19.10.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 269/1

(1)

2017. gada 30. augustā Padome pieņēma Regulu (ES) 2017/1509.

(2)

2017. gada 3. oktobrī Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes (“ANO DP”) komiteja, kas izveidota, ievērojot ANO DP Rezolūciju (“ANO DPR”) 1718 (2006), iekļāva sarakstā četrus kuģus, ievērojot ANO DPR 2375 (2017) 6. punktu.

(3)

Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Regulas (ES) 2017/1509 XIV pielikums,

19.10.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 269/3

(1)

Polija saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 26. pantu ir iesniegusi pieteikumu tam, lai Regulas (ES) Nr. 1151/2012 22. pantā paredzētajā Garantēto tradicionālo īpatnību reģistrā ierakstītu nosaukumus Półtorak staropolski tradycyjny, Dwójniak staropolski tradycyjny, Trójniak staropolski tradycyjny, Czwórniak staropolski tradycyjny, Kiełbasa jałowcowa staropolska, Kiełbasa myśliwska staropolska, Olej rydzowy tradycyjny un Kabanosy staropolskie ar nosaukuma rezervēšanu.

(2)

Nosaukumi Półtorak, Dwójniak, Trójniak, Czwórniak, Kiełbasa jałowcowa, Kiełbasa myśliwska, Olej rydzowy un Kabanosy saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 509/2006 (2) 13. panta 1. punktu iepriekš bija reģistrēti (3) kā garantētas tradicionālās īpatnības bez nosaukuma rezervēšanas.

(3)

Pēc Regulas (ES) Nr. 1151/2012 26. panta 1. punkta otrajā daļā minētās valsts līmeņa iebildumu procedūras veikšanas nosaukumi Półtorak, Dwójniak, Trójniak un Czwórniak tika papildināti ar apzīmējumu staropolski tradycyjny, nosaukumi Kiełbasa jałowcowa un Kiełbasa myśliwska tika papildināti ar apzīmējumu staropolska, nosaukums Olej rydzowy tika papildināts ar apzīmējumu tradycyjny, bet nosaukums Kabanosy tika papildināts ar apzīmējumu staropolskie. Visi šie papildu apzīmējumi atspoguļo produktu tradicionālo raksturu, kā paredzēts Regulas (ES) Nr. 1151/2012 26. panta 1. punkta trešajā daļā.

(4)

Komisija ir izskatījusi pieteikumu par nosaukumiem Półtorak staropolski tradycyjny, Dwójniak staropolski tradycyjny, Trójniak staropolski tradycyjny, Czwórniak staropolski tradycyjny, Kiełbasa jałowcowa staropolska, Kiełbasa myśliwska staropolska, Olej rydzowy tradycyjny un Kabanosy staropolskie un pēc tam to publicējusi Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (4).

(5)

Komisija saņēma paziņojumu par iebildumu attiecībā uz Kabanosy staropolskie reģistrāciju. Tāpēc šā nosaukuma reģistrācija ir atkarīga no iebildumu procedūras iznākuma, kuru veic atsevišķi.

(6)

Attiecībā uz nosaukumiem, kas nav Kabanosy staropolskie, Komisijai nav iesniegts neviens paziņojums par iebildumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 51. pantu, tāpēc nosaukumi Półtorak staropolski tradycyjny, Dwójniak staropolski tradycyjny, Trójniak staropolski tradycyjny, Czwórniak staropolski tradycyjny, Kiełbasa jałowcowa staropolska, Kiełbasa myśliwska staropolska un Olej rydzowy tradycyjny būtu jāreģistrē ar nosaukuma rezervēšanu,

19.10.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 269/5

(1)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 26. pantu Čehijas Republika iesniedza pieteikumu Regulas (ES) Nr. 1151/2012 22. pantā paredzētajā Garantēto tradicionālo īpatnību reģistrā reģistrēt nosaukumus Tradiční Lovecký salám/ Tradičná Lovecká saláma un Tradiční Špekáčky/ Tradičné Špekačky ar nosaukuma rezervēšanu.

(2)

Nosaukumi Lovecký salám/ Lovecká saláma un Špekáčky/Špekačky saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 509/2006 (2) 13. panta 1. punktu bija iepriekš reģistrēti (3) kā garantētas tradicionālās īpatnības bez nosaukuma rezervēšanas.

(3)

Pēc tam, kad tika veikta Regulas (ES) Nr. 1151/2012 26. panta 1. punkta otrajā daļā minētā valsts līmeņa iebildumu procedūra, nosaukumus Lovecký salám/ Lovecká saláma papildināja attiecīgi ar apzīmējumiem Tradiční un Tradičná, savukārt nosaukumus Špekáčky/Špekačky papildināja attiecīgi ar apzīmējumiem Tradiční un Tradičné. Šie papildu termini apzīmē produktu tradicionālo raksturu, kā paredzēts Regulas (ES) Nr. 1151/2012 26. panta 1. punkta trešajā daļā.

(4)

Komisija izskatīja pieteikumu par nosaukumiem Tradiční Lovecký salám/ Tradičná Lovecká saláma un Tradiční Špekáčky/ Tradičné Špekačky, un tas vēlāk tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (4).

(5)

Komisijai nav iesniegts neviens paziņojums par iebildumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 51. pantu, tāpēc nosaukumi Tradiční Lovecký salám/ Tradičná Lovecká saláma un Tradiční Špekáčky/ Tradičné Špekačky būtu jāreģistrē ar nosaukuma rezervēšanu,

19.10.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 269/7

(1)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Horvātijas pieteikums reģistrēt nosaukumu Varaždinsko zelje kā aizsargātu cilmes vietas nosaukumu ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2).

(2)

Varaždinsko zelje ir izstrādājums, kas iegūts no kāpostiem (Brassica oleracea var. capitata f. alba), kuri pieder pie Varaždinas vietējās saglabājamās šķirnes ‘Varaždinski kupus’, un kas ražots Varaždinas županijas administratīvās teritorijas robežās Horvātijā.

(3)

2015. gada 7. oktobrī Komisija saņēma Slovēnijas paziņojumu par iebildumiem. Saistīto pamatoto iebildumu paziņojumu Komisija saņēma 2015. gada 4. decembrī.

(4)

Atzinusi iebildumus par pamatotiem, Komisija ar 2016. gada 28. janvāra vēstuli aicināja Horvātiju un Slovēniju trīs mēnešu laikā attiecīgi apspriesties, lai mēģinātu panākt vienošanos saskaņā ar savām iekšējām procedūrām.

(5)

Pēc pieteikuma iesniedzēja pieprasījuma apspriešanās termiņš tika pagarināts vēl par trim mēnešiem.

(6)

Tomēr ieinteresēto personu vienošanās panākta netika. Komisijai tika pienācīgi sniegta informācija par attiecīgo apspriešanos starp Horvātijas un Slovēnijas ieinteresētajām pusēm. Tāpēc, ņemot vērā šīs apspriešanās iznākumu, Komisijai būtu jāpieņem lēmums saskaņā ar procedūru, kas minēta Regulas (ES) Nr. 1151/2012 52. panta 3. punkta b) apakšpunktā.

(7)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 10. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktu iebildumu iesniedzēji apgalvoja, ka nosaukuma Varaždinsko zelje reģistrācija par aizsargātu cilmes vietas nosaukumu ir pretrunā Regulas (ES) Nr. 1151/2012 6. panta 2. punktam un ka tādējādi tiktu apdraudēta tāda identiska nosaukuma pastāvēšana, ar ko apzīmē produktu, kurš likumīgi tirgots vairāk nekā piecus gadus pirms 50. panta 2. punkta a) apakšpunktā paredzētās publicēšanas dienas.

(8)

Tiek apgalvots, ka nosaukums Varaždinsko zelje sakrīt ar 1967. gadā reģistrētas kāpostu šķirnes nosaukumu. 1967. gadā šķirne ‘Varaždinski’ tika ierakstīta Dienvidslāvijas Sociālistiskās Federālās Republikas (DSFR) lauksaimniecības augu šķirņu vietējo vai domesticēto ārzemju sēklu šķirņu sarakstā. Pēc tam 1989. gadā šī šķirne tajā pašā sarakstā tika reģistrēta kā ‘Varaždinski kupus’ / ‘Varaždinsko zelje’. Pašlaik šī šķirne ir iekļauta visu to valstu sarakstos, kuras radušās pēc DSFR izjukšanas. Slovēnijas Republika šķirni ‘Varaždinski’/‘Varaždinsko’ reģistrēja pēc neatkarības iegūšanas. Horvātijas šķirne ‘Varaždinski kupus’ un Slovēnijas šķirnes ‘Varaždinsko 2’ un ‘Varaždinsko 3’ ir iekļautas Eiropas Savienības Kopējā dārzeņu šķirņu katalogā.

(9)

Iebildumu iesniedzējs norāda, ka no šīm šķirnēm iegūtā produkcija ir pazīstama kā Varaždinsko zelje Slovēnijā, Serbijā, Bosnijā un Hercegovinā, bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā un Melnkalnē. Turklāt saskaņā ar iebildumu iesniedzēja apgalvojumu Slovēnijas Republikā ‘Varaždinsko’ šķirnes kāpostus audzē jau vairāk nekā 75 gadus. Konkrētāk, tirgum paredzētā svaigu ‘Varaždinsko’ kāpostu produkcijas apjoms Slovēnijā ir ap 2 800–4 000 tonnu gadā.

(10)

Iebildumu iesniedzējs uzskata, ka Varaždinsko zelje reģistrācija varētu maldināt Slovēnijas patērētājus, jo ražotājiem un patērētājiem Slovēnijas Republikā nosaukums Varaždinsko zelje saistās nevis ar vienotā dokumenta 4. punktā norādīto izcelsmes vietu vai teritoriju, bet gan galvenokārt ar kvalitāti un piemērotību skābēšanai.

(11)

Iebildumu iesniedzējs apgalvo, ka ierosinātā nosaukuma reģistrācija apdraudētu identiska, slovēņu valodā lietota nosaukuma Varaždinsko zelje pastāvēšanu gan attiecībā uz šķirni, gan produktiem, kas no tās iegūti un likumīgi tirgoti Slovēnijas Republikā. Ierosinātā nosaukuma reģistrācija radītu ekonomiskus zaudējumus Varaždinsko zelje ražotājiem Slovēnijas Republikā, jo viņi būtu spiesti ražošanu pārtraukt. Tas apdraudētu arī sēklu ražošanu no divām Eiropas Savienības Kopējā dārzeņu šķirņu katalogā reģistrētām Slovēnijas kāpostu šķirnēm, ‘Varaždinsko 2’ un ‘Varaždinsko 3’, jo no šīm šķirnēm iegūtais produkts Slovēnijā tiek tirgots kā ‘Varaždinsko’ kāposti.

(12)

Komisija, izvērtējot argumentus, kas izklāstīti pamatotajos iebildumu paziņojumos un Komisijai sniegtajā informācijā par apspriešanos starp ieinteresētajām personām, ir secinājusi, ka nosaukums Varaždinsko zelje būtu jāreģistrē kā ACVN.

(13)

Prasības nosaukuma Varaždinsko zelje reģistrēšanai par ACVN ir izpildītas. Produktam ir raksturīgās īpašības – augsts kopējais fenola un flavonoīdu saturs, augsts sausnes saturs un īpaši augsts cukuru saturs, un šo īpašību pamatā būtībā ir konkrētā ģeogrāfiskā apgabala dabas faktori un cilvēkfaktori. Varaždinsko zelje augstais sausnes saturs un īpaši augstais cukuru saturs veidojas ražošanas metodes izmantošanas rezultātā, proti, šis aukstumizturīgais dārzenis paliek uz lauka līdz vēlam rudenim. Varaždinsko zelje augsto kopējo fenola un flavonoīdu saturu nosaka produkta ģenētiskās īpašības, kā arī vides un augšanas apstākļi. Produktu Varaždinsko zelje ražo tikai no vietējās saglabājamās šķirnes kāposta ‘Varaždinski kupus’ sēklām, kas iekļautas ES šķirņu reģistrā. Termins “saglabājamā šķirne” norāda, ka sēklu iegūst vienīgi noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā un nekur citur.

(14)

Attiecībā uz apgalvojumu par nosaukuma maldinošo dabu Komisija uzskata, ka nosaukums attiecas uz apgabalu, kurā produkts tiek ražots. Pats par sevi patērētājus par produkta izcelsmi tas maldināt nevar.

(15)

Attiecībā uz apgalvojumu, ka reģistrējamais nosaukums ir homonīms divu reģistrētu kāpostu šķirņu nosaukumam un ka reģistrācija apdraud no šīm šķirnēm iegūtas tādas produkcijas pastāvēšanu, ko Slovēnijā, Serbijā, Bosnijā un Hercegovinā, bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā un Melnkalnē pazīst ar nosaukumu Varaždinsko zelje, Komisija norāda, ka attiecībā uz Slovēnijā tirgū laisto produktu termins Varaždinsko, ko izmanto par apzīmētāju vārdam zelje (t. i., “kāposts” slovēņu valodā), tikai apzīmē kāposta šķirni. Slovēnijā izmantotais nosaukums Varaždinsko zelje norāda, ka produkta sastāvā ir ‘Varaždinsko’ šķirnes kāposti. Nav liecību par šā nosaukuma izmantošanu neatkarīgi no kāpostu šķirnes. Ievērojot iepriekš minēto, terminā Varaždinsko dominē šķirnes indikatora funkcija, tāpēc Komisija uzskata, ka Slovēnijā pieņemtā nosaukuma Varaždinsko zelje vispārīgai lietošanai pārejas periodu piešķirt nav lietderīgi.

(16)

Tomēr Eiropas Savienības Kopējā dārzeņu šķirņu katalogā reģistrēto šķirņu ‘Varaždinsko 2’ un ‘Varaždinsko 3’ nosaukumu izmantošana uz etiķetēm arī turpmāk bez laika ierobežojuma ir atļauta attiecībā uz sēklām un kāpostu izstrādājumiem, kas ražoti ārpus noteiktā ģeogrāfiskā apgabala. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 42. pantu, neraugoties uz nosaukuma Varaždinsko zelje kā ACVN reģistrāciju, nosaukumus ‘Varaždinsko 2’ un ‘Varaždinsko 3’ drīkst lietot uz etiķetēm, ja vien tiek izpildīti minētā panta nosacījumi. Jo īpaši kāpostu izstrādājuma etiķetē skaidri saskatāmai vajadzētu būt norādei par izcelsmes valsti un nedrīkstētu iekļaut netiešas norādes uz Horvātiju. Tas sniegs papildu garantiju, ka patērētāji saņems pareizu informāciju, kas šo produktu atšķirs no produkta, kuru tirgo ar šo reģistrēto ACVN.

(17)

Ievērojot iepriekš minēto, nosaukums Varaždinsko zelje būtu jāieraksta Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā.

(18)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības produktu kvalitātes politikas komitejas atzinumu,

19.10.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 269/10

(1)

Regula (ES) Nr. 1151/2012 ir stājusies spēkā 2013. gada 3. janvārī. Minētā regula atcēla un aizstāja Padomes 2006. gada 20. marta Regulu (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību (2).

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 510/2006 6. panta 2. punktu Dānijas pieteikums reģistrēt nosaukumu Danbo kā aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN) ir ticis publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (3).

(3)

Austrija, Argentīna kopā ar Argentīnas Piena ražotāju federāciju (Centro de la Industria Lechera), Austrālija kopā ar piena nozares valsts struktūru Dairy Australia, Jaunzēlande kopā ar Jaunzēlandes Piena uzņēmumu asociāciju (Dairy Companies Association of New Zealand), Urugvaja, Amerikas Savienoto Valstu Tirdzniecības pārstāvniecības birojs, kā arī Amerikas Savienoto Valstu Pārtikas produktu sugas vārdu aizsardzības konsorcijs (Consortium for Common Food Names) saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 510/2006 7. panta 2. punktu iesniedza iebildumus pret reģistrāciju. Šie iebildumi saskaņā ar minētās regulas 7. panta 3. punktu tika atzīti par pieņemamiem, izņemot iebildumu no Austrijas, kas netika saņemts noteiktajā termiņā.

(4)

Attiecīgie iebildumi bija saistīti ar neatbilstību nosacījumiem, kas izklāstīti Regulas (EK) Nr. 510/2006 2. pantā, kurš aizstāts ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 5. pantu, konkrētāk, tajos norādīts, ka Danbo nepiemīt īpaša kvalitāte, reputācija vai citas īpašības, kas saistītas ar minēto ģeogrāfisko izcelsmi. Iebildumos arī apgalvots, ka nosaukumu Danbo nevarētu kvalificēt kā tradicionālu neģeogrāfisku nosaukumu un ka nav nekādu specifisku apstākļu, kas pamatotu visas Dānijas noteikšanu par noteiktu ģeogrāfisko apgabalu. Iebildumos turklāt apgalvots, ka nosaukums Danbo ir kļuvis par vispārīgu [sugas] vārdu, kura definīcija sniegta Regulas (EK) Nr. 510/2006 3. panta 1. punktā, kas aizstāts ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 6. panta 1. punktu un 41. pantu. Šajā ziņā iebildumu sniedzēji norādīja, ka kopš 1966. gada uz Danbo attiecas Codex Alimentarius standarts, kā arī šis produkts ir iekļauts 1951. gada Stresas konvencijas B pielikumā. Viņuprāt, nosaukuma vispārīgumu apliecina fakts, ka Danbo ir arī sava tarifa pozīcija. Iebildumos turklāt norādīts uz Danbo ražošanas un patēriņa nozīmīgumu vairākās ES dalībvalstīs un citās valstīs, un dažās no tām uz šo produktu attiecas īpašs tiesiskais standarts.

(5)

Komisija 2012. gada 18. septembra vēstulēs atbilstoši Regulas (EK) Nr. 510/2006 7. panta 5. punktam aicināja ieinteresētās personas sākt par šo tematu apspriedes.

(6)

Ņemot vērā to, ka norādītajā termiņā vienošanās nav panākta, Komisijai būtu jāpieņem lēmums saskaņā ar procedūru, kas izklāstīta Regulas (ES) Nr. 1151/2012 52. panta 3. punkta b) apakšpunktā.

(7)

Attiecībā uz apgalvojumu par nosaukuma Danbo neatbilstību Regulas (EK) Nr. 510/2006 2. pantam, kas aizstāts ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 5. pantu, jānorāda, ka spēkā esošie attiecīgie noteikumi neparedz noteikt valsti kā izņēmuma gadījumu ģeogrāfiskās izcelsmes norādei. Tāpat vairs nav nepieciešams novērtējums par to, vai Danbo ir “tradicionāls neģeogrāfisks nosaukums”. Danbo kā AĢIN reģistrācija faktiski ir pieteikta, pamatojoties uz produkta reputāciju, kas attiecināma uz tā ģeogrāfisko izcelsmi Regulas (ES) Nr. 1151/2012 5. panta 2. punkta b) apakšpunkta izpratnē, un kas ir plaši aprakstīta publicētajā vienotajā dokumentā un produkta specifikācijā. Šā apraksta apšaubīšanai iebildumu iesniedzēji pietiekamu pamatojumu nesniedza.

(8)

Iebildumu iesniedzēji iesniedza vairākas norādes, kas, viņuprāt, apliecina attiecīgā nosaukuma vispārīgo raksturu. Tomēr, lai gan uz Danbo attiecas īpašs Codex Alimentarius standarts un produkts ir iekļauts Stresas konvencijas B pielikumā, tas nenozīmē, ka attiecīgais nosaukums ipso facto būtu kļuvis vispārīgs. Saskaņā ar pašreizējo Tiesas judikatūru tarifu kodi attiecas uz muitas jomu, tāpēc neattiecas uz intelektuālā īpašuma tiesībām. Turklāt iesniegtie ierobežotie dati, jo īpaši attiecībā uz siera Danbo ražošanu ārpus Eiropas Savienības, nav atbilstīgi, ņemot vērā Regulā (ES) Nr. 1151/2012 ietverto teritorialitātes principu, saskaņā ar kuru nosaukuma iespējami vispārīgais raksturs ir jānovērtē attiecībā uz ES teritoriju. Šā termina uztvere ārpus Eiropas Savienības un iespējamā ar to saistīto regulatīvo ražošanas standartu pastāvēšana trešās valstīs netiek uzskatīta par būtisku pašreizējā lēmuma pieņemšanā.

(9)

Iebildumu procedūras laikā nav sniegti nekādi pierādījumi attiecībā uz šāda siera importu no trešām valstīm Eiropas Savienībā. Līdz ar to nav pamata noteiktiem ražotājiem trešās valstīs piešķirt pārejas periodu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 15. panta 1. punktu.

(10)

Dānijas un Danbo saiknes pamatā ir šā produkta reputācija. Dānija ir iesniegusi lielu skaitu specializētu publikāciju un atsauču, kas pierāda, ka starp Dāniju un Danbo pastāv reputācijas saikne. Produkta reputāciju apliecina arī fakts, ka tas piedalās gan valsts mēroga, gan starptautiskās izstādēs un konkursos un saņem daudz godalgu.

(11)

ES teritorijā Danbo tiek ražots galvenokārt Dānijā, un galvenokārt Dānijā tas tiek arī tirgots.

(12)

Dānija ir sniegusi neapstrīdamus pierādījumus tam, ka Danbo patēriņš un zināšanas par šo produktu ir pārsvarā koncentrētas Dānijā un ka lielākā daļa Dānijas patērētāju atzīst tā pastāvošo saikni ar Dāniju. Ārpus Dānijas zināšanas par šo sieru ir ļoti ierobežotas. Šāda nezināšana par Danbo liedz to uzskatīt par vispārīgu nosaukumu.

(13)

Ievērojot iepriekš minēto, nosaukums Danbo būtu jāiekļauj Aizsargāto cilmes vietu nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā.

(14)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības produktu kvalitātes politikas komitejas atzinumu,

19.10.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 269/13

(1)

Komisijas Regulā (ES) Nr. 1031/2010 (2) ir izklāstīti noteikumi par Direktīvā 2003/87/EK paredzēto kvotu izsoļu laika grafiku, administrēšanu un citiem aspektiem. Konkrēti, Regula (ES) Nr. 1031/2010 nosaka katru gadu izsolāmo kvotu apjomu. Tādējādi Regula (ES) Nr. 1031/2010 nodrošina raitu kvotu izsolīšanas procesu. To pašlaik īsteno 25 dalībvalstīm kopēja izsoles platforma un dažas atsevišķās platformas.

(2)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu (ES) 2015/1814 (3) 2018. gadā tiks izveidota tirgus stabilitātes rezerve (“rezerve”), kurai jāsāk darboties no 2019. gada 1. janvāra. Saskaņā ar minētā lēmuma iepriekš definētajiem noteikumiem kvotas ieskaitāmas rezervē vai atbrīvojamas no tās, koriģējot to kvotu apjomu, kuras izsolāmas 12 mēnešu periodā, kas sākas konkrēta gada 1. septembrī. Šie noteikumi attiecībā uz rezerves darbību ir nepieciešami, lai risinātu situācijas, kad kopējais apritē esošo kvotu skaits iepriekšējam gadam, ko Komisija publicē konkrētā gada 15. maijā, neietilpst iepriekš noteikta diapazona robežās. Pirmajā rezerves darbības gadā izsolāmo kvotu apjoms pirmoreiz jākoriģē laikā no 2019. gada 1. janvāra līdz 1. septembrim.

(3)

Lēmumā (ES) 2015/1814 ir arī noteikts, ka 900 miljoni kvotu, ko sākotnēji bija plānots no jauna iekļaut 2019. un 2020. gadā, kā noteikts Komisijas Regulā (ES) Nr. 176/2014 (4), vairs nav jāizsola, bet jāieskaita rezervē. Turklāt Lēmumā (ES) 2015/1814 noteikts, ka no jauno iekārtu rezerves neiedalītās kvotas vai iekārtām sakarā ar to slēgšanu vai daļēju darbības izbeigšanu neiedalītās kvotas saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 7., 19. un 20. punktu, ir ieskaitāmas rezervē 2020. gadā, nevis izsolāmas.

(4)

Saskaņā ar Lēmumu (ES) 2015/1814 kopējās izsoles platformas un attiecīgā gadījumā atsevišķo izsoles platformu izsoļu kalendāri ir jākoriģē, lai ņemtu vērā rezervē ieskaitīto kvotu apjomu vai no tās atbrīvojamo kvotu apjomu.

(5)

Lai nodrošinātu skaidrību un noteiktību tirgus dalībniekiem vismaz par 12 mēnešu periodā izsolāmo kvotu apjomu, izmaiņas konkrēta gada izsoļu kalendārā, kuras izriet no Lēmuma (ES) 2015/1814 piemērošanas, būtu jāizdara vienlaikus ar nākamā gada izsoļu kalendāra sastādīšanu un publicēšanu. Turklāt, lai nodrošinātu raitu izsolāmo kvotu apjomu korekciju īstenošanu un izvairītos no izsoļu negatīvas ietekmēšanas, tirgus dalībnieki būtu laicīgi jāinformē par Lēmuma (ES) 2015/1814 ietekmi uz izsolāmo kvotu apjomiem turpmākajiem 12 mēnešiem. Līdz ar to attiecīgās izmaiņas konkrēta gada un nākamā gada izsoļu kalendārā būtu jāpublicē labu laiku pirms konkrētā gada 1. septembra, kad kļūs piemērojamas attiecīgās izsolāmo kvotu apjomu korekcijas.

(6)

Lēmuma (ES) 2015/1814 1. panta 5. un 8. punktā paredzētas atkāpes no rezerves darbības vispārīgajiem noteikumiem, kuras attiecas uz 10 % no kopējā izsolāmo kvotu apjoma, ko sadala starp atsevišķām dalībvalstīm solidaritātes nolūkos saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10. panta 2. punkta b) apakšpunktu. Tāpēc dalībvalstu kvotu daļas, kas izsolāmas attiecībā uz kādu konkrētu gadu, ir jānosaka arī saskaņā ar Lēmuma (ES) 2015/1814 1. panta 5. punkta otro daļu un 8. punktu, kuros paredzēti īpašie noteikumi, ar kuriem nosaka dalībvalstu attiecīgās daļas, ko ieskaita rezervē līdz 2025. gada beigām, un secīgā kvotu atbrīvošana no rezerves.

(7)

Regulas (ES) Nr. 1031/2010 60. panta 1. punktā ir sniegts neizsmeļošs saraksts ar nekonfidenciālu informāciju, kura publicējama īpaši izveidotā un regulāri atjauninātā izsoles tīmekļa vietnē, ko uztur attiecīgā izsoles platforma. Pie solīšanas izsolē pielaisto personu saraksts būtu jāuzskata par nekonfidenciālu informāciju, kas attiecas uz izsolēm konkrētā izsoles platformā.

(8)

Regulā (ES) Nr. 1031/2010 ir vairākas nekonsekvences, kas izriet no minētās regulas iepriekšējiem grozījumiem un kas būtu jālabo. Konkrēti, būtu jāgroza 10. panta 3. punkts, lai precizētu, ka katru gadu izsolāmo kvotu apjoma aprēķinā jāņem vērā korekcijas saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 24. un 27. pantu. Regulā (ES) Nr. 1031/2010 ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 1143/2013 (5) tika ieviests noteikums, ka struktūru var iecelt par izsoles platformu tikai tad, ja tai ir piešķirta atļauja kā regulētam tirgum, kura operators organizē kvotu vai no kvotām atvasinātu instrumentu sekundāro tirgu. Lai nodrošinātu konsekvenci ar minēto noteikumu, ir jāgroza Regulas (ES) Nr. 1031/2010 19., 20. un 35. pants.

(9)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1031/2010 30. panta 4. punktu 2011. gada 18. februārī Apvienotā Karaliste informēja Komisiju par lēmumu nepiedalīties kopīgajā rīcībā, kas paredzēta minētās regulas 26. panta 1. un 2. punktā, un iecelt savu izsoles platformu.

(10)

2012. gada 30. aprīlī Apvienotā Karaliste paziņoja Komisijai par savu nodomu iecelt ICE Futures Europe (“ICE”) par izsoles platformu, kas minēta Regulas (ES) Nr. 1031/2010 30. panta 1. punktā. Iecelšanas noteikumi un nosacījumi, kas piemērojami ICE kā Apvienotās Karalistes izsoles platformai uz laiku no 2012. gada 10. novembra līdz 2017. gada 9. novembrim, Regulas (ES) Nr. 1031/2010 III pielikumā tika iekļauti ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 1042/2012 (6).

(11)

2016. gada 16. novembrī Apvienotā Karaliste paziņoja Komisijai par savu nodomu iecelt ICE Futures Europe (“ICE”) par savu otro izsoles platformu atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 1031/2010 30. panta 1. punktam. Kā norādīts paziņojumā, ICE piemērojamie iecelšanas noteikumi un prasības paliek tādi paši, kā ziņots 2012. gada 30. aprīlī, savukārt izsolēm piemērojamie ICE biržas darījumu noteikumi ir grozīti, lai nodrošinātu, ka ir izpildīti ar tās iekļaušanu Regulas (ES) Nr. 1031/2010 III pielikumā saistītie nosacījumi un pienākumi saskaņā ar 6. punktu rindā “Pienākumi” tabulā “Apvienotās Karalistes ieceltās izsoles platformas”, kas dota minētajā pielikumā. Turklāt pēc Komisijas pieprasījuma Apvienotā Karaliste ir sniegusi papildu informāciju un skaidrojumus, kas attiecīgi papildina paziņojumu.

(12)

Lai nodrošinātu to, ka ierosinātā ICE iecelšana par Apvienotās Karalistes otro izsoles platformu, kas minēta Regulas (ES) Nr. 1031/2010 30. panta 1. punktā, un jo īpaši to, ka ICE biržas darījumu noteikumi atbilst minētās regulas prasībām un ir saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10. panta 4. punkta otro daļu, Regulas (ES) Nr. 1031/2010 III pielikumā izklāstītos ICE piemērojamos nosacījumus un pienākumus ir lietderīgi attiecināt arī uz ICE iekļaušanu sarakstā kā Apvienotās Karalistes otro atsevišķo izsoles platformu, ar pielāgojumiem, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka tiek sasniegts to mērķis, ņemot vērā īpašos īstenošanas noteikumus, kas paredzēti piemērojamajos ICE biržas darījumu noteikumos.

(13)

Tādēļ Regula (ES) Nr. 1031/2010 būtu attiecīgi jāgroza.

(14)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Klimata pārmaiņu komitejas atzinumu,

1)

regulas 10. pantu groza šādi:

2)

regulas 11. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Saskaņā ar šīs regulas 26. panta 1. vai 2. punktu ieceltās izsoles platformas pēc apspriešanās ar Komisiju un tās atzinuma saņemšanas līdz iepriekšējā gada 30. jūnijam vai pēc iespējas drīzāk pēc tam nosaka un publicē solīšanas periodus, atsevišķos apjomus, izsoļu datumus, kā arī izsolāmo produktu un maksāšanas un piegādes datumus attiecībā uz Direktīvas 2003/87/EK III nodaļas kvotām, kuras paredzēts katru kalendāro gadu izsolīt individuālās izsolēs. Attiecīgās izsoles platformas rūpīgi ievēro Komisijas atzinumu.”;

3)

regulas 14. panta 1. punktu groza šādi:

4)

regulas 19. pantu groza šādi:

5)

regulas 20. panta 1. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Attiecīgās izsoles platformas organizēta otrreizējā tirgus locekļi vai dalībnieki, kas atbilst 19. panta 1. punkta prasībām, tiek pielaisti pie solīšanas bez vajadzības iesniegt pieteikumu saskaņā ar šā punkta pirmo daļu.”;

6)

regulas 30. panta 6. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

7)

regulas 32. pantu groza šādi:

8)

35. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Izsoles rīko tikai izsoles platformā, kam ir piešķirta atļauja kā regulētam tirgum, kura operators organizē kvotu vai no kvotām atvasinātu instrumentu sekundāro tirgu.”;

9)

60. panta 1. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“1.   Visus tiesību aktus, norādes, rīkojumus, veidlapas, dokumentus, paziņojumus (arī izsoļu kalendāru), jebkādu citu nekonfidenciālu informāciju saistībā ar izsolēm konkrētā izsoles platformā, kā arī sarakstu ar personām, kas pielaistas pie solīšanas izsolēs, visus lēmumus (ieskaitot saskaņā ar 57. pantu pieņemtos lēmumus) noteikt maksimālo solījuma apjomu un citus korektīvus pasākumus, kas nepieciešami, lai mazinātu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, teroristu finansēšanas, noziedzīgas darbības vai ļaunprātīgas tirgus izmantošanas reālu vai potenciālu risku attiecīgajā izsoles platformā, publicē īpaši izveidotā un regulāri atjauninātā izsoles tīmekļa vietnē, ko uztur attiecīgā izsoles platforma.”;

10)

III pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas I pielikumu;

11)

IV pielikumu aizstāj ar šīs regulas II pielikuma tekstu.

19.10.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 269/22

(1)

Regulā (EK) Nr. 1831/2003 noteikts, ka piedevu izmantošanai dzīvnieku ēdināšanā jāsaņem atļauja, un paredzēts šādas atļaujas piešķiršanas pamatojums un kārtība.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1831/2003 7. pantu tika iesniegti pieteikumi, kuros lūgts piešķirt atļauju Pediococcus parvulus DSM 28875, Lactobacillus casei DSM 28872 un Lactobacillus rhamnosus DSM 29226 preparātiem. Pieteikumiem bija pievienotas Regulas (EK) Nr. 1831/2003 7. panta 3. punktā prasītās ziņas un dokumenti.

(3)

Minētajos pieteikumos lūgta atļauja piedevu kategorijā “tehnoloģiskās piedevas” klasificējamos Pediococcus parvulus DSM 28875, Lactobacillus casei DSM 28872 un Lactobacillus rhamnosus DSM 29226 preparātus izmantot par barības piedevām visu sugu dzīvniekiem.

(4)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (“Iestāde”) attiecīgi 2016. gada 6. decembra (2) un 2017. gada 24. janvāra (3)  (4) atzinumos secināja, ka ar piedāvātajiem lietošanas nosacījumiem Lactobacillus rhamnosus DSM 29226, Pediococcus parvulus DSM 28875 un Lactobacillus casei DSM 28872 preparātiem nav kaitīgas ietekmes uz dzīvnieku veselību, cilvēka veselību vai vidi. Turklāt Iestāde secināja, ka minētie preparāti, samazinot sausnas zudumu un uzlabojot proteīnu saglabāšanos, var atvieglot no viegli un mēreni grūti ieskābējama materiāla iegūtas skābbarības ražošanu. Iestāde uzskata, ka nav vajadzības noteikt īpašas prasības uzraudzībai pēc preparātu laišanas tirgū. Iestāde arī pārbaudīja ziņojumus par attiecīgo barībā lietoto barības piedevu analīzes metodēm, ko iesniegusi ar Regulu (EK) Nr. 1831/2003 izveidotā references laboratorija.

(5)

Pediococcus parvulus DSM 28875, Lactobacillus casei DSM 28872 un Lactobacillus rhamnosus DSM 29226 preparātu novērtējums liecina, ka Regulas (EK) Nr. 1831/2003 5. pantā paredzētie atļaujas piešķiršanas nosacījumi ir izpildīti. Tāpēc šos preparātus būtu jāļauj lietot atbilstīgi šīs regulas pielikumam.

(6)

Šajā regulā noteiktie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

19.10.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 269/27

(1)

Regulā (EK) Nr. 1831/2003 noteikts, ka piedevu lietošanai dzīvnieku ēdināšanā ir vajadzīga atļauja, un paredzēts šādas atļaujas piešķiršanas pamatojums un kārtība.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1831/2003 7. pantu tika iesniegts pieteikums, lai saņemtu atļauju preparātam Bacillus licheniformis DSM 28710. Minētajam pieteikumam bija pievienotas Regulas (EK) Nr. 1831/2003 7. panta 3. punktā prasītās ziņas un dokumenti.

(3)

Minētais pieteikums attiecas uz atļauju lietot preparātu Bacillus licheniformis DSM 28710 par barības piedevu gaļas cāļiem un dējējvistām, klasificējot to piedevu kategorijā “zootehniskās piedevas”.

(4)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (“Iestāde”) 2016. gada 18. oktobra atzinumā (2) secināja, ka ar piedāvātajiem lietošanas nosacījumiem preparāts Bacillus licheniformis DSM 28710 nelabvēlīgi neietekmē dzīvnieku veselību, cilvēka veselību vai vidi, ka tas var uzlabot gaļas cāļu barošanas efektivitātes koeficientu, un ka šo secinājumu var attiecināt arī uz dējējvistām. Iestāde uzskata, ka nav vajadzības noteikt īpašas prasības uzraudzībai pēc piedevu laišanas tirgū. Tā arī verificēja ar Regulu (EK) Nr. 1831/2003 izveidotās references laboratorijas iesniegto ziņojumu par barībā esošās barības piedevas analīzes metodi.

(5)

Preparāta Bacillus licheniformis DSM 28710 novērtējums liecina, ka Regulas (EK) Nr. 1831/2003 5. pantā paredzētie atļaujas piešķiršanas nosacījumi ir izpildīti. Tāpēc minēto preparātu būtu jāatļauj lietot tā, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

(6)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

19.10.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 269/30

(1)

Regulā (EK) Nr. 1831/2003 noteikts, ka piedevu lietošanai dzīvnieku ēdināšanā ir vajadzīga atļauja, un paredzēts šādas atļaujas piešķiršanas pamatojums un kārtība.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1831/2003 7. pantu tika iesniegts pieteikums uz atļauju preparātam Saccharomyces cerevisiae CNCM I-1079. Minētajam pieteikumam bija pievienotas Regulas (EK) Nr. 1831/2003 7. panta 3. punktā prasītās ziņas un dokumenti.

(3)

Minētais pieteikums attiecas uz atļauju lietot preparātu Saccharomyces cerevisiae CNCM I-1079 par barības piedevu gaļas cāļiem un retāk audzētu sugu gaļas mājputniem, klasificējot to piedevu kategorijā “zootehniskās piedevas”.

(4)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (“Iestāde”) 2016. gada 6. decembra atzinumā (2) secināja, ka ar piedāvātajiem lietošanas nosacījumiem preparāts Saccharomyces cerevisiae CNCM I-1079 nelabvēlīgi neietekmē dzīvnieku veselību, cilvēka veselību vai vidi un ka, lietots mājputnu barībā, tas iedarbīgi samazina liemeņa piesārņojumu ar Salmonella spp. Iestāde uzskata, ka nav vajadzības noteikt īpašas prasības uzraudzībai pēc piedevas laišanas tirgū. Tā arī verificēja ar Regulu (EK) Nr. 1831/2003 izveidotās references laboratorijas iesniegto ziņojumu par barībā esošās barības piedevas analīzes metodi.

(5)

Preparāta Saccharomyces cerevisiae CNCM I-1079 novērtējums liecina, ka Regulas (EK) Nr. 1831/2003 5. pantā paredzētie atļaujas piešķiršanas nosacījumi ir izpildīti. Tāpēc minēto preparātu būtu jāatļauj lietot tā, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

(6)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

19.10.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 269/33

(1)

Regulā (EK) Nr. 1831/2003 noteikts, ka piedevu izmantošanai dzīvnieku ēdināšanā jāsaņem atļauja, un paredzēts šādas atļaujas piešķiršanas pamatojums un kārtība.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1831/2003 7. pantu tika iesniegts pieteikums, kurā lūgts atļaut izmantot no Trichoderma citrinoviride Bisset (IMI SD135) iegūtas endo-1,4-beta-ksilanāzes (EC 3.2.1.8) preparātu. Minētajam pieteikumam ir pievienotas Regulas (EK) Nr. 1831/2003 7. panta 3. punktā prasītās ziņas un dokumenti.

(3)

Minētais pieteikums attiecas uz atļauju no Trichoderma citrinoviride Bisset (IMI SD135) iegūtas endo-1,4-beta-ksilanāzes (EC 3.2.1.8) preparātu izmantot par dējējvistu cāļiem un mazāk izplatītu sugu dējējmājputniem paredzētu barības piedevu, un to prasīts klasificēt piedevu kategorijā “zootehniskās piedevas”.

(4)

Šo preparātu ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2015/1043 (2) jau tika atļauts desmit gadus izmantot par barības piedevu gaļas cāļiem, gaļas tītariem, dējējvistām, mazāk izplatītu sugu gaļas mājputniem un dējējmājputniem, atšķirtiem sivēniem un nobarojamām cūkām.

(5)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (“Iestāde”) 2017. gada 25. janvāra atzinumā (3) secinājusi, ka ar ierosinātajiem lietošanas nosacījumiem no Trichoderma citrinoviride Bisset (IMI SD135) iegūtas endo-1,4-beta-ksilanāzes (EC 3.2.1.8) preparātam nav kaitīgas ietekmes uz dzīvnieku veselību, cilvēka veselību vai vidi. Iestāde secinājusi, ka šī piedeva uzskatāma par iedarbīgu uz dējējvistu cāļiem un mazāk izplatītu sugu dējējmājputniem. Iestāde uzskata, ka nav vajadzības noteikt īpašas prasības uzraudzībai pēc piedevas laišanas tirgū. Tā verificēja arī ar Regulu (EK) Nr. 1831/2003 izveidotās references laboratorijas iesniegto ziņojumu par barībā esošās barības piedevas analīzes metodi.

(6)

No Trichoderma citrinoviride Bisset (IMI SD135) iegūtas endo-1,4-beta-ksilanāzes (EC 3.2.1.8) preparāta novērtējums liecina, ka Regulas (EK) Nr. 1831/2003 5. pantā paredzētie atļaujas piešķiršanas nosacījumi ir izpildīti. Tāpēc minēto preparātu būtu jāļauj izmantot tā, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

(7)

Šajā regulā noteiktie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

19.10.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 269/36

(1)

Regulā (EK) Nr. 1831/2003 noteikts, ka piedevu izmantošanai dzīvnieku ēdināšanā jāsaņem atļauja, un paredzēts šādas atļaujas piešķiršanas pamatojums un kārtība.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1831/2003 7. pantu tika iesniegts pieteikums, kurā lūgts atļaut izmantot Lactobacillus plantarum (KKP/593/p un KKP/788/p) un Lactobacillus buchneri (KKP/907/p) divcelmu preparātu. Minētajam pieteikumam bija pievienotas Regulas (EK) Nr. 1831/2003 7. panta 3. punktā prasītās ziņas un dokumenti.

(3)

Minētais pieteikums attiecas uz atļauju Lactobacillus plantarum (KKP/593/p un KKP/788/p) un Lactobacillus buchneri (KKP/907/p) preparātu izmantot par liellopiem un aitām paredzētu barības piedevu, un to prasīts klasificēt piedevu kategorijā “tehnoloģiskās piedevas”.

(4)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (“Iestāde”) 2013. gada 4. decembra atzinumā (2) secinājusi, ka ar piedāvātajiem lietošanas nosacījumiem Lactobacillus plantarum (KKP/593/p un KKP/788/p) un Lactobacillus buchneri (KKP/907/p) preparātam nav kaitīgas ietekmes uz dzīvnieku veselību, cilvēka veselību vai vidi. Turklāt Iestāde secināja, ka attiecīgais preparāts, iespējams, var uzlabot tādas skābbarības ražošanu, kas iegūta no viegli, mēreni grūti un grūti ieskābējama materiāla. Iestāde uzskata, ka nav vajadzības noteikt īpašas prasības uzraudzībai pēc piedevas laišanas tirgū. Tā verificēja arī ar Regulu (EK) Nr. 1831/2003 izveidotās references laboratorijas iesniegto ziņojumu par barībā esošās barības piedevas analīzes metodi.

(5)

Lactobacillus plantarum (KKP/593/p un KKP/788/p) un Lactobacillus buchneri (KKP/907/p) preparāta novērtējums liecina, ka Regulas (EK) Nr. 1831/2003 5. pantā paredzētie atļaujas piešķiršanas nosacījumi ir izpildīti. Tāpēc minēto preparātu būtu jāļauj izmantot tā, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

(6)

Šajā regulā noteiktie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

19.10.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 269/39

(1)

Saskaņā ar 2005. gada Pievienošanās akta 4. panta 2. punkta pirmo daļu tie Šengenas acquis noteikumi, kuri nav uzskaitīti minētā akta II pielikumā un kuriem Bulgārija un Rumānija pievienojas, pievienojoties Eiropas Savienībai, Bulgārijā un Rumānijā ir piemērojami, ievērojot attiecīgu Padomes lēmumu, ko pieņem pēc tam, kad ir konstatēts, ka ir izpildīti nosacījumi, kas vajadzīgi visu Šengenas acquis daļu piemērošanai.

(2)

Padome 2011. gada 9. jūnijā saskaņā ar piemērojamām Šengenas izvērtēšanas procedūrām secināja, ka Bulgārija un Rumānija ir izpildījušas nosacījumus visās Šengenas acquis jomās attiecībā uz gaisa telpas robežām, sauszemes robežām, policijas sadarbību, datu aizsardzību, Šengenas Informācijas sistēmu, jūras robežām un vīzām.

(3)

Vienkāršots režīms personu kontrolei pie ārējām robežām tika ieviests saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 565/2014/ES (2). Minētais režīms pamatojas uz to, ka attiecībā uz tranzītu caur to teritorijām vai iecerēto uzturēšanos to teritorijās uz laiku, kas nepārsniedz 90 dienas jebkurā 180 dienu laikposmā, Bulgārija, Horvātija, Kipra un Rumānija dažus dokumentus – jo īpaši Šengenas vīzas – vienpusēji atzīst par līdzvērtīgiem savām valsts vīzām.

(4)

Ir lietderīgi no šā lēmuma spēkā stāšanās dienas ļaut Bulgārijai un Rumānijai aplūkošanas nolūkos – tikai lasīšanas režīmā – piekļūt Vīzu informācijas sistēmas (VIS) datiem bez tiesībām ievadīt, grozīt vai dzēst datus VIS. Tā nolūks ir atvieglot Bulgārijas un Rumānijas valsts vīzu pieteikuma procedūru, lai novērstu krāpšanu un Šengenas vīzu ļaunprātīgu izmantošanu, dodot iespēju pārbaudīt vīzu derīgumu un autentiskumu, salīdzinot tās ar VIS glabātajiem datiem, lai – attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kuriem ir Šengenas vīza – atvieglotu pārbaudes robežšķērsošanas vietās pie ārējām robežām un dalībvalstu teritorijā, lai atvieglotu tās dalībvalsts noteikšanu, kura ir atbildīga par starptautiskās aizsardzības pieteikumiem, lai atvieglotu šādu pieteikumu izskatīšanu un lai palielinātu iekšējās drošības līmeni dalībvalstu teritorijā, veicinot cīņu pret smago noziedzību un terorismu. Piekļuvei VIS datiem aplūkošanas un izmantošanas nolūkos būtu arī jāpalīdz identificēt jebkuru personu, kas varētu neatbilst vai vairs neatbilst ieceļošanas vai uzturēšanās nosacījumiem attiecīgo dalībvalstu teritorijā.

(5)

Tāpēc ir vēlams pieņemt lēmumu, ar ko īsteno pielikumā minētos attiecīgos VIS noteikumus, kā arī visus turpmākos šo noteikumu papildinājumus. Šādu noteikumu īstenošana būtu jāierobežo tiktāl, ciktāl tie ir saistīti ar piekļuvi – tikai lasīšanas režīmā – VIS datiem aplūkošanas nolūkos. Tāpēc būtu jāatļauj Bulgārijai un Rumānijai piekļūt VIS datiem aplūkošanas nolūkos un saskaņā ar procedūrām un nosacījumiem, kas precizēti īstenojamos noteikumos. Pielikumā būtu jāiekļauj attiecīgais acquis, kas saistīts ar piekļuvi VIS datiem aplūkošanas nolūkos. Tomēr Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1077/2011 (3), Padomes Lēmumu 2004/512/EK (4) un Komisijas Lēmumu 2006/648/EK (5) jau piemēro Bulgārijai un Rumānijai. Tādēļ tie nav iekļauti pielikumā.

(6)

Ir arī vēlams noteikt datumu, no kura minētie Šengenas acquis noteikumi saistībā ar VIS būtu jāsāk piemērot, kā noteikts saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 767/2008 (6) attiecībā uz Bulgāriju un Rumāniju. Tas būtu jādara, tiklīdz Bulgārija un Rumānija ir paziņojusi Komisijai, ka visa saistītā visaptverošā testēšana, kas jāveic eu-Lisa, ir sekmīgi pabeigta.

(7)

Pārbaužu atcelšana pie attiecīgo dalībvalstu iekšējām robežām un to pilnīga dalība Šengenas acquis saistībā ar kopējo vīzu politiku būtu jāreglamentē atsevišķā Padomes lēmumā, ko pieņem vienprātīgi saskaņā ar 2005. gada Pievienošanās akta 4. panta 2. punktu. Līdz brīdim, kad tiks pieņemts minētais lēmums, ar kuru īstenos noteikumus, kas piemērojami īstermiņa vīzu jomā un kas nav minēti šā lēmuma pielikumā, attiecībā uz Bulgāriju un Rumāniju, un kas ietver jo īpaši Vīzu kodeksu (7) un noteikumus, kas pieņemti, lai to īstenotu, Bulgārijai un Rumānijai nav atļauts izdot Šengenas vīzas, un tām jāturpina izdot īstermiņa vīzas saskaņā ar savas valsts tiesību aktiem. Līdz minētajā lēmumā noteiktajai dienai būtu jāsaglabā VIS izmantošanas ierobežojumi, kas izriet no šā lēmuma, jo īpaši tie, kas attiecas uz tiesībām tajā iekļaut attiecīgus datus.

(8)

Tomēr ir vēlams šajā pārejas laikā piešķirt Bulgārijas un Rumānijas kompetentajām vīzu iestādēm piekļuvi – tikai lasīšanas formātā – VIS datiem aplūkošanas nolūkos, izskatot pieteikumus attiecībā uz īstermiņa vīzām, ko tās izdod saskaņā ar savas valsts tiesību aktiem, un sakarā ar minētajiem pieteikumiem saistītiem lēmumiem. Tam jāietver lēmums par to, vai anulēt, atsaukt, pagarināt vai saīsināt tās vīzas derīguma termiņu, kas izdota saskaņā ar to attiecīgajiem valsts noteikumiem.

(9)

Tā kā Bulgārijas un Rumānijas pārbaude atbilstīgi piemērojamām Šengenas izvērtēšanas procedūrām jau ir pabeigta saskaņā ar 2005. gada Pievienošanās akta 4. panta 2. punktu, Padomes Regulas (ES) 1053/2013 (8) 1. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzēto pārbaudi minētajām dalībvalstīm neveiks. Tomēr pēc šā lēmuma pieņemšanas pielikumā minētajiem noteikumiem būtu jāstājas spēkā tikai pēc tam, kad Bulgārija un/vai Rumānija ir sekmīgi izturējušas eu-LISA veiktus visaptverošus testus un pēc tam, kad par tiem pienācīgi paziņots Komisijai. Turklāt ir vēlams, lai Bulgārija un Rumānija aicinātu ekspertus no dalībvalstīm un Komisijas veikt minēto noteikumu piemērošanas pārskatīšanas.

(10)

Attiecībā uz Islandi un Norvēģiju – saskaņā ar Nolīgumu, kas noslēgts starp Eiropas Savienības Padomi un Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par šo valstu asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, šis lēmums ir to Šengenas acquis  (9) noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Padomes Lēmuma 1999/437/EK (10) 1. panta B un G punktā.

(11)

Attiecībā uz Šveici – saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, šis lēmums ir to Šengenas acquis  (11) noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta B un G punktā, to lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2008/146/EK (12) 3. pantu.

(12)

Attiecībā uz Lihtenšteinu – saskaņā ar Protokolu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, šis lēmums ir to Šengenas acquis  (13) noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta B un G punktā, to lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2011/350/ES (14) 3. pantu,

a)

lai izskatītu pieteikumus attiecībā uz īstermiņa vīzām, ko Bulgārija un Rumānija izdod saskaņā ar to valsts tiesību aktiem;

b)

lai pieņemtu lēmumu par minētajiem pieteikumiem, tostarp lēmumu par to, vai anulēt, atsaukt, pagarināt vai saīsināt tās vīzas derīguma termiņu, kas izdota saskaņā ar to attiecīgajiem valsts noteikumiem.

19.10.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 269/44

(1)

2016. gada 27. maijā Padome pieņēma Lēmumu (KĀDP) 2016/849.

(2)

2017. gada 3. oktobrī Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes (“ANO DP”) komiteja, kas izveidota, ievērojot ANO DP Rezolūciju (“ANO DPR”) 1718 (2006), iekļāva sarakstā četrus kuģus, ievērojot ANO DPR 2375 (2017) 6. punktu.

(3)

Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Lēmuma (KĀDP) 2016/849 IV pielikums,

19.10.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 269/46

(1)

Direktīva 91/68/EEK nosaka dzīvnieku veselības prasības, kas reglamentē aitu un kazu tirdzniecību Savienībā. Tajā ir paredzēti nosacījumi, kas jāizpilda, lai dalībvalstis vai to reģionus varētu atzīt par oficiāli brīviem no brucelozes (Brucella melitensis).

(2)

Komisijas Lēmums 93/52/EEK (4) paredz, ka lēmuma II pielikumā minētie dalībvalstu reģioni saskaņā ar Direktīvā 91/68/EEK paredzētajiem nosacījumiem tiek atzīti par oficiāli brīviem no brucelozes (B. melitensis).

(3)

Spānija ir iesniegusi Komisijai dokumentus, kas liecina, ka autonomie apgabali Larjoha un Valensija, kā arī Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala provinces Alvasete, Kvenka un Gvadalahara atbilst Direktīvā 91/68/EEK paredzētajiem nosacījumiem, kuri jāizpilda, lai minētos apgabalus un provinces attiecībā uz aitu un kazu ganāmpulkiem varētu atzīt par oficiāli brīviem no brucelozes (B. melitensis).

(4)

Pēc Spānijas iesniegto dokumentu izvērtēšanas var secināt, ka autonomie apgabali Larjoha un Valensija, kā arī Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala provinces Alvasete, Kvenka un Gvadalahara attiecībā uz aitu un kazu ganāmpulkiem būtu jāatzīst par oficiāli brīviem no brucelozes (B. melitensis).

(5)

Tāpēc attiecīgi būtu jāgroza ieraksts par Spāniju Lēmuma 93/52/EEK II pielikumā.

(6)

Direktīva 64/432/EEK attiecas uz liellopu un cūku tirdzniecību Savienībā. Tajā ir paredzēti nosacījumi, kas jāizpilda, lai dalībvalsti vai tās reģionu attiecībā uz liellopu ganāmpulkiem atzītu par oficiāli brīvu no brucelozes vai oficiāli brīvu no govju enzootiskās leikozes.

(7)

Komisijas Lēmumā 2003/467/EK (5) paredzēts, ka tā II pielikuma attiecīgi 1. un 2. nodaļā uzskaitītās dalībvalstis un to reģioni attiecībā uz liellopu ganāmpulkiem tiek pasludināti par oficiāli brīviem no brucelozes. Turklāt Lēmumā 2003/467/EK arī paredzēts, ka tā III pielikuma attiecīgi 1. un 2. nodaļā uzskaitītās dalībvalstis un to reģioni attiecībā uz liellopu ganāmpulkiem tiek pasludināti par oficiāli brīviem no govju enzootiskās leikozes.

(8)

Kipra ir iesniegusi Komisijai dokumentus, kas liecina, ka visa tās teritorija atbilst Direktīvā 64/432/EEK paredzētajiem nosacījumiem, lai to attiecībā uz liellopu ganāmpulkiem varētu atzīt par oficiāli brīvu no brucelozes.

(9)

Pēc Kipras iesniegto dokumentu izvērtēšanas var secināt, ka minētā dalībvalsts attiecībā uz liellopu ganāmpulkiem būtu jāatzīst par oficiāli brīvu no brucelozes un attiecīgi jāiekļauj Lēmuma 2003/467/EK II pielikuma 1. nodaļā.

(10)

Spānija ir iesniegusi Komisijai dokumentus, kas liecina, ka autonomie apgabali Katalonija, Kastīlija-Lamanča un Galisija, kā arī Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala province Samora atbilst Direktīvā 64/432/EEK paredzētajiem nosacījumiem, kuri jāizpilda, lai minētos apgabalus un provinci attiecībā uz liellopu ganāmpulkiem varētu pasludināt par oficiāli brīviem no brucelozes.

(11)

Pēc Spānijas iesniegto dokumentu izvērtēšanas var secināt, ka autonomie apgabali Katalonija, Kastīlija-Lamanča un Galisija, kā arī Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala province Samora būtu jāpasludina par reģioniem, kas attiecībā uz liellopu ganāmpulkiem ir oficiāli brīvi no brucelozes, un attiecīgi jāiekļauj Lēmuma 2003/467/EK II pielikuma 2. nodaļā.

(12)

Patlaban daži Itālijas reģioni ir uzskaitīti Lēmuma 2003/467/EK III pielikuma 2. nodaļā kā reģioni, kas oficiāli brīvi no govju enzootiskās leikozes. Tagad Itālija ir iesniegusi Komisijai dokumentus, kas liecina, ka visa tās teritorija atbilst Direktīvā 64/432/EEK paredzētajiem nosacījumiem, lai to attiecībā uz liellopu ganāmpulkiem varētu pasludināt par oficiāli brīvu no govju enzootiskās leikozes.

(13)

Pēc Itālijas iesniegto dokumentu izvērtēšanas var secināt, ka minētā dalībvalsts attiecībā uz liellopu ganāmpulkiem būtu jāpasludina par oficiāli brīvu no govju enzootiskās leikozes un tā attiecīgi būtu jāiekļauj Lēmuma 2003/467/EK III pielikuma 1. nodaļas uzskaitījumā, kā arī būtu jāsvītro dažas atsauces uz konkrētiem šīs dalībvalsts reģioniem minētā pielikuma 2. nodaļā.

(14)

Tāpēc Lēmuma 2003/467/EK II un III pielikums būtu attiecīgi jāgroza.

(15)

Komisijas Lēmums 2005/779/EK (6) tika pieņemts pēc cūku vezikulārās slimības uzliesmojumiem Itālijā. Lēmumā paredzēti dzīvnieku veselības noteikumi attiecībā uz cūku vezikulāro slimību, kurus piemēro tiem minētās dalībvalsts reģioniem, kas atzīti par brīviem no cūku vezikulārās slimības un uzskaitīti minētā lēmuma I pielikumā, kā arī attiecībā uz minētās dalībvalsts reģioniem, kas nav atzīti par brīviem no minētās slimības un uzskaitīti lēmuma II pielikumā.

(16)

Vairākus gadus Itālijā tiek īstenota cūku vezikulārās slimības izskaušanas un uzraudzības programma, kuras mērķis ir panākt, ka visiem minētās dalībvalsts reģioniem ir no cūku vezikulārās slimības brīva reģiona statuss. Itālija ir iesniegusi Komisijai jaunu informāciju par Kampānijas reģionu kā no cūku vezikulārās slimības brīvu reģionu, apliecinot, ka slimība no šā reģiona ir izskausta.

(17)

Pēc Itālijas iesniegtās informācijas pārbaudes var secināt, ka Kampānijas reģions būtu jāatzīst par brīvu no cūku vezikulārās slimības un jāsvītro no Lēmuma 2005/779/EK II pielikuma saraksta, tā vietā minēto reģionu iekļaujot lēmuma I pielikuma sarakstā.

(18)

Tāpēc Lēmuma 2005/779/EK I un II pielikums būtu attiecīgi jāgroza.

(19)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

19.10.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 269/53

(1)

Uzņēmums Gámaþjónustan hf. (“sūdzības iesniedzējs”) 2014. gada 2. aprīļa e-pasta vēstulē iesniedza Uzraudzības iestādei sūdzību par iespējamu nelikumīgu valsts atbalstu, ko Reikjavīkas pilsēta (“pilsēta”) piešķīrusi, iznomājot īpašumu un zemi Gufunes rajonā Reikjavīkā Islandē uzņēmumam Íslenska Gámafélagið (“ÍG”) par cenu, kas esot zemāka par tirgus cenu (2).

(2)

Pēc sākotnējās izmeklēšanas Uzraudzības iestāde 2015. gada 30. jūnijā pieņēma Lēmumu Nr. 261/15/COL uzsākt oficiālu izmeklēšanu par iespējamo atbalstu. Islandes iestādes 2015. gada 1. oktobra vēstulē (3) sniedza atbildi saistībā ar Uzraudzības iestādes lēmumu.

(3)

Uzraudzības iestādes lēmums par oficiālas izmeklēšanas procedūras sākšanu tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un tā EEZ papildinājumā 2015. gada 24. septembrī, un ieinteresētajām personām tika dots viens mēnesis laika, lai sniegtu piezīmes par Uzraudzības iestādes sākotnējo viedokli (4).

(4)

Pēc vienu nedēļu ilga termiņa pagarinājuma saņemšanas ÍG2015. gada 29. oktobra vēstulē (5) iesniedza piezīmes. Uzraudzības iestāde citas piezīmes nesaņēma. Pēc tam, kad bija beidzies viena mēneša termiņš, kura laikā varēja iesniegt piezīmes, Uzraudzības iestāde 2015. gada 25. novembrī saņēma no sūdzības iesniedzēja e-pasta vēstuli (6), kurā bija sniegta informācija par tirgu. Uzraudzības iestāde 2015. gada 26. novembra vēstulē (7) nosūtīja piezīmes un informāciju par tirgu Islandes iestādēm, un tām tika dota iespēja atbildēt. Islandes iestādes sniedza atbildi 2016. gada 5. janvāra vēstulē (8). Par šo jautājumu diskutēja arī Islandes iestāžu un Uzraudzības iestādes pārstāvji sanāksmē, kas notika Reikjavīkā 2016. gada 12. februārī.

(5)

Visbeidzot, Uzraudzības iestāde saņēma papildu informāciju par notikumiem Gufunes rajonā, ko sūdzības iesniedzējs sniedza 2016. gada 21. maija (9), 2016. gada 27. maija (10) un 2016. gada 15. decembra (11) e-pasta vēstulē.

(6)

Gufunes rajons atrodas Islandē, Reikjavīkas pilsētas Grafarvogur priekšpilsētā. Līdz 2001. gadam šajā rajonā darbojās mēslošanas līdzekļu rūpnīca Áburðarverksmiðjan. Reikjavīkas Plānošanas fonds (Skipulagssjóður Reykjavíkur, “SR”) 2002. gadā iegādājās rūpnīcu un apkārtējo teritoriju no Áburðarverksmiðjan akcionāriem (“iegādes līgums”). Saskaņā ar Islandes iestāžu sniegto informāciju tajā laikā iecere bija šajā rajonā nojaukt visas ēkas un iekārtas. Fonds SR 2007. gadā tika likvidēts, un tika dibināts jauns fonds Eignasjóður, kas pārņēma SR aktīvus un funkcijas.

(7)

Saskaņā ar Reikjavīkas pašvaldības zonējuma plānu 2001.–2024. gadam ir paredzēts, ka Gufunes rajons ir dzīvojamais rajons, nevis rajons, kurā notiek rūpnieciskā darbība (12). Turklāt šajā rajonā ir paredzēts būvēt Sundabraut automaģistrāli, kas savienos Laugarnes un Gufunes rajonu. Saskaņā ar Reikjavīkas pašvaldības plānu 2010.–2030. gadam Gufunes rūpniecības rajonā aktivitāte samazinās un sagaidāms, ka nākotnē šis rajons būs dažādi izmantojama pilsētas teritorija ar dzīvojamajām ēkām un ēkām, kas paredzētas ekoloģiski tīrai komercdarbībai (13). Nevienā no plāniem nav paredzēts, ka nākotnē šajā rajonā turpināsies rūpnieciskā darbība.

(8)

2002. gada februārī, kad SR iegādājās zemi un īpašumus Gufunes rajonā, to aizņēma vairāki nomnieki (galvenokārt darbuzņēmēji un projektu attīstītāji). Tajā laikā uzņēmumam ÍG bija noslēgts nomas līgums ar rūpnīcu Áburðarverksmiðjan – tas tika noslēgts 1999. gada 29. oktobrī (“1999. gada līgums”). 1999. gada līgumā bija noteikta mēneša nomas maksa ISK 159 240 apmērā, pamatojoties uz cenu par kvadrātmetru (14). ÍG izmantoja zemi savai atkritumu apsaimniekošanas uzņēmējdarbībai. Saskaņā ar iegādes līgumu SR no Áburðarverksmiðjan pārņēma visus pienākumus un tiesības saistībā ar esošajiem nomas līgumiem, tostarp saistībā ar 1999. gada līgumu ar ÍG.

(9)

Saskaņā ar pilsētas sniegto informāciju Gufunes rajonā pastāvīgi notika aktīva darbība un to bija grūti apsaimniekot. Turklāt ēkas un iekārtas bija sliktā stāvoklī, daži nomnieki nemaksāja nomas maksu un rajonā bija sakrājušies metāllūžņi, piemēram, automobiļu vraki. Tādēļ pilsētas vadībai bija skaidrs, ka, lai pilsēta varētu pildīt savas zemes īpašnieka funkcijas, tai būtu jāpieņem darbā personāls, kas kontrolētu minēto rajonu visu diennakti.

(10)

Ņemot vērā radušos situāciju, netika uzskatīts, ka rajonu var piedāvāt nomai. Tādēļ tika nolemts neatjaunināt esošos nomas līgumus, bet tā vietā noslēgt līgumu tikai ar vienu nomnieku. Tāpēc SR nolēma risināt sarunas ar ÍG par rajona nomas, attīrīšanas un uzraudzības nosacījumiem. ÍG tobrīd bija lielākais atsevišķais nomnieks, turklāt tas laicīgi maksāja nomas maksu (15). Tālāk sniegts pārskats par līgumiem, kas tika noslēgti starp SR un ÍG:

(11)

Saskaņā ar pilsētas sniegto informāciju, lai gan ÍG nomātās zemes platība ir 130 000 m2, uzņēmums saviem mērķiem var izmantot tikai 110 000 m2. Kopējā reģistrētā ēku platība ir 24 722 m2. Saskaņā ar Islandes Īpašumu reģistra datiem tās zemes vērtība, kura iepriekš piederēja rūpnīcai Áburðarverksmiðjan, ir ISK 211 000 000. ÍG nomātās zemes vērtība nav noteikta, taču pilsēta ir aprēķinājusi, ka visas tās zemes vērtība, kura iepriekš piederēja rūpnīcai Áburðarverksmiðjan, ir aptuveni ISK 137 000 000. ÍG nomāto ēku kopējā reģistrētā vērtība ir ISK 850 323 512 (22).

(12)

Saskaņā ar 4. panta 2. punktu Islandes Likumā par pašvaldību ienākumiem (Likums Nr. 4/1995) īpašuma nodokli maksā īpašuma īpašnieks, izņemot gadījumus, ja tiek iznomātas lauku saimniecības vai zemes gabali vai ja ir noslēgta vienošanās par zemes izmantošanu citiem mērķiem, – tad nodokli maksā iedzīvotājs vai lietotājs. Attiecīgā zeme, ēkas un iekārtas atrodas teritorijā, kas ir definēta kā ostas teritorija un pieder uzņēmumam Faxaflóahafnir sf. un kas tiek iznomāta pilsētai. Tādēļ pilsēta maksā īpašuma nodokli par nomāto zemi un īpašumiem, kas iznomāti ÍG.

(13)

Lai gan nevienā līgumā nav ietverta informācija par ÍG sniegto pakalpojumu vērtību, pilsēta ir iesniegusi tabulu, kurā aprēķinātas ÍG izmaksas, kas paredzētas 2005. gada vispārējā nomas līgumā un tā turpmākajos grozījumos (turpmāk kopā saukti “nomas līgumi”), no dienas, kad tika noslēgts 2005. gada vispārējais nomas līgums, līdz nomas perioda beigām 2018. gadā (23). Aprēķinus veica pilsētas eksperti-analītiķi. Turklāt sniegtā informācija ietver datus gan par pabeigto, gan nepabeigto nojaukšanas projektu izmaksām. Saskaņā ar sniegto informāciju ÍG vidējās mēneša izmaksas ir ISK 10 815 624 – šī summa ietver arī nomas maksu. Tādējādi nomas maksa mēnesī ir aptuveni 25 % no ÍG kopējām ikmēneša izmaksām.

(14)

Laikā, kad tika noslēgts 2005. gada 22. februāra nomas līgums, SR uzņēmumam ÍG neuzlika nekādus pienākumus. ÍG pienākumi tika ieviesti ar 2005. gada vispārējo nomas līgumu, kas tika noslēgts 2005. gada 14. oktobrī, un tos noteica, ņemot vērā ierosinātos nojaukšanas darbus un aplēstās izmaksas par attīrīšanu, atkritumu aizvākšanu un rajona uzraudzību. Ņemot vērā rajona stāvokli, tika uzskatīts, ka pienākumi attiecībā uz teritorijas attīrīšanu un atkritumu aizvākšanu ir ļoti plaši. Tālāk sniegts ÍG izmaksu aprēķins atbilstoši tā pienākumiem, kas noteikti 2005. gada vispārējā nomas līgumā (24).

(15)

Reikjavīkas pilsētas dome 2014. gada sākumā vienojās izveidot koordinācijas komiteju, kas izstrādātu redzējumu par Gufunes rajonu (25). Attiecībā uz Gufunes rajona nākotnes plānojumu komiteja ierosināja rīkot atklātu priekšlikumu konkursu. Reikjavīkas pilsētas domes sanāksmē 2015. gada jūnijā tika panākta vienošanās publicēt sludinājumu par konkursu, kurā ieinteresētās personas tika aicinātas iesniegt priekšlikumus par Gufunes rajona turpmāko attīstību (26). Pēc paziņojuma publicēšanas pilsēta saņēma četrus priekšlikumus. Vienu no šiem priekšlikumiem iesniedza filmu veidošanas uzņēmums RVK Studios, kas izteica vēlmi iegādāties daļu ēku Gufunes rajonā, lai tur attīstītu kinematogrāfijas nozari. Ēkas, kuras vēlējās iegādāties RVK Studios, ir vairāki bijušās rūpnīcas Áburðarverksmiðjan īpašumi, kas saskaņā ar nomas līgumiem bija iznomāti ÍG.

(16)

Pilsēta un RVK Studios vēlāk piesaistīja divus neatkarīgus nekustamo īpašumu aģentus, lai tie novērtētu attiecīgo Gufunes rajona daļu (27). Pilsētas domes sanāksmē 2015. gada 18. novembrī dome nolēma Īpašumu pārvaldības un ekonomisko lietu birojam dot uzdevumu sākt sarunas ar RVK Studios, pamatojoties uz šiem novērtējumiem (28). Turklāt dome uzdeva minētajam birojam sākt sarunas ar ÍG par ēku atbrīvošanu un iespējamu pārcelšanos saskaņā ar 2005. gada vispārējā nomas līguma noteikumiem.

(17)

Reikjavīkas pilsētas dome 2016. gada 19. maijā vienojās slēgt līgumu ar RVK Studios par vairāku īpašumu iegādi Gufunes rajonā (29). Pilsēta vēlāk paziņoja, ka ÍG pārcels savu darbību uz pilsētas jauno rūpniecisko rajonu, kas atrodas Esjumelar rajonā (30). Reikjavīkas mērs un ÍG izpilddirektors 2016. gada 20. maijā parakstīja līgumus par nomas līgumu darbības izbeigšanu un ÍG pārvietošanu, kā arī vienojās par ÍG jaunajām telpām Esjumelar rajonā. 2016. gada 27. maijā pilsēta parakstīja vienošanos ar RVK Studios par vairāku bijušās rūpnīcas Áburðarverksmiðjan īpašumu pārdošanu (31). To īpašumu platība, kas tika pārdoti RVK Studios, ir 8 400 m2, un pārdošanas cena bija ISK 301 650 000. Pilsēta arī piedāvāja RVK Studios iespēju iegādāties teritoriju, kas atrodas uz austrumiem no šīm ēkām un kuras kopējā platība ir 19 200 m2. Par šādu iespēju RVK Studios gadā maksās ISK 1 000 par kvadrātmetru.

(18)

Saskaņā ar sūdzības iesniedzēja sniegto informāciju pilsēta ir piešķīrusi nelikumīgu valsts atbalstu ÍG, iznomājot īpašumu un zemi Gufunes rajonā par cenu, kas ir zemāka par tirgus cenu. Sūdzības iesniedzējs savā sūdzībā Uzraudzības iestādei norāda, ka, lai gan ir grūti noteikt precīzu atbalsta apmēru, cena noteikti ir krietni zemāka par saprātīgu tirgus cenu. Tā kā ÍG nemaksā normālu tirgus cenu, uzņēmumam ir konkurences priekšrocība. Turklāt sūdzības iesniedzējs norāda, ka par zemi Gufunes rajonā interesējas daudzi uzņēmumi, kuru darbībai ir vajadzīgas plašas teritorijas, piemēram, transporta mezglu attīstītāji un uzņēmumi, kas sniedz uzglabāšanas pakalpojumus.

(19)

Sūdzības iesniedzējs norādīja, ka 2005. gada vispārējā nomas līgumā noteiktā nomas maksa bija ISK 2 miljoni un katru gadu nomas maksa tika paaugstināta atbilstoši patēriņa cenu indeksam (īpašuma nodoklis, kuru maksāja nevis ÍG, bet gan īpašuma īpašnieks, proti, pilsēta, veido 41 % no gada nomas maksas). Turklāt ÍG ir jāpilda konkrēti uzturēšanas pienākumi, kurus uzskata par daļu no nomas maksas, lai gan šo pienākumu aptuvenās izmaksas līgumos nav minētas. Nomas līgumi arī neaizliedz ÍG nodot zemi apakšnomā trešām personām. Sūdzības iesniedzējs uzsvēra, ka nomas līgumos nebija iekļauts to iespējamo ienākumu novērtējums, kas tiktu gūti no īpašuma daļu apakšnomas, un nebija minēts, vai šāda apakšnoma ietekmē nomas cenu.

(20)

Sūdzības iesniedzējs arī norāda, ka nav skaidrs, kāda ir cena par kvadrātmetru un kā tika noteikta nomas maksa. Saskaņā ar sūdzības iesniedzēja sniegto informāciju, pamatojoties uz dažādām atzītām cenas noteikšanas metodēm, tirgus cenai par īpašuma nomu ir jābūt ISK 12–41 miljonam mēnesī. Sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka īpašuma iznomāšana ÍG par cenu, kas ir krietni zemāka par tirgus vērtību, ir pretrunā EEZ valsts atbalsta noteikumiem.

(21)

Lēmumā Nr. 261/15/COL Uzraudzības iestāde sākotnēji izvērtēja, vai līgumi, kas noslēgti starp pilsētu un ÍG par Gufunes rajona nomu, ir uzskatāmi par valsts atbalstu EEZ līguma 61. panta 1. punkta nozīmē, un, ja tas tā ir, vai šāds valsts atbalsts ir uzskatāms par saderīgu ar EEZ līguma darbību.

(22)

Izvērtējot Islandes iestāžu iesniegto informāciju, Uzraudzības iestāde izdarīja sākotnējo secinājumu, ka nevar izslēgt, ka līgumi starp pilsētu un ÍG ir valsts atbalsts EEZ līguma 61. panta 1. punkta nozīmē. Lēmumā Nr. 261/15/COL tika aplūkoti šādi aspekti:

(23)

Uzraudzības iestāde norādīja, ka bija nepieciešami papildu pierādījumi, lai varētu noteikt, vai nomas līgumu nosacījumus var uzskatīt par saderīgiem ar EEZ līguma darbību.

(24)

Attiecīgi Uzraudzības iestādei radās šaubas, vai nomas līgumi starp pilsētu un ÍG bija uzskatāmi par valsts atbalstu, un, ja bija, vai tie bija uzskatāmi par saderīgiem ar EEZ līguma darbību saskaņā ar tā 61. panta 3. punkta c) apakšpunktu.

(25)

Pilsēta norādīja, ka līgumi ar ÍG neietvēra valsts atbalstu EEZ līguma 61. panta 1. punkta nozīmē, jo ÍG neieguva priekšrocību.

(26)

Saskaņā ar pilsētas sniegto informāciju 2005. gada 22. februāra un 14. oktobra līgumi tika noslēgti atbilstīgi normāliem tirgus apstākļiem, jo nomas maksa bija noteikta, balstoties uz nomas maksu, kas tika aprēķināta pēc atklāta sludinājuma publicēšanas 2003. gada beigās, un atbilda pilsētas ekspertu veiktajai analīzei/aprēķiniem.

(27)

Pilsēta noraida apgalvojumu, ka sūdzības iesniedzēja minētās metodes ir piemērotas tirgus nomas maksas noteikšanai. Tā vietā pilsēta salīdzinājumam sniedz informāciju par cita tāda īpašuma nomas maksu, kas atrodas Gufunes rajonam līdzīgā rūpniecības rajonā, proti, tā ir informācija par vecu valstij piederošu cementa rūpnīcu adresē Sævarhöfði 31.

(28)

Pilsēta 2014. gadā iegādājās adresē Sævarhöfði 31 esošo īpašumu. 2013. gadā Valsts centrālā iepirkuma iestāde (Ríkiskaup) Islandes valsts vārdā piedāvāja minēto īpašumu nomāt. Kad pilsēta iegādājās īpašumu, tā sludinājumā norādīja, ka uzvarēs augstākās cenas piedāvājums. Valsts centrālā iepirkuma iestāde saņēma četrus piedāvājumus, un augstākā piedāvātā maksa bija ISK 420 000 mēnesī, turklāt netika noteikts, ka nomniekam ir kādi īpaši pienākumi vai ir jāveic kādi pakalpojumi. Adresē Sævarhöfði 31 esošā īpašuma vērtība ir noteikta ISK 293 028 000 apmērā. Tādējādi augstākais nomas maksas piedāvājums, kas izteikts procentos no īpašuma vērtības, ir 0,147 %. Salīdzinājumā – nomas maksa saskaņā ar 2005. gada vispārējo nomas līgumu ar ÍG ir 0,320 % no Gufunes īpašuma vērtības. Pilsēta uzsver, ka nomas maksa īpašumam adresē Sævarhöfði 31 tika noteikta pēc atklātas sludinājuma publicēšanas procedūras un godīgi atspoguļo rūpniecības rajonu tirgus vērtību pilsētā normālos tirgus apstākļos. Šis salīdzinājums parāda, ka nomas maksa, ko maksāja ÍG, nekādā ziņā nav uzskatāma par tādu, kas ir zemāka par pilsētas rūpniecības rajonu tirgus vērtību, jo īpaši ņemot vērā to, ka, nosakot adresē Sævarhöfði 31 esošā īpašuma nomas maksu, netika ņemti vērā citi faktori, kas ietekmēja nomas maksu Gufunes rajonā.

(29)

Pilsēta norādīja – tas, ka citas personas vēlāk izrādīja interesi par rajonu, nav būtiski, izvērtējot pieprasījumu pēc rajonā esošajiem īpašumiem laikā, kad tika noslēgts 2005. gada vispārējais nomas līgums, proti, 2005. gada oktobrī. Toreiz netika uzskatīts, ka rajonu var piedāvāt nomai. Uzņēmums ÍG ir sedzis visas izmaksas saistībā ar teritorijas tīrīšanu un ēku savešanu kārtībā. Turklāt 2003. gadā, kad rajonu piedāvāja nomāt, citas personas neizrādīja nekādu interesi. Tāpēc jāpieņem, ka novēlotā interese ir saistīta ar rajona stāvokli pēc tam, kad ÍG uzņēmās rajona pārvaldību.

(30)

Saskaņā ar pilsētas sniegto informāciju augstākā maksa nav vienīgais aspekts, kas Uzraudzības iestādei ir jāņem vērā, piemērojot tirgus ekonomikas dalībnieka kritēriju. Tā vietā būtu jāvērtē būtiskais jautājums, vai tirgus ekonomikas dalībnieks būtu veicis attiecīgo darījumu ar tādiem pašiem nosacījumiem (32). Turklāt jāveic valsts un privāta ieguldītāja rīcības salīdzināšana, atsaucoties uz to, kāda būtu bijusi privāta ieguldītāja attieksme attiecīgā darījuma noslēgšanas laikā, ņemot vērā tolaik pieejamo informāciju un paredzamo notikumu attīstību.

(31)

Laikā, kad tika slēgti līgumi starp pilsētu un ÍG, tirgus apstākļi nebija normāli, jo nebija aktīva tirgus šāda veida rūpnieciskajiem īpašumiem šādā stāvoklī. Tādēļ pilsēta uzskata, ka normāli tirgus apstākļi jāizvērtē, raugoties no objektīvas un pārbaudāmas perspektīvas tajā laikā. Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, pilsēta uzskata, ka šāda informācija ir pieejama dokumentos, ko Reikjavīka ir iesniegusi šajā lietā. Turklāt, lai uzskatāmi parādītu normālus tirgus apstākļus attiecībā uz šāda veida rūpnieciskajiem rajoniem, piemērs par nomas maksu, kas tika iegūta 2014. gadā par bijušo valsts cementa rūpnīcu adresē Sævarhöfði 31, skaidri parāda, kāda bija tirgus vērtība tādiem rūpnieciskajiem rajoniem kā Gufunes.

(32)

Pilsēta uzskata, ka pienākumus, kuri tika uzlikti ÍG saskaņā ar nomas līgumiem, nevar salīdzināt ar pienākumiem, par kuriem radās strīds Haslemoen Leir lietā (33). Maksu samazinošie pienākumi, kas tika apstrīdēti minētajā lietā, bija saistīti ar iespējamiem zaudējumiem uzņēmumam Haslemoen AS saistībā ar to, ka nebūtu iespējams iznomāt konkrētu ēku. Taču ÍG uzliktie pienākumi bija saistīti ar īpašuma uzturēšanas un uzlabošanas darbiem, ēku nojaukšanu, elektrības, ūdens un apkures savienojumu atjaunošanu un citiem būvniecības darbiem rajonā. Šo pienākumu izpildes izmaksas aprēķināja pilsētas eksperti-analītiķi, pamatojoties uz nesen izsludinātu iepirkumu rezultātiem līdzīgos projektos. Lai gan trūkst dokumentu, ar kuriem varētu pamatot ÍG uzticēto pienākumu precīzu ekonomisko ietekmi, un ir neskaidrības attiecībā uz zonēšanu, Uzraudzības iestādei ir jāpiekrīt, ka šie pienākumi ietekmēja nomas maksas samazināšanu. Pilsēta uzskata, ka nebūtu pamatoti neņemt vērā minēto pienākumu ietekmi, jo īpaši tādēļ, ka faktiskās izmaksas, kas radušās ÍG, veicot pienākumus, atbilst aprēķiniem.

(33)

Pilsēta norādīja, ka, slēdzot nomas līgumus ar ÍG, tā rīkojās kā tirgus ekonomikas dalībnieks un ņēma vērā zonēšanas apsvērumus. Pilsēta iekļāva līgumos ļoti apgrūtinošus noteikumus ar īsiem termiņiem attiecībā uz līguma darbības pārtraukšanu, lai rajonu būtu iespējams īsā laikā atbrīvot, ja un kad valsts būtu nolēmusi uzsākt Sundabraut automaģistrāles būvniecību. SR pamatīgi pārzināja īpašumus un rajonu un bija labi informēts, lai objektīvi novērtētu, vai rajona stāvoklis bija pietiekami atbilstošs, lai to iznomātu tirgū. Privātais ieguldītājs, pieņemot lēmumus par zemes gabala un īpašumu izmantošanu, vienmēr pievērstu uzmanību zonēšanas plāniem.

(34)

Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, pilsēta uzskata, ka nomas līgumi ar ÍG atbilst tirgus ekonomikas dalībnieka kritērijam.

(35)

Saskaņā ar uzņēmuma ÍG sniegto informāciju zemes gabala lielā teritorija tam kā īrniekam sniedz ļoti ierobežotu ieguvumu un tikai apgrūtina un sadārdzina uzturēšanas un uzraudzības pienākumu veikšanu. Turklāt, lai gan ēkas ir plašas kvadratūras ziņā, tās ir ļoti sliktā stāvoklī. ÍG uzsver, ka ēkas patiešām tika iegādātas tāpēc, lai tās nojauktu. Tika plānota to pilnīga nojaukšana, un bija paredzēts, ka šajā teritorijā atradīsies dzīvojamā zona un automaģistrāle. Tāpēc, nosakot rajona tirgus nomas vērtību, jebkādi aprēķini, pamatojoties uz kvadratūru vai zemes platību, ir nebūtiski.

(36)

2003. gadā SR izmantoja teritoriju un ēkas Gufunes rajonā, lai piedāvātu noliktavas pakalpojumus dažādām privātpersonām un uzņēmumiem, kuriem SR bija uzdevis atbrīvot citas teritorijas pilsētā. Šāda kārtība drīz vien kļuva apgrūtinoša SR no loģistikas viedokļa, un tāpēc SR piedāvāja ÍG nomāt visu teritoriju, lai tā tiktu attīrīta. Sākotnēji ÍG nevēlējās uzņemties šo uzdevumu, jo rajonā bija jārisina vairākas problēmas, piemēram, saistībā ar apgrūtinošiem īrniekiem un automobiļu vraku un rūpniecisko atkritumu savākšanu.

(37)

Pēdējos 10 gadus uzņēmums ÍG katru mēnesi tērēja vidēji ISK 16,5 miljonus, sedzot uzturēšanas un citas izmaksas, kuras normālos apstākļos būtu jāsedz iznomātājam. Šīs izmaksas ir jāņem vērā, nosakot tirgus nomas maksu.

(38)

ÍG norādīja, ka, lai gan renovācijā tika ieguldīti ievērojami resursi, ēku stāvoklis Gufunes rajonā ir ļoti slikts. Gandrīz katrā ēkā ir noplūdes, un ēku jumti lielākoties ir bojāti un nederīgi. Turklāt gandrīz visi logi, izņemot logus biroja ēkā, ir bojāti un nederīgi, daudzviet ēkās grīdas ir bīstamā stāvoklī un atsevišķās vietās ir caurumi, kā arī kāpnes, kas neatbilst normatīvajiem nosacījumiem. Vairumā ēku nav ūdensapgādes un tualešu, bet elektroapgāde neatbilst normatīvajiem nosacījumiem.

(39)

Turklāt nomas periodā ÍG gandrīz pastāvīgi samierinājās ar faktu, ka pilsēta var atprasīt zemi atpakaļ, brīdinot par to vien neilgu laiku iepriekš. Īsais termiņš paziņojuma par līguma darbības pārtraukšanu sniegšanai (18 mēneši) un pienākums atgriezt daļu zemes pēc pieprasījuma, saņemot paziņojumu vien 12 mēnešus iepriekš, bija šķērslis tāda veida uzņēmējdarbības īstenošanai kā atkritumu likvidēšana, jo tā ir saistīta ar jaudīgu transportlīdzekļu un iekārtu izmantošanu.

(40)

ÍG uzskata, ka sūdzības iesniedzēja novēlotajai interesei ir ierobežota nozīme, izvērtējot pieprasījumu attiecīgajā rajonā laikā, kad tika noslēgts 2005. gada vispārējais nomas līgums. 2005. gadā situācija bija tāda, ka netika uzskatīts, ka rajonu var piedāvāt nomai. Kopš tā laika ÍG ir ieguldījis ievērojamus resursus, lai atjaunotu, attīrītu un uzturētu šo rajonu. Tāpēc jāpieņem, ka novēlotā interese ir saistīta ar rajona stāvokli pēc tam, kad ÍG uzņēmās tā pārvaldību.

(41)

Visbeidzot, ÍG iesniedza neatkarīgu nomas novērtējumu, kurš datēts ar 2015. gada 15. oktobri un kuru veica uzņēmums 101 Reykjavík Fasteignasala  (34). Nomas novērtējumā sniegti aprēķini par 2005. gada vispārējā nomas līguma vērtību 2005. gada oktobrī, pamatojoties uz atsevišķu īpašumu vērtību un stāvokli. Vērtētāja secinājums ir tāds, ka īpašumu un zemes kopējā mēneša nomas vērtība ir ISK 1 870 000.

(42)

EEZ līguma 61. panta 1. punktā ir noteikts šādi:

“Ja vien šis līgums neparedz ko citu, ar līgumu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir EK dalībvalsts vai EBTA valsts vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem, un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp līgumslēdzējām pusēm.”

(43)

Tas nozīmē, ka pasākums veido valsts atbalstu EK līguma 61. panta 1. punkta nozīmē, ja kumulatīvi ir izpildīti turpmāk norādītie nosacījumi, proti, ja: i) pasākumu ir piešķīrusi valsts vai tas darīts, izmantojot valsts līdzekļus; ii) pasākums rada selektīvas ekonomiskas priekšrocības atbalsta saņēmējam; iii) pasākums rada ietekmi uz tirdzniecību starp līgumslēdzējām pusēm un kropļo konkurenci.

(44)

Tālāk Uzraudzības iestāde izklāsta savus apsvērumus, kādēļ tā secināja, ka nomas līgumi nenodrošina ÍG priekšrocības EEZ līguma 61. panta 1. punkta nozīmē.

(45)

Priekšrocība EEZ līguma 61. panta 1. punkta nozīmē ir jebkāds ekonomisks labums, kuru uzņēmums nebūtu saņēmis parastos tirgus apstākļos, proti, bez valsts iejaukšanās, un kura dēļ uzņēmums ir izdevīgākā stāvoklī nekā tā konkurenti (35). Ja darījums tiktu veikts saskaņā ar izdevīgākiem nosacījumiem tādējādi, ka ÍG maksātu nomu, kas ir zemāka par tirgus cenu, uzņēmums saņemtu priekšrocību valsts atbalsta noteikumu nozīmē.

(46)

Lai pārbaudītu šo jautājumu, Uzraudzības iestāde piemēro tā dēvēto tirgus ekonomikas dalībnieka (TED) kritēriju, salīdzinot valsts vai valsts iestāžu rīcību, pārdodot vai iznomājot aktīvus, ar privāto ekonomikas dalībnieku rīcību (36).

(47)

TED kritērija piemērošanas mērķis ir izvērtēt, vai valsts ir piešķīrusi priekšrocības uzņēmumam, konkrētos darījumos, piemēram, pārdodot vai iznomājot aktīvus, nerīkojoties tā, kā rīkotos privāts tirgus ekonomikas dalībnieks (37). Valsts iestādes pienākums ir ignorēt valsts politikas mērķus un tā vietā koncentrēties uz vienīgo mērķi, proti, iegūt tirgus situācijai atbilstošu ienesīguma vai peļņas normu no saviem ieguldījumiem un noteikt tirgus cenu aktīvu pārdošanai vai nomai (38). Taču Uzraudzības iestāde ņem vērā, ka šādā novērtējumā parasti ir jāņem vērā jebkādas īpašas tiesības vai pienākumi, kas saistīti ar konkrētajiem aktīviem, jo īpaši tādi, kas var ietekmēt tirgus vērtību.

(48)

Atbilstību tirgus apstākļiem un to, vai saskaņotā cena darījumā atbilst tirgus cenai, var noteikt, piemērojot konkrētas aizstājējvērtības. Atvērtas un pārredzamas beznosacījumu pieteikumu iesniegšanas procedūras organizēšana parasti ir piemērots risinājums, lai nodrošinātu, ka valsts iestāžu veikta aktīvu pārdošana vai iznomāšana atbilst TED kritērijam un ka par attiecīgajām precēm un pakalpojumiem ir samaksāta godīga tirgus cena. Taču tas automātiski nenozīmē, ka atbilstīgas pieteikumu iesniegšanas procedūras neesamība vai šādas procedūras iespējamas nepilnības pamato pieņēmumu par valsts atbalsta esamību. Uzraudzības iestāde var paļauties arī uz citām aplēstām vērtībām, tostarp ekspertu vērtējumiem.

(49)

Ņemot vērā iepriekš izklāstīto apsvērumu, Uzraudzības iestādei vispirms ir jāpārbauda, vai pilsēta organizēja iepirkuma procedūru, kas bija atbilstīga un piemērota, lai noteiktu tirgus cenu (39). Taču šajā gadījumā ir apstiprināts, ka saistībā ar attiecīgo teritoriju netika uzsākta neviena publiskā iepirkuma procedūra. Turklāt pirms 2005. gada vispārējā nomas līguma noslēgšanas netika veikts neatkarīgs vērtējums.

(50)

Tomēr pilsēta ir uzsvērusi, ka, nosakot 2005. gada vispārējā nomas līgumā ÍG piemērojamo nomas maksu, tika izvērtēti dažādi noslēgtie nomas līgumi saistībā ar minēto rajonu, kuri tika noslēgti pēc sludinājumu publicēšanas Islandes plašsaziņas līdzekļos 2003. gadā. Tomēr Uzraudzības iestāde uzskata, ka šie sludinājumi bija tikai uzaicinājumi izteikt ieinteresētību un nav uzskatāmi par atvērtu un konkurējošu pieteikumu iesniegšanas procedūru. Turklāt tie neattiecās uz visu rajonu, kas tika piedāvāts nomā vienam nomniekam, bet gan uz atsevišķiem īpašumiem šajā rajonā.

(51)

Tādēļ Uzraudzības iestāde secina, ka šī sludinājuma publicēšanas procedūra neatbilst TED kritērija prasībām. Attiecīgi šī procedūra nevar nodrošināt uzticamu aizstājējvērtību tam, lai noteiktu tirgus cenu attiecīgajām nomas tiesībām.

(52)

Kā norādīts iepriekš, atbilstīgas iepirkuma procedūras neesamība neizslēdz iespēju, ka Uzraudzības iestāde var piemērot TED kritēriju. Taču Uzraudzības iestādei ir jāizvērtē attiecīgā darījuma būtība un jo īpaši jāsalīdzina saskaņotā cena ar tirgus cenu. Šai sakarā Uzraudzības iestāde parasti atsaucas uz neatkarīga eksperta pētījumu par vērtības noteikšanu kā aizstājējvērtību tirgus cenai. Ideālā gadījumā šāds pētījums būtu jāveic darījuma norises laikā. Taču Uzraudzības iestāde savā novērtējumā var izmantot arī ex post pētījumu par vērtības noteikšanu (40).

(53)

Pilsēta ir norādījusi, ka Gufunes rajona nomas tirgus cenu ietekmē vairāki aspekti. Pirmkārt, ēkas un iekārtas bija sliktā stāvoklī, vairāki nomnieki nemaksāja nomu un rajonā uzkrājās metāllūžņi, kuri bija jāaizvāc. Otrkārt, nebija skaidrības par Gufunes rajona zonēšanas plāniem. Saskaņā ar iepriekšējiem un pašreizējiem pašvaldības plāniem rūpnieciskā darbība šajā rajonā samazinās, un tāpēc pilsēta nevar noslēgt īpašuma ilgtermiņa nomas līgumu. Treškārt, ÍG bija pienākums atgriezt daļu zemes pēc pieprasījuma, saņemot paziņojumu par to 12 mēnešus iepriekš, un paziņošanas periods attiecībā uz visu rajonu, tostarp ēkām, bija īss – tikai 18 mēneši.

(54)

Kā norādīts iepriekš, pilsēta, īstenojot sarunas ar RVK Studios par ēku pārdošanu Gufunes rajonā, piesaistīja divus neatkarīgus nekustamo īpašumu aģentus, lai tie novērtētu īpašumu un nomas tiesību vērtību. Lai gan šie neatkarīgie vērtējumi tieši neattiecas uz īpašumu nomas tirgus cenu, tie apliecina īpašumu slikto stāvokli un to tirgus vērtību. Abi neatkarīgie vērtētāji uzsvēra, ka ēkās ir noplūdes, tām nav pietiekamas izolācijas, teritorijā ir ievērojams daudzums rūpniecisko atkritumu, kas palikuši no tā laika, kad zemes gabalu izmantoja mēslošanas līdzekļu ražošanas uzņēmums, un ka ēkas kopumā ir sliktā stāvoklī. Turklāt dažās ēkās ir azbests, bet citas ēkas ir jānojauc.

(55)

Kā norādīts iepriekš, pilsēta ir iesniegusi arī salīdzinājumu ar līdzīgu rūpniecisko īpašumu, kas atrodas adresē Sævarhöfði 31. Valsts centrālā iepirkuma iestāde šo īpašumu piedāvāja nomā, un tika pieņemts augstākais no četriem piedāvājumiem par summu ISK 420 000 mēnesī. Šis nomas līgums neietvēra nekādus īpašus pakalpojumus vai pienākumus, kas jāveic nomniekam. Augstākais nomas piedāvājums, izteikts procentos no īpašuma vērtības, ir 0,147 %, savukārt nomas cena saskaņā ar 2005. gada vispārējo nomas līgumu, kas noslēgts ar ÍG, ir 0,320 % no Gufunes rajona īpašumu vērtības.

(56)

Turklāt uzņēmums 101 Reykjavík Fasteignasala ir veicis 2005. gada vispārējā nomas līguma neatkarīgu novērtējumu (41). Novērtējums datēts ar 2015. gada 15. oktobri. Tas veikts, pamatojoties uz atsevišķu īpašumu vērtību un stāvokli, – visi šie īpašumi tika atsevišķi novērtēti un rūpīgi pārbaudīti. Novērtējumā uzmanība pievērsta īpašumu un rajona stāvoklim 2005. gadā, kad tika noslēgts vispārējais nomas līgums, kā arī dominējošajiem tirgus apstākļiem tajā laikā. Vērtētājs secina, ka īpašumu kopējā mēneša nomas vērtība 2005. gada oktobrī bija ISK 1 870 000. Taču saskaņā ar 2005. gada vispārējo nomas līgumu uzņēmumam ÍG noteiktā mēneša nomas maksa bija ISK 2 000 000, un to katru mēnesi pārrēķināja atbilstoši patēriņa cenu indeksam (42). Tādējādi ÍG maksātā ikmēneša maksa ir augstāka nekā nomas tirgus cena, kas noteikta eksperta vērtējumā.

(57)

Ņemot vērā visu iepriekš izklāstīto informāciju, Uzraudzības iestāde uzskata, ka 2005. gada vispārējais nomas līgums nebija noslēgts par cenu, kas ir zemāka par tirgus cenu.

(58)

Visbeidzot, Uzraudzības iestāde norāda, ka nedz salīdzinājumā ar īpašumu, kas atradās adresē Sævarhöfði 31, nedz arī vērtējumā, ko sagatavoja 101 Reykjavík Fasteignasala, nebija ņemti vērā īpašie pienākumi, kas paredzēti nomas līgumos, jo īpaši īsais paziņošanas periods (tagad tas ir atcelts) un dažādie uzturēšanas pienākumi. Šo pienākumu finansiālo ietekmi uz nomas cenu ir grūti kvantitatīvi noteikt. Taču tie noteikti nodrošina ieguvumus pilsētai uz ÍG rēķina, tādējādi apstiprinot Uzraudzības iestādes secinājumu, ka 2005. gada vispārējais nomas līgums tika noslēgts atbilstīgi tirgus noteikumiem.

(59)

Pamatojoties uz iepriekš izklāstīto, Uzraudzības iestāde secina, ka ÍG nesaņēma ekonomiskas priekšrocības no nomas līgumiem.

(60)

Pamatojoties uz iepriekš veikto novērtējumu, Uzraudzības iestāde uzskata, ka starp pilsētu un ÍG noslēgtie nomas līgumi par Gufunes rajona nomāšanu nav uzskatāmi par valsts atbalstu EEZ līguma 61. panta 1. punkta nozīmē,