ISSN 1977-0715

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 242

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

60. gadagājums
2017. gada 20. septembris


Saturs

 

I   Leģislatīvi akti

Lappuse

 

 

REGULAS

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/1563 (2017. gada 13. septembris) par to, kā tādu personu interesēs, kas ir neredzīgas, ar redzes traucējumiem vai ar drukas lasītnespēju citu iemeslu dēļ, notiek Savienības un trešo valstu pārrobežu apmaiņa ar konkrētu ar autortiesībām aizsargātu darbu un blakustiesību objektu kopijām pieejamā formātā

1

 

 

DIREKTĪVAS

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/1564 (2017. gada 13. septembris) par dažiem atļautiem konkrētu ar autortiesībām aizsargātu darbu un blakustiesību objektu izmantošanas veidiem tādu personu interesēs, kas ir neredzīgas, ar redzes traucējumiem vai ar drukas lasītnespēju citu iemeslu dēļ, un ar kuru groza Direktīvu 2001/29/EK par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā

6

 

 

LĒMUMI

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums (ES) 2017/1565 (2017. gada 13. septembris) par makrofinansiālo palīdzību Moldovas Republikai

14

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


I Leģislatīvi akti

REGULAS

20.9.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 242/1


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2017/1563

(2017. gada 13. septembris)

par to, kā tādu personu interesēs, kas ir neredzīgas, ar redzes traucējumiem vai ar drukas lasītnespēju citu iemeslu dēļ, notiek Savienības un trešo valstu pārrobežu apmaiņa ar konkrētu ar autortiesībām aizsargātu darbu un blakustiesību objektu kopijām pieejamā formātā

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)

Marrākešas līgumu, kas atvieglo piekļuvi iespieddarbiem personām, kuras ir neredzīgas, ar redzes traucējumiem vai drukas lasītnespēju citu iemeslu dēļ (“Marrākešas līgums”), Savienības vārdā parakstīja 2014. gada 30. aprīlī (3). Tajā līgumslēdzējām pusēm ir noteikta prasība ieviest autortiesību un blakustiesību izņēmumus vai to ierobežojumus, lai varētu izgatavot un izplatīt konkrētu darbu un blakustiesību objektu kopijas pieejamā formātā un lai varētu īstenot pārrobežu apmaiņu ar minētajām kopijām.

(2)

Marrākešas līguma labuma guvēji ir personas, kas ir neredzīgas, personas, kam ir redzes traucējumi, kurus nevar mazināt tā, lai panāktu tādu redzes funkciju, kas ir būtiski līdzvērtīga tādu personu redzes funkcijai, kurām nav šādu traucējumu, vai personas, kam ir uztveres traucējumi vai lasītnespēja, tostarp disleksija vai jebkādi citi mācīšanās traucējumi, un kas tāpēc nespēj lasīt iespieddarbus būtiski tādā pašā mērā kā personas bez šādas invaliditātes, vai personas, kas fizisku traucējumu dēļ nespēj noturēt grāmatu, rīkoties ar to, nofokusēt skatienu vai kustināt acis tādā mērā, kāds parasti būtu nepieciešams lasīšanai, ciktāl šādu traucējumu vai invaliditātes dēļ minētās personas nespēj lasīt iespieddarbus būtiski tādā pašā mērā kā personas bez šādiem traucējumiem vai invaliditātes.

(3)

Personas, kas ir neredzīgas, ar redzes traucējumiem vai drukas lasītnespēju citu iemeslu dēļ, joprojām saskaras ar daudziem šķēršļiem piekļuvē grāmatām un citiem iespiedmateriāliem, kas tiek aizsargāti ar autortiesībām un blakustiesībām. Starptautiskā līmenī ir atzīta nepieciešamība palielināt minētajām personām izgatavotu darbu un blakustiesību objektu pieejamā formātā daudzumu un būtiski uzlabot to apriti un izplatību.

(4)

Saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas atzinumu 3/15 (4) Marrākešas līgumā autortiesību un blakustiesību paredzētie izņēmumi vai to ierobežojumi, kas ļauj izgatavot un izplatīt noteiktu darbu un blakustiesību objektu kopijas pieejamā formātā, jāīsteno ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/29/EK (5) saskaņotās jomas ietvaros. Tas pats attiecas uz minētajā līgumā paredzētajiem eksporta un importa režīmiem, ciktāl to galamērķis ir atļaut puses teritorijā publiskot vai izplatīt citas puses teritorijā publicētas kopijas pieejamā formātā bez tiesību subjektu piekrišanas.

(5)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2017/1564 (6) mērķis ir saskaņotā veidā īstenot pienākumus, kas Savienībai jāizpilda saskaņā ar Marrākešas līgumu, lai uzlabotu kopiju pieejamā formātā pieejamību labuma guvējiem visās Savienības dalībvalstīs un šādu kopiju apriti iekšējā tirgū, un tajā ir noteikta prasība dalībvalstīm ieviest obligātu izņēmumu no noteiktām tiesībām, kas ir saskaņotas Savienības tiesību aktos. Šīs regulas mērķi ir īstenot Marrākešas līgumā noteiktos pienākumus attiecībā uz kopiju pieejamā formātā eksporta un importa režīmu starp Savienību un trešām valstīm, kas ir Marrākešas līguma puses, nekomerciālos nolūkos labuma guvēju interesēs un vienotā veidā paredzēt šāda eksporta un importa nosacījumus jomā, kas saskaņota ar Direktīvām 2001/29/EK un (ES) 2017/1564, lai nodrošinātu, ka minētie pasākumi tiek konsekventi īstenoti visā iekšējā tirgū un neapdraud minētajās direktīvās paredzēto ekskluzīvo tiesību un izņēmumu saskaņošanu.

(6)

Ar šo regulu būtu jānodrošina, lai grāmatu, tostarp e-grāmatu, žurnālu, laikrakstu, periodisko izdevumu un citu veidu rakstu darbu, notāciju, tostarp nošu, un citu iespiedmateriālu kopijas pieejamā formātā, tostarp digitālā vai analogā audioformā, kas izgatavoti jebkurā dalībvalstī saskaņā ar valsts noteikumiem, kuri pieņemti saskaņā ar Direktīvu (ES) 2017/1564, varētu izplatīt, publiskot vai darīt pieejamus labuma guvējam vai pilnvarotai struktūrai, kā minēts Marrākešas līgumā, trešās valstīs, kas ir Marrākešas līguma puses. Pieejams formāts ietver, piemēram, iespiedtekstus Braila rakstā, lielburtu iespiedumu, pielāgotas e-grāmatas, klausāmgrāmatas un radiopārraides. Ņemot vērā “Marrākešas līguma nekomerciālo mērķi” (7), kopiju pieejamā formātā izplatīšana, publiskošana vai pieejamības sabiedrībai nodrošināšana personām, kas ir neredzīgas, ar redzes traucējumiem vai drukas lasītnespēju citu iemeslu dēļ, vai pilnvarotām struktūrām trešā valstī būtu jāveic tikai pilnvarotām struktūrām, kas veic uzņēmējdarbību dalībvalstī, ievērojot bezpeļņas principu.

(7)

Ar šo regulu būtu arī jānodrošina iespēja Savienībā dzīvojošiem labuma guvējiem un pilnvarotām struktūrām, kas veic uzņēmējdarbību dalībvalstī, nekomerciālos nolūkos personu, kuras ir neredzīgas, ar redzes traucējumiem vai drukas lasītnespēju citu iemeslu dēļ, interesēs importēt trešās valstīs kopijas pieejamā formātā, kas izgatavotas, īstenojot Marrākešas līgumu, un tām piekļūt. Vajadzētu būt iespējamam minētās kopijas pieejamā formātā laist apritē iekšējā tirgū ar tādiem pašiem nosacījumiem kā kopijas pieejamā formātā, kas izgatavotas Savienībā saskaņā ar Direktīvu (ES) 2017/1564.

(8)

Lai uzlabotu kopiju pieejamā formātā pieejamību un novērstu darbu vai blakustiesību objektu neatļautu izplatīšanu, pilnvarotām struktūrām, kas ir iesaistītas kopiju pieejamā formātā izplatīšanā, publiskošanā vai pieejamības sabiedrībai nodrošināšanā, būtu jāievēro noteikti pienākumi. Būtu jāveicina dalībvalstu iniciatīvas, kuru uzdevums ir sekmēt Marrākešas līguma mērķu sasniegšanu un kopiju pieejamā formātā apmaiņu ar trešām valstīm, kas ir minētā līguma puses, un palīdzēt pilnvarotām struktūrām apmainīties ar informāciju un darīt to pieejamu. Šādas iniciatīvas varētu iekļaut kopiju pieejamā formātā izgatavošanas un izplatīšanas pamatnostādņu vai paraugprakses izstrādi, apspriežoties ar pilnvaroto struktūru pārstāvjiem, labuma guvējiem un tiesību subjektiem.

(9)

Ir būtiski, ka, veicot personas datu jebkādu apstrādi saskaņā ar šo regulu, tiek ievērotas pamattiesības, tostarp tiesības attiecībā uz privāto un ģimenes dzīvi un tiesības uz personas datu aizsardzību saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (“Harta”) 7. un 8. pantu, un ir obligāti, lai jebkāda šāda apstrāde būtu arī saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvām 95/46/EK (8) un 2002/58/EK (9), kas reglamentē datu apstrādi, kuru pilnvarotās struktūras var veikt saistībā ar šo regulu un dalībvalstu kompetento iestāžu uzraudzībā, jo īpaši dalībvalstu izraudzītu neatkarīgu publisku iestāžu uzraudzībā.

(10)

Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām (“UNCRPD”), kurā Savienība ir līgumslēdzēja puse, garantē personām ar invaliditāti tiesības piekļūt informācijai un izglītībai un tiesības piedalīties kultūras, ekonomiskajā un sabiedriskajā dzīvē vienlīdzīgi ar citiem. UNCRPD konvencijas pusēm nosaka prasību saskaņā ar starptautiskajām tiesībām veikt visus atbilstīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tiesību akti, kas aizsargā intelektuālā īpašuma tiesības, neveido nepamatotu vai diskriminējošu šķērsli personu ar invaliditāti piekļuvei kultūras materiāliem.

(11)

Saskaņā ar Hartu ir aizliegta visu veidu diskriminācija, tostarp uz invaliditātes pamata, un Savienībā tiek atzītas un ievērotas personu ar invaliditāti tiesības izmantot pasākumus, kas paredzēti, lai nodrošinātu viņu neatkarību, sociālo un profesionālo integrāciju un dalību sabiedrības dzīvē.

(12)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, vienveidīgi īstenot pienākumus saskaņā ar Marrākešas līgumu attiecībā uz konkrētu darbu un blakustiesību objektu kopiju pieejamā formātā eksportu un importu starp Savienību un trešām valstīm, kas ir Marrākešas līguma puses, nekomerciālos nolūkos labuma guvēju interesēs un paredzēt šāda eksporta un importa nosacījumus, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tās rīcības mēroga un ietekmes dēļ to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(13)

Šajā regulā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas atzīti jo īpaši Hartā un UNCRPD. Šī regula būtu jāinterpretē un jāpiemēro saskaņā ar minētajām tiesībām un principiem,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets un darbības joma

Ar šo regulu ievieš vienotus noteikumus par pārrobežu apmaiņu ar konkrētu darbu un blakustiesību objektu kopijām pieejamā formātā starp Savienību un trešām valstīm, kas ir Marrākešas līguma puses, bez tiesību subjekta atļaujas tādu personu interesēs, kas ir neredzīgas, ar redzes traucējumiem vai drukas lasītnespēju citu iemeslu dēļ, jomā, kas saskaņota ar Direktīvām 2001/29/EK un (ES) 2017/1564, lai novērstu to, ka tiek apdraudēta ekskluzīvo tiesību un izņēmumu saskaņošana iekšējā tirgū.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)

“darbs vai blakustiesību objekts” ir ar autortiesībām vai blakustiesībām aizsargāts un publicēts vai citā veidā likumīgi publiskots darbs grāmatas, žurnāla, laikraksta, periodiska izdevuma vai cita veida rakstu darba, notācijas, tostarp nošu, veidā un ar to saistītās ilustrācijas jebkuros nesējos, tostarp audioformā, piemēram, klausāmgrāmatas, un digitālā formātā;

2)

“labuma guvējs” neatkarīgi no jebkādas citas invaliditātes ir persona, kas:

a)

ir neredzīga;

b)

ir ar redzes traucējumiem, kurus nevar mazināt tā, lai panāktu tādu redzes funkciju, kas ir būtiski līdzvērtīga tādu personu redzes funkcijai, kurām nav šādu traucējumu, un kuru rezultātā tā nespēj lasīt iespieddarbus būtiski tādā pašā mērā kā persona bez šādiem traucējumiem;

c)

ir ar uztveres traucējumiem vai lasītnespēju, kuras dēļ tā nespēj lasīt iespieddarbus būtiski tādā pašā mērā kā persona bez šādas invaliditātes; vai

d)

fizisku traucējumu dēļ nespēj noturēt grāmatu, rīkoties ar to, nofokusēt skatienu vai kustināt acis tādā mērā, kāds parasti būtu nepieciešams lasīšanai;

3)

“kopija pieejamā formātā” ir darba vai blakustiesību objekta kopija alternatīvā veidā vai formātā, kas ļauj labuma guvējam piekļūt darbam vai blakustiesību objektam, tostarp ļauj personai tam piekļūt tikpat viegli un ērti, kā to var persona bez 2. punktā minētajiem traucējumiem vai invaliditātes;

4)

“pilnvarota struktūra, kas veic uzņēmējdarbību dalībvalstī” ir struktūra, kuru ir pilnvarojusi vai atzinusi dalībvalsts, lai nodrošinātu izglītību, instruktīvas mācības, adaptīvu lasīšanu vai piekļuvi informācijai, ievērojot bezpeļņas principu. Tas ietver arī publisku iestādi vai bezpeļņas organizāciju, kas sniedz labuma guvējiem tādus pašus pakalpojumus kā vienu no savām primārajām darbībām, institucionālajiem pienākumiem vai kā daļu no tās uzdevumiem, kas saistīti ar sabiedrības interesēm.

3. pants

Kopiju pieejamā formātā eksports uz trešām valstīm

Pilnvarota struktūra, kas veic uzņēmējdarbību kādā dalībvalstī, var izplatīt, publiskot vai darīt pieejamu trešā valstī, kura ir Marrākešas līguma puse, dzīvojošiem labuma guvējiem vai pilnvarotai struktūrai, kas veic uzņēmējdarbību šādā valstī, darba un blakustiesību objekta kopiju pieejamā formātā, kas izgatavota saskaņā ar valsts tiesību aktiem, kuri pieņemti, ievērojot Direktīvu (ES) 2017/1564.

4. pants

Kopiju pieejamā formātā imports no trešām valstīm

Dalībvalstī dzīvojošs labuma guvējs vai pilnvarota struktūra, kas veic uzņēmējdarbību kādā dalībvalstī, var importēt darba un blakustiesību objekta kopiju pieejamā formātā, ko pilnvarota struktūra trešā valstī, kura ir Marrākešas līguma puse, ir izplatījusi, publiskojusi vai darījusi pieejamu labuma guvējiem vai pilnvarotām struktūrām, to citā veidā iegūt vai tai piekļūt, kā arī pēc tam to izmantot saskaņā ar valsts tiesību aktiem, kas pieņemti saskaņā ar Direktīvu (ES) 2017/1564.

5. pants

Pilnvaroto struktūru pienākumi

1.   Pilnvarota struktūra, kas veic uzņēmējdarbību dalībvalstī un kas veic 3. un 4. pantā minētās darbības, izstrādā un ievēro pati savu praksi, lai nodrošinātu, ka tā:

a)

izplata, publisko un dara pieejamas kopijas pieejamā formātā tikai labuma guvējiem vai citām pilnvarotām struktūrām;

b)

veic atbilstīgus pasākumus, lai atturētu no kopiju pieejamā formātā neatļautas reproducēšanas, izplatīšanas, publiskošanas un pieejamības sabiedrībai nodrošināšanas;

c)

ar darbiem vai blakustiesību objektiem, kā arī to kopijām pieejamā formātā apietas ar pienācīgu rūpību un veic ar tiem īstenoto darbību uzskaiti; un

d)

publicē un atjaunina informāciju – attiecīgā gadījumā savā tīmekļa vietnē vai izmantojot citus tiešsaistes vai bezsaistes kanālus – par to, kā tā pilda šā punkta a) līdz c) apakšpunktā noteiktos pienākumus.

Pilnvarotā struktūra, kas veic uzņēmējdarbību dalībvalstī, izstrādā un ievēro pirmajā daļā minēto praksi, pilnībā respektējot 6. pantā minētos noteikumus, kas piemērojami labuma guvēju personas datu apstrādei.

2.   Pilnvarota struktūra, kas veic uzņēmējdarbību kādā dalībvalstī un kas veic 3. un 4. pantā minētās darbības, pēc pieprasījuma labuma guvējiem, citām pilnvarotām struktūrām vai tiesību subjektiem pieejamā veidā sniedz šādu informāciju:

a)

sarakstu ar darbiem vai blakustiesību objektiem, kuru kopijas pieejamā formātā ir tās rīcībā, un to pieejamos formātus; un

b)

to pilnvaroto struktūru nosaukumus un kontaktinformāciju, ar kurām tā ir iesaistījusies kopiju pieejamā formātā apmaiņā, ievērojot 3. un 4. pantu, un informāciju par minētajām struktūrām.

6. pants

Personas datu aizsardzība

Personas datus saskaņā ar šo regulu apstrādā, ievērojot Direktīvas 95/46/EK un 2002/58/EK.

7. pants

Pārskatīšana

Komisija līdz 2023. gada 11. oktobrim izvērtē šo regulu un iepazīstina Eiropas Parlamentu, Padomi un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju ar galvenajiem konstatējumiem ziņojumā, vajadzības gadījumā pievienojot šīs regulas grozījumu priekšlikumus.

Dalībvalstis sniedz Komisijai informāciju, kas tai nepieciešama izvērtējuma ziņojuma sagatavošanai.

8. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2018. gada 12. oktobra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2017. gada 13. septembrī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

A. TAJANI

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

M. MAASIKAS


(1)  2017. gada 5. jūlija atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2)  Eiropas Parlamenta 2017. gada 6. jūlija nostāja Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2017. gada 17. jūlija lēmums.

(3)  Padomes Lēmums 2014/221/ES (2014. gada 14. aprīlis) par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu Marrākešas līgumu, kas atvieglo piekļuvi iespieddarbiem personām, kuras ir neredzīgas, ar redzes traucējumiem vai drukas lasītnespēju citu iemeslu dēļ (OV L 115, 17.4.2014., 1. lpp.).

(4)  Tiesas 2017. gada 14. februāra atzinums 3/15, ECLI:EU:C:2017:114, 112. punkts.

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/29/EK (2001. gada 22. maijs) par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā (OV L 167, 22.6.2001., 10. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/1564 (2017. gada 13. septembris) par dažiem atļautiem konkrētu ar autortiesībām aizsargātu darbu un blakustiesību objektu izmantošanas veidiem tādu personu interesēs, kas ir neredzīgas, ar redzes traucējumiem vai ar drukas lasītnespēju citu iemeslu dēļ, un ar kuru groza Direktīvu 2001/29/EK par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 6. lpp.).

(7)  Tiesas 2017. gada 14. februāra atzinums 3/15, ECLI:EU:C:2017:114, 90. punkts.

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.). Minēto direktīvu no 2018. gada 25. maija atcels un aizstās ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/58/EK (2002. gada 12. jūlijs) par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju) (OV L 201, 31.7.2002., 37. lpp.).


DIREKTĪVAS

20.9.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 242/6


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA (ES) 2017/1564

(2017. gada 13. septembris)

par dažiem atļautiem konkrētu ar autortiesībām aizsargātu darbu un blakustiesību objektu izmantošanas veidiem tādu personu interesēs, kas ir neredzīgas, ar redzes traucējumiem vai ar drukas lasītnespēju citu iemeslu dēļ, un ar kuru groza Direktīvu 2001/29/EK par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)

Savienības tiesību akti autortiesību un blakustiesību jomā sniedz tiesību subjektiem juridisko noteiktību un augsta līmeņa aizsardzību, kā arī veido saskaņotu tiesisko regulējumu. Minētais regulējums dod ieguldījumu iekšējā tirgus pareizā darbībā un veicina inovāciju, jaunradi, ieguldījumus un jauna satura veidošanu, tostarp digitālajā vidē. Tā mērķis ir arī sekmēt piekļuvi zināšanām un kultūrai, aizsargājot darbus un blakustiesību objektus un pieļaujot izņēmumus vai ierobežojumus, kuri ir sabiedrības interesēs. Būtu jānosargā taisnīgs līdzsvars starp tiesību subjektu un izmantotāju tiesībām un interesēm.

(2)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvām 96/9/EK (3), 2001/29/EK (4), 2006/115/EK (5) un 2009/24/EK (6) ir saskaņotas tiesību subjektu tiesības autortiesību un blakustiesību jomā. Minētajās direktīvās kopā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2012/28/ES (7) ir ietverts izsmeļošs saraksts ar izņēmumiem no minētajām tiesībām un ar to ierobežojumiem, kas ar dažiem nosacījumiem ļauj izmantot saturu bez tiesību subjektu atļaujas, lai sasniegtu konkrētus politikas mērķus.

(3)

Personas, kas ir neredzīgas, ar redzes traucējumiem vai ar drukas lasītnespēju citu iemeslu dēļ, aizvien saskaras ar daudziem šķēršļiem piekļuvē grāmatām un citiem iespiedmateriāliem, kas ir aizsargāti ar autortiesībām un blakustiesībām. Ņemot vērā neredzīgu personu, personu ar redzes traucējumiem vai ar drukas lasītnespēju citu iemeslu dēļ tiesības, kas atzītas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā (“Harta”) un Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām (“UNCRPD”), būtu jāveic pasākumi, lai palielinātu grāmatu un citu iespiedmateriālu pieejamību pieejamā formātā un uzlabotu to apriti iekšējā tirgū.

(4)

Marrākešas līgums, kas atvieglo piekļuvi iespieddarbiem personām, kuras ir neredzīgas, ar redzes traucējumiem vai drukas lasītnespēju citu iemeslu dēļ (“Marrākešas līgums”), Savienības vārdā tika parakstīts 2014. gada 30. aprīlī (8). Tā mērķis ir uzlabot konkrētu darbu un blakustiesību objektu pieejamā formātā pieejamību un pārrobežu apmaiņu personām, kas ir neredzīgas, ar redzes traucējumiem vai ar drukas lasītnespēju citu iemeslu dēļ. Marrākešas līgumā noteikta prasība līgumslēdzējām pusēm paredzēt autortiesību un blakustiesību izņēmumus vai ierobežojumus, lai sagatavotu un izplatītu konkrētu darbu un blakustiesību objektu kopijas pieejamā formātā un veiktu pārrobežu apmaiņu ar minētajām kopijām. Tā kā Savienība ir noslēgusi Marrākešas līgumu, ir jāpielāgo Savienības tiesību akti, izveidojot obligātu un saskaņotu izņēmumu attiecībā uz izmantošanas veidiem, darbiem un labuma guvējiem, uz kuriem attiecas minētais līgums.

(5)

Saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas atzinumu 3/15 (9)“Marrākešas līgumā paredzētie autortiesību un blakustiesību izņēmumi vai to ierobežojumi, kas ļauj sagatavot un izplatīt noteiktu darbu un citu tiesību objektu kopijas pieejamā formātā, ir jāīsteno ar Direktīvu 2001/29/EK saskaņotās jomas ietvaros”.

(6)

Ar šo direktīvu saskaņotā veidā īsteno pienākumus, kas Savienībai jāizpilda saskaņā ar Marrākešas līgumu, lai nodrošinātu, ka atbilstīgie pasākumi tiek konsekventi īstenoti visā iekšējā tirgū. Tāpēc šajā direktīvā būtu jāparedz obligāti izņēmumi no tiesībām, kas ir saskaņotas Savienības tiesību aktos un kas ir saistītas ar izmantošanas veidiem un darbiem, uz kuriem attiecas Marrākešas līgums. Šādas tiesības jo īpaši iever reproducēšanas tiesības, publiskošanas tiesības, tiesības darīt pieejamu sabiedrībai un izplatīt un patapinājuma tiesības, kā tās paredzētas Direktīvās 2001/29/EK, 2006/115/EK un 2009/24/EK, kā arī atbilstīgās tiesības, kas paredzētas Direktīvā 96/9/EK. Tā kā Marrākešas līgumā paredzēto izņēmumu vai ierobežojumu joma attiecas arī uz audioformā sagatavotiem darbiem, piemēram, klausāmgrāmatām, obligātais izņēmums, kas noteikts ar šo direktīvu, būtu jāpiemēro arī blakustiesībām.

(7)

Šī direktīva attiecas uz personām, kas ir neredzīgas, personām, kam ir redzes traucējumi, kurus nevar mazināt tā, lai panāktu tādu redzes funkciju, kas ir būtiski līdzvērtīga tādu personu redzes funkcijai, kurām nav šādu traucējumu, personām, kam ir uztveres traucējumi vai lasītnespēja, tostarp disleksija vai jebkādi citi mācīšanās traucējumi, un kas tāpēc nespēj lasīt iespieddarbus būtiski tādā pašā mērā kā personas bez šādas invaliditātes, vai personām, kas fizisku traucējumu dēļ nespēj noturēt grāmatu, rīkoties ar to, nofokusēt skatienu vai kustināt acis tādā mērā, kas parasti būtu nepieciešams lasīšanai, ciktāl šādu traucējumu vai invaliditātes dēļ minētās personas nespēj lasīt iespieddarbus būtiski tādā pašā mērā kā personas bez šādiem traucējumiem vai invaliditātes. Tāpēc šīs direktīvas mērķis ir uzlabot grāmatu, tostarp e-grāmatu, žurnālu, laikrakstu, periodisku izdevumu un citu rakstu darbu, notāciju, tostarp nošu, un citu iespiedmateriālu, tostarp digitālā vai analogā audioformā sagatavotu darbu, pieejamību tiešsaistē vai bezsaistē formātā, kas nodrošina minētajām personām iespēju piekļūt minētajiem darbiem un blakustiesību objektiem būtiski tādā pašā mērā, kā to spēj personas bez traucējumiem vai invaliditātes. Pieejams formāts ietver, piemēram, iespiedtekstus Braila rakstā, lielburtu iespiedumu, pielāgotas e-grāmatas, klausāmgrāmatas un radiopārraides.

(8)

Ar obligāto izņēmumu, kas noteikts šajā direktīvā, būtu jāierobežo reproducēšanas tiesības, lai ļautu veikt jebkuru darbību, kas ir nepieciešama darba vai blakustiesību objekta izmainīšanai, pārveidošanai vai pielāgošanai nolūkā izgatavot kopijas pieejamā formātā, kas labuma guvējiem nodrošina iespēju piekļūt minētajam darbam vai blakustiesību objektam. Tas ietver tādu līdzekļu nodrošināšanu, kas nepieciešami informācijas pārlūkošanai kopijā pieejamā formātā. Tas ietver arī izmaiņas, kas varētu būt nepieciešamas gadījumos, kad darba vai blakustiesību objekta formāts jau ir pieejams daļai labuma guvēju, savukārt atšķirīgu traucējumu vai invaliditātes dēļ vai šādu traucējumu vai invaliditātes citādas pakāpes dēļ var nebūt pieejams citiem labuma guvējiem.

(9)

Šajā direktīvā minētajiem atļautajiem izmantošanas veidiem būtu jāietver kopiju pieejamā formātā sagatavošana, ko veic vai nu labuma guvēji, vai arī pilnvarotas struktūras, kuras nodrošina minēto labuma guvēju vajadzības, – neatkarīgi no tā, vai minētās pilnvarotās struktūras ir publiskas vai privātas organizācijas, īpaši bibliotēkas, izglītības iestādes un citas bezpeļņas organizācijas, un vai to primārā darbība vai viena no primārajām darbībām, institucionālajiem pienākumiem vai kāds no uzdevumiem, kas saistīti ar sabiedrības interesēm, ir nodrošināt personu ar drukas lasītnespēju vajadzības. Šajā direktīvā noteiktajiem izmantošanas veidiem būtu jāietver arī tikai un vienīgi labuma guvēju lietošanai paredzētu kopiju pieejamā formātā sagatavošana, ko veic fiziska persona labuma guvēja vārdā vai ko veic labuma guvējs, kuram palīdz fiziska persona. Kopijas pieejamā formātā būtu jāizgatavo tikai no tādiem darbiem vai blakustiesību objektiem, kuriem labuma guvējiem vai pilnvarotām struktūrām ir likumīga piekļuve. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka jebkādiem līgumu noteikumiem, kuru mērķis ir jebkādā veidā nepieļaut vai ierobežot šā izņēmuma piemērošanu, nav juridiska spēka.

(10)

Ar šajā direktīvā paredzēto izņēmumu būtu jāļauj pilnvarotām struktūrām izgatavot un izplatīt Savienībā tiešsaistē un bezsaistē šajā direktīvā paredzēto darbu vai blakustiesību objektu kopijas pieejamā formātā. Ar šo direktīvu nebūtu jāuzliek pienākums pilnvarotām struktūrām izgatavot un izplatīt šādas kopijas.

(11)

Vajadzētu būt iespējamam vienā dalībvalstī izgatavotas kopijas pieejamā formātā darīt pieejamas visās dalībvalstīs, lai palielinātu to pieejamību visā iekšējā tirgū. Tādējādi tiktu mazināts pieprasījums darbību dublēšanai viena un tā paša darba vai blakustiesību objekta kopiju pieejamā formātā izgatavošanā visā Savienībā, un tas savukārt radītu ietaupījumus un palielinātu efektivitāti. Tāpēc ar šo direktīvu būtu jānodrošina, ka kopijas pieejamā formātā, ko izgatavojušas pilnvarotas struktūras jebkurā dalībvalstī, labuma guvēji un pilnvarotas struktūras var laist apritē un tiem piekļūt visā Savienībā. Lai sekmētu šādu pārrobežu apmaiņu un lai pilnvarotām struktūrām būtu vieglāk citai citu identificēt un sadarboties, būtu jāmudina brīvprātīgi dalīties informācijā par tādu pilnvaroto struktūru nosaukumiem un kontaktinformāciju, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, tostarp par tīmekļa vietnes adresēm, ja tādas ir. Tāpēc dalībvalstīm būtu jāsniedz Komisijai no pilnvarotām struktūrām saņemtā informācija. Tam nevajadzētu nozīmēt, ka dalībvalstīm ir pienākums pārbaudīt šādas informācijas pilnīgumu un precizitāti vai atbilstību valsts tiesību aktiem, ar kuriem transponē šo direktīvu. Komisijai šāda informācija būtu jādara pieejama tiešsaistē Savienības līmeņa centrālā informācijas piekļuves punktā. Tas arī palīdzētu pilnvarotām struktūrām, kā arī labuma guvējiem un tiesību subjektiem vieglāk sazināties ar pilnvarotām struktūrām, lai saņemtu papildu informāciju, kā noteikts šajā direktīvā un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2017/1563 (10). Iepriekšminētajam centrālajam informācijas piekļuves punktam būtu jāpapildina informācijas piekļuves punkts, kuru saskaņā ar Marrākešas līgumu izveidos Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) Starptautiskais birojs un kura mērķis ir atvieglot pilnvarotu struktūru identificēšanu un to sadarbību starptautiskā līmenī.

(12)

Lai uzlabotu kopiju pieejamā formātā pieejamību un novērstu darbu vai blakustiesību objektu neatļautu izplatīšanu, pilnvarotām struktūrām, kas ir iesaistītas kopiju pieejamā formātā izplatīšanā, publiskošanā vai to pieejamības sabiedrībai nodrošināšanā, būtu jāievēro konkrēti pienākumi.

(13)

Atļaujas saņemšanas vai atzīšanas prasības, ko dalībvalstis var piemērot pilnvarotām struktūrām, piemēram, prasības attiecībā uz vispārīga rakstura pakalpojumu sniegšanu labuma guvējiem, nedrīkstētu liegt struktūrām, uz kurām attiecas šajā direktīvā ietvertā pilnvarotās struktūras definīcija, izmantot saskaņā ar šo direktīvu atļautus izmantošanas veidus.

(14)

Ņemot vērā ar šo direktīvu noteiktā izņēmuma īpašās iezīmes, tā īpašo darbības jomu un tā labuma guvēju vajadzību pēc juridiskās noteiktības, dalībvalstīm nevajadzētu būt atļautam noteikt tādas papildu prasības izņēmuma piemērošanai, kuras nav paredzētas šajā direktīvā, piemēram, iepriekšēju pārliecināšanos par darbu pieejamā formātā komerciālu pieejamību. Būtu jāļauj dalībvalstīm vienīgi paredzēt taisnīgas atlīdzības shēmas, kas attiecas tikai uz atļautiem darbu vai blakustiesību objektu izmantošanas veidiem, ko īsteno pilnvarotas struktūras. Lai izvairītos no sloga radīšanas labuma guvējiem, neradītu šķēršļus kopiju pieejamā formātā pārrobežu izplatīšanai un izvairītos no pārmērīgu prasību noteikšanas pilnvarotām struktūrām, ir svarīgi, lai dalībvalstu iespēja paredzēt šādas taisnīgas atlīdzības shēmas būtu ierobežota. Tāpēc taisnīgas atlīdzības shēmas nedrīkstētu prasīt maksājumus no labuma guvējiem. Tām būtu jāattiecas tikai uz izmantošanas veidiem, kurus īsteno pilnvarotas struktūras, kas veic uzņēmējdarbību tās dalībvalsts teritorijā, kura paredzējusi šādu shēmu, un tām nebūtu jāprasa maksājumi no pilnvarotām struktūrām, kas veic uzņēmējdarbību citās dalībvalstīs vai trešās valstīs, kuras ir Marrākešas līguma puses. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka šādas taisnīgas atlīdzības shēmas nepadara pārrobežu apmaiņu ar kopijām pieejamā formātā apgrūtinošāku nekā situācijās, kad šāda pārrobežu elementa nav, tostarp saistībā ar taisnīgas atlīdzības veidu un iespējamo apmēru. Nosakot taisnīgas atlīdzības apmēru, būtu pienācīgi jāņem vērā pilnvarotu struktūru darbības bezpeļņas raksturs, šīs direktīvas mērķu nozīme sabiedrībai, izņēmuma labuma guvēju intereses, iespējamais kaitējums tiesību subjektiem un nepieciešamība nodrošināt kopiju pieejamā formātā pārrobežu izplatību. Būtu arī jāņem vērā īpaši apstākļi, kas raksturīgi katram atsevišķam gadījumam, kad izgatavota konkrēta kopija pieejamā formātā. Ja kaitējums tiesību subjektam ir minimāls, nevajadzētu būt pienākumam maksāt taisnīgu atlīdzību.

(15)

Ir būtiski, lai personas datu apstrādē tiktu ievērotas pamattiesības, tostarp tiesības attiecībā uz privāto un ģimenes dzīvi un tiesības uz personas datu aizsardzību saskaņā ar Hartas 7. un 8. pantu, un ir būtiski, lai jebkāda šāda apstrāde būtu arī saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvām 95/46/EK (11) un 2002/58/EK (12), kas reglamentē personas datu apstrādi, kuru pilnvarotās struktūras var veikt saistībā ar šo direktīvu un dalībvalstu kompetento iestāžu uzraudzībā, jo īpaši dalībvalstu izraudzītu neatkarīgu publisku iestāžu uzraudzībā.

(16)

UNCRPD, kurā Savienība ir līgumslēdzēja puse, garantē personām ar invaliditāti tiesības piekļūt informācijai un izglītībai un tiesības piedalīties kultūras, ekonomiskajā un sabiedriskajā dzīvē vienlīdzīgi ar citiem. UNCRPD konvencijas pusēm nosaka prasību veikt visus atbilstīgos pasākumus saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, lai nodrošinātu, ka tiesību akti, kas aizsargā intelektuālā īpašuma tiesības, neveido nepamatotu vai diskriminējošu šķērsli personu ar invaliditāti piekļuvei kultūras materiāliem.

(17)

Saskaņā ar Hartu ir aizliegta visu veidu diskriminācija, tostarp uz invaliditātes pamata, un Savienībā tiek atzītas un ievērotas personu ar invaliditāti tiesības izmantot pasākumus, kas paredzēti, lai nodrošinātu viņu neatkarību, sociālo un profesionālo integrāciju un dalību sabiedrības dzīvē.

(18)

Pieņemot šo direktīvu, Savienības mērķis ir nodrošināt, lai labuma guvējiem visā iekšējā tirgū būtu pieejamas grāmatas un citi iespiedmateriāli pieejamā formātā. Tādējādi šī direktīva ir svarīgs pirmais solis nolūkā uzlabot piekļuvi darbiem personām ar invaliditāti.

(19)

Komisijai būtu jānovērtē tādu darbu un blakustiesību objektu pieejamība pieejamā formātā, uz kuriem neattiecas šī direktīva, kā arī darbu un blakustiesību objektu pieejamība pieejamā formātā personām ar citu veidu invaliditāti. Ir svarīgi, lai Komisija rūpīgi pārskatītu situāciju minētajā saistībā. Vajadzības gadījumā, pamatojoties uz Komisijas iesniegtu ziņojumu, varētu apsvērt izmaiņas šīs direktīvas darbības jomā.

(20)

Dalībvalstīm būtu jāļauj turpināt paredzēt izņēmumus vai ierobežojumus personu ar invaliditāti interesēs gadījumos, uz kuriem neattiecas šī direktīva, jo īpaši attiecībā uz darbiem un blakustiesību objektiem un invaliditāti, uz ko šī direktīva neattiecas, ievērojot Direktīvas 2001/29/EK 5. panta 3. punkta b) apakšpunktu. Šī direktīva neliedz dalībvalstīm paredzēt izņēmumus un ierobežojumus attiecībā uz tiesībām, kas nav saskaņotas ar Savienības autortiesību regulējumu.

(21)

Šajā direktīvā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas atzīti jo īpaši Hartā un UNCRPD. Šī direktīva būtu jāinterpretē un jāpiemēro saskaņā ar minētajām tiesībām un principiem.

(22)

Ar Marrākešas līgumu tiek noteikti daži pienākumi attiecībā uz apmaiņu ar kopijām pieejamā formātā starp Savienību un trešām valstīm, kas ir minētā līguma puses. Pasākumi, ko Savienība veic, lai izpildītu minētos pienākumus, ir izklāstīti Regulā (ES) 2017/1563, kas būtu jālasa saistībā ar šo direktīvu.

(23)

Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķi, proti, uzlabot Savienībā piekļuvi ar autortiesībām aizsargātiem darbiem un blakustiesību objektiem personām, kas ir neredzīgas, ar redzes traucējumiem vai ar drukas lasītnespēju citu iemeslu dēļ, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tā mēroga un iedarbības dēļ minēto mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(24)

Saskaņā ar Dalībvalstu un Komisijas 2011. gada 28. septembra kopīgo politisko deklarāciju par skaidrojošiem dokumentiem (13) dalībvalstis ir apņēmušās, paziņojot savus transponēšanas pasākumus, pamatotos gadījumos pievienot vienu vai vairākus dokumentus, kuros paskaidrota saikne starp direktīvas sastāvdaļām un atbilstīgajām daļām valsts transponēšanas instrumentos. Attiecībā uz šo direktīvu likumdevējs uzskata, ka šādu dokumentu nosūtīšana ir pamatota,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Priekšmets un darbības joma

Šīs direktīvas mērķis ir turpmāk saskaņot Savienības tiesību aktus, kas piemērojami autortiesībām un blakustiesībām iekšējā tirgū, paredzot noteikumus par konkrētu darbu un blakustiesību objektu izmantošanas veidiem bez tiesību subjekta atļaujas tādu personu interesēs, kas ir neredzīgas, ar redzes traucējumiem vai ar drukas lasītnespēju citu iemeslu dēļ.

2. pants

Definīcijas

Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:

1)

“darbs vai blakustiesību objekts” ir ar autortiesībām vai blakustiesībām aizsargāts un publicēts vai citā veidā likumīgi publiskots darbs grāmatas, žurnāla, laikraksta, periodiska izdevuma vai cita veida rakstu darba, notācijas, tostarp nošu, veidā un ar to saistītās ilustrācijas jebkuros nesējos, tostarp audioformā, piemēram, klausāmgrāmatas, un digitālā formātā;

2)

“labuma guvējs” neatkarīgi no jebkādas citas invaliditātes ir persona, kas:

a)

ir neredzīga;

b)

ir ar redzes traucējumiem, kurus nevar mazināt tā, lai panāktu tādu redzes funkciju, kas ir būtiski līdzvērtīga tādu personu redzes funkcijai, kurām nav šādu traucējumu, un kuru rezultātā tā nespēj lasīt iespieddarbus būtiski tādā pašā mērā kā persona bez šādiem traucējumiem;

c)

ir ar uztveres traucējumiem vai lasītnespēju, kuras dēļ tā nespēj lasīt iespieddarbus būtiski tādā pašā mērā kā persona bez šādas invaliditātes; vai

d)

fizisku traucējumu dēļ nespēj noturēt grāmatu, rīkoties ar to, nofokusēt skatienu vai kustināt acis tādā mērā, kāds parasti būtu nepieciešams lasīšanai;

3)

“kopija pieejamā formātā” ir darba vai blakustiesību objekta kopija alternatīvā veidā vai formātā, kas ļauj labuma guvējam piekļūt darbam vai blakustiesību objektam, tostarp ļauj šādai personai tam piekļūt tikpat viegli un ērti, kā to var persona bez 2. punktā minētajiem traucējumiem vai invaliditātes;

4)

“pilnvarota struktūra” ir struktūra, kuru ir pilnvarojusi vai atzinusi dalībvalsts, lai nodrošinātu izglītību, instruktīvas mācības, adaptīvu lasīšanu vai piekļuvi informācijai, ievērojot bezpeļņas principu. Tas ietver arī publisku iestādi vai bezpeļņas organizāciju, kas sniedz labuma guvējiem tādus pašus pakalpojumus kā vienu no savām primārajām darbībām, institucionālajiem pienākumiem vai kā daļu no tās uzdevumiem, kas saistīti ar sabiedrības interesēm.

3. pants

Atļautie izmantošanas veidi

1.   Dalībvalstis paredz izņēmumu, saskaņā ar kuru nav vajadzīga atļauja no autortiesību vai blakustiesību subjekta par jebkuru darbu vai blakustiesību objektu, ievērojot Direktīvas 96/9/EK 5. un 7. pantu, Direktīvas 2001/29/EK 2., 3. un 4. pantu, Direktīvas 2006/115/EK 1. panta 1. punktu, 8. panta 2. un 3. punktu un 9. pantu un Direktīvas 2009/24/EK 4. pantu, lai:

a)

labuma guvējs vai persona, kas rīkojas tā vārdā, sagatavotu tikai un vienīgi labuma guvēja izmantošanai paredzētu darba vai blakustiesību objekta, kuram labuma guvējam ir likumīga piekļuve, kopijas pieejamā formātā; un

b)

pilnvarota struktūra sagatavotu tikai un vienīgi labuma guvēja izmantošanai paredzētu darba vai blakustiesību objekta, kuram labuma guvējam ir likumīga piekļuve, kopijas pieejamā formātā un publiskotu, darītu pieejamas, izplatītu vai patapinātu kopijas pieejamā formātā labuma guvējam vai citai pilnvarotai struktūrai bez peļņas.

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka ikvienā kopijā pieejamā formātā ir saglabāts darba vai blakustiesību objekta veselums, pienācīgi ņemot vērā izmaiņas, kas nepieciešamas, lai padarītu darbu vai blakustiesību objektu pieejamu alternatīvajā formātā.

3.   Izņēmumu, kas paredzēts 1. punktā, piemēro tikai dažos īpašos gadījumos, kuri nav pretrunā darba vai blakustiesību objekta parastajai izmantošanai un nepamatoti neskar tiesību subjekta likumīgās intereses.

4.   Šā panta 1. punktā paredzētajam izņēmumam piemēro Direktīvas 2001/29/EK 6. panta 4. punkta pirmo, trešo un piekto daļu.

5.   Dalībvalstis nodrošina, ka 1. punktā paredzēto izņēmumu nevar atcelt ar līgumu.

6.   Dalībvalstis var noteikt, ka ar šo direktīvu atļautiem izmantošanas veidiem, ko izmanto pilnvarotas struktūras, kuras veic uzņēmējdarbību to teritorijā, var būt piemērojamas taisnīgas atlīdzības shēmas šajā direktīvā paredzētajās robežās.

4. pants

Kopijas pieejamā formātā iekšējā tirgū

Dalībvalstis nodrošina, ka pilnvarota struktūra, kas veic uzņēmējdarbību to teritorijā, var veikt 3. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētās darbības labuma guvējam jebkurā dalībvalstī vai citai pilnvarotai struktūrai, kas veic uzņēmējdarbību jebkurā dalībvalstī. Dalībvalstis arī nodrošina, ka labuma guvējs to teritorijā vai pilnvarota struktūra, kas veic uzņēmējdarbību to teritorijā, var iegūt kopiju pieejamā formātā vai var iegūt tai piekļuvi no pilnvarotas struktūras, kas veic uzņēmējdarbību jebkurā dalībvalstī.

5. pants

Pilnvaroto struktūru pienākumi

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka pilnvarota struktūra, kas veic uzņēmējdarbību to teritorijā un kas veic 4. pantā minētās darbības, izveido un īsteno pati savu praksi, lai nodrošinātu, ka tā:

a)

izplata, publisko un dara pieejamas kopijas pieejamā formātā tikai labuma guvējiem vai citām pilnvarotām struktūrām;

b)

veic atbilstīgus pasākumus, lai atturētu no kopiju pieejamā formātā neatļautas reproducēšanas, izplatīšanas, publiskošanas un pieejamības sabiedrībai nodrošināšanas;

c)

ar darbiem vai blakustiesību objektiem, kā arī to kopijām pieejamā formātā apietas ar pienācīgu rūpību un veic ar tiem īstenoto darbību uzskaiti; un

d)

publicē un atjaunina informāciju – attiecīgā gadījumā savā tīmekļa vietnē vai izmantojot citus tiešsaistes vai bezsaistes kanālus – par to, kā tā pilda a) līdz c) apakšpunktā noteiktos pienākumus.

Dalībvalstis nodrošina, ka pirmajā daļā minētās prakses izveidē un īstenošanā pilnībā tiek ievēroti 7. pantā minētie noteikumi, kas piemērojami labuma guvēju personas datu apstrādei.

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka pilnvarota struktūra, kas veic uzņēmējdarbību to teritorijā un kas veic 4. pantā minētās darbības, pēc pieprasījuma labuma guvējiem, citām pilnvarotām struktūrām vai tiesību subjektiem piekļūstamā veidā sniedz šādu informāciju:

a)

saraksts ar darbiem vai blakustiesību objektiem, kuru kopijas pieejamā formātā ir tās rīcībā, un pieejamie formāti; un

b)

to pilnvaroto struktūru nosaukums un kontaktinformācija, ar kurām tā ir iesaistījusies kopiju pieejamā formātā apmaiņā saskaņā ar 4. pantu.

6. pants

Pārredzamība un informācijas apmaiņa

1.   Dalībvalstis mudina pilnvarotas struktūras, kas veic uzņēmējdarbību to teritorijā un kas veic šīs direktīvas 4. pantā un Regulas (ES) 2017/1563 3. un 4. pantā minētās darbības, brīvprātīgi ziņot tām savu nosaukumu un kontaktinformāciju.

2.   Dalībvalstis informāciju, ko tās saņēmušas saskaņā ar 1. punktu, sniedz Komisijai. Komisija šādu informāciju dara publiski pieejamu tiešsaistē centrālajā informācijas piekļuves punktā un regulāri to atjaunina.

7. pants

Personas datu aizsardzība

Personas datus saistībā ar šo direktīvu apstrādā, ievērojot Direktīvas 95/46/EK un 2002/58/EK.

8. pants

Direktīvas 2001/29/EK grozījums

Direktīvas 2001/29/EK 5. panta 3. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b)

izmantošanai invalīdu labā, kas ir tieši saistīta ar attiecīgo invaliditātes gadījumu un kas pēc rakstura ir nekomerciāla, ciktāl tas vajadzīgs attiecīgajā invaliditātes gadījumā, neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/1564 (*1) paredzētos dalībvalstu pienākumus;

9. pants

Ziņošana

Komisija līdz 2020. gada 11. oktobrim iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai ziņojumu par 2. panta 1. punktā nedefinētu darbu un blakustiesību objektu pieejamību pieejamā formātā iekšējā tirgū labuma guvējiem un darbu un blakustiesību objektu pieejamību iekšējā tirgū 2. panta 2. punktā neminētām personām ar invaliditāti. Ziņojumā ņem vērā attiecīgo tehnoloģiju attīstību un ietver novērtējumu par to, vai būtu atbilstīgi apsvērt šīs direktīvas darbības jomas paplašināšanu, lai uzlabotu piekļuvi šīs direktīvas neaptvertiem citu veidu darbiem vai blakustiesību objektiem un uzlabotu piekļuvi tādu personu interesēs, kam ir šīs direktīvas neaptverta invaliditāte.

10. pants

Pārskatīšana

1.   Komisija līdz 2023. gada 11. oktobrim izvērtē šo direktīvu un iepazīstina Eiropas Parlamentu, Padomi un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju ar galvenajiem konstatējumiem ziņojumā, un vajadzības gadījumā pievienojot šīs direktīvas grozījumu priekšlikumus. Šādā izvērtējumā iekļauj novērtējumu par to, kā saskaņā ar 3. panta 6. punktu izveidotas dalībvalstu taisnīgas atlīdzības shēmas ietekmē kopiju pieejamā formātā pieejamību labuma guvējiem un to pārrobežu apmaiņu. Komisijas ziņojumā ņem vērā attiecīgo pilsoniskās sabiedrības pārstāvju, nevalstisko organizāciju, tostarp personu ar invaliditāti pārstāvošu organizāciju, kā arī gados vecākus cilvēkus pārstāvošu organizāciju, viedokļus.

2.   Dalībvalstis sniedz Komisijai informāciju, kas tai nepieciešama šā panta 1. punktā minētā ziņojuma un 9. pantā minētā ziņojuma sagatavošanai.

3.   Dalībvalsts, kurai ir pamatoti iemesli uzskatīt, ka šīs direktīvas īstenošanai bijusi būtiska nelabvēlīga ietekme uz darbu vai blakustiesību objektu pieejamā formātā komerciālu pieejamību labuma guvējiem, var ar šo jautājumu vērsties Komisijā, iesniedzot visus attiecīgos pierādījumus. Komisija šos pierādījumus ņem vērā, sagatavojot 1. punktā minēto ziņojumu.

11. pants

Transponēšana

1.   Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai līdz 2018. gada 11. oktobrim izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis nekavējoties dara Komisijai zināmu minēto noteikumu tekstu.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarāma šāda atsauce.

2.   Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

12. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

13. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Strasbūrā, 2017. gada 13. septembrī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

A. TAJANI

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

M. MAASIKAS


(1)  OV C 125, 21.4.2017., 27. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2017. gada 6. jūlija nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2017. gada 17. jūlija lēmums.

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 96/9/EK (1996. gada 11. marts) par datubāzu tiesisko aizsardzību (OV L 77, 27.3.1996., 20. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/29/EK (2001. gada 22. maijs) par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā (OV L 167, 22.6.2001., 10. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/115/EK (2006. gada 12. decembris) par nomas tiesībām un patapinājuma tiesībām, un dažām blakustiesībām intelektuālā īpašuma jomā (OV L 376, 27.12.2006., 28. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/24/EK (2009. gada 23. aprīlis) par datorprogrammu tiesisko aizsardzību (OV L 111, 5.5.2009., 16. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/28/ES (2012. gada 25. oktobris) par dažiem atļautiem nenosakāmu autortiesību subjektu darbu izmantošanas veidiem (OV L 299, 27.10.2012., 5. lpp.).

(8)  Padomes Lēmums 2014/221/ES (2014. gada 14. aprīlis) par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu Marrākešas līgumu, kas atvieglo piekļuvi iespieddarbiem personām, kuras ir neredzīgas, ar redzes traucējumiem vai drukas lasītnespēju citu iemeslu dēļ (OV L 115, 17.4.2014., 1. lpp.).

(9)  Tiesas 2017. gada 14. februāra atzinums 3/15, ECLI:EU:C:2017:114, 112. punkts.

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/1563 (2017. gada 13. septembris) par to, kā tādu personu interesēs, kas ir neredzīgas, ar redzes traucējumiem vai ar drukas lasītnespēju citu iemeslu dēļ, notiek Savienības un trešo valstu pārrobežu apmaiņa ar konkrētu ar autortiesībām aizsargātu darbu un blakustiesību objektu kopijām pieejamā formātā (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 1. lpp.).

(11)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.). Minēto direktīvu no 2018. gada 25. maija atcels un aizstās Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

(12)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/58/EK (2002. gada 12. jūlijs) par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju) (OV L 201, 31.7.2002., 37. lpp.).

(13)  OV C 369, 17.12.2011., 14. lpp.


LĒMUMI

20.9.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 242/14


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS (ES) 2017/1565

(2017. gada 13. septembris)

par makrofinansiālo palīdzību Moldovas Republikai

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 212. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (1),

tā kā:

(1)

Eiropas Savienības (“Savienība”) un Moldovas Republikas attiecības turpina attīstīties Eiropas kaimiņattiecību politikas (EKP) un Austrumu partnerības satvarā. Moldovas Republika pievienojās Austrumu partnerībai 2009. gadā; pēc tam sekoja sarunas par asociācijas nolīgumu starp Savienību un Moldovas Republiku. Šis nolīgums (2) (“asociācijas nolīgums”), kas paredz pakāpeniski izveidot padziļinātu un visaptverošu brīvās tirdzniecības zonu (DCFTA), tika parakstīts 2014. gada 27. jūnijā un stājās spēkā 2016. gada 1. jūlijā.

(2)

Moldovas Republikas ekonomiku ir būtiski ietekmējusi politiskā nestabilitāte, ko valsts piedzīvoja laikposmā no 2014. gada novembra vēlēšanām līdz 2016. gada janvārim, kā arī skandāls saistībā ar krāpšanu banku darījumos, vāja ekonomiskā aktivitāte reģionā un Krievijas noteiktie importa aizliegumi. Minētā situācija veicināja recesiju, tirdzniecības deficīta pieaugumu un ārvalstu valūtas rezervju ievērojamu samazināšanos pēdējā gada laikā.

(3)

Pēc tam, kad 2016. gada sākumā tika izveidota jauna valdība un iecelts jauns Moldovas Valsts bankas vadītājs, iestādes ir atkal izrādījušas apņemšanos gūt panākumus nepieciešamajās politiskajās reformās un risināt valsts pārvaldības problēmas finanšu sektorā un publisko finanšu pārvaldības jomā.

(4)

Lai atbalstītu jauno reformu gaitu, Savienība un Moldovas Republika, ņemot vērā Ārlietu padomes 2016. gada 15. februāra secinājumus, vienojās par prioritāro reformu ceļvedi. Moldovas Republika ir guvusi ievērojamus panākumus šā ceļveža īstenošanā.

(5)

Ņemot vērā politisko pāreju un ekonomiskās grūtības, Moldovas Republikas iestādes un Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) 2016. gada jūlijā vienojās par trīs gadu ilgu paplašinātās kreditēšanas mehānismu un paplašinātās finansēšanas mehānismu (ECF/EFF) USD 178,7 miljonu apmērā. SVF valde apstiprināja minēto nolīgumu 2016. gada 7. novembrī. Saskaņā ar šo SVF programmu tiek sagaidīts, ka Moldovas Republikas iestādes strauji uzlabos finanšu sektora pārvaldību un uzraudzību, stiprinās politiku, kas nodrošina makroekonomikas un finanšu stabilitāti, un sekmēs ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi.

(6)

Ņemot vērā ekonomikas stāvokļa un perspektīvas pasliktināšanos, Moldovas Republika 2015. gada augustā lūdza Savienību piešķirt papildu makrofinansiālo palīdzību un atkārtoja minēto lūgumu 2016. gada martā.

(7)

Savienības indikatīvā piešķīruma apmērs Moldovas Republikai saskaņā ar Eiropas kaimiņattiecību instrumentu (EKI) ir EUR 610 līdz 746 miljoni, ieskaitot budžeta atbalstu un tehnisko palīdzību. Tomēr Savienības budžeta atbalsta maksājumi 2015. gada sākumā tika pārtraukti, un to atsākšanai tika paredzēts nosacījums, ka jābūt apstiprinātai jaunai SVF programmai un izpildītiem visiem budžeta atbalsta nosacījumiem.

(8)

Tā kā Moldovas Republika ir valsts, uz kuru attiecas EKP, būtu jāuzskata, ka tā ir tiesīga saņemt Savienības makrofinansiālo palīdzību.

(9)

Savienības makrofinansiālajai palīdzībai vajadzētu būt finanšu instrumentam, kas izmantojams ārkārtas gadījumos ar nolūku sniegt konkrētam mērķim nepiesaistītu atbalstu maksājumu bilances problēmu novēršanai, lai nodrošinātu saņēmēja tūlītējās ārējā finansējuma vajadzības, un tai būtu jābalsta tādas politikas programmas īstenošana, kas ietver tūlītējus stingrus korekcijas pasākumus un strukturālas reformas, kuru mērķis ir uzlabot maksājumu bilances stāvokli īstermiņā.

(10)

Ņemot vērā to, ka Moldovas Republikas maksājumu bilancē saglabājas būtisks ārējā finansējuma trūkums, kas pārsniedz SVF un citu daudzpusēju iestāžu piešķirtos līdzekļus, pašreizējos ārkārtas apstākļos Savienības makrofinansiālā palīdzība, ko paredzēts sniegt Moldovas Republikai, ir uzskatāma par piemērotu atbildi uz Moldovas Republikas lūgumu atbalstīt ekonomikas stabilizāciju apvienojumā ar SVF programmu. Savienības makrofinansiālā palīdzība atbalstītu Moldovas Republikas ekonomikas stabilizāciju un strukturālo reformu programmu, papildinot līdzekļus, kas pieejami saskaņā ar SVF finansiālo vienošanos.

(11)

Ar Savienības makrofinansiālo palīdzību būtu jāatbalsta ilgtspējīgas ārējā finansējuma situācijas atjaunošana Moldovas Republikā, palīdzot panākt lielāku politisko un makroekonomisko stabilitāti valstī, stiprināt ekonomikas un finanšu pārvaldību, tostarp veicot rūpīgu un uz rezultātiem orientētu izmeklēšanu par krāpšanu banku darījumos, labu enerģētikas pārvaldību un tiesu iestāžu politisko neatkarību.

(12)

Sagaidāms, ka Savienības makrofinansiālā palīdzība būs cieši saistīta ar budžeta atbalsta darbību maksājumu īstenošanu saskaņā ar EKI.

(13)

Savienības makrofinansiālās palīdzības apmēra noteikšana balstās uz Moldovas Republikas atlikušo ārējā finansējuma vajadzību pilnīgu kvantitatīvu novērtējumu, un tajā tiek ņemta vērā valsts spēja finansēt sevi ar pašu resursiem, jo īpaši izmantojot tās rīcībā esošās starptautiskās rezerves. Ar Savienības makrofinansiālo palīdzību būtu jāpapildina SVF un Pasaules Bankas piedāvātās programmas un piešķirtie līdzekļi. Palīdzības apmēra noteikšanā ņem vērā arī gaidāmo finansiālo ieguldījumu, ko sniedz daudzpusējie līdzekļu devēji, un vajadzību nodrošināt taisnīgu sloga sadali starp Savienību un citiem līdzekļu devējiem, kā arī citu Savienības ārējās finansēšanas instrumentu līdzšinējo izmantošanu Moldovas Republikā un Savienības vispārējās iesaistes pievienoto vērtību.

(14)

Ņemot vērā Moldovas Republikas atlikušās ārējā finansējuma vajadzības, tās ekonomikas attīstības līmeni, ko vērtē pēc ienākumiem uz vienu iedzīvotāju un pēc nabadzības rādītājiem, tās spēju sevi finansēt no pašu resursiem, jo īpaši tās rīcībā esošās starptautiskās rezerves, un novērtējumu par tās spēju atmaksāt aizdevumu, pamatojoties uz parāda atmaksājamības analīzi, daļa palīdzības būtu jāsniedz dotāciju veidā.

(15)

Komisijai būtu jānodrošina, ka Savienības makrofinansiālā palīdzība juridiski un pēc būtības atbilst pamatprincipiem un dažādu ārējās darbības jomu mērķiem, pasākumiem, kas veikti attiecībā uz minētajām jomām, un citiem attiecīgiem Savienības politikas virzieniem.

(16)

Savienības makrofinansiālajai palīdzībai būtu jāatbalsta Savienības ārpolitika attiecībā uz Moldovas Republiku. Komisijas dienestiem un Eiropas Ārējās darbības dienestam (“EĀDD”) būtu cieši jāsadarbojas visu makrofinansiālās palīdzības sniegšanas laiku, lai koordinētu Savienības ārpolitiku un nodrošinātu tās saskaņotību.

(17)

Ar Savienības makrofinansiālo palīdzību būtu jāatbalsta Moldovas Republikas apņēmība īstenot vērtības, kas tai ir kopīgas ar Savienību, tostarp demokrātiju, tiesiskumu, labu pārvaldību, atbildīgu, pārredzamu un uz nopelniem balstītu civildienestu, neatkarīgas tiesu iestādes, cilvēktiesību ievērošanu, plašsaziņas līdzekļu brīvību, neatkarību un plurālismu, ilgtspējīgu attīstību un nabadzības mazināšanu, kā arī Moldovas Republikas apņēmība ievērot atklātas, likumīgas un godīgas tirdzniecības principus.

(18)

Savienības makrofinansiālās palīdzības piešķiršanas un katras no tās trīs daļu izmaksāšanas priekšnoteikumam vajadzētu būt tam, ka Moldovas Republikā tiek respektēti efektīvi demokrātiskie mehānismi, tostarp daudzpartiju parlamentārā sistēma, un tiesiskums un tiek garantēta cilvēktiesību ievērošana. Turklāt ar Savienības makrofinansiālās palīdzības īpašajiem mērķiem būtu jāuzlabo publiskā sektora finanšu pārvaldības sistēmu efektivitāte, pārredzamība un pārskatatbildība, jānodrošina efektīva cīņa pret korupciju un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, jāpastiprina Moldovas Republikas finanšu un banku sektora pārvaldība un uzraudzība, jāuzlabo enerģētikas nozares pārvaldība un jāveicina strukturālās reformas, kuru mērķis ir atbalstīt ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi, darbvietu izveidi, labu uzņēmējdarbības vidi un fiskālo konsolidāciju. Savienības makrofinansiālajai palīdzībai Moldovas Republikai būtu jāietver arī pasākumi nolūkā atbalstīt asociācijas nolīguma – arī DCFTA – īstenošanu. Lai nodrošinātu, ka konkrētos mērķus var pienācīgi izvērtēt, tie ir jānosaka pārbaudāmā un izmērāmā veidā. Komisijai un EĀDD būtu regulāri jāuzrauga gan šā priekšnoteikuma izpildīšana, gan minēto mērķu sasniegšana. Ja šis priekšnoteikums nav izpildīts un mērķi nav sasniegti vai ja asociācijas nolīguma mērķi un principi kopumā netiek ievēroti, Komisijai būtu uz laiku jāpārtrauc vai jāatceļ Savienības makrofinansiālās palīdzības izmaksāšana.

(19)

Lai nodrošinātu, ka Savienības finanšu intereses, kas saistītas ar Savienības makrofinansiālo palīdzību, tiek efektīvi aizsargātas, Moldovas Republikai būtu jāīsteno atbilstīgi pasākumi, lai novērstu un apkarotu krāpšanu, korupciju un jebkurus citus pārkāpumus saistībā ar palīdzību. Moldovas Republikai būtu regulāri jāinformē Komisija par makrofinansiālās palīdzības īstenošanu, sniedzot pilnīgu informāciju un stingri ievērojot Savienības finanšu noteikumus. Turklāt būtu jāparedz, ka Komisija veic pārbaudes un ka Eiropas Revīzijas palāta veic revīzijas.

(20)

Savienības makrofinansiālās palīdzības atbrīvošana neskar Eiropas Parlamenta un Padomes (kā budžeta lēmējiestādes) pilnvaras.

(21)

Dotāciju veidā piešķirtajām makrofinansiālās palīdzības summām un uzkrājumu summām, kas vajadzīgas makrofinansiālajai palīdzībai aizdevumu veidā, būtu jāatbilst budžeta apropriācijām, kas paredzētas daudzgadu finanšu shēmā.

(22)

Savienības makrofinansiālā palīdzība būtu jāpārvalda Komisijai. Lai nodrošinātu, ka Eiropas Parlaments un Padome spēj sekot šā lēmuma īstenošanai, Komisijai tie būtu regulāri jāinformē par norisēm saistībā ar palīdzību un jāsniedz tiem attiecīgie dokumenti.

(23)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šā lēmuma īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (3).

(24)

Uz Savienības makrofinansiālo palīdzību būtu jāattiecina nosacījumi, kas jāparedz saprašanās memorandā. Šādi nosacījumi būtu jāsaista ar katras no tās triju daļu izmaksāšanu. Lai nodrošinātu vienādus īstenošanas nosacījumus un panāktu efektivitāti, Komisija būtu jāpilnvaro risināt sarunas par šādiem nosacījumiem ar Moldovas Republikas iestādēm dalībvalstu pārstāvju komitejas uzraudzībā saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011. Saskaņā ar minēto regulu parasti būtu jāpiemēro konsultēšanās procedūra visos gadījumos, izņemot tos, kas paredzēti minētajā regulā. Ņemot vērā to, cik liela ietekme var būt palīdzībai, kas pārsniedz EUR 90 miljonus, ir lietderīgi paredzēt, ka attiecībā uz darbībām, kuras pārsniedz minēto robežvērtību, ir jāizmanto pārbaudes procedūra. Ņemot vērā Moldovas Republikai paredzētās Savienības makrofinansiālās palīdzības apmēru, saprašanās memoranda pieņemšanai, kā arī palīdzības samazināšanai, apturēšanai vai atcelšanai būtu jāpiemēro pārbaudes procedūra,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.

1. pants

1.   Savienība piešķir Moldovas Republikai makrofinansiālo palīdzību ar maksimālo summu EUR 100 miljoni (“Savienības makrofinansiālā palīdzība”), lai atbalstītu Moldovas Republikas ekonomikas stabilizāciju un plašu reformu programmu. No minētās maksimālās summas līdz EUR 60 miljoniem ir pieejami aizdevumu veidā un līdz EUR 40 miljoniem – dotāciju veidā. Pirms Savienības makrofinansiālās palīdzības atbrīvošanas Savienības attiecīgā gada budžets ir jāapstiprina Eiropas Parlamentam un Padomei. Palīdzība dod ieguldījumu Moldovas Republikas maksājumu bilances vajadzību segšanā, kuras konstatētas SVF programmā.

2.   Lai finansētu Savienības makrofinansiālās palīdzības aizdevumu daļu, Komisija ir pilnvarota Savienības vārdā vajadzīgos līdzekļus aizņemties kapitāla tirgos vai no finanšu iestādēm un aizdot tos Moldovas Republikai. Maksimālais vidējais aizdevumu atmaksas termiņš ir 15 gadi.

3.   Savienības makrofinansiālās palīdzības atbrīvošanu pārvalda Komisija saskaņā ar nolīgumiem vai vienošanos, kas panākti starp SVF un Moldovas Republiku, un ekonomikas reformu pamatprincipiem un mērķiem, kuri izklāstīti saskaņā ar EKP noslēgtajā asociācijas nolīgumā, kas paredz arī DCFTA izveidi.

Komisija regulāri informē Eiropas Parlamentu un Padomi par norisēm saistībā ar Savienības makrofinansiālo palīdzību, tostarp par tās izmaksāšanu, un laikus iesniedz minētajām iestādēm attiecīgos dokumentus.

4.   Savienības makrofinansiālā palīdzība ir pieejama divarpus gadus, sākot no pirmās dienas pēc 3. panta 1. punktā minētā saprašanās memoranda stāšanās spēkā.

5.   Ja Moldovas Republikas finansējuma vajadzības Savienības makrofinansiālās palīdzības izmaksāšanas laikā būtiski samazinās salīdzinājumā ar sākotnējām prognozēm, Komisija saskaņā ar 7. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru samazina palīdzības summu vai arī to aptur, vai atceļ.

2. pants

1.   Savienības makrofinansiālās palīdzības piešķiršanas priekšnoteikums ir tas, ka Moldovas Republikā tiek ievēroti efektīvi demokrātiskie mehānismi, tostarp daudzpartiju parlamentārā sistēma, un tiesiskums un tiek garantēta cilvēktiesību ievērošana.

2.   Komisija un EĀDD uzrauga šā panta 1. punktā izklāstītā priekšnoteikuma ievērošanu visā Savienības makrofinansiālās palīdzības sniegšanas laikā.

3.   Šā panta 1. un 2. punktu piemēro saskaņā ar Padomes Lēmumu 2010/427/ES (4).

3. pants

1.   Komisija saskaņā ar 7. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru vienojas ar Moldovas Republikas iestādēm par skaidri definētiem ekonomikas politikas un finanšu nosacījumiem, kuriem jāattiecas uz Savienības makrofinansiālo palīdzību un kuros galvenā uzmanība ir pievērsta strukturālām reformām un stabilām publiskajām finansēm, un kuri jāparedz saprašanās memorandā (“saprašanās memorands”), kur iekļauj arī minēto nosacījumu izpildes grafiku. Saprašanās memorandā izklāstītie ekonomikas politikas un finanšu nosacījumi ir saskanīgi ar 1. panta 3. punktā minētajiem nolīgumiem un vienošanos, tostarp makroekonomikas korekciju un strukturālo reformu programmām, ko Moldovas Republika īsteno ar SVF atbalstu.

2.   Šā panta 1. punktā minēto nosacījumu mērķis jo īpaši ir stiprināt Moldovas Republikas publiskā sektora finanšu pārvaldības sistēmu efektivitāti, pārredzamību un pārskatatbildību, tostarp attiecībā uz Savienības makrofinansiālās palīdzības izmantošanu. Izstrādājot politikas pasākumus, pienācīgi ņem vērā arī panākumus saistībā ar savstarpēju tirgus atvēršanu, uz noteikumiem balstītas un taisnīgas tirdzniecības attīstību un citas prioritātes Savienības ārpolitikas kontekstā. Komisija regulāri pārrauga panākumus minēto mērķu sasniegšanā.

3.   Sīki izstrādātus Savienības makrofinansiālās palīdzības finanšu noteikumus paredz aizdevuma nolīgumā un dotāciju nolīgumā, kuri jānoslēdz Komisijai un Moldovas Republikas iestādēm.

4.   Komisija regulāri pārbauda, vai joprojām ir izpildīti 4. panta 3. punktā minētie nosacījumi, tostarp to, vai Moldovas Republikas ekonomikas politika atbilst Savienības makrofinansiālās palīdzības mērķiem. To darot, Komisija cieši sadarbojas ar SVF un Pasaules Banku, un vajadzības gadījumā ar Eiropas Parlamentu un Padomi.

4. pants

1.   Ievērojot 3. punktā minētos nosacījumus, Komisija Savienības makrofinansiālo palīdzību dara pieejamu pa daļām, no kurām katru veido gan dotācijas, gan aizdevumi. Katras daļas apmēru nosaka saprašanās memorandā.

2.   Aizdevumu veidā sniegtās Savienības makrofinansiālās palīdzības summas vajadzības gadījumā nosaka saskaņā ar Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 480/2009 (5).

3.   Komisija pieņem lēmumu par daļu atbrīvošanu, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

a)

Lēmuma 2. pantā izklāstītais priekšnoteikums;

b)

pastāvīgi un sekmīgi tiek īstenota politikas programma ar stingriem korekcijas un strukturālo reformu pasākumiem, ko atbalsta vienošanās par kredītu, kura noslēgta ar SVF un nav saistīta ar piesardzības pasākumiem; kā arī

c)

tiek apmierinoši īstenoti ekonomikas politikas un finanšu nosacījumi, par kuriem panākta vienošanās saprašanās memorandā.

4.   Otro daļu principā atbrīvo ne agrāk kā trīs mēnešus pēc pirmās daļas atbrīvošanas. Trešo daļu principā atbrīvo ne agrāk kā trīs mēnešus pēc otrās daļas atbrīvošanas.

5.   Ja 3. punktā minētie nosacījumi nav izpildīti, Komisija uz laiku pārtrauc vai atceļ Savienības makrofinansiālās palīdzības izmaksāšanu. Šādos gadījumos tā informē Eiropas Parlamentu un Padomi par minētās apturēšanas vai atcelšanas iemesliem.

6.   Savienības makrofinansiālo palīdzību izmaksā Moldovas Republikas Valsts bankai. Ievērojot noteikumus, kas jāparedz saprašanās memorandā, tostarp apstiprinājumu par atlikušajām budžeta finansēšanas vajadzībām, Savienības līdzekļus var pārskaitīt Moldovas Republikas Finanšu ministrijai kā galīgajam saņēmējam.

5. pants

1.   Aizņēmuma un aizdevuma operācijas saistībā ar Savienības makrofinansiālās palīdzības aizdevuma daļu veic euro, izmantojot vienu un to pašu valutēšanas dienu, un tās Savienību neiesaista maksājuma termiņu pārcelšanā un nepakļauj to maiņas kursa vai procentu likmju riskam vai jebkādam citam komercriskam.

2.   Ja apstākļi ļauj un Moldovas Republika to lūdz, Komisija var veikt vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka aizdevuma noteikumos tiek iekļauta klauzula par pirmstermiņa atmaksu un ka tāda pati klauzula tiek iekļauta noteikumos par aizņēmuma operācijām.

3.   Ja apstākļi ļauj samazināt aizdevuma procentu likmi un Moldovas Republika to lūdz, Komisija var nolemt refinansēt visu tās sākotnējo aizdevumu vai tā daļu vai pārstrukturēt atbilstošos finanšu nosacījumus. Refinansēšanas vai pārstrukturēšanas operācijas veic saskaņā ar 1. un 4. punktu, un ar tām nevar pagarināt attiecīgo aizņēmumu atmaksas termiņu vai palielināt neatmaksātā kapitāla summu refinansēšanas vai pārstrukturēšanas dienā.

4.   Visas izmaksas, kas Savienībai rodas saistībā ar šajā lēmumā paredzētajām aizņēmuma un aizdevuma operācijām, sedz Moldovas Republika.

5.   Komisija informē Eiropas Parlamentu un Padomi par to, kā norisinās 2. un 3. punktā minētās operācijas.

6. pants

1.   Savienības makrofinansiālo palīdzību īsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (6) un Komisijas Deleģēto regulu (ES) Nr. 1268/2012 (7).

2.   Savienības makrofinansiālo palīdzību īsteno saskaņā ar tiešu pārvaldību.

3.   Ar Moldovas Republikas iestādēm noslēdzamajā aizdevuma nolīgumā un dotāciju nolīgumā paredz noteikumus, ar kuriem:

a)

nodrošina, ka Moldovas Republika regulāri pārbauda, vai no Savienības budžeta piešķirtais finansējums tiek pareizi izmantots, veic piemērotus pasākumus pārkāpumu un krāpšanas novēršanai un vajadzības gadījumā uzsāk tiesvedību, lai atgūtu visus nepareizi izlietotos līdzekļus, kas piešķirti saskaņā ar šo lēmumu;

b)

saskaņā ar Padomes Regulām (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (8) un (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (9) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (10) nodrošina Savienības finanšu interešu aizsardzību, jo īpaši paredzot konkrētus pasākumus, ar kuriem novērš un apkaro krāpšanu, korupciju un jebkurus citus pārkāpumus, kas ietekmē Savienības makrofinansiālo palīdzību;

c)

nepārprotami pilnvaro Komisiju, arī Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai, vai tās pārstāvjus veikt pārbaudes, tostarp pārbaudes uz vietas un inspekcijas;

d)

nepārprotami pilnvaro Komisiju un Revīzijas palātu veikt revīzijas laikposmā, kad ir pieejama Savienības makrofinansiālā palīdzība, un pēc tam, tostarp veikt dokumentu revīzijas un revīzijas uz vietas, piemēram, operatīvos novērtējumus;

e)

nodrošina, ka Savienība ir tiesīga saņemt aizdevuma atmaksu pirms termiņa un/vai dotācijas pilnīgu atmaksu, ja ir konstatēts, ka saistībā ar Savienības makrofinansiālās palīdzības pārvaldību Moldovas Republika ir iesaistījusies krāpšanā vai korupcijā, vai jebkādā citā nelikumīgā darbībā, kas kaitē Savienības finanšu interesēm.

4.   Pirms Savienības makrofinansiālās palīdzības īstenošanas Komisija, veicot operatīvu novērtējumu, izvērtē, cik uzticami ir ar palīdzību saistītie Moldovas Republikas finanšu noteikumi, administratīvās procedūras, kā arī iekšējās un ārējās kontroles mehānismi.

7. pants

1.   Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

8. pants

1.   Katru gadu līdz 30. jūnijam Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šā lēmuma īstenošanu iepriekšējā gadā, ietverot minētās īstenošanas novērtējumu. Ziņojumā:

a)

izvērtē Savienības makrofinansiālās palīdzības īstenošanā gūtos panākumus;

b)

novērtē Moldovas Republikas ekonomikas stāvokli un perspektīvas, kā arī 3. panta 1. punktā minēto politisko pasākumu īstenošanā gūtos panākumus;

c)

norāda saistību starp saprašanās memorandā paredzētajiem ekonomikas politikas nosacījumiem, Moldovas Republikas aktuālo ekonomisko un fiskālo sniegumu un Komisijas lēmumiem atbrīvot Savienības makrofinansiālās palīdzības daļas.

2.   Ne vēlāk kā divus gadus pēc 1. panta 4. punktā minētā pieejamības laikposma beigām Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ex post novērtējuma ziņojumu, kurā izvērtēti izmaksātās Savienības makrofinansiālās palīdzības rezultāti un efektivitāte un tas, kādā mērā tā ir veicinājusi palīdzības mērķu sasniegšanu.

9. pants

Šis lēmums stājas spēkā trešajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Strasbūrā, 2017. gada 13. septembrī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

A. TAJANI

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

M. MAASIKAS


(1)  Eiropas Parlamenta 2017. gada 4. jūlija nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2017. gada 17. jūlija lēmums.

(2)  Asociācijas nolīgums starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Moldovas Republiku, no otras puses (OV L 260, 30.8.2014., 4. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(4)  Padomes Lēmums 2010/427/ES (2010. gada 26. jūlijs), ar ko nosaka Eiropas Ārējās darbības dienesta organizatorisko struktūru un darbību (OV L 201, 3.8.2010., 30. lpp.).

(5)  Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 480/2009 (2009. gada 25. maijs), ar ko izveido Garantiju fondu ārējai darbībai (OV L 145, 10.6.2009., 10. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (2012. gada 25. oktobris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.).

(7)  Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 1268/2012 (2012. gada 29. oktobris) par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, piemērošanas noteikumiem (OV L 362, 31.12.2012., 1. lpp.).

(8)  Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (1995. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.).

(9)  Padomes Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.).

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).


Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas kopīgais paziņojums

Ņemot vērā iniciatīvas, kas saistītas ar izmaiņām Moldovas Republikas vēlēšanu sistēmā, Eiropas Parlaments, Padome un Komisija uzsver, ka makrofinansiālās palīdzības piešķiršanas priekšnoteikums ir tas, ka saņēmējvalstī tiek respektēti efektīvi demokrātiskie mehānismi, tostarp daudzpartiju parlamentārā sistēma, un tiesiskums, kā arī tiek garantēta cilvēktiesību ievērošana. Komisija un Eiropas Ārējās darbības dienests uzrauga šā priekšnoteikuma ievērošanu visā makrofinansiālās palīdzības sniegšanas laikā un tādēļ pievērsīs vislielāko uzmanību tam, vai Moldovas Republikas iestādes ņem vērā attiecīgo starptautisko partneru (īpaši Venēcijas komisijas un EDSO/ODIHR) ieteikumus.