1.11.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 286/1

(1)

Komisijas 2016. gada 14. septembra paziņojumā “Konkurētspējīga digitālā vienotā tirgus savienojamība. Virzība uz Eiropas Gigabitu sabiedrību” izklāstīts Eiropas redzējums par interneta savienojamību iedzīvotājiem un uzņēmumiem digitālajā vienotajā tirgū un aprakstīti vairāki iespējami pasākumi, ar kuriem var uzlabot savienojamību Savienībā.

(2)

Komisija 2010. gada 26. augusta paziņojumā “Eiropas digitālā programma” atgādina, ka stratēģijā “Eiropa 2020” ir uzsvērts, cik būtiski ir ierīkot platjoslas, lai Savienībā veicinātu sociālo iekļautību un konkurētspēju, un atkārtoti apņēmās panākt, lai līdz 2020. gadam visi eiropieši varētu piekļūt internetam ar ātrumu virs 30 Mbps un lai 50 % vai vairāk Eiropas mājsaimniecību abonētu interneta savienojumu, kura ātrums pārsniedz 100 Mbps.

(3)

Kā vienu no pasākumiem, ar kuriem atbalsta interneta savienotību Savienībā, Komisija 2016. gada 14. septembra paziņojumā paredz vietēju bezvadu piekļuves punktu izvēršanas veicināšanu, paredzot vienkāršotas plānošanas procedūras un samazinātus regulatīvos šķēršļus. Šādi piekļuves punkti, tostarp tādi, kas papildina citu sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai paredzētos vai kam ir nekomerciāls raksturs, var sniegt būtisku ieguldījumu pašreizējo bezvadu sakaru tīklu uzlabošanā un šādu tīklu turpmāko paaudžu izvēršanā, veicinot lielāku pārklājuma granularitāti, kas atbilst mainīgajām vajadzībām. Minētajiem piekļuves punktiem vajadzētu būt daļai no tīkla ar vienotu autentifikācijas sistēmu, kas darbojas visā Savienībā, un citiem bezmaksas vietējiem bezvadu savienojuma tīkliemvajadzētu būt savienojamiem ar šādu sistēmu. Minētajai sistēmai vajadzētu būt atbilstīgai Savienības datu aizsardzības prasībām un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) 2015/2120 (4).

(4)

Šīs regulas kontekstā vietēja bezvadu savienojamība bezmaksas un bez diskriminējošiem nosacījumiem attiecībā uz to, ka tā ir bezmaksas, nozīmē, ka šo savienojamību nodrošina bez attiecīgas atlīdzības, neizmantojot ne tiešu samaksu, ne citus atlīdzināšanas veidus, tādus kā komercreklāmas vai personas datu sniegšanu komerciāliem nolūkiem. Attiecībā uz to, ka tā ir bez diskriminējošiem nosacījumiem, šāda savienojamība nozīmē, ka to neskar Savienības tiesību aktos vai atbilstīgi Savienības tiesību aktiem valsts tiesību aktos noteikti ierobežojumi, kā arī vajadzība nodrošināt netraucētu tīkla darbību un jo īpaši vajadzība nodrošināt taisnīgu jaudas sadali starp lietotājiem maksimālās noslodzes laikā.

(5)

Konkurētspējīgs tirgus un nākotnes pārbaudījumiem pielāgoties spējīgs tiesiskais regulējums, kas stimulē konkurenci, ieguldījumus un ļoti augstas veiktspējas savienojamības pieejamību un izmantošanu, kā arī Eiropas tīkli un jauni darījumdarbības modeļi ir nozīmīgi dzinējspēki, kas veicina ieguldījumus augstas un ļoti augstas veiktspējas tīklos, ar kuriem var nodrošināt savienojamību iedzīvotājiem visā Savienībā.

(6)

Ņemot vērā Komisijas 2016. gada 14. septembra paziņojumu un nolūkā veicināt digitālu iekļaušanu, Savienībai būtu jāatbalsta augstas kvalitātes vietējas bezvadu savienojamības nodrošināšana bez maksas un bez diskriminējošiem nosacījumiem vietējās sabiedriskās dzīves centros, tostarp ārtelpās, kas pieejamas plašai sabiedrībai. Šāds atbalsts nav iekļauts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1316/2013 (5) vai (ES) Nr. 283/2014 (6).

(7)

Šādam atbalstam būtu jāmudina publiskā sektora struktūras, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2016/2102 (7), papildus saviem tiešajiem pakalpojumiem piedāvāt tādu vietēju bezvadu savienojamību, kas ir bez maksas un bez diskriminējošiem nosacījumiem, lai tādējādi nodrošinātu, ka iedzīvotāji vietējo kopienu sabiedriskās dzīves centros var gūt labumu no ātrgaitas platjoslas un viņiem ir iespēja uzlabot digitālās prasmes. Šādas struktūras varētu būt pašvaldības, pašvaldību veidotas apvienības, citas vietējās publiskās iestādes un institūcijas, bibliotēkas un slimnīcas.

(8)

Vietēja bezvadu savienojamība, kas ir bezmaksas un bez diskriminējošiem nosacījumiem, veicinātu digitālās plaisas novēršanu, jo īpaši kopienās, kuras atpaliek digitālās pratības ziņā, tostarp lauku apgabalos un nomaļos apvidos.

(9)

Uzlabojot piekļuvi ātrgaitas un ļoti lielas ātrgaitas platjoslai un līdz ar to tiešsaistes pakalpojumiem, jo īpaši lauku apgabalos un nomaļos apvidos, varētu uzlabot cilvēku dzīves kvalitāti, atvieglinot piekļuvi pakalpojumiem, piemēram, e-veselībai un e-pārvaldei, un varētu sekmēt vietējo mazo un vidējo uzņēmumu attīstību.

(10)

Lai šajā regulā paredzētais atbalsts būtu sekmīgs un veicinātu Savienības darbību šajā jomā, Komisijai būtu jānodrošina, lai struktūras, kas īsteno projektus, gūstot labumu no šajā regulā pieejamā Savienības finansiālā atbalsta, galalietotājiem sniegtu pēc iespējas plašāku informāciju par pakalpojumu pieejamību un pievērstu uzmanību tam, ka finansējumu ir piešķīrusi Savienība. Šāda informācija varētu arī galalietotājiem nodrošināt vieglu piekļuvi informācijai par Savienību.

(11)

Ņemot vērā tās īpašo mērķi un to, ka tā ir vērsta uz vietējām vajadzībām, tādas vietējas bezvadu savienojamības, kas ir bez maksas un bez diskriminējošiem nosacījumiem, veicināšana sabiedriskās dzīves centros būtu jāidentificē kā atsevišķs kopīgu interešu projekts telesakaru nozarē Regulu (ES) Nr. 1316/2013 un (ES) Nr. 283/2014 nozīmē.

(12)

Lai nodrošinātu atbilstošu finansējumu interneta savienojamības vietējās kopienās veicināšanai un tās sekmīgu īstenošanu, finanšu līdzekļu apjoms, kas paredzēts Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta īstenošanai telesakaru nozarē, būtu jāpalielina par EUR 25 000 000, un to var palielināt līdz EUR 50 000 000.

(13)

Ņemot vērā saskaņā ar šo regulu sniegtā atbalsta nekomerciālo raksturu un atsevišķu projektu sagaidāmo mazo mērogu, administratīvais slogs būtu jāsamazina līdz minimumam un tam vajadzētu būt samērīgam ar paredzamajiem ieguvumiem, ņemot vērā vajadzību nodrošināt pārskatatbildību un pienācīgu līdzsvaru starp vienkāršošanu un kontroli. Tāpēc šī regula būtu jāīsteno, izmantojot vispiemērotākos finansiālā atbalsta veidus, jo īpaši dotācijas, piemēram, vaučeru veidā, kas tagad ir vai nākotnē būs pieejamas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (8). Saskaņā ar šo regulu sniedzamajam atbalstam nebūtu jābalstās uz finanšu instrumentiem. Būtu jāpiemēro pareizas finanšu pārvaldības princips.

(14)

Ņemot vērā ierobežoto finansējuma apmēru salīdzinājumā ar iespējami lielo skaitu pieteikumu, administratīvās procedūras būtu jāvienkāršo, lai lēmumus varētu pieņemt laikus. Būtu jāgroza Regula (ES) Nr. 1316/2013, lai dalībvalstīm ļautu piekrist Regulas (ES) Nr. 283/2014 pielikuma 4. iedaļā noteiktajiem kritērijiem atbilstīgajām priekšlikumu kategorijām un līdz ar to izvairītos no individuālas pieteikumu apstiprināšanas, un lai nebūtu obligāti jāapliecina izdevumi un jāsniedz gada pārskats Komisijai attiecībā uz dotācijām vai citiem finansiālās palīdzības veidiem, kas piešķirti saskaņā ar šo regulu.

(15)

Sakarā ar katra atsevišķā vietējā bezvadu piekļuves punkta ierobežoto darbības rādiusu un nelielo atsevišķo projektu vērtību nav sagaidāms, ka piekļuves punkti, kas saņems finansiālo atbalstu saskaņā ar šo regulu, ietekmēs komerciālos piedāvājumus. Lai arī turpmāk nodrošinātu, ka šāds finansiālais atbalsts nepamatoti nekropļo konkurenci, neizstumj privātos ieguldījumus vai nerada faktorus, kas attur privātos ieguldītājus veikt ieguldījumus, saskaņā ar šo regulu pieejamais atbalsts būtu jāsniedz vienīgi projektiem, kas nedublējas ar jau esošiem līdzīga rakstura bezmaksas privātiem vai publiskiem piedāvājumiem vienā un tajā pašā sabiedriskajā telpā. Šai regulai nebūtu jāliedz noteikt ierobežojumus lietošanas noteikumos, tādus kā savienojamības nodrošināšana uz ierobežotu laikposmu vai līdz saprātīgam maksimālajam datu patēriņam.

(16)

Papildu atbalsts varētu palīdzēt gūt labākus rezultātus un tādēļ nebūtu jāizslēdz. Šādu papildu atbalstu varētu nodrošināt vai nu no publiskiem finansējuma avotiem, tādiem kā Savienības vai valsts fondi, tostarp Eiropas Reģionālās attīstības fonds, vai no privātiem finansējuma avotiem.

(17)

Pieejamie budžeta līdzekļi būtu jāpiešķir, ievērojot ģeogrāfisko līdzsvaru starp visām dalībvalstīm un principā rindas kārtībā. Mehānisms, kura mērķis ir nodrošināt ģeogrāfisko līdzsvaru, būtu jāiekļauj attiecīgajās saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1316/2013 pieņemtajās darba programmās un vajadzības gadījumā būtu sīkāk jāprecizē saskaņā ar minēto regulu pieņemtajos uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus, piemēram, ļaujot piedalīties lielākam pieteikumu iesniedzēju skaitam no dalībvalstīm, kurās dotāciju vai citu finansiālās palīdzības veidu izmantošana ir bijusi salīdzinoši zema.

(18)

Lai nodrošinātu, ka šajā regulā paredzētā savienojamība tiek nodrošināta ātri, finansiālais atbalsts būtu jāīsteno, pēc iespējas vairāk izmantojot tiešsaistes rīkus, kas ļauj ātri iesniegt un izskatīt pieteikumus un atbalstīt ierīkoto vietējo bezvadu piekļuves punktu īstenošanu, uzraudzību un revīziju. Komisijai un attiecīgajām dalībvalstu iestādēm šis kopīgu interešu projekts būtu jāpopularizē.

(19)

Šī regula neskar Savienības tiesībām atbilstīgus valsts tiesību aktus, tādus kā valsts noteikumi, ar ko pašvaldībām liedz tieši nodrošināt bezvadu savienojamību bez maksas, vienlaikus ļaujot tām šādu savienojamību nodrošināt ar privātstruktūru starpniecību.

(20)

Ņemot vērā steidzamo vajadzību pēc interneta savienojamības Savienībā un nepieciešamību veicināt tādus piekļuves tīklus, kas visā Savienībā, tostarp lauku apgabalos un nomaļos apvidos, spēj nodrošināt augstas kvalitātes interneta pieslēgumu, kurš balstās vismaz uz ātrgaitas platjoslas pakalpojumiem, un, vēlams, arī sasniedzot Eiropas Gigabitu sabiedrības mērķus, finansiālo atbalstu būtu jācenšas sadalīt ģeogrāfiski līdzsvaroti.

(21)

Būtu jāprasa, lai labumguvējas struktūras nodrošinātu bezvadu savienojamību vismaz trīs gadus.

(22)

Īstenojot saskaņā ar šo regulu finansētās darbības, būtu jāizmanto jaunākais un labākais pieejamais aprīkojums, ar ko lietotājiem bez maksas un bez diskriminējošiem nosacījumiem spētu nodrošināt viegli piekļūstamu un atbilstīgas drošības ātrgaitas savienojamību.

(23)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, atbalstīt augstas kvalitātes bezvadu savienojamības nodrošināšanu vietējās kopienās visā Savienībā, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet mēroga un ietekmes dēļ to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(24)

Tādēļ Regulas (ES) Nr. 1316/2013 un (ES) Nr. 283/2014 būtu attiecīgi jāgroza,

1)

regulas 2. panta 1) punktu aizstāj ar šādu:

(*1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 283/2014 (2014. gada 11. marts) par pamatnostādnēm Eiropas komunikāciju tīkliem telekomunikāciju infrastruktūras jomā, ar ko atceļ Lēmumu Nr. 1336/97/EK (OV L 86, 21.3.2014., 14. lpp.).”;"

2)

regulas 4. panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4.   Telesakaru nozarē EISI atbalsta darbības, ar kurām tiecas sasniegt mērķus, kas noteikti Regulā (ES) Nr. 283/2014.”;

3)

regulas 5. panta 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

4)

regulas 7. pantu groza šādi:

5)

regulas 9. pantā iekļauj šādu punktu:

“1.a   Ja to pamato vajadzība izvairīties no nevajadzīga administratīvā sloga, jo īpaši attiecībā uz nelielas vērtības dotācijām Deleģētās regulas (ES) Nr. 1268/2012 185. panta nozīmē, šā panta 1. punktā minētās dalībvalstis var piekrist saskaņā ar šīs regulas 17. pantu pieņemtajām darba programmām saistītiem noteiktas kategorijas priekšlikumiem, nenorādot konkrētus pieteikuma iesniedzējus. Šāda piekrišana novērš vajadzību dalībvalstīm apstiprināt katru individuālu pieteikumu.”;

6)

regulas 10. panta 4. punktam pievieno šādu daļu:

“Darbības, kas vērstas uz tādas vietējas bezvadu savienojamības nodrošināšanu, kas ir bez maksas un bez diskriminējošiem nosacījumiem, vietējās kopienās, finansē ar Savienības finansiālo atbalstu, kas sedz līdz 100 % no attiecināmajām izmaksām, neskarot līdzfinansējuma principu.”;

7)

regulas 14. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Finanšu instrumentus, kas izveidoti saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 VIII sadaļu, var izmantot, lai atvieglinātu piekļuvi finansējumam tām struktūrām, kuras īsteno darbības, kas palīdz īstenot Regulās (ES) Nr. 1315/2013, (ES) Nr. 347/2013 un (ES) Nr. 283/2014 definētos kopīgu interešu projektus un sasniegt to mērķus. Finanšu instrumenti balstās uz ex ante novērtējumiem par tirgus nepilnībām vai suboptimālu ieguldīšanas situāciju un ieguldījumu vajadzībām. Galvenie noteikumi, nosacījumi un procedūras attiecībā uz katru finanšu instrumentu ir izklāstīti šīs regulas I pielikuma III daļā.”;

8)

regulas 17. pantā 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5.   Komisija, pieņemot daudzgadu un nozares gada darba programmas, nosaka atlases un piešķiršanas kritērijus atbilstīgi mērķiem un prioritātēm, kas noteikti šīs regulas 3. un 4. pantā un Regulās (ES) Nr. 1315/2013, (ES) Nr. 347/2013 un (ES) Nr. 283/2014. Komisija, nosakot piešķiršanas kritērijus, ņem vērā vispārējās ievirzes, kas izklāstītas šīs regulas I pielikuma V daļā.”;

9)

regulas 22. pantam pievieno šādus punktus:

“Šā panta otrajā daļā minētā izdevumu apliecināšana nav obligāta dotācijām vai citiem finansiālās palīdzības veidiem, ko piešķir saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 283/2014 4. panta 1. punkta c) apakšpunktu.

Šā panta trešajā daļā minēto prasību ik gadu informēt Komisiju nepiemēro dotācijām vai citiem finansiālās palīdzības veidiem, ko piešķir saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 283/2014 4. panta 1. punkta c) apakšpunktu.”

1)

regulas 2. panta 2. punktam pievieno šādu apakšpunktu:

2)

regulas 4. panta 1. punktam pievieno šādu apakšpunktu:

3)

regulas 5. pantu groza šādi:

4)

regulas 6. pantā iekļauj šādu punktu:

“8.a   Lai varētu piešķirt finansējumu darbībām, kas sekmē kopīgu interešu projektus, kuri vērsti uz tādas kvalitatīvas vietējas bezvadu savienojamības nodrošināšanu vietējās kopienās, kas ir bezmaksas un bez diskriminējošiem nosacījumiem, tās atbilst pielikuma 4. iedaļā izklāstītajiem nosacījumiem.”;

5)

regulas 8. panta 9. punktam pievieno šādu apakšpunktu:

6)

regulas pielikumam pievieno šādu iedaļu:

“4. IEDAĻA. BEZVADU SAVIENOJAMĪBA VIETĒJĀS KOPIENĀS

Lai darbības būtu tiesīgas saņemt finansiālu atbalstu, to mērķim ir jābūt nodrošināt tādu vietēju bezvadu savienojamību, kas ir bezmaksas un bez diskriminējošiem nosacījumiem, tādos vietējās sabiedriskās dzīves centros (tostarp ārtelpās, kas pieejamas plašai sabiedrībai), kuriem ir nozīmīga loma vietējo kopienu sabiedriskajā dzīvē. Piekļūstamības nolūkos ar šīm darbībām piekļuvi pakalpojumiem nodrošina vismaz konkrētās dalībvalsts attiecīgajās valodās un, ciktāl iespējams, citās Savienības iestāžu oficiālajās valodās.

Finansiālais atbalsts ir pieejams publiskā sektora struktūrām, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2016/2102 (*2) 3. panta 1. punktā, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem apņēmušies nodrošināt tādu vietēju bezvadu savienojamību, kas ir bezmaksas un bez diskriminējošiem nosacījumiem, ierīkojot vietējus bezvadu piekļuves punktus.

Darbības, ar kurām nodrošina vietēju bezvadu savienojamību, ir tiesīgas saņemt finansējumu, ja:

Darbības, kas dublējas ar esošiem līdzīga rakstura, tostarp kvalitātes, bezmaksas privātiem vai publiskiem piedāvājumiem tajā pašā sabiedriskajā telpā, nav tiesīgas saņemt finansējumu. No šādas dublēšanās var izvairīties, nodrošinot, ka saskaņā ar šo regulu finansēto piekļuves punktu darbības rādiuss tiek plānots tā, lai tas vispirms aptvertu publiskas vietas un nepārklātos ar esošiem līdzīga rakstura privātiem vai publiskiem piedāvājumiem.

Pieejamos budžeta līdzekļus darbībām, kas atbilst šajā iedaļā izklāstītajiem nosacījumiem, piešķir, ievērojot ģeogrāfisko līdzsvaru starp dalībvalstīm, ņemot vērā saņemto priekšlikumu skaitu un principā rindas kārtībā. Līdzekļu kopējā piešķiršana katrā uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus aptver visas tās dalībvalstis, no kurām ir saņemti atbilstīgi priekšlikumi.

Saskaņā ar šo iedaļu finansētās darbības tiek realizētas un ir ciešā Komisijas uzraudzībā vismaz trīs gadus. Pēc darbības perioda beigām Komisija turpina sniegt pārskatu par minēto darbību funkcionalitāti un vajadzības gadījumā iesaistās turpmāku iniciatīvu izstrādē.

(*2)  Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/2102 (2016. gada 26. oktobris) par publiskā sektora struktūru tīmekļvietņu un mobilo lietotņu piekļūstamību (OV L 327, 2.12.2016., 1. lpp.).”"

1.11.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 286/9

(1)

Padomes Regula (EK) Nr. 1030/2002 (2) nosaka vienotu uzturēšanās atļauju formu trešo valstu valstspiederīgajiem.

(2)

Pašreizējā uzturēšanās atļauju vienotā forma, kas ir tikusi izmantota divdesmit gadus, ir uzskatāma par apdraudētu, ņemot vērā nopietnus viltošanas un krāpšanas gadījumus.

(3)

Tāpēc būtu jāizstrādā jauns kopīgs uzturēšanās atļauju trešo valstu valstspiederīgajiem veidols ar modernākiem drošības elementiem, lai padarītu šādas atļaujas drošākas un novērstu viltojumus.

(4)

Trešo valstu valstspiederīgajiem, kuriem ir derīga uzturēšanās atļauja, ko atbilstoši vienotajai formai izdevusi kāda no dalībvalstīm, kas pilnā mērā piemēro Šengenas acquis, ir tiesības līdz 90 dienām brīvi pārvietoties Šengenas zonā ar noteikumu, ka viņi atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2016/399 (3) (Šengenas Robežu kodekss) minētajiem ieceļošanas nosacījumiem.

(5)

Savienības tiesību akti par trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu un uzturēšanos nosaka režīmus, ar kuriem piešķir papildu mobilitātes tiesības ar īpašiem ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem tajās dalībvalstīs, kurām minētais acquis ir saistošs. Saskaņā ar minētajiem tiesību aktiem izdotajām uzturēšanās atļaujām izmanto vienoto formu, kā izklāstīts Regulā (EK) Nr. 1030/2002. Tādēļ, lai kompetentās iestādes varētu identificēt tos trešo valstu valstspiederīgos, kuri var izmantot minētās īpašās mobilitātes tiesības, ir svarīgi, lai uz minētajām uzturēšanās atļaujām saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem ir skaidri attēloti attiecīgie ieraksti, piemēram, “pētnieks”, “students” vai “ICT”.

(6)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Dānija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā un Dānijai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro. Tā kā šī regula pilnveido Šengenas acquis, Dānija saskaņā ar minētā protokola 4. pantu sešos mēnešos pēc tam, kad Padome ir pieņēmusi šo regulu, izlemj, vai tā šo regulu ieviesīs savos tiesību aktos.

(7)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu un 4.a panta 1. punktu Protokolā Nr. 21 par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, un neskarot minētā protokola 4. pantu, minētās dalībvalstis nepiedalās šīs regulas pieņemšanā un šī regula tām nav saistoša un nav jāpiemēro.

(8)

Šī regula ir akts, kas pilnveido Šengenas acquis vai ir kā citādi saistīts ar to, kā noteikts attiecīgi 2003. gada Pievienošanās akta 3. panta 1. punktā, 2005. gada Pievienošanās akta 4. panta 1. punktā un 2011. gada Pievienošanās akta 4. panta 1. punktā.

(9)

Attiecībā uz Islandi un Norvēģiju – saskaņā ar Nolīgumu, kas noslēgts starp Eiropas Savienības Padomi un Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par šo valstu asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (4), šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Padomes Lēmuma 1999/437/EK (5) 1. panta B punktā.

(10)

Attiecībā uz Šveici – saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (6) šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta B punktā, to lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2008/146/EK (7) 3. pantu.

(11)

Attiecībā uz Lihtenšteinu – saskaņā ar Protokolu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (8) šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta B punktā, to lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2011/350/ES (9) 3. pantu.

(12)

Lai dalībvalstis varētu izlietot esošos uzturēšanās atļauju krājumus, būtu jāparedz pārejas laiks, kurā dalībvalstis joprojām var izmantot vecās uzturēšanās atļaujas.

(13)

Tāpēc attiecīgi būtu jāgroza Regula (EK) Nr. 1030/2002,