31.10.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 284/1

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2017/1951

(2017. gada 25. oktobris),

ar ko groza Regulu (ES) Nr. 99/2013 par Eiropas statistikas programmu 2013.–2017. gadam, pagarinot to līdz 2020. gadam

(Dokuments attiecas uz EEZ un Šveici)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 338. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)

Ticama, uz atbilstīgiem datiem balstīta, savlaicīga un publiski pieejama Eiropas statistika, ko var izmantot politikas veidošanā, ir ārkārtīgi būtiska, lai novērtētu Savienības politikas un programmu progresu un izvērtētu lietderību, jo īpaši saistībā ar stratēģiju “Eiropa 2020”, kas izklāstīta 2010. gada 3. marta Komisijas paziņojumā “Eiropa 2020: Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (“stratēģija “Eiropa 2020””), un Komisijas Programmu nodarbinātībai, izaugsmei, taisnīgumam un demokrātiskām pārmaiņām.

(2)	Eiropas statistikai būtu jāīsteno visaptveroša Savienības mēroga pieeja, kas sniedz precīzus datus, lai Savienībā veicinātu turpmākus integrācijas procesus.

(3)	Ticamas, visaptverošas Eiropas statistikas pieejamība ir svarīgs sabiedriskais labums, kas dod labumu lēmumu pieņēmējiem, pētniekiem un sabiedrībai kopumā.

(4)

Ekonomikas un monetārās savienības ilgtspējas un leģitimitātes nodrošināšanai īpaši svarīgi ir panākt stabilu līdzsvaru starp Eiropas pusgada ekonomikas un sociālajiem mērķiem. Tāpēc sociālie un nodarbinātības mērķi kļuvuši vēl nozīmīgāki saistībā ar Eiropas pusgadu, jo gan valstu ziņojumos, gan valstīm adresētajos ieteikumos tiek izvērtētas sociālās un nodarbinātības problēmas un veicinātas politikas reformas, balstoties uz paraugpraksi. Šim nolūkam sociālās statistikas datiem ir ārkārtīgi svarīga nozīme.

(5)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 223/2009 (3) Eiropas Statistikas programma (“programma”) ir pamats kvalitatīvas Eiropas statistikas izstrādei, sagatavošanai un izplatīšanai, nosakot galvenās paredzēto darbību jomas un mērķus uz laiku, kas atbilst daudzgadu finanšu shēmas laikposmam. Programma būtu jāīsteno ar atsevišķām statistikas darbībām saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 223/2009 14. pantu. Gada darba programmām būtu jābalstās uz programmu.

(6)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 99/2013 (4) attiecas tikai uz laikposmu no 2013. līdz 2017. gadam, savukārt pašreizējā daudzgadu finanšu shēma paredzēta līdz 2020. gadam. Tāpēc minētā regula būtu nekavējoties jāgroza, lai pagarinātu programmu līdz 2020. gadam un nodrošinātu statistiku jomās, kurās tās trūkst un kurās tā steidzami nepieciešama.

(7)

Komisijas labāka regulējuma programmas kontekstā Savienības politikas izstrāde un uzraudzība būtu arvien vairāk jābalsta uz ticamiem datiem, kam ir pamatota statistiskā bāze. Eiropas statistikai šajā ziņā ir noteikta loma, un tā var sniegt lielu ieguldījumu, jo īpaši tajās politikas jomās, kur būtiska nozīme ir analītiskai vērtībai, kas pamatojas uz ticamiem datiem, un reaģētspējai, lai politika būtu sekmīga.

(8)

Tāpēc kvalitatīva statistika ir ļoti būtiska, lai sasniegtu labākus rezultātus un sniegtu ieguldījumu labākas Eiropas izveidē. Būtu jāpieliek lielākas pūles, lai veicinātu ieguldījumus oficiālās statistikas jomā gan Eiropas, gan valstu līmenī. Programmai būtu jāsniedz arī ievirzes prioritārajās politikas jomās, spēju veidošanā un notiekošajā prioritāšu pārskatīšanā. Turklāt, lai nodrošinātu saskaņotu pieeju šīs regulas mērķu sasniegšanā, būtu jāstiprina sadarbība ar starptautiskajām organizācijām.

(9)

Būtu jāveic darbības, lai steidzami novērstu statistikas datu trūkumu, palielinātu savlaicīgumu un atbalstītu politiskās prioritātes un ekonomikas politikas koordināciju visā Eiropas pusgadā. Komisijai (Eurostat) ciešā sadarbībā ar valstu statistikas iestādēm būtu jāsniedz arī jaunas iedzīvotāju skaita prognozes, jo īpaši saistībā ar migrācijas plūsmām, lai atjauninātu analīzi par iedzīvotāju novecošanas un ekonomiskās nevienlīdzības sociālajām un ekonomiskajām sekām un to ietekmi uz budžetu.

(10)

Rādītāji būtu savlaicīgi jāpublicē, lai atbalstītu efektīvas politikas izstrādi. Komisijai (Eurostat) saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 223/2009 12. pantu būtu publiski jāziņo par savlaicīgumu kā statistikas kvalitātes aspektu, tostarp sniedzot attiecīgu informāciju par ikvienu nepietiekama savlaicīguma gadījumu, kāds varētu gadīties.

(11)

Būtu jāturpina pilnveidot eksperimentālos ekosistēmas kontus un klimata pārmaiņu statistiku, tostarp saistībā ar pielāgošanos klimata pārmaiņām un “ekoloģiskās pēdas nospiedumiem”, izmantojot esošos datus. Eiropas Enerģētikas savienībai un klimata un enerģētikas politikas satvaram laikposmam līdz 2030. gadam, kura mērķis ir padarīt Savienības ekonomiku un enerģētikas sistēmu konkurētspējīgāku, efektīvāku, drošāku un ilgtspējīgāku, būs vajadzīga jauna statistika par enerģijas patēriņu, energoefektivitāti, atjaunojamiem energoresursiem, atkarību no enerģijas, energoapgādes drošību, kā arī jauna statistika par aprites ekonomiku.

(12)

Kvalitatīvai statistikai, kas izstrādāta, sagatavota un izplatīta saskaņā ar programmu, jo īpaši statistikai saistībā ar inovācijām, pētniecību un izstrādi, sociālajai statistikai, vides statistikai, kā arī enerģijas un transporta statistikai būtu jāļauj uzraudzīt Apvienoto Nāciju Organizācijas Darba kārtības ilgtspējīgai attīstībai līdz 2030. gadam mērķus un apakšmērķus, kuri jānosaka Savienības un dalībvalstu līmenī, tādējādi veicinot minēto mērķu sasniegšanu.

(13)	Būtu jāpanāk progress tās informācijas kvalitātes un kvantitātes uzlabošanā, kas dod ieguldījumu nacionālo kontu pilnīgumā, tādējādi ļaujot labāk aplēst nodokļu iztrūkuma un nodokļu apiešanas apjomus.

(14)

Programmas pagarināšana sniedz iespēju, ko vajadzētu izmantot, lai veiktu pielāgojumus un atspoguļotu jaunās ievirzes, jo īpaši atbilstīgi Eiropas Statistikas sistēmas (ESS) Vīzijai 2020. gadam, papildinot esošos mērķus, šā brīža prioritātes un datu pieejamību, ņemot vērā to, ka Savienība saskaras ar būtiskām problēmām ekonomiskās attīstības un sociālās kohēzijas jomā. Tai arī būtu jānodrošina ilgstošā sadarbība starp Komisiju (Eurostat) un valstustatistikas iestādēm un būtu jānodrošina regulāri dialogi ar Eiropas Statistikas padomdevēju komiteju, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 234/2008/EK (5). Tai būtu arī jānodrošina koordinācija starp Eiropas Statistikas sistēmu un Eiropas Centrālo banku sistēmu. Komisijai (Eurostat) būtu jāuzrauga tas, kā dalībvalstis ievēro Eiropas Statistikas prakses kodeksu (prakses kodekss).

(15)	Jo īpaši svarīgi ir mērīt augsta bezdarba jomas, tostarp, augsto jauniešu bezdarbu pārrobežu reģionos.

(16)

Ar atbilstīgu budžeta palielinājumu statistikai Savienības līmenī būtu jāatbalsta izmaiņas programmā un pašlaik notiekošais ESS efektivitātes uzlabošanas darbs, nodrošinot ievērojamu pievienoto vērtību un rezultātus datu kvalitātes uzlabošanai, izmantojot lielus projektus un tādējādi radot strukturālus sviras efektus un apjomradītus ietaupījumus, kas var uzlabot statistikas sistēmas visās dalībvalstīs.

(17)

Šī regula nosaka finansējuma kopapjomu programmas pagarināšanai, lai aptvertu laikposmu no 2018. līdz 2020. gadam, kam jāveido galvenā atsauces summa Eiropas Parlamentam un Padomei ikgadējās budžeta procedūras laikā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību (6) 17. punkta nozīmē.

(18)	Pagarinot programmu, Komisijai (Eurostat) būtu īpaši jāapsver sekas, ko radīs dalībvalsts izstāšanās no Savienības.

(19)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, pagarināt programmu, lai tā aptvertu laikposmu no 2018. līdz 2020. gadam, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet ka minēto mērķi tā mēroga un iedarbības dēļ var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(20)

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 223/2009 priekšlikuma projekts programmas pagarināšanai laikposmā no 2018. līdz 2020. gadam tika iesniegts iepriekšējai pārbaudei Eiropas Statistikas sistēmas komitejā (ESSK), Eiropas Statistikas padomdevēju komitejā un Monetārās, finanšu un maksājumu bilances statistikas komitejā, kura izveidota ar Padomes Lēmumu 2006/856/EK (7).

(21)	Regula (ES) Nr. 99/2013 būtu attiecīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (ES) Nr. 99/2013 groza šādi:

1)	regulas 1. pantā pievieno šādu daļu: “Programmu pagarina uz laikposmu no 2018. gada līdz 2020. gadam.”;

regulas 3. pantu aizstāj ar šādu:

“3. pants

Darbības joma

Ar šo regulu nosaka plānošanas regulējumu Eiropas statistikas izstrādei, sagatavošanai un izplatīšanai, kā arī galvenās jomas un mērķus darbībām, kuras paredzētas laikposmā no 2013. līdz 2020. gadam, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 223/2009 13. un 14. pantu.”;

3)	regulas 7. panta 1. punktā pievieno šādu daļu: “Programmas īstenošanai paredzētais finansējums 2018.–2020. gadam ir EUR 218,1 miljons, kas ietilpst 2014.–2020. gada plānošanas periodā.”;

regulas 9. pantu aizstāj ar šādu:

“9. pants

Gada darba programmas

Lai īstenotu programmu, Komisija saskaņā ar šīs regulas 4. panta 1. un 2. punktā minētajiem vispārīgajiem un konkrētajiem mērķiem pieņem gada darba programmas, kuras atbilst Regulas (EK) Nr. 223/2009 17. pantā noteiktajām prasībām un kurās izklāsta izvirzītos mērķus un vēlamos rezultātus. Komisija nodrošina, ka atbilstīgs uzsvars tiek likts uz pasākumiem, kuru mērķis ir veicināt prakses kodeksa noteikumu ievērošanu. Ikvienu gada darba programmu informatīvos nolūkos paziņo Eiropas Parlamentam.”;

regulas 13. pantu aizstāj ar šādu:

“13. pants

Savienības finanšu interešu aizsardzība

1. Komisija veic atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu, ka tad, kad tiek īstenota saskaņā ar šo regulu finansēta darbība, ar preventīviem pasākumiem pret krāpšanu, korupciju un citām nelikumīgām darbībām tiek aizsargātas Savienības finanšu intereses, šajā nolūkā veicot konsekventas un efektīvas pārbaudes un, ja ir atklāti pārkāpumi, atgūstot nepamatoti izmaksātās summas, kā arī attiecīgā gadījumā piemērojot iedarbīgus, samērīgus un preventīvus administratīvus un finansiālus sodus.

2. Komisijai vai tās pārstāvjiem un Revīzijas palātai ir tiesības, pārbaudot dokumentus un veicot pārbaudes uz vietas, veikt revīziju visiem dotāciju saņēmējiem, līgumslēdzējiem un apakšuzņēmējiem, kas ir saņēmuši Savienības līdzekļus no programmas.

3. Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) var veikt izmeklēšanu, tostarp pārbaudes uz vietas un inspekcijas saskaņā ar Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (*1) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (*2) paredzētajiem noteikumiem un procedūrām, lai noteiktu, vai notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses, saistībā ar dotācijas nolīgumu vai lēmumu par dotāciju, vai līgumu, ko finansē saskaņā ar programmu.

4. Neskarot 1., 2. un 3. punktu, sadarbības nolīgumos ar trešām valstīm un starptautiskajām organizācijām, līgumos, dotāciju nolīgumos un dotāciju lēmumos, kas pieņemti, lai īstenotu šo regulu, ietver noteikumus, kuri nepārprotami nosaka Komisijas, Revīzijas palātas un OLAF pilnvaras veikt šādas revīzijas un izmeklēšanu saskaņā ar to attiecīgo kompetenci.

5. Neskarot 1., 2. un 3. punktu, ja darbības īstenošanai pilnā apmērā vai daļēji tiek izmantoti ārpakalpojumi vai tā tiek deleģēta tālāk, vai ja ir nepieciešams piešķirt tiesības noslēgt iepirkuma līgumu vai finansiālu atbalstu trešai personai, līgumā, dotācijas nolīgumā vai lēmumā par dotāciju paredz līgumslēdzēja vai atbalsta saņēmēja pienākumu nodrošināt, ka jebkura iesaistītā trešā persona nepārprotami akceptē Komisijas, Revīzijas palātas un OLAF minētās pilnvaras.

(*1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.)."

(*2) Padomes Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.).”;"

regulas 15. pantu groza šādi:

iekļauj šādu daļu:

“2.a Komisija (Eurostat) līdz 2019. gada 31. decembrim iesniedz ESSK progresa ziņojumu par šīs programmas īstenošanu. Minētajā ziņojumā Komisija (Eurostat) detalizēti izklāsta savu viedokli par programmas perspektīvām daudzgadu finanšu shēmā, kas sāksies 2021. gadā. Minēto ziņojumu iesniedz arī Eiropas Parlamentam un Padomei.”;

panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3. “Komisija pēc apspriešanās ar ESSK un Eiropas Statistikas padomdevēju komiteju līdz 2021. gada 31. decembrim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei galīgo novērtējuma ziņojumu par programmas īstenošanu. Ziņojumā jo īpaši izvērtē:

a)	prioritāšu maiņu rezultātus un statistikas produktu un izmaksu izvērtējumu;

b)	Eiropas Statistikas sistēmas veiktos pasākumus, lai dalībvalstīm samazinātu īstenošanas un sagatavošanas izmaksas, kā arī ierobežotu vispārējo slogu, ko rada statistikas projekti un jomas, uz kurām attiecas programma;

c)	progresu, kas panākts, padarot piekļuvi oficiālajai statistikai, tostarp datu sniegšanu Eurostat tīmekļa vietnē, vienkāršāku un lietotājam draudzīgāku; un

d)	progresu datu pieejamības uzlabošanā, tostarp par sociāli ekonomiskajiem pasākumiem un stratēģijas “Eiropa 2020” rādītājiem.”;

7)	Regulas (ES) Nr. 99/2013 pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2018. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2017. gada 25. oktobrī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

A. TAJANI

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

M. MAASIKAS

(1) OV C 75, 10.3.2017., 53. lpp.

(2) Eiropas Parlamenta 2017. gada 14. septembra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2017. gada 9. oktobra lēmums.

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 223/2009 (2009. gada 11. marts) par Eiropas statistiku un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1101/2008 par tādas statistikas informācijas nosūtīšanu Eiropas Kopienu Statistikas birojam, uz kuru attiecas konfidencialitāte, Padomes Regulu (EK) Nr. 322/97 par Kopienas statistiku un Padomes Lēmumu 89/382/EEK, Euratom, ar ko nodibina Eiropas Kopienu Statistikas programmu komiteju (OV L 87, 31.3.2009., 164. lpp.).

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 99/2013 (2013. gada 15. janvāris) par Eiropas statistikas programmu 2013.–2017. gadam (OV L 39, 9.2.2013., 12. lpp.).

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 234/2008/EK (2008. gada 11. marts), ar ko izveido Eiropas Statistikas padomdevēju komiteju un atceļ Padomes Lēmumu 91/116/EEK (OV L 73, 15.3.2008., 13. lpp.).

(6) OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.

(7) Padomes Lēmums 2006/856/EK (2006. gada 13. novembris), ar ko izveido Monetārās, finanšu un maksājumu bilances statistikas komiteju (OV L 332, 30.11.2006., 21. lpp.).

PIELIKUMS

Regulas (ES) Nr. 99/2013 pielikumu groza šādi:

1)	pielikuma virsrakstu aizstāj ar šādu: “Eiropas statistikas programmas 2013.–2020. gadam statistikas infrastruktūra un mērķi”;

ievadu groza šādi:

pirmo un otro daļu aizstāj ar šādām daļām:

“Savienības politikas jomu īstenošanai nepieciešama kvalitatīva, salīdzināma un ticama statistiskā informācija par ekonomisko, sociālo, teritoriālo un vides situāciju Savienībā un tās sastāvdaļām valstu un reģionu līmenī. Eiropas statistika ir arī absolūti nepieciešama Savienībai, jo tā ļauj visai sabiedrībai un Eiropas iedzīvotājiem saprast demokrātisko procesu, piedalīties tajā un diskutēt par Savienības tagadni un nākotni.

Programma veido tiesisko regulējumu Eiropas statistikas izstrādei, sagatavošanai un izplatīšanai laikposmā no 2013. gada līdz 2020. gadam.”;

ceturto daļu aizstāj ar šādu:

“Saskaņā ar programmu izstrādātā, sagatavotā un izplatītā statistika dod ieguldījumu to Savienības politikas jomu īstenošanā, kuras atspoguļotas LESD, stratēģijā “Eiropa 2020” un tās attiecīgajās pamatiniciatīvās, kā arī citās politikas jomās, kas izklāstītas Komisijas stratēģiskajās prioritātēs.”;

mērķu aprakstā mērķi Nr. 1 aizstāj ar šādu:

“—

mērķis Nr. 1: savlaicīgi un izmaksu ziņā lietderīgā veidā, neradot lieku darba dublēšanos, nodrošināt statistikas informāciju, lai atbalstītu Savienības politikas jomu izstrādi, pārraudzību un novērtēšanu, pienācīgi atspoguļojot prioritātes un vienlaikus saglabājot līdzsvaru starp ekonomikas, sociālo, teritoriālo un vides jomu un apmierinot dažādo Eiropas statistikas lietotāju, tostarp citu lēmumu pieņēmēju, pētnieku, uzņēmumu un visu Eiropas iedzīvotāju, vajadzības,”;

I daļu “Statistikas rezultāti” groza šādi:

1.1. punktā “Stratēģija Eiropa 2020” pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Atbalsts stratēģijai “Eiropa 2020” lielā mērā izveidoja Savienības un valstu politikas stratēģisko programmu turpmākajiem gadiem. Minētajā programmā noteikta virkne mērķu un iniciatīvu, kuru vajadzībām ESS jānodrošina statistikas rādītāji daudzās jomās, piemēram, inovācijas nosacījumu uzlabošana, pētniecība un izstrāde, pienācīgu darbvietu veicināšana, vienlīdzīgas attieksmes pret sievietēm un vīriešiem veicināšana, Savienības mērķi klimata pārmaiņu un enerģijas jomā, resursu efektivitāte, izglītības līmeņu uzlabošana, tostarp, priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšana, profesionālās apmācības un mācību mobilitātes veicināšana visa mūža garumā, aktīvas un veselīgas vecumdienas, sociālās integrācijas veicināšana un nabadzības samazināšana. Attiecīgā gadījumā ir vajadzīgi statistikas dati dzimumu dalījumā, lai izprastu ar diskrimināciju dzimuma dēļ saistītas parādības, īpašu uzmanību pievēršot vardarbībai dzimuma dēļ.”;

1.1.1. mērķi groza šādi:

i)	pirmo daļu aizstāj ar šādu: “Nodrošināt kvalitatīvu un uzticamu statistikas informāciju, kura ir savlaicīgi pieejama Eiropas pusgadam, lai uzraudzītu, kā tiek īstenota stratēģija “Eiropa 2020”. Jauni rādītāji, ciktāl iespējams, pamatojas uz pieejamiem statistikas datiem.”;

ii)

otrās daļas ceturto ievilkumu aizstāj ar šādu:

“—

rādītājus par nodarbinātību, nošķirot nepilnas slodzes un pilnas slodzes darbu, darba līgumus uz noteiktu laiku un darba līgumus uz nenoteiktu laiku, kā arī rādītājus par bezdarbu, kuros ir ņemta vērā cilvēku līdzdalība nodarbinātības veicināšanas politikas pasākumos, piemēram, apmācībā. Šiem rādītājiem būtu arī jāietver dati par dzimumu dalījumu.”;

1.2.1. mērķa otrās daļas otro ievilkumu aizstāj ar šādu:

“—	sniedzot statistikas ieguldījumu nostiprinātam Stabilitātes un izaugsmes paktam, īpaši pievēršoties kvalitatīvas statistikas veidošanai un sniegšanai par valsts budžeta deficītu un parādu,

—	sniedzot statistikas izejas datus, lai efektīvi uzraudzītu ekonomisko nevienlīdzību,”;

1.3.1. mērķi groza šādi:

pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Uzlabot rādītājus un statistikas informāciju, kas pieejami par ekonomikas globalizāciju un globālajām vērtības ķēdēm Savienības lēmumu pieņēmējiem un sabiedrībai. Minētajai informācijai būtu jāpalīdz labāk saprast globalizācijas ietekmi uz ekonomiku, sociālo jomu un vidi.”;

ii)

otrās daļas trešo ievilkumu aizstāj ar šādu:

“—	datu sniegšana, kas ļauj analizēt pozitīvās un negatīvās sekas attiecībā uz Savienības tirgu, jo īpaši Savienības darba tirgu,

—	analizējot globālās vērtības ķēdes, iespējams, ar atbilstīgām ieguldījuma/produkcijas tabulām un ar ārējās tirdzniecības un uzņēmumu statistikas palīdzību, tostarp mikrodatu sasaisti, un koordinējot šīs analīzes rezultātus ar Savienību interesējošām starptautiskām iniciatīvām, un”;

2. punktu “Uzskaites ietvari” aizstāj ar šādu:

“2. Uzskaites ietvari

Komisijas 2009. gada 20. augusta paziņojums “IKP un ne tikai. Progresa novērtējums mainīgā pasaulē” (“IKP un ne tikai”) un Stiglitz-Sen-Fitoussi ziņojuma par ekonomiskās darbības un sociālā progresa rādītājiem publicēšana deva jaunu impulsu ESS galvenā uzdevuma risināšanā, proti, kā iegūt labāku statistiku par transversālām jomām un integrētāku statistiku, lai aprakstītu sarežģītas sociālās, vides un ekonomikas parādības, kas sniedzas tālāk par tradicionālo ekonomikas rezultātu mērīšanu. ESS ietvaros darbā, kas saistīts ar IKP un ne tikai ar IKP, galvenā uzmanība tiek pievērsta trim prioritārajām jomām: statistikai par mājsaimniecību sektoru un statistikai, kas attiecas uz ienākumu sadali, patēriņu un turību, dzīves kvalitātes vairākdimensiju novērtēšanai un vides ilgtspējas novērtēšanai. Papildu impulsus sniedz jaunie pasaules ilgtspējīgas attīstības mērķi, ko pieņēma 2015. gadā. Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēma (EKS) veido integrētu un saskanīgu sistēmu visiem ekonomikas statistikas datiem, kuri jāpapildina ar citiem rādītājiem, lai politikas un lēmumu pieņemšanas vajadzībām nodrošinātu pilnīgāku informāciju. EKS 2010 pilnīga īstenošana tiks atbalstīta ar regulāriem kvalitātes un atbilstības novērtējumiem, ņemot vērā atkāpju piemērošanas pakāpenisko atcelšanu līdz 2020. gada beigām, kuras rezultātā tiks vēl vairāk uzlabots savlaicīgums un rādītāju pieejamība.”;

2.1. punktu “Ekonomikas un sociālie rezultāti” aizstāj ar šādu:

“2.1. Ekonomikas un sociālie rezultāti

Ekonomikas krīze ir pastiprinājusi vajadzību pēc kvalitatīviem makroekonomikas rādītājiem, lai labāk izprastu un analizētu ekonomikas svārstības, kā arī lai labāk izprastu un analizētu ekonomisko nevienlīdzību un tās ietekmi uz sabiedrību, tādējādi atvieglinot lēmumu pieņemšanas procesu. Arvien vairāk globalizētā ražošana nosaka vajadzību pēc saskanīga regulējuma, kas atvieglina dažādu jomu statistikas interpretāciju un integrāciju.”;

2.1.1. mērķa otro daļu groza šādi:

otro ievilkumu aizstāj ar šādu:

“—	sagatavojot rādītājus par ienākumu, patēriņa un labklājības sadalījumu mājsaimniecībās, saskaņojot nacionālo kontu apkopojumu ar mājsaimniecību apsekojuma vai administratīvajiem datiem,”;

ii)

ceturto ievilkumu aizstāj ar šādu:

“—	stiprinot saiknes ar nacionālajiem kontiem sociālās aizsardzības, veselības un izglītības jomās,

—	attīstot dzīves kvalitātes mērīšanas sistēmu, tādējādi nacionālajos kontos pastiprinot mājsaimniecību perspektīvu,

—	attīstot ar “IKP un ne tikai” saistītus rādītājus, ar kuriem no nacionālo kontu perspektīvas mēra vides ilgtspējību un ārējo ietekmi,”;

iii)

aiz piektā ievilkuma iekļauj šādus ievilkumus:

“—	detalizētāk izstrādājot aktuālus sociālos rādītājus, tostarp uzlabotas īstermiņa prognozēšanas un ātro novērtējumu metodes,

—	atbalsts makroekonomikas datu apmaiņas veikšanai starptautiskā mērogā, lai samazinātu slogu statistikas sagatavotājiem un uzlabotu salīdzināmu un konsekventu datu pieejamību lietotājiem,

—	izstrādājot un pilnveidojot apkopotos rādītājus par ieņēmumiem un labklājības nevienlīdzības aspektiem,

—	mērot un analizējot dzimumu nevienlīdzību, tostarp atalgojuma atšķirības,”;

2.1.2. mērķa otrās daļas pēdējo ievilkumu aizstāj ar šādu:

“—	nodrošinot saskaņotas mājokļu cenu statistikas pieejamību un paplašināšanu visās dalībvalstīs.”;

2.2.1. mērķa otro daļu aizstāj ar šādu:

“Mērķi īstenos:

—

tālāk izstrādājot saskaņotu vides kontu sistēmu kā galveno nacionālo kontu “satelītkontus” un sniedzot informāciju par emisijām atmosfērā, enerģijas patēriņu, dabas resursu plūsmām, izejmateriālu tirdzniecību, vides nodokļiem un vides aizsardzības izdevumiem, iespējams, aptverot arī dabai nekaitīgu izaugsmi/iepirkumu,

—	tālāk izstrādājot eksperimentālos ekosistēmas kontus, kas ļautu izmantot esošās datu kopas, tostarp tās, kuras apkopojušas Savienības iestādes, struktūras, biroji vai aģentūras kā daļu no ilgtermiņa datu integrācijas iniciatīvas,

—	tālāk izstrādājot paņēmienus, kā labāk izmantotu savāktos datus ar klimata pārmaiņām saistītai statistikai, un

—	tālāk izstrādājot rādītājus, ar kuriem ir iespējams novērtēt ekoloģiskās pēdas nospiedumu, pamatojoties uz esošajām datu kopām.”;

3.1.1. mērķi groza šādi:

pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Palielināt statistikas sagatavošanas procesu efektivitāti un lietderīgumu. Saskaņā ar labāka regulējuma programmu ir nepieciešams racionalizēt spēkā esošos tiesību aktus, kas attiecas uz uzņēmējdarbības statistikas jomas pīlāru. Šajā sakarībā būtu pienācīgi jāņem vērā statistikas sagatavotājiem pieejamo resursu ierobežojumi un kopējais slogs respondentiem atbilstīgi Komisijas Normatīvās atbilstības un izpildes programmai (REFIT). Nodrošināt kvalitatīvu statistiku par galvenajām jomām, kurās uzņēmumi ir interešu centrā, piemēram, uzņēmumu statistika, īstermiņa rādītāji, uzņēmumu ieguldījumi cilvēkkapitālā un kvalifikācijā, starptautiskie darījumi, globalizācija, iekšējā tirgus uzraudzība, pētniecība, attīstība un inovācija, un tūrisms. Īpaša uzmanība būtu jāvelta datu pieejamībai rūpniecības un pakalpojumu nozarēs ar augstu pievienoto vērtību, jo īpaši zaļās ekonomikas, digitālās ekonomikas, sadarbīgās ekonomikas, veselības ekonomikas, izglītības ekonomikas un sociālās ekonomikas nozarē.”;

ii)

otrās daļas pirmo ievilkumu aizstāj ar šādu:

“—	atkārtoti izmantojot datus, kas pieejami statistikas sistēmā vai sabiedrībā, izveidojot kopēju juridisko pamatu uzņēmējdarbības statistikai un izveidojot kopēju infrastruktūru un instrumentus,”;

3.2.1. mērķi groza šādi:

pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Nodrošināt statistiku par galvenajām sociālās politikas jomām, kuru interešu lokā ir iedzīvotāji, piemēram, labklājība, ilgtspēja, sociālā kohēzija, nabadzība, nevienlīdzība, demogrāfiskās problēmas (jo īpaši iedzīvotāju novecošana, iedzīvotāju skaita sarukums, iedzīvotāju izkliedētība un migrācija), darba tirgus, izglītība un apmācība, tostarp izglītība agrīnā bērnībā, pieaugušo izglītība, profesionālā izglītība un jaunu cilvēku mācību mobilitāte, kultūra, fiziskā aktivitāte, dzīves kvalitāte, drošība, veselība, invaliditāte, patēriņš, brīva pārvietošanās un iekšējais tirgus, jaunu cilvēku mobilitāte, tehnoloģiskā inovācija un jauna veida dzīves stila izvēle. Attiecīgā gadījumā minētos statistikas datus nodrošina dzimumu dalījumā tajās grupās, par kurām sociālās politikas veidotājiem ir īpaša interese. Prioritātes nosaka saskaņā ar 6. pantu. Saskaņā ar labāka regulējuma programmu ir nepieciešams racionalizēt spēkā esošos tiesību aktus, kas attiecas uz sociālās statistikas jomas pīlāru. To darot, būtu pienācīgi jāņem vērā statistikas sagatavotājiem pieejamo resursu ierobežojumi un kopējais slogs respondentiem atbilstīgi REFIT.”;

ii)

otrās daļas ceturto ievilkumu aizstāj ar šādu:

“—	nodrošinot ar statistiku par ienākumu nevienlīdzību, izmantojot tādus rādītājus kā Džini indekss un attīstot ienākumu sadalījuma galvenās deciles, nodrošinot salīdzināmu valsts pamatrādītāju, kā arī izmantojot datus par nevienlīdzību attiecībā uz galveno preču un pakalpojumu pieejamību,”;

iii)

otrās daļas septīto ievilkumu aizstāj ar šādu:

“—	īstenojot darbības, kas paredzētas darba programmā par migrācijas statistikas optimizēšanu, ņemot vērā jaunas problēmas, jo īpaši starptautiskās norises,

—	sniedzot iedzīvotāju skaita prognozes un to ikgadējos atjauninājumus,

—	izstrādājot visaptverošus rādītājus par migrantu situāciju Savienībā,

—	veicinot sadarbību ar specializētām aģentūrām un organizācijām attiecībā uz bēgļu stāvokli,

—	izstrādājot metodoloģiju brīvprātīgi sagatavojamam pārskatam par vardarbību, kas saistīta ar dzimumu, sadarbībā ar Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām, kuras darbojas šajā jomā,

—	ieviešot sociālajai statistikai vienotu juridisko pamatu un izstrādājot kopīgu infrastruktūru un kopīgus instrumentus,”;

3.3. punkta “Ģeotelpiskā, vides, lauksaimniecības un citu nozaru statistika” trešo daļu aizstāj ar šādu:

“Lauksaimniecība joprojām būs svarīga Savienības politikas joma. Kopējā lauksaimniecības politika uzsver vajadzību pēc dzīvotspējīgas pārtikas ražošanas, dabas resursu ilgtspējīgas apsaimniekošanas un rīcības klimata jomā, kā arī līdzsvarotas teritoriālās attīstības, kas ir minētās politikas jomas galvenie mērķi. Uzmanība tiks vērsta uz vides, bioloģiskās daudzveidības/ekosistēmas, ekonomikas, cilvēku veselības un drošības, kā arī sociālajiem jautājumiem.”;

3.3.1. mērķi groza šādi:

i)	pirmo daļu aizstāj ar šādu: “Atbalstīt tādas politikas veidošanu, kura pamatojas uz faktiem, elastīgāk un vairāk izmantojot telpisko informāciju saistībā ar sociālo, teritoriālo, ekonomikas un vides statistikas informāciju par reģioniem, reģionu tipoloģijām, pilsētām un urbanizācijas līmeni.”;

ii)

otrajai daļai pievieno šādus jaunus ievilkumus:

“—	īstenojot statistiku par zemes izmantošanu un zemes pārklājumu,

—	saskaņojot statistikas datus par reģioniem, pilsētām un teritoriālajām tipoloģijām.”;

3.3.3. mērķi groza šādi:

aiz pirmās daļas iekļauj šādu daļu:

“Atbilstīgi Komisijas prioritātei “Eiropas Enerģētikas savienība” un pēc iespējas vairāk pamatojoties uz pašreizējiem datiem, īpaša uzmanība tiks pievērsta statistikai, kas attiecas uz enerģijas patēriņu, energoefektivitāti, atjaunojamiem energoresursiem, atkarību no enerģijas, enerģētiskās nabadzības aspektiem, energoapgādes drošību un aprites ekonomiku. Turklāt enerģētikas statistikai būs jāatbalsta 2030. gada klimata un enerģētikas politikas satvars, kura mērķis ir padarīt Savienības ekonomikas un enerģētikas sistēmu konkurētspējīgāku, drošāku un ilgtspējīgāku.”;

ii)

otrajai daļai pievieno šādu ievilkumu:

“—	atkarību no enerģijas un energoapgādes drošību.”;

3.3.4. mērķi groza šādi:

pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Nodrošināt lauksaimniecības, zivsaimniecības un mežsaimniecības statistiku, lai izstrādātu un uzraudzītu kopējo lauksaimniecības un zivsaimniecības politiku, kurā atspoguļoti galvenie Savienības stratēģiskie mērķi attiecībā uz ilgtspēju, kā arī lauku attīstību, veicot regulāras darbības saistībā ar statistikas izstrādi, sagatavošanu un izplatīšanu. Saskaņā ar labāka regulējuma programmu ir nepieciešams racionalizēt spēkā esošos tiesību aktus, kas attiecas uz lauksaimniecības statistikas jomas pīlāru. To darot, būtu pienācīgi jāņem vērā statistikas sagatavotājiem pieejamo resursu ierobežojumi un kopējais slogs respondentiem atbilstīgi REFIT.”;

ii)

otrajai daļai pievieno šādus ievilkumus:

“—	sagatavojot un īstenojot lauksaimniecības skaitīšanu, kas plānota 2020. gadā,

—	ieviešot vienotu juridisko pamatu ar lauksaimniecību saistītai statistikai un izstrādājot kopīgu infrastruktūru un kopīgus instrumentus.”;

II daļu “Eiropas statistikas sagatavošanas metodes” groza šādi:

ievaddaļu aizstāj ar šādu:

“ESS patlaban saskaras ar vairākiem izaicinājumiem. No Eiropas statistikas tiek sagaidīts arvien vairāk tās tvēruma, kvalitātes un salīdzināmības ziņā. Līdz ar globalizāciju ir radusies kompleksa situācija, kuru oficiālajai statistikai ir jāspēj raksturot un kura ir saistīta ar metodoloģiskām problēmām. Nepārtraukti pieaugošā datu pieejamība no privātiem un publiskiem datu sniedzējiem rada potenciālu oficiālās statistikas savlaicīguma un atbilstīguma uzlabošanai, kā arī atbildētības noslodzes samazināšanai. Lai risinātu šos jautājumus, vienlaikus saskaroties ar resursu nepietiekamību, ESS, pamatojoties uz holistisku pieeju, pakāpeniski īstenos ESS Vīzijā 2020. gadam izvirzītos stratēģiskos mērķus, lai sasniegtu kvalitātes un efektivitātes pieaugumu:

—	aktīvi iesaistīties regulārā dialogā ar lietotājiem, lai dziļāk izprastu to vajadzības, atzīstot, ka dažādām lietotāju grupām ir dažādas vajadzības, kurām jārod pareizā pieeja,

—	sniegt augstas kvalitātes produktus un pakalpojumus un piemērot uz kvalitāti vērstu pieeju ESS vadībai, organizācijai un pārvaldībai,

—	statistikas produktu un pakalpojumu pamatā izmantot gan tradicionālos apsekojumus, gan citus avotus, tostarp administratīvos datus, ģeotelpiskos datus un, ja iespējams, lielos datus,

—	iegūt piekļuvi jauniem datu avotiem un izstrādāt metodes un rast piemērotas tehnoloģijas, lai varētu izmantot šādus datu avotus Eiropas statistikas uzticamai sagatavošanai,

—

uzlabot statistikas sagatavošanas efektivitāti, vēl vairāk pastiprinot apmaiņu ar zināšanām, pieredzi un metodēm, kā arī attiecīgā un pienācīgi pamatotā gadījumā – instrumentu, datu, pakalpojumu un resursu kopīgu lietošanu. Kopīgais atsauces satvars būs uzņēmuma arhitektūra, un šīs sadarbības pamatā būs saskaņoti standarti un tehnoloģiju un statistikas infrastruktūras kopīgi elementi,

—	īstenot Eiropas statistikas izplatīšanas un saziņas stratēģiju, kas ir pietiekami elastīga, lai pielāgotos jaunām tehnoloģijām, palīdzētu orientēties datu revolūcijas pasaulē un kalpotu par uzticamu demokrātijas pīlāru.”;

1.1. mērķa trešās daļas pirmo ievilkumu aizstāj ar šādu:

“—	ieviešot jaunu integrētu, efektīvu un mērķim atbilstošu kvalitātes garantēšanas mehānismu, balstoties uz prakses kodeksu un ESS kvalitātes nodrošināšanas regulējumu,

—	novērtējot atbilstību prakses kodeksam,”;

4.1. mērķi groza šādi:

pirms pirmās daļas iekļauj šādu punktu:

“Eiropas iedzīvotājiem būtu jābūt iespējai viegli un bez šķēršļiem piekļūt Eiropas statistikai, lai viņi varētu šādus datus izmantot izglītībā un lēmumu pieņemšanā. Šis mērķis tiks īstenots, uzlabojot Eiropas statistikas draudzīgumu lietotājiem un veicinot datu pieejamību. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš statistikas datu, tostarp diagrammu un karšu, vieglai iegūstamībai un apmaiņai, lai tos varētu praktiski izmantot. Lielākam skaitam iedzīvotāju būtu jāgūst labums no Eiropas statistikas, tādējādi efektīvi dodot ieguldījumu statistikas informācijas izplatīšanā sabiedrībai.”;

ii)

piektajai daļai pievieno šādu ievilkumu:

“—	identificējot pašreizējās un nākotnes vajadzības pēc datiem, lai nodrošinātu daudzfunkcionālus un galalietotājam pielāgotus produktus un pakalpojumus.”;

5.1. mērķa ceturtās daļā aiz trešā ievilkuma iekļauj šādu ievilkumu:

“—	analizējot nepieciešamību pēc jaunām prasmēm saistībā ar datu zinātni un to integrēšanu apmācību programmās,”;

III daļā “Partnerība” 1.4. mērķa otrajā daļā aiz ceturtā ievilkuma iekļauj šādus ievilkumus:

“—	palielinot Eiropas iedzīvotāju izpratni par oficiālās statistikas nozīmi un informējot par šo statistiku visas ieinteresētās personas, katru gadu 20. oktobrī atzīmējot Eiropas statistikas dienu,

—	izplatot atbilstīgus statistikas datus, lai atbalstītu Eiropas kaimiņattiecību politiku un attiecīgos asociācijas nolīgumus,

—	popularizējot Eiropas vērtības un tādas iniciatīvas kā Eiropas Statistikas prakses kodekss, ESS kvalitātes nodrošināšanas regulējums un pieeju standartizācija un saskaņošana attiecībā uz trešām valstīm un reģioniem,”.

		ISSN 1977-0715
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 284

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	60. gadagājums 2017. gada 31. oktobris

Saturs		I Leģislatīvi akti	Lappuse
		REGULAS
	*	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/1951 (2017. gada 25. oktobris), ar ko groza Regulu (ES) Nr. 99/2013 par Eiropas statistikas programmu 2013.–2017. gadam, pagarinot to līdz 2020. gadam ( 1 )	1
	*	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/1952 (2017. gada 25. oktobris), ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 2888/2000 un (EK) Nr. 685/2001 un Padomes Regulu (EEK) Nr. 1101/89 ( 2 )	12


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ un Šveici.
	(2) Dokuments attiecas uz EEZ.