ISSN 1977-0715

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 315

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

60. gadagājums
2017. gada 30. novembris


Saturs

 

I   Leģislatīvi akti

Lappuse

 

 

REGULAS

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2107 (2017. gada 15. novembris), ar ko nosaka pārvaldības, saglabāšanas un kontroles pasākumus, kuri piemērojami Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas (ICCAT) konvencijas apgabalā, un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1936/2001, (EK) Nr. 1984/2003 un (EK) Nr. 520/2007

1

 

 

DIREKTĪVAS

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/2108 (2017. gada 15. novembris), ar ko groza Direktīvu 2009/45/EK par pasažieru kuģu drošības noteikumiem un standartiem ( 1 )

40

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/2109 (2017. gada 15. novembris), ar ko groza Padomes Direktīvu 98/41/EK par to personu reģistrāciju, kas atrodas uz pasažieru kuģiem, kuri kursē uz Kopienas dalībvalstu ostām vai no tām, un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/65/ES par ziņošanas formalitātēm kuģiem, kuri ienāk dalībvalstu ostās un/vai iziet no tām

52

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/2110 (2017. gada 15. novembris) par regulārā satiksmē izmantotu Ro-Ro pasažieru kuģu un ātrgaitas pasažieru kuģu drošas ekspluatācijas inspekciju sistēmu un ar ko groza Direktīvu 2009/16/EK un atceļ Padomes Direktīvu 1999/35/EK ( 1 )

61

 

 

Labojumi

 

*

Labojums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 98/2013 (2013. gada 15. janvāris) par sprāgstvielu prekursoru tirdzniecību un lietošanu ( OV L 39, 9.2.2013. )

78

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ.

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


I Leģislatīvi akti

REGULAS

30.11.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 315/1


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2017/2107

(2017. gada 15. novembris),

ar ko nosaka pārvaldības, saglabāšanas un kontroles pasākumus, kuri piemērojami Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas (ICCAT) konvencijas apgabalā, un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1936/2001, (EK) Nr. 1984/2003 un (EK) Nr. 520/2007

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)

Kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) mērķis, kas noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1380/2013 (3), ir garantēt jūras bioloģisko resursu izmantošanu tādā veidā, kas nodrošina ilgtermiņa vidisko, ekonomisko un sociālo ilgtspēju.

(2)

Savienība ar Padomes Lēmumu 98/392/EK (4) apstiprināja Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju, kurā ir ietverti inter alia principi un noteikumi attiecībā uz jūras dzīvo resursu saglabāšanu un pārvaldību. Izpildot savas plašāka mēroga starptautiskās saistības, Savienība atbalsta centienus, kas vērsti uz zivju krājumu saglabāšanu starptautiskajos ūdeņos.

(3)

Saskaņā ar Padomes Lēmumu 86/238/EEK (5) Savienība kopš 1997. gada 14. novembra ir Starptautiskās konvencijas par Atlantijas tunzivju saglabāšanu (“ICCAT konvencija”) līgumslēdzēja puse.

(4)

ICCAT konvencija nodrošina reģionālas sadarbības sistēmu tunzivju un tunzivjveidīgo sugu saglabāšanai un pārvaldībai Atlantijas okeānā un tam blakus esošajās jūrās; šim nolūkam ir izveidota Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisija (ICCAT).

(5)

ICCAT ir tiesības pieņemt saistošus lēmumus (“ieteikumus”) par tās pārziņā esošo zvejniecību saglabāšanu un pārvaldību, un tie ir saistoši līgumslēdzējām pusēm. Minētie ieteikumi ir adresēti galvenokārt ICCAT konvencijas līgumslēdzējām pusēm, taču tajos ir ietverti arī privātu operatoru (piem., kuģu kapteiņu) pienākumi. ICCAT ieteikumi stājas spēkā sešus mēnešus pēc to pieņemšanas, un Savienībai tie, cik ātri vien iespējams, ir jāīsteno ar Savienības tiesībām.

(6)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā par ārējo zvejas flotu ilgtspējīgu pārvaldību (6) paredzēs, ka minētā regula ir piemērojama, neskarot tos Savienības tiesību noteikumus, ar kuriem īsteno noteikumus, ko pieņēmušas reģionālas zvejniecības pārvaldības organizācijas (RZPO), kuru līgumslēdzēja puse ir Savienība.

(7)

ICCAT saglabāšanas un izpildes ieteikumi pēdējoreiz īstenoti ar Padomes Regulām (EK) Nr. 1936/2001 (7) un (EK) Nr. 520/2007 (8).

(8)

ICCAT ieteikums par daudzgadu plānu zilās tunzivs krājumu atjaunošanai Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā tika īstenots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1627 (9). Šī regula uz šādu daudzgadu atjaunošanas plānu neattiecas.

(9)

Īstenojot minētos ieteikumus, Savienībai un dalībvalstīm būtu jācenšas veicināt piekrastes zvejas darbības un tādu zvejas rīku un paņēmienu izmantošanu, kas ir selektīvi un kam ir samazināta ietekme uz vidi, tostarp rīku un paņēmienu, ko izmanto tradicionālajā un nerūpnieciskajā zvejā, tādējādi palīdzot vietējai ekonomikai nodrošināt pietiekami augstu dzīves līmeni.

(10)

Ar Savienības tiesību aktiem būtu vienīgi jāīsteno ICCAT ieteikumi, lai radītu Savienības un trešo valstu zvejniekiem līdzvērtīgus apstākļus un nodrošinātu to, ka šādi noteikumi ir visiem pieņemami.

(11)

Deleģētajiem aktiem un īstenošanas aktiem, kas paredzēti šajā regulā, nevajadzētu skart turpmāku ICCAT ieteikumu īstenošanu Savienības tiesību aktos, izmantojot parasto likumdošanas procedūru.

(12)

Lai ar Savienības tiesībām ātri īstenotu turpmākus ICCAT ieteikumu grozījumus, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz šīs regulas pielikumu grozīšanu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (10). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(13)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas noteikumu īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (11).

(14)

Lai nodrošinātu atbilstību KZP, Savienībā ir pieņemti tiesību akti, ar ko izveido kontroles, inspekcijas un noteikumu izpildes sistēmu, kas ietver cīņu pret nelegālu, nereģistrētu un neregulētu (NNN) zveju. Konkrētāk, ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1224/2009 (12) ir izveidota Savienības kontroles, inspekcijas un noteikumu izpildes sistēma, kurā izmanto globālu un integrētu pieeju, lai nodrošinātu atbilstību visiem KZP noteikumiem. Komisijas Īstenošanas regulā (ES) Nr. 404/2011 (13) ir noteikti sīki izstrādāti noteikumi par to, kā īstenojama Regula (EK) Nr. 1224/2009. Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1005/2008 (14) ir izveidota Kopienas sistēma, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu NNN zveju. Ar minētajām regulām jau īsteno virkni noteikumu, kas paredzēti ICCAT ieteikumos. Tāpēc minētie noteikumi šajā regulā nav jāiekļauj.

(15)

ICCAT ieteikumi, lasot tos kopā ar piemērojamajiem noteikumiem, kas paredzēti Regulā (EK) Nr. 1224/2009, ļauj lielizmēra kuģiem ar pelaģiskajām āķu jedām jūrā veikt pārkraušanu citā kuģī ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi, ICCAT zonā. Tomēr Savienībai būtu visaptveroši un sistemātiski jārisina šis jautājums ar RZPO starpniecību, lai paplašinātu Savienības aizliegumu jūrā veikt pārkraušanu citā kuģī ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi, uz visiem ūdeņiem.

(16)

Ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punktu ir ieviests izkraušanas pienākums, kuru no 2015. gada 1. janvāra piemēro attiecībā uz mazo un lielo pelaģisko sugu zvejniecībām, rūpnieciskajām zvejniecībām un laša zvejniecībām Baltijas jūrā. Tomēr saskaņā ar minētās regulas 15. panta 2. punktu izkraušanas pienākums neskar Savienības starptautiskās saistības, piemēram, tās, kas izriet no ICCAT ieteikumiem. Saskaņā ar to pašu noteikumu Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, lai šādas starptautiskas saistības, tostarp jo īpaši atkāpes no izkraušanas pienākuma, ieviestu Savienības tiesību aktos. Tādējādi konkrētās situācijās, kas noteiktas Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2015/98 (15), dažās mazo un lielo pelaģisko sugu zvejniecībās un rūpnieciskajās zvejniecībās izmešana ir atļauta.

(17)

Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1984/2003 (16) ir ieviestas statistikas dokumentu programmas par zobenzivīm un lielacu tunzivīm saskaņā ar attiecīgajiem ICCAT noteikumiem. ICCAT ir pieņēmusi jaunus noteikumus par statistiskas programmām saistībā ar jūrā veiktu pārkraušanu citā kuģī, tāpēc Regula (EK) Nr. 1984/2003 būtu jāgroza, lai minētos noteikumus īstenotu ar Savienības tiesībām.

(18)

Pēdējos gados daudzi ICCAT ieteikumi ir mainījušies vai ir tikuši atcelti. Tādēļ skaidrības, vienkāršības un juridiskās noteiktības labad ir lietderīgi grozīt Regulas (EK) Nr. 1936/2001 un (EK) Nr. 520/2007,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I SADAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu nosaka pārvaldības, saglabāšanas un kontroles noteikumus attiecībā uz to tālu migrējošo sugu zivju zveju, kuras pārvalda Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisija (ICCAT).

2. pants

Darbības joma

Šo regulu piemēro:

a)

Savienības zvejas kuģiem un atpūtas zvejā iesaistītiem Savienības kuģiem, kas darbojas ICCAT konvencijas apgabalā un – attiecībā uz pārkraušanu citā kuģī – arī ārpus ICCAT konvencijas apgabala, ja tie pārkrauj minētajā apgabalā nozvejotas zivis;

b)

trešo valstu kuģiem, kurus inspicē dalībvalstu ostās un uz kuriem ir paturētas ICCAT sugas vai šādu sugu zvejas produkti, kas nav iepriekš izkrauti vai ostā pārkrauti citā kuģī;

c)

trešo valstu zvejas kuģiem un trešo valstu kuģiem, kuri ir iesaistīti atpūtas zvejā un kuri darbojas Savienības ūdeņos.

3. pants

Saistība ar citiem Savienības tiesību aktiem

Šo regulu piemēro, neskarot noteikumus, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā par ārējo zvejas flotu ilgtspējīgu pārvaldību (17) un Regulā (ES) 2016/1627.

Šajā regulā paredzētos pasākumus piemēro papildus tiem, kas paredzēti Regulās (EK) Nr. 1005/2008 un (EK) Nr. 1224/2009.

4. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)

ICCAT sugas” ir sugas, kas uzskaitītas I pielikumā;

2)

“tropiskās tunzivis” ir lielacu tunzivis, dzeltenspuru tunzivis un svītrainās tunzivis;

3)

“zvejas kuģis” ir kuģis, kas aprīkots jūras bioloģisko resursu komerciālai izmantošanai, vai zilo tunzivju krātiņveida lamatas;

4)

“nozvejotājkuģis” ir zvejas kuģis, ko izmanto jūras bioloģisko resursu zvejošanai;

5)

“Savienības zvejas kuģis” ir dalībvalsts karoga zvejas kuģis, kas reģistrēts Savienībā;

6)

“zvejas atļauja” ir atļauja, kas izdota Savienības zvejas kuģim un dod tam tiesības veikt konkrētas zvejas darbības noteiktā laikposmā, konkrētā apgabalā vai konkrētā zvejniecībā, ievērojot īpašus nosacījumus;

7)

“īpašā zvejas atļauja” ir atļauja, kas izdota Savienības zvejas kuģim un dod tam tiesības ar konkrētiem zvejas rīkiem veikt konkrētas zvejas darbības noteiktā laikposmā, konkrētā apgabalā vai konkrētā zvejniecībā, ievērojot īpašus nosacījumus;

8)

“pārkraušana citā kuģī” ir visu uz kuģa esošo zvejas produktu vai to daļas pārkraušana citā kuģī;

9)

“atpūtas zveja” ir nekomerciālas zvejas darbības, kurās jūras bioloģiskos resursus izmanto atpūtai, tūrismam vai sportam;

10)

“I uzdevuma dati” ir dati, kas ICCAT“Atlantijas tunzivju un tunzivjveidīgo zivju statistikas un paraugu ņemšanas praktiskajā rokasgrāmatā” definēti kā I uzdevums;

11)

“II uzdevuma dati” ir dati, kas ICCAT“Atlantijas tunzivju un tunzivjveidīgo zivju statistikas un paraugu ņemšanas praktiskajā rokasgrāmatā” definēti kā II uzdevums;

12)

“Puses” ir ICCAT konvencijas līgumslēdzējas puses, sadarbīgas puses, kas nav līgumslēdzējas puses, un sadarbīgi subjekti vai zvejniecības subjekti;

13)

ICCAT konvencijas apgabals” ir visi Atlantijas okeāna ūdeņi un blakusesošās jūras;

14)

“ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgums” ir starptautisks nolīgums, kā definēts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 4. panta 1. punkta 37) apakšpunktā;

15)

“kuģa garums” ir attālums, ko mēra taisnā līnijā no kuģa priekšgala priekšējā punkta līdz kuģa pakaļgala tālākajam punktam;

16)

“lielizmēra kuģi zvejai ar pelaģiskajām āķu jedām” ir tādi kuģi zvejai ar pelaģiskajām āķu jedām, kuru lielākais garums ir lielāks par 24 metriem;

17)

“lielizmēra zvejas kuģi” ir zvejas kuģi, kuru lielākais garums ir lielāks par 20 metriem;

18)

“lielizmēra nozvejotājkuģis” ir nozvejotājkuģis, kura lielākais garums ir lielāks par 20 metriem;

19)

ICCAT lielizmēra zvejas kuģu reģistrs” ir ICCAT sekretariāta kārtots saraksts, kurā uzskaitīti lielizmēra zvejas kuģi, kam atļauts ICCAT konvencijas apgabalā kā mērķa sugas zvejot ICCAT sugu zivis;

20)

“atbalsta kuģis” ir kuģis, kas nav laiva, kuru transportē uz kuģa klāja, kas nav aprīkots ar izmantošanai gataviem zvejas rīkiem un kas atvieglina, palīdz veikt vai sagatavo zvejas darbības, tostarp apgādājot nozvejotājkuģi;

21)

“transportkuģis” ir atbalsta kuģis, kurš iesaistīts pārkraušanā citā kuģī un saņem ICCAT sugu zivis no lielizmēra kuģa zvejai ar pelaģiskajām āķu jedām;

22)

ICCAT transportkuģu reģistrs” ir ICCAT sekretariāta kārtots saraksts, kurā uzskaitīti kuģi, kam ICCAT konvencijas apgabalā ir atļauts jūrā saņemt pārkrāvumus no lielizmēra kuģiem zvejai ar pelaģiskajām āķu jedām;

23)

ICCAT tropisko tunzivju zvejas atļauju saņēmušo kuģu reģistrs” ir ICCAT sekretariāta kārtots saraksts, kurā uzskaitīti lielizmēra zvejas kuģi, kam atļauts ICCAT konvencijas apgabalā zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, transportēt, apstrādāt vai izkraut tropiskās tunzivis;

24)

“zivju pievilināšanas ierīce (ZPI)” ir uz jūras virsmas peldoša ierīce, ar ko paredzēts pievilināt zivis;

25)

“NNN zveja” ir zvejas darbības, kas definētas Regulas (EK) Nr. 1005/2008 2. panta 1. punktā;

26)

ICCAT NNN saraksts” ir to kuģu saraksts, kurus ICCAT uzskata par iesaistītiem NNN zvejā;

27)

“āķu jeda” ir zvejas rīks, kas sastāv no pamatauklas, kam piestiprinātas daudzas īsākas atzaru auklas, kuru galā ir āķis un kuru garums un izvietojuma blīvums ir atkarīgs no zvejas mērķsugas;

28)

“riņķvads” ir apņemošais vads, kura apakšējo daļu savelk kopā ar riņķvada savilcējtrosi, kas izvērta caur riņķiem, kuri ir piestiprināti apakšējai virvei, un tādējādi ļauj savilkt un noslēgt tīkla linumu;

29)

“āķis” ir saliekts un uzasināts tērauda stieples gabals.

II SADAĻA

KONKRĒTU SUGU PĀRVALDĪBAS, SAGLABĀŠANAS UN KONTROLES PASĀKUMI

I NODAĻA

Tropiskās tunzivis

5. pants

Savienības lielizmēra nozvejotājkuģu skaita ierobežojumi specializētajā lielacu tunzivs zvejā

To Savienības lielizmēra nozvejotājkuģu skaitu un bruto tilpībā (GT) izteiktu kopējo kapacitāti, kuri ICCAT konvencijas apgabalā veic lielacu tunzivs specializēto zveju, nosaka šādi:

a)

kā to Savienības nozvejotājkuģu vidējo skaitu un bruto tilpībā (GT) izteiktu kapacitāti, kuri ICCAT konvencijas apgabalā lielacu tunzivs specializēto zveju veikuši 1991.–1992. gadā; un

b)

pamatojoties uz ierobežojumu, kas attiecas uz to Savienības nozvejotājkuģu skaitu, kuri 2005. gadā veica lielacu tunzivs specializēto zveju, kā ICCAT paziņots 2005. gada 30. jūnijā.

6. pants

Īpašas atļaujas tropisko tunzivju lielizmēra nozvejotājkuģiem un atbalsta kuģiem

1.   Atļaujas lielizmēra nozvejotājkuģiem, kas kuģo ar dalībvalsts karogu, zvejot tropiskās tunzivis ICCAT konvencijas apgabalā dalībvalstis izdod saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas par ārējo zvejas flotu ilgtspējīgu pārvaldību (18) noteikumiem.

2.   Dalībvalstis izdod atļaujas atbalsta kuģiem, kas kuģo ar dalībvalsts karogu un kas jebkādā veidā atbalsta 1. punktā minēto kuģu darbības.

7. pants

ICCAT tropisko tunzivju zvejas atļauju saņēmušo kuģu reģistrs

1.   Dalībvalstis nekavējoties un vēlākais 30 dienu laikā informē Komisiju ikreiz, kad rodas vajadzība papildināt ICCAT tropisko tunzivju zvejas atļauju saņēmušo kuģu reģistru vai svītrot vai grozīt tajā esošos ierakstus. Komisija nekavējoties un vēlākais 45 dienu laikā no šāda notikuma dienas iesniedz šo informāciju ICCAT sekretariātam.

2.   Lielizmēra zvejas kuģiem, kas nav iekļauti ICCAT tropisko tunzivju zvejas atļauju saņēmušo kuģu reģistrā, nav atļauts zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, transportēt, pārvietot, apstrādāt vai izkraut tropiskās tunzivis no ICCAT konvencijas apgabala. Šādos gadījumos Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punktu nepiemēro.

8. pants

Konkrētā gadā tropiskās tunzivis zvejojušo kuģu saraksts

Dalībvalstis katru gadu līdz 30. jūnijam iesniedz Komisijai atļauju saņēmušo sava karoga kuģu sarakstu, kuri iepriekšējā kalendārajā gadā ir zvejojuši tropiskās tunzivis ICCAT konvencijas apgabalā. Komisija katru gadu līdz 31. jūlijam paziņo ICCAT par sarakstiem, kas saņemti no dalībvalstīm.

9. pants

Zivju pievilināšanas ierīču pārvaldības plāni

1.   Attiecībā uz kuģiem, kuri tropiskās tunzivis zvejo ar riņķvadiem un laivām zvejai ar ēsmu un izmanto zivju pievilināšanas ierīces (ZPI), dalībvalstis katru gadu līdz 31. decembrim iesniedz Komisijai pārvaldības plānus par to, kā minēto valstu karoga kuģi izmantos ZPI. Komisija minēto informāciju līdz nākamā gada 31. janvārim pārsūta ICCAT sekretariātam.

2.   Šā panta 1. punktā minēto pārvaldības plānu mērķis ir:

a)

uzlabot zināšanas par ZPI parametriem, boju parametriem, ZPI zvejas īpatnībām, tostarp par zvejas piepūli, un par attiecīgo ietekmi uz mērķa un nemērķa sugām;

b)

efektīvi pārvaldīt ZPI un signāluguņu izvietošanu un atgūšanu, kā arī iespējamo nozaudēšanu;

c)

samazināt un ierobežot ZPI un ZPI zvejas ietekmi uz ekosistēmu, tostarp vajadzības gadījumā pievēršoties dažādiem zvejas izraisītiem zivju mirstības aspektiem (piemēram, izvietoto ZPI skaits, tostarp riņķvada zvejas kuģu ZPI ievietošanas reižu skaits, zvejas kapacitāte, atbalsta kuģu skaits).

3.   Pārvaldības plānos, kas minēti 1. punktā, ietver II pielikumā izklāstīto informāciju.

4.   Dalībvalstis nodrošina, lai neviens riņķvada zvejas kuģis, kas kuģo ar to karogu un tropisko tunzivju zvejā izmanto ZPI, nekad vienlaikus nepielietotu vairāk kā 500 boju.

10. pants

Ar ZPI saistītās prasības

1.   ZPI atbilst šādām prasībām:

a)

ZPI virsūdens daļa vai nu nav apklāta ar nekādu materiālu, vai arī ir klāta tikai ar tādu materiālu, kas nemērķa sugām rada minimālu iepīšanās risku; un

b)

zemūdens daļas komponenti ir tikai no tāda materiāla, kuros nevar sapīties nemērķa sugu dzīvnieki.

2.   ZPI izveidošanā, ja iespējams, priekšroka jādod bioloģiski noārdāmiem materiāliem, lai tādā veidā līdz 2018. gadam pakāpeniski pārtrauktu lietot ZPI, kuras bioloģiski nenoārdās.

3.   Dalībvalstis saistībā ar 71. pantā minēto gada ziņojumu Komisijai ziņo par pasākumiem, kas veikti, lai nodrošinātu atbilstību šā panta 1. un 2. punkta prasībām. Komisija minēto informāciju pārsūta ICCAT sekretariātam.

11. pants

Kuģu sniegtā informācija par ZPI

1.   Par katru ZPI izmantošanas reizi Savienības nozvejotājkuģi, kas zvejo ar riņķvadu un laivām zvejai ar ēsmu, un Savienības atbalsta kuģi savāc un paziņo šādu informāciju un datus:

a)

ZPI pozīcija;

b)

ZPI izmantošanas datums;

c)

ZPI tips (noenkurota ZPI, mākslīga dreifējoša ZPI);

d)

ZPI identifikators (t. i., ZPI marķējums vai signāluguņu identifikācija, bojas tips, piemēram, vienkārša boja vai boja ar eholoti) vai jebkura cita informācija, kas ļauj identificēt ZPI īpašnieku;

e)

ZPI konstrukcijas parametri (virsūdens daļas un zemūdens daļas izmēri un materiāls, kā arī tas, kā zemūdens daļā tiek nodrošināta iepīšana).

2.   Par katru ZPI apmeklējuma reizi, kurai var sekot vai nesekot zvejas rīku ievietošana, Savienības nozvejotājkuģi, kas zvejo ar riņķvadu un laivām zvejai ar ēsmu, un Savienības atbalsta kuģi savāc un paziņo šādu informāciju:

a)

apmeklējuma tips (izcelšana, atgūšana, elektroniskās iekārtas apkope);

b)

ZPI pozīcija;

c)

apmeklējuma datums;

d)

ZPI tips (noenkurota ZPI, dabīga dreifējoša ZPI, mākslīga dreifējoša ZPI);

e)

ZPI identifikators (t. i., ZPI marķējums vai signāluguņu identifikācija) vai jebkura cita informācija, kas ļauj identificēt ZPI īpašnieku;

f)

ja apmeklējumam seko zvejas rīku ievietošana – tās rezultāti, proti, nozveja un piezveja neatkarīgi no tā, vai tā tiek paturēta vai izmesta, un no tā, vai tie ir dzīvi vai nedzīvi īpatņi, vai, ja apmeklējumam zvejas rīku ievietošana neseko, norāda šāda lēmuma iemeslu (piemēram, nepietiekami daudz zivju vai zivis pārāk mazas).

3.   Par katru ZPI nozaudēšanas gadījumu Savienības nozvejotājkuģi, kas zvejo ar riņķvadu un laivām zvejai ar ēsmu, un Savienības atbalsta kuģi savāc un paziņo šādu informāciju:

a)

pēdējā reģistrētā pozīcija;

b)

pēdējās pozīcijas reģistrēšanas datums;

c)

ZPI identifikators (t. i., ZPI marķējums vai signāluguņu identifikācija) vai jebkura cita informācija, kas ļauj identificēt ZPI īpašnieku.

4.   Savienības zvejas kuģi uztur sarakstu ar izmantotajām ZPI, kuru reizi ceturksnī atjaunina, ietverot vismaz III pielikumā norādīto informāciju.

12. pants

Dalībvalstu sniegtā informācija par ZPI

Dalībvalstis katru gadu 15 dienas pirms termiņa, ko ICCAT noteikusi attiecīgajam gadam, iesniedz Komisijai šādu informāciju, lai to darītu pieejamu ICCAT sekretariātam:

a)

katrā ceturksnī faktiski izvietoto ZPI skaits, grupējot pēc ZPI tipa un norādot to, vai ZPI izmantota kopā ar signālugunīm/bojām vai ar eholoti;

b)

katrā ceturksnī faktiski izvietoto signāluguņu/boju skaits un tips (piemēram, ar radioraidītāju, ar eholoti);

c)

katrā ceturksnī vidējais aktīvo signāluguņu/boju skaits, kurām katrs kuģis ir sekojis;

d)

vidējais katrā ceturksnī nozaudēto aktīvo ZPI skaits;

e)

par katru atbalsta kuģi – jūrā pavadīto dienu skaits mēnesī uz katru platuma grādu, norādot karoga dalībvalsti.

13. pants

Kuģa žurnāli

Dalībvalstis nodrošina, lai:

a)

papīra un elektroniskos zvejas žurnālus un attiecīgā gadījumā ZPI žurnālus nekavējoties savāktu un darītu pieejamus Savienības zinātniekiem;

b)

II uzdevuma datos, kas Komisijai nosūtīti saskaņā ar 50. pantu, būtu ietverta no zvejas žurnāliem un attiecīgā gadījumā no ZPI žurnāliem savāktā informācija.

14. pants

Zvejas aizlieguma laiku vai apgabalu noteikšana zivju mazuļu aizsardzības nolūkā

1.   Veikt tropisko tunzivju specializēto zveju vai atbalstīt šādu mērķsugu zvejošanu, pielietojot objektus, kuri varētu pievilināt zivis, tostarp ZPI, ir aizliegts:

a)

katru gadu no 1. janvāra līdz 28. februārim; un

b)

apgabalā, kura robežas ir šādas:

ziemeļu robeža ir 5° ziemeļu platuma paralēle,

dienvidu robeža ir 4° dienvidu platuma paralēle,

rietumu robeža ir 20° rietumu garuma meridiāns,

austrumu robeža ir Āfrikas krasts.

2.   Šā panta 1. punktā minētais aizliegums ietver:

a)

peldošu objektu (ar bojām vai bez tām) ielaišanu ūdenī;

b)

zvejošanu mākslīgu objektu (arī kuģu) tuvumā, zem tiem vai saistībā ar tiem;

c)

zvejošanu dabīgu objektu tuvumā, zem tiem vai saistībā ar tiem;

d)

peldošu objektu vilkšanu no minētā apgabala iekšienes uz āru.

3.   Ikviena dalībvalsts, kuras kuģi zvejo ģeogrāfiskajā apgabalā, kurā noteikts aizlieguma laiks vai apgabals:

a)

attiecīgi rīkojas, lai nodrošinātu to, ka uz visiem tās karoga kuģiem, tostarp atbalsta kuģiem, kad tie veic zvejas darbības šā panta 1. punktā minētajā aizlieguma laikā un apgabalā, atrodas novērotājs. Novērotāju programma atbilst šīs regulas IV pielikumam, neskarot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 73. pantu;

b)

katru gadu līdz 30. jūnijam iesniedz Komisijai a) apakšpunktā minēto novērotāju savākto informāciju, kuru Komisija līdz 31. jūlijam paziņo ICCAT;

c)

attiecīgi rīkojas saistībā ar sava karoga zvejas kuģiem, kuri neievēro 1. punktā minēto aizlieguma laiku un apgabalu;

d)

kā daļu no 71. pantā minētā gada ziņojuma iesniedz Komisijai ziņojumu par to, kā tā ir ievērojusi minēto aizlieguma laiku un apgabalu.

15. pants

Tropisko tunzivju zvejošana konkrētos Portugāles ūdeņos

Ir aizliegts paturēt uz kuģa jebkādu daudzumu tropisko tunzivju, kas nozvejotas ar riņķvadu konkrētos ūdeņos, uz kuriem attiecas Portugāles suverenitāte vai jurisdikcija, proti, ICES X apakšrajonā uz ziemeļiem no 36°30′N vai CECAF apgabalos uz ziemeļiem no 31°N un uz austrumiem no 17°30′W, nedz arī minētajos apgabalos ar minētajiem zvejas rīkiem zvejot šādas sugas kā mērķsugas. Šādos gadījumos Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punktu nepiemēro.

16. pants

NNN zvejas identificēšana

Ja ICCAT izpildsekretārs paziņo Komisijai par iespējamu 7. panta 2. punkta vai 14. panta 1. vai 2. punkta pārkāpumu, ko izdarījis Savienības zvejas kuģis, Komisija par to tūlīt informē attiecīgo karoga dalībvalsti. Minētā dalībvalsts nekavējoties izmeklē šo situāciju un, ja kuģis zvejo, pielietojot objektus, kuri varētu pievilināt zivis, tostarp ZPI, pieprasa kuģim pārtraukt zveju un, ja nepieciešams, tūlīt atstāt attiecīgo apgabalu. Attiecīgā karoga dalībvalsts tūlīt paziņo Komisijai par izmeklēšanas rezultātiem un attiecīgajiem veiktajiem pasākumiem. Komisija minēto informāciju pārsūta piekrastes valstij un ICCAT izpildsekretāram.

II NODAĻA

Garspuru tunzivis Atlantijas okeāna ziemeļu daļā

17. pants

Kuģu skaita ierobežojumi

To Savienības nozvejotājkuģu maksimālo skaitu, kuri ICCAT konvencijas apgabalā Ziemeļatlantijā veic garspuru tunzivs specializēto zveju, nosaka pēc to Savienības nozvejotājkuģu vidējā skaita, kuri garspuru tunzivi kā mērķsugu Ziemeļatlantijā zvejojuši 1993.–1995. gadā.

III NODAĻA

Zobenzivis

1. iedaļa

Zobenzivis Atlantijas okeānā

18. pants

Ziemeļatlantijas zobenzivju pārvaldības plāni

Dalībvalstis, kurām ir piešķirta kvota un kuru kuģi zvejo zobenzivis Atlantijas okeāna ziemeļu daļā, katru gadu līdz 15. augustam iesniedz Komisijai to pārvaldības plānus. Komisija katru gadu līdz 15. septembrim pārsūta minēto informāciju ICCAT sekretariātam.

19. pants

Ziemeļatlantijas zobenzivju minimālais izmērs

1.   Ir aizliegts specializētajā zvejā zvejot, paturēt uz kuģa vai pārkraut citā kuģī, izkraut, transportēt, uzglabāt, izlikt vai piedāvāt pārdošanai, pārdot vai laist tirgū zobenzivis, kuru dzīvsvars ir mazāks par 25 kg vai garums no apakšžokļa līdz astes spuras sazarojuma vietai ir mazāks par 125 cm. Šādos gadījumos Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punktu nepiemēro.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, nejauši nozvejotas zobenzivis, kuru dzīvsvars ir mazāks par 25 kg vai garums no apakšžokļa līdz astes spuras sazarojuma vietai ir mazāks par 125 cm, drīkst paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, pārvietot, izkraut, transportēt, uzglabāt, pārdot, izlikt vai piedāvāt pārdošanai, ja šīs nejaušās nozvejas apjoms nepārsniedz 15 %.

3.   Šā panta 2. punktā minēto 15 % pielaidi aprēķina, pamatojoties uz to zobenzivju skaitu, kas kuģa kopējā zobenzivju nozvejā ir nozvejots katrā izkrāvumā.

2. iedaļa

Zobenzivis Vidusjūrā

20. pants

Kuģi, kam specializētā zvejā ir atļauts Vidusjūrā zvejot zobenzivis

1.   Atļaujas specializētās zobenzivju zvejas veikšanai Vidusjūrā dalībvalstis izdod saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas par ārējo zvejas flotu ilgtspējīgu pārvaldību (19) noteikumiem.

2.   Katru gadu līdz 8. janvārim dalībvalstis formātā, kas noteikts ICCAT“Vadlīnijās par prasīto datu un informācijas nosūtīšanu”, Komisijai iesniedz:

a)

to nozvejotājkuģu sarakstu, kuri kuģo ar attiecīgās dalībvalsts karogu un kuriem ir atļauts veikt specializēto zobenzivju zveju Vidusjūrā;

b)

kuģu sarakstu, kuriem specializēto zobenzivju zveju Vidusjūrā tās ir atļāvušas veikt atpūtas zvejas laikā.

3.   Komisija 2. punkta a) un b) apakšpunktā minēto informāciju līdz katra gada 15. janvārim pārsūta ICCAT sekretariātam.

4.   Ja 2. punkta a) un b) apakšpunktā minēto kuģu sarakstus papildina vai tajos svītro vai groza ierakstus, dalībvalstis tūlīt un vēlākais 30 dienu laikā pēc notikuma dienas par to paziņo Komisijai. Komisija tūlīt un vēlākais 45 dienu laikā pēc minēto sarakstu papildināšanas, svītrošanas vai grozīšanas dienas iesniedz šo informāciju ICCAT sekretariātam.

21. pants

Piezveja

Savienības nozvejotājkuģiem, kuri nav iekļauti 20. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajā sarakstā, nav atļauts zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, transportēt, apstrādāt vai izkraut zobenzivis, kuru daudzums pārsniedz 5 % no kopējās uz kuģa esošās nozvejas svara un/vai gabalu skaita.

22. pants

Īpašā zvejas atļauja

1.   Savienības nozvejotājkuģiem, kuri ir iekļauti sarakstā saskaņā ar 20. panta 2. punkta a) apakšpunktu un kuri izmanto harpūnas vai āķu jedas, ir īpaša zvejas atļauja.

2.   Katru gadu līdz 30. jūnijam dalībvalstis elektroniski iesniedz Komisijai 1. punktā minēto iepriekšējā gadā izdoto zvejas atļauju sarakstu. Komisija minēto informāciju līdz katra gada 31. jūlijam pārsūta ICCAT sekretariātam.

23. pants

Slēgtās zvejas sezonas

1.   Katru gadu no 1. līdz 31. martam un no 1. oktobra līdz 30. novembrim zobenzivis Vidusjūrā nezvejo (ne specializētajā zvejā, ne piezvejā), nepatur uz kuģa, nepārkrauj citā kuģī un neizkrauj.

2.   Dalībvalstis uzrauga zvejas aizlieguma ievērošanas efektivitāti un katru gadu līdz 15. augustam iesniedz Komisijai visu attiecīgo informāciju par kontroli un inspekcijām, kas īstenotas, lai nodrošinātu atbilstību 1. punktam. Komisija vismaz divus mēnešus pirms ICCAT gadskārtējās sanāksmes pārsūta šo informāciju ICCAT sekretariātam.

24. pants

Vidusjūras zobenzivju minimālais izmērs

1.   Paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, izkraut un transportēt drīkst tikai nesadalītus zobenzivju īpatņus, kuriem nav atdalītas nekādas ārējās daļas, vai atžaunotus un izķidātus īpatņus.

2.   Ir aizliegts zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, izkraut, transportēt, uzglabāt, izlikt vai piedāvāt pārdošanai Vidusjūras zobenzivis, kuru garums no apakšžokļa līdz astes spuras sazarojuma vietai ir mazāks nekā 90 cm vai kuru svars ir mazāks nekā 10 kg (dzīvsvars) vai 9 kg (atžaunotas un izķidātas), vai 7,5 kg (apstrādātas: atžaunotas, izķidātas, bez spurām, daļēji bez galvas).

3.   Atkāpjoties no 2. punkta, nejaušas tādu Vidusjūras zobenzivju nozvejas, kuras ir mazākas par minētajā punktā noteikto minimālo izmēru, drīkst paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, izkraut, transportēt, uzglabāt, izlikt vai piedāvāt pārdošanai tad, ja to daudzums katrā izkrāvumā nepārsniedz 5 % no kopējās uz kuģa esošās Vidusjūras zobenzivju nozvejas svara vai gabalu skaita.

25. pants

Zvejas rīku tehniskās specifikācijas kuģiem, kam specializētā zvejā ir atļauts zvejot Vidusjūras zobenzivis

1.   Atkāpjoties no Padomes Regulas (EK) Nr. 1967/2006 (20) 12. panta, maksimālais āķu skaits, kurus specializētajā Vidusjūras zobenzivju zvejā kuģis drīkst ievietot vai turēt uz kuģa, ir 2 800 āķu.

2.   Ja reiss ir ilgāks par divām dienām, papildus 1. punktā minētajam maksimālajam skaitam uz kuģa drīkst atrasties otrs aprīkotu āķu komplekts, bet tam jābūt pienācīgi nostiprinātam un glabātam uz kuģa apakšējiem klājiem, lai tas nebūtu gatavs tūlītējai izmantošanai.

3.   Āķa augstums ir ne mazāks par 7 cm.

4.   Pelaģisko āķu jedu garums nepārsniedz 30 jūras jūdzes (55,56 km).

26. pants

Ziņošanas pienākumi attiecībā uz Vidusjūras zobenzivīm

1.   Dalībvalstis katru gadu līdz 30. jūnijam iesniedz Komisijai šādu informāciju par nozvejotājkuģiem, kuri kuģo ar to karogiem un kuriem iepriekšējā gadā specializētajā zvejā bija atļauts zvejot Vidusjūras zobenzivis, izmantojot pelaģiskās āķu jedas vai harpūnas:

a)

informācija par nozvejotājkuģi:

i)

kuģa vārds (ja vārda nav, norāda reģistra numuru bez valsti apzīmējošā koda);

ii)

Savienības flotes reģistra numurs, kā definēts Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2017/218 (21) I pielikumā;

iii)

numurs ICCAT reģistrā;

b)

informācija par zvejas darbībām, pamatojoties uz paraugu ņemšanu vai visas flotes mērogā:

i)

zvejas periods (periodi) un kopējais kuģa zvejas dienu skaits gadā katrai mērķsugai un apgabalam;

ii)

kuģa veikto zvejas darbību ģeogrāfiskie apgabali (pēc ICCAT statistiskajiem taisnstūriem) katrai mērķsugai un apgabalam;

iii)

kuģa tips katrai mērķsugai un apgabalam;

iv)

kuģa izmantoto āķu skaits katrai mērķsugai un apgabalam;

v)

kuģa izmantoto āķu jedu vienību skaits katrai mērķsugai un apgabalam;

vi)

kopējais visu kuģa āķu jedu vienību garums katrai mērķsugai un apgabalam;

c)

nozveju dati, pēc iespējas precīzāk norādot nozvejas laiku un apgabalu:

i)

izmērs un, ja iespējams, sadalījums pa vecumiem attiecīgajās nozvejās;

ii)

katra kuģa nozvejas un nozveju sastāvs;

iii)

zvejas piepūle (vidējais zvejas dienu skaits katram kuģim, vidējais āķu skaits katram kuģim, vidējais āķu jedu vienību skaits katram kuģim, vidējais kopējais āķu jedu garums katram kuģim).

2.   Šā panta 1. punktā minēto informāciju iesniedz ICCAT izveidotajā formātā.

3.   Komisija katru gadu līdz 31. jūlijam pārsūta 1. punktā minēto informāciju ICCAT sekretariātam.

IV NODAĻA

Atlantijas zilais marlīns un baltais marlīns Atlantijas okeānā

27. pants

Dzīvi notverto Atlantijas zilo marlīnu un balto marlīnu atbrīvošana

1.   Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punkta, dalībvalstis, kad to kvota ir gandrīz apgūta, nodrošina, ka to karoga kuģi atbrīvo visus Atlantijas zilos marlīnus (Makaira nigricans) un baltos marlīnus (Tetrapturus albidus), kas ir dzīvi laikā, kad tos uzceļ uz kuģa.

2.   Šā panta 1. punktā minētās dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka Atlantijas zilos marlīnus un baltos marlīnus atbrīvo tādā veidā, kas maksimāli palielina to izdzīvošanas iespējas.

28. pants

Atlantijas zilā marlīna un baltā marlīna izkrāvumi, kas pārsniedz zvejas iespējas

Kad dalībvalsts ir pilnībā apguvusi savu kvotu, tā nodrošina, ka tādu Atlantijas zilo marlīnu un balto marlīnu izkrāvumi, kuri bija nedzīvi jau pirms uzcelšanas uz kuģa, netiek pārdoti vai nodoti tirdzniecībā. Šādus izkrāvumus neieskaita attiecīgās dalībvalsts nozvejas limitos, kā noteikts 1. punktā ICCAT Ieteikumā 2015–05, ar noteikumu, ka šāds aizliegums ir skaidri norādīts tās ikgadējā ziņojumā, kas minēts šīs regulas 71. pantā.

29. pants

Atpūtas zveja, kurā zvejo Atlantijas zilo marlīnu un balto marlīnu

1.   Dalībvalstis, kuru kuģi ir iesaistījušies Atlantijas zilā marlīna un baltā marlīna atpūtas zvejā, nodrošina zinātnisko novērotāju klātbūtni attiecībā uz 5 % Atlantijas zilā marlīna un baltā marlīna zvejas turnīru izkrāvumu.

2.   Atpūtas zvejā, kurā zvejo Atlantijas zilo marlīnu, piemēro minimālo saglabāšanas izmēru, kas ir 251 cm no apakšžokļa līdz astes spuras sazarojuma vietai.

3.   Atpūtas zvejā, kurā zvejo balto marlīnu, piemēro minimālo saglabāšanas izmēru, kas ir 168 cm no apakšžokļa līdz astes spuras sazarojuma vietai.

4.   Ir aizliegts pārdot vai piedāvāt pārdošanai jebkuru atpūtas zvejā nozvejota Atlantijas zilā marlīna vai baltā marlīna liemeņa daļu vai visu liemeni.

V NODAĻA

Haizivis

30. pants

Vispārīgi noteikumi

1.   Zvejniecībās, kuras nav saistītas ar haizivju specializēto zveju, atbrīvo nejauši nozvejotas dzīvas haizivis, ko neizmanto pārtikā vai iztikas nodrošināšanai.

2.   Dalībvalstis, ja iespējams, veic pētījumus par ICCAT konvencijas apgabalā nozvejoto haizivju sugām, lai tādējādi uzlabotu zvejas rīku selektivitāti, noteiktu iespējamās mazuļu uzturēšanās vietas un pēc vajadzības apsvērtu zvejas aizlieguma laiku un apgabalu noteikšanu un arī citus pasākumus. Šādi pētījumi sniedz informāciju par galvenajiem bioloģiskajiem un ekoloģiskajiem parametriem, dzīves gaitu un uzvedības iezīmēm, kā arī ļauj identificēt iespējamās pārošanās, mazuļu šķilšanās vai dzimšanas un uzturēšanās vietas.

31. pants

Siļķu haizivs (Lamna nasus)

1.   Aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut tādu siļķu haizivju liemeņa jebkādas daļas vai visu liemeni, kas nozvejotas saistībā ar ICCAT zvejniecībām.

2.   Savienības nozvejotājkuģi uzreiz un pirms uzcelšanas uz kuģa neskarot atbrīvo siļķu haizivis, kas nozvejotas saistībā ar ICCAT zvejniecībām.

32. pants

Lielacu lapshaizivs (Alopias superciliosus)

1.   Aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut tādu lielacu lapshaizivju liemeņa daļas vai visu liemeni, kas nozvejotas saistībā ar ICCAT zvejniecībām.

2.   Savienības nozvejotājkuģi uzreiz un pirms uzcelšanas uz kuģa neskarot atbrīvo lielacu lapshaizivis, kas nozvejotas saistībā ar ICCAT zvejniecībām.

33. pants

Īsspuru mako haizivis (Isurus oxyrinchus)

Dalībvalstis veic attiecīgus pasākumus, lai samazinātu zvejas izraisīto zivju mirstību specializētajā īsspuru mako haizivju zvejā, un katru gadu 71. pantā minētajā gada ziņojumā ziņo Komisijai par šā darba sekmēm.

34. pants

Okeāna baltspuru haizivs (Carcharhinus longimanus)

1.   Aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut tādu okeāna baltspuru haizivju liemeņa daļas vai visu liemeni, kas nozvejotas saistībā ar ICCAT zvejniecībām.

2.   Savienības nozvejotājkuģi uzreiz un pirms uzcelšanas uz kuģa neskarot atbrīvo okeāna baltspuru haizivis, kas nozvejotas saistībā ar ICCAT zvejniecībām.

35. pants

Āmurzivis

1.   Aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut tādu Sphyrnidae dzimtas āmurzivju (izņemot Sphyrna tiburo) liemeņa daļas vai visu liemeni, kas nozvejotas saistībā ar ICCAT zvejniecībām.

2.   Savienības nozvejotājkuģi uzreiz un pirms uzcelšanas uz kuģa neskarot atbrīvo āmurzivis, kas nozvejotas saistībā ar ICCAT zvejniecībām.

36. pants

Zīdainā haizivs (Carcharhinus falciformis)

1.   Aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut tādu zīdaino haizivju liemeņa daļas vai visu liemeni, kas nozvejotas saistībā ar ICCAT zvejniecībām.

2.   Savienības nozvejotājkuģi uzreiz, bet vēlākais pirms nozvejas ievietošanas zivju tilpnēs, pienācīgi ievērojot apkalpes locekļu drošību, neskarot atbrīvo zīdainās haizivis, kas nozvejotas saistībā ar ICCAT zvejniecībām.

3.   Savienības kuģi, kuri zvejo ar riņķvadu un ir iesaistīti ICCAT zvejniecībās, veic papildu pasākumus, kas vajadzīgi, lai palielinātu nejauši nozvejotu zīdaino haizivju izdzīvošanas rādītājus. Dalībvalstis katru gadu 71. pantā minētajā gada ziņojumā ziņo Komisijai par šā darba sekmēm.

37. pants

Zinātnisko novērotāju un citu pilnvarotu personu veikta haizivju sugu paraugu ņemšana

1.   Atkāpjoties no aizlieguma paturēt uz kuģa siļķu haizivis, lielacu lapshaizivis, okeāna baltspuru haizivis, āmurzivis (Sphyrnidae dzimtas haizivis, izņemot Sphyrna tiburo) un zīdainās haizivis, kā noteikts 31., 32., 34., 35. un 36. pantā, zinātniskajiem novērotājiem vai personām, kurus Puses ir pilnvarojušas ņemt bioloģiskos paraugus, ir atļauts vākt bioloģiskos paraugus komerciālu zvejas darbību laikā, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

a)

bioloģiskos paraugus vāc tikai no dzīvniekiem, kas zvejas rīku izcelšanas brīdī jau ir miruši;

b)

bioloģiskos paraugus vāc saskaņā ar pētniecības projektu, kas paziņots ICCAT Pastāvīgajai pētniecības un statistikas komitejai un izstrādāts, ņemot vērā minētās komitejas ieteiktās pētnieciskās prioritātes. Pētniecības projektā būtu jāiekļauj detalizēts dokuments, kurā apraksta projekta mērķi, metodoloģijas, kuras jāizmanto, ievācamo paraugu skaitu un veidu un paraugu ņemšanas laiku un apgabalu;

c)

bioloģiskos paraugus patur uz kuģa tik ilgi, līdz kuģis ienāk ostā, lai veiktu izkraušanu vai pārkraušanu citā kuģī; un

d)

visiem paraugiem, kas ievākti saskaņā ar šo pantu, līdz pat galīgajai izkraušanas ostai jābūt pievienotai karoga dalībvalsts izdotai atļaujai vai – fraktētu kuģu gadījumā – fraktētājas Puses un karoga dalībvalsts izdotai atļaujai. Šādus paraugus un citas paraugu veidā ievāktas haizivju īpatņu daļas nelaiž tirgū un nepārdod.

2.   Bioloģiskie paraugi, kas minēti 1. punktā, jo īpaši var būt mugurkaula skriemeļu, audu, ģenitālā trakta, kuņģa, ādas paraugi, zarnu trakta daļas, žokļi, visa zivs vai tās skelets taksonomiskiem pētījumiem un dzīvnieku uzskaites vajadzībām.

3.   Paraugu ņemšana var sākties tikai pēc tam, kad attiecīgā dalībvalsts ir izdevusi šādu atļauju.

VI NODAĻA

Jūrasputni

38. pants

Jūrasputnu ietekmējuma mazināšanas pasākumi apgabalā starp 20° un 25° dienvidu platuma paralēlēm

1.   Uz visiem kuģiem, kas zvejo starp 20° un 25° dienvidu platuma paralēlēm, ir un tiek izmantotas putnu atbaidīšanas auklas un kārtis, kas atbilst V pielikuma prasībām un papildu vadlīnijām.

2.   Putnu atbaidīšanas auklas vienmēr izvieto pirms āķu jedu ievietošanas ūdenī.

3.   Ja putnu ir daudz vai ja tie ir ļoti aktīvi, izmanto vēl otru putnu atbaidīšanas kāršu un auklu komplektu, ja tas ir lietderīgi.

4.   Uz visiem kuģiem ir putnu atbaidīšanas rezerves auklas, un tās ir gatavas tūlītējai lietošanai.

5.   Kuģus zvejai ar āķu jedām, kuri veic specializēto zobenzivju zveju un izmanto monopavediena āķu jedas, atbrīvo no 1., 2., un 3. punkta prasībām, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

a)

āķu jedas ievieto naktī, ar nakti saprotot laikposmu starp jūras krēslas/ausmas laikiem, kādi attiecībā uz zvejas ģeogrāfisko pozīciju minēti krēslas/ausmas astronomiskajā gadagrāmatā; un

b)

izmanto vismaz 60 g smagu atsvaru ar griezuli, kas novietots ne tālāk kā 3 metri no āķa, lai šādi panāktu optimālu grimšanas ātrumu;

Kuģu karoga dalībvalstis, uz kurām attiecas šā punkta pirmajā daļā minētais atbrīvojums, informē Komisiju par zinātniskajiem konstatējumiem, kurus izdarījuši uz minētajiem kuģiem esošie novērotāji.

39. pants

Jūrasputnu ietekmējuma mazināšanas pasākumi apgabalā uz dienvidiem no 25° dienvidu platuma paralēles

Āķu jedu zvejas kuģi izmanto vismaz divus no šādiem ietekmējuma mazināšanas pasākumiem saskaņā ar V pielikuma prasībām un papildu vadlīnijām:

a)

zvejas rīku ievietošana nakts laikā ar minimālu klāja apgaismojumu;

b)

putnu atbaidīšanas auklas;

c)

auklu noslogošana.

40. pants

Ziņošanas pienākumi attiecībā uz jūrasputniem

1.   Āķu jedu zvejas kuģi vāc un iesniedz savai karoga dalībvalstij informāciju par atgadījumiem, kas saistīti ar jūrasputniem, tostarp par netīšu putnu sagūstīšanu. Dalībvalstis katru gadu līdz 30. jūnijam nosūta šo informāciju Komisijai. Komisija minēto informāciju tūlīt pārsūta ICCAT sekretariātam.

2.   Dalībvalstis informē Komisiju par 38. un 39. pantā paredzēto pasākumu īstenošanu un kā tiek īstenots Savienības rīcības plāns par to, kā samazināt zvejas rīkos netīši sagūstīto jūrasputnu skaitu.

VII NODAĻA

Jūras bruņrupuči

41. pants

Vispārīgi noteikumi par jūras bruņrupučiem

1.   Kuģi, kas zvejo ar riņķvadiem, izvairās ar tiem apņemt jūras bruņrupučus un atbrīvo šādi apņemtos vai iepinušos jūras bruņrupučus, tostarp no ZPI. Tie savai karoga dalībvalstij paziņo par atgadījumiem, kuros iesaistīti riņķvadi vai ZPI un jūras bruņrupuči.

2.   Uz zvejas kuģiem, kuri zvejo ar pelaģiskajām āķu jedām, ir un tiek lietots drošas manipulēšanas, atpīšanas un atbrīvošanas aprīkojums, ar kuru iespējams jūras bruņrupučus atbrīvot tādā veidā, kas ļauj maksimāli palielināt to izdzīvošanas iespējas.

3.   Lai maksimāli palielinātu jūras bruņrupuču izdzīvošanas izredzes, zvejnieki uz kuģiem, kuri zvejo ar pelaģiskajām āķu jedām, izmanto 2. punktā minēto aprīkojumu saskaņā ar VI pielikumu.

4.   Dalībvalstis apmāca zvejniekus uz kuģiem, kuri zvejo ar pelaģiskajām āķu jedām, drošas manipulēšanas un atbrīvošanas paņēmienos.

42. pants

Ziņošanas pienākumi attiecībā uz jūras bruņrupučiem

1.   Dalībvalstis savāc un katru gadu līdz 30. jūnijam nodod Komisijai informāciju par tādiem atgadījumiem uz to kuģiem ICCAT zvejniecībās (norādot zvejas rīku tipu), kuros iesaistītas to flotes un jūras bruņrupuči. Komisija minēto informāciju līdz katra gada 31. jūlijam pārsūta ICCAT sekretariātam. Šī informācija ietver:

a)

nozvejas apjomu, zvejas rīku parametrus, laiku un vietu, mērķsugas un beigu iznākumu (t. i., izmests miris vai atbrīvots dzīvs);

b)

atgadījumu sadalījumu pa jūras bruņrupuču sugām; un

c)

to, kā notikusi uzķeršanās uz āķa vai sapīšanās (tostarp ZPI), ēsmas tipu, āķu izmēru un tipu un dzīvnieka izmēru.

2.   Dalībvalstis saistībā ar 71. pantā minēto gada ziņojumu Komisijai ziņo par 41. panta īstenošanu un par citām attiecīgām darbībām, kas veiktas, lai attiecībā uz ICCAT zvejniecībām īstenotu 2010. gadā Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) publicētās Vadlīnijas par jūras bruņrupuču mirstības samazināšanu zvejas darbību laikā.

VIII NODAĻA

Zilās tunzivis un zobenzivs zvejas iespējas

43. pants

Vispārējais princips

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 17. pantu, piešķirot tām pieejamās zilās tunzivs un zobenzivs krājumu zvejas iespējas, dalībvalstis piemēro pārredzamus un objektīvus kritērijus, tostarp kritērijus, kas attiecas uz vidi, sociālo jomu un ekonomiku, un tās arī cenšas taisnīgi sadalīt valstu kvotas starp dažādiem flotes segmentiem, īpaši ņemot vērā tradicionālo un nerūpniecisko zveju, un paredzēt stimulus Savienības zvejas kuģiem, kuri izmanto selektīvus zvejas rīkus vai zvejas paņēmienus ar samazinātu ietekmi uz vidi.

III SADAĻA

KOPĒJIE KONTROLES PASĀKUMI

I NODAĻA

Atļaujas

44. pants

ICCAT lielizmēra zvejas kuģu reģistrs

1.   Dalībvalstis izdod atļaujas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas par ārējo zvejas flotu ilgtspējīgu pārvaldību (22) noteikumiem sava karoga lielizmēra zvejas kuģiem ICCAT konvencijas apgabalā zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut ICCAT sugas.

2.   Dalībvalstis atļaujas izdošanas laikā iesniedz Komisijai to lielizmēra zvejas kuģu sarakstus, kuri saņēmuši atļaujas saskaņā ar 1. punktu. Komisija tūlīt nosūta minēto informāciju ICCAT sekretariātam iekļaušanai ICCAT lielizmēra zvejas kuģu reģistrā.

3.   Dalībvalstis nekavējoties un vēlākais 30 dienu laikā informē Komisiju ikreiz, kad rodas vajadzība papildināt ICCAT lielizmēra zvejas kuģu reģistru vai svītrot vai grozīt tajā esošos ierakstus. Komisija vēlākais 45 dienu laikā no tāda notikuma dienas iesniedz minēto informāciju ICCAT sekretariātam.

4.   Lielizmēra zvejas kuģiem, kas nav iekļauti ICCAT lielizmēra zvejas kuģu reģistrā, nav atļauts specializētajā zvejā iegūt, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut ICCAT sugu zivis no ICCAT konvencijas apgabala. Šādos gadījumos Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punktu nepiemēro.

II NODAĻA

Fraktēšana

45. pants

Darbības joma

Šī nodaļa attiecas uz fraktēšanas līgumiem, kas nav berbouta fraktēšanas līgumi un ir noslēgti starp Savienības un Pušu nozvejotājkuģiem, ja attiecīgie Savienības nozvejotājkuģi nemaina karogu.

46. pants

Vispārīgi noteikumi

1.   Ar Pusi noslēgtā fraktēšanas līgumā Savienības nozvejotājkuģiem ir atļauts būt vienīgi fraktētajiem kuģiem, ievērojot šādus nosacījumus:

a)

fraktētajiem kuģiem ir zvejas atļauja, ko izdevusi fraktējošā Puse, un tie nav ICCAT NNN zvejas kuģu sarakstā;

b)

fraktētajiem kuģiem nav atļauts vienlaikus zvejot saskaņā ar vairāk nekā vienu fraktēšanas līgumu;

c)

fraktēto kuģu nozvejas izkrauj tikai fraktējošo Pušu ostās, ja vien fraktēšanas līgumā nav noteikts citādi;

d)

valsts, kurā kuģa fraktētāja sabiedrība likumīgi veic uzņēmējdarbību, ir fraktējošā Puse.

2.   Jebkuru jūrā veiktu pārkraušanu citā kuģī savlaicīgi iepriekš atļauj fraktējošā Puse, un šī pārkraušana notiek saskaņā ar šīs sadaļas IV nodaļu.

47. pants

Paziņošana

1.   Fraktēšanas līguma slēgšanas laikā karoga dalībvalsts Komisijai paziņo par savu piekrišanu fraktēšanas līgumam.

2.   Ja 15 kalendāro dienu laikā pēc 1. punktā minētā paziņojuma nosūtīšanas Komisijai tā nav pieprasījusi papildu informāciju, fraktētais kuģis drīkst sākt attiecīgās zvejas darbības.

3.   Karoga dalībvalsts tūlīt informē Komisiju par katra fraktēšanas līguma izbeigšanos.

4.   Komisija tūlīt pārsūta 1. un 3. punktā minēto informāciju ICCAT sekretariātam.

III NODAĻA

Nozveju kontrole

48. pants

Kvotu un ar minimālo izmēru saistīto prasību ievērošana

1.   Katru gadu līdz 20. augustam dalībvalstis iesniedz Komisijai informāciju par kvotu regulēto ICCAT sugu nozvejām iepriekšējā gadā un par minimālo izmēru prasību ievērošanu.

2.   Komisija katru gadu līdz 15. septembrim pārsūta minēto informāciju ICCAT sekretariātam.

49. pants

Nozvejas paraugu ņemšana

1.   Nozveju paraugu ņemšanu, lai uzlabotu zināšanas par attiecīgo ICCAT sugu bioloģiju un novērtētu, kādi parametri vajadzīgi to izvērtēšanai, veic saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/1004 (23), Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2016/1251 (24) un 1990. gadā ICCAT publicēto “Atlantijas tunzivju un tunzivjveidīgo zivju statistikas un paraugu ņemšanas praktisko rokasgrāmatu”.

2.   Komisija var pieņemt īstenošanas aktus par sīki izstrādātām prasībām attiecībā uz šā panta 1. punktā minēto nozvejas paraugu ņemšanu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 75. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

50. pants

Nozvejas un zvejas piepūles paziņošana

1.   Ja vien Komisija, lai ievērotu ICCAT noteiktos ikgadējos termiņus, nav noteikusi citādi, dalībvalstis katru gadu līdz 30. jūnijam nosūta Komisijai šādus datus (I uzdevuma dati):

a)

informācija par savas flotes parametriem par iepriekšējo gadu;

b)

aplēses par ICCAT sugu gada nominālās nozvejas datiem (tostarp piezvejas un izmetumu datiem) par iepriekšējo gadu.

2.   Ja vien Komisija, lai ievērotu ICCAT noteiktos ikgadējos termiņus, nav noteikusi citādi, dalībvalstis katru gadu līdz 30. jūnijam nosūta Komisijai šādus datus (II uzdevuma dati) par ICCAT sugām:

a)

nozvejas un zvejas intensitātes dati par iepriekšējo gadu, norādot sīku sadalījumu pēc laika un telpas parametriem; šie dati ietver aplēses par izmetumiem un atbrīvojumiem un rāda zivju stāvokli (nedzīvas vai dzīvas);

b)

jebkādi to rīcībā esoši dati par nozveju, kas iepriekšējā gadā gūta atpūtas zvejā.

3.   Komisija tūlīt pārsūta 1. un 2. punktā minēto informāciju ICCAT sekretariātam.

4.   Komisija var pieņemt īstenošanas aktus par sīki izstrādātām prasībām attiecībā uz attiecīgi šā panta 1. un 2. punktā minētajiem I un II uzdevuma datiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 75. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

IV NODAĻA

Pārkraušana citā kuģī

51. pants

Darbības joma

1.   Šī nodaļa attiecas uz šādām pārkraušanas darbībām:

a)

citā kuģī pārkraušanas darbības, kas notiek ICCAT konvencijas apgabalā un attiecas uz ICCAT sugām un citām sugām, kuras nozvejotas saistībā ar minētajām sugām; un

b)

citā kuģī pārkraušanas darbības, kas notiek ārpus ICCAT konvencijas apgabala un attiecas uz ICCAT sugām un citām sugām, kuras nozvejotas saistībā ar minētajām sugām, ja visu šo sugu nozveja ir gūta ICCAT konvencijas apgabalā.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta b) apakšpunkta, šī nodaļa neattiecas uz ICCAT konvencijas apgabalā nozvejotu zivju pārkraušanu citā kuģī jūrā ārpus ICCAT konvencijas apgabala, ja šāda pārkraušana notiek saskaņā ar citas tunzivju RZPO izveidotu programmu par pārkrāvumiem citā kuģī.

3.   Šī nodaļa neattiecas uz kuģiem, kuri zvejo ar harpūnām un ir iesaistīti jūrā notiekošā svaigu zobenzivju pārkraušanā citā kuģī.

52. pants

Pārkraušana citā kuģī ostas teritorijā

1.   Visas ar pārkraušanu citā kuģī saistītās darbības, izņemot tās, ko lielizmēra kuģi zvejai ar pelaģiskajām āķu jedām veic saskaņā ar 53.–60. pantu, notiek nozīmētās ostās.

2.   Kad Savienības zvejas kuģi ostas teritorijā veic pārkraušanu citā kuģī, tie pilda VII pielikumā izklāstītos pienākumus.

3.   Šo pantu piemēro, neskarot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 17.–22. pantu un Regulas (EK) Nr. 1005/2008 4., 6., 7. un 8. pantu.

53. pants

Jūrā notiekoša pārkraušana citā kuģī

Ar pārkraušanu citā kuģī saistītās darbības, kuras jūrā veic lielizmēra kuģi zvejai ar pelaģiskajām āķu jedām, notiek saskaņā ar 54.–60. pantu.

54. pants

ICCAT transportkuģu reģistrs

1.   Atļaujas transportkuģiem, kas ICCAT konvencijas apgabalā jūrā saņem pārkrāvumus no lielizmēra kuģiem zvejai ar pelaģiskajām āķu jedām, dalībvalstis izdod saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas par ārējo zvejas flotu ilgtspējīgu pārvaldību (25) noteikumiem.

2.   Dalībvalstis atļauju izsniegšanas laikā iesniedz Komisijai to transportkuģu sarakstus, kuri saņēmuši atļaujas saskaņā ar 1. punktu. Komisija tūlīt nosūta minēto informāciju ICCAT sekretariātam iekļaušanai ICCAT transportkuģu reģistrā.

3.   Karoga dalībvalstis tūlīt informē Komisiju par visiem transportkuģu sarakstu papildinājumiem, svītrojumiem vai grozījumiem. Komisija minēto informāciju tūlīt nosūta ICCAT sekretariātam.

4.   Paziņojumā, kas minēts 2. un 3. punktā, ievēro ICCAT sekretariāta noteikto formu un izkārtojumu un ietver šādu informāciju:

kuģa vārds un reģistrācijas numurs,

ICCAT reģistra numurs (ja ir),

SJO numurs (ja ir),

iepriekšējais vārds (ja ir),

iepriekšējais karogs (ja ir),

ziņas par iepriekšēju svītrošanu no citiem reģistriem (ja ir),

starptautiskais radio izsaukuma signāls,

kuģa tips, garums, reģistrētā bruto tilpība un kravnesība,

īpašnieka(-u) un operatora(-u) vārds vai nosaukums un adrese,

laikposms, kurā pārkraušana citā kuģī ir atļauta.

5.   Jūrā notiekošā pārkraušanā citā kuģī, kas minēta 53. pantā, pārkrāvumus saņemt drīkst tikai tādi transportkuģi, kuri ir iekļauti ICCAT transportkuģu reģistrā.

55. pants

Atļauja lielizmēra kuģiem zvejai ar pelaģiskajām āķu jedām, kuri ICCAT konvencijas apgabalā veic pārkrāvumus citā kuģī

1.   Atļaujas lielizmēra kuģiem zvejai ar pelaģiskajām āķu jedām, kuri kuģo ar dalībvalsts karogu un kuri jūrā veic pārkrāvumus citā kuģī, dalībvalstis izdod saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas par ārējo zvejas flotu ilgtspējīgu pārvaldību (26) noteikumiem.

2.   Dalībvalstis atļaujas izsniegšanas laikā iesniedz Komisijai to lielizmēra kuģu sarakstus, kuri zvejo ar pelaģiskajām āķu jedām un ir saņēmuši atļaujas saskaņā ar 1. punktu. Komisija minēto informāciju tūlīt nosūta ICCAT sekretariātam.

3.   Karoga dalībvalstis tūlīt informē Komisiju par visiem papildinājumiem, svītrojumiem vai grozījumiem savā sarakstos, kurā uzskaitīti lielizmēra kuģi zvejai ar pelaģiskajām āķu jedām, kuriem atļauts jūrā veikt pārkraušanu citā kuģī. Komisija minēto informāciju tūlīt nosūta ICCAT sekretariātam.

4.   Paziņojumā, kas minēts 2. un 3. punktā, ievēro ICCAT sekretariāta noteikto formu un izkārtojumu un ietver šādu informāciju:

kuģa vārds un reģistrācijas numurs,

ICCAT reģistra numurs,

laikposms, kurā atļauts jūrā veikt pārkraušanu citā kuģī,

tā transportkuģa (transportkuģu) karogs(-i), vārds(-i) un reģistrācijas numurs(-i), kuru lielizmēra kuģim (kuģiem) zvejai ar pelaģiskajām āķu jedām ir atļauts izmantot.

56. pants

Iepriekšēja atļauja jūrā notiekošai pārkraušanai citā kuģī

1.   Lai lielizmēra kuģi zvejai ar pelaģiskajām āķu jedām varētu veikt pārkraušanu citā kuģī ūdeņos, uz kuriem attiecas Puses jurisdikcija, tiem ir jāsaņem iepriekšēja atļauja no minētās Puses. Minētās atļaujas oriģinālu vai tā kopiju patur uz kuģa un pēc pieprasījuma dara pieejamu ICCAT reģionālajam novērotājam.

2.   Lai lielizmēra kuģi zvejai ar pelaģiskajām āķu jedām varētu jūrā veikt pārkraušanu citā kuģī, tiem ir jābūt saņēmušiem iepriekšēju atļauju no savas karoga valsts. Minētās atļaujas dokumenta oriģinālu vai tā kopiju patur uz kuģa un pēc pieprasījuma dara pieejamu ICCAT reģionālajam novērotājam.

3.   Lai saņemtu iepriekšējās atļaujas, kas minētas 1. un 2. punktā, ar pelaģiskajām āķu jedām zvejojoša lielizmēra kuģa kapteinis vai īpašnieks vismaz 24 stundas pirms paredzētās pārkraušanas citā kuģī paziņo savas karoga dalībvalsts iestādēm un piekrastes Pusei šādu informāciju:

a)

ar pelaģiskajām āķu jedām zvejojošā lielizmēra kuģa vārds un kuģa numurs ICCAT reģistrā, kurā uzskaitīti lielizmēra kuģi zvejai ar pelaģiskajām āķu jedām, kuriem atļauts jūrā veikt pārkraušanu citā kuģī;

b)

transportkuģa vārds un numurs ICCAT transportkuģu reģistrā;

c)

citā kuģī pārkraujamais produkts, norādot sugu, ja zināma, un, ja iespējams, krājumu;

d)

citā kuģī pārkraujamo ICCAT sugu zivju daudzumi, ja iespējams, norādot krājumu;

e)

citā kuģī pārkraujamo citu sugu daudzumi, kas nozvejoti saistībā ar ICCAT sugām, norādot šīs citas sugas, ja zināmas;

f)

citā kuģī pārkraušanas datums un vieta;

g)

katras sugas un – attiecīgā gadījumā – katra krājuma nozveju ģeogrāfiskā atrašanās vieta atbilstīgi ICCAT statistikas apgabaliem.

57. pants

ICCAT deklarācija par pārkraušanu citā kuģī

1.   Ar pelaģiskajām āķu jedām zvejojoša lielizmēra kuģa kapteinis vai īpašnieks ne vēlāk kā 15 dienas pēc tam, kad notikusi pārkraušana citā kuģī, aizpilda un nosūta savai karoga dalībvalstij un piekrastes Pusei ICCAT pārkraušanas deklarāciju.

2.   Saņemošā transportkuģa kapteinis 24 stundu laikā pēc tam, kad pārkraušana ir pabeigta, aizpilda un ICCAT sekretariātam, ar pelaģiskajām āķu jedām zvejojošā lielizmēra kuģa karoga Pusei un savai karoga dalībvalstij nosūta ICCAT pārkraušanas deklarāciju, kā arī sava kuģa numuru ICCAT transportkuģu reģistrā.

3.   Saņemošā transportkuģa kapteinis izkraušanas valsts kompetentajām iestādēm vismaz 48 stundas pirms izkraušanas nosūta ICCAT pārkraušanas deklarāciju, kā arī sava kuģa numuru ICCAT transportkuģu reģistrā.

4.   Visām ICCAT sugu zivīm un saistībā ar tām nozvejotajām citu sugu zivīm, kas Puses teritorijā izkrautas vai importētas neapstrādātā veidā vai pēc apstrādes uz kuģa un kas ir jūrā pārkrautas citā kuģī, līdz pirmās pārdošanas brīdim pievieno ICCAT pārkraušanas deklarāciju.

58. pants

ICCAT reģionālo novērotāju programma attiecībā uz jūrā veiktu pārkraušanu citā kuģī

1.   Katra dalībvalsts nodrošina, lai uz visiem transportkuģiem, uz kuriem jūrā veic pārkraušanu citā kuģī, būtu ICCAT reģionālais novērotājs, kā paredzēts VIII pielikumā izklāstītajā ICCAT reģionālo novērotāju programmā attiecībā uz jūrā veiktu pārkraušanu citā kuģī.

2.   Neskarot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 73. pantu, ICCAT reģionālā novērotāja pienākums ir pārbaudīt atbilstību šīs nodaļas prasībām un jo īpaši to, vai citā kuģī pārkrautie daudzumi atbilst ICCAT pārkraušanas deklarācijā paziņotajai nozvejai un zvejas kuģa žurnālā reģistrētajām nozvejām.

3.   Ja uz kuģa nav ICCAT reģionālā novērotāja, kuģiem ir aizliegts uzsākt vai turpināt citā kuģī pārkraušanas darbības ICCAT konvencijas apgabalā, izņemot force majeure gadījumus, par kuriem ir pienācīgi paziņots ICCAT sekretariātam.

59. pants

Ziņošanas pienākumi

1.   Citā kuģī pārkrāvušo ar pelaģiskajām āķu jedām zvejojošu lielizmēra kuģu karoga dalībvalsts un pārkrāvumu saņēmušo transportkuģu karoga dalībvalsts līdz katra gada 15. augustam Komisijai nodod šādu informāciju par iepriekšējo gadu:

a)

iepriekšējā gadā citā kuģī pārkrautie ICCAT sugu nozveju daudzumi, norādot sugu un, ja iespējams, krājumu;

b)

iepriekšējā gadā citā kuģī pārkrautie citu sugu daudzumi, kas nozvejoti saistībā ar ICCAT sugām, norādot šīs citas sugas, ja zināmas;

c)

to lielizmēra kuģu saraksts, kuri zvejo ar pelaģiskajām āķu jedām un iepriekšējā gadā ir veikuši pārkrāvumus citā kuģī;

d)

visaptverošs novērtējuma ziņojums par ICCAT reģionālo novērotāju sniegto ziņojumu saturu un secinājumiem, kas bijuši norīkoti darbam uz transportkuģiem, kuri saņēmuši pārkrāvumus no lielizmēra kuģiem zvejai ar pelaģiskajām āķu jedām.

2.   Komisija katru gadu līdz 15. septembrim pārsūta ICCAT sekretariātam saskaņā ar 1. punktu saņemto informāciju.

60. pants

Paziņoto datu konsekvence

Ja lielizmēra kuģis zvejo ar pelaģiskajām āķu jedām un jūrā ir bijis iesaistīts pārkraušanā citā kuģī, šā kuģa karoga dalībvalsts – vajadzības gadījumā kopīgi ar izkraušanas valsti – izvērtē informāciju, kas saņemta saskaņā ar šo regulu, lai tādējādi nodrošinātu datu konsekvenci attiecībā uz katra kuģa paziņotajām nozvejām, pārkrāvumiem citā kuģī un izkrāvumiem. Minēto verifikāciju veic tādā veidā, lai nodrošinātu to, ka kuģa darbībai radītais traucējums un neērtības ir pēc iespējas mazas un ka tiek novērsta zivju kvalitātes pasliktināšanās.

V NODAĻA

Zinātnisko novērotāju programmas

61. pants

Savas valsts zinātnisko novērotāju programmu izveide

1.   Dalībvalstis izveido savas valsts zinātnisko novērotāju programmas, kuras nodrošina:

a)

vismaz 5 % novērotāju klātbūtni, rēķinot pēc zvejas piepūles katrā zvejniecībā, kur zvejo ar pelaģiskajām āķu jedām, riņķvadiem un laivām zvejai ar ēsmu;

b)

uz fraktētajiem kuģiem, atkāpjoties no a) apakšpunkta prasībām, vismaz 10 % novērotāju klātbūtni, rēķinot pēc zvejas piepūles katrā zvejniecībā, kur zvejo ar pelaģiskajām āķu jedām, riņķvadiem un laivām zvejai ar ēsmu;

c)

reprezentatīvu flotes darbības aptvērumu laika un telpas izteiksmē, lai šādi nodrošinātu datu pietiekamību un atbilstību, ņemot vērā flotu un zvejniecību parametrus;

d)

datu vākšanu par visiem zvejas darbības aspektiem, tostarp nozveju, kā norādīts 63. panta 1. punktā.

2.   Šā panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā minēto novērotāju klātbūtni aprēķina:

a)

zvejniecībās, kur zvejo ar riņķvadu, – pēc zvejas rīku ievietošanas reižu vai reisu skaita;

b)

zvejniecībās, kur zvejo ar pelaģiskajām āķu jedām, – pēc zvejas dienu, zvejas rīku ievietošanas reižu vai reisu skaita; vai

c)

zvejniecībās, kur zvejo ar laivām zvejai ar ēsmu, – pēc zvejas dienu skaita.

3.   Atkāpjoties no 1. punkta a) apakšpunkta, ja uz kuģiem, kas visā garumā ir īsāki par 15 metriem, ārkārtēji drošības apsvērumi liedz novērotājam atrasties uz kuģa, dalībvalsts var izmantot alternatīvu zinātniskā monitoringa pieeju. Šī alternatīvā pieeja nodrošina 1. punkta a) apakšpunktā norādītajai klātbūtnei pielīdzināmu analogu un garantē līdzvērtīgu datu vākšanu. Attiecīgā dalībvalsts iesniedz Komisijai sīku informāciju par paredzēto alternatīvo pieeju.

4.   Komisija šo informāciju par 3. punktā paredzēto alternatīvo pieeju iesniedz izvērtēšanai ICCAT Pastāvīgajā pētniecības un statistikas komitejā. Alternatīvās pieejas pirms to īstenošanas ICCAT gadskārtējā sanāksmē apstiprina ICCAT komisija.

62. pants

Zinātnisko novērotāju kvalifikācija

Dalībvalstis nodrošina, ka novērotāji pirms to izvietošanas ir saņēmuši vajadzīgo apmācību, ir pietiekami kvalificēti un ir apstiprināti. Novērotāju kvalifikācija ir šāda:

a)

pietiekamas zināšanas un pieredze, kas ļauj noteikt sugas un savākt informāciju par dažādām zvejas rīku konfigurācijām;

b)

pietiekamas zināšanas par ICCAT noteiktajiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem;

c)

spēja novērot un precīzi reģistrēt datus, kas jāvāc saskaņā ar programmu;

d)

spēja ievākt bioloģiskos paraugus;

e)

novērotājs nav novērojamā zvejas kuģa apkalpes loceklis; un

f)

novērotājs nav novērojamajai zvejniecībai piederīgas zvejas kuģu sabiedrības darbinieks.

63. pants

Zinātnisko novērotāju pienākumi

1.   Dalībvalstis jo īpaši prasa novērotājiem:

a)

reģistrēt un ziņot informāciju par zvejas darbību, kurā ir ietverti vismaz šādi elementi:

i)

dati par kopējo mērķsugas nozveju, piezveju un izmetumiem (tostarp par haizivīm, jūras bruņrupučiem, jūras zīdītājiem un jūrasputniem), izmērsastāvu, beigu iznākumu (t. i., paturētas uz kuģa, izmestas mirušas vai atbrīvotas dzīvas) un par bioloģiskajiem paraugiem dzīves cikla pētījumiem (piem., gonādas, otolīti, dzelkšņi, zvīņas);

ii)

informācija par zvejas darbībām (tostarp nozvejas apgabala ģeogrāfiskais platums un garums), par zvejas piepūli (piem., zvejas rīku ievietošanas reižu skaits, āķu skaits utt.), katras zvejas darbības datums un – attiecīgā gadījumā – zvejas darbības sākuma un beigu laiks;

b)

novērot un reģistrēt piezvejas mazināšanas pasākumus un citu attiecīgu informāciju;

c)

ierosināt darbības, kuras tie uzskata par vajadzīgām, lai uzlabotu saglabāšanas pasākumu efektivitāti un zinātnisko monitoringu.

2.   Dalībvalstis nodrošina to, ka tiek izmantoti stingri datu vākšanas protokoli, kuros, ja vajadzīgs, pielieto fotografēšanas vai filmēšanas iespējas.

3.   Lai novērotāji varētu sekmīgi pildīt savus pienākumus, kuģa kapteinis nodrošina attiecīgu piekļuvi kuģim un tā darbībām.

64. pants

Savāktās informācijas iesniegšana

Dalībvalstis katru gadu līdz 30. jūnijam iesniedz Komisijai informāciju, kas savākta saskaņā ar savas valsts zinātnisko novērotāju programmām. Komisija katru gadu līdz 31. jūlijam pārsūta minēto informāciju ICCAT sekretariātam.

VI NODAĻA

Trešo valstu zvejas kuģu kontrolēšana dalībvalstu ostās

65. pants

Ziņošanas pienākumi attiecībā uz apstiprinātajām ostām un kontaktpunktiem

1.   Dalībvalstis, kas vēlas atvērt savas ostas trešās valsts zvejas kuģiem, uz kuriem ir ICCAT sugu zivis vai šādu sugu zvejas produkti, kas nav iepriekš izkrauti vai pārkrauti citā kuģī ostas teritorijā:

a)

izraugās ostas, kurās trešo valstu zvejas kuģi drīkst lūgt ienākšanas atļauju saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1005/2008 5. pantu;

b)

izraugās kontaktpunktu, kuram nosūtāms iepriekšējs paziņojums saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1005/2008 6. pantu;

c)

izraugās kontaktpunktu, kuram pārraidāmi ostā veiktās inspekcijas ziņojumi saskaņā ar šīs regulas 66. pantu.

2.   Par visām izmaiņām apstiprināto ostu un kontaktpunktu sarakstā dalībvalstis Komisijai paziņo vismaz 30 dienas pirms izmaiņu stāšanās spēkā. Komisija vismaz 14 dienas pirms izmaiņu stāšanās spēkā pārsūta šo informāciju ICCAT sekretariātam.

66. pants

Ziņošanas pienākumi attiecībā uz inspekcijām ostā

1.   Inspicējošā dalībvalsts ne vēlāk kā 10 dienas pēc inspekcijas pabeigšanas nosūta Komisijai Regulas (EK) Nr. 1005/2008 10. panta 3. punktā minētā ostas inspekcijas ziņojuma kopiju. Komisija ne vēlāk kā 14 dienas pēc inspekcijas pabeigšanas pārsūta šo informāciju ICCAT sekretariātam.

2.   Ja ostas inspekcijas ziņojumu nevar nosūtīt 1. punktā minētajā 10 dienu laikposmā, inspicējošā dalībvalsts minētajā laikposmā paziņo Komisijai kavēšanās iemeslu un to, kad ziņojums tiks iesniegts.

3.   Ja inspekcijas laikā ievāktā informācija dod pamatu uzskatīt, ka trešās valsts kuģis ir pārkāpis ICCAT saglabāšanas un pārvaldības pasākumu noteikumus, piemēro Regulas (EK) Nr. 1005/2008 11. pantu.

VII NODAĻA

Izpilde

67. pants

Dalībvalstu paziņotie iespējamie pārkāpumi

1.   Papildus Regulas (EK) Nr. 1005/2008 48. panta 4. punkta prasībām dalībvalstis vismaz 140 dienas pirms ICCAT gadskārtējās sanāksmes iesniedz Komisijai jebkādu dokumentētu informāciju, kas norāda uz iespējamiem ICCAT saglabāšanas un pārvaldības pasākumu pārkāpumiem, ko izdarījusi kāda no Pusēm. Komisija pārbauda šo informāciju un attiecīgā gadījumā vismaz 120 dienas pirms ICCAT gadskārtējās sanāksmes pārsūta to ICCAT sekretariātam.

2.   Dalībvalstis iesniedz Komisijai sarakstu ar kuģiem (nozvejotājkuģi, kuru lielākais garums ir 12 metri vai vairāk, zivju apstrādes kuģi, velkoņi, kuģi, kuri iesaistījušies pārkraušanā citā kuģī, un atbalsta kuģi), kas kārtējā un iepriekšējā gadā, iespējams, ir veikuši NNN zveju ICCAT konvencijas apgabalā, un sarakstam pievieno pierādījumus, kas apstiprina pieņēmumu par NNN zveju. Šo sarakstu iesniedz vismaz 140 dienas pirms ICCAT gadskārtējās sanāksmes. Komisija pārbauda šo informāciju un, ja tā ir pietiekami dokumentēta, vismaz 120 dienas pirms ICCAT gadskārtējās sanāksmes pārsūta to ICCAT sekretariātam, lai ICCAT izveidotu NNN saraksta projektu.

68. pants

ICCAT NNN saraksta projekts

Dalībvalstis cieši uzrauga ICCAT izveidotā un ICCAT izpildsekretāra izplatītā NNN saraksta projektā iekļautos kuģus, lai sekotu līdzi šo kuģu darbībām un atklātu iespējamu kuģa vārda, karoga vai reģistrētā īpašnieka maiņu.

69. pants

ICCAT izpildsekretāra paziņotās iespējamās neatbilstības

1.   Ja Komisija saņem no ICCAT izpildsekretāra informāciju, kas norāda uz aizdomām par dalībvalsts pieļautu neatbilstību, Komisija nekavējoties nosūta šo informāciju attiecīgajai dalībvalstij.

2.   Attiecīgā dalībvalsts ne vēlāk kā 45 dienas pirms ICCAT gadskārtējās sanāksmes paziņo Komisijai iespējamās neatbilstības sakarībā veiktās izmeklēšanas konstatējumus un to, kā dalībvalsts rīkojusies, lai risinātu neatbilstības jautājumus. Komisija vismaz 30 dienas pirms ICCAT gadskārtējās sanāksmes pārsūta šo informāciju ICCAT izpildsekretāram.

70. pants

Puses paziņotie iespējamie pārkāpumi

1.   Dalībvalstis izraugās kontaktpunktu, kuram Puses var nosūtīt ostā veiktās inspekcijas ziņojumus.

2.   Par visām ar 1. punktā minēto kontaktpunktu saistītajām izmaiņām dalībvalstis Komisijai paziņo vismaz 30 dienas pirms izmaiņu stāšanās spēkā. Komisija vismaz 14 dienas pirms izmaiņu stāšanās spēkā pārsūta šo informāciju ICCAT sekretariātam.

3.   Ja dalībvalsts izraudzītais kontaktpunkts no Puses saņem ostā veiktas inspekcijas ziņojumu, kas apliecina, ka minētās dalībvalsts karoga zvejas kuģis ir pārkāpis ICCAT saglabāšanas un pārvaldības pasākumu noteikumus, dalībvalsts nekavējoties izmeklē šo pārkāpumu un 160 dienu laikā pēc šāda ostā veiktas inspekcijas ziņojuma saņemšanas informē Komisiju par izmeklēšanas gaitu un par jebkādām izpildes darbībām, kas varētu būt veiktas.

4.   Ja karoga dalībvalsts nevar ievērot 3. punktā minēto termiņu, tā paziņo Komisijai par kavēšanās iemesliem un to, kad ziņojums par izmeklēšanas gaitu tiks iesniegts.

5.   Komisija 180 dienu laikā pēc tam, kad saņemts ostā veiktas inspekcijas ziņojums, pārsūta minēto informāciju ICCAT sekretariātam un 71. pantā minētajā gada ziņojumā iekļauj informāciju par izmeklēšanas gaitu un izpildes darbībām, ko karoga dalībvalsts ir veikusi.

IV SADAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

71. pants

Gada ziņojums

1.   Katru gadu līdz 20. augustam dalībvalstis iesniedz Komisijai gada ziņojumu par iepriekšējo kalendāra gadu, ziņojumā iekļaujot informāciju par zvejniecībām, pētniecību, statistiku, pārvaldību, inspekcijas un NNN zvejas novēršanas darbībām un pēc vajadzības jebkādu papildu informāciju.

2.   Gada ziņojumā ietver informāciju par pasākumiem, kas veikti, lai mazinātu piezvejas un izmetumu apjomu, un par attiecīgiem pētījumiem minētajā jomā.

3.   Komisija apkopo saskaņā ar 1. un 2. punktu saņemto informāciju un nekavējoties to pārsūta ICCAT sekretariātam.

4.   Komisija var pieņemt īstenošanas aktus par sīki izstrādātām prasībām attiecībā uz šajā pantā minētā gada ziņojuma formu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 75. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

72. pants

Konfidencialitāte

Datus, kas saistībā ar šo regulu ir savākti un ar kuriem ir veikta apmaiņa, apstrādā saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem par konfidencialitāti atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1224/2009 112. un 113. pantam.

73. pants

Grozīšanas kārtība

1.   Vajadzības gadījumā, lai Savienības tiesību aktos īstenotu spēkā esošo ICCAT ieteikumu grozījumus, kuri kļūst Savienībai saistoši, un ciktāl grozījumi Savienības tiesību aktos nepārsniedz ICCAT ieteikumos norādīto, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 74. pantu nolūkā grozīt turpmāk uzskaitītos šīs regulas elementus:

a)

II–VIII pielikums;

b)

termiņi, kas noteikti 7. panta 1. punktā, 8. pantā, 9. panta 1. punktā, 10. panta 2. punktā, 14. panta 1. un 3. punktā, 18. pantā, 20. panta 2., 3. un 4. punktā, 22. panta 2. punktā, 23. panta 1. un 2. punktā, 26. panta 1. un 3. punktā, 40. panta 1. punktā, 42. panta 1. punktā, 44. panta 3. punktā, 47. panta 2. punktā, 48. panta 1. un 2. punktā, 50. panta 1. un 2. punktā, 56. panta 3. punktā, 57. panta 1., 2. un 3. punktā, 59. panta 1. un 2. punktā, 64. pantā, 65. panta 2. punktā, 66. panta 1. un 2. punktā, 67. panta 1. un 2. punktā, 69. panta 2. punktā, 70. panta 2., 3. un 5. punktā un 71. panta 1. punktā;

c)

apgabals, kas noteikts 14. panta 1. punkta b) apakšpunktā;

d)

minimālie izmēri, kas noteikti 19. panta 1. un 2. punktā, 24. panta 2. punktā un 29. panta 2. un 3. punktā;

e)

pielaides, kas noteiktas 19. panta 2. un 3. punktā, 21. pantā un 24. panta 3. punktā;

f)

āķu un āķu jedu tehniskās specifikācijas, kas noteiktas 25. pantā un 38. panta 5. punkta b) apakšpunktā;

g)

zinātnisko novērotāju klātbūtne, kas noteikta 29. panta 1. punktā un 61. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā;

h)

tās informācijas un datu tips, kas paredzēti 11. panta 1., 2. un 3. punktā, 12. pantā, 20. panta 2. punktā, 26. panta 1. punktā, 42. panta 1. punktā, 50. panta 1. un 2. punktā, 54. panta 4. punktā, 55. panta 4. punktā, 56. panta 3. punktā un 59. panta 1. punktā;

i)

reāli pielietoto boju maksimālais skaits, kas noteikts 9. panta 4. punktā.

2.   Jebkādi grozījumi, kas pieņemti saskaņā ar 1. punktu, attiecas tikai un vienīgi uz grozījumu attiecīgajā ICCAT ieteikumā īstenošanu Savienības tiesībās.

74. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 73. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2017. gada 3. decembra. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 73. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Saskaņā ar 73. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

75. pants

Komiteju procedūra

1.   Komisijai palīdz Zvejniecības un akvakultūras komiteja, kas izveidota ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 47. pantu. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

76. pants

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 1936/2001

Regulas (EK) Nr. 1936/2001 4., 5., 6., 6.a, 7, 8.a, 8.b, 8.c, 9., 9.a un 10. līdz 19. pantu svītro.

77. pants

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 1984/2003

Regulu (EK) Nr. 1984/2003 groza šādi:

a)

regulas 3. pantam pievieno šādus punktus:

“g)

“lielizmēra zvejas kuģi” ir zvejas kuģi, kuru lielākais garums ir 20 metri vai lielāks;

h)

“lielizmēra kuģi zvejai ar pelaģiskajām āķu jedām” ir tādi kuģi zvejai ar pelaģiskajām āķu jedām, kuru lielākais garums ir 24 metri vai lielāks.”;

b)

regulas 4. panta 2. punktam pievieno šādu apakšpunktu:

“c)

ja zvejots ar lielizmēra zvejas kuģi, ir pieņemams tikai tad, ja minētais kuģis ir iekļauts ICCAT kuģu reģistrā.”;

c)

regulas 5. panta 2. punktam pievieno šādu apakšpunktu:

“c)

ja zvejots ar lielizmēra zvejas kuģi, ir validējams tikai tad, ja minētais kuģis ir iekļauts ICCAT kuģu reģistrā.”;

d)

regulas 2. nodaļai pievieno šādu iedaļu:

“4. iedaļa

Prasības, kas dalībvalstīm jāievēro attiecībā uz produktiem, kurus ICCAT konvencijas apgabalā pārkrauj citā kuģī

7.a pants

Statistikas dokumenti un ziņošana

1.   Kad to lielizmēra kuģu, kuri zvejo ar pelaģiskajām āķu jedām, karoga dalībvalsts validē statistikas dokumentus, minētā valsts nodrošina, lai uz citu kuģi veiktie pārkrāvumi atbilstu katra lielizmēra kuģa paziņotajam nozvejas apjomam.

2.   To lielizmēra kuģu, kuri zvejo ar pelaģiskajām āķu jedām, karoga dalībvalsts statistikas dokumentus par citā kuģī pārkrautajām zivīm validē pēc tam, kad ir apstiprinājies, ka pārkraušana citā kuģī notikusi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/2107 (*1) 51.–58. pantu. Šis apstiprinājums balstās uz informāciju, kas iegūta, izmantojot ICCAT reģionālo novērotāju programmu par jūrā notiekošu pārkraušanu citā kuģī.

3.   Dalībvalstis pieprasa, lai tad, kad statistikas dokumentu programmu aptverto sugu zivis, kuras ICCAT konvencijas apgabalā ar pelaģiskajām āķu jedām nozvejojuši lielizmēra kuģi, tiek importētas attiecīgās valsts teritorijā, tām būtu pievienoti validēti statistikas dokumenti par kuģiem, kas iekļauti ICCAT sarakstā, kurā uzskaitīti lielizmēra kuģi zvejai ar pelaģiskajām āķu jedām, kuriem atļauts jūrā veikt pārkraušanu citā kuģī, un lai būtu pievienota ICCAT pārkraušanas deklarācijas kopija.

(*1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2107 (2017. gada 15. novembris), ar ko nosaka pārvaldības, saglabāšanas un kontroles pasākumus, kuri piemērojami Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas (ICCAT) konvencijas apgabalā, un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1936/2001, (EK) Nr. 1984/2003 un (EK) Nr. 520/2007 (OV L 315, 30.11.2017., 1. lpp.).”"

78. pants

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 520/2007

Regulas (EK) Nr. 520/2007 4. panta 1. punktu, II sadaļu un II, III un IV pielikumu svītro.

79. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2017. gada 15. novembrī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

A. TAJANI

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

M. MAASIKAS


(1)  OV C 34, 2.2.2017., 142. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2017. gada 3. oktobra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2017. gada 23. oktobra lēmums.

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013 (2013. gada 11. decembris) par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).

(4)  Padomes Lēmums 98/392/EK (1998. gada 23. marts) par Eiropas Kopienas parakstīto ANO 1982. gada 10. decembra Jūras tiesību konvenciju un 1994. gada 28. jūlija Nolīgumu par minētās konvencijas XI daļas īstenošanu (OV L 179, 23.6.1998., 1. lpp.).

(5)  Padomes Lēmums 86/238/EEK (1986. gada 9. jūnijs) par Kopienas pievienošanos Starptautiskajai konvencijai par tunzivju saglabāšanu Atlantijas okeānā, kas grozīta ar Protokolu, kurš pievienots Nobeiguma aktam, ko 1984. gada 10. jūlijā Parīzē ir parakstījuši minētās konvencijas pušu pilnvarotie (OV L 162, 18.6.1986., 33. lpp.).

(6)  Procedūras numurs 2015/0289(COD), Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta.

(7)  Padomes Regula (EK) Nr. 1936/2001 (2001. gada 27. septembris), ar ko nosaka kontroles pasākumus, kuri piemērojami tālu migrējošu zivju noteiktu krājumu zvejai (OV L 263, 3.10.2001., 1. lpp.).

(8)  Padomes Regula (EK) Nr. 520/2007 (2007. gada 7. maijs), ar ko paredz tehniskus pasākumus konkrētu tālu migrējošu zivju sugu krājumu saglabāšanai un atceļ Regulu (EK) Nr. 973/2001 (OV L 123, 12.5.2007., 3. lpp.).

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1627 (2016. gada 14. septembris) par daudzgadu plānu zilās tunzivs krājumu atjaunošanai Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 302/2009 (OV L 252, 16.9.2016., 1. lpp.).

(10)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

(11)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(12)  Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 (2009. gada 20. novembris), ar ko izveido Savienības kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.).

(13)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 404/2011 (2011. gada 8. aprīlis), ar kuru pieņem sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenojama Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem (OV L 112, 30.4.2011., 1. lpp.).

(14)  Padomes Regula (EK) Nr. 1005/2008 (2008. gada 29. septembris), ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, un ar ko groza Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1936/2001 un (EK) Nr. 601/2004, un ar ko atceļ Regulas (EK) Nr. 1093/94 un (EK) Nr. 1447/1999 (OV L 286, 29.10.2008., 1. lpp.).

(15)  Komisijas Deleģētā regula (ES) 2015/98 (2014. gada 18. novembris) par Starptautiskajā Konvencijā par Atlantijas tunzivju saglabāšanu un Konvencijā par turpmāku daudzpusēju sadarbību Ziemeļrietumu Atlantijas zvejā paredzēto Savienības starptautisko saistību ieviešanu, kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 2. punktā (OV L 16, 23.1.2015., 23. lpp.).

(16)  Padomes Regula (EK) Nr. 1984/2003 (2003. gada 8. aprīlis), ar ko ievieš sistēmu zobenzivju un lielacu tunzivju tirdzniecības statistiskajai pārraudzībai Kopienā (OV L 295, 13.11.2003., 1. lpp.).

(17)  Procedūras numurs 2015/0289(COD), Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta.

(18)  Procedūras numurs 2015/0289(COD), Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta.

(19)  Procedūras numurs 2015/0289(COD), Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta.

(20)  Padomes Regula (EK) Nr. 1967/2006 (2006. gada 21. decembris), kas attiecas uz Vidusjūras zvejas resursu ilgtspējīgas izmantošanas pārvaldības pasākumiem un ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 2847/93, kā arī atceļ Regulu (EK) Nr. 1626/94 (OV L 409, 30.12.2006., 11. lpp.).

(21)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/218 (2017. gada 6. februāris) par Savienības zvejas flotes reģistru (OV L 34, 9.2.2017., 9. lpp.).

(22)  Procedūras numurs 2015/0289(COD), Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta.

(23)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/1004 (2017. gada 17. maijs) par Savienības sistēmas izveidi datu vākšanai, pārvaldībai un izmantošanai zivsaimniecības nozarē un par atbalstu zinātniskā ieteikuma izstrādei saistībā ar kopējo zivsaimniecības politiku, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 199/2008 u (OV L 157, 20.6.2017., 1. lpp.).

(24)  Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2016/1251 (2016. gada 12. jūlijs), ar ko pieņem Savienības daudzgadu programmu par zvejniecības un akvakultūras datu vākšanu, pārvaldību un izmantošanu 2017.–2019. gada periodā (OV L 207, 1.8.2016., 113. lpp.).

(25)  Procedūras numurs 2015/0289(COD), Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta.

(26)  Procedūras numurs 2015/0289(COD), Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta.


I PIELIKUMS

ICCAT SUGAS

Dzimta

Nosaukums latīņu valodā

Nosaukums latviešu valodā

Scombridae

Acanthocybium solandri

Vahū

Allothunnus fallai

Slaidā tunzivs

Auxis rochei

Makreļtunzivs

Auxis thazard

Fregates tunzivs

Euthynnus alletteratus

Mazā tunzivs

Gasterochisma melampus

Tauriņmakrele

Katsuwonus pelamis

Svītrainā tunzivs

Orcynopsis unicolor

Vienkrāsas pelamīda

Sarda sarda

Atlantijas pelamīda

Scomberomorus brasiliensis

Brazīlijas makrele

Scomberomorus cavalla

Karaliskā makrele

Scomberomorus maculatus

Plankumainā makrele

Scomberomorus regalis

Rietumatlantijas makrele

Scomberomorus tritor

Rietumāfrikas makrele

Thunnus alalunga

Garspuru tunzivs

Thunnus albacares

Dzeltenspuru tunzivs

Thunnus atlanticus

Melnspuru tunzivs

Thunnus maccoyii

Dienvidu tunzivs

Thunnus obesus

Lielacu tunzivs

Thunnus thynnus

Zilā tunzivs

Istiophoridae

Istiophorus albicans

Atlantijas buruzivs

Makaira indica

Melnais marlīns

Makaira nigricans

Atlantijas zilais marlīns

Tetrapturus albidus

Baltais marlīns

Tetrapturus belone

Vidusjūras marlīns

Tetrapturus georgii

Apaļzvīņu marlīns

Tetrapturus pfluegeri

Garknābja marlīns

Xiphiidae

Xiphias gladius

Zobenzivs

Alopiidae

Alopias superciliosus

Lielacu lapshaizivs

Carcharhinidae

Carcharhinus falciformis

Zīdainā haizivs

Carcharhinus longimanus

Okeāna baltspuru haizivs

Prionace glauca

Zilā haizivs

Lamnidae

Isurus oxyrinchus

Īsspuru mako

Lamna nasus

Siļķu haizivs

Sphyrnidae

Sphyrna spp.

Āmurzivs

Coryphaenidae

Coryphaena hippurus

Lielā korifēna


II PIELIKUMS

ZIVJU PIEVILINĀŠANAS IERĪCES (ZPI) PĀRVALDĪBAS PLĀNU SAGATAVOŠANAS VADLĪNIJAS

ZPI pārvaldības plānā attiecībā uz Pušu flotēm, ko veido kuģi zvejai ar riņķvadu un laivas zvejai ar ēsmu, ir jāietver šāda informācija:

1)

Apraksts

a)

ZPI tips: NZPI = noenkurota ZPI; DZPI = dreifējoša ZPI

b)

Signāluguņu/boju tips

c)

Izvietojamo ZPI maksimālais skaits (katram riņķvadam un pa ZPI tipiem)

d)

Minimālais attālums starp NZPI

e)

Nejaušas piezvejas samazināšanas un izmantošanas politika

f)

Apsvērumi par mijiedarbību ar citu tipu zvejas rīkiem

g)

“ZPI īpašumtiesību” paziņojums vai izklāsts;

2)

Institucionālā kārtība

a)

Iestāžu pienākumi attiecībā uz ZPI pārvaldības plānu

b)

Pieteikšanās procedūras ZPI izvietošanas apstiprinājuma saņemšanai

c)

Kuģu īpašnieku un kapteiņu pienākumi attiecībā uz ZPI izvietošanu un izmantošanu

d)

ZPI aizstāšanas politika

e)

Papildu ziņošanas pienākumi, kas nav paredzēti šajā regulā

f)

Konfliktu risināšanas politika attiecībā uz ZPI

g)

Ziņas par visiem zvejas aizlieguma apgabaliem vai periodiem, piemēram, teritoriālie ūdeņi, kuģošanas ceļi, nerūpniecisko zvejniecību tuvums u. c.;

3)

ZPI uzbūves specifikācijas un prasības

a)

ZPI konstrukcijas parametri (apraksts)

b)

Apgaismojuma prasības

c)

Radiolokācijas atstarotājs

d)

Redzamības attālums

e)

ZPI marķējums un identifikators

f)

Radioboju marķējums un identifikators (sērijas numuru prasība)

g)

Ar eholoti aprīkoto boju marķējums un identifikators (sērijas numuru prasība)

h)

Satelītuztvērēji

i)

Veiktie pētījumi par bionoārdāmām ZPI

j)

ZPI zaudēšanas vai pamešanas novēršana

k)

ZPI savākšanas pārvaldība;

4)

ZPI pārvaldības plāna piemērošanas periods;

5)

ZPI pārvaldības plāna īstenošanas uzraudzības un pārskatīšanas līdzekļi.


III PIELIKUMS

KATRĀ CETURKSNĪ IZVIETOTO ZPI SARAKSTS

ZPI identifikators

ZPI un elektroniskās iekārtas tips

ZPI konstrukcijas parametri

Novērošana

ZPI marķējums

Saistīto signāluguņu identifikācija

ZPI tips

Saistīto signāluguņu un/vai elektronisko ierīču tips

ZPI peldošā daļa

ZPI iekārtā zemūdens struktūra

Izmēri

Materiāli

Izmēri

Materiāli

 (1)

 (1)

 (2)

 (3)

 (4)

 (5)

 (4)

 (6)

 (7)


(1)  Ja ZPI marķējums un saistīto signāluguņu identifikācija nav salasāma vai tās nav vispār, norādīt to un sniegt visu pieejamo informāciju, kas var palīdzēt identificēt ZPI īpašnieku.

(2)  Noenkurota ZPI, dabīga dreifējoša ZPI vai mākslīga dreifējoša ZPI.

(3)  Piemēram, GPS, lote u. c. Ja ZPI nav saistīta ne ar vienu elektronisku ierīci, norādīt, ka šādas iekārtas nav.

(4)  Piemēram, platums, garums, augstums, dziļums, linuma acs izmēri u. c.

(5)  Norādīt struktūras un pārklājuma materiālu un to, vai tas ir bionoārdāms.

(6)  Piemēram, tīkli, virves, palmu lapas u. c. Norādīt materiāla iepītspēju un/vai bionoārdāmību.

(7)  Šajā iedaļā norāda apgaismojuma specifikācijas, radiolokācijas atstarotājus un redzamības attālumus.


IV PIELIKUMS

NOVĒROTĀJU PROGRAMMAS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ KUĢIEM, KAS ZVEJO TROPISKĀS TUNZIVIS ĢEOGRĀFISKAJOS APGABALOS, KUROS AIZLIEGTS ZVEJOT NOTEIKTĀ LAIKĀ UN APGABALĀ

1.

Lai veiktu savus uzdevumus, novērotājiem ir jābūt šādai kvalifikācijai:

pietiekama pieredze zivju sugu un zvejas rīku identificēšanā,

pietiekamas zināšanas par ICCAT saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem, kuras novērtētas ar apliecību, ko dalībvalsts izdevusi, vadoties pēc ICCAT vadlīnijām par apmācību,

spēja novērot un pareizi reģistrēt,

novērojamā kuģa karoga valsts valodas pietiekamas zināšanas.

2.

Novērotāji nav novērojamā zvejas kuģa apkalpes locekļi, un tie:

a)

ir kādas Puses valsts valstspiederīgie;

b)

ir spējīgi pildīt uzdevumus, kas izklāstīti 3. punktā;

c)

patlaban ir bez finansiālām vai labuma gūšanas interesēm tropisko tunzivju zvejniecībā.

Novērotāja uzdevumi

3.

Novērotāja uzdevumi ir šādi:

a)

uzraudzīt zvejas kuģu atbilstību attiecīgajiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem, ko pieņēmusi ICCAT komisija.

Novērotājs darbojas šādi:

i)

reģistrē veiktās zvejas darbības un ziņo par tām;

ii)

novēro un novērtē nozvejas un verificē zvejas žurnālā veiktos ierakstus;

iii)

pamana un reģistrē kuģus, kuri, iespējams, zvejo, neievērojot ICCAT saglabāšanas un pārvaldības pasākumus;

iv)

verificē kuģa pozīciju zvejošanas darbību laikā;

v)

pēc ICCAT pieprasījuma veic zinātnisko darbu, piemēram, vāc II uzdevuma datus, vadoties pēc ICCAT Pastāvīgās pētniecības un statistikas komitejas norādījumiem;

b)

pienācīgi ievērojot novērotāja drošību, nekavējoties ziņo par visām ar ZPI saistītajām zvejas darbībām, kuras kuģis veicis 11. pantā norādītajā apgabalā un periodā;

c)

sagatavo vispārīgus ziņojumus, apkopojot saskaņā ar 3. punktu savākto informāciju, un dod kapteinim iespēju iekļaut tajos jebkādu attiecīgu informāciju.

4.

Visu informāciju, kas attiecas uz zvejas un citā kuģī pārkraušanas darbībām, ko veic zvejas kuģi, novērotāji apstrādā kā konfidenciālu informāciju un rakstiski atzīst šo prasību par nosacījumu norīkošanai par novērotāju.

5.

Novērotāji ievēro tās karoga dalībvalsts normatīvo aktu prasības, kuras jurisdikcijā ir kuģis, uz kuru novērotājs ir norīkots.

6.

Novērotāji ievēro hierarhiju un vispārīgas uzvedības normas, kas attiecas uz visu kuģa personālu, ja šādi noteikumi netraucē pildīt novērotāja pienākumus saskaņā ar šo programmu un pienākumus, kas noteikti 7. punktā.

Karoga dalībvalsts pienākumi

7.

Zvejas kuģu karoga dalībvalstu un zvejas kuģu kapteiņu pienākumi attiecībā uz novērotājiem jo īpaši ir šādi:

a)

novērotājiem tiek dota piekļuve kuģa personālam, kā arī zvejas rīkiem un aprīkojumam;

b)

lai atvieglotu 3. punktā minēto uzdevumu izpildi, novērotājiem pēc pieprasījuma tiek dota piekļuve arī turpmāk minētajam aprīkojumam, ja tas atrodas uz kuģiem, uz kuriem novērotāji ir norīkoti:

i)

satelītnavigācijas iekārtas;

ii)

radara displeja ekrāni, kad tos izmanto;

iii)

elektroniskie saziņas līdzekļi;

c)

novērotājiem ir nodrošināta izmitināšana, tostarp apmešanās vieta, pārtika un atbilstošas sanitārās labierīcības, kas ir tādas pašas kā kuģa virsniekiem;

d)

novērotājiem ir nodrošināta piemērota vieta uz komandtilta vai stūresmājā lietvedības kārtošanai, kā arī vieta uz klāja, kas ir piemērota novērotāja uzdevumu pildīšanai; un

e)

karoga dalībvalsts nodrošina to, ka kapteiņi, apkalpes locekļi un kuģa īpašnieki netraucē, neiebiedē, nekavē, neietekmē novērotājus viņu pienākumu pildīšanā, nedod vai nemēģina dot viņiem kukuli.


V PIELIKUMS

IETEKMĒJUMA MAZINĀŠANAS PASĀKUMU MINIMĀLIE TEHNISKIE STANDARTI

Ietekmes mazināšanas pasākumi

Apraksts

Specifikācija

Zvejas rīku ievietošana nakts laikā ar minimālu klāja apgaismojumu

Ievietošanu neveic laikā no jūras ausmas līdz jūras krēslai. Uztur minimālu klāja apgaismojumu

Jūras krēslas un jūras ausmas laiki attiecīgajam platuma grādam, vietējam laikam un datumam ir noteikti astronomiskās gadagrāmatas (Nautical Almanac) tabulās. Minimālais klāja apgaismojums nedrīkst būt pretrunā ar minimālajiem drošības un navigācijas standartiem.

Putnu atbaidīšanas auklas

Putnu atbaidīšanas auklas izvieto āķu jedu ievietošanas laikā, lai atturētu putnus no pietuvošanās atzaru auklām.

Kuģiem, kuru garums ir 35 m vai vairāk:

jāizvieto ne mazāk kā viena putnu atbaidīšanas aukla. Ja tas ir praktiski iespējams, uz kuģiem vēlams izmantot otru putnu atbaidīšanas kārti un auklu, ja ir liela putnu aktivitāte vai liels putnu daudzums; abas putnu atbaidīšanas auklas būtu jāizvieto vienlaicīgi, pa vienai katrā ievietojamās jedas pusē,

putnu atbaidīšanas auklu garumam virs ūdens virsmas ir jābūt vismaz 100 m,

jāizmanto pietiekama garuma garās slokšņu virtenes, kas mierīgos apstākļos sniedzas līdz jūras virsmai,

garajām slokšņu virtenēm ir jābūt ne vairāk kā 5 m attālumā citai no citas.

Kuģiem, kuru garums ir mazāks par 35 m:

jāizvieto ne mazāk kā viena putnu atbaidīšanas aukla,

garumam virs ūdens virsmas ir jābūt 75 m vai vairāk,

jāizmanto garas un/vai īsas slokšņu virtenes (bet kuru garums pārsniedz 1 m), kuras izvieto šādos attālumos:

īsās: ne vairāk kā 2 m attālumā citu no citas,

garās: putnu atbaidīšanas auklas pirmajos 55 m – ne vairāk kā 5 m attālumā citu no citas.

Vairāk norādījumu par putnu atbaidīšanas auklu konstrukciju un izvietošanu ir sniegts turpmāk izklāstītajās Papildu vadlīnijās par putnu atbaidīšanas auklu konstrukciju un izvietošanu.

Auklu noslogošana

Pirms ievietošanas ūdenī uz atzaru auklas jāizvieto gremdes

1 m attālumā no āķa piestiprina gremdes, kas kopā sver vairāk nekā 45 g, vai

3,5 m attālumā no āķa piestiprina gremdes, kas kopā sver vairāk nekā 60 g, vai

4 m attālumā no āķa piestiprina gremdes, kas kopā sver vairāk nekā 98 g.


PAPILDU VADLĪNIJAS PAR PUTNU ATBAIDĪŠANAS AUKLU KONSTRUKCIJU UN IZVIETOŠANU

Preambula

Putnu atbaidīšanas auklu izvietošanas minimālie tehniskie standarti ir atrodami iepriekš dotajā tabulā. Šīs papildu vadlīnijas ir izstrādātas, lai palīdzētu sagatavot un īstenot putnu atbaidīšanas auklu izmantošanas noteikumus kuģiem zvejai ar āķu jedām. Kaut arī šīs vadlīnijas jau ir diezgan skaidri formulētas, ir vēlams eksperimentējot uzlabot putnu atbaidīšanas auklu efektivitāti, ievērojot iepriekš tabulā izklāstītās prasības. Vadlīnijās ņemti vērā mainīgi vides un darbības apstākļi, piemēram, laikapstākļi, zvejas rīku izlikšanas ātrums un kuģa lielums; tie ietekmē putnu atbaidīšanas auklu konstrukciju un lietderīgumu ēsmas pasargāšanā no putniem. Putnu atbaidīšanas auklu konstrukciju un izmantošanas veidu var mainīt, lai ņemtu vērā minētos mainīgos faktorus, ja tādējādi netiek ietekmēts atbaidīšanas auklas lietderīgums. Putnu atbaidīšanas auklu konstrukcijā ir paredzami pastāvīgi uzlabojumi, tālab šīs vadlīnijas turpmāk pārskatīs.

Putnu atbaidīšanas auklu konstrukcija

1.

Atbilstīga velkama ierīce, kas piestiprināta putnu atbaidīšanas auklas ūdenī esošajai daļai, var uzlabot auklas nostiepumu virs ūdens.

2.

Auklas daļai, kas atrodas virs ūdens, vajadzētu būt pietiekami vieglai, lai tās kustības nebūtu paredzamas un putni pie tām nepierastu, un pietiekami smagai, lai vējš neaizpūstu auklu.

3.

Aukla jāpiestiprina pie kuģa ar izturīgu cilindrisku griezuli, lai mazinātu auklas sapīšanos.

4.

Slokšņu virtenes būtu jāizgatavo no materiāla, kurš ir viegli pamanāms un kura kustības nav iespējams paredzēt (piemēram, izturīga, smalka aukla, pārklāta ar sarkanu poliuretānu), tās jāpiestiprina pie putnu atbaidīšanas auklas, izmantojot izturīgu trīspusēju griezuli (kas arī mazina sapīšanos).

5.

Katrai slokšņu virtenei jāsastāv no divām vai vairākām virknēm.

6.

Katrs slokšņu virtenes pāris jāaprīko ar karabīni, lai to varētu noņemt, tādējādi atvieglojot auklas uzglabāšanu.

Putnu atbaidīšanas auklu izvietošana

1.

Aukla jāpiekar pie kārts, kas piestiprināta pie kuģa. Kārtij jābūt novietotai pēc iespējas augstāk, lai aukla sargātu ēsmu pietiekamā attālumā aiz kuģa un neiepītos zvejas rīkos. Lielāks kārts augstums nodrošina labāku ēsmas aizsardzību. Piemēram, novietojot kārti aptuveni septiņu metru augstumā virs ūdens, ēsma tiks aizsargāta aptuveni 100 metru zonā.

2.

Ja kuģi izmanto tikai vienu putnu atbaidīšanas auklu, tā jāizliek vēja virzienā attiecībā pret iegremdētajām ēsmām. Ja āķus ar ēsmu ievieto aiz kuģa pakaļgala, putnu atbaidīšanas auklas stiprinājuma punktam pie kuģa jāatrodas vairākus metrus aiz pakaļgala tajā kuģa pusē, no kuras tiek ievietotas ēsmas. Ja kuģi izmanto divas putnu atbaidīšanas auklas, āķi ar ēsmu būtu jāizvieto starp abām putnu atbaidīšanas auklām.

3.

Ir vēlama vairāku putnu atbaidīšanas auklu izmantošana, lai nodrošinātu vēl labāku ēsmas aizsardzību no putniem.

4.

Tā kā auklas var pārtrūkt un sapīties, uz kuģa vajadzētu būt putnu atbaidīšanas rezerves auklām, lai varētu aizstāt bojātās auklas un nodrošināt nepārtrauktu zvejas darbību. Putnu atbaidīšanas auklā var iestrādāt pārtrūkstošus posmus, lai pēc iespējas mazinātu drošības un darbības problēmas gadījumos, kad āķu jedas pludiņš samudžinās vai iepinas putnu atbaidīšanas auklas ūdenī esošajā daļā.

5.

Ja zvejnieki izmanto ēsmas izmešanas ierīci, jānodrošina putnu atbaidīšanas auklas un ierīces saskaņota izmantošana, nodrošinot to, ka ēsmu ar minēto ierīci izmet tieši putnu atbaidīšanas auklas aizsargātajā zonā. Ja izmanto tādu ēsmas izmešanas ierīci (vai vairākas šādas ierīces), ar ko ēsmu iespējams izmest gan pie labā, gan pie kreisā borta, izmanto divas putnu atbaidīšanas auklas.

6.

Ja atzaru auklu izmet ar roku, zvejniekiem būtu jānodrošina, ka āķi ar ēsmu un saritinātās atzaru auklas daļas tiek izmestas putnu atbaidīšanas auklas aizsargātajā zonā, izvairoties no dzenskrūves turbulences, kas var palēnināt grimšanas ātrumu.

7.

Zvejniekus rosina uzstādīt manuālas, elektriskas vai hidrauliskas vinčas, lai atvieglotu putnu atbaidīšanas auklu izlikšanu un satīšanu.


VI PIELIKUMS

DETALIZĒTAS PRASĪBAS JŪRAS BRUŅRUPUČU ATLAIŠANAI ŪDENĪ

Drošas apiešanās prakse

i)

Jūras bruņrupuča izcelšanai no ūdens izmanto piemērotu grozu vai tīkliņu, ar ko uz āķa uzķērušos vai zvejas rīkā iepinušos jūras bruņrupučus izceļ uz kuģa. Jūras bruņrupučus no ūdens neizceļ, velkot aiz zvejas auklas, aiz kuras aizķēries vai kurā iepinies jūras bruņrupucis. Ja jūras bruņrupuci nevar droši izcelt no ūdens, apkalpes locekļiem ir jāpārgriež aukla pēc iespējas tuvāk āķim, neradot lieku papildu kaitējumu jūras bruņrupucim.

ii)

Kad jūras bruņrupuči ir izcelti uz kuģa, kuģa operatori vai apkalpes locekļi pirms atlaišanas ūdenī novērtē nozvejoto vai zvejas rīkā iepinošos jūras bruņrupuču stāvokli. Jūras bruņrupučus, kuri kustas ar grūtībām vai nereaģē, patur uz kuģa, ciktāl tas ir iespējams, un tiem sniedz palīdzību, lai pirms atlaišanas ūdenī pēc iespējas palielinātu to izredzes izdzīvot. Minētā prakse ir sīkāk aprakstīta FAO vadlīnijās par jūras bruņrupuču mirstības samazināšanu zvejas darbību laikā.

iii)

Cik tas ir iespējams, ar zvejas darbībās vai valsts novērotāju programmu laikā (piem., iezīmēšanas darbībās) pārvietotajiem jūras bruņrupučiem apietas, ievērojot FAO vadlīnijas par jūras bruņrupuču mirstības samazināšanu zvejas darbību laikā.

Auklas pārgriešanas rīku izmantošana

i)

Uz kuģiem, kas zvejo ar āķu jedām, ir auklas pārgriešanas rīki, un tos izmanto gadījumos, kad jūras bruņrupuci nevar atbrīvot no āķa, neradot tam kaitējumu.

ii)

Uz cita tipa kuģiem, kas izmanto zvejas rīkus, kuros var iepīties jūras bruņrupuči, ir auklas pārgriešanas rīki, un minētos rīkus izmanto zvejas rīka drošai izņemšanai un jūras bruņrupuču atbrīvošanai.

Āķu izņemšanas rīku izmantošana

i)

Uz kuģiem, kas zvejo ar āķu jedām, ir āķu izņemšanas rīki, ar kuriem var efektīvi izņemt āķus no jūras bruņrupučiem.

ii)

Ja āķis ir norīts, āķi nemēģina izņemt. Tā vietā pēc iespējas tuvāk āķim pārgriež auklu, neradot lieku papildu kaitējumu jūras bruņrupucim.


VII PIELIKUMS

PĀRKRAUŠANA CITĀ KUĢĪ OSTAS TERITORIJĀ

1.   Tunzivis un tunzivjveidīgo sugu zivis, un citu sugu zivis, kas nozvejotas saistībā ar minētajām sugām ICCAT konvencijas apgabalā, Savienības kuģi vai Savienības ostās pārkrauj citā kuģī, ievērojot šādas procedūras.

Paziņošanas pienākumi

2.   Zvejas kuģis

2.1.   Vismaz 48 stundas pirms citā kuģī pārkraušanas darbībām zvejas kuģa kapteinim ir jāpaziņo ostas valsts iestādēm transportkuģa vārds un datums/laiks, kad veiks pārkraušanu citā kuģī.

2.2.   Zvejas kuģa kapteinis laikā, kad veic pārkraušanu citā kuģī, sniedz savai karoga dalībvalstij šādu informāciju:

citā kuģī pārkraujamo tunzivju un tunzivjveidīgo sugu daudzumi, ja iespējams, pa krājumiem,

citā kuģī pārkraujamo citu sugu daudzumi, kas nozvejoti saistībā ar tunzivīm un tunzivjveidīgajām sugām, pa sugām, ja tās ir zināmas,

datums un vieta, kurā veic pārkraušanu citā kuģī,

saņēmēja transportkuģa vārds, reģistrācijas numurs un karoga valsts un

katras sugas un – attiecīgā gadījumā – katra krājuma nozveju ģeogrāfiskā atrašanās vieta atbilstīgi ICCAT statistikas apgabaliem.

2.3.   Attiecīgā zvejas kuģa kapteinis aizpilda un vēlākais 15 dienas pirms pārkraušanas citā kuģī nosūta savai karoga dalībvalstij ICCAT pārkraušanas deklarāciju, attiecīgā gadījumā norādot arī tā numuru ICCAT zvejas kuģu reģistrā.

3.   Saņēmējkuģis

3.1.   Ne vēlāk kā 24 stundas pirms uzsākt pārkraušanu citā kuģī un tās beigās saņēmēja transportkuģa kapteinis informē ostas valsts iestādes par tunzivju un tunzivjveidīgo sugu daudzumiem, kas pārkrauti viņa kuģī, un aizpilda un kompetentajām iestādēm 24 stundu laikā nosūta ICCAT pārkraušanas deklarāciju.

3.2.   Saņēmēja transportkuģa kapteinis vismaz 48 stundas pirms izkraušanas aizpilda un nosūta ICCAT pārkraušanas deklarāciju tās izkraušanas valsts kompetentajām iestādēm.

Ostas un izkraušanas valsts sadarbība

4.   Iepriekšējos punktos minētā karoga valsts un izkraušanas valsts pārskata informāciju, kas saņemta atbilstīgi šā pielikuma noteikumiem, tostarp, ja nepieciešams, sadarbībā ar zvejas kuģa karoga Pusi, lai noteiktu saskanību starp katra kuģa nozvejām, pārkrāvumiem citā kuģī un izkrāvumiem, par kuriem ziņots. Minēto verificēšanu veic tā, lai kuģa darbībai radītais traucējums un neērtības būtu pēc iespējas mazas un lai nepieļautu zivju kvalitātes krišanos.

Ziņošana

5.   Katra zvejas kuģa karoga dalībvalsts savā gada ziņojumā ICCAT iekļauj informāciju par pārkrāvumiem citā kuģī, ko veikuši tās kuģi.


VIII PIELIKUMS

ICCAT REĢIONĀLO NOVĒROTĀJU PROGRAMMA ATTIECĪBĀ UZ JŪRĀ VEIKTU PĀRKRAUŠANU CITĀ KUĢĪ

1.

Dalībvalstis pieprasa, lai citā kuģī pārkraušanas darbību laikā ICCAT konvencijas apgabalā uz transportkuģiem, kas iekļauti to kuģu ICCAT reģistrā, kam ICCAT konvencijas apgabalā ir atļauts jūrā saņemt pārkrāvumus un kuri jūrā veic pārkraušanu citā kuģī, būtu ICCAT reģionālais novērotājs.

2.

ICCAT norīko novērotājus uz transportkuģiem, kam ICCAT konvencijas apgabalā ir atļauts pieņemt pārkrāvumus no lielizmēra kuģiem zvejai ar dreifējošām āķu jedām (LSPLV), kuri peld ar to Pušu karogu, kuras īsteno ICCAT reģionālo novērotāju programmu.

Novērotāju izraudzīšanās

3.

Lai pildītu savus uzdevumus, izraudzītajiem novērotājiem ir jābūt šādai kvalifikācijai:

pierādīta spēja identificēt ICCAT sugas un zvejas rīkus, izteiktu priekšroku dodot tiem, kam ir novērotāja pieredze uz kuģiem zvejai ar dreifējošām āķu jedām,

pietiekamas zināšanas par ICCAT noteiktajiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem,

spēja novērot un pareizi reģistrēt,

novērojamā kuģa karoga valsts valodas pietiekamas zināšanas.

Novērotāja pienākumi

4.

Novērotājs:

a)

ir pabeidzis tehnisko apmācību, kas prasīta ICCAT izstrādātajās vadlīnijās;

b)

nav saņēmēja transportkuģa karoga valsts valstspiederīgais vai pilsonis;

c)

ir spējīgs pildīt uzdevumus, kas izklāstīti 5. punktā;

d)

ir iekļauts ICCAT uzturētajā novērotāju sarakstā;

e)

nav LSPLV vai transportkuģa apkalpes loceklis vai LSPLV vai transportkuģa sabiedrības darbinieks.

5.

Novērotājs uzrauga LSPLV un transportkuģa atbilstību attiecīgajiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem, ko pieņēmusi ICCAT. Novērotāja uzdevumi ir šādi:

5.1.

apmeklēt LSPLV, kuri plāno veikt pārkraušanu transportkuģī, un to darīt, pirms tiek veikta pārkraušana citā kuģī, ņemot vērā 9. punktā atspoguļotās problēmas, lai:

a)

pārbaudītu zvejas kuģa atļaujas vai licences derīgumu, kas ļauj zvejot tunzivis un tunzivjveidīgās sugas, un citas sugas, ko nozvejo saistībā ar minētajām sugām ICCAT konvencijas apgabalā;

b)

inspicētu zvejas kuģa iepriekšējas atļaujas veikt pārkraušanu citā kuģī jūrā, kuras izdevusi karoga Puse un attiecīgā gadījumā piekrastes valsts;

c)

pārbaudītu un reģistrētu uz kuģa esošo nozveju kopējo daudzumu pa sugām un, ja iespējams, pa krājumiem un daudzumus, ko paredzēts pārkraut transportkuģī;

d)

pārliecinātos, ka darbojas kuģa satelītnovērošanas sistēma, un pārbaudītu zvejas žurnālu, un verificētu ierakstus, ja tas ir iespējams;

e)

verificētu, vai uz kuģa esošās nozvejas ir pārvietotas no citiem kuģiem, un pārbaudītu dokumentus par šādām pārvietošanām;

f)

ja ir norādes, ka zvejas kuģis ir iesaistīts pārkāpumos, nekavējoties ziņotu par pārkāpumu vai pārkāpumiem transportkuģa kapteinim (pienācīgi ievērojot visus drošības apsvērumus) un novērotāju programmas īstenošanas sabiedrībai, kura šo informāciju tūlīt pārsūta zvejas kuģa karoga Puses iestādēm; un

g)

novērotāja ziņojumā par zvejas kuģi ierakstītu informāciju par rezultātiem, kas gūti minēto uzdevumu izpildē;

5.2.

novērot transportkuģa darbības un:

a)

reģistrēt veiktās pārkraušanas citā kuģī darbības un ziņot par tām;

b)

verificēt kuģa pozīciju laikā, kad notiek pārkraušana citā kuģī;

c)

novērot un novērtēt citā kuģī pārkrauto tunzivju un tunzivjveidīgo sugu daudzumus pa sugām, ja tās ir zināmas, un, ja iespējams, pa krājumiem;

d)

novērot un novērtēt citu sugu daudzumus, kas nozvejoti saistībā ar tunzivīm un tunzivjveidīgajām sugām, pa sugām, ja tās ir zināmas;

e)

verificēt un reģistrēt attiecīgā LSPLV vārdu un tā numuru ICCAT reģistrā;

f)

verificēt pārkraušanas deklarācijā ietvertos datus, tostarp tos salīdzinot ar LSPLV zvejas žurnālu, ja tas ir iespējams;

g)

apstiprināt pārkraušanas deklarācijā ietvertos datus;

h)

ar parakstu apstiprināt pārvietošanas deklarāciju; un

i)

novērot un novērtēt produkta daudzumus pa sugām, kas izkrauti ostā, kurā novērotājs ir nokāpis no kuģa, lai verificētu saskanību ar daudzumiem, kas saņemti, jūrā veicot pārkraušanu citā kuģī;

5.3.

novērotājs arī:

a)

sagatavo dienas ziņojumu par pārkraušanas citā kuģī darbībām, kuras veic transportkuģis;

b)

sagatavo vispārīgus ziņojumus, apkopojot saskaņā ar novērotāja pienākumiem savākto informāciju, un dod kapteinim iespēju iekļaut tajos jebkādu attiecīgu informāciju;

c)

b) apakšpunktā minēto vispārīgo ziņojumu 20 dienās pēc novērošanas laikposma beigām iesniedz ICCAT sekretariātam;

d)

pilda jebkādas citas funkcijas, ko noteikusi ICCAT.

6.

Visu informāciju, kas attiecas uz zvejas darbībām, ko veic LSPLV un LSPLV īpašnieki, novērotāji apstrādā kā konfidenciālu informāciju un rakstiski atzīst šo prasību par nosacījumu norīkošanai par novērotāju.

7.

Novērotāji ievēro tās karoga dalībvalsts un – attiecīgā gadījumā – piekrastes valsts normatīvo aktu prasības, kuras jurisdikcijā ir kuģis, uz kuru novērotājs ir norīkots.

8.

Novērotāji ievēro hierarhiju un vispārīgas uzvedības normas, kas attiecas uz visu kuģa personālu, ja šādi noteikumi netraucē pildīt novērotāja pienākumus saskaņā ar šo programmu un kuģa personāla pienākumus, kas noteikti 9. punktā.

Transportkuģu karoga valstu pienākumi

9.

Nosacījumi, kas saistīti ar reģionālo novērotāju programmu īstenošanu attiecībā uz transportkuģu karoga valstīm un to kapteiņiem, jo īpaši ir šādi:

a)

novērotājiem tiek dota piekļuve kuģa personālam, attiecīgajai dokumentācijai, kā arī zvejas rīkiem un aprīkojumam;

b)

lai atvieglotu 5. punktā minēto uzdevumu izpildi, novērotājiem pēc pieprasījuma tiek dota piekļuve arī turpmāk minētajam aprīkojumam, ja tas atrodas uz kuģiem, uz kuriem novērotāji ir norīkoti:

i)

satelītnavigācijas iekārtas;

ii)

radara displeja ekrāni, kad tos izmanto;

iii)

elektroniskie saziņas līdzekļi; un

iv)

svari, ko izmanto citā kuģī pārkrautā produkta svēršanai;

c)

novērotājiem nodrošina izmitināšanu, tostarp apmešanās vietu, pārtiku un atbilstošas sanitārās labierīcības, kas ir tādas pašas kā kuģa virsniekiem;

d)

novērotājiem ir nodrošināta piemērota vieta uz komandtilta vai stūresmājā lietvedības kārtošanai, kā arī vieta uz klāja, kas ir piemērota novērotāja uzdevumu pildīšanai;

e)

novērotājiem ir atļauts noteikt vispiemērotāko vietu un metodi citā kuģī pārkraušanas darbību novērošanai un citā kuģī pārkrauto sugu/krājumu un daudzumu novērtēšanai. Šim nolūkam transportkuģa kapteinis, pienācīgi ņemot vērā drošības un praktiskos apsvērumus, apmierina novērotāju vajadzības, tostarp pēc pieprasījuma īslaicīgi uz transportkuģa klāja novieto produktu, lai novērotāji veiktu inspekciju, un dod novērotājiem pietiekami daudz laika pienākumu veikšanai. Novērošanu veic tādā veidā, kas ļauj līdz minimumam samazināt iejaukšanos un izvairīties no citā kuģī pārkrauto produktu kvalitātes pasliktināšanas;

f)

ņemot vērā 10. punkta noteikumus, transportkuģa kapteinis nodrošina, ka novērotājam tiek sniegta visa nepieciešamā palīdzība, lai nodrošinātu drošu transportēšanu starp transportkuģi un zvejas kuģi, ja meteoroloģiskie un citi apstākļi ļauj šādu apmaiņu; un

g)

karoga dalībvalstis nodrošina, ka kapteiņi, apkalpes locekļi un kuģa īpašnieki netraucē, neiebiedē, nekavē, neietekmē novērotājus viņu pienākumu pildīšanā, nedod vai nemēģina dot viņiem kukuli.

LSPLV pienākumi, veicot pārkraušanu citā kuģī

10.

Novērotājiem tiek atļauts apmeklēt zvejas kuģi, ja meteoroloģiskie un citi apstākļi to ļauj, un tiek dota piekļuve personālam, visai attiecīgajai dokumentācijai un kuģa vietām, kas novērotājiem nepieciešama, lai izpildītu savus uzdevumus, kuri izklāstīti 5. punktā. Zvejas kuģa kapteinis nodrošina, ka novērotājam tiek sniegta visa nepieciešamā palīdzība, lai nodrošinātu drošu transportēšanu starp transportkuģi un zvejas kuģi. Ja apstākļi rada nepieņemamu risku novērotāja labklājībai, kura dēļ LSPLV apmeklēšana pirms citā kuģī pārkraušanas darbību sākšanas nav praktiski iespējama, šādas darbības neveic.

Novērotāju maksas

11.

Šīs programmas īstenošanas izmaksas finansē to LSPLV karoga Puses, kuri vēlas iesaistīties citā kuģī pārkraušanas darbībās. Maksu aprēķina, pamatojoties uz kopējām programmas izmaksām. Minēto maksu ieskaita ICCAT sekretariāta īpašā kontā, un ICCAT sekretariāts pārvalda šo kontu programmas īstenošanas vajadzībām.

12.

LSPLV var piedalīties jūrā veiktas citā kuģī pārkraušanas programmā tikai tad, ja ir samaksātas 11. punktā prasītās maksas.


DIREKTĪVAS

30.11.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 315/40


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA (ES) 2017/2108

(2017. gada 15. novembris),

ar ko groza Direktīvu 2009/45/EK par pasažieru kuģu drošības noteikumiem un standartiem

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 100. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)

Lai uzturētu augstu drošības un līdz ar to pasažieru uzticības līmeni, ko nodrošina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/45/EK (3) paredzētie kopīgie drošības standarti, un lai saglabātu godīgas konkurences nosacījumus, ir nepieciešams uzlabot minētās direktīvas piemērošanu. Direktīva 2009/45/EK būtu jāpiemēro tikai pasažieru kuģiem, kuriem tika izstrādāti minētajā direktīvā noteiktie drošības standarti. Tāpēc no minētās direktīvas darbības jomas būtu jāizslēdz vairāki konkrēti kuģu tipi, jo īpaši transporta kuteri, burukuģi un kuģi, ar kuriem pārvadā, piemēram uz atkrastes iekārtām, apmācītu personālu, kas nav iesaistīts kuģa darbībā.

(2)

Kuģu pārvadātos transporta kuterus izmanto, lai pasažierus no pasažieru kuģiem pa īsāko drošo jūras maršrutu uzreiz nogādātu krastā un atpakaļ. Tie nav piemērots transporta līdzeklis, un tie nebūtu jāizmanto, sniedzot citu veidu pakalpojumus, piemēram, piekrastes tūrisma braucienus. Šādi braucieni būtu jāveic ar kuģiem, kas atbilst attiecīgajā piekrastes valstī pasažieru kuģiem izvirzītajām prasībām, kā tas cita starpā ir teikts SJO pamatnostādnēs (MSC.1/Circ. 1417 par pamatnostādnēm attiecībā uz pasažieru kuģu transporta kuteriem). Dalībvalstīm un Komisijai būtu jāveicina diskusijas SJO, lai pārskatītu pamatnostādnes nolūkā panākt lielāku drošību. Komisijai būtu jānovērtē vajadzība noteikt, ka pamatnostādnes ir obligātas.

(3)

Direktīvas 2009/45/EK darbības jomā nav iekļauti pasažieru kuģi, kuru kustību nenodrošina ar mehāniskiem līdzekļiem. Burukuģi nebūtu jāsertificē saskaņā ar minēto direktīvu, ja šo kuģu mehānisko dzinēju ir paredzēts izmantot tikai kā palīgiekārtu un ārkārtas situācijās. Komisijai šā iemesla dēļ līdz 2020. gadam būtu jānovērtē vajadzība pēc kopīgām Eiropas prasībām šīs kategorijas pasažieru kuģiem.

(4)

Atkrastes iekārtas apkalpo kuģi, kas pārvadā rūpniecības nozares darbiniekus. Minētajiem rūpniecības nozares darbiniekiem ir sekmīgi jāpabeidz drošības apmācības kurss un jāatbilst dažiem obligātiem veselības stāvokļa kritērijiem. Tādēļ uz viņiem būtu jāattiecas atšķirīgiem un specifiskiem drošības noteikumiem, kuri ir ārpus šīs direktīvas darbības jomas. Dalībvalstīm un Komisijai būtu aktīvi jāatbalsta SJO patlaban notiekošais darbs atkrastes kuģu drošības standartu jomā, pamatojoties uz SJO rezolūciju MSC.418(97).

(5)

Normatīvās atbilstības un izpildes programma (REFIT) liecina, ka ne visas dalībvalstis sertificē alumīnija kuģus saskaņā ar Direktīvu 2009/45/EK. Tas rada nevienlīdzīgu situāciju, kas traucē īstenot mērķi – sasniegt vienādi augstu drošības līmeni pasažieru vietējos pārvadājumos ar ūdens transportu Savienībā. Lai izvairītos no nevienādas piemērošanas, kam par iemeslu ir dažāda interpretācija saistībā ar alumīnija kā līdzvērtīga materiāla definēšanu un attiecīgo ugunsdrošības standartu piemērojamību, kas rada direktīvas darbības jomas dažādu interpretāciju, būtu jāprecizē līdzvērtīga materiāla definīcija Direktīvā 2009/45/EK. Dalībvalstīm vajadzētu būt tiesībām izvēlēties stingrākus ugunsdrošības pasākumus saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem par papildu drošības prasībām.

(6)

Ievērojams skaits pasažieru kuģu, kas būvēti no alumīnija sakausējuma, nodrošina regulārus un biežus jūras transporta savienojumus starp dažādām ostām dalībvalstī. Tā kā šīs direktīvas prasību ievērošana radītu nopietnas sekas šādai transporta ekspluatēšanai un ar to saistītajiem sociālekonomiskajiem apstākļiem, kā arī finansiālās un tehniskās sekas esošajiem un jauniem kuģiem, minētajām dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai šādiem pasažieru kuģiem uz noteiktu laiku piemērot valsts tiesību aktus, vienlaikus nodrošinot, ka tiek saglabāts pienācīgs drošības līmenis.

(7)

Lai uzlabotu juridisko skaidrību un konsekvenci un līdz ar to paaugstinātu drošības līmeni, vairākas definīcijas un atsauces būtu jāatjaunina un labāk jāsaskaņo ar saistītajiem starptautiskajiem vai Savienības noteikumiem. Īstenojot šo uzdevumu, būtu īpaši jāgādā par to, lai netiktu mainīta Direktīvas 2009/45/EK esošā darbības joma. Jo īpaši tradicionālā kuģa definīcija būtu labāk jāsaskaņo ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/59/EK (4), vienlaikus saglabājot pašreizējos būves gada un materiāla tipa kritērijus. Atpūtas jahtas un atpūtas kuģa definīcija būtu labāk jāsaskaņo ar 1974. gada Starptautisko konvenciju par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras (1974. gada SOLAS konvenciju).

(8)

Ņemot vērā proporcionalitātes principu, pašreizējās preskriptīvās no 1974. gada SOLAS konvencijas izrietošās prasības ir izrādījušās grūti pielāgojamas maziem pasažieru kuģiem, kuru garums ir mazāks nekā 24 m. Turklāt mazie kuģi galvenokārt ir būvēti no citiem materiāliem, nevis no tērauda. Tāpēc tikai ļoti ierobežots skaits šādu kuģu ir sertificēti saskaņā ar Direktīvu 2009/45/EK. Situācijā, kad nepastāv konkrētas bažas par drošību un Direktīvā 2009/45/EK nav noteikti atbilstoši standarti, kuģi, kuru garums ir mazāks nekā 24 m, būtu jāizslēdz no minētās direktīvas darbības jomas un tiem būtu jāpiemēro īpaši drošības standarti, kurus nosaka dalībvalstis, kas spēj labāk novērtēt tādus vietējos ierobežojumus kuģošanai ar minētajiem kuģiem kā attālums līdz krastam vai ostai un laika apstākļi. Nosakot minētos standartus, dalībvalstīm būtu jāņem vērā pamatnostādnes, kuras publicē Komisija. Minētajās pamatnostādnēs būtu attiecīgi jāņem vērā jebkādi SJO noslēgti starptautiski nolīgumi un konvencijas, un būtu jācenšas novērst tādu papildu prasību ieviešanu, kas pārsniedz esošos starptautiskos noteikumus. Komisija tiek aicināta pēc iespējas drīz pieņemt šādas pamatnostādnes.

(9)

Lai vienkāršotu Direktīvā 2009/45/EK noteiktās jūras rajonu definīcijas un pēc iespējas mazāk apgrūtinātu dalībvalstis, būtu jāsvītro liekie vai neatbilstošie kritēriji. To jūras rajonu definīcijas, kuros drīkst ekspluatēt C un D klases kuģus, būtu jāvienkāršo, svītrojot kritēriju “kur kuģa avārijā cietušas personas var nokļūt krastā” un svītrojot “attālumu no patvēruma vietas” jūras rajonu definēšanas nolūkā, tomēr vienlaikus saglabājot drošības līmeni. Konkrētas krasta līnijas kā patvēruma vietas piemērotība ir dinamisks parametrs, ko dalībvalstis var novērtēt katrā atsevišķā gadījumā. Ja vajadzīgs, visi ekspluatācijas ierobežojumi konkrētam kuģim, kas saistīti ar tā attālumu no patvēruma vietas būtu jāatzīmē pasažieru kuģa drošības sertifikātā.

(10)

Ņemot vērā specifiskās ģeogrāfiskās un laikapstākļu īpatnības un lielo skaitu salu, kas Grieķijā ir regulāri un bieži jāapkalpo – gan ar kontinentālo daļu, gan starp tām –, un no tā izrietošo lielo skaitu iespējamu jūras transporta savienojumu, būtu jāļauj Grieķijai atkāpties no prasības noteikt jūras rajonus. Tā vietā būtu jāļauj Grieķijai klasificēt pasažieru kuģus saskaņā ar konkrēto jūras maršrutu, kurā tos ekspluatē, vienlaikus saglabājot tos pašus kritērijus pasažieru kuģu klasēm un tos pašus drošības standartus.

(11)

Lai izvairītos no neparedzētām negatīvām sekām, kas izriet no pašreizējiem noteikumiem, saskaņā ar kuriem pārbūvētus kravas kuģus nevar uzskatīt par jauniem pasažieru kuģiem, būtu jāprecizē, ka pārbūves prasības attiecas uz visiem kuģiem, ne tikai uz esošiem pasažieru kuģiem.

(12)

Tā kā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/16/EK (5) ostas valsts var pārbaudīt pasažieru kuģi vai ātrgaitas pasažieru kuģi, kas, iesaistoties vietējos reisos, nekuģo ar attiecīgās ostas valsts karogu, Direktīvas 2009/45/EK 5. panta 3. punktā minētie konkrētie noteikumi ir lieki un būtu jāsvītro.

(13)

Ņemot vērā pieejas atšķirības starp 1974. gada SOLAS konvencijas prasībām attiecībā uz noturību avārijas stāvoklī un konkrētajām Savienības prasībām attiecībā uz avārijas izturību ro-ro pasažieru kuģiem, kuras izklāstītas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2003/25/EK (6), būtu jāizvērtē Direktīvas 2003/25/EK nepieciešamība un tās pievienotā vērtība, pamatojoties uz to, vai minētās 1974. gada SOLAS konvencijas prasības garantē tādu pašu drošības līmeni.

(14)

Lai uzlabotu pārredzamību un vienkāršotu to, kā dalībvalstis paziņo par atvieglojumiem, ekvivalentiem un papildu drošības pasākumiem, Komisijai būtu jāizveido un jāuztur datubāze. Tajā būtu jāietver paziņoto pasākumu projekts un pieņemtā redakcija. Pieņemtie pasākumi būtu jādara publiski pieejami.

(15)

Ņemot vērā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD) ieviestās izmaiņas, Komisijai piešķirtās Direktīvas 2009/45/EK īstenošanas pilnvaras būtu attiecīgi jāatjaunina. Īstenošanas akti būtu jāpieņem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (7).

(16)

Lai ņemtu vērā situācijas attīstību starptautiskā mērogā un gūto pieredzi, kā arī lai uzlabotu pārredzamību, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu nolūkā izslēgt no šīs direktīvas darbības jomas starptautisko instrumentu grozījumus, ja tas ir vajadzīgs, un atjaunināt tehniskās prasības. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve to Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kuras nodarbojas ar deleģēto aktu sagatavošanu.

(17)

Tā kā 14. pantā konkrētās atsauces uz SJO notiekošo darbu ir novecojušas, minētais pants būtu jāsvītro. Tomēr starptautiskās rīcības vispārīgie mērķi uzlabot pasažieru kuģu drošību un izveidot vienlīdzīgus konkurences apstākļus paliek spēkā un būtu jāīsteno saskaņā ar Līgumiem. Minētajā sakarā dalībvalstīm un Komisijai būtu jāstrādā SJO satvarā, lai pārskatītu un uzlabotu 1974. gada SOLAS konvencijas noteikumus.

(18)

Ir svarīgi, lai visas dalībvalstu noteiktās sankcijas tiktu pienācīgi īstenotas un būtu iedarbīgas, samērīgas un atturošas.

(19)

Ņemot vērā Eiropas Jūras drošības aģentūras (EMSA) veikto apmeklējumu pilno uzraudzības ciklu, Komisijai Direktīvas 2009/45/EK īstenošana būtu jāizvērtē līdz 2026. gada 21. decembrim un jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojums par to. Dalībvalstīm būtu jāsadarbojas ar Komisiju visas minētajam izvērtējumam vajadzīgās informācijas vākšanā.

(20)

Lai neradītu nesamērīgu administratīvo slogu tām dalībvalstīm, kam ir tikai sauszemes robežas un kam nav jūras ostu un kuģu, kuri kuģo ar to karogu, un kas ietilpst šīs direktīvas darbības jomā, šādām dalībvalstīm būtu jāļauj atkāpties no šīs direktīvas prasībām. Tas nozīmē, ka – ja minētais nosacījums ir izpildīts – tām nav pienākuma transponēt šo direktīvu.

(21)

Cilvēka faktors ir būtiska kuģu drošības un ar to saistīto procedūru sastāvdaļa. Lai uzturētu augsta līmeņa drošību, ir jāņem vērā saikne starp drošību, sadzīves un darba apstākļiem uz klāja un apmācību, tostarp tādu apmācību, kas saistīta ar pārrobežu glābšanas un ārkārtas operācijām saskaņā ar starptautiskām prasībām. Tāpēc dalībvalstīm un Komisijai būtu jārīkojas proaktīvi, tostarp starptautiskajā mērogā, lai uzraudzītu un uzlabotu jūrnieku sociālo dimensiju uz kuģiem.

(22)

Lai atvieglotu īstenošanas procesu, EMSA būtu jāatbalsta Komisija un dalībvalstis saskaņā ar attiecīgajiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1406/2002 (8) noteikumiem.

(23)

Tāpēc Direktīva 2009/45/EK būtu attiecīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Grozījumi Direktīvā 2009/45/EK

Direktīvu 2009/45/EK groza šādi:

1)

direktīvas 2. pantu groza šādi:

a)

panta a) punktu aizstāj ar šādu:

“a)

“starptautiskās konvencijas” ir šādas konvencijas, tostarp to protokoli un grozījumi, to jaunākajā redakcijā:

i)

1974. gada Starptautiskā konvencija par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras (1974. gada SOLAS konvencija); un

ii)

1966. gada Starptautiskā konvencija par kravas zīmi;”;

b)

panta b) punktu aizstāj ar šādu:

“b)

“Kodekss par nebojāta kuģa noturību” ir “Kodekss par nebojāta kuģa noturību visu veidu kuģiem, uz kuriem attiecas SJO tiesību instrumenti”, kas ietverts SJO Asamblejas 1993. gada 4. novembra Rezolūcijā A.749(18), vai “2008. gada Starptautiskais kodekss par nebojāta kuģa noturību”, kas ietverts SJO 2008. gada 4. decembra Rezolūcijā MSC.267(85), to jaunākajā redakcijā;”;

c)

panta g) punkta ii) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“ii)

to maksimālais ātrums saskaņā ar 1.4.30. punktu 1994. gada Kodeksā par ātrgaitas kuģiem un 1.4.38. punktu 2000. gada Kodeksā par ātrgaitas kuģiem ir mazāks par 20 mezgliem;”;

d)

panta m) punktu aizstāj ar šādu:

“m)

“priekšgala augstums” ir 1966. gada Starptautiskās Konvencijas par kravas zīmi 39. punktā definētais priekšgala augstums;”;

e)

panta q) punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“q)

“jūras rajons” ir jebkāds jūras rajons vai jūras maršruts, kas noteikts saskaņā ar 4. pantu;”;

f)

panta r) punktu aizstāj ar šādu:

“r)

“ostas teritorija” ir teritorija, kas nav saskaņā ar 4. pantu izveidotais jūras rajons, ko noteikusi dalībvalsts, kurai ir jurisdikcija pār to, un kas plešas līdz pastāvīgo ostas darbu veikšanas tālākajai vietai, veidojot ostas sistēmas neatņemamu daļu, vai līdz dabas ģeogrāfisko pazīmju, kas aizsargā upes grīvu vai līdzīgu aizsargātu teritoriju, noteiktajām robežām;”;

g)

panta s) punktu svītro;

h)

panta u) punktu aizstāj ar šādu:

“u)

“ostas valsts” ir dalībvalsts, uz kuras ostu vai ostām vai no kuras ostas vai ostām vietējos reisus veic kuģis, kas kuģo ar karogu, kas nav šīs dalībvalsts karogs;”;

i)

panta v) punktu aizstāj ar šādu:

“v)

“atzīta organizācija” ir organizācija, kas atzīta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 391/2009 (*1);

(*1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 391/2009 (2009. gada 23. aprīlis) par kopīgiem noteikumiem un standartiem attiecībā uz organizācijām, kas pilnvarotas veikt kuģu inspekcijas un apskates (OV L 131, 28.5.2009., 11. lpp.).”;"

j)

panta y) punktu aizstāj ar šādu:

“y)

“cilvēki ar kustību traucējumiem” ir personas, kam ir īpašas grūtības izmantot sabiedrisko transportu, tostarp vecāki cilvēki, cilvēki ar invaliditāti, cilvēki ar maņu orgānu traucējumiem un cilvēki, kuri izmanto ratiņkrēslus, kā arī grūtnieces un personas ar maziem bērniem;”;

k)

pievieno šādus punktus:

“z)

“burukuģis” ir kuģis, kura kustību nodrošina ar burām, pat tad ja tam ir uzstādīts mehānisks dzinējs izmantošanai par palīgiekārtu un ārkārtas situācijām;

za)

“līdzvērtīgs materiāls” ir alumīnija sakausējums vai jebkurš cits ugunsdrošs materiāls, kas vai nu saskaņā pats ar savām īpašībām, vai nu nodrošinātās izolācijas dēļ pēc tam, kad bijis attiecīgi pakļauts standarta uzliesmošanas testam, saglabā tēraudam līdzvērtīgas strukturālās un integritātes īpašības;

zb)

“standarta uzliesmošanas tests” ir tests, kura laikā attiecīgo starpsienu vai klāju paraugus testēšanas krāsnī pakļauj temperatūrām, kas aptuveni atbilst standarta laika–temperatūras līknei, saskaņā ar testēšanas metodi, kura izklāstīta 2010. gada Starptautiskajā kodeksā par uzliesmošanas testu procedūru piemērošanu, kas ietverts SJO 2010. gada 3. decembra Rezolūcijā MSC.307(88), tā jaunākajā redakcijā;

zc)

“tradicionālais kuģis” ir jebkura veida vēsturisks pasažieru kuģis, kas konstruēts pirms 1965. gada, un šādu kuģu kopijas, kas būvētas galvenokārt no oriģinālajiem materiāliem, ieskaitot tradicionālo amatu un kuģošanas veicināšanai un popularizēšanai paredzētos, kas kopā kalpo kā dzīvi kultūras pieminekļi, kurus ekspluatē saskaņā ar tradicionālajiem kuģošanas principiem un paņēmieniem;

zd)

“atpūtas jahta vai atpūtas kuģis” ir kuģis, kas nav iesaistīts tirdzniecībā, neatkarīgi no piedziņas veida;

ze)

“transporta kuteris” ir kuģa pārvadāta laiva, ko izmanto, lai vairāk nekā 12 pasažierus pārvadātu no stāvoša pasažieru kuģa uz krastu un atpakaļ;

zf)

“atkrastes iekārtu apkalpošanas kuģis” ir kuģis, ko izmanto, lai pārvadātu un uzņemtu rūpniecības nozares darbiniekus, kuri uz kuģa neveic darbu, kam ir būtiska nozīme saistībā ar kuģa darbību;

zg)

“atkrastes iekārtu apkalpošanas peldlīdzeklis” ir peldlīdzeklis, ko izmanto, lai pārvadātu un uzņemtu rūpniecības nozares darbiniekus, kuri uz peldlīdzekļa neveic darbu, kam ir būtiska nozīme saistībā ar peldlīdzekļa darbību;

zh)

“būtiski remontdarbi, pārveidojumi un modifikācijas” ir jebkas no turpmāk norādītā:

visas izmaiņas, kuru rezultātā būtiski mainās kuģa izmēri, piemēram, kuģa pagarināšana, pievienojot jaunu viduskorpusu,

visas izmaiņas, kuru rezultātā būtiski mainās kuģa pasažierietilpība, piemēram, transportlīdzekļu klāja pārbūve par pasažieru telpām,

visas izmaiņas, kuru rezultātā būtiski pagarinās kuģa ekspluatācijas laiks, piemēram, pasažieru telpu atjaunināšana visā klājā,

jebkura veida kuģa pārbūve par pasažieru kuģi.”;

2)

direktīvas 3. pantu aizstāj ar šādu:

“3. pants

Darbības joma

1.   Šī direktīva attiecas uz turpmāk norādītajiem pasažieru kuģiem, neatkarīgi no to karoga, kad tie veic vietējos reisus:

a)

jauniem un esošiem pasažieru kuģiem, kuru garums ir 24 metri vai lielāks;

b)

ātrgaitas pasažieru kuģiem.

Ikviena dalībvalsts kā ostas valsts nodrošina to, ka pasažieru kuģi un ātrgaitas pasažieru kuģi, kas kuģo ar tādas valsts karogu, kura nav dalībvalsts, pilnībā atbilst šīs direktīvas prasībām, pirms tie var sākt veikt vietējos reisus šajā dalībvalstī.

2.   Šī direktīva neattiecas uz:

a)

pasažieru kuģiem, kas ir:

i)

karakuģi vai karaspēka transportkuģi;

ii)

burukuģi;

iii)

kuģi, kuru kustību nenodrošina mehāniski līdzekļi;

iv)

kuģi, kuri nav būvēti no tērauda vai līdzvērtīga materiāla un uz kuriem neattiecas standarti ātrgaitas kuģiem (Rezolūcija MSC36(63) vai MSC.97(73), vai standarti kuģiem ar dinamisko cēlējspēku (Rezolūcija A.373(X));

v)

primitīvas konstrukcijas koka kuģi;

vi)

tradicionālie kuģi;

vii)

atpūtas jahtas;

viii)

kuģi, kuri darbojas vienīgi ostu teritorijās;

ix)

atkrastes iekārtu apkalpošanas kuģi; vai

x)

transporta kuteri;

b)

ātrgaitas pasažieru kuģiem, kas ir:

i)

karakuģi un karaspēka transportkuģi;

ii)

atpūtas kuģi;

iii)

kuģi, kuri darbojas vienīgi ostu teritorijās; vai

iv)

atkrastes iekārtu apkalpošanas peldlīdzekļi.

3.   Dalībvalstis, kurām nav jūras ostu un kurām nav pasažieru kuģu, kas kuģo ar to karogu un kas ietilpst šīs direktīvas darbības jomā, var atkāpties no šīs direktīvas prasībām, izņemot otrajā daļā izklāstīto pienākumu.

Tās dalībvalstis, kuras plāno izmantot šādu atkāpi, vēlākais 2019. gada 21. decembrī par to paziņo Komisijai, ja ir izpildīti nosacījumi, un pēc tam katru gadu informē Komisiju par jebkādām vēlākajām izmaiņām. Šādas dalībvalstis nedrīkst ļaut pasažieru kuģiem, kas ietilpst šīs direktīvas darbības jomā, kuģot ar to karogu, kamēr tās nav transponējušas un īstenojušas šo direktīvu.”;

3)

direktīvas 4. pantu aizstāj ar šādu:

“4. pants

Jūras rajonu kategorijas un pasažieru kuģu klases

1.   Jūras rajonus iedala šādās kategorijās:

“A rajons”

ir jūras rajons ārpus B, C un D rajoniem.

“B rajons”

ir jūras rajons, kura ģeogrāfiskās koordinātes nevienā punktā nav tālāk kā 20 jūdzes no krasta līnijas, atbilstoši vidējam paisuma-bēguma augstumam, bet kas ir ārpus C un D rajona.

“C rajons”

ir jūras rajons, kura ģeogrāfiskās koordinātes jebkurā punktā ir ne tālāk kā piecas jūdzes no krasta līnijas, atbilstoši vidējam paisuma-bēguma augstumam, bet ārpus D jūras rajona, ja tāds ir.

Turklāt varbūtība, ka viļņi var pārsniegt zīmīgo viļņu augstumu 2,5 metri, ir mazāka nekā 10 % vienā gadā attiecībā uz kuģiem, kuri kuģo visu gadu, vai konkrētā laikposmā attiecībā uz sezonālu kuģošanu, piemēram, kuģošanu vasarā.

“D rajons”

ir jūras rajons, kura ģeogrāfiskās koordinātes jebkurā punktā ir ne tālāk kā trīs jūdzes no krasta līnijas, atbilstoši vidējam paisuma-bēguma augstumam.

Turklāt varbūtība, ka viļņi var pārsniegt zīmīgo viļņu augstumu 1,5 metri, ir mazāka nekā 10 % vienā gadā attiecībā uz kuģiem, kuri kuģo visu gadu, vai konkrētā laikposmā attiecībā uz sezonālu kuģošanu, piemēram, kuģošanu vasarā.

2.   Katra dalībvalsts:

a)

izveido un vajadzības gadījumā atjaunina tās jurisdikcijā esošo jūras rajonu sarakstu;

b)

nosaka vistuvāk tās krasta līnijai esošā jūras rajona iekšējo robežu;

c)

publicē sarakstu publiskā datubāzē, kas pieejama kompetentās jūrniecības iestādes tīmekļa vietnē;

d)

Komisijai dara zināmu šādas informācijas atrašanās vietu un to, kad sarakstā ir veiktas izmaiņas.

3.   Atkāpjoties no pienākuma izveidot jūras rajonu sarakstu, Grieķija var izveidot un vajadzības gadījumā atjaunināt jūras maršrutu sarakstu, kas aptver jūras maršrutus Grieķijā, izmantojot atbilstošos kritērijus, kas noteikti 1. punktā izklāstītajām kategorijām.

4.   Saskaņā ar jūras rajonu, kurā tie var darboties, pasažieru kuģus iedala šādās klasēs:

“A klase”

Pasažieru kuģis, kas veic vietējos reisus A, B, C un D rajonos.

“B klase”

Pasažieru kuģis, kas veic vietējos reisus B, C un D rajonos.

“C klase”

Pasažieru kuģis, kas veic vietējos reisus C un D rajonos.

“D klase”

Pasažieru kuģis, kas veic vietējos reisus D rajonā.

5.   Ātrgaitas pasažieru kuģiem piemēro 1994. gada Kodeksa par ātrgaitas kuģiem 1. nodaļas 1.4.10. un 1.4.11. punktā vai 2000. gada Kodeksa par ātrgaitas kuģiem 1. nodaļas 1.4.12. un 1.4.13. punktā definētās kategorijas.”;

4)

direktīvas 5. pantu groza šādi:

a)

panta 2. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Ikviena dalībvalsts, rīkojoties ostas valsts statusā, atzīst ātrgaitas kuģa drošības sertifikātu un darbības atļaujas dokumentu, ko cita dalībvalsts izsniegusi ātrgaitas pasažieru kuģiem, kuri veic vietējos reisus, vai 13. pantā minēto pasažieru kuģa drošības sertifikātu, ko cita dalībvalsts izsniegusi pasažieru kuģiem, kuri veic vietējos reisus.”;

b)

panta 3. punktu svītro;

c)

panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4.   Kuģu aprīkojumu, kas atbilst saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/90/ES (*2) noteiktajām prasībām, uzskata par atbilstīgu saskaņā ar šīs direktīvas prasībām.

(*2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/90/ES (2014. gada 23. jūlijs) par kuģu aprīkojumu un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 96/98/EK (OV L 257, 28.8.2014., 146. lpp.).”;"

5)

direktīvas 6. pantu groza šādi:

a)

panta 1. punktu groza šādi:

i)

punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a)

korpusa, galveno un palīgmehānismu, elektrisko un automātisko iekārtu konstrukcija un tehniskā apkope atbilst klasifikācijas standartiem, kas norādīti atzītas organizācijas noteikumos vai līdzvērtīgos noteikumos, ko administrācija izmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/15/EK (*3) 11. panta 2. punktu;

(*3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/15/EK (2009. gada 23. aprīlis) par kopīgiem noteikumiem un standartiem attiecībā uz organizācijām, kas pilnvarotas veikt kuģu inspekcijas un apskates, un attiecīgajām darbībām, kuras veic valsts administrācijas jūras lietu jomā (OV L 131, 28.5.2009., 47. lpp.).”;"

ii)

punkta c) apakšpunktu svītro;

b)

panta 2. punkta b) apakšpunktā:

ii) punktu svītro,

iii) punktu aizstāj ar šādu:

“iii)

neatkarīgi no i) punkta jaunus D klases pasažieru kuģus atbrīvo no obligātās kuģa priekšgala augstuma prasības, kas noteikta 1966. gada Starptautiskajā Konvencijā par kravas zīmi;”;

c)

panta 3. punktu groza šādi:

i)

punkta c) un d) apakšpunktu aizstāj ar šādiem:

“c)

esošie C un D klases pasažieru kuģi atbilst šajā direktīvā paredzētajām attiecīgajām īpašajām prasībām un – attiecībā uz jautājumiem, uz ko šādas prasības neattiecas, – karoga valsts administrācijas paredzētiem noteikumiem; šādi noteikumi paredz drošības līmeni, kas ir līdzvērtīgs I pielikuma II-1. un II-2. nodaļā minētajam drošības līmenim, ņemot vērā vietējās darbības īpašos apstākļus, kas attiecas uz jūras rajoniem, kuros šādu klašu kuģiem ir ļauts darboties; pirms esošie C un D klases pasažieru kuģi var uzsākt veikt regulārus vietējos reisus ostas valstī, karoga valsts administrācija panāk vienošanos ar ostas valsti par šādiem noteikumiem;

d)

ja dalībvalsts uzskata, ka noteikumi, ko ostas valsts administrācija paredz saskaņā ar šā punkta c) apakšpunktu, ir nepamatoti, tā nekavējoties dara to zināmu Komisijai. Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros izklāsta savu lēmumu par to, vai minētie noteikumi ir pamatoti. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 11. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.”;

ii)

punkta e) un f) apakšpunktu svītro;

d)

panta 4. punktu groza šādi:

i)

punkta a) apakšpunkta trešo ievilkumu aizstāj ar šādu:

“—

tie pilnībā atbilst prasībām, kas noteiktas Kodeksā par drošību uz kuģiem ar dinamisko cēlējspēku (DSC kodeksā), SJO Rezolūcijā A.373(10) tās jaunākajā redakcijā;”;

ii)

punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“c)

ātrgaitas pasažieru kuģu un to aprīkojuma konstrukcija un tehniskā apkope atbilst atzītas organizācijas noteikumiem par ātrgaitas kuģu klasifikāciju vai līdzvērtīgiem noteikumiem, ko administrācija izmanto saskaņā ar Direktīvas 2009/15/EK 11. panta 2. punktu.”;

e)

pievieno šādus punktus:

“5.   Jaunu un esošu kuģu būtiski remontdarbi, pārveidojumi un modifikācijas un ar tiem saistītā aprīkojuma uzstādīšana atbilst 2. punkta a) apakšpunktā izklāstītajām prasībām jauniem kuģiem; kuģa pārveidojumus, kas paredzēti vienīgi, lai sasniegtu augstāku ilgizturības standartu, neuzskata par būtiskiem pārveidojumiem.

6.   Kuģu, kuri pirms 2017. gada 20. decembra būvēti no līdzvērtīga materiāla, atbilstību šīs direktīvas prasībām nodrošina līdz 2025. gada 22. decembrim.

7.   Atkāpjoties no šīs direktīvas, dalībvalsts, kurai 2017. gada 20. decembrī ir vairāk nekā 60 pasažieru kuģu, kas būvēti no alumīnija sakausējuma un kas kuģo ar tās karogu, var atbrīvot no šīs direktīvas noteikumiem šādus pasažieru kuģus uz šādiem laikposmiem:

a)

B, C un D klases pasažieru kuģus, kas būvēti no alumīnija sakausējuma pēc 2017. gada 20. decembra –uz 10 gadu laikposmu pēc minētā datuma; un

b)

B, C un D klases pasažieru kuģus, kas būvēti no alumīnija sakausējuma pirms 2017. gada 20. decembra – uz 12 gadu laikposmu pēc minētā datuma,

ar noteikumu, ka minētos kuģus ekspluatē tikai starp minētās dalībvalsts ostām.

Jebkura dalībvalsts, kas vēlas šo atkāpi izmantot, paziņo Komisijai par savu nodomu izmantot šo atkāpi līdz 2019. gada 21. decembrim, kā arī informē Komisiju par saturu. Tās Komisijai dara zināmas arī jebkādas turpmākās izmaiņas. Komisija informē pārējās dalībvalstis saskaņā ar 9. panta 4. punktu.”;

6)

direktīvas 7. pantu groza šādi:

a)

panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   C klases ro-ro pasažieru kuģi, kuriem bija ielikti ķīļi vai kuri bija līdzīgā būvniecības posmā 2004. gada 1. oktobrī vai pēc tam, un visi A un B klases ro-ro pasažieru kuģi atbilst Direktīvas 2003/25/EK 6., 8. un 9. pantam.”;

b)

panta 2. punktu svītro;

7)

direktīvas 8. pantu groza šādi:

a)

panta 3. punkta otro daļu svītro;

b)

panta 4. punktu svītro;

8)

direktīvas 9. pantu groza šādi:

a)

panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Ievērojot 4. punktā paredzēto procedūru, dalībvalsts var pieņemt pasākumus, kas pieļauj ekvivalentus dažām konkrētām šīs direktīvas prasībām, ar noteikumu, ka šādi ekvivalenti ir vismaz tikpat iedarbīgi kā minētās prasības.”;

b)

panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4.   Dalībvalsts, kas izmanto 1., 2. vai 3. punktā noteiktās tiesības, rīkojas saskaņā ar šā punkta otro līdz septīto daļu.

Dalībvalsts paziņo Komisijai par pasākumiem, ko tā plāno pieņemt, un iekļauj šādā paziņojumā pietiekami daudz datu, lai apliecinātu atbilstoša drošības līmeņa uzturēšanu.

Ja sešu mēnešu laikā no paziņojuma sniegšanas dienas Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros izklāsta savu lēmumu par to, ka ierosinātie pasākumi nav pamatoti, minētajai dalībvalstij prasa grozīt vai nepieņemt ierosinātos pasākumus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 11. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Pieņemtos pasākumus precizē attiecīgajos valsts tiesību aktos un paziņo Komisijai un citām dalībvalstīm.

Jebkurus šādus pasākumus piemēro visiem tās pašas klases pasažieru kuģiem, ja tie darbojas tādos pašos noteiktos apstākļos, nediskriminējot atkarībā no to karoga, valstspiederības vai operatora darījumdarbības vietas.

Pasākumus, kas minēti 3. punktā, piemēro tikai tik ilgi, kamēr kuģis darbojas noteiktajos apstākļos.

Dalībvalstis paziņo Komisijai otrajā un ceturtajā daļā minētos pasākumus, izmantojot datubāzi, ko Komisija izveido un uztur šādā nolūkā un kura ir pieejama dalībvalstīm un Komisijai. Komisija pieņemtos pasākumus dara pieejamus publiski pieejamā tīmekļa vietnē.”;

c)

panta 5. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“c)

Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros iekļauj savu lēmumu par to, vai dalībvalsts lēmums apturēt šāda kuģa darbību vai paredzēt papildu drošības pasākumus ir pamatots ar nopietnu dzīvības vai īpašuma drošības, vai vides apdraudējumu, un, ja apturēšana vai papildu pasākumu noteikšana nav pamatota, Komisija iekļauj savu lēmumu, ar ko attiecīgajai dalībvalstij prasa atsaukt darbības apturēšanu vai pasākumus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 11. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.”;

9)

direktīvas 10. pantu groza šādi:

a)

panta 1. punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“d)

konkrētās atsauces uz starptautiskajām konvencijām un SJO rezolūcijām, kas minētas 2. panta g), m), q) un zb) apakšpunktā, 3. panta 2. punkta a) apakšpunktā, 6. panta 1. punkta b) apakšpunktā un 6. panta 2. punkta b) apakšpunktā.”;

b)

panta 2. punktā:

i)

punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b)

ņemot vērā gūto pieredzi, pielāgotu tehniskās specifikācijas, kas ietvertas grozījumos, kuri starptautiskajās konvencijās veikti attiecībā uz B, C un D klases kuģiem un ātrgaitas pasažieru kuģiem;”;

ii)

pievieno šādus apakšpunktus:

“c)

vienkāršotu un precizētu tehniskos elementus, ņemot vērā to īstenošanas pieredzi;

d)

atjauninātu atsauces uz citiem Savienības instrumentiem, kas piemērojami vietējo reisu pasažieru kuģiem.”;

c)

panta 3. un 4. punktu aizstāj ar šādiem:

“3.   Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 10.a pantu pieņemt deleģētos aktus, lai pieņemtu šā panta 1. un 2. punktā minētos grozījumus šajā direktīvā.

4.   Izņēmuma apstākļos, ja tas ir pienācīgi pamatots ar attiecīgu Komisijas veiktu analīzi un lai izvairītos no nopietniem un nepieņemamiem draudiem kuģošanas drošībai, veselībai, sadzīves vai darba apstākļiem uz kuģiem vai jūras videi vai lai izvairītos no nesaderības ar Savienības jūrlietu tiesību aktiem, Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 10.a pantu pieņemt deleģētos aktus, ar ko groza šo direktīvu, lai šīs direktīvas nolūkā nepiemērotu kādu grozījumu starptautiskajos instrumentos, kas minēti 2. pantā.

Minētos deleģētos aktus pieņem vismaz trīs mēnešus pirms starptautiski noteiktā laikposma beigām attiecīgā grozījuma pieņemšanai klusējot vai pirms minētā grozījuma paredzētā spēkā stāšanās datuma. Laikposmā pirms šāda deleģētā akta stāšanās spēkā dalībvalstis atturas no jebkādām iniciatīvām, kuru nolūks ir iestrādāt grozījumu valsts tiesību aktos vai piemērot attiecīgo starptautiskā tiesību instrumenta grozījumu.”;

10)

iekļauj šādu pantu:

“10.a pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt 10. panta 3. un 4. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 10. panta 3. un 4. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz septiņu gadu laikposmu no 2017. gada 20. decembra. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms septiņu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 10. panta 3. un 4. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Saskaņā ar 10. panta 3. un 4. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.”;

11)

direktīvas 11. pantu groza šādi:

a)

panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 182/2011 (*4) 5. pantu.

(*4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).”;"

b)

panta 3. punktu svītro;

12)

direktīvas 12. pantu groza šādi:

a)

panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Visiem pasažieru kuģiem karoga valsts administrācija veic a), b) un c) apakšpunktā minētos apsekojumus:

a)

sākotnējais apsekojums pirms kuģa nodošanas ekspluatācijā;

b)

periodisks apsekojums reizi 12 mēnešos; un

c)

papildu apsekojumi attiecīgā gadījumā.”;

b)

panta 2. punktu svītro;

13)

direktīvas 13. pantu groza šādi:

a)

panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Visiem jauniem un esošiem pasažieru kuģiem, kas atbilst šīs direktīvas prasībām, tiek izsniegts pasažieru kuģa drošības sertifikāts saskaņā ar šo direktīvu. Sertifikāts ir tādā formātā, kā noteikts II pielikumā. Šo sertifikātu izdod karoga valsts administrācija pēc tam, kad ir veikts sākotnējais apsekojums, kā paredzēts 12. panta 1. punkta a) apakšpunktā.”;

b)

panta 3. punkta trešo daļu aizstāj ar šādu:

“Pirms karoga valsts administrācija izdod darbības atļaujas dokumentu ātrgaitas pasažieru kuģim, kas veic vietējos reisus ostas valstī, tā vienojas ar ostas valsti par visiem darbības nosacījumiem, kas saistīti ar kuģa darbību minētajā valstī. Jebkuru šādu nosacījumu karoga valsts administrācija norāda darbības atļaujas dokumentā.”;

c)

panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4.   Papildu drošības pasākumus, ekvivalentus un atvieglojumus, kas kuģiem noteikti saskaņā ar 9. panta 1., 2. un 3. punktu, norāda kuģa sertifikātā.”;

14)

direktīvas 14. pantu svītro;

15)

iekļauj šādu pantu:

“16.a pants

Pārskatīšana

Komisija izvērtē šīs direktīvas īstenošanu un izvērtēšanas rezultātus iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei līdz 2026. gada 22. decembrim.”;

16)

direktīvas I pielikumu groza šādi:

a)

pielikuma II-2. nodaļas A daļas 13.1. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Kuģa virsnieku zināšanai uz visiem kuģiem ir pastāvīgi izlikti vispārēji plāni, kuros katram klājam ir precīzi norādīti kontrolpunkti, dažādās ugunsdrošības sekcijas, ko norobežo A klases pārsegumi, sekcijas, ko norobežo B klases pārsegumi, kā arī informācija par ugunsgrēka signalizācijas un uguns detektorsistēmām, sprinkleru ietaisēm, ugunsdzēšamajiem aparātiem, piekļūšanu dažādiem nodalījumiem, klājiem u. c., kā arī ventilācijas sistēma, tostarp informācija par ventilatoru vadības posteņiem, to ventilatoru trokšņu slāpētāju atrašanās vietu un identifikācijas numuriem, kas ierīkoti katrā sekcijā. Kā alternatīvu iepriekšminēto informāciju var izklāstīt arī brošūrā, kuras eksemplārus izsniedz katram kuģa virsniekam, un viens eksemplārs pastāvīgi atrodas uz klāja viegli sasniedzamā vietā. Plānus un brošūras atjauno, pēc iespējas ātrāk tajās atspoguļojot visas izmaiņas. Minētie plāni un brošūras ir sastādītas karoga valsts oficiālajā valodā. Ja šī valoda nav angļu vai franču valoda, pievieno tulkojumu vienā no šīm valodām. Ja minētais kuģis veic vietējos reisus citā dalībvalstī, pievieno tulkojumu minētās ostas valsts oficiālajā valodā, ja tā nav angļu vai franču valoda.”;

b)

pielikuma III nodaļas 2. punkta tabulas 1. zemsvītras piezīmes pirmās daļas ievaddaļu aizstāj ar šādu:

“Glābšanas peldlīdzekļi var būt glābšanas laivas vai glābšanas plosti, vai to kombinācija atbilstoši III/2.2. noteikumam. Pamatojoties uz to, ka reisus veic piekrastes ūdeņos un/vai kuģa ekspluatācijas teritorijas labvēlīgos klimatiskos apstākļus, un ja ostas dalībvalsts neiebilst, karoga valsts administrācija, ievērojot ieteikumus, kas ietverti SJO MSC/Circ.1046, var akceptēt turpmāk minēto:”.

2. pants

Transponēšana

1.   Dalībvalstis līdz 2019. gada 21. decembrim pieņem un publicē noteikumus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šo direktīvu. Dalībvalstis par to tūlīt informē Komisiju.

Tās piemēro minētos noteikumus no 2019. gada 21. decembra.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarāma šāda atsauce.

2.   Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

3. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

4. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Strasbūrā, 2017. gada 15. novembrī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

A. TAJANI

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

M. MAASIKAS


(1)  OV C 34, 2.2.2017., 167. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2017. gada 4. oktobra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2017. gada 23. oktobra lēmums.

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/45/EK (2009. gada 6. maijs) par pasažieru kuģu drošības noteikumiem un standartiem (OV L 163, 25.6.2009., 1. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/59/EK (2002. gada 27. jūnijs), ar ko izveido Kopienas kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas sistēmu un atceļ Padomes Direktīvu 93/75/EEK (OV L 208, 5.8.2002., 10. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/16/EK (2009. gada 23. aprīlis) par ostas valsts kontroli (OV L 131, 28.5.2009., 57. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/25/EK (2003. gada 14. aprīlis) par īpašām stabilitātes prasībām ro-ro pasažieru kuģiem (OV L 123, 17.5.2003., 22. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1406/2002 (2002. gada 27. jūnijs) par Eiropas Jūras drošības aģentūras izveidošanu (OV L 208, 5.8.2002., 1. lpp.).


30.11.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 315/52


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA (ES) 2017/2109

(2017. gada 15. novembris),

ar ko groza Padomes Direktīvu 98/41/EK par to personu reģistrāciju, kas atrodas uz pasažieru kuģiem, kuri kursē uz Kopienas dalībvalstu ostām vai no tām, un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/65/ES par ziņošanas formalitātēm kuģiem, kuri ienāk dalībvalstu ostās un/vai iziet no tām

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 100. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)

Precīza un laikus pieejama informācija par personu skaitu uz kuģa vai to identitāti ir būtiska meklēšanas un glābšanas operāciju sagatavošanai un efektivitātei. Ja jūrā noticis negadījums, pilnīga un visaptveroša iesaistītās valsts vai iesaistīto valstu kompetento iestāžu, kuģu operatora un to aģentu sadarbība var ievērojami sekmēt operāciju efektivitāti. Dažus minētās sadarbības aspektus nosaka Padomes Direktīva 98/41/EK (3).

(2)

Normatīvās atbilstības un izpildes programmas (REFIT) atbilstības pārbaudes rezultāti un pieredze, kas gūta, īstenojot Direktīvu 98/41/EK, ir atklājuši, ka informācija par personām uz kuģa ne vienmēr ir viegli pieejama kompetentajām iestādēm, kad tā ir vajadzīga. Lai risinātu šo situāciju, Direktīvas 98/41/EK pašreizējās prasības būtu jāsaskaņo ar prasībām datus paziņot elektroniski, padarot tās efektīvākas. Ārkārtas situācijā vai pēc negadījuma jūrā digitalizācija dos arī iespēju vienkāršot piekļuvi informācijai par ievērojamu skaitu pasažieru.

(3)

Pēdējos 17 gados ir panākts ievērojams tehnoloģiskais progress saziņas līdzekļu un kuģu kustības datu glabāšanas jomā. Saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem, ko pieņēmusi Starptautiskā Jūrniecības organizācija (SJO), gar Eiropas piekrasti ir izveidotas vairākas obligātās kuģu ziņošanas sistēmas. Gan Savienības, gan valstu tiesību akti nodrošina, ka kuģi pilda ar minētajām sistēmām saistītās ziņošanas prasības. Tagad ir nepieciešams panākt progresu tehnoloģiju inovāciju jomā, pamatojoties uz līdz šim sasniegtajiem rezultātiem, tostarp starptautiskā līmenī, un nodrošināt, ka vienmēr tiek saglabāta tehnoloģiskā neitralitāte.

(4)

Ar kuģiem saistītu datu vākšana, pārsūtīšana un koplietošana ir darīta iespējama, vienkāršota un saskaņota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2010/65/ES (4) minēto vienoto valsts kontaktpunktu un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2002/59/EK (5) minēto Savienības jūras datu apmaiņas sistēmu (SafeSeaNet). Tāpēc Direktīvā 98/41/EK prasītā informācija par personām uz kuģa būtu jāziņo vienotajam valsts kontaktpunktam, kas kompetentajai iestādei ļautu viegli piekļūt datiem ārkārtas situācijā vai pēc negadījuma jūrā. Uzkuģa esošo personu skaits būtu jāpaziņo vienotajam valsts kontaktpunktam, izmantojot piemērotus tehniskos līdzekļus, kurus būtu jāizvēlas dalībvalstīm. Alternatīvi – minētā informācija būtu jāpaziņo atbildīgajai iestādei, izmantojot automātiskās identifikācijas sistēmu.

(5)

Lai atvieglotu saskaņā ar šo direktīvu paziņotās informācijas sniegšanu un apmaiņu un lai samazinātu administratīvo slogu, dalībvalstīm būtu jāizmanto saskaņotās ziņošanas formalitātes, kas noteiktas ar Direktīvu 2010/65/ES. Ja negadījums skar vairāk nekā vienu dalībvalsti, dalībvalstīm informācija būtu jādara pieejama citām dalībvalstīm, izmantojot SafeSeaNet sistēmu.

(6)

Lai dalībvalstīm dotu pietiekamu laiku, lai vienoto valsts kontaktpunktu papildinātu ar jaunām funkcionalitātēm, ir lietderīgi paredzēt pārejas laiku, kurā dalībvalstīm būtu iespēja saglabāt spēkā esošās sistēmas uz pasažieru kuģiem esošo personu reģistrācijai.

(7)

Progresam, kas sasniegts vienoto valsts kontaktpunktu veidošanā, būtu jākalpo par pamatu tam, lai nākotnē virzītos uz Eiropas vienotu kontaktpunktu.

(8)

Dalībvalstīm operatori un jo īpaši mazākie operatori būtu jāmudina izmantot vienoto valsts kontaktpunktu. Tomēr, lai nodrošinātu proporcionalitātes principa ievērošanu, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai – ar konkrētiem nosacījumiem mazākiem operatoriem, kuri vēl neizmanto vienoto valsts kontaktpunktu un kuri lielākoties veic īsus vietējos reisus, ne ilgākus par 60 minūtēm, – noteikt atbrīvojumus no pienākuma ziņot uz kuģa esošo personu skaitu vienotajam valsts kontaktpunktam.

(9)

Lai ņemtu vērā Helgolandes un Bornholmas salu īpašo ģeogrāfisko atrašanās vietu un to transporta savienojumus ar kontinentālo daļu, Vācijai, Dānijai un Zviedrijai būtu jādod papildu laiks savākt uz kuģa esošo personu sarakstu un – pārejas laikā – izmantot pastāvošo sistēmu šīs informācijas paziņošanai.

(10)

Dalībvalstīm būtu jāsaglabā iespēja samazināt noteikto 20 jūdžu robežlielumu uz kuģa esošo personu saraksta veidošanai un paziņošanai. Šīs tiesības ietver tādu pasažieru kuģu reisus, uz kuriem ir liels pasažieru skaits un kuriem ir secīgi braucieni starp ostām mazāk nekā 20 jūdžu attālumā viena ilgāka reisa laikā. Šādos gadījumos dalībvalstīm būtu jāļauj samazināt noteikto 20 jūdžu robežlielumu, lai dotu iespēju reģistrēt šajā direktīvā prasīto informāciju par uz kuģa esošajiem pasažieriem, kas ir uzkāpuši uz kuģa pirmajā ostā vai starpposmu ostās.

(11)

Lai piederīgajiem sniegtu savlaicīgu un uzticamu informāciju gadījumā, kad noticis negadījums, mazinātu lieku kavēšanos konsulārās palīdzības un citu pakalpojumu sniegšanā un atvieglotu identificēšanas procedūras, paziņotajos datos būtu jāietver informācija par uz kuģa esošo personu valstspiederību. Saraksts ar pieprasītajiem datiem par reisiem, kuri pārsniedz 20 jūdzes, būtu jāvienkāršo, jāprecizē un, cik vien iespējams, jāsaskaņo ar prasībām, kas izvirzītas ziņošanai vienotajam valsts kontaktpunktam.

(12)

Ņemot vērā elektronisko datu reģistrēšanas līdzekļu uzlabojumus un ievērojot to, ka personas datus jebkurā gadījumā savāc pirms kuģa atiešanas, Direktīvā 98/41/EK patlaban noteiktais termiņš 30 minūtes būtu jāsamazina līdz 15 minūtēm.

(13)

Ir svarīgi saskaņā ar starptautiskajām prasībām katrai uz kuģa esošajai personai sniegt skaidras norādes, kas izpildāmas ārkārtas situācijā.

(14)

Lai uzlabotu juridisko skaidrību un veicinātu konsekvenci ar saistītajiem Savienības tiesību aktiem un jo īpaši ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/45/EK (6), būtu jāatjaunina vai jāsvītro vairākas novecojušas, neskaidras un mulsinošas atsauces. “Pasažieru kuģa” definīcija būtu jāsaskaņo ar definīcijām citos Savienības tiesību aktos, nepārsniedzot šīs direktīvas piemērošanas jomu. “Aizsargāto jūras rajonu” definīcija būtu jāaizstāj ar jēdzienu, kas būtu saskaņots ar Direktīvu 2009/45/EK, lai saskaņā ar šo direktīvu noteiktu atbrīvojumus, nodrošinot tuvumā esošas meklēšanas un glābšanas iespējas. Definīcija “pasažieru reģistrators” būtu jāgroza, lai atspoguļotu jaunos pienākumus, kuros vairs nav ietverta informācijas glabāšana. “Atbildīgās iestādes” definīcijai būtu jāaptver tās kompetentās iestādes, kurām ir tieša vai netieša piekļuve informācijai, kas ir prasīta šajā direktīvā. Būtu jāsvītro attiecīgās prasības sabiedrības pasažieru reģistrācijas sistēmām.

(15)

Šī direktīva nebūtu jāpiemēro atpūtas jahtām vai atpūtas kuģiem. Tā jo īpaši nebūtu jāpiemēro tādām atpūtas jahtām vai atpūtas kuģiem, kas ir fraktēti berboutā un kas pēc tam vairs nav iesaistīti tirdzniecībā, lai varētu pārvadāt pasažierus.

(16)

Dalībvalstīm arī turpmāk vajadzētu būt atbildīgām par to, lai būtu nodrošināta atbilstība Direktīvā 98/41/EK noteiktajām prasībām datu reģistrēšanai, proti, attiecībā uz datu reģistrēšanas precizitāti un savlaicīgumu. Lai nodrošinātu informācijas konsekvenci, vajadzētu būt iespējamam veikt izlases veida pārbaudes.

(17)

Ciktāl Direktīvās 98/41/EK un 2010/65/ES paredzētie pasākumi ir saistīti ar personas datu apstrādi, minēto apstrādi būtu jāveic atbilstīgi Savienības tiesību aktiem par personas datu aizsardzību, jo īpaši saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679 (7) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 45/2001 (8). Jo īpaši un neskarot citas juridiskās saistības saskaņā ar datu aizsardzības tiesību aktiem, personas dati, kas ir iegūti saskaņā ar Direktīvu 98/41/EK, nebūtu jāapstrādā vai jāizmanto nekādiem citiem nolūkiem un tos nebūtu jāglabā ilgāk, nekā tas ir vajadzīgs Direktīvas 98/41/EK mērķiem. Tāpēc personas dati būtu automātiski un bez liekas kavēšanās jāizdzēš pēc tam, kad kuģa reiss ir droši pabeigts vai attiecīgā gadījumā kad ir pabeigta izmeklēšana vai juridiskās procedūras, kas tiek veiktas pēc negadījuma vai ārkārtas situācijas.

(18)

Ņemot vērā tehnikas līmeni un ieviešanas izmaksas, katrai sabiedrībai būtu jāīsteno atbilstoši tehniskie un organizatoriskie pasākumi, lai saskaņā ar šo direktīvu apstrādātos personas datus aizsargātu pret nejaušu vai nelikumīgu iznīcināšanu vai nejaušu nozaudēšanu, pārveidošanu un to neatļautu izpaušanu vai piekļuvi tiem atbilstīgi Savienības un valstu tiesību aktiem datu aizsardzības jomā.

(19)

Ņemot vērā proporcionalitātes principu un to, ka pasažiera interesēs ir sniegt patiesu informāciju, pašreizējie personas datu vākšanas līdzekļi, kuru pamatā ir pasažieru pašdeklarācijas, ir pietiekami Direktīvas 98/41/EK mērķiem. Elektroniskajiem datu reģistrēšanas un pārbaudes līdzekļiem savukārt būtu jānodrošina, ka par katru uz kuģa esošu personu tiek reģistrēta unikāla informācija.

(20)

Lai uzlabotu pārredzamību un vienkāršotu to, kā dalībvalstis paziņo par atbrīvojumiem un izņēmumu pieprasījumiem, Komisijai minētajā nolūkā būtu jāizveido un jāuztur datubāze. Tajā būtu jāietver paziņoto pasākumu projekts un pieņemtā redakcija. Pieņemtie pasākumi būtu jādara publiski pieejami.

(21)

Dati, kas saistīti ar paziņojumiem par atbrīvojumiem un dalībvalstu iesniegtajiem izņēmumu pieprasījumiem, būtu jāsaskaņo un jākoordinē, lai nodrošinātu, ka šādu datu izmantošana ir pēc iespējas efektīva.

(22)

Ņemot vērā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD) ieviestās izmaiņas, Komisijai piešķirtās Direktīvas 98/41/EK īstenošanas pilnvaras būtu attiecīgi jāatjaunina. Īstenošanas akti būtu jāpieņem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (9).

(23)

Lai ņemtu vērā norises starptautiskā mērogā un uzlabotu pārredzamību, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz to, lai vajadzības gadījumā šīs direktīvas nolūkos nepiemērotu grozījumus starptautiskajos instrumentos. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(24)

Ņemot vērā Eiropas Jūras drošības aģentūras veikto apmeklējumu pilno uzraudzības ciklu, Komisijai Direktīvas 98/41/EK īstenošana būtu jāizvērtē līdz 2026. gada 22. decembrim un par to jāziņo Eiropas Parlamentam un Padomei. Dalībvalstīm būtu jāsadarbojas ar Komisiju visas minētajam novērtējumam vajadzīgās informācijas vākšanā.

(25)

Lai atspoguļotu izmaiņas Direktīvā 98/41/EK, informācija par personām uz kuģa būtu jāiekļauj Direktīvas 2010/65/ES pielikuma A daļā minētajā ziņošanas formalitāšu sarakstā.

(26)

Lai neradītu nesamērīgu administratīvo slogu tām dalībvalstīm, kam ir tikai sauszemes robežas un kam nav jūras ostu un pasažieru kuģu, kuri kuģo ar to karogu un ietilpst šīs direktīvas darbības jomā, šādām dalībvalstīm būtu jāļauj atkāpties no šīs direktīvas prasībām. Tas nozīmē, ka – ja šis nosacījums ir izpildīts – tām nav pienākuma transponēt šo direktīvu.

(27)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 45/2001 28. panta 2. punktu notika apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, kurš sniedza oficiālos komentārus 2016. gada 9. decembrī.

(28)

Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Direktīvas 98/41/EK un 2010/65/ES,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Grozījumi Direktīvā 98/41/EK

Direktīvu 98/41/EK groza šādi:

1)

direktīvas 2. pantu groza šādi:

a)

otro ievilkumu aizstāj ar šādu:

“—

“pasažieru kuģis” ir kuģis vai ātrgaitas kuģis, kas var pārvadāt vairāk nekā 12 pasažierus,”;

b)

sesto ievilkumu aizstāj ar šādu:

“—

“pasažieru reģistrators” ir atbildīgā persona, ko sabiedrība attiecīgajā gadījumā ir izraudzījusi pildīt ISM kodeksa uzliktos pienākumus, vai persona, ko sabiedrība izraudzījusi par atbildīgo personu, kuras uzdevums ir pārsūtīt informāciju par personām, kas atrodas uz sabiedrības pasažieru kuģa,”;

c)

septīto ievilkumu aizstāj ar šādu:

“—

“atbildīgā iestāde” ir dalībvalsts kompetentā iestāde, kura ir atbildīga par meklēšanu un glābšanu vai kurai ir uzticēti uzdevumi pēc negadījuma un kurai ir piekļuve informācijai, kas ir prasīta saskaņā ar šo direktīvu,”;

d)

svītro devīto ievilkumu;

e)

desmitā ievilkuma ievadfrāzi aizstāj ar šādu:

“—

“regulāra satiksme” ir atkārtoti kuģu braucieni, kas nodrošina satiksmi starp tām pašām divām vai vairākām ostām, vai atkārtoti reisi, kas sākas un beidzas vienā un tai pašā ostā, nepiestājot citās ostās, vai nu:”;

f)

pievieno šādu ievilkumu:

“—

“ostas teritorija” ir teritorija, kā definēts Direktīvas 2009/45/EK 2. panta r) punktā,”;

g)

pievieno šādu ievilkumu:

“—

“atpūtas jahta vai atpūtas kuģis” ir kuģis, kas nav iesaistīts tirdzniecībā, neatkarīgi no tā piedziņas veida.”;

2)

direktīvas 3. pantu aizstāj ar šādu:

“3. pants

1.   Šo direktīvu piemēro pasažieru kuģiem, izņemot:

karakuģus un karaspēka transportkuģus,

atpūtas jahtas un atpūtas kuģus,

kuģus, kuri nodarbināti vienīgi ostu teritorijās vai pa iekšzemes ūdensceļiem.”;

2.   Dalībvalstis, kurām nav jūras ostu un kurām nav pasažieru kuģu, kas kuģo ar to karogu un kas ietilpst šīs direktīvas darbības jomā, var atkāpties no šīs direktīvas prasībām, izņemot otrajā daļā izklāstīto pienākumu.

Dalībvalstis, kuras plāno izmantot šādu atkāpi, vēlākais 2019. gada 21. decembrī par to paziņo Komisijai, ja ir izpildīti nosacījumi, un pēc tam katru gadu informē Komisiju par jebkādām vēlākajām izmaiņām. Šādas dalībvalstis nedrīkst ļaut pasažieru kuģiem, kas ietilpst šīs direktīvas darbības jomā, kuģot ar to karogu, kamēr tās nav transponējušas un īstenojušas šo direktīvu.”;

3)

direktīvas 4. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Pirms pasažieru kuģa atiešanas uz kuģa esošo personu skaitu paziņo kuģa kapteinim un ar piemērotiem tehniskajiem līdzekļiem paziņo vienotajam kontaktpunktam, kas izveidots saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2010/65/ES (*1) 5. pantu, vai, ja dalībvalsts ir izdarījusi tādu izvēli, – paziņo atbildīgajai iestādei, izmantojot automātiskās identifikācijas sistēmu.

Sešu gadu pārejas laikā no 2017. gada 20. decembra dalībvalstis var turpināt ļaut minēto informāciju paziņot sabiedrības pasažieru reģistratoram vai sabiedrības reģistrācijas sistēmai krastā, kura pilda tādas pašas funkcijas, neprasot to paziņot vienotajam kontaktpunktam vai atbildīgajai iestādei, izmantojot automātiskās identifikācijas sistēmu.

(*1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/65/ES (2010. gada 20. oktobris) par ziņošanas formalitātēm kuģiem, kuri ienāk dalībvalstu ostās un/vai iziet no tām, un ar ko atceļ Direktīvu 2002/6/EK (OV L 283, 29.10.2010., 1. lpp.).”;"

4)

direktīvas 5. pantu aizstāj ar šādu:

“5. pants

1.   Ja pasažieru kuģis izbrauc no kādas dalībvalsts ostas, lai dotos reisā, kurā nobrauktais attālums no izbraukšanas vietas līdz nākamajai ienākšanas ostai ir lielāks nekā 20 jūdzes, reģistrē šādu informāciju:

uz kuģa esošo personu uzvārdi, viņu vārdi, viņu dzimums, viņu valstspiederība, viņu dzimšanas datumi,

ja pasažieris brīvprātīgi šādu informāciju ir sniedzis, tad informāciju par īpašu aprūpi vai palīdzību, kas varētu būt vajadzīga ārkārtas situācijā,

ja dalībvalsts tā vēlas un ja pasažieris ir brīvprātīgi šādu informāciju sniedzis, – kontakttālrunis ārkārtas situācijas gadījumā.

2.   Šā panta 1. punktā uzskaitīto informāciju savāc pirms pasažieru kuģa atiešanas un paziņo vienotajam kontaktpunktam, kas izveidots saskaņā ar Direktīvas 2010/65/ES 5. pantu, tūlīt pēc pasažieru kuģa atiešanas, bet jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 15 minūtes pēc tā atiešanas.

3.   Sešu gadu pārejas laikā no 2017. gada 20. decembra dalībvalstis var turpināt ļaut minēto informāciju paziņot sabiedrības pasažieru reģistratoram vai sabiedrības reģistrācijas sistēmai krastā, kura pilda tādas pašas funkcijas, neprasot to paziņot vienotajam kontaktpunktam.

4.   Neskarot citas juridiskās saistības saskaņā ar Savienības un valstu tiesību aktiem datu aizsardzības jomā, personas datus, kas savākti šīs direktīvas mērķiem, neapstrādā un neizmanto nekādiem citiem mērķiem. Šādus personas datus vienmēr apstrādā, ievērojot Savienības tiesību aktus par datu aizsardzību un privātumu, un tos automātiski un bez liekas kavēšanās dzēš, kad tie vairs nav vajadzīgi.”;

5)

direktīvas 6. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Katra dalībvalsts attiecībā uz katru pasažieru kuģi, kurš kuģo ar trešās valsts karogu un atiet no ostas, kas atrodas ārpus Savienības, un kura galamērķis ir osta minētajā dalībvalstī, prasa sabiedrībai nodrošināt, lai 4. panta 1. punktā un 5. panta 1. punktā norādītā informācija tiktu sniegta saskaņā ar 4. panta 2. punktu un 5. panta 2. punktu.”;

6)

direktīvas 8. pantu aizstāj ar šādu:

“8. pants

1.   Katra sabiedrība, kas uzņemas atbildību par pasažieru kuģa ekspluatāciju, ja to prasa šīs direktīvas 4. un 5. pants, ieceļ pasažieru reģistratoru, kurš ir atbildīgs par šajos noteikumos minētās informācijas paziņošanu vienotajam kontaktpunktam, kas izveidots saskaņā ar Direktīvas 2010/65/ES 5. pantu, vai atbildīgajai iestādei, izmantojot automātiskās identifikācijas sistēmu.

2.   Personas datus, kas savākti saskaņā ar šīs direktīvas 5. pantu, sabiedrība uzglabā ne ilgāk, kā tas ir nepieciešams šīs direktīvas mērķiem, un jebkurā gadījumā tikai līdz brīdim, kad attiecīgais kuģa reiss ir droši beidzies un dati ir paziņoti vienotajam kontaktpunktam, kas izveidots saskaņā ar Direktīvas 2010/65/ES 5. pantu. Neskarot citus konkrētus juridiskos pienākumus saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem, tostarp statistikas nolūkā, šo informāciju automātiski un bez liekas kavēšanās dzēš, tiklīdz tā vairs nav vajadzīga minētajiem mērķiem.

3.   Katra sabiedrība nodrošina, lai informācija par pasažieriem, kuri paziņojuši par īpašas aprūpes vai palīdzības nepieciešamību ārkārtas situācijās, tiktu pienācīgi reģistrēta un nosūtīta kapteinim pirms pasažieru kuģa atiešanas.”;

7)

direktīvas 9. pantu groza šādi:

a)

panta 2. punktu groza šādi:

svītro a) apakšpunktu,

punkta b) un c) apakšpunktu aizstāj ar šādu punktu:

“2.   Dalībvalsts, no kuras ostas pasažieru kuģis atiet, var tam paredzēt atbrīvojumu no pienākuma ziņot uz kuģa esošo personu skaitu vienotajam kontaktpunktam, kas izveidots saskaņā ar Direktīvas 2010/65/ES 5. pantu, ar noteikumu, ka attiecīgais kuģis nav ātrgaitas kuģis, tas kursē regulārā satiksmē, kas nav ilgāka par stundu līdz nākamajai ostai, tikai D klases jūras rajonā, kas noteikts, ievērojot Direktīvas 2009/45/EK 4. pantu, un minētajā jūras rajonā ir nodrošināts meklēšanas un glābšanas iespēju tuvums.

Dalībvalsts var atbrīvot no šīs direktīvas 5. pantā noteiktajiem pienākumiem pasažieru kuģus, kuri veic reisus starp divām ostām vai reisus, kas sākas un beidzas vienā un tajā pašā ostā, nepiestājot citās ostās, ar noteikumu, ka attiecīgais kuģis kursē tikai D klases jūras rajonā, kas noteikts, ievērojot Direktīvas 2009/45/EK 4. pantu, un minētajā jūras rajonā ir nodrošināts meklēšanas un glābšanas iespēju tuvums.”,

pievieno šādu daļu:

“Atkāpjoties no 5. panta 2. punkta un neskarot 5. panta 3. punktā noteikto pārejas laiku, šādām dalībvalstīm ir tiesības piemērot šādus izņēmumus:

i)

attiecībā uz pasažieru kuģiem, kas kursē uz Helgolandes salu un no tās, Vācija 5. panta 1. punktā minēto termiņu informācijas savākšanai un ziņošanai par to var pagarināt līdz vienai stundai pēc atiešanas, un

ii)

attiecībā uz pasažieru kuģiem, kas kursē uz Bornholmas salu un no tās, Dānija un Zviedrija 5. panta 1. punktā minēto termiņu informācijas savākšanai un ziņošanai par to var pagarināt līdz vienai stundai pēc atiešanas.”;

b)

panta 3. punkta a) un b) apakšpunktu aizstāj ar šādiem:

“a)

dalībvalsts nekavējoties paziņo Komisijai par lēmumu piešķirt atbrīvojumu no 5. pantā noteiktajiem pienākumiem, pienācīgi pamatojot savu rīcību. Šo paziņošanu veic, izmantojot datubāzi, ko minētajā nolūkā izveido un uztur Komisija, un kas ir pieejama Komisijai un dalībvalstīm. Komisija pieņemtos pasākumus dara pieejamus publiski pieejamā tīmekļa vietnē;

b)

ja sešu mēnešu laikā pēc šādas paziņošanas Komisija uzskata, ka minētais atbrīvojums nav pamatots vai varētu negatīvi ietekmēt konkurenci, Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, prasot attiecīgajai dalībvalstij grozīt vai atcelt tās lēmumu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 13. panta 2. punktā.”;

c)

panta 4. punkta trešo daļu aizstāj ar šādu:

“Šādu lūgumu iesniedz Komisijai, izmantojot 3. punktā minēto datubāzi. Ja sešu mēnešu laikā pēc šāda lūguma iesniegšanas Komisija uzskata, ka minētais izņēmums nav pamatots vai varētu negatīvi ietekmēt konkurenci, Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, prasot attiecīgajai dalībvalstij grozīt ierosināto lēmumu vai to nepieņemt. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 13. panta 2. punktā.”;

8)

direktīvas 10. pantu aizstāj ar šādu:

“10. pants

1.   Dalībvalstis nodrošina, lai sabiedrībām būtu ieviesta tāda datu reģistrācijas procedūra, ar ko garantē, ka šajā direktīvā prasīto informāciju paziņo precīzi un laikus.

2.   Katra dalībvalsts izraugās atbildīgo iestādi, kurai būs pieejama šajā direktīvā prasītā informācija. Dalībvalstis nodrošina, ka ārkārtas situācijā vai pēc negadījuma minētajai atbildīgajai iestādei ir tūlītēja piekļuve šajā direktīvā prasītajai informācijai.

3.   Personas datus, kas savākti saskaņā ar 5. pantu, dalībvalstis uzglabā ne ilgāk, kā tas nepieciešams šīs direktīvas mērķiem, un jebkurā gadījumā ne ilgāk kā:

a)

līdz brīdim, kad attiecīgais kuģa reiss ir droši beidzies, bet jebkurā gadījumā ne ilgāk kā 60 dienas pēc kuģa atiešanas; vai

b)

ārkārtas situācijā vai pēc negadījuma – līdz brīdim, kad ir pabeigta jebkura izmeklēšana vai tiesvedība.

4.   Neskarot citus konkrētus juridiskos pienākumus saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem, tostarp pienākumus statistikas nolūkā, šo informāciju automātiski un bez liekas kavēšanās dzēš, tiklīdz tā vairs nav vajadzīga šīs direktīvas mērķiem.”;

9)

direktīvas 11. pantu aizstāj ar šādu:

“11. pants

1.   Šīs direktīvas mērķiem prasītos datus savāc un reģistrē tā, lai lieki nekavētu pasažierus, kuri uzkāpj uz kuģa vai nokāpj no tā.

2.   Jāizvairās no vairākkārtējas datu vākšanas vienā maršrutā vai līdzīgos maršrutos.”;

10)

iekļauj šādu pantu:

“11.a pants

1.   Personas datu apstrādi atbilstīgi šai direktīvai veic saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679 (*2).

2.   Personas datu apstrādi, ko atbilstīgi šai direktīvai Savienības iestādes un struktūras veic, piemēram, vienotajā kontaktpunktā un SafeSeaNet, veic saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 45/2001 (*3).

(*2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.)."

(*3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).”;"

11)

direktīvas 12. pantu aizstāj ar šādu:

“12. pants

1.   Izņēmuma apstākļos, ja tas ir pienācīgi pamatots ar attiecīgu Komisijas veiktu analīzi, un lai izvairītos no nopietna un nepieņemama kuģošanas drošības apdraudējuma vai no nesaderības ar Savienības tiesību aktiem jūrlietās, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 12.a pantu attiecībā uz šīs direktīvas grozīšanu, lai šīs direktīvas nolūkā nepiemērotu kādu grozījumu starptautiskajos instrumentos, kas minēti 2. pantā.

2.   Minētos deleģētos aktus pieņem vismaz trīs mēnešus pirms starptautiski noteiktā laikposma beigām attiecīgā grozījuma pieņemšanai klusējot vai pirms minētā grozījuma paredzētā spēkā stāšanās datuma. Laikposmā pirms šāda deleģētā akta stāšanās spēkā dalībvalstis atturas no jebkādām iniciatīvām, kuru nolūks ir iestrādāt grozījumu valsts tiesību aktos vai piemērot attiecīgo starptautiskā tiesību instrumenta grozījumu.”;

12)

iekļauj šādu pantu:

“12.a pants

1.   Pilnvaras pieņemt 12. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 12. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz septiņu gadu laikposmu no 2017. gada 20. decembra. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms septiņu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome var jebkurā laikā atsaukt 12. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai arī vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Saskaņā ar 12. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.”;

13)

direktīvas 13. pantu groza šādi:

a)

panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 182/2011 (*4) 5. pantu.

(*4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).”;"

b)

panta 3. punktu svītro;

14)

iekļauj šādu pantu:

“14.a pants

Komisija novērtē šīs direktīvas īstenošanu un novērtēšanas rezultātus iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei līdz 2026. gada 22. decembrim.

Līdz 2022. gada 22. decembrim Komisija iesniedz starpposma ziņojumu par šīs direktīvas īstenošanu Eiropas Parlamentam un Padomei.”

2. pants

Grozījumi Direktīvas 2010/65/ES pielikumā

Direktīvas 2010/65/ES pielikuma A daļā iekļauj šādu punktu:

“7.   Informācija par personām uz kuģa

Padomes Direktīvas 98/41/EK (1998. gada 18. jūnijs) par to personu reģistrāciju, kas atrodas uz pasažieru kuģiem, kuri kursē uz Kopienas dalībvalstu ostām vai no tām, 4. panta 2. punkts un 5. panta 2. punkts (OV L 188, 2.7.1998., 35. lpp.).”

3. pants

Transponēšana

1.   Dalībvalstis līdz 2019. gada 21. decembrim pieņem un publicē noteikumus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šo direktīvu. Dalībvalstis par to tūlīt informē Komisiju.

Tās piemēro minētos noteikumus no 2019. gada 21. decembra.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarāma šāda atsauce.

2.   Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

4. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

5. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Strasbūrā, 2017. gada 15. novembrī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

A. TAJANI

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

M. MAASIKAS


(1)  OV C 34, 2.2.2017., 172. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2017. gada 4. oktobra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2017. gada 23. oktobra lēmums.

(3)  Padomes Direktīva 98/41/EK (1998. gada 18. jūnijs) par to personu reģistrāciju, kas atrodas uz pasažieru kuģiem, kuri kursē uz Kopienas dalībvalstu ostām vai no tām (OV L 188, 2.7.1998., 35. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/65/ES (2010. gada 20. oktobris) par ziņošanas formalitātēm kuģiem, kuri ienāk dalībvalstu ostās un/vai iziet no tām, un ar ko atceļ Direktīvu 2002/6/EK (OV L 283, 29.10.2010., 1. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/59/EK (2002. gada 27. jūnijs), ar ko izveido Kopienas kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas sistēmu un atceļ Padomes Direktīvu 93/75/EEK (OV L 208, 5.8.2002., 10. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/45/EK (2009. gada 6. maijs) par pasažieru kuģu drošības noteikumiem un standartiem (OV L 163, 25.6.2009., 1. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).


30.11.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 315/61


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA (ES) 2017/2110

(2017. gada 15. novembris)

par regulārā satiksmē izmantotu Ro-Ro pasažieru kuģu un ātrgaitas pasažieru kuģu drošas ekspluatācijas inspekciju sistēmu un ar ko groza Direktīvu 2009/16/EK un atceļ Padomes Direktīvu 1999/35/EK

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 100. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)

Savienības tiesību akti, kas saistīti ar obligāto apsekojumu sistēmu Ro-Ro pasažieru kuģu un ātrgaitas pasažieru kuģu regulārās satiksmes drošībai, ir pieņemti 1999. gadā. Tagad ir nepieciešams atjaunināt minētos tiesību aktus, lai ņemtu vērā sasniegto, īstenojot ostas valsts kontroles režīmu, ko ieviesa ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/16/EK (3), kā arī pieredzi, kas gūta laikā, kopš spēkā stājies Parīzē 1982. gada 26. janvārī parakstītais Parīzes Saprašanās memorands par ostas valsts kontroli.

(2)

Normatīvās atbilstības un izpildes programmas (REFIT) atbilstības pārbaudes rezultāti liecina, ka ar Savienības tiesisko regulējumu pasažieru kuģu drošības jomā Savienībā pasažieru kuģiem tika izveidots vienāds drošības līmenis. Rezultāti liecina arī, ka, ņemot vērā to, kā Savienības tiesību akti pasažieru drošības jomā laika gaitā ir attīstījušies, reaģējot uz dažādām vajadzībām un situācijām, tie zināmā mērā pārklājas un dublējas; lai kuģu īpašniekiem samazinātu administratīvo slogu un racionalizētu dalībvalstu jūras administrāciju darbu, minētos tiesību aktus var racionalizēt un vienkāršot, un tie būtu jāracionalizē un jāvienkāršo.

(3)

Lielākā daļa dalībvalstu iespēju robežās jau apvieno regulārās satiksmes Ro-Ro pasažieru kuģu obligātos drošas ekspluatācijas apsekojumus ar citu veidu apsekojumiem un inspekcijām, kas ir karoga valsts apsekojumi un ostas valsts kontroles inspekcijas. Lai vēl vairāk samazinātu inspekciju radīto slogu un pagarinātu Ro-Ro pasažieru kuģa vai ātrgaitas pasažieru kuģa komerciālās izmantošanas laiku, vienlaikus turpinot nodrošināt augstus drošības standartus, kuģi, kuriem veic ostas valsts kontroles inspekcijas, būtu jāpārvieto tā, lai tie ietilptu Direktīvas 2009/16/EK darbības jomā. Šīs direktīvas darbības joma būtu jāsašaurina, attiecinot to uz kuģiem, kas nodrošina regulāru Ro-Ro pasažieru kuģu un ātrgaitas pasažieru kuģu satiksmi starp vienas dalībvalsts ostām vai starp ostu dalībvalstī un ostu trešā valstī, ja kuģim ir attiecīgās dalībvalsts karogs. Attiecībā uz kuģiem, kas nodrošina Ro-Ro pasažieru kuģu un ātrgaitas pasažieru kuģu regulāru satiksmi starp dalībvalsti un trešo valsti, būtu jāpiemēro Direktīvas 2009/16/EK noteikumi, ja kuģa karoga valsts nav attiecīgā dalībvalsts.

(4)

Jēdzienu “uzņemšanas valsts” ieviesa ar Padomes Direktīvu 1999/35/EK (4), lai pirms Savienības 2004. gada paplašināšanās veicinātu sadarbību ar trešām valstīm. Šis jēdziens vairs nav aktuāls un tāpēc būtu jāsvītro.

(5)

Direktīvā 1999/35/EK bija paredzēts, ka reizi katrā 12 mēnešu laikposmā uzņemšanas valstīm jāveic īpašs apsekojums un apsekojums regulārās satiksmes laikā. Lai gan šīs prasības mērķis bija nodrošināt to, ka minētās divas inspekcijas tiek veiktas ar pietiekamu intervālu starp tām, REFIT atbilstības pārbaudes rezultāti liecināja, ka tas ne vienmēr tā notiek. Lai precizētu inspekciju režīmu un izveidotu saskaņotu inspekciju sistēmu, kas nodrošina augstu drošības līmeni, vienlaikus ņemot vērā pasažieru dienestu kopīgās vajadzības, būtu jāprecizē, ka šīs divas gadskārtējās inspekcijas būtu jāveic regulāri, aptuveni ik pēc sešiem mēnešiem. Ja kuģis tiek ekspluatēts, tad starplaikam starp minētajām secīgajām inspekcijām nevajadzētu būt mazākam par četriem mēnešiem un lielākam par astoņiem mēnešiem.

(6)

Direktīvā 1999/35/EK izmanto terminu “apsekojumi”, bet ne “inspekcijas”. Terminu “apsekojums” izmanto starptautiskās konvencijās, lai norādītu uz karoga valsts pienākumu uzraudzīt kuģu atbilstību starptautiskajiem standartiem un izdot vai attiecīgā gadījumā atjaunot sertifikātus. Tomēr Ro-Ro pasažieru kuģu un ātrgaitas pasažieru kuģu, kas veic regulāru satiksmi, īpašu inspekciju režīmu nevar uzskatīt par apsekojumu, un attiecīgās inspekciju veidlapas nav kuģošanas spējas apliecības, un tās par tādām nevar uzskatīt. Tādēļ, atsaucoties uz īpašiem apsekojumiem, kas šobrīd paredzēti Direktīvā 1999/35/EK, termins “apsekojums” būtu jāaizstāj ar terminu “inspekcija”.

(7)

Ņemot vērā specifisko riska profilu, Ro-Ro pasažieru kuģu un ātrgaitas pasažieru kuģu regulārām inspekcijām vajadzētu būt prioritārām. Visas Ro-Ro pasažieru kuģu un ātrgaitas pasažieru kuģu inspekcijas, kas ietilpst Direktīvas 2009/16/EK darbības jomā, būtu jāiekļauj kopējā ikgadējo inspekciju skaitā, kas jāveic katrai dalībvalstij.

(8)

Izmaksas, kas saistītas ar inspekcijām, kuras noved pie kuģu atiešanas aizlieguma, būtu jāsedz sabiedrībai.

(9)

Lai ņemtu vērā situācijas attīstību starptautiskā mērogā un gūto pieredzi, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz to, lai šīs direktīvas mērķiem nepiemērotu starptautisko tiesību instrumentu grozījumus, ja tas ir vajadzīgs, un atjauninātu tehniskās specifikācijas. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (5). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(10)

Lai nodrošinātu, ka tiek saglabāts Ro-Ro pasažieru kuģu un ātrgaitas pasažieru kuģu inspekciju saturs un biežums, būtu jāgroza Direktīva 2009/16/EK. Tādēļ Ro-Ro pasažieru kuģu un ātrgaitas pasažieru kuģu, kuri piedalās regulārā satiksmē un kuriem veic ostas valsts kontroli, inspekciju un pārbaužu īpašie noteikumi būtu jāiekļauj Direktīvā 2009/16/EK.

(11)

Veicot inspekcijas atbilstīgi Direktīvai 2009/16/EK, būtu jādara viss iespējamais, lai neviens kuģis netiktu nepamatoti aizturēts vai aizkavēts.

(12)

Svarīgi ņemt vērā apkalpes locekļu darba un sadzīves apstākļus uz kuģiem un viņu apmācību un kvalifikācijas, jo veselība, drošība un sociālie apsvērumi ir cieši saistīti.

(13)

Ņemot vērā Eiropas Jūras drošības aģentūras veikto apmeklējumu pilno uzraudzības ciklu, Komisijai šīs direktīvas īstenošana būtu jānovērtē ne vēlāk kā septiņus gadus pēc šīs direktīvas transponēšanas termiņa un par to jāziņo Eiropas Parlamentam un Padomei. Dalībvalstīm būtu jāsadarbojas ar Komisiju visas šim novērtējumam vajadzīgās informācijas vākšanā.

(14)

Lai dalībvalstīm, kurām nav pieejas jūrai, neradītu nesamērīgu administratīvu slogu, šādām dalībvalstīm ar de minimis noteikumu būtu jāļauj atkāpties no šīs direktīvas noteikumiem, proti, šādām dalībvalstīm nav pienākuma transponēt šo direktīvu, ja tās atbilst konkrētiem kritērijiem.

(15)

Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķus, proti, nodrošināt regulārā satiksmē izmantotu Ro-Ro pasažieru kuģu un ātrgaitas pasažieru kuģu drošu ekspluatāciju, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs jūras pasažieru transporta nozīmes iekšējā tirgū un šādu Ro-Ro pasažieru kuģu un ātrgaitas pasažieru kuģu ekspluatācijasSavienības un starptautiskā līmenī pārrobežu rakstura dēļ, bet tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, nosakot kopīgu drošības līmeni un izvairoties no konkurences izkropļojuma, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(16)

Lai uzlabotu juridisko skaidrību un konsekvenci, kā arī ņemot vērā attiecīgo grozījumu skaitu, Direktīva 1999/35/EK būtu jāatceļ, bet Direktīva 2009/16/EK būtu attiecīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Darbības joma

1.   Šo direktīvu piemēro Ro-Ro pasažieru kuģiem un ātrgaitas pasažieru kuģiem, kas veic:

a)

regulāru satiksmi starp dalībvalsts ostu un ostu trešā valstī, ja kuģim ir attiecīgās dalībvalsts karogs; vai

b)

regulārus vietējos reisus jūras rajonos, kuros var darboties A klases kuģi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/45/EK (6) 4. pantu.

2.   Šo direktīvu nepiemēro Ro-Ro pasažieru kuģiem un ātrgaitas pasažieru kuģiem, uz kuriem attiecas Direktīva 2009/16/EK.

3.   Dalībvalstis var piemērot šo direktīvu Ro-Ro pasažieru kuģiem un ātrgaitas pasažieru kuģiem, kas veic regulārus vietējos reisus jūras rajonos, kas nav 1. punkta b) apakšpunktā minētie rajoni.

4.   Dalībvalstis, kurām nav jūras ostu un kuras var pierādīt, ka no tādu atsevišķu kuģu kopskaita, kas pēdējo triju gadu laikā ik gadu ienākuši to upju ostās, mazāk nekā 5 % ir pasažieru kuģi vai ātrgaitas pasažieru kuģi, uz ko attiecas šī direktīva, var atkāpties no šīs direktīvas prasībām, izņemot otrajā daļā izklāstīto pienākumu.

Tās dalībvalstis, kurām nav jūras ostu, līdz 2019. gada 21. decembrim Komisijai paziņo kuģu kopskaitu, kā arī Ro-Ro pasažieru kuģu un ātrgaitas pasažieru kuģu skaitu, kas pirmajā daļā minētajā triju gadu laikposmā ienākuši to ostās, kā arī pēc tam katru gadu paziņo Komisijai par jebkādām vēlākām izmaiņām minētajos skaitļos.

2. pants

Definīcijas

Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:

1)

“Ro-Ro pasažieru kuģis” ir kuģis, kura aprīkojums ļauj autotransporta vai dzelzceļa transporta līdzekļiem uzbraukt uz kuģa un nobraukt no tā un kurš pārvadā vairāk nekā 12 pasažierus;

2)

“ātrgaitas pasažieru kuģis” ir tāds kuģis, kā definēts SOLAS 74 X nodaļas 1. noteikumā un kas pārvadā vairāk nekā 12 pasažierus;

3)

SOLAS 74” ir 1974. gada Starptautiskā konvencija par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras, tostarp tās protokoli un grozījumi tās jaunākajā redakcijā;

4)

“Kodekss par ātrgaitas kuģiem” ir “Starptautiskais kodekss par ātrgaitas kuģu drošību”, kas ietilpst SJO Kuģošanas drošības komitejas 1994. gada 20. maija Rezolūcijā MSC.36(63), vai Starptautiskais kodekss par ātrgaitas kuģu drošību, 2000 (2000 HSC kodekss), kas ietilpst SJO 2000. gada decembra Rezolūcijā MSC.97(73), to jaunākajā redakcijā;

5)

HSSC” ir SJO Apsekojumu pamatnostādnes, ko paredz apsekošanas un sertifikācijas saskaņotā sistēma, to jaunākajā redakcijā;

6)

“regulāra satiksme” ir atkārtoti Ro-Ro pasažieru kuģu vai ātrgaitas pasažieru kuģu braucieni, kas nodrošina satiksmi starp tām pašām divām vai vairākām ostām, vai atkārtoti reisi, kas sākas un beidzas vienā un tai pašā ostā, nepiestājot citās ostās:

a)

saskaņā ar publicētu satiksmes sarakstu; vai

b)

ar tik regulāriem vai biežiem reisiem, kas veido atpazīstamus, sistemātiskus reisu kopumus;

7)

“jūras rajons” ir jebkāds jūras rajons vai jūras maršruts, kas noteikts, ievērojot Direktīvas 2009/45/EK 4. pantu;

8)

“sertifikāti” ir:

a)

attiecībā uz Ro-Ro pasažieru kuģiem un ātrgaitas pasažieru kuģiem, kuri veic starptautiskus reisus, drošības sertifikāti, kas izdoti saskaņā ar attiecīgi SOLAS 74 vai Kodeksu par ātrgaitas kuģiem, ar tiem pievienotiem attiecīgiem aprīkojuma sarakstiem;

b)

attiecībā uz Ro-Ro pasažieru kuģiem un ātrgaitas pasažieru kuģiem, kas veic vietējos reisus, drošības sertifikāti, kas izdoti saskaņā ar Direktīvu 2009/45/EK, ar tiem pievienotiem attiecīgiem aprīkojuma sarakstiem;

9)

“karoga valsts administrācija” ir tās valsts kompetentās iestādes, ar kuras karogu Ro-Ro pasažieru kuģis vai ātrgaitas pasažieru kuģis ir tiesīgs kuģot;

10)

“vietējais reiss” ir reiss jūras rajonos no kādas dalībvalsts ostas uz to pašu vai citu ostu šajā dalībvalstī;

11)

“sabiedrība” ir organizācija vai persona, kas ir piekritusi pārņemt visus Starptautiskā drošas kuģu ekspluatācijas un piesārņojuma novēršanas vadības kodeksa (SJO kodekss) jaunākajā redakcijā noteiktos pienākumus un atbildību, vai – gadījumos, kad SOLAS 74 IX nodaļa nav piemērojama, – Ro-Ro pasažieru kuģa vai ātrgaitas pasažieru kuģa īpašnieks vai jebkura cita organizācija vai persona, piemēram, sabiedrības vadītājs, vai arī berbouta fraktētājs, kas no Ro-Ro pasažieru kuģa vai ātrgaitas pasažieru kuģa īpašnieka ir pārņēmis atbildību par tā ekspluatāciju;

12)

“inspektors” ir publiskā sektora darbinieks vai cita persona, kuru dalībvalsts kompetentā iestāde attiecīgi pilnvarojusi veikt šajā direktīvā paredzētās inspekcijas, kura ir atbildīga minētajai kompetentajai iestādei un kura atbilst Direktīvas 2009/16/EK XI pielikumā noteiktajiem minimālajiem kritērijiem;

13)

“dalībvalsts kompetentā iestāde” ir iestāde, ko saskaņā ar šo direktīvu norīkojusi dalībvalsts un kas ir atbildīga par to uzdevumu veikšanu, kuri tai uzticēti ar šo direktīvu.

3. pants

Inspekcijas pirms darbības uzsākšanas

1.   Pirms regulārā satiksmē sāk ekspluatēt Ro-Ro pasažieru kuģi vai ātrgaitas pasažieru kuģi, uz kuru attiecas šī direktīva, dalībvalstu kompetentās iestādes veic tādu inspekciju pirms darbības uzsākšanas, kas ietver:

a)

pārbaudi par to, vai ir nodrošināta atbilstība I pielikumā noteiktajām prasībām; un

b)

inspekciju saskaņā ar II pielikumu, lai pārliecinātos, ka Ro-Ro pasažieru kuģis vai ātrgaitas pasažieru kuģis atbilst nepieciešamajām regulāras satiksmes drošas ekspluatācijas prasībām.

2.   Inspekciju pirms darbības uzsākšanas veic inspektors.

3.   Pēc dalībvalsts pieprasījuma sabiedrības pierādījumus tam, ka ir izpildītas I pielikuma prasības, sniedz laikus, bet ne agrāk kā vienu mēnesi pirms inspekcijas pirms darbības uzsākšanas.

4. pants

Izņēmumi no pienākuma veikt inspekciju pirms darbības uzsākšanas

1.   Inspekcijas pirms darbības uzsākšanas gadījumā dalībvalsts var nolemt nepiemērot konkrētas I un II pielikuma prasības vai procedūras saistībā ar jebkādu ikgadējo karoga valsts apsekojumu vai inspekciju, kura veikta iepriekšējo sešu mēnešu laikā ar noteikumu, ka ir ievērotas attiecīgās procedūras un apsekojumu pamatnostādnes, kas noteiktas HSSC, vai procedūras, kas izstrādātas tā paša mērķa sasniegšanai. Dalībvalstis atbilstīgo informāciju nosūta inspekciju datubāzei saskaņā ar 10. pantu.

2.   Ja Ro-Ro pasažieru kuģi vai ātrgaitas pasažieru kuģi ir paredzēts iesaistīt regulārā satiksmē, dalībvalsts var ņemt vērā inspekcijas un apsekojumus, kas minētajam Ro-Ro pasažieru kuģim vai ātrgaitas pasažieru kuģim veikti attiecībā uz ekspluatāciju citā regulārā satiksmē, uz ko attiecas šī direktīva. Ja dalībvalsts iepriekšējās minētās inspekcijas un apsekojumus atzīst par apmierinošiem un ja tie atbilst jaunajiem ekspluatācijas apstākļiem, pirms attiecīgo Ro-Ro pasažieru kuģi vai ātrgaitas pasažieru kuģi sāk ekspluatēt jaunajā regulārajā satiksmē, 3. panta 1. punktā paredzētās inspekcijas nav jāveic.

3.   Pēc sabiedrības pieprasījuma dalībvalstis var apstiprināt iepriekš, ka tās piekrīt iepriekšējo inspekciju un apsekojumu atbilstībai jaunajiem ekspluatācijas apstākļiem.

4.   Ja neparedzētu apstākļu dēļ Ro-Ro pasažieru kuģis vai ātrgaitas pasažieru kuģis ir steidzami jāaizvieto, lai nodrošinātu nepārtrauktu satiksmi, un nav piemērojams 2. punkts, dalībvalsts var ļaut sākt attiecīgā Ro-Ro pasažieru kuģa vai ātrgaitas pasažieru kuģa ekspluatāciju ar noteikumu, ka ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)

vizuāla apskate un dokumentu pārbaude nerada bažas par to, ka Ro-Ro pasažieru kuģis vai ātrgaitas pasažieru kuģis neatbilst nepieciešamajām drošas ekspluatācijas prasībām; un

b)

dalībvalsts viena mēneša laikā pabeidz 3. panta 1. punktā paredzēto inspekciju pirms darbības uzsākšanas.

5. pants

Regulārās inspekcijas

1.   Dalībvalstis reizi 12 mēnešos veic:

a)

inspekciju saskaņā ar II pielikumu; un

b)

inspekciju regulārās satiksmes laikā, ko veic ne agrāk kā četrus mēnešus pirms, bet ne vēlāk kā astoņus mēnešus pēc a) apakšpunktā minētās inspekcijas, un tā ietver III pielikumā uzskaitītos punktus un – pēc inspektora profesionālajiem ieskatiem – pietiekamu skaitu I un II pielikumā minēto punktu, lai pārliecinātos, vai Ro-Ro pasažieru kuģis vai ātrgaitas pasažieru kuģis joprojām atbilst visām nepieciešamajām drošas ekspluatācijas prasībām.

Inspekciju pirms darbības uzsākšanas saskaņā ar 3. pantu uzskata par inspekciju a) apakšpunkta nolūkā.

2.   Šā panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto inspekciju pēc dalībvalsts ieskatiem var veikt vienlaikus vai kopā ar ikgadējo karoga valsts apsekojumu ar noteikumu, ka ir ievērotas attiecīgās procedūras un apsekojumu pamatnostādnes, kas noteiktas HSSC, vai procedūras, kas izstrādātas tā paša mērķa sasniegšanai.

3.   Inspekciju saskaņā ar II pielikumu dalībvalstis veic ikreiz, kad tiek veikts nozīmīgs Ro-Ro pasažieru kuģa vai ātrgaitas pasažieru kuģa remonts, pārveide un izmaiņas, vai arī vadības maiņas gadījumā vai pārejot uz citu klasi. Tomēr vadības maiņas gadījumā vai pārejot uz citu klasi, dalībvalsts pēc tam, kad ņemtas vērā iepriekš Ro-Ro pasažieru kuģim vai ātrgaitas pasažieru kuģim veiktās inspekcijas, un ar noteikumu, ka šī maiņa vai pāreja neietekmē Ro-Ro pasažieru kuģa vai ātrgaitas pasažieru kuģa drošu ekspluatāciju, var atbrīvot Ro-Ro pasažieru kuģi vai ātrgaitas pasažieru kuģi no inspekcijas, ko paredz šā punkta pirmais teikums.

6. pants

Inspekcijas ziņojums

1.   Pabeidzot jebkuru inspekciju, kas veikta saskaņā ar šo direktīvu, inspektors sagatavo ziņojumu saskaņā ar Direktīvas 2009/16/EK IX pielikumu.

2.   Ziņojumā ietverto informāciju nosūta 10. pantā paredzētajai inspekciju datubāzei. Inspekcijas ziņojuma kopiju izsniedz arī kuģa kapteinim.

7. pants

Trūkumu novēršana, atiešanas aizliegums un inspekcijas apturēšana

1.   Dalībvalstis nodrošina, lai saskaņā ar šo direktīvu veikto inspekciju laikā apstiprinātie vai atklātie trūkumi tiktu novērsti.

2.   Ja trūkumi acīmredzami apdraud veselību vai drošību vai rada tiešas briesmas veselībai vai dzīvībai, Ro-Ro pasažieru kuģim vai ātrgaitas pasažieru kuģim, tā apkalpei un pasažieriem, dalībvalsts kompetentā iestāde nodrošina, ka Ro-Ro pasažieru kuģim vai ātrgaitas pasažieru kuģim tiek izdots atiešanas aizlieguma rīkojums (“atiešanas aizlieguma rīkojums”). Minētā rīkojuma kopiju izsniedz kuģa kapteinim.

3.   Atiešanas aizlieguma rīkojumu atsauc vienīgi tad, kad dalībvalsts kompetentajai iestādei tiek pierādīts, ka trūkums un apdraudējums ir novērsts, vai dalībvalsts kompetentā iestāde ir konstatējusi, ka kuģis, ievērojot visus vajadzīgos nosacījumus, var atstāt ostu vai atsākt ekspluatāciju, ar to neapdraudot ne pasažieru vai apkalpes drošību un veselību, ne Ro-Ro pasažieru kuģi vai ātrgaitas pasažieru kuģi, vai citus kuģus.

4.   Ja 2. punktā minēto trūkumu nevar uzreiz novērst ostā, kurā trūkums tika apstiprināts vai atklāts, dalībvalsts kompetentā iestāde var piekrist ļaut kuģim turpināt ceļu līdz piemērotai remonta rūpnīcai, kurā trūkumu var uzreiz novērst.

5.   Izņēmuma gadījumos, kad Ro-Ro pasažieru kuģa vai ātrgaitas pasažieru kuģa vispārējais stāvoklis acīmredzami neatbilst standartam, dalībvalsts kompetentā iestāde var apturēt minētā Ro-Ro pasažieru kuģa vai ātrgaitas pasažieru kuģa inspekciju, līdz sabiedrība veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka Ro-Ro pasažieru kuģis vai ātrgaitas pasažieru kuģis vairs acīmredzami neapdraud drošību vai veselību vai nerada tiešas briesmas tā pasažieru un apkalpes dzīvībai, vai lai nodrošinātu, ka tas atbilst attiecīgajām piemērojamo starptautisko konvenciju prasībām.

6.   Ja dalībvalsts kompetentā iestāde saskaņā ar 5. punktu aptur inspekciju, Ro-Ro pasažieru kuģim vai ātrgaitas pasažieru kuģim automātiski izdod atiešanas aizlieguma rīkojumu. Ja inspekcija tiek atsākta un veiksmīgi pabeigta un ja šā panta 3. punktā un 9. panta 2. punktā izklāstītie nosacījumi tiek ievēroti, atiešanas aizlieguma rīkojumu atsauc.

7.   Lai mazinātu ostas pārslodzi, dalībvalsts kompetentā iestāde var atļaut Ro-Ro pasažieru kuģi vai ātrgaitas pasažieru kuģi, kuram izdots atiešanas aizlieguma rīkojums, pārvietot uz citu ostas daļu, ja šāda rīcība ir droša. Tomēr, pieņemot lēmumu par atiešanas aizlieguma rīkojuma noteikšanu vai atcelšanu, ostas pārslodzes risku vērā neņem. Ostu iestādes vai struktūras atvieglo šādu kuģu izvietošanu.

8. pants

Apstrīdēšanas tiesības

1.   Sabiedrībai ir tiesības apstrīdēt dalībvalsts kompetentās iestādes izdotu atiešanas aizlieguma rīkojumu. Aizlieguma apstrīdēšana neatceļ atiešanas aizlieguma rīkojumu, ja vien saskaņā ar valsts tiesību aktiem netiek noteikti pagaidu pasākumi. Dalībvalstis šādam mērķim ievieš un uztur spēkā piemērotas procedūras saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

2.   Dalībvalsts kompetentā iestāde par apstrīdēšanas tiesībām un piemērojamajām procedūrām informē tā Ro-Ro pasažieru kuģa vai ātrgaitas pasažieru kuģa kapteini, kuram ir izdots atiešanas aizlieguma rīkojums. Ja apstrīdēšanas rezultātā atiešanas aizlieguma rīkojumu atceļ vai groza, dalībvalstis nodrošina, ka 10. pantā paredzēto inspekciju datubāzi nekavējoties attiecīgi atjaunina.

9. pants

Izmaksas

1.   Ja 3. un 5. pantā minēto inspekciju laikā apstiprinājušies vai atklāti kādi trūkumi, kas pamato atiešanas aizlieguma rīkojumu, tad visas ar inspekcijām saistītās izmaksas sedz sabiedrība.

2.   Atiešanas aizlieguma rīkojumu atceļ vienīgi pēc tam, kad ir veikts pilns maksājums vai izmaksu atlīdzināšanai ir sniegts pietiekams nodrošinājums.

10. pants

Inspekciju datubāze

1.   Komisija izstrādā, uztur un atjaunina inspekciju datubāzi, kurai visas dalībvalstis ir pieslēgtas un kurā ir ietverta visa informācija, kas ir nepieciešama, lai īstenotu šajā direktīvā paredzēto inspekcijas sistēmu. Šī datubāze ir balstīta uz inspekciju datubāzi, kas ir minēta Direktīvas 2009/16/EK 24. pantā, un tai ir minētajai datubāzei līdzīgas funkcijas.

2.   Dalībvalstis nodrošina, lai informāciju par inspekcijām, kas veiktas saskaņā ar šo direktīvu, tostarp informāciju par trūkumiem un atiešanas aizlieguma rīkojumiem, nekavējoties ievadītu inspekciju datubāzē uzreiz pēc tam, kad ir pabeigts inspekcijas ziņojums vai atcelts atiešanas aizlieguma rīkojums. Attiecībā uz konkrētiem informācijas datiem mutatis mutandis piemēro Direktīvas 2009/16/EK XIII pielikumu.

3.   Dalībvalstis nodrošina, lai informāciju, kas ir nosūtīta uz inspekciju datubāzi, publicēšanas nolūkiem apstiprinātu 72 stundu laikā.

4.   Komisija nodrošina, lai, pamatojoties uz dalībvalstu sniegtajiem inspekciju datiem, no inspekciju datubāzes varētu iegūt jebkādus atbilstīgus datus par šīs direktīvas īstenošanu.

5.   Dalībvalstīm ir piekļuve visai inspekciju datubāzē reģistrētajai informācijai, kas ir nozīmīga, lai īstenotu šajā direktīvā un Direktīvā 2009/16/EK paredzētās inspekciju sistēmas.

11. pants

Sankcijas

Dalībvalstis paredz noteikumus par sankcijām, ko piemēro par šīs direktīvas pārkāpumiem, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to piemērošanu. Paredzētās sankcijas ir efektīvas, samērīgas un atturošas.

12. pants

Izmaiņu izdarīšanas procedūra

1.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 13. pantu, grozot šīs direktīvas pielikumus, lai ņemtu vērā situācijas attīstību starptautiskā mērogā, jo īpaši SJO, un lai uzlabotu to tehniskās specifikācijas, ņemot vērā gūto pieredzi.

2.   Izņēmuma gadījumos, ja tas ir pienācīgi pamatots ar attiecīgu Komisijas veiktu analīzi un lai izvairītos no nopietniem un nepieņemamiem draudiem kuģošanas drošībai, veselībai, sadzīves vai darba apstākļiem uz kuģiem vai jūras videi vai lai izvairītos no nesaderības ar Savienības jūrlietu tiesību aktiem, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 13. pantu, grozot šo direktīvu, lai šīs direktīvas mērķiem nepiemērotu 2. pantā minēto starptautisko instrumentu grozījumu.

Minētos deleģētos aktus pieņem vismaz trīs mēnešus, pirms beidzies starptautiski noteiktais laikposms attiecīgā grozījuma pieņemšanai klusējot vai pirms šāda grozījuma paredzētā spēkā stāšanās datuma. Laikposmā pirms šāda deleģētā akta stāšanās spēkā dalībvalstis atturas no jebkādām iniciatīvām, kuru nolūks ir iestrādāt grozījumu valsts tiesību aktos vai piemērot attiecīgo starptautiskā tiesību instrumenta grozījumu.

13. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt 12. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 12. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz septiņu gadu laikposmu no 2017. gada 20. decembra. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms septiņu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 12. pantā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā minēto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai arī vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Saskaņā ar 12. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

14. pants

Grozījumi Direktīvā 2009/16/EK

Direktīvu 2009/16/EK groza šādi:

1)

direktīvas 2. pantā iekļauj šādus punktus:

“25)

“Ro-Ro pasažieru kuģis” ir kuģis, kura aprīkojums ļauj autotransporta vai dzelzceļa transporta līdzekļiem uzbraukt uz kuģa un nobraukt no tā un kurš pārvadā vairāk nekā 12 pasažierus;

26)

“ātrgaitas pasažieru kuģis” ir tāds kuģis, kāds ir definēts X nodaļas 1. noteikumā jaunākajā SOLAS 74 redakcijā un kas pārvadā vairāk nekā 12 pasažierus;

27)

“regulāra satiksme” ir atkārtoti Ro-Ro pasažieru kuģu vai ātrgaitas pasažieru kuģu braucieni, kas nodrošina satiksmi starp tām pašām divām vai vairākām ostām, vai atkārtoti reisi, kas sākas un beidzas vienā un tai pašā ostā, nepiestājot citās ostās:

i)

saskaņā ar publicētu satiksmes sarakstu; vai

ii)

ar tik regulāriem un biežiem reisiem, kas veido atpazīstamus, sistemātiskus reisu kopumus.”;

2)

direktīvas 3. panta 1. punktam pievieno šādu daļu:

“Šo direktīvu piemēro arī Ro-Ro pasažieru kuģu un ātrgaitas pasažieru kuģu inspekcijām, ko veic ārpus ostas vai enkurvietas regulāras satiksmes laikā saskaņā ar 14.a pantu.”;

3)

direktīvas 13. panta ievadfrāzi aizstāj ar šādu:

“Dalībvalstis nodrošina, lai kuģiem, kas ir izraudzīti inspekcijai saskaņā ar 12. vai 14.a pantu, veiktu šādu sākotnēju vai detalizētāku inspekciju:”;

4)

direktīvā iekļauj šādu pantu:

“14.a pants

Ro-Ro pasažieru kuģu un ātrgaitas pasažieru kuģu inspekcijas regulāras satiksmes laikā

1.   Ro-Ro pasažieru kuģiem un ātrgaitas pasažieru kuģiem, kas veic regulāru satiksmi, ir paredzētas inspekcijas saskaņā ar XVII pielikumā izklāstīto grafiku un citām prasībām.

2.   Dalībvalstis, plānojot Ro-Ro pasažieru kuģa vai ātrgaitas pasažieru kuģa inspekcijas, pienācīgi ņem vērā Ro-Ro pasažieru kuģa vai ātrgaitas pasažieru kuģa ekspluatācijas un apkopes grafiku.

3.   Kad kādam Ro-Ro pasažieru kuģim un ātrgaitas pasažieru kuģim saskaņā ar XVII pielikumu ir veikta inspekcija, to reģistrē inspekciju datubāzē un ņem vērā 10., 11. un 12. panta nolūkā un lai aprēķinātu katras dalībvalsts inspekciju veikšanas saistību izpildi. Šo inspekciju iekļauj kopējā ikgadējo inspekciju skaitā, kas jāveic katrai dalībvalstij, kā paredzēts 5. pantā.

4.   Direktīvas 9. panta 1. punktu, 11. panta a) punktu un 14. pantu nepiemēro Ro-Ro pasažieru kuģiem un ātrgaitas pasažieru kuģiem, kas veic regulāru satiksmi un kam saskaņā ar šo pantu ir veikta inspekcija.

5.   Kompetentā iestāde nodrošina, lai Ro-Ro pasažieru kuģi un ātrgaitas pasažieru kuģi, kam saskaņā ar 11. panta b) punktu ir veicama papildu inspekcija, tiktu izraudzīti inspekcijai saskaņā ar I pielikuma II daļas 3.A punkta c) apakšpunktu un 3.B punkta c) apakšpunktu. Inspekcijas, ko veic saskaņā ar šo punktu, neskar tos inspekciju intervālus, kas paredzēti XVII pielikuma 2. punktā.

6.   Ostas valsts kompetentās iestādes inspektors var piekrist, ka Ro-Ro pasažieru kuģa vai ātrgaitas pasažieru kuģa inspekcijas laikā viņu kā novērotājs pavada kādas citas dalībvalsts ostas valsts inspektors. Ja kuģim ir minētās dalībvalsts karogs, ostas valsts pēc pieprasījuma aicina karoga valsts pārstāvi kā novērotāju piedalīties inspekcijā.”;

5)

direktīvas 15. panta 3. punktu svītro;

6)

direktīvas 16. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Dalībvalsts aizliedz ienākt tās ostās un enkurvietās kuģim, kas:

kuģo ar tādas valsts karogu, kuras kuģu aizturēšanas rādītāji iekļauti melnajā sarakstā, kas pieņemts saskaņā ar Parīzes SM, pamatojoties uz inspekciju datubāzē reģistrēto informāciju, ko ik gadu publicē Komisija, un kas iepriekšējos 36 mēnešos vairāk nekā divas reizes ticis aizturēts kādas dalībvalsts ostā vai enkurvietā vai kādas tādas valsts ostā vai enkurvietā, kura parakstījusi Parīzes SM, vai

kuģo ar tādas valsts karogu, kuras kuģu aizturēšanas rādītāji iekļauti pelēkajā sarakstā, kas pieņemts saskaņā ar Parīzes SM, pamatojoties uz inspekciju datubāzē reģistrēto informāciju, ko ik gadu publicē Komisija, un kas iepriekšējos 24 mēnešos vairāk nekā divas reizes ticis aizturēts kādas dalībvalsts ostā vai enkurvietā vai kādas tādas valsts ostā vai enkurvietā, kura parakstījusi Parīzes SM.

Šā punkta pirmo daļu nepiemēro 21. panta 6. punktā aprakstītajās situācijās.

Ienākšanas aizliegums stājas spēkā, tiklīdz kuģis atstāj ostu vai enkurvietu, kurā tas bijis aizturēts trešo reizi un kurā izdots ienākšanas aizliegums.”;

7)

pievieno šādu pielikumu:

XVII PIELIKUMS

Ro-Ro pasažieru kuģu un ātrgaitas pasažieru kuģu inspekcijas regulāras satiksmes laikā

1.1.

Pirms regulārā satiksmē sāk ekspluatēt tādu Ro-Ro pasažieru kuģi vai ātrgaitas pasažieru kuģi, uz kuru attiecas šī direktīva, dalībvalstis saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2017/2110 (*1) 3. panta 1. punktu veic inspekciju, lai nodrošinātu minētā Ro-Ro pasažieru kuģa vai ātrgaitas pasažieru kuģa atbilstību nepieciešamajām drošas ekspluatācijas prasībām regulārā satiksmē.

1.2.

Ja Ro-Ro pasažieru kuģi vai ātrgaitas pasažieru kuģi ir paredzēts iesaistīt regulārā satiksmē, attiecīgā dalībvalsts var ņemt vērā inspekcijas, ko pēdējos astoņos mēnešos minētajam Ro-Ro pasažieru kuģim vai ātrgaitas pasažieru kuģim ir veikusi cita dalībvalsts attiecībā uz ekspluatāciju citā regulārā satiksmē, uz ko attiecas šī direktīva, ar noteikumu, ka minētā dalībvalsts katrā gadījumā pārliecinās, vai minētās iepriekšējās inspekcijas atbilst jaunajiem ekspluatācijas apstākļiem un vai minēto inspekciju laikā tika ievērotas nepieciešamās drošas ekspluatācijas prasības regulārā satiksmē. Inspekcijas, kas paredzētas 1.1. punktā, nav jāpiemēro, pirms Ro-Ro pasažieru kuģi vai ātrgaitas pasažieru kuģi sāk ekspluatēt jaunajā regulārajā satiksmē.

1.3.

Ja neparedzētu apstākļu dēļ Ro-Ro pasažieru kuģis vai ātrgaitas pasažieru kuģis ir steidzami jāaizvieto, lai nodrošinātu nepārtrauktu satiksmi, un nav piemērojams 1.2. punkts, dalībvalsts var ļaut sākt attiecīgā pasažieru kuģa vai ātrgaitas pasažieru kuģa ekspluatāciju ar noteikumu, ka ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)

vizuāla apskate un dokumentu pārbaude nerada nekādas bažas, ka Ro-Ro pasažieru kuģis vai ātrgaitas pasažieru kuģis neatbilst nepieciešamajām drošas ekspluatācijas prasībām; un

b)

dalībvalsts viena mēneša laikā pabeidz Direktīvas (ES) 2017/2110 3. panta 1. punktā paredzēto inspekciju.

2.

Dalībvalstis reizi gadā, bet ne agrāk kā četrus mēnešus pirms un ne vēlāk kā astoņus mēnešus pēc iepriekšējās inspekcijas veic:

a)

tādu inspekciju, kurā ir ietvertas piemērojamās prasības, kas izklāstītas attiecīgi Direktīvas (ES) 2017/2110 II pielikumā un Komisijas Regulā (ES) Nr. 428/2010 (*2); un

b)

inspekciju regulāras satiksmes laikā. Šajā inspekcijā ietver Direktīvas (ES) 2017/2110 III pielikumā uzskaitītos punktus un – pēc inspektora profesionālajiem ieskatiem – pietiekamu skaitu Direktīvas (ES) 2017/2110 I un II pielikumā minēto punktu, lai pārliecinātos, vai Ro-Ro pasažieru kuģis vai ātrgaitas pasažieru kuģis joprojām atbilst visām nepieciešamajām drošas ekspluatācijas prasībām.

3.

Ja Ro-Ro pasažieru kuģim vai ātrgaitas pasažieru kuģim nav veikta inspekcija saskaņā ar 2. punktu, tad Ro-Ro pasažieru kuģi vai ātrgaitas pasažieru kuģi uzskata par I prioritātes kuģi.

4.

Saskaņā ar 1.1. punktu veiktu inspekciju uzskata par inspekciju šā pielikuma 2. punkta a) apakšpunkta nolūkā.

(*1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/2110 (2017. gada 15. novembris) par regulārā satiksmē izmantotu Ro-Ro pasažieru kuģu un ātrgaitas pasažieru kuģu drošas ekspluatācijas inspekciju sistēmu un ar ko groza Direktīvu 2009/16/EK un atceļ Padomes Direktīvu 1999/35/EK (OV L 315, 30.11.2017., 61. lpp.)."

(*2)  Komisijas Regula (ES) Nr. 428/2010 (2010. gada 20. maijs), ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/16/EK 14. pantu attiecībā uz kuģu paplašinātajām inspekcijām (OV L 125, 21.5.2010., 2. lpp.)."

15. pants

Atcelšana

Direktīvu 1999/35/EK atceļ.

Atsauces uz atcelto direktīvu uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu, un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu IV pielikumā.

16. pants

Pārskatīšana

Komisija novērtē šīs direktīvas īstenošanu un novērtēšanas rezultātus iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei līdz 2026. gada 21. decembrim.

17. pants

Transponēšana

1.   Dalībvalstis līdz 2019. gada 21. decembrim pieņem un publicē noteikumus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šo direktīvu. Dalībvalstis par to tūlīt informē Komisiju.

Tās piemēro minētos noteikumus no 2019. gada 21. decembra.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarāma šāda atsauce.

2.   Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

18. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

19. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Strasbūrā, 2017. gada 15. novembrī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

A. TAJANI

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

M. MAASIKAS


(1)  OV C 34, 2.2.2017., 176. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2017. gada 4. oktobra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2017. gada 23. oktobra lēmums.

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/16/EK (2009. gada 23. aprīlis) par ostas valsts kontroli (OV L 131, 28.5.2009., 57. lpp.).

(4)  Padomes Direktīva 1999/35/EK (1999. gada 29. aprīlis) par obligāto apsekojumu sistēmu ro-ro prāmju un ātrgaitas pasažieru kuģu regulārās satiksmes drošībai (OV L 138, 1.6.1999., 1. lpp.).

(5)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/45/EK (2009. gada 6. maijs) par pasažieru kuģu drošības noteikumiem un standartiem (OV L 163, 25.6.2009., 1. lpp.).


I PIELIKUMS

ĪPAŠAS PRASĪBAS KUĢIEM, KURUS EKSPLUATĒ REGULĀRĀ SATIKSMĒ

(kā minēts 3. un 5. pantā)

Pārliecinās par šādiem elementiem:

1)

pirms Ro-Ro pasažieru kuģa vai ātrgaitas pasažieru kuģa atiešanas kapteinis saņem attiecīgo informāciju par krasta navigācijas sistēmu un citu informācijas sistēmu pieejamību, kas sekmē reisu drošību, un viņš izmanto dalībvalstu izveidotās navigācijas kontroles un informācijas sistēmas;

2)

tiek piemēroti Kuģošanas drošības komitejas 1995. gada 17. jūlija cirkulāra Nr. 699 par grozītajām pamatnostādnēm attiecībā uz pasažieru drošības instrukcijām 2. līdz 6. punkta attiecīgie noteikumi;

3)

viegli pieejamā vietā uz kuģa tiek novietota darba laika organizācijas tabula, un tajā ir norādīts:

a)

darba grafiks jūrā un ostā; un

b)

darba stundu maksimums vai atpūtas stundu minimums, kas ir jāievēro attiecībā uz sardzes personālu;

4)

kapteinis nav ierobežots pieņemt jebkādu lēmumu, kas pēc viņa profesionālajiem ieskatiem ir nepieciešams drošai navigācijai un ekspluatācijai, jo īpaši nelabvēlīgos laikapstākļos un vētrā;

5)

kapteinis uztur navigācijas drošībai svarīgu navigācijas darbību un negadījumu reģistru;

6)

visi kuģa korpusa durvju un blakus esošā kuģa korpusa apšuvuma bojājumi un pastāvīgas deformācijas, kas var ietekmēt Ro-Ro pasažieru kuģa vai ātrgaitas pasažieru kuģa drošumu, kā arī visi trūkumi šādu durvju stiprināšanas iekārtās nekavējoties tiek darīti zināmi gan karoga valsts administrācijai, gan ostas valstij un izlaboti tā, kā tās uzskata par vajadzīgu;

7)

atjaunināts reisa plāns ir pieejams pirms Ro-Ro pasažieru kuģa vai ātrgaitas pasažieru kuģa došanās reisā. Sagatavojot reisa plānu, ņem vērā pamatnostādnes, kas ir izklāstītas SJO Asamblejas 1999. gada 25. novembra rezolūcijā A.893(21) “Reisa plānošanas pamatnostādnes”;

8)

pasažieriem vispārēja informācija par pakalpojumiem un palīdzību, ko uz kuģa var saņemt vecāka gadagājuma cilvēki un invalīdi, tiek darīta zināma un pieejama tā, ka ar to var iepazīties personas ar redzes traucējumiem.


II PIELIKUMS

INSPEKCIJU PROCEDŪRAS

(kā minēts 3. un 5. pantā)

1.

Inspekcijas nodrošina, lai tiktu izpildītas tiesību aktos noteiktās prasības, kuras izvirzījusi karoga valsts vai kuras ir izvirzītas karoga valsts vārdā, jo īpaši prasības, kas attiecas uz konstrukciju, nodalījumu sadalījumu un stabilitāti, iekārtām un elektroierīcēm, kravas novietojumu un stabilitāti, ugunsdrošību, maksimālo pasažieru skaitu, dzīvības glābšanas ietaisēm, bīstamo kravu pārvadāšanu, radiosakariem un navigāciju. Minētajā nolūkā inspekcijās tiek ietverta:

avārijas ģeneratora iedarbināšana,

avārijas apgaismojuma pārbaude,

radiosakaru iekārtām paredzētā avārijas enerģijas avota pārbaude,

publisku paziņojumu sistēmas testēšana,

ugunsgrēka dzēšanas vingrinājumi, tai skaitā ugunsdzēsēju ekipējuma izmantojuma demonstrēšana,

avārijas ugunsdzēšanas sūkņa darbināšana ar divām šļūtenēm, kas pievienotas galvenajai dzēšanas šļūtenei,

testi, kuros pārbauda avārijas tālvadību, kas paredzēta, lai apturētu degvielas padevi katliem, galvenajiem un papildu dzinējiem, kā arī ventilatoriem,

testi, kuros pārbauda tālvadības un vietējas vadības ierīces ugunsdrošības aizbīdņu noslēgšanai,

ugunsgrēka detektoru un trauksmes signalizācijas sistēmu testi,

ugunsdrošo durvju aizvēršanas testi,

tilpņu sūkņu darbība,

starpsienu ūdensdrošo durvju aizvēršana, gan izmantojot tālvadības, gan arī vietējas vadības ierīces,

demonstrācija, kas pierāda, ka galvenie apkalpes locekļi pārzina bojājumu kontroles plānu,

vismaz vienas dežūrlaivas un vienas glābšanas laivas nolaišana ūdenī, to dzinēju un stūres iekārtas iedarbināšana un testēšana un to izcelšana no ūdens, novietojot glabāšanas pozīcijā uz kuģa,

visa glābšanas laivu un dežūrlaivu inventāra pārbaude,

Ro-Ro pasažieru kuģa vai ātrgaitas pasažieru kuģa stūres iekārtas un papildu stūres iekārtas testi.

2.

Inspekcijās īpašu uzmanību pievērš apkalpes locekļu zināšanām par drošības un ārkārtas procedūrām, apkopi, darba metodēm, pasažieru drošību, komandtiltiņa procedūrām un darbībām, kas saistās ar kravu un transportlīdzekļiem, kā arī tam, cik efektīvi minētie elementi tiek īstenoti. Pārbauda arī jūrnieku spējas saprast un vajadzības gadījumā dot rīkojumus un norādījumus, kā arī ziņot kopējā darba valodā, kas norādīta kuģa žurnālā. Pārbauda arī dokumentārus pierādījumus, ka apkalpes locekļi sekmīgi veikuši īpašas mācības, jo īpaši attiecībā uz:

pūļa vadību,

kuģa iepazīšanu,

drošības mācībām personālam, kas avārijas gadījumā sniedz tiešu palīdzību pasažieriem telpās, kuras tiem ir paredzētas, un jo īpaši vecāka gadagājuma cilvēkiem un invalīdiem, un

krīzes pārvarēšanu un cilvēku uzvedības apmācību.

Inspekcijā ietilpst novērtējums, vai dežūru kārtība pārmērīgi nenogurdina personālu, jo īpaši sardzes personālu.

3.

Inspekcijās pārbauda, vai to apkalpes locekļu kompetences sertifikāti, kuri strādā uz kuģiem, kas ietilpst šīs direktīvas darbības jomā, atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/106/EK (1) noteikumiem.


(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/106/EK (2008. gada 19. novembris) par jūrnieku minimālo sagatavotības līmeni (OV L 323, 3.12.2008., 33. lpp.).


III PIELIKUMS

PROCEDŪRAS INSPEKCIJU VEIKŠANAI REGULĀRĀS SATIKSMES LAIKĀ

(kā minēts 5. pantā)

Veicot inspekcijas regulārās satiksmes laikā, pārbauda šādus parametrus:

1.

Informācija par pasažieriem

Pārbauda, vai nav pārsniegts pasažieru skaits, kādu Ro-Ro pasažieru kuģis vai ātrgaitas pasažieru kuģis (“kuģis”) drīkst pārvadāt, un vai pasažieru informācijas reģistrēšana atbilst Padomes Direktīvai 98/41/EK (1); kā informācija par pasažieru kopējo skaitu tiek nodota kapteinim un, attiecīgā gadījumā, kā pasažieri, kas veic divkāršu reisu bez izkāpšanas krastā, tiek iekļauti atpakaļejošā reisa kopējā pasažieru skaitā.

2.

Informācija par kravas novietojumu un stabilitāti

Pārbauda, vai attiecīgā gadījumā ir uzstādīti un tiek lietoti uzticami iegrimes mērinstrumenti; vai ir veikti pasākumi, lai nodrošinātu to, ka kuģis netiek pārkrauts un attiecīgā nodalījuma kravas zīme neiegrimst; vai kravas novietojuma un stabilitātes novērtējums veikts, kā paredzēts; vai vajadzības gadījumā kravas transportlīdzekļi un cita krava tiek svērta un vai attiecīgie rezultāti tiek nodoti kuģim, lai novērtētu kravas novietojumu un stabilitāti; vai bojājumu kontroles plāni ir pastāvīgi izlikti un vai kuģa virsnieku rīcībā ir bukleti ar bojājumu kontroles informāciju.

3.

Drošība jūrā

Pārbauda, vai tiek ievērota procedūra, ar ko nodrošina, lai kuģis pirms atiešanas no piestātnes būtu gatavs iziet jūrā, un vai procedūrā ir ietverta kārtība, ar ko apstiprina, ka visas korpusa ūdensnecaurlaidīgās un šļakatu necaurlaidīgās durvis ir noslēgtas. Pārbauda procedūru, ar ko pārliecinās, ka pirms atiešanas no piestātnes visas transportlīdzekļu klāju durvis ir noslēgtas vai paliek atvērtas tikai tik ilgi, lai aizvērtu kuģa priekšgala vizieri; pārbauda kuģa priekšgala, pakaļgala un sānu durvju aizvēršanas kārtību un minēto durvju nodrošinājumu ar indikatorgaismu un videouzraudzību, kas uz komandtiltiņa rāda to stāvokli. Visas indikatorgaismu darbības problēmas, jo īpaši attiecībā uz slēdžiem pie durvīm, ir jānoskaidro, un par tām jāziņo.

4.

Drošības paziņojumi

Pārbauda, vai kārtējie drošības paziņojumi un instrukciju plakāti un norādījumi par ārkārtas procedūrām ir attiecīgajā valodā vai valodās; vai kārtējie drošības paziņojumi tiek veikti brauciena sākumā un tos var dzirdēt visās pasažieriem pieejamās publiskās telpās, ieskaitot atklātos klājus.

5.

Ieraksti kuģa žurnālā

Tiek pārbaudīts kuģa žurnāls, lai nodrošinātu, ka tiek veikti ieraksti attiecībā uz kuģa priekšgala, kuģa pakaļgala un citu ūdensnecaurlaidīgo un šļakatu necaurlaidīgo durvju noslēgšanu, nodalījumu ūdensnecaurlaidīgo durvju izmantošanu, stūres iekārtu pārbaudēm utt. Pārbauda arī, vai tiek reģistrētas ziņas par iegrimes mēriem, brīvsānu augstumu un stabilitāti, kā arī apkalpes kopējā darba valoda.

6.

Bīstamās kravas

Pārbauda, vai visas bīstamās vai piesārņojošās kravas tiek transportētas saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem un jo īpaši – vai ir sniegta bīstamu un piesārņojošu kravu deklarācija kopā ar manifestu vai izvietojuma plānu, kas rāda to atrašanās vietu uz kuģa, vai konkrētās kravas transportēšana ar pasažieru kuģiem ir atļauta un vai bīstamās vai piesārņojošās kravas ir pienācīgi marķētas, etiķetētas, izvietotas, nostiprinātas un nošķirtas;

pārbauda, vai bīstamo un piesārņojošo kravu transportlīdzekļi ir pienācīgi identificēti un nostiprināti; vai bīstamo un piesārņojošo kravu transportēšanas gadījumā attiecīgā manifesta vai izvietojuma plāna kopija ir pieejama krastā;vai kapteinis zina par pienākumu ziņot saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/59/EK (2) un iriepazinies ar ārkārtas procedūru instrukcijām, kas jāievēro, un ar pirmās palīdzības pasākumiem, kas ir jāveic negadījumā, kas saistās ar bīstamajām kravām vai vielām, kas piesārņo jūru; vai transportlīdzekļu klāja ventilācijas sistēma darbojas bez pārtraukuma, vai ventilācija tiek pastiprināta, kad darbojas transportlīdzekļu dzinēji, vai uz komandtiltiņa ir kāda ierīce, kas rāda, ka transportlīdzekļu klāja ventilācija darbojas.

7.

Kravas transportlīdzekļu nostiprināšana

Pārbauda, kā kravas transportlīdzekļi ir nostiprināti, piemēram, grupās vai ar individuālām trosēm; vai ir pietiekams nostiprināšanas punktu skaits. Pārbauda kravas transportlīdzekļu nostiprināšanas kārtību sliktiem laika apstākļiem, kas ir iestājušies vai ir gaidāmi; autobusu un motociklu, ja tādi ir, nostiprināšanas metodi; vai kravas nostiprināšanas instrukcija ir pieejama uz kuģa.

8.

Transportlīdzekļu klāji

Pārbauda, vai īpašas kategorijas un Ro-Ro kravas telpās tiek nepārtraukti patrulēts vai arī tās tiek uzraudzītas, izmantojot videonovērošanas sistēmu, lai sliktos laikapstākļos pamanītu jebkuru transportlīdzekļu kustību un pamanītu pasažieru neatļautu atrašanos minētajās telpās; vai ugunsdrošās un iekļuves durvis ir noslēgtas un vai ir izlikti paziņojumi, kas pasažieriem liedz atrasties uz transportlīdzekļu klāja, kamēr kuģis ir jūrā.

9.

Ūdensnecaurlaidīgo durvju noslēgšana

Pārbauda, vai tiek ievēroti pasākumi, kas attiecībā uz nodalījumu ūdensnecaurlaidīgajām durvīm noteikti kuģa ekspluatācijas instrukcijās; vai tiek veiktas attiecīgās mācības; vai no komandtiltiņa vadāmās ūdensnecaurlaidīgās durvis, ja tas ir iespējams, tiek vadītas ar “lokālo” vadību; vai ierobežotas redzamības apstākļos un visās bīstamās situācijās durvis tiek turētas noslēgtas; vai kuģa apkalpe ir instruēta, kā pareizi rīkoties ar durvīm, un apzinās briesmas, ko rada nepareiza rīcība.

10.

Ugunsdrošības uzraudzība, izmantojot patruļas

Pārbauda, vai tiek veiktas efektīvas patruļas, lai visi ugunsgrēka izcelšanās gadījumi tiktu ātri atklāti. Šajā uzraudzībā būtu jāiekļauj īpašas kategorijas telpas, kurās nav ierīkota ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēma. Patruļas minētajās telpās var veikt, kā norādīts 8. punktā.

11.

Paziņojumi avārijas gadījumā

Pārbauda, vai saskaņā ar trauksmju sarakstu to apkalpes locekļu skaits, kam ir jānāk palīgā pasažieriem avārijas gadījumā, ir pietiekams un vai viņi ir viegli atpazīstami un avārijas gadījumā spēj sazināties ar pasažieriem, ņemot vērā to, cik pienācīgi un adekvāti tiek kombinēti jebkādi no šeit minētajiem faktoriem:

a)

valoda vai valodas, kas atbilst galvenajām to pasažieru tautībām, kuri tiek pārvadāti noteiktā maršrutā;

b)

iespējamība, ka prasme izmantot angļu valodas pamatvārdu krājumu, lai sniegtu svarīgākās instrukcijas, var nodrošināt saziņu ar pasažieri, kam vajadzīga palīdzība, ja pasažierim un apkalpes loceklim nav kopējas valodas;

c)

iespējama vajadzība avārijas gadījumā sazināties citādi (piemēram, rādot, izdarot žestus vai vēršot uzmanību uz instrukciju atrašanās vietu, pulcēšanās vietām, dzīvības glābšanas ierīcēm vai evakuēšanās ceļiem, kad mutiska saziņa nav iespējama);

d)

tas, vai pasažieri ir saņēmuši pilnīgu drošības instruktāžu dzimtajā valodā vai valodās;

e)

valodas, kurās var tikt pārraidīti avārijas paziņojumi ārkārtas situācijā vai mācību laikā, lai sniegtu izšķirošus norādījumus pasažieriem un lai apkalpes locekļiem atvieglotu palīdzības sniegšanu pasažieriem.

12.

Apkalpes locekļiem kopēja darba valoda

Pārbauda, vai ir noteikta darba valoda, lai nodrošinātu efektīvu apkalpes darbu drošības jomā, un vai šī darba valoda ir reģistrēta kuģa žurnālā.

13.

Drošības aprīkojums

Pārbauda, vai dzīvības glābšanas un ugunsdzēšanas iekārtas, tostarp ugunsdrošās durvis, kā arī citi elementi, kuri paredzēti konstrukcijas ugunsdrošībai un kurus var viegli inspicēt, ir labā tehniskā stāvoklī; vai pastāvīgi ir izstādīti ugunsdrošības plāni un kuģa virsnieki informācijas nolūkā ir saņēmuši bukletus ar līdzvērtīgu informāciju; vai glābšanas vestes ir pienācīgi izvietotas un vai glābšanas vestes bērniem ir viegli atrodamas; vai transportlīdzekļu izvietojums uz kuģa netraucē pretugunsgrēka līdzekļu, avārijas aizslēgu, vētras vārstu vadības līdzekļu u. c. darbību, kuri var atrasties uz transportlīdzekļu klājiem.

14.

Navigācijas un radiosakaru iekārtas

Pārbauda, vai darbojas navigācijas un radiosakaru iekārtas, tostarp avārijas vietu norādošās radiobojas (EPIRB).

15.

Papildu avārijas apgaismojums

Pārbauda, vai ir ierīkots papildu avārijas apgaismojums, kad noteikumi to prasa, un vai tiek uzturēts trūkumu reģistrs.

16.

Evakuācijas līdzekļi

Pārbauda, vai evakuācijas līdzekļi, tostarp evakuācijas ceļi, ir marķēti saskaņā ar piemērojamajiem noteikumiem un vai tie tiek apgaismoti gan ar galvenajiem, gan ar ārkārtas elektroenerģijas avotiem; vai ir veikti pasākumi, lai transportlīdzekļi neaizšķērsotu evakuācijas ceļus, ja minētie evakuācijas ceļi šķērso vai izveidoti caur transportlīdzekļu klājiem; vai netiek aizšķērsotas izejas, jo īpaši beznodokļu veikalos, kur tās agrāk ir bijušas aizsprostotas pārmērīga preču daudzuma dēļ.

17.

Mašīntelpas tīrība

Pārbauda, vai mašīntelpa tiek uzturēta tīra saskaņā ar apkopes kārtību.

18.

Atkritumu likvidēšana

Pārbauda, vai atkritumu apstrādes un likvidēšanas kārtība ir apmierinoša.

19.

Plānotā apkope

Pārbauda, vai visām sabiedrībām ir īpaši priekšraksti attiecībā uz visu ar drošību saistīto elementu plānotu apkopi, ieskaitot kuģa priekšgala un kuģa pakaļgala durvis, sānu atveres, kā arī to noslēgšanas iekārtas, ieskaitot arī mašīntelpas tehnisko apkopi un drošības aprīkojumu. Pārbauda, vai ir izstrādāti plāni regulārai visu attiecīgo elementu pārbaudei, lai nodrošinātu drošības standartu uzturēšanu visaugstākajā līmenī. Pārbauda, vai ir ieviestas procedūras, ar ko reģistrē trūkumus un to pienācīgas novēršanas apstiprināšanu, lai kapteinis un persona, kas izraudzīta sabiedrības vadības struktūrā krastā, būtu informēti par šiem trūkumiem un noteiktā laikā saņemtu paziņojumu par trūkumu novēršanu. Pārbauda, vai periodiskajās pārbaudēs attiecībā uz to, kā darbojas kuģa priekšgala iekšējo un ārējo durvju noslēgšanas iekārta, ir iekļauti indikatori, uzraudzības iekārtu un visu to drenāžas cauruļu, kas atrodas telpā starp kuģa priekšgala vizieri un iekšējām durvīm, pārbaudes un jo īpaši noslēgšanas mehānismi un ar tiem saistītās hidrauliskās sistēmas pārbaudes.

20.

Reisa norise

Rīkojot reisu, būtu jāizmanto izdevība pārbaudīt pārblīvētību, tostarp sēdvietu pieejamību, un to, vai bagāža un pasažieri, kas nespēj atrast sēdvietas, neaizsprosto gaiteņus, kāpnes un avārijas izejas. Ir nepieciešams pārbaudīt, vai pirms kuģa došanās jūrā pasažieri ir pametuši transportlīdzekļu klāju un vai viņi tur nenokļūst ātrāk, kā tikai brīdī pirms kuģa noenkurošanās.


(1)  Padomes Direktīva 98/41/EK (1998. gada 18. jūnijs) par to personu reģistrāciju, kas atrodas uz pasažieru kuģiem, kuri kursē uz Kopienas dalībvalstu ostām vai no tām (OV L 188, 2.7.1998., 35. lpp.).

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/59/EK (2002. gada 27. jūnijs), ar ko izveido Kopienas kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas sistēmu un atceļ Padomes Direktīvu 93/75/EEK (OV L 208, 5.8.2002., 10. lpp.).


IV PIELIKUMS

ATBILSTĪBAS TABULA

Direktīva 1999/35/EK

Šī direktīva

1. pants

2. panta a), b), d), e), f), g), h), j), m), o), r) punkts

2. panta 1., 2., 3., 4., 6., 7., 8., 9., 10., 11. un 12. punkts

2. panta c), i), k), l), n) p), q), s) punkts

3. pants

1. pants

4. pants

5. panta 1. punkta a) apakšpunkts

3. pants

5. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 2. punkts

6. pants

3. pants

7. pants

4. pants

8. panta 1. punkts

5. panta 1. punkts

8. panta 2. punkts

5. panta 3. punkts

8. panta 3. punkts

9. panta 1. punkts

9. pants

6. pants

10. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunkts

7. pants

10. panta 1. punkta d) apakšpunkts

10. panta 2. punkts

7. pants

10. panta 3. punkts

8. pants

10. panta 4. punkts

11. panta 1., 2., 3., 4., 5., 7. un 8. punkts

11. panta 6. punkts

6. panta 1. punkts

13. panta 1., 2., 4. un 5. punkts

13. panta 3. punkts

6. panta 2. punkts un 10. pants

14. pants

15. pants

16. pants

17. pants

12. pants

18. pants

11. pants

19. pants

17. pants

20. pants

16. pants

21. pants

18. pants

22. pants

19. pants

I pielikums

I pielikums


Labojumi

30.11.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 315/78


Labojums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 98/2013 (2013. gada 15. janvāris) par sprāgstvielu prekursoru tirdzniecību un lietošanu

( “Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis” L 39, 2013. gada 9. februāris )

1.

10. lappusē I pielikuma tabulā 1. zemsvītras piezīmē:

tekstu:

“(1)

Komisijas Regula (EK) Nr. 948/2009 (OV L 287, 31.10.2009., 1. lpp.).”

lasīt šādi:

“(1)

Padomes Regula (EEK) Nr. 2658/87 (1987. gada 23. jūlijs) par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp.).”

2.

11. lappusē II pielikuma tabulā 1. zemsvītras piezīmē:

tekstu:

“(1)

Regula (EK) Nr. 948/2009.”

lasīt šādi:

“(1)

Regula (EEK) Nr. 2658/87.”