst summai, kas uzrādīta to nemateriālo aktīvu bilancē, kas nav nemateriālā vērtība.

360

1.1.1.11.2.   Atliktā nodokļa saistības, kas saistītas ar citiem nemateriālajiem aktīviem

KPR 37. panta a) punkts

Atliktā nodokļa saistību summa, kas tiktu dzēsta, ja samazinātos to nemateriālo aktīvu vērtība, kas nav nemateriālā vērtība, vai ja tiktu pārtraukta to atzīšana saskaņā ar attiecīgo grāmatvedības standartu.

370

1.1.1.12.   (–) Atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuri neizriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības, atskaitot attiecīgas nodokļu saistības

KPR 36. panta 1. punkta c) apakšpunkts un 38. pants

380

1.1.1.13.   (–) IRB deficīts: summa, par kādu kredītriska korekcijas veido deficītu attiecībā pret paredzamajiem zaudējumiem

KPR 36. panta 1. punkta d) apakšpunkts, 40., 158. un 159. pants

Uzrādāmo summu nesamazina atliktā nodokļa aktīvu, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē, līmeņa paaugstināšanās vai cita papildu nodokļu ietekme, kas varētu rasties, ja uzkrājumi paaugstinātu paredzamo zaudējumu līmeni (KPR 40. pants).

390

1.1.1.14.   (–) Definētu pabalstu pensiju fondu aktīvi

KPR 4. panta 1. punkta 109. apakšpunkts, 36. panta 1. punkta e) apakšpunkts un 41. pants

400

1.1.1.14.1.   (–) Definētu pabalstu pensiju fondu aktīvi

KPR 4. panta 1. punkta 109. apakšpunkts un 36. panta 1. punkta e) apakšpunkts

Definētu pabalstu pensiju fondu aktīvi “atkarībā no situācijas ir definēta pensiju fonda vai plāna aktīvi, ko aprēķina pēc tam, kad tie ir samazināti par tā paša fonda vai plāna saistību vērtību”.

Šeit uzrādāmā summa atbilst summai, kas uzrādīta bilancē (ja tā uzrādīta atsevišķi).

410

1.1.1.14.2.   Atliktā nodokļa saistības, kas saistītas ar definētu pabalstu pensiju fondu aktīviem

KPR 4. panta 1. punkta 108. un 109. apakšpunkts un 41. panta 1. punkta a) apakšpunkts

Atliktā nodokļa saistību summa, ko varētu dzēst, ja samazinātos definētu pabalstu pensiju fondu aktīvu vērtība vai ja tiktu pārtraukta to atzīšana saskaņā ar attiecīgo grāmatvedības standartu.

420

1.1.1.14.3.   Definētu pabalstu pensiju fondu aktīvi, kurus iestāde var neierobežoti izmantot

KPR 4. panta 1. punkta 109. apakšpunkts un 41. panta 1. punkta b) apakšpunkts

Šajā postenī jebkādu summu uzrāda tikai tad, ja kompetentā iestāde ir iepriekš piekritusi, ka tiek samazināta definētu pabalstu pensiju fondu aktīvu atskaitāmā summa.

Šajā rindā ietvertajiem aktīviem piemēro riska pakāpi attiecībā uz kredītriska prasībām.

430

1.1.1.15.   (-) Savstarpējas līdzdalības pirmā līmeņa pamata kapitālā

KPR 4. panta 1. punkta 122. apakšpunkts, 36. panta 1. punkta g) apakšpunkts un 44. pants

Līdzdalības finanšu sektora sabiedrību (kā definēts KPR 4. panta 27. punktā) pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos, ja pastāv savstarpējas līdzdalības, kas, pēc kompetentās iestādes domām, ir izveidotas, lai mākslīgi palielinātu iestādes pašu kapitālu.

Uzrādāmo summu aprēķina, pamatojoties uz bruto garajām pozīcijām, un tajā ietver pirmā līmeņa pašu kapitāla apdrošināšanas posteņus.

440

1.1.1.16.   (-) Pārsniegums: summa, par kādu atskaitījums no pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņiem pārsniedz pirmā līmeņa papildu kapitālu

KPR 36. panta 1. punkta j) apakšpunkts

Uzrādāmo summu tieši ņem no CA1 posteņa “Pārsniegums: summa, par kādu atskaitījums no pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņiem pārsniedz pirmā līmeņa papildu kapitālu”. Summa ir jāatskaita no pirmā līmeņa pamata kapitāla.

450

1.1.1.17.   (-) Tādas būtiskas līdzdalības ārpus finanšu sektora, kurām alternatīvi var piemērot 1 250 % riska pakāpi

KPR 4. panta 1. punkta 36. apakšpunkts, 36. panta 1. punkta k) apakšpunkta i) punkts un 89. līdz 91. pants

Būtiskas līdzdalības ir definētas kā “tieša vai netieša līdzdalība sabiedrībā, kas ir vismaz 10 % no tās kapitāla vai balsstiesībām vai ļauj būtiski ietekmēt vadību minētajā sabiedrībā”.

Saskaņā ar KPR 36. panta 1. punkta k) apakšpunkta i) punktu to (izmantojot šo posteni) alternatīvi var atskaitīt no pirmā līmeņa pamata kapitāla vai tai var piemērot 1 250 % riska pakāpi.

460

1.1.1.18.   (-) Vērtspapīrošanas pozīcijas, kam alternatīvi var piemērot 1 250 % riska pakāpi

KPR 36. panta 1. punkta k) apakšpunkta ii) punkts, 243. panta 1. punkta b) apakšpunkts, 244. panta 1. punkta b) apakšpunkts, 258. pants un 266. panta 3. punkts

Vērtspapīrošanas pozīcijas, kam piemēro 1 250 % riska pakāpi, bet kuras alternatīvi ļauts atskaitīt no pirmā līmeņa pamata kapitāla (KPR 36. panta 1. punkta k) apakšpunkta ii) punkts). Pēdējā gadījumā tās uzrāda šajā postenī.

470

1.1.1.19.   (-) Neapmaksātas piegādes, kam alternatīvi var piemērot 1 250 % riska pakāpi

KPR 36. panta 1. punkta k) apakšpunkta iii) punkts un 379. panta 3. punkts

Neapmaksātām piegādēm piemēro 1 250 % riska pakāpi pēc piecām dienām pēc otrā līguma maksājuma vai piegādes izsūtīšanas līdz darījuma izbeigšanai saskaņā ar pašu kapitāla prasībām attiecībā uz norēķinu risku. Alternatīvi tās ļauts atskaitīt no pirmā līmeņa pamata kapitāla (KPR 36. panta 1. punkta k) apakšpunkta iii) punkts). Pēdējā gadījumā tās uzrāda šajā postenī.

471

1.1.1.20.   (-) Pozīcijas, kuras ir grozā, attiecībā uz ko iestāde atbilstīgi IRB pieejai nevar noteikt riska pakāpi, un kurām alternatīvi var piemērot 1 250 % riska pakāpi

KPR 36. panta 1. punkta k) apakšpunkta iv) punkts un 153. panta 8. punkts

Saskaņā ar KPR 36. panta 1. punkta k) apakšpunkta iv) punktu to (izmantojot šo posteni) alternatīvi var atskaitīt no pirmā līmeņa pamata kapitāla vai tai var piemērot 1 250 % riska pakāpi.

472

1.1.1.21.   (-) Tādi kapitāla vērtspapīru riska darījumi atbilstīgi iekšējo modeļu pieejai, kuriem alternatīvi var piemērot 1 250 % riska pakāpi

KPR 36. panta 1. punkta k) apakšpunkta v) punkts un 155. panta 4. punkts

Saskaņā ar KPR 36. panta 1. punkta k) apakšpunkta v) punktu to (izmantojot šo posteni) alternatīvi var atskaitīt no pirmā līmeņa pamata kapitāla vai tai var piemērot 1 250 % riska pakāpi.

480

1.1.1.22.   (-) Tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

KPR 4. panta 1. punkta 27. apakšpunkts, 36. panta 1. punkta h) apakšpunkts; 43. pants līdz 46. pants, 49. panta 2. un 3. punkts un 79. pants

Tā daļa no iestādes līdzdalībām – tādu finanšu sektora sabiedrību (kā definēts KPR 4. panta 1. punkta 27. apakšpunktā) instrumentos, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma –, kas jāatskaita no pirmā līmeņa pamata kapitāla.

Sk. alternatīvas atskaitīšanai, ja tiek piemērota konsolidācija (49. panta 2. un 3. punkts).

490

1.1.1.23.   (-) Atskaitāmi atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības

KPR 36. panta 1. punkta c) apakšpunkts; 38. pants un 48. panta 1. punkta a) apakšpunkts

Tā daļa no atliktā nodokļa aktīviem, kuru realizācija atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības (neņemot vērā to daļu no attiecīgajām atliktā nodokļa saistībām, kas iedalīta atliktā nodokļa aktīvos, kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības saskaņā ar KPR 38. panta 5. punkta b) apakšpunktu), kas jāatskaita, piemērojot KPR 48. panta 1. punkta a) apakšpunkta 10 % slieksni.

500

1.1.1.24.   (-) Tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

KPR 4. panta 1. punkta 27. apakšpunkts; 36. panta 1. punkta i) apakšpunkts; 43., 45., 47. pants, 48. panta 1. punkta b) apakšpunkts; 49. panta 1. līdz 3. punkts un 79. pants.

Tā daļa no iestādes līdzdalībām – tādu finanšu sektora sabiedrību (kā definēts KPR 4. panta 1. punkta 27. apakšpunktā) pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums –, kas jāatskaita, piemērojot KPR 48. panta 1. punkta b) apakšpunkta 10 % slieksni.

Sk. alternatīvas atskaitīšanai, ja tiek piemērota konsolidācija (49. panta 1., 2. un 3. punkts).

510

1.1.1.25.   (-) Summa, kas pārsniedz 17,65 % slieksni

KPR 48. panta 1. punkts

Tā daļa no atliktā nodokļa aktīviem, kuru realizācija atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības, un no iestādes tiešas un netiešām līdzdalībām – tādu finanšu sektora sabiedrību (kā definēts KPR 4. panta 1. punkta 27. apakšpunktā) pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums –, kas jāatskaita, piemērojot KPR 48. panta 1. punkta 17,65 % slieksni.

520

1.1.1.26.   Citas pārējas posma korekcijas attiecībā uz pirmā līmeņa pamata kapitālu

KPR 469. līdz 472. pants, 478. un 481. pants

Korekcijas attiecībā uz atskaitījumiem pārejas noteikumu dēļ. Uzrādāmo summu tieši iegūst no CA5.

524

1.1.1.27.   (-) Pirmā līmeņa pamata kapitāla papildu atskaitījumi atbilstīgi KPR 3. pantam

KPR 3. pants

529

1.1.1.28.   Pirmā līmeņa pamata kapitāla elementi vai atskaitījumi – citi

Šī rinda ir ieviesta, lai nodrošinātu lielāku elastīgumu vienīgi pārskata sniegšanas nolūkos. To aizpilda tikai tajos retajos gadījumos, kad nav galīga lēmuma par konkrētu kapitāla posteņu/atskaitījumu uzrādīšanu pašreizējā CA1 veidnē. Līdz ar to šo rindu aizpilda tikai tad, ja pirmā līmeņa pamata kapitāla elementu – attiecīgā gadījumā pirmā līmeņa pamata kapitāla elementa atskaitījumu – nevar iedalīt kādā no rindām, kas apzīmētas no 020 līdz 524.

Šo šūnu neizmanto, lai kapitāla posteņus/atskaitījumus, uz kuriem neattiecas KPR, iekļautu maksātspējas koeficientu aprēķinā (piemēram, tādu valsts kapitāla posteņu/atskaitījumu iekļaušana, uz kuriem neattiecas KPR darbības joma).

530

1.1.2.   PIRMĀ LĪMEŅA PAPILDU KAPITĀLS

KPR 61. pants

540

1.1.2.1.   Kapitāla instrumenti, kas ir atbilstoši, lai tos kvalificētu kā pirmā līmeņa papildu kapitālu

KPR 51. panta a) punkts, 52. līdz 54. pants, 56. panta a) punkts un 57. pants

550

1.1.2.1.1.   Apmaksāti kapitāla instrumenti

KPR 51. panta a) punkts un 52. līdz 54. pants

Uzrādāmā summa neietver akciju emisijas uzcenojumu, kas saistīts ar instrumentiem.

560

1.1.2.1.2. (*)   Izziņas postenis: neatbilstoši kapitāla instrumenti

KPR 52. panta 1. punkta c), e) un f) apakšpunkts

Šo apakšpunktu nosacījumi atspoguļo atšķirīgas kapitāla situācijas, kas ir atgriezeniskas, un tādējādi šeit uzrādītā summa var būt uzskatāma par atbilstošu nākamajos periodos.

Uzrādāmā summa neietver akciju emisijas uzcenojumu, kas saistīts ar instrumentiem.

570

1.1.2.1.3.   Akciju emisijas uzcenojums

KPR 51. panta b) punkts

Akciju emisijas uzcenojums ir uzcenojums tādā nozīmē, kā definēts piemērojamā grāmatvedības standartā.

Šajā postenī uzrādāmā summa ir daļa, kas saistīta ar “Apmaksātiem kapitāla instrumentiem”.

580

1.1.2.1.4.   (–) Pašu pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti

KPR 52. panta 1. punkta b) apakšpunkts, 56. panta a) apakšpunkts un 57. pants

Pašu pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti, ko pārskata sniegšanas datumā tur pārskata iesniedzēja iestāde vai grupa. Piemērojami KPR 57. panta izņēmumi.

Šajā rindā neuzrāda tādas līdzdalības akcijās, kas iekļautas kā “Neatbilstoši kapitāla instrumenti”.

Uzrādāmā summa ietver akciju emisijas uzcenojumu, kas saistīts ar pašu akcijām.

1.1.2.1.4. līdz 1.1.2.1.4.3. postenis neietver faktiskās vai iespējamās saistības iegādāties pašu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentus. Faktiskās vai iespējamās saistības iegādāties pašu pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentus atsevišķi uzrāda 1.1.2.1.5. postenī.

590

1.1.2.1.4.1.   (-) Tiešas līdzdalības pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos

KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts, 52. panta 1. punkta b) apakšpunkts, 56. panta a) punkts un 57. pants

1.1.2.1.1. postenī iekļauti pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti, ko tur konsolidētās grupas iestādes.

620

1.1.2.1.4.2.   (-) Netiešas līdzdalības pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos

KPR 52. panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) punkts, 56. panta a) punkts un 57. pants

621

1.1.2.1.4.3.   (-) Sintētiskas līdzdalības pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos

KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts, 52. panta 1. punkta b) apakšpunkts, 56. panta a) punkts un 57. pants

622

1.1.2.1.5.   (–) Faktiskās vai iespējamās saistības iegādāties pašu pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentus

KPR 56. panta a) punkts un 57. pants

Saskaņā ar KPR 56. panta a) punktu atskaita “pašu pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentus, ko iestādei varētu nākties iegādāties spēkā esošo līgumsaistību rezultātā”.

660

1.1.2.2.   Pārejas posma korekcijas saistībā ar pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentiem, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus

KPR 483. panta 4. un 5. punkts, 484. līdz 487. pants, 489. un 491. pants

Tādu kapitāla instrumentu summa, attiecībā uz kuriem pārejas posmā piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos pirmā līmeņa papildu kapitāla nosacījumus. Uzrādāmo summu tieši iegūst no CA5.

670

1.1.2.3.   Meitasuzņēmumu emitēti instrumenti, kuri ir atzīti pirmā līmeņa papildu kapitālā

KPR 83., 85. un 86. pants

Visa meitasuzņēmumu atbilstīgā pirmā līmeņa kapitāla summa, kas ietverta konsolidētajā pirmā līmeņa papildu kapitālā.

Ietver atbilstīgu pirmā līmeņa papildu kapitālu, ko emitējusi īpašam nolūkam dibināta sabiedrība (KPR 83. pants).

680

1.1.2.4.   Pārejas posma korekcijas saistībā ar meitasuzņēmumu emitētu instrumentu papildu atzīšanu pirmā līmeņa papildu kapitālā

KPR 480. pants

Korekcijas attiecībā uz atbilstīgo pirmā līmeņa kapitālu, kas saistībā ar pārejas noteikumiem ietverts konsolidētajā pirmā līmeņa papildu kapitālā. Šo posteni tieši iegūst no CA5.

690

1.1.2.5.   (-) Savstarpējas līdzdalības pirmā līmeņa papildu kapitālā

KPR 4. panta 1. punkta 122. apakšpunkts, 56. panta b) punkts un 58. pants

Līdzdalības – tādu finanšu sektora sabiedrību (kā definēts KPR 4. panta 1. punkta 27. apakšpunktā) pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos, kurās ir savstarpēja līdzdalība –, kas, pēc kompetentās iestādes domām, ir izveidotas, lai mākslīgi palielinātu iestādes pašu kapitālu.

Uzrādāmo summu aprēķina, pamatojoties uz bruto garajām pozīcijām, un tajā jāietver pirmā līmeņa papildu pašu kapitāla apdrošināšanas posteņus.

700

1.1.2.6.   (-) Tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

KPR 4. panta 1. punkta 27. apakšpunkts, 56. panta c) punkts; KPR 59., 60. un 79. pants

Tā daļa no iestādes līdzdalībām – tādu finanšu sektora sabiedrību (kā definēts KPR 4. panta 1. punkta 27. apakšpunktā) instrumentos, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma –, kas jāatskaita no pirmā līmeņa papildu kapitāla.

710

1.1.2.7.   (-) Tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

KPR 4. panta 1. punkta 27. apakšpunkts, 56. panta d) punkts, 59. un 79. pants

Iestādes līdzdalības – tādu finanšu sektora sabiedrību (kā definēts KPR 4. panta 1. punkta 27. apakšpunktā) pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums –, kas ir pilnībā atskaitītas.

720

1.1.2.8.   (–) Pārsniegums: summa, par kādu atskaitījumi no otrā līmeņa kapitāla posteņiem pārsniedz otrā līmeņa kapitālu

KPR 56. panta e) punkts

Uzrādāmo summu tieši iegūst no CA1 posteņa “Pārsniegums: summa, par kādu atskaitījumi no otrā līmeņa kapitāla posteņiem pārsniedz otrā līmeņa kapitālu (atskaita no pirmā līmeņa papildu kapitāla)”.

730

1.1.2.9.   Citas pārejas posma korekcijas attiecībā uz pirmā līmeņa papildu kapitālu

KPR 474.,475., 478. un 481. pants

Korekcijas saistībā ar pārejas noteikumiem. Uzrādāmo summu tieši iegūst no CA5.

740

1.1.2.10.   Pārsniegums: summa, par kādu atskaitījumi no pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņiem pārsniedz pirmā līmeņa papildu kapitālu (atskaita no pirmā līmeņa pamata kapitāla)

KPR 36. panta 1. punkta j) apakšpunkts

Pirmā līmeņa papildu kapitāls nevar būt negatīvs, tomēr ir iespējams, ka atskaitījumi no pirmā līmeņa papildu kapitāla ir lielāki nekā pirmā līmeņa papildu kapitāls plus saistītais akciju emisijas uzcenojums. Šādos gadījumos pirmā līmeņa papildu kapitālam ir jābūt vienādam ar nulli un pirmā līmeņa papildu kapitāla atskaitījumu pārpalikums ir jāatskaita no pirmā līmeņa pamata kapitāla.

Ar šo posteni tiek panākts, ka 1.1.2.1. līdz 1.1.2.12. posteņa summa nekad nav mazāka par nulli. Tad, ja šis postenis uzrāda pozitīvu skaitli, 1.1.1.16. postenis ir pretējs šim skaitlim.

744

1.1.2.11.   (–) Pirmā līmeņa papildu kapitāla papildu atskaitījumi atbilstīgi KPR 3. pantam

KPR 3. pants

748

1.1.2.12.   Pirmā līmeņa papildu kapitāla elementi vai atskaitījumi – citi

Šī rinda ir ieviesta, lai nodrošinātu lielāku elastīgumu vienīgi pārskata sniegšanas nolūkos. To aizpilda tikai tajos retajos gadījumos, kad nav galīga lēmuma par konkrētu kapitāla posteņu/atskaitījumu uzrādīšanu pašreizējā CA1 veidnē. Līdz ar to šo rindu aizpilda tikai tad, ja pirmā līmeņa papildu kapitāla elementu – attiecīgā gadījumā pirmā līmeņa papildu kapitāla elementa atskaitījumu – nevar iedalīt kādā no rindām, kas apzīmētas no 530 līdz 744.

Šo šūnu neizmanto, lai kapitāla posteņus/atskaitījumus, uz kuriem neattiecas KPR, iekļautu maksātspējas koeficientu aprēķinā (piemēram, tādu valsts kapitāla posteņu/atskaitījumu iekļaušana, uz kuriem neattiecas KPR darbības joma).

750

1.2.   OTRĀ LĪMEŅA KAPITĀLS

KPR 71. pants

760

1.2.1.   Kapitāla instrumenti un subordinētie aizdevumi, kas ir atbilstoši, lai tos klasificētu kā otrā līmeņa kapitālu

KPR 62. panta a) punkts, 63. līdz 65. pants, 66. panta a) punkts un 67. pants

770

1.2.1.1.   Apmaksātie kapitāla instrumenti un subordinētie aizdevumi

KPR 62. panta a) punkts, 63. un 65. pants

Uzrādāmā summa neietver akciju emisijas uzcenojumu, kas saistīts ar instrumentiem.

780

1.2.1.2. (*)   Izziņas postenis: neatbilstošie kapitāla instrumenti un subordinētie aizdevumi

KPR 63. panta c), e) un f) punkts un 64. pants

Šo apakšpunktu nosacījumi atspoguļo atšķirīgas kapitāla situācijas, kas ir atgriezeniskas, un tādējādi šeit uzrādītā summa var būt uzskatāma par atbilstošu nākamajos periodos.

Uzrādāmā summa neietver akciju emisijas uzcenojumu, kas saistīts ar instrumentiem.

790

1.2.1.3.   Akciju emisijas uzcenojums

KPR 62. panta b) punkts un 65. pants

Akciju emisijas uzcenojums ir uzcenojums tādā nozīmē, kā definēts piemērojamā grāmatvedības standartā.

Šajā postenī uzrādāmā summa ir daļa, kas saistīta ar “Apmaksātiem kapitāla instrumentiem”.

800

1.2.1.4.   (–) Pašu otrā līmeņa kapitāla instrumenti

KPR 63. panta b) punkta i) apakšpunkts, 66. panta a) punkts un 67. pants

Pašu otrā līmeņa kapitāla instrumenti, ko pārskata sniegšanas datumā tur pārskata iesniedzēja iestāde vai grupa. Piemērojami KPR 67. panta izņēmumi.

Šajā rindā neuzrāda tādas līdzdalības akcijās, kas iekļautas kā “Neatbilstoši kapitāla instrumenti”.

Uzrādāmā summa ietver akciju emisijas uzcenojumu, kas saistīts ar pašu akcijām.

1.2.1.4. līdz 1.2.1.4.3. postenis neietver faktiskās vai iespējamās saistības iegādāties pašu otrā līmeņa kapitāla instrumentus. Faktiskās vai iespējamās saistības iegādāties pašu otrā līmeņa kapitāla instrumentus atsevišķi uzrāda 1.2.1.5. postenī.

810

1.2.1.4.1.   (-) Tiešas līdzdalības otrā līmeņa kapitāla instrumentos

KPR 63. panta b) punkts, 66. panta a) punkts un 67. pants

1.2.1.1. postenī ietverti otrā līmeņa kapitāla instrumenti, ko tur konsolidētās grupas iestādes.

840

1.2.1.4.2.   (-) Netiešas līdzdalības otrā līmeņa kapitāla instrumentos

KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts, 63. panta b) punkts, 66. panta a) punkts un 67. pants

841

1.2.1.4.3.   (-) Sintētiskas līdzdalības otrā līmeņa kapitāla instrumentos

KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts, 63. panta b) punkts, 66. panta a) punkts un 67. pants

842

1.2.1.5.   (–) Faktiskās vai iespējamās saistības iegādāties pašu otrā līmeņa kapitāla instrumentus

KPR 66. panta a) punkts un 67. pants

Saskaņā ar KPR 66. panta a) punktu atskaita “pašu otrā līmeņa kapitāla instrumentus, ko iestādei varētu nākties iegādāties spēkā esošo līgumsaistību rezultātā”.

880

1.2.2.   Pārejas posma korekcijas saistībā ar otrā līmeņa kapitāla instrumentiem un subordinētiem aizdevumiem, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus

KPR 483. panta 6. un 7. punkts, 484., 486., 488., 490. un 491. pants

Tādu kapitāla instrumentu summa, attiecībā uz kuriem pārejas posmā piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus kā otrā līmeņa kapitālam. Uzrādāmo summu tieši iegūst no CA5.

890

1.2.3.   Meitasuzņēmumu emitēti instrumenti, kuri ir atzīti otrā līmeņa kapitālā

KPR 83., 87. un 88. pants

Visa meitasuzņēmumu atbilstīgā pašu kapitāla summu kopsumma, kas iekļauta konsolidētajā otrā līmeņa kapitālā.

Ietver atbilstīgu otrā līmeņa kapitālu, ko emitējusi īpašam nolūkam dibināta sabiedrība (KPR 83. pants).

900

1.2.4.   Pārejas posma korekcijas saistībā ar meitasuzņēmumu emitētu instrumentu papildu atzīšanu otrā līmeņa kapitālā

KPR 480. pants

Korekcijas attiecībā uz atbilstīgu pašu kapitālu, kas saistībā ar pārejas noteikumiem ietverts konsolidētajā otrā līmeņa kapitālā. Šo posteni tieši iegūst no CA5.

910

1.2.5.    IRB. Pārsniegums: summa, par kādu uzkrājumi pārsniedz atbilstošos paredzamos zaudējumus

KPR 62. panta d) punkts

Iestādēm, kas riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķina saskaņā ar IRB pieeju, šis postenis ietver tādas pozitīvās summas, kuras iegūst salīdzinot uzkrājumus un paredzamos zaudējumus, kas ir atbilstošas kā otrā līmeņa kapitāls.

920

1.2.6.   SP. Vispārējās kredītriska korekcijas

KPR 62. panta c) punkts

Iestādēm, kas riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķina saskaņā ar standartizēto pieeju, šis postenis ietver vispārējās kredītriska korekcijas, kas ir atbilstošas kā otrā līmeņa kapitāls.

930

1.2.7.   (-) Savstarpējas līdzdalības otrā līmeņa kapitālā

KPR 4. panta 1. punkta 122. apakšpunkts, 66. panta b) punkts un 68. pants

Līdzdalības – tādu finanšu sektora sabiedrību (kā definēts KPR 4. panta 1. punkta 27. apakšpunktā) otrā līmeņa kapitāla instrumentos, kurās ir savstarpēja līdzdalība –, kas, pēc kompetentās iestādes domām, ir izveidotas, lai mākslīgi palielinātu iestādes pašu kapitālu.

Uzrādāmo summu aprēķina, pamatojoties uz bruto garajām pozīcijām, un tajā jāietver otrā un trešā līmeņa pašu kapitāla apdrošināšanas posteņus.

940

1.2.8.   (-) Tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitāla instrumenti, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

KPR 4. panta 1. punkta 27. apakšpunkts, 66. panta c) punkts; 68. līdz 70. pants un 79. pants

Tā daļa no iestādes līdzdalībām – tādu finanšu sektora sabiedrību (kā definēts KPR 4. panta 1. punkta 27. apakšpunktā) instrumentos, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma –, kas jāatskaita no otrā līmeņa kapitāla.

950

1.2.9.   (-) Tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitāla instrumenti, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

KPR 4. panta 1. punkta 27. apakšpunkts, 66. panta d) punkts, 68., 69. un 79. pants

Pilnībā atskaita iestādes līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību (kā definēts KPR 4. panta 1. punkta 27. apakšpunktā) otrā līmeņa kapitāla instrumentos, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums.

960

1.2.10.   Citas pārejas posma korekcijas attiecībā uz otrā līmeņa kapitālu

KPR 476. līdz 478. pants un 481. pants

Korekcijas saistībā ar pārejas noteikumiem. Uzrādāmo summu tieši iegūst no CA5.

970

1.2.11.   Pārsniegums: summa, par kādu atskaitījumi no otrā līmeņa kapitāla posteņiem pārsniedz otrā līmeņa kapitālu (atskaita no pirmā līmeņa papildu kapitāla)

KPR 56. panta e) punkts

Otrā līmeņa kapitāls nevar būt negatīvs, tomēr ir iespējams, ka atskaitījumi no otrā līmeņa kapitāla ir lielāki nekā otrā līmeņa kapitāls plus saistītais akciju emisijas uzcenojums. Šādos gadījumos otrā līmeņa kapitāls ir vienāds ar nulli, un otrā līmeņa atskaitījumu pārpalikumu atskaita no pirmā līmeņa papildu kapitāla.

Ar šo posteni 1.2.1. līdz 1.2.13. posteņa summa nekad nav mazāka par nulli. Ja šis postenis uzrāda pozitīvu skaitli, 1.1.2.8. postenis ir pretējs šim skaitlim.

974

1.2.12.   (–) Otrā līmeņa kapitāla papildu atskaitījumi atbilstīgi KPR 3. pantam

KPR 3. pants

978

1.2.13.   Otrā līmeņa kapitāla elementi vai atskaitījumi – citi

Šī rinda ir ieviesta, lai nodrošinātu lielāku elastīgumu vienīgi pārskata sniegšanas nolūkos. To aizpilda tikai tajos retajos gadījumos, kad nav galīga lēmuma par konkrētu kapitāla posteņu/atskaitījumu uzrādīšanu pašreizējā CA1 veidnē. Līdz ar to šo rindu aizpilda tikai tad, ja otrā līmeņa kapitāla elementu – attiecīgā gadījumā otrā līmeņa kapitāla elementa atskaitījumu – nevar iedalīt kādā no rindām, kas apzīmētas no 750 līdz 974.

Šo šūnu neizmanto, lai kapitāla posteņus/atskaitījumus, uz kuriem neattiecas KPR, iekļautu maksātspējas koeficientu aprēķinā (piemēram, tādu valsts kapitāla posteņu/atskaitījumu iekļaušana, uz kuriem neattiecas KPR darbības joma).

1.3.   C 02.00 – PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS (CA2)

1.3.1.   Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām

Rinda

Atsauces uz tiesību aktiem un norādes

010

1.   KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA

KPR 92. panta 3. punkts, 95., 96. un 98. pants

020

1.*   No kā: ieguldījumu brokeru sabiedrības (saskaņā ar KPR 95. panta 2. punktu un 98. pantu)

Ieguldījumu brokeru sabiedrībām saskaņā ar KPR 95. panta 2. punktu un 98. pantu

030

1.**   No kā: ieguldījumu brokeru sabiedrības (saskaņā ar KPR 96. panta 2. punktu un 97. pantu)

Ieguldījumu brokeru sabiedrībām saskaņā ar KPR 96. panta 2. punktu un 97. pantu

040

1.1.   RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA KREDĪTRISKAM, DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKAM UN ATGŪSTAMĀS VĒRTĪBAS SAMAZINĀJUMA RISKAM, UN NEAPMAKSĀTĀS PIEGĀDES

KPR 92. panta 3. punkta a) un f) apakšpunkts

050

1.1.1.   Standartizētā pieeja (SP)

CR SA un SEC SA veidnes kopējo riska darījumu līmenī

060

1.1.1.1.   SP riska darījumu kategorijas, neskaitot vērtspapīrošanas pozīcijas

CR SA veidne kopējo riska darījumu līmenī. SP riska darījumu kategorijas ir KPR 112. pantā minētās kategorijas, izņemot vērtspapīrošanas pozīcijas.

070

1.1.1.1.01.   Centrālās valdības vai centrālās bankas

Sk. CR SA veidni

080

1.1.1.1.02.   Reģionālās pašvaldības vai vietējās pašpārvaldes

Sk. CR SA veidni

090

1.1.1.1.03.   Publiskā sektora struktūras

Sk. CR SA veidni

100

1.1.1.1.04.   Daudzpusējās attīstības bankas

Sk. CR SA veidni

110

1.1.1.1.05.   Starptautiskās organizācijas

Sk. CR SA veidni

120

1.1.1.1.06.   Iestādes

Sk. CR SA veidni

130

1.1.1.1.07.   Komercsabiedrības

Sk. CR SA veidni

140

1.1.1.1.08.   Privātpersonas vai MVU

Sk. CR SA veidni

150

1.1.1.1.09.   Nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku

Sk. CR SA veidni

160

1.1.1.1.10.   Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības

Sk. CR SA veidni

170

1.1.1.1.11.   Posteņi, kas saistīti ar īpaši augstu risku

Sk. CR SA veidni

180

1.1.1.1.12.   Segtās obligācijas

Sk. CR SA veidni

190

1.1.1.1.13.   Prasījumi pret iestādēm un komercsabiedrībām, kam ir noteikts īstermiņa kredītnovērtējums

Sk. CR SA veidni

200

1.1.1.1.14.   Kolektīvu ieguldījumu uzņēmumi (KIU)

Sk. CR SA veidni

210

1.1.1.1.15.   Kapitāla vērtspapīri

Sk. CR SA veidni

211

1.1.1.1.16.   Citi posteņi

Sk. CR SA veidni

220

1.1.1.2.   Vērtspapīrošanas pozīcijas, SP

CR SEC SA veidne kopējās vērtspapīrošanas veidu līmenī

230

1.1.1.2.*   No kā: atkārtota vērtspapīrošana

CR SEC SA veidne kopējās vērtspapīrošanas veidu līmenī

240

1.1.2.   Uz iekšējiem reitingiem balstītā pieeja (IRB)

250

1.1.2.1.    IRB pieeja gadījumos, ja neizmanto ne pašu aplēses attiecībā uz saistību nepildīšanas zaudējumiem (LGD), ne korekcijas pakāpes

CR IRB veidne kopējo riska darījumu līmenī (ja neizmanto pašu aplēses attiecībā uz LGD un/vai korekcijas pakāpes)

260

1.1.2.1.01.   Centrālās valdības un centrālās bankas

Sk. CR IRB veidni

270

1.1.2.1.02.   Iestādes

Sk. CR IRB veidni

280

1.1.2.1.03.   Komercsabiedrības – MVU

Sk. CR IRB veidni

290

1.1.2.1.04.   Komercsabiedrības – specializētā kreditēšana

Sk. CR IRB veidni

300

1.1.2.1.05.   Komercsabiedrības – citas

Sk. CR IRB veidni

310

1.1.2.2.    IRB pieejas gadījumos, ja izmanto pašu aplēses attiecībā uz LGD un/vai korekcijas pakāpes

CR IRB veidne kopējo riska darījumu līmenī (ja izmanto pašu aplēses attiecībā uz LGD un/vai korekcijas pakāpes)

320

1.1.2.2.01.   Centrālās valdības un centrālās bankas

Sk. CR IRB veidni

330

1.1.2.2.02.   Iestādes

Sk. CR IRB veidni

340

1.1.2.2.03.   Komercsabiedrības – MVU

Sk. CR IRB veidni

350

1.1.2.2.04.   Komercsabiedrības – specializētā kreditēšana

Sk. CR IRB veidni

360

1.1.2.2.05.   Komercsabiedrības – citas

Sk. CR IRB veidni

370

1.1.2.2.06.   Privātpersonas vai MVU – nodrošināti ar MVU nekustamo īpašumu

Sk. CR IRB veidni

380

1.1.2.2.07.   Privātpersonas vai MVU – nodrošināti ar nekustamo īpašumu, kas nav MVU nekustamais īpašums

Sk. CR IRB veidni

390

1.1.2.2.08.   Privātpersonas vai MVU – atbilstīgi atjaunojami

Sk. CR IRB veidni

400

1.1.2.2.09.   Privātpersonas vai MVU – citi MVU

Sk. CR IRB veidni

410

1.1.2.2.10.   Privātpersonas vai MVU – citi, kas nav MVU

Sk. CR IRB veidni

420

1.1.2.3.   Kapitāla vērtspapīri – IRB

Sk. CR EQU IRB veidni

430

1.1.2.4.   Vērtspapīrošanas pozīcijas, IRB

CR SEC IRB veidne kopējās vērtspapīrošanas veidu līmenī

440

1.1.2.4.*   No kā: atkārtota vērtspapīrošana

CR SEC IRB veidne kopējās vērtspapīrošanas veidu līmenī

450

1.1.2.5.   Citi aktīvi, kas nav kredītsaistības

Uzrādāmā summa ir riska darījumu riska svērtā vērtība, kas aprēķināta saskaņā ar KPR 156. pantu

460

1.1.3.   Riska darījumu vērtība iemaksām CCP saistību neizpildes fondā

KPR 307. līdz 309. pants

490

1.2.   KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA NORĒĶINU/PIEGĀDES RISKAM

KPR 92. panta 3. punkta c) apakšpunkta ii) punkts un 92. panta 4. punkta b) apakšpunkts

500

1.2.1.   Norēķinu/piegādes risks netirdzniecības portfelī

Sk. CR SETT veidni

510

1.2.2.   Norēķinu/piegādes risks tirdzniecības portfelī

Sk. CR SETT veidni

520

1.3.   KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA POZĪCIJAS RISKAM, ĀRVALSTU VALŪTAS RISKAM UN PREČU RISKAM

KPR 92. panta 3. punkta b) apakšpunkta i) punkts un c) apakšpunkta i) un iii) punkts un 92. panta 4. punkta b) apakšpunkts

530

1.3.1.   Riska darījumu vērtība pozīcijas riskam, ārvalstu valūtas riskam un preču riskam saskaņā ar standartizēto pieeju (SP)

540

1.3.1.1.   Tirgoti parāda instrumenti

MKR SA TDI veidne kopējo valūtu līmenī.

550

1.3.1.2.   Kapitāla vērtspapīri

MKR SA EQU veidne kopējo valstu tirgu līmenī.

555

1.3.1.3.   Īpaša pieeja pozīcijas riskam kolektīvu ieguldījumu uzņēmumos

KPR 348. panta 1. punkts, 350. panta 3. punkta c) apakšpunkts un 364. panta 2. punkta a) apakšpunkts

Kopējā riska darījumu vērtība pozīcijām KIU, ja kapitāla prasības aprēķina saskaņā ar KPR 384. panta 1. punktu vai nu nekavējoties, vai KPR 350. panta 3. punkta c) apakšpunktā definētā ierobežojuma rezultātā. KPR minētās pozīcijas nav skaidri iedalītas ne procentu likmju riskā, ne pašu kapitāla riskā.

Ja piemēro īpašo pieeju saskaņā ar KPR 348. panta 1. punkta pirmo teikumu, uzrādāmā summa ir 32 % no attiecīgā KIU riska darījuma neto pozīcijas, kas reizināta ar 12,5.

Ja piemēro īpašo pieeju saskaņā ar KPR 348. panta 1. punkta otro teikumu, uzrādāmā summa ir zemāka par 32 % no attiecīgā KIU riska darījuma neto pozīcijas un starpība starp 40 % no šīs neto pozīcijas un pašu kapitāla prasībām, kas izriet no ārvalstu valūtas riska, kurš saistīts ar šo KIU riska darījumu, un kas attiecīgi reizināta ar 12,5.

556

1.3.1.3.*   Izziņas postenis: kolektīvu ieguldījumu uzņēmumi, kas iegulda vienīgi tirgotos parāda instrumentos

Kopējā riska darījumu vērtība pozīcijām KIU, ja KIU iegulda tikai tādos instrumentos, uz kuriem attiecas procenta likmju risks.

557

1.3.1.3.**   Kolektīvu ieguldījumu uzņēmumi, kas iegulda vienīgi kapitāla vērtspapīru instrumentos vai jauktos instrumentos

Kopējā riska darījumu vērtība pozīcijām KIU, ja KIU iegulda tikai vai nu instrumentos, uz kuriem attiecas kapitāla vērtspapīru risks, vai jauktos instrumentos, vai ja KIU komponentes nav zināmas.

560

1.3.1.4.   Ārvalstu valūta

Sk. MKR SA FX veidni

570

1.3.1.5.   Preces

Sk. MKR SA COM veidni

580

1.3.2.   Riska darījumu vērtība pozīcijas riskam, ārvalstu valūtas riskam un preču riskam saskaņā ar iekšējiem modeļiem (IM)

Sk. MKR IM veidni

590

1.4.   KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA OPERACIONĀLAJAM RISKAM (OpR)

KPR 92. panta 3. punkta e) apakšpunkts un 92. panta 4. punkta b) apakšpunkts

Ieguldījumu brokeru sabiedrībām saskaņā ar KPR 95. panta 2. punktu, 96. panta 2. punktu un 98. pantu šis elements ir nulle.

600

1.4.1.    OpR pamatrādītāja pieeja (PRP)

Sk. OPR veidni

610

1.4.2.    OpR standartizētā pieeja (SP)/alternatīvās standartizētās pieejas (ASP)

Sk. OPR veidni

620

1.4.3.    OpR attīstītās mērīšanas pieejas (AMP)

Sk. OPR veidni

630

1.5.   PAPILDU RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA SAISTĪBĀ AR FIKSĒTIEM PIESKAITĀMAJIEM IZDEVUMIEM

KPR 95. panta 2. punkts, 96. panta 2. punkts, 97. pants un 98. panta 1. punkta a) apakšpunkts

Tikai ieguldījumu brokeru sabiedrībām saskaņā ar KPR 95. panta 2. punktu, 96. panta 2. punktu un 98. pantu. Sk. arī KPR 97. pantu.

Ieguldījumu brokeru sabiedrības saskaņā ar KPR 96. pantu uzrāda 97. pantā minēto summu, reizinot to ar 12,5.

Ieguldījumu brokeru sabiedrības saskaņā ar KPR 95. pantu sniedz pārskatu:

ja KPR 95. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētā summa ir lielāka par summu, kas minēta KPR 95. panta 2. punkta b) apakšpunktā, uzrādāmā summa ir vienāda ar nulli;

ja KPR 95. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētā vērtība ir lielāka par summu, kas minēta KPR 95. panta 2. punkta a) apakšpunktā, uzrādāmo summu iegūst, pēdējo summu atņemot no pirmās.

640

1.6.   KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA KREDĪTA VĒRTĪBAS KOREKCIJAI

KPR 92. panta 3. punkta d) apakšpunkts. Sk. CVA veidni.

650

1.6.1.   Attīstītā metode

Pašu kapitāla prasības kredīta vērtības korekcijas riskam atbilstoši KPR 383. pantam. Sk. CVA veidni.

660

1.6.2.   Standartizētā metode

Pašu kapitāla prasības kredīta vērtības korekcijas riskam atbilstoši KPR 384. pantam. Sk. CVA veidni.

670

1.6.3.   Balstīta uz sākotnējās riska darījuma vērtības metodi (SRDVM)

Pašu kapitāla prasības kredīta vērtības korekcijas riskam atbilstoši KPR 385. pantam. Sk. CVA veidni.

680

1.7.   KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA, KAS SAISTĪTA AR LIELIEM RISKA DARĪJUMIEM TIRDZNIECĪBAS PORTFELĪ

KPR 92. panta 3. punkta b) apakšpunkta ii) punkts un 395. līdz 401. pants

690

1.8.   CITAS RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBAS

KPR 3., 458. un 459. pants un riska darījumu vērtības, ko nevar iedalīt vienā no posteņiem, kas apzīmēti no 1.1 līdz 1.7.

Iestādes sniedz pārskatu par vērtībām, kas vajadzīgas, lai ievērotu šādas prasības:

stingrākas prudenciālās prasības, ko Komisija noteikusi saskaņā ar KPR 458. un 459. pantu;

papildu riska darījumu vērtība saistībā ar KPR 3. pantu.

Šim postenim nav saites uz sīkākas informācijas veidni.

710

1.8.2.   No kā: stingrākas papildu prudenciālās prasības saskaņā ar 458. pantu

KPR 458. pants

720

1.8.2.*   No kā: prasības attiecībā uz lieliem riska darījumiem

KPR 458. pants

730

1.8.2.**   No kā: saistībā ar modificētām riska pakāpēm, lai ņemtu vērā mājokļu un komerciālo īpašumu aktīvu “burbuļus”

KPR 458. pants

740

1.8.2.***   No kā: saistībā ar finanšu sektora iekšējiem riska darījumiem

KPR 458. pants

750

1.8.3.   No kā: stingrākas papildu prudenciālās prasības saskaņā ar 459. pantu

KPR 459. pants

760

1.8.4.   No kā: papildu riska darījumu vērtība saistībā ar KPR 3. pantu

KPR 3. pants

Ir jāuzrada papildu riska darījumu vērtība. Tā ietver tikai papildu vērtības (piemēram, ja riska darījuma vērtība ir 100 un ja riska pakāpe 20 % un iestāde, pamatojoties uz KPR 3. pantu, piemēro riska pakāpi 50 % apmērā, uzrādāmā vērtība ir 30).

1.4.   C 03.00 – KAPITĀLA RĀDĪTĀJI UN KAPITĀLA LĪMEŅI (CA3)

1.4.1.   Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām

Rindas

010

1.   Pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītājs

KPR 92. panta 2. punkta a) apakšpunkts

Pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītājs ir iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāls, ko izsaka procentos no kopējās riska darījumu vērtības.

020

2.   Pirmā līmeņa pamata kapitāla pārpalikums (+)/deficīts (-)

Šis postenis absolūtos skaitļos parāda pirmā līmeņa pamata kapitāla pārpalikumu vai deficītu saistībā ar KPR 92. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteikto prasību (4,5 %), t. i., neņemot vērā kapitāla rezerves un pārejas noteikumus attiecībā uz rādītāju.

030

3.   Pirmā līmeņa kapitāla rādītājs

KPR 92. panta 2. punkta b) apakšpunkts

Pirmā līmeņa kapitāla rādītājs ir iestādes pirmā līmeņa kapitāls, ko izsaka procentos no kopējo riska darījumu vērtības.

040

4.   Pirmā līmeņa kapitāla pārpalikums (+)/deficīts (-)

Šis postenis absolūtos skaitļos parāda pirmā līmeņa kapitāla pārpalikumu vai deficītu saistībā ar KPR 92. panta 1. punkta b) apakšpunktā noteikto prasību (6 %), t. i., neņemot vērā kapitāla rezerves un pārejas noteikumus attiecībā uz rādītāju.

050

5.   Kopējais kapitāla rādītājs

KPR 92. panta 2. punkta c) apakšpunkts

Kopējais kapitāla rādītājs ir iestādes pašu kapitāls, ko izsaka procentos no kopējās riska darījumu vērtības.

060

6.   Kopējā kapitāla pārpalikums (+)/deficīts (-)

Šis postenis absolūtos skaitļos parāda pašu kapitāla pārpalikumu vai deficītu saistībā ar KPR 92. panta 1. punkta c) apakšpunktā noteikto prasību (8 %), t. i., neņemot vērā kapitāla rezerves un pārejas noteikumus attiecībā uz rādītāju.

070

Pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītājs, iekļaujot otrā pīlāra korekcijas

KPR 92. panta 2. punkta a) apakšpunkts un KPD IV 104. panta 2. punkts

Šo šūnu aizpilda tikai tad, ja kompetentās iestādes lēmums ietekmē pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītāju.

080

Pirmā līmeņa pamata kapitāla mērķa rādītājs saistībā ar otrā pīlāra korekcijām

KPR 104. panta 2. punkts

Šo šūnu aizpilda tikai tad, ja kompetentā iestāde lemj, ka iestādei ir jāsasniedz augstāks pirmā līmeņa pamata kapitāla mērķa rādītājs.

Pirmā līmeņa pamata kapitāla mērķa rādītājs atspoguļo KPR 92. panta 1. punkta a) apakšpunkta obligāto prasību un saskaņā ar KPR 104. panta 2. punktu noteikto prasību, taču izslēdz citas prasības (piemēram, kapitāla rezervju prasības).

090

Pirmā līmeņa kapitāla rādītājs, iekļaujot otrā pīlāra korekcijas

KPR 92. panta 2. punkta b) apakšpunkts un KPD IV 104. panta 2. punkts

Šo šūnu aizpilda tikai tad, ja kompetentās iestādes lēmums ietekmē pirmā līmeņa kapitāla rādītāju.

100

Pirmā līmeņa kapitāla mērķa rādītājs saistībā ar otrā pīlāra korekcijām

KPD IV 104. panta 2. punkts

Šo šūnu aizpilda tikai tad, ja kompetentā iestāde lemj, ka iestādei ir jāsasniedz augstāks pirmā līmeņa kapitāla mērķa rādītājs.

Pirmā līmeņa kapitāla mērķa rādītājs atspoguļo KPR 92. panta 1. punkta b) apakšpunkta obligāto prasību un saskaņā ar KPR 104. panta 2. punktu noteikto prasību, taču izslēdz citas prasības (piemēram, kapitāla rezervju prasības).

110

Kopējais kapitāla rādītājs, iekļaujot otrā pīlāra korekcijas

KPR 92. panta 2. punkta c) apakšpunkts un KPD IV 104. panta 2. punkts

Šo šūnu aizpilda tikai tad, ja kompetentās iestādes lēmums ietekmē kopējo kapitāla rādītāju.

120

Kopējais kapitāla mērķa rādītājs saistībā ar otrā pīlāra korekcijām

KPD IV 104. panta 2. punkts

Šo šūnu aizpilda tikai tad, ja kompetentā iestāde lemj, ka iestādei ir jāsasniedz augstāks kopējais kapitāla mērķa rādītājs.

Kopējā kapitāla mērķa rādītājs atspoguļo KPR 92. panta 1. punkta c) apakšpunkta obligāto prasību un saskaņā ar KPR 104. panta 2. punktu noteikto prasību, taču izslēdz citas prasības (piemēram, kapitāla rezervju prasības).

1.5.   C 04.00 – IZZIŅAS POSTEŅI (CA4)

1.5.1.   Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām

Rindas

010

1.   Kopējie atliktā nodokļa aktīvi

Šajā postenī uzrādītā summa ir vienāda ar summu, kas uzrādīta pēdējā pārbaudītajā/revidētajā grāmatvedības bilancē.

020

1.1.   Atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija nav atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē

KPR 39. panta 2. punkts

Atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija nav atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuriem līdz ar to ir piemērojama riska pakāpe.

030

1.2.   Atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija ir atkarīga peļņas gūšanas nākotnē un kuri neizriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības

KPR 36. panta 1. punkta c) apakšpunkts un 38. pants

Atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē, bet kuri neizriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības un uz kuriem līdz ar to neattiecas nekādi sliekšņi (t. i., tos pilnībā atskaita no pirmā līmeņa pamata kapitāla).

040

1.3.   Atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija ir atkarīga peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības

KPR 36. panta 1. punkta c) apakšpunkts; 38. pants un 48. panta 1. punkta a) apakšpunkts

Atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija ir atkarīga peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības, un kuru atskaitījumiem no pirmā līmeņa pamata kapitāla līdz ar to piemēro KPR 48. panta sliekšņus 10 % un 17,65 % apmērā.

050

2.   Kopējās atliktā nodokļa saistības

Šajā postenī uzrādītā summa ir vienāda ar summu, kas uzrādīta pēdējā pārbaudītajā/revidētajā grāmatvedības bilancē.

060

2.1.   Atliktā nodokļa saistības, kas nav atskaitāmas no atliktā nodokļa aktīviem, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē

KPR 38. panta 3. un 4. punkts

Atliktā nodokļa saistības, attiecībā uz kurām nav ievērotas KPR 38. panta 3. un 4. punkta nosacījumi. Līdz ar to šajā postenī iekļauj atliktā nodokļa saistības, kas samazina nemateriālo vērtību, citus nemateriālos aktīvus vai definētu pabalstu pensiju fondu aktīvu atskaitāmo summu un kas tiek uzrādītas CA1 1.1.1.10.3., 1.1.1.11.2. un 1.1.1.14.2. postenī.

070

2.2.   Atliktā nodokļa saistības, kas ir atskaitāmas no atliktā nodokļa aktīviem, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē

KPR 38. pants

080

2.2.1.   Atskaitāmas atliktā nodokļa saistības, kas saistītas ar atliktā nodokļa aktīviem, kuru realizācija ir atkarīga peļņas gūšanas nākotnē un kuri neizriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības

KPR 38. panta 3., 4. un 5. punkts

Atliktā nodokļa saistības, kas var samazināt to atliktā nodokļa aktīvu summu, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē saskaņā ar KPR 38. panta 3. un 4. punktu, un kas netiek iedalītas atliktā nodokļa aktīvos, kuru realizācija ir atkarīga peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības saskaņā ar KPR 38. panta 5. punktu.

090

2.2.2.   Atskaitāmas atliktā nodokļa saistības, kas saistītas ar atliktā nodokļa aktīviem, kuru realizācija ir atkarīga peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības

KPR 38. panta 3., 4. un 5. punkts

Atliktā nodokļa saistības, kas var samazināt to atliktā nodokļa aktīvu summu, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē saskaņā ar KPR 38. panta 3. un 4. punktu, un kas tiek iedalītas atliktā nodokļa aktīvos, kuru realizācija ir atkarīga peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības saskaņā ar KPR 38. panta 5. punktu.

093

2.A   Nodokļu pārmaksa un nodokļu zaudējumu pārnese uz iepriekšēju periodu

KPR 39. panta 1. punkts

Nodokļu pārmaksas un nodokļu zaudējumu pārneses uz iepriekšēju periodu summa, ko neatskaita no pašu kapitāla saskaņā ar KPR 39. panta 1. punktu; uzrādītā summa ir summa pirms riska pakāpju piemērošanas.

096

2.B   Atliktā nodokļa aktīvi, kam piemēro 250 % riska pakāpi

KPR 48. panta 4. punkts

Atliktā nodokļa aktīvu summa, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības, ko neatskaita saskaņā ar KPR 48. panta 1. punktu, bet kam saskaņā ar KPR 48. panta 4. punktu piemēro 250 % riska pakāpi, ņemot vērā KPR 470. panta ietekmi. Uzrādāmā vērtība ir atliktā nodokļa aktīvu (ANA) summa pirms riska pakāpju piemērošanas.

097

2.C   Atliktā nodokļa aktīvi, kam piemēro 0 % riska pakāpi

KPR 469. panta 1. punkta d) apakšpunkts, 470. pants, 472. panta 5. punkts un 478. pants

Atliktā nodokļa aktīvu summa, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības, ko neatskaita saskaņā ar KPR 469. panta 1. punkta d) apakšpunktu un 470. pantu, bet kam saskaņā ar KPR 472. panta 5. punktu piemēro 0 % riska pakāpi, ņemot vērā KPR 472. panta 5. punktu. Uzrādāmā vērtība ir ANA summa pirms riska pakāpju piemērošanas.

100

3.    IRB pārsniegums (+) vai deficīts (-): summa, par kādu kredītriska korekcijas, papildu vērtības korekcijas un citi pašu kapitāla samazinājumi pārsniedz vai veido deficītu attiecībā pret paredzamajiem zaudējumiem riska darījumos, kuros nav saistību neizpildes

KPR 36. panta 1. punkta d) apakšpunkts, 62. panta d) punkts, 158. un 159. pants

Šo posteni uzrāda tikai IRB iestādes.

110

3.1.   Kopējās kredītriska korekcijas, papildu vērtības korekcijas un citi pašu kapitāla samazinājumi, kas ir atbilstoši, lai tos iekļautu paredzamo zaudējumu summas aprēķinā

KPR 159. pants

Šo posteni uzrāda tikai IRB iestādes.

120

3.1.1.   Vispārējās kredītriska korekcijas

KPR 159. pants

Šo posteni uzrāda tikai IRB iestādes.

130

3.1.2.   Specifiskās kredītriska korekcijas

KPR 159. pants

Šo posteni uzrāda tikai IRB iestādes.

131

3.1.3.   Papildu vērtības korekcijas un citi pašu kapitāla samazinājumi

KPR 34., 110. un 159. pants

Šo posteni uzrāda tikai IRB iestādes.

140

3.2.   Kopējie paredzamie zaudējumi, kas ir atbilstoši

KPR 158. panta 5., 6., un 10. punkts un 159. pants

Šo posteni uzrāda tikai IRB iestādes. Uzrāda tikai paredzamos zaudējumus, kas saistīti ar riska darījumiem, kuros nav saistību neizpildes.

145

4.    IRB pārsniegums (+) vai deficīts (-): summa, par kādu specifiskās kredītriska korekcijas pārsniedz vai veido deficītu attiecībā pret paredzamajiem zaudējumiem riska darījumos, kuros nav izpildītas saistības

KPR 36. panta 1. punkta d) apakšpunkts, 62. panta d) punkts, 158. un 159. pants

Šo posteni uzrāda tikai IRB iestādes.

150

4.1.   Specifiskās kredītriska korekcijas un pozīcijas, kurām piemēro līdzīgu procedūru

KPR 159. pants

Šo posteni uzrāda tikai IRB iestādes.

155

4.2.   Kopējie paredzamie zaudējumi, kas ir atbilstoši

KPR 158. panta 5., 6., un 10. punkts un 159. pants

Šo posteni uzrāda tikai IRB iestādes. Uzrāda tikai paredzamos zaudējumus, kas saistīti ar riska darījumiem, kuros nav izpildītas saistības.

160

5.   Riska darījumu riska svērtās vērtības, ko izmanto, lai aprēķinātu maksimālo robežvērtību tādam uzkrājumu pārsniegumam, kas ir atbilstošs kā otrā līmeņa kapitāls

KPR 62. panta d) punkts

IRB iestādēm saskaņā ar KPR 62. panta d) punktu uzkrājumu pārsniegumam (pār paredzamajiem zaudējumiem), kas atbilst iekļaušanai otrā līmeņa kapitālā, ir noteikta maksimālā robežvērtība 0,6 % apmērā no riska darījumu riska svērtajām vērtībām, kuras aprēķinātas ar IRB pieeju.

Šajā postenī uzrādāmā summa ir riska darījumu riska svērtās vērtības (t. i., kas nav reizinātas ar 0,6 %), kas ir bāze maksimālās robežvērtības aprēķināšanai.

170

6.   Kopējie bruto uzkrājumi, kas ir atbilstoši, lai tos iekļautu otrā līmeņa kapitālā

KPR 62. panta c) punkts

Šis postenis ietver vispārīgas kredītriska korekcijas, kas ir atbilstošas, lai tās iekļautu otrā līmeņa kapitālā, zem maksimālās robežvērtības.

Summu uzrāda, ņemot vērā nodokļu ietekmi.

180

7.   Riska darījumu riska svērtās vērtības, ko izmanto, lai aprēķinātu maksimālo robežvērtību tādiem uzkrājumiem, kas ir atbilstoši kā otrā līmeņa kapitāls

KPR 62. panta c) punkts

Saskaņā ar KPR 62. panta c) punktu kredītriska korekcijām, kas atbilst iekļaušanai otrā līmeņa kapitālā, nosaka maksimālo robežvērtību 1,25 % apmērā no riska darījumu riska svērtajām vērtībām.

Šajā postenī uzrādāmā summa ir riska darījumu riska svērtās vērtības (t. i., kas nav reizinātas ar 1,25 %), kas ir bāze maksimālās robežvērtības aprēķināšanai.

190

8.   Slieksnis, līdz kuram neatskaita līdzdalības tādās finanšu sektora sabiedrībās, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

KPR 46. panta 1. punkta a) apakšpunkts

Šajā postenī ietverts slieksnis, līdz kuram neatskaita līdzdalības tādās finanšu sektora sabiedrībās, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma. Summu iegūst, saskaitot visus posteņus, kas ir sliekšņa bāze, un reizinot iegūto summu ar 10 %.

200

9.   Pirmā līmeņa pamata kapitāla 10 % slieksnis

KPR 48. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkts

Šis postenis ietver 10 % slieksni attiecībā uz līdzdalībām tādās finanšu sektora sabiedrībās, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums, un atliktā nodokļa aktīviem, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības.

Summu iegūst, saskaitot visus posteņus, kas ir sliekšņa bāze, un reizinot iegūto summu ar 10 %.

210

10.   Pirmā līmeņa pamata kapitāla 17,65 % slieksnis

KPR 48. panta 1. punkts

Šis postenis ietver tādu 17,65 % slieksni – attiecībā uz līdzdalībām tādās finanšu sektora sabiedrībās, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums, un atliktā nodokļa aktīviem, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības –, kas piemērojams pēc 10 % sliekšņa.

Slieksnis aprēķināts tā, lai divu posteņu atzītā summa nepārsniegtu 15 % no galīgā pirmā līmeņa pamata kapitāla, proti, pirmā līmeņa pamata kapitāla, kas aprēķināts pēc visiem atskaitījumiem, neiekļaujot korekcijas saistībā ar pārejas noteikumiem.

225

11.1.   Atbilstošs kapitāls būtisku līdzdalību ārpus finanšu sektora un lielo riska darījumu vajadzībām

4. panta 1. punkta 71) apakšpunkta a) punkts

226

11.2.   Atbilstošs kapitāls lielo riska darījumu vajadzībām

4. panta 1. punkta 71) apakšpunkta b) punkts

230

12.   Līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma, atskaitot īsās pozīcijas

KPR 44. līdz 46. pants un 49. pants

240

12.1.   Tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

KPR 44.,45., 46. un 49. pants

250

12.1.1.   Bruto tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

KPR 44., 46. un 49. pants

Tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma, izņemot:

a)

sākotnējās izvietošanas pozīcijas, kas tiek turētas piecas vai mazāk darbdienas;

b)

summas, kas attiecas uz ieguldījumiem, kuriem tiek piemērota jebkura 49. panta alternatīva; kā arī

c)

līdzdalības, ko pielīdzina savstarpējām līdzdalībām saskaņā ar KPR 36. panta 1. punktu.

260

12.1.2.   (-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām

KPR 45. pants

KPR 45. pantā atļautas izlīdzinošās īsās pozīcijas tajā pašā pamatā esošajā riska darījumā ar noteikumu, ka īsās pozīcijas termiņš sakrīt ar garās pozīcijas termiņu vai ka tās atlikušais termiņš ir vismaz viens gads.

270

12.2.   Netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts, 44. un 45. pants

280

12.2.1.   Bruto netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts, 44. un 45. pants

Uzrādāmā summa ir tādas netiešas līdzdalības finanšu sektora sabiedrību kapitāla instrumentu tirdzniecības portfelī, kas ir līdzdalības indeksa vērtspapīros. To iegūst, aprēķinot pamatā esošo riska darījumu finanšu sektora sabiedrību kapitāla instrumentiem indeksos.

Neiekļauj līdzdalības, ko pielīdzina savstarpējām līdzdalībām saskaņā ar KPR 36. panta 1. punkta g) apakšpunktu.

290

12.2.2.   (-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām

KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts un 45. pants

KPR 45. panta a) punktā atļautas izlīdzinošās īsās pozīcijas tajā pašā pamatā esošajā riska darījumā ar noteikumu, ka īsās pozīcijas termiņš sakrīt ar garās pozīcijas termiņu vai ka tās atlikušais termiņš ir vismaz viens gads.

291

12.3.1.   Sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts, 44. un 45. pants

292

12.3.2.   Bruto sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts, 44. un 45. pants

293

12.3.3.   (-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto sintētiskajām līdzdalībām

KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts un 45. pants

300

13.   Līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma, atskaitot īsās pozīcijas

KPR 58. līdz 60. pants

310

13.1.   Tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

KPR 58., 59. pants un 60. panta 2. punkts

320

13.1.1.   Bruto tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

KPR 58. pants un 60. panta 2. punkts

Tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma, izņemot:

a)

sākotnējās izvietošanas pozīcijas, kas tiek turētas piecas vai mazāk darbdienas; kā arī

b)

līdzdalības, ko pielīdzina savstarpējām līdzdalībām saskaņā ar KPR 56. panta b) punktu.

330

13.1.2.   (-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām

KPR 59. pants

KPR 59. panta a) punktā atļautas izlīdzinošās īsās pozīcijas tajā pašā pamatā esošajā riska darījumā ar noteikumu, ka īsās pozīcijas termiņš sakrīt ar garās pozīcijas termiņu vai ka tās atlikušais termiņš ir vismaz viens gads.

340

13.2.   Netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts, 58. un 59. pants

350

13.2.1.   Bruto netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts, 58. un 59. pants

Uzrādāmā summa ir tādas netiešas līdzdalības finanšu sektora sabiedrību kapitāla instrumentu tirdzniecības portfelī, kas ir līdzdalības indeksa vērtspapīros. To iegūst, aprēķinot pamatā esošo riska darījumu finanšu sektora sabiedrību kapitāla instrumentiem indeksos.

Neiekļauj līdzdalības, ko pielīdzina savstarpējām līdzdalībām saskaņā ar KPR 56. panta b) punktu.

360

13.2.2.   (-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām

KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts un 59. pants

KPR 59. panta a) punktā atļautas izlīdzinošās īsās pozīcijas tajā pašā pamatā esošajā riska darījumā ar noteikumu, ka īsās pozīcijas termiņš sakrīt ar garās pozīcijas termiņu vai ka tās atlikušais termiņš ir vismaz viens gads.

361

13.3.   Sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts, 58. un 59. pants

362

13.3.1.   Bruto sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts, 58. un 59. pants

363

13.3.2.   (-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto sintētiskajām līdzdalībām

KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts un 59. pants

370

14.   Līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma, atskaitot īsās pozīcijas

KPR 68. līdz 70. pants

380

14.1.   Tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

KPR 68., 69. pants un 70. panta 2. punkts

390

14.1.1.   Bruto tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

KPR 68. pants un 70. panta 2. punkts

Tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma, izņemot:

a)

sākotnējās izvietošanas pozīcijas, kas tiek turētas piecas vai mazāk darbdienas; kā arī

b)

līdzdalības, ko pielīdzina savstarpējām līdzdalībām saskaņā ar KPR 66. panta b) punktu.

400

14.1.2.   (-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām

KPR 69. pants

KPR 69. panta a) punktā atļautas izlīdzinošās īsās pozīcijas tajā pašā pamatā esošajā riska darījumā ar noteikumu, ka īsās pozīcijas termiņš sakrīt ar garās pozīcijas termiņu vai ka tās atlikušais termiņš ir vismaz viens gads.

410

14.2.   Netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts, 68. un 69. pants

420

14.2.1.   Bruto netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts, 68. un 69. pants

Uzrādāmā summa ir tādas netiešas līdzdalības finanšu sektora sabiedrību kapitāla instrumentu tirdzniecības portfelī, kas ir līdzdalības indeksa vērtspapīros. To iegūst, aprēķinot pamatā esošo riska darījumu finanšu sektora sabiedrību kapitāla instrumentiem indeksos.

Neiekļauj līdzdalības, ko pielīdzina savstarpējām līdzdalībām saskaņā ar KPR 66. panta b) punktu.

430

14.2.2.   (-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām

KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts un 69. pants

KPR 69. panta a) punktā atļautas izlīdzinošās īsās pozīcijas tajā pašā pamatā esošajā riska darījumā ar noteikumu, ka īsās pozīcijas termiņš sakrīt ar garās pozīcijas termiņu vai ka tās atlikušais termiņš ir vismaz viens gads.

431

14.3.   Sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts, 68. un 69. pants

432

14.3.1.   Bruto sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts, 68. un 69. pants

433

14.3.2.   (-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto sintētiskajām līdzdalībām

KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts un 69. pants

440

15.   Līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums, atskaitot īsās pozīcijas

KPR 44.,45., 47. un 49. pants

450

15.1.   Tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

KPR 44.,45., 47. un 49. pants

460

15.1.1.   Bruto tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

KPR 44.,45., 47. un 49. pants

Tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums, izņemot:

a)

sākotnējās izvietošanas pozīcijas, kas tiek turētas piecas vai mazāk darbdienas;

b)

summas, kas attiecas uz ieguldījumiem, kuriem tiek piemērota jebkura 49. panta alternatīva; kā arī

c)

līdzdalības, ko pielīdzina savstarpējām līdzdalībām saskaņā ar KPR 36. panta 1. punktu.

470

15.1.2.   (-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām

KPR 45. pants

KPR 45. panta a) punktā atļautas izlīdzinošās īsās pozīcijas tajā pašā pamatā esošajā riska darījumā ar noteikumu, ka īsās pozīcijas termiņš sakrīt ar garās pozīcijas termiņu vai ka tās atlikušais termiņš ir vismaz viens gads.

480

15.2.   Netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts, 44. un 45. pants

490

15.2.1.   Bruto netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts, 44. un 45. pants

Uzrādāmā summa ir tādas netiešas līdzdalības finanšu sektora sabiedrību kapitāla instrumentu tirdzniecības portfelī, kas ir līdzdalības indeksa vērtspapīros. To iegūst, aprēķinot pamatā esošo riska darījumu finanšu sektora sabiedrību kapitāla instrumentiem indeksos.

Neiekļauj līdzdalības, ko pielīdzina savstarpējām līdzdalībām saskaņā ar KPR 36. panta 1. punkta g) apakšpunktu.

500

15.2.2.   (-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām

KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts un 45. pants

KPR 45. panta a) punktā atļautas izlīdzinošās īsās pozīcijas tajā pašā pamatā esošajā riska darījumā ar noteikumu, ka īsās pozīcijas termiņš sakrīt ar garās pozīcijas termiņu vai ka tās atlikušais termiņš ir vismaz viens gads.

501

15.3.   Sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts, 44. un 45. pants

502

15.3.1.   Bruto sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts, 44. un 45. pants

503

15.3.2.   (-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto sintētiskajām līdzdalībām

KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts un 45. pants

510

16.   Līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums, atskaitot īsās pozīcijas

KPR 58. un 59. pants

520

16.1.   Tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

KPR 58. un 59. pants

530

16.1.1.   Bruto tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

KPR 58. pants

Tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums, izņemot:

a)

sākotnējās izvietošanas pozīcijas, kas tiek turētas piecas vai mazāk darbdienas (56. panta d) punkts); kā arī

b)

līdzdalības, ko pielīdzina savstarpējām līdzdalībām saskaņā ar KPR 56. panta b) punktu.

540

16.1.2.   (-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām

KPR 59. pants

KPR 59. panta a) punktā atļautas izlīdzinošās īsās pozīcijas tajā pašā pamatā esošajā riska darījumā ar noteikumu, ka īsās pozīcijas termiņš sakrīt ar garās pozīcijas termiņu vai ka tās atlikušais termiņš ir vismaz viens gads.

550

16.2.   Netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts, 58. un 59. pants

560

16.2.1.   Bruto netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts, 58. un 59. pants

Uzrādāmā summa ir tādas netiešas līdzdalības finanšu sektora sabiedrību kapitāla instrumentu tirdzniecības portfelī, kas ir līdzdalības indeksa vērtspapīros. To iegūst, aprēķinot pamatā esošo riska darījumu finanšu sektora sabiedrību kapitāla instrumentiem indeksos.

Neiekļauj līdzdalības, ko pielīdzina savstarpējām līdzdalībām saskaņā ar KPR 56. panta b) punktu.

570

16.2.2.   (-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām

KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts un 59. pants

KPR 59. panta a) punktā atļautas izlīdzinošās īsās pozīcijas tajā pašā pamatā esošajā riska darījumā ar noteikumu, ka īsās pozīcijas termiņš sakrīt ar garās pozīcijas termiņu vai ka tās atlikušais termiņš ir vismaz viens gads.

571

16.3.   Sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts, 58. un 59. pants

572

16.3.1.   Bruto sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts, 58. un 59. pants

573

16.3.2.   (-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto sintētiskajām līdzdalībām

KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts un 59. pants

580

17.   Līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums, atskaitot īsās pozīcijas

KPR 68. un 69. pants

590

17.1.   Tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

KPR 68. un 69. pants

600

17.1.1.   Bruto tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

KPR 68. pants

Tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums, izņemot:

a)

sākotnējās izvietošanas pozīcijas, kas tiek turētas piecas vai mazāk darbdienas (66. panta d) punkts); kā arī

b)

līdzdalības, ko pielīdzina savstarpējām līdzdalībām saskaņā ar KPR 66. panta b) punktu.

610

17.1.2.   (-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām

KPR 69. pants

KPR 69. panta a) punktā atļautas izlīdzinošās īsās pozīcijas tajā pašā pamatā esošajā riska darījumā ar noteikumu, ka īsās pozīcijas termiņš sakrīt ar garās pozīcijas termiņu vai ka tās atlikušais termiņš ir vismaz viens gads.

620

17.2.   Netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts, 68. un 69. pants

630

17.2.1.   Bruto netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts, 68. un 69. pants

Uzrādāmā summa ir tādas netiešas līdzdalības finanšu sektora sabiedrību kapitāla instrumentu tirdzniecības portfelī, kas ir līdzdalības indeksa vērtspapīros. To iegūst, aprēķinot pamatā esošo riska darījumu finanšu sektora sabiedrību kapitāla instrumentiem indeksos.

Neiekļauj līdzdalības, ko pielīdzina savstarpējām līdzdalībām saskaņā ar KPR 66. panta b) punktu.

640

17.2.2.   (-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām

KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts un 69. pants

KPR 69. panta a) punktā atļautas izlīdzinošās īsās pozīcijas tajā pašā pamatā esošajā riska darījumā ar noteikumu, ka īsās pozīcijas termiņš sakrīt ar garās pozīcijas termiņu vai ka tās atlikušais termiņš ir vismaz viens gads.

641

17.3.   Sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts, 68. un 69. pants

642

17.3.1.   Bruto sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts, 68. un 69. pants

643

17.3.2.   (-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto sintētiskajām līdzdalībām

KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts un 69. pants

650

18.   Riska darījumu riska svērtās vērtības tām līdzdalībām finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, ko neatskaita no iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāla

KPR 46. panta 4. punkts, 48. panta 4. punkts un 49. panta 4. punkts

660

19.   Riska darījumu riska svērtās vērtības tām līdzdalībām finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, ko neatskaita no iestādes pirmā līmeņa papildu kapitāla

KPR 60. panta 4. punkts

670

20.   Riska darījumu riska svērtās vērtības tām līdzdalībām finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, ko neatskaita no iestādes otrā līmeņa kapitāla

KPR 70. panta 4. punkts

680

21.   Pagaidu nepiemērošana attiecībā uz līdzdalību tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

KPR 79. pants

Attiecībā uz līdzdalībām specifiskas finanšu sektora sabiedrības instrumentos kompetentā iestāde var uz laiku nepiemērot noteikumus par atskaitījumiem no pirmā līmeņa pamata kapitāla, ja kompetentā iestāde attiecībā uz šīm līdzdalībām atzīst, ka tās finansiālas palīdzības operācijas vajadzībām ir izveidotas, lai reorganizētu un glābtu šo sabiedrību.

Jāņem vērā, ka šos instrumentus uzrāda arī 12.1. postenī.

690

22.   Pagaidu nepiemērošana attiecībā uz līdzdalību tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

KPR 79. pants

Attiecībā uz līdzdalībām specifiskas finanšu sektora sabiedrības instrumentos kompetentā iestāde var uz laiku nepiemērot noteikumus par atskaitījumiem no pirmā līmeņa pamata kapitāla, ja kompetentā iestāde attiecībā uz šīm līdzdalībām atzīst, ka tās finansiālas palīdzības operācijas vajadzībām ir izveidotas, lai reorganizētu un glābtu šo sabiedrību.

Jāņem vērā, ka šos instrumentus uzrāda arī 15.1. postenī.

700

23.   Pagaidu nepiemērošana attiecībā uz līdzdalību tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

KPR 79. pants

Attiecībā uz līdzdalībām specifiskas finanšu sektora sabiedrības instrumentos kompetentā iestāde var uz laiku nepiemērot noteikumus par atskaitījumiem no pirmā līmeņa papildu kapitāla, ja kompetentā iestāde attiecībā uz šīm līdzdalībām atzīst, ka tās finansiālas palīdzības operācijas vajadzībām ir izveidotas, lai reorganizētu un glābtu šo sabiedrību.

Jāņem vērā, ka šos instrumentus uzrāda arī 13.1. postenī.

710

24.   Pagaidu nepiemērošana attiecībā uz līdzdalību tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

KPR 79. pants

Attiecībā uz līdzdalībām specifiskas finanšu sektora sabiedrības instrumentos kompetentā iestāde var uz laiku nepiemērot noteikumus par atskaitījumiem no pirmā līmeņa papildu kapitāla, ja kompetentā iestāde attiecībā uz šīm līdzdalībām atzīst, ka tās finansiālas palīdzības operācijas vajadzībām ir izveidotas, lai reorganizētu un glābtu šo sabiedrību.

Jāņem vērā, ka šos instrumentus uzrāda arī 16.1. postenī.

720

25.   Pagaidu nepiemērošana attiecībā uz līdzdalību tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitāla instrumentos, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

KPR 79. pants

Attiecībā uz līdzdalībām specifiskas finanšu sektora sabiedrības instrumentos kompetentā iestāde var uz laiku nepiemērot noteikumus par atskaitījumiem no otrā līmeņa kapitāla, ja kompetentā iestāde attiecībā uz šīm līdzdalībām atzīst, ka tās finansiālas palīdzības operācijas vajadzībām ir izveidotas, lai reorganizētu un glābtu šo sabiedrību.

Jāņem vērā, ka šos instrumentus uzrāda arī 14.1. postenī.

730

26.   Pagaidu nepiemērošana attiecībā uz līdzdalību tādos otrā līmeņa kapitāla instrumentos, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

KPR 79. pants

Attiecībā uz līdzdalībām specifiskas finanšu sektora sabiedrības instrumentos kompetentā iestāde var uz laiku nepiemērot noteikumus par atskaitījumiem no otrā līmeņa kapitāla, ja kompetentā iestāde attiecībā uz šīm līdzdalībām atzīst, ka tās finansiālas palīdzības operācijas vajadzībām ir izveidotas, lai reorganizētu un glābtu šo sabiedrību.

Jāņem vērā, ka šos instrumentus uzrāda arī 17.1. postenī.

740

27.   Apvienoto rezervju prasība

KPD 128. panta 6. punkts

750

Kapitāla saglabāšanas rezerves

KPD 128. panta 1. punkts un 129. pants

Saskaņā ar 129. panta 1. punktu kapitāla saglabāšanas rezerves ir papildus pirmā līmeņa pamata kapitālam uzturēta summa. Tā kā kapitāla saglabāšanas rezervju likme 2,5 % apmērā ir stabila, summu uzrāda šajā šūnā.

760

Saglabāšanas rezerves saistībā ar dalībvalsts līmenī konstatēto makroprudenciālo vai sistēmisko risku

KPR 458. panta 2. punkta d) apakšpunkta iv) punkts

Šajā šūnā uzrāda to saglabāšanas rezervju summu saistībā ar dalībvalsts līmenī konstatēto makroprudenciālo vai sistēmisko risku, ko saskaņā ar KPR 458. pantu var pieprasīt papildus kapitāla saglabāšanas rezervēm.

Uzrādītā summa atspoguļo pašu kapitāla summu, kas nepieciešama, lai pārskata sniegšanas datumā izpildītu attiecīgās kapitāla rezervju prasības.

770

Iestādes specifiskās pretcikliskās kapitāla rezerves

KPD 128. panta 2. punkts, 130. pants, 135.–140. pants

Uzrādītā summa atspoguļo pašu kapitāla summu, kas nepieciešama, lai pārskata sniegšanas datumā izpildītu attiecīgās kapitāla rezervju prasības.

780

Sistēmiskā riska rezerves

KPD 128. panta 5. punkts, 133. un 134. pants

Uzrādītā summa atspoguļo pašu kapitāla summu, kas nepieciešama, lai pārskata sniegšanas datumā izpildītu attiecīgās kapitāla rezervju prasības.

800

Globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes rezerves

KPD 128. panta 3. punkts un 131. pants

Uzrādītā summa atspoguļo pašu kapitāla summu, kas nepieciešama, lai pārskata sniegšanas datumā izpildītu attiecīgās kapitāla rezervju prasības.

810

Citas sistēmiski nozīmīgas iestādes rezerves

KPD 128. panta 4. punkts un 131. pants

Uzrādītā summa atspoguļo pašu kapitāla summu, kas nepieciešama, lai pārskata sniegšanas datumā izpildītu attiecīgās kapitāla rezervju prasības.

820

28.   Pašu kapitāla prasības saistībā otrā pīlāra korekcijām

KPD 104. panta 2. punkts

Ja kompetentā iestāde nolemj, ka iestādei ir jāaprēķina papildu pašu kapitāla prasības otrā pīlāra iemeslu dēļ, šīs papildu pašu kapitāla prasības uzrāda šajā šūnā.

830

29.   Sākotnējais kapitāls

KPD 12. pants, 28. līdz 31. pants un KPR 93. pants

840

30.   Pašu kapitāls, ko aprēķina, balstoties uz fiksētiem pieskaitāmiem izdevumiem

KPR 96. panta 2. punkta b) apakšpunkts, 97. pants un 98. panta 1. punkta a) apakšpunkts

850

31.   Sākotnējie riska darījumi ārpus dalībvalsts

Informācija, kas vajadzīga, lai aprēķinātu CR GB veidnes pārskata sniegšanas slieksni saskaņā ar šīs regulas 5. panta a) punkta 4. apakšpunktu. Slieksni aprēķina, balstoties uz sākotnējā riska darījuma vērtību pirms korekcijas pakāpes.

Riska darījumus uzskata par riska darījumiem dalībvalstī, ja tie ir riska darījumi ar darījumu partneriem, kas atrodas tajā dalībvalstī, kurā atrodas iestāde.

860

32.   Kopējā sākotnējo riska darījumu vērtība

Informācija, kas vajadzīga, lai aprēķinātu CR GB veidnes pārskata sniegšanas slieksni saskaņā ar šīs regulas 5. panta a) punkta 4. apakšpunktu. Slieksni aprēķina, balstoties uz sākotnējā riska darījuma vērtību pirms korekcijas pakāpes.

Riska darījumus uzskata par riska darījumiem dalībvalstī, ja tie ir riska darījumi ar darījumu partneriem, kas atrodas tajā dalībvalstī, kurā atrodas iestāde.

870

Korekcijas attiecībā uz kopējo pašu kapitālu

KPR 500. panta 4. punkts

Šajā pozīcijā uzrāda starpību starp 880. pozīcijā uzrādīto vērtību un kopējo pašu kapitālu saskaņā ar KPR.

Ja piemēro SP alternatīvu (KPR 500. panta 2. punkts), šo rindu atstāj tukšu.

880

Pašu kapitāls, kas ir pilnībā koriģēts atbilstoši “Bāzele I” minimumam

KPR 500. panta 4. punkts

Šajā pozīcijā ir uzrādāms kopējais pašu kapitāls saskaņā ar KPR, kas pielāgots, kā noteikts KPR 500. punkta 4. pantā (t. i., pilnībā pielāgots, lai atspoguļotu atšķirības pašu kapitāla aprēķinā saskaņā ar Direktīvu 93/6/EEK un Direktīvu 2000/12/EK, jo šīs direktīvas bija spēkā līdz 2007. gada 1. janvārim, un pašu kapitāla aprēķinu saskaņā ar šo regulu; šīs atšķirības rada dažādās pieejas paredzamiem un neparedzamiem zaudējumiem saskaņā ar šīs regulas Trešās daļas II sadaļas 3. nodaļu).

Ja piemēro SP alternatīvu (KPR 500. panta 2. punkts), šo rindu atstāj tukšu.

890

Pašu kapitāla prasības “Bāzele I” minimumam

KPR 500. panta 1. punkta b) apakšpunkts

Šajā pozīcijā ir uzrādāma pašu kapitāla summa, kas jānodrošina, kā noteikts KPR 500. panta 1. punkta b) apakšpunktā (t. i., 80 % no kopējās minimālās pašu kapitāla vērtības, kas iestādei būtu jānodrošina saskaņā ar Direktīvas 93/6/EEK 4. pantu, kā noteikts minētajā direktīvā un Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 20. marta Direktīvā 2000/12/EK par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu, pirms 2007. gada janvāra).

900

Pašu kapitāla prasības “Bāzele I” minimumam – SP alternatīva

KPR 500. panta 2. un 3. punkts

Šajā pozīcijā ir uzrādāma pašu kapitāla summa, kas jānodrošina, kā noteikts KPR 500. panta 2. punktā (t. i., 80 % no pašu kapitāla, kas iestādei jānodrošina saskaņā ar 92. pantu, aprēķinot darījumu riska svērtās vērtības saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu un Trešās daļas III sadaļas 2. vai 3. nodaļu, kā piemērojams, nevis KPR Trešās daļas II sadaļas 3. nodaļu vai Trešās daļas III sadaļas 4. nodaļu).

910

Kopējā pašu kapitāla deficīts attiecībā uz “Bāzele I” pašu kapitāla prasību minimumu vai SP alternatīvu

KPR 500. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 500. panta 2. punkts

Šī rinda ir aizpildāma ar:

ja piemēro KPR 500. panta 1. punkta b) apakšpunktu un 880. rinda < 890. rindu: starpību starp 890. rindu un 880. rindu

vai ja piemēro KPR 500. panta 2. punktu un 01.00. slejas 010. rinda < 04.00. slejas 900. rindu: starpību starp 04.00. slejas 900. rindu un 01.00. slejas 010. rindu

1.6.   PĀREJAS NOTEIKUMI un INSTRUMENTI, ATTIECĪBĀ UZ KURIEM PIEMĒROTAS TIESĪBAS SAGLABĀT IEPRIEKŠ SPĒKĀ ESOŠOS NOSACĪJUMUS: INSTRUMENTI, KAS NAV UZSKATĀMI PAR VALSTS ATBALSTU (CA 5)

1.6.1.   Vispārīgas piezīmes

15.

CA5 sniegts kopsavilkums par pašu kapitāla elementu aprēķinu un atskaitījumiem, uz kuriem attiecas KPR 465. līdz 491. panta pārejas noteikumi.

16.

Tai ir šāda struktūra:

a)

5.1. veidnē sniegts kopsavilkums par kopējām korekcijām, kas pārejas noteikumu piemērošanas rezultātā jāveic attiecībā uz pašu kapitāla dažādajiem komponentiem (kuri saskaņā ar nobeiguma noteikumiem uzrādīti CA1). Šīs tabulas elementus uzrāda kā “korekcijas” dažādajiem kapitāla komponentiem CA1, lai pašu kapitāla komponentos atspoguļotu pārejas noteikumu ietekmi;

b)

5.2. veidnē sniegta sīkāka informācija par to, kā aprēķināt tos instrumentus, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus un kuri nav uzskatāmi par valsts atbalstu.

17.

Iestādes pirmajās četras slejās sniedz pārskatu par pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla un otrā līmeņa kapitāla korekcijām, kā arī par summu, ko pielīdzina riska svērtajiem aktīviem. Turklāt iestādēm 050. slejā ir jāuzrāda piemērojamā procentuālā attiecība un 060. slejā – atbilstošā summa bez pārejas noteikumu atzīšanas.

18.

Iestādes elementus CA5 uzrāda tikai periodā, kad saskaņā ar KPR Desmito daļu piemēro pārejas noteikumus.

19.

Daži pārejas noteikumi paredz atskaitījumus no pirmā līmeņa kapitāla. Šādā gadījumā atskaitījuma vai atskaitījumu atlikušo summu piemēro pirmā līmeņa kapitālam, un ja nav pietiekama pirmā līmeņa papildu kapitāla, lai absorbētu šo summu, tad pārsniegumu atskaita no pirmā līmeņa pamata kapitāla.

1.6.2.   C 05.01 – PĀREJAS NOTEIKUMI (CA5.1)

20.

Iestādes 5.1. tabulā sniedz pārskatu par pārejas noteikumiem attiecībā uz pašu kapitāla komponentiem, kā noteikts KPR 465. līdz 491. pantā, salīdzinājumā ar KPR Otrās daļas II sadaļas nobeiguma noteikumu piemērošanu.

21.

Iestādes 020.–060. rindā sniedz informāciju, kas saistīta ar tādu instrumentu pārejas noteikumiem, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus. Datus, kas uzrādāmi CA 5.1. tabulas 060. rindas 010. līdz 030. slejā, var iegūt no attiecīgajām CA 5.2. tabulas iedaļām.

22.

Iestādes 070.–092. rindā sniedz informāciju, kas saistīta ar pārejas noteikumiem attiecībā uz mazākuma līdzdalības daļām un pirmā līmeņa papildu kapitāla un otrā līmeņa kapitāla instrumentiem, ko emitējuši meitasuzņēmumi (saskaņā ar KPR 479. un 480. pantu).

23.

No 100. rindas iestādes sniedz informāciju, kas saistīta ar pārejas noteikumiem attiecībā uz nerealizēto peļņu un zaudējumiem, atskaitījumiem un papildu filtriem un atskaitījumiem.

24.

Var būt gadījumi, kad pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla vai otrā līmeņa kapitāla pārejas posma atskaitījumi pārsniedz iestādes pirmā līmeņa pamata kapitālu, pirmā līmeņa papildu kapitālu vai otrā līmeņa kapitālu. Šo ietekmi – ja tā izriet no pārejas noteikumiem – norāda CA1 veidnē, izmantojot attiecīgās šūnas. Tādējādi korekcijas CA5 veidnes slejās neietver nekādu plašāku ietekmi gadījumā, ja nav pieejams pietiekams kapitāls.

1.6.2.1.   Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām

Slejas

010

Pirmā līmeņa pamata kapitāla korekcijas

020

Pirmā līmeņa papildu kapitāla korekcijas

030

Otrā līmeņa kapitāla korekcijas

040

RSA ietvertās korekcijas

s040. slejā ietvertas attiecīgās vērtības, ar ko KPR 92. panta 3. punktā minēto kopējo riska darījumu vērtību pielāgo saistībā ar pārejas noteikumiem. Uzrādītās vērtības uzskata par Trešās daļas II sadaļas 2. vai 3. nodaļas vai Trešās daļas IV sadaļas piemērošanu saskaņā ar KPR 92. panta 4. punktu. Tas nozīmē, ka pārejas posma vērtības, kurām piemēro Trešās daļas II sadaļas 2. vai 3. nodaļas noteikumus, būtu jāuzrāda kā riska darījumu riska svērtās vērtības, savukārt pārejas posma vērtībām, kurām piemēro Trešās daļas IV sadaļu, būtu jāatspoguļo pašu kapitāla prasības, kas reizinātas ar 12,5.

Tā kā 010.–030. slejai ir tieša saite uz CA1 veidni, kopējo riska darījumu vērtības korekcijām nav tiešas saites uz attiecīgajām kredītriska veidnēm. Ja ir korekcijas, kas izriet no pārejas noteikumiem attiecībā uz kopējo riska darījumu vērtību, šīs korekcijas tieši ietver CR SA, CR IRB, CR EQU IRB, MKR SA TDI, MKR SA EQU vai MKR IM. Papildus tam minēto ietekmi uzrāda CA 5.1. 040. slejā. Tādējādi minētās summas ir tikai izziņas posteņi.

050

Piemērojamā procentuālā attiecība

060

Atbilstošā summa bez pagaidu noteikumiem

060. slejā ietverta katra instrumenta summa pirms pārejas noteikumu piemērošanas. Proti, bāzes summa, kas ir būtiska korekciju aprēķinam.


Rindas

010

1.   Kopējās korekcijas

Šajā rindā atspoguļota pārejas posma korekciju vispārējā ietekme uz dažāda veida kapitālu, kā arī riska svērtās vērtības, kas izriet no šīm korekcijām.

020

1.1.   Instrumenti, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus

KPR 483. līdz 491. pants

Šajā rindā atspoguļota tādu instrumentu vispārējā ietekme uz dažāda veida kapitālu, attiecībā uz kuriem pārejas posmā piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus.

030

1.1.1.   Instrumenti, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus: instrumenti, kas uzskatāmi par valsts atbalstu

KPR 483. pants

040

1.1.1.1.   Instrumenti, kas atzīstami par pašu kapitālu saskaņā ar Direktīvu 2006/48/EK

KPR 483. panta 1., 2., 4. un 6. punkts

050

1.1.1.2.   Instrumenti, kurus emitējušas iestādes, kas ir inkorporētas dalībvalstī, uz kuru attiecas ekonomikas korekciju programma

KPR 483. panta 1., 3., 5., 7. un 8. punkts

060

1.1.2.   Instrumenti, kas nav uzskatāmi par valsts atbalstu

Uzrādāmās summas iegūst no CA 5.2. tabulas 060. slejas.

070

1.2.   Mazākuma līdzdalības daļas un ekvivalenti

KPR 479. un 480. pants

Šajā rindā atspoguļota pārejas noteikumu ietekme uz mazākuma līdzdalības daļām, kas ir atbilstošas kā pirmā līmeņa pamata kapitāls; atbilstīgiem pirmā līmeņa kapitāla instrumentiem, kuri ir atbilstoši kā konsolidētais pirmā līmeņa papildu kapitāls; un atbilstīgu pašu kapitālu, kas ir atbilstošs kā konsolidētais otrā līmeņa kapitāls.

080

1.2.1.   Kapitāla instrumenti un posteņi, kas nav atzīstami par mazākuma līdzdalības daļām

KPR 479. pants

Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir tāda summa, kas uzskatāma par konsolidētajām rezervēm saskaņā ar iepriekšējo regulu.

090

1.2.2.   Mazākuma līdzdalības daļu pārejas posma atzīšana konsolidētajā pašu kapitālā

KPR 84. un 480. pants

Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir atbilstošā summa bez pārejas noteikumu ietekmes.

091

1.2.3.   Atbilstīga pirmā līmeņa papildu kapitāla pārejas posma atzīšana konsolidētajā pašu kapitālā

KPR 85. un 480. pants

Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir atbilstošā summa bez pārejas noteikumu ietekmes.

092

1.2.4.   Atbilstīga otrā līmeņa kapitāla pārejas posma atzīšana konsolidētajā pašu kapitālā

KPR 87. un 480. pants

Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir atbilstošā summa bez pārejas noteikumu ietekmes.

100

1.3.   Citas pārejas posma korekcijas

KPR 467. līdz 478. pants un 481. pants

Šajā rindā atspoguļota pārejas posma atskaitījumu korekciju vispārējā ietekme uz dažāda veida kapitālu, nerealizēto peļņu un zaudējumiem, papildu filtriem un atskaitījumiem, kā arī riska svērtās vērtības, kas izriet no šīm korekcijām.

110

1.3.1.   Nerealizētā peļņa un zaudējumi

KPR 467. un 468. pants

Šajā rindā atspoguļota pārejas noteikumu vispārējā ietekme uz nerealizēto peļņu un zaudējumiem, kas novērtēti pēc patiesās vērtības.

120

1.3.1.1.   Nerealizētā peļņa

KPR 468. panta 1. punkts

130

1.3.1.2.   Nerealizētie zaudējumi

KPR 467. panta 1. punkts

133

1.3.1.3.   Nerealizētā peļņa no tādiem riska darījumiem ar centrālajām valdībām, kas klasificēti “pārdošanai pieejamo” kategorijā ES atzītajā 39. starptautiskajā grāmatvedības standartā

KPR 468. pants

136

1.3.1.4.   Nerealizētie zaudējumi no tādiem riska darījumiem ar centrālajām valdībām, kas klasificēti “pārdošanai pieejamo” kategorijā ES atzītajā 39. starptautiskajā grāmatvedības standartā

KPR 467. pants

138

1.3.1.5.   Patiesās vērtības peļņa un zaudējumi, kas rodas no iestādes pašas kredītriska saistībā ar no atvasinātajiem instrumentiem izrietošām saistībām

KPR 468. pants

140

1.3.2.   Atskaitījumi

KPR 36. panta 1. punkts, 469. un 478. pants

Šajā rindā atspoguļota pārejas noteikumu vispārējā ietekme uz atskaitījumiem.

150

1.3.2.1.   Kārtējā finanšu gada zaudējumi

KPR 36. panta 1. punkta a) apakšpunkts, 469. panta 1. punkts, 472. panta 3. punkts un 478. pants

Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir sākotnējais atskaitījums saskaņā ar KPR 36. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

Gadījumi, kad sabiedrībām jāatskaita tikai būtiski zaudējumi:

ja kopējie starpposma neto zaudējumi ir bijuši “būtiski”, pilnu atlikušo summu atskaita no pirmā līmeņa kapitāla, vai

ja visi kopējie neto zaudējumi nav bijuši “būtiski”, atlikušo summu neatskaita.

160

1.3.2.2.   Nemateriālie aktīvi

KPR 36. panta 1. punkta b) apakšpunkts, 469. panta 1. apakšpunkts, 472. panta 4. punkts un 478. pants

Nosakot nemateriālo aktīvu atskaitāmo summu, iestādes ņem vērā KPR 37. panta noteikumus.

Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir sākotnējais atskaitījums saskaņā ar KPR 36. panta 1. punkta b) apakšpunktu.

170

1.3.2.3.   Atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija ir atkarīga peļņas gūšanas nākotnē un kuri neizriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības

KPR 36. panta 1. punkta c) apakšpunkts, 469. panta 1. punkts, 472. panta 5.*punkts un 478. pants

Nosakot iepriekš minēto atliktā nodokļa aktīvu (ANA) atskaitāmo summu, iestādes ņem vērā KPR 38. panta noteikumus par atliktā nodokļa saistību atņemšanu no ANA.

Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: kopējā summa saskaņā ar KPR 469. panta 1. punktu.

180

1.3.2.4.    IRB deficīts: summa, par kādu uzkrājumi veido deficītu attiecībā pret paredzamajiem zaudējumiem

KPR 36. panta 1. punkta d) apakšpunkts, 469. panta 1. punkts, 472. panta 6. punkts un 478. pants

Nosakot iepriekš minēto atskaitāmo IRB deficītu – summu, par kādu uzkrājumi veido deficītu attiecībā pret paredzamajiem zaudējumiem –, iestādes ņem vērā KPR 40. panta noteikumus.

Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: sākotnējais atskaitījums saskaņā ar KPR 36. panta 1. punkta d) apakšpunktu.

190

1.3.2.5.   Definētu pabalstu pensiju fondu aktīvi

KPR 33. panta 1. punkta e) apakšpunkts, 469. panta 1. punkts, 472. panta 7. punkts, 473. un 478. pants

Nosakot iepriekš minēto definētu pabalstu pensiju fondu aktīvu atskaitāmo summu, iestādes ņem vērā KPR 41. panta noteikumus.

Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: sākotnējais atskaitījums saskaņā ar KPR 36. panta 1. punkta e) apakšpunktu.

194

1.3.2.5.*   no kā: grozījumu ieviešana SGS Nr. 19 – pozitīvs postenis

KPR 473. pants

198

1.3.2.5.**   no kā: grozījumu ieviešana SGS Nr. 19 – negatīvs postenis

KPR 473. pants

200

1.3.2.6.   Pašu instrumenti

KPR 36. panta 1. punkta f) apakšpunkts, 469. panta 1. punkts, 472. panta 8. punkts un 478. pants

Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: sākotnējais atskaitījums saskaņā ar KPR 36. panta 1. punkta f) apakšpunktu.

210

1.3.2.6.1.   Pašu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti

KPR 36. panta 1. punkta f) apakšpunkts, 469. panta 1. punkts, 472. panta 8. punkts un 478. pants

Nosakot iepriekš minēto pašu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu atskaitāmo summu, iestādes ņem vērā KPR 42. panta noteikumus.

Ņemot vērā to, ka “atlikušajai summai” piemēro atšķirīgu procedūru atkarībā no instrumenta būtības, iestādes līdzdalības pamata kapitāla instrumentos sadala atkarībā no “tiešām” un “netiešām” līdzdalībām.

Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: sākotnējais atskaitījums saskaņā ar KPR 36. panta 1. punkta f) apakšpunktu.

211

1.3.2.6.1.**   no kā: tiešas līdzdalības

KPR 469. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 472. panta 8. punkta a) apakšpunkts

Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: tiešu līdzdalību kopējā summa, tostarp instrumenti, ko iestādei varētu nākties iegādāties atbilstīgi spēkā esošām vai iespējamām līgumsaistībām.

212

1.3.2.6.1.*   no kā: netiešas līdzdalības

KPR 469. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 472. panta 8. punkta b) apakšpunkts

Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: netiešu līdzdalību kopējā summa, tostarp instrumenti, ko iestādei varētu nākties iegādāties atbilstīgi spēkā esošām vai iespējamām līgumsaistībām.

220

1.3.2.6.2.   Pašu pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti

KPR 56. panta a) punkts, 474. pants, 475. panta 2. punkts un 478. pants

Nosakot iepriekš minēto līdzdalību atskaitāmo summu, iestādes ņem vērā KPR 57. panta noteikumus.

Ņemot vērā to, ka “atlikušajai summai” piemēro atšķirīgu procedūru atkarībā no instrumenta būtības (KPR 475. panta 2. punkts), iestādes iepriekš minētās līdzdalības sadala atkarībā no “tiešām” un “netiešām” līdzdalībām pirmā līmeņa papildu kapitālā.

Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: sākotnējais atskaitījums saskaņā ar KPR 56. panta a) apakšpunktu.

221

1.3.2.6.2.**   no kā: tiešas līdzdalības

Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: tiešu līdzdalību kopējā summa, tostarp instrumenti, ko iestādei varētu nākties iegādāties atbilstīgi spēkā esošām vai iespējamām līgumsaistībām, KPR 474. panta b) punkts un 475. panta 2. punkta a) apakšpunkts.

222

1.3.2.6.2.*   no kā: netiešas līdzdalības

Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: netiešu līdzdalību kopējā summa, tostarp instrumenti, ko iestādei varētu nākties iegādāties atbilstīgi spēkā esošām vai iespējamām līgumsaistībām, KPR 474. panta b) punkts, 475. panta 2. punkta b) apakšpunkts.

230

1.3.2.6.3.   Pašu otrā līmeņa kapitāla instrumenti

KPR 66. panta a) punkts, 476. pants, 477. panta 2. punkts un 478. pants

Nosakot iepriekš minēto līdzdalību atskaitāmo summu, iestādes ņem vērā KPR 67. panta noteikumus.

Ņemot vērā to, ka “atlikušajai summai” piemēro atšķirīgu procedūru atkarībā no instrumenta būtības (KPR 477. panta 2. punkts), iestādes iepriekš minētās līdzdalības sadala atkarībā no “tiešām” un “netiešām” līdzdalībām otrā līmeņa kapitālā.

Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: sākotnējais atskaitījums saskaņā ar KPR 66. panta a) apakšpunktu.

231

no kā: tiešas līdzdalības

Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: tiešu līdzdalību kopējā summa, tostarp instrumenti, ko iestādei varētu nākties iegādāties atbilstīgi spēkā esošām vai iespējamām līgumsaistībām, KPR 476. panta b) punkts un 477. panta 2. punkta a) apakšpunkts.

232

no kā: netiešas līdzdalības

Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: netiešu līdzdalību kopējā summa, tostarp instrumenti, ko iestādei varētu nākties iegādāties atbilstīgi spēkā esošām vai iespējamām līgumsaistībām, KPR 476. panta b) punkts un 477. panta 2. punkta b) apakšpunkts.

240

1.3.2.7.   Savstarpējas līdzdalības

Ņemot vērā to, ka “atlikušajai summai” piemēro atšķirīgu procedūru atkarībā no tā, vai līdzdalība finanšu sektora iestādes pirmā līmeņa pamata kapitālā, pirmā līmeņa papildu kapitālā vai otrā līmeņa kapitālā ir uzskatāma par būtisku (KPR 472. panta 9. punkts, 475. panta 3. punkts un 477. panta 3. punkts), iestādes savstarpējas līdzdalības sadala atkarībā no būtiskiem un nebūtiskiem ieguldījumiem.

250

1.3.2.7.1.   Savstarpējas līdzdalības pirmā līmeņa pamata kapitālā

KPR 36. panta 1. punkta g) apakšpunkts, 469. panta 1. punkts, 472. panta 9. punkts un 478. pants

Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: sākotnējais atskaitījums saskaņā ar KPR 36. panta 1. punkta g) apakšpunktu.

260

1.3.2.7.1.1.   Savstarpējas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

KPR 36. panta 1. punkta g) apakšpunkts, 469. panta 1. punkts, 472. panta 9. punkta a) apakšpunkts un 478. pants

Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: atlikusī summa saskaņā ar KPR 469. panta 1. punkta b) apakšpunktu.

270

1.3.2.7.1.2.   Savstarpējas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

KPR 36. panta 1. punkta g) apakšpunkts, 469. panta 1. punkts, 472. panta 9. punkta b) apakšpunkts un 478. pants

Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: atlikusī summa saskaņā ar KPR 469. panta 1. punkta b) apakšpunktu.

280

1.3.2.7.2.   Savstarpējas līdzdalības pirmā līmeņa papildu kapitālā

KPR 56. panta b) punkts, 474. pants, 475. panta 3) punkts un 478. pants

Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: sākotnējais atskaitījums saskaņā ar KPR 56. panta b) apakšpunktu.

290

1.3.2.7.2.1.   Savstarpējas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

KPR 56. panta b) punkts, 474. pants, 475. panta 3. punkta a) apakšpunkts un 478. pants

Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: atlikusī summa saskaņā ar KPR 475. panta 3. punktu.

300

1.3.2.7.2.2.   Savstarpējas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

KPR 56. panta b) punkts, 474. pants, 475. panta 3. punkta b) apakšpunkts un 478. pants

Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: atlikusī summa saskaņā ar KPR 475. panta 3. punktu.

310

1.3.2.7.3.   Savstarpējas līdzdalības otrā līmeņa kapitālā

KPR 66. panta b) punkts, 476. pants, 477. panta 3) punkts un 478. pants

Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: sākotnējais atskaitījums saskaņā ar KPR 66. panta b) apakšpunktu.

320

1.3.2.7.3.1.   Savstarpējas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

KPR 66. panta b) punkts, 476. pants, 477. panta 3. punkta a) apakšpunkts un 478. pants

Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: atlikusī summa saskaņā ar KPR 477. panta 3. punktu.

330

1.3.2.7.3.2.   Savstarpējas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

KPR 66. panta b) punkts, 476. pants, 477. panta 3. punkta b) apakšpunkts un 478. pants

Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: atlikusī summa saskaņā ar KPR 477. panta 3. punktu.

340

1.3.2.8.   Tādu finanšu sektora sabiedrību pašu kapitāla instrumenti, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

350

1.3.2.8.1.   Tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

KPR 36. panta 1. punkta h) apakšpunkts, 469. panta 1. punkts, 472. panta 10. punkts un 478. pants

Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: sākotnējais atskaitījums saskaņā ar KPR 36. panta 1. punkta h) apakšpunktu.

360

1.3.2.8.2.   Tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

KPR 56. panta c) punkts, 474. pants, 475. panta 4. punkts un 478. pants

Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: sākotnējais atskaitījums saskaņā ar KPR 56. panta c) apakšpunktu.

370

1.3.2.8.3.   Tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitāla instrumenti, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

KPR 66. panta c) punkts, 476. pants, 477. panta 4. punkts un 478. pants

Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: sākotnējais atskaitījums saskaņā ar KPR 66. panta c) apakšpunktu.

380

1.3.2.9.   Atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības, un tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

KPR 470. panta 2. un 3. punkts

Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: KPR 470. panta 1. punkts

385

Atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības

KPR 469. panta 1. punkta c) apakšpunkts, 478. pants un 472. panta 5. punkts

Tā daļa no atliktā nodokļa aktīviem, kuru realizācija atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības, kas pārsniedz KPR 470. panta 2. punkta a) apakšpunktā noteikto 10 % slieksni.

390

1.3.2.10.   Tādu finanšu sektora sabiedrību pašu kapitāla instrumenti, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

400

1.3.2.10.1.   Tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

KPR 36. panta 1. punkta i) apakšpunkts, 469. panta 1. punkts, 472. panta 11. punkts un 478. pants

Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: sākotnējais atskaitījums saskaņā ar KPR 36. panta 1. punkta i) apakšpunktu.

410

1.3.2.10.2.   Tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

KPR 56. panta d) punkts, 474. pants, 475. panta 4. punkts un 478. pants

Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: sākotnējais atskaitījums saskaņā ar KPR 56. panta d) apakšpunktu.

420

1.3.2.10.2.   Tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitāla instrumenti, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

KPR 66. panta d) punkts, 476. pants, 477. panta 4. punkts un 478. pants

Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: sākotnējais atskaitījums saskaņā ar KPR 66. panta d) apakšpunktu.

425

1.3.2.11.   Atbrīvojums attiecībā uz kapitāla līdzdalību apdrošināšanas sabiedrībās atskaitījumam no pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem

KPR 471. pants

430

1.3.3.   Papildu filtri un atskaitījumi

KPR 481. pants

Šajā rindā atspoguļota pārejas noteikumu vispārējā ietekme uz atskaitījumiem.

Iestādes atbilstoši KPR 481. pantam 1.3.3. postenī sniedz informāciju par filtriem un atskaitījumiem, kas ir pieprasīti saskaņā ar Direktīvas 2006/48/EK 57. un 66. panta un Direktīvas 2006/49/EK 13. un 16. panta valstu transponēšanas pasākumiem un kas nav pieprasīti saskaņā ar Otro daļu.

440

1.3.4.   Korekcijas saistībā ar 9. SFPS pārejas noteikumiem

Iestādes informāciju par pārejas noteikumiem saistībā ar 9. SFPS uzrāda saskaņā ar piemērojamajām tiesību normām.

1.6.3.   C 05.02 – INSTRUMENTI, ATTIECĪBĀ UZ KURIEM PIEMĒROTAS TIESĪBAS SAGLABĀT IEPRIEKŠ SPĒKĀ ESOŠOS NOSACĪJUMUS: INSTRUMENTI, KAS NAV UZSKATĀMI PAR VALSTS ATBALSTU (CA5.2.)

25.

Iestādes sniedz informāciju par tādu instrumentu pārejas noteikumiem, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus un kuri nav uzskatāmi par valsts atbalstu (KPR 484. līdz 491. pants).

1.6.3.1.   Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām

Slejas

010

Instrumentu summa plus attiecīgais akciju emisijas uzcenojums

KPR 484. panta 3. līdz 5. punkts

Instrumenti, kas ir atbilstoši katrai attiecīgajai rindai, tostarp to attiecīgais akciju emisijas uzcenojums.

020

Ierobežojuma aprēķināšanas bāze

KPR 486. panta 2. līdz 4. punkts

030

Piemērojamā procentuālā attiecība

KPR 486. panta 5. punkts

040

Ierobežojums

KPR 486. panta 2. līdz 5. punkts

050

(–) Summa, kas pārsniedz ierobežojumus attiecībā uz tiesībām saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus

KPR 486. panta 2. līdz 5. punkts

060

Kopējā summa, attiecībā uz kuru piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus

Uzrādāmā summa ir vienāda ar summām, kas uzrādītas CA 5.1. tabulas 060. rindas attiecīgajās slejās.


Rindas

010

1.   Instrumenti, kuri atbilda Direktīvas 2006/48/EK 57. panta a) punktam

KPR 484. panta 3. punkts

Uzrādāmā summa ietver attiecīgos akciju emisijas uzcenojuma kontus.

020

2.   Instrumenti, kuri atbilda Direktīvas 2006/48/EK 57. panta ca) punktam un 154. panta 8. un 9. punktam un kuriem piemēro 489. pantā noteikto ierobežojumu

KPR 484. panta 4. punkts

030

2.1.   Kopējie instrumenti bez atsaukšanas iespējas vai dzēšanu veicinošiem nosacījumiem

KPR 484. panta 4. punkts un 489. pants

Uzrādāmā summa ietver attiecīgos akciju emisijas uzcenojuma kontus.

040

2.2.   Tādi instrumenti ar atsaukšanas iespēju vai dzēšanu veicinošiem nosacījumiem, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus

KPR 489. pants

050

2.2.1.   Instrumenti, kuriem ir atsaukšanas iespēja, kas īstenojama pēc pārskata sniegšanas datuma, un kuri atbilst KPR 52. panta nosacījumiem pēc efektīvā termiņa datuma

KPR 489. panta 3. punkts un 491. panta a) punkts

Uzrādāmā summa ietver attiecīgos akciju emisijas uzcenojuma kontus.

060

2.2.2.   Instrumenti, kuriem ir atsaukšanas iespēja, kas īstenojama pēc pārskata sniegšanas datuma, un kuri neatbilst KPR 52. panta nosacījumiem pēc efektīvā termiņa datuma

KPR 489. panta 5. punkts un 491. panta a) punkts

Uzrādāmā summa ietver attiecīgos akciju emisijas uzcenojuma kontus.

070

2.2.3.   Instrumenti, kuriem ir atsaukšanas iespēja, kas bija īstenojama līdz 2011. gada 20. jūlijam vai šajā datumā, un kuri neatbilst KPR 52. panta nosacījumiem pēc efektīvā termiņa datuma

KPR 489. panta 6. punkts un 491. panta c) punkts

Uzrādāmā summa ietver attiecīgos akciju emisijas uzcenojuma kontus.

080

2.3.   Pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus, ierobežojuma pārsniegums

KPR 487. panta 1. punkts

Pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus, ierobežojuma pārsniegumu drīkst pielīdzināt instrumentiem, attiecībā uz kuriem var piemērot tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentu nosacījumus.

090

3.   Posteņi, kuri atbilda Direktīvas 2006/48/EK 57. panta e), f), g) vai h) punktam, ievērojot 490. pantā noteikto ierobežojumu

KPR 484. panta 5. punkts

100

3.1.   Kopējie posteņi bez dzēšanu veicinošiem nosacījumiem

KPR 490. pants

110

3.2.   Tādi posteņi ar dzēšanu veicinošiem nosacījumiem, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus

KPR 490. pants

120

3.2.1.   Posteņi, kuriem ir atsaukšanas iespēja, kas īstenojama pēc pārskata sniegšanas datuma, un kuri atbilst KPR 63. panta nosacījumiem pēc efektīvā termiņa datuma

KPR 490. panta 3. punkts un 491. panta a) punkts

Uzrādāmā summa ietver attiecīgos akciju emisijas uzcenojuma kontus.

130

3.2.2.   Posteņi, kuriem ir atsaukšanas iespēja, kas īstenojama pēc pārskata sniegšanas datuma, un kuri neatbilst KPR 63. panta nosacījumiem pēc efektīvā termiņa datuma

KPR 490. panta 5. punkts un 491. panta a) punkts

Uzrādāmā summa ietver attiecīgos akciju emisijas uzcenojuma kontus.

140

3.2.3.   Posteņi, kuriem ir atsaukšanas iespēja, kas bija īstenojama līdz 2011. gada 20. jūlijam vai šajā datumā, un kuri neatbilst KPR 63. panta nosacījumiem pēc efektīvā termiņa datuma

KPR 490. panta 6. punkts un 491. panta c) punkts

Uzrādāmā summa ietver attiecīgos akciju emisijas uzcenojuma kontus.

150

3.3.   Pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentu, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus, ierobežojuma pārsniegums

KPR 487. panta 2. punkts

Pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentu, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus, ierobežojuma pārsniegumu drīkst pielīdzināt instrumentiem, attiecībā uz kuriem var piemērot tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos otrā līmeņa kapitāla instrumentu nosacījumus.

2.   GRUPAS MAKSĀTSPĒJA: INFORMĀCIJA PAR RADNIECĪGĀM SABIEDRĪBĀM (GS)

2.1.   VISPĀRĪGAS PIEZĪMES

26.

C 06.01 un C 06.02 veidnes uzrāda, ja pašu kapitāla prasības aprēķina konsolidēti. Šai veidnei ir četras daļas, lai apkopotu dažādu informāciju par visām individuālām sabiedrībām (tostarp pārskatu sniedzošo iestādi), kas iekļautas konsolidācijas tvērumā:

a)

sabiedrības, kas ietilpst konsolidācijas tvērumā;

b)

detalizēta informācija par grupas maksātspēju;

c)

informācija par individuālu sabiedrību devumu grupas maksātspējā;

d)

informācija par kapitāla rezervēm.

27.

Iestādes, kam to nepiemēro saskaņā ar KPR 7. pantu, sniedz pārskatu tikai par 010. līdz 060. un 250. līdz 400. sleju.

28.

Sniegtajos datos ir ņemti vērā visi Regulas (ES) Nr. 575/2013 pārejas noteikumi, kas ir piemērojami attiecīgajā pārskata sniegšanas datumā.

2.2.   DETALIZĒTA INFORMĀCIJA PAR GRUPAS MAKSĀTSPĒJU

29.

Šīs veidnes otrā daļa (detalizēta informācija par grupas maksātspēju) 070.–210. slejā ir izveidota, lai apkopotu informāciju par kredītiestādēm un citām regulētām finanšu iestādēm, kurām faktiski individuāli piemēro īpašas maksātspējas prasības. Tajā katrai no šīm pārskatu tvērumā iekļautajām sabiedrībām noteiktas pašu kapitāla prasības attiecībā uz katru riska kategoriju un pašu kapitāls maksātspējas nolūkos.

30.

Dalību proporcionālas konsolidācijas gadījumā dati, kas saistīti ar pašu kapitāla prasībām un pašu kapitālu, atspoguļo attiecīgās proporcionālās summas.

2.3.   INFORMĀCIJA PAR INDIVIDUĀLU SABIEDRĪBU DEVUMU GRUPAS MAKSĀTSPĒJĀ

31.

Šīs veidnes trešā daļa (informācija par visu KPR konsolidācijas tvērumā esošo sabiedrību – tostarp tādu, kurām individuāli nepiemēro īpašas maksātspējas prasības – devumu grupas maksātspējā) 250.–400. slejā ir izveidota, lai, pamatojoties uz nekavējoties pieejamiem vai viegli apstrādājamiem datiem, bez nepieciešamības solo līmenī vai subkonsolidēti rekonstruēt kapitāla rādītāju noteiktu, kuras sabiedrības grupas ietvaros rada riskus un no tirgus piesaista pašu kapitālu. Sabiedrības līmenī gan riska, gan pašu kapitāla dati ir devums grupas datos, bet ne solo līmeņa maksātspējas koeficienta elementi, un kā tādi tie nav salīdzināmi viens ar otru.

32.

Trešā daļa ietver arī mazākuma līdzdalības daļas, atbilstīga pirmā līmeņa papildu kapitāla un atbilstīga otrā līmeņa kapitāla apmēru, kas ir atbilstošs konsolidētajā pašu kapitālā.

33.

Tā kā šī trešā veidnes daļa attiecas uz dažāda veida “devumu”, šeit uzrādāmie dati attiecīgā gadījumā atšķiras no datiem, kas uzrādīti slejās, kuras attiecas uz detalizētu informāciju par grupas maksātspēju.

34.

Princips ir viendabīgi dzēst savstarpēji saistītus riska darījumus tajās pašās grupās gan attiecībā uz riskiem, gan attiecībā uz pašu kapitālu, lai segtu summas, kas uzrādītas konsolidētajā CA veidnē, pieskaitot summas, kas par katru sabiedrību uzrādītas “grupas maksātspējas” veidnē. Gadījumos, kad 1 % slieksnis nav pārsniegts, tieša saite uz CA veidni nav iespējama.

35.

Iestādes starp sabiedrībām nosaka vispiemērotāko sadalījuma metodi, lai ņemtu vērā iespējamo diversifikācijas ietekmi uz tirgus risku un operacionālo risku.

36.

Vienu konsolidētu grupu var iekļaut citā konsolidētā grupā. Tas nozīmē, ka pārskatu par katru apakšgrupā ietilpstošo sabiedrību atsevišķi sniedz visas grupas GS veidnē pat tad, ja uz pašu apakšgrupu attiecas ziņošanas prasības. Ja uz apakšgrupu attiecas pārskatu sniegšanas prasības, tad tā GS veidnē sniedz pārskatu par katru sabiedrību atsevišķi, lai gan šī informācija ir iekļauta augstākas konsolidētās grupas GS veidnē.

37.

Iestāde sniedz pārskatu par sabiedrības devuma datiem, ja tās devums kopējā riska darījumu vērtībā pārsniedz 1 % no grupas kopējās riska darījumu vērtības vai ja tās devums kopējā pašu kapitālā pārsniedz 1 % no grupas kopējā pašu kapitāla. Šo slieksni nepiemēro tādu meitasuzņēmumu vai apakšgrupu gadījumā, kas grupai nodrošina pašu kapitālu (mazākuma līdzdalības daļu vai pašu kapitālā iekļautu atbilstīgu pirmā līmeņa papildu kapitāla vai otrā līmeņa kapitāla instrumentu veidā).

2.4.   C 06.01 – GRUPAS MAKSĀTSPĒJA: INFORMĀCIJA PAR RADNIECĪGĀM SABIEDRĪBĀM KOPĀ (GS kopā)

Slejas

Norādes

250–400

SABIEDRĪBAS, KAS IETILPST KONSOLIDĀCIJAS TVĒRUMĀ

Sk. norādes par C 06.02.

410–480

KAPITĀLA REZERVES

Sk. norādes par C 06.02.


Rindas

Norādes

010

KOPĀ

Rindā “Kopā” norāda visās veidnes C 06.02 rindās uzrādīto vērtību summu.

2.5.   C 06.02 – GRUPAS MAKSĀTSPĒJA: INFORMĀCIJA PAR RADNIECĪGĀM SABIEDRĪBĀM (GS)

Slejas

Norādes

010–060

SABIEDRĪBAS, KAS IETILPST KONSOLIDĀCIJAS TVĒRUMĀ

Šī veidne ir izveidota, lai attiecībā uz visām konsolidācijas tvērumā iekļautajām sabiedrībām apkopotu informāciju par katru sabiedrību atsevišķi saskaņā ar KPR Pirmās daļas II sadaļas 2. nodaļu.

010

NOSAUKUMS

Konsolidācijas tvērumā iekļautās sabiedrības nosaukums

020

KODS

Šis kods ir rindas identifikators, un tas ir unikāls katrai tabulas rindai.

Konsolidācijas tvērumā iekļautajai sabiedrībai piešķirtais kods.

Koda faktiskais sastāvs ir atkarīgs no valsts pārskatu sniegšanas sistēmas.

025

LEI KODS

LEI kods ir juridiskās personas identifikācijas kods, kas ir Finanšu stabilitātes padomē (FSP) ierosināts un G20 apstiprināts atsauces kods, lai ieviestu finanšu darījumu pušu identifikāciju, kura būtu unikāla un visā pasaulē pielietota.

Kamēr globālā LEI kodu sistēma nav sākusi pilnībā darboties, vietējā struktūrvienība, ko apstiprinājusi Regulatīvās uzraudzības komiteja (RUK, sīkāka informācija pieejama šādā tīmekļa vietnē: www.leiroc.org), darījumu partneriem piešķir pre-LEI kodus.

Ja attiecīgam darījuma partnerim ir juridiskas personas identifikācijas kods (LEI kods), to izmanto, lai identificētu minēto partneri.

030

IESTĀDE VAI EKVIVALENTS: JĀ/NĒ

“JĀ” uzrāda gadījumā, ja sabiedrībai piemēro pašu kapitāla prasības saskaņā ar KPR un KPD vai noteikumiem, kas ir vismaz līdzvērtīgi “Bāzele” noteikumiem.

“NĒ” uzrāda pārējos gadījumos.

ImageMazākuma līdzdalības daļas:

KPR 81. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkts un 82. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkts

Attiecībā uz mazākuma līdzdalības daļām un meitasuzņēmumu emitētiem pirmā līmeņa pamata kapitāla un otrā līmeņa kapitāla instrumentiem – meitasuzņēmumi, kuru instrumenti var būt atbilstoši, ir iestādes vai uzņēmumi, kam saskaņā ar spēkā esošajiem valsts tiesību aktiem piemēro KPR prasības.

040

DATU TVĒRUMS: solo pilnībā konsolidēti (SPK) VAI solo daļēji konsolidēti (SDK)

“SPK”uzrāda par individuāliem pilnībā konsolidētiem meitasuzņēmumiem.

“SDK” uzrāda par individuāliem daļēji konsolidētiem meitasuzņēmumiem.

050

VALSTS KODS

Iestādes uzrāda no diviem burtiem sastāvošo valsts kodu saskaņā ar ISO 3166-2.

060

LĪDZDALĪBAS DAĻA (%)

Šī procentuālā attiecība attiecas uz faktisko kapitāla daļu, kas mātesuzņēmumam pieder meitasuzņēmumos. Tieša meitasuzņēmuma pilnas konsolidācijas gadījumā faktiskā daļa ir, piemēram, 70 %. Saskaņā ar KPR 4. panta 16. punktu meitasuzņēmuma līdzdalības daļa meitasuzņēmumā, par ko jāsniedz pārskats, izriet no daļu reizinājuma skaits starp attiecīgajiem meitasuzņēmumiem.

070–240

INFORMĀCIJA PAR SABIEDRĪBĀM, KAM PIEMĒRO PAŠU KAPITĀLA PRASĪBU

Detalizētas informācijas iedaļā (t. i., 070.–240. slejā) apkopota informācija vienīgi par tām sabiedrībām un apakšgrupām, kuras ir konsolidācijas tvērumā (KPR Pirmās daļas II sadaļas 2. nodaļa) un kurām faktiski piemēro maksātspējas prasības saskaņā ar KPR vai noteikumiem, kas ir vismaz līdzvērtīgi “Bāzele” noteikumiem (t. i., sabiedrībām un apakšgrupām, kas 030. slejā norādījušās “JĀ”).

Iekļauj informāciju par visām individuālām konsolidētās grupas iestādēm, kam piemēro pašu kapitāla prasības, neatkarīgi no tā, kur tās atrodas.

Šajā daļā uzrādītā informācija ir saskaņā ar vietējiem maksātspējas noteikumiem vietā, kur iestāde darbojas (tāpēc šajā veidnē nav nepieciešams individuāli veikt dubultu aprēķinu saskaņā ar mātes iestādes noteikumiem). Gadījumos, kad vietējie maksātspējas noteikumi atšķiras no KPR un nav sniegts pielīdzināms sadalījums, informāciju, ja dati ir pieejami, sniedz attiecīgi detalizēti. Tādēļ šī daļa ir faktu veidne, kurā sniegts kopsavilkums par to, kādi aprēķini individuālām grupas iestādēm jāveic, ņemot vērā to, ka dažām no šīm iestādēm var tikt piemēroti atšķirīgi maksātspējas noteikumi.

Pārskatu sniegšana par ieguldījumu brokeru sabiedrību fiksētiem pieskaitāmiem izdevumiem

Saskaņā ar KPR 95., 96., 97. un 98. pantu ieguldījumu brokeru sabiedrības pašu kapitāla prasības, kas saistītas ar fiksētiem pieskaitāmiem izdevumiem, ietver kapitāla rādītāja aprēķinā.

To daļu no kopējās riska darījumu vērtības, kas saistīta ar fiksētiem pieskaitāmiem izdevumiem, norāda šīs veidnes otrās daļas 100. slejā.

070

KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA

Uzrāda 080.–110. slejas summu.

080

KREDĪTRISKS; DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKS; ATGŪSTAMĀS VĒRTĪBAS SAMAZINĀJUMA RISKS, NEAPMAKSĀTAS PIEGĀDES UN NORĒĶINU/PIEGĀDES RISKS

Šajā slejā uzrādāmā summa atbilst riska darījumu riska svērtās vērtības summām, kas ir vienādas ar summām, kuras jāuzrāda CA2 veidnes 040. rindā “RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀS VĒRTĪBASKREDĪTRISKAM, DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKAM UN ATGŪSTAMĀS VĒRTĪBAS SAMAZINĀJUMA RISKAM UN NEAPMAKSĀTĀM PIEGĀDĒM”, vai līdzvērtīgas tām; un pašu kapitāla prasību summām, kas ir vienādas ar summām, kuras jāuzrāda 490. rindā “KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA NORĒĶINU/PIEGĀDES RISKAM”.

090

POZĪCIJAS RISKS, ĀRVALSTU VALŪTAS RISKS UN PREČU RISKS

Šajā slejā uzrādāmā summa atbilst pašu kapitāla prasību summai, kas ir vienāda ar summām, kas jāuzrāda CA2 veidnes 520. rindā “KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA POZĪCIJAS RISKAM, ĀRVALSTU VALŪTAS RISKAM UN PREČU RISKAM”, vai līdzvērtīga tām.

100

OPERACIONĀLAIS RISKS

Šajā slejā uzrādāmā summa atbilst riska darījumu vērtībai, kas ir vienāda ar summu, kura jāuzrāda CA2 veidnes 590. rindā “KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA OPERACIONĀLAJAM RISKAM (OpR)”, vai līdzvērtīga tai.

Šajā slejā iekļauj fiksētus pieskaitāmos izdevumus, tostarp CA2 veidnes 630. rindu “PAPILDU RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA SAISTĪBĀ AR FIKSĒTIEM PIESKAITĀMAJIEM IZDEVUMIEM”.

110

CITAS RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBAS

Šajā slejā uzrādāmā summa atbilst riska darījumu vērtībai, kas nav īpaši minēta iepriekš. Tā ir CA2 veidnes 640., 680. un 690 rindas summu kopsumma.

120–240

DETALIZĒTA INFORMĀCIJA PAR PAŠU KAPITĀLU SAISTĪBĀ AR GRUPAS MAKSĀTSPĒJU

Šajās slejās uzrādāmā informācija ir saskaņā ar vietējiem maksātspējas noteikumiem vietā, kur iestāde vai apakšgrupa darbojas.

120

PAŠU KAPITĀLS

Šajā slejā uzrādāmā summa atbilst pašu kapitāla summai, kas ir vienāda ar summu, kas jāuzrāda CA1 veidnes 010. rindā “PAŠU KAPITĀLS”, vai līdzvērtīga tai.

130

NO KĀ: ATBILSTĪGS PAŠU KAPITĀLS

KPR 82. pants

Šī sleja ir paredzēta vienīgi pilnībā konsolidētiem meitasuzņēmumiem, par kuriem individuāli sniedz pārskatu un kuri ir iestādes.

Iepriekš norādīto meitasuzņēmumu gadījumā būtiskas līdzdalības ir instrumenti (plus attiecīgā nesadalītā peļņa, akciju emisijas uzcenojuma konti un citas rezerves), kas pieder personām, kuras nav KPR konsolidācijā ietverti uzņēmumi.

Uzrādāmā summa ietver jebkādu pārejas noteikumu ietekmi. Tā ir atbilstošā summa pārskata sniegšanas datumā.

140

SAISTĪTI PAŠU KAPITĀLA INSTRUMENTI, ATTIECĪGĀ NESADALĪTĀ PEĻŅA, AKCIJU EMISIJAS UZCENOJUMA KONTI UN CITAS REZERVES

KPR 87. panta 1. punkta b) apakšpunkts

150

KOPĒJAIS PIRMĀ LĪMEŅA KAPITĀLS

KPR 25. pants

160

NO KĀ: ATBILSTĪGS PIRMĀ LĪMEŅA KAPITĀLS

KPR 82. pants

Šī sleja ir paredzēta vienīgi pilnībā konsolidētiem meitasuzņēmumiem, par kuriem individuāli sniedz pārskatu un kuri ir iestādes.

Iepriekš norādīto meitasuzņēmumu gadījumā būtiskas līdzdalības ir instrumenti (plus attiecīgā nesadalītā peļņa un akciju emisijas uzcenojuma konti), kas pieder personām, kuras nav KPR konsolidācijā ietverti uzņēmumi.

Uzrādāmā summa ietver jebkādu pārejas noteikumu ietekmi. Tā ir atbilstošā summa pārskata sniegšanas datumā.

170

SAISTĪTI PIRMĀ LĪMEŅA KAPITĀLA INSTRUMENTI, ATTIECĪGĀ NESADALĪTĀ PEĻŅA UN AKCIJU EMISIJAS UZCENOJUMA KONTI

KPR 85. panta 1. punkta b) apakšpunkts

180

PIRMĀ LĪMEŅA PAMATA KAPITĀLS

KPR 50. pants

190

NO KĀ: MAZĀKUMA LĪDZDALĪBAS DAĻAS

KPR 81. pants

Šo sleju uzrāda tikai par pilnībā konsolidētiem meitasuzņēmumiem, kas ir iestādes, izņemot KPR 84. panta 3. punktā minētos meitasuzņēmumus. Vajadzības gadījumā visu KPR 84. pantā noteikto aprēķinu veikšanas nolūkā katram meitasuzņēmumam saskaņā ar KPR 84. panta 2. punktu pievēršas subkonsolidēti, bet citos gadījumos – solo līmenī.

Attiecībā uz KPR un šo veidni iepriekš norādīto meitasuzņēmumu gadījumā mazākuma līdzdalības daļas ir pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti (plus attiecīgā nesadalītā peļņa un akciju emisijas uzcenojuma konti), kas pieder personām, kuras nav KPR konsolidācijā ietverti uzņēmumi.

Uzrādāmā summa ietver jebkādu pārejas noteikumu ietekmi. Tā ir atbilstošā summa pārskata sniegšanas datumā.

200

SAISTĪTI PAŠU KAPITĀLA INSTRUMENTI, ATTIECĪGĀ NESADALĪTĀ PEĻŅA, AKCIJU EMISIJAS UZCENOJUMA KONTI UN CITAS REZERVES

KPR 84. panta 1. punkta b) apakšpunkts

210

PIRMĀ LĪMEŅA PAPILDU KAPITĀLS

KPR 61. pants

220

NO KĀ: ATBILSTĪGS PIRMĀ LĪMEŅA PAPILDU KAPITĀLS

KPR 82. un 83. pants

Šī sleja ir paredzēta vienīgi pilnībā konsolidētiem meitasuzņēmumiem, par kuriem individuāli sniedz pārskatu un kuri ir iestādes, izņemot KPR 85. panta 2. punktā minētos meitasuzņēmumus. Vajadzības gadījumā visu KPR 85. pantā noteikto aprēķinu veikšanas nolūkā katram meitasuzņēmumam saskaņā ar KPR 85. panta 2. punktu pievēršas subkonsolidēti, bet citos gadījumos – solo līmenī.

Attiecībā uz KPR un šo veidni iepriekš norādīto meitasuzņēmumu gadījumā mazākuma līdzdalības daļas ir pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti (plus attiecīgā nesadalītā peļņa un akciju emisijas uzcenojuma konti), kas pieder personām, kuras nav KPR konsolidācijā ietverti uzņēmumi.

Uzrādāmā summa ietver jebkādu pārejas noteikumu ietekmi. Tā ir atbilstošā summa pārskata sniegšanas datumā.

230

OTRĀ LĪMEŅA KAPITĀLS

KPR 71. pants

240

NO KĀ: ATBILSTĪGS OTRĀ LĪMEŅA KAPITĀLS

KPR 82. un 83. pants

Šī sleja ir paredzēta vienīgi pilnībā konsolidētiem meitasuzņēmumiem, par kuriem individuāli sniedz pārskatu un kuri ir iestādes, izņemot KPR 87. panta 2. punktā minētos meitasuzņēmumus. Vajadzības gadījumā visu KPR 87. pantā noteikto aprēķinu veikšanas nolūkā katram meitasuzņēmumam saskaņā ar KPR 87. panta 2. punktu pievēršas subkonsolidēti, bet citos gadījumos – solo līmenī.

Attiecībā uz KPR un šo veidni iepriekš norādīto meitasuzņēmumu gadījumā mazākuma līdzdalības daļas ir otrā līmeņa kapitāla instrumenti (plus attiecīgā nesadalītā peļņa un akciju emisijas uzcenojuma konti), kas pieder personām, kuras nav KPR konsolidācijā ietverti uzņēmumi.

Uzrādāmā summa ietver jebkādu pārejas noteikumu ietekmi, t. i., tai jābūt atbilstošajai summai pārskata sniegšanas datumā

250–400

INFORMĀCIJA PAR SABIEDRĪBU DEVUMU GRUPAS MAKSĀTSPĒJĀ

250–290

DEVUMS SAISTĪBĀ AR RISKIEM

Šajās slejās uzrādāmā informācija ir saskaņā ar pārskatu sniedzošajai iestādei piemērojamajiem maksātspējas noteikumiem.

250

KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA

Uzrāda 260.–290. slejas summu.

260

KREDĪTRISKS; DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKS; ATGŪSTAMĀS VĒRTĪBAS SAMAZINĀJUMA RISKS, NEAPMAKSĀTAS PIEGĀDES UN NORĒĶINU/PIEGĀDES RISKS

Uzrādāmā summa ir riska darījumu riska svērtās vērtības kredītriskam un pašu kapitāla prasības norēķinu/piegādes riskam saskaņā ar KPR, izņemot jebkādu summu, kas attiecas uz tādiem darījumiem ar citām sabiedrībām, kuri iekļauti grupas konsolidētā maksātspējas rādītāja aprēķinā.

270

POZĪCIJAS RISKS, ĀRVALSTU VALŪTAS RISKS UN PREČU RISKS

Atbilstīgi KPR riska darījumu vērtības tirgus riskiem jāaprēķina katras sabiedrības līmeni. Sabiedrības sniedz pārskatu par devumu kopējā riska darījumu vērtībā attiecībā uz grupas pozīcijas risku, ārvalstu valūtas risku un preču risku. Šeit uzrādīto summu kopsumma atbilst summai, kas uzrādīta konsolidētā pārskata 520. rindā “KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA POZĪCIJAS RISKAM, ĀRVALSTU VALŪTAS RISKAM UN PREČU RISKAM”.

280

OPERACIONĀLAIS RISKS

AMP gadījumā uzrādītās riska darījumu vērtības operacionālajam riskam ietver diversifikācijas ietekmi.

Šajā slejā ietver fiksētus pieskaitāmos izdevumus.

290

CITAS RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBAS

Šajā slejā uzrādāmā summa atbilst riska darījumu vērtībai, kas nav īpaši minēta iepriekš.

300–400

DEVUMS PAŠU KAPITĀLĀ

Ar šo veidnes daļu netiek paredzēts, ka iestādēm katras sabiedrības līmenī jāveic pilns kopējā kapitāla rādītāja aprēķins.

300.–350. sleju uzrāda par tām konsolidētajām sabiedrībām, kuru devums pašu kapitālā ir mazākuma līdzdalības daļa, atbilstīgs pirmā līmeņa kapitāls un/vai atbilstīgs pašu kapitāls. Ievērojot slieksni, kas iepriekš noteikts II daļas 2.3. nodaļā, 360.–400. sleju uzrāda par visām konsolidētajām sabiedrībām, kuras sniedz devumu konsolidētajā pašu kapitālā.

Neņem vērā pašu kapitālu, ko kādā sabiedrībā ienes pārējās sabiedrības, kas iekļautas pārskatu sniedzošās sabiedrības tvērumā; šajā slejā uzrāda tikai neto devumu grupas pašu kapitālā, proti, galvenokārt no trešām personām piesaistītu pašu kapitālu un uzkrātās rezerves.

Šajās slejās uzrādāmā informācija ir saskaņā ar pārskatu sniedzošajai iestādei piemērojamajiem maksātspējas noteikumiem.

300–350

ATBILSTĪGS PAŠU KAPITĀLS, KAS IETVERTS KONSOLIDĒTAJĀ PAŠU KAPITĀLĀ

Summa, kas uzrādāma kā “ATBILSTĪGS PAŠU KAPITĀLS, KAS IETVERTS KONSOLIDĒTAJĀ PAŠU KAPITĀLĀ”, ir saskaņā ar KPR Otrās daļas II sadaļu iegūta summa, izņemot jebkādu kapitālu, ko ienesušas grupas citas sabiedrības.

300

ATBILSTĪGS PAŠU KAPITĀLS, KAS IETVERTS KONSOLIDĒTAJĀ PAŠU KAPITĀLĀ

KPR 87. pants

310

ATBILSTĪGI PIRMĀ LĪMEŅA KAPITĀLA INSTRUMENTI, KAS IETVERTI KONSOLIDĒTAJĀ PIRMĀ LĪMEŅA KAPITĀLĀ

KPR 85. pants

320

MAZĀKUMA LĪDZDALĪBAS DAĻAS, KAS IETVERTAS KONSOLIDĒTAJĀ PIRMĀ LĪMEŅA PAMATA KAPITĀLĀ

KPR 84. pants

Uzrādāmā summa ir meitasuzņēmuma mazākuma līdzdalības daļu vērtība, kas saskaņā ar KPR ietverta konsolidētajā pirmā līmeņa pamata kapitālā.

330

ATBILSTĪGI PIRMĀ LĪMEŅA KAPITĀLA INSTRUMENTI, KAS IETVERTI KONSOLIDĒTAJĀ PIRMĀ LĪMEŅA PAPILDU KAPITĀLĀ

KPR 86. pants

Uzrādāmā summa ir meitasuzņēmuma atbilstīga pirmā līmeņa kapitāla vērtība, kas saskaņā ar KPR ietverta konsolidētajā pirmā līmeņa papildu kapitālā.

340

ATBILSTĪGI PAŠU KAPITĀLA INSTRUMENTI, KAS IETVERTI KONSOLIDĒTAJĀ OTRĀ LĪMEŅA KAPITĀLĀ

KPR 88. pants

Uzrādāmā summa ir meitasuzņēmuma atbilstīga pašu kapitāla vērtība, kas saskaņā ar KPR ietverta konsolidētajā otrā līmeņa kapitālā.

350

IZZIŅAS POSTENIS: NEMATERIĀLĀ VĒRTĪBA (–)/(+) NEGATĪVA NEMATERIĀLĀ VĒRTĪBA

360–400

KONSOLIDĒTAIS PAŠU KAPITĀLS

KPR 18. pants

Summa, kas uzrādāma kā “KONSOLIDĒTAIS PAŠU KAPITĀLS”, ir no bilances iegūta summa, izņemot jebkādu kapitālu, ko ienesušas grupas citas sabiedrības.

360

KONSOLIDĒTAIS PAŠU KAPITĀLS

370

NO KĀ: PIRMĀ LĪMEŅA PAMATA KAPITĀLS

380

NO KĀ: PIRMĀ LĪMEŅA PAPILDU KAPITĀLS

390

NO KĀ: DEVUMS KONSOLIDĒTAJĀ REZULTĀTĀ

Uzrāda katras sabiedrības devumu konsolidētajā rezultātā (peļņa vai zaudējums (–)). Tas ietver rezultātus, kas attiecināmi uz mazākuma līdzdalības daļām.

400

NO KĀ: (–) NEMATERIĀLĀ VĒRTĪBA/(+) NEGATĪVA NEMATERIĀLĀ VĒRTĪBA

Šeit uzrāda pārskatu sniedzošās sabiedrības nemateriālo vērtību vai negatīvu nemateriālo vērtību meitasuzņēmumā.

410–480

KAPITĀLA REZERVES

Kapitāla rezervju pārskata sniegšanas struktūra GS veidnē atbilst CA4 veidnes vispārējai struktūrai, izmantojot tos pašus pārskata sniegšanas jēdzienus. Sniedzot pārskatu par kapitāla rezervēm GS veidnē, attiecīgās summas uzrāda saskaņā ar noteikumiem, ko piemēro, lai noteiktu rezerves prasību grupas konsolidētajai situācijai. Tāpēc uzrādītās kapitāla rezervju summas atspoguļo katras sabiedrības devumu grupas kapitāla rezervēs. Uzrādītās summas ir balstītas uz Direktīvas 2013/36/ES (KRD) un Regulas (ES) 575/2013 valstu transponēšanas pasākumiem, tostarp visiem tajās paredzētajiem pārejas noteikumiem.

410

APVIENOTO REZERVJU PRASĪBAS

KPD 128. panta 6. punkts

420

KAPITĀLA SAGLABĀŠANAS REZERVES

KPD 128. panta 1. punkts un 129. pants

Saskaņā ar 129. panta 1. punktu kapitāla saglabāšanas rezerves ir papildus pirmā līmeņa pamata kapitālam uzturēta summa. Tā kā kapitāla saglabāšanas rezervju likme 2,5 % apmērā ir stabila, summu uzrāda šajā šūnā.

430

IESTĀDES SPECIFISKĀS PRETCIKLISKĀS KAPITĀLA REZERVES

KPD 128. panta 2. punkts, 130. pants un 135. līdz 140. pants

Šajā šūnā uzrāda pretciklisko rezervju konkrēto summu.

440

SAGLABĀŠANAS REZERVES SAISTĪBĀ AR DALĪBVALSTS LĪMENĪ KONSTATĒTO MAKROPRUDENCIĀLO VAI SISTĒMISKO RISKU

KPR 458. panta 2. punkta d) apakšpunkta iv) punkts

Šajā šūnā uzrāda to saglabāšanas rezervju summu saistībā ar dalībvalsts līmenī konstatēto makroprudenciālo vai sistēmisko risku, ko saskaņā ar KPR 458. pantu var pieprasīt papildus kapitāla saglabāšanas rezervēm.

450

SISTĒMISKĀ RISKA REZERVES

KPD 128. panta 5. punkts, 133. un 134. pants

Šajā šūnā uzrāda sistēmiskā riska rezervju konkrēto summu.

470

GLOBĀLAS SISTĒMISKI NOZĪMĪGAS IESTĀDES REZERVES

KPD 128. panta 3. punkts un 131. pants

Šajā šūnā uzrāda globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes rezervju summu.

480

CITAS SISTĒMISKI NOZĪMĪGAS IESTĀDES REZERVES

KPD 128. panta 4. punkts un 131. pants

Šajā šūnā uzrāda citas sistēmiski nozīmīgas iestādes rezervju summu.

3.   KREDĪTRISKA VEIDNES

3.1.   VISPĀRĪGAS PIEZĪMES

38.

Pastāv dažādi veidņu kopumi attiecībā uz standartizēto pieeju un IRB pieeju kredītriskam. Turklāt, ja tiek pārsniegts 5. panta a) punkta 4. apakšpunktā noteiktais attiecīgais slieksnis, iesniedz atsevišķas veidnes par kredītriskam pakļautu pozīciju ģeogrāfisko sadalījumu.

3.1.1.   Pārskatu sniegšana par kredītriska mazināšanas (KRM) metodēm ar aizstāšanas efektu

39.

KPR 235. pantā aprakstīta aprēķinu procedūra riska darījumam, kurš ir pilnībā aizsargāts ar nefondēto aizsardzību.

40.

KPR 236. pantā aprakstīta aprēķinu procedūra riska darījumam, kurš ir pilnībā aizsargāts ar nefondēto aizsardzību, pilnas aizsardzības/daļējas aizsardzības – vienādas prioritātes gadījumā.

41.

Fondētā kredītaizsardzība ir reglamentēta KPR 196., 197. un 200. pantā.

42.

Tādus riska darījumus ar parādniekiem (tiešiem darījuma partneriem) un aizsardzības devējiem, kurus iedala vienā un tajā pašā riska darījumu kategorijā, uzrāda gan kā ienākošo, gan kā izejošo naudas plūsmu vienā un tajā pašā riska darījumu kategorijā.

43.

Riska darījuma veids nemainās nefondētas kredītaizsardzības ietekmē.

44.

Ja riska darījums ir nodrošināts ar nefondēto kredītaizsardzību, nodrošināto daļu norāda kā izejošo naudas plūsmu, piemēram, parādnieka riska darījumu kategorijā, un kā ienākošo naudas plūsmu aizsardzības devēja riska darījumu kategorijā. Tomēr riska darījuma veids nemainās tāpēc, ka ir mainīta riska darījuma kategorija.

45.

COREP pārskatu sniegšanas sistēmā aizstāšanas ietekme atspoguļo riska svēršanas procedūru, ko faktiski piemēro riska darījumu segtajai daļai. Tādējādi riska darījuma segtajai daļai piemēro riska pakāpi saskaņā ar SP un to uzrāda CR SA veidnē.

3.1.2.   Pārskata sniegšana par darījuma partnera kredītrisku

46.

Riska darījumus, kas izriet no darījuma partnera kredītriska pozīcijām, uzrāda CR SA vai CR IRB veidnē neatkarīgi no tā, vai tie ir bankas portfeļa vai tirdzniecības portfeļa posteņi.

3.2.   C 07.00 – KREDĪTRISKS UN DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKS, UN NEAPMAKSĀTAS PIEGĀDES: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA KAPITĀLA PRASĪBĀM (CR SA)

3.2.1.   Vispārīgas piezīmes

47.

CR SA veidnes sniedz vajadzīgo informāciju par to, kā saskaņā ar standartizēto pieeju aprēķināt pašu kapitāla prasības attiecībā uz kredītrisku. Jo īpaši tās sniedz detalizētu informāciju par:

a)

riska darījumu vērtību sadalījumu atkarībā no dažādiem riska darījumu veidiem, riska pakāpēm un riska darījumu kategorijām;

b)

risku mazināšanai izmantotās kredītriska mazināšanas metodes apjomu un veidu.

3.2.2.   CR SA veidnes tvērums

48.

Saskaņā ar KPR 112. pantu, lai aprēķinātu pašu kapitāla prasības, katru SP riska darījumu iedala vienā no 16 SP riska darījumu kategorijām.

49.

CR SA informācija tiek pieprasīta par riska darījumu kategorijām kopumā un par katru riska darījumu kategoriju individuāli, kā noteikts attiecībā uz standartizēto pieeju. Kopējos rādītājus, kā arī informāciju par katru riska darījumu kategoriju uzrāda atsevišķā dimensijā.

50.

Tomēr CR SA tvērumā neietilpst šādas pozīcijas:

a)

riska darījumi, kas saskaņā ar KPR 112. panta m) punktu iedalīti riska darījumu kategorijā “Posteņi, kas atspoguļo vērtspapīrošanas pozīcijas” un par ko sniedz pārskatu CR SEC veidnēs;

b)

riska darījumi, kas atskaitīti no pašu kapitāla.

51.

CR SA veidnes tvērumā ietvertas šādas pašu kapitāla prasības:

a)

kredītrisks banku portfelī saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu (Standartizētā pieeja), tostarp darījuma partnera kredītrisks banku portfelī saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 6. nodaļu (Darījuma partnera kredītrisks);

b)

darījuma partnera kredītrisks tirdzniecības portfelī saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 6. nodaļu (Darījuma partnera kredītrisks);

c)

norēķinu risks, kas rodas no neapmaksātām piegādēm saskaņā ar KPR 379. pantu, attiecībā uz visu veidu uzņēmējdarbību.

52.

Veidnes tvērumā ir visi riska darījumi, attiecībā uz kuriem pašu kapitāla prasības aprēķina saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu saistībā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 4. un 6. nodaļu. Arī iestādēm, kas piemēro KPR 94. panta 1. punktu, šajā veidnē ir jāuzrāda savas tirdzniecības portfeļa pozīcijas, ja tās piemēro KPR Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu, lai aprēķinātu to pašu kapitāla prasības (KPR Trešās daļas II sadaļas 2. un 6. nodaļa un V sadaļa). Tāpēc veidnē sniegta ne tikai detalizēta informācija par riska darījuma veidu (piemēram, bilances/ārpusbilances posteņi), bet arī informācija par riska pakāpju piešķiršanu attiecīgajā riska darījumu kategorijā.

53.

Papildus tam CR SA 290. līdz 320. rindā ietverti izziņas posteņi, lai apkopotu papildu informāciju par riska darījumiem, kas nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku, un riska darījumiem, kuros netiek pildītas saistības.

54.

Šos izziņas posteņus uzrāda tikai par šādām riska darījumu kategorijām:

a)

centrālās valdības vai centrālās bankas (KPR 112. panta a) punkts);

b)

reģionālās pašvaldības vai vietējās pašpārvaldes (KPR 112. panta b) punkts);

c)

publiskā sektora struktūras (KPR 112. panta c) punkts);

d)

iestādes (KPR 112. panta f) punkts);

e)

komercsabiedrības (KPR 112. panta g) punkts);

f)

privātpersonas vai MVU (KPR 112. panta h) punkts).

55.

Izziņas posteņu uzrādīšana neietekmē CR SA norādītās riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķināšanu riska darījumu kategorijām saskaņā ar KPR 112. panta a) līdz c) un f) līdz h) punktu vai riska darījumu kategorijām saskaņā ar KPR 112. panta i) un j) punktu.

56.

Izziņas posteņu rindas sniedz papildu informāciju par parādnieku struktūru riska darījumu kategorijās “Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības” vai “Riska darījumi, kas nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku”. Šajās rindās riska darījumus uzrāda, ja parādnieki tiktu uzrādīti CR SA riska darījumu kategorijās “Centrālā valdība vai centrālās bankas”, “Reģionālās pašvaldības vai vietējās pašpārvaldes”, “Publiskā sektora struktūras”, “Iestādes”, “Komercsabiedrības” un “Privātpersonas vai MVU”, ja minētie riska darījumi netiktu iedalīti riska darījumu kategorijās “Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības” vai “Riska darījumi, kas nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku”. Tomēr uzrādītie dati ir tie paši, kurus izmantoja, lai aprēķinātu riska svērtās vērtības riska darījumu kategorijām “Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības” vai “Riska darījumi, kas nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku”.

57.

Piemēram, ja riska darījumu vērtību aprēķina atbilstoši KPR 127. pantam un vērtības korekcijas ir mazākas par 20 %, šo informāciju norāda CR SA veidnes 320. rindā kopā un riska darījumu kategorijā “Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības”. Ja šis riska darījums pirms saistību neizpildes gadījuma iestāšanās ir bijis riska darījums ar kādu iestādi, informāciju uzrāda arī 320. rindā pie riska darījumu kategorijas “Iestādes”.

3.2.3.   Riska darījumu iedalīšana riska darījumu kategorijās saskaņā ar standartizēto pieeju

58.

Lai nodrošinātu konsekventu riska darījumu klasifikāciju dažādās riska darījumu kategorijās, kā noteikts KPR 112. pantā, izmanto šādu secīgu pieeju:

a)

pirmajā posmā sākotnējo riska darījuma vērtību pirms korekcijas pakāpes klasificē attiecīgajā (sākotnējā) riska darījumu kategorijā, kas norādīta KPR 112. pantā, neskarot īpašo procedūru (riska pakāpi), ko katram konkrētajam riska darījumam piemēros riska darījumu kategorijā, kurā tas iedalīts;

b)

otrajā posmā riska darījumus var pārdalīt citās riska darījumu kategorijās saistībā ar to, ka tiek piemērotas kredītriska mazināšanas (KRM) metodes ar aizstāšanas ietekmi uz riska darījumu (piemēram, garantijas, kredītu atvasinātie instrumenti, finanšu nodrošinājuma vienkāršā metode), izmantojot ienākošās un izejošās naudas plūsmas.

59.

Turpmāk minētos kritērijus piemēro, lai sākotnējo riska darījuma vērtību pirms korekcijas pakāpēm klasificētu dažādajās riska darījumu kategorijās (pirmais posms), neskarot turpmāko pārdali, ko KRM metodes ar aizstāšanas ietekmi rada uz riska darījumu, vai procedūru (riska pakāpi), ko katram konkrētajam riska darījumam piemēros riska darījumu kategorijā, kurā tas iedalīts.

60.

Lai sākotnējo riska darījuma vērtību pirms korekcijas pakāpes klasificētu pirmajā posmā, neņem vērā ar riska darījumu saistītās KRM metodes (jānorāda, ka tās ņem vērā tieši otrajā posmā), ja vien aizsardzības ietekme nav būtisks riska darījumu kategorijas definīcijas elements, kā tas ir KPR 112. panta i) punktā minētās riska darījumu kategorijas gadījumā (riska darījumi, kas nodrošināti ar nekustamā īpašumu hipotēku).

61.

KPR 112. pantā nav paredzēti riska darījumu kategoriju atdalīšanas kritēriji. Tas varētu nozīmēt, ka vienu riska darījumu varētu iedalīt dažādās riska darījumu kategorijās, ja novērtēšanas kritērijos nav paredzēta klasifikācijas prioritāšu noteikšana. Acīmredzamākie gadījumi ir novērojami starp tādiem riska darījumiem ar iestādēm un komercsabiedrībām, kuriem ir noteikts īstermiņa kredītnovērtējums (KPR 112. panta n) punkts) un riska darījumiem ar iestādēm (KPR 112. panta f) punkts)/riska darījumiem ar komercsabiedrībām (KPR 112. panta g) punkts). Šajā gadījumā ir skaidrs, ka KPR netieši tiek noteikta prioritāte, jo vispirms tiek novērtēts, vai konkrētu riska darījumu var iedalīt īstermiņa riska darījumos ar iestādēm un komercsabiedrībām, un tikai pēc tam to pašu procesu veic attiecībā uz riska darījumiem ar iestādēm un komercsabiedrībām. Citādi ir acīmredzams, ka KPR 112. panta n) punktā minētajā riska darījumu kategorijā nekad neiedalīs nevienu riska darījumu. Minētais piemērs ir viens no acīmredzamākajiem, taču ne vienīgais. Jānorāda, ka kritēriji, ko izmanto, lai saskaņā ar standartizēto pieeju noteiktu riska darījumu kategorijas, ir atšķirīgi (institucionālā klasifikācija, riska darījumu termiņš, kavējuma statuss utt.), un tas ir atdalītās grupēšanas pamatā esošais iemesls.

62.

Lai pārskati būtu viendabīgi un salīdzināmi, ir jānorāda prioritātes noteikšanas novērtējuma kritēriji attiecībā uz sākotnējās riska darījuma vērtības pirms korekcijas pakāpes iedalīšanu riska darījumu kategorijās, neskarot īpašo procedūru (riska pakāpi), ko katram konkrētajam riska darījumam piemēros riska darījumu kategorijā, kurā tas iedalīts. Prioritātes noteikšanas kritēriji, kas turpmāk norādīti lēmumu pieņemšanas shēmā, ir balstīti uz tādu KPR skaidri noteiktu nosacījumu novērtējumu, kas attiecas uz riska darījumu piemērotību noteiktām riska darījumu kategorijām, un attiecīgā gadījumā uz pārskatu sniedzošo iestāžu vai uzraudzības iestādes lēmumiem par konkrētu riska darījumu kategoriju piemērojamību. Tādējādi riska darījumu iedalīšanas procesa rezultāts pārskatu sniegšanas nolūkos būtu saskaņā ar KPR noteikumiem. Tas iestādēm attiecībā uz iedalīšanu neliedz piemērot citas iekšējās procedūras, kas arī var būt saskaņā ar visiem attiecīgajiem KPR noteikumiem un tās interpretācijām attiecīgajos forumos.

63.

Lēmumu pieņemšanas shēmā riska darījumu kategorijai novērtējumā piešķir prioritāti pār citām kategorijām (t. i., to novērtē vispirms, ja tajā var iedalīt riska darījumu, neskarot minētā novērtējuma rezultātu), ja citādi tajā, iespējams, netiktu iedalīti riska darījumi. Tas tā varētu būt gadījumā, kad prioritātes noteikšanas kritēriju neesamības dēļ viena riska darījumu kategorija ir citu kategoriju apakšgrupa. Tādējādi turpmāk norādītajā lēmumu pieņemšanas shēmā šādi grafiski attēlotie kritēriji darbotos secīgi.

64.

Ņemot vērā iepriekš minēto, turpmāk minētajā lēmumu pieņemšanas shēmā novērtēšana tiktu veikta šādā secībā:

1.

vērtspapīrošanas pozīcijas;

2.

posteņi, kas saistīti ar īpaši augstu risku;

3.

kapitāla vērtspapīru riska darījumi;

4.

riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības;

5.

riska darījumi kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu (“KIU”) daļu vai ieguldījumu apliecību veidā/riska darījumi segto obligāciju veidā (atdalītas riska darījumu kategorijas);

6.

riska darījumi, kas nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku;

7.

citi posteņi;

8.

riska darījumi ar iestādēm un komercsabiedrībām, kam ir noteikts īstermiņa kredītnovērtējums;

9.

visas pārējās riska darījumu kategorijas (atdalītas riska darījumu kategorijas), kas ietver riska darījumus ar centrālajām valdībām vai centrālajām bankām; riska darījumus ar reģionālajām pašvaldībām vai vietējām pašpārvaldēm; riska darījumus ar publiskā sektora struktūrām; riska darījumus ar daudzpusējām attīstības bankām; riska darījumus ar starptautiskām organizācijām; riska darījumus ar iestādēm; riska darījumus ar komercsabiedrībām un privātpersonām vai MVU.

65.

Ja riska darījumi ir kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu daļu vai ieguldījumu apliecību veidā un tiek izmantota caurskatīšanas pieeja (KPR 132. panta 3. līdz 5. punkts), pamatā esošos individuālos riska darījumus ņem vērā un klasificē to attiecīgajā riska pakāpes rindiņā atbilstoši tiem piemērotajai procedūrai, bet visus individuālos riska darījumus klasificē riska darījumu kategorijā “Riska darījumi kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu (“KIU”) daļu vai ieguldījumu apliecību veidā”.

66.

Attiecībā uz KPR 134. panta 6. punktā norādītajiem “n-tā” saistību nepildīšanas gadījuma kredītu atvasinātajiem instrumentiem – ja tiem ir reitings, tos tieši klasificē kā vērtspapīrošanas pozīcijas. Ja tiem nav reitinga, tos ņem vērā riska darījumu kategorijā “Citi posteņi”. Pēdējā minētajā gadījumā līguma nominālvērtību uzrāda kā sākotnējo riska darījuma vērtību pirms korekcijas pakāpēm rindiņā “Citas riska pakāpes” (izmantotā riska pakāpe ir tā, kas norādīta summā, kura noteikta saskaņā ar 134. panta 6. punktu).

67.

Otrajā posmā – tā rezultātā, ka tiek izmantotas kredītriska mazināšanas metodes ar aizstāšanas ietekmi – riska darījumus pārdala aizsardzības sniedzēja riska darījumu kategorijā.

LĒMUMU PIEŅEMŠANAS SHĒMA PAR TO, KĀ SĀKOTNĒJĀS RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBAS PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM IEDALĪT STANDARTIZĒTĀS PIEEJAS RISKA DARĪJUMU KATEGORIJĀS SASKAŅĀ AR KPR

Sākotnējā riska darījuma vērtība pirms korekcijas pakāpēm

 

 

Vai to var iedalīt 112. panta m) punkta riska darījumu kategorijā?

Image

Vērtspapīrošanas pozīcijas

Image

 

 

Vai to var iedalīt 112. panta k) punkta riska darījumu kategorijā?

Image

Posteņi, kas saistīti ar īpaši augstu risku (sk. arī 128. pantu)

Image

 

 

Vai to var iedalīt 112. panta p) punkta riska darījumu kategorijā?

Image

Kapitāla vērtspapīru riska darījumi (sk. arī 133. pantu)

Image

 

 

Vai to var iedalīt 112. panta j) punkta riska darījumu kategorijā?

Image

Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības

Image

 

 

Vai to var iedalīt 112. panta l) un o) punkta riska darījumu kategorijā?

Image

Riska darījumi kolektīvu ieguldījumu uzņēmumu (“KIU”) daļu vai ieguldījumu apliecību veidā

Riska darījumi segto obligāciju veidā (sk. arī 129. pantu)

Šīs divas riska darījumu kategorijas ir savstarpēji atdalītas (sk. iepriekš sniegtajās piezīmes par caurskatīšanas pieeju). Tādēļ iedalīšana vienā no tām ir vienkārša.

Image

 

 

Vai to var iedalīt 112. panta i) punkta riska darījumu kategorijā?

Image

Riska darījumi, kas nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku (sk. arī 124. pantu)

Image

 

 

Vai to var iedalīt 112. panta q) punkta riska darījumu kategorijā?

Image

Citi posteņi

Image

 

 

Vai to var iedalīt 112. panta n) punkta riska darījumu kategorijā?

Image

Riska darījumi ar iestādēm un komercsabiedrībām, kam ir noteikts īstermiņa kredītnovērtējums

Image

 

 

Turpmāk minētās riska darījumu kategorijas ir savstarpēji atdalītas. Tādēļ iedalīšana vienā no tām ir vienkārša.

Riska darījumi ar centrālajām valdībām vai centrālajām bankām

Riska darījumi ar reģionālajām pašvaldībām vai vietējām pašpārvaldēm

Riska darījumi ar publiskā sektora struktūrām

Riska darījumi ar daudzpusējām attīstības bankām

Riska darījumi ar starptautiskām organizācijām

Riska darījumi ar iestādēm

Riska darījumi ar komercsabiedrībām

Riska darījumi ar privātpersonām vai MVU

3.2.4.   Skaidrojumi par dažu tādu konkrētu riska darījumu kategoriju tvērumu, kas minētas KPR 112. pantā

3.2.4.1.   Riska darījumu kategorija “Iestādes”

68.

Par grupas iekšējiem riska darījumiem saskaņā ar KPR 113. panta 6. līdz 7. punktu pārskatu sniedz šādi:

69.

riska darījumus, kas atbilst KPR 113. panta 7. punkta prasībām, uzrāda tajās attiecīgajās riska darījumu kategorijās, kurās tos uzrādītu, ja tie nebūtu grupas iekšējie riska darījumi;

70.

saskaņā ar KPR 113. panta 6. un 7. punktu “iestāde, saņemot kompetento iestāžu iepriekšēju atļauju, var izlemt nepiemērot šā panta 1. punkta prasības saviem riska darījumiem ar darījuma partneri, kas ir tās mātesuzņēmums, tās mātesuzņēmuma meitasuzņēmums vai uzņēmums, ar kuru iestādi saista attiecības Direktīvas 83/349/EEK 12. panta 1. punkta nozīmē.” Tas nozīmē, ka grupas iekšējie darījumu partneri ne vienmēr ir tikai iestādes, bet arī uzņēmumi, kas iedalīti citās riska darījumu kategorijās, piemēram, palīgpakalpojumu uzņēmumi vai uzņēmumi Direktīvas 83/349/EEK 12. panta 1. punkta nozīmē. Tādēļ grupas iekšējos riska darījumus uzrāda attiecīgajā riska darījumu kategorijā.

3.2.4.2.   Riska darījumu kategorija “Segtās obligācijas”

71.

SP riska darījumus iedala riska darījumu kategorijā “Segtās obligācijas” šādi:

72.

obligācijām, kā noteikts Direktīvas 2009/65/EK 52. panta 4. punktā, jāatbilst KPR 129. panta 1. līdz 2. punkta prasībām, lai tās klasificētu riska darījumu kategorijā “Segtās obligācijas”. Šo prasību izpilde ir jāpārbauda katrā konkrētā gadījumā. Tomēr saskaņā ar Direktīvas 2009/65/EK 52. panta 4. punktu obligācijas, kas emitētas līdz 2007. gada 31. decembrim, KPR 129. panta 6. punkta ietekmē iedala arī riska darījumu kategorijā “Segtās obligācijas”.

3.2.4.3.   Riska darījumu kategorija “Kolektīvo ieguldījumu uzņēmumi”

73.

Ja tiek izmantota iespēja saskaņā ar KPR 132. panta 5. punktu, riska darījumus KIU daļu vai ieguldījumu apliecību veidā uzrāda kā bilances posteņus saskaņā ar KPR 111. panta 1. punkta pirmo teikumu.

3.2.5.   Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām

Slejas

010

SĀKOTNĒJĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM

Riska darījuma vērtība saskaņā ar KPR 111. pantu, neņemot vērā vērtības korekcijas un uzkrājumus, korekcijas pakāpes un kredītriska mazināšanas metožu ietekmi, ar šādiem nosacījumiem, kas izriet no KPR 111. panta 2. punkta.

Attiecībā uz atvasinātiem instrumentiem, repo darījumiem, vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumiem, ilgstošo norēķinu darījumiem un maržinālo aizdevumu darījumiem saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 6. nodaļu vai KPR 92. panta 3. punkta f) apakšpunktu sākotnējā riska darījuma vērtība atbilst darījuma partnera kredītriska riska darījuma vērtībai, kas aprēķināta saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 6. nodaļā norādītajām metodēm.

Uz riska darījumu vērtību nomas līgumiem attiecas KPR 134. panta 7. punkts.

Attiecībā uz bilances posteņu savstarpējo prasījumu ieskaitu, kas noteikts KPR 219. pantā, riska darījumu vērtības uzrāda saskaņā ar saņemto naudas nodrošinājumu.

Attiecībā uz savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgumiem, kas aptver repo darījumus un/vai vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumus un/vai citus kapitāla tirgus darījumus saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 6. nodaļu, fondētās kredītaizsardzības ietekmi, kas saskaņā ar KPR 220. panta 4. punktu izpaužas savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgumu veidā, iekļauj 010. slejā. Tāpēc attiecībā uz savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgumiem, kas saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 6. nodaļu aptver repo darījumus, E*, kā aprēķināts saskaņā ar KPR 220. un 221. pantu, uzrāda CR SA veidnes 010. slejā.

030

(–) Vērtības korekcijas un uzkrājumi, kas saistīti ar sākotnējo riska darījuma vērtību

KPR 24. un 111. pants

Tādas vērtības korekcijas un tādi uzkrājumi saistībā ar kredītzaudējumiem, kas veikti saskaņā ar pārskatu sniedzošajai sabiedrībai piemēroto grāmatvedības regulējumu.

040

Riska darījuma vērtība bez vērtības korekcijām un uzkrājumiem

010. un 030. slejas summa.

050–100

KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS (KRM) METODES AR AIZSTĀŠANAS IETEKMI UZ RISKA DARĪJUMU

Tādas kredītriska mazināšanas metodes, kā definēts KPR 4. panta 57. punktā, kas samazina riska darījuma vai riska darījumu kredītrisku, izmantojot riska darījumu aizstāšanu, kā noteikts turpmāk “Riska darījuma aizstāšana saistībā ar KRM”.

Ja nodrošinājums ietekmē riska darījuma vērtību (piemēram, ja to izmanto kredītriska mazināšanas metodēs ar aizstāšanas ietekmi uz riska darījumu), tam nosaka maksimālo robežvērtību riska darījuma vērtības apmērā.

Šeit uzrādāmie posteņi:

nodrošinājums, kas iekļauts saskaņā ar finanšu nodrošinājuma vienkāršo metodi;

atbilstoša nefondētā kredītaizsardzība.

Sk. arī norādes 4.1.1. punktā.

050–060

Nefondētā kredītaizsardzība: koriģētās vērtības (Ga)

KPR 235. pants

KPR 239. panta 3. punktā noteikta nefondētās kredītaizsardzības koriģētā vērtība Ga.

050

Garantijas

KPR 203. pants

Nefondētā kredītaizsardzība, kā noteikts KPR 4. panta 59. punktā, atšķiras no kredītu atvasinātajiem instrumentiem.

060

Kredītu atvasinātie instrumenti

KPR 204. pants.

070–080

Fondētā kredītaizsardzība

Šīs slejas attiecas uz fondēto kredītaizsardzību saskaņā ar KPR 4. panta 58. punktu un KPR 196., 197. un 200. pantu. Summās neietver savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgumus (kas jau iekļauti sākotnējā riska darījuma vērtībā pirms korekcijas pakāpēm).

Ar kredītrisku saistīto parādzīmju un bilances posteņu savstarpējo prasījumu ieskaitu, kas rodas no atbilstošiem bilances posteņu savstarpējo prasījumu ieskaita līgumiem, saskaņā ar KPR 218. un 219. pantu pielīdzina naudas nodrošinājumam.

070

Finanšu nodrošinājums: vienkāršā metode

KPR 222. panta 1. līdz 2. punkts

080

Cita fondētā kredītaizsardzība

KPR 232. pants.

090–100

RISKA DARĪJUMA AIZSTĀŠANA SAISTĪBĀ AR KRM

KPR 222. panta 3. punkts, 235. panta 1. un 2. punkts un 236. pants

Izejošās naudas plūsmas atbilst sākotnējās riska darījuma vērtības pirms korekcijas pakāpēm segtajai daļai, ko atskaita no parādnieka riska darījumu kategorijas un pēc tam iedala aizsardzības devēja riska darījumu kategorijā. Šo summu uzskata par aizsardzības devēja riska darījumu kategorijā ienākošo naudas plūsmu.

Uzrāda arī vienā un tajā pašā riska darījumu kategorijā esošās ienākošās un izejošās naudas plūsmas.

Ņem vērā riska darījumus, kas izriet no iespējamām citās veidnēs ienākošām un no citām veidnēm izejošām naudas plūsmām.

110

NETO RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PĒC KRM AIZSTĀŠANAS IETEKMES, PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM

Riska darījumu vērtība, atskaitot vērtības korekcijas, pēc tam, kad ņemtas vērā ienākošās un izejošās naudas plūsmas saistībā ar KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS (KRM) METODĒM AR AIZSTĀŠANAS IETEKMI UZ RISKA DARĪJUMU

120–140

KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS METODES, KAS IETEKMĒ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBU. FONDĒTA KREDĪTAIZSARDZĪBA, FINANŠU NODROŠINĀJUMA PAPLAŠINĀTĀ METODE

KPR 223., 224., 225., 226., 227. un 228. pants. Ietver arī ar kredītrisku saistītās parādzīmes (KPR 218. pants).

Ar kredītrisku saistīto parādzīmju un bilances posteņu savstarpējo prasījumu ieskaitu, kas rodas no atbilstošiem bilances posteņu savstarpējo prasījumu ieskaita līgumiem, saskaņā ar KPR 218. un 219. pantu pielīdzina naudas nodrošinājumam.

Ar atbilstošu finanšu nodrošinājumu nodrošinātam riska darījumam piemērotās finanšu nodrošinājuma paplašinātās metodes nodrošinājuma ietekmi aprēķina saskaņā ar KPR 223., 224., 225, 226., 227. un 228. pantu.

120

Riska darījuma svārstīguma korekcija

KPR 223. panta 2. līdz 3. punkts

Uzrādāmo summu veido svārstīguma korekcijas ietekme uz riska darījumu (Eva-E) = E*He.

130

(–) Finanšu nodrošinājuma koriģētā vērtība (Cvam)

KPR 239. panta 2. punkts

Tirdzniecības portfeļa darījumiem ietver finanšu nodrošinājumu un preces, kas ir atbilstošas tirdzniecības portfeļa riska darījumiem saskaņā ar KPR 299. panta 2. punkta c) līdz f) apakšpunktu.

Uzrādāmā summa atbilst Cvam = C*(1-Hc-Hfx)*(t-t*)/(T-t*). C, Hc, Hfx, t, T un t* definīciju sk. KPR Trešās daļas II sadaļas 4. nodaļas 4. un 5. iedaļā.

140

(-) No kā: svārstīguma un termiņa korekcijas

KPR 223. panta 1. punkts un 239. panta 2. punkts

Uzrādāmā summa ir svārstīguma un termiņa korekciju kopējā ietekme (Cvam-C) = C* [(1-Hc-Hfx)*(t-t *)/(T-t*)-1], kur svārstīguma korekciju ietekme ir (Cva-C) = C*[(1-Hc-Hfx)-1] un termiņa korekciju ietekme ir (Cvam-Cva) = C*(1-Hc-Hfx)*[(t-t*)/(T-t*)-1].

150

Pilnībā koriģētā riska darījuma vērtība (E*)

KPR 220. panta 4. punkts, 223. panta 2. līdz 5. punkts un 228. panta 1. punkts

160–190

Ārpusbilances posteņu pilnībā koriģētās riska darījuma vērtības sadalījums pa korekcijas pakāpēm

KPR 111. panta 1. punkts un 4. panta 56. punkts Sk. arī KPR 222. panta 3. punktu un 228. panta 1. punktu

Uzrādītos datus pilnībā pielāgo riska darījumu vērtībām, pirms tiek piemērotas korekcijas pakāpes.

200

Riska darījuma vērtība

KPR 111. pants un Trešās daļas II sadaļas 4. nodaļas 4. iedaļa.

Riska darījuma vērtība pēc tam, kad ņemtas vērā vērtības korekcijas, visi riska mazināšanas līdzekļi un kredīta korekcijas pakāpes, kas jāpiešķir riska pakāpēm saskaņā ar KPR 113. pantu un Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu.

210

No kā: rodas no darījuma partnera kredītriska

Attiecībā uz atvasinātiem instrumentiem, repo darījumiem, vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumiem, ilgstošo norēķinu darījumiem un maržinālo aizdevumu darījumiem saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 6. nodaļu riska darījuma vērtību darījuma partnera kredītriskam aprēķina atbilstoši KPR Trešās daļas II sadaļas 6. nodaļas 2., 3., 4., un 5. iedaļā norādītajām metodēm.

215

Riska darījumu riska svērtā vērtība pirms MVU atbalsta faktora

KPR 113. panta 1. līdz 5. punkts, neņemot vērā MVU atbalsta faktoru saskaņā ar KPR 501. pantu.

220

Riska darījumu riska svērtā vērtība pēc MVU atbalsta faktora

KPR 113. panta 1. līdz 5. punkts, ņemot vērā MVU atbalsta faktoru saskaņā ar KPR 500. pantu.

230

No kā: ar kredītnovērtējumu, ko veic norīkota ārējā kredītu novērtēšanas institūcija (“ĀKNI”)

KPR 112. panta a) līdz d) punkts, f), g), l), n), o) un q) punkts

240

No kā: ar kredītnovērtējumu, kas iegūts no centrālās valdības

KPR 112. panta b) līdz d) punkts, f), g), l) un o) punkts


Rindas

Norādes

010

Kopējie riska darījumi

015

no kā: riska darījumi, kuros nav izpildītas saistības

KPR 127. pants

Šajā rindā jāuzrāda tikai riska darījumu kategorijas “Posteņi, kas saistīti ar īpaši augstu risku” un “Kapitāla vērtspapīru riska darījumi”.

Ja riska darījums ir uzskaitīts KPR 128. panta 2. punktā vai atbilst kritērijiem, kas noteikti KPR 128. panta 3. punktā vai 133. pantā, to iedala riska darījumu kategorijā “Posteņi, kas saistīti ar īpaši augstu risku” vai “Kapitāla vērtspapīru riska darījumi”. Līdz ar to netiek veikta cita iedalīšana, pat ja riska darījums ir tāds, kurā saistības netiek pildītas, saskaņā ar KPR 127. pantu.

020

no kā: MVU

Šeit uzrāda visus riska darījumus ar MVU.

030

no kā: MVU, kam piemēro MVU atbalsta faktoru

Šeit uzrāda tikai tādus riska darījumus, kas atbilst KPR 501. panta prasībām.

040

no kā: nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku – mājokļa nekustamais īpašums

KPR 125. pants.

Uzrādīti tikai riska darījumu kategorijā “Nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku”.

050

no kā: riska darījumi (pastāvīgi, daļēji izmantojot standartizēto pieeju)

Riska darījumi, kam piemēro KPR 150. panta 1. punktu

060

no kā: riska darījumi, kam piemēro standartizēto pieeju ar uzraudzības iestādes iepriekšēju atļauju veikt secīgu IRB izmantošanu

Riska darījumi, kam piemēro KPR 148. panta 1. punktu

070–130

KOPĒJO RISKA DARĪJUMU SADALĪJUMS PA RISKA DARĪJUMU VEIDIEM

Pārskatu sniedzošās iestādes “bankas portfeļa” pozīcijas, ievērojot turpmāk minētos kritērijus, sadala pa bilances riska darījumiem, kas pakļauti kredītriskam, ārpusbilances riska darījumiem, kas pakļauti kredītriskam, un riska darījumiem, kas pakļauti darījuma partnera kredītriskam.

Pārskatu sniedzošās iestādes “tirdzniecības portfeļa” darījuma partnera kredītriska pozīcijas saskaņā ar KPR 92. panta 3. punkta f) apakšpunktu un 299. panta 2. punktu iedala riska darījumos, kas pakļauti darījuma partnera kredītriskam. Arī iestādes, kas piemēro KPR 94. panta 1. punktu, savas “tirdzniecības portfeļa” pozīcijas, ievērojot turpmāk minētos kritērijus, sadala pa bilances riska darījumiem, kas pakļauti kredītriskam, ārpusbilances riska darījumiem, kas pakļauti kredītriskam, un riska darījumiem, kas pakļauti darījuma partnera kredītriskam.

070

Bilances riska darījumi, kas pakļauti kredītriskam

KPR 24. pantā minētie aktīvi, kas nav iekļauti nevienā citā kategorijā.

Riska darījumus, kas ir bilances posteņi un kas iekļauti kā vērtspapīru finansēšanas darījumi, atvasinātie instrumenti un ilgstošo norēķinu darījumi vai izriet no dažādu produktu savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita, uzrāda 090., 110. un 130. rindā, un tāpēc ne šajā rindā.

Neapmaksātas piegādes saskaņā ar KPR 379. panta 1. punktu (ja tās nav atskaitītas) nav uzskatāmas par bilances posteni, tomēr tās uzrāda šajā rindā.

Ja tie nav uzrādīti 030. rindā, iekļauj riska darījumus, kas izriet no aktīviem, kuri iesniegti CCP saskaņā ar KPR 4. panta 90. punktu, un no saistību neizpildes fonda riska darījumiem saskaņā ar KPR 4. panta 89. punktu.

080

Ārpusbilances riska darījumi, kas pakļauti kredītriskam

Ārpusbilances pozīcijas ietver KPR I pielikumā uzskaitītos posteņus.

Riska darījumus, kas ir ārpusbilances posteņi un kas iekļauti kā vērtspapīru finansēšanas darījumi, atvasinātie instrumenti un ilgstošo norēķinu darījumi vai izriet no dažādu produktu savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita, uzrāda 040. un 060. rindā, un tāpēc ne šajā rindā.

Ja tos uzskata par ārpusbilances posteņiem, iekļauj riska darījumus, kas izriet no aktīviem, kuri iesniegti CCP saskaņā ar KPR 4. panta 90. punktu, un no saistību neizpildes fonda riska darījumiem saskaņā ar KPR 4. panta 89. punktu.

090–130

Riska darījumi/darījumi, kas pakļauti darījuma partnera kredītriskam

090

Vērtspapīru finansēšanas darījumi

Vērtspapīru finansēšanas darījumi (VFD), kā definēts 17. punktā Bāzeles komitejas dokumentā “The Application of Basel II to Trading Activities and the Treatment of Double Default Effects”, ietver: i) līgumus par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu un līgumus par aktīvu pirkšanu ar atpārdošanu, kā noteikts KPR 4. panta 82. punktā, kā arī vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumus; ii) maržinālo aizdevumu darījumus, kā noteikts KPR 272. panta 3. punktā.

100

No kā: tiek veikta centrālā tīrvērte, izmantojot atbilstīgu centrālo darījuma partneri (QCCP)

KPR 306. pants attiecībā uz atbilstīgiem CCP saskaņā ar KPR 4. panta 88. punktu saistībā ar KPR 301. panta 2. punktu.

Tirdzniecības riska darījumi ar CCP saskaņā ar KPR 4. panta 91. punktu.

110

Atvasinātie instrumenti un ilgstošo norēķinu darījumi

Atvasinātie instrumenti ietver KPR II pielikumā uzskaitītos līgumus.

Ilgstošo norēķinu darījumi, kā noteikts KPR 272. panta 2. punktā.

Šajā rindā neuzrāda atvasinātos instrumentus un ilgstošo norēķinu darījumus, kas ietverti dažādu produktu savstarpējo prasījumu ieskaitā un tāpēc uzrādīti 130. rindā.

120

No kā: tiek veikta centrālā tīrvērte, izmantojot atbilstīgu centrālo darījuma partneri (QCCP)

KPR 306. pants attiecībā uz atbilstīgiem CCP saskaņā ar KPR 4. panta 88. punktu saistībā ar KPR 301. panta 2. punktu.

Tirdzniecības riska darījumi ar CCP saskaņā ar KPR 4. panta 91. punktu.

130

No dažādu produktu savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita

Šajā rindā ietver riska darījumus, kurus dažādu produktu savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita (kā noteikts KPR 272. panta 11. punktā) dēļ nevar iedalīt pie atvasinātajiem instrumentiem un ilgstošo norēķinu darījumiem vai vērtspapīru finansēšanas darījumiem.

140–280

RISKA DARĪJUMU SADALĪJUMS PA RISKA PAKĀPĒM

140

0 %

150

2 %

KPR 306. panta 1. punkts

160

4 %

KPR 305. panta 3. punkts

170

10 %

180

20 %

190

35 %

200

50 %

210

70 %

KPR 232. panta 3. punkta c) apakšpunkts

220

75 %

230

100 %

240

150 %

250

250 %

KPR 133. panta 2. punkts

260

370 %

KPR 471. pants

270

1 250 %

KPR 133. panta 2. punkts

280

Citas riska pakāpes

Šī rinda nav pieejama attiecībā uz riska darījumu kategorijām “Valdība”, “Komercsabiedrības”, “Iestādes” un “Privātpersonas vai MVU”.

Tādu riska darījumu uzrādīšanai, uz kuriem neattiecas veidnē uzskaitītās riska pakāpes.

KPR 113. panta 1. līdz 5. punkts

“N-tā” saistību nepildīšanas gadījuma kredītu atvasinātos instrumentus bez reitinga saskaņā ar standartizēto pieeju (KPR 134. panta 6. punkts) uzrāda šajā rindā riska darījumu kategorijā “Citi posteņi”.

Sk. arī KPR 124. panta 2. punktu un 152. panta 2. punkta b) apakšpunktu.

290–320

Izziņas posteņi

Sk. arī paskaidrojumu par izziņas posteņu nolūku CR SA vispārīgajā sadaļā.

290

Riska darījumi, kas nodrošināti ar komerciālā nekustamā īpašuma hipotēku

KPR 112. panta i) punkts

Šis ir tikai izziņas postenis. Neatkarīgi no riska darījumu vērtības aprēķina riska darījumiem, kas nodrošināti ar komerciālu nekustamo īpašumu saskaņā ar KPR 124. un 126. pantu, riska darījumus sadala un uzrāda šajā rindā, pamatojoties uz to, vai riska darījumi ir nodrošināti ar komerciālu nekustamo īpašumu.

300

Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības un kuriem piemēro 100 % riska pakāpi

KPR 112. panta j) punkts

Riska darījumu kategorijā “Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības” ietverti riska darījumi, ko iekļauj šajā riska darījumu kategorijā, ja tajos nebūtu saistību nepildīšanas.

310

Riska darījumi, kas nodrošināti ar mājokļa hipotēku

KPR 112. panta i) punkts

Šis ir tikai izziņas postenis. Neatkarīgi no riska darījumu vērtības aprēķina riska darījumiem, kas nodrošināti ar mājokļa hipotēku saskaņā ar KPR 124. un 125. pantu, riska darījumus sadala un uzrāda šajā rindā, pamatojoties uz to, vai riska darījumi ir nodrošināti ar nekustamo īpašumu.

320

Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības un kuriem piemēro 150 % riska pakāpi

KPR 112. panta j) punkts

Riska darījumu kategorijā “Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības” ietverti riska darījumi, ko iekļauj šajā riska darījumu kategorijā, ja tajos nebūtu saistību nepildīšanas.

3.3.   KREDĪTRISKS UN DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKS UN NEAPMAKSĀTAS PIEGĀDES: IRB PIEEJA PAŠU KAPITĀLA PRASĪBĀM (CR IRB)

3.3.1.   CR IRB veidnes tvērums

74.

CR IRB veidnes tvērumā iekļautas pašu kapitāla prasības attiecībā uz:

i.

kredītrisku banku portfelī, tostarp:

darījuma partnera kredītrisku banku portfelī;

nopirkto debitoru parādu atgūstamās vērtības samazināšanās risku;

ii.

darījuma partnera kredītrisku tirdzniecības portfelī;

iii.

neapmaksātām piegādēm, kas izriet no visu veidu darījumdarbības.

75.

Šīs veidnes tvērums attiecas uz riska darījumiem, kuriem riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķina saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 3. nodaļas 151. līdz 157. pantu (IRB pieeja).

76.

CR IRB veidne neattiecas uz šādiem datiem:

i.

kapitāla vērtspapīru riska darījumi, kurus uzrāda CR EQU IRB veidnē;

ii.

vērtspapīrošanas pozīcijas, kuras uzrāda CR SEC SA, CR SEC IRB un/vai CR SEC (detalizēta informācija) veidnēs;

iii.

“citi aktīvi, kas nav kredītsaistības” saskaņā ar KPR 147. panta 2. punkta g) apakšpunktu. Šai riska darījumu kategorijai riska pakāpe vienmēr ir jānosaka 100 % apmērā, izņemot skaidras naudas un līdzvērtīgu naudas posteņu gadījumā un ja riska darījums ir iznomāto aktīvu atlikusī vērtība saskaņā ar KPR 156. pantu. Riska darījumu riska svērto vērtību attiecībā uz šo riska darījumu kategoriju tieši uzrāda CA veidnē;

iv.

kredīta vērtības korekcijas risks, par ko sniedz pārskatu CVA riska veidnē;

CR IRB veidnē nav vajadzīgs IRB riska darījumu ģeogrāfiskais sadalījums pa valstīm, kurās rezidē darījuma partneris. Šo sadalījumu uzrāda CR GB veidnē.

77.

Lai noskaidrotu, vai iestāde izmanto pašu aplēses attiecībā uz LGD un/vai kredīta korekcijas pakāpes, par katru uzrādīto riska darījumu kategoriju sniedz šādu informāciju:

 

“NĒ” = ja izmanto uzraudzības iestāžu aplēses attiecībā uz LGD un kredīta korekcijas pakāpes (IRB pamatpieeja);

 

“JĀ” = ja izmanto pašu aplēses attiecībā uz LGD un kredīta korekcijas pakāpes (attīstītā IRB pieeja).

Jebkurā gadījumā attiecībā uz privātpersonu vai MVU portfeļiem ir jāuzrāda “JĀ”.

Ja iestāde izmanto pašu aplēses attiecībā uz LGD, lai aprēķinātu riska darījumu riska svērto vērtību attiecībā uz daļu no tās IRB riska darījumiem, un uzraudzības iestādes aplēses attiecībā uz LGD, lai aprēķinātu riska darījumu riska svērto vērtību attiecībā uz otru daļu no tās IRB riska darījumiem, jāuzrāda IRB pamatpieejas pozīciju CR IRB kopsumma un attīstītās IRB pieejas pozīciju CR IRB kopsumma.

3.3.2.   CR IRB veidnes sadalījums

78.

CR IRB sastāv no divām veidnēm. CR IRB 1 sniegts vispārīgs pārskats par IRB riska darījumiem un dažādajām metodēm, kā aprēķināt kopējo riska darījumu vērtību, kā arī kopējo riska darījumu sadalījums pa riska darījumu veidiem. CR IRB 2 sniegts to kopējo riska darījumu sadalījums, kas iedalīti parādnieku kategorijās vai portfeļos. CR IRB 1 un CR IRB 2 veidnēs atsevišķi uzrāda šādas riska darījumu kategorijas un apakškategorijas:

1)

Kopā

(Kopējā veidnē jāsniedz pārskats par IRB pamatpieeju un atsevišķi par attīstīto IRB pieeju);

2)

Centrālās bankas un centrālās valdības

(KPR 147. panta 2. punkta a) apakšpunkts);

3)

Iestādes

(KPR 147. panta 2. punkta b) apakšpunkts);

4.1)

Komercsabiedrības – MVU

(KPR 147. panta 2. punkta c) apakšpunkts);

4.2)

Komercsabiedrības – specializētā kreditēšana

(KPR 147. panta 8. punkts);

4.3)

Komercsabiedrības – citas

(Visas tās komercsabiedrības saskaņā ar 147. panta 2. punkta c) apakšpunktu, kas nav uzrādītas 4.1. un 4.2.);

5.1)

Privātpersonas vai MVU – ar nekustamo īpašumu nodrošināti MVU

(Riska darījumi, kas atspoguļo KPR 147. panta 2. punkta d) apakšpunktu saistībā ar 154. panta 3. punktu un kas ir nodrošināti ar nekustamo īpašumu);

5.2)

Privātpersonas vai MVU – nodrošināti ar nekustamo īpašumu, nav MVU

(Riska darījumi, kas atspoguļo 147. panta 2. punkta d) apakšpunktu un ir nodrošināti ar nekustamo īpašumu, un nav uzrādīti 5.1.);

5.3)

Privātpersonas vai MVU – atbilstīgi atjaunojami

(KPR 147. panta 2. punkta d) apakšpunkts saistībā ar 154. panta 4. punktu)

5.4)

Privātpersonas vai MVU – citi MVU

(147. panta 2. punkta d) apakšpunkts, par kuriem nav ziņots 5.1. un 5.3.);

5.5)

Privātpersonas vai MVU – citi, nav MVU

(147. panta 2. punkta d) apakšpunkts, par kuriem nav ziņots 5.2. un 5.3.).

3.3.3.   C 08.01 – Kredītrisks un darījuma partnera kredītrisks un neapmaksātas piegādes: IRB pieeja kapitāla prasībām (CR IRB 1)

3.3.3.1.   Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām

Slejas

Norādes

010

IEKŠĒJO REITINGU SISTĒMA/SAISTĪBU NEPILDĪŠANAS VARBŪTĪBA (PD), KAS NOTEIKTA PARĀDNIEKU KATEGORIJAI VAI PORTFELIM (%)

Parādnieku kategorijai vai portfelim noteikto PD uzrāda, balstoties uz KPR 180. pantā izklāstītajiem noteikumiem. Attiecībā uz katru individuālo kategoriju vai portfeli uzrāda konkrētajai parādnieku kategorijai vai portfelim noteikto PD. Attiecībā uz datiem, kas atbilst parādnieku kategoriju vai portfeļu apkopojumam (piemēram, kopējie riska darījumi), uzrāda riska darījumu svērto vidējo PD, kas noteikta apkopojumā ietverto parādnieku kategorijām vai portfeļiem. Riska darījuma vērtību (110. sleja) izmanto riska darījumu vidēji svērtās PD aprēķināšanai.

Attiecībā uz katru individuālo kategoriju vai portfeli uzrāda konkrētajai parādnieku kategorijai vai portfelim noteikto PD. Visus uzrādītos riska parametrus iegūst no iekšējā reitingu sistēmā izmantotajiem riska parametriem, ko apstiprinājusi attiecīgā kompetentā iestāde.

Uzraudzības iestādes paraugskalas izmantošana nav ne paredzēta, ne vēlama. Ja pārskata sniedzēja iestāde piemēro unikālu reitingu sistēmu vai arī tā var sniegt pārskatus atbilstoši iekšējai paraugskalai, tad izmanto šo skalu.

Pretējā gadījumā dažādas reitingu sistēmas apvieno un sakārto saskaņā ar šādiem kritērijiem: dažādu reitingu sistēmu parādnieku kategorijas apvieno un sakārto no zemākās katrai parādnieku kategorijai noteiktās PD uz augstāko. Ja iestāde izmanto daudzas kategorijas vai portfeļus, ar kompetentajām iestādēm var vienoties par mazāku skaitu kategoriju vai portfeļu.

Ja iestādes vēlas uzrādīt no iekšējā kategoriju skaita atšķirīgu kategoriju skaitu, tās iepriekš sazinās ar savu kompetento iestādi.

Lai noteiktu vidēji svērto PD, izmanto 110. slejā uzrādīto riska darījuma vērtību. Lai aprēķinātu riska darījumu svērto vidējo PD, jāņem vērā visi riska darījumi, tostarp riska darījumi, kuros nav izpildītas saistības (piemēram, attiecībā uz “Kopējiem riska darījumiem”). Riska darījumus, kuros nav izpildītas saistības, iedala pēdējā reitingu kategorijā(-s) ar PD 100 % apmērā.

020

SĀKOTNĒJĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM

Iestādes uzrāda riska darījuma vērtību pirms ir ņemtas vērā jebkādas vērtības korekcijas, uzkrājumi vai ietekme, ko rada kredītriska mazināšanas metodes vai kredīta korekcijas pakāpes.

Sākotnējo riska darījuma vērtību uzrāda saskaņā ar KPR 24. pantu un 166. panta 1. un 2. punktu un 4. līdz 7. punktu.

Ietekmi, kas rodas no KPR 166. panta 3. punkta (aizdevumu un noguldījumu bilances posteņu savstarpējo prasījumu ieskaita ietekme), uzrāda atsevišķi kā fondēto kredītaizsardzību, un tādēļ tā nedrīkst samazināt sākotnējo riska darījuma vērtību.

030

NO KĀ: LIELĀS FINANŠU SEKTORA SABIEDRĪBAS UN NEREGULĒTAS FINANŠU SABIEDRĪBAS

Sākotnējās riska darījuma vērtības pirms korekcijas pakāpes sadalījums attiecībā uz visiem riska darījumiem, kas noteikti saskaņā ar KPR 142. panta 4. un 5. punktu un kam ir augstāka korelācija saskaņā ar KPR 153. panta 2. punktu.

040–080

KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS (KRM) METODES AR AIZSTĀŠANAS IETEKMI UZ RISKA DARĪJUMU

Tādas kredītriska mazināšanas metodes, kā noteikts KPR 4. panta 57. punktā, kas samazina riska darījuma vai riska darījumu kredītrisku, izmantojot riska darījumu aizstāšanu, kā noteikts turpmāk “Riska darījuma aizstāšana saistībā ar KRM”.

040–050

NEFONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA

Nefondētā kredītaizsardzība: vērtības, kā tās noteiktas KPR 4. panta 59. punktā.

Ja nodrošinājums ietekmē riska darījuma vērtību (piemēram, ja to izmanto kredītriska mazināšanas metodēs ar aizstāšanas ietekmi uz riska darījumu), tam nosaka maksimālo robežvērtību riska darījuma vērtības apmērā.

040

GARANTIJAS

Ja neizmanto pašu aplēses attiecībā uz LGD – norāda koriģēto vērtību (Ga), kā noteikts KPR 236. pantā.

Ja izmanto pašu aplēses attiecībā uz LGD (KPR 183. pants, izņemot 3. punktu) – uzrāda iekšējā modelī izmantoto attiecīgo vērtību.

Ja neveic LGD korekciju – garantijas uzrāda 040. slejā. Ja veic LGD korekciju – garantijas summu uzrāda 150. slejā.

Attiecībā uz riska darījumiem, kam piemēro divkāršās saistību neizpildes procedūru, nefondētās kredītaizsardzības summu uzrāda 220. slejā.

050

KREDĪTU ATVASINĀTIE INSTRUMENTI

Ja neizmanto pašu aplēses attiecībā uz LGD – norāda koriģēto vērtību (Ga), kā noteikts KPR 216. pantā.

Ja izmanto pašu aplēses attiecībā uz LGD (KPR 183. pants) – uzrāda iekšējā modelēšanā izmantoto attiecīgo vērtību.

Ja veic LGD korekciju – kredītu atvasināto instrumentu summu uzrāda 160. slejā.

Attiecībā uz riska darījumiem, kam piemēro divkāršās saistību neizpildes procedūru, nefondētās kredītaizsardzības vērtību norāda 220. slejā.

060

CITA FONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA

Ja nodrošinājums ietekmē riska darījuma vērtību (piemēram, ja to izmanto kredītriska mazināšanas metodēs ar aizstāšanas ietekmi uz riska darījumu), tam nosaka maksimālo robežvērtību riska darījuma vērtības apmērā.

Ja neizmanto pašu aplēses attiecībā uz LGD – piemēro KPR 232. pantu.

Ja izmanto pašu aplēses attiecībā uz LGD – uzrāda tos kredīta riska mazināšanas līdzekļus, kas atbilst KPR 212. panta kritērijiem. Uzrāda attiecīgo vērtību, kas izmantota iekšējā modelī.

Ja neveic LGD korekciju – uzrāda 060. slejā. Ja veic LGD korekciju – summu uzrāda 170. slejā.

070–080

RISKA DARĪJUMA AIZSTĀŠANA SAISTĪBĀ AR KRM

Izejošās naudas plūsmas atbilst sākotnējās riska darījuma vērtības pirms korekcijas pakāpēm segtajai daļai, ko atskaita no parādnieka riska darījumu kategorijas – un attiecīgā gadījumā no parādnieka kategorijas vai portfeļa –, un pēc tam iedala aizsardzības devēja riska darījumu kategorijā – un attiecīgā gadījumā parādnieka kategorijā vai portfelī. Šo summu uzskata par aizsardzības devēja riska darījumu kategorijā – un attiecīgā gadījumā parādnieku kategorijās vai portfeļos – ienākošo naudas plūsmu.

Ņem vērā arī vienās un tajās pašās riska darījumu kategorijās – un attiecīgā gadījumā parādnieku kategorijās vai portfeļos – ienākošās un izejošās naudas plūsmas.

Ņem vērā riska darījumus, kas izriet no iespējamām citās veidnēs ienākošām un no citām veidnēm izejošām naudas plūsmām.

090

RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PĒC KRM AIZSTĀŠANAS IETEKMES, PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM

Attiecīgajā parādnieku kategorijā vai portfelī iedalītais riska darījums pēc tam, kad ņemtas vērā ienākošās un izejošās naudas plūsmas saistībā ar KRM metodēm ar aizstāšanas ietekmi uz riska darījumu.

100, 120

No kā: ārpusbilances posteņi

Sk. CR-SA norādes.

110

RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA

Summu uzrāda saskaņā ar KPR 166. pantu un 230. panta 1. punkta otro teikumu.

Attiecībā uz instrumentiem, kā noteikts I pielikumā, neatkarīgi no iestādes izvēlētās pieejas piemēro kredīta korekcijas pakāpes (KPR 166. panta 8. līdz 10. punkts).

Attiecībā uz 040.–060. rindu (vērtspapīru finansēšanas darījumi, atvasinātie instrumenti un ilgstošo norēķinu darījumi un riska darījumi, kas izriet no dažādu produktu savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita) saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 6. nodaļu riska darījumu vērtība ir tāda pati kā darījuma partnera kredītriska vērtība, kas aprēķināta saskaņā ar metodēm, kuras izklāstītas Trešās daļas II sadaļas 6. nodaļas 3., 4., 5., 6. un 7. iedaļā. Šīs vērtības uzrāda šajā slejā, bet ne 130. slejā “No kā: rodas no darījuma partnera kredītriska”.

130

No kā: rodas no darījuma partnera kredītriska

Sk. CR SA norādes.

140

NO KĀ: LIELĀS FINANŠU SEKTORA SABIEDRĪBAS UN NEREGULĒTAS FINANŠU SABIEDRĪBAS

Riska darījumu vērtības sadalījums attiecībā uz visiem riska darījumiem, kas noteikti saskaņā ar KPR 142. panta 4. un 5. punktu un kam piemēro lielāku korelāciju saskaņā ar KPR 153. panta 2. punktu.

150–210

KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS METODES, KAS ŅEMTAS VĒRĀ LGD APLĒSĒS, ATSKAITOT DIVKĀRŠĀS SAISTĪBU NEIZPILDES PROCEDŪRU

Šajās slejās neietver KRM metodes, kas aizstāšanas ietekmes piemērošanas rezultātā ietekmē LGD.

Ja neizmanto pašu aplēses attiecībā uz LGD: KPR 228. panta 2. punkts, 230. panta 1. un 2. punkts, 231. pants.

Ja izmanto pašu aplēses attiecībā uz LGD:

attiecībā uz nefondēto kredītaizsardzību riska darījumiem ar centrālajām valdībām un centrālajām bankām, iestādēm un komercsabiedrībām: KPR 161. panta 3. punkts. Riska darījumiem ar privātpersonām vai MVU: KPR 164. panta 2. punkts;

attiecībā uz fondēto kredītaizsardzību – nodrošinājums, kas ņemts vērā LGD aplēsēs saskaņā ar 181. panta 1. punkta e) un f) apakšpunktu.

150

GARANTIJAS

Sk. norādes 040. slejā.

160

KREDĪTU ATVASINĀTIE INSTRUMENTI

Sk. norādes 050. slejā.

170

IZMANTOTAS PAŠU APLĒSES ATTIECĪBA UZ LGD: CITA FONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA

Attiecīgā vērtība, kas izmantota iestādes iekšējā modelēšanā.

Tie kredīta riska mazināšanas līdzekļi, kas atbilst KPR 212. panta kritērijiem.

180

ATBILSTOŠS FINANŠU NODROŠINĀJUMS

Tirdzniecības portfeļa darījumiem ietver finanšu instrumentus un preces, kas ir atbilstošas tirdzniecības portfeļa riska darījumiem saskaņā ar KPR 299. panta 2. punkta c) līdz f) apakšpunktu, ar kredītrisku saistītās parādzīmes un bilances posteņu savstarpējo prasījumu ieskaitu saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 4. nodaļas 4. iedaļu pielīdzina naudas nodrošinājumam.

Ja neizmanto pašu aplēses attiecībā uz LGD – uzrāda vērtības saskaņā ar KPR 193. panta 1. līdz 4. punktu un 194. panta 1. punktu. Koriģētā vērtība (Cvam), kā norādīts KPR 223. panta 2. punktā.

Ja izmanto pašu aplēses attiecībā uz LGD – finanšu nodrošinājums, kas ņemts vērā LGD aplēsēs saskaņā ar 181. panta 1. punkta e) un f) apakšpunktu. Uzrādāmā vērtība ir nodrošinājuma aplēstā tirgus vērtība.

190–210

CITS ATBILSTOŠS NODROŠINĀJUMS

Ja neizmanto pašu aplēses attiecībā uz LGD – KPR 199. panta 1. līdz 8. punkts un 229. pants.

Ja izmanto pašu aplēses attiecībā uz LGD – cits nodrošinājums, kas ņemts vērā LGD aplēsēs saskaņā ar 181. panta 1. punkta e) un f) apakšpunktu.

190

NEKUSTAMAIS ĪPAŠUMS

Ja neizmanto pašu aplēses attiecībā uz LGD – uzrāda vērtības saskaņā ar KPR 199. panta 2. līdz 4. punktu. Ietver arī nekustamā īpašuma nomu (sk. KPR 199. panta 7. punktu). Sk. arī KPR 229. pantu.

Ja izmanto pašu aplēses attiecībā uz LGD – uzrādāmā vērtība ir aplēstā tirgus vērtība.

200

CITS LIETISKAIS NODROŠINĀJUMS

Ja neizmanto pašu aplēses attiecībā uz LGD – uzrāda vērtības saskaņā ar KPR 199. panta 6. un 8. punktu. Ietver arī nekustamā īpašuma nomu (sk. KPR 199. panta 7. punktu). Sk. arī KPR 229. panta 3. punktu.

Ja izmanto pašu aplēses attiecībā uz LGD – uzrādāmā vērtība ir nodrošinājuma aplēstā tirgus vērtība.

210

DEBITORU PARĀDI

Ja neizmanto pašu aplēses attiecībā uz LGD, uzrāda vērtības saskaņā ar KPR 199. panta 5. punktu un 229. panta 2. punktu.

Ja izmanto pašu aplēses attiecībā uz LGD, uzrādāmā vērtība ir nodrošinājuma aplēstā tirgus vērtība.

220

KAM PIEMĒRO DIVKĀRŠĀS SAISTĪBU NEIZPILDES PROCEDŪRU: NEFONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA

Garantijas un kredītu atvasinātie instrumenti, kas attiecas uz riska darījumiem, kuriem piemēro divkāršās saistību neizpildes procedūru, un kas atspoguļo KPR 202. pantu un 217. panta 1. punktu. Sk. arī 040. sleju “Garantijas” un 050. sleju “Kredītu atvasinātie instrumenti”.

230

RISKA DARĪJUMU SVĒRTIE VIDĒJIE LGD (%)

Ņem vērā visu KRM metožu ietekmi uz LGD vērtībām, kā noteikts KPR Trešās daļas II sadaļas 3. un 4. nodaļā. Attiecībā uz riska darījumiem, kuriem piemēro divkāršās saistību neizpildes procedūru, uzrādāmie LGD atbilst tiem, kas izvēlēti saskaņā ar KPR 161. panta 4. punktu.

Attiecībā uz riska darījumiem, kuros nav izpildītas saistības, ņem vērā KPR 181. panta 1. punkta h) apakšpunkta noteikumus.

Riska darījuma vērtību, kā tā noteikta 110. slejā, izmanto riska darījumu svērtās vidējās vērtības aprēķināšanai.

Ņem vērā visu ietekmi (tādējādi pārskatā ietver hipotēkām piemērojamo minimumu).

Saskaņā ar KPR 228. panta 2. punktu iestādes, kas piemēro IRB pieeju, bet ne pašu aplēses attiecībā uz LGD, finanšu nodrošinājuma riska mazināšanas ietekmi atspoguļo E*, kas ir riska darījuma pilnībā koriģētā vērtība, un pēc tam LGD*.

Riska darījumu svērtie vidējie LGD, kas saistīti ar katru “parādnieku kategorijas vai portfeļa”PD, izriet no minētajai kategorijai/portfelim noteiktajiem vidējiem prudenciālajiem LGD, kuri svērti ar attiecīgo 110. slejas darījuma vērtību.

Ja izmanto pašu aplēses attiecībā uz LGD, ņem vērā KPR 175. pantu un 181. panta 1. un 2. punktu.

Attiecībā uz riska darījumiem, kuriem piemēro divkāršās saistību neizpildes procedūru, uzrādāmie LGD atbilst tiem, kas izvēlēti saskaņā ar KPR 161. panta 4. punktu.

Riska darījumu svērto vidējo LGD aprēķinu iegūst no iekšējā reitingu sistēmā faktiski izmantotajiem riska parametriem, ko apstiprinājusi attiecīgā kompetentā iestāde.

Neuzrāda datus par specializētās kreditēšanas riska darījumiem, kas minēti KPR 153. panta 5. punktā.

Lielu regulētu finanšu sektora sabiedrību un neregulētu finanšu sabiedrību riska darījumus un attiecīgos LGD neietver 230. slejas aprēķinā; tos ietver tikai 240. slejas aprēķinā.

240

RISKA DARĪJUMU SVĒRTIE VIDĒJIE LGD (%) LIELĀM FINANŠU SEKTORA SABIEDRĪBĀM UN NEREGULĒTĀM FINANŠU SABIEDRĪBĀM

Riska darījumu svērtie vidējie LGD (%) attiecībā uz visiem riska darījumiem, kas noteikti saskaņā ar KPR 142. panta 4. un 5. punktu un kam piemēro lielāku korelāciju saskaņā ar KPR 153. panta 2. punktu.

250

RISKA DARĪJUMU SVĒRTĀ VIDĒJĀ TERMIŅA VĒRTĪBA (DIENAS)

Uzrādītā vērtība atspoguļo KPR 162. pantu. Riska darījuma vērtību (110. sleja) izmanto riska darījumu svērto vidējo rādītāju aprēķināšanai. Vidējo termiņu uzrāda dienās.

Šos datus neuzrāda attiecībā uz riska darījumu vērtībām, kurās termiņš nav riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķina elements. Tas nozīmē, ka šo sleju neaizpilda par riska darījumu kategoriju “Privātpersonas vai MVU”.

255

RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA PIRMS MVU ATBALSTA FAKTORA

Attiecībā uz centrālajām valdībām un centrālajām bankām, komercsabiedrībām un iestādēm – sk. KPR 153. panta 1. un 3. punktu. Attiecībā uz privātpersonām vai MVU – sk. KPR 154. panta 1. punktu.

Neņem vērā MVU atbalsta faktoru saskaņā ar KPR 501. pantu.

260

RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA PĒC MVU ATBALSTA FAKTORA

Attiecībā uz centrālajām valdībām un centrālajām bankām, komercsabiedrībām un iestādēm – sk. KPR 153. panta 1. un 3. punktu. Attiecībā uz privātpersonām vai MVU – sk. KPR 154. panta 1. punktu.

Ņem vērā MVU atbalsta faktoru saskaņā ar KPR 501. pantu.

270

NO KĀ: LIELĀS FINANŠU SEKTORA SABIEDRĪBAS UN NEREGULĒTAS FINANŠU SABIEDRĪBAS

Riska darījuma riska svērtās vērtības pēc MVU atbalsta faktora sadalījums attiecībā uz visiem riska darījumiem, kas noteikti saskaņā ar KPR 142. panta 4. un 5. punktu un kam piemēro lielāku korelāciju saskaņā ar KPR 153. panta 2. punktu.

280

PAREDZAMO ZAUDĒJUMU APMĒRS

Paredzamo zaudējumu definīciju sk. KPR 5. panta 3. punktā un aprēķinu sk. KPR 158. pantā. Uzrādāmais paredzamo zaudējumu apmērs ir balstīts uz iekšējo reitingu sistēmā faktiski izmantotajiem riska parametriem, ko apstiprinājusi attiecīgā kompetentā iestāde.

290

(–) VĒRTĪBAS KOREKCIJAS UN UZKRĀJUMI

Vērtības korekcijas, kā arī speciālie un vispārējie uzkrājumi saskaņā ar KPR 159. pantu. Vispārējos uzkrājumus uzrāda, summu proporcionāli iedalot saskaņā ar dažādo parādnieku kategoriju paredzamajiem zaudējumiem.

300

PARĀDNIEKU SKAITS

KPR 172. panta 1. un 2. punkts.

Attiecībā uz visām riska darījumu kategorijām, izņemot riska darījumu kategoriju “Privātpersonas vai MVU” un KPR 172. panta 1. punkta e) apakšpunkta otrajā teikumā minētos gadījumus, iestāde uzrāda atsevišķi novērtēto juridisko personu/parādnieku skaitu, neatkarīgi no dažādo piešķirto aizdevumu vai riska darījumu skaita.

Riska darījumu kategorijā “Privātpersonas vai MVU” vai gadījumā, ja atsevišķus riska darījumus ar vienu un to pašu parādnieku iedala dažādās parādnieku kategorijās saskaņā ar KPR 172. panta 1. punkta e) apakšpunkta otro teikumu citās riska darījumu kategorijās, iestāde uzrāda atsevišķi to riska darījumu skaitu, kas tika atsevišķi iedalīti noteiktā reitingu kategorijā vai portfelī. Ja piemēro KPR 172. panta 2. punktu, parādnieku var ņemt vērā vairāk nekā vienā kategorijā.

Tā kā šajā slejā aplūkots reitingu sistēmu struktūras elements, tā attiecas uz tādām sākotnējām riska darījumu vērtībām pirms korekcijas pakāpes, kas iedalītas katrā parādnieku kategorijā vai portfelī, neņemot vērā KRM metožu ietekmi (jo īpaši pārdales ietekmi).


Rindas

Norādes

010

KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI

015

no kā: riska darījumi, kam piemēro MVU atbalsta faktoru

Šeit uzrāda tikai tādus riska darījumus, kas atbilst KPR 501. panta prasībām.

020–060

KOPĒJO RISKA DARĪJUMU SADALĪJUMS PA RISKA DARĪJUMU VEIDIEM

020

Bilances posteņi, kas pakļauti kredītriskam

KPR 24. pantā minētie aktīvi, kas nav iekļauti nevienā citā kategorijā.

Riska darījumus, kas ir bilances posteņi un kas iekļauti kā vērtspapīru finansēšanas darījumi, atvasinātie instrumenti un ilgstošo norēķinu darījumi vai izriet no dažādu produktu savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita, uzrāda 040. -060. rindā, un tāpēc ne šajā rindā.

Neapmaksātas piegādes saskaņā ar KPR 379. panta 1. punktu (ja tās nav atskaitītas) nav uzskatāmas par bilances posteni, tomēr tās uzrāda šajā rindā.

Ja tie nav uzrādīti 030. rindā, iekļauj riska darījumus, kas izriet no aktīviem, kuri iesniegti CCP saskaņā ar KPR 4. panta 91. punktu, un no saistību neizpildes fonda riska darījumiem saskaņā ar KPR 4. panta 89. punktu.

030

Ārpusbilances posteņi, kas pakļauti kredītriskam

Ārpusbilances pozīcijas ietver KPR I pielikumā uzskaitītos posteņus.

Riska darījumus, kas ir ārpusbilances posteņi un kas iekļauti kā vērtspapīru finansēšanas darījumi, atvasinātie instrumenti un ilgstošo norēķinu darījumi vai izriet no dažādu produktu savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita, uzrāda 040. -060. rindā, un tāpēc ne šajā rindā.

Ja tos uzskata par ārpusbilances posteņiem, iekļauj riska darījumus, kas izriet no aktīviem, kuri iesniegti CCP saskaņā ar KPR 4. panta 91. punktu, un no saistību neizpildes fonda riska darījumiem saskaņā ar KPR 4. panta 89. punktu.

040–060

Riska darījumi/darījumi, kas pakļauti darījuma partnera kredītriskam

040

Vērtspapīru finansēšanas darījumi

Vērtspapīru finansēšanas darījumi (VFD), kā noteikts 17. punktā Bāzeles komitejas dokumentā “The Application of Basel II to Trading Activities and the Treatment of Double Default Effects”, ietver: i) līgumus par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu un līgumus par aktīvu pirkšanu ar atpārdošanu, kā noteikts KPR 4. panta 82. punktā, kā arī vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumus un ii) maržinālo aizdevumu darījumus, kā noteikts KPR 272. panta 3. punktā.

Šajā rindā neuzrāda vērtspapīru finansēšanas darījumus, kas ietverti dažādu produktu savstarpējo prasījumu ieskaitā un tāpēc uzrādīti 060. rindā.

050

Atvasinātie instrumenti un ilgstošo norēķinu darījumi

Atvasinātie instrumenti ietver KPR II pielikumā uzskaitītos līgumus. Šajā rindā neuzrāda atvasinātos instrumentus un ilgstošo norēķinu darījumus, kas ietverti dažādu produktu savstarpējo prasījumu ieskaitā un tāpēc uzrādīti 060. rindā.

060

No dažādu produktu savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita

Sk. CR SA norādes.

070

RISKA DARĪJUMI, KAS IEDALĪTI PARĀDNIEKU KATEGORIJĀS VAI PORTFEĻOS: KOPĀ

Attiecībā uz riska darījumiem ar komercsabiedrībām, iestādēm un centrālajām valdībām un centrālajām bankām – sk. KPR 142. panta 1. punkta 6. apakšpunktu un 170. panta 1. punkta c) apakšpunktu.

Attiecībā uz riska darījumiem ar privātpersonām vai MVU – sk. KPR 170. panta 3. punkta b) apakšpunktu. Attiecībā uz riska darījumiem, kas rodas no nopirktajiem debitoru parādiem, – sk. KPR 166. panta 6. punktu.

Riska darījumus attiecībā uz nopirkto debitoru parādu atgūstamās vērtības samazinājuma risku neuzrāda, sadalot pa parādnieku kategorijām vai portfeļiem, bet uzrāda 180. rindā.

Ja iestāde izmanto daudzas kategorijas vai portfeļus, ar kompetentajām iestādēm var vienoties par mazāku skaitu kategoriju vai portfeļu.

Neizmanto paraugskalu. Tā vietā iestādes pašas nosaka izmantojamo skalu.

080

SPECIALIZĒTĀS KREDITĒŠANAS IEDALĪJUMA KRITĒRIJI: KOPĀ

KPR 153. panta 5. punkts. Šis attiecas tikai uz komercsabiedrību, iestāžu un centrālo valdību un centrālo banku riska darījumu kategorijām.

090–150

KOPĒJO RISKA DARĪJUMU SADALĪJUMS PA RISKA PAKĀPĒM SASKAŅĀ AR SPECIALIZĒTĀS KREDITĒŠANAS IEDALĪJUMA KRITĒRIJIEM

120

No kā: kategorijā Nr. 1

KPR 153. panta 5. punkta 1. tabula

160

ALTERNATĪVĀ PROCEDŪRA: NODROŠINĀTI AR NEKUSTAMO ĪPAŠUMU

KPR 193. panta 1. un 2. punkts, 194. panta 1. līdz 7. punkts un 230. panta 3. punkts

170

TĀDI RISKA DARĪJUMI NO NEAPMAKSĀTĀM PIEGĀDĒM, KUROS PIEMĒRO RISKA PAKĀPES SASKAŅĀ AR ALTERNATĪVO PROCEDŪRU VAI 100 % APMĒRĀ, UN CITI RISKA DARĪJUMI, UZ KURIEM ATTIECAS RISKA PAKĀPES

Riska darījumi, kas rodas no neapmaksātām piegādēm un kam piemēro KPR 379. panta 2. punkta pirmās daļas pēdējā teikumā minēto alternatīvo procedūru vai riska pakāpi 100 % apmērā saskaņā ar KPR 379. panta 2. punkta pēdējo daļu. Šajā rindā uzrāda tādus nerevidētus “n-tā” saistību nepildīšanas gadījuma kredītu atvasinātos instrumentus saskaņā ar KPR 153. panta 8. punktu un jebkādus citus riska darījumus, kam piemēro riska pakāpes, kuri nav iekļauti kādā citā rindā.

180

ATGŪSTAMĀS VĒRTĪBAS SAMAZINĀJUMA RISKS: NOPIRKTIE DEBITORU PARĀDI KOPĀ

Atgūstamās vērtības samazinājuma riska definīciju sk. KPR 4. panta 53. punktā. Attiecībā uz riska pakāpes aprēķināšanu atgūstamās vērtības samazinājuma riskam sk. KPR 157. panta 1. punktu.

Saskaņā ar KPR 166. panta 6. punktu nopirkto debitoru parādu riska darījumu vērtība ir nenomaksātā summa mīnus riska darījumu riska svērtās vērtības atgūstamās vērtības samazinājuma riskam pirms kredītriska mazināšanas.

3.3.4.   C 08.02 – Kredītrisks un darījuma partnera kredītrisks un neapmaksātas piegādes: IRB pieeja kapitāla prasībām (sadalījums pa parādnieku kategorijām vai portfeļiem (CR IRB 2 veidne)

Sleja

Norādes

005

Parādnieka kategorija (rindas identifikators)

Šis ir rindas identifikators, un tas ir unikāls katrai rindai konkrētā tabulas lapā. Tajā ievērota numerācijas kārība 1, 2, 3 utt.

010–300

Norādes par katru no šīm slejām ir tādas pašas kā par atbilstīgajām numurētajām slejām CR IRB 1 tabulā.


Rinda

Norādes

010–001; 010–NNN

Šajās rindās uzrādītās vērtības ir jāsakārto no zemākas uz augstāku saskaņā ar parādnieku kategorijai vai portfelim noteikto PD. Parādnieku, kas nepilda saistības, PD ir 100 %. Riska darījumus, kam piemēro alternatīvo procedūru attiecībā uz nekustamā īpašuma nodrošinājumu (pieejama tikai tad, ja neizmanto pašu aplēses attiecībā uz LGD) neiedala saskaņā ar parādnieka PD un neuzrāda šajā veidnē.

3.4.   KREDĪTRISKS UN DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKS UN NEAPMAKSĀTAS PIEGĀDES: INFORMĀCIJA AR ĢEOGRĀFISKO SADALĪJUMU

79.

Iestādes, kas atbilst šīs regulas 5. panta a) punkta 4) apakšpunktā noteiktajam slieksnim, sniedz informāciju attiecībā uz valsti, kura ir dalībvalsts, kā arī jebkuru citu valsti, kura nav dalībvalsts. Slieksni piemēro tikai 1. un 2. tabulai. Riska darījumus ar pārvalstiskām organizācijām attiecina uz ģeogrāfisko apgabalu “Citas valstis”.

80.

Termins “parādnieka rezidences vieta” attiecas uz parādnieka inkorporācijas valsti. Šo jēdzienu var piemērot, pamatojoties uz tiešo parādnieku un pamatojoties uz galīgo risku. Tādējādi KRM metodes ar aizstāšanas ietekmi var mainīt riska darījuma iedalījumu kādā valstī. Riska darījumus ar pārvalstiskām organizācijām neiedala pie iestādes rezidences valsts, bet gan pie ģeogrāfiskā apgabala “Citas valstis” neatkarīgi no riska darījuma kategorijas, kurā iedalīts riska darījums ar pārvalstiskām organizācijām.

81.

Datus par “sākotnējo riska darījuma vērtību pirms korekcijas pakāpēm” uzrāda, atsaucoties uz tiešā parādnieka rezidences vietu. Datus par “riska darījuma vērtību” un “riska darījumu riska svērtajām vērtībām” uzrāda par galīgā parādnieka rezidences vietas valsti.

3.4.1.   C 09.01 – Riska darījumu ģeogrāfiskais sadalījums pēc parādnieka rezidences vietas: SP riska darījumi (CR GB 1)

3.4.1.1.   Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām

Slejas

010

SĀKOTNĒJĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM

Tāda pati definīcija, kā CR SA veidnes 010. slejā.

020

Riska darījumi, kuros nav izpildītas saistības

Sākotnējā riska darījuma vērtība pirms korekcijas pakāpēm riska darījumiem, kas ir klasificēti kā “riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības”, un riska darījumiem, kuros nav izpildītas saistības un kuri iedalīti riska darījumu kategorijās “riska darījumi, kas saistīti ar īpaši augstu risku” un “kapitāla vērtspapīru riska darījumi”.

Šis “izziņas postenis” sniedz papildu informāciju par riska darījumu, kuros nav izpildītas saistības, parādnieka struktūru. Riska darījumus, kas saskaņā ar KPR 112. panta j) punktu klasificēti kā “riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības”, uzrāda gadījumos, kad parādniekus uzrādītu, ja minētie riska darījumi nebūt iedalīti riska darījumu kategorijā “riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības”.

Šī informācija ir “izziņas postenis”, līdz ar to tas neietekmē riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķināšanu riska darījumu kategorijām “riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības”, “riska darījumi, kas saistīti ar īpaši augstu risku” vai “kapitāla vērtspapīru riska darījumi” saskaņā ar attiecīgi KPR 112. panta j), k) vai p) punktu.

040

Novērotās jaunās saistību neizpildes konkrētajā laika posmā

To riska darījumu sākotnējo vērtību, kas trīs mēnešu laika posmā kopš pēdējā pārskata sniegšanas atsauces datuma ir pārvietojušies uz riska darījumu kategoriju “riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības”, uzrāda saistībā ar riska darījumu kategoriju, kurai parādnieks sākotnēji ir piederējis.

050

Vispārējās kredītriska korekcijas

Kredītriska korekcijas saskaņā ar KPR 110. pantu.

055

Specifiskās kredītriska korekcijas

Kredītriska korekcijas saskaņā ar KPR 110. pantu.

060

Norakstījumi

Norakstījumi ietver gan tieši peļņā vai zaudējumos atzītu samazinātas vērtības finanšu aktīvu uzskaites vērtības samazinājumus [7. SFPS B5. punkta d) apakšpunkta i) punkts], gan tādu summu samazinājumus, kas iekļautas vērtības korekcijas kontā pret samazinātās vērtības finanšu aktīviem [7. SFPS B5. punkta d) apakšpunkta ii) punkts].

070

Kredītriska korekcijas/norakstījumi attiecībā uz novērotām jaunām saistību neizpildēm

Kredītriska korekciju un norakstījumu summa attiecībā uz riska darījumiem, kas trīs mēnešu laika posmā kopš pēdējās datu iesniegšanas ir klasificēti kā “riska darījumi, kuros nav izpildītas saistības”.

075

Riska darījuma vērtība

Tāda pati definīcija, kā CR SA veidnes 200. slejā.

080

RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA PIRMS MVU ATBALSTA FAKTORA

Tāda pati definīcija, kā CR SA veidnes 215. slejā.

090

RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA PĒC MVU ATBALSTA FAKTORA

Tāda pati definīcija, kā CR SA veidnes 220. slejā.


Rindas

010

Centrālās valdības vai centrālās bankas

KPR 112. panta a) punkts

020

Reģionālās pašvaldības vai vietējās pašpārvaldes

KPR 112. panta b) punkts

030

Publiskā sektora struktūras

KPR 112. panta c) punkts

040

Daudzpusējās attīstības bankas

KPR 112. panta d) punkts

050

Starptautiskās organizācijas

KPR 112. panta e) punkts

060

Iestādes

KPR 112. panta f) punkts

070

Komercsabiedrības

KPR 112. panta g) punkts

075

no kā: MVU

Tāda pati definīcija, kā CR SA veidnes 020. rindā.

080

Privātpersonas vai MVU

KPR 112. panta h) punkts

085

no kā: MVU

Tāda pati definīcija, kā CR SA veidnes 020. rindā.

090

Nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku

KPR 112. panta i) punkts

095

no kā: MVU

Tāda pati definīcija, kā CR SA veidnes 020. rindā.

100

Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības

KPR 112. panta j) punkts

110

Posteņi, kas saistīti ar īpaši augstu risku

KPR 112. panta k) punkts

120

Segtās obligācijas

KPR 112. panta l) punkts

130

Prasījumi pret iestādēm un komercsabiedrībām, kam ir noteikts īstermiņa kredītnovērtējums

KPR 112. panta n) punkts

140

Kolektīvu ieguldījumu uzņēmumi (KIU)

KPR 112. panta o) punkts

150

Kapitāla vērtspapīru riska darījumi

KPR 112. panta p) punkts

160

Citi riska darījumi

KPR 112. panta q) punkts

170

Kopējie riska darījumi

3.4.2.   C 09.02 – Riska darījumu ģeogrāfiskais sadalījums pēc parādnieka rezidences vietas: IRB riska darījumi (CR GB 2)

3.4.2.1.   Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām

Slejas

 

010

SĀKOTNĒJĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM

Tāda pati definīcija, kā CR IRB veidnes 020. slejā.

030

No kā: saistību neizpilde

Sākotnējā riska darījuma vērtība tiem riska darījumiem, kas klasificēti kā “riska darījumi, kuros nav izpildītas saistības” saskaņā ar KPR 178. pantu.

040

Novērotās jaunās saistību neizpildes konkrētajā laika posmā

To riska darījumu sākotnējo vērtību, kas trīs mēnešu laika posmā kopš pēdējā pārskata sniegšanas atsauces datuma ir pārvietojušies uz riska darījumu kategoriju “riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības”, uzrāda saistībā ar riska darījumu kategoriju, kurai parādnieks sākotnēji ir piederējis.

050

Vispārējās kredītriska korekcijas

Kredītriska korekcijas saskaņā ar KPR 110. pantu.

055

Specifiskās kredītriska korekcijas

Kredītriska korekcijas saskaņā ar KPR 110. pantu.

060

Norakstījumi

Norakstījumi ietver gan tieši peļņā vai zaudējumos atzītu samazinātas vērtības finanšu aktīvu uzskaites vērtības samazinājumus [7. SFPS B5. punkta d) apakšpunkta i) punkts], gan tādu summu samazinājumus, kas iekļautas vērtības korekcijas kontā pret samazinātās vērtības finanšu aktīviem [7. SFPS B5. punkta d) apakšpunkta ii) punkts].

070

Kredītriska korekcijas/norakstījumi attiecībā uz novērotām jaunām saistību neizpildēm

Kredītriska korekciju un norakstījumu summa attiecībā uz riska darījumiem, kas trīs mēnešu laika posmā kopš pēdējās datu iesniegšanas ir klasificēti kā “riska darījumi, kuros nav izpildītas saistības”.

080

IEKŠĒJO REITINGU SISTĒMA/SAISTĪBU NEPILDĪŠANAS VARBŪTĪBA (PD), KAS NOTEIKTA PARĀDNIEKU KATEGORIJAI VAI PORTFELIM (%)

Tāda pati definīcija, kā CR IRB veidnes 010. slejā.

090

RISKA DARĪJUMU SVĒRTIE VIDĒJIE LGD (%)

Tāda pati definīcija, kā CR IRB veidnes 230. slejā. Piemēro KPR 181. panta 1. punkta h) apakšpunkta noteikumus.

Neuzrāda datus par specializētās kreditēšanas riska darījumiem, kas minēti KPR 153. panta 5. punktā.

100

No kā: saistību neizpilde

Riska darījumu vidējie LGD tiem riska darījumiem, kas klasificēti kā “riska darījumi, kuros nav izpildītas saistības” saskaņā ar KPR 178. pantu.

105

Riska darījuma vērtība

Tāda pati definīcija, kā CR IRB veidnes 110. slejā.

110

RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA PIRMS MVU ATBALSTA FAKTORA

Tāda pati definīcija, kā CR IRB veidnes 255. slejā.

120

No kā: saistību neizpilde

Riska darījumu riska svērtā vērtība tiem riska darījumiem, kas klasificēti kā “riska darījumi, kuros nav izpildītas saistības” saskaņā ar KPR 178. pantu.

125

RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA PĒC MVU ATBALSTA FAKTORA

Tāda pati definīcija, kā CR IRB veidnes 260. slejā.

130

PAREDZAMO ZAUDĒJUMU APMĒRS

Tāda pati definīcija, kā CR IRB veidnes 280. slejā.


Rindas

 

010

Centrālās bankas un centrālās valdības

(KPR 147. panta 2. punkta a) apakšpunkts)

020

Iestādes

(KPR 147. panta 2. punkta b) apakšpunkts)

030

Komercsabiedrības

(Visas komercsabiedrības saskaņā ar 147. panta 2. punkta c) apakšpunktu)

042

No kā: specializētā kreditēšana (izņemot SK, kam piemēro iedalījuma kritērijus)

(KPR 147. panta 8. punkts)

Neuzrāda datus par specializētās kreditēšanas riska darījumiem, kas minēti KPR 153. panta 5. punktā.

045

No kā: specializētā kreditēšana, kam piemēro iedalījuma kritērijus

KPR 147. panta 8. punkta a) apakšpunkts un 153. panta 5. punkts

050

No kā: MVU

(KPR 147. panta 2. punkta c) apakšpunkts)

060

Privātpersonas vai MVU

Visi riska darījumi ar privātpersonām vai MVU saskaņā ar KPR 147. panta 2. punkta d) apakšpunktu

070

Privātpersonas vai MVU – nodrošināti ar nekustamo īpašumu

Riska darījumi, kas atspoguļo KPR 147. panta 2. punkta d) apakšpunktu un kas ir nodrošināti ar nekustamo īpašumu.

080

MVU

Tādi riska darījumi ar privātpersonām vai MVU, kas atspoguļo KPR 147. panta 2. punkta d) apakšpunktu saistībā ar 153. panta 3. punktu un kas ir nodrošināti ar nekustamo īpašumu.

090

Nav MVU

Tādi riska darījumi ar privātpersonām vai MVU, kas atspoguļo KPR 147. panta 2. punkta d) apakšpunktu un kas ir nodrošināti ar nekustamo īpašumu.

100

Privātpersonas vai MVU – atbilstīgi atjaunojami

(KPR 147. panta 2. punkta d) apakšpunkts saistībā ar 154. panta 4. punktu)

110

Privātpersonas vai MVU – citi

Tādi citi riska darījumi ar privātpersonām vai MVU saskaņā ar KPR 147. panta 2. punkta d) apakšpunktu, kas nav uzrādīti 070.–100. rindā.

120

MVU

Tādi citi riska darījumi ar privātpersonām vai MVU, kas atspoguļo KPR 147. panta 2. punkta d) apakšpunktu saistībā ar 153. panta 3. punktu.

130

Nav MVU

Tādi citi riska darījumi ar privātpersonām vai MVU, kas atspoguļo KPR 147. panta 2. punkta d) apakšpunktu.

140

Kapitāla vērtspapīri

Kapitāla vērtspapīru riska darījumi, kas atspoguļo KPR 147. panta 2. punkta e) apakšpunktu.

150

Kopējie riska darījumi

3.4.3.   C 09.04 – To kredītriska darījumu sadalījums, kuri ir nozīmīgi pretciklisko rezervju aprēķināšanai pa valstīm un iestādes specifisko pretcisklisko rezervju (CCB) normas aprēķināšanai

3.4.3.1.   Vispārīgas piezīmes

82.

Šī tabula ir ieviesta, lai saņemtu vairāk informācijas par iestādes specifisko pretciklisko kapitāla rezervju elementiem. Pieprasītā informācija attiecas uz pašu kapitāla prasībām, kas noteiktas saskaņā ar KPR Trešās daļas II un IV sadaļu, un ģeogrāfisko atrašanās vietu attiecībā uz kredītriska darījumiem, vērtspapīrošanas darījumiem un tirdzniecības portfeļa riska darījumiem, kuri ir nozīmīgi iestādes specifisko pretciklisko kapitāla rezervju (CCB) aprēķināšanai saskaņā ar KPD 140. pantu (attiecīgie kredītriska darījumi).

83.

Veidnē C 09.04 uzrādāmā informācija ir pieprasīta attiecībā uz attiecīgo kredītriska darījumu kopsummu visās jurisdikcijās, kurās atrodas minētie riska darījumi, un atsevišķi par katru jurisdikciju, kurā atrodas attiecīgie kredītriska darījumi. Kopējos rādītājus, kā arī informāciju par katru jurisdikciju uzrāda atsevišķā dimensijā.

84.

Slieksnis, kas noteikts šīs regulas 5. panta a) punkta 4) apakšpunktā, neattiecas uz ziņošanu par šo sadalījumu.

85.

Lai noteiktu ģeogrāfisko atrašanās vietu, riska darījumus iedala, atsaucoties uz parādnieka tiešās rezidences vietu, kā noteikts Komisijas 2014. gada 4. jūnija Deleģētajā regulā (ES) Nr. 1152/2014 attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par attiecīgo kredītriska darījumu ģeogrāfiskās atrašanās vietas noteikšanu iestādes specifisko pretciklisko kapitāla rezervju aprēķināšanai. Tādēļ KRM metodes nemaina riska darījuma iedalīšanu tā ģeogrāfiskajā atrašanās vietā, lai paziņotu šajā veidnē izklāstīto informāciju.

3.4.3.2.   Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām

Slejas

 

010

Summa

Attiecīgo kredītriska darījumu vērtība un ar to saistītas pašu kapitāla prasības, kas noteiktas saskaņā ar norādēm attiecīgajai rindai.

020

Procenti

030

Kvalitatīvā informācija

Šo informāciju uzrāda tikai par iestādes rezidences valsti (jurisdikcija, kas atbilst tās piederības dalībvalstij) un visu valstu posteni “Kopā”.

Iestādes uzrāda {y} vai {n} saskaņā ar norādēm attiecīgajai rindai.


Rindas

 

010–020

Attiecīgie kredītriska darījumi – kredītrisks

Attiecīgie kredītriska darījumi, kas definēti saskaņā ar KPD 140. panta 4. punkta a) apakšpunktu.

010

Riska darījumu vērtība saskaņā ar standartizēto pieeju

Riska darījumu vērtība, kas noteikta saskaņā ar KPR 111. pantu attiecīgajiem kredītriska darījumiem, kuri definēti saskaņā ar KPD 140. panta 4. punkta a) apakšpunktu.

Vērtspapīrošanas pozīciju riska darījumu vērtību banku portfelī saskaņā ar standartizēto pieeju izslēdz no šīs rindas un uzrāda 050. rindā.

020

Riska darījumu vērtība saskaņā ar IRB pieeju

Riska darījumu vērtība, kas noteikta saskaņā ar KPR 166. pantu attiecīgajiem kredītriska darījumiem, kuri definēti saskaņā ar KPD 140. panta 4. punkta a) apakšpunktu.

Vērtspapīrošanas pozīciju riska darījumu vērtību banku portfelī saskaņā ar IRB pieeju izslēdz no šīs rindas un uzrāda 060. rindā.

030–040

Attiecīgie kredītriska darījumi – tirgus risks

Attiecīgie kredītriska darījumi, kas definēti saskaņā ar KPD 140. panta 4. punkta b) apakšpunktu.

030

Tirdzniecības portfeļa riska darījumu garo un īso pozīciju summa standartizētām pieejām

Neto īso un garo pozīciju summa saskaņā ar KPR 327. pantu, kas izriet no attiecīgajiem kredītriska darījumiem, kuri definēti saskaņā ar KPD 140. panta 4. punkta b) apakšpunktu saskaņā ar KPR Trešās daļas IV sadaļas 2. nodaļu:

riska darījumi ar parāda instrumentiem, kas nav vērtspapīrošana,

riska darījumi ar vērtspapīrošanas pozīcijām tirdzniecības portfelī,

riska darījumi ar korelācijas tirdzniecības portfeļiem,

riska darījumi ar kapitāla vērtspapīriem, un

riska darījumi ar KIU, ja kapitāla prasības aprēķinātas saskaņā ar KPR 348. pantu.

040

Tirdzniecības portfeļa riska darījumu vērtība saskaņā ar iekšējo modeļu pieejām

Par attiecīgajiem kredītriska darījumiem, kas definēti saskaņā ar KPD 140. panta 4. punkta b) apakšpunktu saskaņā ar KPR Trešās daļas IV sadaļas 2. un 5. nodaļu, uzrāda šādu summu:

to neatvasināto instrumentu pozīciju patiesā vērtība, kuras veido attiecīgos kredītriska darījumus, kas definēti saskaņā ar KPD 140. panta 4. punkta b) apakšpunktu, un kuras noteiktas saskaņā ar KPR 104. pantu;

to atvasināto instrumentu nominālā (nosacītā) vērtība, kuri veido attiecīgos kredītriska darījumus, kas definēti saskaņā ar KPD 140. panta 4. punkta b) apakšpunktu.

050–060

Attiecīgie kredītriska darījumi – vērtspapīrošanas pozīcijas banku portfelī

Attiecīgie kredītriska darījumi, kas definēti saskaņā ar KPD 140. panta 4. punkta c) apakšpunktu.

050

Vērtspapīrošanas pozīciju riska darījumu vērtība banku portfelī saskaņā ar standartizēto pieeju

Riska darījumu vērtība, kas noteikta saskaņā ar KPR 246. pantu attiecīgajiem kredītriska radījumiem, kuri definēti saskaņā ar KPD 140. panta 4. punkta c) apakšpunktu.

060

Vērtspapīrošanas pozīciju riska darījumu vērtība banku portfelī saskaņā ar IRB pieeju

Riska darījumu vērtība, kas noteikta saskaņā ar KPR 246. pantu attiecīgajiem kredītriska radījumiem, kuri definēti saskaņā ar KPD 140. panta 4. punkta c) apakšpunktu.

070–110

Pašu kapitāla prasības un svērumi

070

Kopējās pašu kapitāla prasības CCB

080., 090. un 100. rindas summa

080

Pašu kapitāla prasības attiecīgajiem kredītriska darījumiem – kredītrisks

Pašu kapitāla prasības, kas noteiktas saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 1. līdz 4. nodaļu un 6. nodaļu attiecīgajiem kredītriska darījumiem, kuri definēti saskaņā ar KPD 140. panta 4. punkta a) apakšpunktu, attiecīgajai valstij.

Pašu kapitāla prasības vērtspapīrošanas pozīcijām banku portfelī izslēdz no šīs rindas un uzrāda 100. rindā.

Pašu kapitāla prasības ir 8 % no riska darījumu riska svērtajām vērtībām, kas noteiktas saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 1. līdz 4. nodaļas un 6. nodaļas noteikumiem.

090

Pašu kapitāla prasības attiecīgajiem kredītriska darījumiem – tirgus risks

Pašu kapitāla prasības, kas noteiktas saskaņā ar KPR Trešās daļas IV sadaļas 2. nodaļu specifiskajam riskam vai saskaņā ar KPR Trešās daļas IV sadaļas 5. nodaļu inkrementālajam saistību nepildīšanas un migrācijas riskam attiecīgajiem kredītriska darījumiem, kuri definēti saskaņā ar KPD 140. panta 4. punkta b) apakšpunktu, attiecīgajai valstij.

Pašu kapitāla prasības attiecīgajiem kredītriska darījumiem saskaņā ar tirgus riska regulējumu citstarp ietver pašu kapitāla prasības vērtspapīrošanas pozīcijām saskaņā ar KPR Trešās daļas IV sadaļas 2. nodaļu un pašu kapitāla prasības riska darījumiem ar kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem, kas noteiktas saskaņā ar KPR 348. pantu.

100

Pašu kapitāla prasības attiecīgajiem kredītriska darījumiem – vērtspapīrošanas pozīcijas banku portfelī

Pašu kapitāla prasības, kas noteiktas saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 5. nodaļu attiecīgajiem kredītriska radījumiem, kas definēti saskaņā ar KPD 140. panta 4. punkta c) apakšpunktu, attiecīgajai valstij.

Pašu kapitāla prasības ir 8 % no riska darījumu riska svērtajām vērtībām, kas noteiktas saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 5. nodaļas noteikumiem.

110

Pašu kapitāla prasību svērumi

Pretciklisko rezervju normai piemēroto riska pakāpi katrā valstī aprēķina kā attiecību starp pašu kapitāla prasībām, ko nosaka šādi:

1.

skaitītājs: kopējā pašu kapitāla prasības, kas attiecas uz attiecīgajiem kredītriska darījumiem konkrētajā valstī [r070; š010 valsts lapa],

2.

saucējs: kopējā pašu kapitāla prasības, kas attiecas uz visiem kredītriska darījumiem, kuri ir nozīmīgi pretciklisko rezervju aprēķinam saskaņā ar KPD 140. panta 4. punktu [r070; š010; “Kopā”].

Informāciju par pašu kapitāla prasību riska pakāpēm neuzrāda visu valstu postenim “Kopā”.

120–140

Pretciklisko rezervju normas

120

Pretciklisko kapitāla rezervju norma, ko noteikusi izraudzīta iestāde

Pretciklisko kapitāla rezervju norma, ko attiecīgajai valstij noteikusi tās izraudzītā iestāde saskaņā ar KPD 136., 137., 138. un 139. pantu.

Šī rinda būtu jāatstāj tukša, ja attiecīgajai valstij tās izraudzītā iestāde nav noteikusi pretciklisko rezervju normu.

Neuzrāda tās pretickisko kapitāla rezervju normas, kuras bija noteikusi izraudzītā iestāde, bet kuras pārskata sniegšanas atsauces datumā attiecīgajā valstī vēl nav piemērojamas.

Informāciju par preticklisko kapitāla rezervju normu, ko noteikusi izraudzītā iestāde, neuzrāda visu valstu postenim “Kopā”.

130

Pretciklisko kapitāla rezervju norma, ko piemēro attiecīgās iestādes valstij

Pretciklisko kapitāla rezervju norma, kas piemērojama attiecīgajai valstij un ko noteikusi iestādes rezidences valsts izraudzītā iestāde saskaņā ar KPD 137., 138., 139. pantu un 140. panta 1., 2. un 3. punktu. Neuzrāda pretciklisko kapitāla rezervju normas, kas vēl nav piemērojamas pārskata sniegšanas atsauces datumā.

Informāciju par preticklisko kapitāla rezervju normu, kas piemērojama iestādes valstī, neuzrāda visu valstu postenim “Kopā”.

140

Iestādes specifisko pretciklisko kapitāla rezervju norma

Iestādes specifisko pretciklisko kapitāla rezervju norma, ko nosaka saskaņā ar KPD 140. panta 1. punktu.

Iestāžu specifisko pretciklisko kapitāla rezervju normu aprēķina kā pretciklisko rezervju normu svērto vidējo rādītāju, kas piemērojamas jurisdikcijās, kurās iestāde veic attiecīgos kredītriska darījumus, vai ko piemēro 140. panta vajadzībām, pamatojoties uz 139. panta 2. vai 3. punktu. Attiecīgo pretciklisko rezervju normu uzrāda [r120; š020; valsts lapa] vai [r130; š020; valsts lapa], kā piemērojams.

Katrā valstī pretciklisko rezervju normai piemērotā riska pakāpe ir pašu kapitāla prasību daļa no kopējā pašu kapitāla prasībām un to uzrāda [r110; š020; valsts lapa].

Informāciju par iestādes specifisko pretciklisko kapitāla rezervju normu uzrāda tikai visu valstu postenim “Kopā”, nevis katrai valstij atsevišķi.

150–160

2 % sliekšņa izmantošana

150

2 % sliekšņa izmantošana vispārēja kredītriska darījumam

Saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 1152/2014 2. panta 5. punkta b) apakšpunktu ārvalstu vispārējos kredītriska darījumus, kuru kopējā vērtība nepārsniedz 2 % no šīs iestādes kopējiem vispārējā kredītriska darījumiem un tirdzniecības portfeļa un vērtspapīrošanas riska darījumiem, var iedalīt iestāžu piederības dalībvalstij. Vispārējā kredītriska, tirdzniecības portfeļa un vērtspapīrošanas kopējos darījumus aprēķina, izslēdzot vispārējā kredītriska darījumus, kuru atrašanās vieta ir saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 1152/2014 2. panta 5. punkta a) apakšpunktu un 2. panta 4. punktu.

Ja iestāde izmanto šo atkāpi, tā norāda “y” tabulā par jurisdikciju, kas atbilst tās piederības dalībvalstij, un visu valstu postenī “Kopā”.

Ja iestāde neizmanto šo atkāpi, tā norāda “n” attiecīgajā šūnā.

160

2 % sliekšņa izmantošana tirdzniecības portfeļa darījumam

Saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 1152/2014 3. panta 3. punktu iestādes tirdzniecības portfeļa riska darījumus var iedalīt pie savas piederības dalībvalsts, ja kopējie tirdzniecības portfeļa riska darījumi nepārsniedz 2 % no to kopējiem vispārējā kredītriska darījumiem, tirdzniecības portfeļa un vērtspapīrošanas riska darījumiem.

Ja iestāde izmanto šo atkāpi, tā norāda “y” tabulā par jurisdikciju, kas atbilst tās piederības dalībvalstij, un visu valstu postenī “Kopā”.

Ja iestāde neizmanto šo atkāpi, tā norāda “n” attiecīgajā šūnā.

3.5.   C 10.01 UN C 10.02 – KAPITĀLA VĒRTSPAPĪRU RISKA DARĪJUMI ATBILSTOŠI UZ IEKŠĒJIEM REITINGIEM BALSTĪTAJAI PIEEJAI (CR EQU IRB 1 UN CR EQU IRB 2)

3.5.1.   Vispārīgas piezīmes

86.

CR EQU IRB veidnē ir ietvertas divas veidnes. CR EQU IRB 1 sniegts vispārīgs pārskats par kapitāla vērtspapīru riska darījumu kategorijas IRB riska darījumiem un dažādām kopējās riska darījumu vērtības aprēķināšanas metodēm. CR EQU IRB 2 sniegts kopējo parādnieku kategorijās iedalīto riska darījumu sadalījums saistībā ar PD/LGD pieeju. “CR EQU IRB” turpmākajās norādēs attiecīgā gadījumā attiecas gan uz “CR EQU IRB 1”, gan uz “CR EQU IRB 2”.

87.

CR EQU IRB veidnē sniegta informācija par riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķināšanu kredītriskam (KPR 92. panta 3. punkta a) apakšpunkts) saskaņā ar IRB metodi (KPR Trešās daļas II sadaļas 3. nodaļa) attiecībā uz kapitāla vērtspapīru riska darījumiem, kas minēti KPR 147. panta 2. punkta e) apakšpunktā.

88.

Saskaņā ar KPR 147. panta 6. punktu kapitāla vērtspapīru riska darījumu kategorijā iedala šādus riska darījumus:

a)

ar parāda vērtspapīriem nesaistīti riska darījumi, kas satur pakārtotu atlikušo prasījumu pret emitenta aktīviem vai ienākumiem; vai

b)

parāda vērtspapīru riska darījumi un citi vērtspapīri, partnerības līgumi, atvasinātie instrumenti vai citi instrumenti, kas pēc ekonomiskās būtības ir līdzīgi a) apakšpunktā norādītajiem riska darījumiem.

89.

CR EQU IRB veidnē uzrāda arī kolektīvo ieguldījumu uzņēmumus, kam piemēro KPR 152. pantā minēto vienkāršo riska pakāpes pieejas procedūru.

90.

Saskaņā ar KPR 151. panta 1. punktu iestādes iesniedz CR EQU IRB veidni, ja tās piemēro vienu no trim KPR 155. pantā minētajām pieejām:

vienkāršo riska pakāpes pieeju,

PD/LGD pieeju vai

iekšējo modeļu pieeju.

Turklāt iestādes, kas piemēro IRB pieeju, CR EQU IRB veidnē uzrāda arī riska darījumu riska svērto vērtību tiem kapitāla vērtspapīru riska darījumiem, kas piesaista fiksētas riska pakāpes procedūru (bet kam netiek skaidri piemērota vienkāršā riska pakāpes pieeja vai kredītriska standartizētās pieejas (pagaidu vai pastāvīga) daļēja izmantošana (piemēram, kapitāla vērtspapīru riska darījumi, kas saskaņā ar KPR 48. panta 4. punktu piesaista riska pakāpi 250 % apmērā, attiecīgi riska pakāpi 370 % apmērā saskaņā ar KPR 471. panta 2. punktu)).

91.

CR EQU IRB veidnē neuzrāda šādus kapitāla vērtspapīru prasījumus:

kapitāla vērtspapīru riska darījumi tirdzniecības portfelī (gadījumā, ja iestādes nav atbrīvotas no pašu kapitāla aprēķināšanas prasības attiecībā uz tirdzniecības portfeļa pozīcijām saskaņā ar KPR 94. pantu);

kapitāla vērtspapīru riska darījumi, uz kuriem attiecas standartizētās pieejas daļējā izmantošana (KPR 150. pants), tostarp:

kapitāla vērtspapīru riska darījumi, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus saskaņā ar KPR 495. panta 1. punktu,

kapitāla vērtspapīru riska darījumi ar sabiedrībām, kuru kredītsaistībām saskaņā ar standartizēto pieeju piešķir 0 % riska pakāpi, tostarp publiskā sektora sponsorētām sabiedrībām, kam var piemērot 0 % riska pakāpi (KPR 150. panta 1. punkta g) apakšpunkts),

kapitāla vērtspapīru riska darījumi, kas saistīti ar likumdošanas programmām īpašu ekonomikas nozaru veicināšanai, kur iestāde saņem ievērojamas subsīdijas saviem ieguldījumiem un kur noteikta zināma valdības pārraudzība un ierobežojumi kapitāla ieguldījumiem (KPR 150. panta 1. punkta h) apakšpunkts),

kapitāla vērtspapīru riska darījumi ar palīgpakalpojumu uzņēmumiem, kuru riska darījumu riska svērto vērtību var aprēķināt saskaņā ar “citu aktīvu, kas nav kredītsaistības” procedūru (saskaņā ar KPR 155. panta 1. punktu),

kapitāla vērtspapīru prasījumi, kurus atskaita no pašu kapitāla saskaņā ar KPR 46. un 48. pantu.

3.5.2.   Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām (piemēro gan CR EQU IRB 1, gan CR EQU IRB 2)

Slejas

005

PARĀDNIEKA KATEGORIJA (RINDAS IDENTIFIKATORS)

Parādnieka kategorija ir rindas identifikators, un tas ir unikāls katrai tabulas rindai. Tajā ievērota numerācijas kārība 1, 2, 3 utt.

010

IEKŠĒJO REITINGU SISTĒMA

PD, KAS NOTEIKTA PARĀDNIEKU KATEGORIJAI (%)

Iestādes, kas piemēro PD/LGD pieeju, 010. slejā uzrāda saistību neizpildes varbūtību (PD), kas aprēķināta saskaņā ar KPR 165. panta 1. punktā izklāstītajiem noteikumiem.

Uzrādāmā PD, kas noteikta parādnieku kategorijai vai portfelim, atbilst obligātajām prasībām, kuras noteiktas KPR Trešās daļas II sadaļas 3. nodaļas 6. iedaļā. Attiecībā uz katru individuālo kategoriju vai portfeli uzrāda konkrētajai parādnieku kategorijai vai portfelim noteikto PD. Visus uzrādītos riska parametrus iegūst no iekšējā reitingu sistēmā izmantotajiem riska parametriem, ko apstiprinājusi attiecīgā kompetentā iestāde.

Attiecībā uz datiem, kas atbilst parādnieku kategoriju vai portfeļu apkopojumam (piemēram, “kopējie riska darījumi”), uzrāda riska darījumu svērto vidējo PD, kas noteikta apkopojumā ietverto parādnieku kategorijām vai portfeļiem. Lai aprēķinātu riska darījuma svērto vidējo PD, jāņem vērā visi riska darījumi, tostarp riska darījumi, kuros nav izpildītas saistības. Lai aprēķinātu riska darījumu svērto vidējo PD, svēršanas nolūkos izmanto riska darījuma vērtību, kurā ņemta vērā nefondētā kredītaizsardzība (060. sleja).

020

SĀKOTNĒJĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM

Iestādes 020. slejā uzrāda sākotnējo riska darījuma vērtību (pirms korekcijas pakāpēm). Saskaņā ar KPR 167. panta noteikumiem riska darījumu vērtība kapitāla vērtspapīru riska darījumiem ir uzskaites vērtība, kas atliek pēc specifiskajām kredītriska korekcijām. Riska darījuma vērtība ārpusbilances kapitāla vērtspapīru riska darījumiem ir to nominālvērtība pēc specifiskajām kredītriska korekcijām.

Iestādes 020. slejā ietver arī KPR I pielikumā minētos ārpusbilances posteņus, kas iedalīti kapitāla vērtspapīru riska darījumu kategorijā (piemēram, “daļēji apmaksāto akciju un vērtspapīru neapmaksātā daļa”).

Iestādes, kas piemēro vienkāršo riska pakāpes pieeju vai PD/LGD pieeju (kā minēts KPR 165. panta 1. punktā), ņem vērā arī KPR 155. panta 2. punktā minētos izlīdzināšanas noteikumus.

030–040

KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS (KRM) METODES AR AIZSTĀŠANAS IETEKMI UZ RISKA DARĪJUMU

NEFONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA

GARANTIJAS

KREDĪTU ATVASINĀTIE INSTRUMENTI

Neatkarīgi no pieejas, kas izvēlēta riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķināšanai kapitāla vērtspapīru riska darījumiem, iestādes var atzīt nefondēto kredītaizsardzību kapitāla vērtspapīru riska darījumiem (KPR 155. panta 2., 3. un 4. punkts). Iestādes, kas piemēro vienkāršo riska pakāpes pieeju vai PD/LGD pieeju, 030. un 040. slejā uzrāda nefondētās kredītaizsardzības summu garantiju (030. sleja) vai kredītu atvasināto instrumentu (040. sleja) veidā, kas atzīta saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 4. nodaļā noteiktajām metodēm.

050

KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS (KRM) METODES AR AIZSTĀŠANAS IETEKMI UZ RISKA DARĪJUMU

RISKA DARĪJUMA AIZSTĀŠANA SAISTĪBĀ AR KRM

(–) IZEJOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS KOPĀ

Iestādes 050. slejā uzrāda to daļu no sākotnējās riska darījuma vērtības pirms korekcijas pakāpēm, kurai piemēro nefondēto kredītaizsardzību, kas atzīta saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 4. nodaļā noteiktajām metodēm.

060

RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA

Iestādes, kas piemēro vienkāršo riska pakāpes pieeju vai PD/LGD pieeju, 060. slejā uzrāda riska darījuma vērtību, ņemot vērā aizstāšanas ietekmi, kas izriet no nefondētās kredītaizsardzības (KPR 155. panta 2. un 3. punkts un 167. pants).

Atgādinājumam – kapitāla vērtspapīru ārpusbilances riska darījumu gadījumā riska darījuma vērtība ir tā nominālvērtība pēc specifiskajām kredītriska korekcijām (KPR 167. pants).

070

RISKA DARĪJUMU SVĒRTIE VIDĒJIE LGD (%)

Iestādes, kas piemēro PD/LGD pieeju, CR EQU IRB 2 070. slejā uzrāda riska darījumu svērtos vidējos LGD, kas noteikti apkopojumā iekļautajām parādnieku kategorijām vai portfeļiem; tas pats attiecas uz CR EQU IRB veidnes 020. rindu. Riska darījuma vērtību, kurā ņemta vērā nefondētā kredītaizsardzība, izmanto riska darījumu svērto vidējo LGD aprēķināšanai. Iestādes ņem vērā KPR 165. panta 2. punkta noteikumus.

080

RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA

Iestādes 080. slejā uzrāda riska darījumu riska svērto vērtību kapitāla vērtspapīru riska darījumiem, kas aprēķināta saskaņā ar KPR 155. panta noteikumiem.

Gadījumos, kad iestādēm, kas piemēro PD/LGD pieeju, nav pietiekamas informācijas, lai lietotu KPR 178. pantā sniegto saistību neizpildes definīciju, riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķinā riska pakāpēm piemēro koeficientu 1,5 (KPR 155. panta 3. punkts).

Attiecībā uz riska pakāpes funkcijas ievadparametru M (termiņš) kapitāla vērtspapīru riska darījumiem piemērotais termiņš ir pieci gadi (KPR 165. panta 3. punkts).

090

IZZIŅAS POSTENIS: PAREDZAMO ZAUDĒJUMU APMĒRS

Iestādes 090. slejā uzrāda kapitāla vērtspapīru riska darījumu paredzamo zaudējumu apmēru, kas aprēķināts saskaņā ar KPR 158. panta 4., 7., 8. un 9. pantu.

92.

Saskaņā ar KPR 155. pantu iestādes dažādiem portfeļiem var piemērot dažādas pieejas (vienkāršo riska pakāpes pieeju, PD/LGD pieeju vai iekšējo modeļu pieeju), ja tās šīs dažādās pieejas izmanto iekšēji. Iestādes CR EQU IRB 1 veidnē uzrāda arī riska darījumu riska svērtās vērtības tiem kapitāla vērtspapīru riska darījumiem, kas piesaista fiksētas riska pakāpes procedūru (bet kam netiek skaidri piemērota vienkāršā riska pakāpes pieeja vai kredītriska standartizētās pieejas (pagaidu vai pastāvīga) daļēja izmantošana).

Rindas

CR EQU IRB 1 – 020. rinda,

PD/LGD PIEEJA: KOPĀ

Iestādes, kas piemēro PD/LGD pieeju (KPR 155. panta 3. punkts), pieprasīto informāciju uzrāda CR EQU IRB 1 veidnes 020. rindā.

CR EQU IRB 1; 050.–090. rinda

VIENKĀRŠĀ RISKA PAKĀPES PIEEJA: KOPĀ

KOPĒJO RISKA DARĪJUMU SADALĪJUMS PA RISKA PAKĀPĒM SASKAŅĀ AR VIENKĀRŠO RISKA PAKĀPES PIEEJU

Iestādes, kas piemēro vienkāršo riska pakāpes pieeju (KPR 155. panta 2. punkts), pieprasīto informāciju uzrāda 050.–090. rindā atbilstoši pamatā esošo riska darījumu iezīmēm.

CR EQU IRB 1; 100. rinda

IEKŠĒJO MODEĻU PIEEJA

Iestādes, kas piemēro iekšējo modeļu pieeju (KPR 155. panta 4. punkts), prasīto informāciju uzrāda 100. rindā.

CR EQU IRB 1; 110. rinda

KAPITĀLA VĒRTSPAPĪRU RISKA DARĪJUMI, KAM PIEMĒRO RISKA PAKĀPES

Iestādes, kas piemēro IRB pieeju, uzrāda riska darījumu riska svērtās vērtības tiem kapitāla vērtspapīru riska darījumiem, kas piesaista fiksētas riska pakāpes procedūru (bet kam netiek skaidri piemērota vienkāršā riska pakāpes pieeja vai kredītriska standartizētās pieejas (pagaidu vai pastāvīga) daļēja izmantošana). Piemēram,

tādu riska darījumu riska svērto vērtību kapitāla vērtspapīru pozīcijām finanšu sektora sabiedrībās, kam piemēro KPR 48. panta 4. punkta procedūru, kā arī

kapitāla vērtspapīru pozīcijas, kurām saskaņā ar KPR 370. panta 471. punktu piemērota riska pakāpe 2 % apmērā,

uzrāda 110. rindā.

CR EQU IRB 2

KOPĒJO RISKA DARĪJUMU SADALĪJUMS PA PARĀDNIEKU KATEGORIJĀM SASKAŅĀ AR PD/LGD PIEEJU

Iestādes, kas piemēro PD/LGD pieeju (KPR 155. panta 3. punkts) pieprasīto informāciju uzrāda CR EQU IRB 2 veidnē.

Ja iestādes, kas izmanto PD/LGD pieeju, piemēro unikālu reitingu sistēmu vai var sniegt pārskatu saskaņā ar iekšēju paraugskalu, tās CR EQU IRB 2 uzrāda reitinga kategorijas vai portfeļus, kas saistīti ar šo unikālo reitingu sistēmu/paraugskalu. Visos citos gadījumos dažādās reitingu sistēmas apvieno un sakārto saskaņā ar šādiem kritērijiem: dažādu reitingu sistēmu parādnieku kategorijas vai portfeļus apvieno un sakārto no zemākās katrai parādnieku kategorijai vai portfelim noteiktās PD uz augstāko.

3.6.   C 11.00 – NORĒĶINU/PIEGĀDES RISKS (CR SETT)

3.6.1.   Vispārīgas piezīmes

93.

Šajā veidnē pieprasīta informācija gan par tirdzniecības, gan netirdzniecības portfeļa darījumiem, kuros pēc attiecīgā piegādes datuma nav nokārtoti norēķini, un to attiecīgajām pašu kapitāla prasībām saistībā ar norēķinu risku saskaņā ar KPR 92. panta 3. punkta c) apakšpunkta ii) punktu un 378. pantu.

94.

Iestādes CR SETT veidnē uzrāda informāciju par norēķinu/piegādes risku saistībā ar parāda instrumentiem, kapitāla vērtspapīriem, ārvalstu valūtām un precēm, kas turēti to tirdzniecības vai netirdzniecības portfelī.

95.

Saskaņā ar KPR 378. pantu repo darījumi, vērtspapīru vai preču aizdevumu darījumi un vērtspapīru vai preču aizņēmumu darījumi saistībā ar parāda instrumentiem, kapitāla vērtspapīriem, ārvalstu valūtām un precēm nav pakļauti norēķinu/piegādes riskam. Jāņem vērā, ka atvasinātajiem instrumentiem un ilgstošu norēķinu darījumiem, kuros pēc attiecīgā piegādes datuma nav nokārtoti norēķini, tomēr piemēro pašu kapitāla prasības attiecībā uz norēķinu/piegādes risku, kā noteikts KPR 378. pantā.

96.

Attiecībā uz darījumiem, kuros pēc attiecīgā piegādes datuma nav nokārtoti norēķini, iestādes aprēķina cenas atšķirību, kurai tās pakļautas. Tā ir atšķirība starp konkrētā parāda instrumenta, kapitāla vērtspapīra, ārvalstu valūtas vai preces līgto norēķinu cenu un tās pašreizējo tirgus vērtību, ja atšķirība varētu iestādei radīt zaudējumu.

97.

Iestādes šo starpību reizina ar attiecīgu KPR 378. panta 1. tabulā norādīto pakāpi, lai noteiktu attiecīgās pašu kapitāla prasības.

98.

Saskaņā ar 92. panta 4. punkta b) apakšpunktu pašu kapitāla prasības attiecībā uz norēķinu/piegādes risku reizina ar 12,5, lai aprēķinātu riska darījuma vērtību.

99.

Jāņem vērā, ka pašu kapitāla prasības attiecībā uz neapmaksātām piegādēm, kā noteikts KPR 379. pantā, neietilpst CR SETT veidnes tvērumā; par tām sniedz pārskatu kredītriska veidnēs (CR SA, CR IRB).

3.6.2.   Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām

Slejas

010

DARĪJUMI, KUROS NAV NOKĀRTOTI NORĒĶINI UN KURI NOVĒRTĒTI NORĒĶINU CENĀ

Saskaņā ar KPR 378. pantu iestādes šajā 010. slejā uzrāda darījumus, kuros pēc attiecīgā piegādes datuma nav nokārtoti norēķini un kuri novērtēti attiecīgajās līgtajās norēķinu cenās.

Visus darījumus, kuros nav nokārtoti norēķini, uzrāda šajā 010. slejā neatkarīgi no tā, vai pēc attiecīgā norēķinu datuma tie ir ar peļņu vai zaudējumiem.

020

DARĪJUMU, KUROS NAV NOKĀRTOTI NORĒĶINI, RADĪTIE CENAS ATŠĶIRĪBAS RISKA DARĪJUMI

Saskaņā ar KPR 378. pantu iestādes 020. slejā uzrāda cenas atšķirību starp konkrētā parāda instrumenta, kapitāla vērtspapīra, ārvalstu valūtas vai preces līgto norēķinu cenu un tās pašreizējo tirgus vērtību, ja šāda atšķirība varētu iestādei radīt zaudējumu.

Šajā 020. slejā norāda tikai darījumus, kuros nav nokārtoti norēķini un kuri pēc attiecīgās norēķinu dienas ir ar zaudējumiem.

030

PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS

Iestādes 030. slejā uzrāda pašu kapitāla prasības, kas aprēķinātas saskaņā ar KPR 378. pantu.

040

KOPĒJĀ NORĒĶINU RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA

Saskaņā ar KPR 92. panta 4. punkta b) apakšpunktu iestādes 030. slejā uzrādītās pašu kapitāla prasības reizina ar 12,5, lai iegūtu norēķinu riska darījuma vērtību.


Rindas

010

Kopējie netirdzniecības portfelī esošie darījumi, kuros nav nokārtoti norēķini

Iestādes 010. rindā uzrāda apkopoto informāciju saistībā ar netirdzniecības portfeļa pozīciju norēķinu/piegādes risku (saskaņā ar KPR 92. panta 3. punkta c) apakšpunkta ii) punktu un 378. pantu).

Iestādes 010./010. uzrāda to darījumu kopsummu, kuros pēc piegādes datuma nav nokārtoti norēķini un kuri novērtēti attiecīgajās līgtajās norēķinu cenās.

Iestādes 010./020. uzrāda apkopoto informāciju par darījumu, kuros nav nokārtoti norēķini un kuri ir ar zaudējumiem, radītajiem cenas atšķirības riska darījumiem.

Iestādes 010./030. uzrāda apkopotās pašu kapitāla prasības, kas iegūtas summējot darījumu, kuros nav nokārtoti norēķini, pašu kapitāla prasības, reizinot 020. slejā uzrādīto “cenas atšķirību” ar atbilstīgo pakāpi, kuras pamatā ir darba dienu skaits pēc attiecīgās norēķinu dienas (KPR 1. panta 378. tabulā minētās kategorijas).

020–060

Darījumi, kuros nav nokārti norēķini līdz 4 dienām (pakāpe 0 %)

Darījumi, kuros nav nokārtoti norēķini no 5 līdz 15 dienām (pakāpe 8 %)

Darījumi, kuros nav nokārtoti norēķini no 16 līdz 30 dienām (pakāpe 50 %)

Darījumi, kuros nav nokārtoti norēķini no 31 līdz 45 dienām (pakāpe 75 %)

Darījumi, kuros nav nokārtoti norēķini 46 vai vairāk dienas (pakāpe 100 %)

Iestādes uzrāda informāciju saistībā ar norēķinu/piegādes risku attiecībā uz netirdzniecības portfeļa pozīcijām saskaņā ar KPR 378. panta 1. tabulas 020.–060. rindā minētajām kategorijām.

Pašu kapitāla prasības norēķinu/piegādes riskam nav jāaprēķina attiecībā uz darījumiem, kuros mazāk kā piecu darba dienu laikā pēc attiecīgās norēķinu dienas nav nokārtoti norēķini.

070

Kopējie tirdzniecības portfelī esošie darījumi, kuros nav nokārtoti norēķini

Iestādes 070. rindā uzrāda apkopoto informāciju saistībā ar tirdzniecības portfeļa pozīciju norēķinu/piegādes risku (saskaņā ar KPR 92. panta 3. punkta c) apakšpunkta ii) punktu un 378. pantu).

Iestādes 070./010. uzrāda to darījumu kopsummu, kuros pēc piegādes datuma nav nokārtoti norēķini un kuri novērtēti attiecīgajās līgtajās norēķinu cenās.

Iestādes 070./020. uzrāda apkopoto informāciju par darījumu, kuros nav nokārtoti norēķini un kuri ir ar zaudējumiem, radītajiem cenas atšķirības riska darījumiem.

Iestādes 070./030. uzrāda kopējās pašu kapitāla prasības, kas iegūtas summējot darījumu, kuros nav nokārtoti norēķini, pašu kapitāla prasības, reizinot 020. slejā uzrādīto “cenas atšķirību” ar atbilstīgo pakāpi, kuras pamatā ir darba dienu skaits pēc attiecīgās norēķinu dienas (KPR 1. panta 378. tabulā minētās kategorijas).

080–120

Darījumi, kuros nav nokārti norēķini līdz 4 dienām (pakāpe 0 %)

Darījumi, kuros nav nokārtoti norēķini no 5 līdz 15 dienām (pakāpe 8 %)

Darījumi, kuros nav nokārtoti norēķini no 16 līdz 30 dienām (pakāpe 50 %)

Darījumi, kuros nav nokārtoti norēķini no 31 līdz 45 dienām (pakāpe 75 %)

Darījumi, kuros nav nokārtoti norēķini 46 vai vairāk dienas (pakāpe 100 %)

Iestādes uzrāda informāciju saistībā ar norēķinu/piegādes risku attiecībā uz tirdzniecības portfeļa pozīcijām saskaņā ar KPR 378. panta 1. tabulas 080.–120. rindā minētajām kategorijām.

Pašu kapitāla prasības norēķinu/piegādes riskam nav jāaprēķina attiecībā uz darījumiem, kuros mazāk kā piecu darba dienu laikā pēc attiecīgās norēķinu dienas nav nokārtoti norēķini.

3.7.   C 12.00 – KREDĪTRISKS: VĒRTSPAPĪROŠANA – STANDARTIZĒTĀ PIEEJA PAŠU KAPITĀLA PRASĪBĀM (CR SA)

3.7.1.   Vispārīgas piezīmes

100.

Šajā veidnē pieprasīta informācija par visu vērtspapīrošanu, kurā atzīta būtiska riska pārvešana un kurā pārskatu sniedzošā iestāde ir iesaistīta vērtspapīrošanā, kurai piemēro standartizētās pieejas procedūru. Uzrādāmā informācija ir atkarīga no iestādes statusa attiecībā uz vērtspapīrošanu. Iniciatoriem, sponsoriem un ieguldītājiem piemēro īpašus pārskatu sniegšanas posteņus.

101.

CR SEC SA veidnē apkopo informāciju gan par tradicionālo, gan par sintētisko vērtspapīrošanu, kas iekļauta banku portfelī, kā noteikts attiecīgi KPR 242. panta 10. un 11. punktā.

3.7.2.   Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām

Slejas

010

KOPĒJĀ INICIĒTO VĒRTSPAPĪROŠANAS RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA

Iniciatoriestādēm pārskata sniegšanas datumā jāuzrāda visu vērtspapīrošanas darījumā iniciēto pašreizējo vērtspapīrošanas riska darījumu nesamaksāto summu neatkarīgi no tā, kas ir pozīciju turētājs. Līdz ar to uzrāda gan bilances vērtspapīrošanas riska darījumus (piemēram, obligācijas, subordinētos aizdevumus), gan ārpusbilances riska darījumus un atvasinātos instrumentus (piemēram, subordinēto kredītu līnijas, likviditātes līgumus, procentu likmju mijmaiņas darījumus, kredītriska mijmaiņas darījumus utt.), kas iniciēti vērtspapīrošanas darījumos.

Tradicionālās vērtspapīrošanas gadījumā, ja iniciators netur nekādas pozīcijas, tad iniciatoram minētā vērtspapīrošana nav jāņem vērā, sniedzot pārskatu CR SEC SA vai CR SEC IRB veidnēs. Šajā nolūkā iniciatora turētās vērtspapīrošanas pozīcijas ietver priekšlaicīgas amortizācijas uzkrājumus atjaunojamu riska darījumu, kas noteikti KPR 242. panta 12. punktā, vērtspapīrošanai.

020–040

SINTĒTISKĀ VĒRTSPAPĪROŠANA: VĒRTSPAPĪROTU RISKA DARĪJUMU KREDĪTAIZSARDZĪBA

Saskaņā ar KPR 249. un 250. panta noteikumiem attiecībā uz vērtspapīroto riska darījumu kredītaizsardzību uzskata, ka nepastāv termiņu nesakritības.

020

(-) FONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA (CVA )

Detalizēta procedūra attiecībā uz to, kā aprēķināt nodrošinājuma vērtību, kurai piemērota svārstīguma korekcija (CVA ) un kuru paredzēts uzrādīt šajā slejā, ir noteikta KPR 223. panta 2. punktā.

030

(–) IZEJOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS KOPĀ: NEFONDĒTĀS KREDĪTAIZSARDZĪBAS KORIĢĒTĀS VĒRTĪBAS (G*)

Ņemot vērā vispārējo noteikumu par “ienākošajām naudas plūsmām” un “izejošajām naudas plūsmām”, šajā slejā uzrādītās vērtības norāda kā “ienākošās naudas plūsmas” attiecīgajā kredītriska veidnē (CR SA vai CR IRB) un riska darījumu kategorijā, kas attiecas uz aizsardzības devēju (t. i., trešo personu, uz kuru ar nefondēto kredītaizsardzību tiek pārvests laidiens).

Aprēķina procedūra kredītaizsardzības nominālvērtībai, kurai piemērota korekcija saistībā ar “ārvalstu valūtas risku” (G*), ir noteikta KPR 233. panta 3. punktā.

040

KREDĪTAIZSARDZĪBAS SAGLABĀTĀ VAI ATPIRKTĀ NOSACĪTĀ SUMMA

Visus laidienus, kas ir saglabāti vai atpirkti, piemēram, paturētas pirmās kārtas zaudējumu pozīcijas, uzrāda to nominālajā summā.

Aprēķinot kredītaizsardzības saglabāto vai atpirkto summu, neņem vērā uzraudzības iestādes diskontu ietekmi uz kredītaizsardzību.

050

VĒRTSPAPĪROŠANAS POZĪCIJAS: SĀKOTNĒJĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM

Pārskatu sniedzošās iestādes turētās vērtspapīrošanas pozīcijas, kas aprēķinātas saskaņā ar KPR 246. panta 1. punkta a), c) un e) apakšpunktu un 2. punktu, nepiemērojot kredīta korekcijas pakāpes un jebkādas kredītriska korekcijas un uzkrājumus. Savstarpējo prasījumu ieskaits ir būtisks tikai attiecībā uz vienai un tai pašai SSPE sniegtiem vairākiem atvasināto instrumentu līgumiem, uz kuriem attiecas atbilstošs savstarpējo prasījumu ieskaita līgums.

Vērtības korekcijas un uzkrājumi, kas jānorāda šajā slejā, attiecas tikai uz vērtspapīrošanas pozīcijām. Vērtspapīrošanas pozīciju vērtības korekcijas neņem vērā.

Priekšlaicīgas amortizācijas noteikumu gadījumā iestādei ir jānorāda “iniciatora līdzdalības daļas” summa, kā definēts KPR 256. panta 2. punktā.

Sintētiskās vērtspapīrošanas gadījumā pozīcijas, ko iniciators tur bilances posteņu un/vai ieguldītāja līdzdalības daļas veidā (priekšlaicīga amortizācija), ir 010.–040. slejas apkopojuma rezultāts.

060

(–) VĒRTĪBAS KOREKCIJAS UN UZKRĀJUMI

Tādas vērtības korekcijas un tādi uzkrājumi (KPR 159. pants) saistībā ar kredītzaudējumiem, kas veikti saskaņā ar pārskatu sniedzošajai sabiedrībai piemēroto grāmatvedības regulējumu. Vērtības korekcijas ietver jebkuru summu, kas attiecībā uz finanšu aktīvu kredītzaudējumiem atzīta peļņā vai zaudējumos, kopš to sākotnējās atzīšanas bilancē (ieskaitot zaudējumus saistībā ar pēc patiesās vērtības novērtētu finanšu aktīvu kredītrisku, ko neatskaita no riska darījuma vērtības), plus diskontus riska darījumiem, kuri nopirkti, kad nav izpildītas to saistības saskaņā ar KPR 166. panta 1. punktu. Uzkrājumi ietver kredītzaudējumu uzkrātās summas ārpusbilances posteņos.

070

RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA BEZ VĒRTĪBAS KOREKCIJĀM UN UZKRĀJUMIEM

Vērtspapīrošanas pozīcijas saskaņā ar KPR 246. panta 1. un 2. punktu, nepiemērojot korekcijas pakāpes.

Šī informācija ir saistīta ar CR SA kopējās veidnes 040. sleju.

080–110

KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS (KRM) METODES AR AIZSTĀŠANAS IETEKMI UZ RISKA DARĪJUMU

KPR 4. panta 57. punkts un Trešās daļas II sadaļas 4. nodaļa.

Šajā sleju blokā apkopo informāciju par kredītriska mazināšanas metodēm, kas samazina riska darījuma vai riska darījumu kredītrisku, aizstājot riska darījumus (kā turpmāk norādīts attiecībā uz ienākošajām un izejošajām naudas plūsmām).

Sk. CR SA norādes (Pārskatu sniegšana par KRM metodēm ar aizstāšanas ietekmi).

080

(-) NEFONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA: KORIĢĒTĀS VĒRTĪBAS (GA )

Nefondētā kredītaizsardzība definēta KPR 4. panta 59. punktā un reglamentēta 235. pantā.

Sk. CR SA norādes (Pārskatu sniegšana par KRM metodēm ar aizstāšanas ietekmi).

090

(-) FONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA

Fondētā kredītaizsardzība definēta KPR 4. panta 58. punktā un reglamentēta 195., 197. un 200. pantā.

Ar kredītrisku saistītās parādzīmes un bilances posteņu savstarpējo prasījumu ieskaitu saskaņā ar KPR 218.–236. pantu pielīdzina naudas nodrošinājumam.

Sk. CR SA norādes (Pārskatu sniegšana par KRM metodēm ar aizstāšanas ietekmi).

100–110

RISKA DARĪJUMA AIZSTĀŠANA SAISTĪBĀ AR KRM

Uzrāda arī vienās un tajās pašās riska darījumu kategorijās – un attiecīgā gadījumā parādnieku kategorijās – ienākošās un izejošās naudas plūsmas.

100

(–) IZEJOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS KOPĀ

222. panta 3. punkts un 235. panta 1. un 2. punkts

Izejošās naudas plūsmas atbilst “Riska darījuma vērtības bez vērtības korekcijām un uzkrājumiem” segtajai daļai, ko atskaita no parādnieka riska darījumu kategorijas – un attiecīgā gadījumā no riska pakāpes vai parādnieka kategorijas –, un pēc tam iedala aizsardzības devēja riska darījumu kategorijā – un attiecīgā gadījumā riska pakāpē vai parādnieka kategorijā.

Šo summu uzskata par aizsardzības devēja riska darījumu kategorijā – un attiecīgā gadījumā riska pakāpēs vai parādnieku kategorijās – ienākošo naudas plūsmu.

Šī informācija ir saistīta ar CR SA kopējās veidnes 090. sleju [(-) Izejošās naudas plūsmas kopā].

110

IENĀKOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS KOPĀ

Ja izmanto finanšu nodrošinājuma vienkāršo metodi, vērtspapīrošanas pozīcijas, kas ir parāda vērtspapīri un atbilstošs finanšu nodrošinājums saskaņā ar KPR 197. panta 1. punktu, šajā slejā uzrāda kā ienākošās naudas plūsmas.

Šī informācija ir saistīta ar CR SA kopējās veidnes 100. sleju [(-) Ienākošās naudas plūsmas kopā].

120

NETO RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PĒC KRM AIZSTĀŠANAS IETEKMES, PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM

Attiecīgajā riska pakāpē un riska darījumu kategorijā iedalītais riska darījums pēc tam, kad ņemtas vērā ienākošās un izejošās naudas plūsmas saistībā ar “Kredītriska mazināšanas (KRM) metodēm ar aizstāšanas ietekmi uz riska darījumu”.

Šī informācija ir saistīta ar CR SA kopējās veidnes 110. sleju.

130

(-) KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS METODES, KAS IETEKMĒ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBU: FONDĒTĀS KREDĪTAIZSARDZĪBAS FINANŠU NODROŠINĀJUMA PAPLAŠINĀTĀS METODES KORIĢĒTĀ VĒRTĪBA (CVAM )

Šajā postenī ietvertas arī ar kredītrisku saistītās parādzīmes (KPR 218. pants).

Šī informācija ir saistīta ar CR SA kopējās veidnes 120. un 130. sleju.

140

PILNĪBĀ KORIĢĒTĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA (E*)

Vērtspapīrošanas pozīcijas saskaņā ar KPR 246. pantu, tāpēc – nepiemērojot KPR 246. panta 1. punkta c) apakšpunktā noteiktās korekcijas pakāpes.

Šī informācija ir saistīta ar CR SA kopējās veidnes 150. sleju.

150–180

ĀRPUSBILANCES POSTEŅU PILNĪBĀ KORIĢĒTĀS RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBAS (E*) SADALĪJUMS SASKAŅĀ AR KOREKCIJAS PAKĀPĒM

KPR 246. panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzēts, ka ārpusbilances vērtspapīrošanas pozīcijas riska darījuma vērtība ir tās nominālvērtība, reizināta ar korekcijas pakāpi. Šī korekcijas pakāpe ir 100 %, ja vien KPR nav noteikts citādi.

Sk. CR SA kopējās veidnes 160.–190. sleju.

Pārskatu sniegšanas nolūkā pilnībā koriģētās riska darījumu vērtības (E*) uzrāda saskaņā ar šādiem četriem savstarpēji izslēdzošiem korekcijas pakāpju intervāliem: 0 %,]0 %, 20 %],]20 %, 50 %] un]50 %, 100 %].

190

RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA

Vērtspapīrošanas pozīcijas saskaņā ar KPR 246. pantu.

Šī informācija ir saistīta ar CR SA kopējās veidnes 200. sleju.

200

(-) RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA, KAS ATSKAITĪTA NO PAŠU KAPITĀLA

KPR 258. pantā paredzēts, ka attiecībā uz vērtspapīrošanas pozīcijām, kurām piemēro 1 250  % riska pakāpi, iestādes var kā alternatīvu pozīcijas iekļaušanai riska darījumu riska svērto vērtību aprēķinos atskaitīt no pašu kapitāla šīs pozīcijas riska darījuma vērtību.

210

RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA, KAM PIEMĒRO RISKA PAKĀPES

Riska darījuma vērtība mīnus no pašu kapitāla atskaitītā riska darījuma vērtība.

220–320

RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBAS, KAM PIEMĒRO RISKA PAKĀPES, SADALĪJUMS ATKARĪBĀ NO RISKA PAKĀPĒM

220–260

AR REITINGU

Pozīcijas ar reitingu definētas KPR 242. panta 8. punktā.

Riska darījumu vērtības, kam piemēro riska pakāpes, sadala atkarībā no kredītkvalitātes pakāpēm (KKP), kā attiecībā uz SP paredzēts KPR 251. pantā (1. tabulā).

270

1 250 % (BEZ REITINGA)

Pozīcijas bez reitinga definētas KPR 242. panta 7. punktā.

280

CAURSKATĀMĪBAS PIEEJA

KPR 253., 254. pants un 256. panta 5. punkts

Caurskatīšanas slejās ietver visus riska darījumu bez reitinga gadījumus, kuros riska pakāpi iegūst no pamatā esošā riska darījumu portfeļa (portfeļa vidējā riska pakāpe, portfeļa augstākā riska pakāpe vai koncentrācijas koeficienta izmantošana).

290

CAURSKATĪŠANA – NO KĀ: OTRĀS KĀRTAS ZAUDĒJUMI UZ AKTĪVIEM BALSTĪTO KOMERCIĀLO VĒRTSPAPĪRU (ABKV) PROGRAMMĀ

Riska darījuma vērtība, kam piemēro vērtspapīrošanas pozīciju procedūru otrās kārtas zaudējumu laidienā vai labākā laidienā ABKV programmā, kas noteikta KPR 254. pantā.

Uz aktīviem balstītā komerciālo vērtspapīru (ABKV) programma definēta KPR 242. panta 9. punktā.

300

CAURSKATĪŠANA – NO KĀ: VIDĒJĀ RISKA PAKĀPE (%)

Norāda riska darījuma vērtības svērto vidējo riska pakāpi.

310

IEKŠĒJĀ NOVĒRTĒJUMA PIEEJA (INP)

KPR 109. panta 1. punkts un 259. panta 3. punkts Vērtspapīrošanas pozīciju riska darījuma vērtība saskaņā ar iekšējā novērtējuma pieeju.

320

INP: VIDĒJĀ RISKA PAKĀPE (%)

Norāda riska darījuma vērtības svērto vidējo riska pakāpi.

330

RISKA DARĪJUMA RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA

Kopējo riska darījuma riska svērto vērtību aprēķina saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 5. nodaļas 3. iedaļu – pirms korekcijām saistībā ar termiņu nesakritību vai uzticamības pārbaudes noteikumu pārkāpumiem, un izslēdzot jebkādu riska darījuma riska svērto vērtību, kas atbilst riska darījumiem, kuri ar izejošām naudas plūsmām pārdalīti citā veidnē.

340

NO KĀ: SINTĒTISKĀ VĒRTSPAPĪROŠANA

Sintētiskās vērtspapīrošanas gadījumā šajā slejā uzrādāmajā vērtībā neņem vērā nekādu termiņu nesakritību.

350

KOPĒJĀ IETEKME (KOREKCIJA) SAISTĪBĀ AR UZTICAMĪBAS PĀRBAUDES NOTEIKUMU PĀRKĀPŠANU

KPR 14. panta 2. punktā, 406. panta 2. punktā un 407. pantā paredzēts, ka gadījumos, kad iestāde nepilda konkrētas KPR 405., 406. vai 409. pantā noteiktās prasības, dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes piemēro samērīgu papildu riska pakāpi ne mazāk kā 250 % apmērā no riska pakāpes (maksimālā vērtība – 1 250 %), ko piemēro attiecīgajām vērtspapīrošanas pozīcijām saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 5. nodaļas 3. iedaļu. Šādu papildu riska pakāpi var piemērot ne tikai ieguldītājām iestādēm, bet arī iniciatoriem, sponsoriem un sākotnējiem aizdevējiem.

360

RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀS VĒRTĪBAS KOREKCIJAS TERMIŅU NESAKRITĪBAS DĒĻ

Ja uzrādāmā vērtība ir vienāda ar nulli, attiecībā uz termiņu nesakritību sintētiskajā vērtspapīrošanā iekļauj RW*- RW(SP), kā noteikts KPR 250. pantā, izņemot tādu laidienu gadījumā, kam piemēro riska pakāpi 1 250 %. Jāņem vērā, ka RW(SP) ietver ne tikai 330. slejā uzrādītās riska darījumu riska svērtās vērtības, bet arī riska darījumu riska svērtās vērtības, kas atbilst riska darījumiem, kuri ar izejošām naudas plūsmām pārdalīti citās veidnēs.

370–380

KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA: PIRMS MAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBAS/PĒC MAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBAS

Kopējā riska darījumu riska svērtā vērtība, kas aprēķināta saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 5. nodaļas 3. iedaļu, pirms (370. sleja)/pēc (380. sleja) KPR 252. pantā (tādu posteņu vērtspapīrošana, attiecībā uz kuriem šobrīd netiek pildītas saistības vai kuri saistīti ar īpaši augstu risku) vai KPR 256. panta 4. punktā (papildu pašu kapitāla prasības tādu atjaunojamu riska darījumu vērtspapīrošanai, kuriem piemēro priekšlaicīgas amortizācijas nosacījumu) noteikto ierobežojumu piemērošanas.

390

IZZIŅAS POSTENIS: RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA, KAS ATBILST IZEJOŠAJĀM NAUDAS PLŪSMĀM NO SP VĒRTSPAPĪROŠANAS DARĪJUMIEM UZ CITĀM RISKA DARĪJUMU KATEGORIJĀM

Riska darījumu riska svērtā vērtība, kas izriet no riska darījumiem, kuri pārdalīti riska mazināšanas līdzekļu sniedzējam un tādēļ aprēķināti attiecīgajā veidnē, un kuri ņemti vērā vērtspapīrošanas pozīciju maksimālās robežvērtības aprēķinā.

102.

CR SEC SA veidne ir sadalīta trīs galvenajos rindu blokos, kuros apkopo datus par iniciētiem/sponsorētiem/saglabātiem vai nopirktiem riska darījumiem, sadalot tos pa iniciatoru, ieguldītāju un sponsoru kategorijām. Katrā no tiem informācija ir sadalīta pa bilances un ārpusbilances posteņiem un atvasinātajiem instrumentiem, kā arī vērtspapīrošanas un atkārtotās vērtspapīrošanas darījumiem.

103.

Pozīcijas, kurām piemēro uz reitingiem balstīto metodi, un pozīcijas bez reitinga (riska darījumi pārskata sniegšanas datumā) arī ir sadalītas atkarībā no sākuma brīdī piemērotajām kredītkvalitātes pakāpēm (pēdējais rindu bloks). Šo informāciju uzrāda iniciatori, sponsori, kā arī ieguldītāji.

Rindas

010

KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI

Kopējie riska darījumi attiecas uz nenokārtotu vērtspapīrošanas darījumu kopsummu. Šajā rindā sniedz kopsavilkumu par informāciju, ko iniciatori, sponsori un ieguldītāji uzrādījuši turpmākajās rindās.

020

NO KĀ: ATKĀRTOTA VĒRTSPAPĪROŠANA

Nenokārtotu atkārtotu vērtspapīrošans darījumu kopsumma saskaņā ar KPR 4. panta 1. punkta 63. un 64. apakšpunkta definīcijām.

030

INICIATORS: KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI

Šajā rindā sniedz kopsavilkuma informāciju par to vērtspapīrošanas pozīciju bilances un ārpusbilances posteņiem un atvasinātajiem instrumentiem, un priekšlaicīgu amortizāciju, attiecībā uz kurām iestādei ir iniciatora loma, kā noteikts KPR 4. panta 1. punkta 13. apakšpunktā.

040–060

BILANCES POSTEŅI

KPR 246. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteikts, ka tām iestādēm, kas riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķina saskaņā ar standartizēto pieeju, bilances vērtspapīrošanas pozīcijas riska darījuma vērtība ir tās uzskaites vērtība pēc specifisko kredītriska korekciju piemērošanas.

Bilances posteņi ir sadalīti pa vērtspapīrošanas (050. rinda) un atkārtotas vērtspapīrošanas (060. rinda) darījumiem.

070–090

ĀRPUSBILANCES POSTEŅI UN ATVASINĀTIE INSTRUMENTI

Šajās rindās apkopo informāciju par ārpusbilances posteņiem un atvasināto instrumentu vērtspapīrošanas pozīcijām, kam vērtspapīrošanas ietvaros piemēro korekcijas pakāpi. Ārpusbilances vērtspapīrošanas pozīcijas riska darījuma vērtība ir tās nominālvērtība, no kuras atņemta minētās vērtspapīrošanas pozīcijas jebkādas specifiskās kredītriska korekcijas un kura reizināta ar 100 % korekcijas pakāpi, ja vien nav norādīts citādi.

Riska darījuma vērtību KPR II pielikumā norādīto atvasināto instrumentu darījuma partnera kredītriskam nosaka saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 6. nodaļu.

Likviditātes iespējām, kredītiespējām un parādus apkalpojošās sabiedrības naudas avansiem iestādes norāda neizmantoto summu.

Procentu likmju un valūtas mijmaiņas darījumiem tās norāda riska darījuma vērtību (saskaņā ar KPR 246. panta 1. punktu), kā noteikts CR SA kopējā veidnē.

Ārpusbilances posteņi un atvasinātie instrumenti ir sadalīti pa vērtspapīrošanas (080. rinda) un atkārtotas vērtspapīrošanas (090. rinda) darījumiem kā norādīts KPR 251. panta 1. tabulā.

100

PRIEKŠLAICĪGA AMORTIZĀCIJA

Šī rinda attiecas tikai uz iniciatoriem ar tādu atjaunojamu riska darījumu vērtspapīrošanu, kuriem piemēro priekšlaicīgas amortizācijas nosacījumu, kā minēts KPR 242. panta 13. un 14. punktā.

110

IEGULDĪTĀJS: KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI

Šajā rindā sniedz kopsavilkuma informāciju par to vērtspapīrošanas pozīciju bilances un ārpusbilances posteņiem un atvasinātajiem instrumentiem, un priekšlaicīgu amortizāciju, attiecībā uz kurām iestādei ir ieguldītāja loma.

Ieguldītājs KPR nav skaidri definēts. Tāpēc šajā kontekstā tas jāsaprot kā iestāde, kas vērtspapīrošanas darījumā tur vērtspapīrošanas pozīciju un kas nav šā darījuma iniciators vai sponsors.

120–140

BILANCES POSTEŅI

Šeit attiecībā uz vērtspapīrošanu un atkārtotu vērtspapīrošanu piemēro tos pašus klasifikācijas kritērijus kā iniciatoriem attiecībā uz bilances posteņiem.

150–170

ĀRPUSBILANCES POSTEŅI UN ATVASINĀTIE INSTRUMENTI

Šeit attiecībā uz vērtspapīrošanu un atkārtotu vērtspapīrošanu piemēro tos pašus klasifikācijas kritērijus kā iniciatoriem attiecībā uz ārpusbilances posteņiem un atvasinātajiem instrumentiem.

180

SPONSORS: KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI

Šajā rindā sniedz kopsavilkuma informāciju par to vērtspapīrošanas pozīciju bilances un ārpusbilances posteņiem un atvasinātajiem instrumentiem, attiecībā uz kurām iestādei ir sponsora loma, kā noteikts KPR 4. panta 14. punktā. Ja sponsors vērtspapīro arī savus pašu aktīvus, tas iniciatora rindās norāda informāciju par saviem pašu vērtspapīrotajiem aktīviem.

190–210

BILANCES POSTEŅI

Šeit attiecībā uz vērtspapīrošanu un atkārtotu vērtspapīrošanu piemēro tos pašus klasifikācijas kritērijus kā iniciatoriem attiecībā uz bilances posteņiem.

220–240

ĀRPUSBILANCES POSTEŅI UN ATVASINĀTIE INSTRUMENTI

Šeit attiecībā uz vērtspapīrošanu un atkārtotu vērtspapīrošanu piemēro tos pašus klasifikācijas kritērijus kā iniciatoriem attiecībā uz ārpusbilances posteņiem un atvasinātajiem instrumentiem.

250–290

NESAMAKSĀTO POZĪCIJU SADALĪJUMS ATBILSTĪGI KKP SĀKUMA BRĪDĪ

Šajās rindās apkopo informāciju par nesamaksātajām pozīcijām, kurām piemēro uz reitingiem balstīto metodi, un pozīcijām bez reitinga (pārskata sniegšanas datumā) atbilstīgi kredītkvalitātes pakāpēm (kas SP paredzētas KPR 251. panta 1. tabulā), kas piemērotas iniciēšanas datumā (sākuma brīdī). Ja šādas informācijas nav, uzrāda visagrāk pieejamos KKP ekvivalenta datus.

Šīs rindas uzrāda tikai par 190., 210. līdz 270. sleju un 330. līdz 340. sleju.

3.8.   C 13.00 KREDĪTRISKS – VĒRTSPAPĪROŠANA: UZ IEKŠĒJIEM REITINGIEM BALSTĪTĀ PIEEJA PAŠU KAPITĀLA PRASĪBĀM (CR SEC IRB)

3.8.1.   Vispārīgas piezīmes

104.

Šajā veidnē pieprasīta informācija par visu vērtspapīrošanu, kurā atzīta būtiska riska pārvešana un kurā pārskatu sniedzošā iestāde ir iesaistīta vērtspapīrošanā, kurai piemēro uz iekšējiem reitingiem balstīto pieeju.

105.

Uzrādāmā informācija ir atkarīga no iestādes statusa attiecībā uz vērtspapīrošanu. Iniciatoriem, sponsoriem un ieguldītājiem piemēro īpašus pārskatu sniegšanas posteņus.

106.

CR SEC IRB veidnei ir tāds pats tvērums kā CR SEC SA veidnei; tajā apkopo informāciju gan par tradicionālo, gan par sintētisko vērtspapīrošanu bankas portfelī.

3.8.2.   Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām

Slejas

010

KOPĒJĀ INICIĒTO VĒRTSPAPĪROŠANAS RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA

Attiecībā uz kopējo bilances posteņu rindu šajā slejā uzrādāmā vērtība atbilst vērtspapīrošanas riska darījumu nesamaksātajai summai pārskata sniegšanas datumā.

Sk. CR SEC SA 010. sleju.

020–040

SINTĒTISKĀ VĒRTSPAPĪROŠANA: VĒRTSPAPĪROTU RISKA DARĪJUMU KREDĪTAIZSARDZĪBA

KPR 249. un 250. pants

Termiņu nesakritību neņem vērā vērtspapīrošanas shēmā iesaistīto kredītriska mazināšanas metožu koriģētajā vērtībā.

020

(-) FONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA (CVA )

Detalizēta procedūra attiecībā uz to, kā aprēķināt nodrošinājuma vērtību, kurai piemērota svārstīguma korekcija (CVA ) un kuru paredzēts uzrādīt šajā slejā, ir noteikta KPR 223. panta 2. punktā.

030

(–) IZEJOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS KOPĀ: NEFONDĒTĀS KREDĪTAIZSARDZĪBAS KORIĢĒTĀS VĒRTĪBAS (G*)

Ņemot vērā vispārējo noteikumu par “ienākošajām naudas plūsmām” un “izejošajām naudas plūsmām”, CR SEC IRB veidnes 030. slejā uzrādītās vērtības norāda kā “ienākošās naudas plūsmas” attiecīgajā kredītriska veidnē (CR SA vai CR IRB) un riska darījumu kategorijā, kas attiecas uz aizsardzības devēju (t. i., trešo personu, uz kuru ar nefondēto kredītaizsardzību tiek pārvests laidiens).

Aprēķina procedūra kredītaizsardzības nominālvērtībai, kurai piemērota korekcija saistībā ar “ārvalstu valūtas risku” (G*), ir noteikta KPR 233. panta 3. punktā.

040

KREDĪTAIZSARDZĪBAS SAGLABĀTĀ VAI ATPIRKTĀ NOSACĪTĀ SUMMA

Visus laidienus, kas ir saglabāti vai atpirkti, piemēram, paturētas pirmās kārtas zaudējumu pozīcijas, uzrāda to nominālajā summā.

Aprēķinot kredītaizsardzības saglabāto vai atpirkto summu, neņem vērā uzraudzības iestādes diskontu ietekmi uz kredītaizsardzību.

050

VĒRTSPAPĪROŠANAS POZĪCIJAS: SĀKOTNĒJĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM

Pārskatu sniedzošās iestādes turētās vērtspapīrošanas pozīcijas, kas aprēķinātas saskaņā ar KPR 246. panta 1. punkta b), d) un e) apakšpunktu un 2. punktu, nepiemērojot kredīta korekcijas pakāpes un bruto vērtības korekcijas un uzkrājumus. Savstarpējo prasījumu ieskaits ir būtisks tikai attiecībā uz vienai un tai pašai SSPE sniegtiem vairākiem atvasināto instrumentu līgumiem, uz kuriem attiecas atbilstošs savstarpējo prasījumu ieskaita līgums.

Vērtības korekcijas un uzkrājumi, kas jānorāda šajā slejā, attiecas tikai uz vērtspapīrošanas pozīcijām. Vērtspapīroto pozīciju vērtības korekcijas neņem vērā.

Priekšlaicīgas amortizācijas noteikumu gadījumā iestādei ir jānorāda “iniciatora līdzdalības daļas” summa, kā definēts KPR 256. panta 2. punktā.

Sintētiskās vērtspapīrošanas gadījumā pozīcijas, ko iniciators tur bilances posteņu un/vai ieguldītāja līdzdalības daļas veidā (priekšlaicīga amortizācija), ir 010.–040. slejas apkopojuma rezultāts.

060–090

KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS (KRM) METODES AR AIZSTĀŠANAS IETEKMI UZ RISKA DARĪJUMU

Sk. KPR 4. panta 1. punkta 57. apakšpunktu un Trešās daļas II sadaļas 4. nodaļu.

Šajā sleju blokā apkopo informāciju par kredītriska mazināšanas metodēm, kas samazina riska darījuma vai riska darījumu kredītrisku, aizstājot riska darījumus (kā turpmāk norādīts attiecībā uz ienākošajām un izejošajām naudas plūsmām).

060

(-) NEFONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA: KORIĢĒTĀS VĒRTĪBAS (GA )

Nefondētā kredītaizsardzība definēta KPR 4. panta 1. punkta 59. apakšpunktā.

KPR 236. pantā aprakstīta GA aprēķinu procedūra pilnas aizsardzības/daļējas aizsardzības – vienādas prioritātes gadījumā.

Šī informācija ir saistīta ar CR IRB veidnes 040. un 050. sleju.

070

(-) FONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA

Fondētā kredītaizsardzība definēta KPR 4. panta 1. punkta 58. apakšpunktā.

Tā kā finanšu nodrošinājuma vienkāršo metodi nepiemēro, šajā slejā uzrāda tikai fondēto kredītaizsardzību saskaņā ar KPR 200. pantu.

Šī informācija ir saistīta ar CR IRB veidnes 060. sleju.

080–090

RISKA DARĪJUMA AIZSTĀŠANA SAISTĪBĀ AR KRM

Uzrāda arī vienās un tajās pašās riska darījumu kategorijās – un attiecīgā gadījumā parādnieku kategorijās – ienākošās un izejošās naudas plūsmas.

080

(–) IZEJOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS KOPĀ

KPR 236. pants.

Izejošās naudas plūsmas atbilst “Riska darījuma vērtības bez vērtības korekcijām un uzkrājumiem” segtajai daļai, ko atskaita no parādnieka riska darījumu kategorijas – un attiecīgā gadījumā no riska pakāpes vai parādnieka kategorijas –, un pēc tam iedala aizsardzības devēja riska darījumu kategorijā – un attiecīgā gadījumā riska pakāpē vai parādnieka kategorijā.

Šo summu uzskata par aizsardzības devēja riska darījumu kategorijā – un attiecīgā gadījumā riska pakāpēs vai parādnieku kategorijās – ienākošo naudas plūsmu.

Šī informācija ir saistīta ar CR IRB veidnes 070. sleju.

090

IENĀKOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS KOPĀ

Šī informācija ir saistīta ar CR IRB veidnes 080. sleju.

100

RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PĒC KRM AIZSTĀŠANAS IETEKMES, PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM

Attiecīgajā riska pakāpē un riska darījumu kategorijā iedalītais riska darījums pēc tam, kad ņemtas vērā ienākošās un izejošās naudas plūsmas saistībā ar “Kredītriska mazināšanas (KRM) metodēm ar aizstāšanas ietekmi uz riska darījumu”.

Šī informācija ir saistīta ar CR IRB veidnes 090. sleju.

110

(-) KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS METODES, KAS IETEKMĒ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBU: FONDĒTĀS KREDĪTAIZSARDZĪBAS FINANŠU NODROŠINĀJUMA PAPLAŠINĀTĀS METODES KORIĢĒTĀ VĒRTĪBA (CVAM)

KPR 218. līdz 222. pants. Šajā postenī ietvertas arī ar kredītrisku saistītās parādzīmes (KPR 218. pants).

120

PILNĪBĀ KORIĢĒTĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA (E*)

Vērtspapīrošanas pozīcijas saskaņā ar KPR 246. pantu, tāpēc – nepiemērojot KPR 246. panta 1. punkta c) apakšpunktā noteiktās korekcijas pakāpes.

130–160

ĀRPUSBILANCES POSTEŅU PILNĪBĀ KORIĢĒTĀS RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBAS (E*) SADALĪJUMS SASKAŅĀ AR KOREKCIJAS PAKĀPĒM

KPR 246. panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzēts, ka ārpusbilances vērtspapīrošanas pozīcijas riska darījuma vērtība ir tās nominālvērtība, kas reizināta ar korekcijas pakāpi. Šī korekcijas pakāpe ir 100 %, ja vien nav noteikts citādi.

Šajā sakarā korekcijas pakāpe definēta KPR 4. panta 1. punkta 56. apakšpunktā.

Pārskatu sniegšanas nolūkā pilnībā koriģētās riska darījumu vērtības (E*) uzrāda saskaņā ar šādiem četriem savstarpēji izslēdzošiem korekcijas pakāpju intervāliem: 0 %, (0 %, 20 %], (20 %, (50 %] un (50 %, 100 %].

170

RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA

Vērtspapīrošanas pozīcijas saskaņā ar KPR 246. pantu.

Šī informācija ir saistīta ar CR IRB veidnes 110. sleju.

180

(-) RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA, KAS ATSKAITĪTA NO PAŠU KAPITĀLA

KPR 266. panta 3. punktā paredzēts, ka attiecībā uz vērtspapīrošanas pozīcijām, kurām piemēro 1 250 % riska pakāpi, iestādes var kā alternatīvu pozīcijas iekļaušanai riska darījumu riska svērto vērtību aprēķinos atskaitīt no pašu kapitāla šīs pozīcijas riska darījuma vērtību.

190

RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA, KAM PIEMĒRO RISKA PAKĀPES

200–320

UZ REITINGIEM BALSTĪTĀ METODE (KREDĪTKVALITĀTES PAKĀPES)

KPR 261. pants.

IRB vērtspapīrošanas pozīcijas ar iespējamo reitingu atbilstoši KPR 259. panta 2. punktam uzrāda kā pozīcijas ar reitingu.

Riska darījumu vērtības, kam piemēro riska pakāpes, sadala atkarībā no kredītkvalitātes pakāpēm (KKP), kā attiecībā uz IRB pieeju paredzēts KPR 261. panta 1. punkta 4. tabulā.

330

UZRAUDZĪBAS FORMULAS METODE

Uzraudzības formulas metode (UFM), KPR 262. pants.

Vērtspapīrošanas pozīcijas riska pakāpe ir lielāka par 7 % vai atbilst riska pakāpei, kas piemērojama saskaņā ar norādītajām formulām.

340

UZRAUDZĪBAS FORMULAS METODE: VIDĒJĀ RISKA PAKĀPE

Kredītriska mazināšanu vērtspapīrošanas pozīcijām var atzīt atbilstoši KPR 264. pantam. Šajā gadījumā, ja saņemta pilna aizsardzība, iestāde norāda pozīcijas “faktisko riska pakāpi” saskaņā ar to, kas noteikts KPR 264. panta 2. punktā (faktiskā riska pakāpe ir vienāda ar pozīcijas riska darījuma riska svērto vērtību, kas dalīta ar pozīcijas riska darījuma vērtību un reizināta ar 100).

Pozīcijas daļējas aizsardzības gadījumā iestādei ir jāpiemēro uzraudzības formulas metode, izmantojot koriģēto “T” saskaņā ar to, kas noteikts KPR 264. panta 3. punktā.

Šajā slejā uzrāda svērtās vidējās riska pakāpes.

350

CAURSKATĀMĪBAS PIEEJA

Caurskatīšanas slejās ietver visus riska darījumu bez reitinga gadījumus, kuros riska pakāpi iegūst no pamatā esošā riska darījumu portfeļa (portfeļa augstākā riska pakāpe).

KPR 263. panta 2. un 3. punktā paredzēta izņēmuma procedūra gadījumos, kad Kirb nevar aprēķināt.

Likviditātes iespēju neizmantoto summu uzrāda zem “Ārpusbilances posteņi un atvasinātie instrumenti”.

Tikmēr, kamēr iniciatoram piemēro izņēmuma procedūru gadījumos, kad Kirb nav iespējams aprēķināt, 350. sleja būtu īstā sleja, kas jāizmanto, lai uzrādītu likviditātes iespējas riska darījuma vērtībai piemēroto riska pakāpes procedūru atbilstoši KPR 263. pantā noteiktajai procedūrai.

Attiecībā uz priekšlaicīgu amortizāciju sk. KPR 256. panta 5. punktu un 265. pantu.

360

CAURSKATĪŠANA: VIDĒJĀ RISKA PAKĀPE

Norāda riska darījuma vērtības svērto vidējo riska pakāpi.

370

IEKŠĒJĀ NOVĒRTĒJUMA PIEEJA

KPR 259. panta 3 un 4. punktā attiecībā uz pozīcijām ABKV programmās paredzēta “Iekšējā novērtējuma pieeja” (INP).

380

INP: VIDĒJĀ RISKA PAKĀPE (%)

Šajā slejā uzrāda svērtās vidējās riska pakāpes.

390

(–) RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀS VĒRTĪBAS SAMAZINĀJUMS SAISTĪBĀ AR VĒRTĪBAS KOREKCIJĀM UN UZKRĀJUMIEM

Iestādes, kas piemēro IRB pieeju, ievēro KPR 266. panta 1. punktu (attiecas tikai uz iniciatoriem, ja riska darījums nav atskaitīts no pašu kapitāla) un 2. punktu.

Tādas vērtības korekcijas un tādi uzkrājumi (KPR 159. pants) saistībā ar kredītzaudējumiem, kas veikti saskaņā ar pārskatu sniedzošajai sabiedrībai piemēroto grāmatvedības regulējumu. Vērtības korekcijas ietver jebkuru summu, kas attiecībā uz finanšu aktīvu kredītzaudējumiem atzīta peļņā vai zaudējumos, kopš to sākotnējās atzīšanas bilancē (ieskaitot zaudējumus saistībā ar pēc patiesās vērtības novērtētu finanšu aktīvu kredītrisku, ko neatskaita no riska darījuma vērtības), plus diskontus riska darījumiem, kuri nopirkti, kad nav izpildītas to saistības saskaņā ar KPR 166. panta 1. punktu. Uzkrājumi ietver kredītzaudējumu uzkrātās summas ārpusbilances posteņos.

400

RISKA DARĪJUMA RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA

Kopējo riska darījuma riska svērto vērtību aprēķina saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 5. nodaļas 3. iedaļu – pirms korekcijām saistībā ar termiņu nesakritību vai uzticamības pārbaudes noteikumu pārkāpumiem, un izslēdzot jebkādu riska darījuma riska svērto vērtību, kas atbilst riska darījumiem, kuri ar izejošām naudas plūsmām pārdalīti citā veidnē.

410

RDRSV NO KĀ: SINTĒTISKĀ VĒRTSPAPĪROŠANA

Attiecībā uz sintētisko vērtspapīrošanu ar termiņu nesakritību šajā slejā uzrādāmajā summā neņem vērā nekādu termiņu nesakritību.

420

KOPĒJĀ IETEKME (KOREKCIJA) SAISTĪBĀ AR UZTICAMĪBAS PĀRBAUDES NOTEIKUMU PĀRKĀPŠANU

KPR 14. panta 2. punktā, 406. panta 2. punktā un 407. pantā paredzēts, ka gadījumos, kad iestāde nepilda noteiktas prasības, dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes piemēro samērīgu papildu riska pakāpi ne mazāk kā 250 % apmērā no riska pakāpes (maksimālā vērtība – 1 250  %), ko piemēro attiecīgajām vērtspapīrošanas pozīcijām saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 5. nodaļas 3. iedaļu.

430

RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀS VĒRTĪBAS KOREKCIJAS TERMIŅU NESAKRITĪBAS DĒĻ

Ja uzrādāmā vērtība ir vienāda ar nulli, attiecībā uz termiņu nesakritību sintētiskajā vērtspapīrošanā iekļauj RW*- RW(SP), kā noteikts KPR 250. pantā, izņemot tādu laidienu gadījumā, kam piemēro riska pakāpi 1 250 %. Jāņem vērā, ka RW(SP) ietver ne tikai 400. slejā uzrādītās riska darījumu riska svērtās vērtības, bet arī riska darījumu riska svērtās vērtības, kas atbilst riska darījumiem, kuri ar izejošām naudas plūsmām pārdalīti citās veidnēs.

Negatīvas vērtības uzrāda šajā slejā.

440–450

KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA: PIRMS MAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBAS/PĒC MAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBAS

Kopējā riska darījumu riska svērtā vērtība, kas aprēķināta saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 5. nodaļas 3. iedaļu, pirms (440. sleja)/pēc (450. sleja) KPR 260. pantā noteikto ierobežojumu piemērošanas. Papildus jāņem vērā KPR 265. pants (papildu pašu kapitāla prasības atjaunojamu riska darījumu vērtspapīrošanai ar priekšlaicīgas amortizācijas nosacījumiem).

460

IZZIŅAS POSTENIS: RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA, KAS ATBILST IZEJOŠAJĀM NAUDAS PLŪSMĀM NO IRB VĒRTSPAPĪROŠANAS DARĪJUMIEM UZ CITĀM RISKA DARĪJUMU KATEGORIJĀM

Riska darījumu riska svērtā vērtība, kas izriet no riska darījumiem, kuri pārdalīti riska mazināšanas līdzekļu sniedzējam un tādēļ aprēķināti attiecīgajā veidnē un kuri ņemti vērā vērtspapīrošanas pozīciju maksimālās robežvērtības aprēķinā.

107.

CR SEC IRB veidne ir sadalīta trīs galvenajos rindu blokos, kuros apkopo datus par iniciētiem/sponsorētiem/saglabātiem vai nopirktiem riska darījumiem, sadalot tos pa iniciatoru, ieguldītāju un sponsoru kategorijām. Katrā no tiem informācija ir sadalīta pa bilances un ārpusbilances posteņiem un atvasinātajiem instrumentiem, kā arī vērtspapīrošanas un atkārtotās vērtspapīrošanas riska pakāpju grupām.

108.

Pozīcijas, kurām piemēro uz reitingiem balstīto metodi, un pozīcijas bez reitinga (riska darījumi pārskata sniegšanas datumā) arī ir sadalītas atkarībā no sākuma brīdī piemērotajām kredītkvalitātes pakāpēm (pēdējais rindu bloks). Šo informāciju uzrāda iniciatori, sponsori, kā arī ieguldītāji.

Rindas

010

KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI

Kopējie riska darījumi attiecas uz nenokārtotu vērtspapīrošanas darījumu kopsummu. Šajā rindā sniedz kopsavilkumu par informāciju, ko iniciatori, sponsori un ieguldītāji uzrādījuši turpmākajās rindās.

020

NO KĀ: ATKĀRTOTA VĒRTSPAPĪROŠANA

Nenokārtotu atkārtotu vērtspapīrošanu kopējā summa saskaņā ar KPR 4. panta 1. punkta 63. un 64. apakšpunkta definīcijām.

030

INICIATORS: KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI

Šajā rindā sniedz kopsavilkuma informāciju par to vērtspapīrošanas pozīciju bilances un ārpusbilances posteņiem un atvasinātajiem instrumentiem, un priekšlaicīgu amortizāciju, attiecībā uz kurām iestādei ir iniciatora loma, kā noteikts KPR 4. panta 1. punkta 13. apakšpunktā.

040–090

BILANCES POSTEŅI

KPR 246. panta 1. punkta b) apakšpunktā noteikts, ka tām iestādēm, kas riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķina saskaņā ar IRB pieeju, bilances vērtspapīrošanas pozīcijas riska darījuma vērtība ir tās uzskaites vērtība, neņemot vērā jebkādas piemērotās kredītriska korekcijas.

Bilances posteņi ir sadalīti pēc vērtspapīrošanas riska pakāpju grupām (A-B-C) 050.–070. rindā un pēc atkārtotas vērtspapīrošanas riska pakāpju grupām (D-E) 080.–090. rindā, kā noteikts KPR 261. panta 1. punkta 4. tabulā.

100–150

ĀRPUSBILANCES POSTEŅI UN ATVASINĀTIE INSTRUMENTI

Šajās rindās apkopo informāciju par ārpusbilances posteņiem un atvasināto instrumentu vērtspapīrošanas pozīcijām, kam vērtspapīrošanas ietvaros piemēro korekcijas pakāpi. Ārpusbilances vērtspapīrošanas pozīcijas riska darījuma vērtība ir tās nominālvērtība – atskaitot minētās vērtspapīrošanas pozīcijas jebkādas specifiskās kredītriska korekcijas –, reizināta ar 100 % korekcijas pakāpi, ja vien nav norādīts citādi.

Ārpusbilances vērtspapīrošanas pozīcijas, kas izriet no KPR II pielikumā norādīta atvasināta instrumenta, nosaka saskaņā ar KPR Trešās sadaļas II sadaļas 6. nodaļu. Riska darījuma vērtību KPR II pielikumā norādīto atvasināto instrumentu darījuma partnera kredītriskam nosaka saskaņā ar KPR Trešās sadaļas II sadaļas 6. nodaļu.

Likviditātes iespējām, kredītiespējām un parādus apkalpojošās sabiedrības naudas avansiem iestādes norāda neizmantoto summu.

Procentu likmju un valūtas mijmaiņas darījumiem tās norāda riska darījuma vērtību (saskaņā ar KPR 246. panta 1. punktu), kā noteikts CR SA kopējā veidnē.

Bilances posteņi ir sadalīti pēc vērtspapīrošanas riska pakāpju grupām (A-B-C) 110.-130. rindā un pēc atkārtotas vērtspapīrošanas riska pakāpju grupām (D-E) 140.-150. rindā, kā noteikts KPR 261. panta 1. punkta 4. tabulā.

160

PRIEKŠLAICĪGA AMORTIZĀCIJA

Šī rinda attiecas tikai uz iniciatoriem ar tādu atjaunojamu riska darījumu vērtspapīrošanu, kuriem piemēro priekšlaicīgas amortizācijas nosacījumu, kā minēts KPR 242. panta 13. un 14. punktā.

170

IEGULDĪTĀJS: KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI

Šajā rindā sniedz kopsavilkuma informāciju par to vērtspapīrošanas pozīciju bilances un ārpusbilances posteņiem un atvasinātajiem instrumentiem, un priekšlaicīgu amortizāciju, attiecībā uz kurām iestādei ir ieguldītāja loma.

Ieguldītājs KPR nav skaidri definēts. Tāpēc šajā kontekstā tas jāsaprot kā iestāde, kas vērtspapīrošanas darījumā tur vērtspapīrošanas pozīciju un kas nav šā darījuma iniciators vai sponsors.

180–230

BILANCES POSTEŅI

Šeit attiecībā uz vērtspapīrošanu (A-B-C) un atkārtotu vērtspapīrošanu (D-E) piemēro tos pašus klasifikācijas kritērijus kā iniciatoriem attiecībā uz bilances posteņiem.

240–290

ĀRPUSBILANCES POSTEŅI UN ATVASINĀTIE INSTRUMENTI

Šeit attiecībā uz vērtspapīrošanu (A-B-C) un atkārtotu vērtspapīrošanu (D-E) piemēro tos pašus klasifikācijas kritērijus kā iniciatoriem attiecībā uz ārpusbilances posteņiem un atvasinātajiem instrumentiem.

300

SPONSORS: KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI

Šajā rindā sniedz kopsavilkuma informāciju par to vērtspapīrošanas pozīciju bilances un ārpusbilances posteņiem un atvasinātajiem instrumentiem, attiecībā uz kurām iestādei ir sponsora loma, kā noteikts KPR 4. panta 1. punkta 14) apakšpunktā. Ja sponsors vērtspapīro arī savus pašu aktīvus, tas iniciatora rindās norāda informāciju par saviem pašu vērtspapīrotajiem aktīviem.

310–360

BILANCES POSTEŅI

Šeit attiecībā uz vērtspapīrošanu (A-B-C) un atkārtotu vērtspapīrošanu (D-E) piemēro tos pašus klasifikācijas kritērijus kā iniciatoriem attiecībā uz bilances posteņiem un atvasinātajiem instrumentiem.

370–420

ĀRPUSBILANCES POSTEŅI UN ATVASINĀTIE INSTRUMENTI

Šeit attiecībā uz vērtspapīrošanu (A-B-C) un atkārtotu vērtspapīrošanu (D-E) piemēro tos pašus klasifikācijas kritērijus kā iniciatoriem attiecībā uz ārpusbilances posteņiem un atvasinātajiem instrumentiem.

430–540

NESAMAKSĀTO POZĪCIJU SADALĪJUMS ATBILSTĪGI KKP SĀKUMA BRĪDĪ

Šajās rindās apkopo informāciju par nesamaksātajām pozīcijām, kurām piemēro uz reitingiem balstīto metodi, un pozīcijām bez reitinga (pārskata sniegšanas datumā) atbilstīgi kredītkvalitātes pakāpēm (kas IRB paredzētas KPR 261. panta 4. tabulā), kas piemērotas iniciēšanas datumā (sākuma brīdī). Ja šādas informācijas nav, uzrāda visagrāk pieejamos KKP ekvivalenta datus.

Šīs rindas uzrāda tikai par 170., 190. līdz 320. sleju un 400. līdz 410. sleju.

3.9.   C 14.00 – DETALIZĒTA INFORMĀCIJA PAR VĒRTSPAPĪROŠANU (SEC DETAILS)

3.9.1.   Vispārīgas piezīmes

109.

Šajā veidnē apkopo informāciju par katru darījumu (salīdzinājumā ar apkopotu informāciju, ko uzrāda CR SEC SA, CR SEC IRB, MKR SA SEC un MKR SA CTP veidnēs) attiecībā uz visiem vērtspapīrošanas darījumiem, kuros iestāde ir iesaistīta. Jānorāda katra vērtspapīrošanas darījuma galvenās iezīmes, piemēram, pamatā esošā portfeļa iezīmes un pašu kapitāla prasības.

110.

Šajā veidnē jāuzrāda:

a.

pārskatu sniedzošās iestādes iniciēta/sponsorēta vērtspapīrošana, ja iestāde vērtspapīrošanas darījumā tur vismaz vienu pozīciju. Tas nozīmē, ka neatkarīgi no tā, vai ir bijis būtisks riska pārvedums vai nav, iestādes sniedz informāciju par visām to turētajām pozīcijām (vai nu bankas portfelī, vai arī tirdzniecības portfelī). Turētās pozīcijās ietver tās pozīcijas, kas saglabātas atbilstoši KPR 405. pantam;

b.

vērtspapīrošana, ko pārskata gada laikā (1) pārskatu sniedzošā iestāde iniciējusi/sponsorējusi, ja iestāde netur nekādas pozīcijas;

c.

vērtspapīrošana, kuras galīgais bāzes aktīvs ir finanšu saistības, ko sākotnēji emitējusi pārskatu sniedzošā iestāde un (daļēji) iegādājusies vērtspapīrošanas sabiedrība. Šis bāzes aktīvs varētu būt, piemēram, segtās obligācijas vai citas saistības, un to kā tādu identificē 160. slejā;

d.

vērtspapīrošanā turētas pozīcijas gadījumos, kad pārskatu sniedzošā iestāde nav ne iniciators, ne ieguldītājs (t. i., ieguldītāji un sākotnējie aizdevēji).

111.

Šo veidni uzrāda konsolidētas grupas un atsevišķas iestādes, (2) kas atrodas vienā un tajā pašā valstī, kur tām piemēro pašu kapitāla prasības. Ja vērtspapīrošanā ir iesaistītas vairākas vienas konsolidētās grupas sabiedrības, informāciju norāda par katru sabiedrību.

112.

Tā kā KPR 406. panta 1. punktā ir noteikts, ka iestādēm, kas iegulda vērtspapīrošanas pozīcijās, ir jāiegūst daudz informācijas par šīm pozīcijām, lai ievērotu uzticamības pārbaudes prasības, pārskata tvērumā ierobežotā apmērā iekļauj arī ieguldītājus. Konkrēti, tās uzrāda 010.–040.; 070.–110.; 160.; 190.; 290.–400.; 420.–470. sleju.

113.

Iestādes, kas ir sākotnējo aizdevēju lomā (nav arī iniciatoru vai sponsoru lomā tajā pašā vērtspapīrošanā), parasti sniedz pārskatu par veidni tādā pašā mērā kā ieguldītāji.

3.9.2.   Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām

Slejas

005

RINDAS NUMURS

Šis rindas numurs ir rindas identifikators, un tas ir unikāls katrai tabulas rindai. Tajā ievērota numerācijas kārība 1, 2, 3 utt.

010

IEKŠĒJAIS KODS

Iekšējais (burtciparu) kods, ko iestāde izmanto, lai identificētu vērtspapīrošanu. Iekšējais kods ir saistīts ar vērtspapīrošanas identifikatoru.

020

VĒRTSPAPĪROŠANAS IDENTIFIKATORS (kods/nosaukums)

Vērtspapīrošanas juridiskajai reģistrācijai izmantotais kods vai, ja tāda nav, nosaukums, ar kādu vērtspapīrošana ir zināma tirgū. Ja ir pieejams starptautiskais vērtspapīru identifikācijas kods (ISIN) (t. i., publiskiem darījumiem), šajā slejā uzrāda zīmes, kas ir kopīgas visiem vērtspapīrošanas laidieniem.

030

INICIATORA IDENTIFIKATORS (kods/nosaukums)

Kods, ko uzraudzības iestāde piešķir iniciatoram, vai, ja tāda nav, šajā slejā uzrāda pašas iestādes nosaukumu.

Attiecībā uz vērtspapīrošanu, kurā iesaistīti vairāki pārdevēji, pārskatu sniedzošā sabiedrība norāda visu tās konsolidētās grupas sabiedrību, kas iesaistītas darījumā (kā iniciators, sponsors vai sākotnējais aizdevējs), identifikatoru. Ja pārskatu sniedzošajai sabiedrībai kods nav pieejams vai nav zināms, uzrāda iestādes nosaukumu.

040

VĒRTSPAPĪROŠANAS VEIDS: (TRADICIONĀLĀ/SINTĒTISKĀ)

Uzrāda šādus saīsinājumus:

T” attiecībā uz tradicionālo,

S” attiecībā uz sintētisko.

“Tradicionālā vērtspapīrošana” un “sintētiskā vērtspapīrošana” ir definēta KPR 242. panta 10. un 11. punktā.

050

UZSKAITEI PIEMĒROTĀ PROCEDŪRA: VAI VĒRTSPAPĪROTIE RISKA DARĪJUMI IR IEKĻAUTI BILANCĒ VAI IZSLĒGTI NO TĀS?

Iniciatori, sponsori un sākotnējie aizdevēji uzrāda vienu no šādiem saīsinājumiem:

K”, ja pilnībā atzīti,

P”, ja daļēji atzīti,

R”, ja pilnībā pārtraukta atzīšana,

N”, ja nav nepiemērojams.

Šajā slejā ir sniegts kopsavilkums par darījuma uzskaitei piemēroto procedūru.

Sintētiskās vērtspapīrošanas gadījumā iniciatori uzrāda, ka vērtspapīrotie riska darījumi ir izslēgti no bilances.

Saistību vērtspapīrošanas gadījumā iniciatori neuzrāda šo sleju.

P” (daļēji izslēgti) uzrāda, ja vērtspapīrotos aktīvus atzīst bilancē pārskatu sniedzošās sabiedrības turpmākas iesaistīšanās mērā, kā noteikts 39. SGS 30.–35. punktā.

060

MAKSĀTSPĒJAS KONTEKSTĀ PIEMĒROTĀ PROCEDŪRA: VAI UZ VĒRTSPAPĪROŠANAS POZĪCIJĀM ATTIECAS PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS?

Iniciatori uzrāda tikai šādus saīsinājumus:

N” neattiecas pašu kapitāla prasības,

B” banku portfelis,

T” tirdzniecības portfelis,

A” daļēji abos portfeļos.

KPR 109., 243. un 244. pants

Šajā slejā ir sniegts kopsavilkums par iniciatora vērtspapīrošanas shēmai maksātspējas kontekstā piemēroto procedūru. Tajā norādīts, vai pašu kapitāla prasības aprēķinātas saskaņā ar vērtspapīrošanas riska darījumiem vai vērtspapīrošanas pozīcijām (bankas portfelis/tirdzniecības portfelis).

Ja pašu kapitāla prasību pamatā ir vērtspapīroti riska darījumi (nebūtisku riska pārvedumu gadījumā), pašu kapitāla prasību aprēķinu attiecībā uz kredītrisku uzrāda CR SA veidnē gadījumos, kad izmanto standartizēto pieeju, vai CR IRB veidnē, ja iestāde izmanto uz iekšējiem reitingiem balstīto pieeju.

Pretējā gadījumā, ja pašu kapitāla prasību pamatā ir vērtspapīrošanas pozīcijas banku portfelī (būtisku riska pārvedumu gadījumā), pašu kapitāla prasību aprēķinu attiecībā uz kredītrisku uzrāda CR SEC SA veidnē vai CR SEC IRB veidnē. Saistībā ar vērtspapīrošanas pozīcijām tirdzniecības portfelī aprēķinu par pašu kapitāla prasībām attiecībā uz tirgus risku uzrāda MKR SA TDI (standartizēts vispārējs pozīcijas risks) un MKR SA SEC vai MKR SA CTP (standartizēts specifiskais pozīciju risks), vai MKR IM (iekšējie modeļi) veidnē.

Saistību vērtspapīrošanas gadījumā iniciatori neuzrāda šo sleju.

070

VĒRTSPAPĪROŠANA VAI ATKĀRTOTA VĒRTSPAPĪROŠANA?

Saskaņā ar “vērtspapīrošanas” un “atkārtotas vērtspapīrošanas” definīcijām, kas noteiktas KPR 4. panta 1. punkta 61. apakšpunktā un 62. līdz 64. apakšpunktā, pamatā esošā aktīva veidu uzrāda, izmantojot šādus saīsinājumus:

S” attiecībā uz vērtspapīrošanu,

R” attiecībā uz atkārtotu vērtspapīrošanu.

080–100

SAGLABĀŠANA

KPR 404. līdz 410. pants

080

PIEMĒROTAIS SAGLABĀŠANAS VEIDS

Kā paredzēts KPR 405. pantā, par katru iniciēto vērtspapīrošanas shēmu uzrāda attiecīgo neto ekonomiskās līdzdalības daļas saglabāšanas veidu:

 

A – vertikālais segments (vērtspapīrošanas pozīcijas): “saglabāšana vismaz 5 % apmērā no katra ieguldītājiem pārdotā vai nodotā laidiena nominālās vērtības;”

 

V – vertikālais segments (vērtspapīroti riska darījumi): vismaz 5 % no katra vērtspapīrotā riska darījuma kredītriska saglabāšana, ja tādējādi saglabātais kredītrisks attiecībā uz šādiem vērtspapīrotiem riska darījumiem vienmēr ir līdzvērtīgs vai pakārtots kredītriskam, kas ir vērtspapīrots attiecībā uz tiem pašiem riska darījumiem;

 

B-atjaunojami riska darījumi: “gadījumā, ja atjaunojamu riska darījumu vērtspapīro, – iniciatora daļa ne mazāk kā 5 % apmērā no vērtspapīroto riska darījumu nominālvērtības;”

 

C – bilances: “nejauši izvēlētu riska darījumu, kas ir vismaz 5 % no vērtspapīroto riska darījumu nominālvērtības, saglabāšana, ja citādi šādi riska darījumi būtu vērtspapīroti vērtspapīrošanā, ar nosacījumu, ka potenciāli vērtspapīrojamo riska darījumu skaits vērtspapīrošanas sākumā nav mazāks par 100

 

D – pirmās kārtas zaudējumi: “pirmās kārtas zaudējumu laidiena un, ja nepieciešams, citu tādu laidienu saglabāšana, kuriem ir līdzīga vai augstāka riska profils nekā ieguldītājiem pārvestajiem vai pārdotajiem laidieniem un kuru derīguma termiņš nebeidzas pirms ieguldītājiem pārvesto vai pārdoto laidienu termiņa, lai kopumā saglabāšana būtu vismaz 5 % apmērā no vērtspapīroto riska darījumu nominālvērtības”;

 

E – atbrīvota. Šo kodu uzrāda attiecībā uz vērtspapīrošanu, ko skar KPR 405. panta 3. punkta noteikumi.

 

N – nepiemēro. Šo kodu uzrāda attiecībā uz vērtspapīrošanu, ko skar KPR 404. panta noteikumi.

 

U – pārkāpj vai nav zināma. Šo kodu uzrāda, ja pārskatu sniedzošajai sabiedrībai nav zināms, kāda veida saglabāšanu piemēro, vai neatbilstības gadījumā.

090

SAGLABĀŠANAS % PĀRSKATA SNIEGŠANAS DATUMĀ

Iniciators, sponsors vai sākotnējais aizdevējs saglabā būtisku vērtspapīrošanas neto ekonomiskās līdzdalības daļu, kas nav mazāka par 5 % (iniciēšanas datumā).

Neatkarīgi no KPR 405. panta 1. punkta saglabāšanas mērīšanu iniciēšanas brīdī parasti var interpretēt kā brīdi, kad riska darījumi tika pirmoreiz vērtspapīroti, bet ne kā brīdi, kad riska darījumi tika pirmo reiz radīti (piemēram, tas nav brīdis, kad tika izsniegti pamatā esošie aizdevumi). Saglabāšanas mērīšana iniciēšanas brīdī nozīmē to, ka brīdī, kad saglabāšana ir tikusi novērtēta un prasība ir bijusi izpildīta (piemēram, kad riska darījums pirmo reizi ticis vērtspapīrots), nepieciešamā saglabāšanas procentuālā attiecība ir 5 %; saglabātās procentuālās attiecības dinamiska pārmērīšana un pielāgošana visā darījuma pastāvēšanas laikā nav obligāta.

Šī sleja nav jāuzrāda, ja 080. slejā ir uzrādīts kods “E” (atbrīvota) vai “N” (nepiemēro) (Piemērotais saglabāšanas veids).

100

ATBILSTĪBA SAGLABĀŠANAS PRASĪBAI?

KPR 405. panta 1. punkts

Uzrāda šādus saīsinājumus:

 

Y – jā;

 

N – Nē.

Šī sleja nav jāuzrāda, ja 080. slejā ir uzrādīts kods “E” (atbrīvota) vai “N” (nepiemēro) (Piemērotais saglabāšanas veids).

110

IESTĀDES LOMA: (INICIATORS/SPONSORS/SĀKOTNĒJAIS AIZDEVĒJS/IEGULDĪTĀJS)

Uzrāda šādus saīsinājumus:

O” attiecībā uz iniciatoru,

S” attiecībā uz sponsoru,

L” attiecībā uz sākotnējo aizdevēju,

I” attiecībā uz ieguldītāju.

Sk. definīcijas KPR 4. panta 1. punkta 13. apakšpunktā (iniciators) un 4. panta 1. punkta 14. apakšpunktā (sponsors). Par ieguldītājiem pieņem tās iestādes, kurām piemēro KPR 406. un 407. pantu.

120–130

PROGRAMMAS, KAS NAV ABKV PROGRAMMAS

ABKV programmas (definētas KPR 242. panta 9. punktā) to īpašo iezīmju dēļ un tādēļ, ka tās ietver vairākas atsevišķas vērtspapīrošanas pozīcijas, ir atbrīvotas no uzrādīšanas 120. un 130. slejā.

120

INICIĒŠANAS DATUMS (mm/gggg)

Vērtspapīrošanas iniciēšanas datuma mēnesi un gadu (t. i., portfeļa nošķiršanas vai noslēguma datumu) uzrāda saskaņā ar šādu formātu: “mm/gggg”.

Katras vērtspapīrošanas shēmas iniciēšanas datums nevar mainīties starp pārskata sniegšanas datumiem. Tajā īpašajā gadījumā, kad vērtspapīrošanas shēmas ir nodrošinātas ar atvērta veida portfeļiem, iniciēšanas datums ir vērtspapīru pirmās emisijas datums.

Šādu informāciju uzrāda pat tad, ja pārskatu sniedzošā sabiedrība vērtspapīrošanas darījumā netur nekādas pozīcijas.

130

VĒRTSPAPĪROTU RISKA DARĪJUMU KOPĒJĀ VĒRTĪBA INICIĒŠANAS DATUMĀ

Šajā slejā apkopota vērtspapīrotā portfeļa vērtība (saskaņā ar sākotnējiem riska darījumiem pirms korekcijas pakāpēm) iniciēšanas datumā.

Tādu vērtspapīrošanas shēmu gadījumā, kuras nodrošinātas ar atvērta veida portfeļiem, uzrāda vērtību, kas attiecas uz vērtspapīru pirmās emisijas iniciēšanas datumu. Tradicionālās vērtspapīrošanas gadījumā neiekļauj nekādus citus vērtspapīrošanas portfeļa aktīvus. Attiecībā uz vērtspapīrošanas shēmām, kurās iesaistīti vairāki pārdevēji (t. i., vērstpapīrošanas shēmas ar vairāk nekā vienu iniciatoru), uzrāda tikai to vērtību, kas atbilst pārskatu sniedzošās sabiedrības ieguldījumam vērtspapīrotajā portfelī. Saistību vērtspapīrošanas gadījumā uzrāda tikai to summu, kuru emitējusi pārskatu sniedzošā sabiedrība.

Šādu informāciju uzrāda pat tad, ja pārskatu sniedzošā sabiedrība vērtspapīrošanas darījumā netur nekādas pozīcijas.

140–220

VĒRTSPAPĪROTI RISKA DARĪJUMI

140. līdz 220. slejā pārskatu sniedzošajai sabiedrībai pieprasīts uzrādīt informāciju par vairākām vērtspapīrotā portfeļa iezīmēm.

140

KOPĒJĀ VĒRTĪBA

Iestādes uzrāda vērtspapīrotā portfeļa vērtību pārskata sniegšanas datumā, t. i., vērtspapīroto riska darījumu nesamaksāto summu. Tradicionālās vērtspapīrošanas gadījumā neiekļauj nekādus citus vērtspapīrošanas portfeļa aktīvus. Attiecībā uz vērtspapīrošanas shēmām, kurās iesaistīti vairāki pārdevēji (t. i., vērstpapīrošanas shēmas ar vairāk nekā vienu iniciatoru), uzrāda tikai to vērtību, kas atbilst pārskatu sniedzošās sabiedrības ieguldījumam vērtspapīrotajā portfelī. Attiecībā uz vērtspapīrošanas shēmām, kas nodrošinātas ar slēgta veida portfeļiem (t. i., vērtspapīroto aktīvu portfeli nevar paplašināt pēc iniciēšanas datuma), vērtību pakāpeniski samazina.

Šādu informāciju uzrāda pat tad, ja pārskatu sniedzošā sabiedrība vērtspapīrošanas darījumā netur nekādas pozīcijas.

150

IESTĀDES DAĻA (%)

Uzrāda iestādes daļu (procentuālo attiecību ar divām zīmēm aiz komata) vērtspapīrotajā portfelī pārskata datumā. Šajā slejā uzrādāmā vērtība ir 100 %, izņemot vērtspapīrošanas shēmas, kurās iesaistīti vairāki pārdevēji. Šajā gadījumā pārskatu sniedzošā sabiedrība uzrāda tās pašreizējo ieguldījumu vērtspapīrotajā portfelī (relatīvi līdzvērtīgs 140. slejai).

Šādu informāciju uzrāda pat tad, ja pārskatu sniedzošā sabiedrība vērtspapīrošanas darījumā netur nekādas pozīcijas.

160

VEIDS

Šajā slejā apkopo informāciju par vērtspapīrotā portfeļa aktīvu (“1” līdz “8”) vai saistību (“9” un “10”) veidu. Iestādei jāuzrāda viens no šiem ciparu kodiem:

 

1 – mājokļa hipotēka;

 

2 – komerciālā nekustamā īpašuma hipotēka;

 

3 – kredītkaršu parādi;

 

4 – noma;

 

5 – aizdevumi komercsabiedrībām vai MVU (ko uzskata par komercsabiedrībām);

 

6 – patēriņa kredīti;

 

7 – pircēju un pasūtītāju parādi;

 

8 – citi aktīvi;

 

9 – segtās obligācijas;

 

10 – citas saistības.

Ja vērtspapīroto riska darījumu portfelis ir iepriekš minēto veidu kombinācija, iestāde norāda vissvarīgāko veidu. Atkārtotas vērtspapīrošanas gadījumā iestāde atsaucas uz galīgo pamatā esošo aktīvu portfeli. “10.” veids (citas saistības) ietver valsts obligācijas un ar kredītrisku saistītās parādzīmes.

Vērtspapīrošanas shēmām, kas nodrošinātas ar slēgta veida portfeļiem, veids nevar mainīties starp pārskata datumiem.

170

PIEMĒROTĀ PIEEJA (SP/IRB/JAUKTĀ)

Šajā slejā apkopo informāciju par pieeju, kādu iestāde pārskata datumā piemēro vērtspapīrotajiem riska darījumiem.

Uzrāda šādus saīsinājumus:

S” attiecībā uz standartizēto pieeju,

I” attiecībā uz pieeju, kas balstīta uz iekšējiem reitingiem;

M” attiecībā uz abu pieeju kombināciju (SP/IRB).

Ja saskaņā ar SP 050. slejā uzrādīts “P”, tad pašu kapitāla prasību aprēķinu uzrāda CR SEC SA veidnē.

Ja saskaņā ar IRB 050. slejā uzrādīts “P”, tad pašu kapitāla prasību aprēķinu uzrāda CR SEC IRB veidnē.

Ja saskaņā ar SP un IRB kombināciju 050. slejā uzrādīts “P”, tad pašu kapitāla prasību aprēķinu uzrāda gan CR SEC SA, gan CR SEC IRB veidnē.

Šādu informāciju uzrāda pat tad, ja pārskatu sniedzošā sabiedrība vērtspapīrošanas darījumā netur nekādas pozīcijas. Tomēr šī sleja neattiecas uz saistību vērtspapīrošanu. Sponsori šo sleju neuzrāda.

180

RISKA DARĪJUMU SKAITS

KPR 261. panta 1. punkts

Šī sleja ir obligāta tikai tām iestādēm, kas attiecībā uz vērtspapīrošanas pozīcijām izmanto IRB pieeju (un tāpēc 170. slejā uzrāda “I”). Iestādes uzrāda riska darījumu faktisko skaitu.

Šo sleju neuzrāda saistību vērtspapīrošanas gadījumā vai tad, ja pašu kapitāla prasības ir balstītas uz vērtspapīrotajiem riska darījumiem (aktīvu vērtspapīrošanas gadījumā). Šo sleju neaizpilda, ja pārskatu sniedzošā sabiedrība vērtspapīrošanas darījumā netur nekādas pozīcijas. Ieguldītāji šo sleju neaizpilda.

190

VALSTS

Uzrāda darījuma galīgā pamatā esošā aktīva izcelsmes valsts kodu (ISO 3166-1 alpha-2), t. i., vērtspapīrotu riska darījumu tiešā parādnieka valsti (caurskatīšana). Ja vērtspapīrošanas portfelis ietver dažādas valstis, iestāde norāda vissvarīgāko valsti. Ja valsts pārsniedz 20 % slieksni, pamatojoties uz aktīvu/saistību apmēru, tad uzrāda “OT” (citi).

200

Riska darījumu svērtie vidējie saistību nepildīšanas zaudējumi (ELGD) (%)

Riska darījumu svērtos vidējos saistību nepildīšanas zaudējumus (ELGD) uzrāda tikai tās iestādes, kas izmanto uzraudzības formulas metodi (un tāpēc 170. slejā uzrāda “I”). ELGD jāaprēķina tā, kā norādīts KPR 262. panta 1. punktā.

Šo sleju neuzrāda saistību vērtspapīrošanas gadījumā vai tad, ja pašu kapitāla prasības ir balstītas uz vērtspapīrotajiem riska darījumiem (aktīvu vērtspapīrošanas gadījumā). Šo sleju neaizpilda, ja pārskatu sniedzošā sabiedrība vērtspapīrošanas darījumā netur nekādas pozīcijas. Sponsori šo sleju neuzrāda.

210

(–) VĒRTĪBAS KOREKCIJAS UN UZKRĀJUMI

Tādas vērtības korekcijas un tādi uzkrājumi (KPR 159. pants) saistībā ar kredītzaudējumiem, kas veikti saskaņā ar pārskatu sniedzošajai sabiedrībai piemēroto grāmatvedības regulējumu. Vērtības korekcijas ietver jebkuru summu, kas attiecībā uz finanšu aktīvu kredītzaudējumiem atzīta peļņā vai zaudējumos, kopš to sākotnējās atzīšanas bilancē (ieskaitot zaudējumus saistībā ar pēc patiesās vērtības novērtētu finanšu aktīvu kredītrisku, ko neatskaita no riska darījuma vērtības), plus diskontus riska darījumiem, kuri nopirkti, kad nav izpildītas to saistības saskaņā ar KPR 166. panta 1. punktu. Uzkrājumi ietver kredītzaudējumu uzkrātās summas ārpusbilances posteņos.

Šajā slejā apkopo informāciju par vērtības korekcijām un uzkrājumiem, ko piemēro vērtspapīrotiem riska darījumiem. Šo sleju neuzrāda saistību vērtspapīrošanas gadījumā.

Šādu informāciju uzrāda pat tad, ja pārskatu sniedzošā sabiedrība vērtspapīrošanas darījumā netur nekādas pozīcijas.

Sponsori šo sleju neuzrāda.

220

PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS PIRMS VĒRTSPAPĪROŠANAS (%)

Šajā slejā apkopo informāciju par vērtspapīrotā portfeļa pašu kapitāla prasībām gadījumos, kad nav notikusi vērtspapīrošana, un par paredzamajiem zaudējumiem, kas saistīti ar šiem riskiem (Kirb ), kā kopējo vērtspapīroto riska darījumu procentuālo attiecību (ar divām zīmēm aiz komata) iniciēšanas datumā. Kirb ir definēts KPR 242. panta 4. punktā.

Šo sleju neuzrāda saistību vērtspapīrošanas gadījumā. Aktīvu vērtspapīrošanas gadījumā šādu informāciju uzrāda pat tad, ja pārskatu sniedzošā sabiedrība vērtspapīrošanas darījumā netur nekādas pozīcijas.

Sponsori šo sleju neuzrāda.

230–300

VĒRTSPAPĪROŠANAS STRUKTŪRA

Šajos sešos sleju blokos apkopo informāciju par vērtspapīrošanas struktūru atkarībā no bilances/ārpusbilances posteņiem, laidieniem (augstākās prioritātes/mezanīna/pirmās kārtas zaudējumu) un termiņa.

Attiecībā uz vērtspapīrošanu, kurā iesaistīti vairāki pārdevēji, par pirmās kārtas zaudējumu laidienu uzrāda tikai summu, kas atbilst pārskatu sniedzošajai iestādei vai ir attiecināma uz to.

230–250

BILANCES POSTEŅI

Šajā sleju blokā apkopo informāciju par bilances posteņiem, kas sadalīti pa laidieniem (augstākās prioritātes/mezanīna/pirmās kārtas zaudējumu).

230

AUGSTĀKĀS PRIORITĀTES

Šajā kategorijā iekļauj visus laidienus, kas neatbilst mezanīna vai pirmās kārtas zaudējumu laidienam.

240

MEZANĪNA

Sk. KPR 243. panta 3. punktu (tradicionālā vērtspapīrošana) un 244. pants 3. punktu (sintētiskā vērtspapīrošana).

250

PIRMĀS KĀRTAS ZAUDĒJUMU

Pirmās kārtas zaudējumu laidiens definēts KPR 242. panta 15. punktā.

260–280

ĀRPUSBILANCES POSTEŅI UN ATVASINĀTIE INSTRUMENTI

Šajā sleju blokā apkopo informāciju par ārpusbilances posteņiem, kas sadalīti pa laidieniem (augstākās prioritātes/mezanīna/pirmās kārtas zaudējumu).

Šeit attiecībā uz laidieniem piemēro tos pašus klasifikācijas kritērijus kā bilances posteņiem.

290

PIRMAIS PAREDZAMAIS BEIGU DATUMS

Iespējamais visas vērtspapīrošanas beigu datums, ņemot vērā tās līguma noteikumus un šobrīd paredzamos finanšu nosacījumus. Parasti, tas ir agrākais no šādiem datumiem:

i)

datums, kad varētu īstenot dzēšanas iespēju (definēta KPR 242. panta 2. punktā), ņemot vērā pamatā esošā(-o) riska darījuma(-u) termiņu, kā arī to paredzamo priekšapmaksas likmi vai iespējamās pārskatīšanas darbības;

ii)

datums, kurā iniciators var pirmo reiz izmantot jebkuru citu vērtspapīrošanas līguma noteikumos ietverto pirkšanas iespēju, kuras rezultātā vērtspapīrošana tiktu pilnībā izpirkta.

Uzrāda pirmā paredzamā beigu datuma dienu, mēnesi un gadu. Uzrāda konkrētu datumu, ja šādi dati ir pieejami, pretējā gadījumā uzrāda attiecīgā mēneša pirmo dienu.

300

JURIDISKI SAISTOŠS BEIGU TERMIŅŠ

Datums, līdz kuram juridiski saistoši ir atmaksāt visas vērtspapīrošanas pamatsummas un procentus (pamatojoties uz darījuma dokumentāciju).

Uzrāda juridiski saistošā beigu termiņa dienu, mēnesi un gadu. Uzrāda konkrētu datumu, ja šādi dati ir pieejami, pretējā gadījumā uzrāda attiecīgā mēneša pirmo dienu.

310–400

VĒRTSPAPĪROŠANAS POZĪCIJAS: SĀKOTNĒJĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM

Šajā sleju blokā apkopo informāciju par vērtspapīrošanas pozīcijām atkarībā no bilances/ārpusbilances posteņiem un laidieniem (augstākās prioritātes/mezanīna/pirmās kārtas zaudējumu) pārskata datumā.

310–330

BILANCES POSTEŅI

Šeit attiecībā uz laidieniem piemēro tos pašus klasifikācijas kritērijus kā bilances posteņiem.

340–360

ĀRPUSBILANCES POSTEŅI UN ATVASINĀTIE INSTRUMENTI

Šeit attiecībā uz laidieniem piemēro tos pašus klasifikācijas kritērijus kā ārpusbilances posteņiem.

370–400

IZZIŅAS POSTEŅI: ĀRPUSBILANCES POSTEŅI UN ATVASINĀTIE INSTRUMENTI

Šajā sleju blokā apkopo papildu informāciju par kopējiem ārpusbilances posteņiem un atvasinātajiem instrumentiem (kas jau uzrādīti citā sadalījumā 340.–360. slejā).

370

TIEŠIE KREDĪTA AIZSTĀJĒJI (TKA)

Šī sleja attiecas uz vērtspapīrošanas pozīcijām, kuras tur iniciators un kuras garantētas ar tiešajiem kredīta aizstājējiem (TKA).

Saskaņā ar KPR I pielikumu par TKA uzskatāmi šādi pilna riska ārpusbilances posteņi:

garantijas, kam ir kredīta aizstājējiem raksturīgās pazīmes;

neatsaucami rezerves akreditīvi, kam ir kredīta aizstājējiem raksturīgās pazīmes.

380

PROCENTU LIKMJU MIJMAIŅAS LĪGUMI (PLML)/VALŪTAS MIJMAIŅAS LĪGUMI (VML)

PLML apzīmē procentu likmju mijmaiņas līgumus, savukārt VML apzīmē valūtas likmes mijmaiņas līgumus. Šie atvasinātie instrumenti ir uzskaitīti KPR II pielikumā.

390

ATBILSTOŠAS LIKVIDITĀTES IESPĒJAS

Likviditātes iespējām (LI), kas definētas KPR 242. panta 3. punktā, ir jāatbilst KPR 255. panta 1. punkta sešiem nosacījumiem, lai tās uzskatītu par atbilstošām (neatkarīgi no iestādes piemērotās metodes – SP vai IRB).

400

CITI (TOSTARP LIKVIDITĀTES IESPĒJAS, KAS NAV ATBILSTOŠAS)

Šī sleja ir paredzēta pārējiem ārpusbilances posteņiem, piemēram, neatbilstošām LI (t. i., tādām LI, kas neatbilst KPR 255. panta 1. punkta nosacījumiem).

410

PRIEKŠLAICĪGA AMORTIZĀCIJA: PIEMĒROTĀ KOREKCIJAS PAKĀPE

KPR 242. panta 12. punktā un 256. panta 5. punktā (SP), un 265. panta 1. punktā paredzēts korekcijas pakāpju kopums, kas piemērojams ieguldītāju līdzdalības daļas summai (lai aprēķinātu riska darījumu riska svērto vērtību).

Šī sleja attiecas uz vērtspapīrošanas shēmām ar priekšlaicīgas amortizācijas nosacījumiem (t. i., uz atkārtotu vērtspapīrošanu).

Saskaņā ar KPR 256. panta 6. punktu piemērojamo korekcijas pakāpi nosaka atkarībā no aktuālā triju mēnešu vidējā atlikušās starpības līmeņa.

Saistību vērtspapīrošanas gadījumā šo sleju neuzrāda. Šī informācija ir saistīta ar CR SEC SA veidnes 100. rindu un CR SEC IRB veidnes 160. rindu.

420

(-) RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA, KAS ATSKAITĪTA NO PAŠU KAPITĀLA

Šī informācija ir cieši saistīta ar CR SEC SA veidnes 200. rindu un CR SEC IRB veidnes 180. rindu.

Šajā slejā uzrāda negatīvu skaitli.

430

KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA PIRMS MAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBAS

Šajā slejā apkopo informāciju par riska darījumu riska svērto vērtību pirms maksimālās robežvērtības, kas piemērojama vērtspapīrošanas pozīcijām (t. i., vērtspapīrošanas shēmām ar būtiska riska pārvedumu). Attiecībā uz vērtspapīrošanas shēmām bez būtiska riska pārveduma (t. i., riska darījumu riska svērtā vērtība aprēķināta atbilstoši vērtspapīrotajiem riska darījumiem) šajā slejā neuzrāda nekādus datus.

Saistību vērtspapīrošanas gadījumā šo sleju neuzrāda.

440

KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA PĒC MAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBAS

Šajā slejā apkopo informāciju par riska darījumu riska svērto vērtību pēc maksimālās robežvērtības, kas piemērojama vērtspapīrošanas pozīcijām (t. i., vērtspapīrošanas shēmām ar būtiska riska pārvedumu). Attiecībā uz vērtspapīrošanas shēmām bez būtiska riska pārveduma (t. i., pašu kapitāla prasības aprēķinātas atbilstoši vērtspapīrotajiem riska darījumiem) šajā slejā neuzrāda datus.

Saistību vērtspapīrošanas gadījumā šo sleju neuzrāda.

450–510

VĒRTSPAPĪROŠANAS POZĪCIJAS – TIRDZNIECĪBAS PORTFELIS

450

IR KORELĀCIJAS TIRDZNIECĪBAS PORTFELĪ VAI NAV KORELĀCIJAS TIRDZNIECĪBAS PORTFELĪ?

Uzrāda šādus saīsinājumus:

 

C – korelācijas tirdzniecības portfelī (KTP);

 

N – nav KTP.

460–470

NETO POZĪCIJAS – GARĀS/ĪSĀS

Sk. attiecīgi MKR SA SEC vai MKR SA CTP 050./060. sleju.

480

KOPĒJĀS PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS (SP) – SPECIFISKAIS RISKS

Sk. attiecīgi MKR SA SEC 610. sleju vai MKR SA CTP 450. sleju.

4.   OPERACIONĀLĀ RISKA VEIDNES

4.1.   C 16.00 – OPERACIONĀLAIS RISKS (OPR)

4.1.1.   Vispārīgas piezīmes

114.

Šajā veidnē sniedz informāciju par pašu kapitāla prasību aprēķināšanu operacionālajam riskam saskaņā ar KPR 312. līdz 324. pantu, izmantojot pamatrādītāja pieeju (PRP), standartizēto pieeju (SP), alternatīvo standartizēto pieeju (ASP) un attīstītās mērīšanas pieejas (AMP). Iestāde nevar vienlaicīgi solo līmenī piemērot SP un ASA pieeju attiecībā uz darbības jomām “privātpersonu vai MVU apkalpošana” un “korporatīvo klientu apkalpošana”.

115.

Iestādes, kas izmanto PRP, SP un/vai ASP, pašu kapitāla prasības aprēķina, pamatojoties uz finanšu gada beigu informāciju. Ja nav pieejami revidēti dati, iestādes var izmantot darījumu aplēses. Ja tiek izmantoti revidēti dati, iestādes uzrāda revidētos datus, kam būtu jāpaliek nemainīgiem. Novirzes no šā “nemainīguma” principa ir iespējams, ja, piemēram, šajā laikā rodas izņēmuma apstākļi, piemēram, nesenas sabiedrību vai darbību iegādes vai atsavināšanas.

116.

Ja iestāde savai kompetentajai iestādei var pamatot, ka izņēmuma apstākļu, piemēram, sabiedrību vai darbību apvienošanās vai nodošanas dēļ, trīs gadu vidējās vērtības izmantošana attiecīgā rādītāja aprēķināšanai sniegtu neobjektīvu aplēsi pašu kapitāla prasībai attiecībā uz operacionālo risku, kompetentā iestāde var atļaut iestādēm grozīt aprēķinu tā, lai ņemtu vērā tādus notikumus. Kompetentā iestāde pēc savas iniciatīvas var arī pieprasīt iestādei grozīt aprēķinu. Ja iestāde ir darbojusies mazāk nekā trīs gadus, tā attiecīgā rādītāja aprēķināšanai var izmantot uz darījumu prognozēm balstītas aplēses, ar nosacījumu, ka tā sāk izmantot vēsturiskos datus, tiklīdz tie ir pieejami.

117.

Šīs veidnes slejās sniegta informācija par trijiem pēdējiem gadiem, par operacionālajam riskam pakļauto bankas darbību attiecīgo rādītāju un par aizdevumu un avansu summu (pēdējais minētais piemērojams tikai ASP gadījumā). Papildus uzrāda informāciju par pašu kapitāla prasību summu operacionālajam riskam. Ja piemērojams, ir detalizēti jānorāda, kura šās summas daļa ir saistībā ar sadales mehānismu. Attiecībā uz AMP pievieno izziņas posteņus, kas sniedz detalizētu informāciju par paredzamo zaudējumu, diversifikācijas un mazināšanas metožu ietekmi uz pašu kapitāla prasībām operacionālajam riskam.

118.

Informācija pa rindām ir izklāstīta atkarībā no operacionālā riska pašu kapitāla prasību aprēķina metodēm, detalizētāk pievēršoties darbības jomām, uz kurām attiecas SP un ASP.

119.

Šo veidni iesniedz visas iestādes, uz kurām attiecas operacionālā riska pašu kapitāla prasības.

4.1.2.   Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām

Slejas

010–030

ATTIECĪGAIS RĀDĪTĀJS

Iestādes, kas izmanto attiecīgo rādītāju, lai aprēķinātu pašu kapitāla prasības attiecībā uz operacionālo risku (PRP, SP un ASP) attiecīgo rādītāju par attiecīgajiem gadiem uzrāda 010. līdz 030. slejā. Turklāt dažādu pieeju kombinētās izmantošanas gadījumā, kā minēts KPR 314. pantā, iestādes informēšanas nolūkā uzrāda arī darbību, uz kurām attiecas AMP, attiecīgo rādītāju. Tas attiecas arī uz visām citām AMP bankām.

Turpmāk termins “attiecīgais rādītājs” attiecas uz “elementu summu” finanšu gada beigās, kā noteikts KPR 316. panta 1. punkta 1. tabulā.

Ja iestādei “attiecīgā rādītāja” dati ir pieejami par mazāk nekā trim gadiem, attiecīgajās tabulas slejās pēc prioritātes iedala pieejamos vēsturiskos datus (revidētos datus). Ja, piemēram, ir pieejami vēsturiskie dati tikai par vienu gadu, tos uzrāda 030. slejā. Ja tas šķiet pamatoti, uz prognozēm balstītās aplēses ietver 020. slejā (aplēses par nākamo gadu) un 010. slejā (aplēse par gadu + 2).

Turklāt, ja nav pieejami vēsturiskie dati par “attiecīgo rādītāju”, iestāde var izmantot uz darījumu prognozēm balstītas aplēses.

040–060

AIZDEVUMI UN AVANSI (PIEMĒROJOT ASP)

Šīs slejas izmanto, lai uzrādītu darbības jomu “Korporatīvo klientu apkalpošana” un “Privātpersonu vai MVU apkalpošana” aizdevumu un avansējumu summas, kā minēts KPR 319. panta 1. punkta b) apakšpunktā. Šīs summas izmanto, lai aprēķinātu alternatīvo attiecīgo rādītāju, no kura izriet pašu kapitāla prasības darbībām, uz kurām attiecas ASP (KPR 319. panta 1. punkta a) apakšpunkts).

Attiecībā uz darbības jomu “Korporatīvo klientu apkalpošana” iekļauj arī netirdzniecības portfelī turētos vērtspapīrus.

070

PAŠU KAPITĀLA PRASĪBA

Pašu kapitāla prasību aprēķina saskaņā ar izmantoto pieeju atbilstoši KPR 312. līdz 324. pantam. Iegūto summu uzrāda 070. slejā.

071

KOPĒJĀ OPERACIONĀLĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA

KPR 92. panta 4. punkts. 070. slejas pašu kapitāla prasības, kas reizinātas ar 12,5.

080

NO KĀ: SAISTĪBĀ AR SADALES MEHĀNISMU

KPR 18. panta 1. punkts (attiecas uz metodoloģijas, ko izmanto operacionālā riska kapitāla sadalei starp dažādajām grupas sabiedrībām, iekļaušanu 312. panta 2. punktā minētajā pielietojumā un to, vai un kādu diversifikācijas ietekmi paredzēts ņemt vērā riska mērīšanas sistēmā, ko izmanto ES mātes kredītiestāde un tās meitasuzņēmumi vai kopīgi ES mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības vai ES mātes jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitasuzņēmumi).

090–120

AMP IZZIŅAS POSTEŅI, PAR KURIEM ATTIECĪGĀ GADĪJUMĀ JĀSNIEDZ PĀRSKATS

090

PAŠU KAPITĀLA PRASĪBA PIRMS ATVIEGLOJUMIEM SAISTĪBĀ AR PAREDZAMAJIEM ZAUDĒJUMIEM, DIVERSIFIKĀCIJU UN RISKA MAZINĀŠANAS METODĒM

090. slejā uzrādītā pašu kapitāla prasība ir 070. slejā uzrādītā pašu kapitāla prasība, bet aprēķināta, pirms ir ņemta vērā atvieglojumu ietekme saistībā ar paredzamajiem zaudējumiem, diversifikāciju un riska mazināšanas metodēm (sk. turpmāk).

100

(–) PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS ATVIEGLOJUMI SAISTĪBĀ AR PAREDZAMAJIEM ZAUDĒJUMIEM, KAS NODROŠINĀTI AR IEKŠĒJĀS DARBĪBAS PRAKSĒM

100. slejā uzrāda pašu kapitāla prasības atvieglojumus saistībā ar paredzamajiem zaudējumiem, kas nodrošināti ar iekšējās darbības praksēm (kā minēts KPR 322. panta 2. punkta a) punktā).

110

(–) PAŠU KAPITĀLA PRASĪBU ATVIEGLOJUMI SAISTĪBĀ AR DIVERSIFIKĀCIJU

Diversifikācijas ietekme 110. slejā ir starpība starp pašu kapitāla prasību summu, kas aprēķināta atsevišķi katrai operacionālā riska kategorijai (t. i., “pilnīgas atkarības” situācija), un diversificēto pašu kapitāla prasību, kas aprēķināta, ņemot vērā korelācijas un atkarību (t. i., pieņemot mazāk nekā “pilnīgu atkarību” starp riska kategorijām). “Pilnīgas atkarības” situācija rodas “saistību neizpildes gadījumā”, tas ir, kad iestāde neizmanto tiešu korelāciju struktūru starp riska kategorijām, tādējādi AMP kapitālu aprēķina kā izvēlēto riska kategoriju individuālu operacionālā riska pasākumu summu. Šajā gadījumā starp riska kategorijām tiek pieņemta 100 % korelācija, un slejā uzrādāmā vērtība ir jānorāda kā nulle. Turpretim, ja iestāde aprēķina tiešas korelācijas struktūru starp riska kategorijām, tai šajā slejā ir jāiekļauj starpība starp AMP kapitālu, kas rodas no “saistību nepildīšanas gadījuma”, un to, kas iegūts pēc korelācijas struktūru starp riska kategorijām piemērošanas. Vērtība atspoguļo AMP modeļa “diversifikācijas spēju”, kas ir modeļa spēja aptvert būtisku operacionālā riska zaudējumu notikumus, kas nav vienlaicīgi. 110. slejā uzrāda summu, par kādu pieņemtā korelācijas struktūra samazina AMP kapitālu salīdzinājumā ar 100 % korelācijas pieņēmumu.

120

(–) PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS ATVIEGLOJUMI SAISTĪBĀ AR RISKA MAZINĀŠANAS METODĒM (APDROŠINĀŠANA UN CITI RISKA PĀRVEŠANAS MEHĀNISMI)

120. slejā uzrāda apdrošināšanas un citu riska pārvešanas mehānismu ietekmi saskaņā ar KPR 323. panta 1. līdz 5. punktu.


Rindas

010

BANKU DARBĪBAS, UZ KURĀM ATTIECAS PAMATRĀDĪTĀJA PIEEJA (PRP)

Lai aprēķinātu pašu kapitāla prasību attiecībā operacionālo risku, šajā rindā norāda summas, kas atbilst darbībām, uz kurām attiecas PRP (KPR 315. un 316. pants).

020

BANKU DARBĪBAS, UZ KURĀM ATTIECAS STANDARTIZĒTĀ (SP)/ALTERNATĪVĀ STANDARTIZĒTĀ PIEEJA (ASP)

Uzrāda pašu kapitāla prasību, kas aprēķināta saskaņā ar SP un ASP (KPR 317. līdz 319. pants).

030–100

SP

SP izmantošanas gadījumā katra gada attiecīgo rādītāju iedala 030. līdz 100. rindā pa darbības jomām, kas noteiktas KPR 317. panta 2. tabulā. Darbības attiecina uz darbības jomām, ievērojot KPR 318. pantā izklāstītos principus.

110–120

ASP

Iestādes, kas izmanto ASP (KPR 319. pants), attiecīgo rādītāju par konkrētajiem gadiem 030. līdz 050. rindā un 080. līdz 100. rindā atsevišķi uzrāda par katru darbības jomu, un 110. un 120. rindā – par darbības jomām “Korporatīvo klientu apkalpošana” un “Privātpersonu vai MVU apkalpošana”.

110. un 120. rindā uzrāda to darbību attiecīgo rādītāju, uz kurām attiecas ASP, izšķirot starp tām darbībām, kas atbilst darbības jomai “Korporatīvo klientu apkalpošana” un tām, kas atbilst darbības jomai “Privātpersonu vai MVU apkalpošana” (KPR 319. pants). Summas var būt rindās, kas atbilst “Korporatīvo klientu apkalpošanai” un “Privātpersonu vai MVU apkalpošanai” saskaņā ar SP (060. un 070. rinda), kā arī saskaņā ar ASP (110. un 120. rinda) (piemēram, ja uz meitasuzņēmumu attiecas SP, bet uz mātesuzņēmumu – ASP).

130

BANKU DARBĪBAS, UZ KURĀM ATTIECAS ATTĪSTĪTĀS MĒRĪŠANAS PIEEJA (AMP)

Uzrāda attiecīgos datus par AMP iestādēm (KPR 312. panta 2. punkts un 321. līdz 323. pants).

Dažādu pieeju kombinētās izmantošanas gadījumā, kā norādīts KPR 314. pantā, uzrāda informāciju par to darbību attiecīgo rādītāju, uz kurām attiecas AMP. Tas attiecas arī uz visām citām AMP bankām.

4.2.   OPERACIONĀLAIS RISKS: DETALIZĒTA INFORMĀCIJA PAR ZAUDĒJUMIEM PĒDĒJĀ GADĀ (OPR DETALIZĒTA INFORMĀCIJA)

4.2.1.   Vispārīgas piezīmes

120.

Veidnē C 17.01 (OPR detalizēta informācija 1) atbilstoši notikumu veidiem un darījumu jomām apkopo informāciju par bruto zaudējumiem un zaudējumu atlīdzinājumiem, ko iestāde reģistrējusi pēdējā gadā. Veidnē C 17.02 (OPR detalizēta informācija 2) sniegta informācija par lielāko zaudējumu notikumiem pēdējā gadā.

121.

Operacionālā riska zaudējumus, kas saistīti ar kredītrisku un kam piemēro pašu kapitāla prasības attiecībā uz kredītrisku (ar kredītrisku saistīti operacionālā riska robežnotikumi), neņem vērā ne C 17.01. veidnē, ne C 17.02. veidnē.

122.

Ja saskaņā ar KPR 314. pantu tiek kombinēti izmantotas dažādas pieejas, lai aprēķinātu pašu kapitāla prasības attiecībā uz operacionālo risku, iestādes reģistrētos zaudējumus un atlīdzinājumus uzrāda C 17.01. un C 17.02. veidnē neatkarīgi no pieejas, kas izmantota pašu kapitāla prasību aprēķināšanai.

123.

“Bruto zaudējums” ir zaudējums, ko izraisījis operacionālā riska notikums vai notikuma veids, kā minēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 322. panta 3. punkta b) apakšpunktā, pirms jebkāda veida atlīdzinājumiem, neskarot “ātri atlīdzinātu zaudējumu gadījumus”, kā definēts turpmāk.

124.

“Atlīdzinājums” ir neatkarīgs notikums, kas ir saistīts ar sākotnējo operacionālā riska zaudējumu, kas ir nošķirts laikā, kurā līdzekļus vai saimniecisko ieguvumu ienākošās plūsmas ir saņemtas no pirmajām vai trešajām pusēm, piemēram, no apdrošinātājiem vai citām pusēm. Atlīdzinājumus iedala atlīdzinājumos no apdrošināšanas un citiem riska pārvešanas mehānismiem un tiešajos atlīdzinājumos.

125.

“Ātri atlīdzinātu zaudējumu gadījumi” ir operacionālā riska notikumi, kas izraisa zaudējumus, kurus daļēji vai pilnībā atlīdzina piecu darbdienu laikā. Attiecībā uz ātri atlīdzinātu zaudējumu gadījumu bruto zaudējuma definīcijā ietver tikai to zaudējuma daļu, kas nav pilnībā atlīdzināta (t. i., zaudējums, no kura atņemta īsā laikposmā daļēji atlīdzināmā summa). Tā rezultātā notikumus, kas izraisa zaudējumus, kuri ir pilnībā atlīdzināti piecu darbdienu laikā, vispār neietver ne bruto zaudējuma definīcijā, ne detalizētas informācijas (OPR detalizēta informācija) veidnē.

126.

“Uzskaites datums” ir datums, kurā zaudējums vai rezerves/uzkrājumi tika pirmoreiz atzīti peļņas un zaudējumu aprēķinā pret operacionāla riska zaudējumu. Šis datums loģiski seko “Notikuma datumam” (t. i., datumam, kad radās operacionālais risks vai kad tas pirmo reizi sākās) un “Atklāšanas datumam” (t. i., datumam, kurā iestāde uzzināja par operacionālā riska notikumu).

127.

Grupē zaudējumus, ko rada kopējs operacionālā riska notikums vai vairāki ar sākotnēju operacionālā riska notikumu, kurš izraisa notikumus vai zaudējumus (“avotnotikums”). Grupētos notikumus uztver un uzrāda kā vienu notikumu, un līdz ar to summē saistītās bruto zaudējumu vērtības, respektīvi, zaudējumu korekciju vērtības.

128.

Attiecīgā gada jūnijā uzrādītie dati ir pagaidu dati, turpretim galīgos datus uzrāda decembrī. Tādēļ jūnijā uzrādītajiem datiem ir sešu mēnešu atsauces periods (t. i., no kalendārā gada 1. janvāra līdz 30. jūnijam), turpretim decembrī uzrādītajiem datiem ir divpadsmit mēnešu atsauces periods (t. i., no kalendārā gada 1. janvāra līdz 31. decembrim). Attiecībā uz datiem, kas uzrādīti gan no jūnija, gan no decembra, “iepriekšējā pārskata atsauces periodi” ir visi pārskata atsauces periodi līdz attiecīgajam mēnesim, ieskaitot periodu, kurš beidzas iepriekšējā kalendārā gada beigās.

129.

Lai pārbaudītu šīs reglas 5. panta b) punkta 2. apakšpunkta b) punkta i) apakšpunktā paredzētos nosacījumus, iestādes izmanto jaunākos statistikas datus, kas pieejami EBI tīmekļa vietnē par uzraudzības informācijas atklāšanu, lai iegūtu “visu attiecīgās dalībvalsts iestāžu bilances kopējo vērtību summu”. Lai pārbaudītu 5. panta b) punkta 2. apakšpunkta b) punkta iii) apakšpunktā paredzētos nosacījumus, izmanto bruto iekšzemes kopprodukta tirgus cenas, kuras definētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 549/2013 A pielikuma 8.89. punktā (2010. gada EKS) un kuras Eurostat publicējis par iepriekšējo kalendāro gadu.

4.2.2.   C 17.01.: Operacionālais risks: pēdējā gada zaudējumi un zaudējumu atlīdzinājumi pēc darbības jomām un notikumu veidiem (OPR detalizēta informācija 1)

4.2.2.1.   Vispārīgas piezīmes

130.

C 17.01. veidnē informāciju norāda, zaudējumus un atgūtās summas, kas pārsniedz iekšminētos sliekšņus, sadalot pēc darbības jomām (kā noteikts KPR 317. panta 2. tabulā, iekļaujot papildu darbības jomu “Korporatīvie posteņi”, kā minēts KPR 322. panta 3. punkta b) punktā) un pēc notikumu veidiem (kā noteikts KPR 324. pantā), ar iespēju, ka vienam noteikumam atbilstošos zaudējumus sadala starp vairākām darbības jomām.

131.

Slejās norāda dažādos notikumu veidus un kopējos rādītājus par katru darbības jomu, kā arī izziņas posteni, kurā parādīts zemākais iekšējais slieksnis, kas piemērots zaudējumu datu apkopošanā, par katru darbības jomu uzrādot zemāko un augstāko slieksni gadījumā, ja ir vairāk par vienu slieksni.

132.

Rindās norāda darbības jomas un katrā darbības jomā – informāciju par notikumu skaitu (jauni notikumi), bruto zaudējumu summu (jauni notikumi), to notikumu skaitu, kam piemēro zaudējumu korekcijas, zaudējumu korekcijas saistībā ar iepriekšējiem pārskata periodiem, maksimālos vienreizējos zaudējumus, piecu lielāko zaudējumu summu un zaudējumu atlīdzinājumu kopsummu (tiešie zaudējumu atlīdzinājumi, kā arī atlīdzinājumi no apdrošināšanas un citiem riska pārvešanas mehānismiem).

133.

Attiecībā uz kopējām darbības jomām dati par notikumu skaitu un bruto zaudējumu apmēru ir jāuzrāda arī par konkrētiem intervāliem, balstoties uz noteiktiem sliekšņiem, proti, 10 000, 20 000, 100 000 un 1 000 000. Sliekšņi ir noteikti euro vērtībā un ir ietverti salīdzināšanas nolūkā attiecībā uz uzrādītajiem zaudējumiem starp iestādēm, tāpēc tie var nebūt saistīti ar minimālajiem zaudējumu sliekšņiem, ko izmanto datu apkopošanai par iekšējiem zaudējumiem, kas jāuzrāda veidnes citā iedaļā.

4.2.2.2.   Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām

Slejas

010–070

NOTIKUMU VEIDI

Iestādes attiecīgajā 010. līdz 070. slejā uzrāda zaudējumus pēc notikumu veidiem, kā noteikts KPR 324. pantā.

Iestādes, kas savu pašu kapitāla prasību aprēķina saskaņā ar ASP, zaudējumus, kuru notikuma veids nav noteikts, var uzrādīt tikai 080. slejā.

080

NOTIKUMU VEIDI KOPĀ

080. slejā attiecībā uz katru darbības jomu iestādes uzrāda kopējo “notikumu skaitu (jauni notikumi)”, kopējo “bruto zaudējumu summu (jauni notikumi)”, kopējo “to notikumu skaitu, kam piemēro zaudējumu korekcijas”, kopējās “zaudējumu korekcijas saistībā ar iepriekšējiem pārskata periodiem”, “maksimālos vienreizējos zaudējumus”, “piecu lielāko zaudējumu summu”, kopējo “zaudējumu tiešo atlīdzinājumu kopsummu” un kopējos “atlīdzinājumus no apdrošināšanas un citiem riska pārvešanas mehānismiem”.

Ja iestāde ir identificējusi visu zaudējumu notikumu veidus, 080. slejā parādās zaudējumu gadījumu, bruto zaudējumu kopsummu, zaudējumu atlīdzinājumu kopsummu un 010. līdz 070. slejā uzrādīto “zaudējumu korekciju saistībā ar iepriekšējiem pārskata periodiem” vienkāršs apkopojums.

080. slejā uzrādītie “maksimālie vienreizējie zaudējumi” ir maksimālie vienreizējie zaudējumi darbības jomā, un tie ir identiski 010. līdz 070. slejā uzrādīto “maksimālo vienreizējo zaudējumu” maksimālajai vērtībai, ja iestāde ir identificējusi visu zaudējumu notikumu veidus.

Kā piecu lielāko zaudējumu summu 080. slejā uzrāda piecu lielāko zaudējumu summu vienā darbības jomā.

090–100

IZZIŅAS POSTENIS: DATU APKOPOŠANĀ PIEMĒROTAIS SLIEKSNIS

Iestādes 090. un 100. slejā uzrāda minimālos zaudējumu sliekšņus, ko tās saskaņā ar KPR 322. panta 3. punkta c) apakšpunkta pēdējo teikumu izmanto datu apkopošanā.

Ja iestāde katrā darbības jomā izmanto tikai vienu slieksni, aizpilda tikai 090. sleju.

Gadījumos, kad vienā un tajā pašā regulējošām prasībām atbilstošajā darbības jomā piemēro dažādus sliekšņus, norāda arī augstāko piemērojamo slieksni (100. sleja).


Rindas

010–880

DARBĪBAS JOMAS: FINANŠU PAKALPOJUMI UZŅĒMUMIEM, TIRDZNIECĪBA UN PĀRDOŠANA, STARPNIECĪBAS PAKALPOJUMI PRIVĀTPERSONĀM VAI MVU, KORPORATĪVO KLIENTU APKALPOŠANA, PRIVĀTPERSONU VAI MVU APKALPOŠANA, MAKSĀJUMI UN NORĒĶINI, AĢENTŪRU PAKALPOJUMI, AKTĪVU PĀRVALDĪŠANA, KORPORATĪVIE POSTEŅI

Par katru darbības jomu, kā norādīts KPR 317. panta 4. punkta 2. tabulā, tostarp papildu darbības jomu “Korporatīvie posteņi”, kā minēts KPR 322. panta 3. punkta b) apakšpunktā, un par katru notikuma veidu iestāde saskaņā ar iekšējiem sliekšņiem uzrāda šādu informāciju: notikumu skaits (jauni notikumi), bruto zaudējumu summa (jauni notikumi), to notikumu skaits, kam piemēro zaudējumu korekcijas, zaudējumu korekcijas saistībā ar iepriekšējiem pārskata periodiem, maksimālie vienreizējie zaudējumi, piecu lielāko zaudējumu summa, zaudējumu tiešo atlīdzinājumu kopsumma un kopējie atlīdzinājumi no apdrošināšanas un citiem riska pārvešanas mehānismiem.

Attiecībā uz zaudējumu notikumu, kas ietekmē vairāk nekā vienu darbības jomu, “bruto zaudējumu apmēru” sadala pa visām ietekmētajām darbības jomām.

Iestādes, kas savu pašu kapitāla prasību aprēķina saskaņā ar ASP, zaudējumus, kuru darbības joma nav noteikta, var uzrādīt tikai 910.–980. rindā.

010, 110, 210, 310, 410, 510, 610, 710, 810

Notikumu skaits (jauni notikumi)

Notikumu skaits ir operacionālā riska notikumu skaits, kuru bruto zaudējumi tika uzskaitīti pārskata atsauces periodā.

Notikumu skaits attiecas uz “jauniem notikumiem”, t. i., operacionālā riska notikumiem, kas:

i)

“pirmo reizi uzskaitīti” pārskata atsauces periodā vai

ii)

“pirmo reizi uzskaitīti” iepriekšējā pārskata atsauces periodā, ja notikums nav bijis iekļauts nevienā iepriekšējā uzraudzības pārskatā, piemēram, tāpēc, ka tas kā operacionālais risks tika identificēts tikai pašreizējā pārskata atsauces periodā, vai tāpēc, ka minētajam notikumam piemērojamie uzkrātie zaudējumi (t. i., sākotnējie zaudējumi plus/mīnus visas iepriekšējos pārskata atsauces periodos izdarītās zaudējumu korekcijas) iekšējo datu apkopošanas slieksni ir pārsnieguši tikai pašreizējā pārskata sniegšanas periodā.

“Jauni notikumi” neietver operacionālā riska notikumus, kas “pirmo reizi uzskaitīti” iepriekšējā pārskata atsauces periodā, kas jau bija iekļauts iepriekšējos uzraudzības pārskatos.

020, 120, 220, 320, 420, 520, 620, 720, 820

Bruto zaudējumu summa (jauni notikumi)

Bruto zaudējumu summa ir bruto zaudējumu summa, kas attiecas uz operacionālā riska notikumiem (piemēram, tiešās izmaksas, uzkrājumi, norēķini). Visus pārskata atsauces periodā uzskaitītos zaudējumus saistībā ar atsevišķu notikumu summē un attiecībā uz minēto pārskata atsauces periodu uzskata par bruto zaudējumiem.

Uzrādītā bruto zaudējumu summa attiecas uz “jauniem notikumiem”, kā noteikts iepriekšējā rindā. Attiecībā uz notikumiem, kas “pirmo reizi uzskaitīti” iepriekšējā pārskata atsauces periodā un kas nebija iekļauti nevienā iepriekšējā uzraudzības pārskatā, kopējos zaudējumus, kuri uzkrāti līdz pārskata sniegšanas atsauces datumam (t. i., sākotnējie zaudējumi plus/mīnus visas iepriekšējos pārskata atsauces periodos izdarītās zaudējumu korekcijas), uzrāda kā bruto zaudējumus pārskata sniegšanas atsauces datumā.

Uzrādāmajās summās neņem vērā iegūtos atlīdzinājumus.

030, 130, 230, 330, 430, 530, 630, 730, 830

To zaudējumu notikumu skaits, uz kuriem attiecas zaudējumu korekcijas

To zaudējumu notikumu skaits, uz kuriem attiecas zaudējumu korekcijas, ir to operacionālā riska notikumu skaits, kas “pirmo reizi uzskaitīti” iepriekšējā pārskata atsauces periodā un jau iekļauti iepriekšējos pārskatos, un attiecībā uz kuriem zaudējumu korekcijas izdarītas pašreizējā pārskata atsauces periodā.

Ja pārskata atsauces periodā attiecībā uz notikumu izdarīta vairāk nekā viena zaudējumu korekcija, minēto zaudējumu korekciju summu uzskaita kā vienu korekciju periodā.

040, 140, 240, 340, 440, 540, 640, 740, 840

Zaudējumu korekcijas, kuras attiecas uz iepriekšējiem pārskata periodiem

Zaudējumu korekcijas saistībā ar iepriekšējiem pārskata atsauces periodiem ir šādu elementu (pozitīvu vai negatīvu) summa:

i)

bruto zaudējumu summas, kuras attiecas uz pārskata atsauces periodā veiktām pozitīvām zaudējumu korekcijām (piemēram, uzkrājumu palielinājums, saistīti zaudējumu notikumi, papildu norēķini) attiecībā uz operacionālā riska notikumiem, kuri “pirmo reizi uzskaitīti” un uzrādīti iepriekšējos pārskata atsauces periodos;

ii)

bruto zaudējumu summas attiecībā uz negatīvām zaudējumu korekcijām, kas veiktas pārskata atsauces periodā (piemēram, saistībā ar uzkrājumu samazinājumu) attiecībā uz operacionālā riska notikumiem, kuri “pirmo reizi uzskaitīti” un uzrādīti iepriekšējos pārskata atsauces periodos.

Ja pārskata atsauces periodā attiecībā uz notikumu izdarīta vairāk nekā viena zaudējumu korekcija, visu minēto zaudējumu korekciju vērtības summē, ņemot vērā korekciju zīmi (pozitīva, negatīva). Šo summu uzskata par zaudējumu korekciju attiecībā uz minēto notikumu minētajā pārskata atsauces periodā.

Ja negatīvas zaudējumu korekcijas dēļ koriģētā zaudējumu summa, kas attiecināma uz notikumu, ir zem iestādes iekšējā datu apkopošanas sliekšņa, iestāde zaudējumu kopsummu par minēto notikumu uzrāda apkopotā veidā līdz pēdējam brīdim, kad notikums tika uzrādīts ar decembra atsauces datumu (t. i., sākotnējie zaudējumi plus/mīnus visas iepriekšējos pārskata atsauces periodos izdarītās zaudējumu korekcijas), ar negatīvu zīmi tā vietā, lai uzrādītu pašu negatīvās zaudējumu korekcijas summu.

Uzrādāmajās summās neņem vērā iegūtos atlīdzinājumus.

050, 150, 250, 350, 450, 550, 650, 750, 850

Maksimālie vienreizējie zaudējumi

Maksimālie vienreizējie zaudējumi ir lielākā no šīm summām:

i)

lielākā bruto zaudējumu summa saistībā ar kādu notikumu, kas pirmo reizi uzrādīts pārskata atsauces periodā, un

ii)

lielākā pozitīvā zaudējumu korekcijas summa (kā definēts iepriekš) saistībā ar kādu notikumu, kas pirmo reizi uzrādīts iepriekšējā pārskata atsauces periodā.

Uzrādāmajās summās neņem vērā iegūtos atlīdzinājumus.

060, 160, 260, 360, 460, 560, 660, 760, 860

Piecu lielāko zaudējumu summa

Piecu lielāko zaudējumu summa ir to piecu lielāko summu kopsumma no:

i)

bruto zaudējumu summām par notikumiem, kas pirmo reizi uzrādīti pārskata atsauces periodā, un

ii)

pozitīvām zaudējumu korekciju summām (kā definēts iepriekš attiecībā uz 040., 140., ..., 840. rindu) saistībā ar notikumiem, kas pirmo reizi uzrādīti iepriekšējā pārskata atsauces periodā. Summa, kas ir atbilstīga, lai to kvalificētu kā vienu no piecām lielākajām, ir pati zaudējumu korekcijas summa, nevis zaudējumu kopsumma, kas saistīta ar attiecīgo notikumu pirms vai pēc zaudējumu korekcijas.

Uzrādāmajās summās neņem vērā iegūtos atlīdzinājumus.

070, 170, 270, 370, 470, 570, 670, 770, 870

Zaudējumu tiešo atlīdzinājumu kopsumma

Tiešie atlīdzinājumi ir visi iegūtie atlīdzinājumi, izņemot tos, kam piemēro KPR 323. pantu, kā uzrādīts turpmākajā rindā.

Zaudējumu tiešo atlīdzinājumu kopsumma ir visu tiešo atlīdzinājumu un tiešo atlīdzinājumu korekciju summa, kas uzskaitīta pārskata periodā un kas attiecas uz operacionālā riska notikumiem, kuri uzskaitīti pirmo reizi pārskata atsauces periodā vai iepriekšējos pārskata atsauces periodos.

080, 180, 280, 380, 480, 580, 680, 780, 880

Atlīdzinājumu kopsumma no apdrošināšanas un citiem riska pārvešanas mehānismiem

Atlīdzinājumi no apdrošināšanas un citiem riska pārvešanas mehānismiem ir atlīdzinājumi, kam piemēro KPR 323. pantu.

Atlīdzinājumu kopsumma no apdrošināšanas un citiem riska pārvešanas mehānismiem ir visu atlīdzinājumu no apdrošināšanas un citiem riska pārvešanas mehānismiem un šādu atlīdzinājumu korekciju summa, kas uzskaitīta pārskata atsauces periodā un kas attiecas uz operacionālā riska notikumiem, kuri uzskaitīti pirmo reizi pārskata atsauces periodā vai iepriekšējos pārskata atsauces periodos.

910–980

DARBĪBAS JOMAS KOPĀ

Attiecībā uz katru notikuma veidu (010. līdz 080. sleja) uzrāda informāciju par kopējām darbības jomām (KPR 322. panta 3. punkta b), c) un e) apakšpunkts).

910–914

Notikumu skaits

910. rindā uzrāda to notikumu skaitu, kas pārsniedz iekšējo slieksni, pēc notikumu veidiem par darbības jomām kopā. Šis rādītājs var būt zemāks, nekā notikumu skaita pēc darbības jomām apkopojums, jo notikumus ar vairākām ietekmēm (ietekmes dažādās darbības jomās) uzskata par vienu notikumu. Tas var būt augstāks, ja iestāde, kas tās pašu kapitāla prasības aprēķina saskaņā ar ASP, nevar katrā gadījumā identificēt darbības joma, kuras ietekmējuši zaudējumi.

911.–914. rindā uzrāda to notikumu skaitu, kuru bruto zaudējumu summa iekļaujas attiecīgajās rindās definētajos intervālos.

Ja iestāde visus tās zaudējumus ir iedalījusi vai nu kādā no KPR 317. panta 4. punkta 2. tabulā minētajām darījumu jomām, vai arī KPR 322. panta 3. punkta b) apakšpunktā minētajā darījumu jomā “Korporatīvie posteņi”, proti, ja iestāde ir identificējusi visu zaudējumu notikumu veidus, attiecībā uz 080. sleju piemēro šādus nosacījumus:

kopējais notikumu skaits, kas uzrādīts 910. līdz 914. rindā, ir vienāds ar notikumu skaita horizontālo apkopojumu attiecīgajā rindā, pieņemot, ka šajos rādītājos notikumi ar ietekmi uz dažādām darbības jomām ir ņemti vērā kā viens notikums;

080. slejā, 910. rindā norādītajai vērtībai nav noteikti jābūt vienādai ar 080. slejā ietverto notikumu skaita vertikālo apkopojumu, pieņemot, ka vienam notikumam vienlaicīgi var būt ietekme uz dažādām darbības jomām.

920–924

Bruto zaudējumu summa (jauni notikumi)

Ja iestāde visus tās zaudējumus ir iedalījusi vai nu kādā no KPR 317. panta 4. punkta 2. tabulā minētajām darījumu jomām, vai arī KPR 322. panta 3. punkta b) apakšpunktā minētajā darījumu jomā “Korporatīvie posteņi”, 920. rindā uzrādītā bruto zaudējumu summa (jauni notikumi) ir jaunu notikumu bruto zaudējumu summu vienkāršs apkopojums par katru darījumu jomu.

921.–924. rindā uzrāda to notikumu bruto zaudējumu summu, kuru bruto zaudējumu summa iekļaujas attiecīgajās rindās definētajos intervālos.

930, 935, 936

To zaudējumu notikumu skaits, uz kuriem attiecas zaudējumu korekcijas

930. rindā uzrāda to notikumu kopējo skaitu, kam piemēro zaudējumu korekcijas, kā definēts attiecībā uz 030., 130. .., 830. rindu. Šis rādītājs var būt zemāks, nekā to notikumu skaita, kam piemēro zaudējumu korekcijas, apkopojums pēc darbības jomām, jo notikumus ar vairākām ietekmēm (ietekmes dažādās darbības jomās) uzskata par vienu notikumu. Tas var būt augstāks, ja iestāde, kas tās pašu kapitāla prasības aprēķina saskaņā ar ASP, nevar katrā gadījumā identificēt darbības joma, kuras ietekmējuši zaudējumi.

To zaudējumu notikumu skaitu, kam piemēro zaudējumu korekcijas, sadala pa tādu notikumu skaitu, attiecībā uz kuriem pārskata atsauces periodā tika izdarītas pozitīvas korekcijas, un tādu notikumu skaitu, attiecībā uz kuriem pārskata atsauces periodā tika izdarītas negatīvas korekcijas (visas uzrādītas ar pozitīvu zīmi).

940, 945, 946

Zaudējumu korekcijas, kuras attiecas uz iepriekšējiem pārskata periodiem

940. rindā uzrāda to zaudējumu korekciju kopsummu, kas attiecas uz iepriekšējiem pārskatu periodiem pa darījumu jomām (kā definēts attiecībā uz 040., 140. .., 840. rindu). Ja iestāde visus tās zaudējumus ir iedalījusi vai nu kādā no KPR 317. panta 4. punkta 2. tabulā minētajām darījumu jomām, vai arī KPR 322. panta 3. punkta b) apakšpunktā minētajā darījumu jomā “Korporatīvie posteņi”, 940. rindā uzrādītā summa ir zaudējumu korekciju, kas attiecas uz iepriekšējiem pārskatu periodiem, kuri uzrādīti par katru darījumu jomu, vienkāršs apkopojums.

Zaudējumu korekciju summu sadala šādi: summa, kas saistīta ar notikumiem, attiecībā uz kuriem pārskata atsauces periodā tika izdarītas pozitīvas zaudējumu korekcijas (945. rinda, uzrādīta kā pozitīvs rādītājs), un summa, kas saistīta ar notikumiem, attiecībā uz kuriem pārskata periodā tika izdarītas negatīvas zaudējumu korekcijas (946. rinda, uzrādīta kā negatīvs rādītājs). Ja negatīvas zaudējumu korekcijas dēļ koriģētā zaudējumu summa, kas attiecināma uz notikumu, ir zem iestādes iekšējā datu apkopošanas sliekšņa, iestāde zaudējumu kopsummu par minēto notikumu uzrāda apkopotā veidā līdz pēdējam brīdim, kad notikums tika uzrādīts ar decembra atsauces datumu (t. i., sākotnējie zaudējumi plus/mīnus visas iepriekšējos pārskata atsauces periodos izdarītās zaudējumu korekcijas), ar negatīvu zīmi 946. rindā tā vietā, lai uzrādītu pašu negatīvās zaudējumu korekcijas summu.

950

Maksimālie vienreizējie zaudējumi

Ja iestāde visus tās zaudējumus ir iedalījusi vai nu kādā no KPR 317. panta 4. punkta 2. tabulā minētajām darījumu jomām, vai arī KPR 322. panta 3. punkta b) apakšpunktā minētajā darījumu jomā “Korporatīvie posteņi”, maksimālie vienreizējie zaudējumi ir maksimālie zaudējumi, kas pārsniedz iekšējo slieksni, par katru notikuma veidu un visās darījumu jomās. Šie rādītāji var būt augstāki par visaugstāko vienreizējo zaudējumu, kas uzrādīts katrā darbības jomā, ja notikums ietekmē dažādas darījumu jomas;

Ja iestāde visus tās zaudējumus ir iedalījusi vai nu kādā no KPR 317. panta 4. punkta 2. tabulā minētajām darījumu jomām, vai arī KPR 322. panta 3. punkta b) apakšpunktā minētajā darījumu jomā “Korporatīvie posteņi”, proti, ja iestāde ir identificējusi visu zaudējumu notikumu veidus, attiecībā uz 080. sleju piemēro šādus nosacījumus:

maksimālie vienreizējie zaudējumi ir vienādi ar lielāko no šīs rindas 010.–070. slejā uzrādīto vērtību;

ja ir notikumi, kas ietekmē dažādas darījumu jomas, {950.r., 080.š.} uzrādītā summa var būt lielāka par “Maksimālo vienreizējo zaudējumu” summu, kura citās 080. slejas rindās uzrādīta pa darījumu jomām.

960

Piecu lielāko zaudējumu summa

Uzrāda piecu lielāko bruto zaudējumu summu par katru notikuma veidu un visām darbības jomām. Šī summa var būt augstāka par visaugstāko piecu lielāko kopējo zaudējumu summu, kas uzrādīta katrā darbības jomā. Šo summu uzrāda neatkarīgi no zaudējumu skaita.

Ja iestāde visus tās zaudējumus ir iedalījusi vai nu kādā no KPR 317. panta 4. punkta 2. tabulā minētajām darījumu jomām, vai arī KPR 322. panta 3. punkta b) apakšpunktā minētajā darījumu jomā “Korporatīvie posteņi”, proti, ja iestāde ir identificējusi visu zaudējumu notikumu veidus, 080. slejā piecu lielāko zaudējumu summa ir piecu lielāko zaudējumu summa visā matricā, kas nozīmē, ka tā var arī nebūt vienāda ar 960. rindā norādīto “piecu lielāko zaudējumu summas” maksimālo vērtību vai ar 080. slejā norādīto “piecu lielāko zaudējumu summas” maksimālo vērtību.

970

Zaudējumu tiešo atlīdzinājumu kopsumma

Ja iestāde visus tās zaudējumus ir iedalījusi vai nu kādā no KPR 317. panta 4. punkta 2. tabulā minētajām darījumu jomām, vai arī KPR 322. panta 3. punkta b) apakšpunktā minētajā darījumu jomā “Korporatīvie posteņi”, zaudējumu tiešo atlīdzinājumu kopsumma ir tiešo zaudējumu atlīdzinājumu kopsummas vienkāršs apkopojums par katru darījumu jomu.

980

Atlīdzinājumu kopsumma no apdrošināšanas un citiem riska pārvešanas mehānismiem

Ja iestāde visus tās zaudējumus ir iedalījusi vai nu kādā no KPR 317. panta 4. punkta 2. tabulā minētajām darījumu jomām, vai arī KPR 322. panta 3. punkta b) apakšpunktā minētajā darījumu jomā “Korporatīvie posteņi”, atlīdzinājumu kopsumma no apdrošināšanas un citiem riska pārvešanas mehānismiem ir zaudējumu atlīdzinājumu kopsummas no apdrošināšanas un citiem riska pārvešanas mehānismiem vienkāršs apkopojums par katru darījumu jomu.

4.2.3.   C 17.02.: Operacionālais risks: detalizēta informācija par lielāko zaudējumu notikumiem pēdējā gadā (OPR detalizēta informācija)

4.2.3.1.   Vispārīgas piezīmes

134.

C 17.02. veidnē sniedz informāciju par atsevišķiem zaudējumu notikumiem (viena rinda uz notikumu).

135.

Šajā veidnē uzrādītā informācija attiecas uz “jauniem notikumiem”, t. i., operacionālā riska notikumiem, kas:

a)

“pirmo reizi uzskaitīti” pārskata atsauces periodā vai

b)

“pirmo reizi uzskaitīti” iepriekšējā pārskata atsauces periodā, ja notikums nav bijis iekļauts nevienā iepriekšējā uzraudzības pārskatā, piemēram, tāpēc, ka tas kā operacionālais risks tika identificēts tikai pašreizējā pārskata atsauces periodā, vai tāpēc, ka minētajam notikumam piemērojamie uzkrātie zaudējumi (t. i., sākotnējie zaudējumi plus/mīnus visas iepriekšējos pārskata atsauces periodos izdarītās zaudējumu korekcijas) iekšējo datu apkopošanas slieksni ir pārsnieguši tikai pašreizējā pārskata sniegšanas periodā.

136.

Uzrāda tikai tādus notikumus, kas saistīti ar bruto zaudējumu summu, kura ir vienāda ar 100 000 EUR vai lielāka par to.

Ņemot vērā minēto slieksni:

a)

veidnē ietver lielāko notikumu par katru notikuma veidu, ja iestāde attiecībā uz zaudējumiem ir identificējusi notikumu veidus; un

b)

veidnē ietver vismaz desmit lielākos atlikušos notikumus ar vai bez identificētiem notikumu veidiem, pa bruto zaudējumu summām;

c)

notikumus pakārto, pamatojoties uz tiem piedēvētajiem zaudējumiem;

d)

notikumu ņem vērā tikai vienu reizi.

4.2.3.2.   Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām

Slejas

010

Notikuma ID

Notikuma ID ir rindas identifikators, un tas ir unikāls katrai tabulas rindai.

Ja ir pieejams iekšējs ID, iestādes norāda iekšējo ID. Pretējā gadījumā uzrādītajā ID ievērota numerācijas kārtība 1, 2, 3 utt.

020

Uzskaites datums

Uzskaites datums ir datums, kurā zaudējums vai rezerves/uzkrājumi tika pirmoreiz atzīti peļņas un zaudējumu aprēķinā pret operacionāla riska zaudējumu.

030

Notikuma datums

Notikuma datums ir datums, kad radās operacionālais risks vai kad tas pirmo reizi sākās.

040

Atklāšanas datums

Atklāšanas datums ir datums, kurā iestāde uzzināja par operacionālā riska notikumu.

050

Notikuma veids

Notikumu veidi, kā noteikts KPR 324. pantā.

060

Bruto zaudējumi

Bruto zaudējumi saistībā ar notikumu, kā definēts iepriekš C 17.01. veidnes 020., 120. rindā utt.

070

Bruto zaudējumi, atskaitot tiešos zaudējumu atlīdzinājumus

Bruto zaudējumi saistībā ar notikumu, kā definēts iepriekš C 17.01. veidnes 020., 120. rindā utt., atskaitot tiešos zaudējumu atlīdzinājumus, kas attiecas uz minēto zaudējumu notikumu.

080–160

Bruto zaudējumi pēc darbības jomas

Bruto zaudējumus, kā uzrādīts 060. slejā, iedala attiecīgajās darbības jomās, kā definēts KPR 317. pantā un 322. panta 3. punkta b) apakšpunktā.

170

Juridiskās personas nosaukums

Juridiskās personas nosaukums, kā uzrādīts C 06.02. veidnes 010. slejā, ja ir radušies zaudējumi – vai zaudējumu lielākā daļa, ja ir ietekmētas vairākas sabiedrības.

180

Juridiskās personas ID

Juridiskās personas LEI kods, kā uzrādīts C 06.02. veidnes 025. slejā, ja ir radušies zaudējumi – vai zaudējumu lielākā daļa, ja ir ietekmētas vairākas sabiedrības.

190

Uzņēmējdarbības vienība

Iestādes uzņēmuma vienība vai korporatīvā struktūra, ja ir radušies zaudējumi – vai zaudējumu lielākā daļa, ja ir ietekmētas vairākas sabiedrības.

200

Apraksts

Notikuma apraksts – ja nepieciešams, vispārīgā vai anonīmā veidā –, kam būtu jāietver vismaz informācija par pašu notikumu un informācija par notikuma izraisītājiem vai cēloņiem, ja tie ir zināmi.

5.   TIRGUS RISKA VEIDNES

137.

Šīs norādes attiecas uz veidnēm, kurās uzrāda pašu kapitāla prasību aprēķinu saskaņā ar standartizēto pieeju attiecībā uz ārvalstu valūtas risku (MKR SA FX), preču risku (MKR SA COM) procentu likmju risku (MKR SA TDI, MKR SA SEC, MKR SA CTP) un kapitāla vērtspapīru risku (MKR SA EQU). Papildus tam šajā daļā ir iekļautas norādes par pārskatu sniegšanu attiecībā uz pašu kapitāla prasību aprēķinu saskaņā ar iekšējo modeļu pieeju (MKR IM).

138.

Tirgotu parāda instrumentu vai kapitāla vērtspapīru (vai parāda vai kapitāla vērtspapīru atvasināto instrumentu) pozīcijas risku sadala divos komponentos, lai aprēķinātu kapitālu, kas pret to vajadzīgs. Pirmais komponents ir tā konkrētā riska daļa – risks, kura cēlonis ir cenu izmaiņas attiecīgajā instrumentā tā emitenta dēļ, vai, atvasināta instrumenta gadījumā, to pamatā esošā instrumenta emitenta dēļ. Otrais komponents ir pozīcijas vispārējais risks – risks, kura cēlonis ir cenu izmaiņas instrumentā procentu likmju līmeņa izmaiņu dēļ (ja tas ir tirgojams parāda dokuments vai parāda atvasinātais instruments), vai lielu kapitāla tirgus pārmaiņu dēļ (ja tas ir pašu kapitāls vai kapitāla vērtspapīru atvasinātais instruments), kas nav saistīts ar atsevišķu vērtspapīru īpašām iezīmēm. Konkrētiem instrumentiem piemērotās procedūras un savstarpējo prasījumu ieskaita procedūras ir atrodamas KPR 326.–333. pantā.

5.1.   C 18.00 – TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA ATTIECĪBĀ UZ POZĪCIJAS RISKIEM TIRGOTAJOS PARĀDA INSTRUMENTOS (MKR SA TDI)

5.1.1.   Vispārīgas piezīmes

139.

Šajā veidnē atspoguļo pozīcijas un saistītās pašu kapitāla prasības attiecībā uz pozīcijas riskiem tirgotiem parāda instrumentiem saskaņā ar standartizēto pieeju (KPR 102. pants un 105. panta 1. punkts). Rindās ir ņemti vērā dažādie riski un saskaņā ar KPR pieejamās metodes. Specifiskais risks, kas saistīts ar riska darījumiem, kuri iekļauti MKR SA SEC un MKR SA CTP, ir jāuzrāda tikai MKR SA TDI kopējā veidnē. Šajās veidnēs uzrādītās pašu kapitāla prasības pārnes attiecīgi uz {325;060} šūnu (vērtspapīrošana) un {330;060} šūnu (CTP).

140.

Veidne ir jāaizpilda atsevišķi par posteni “Kopā”, kā arī par iepriekš noteiktu sarakstu ar šādām valūtām: EUR, ALL, BGN, CZK, DKK, EGP, GBP, HRK, HUF, ISK, JPY, LTL, MKD, NOK, PLN, RON, RUB, RSD, SEK, CHF, TRY, UAH, USD, un par vienu atsevišķu veidni ar visām citām valūtām.

5.1.2.   Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām

Slejas

010–020

VISAS POZĪCIJAS (GARĀS UN ĪSĀS)

KPR 102. pants un 105. panta 1. punkts. Šīs ir bruto pozīcijas, kurām nav veikts savstarpējo prasījumu ieskaits pa instrumentiem, bet kuras neietver sākotnējās izvietošanas pozīcijas, uz ko pieteikušies vai kam pakārtotu sākotnējo izvietošanu veic trešās puses (KPR 345. panta otrais teikums). Attiecībā uz atšķirību starp garajām un īsajām pozīcijām, kas arī ir piemērojamas šīm bruto pozīcijām, sk. KPR 328. panta 2. punktu.

030–040

NETO POZĪCIJAS (GARĀS UN ĪSĀS)

KPR 327. līdz 329. pants un 334. pants. Attiecībā uz atšķirību starp garajām un īsajām pozīcijām sk. KPR 328. panta 2. punktu.

050

POZĪCIJAS, UZ KURĀM ATTIECAS KAPITĀLA PRASĪBA

Tās neto pozīcijas, uz kurām, ņemot vērā KPR Trešās daļas IV sadaļas 2. nodaļā izklāstītās dažādās pieejas, attiecas kapitāla prasība.

060

PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS

Kapitāla prasība attiecībā uz jebkādu attiecīgo pozīciju saskaņā ar KPR Trešās daļas IV sadaļas 2. nodaļu.

070

KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA

KPR 92. panta 4. punkta b) apakšpunkts. Aprēķina, pašu kapitāla prasības reizinot ar 12,5.


Rindas

010–350

TIRGOTI PARĀDA INSTRUMENTI TIRDZNIECĪBAS PORTFELĪ

Pozīcijas tirgotos parāda instrumentos tirdzniecības portfelī un to atbilstīgās pašu kapitāla prasības attiecībā uz pozīcijas risku saskaņā ar KPR 92. panta 3. punkta b) apakšpunkta i) punktu un KPR Trešās daļas IV sadaļas 2. nodaļu uzrāda atkarībā no riska kategorijas, termiņa un izmantotās pieejas.

011

VISPĀRĒJAIS RISKS

012

Atvasinātie instrumenti

Atvasinātie instrumenti, kas iekļauti tirdzniecības portfeļa pozīciju procentu likmes riska aprēķināšanā, attiecīgā gadījumā ņemot vērā KPR 328. līdz 331. pantu.

013

Citi aktīvi un saistības

Instrumenti, kas nav atvasinātie instrumenti un kas ietverti tirdzniecības portfeļa pozīciju procentu likmju riska aprēķinā.

020–200

TERMIŅA METODE

Pozīcijas tirgotos parāda instrumentos, kam piemēro termiņa metodi saskaņā ar KPR 339. panta 1. līdz 8. punktu, un to atbilstīgās pašu kapitāla prasības, kas noteiktas KPR 339. panta 9. punktā. Pozīciju sadala 1., 2. un 3. zonā, un šīs zonas sadala pēc instrumentu termiņiem.

210–240

VISPĀRĒJAIS RISKS. ILGUMA METODE

Pozīcijas tirgotos parāda instrumentos, kam piemēro ilguma metodi saskaņā ar KPR 340. panta 1. līdz 6. punktu, un to atbilstīgās pašu kapitāla prasības, kas noteiktas KPR 340. panta 7. punktā. Pozīciju sadala 1., 2. un 3. zonā.

250

SPECIFISKAIS RISKS

251., 325. un 330. rindā uzrādīto vērtību summa.

Pozīcijas tirgotos parāda instrumentos, kam piemēro specifiskā riska kapitāla prasību, un to attiecīgā kapitāla prasība saskaņā ar KPR 92. panta 3. punkta b) apakšpunktu un 335. pantu, 336. panta 1. līdz 3. punktu, 337. un 338. pantu. Jāņem vērā arī KPR 327. panta 1. punkta pēdējais teikums.

251–321

Pašu kapitāla prasība parāda instrumentiem, kas nav vērtspapīrošanas pozīcijas

260. līdz 321. rindā uzrādīto vērtību summa.

Ārēji nevērtētu n-tā saistību nepildīšanas gadījuma kredīta atvasināto instrumentu pašu kapitāla prasība ir jāaprēķina, saskaitot atsauces sabiedrību riska pakāpes (KPR 332. panta 1. punkta e) apakšpunkta pirmā un otrā daļa – “caurskatīšana”). Ārēji novērtētus n-tā saistību nepildīšanas gadījuma kredīta atvasinātos instrumentus (KPR 332. panta 1. punkta e) apakšpunkta trešā daļa) atsevišķi uzrāda 321. rindā.

Tādu pozīciju uzrādīšana, kam piemēro KPR 336. panta 3. punktu.

Pastāv īpaša procedūra attiecībā uz obligācijām, kas ir atbilstīgas, lai tām saskaņā ar KPR 129. panta 3. punktu piemērotu 10 % riska pakāpi banku portfelī (segtās obligācijas). Īpašās pašu kapitāla prasības ir puse no 1. tabulas KPR 336. pantā otrās kategorijas procentu attiecības. Minētās pozīcijas ir jāiedala 280.–300. rindā atbilstoši atlikušajam laikam līdz beigu termiņam.

Ja procentu likmju pozīciju vispārējo risku ierobežo ar kredītu atvasināto instrumentu, tad piemēro 346. un 347. pantu.

325

Pašu kapitāla prasība vērtspapīrošanas instrumentiem

Kopējā pašu kapitāla prasības, kas uzrādītas MKR SA SEC veidnes 610. slejā. Tās uzrāda tikai MKR SA TDI kopējā līmenī.

330

Pašu kapitāla prasība korelācijas tirdzniecības portfelim

Kopējā pašu kapitāla prasības, kas uzrādītas MKR SA CTP veidnes 450. slejā. Tās uzrāda tikai MKR SA TDI kopējā līmenī.

350–390

PAPILDU PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ IESPĒJAS LĪGUMIEM (RISKI, KAS NAV Delta RISKI)

KPR 329. panta 3. punkts

Papildu prasības attiecībā uz iespējas līgumiem, kas saistīti ar riskiem, kuri nav delta riski, uzrāda saskaņā ar šim aprēķinam izmantoto metodi.

5.2.   C 19.00 – TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA ATTIECĪBĀ UZ VĒRTSPAPĪROŠANAS SPECIFISKO RISKU (MKR SA SEC)

5.2.1.   Vispārīgas piezīmes

141.

Šajā veidnē pieprasīta informācija par pozīcijām (visām/neto un garajām/īsajām) un saistītajām pašu kapitāla prasībām attiecībā uz vērtspapīrošanas/atkārtotās vērtspapīrošanas pozīcijas riska specifisko riska komponentu tirdzniecības portfelī (neatbilst korelācijas tirdzniecības portfelim) saskaņā ar standartizēto pieeju.

142.

MKR SA SEC veidnē ir noteiktas pašu kapitāla prasības tikai attiecībā uz vērtspapīrošanas pozīciju specifisko risku saskaņā ar KPR 335. pantu saistībā ar 337. pantu. Ja vērtspapīrošanas pozīciju risks tirdzniecības portfelī ir ierobežots ar kredītu atvasinātajiem instrumentiem, piemēro KPR 346. un 347. pantu. Visām tirdzniecības portfeļa pozīcijām ir tikai viena veidne neatkarīgi no tā, vai iestāde izmanto standartizēto pieeju vai uz iekšējiem reitingiem balstīto pieeju, lai noteiktu katras pozīcijas riska pakāpi saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 5. nodaļu. Pārskatu par pašu kapitāla prasībām attiecībā uz šo pozīciju vispārējo risku sniedz MKR SA TDI vai MKR IM veidnē.

143.

Pozīcijas, kam piemēro 1 250 % riska pakāpi, var alternatīvi atskaitīt no pirmā līmeņa pamata kapitāla (sk. KPR 243. panta 1. punkta, b) apakšpunktu, 244. panta 1. punkta b) apakšpunktu un 258. pantu). Šādā gadījumā minētās pozīcijas ir jāuzrāda CA1 460. rindā.

5.2.2.   Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām

Slejas

010–020

VISAS POZĪCIJAS (GARĀS UN ĪSĀS)

KPR 102. pants un 105. panta 1. punkts saistībā ar KPR 337. pantu (vērtspapīrošanas pozīcijas). Attiecībā uz atšķirību starp garajām un īsajām pozīcijām, kas arī ir piemērojamas šīm bruto pozīcijām, sk. KPR 328. panta 2. punktu.

030–040

(–) POZĪCIJAS, KAS ATSKAITĪTAS NO PAŠU KAPITĀLA (GARĀS UN ĪSĀS)

KPR 258. pants.

050–060

NETO POZĪCIJAS (GARĀS UN ĪSĀS)

KPR 327. līdz 329. pants un 334. pants. Attiecībā uz atšķirību starp garajām un īsajām pozīcijām, sk. KPR 328. panta 2. punktu.

070–520

NETO POZĪCIJU SADALĪJUMS PĒC RISKA PAKĀPĒM

KPR 251. pants (1. tabula) un 261. panta 1. punkts (4. tabula). Sadalījums jāveic atsevišķi garajām un īsajām pozīcijām.

230–240 un 460–470

1 250 %

KPR 251. pants (1. tabula) un 261. panta 1. punkts (4. tabula)

250–260 un 480–490

UZRAUDZĪBAS FORMULAS METODE

KPR 337. panta 2. punkts saistībā ar KPR 262. pantu

Šīs slejas uzrāda, ja iestādes izmanto alternatīvu uzraudzības formulas metodi (UFM), ar ko nosaka pašu kapitāla prasības atkarībā no nodrošinājuma portfeļa iezīmēm un laidiena līgumiskajām īpašībām.

270 un 500

CAURSKATĪŠANA

SP: KPR 253., 254. pants un 256. panta 5. punkts. Caurskatīšanas slejās ietver visus riska darījumu bez reitinga gadījumus, kuros riska pakāpi iegūst no pamatā esošā riska darījumu portfeļa (portfeļa vidējā riska pakāpe, portfeļa augstākā riska pakāpe vai koncentrācijas koeficienta izmantošana).

IRB: KPR 263. panta 2. un 3. punkts Attiecībā uz priekšlaicīgu amortizāciju sk. KPR 265. panta 1. punktu un 256. panta 5. punktu.

280–290 un 510–520

IEKŠĒJĀ NOVĒRTĒJUMA PIEEJA

KPR 109. panta 1. punkta otrais teikums un 259. panta 3. un 4. punkts

Šīs slejas uzrāda, ja iestāde izmanto iekšējā novērtējuma pieeju, lai noteiktu kapitāla prasības attiecībā uz likviditātes iespējām un kredītkvalitātes uzlabošanu, ko bankas (tostarp trešo personu bankas) attiecina uz ABKV konduītiem. INP, kā pamatā ir ĀKNI metodoloģijas, piemēro tikai riska darījumiem ar ABKV konduītiem, kuru iekšējais reitings ir ekvivalents ieguldījumu kategorijai sākuma brīdī.

530–540

KOPĒJĀ IETEKME (KOREKCIJA) SAISTĪBĀ AR UZTICAMĪBAS PĀRBAUDES NOTEIKUMU PĀRKĀPŠANU

KPR 337. panta 3. punkts saistībā ar KPR 407. pantu. KPR 14. panta 2. punkts

550–570

PIRMS MAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBAS – SVĒRTĀS NETO GARĀS/ĪSĀS POZĪCIJAS UN SVĒRTO NETO GARO UN ĪSO POZĪCIJU SUMMA

KPR 337. pants, neņemot vērā KPR 335. pantu, kas iestādei ļauj noteikt maksimālo robežvērtību produkta svērumam un neto pozīcijai maksimāli iespējamā ar saistību nepildīšanas risku saistītā zaudējuma līmenī.

580–600

PĒC MAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBAS – SVĒRTĀS NETO GARĀS/ĪSĀS POZĪCIJAS UN SVĒRTO NETO GARO UN ĪSO POZĪCIJU SUMMA

KPR 337. pants, ņemot vērā KPR 335. pantu

610

KOPĒJĀS PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS

Saskaņā ar KPR 337. panta 4. punktu pārejas periodā līdz 2014. gada 31. decembrim iestāde summē atsevišķi savas svērtās neto garās pozīcijas (580. sleja) un savas svērtās neto īsās pozīcijas (590. sleja). Lielākā no šīm summām (pēc maksimālās robežvērtības) ir pašu kapitāla prasība. No 2015. gada saskaņā ar KPR 337. panta 4. punktu iestāde, lai aprēķinātu pašu kapitāla prasības, summē savas svērtās neto pozīcijas, neatkarīgi no tā, vai tās ir garās vai īsas pozīcijas (600. sleja).


Rindas

010

KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI

Nenokārtotu (tirdzniecības portfelī turētu) vērtspapīrošanas darījumu kopsumma, ko uzrāda iestāde, kura ir iniciatora un/vai ieguldītāja un/vai sponsora lomā(-ās).

040, 070 un 100

VĒRTSPAPĪROŠANA

KPR 4. panta 61. un 62. punkts

020,050, 080 un 110

ATKĀRTOTA VĒRTSPAPĪROŠANA

KPR 4. panta 63. punkts

030–050

INICIATORS

KPR 4. panta 13. punkts

060–080

IEGULDĪTĀJS

Kredītiestāde, kas vērtspapīrošanas darījumā tur vērtspapīrošanas pozīcijas un kas nav šā darījuma iniciators vai sponsors.

090–110

SPONSORS

KPR 4. panta 14. punkts. Ja sponsors vērtspapīro arī savus pašu aktīvus, tas iniciatora rindās norāda informāciju par saviem pašu vērtspapīrotajiem aktīviem.

120–210

SVĒRTO NETO GARO UN ĪSO POZĪCIJU KOPSUMMAS SADALĪJUMS PĒC PAMATĀ ESOŠĀ AKTĪVA VEIDIEM

KPR 337. panta 4. punkta pēdējais teikums

Pamatā esošo aktīvu sadalījums atbilst “SEC detalizēta informācija” veidnē (slejā “Veids”) izmantotajai klasifikācijai:

1- mājokļa hipotēka;

2- komerciālā nekustamā īpašuma hipotēka;

3- kredītkaršu parādi;

4- noma;

5- aizdevumi komercsabiedrībām vai MVU (ko uzskata par komercsabiedrībām);

6- patēriņa kredīti;

7- pircēju un pasūtītāju parādi;

8- citi aktīvi;

9- segtās obligācijas;

10- citas saistības.

Attiecībā uz katru vērtspapīrošanu, ja portfelī ir ietverti dažāda veida aktīvi, iestāde ņem vērā vissvarīgāko veidu.

5.3.   C 20.00 – TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA ATTIECĪBĀ UZ KORELĀCIJAS TIRDZNIECĪBAS PORTFEĻA POZĪCIJU SPECIFISKO RISKU (MKR SA CTP)

5.3.1.   Vispārīgas piezīmes

144.

Šajā veidnē pieprasīta informācija par KTP pozīcijām (kas ietver vērtspapīrošanu, n-tā saistību nepildīšanas gadījuma kredītu atvasinātos instrumentus un citas KTP pozīcijas, kas iekļautas saskaņā ar KPR 338. panta 3. punktu) un attiecīgajām pašu kapitāla prasībām saskaņā ar standartizēto pieeju.

145.

MKR SA CTP veidnē ir noteiktas pašu kapitāla prasības tikai attiecībā uz korelācijas tirdzniecības portfeļa pozīciju specifisko risku saskaņā ar KPR 335. pantu saistībā ar 338. panta 2. un 3. punktu. Ja KTP pozīciju risks tirdzniecības portfelī ir ierobežots ar kredītu atvasinātajiem instrumentiem, piemēro KPR 346. un 347. pantu. Visām tirdzniecības portfeļa KTP pozīcijām ir tikai viena veidne neatkarīgi no tā, vai iestāde izmanto standartizēto pieeju vai uz iekšējiem reitingiem balstīto pieeju, lai noteiktu katras pozīcijas riska pakāpi saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 5. nodaļu. Pārskatu par pašu kapitāla prasībām attiecībā uz šo pozīciju vispārējo risku sniedz MKR SA TDI vai MKR IM veidnē.

146.

Šāda veidnes struktūra atdala vērtspapīrošanas pozīcijas, n-tās saistību nepildīšanas gadījuma kredītu atvasinātos instrumentus un citas KTP pozīcijas. Līdz ar to vērtspapīrošanas pozīcijas vienmēr uzrāda 030., 060. vai 090. rindā (atkarībā no iestādes lomas vērtspapīrošanā). N-tās saistību nepildīšanas gadījuma kredītu atvasinātos instrumentus vienmēr uzrāda 110. rindā. “Citas KTP pozīcijas” nav ne vērtspapīrošanas pozīcijas, ne n-tā saistību nepildīšanas gadījuma kredītu atvasinātie instrumenti (sk. definīciju KPR 338. panta 3. punktā), bet tās ir tieši “saistītas” (riska ierobežošanas nolūkā) ar vienu no šīm divām pozīcijām. Tāpēc tās iedala vai nu pie “Vērtspapīrošana”, vai arī pie “N-tā saistību nepildīšanas gadījuma kredītu atvasinātie instrumenti”.

147.

Pozīcijas, kam piemēro 1 250 % riska pakāpi, var alternatīvi atskaitīt no pirmā līmeņa pamata kapitāla (sk. KPR 243. panta 1. punkta, b) apakšpunktu, 244. panta 1. punkta b) apakšpunktu un 258. pantu). Šādā gadījumā minētās pozīcijas ir jāuzrāda CA1 460. rindā.

5.3.2.   Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām

Slejas

010–020

VISAS POZĪCIJAS (GARĀS UN ĪSĀS)

KPR 102. pants un 105. panta 1. punkts saistībā ar pozīcijām, kas iedalītas korelācijas tirdzniecības portfelī saskaņā ar KPR 338. panta 2. un 3. punktu. Attiecībā uz atšķirību starp garajām un īsajām pozīcijām, kas arī ir piemērojamas šīm bruto pozīcijām, sk. KPR 328. panta 2. punktu.

030–040

(–) POZĪCIJAS, KAS ATSKAITĪTAS NO PAŠU KAPITĀLA (GARĀS UN ĪSĀS)

KPR 258. pants.

050–060

NETO POZĪCIJAS (GARĀS UN ĪSĀS)

KPR 327. līdz 329. pants un 334. pants. Attiecībā uz atšķirību starp garajām un īsajām pozīcijām sk. KPR 328. panta 2. punktu.

070–400

NETO POZĪCIJU SADALĪJUMS PĒC RISKA PAKĀPĒM (SP UN IRB)

KPR 251. pants (1. tabula) un 261. panta 1. punkts (4. tabula)

160 un 330

CITAS

Citas riska pakāpes, kas nav tieši minētas iepriekšējās slejās.

Attiecībā uz n-tā saistību nepildīšanas gadījuma kredītu atvasinātajiem instrumentiem – tikai tie instrumenti, kas nav ārēji novērtēti. Ārēji novērtēti n-tā saistību nepildīšanas gadījuma kredītu atvasinātie instrumenti ir jāuzrāda MKR SA TDI veidnē (321. rindā) vai – ja tie iekļauti KTP – jāiedala attiecīgās riska pakāpes slejā.

170–180 un 360–370

1 250 %

KPR 251. pants (1. tabula) un 261. panta 1. punkts (4. tabula)

190–200 un 340–350

UZRAUDZĪBAS FORMULAS METODE

KPR 337. panta 2. punkts saistībā ar KPR 262. pantu

210/380

CAURSKATĪŠANA

SP: KPR 253., 254. pants un 256. panta 5. punkts. Caurskatīšanas slejās ietver visus riska darījumu bez reitinga gadījumus, kuros riska pakāpi iegūst no pamatā esošā riska darījumu portfeļa (portfeļa vidējā riska pakāpe, portfeļa augstākā riska pakāpe vai koncentrācijas koeficienta izmantošana).

IRB: KPR 263. panta 2. un 3. punkts. Attiecībā uz priekšlaicīgu amortizāciju sk. KPR 265. panta 1. punktu un 256. panta 5. punktu.

220–230 un 390–400

IEKŠĒJĀ NOVĒRTĒJUMA PIEEJA

KPR 259. panta 3. un 4. punkts

410–420

PIRMS MAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBAS – SVĒRTĀS NETO GARĀS/ĪSĀS POZĪCIJAS

KPR 338. pants, neņemot vērā KPR 335. pantu

430–440

PĒC MAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBAS – SVĒRTĀS NETO GARĀS/ĪSĀS POZĪCIJAS

KPR 338. pants, ņemot vērā KPR 335. pantu

450

KOPĒJĀS PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS

Pašu kapitāla prasību nosaka kā lielāko no i) specifiskā riska prasības, kas būtu piemērojama tikai neto garajām pozīcijām (430. sleja), vai ii) specifiskā riska prasības, kas būtu piemērojama tikai neto īsajām pozīcijām (440. sleja).


Rindas

010

KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI

Nenokārtotu (korelācijas tirdzniecības portfelī turētu) pozīciju kopējā summa, ko uzrāda iestāde, kura ir iniciatora, ieguldītāja vai sponsora lomā(-s).

020–040

INICIATORS

KPR 4. panta 13. punkts

050–070

IEGULDĪTĀJS

Kredītiestāde, kas vērtspapīrošanas darījumā tur vērtspapīrošanas pozīcijas un kas nav šā darījuma iniciators vai sponsors.

080–100

SPONSORS

KPR 4. panta 14. punkts Ja sponsors vērtspapīro arī savus pašu aktīvus, tas iniciatora rindās norāda informāciju par saviem pašu vērtspapīrotajiem aktīviem.

030 060 un 090

VĒRTSPAPĪROŠANA

Korelācijas tirdzniecības portfelī ir ietverta vērtspapīrošana, n-tā saistību nepildīšanas gadījuma kredītu atvasinātie instrumenti un, iespējams, citas riska ierobežošanas pozīcijas, kas atbilst KPR 338. panta 2. un 3. punktā noteiktajiem kritērijiem.

Vērtspapīrošanas riska darījumu atvasinātos instrumentus, kas nodrošina proporcionālas tiesības, kā arī pozīcijas, kuras ierobežo KTP pozīciju risku, iekļauj rindā “Citas KTP pozīcijas”.

110

N-TĀ SAISTĪBU NEPILDĪŠANAS GADĪJUMA KREDĪTU ATVASINĀTIE INSTRUMENTI

Šeit uzrāda n-tā saistību nepildīšanas gadījuma kredītu atvasinātos instrumentus, kuru risks ierobežots ar n-tā saistību nepildīšanas gadījuma kredīta atvasinātajiem instrumentiem saskaņā ar KPR 347. pantu.

Pozīcijas iniciators, ieguldītājs un sponsors nav attiecināms uz n-tā saistību nepildīšanas gadījuma kredītu atvasinātajiem instrumentiem. Līdz ar to n-tā saistību nepildīšanas gadījuma kredītu atvasinātos instrumentus nevar sadalīt tā kā vērtspapīrošanas pozīcijas.

040, 070, 100 un 120

CITAS KTP POZĪCIJAS

Pozīcijas:

vērtspapīrošanas riska darījumu atvasinātos instrumentus, kas nodrošina proporcionālas tiesības, kā arī pozīcijas, kuras ierobežo KTP pozīciju risku;

KTP pozīcijas, kuru risks saskaņā ar KPR 346. pantu ierobežots ar kredītu atvasinātajiem instrumentiem;

citas pozīcijas, kas atbilst KPR 338. panta 3. punktam;

ir ietvertas.

5.4.   C 21.00 – TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA ATTIECĪBĀ UZ KAPITĀLA VĒRTSPAPĪRU POZĪCIJAS RISKU (MKR SA EQU)

5.4.1.   Vispārīgas piezīmes

148.

Šajā veidnē pieprasīta informācija par pozīcijām un attiecīgajām pašu kapitāla prasībām attiecībā uz kapitāla vērtspapīru pozīcijas risku tirdzniecības portfelī, kam piemērota standartizētās pieejas procedūra.

149.

Veidne ir jāaizpilda atsevišķi par posteni “Kopā”, kā arī par statisku, iepriekš noteiktu sarakstu ar šādiem tirgiem: Bulgārija, Horvātija, Čehijas Republika, Dānija, Ēģipte, Ungārija, Islande, Lihtenšteina, Norvēģija, Polija, Rumānija, Zviedrija, Apvienotā Karaliste, Albānija, Japāna, Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, Krievijas Federācija, Serbija, Šveice, Turcija, Ukraina, ASV, eurozona, un par vienu atsevišķu veidni ar visiem citiem tirgiem. Šīs pārskatu sniegšanas nolūkā termins “tirgus” saprotams kā “valsts” (izņemot valstīm, kas ir eurozonas valstis, sk. Komisijas Deleģēto regulu (ES) Nr. 525/2014).

5.4.2.   Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām

Slejas

010–020

VISAS POZĪCIJAS (GARĀS UN ĪSĀS)

KPR 102. pants un 105. panta 1. punkts. Šīs ir bruto pozīcijas, kurām nav veikts savstarpējo prasījumu ieskaits pa instrumentiem, bet kuras neietver sākotnējās izvietošanas pozīcijas, uz ko pieteikušies vai kam pakārtotu sākotnējo izvietošanu veic trešās puses (KPR 345. panta otrais teikums).

030–040

NETO POZĪCIJAS (GARĀS UN ĪSĀS)

KPR 327., 329., 332., 341. un 345. pants

050

POZĪCIJAS, UZ KURĀM ATTIECAS KAPITĀLA PRASĪBA

Tās neto pozīcijas, uz kurām, ņemot vērā KPR Trešās daļas IV sadaļas 2. nodaļā izklāstītās dažādās pieejas, attiecas kapitāla prasība. Kapitāla prasība katram valsts tirgum ir jāaprēķina atsevišķi. Šajā slejā neietver pozīcijas biržā tirgotu akciju indeksu nākotnes līgumos saskaņā ar KPR 344. panta 4. punktu.

060

PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS

Kapitāla prasība attiecībā uz jebkādu attiecīgo pozīciju saskaņā ar KPR Trešās daļas IV sadaļas 2. nodaļu.

070

KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA

KPR 92. panta 4. punkta b) apakšpunkts. Aprēķina, pašu kapitāla prasības reizinot ar 12,5.


Rindas

010–130

TIRDZNIECĪBAS PORTFELĪ IEKĻAUTIE KAPITĀLA VĒRTSPAPĪRI

Pašu kapitāla prasības attiecībā uz pozīcijas risku saskaņā ar KPR 92. panta 3. punkta b) apakšpunkta i) punktu un Trešās daļas IV sadaļas 2. nodaļas 3. iedaļu.

020–040

VISPĀRĒJAIS RISKS

Vispārējam riskam pakļautas kapitāla vērtspapīru pozīcijas (KPR 343. pants) un to attiecīgās pašu kapitāla prasības saskaņā ar Trešās daļas IV sadaļas 2. nodaļas 3. iedaļu.

Abi sadalījumi (021/022, kā arī 030/040) ir saistīti ar visām visas pozīcijām, kuras pakļautas vispārējam riskam.

021. un 022. rindā pieprasīta informācija par sadalījumu atkarībā no instrumentiem. Tikai sadalījumu 030. un 040. rindā izmanto kā pamatu pašu kapitāla prasību aprēķinam.

021

Atvasinātie instrumenti

Atvasinātie instrumenti, kas iekļauti tirdzniecības portfeļa pozīciju kapitāla vērtspapīru riska aprēķinā, attiecīgā gadījumā ņemot vērā KPR 329. un 332. pantu.

022

Citi aktīvi un saistības

Instrumenti, kas nav atvasinātie instrumenti un kas ietverti tirdzniecības portfeļa pozīciju kapitāla vērtspapīru riska aprēķinā.

030

Plaši diversificētu biržā tirgotu akciju indeksu nākotnes līgumi, kuriem piemēro īpašu pieeju

Plaši diversificētu biržā tirgotu akciju indeksa nākotnes līgumi, kuriem piemēro īpašu pieeju, saskaņā ar KPR 344. panta 1. un 4. punktu. Minētās pozīcijas ir pakļautas tikai vispārējam riskam, un tās attiecīgi nav jāuzrāda 050. rindā.

040

Citi kapitāla vērtspapīri, kas nav plaši diversificētu biržā tirgotu akciju indeksu nākotnes līgumi

Citas kapitāla vērtspapīru pozīcijas, kas pakļautas specifiskajam riskam, un attiecīgās pašu kapitāla prasības saskaņā ar KPR 343. pantu un 344. panta 3. punktu.

050

SPECIFISKAIS RISKS

Kapitāla vērtspapīru pozīcijas, kas pakļautas specifiskajam riskam, un attiecīgās pašu kapitāla prasības saskaņā ar KPR 342. pantu un 344. panta 4. punktu.

090–130

PAPILDU PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ IESPĒJAS LĪGUMIEM (RISKI, KAS NAV Delta RISKI)

KPR 329. panta 2. un 3. punkts

Papildu prasības attiecībā uz iespējas līgumiem, kas saistīti ar riskiem, kuri nav delta riski, uzrāda saskaņā ar šim aprēķinam izmantoto metodi.

5.5.   C 22.00 – TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA ATTIECĪBĀ UZ ĀRVALSTU VALŪTAS RISKU (MKR SA FX)

5.5.1.   Vispārīgas piezīmes

150.

Iestādes uzrāda informāciju par pozīcijām katrā valūtā (tostarp pārskata sniegšanas valūtā) un attiecīgajām pašu kapitāla prasībām attiecībā uz ārvalstu valūtu, kam piemērota standartizētā pieeja. Pozīciju aprēķina attiecībā uz katru valūtu (tostarp euro), zeltu un pozīcijām KIU.

151.

Šīs veidnes 100. līdz 480. rindu uzrāda pat tad, ja iestādēm netiek prasīts aprēķināt pašu kapitāla prasības attiecībā uz ārvalstu valūtas risku saskaņā ar KPR 351. pantu. Minētajos izziņas posteņos iekļauj visas pozīcijas pārskata sniegšanas valūtā, neatkarīgi no apmēra, kādā tās ņem vērā KPR 354. panta vajadzībām. Veidnes izziņas posteņu 130. līdz 480. rindu aizpilda atsevišķi par visām Eiropas Savienības dalībvalstu valūtām un šādām valūtām: USD, CHF, JPY, RUB, TRY, AUD, CAD, RSD, ALL, UAH, MKD, EGP, ARS, BRL, MXN, HKD, ICK, TWD, NZD, NOK, SGD, KRW, CNY un visām citām valūtām.

5.5.2.   Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām

Slejas

020–030

VISAS POZĪCIJAS (GARĀS UN ĪSĀS)

Bruto pozīcijas saistībā ar aktīviem, visām nākotnē saņemamajām summām un līdzīgiem posteņiem, kas minēti KPR 352. panta 1. punktā. Saskaņā ar 352. panta 2. punktu un kompetento iestāžu atļauju pozīcijas, ko iestāde uzņēmusies, lai ierobežotu valūtas kursa negatīvu ietekmi uz tās rādītājiem atbilstīgi 92. panta 1. punktam, un pozīcijas, kas saistītas ar posteņiem, kuri jau atskaitīti, aprēķinot pašu kapitālu, nav jāuzrāda.

040–050

NETO POZĪCIJAS (GARĀS UN ĪSĀS)

KPR 352. panta 3. un 4. punkta pirmais un otrais teikums un 353. pants.

Neto pozīcijas aprēķina attiecībā uz katru valūtu, līdz ar to vienlaicīgi var pastāvēt garās un īsās pozīcijas.

060–080

POZĪCIJAS, UZ KURĀM ATTIECAS KAPITĀLA PRASĪBA

KPR 352. panta 4. punkta trešais teikums, 353. un 354. pants

060–070

POZĪCIJAS, UZ KURĀM ATTIECAS KAPITĀLA PRASĪBA (GARĀS UN ĪSĀS)

Garās un īsās neto pozīcijas attiecībā uz katru valūtu aprēķina, no garo pozīciju kopsummas atskaitot īso pozīciju kopsummu.

Garās neto pozīcijas attiecībā uz katru valūtā veiktu operāciju saskaita, lai iegūtu garo neto pozīciju attiecīgajā valūtā.

Īsās neto pozīcijas attiecībā uz katru valūtā veiktu operāciju saskaita, lai iegūtu īso neto pozīciju attiecīgajā valūtā.

Nesakrītošās pozīcijas valūtās, kurās nesniedz pārskatus, pieskaita pozīcijām, uz kurām attiecas kapitāla prasība citām valūtām (030. rinda) 060. vai 070. slejā atkarībā no tā, vai tās ir īsās vai garās pozīcijas.

080

POZĪCIJAS, UZ KURĀM ATTIECAS KAPITĀLA PRASĪBA (SAKRĪTOŠĀS)

Sakrītošās pozīcijas cieši korelētās valūtās

 

RISKA KAPITĀLA PRASĪBA (%)

Kā noteikts KPR 351. un 354. pantā, riska kapitāla prasība procentos.

090

PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS

Kapitāla prasība attiecībā uz jebkādu attiecīgo pozīciju saskaņā ar KPR Trešās daļas IV sadaļas 3. nodaļu.

100

KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA

KPR 92. panta 4. punkta b) apakšpunkts. Aprēķina, pašu kapitāla prasības reizinot ar 12,5.


Rindas

010

KOPĒJĀS POZĪCIJAS

Visas pozīcijas valūtās, kurās nesniedz pārskatus, un tās pozīcijas pārskata sniegšanas valūtā, ko ņem vērā KPR 354. panta vajadzībām, kā arī to attiecīgās pašu kapitāla prasības saskaņā ar KPR 92. panta 3. punkta c) apakšpunkta i) punktu un 352. panta 2. un 4. punktu (konvertēšanai pārskata valūtā).

020

CIEŠI KORELĒTAS VALŪTAS

Pozīcijas un to attiecīgās pašu kapitāla prasības attiecībā uz valūtām, kas minētas KPR 354. pantā.

025

Cieši korelētas valūtas no kā: pārskata sniegšanas valūta

Tās pozīcijas pārskata sniegšanas valūtā, kuras veicina kapitāla prasību aprēķināšanu saskaņā ar KPR 354. pantu

030

VISAS CITAS VALŪTAS (tostarp tādas ārvalstu valūtas pozīcijas KIU, ko pielīdzina atšķirīgām valūtām)

Pozīcijas un to attiecīgās pašu kapitāla prasības attiecībā uz valūtām, kam piemēro KPR 351. pantā un 352. panta 2. un 4. punktā minēto vispārējo procedūru.

Pārskatu sniegšana par tādām ārvalstu valūtas pozīcijām KIU, ko saskaņā ar KPR 353. pantu pielīdzina atšķirīgām valūtām

 

Attiecībā uz tām ārvalstu valūtas pozīcijām KIU, ko pielīdzina atšķirīgām valūtām, aprēķinātu kapitāla prasības, piemēro divas dažādas procedūras:

1.

modificēto zelta metodi, ja KIU ieguldījuma virziens nav zināms (šīs ārvalstu valūtas pozīcijas KIU pieskaita iestādes kopējai neto ārvalstu valūtas pozīcijai);

2.

ja KIU ieguldījuma virziens ir zināms, šīs ārvalstu valūtas pozīcijas KIU pieskaita kopējai atvērtajai ārvalstu valūtas pozīcijai (atkarībā no KIU virziena – garajai vai īsajai).

 

Pārskatu par šīm ārvalstu valūtas pozīcijām KIU sniedz atbilstoši kapitāla prasību aprēķinam.

040

ZELTS

Pozīcijas un to attiecīgās pašu kapitāla prasības attiecībā uz valūtām, kam piemēro KPR 351. pantā un 352. panta 2. un 4. punktā minēto vispārējo procedūru.

050–090

PAPILDU PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ IESPĒJAS LĪGUMIEM (RISKI, KAS NAV Delta RISKI)

KPR 352. panta 5. un 6. punkts

Papildu prasības attiecībā uz iespējas līgumiem, kas saistīti ar riskiem, kuri nav delta riski, uzrāda saskaņā ar šim aprēķinam izmantoto metodi.

100–120

Kopējo pozīciju sadalījums (tostarp pārskata sniegšanas valūtā) pa riska darījumu veidiem

Kopējās pozīcijas sadala atbilstoši to atvasinātajiem instrumentiem, citiem aktīviem un saistībām, un ārpusbilances posteņiem.

100

Citi aktīvi un saistības, kas nav ārpusbilances posteņi un atvasinātie instrumenti

Šajā kategorijā ietver pozīcijās, kas nav ietvertas 110. un 120. rindā.

110

Ārpusbilances posteņi

KPR I pielikumā ietvertie posteņi, izņemot tos, kas ietverti kā vērtspapīru finansēšanas darījumi un ilgstošo norēķinu darījumi vai izrietoši no dažādu produktu savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita.

120

Atvasinātie instrumenti

Pozīcijas, kas vērtētas saskaņā ar KPR 352. pantu.

130–480

IZZIŅAS POSTEŅI: VALŪTAS POZĪCIJAS

Veidnes izziņas posteņus aizpilda atsevišķi par visām Eiropas Savienības dalībvalstu valūtām un šādām valūtām: USD, CHF, JPY, RUB, TRY, AUD, CAD, RSD, ALL, UAH, MKD, EGP, ARS, BRL, MXN, HKD, ICK, TWD, NZD, NOK, SGD, KRW, CNY un visām citām valūtām.

5.6.   C 23.00 – TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀS PIEEJAS ATTIECĪBĀ UZ PRECĒM (MKR SA COM)

5.6.1.   Vispārīgas piezīmes

152.

Šajā veidnē pieprasīta informācija par preču pozīcijām un attiecīgajām pašu kapitāla prasībām, kam piemērota standartizētā pieeja.

5.6.2.   Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām

Slejas

010–020

VISAS POZĪCIJAS (GARĀS UN ĪSĀS)

Bruto garās/īsās pozīcijas, kas saskaņā ar KPR 357. panta 1. un 4. punktu ņemtas vērā attiecībā uz vienu un to pašu preci (sk. arī KPR 359. panta 1. punktu).

030–040

NETO POZĪCIJAS (GARĀS UN ĪSĀS)

Kā noteikts KPR 357. panta 3. punktā.

050

POZĪCIJAS, UZ KURĀM ATTIECAS KAPITĀLA PRASĪBA

Tās neto pozīcijas, uz kurām, ņemot vērā KPR Trešās daļas IV sadaļas 4. nodaļā izklāstītās dažādās pieejas, attiecas kapitāla prasība.

060

PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS

Kapitāla prasība attiecībā uz jebkādu attiecīgo pozīciju saskaņā ar KPR Trešās daļas IV sadaļas 4. nodaļu.

070

KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA

KPR 92. panta 4. punkta b) apakšpunkts. Aprēķina, pašu kapitāla prasības reizinot ar 12,5.


Rindas

010

KOPĒJĀS PREČU POZĪCIJAS

Preču pozīcijas un to attiecīgās pašu kapitāla prasības attiecībā uz tirgus risku saskaņā ar KPR 92. panta 3. punkta c) apakšpunkta iii) punktu un KPR Trešās daļas IV sadaļas 4. nodaļu.

020–060

POZĪCIJAS PĒC PRECES KATEGORIJAS

Pārskatu sniegšanas nolūkā preces ir sagrupētas četrās galvenajās preču grupās, kas minētās KPR 361. panta 2. tabulā.

070

TERMIŅU SADALĪJUMA PIEEJA

Preču pozīcijas, kam piemēro termiņu sadalījuma pieeju, kā minēts KPR 359. pantā.

080

PAPLAŠINĀTĀ TERMIŅU SADALĪJUMA PIEEJA

Preču pozīcijas, kam piemēro paplašināto termiņu sadalījuma pieeju, kā minēts KPR 361. pantā.

090

VIENKĀRŠOTĀ PIEEJA

Preču pozīcijas, kam piemēro vienkāršoto pieeju, kā minēts KPR 360. pantā.

100–140

PAPILDU PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ IESPĒJAS LĪGUMIEM (RISKI, KAS NAV Delta RISKI)

KPR 358. panta 4. punkts

Papildu prasības attiecībā uz iespējas līgumiem, kas saistīti ar riskiem, kuri nav delta riski, uzrāda saskaņā ar šim aprēķinam izmantoto metodi.

5.7.   C 24.00 – TIRGUS RISKA IEKŠĒJAIS MODELIS (MKR IM)

5.7.1.   Vispārīgas piezīmes

153.

Šajā veidnē sniegts riskam pakļautās vērtības (VaR) un riskam pakļautās vērtības spriedzes apstākļos (sVaR) datu sadalījums atkarībā no dažādiem tirgus riskiem (parāda instrumentu, kapitāla vērtspapīru, ārvalstu valūtas, preču) un cita informācija, kas ir būtiska pašu kapitāla prasību aprēķināšanai.

154.

Parasti pārskatu sniegšana ir atkarīga no iestāžu modeļa struktūras; no tā, vai iestādes vispārējā un specifiskā riska datus uzrāda atsevišķi vai kopā. Tas pats attiecas uz VaR/VaR spriedzes apstākļos sadalīšanu riska kategorijās (procentu likmju risks, kapitāla vērtspapīru risks, preču risks un ārvalstu valūtas risks). Iestāde var atturēties no iepriekš minēto sadalījumu uzrādīšanas, ja tā pierāda, ka pārskatu sniegšana par šiem datiem būtu pārmērīgi apgrūtinoša.

5.7.2.   Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām

Slejas

030–040

VaR

Maksimālie iespējamie zaudējumi, ko ar noteiktu varbūtību konkrētā laika periodā radītu cenu izmaiņas.

030

Reizināšanas koeficients (mc) x iepriekšējo 60 darba dienu VaR vidējais rādītājs (VaRavg)

KPR 364. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkts un 365. panta 1. punkts

040

Iepriekšējās dienas VaR (VaRt-1)

KPR 364. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punkts un 365. panta 1. punkts

050–060

VaR spriedzes apstākļos

Maksimālie iespējamie zaudējumi, ko ar noteiktu varbūtību konkrētā laika periodā radītu cenu izmaiņas un kas iegūti, ievades datiem izmantojot vēsturiskos datus par nepārtrauktu 12 mēnešu laika posmu, kurā iestādes portfelis bijis pakļauts ievērojamai finansiālai spriedzei.

050

Reizināšanas koeficients (ms) x iepriekšējo 60 darba dienu vidējais rādītājs (SVaRavg)

KPR 364. panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) punkts un 365. panta 1. punkts

060

Pēdējā pieejamā (SVaRt-1)

KPR 364. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punkts un 365. panta 1. punkts

070–080

INKREMENTĀLĀ SAISTĪBU NEPILDĪŠANAS UN MIGRĀCIJAS RISKA KAPITĀLA PRASĪBA

Maksimālie iespējamie zaudējumi, ko radītu cenu izmaiņas, kas saistītas ar saistību nepildīšanas un migrācijas riskiem, kas aprēķināti atbilstīgi KPR 364. panta 2. punkta b) apakšpunktam saistībā ar Trešās daļas IV sadaļas 5. nodaļas 4. iedaļu.

070

12 nedēļu vidējais rādītājs

KPR 364. panta 2. punkta b) apakšpunkta ii) punkts saistībā ar Trešās daļas IV sadaļas 5. nodaļas 4. iedaļu

080

Pēdējais rādītājs

KPR 364. panta 2. punkta b) apakšpunkta i) punkts saistībā ar Trešās daļas IV sadaļas 5. nodaļas 4. iedaļu

090–110

VISU CENAS RISKU KAPITĀLA PRASĪBA ATTIECĪBĀ UZ KTP

090

MINIMUMS

KPR 364. panta 3. punkta c) apakšpunkts

= 8 % no kapitāla prasības, kas saskaņā ar KPR 338. panta 1. punktu tiktu aprēķināta attiecībā uz visām pozīcijām “visu cenas risku” kapitāla prasībā.

100–110

12 NEDĒĻU VIDĒJAIS RĀDĪTĀJS UN PĒDĒJAIS RĀDĪTĀJS

364. panta 3. punkta b) apakšpunkts

110

PĒDĒJAIS RĀDĪTĀJS

364. panta 3. punkta a) apakšpunkts

120

PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS

KPR 364. pantā minētās kapitāla prasības attiecībā uz visiem riska faktoriem, attiecīgā gadījumā ņemot vērā korelācijas ietekmi, kā arī inkrementālo saistību nepildīšanas un migrācijas risku, un visus cenas riskus attiecībā uz KTP, taču izņemot vērtspapīrošanas kapitāla prasību attiecībā uz vērtspapīrošanu un n-tā saistību nepildīšanas gadījuma kredīta atvasinātos instrumentus saskaņā ar 364. panta 2. punktu.

130

KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA

KPR 92. panta 4. punkta b) apakšpunkts. Aprēķina, pašu kapitāla prasības reizinot ar 12,5.

140

Pārsniegumu skaits (iepriekšējās 250 darba dienās)

Minēts KPR 366. pantā

150–160

VaR reizināšanas koeficients (mc) un SVaR reizināšanas koeficients (ms)

Kā minēts KPR 366. pantā

170–180

PIEŅEMTĀ PRASĪBA ATTIECĪBĀ UZ KTP MINIMUMU – SVĒRTĀS NETO GARĀS/ĪSĀS POZĪCIJAS PĒC MAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBAS

Uzrādītajās summās, kas saskaņā ar KPR 364. panta 3. punkta c) apakšpunktu ir visu cenu risku kapitāla prasības minimuma aprēķina pamatā, ņem vērā KPR 335. pantu, kurā norādīts, ka iestāde var noteikt maksimālo robežvērtību produkta svērumam un neto pozīcijai maksimāli iespējamā ar saistību nepildīšanas risku saistītā zaudējumu līmenī.


Rindas

010

KOPĒJĀS POZĪCIJAS

Atbilst pozīcijas, ārvalstu valūtas un preču riska daļai, kas minēta KPR 363. panta 1. punktā un saistīta ar KPR 367. panta 2. punktā precizētajiem riska faktoriem.

Attiecībā uz 030. līdz 060. sleju (VaR un VaR spriedzes apstākļos) rādītāji kopsummas rindā nav vienādi ar rādītāju sadalījumu pēc attiecīgo riska komponentu VaR/VaR spriedzes apstākļos. Līdz ar to sadalījumi ir izziņas posteņi.

020

TIRGOTI PARĀDA INSTRUMENTI

Atbilst pozīcijas riska daļai, kas minēta KPR 363. panta 1. punktā un saistīta ar KPR 367. panta 2. punktā precizētajiem ārvalstu valūtas riska faktoriem.

030

TPI – VISPĀRĒJAIS RISKS

KPR 362. pantā definētais vispārējais risks.

040

TPI – SPECIFISKAIS RISKS

KPR 362. pantā definētais specifiskais risks.

050

KAPITĀLA VĒRTSPAPĪRI

Atbilst pozīcijas riska daļai, kas minēta KPR 363. panta 1. punktā un saistīta ar KPR 367. panta 2. punktā precizētajiem kapitāla vērtspapīru riska faktoriem.

060

KAPITĀLA VĒRTSPAPĪRI – VISPĀRĒJAIS RISKS

KPR 362. pantā definētais vispārējais risks.

070

KAPITĀLA VĒRTSPAPĪRI – SPECIFISKAIS RISKS

KPR 362. pantā definētais specifiskais risks.

080

ĀRVALSTU VALŪTAS RISKS

KPR 363. panta 1. punkts un 367. panta 2. punkts

090

PREČU RISKS

KPR 363. panta 1. punkts un 367. panta 2. punkts

100

KOPĒJĀ VĒRTĪBA ATTIECĪBĀ UZ VISPĀRĒJO RISKU

Tirgus risks, ko rada tirgotu parāda instrumentu, kapitāla vērtspapīru, ārvalstu valūtas un preču vispārējās tirgus tendences. Visu riska faktoru vispārējā riska VaR (attiecīgā gadījumā ņemot vērā korelācijas ietekmi).

110

KOPĒJĀ VĒRTĪBA ATTIECĪBĀ UZ SPECIFISKO RISKU

Tirgotu parāda instrumentu un kapitāla vērtspapīru specifiskā riska komponents. Tirdzniecības portfeļa kapitāla vērtspapīru un tirgotu parāda instrumentu specifiskā riska VaR (attiecīgā gadījumā ņemot vērā korelācijas ietekmi).

5.8.   C 25.00 – KREDĪTA VĒRTĪBAS KOREKCIJAS RISKS (CVA)

5.8.1.   Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām

Slejas

010

Riska darījuma vērtība

KPR 271. pants saistībā ar 382. pantu

Kopējie riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības, no visiem darījumiem, kam piemēro kredīta vērtības korekcijas prasību

020

No kā: ārpusbiržas atvasinātie instrumenti

KPR 271. pants saistībā ar KPR 382. panta 1. punktu

Kopējā darījuma partnera kredītriska darījuma daļa, kas izriet tikai no ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem. Šo informāciju nepieprasa no iestādēm, kuras izmanto iekšējā modeļa metodi un kuru ārpusbiržas atvasinātie instrumenti un vērtspapīru finansēšanas darījumi (VFD) ir iekļauti vienā un tajā pašā savstarpējo prasījumu ieskaita kopā.

030

No kā: VFD

KPR 271. pants saistībā ar KPR 382. panta 2. punktu

Kopējā darījuma partnera kredītriska darījuma daļa, kas izriet tikai no VFD atvasinātajiem instrumentiem. Šo informāciju nepieprasa no iestādēm, kuras izmanto iekšējā modeļa metodi un kuru ārpusbiržas atvasinātie instrumenti un vērtspapīru finansēšanas darījumi (VFD) ir iekļauti vienā un tajā pašā savstarpējo prasījumu ieskaita kopā.

040

REIZINĀŠANAS KOEFICIENTS (mc) x IEPRIEKŠĒJO 60 DARBA DIENU VIDĒJAIS RĀDĪTĀJS (VaRavg)

KPR 383. pants saistībā ar 363. panta 1. punkta d) apakšpunktu

VaR aprēķins, kas balstīts uz tirgus riska iekšējiem modeļiem

050

IEPRIEKŠĒJĀS DIENAS (VaRt-1)

Sk. norādes attiecībā uz 040. sleju.

060

REIZINĀŠANAS KOEFICIENTS (ms) x IEPRIEKŠĒJO 60 DARBA DIENU VIDĒJAIS RĀDĪTĀJS (SVaRavg)

Sk. norādes attiecībā uz 040. sleju.

070

PĒDĒJAIS PIEEJAMAIS (sVaRt-1)

Sk. norādes attiecībā uz 040. sleju.

080

PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS

KPR 92. panta 3. punkta d) apakšpunkts

Pašu kapitāla prasības attiecībā uz kredīta vērtības korekcijas risku aprēķina, izmantojot izraudzīto metodi.

090

KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA

KPR 92. panta 4. punkta b) apakšpunkts

Pašu kapitāla prasības, kas reizinātas ar 12,5.

 

Izziņas posteņi

100

Darījumu partneru skaits

KPR 382. pants

Darījumu partneru skaits, kas ietverts kredīta vērtības korekcijas riska pašu kapitāla aprēķinā.

Darījumu partneri ir parādnieku apakšgrupa. Tie pastāv tikai atvasināto instrumentu darījumu vai VFD gadījumā, kad tie ir vienkārši otra līgumslēdzēja puse.

110

No kā: kredītriska starpības noteikšanai izmantota aizstājējvērtība

Darījumu partneru skaits, ja kredītriska starpība ir noteikta, izmantojot aizstājējvērtību, bet ne tieši novērotus tirgus datus.

120

RADUSIES KREDĪTA VĒRTĪBAS KOREKCIJA

Grāmatvedības uzkrājumi saistībā ar atvasināto instrumentu darījumu partneru kredītspējas samazināšanos.

130

AR VIENU PARĀDNIEKU SAISTĪTIE KREDĪTRISKA MIJMAIŅAS LĪGUMI

KPR 386. panta 1. punkta a) apakšpunkts

Kopējās ar vienu parādnieku saistīto kredītriska mijmaiņas līgumu nosacītās summas, ko izmanto kredīta vērtības korekcijas riska ierobežošanai.

140

INDEKSA KREDĪTRISKA MIJMAIŅAS LĪGUMI

KPR 386. panta 1. punkta b) apakšpunkts

Kopējās indeksa kredītriska mijmaiņas līgumu nosacītās summas, ko izmanto kredīta vērtības korekcijas riska ierobežošanai.


Rindas

010

Kopējais kredīta vērtības korekcijas risks

Attiecīgi 020.–040. rindas summa

020

Saskaņā ar attīstīto metodi

Attīstītā kredīta vērtības korekcijas metode, kā noteikts KPR 383. pantā.

030

Saskaņā ar standartizēto metodi

Standartizētā kredīta vērtības korekcijas metode, kā noteikts KPR 384. pantā.

040

Balstīta uz sākotnējās riska darījuma vērtības metodi (SRDVM)

Summas, kam piemēro KPR 385. pantu.

6.   C 33.00 – RISKA DARĪJUMI AR VISPĀRĒJĀM VALDĪBĀM (GOV)

6.1.   VISPĀRĪGAS PIEZĪMES

155.

C 33.00 veidnes nolūkos informācija aptver visus riska darījumus ar “Vispārējām valdībām”, kā definēts V pielikuma 42. punkta b) apakšpunktā.

156.

Riska darījumi ar “Vispārējām valdībām” saskaņā ar KPR 112. un 147. pantu ir ietverti dažādās riska darījumu kategorijās, kā precizēts norādēs par C 07.00., C 08.01. un C 08.02. veidnes aizpildīšanu.

157.

V pielikuma Trešās daļas 2. tabulu (Standartizētā pieeja) un 3. tabulu (IRB pieeja) ņem vērā, lai riska darījumu kategorijas, kas izmantotas, lai saskaņā ar KPR aprēķinātu kapitāla prasības, attiecinātu uz darījuma partnera sektoru “Vispārējās valdības”.

158.

Informāciju sniedz par apkopoto riska darījumu kopsummu (proti, visu to valstu summu, kurās bankai ir riska darījumi ar valsti) un par katru valsti, pamatojoties uz darījuma partnera rezidences vietu un atsaucoties uz tiešo aizņēmēju.

159.

Riska darījumus iedala riska darījumu kategorijās vai jurisdikcijās, neņemot vērā kredītriska mazināšanas metodes un jo īpaši aizstāšanas ietekmi. Tomēr, aprēķinot riska darījumu vērtības un riska darījumu riska svērtās vērtības attiecībā uz katru riska darījumu kategoriju un katru jurisdikciju, tiek ietverta riska mazināšanas metožu, tostarp aizstāšanas ietekmes, sastopamība.

160.

Uzrādot informāciju par riska darījumiem ar “Vispārējām valdībām” dalījumā pa tiešā darījuma partnera rezidences vietas jurisdikcijām, kas nav pārskatu sniedzošās iestādes vietējā jurisdikcija, piemēro šīs regulas 5. panta b) punkta 3. apakšpunkta sliekšņus.

6.2.   RISKA DARĪJUMU AR “VISPĀRĒJĀM VALDĪBĀM” VEIDNES TVĒRUMS

161.

GOV veidnes tvērumā ir bilances, ārpusbilances un atvasināto instrumentu tiešie riska darījumi ar “Vispārējām valdībām” banku portfelī un tirdzniecības portfelī. Turklāt tiek pieprasīts arī izziņas postenis par netiešiem riska darījumiem kredītu atvasināto instrumentu veidā, kurus pārdod vispārējās valdības riska darījumos.

162.

Riska darījums ir tiešs riska darījums, ja tiešais darījuma partneris ir struktūra, uz kuru attiecas “Vispārējās valdības” definīcija.

163.

Veidne ir sadalīta divās daļās. Pirmās pamatā ir riska darījumu sadalījums pa riska veidiem, regulatīvajām pieejām un riska darījumu kategorijām, savukārt otrās pamatā ir sadalījums pēc atlikušā termiņa.

6.3.   NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM

Slejas

Norādes

010–260

TIEŠIE RISKA DARĪJUMI

010–140

BILANCES RISKA DARĪJUMI

010

Neatvasinātu finanšu aktīvu kopējā bruto uzskaites vērtība

Neatvasinātu finanšu aktīvu, kas ir riska darījumi ar vispārējām valdībām, apkopotā bruto uzskaites vērtība, kā noteikts saskaņā ar V pielikuma Pirmās daļas 34. punktu, attiecībā uz visiem uzskaites portfeļiem, kuriem piemēro SFPS vai valsts vispārpieņemtos grāmatvedības principus, kas balstīti uz Direktīvu 86/635/EEK, un kuri definēti V pielikuma Pirmās daļas 15. līdz 22. punktā un uzskaitīti 030. līdz 120. slejā.

Piesardzīgas vērtēšanas korekcijas nesamazina tirdzniecības un netirdzniecības riska darījumu, kas novērtēti pēc patiesās vērtības, bruto uzskaites vērtību.

020

Neatvasinātu finanšu aktīvu kopējā uzskaites vērtība (atskaitot īsās pozīcijas)

Neatvasinātu finanšu aktīvu, kas ir riska darījumi ar vispārējām valdībām, apkopotā uzskaites vērtība saskaņā ar V pielikuma Pirmās daļas 27. punktu, attiecībā uz visiem uzskaites portfeļiem, kuriem piemēro SFPS vai valsts vispārpieņemtos grāmatvedības principus, kas balstīti uz Direktīvu 86/635/EEK, un kuri definēti V pielikuma Pirmās daļas 15. līdz 22. punktā un uzskaitīti 030. līdz 120. slejā, atskaitot īsās pozīcijas.

Ja iestādei ir īsā pozīcija uz to pašu atlikušo termiņu un to pašu tiešo darījuma partneri, īsās pozīcijas uzskaites vērtībai veic savstarpējo prasījumu ieskaitu ar tiešās pozīcijas uzskaites vērtību. Neto summu uzskata par nulli, ja tā ir negatīva.

Jāuzrāda 030. līdz 120. slejas summa, atņemot 130. sleju. Ja minētā summa ir mazāka par nulli, uzrādāmā summa ir nulle.

030–120

NEATVASINĀTI FINANŠU AKTĪVI PA UZSKAITES PORTFEĻIEM

Neatvasinātu finanšu aktīvu (kā definēts iepriekš), kas ir riska darījumi ar vispārējām valdībām, apkopotā uzskaites vērtība dalījumā pa uzskaites portfeļiem atbilstīgi piemērojamajam grāmatvedības regulējumam.

030

Tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi

7. SFPS 8. punkta a) apakšpunkta ii) punkts; 9. SFPS A papildinājums

040

Tirdzniecības finanšu aktīvi

Direktīvas 86/635/EEK 32.-33. pants; V pielikums, 1.16. daļa; Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts

Iestādes uzrāda tikai saskaņā ar valsts vispārpieņemtajiem grāmatvedības principiem.

050

Netirdzniecības finanšu aktīvi, kas obligāti novērtējami patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

7. SFPS 8. punkta a) apakšpunkta ii) punkts; 9. SFPS 4.1.4. punkts

060

Finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

7. SFPS 8. punkta a) apakšpunkta i) punkts; 9. SFPS 4.1.5. punkts un Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. pounkta a) apakšpunkta 6) punkts

070

Netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

Direktīvas 86/635/EEK 36. panta 2. punkts; Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts

Iestādes uzrāda tikai saskaņā ar valsts vispārpieņemtajiem grāmatvedības principiem.

080

Finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu citos visaptverošajos ienākumos

7. SFPS 8. punkta d) apakšpunkts; 9. SFPS 4.1.2.A punkts

090

Netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā caur pašu kapitālu

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts, 8. punkts

Iestādes uzrāda tikai saskaņā ar valsts vispārpieņemtajiem grāmatvedības principiem.

100

Amortizētajās izmaksās novērtētie finanšu aktīvi

7. SFPS 8. punkta f) apakšpunkts; 9. SFPS 4.1.2. punkts; V pielikums, 1.15. daļa

110

Netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi, kas novērtēti pēc izmaksu metodes

Direktīvas 86/635/EEK 35. pants; Grāmatvedības direktīvas 6. panta 1. punkta i) apakšpunkts, 8. panta 2. punkts; V pielikums, 1.16. daļa

Iestādes uzrāda tikai saskaņā ar valsts vispārpieņemtajiem grāmatvedības principiem.

120

Citi netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi

Direktīvas 86/635/EEK 37. pants; Grāmatvedības direktīvas 12. panta 7. punkts; V pielikums, 1.16. daļa

Iestādes uzrāda tikai saskaņā ar valsts vispārpieņemtajiem grāmatvedības principiem.

130

Īsās pozīcijas

Īso pozīciju uzskaites vērtība, kā definēts 9. SFPS BA7. punkta b) punktā, ja tiešais darījuma partneris ir vispārējā valdība, kā definēts 1. punktā.

Īsās pozīcijas rodas, ja iestāde pārdod vērtspapīrus, kuri iegūti caur pirkšanas ar atpārdošanu aizdevumu vai aizņemti vērtspapīru aizdevuma darījumā, un ja tiešais darījuma partneris ir vispārējā valdība.

Uzskaites vērtība ir īso pozīciju patiesā vērtība.

Īsās pozīcijas ir jāuzrāda pēc atlikušā termiņa grupām, kā definēts 170. līdz 230. rindā, un pēc tiešajiem darījumu partneriem. Īsās pozīcijas tad izmanto, lai veiktu savstarpējo prasījumu ieskaitu ar tāda paša atlikušā termiņa pozīcijām un tiešo darījuma partneri, lai aprēķinātu vērtības 030. līdz 120. slejā.

140

No kā: īsās pozīcijas no pirkšanas ar atpārdošanu aizdevumiem, kas klasificēti kā tirdzniecības nolūkā turēti vai kā tirdzniecības finanšu aktīvi

Īso pozīciju uzskaites vērtība, kā definēts 9. SFPS BA7. punkta b) apakšpunktā, kuras rodas, ja iestāde pārdod vērtspapīrus, kas iegūti caur pirkšanas ar atpārdošanu aizdevumiem, kuros tiešais darījuma partneris ir vispārējā valdība, un kuras ietvertas tirdzniecības nolūkā turētu vai tirdzniecības finanšu aktīvu uzskaites portfeļos (030. vai 040. sleja).

Īsās pozīcijas, kas rodas, ja pārdotie vērtspapīri ir bijuši aizņemti vērtspapīru aizdevuma darījumā, neiekļauj šajā slejā.

150

Uzkrātais vērtības samazinājums

Apkopotais uzkrātais vērtības samazinājums saistībā ar neatvasinātiem finanšu aktīviem, kas uzrādīti 080. līdz 120. slejā. [V pielikuma Otrās daļas 70. un 71. punkts]

160

Uzkrātais vērtības samazinājums – no kā: no finanšu aktīviem, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu citos visaptverošajos ienākumos, vai no netirdzniecības neatvasinātiem finanšu aktīviem, kuri novērtēti patiesajā vērtībā caur pašu kapitālu

Apkopotais uzkrātais vērtības samazinājums saistībā ar neatvasinātiem finanšu aktīviem, kas uzrādīti 080. un 090. slejā.

170

Patiesās vērtības uzkrātās negatīvās izmaiņas kredītriska rezultātā

Apkopotās patiesās vērtības uzkrātās negatīvās izmaiņas kredītriska rezultātā saistībā ar pozīcijām, par kurām informācija sniegta 050., 060., 070., 080. un 090. slejā. [V pielikuma Otrās daļas 69. punkts]

180

Patiesās vērtības uzkrātās negatīvās izmaiņas kredītriska rezultātā – no kā: no netirdzniecības finanšu aktīviem, kas obligāti novērtējami patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, no finanšu aktīviem, kuri novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, vai no netirdzniecības finanšu aktīviem, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

Apkopotās patiesās vērtības uzkrātās negatīvās izmaiņas kredītriska rezultātā saistībā ar pozīcijām, par kurām informācija sniegta 050., 060. un 070. slejā.

190

Patiesās vērtības uzkrātās negatīvās izmaiņas kredītriska rezultātā – no kā: no finanšu aktīviem, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu citos visaptverošajos ienākumos, vai no netirdzniecības neatvasinātiem finanšu aktīviem, kuri novērtēti patiesajā vērtībā caur pašu kapitālu

Apkopotās patiesās vērtības uzkrātās negatīvās izmaiņas kredītriska rezultātā saistībā ar pozīcijām, par kurām informācija sniegta 080. un 090. slejā.

200–230

ATVASINĀTIE INSTRUMENTI

Tiešās atvasināto instrumentu pozīcijas jāuzrāda 200. līdz 230. slejā.

Attiecībā uz tādu atvasināto instrumentu uzrādīšanu, kam piemēro gan darījuma partnera kredītriska, gan tirgus riska kapitāla prasības, skatīt norādes par rindu sadalījumu.

200–210

Atvasinātie instrumenti ar pozitīvu patieso vērtību

Visi atvasinātie instrumenti, kuru darījuma partneri ir vispārējā valdība un kuru patiesā vērtība iestādei pārskata sniegšanas datumā ir pozitīva, neatkarīgi no tā, vai tos izmanto atbilstīgās riska ierobežošanas attiecībās, tur tirdzniecības nolūkā vai iekļauj tirdzniecības portfelī, kam piemēro SFPS vai valsts vispārpieņemtos grāmatvedības principus atbilstīgi Direktīvai 86/635/EEK.

Šeit uzrāda ekonomikas riska ierobežošanas nolūkā izmantotus atvasinātos instrumentus, ja tie ir iekļauti tirdzniecībā vai tiek turēti tirdzniecības uzskaites portfeļos (V pielikuma Otrās daļas 120., 124., 125. un 137. līdz 140. punkts).

200

Atvasinātie instrumenti ar pozitīvu patieso vērtību: uzskaites vērtība

Uzskaites vērtība atvasinātajiem instrumentiem, kurus pārskata sniegšanas atsauces datumā uzskaita kā finanšu aktīvus.

Saskaņā ar vispārpieņemtajiem grāmatvedības principiem atbilstīgi Direktīvai 86/635/EEK šajā slejā uzrādāmie atvasinātie instrumenti ietver atvasinātos instrumentus, kas novērtēti iegādes vērtībā vai zemāko izmaksu vai tirgus vērtībā un ietverti tirdzniecības portfelī vai noteikti kā riska ierobežošanas instrumenti.

210

Atvasinātie instrumenti ar pozitīvu patieso vērtību: nosacītā summa

Saskaņā ar SFPS un valsts vispārpieņemtajiem grāmatvedības principiem atbilstīgi Direktīvai 86/635/EEK nosacītā summa, kas definēta V pielikuma Otrās daļas 133. līdz 135. punktā, visiem atvasināto instrumentu līgumiem, kuri pārskata sniegšanas atsauces datumā ir noslēgti, bet kuros vēl nav veikts norēķins, un kuros darījuma partneris ir vispārējā valdība, kā definēts iepriekš 1. punktā, ja tās patiesā vērtība pārskata sniegšanas atsauces datumā iestādei ir pozitīva.

220–230

Atvasinātie instrumenti ar negatīvu patieso vērtību

Visi atvasinātie instrumenti, kuru darījuma partneri ir vispārējā valdība un kuru patiesā vērtība iestādei pārskata sniegšanas atsauces datumā ir negatīva, neatkarīgi no tā, vai tos izmanto atbilstīgās riska ierobežošanas attiecībās, vai tur tirdzniecības nolūkā vai iekļauj tirdzniecības portfelī, kam piemēro SFPS vai valsts vispārpieņemtos grāmatvedības principus atbilstīgi Direktīvai 86/635/EEK.

Šeit uzrāda ekonomikas riska ierobežošanas nolūkā turētus atvasinātos instrumentus, ja tie ir iekļauti tirdzniecībā vai tiek turēti tirdzniecības uzskaites portfeļos (V pielikuma Otrās daļas 120., 124., 125. un 137. līdz 140. punkts).

220

Atvasinātie instrumenti ar negatīvu patieso vērtību: uzskaites vērtība

Uzskaites vērtība atvasinātajiem instrumentiem, kurus pārskata sniegšanas atsauces datumā uzskaita kā finanšu saistības.

Saskaņā ar vispārpieņemtajiem grāmatvedības principiem atbilstīgi Direktīvai 86/635/EEK šajā slejā uzrādāmie atvasinātie instrumenti ietver atvasinātos instrumentus, kas novērtēti iegādes vērtībā vai zemāko izmaksu vai tirgus vērtībā un ietverti tirdzniecības portfelī vai noteikti kā riska ierobežošanas instrumenti.

230

Atvasinātie instrumenti ar negatīvu patieso vērtību: nosacītā summa

Saskaņā ar SFPS un valsts vispārpieņemtajiem grāmatvedības principiem atbilstīgi Direktīvai 86/635/EEK nosacītā summa, kas definēta V pielikuma Otrās daļas 133. līdz 135. punktā, visiem atvasināto instrumentu līgumiem, kuri atsauces datumā ir noslēgti, bet kuros vēl nav veikts norēķins, un kuros darījuma partneris ir vispārējā valdība, kā definēts iepriekš 1. punktā, ja tās patiesā vērtība iestādei ir negatīva.

240–260

ĀRPUSBILANCES RISKA DARĪJUMI

240

Nominālvērtība

Ja ārpusbilances posteņa tiešais darījuma partneris ir vispārējā valdība, kā definēts iepriekš 1. punktā, – nominālā vērtība saistībām un finanšu garantijām, kuras neuzskata par atvasinātajiem instrumentiem saskaņā ar SFPS vai valsts vispārpieņemtajiem grāmatvedības principiem atbilstīgi Direktīvai 86/635/EEK (V pielikuma Otrās daļas 102.–119. punkts).

Saskaņā ar V pielikuma Pirmās daļas 43. un 44. punktu vispārējā valdība ir tiešais darījuma partneris: a) sniegtā finanšu garantijā, ja tā ir garantētā parāda instrumenta tiešais darījuma partneris, un b) sniegtās aizdevumu un citās apņemšanās, ja tā ir darījuma partneris, kura kredītrisku uzņemas pārskatu sniedzošā iestāde.

250

Uzkrājumi

Direktīvas 86/635/EEK 4. pants. Pasīvi (6. punkta c) apakšpunkts), Ārpusbilances posteņi, 27. panta 11. punkts, 28. panta 8. punkts, 33. pants; 9. SFPF 4.2.1. punkta c) apakšpunkta ii) punkts, d) apakšpunkta ii) punkts, 9.5.5.20. punkts, 37. SGS, 4. SFPS, V pielikums, 2.11. daļa

Uzkrājumi no visiem ārpusbilances riska darījumiem, neatkarīgi no tā, kā tie tiek novērtēti, izņemot tos, kas saskaņā ar 9. SFPS novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas un zaudējumu aprēķinā.

Saskaņā ar SFPS sniegtas aizdevumu apņemšanās vērtības samazinājumu uzrāda 150. slejā, ja iestāde nevar atsevišķi identificēt paredzamos kredītzaudējumus saistībā ar parāda instrumenta izmantoto un neizmantoto summu. Ja kombinētie paredzamie kredītzaudējumi par minēto finanšu instrumentu pārsniedz instrumenta aizdevumu komponenta bruto uzskaites vērtību, paredzamo kredītzaudējumu atlikumu uzrāda kā uzkrājumus 250. slejā.

260

Patiesās vērtības uzkrātās negatīvās izmaiņas kredītriska rezultātā

Attiecībā uz ārpusbilances posteņiem, kas saskaņā ar 9. SFPS novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā – patiesās vērtības uzkrātās negatīvās izmaiņas kredītriska rezultātā (V pielikuma Otrās daļas 110. punkts).

270–280

Izziņas postenis: kredītu atvasinātie instrumenti, kas pārdoti vispārējo valdību riska darījumos

Ir jāuzrāda kredītu atvasinātie instrumenti, kas neatbilst tādu finanšu garantiju definīcijai, kuras pārskatu sniedzošā iestāde ir parakstījusi ar darījumu partneriem, kas nav vispārējās valdības, un kuru atsauces riska darījums ir vispārējā valdība.

Minētās slejas neuzrāda par riska darījumiem, kas sadalīti pa riska veidiem, regulatīvajām pieejām un riska darījumu kategorijām (020. līdz 160. rinda).

Sadaļā uzrādītie riska darījumi nav jāņem vērā riska darījuma vērtības un riska svērtās vērtības aprēķinā (290. un 300. sleja), kuras pamatā ir tikai tiešie riska darījumi.

270

Atvasinātie instrumenti ar pozitīvu patieso vērtību: uzskaites vērtība

Apkopotā uzskaites vērtība kredītu atvasinātajiem instrumentiem, kuri pārdoti uzrādītos riska darījumos ar vispārējo valdību un kuru patiesā vērtība iestādei pārskata sniegšanas datumā ir pozitīva, neņemot vērā piesardzīgas vērtēšanas korekcijas.

Attiecībā uz atvasinātajiem instrumentiem, kam piemēro SFPS, šajā slejā uzrādāmā summa ir to atvasināto instrumentu uzskaites vērtība, kas pārskata sniegšanas datumā ir finanšu aktīvi.

Attiecībā uz atvasinātajiem instrumentiem, kam piemēro vispārpieņemtos grāmatvedības principus atbilstīgi Direktīvai 86/635/EEK, šajā slejā uzrādāmā summa ir tādu atvasināto instrumentu patiesā vērtība, kuru patiesā vērība pārskaita atsauces datumā ir pozitīva, neatkarīgi no tā, kā tos uzskaita.

280

Atvasinātie instrumenti ar negatīvu patieso vērtību: uzskaites vērtība

Apkopotā uzskaites vērtība kredītu atvasinātajiem instrumentiem, kuri pārdoti uzrādītos riska darījumos ar vispārējo valdību un kuru patiesā vērtība iestādei pārskata sniegšanas datumā ir negatīva, neņemot vērā piesardzīgas vērtēšanas korekcijas.

Attiecībā uz atvasinātajiem instrumentiem, kam piemēro SFPS, šajā slejā uzrādāmā summa ir to atvasināto instrumentu uzskaites vērtība, kas pārskata sniegšanas datumā ir finanšu saistības.

Attiecībā uz atvasinātajiem instrumentiem, kam piemēro vispārpieņemtos grāmatvedības principus atbilstīgi Direktīvai 86/635/EEK, šajā slejā uzrādāmā summa ir tādu atvasināto instrumentu patiesā vērtība, kuru patiesā vērība pārskaita atsauces datumā ir negatīva, neatkarīgi no tā, kā tos uzskaita.

290

Riska darījuma vērtība

Riska darījuma vērtība riska darījumiem, kam piemēro kredītriska regulējumu.

Attiecībā uz riska darījumiem, kam piemēro standartizēto pieeju (SP): sk. KPR 111. pantu. Attiecībā uz riska darījumiem, kam piemēro IRB pieeju: sk. KPR 166. pantu un 230. panta 1. punktu.

Attiecībā uz tādu atvasināto instrumentu uzrādīšanu, kam piemēro gan darījuma partnera kredītriska, gan tirgus riska kapitāla prasības, skatīt norādes par rindu sadalījumu.

300

Riska darījumu riska svērtā vērtība

Riska darījumu riska svērtā vērtība tiem riska darījumiem, kam piemēro kredītriska regulējumu.

Attiecībā uz riska darījumiem, kam piemēro standartizēto pieeju (SP): sk. KPR 113. panta 1. līdz 5. punktu. Attiecībā uz riska darījumiem, kam piemēro IRB pieeju: sk. KPR 153. panta 1. un 3. punktu.

Attiecībā uz tādu atvasināto instrumentu uzrādīšanu, kam piemēro gan darījuma partnera kredītriska, gan tirgus riska kapitāla prasības, skatīt norādes par rindu sadalījumu.


Rindas

Norādes

RISKA DARĪJUMU SADALĪJUMS PA REGULATĪVAJĀM PIEEJĀM

010

Kopējie riska darījumi

Apkopotie riska darījumi ar vispārējām valdībām, kā definēts 1. punktā.

020–150

Riska darījumi, kam piemēro kredītriska regulējumu

Tādi apkopotie riska darījumi ar vispārējām valdībām, kam piemēro riska svērumu saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļu. Riska darījumi, kam piemēro kredītriska regulējumu, ietver tādus riska darījumus no netirdzniecības portfeļa, kam piemēro kapitāla prasības attiecībā uz darījuma partnera kredītrisku. Tirdzniecības portfeļa riska darījumus, kam piemēro kapitāla prasības attiecībā uz darījuma partnera kredītrisku, attiecīgā gadījumā uzrāda 160. līdz 260. rindā.

Tiešie riska darījumi ar atvasinātajiem instrumentiem, kam piemēro gan darījuma partnera kredītriska, gan tirgus riska kapitāla prasības, uzrāda gan kredītriskam veltītajās rindās (020. līdz 150.), gan tirgus riskam veltītajās rindās (160. rinda). Tomēr riska darījumu riska svērtās vērtības, kas izriet no darījuma partnera kredītriska, uzrāda kredītriska rindās, savukārt riska darījumu riska svērtās vērtības, kuras izriet no šo atvasināto instrumentu tirgus riska, uzrāda tirgus riska rindās.

030

Standartizētā pieeja (SP)

Riska darījumi ar vispārējām valdībām, kam piemēro riska svērumu saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu, tostarp tādi riska darījumi no netirdzniecības portfeļa, kuru riska svērums saskaņā ar minēto nodaļu attiecas uz darījuma partnera risku.

040

Centrālās valdības

Riska darījumi ar vispārējām valdībām, kas ir centrālās valdības. Šie riska darījumi saskaņā ar KPR 112. un 114. pantu tiek iedalīti pie riska kategorijas “Centrālās valdības vai centrālās bankas”, kā precizēts norādēs par C 07.00 veidni, izņemot precizējumus par riska darījumu ar vispārējām valdībām pārdalīšanu uz citām riska darījumu kategorijām tādēļ, ka piemērotas kredītriska mazināšanas metodes ar aizstāšanas ietekmi uz riska darījumu (tos nepiemēro).

050

Reģionālās pašvaldības vai vietējās pašpārvaldes

Riska darījumi ar vispārējām valdībām, kas ir reģionālās pašvaldības vai vietējās pašpārvaldes. Šie riska darījumi saskaņā ar KPR 112. un 115. pantu tiek iedalīti pie riska kategorijas “Reģionālās pašvaldības vai vietējās pašpārvaldes”, kā precizēts norādēs par C 07.00 veidni, izņemot precizējumus par riska darījumu ar vispārējām valdībām pārdalīšanu uz citām riska darījumu kategorijām tādēļ, ka piemērotas kredītriska mazināšanas metodes ar aizstāšanas ietekmi uz riska darījumu (tos nepiemēro).

060

Publiskā sektora struktūras

Riska darījumi ar vispārējām valdībām, kas ir publiskā sektora struktūras. Šie riska darījumi saskaņā ar KPR 112. un 116. pantu tiek iedalīti pie riska kategorijas “Publiskā sektora struktūras”, kā precizēts norādēs par C 07.00 veidni, izņemot precizējumus par riska darījumu ar vispārējām valdībām pārdalīšanu uz citām riska darījumu kategorijām tādēļ, ka piemērotas kredītriska mazināšanas metodes ar aizstāšanas ietekmi uz riska darījumu (tos nepiemēro).

070

Starptautiskās organizācijas

Apkopotie riska darījumi ar vispārējām valdībām, kas ir starptautiskās organizācijas. Šie riska darījumi saskaņā ar KPR 112. un 118. pantu tiek iedalīti pie riska kategorijas “Starptautiskās organizācijas”, kā precizēts norādēs par C 07.00 veidni, izņemot precizējumus par riska darījumu ar vispārējām valdībām pārdalīšanu uz citām riska darījumu kategorijām tādēļ, ka piemērotas kredītriska mazināšanas metodes ar aizstāšanas ietekmi uz riska darījumu (tos nepiemēro).

080

IRB pieeja

Riska darījumi ar vispārējām valdībām, kam piemēro riska svērumu saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 3. nodaļu, tostarp tādi riska darījumi no netirdzniecības portfeļa, kuru riska svērums saskaņā ar minēto nodaļu attiecas uz darījuma partnera risku.

090

Centrālās valdības

Riska darījumi ar vispārējām valdībām, kas ir centrālās valdības un saskaņā ar KPR 147. panta 3. punkta a) apakšpunktu ir iedalītas pie riska kategorijas “Centrālās valdības vai centrālās bankas”, kā precizēts norādēs par C 08.01. un C 08.02. veidni, izņemot precizējumus par riska darījumu ar vispārējām valdībām pārdalīšanu uz citām riska darījumu kategorijām tādēļ, ka piemērotas kredītriska mazināšanas metodes ar aizstāšanas ietekmi uz riska darījumu (tos nepiemēro).

100

Reģionālās pašvaldības vai vietējās pašpārvaldes [Centrālās valības un centrālās bankas]

Riska darījumi ar vispārējām valdībām, kas ir reģionālās pašvaldības vai vietējās pašpārvaldes un saskaņā ar KPR 147. panta 3. punkta a) apakšpunktu ir iedalītas pie riska kategorijas “Centrālās valdības vai centrālās bankas”, kā precizēts norādēs par C 08.01. un C 08.02. veidni, izņemot precizējumus par riska darījumu ar vispārējām valdībām pārdalīšanu uz citām riska darījumu kategorijām tādēļ, ka piemērotas kredītriska mazināšanas metodes ar aizstāšanas ietekmi uz riska darījumu (tos nepiemēro).

110

Reģionālās pašvaldības vai vietējās pašpārvaldes [Iestādes]

Riska darījumi ar vispārējām valdībām, kas ir reģionālās pašvaldības vai vietējās pašpārvaldes un saskaņā ar KPR 147. panta 4. punkta a) apakšpunktu ir iedalītas pie riska kategorijas “Iestādes”, kā precizēts norādēs par C 08.01. un C 08.02. veidni, izņemot precizējumus par riska darījumu ar vispārējām valdībām pārdalīšanu uz citām riska darījumu kategorijām tādēļ, ka piemērotas kredītriska mazināšanas metodes ar aizstāšanas ietekmi uz riska darījumu (tos nepiemēro).

120

Publiskā sektora struktūras [Centrālās valdības un centrālās bankas]

Riska darījumi ar vispārējām valdībām, kas ir publiskā sektora struktūras atbilstīgi KPR 4. panta 8. punktam un saskaņā ar KPR 147. panta 3. punkta a) apakšpunktu ir iedalītas pie riska kategorijas “Centrālās valdības vai centrālās bankas”, kā precizēts norādēs par C 08.01. un C 08.02. veidni, izņemot precizējumus par riska darījumu ar vispārējām valdībām pārdalīšanu uz citām riska darījumu kategorijām tādēļ, ka piemērotas kredītriska mazināšanas metodes ar aizstāšanas ietekmi uz riska darījumu (tos nepiemēro).

130

Publiskā sektora struktūras [Iestādes]

Riska darījumi ar vispārējām valdībām, kas ir publiskā sektora struktūras atbilstīgi KPR 4. panta 8. punktam un saskaņā ar KPR 147. panta 4. punkta b) apakšpunktu ir iedalītas pie riska kategorijas “Iestādes”, kā precizēts norādēs par C 08.01. un C 08.02. veidni, izņemot precizējumus par riska darījumu ar vispārējām valdībām pārdalīšanu uz citām riska darījumu kategorijām tādēļ, ka piemērotas kredītriska mazināšanas metodes ar aizstāšanas ietekmi uz riska darījumu (tos nepiemēro).

140

Starptautiskās organizācijas [Centrālās valdības un centrālās bankas]

Riska darījumi ar vispārējām valdībām, kas ir starptautiskas organizācijas un saskaņā ar KPR 147. panta 3. punkta a) apakšpunktu ir iedalītas pie riska kategorijas “Centrālās valdības vai centrālās bankas”, kā precizēts norādēs par C 08.01. un C 08.02. veidni, izņemot precizējumus par riska darījumu ar vispārējām valdībām pārdalīšanu uz citām riska darījumu kategorijām tādēļ, ka piemērotas kredītriska mazināšanas metodes ar aizstāšanas ietekmi uz riska darījumu (tos nepiemēro).

150

Starptautiskās organizācijas [Iestādes]

Riska darījumi ar vispārējām valdībām, kas ir starptautiskās organizācijas un saskaņā ar KPR 147. panta 4. punkta a) apakšpunktu ir iedalītas pie riska kategorijas “Iestādes”, kā precizēts norādēs par C 08.01. un C 08.02. veidni, izņemot precizējumus par riska darījumu ar vispārējām valdībām pārdalīšanu uz citām riska darījumu kategorijām tādēļ, ka piemērotas kredītriska mazināšanas metodes ar aizstāšanas ietekmi uz riska darījumu (tos nepiemēro).

160

Riska darījumi, kas pakļauti tirgus riskam

Tirgus riska darījumi aptver pozīcijas, attiecībā uz kurām pašu kapitāla prasības aprēķina saskaņā ar KPR Trešās daļas IV sadaļu.

Tiešie riska darījumi ar atvasinātajiem instrumentiem, kam piemēro gan darījuma partnera kredītriska, gan tirgus riska kapitāla prasības, uzrāda gan kredītriskam veltītajās rindās (020. līdz 150.), gan tirgus riskam veltītajās rindās (160. rinda). Tomēr riska darījumu riska svērtās vērtības, kas izriet no darījuma partnera kredītriska, uzrāda kredītriska rindās, savukārt riska darījumu riska svērtās vērtības, kuras izriet no šo atvasināto instrumentu tirgus riska, uzrāda tirgus riska rindās.

170–230

RISKA DARĪJUMU SADALĪJUMS PĒC ATLIKUŠĀ TERMIŅA

Atlikušo termiņu aprēķina kā dienas starp līgumā noteikto termiņa datumu un pārskata sniegšanas atsauces datumu visām pozīcijām.

Riska darījumus ar vispārējām valdībām sadala pa atlikušajiem termiņiem un iedala grupās šādi:

[03 M. [: mazāk nekā 90 dienas

[3 M.1 G. [: 90 dienas vai vairāk un mazāk nekā 365 dienas

[1 G.–2 G. [: 365 dienas vai vairāk un mazāk nekā 730 dienas

[2 G.–3 G. [: 730 dienas vai vairāk un mazāk nekā 1 095 dienas

[3 G.–5 G. [: 1 095 dienas vai vairāk un mazāk nekā 1 825 dienas

[5 G.–10 G. [: 1 825 dienas vai vairāk un mazāk nekā 3 650 dienas

[10 G.– vairāk: 3 650 dienas vai vairāk


(1)  Iestādei pieprasītos datus šajā veidnē uzrāda kumulatīvi par pārskata kalendāro gadu (t. i., no kārtējā gada 1. janvāra).

(2)  “Atsevišķas iestādes” nav daļa no grupas un tās nav konsolidētas vienā un tajā pašā valstī, kur tām piemēro pašu kapitāla prasības.


III PIELIKUMS

VII PIELIKUMS

NORĀDES PĀRSKATU SNIEGŠANAI PAR ZAUDĒJUMIEM NO KREDĪTIEM, KAS NODROŠINĀTI AR NEKUSTAMO ĪPAŠUMU

1.

Šajā pielikumā sniegtas papildu norādes attiecībā uz tabulām, kas iekļautas šīs regulas VI pielikumā. Šis pielikums papildina norādes atsauču veidā, kas iekļautas VI pielikuma tabulās.

2.

Piemēro arī visas vispārējās norādes, kas iekļautas šīs regulas II pielikuma I daļā.

1.   Pārskatu sniegšanas tvērums

3.

Datus, kas minēti KPR 101. panta 1. punktā, uzrāda visas iestādes, kuras izmanto nekustamo īpašumu KPR Trešās daļas II sadaļas nolūkā.

4.

Veidne aptver visus valstu tirgus, kuros iestādei/iestāžu grupai ir riska darījumi (sk. KPR 101. panta 1. punktu). Saskaņā ar 101. panta 2. punkta trešo teikumu datus uzrāda atsevišķi par katru nekustamo īpašumu tirgu Savienībā.

2.   Definīcijas

5.

Zaudējumu definīcija. “Zaudējumi” ir “ekonomiski zaudējumi”, kā definēts KPR 5. panta 2. punktā, tostarp zaudējumi no nomāta īpašuma. Aprēķinot zaudējumus no nekustamā īpašuma, neatzīst atlīdzinājumu plūsmas no citiem avotiem (piemēram, bankas garantijas, dzīvības apdrošināšana utt.). Zaudējumiem vienā pozīcijā neveic savstarpēju ieskaitu ar peļņu, kas gūta no sekmīga atlīdzinājuma citā pozīcijā.

6.

Atbilstoši definīcijai, kas iekļauta KPR 5. panta 2. punktā, ekonomiskie zaudējumi no riska darījumiem, kuri nodrošināti ar mājokļu un komerciālo īpašumu, būtu jāaprēķina, sākot no nenokārtoto riska darījumu vērtības pārskata datumā, un šajā aprēķinā būtu jāietver vismaz: i) ieņēmumi no nodrošinājuma realizācijas; ii) tiešās izmaksas (ieskaitot procentu likmju maksājumus un ar nodrošinājuma likvidāciju saistīto kredītu restrukturizāciju izmaksas); un iii) netiešās izmaksas (ieskaitot kredīta restrukturizācijas vienības darbības izmaksas). Visus komponentus nepieciešams diskontēt līdz pārskata sniegšanas atsauces datumam.

7.

Riska darījuma vērtība. Riska darījuma vērtība atbilst noteikumiem, kas paredzēti KPR Trešās daļas II sadaļā (sk. 2. nodaļu attiecībā uz iestādēm, kas izmanto standartizēto pieeju, un 3. nodaļu attiecībā uz iestādēm, kas izmanto IRB pieeju).

8.

Īpašuma vērtība. Īpašuma vērtība atbilst noteikumiem, kas paredzēti KPR Trešās daļas II sadaļā.

9.

Valūtas kursa ietekme. Pārskata sniegšanas valūtu izmanto, piemērojot valūtas maiņas kursu pārskata sniegšanas datumā. Turklāt, aplēšot ekonomiskos zaudējumus, būtu jāņem vērā valūtas kursa ietekme, ja riska darījums vai nodrošinājums ir denominēts atšķirīgā valūtā.

3.   Ģeogrāfiskais sadalījums

10.

Atbilstoši pārskata sniegšanas tvērumam pārskatu sniegšanā par CR IP zaudējumiem ir iekļautas šādas veidnes:

a)

viena kopējā veidne;

b)

viena veidne katram Savienībā esošam valsts tirgum, kurā iestādei ir riska darījumi; un

c)

viena veidne datu apkopošanai no visiem ārpus Savienības esošiem valstu tirgiem, kuros iestādei ir riska darījumi.

4.   Pārskata sniegšana par riska darījumiem un zaudējumiem

11.

Riska darījumi. Visus riska darījumus, uz kuriem attiecas KPR Trešās daļas II sadaļa un kuros izmanto nodrošinājumu, lai samazinātu riska darījumu riska svērto vērtību, iekļauj pārskatā par CR IP zaudējumiem. Tas nozīmē arī, ka gadījumā, ja nekustamā īpašuma riska mazināšanas ietekmi izmanto tikai iekšējām vajadzībām (t. i., saskaņā ar otro pīlāru) vai lieliem riska darījumiem (sk. KPR Ceturto daļu), tad par riska darījumiem un attiecīgajiem zaudējumiem pārskats nav jāsniedz.

12.

Zaudējumi. Iestāde, kurai ir riska darījums līdz pārskata perioda beigām, sniedz pārskatu par zaudējumiem. Par zaudējumiem sniedz pārskatu, tiklīdz saskaņā ar grāmatvedības noteikumiem ir jāiegrāmato uzkrājumi. Jāsniedz pārskats arī par aplēstajiem zaudējumiem. Datus par zaudējumiem apkopo attiecībā uz katru kredītu, t. i., apkopojot datus par atsevišķiem zaudējumiem, kas izriet no riska darījumiem, kuri nodrošināti ar nekustamo īpašumu.

13.

Atsauces datums. Sniedzot pārskatu par zaudējumiem, būtu jāizmanto riska darījuma vērtība saistību neizpildes brīdī.

a)

Visos ar nekustamo īpašumu nodrošinātu aizdevumu saistību neizpildes gadījumos būtu jāsniedz pārskats par zaudējumiem, kas radušies attiecīgajā pārskata periodā, neatkarīgi no tā, vai kredīta restrukturizācija ir vai nav pabeigta minētajā periodā. Dati par zaudējumiem, kas uzrādīti 30. jūnijā, attiecas uz laikposmu no 1. janvāra līdz 30. jūnijam, un 31. decembrī uzrādītie dati par zaudējumiem attiecas uz visu kalendāro gadu. Ņemot vērā to, ka var būt liela laika atšķirība starp saistību neizpildes rašanos un zaudējumu realizāciju, informāciju par zaudējumu aplēsēm (kas ietver nepabeigtus kredīta restrukturizācijas procesus) sniedz, ja pārskata periodā kredīta restrukturizācija nav pabeigta.

b)

Visiem saistību neizpildes gadījumiem pārskata periodā ir trīs scenāriji: i.) aizdevumu, kurā nav izpildītas saistības, var pārstrukturēt tā, ka to vairs neuzskata par tādu, kura saistības netiek pildītas (zaudējumi nav konstatēti); ii.) visa nodrošinājuma realizācija ir pabeigta (pabeigta kredīta restrukturizācija, zināmi faktiskie zaudējumi); vai iii.) kredīta restrukturizācija nav pabeigta (izmanto zaudējumu aplēses). Pārskatos par zaudējumiem ietver tikai zaudējumus no scenārija ii.) nodrošinājuma realizācija (konstatētie zaudējumi) un scenārija iii.) nepabeigta kredīta restrukturizācija (zaudējumu aplēses).

c)

Pārskatā iekļauj datus par zaudējumiem tikai no riska darījumiem, kuros saistību neizpilde konstatēta pārskata periodā, bet sniegtajos datos nenorāda zaudējumus no riska darījumiem, kuros saistību neizpilde konstatēta iepriekšējos pārskata periodos. Proti, pārskatā neiekļauj datus par ieņēmumiem no nodrošinājuma realizācijas vēlākā pārskata periodā vai zemākām realizētajām izmaksām, nekā tika lēsts iepriekš.

14.

Īpašuma vērtējuma nozīme. Lai sniegtu pārskatu par to riska darījuma daļu, kas nodrošināta ar nekustamā īpašuma hipotēkām, kā atsauces datums ir vajadzīgs pēdējais īpašuma vērtējums pirms riska darījuma saistību neizpildes dienas. Pēc saistību neizpildes īpašumu varētu novērtēt atkārtoti. Jauniegūtā vērtība tomēr nebūtu jāņem vērā, identificējot riska darījuma daļu, kas sākotnēji tikusi pilnībā (un kopumā) nodrošināta ar nekustamā īpašuma hipotēkām. Tomēr īpašuma jauno vērtību ņem vērā, sniedzot pārskatu par ekonomiskajiem zaudējumiem (samazināta īpašuma vērtība ir daļa no ekonomiskajām izmaksām). Citiem vārdiem, pēdējo īpašuma vērtējumu pirms saistību neizpildes dienas izmanto, lai noteiktu, kura zaudējumu daļa uzrādāma 010. šūnā (riska darījumu vērtību, kas ir pilnībā un kopumā nodrošinātas, identifikācija), un lai noteiktu atkārtoti novērtētā īpašuma vērtību attiecībā uz 010. un 030. šūnā uzrādāmo summu (aplēse iespējamai kredīta restrukturizācijai saistībā ar nodrošinājumu).

15.

Attiecībā uz aizdevumu pārdošanu pārskata periodā piemērotā procedūra. Iestāde, kurai ir riska darījums līdz pārskata perioda beigām, uzrāda zaudējumus, bet tikai tad, ja attiecībā uz šo riska darījumu ir konstatēta saistību neizpilde.

5.   Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām

Slejas

010

Zaudējumu, kas izriet no kredītiem, summa līdz atsauces procentuālajai attiecībai

Attiecīgi KPR 101. panta 1. punkta a) un d) apakšpunkts.

Tirgus vērtība un hipotekārā vērtība saskaņā ar KPR 4. panta 74. un 76. punktu

Šajā slejā iekļauti visi zaudējumi no kredītiem, kas nodrošināti ar mājokļa īpašumu vai komerciālo nekustamo īpašumu līdz riska darījuma apjoma daļai, ko uzskata par pilnībā nodrošinātu saskaņā ar KPR 124. panta 1. punktu.

020

No kā: nekustamais īpašums, kam noteikta hipotekārā vērtība

Pārskatu sniegšana par tiem zaudējumiem, attiecībā uz kuriem nodrošinājuma vērtība ir aprēķināta kā hipotekārā vērtība.

030

Kopējo zaudējumu summa

Attiecīgi KPR 101. panta 1. punkta b) un e) apakšpunkts

Tirgus vērtība un hipotekārā vērtība saskaņā ar KPR 4. panta 74. un 76. punktu

Šajā slejā uzrādīti visi zaudējumi no kredītiem, kas nodrošināti ar mājokļa īpašumu vai komerciālo nekustamo īpašumu līdz riska darījuma apjoma daļai, ko uzskata par pilnībā nodrošinātu saskaņā ar KPR 124. panta 1. punktu.

040

No kā: nekustamais īpašums, kam noteikta hipotekārā vērtība

Pārskata sniegšana par tiem zaudējumiem, attiecībā uz kuriem nodrošinājuma vērtība ir aprēķināta kā hipotekārā vērtība

050

Riska darījumu summa

Attiecīgi KPR 101. panta 1. punkta c) un f) apakšpunkts

Pārskats ir jāsniedz tikai par to riska darījuma vērtības daļu, kura ir uzskatāma par pilnībā nodrošinātu ar nekustamo īpašumu, proti, sniedzot pārskatu par zaudējumiem, nav jāietver dati par to daļu, kas nav uzskatāma par nodrošinātu.

Saistību neizpildes gadījumā uzrādītā riska darījuma vērtība ir vienāda ar riska darījuma vērtību tieši pirms saistību neizpildes.


Rindas

010

Mājokļa īpašums

020

Komerciāls nekustamais īpašums


IV PIELIKUMS

XI PIELIKUMS

PĀRSKATU SNIEGŠANA PAR SVIRU

I DAĻA. VISPĀRĪGAS NORĀDES 292

1.

VEIDŅU APZĪMĒJUMI UN CITAS KONVENCIJAS 292

1.1.

VEIDŅU APZĪMĒJUMI 292

1.2.

PIEŅEMTĀ PRAKSE ATTIECĪBĀ UZ NUMERĀCIJU 293

1.3.

SAĪSINĀJUMI 293

1.4.

PIEŅEMTĀ PRAKSE ATTIECĪBĀ UZ ZĪMĒM 293
II DAĻA. NORĀDES SAISTĪBĀ AR VEIDNI 293

1.

STRUKTŪRA UN REGULARITĀTE 293

2.

SVIRAS RĀDĪTĀJA APRĒĶINĀŠANAS FORMULAS 293

3.

ATVASINĀTO INSTRUMENTU BŪTISKUMA SLIEKŠŅI 294

4.

C 47.00 – SVIRAS RĀDĪTĀJA APRĒĶINĀŠANA (LRCalc) 294

5.

C 40.00 – RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBAS MĒRAM PIEMĒROTĀ ALTERNATĪVĀ PROCEDŪRA (LR1) 302

6.

C 41.00 – BILANCES UN ĀRPUSBILANCES POSTEŅI – RISKA DARĪJUMU PAPILDU DALĪJUMS (LR2) 311

7.

C 42.00 – KAPITĀLA ALTERNATĪVA DEFINĪCIJA (LR3) 313

8.

C 43.00 – SVIRAS RĀDĪTĀJA RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBAS MĒRA KOMPONENTU ALTERNATĪVS DALĪJUMS (LR4) 315

9.

C 44.00 – VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA (LR5) 332

I DAĻA. VISPĀRĪGAS NORĀDES

1.   Veidņu apzīmējumi un citas konvencijas

1.1.   Veidņu apzīmējumi

1.

Šajā pielikumā ir iekļauti papildu norādījumi par veidnēm (turpmāk “LR”), kas iekļautas šīs regulas X pielikumā.

2.

Kopumā regulējumā ir šādas sešas veidnes.

C47.00: Sviras rādītāja aprēķināšana (LRCalc): Sviras rādītāja aprēķināšana;

C40.00: Sviras rādītāja 1. veidne (LR1): Riska darījuma vērtības mēram piemērotā alternatīvā procedūra;

C41.00: Sviras rādītāja 2. veidne (LR2): Bilances un ārpusbilances posteņi – riska darījumu papildu dalījums;

C42.00: Sviras rādītāja 3. veidne (LR3): Kapitāla alternatīva definīcija;

C43.00: Sviras rādītāja 4. veidne (LR4): Sviras rādītāja riska darījuma vērtības mēra komponentu dalījums; un

C44.00: Sviras rādītāja 5. veidne (LR5): Vispārīga informācija.

3.

Katrai veidnei ir sniegtas atsauces uz tiesību aktiem, kā arī sīkāka informācija par pārskatu sniegšanas vispārīgākiem aspektiem.

1.2.   Pieņemtā prakse attiecībā uz numerāciju

4.

Atsaucoties uz veidņu slejām, rindām un šūnām, dokumentā ievēro apzīmējumu konvenciju, kas izklāstīta turpmākajos punktos. Šos ciparu kodus plaši izmanto validācijas noteikumos.

5.

Norādēs izmantots šāds vispārējs apzīmējums: {Veidne;Rinda;Sleja}. Zvaigznīti izmanto, lai norādītu uz visu rindu vai sleju.

6.

Ja validācija tiek veikta veidnē, izmanto tikai minētās veidnes datu punktus, apzīmējums neattiecas uz veidni: {Rinda; Sleja}.

7.

Sviras pārskatu sniegšanas vajadzībām vārdu savienojums “no kā” attiecas uz posteni, kas ir augstāka līmeņa riska darījuma kategorijas apakškopa, savukārt jēdziens “izziņas postenis” attiecas uz atsevišķu posteni, kas nav riska darījuma kategorijas apakškopa. Ja vien nav norādīts citādi, obligāti jāsniedz pārskats par abiem šūnu veidiem.

1.3.   Saīsinājumi

8.

Šā pielikuma un ar to saistīto veidņu vajadzībām izmanto šādus saīsinājumus:

a.

KPR – Kapitāla prasību regula, proti, Regula (ES) Nr. 575/2013;

b.

VFD – vērtspapīru finansēšanas darījums, proti, “repo darījums, vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījums, ilgstošo norēķinu darījums un maržinālo aizdevumu darījums”, kā minēts Regulā (ES) Nr. 575/2013;

c.

KRM – kredītriska mazināšana.

1.4.   Pieņemtā prakse attiecībā uz zīmēm

9.

Visas summas norāda kā pozitīvus skaitļus. Izņēmums ir summas, kuras norāda {LRCalc;050;010}, {LRCalc;070;010}, {LRCalc;080;010}, {LRCalc;100;010}, {LRCalc;120;010}, {LRCalc;140;010}, {LRCalc;210;010}, {LRCalc;220;010}, {LRCalc;240;010}, {LRCalc;250;010}, {LRCalc;260;010}, {LRCalc;310;010}, {LRCalc;320;010}, {LRCalc;270;010}, {LRCalc;280;010}, {LRCalc;330;010}, {LRCalc;340;010}, {LR3;010;010}, {LR3;020;010}, {LR3;030;010}, {LR3;040;010}, {LR3;055;010}, {LR3;065;010}, {LR3;075;010} un {LR3;085;010}. Tādējādi ņem vērā, ka {LRCalc;050;010}, {LRCalc;070;010}, {LRCalc;080;010}, {LRCalc;100;010}, {LRCalc;120;010}, {LRCalc;140;010}, {LRCalc;210;010}, {LRCalc;220;010}, {LRCalc;240;010}, {LRCalc;250;010}, {LRCalc;260;010}, {LRCalc;270;010}, {LRCalc;280;010}, {LR3;055;010}, {LR3;065;010}, {LR3;075;010} un {LR3;085;010} var būt tikai negatīvas vērtības. Ņem vērā arī to, ka, izņemot galējus gadījumus, {LRCalc;310;010}, {LRCalc;320;010}, {LRCalc;330;010}, {LRCalc;340;010}, {LR3;010;010}, {LR3;020;010}, {LR3;030;010} un {LR3;040;010} var būt tikai pozitīvas vērtības.

II DAĻA. NORĀDES SAISTĪBĀ AR VEIDNI

1.   Struktūra un regularitāte

1.

Sviras rādītāja veidne ir sadalīta divās daļās. A daļā ir iekļauti visi datu posteņi, kurus izmanto sviras rādītāja aprēķinā, ko iestādes iesniedz kompetentajām iestādēm saskaņā ar KPR 430. panta 1. punkta pirmo daļu, savukārt B daļā ir visi datu posteņi, kurus iestādes iesniedz saskaņā ar KPR 430. panta 1. punkta otro daļu (proti, KPR 511. pantā minētā ziņojuma vajadzībām).

2.

Apkopojot datus par šo ĪTS, iestādes ņem vērā fiduciārajiem aktīviem piemēroto procedūru saskaņā ar KPR 429. panta 13. punktu.

2.   Sviras rādītāja aprēķināšanas formulas

3.

Sviras rādītājs pamatojas uz kapitāla mēru un kopējās riska darījumu vērtības mēru, ko var aprēķināt, izmantojot A daļas šūnas.

4.

Sviras rādītājs – pilnībā ieviestā definīcija = {LRCalc;310;010}/{LRCalc;290;010}.

5.

Sviras rādītājs – pārejas definīcija ={LRCalc;320;010}/{LRCalc;300;010}.

3.   Atvasināto instrumentu būtiskuma sliekšņi

6.

Lai samazinātu pārskatu sniegšanas slogu iestādēm, kurām ir maz riska darījumu ar atvasinātajiem instrumentiem, izmanto šādus mērus, lai novērtētu riska darījumu vērtības ar atvasinātajiem instrumentiem relatīvo nozīmi attiecībā pret sviras rādītāja kopējo riska darījumu vērtību. Iestādes šos mērus aprēķina šādi:

7.

Formula

.

8.

Kur kopējās riska darījumu vērtības mērs ir vienāds ar: {LRCalc;290;010}.

9.

Atvasināto instrumentu kopējā nosacītā vērtība = {LR1; 010;070}. Tā ir šūna, kuru iestādes vienmēr norāda.

10.

Kredītu atvasināto instrumentu apjoms = {LR1;020;070} + {LR1;050;070}. Tās ir šūnas, kuras iestādes vienmēr norāda.

11.

Iestādēm jāsniedz pārskats par 14. punktā minētajām šūnām nākamajā pārskata periodā, ja ir izpildīts kāds no šiem nosacījumiem:

atvasināto instrumentu īpatsvars, kas minēts 7. punktā, ir vairāk nekā 1,5 % divos secīgos pārskata sniegšanas datumos;

atvasināto instrumentu īpatsvars, kas minēts 7. punktā, pārsniedz 2,0 %.

12.

Iestādes, kuru atvasināto instrumentu kopējā nosacītā vērtība, kas definēta 9. punktā, pārsniedz EUR 10 miljardus, sniedz pārskatu par 14. punktā minētajām šūnām pat tad, ja to atvasināto instrumentu īpatsvars neatbilst 11. punktā aprakstītajiem nosacījumiem.

13.

Iestādēm jāsniedz pārskats par 15. punktā minētajām šūnām, ja ir izpildīts kāds no šiem nosacījumiem:

kredītu atvasināto instrumentu apjoms, kas minēts 10. punktā, ir vairāk nekā EUR 300 miljoni divos secīgos pārskata sniegšanas datumos;

kredītu atvasināto instrumentu apjoms, kas minēts 10. punktā, pārsniedz EUR 500 miljonus.

14.

Saskaņā ar 11. punktu iestādēm jānorāda šādas šūnas: {LR1;010;010}, {LR1;010;020}, {LR1;010;050}, {LR1;020;010}, {LR1;020;020}, {LR1;020;050}, {LR1;030;050}, {LR1;030;070}, {LR1;040;050}, {LR1;040;070}, {LR1;050;010}, {LR1;050;020}, {LR1;050;050}, {LR1;060;010}, {LR1;060;020}, {LR1;060;050} un {LR1;060;070}.

15.

Saskaņā ar 13. punktu iestādēm jānorāda šādas šūnas: {LR1;020;075}, {LR1;050;075} un {LR1;050;085}.

4.   C 47.00 – Sviras rādītāja aprēķināšana (LRCalc)

16.

Šajā pārskatu veidnes daļā tiek vākti dati, kuri nepieciešami sviras rādītāja aprēķināšanai, kā noteikts KPR 429., 429.a un 429.b pantā.

17.

Iestādes pārskatu par sviras rādītāju sniedz reizi ceturksnī. Katrā ceturksnī vērtība “pārskata sniegšanas atsauces datumā” ir vērtība attiecīgā ceturkšņa trešā mēneša pēdējā kalendārajā dienā.

18.

Iestādes sniedz pārskatu par {010;010} līdz {030;010}, {060;010}, {090;010}, {110;010}, un {150;010} līdz {190;010}, it kā nepiemērotu izņēmumus, kas minēti {050;010}, {080;010}, {100;010}, {120;010} un {220;010}.

19.

Iestādes sniedz pārskatu par {010;010} līdz {240;010}, it kā nepiemērotu izņēmumus, kas minēti {250;010} un {260;010}.

20.

Jebkuru summu, kas palielina pašu kapitālu vai sviras rādītāja riska darījuma vērtību, norāda kā pozitīvu skaitli. Turpretim summu, kas samazina kopējo pašu kapitālu vai sviras rādītāja riska darījuma vērtību, norāda kā negatīvu skaitli. Ja pirms kāda posteņa apzīmējuma ir mīnuszīme (-), paredzēts, ka minēto posteni neuzrāda kā pozitīvu skaitli.

 

Atsauces uz tiesību aktiem un norādes

Rinda un sleja

Riska darījumu vērtības

{010;010}

VFD: riska darījums saskaņā ar KPR 429. panta 5. un 8. punktu

KPR 429. panta 5. punkta d) apakšpunkts un 429. panta 8. punkts

VFD riska darījuma vērtība, kas aprēķināta saskaņā ar KPR 429. panta 5. punkta d) apakšpunktu un 8. punktu.

Šajā šūnā iestādes ņem vērā darījumus saskaņā ar 429.b panta 6. punkta c) apakšpunktu.

Šajā šūnā iestādes neiekļauj saņemto naudu vai jebkādu nodrošinājumu, kas sniegts darījuma partnerim, izmantojot iepriekš minētos darījumus, un paturēts bilancē (proti, nav izpildīti grāmatvedības kritēriji par atzīšanas pārtraukšanu). Tā vietā iestādes minētos posteņus iekļauj {190,010}.

Šajā šūnā iestādes neiekļauj starpnieka VFD, ja iestāde nodrošina galvojumu vai garantiju klientam vai darījuma partnerim tikai starpības apmērā starp klienta aizdotā nodrošinājuma vai naudas vērtību un aizņēmēja sniegtā nodrošinājuma vērtību saskaņā ar KPR 429.b panta 6. punkta a) apakšpunktu.

{020;010}

VFD: palielinājums darījuma partnera kredītriskam

KPR 429.b panta 1. punkts

Palielinājums darījuma partnera kredītriskam saistībā ar VFD, tostarp ārpusbilances, kas attiecīgi noteikts saskaņā ar KPR 429.b panta 2. vai 3. punktu.

Šajā šūnā iestādes ņem vērā darījumus saskaņā ar 429.b panta 6. punkta c) apakšpunktu.

Šajā šūnā iestādes neiekļauj starpnieka VFD, ja iestāde nodrošina galvojumu vai garantiju klientam vai darījuma partnerim tikai starpības apmērā starp klienta aizdotā nodrošinājuma vai naudas vērtību un aizņēmēja sniegtā nodrošinājuma vērtību saskaņā ar KPR 429.b panta 6. punkta a) apakšpunktu. Tā vietā iestādes minētos posteņus iekļauj {040;010}.

{030;010}

Atkāpe attiecībā uz VFD: palielinājums saskaņā ar KPR 429.b panta 4. punktu un 222. pantu

KPR 429.b panta 4. punkts un 222. pants

Riska darījuma vērtība VFD, tostarp ārpusbilances, kas aprēķināta saskaņā ar KPR 222. pantu, piemērojot 20 % minimumu piemērojamajai riska pakāpei.

Šajā šūnā iestādes ņem vērā darījumus saskaņā ar KPR 429.b panta 6. punkta c) apakšpunktu.

Šajā šūnā iestādes neņem vērā darījumus, kuriem palielinājuma daļa sviras rādītāja riska darījuma vērtībā ir noteikta saskaņā ar KPR 429.b panta 1. punktā definēto metodi.

{040;010}

Starpnieka VFD darījuma partnera kredītrisks saskaņā ar KPR 429.b panta 6. punktu

KPR 429.b panta 6. punkta a) apakšpunkts, 2. punkts un 3. punkts

Riska darījuma vērtību starpnieka VFD, ja iestāde nodrošina galvojumu vai garantiju klientam vai darījuma partnerim tikai starpības apmērā starp klienta aizdotā nodrošinājuma vai naudas vērtību un aizņēmēja sniegtā nodrošinājuma vērtību saskaņā ar KPR 429.b panta 6. punkta a) apakšpunktu, veido vienīgi palielinājums, kas noteikts attiecīgi saskaņā ar KPR 429.b panta 2. vai 3. punktu.

Šajā šūnā iestādes neiekļauj darījumus saskaņā ar 429.b panta 6. punkta c) apakšpunktu. Tā vietā iestādes minētos posteņus attiecīgā gadījumā iekļauj {010;010} un {020;010} vai {010;010} un {030;010}.

{050;010}

(-) VFD riska darījumos, kam veikta klientu tīrvērte, neietvertā CCP daļa

KPR 429. panta 11. punkts un 306. panta 1. punkta c) apakšpunkts

VFD tirdzniecības riska darījumos, kam veikta klientu tīrvērte, neietvertā CCP daļa, ar nosacījumu, ka minētie posteņi atbilst nosacījumiem, kas paredzēti KPR 306. panta 1. punkta c) apakšpunktā.

Ja neietvertā CCP daļa ir nodrošinājums, to nenorāda šajā šūnā, ja vien tas nav pārķīlāts nodrošinājums, kas saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu (t. i., saskaņā ar KPR 111. panta 1. punkta pirmo teikumu) ir iekļauts pēc pilnas vērtības.

Iestādes iekļauj šajā šūnā norādīto summu arī {010;010}, {020;010} un {030;010}, it kā nepiemērotu izņēmumu, un {190;010}, ja ir izpildīts nosacījums iepriekšējā teikuma otrajā pusē.

Ja ir sākotnējā drošības rezerve, ko iestāde iesniegusi VFD neietvertajai daļai, kas norādīts {190;010} un nav norādīts {020;010} vai {030;010}, iestāde to var norādīt šajā šūnā.

{060;010}

Atvasinātie instrumenti: pašreizējā aizvietošanas vērtība

KPR 429.a, 274., 295., 296., 297. un 298. pants

Līgumu, kas minēti KPR II pielikumā, un kredītu atvasināto instrumentu, tostarp to, kuri ir ārpusbilances posteņi, pašreizējā aizvietošanas vērtība, kā precizēts KPR 274. panta 1. punktā, kas norādīta, ieskaitot saņemto mainīgo drošības rezervi.

Kā noteikts KPR 429.a panta 1. punktā, iestādes var ņemt vērā ietekmi, ko rada pārjaunojuma līgumi un citi savstarpējo prasījumu ieskaita līgumi saskaņā ar KPR 295. pantu. Dažādu produktu savstarpējo prasījumu ieskaitu nepiemēro. Tomēr iestādes var veikt savstarpējo prasījumu ieskaitu KPR 272. panta 25. punkta c) apakšpunktā minēto produktu kategorijas ietvaros un kredītu atvasinātajiem instrumentiem, ja uz tiem attiecas dažādu produktu savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita līgums, kā minēts KPR 295. panta c) punktā.

Šajā šūnā iestādes neiekļauj līgumus, kas novērtēti, piemērojot sākotnējās riska darījuma vērtības metodi saskaņā ar KPR 429.a panta 8. punktu un 275. pantu.

{070;010}

(-) Atbilstoša naudas mainīgā drošības rezerve, kas saņemta ieskaitā pret atvasināto instrumentu tirgus vērtību

KPR 429.a panta 3. punkts

Mainīgā drošības rezerve, kas saņemta naudā no darījuma partnera un kas atbilst ieskaitam pret atvasināto instrumentu riska darījuma aizvietošanas vērtības daļu saskaņā ar KPR 429.a panta 3. punktu.

Nenorāda visas saņemtās naudas mainīgās drošības rezerves par neietverto CCP daļu saskaņā ar KPR 429. panta 11. punktu.

{080;010}

(-) Tirdzniecības riska darījumos, kam veikta klientu tīrvērte, neietvertā CCP daļa (aizvietošanas vērtība)

KPR 429. panta 11. punkts

Aizvietošanas vērtības daļa atbrīvotos tirdzniecības riska darījumos ar QCCP no atvasināto instrumentu darījumiem, kam veikta klientu tīrvērte, ar nosacījumu, ka minētie posteņi atbilst nosacījumiem, kas paredzēti KPR 306. panta 1. punkta c) apakšpunktā. Šo summu norāda, ieskaitot naudas mainīgo drošības rezervi, kas saņemta par šo daļu.

Iestādes iekļauj šajā šūnā norādīto summu arī {060;010}, it kā nepiemērotu izņēmumu.

{090;010}

Atvasinātie instrumenti: palielinājums atbilstoši tirgus vērtības metodei

KPR 429.a, 274., 295., 296., 297., 298. un 299. panta 2. punkts

Šajā šūnā sniedz līgumu, kas minēti KPR II pielikumā, un kredītu atvasināto instrumentu, tostarp to, kuri ir ārpusbilances, potenciālo nākotnes riska darījuma vērtības palielinājumu, kas aprēķināts saskaņā ar tirgus vērtības metodi (KPR 274. pants KPR II pielikumā norādītajiem līgumiem un KPR 299. panta 2. punkts kredītu atvasinātajiem instrumentiem), piemērojot savstarpējo prasījumu ieskaita noteikumus saskaņā ar KPR 429.a panta 1. punktu. Nosakot minēto līgumu riska darījuma vērtību, iestādes var ņemt vērā ietekmi, ko rada pārjaunojuma līgumi un citi savstarpējo prasījumu ieskaita līgumi saskaņā ar KPR 295. pantu. Dažādu produktu savstarpējo prasījumu ieskaitu nepiemēro. Tomēr iestādes var veikt savstarpējo prasījumu ieskaitu KPR 272. panta 25. punkta c) apakšpunktā minēto produktu kategorijas ietvaros un kredītu atvasinātajiem instrumentiem, ja uz tiem attiecas dažādu produktu savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita līgums, kā minēts KPR 295. panta c) punktā.

Saskaņā ar KPR 429.a panta 1. punkta otro daļu, nosakot kredītu atvasināto instrumentu potenciālo nākotnes kredītriska darījuma vērtību, iestādes piemēro KPR 299. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētos principus visiem kredītu atvasinātajiem instrumentiem, ne tikai tiem, kas iekļauti tirdzniecības portfelī.

Šajā šūnā iestādes neiekļauj līgumus, kas novērtēti, piemērojot sākotnējās riska darījuma vērtības metodi saskaņā ar KPR 429.a panta 8. punktu un 275. pantu.

{100;010}

(-) Tirdzniecības riska darījumos, kam veikta klientu tīrvērte, neietvertā CCP daļa (potenciālais nākotnes riska darījums)

KPR 429. panta 11. punkts

Potenciālais nākotnes riska darījums atbrīvotos tirdzniecības riska darījumos ar QCCP no atvasināto instrumentu darījumiem, kam veikta klientu tīrvērte, ar nosacījumu, ka minētie posteņi atbilst nosacījumiem, kas paredzēti KPR 306. panta 1. punkta c) apakšpunktā.

Iestādes iekļauj šajā šūnā norādīto summu arī {090;010}, it kā nepiemērotu izņēmumu.

{110;010}

Atkāpe attiecībā uz atvasinātajiem instrumentiem: sākotnējās riska darījuma vērtības metode

KPR 429.a panta 8. punkts un 275. pants

Šajā šūnā sniedz KPR II pielikuma 1. un 2. punktā norādīto līgumu riska darījuma vērtības mēru, kas aprēķināts saskaņā ar sākotnējās riska darījuma vērtības metodi, kura izklāstīta KPR 275. pantā.

Iestādes, kuras piemēro sākotnējās riska darījuma vērtības metodi, nesamazina riska darījumu vērtības mēru par naudā saņemto mainīgās drošības rezerves summu saskaņā ar KPR 429.a panta 8. punktu.

Iestādes, kuras neizmanto sākotnējās riska darījuma vērtības metodi, nesniedz pārskatu par šo šūnu.

Šajā šūnā iestādes neņem vērā līgumus, kas novērtēti, piemērojot tirgus vērtības metodi saskaņā ar KPR 429.a panta 1. punktu un 274. pantu.

{120;010}

(-) Tirdzniecības riska darījumos, kam veikta klientu tīrvērte, neietvertā CCP daļa (sākotnējās riska darījuma vērtības metode)

KPR 429. panta 11. punkts

Tirdzniecības riska darījumos, kam veikta klientu tīrvērte, neietvertā CCP daļa, piemērojot sākotnējās riska darījuma vērtības metodi, kā noteikts KPR 275. pantā, ar nosacījumu, ka minētie posteņi atbilst nosacījumiem, kas paredzēti KPR 306. panta 1. punkta c) apakšpunktā.

Iestādes iekļauj šajā šūnā norādīto summu arī {110;010}, it kā nepiemērotu izņēmumu.

{130;010}

Pārdoto kredītu atvasināto instrumentu nosacītās summas maksimālā vērtība

KPR 429.a panta 5. līdz 7. punkts

Pārdoto kredītu atvasināto instrumentu nosacītās summas maksimālā vērtība (t. i., ja iestāde nodrošina kredītaizsardzību darījuma partnerim), kā noteikts KPR 429.a panta 5. līdz 7. punktā.

{140;010}

(-) Atbilstoši nopirktie kredītu atvasinātie instrumenti, kas ieskaitīti pret pārdotajiem kredītu atvasinātajiem instrumentiem

KPR 429.a panta 5. līdz 7. punkts

Nopirkto kredītu atvasināto instrumentu nosacītās summas maksimālā vērtība (t. i., ja iestāde pērk kredītaizsardzību no darījuma partnera) attiecībā uz tādiem pašiem atsauces nosaukumiem kā tie kredītu atvasinātie instrumenti, kurus pārdevusi iestāde, ja nopirktās kredītaizsardzības termiņš ir vienāds vai lielāks par pārdotās aizsardzības atlikušo termiņu. Līdz ar to vērtība nepārsniedz vērtību, kas katram atsauces nosaukumam ierakstīta {130;010}.

{150;010}

Ārpusbilances posteņi ar 10 % kredīta korekcijas pakāpi saskaņā ar KPR 429. panta 10. punktu

KPR 429. panta 10. punkts, 111. panta 1. punkta d) apakšpunkts un 166. panta 9. punkts

Tādu zema riska ārpusbilances posteņu riska darījuma vērtība saskaņā ar 429. panta 10. punktu un 111. panta 1. punkta d) apakšpunktu, kuriem tiktu noteikta 0 % kredīta korekcijas pakāpe, kas minēta KPR I pielikuma 4. punkta a) līdz c) apakšpunktā (atgādinājumam – riska darījuma vērtība šeit ir 10 % no nominālvērtības). Tās ir saistības, kuras iestāde bez nosacījumiem jebkurā laikā bez iepriekšējas paziņošanas var atcelt (UCC) vai kurās faktiski paredzēta automātiska atcelšana, jo pasliktinājusies aizņēmēja kredītspēja. Atgādinājumam – nominālvērtību nesamazina ar specifiskām kredītriska korekcijām.

Ja piešķīrums attiecas uz kāda cita piešķīruma pagarinājumu, tad izmanto zemāko no abām atsevišķajiem piešķīrumiem piemērojamajām korekcijas pakāpēm saskaņā ar KPR 166. panta 9. punktu.

Iestādes šajā šūnā neņem vērā līgumus, kas minēti KPR II pielikumā, kredītu atvasinātos instrumentus un VFD saskaņā ar KPR 429. panta 10. punktu.

{160;010}

Ārpusbilances posteņi ar 20 % kredīta korekcijas pakāpi saskaņā ar KPR 429. panta 10. punktu

KPR 429. panta 10. punkts, 111. panta 1. punkta c) apakšpunkts un 166. panta 9. punkts

Tādu vidēja/zema riska ārpusbilances posteņu riska darījuma vērtība saskaņā ar 429. panta 10. punktu un 111. panta 1. punkta c) apakšpunktu, kuriem tiktu noteikta 20 % kredīta korekcijas pakāpe, kas minēta KPR I pielikuma 3. punkta a) un b) apakšpunktā (atgādinājumam – riska darījuma vērtība šeit ir 20 % no nominālvērtības). Atgādinājumam – nominālvērtību nesamazina ar specifiskām kredītriska korekcijām.

Ja piešķīrums attiecas uz kāda cita piešķīruma pagarinājumu, tad izmanto zemāko no abām atsevišķajiem piešķīrumiem piemērojamajām korekcijas pakāpēm saskaņā ar KPR 166. panta 9. punktu.

Iestādes šajā šūnā neņem vērā līgumus, kas minēti KPR II pielikumā, kredītu atvasinātos instrumentus un VFD saskaņā ar KPR 429. panta 10. punktu.

{170;010}

Ārpusbilances posteņi ar 50 % kredīta korekcijas pakāpi saskaņā ar KPR 429. panta 10. punktu

KPR 429. panta 10. punkts, 111. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 166. panta 9. punkts

Tādu vidēja riska ārpusbilances posteņu riska darījuma vērtība saskaņā ar 429. panta 10. punktu un 111. panta 1. punkta b) apakšpunktu, kuriem tiktu noteikta 50 % kredīta korekcijas pakāpe, kā definēts standartizētajā pieejā kredītriskam, kas minēta KPR I pielikuma 2. punkta a) un b) apakšpunktā (atgādinājumam – riska darījuma vērtība šeit ir 50 % no nominālvērtības). Atgādinājumam – nominālvērtību nesamazina ar specifiskām kredītriska korekcijām.

Šajā šūnā iekļauj likviditātes iespējas un citus piešķīrumus attiecībā uz vērtspapīrošanu. Citiem vārdiem sakot, kredīta korekcijas pakāpe visām likviditātes iespējām saskaņā ar KPR 255. pantu ir 50 % neatkarīgi no termiņa.

Ja piešķīrums attiecas uz kāda cita piešķīruma pagarinājumu, tad izmanto zemāko no abām atsevišķajiem piešķīrumiem piemērojamajām korekcijas pakāpēm saskaņā ar KPR 166. panta 9. punktu.

Iestādes šajā šūnā neņem vērā līgumus, kas minēti KPR II pielikumā, kredītu atvasinātos instrumentus un VFD saskaņā ar KPR 429. panta 10. punktu.

{180;010}

Ārpusbilances posteņi ar 100 % kredīta korekcijas pakāpi saskaņā ar KPR 429. panta 10. punktu

KPR 429. panta 10. punkts, 111. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 166. panta 9. punkts

Tādu augsta riska ārpusbilances posteņu riska darījuma vērtība saskaņā ar 429. panta 10. punktu un 111. panta 1. punkta a) apakšpunktu, kuriem tiktu noteikta 100 % kredīta korekcijas pakāpe, kas minēta KPR I pielikuma 1. punkta a) līdz k) apakšpunktā (atgādinājumam – riska darījuma vērtība šeit ir 100 % no nominālvērtības). Atgādinājumam – nominālvērtību nesamazina ar specifiskām kredītriska korekcijām.

Šajā šūnā iekļauj likviditātes iespējas un citus piešķīrumus attiecībā uz vērtspapīrošanu.

Ja piešķīrums attiecas uz kāda cita piešķīruma pagarinājumu, tad izmanto zemāko no abām atsevišķajiem piešķīrumiem piemērojamajām korekcijas pakāpēm saskaņā ar KPR 166. panta 9. punktu.

Iestādes šajā šūnā neņem vērā līgumus, kas minēti KPR II pielikumā, kredītu atvasinātos instrumentus un VFD saskaņā ar KPR 429. panta 10. punktu.

{190;010}

Citi aktīvi

KPR 429. panta 5. punkts

Visi aktīvi, izņemot līgumus, kas minēti KPR II pielikumā, kredītu atvasinātos instrumentus un VFD (t. i., to citu aktīvu starpā, kuri jānorāda šajā šūnā, ir grāmatvedībā iekļautie debitoru parādi par sniegto naudas mainīgo drošības rezervi, ja tie atzīti saskaņā ar operatīvo grāmatvedības regulējumu, likvīdie aktīvi, kā definēts saskaņā ar likviditātes seguma koeficientu, un neizdevušies darījumi, un darījumi, kuros nav nokārtoti norēķini). Iestādes nosaka vērtību saskaņā ar KPR 429. panta 5. punktā minētajiem principiem.

Šajā šūnā iestādes neiekļauj saņemto naudu vai jebkādu nodrošinājumu, kas sniegts darījuma partnerim, izmantojot VFD un kas ir paturēts bilancē (proti, nav izpildīti grāmatvedības kritēriji par atzīšanas pārtraukšanu). Šajā šūnā iestādes iekļauj saņemto naudu vai jebkādu nodrošinājumu, kas sniegts darījuma partnerim, izmantojot VFD, un paturēts bilancē (t. i., nav izpildīti grāmatvedības kritēriji par atzīšanas pārtraukšanu). Turklāt iestādes šeit atzīst posteņus, kas atskaitīti no pirmā līmeņa pamata kapitāla un pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņiem (piemēram, nemateriālie aktīvi, atliktā nodokļa aktīvi utt.).

{200;010}

Bruto palielinājums sniegtajam atvasināto instrumentu nodrošinājumam

KPR 429.a panta 2. punkts

Jebkura sniegtā atvasināto instrumentu nodrošinājuma summa, ja minētā nodrošinājuma sniegšana samazina aktīvu summu saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu, kā noteikts KPR 429.a panta 2. punktā.

Iestādes šajā šūnā neiekļauj sākotnējo drošības rezervi atvasināto instrumentu darījumiem, kam veikta klientu tīrvērte, ar atbilstošu centrālo darījumu partneri (QCCP) vai atbilstošu naudas mainīgo drošības rezervi, kā definēts KPR 429.a panta 3. punktā.

{210;010}

(-) Debitoru parādi par atvasināto instrumentu darījumos iesniegto naudas mainīgo drošības rezervi

KPR 429.a panta 3. punkta trešā daļa

Debitoru parādi par mainīgo drošības rezervi, kas naudā izmaksāta atvasināto instrumentu darījumos, ja iestādei saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu ir jāatzīst šie debitoru parādi par aktīvu, ar nosacījumu, ka ir izpildīti KPR 429.a panta 3. punkta a) līdz e) apakšpunktā minētie nosacījumi.

Norādīto summu iekļauj arī citos aktīvos, kuri norādīti {190,010}.

{220;010}

(-) Tirdzniecības riska darījumos, kam veikta klientu tīrvērte, neietvertā CCP daļa (sākotnējā drošības rezerve)

KPR 429. panta 11. punkts

Sākotnējās drošības rezerves (iesniegtā) daļa neietvertos tirdzniecības riska darījumos ar QCCP no atvasināto instrumentu darījumiem, kam veikta klientu tīrvērte, ar nosacījumu, ka minētie posteņi atbilst nosacījumiem, kas paredzēti KPR 306. panta 1. punkta c) apakšpunktā.

Norādīto summu iekļauj arī citos aktīvos, kuri norādīti {190,010}.

{230;010}

Korekcija attiecībā uz darījumiem, kuri uzskaitīti kā VFD tirdzniecība

KPR 429.b panta 5. punkts

Tādu aizdoto vērtspapīru vērtība repo darījumā, kam pārtraukta atzīšana sakarā ar darījumu, kas uzskaitīts kā tirdzniecība, saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu.

{240;010}

(-) Fiduciārie aktīvi

KPR 429. panta 13. punkts

Tādu fiduciāro aktīvu vērtība, kas atbilst SGS Nr. 39 kritērijam par atzīšanas pārtraukšanu un attiecīgā gadījumā SFPS Nr. 10 kritērijam par konsolidācijas pārtraukšanu saskaņā ar KPR 429. panta 13. punktu, pieņemot, ka nav grāmatvedības savstarpējo prasījumu ieskaita vai citas KRM ietekmes (proti, apvērš jebkādu grāmatvedības savstarpējo prasījumu ieskaita vai KRM ietekmi, kas ietekmējusi uzskaites vērtību).

Norādīto summu iekļauj arī citos aktīvos, kuri norādīti {190,010}.

{250;010}

(-) Grupas iekšējie riska darījumi (solo līmenī), kas nav ietverti saskaņā ar KPR 429. panta 7. punktu

KPR 429. panta 7. punkts un 113. panta 6. punkts

Riska darījumi, kuri nav konsolidēti piemērojamajā konsolidācijas līmenī un uz kuriem var attiecināt KPR 113. panta 6. punktā noteikto pieeju, ar nosacījumu, ka ir izpildīti visi nosacījumi, kas izklāstīti KPR 113. panta 6. punkta a) līdz e) apakšpunktā, un ja kompetentās iestādes ir devušas savu atļauju.

Norādīto summu iekļauj arī piemērojamajās šūnās iepriekš, it kā netiktu piemērots izņēmums.

{260;010}

(-) Riska darījumi, kas nav ietverti saskaņā ar KPR 429. panta 14. punktu

KPR 429. panta 14. punkts

Riska darījumi, kas nav ietverti saskaņā ar KPR 429. panta 14. punktu, ja ir ievēroti tajā minētie nosacījumi un ja kompetentās iestādes ir devušas savu atļauju.

Norādīto summu iekļauj arī iepriekš norādītajās piemērojamajās šūnās, it kā netiktu piemērots izņēmums.

{270;010}

(-) Atskaitītā aktīvu summa – 1. līmeņa kapitāls – pilnībā ieviestā definīcija

KPR 429. panta 4. punkta a) apakšpunkts un 499. panta 1. punkta a) apakšpunkts

Tajā iekļauj visas korekcijas, kas vērstas uz aktīva vērtību un kas ir paredzētas:

KPR 32. līdz 35. pantā, vai

KPR 36. līdz 47. pantā, vai

KPR 56. līdz 60. pantā

atkarībā no attiecīgā gadījuma.

Iestādes ņem vērā KPR 48., 49. un 79. pantā minētos izņēmumus, alternatīvas un prasību nepiemērošanu šādiem atskaitījumiem, neņemot vērā KPR Desmitās daļas I sadaļas 1. un 2. nodaļā minēto atkāpi. Lai izvairītos no dubultas uzskaites, iestādes nenorāda korekcijas, kas jau piemērotas saskaņā ar KPR 111. pantu, aprēķinot riska darījuma vērtību {010;010} līdz {260;010}, un nenorāda korekcijas, ar ko netiek atskaitīta konkrēta aktīva vērtība.

Tā kā šīs summas jau ir atskaitītas no kapitāla mēra, tās samazina sviras rādītāja riska darījuma vērtību un tās norāda kā negatīvu skaitli.

{280;010}

(-) Atskaitītā aktīvu summa – 1. līmeņa kapitāls – pārejas definīcija

KPR 429. panta 4. punkta a) apakšpunkts un 499. panta 1. punkta b) apakšpunkts

Tajā iekļauj visas korekcijas, ar ko koriģē aktīva vērtību un kas ir paredzētas:

KPR 32. līdz 35. pantā, vai

KPR 36. līdz 47. pantā, vai

KPR 56. līdz 60. pantā

atkarībā no attiecīgā gadījuma.

Iestādes ņem vērā KPR 48., 49. un 79. pantā minētos izņēmumus, alternatīvas un prasību nepiemērošanu šādiem atskaitījumiem papildus tam, ka ņem vērā KPR Desmitās daļas I sadaļas 1. un 2. nodaļā minētās atkāpes. Lai izvairītos no dubultas uzskaites, iestādes nenorāda korekcijas, kas jau piemērotas saskaņā ar KPR 111. pantu, aprēķinot riska darījuma vērtību {010;010} līdz {260;010}, un nenorāda korekcijas, ar ko netiek atskaitīta konkrēta aktīva vērtība.

Tā kā šīs summas jau ir atskaitītas no kapitāla mēra, tās samazina sviras rādītāja riska darījuma vērtību un tās norāda kā negatīvu skaitli.

{290;010}

Kopā sviras rādītāja riska darījums, izmantojot pilnībā ieviesto 1. līmeņa kapitāla definīciju

Iestādes norāda šādu summu:

{LRCalc;010;010} + {LRCalc;020;010} + {LRCalc;030;010} + {LRCalc;040;010} + {LRCalc;050;010} + {LRCalc;060;010} + {LRCalc;070;010} + {LRCalc;080;010} + {LRCalc;090;010} + {LRCalc;100;010} + {LRCalc;110;010} + {LRCalc;120;010} + {LRCalc;130;010} + {LRCalc;140;010} + {LRCalc;150;010} + {LRCalc;160;010} + {LRCalc;170;010} + {LRCalc;180;010} + {LRCalc;190;010} + {LRCalc;200;010} + {LRCalc;210;010} + {LRCalc;220;010} + {LRCalc;230;010} + {LRCalc;240;010} + {LRCalc;250;010} + {LRCalc;260;010} + {LRCalc;270;010}.

{300;010}

Kopā sviras rādītāja riska darījums, izmantojot 1. līmeņa kapitāla pārejas definīciju

Iestādes norāda šādu summu:

{LRCalc;010;010} + {LRCalc;020;010} + {LRCalc;030;010} + {LRCalc;040;010} + {LRCalc;050;010} + {LRCalc;060;010} + {LRCalc;070;010} + {LRCalc;080;010} + {LRCalc;090;010} + {LRCalc;100;010} + {LRCalc;110;010} + {LRCalc;120;010} + {LRCalc;130;010} – {LRCalc;140;010} + {LRCalc;150;010} + {LRCalc;160;010} + {LRCalc;170;010} + {LRCalc;180;010} + {LRCalc;190;010} + {LRCalc;200;010} + {LRCalc;210;010} + {LRCalc;220;010} + {LRCalc;230;010} + {LRCalc;240;010} + {LRCalc;250;010} + {LRCalc;260;010} + {LRCalc;280;010}.

Rinda un sleja

Kapitāls

{310;010}

Pirmā līmeņa kapitāls – pilnībā ieviestā definīcija

KPR 429. panta 3. punkts un 499. panta 1. punkts

Tā ir 1. līmeņa kapitāla summa, kas aprēķināta saskaņā ar KPR 25. pantu, neņemot vērā KPR Desmitās daļas I sadaļas 1. un 2. nodaļā minēto atkāpi.

{320;010}

Pirmā līmeņa kapitāls – pārejas definīcija

KPR 429. panta 3. punkts un 499. panta 1. punkts

Tā ir 1. līmeņa kapitāla summa, kas aprēķināta saskaņā ar KPR 25. pantu, neņemot vērā KPR Desmitās daļas I sadaļas 1. un 2. nodaļā minēto atkāpi.

Rinda un sleja

Sviras rādītājs

{330;010}

Sviras rādītājs, izmantojot pilnībā ieviesto 1. līmeņa kapitāla definīciju

KPR 429. panta 2. punkts un 499. panta 1. punkts

Tas ir sviras rādītājs, kas aprēķināts saskaņā ar šā pielikuma II daļas 4. punktu.

{340;010}

Sviras rādītājs, izmantojot 1. līmeņa kapitāla pārejas definīciju

KPR 429. panta 2. punkts un 499. panta 1. punkts

Tas ir sviras rādītājs, kas aprēķināts saskaņā ar šā pielikuma II daļas 5. punktu.

5.   C 40.00 – Riska darījuma vērtības mēram piemērotā alternatīvā procedūra (LR1)

21.

Šajā pārskatu daļā tiek vākti dati par alternatīvu procedūru attiecībā uz atvasinātajiem instrumentiem, VFD un ārpusbilances posteņiem.

22.

Iestādes “grāmatvedības bilances vērtības”LR1 veidnē nosaka, pamatojoties uz piemērojamo grāmatvedības regulējumu saskaņā ar KPR 4. panta 1. punkta 77) apakšpunktu. “Uzskaites vērtība, pieņemot, ka nav savstarpējo prasījumu ieskaita vai citas KRM” attiecas uz grāmatvedības bilances vērtību, neņemot vērā jebkādu savstarpējo prasījumu ieskaita vai citas kredītriska mazināšanas ietekmi.

23.

Izņemot {250;120} un {260;120}, iestādes sniedz pārskatu par LR1, it kā nepiemērotu izņēmumus, kas minēti LRCalc šūnās {050;010}, {080;010}, {100;010}, {120;010}, {220;010}, {250;010} un {260;010}.

Rinda un sleja

Atsauces uz tiesību aktiem un norādes

{010;010}

Atvasinātie instrumenti – grāmatvedības bilances vērtība

Tā ir {020;010}, {050;010} un {060;010} summa.

{010;020}

Atvasinātie instrumenti – uzskaites vērtība, pieņemot, ka nav savstarpējo prasījumu ieskaita vai citas KRM

Tā ir {020;020}, {050;020} un {060;020} summa.

{010;050}

Atvasinātie instrumenti – palielinājums atbilstoši tirgus vērtības metodei (pieņemot, ka nav savstarpējo prasījumu ieskaita vai citas KRM)

Tā ir {020;050}, {050;050} un {060;050} summa.

{010;070}

Atvasinātie instrumenti – nosacītā summa

Tā ir {020;070}, {050;070} un {060;070} summa.

{020;010}

Kredītu atvasinātie instrumenti (pārdotā aizsardzība) – grāmatvedības bilances vērtība

KPR 4. panta 1. punkta 77) apakšpunkts

Kredītu atvasināto instrumentu grāmatvedības bilances vērtība saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu, ja iestāde pārdod kredītaizsardzību darījuma partnerim un līgumu atzīst par aktīvu bilancē.

{020;020}

Kredītu atvasinātie instrumenti (pārdotā aizsardzība) – uzskaites vērtība, pieņemot, ka nav savstarpējo prasījumu ieskaita vai citas KRM

KPR 4. panta 1. punkta 77) apakšpunkts

Kredītu atvasināto instrumentu grāmatvedības bilances vērtība saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu, ja iestāde pārdod kredītaizsardzību darījuma partnerim un līgumu atzīst par aktīvu bilancē, pieņemot, ka nav prudenciāla vai grāmatvedības savstarpējo prasījumu ieskaita vai citas KRM ietekmes (proti, apvērš jebkādu grāmatvedības savstarpējo prasījumu ieskaita vai KRM ietekmi, kas ietekmējusi uzskaites vērtību).

{020;050}

Kredītu atvasinātie instrumenti (pārdotā aizsardzība) – palielinājums atbilstoši tirgus vērtības metodei (pieņemot, ka nav savstarpējo prasījumu ieskaita vai citas KRM)

Tā ir {030;050} un {040;050} summa.

{020;070}

Kredītu atvasinātie instrumenti (pārdotā aizsardzība) – nosacītā summa

Tā ir {030;070} un {040;070} šūnas summa.

{020;075}

Kredītu atvasinātie instrumenti (pārdotā aizsardzība) – nosacītās summas maksimālā vērtība

Šajā šūnā sniedz kredītu atvasinātajos instrumentos garantēto nosacīto summu (pārdotā aizsardzība) kā {020; 070} pēc tam, kad tā samazināta par jebkurām negatīvām patiesās vērtības izmaiņām, kas iekļautas 1. līmeņa kapitālā attiecībā uz pārdoto kredītu atvasināto instrumentu.

{030;050}

Kredītu atvasinātie instrumenti (pārdotā aizsardzība), uz kuriem attiecas slēgšanas klauzula – palielinājums atbilstoši tirgus vērtības metodei (pieņemot, ka nav savstarpējo prasījumu ieskaita vai citas KRM)

KPR 299. panta 2. punkts

Šajā šūnā sniedz kredītu atvasināto instrumentu potenciālo nākotnes riska darījumu vērtību, ja iestāde pārdod kredītaizsardzību darījuma partnerim, uz kuru attiecas slēgšanas klauzula, pieņemot, ka nav savstarpējo prasījumu ieskaita vai citas KRM. Šajā šūnā iestādes neiekļauj kredītu atvasināto instrumentu palielinājumu, ja iestāde pārdod kredītaizsardzību darījuma partnerim, uz kuru neattiecas slēgšanas klauzula. Tā vietā iestādes to iekļauj {LR1;040;050}.

Slēgšanas klauzulu definē kā klauzulu, kas saistību neizpildes gadījumā, tostarp darījuma partnera bankrota vai maksātnespējas gadījumā, dod tiesības tai pusei, kurai nav saistību neizpildes, laikus pārtraukt un izbeigt visus darījumus, uz kuriem attiecas līgums.

Iestādes ņem vērā visus kredītu atvasinātos instrumentus, ne tikai tos, kas iekļauti tirdzniecības portfelī.

{030;070}

Kredītu atvasinātie instrumenti (pārdotā aizsardzība), uz kuriem attiecas slēgšanas klauzula – nosacītā summa

Šajā šūnā sniedz kredītu atvasinātajos instrumentos garantēto nosacīto summu, ja iestāde pārdod kredītaizsardzību darījuma partnerim, uz kuru attiecas slēgšanas klauzula.

Slēgšanas klauzulu definē kā klauzulu, kas saistību neizpildes gadījumā, tostarp darījuma partnera bankrota vai maksātnespējas gadījumā, dod tiesības tai pusei, kurai nav saistību neizpildes, laikus pārtraukt un izbeigt visus darījumus, uz kuriem attiecas līgums.

Iestādes ņem vērā visus kredītu atvasinātos instrumentus, ne tikai tos, kas iekļauti tirdzniecības portfelī.

{040;050}

Kredītu atvasinātie instrumenti (pārdotā aizsardzība), uz kuriem neattiecas slēgšanas klauzula – palielinājums atbilstoši tirgus vērtības metodei (pieņemot, ka nav savstarpējo prasījumu ieskaita vai citas KRM)

KPR 299. panta 2. punkts

Šajā šūnā sniedz kredītu atvasināto instrumentu potenciālo nākotnes riska darījumu vērtību, ja iestāde pārdod kredītaizsardzību darījuma partnerim, uz kuru neattiecas slēgšanas klauzula, pieņemot, ka nav savstarpējo prasījumu ieskaita vai citas KRM.

Slēgšanas klauzulu definē kā klauzulu, kas saistību neizpildes gadījumā, tostarp darījuma partnera bankrota vai maksātnespējas gadījumā, dod tiesības tai pusei, kurai nav saistību neizpildes, laikus pārtraukt un izbeigt visus darījumus, uz kuriem attiecas līgums.

Iestādes ņem vērā visus kredītu atvasinātos instrumentus, ne tikai tos, kas iekļauti tirdzniecības portfelī.

{040;070}

Kredītu atvasinātie instrumenti (pārdotā aizsardzība), uz kuriem neattiecas slēgšanas klauzula – nosacītā summa

Šajā šūnā sniedz kredītu atvasinātajos instrumentos garantēto nosacīto summu, ja iestāde pārdod kredītaizsardzību darījuma partnerim, uz kuru neattiecas“slēgšanas klauzula”.

Slēgšanas klauzulu definē kā klauzulu, kas saistību neizpildes gadījumā, tostarp darījuma partnera bankrota vai maksātnespējas gadījumā, dod tiesības tai pusei, kurai nav saistību neizpildes, laikus pārtraukt un izbeigt visus darījumus, uz kuriem attiecas līgums.

Iestādes ņem vērā visus kredītu atvasinātos instrumentus, ne tikai tos, kas iekļauti tirdzniecības portfelī.

{050;010}

Kredītu atvasinātie instrumenti (nopirktā aizsardzība) – grāmatvedības bilances vērtība

KPR 4. panta 1. punkta 77) apakšpunkts

Kredītu atvasināto instrumentu grāmatvedības bilances vērtība saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu, ja iestāde pērk kredītaizsardzību no darījuma partnera un līgumu atzīst par aktīvu bilancē.

Iestādes ņem vērā visus kredītu atvasinātos instrumentus, ne tikai tos, kas iekļauti tirdzniecības portfelī.

{050;020}

Kredītu atvasinātie instrumenti (nopirktā aizsardzība) – uzskaites vērtība, pieņemot, ka nav savstarpējo prasījumu ieskaita vai citas KRM

KPR 4. panta 1. punkta 77) apakšpunkts

Kredītu atvasināto instrumentu grāmatvedības bilances vērtība saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu, ja iestāde pērk kredītaizsardzību no darījuma partnera un līgumu atzīst par aktīvu bilancē, pieņemot, ka nav prudenciāla vai grāmatvedības savstarpējo prasījumu ieskaita vai KRM ietekmes (proti, apvērš jebkādu grāmatvedības savstarpējo prasījumu ieskaita vai KRM ietekmi, kas ietekmējusi uzskaites vērtību).

Iestādes ņem vērā visus kredītu atvasinātos instrumentus, ne tikai tos, kas iekļauti tirdzniecības portfelī.

{050;050}

Kredītu atvasinātie instrumenti (nopirktā aizsardzība) – palielinājums atbilstoši tirgus vērtības metodei (pieņemot, ka nav savstarpējo prasījumu ieskaita vai citas KRM)

KPR 299. panta 2. punkts

Šajā šūnā sniedz kredītu atvasināto instrumentu potenciālo nākotnes riska darījumu vērtību, ja iestāde pērk kredītaizsardzību no darījuma partnera, pieņemot, ka nav savstarpējo prasījumu ieskaita vai citas KRM.

Iestādes ņem vērā visus kredītu atvasinātos instrumentus, ne tikai tos, kas iekļauti tirdzniecības portfelī.

{050;070}

Kredītu atvasinātie instrumenti (nopirktā aizsardzība) – nosacītā summa

Šajā šūnā sniedz kredītu atvasinātajos instrumentos garantēto nosacīto summu, ja iestāde pērk kredītaizsardzību no darījuma partnera.

Iestādes ņem vērā visus kredītu atvasinātos instrumentus, ne tikai tos, kas iekļauti tirdzniecības portfelī.

{050;075}

Kredītu atvasinātie instrumenti (nopirktā aizsardzība) – nosacītās summas maksimālā vērtība

Šajā šūnā sniedz kredītu atvasinātajos instrumentos garantēto nosacīto summu (nopirktā aizsardzība) kā {050;050} pēc tam, kad tā samazināta par jebkurām pozitīvām patiesās vērtības izmaiņām, kas iekļautas 1. līmeņa kapitālā attiecībā uz nopirkto kredītu atvasināto instrumentu.

{050;085}

Kredītu atvasinātie instrumenti (nopirktā aizsardzība) – nosacītās summas maksimālā vērtība (tas pats atsauces nosaukums)

Kredītu atvasināto instrumentu nosacītā summa, ja iestāde pērk kredītaizsardzību par to pašu atsauces nosaukumu kā kredītu atvasinātie instrumenti, kurus ir pārdevusi pārskatu sniedzošā iestāde.

Šīs šūnas vērtības sniegšanas vajadzībām pamatā esošos atsauces nosaukumus uzskata par vienu un to pašu, ja tie attiecas uz vienu un to pašu juridisko personu un prioritātes pakāpi.

Kredītaizsardzību, kas nopirkta attiecībā uz atsauces sabiedrību portfeli, uzskata par to pašu, ja šī aizsardzība ir ekonomiski līdzvērtīga atsevišķi nopirktai aizsardzībai attiecībā uz katru atsevišķo nosaukumu portfelī.

Ja iestāde pērk kredītaizsardzību attiecībā uz atsauces nosaukumu portfeli, to uzskata par to pašu tikai tad, ja nopirktā kredītaizsardzība attiecas uz visām apakškopām portfelī, attiecībā uz ko ir pārdota kredītaizsardzība. Citiem vārdiem sakot, ieskaitu var atzīt tikai tad, ja atsauces sabiedrību portfelis un pakārtotības līmenis abos darījumos ir vienāds.

Katra atsauces nosaukuma gadījumā nopirktās kredītaizsardzības nosacītās summas, kas tiek ņemtas vērā šajā šūnā, nepārsniedz {020;075} un {050;075} norādītās summas.

{060;010}

Finanšu atvasinātie instrumenti – grāmatvedības bilances vērtība

KPR 4. panta 1. punkta 77) apakšpunkts

KPR II pielikumā norādīto līgumu grāmatvedības bilances vērtība saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu, ja līgumus atzīst par aktīviem bilancē.

{060;020}

Finanšu atvasinātie instrumenti – uzskaites vērtība, pieņemot, ka nav savstarpējo prasījumu ieskaita vai citas KRM

KPR 4. panta 1. punkta 77) apakšpunkts

KPR II pielikumā norādīto līgumu grāmatvedības bilances vērtība saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu, ja līgumus atzīst par aktīviem bilancē, pieņemot, ka nav prudenciāla vai grāmatvedības savstarpējo prasījumu ieskaita vai citas KRM ietekmes (proti, apvērš jebkādu grāmatvedības savstarpējo prasījumu ieskaita vai KRM ietekmi, kas ietekmējusi uzskaites vērtību).

{060;050}

Finanšu atvasinātie instrumenti – palielinājums atbilstoši tirgus vērtības metodei (pieņemot, ka nav savstarpējo prasījumu ieskaita vai citas KRM)

KPR 274. pants

Šajā šūnā sniedz KPR II pielikumā norādīto līgumu regulatīvo potenciālo nākotnes riska darījumu vērtību, pieņemot, ka nav savstarpējo prasījumu ieskaita vai citas KRM.

{060;070}

Finanšu atvasinātie instrumenti – nosacītā summa

Šajā šūnā sniedz tajos līgumos garantēto nosacīto summu, kas norādīti KPR II pielikumā.

{070;010}

VFD, uz kuriem attiecas savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgums – grāmatvedības bilances vērtība

KPR 4. panta 1. punkta 77) apakšpunkts un 206. pants

Tādu VFD grāmatvedības bilances vērtība saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu, uz kuriem attiecas savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgums, kas ir atbilstošs saskaņā ar KPR 206. pantu.

Šajā šūnā iestādes neiekļauj saņemto naudu vai jebkādu nodrošinājumu, kas sniegts darījuma partnerim, izmantojot iepriekš minētos darījumus, un paturēts bilancē (proti, nav izpildīti grāmatvedības kritēriji par atzīšanas pārtraukšanu). Tā vietā iestādes to iekļauj {090;010}.

{070;020}

VFD, uz kuriem attiecas savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgums – uzskaites vērtība, pieņemot, ka nav savstarpējo prasījumu ieskaita vai citas KRM

KPR 4. panta 1. punkta 77) apakšpunkts un 206. pants

Tādu VFD grāmatvedības bilances vērtība saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu, uz kuriem attiecas savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgums, kas ir atbilstošs saskaņā ar KPR 206. pantu, ja līgumus atzīst par aktīviem bilancē, pieņemot, ka nav prudenciāla vai grāmatvedības savstarpējo prasījumu ieskaita vai citas KRM ietekmes (proti, apvērš jebkādu grāmatvedības savstarpējo prasījumu ieskaita vai KRM ietekmi, kas ietekmējusi uzskaites vērtību). Turklāt, ja veic VFD tirdzniecības uzskaiti saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu, iestādes apvērš visus ar tirdzniecību saistītos uzskaites ierakstus.

Šajā šūnā iestādes neiekļauj saņemto naudu vai jebkādu nodrošinājumu, kas sniegts darījuma partnerim, izmantojot iepriekš minētos darījumus, un paturēts bilancē (proti, nav izpildīti grāmatvedības kritēriji par atzīšanas pārtraukšanu). Tā vietā iestādes to iekļauj {090;020}.

{070;040}

Vērtspapīru finansēšanas darījumi, uz kuriem attiecas savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgums – VFD palielinājums

KPR 206. pants

Iestādes veido VFD, tostarp ārpusbilances darījumu, uz kuriem attiecas savstarpējo prasījumu ieskaita līgums, kas atbilst KPR 206. panta prasībām, savstarpējo prasījumu ieskaita kopas. Katrai savstarpējo prasījumu ieskaita kopai iestādes aprēķina pašreizējās darījuma partnera riska darījuma vērtības (CCE) palielinājumu saskaņā ar šādu formulu:

CCE = max{(Σ iEi – Σ iCi ); 0}

kur:

i

=

katrs savstarpējo prasījumu ieskaita kopā iekļautais darījums

Ei

=

darījuma i vērtība Ei , kas definēta KPR 220. panta 3. punktā

Ci

=

darījuma i vērtība Ci , kas definēta KPR 220. panta 3. punktā

Iestādes summē šīs formulas iznākumu visām savstarpējo prasījumu ieskaita kopām un norāda rezultātu šajā šūnā.

{080;010}

VFD, uz kuriem neattiecas savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgums – grāmatvedības bilances vērtība

KPR 4. panta 1. punkta 77) apakšpunkts

Tādu VFD grāmatvedības bilances vērtība saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu, uz kuriem neattiecas savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgums, kas ir atbilstošs saskaņā ar KPR 206. pantu, ja līgumus atzīst par aktīviem bilancē.

Šajā šūnā iestādes neiekļauj saņemto naudu vai jebkādu nodrošinājumu, kas sniegts darījuma partnerim, izmantojot iepriekš minētos darījumus, un paturēts bilancē (proti, nav izpildīti grāmatvedības kritēriji par atzīšanas pārtraukšanu). Tā vietā iestādes to iekļauj {090;010}.

{080;020}

VFD, uz kuriem neattiecas savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgums – uzskaites vērtība, pieņemot, ka nav savstarpējo prasījumu ieskaita vai citas KRM

KPR 4. panta 1. punkta 77) apakšpunkts

Tādu VFD grāmatvedības bilances vērtība saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu, uz kuriem neattiecas savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgums, kas ir atbilstošs saskaņā ar KPR 206. pantu, ja līgumus atzīst par aktīviem bilancē, pieņemot, ka nav grāmatvedības savstarpējo prasījumu ieskaita vai citas KRM ietekmes (proti, apvērš jebkādu grāmatvedības savstarpējo prasījumu ieskaita vai KRM ietekmi, kas ietekmējusi uzskaites vērtību). Turklāt, ja veic VFD tirdzniecības uzskaiti saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu, iestādes apvērš visus ar tirdzniecību saistītos uzskaites ierakstus.

Šajā šūnā iestādes neiekļauj saņemto naudu vai jebkādu nodrošinājumu, kas sniegts darījuma partnerim, izmantojot iepriekš minētos darījumus, un paturēts bilancē (proti, nav izpildīti grāmatvedības kritēriji par atzīšanas pārtraukšanu). Tā vietā iestādes to iekļauj {090;020}.

{080;040}

VFD, uz kuriem neattiecas savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgums – VFD palielinājums

KPR 206. pants

Iestādes veido VDF, tostarp ārpusbilances darījumu, uz kuriem neattiecas savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgums, kas ir atbilstošs saskaņā ar KPR 206. pantu, kopas, kurās ir visi darījumā iekļautie aktīvi (proti, katru VFD uzskata par atsevišķu kopu), un nosaka katrai kopai pašreizējās darījuma partnera riska darījuma vērtības (CCE) palielinājumu saskaņā ar šādu formulu:

CCE = max {(E – C); 0}

kur:

E

=

vērtība Ei , kas definēta KPR 220. panta 3. punktā

C

=

vērtība Ci , kas definēta KPR 220. panta 3. punktā

Iestādes summē šīs formulas iznākumu visām iepriekš minētajām kopām un norāda rezultātu šajā šūnā.

{090;010}

Citi aktīvi – grāmatvedības bilances vērtība

KPR 4. panta 1. punkta 77) apakšpunkts

Grāmatvedības bilances vērtība saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu visiem aktīviem, kas nav līgumi, kuri minēti KPR II pielikumā, kredītu atvasinātie instrumenti un VFD.

{090;020}

Citi aktīvi – uzskaites vērtība, pieņemot, ka nav savstarpējo prasījumu ieskaita vai citas KRM

KPR 4. panta 1. punkta 77) apakšpunkts

Grāmatvedības bilances vērtība saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu visiem aktīviem, kas nav līgumi, kuri minēti KPR II pielikumā, kredītu atvasinātie instrumenti un VFD, pieņemot, ka nav grāmatvedības savstarpējo prasījumu ieskaita vai citas KRM ietekmes (proti, apvērš jebkādu grāmatvedības savstarpējo prasījumu ieskaita vai KRM ietekmi, kas ietekmējusi uzskaites vērtību).

{100;070}

Zema riska ārpusbilances posteņi saskaņā ar RSP; no kā – nominālvērtība

KPR 111. pants

Šajā šūnā sniedz tādu ārpusbilances posteņu nominālvērtību, kuriem tiktu noteikta 0 % kredīta korekcijas pakāpe saskaņā ar standartizēto pieeju kredītriskam. Šo vērtību nesamazina ar specifiskām kredītriska korekcijām.

Iestādes šajā šūnā neņem vērā līgumus, kas minēti KPR II pielikumā, kredītu atvasinātos instrumentus un VFD saskaņā ar KPR 429. panta 10. punktu.

{110;070}

Atjaunojami riska darījumi ar privātpersonām vai MVU; no kā – nominālvērtība

KPR 111. pants un 154. panta 4. punkts

Šajā šūnā sniedz tādu ārpusbilances atbilstīgu atjaunojamu riska darījumu ar privātpersonām vai MVU nominālvērtību, kuri atbilst KPR 154. panta 4. punkta a) līdz c) punktā minētajiem nosacījumiem. Šo vērtību nesamazina ar specifiskām kredītriska korekcijām.

Tas attiecas uz visiem riska darījumiem, kuri ir darījumi ar privātpersonām, ir atjaunojami un kurus bez nosacījumiem var atcelt, kā aprakstīts KPR 149. punkta b) punktā, un kopumā ir ierobežoti līdz EUR 100 000 uz parādnieku.

Iestādes šajā šūnā neņem vērā līgumus, kas minēti KPR II pielikumā, kredītu atvasinātos instrumentus un VFD saskaņā ar KPR 429. panta 10. punktu.

{120;070}

Bez nosacījumiem atceļamas kredītkaršu saistības – nominālvērtība

KPR 111. pants un 154. panta 4. punkts

Šajā šūnā sniedz tādu kredītkaršu saistību nominālvērtību, kuras iestāde bez nosacījumiem jebkurā laikā bez iepriekšējas paziņošanas var atcelt (UCC) un kurām tiktu noteikta 0 % kredīta korekcijas pakāpe saskaņā ar standartizēto pieeju kredītriskam. Šo vērtību nesamazina ar specifiskām kredītriska korekcijām.

Šajā šūnā iestādes neiekļauj kredītu saistības, kurās faktiski paredzēta automātiska atcelšana, jo pasliktinājusies aizņēmēja kredītspēja, taču kuras nav UCC.

Iestādes šajā šūnā neņem vērā līgumus, kas minēti KPR II pielikumā, kredītu atvasinātos instrumentus un VFD saskaņā ar KPR 429. panta 10. punktu.

{130;070}

Neatjaunojamas bez nosacījumiem atceļamas saistības – nominālvērtība

KPR 111. pants un 154. panta 4. punkts

Tajā sniedz tādu citu saistību nominālvērtību, kuras iestāde bez nosacījumiem jebkurā laikā bez iepriekšējas paziņošanas var atcelt (UCC) un kurām tiktu noteikta 0 % kredīta korekcijas pakāpe saskaņā ar standartizēto pieeju kredītriskam. Šo vērtību nesamazina ar specifiskām kredītriska korekcijām.

Šajā šūnā iestādes neiekļauj kredītu saistības, kurās faktiski paredzēta automātiska atcelšana, jo pasliktinājusies aizņēmēja kredītspēja, taču kuras nav UCC.

Iestādes šajā šūnā neņem vērā līgumus, kas minēti KPR II pielikumā, kredītu atvasinātos instrumentus un VFD saskaņā ar KPR 429. panta 10. punktu.

{140;070}

Vidēja/zema riska ārpusbilances posteņi saskaņā ar RSP – nominālvērtība

KPR 111. pants

Šajā šūnā sniedz tādu ārpusbilances posteņu nominālvērtību, kuriem tiktu noteikta 20 % kredīta korekcijas pakāpe saskaņā ar standartizēto pieeju kredītriskam. Šo vērtību nesamazina ar specifiskām kredītriska korekcijām.

Iestādes šajā šūnā neņem vērā līgumus, kas minēti KPR II pielikumā, kredītu atvasinātos instrumentus un VFD saskaņā ar KPR 429. panta 10. punktu.

{150;070}

Vidēja riska ārpusbilances posteņi saskaņā ar RSP – nominālvērtība

KPR 111. pants

Šajā šūnā sniedz tādu ārpusbilances posteņu nominālvērtību, kuriem tiktu noteikta 50 % kredīta korekcijas pakāpe saskaņā ar standartizēto pieeju kredītriskam. Šo vērtību nesamazina ar specifiskām kredītriska korekcijām.

Iestādes šajā šūnā neņem vērā līgumus, kas minēti KPR II pielikumā, kredītu atvasinātos instrumentus un VFD saskaņā ar KPR 429. panta 10. punktu.

{160;070}

Augsta riska ārpusbilances posteņi saskaņā ar RSP – nominālvērtība

KPR 111. pants

Šajā šūnā sniedz tādu ārpusbilances posteņu nominālvērtību, kuriem tiktu noteikta 100 % kredīta korekcijas pakāpe saskaņā ar standartizēto pieeju kredītriskam. Šo vērtību nesamazina ar specifiskām kredītriska korekcijām.

Iestādes šajā šūnā neņem vērā līgumus, kas minēti KPR II pielikumā, kredītu atvasinātos instrumentus un VFD saskaņā ar KPR 429. panta 10. punktu.

{170;070}

(izziņas postenis) Izmantotās summas atjaunojamos riska darījumos ar privātpersonām vai MVU – nominālvērtība

KPR 154. panta 4. punkts

Šajā šūnā sniedz tādu summu nominālvērtību, kuras izmantotas ārpusbilances atjaunojamiem riska darījumiem ar privātpersonām vai MVU. Šo vērtību nesamazina ar specifiskām kredītriska korekcijām.

{180;070}

(izziņas postenis) Izmantotās summas bez nosacījumiem atceļamām kredītkaršu saistībām – nominālvērtība

KPR 111. pants un 154. panta 4. punkts

Šajā šūnā sniedz tādu summu nominālvērtību, kuras izmantotas bez nosacījumiem atceļamām kredītkaršu saistībām. Šo vērtību nesamazina ar specifiskām kredītriska korekcijām.

{190;070}

(izziņas postenis) Izmantotās summas neatjaunojamām bez nosacījumiem atceļamām saistībām – nominālvērtība

KPR 111. pants un 154. panta 4. punkts

Šajā šūnā sniedz tādu summu nominālvērtību, kuras izmantotas neatjaunojamām bez nosacījumiem atceļamām saistībām. Šo vērtību nesamazina ar specifiskām kredītriska korekcijām.

{210;020}

Atvasināto instrumentu darījumos saņemtais naudas nodrošinājums – uzskaites vērtība, pieņemot, ka nav savstarpējo prasījumu ieskaita vai citas KRM

Atvasināto instrumentu darījumos saņemtā naudas nodrošinājuma grāmatvedības bilances vērtība saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu, pieņemot, ka nav grāmatvedības savstarpējo prasījumu ieskaita vai citas KRM ietekmes (proti, apvērš jebkādu grāmatvedības savstarpējo prasījumu ieskaita vai KRM ietekmi, kas ietekmējusi uzskaites vērtību).

Šīs šūnas vajadzībām naudu definē kā naudas kopsummu, tostarp monētas un banknotes/valūtu. Noguldījumu kopsumma centrālajās bankās ir iekļauta tādā apmērā, kādā šos noguldījumus var izņemt spriedzes apstākļos. Šajā šūnā iestādes nenorāda naudas noguldījumus citās iestādēs.

{220;020}

Debitoru parādi par atvasināto instrumentu darījumos iesniegto naudas nodrošinājumu – uzskaites vērtība, pieņemot, ka nav savstarpējo prasījumu ieskaita vai citas KRM

Grāmatvedības bilances vērtība saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu debitoru parādiem par naudas nodrošinājumu, kas iesniegts pret atvasināto instrumentu darījumiem, pieņemot, ka nav grāmatvedības savstarpējo prasījumu ieskaita vai citas KRM ietekmes (proti, apvērš jebkādu grāmatvedības savstarpējo prasījumu ieskaita vai KRM ietekmi, kas ietekmējusi uzskaites vērtību). Iestādes, kuras drīkst saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu veikt debitoru parāda par iesniegto naudas nodrošinājumu savstarpējo prasījumu ieskaitu pret saistīto atvasinātā instrumenta saistību (negatīva patiesā vērtība) un kuras nolemj tā rīkoties, apvērš savstarpējo prasījumu ieskaitu un norāda neto saņemamo summu.

{230;020}

VFD saņemtie vērtspapīri, kas atzīti par aktīvu – uzskaites vērtība, pieņemot, ka nav savstarpējo prasījumu ieskaita vai citas KRM

Tādu vērtspapīru grāmatvedības bilances vērtība saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu, kuri saņemti VFD un atzīti par aktīvu saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu, pieņemot, ka nav grāmatvedības savstarpējo prasījumu ieskaita vai citas KRM ietekmes (proti, apvērš jebkādu grāmatvedības savstarpējo prasījumu ieskaita vai KRM ietekmi, kas ietekmējusi uzskaites vērtību).

{240;020}

VFD naudas konduītu aizdevums (naudas debitoru parādi) – uzskaites vērtība, pieņemot, ka nav savstarpējo prasījumu ieskaita vai citas KRM

Naudas debitoru parāda, ko veido nauda, kas tālāk aizdota vērtspapīru īpašniekam atbilstīgā naudas konduītu aizdevuma darījumā (CCLT), grāmatvedības bilances vērtība saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu, pieņemot, ka nav grāmatvedības savstarpējo prasījumu ieskaita vai citas KRM ietekmes (proti, apvērš jebkādu grāmatvedības savstarpējo prasījumu ieskaita vai KRM ietekmi, kas ietekmējusi uzskaites vērtību).

Šīs šūnas vajadzībām naudu definē kā naudas kopsummu, tostarp monētas un banknotes/valūtu. Noguldījumu kopsumma centrālajās bankās ir iekļauta tādā apmērā, kādā šos noguldījumus var izņemt spriedzes apstākļos. Šajā šūnā iestādes nesniedz pārskatu par naudas noguldījumiem citās iestādēs.

CCLT definē kā divu darījumu kombināciju, kurā iestāde aizņemas vērtspapīrus no vērtspapīru īpašnieka un aizdod vērtspapīrus tālāk vērtspapīru aizņēmējam. Vienlaikus iestāde saņem naudas nodrošinājumu no vērtspapīru aizņēmēja un aizdod tālāk saņemto naudu vērtspapīru īpašniekam. Atbilstīgs CCLT atbilst šādiem nosacījumiem:

a)

abus atsevišķos darījumus, kuros ietilpst atbilstīgais CCLT, veic vienā tirdzniecības dienā, vai starptautiskus darījumus – tuvākajās darba dienās;

b)

ja ietilpstošajos darījumos nav noteikts termiņš, iestādei ir juridiskas tiesības jebkurā laikā un bez iepriekšēja paziņojuma slēgt kādu no CCLT pusēm, proti, abus ietilpstošos darījumus;

c)

ja ietilpstošajos darījumos ir noteikts termiņš, CCLT dēļ neveidojas situācija, kad iestādei rodas termiņu nesakritība; iestādei ir juridiskas tiesības jebkurā laikā un bez iepriekšēja paziņojuma slēgt kādu no CCLT pusēm, kas ir abi ietilpstošie darījumi;

d)

tas nerada citus inkrementālus riska darījumus.

{250;120}

Riska darījumi, uz kuriem var attiecināt KPR 113. panta 6. punktā noteikto pieeju – hipotētiski atbrīvotā sviras rādītāja riska darījuma vērtība

Kopējās sviras rādītāja riska darījuma vērtības summa, kas tiktu atbrīvota, ja kompetentās iestādes pilnā apmērā piešķirtu atļauju piemērot atbrīvojumu riska darījumiem, kuri atbilst visiem nosacījumiem, kas izklāstīti KPR 113. panta 6. punkta a) līdz e) apakšpunktā, un kuriem ir sniegta atļauja, kas paredzēta KPR 113. panta 6. punktā. Ja kompetentā iestāde jau piešķīrusi atļauju pilnā apmērā, vērtība šajā šūnā ir vienāda ar vērtību {LRCalc;250;010}.

{260;120}

Riska darījumi, kas atbilst KPR 429. panta 14. punkta a) līdz c) apakšpunktā minētajiem nosacījumiem – hipotētiski atbrīvotā sviras rādītāja riska darījuma vērtība

Kopējās sviras rādītāja riska darījuma vērtības summa, kas tiktu atbrīvota, ja kompetentās iestādes pilnā apmērā piešķirtu atļauju piemērot atbrīvojumu riska darījumiem, kuri atbilst nosacījumiem, kas izklāstīti 429. panta 14. punkta a) līdz c) apakšpunktā. Ja kompetentā iestāde jau piešķīrusi atļauju pilnā apmērā, vērtība šajā šūnā ir vienāda ar vērtību {LRCalc;260;010}.

6.   C 41.00 – Bilances un ārpusbilances posteņi – riska darījumu papildu dalījums (LR2)

24.

LR2 veidnē sniedz informāciju par visu bilances un ārpusbilances riska darījumu papildu dalījuma posteņiem (1), kas ietilpst netirdzniecības portfelī, un par visu tirdzniecības portfeļa riska darījumu papildu dalījuma posteņiem, uz ko attiecas darījuma partnera kredītrisks. Dalījums atbilst riska pakāpēm, kuras piemēro saskaņā ar KPR kredītriska sadaļu. Informāciju par riska darījumiem iegūst atšķirīgi attiecīgi saskaņā ar standartizēto pieeju un IRB pieeju.

25.

Attiecībā uz riska darījumiem, kuros izmanto KRM metodes, aizstājot darījuma partnera riska pakāpi ar garantijas riska pakāpi, iestādes ņem vērā riska pakāpi pēc aizstāšanas. Atbilstoši IRB pieejai iestādes izmanto šādu aprēķinu: riska darījumiem (kas nav tie, kuriem regulējošās prasībās ir noteiktas konkrētas riska pakāpes), kas pieder pie katras parādnieka kategorijas, riska pakāpi atvasina, dalot riska darījuma riska svērto vērtību, kas iegūta, izmantojot riska pakāpes formulu vai uzraudzības formulu (attiecīgi kredītriskam un vērtspapīrošanas riska darījumiem), ar riska darījuma vērtību, pēc tam, kad ņemtas vērā ienākošās un izejošās naudas plūsmas sakarā ar kredītriska mazināšanas metodēm ar aizstāšanas ietekmi uz riska darījumu. Atbilstoši IRB pieejai riska darījumus, kas klasificēti kā tādi, kuros netiek pildītas saistības, izslēdz no {020;010} līdz {090;010} un iekļauj {100;010}. Atbilstoši standartizētajai pieejai riska darījumus, uz kuriem attiecas KPR 112. panta j) punkts, izslēdz no {020;020} līdz {090;020} un iekļauj {100;020}.

26.

Saskaņā ar abām pieejām iestādes riska darījumus, kas atskaitīti no regulējošām prasībām atbilstošā kapitāla, uzskata par tādiem, kuriem piemērota 1 250 % riska pakāpe.

Rinda

Atsauces uz tiesību aktiem un norādes

010

Kopā bilances un ārpusbilances riska darījumi, kas ietilpst netirdzniecības portfelī, kā arī tirdzniecības portfeļa riska darījumi, uz kuriem attiecas darījuma partnera kredītrisks (dalījums atbilstoši riska pakāpei):

Tā ir {020:*} līdz {100;*} summa.

020

= 0 %

Riska darījumi ar 0 % riska pakāpi.

030

> 0 % un ≤ 12 %

Riska darījumi ar riska pakāpi, kas iekļauta tādu riska pakāpju diapazonā, kuras ir lielākas par 0 % un mazākas par vai vienādas ar 12 %.

040

> 12 % un ≤ 20 %

Riska darījumi ar riska pakāpi, kas iekļauta tādu riska pakāpju diapazonā, kuras ir lielākas par 12 % un mazākas par vai vienādas ar 20 %.

050

> 20 % un ≤ 50 %

Riska darījumi ar riska pakāpi, kas iekļauta tādu riska pakāpju diapazonā, kuras ir lielākas par 20 % un mazākas par vai vienādas ar 50 %.

060

> 50 % un ≤ 75 %

Riska darījumi ar riska pakāpi, kas iekļauta tādu riska pakāpju diapazonā, kuras ir lielākas par 50 % un mazākas par vai vienādas ar 75 %.

070

> 75 % un ≤ 100 %

Riska darījumi ar riska pakāpi, kas iekļauta tādu riska pakāpju diapazonā, kuras ir lielākas par 75 % un mazākas par vai vienādas ar 100 %.

080

> 100 % un ≤ 425 %

Riska darījumi ar riska pakāpi, kas iekļauta tādu riska pakāpju diapazonā, kuras ir lielākas par 100 % un mazākas par vai vienādas ar 425 %.

090

> 425 % un ≤ 1 250 %

Riska darījumi ar riska pakāpi, kas iekļauta tādu riska pakāpju diapazonā, kuras ir lielākas par 425 % un mazākas par vai vienādas ar 1 250 %.

100

Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības

Saskaņā ar standartizēto pieeju riska darījumi, uz kuriem attiecas KPR 112. panta j) punkts.

Saskaņā ar IRB pieeju visi riska darījumi ar 100 % PD ir riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības.

110

(izziņas postenis) Zema riska ārpusbilances posteņi vai ārpusbilances posteņi, kuriem ir 0 % korekcijas pakāpe saskaņā ar maksātspējas rādītāju

Zema riska ārpusbilances posteņi saskaņā ar KPR 111. pantu un ārpusbilances posteņi ar 0 % korekcijas pakāpi saskaņā ar KPR 166. pantu.

Sleja

Atsauces uz tiesību aktiem un norādes

010

Bilances un ārpusbilances riska darījumi (SP riska darījumi)

Bilances un ārpusbilances riska darījuma vērtības, pēc tam, kad ņemtas vērā vērtības korekcijas, visi KRM un kredītu korekcijas pakāpes, kas aprēķinātas saskaņā ar KPR Trešās daļas 2. nodaļas II sadaļu.

020

Bilances un ārpusbilances riska darījumi (IRB riska darījumi)

Bilances un ārpusbilances riska darījuma vērtības saskaņā ar KPR 166. pantu un KPR 230. panta 1. punkta otrās daļas pirmo teikumu, pēc tam, kad ņemtas vērā ienākošās un izejošās naudas plūsmas sakarā ar KRM metodēm ar aizstāšanas ietekmi uz riska darījumu.

Attiecībā uz ārpusbilances posteņiem iestādes piemēro korekcijas pakāpes, kas noteiktas KPR 166. panta 8. līdz 10. punktā.

030

Nominālvērtība

KPR 111. un 166. pantā noteiktās ārpusbilances posteņu riska darījuma vērtības, nepiemērojot korekcijas pakāpes.

7.   C 42.00 – Kapitāla alternatīva definīcija (LR3)

27.

LR3 veidnē sniedz informāciju par kapitāla mēriem, kas nepieciešami KPR 511. pantā paredzētajai pārskatīšanai.

Rinda un sleja

Atsauces uz tiesību aktiem un norādes

{010;010}

Pirmā līmeņa pamata kapitāls – pilnībā ieviestā definīcija

KPR 50. pants

Tā ir pirmā līmeņa pamata kapitāla summa, kā definēts KPR 50. pantā, neņemot vērā KPR Desmitās daļas 1. un 2. nodaļā minēto atkāpi.

{020;010}

Pirmā līmeņa pamata kapitāls – pārejas definīcija

KPR 50. pants

Tā ir pirmā līmeņa pamata kapitāla summa, kas aprēķināta, kā definēts KPR 50. pantā, pēc tam, kad ņemta vērā KPR Desmitās daļas 1. un 2. nodaļā minētā atkāpe.

{030;010}

Kopā pašu kapitāls – pilnībā ieviestā definīcija

KPR 72. pants

Tā ir pašu kapitāla summa, kā definēts KPR 72. pantā, neņemot vērā KPR Desmitās daļas 1. un 2. nodaļā minēto atkāpi.

{040;010}

Kopā pašu kapitāls – pārejas definīcija

KPR 72. pants

Tā ir pašu kapitāla summa, kā definēts KPR 72. pantā, pēc tam, kad ņemta vērā KPR Desmitās daļas 1. un 2. nodaļā minētā atkāpe.

{055;010}

Atskaitītā aktīvu summa – no pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem – pilnībā ieviestā definīcija

Tajā iekļauj pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņu regulatīvo korekciju summu, ar ko koriģē aktīva vērtību un kas ir paredzētas:

KPR 32. līdz 35. pantā, vai

KPR 36. līdz 47. pantā

atkarībā no attiecīgā gadījuma.

Iestādes ņem vērā KPR 48., 49. un 79. pantā minētos izņēmumus, alternatīvas un prasību nepiemērošanu šādiem atskaitījumiem, neņemot vērā KPR Desmitās daļas 1. un 2. nodaļā minēto atkāpi. Lai izvairītos no dubultas uzskaites, iestādes, aprēķinot riska darījuma vērtību {LRCalc;10;10} līdz {LRCalc;260;10}, nenorāda korekcijas, kas jau piemērotas saskaņā ar KPR 111. pantu” un nenorāda korekcijas, ar ko netiek atskaitīta konkrēta aktīva vērtība.

Tā kā šīs korekcijas samazina kopējo pašu kapitālu, tās norāda kā negatīvu skaitli.

{065;010}

Atskaitītā aktīvu summa – no pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem – pārejas definīcija

Tajā iekļauj pirmā līmeņa pamata kapitāla regulatīvo korekciju summu, ar ko koriģē aktīva vērtību un kas ir paredzētas:

KPR 32. līdz 35. pantā, vai

KPR 36. līdz 47. pantā

atkarībā no attiecīgā gadījuma.

Iestādes ņem vērā KPR 48., 49. un 79. pantā minētos izņēmumus, alternatīvas un prasību nepiemērošanu šādiem atskaitījumiem papildus tam, ka ņem vērā KPR Desmitās daļas 1. un 2. nodaļā minēto atkāpi. Lai izvairītos no dubultas uzskaites, iestādes, aprēķinot riska darījuma vērtību {LRCalc;10;10} līdz {LRCalc;260;10}, nenorāda korekcijas, kas jau piemērotas saskaņā ar KPR 111. pantu, un nenorāda korekcijas, ar ko netiek atskaitīta konkrēta aktīva vērtība.

Tā kā šīs korekcijas samazina kopējo pašu kapitālu, tās norāda kā negatīvu skaitli.

{075;010}

Atskaitītā aktīvu summa – no pašu kapitāla posteņiem – pilnībā ieviestā definīcija

Tajā iekļauj pašu kapitāla posteņu regulatīvo korekciju summu, ar ko koriģē aktīva vērtību un kas ir paredzētas:

KPR 32. līdz 35. pantā, vai

KPR 36. līdz 47. pantā, vai

KPR 56. līdz 60. pantā, vai

KPR 66. līdz 70. pantā

atkarībā no attiecīgā gadījuma.

Iestādes ņem vērā KPR 48., 49. un 79. pantā minētos izņēmumus, alternatīvas un prasību nepiemērošanu šādiem atskaitījumiem, neņemot vērā KPR Desmitās daļas 1. un 2. nodaļā minēto atkāpi. Lai izvairītos no dubultas uzskaites, iestādes, aprēķinot riska darījuma vērtību {LRCalc;10;10} līdz {LRCalc;260;10}, nenorāda korekcijas, kas jau piemērotas saskaņā ar KPR 111. pantu, un nenorāda korekcijas, ar ko netiek atskaitīta konkrēta aktīva vērtība.

Tā kā šīs korekcijas samazina kopējo pašu kapitālu, tās norāda kā negatīvu skaitli.

{085,010}

Atskaitītā aktīvu summa – no pašu kapitāla posteņiem – pārejas definīcija

Tajā iekļauj pašu kapitāla posteņu regulatīvo korekciju summu, ar ko koriģē aktīva vērtību un kas ir paredzētas:

KPR 32. līdz 35. pantā, vai

KPR 36. līdz 47. pantā, vai

KPR 56. līdz 60. pantā, vai

KPR 66. līdz 70. pantā

atkarībā no attiecīgā gadījuma.

Iestādes ņem vērā KPR 48., 49. un 79. pantā minētos izņēmumus, alternatīvas un prasību nepiemērošanu šādiem atskaitījumiem papildus tam, ka ņem vērā KPR Desmitās daļas 1. un 2. nodaļā minēto atkāpi. Lai izvairītos no dubultas uzskaites, iestādes, aprēķinot riska darījuma vērtību {LRCalc;10;10} līdz {LRCalc;260;10}, nenorāda korekcijas, kas jau piemērotas saskaņā ar KPR 111. pantu, un nenorāda korekcijas, ar ko netiek atskaitīta konkrēta aktīva vērtība.

Tā kā šīs korekcijas samazina kopējo pašu kapitālu, tās norāda kā negatīvu skaitli.

8.   C 43.00 – Sviras rādītāja riska darījuma vērtības mēra komponentu alternatīvs dalījums (LR4)

28.

Iestādes norāda sviras rādītāja riska darījuma vērtības LR4 veidnē pēc tam, kad attiecīgā gadījumā piemēroti izņēmumi, kas minēti šādās LRCalc šūnās: {050;010}, {080;010}, {100;010}, {120;010}, {220; 010}, {250;010} un {260;010}.

29.

Lai izvairītos no dubultas uzskaites, iestādes ievēro vienādojumu, kas minēts nākamajā punktā.

30.

Vienādojums, kuru iestādes ievēro saskaņā ar 29. punktu, ir šāds: [{LRCalc;010;010} + {LRCalc;020;010} + {LRCalc;030;010} + {LRCalc;040;010} + {LRCalc;050;010} + {LRCalc;060;010} + {LRCalc;070;010} + {LRCalc;080;010} + {LRCalc;090;010} + {LRCalc;100;010} + {LRCalc;110;010} + {LRCalc;120;010} + {LRCalc;130;010} + {LRCalc;140;010} + {LRCalc;150;010} + {LRCalc;160;010} + {LRCalc;170;010} + {LRCalc;180;010} + {LRCalc;190;010} + {LRCalc;200;010} + {LRCalc;210;010} + {LRCalc;220;010} + {LRCalc;230;010} + {LRCalc;240;010} + {LRCalc;250;010} + {LRCalc;260;010}] = [{LR4;010;010} + {LR4;040;010} + {LR4;050;010} + {LR4;060;010} + {LR4;065;010} + {LR4;070;010} + {LR4;080;010} + {LR4;080;020} + {LR4;090;010} + {LR4;090;020} + {LR4;140;010} + {LR4;140;020} + {LR4;180;010} + {LR4;180;020} + {LR4;190;010} + {LR4;190;020} + {LR4;210;010} + {LR4;210;020} + {LR4;230;010} + {LR4;230;020} + {LR4;280;010} + {LR4;280;020} + {LR4;290;010} + {LR4;290;020}].

Rinda un sleja

Atsauces uz tiesību aktiem un norādes

{010;010}

Ārpusbilances posteņi; no kā – sviras rādītāja riska darījuma vērtība

Sviras rādītāja riska darījuma vērtība, kas aprēķināta kā {LRCalc;150;010}, {LRCalc;160;010}, {LRCalc;170;010} un {LRCalc;180;010} summa, izņemot attiecīgos grupas iekšējos riska darījumus (solo līmenī), kas nav ietverti saskaņā ar KPR 429. panta 7. punktu.

{010;020}

Ārpusbilances posteņi; no kā – RSA

Ārpusbilances posteņu riska darījuma riska svērtā vērtība – izņemot VFD un atvasinātos instrumentus – kā standartizētajā pieejā un IRB pieejā. Attiecībā uz riska darījumiem saskaņā ar standartizēto pieeju iestādes nosaka riska darījuma riska svērto vērtību saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu. Attiecībā uz riska darījumiem saskaņā ar IRB pieeju iestādes nosaka riska darījuma riska svērto vērtību saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 3. nodaļu.

{020;010}

Tirdzniecības finansējums; no kā – sviras rādītāja riska darījuma vērtība

Ar tirdzniecības finansējumu saistītu ārpusbilances posteņu sviras rādītāja riska darījuma vērtība. Pārskata sniegšanas vajadzībām LR4 veidnē ārpusbilances posteņi saistībā ar tirdzniecības finansējumu attiecas uz izdotajām un apstiprinātajām importa un eksporta kredītvēstulēm, kas ir īstermiņa un pašlikvidējošas, un līdzīgiem darījumiem.

{020;020}

Tirdzniecības finansējums; no kā – RSA

Ārpusbilances posteņu riska darījuma riska svērtā vērtība – izņemot VFD un atvasinātos instrumentus – saistībā ar tirdzniecības finansējumu. Pārskata sniegšanas vajadzībām LR4 veidnē ārpusbilances posteņi saistībā ar tirdzniecības finansējumu attiecas uz izdotajām un apstiprinātajām importa un eksporta kredītvēstulēm, kas ir īstermiņa un pašlikvidējošas, un līdzīgiem darījumiem.

{030;010}

Saskaņā ar oficiālu eksporta kredītu apdrošināšanas shēmu – sviras rādītāja riska darījuma vērtība

Ar tirdzniecības finansējumu saskaņā ar oficiālu eksporta kredītu apdrošināšanas shēmu saistītu ārpusbilances posteņu sviras rādītāja riska darījuma vērtība.

Pārskata sniegšanas vajadzībām LR4 veidnē oficiāla eksporta kredītu apdrošināšanas shēma attiecas uz oficiālo atbalstu, ko sniedz valdība vai cita struktūra, piemēram eksporta kredītu aģentūra, tostarp tādā veidā kā tiešie kredīti/finansējums, refinansējums, procentu likmju atbalsts (ja kredīta darbības laikā tiek garantēta nemainīga procentu likme), atbalsta finansējums (kredīti un dotācijas), eksporta kredītu apdrošināšana un garantijas.

{030;020}

Saskaņā ar oficiālu eksporta kredītu apdrošināšanas shēmu – RSA

Ārpusbilances posteņu riska darījuma riska svērtā vērtība – izņemot VFD un atvasinātos instrumentus – saistībā ar tirdzniecības finansējumu saskaņā ar oficiālu eksporta kredītu apdrošināšanas shēmu.

Pārskata sniegšanas vajadzībām LR4 veidnē oficiāla eksporta kredītu apdrošināšanas shēma attiecas uz oficiālo atbalstu, ko sniedz valdība vai cita struktūra, piemēram eksporta kredītu aģentūra, tostarp tādā veidā kā tiešie kredīti/finansējums, refinansējums, procentu likmju atbalsts (ja kredīta darbības laikā tiek garantēta nemainīga procentu likme), atbalsta finansējums (kredīti un dotācijas), eksporta kredītu apdrošināšana un garantijas.

{040;010}

Atvasinātie instrumenti un VFD, uz kuriem attiecas dažādu produktu savstarpējo prasījumu ieskaita līgums – sviras rādītāja riska darījuma vērtība

Atvasināto instrumentu un VFD sviras rādītāja riska darījuma vērtība, ja uz tiem attiecas dažādu produktu savstarpējo prasījumu ieskaita līgums, kas definēts KPR 272. panta 25. punktā.

{040;020}

Atvasinātie instrumenti un VFD, uz kuriem attiecas dažādu produktu savstarpējo prasījumu ieskaita līgums – RSA

Atvasināto instrumentu un VFD, tostarp ārpusbilances, riska darījuma riska svērtās vērtības attiecībā uz kredītrisku un darījuma partnera kredītrisku, kas aprēķinātas saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļu, ja uz tiem attiecas dažādu produktu savstarpējo prasījumu ieskaita līgums, kas definēts KPR 272. panta 25. punktā.

{050;010}

Atvasinātie instrumenti, uz kuriem neattiecas dažādu produktu savstarpējo prasījumu ieskaita līgums – sviras rādītāja riska darījuma vērtība

Atvasināto instrumentu sviras rādītāja riska darījuma vērtība, ja uz tiem neattiecas dažādu produktu savstarpējo prasījumu ieskaita līgums, kas definēts KPR 272. panta 25. punktā.

{050;020}

Atvasinātie instrumenti, uz kuriem neattiecas dažādu produktu savstarpējo prasījumu ieskaita līgums – RSA

Atvasināto instrumentu, tostarp ārpusbilances, riska darījuma riska svērtās vērtības attiecībā uz kredītrisku un darījuma partnera kredītrisku, kas aprēķinātas saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļu, ja uz tiem attiecas dažādu produktu savstarpējo prasījumu ieskaita līgums, kas definēts KPR 272. panta 25. punktā

{060;010}

VFD, uz kuriem neattiecas dažādu produktu savstarpējo prasījumu ieskaita līgums – sviras rādītāja riska darījuma vērtība

VFD sviras rādītāja riska darījuma vērtība, ja uz tiem neattiecas dažādu produktu savstarpējo prasījumu ieskaita līgums, kas definēts KPR 272. panta 25. punktā.

{060;020}

VFD, uz kuriem neattiecas dažādu produktu savstarpējo prasījumu ieskaita līgums – RSA

VFD, tostarp ārpusbilances, riska darījuma riska svērtās vērtības attiecībā uz kredītrisku un darījuma partnera kredītrisku, kas aprēķinātas saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļu, ja uz tiem neattiecas dažādu produktu savstarpējo prasījumu ieskaita līgums, kas definēts KPR 272. panta 25. punktā.

{065;010}

Riska darījuma vērtības, kas izriet no papildu procedūras attiecībā pret kredītu atvasinātajiem instrumentiem – sviras rādītāja riska darījuma vērtība

Šī šūna atbilst starpībai starp {LRCalc;130;010} un {LRCalc;140;010}, izņemot attiecīgos grupas iekšējos riska darījumus (solo līmenī), kas nav ietverti saskaņā ar KPR 429. panta 7. punktu.

{070;010}

Citi aktīvi tirdzniecības portfelī – sviras rādītāja riska darījuma vērtība

To posteņu sviras rādītāja riska darījuma vērtība, kas norādīti {LRCalc;190;010}, izņemot netirdzniecības portfeļa posteņus.

{070;020}

Citi aktīvi tirdzniecības portfelī – RSA

Pašu kapitāla prasības, kas reizinātas ar 12,5, attiecībā uz posteņiem, uz kuriem attiecas KPR Trešās daļas IV sadaļa.

{080;010}

Segtās obligācijas – sviras rādītāja riska darījuma vērtība – SP riska darījumi

To aktīvu sviras rādītāja riska darījuma vērtība, kas ir riska darījumi segto obligāciju veidā, kā definēts KPR 129. pantā.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{080;020}

Segtās obligācijas – sviras rādītāja riska darījuma vērtība – IRB riska darījumi

To aktīvu sviras rādītāja riska darījuma vērtība, kas ir riska darījumi segto obligāciju veidā, kā definēts KPR 161. panta 1. punkta d) apakšpunktā.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{080;030}

Segtās obligācijas – RSA – SP riska darījumi

To aktīvu riska darījuma riska svērtā vērtība, kas ir riska darījumi segto obligāciju veidā, kā definēts KPR 129. pantā.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{080;040}

Segtās obligācijas – RSA – IRB riska darījumi

To aktīvu riska darījuma riska svērtā vērtība, kas ir riska darījumi segto obligāciju veidā, kā definēts KPR 161. panta 1. punkta d) apakšpunktā.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{090,010}

Riska darījumi, kurus uzskata par riska darījumiem ar valsti – sviras rādītāja riska darījuma vērtība – SP riska darījumi

Tā ir {100,010} līdz {130,010} šūnas summa.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{090;020}

Riska darījumi, kurus uzskata par riska darījumiem ar valsti – sviras rādītāja riska darījuma vērtība – IRB riska darījumi

Tā ir {100,020} līdz {130,020} šūnas summa.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{090;030}

Riska darījumi, kurus uzskata par riska darījumiem ar valsti – RSA – SP riska darījumi

Tā ir {100,030} līdz {130,030} šūnas summa.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{090;040}

Riska darījumi, kurus uzskata par riska darījumiem ar valsti – RSA – IRB riska darījumi

Tā ir {100,040} līdz {130,040} šūnas summa.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{100;010}

Centrālās valdības un centrālās bankas – sviras rādītāja riska darījuma vērtība – SP riska darījumi

To aktīvu sviras rādītāja riska darījuma vērtība, kas ir riska darījumi ar centrālajām valdībām vai centrālajām bankām, kā definēts KPR 114. pantā.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{100;020}

Centrālās valdības un centrālās bankas – sviras rādītāja riska darījuma vērtība – IRB riska darījumi

To aktīvu sviras rādītāja riska darījuma vērtība, kas ir riska darījumi ar centrālajām valdībām vai centrālajām bankām, kā definēts KPR 147. panta 2. punkta a) apakšpunktā.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{100;030}

Centrālās valdības un centrālās bankas – RSA – SP riska darījumi

To aktīvu riska darījuma riska svērtā vērtība, kas ir riska darījumi ar centrālajām valdībām vai centrālajām bankām, kā definēts KPR 114. pantā.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{100;040}

Centrālās valdības un centrālās bankas – RSA – IRB riska darījumi

To aktīvu riska darījuma riska svērtā vērtība, kas ir riska darījumi ar centrālajām valdībām vai centrālajām bankām, kā definēts KPR 147. panta 2. punkta a) apakšpunktā.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{110;010}

Reģionālās pašvaldības un vietējās pašpārvaldes, kuras uzskata par valsti – sviras rādītāja riska darījuma vērtība – SP riska darījumi

To aktīvu sviras rādītāja riska darījuma vērtība, kas ir tādi riska darījumi ar reģionālajām pašvaldībām un vietējām pašpārvaldēm, kuras uzskata par valsti, uz kuriem attiecas KPR 115. panta 2. un 4. punkts.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{110;020}

Reģionālās pašvaldības un vietējās pašpārvaldes, kuras uzskata par valsti – sviras rādītāja riska darījuma vērtība – IRB riska darījumi

To aktīvu sviras rādītāja riska darījuma vērtība, kas ir tādi riska darījumi ar reģionālajām pašvaldībām un vietējām pašpārvaldēm, uz kuriem attiecas KPR 147. panta 3. punkta a) apakšpunkts.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{110;030}

Reģionālās pašvaldības un vietējās pašpārvaldes, kuras uzskata par valsti – RSA – SP riska darījumi

To aktīvu riska darījuma riska svērtā vērtība, kas ir tādi riska darījumi ar reģionālajām pašvaldībām un vietējām pašpārvaldēm, kuras uzskata par valsti, uz kuriem attiecas KPR 115. panta 2. un 4. punkts.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{110;040}

Reģionālās pašvaldības un vietējās pašpārvaldes, kuras uzskata par valsti – RSA – IRB riska darījumi

To aktīvu riska darījuma riska svērtā vērtība, kas ir tādi riska darījumi ar reģionālajām pašvaldībām un vietējām pašpārvaldēm, uz kuriem attiecas KPR 147. panta 3. punkta a) apakšpunkts.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{120;010}

DAB un starptautiskās organizācijas, kuras uzskata par valsti – sviras rādītāja riska darījuma vērtība – SP riska darījumi

To aktīvu sviras rādītāja riska darījuma vērtība, kas ir tādi riska darījumi ar daudzpusējām attīstības bankām un starptautiskām organizācijām, uz kuriem attiecas KPR 117. panta 2. punkts un 118. pants.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{120;020}

DAB un starptautiskās organizācijas, kuras uzskata par valsti – sviras rādītāja riska darījuma vērtība – IRB riska darījumi

To aktīvu sviras rādītāja riska darījuma vērtība, kas ir tādi riska darījumi ar daudzpusējām attīstības bankām un starptautiskām organizācijām, uz kuriem attiecas KPR 147. panta 3. punkta b) un c) apakšpunkts.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{120;030}

DAB un starptautiskās organizācijas, kuras uzskata par valsti – RSA – SP riska darījumi

To aktīvu riska darījuma riska svērtā vērtība, kas ir tādi riska darījumi ar daudzpusējām attīstības bankām un starptautiskām organizācijām, uz kuriem attiecas KPR 117. panta 2. punkts un 118. pants.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{120;040}

DAB un starptautiskās organizācijas, kuras uzskata par valsti – RSA – IRB riska darījumi

To aktīvu riska darījuma riska svērtā vērtība, kas ir tādi riska darījumi ar daudzpusējām attīstības bankām un starptautiskām organizācijām, uz kuriem attiecas KPR 147. panta 3. punkta b) un c) apakšpunkts.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{130;010}

PSS, kuras uzskata par valsti – sviras rādītāja riska darījuma vērtība – SP riska darījumi

To aktīvu sviras rādītāja riska darījuma vērtība, kas ir tādi riska darījumi ar publiskā sektora struktūrām, uz kuriem attiecas KPR 116. panta 4. punkts.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{130;020}

PSS, kuras uzskata par valsti – sviras rādītāja riska darījuma vērtība – IRB riska darījumi

To aktīvu sviras rādītāja riska darījuma vērtība, kas ir tādi riska darījumi ar publiskā sektora struktūrām, uz kuriem attiecas KPR 147. panta 3. punkta a) apakšpunkts.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{130;030}

PSS, kuras uzskata par valsti – RSA – SP riska darījumi

To aktīvu riska darījuma riska svērtā vērtība, kas ir tādi riska darījumi ar publiskā sektora struktūrām, uz kuriem attiecas KPR 116. panta 4. punkts.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{130;040}

PSS, kuras uzskata par valsti – RSA – IRB riska darījumi

To aktīvu riska darījuma riska svērtā vērtība, kas ir tādi riska darījumi ar publiskā sektora struktūrām, uz kuriem attiecas KPR 147. panta 3. punkta a) apakšpunkts.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{140;010}

Riska darījumi ar reģionālajām pašvaldībām, DAB, starptautiskām organizācijām un PSS, kuras neuzskata par valsti – sviras rādītāja riska darījuma vērtība – SP riska darījumi

Tā ir {150,010} līdz {170,010} šūnas summa.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{140;020}

Riska darījumi ar reģionālajām pašvaldībām, DAB, starptautiskām organizācijām un PSS, kuras neuzskata par valsti – sviras rādītāja riska darījuma vērtība – IRB riska darījumi

Tā ir {150,020} līdz {170,020} šūnas summa.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{140;030}

Riska darījumi ar reģionālajām pašvaldībām, DAB, starptautiskām organizācijām un PSS, kuras neuzskata par valsti – RSA – SP riska darījumi

Tā ir {150,030} līdz {170,030} šūnas summa.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{140;040}

Riska darījumi ar reģionālajām pašvaldībām, DAB, starptautiskām organizācijām un PSS, kuras neuzskata par valsti – RSA – IRB riska darījumi

Tā ir {150,040} līdz {170,040} šūnas summa.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{150;010}

Reģionālās pašvaldības un vietējās pašpārvaldes, kuras neuzskata par valsti – sviras rādītāja riska darījuma vērtība – SP riska darījumi

To aktīvu sviras rādītāja riska darījuma vērtība, kas ir tādi riska darījumi ar reģionālajām pašvaldībām un vietējām pašpārvaldēm, kuras neuzskata par valsti, uz kuriem attiecas KPR 115. panta 1., 3. un 5. punkts.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{150;020}

Reģionālās pašvaldības un vietējās pašpārvaldes, kuras neuzskata par valsti – sviras rādītāja riska darījuma vērtība – IRB riska darījumi

To aktīvu sviras rādītāja riska darījuma vērtība, kas ir tādi riska darījumi ar reģionālajām pašvaldībām un vietējām pašpārvaldēm, kuras neuzskata par valsti, uz kuriem attiecas KPR 147. panta 4. punkta a) apakšpunkts.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{150;030}

Reģionālās pašvaldības un vietējās pašpārvaldes, kuras neuzskata par valsti – RSA – SP riska darījumi

To aktīvu riska darījuma riska svērtā vērtība, kas ir tādi riska darījumi ar reģionālajām pašvaldībām un vietējām pašpārvaldēm, kuras neuzskata par valsti, uz kuriem attiecas KPR 115. panta 1., 3. un 5. punkts.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{150;040}

Reģionālās pašvaldības un vietējās pašpārvaldes, kuras neuzskata par valsti – RSA – IRB riska darījumi

To aktīvu riska darījuma riska svērtā vērtība, kas ir tādi riska darījumi ar reģionālajām pašvaldībām un vietējām pašpārvaldēm, kuras neuzskata par valsti, uz kuriem attiecas KPR 147. panta 4. punkta a) apakšpunkts.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{160;010}

DAB, kuras neuzskata par valsti – sviras rādītāja riska darījuma vērtība – SP riska darījumi

To aktīvu sviras rādītāja riska darījuma vērtība, kas ir tādi riska darījumi ar daudzpusējām attīstības bankām, uz kuriem attiecas KPR 117. panta 1. un 3. punkts.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{160;020}

DAB, kuras neuzskata par valsti – sviras rādītāja riska darījuma vērtība – IRB riska darījumi

To aktīvu sviras rādītāja riska darījuma vērtība, kas ir tādi riska darījumi ar daudzpusējām attīstības bankām, kuras neuzskata par valsti, uz kuriem attiecas KPR 147. panta 4. punkta c) apakšpunkts.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{160;030}

DAB, kuras neuzskata par valsti – RSA – SP riska darījumi

To aktīvu riska darījuma riska svērtā vērtība, kas ir tādi riska darījumi ar daudzpusējām attīstības bankām, uz kuriem attiecas KPR 117. panta 1. un 3. punkts.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{160;040}

DAB, kuras neuzskata par valsti – RSA – IRB riska darījumi

To aktīvu riska darījuma riska svērtā vērtība, kas ir tādi riska darījumi ar daudzpusējām attīstības bankām, kuras neuzskata par valsti, uz kuriem attiecas KPR 147. panta 4. punkta c) apakšpunkts.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{170;010}

PSS, kuras neuzskata par valsti – sviras rādītāja riska darījuma vērtība – SP riska darījumi

To aktīvu sviras rādītāja riska darījuma vērtība, kas ir tādi riska darījumi ar publiskā sektora struktūrām, uz kuriem attiecas KPR 116. panta 1., 2., 3. un 5. punkts.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{170;020}

PSS, kuras neuzskata par valsti – sviras rādītāja riska darījuma vērtība – IRB riska darījumi

To aktīvu sviras rādītāja riska darījuma vērtība, kas ir tādi riska darījumi ar publiskā sektora struktūrām, kuras neuzskata par valsti, uz kuriem attiecas KPR 147. panta 4. punkta b) apakšpunkts.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{170;030}

PSS, kuras neuzskata par valsti – RSA – SP riska darījumi

To aktīvu riska darījuma riska svērtā vērtība, kas ir tādi riska darījumi ar publiskā sektora struktūrām, uz kuriem attiecas KPR 116. panta 1., 2., 3. un 5. punkts.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{170;040}

PSS, kuras neuzskata par valsti – RSA – IRB riska darījumi

To aktīvu riska darījuma riska svērtā vērtība, kas ir tādi riska darījumi ar publiskā sektora struktūrām, kuras neuzskata par valsti, uz kuriem attiecas KPR 147. panta 4. punkta b) apakšpunkts.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{180;010}

Iestādes – sviras rādītāja riska darījuma vērtība – SP riska darījumi

To aktīvu sviras rādītāja riska darījuma vērtība, kas ir tādi riska darījumi ar iestādēm, uz kuriem attiecas KPR 119. līdz 121. pants.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{180;020}

Iestādes – sviras rādītāja riska darījuma vērtība – IRB riska darījumi

To aktīvu sviras rādītāja riska darījuma vērtība, kas ir tādi riska darījumi ar iestādēm, uz kuriem attiecas KPR 147. panta 2. punkta b) apakšpunkts, un kas nav riska darījumi segto obligāciju veidā saskaņā ar KPR 161. panta 1. punkta d) apakšpunktu, un uz kuriem neattiecas KPR 147. panta 4. punkta a) līdz c) apakšpunkts.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{180;030}

Iestādes – RSA – SP riska darījumi

To aktīvu riska darījuma riska svērtā vērtība, kas ir tādi riska darījumi ar iestādēm, uz kuriem attiecas KPR 119. līdz 121. pants.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{180;040}

Iestādes – RSA – IRB riska darījumi

To aktīvu riska darījuma riska svērtā vērtība, kas ir tādi riska darījumi ar iestādēm, uz kuriem attiecas KPR 147. panta 2. punkta b) apakšpunkts, un kas nav riska darījumi segto obligāciju veidā saskaņā ar KPR 161. panta 1. punkta d) apakšpunktu, un uz kuriem neattiecas KPR 147. panta 4. punkta a) līdz c) apakšpunkts.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{190;010}

Nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku; no kā – sviras rādītāja riska darījuma vērtība – SP riska darījumi

To aktīvu sviras rādītāja riska darījuma vērtība, kas ir riska darījumi, kuri nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku un uz kuriem attiecas KPR 124. pants.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{190;020}

Nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku; no kā – sviras rādītāja riska darījuma vērtība – IRB riska darījumi

To aktīvu sviras rādītāja riska darījuma vērtība, kas ir riska darījumi ar komercsabiedrībām saskaņā ar KPR 147. panta 2. punkta c) apakšpunktu vai riska darījumi ar privātpersonām vai MVU saskaņā ar KPR 147. panta 2. punkta d) apakšpunktu, ja šie riska darījumi ir nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku saskaņā ar KPR 199. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{190;030}

Nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku; no kā – RSA – SP riska darījumi

To aktīvu riska darījuma riska svērtā vērtība, kas ir riska darījumi, kuri nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku un uz kuriem attiecas KPR 124. pants.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{190;040}

Nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku; no kā – RSA – IRB riska darījumi

To aktīvu riska darījuma riska svērtā vērtība, kas ir riska darījumi ar komercsabiedrībām saskaņā ar KPR 147. panta 2. punkta c) apakšpunktu vai riska darījumi ar privātpersonām vai MVU saskaņā ar KPR 147. panta 2. punkta d) apakšpunktu, ja šie riska darījumi ir nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku saskaņā ar KPR 199. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{200;010}

Nodrošināti ar mājokļa īpašuma hipotēku – sviras rādītāja riska darījuma vērtība – SP riska darījumi

To aktīvu sviras rādītāja riska darījuma vērtība, kas ir riska darījumi, kuri ir pilnībā nodrošināti ar mājokļa īpašuma hipotēku un uz kuriem attiecas KPR 125. pants.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{200;020}

Nodrošināti ar mājokļa īpašuma hipotēku – sviras rādītāja riska darījuma vērtība – IRB riska darījumi

To aktīvu sviras rādītāja riska darījuma vērtība, kas ir riska darījumi ar komercsabiedrībām saskaņā ar KPR 147. panta 2. punkta c) apakšpunktu vai riska darījumi ar privātpersonām vai MVU saskaņā ar KPR 147. panta 2. punkta d) apakšpunktu, ja šie riska darījumi ir nodrošināti ar mājokļa īpašuma hipotēku saskaņā ar KPR 199. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{200;030}

Nodrošināti ar mājokļa īpašuma hipotēku – RSA – SP riska darījumi

To aktīvu riska darījuma riska svērtā vērtība, kas ir riska darījumi, kuri ir pilnībā nodrošināti ar mājokļa īpašuma hipotēku un uz kuriem attiecas KPR 125. pants.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{200;040}

Nodrošināti ar mājokļa īpašuma hipotēku – RSA – IRB riska darījumi

To aktīvu riska darījuma riska svērtā vērtība, kas ir riska darījumi ar komercsabiedrībām saskaņā ar KPR 147. panta 2. punkta c) apakšpunktu vai riska darījumi ar privātpersonām vai MVU saskaņā ar KPR 147. panta 2. punkta d) apakšpunktu, ja šie riska darījumi ir nodrošināti ar mājokļa īpašuma hipotēku saskaņā ar KPR 199. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{210;010}

Riska darījumi ar privātpersonām vai MVU; no kā – sviras rādītāja riska darījuma vērtība – SP riska darījumi

To aktīvu sviras rādītāja riska darījuma vērtība, kas ir tādi riska darījumi ar privātpersonām vai MVU, uz kuriem attiecas KPR 123. pants.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{210;020}

Riska darījumi ar privātpersonām vai MVU; no kā – sviras rādītāja riska darījuma vērtība – IRB riska darījumi

To aktīvu sviras rādītāja riska darījuma vērtība, kas ir riska darījumi ar privātpersonām vai MVU saskaņā ar KPR 147. panta 2. punkta d) apakšpunktu, ja šie riska darījumi nav nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku saskaņā ar KPR 199. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{210;030}

Riska darījumi ar privātpersonām vai MVU; no kā – RSA – SP riska darījumi

To aktīvu riska darījuma riska svērtā vērtība, kas ir tādi riska darījumi ar privātpersonām vai MVU, uz kuriem attiecas KPR 123. pants.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{210;040}

Riska darījumi ar privātpersonām vai MVU; no kā – RSA – IRB riska darījumi

To aktīvu riska darījuma riska svērtā vērtība, kas ir riska darījumi ar privātpersonām vai MVU saskaņā ar KPR 147. panta 2. punkta d) apakšpunktu, ja šie riska darījumi nav nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku saskaņā ar KPR 199. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{220;010}

Riska darījumi ar MVU – sviras rādītāja riska darījuma vērtība – SP riska darījumi

To aktīvu sviras rādītāja riska darījuma vērtība, kas ir tādi riska darījumi ar maziem un vidējiem uzņēmumiem, uz kuriem attiecas KPR 123. pants.

Šīs šūnas vajadzībām terminu “mazais un vidējais uzņēmums” definē saskaņā ar KPR 501. panta 2. punkta b) apakšpunktu.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{220;020}

Riska darījumi ar MVU – sviras rādītāja riska darījuma vērtība – IRB riska darījumi

To aktīvu sviras rādītāja riska darījuma vērtība, kas ir riska darījumi ar privātpersonām vai MVU saskaņā ar KPR 147. panta 2. punkta d) apakšpunktu, ja šie riska darījumi ir riska darījumi ar maziem un vidējiem uzņēmumiem un nav nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku saskaņā ar KPR 199. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

Šīs šūnas vajadzībām terminu “mazais un vidējais uzņēmums” definē saskaņā ar KPR 501. panta 2. punkta b) apakšpunktu.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{220;030}

Riska darījumi ar MVU – RSA – SP riska darījumi

To aktīvu riska darījuma riska svērtā vērtība, kas ir tādi riska darījumi ar maziem un vidējiem uzņēmumiem, uz kuriem attiecas KPR 123. pants.

Šīs šūnas vajadzībām terminu “mazais un vidējais uzņēmums” definē saskaņā ar KPR 501. panta 2. punkta b) apakšpunktu.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{220;040}

Riska darījumi ar MVU – RSA – IRB riska darījumi

To aktīvu riska darījuma riska svērtā vērtība, kas ir riska darījumi ar privātpersonām vai MVU saskaņā ar KPR 147. panta 2. punkta d) apakšpunktu, ja šie riska darījumi ir riska darījumi ar maziem un vidējiem uzņēmumiem un nav nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku saskaņā ar KPR 199. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

Šīs šūnas vajadzībām terminu “mazais un vidējais uzņēmums” definē saskaņā ar KPR 501. panta 2. punkta b) apakšpunktu.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{230;010}

Komercsabiedrības; no kā – sviras rādītāja riska darījuma vērtība – SP riska darījumi

Tā ir {240,010} un {250,010} summa.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{230;020}

Komercsabiedrības; no kā – sviras rādītāja riska darījuma vērtība – IRB riska darījumi

Tā ir {240,020} un {250,020} summa.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{230;030}

Komercsabiedrības; no kā – RSA – SP riska darījumi

Tā ir {240,030} un {250,030} summa.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{230;040}

Komercsabiedrības; no kā – RSA – IRB riska darījumi

Tā ir {240,040} un {250,040} summa.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{240;010}

Finanšu komercsabiedrības – sviras rādītāja riska darījuma vērtība – SP riska darījumi

To aktīvu sviras rādītāja riska darījuma vērtība, kas ir tādi riska darījumi ar finanšu komercsabiedrībām, uz kuriem attiecas KPR 122. pants. Pārskata sniegšanas vajadzībām LR4 veidnē finanšu komercsabiedrības ir tādas regulētas un neregulētas sabiedrības, izņemot {180;10} minētās iestādes, kuru galvenā uzņēmējdarbība ir līdzdalību iegāde vai vienas vai vairāku tādu darbību veikšana, kuras norādītas Direktīvas 2013/36/ES I pielikumā, kā arī sabiedrības, kas definētas KPR 4. panta 1. punkta 27) apakšpunktā, izņemot {180;10} minētās iestādes.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{240;020}

Finanšu komercsabiedrības – sviras rādītāja riska darījuma vērtība – IRB riska darījumi

To aktīvu sviras rādītāja riska darījuma vērtība, kas ir riska darījumi ar finanšu komercsabiedrībām saskaņā ar KPR 147. panta 2. punkta c) apakšpunktu, ja šie riska darījumi nav nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku saskaņā ar KPR 199. panta 1. punkta a) apakšpunktu. Pārskata sniegšanas vajadzībām LR4 veidnē finanšu komercsabiedrības ir tādas regulētas un neregulētas sabiedrības, izņemot {180;10} minētās iestādes, kuru galvenā uzņēmējdarbība ir līdzdalību iegāde vai vienas vai vairāku tādu darbību veikšana, kuras norādītas Direktīvas 2013/36/ES I pielikumā, kā arī sabiedrības, kas definētas KPR 4. panta 1. punkta 27) apakšpunktā, izņemot {180;10} minētās iestādes.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{240;030}

Finanšu komercsabiedrības – RSA – SP riska darījumi

To aktīvu riska darījumu riska svērtā vērtība, kas ir tādi riska darījumi ar finanšu komercsabiedrībām, uz kuriem attiecas KPR 122. pants. Pārskata sniegšanas vajadzībām LR4 veidnē finanšu komercsabiedrības ir tādas regulētas un neregulētas sabiedrības, izņemot {180;10} minētās iestādes, kuru galvenā uzņēmējdarbība ir līdzdalību iegāde vai vienas vai vairāku tādu darbību veikšana, kuras norādītas Direktīvas 2013/36/ES I pielikumā, kā arī sabiedrības, kas definētas KPR 4. panta 1. punkta 27) apakšpunktā, izņemot {180;10} minētās iestādes.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{240;040}

Finanšu komercsabiedrības – RSA – IRB riska darījumi

To aktīvu riska darījuma riska svērtā vērtība, kas ir riska darījumi ar finanšu komercsabiedrībām saskaņā ar KPR 147. panta 2. punkta c) apakšpunktu, ja šie riska darījumi nav nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku saskaņā ar KPR 199. panta 1. punkta a) apakšpunktu. Pārskata sniegšanas vajadzībām LR4 veidnē finanšu komercsabiedrības ir tādas regulētas un neregulētas sabiedrības, izņemot {180;10} minētās iestādes, kuru galvenā uzņēmējdarbība ir līdzdalību iegāde vai vienas vai vairāku tādu darbību veikšana, kuras norādītas Direktīvas 2013/36/ES I pielikumā, kā arī sabiedrības, kas definētas KPR 4. panta 1. punkta 27) apakšpunktā, izņemot {180;10} minētās iestādes.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{250;010}

Nefinanšu; no kā – sviras rādītāja riska darījuma vērtība – SP riska darījumi

To aktīvu sviras rādītāja riska darījuma vērtība, kas ir tādi riska darījumi ar nefinanšu komercsabiedrībām, uz kuriem attiecas KPR 122. pants.

Tā ir {260,010} un {270,010} summa.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{250;020}

Nefinanšu; no kā – sviras rādītāja riska darījuma vērtība – IRB riska darījumi

To aktīvu sviras rādītāja riska darījuma vērtība, kas ir riska darījumi ar nefinanšu komercsabiedrībām saskaņā ar KPR 147. panta 2. punkta c) apakšpunktu, ja šie riska darījumi nav nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku saskaņā ar KPR 199. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

Tā ir {260,020} un {270,020} summa.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{250;030}

Nefinanšu; no kā – RSA – SP riska darījumi

To aktīvu riska darījumu riska svērtā vērtība, kas ir tādi riska darījumi ar nefinanšu komercsabiedrībām, uz kuriem attiecas KPR 122. pants.

Tā ir {260,030} un {270,030} summa.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{250;040}

Nefinanšu; no kā – RSA – IRB riska darījumi

To aktīvu riska darījuma riska svērtā vērtība, kas ir riska darījumi ar nefinanšu komercsabiedrībām saskaņā ar KPR 147. panta 2. punkta c) apakšpunktu, ja šie riska darījumi nav nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku saskaņā ar KPR 199. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

Tā ir {260,040} un {270,040} summa.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{260;010}

Riska darījumi ar MVU – sviras rādītāja riska darījuma vērtība – SP riska darījumi

To aktīvu sviras rādītāja riska darījuma vērtība, kas ir tādi riska darījumi ar komercsabiedrībām kā maziem un vidējiem uzņēmumiem, uz kuriem attiecas KPR 122. pants.

Šīs šūnas vajadzībām terminu “mazais un vidējais uzņēmums” definē saskaņā ar KPR 501. panta 2. punkta b) apakšpunktu.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{260;020}

Riska darījumi ar MVU – sviras rādītāja riska darījuma vērtība – IRB riska darījumi

To aktīvu sviras rādītāja riska darījuma vērtība, kas ir riska darījumi ar komercsabiedrībām saskaņā ar KPR 147. panta 2. punkta c) apakšpunktu, ja šie riska darījumi ir riska darījumi ar maziem un vidējiem uzņēmumiem un nav nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku saskaņā ar KPR 199. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

Šīs šūnas vajadzībām terminu “mazais un vidējais uzņēmums” definē saskaņā ar KPR 501. panta 2. punkta b) apakšpunktu.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{260;030}

Riska darījumi ar MVU – RSA – SP riska darījumi

To aktīvu riska darījuma riska svērtā vērtība, kas ir tādi riska darījumi ar komercsabiedrībām kā maziem un vidējiem uzņēmumiem, uz kuriem attiecas KPR 122. pants.

Šīs šūnas vajadzībām terminu “mazais un vidējais uzņēmums” definē saskaņā ar KPR 501. panta 2. punkta b) apakšpunktu.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{260;040}

Riska darījumi ar MVU – RSA – IRB riska darījumi

To aktīvu riska darījuma riska svērtā vērtība, kas ir riska darījumi ar komercsabiedrībām saskaņā ar KPR 147. panta 2. punkta c) apakšpunktu, ja šie riska darījumi ir riska darījumi ar maziem un vidējiem uzņēmumiem un nav nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku saskaņā ar KPR 199. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

Šīs šūnas vajadzībām terminu “mazais un vidējais uzņēmums” definē saskaņā ar KPR 501. panta 2. punkta b) apakšpunktu.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{270;010}

Riska darījumi, izņemot riska darījumus ar MVU – sviras rādītāja riska darījuma vērtība – SP riska darījumi

To aktīvu sviras rādītāja riska darījuma vērtība, kas ir tādi riska darījumi ar komercsabiedrībām, uz kuriem attiecas KPR 122. pants, un kas nav norādīti {230;040} un {250;040}.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{270;020}

Riska darījumi, izņemot riska darījumus ar MVU – sviras rādītāja riska darījuma vērtība – IRB riska darījumi

To aktīvu sviras rādītāja riska darījuma vērtība, kas ir riska darījumi ar komercsabiedrībām saskaņā ar KPR 147. panta 2. punkta c) apakšpunktu, ja šie riska darījumi nav nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku saskaņā ar KPR 199. panta 1. punkta a) apakšpunktu, un kas nav norādīti {230;040} un {250;040}.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{270;030}

Riska darījumi, izņemot riska darījumus ar MVU – RSA – SP riska darījumi

To aktīvu riska darījuma riska svērtā vērtība, kas ir tādi riska darījumi ar komercsabiedrībām, uz kuriem attiecas KPR 122. pants, un kas nav norādīti {230;040} un {250;040}.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{270;040}

Riska darījumi, izņemot riska darījumus ar MVU – RSA – IRB riska darījumi

To aktīvu riska darījuma riska svērtā vērtība, kas ir riska darījumi ar komercsabiedrībām saskaņā ar KPR 147. panta 2. punkta c) apakšpunktu, ja šie riska darījumi nav nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku saskaņā ar KPR 199. panta 1. punkta a) apakšpunktu, un kas nav norādīti {230;040} un {250;040}.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{280;010}

Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības – sviras rādītāja riska darījuma vērtība – SP riska darījumi

To aktīvu sviras rādītāja riska darījuma vērtība, kas ir riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības, un tāpēc uz tiem attiecas KPR 127. pants.

{280;020}

Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības – sviras rādītāja riska darījuma vērtība – IRB riska darījumi

To aktīvu sviras rādītāja riska darījuma vērtība, kas klasificēti KPR 147. panta 2. punktā norādītajās riska darījumu kategorijās, ja ir notikusi saistību neizpilde saskaņā ar KPR 178. pantu.

{280;030}

Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības – RSA – SP riska darījumi

To aktīvu riska darījuma riska svērtā vērtība, kas ir riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības, un tāpēc uz tiem attiecas KPR 127. pants.

{280;040}

Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības – RSA – IRB riska darījumi

To aktīvu riska darījuma riska svērtā vērtība, kas klasificēti KPR 147. panta 2. punktā norādītajās riska darījumu kategorijās, ja ir notikusi saistību neizpilde saskaņā ar KPR 178. pantu.

{290;010}

Citi riska darījumi; no kā – sviras rādītāja riska darījuma vērtība – SP riska darījumi

To aktīvu sviras rādītāja riska darījuma vērtība, kas klasificēti riska darījumu kategorijās, kuras norādītas KPR 112. panta k), m), n), o), p) un q) punktā.

Iestādes norāda aktīvus, kuri atskaitīti no pašu kapitāla (piemēram, nemateriālie aktīvi) un kurus nevar kvalificēt citādi, pat ja šāda klasifikācija nav nepieciešama, lai noteiktu uz risku balstītas pašu kapitāla prasības slejā {*; 030} un {*; 040}.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{290;020}

Citi riska darījumi; no kā – sviras rādītāja riska darījuma vērtība – IRB riska darījumi

To aktīvu sviras rādītāja riska darījuma vērtība, kas klasificēti riska darījumu kategorijās, kuras norādītas KPR 147. panta 2. punkta e), f) un g) apakšpunktā.

Iestādes norāda aktīvus, kuri atskaitīti no pašu kapitāla (piemēram, nemateriālie aktīvi) un kurus nevar kvalificēt citādi, pat ja šāda klasifikācija nav nepieciešama, lai noteiktu uz risku balstītas pašu kapitāla prasības slejā {*; 030} un {*; 040}.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{290;030}

Citi riska darījumi; no kā – RSA – SP riska darījumi

To aktīvu riska darījuma riska svērtā vērtība, kas klasificēti riska darījumu kategorijās, kuras norādītas KPR 112. panta k), m), n), o), p) un q) punktā.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{290;040}

Citi riska darījumi; no kā – RSA – IRB riska darījumi

To aktīvu riska darījumu riska svērtā vērtība, kas klasificēti riska darījumu kategorijās, kuras norādītas KPR 147. panta 2. punkta e), f) un g) apakšpunktā.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{300;010}

Vērtspapīrošanas riska darījumi – sviras rādītāja riska darījuma vērtība – SP riska darījumi

To aktīvu sviras rādītāja riska darījuma vērtība, kas ir vērtspapīrošanas riska darījumi, uz kuriem attiecas KPR 112. panta m) punkts.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{300;020}

Vērtspapīrošanas riska darījumi – sviras rādītāja riska darījuma vērtība – IRB riska darījumi

To aktīvu sviras rādītāja riska darījuma vērtība, kas ir vērtspapīrošanas riska darījumi un uz kuriem attiecas KPR 147. panta 2. punkta f) apakšpunkts.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{300;030}

Vērtspapīrošanas riska darījumi – RSA – SP riska darījumi

To aktīvu riska darījuma riska svērtā vērtība, kas ir vērtspapīrošanas riska darījumi, uz kuriem attiecas KPR 112. panta m) punkts.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{300;040}

Vērtspapīrošanas riska darījumi – RSA – IRB riska darījumi

To aktīvu riska darījuma riska svērtā vērtība, kas ir vērtspapīrošanas riska darījumi un uz kuriem attiecas KPR 147. panta 2. punkta f) apakšpunkts.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{310;010}

Tirdzniecības finansējums (izziņas postenis); no kā – sviras rādītāja riska darījuma vērtība – SP riska darījumi

Ar aizdevumiem preču vai pakalpojumu eksportētājam vai importētājam, izmantojot importa un eksporta kredītus un līdzīgus darījumus, saistītu bilances posteņu sviras rādītāja riska darījuma vērtība.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{310;020}

Tirdzniecības finansējums (izziņas postenis); no kā – sviras rādītāja riska darījuma vērtība – IRB riska darījumi

Ar aizdevumiem preču vai pakalpojumu eksportētājam vai importētājam, izmantojot importa un eksporta kredītus un līdzīgus darījumus, saistītu bilances posteņu sviras rādītāja riska darījuma vērtība.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{310;030}

Tirdzniecības finansējums (izziņas postenis); no kā – RSA – SP riska darījumi

Ar aizdevumiem preču vai pakalpojumu eksportētājam vai importētājam, izmantojot importa un eksporta kredītus un līdzīgus darījumus, saistītu bilances posteņu riska darījuma riska svērtā vērtība.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{310;040}

Tirdzniecības finansējums (izziņas postenis); no kā – RSA – IRB riska darījumi

Ar aizdevumiem preču vai pakalpojumu eksportētājam vai importētājam, izmantojot importa un eksporta kredītus un līdzīgus darījumus, saistītu bilances posteņu riska darījumu riska svērtā vērtība.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{320;010}

Saskaņā ar oficiālu eksporta kredītu apdrošināšanas shēmu – sviras rādītāja riska darījuma vērtība – SP riska darījumi

Ar tirdzniecības finansējumu saskaņā ar oficiālu eksporta kredītu apdrošināšanas shēmu saistītu bilances posteņu sviras rādītāja riska darījuma vērtība. Pārskata sniegšanas vajadzībām LR4 veidnē oficiāla eksporta kredītu apdrošināšanas shēma attiecas uz oficiālo atbalstu, ko sniedz valdība vai cita struktūra, piemēram eksporta kredītu aģentūra, tostarp tādā veidā kā tiešie kredīti/finansējums, refinansējums, procentu likmju atbalsts (ja kredīta darbības laikā tiek garantēta nemainīga procentu likme), atbalsta finansējums (kredīti un dotācijas), eksporta kredītu apdrošināšana un garantijas.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{320;020}

Saskaņā ar oficiālu eksporta kredītu apdrošināšanas shēmu – sviras rādītāja riska darījuma vērtība – IRB riska darījumi

Ar tirdzniecības finansējumu saskaņā ar oficiālu eksporta kredītu apdrošināšanas shēmu saistītu bilances posteņu sviras rādītāja riska darījuma vērtība. Pārskata sniegšanas vajadzībām LR4 veidnē oficiāla eksporta kredītu apdrošināšanas shēma attiecas uz oficiālo atbalstu, ko sniedz valdība vai cita struktūra, piemēram eksporta kredītu aģentūra, tostarp tādā veidā kā tiešie kredīti/finansējums, refinansējums, procentu likmju atbalsts (ja kredīta darbības laikā tiek garantēta nemainīga procentu likme), atbalsta finansējums (kredīti un dotācijas), eksporta kredītu apdrošināšana un garantijas.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{320;030}

Saskaņā ar oficiālu eksporta kredītu apdrošināšanas shēmu – RSA – SP riska darījumi

Ar tirdzniecības finansējumu saskaņā ar oficiālu eksporta kredītu apdrošināšanas shēmu saistītu bilances posteņu riska darījuma riska svērtā vērtība. Pārskata sniegšanas vajadzībām LR4 veidnē oficiāla eksporta kredītu apdrošināšanas shēma attiecas uz oficiālo atbalstu, ko sniedz valdība vai cita struktūra, piemēram eksporta kredītu aģentūra, tostarp tādā veidā kā tiešie kredīti/finansējums, refinansējums, procentu likmju atbalsts (ja kredīta darbības laikā tiek garantēta nemainīga procentu likme), atbalsta finansējums (kredīti un dotācijas), eksporta kredītu apdrošināšana un garantijas.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

{320;040}

Saskaņā ar oficiālu eksporta kredītu apdrošināšanas shēmu – RSA – IRB riska darījumi

Ar tirdzniecības finansējumu saskaņā ar oficiālu eksporta kredītu apdrošināšanas shēmu saistītu bilances posteņu riska darījuma riska svērtā vērtība. Pārskata sniegšanas vajadzībām LR4 veidnē oficiāla eksporta kredītu apdrošināšanas shēma attiecas uz oficiālo atbalstu, ko sniedz valdība vai cita struktūra, piemēram eksporta kredītu aģentūra, tostarp tādā veidā kā tiešie kredīti/finansējums, refinansējums, procentu likmju atbalsts (ja kredīta darbības laikā tiek garantēta nemainīga procentu likme), atbalsta finansējums (kredīti un dotācijas), eksporta kredītu apdrošināšana un garantijas.

Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

9.   C 44.00 – Vispārīga informācija (LR5)

31.

Šeit tiek vākta papildu informācija, lai klasificētu iestādes darbības un iestādes izvēlētos regulatīvos risinājumus.

Rinda un sleja

Norādes

{010;010}

Iestādes uzņēmuma struktūra

Iestāde klasificē savu uzņēmuma struktūru saskaņā ar šādām turpmāk norādītajām kategorijām:

akciju sabiedrība;

savstarpēja/kooperatīva;

cita sabiedrība, kas nav akciju sabiedrība.

{020;010}

Atvasinātajiem instrumentiem piemērotā procedūra

Iestāde norāda atvasinātajiem instrumentiem piemēroto regulatīvo procedūru saskaņā ar šādām turpmāk norādītajām kategorijām:

sākotnējās riska darījuma vērtības metode;

tirgus vērtības metode.

{040;010}

Iestādes veids

Iestāde klasificē savu iestādes veidu saskaņā ar šādām turpmāk norādītajām kategorijām:

universālie banku pakalpojumi (privātpersonu vai MVU apkalpošana/korporatīvo klientu apkalpošana un ieguldījumu banku pakalpojumi);

privātpersonu vai MVU apkalpošana/korporatīvo klientu apkalpošana;

ieguldījumu banku pakalpojumi;

specializētais aizdevējs.


(1)  Tajā ietilpst vērtspapīrošanas un kapitāla vērtspapīru riska darījumi, uz ko attiecas kredītrisks.


V PIELIKUMS

XIV PIELIKUMS

Vienotais datu punktu modelis

Visus šīs regulas pielikumos noteiktos datu posteņus pārveido vienotā datu punktu modelī, kas veido pamatu vienādām IT sistēmām iestādēs un kompetentajās iestādēs.

Vienotais datu punktu modelis atbilst šādiem kritērijiem:

a)

tas nodrošina visu I, III, IV, VI, VIII, X, XII un XVI pielikumā noteikto datu posteņu strukturētu atveidojumu;

b)

tas identificē visas I līdz XIII, XVI un XVII pielikumā noteiktās uzņēmējdarbības koncepcijas;

c)

tas nodrošina datu vārdnīcu, kurā identificēti tabulas apzīmējumi, ordinātas apzīmējumi, ass apzīmējumi, domēnu apzīmējumi, dimensiju apzīmējumi un elementu apzīmējumi;

d)

tas nodrošina rādītājus, ar ko definē datu punktu īpašības vai apmēru;

e)

tas nodrošina datu punktu definīcijas, kuras izteiktas kā īpašību salikums, kas viennozīmīgi identificē finanšu koncepciju;

f)

tas ietver visas attiecīgās tehniskās specifikācijas, kas nepieciešamas, lai izstrādātu IT pārskatu sniegšanas risinājumus, kas radītu vienotus uzraudzības datus.


VI PIELIKUMS

XV PIELIKUMS

Validācijas noteikumi

Šīs regulas pielikumos noteiktajiem datu posteņiem piemēro validācijas noteikumus, ar kuriem nodrošina datu kvalitāti un konsekvenci.

Šie validācijas noteikumi atbilst šādiem kritērijiem:

a)

tie definē loģiskās attiecības starp attiecīgajiem datu punktiem;

b)

tie ietver filtrus un priekšnosacījumus, ar ko nosaka datu kopumu, kam piemēro validācijas noteikumus;

c)

ar tiem pārbauda iesniegto datu konsekvenci;

d)

ar tiem pārbauda iesniegto datu precizitāti;

e)

ar tiem nosaka standartvērtības, ko piemēro tad, ja attiecīgā informācija nav iesniegta.


VII PIELIKUMS

XVIII PIELIKUMS

AMM VEIDNES

Veidnes numurs

Veidnes kods

Veidnes/veidņu grupas nosaukums

 

 

PAPILDU NOVĒRTĒŠANAS RĪKU VEIDNES

67

C 67.00

FINANSĒJUMA KONCENTRĀCIJA DALĪJUMĀ PA DARĪJUMU PARTNERIEM

68

C 68.00

FINANSĒJUMA KONCENTRĀCIJA DALĪJUMĀ PA PRODUKTU VEIDIEM

69

C 69.00

CENAS PAR DAŽĀDU FINANSĒJUMA ILGUMU

70

C 70.00

FINANSĒJUMA PAGARINĀŠANA


C 67.00 — FINANSĒJUMA KONCENTRĀCIJA DALĪJUMĀ PA DARĪJUMU PARTNERIEM

 

Kopējās un būtiskās valūtas

 

 

 

Finansējuma koncentrācija dalījumā pa darījumu partneriem

 

Darījumu partnera nosaukums

LEI kods

Darījumu partnera sektors

Darījumu partnera rezidences vieta

Produkta veids

Saņemtā summa

Vidējais svērtais sākotnējais periods līdz beigu termiņam

Vidējais svērtais atlikušais termiņš

Rinda

ID

010

020

030

040

050

060

070

080

010

1.

DESMIT GALVENIE DARĪJUMU PARTNERI, NO KURIEM KATRS PĀRSNIEDZ 1 % NO KOPĒJĀM SAISTĪBĀM

 

 

 

 

 

 

 

 

020

1,01

 

 

 

 

 

 

 

 

030

1,02

 

 

 

 

 

 

 

 

040

1,03

 

 

 

 

 

 

 

 

050

1,04

 

 

 

 

 

 

 

 

060

1,05

 

 

 

 

 

 

 

 

070

1,06

 

 

 

 

 

 

 

 

080

1,07

 

 

 

 

 

 

 

 

090

1,08

 

 

 

 

 

 

 

 

100

1,09

 

 

 

 

 

 

 

 

110

1,10

 

 

 

 

 

 

 

 

120

2.

VISS PĀRĒJAIS FINANSĒJUMS

 

 

 

 

 

 

 

 


C 68.00 – FINANSĒJUMA KONCENTRĀCIJA DALĪJUMĀ PA PRODUKTU VEIDIEM

 

Kopējās un būtiskās valūtas

 

 

Finansējuma koncentrācija dalījumā pa produktu veidiem

Rinda

ID

Produkta nosaukums

Saņemtā uzskaites vērtība

Summa, uz ko attiecas noguldījumu garantiju shēma saskaņā ar Direktīvu 2014/49/ES vai līdzvērtīga noguldījumu garantiju shēma trešā valstī

Summa, uz ko neattiecas noguldījumu garantiju shēma saskaņā ar Direktīvu 2014/49/ES vai līdzvērtīga noguldījumu garantiju shēma trešā valstī

Vidējais svērtais sākotnējais periods līdz beigu termiņam

Vidējais svērtais atlikušais termiņš

 

 

 

010

020

030

040

050

PRODUKTI, KAS LIELĀKI PAR 1 % NO KOPĒJĀM SAISTĪBĀM

010

1

PRIVĀTPERSONU UN MVU FINANSĒJUMS

 

 

 

 

 

020

1,1

no kā beztermiņa noguldījumi

 

 

 

 

 

031

1,2

no kā termiņnoguldījumi, kas nav izņemami turpmāko 30 dienu laikā

 

 

 

 

 

041

1,3

no kā termiņnoguldījumi, kas ir izņemami turpmāko 30 dienu laikā

 

 

 

 

 

070

1,4

Krājkonti

 

 

 

 

 

080

1.4.1.

ar tādu iepriekšējās paziņošanas periodu par izņemšanu, kas lielāks par 30 dienām

 

 

 

 

 

090

1.4.2.

bez tāda iepriekšējās paziņošanas perioda par izņemšanu, kas lielāks par 30 dienām

 

 

 

 

 

100

2

KORPORATĪVAIS FINANSĒJUMS

 

 

 

 

 

110

2,1

Nenodrošinātais korporatīvais finansējums

 

 

 

 

 

120

2.1.1.

no kā finanšu klientu kredīti un noguldījumi

 

 

 

 

 

130

2.1.2.

no kā nefinanšu klientu kredīti un noguldījumi

 

 

 

 

 

140

2.1.3.

no kā grupas iekšējo sabiedrību kredīti un noguldījumi

 

 

 

 

 

150

2,2

Nodrošinātais korporatīvais finansējums

 

 

 

 

 

160

2.2.1.

no kā VFD

 

 

 

 

 

170

2.2.2.

no kā segto obligāciju emisija

 

 

 

 

 

180

2.2.3

no kā ar aktīviem segtu vērtspapīru emisija

 

 

 

 

 

190

2.2.4.

no kā grupas iekšējo sabiedrību kredīti un noguldījumi

 

 

 

 

 


C 69.00 – CENAS PAR DAŽĀDU FINANSĒJUMA ILGUMU

 

Kopējās un būtiskās valūtas

 

 

 

Cenas par dažādu finansējuma ilgumu

 

Uz nakti

1 nedēļa

1 mēnesis

3 mēneši

6 mēneši

1 gads

2 gadi

5 gadi

10 gadi

Starpība

Apjoms

Starpība

Apjoms

Starpība

Apjoms

Starpība

Apjoms

Starpība

Apjoms

Starpība

Apjoms

Starpība

Apjoms

Starpība

Apjoms

Starpība

Apjoms

Rinda

ID

Postenis

010

020

030

040

050

060

070

080

090

100

110

120

130

140

150

160

170

180

010

1

Kopējais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

020

1,1

no kā: privātpersonu vai MVU finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

030

1,2

no kā: nenodrošinātais korporatīvais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

040

1,3

no kā: nodrošinātais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

050

1,4

no kā: augstākās prioritātes nenodrošinātie vērtspapīri

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

060

1,5

no kā: segtās obligācijas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

070

1,6

no kā: ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri, tostarp ABCP

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 


C 70.00 – FINANSĒJUMA PAGARINĀŠANA

 

Kopējās un būtiskās valūtas

 

 

 

Finansējuma pagarināšana

 

Uz nakti

> 1 diena ≤ 7 dienas

> 7 dienas ≤ 14 dienas

> 14 dienas ≤ 1 mēnesis

>1 mēnesis ≤ 3 mēneši

>3 mēneši ≤ 6 mēneši

> 6 mēneši

Kopā Neto naudas plūsmas

Vidējais termiņš (dienās)

Termiņš beidzas

Pagarināts

Jauns Līdzekļi

Neto

Termiņš beidzas

Pagarināts

Jauns Līdzekļi

Neto

Termiņš beidzas

Pagarināts

Jauns Līdzekļi

Neto

Termiņš beidzas

Pagarināts

Jauns Līdzekļi

Neto

Termiņš beidzas

Pagarināts

Jauns Līdzekļi

Neto

Termiņš beidzas

Pagarināts

Jauns Līdzekļi

Neto

Termiņš beidzas

Pagarināts

Jauns Līdzekļi

Neto

Termiņš beidzas Līdzekļi Termins

Pagarināto līdzekļu termiņš

Jauns Līdzekļi Termins

Rinda

ID

Diena

Postenis

010

020

030

040

050

060

070

080

090

100

110

120

130

140

150

160

170

180

190

200

210

220

230

240

250

260

270

280

290

300

310

320

010

1.1.

1

Kopējais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

020

1.1.1.

Privātpersonu vai MVU finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

030

1.1.2.

Nenodrošinātais korporatīvais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

040

1.1.3.

Nodrošinātais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

050

1.2.

2

Kopējais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

060

1.2.1.

Privātpersonu vai MVU finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

070

1.2.2.

Nenodrošinātais korporatīvais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

080

1.2.3.

Nodrošinātais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

090

1.3.

3

Kopējais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

100

1.3.1.

Privātpersonu vai MVU finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

110

1.3.2.

Nenodrošinātais korporatīvais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

120

1.3.3.

Nodrošinātais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

130

1.4.

4

Kopējais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

140

1.4.1.

Privātpersonu vai MVU finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

150

1.4.2.

Nenodrošinātais korporatīvais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

160

1.4.3.

Nodrošinātais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

170

1.5.

5

Kopējais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

180

1.5.1.

Privātpersonu vai MVU finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

190

1.5.2.

Nenodrošinātais korporatīvais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

200

1.5.3.

Nodrošinātais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

210

1.6.

6

Kopējais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

220

1.6.1.

Privātpersonu vai MVU finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

230

1.6.2.

Nenodrošinātais korporatīvais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

240

1.6.3.

Nodrošinātais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

250

1.7.

7

Kopējais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

260

1.7.1.

Privātpersonu vai MVU finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

270

1.7.2.

Nenodrošinātais korporatīvais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

280

1.7.3.

Nodrošinātais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

290

1.8.

8

Kopējais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

300

1.8.1.

Privātpersonu vai MVU finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

310

1.8.2.

Nenodrošinātais korporatīvais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

320

1.8.3.

Nodrošinātais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

330

1.9.

9

Kopējais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

340

1.9.1.

Privātpersonu vai MVU finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

350

1.9.2.

Nenodrošinātais korporatīvais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

360

1.9.3.

Nodrošinātais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

370

1.10.

10

Kopējais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

380

1.10.1.

Privātpersonu vai MVU finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

390

1.10.2.

Nenodrošinātais korporatīvais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

400

1.10.3.

Nodrošinātais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

410

1,11

11

Kopējais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

420

1.11.1.

Privātpersonu vai MVU finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

430

1.11.2.

Nenodrošinātais korporatīvais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

440

1.11.3.

Nodrošinātais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

450

1,12

12

Kopējais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

460

1.12.1.

Privātpersonu vai MVU finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

470

1.12.2.

Nenodrošinātais korporatīvais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

480

1.12.3.

Nodrošinātais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

490

1,13

13

Kopējais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

500

1.13.1.

Privātpersonu vai MVU finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

510

1.13.2.

Nenodrošinātais korporatīvais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

520

1.13.3.

Nodrošinātais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

530

1,14

14

Kopējais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

540

1.14.1.

Privātpersonu vai MVU finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

550

1.14.2.

Nenodrošinātais korporatīvais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

560

1.14.3.

Nodrošinātais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

570

1,15

15

Kopējais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

580

1.15.1.

Privātpersonu vai MVU finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

590

1.15.2.

Nenodrošinātais korporatīvais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

600

1.15.3.

Nodrošinātais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

610

1,16

16

Kopējais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

620

1.16.1.

Privātpersonu vai MVU finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

630

1.16.2.

Nenodrošinātais korporatīvais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

640

1.16.3.

Nodrošinātais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

650

1,17

17

Kopējais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

660

1.17.1.

Privātpersonu vai MVU finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

670

1.17.2.

Nenodrošinātais korporatīvais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

680

1.17.3.

Nodrošinātais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

690

1,18

18

Kopējais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

700

1.18.1.

Privātpersonu vai MVU finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

710

1.18.2.

Nenodrošinātais korporatīvais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

720

1.18.3.

Nodrošinātais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

730

1,19

19

Kopējais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

740

1.19.1.

Privātpersonu vai MVU finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

750

1.19.2.

Nenodrošinātais korporatīvais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

760

1.19.3.

Nodrošinātais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

770

1.20.

20

Kopējais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

780

1.20.1.

Privātpersonu vai MVU finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

790

1.20.2.

Nenodrošinātais korporatīvais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

800

1.20.3.

Nodrošinātais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

810

1,21

21

Kopējais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

820

1.21.1.

Privātpersonu vai MVU finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

830

1.21.2.

Nenodrošinātais korporatīvais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

840

1.21.3.

Nodrošinātais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

850

1,22

22

Kopējais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

860

1.22.1.

Privātpersonu vai MVU finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

870

1.22.2.

Nenodrošinātais korporatīvais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

880

1.22.3.

Nodrošinātais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

890

1,23

23

Kopējais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

900

1.23.1.

Privātpersonu vai MVU finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

910

1.23.2.

Nenodrošinātais korporatīvais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

920

1.23.3.

Nodrošinātais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

930

1,24

24

Kopējais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

940

1.24.1.

Privātpersonu vai MVU finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

950

1.24.2.

Nenodrošinātais korporatīvais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

960

1.24.3.

Nodrošinātais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

970

1,25

25

Kopējais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

980

1.25.1.

Privātpersonu vai MVU finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

990

1.25.2.

Nenodrošinātais korporatīvais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1000

1.25.3.

Nodrošinātais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1010

1,26

26

Kopējais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1020

1.26.1.

Privātpersonu vai MVU finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1030

1.26.2.

Nenodrošinātais korporatīvais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1040

1.26.3.

Nodrošinātais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1050

1,27

27

Kopējais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1060

1.27.1.

Privātpersonu vai MVU finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1070

1.27.2.

Nenodrošinātais korporatīvais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1080

1.27.3.

Nodrošinātais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1090

1,28

28

Kopējais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1100

1.28.1.

Privātpersonu vai MVU finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1110

1.28.2.

Nenodrošinātais korporatīvais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1120

1.28.3.

Nodrošinātais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1130

1,29

29

Kopējais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1140

1.29.1.

Privātpersonu vai MVU finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1150

1.29.2.

Nenodrošinātais korporatīvais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1160

1.29.3.

Nodrošinātais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1170

1.30.

30

Kopējais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1180

1.30.1.

Privātpersonu vai MVU finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1190

1.30.2.

Nenodrošinātais korporatīvais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1200

1.30.3.

Nodrošinātais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1210

1,31

31

Kopējais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1220

1.31.1.

Privātpersonu vai MVU finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1230

1.31.2.

Nenodrošinātais korporatīvais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1240

1.31.3.

Nodrošinātais finansējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 


VIII PIELIKUMS

XIX PIELIKUMS

NORĀDES PAR XVIII PIELIKUMA PAPILDU NOVĒRTĒŠANAS RĪKU VEIDNES AIZPILDĪŠANU

1.   Papildu novērtēšanas rīki

1.1.   Vispārīga informācija

1.

Lai novērtētu iestādes likviditātes risku, kas neietilpst pārskatā par likviditātes segumu un stabilu finansējumu, iestādes saskaņā ar šajā pielikumā sniegtajiem norādījumiem aizpilda veidni XVIII pielikumā.

2.

Kopējais finansējums ir visas finanšu saistības, kas nav atvasinātie instrumenti un īsās pozīcijas.

3.

Tiek uzskatīts, ka finansējumam ar nenoteiktu termiņu, tostarp beztermiņa noguldījumiem, termiņš iestājas uz nakti.

4.

Sākotnējais termiņš ir laiks starp finansējuma iniciēšanas datumu un termiņa datumu. Finansējuma termiņa datumu nosaka saskaņā ar XXIII pielikuma 12. punktu. Tas nozīmē, ka iespējamības gadījumā, piemēram, XXIII pielikuma 12. punkta gadījumā, finansējuma pozīcijas sākotnējais termiņš var būt īsāks par laiku, kas pagājis kopš tās iniciēšanas.

5.

Atlikušais termiņš ir laiks starp pārskata perioda beigām un finansējuma termiņa datumu. Finansējuma termiņa datumu nosaka saskaņā ar XXIII pielikuma 12. punktu.

6.

Lai aprēķinātu sākotnējo vai atlikušo vidēji svērto termiņu, uzskata, ka noguldījumiem, kuru termiņš iestājas uz nakti, ir vienas dienas termiņš.

7.

Lai aprēķinātu sākotnējo un atlikušo termiņu, ja iestādes darījuma partnerim ir finansējums ar iepriekšējas paziņošanas periodu vai atcelšanas vai priekšlaicīgas izņemšanas klauzulu, pieņem, ka izņemšanu veiks pirmajā iespējamajā dienā.

8.

Attiecībā uz beztermiņa saistībām, izņemot gadījumus, kad uz tām attiecas XXIII pielikuma 12. punktā minēta iespējamība, pieņem fiksētu divdesmit gadu sākotnējo un atlikušo termiņu.

9.

Lai aprēķinātu slieksni saskaņā ar pārskatu sniegšanas veidnēm C 67.00 un C 68.00 pēc nozīmīgas valūtas, iestādes izmanto 1 % slieksni no kopējām saistībām visās valūtās.

1.2.   Finansējuma koncentrācija pēc darījuma partnera (C 67.00)

1.

Lai C 67.00 veidnē apkopotu informāciju par pārskatu sniedzošo iestāžu finansējuma koncentrāciju pēc darījuma partnera, iestādes piemēro šajā iedaļā ietvertās norādes.

2.

Iestādes uzrāda desmit lielākos darījumu partnerus vai savstarpēji saistītu klientu grupas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 39. punktu, ja iegūtais finansējums no katra darījuma partnera vai savstarpēji saistītu klientu grupas pārsniedz 1 % slieksni no kopējām saistībām veidnes 1. sadaļas apakšrindās. 1.01. postenī norādītais darījuma partneris ir no viena darījuma partnera vai savstarpēji saistītu klientu grupas saņemtā finansējuma lielākā summa, kas pārsniedz 1 % slieksni pārskata sniegšanas datumā; 1.02. postenī norāda otro lielāko summu, kas pārsniedz 1 % slieksni; un analoģiski rīkojas attiecībā uz pārējiem posteņiem.

3.

Ja darījuma partneris pieder pie vairākām savstarpēji saistītu klientu grupām, to uzrāda tikai vienu reizi tajā grupā, kurai ir lielākais finansējums.

4.

2. sadaļā iestādes norāda visa pārējā atlikušā finansējuma kopsummu.

5.

1. un 2. sadaļas kopsummas ir vienādas ar iestādes kopējo finansējumu pēc tās bilances, kas iesniegta saskaņā ar finanšu pārskatu sistēmu (FINREP).

6.

Attiecībā uz katru darījuma partneri iestādes aizpilda visas slejas no 010. līdz 080. slejai.

7.

Ja finansējums tiek iegūts vairākos produktu veidos, norāda to veidu, uz ko attiecina lielāko iegūtā finansējuma daļu. Vērtspapīru turētāju identificē, pieliekot visas pūles. Ja iestādei ir informācija par vērtspapīru turētāju (tai pildot turētājbankas funkcijas), šo summu ņem vērā, uzrādot darījumu partneru koncentrāciju. Ja informācija par vērtspapīru turētāju nav pieejama, attiecīgā summa nav jāuzrāda.

8.

Norādes par konkrētām slejām:

Sleja

Atsauces uz tiesību aktiem un norādes

010

Darījuma partnera nosaukums

Katra tāda darījuma partnera nosaukumu, no kura iegūtais finansējums pārsniedz 1 % no kopējām saistībām, dilstošā secībā ieraksta 010. slejā, t. i., pēc iegūtā finansējuma apjoma.

Darījuma partnera uzrādītais nosaukums ir tādas juridiskās personas pilns nosaukums, no kuras tiek iegūts finansējums, tostarp jebkādas atsauces uz uzņēmuma veidu saskaņā ar valsts uzņēmējdarbības tiesībām.

020

LEI kods

Darījuma partnera juridiskās personas identifikācijas kods.

030

Darījuma partnera sektors

Katru darījuma partneri, pamatojoties uz FINREP ekonomikas sektoru klasēm, klasificē vienā sektorā:

i) centrālās bankas; ii) vispārējās valdības; iii) kredītiestādes; iv) citas finanšu sabiedrības; v) nefinanšu sabiedrības; vi) mājsaimniecības.

Savstarpēji saistītu klientu grupām sektoru nenorāda.

040

Darījuma partnera rezidences vietas valsts

Izmanto darījuma partnera inkorporācijas valsts ISO kodu 3166-1-alpha-2, tostarp pseido ISO kodus starptautiskajām organizācijām, kas pieejami Eurostat “Balance of Payments Vademecum” jaunākajā izdevumā.

Savstarpēji saistītu klientu grupām valsti nenorāda.

050

Produkta veids

010. slejā minētos darījumu partnerus klasificē pēc produkta veida, kas atbilst emitētajam produktam, kurā saņemts finansējums (vai jauktiem produktu veidiem – kurā saņemta finansējuma lielākā daļa), izmantojot šādus kodus, kas norādīti treknrakstā:

 

UWF (nenodrošināts korporatīvais finansējums, kas iegūts no finanšu klientiem, ieskaitot starpbanku līdzekļus)

 

UWNF (nenodrošināts korporatīvais finansējums, kas iegūts no nefinanšu klientiem)

 

SFT (finansējums, kas iegūts no līgumiem par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu, kā definēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 82. apakšpunktā)

 

CB (finansējums, kas iegūts no segto obligāciju emisijas, kā definēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 129. panta 4. vai 5. punktā vai Direktīvas 2009/65/EK 52. panta 4. punktā)

 

ABS (finansējums, kas iegūts no ar aktīviem nodrošinātiem vērtspapīriem, ieskaitot ar aktīviem nodrošinātus komerciālos vērtspapīrus)

 

IGCP (finansējums, kas iegūts no grupas iekšējiem darījumu partneriem)

 

OSWF (cits nodrošinātais korporatīvais finansējums)

 

OFP (citi finansējuma produkti, piemēram, privātpersonu vai MVU finansējums)

060

Saņemtā summa

Tāda finansējuma kopsummu, kas saņemts no darījumu partneriem, kuri norādīti 010. slejā, norāda 060. slejā, un iestādes tur uzrāda uzskaites vērtības.

070

Vidējais svērtais sākotnējais termiņš

060. slejā norādītai saņemtā finansējuma summai (no 010. slejā norādītā darījumu partnera) vidējo svērto sākotnējo termiņu (dienās) šādam finansējumam norāda 070. slejā.

Vidējo svērto sākotnējo termiņu aprēķina kā no attiecīgā darījuma partnera saņemtā finansējuma vidējo sākotnējo termiņu (dienās). Vidējo svērumu nosaka pēc lieluma, pamatojoties uz saņemtā finansējuma dažādo summu lielumu salīdzinājumā ar kopējo finansējumu, kas saņemts no minētā darījumu partnera.

080

Vidējais svērtais atlikušais termiņš

060. slejā norādītai saņemtā finansējuma summai (no 010. slejā norādītā darījuma partnera) vidējo svērto atlikušo termiņu dienās šādam finansējumam norāda 080. slejā.

Vidējo svērto atlikušo termiņu aprēķina kā no attiecīgā darījuma partnera saņemtā finansējuma vidējo termiņu (atlikušajās dienās). Vidējo svērumu nosaka pēc lieluma, pamatojoties uz saņemtā finansējuma dažādo summu lielumu salīdzinājumā ar kopējo finansējumu, kas saņemts no minētā darījumu partnera.

1.3.   Finansējuma koncentrācija pēc produkta veida (C 68.00)

1.

Ar šo veidni paredzēts apkopot informāciju par pārskatu sniedzošo iestāžu finansējuma koncentrāciju pēc produkta veida, kas sadalīts finansējuma veidos, kā noteikts turpmāk minētajās norādēs attiecībā uz rindām.

Rinda

Atsauces uz tiesību aktiem un norādes

010

1.   Privātpersonu vai MVU finansējums

Privātpersonu vai MVU noguldījumi, kā definēts Deleģētās regulas Nr. 2015/61 3. panta 8. punktā.

020

1.1.   No kā: beztermiņa noguldījumi

Beztermiņa noguldījumi no privātpersonu vai MVU finansējuma 010. rindā.

031

1.2.   No kā: termiņnoguldījumi, kas nav izņemami turpmāko 30 dienu laikā

Termiņnoguldījumi, kuri nav izņemami turpmāko 30 dienu laikā, no privātpersonu vai MVU finansējuma 010. rindā.

041

1.3.   No kā: termiņnoguldījumi, kas ir izņemami turpmāko 30 dienu laikā

Termiņnoguldījumi, kuri ir izņemami turpmāko 30 dienu laikā, no privātpersonu vai MVU finansējuma 010. rindā.

070

1.4.   No kā: krājkonti, kuriem ir viena no turpmāk minētajām iezīmēm:

Krājkonti no privātpersonu vai MVU finansējuma 010. rindā, kuriem ir viena no turpmāk minētajām iezīmēm:

ar iepriekšējas paziņošanas periodu par izņemšanu, kurš pārsniedz 30 dienas;

bez iepriekšējas paziņošanas perioda par izņemšanu, kurš pārsniedz 30 dienas, uz ko attiecas noguldījumu garantiju shēma saskaņā ar Direktīvu 2014/49/ES vai līdzvērtīga noguldījumu garantiju shēma trešā valstī.

Šo rindu neuzrāda.

080

1.4.1.   Ar iepriekšējas paziņošanas periodu par izņemšanu, kas pārsniedz 30 dienām

Krājkonti no privātpersonu vai MVU finansējuma 010. rindā, kuriem iepriekšējas paziņošanas periods par izņemšanu pārsniedz 30 dienas.

090

1.4.2.   Bez tāda iepriekšējās paziņošanas perioda par izņemšanu, kas lielāks par 30 dienām

Krājkonti no privātpersonu vai MVU finansējuma 010. rindā, kuriem nav iepriekšējas paziņošanas perioda par izņemšanu, kurš pārsniedz 30 dienas, uz ko attiecas noguldījumu garantiju shēma saskaņā ar Direktīvu 2014/49/ES vai līdzvērtīga noguldījumu garantiju shēma trešā valstī.

100

2.   Uzskata, ka korporatīvais finansējums ietver jebkuru no turpmāk minētajiem finansējuma veidiem:

Visi darījumu partneru, kas nav privātpersonas vai MVU, noguldījumi, kā definēts Deleģētās regulas Nr 2015/61 3. panta 8. punktā.

Šo rindu neuzrāda.

110

2.1.   Nenodrošinātais korporatīvais finansējums

Visu darījumu partneru, kas nav privātpersonas vai MVU, noguldījumi, kā definēts Deleģētās regulas Nr. 2015/61 3. panta 8. punktā, ja finansējums nav nodrošināts.

120

2.1.1.   No kā: finanšu klientu aizdevumi un noguldījumi

No finansējuma 110. rindā, kurš ietver finanšu klientu aizdevumus un noguldījumus.

Centrālo banku finansējumu no šīs rindas izslēdz.

130

2.1.2.   No kā: nefinanšu klientu aizdevumi un noguldījumi

No finansējuma 110. rindā, kurš ietver nefinanšu klientu aizdevumus un noguldījumus.

Centrālo banku finansējumu no šīs rindas izslēdz.

140

2.1.3.   No kā: grupas iekšējo sabiedrību aizdevumi un noguldījumi

No finansējuma 110. rindā, kurš ietver grupas iekšējo sabiedrību aizdevumus un noguldījumus.

Grupas iekšējo sabiedrību korporatīvo finansējumu uzrāda tikai individuālā vai subkonsolidētā līmenī.

150

2.2.   Nodrošinātais korporatīvais finansējums

Visu darījumu partneru, kas nav privātpersonas vai MVU, noguldījumi, kā definēts Deleģētās regulas Nr. 2015/61 3. panta 8. punktā, ja finansējums ir nodrošināts.

160

2.2.1.   No kā: vērtspapīru finansēšanas darījumi

No finansējuma 150. rindā, kurš ir iegūts no līgumiem par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu, kā definēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 82. apakšpunktā.

170

2.2.2.   No kā: segto obligāciju emisija

No finansējuma 150. rindā, kurš ir iegūts no segto obligāciju emisijas, kā definēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 129. panta 4. vai 5. punktā vai Direktīvas 2009/65/EK 52. panta 4. punktā.

180

2.2.3.   No kā: ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru (ABS) emisijas

No finansējuma 150. rindā, kurš ir iegūts no ABS emisijas, tostarp ar aktīviem nodrošinātiem komerciāliem vērtspapīriem

190

2.2.4.   No kā: grupas iekšējo sabiedrību aizdevumi un noguldījumi

No finansējuma 150. rindā, kurš ir iegūts no grupas iekšējām sabiedrībām.

Grupas iekšējo sabiedrību korporatīvo finansējumu uzrāda tikai individuālā vai subkonsolidētā līmenī.

2.

Aizpildot šo veidni, iestādes ziņo par finansējuma kopsummu, kas saņemts no katras produkta kategorijas un kas pārsniedz 1 % slieksni no kopējām saistībām.

3.

Attiecībā uz katru produkta veidu iestādes aizpilda visas slejas no 010. līdz 050. slejai.

4.

1 % slieksni no kopējām saistībām izmanto, lai noteiktu tos produktu veidus, no kuriem ir iegūts finansējums, ievērojot šādus noteikumus:

a)

1 % slieksni no kopējām saistībām piemēro produktu veidiem, kas minēti visās šādās rindās: 1.1. “Beztermiņa noguldījums”; 1.2. “Termiņnoguldījumi, kas nav izņemami turpmāko 30 dienu laikā”; 1.3. “Termiņnoguldījumi, kas ir izņemami turpmāko 30 dienu laikā”; 1.4. “Krājkonti”; 2.1. “Nenodrošināts korporatīvais finansējums”; 2.2. “Nodrošināts korporatīvais finansējums”;

b)

lai aprēķinātu 1 % slieksni no kopējām saistībām 1.4. rindai “Krājkonti”, slieksni piemēro 1.4.1. un 1.4.2. summai;

c)

attiecībā uz 1. rindu “Privātpersonu vai MVU finansējums” un 2. rindu “Korporatīvais finansējums” 1 % slieksni no kopējām saistībām piemēro tikai kopējā līmenī.

5.

Dati, ko uzrāda 1. rindā “Privātpersonas vai MVU”, 2.1. rindā “Nenodrošināts korporatīvais finansējums”, 2.2. rindā “Nodrošināts korporatīvais finansējums” var ietvert plašāku produktu veidu klāstu nekā pamatā esošie “no kā” posteņi.

6.

Norādes par konkrētām slejām:

Sleja

Atsauces uz tiesību aktiem un norādes

010

Saņemtā uzskaites vērtība

Finansējuma uzskaites vērtība, kas saņemts katrai produktu kategorijai, kuras norādītas “Produkta nosaukums” slejā, norāda veidnes 010. slejā.

020

Summa, uz ko attiecas noguldījumu garantiju shēma saskaņā ar Direktīvu 2014/49/ES vai līdzvērtīga noguldījumu garantiju shēma trešā valstī

Summa, uz ko attiecas noguldījumu garantiju shēma saskaņā ar Direktīvu 2014/49/ES vai līdzvērtīga noguldījumu garantiju shēma trešā valstī, no saņemtā finansējuma kopsummas katrai “Produkta nosaukums” slejā uzskaitītai produktu kategorijai, kas norādīta 010. slejā.

Piezīme: summas, kas norādītas 020. un 030. slejā katrai produktu kategorijai, kuras norādītas “Produkta nosaukums” slejā, ir vienādas ar saņemto kopsummu, kas norādīta 010. slejā.

030

Summa, uz ko neattiecas noguldījumu garantiju shēma saskaņā ar Direktīvu 2014/49/ES vai līdzvērtīga noguldījumu garantiju shēma trešā valstī

Summa, uz ko neattiecas noguldījumu garantiju shēma saskaņā ar Direktīvu 2014/49/ES vai līdzvērtīga noguldījumu garantiju shēma trešā valstī, no saņemtā finansējuma kopsummas katrai “Produkta nosaukums” slejā uzskaitītai produktu kategorijai, kas norādīta 010. slejā.

Piezīme: summas, kas norādītas 020. un 030. slejā katrai produktu kategorijai, kuras norādītas “Produkta nosaukums” slejā, ir vienādas ar saņemto kopsummu, kas norādīta 010. slejā.

040

Vidējais svērtais sākotnējais periods līdz beigu termiņam

010. slejā norādītai saņemtā finansējuma summai (no “Produkta nosaukums” slejā norādītajām produktu kategorijām) vidējo svērto sākotnējo termiņu (dienās) šādam finansējumam norāda 040. slejā.

Vidējo svērto sākotnējo termiņu aprēķina kā par minēto produkta veidu saņemtā finansējuma vidējo sākotnējo termiņu (dienās). Vidējo svērumu nosaka pēc lieluma, pamatojoties uz saņemtā finansējuma dažādo summu lielumu salīdzinājumā ar kopējo finansējumu, kas saņemts no visām minētā produkta veida emisijām.

050

Vidējais svērtais atlikušais termiņš

010. slejā norādītai saņemtā finansējuma summai (no “Produkta nosaukums” slejā norādītajām produktu kategorijām) vidējo svērto atlikušo termiņu (dienās) šādam finansējumam norāda 050. slejā.

Vidējo svērto atlikušo termiņu aprēķina kā par minēto produkta veidu saņemtā finansējuma vidējo atlikušo termiņu (dienās). Vidējo svērumu nosaka pēc lieluma, pamatojoties uz saņemtā finansējuma dažādo summu lielumu salīdzinājumā ar kopējo finansējumu, kas saņemts no visām minētā produkta veida emisijām.

1.4.   Cenas par dažādu finansējuma ilgumu (C 69.00)

1.

Iestādes veidnē C 69.00 sniedz informāciju par darījuma apjomu un cenām, ko iestādes maksājušas par finansējumu, kas iegūts pārskata periodā un joprojām pastāv pārskata perioda beigās saskaņā ar šādiem termiņiem:

a)

uz nakti (010. un 020. slejā);

b)

ilgāk nekā uz nakti un ne vairāk kā uz 1 nedēļu (030. un 040. slejā);

c)

ilgāk nekā uz 1 nedēļu un ne vairāk kā uz 1 mēnesi (050. un 060. slejā);

d)

ilgāk nekā uz 1 mēnesi un ne vairāk kā uz 3 mēnešiem (070. un 080. slejā);

e)

ilgāk nekā uz 3 mēnešiem un ne vairāk kā uz 6 mēnešiem (090. un 100. slejā);

f)

ilgāk nekā uz 6 mēnešiem un ne vairāk kā uz 1 gadu (110. un 120. slejā);

g)

ilgāk nekā uz 1 gadu un ne vairāk kā uz 2 gadiem (130. un 140. slejā);

h)

ilgāk nekā uz 2 gadiem un ne vairāk kā uz 5 gadiem (150. un 160. slejā);

i)

ilgāk nekā uz 5 gadiem un ne vairāk kā uz 10 gadiem (170. un 180. slejā).

2.

Nosakot iegūtā finansējuma termiņu, iestādes neņem vērā periodu no tirdzniecības darījuma datuma līdz norēķinu darījuma datumam, piemēram, saistības ar trīs mēnešu termiņu, par ko norēķināsies divu nedēļu laikā, norāda kategorijā “3 mēneši” (070. un 080. sleja).

3.

Starpība, kas norādīta katra laika intervāla kreisajā slejā, ir vai nu:

a)

starpība, ko iestāde maksā par saistībām ar viena gada vai īsāku termiņu, ja vien tās ne vēlāk kā darījuma dienā darījumdarbības beigās nekonvertē attiecīgajā valūtā, izmantojot etalona indeksu uz nakti;

b)

starpība, ko emitēšanas brīdī sabiedrība maksā par saistībām ar sākotnējo termiņu, kas garāks par vienu gadu, ja vien tās ne vēlāk kā darījuma dienā darījumdarbības beigās nekonvertē attiecīgajā valūtā, izmantojot etalona indeksu, kas ir trīs mēnešu EURIBOR attiecībā uz EUR vai LIBOR attiecībā uz GBP un USD.

Vienīgi nolūkā aprēķināt starpības atbilstīgi a) un b) apakšpunktam, pamatojoties uz vēsturisko pieredzi, iestāde var noteikt sākotnējo termiņu, attiecīgā gadījumā ņemot vai neņemot vērā iespējamību.

4.

Starpības norāda, izmantojot bāzes punktus ar negatīvu zīmi, ja jaunais finansējums ir lētāks nekā attiecīgā etalona likme. Tās aprēķina, izmantojot vidējos svērtos rādītājus.

5.

Lai iegūtu maksājamo vidējo starpību vairākās emisijās/noguldījumos/aizdevumos, iestādes kopējās izmaksas aprēķina emisijas valūtā; ārvalstu valūtas mijmaiņas neņem vērā, taču ietver visas prēmijas vai diskontus un komisijas naudas un maksas, ko maksā vai saņem, par bāzi ņemot procentu likmes mijmaiņas līgumu faktiskā termiņa atbilstību saistību termiņam. Starpība ir saistības likme, no kuras atņem mijmaiņas likmi.

6.

Finansējuma summa, kas iegūts finansējuma kategorijām, kuras uzskaitītas “Postenis” slejā, norāda piemērojamā laika intervāla slejā “Apjoms”.

7.

Slejā “Apjoms” iestādes norāda summas, kas ir jaunā finansējumu uzskaites vērtība, kas iegūta piemērojamā laika intervālā saskaņā ar sākotnējo termiņu.

8.

Attiecībā uz visiem posteņiem, arī attiecībā uz ārpusbilances saistībām, iestādes uzrāda vienīgi bilances posteņus. Ārpusbilances saistības, kas sniegtas attiecīgajai iestādei, uzrāda tikai C69.00 pēc izmantošanas. Izmantošanas gadījumā uzrādāmais apjoms un starpība ir izmantotā summa un piemērojamā starpība pārskata perioda beigās. Ja izmantošanu nevar pagarināt pēc iestādes ieskatiem, uzrāda izmantošanas faktisko termiņu. Ja iestādei jau ir izmantojusi iespēju iepriekšējā pārskata perioda beigās un ja iestāde pēc tam palielina iespējas izmantojumu, uzrāda tikai papildu izmantoto summu.

9.

Klientu, kas ir privātpersonas vai MVU, veikti noguldījumi ietver noguldījumus, kuri definēti Deleģētās regulas Nr. 2015/61 3. panta 8. punktā.

10.

Attiecībā uz finansējumu, kas ir pagarināts pārskata perioda laikā un kas vēl ir atlicis pārskata perioda beigās, uzrāda vidējās starpības, kuras tobrīd (t. i., pārskata perioda beigās) tika piemērotas. Attiecībā uz C69.00 finansējumu, ko pagarina un kas vēl pastāv pārskata perioda beigās, uzskata par jaunu finansējumu.

11.

Atkāpjoties no pārējās 1.4. iedaļas, beztermiņa noguldījumu apjomu un starpību uzrāda tikai tad, ja noguldītājam nebija beztermiņa noguldījuma iepriekšējā pārskata periodā vai ja ir pieaugusi noguldījuma summa salīdzinājumā ar iepriekšējo atsauces datumu, un tādā gadījumā palielinājumu uzskata par jaunu finansējumu. Starpība ir starpība perioda beigās.

12.

Ja nekas nav uzrādāms, ar starpībām saistītās šūnas atstāj neaizpildītas.

13.

Norādes par konkrētām rindām:

Rinda

Atsauces uz tiesību aktiem un norādes

010

1.   Kopējais finansējums

Visa finansējuma kopējo apjomu un vidējo svērto starpību iegūst attiecībā uz visiem šādiem laikposmiem saskaņā ar turpmāk minēto:

a)

uz nakti (010. un 020. slejā);

b)

ilgāk nekā uz nakti un ne vairāk kā uz 1 nedēļu (030. un 040. slejā);

c)

ilgāk nekā uz 1 nedēļu un ne vairāk kā uz 1 mēnesi (050. un 060. slejā);

d)

ilgāk nekā uz 1 mēnesi un ne vairāk kā uz 3 mēnešiem (070. un 080. slejā);

e)

ilgāk nekā uz 3 mēnešiem un ne vairāk kā uz 6 mēnešiem (090. un 100. slejā);

f)

ilgāk nekā uz 6 mēnešiem un ne vairāk kā uz 1 gadu (110. un 120. slejā);

g)

ilgāk nekā uz 1 gadu un ne vairāk kā uz 2 gadiem (130. un 140. slejā);

h)

ilgāk nekā uz 2 gadiem un ne vairāk kā uz 5 gadiem (150. un 160. slejā);

i)

ilgāk nekā uz 5 gadiem un ne vairāk kā uz 10 gadiem (170. un 180. slejā).

020

1.1.   No kā: privātpersonu vai MVU finansējums

Iegūtā privātpersonu vai MVU finansējuma kopējais apjoms un vidējā svērtā starpība no 1. kategorijā norādītā kopējā finansējuma.

030

1.2.   No kā: nenodrošinātais korporatīvais finansējums

Iegūtā nenodrošinātā korporatīvā finansējuma kopējais apjoms un vidējā svērtā starpība no 1. kategorijā norādītā kopējā finansējuma.

040

1.3.   No kā: nodrošinātais finansējums

Iegūtā nodrošinātā finansējuma kopējais apjoms un vidējā svērtā starpība no 1. postenī norādītā kopējā finansējuma.

050

1.4.   No kā: augstākās prioritātes nenodrošinātie vērtspapīri

Iegūto augstākās prioritātes nenodrošinātu vērtspapīru kopējais apjoms un vidējā svērtā starpība no 1. postenī norādītā kopējā finansējuma.

060

1.5.   No kā: segtās obligācijas

Visu emitēto segto obligāciju, kas apgrūtina iestādes pašu aktīvus, kopējais apjoms un vidējā svērtā starpība no 1. postenī norādītā kopējā finansējuma.

070

1.6.   No kā: ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri, tostarp ABKV

Emitēto ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru, ieskaitot ar aktīviem nodrošinātus komerciālos vērtspapīrus, kopējais apjoms un vidējā svērtā starpība no 1. postenī norādītā kopējā finansējuma.

1.5.   Finansējuma pagarinājums (C 70.00)

1.

Ar šo veidni paredzēts apkopot informāciju par tāda finansējuma apjomu, kam beidzas termiņš, un jauno iegūto finansējumu, proti, “finansējuma pagarinājumu” katru dienu tā mēneša laikā, kas ir pirms pārskata sniegšanas datuma.

2.

Iestādes kalendārās dienās uzrāda finansējumu, kam beidzas termiņš. saskaņā ar šādiem laika intervāliem atbilstoši sākotnējam termiņam:

a)

uz nakti (010. līdz 040. slejā);

b)

no 1 dienas līdz 7 dienām (050. līdz 080. slejā);

c)

no 7 dienām līdz 14 dienām (090. līdz 120. slejā);

d)

no 14 dienām līdz 1 mēnesim (130. līdz 160. slejā);

e)

no 1 mēneša līdz 3 mēnešiem (170. līdz 200. slejā);

f)

no 3 mēnešiem līdz 6 mēnešiem (210. līdz 240. slejā);

g)

vairāk par 6 mēnešiem (250. līdz 280. slejā).

3.

Katram laika intervālam, kas norādīts 2. punktā, summu, kurai beidzas termiņš, norāda kreisajā slejā, finansējuma pagarināto summu norāda “Pagarinājums” slejā, jauno iegūto finansējumu norāda “Jauns finansējums” slejā un neto starpību starp jaunu finansējumu, no vienas puses, un finansējuma pagarinājumu mīnus finansējumu, kam beidzas termiņš, no otras puses, norāda labajā slejā.

4.

Kopējo neto naudas plūsmu norāda 290. slejā, un tā ir vienāda ar visu “Neto” sleju (t i., 040., 080., 120., 160., 200., 240. un 280.) summu.

5.

Tāda finansējuma vidējo termiņu (dienās) termiņfinansējumam, kam beidzas termiņš, norāda 300. slejā.

6.

Tāda finansējuma vidējo termiņu (dienās) finansējumam, kuru pagarina, norāda 310. slejā.

7.

Finansējuma vidējo termiņu (dienās) jaunajam termiņfinansējumam norāda 320. slejā.

8.

“Termiņa iestāšanās” summa ietver visas saistības, kuras finansējuma sniedzējs varēja līgumiski izņemt vai kuras bija maksājamas attiecīgajā pārskata perioda dienā. To vienmēr uzrāda ar plusa zīmi.

9.

“Pagarinājuma” summa ietver termiņa iestāšanās summu, kā noteikts 2. un 3. punktā, kas attiecīgajā pārskata perioda dienā joprojām ir iestādei. To vienmēr uzrāda ar plusa zīmi. Ja finansējums termiņu maina sakarā ar pagarinājuma notikumu, “pagarinājuma” summu norāda laika intervālā atbilstoši jaunajam termiņam.

10.

“Jaunā finansējuma” summas ietver faktiskās finansējuma ienākošās plūsmas attiecīgajā pārskata perioda dienā. To vienmēr uzrāda ar plusa zīmi.

11.

“Neto” summu uzskata par finansējuma izmaiņu konkrētā sākotnējā termiņa laika joslā attiecīgajā pārskata perioda dienā, un to aprēķina, “neto” slejā pievienojot jauno finansējumu, pieskaitot pagarināto finansējumu un atņemot finansējumu, kam iestājas termiņš.

12.

Norādes par konkrētām slejām:

Sleja

Atsauces uz tiesību aktiem un norādes

010.–040.

Uz nakti

Tāda finansējuma kopsummu, kam termiņš beidzas pārskata perioda attiecīgajā dienā ar sākotnēju termiņu uz nakti, norāda 1.1.–1.31. posteņa 010. slejā. Mēnešiem, kuros ir mazāk par 31 dienu, kā arī nedēļas nogalēm neatbilstošās rindas atstāj neaizpildītas.

Tāda finansējuma kopsummu, kuru pagarina pārskata perioda attiecīgajā dienā ar sākotnēju termiņu uz nakti, norāda 1.1.–1.31. posteņa 020. slejā.

Tāda jauna finansējuma kopsummu, kuru iegūst pārskata perioda attiecīgajā dienā ar sākotnēju termiņu uz nakti, norāda 1.1.–1.31. posteņa 030. slejā.

Neto starpību starp finansējumu, kam termiņš beidzas katru dienu, no vienas puses, un pagarinājumu plus jauno finansējumu, ko iegūst katru dienu, no otras puses, uzrāda 1.1.–1.31. posteņa 040. slejā.

050.–080.

> 1 diena ≤ 7 dienas

Tāda finansējuma kopsummu, kam termiņš beidzas pārskata perioda attiecīgajā dienā ar sākotnēju termiņu no vienas dienas līdz vienai nedēļai, norāda 1.1.–1.31. posteņa 050. slejā. Mēnešiem, kuros ir mazāk par 31 dienu, kā arī nedēļas nogalēm neatbilstošās rindas atstāj neaizpildītas.

Tāda finansējuma kopsummu, kuru pagarina pārskata perioda attiecīgajā dienā ar sākotnēju termiņu no vienas dienas līdz vienai nedēļai, norāda 1.1.–1.31. posteņa 060. slejā.

Tāda jauna finansējuma kopsummu, kuru iegūst pārskata perioda attiecīgajā dienā ar sākotnēju termiņu no vienas dienas līdz vienai nedēļai, norāda 1.1.–1.31. posteņa 70. slejā.

Neto starpību starp finansējumu, kam termiņš beidzas, no vienas puses, un pagarinājumu plus jauno finansējumu, ko iegūst, no otras puses, uzrāda 1.1.–1.31. posteņa 080. slejā.

no 090. līdz 120.

> 7 dienas ≤ 14 dienas

Tāda finansējuma kopsummu, kam termiņš beidzas pārskata perioda attiecīgajā dienā ar sākotnēju termiņu no vienas nedēļas līdz divām nedēļām, norāda 1.1.–1.31. posteņa 090. slejā. Mēnešiem, kuros ir mazāk par 31 dienu, kā arī nedēļas nogalēm neatbilstošās rindas atstāj neaizpildītas.

Tāda finansējuma kopsummu, kuru pagarina pārskata perioda attiecīgajā dienā ar sākotnēju termiņu no vienas nedēļas līdz divām nedēļām, norāda 1.1.–1.31. posteņa 100. slejā.

Tāda jauna finansējuma kopsummu, kuru iegūst pārskata perioda attiecīgajā dienā ar sākotnēju termiņu no vienas nedēļas līdz divām nedēļām, norāda 1.1.–1.31. posteņa 110. slejā.

Neto starpību starp finansējumu, kam termiņš beidzas, no vienas puses, un pagarinājumu plus jauno finansējumu, ko iegūst, no otras puses, uzrāda 1.1.–1.31. posteņa 120. slejā.

130.–160.

> 14 dienas ≤ 1 mēnesis

Tāda finansējuma kopsummu, kam termiņš beidzas pārskata perioda attiecīgajā dienā ar sākotnēju termiņu no divām nedēļām līdz vienam mēnesim, norāda 1.1.–1.31. posteņa 130. slejā. Mēnešiem, kuros ir mazāk par 31 dienu, kā arī nedēļas nogalēm neatbilstošās rindas atstāj neaizpildītas.

Tāda finansējuma kopsummu, kuru pagarina pārskata perioda attiecīgajā dienā ar sākotnēju termiņu no divām nedēļām līdz vienam mēnesim, norāda 1.1.–1.31. posteņa 140. slejā.

Tāda jauna finansējuma kopsummu, kuru iegūst pārskata perioda attiecīgajā dienā ar sākotnēju termiņu no divām nedēļām līdz vienam mēnesim, norāda 1.1.–1.31. posteņa 150. slejā.

Neto starpību starp finansējumu, kam termiņš beidzas, no vienas puses, un pagarinājumu plus jauno finansējumu, ko iegūst, no otras puses, uzrāda 1.1.–1.31. posteņa 160. slejā.

170.–200.

> 1 mēnesis ≤ 3 mēneši

Tāda finansējuma kopsummu, kam termiņš beidzas pārskata perioda attiecīgajā dienā ar sākotnēju termiņu no viena mēneša līdz trijiem mēnešiem, norāda 1.1.–1.31. posteņa 170. slejā. Mēnešiem, kuros ir mazāk par 31 dienu, kā arī nedēļas nogalēm neatbilstošās rindas atstāj neaizpildītas.

Tāda finansējuma kopsummu, kuru pagarina pārskata perioda attiecīgajā dienā ar sākotnēju termiņu no viena mēneša līdz trijiem mēnešiem, norāda 1.1.–1.31. posteņa 180. slejā.

Tāda jauna finansējuma kopsummu, kuru iegūst pārskata perioda attiecīgajā dienā ar sākotnēju termiņu no viena mēneša līdz trijiem mēnešiem, norāda 1.1.–1.31. posteņa 190. slejā.

Neto starpību starp finansējumu, kam termiņš beidzas, no vienas puses, un pagarinājumu plus jauno finansējumu, ko iegūst, no otras puses, uzrāda 1.1.–1.31. posteņa 200. slejā.

210.–240.

> 3 mēneši ≤ 6 mēneši

Tāda finansējuma kopsummu, kam termiņš beidzas pārskata perioda attiecīgajā dienā ar sākotnēju termiņu no trijiem mēnešiem līdz sešiem mēnešiem, norāda 1.1.–1.31. posteņa 210. slejā. Mēnešiem, kuros ir mazāk par 31 dienu, kā arī nedēļas nogalēm neatbilstošās rindas atstāj neaizpildītas.

Tāda finansējuma kopsummu, kuru pagarina pārskata perioda attiecīgajā dienā ar sākotnēju termiņu no trijiem mēnešiem līdz sešiem mēnešiem, norāda 1.1.–1.31. posteņa 220. slejā.

Tāda jauna finansējuma kopsummu, kuru iegūst pārskata perioda attiecīgajā dienā ar sākotnēju termiņu no trijiem mēnešiem līdz sešiem mēnešiem, norāda 1.1.–1.31. posteņa 230. slejā.

Neto starpību starp finansējumu, kam termiņš beidzas, no vienas puses, un pagarinājumu plus jauno finansējumu, ko iegūst, no otras puses, uzrāda 1.1.–1.31. posteņa 240. slejā.

250.–280.

> 6 mēneši

Tāda finansējuma kopsummu, kam termiņš beidzas pārskata perioda attiecīgajā dienā ar sākotnēju termiņu virs sešiem mēnešiem, norāda 1.1.–1.31. posteņa 250. slejā. Mēnešiem, kuros ir mazāk par 31 dienu, kā arī nedēļas nogalēm neatbilstošās rindas atstāj neaizpildītas.

Tāda finansējuma kopsummu, kuru pagarina pārskata perioda attiecīgajā dienā ar sākotnēju termiņu virs sešiem mēnešiem, norāda 1.1.–1.31. posteņa 260. slejā.

Tāda jauna finansējuma kopsummu, kuru iegūst pārskata perioda attiecīgajā dienā ar sākotnēju termiņu virs sešiem mēnešiem, norāda 1.1.–1.31. posteņa 270. slejā.

Neto starpību starp finansējumu, kam termiņš beidzas, no vienas puses, un pagarinājumu plus jauno finansējumu, ko iegūst, no otras puses, uzrāda 1.1.–1.31. posteņa 280. slejā.

290

Kopējā neto naudas plūsma

Kopējās neto naudas plūsmas norāda 290. slejā, un tās ir vienādas ar visu “Neto” sleju (040., 080., 120., 160., 200., 240. un 280.) summu.

300.–320.

Vidējais termiņš (dienās)

Visa finansējuma, kam beidzas termiņš, vidējo svērto termiņu (dienās) norāda 300. slejā. Vidēji svērto termiņu (dienās) visam finansējumam, ko pagarina, norāda 310. slejā, vidēji svērto termiņu (dienās) visam jaunajam finansējumam norāda 320. slejā.


IX PIELIKUMS

XX PIELIKUMS

PĀRSKATU SNIEGŠANA PAR KOMPENSĒJOŠO KAPACITĀTI

AMM VEIDNES

Veidnes numurs

Veidnes kods

Veidnes/veidņu grupas nosaukums

 

 

KOMPENSĒJOŠĀS KAPACITĀTES KONCENTRĀCIJAS VEIDNES

71

C 71.00

KOMPENSĒJOŠĀS KAPACITĀTES KONCENTRĀCIJA DALĪJUMĀ PA EMITENTIEM


C 71.00 – KOMPENSĒJOŠĀS KAPACITĀTES KONCENTRĀCIJA DALĪJUMĀ PA EMITENTIEM

 

Kopējās un būtiskās valūtas

 

 

 

Kompensējošās kapacitātes koncentrācija dalījumā pa emitentiem

 

Emitents

LEI kods

Emitenta sektors

Emitenta rezidences vieta

Produktu veids

Valūta

Kredītkvalitātes pakāpe

Vērtība, novērtējot pēc tirgus cenas / nominālvērtība

Centrālās bankas prasībām atbilstoša nodrošinājuma vērtība

Rinda

ID

010

020

030

040

050

060

070

080

090

010

1.

DESMIT GALVENIE EMITENTI

 

 

 

 

 

 

 

 

 

020

1,01

 

 

 

 

 

 

 

 

 

030

1,02

 

 

 

 

 

 

 

 

 

040

1,03

 

 

 

 

 

 

 

 

 

050

1,04

 

 

 

 

 

 

 

 

 

060

1,05

 

 

 

 

 

 

 

 

 

070

1,06

 

 

 

 

 

 

 

 

 

080

1,07

 

 

 

 

 

 

 

 

 

090

1,08

 

 

 

 

 

 

 

 

 

100

1,09

 

 

 

 

 

 

 

 

 

110

1,10

 

 

 

 

 

 

 

 

 

120

2.

VISI CITI POSTEŅI, KO IZMANTO KĀ KOMPENSĒJOŠO KAPACITĀTI

 

 

 

 

 

 

 

 

 


X PIELIKUMS

XXI PIELIKUMS

Norādes par xx pielikumā iekļautās veidnes “kompensējošās kapacitātes koncentrācija” (c 71.00) aizpildīšanu

Kompensējošās kapacitātes koncentrācija (KKK) dalījumā pa emitentiem/darījumu partneriem (C 71.00)

1.

Lai apkopotu informāciju par pārskatu sniedzošo iestāžu kompensējošās kapacitātes koncentrāciju dalījumā pa desmit lielākajām aktīvu līdzdalībām vai likviditātes kredītlīnijām, kuras šim nolūkam piešķirtas iestādei veidnē C71.00, iestādes piemēro šajā pielikumā ietvertās norādes.

2.

Ja emitentu vai darījuma partneri iedala pie vairāk nekā viena produkta veida, valūtas vai kredītkvalitātes pakāpes, uzrāda kopējo summu. Jāuzrāda tas produkta veids, valūta vai kredītkvalitātes pakāpe, kas attiecas uz kompensējošās kapacitātes koncentrācijas lielāko daļu.

3.

Kompensējošā kapacitāte C71.00 ir tāda pati kā C66.00 ar nosacījumu, ka aktīvi, kurus uzrāda kā kompensējošo kapacitāti attiecībā uz C71.00, ir neapgrūtināti un pieejami iestādei, lai tos pārskata sniegšanas atsauces datumā konvertētu skaidrā naudā.

4.

Lai aprēķinātu koncentrāciju pārskatu veidnes C 71.00 vajadzībām dalījumā pa nozīmīgām valūtām, iestādes izmanto koncentrāciju visās valūtās.

5.

Ja emitents vai darījuma partneris pieder pie vairākām savstarpēji saistītu klientu grupām, to uzrāda tikai vienu reizi tajā grupā, kurai ir augstāka kompensējošās kapacitātes koncentrācija.

6.

Izņemot 120. rindu, kompensējošās kapacitātes koncentrāciju centrālā bankā kā emitentā vai darījumu partnerī neuzrāda šajā veidnē.

Sleja

Atsauces uz tiesību aktiem un norādes

010

Emitenta nosaukums

010. slejā lejupejošā secībā ieraksta neapgrūtinātu aktīvu desmit galveno emitentu vai iestādei piešķirtu neizmantotu likviditātes kredītlīniju darījumu partneru nosaukumus. Lielāko posteni uzrāda 1.01., nākamo lielāko posteni uzrāda 1.02. utt. Emitentus un darījumu partnerus, kas veido savstarpēji saistītu klientu grupu uzrāda kā vienu koncentrāciju.

Emitenta vai darījumu partnera uzrādītais nosaukums ir tādas juridiskās personas pilns nosaukums, kas emitējusi aktīvus vai piešķīrusi likviditātes kredītlīnijas, tostarp jebkādas atsauces uz uzņēmuma veidu saskaņā ar valsts uzņēmējdarbības tiesībām.

020

LEI kods

Darījumu partnera juridiskās personas identifikācijas kods.

030

Emitenta sektors

Katru emitentu vai darījuma partneri, pamatojoties uz FINREP ekonomikas sektoru klasēm, klasificē vienā sektorā:

i) vispārējās valdības; ii) kredītiestādes; iii) citas finanšu sabiedrības; iv) nefinanšu sabiedrības; v) mājsaimniecības.

Savstarpēji saistītu klientu grupām sektoru nenorāda.

040

Emitenta mītnes valsts

Izmanto emitenta vai darījuma partnera inkorporācijas valsts ISO kodu 3166-1-alpha-2, tostarp pseido ISO kodus starptautiskajām organizācijām, kas pieejami Eurostat “Balance of Payments Vademecum” jaunākajā izdevumā.

Savstarpēji saistītu klientu grupām valsts nav jānorāda.

050

Produkta veids

010. slejā ierakstītajiem emitentiem/darījumu partneriem iedala produkta veidu atbilstoši produktam, kurā tiek turēts aktīvs vai saņemta likviditātes resursu rezerve, izmantojot šādus kodus treknrakstā:

 

SrB (augstākās prioritātes obligācija)

 

SubB (subordinētā obligācija)

 

CP (komerciālais vērtspapīrs)

 

CB (segtās obligācijas)

 

US (PVKIU vērtspapīrs, t. i., finanšu instrumenti, kas apliecina līdzdalību pārvedamo vērtspapīru kolektīvā ieguldījumu uzņēmumā, vai vērtspapīrs, ko emitējis šāds uzņēmums)

 

ABS (ar aktīviem nodrošināts vērtspapīrs)

 

CrCl (kredītprasība)

 

Eq (pašu kapitāls)

 

Zelts (ja tas ir zelts materiālā veidā, ko var uzskatīt par vienu darījuma partneri)

 

LiqL (iestādei piešķirta neizmantota likviditātes kredītlīnija)

 

OPT (cits produkta veids)

060

Valūta

010. slejā ierakstītajam emitentam/darījuma partneriem piešķir tādu valūtas ISO kodu 060. slejā, kas atbilst saņemtā aktīva vai neizmantotās iestādei piešķirtās likviditātes kredītlīnijas denominācijai. Uzrāda valūtas vienības trīs burtu kodu saskaņā ar ISO 4217. Ja daudzvalūtu līnija ir daļa no koncentrācijas kompensējošā kapacitātē, līniju ierēķina pārējā koncentrācijā dominējošā valūtā.

070

Kredītkvalitātes pakāpe

Atbilstošo kredītkvalitātes pakāpi piešķir saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 575/2013, un tā ir tāda pati kā termiņu sadalījumā norādītajiem posteņiem. Ja reitinga nav, piešķir pakāpi “bez reitinga”.

080

Tirgus vērtība/nominālvērtība

Aktīvu tirgus vērtība vai patiesā vērtība, vai attiecīgā gadījumā – iestādei piešķirtās neizmantotās likviditātes kredītlīnijas nominālvērtība.

090

Centrālās bankas prasībām atbilstoša nodrošinājuma vērtība

Nodrošinājuma vērtība saskaņā ar centrālās bankas noteikumiem par resursu rezervēm attiecībā uz konkrētiem aktīviem.

Iestādes atstāj šo aili neaizpildītu attiecībā uz aktīviem, kuri denominēti valūtā, kas Regulā (ES) 2015/233 iekļauta kā valūta, kuras atbilstība centrālās bankas prasībām definēta ļoti šauri.


XI PIELIKUMS

XXII PIELIKUMS

PĀRSKATU SNIEGŠANA PAR AMM TERMIŅU SADALĪJUMU

AMM VEIDNES

Veidnes numurs

Veidnes kods

Veidnes/veidņu grupas nosaukums

 

 

TERMIŅU SADALĪJUMA VEIDNE

66

C 66.00

TERMIŅU SADALĪJUMA VEIDNE


C 66.00 — TERMIŅU SADALĪJUMS

 

Kopējās un būtiskās valūtas

 

 

Kods

ID

Postenis

Saskaņā ar līgumu paredzētās līdzekļu plūsmas maksāšanas termiņš

010

020

030

040

050

060

070

080

090

100

110

120

130

140

150

160

170

180

190

200

210

220

010 – 380

1

IZEJOŠĀS PLŪSMAS

 

Uz nakti

Pārsniedz uz nakti – līdz 2 dienām

Pārsniedz 2 dienas – līdz 3 dienām

Pārsniedz 3 dienas – līdz 4 dienām

Pārsniedz 4 dienas – līdz 5 dienām

Pārsniedz 5 dienas – līdz 6 dienām

Pārsniedz 6 dienas – līdz 7 dienām

Pārsniedz 7 dienas – līdz 2 nedēļām

Pārsniedz 2 nedēļas – līdz 3 nedēļām

Pārsniedz 3 nedēļas – līdz 30 dienām

Pārsniedz 30 dienas – līdz 5 nedēļām

Pārsniedz 5 nedēļas – līdz 2 mēnešiem

Pārsniedz 2 mēnešus – līdz 3 mēnešiem

Pārsniedz 3 mēnešus – līdz 4 mēnešiem

Pārsniedz 4 mēnešus – līdz 5 mēnešiem

Pārsniedz 5 mēnešus – līdz 6 mēnešiem

Pārsniedz 6 mēnešus – līdz 9 mēnešiem

Pārsniedz 9 mēnešus – līdz 12 mēnešiem

Pārsniedz 12 mēnešus – līdz 2 gadiem

Pārsniedz 2 gadus – līdz 5 gadiem

Pārsniedz 5 gadus

010

1.1.

Saistības, kas izriet no emitētajiem vērtspapīriem (ja tos neuzskata par privātpersonu vai MVU noguldījumiem)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

020

1.1.1.

Nenodrošinātas obligācijas, kuru termiņš ir pienācis

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

030

1.1.2.

Regulētas segtās obligācijas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

040

1.1.3.

Vērtspapīrošanas, kuru termiņš ir pienācis

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

050

1.1.4.

Citi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

060

1.2.

Saistības, kas radušās no nodrošinātiem aizdevumiem un kapitāla tirgus darījumiem, kas ir nodrošināti ar turpmāk minēto:

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

070

1.2.1.

1. līmenis: tirgojami aktīvi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

080

1.2.1.1.

1. līmenis: izņemot segtās obligācijas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

090

1.2.1.1.1.

1. līmenis: centrālā banka

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

100

1.2.1.1.2.

1. līmenis (1. KKP)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

110

1.2.1.1.3.

1. līmenis (2. KKP, 3. KKP)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

120

1.2.1.1.4.

1. līmenis (4.+ KKP)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

130

1.2.1.2.

1. līmenis: segtās obligācijas (1. KKP)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

140

1.2.2.

2.A līmenis: tirgojami aktīvi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

150

1.2.2.1.

2.A līmenis: uzņēmuma obligācijas (1. KKP)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

160

1.2.2.2.

2.A līmenis: segtās obligācijas (1. KKP, 2. KKP)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

170

1.2.2.3.

2.A līmenis: publiskais sektors (1. KKP, 2. KKP)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

180

1.2.3.

2.B līmenis: tirgojami aktīvi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

190

1.2.3.1.

2.B līmenis: ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri (ABS) (1. KKP)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

200

1.2.3.2.

2.B līmenis: segtās obligācijas (1.–6. KKP)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

210

1.2.3.3.

2.B līmenis: uzņēmuma obligācijas (KKP 1–3)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

220

1.2.3.4.

2.B līmenis: akcijas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

230

1.2.3.5.

2.B līmenis: publiskais sektors (3.–5. KKP)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

240

1.2.4.

Citi tirgojami aktīvi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

250

1.2.5.

Citi aktīvi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

260

1.3.

Saistības, kas nav uzrādītas 1.2. postenī un kas izriet no saņemtajiem noguldījumiem (izņemot noguldījumus, kas saņemti kā nodrošinājums)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

270

1.3.1.

Stabili privātpersonu vai MVU noguldījumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

280

1.3.2.

Citi privātpersonu vai MVU noguldījumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

290

1.3.3.

Operacionālie noguldījumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

300

1.3.4.

Kredītiestāžu noguldījumi, kas nav operacionālie noguldījumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

310

1.3.5.

Citu finanšu klientu noguldījumi, kas nav operacionālie noguldījumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

320

1.3.6.

Centrālo banku noguldījumi, kas nav operacionālie noguldījumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

330

1.3.7.

Nefinanšu komercsabiedrību noguldījumi, kas nav operacionālie noguldījumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

340

1.3.8.

Citu darījumu partneru noguldījumi, kas nav operacionālie noguldījumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

350

1.4.

Ārvalstu valūtas mijmaiņas līgumi, kuru termiņš beidzas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

360

1.5.

No tādiem atvasinātiem instrumentiem izrietošs kreditoru parāds, kuri nav uzrādīti 1.4. postenī

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

370

1.6.

Citas izejošās plūsmas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

380

1.7.

Izejošās plūsmas kopā

 

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

390-720

2

IENĀKOŠĀS PLŪSMAS

 

Uz nakti

Pārsniedz uz nakti – līdz 2 dienām

Pārsniedz 2 dienas – līdz 3 dienām

Pārsniedz 3 dienas – līdz 4 dienām

Pārsniedz 4 dienas – līdz 5 dienām

Pārsniedz 5 dienas – līdz 6 dienām

Pārsniedz 6 dienas – līdz 7 dienām

Pārsniedz 7 dienas – līdz 2 nedēļām

Pārsniedz 2 nedēļas – līdz 3 nedēļām

Pārsniedz 3 nedēļas – līdz 30 dienām

Pārsniedz 30 dienas – līdz 5 nedēļām

Pārsniedz 5 nedēļas – līdz 2 mēnešiem

Pārsniedz 2 mēnešus – līdz 3 mēnešiem

Pārsniedz 3 mēnešus – līdz 4 mēnešiem

Pārsniedz 4 mēnešus – līdz 5 mēnešiem

Pārsniedz 5 mēnešus – līdz 6 mēnešiem

Pārsniedz 6 mēnešus – līdz 9 mēnešiem

Pārsniedz 9 mēnešus – līdz 12 mēnešiem

Pārsniedz 12 mēnešus – līdz 2 gadiem

Pārsniedz 2 gadus – līdz 5 gadiem

Pārsniedz 5 gadus

390

2.1.

Naudas līdzekļi, kuri pienākas no nodrošinātiem aizdevumiem un kapitāla tirgus darījumiem, kas ir nodrošināti ar turpmāk minēto:

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

400

2.1.1.

1. līmenis: tirgojami aktīvi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

410

2.1.1.1.

1. līmenis: izņemot segtās obligācijas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

420

2.1.1.1.1.

1. līmenis: centrālā banka

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

430

2.1.1.1.2.

1. līmenis (1. KKP)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

440

2.1.1.1.3.

1. līmenis (2. KKP, 3. KKP)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

450

2.1.1.1.4.

1. līmenis (4.+ KKP)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

460

2.1.1.2.

1. līmenis: segtās obligācijas (1. KKP)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

470

2.1.2.

2.A līmenis: tirgojami aktīvi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

480

2.1.2.1.

2.A līmenis: uzņēmuma obligācijas (1. KKP)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

490

2.1.2.2.

2.A līmenis: segtās obligācijas (1. KKP 1, 2. KKP)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

500

2.1.2.3.

2.A līmenis: publiskais sektors (1. KKP, 2. KKP)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

510

2.1.3.

2.B līmenis: tirgojami aktīvi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

520

2.1.3.1.

2.B līmenis: ABS (1. KKP)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

530

2.1.3.2.

2.B līmenis: segtās obligācijas (1.–6. KKP)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

540

2.1.3.3.

2.B līmenis: uzņēmuma obligācijas (KKP 1–3)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

550

2.1.3.4.

2.B līmenis: akcijas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

560

2.1.3.5.

2.B līmenis: publiskais sektors (3.–5. KKP)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

570

2.1.4.

Citi tirgojami aktīvi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

580

2.1.5.

Citi aktīvi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

590

2.2.

Naudas līdzekļi, kuri pienākas, bet kuri nav uzrādīti 2.1. postenī un kuri izriet no aizdevumiem un avansiem, kas piešķirti:

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

600

2.2.1.

Mazumtirdzniecības klientiem (privātpersonām vai MVU)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

610

2.2.2.

Nefinanšu komercsabiedrībām

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

620

3.2.2.

Kredītiestādēm

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

630

4.2.2.

Citiem finanšu klientiem

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

640

5.2.2.

Centrālām bankām

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

650

6.2.2.

Citiem darījumu partneriem

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

660

2.3.

Ārvalstu valūtas mijmaiņas līgumi, kuru termiņš beidzas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

670

2.4.

No tādiem atvasinātiem instrumentiem izrietošs debitoru parāds, kuri nav uzrādīti 2.3. postenī

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

680

2.5.

Pašu portfelī esoši vērtspapīri, kuru termiņš beidzas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

690

2.6.

Citas ienākošās plūsmas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

700

2.7.

Ienākošās plūsmas kopā

 

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

710

2.8.

Neto līgumiskā starpība

 

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

720

2.9.

Kumulētā neto līgumiskā starpība

 

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

730-1080

3

KOMPENSĒJOŠĀ KAPACITĀTE

Sākotnējie krājumi

Uz nakti

Pārsniedz uz nakti – līdz 2 dienām

Pārsniedz 2 dienas – līdz 3 dienām

Pārsniedz 3 dienas – līdz 4 dienām

Pārsniedz 4 dienas – līdz 5 dienām

Pārsniedz 5 dienas – līdz 6 dienām

Pārsniedz 6 dienas – līdz 7 dienām

Pārsniedz 7 dienas – līdz 2 nedēļām

Pārsniedz 2 nedēļas – līdz 3 nedēļām

Pārsniedz 3 nedēļas – līdz 30 dienām

Pārsniedz 30 dienas – līdz 5 nedēļām

Pārsniedz 5 nedēļas – līdz 2 mēnešiem

Pārsniedz 2 mēnešus – līdz 3 mēnešiem

Pārsniedz 3 mēnešus – līdz 4 mēnešiem

Pārsniedz 4 mēnešus – līdz 5 mēnešiem

Pārsniedz 5 mēnešus – līdz 6 mēnešiem

Pārsniedz 6 mēnešus – līdz 9 mēnešiem

Pārsniedz 9 mēnešus – līdz 12 mēnešiem

Pārsniedz 12 mēnešus – līdz 2 gadiem

Pārsniedz 2 gadus – līdz 5 gadiem

Pārsniedz 5 gadus

730

3.1.

Monētas un banknotes

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

740

3.2.

Izņemamas centrālās bankas rezerves

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

750

3.3.

1. līmenis: tirgojami aktīvi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

760

3.3.1.

1. līmenis: izņemot segtās obligācijas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

770

3.3.1.1.

1. līmenis: centrālā banka

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

780

3.3.1.2.

1. līmenis (1. KKP)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

790

3.3.1.3.

1. līmenis (2. KKP, 3. KKP)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

800

3.3.1.4.

1. līmenis (4.+ KKP)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

810

3.3.2.

1. līmenis: segtās obligācijas (1. KKP)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

820

3.4.

2.A līmenis: tirgojami aktīvi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

830

3.4.1.

2.A līmenis: uzņēmuma obligācijas (1. KKP)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

840

3.4.3.

2.A līmenis: segtās obligācijas (1. KKP, 2. KKP)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

850

4.4.3.

2.A līmenis: publiskais sektors (1. KKP, 2. KKP)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

860

3.5.

2.B līmenis: tirgojami aktīvi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

870

3.5.1.

2.B līmenis: ABS (1. KKP)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

880

3.5.2.

2.B līmenis: segtās obligācijas (1.–6. KKP)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

890

3.5.3.

2.B līmenis: uzņēmuma obligācijas (KKP 1-3)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

900

3.5.4.

2.B līmenis: akcijas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

910

3.5.5.

2.B līmenis: publiskais sektors (3.–5. KKP)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

920

3.6.

Citi tirgojami aktīvi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

930

3.6.1.

Centrālā valdība (1. KKP);

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

940

3.6.2.

Centrālā valdība (2. un 3. KKP)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

950

3.6.3.

Akcijas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

960

3.6.4.

Segtās obligācijas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

970

3.6.5.

ABS

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

980

3.6.6.

Citi tirgojami aktīvi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

990

3.7.

Centrālo banku prasībām atbilstīgi netirgojami aktīvi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1000

3.8.

Neizmantotas saņemtās piešķirtās iespējas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1010

3.8.1.

1. līmenis: iespējas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1020

3.8.2.

2.B līmenis: ierobežota izmantojuma iespējas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1030

3.8.3.

2.B līmenis: IAS iespējas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1040

3.8.4.

Citi mehānismi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1050

3.8.4.1.

No grupas iekšējiem darījumu partneriem

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1060

3.8.4.2.

No citiem darījumu partneriem

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1070

3.9.

Neto izmaiņas kompensējošajā kapacitātē

 

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

1080

3.10.

Kumulētā kompensējošā kapacitāte

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

1090-1130

4

IESPĒJAMĀS SITUĀCIJAS

 

Uz nakti

Pārsniedz uz nakti – līdz 2 dienām

Pārsniedz 2 dienas – līdz 3 dienām

Pārsniedz 3 dienas – līdz 4 dienām

Pārsniedz 4 dienas – līdz 5 dienām

Pārsniedz 5 dienas – līdz 6 dienām

Pārsniedz 6 dienas – līdz 7 dienām

Pārsniedz 7 dienas – līdz 2 nedēļām

Pārsniedz 2 nedēļas – līdz 3 nedēļām

Pārsniedz 3 nedēļas – līdz 30 dienām

Pārsniedz 30 dienas – līdz 5 nedēļām

Pārsniedz 5 nedēļas – līdz 2 mēnešiem

Pārsniedz 2 mēnešus – līdz 3 mēnešiem

Pārsniedz 3 mēnešus – līdz 4 mēnešiem

Pārsniedz 4 mēnešus – līdz 5 mēnešiem

Pārsniedz 5 mēnešus – līdz 6 mēnešiem

Pārsniedz 6 mēnešus – līdz 9 mēnešiem

Pārsniedz 9 mēnešus – līdz 12 mēnešiem

Pārsniedz 12 mēnešus – līdz 2 gadiem

Pārsniedz 2 gadus – līdz 5 gadiem

Pārsniedz 5 gadus

1090

4.1.

Izejošās plūsmas no piešķirtajām iespējām

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1100

4.1.1.

Piešķirtās kredītiespējas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1110

4.1.1.1.

ko saņēmējs uzskata par 2.B līmeņa iespējām

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1120

4.1.1.2.

Citas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1130

4.1.2.

Likviditātes iespējas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1140

4.2.

Izejošās plūsmas saistībā ar kredītreitinga pazemināšanas robežvērtību

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1150-1290

IZZIŅAS POSTEŅI

Sākotnējie krājumi

Uz nakti

Pārsniedz uz nakti – līdz 2 dienām

Pārsniedz 2 dienas – līdz 3 dienām

Pārsniedz 3 dienas – līdz 4 dienām

Pārsniedz 4 dienas – līdz 5 dienām

Pārsniedz 5 dienas – līdz 6 dienām

Pārsniedz 6 dienas – līdz 7 dienām

Pārsniedz 7 dienas – līdz 2 nedēļām

Pārsniedz 2 nedēļas – līdz 3 nedēļām

Pārsniedz 3 nedēļas – līdz 30 dienām

Pārsniedz 30 dienas – līdz 5 nedēļām

Pārsniedz 5 nedēļas – līdz 2 mēnešiem

Pārsniedz 2 mēnešus – līdz 3 mēnešiem

Pārsniedz 3 mēnešus – līdz 4 mēnešiem

Pārsniedz 4 mēnešus – līdz 5 mēnešiem

Pārsniedz 5 mēnešus – līdz 6 mēnešiem

Pārsniedz 6 mēnešus – līdz 9 mēnešiem

Pārsniedz 9 mēnešus – līdz 12 mēnešiem

Pārsniedz 12 mēnešus – līdz 2 gadiem

Pārsniedz 2 gadus – līdz 5 gadiem

Pārsniedz 5 gadus

1200

10

Grupas iekšējās vai IAS izejošās plūsmas (izņemot ārvalstu valūtas)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1210

11

Grupas iekšējās vai IAS ienākošās plūsmas (izņemot ārvalstu valūtas un vērtspapīrus, kuriem iestājas termiņš)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1220

12

Grupas iekšējās vai IAS ienākošās plūsmas no vērtspapīriem, kuriem iestājas termiņš

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1230

13

Centrālo banku prasībām atbilstīgi (augstas kvalitātes likvīdie aktīvi)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1240

14

Centrālo banku prasībām atbilstīgi aktīvi, kas nav augstas kvalitātes likvīdie aktīvi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1270

17

Rīcības noteiktas izejošās plūsmas no noguldījumiem

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1280

18

Rīcības noteiktas ienākošās plūsmas no aizdevumiem un avansiem

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1290

19

Piešķirto iespēju rīcības noteiktais izmantojums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 


XII PIELIKUMS

XXIII PIELIKUMS

NORĀDES PAR XXII PIELIKUMA TERMIŅU SADALĪJUMA VEIDNES AIZPILDĪŠANU

I DAĻA. VISPĀRĪGAS NORĀDES 411
II DAĻA. NORĀDES PAR KONKRĒTĀM RINDĀM 412

I DAĻA. VISPĀRĪGAS NORĀDES

1.

Lai ņemtu vērā termiņu nesakritību iestādes darbībās (“termiņu sadalījums”) XXII pielikuma veidnē, iestādes piemēro šajā pielikumā ietvertos norādījumus.

2.

Termiņa sadalījuma uzraudzības instruments ietver līgumiski noteiktās plūsmas un iespējamās izejošās plūsmas. Līgumiski noteiktās plūsmas, kas izriet no juridiski saistošiem nolīgumiem, un atlikušo termiņu no pārskata datuma uzrāda saskaņā ar minēto juridisko nolīgumu noteikumiem.

3.

Iestādes ienākošās plūsmas neuzskaita divreiz.

4.

Slejā “sākotnējais krājums” uzrāda posteņu krājumu pārskata sniegšanas datumā.

5.

XXII pielikuma veidnē aizpilda tikai tukšās, baltās šūnas.

6.

Termiņa sadalījuma veidnes iedaļa “Izejošās plūsmas un ienākošās plūsmas” ietver līgumiski noteiktas nākotnes naudas plūsmas no visiem bilances un ārpusbilances posteņiem. Uzrāda tikai tās izejošās plūsmas un ienākošās plūsmas, kas ir saskaņā ar pārskata sniegšanas datumā derīgiem līgumiem.

7.

Termiņa sadalījuma veidnes iedaļa “Kompensējošā kapacitāte” atspoguļo neapgrūtināto aktīvu krājumu vai citus finansējuma avotus, kas iestādei pārskata sniegšanas datumā ir juridiski un praktiski pieejami, lai segtu iespējamo līgumisko starpību. Uzrāda tikai tās izejošās plūsmas un ienākošās plūsmas, kas ir saskaņā ar pārskata sniegšanas datumā pastāvošiem līgumiem.

8.

Izejošās plūsmas un ienākošās plūsmas attiecīgajās iedaļās “Izejošās plūsmas” un “Ienākošās plūsmas” uzrāda bruto vērtībā ar plusa zīmi. Maksājamās un saņemamās summas attiecīgi uzrāda izejošās plūsmas un ienākošās plūsmas iedaļās.

9.

Termiņa sadalījuma veidnes iedaļā “Kompensējošā kapacitāte” izejošās plūsmas un ienākošās plūsmas uzrāda neto vērtībā ar plus zīmi, ja tā ir ienākošā plūsma, un ar negatīvu zīmi, ja tā ir izejošā plūsma. Attiecībā uz naudas plūsmām uzrāda maksājamās summas. Vērtspapīru plūsmas uzrāda pašreizējā tirgus vērtībā. Plūsmas, kas rodas no kredītlīnijām un likviditātes līnijām, uzrāda līgumiski noteiktajās pieejamajās summās.

10.

Līgumiski noteiktās plūsmas sadala pa 22 laika grupām atbilstīgi to atlikušajam termiņam, kur dienas nozīmē kalendārās dienas.

11.

Uzrāda visas līgumiski noteiktās plūsmas, tostarp visas būtiskās naudas plūsmas no nefinanšu darbībām, piemēram, nodokļus, piemaksas, dividendes un īres maksas.

12.

Lai iestādes piemērotu konservatīvu pieeju, nosakot plūsmu līgumiskos termiņus, tās nodrošina visu turpmāk minēto:

a)

ja pastāv iespēja atlikt maksājumu vai saņemt avansa maksājumu, uzskata, ka iespēja ir izmantota, ja tā veicinātu izejošās plūsmas no iestādes vai atliktu ienākošās plūsmas iestādē;

b)

ja iespēja veicināt izejošās plūsmas no iestādes ir tikai iestādes pašas ziņā, uzskata, ka iespēja ir izmantota tikai tādā gadījumā, ja tirgus sagaida, ka iestāde tā rīkosies. Uzskata, ka iespēja nav izmantota, ja tā veicinātu ienākošās plūsmas iestādē vai atliktu izejošās plūsmas no iestādes. Jebkuru izejošo naudas plūsmu, ko līgumiski izraisītu minētā ienākošā plūsma (kā pastarpinātā finansējuma gadījumā), uzrāda tajā pašā dienā, kad minēto ienākošo plūsmu;

c)

visus beztermiņa noguldījumus un noguldījumus, kuriem nebeidzas termiņš, uzrāda 020. slejā kā “uz nakti”;

d)

uzskata, ka beztermiņa repo vai aktīvu pirkšanas ar atpārdošanu darījumu un līdzīgu darījumu, ko jebkura puse var pārtraukt jebkurā dienā, termiņš ir uz nakti, ja vien paziņošanas periods nav ilgāks nekā viena diena; tādā gadījumā tos uzrāda attiecīgajā laika periodā saskaņā ar paziņošanas periodu;

e)

uzskata, ka privātpersonu vai MVU termiņa noguldījumu ar priekšlaicīgas izņemšanas iespēju termiņš ir laika posms, kurā noguldījuma priekšlaicīgai izņemšanai nepiemērotu sodu saskaņā ar Regulas (ES) 2015/61 25. panta 4. punkta b) apakšpunktu;

f)

ja iestāde nespēj noteikt minimālo līgumā noteiktā maksājuma grafiku attiecībā uz konkrētu posteni vai tā daļu, ievērojot šajā punktā paredzētos noteikumus, tā 220. slejā uzrāda posteni vai tā daļu kā 5 gadu laikposmu pārsniedzošu.

13.

Izejošās procentu plūsmas un ienākošās procentu plūsmas no visiem bilances un ārpusbilances instrumentiem ietver visos attiecīgajos “izejošās plūsmas” un “ienākošās plūsmas” iedaļu posteņos.

14.

Ārvalstu valūtas mijmaiņas līgumi, kuru termiņš beidzas, piemērojamajos veidnes laika intervālos atspoguļo dažādu valūtu mijmaiņas līgumu, ārvalstu valūtas nākotnes darījumu un nenokārtotu ārvalstu valūtas tagadnes darījumu nosacīto vērtību, beidzoties termiņam.

15.

Naudas plūsmas no nenokārtotiem darījumiem īsu laiku pirms norēķina uzrāda attiecīgajās rindās un intervālos.

16.

Posteņus, kur iestādei nav darījumu, piemēram, nav noteiktas kategorijas noguldījumu, atstāj neizpildītus.

17.

Neuzrāda kavējumu posteņus un tos posteņus, par kuriem iestādei ir pamats sagaidīt, ka tie netiks izpildīti.

18.

Ja saņemtais nodrošinājums ir ticis tālākieķīlāts darījumā, kura termiņš ir pēc darījuma, kurā iestāde saņēma nodrošinājumu, vērtspapīru izejošo plūsmu saņemtā nodrošinājuma patiesās vērtības summā uzrāda kompensējošās kapacitātes iedaļā attiecīgajā grupā saskaņā ar tā darījuma termiņu, kurā tika saņemts nodrošinājums.

19.

Grupas iekšējie posteņi neietekmē pārskatu sniegšanu konsolidētā līmenī.

II DAĻA. NORĀDES PAR KONKRĒTĀM RINDĀM

Rinda

Atsauces uz tiesību aktiem un norādes

010–380

1.   IZEJOŠĀS PLŪSMAS

Izejošo naudas plūsmu kopsummu uzrāda šajās turpmāk norādītajās apakškategorijās.

010

1.1.   Saistības, kas izriet no emitētajiem vērtspapīriem

Izejošās naudas plūsmas, kas ir no parāda vērtspapīriem, kurus emitējusi pārskatu sniedzošā iestāde, t. i., pašu emisijas.

020

1.1.1.   Nenodrošinātas obligācijas, kuru termiņš ir pienācis

1.1. rindiņā uzrādīto izejošo naudas plūsmu, kas izriet no emitētajiem vērtspapīriem, summa, kura ir nenodrošināts parāds, ko pārskatu sniedzošā iestāde emitējusi trešām personām.

030

1.1.2.   Regulētas segtās obligācijas

1.1. rindiņā uzrādīto izejošo naudas plūsmu, kas izriet no emitētajiem vērtspapīriem, summa, kura ir obligācijas, kas ir atbilstošas, lai tām piemērotu Regulas (ES) Nr. 575/2013 129. panta 4. vai 5. punktā vai Direktīvas 2009/65/EK 52. panta 4. punktā noteikto procedūru.

040

1.1.3.   Vērtspapīrošanas, kā termiņš ir pienācis

1.1. rindiņā uzrādīto izejošo naudas plūsmu, kas izriet no emitētajiem vērtspapīriem, summa, kura ir vērtspapīrošanas darījumi ar trešām personām atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 61. apakšpunktam.

050

1.1.4.   Citas

1.1. rindiņā uzrādīto izejošo naudas plūsmu, kas izriet no emitētajiem vērtspapīriem, summa, kura nav uzrādīta iepriekš minētās apakškategorijās.

060

1.2.   Saistības, kas radušās no nodrošinātiem aizdevumiem un kapitāla tirgus darījumiem, kas ir nodrošināti ar turpmāk minēto:

visu to izejošo naudas plūsmu kopsumma, kas izriet no nodrošinātajiem aizdevumiem un kapitāla tirgus darījumiem, kā definēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 192. pantā.

Piezīme: šeit uzrāda tikai naudas plūsmas; vērtspapīru plūsmas, kuras saistītas ar nodrošinātajiem aizdevumiem un kapitāla tirgus darījumiem, uzrāda iedaļā “Kompensējošā kapacitāte”.

070

1.2.1.   1. līmenis: tirgojami aktīvi

1.2. postenī uzrādīto izejošo naudas plūsmu summa, kas nodrošināta ar tirgojamiem aktīviem, kuri atbilstu Regulas (ES) 2015/61 7., 8. un 10. pantā noteiktajām prasībām, ja tie nenodrošinātu konkrēto darījumu.

KIU daļas vai ieguldījumu apliecības saskaņā ar Regulas (ES) 2015/61 15. pantu, kuras uzskata par 1. līmeņa aktīviem, uzrāda turpmāk minētajās apakškategorijās, kas atbilst to pamatā esošajiem aktīviem.

080

1.2.1.1.   1. līmenis: izņemot segtās obligācijas

1.2.1. postenī uzrādīto izejošo naudas plūsmu summa, kas nodrošināta ar aktīviem, kuri nav segtās obligācijas.

090

1.2.1.1.1.   1. līmenis: centrālā banka

1.2.1.1. postenī uzrādīto izejošo naudas plūsmu summa, kas nodrošināta ar aktīviem, kuri ir prasījumi pret centrālajām bankām vai kurus tās garantē.

100

1.2.1.1.2.   1. līmenis (1. KKP)

1.2.1.1. postenī uzrādīto izejošo naudas plūsmu, kas nav norādītas 1.2.1.1.1. postenī, summa, kura nodrošināta ar aktīviem, kas ir prasījumi pret emitentu vai garantijas devēju vai ko garantē emitents vai garantijas devējs, kuram norīkota ĀKNI ir piešķīrusi pirmo kredītkvalitātes pakāpi.

110

1.2.1.1.3.   1. līmenis (2. KKP, 3. KKP)

1.2.1.1. postenī uzrādīto izejošo naudas plūsmu, kas nav norādītas 1.2.1.1.1. postenī, summa, kura nodrošināta ar aktīviem, kas ir prasījumi pret emitentu vai garantijas devēju vai kuru garantē emitents vai garantijas devējs, kam norīkota ĀKNI ir piešķīrusi otro vai trešo kredītkvalitātes pakāpi.

120

1.2.1.1.4.   1. līmenis (4.+ KKP)

1.2.1.1. postenī uzrādīto izejošo naudas plūsmu, kas nav norādītas 1.2.1.1.1. postenī, summa, kura nodrošināta ar aktīviem, kas ir prasījumi pret emitentu vai garantijas devēju vai ko garantē emitents vai garantijas devējs, kuram norīkota ĀKNI ir piešķīrusi ceturto vai zemāku kredītkvalitātes pakāpi.

130

1.2.1.2.   1. līmenis: segtās obligācijas (1. KKP)

1.2.1. postenī uzrādīto izejošo naudas plūsmu summa, kas nodrošināta ar aktīviem, kuri ir segtās obligācijas. Jāņem vērā, ka saskaņā ar Regulas (ES) 2015/61 10. panta 1. punkta f) apakšpunktu tikai 1. KKP segtās obligācijas ir atbilstošas kā 1. līmeņa aktīvi.

140

1.2.2.   2.A līmenis: tirgojami aktīvi

1.2. postenī uzrādīto izejošo naudas plūsmu summa, kas nodrošināta ar tirgojamiem aktīviem, kuri atbilstu Regulas (ES) 2015/61 7., 8. un 11. pantā noteiktajām prasībām, ja tie nenodrošinātu konkrēto darījumu.

KIU daļas vai ieguldījumu apliecības saskaņā ar Regulas (ES) 2015/61 15. pantu, kuras uzskata par 2.A līmeņa aktīviem, uzrāda turpmāk minētajās apakškategorijās, kas atbilst to pamatā esošajiem aktīviem.

150

1.2.2.1.   2.A līmenis: uzņēmuma obligācijas (1. KKP)

1.2.2. postenī uzrādīto izejošo naudas plūsmu summa, kas nodrošināta ar uzņēmuma obligācijām, kurām norīkota ĀKNI ir piešķīrusi pirmo kredītkvalitātes pakāpi.

160

1.2.2.2.   2.A līmenis: segtās obligācijas (1. KKP, 2. KKP)

1.2.2. postenī uzrādīto izejošo naudas plūsmu summa, kas nodrošināta ar segtajām obligācijām, kurām norīkota ĀKNI ir piešķīrusi pirmo vai otro kredītkvalitātes pakāpi.

170

1.2.2.3.   2.A līmenis: publiskais sektors (1. KKP, 2. KKP)

1.2.2. postenī uzrādīto izejošo naudas plūsmu summa, kas nodrošināta ar aktīviem, kuri ir prasījumi pret centrālajām valdībām, centrālajām bankām, reģionālajām pašvaldībām, vietējām pašpārvaldēm vai publiskā sektora struktūrām vai kurus tās garantē. Jāņem vērā, ka saskaņā ar Regulas (ES) 2015/61 11. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu visiem 2.A līmenim atbilstošajiem publiskā sektora aktīviem jābūt vai nu pirmajai vai otrajai kredītkvalitātes pakāpei.

180

1.2.3.   2.B līmenis: tirgojami aktīvi

1.2. postenī uzrādīto izejošo naudas plūsmu summa, kas nodrošināta ar tirgojamiem aktīviem, kuri atbilstu Regulas (ES) 2015/61 7., 8. un 12. vai 13. pantā noteiktajām prasībām, ja tie nenodrošinātu konkrēto darījumu.

KIU daļas vai ieguldījumu apliecības saskaņā ar Regulas (ES) 2015/61 15. pantu, kuras uzskata par 2.B līmeņa aktīviem, uzrāda turpmāk minētajās apakškategorijās, kas atbilst to pamatā esošajiem aktīviem.

190

1.2.3.1.   2.B līmenis: ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri (ABS) (1. KKP)

1.2.3 postenī uzrādīto izejošo naudas plūsmu summa, kuras nodrošinājums ir ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri, tostarp ar mājokļu hipotēkām nodrošināti vērtspapīri (RMBS). Jāņem vērā, ka saskaņā ar Regulas (ES) 2015/61 13. panta 2. punkta a) apakšpunktu visiem 2.B līmenim atbilstošajiem ar aktīviem nodrošinātiem vērtspapīriem jābūt pirmajai kredītkvalitātes pakāpei.

200

1.2.3.2.   2.B līmenis: segtās obligācijas (1.–6. KKP)

2.3.1. postenī uzrādīto izejošo naudas plūsmu summa, kas nodrošināta ar segtajām obligācijām.

210

1.2.3.3.   2.B līmenis: uzņēmuma obligācijas (1.–3. KKP)

1.2.3. postenī uzrādīto izejošo naudas plūsmu summa, kas nodrošināta ar uzņēmuma parāda vērtspapīriem.

220

1.2.3.4.   2.B līmenis: akcijas

1.2.3. postenī uzrādīto izejošo naudas plūsmu summa, kas nodrošināta ar akcijām.

230

1.2.3.5.   2.B līmenis: publiskais sektors (3.–5. KKP)

1.2.3. postenī uzrādīto izejošo naudas plūsmu summa, kas ir nodrošināta ar 2.B līmeņa aktīviem, kuri nav norādīti 1.2.3.1. līdz 1.2.3.4. postenī.

240

1.2.4.   Citi tirgojami aktīvi

1.2. postenī uzrādīto izejošo naudas plūsmu summa, kas nodrošināta ar tirgojamiem aktīviem, kuri nav uzrādīti 1.2.1., 1.2.2. vai 1.2.3. posteņos.

250

1.2.5.   Citi aktīvi

1.2. postenī uzrādīto izejošo naudas plūsmu summa, kas nodrošināta ar aktīviem, kuri nav uzrādīti 1.2.1., 1.2.2., 1.2.3. vai 1.2.4. posteņos.

260

1.3.   Saistības, kas nav uzrādītas 1.2. postenī un kas izriet no saņemtajiem noguldījumiem, izņemot noguldījumus, kas saņemti kā nodrošinājums

Izejošās naudas plūsmas, kas ir no visiem saņemtajiem noguldījumiem, izņemot 1.2. postenī uzrādītās izejošās naudas plūsmas un noguldījumus, kas saņemti kā nodrošinājums. Izejošās naudas plūsmas, kas izriet no atvasināto instrumentu darījumiem, uzrāda 1.4. vai 1.5. postenī.

Noguldījumus uzrāda atbilstīgi to agrākajai iespējamajai līgumiski noteiktajai termiņa dienai. Noguldījumus, ko var nekavējoties izņemt bez iepriekšēja paziņojuma (“pieprasījuma noguldījumi”), vai noguldījumus, kuriem netuvojas termiņš, uzrāda grupā “uz nakti”.

270

1.3.1.   Stabili privātpersonu vai MVU noguldījumi

1.3. postenī uzrādīto izejošo naudas plūsmu summa, kas ir no privātpersonu vai MVU noguldījumiem saskaņā ar Regulas (ES) 2015/61 3. panta 8. punktu un 24. pantu.

280

1.3.2.   Citi privātpersonu vai MVU noguldījumi

1.3. postenī uzrādīto izejošo naudas plūsmu summa, kas ir no privātpersonu vai MVU noguldījumiem saskaņā ar Regulas (ES) 2015/61 3. panta 8. punktu un kas nav uzrādīta 1.3.1. postenī.

290

1.3.3.   Operacionālie noguldījumi

1.3. postenī uzrādīto izejošo naudas plūsmu summa, kas ir no operacionālajiem noguldījumiem saskaņā ar Regulas (ES) 2015/61 27. pantu.

300

1.3.4.   Kredītiestāžu noguldījumi, kas nav operacionālie noguldījumi

1.3. postenī uzrādīto izejošo naudas plūsmu summa, kas ir no kredītiestāžu noguldījumiem un kas nav uzrādīta 1.3.3. postenī.

310

1.3.5.   Citu finanšu klientu noguldījumi, kas nav operacionālie noguldījumi

1.3. postenī uzrādīto izejošo naudas plūsmu summa, kas ir no finanšu klientu noguldījumiem saskaņā ar Regulas (ES) 2015/61 3. panta 9. punktu un kas nav uzrādīta 1.3.3. un 1.3.4. postenī.

320

1.3.6.   Centrālo banku noguldījumi, kas nav operacionālie noguldījumi

1.3. postenī uzrādītā izejošo naudas plūsmu summa, kas ir no centrālo banku noguldījumiem, kas nav operacionālie noguldījumi.

330

1.3.7.   Nefinanšu komercsabiedrību noguldījumi, kas nav operacionālie noguldījumi

1.3. postenī uzrādītā izejošo naudas plūsmu summa, kas ir no nefinanšu komercsabiedrību noguldījumiem, kas nav operacionālie noguldījumi.

340

1.3.8.   Citu darījumu partneru noguldījumi, kas nav operacionālie noguldījumi

1.3. postenī uzrādīto izejošo naudas plūsmu summa, kas ir no noguldījumiem, kuri nav uzrādīti 1.3.1. līdz 1.3.7. postenī.

350

1.4.   Ārvalstu valūtas mijmaiņas līgumi, kā termiņš beidzas

To izejošo naudas plūsmu kopsumma, kas ir no ārvalstu valūtas mijmaiņas līgumu termiņa pienākšanas, piemēram, no pamatsummas apmaiņas līguma termiņa beigās.

360

1.5.   No tādiem atvasinātiem instrumentiem izrietošs kreditoru parāds, kuri nav uzrādīti 1.4. postenī

To izejošo naudas plūsmu kopsumma, kura izriet no Regulas (ES) Nr. 575/2013 II pielikumā uzskaitīto līgumu atvasināto instrumentu kreditoru parādu pozīcijām, izņemot izejošās naudas plūsmas, kas izriet no ārvalstu valūtas mijmaiņas līgumiem, kuru termiņš beidzas un kurus uzrāda 1.4. postenī.

Kopsumma atspoguļo norēķinu summas, tostarp neizpildītus drošības rezervju pieprasījumus no pārskata datuma.

Kopsumma ietver 1. un 2. punkta summas dažādos laika intervālos.

1.

Naudas un vērtspapīru plūsmas saistībā ar atvasinātajiem instrumentiem, attiecībā uz ko pastāv nodrošinājuma nolīgums, kurā pieprasīts pilnīgs (vai pietiekams) darījuma partnera riska darījumu nodrošinājums, izslēdz no termiņa sadalījuma veidnēm; visas ar minētajiem atvasinātajiem instrumentiem saistītās naudas, vērtspapīru, naudas nodrošinājuma un vērtspapīru nodrošinājuma plūsmas izslēdz no veidnēm. Naudas un vērtspapīru nodrošinājuma krājumus, kas jau saņemti vai sniegti saistībā ar nodrošinātiem atvasinātajiem instrumentiem, neiekļauj termiņa sadalījuma veidnes 3. iedaļas slejā “Krājums”, kurā ietverta kompensējošā kapacitāte, izņemot naudas un vērtspapīru plūsmas saistībā ar drošības rezervju pieprasījumiem (“naudas vai vērtspapīru nodrošinājumu plūsmām”), kas drīzumā maksājami, bet vēl nav apmaksāti. Otro gadījumu attiecībā uz naudas nodrošinājumu atspoguļo 1.6. rindiņā (atvasināto instrumentu izejošās naudas plūsmas) un 2.4. rindiņā (atvasināto instrumentu ienākošās naudas plūsmas), un attiecībā uz vērtspapīru nodrošinājumu atspoguļo 3. iedaļā (kompensējošā kapacitāte).

2.

Attiecībā uz naudas un vērtspapīru ienākošajām un izejošajām plūsmām saistībā ar atvasinātajiem instrumentiem, kuriem nav nodrošinājuma nolīguma vai pieprasīts tikai daļējs nodrošinājums, nošķir līgumus, kas ietver iespējas, un citus līgumus:

a)

plūsmas, kas saistītas ar iespēju līgumiem līdzīgiem atvasinātajiem instrumentiem, iekļauj tikai tad, ja norunas cena ir zemāka (pirkšanas gadījumā) vai augstāka (pārdošanas gadījumā) par tirgus cenu (“ar pozitīvu iekšējo vērtību”). Šo plūsmu aizstājējvērtību nosaka, piemērojot abus turpmāk minētos elementus:

i)

iekļaujot pašreizējo tirgus vērtību vai līguma neto pašreizējo vērtību kā ienākošo naudas plūsmu termiņa sadalījuma veidnes 2.4. rindiņā (atvasināto instrumentu ienākošās naudas plūsmas) iespējas līguma vēlākajā izmantošanas datumā, ja bankai ir tiesības izmantot iespējas līgumu;

ii)

iekļaujot pašreizējo tirgus vērtību vai līguma neto pašreizējo vērtību kā izejošo naudas plūsmu termiņa sadalījuma veidnes 1.5. rindiņā (atvasināto instrumentu izejošās naudas plūsmas) iespējas līguma agrākajā izmantošanas datumā, ja bankas darījuma partnerim ir tiesības izmantot iespējas līgumu;

b)

ar citiem līgumiem, kas nav minēti a) apakšpunktā, saistītas plūsmas iekļauj, līgumiski noteiktās bruto naudas plūsmas projicējot attiecīgajos laika intervālos 1.5. rindiņā (atvasināto instrumentu izejošās naudas plūsmas) un 2.4. rindiņā (atvasināto instrumentu ienākošās naudas plūsmas) un likvīdo vērtspapīru līgumiski noteiktās plūsmas projicējot termiņa sadalījuma kompensējošajā kapacitātē, izmantojot pašreizējās pārskata sniegšanas datumā piemērojamās no tirgus izsecināmās nākotnes līgumu procentu likmes, ja summas vēl nav noteiktas.

370

1.6.   Citas izejošās plūsmas

Visu citu to izejošo naudas plūsmu kopsumma, kas nav uzrādītas 1.1., 1.2., 1.3., 1.4. vai 1.5. postenī. Iespējamās izejošās plūsmas šeit neuzrāda.

380

1.7.   Izejošās plūsmas kopā

1.1., 1.2., 1.3., 1.4., 1.5. un 1.6. postenī uzrādīto izejošo plūsmu summa.

390–700

 

390

2.1.   Naudas līdzekļi, kuri pienākas no nodrošinātiem aizdevumiem un kapitāla tirgus darījumiem, kas ir nodrošināti ar turpmāk minēto:

visu to ienākošo naudas plūsmu kopsumma, kas ir no nodrošinātajiem aizdevumiem un kapitāla tirgus darījumiem, kā definēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 192. pantā.

Šeit uzrāda tikai naudas plūsmas; vērtspapīru plūsmas, kuras saistītas ar nodrošinātajiem aizdevumiem un kapitāla tirgus darījumiem, uzrāda iedaļā “Kompensējošā kapacitāte”.

400

2.1.1.   1. līmenis: tirgojami aktīvi

2.1. postenī uzrādīto ienākošo naudas plūsmu summa, kas nodrošināta ar tirgojamiem aktīviem saskaņā ar Regulas (ES) 2015/61 7., 8. un 10. pantu.

KIU daļas vai ieguldījumu apliecības saskaņā ar Regulas (ES) 2015/61 15. pantu, kuras uzskata par 1. līmeņa aktīviem, uzrāda turpmāk minētajās apakškategorijās, kas atbilst to pamatā esošajiem aktīviem.

410

2.1.1.1.   1. līmenis: izņemot segtās obligācijas

2.1.1. postenī uzrādīto ienākošo naudas plūsmu summa, kas nodrošināta ar aktīviem, kuri nav segtās obligācijas.

420

2.1.1.1.1.   1. līmenis: centrālā banka

2.1.1.1. postenī uzrādīto ienākošo naudas plūsmu summa, kas nodrošināta ar aktīviem, kuri ir prasījumi pret centrālajām bankām vai kurus tās garantē.

430

2.1.1.1.2.   1. līmenis (1. KKP)

2.1.1.1. postenī uzrādīto ienākošo naudas plūsmu, kas nav norādītas 2.1.1.1.1. postenī, summa, kuru nodrošināta ar aktīviem, kas ir prasījumi pret emitentu vai garantijas devēju vai ko garantē emitents vai garantijas devējs, kam norīkota ĀKNI ir piešķīrusi pirmo kredītkvalitātes pakāpi.

440

2.1.1.1.3.   1. līmenis (2. KKP, 3. KKP)

2.1.1.1. postenī uzrādīto ienākošo naudas plūsmu, kas nav norādītas 2.1.1.1.1. postenī, summa, kura nodrošināta ar aktīviem, kas ir prasījumi pret emitentu vai garantijas devēju vai ko garantē emitents vai garantijas devējs, kam norīkota ĀKNI ir piešķīrusi otro vai trešo kredītkvalitātes pakāpi.

450

2.1.1.1.4.   1. līmenis (4.+ KKP)

2.1.1.1. postenī uzrādīto ienākošo naudas plūsmu, kas nav norādītas 2.1.1.1.1. postenī, summa, kura nodrošināta ar aktīviem, kas ir prasījumi pret emitentu vai garantijas devēju vai ko garantē emitents vai garantijas devējs, kam norīkota ĀKNI ir piešķīrusi ceturto vai zemāku kredītkvalitātes pakāpi.

460

2.1.1.2.   1. līmenis: segtās obligācijas (1. KKP)

2.1.1. postenī uzrādīto ienākošo naudas plūsmu summa, kas nodrošināta ar aktīviem, kuri ir segtās obligācijas. Jāņem vērā, ka saskaņā ar Regulas (ES) 2015/61 10. panta 1. punkta f) apakšpunktu tikai 1. KKP segtās obligācijas ir atbilstošas kā 1. līmeņa aktīvi.

470

2.1.2.   2.A līmenis: tirgojami aktīvi

2.1. postenī uzrādīto ienākošo naudas plūsmu summa, kas nodrošināta ar tirgojamiem aktīviem saskaņā ar Regulas (ES) 2015/61 7., 8. un 11. pantu.

KIU daļas vai ieguldījumu apliecības saskaņā ar Regulas (ES) 2015/61 15. pantu, kuras uzskata par 2.A līmeņa aktīviem, uzrāda turpmāk minētajās apakškategorijās, kas atbilst to pamatā esošajiem aktīviem.

480

2.1.2.1.   2.A līmenis: uzņēmuma obligācijas (1. KKP)

2.1.2. postenī uzrādīto ienākošo naudas plūsmu summa, kas nodrošināta ar uzņēmuma obligācijām, kurām norīkota ĀKNI ir piešķīrusi pirmo kredītkvalitātes pakāpi.

490

2.1.2.2.   2.A līmenis: segtās obligācijas (1. KKP, 2. KKP)

2.1.2. postenī uzrādīto ienākošo naudas plūsmu summa, kas nodrošināta ar segtajām obligācijām, kurām norīkota ĀKNI ir piešķīrusi pirmo vai otro kredītkvalitātes pakāpi.

500

2.1.2.3.   2.A līmenis: publiskais sektors (1. KKP, 2. KKP)

2.1.2. postenī uzrādīto ienākošo naudas plūsmu summa, kas nodrošināta ar aktīviem, kuri ir prasījumi pret centrālajām valdībām, centrālajām bankām, reģionālajām pašvaldībām, vietējām pašpārvaldēm vai publiskā sektora struktūrām vai ko tās garantē. Jāņem vērā, ka saskaņā ar Regulas (ES) 2015/61 11. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu visiem 2.A līmenim atbilstošajiem publiskā sektora aktīviem ir vai nu pirmā vai otrā kredītkvalitātes pakāpe.

510

2.1.3.   2.B līmenis: tirgojami aktīvi

2.1. postenī uzrādīto ienākošo naudas plūsmu summa, kas nodrošināta ar tirgojamiem aktīviem saskaņā ar Regulas (ES) 2015/61 7., 8. un 12. vai 13. pantu.

KIU daļas vai ieguldījumu apliecības saskaņā ar Regulas (ES) 2015/61 15. pantu, kuras uzskata par 2.B līmeņa aktīviem, uzrāda turpmāk minētajās apakškategorijās, kas atbilst to pamatā esošajiem aktīviem.

520

2.1.3.1.   2.B līmenis ABS (1. KKP)

2.1.3 postenī uzrādīto ienākošo naudas plūsmu summa, kuras nodrošinājums ir ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri, tostarp ar mājokļu hipotēkām nodrošināti vērtspapīri (RMBS).

530

2.1.3.2.   2.B līmenis: segtās obligācijas (1.–6. KKP)

2.1.3. postenī uzrādīto ienākošo naudas plūsmu summa, kas nodrošināta ar segtajām obligācijām.

540

2.1.3.3.   2.B līmenis: uzņēmuma obligācijas (1.–3. KKP)

2.1.3. postenī uzrādīto ienākošo naudas plūsmu summa, kas nodrošināta ar uzņēmuma parāda vērtspapīriem.

550

2.1.3.4.   2.B līmenis: akcijas

2.1.3. postenī uzrādīto ienākošo naudas plūsmu summa, kas ir akcijas.

560

2.1.3.5.   2.B līmenis: publiskais sektors (3.–5. KKP)

2.1.3. postenī uzrādīto ienākošo naudas plūsmu summa, kas ir 2.B līmeņa aktīvi, kuri nav norādīti 2.1.3.1. līdz 2.1.3.4. postenī.

570

2.1.4.   Citi tirgojami aktīvi

2.1. postenī uzrādīto ienākošo naudas plūsmu summa, kas nodrošināta ar tirgojamiem aktīviem, kuri nav uzrādīti 2.1.1., 2.1.2. vai 2.1.3. posteņos.

580

2.1.5.   Citi aktīvi

2.1. postenī uzrādīto ienākošo naudas plūsmu summa, kas nodrošināta ar aktīviem, kuri nav uzrādīti 2.1.1., 2.1.2., 2.1.3. vai 2.1.4. posteņos.

590

2.2.   Naudas līdzekļi, kuri pienākas, bet kuri nav uzrādīti 2.1. postenī un kuri izriet no aizdevumiem un avansiem, kas piešķirti:

Ienākošās naudas plūsmas no aizdevumiem un avansiem

Ienākošās naudas plūsmas uzrāda vēlākajā līgumiski noteiktajā atmaksāšanas dienā. Attiecībā uz atjaunojamām iespējām tiek uzskatīts, ka spēkā esošais aizdevums ir pagarināts un visus atlikumus uzskata par piešķirtām iespējām.

600

2.2.1.   Klienti, kas ir privātpersonas vai MVU

2.2. postenī uzrādīto ienākošo naudas plūsmu summa, kas ir no fiziskām personām vai MVU saskaņā ar Regulas (ES) 2015/61 3. panta 8. punktu.

610

2.2.2.   Nefinanšu komercsabiedrības

2.2. postenī uzrādīto ienākošo naudas plūsmu summa, kas ir no nefinanšu komercsabiedrībām.

620

2.2.3.   Kredītiestādes

2.2. postenī uzrādīto ienākošo naudas plūsmu summa, kas ir no kredītiestādēm.

630

2.2.4.   Citi finanšu klienti

2.2. postenī uzrādīto ienākošo naudas plūsmu summa, kas ir no finanšu klientiem saskaņā ar Regulas (ES) 2015/61 3. panta 9. punktu un kas nav uzrādīta 2.2.3 postenī.

640

2.2.5.   Centrālās bankas

2.2. postenī uzrādīto ienākošo naudas plūsmu summa, kas ir no centrālām bankām.

650

2.2.6.   Citi darījumu partneri

2.2. postenī uzrādīto ienākošo naudas plūsmu summa, kas ir no citiem darījumu partneriem, kuri nav minēti 2.2.1.–2.2.5. iedaļā.

660

2.3.   Ārvalstu valūtas mijmaiņas līgumi, kā termiņš beidzas

Līgumiski noteiktu ienākošo naudas plūsmu kopsumma, kas izriet no ārvalstu valūtas mijmaiņas līgumu darījumu termiņa iestāšanās, piemēram, no pamatsummas apmaiņas līguma termiņa beigās.

Tas piemērojamajos veidnes laika intervālos atspoguļo dažādu valūtu mijmaiņas līgumu, ārvalstu valūtastūlītējus un termiņdarījumu nosacīto vērtību, beidzoties termiņam.

670

2.4.   No tādiem atvasinātiem instrumentiem izrietošs debitoru parāds, kuri nav uzrādīti 2.3. postenī

To līgumiski noteikto ienākošo naudas plūsmu kopsumma, kura izriet no Regulas 575/2013 II pielikumā norādīto līgumu atvasināto instrumentu debitoru parādu pozīcijām, izņemot ienākošās naudas plūsmas, kas ir no ārvalstu valūtas mijmaiņas darījumiem, kuru termiņš beidzas un kurus uzrāda 2.3. postenī.

Kopsumma ietver norēķinu summas, tostarp neizpildītus drošības rezervju pieprasījumus no pārskata datuma.

Kopsumma ietver 1. un 2. punkta summas dažādos laika intervālos.

1.

Naudas un vērtspapīru plūsmas saistībā ar atvasinātajiem instrumentiem, attiecībā uz ko pastāv nodrošinājuma nolīgums, kurā pieprasīts pilnīgs (vai pietiekams) darījuma partnera riska darījumu nodrošinājums, izslēdz no abām termiņa sadalījuma veidnēm, un visas naudas plūsmas, vērtspapīrus, naudas nodrošinājumu un vērtspapīru nodrošinājumu, kas ir saistīti ar minētajiem atvasinātajiem instrumentiem, izslēdz no veidnes. Naudas un vērtspapīru nodrošinājuma krājumus, kas jau saņemti vai sniegti saistībā ar nodrošinātiem atvasinātajiem instrumentiem, neiekļauj termiņa sadalījuma veidnes 3. iedaļas slejā “Krājums”, kurā ietverta kompensējošā kapacitāte, izņemot naudas un vērtspapīru plūsmas saistībā ar drošības rezervju pieprasījumiem, kas drīzumā maksājami, bet vēl nav apmaksāti. Otro gadījumu attiecībā uz naudas nodrošinājumu atspoguļo 1.5. rindiņā (atvasināto instrumentu izejošās naudas plūsmas) un 2.4. rindiņā (atvasināto instrumentu ienākošās naudas plūsmas), un attiecībā uz vērtspapīru nodrošinājumu termiņa sadalījumā atspoguļo 3. iedaļā (kompensējošā kapacitāte).

2.

Attiecībā uz naudas un vērtspapīru ienākošajām un izejošajām plūsmām saistībā ar atvasinātajiem instrumentiem, kuriem nav nodrošinājuma nolīguma vai pieprasīts tikai daļējs nodrošinājums, nošķirti līgumus, kas ietver iespējas, un citus līgumus:

a)

plūsmas, kas saistītas ar iespēju līgumiem līdzīgiem atvasinātajiem instrumentiem, iekļauj tikai tad, ja tie ir ar pozitīvu iekšējo vērtību. Šo plūsmu aizstājējvērtību nosaka, piemērojot abus turpmāk minētos elementus:

i)

iekļaujot pašreizējo tirgus vērtību vai līguma neto pašreizējo vērtību kā ienākošo naudas plūsmu termiņa sadalījuma veidnes 2.4. rindiņā (atvasināto instrumentu ienākošās naudas plūsmas) iespējas līguma vēlākajā izmantošanas datumā, ja bankai ir tiesības izmantot iespējas līgumu;

ii)

iekļaujot pašreizējo tirgus vērtību vai līguma neto pašreizējo vērtību kā izejošo naudas plūsmu termiņa sadalījuma veidnes 1.5. rindiņā (atvasināto instrumentu izejošās naudas plūsmas) iespējas līguma agrākajā izmantošanas datumā, ja bankas darījuma partnerim ir tiesības izmantot iespējas līgumu;

b)

ar citiem līgumiem, kas nav minēti a) apakšpunktā, saistītas plūsmas iekļauj, bruto grupas projicējot 1.5. rindiņā (atvasināto instrumentu izejošās naudas plūsmas) un 2.4. rindiņā (atvasināto instrumentu ienākošās naudas plūsmas) un vērtspapīru līgumiski noteiktās plūsmas projicējot termiņa sadalījuma kompensējošajā kapacitātē, izmantojot pašreizējās pārskata sniegšanas datumā piemērojamās no tirgus izsecināmās nākotnes līgumu procentu likmes, ja summas vēl nav noteiktas.

680

2.5.   Pašu portfelī esoši vērtspapīri, kā termiņš beidzas

Ienākošo plūsmu summa, kas ir pamatsummas atmaksa no pašu ieguldījumiem, kuru termiņš ir pienācis un kuri ir ņemti obligāciju veidā un uzrādīti saskaņā ar to atlikušo līgumiski noteikto termiņu. Šajā postenī ietver ienākošās naudas plūsmas no vērtspapīriem, kuriem iestājas termiņš, ko uzrāda kompensējošajā kapacitātē. Tādēļ tad, kad pienāk vērtspapīra termiņš, to uzrāda kā vērtspapīru izejošo plūsmu kompensējošā kapacitātē un līdz ar to šeit kā ienākošo naudas plūsmu.

690

2.6.   Citas ienākošās plūsmas

Visu citu to ienākošo naudas plūsmu kopsumma, kas nav uzrādītas iepriekš 2.1., 2.2., 2.3., 2.4. vai 2.5. postenī. Iespējamās ienākošās plūsmas šeit neuzrāda.

700

2.7.   Ienākošās plūsmas kopā

2.1., 2.2., 2.3., 2.4., 2.5. un 2.6. posteņos uzrādīto ienākošo plūsmu summa.

710

2.8.   Neto līgumiskā starpība

2.7. postenī uzrādītās ienākošās plūsmas kopā, atskaitot 1.7. postenī uzrādītās izejošās plūsmas kopā.

720

2.9.   Kumulētā neto līgumiskā starpība

Kumulētā neto līgumiskā starpība no pārskata sniegšanas datuma līdz attiecīgā laika intervāla augšējai robežai.

730-1080

3.   KOMPENSĒJOŠĀ KAPACITĀTE

Termiņu sadalījuma “kompensējošajā kapacitātē” iekļauj informāciju par to, kā attīstās iestādes līdzdalība dažādu likviditātes pakāpju aktīvos, tostarp tirgojamos aktīvos un centrālās bankas prasībām atbilstošos aktīvos, kā arī iestādei līgumiski piešķirtās iespējās.

Konsolidētajā līmenī sniedzot pārskatu par atbilstību centrālās bankas prasībām, pamatā ir noteikumi par atbilstību centrālās bankas prasībām, kas ir piemērojamas katrai konsolidētajai iestādei tās jurisdikcijā.

Ja kompensējošā kapacitāte attiecas uz tirgojamiem aktīviem, iestādes sniedz pārskatu par tirgojamiem aktīviem, ko tirgos lielos, dziļos un aktīvos repo vai skaidras naudas tirgos, kam raksturīgs zems koncentrācijas līmenis.

Kompensējošās kapacitātes slejās uzrādītie aktīvi ietver tikai neapgrūtinātos aktīvus, kas iestādei ir pieejami, lai tos jebkurā laikā konvertētu skaidrā naudā ar mērķi aizpildīt līgumisko līgumiskā starpību starp ienākošajām naudas plūsmām un izejošajām naudas plūsmām attiecīgajā laika periodā. Šajā nolūkā piemēro apgrūtināto aktīvu definīciju, kas noteikta Komisijas Deleģētās regulā (ES) 2015/61. Aktīvus neizmanto, lai sniegtu kredītkvalitātes uzlabojumus strukturētos darījumos vai lai segtu darbības izmaksas (piemēram, īres un algas); aktīvus pārvalda ar skaidru vienīgo nodomu tos izmantot kā iespējamo līdzekļu avotu.

Aktīvus, ko iestāde ir saņēmusi kā nodrošinājumu aktīvu pirkšanas ar atpārdošanu un nodrošinātos finansējuma darījumos (SFT), var uzskatīt par daļu no kompensējošās kapacitātes, ja tos tur iestādē, ja tie nav bijuši tālākieķīlāti un ja tie ir juridiski un uz līgumu pamata pieejami iestādes izmantošanai.

Lai izvairītos no divkāršas uzskaitīšanas gadījumos, ja iestāde uzrāda iepriekš izvietotos aktīvus 3.1. līdz 3.7. postenī, tā nenorāda minēto iespēju attiecīgo kapacitāti 3.8. postenī.

Iestādes uzrāda aktīvus, ja tie atbilst rindas aprakstam un ir pieejami pārskata sniegšanas datumā, kā sākotnējs krājums 010. slejā.

Kompensējošajā kapacitātē 020. līdz 220. slejā ir ietvertas līgumiski noteiktās plūsmas. Ja iestādei ir iesaistījusies repo darījumā, aktīvs, kas tiek pārdots ar atpirkšanu, tiek atgriezts kā ienākošā vērtspapīru plūsma termiņa grupā, kurā pienāk repo darījuma termiņš. Tāpat arī izejošo naudas plūsmu no repo darījuma, kā termiņš beidzas, uzrāda attiecīgajā izejošajā naudas plūsmas intervālā 1.2. postenī. Ja iestādei ir iesaistījusies aktīvu pirkšanas ar atpārdošanu darījumā, aktīvs, kas tiek pārdots ar atpirkšanu, tiek atgriezts kā ienākošā vērtspapīru plūsma termiņa grupā, kurā pienāk repo darījuma termiņš. Tāpat arī ienākošo naudas plūsmu no repo darījuma, kā termiņš beidzas, uzrāda attiecīgajā ienākošās naudas plūsmas intervālā 2.1. postenī. Nodrošinājuma mijmaiņas darījumus uzrāda kā līgumiski noteiktas vērtspapīru ienākošās un izejošās plūsmas kompensējošās kapacitātes iedaļā attiecīgajā termiņu grupā, kurā pienāk minēto mijmaiņas darījumu termiņš.

Izmaiņas līgumiski noteiktās kredītlīniju un likviditātes līniju, kas uzrādītas 3.8. postenī, pieejamajā summā uzrāda kā plūsmu attiecīgajā laika intervālā. Ja kādai iestādei ir noguldījums uz nakti centrālajā bankā, attiecībā uz minēto posteni noguldījuma summu uzrāda kā sākotnēju krājumu 3.2. postenī un kā izejošo naudas plūsmu termiņa grupā “uz nakti”. Attiecīgi izrietošo naudas plūsmu uzrāda 2.2.5. postenī.

Vērtspapīrus, kā termiņš beidzas, kompensējošajā kapacitātē uzrāda, pamatojoties uz to līgumiski noteikto termiņu. Kad pienāk vērtspapīra termiņš, to svītro no aktīvu kategorijas, kurā tas ir bijis sākotnēji uzrādīts, un tam piemēro tādu procedūru kā izejošai vērtspapīru plūsmai, un no tā izrietošo ienākošo naudas plūsmu uzrāda 2.5. postenī.

Visas vērtspapīru vērtības uzrāda attiecīgajā intervālā pašreizējā tirgus vērtībā.

3.8. postenī uzrāda tikai līgumiski noteiktās pieejamās summas.

Lai izvairītos no divkāršas uzskaitīšanas, ienākošās naudas plūsmas neuzskaita kompensējošās kapacitātes 3.1. vai 3.2. postenī.

Posteņus kompensējošajā kapacitātē uzrāda šajās turpmāk norādītajās apakškategorijās.

730

3.1.   Monētas un banknotes

Naudas kopsumma, kas ir no monētām un banknotēm.

740

3.2.   Izņemamas centrālās bankas rezerves

Centrālo banku rezervju kopsumma saskaņā ar Regulas (ES) 2015/61 10. panta 1. punkta b) apakšpunkta iii) punktu, kas ir izņemama vēlākais uz nakti.

Vērtspapīrus, kas ir prasījumi pret centrālajām bankām vai ko tās garantē, neuzrāda šeit.

750

3.3.   1. līmenis: tirgojami aktīvi

Tirgojamu aktīvu tirgus vērtība saskaņā ar Regulas (ES) 2015/61 7., 8. un 10. pantu.

KIU daļas vai ieguldījumu apliecības saskaņā ar Regulas (ES) 2015/61 15. pantu, kuras uzskata par 1. līmeņa aktīviem, uzrāda turpmāk minētajās apakškategorijās, kas atbilst to pamatā esošajiem aktīviem.

760

3.3.1.   1. līmenis: izņemot segtās obligācijas

3.3. postenī uzrādītā summa, kas nav segtās obligācijas.

770

3.3.1.1.   1. līmenis: centrālā banka

3.3.1. postenī uzrādītā summa, kas ir aktīvi, kuri ir prasījumi pret centrālajām bankām vai ko tās garantē.

780

3.3.1.2.   1. līmenis (1. KKP)

3.3.1. postenī uzrādītā summa, kas nav norādīta 3.3.1.1. postenī un ir aktīvi, kuri ir prasījumi pret emitentu vai garantijas devēju vai ko garantē emitents vai garantijas devējs, kuram norīkota ĀKNI ir piešķīrusi pirmo kredītkvalitātes pakāpi.

790

3.3.1.3.   1. līmenis (2. KKP, 3. KKP)

3.3.1. postenī uzrādītā summa, kas nav norādīta 3.3.1.1. postenī un ir aktīvi, kuri ir prasījumi pret emitentu vai garantijas devēju vai ko garantē emitents vai garantijas devējs, kuram norīkota ĀKNI ir piešķīrusi otro vai trešo kredītkvalitātes pakāpi.

800

3.3.1.4.   1. līmenis (4.+ KKP)

3.3.1. postenī uzrādītā summa, kas nav norādīta 3.3.1.1. postenī un ir aktīvi, kuri ir prasījumi pret emitentu vai garantijas devēju vai ko garantē emitents vai garantijas devējs, kuram norīkota ĀKNI ir piešķīrusi ceturto vai zemāku kredītkvalitātes pakāpi.

810

3.3.2.   1. līmenis: segtās obligācijas (1. KKP)

3.3. postenī uzrādītā summa, kas ir segtās obligācijas. Jāņem vērā, ka saskaņā ar Regulas (ES) 2015/61 10. panta 1. punkta f) apakšpunktu tikai 1. KKP segtās obligācijas ir atbilstošas kā 1. līmeņa aktīvi.

820

3.4.   2.A līmenis: tirgojami aktīvi

Tirgojamu aktīvu tirgus vērtība saskaņā ar Regulas (ES) 2015/61 7., 8. un 11. pantu.

KIU daļas vai ieguldījumu apliecības saskaņā ar Regulas (ES) 2015/61 15. pantu, kuras uzskata par 2.A līmeņa aktīviem, uzrāda turpmāk minētajās apakškategorijās, kas atbilst to pamatā esošajiem aktīviem.

830

3.4.1.   2.A līmenis: uzņēmuma obligācijas (1. KKP)

3.4. postenī uzrādītā summa, kas ir uzņēmuma obligācijas, kurām norīkota ĀKNI ir piešķīrusi pirmo kredītkvalitātes pakāpi.

840

3.4.2.   2.A līmenis: segtās obligācijas (1. KKP, 2. KKP)

3.4. postenī uzrādītā summa, kas ir segtās obligācijas, kurām norīkota ĀKNI ir piešķīrusi pirmo vai otro kredītkvalitātes pakāpi.

850

3.4.3.   2.A līmenis: publiskais sektors (1. KKP, 2. KKP)

3.4. postenī uzrādītā summa, kas ir aktīvi, kuri ir prasījumi pret centrālajām valdībām, centrālajām bankām, reģionālajām pašvaldībām, vietējām pašpārvaldēm vai publiskā sektora struktūrām vai ko tās garantē. Jāņem vērā, ka saskaņā ar Regulas (ES) 2015/61 11. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu visiem 2.A līmenim atbilstošajiem publiskā sektora aktīviem jābūt vai nu pirmajai vai otrajai kredītkvalitātes pakāpei.

860

3.5.   2.B līmenis: tirgojami aktīvi

Tirgojamu aktīvu tirgus vērtība saskaņā ar Regulas (ES) 2015/61 7., 8. un 12. vai 13. pantu.

KIU daļas vai ieguldījumu apliecības saskaņā ar Regulas (ES) 2015/61 15. pantu, kuras uzskata par 2.B līmeņa aktīviem, uzrāda turpmāk minētajās apakškategorijās, kas atbilst to pamatā esošajiem aktīviem.

870

3.5.1.   2.B līmenis ABS (1. KKP)

3.5. postenī uzrādītā summa, kas ir ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri (tostarp RMBS). Jāņem vērā, ka saskaņā ar Regulas (ES) 2015/61 13. panta 2. punkta a) apakšpunktu visiem 2.B līmenim atbilstīgajiem ar aktīviem nodrošinātiem vērtspapīriem ir pirmā kredītkvalitātes pakāpe.

880

3.5.2.   2.B līmenis: segtās obligācijas (1.–6. KKP)

3.5. postenī uzrādītā summa, kas ir segtās obligācijas.

890

3.5.3.   2.B līmenis: uzņēmuma obligācijas (1.–3. KKP)

3.5. postenī uzrādītā summa, kas ir uzņēmuma parāda vērtspapīri.

900

3.5.4.   2.B līmenis: akcijas

3.5. postenī uzrādītā summa, kas ir akcijas.

910

3.5.5.   2.B līmenis: publiskais sektors (3.–5. KKP)

3.5. postenī uzrādītā summa, kas ir 2.B līmeņa aktīvi, kuri nav uzrādīti 3.5.1.–3.5.4. posteņos.

920

3.6.   Citi tirgojami aktīvi

To tirgojamo aktīvu tirgus vērtību, kuri nav norādīti 3.3., 3.4. vai 3.5. postenī.

Grupas ietvaros vai iestādes pašas emitētos vērtspapīrus un vērtspapīru plūsmas no citiem tirgojamiem aktīviem aktīvi neuzrāda kompensējošajā kapacitātē. Tomēr naudas plūsmas no šādiem posteņiem uzrāda veidnes 1. un 2. iedaļas attiecīgajās daļās.

930

3.6.1.   Centrālā valdība (1. KKP)

3.6. postenī uzrādītā summa, kas ir aktīvi, kuri ir prasījumi pret centrālo valdību vai ko garantē centrālā valdība, kurai norīkota ĀKNI ir piešķīrusi pirmo kredītkvalitātes pakāpi.

940

3.6.2.   Centrālā valdība (2.–3. KKP)

3.6. postenī uzrādītā summa, kas ir aktīvi, kuri ir prasījumi pret centrālo valdību vai ko garantē centrālā valdība, kurai norīkota ĀKNI ir piešķīrusi otro vai trešo kredītkvalitātes pakāpi.

950

3.6.3.   Akcijas

3.6. postenī uzrādītā summa, kas ir akcijas.

960

3.6.4.   Segtās obligācijas

3.6. postenī uzrādītā summa, kas ir segtās obligācijas.

970

3.6.5.    ABS

3.6. postenī uzrādītā summa, kas ir ABS.

980

3.6.6.   Citi tirgojami aktīvi

3.6. postenī uzrādītā summa, kas ir cits tirgojams aktīvs, kurš nav uzrādīts 3.6.1.–3.6.5. posteņos.

990

3.7.   Centrālo banku prasībām atbilstoši netirgojami aktīvi

Tādu netirgojamo aktīvu kopējā uzskaites vērtība, kuri ir atbilstošs nodrošinājums standarta likviditātes operācijām centrālajā bankā, kur iestādei ir tieša piekļuve tās konsolidācijas līmenī.

Iestādes atstāj šo lauku neaizpildītu attiecībā uz aktīviem, kuri denominēti valūtā, kas Komisijas Īstenošanas regulā (ES) Nr. 2015/233 (1) iekļauta kā valūta, kuras atbilstība centrālās bankas prasībām definēta ļoti šauri. Grupas ietvaros vai iestādes pašas emitētos vērtspapīrus un vērtspapīru plūsmas no citiem tirgojamiem aktīviem aktīvi neuzrāda kompensējošajā kapacitātē. Tomēr naudas plūsmas no šādiem posteņiem uzrāda veidnes 1. un 2. iedaļas attiecīgajās daļās.

1000

3.8.   Neizmantotas saņemtās piešķirtās iespējas

Neizmantotu piešķirto iespēju, kas piešķirtas pārskatu sniedzošajai iestādei, kopsumma. Tie ietver līgumiski neatsaucamas iespējas. Iestādes uzrāda pazeminātu summu gadījumos, kad iespējamās nodrošinājuma vajadzības izmantot šīs iespējas pārsniedz nodrošinājuma pieejamību.

Lai izvairītos no divkāršas iespēju uzskaitīšanas gadījumos, kad pārskatu sniedzošā iestāde attiecībā uz neizmantotām iespējām aktīvus jau ir izvietojusi kā nodrošinājumu un jau ir uzrādījusi aktīvus 3.1. līdz 3.7. postenī, minētās iespējas neuzrāda 3.8. postenī. Tas pats attiecas uz gadījumiem, kad pārskatu sniedzošajai iestādei varētu nākties izvietot aktīvus kā nodrošinājumu, lai kredītlīniju izmantotu tādā apmērā, kā uzrādīts šajā laukā.

1010

3.8.1.   līmenis: iespējas

3.8. postenī uzrādītā summa, kas ir centrālās bankas nodrošināta iespēja saskaņā ar Regulas (ES) 2015/61 19. panta 1. punkta b) apakšpunktu.

1020

3.8.2.   2B līmenis: ierobežota izmantojuma iespējas

3.8. postenī uzrādītā summa, kas ir likviditātes finansējums saskaņā ar Regulas (ES) 2015/61 14. pantu.

1030

3.8.3.   2.B līmenis: IAS iespējas

3.8. postenī uzrādītā summa, kas ir likviditātes finansējums saskaņā ar Regulas (ES) 2015/61 16. panta 2. punktu.

1040

3.8.4.   Citas iespējas

3.8. postenī uzrādītā summa, izņemot 3.8.1.–3.8.3. posteņos uzrādīto summu.

1050

3.8.4.1.   No grupas iekšējiem darījumu partneriem

3.8.4. postenī uzrādītā summa, ja darījuma partneris ir iestādes mātesuzņēmums vai meitasuzņēmums vai tā paša mātesuzņēmuma cits meitasuzņēmums, vai tas ar kredītiestādi ir saistīts Direktīvas 83/349/EEK 12. panta 1. punkta izpratnē, vai tas ir tās pašas institucionālās aizsardzības shēmas dalībnieks, kas minēta Regulas (ES) Nr. 575/2013 113. panta 7. punktā, vai centrālā iestāde vai dalībnieks kādā tīklā vai kooperatīvajā grupā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 10. pantu.

1060

3.8.4.2.   No citiem darījumu partneriem

3.8.4. postenī uzrādītā summa, izņemot 3.8.4.1. postenī uzrādīto summu.

1070

3.9.   Neto izmaiņas kompensējošajā kapacitātē

Uzrāda neto izmaiņas riska darījumos ar 3.2., 3.3., 3.4. un 3.5., 3.6., 3.7. un 3.8. posteni, kas attiecīgi atspoguļo centrālās bankas, vērtspapīru plūsmas un piešķirtās kredītlīnijas noteiktā laika intervālā.

1080

3.10.   Kumulētā kompensējošā kapacitāte

Kompensējošās kapacitātes kumulētā summa no pārskata sniegšanas datuma līdz attiecīgā laika intervāla augšējai robežai.

1090–1140

4.   IESPĒJAMĀS SITUĀCIJAS

Termiņu sadalījuma “Iespējamās situācijās” iekļauj informāciju par iespējamām izejošajām plūsmām.

1090

4.1.   Izejošās plūsmas no piešķirtajām iespējām

Izejošās naudas plūsmas, kas izriet no piešķirtajām iespējām. Maksimālo summu, ko var izmantot noteiktā laika posmā, iestādes uzrāda kā izejošo plūsmu. Attiecībā uz atjaunojamām kredītiespējām uzrāda tikai summu, kas pārsniedz esošo aizdevumu.

1010

4.1.1.   Piešķirtās kredītiespējas

4.1. postenī uzrādītā summa, kas ir no piešķirtajām kredītiespējām saskaņā ar Regulas (ES) 2015/61 31. pantu.

1110

4.1.1.1.   ko saņēmējs uzskata par 2.B līmeņa iespējām

4.1.1. postenī uzrādītā summa, ko uzskata par likviditātes finansējumu saskaņā ar Regulas (ES) 2015/61 16. panta 2. punktu.

1120

4.1.1.2.   Citas

4.1.1. postenī uzrādītā summa, izņemot 4.1.1.1. postenī uzrādīto summu.

1130

4.1.2.   Likviditātes iespējas

4.1. postenī uzrādītā summa, kas ir no likviditātes iespējām saskaņā ar Regulas (ES) 2015/61 31.pantu.

1140

4.2.   Izejošās plūsmas saistībā ar kredītreitinga pazemināšanas robežvērtību

Iestādes šeit norāda iestādes kredītkvalitātes būtiskas pasliktināšanās sekas, kas atbilst tās ārējā kredītnovērtējuma pazeminājumam vismaz par trim pakāpēm.

Pozitīvas vērtības atspoguļo iespējamās izejošās plūsmas, un negatīvās vērtības atspoguļo sākotnējo saistību samazinājumu.

Ja pazeminājuma sekas ir nenokārtoto saistību pirmstermiņa dzēšana, attiecīgās saistības uzrāda ar negatīvu zīmi laika joslā, kurā tās uzrāda 1. postenī, un vienlaikus ar pozitīvu zīmi laika joslā, kurā iestājas saistību termiņš, ja pazeminājuma sekas kļūtu piemērojamas pārskata sniegšanas datumā.

Ja pazemināšanas sekas ir drošības rezerves pieprasījums, iesniedzamā nodrošinājuma tirgus vērtību uzrāda ar pozitīvu zīmi laika joslā, kad prasība stājas spēkā, ja pazeminājuma sekas kļūtu piemērojamas pārskata sniegšanas datumā.

Ja pazeminājuma sekas ir izmaiņas to vērtspapīru tālākieķīlāšanas tiesībās, kas saņemti kā nodrošinājums no darījumu partneriem, attiecīgo vērtspapīru tirgus vērtību uzrāda ar pozitīvu zīmi laika joslā, kad vērtspapīri vairs nav pieejami pārskatu sniedzošajai iestādei, ja pazeminājuma sekas kļūtu piemērojamas pārskata sniegšanasdatumā.

1150–1290

5.   IZZIŅAS POSTEŅI

1200

10.   Grupas iekšējās vai IAS izejošās plūsmas (izņemot ārvalstu valūtas)

1.1.,1.2., 1.3., 1.5., 1.6. posteņu izejošo plūsmu summa, ja darījuma partneris ir iestādes mātesuzņēmums vai meitasuzņēmums vai tā paša mātesuzņēmuma cits meitasuzņēmums, vai tas ar kredītiestādi ir saistīts Direktīvas 83/349/EEK 12. panta 1. punkta izpratnē, vai tas ir tās pašas institucionālās aizsardzības shēmas dalībnieks, kas minēta Regulas (ES) Nr. 575/2013 113. panta 7. punktā, vai centrālā iestāde vai dalībnieks kādā tīklā vai kooperatīvajā grupā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 10. pantu.

1210

11.   Grupas iekšējās vai IAS ienākošās plūsmas (izņemot ārvalstu valūtas un vērtspapīrus, kuriem iestājas termiņš)

2.1., 2.2., 2.4., 2.6. posteņu ienākošo plūsmu summa, ja darījuma partneris ir iestādes mātesuzņēmums vai meitasuzņēmums vai tā paša mātesuzņēmuma cits meitasuzņēmums, vai tas ar kredītiestādi ir saistīts Direktīvas 83/349/EEK 12. panta 1. punkta izpratnē, vai tas ir tās pašas institucionālās aizsardzības shēmas dalībnieks, kas minēta Regulas (ES) Nr. 575/2013 113. panta 7. punktā, vai centrālā iestāde vai dalībnieks kādā tīklā vai kooperatīvajā grupā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 10. pantu.

1220

12.   Grupas iekšējās vai IAS ienākošās plūsmas no vērtspapīriem, kuriem iestājas termiņš

2.5. postenī uzrādīto ienākošo plūsmu summa, ja darījuma partneris ir iestādes mātesuzņēmums vai meitasuzņēmums vai tā paša mātesuzņēmuma cits meitasuzņēmums, vai tas ar kredītiestādi ir saistīts Direktīvas 83/349/EEK 12. panta 1. punkta izpratnē, vai tas ir tās pašas institucionālās aizsardzības shēmas dalībnieks, kas minēta Regulas (ES) Nr. 575/2013 113. panta 7. punktā, vai centrālā iestāde vai dalībnieks kādā tīklā vai kooperatīvajā grupā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 10. pantu.

1230

13.   Centrālo banku prasībām atbilstoši augstas kvalitātes likvīdie aktīvi

3.3., 3.4. un 3.5. postenī uzrādītā summa, kas ir atbilstošs nodrošinājums standarta likviditātes operācijām centrālajā bankā, kur iestādei ir tieša piekļuve tās konsolidācijas līmenī.

Iestādes atstāj šo aili neaizpildītu attiecībā uz aktīviem, kuri denominēti valūtā, kas Regulas (ES) Nr. 2015/233 pielikumā iekļauta kā valūta, kuras atbilstība centrālās bankas prasībām definēta ļoti šauri.

1240

14.   Centrālo banku prasībām atbilstīgi aktīvi, kas nav augstas kvalitātes likvīdie aktīvi

Šāda summa:

i)

3.6. postenī uzrādīto vērtību summa, kas ir atbilstošs nodrošinājums standarta likviditātes operācijām centrālajā bankā, kur iestādei ir tieša piekļuve tās konsolidācijas līmenī;

ii)

pašu emisijas, kuras ir atbilstošs nodrošinājums standarta likviditātes operācijām centrālajā bankā, kur iestādei ir tieša piekļuve tās konsolidācijas līmenī.

Iestādes atstāj šo aili neaizpildītu attiecībā uz aktīviem, kuri denominēti valūtā, kas Regulā (ES) Nr. 2015/233 iekļauta kā valūta, kuras atbilstība centrālās bankas prasībām definēta ļoti šauri.

1270

17.   Rīcības noteiktās izejošās plūsmas no noguldījumiem

1.3. postenī uzrādītā summa, kuru pārdala laika intervālos saskaņā ar rīcības noteikto termiņu pēc ierastās darbības scenārija, ko izmanto pārskatu sniedzošās iestādes likviditātes riska pārvaldībai. Šajā ailē “ierastās darbības scenārijs” nozīmē “situāciju bez likviditātes stresa pieņēmuma”.

Sadalījums atspoguļo noguldījumu “pastāvību”.

Postenis neatspoguļo darījumdarbības plāna pieņēmumus, un tādēļ tajā neiekļauj informāciju par jaunām darījumdarbības aktivitātēm.

Sadale dažādos laika intervālos tiek veikta saskaņā ar granularitāti, ko izmanto iekšējām vajadzībām. Tāpēc ne visi laika intervāli ir jāaizpilda.

1280

18.   Rīcības noteiktās ienākošās plūsmas no aizdevumiem un avansiem

2.2. postenī uzrādītā summa, kuru pārdala laika intervālos saskaņā ar rīcības noteikto termiņu pēc ierastās darbības scenārija, ko izmanto pārskatu sniedzošās iestādes likviditātes riska pārvaldībai. Šajā ailē “ierastās darbības scenārijs” nozīmē “situāciju bez likviditātes stresa pieņēmuma”.

Postenis neatspoguļo darījumdarbības plāna pieņēmumus, un tādēļ tajā neņem vērā jaunās darījumdarbības aktivitātes.

Sadale dažādos laika intervālos tiek veikta saskaņā ar granularitāti, ko izmanto iekšējām vajadzībām. Tāpēc ne visi laika intervāli ir noteikti jāaizpilda.

1290

19.   Piešķirto iespēju rīcības noteiktā izmantošana

4.1. postenī uzrādītā summa, kuru pārdala laika intervālos saskaņā ar rīcības noteikto izmantojuma līmeni un no tā izrietošām likviditātes vajadzībām pēc ierastās darbības scenārija, ko izmanto pārskatu sniedzošās iestādes likviditātes riska pārvaldībai. Šajā ailē “ierastās darbības scenārijs” nozīmē “situāciju bez likviditātes stresa pieņēmuma”.

Postenis neatspoguļo darījumdarbības plāna pieņēmumus, un tādēļ tajā neņem vērā jaunās darījumdarbības aktivitātes.

Sadale dažādos laika intervālos tiek veikta saskaņā ar granularitāti, ko izmanto iekšējām vajadzībām. Tāpēc ne visi laika intervāli ir jāaizpilda.


(1)  http://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=CELEX%3A32015R0233