15.9.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 237/1

---

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS (ES) 2017/1545

(2017. gada 13. septembris),

ar kuru groza Lēmumu Nr. 445/2014/ES, ar ko nosaka Savienības rīcību “Eiropas kultūras galvaspilsētas” no 2020. līdz 2033. gadam

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 167. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (1),

tā kā:

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmuma Nr. 445/2014/ES (2) mērķis ir aizsargāt un veicināt kultūru bagātību un daudzveidību Eiropā un izgaismot to kopīgās iezīmes, kā arī vairot iedzīvotāju piederības izjūtu kopējai kultūras telpai, tādējādi sekmējot savstarpēju izpratni un starpkultūru dialogu un izvirzot priekšplānā kopīgo kultūras mantojumu. Minētā lēmuma mērķis ir arī veicināt kultūras ieguldījumu pilsētu ilgtermiņa attīstībā, kurā var iesaistīt arī to apkārtējās teritorijas, saskaņā ar to attiecīgajām stratēģijām un prioritātēm, lai atbalstītu gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi.

(2)	Eiropas kultūras galvaspilsētas sniedz ārkārtīgi būtisku ieguldījumu, lai popularizētu Eiropas Savienības vērtības.

(3)	Būtu vēl vairāk jāveicina sadarbības tīklu veidošana starp pilsētām, kurām ir bijis, ir vai turpmāk tiks piešķirts Eiropas kultūras galvaspilsētas nosaukums, lai sekmētu pieredzes un labas prakses apmaiņu.

(4)	Lēmumā Nr. 445/2014/ES paredzēts, ka Savienības rīcībā “Eiropas kultūras galvaspilsētas” (“rīcība”) var piedalīties tikai pilsētas no dalībvalsts, no kandidātvalsts vai no iespējamās kandidātes, vai – ievērojot minētajā lēmumā paredzētos nosacījumus – no valsts, kas pievienojas Savienībai.

(5)	Lai stiprinātu kultūras saites starp Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas valstīm, kuras ir Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu puses (3) (“EBTA/EEZ valstis”), un Eiropas Savienību, rīcība saskaņā ar dažiem nosacījumiem būtu jādara pieejama arī minēto valstu pilsētām saskaņā ar minēto nolīgumu.

(6)

Tomēr, lai nodrošinātu līdztiesību ar dalībvalstu pilsētām, kuras piedalās rīcībā laikposmā, uz kuru attiecas Lēmums Nr. 445/2014/ES, proti, no 2020. līdz 2033. gadam, EBTA/EEZ valstu pilsētām būtu jāļauj piedalīties tikai vienā konkursā par nosaukumu. Lai nodrošinātu līdztiesību ar dalībvalstīm, minētajā laikposmā katrai EBTA/EEZ valstij būtu jāļauj būt pasākuma norises vietai tikai vienu reizi, kā tas ir attiecībā uz kandidātvalstīm un iespējamām kandidātēm.

(7)

Tā kā uzaicinājumi iesniegt pieteikumus ir jāpublicē vēlākais sešus gadus pirms pasākuma norises gada, kandidātvalstij, iespējamai kandidātei vai EBTA/EEZ valstij būtu jārīko “Eiropas kultūras galvaspilsētas” pasākums 2028. gadā, nevis 2027. gadā, lai šīs valstis varētu risināt sarunas par dalību Savienības kultūras atbalsta programmā, kas sekos programmai “Radošā Eiropa” laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam.

(8)	Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Lēmums Nr. 445/2014/ES,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmumu Nr. 445/2014/ES groza šādi:

1)

lēmuma 3. pantu groza šādi: a) panta 2. punktu aizstāj ar šādu: “2.   Vienā gadā (“nosaukuma gads”) nosaukumu piešķir ne vairāk kā trim pilsētām. Nosaukumu katru gadu piešķir ne vairāk kā vienai pilsētai katrā no divām dalībvalstīm, kas norādītas pielikumā iekļautajā kalendārā (“kalendārs”), un attiecīgos gados – vienai pilsētai no Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas valstīm, kuras ir Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu puses (“EBTA/EEZ valstis”), kandidātvalsts vai iespējamās kandidātes, vai vienai pilsētai no valsts, kas pievienojas Savienībai 5. punktā izklāstītajos apstākļos.”; b) panta 4. punktu aizstāj ar šādu: “4.   EBTA/EEZ valstu, kandidātvalstu un iespējamo kandidāšu pilsētas, kuras 10. panta 2. punktā minētā uzaicinājuma iesniegt pieteikumus publicēšanas dienā piedalās programmā “Radošā Eiropa” vai turpmākās Savienības kultūras atbalsta programmās, var kandidēt uz nosaukumu uz vienu gadu atklātā konkursā, ko rīko saskaņā ar pielikumā iekļauto kalendāru. EBTA/EEZ valstu, kandidātvalstu un iespējamo kandidāšu pilsētām laikposmā no 2020. līdz 2033. gadam atļauj piedalīties tikai vienā konkursā. Laikposmā no 2020. līdz 2033. gadam katrai EBTA/EEZ valstij, kandidātvalstij vai iespējamai kandidātei pasākumu ļauj rīkot tikai vienu reizi.”;

2)

lēmuma 10. pantu groza šādi: a) virsrakstu aizstāj ar šādu: “Priekšatlase un atlase EBTA/EEZ valstīs, kandidātvalstīs un iespējamās kandidātēs”; b) panta 1. punktu aizstāj ar šādu: “1.   Komisija ir atbildīga par konkursa organizēšanu starp EBTA/EEZ valstu, kandidātvalstu un iespējamo kandidāšu pilsētām.”; c) panta 6. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu: “6.   Žūrija sniedz atlases ziņojumu par atlasīto kandidātpilsētu pieteikumiem kopā ar ieteikumu izraudzīties ne vairāk kā vienu pilsētu vienā EBTA/EEZ valstī, kandidātvalstī vai iespējamā kandidātē.”;

3)

lēmuma 11. panta 2. punktu aizstāj ar šādu: “2.   EBTA/EEZ valstu, kandidātvalstu un iespējamo kandidāšu gadījumā Komisija izraugās vienu pilsētu, kurai piešķir nosaukumu attiecīgajos gados, pamatojoties uz žūrijas atlases ziņojumā izklāstītajiem ieteikumiem, un ne vēlāk kā četrus gadus pirms nosaukuma gada par šā nosaukuma piešķiršanu paziņo Eiropas Parlamentam, Padomei un Reģionu komitejai.”;

4)

lēmuma 13. pantu groza šādi: a) panta 2. punkta otro daļu aizstāj ar šādu: “Attiecīgā dalībvalsts, EBTA/EEZ valsts, kandidātvalsts vai iespējamā kandidāte var izvirzīt vienu novērotāju, kas piedalās minētajās sanāksmēs.”; b) panta 3. punkta otro daļu aizstāj ar šādu: “Žūrija uzraudzības ziņojumus nosūta Komisijai, izraudzītajām pilsētām un to dalībvalstīm, kā arī izraudzītajām pilsētām un attiecīgajai EBTA/EEZ valstij, kandidātvalstij vai iespējamai kandidātei.”;

5)	pielikumu aizstāj ar šā lēmuma pielikuma tekstu.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  Eiropas Parlamenta 2017. gada 13. jūnija nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2017. gada 17. jūlija lēmums.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 445/2014/ES (2014. gada 16. aprīlis), ar ko izveido Savienības rīcību “Eiropas kultūras galvaspilsētas” no 2020. līdz 2033. gadam un atceļ Lēmumu Nr. 1622/2006/EK (OV L 132, 3.5.2014., 1. lpp.).

(3)  OV L 1, 3.1.1994., 3. lpp.

---

---

15.9.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 237/5

---

PADOMES LĒMUMS (ES) 2017/1546

(2016. gada 29. septembris)

par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu un provizoriski piemērotu pamatnolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Austrāliju, no otras puses

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 37. pantu,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 207. pantu un 212. panta 1. punktu saistībā ar 218. panta 5. punktu un 218. panta 8. punkta otro daļu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas un Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos kopīgo priekšlikumu,

tā kā:

(1)	Padome 2011. gada 10. oktobrī pilnvaroja Komisiju un Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos sākt sarunas ar Austrāliju par pamatnolīgumu, lai aizstātu 2008. gada ES un Austrālijas partnerattiecību sistēmu.

(2)

Sarunas par pamatnolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Austrāliju, no otras puses (“nolīgums”), sekmīgi tika noslēgtas 2015. gada 5. martā. Nolīgums atspoguļo gan vēsturiski ciešās attiecības un aizvien stingrākās saites, kas veidojas starp Pusēm, gan to vēlmi vērienīgā un inovatīvā veidā aizvien vairāk stiprināt un paplašināt savas attiecības.

(3)	Nolīguma 61. pantā ir paredzēts, ka, kamēr tas nav stājies spēkā, Savienība un Austrālija var provizoriski piemērot noteiktus nolīguma noteikumus, kurus abas Puses nosaka, savstarpēji vienojoties.

(4)	Tāpēc nolīgums būtu jāparaksta Savienības vārdā un noteikti tā noteikumi būtu jāpiemēro provizoriski, kamēr tiek pabeigtas procedūras tā noslēgšanai,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo atļauj Savienības vārdā parakstīt pamatnolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Austrāliju, no otras puses, ņemot vērā nolīguma noslēgšanu.

Nolīguma teksts ir pievienots šim lēmumam.

2. pants

Kamēr nolīgums nav stājies spēkā, saskaņā ar tā 61. pantu un ievērojot tajā noteiktos paziņojumus, starp Savienību un Austrāliju provizoriski piemēro šādus nolīguma noteikumus tikai tiktāl, ciktāl tie skar jautājumus, kas ietilpst Savienības kompetencē, tostarp jautājumus, kas ietilpst Savienības kompetencē noteikt un īstenot kopīgu ārlietu un drošības politiku (1):

—	3. pants (“Politiskais dialogs”),

—	10. pants (“Sadarbība reģionālajās un starptautiskajās organizācijās”),

—	56. pants (“Apvienotā komiteja”), izņemot tā 3. punkta g) un h) apakšpunktu, ciktāl ir nepieciešams,

—	X sadaļa (“Nobeiguma noteikumi”), izņemot 61. panta 1. un 3. punktu, tiktāl, ciktāl ir nepieciešams, lai nodrošinātu pirmajos trīs ievilkumos minēto nolīguma noteikumu provizorisku piemērošanu.

3. pants

Ar šo Padomes priekšsēdētājs tiek pilnvarots norīkot personu vai personas, kas tiesīgas Savienības vārdā parakstīt nolīgumu.

4. pants

Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā pieņemšanas.

---

(1)  Datumu, no kura nolīguma 2. pantā minētos noteikumus piemēro provizoriski, Padomes Ģenerālsekretariāts publicēs Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

15.9.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 237/7

---

PAMATNOLĪGUMS

starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Austrāliju, no otras puses

EIROPAS SAVIENĪBA, turpmāk “Savienība”,

kā arī

BEĻĢIJAS KARALISTE,

BULGĀRIJAS REPUBLIKA,

ČEHIJAS REPUBLIKA,

DĀNIJAS KARALISTE,

VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA,

IGAUNIJAS REPUBLIKA,

ĪRIJA,

GRIEĶIJAS REPUBLIKA,

SPĀNIJAS KARALISTE,

FRANCIJAS REPUBLIKA,

HORVĀTIJAS REPUBLIKA,

ITĀLIJAS REPUBLIKA,

KIPRAS REPUBLIKA,

LATVIJAS REPUBLIKA,

LIETUVAS REPUBLIKA,

LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE,

UNGĀRIJA,

MALTAS REPUBLIKA,

NĪDERLANDES KARALISTE,

AUSTRIJAS REPUBLIKA,

POLIJAS REPUBLIKA,

PORTUGĀLES REPUBLIKA,

RUMĀNIJA,

SLOVĒNIJAS REPUBLIKA,

SLOVĀKIJAS REPUBLIKA,

SOMIJAS REPUBLIKA,

ZVIEDRIJAS KARALISTE,

LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀ KARALISTE,

Eiropas Savienības dalībvalstis, turpmāk “dalībvalstis”,

no vienas puses, un

AUSTRĀLIJA,

no otras puses,

turpmāk “Puses”,

ŅEMOT VĒRĀ kopīgās vērtības un ciešās vēsturiskās, politiskās, ekonomiskās un kultūras saites,

ATZINĪGI NOVĒRTĒJOT panākumus, kas gūti ilgstošu un savstarpēji izdevīgu attiecību attīstībā, pieņemot 1997. gada 26. jūnija Kopīgo deklarāciju par Eiropas Savienības un Austrālijas attiecībām un īstenojot 2003. gada sadarbības programmu,

ATZĪSTOT atjaunotās saistības un sadarbību starp Austrāliju un Savienību, kopš tika izstrādāta Austrālijas un Eiropas Savienības partnerattiecību sistēma, kas pieņemta 2008. gada 29. oktobrī,

VĒLREIZ APLIECINOT savas saistības attiecībā uz Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu (“ANO Statūti”) mērķiem un principiem, un Apvienoto Nāciju Organizācijas (“ANO”) lomas stiprināšanu,

VĒLREIZ APLIECINOT Pušu apņemšanos saistībā ar demokrātijas principiem un cilvēktiesībām, kas noteiktas Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā un citos attiecīgos starptautiskos cilvēktiesību dokumentos, kā arī saistībā ar tiesiskuma un labas pārvaldības principiem,

UZSVEROT savu attiecību visaptverošo raksturu un to, cik nozīmīgi ir nodrošināt saskaņotu sistēmu, lai veicinātu to attiecību attīstīšanu,

PAUŽOT kopīgu vēlmi savas attiecības veidot par stiprām partnerattiecībām,

APLIECINOT vēlmi pastiprināt un attīstīt politisko dialogu un sadarbību,

APŅĒMĪBĀ nostiprināt, padziļināt un dažādot sadarbību kopīgu interešu jomās divpusējā, reģionālā un pasaules mērogā un, pamatojoties uz savstarpēju izdevīgumu,

PAUŽOT apņemšanos veidot vidi, kas veicinātu plašāku divpusējo tirdzniecību un investīcijas,

APSTIPRINOT vēlēšanos pastiprināt sadarbību tiesiskuma, brīvības un drošības jomā,

ATZĪSTOT savstarpējos ieguvumus no uzlabotas sadarbības izglītības, kultūras, pētniecības un inovācijas jomā,

PAUŽOT vēlmi sekmēt ilgtspējīgu attīstību ekonomikas, sociālajā un vides dimensijā,

PAPILDINOT nolīgumus, kas starp Savienību un Austrāliju ir noslēgti īpaši zinātnes, gaisa pārvadājumu, vīna, klasificētās informācijas drošības, rūpniecisko izstrādājumu atbilstības novērtēšanas procedūru un gaisa pasažieru datu apmaiņas jomā,

ATZĪMĒJOT, ka gadījumā, ja Puses nolemtu uz šā nolīguma pamata slēgt īpašus nolīgumus brīvības, drošības un tiesiskuma jomā, kas Savienībai būtu jāslēdz saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību trešās daļas V sadaļu, šādu turpmāko nolīgumu noteikumi nebūtu saistoši Apvienotajai Karalistei un/vai Īrijai, ja vien Savienība, vienlaicīgi ar Apvienoto Karalisti un/vai Īriju, ciktāl tas attiecas uz to iepriekšējām divpusējām attiecībām, nepaziņo Austrālijai par to, ka šādi nolīgumi Apvienotajai Karalistei un/vai Īrijai, kā Savienības daļai, ir kļuvuši saistoši atbilstoši Protokolam Nr. 21 par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju brīvības, drošības un tiesiskuma jomā, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību. Tāpat jebkādi turpmāki Savienības iekšēji pasākumi, kas būtu jāpieņem saskaņā ar iepriekš minēto V sadaļu šā nolīguma īstenošanai, nebūtu saistoši Apvienotajai Karalistei un/vai Īrijai, ja vien tās nebūs paziņojušas par savu vēlmi piedalīties šādos pasākumos vai pieņemt tos saskaņā ar Protokolu Nr. 21. Atzīmējot arī, ka uz šādiem turpmākiem nolīgumiem vai šādiem turpmākiem Savienības iekšējiem pasākumiem attiektos Protokols Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots minētajiem Līgumiem,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

I SADAĻA

NOLĪGUMA MĒRĶIS UN PAMATS

1. pants

Nolīguma mērķis

1.   Šā nolīguma mērķis ir:

a)	veidot stiprākas partnerattiecības starp Pusēm;

b)	nodrošināt sistēmu, lai atvieglotu un veicinātu sadarbību daudzās dažādās kopīgu interešu jomās; un

c)	veicināt sadarbību, lai attīstītu risinājumus reģionāla un pasaules mēroga problēmām.

2.   Šajā kontekstā Puses apstiprina savu apņemšanos pastiprināt augsta līmeņa politisko dialogu, un no jauna apstiprina kopīgās vērtības un principus, kas ir pamatā to divpusējām attiecībām un veido sadarbības pamatu.

2. pants

Sadarbības pamats

1.   Puses vienojas stiprināt savas stratēģiskās attiecības un pastiprināt sadarbību divpusējā, reģionālā un pasaules mērogā, pamatojoties uz kopīgām vērtībām un interesēm.

2.   Puses apliecina atbalstu demokrātijas principiem, cilvēktiesībām un pamatbrīvībām, kā arī tiesiskumam. Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā, kā norādīts Starptautiskajā paktā par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām un Starptautiskajā paktā par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām, un citos starptautiskos cilvēktiesību dokumentos, kurus Puses ir ratificējušas vai, kuriem pievienojušās, noteiktā demokrātijas principu un cilvēka pamattiesību un pamatbrīvību, un tiesiskuma principa ievērošana ir pamatā Pušu iekšpolitikai un starptautiskajai politikai, un ir būtisks šā nolīguma elements.

3.   Puses apliecina stingru atbalstu ANO Statūtiem un tajos paustajām kopīgajām vērtībām.

4.   Puses vēlreiz apliecina apņemšanos sekmēt ilgtspējīgu attīstību un ekonomikas izaugsmi, sniegt ieguldījumu starptautiski nolemtu attīstības mērķu sasniegšanā un sadarboties pasaules mēroga vides problēmu, tostarp klimata pārmaiņu, risināšanā.

5.   Puses uzsver kopīgo atbalstu visaptverošajam divpusējo attiecību raksturam un vispārējas saskanības uzturēšanai šajā saistībā, pamatojoties uz šo nolīgumu.

6.   Tādēļ šā nolīguma īstenošanas pamatā ir dialoga, savstarpējas cieņas, vienlīdzīgu partnerattiecību, vienprātības un starptautisko tiesību ievērošanas princips.

II SADAĻA

POLITISKAIS DIALOGS UN SADARBĪBA ĀRPOLITIKAS UN DROŠĪBAS JAUTĀJUMOS

3. pants

Politiskais dialogs

1.   Puses vienojas veicināt regulāru politisko dialogu savā starpā.

2.   Politiskā dialoga mērķis ir:

a)	veicināt divpusēju attiecību attīstību; un

b)	stiprināt Pušu kopējo pieeju, un apzināt sadarbības jomas reģionāla un pasaules mēroga izaicinājumu un problēmu risināšanā.

3.   Pušu dialogs jo īpaši notiek šādās formās:

a)	apspriedes, sanāksmes un apmeklējumi vadītāju līmenī tiek rīkoti, kad vien Puses uzskata to par vajadzīgu;

b)	apspriedes, sanāksmes un apmeklējumi ministru līmenī, tostarp apspriedes ārlietu ministru līmenī, un ministru tikšanās tirdzniecības un citos jautājumos, ko nosaka Puses, kas tiek organizēti tādos gadījumos un tādās vietās, ko nosaka Puses;

c)	regulāras augstāko amatpersonu tikšanās, kuras atbilstīgos gadījumos tiek organizētas saistībā ar divpusējiem jautājumiem, ārpolitiku, starptautisko drošību, terorisma apkarošanu, tirdzniecību, attīstības sadarbību, klimata pārmaiņām un citiem jautājumiem, ko nosaka Puses;

d)	nozaru dialogi par jautājumiem, kas skar kopīgas intereses; un

e)	delegāciju apmaiņas un cita veida sakari starp Austrālijas Parlamentu un Eiropas Parlamentu.

4. pants

Apņemšanās ievērot demokrātijas principus, cilvēktiesības un tiesiskumu

Puses vienojas:

a)	veicināt būtiskākos principus saistībā ar demokrātijas vērtībām, cilvēktiesībām un tiesiskumu, tostarp daudzpusējos forumos;

b)	sadarboties un koordinēt, vajadzības gadījumā tostarp ar trešām valstīm, praktisku demokrātijas principu, cilvēktiesību un tiesiskuma attīstīšanu;

c)	sekmēt līdzdalību vienai otras centienos veicināt demokrātiju, tostarp izveidojot kārtību, ar ko atviegot piedalīšanos vēlēšanu novērošanas misijās.

5. pants

Krīzes pārvarēšana

1.   Puses vēlreiz apstiprina apņemšanos sadarboties, lai veicinātu starptautisku mieru un stabilitāti.

2.   Tādēļ tās izskata iespējas koordinēt krīzes pārvaldības aktivitātes, ieskaitot iespējamu sadarbību krīzes pārvarēšanas darbībās.

3.   Puses strādā, lai īstenotu nolīgumu starp Eiropas Savienību un Austrāliju, ar ko izveido sistēmu Austrālijas dalībai Eiropas krīzes pārvarēšanas operācijās.

6. pants

Masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas apkarošana

1.   Puses uzskata, ka masu iznīcināšanas ieroču (“MII”) un to nogādes līdzekļu izplatīšana gan valstīm, gan nevalstiskiem dalībniekiem ir viens no nopietnākajiem apdraudējumiem starptautiskajai stabilitātei un drošībai.

2.   Puses vienojas sadarboties un sniegt ieguldījumu cīņā pret MII un to nogādes līdzekļu izplatīšanu, pilnīgi īstenojot savus pastāvošos pienākumus atbilstīgi starptautiskajiem atbruņošanās un ieroču neizplatīšanas līgumiem un nolīgumiem, kā arī citus būtiskus Pušu ratificētus nolīgumus. Puses vienojas, ka šis noteikums ir būtiska šā nolīguma sastāvdaļa.

3.   Puses arī vienojas sadarboties cīņā pret MII un to nogādes līdzekļu izplatīšanu un sniegt savu ieguldījumu šādā veidā:

a)	veicot visas nepieciešamās darbības, lai atbilstīgā gadījumā parakstītu, ratificētu visus attiecīgos starptautiskos dokumentus, vai tiem pievienotos un tos pilnībā īstenotu, un veicinātu šādus dokumentus;

b)

saglabājot efektīvu valsts eksporta kontroles sistēmu, kontrolējot gan ar masu iznīcināšanas ieročiem saistītu produktu eksportu, gan tranzītu, tostarp kontroli pār divējāda lietojuma tehnoloģiju galīgo izmantošanu saistībā ar masu iznīcināšanas ieročiem, un nosakot efektīvas sankcijas par eksporta kontroles pārkāpumiem;

c)	veicinot visu atbilstīgo ANO Drošības padomes rezolūciju īstenošanu;

d)	sadarbojoties daudzpusējos forumos un eksporta kontroles režīmos, lai mazinātu MII izplatīšanos;

e)	sadarbojoties un koordinējot informēšanas pasākumus par ķīmisko, bioloģisko, radioloģisko un kodoldrošību, drošību un neizplatīšanu, un sankcijām; un

f)	veicot atbilstīgās informācijas apmaiņu par pasākumiem, kuri ir īstenoti saskaņā ar šo pantu, vajadzības gadījumā un saskaņā ar to attiecīgajām kompetencēm.

4.   Puses vienojas saglabāt regulāru politisko dialogu, kas papildina un konsolidē šos elementus.

7. pants

Kājnieku ieroči un vieglie ieroči, un citi parastie ieroči

1.   Puses atzīst, ka kājnieku ieroču un vieglo ieroču (VIKI), un munīcijas nelikumīga ražošana, pārvadāšana un aprite, kā arī šo ieroču un munīcijas pārmērīga uzkrāšana, slikta pārvaldība, neatbilstīgi nodrošinātas noliktavas un nekontrolēta izplatīšana joprojām nopietni apdraud starptautisko mieru un drošību.

2.   Puses vienojas ievērot un pilnībā īstenot savus attiecīgos pienākumus, kas saistīti ar VIKI un to munīcijas nelikumīgas tirdzniecības apkarošanu saskaņā ar esošajiem starptautiskajiem nolīgumiem, kurus ir ratificējušas vai kuriem ir pievienojušās Austrālija un Savienība un/vai dalībvalstis, atbilstoši savām kompetencēm un ANO Drošības padomes rezolūcijām.

3.   Puses atzīst, ka iekšzemes kontroles sistēmas ir svarīgas, lai parasto ieroču pārvadāšana noritētu saskaņā ar esošajiem starptautiskajiem standartiem. Puses atzīst, ka šādas kontroles ir svarīgi atbildīgi piemērot, lai veicinātu mieru, drošību un stabilitāti starptautiskā un reģionālā mērogā, kā arī lai mazinātu cilvēku ciešanas un novērstu parasto ieroču novirzīšanu.

4.   Puses šajā sakarā apņemas censties pilnībā īstenot Ieroču tirdzniecības līgumu un sadarboties savā starpā līguma ietvaros, tostarp veicinot līguma vispārēju atzīšanu un pilnīgu īstenošanu visās ANO dalībvalstīs.

5.   Puses apņemas sadarboties un nodrošināt savu centienu koordinēšanu, savstarpēju papildināšanu un sinerģiju, lai apkarotu VIKI un to munīcijas nelikumīgu tirdzniecību pasaules, reģionālā, subreģionālā un valsts līmenī, lai īstenotu ieroču embargo, par kuru ANO drošības padome ir lēmusi saskaņā ar ANO Statūtiem, efektīvu īstenošanu.

8. pants

Starptautiskas nozīmes smagi noziegumi un Starptautiskā Krimināltiesa

1.   Puses vēlreiz apstiprina, ka vissmagākie noziegumi, kas skar starptautisko sabiedrību kopumā, nedrīkst palikt nesodīti un ka būtu jānodrošina to efektīva kriminālvajāšana, veicot pasākumus vai nu iekšzemes, vai starptautiskā līmenī, tostarp iesaistot Starptautisko Krimināltiesu.

2.   Puses vienojas sadarboties, lai veicinātu Romas statūtu mērķus un uzdevumus, un tādēļ tās vienojas:

a)	turpināt rīkoties, lai īstenotu Romas statūtus un apsvērtu saistīto dokumentu (piemēram, Līguma par Starptautiskās Krimināltiesas privilēģijām un imunitātēm) ratifikāciju un īstenošanu;

b)	turpināt veicināt vispārīgu pievienošanos Romas statūtiem, tostarp apmainoties ar pieredzi ar citām valstīm par pasākumu, kas nepieciešami, lai ratificētu un īstenotu Romas statūtus, pieņemšanu; un

c)	saglabāt Romas statūtu integritāti, aizsargājot to galvenos principus, tostarp atturoties ar trešām valstīm slēgt līgumus par atteikšanos piekrist nodošanai (pazīstami arī kā “Līgumi saskaņā ar 98. pantu”), un rosinot arī citus atturēties.

9. pants

Sadarbība terorisma apkarošanā

1.   Puses atkārtoti apliecina to, cik būtiski ir novērst un apkarot terorismu, pilnībā ievērojot tiesiskumu un cilvēktiesības un saskaņā ar piemērojamajiem starptautiskajām tiesībām, tostarp ANO Statūtiem, starptautiskajām konvencijām par terorisma apkarošanu, attiecīgajām ANO Drošības padomes rezolūcijām, bēgļu tiesībām un starptautiskajām humanitārajām tiesībam.

2.   Šajā sakarā un, ņemot vērā ANO Globālo pretterorisma stratēģiju, kas ietverta ANO Ģenerālās asamblejas 2006. gada 8. septembra Rezolūcijā Nr. 60/288 un tās īstenošanas pārskatos, Puses vienojas sadarboties, lai novērstu un apspiestu terora aktus, jo īpaši:

a)	apmainoties ar informāciju par teroristu grupām un to atbalsta tīkliem saskaņā ar starptautiskajām un valsts tiesībām;

b)	apmainoties ar viedokļiem par terorisma apkarošanas līdzekļiem un metodēm, ietverot tehniskās jomas un mācības, un apmainoties ar pieredzi terorisma novēršanā;

c)	apzinot jomas turpmākai sadarbībai, tostarp vervēšanas un radikalizācijas novēršanu un terorisma finansēšanas apkarošanu, īstenojot partnerattiecības ar trešām valstīm;

d)	kad tas ir iespējams un vajadzīgs, atbalstot reģionālas iniciatīvas tiesībaizsardzības iestāžu sadarbībai cīņā pret terorismu, pilnībā ievērojot cilvēktiesības un tiesiskumu;

e)	sadarbojoties starptautiskās vienprātības padziļināšanā par cīņu pret terorismu un tās normatīvo regulējumu, un darbojoties, lai panāktu vienošanos par Visaptverošu konvenciju par starptautisko terorismu;

f)	veicinot sadarbību starp ANO dalībvalstīm, lai efektīvi īstenotu ANO Vispārējo terorisma apkarošanas stratēģiju, izmantojot jebkurus līdzekļus; un

g)	apmainoties ar paraugpraksi attiecībā uz cilvēktiesību aizsardzību terorisma apkarošanā.

3.   Puses atkārtoti apliecina savu apņemšanos vajadzības gadījumā strādāt kopā, lai nodrošinātu pretterorisma kapacitātes papildināšanas atbalstu citām valstīm, kurām ir nepieciešami resursi un speciālās zināšanas, lai novērstu terorismu un reaģētu uz to.

4.   Puses vienojas cieši sadarboties Globālajā pretterorisma forumā un tā darba grupās.

5.   Puses vienojas amatpersonu līmenī uzturēt regulāru dialogu pretterorisma jautājumos.

10. pants

Sadarbība reģionālajās un starptautiskajās organizācijās

Puses apņemas sadarboties, veicot viedokļu apmaiņu un vajadzības gadījumā koordinējot nostājas starptautiskās un reģionālās organizācijās un forumos, tostarp ANO un tās nozaru aģentūrās, Pasaules Tirdzniecības organizācijā (“PTO”), G20 grupā (“G20”), Finanšu stabilitātes padomē (“FSP”), Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (“ESAO”), Pasaules Bankas grupā un reģionālās attīstības bankās, Āzijas un Eiropas sanāksmē (“ASEM”), Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā (“EDSO”), ASEAN Reģionālajā forumā (“ARF”), Klusā okeāna salu forumā (“PIF”) un Klusā okeāna Kopienas sekretariātā.

11. pants

Starptautiskā drošība un kibertelpa

Puses atzīst, cik būtiski ir sadarboties un veikt viedokļu apmaiņu starptautiskās drošības un kibertelpas jautājumos, ieskaitot uzvedības normas un starptautisko tiesību piemērošanu kibertelpā, uzticēšanās vairošanas pasākumu izstrādi un spēju veidošanu.

III SADAĻA

SADARBĪBA PASAULES ATTĪSTĪBAS UN HUMĀNĀS PALĪDZĪBAS JOMĀ

12. pants

Attīstība

1.   Puses atkārtoti apliecina apņemšanos veicināt ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi un nabadzības mazināšanu, stiprināt sadarbību starptautiskās attīstības jomā un veicināt palīdzības un attīstības efektivitāti, īpaši koncentrējoties uz īstenošanu valsts līmenī.

2.   Puses atzīst, cik vērtīgi ir strādāt kopā, nodrošinot to, lai attīstības darbībām būtu lielāka ietekme, iedarbības joma un ietekme.

3.   Tālab Puses vienojas:

a)	īstenot regulāru politisko dialogu par sadarbību attīstības jomā;

b)	veikt viedokļu apmaiņu un vajadzības gadījumā koordinēt nostājas attīstības jautājumos reģionālos un starptautiskos forumos, veicinot iekļaujošu un ilgtspējīgu izaugsmi cilvēces attīstībai;

c)

veikt informācijas apmaiņu par to attiecīgajām attīstības programmām un vajadzības gadījumā koordinēt savu iesaistīšanos valsts iekšienē, lai vairotu savu ieguldījumu ilgtspējīgā ekonomikas izaugsmē un nabadzības mazināšanā, veicinot sinerģiju starp savām attiecīgajām programmām, uzlabojot darba dalīšanu un veicinot efektivitāti uz vietas; un

d)	vajadzības gadījumā viena otras vārdā īstenot deleģēto sadarbību palīdzības jomā, pamatojoties uz kārtību, kādu Puses būs savstarpēji noteikušas.

13. pants

Humānā palīdzība

Puses atkārtoti apliecina kopīgu apņemšanos sniegt humāno palīdzību, un atbilstīgā gadījumā cenšas sniegt koordinētu palīdzību.

IV SADAĻA

SADARBĪBA EKONOMIKAS UN TIRDZNIECĪBAS JAUTĀJUMOS

14. pants

Ekonomikas politikas dialogs

Puses vienojas uzturēt dialogu starp savām iestādēm un veicināt informācijas un pieredzes apmaiņu par savu makroekonomikas politiku un tendencēm, ieskaitot informācijas apmaiņu par ekonomikas politikas koordinēšanu reģionālās ekonomiskās sadarbības un integrācijas kontekstā.

15. pants

Tirdzniecības un investīciju dialogs un sadarbība

1.   Puses apņemas sadarboties, nodrošinot nosacījumus lielākai savstarpējai tirdzniecībai un investīcijām, un veicinot to.

2.   Puses apņemas īstenot augsta līmeņa dialogu un sadarbību jomās, kas saistītas ar investīcijām un tirdzniecību, lai veicinātu divpusēju tirdzniecības un investīciju plūsmu, lai novērstu un likvidētu ar tarifiem nesaistītus šķēršļus tirdzniecībai un investīcijām, uzlabotu pārredzamību un virzītu daudzpusēju tirdzniecības sistēmu.

3.   Dialogs par tirdzniecības un investīciju jautājumiem ietver:

a)	ikgadēju dialogu par tirdzniecības politiku augstāko amatpersonu līmenī, ko papildinās ministru tikšanās tirdzniecības jautājumos, kad Puses to būs noteikušas;

b)	dialogus par lauksaimniecības tirdzniecību un mārketingu, sanitārajiem un fitosanitārajiem jautājumiem; un

c)	cita veida nozaru apmaiņu, kad Puses to nosaka.

4.   Puses informē viena otru un apmainās ar viedokļiem par divpusējas un starptautiskas tirdzniecības, investīciju attīstību un ar tirdzniecību un investīcijām saistītiem citu politikas nozaru aspektiem, ieskaitot regulatīvos jautājumus, kuriem ir potenciāla ietekme uz divpusējo tirdzniecību un investīcijām.

5.   Puses apmainās ar informāciju par savām politikas pieejām brīvās tirdzniecības nolīgumiem (BTN) un attiecīgām BTN programmām. Ar šo nolīgumu netiek ne veicinātas, ne kavētas sarunas un BTN noslēgšana starp Pusēm nākotnē, lai papildinātu vai paplašinātu ar ekonomiku saistītos noteikumus šajā nolīgumā.

6.   Atzīstot to, cik vērtīga pasaules ekonomikas izaugsmei ir tirdzniecības liberalizācija, un to, cik svarīgi ir to turpināt, izmantojot uz noteikumiem balstītu daudzpusēju tirdzniecības sistēmu, Puses apliecina savu apņemšanos strādāt kopā PTO, lai panāktu turpmāku tirdzniecības liberalizāciju.

16. pants

Investīcijas

Puses veicina pievilcīgu un stabilu vidi savstarpējām investīcijām, īstenojot dialogu, kura mērķis ir:

a)	uzlabot to savstarpējo izpratni un sadarbību jautājumos, kas saistīti ar investīcijām;

b)	izmantot mehānismus, kas veicinātu investīciju plūsmu; un

c)	veicināt stabilus, pārredzamus, nediskriminējošus un atvērtus noteikumus investoriem, neskarot Pušu saistības saskaņā ar preferenciāliem tirdzniecības nolīgumiem un citām starptautiskām saistībām.

17. pants

Publiskais iepirkums

1.   Puses atkārtoti apliecina savu apņemšanos īstenot atvērtas un pārredzamas publiskā iepirkuma procedūras, kurās atbilstoši to starptautiskajām saistībām tiek veicināta naudas vērtība, konkurējoši tirgi un nediskriminējoša iegāžu prakse, tādējādi veicinot tirdzniecību starp Pusēm.

2.   Puses piekrīt aizvien pastiprināt apspriedes, sadarbību pieredzes un paraugprakses apmaiņu publiskā iepirkuma jomā jautājumos, kas skar kopējas intereses, tostarp par to attiecīgajām normatīvajām sistēmām.

3.   Puses vienojas aizvien meklēt veidus, kādos veicināt piekļuvi vienai otras iepirkumu tirgum, un apmainīties viedokļiem par pasākumiem un praksēm, kuras varētu nelabvēlīgi ietekmēt iepirkumu tirdzniecību starp tām.

18. pants

Tehniskie šķēršļi tirdzniecībai

1.   Pusēm ir kopīgs uzskats, ka lielāka standartu, tehniskā regulējuma un atbilstības vērtēšanas procedūru saderība ir būtiskākais aspekts tirdzniecības veicināšanai.

2.   Puses atzīst kopējas intereses samazināt tehniskos šķēršļus tirdzniecībai, un tādēļ tās piekrīt sadarboties PTO Nolīguma par tehniskajiem šķēršļiem tirdzniecībai ietvaros un īstenojot Eiropas Kopienas un Austrālijas Savstarpējās atzīšanas nolīgumu attiecībā uz atbilstības novērtēšanu, sertifikātiem un marķējumiem.

19. pants

Sanitārie, fitosanitārie un dzīvnieku labturības jautājumi

1.   Puses vienojas stiprināt sadarbību sanitārajos un fitosanitārajos (“SFS”) jautājumos, lai aizsargātu cilvēku, dzīvnieku vai augu dzīvību vai veselību abu Pušu teritorijās, atzīmējot Pušu tiesības un pienākumus saskaņā ar PTO Līgumu par sanitāro un fitosanitāro pasākumu piemērošanu (“SFS Līgums”).

2.   Saskaņā ar SFS Līgumu un atbilstīgajiem starptautiskajiem Pārtikas kodeksa, Starptautiskās Augu aizsardzības konvencijas (“IPPC”) un Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas (“OIE”) standartiem Puses apmainās ar informāciju, lai uzlabotu abpusēju izpratni par katras attiecīgajiem SFS pasākumiem un veicinātu tirdzniecību starp Pusēm:

a)

regulāri tiekoties, izmantojot atbilstīgos forumus, kurus nosaka Puses, lai apmainītos viedokļiem par ar SFS un dzīvnieku labturību saistītiem tiesību aktiem, īstenošanas, pārbaudes un sertificēšanas sistēmām un uzraudzības procedūrām, un, lai risinātu jautājumus, kas rodas, piemērojot SFS pasākumus;

b)	cenšoties piemērot importa prasības visai eksportējošās Puses teritorijai, tostarp piemērojot reģionalizācijas principus;

c)	atbilstoši SPS Līgumam: i) atzīstot no kaitīgajiem organismiem un no slimībām brīvās zonas un zonas ar nelielu kaitīgo organismu vai slimību izplatību; ii) pārbaudot visu vai daļu eksportējošās Puses iestāžu pārbaudes un sertificēšanas sistēmu;

d)	apmainoties ar informāciju par SFS un dzīvnieku labturības jautājumiem, kas ietekmē vai var ietekmēt tirdzniecību starp Pusēm, piemēram, ārkārtas pasākumiem, jaunām slimībām un kaitīgajiem organismiem, un jauniem pieejamiem zinātniskajiem pierādījumiem.

3.   Puses vienojas sadarboties un apmainīties ar informāciju par dzīvnieku labturības jautājumiem.

4.   Puses SFS un dzīvnieku labturības jautājumos sadarbojas arī, izmantojot attiecīgas daudzpusējas struktūras, tostarp PTO, Pārtikas kodeksa komisiju, IPPC un OIE.

20. pants

Muita

Puses atbilstoši saviem tiesību aktiem īsteno divpusēju un daudzpusēju sadarbību muitas jomā. Šim nolūkam tās jo īpaši vienojas apmainīties ar pieredzi un vērtēt iespējas, kā vienkāršot muitas procedūras, nodrošināt pārredzamību un uzlabot sadarbību tādās jomās, kā tirdzniecības veicināšana, drošība un starptautiskās tirdzniecības drošums un ar muitu saistītas krāpniecības apkarošana.

21. pants

Intelektuālais īpašums

1.   Puses atkārtoti apstiprina, cik nozīmīgas ir to tiesības un pienākumi saistībā ar intelektuālā īpašuma tiesībām, ieskaitot autortiesības un blakustiesības, preču zīmes, ģeogrāfiskās norādes, rūpnieciskos dizainparaugus, augu šķirņu aizsardzību un patentus, un to īstenošanu saskaņā ar augstākajiem starptautiskajiem standartiem, kurus Puses attiecīgi ievēro.

2.   Puses vienojas veikt informācijas un pieredzes apmaiņu saistībā ar intelektuālo īpašumu, kas saistās ar intelektuālā īpašuma tiesību administrēšanu, aizsardzību un īstenošanu, izmantojot atbilstīgas sadarbības formas.

22. pants

Konkurētspējas politika

Puses veicina konkurenci saimnieciskajās darbībās, pilnībā īstenojot savus attiecīgos konkurences normatīvos aktus. Puses vienojas apmainīties ar informāciju par konkurences politiku un ar to saistītajiem jautājumiem, un veicināt sadarbību starp to konkurences iestādēm.

23. pants

Pakalpojumi

Puses veido nozīmīgu dialogu, lai veicinātu divpusēju pakalpojumu tirdzniecību un informācijas apmaiņu par to attiecīgo normatīvo vidi.

24. pants

Finanšu pakalpojumi

Attiecībā uz finanšu pakalpojumiem, Puses vienojas turpināt informācijas un pieredzes apmaiņu par to attiecīgo uzraudzības un normatīvo vidi, un pastiprināt sadarbību, lai uzlabotu grāmatvedības, revīzijas, uzraudzības un regulatīvās sistēmas banku, apdrošināšanas un citās finanšu sektora jomās.

25. pants

Nodokļu politika

1.   Lai stiprinātu un izvērstu saimnieciskas darbības, reizē ņemot vērā, ka ir jāpastāv attiecīgai normatīvai sistēmai, Puses atzīst un apņemas nodokļu jomā īstenot labas pārvaldības principus, ieskaitot pārredzamību, informācijas apmaiņu un izvairīšanos no kaitnieciskas nodokļu prakses.

2.   Atbilstoši attiecīgajai kompetencei Puses sadarbojas, tostarp atbilstīgos starptautiskos forumos, lai uzlabotu starptautisku sadarbību nodokļu jomā un atvieglotu likumīgu nodokļu ieņēmumu iekasēšanu, ievērojot 1. punktā minētos labas pārvaldības principus.

26. pants

Pārredzamība

Puses atzīt, cik būtiska ir pārredzamība un pienācīgs process, administrējot ar tirdzniecību saistītos normatīvos aktus, kā ir paredzēts Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (“GATT 1994”) X pantā un Vispārējās vienošanās par pakalpojumu tirdzniecību (“GATS”) III pantā, un tādēļ tās vienojas veicināt sadarbību un informācijas apmaiņu, lai sekmētu regulējuma kvalitāti un izpildi, un labas administratīvās uzvedības principus.

27. pants

Izejvielas

1.   Puses atzīst, ka pārredzama, uz tirgu balstīta pieeja ir labākais veids, kā radīt investīcijām labvēlīgu vidi izejvielu ražošanas un tirdzniecības jomā, un veicināt efektīvu izejvielu sadali un lietošanu.

2.   Puses, ņemot vērā savu attiecīgo ekonomikas politiku un mērķus, un lai veicinātu tirdzniecību, vienojas stiprināt sadarbību jautājumos, kas saistīti ar izejvielām, lai stiprinātu uz noteikumiem balstītu pasaules izejvielu tirdzniecības sistēmu un veicinātu pārredzamību izejvielu pasaules tirgos.

3.   Sadarbības jomas, cita starpā, var ietvert:

a)	jautājumus par piedāvājumu un pieprasījumu, divpusējiem tirdzniecības un investīciju jautājumiem, kā arī jautājumus par interesi, kas izriet no starptautiskās tirdzniecības;

b)	pušu attiecīgās normatīvās sistēmas; un

c)	paraugpraksi saistībā ar ieguves rūpniecības ilgtspējīgu attīstību, tostarp minerālvielu politiku, zemes izmantošanas plānošanu un atļauju piešķiršanas procedūras.

4.   Puses sadarbosies, izmantojot divpusēju dialogu vai atbilstīgas daudzpusējās organizācijas vai starptautiskās institūcijas.

28. pants

Tirdzniecība un ilgtspējīga attīstība

1.   Puses vēlreiz apstiprina apņemšanos sekmēt starptautiskās tirdzniecības un investīciju attīstību veidā, kas veicina ilgtspējīgas attīstības mērķa sasniegšanu, un nodrošina, lai šis mērķis tiktu īstenots būtiskākajās to ekonomiskās sadarbības jomās.

2.   Puses atzīst katras Puses tiesības noteikt savu iekšzemes vides un darba aizsardzības līmeni un pieņemt vai atbilstoši grozīt to attiecīgos tiesību aktus un politikas virzienus saskaņā ar to saistībām atbilstoši starptautiski atzītiem standartiem un nolīgumiem.

3.   Puses arī atzīst, ka tām tirdzniecība vai ieguldījumi nebūtu jāveicina, pazeminot vai piedāvājot pazemināt aizsardzības līmeņus, kas paredzēti vietējās vides vai darba tiesībās.

4.   Puses apmainās ar informāciju un pieredzi par savām darbībām, lai veicinātu saskaņotību un savstarpēju atbalstu starp tirdzniecības, sociālajiem un vides mērķiem, ieskaitot aspektus, kas izklāstīti VIII sadaļā, un stiprina dialogu un sadarbību saistībā ar ilgtspējīgas attīstības jautājumiem, kādi var rasties tirdzniecības attiecību kontekstā.

29. pants

Sadarbība darījumdarbības jomā

1.   Puses veicina stiprākas saites starp uzņēmumiem un veicina saites valdības un uzņēmumu starpā, īstenojot divpusējos apmeklējumus un darbības, kas saistītas ar darījumdarbību, tostarp ASEM kontekstā.

2.   Šīs sadarbības mērķis, jo īpaši ir uzlabot mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) konkurētspēju. Šī sadarbība cita starpā var ietvert:

a)	tehnoloģiju stimulējošu nodošanu;

b)	labas prakses apmaiņu saistībā ar piekļuvi finansējumam;

c)	korporatīvas sociālās atbildības un pakļautības veicināšanu; un

d)	esošās sadarbības attiecībā uz standartiem un atbilstības vērtējumu izstrādi.

3.   Puses vienojas veicināt un attīstīt dialogu un sadarbību starp to kompetentajām tirdzniecības un investīciju veicināšanas aģentūrām.

30. pants

Pilsoniskā sabiedrība

Puses veicina dialogu starp valsts un nevalstiskajām organizācijām, piemēram, arodbiedrībām, darba devējiem, darījumdarbības asociācijām un tirdzniecības un rūpniecības palātām, lai veicinātu tirdzniecību un investīcijas jomās, kas skar kopīgas intereses.

31. pants

Tūrisms

Atzīstot tūrisma nozīmi, lai padziļinātu savstarpējo sapratni un atzinību starp Savienības un Austrālijas tautām, un ekonomiskos ieguvumus no attīstītāka tūrisma, Puses vienojas sadarboties, lai veicinātu tūrismu starp Savienību un Austrāliju abos virzienos.

V SADAĻA

SADARBĪBA TIESISKUMA, BRĪVĪBAS UN DROŠĪBAS JOMĀ

32. pants

Tiesiskā sadarbība

1.   Puses atzīst to, cik svarīga ir starptautiskā privāttiesību, tiesiskā un tiesu sadarbība civillietās un komerclietās, lai atbalstītu vidi, kura veicina starptautisko tirdzniecību un investīcijas, kā arī cilvēku mobilitāti. Puses vienojas stiprināt sadarbību, tostarp veicot sarunas, ratificējot un īstenojot starptautiskus nolīgumus, piemēram, tādus, kas tiek pieņemti Hāgas starptautisko privāttiesību konferences ietvaros.

2.   Puses vienojas sekmēt un rosināt starptautisku civilu un privātu komerciālu strīdu risināšanu šķīrējtiesā vajadzības gadījumā saskaņā ar piemērojamajiem starptautiskajiem instrumentiem.

3.   Attiecībā uz tiesu sadarbību krimināllietās Puses uzlabo sadarbību savstarpējās tiesiskās palīdzības jomā, pamatojoties uz attiecīgajiem starptautiskajiem instrumentiem. Tostarp vajadzības gadījumā var būt pievienošanās attiecīgajiem ANO instrumentiem un to īstenošana. Tāpat tas var ietvert vajadzības gadījumā atbalstu attiecīgajiem Eiropas Padomes instrumentiem, kā arī attiecīgo Austrālijas iestāžu un Eurojust sadarbību.

33. pants

Sadarbība tiesībaizsardzības jomā

Puses vienojas īstenot tiesībaizsardzības iestāžu, aģentūru un dienestu sadarbību, kā arī sniegt ieguldījumu Pusēm kopīgu starptautiskās noziedzības draudu novēršanā un pārtraukšanā. Šī sadarbība var izpausties kā savstarpēja palīdzība izmeklēšanā, apmainīšanās ar izmeklēšanas metodēm, tiesībaizsardzības personāla kopīga izglītošana un mācības, kā arī jebkāda cita veida kopīgas darbības un palīdzība, ko Puses var savstarpēji noteikt.

34. pants

Terorisma, starptautiskās organizētās noziedzības un korupcijas apkarošana

1.   Puses vienojas sadarboties, lai novērstu un apspiestu terorismu, kā ir noteikts 9. pantā.

2.   Puses vēlreiz apstiprina savu apņemšanos sadarboties cīņā pret organizēto, ekonomisko un finanšu noziedzību un korupciju, viltošanu un nelikumīgiem darījumiem, pilnībā ievērojot Pušu spēkā esošās savstarpējās starptautiskās saistības šajā jomā, tostarp attiecībā uz efektīvu sadarbību tādu aktīvu un līdzekļu atgūšanā, kas iegūti korupcijas rezultātā.

3.   Teroristu noziegumu vai smagu starptautisku noziegumu novēršanas, atklāšanas, izmeklēšanas un kriminālvajāšanas kontekstā Puses atzīst to, cik būtisks ir Eiropas Savienības un Austrālijas nolīgums par gaisa pārvadātāju veikto pasažieru datu reģistra (PDR) datu apstrādi un pārsūtīšanu Austrālijas muitai un robežsardzes dienestam.

4.   Puses veicina ANO Konvencijas par starptautisko organizēto noziedzību un tās papildprotokolu īstenošanu, tostarp veicinot stingrus un efektīvus pārbaudes mehānismus.

5.   Puses arī veicina ANO pretkorupcijas konvencijas īstenošanu, ieskaitot stingra pārskatīšanas mehānisma darbību, ņemot vērā pārredzamības principus un pilsoniskās sabiedrības līdzdalību.

35. pants

Nelikumīgo narkotisko vielu apkarošana

1.   Attiecīgo pilnvaru un kompetences ietvaros Puses sadarbojas, lai nodrošinātu līdzsvarotu un integrētu nostāju attiecībā uz kaitējuma, kādu personām, ģimenēm un kopienām nodara nelikumīgās narkotiskās vielas, mazināšanu. Stratēģijas un darbības narkotisko vielu jomā ir vērstas uz to, lai nostiprinātu struktūras nelegālo narkotisko vielu apkarošanai, samazinātu to piegādi, tirdzniecību un pieprasījumu, risinātu narkomānijas izraisītās veselības problēmas un sociālās sekas nolūkā veicināt atlabšanu no atkarības, kā arī turpināt sadarboties, lai efektīvi novērstu ķīmisko prekursoru novirzīšanu, ko izmanto nelikumīgai narkotisko un psihotropo vielu izgatavošanai.

2.   Puses sadarbojas, lai izjauktu starptautiskos noziedzīgos tīklus, kas iesaistīti narkotisko vielu tirdzniecībā, cita starpā veicot informācijas un izlūkošanas datu apmaiņu, īstenojot mācības un apmainoties ar paraugpraksi, tostarp saistībā ar īpašām izmeklēšanās metodēm. Īpaši pasākumi tiek veikti, lai novērstu noziedznieku piekļūšanu likumīgajai ekonomikai.

3.   Puses sadarbojas, lai risinātu jautājumus par jaunajām psihoaktīvajām vielām, tostarp atbilstīgos gadījumos veicot informācijas un izlūkošanas datu apmaiņu.

36. pants

Kibernoziegumu apkarošana

1.   Puses stiprina sadarbību, lai novērstu un apkarotu augsto tehnoloģiju noziegumus, kibernoziegumus un elektroniskos noziegumus, kā arī nelikumīga satura, tostarp ar terorismu saistīta satura izplatīšanu internetā, savstarpēji apmainoties ar informāciju un praktisko pieredzi atbilstīgi attiecīgo valstu tiesību aktiem un starptautiskiem cilvēktiesību pienākumiem savas atbildības robežās.

2.   Puses apmainās ar informāciju tādās jomās kā kibernoziegumu izmeklētāju izglītība un mācības, kibernoziegumu izmeklēšana un digitālā kriminālistika.

3.   Puses sekmē Budapeštas Konvenciju par kibernoziegumiem kā globālu standartu cīņā pret kibernoziegumiem visos atbilstīgajos līmeņos.

37. pants

Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas apkarošana

1.   Puses atkārtoti apstiprina vajadzību sadarboties, lai novērstu, ka to finanšu sistēmas tiek izmantotas tādu līdzekļu legalizēšanai, kas iegūti jebkādās noziedzīgās darbībās, ieskaitot narkotiku tidzniecību un korupciju, kā arī lai apkarotu terorisma finansēšanu. Šī sadarbība sniedzas līdz tādu aktīvu vai līdzekļu atgūšanai, kas iegūti noziedzīgās darbībās.

2.   Puses apmainās ar būtisko informāciju saskaņā ar Pušu attiecīgajiem tiesību aktiem un īsteno atbilstīgus pasākumus nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas apkarošanai atbilstoši standartiem, kurus ir pieņēmušas šajā jomā iesaistītās starptautiskās struktūras, piemēram, Finanšu darījumu darba grupa (FATF).

38. pants

Migrācija un patvērums

1.   Puses vienojas pastiprināt dialogu un sadarbību saistībā ar migrācijas, patvēruma, līdzdalības un daudzveidības jautājumiem.

2.   Sadarbība var ietvert informācijas apmaiņu par pieejām, kādas tiek īstenotas saistībā ar nelikumīgu imigrāciju, cilvēku kontrabandu, cilvēktirdzniecību, patvērumu, migrantu sociālo un ekonomisko līdzdalību, robežu pārvaldību, vīzām, biometriskajiem datiem un dokumentu drošību.

3.   Puses vienojas sadarboties, lai novērstu un kontrolētu nelikumīgu imigrāciju. Tādēļ:

a)	Austrālija uzņem atpakaļ jebkuru savu valstspiederīgo, kas nelikumīgi atrodas kādas dalībvalsts teritorijā, pēc minētās valsts lūguma un bez liekām formalitātēm, kas rada nevajadzīgu kavēšanos;

b)	katra dalībvalsts uzņem atpakaļ jebkuru savu valstspiederīgo, kas nelikumīgi atrodas Austrālijas teritorijā, pēc tās lūguma un bez liekām formalitātēm, kas rada nevajadzīgu kavēšanos; un

c)	dalībvalstis un Austrālija šādā nolūkā saviem valstspiederīgajiem izsniedz arī attiecīgus personas dokumentus.

4.   Puses pēc jebkuras Puses pieprasījumā izskata iespēju starp Austrāliju un Eiropas Savienību noslēgt līgumu par atpakaļuzņemšanu. Tostarp tiek apsvērtas atbilstīgas vienošanās par trešo valstu valstspiederīgo un bezvalstnieku atpakaļuzņemšanu.

39. pants

Konsulārā aizsardzība

1.   Austrālija piekrīt, ka jebkuras pārstāvētās dalībvalsts diplomātiskās un konsulārās iestādes var Austrālijā īstenot konsulāro aizsardzību (1) tās dalībvalsts vārdā, kurai nav pieejama pastāvīgā pārstāvniecība Austrālijā.

2.   Savienība un dalībvalstis piekrīt, ka Austrālijas diplomātiskās un konsulārās iestādes var īstenot konsulāro aizsardzību trešās valsts vārdā un ka trešās valstis var īstenot konsulāro aizsardzību Austrālijas vārdā Savienībā vietās, kur Austrālijai vai attiecīgajai trešai valstij nav pieejama pastāvīgā pārstāvniecība.

3.   Šā panta 1. un 2. punkts ir paredzēti, lai atbrīvotu no jebkādām prasībām par paziņošanu vai piekrišanu, kas citādi varētu būt piemērojamas.

4.   Puses vienojas starp savām attiecīgajām kompetentajām iestādēm veicināt dialogu konsulārajos jautājumos.

40. pants

Personas datu aizsardzība

1.   Puses vienojas sadarboties, lai nodrošinātu, ka personas datu aizsardzības līmenis būtu saderīgs ar attiecīgajiem starptautiskajiem standartiem, ieskaitot ESAO Pamatnostādnes par privātuma un personas datu pārrobežu plūsmas aizsardzību.

2.   Sadarbība personas datu aizsardzības jomā cita starpā var ietvert informācijas un speciālo zināšanu apmaiņu. Tostarp var būt arī sadarbība starp kolēģiem regulatīvajā jomā tādās struktūrās, kā ESAO informācijas drošības un privātuma darba grupa un Globālais privātuma izpildes tīkls.

VI SADAĻA

SADARBĪBA PĒTNIECĪBAS, INOVĀCIJAS UN INFORMĀCIJAS SABIEDRĪBAS JOMĀ

41. pants

Zinātne, pētniecība un inovācija

1.   Puses vienojas uzlabot sadarbību zinātnes, pētniecības un inovācijas jomā, atbalstot vai papildinot Nolīgumu par zinātnisko un tehnisko sadarbību starp Eiropas Kopienu un Austrāliju.

2.   Uzlabota sadarbība ir paredzēta, lai cita starpā:

a)	risinātu būtiskākos Austrālijai un Savienībai kopīgos izaicinājumus atbilstoši tam, ko pārskata un par ko vienojas Kopējā zinātnes un tehnoloģiju sadarbības komiteja, kas izveidota saskaņā ar Nolīguma par zinātnisko un tehnisko sadarbību starp Eiropas Kopienu un Austrāliju 5. pantu;

b)	iekļautu virkni valsts un privātā sektora inovācijas dalībnieku, ieskaitot MVU, lai atvieglotu kopīgos pētījumos gūto rezultātu izmantošanu un panāktu savstarpēji izdevīgus komerciālus un/vai plašākus sociālos rezultātus;

c)

turpinātu paplašināt Austrālijas un Savienības pētnieku redzesloku, lai izmantotu iespējas, kuras nodrošina katras puses pētījumu un inovācijas programmas, tostarp izmantojot: i) visaptverošu informāciju par programmām un piedalīšanās iespējām; ii) savlaicīgu informāciju par jaunām stratēģiskām prioritātēm; iii) pētot iespējas izmantot un stiprināt sadarbības mehānismus, piemēram, īstenojot sadraudzību, kopīgus uzaicinājumu un koordinētus uzaicinājumus; un

d)	pētītu iespējas Austrālijai un Savienībai strādāt kopā, lai uzsāktu plašāku reģionālo un starptautisko sadarbību pētījumu un inovācijas jomā un lai tajā piedalītos.

3.   Puses atbilstoši saviem attiecīgajiem normatīvajiem aktiem veicina privātā un valsts sektora, un savas teritorijas pilsoniskās sabiedrības līdzdalību darbībās, kas paredzētas sadarbības veicināšanai.

4.   Uzlabota sadarbība ir vērsta uz visām civilo pētījumu un inovācijas jomām, ieskaitot, bet ne tikai:

a)	sociālo izaicinājumu risināšanu jomās, kas skar kopīgas intereses, un, uzlabojot būtiskākās pamattehnoloģijas, ieskaitot kosmosa zinātni;

b)	pētniecības infrastruktūru, ieskaitot e-infrastruktūras, un informācijas apmaiņu tādos jautājumos, kā piekļuve pētniecības infrastruktūrām, to pārvaldība, finansēšana un prioritāšu noteikšana; un

c)	pētnieku mobilitātes starp Austrāliju un Savienību uzlabošanu.

42. pants

Informācijas sabiedrība

1.   Atzīstot, ka informācijas un komunikācijas tehnoloģijas ir mūsdienu dzīves būtiski elementi un ir ļoti nozīmīgas ekonomikas un sociālajā attīstībā, Puses vienojas apmainīties ar viedokļiem par savām attiecīgajām stratēģijām šajā jomā.

2.   Sadarbība šajā jomā cita starpā var koncentrēties uz:

a)

viedokļu apmaiņu par dažādiem informācijas sabiedrības aspektiem, jo īpaši elektronisko sakaru politiku un regulējumu, tostarp universālajiem pakalpojumiem, licencēšanu un vispārējām atļaujām, privātumu un personas datu aizsardzību, e-pārvaldību un atvērto pārvaldību, interneta drošību un regulējošo iestāžu neatkarību un efektivitāti;

b)	pētniecības tīklu, skaitļošanas un zinātnisko datu infrastruktūru un pakalpojumu savienojamību un savstarpējo izmantojamību, tostarp reģionālā kontekstā;

c)	jaunu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju standartizāciju, sertifikāciju un izplatīšanu;

d)	informācijas un komunikāciju tehnoloģiju un pakalpojumu drošību, uzticamību un privātuma aspektiem, tostarp drošību tiešsaistē, informācijas tehnoloģiju un visa veida elektronisko nesēju ļaunprātīgas izmantošanas novēršanu un informācijas apmaiņu; un

e)	viedokļu apmaiņu par pasākumiem, kā risināt jautājumu par mobilo tālruņu starptautiskās viesabonēšanas izmaksām, tostarp kā pārrobežu šķērsli tirdzniecībai.

VII SADAĻA

SADARBĪBA IZGLĪTĪBAS UN KULTŪRAS JOMĀ

43. pants

Izglītība, mācības un jaunatne

1.   Puses atzīst izglītības un mācību izšķirīgo ieguldījumu kvalitatīvu darbavietu veidošanā un uz zināšanām balstītas ekonomikas ilgtspējīgā izaugsmē un atzīst, ka tās ir kopīgi ieinteresētas sadarboties izglītības un mācību jomās un ar tām saistītos jaunatnes jautājumos.

2.   Saskaņā ar to savstarpējām interesēm un izglītības stratēģiju mērķiem Puses apņemas turpināt ES un Austrālijas dialogu par izglītību un mācību stratēģiju un atbalstīt atbilstošus sadarbības pasākumus izglītības, mācību un jaunatnes jomā. Šāda sadarbība attiecas uz visiem izglītības sektoriem un cita starpā var izpausties, kā:

a)	personu mobilitāte, veicinot un atvieglojot studentu, akadēmiskā un augstāko izglītības iestāžu administratīvā personāla, skolotāju un jaunatnes darbinieku apmaiņu;

b)	kopīgi sadarbības projekti starp izglītības un mācību iestādēm Savienībā un Austrālijā, lai sekmētu mācību programmu izstrādi, kopīgas studiju un grādu programmas, un skolotāju un studentu mobilitāti;

c)	iestāžu sadarbība, saikņu veidošana un partnerattiecības, lai veicinātu pieredzes un zinātības apmaiņu, un efektīvas saites starp izglītību, zinātni un inovāciju; un

d)	atbalsts politikas reformai, īstenojot dialogu, pētījumus, konferences, seminārus, darba grupas, salīdzinošo novērtēšanu un informācijas un labas prakses apmaiņu, jo īpaši ņemot vērā Boloņas un Kopenhāgenas procesus un Savienības pārredzamības rīkus.

44. pants

Sadarbība kultūras, audiovizuālajā un mediju jomā

1.   Puses vienojas veicināt ciešāku sadarbību kultūras un radošajās nozarēs, lai cita starpā uzlabotu savstarpēju izpratni un zināšanas vienai par otras kultūru.

2.   Puses cenšas veikt atbilstīgus pasākumus, lai veicinātu kultūras apmaiņu un īstenotu kopīgas iniciatīvas dažādās kultūras jomās, izmantojot pieejamos sadarbības instrumentus un sistēmas.

3.   Puses cenšas veicināt kultūras darbinieku un mākslas darbu mobilitāti starp Austrāliju un Savienību un tās dalībvalstīm.

4.   Puses veicina starpkultūru dialogu starp pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kā arī Pušu privātpersonām.

5.   Puses vienojas sadarboties, jo īpaši, izmantojot politisko dialogu, attiecīgos starptautiskos forumos, jo īpaši Apvienoto Nāciju Organizācijas Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijā (UNESCO), lai īstenotu kopīgus mērķus un veicinātu kultūras daudzveidību, tostarp īstenojot UNESCO Konvenciju par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu.

6.   Puses rosina, atbalsta un sekmē apmaiņu, sadarbību un dialogu starp iestādēm un speciālistiem audiovizuālo līdzekļu un multivides jomā.

7.   Puses vienojas atbalstīt sadarbību kultūras jomu ASEM kontekstā, jo īpaši īstenojot Āzijas un Eiropas fonda (“ASEF”) darbības.

VIII SADAĻA

SADARBĪBA ILGTSPĒJĪGAS ATTĪSTĪBAS, ENERĢĒTIKAS UN TRANSPORTA JOMĀ

45. pants

Vide un dabas resursi

1.   Puses vienojas par nepieciešamību aizsargāt, saglabāt un ilgtspējīgi apsaimniekot dabas resursus un bioloģisko daudzveidību kā pamatu pašreizējo un nākamo paaudžu attīstībai.

2.   Puses stiprina savu sadarbību vides aizsardzības jomā un vides apsvērumus integrēšanā visās sadarbības jomās, tostarp starptautiskā un reģionālā kontekstā, jo īpaši saistībā ar to, lai:

a)	saglabātu augsta līmeņa dialogu vides jautājumos;

b)	piedalītos daudzpusējos vides nolīgumos un īstenotu tos, un vajadzības gadījumos veidotu abām Pusēm kopēju pamatu vides jautājumos, ieskaitot iesaistīšanos daudzpusējos forumos;

c)	veicinātu un rosinātu piekļuvi ģenētiskajiem resursiem un to ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar valstu tiesību aktiem un starptautiskajiem līgumiem, kuri ir piemērojami šajā jomā, kurus puses ir ratificējušas vai kuriem ir pievienojušās; un

d)

sekmētu informācijas, tehnisko speciālo zināšanu un vides prakšu apmaiņu tādās jomās, kā: i) vides tiesību aktu ieviešana un īstenošana; ii) resursu efektivitāte un ilgtspējīgs patēriņš un ražošana; iii) bioloģiskās daudzveidības saglabāšana un ilgtspējīga izmantošana; iv) ķimikāliju un atkritumu apsaimniekošana; v) ūdens resursu politika; un vi) piekrastes un jūras vide, tās saglabāšana, piesārņojuma un degradācijas kontrole.

46. pants

Klimata pārmaiņas

1.   Puses atzīst klimata pārmaiņu radītos vispārējos draudus pasaulei, kā arī nepieciešamību visām valstīm īstenot pasākumus, lai samazinātu emisiju apjomu nolūkā stabilizēt siltumnīcefekta gāzu koncentrāciju atmosfērā tādā līmeni, kas novērstu bīstamu antropogēnu iejaukšanos klimata sistēmā. Savas atbilstošās kompetences jomā un neskarot diskusijas citos forumos, piemēram, ANO Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām (UNFCCC), Puses veicina sadarbību šajā jomā. Šādas sadarbības mērķis ir turpmāk minētais, bet ne tikai:

a)

cīņa ar klimata pārmaiņām ar galveno mērķi stabilizēt siltumnīcefekta gāzu koncentrāciju atmosfērā, ņemot vērā jaunāko zinātnisko informāciju un nepieciešamību pāriet uz zemas emisijas ekonomiku, joprojām turpinot ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi, īstenojot valstij piemērotas mazināšanas un pielāgošanas darbības;

b)	speciālo zināšanu un informācijas apmaiņa par savu iekšzemes mazināšanas stratēģiju un pieeju, ieskaitot atbilstīgā gadījumā uz tirgu balstītu mehānismu, izstrādi, īstenošanu un vērtēšanu;

c)	speciālo zināšanu un informācijas apmaiņa par valsts un privātā sektora finansēšanas instrumentiem klimata jomā;

d)	sadarbība zemas emisijas tehnoloģijas pētniecībā, izstrādē, izplatīšanā, izmantošanā un nodošanā, lai mazinātu siltumnīcefekta gāzes emisijas, popularizētu efektīvu resursu izmantošanu, vienlaikus saglabājot ekonomikas izaugsmi;

e)	pieredzes, speciālo zināšanu un vajadzības gadījumā paraugprakses apmaiņa, novērojot un analizējot siltumnīcefekta gāzu ietekmi un izstrādājot mazināšanas un pielāgošanas programmas un zemu emisiju stratēģijas;

f)	vajadzības gadījumā atbalsts jaunattīstības valstu mazināšanas un pielāgošanas darbībām;

g)	kopīgs darbs, lai panāktus stingru un juridiski saistošu starptautisko nolīgumu klimata jomā, kas piemērojams visās valstīs.

2.   Šim nolūkam Puses vienojas uzturēt regulāru dialogu un sadarbību politikas, plānošanas un tehniskajā līmenī gan divpusējos, gan atbilstīgos daudzpusējos forumos.

47. pants

Civilā aizsardzība

Puses atzīst nepieciešamību mazināt dabas un cilvēku izraisītu katastrofu ietekmi. Puses apliecina kopējo apņemšanos veicināt novēršanas, mazināšanas, sagatavotības un reaģēšanas pasākumus, lai palielinātu sabiedrības un infrastruktūras pielāgošanās spējas, un atbilstīgi sadarboties divpusējā un daudzpusējā politiskajā līmenī, lai panāktu virzību šo mērķu sasniegšanā.

48. pants

Enerģētika

Puses atzīst enerģētikas nozares nozīmi un to, cik būtiska pareiza enerģētikas tirgus funkcionēšana ir ilgtspējīgai attīstībai, ekonomikas izaugsmei, veicot ieguldījumu, lai sasniegtu attīstības mērķus, par kuriem vienošanās panāktas starptautiskā līmenī, un sadarbojoties, lai risinātu globālas vides un klimata pārmaiņas, un cenšas savu attiecīgo kompetenču ietvaros veicināt sadarbību šajā jomā, lai:

a)	izstrādātu politiku, lai palielinātu enerģijas drošību;

b)	veicinātu globālo enerģijas tirdzniecību un investīcijas;

c)	uzlabotu konkurētspēju;

d)	uzlabotu pasaules enerģijas tirgu darbību;

e)	veiktu informācijas un politikas pieredzes apmaiņu, izmantojot esošo daudzpusējo enerģijas forumu;

f)	veicinātu un attīstītu tīru, daudzveidīgu, rentablu un ilgtspējīgu enerģijas tehnoloģiju izstrādi, ieskaitot atjaunojamās un zemas emisijas enerģijas tehnoloģijas;

g)	panāktu racionālu enerģijas izmantošanu, iesaistoties gan pieprasījuma, gan piedāvājuma pusei, veicinot energoefektivitāti enerģijas ražošanā, transportēšanā, sadalē un galapatēriņā; un

h)	apmainītos ar paraugpraksi enerģijas izpētē un ražošanā.

49. pants

Transports

1.   Puses cenšas sadarboties visās attiecīgajās transporta politikas jomās, tostarp integrētā transporta politikā, lai uzlabotu preču apriti un pasažieru pārvietošanos, sekmējot jūras un aviācijas drošumu un drošību un vides aizsardzību, kā arī palielinot Pušu transporta sistēmu efektivitāti.

2.   Pušu sadarbības mērķis šajā jomā ir veicināt:

a)	informācijas apmaiņu par attiecīgo transporta politiku un praksēm, ieskaitot savlaicīgu informēšanu par ierosinātajām pārmaiņām regulējumā, kas ietekmē to attiecīgās transporta nozares;

b)

attiecību stiprināšanu starp Austrāliju un Savienību gaisa satiksmes jomā, veicinot piekļuvi tirgum un investīciju iespējas un paplašinot un padziļinot sadarbību regulējuma līmenī saistībā ar aviācijas drošumu, drošību un gaisa transporta nozares ekonomisko regulējumu, lai atbalstītu regulējuma konverģenci un šķēršļu darījumdarbības īstenošanai novēršanu, kā arī sadarbību gaisa satiksmes pārvaldības jomā;

c)	dialogu un sadarbību, lai īstenotu mērķi nodrošināt neierobežotu piekļuvi starptautiskiem jūras tirgiem un tirdzniecībai, kas balstās uz godīgu konkurenci, pamatojoties uz tirdzniecību;

d)	dialogu un sadarbību ar vidi saistītos transporta jautājumos;

e)	dialogu un sadarbību, lai panāktu autovadītāju apliecību savstarpēju atzīšanu; un

f)	sadarbību starptautiskajos transporta forumos.

50. pants

Lauksaimniecība un lauku attīstība

1.   Puses vienojas veicināt sadarbību lauksaimniecībā un lauku attīstībā.

2.   Jomas, kurās varētu tikt apsvērta sadarbība, varētu būt, bet ne tikai, – lauksaimniecības un lauku attīstības politika, ģeogrāfiskās norādes, lauksaimniecības nozares dažādošana un pārstrukturēšana un ilgtspējīga lauksaimniecība.

51. pants

Ilgtspējīga mežu apsaimniekošana

Puses vienojas valsts un starptautiskā līmenī veicināt sadarbību saistībā ar ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu un ar to saistītu politiku un regulējumu, ieskaitot pasākumus, kas paredzēti, lai apkarotu nelikumīgu mežizstrādi un ar to saistīto tirdzniecību, kā arī veicinātu labu mežu apsaimniekošanu.

52. pants

Jūrlietas un zivsaimniecība

1.   Puses stiprina dialogu un sadarbību jautājumos, kas skar kopīgas intereses zivsaimniecības un jūrlietu jomās. Puses cenšas veicināt jūras bioloģisko resursu ilgtermiņa saglabāšanu un ilgtspējīgu apsaimniekošanu, veic informācijas apmaiņu, izmantojot reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas (“RZPO”) un nolīgumus, un daudzpusējus forumus, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizāciju (“FAO”), veicina centienus, lai novērstu, atturētu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju (“NNN zveja”), ieviestu uz ekosistēmu balstītu pārvaldību un veicinātu sadarbību jūras un zvejas ilgtspējas izpētes jomā.

2.   Puses sadarbojas, lai:

a)	veicinātu efektīvu pasākumu izstrādi un īstenošanu, kā arī to ievērošanu, lai nodrošinātu zvejas resursu ilgtermiņa saglabāšanu un ilgtspējīgu apsaimniekošanu atbilstoši RZPO kompetencei vai nolīgumiem, kuros Puses piedalās;

b)	attiecīgajā RZPO nodrošinātu tālu migrējošo zivju krājumu daudzpusēju pārvaldību visā to izplatības zonā;

c)	starptautiskā līmenī veicinātu integrētu pieeju jūrlietām; un

d)	īstenotu labākos centienus, lai atvieglotu dalību RZPO, ja to uzskata par atbilstīgu, ja viena Puse ir dalībnieks un otra Puse, ir puse, kas sadarbojas.

3.   Puses uztur regulāru periodisku dialogu saistībā ar citām sanāksmēm augstāko amatpersonu līmenī, lai stiprinātu dialogu un sadarbību, kā arī informācijas pieredzes apmaiņu par zivsaimniecības politiku un jūrlietām.

53. pants

Nodarbinātība un sociālās lietas

1.   Puses vienojas sekmēt sadarbību nodarbinātības un sociālo jautājumu jomā, tostarp globalizācijas un demogrāfisko pārmaiņu kontekstā. Tiek īstenoti centieni veicināt sadarbību un informācijas un pieredzes apmaiņu nodarbinātības un darba jautājumos. Sadarbības jomas var ietvert apmaiņu saistībā ar nodarbinātības politiku, reģionālo un sociālo kohēziju, sociālo integrāciju, sociālā nodrošinājuma sistēmām, rūpnieciskajām attiecībām, prasmju attīstību mūža garumā, jauniešu nodarbinātību, veselību un drošību darbavietā, nediskrimināciju un vienlīdzību, tostarp dzimumu vienlīdzību, kā arī korporatīvo sociālo atbildību un pienācīgas kvalitātes nodarbinātību.

2.   Puses vēlreiz apstiprina nepieciešamību veicināt pilnīgu un produktīvu nodarbinātību un pienācīgas kvalitātes nodarbinātību kā ilgtspējīgas attīstības un nabadzības mazināšanas būtisku elementu. Šajā kontekstā Puses atgādina par Starptautiskās Darba organizācijas (“SDO”) Deklarāciju par sociālo taisnīgumu godīgas globalizācijas kontekstā.

3.   Puses vēlreiz apstiprina apņemšanos ievērot, sekmēt un īstenot starptautiski atzītus darba un sociālos standartus, kas noteikti SDO Deklarācijā par pamattiesībām un principiem darbā.

4.   Sadarbības veidi cita starpā var ietvert konkrētas programmas, projektus un iniciatīvas pēc savstarpējas vienošanās, kā arī dialogu savstarpēju interešu jautājumos divpusējā un daudzpusējā līmenī.

54. pants

Veselības aprūpe

Puses vienojas rosināt savstarpēju sadarbību, informācijas un politikas pieredzes apmaiņu veselības aprūpes jomā un pārrobežu veselības problēmu efektīvā pārvaldībā.

IX SADAĻA

INSTITUCIONĀLĀ STRUKTŪRA

55. pants

Citi nolīgumi vai vienošanās

1.   Puses var papildināt šo nolīgumu, noslēdzot konkrētus nolīgumus vai vienošanās jebkurā sadarbības jomā, kas ir tā darbības jomā. Šādi konkrēti nolīgumi ir vispārējo divpusējo attiecību, ko reglamentē šis nolīgums, neatņemama sastāvdaļa.

2.   Šis nolīgums neietekmē vai neskar citu nolīgumu starp Pusēm interpretāciju, darbību vai piemērošanu. Jo īpaši šajā nolīgumā paredzētie noteikumi par strīdu izšķiršanu neaizstāj vai nekādi neietekmē strīdu izšķiršanas noteikumus, kas paredzēti citos nolīgumos starp Pusēm.

3.   Puses atzīst, ka īpaša ārkārtas situācija, kā ir noteikts 57. panta 7. punktā, var būt par pamatu citu nolīgumu starp Pusēm īstenošanas apturēšanai vai izbeigšanai. Šādos apstākļos Puses šāda strīda izšķiršanai ievēro šo citu nolīgumu strīda izšķiršanas, īstenošanas apturēšanas un izbeigšanas noteikumus.

56. pants

Apvienotā komiteja

1.   Ar šo Puses izveido Apvienoto komiteju, kuras sastāvā ir Pušu pārstāvji.

2.   Apvienotajā komitejā notiek apspriedes, lai sekmētu šā nolīguma īstenošanu un veicinātu tā vispārīgo mērķu sasniegšanu, kā arī uzturētu vispārēju saskanību ES un Austrālijas attiecībās.

3.   Apvienotā komiteja:

a)	veicina efektīvu šā nolīguma īstenošanu;

b)	uzrauga Pušu visaptverošu divpusējo attiecību, tostarp nolīgumu, attīstību;

c)	attiecīgā gadījumā pieprasa informāciju no komitejām vai citām struktūrām, kas izveidotas saskaņā ar citiem Pušu savstarpējiem nolīgumiem, un izskata visus to iesniegtos ziņojumus;

d)	apmainās uzskatiem un sniedz ierosinājumus par jebkādu jautājumu, kas skar to kopīgās intereses, tostarp par turpmāku rīcību un tās īstenošanai pieejamiem līdzekļiem;

e)	nosaka prioritātes un attiecīgā gadījumā paredz nākamās darbības vai rīcības plānus saistībā ar šā nolīguma mērķi;

f)	meklē piemērotus veidus tādu problēmu novēršanai, kas var rasties jomās, uz kurām attiecas šis nolīgums;

g)	saskaņā ar 57. pantu ar vienprātīgu lēmumu cenšas atrisināt jebkuras domstarpības, kas rodas piemērojot vai interpretējot šo nolīgumu;

h)	pārbauda Puses saskaņā ar 57. pantu iesniegto informāciju; un

i)	vajadzības gadījumā pieņem lēmumus, lai īstenotu konkrētus šā nolīguma aspektus.

4.   Apvienotā komiteja darbojas vienojoties. Tā pieņem savu reglamentu. Tā var veidot apakškomitejas un darba grupas, kas risina konkrētus jautājumus.

5.   Apvienotā komiteja parasti sanāk reizi gadā pārmaiņus Savienībā un Austrālijā. Apvienotās komitejas ārkārtas sēdes sasauc pēc jebkuras Puses pieprasījuma. Apvienotās komitejas līdzpriekšsēdētāji ir katras Puses pārstāvji. Tā parasti tiekas augstāko amatpersonu līmenī, bet var tikties arī ministru līmenī. Tāpat Apvienotā komiteja var darboties arī, izmantojot videosaziņu vai saziņu pa tālruni, vai veicot informācijas apmaiņu e-pastā.

57. pants

Īstenošanas un domstarpību risināšanas kārtība

1.   Savstarpējas cieņas un sadarbības garā, kādu iemieso šis nolīgums, Puses īsteno jebkurus vispārējus vai konkrētus pasākumus, kas nepieciešami, lai izpildītu savas saistības saistībā ar nolīgumu.

2.   Puses vienojas pēc vienas vai otras Puses pieprasījuma pēc iespējas ātrāk apspriesties jautājumos, kuri rada domstarpības saistībā ar šā nolīguma īstenošanu. Ja šā nolīguma piemērošanā vai interpretācijā rodas viedokļu atšķirība, viena vai otra Puse var vērsties Apvienotajā komitejā. Puses Apvienotajai komitejai iesniedz visu informāciju, kas nepieciešama, lai varētu pilnībā izvērtēt jautājumu, lai savlaicīgi un miermīlīgi varētu atrisināt domstarpības.

3.   Īpašā ārkārtas gadījumā viena vai otra Puse nekavējoties iesniedz jautājumu Apvienotajai komitejai un nodrošina visu pilnīgai situācijas izvērtēšanai nepieciešamo informāciju, lai rastu savlaicīgu un savstarpēji pieņemamu risinājumu. Ja Apvienotā komiteja augstāko amatpersonu līmenī nespēj situāciju atrisināt līdz 15 dienām kopš apspriežu sākuma, un ne vēlāk kā 30 dienas kopš brīža, kad jautājums nodots izskatīšanai Apvienotajai komitejai, jautājumu nodod ministriem izskatīšanai steidzamības kārtā vēl 15 dienu laikā.

4.   Maz ticamā un negaidītā gadījumā, kad 15 dienu laikā kopš apspriežu sākuma ministru līmenī un ne vēlāk kā 45 dienu laikā kopš jautājuma nodošanas Apvienotajai komitejai, nav rasts abpusēji pieņemams risinājums, viena vai otra Puse var nolemt veikt atbilstīgus pasākumus attiecībā uz šo nolīgumu, tostarp tā īstenošanas apturēšanu vai tā izbeigšanu. Puses atzīst, ka īpašs ārkārtas gadījums var būt arī par pamatu atbilstīgu pasākumu īstenošanai ārpus šā nolīguma, saskaņā ar Pušu tiesībām un pienākumiem saskaņā ar citiem nolīgumiem starp Pusēm vai saskaņā ar vispārējām starptautiskajām tiesībām. Savienības lēmumam par īstenošanas apturēšanu ir jābūt vienprātīgam. Austrālijā lēmumu par īstenošanas apturēšanu pieņem Austrijas valdība saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem.

5.   Puses vienojas, ka jebkuram lēmumam īstenot atbilstīgus pasākumus saskaņā ar 4. punktu ir jābūt pienācīgi pamatotam. Par lēmumu nekavējoties rakstveidā tiek paziņots otrai Pusei. Puses vienojas, ka jebkuriem šādiem pasākumiem ir jābūt samērīgiem un saderīgiem ar 55. panta 2. punktu, kā arī vispārējiem starptautisko tiesību principiem.

6.   Ja tiek īstenoti jebkādi pasākumi saskaņā ar 4. punktu, tie tiek atcelti, tiklīdz tiek novērsts iemesls, kādēļ tie īstenoti. Puse, kura atsaucas uz 4. puntu, nepārtraukti novēro situāciju, kas lika pieņemt šādu lēmumu, un atceļ piemērotos pasākumus, tiklīdz tas ir pamatoti.

7.   Šā līguma pareizas interpretēšanas un praktiskas piemērošanas nolūkos, Puses vienojas, ka “īpašs ārkārtas gadījums” ir ļoti nopietns un būtisks nolīguma 2. panta 2. punktā un 6. panta 2. punktā aprakstīto saistību pārkāpums, ko izdara kāda no Pusēm, kā dēļ rodas situācija, kurā otrai Pusei ir nekavējoties jāreaģē. Puses uzskata, ka ļoti nopietnam un būtiskam 2. panta 2. punkta vai 6. panta 2. punkta pārkāpumam ir jābūt tik ārkārtējam, ka tas varētu apdraudēt starptautisko mieru un drošību.

8.   Gadījumos, kad trešā valstī pastāvošu situāciju pēc tās smaguma un būtības varētu uzskatīt par līdzvērtīgu īpašam ārkārtas gadījumam, Puses mēģina pēc vienas vai otras Puses pieprasījuma steidzami apspriesties, lai veiktu viedokļu apmaiņu par situāciju un apsvērtu iespējamo reakciju.

X SADAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

58. pants

Definīcijas

Šajā nolīgumā “Puses” nozīmē Savienību vai tās dalībvalstis, vai Savienību un tās dalībvalstis saskaņā ar to attiecīgajām pilnvarām, no vienas puses, un Austrāliju, no otras puses.

59. pants

Finansiālā sadarbība

1.   Īstenojot palīdzības programmas to attīstības sadarbības politikas kontekstā, puses sadarbojas, lai novērstu nelikumības, krāpšanu, korupciju vai jebkuras citas nelikumīgas darbības, kas varētu kaitēt Pušu finanšu interesēm, un lai cīnītos ar tām.

2.   Šim nolūkam Savienības un Austrālijas kompetentās iestādes veic informācijas apmaiņu, tostarp personas datu apmaiņu saskaņā ar attiecīgajiem spēkā esošajiem tiesību aktiem, un pēc vienas vai otras Puses pieprasījuma rīko apspriedes.

3.   Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai un Austrālijas kompetentās iestādes var vienoties par turpmāku sadarbību krāpšanas apkarošanas jomā, tostarp, noslēdzot operatīvos nolīgumus.

60. pants

Informācijas atklāšana

1.   Puses informācijai, ar kuru apmainās saskaņā ar šo nolīgumu, nodrošina atbilstīgu aizsardzību atbilstoši sabiedrības interesei par piekļuvi informācijai.

2.   Nekas šajā nolīgumā nav uzskatāms par tādu, kas liktu Pusēm apmainīties ar informāciju vai atļaut piekļuvi kopīgi lietotai informācijai, kuras atklāšana:

a)	radītu kaitējumu: i) sabiedriskajai drošībai; ii) izlūkošanai, aizsardzībai un militārajai jomai; iii) starptautiskajām attiecībām; iv) finanšu, monetārajai vai ekonomikas politikai; v) privātumam; vai vi) leģitīmām komerciālām interesēm vai darījumdarbībai; vai

b)	kā citādi būtu pretrunā sabiedrības interesēm.

3.   Gadījumā, ja notiek šajā pantā minētās informācijas apmaiņa, saņemošā Puse šādu informāciju dara pieejamu vai atklāj vienīgi ar otras Puses piekrišanu, vai arī ja tas ir nepieciešams, lai ievērotu tās juridiskās saistības.

4.   Nekas šajā nolīgumā nav paredzēts, lai Puses varētu atkāpties no tiesībām, pienākumiem vai saistībām saskaņā ar divpusējiem nolīgumiem vai vienošanos par klasificētu informāciju, kas tiek nodota starp Pusēm.

61. pants

Stāšanās spēkā, provizoriska piemērošana, darbības ilgums un izbeigšana

1.   Šis nolīgums stājas spēkā trīsdesmit dienas pēc tam, kad Puses ir paziņojušas viena otrai, ka ir izpildītas šim mērķim nepieciešamās juridiskās procedūras.

2.   Neatkarīgi no 1. punkta līdz nolīguma spēkā stāšanās dienai Austrālija un Savienība var provizoriski piemērot savstarpēji noteiktos šā nolīguma noteikumus. Šāda provizoriska piemērošana sākas trīsdesmit dienas pēc tam, kad Austrālija un Savienība ir viena otrai paziņojušas, ka ir pabeigušas savas attiecīgās iekšējās procedūras, kas nepieciešamas šādai provizoriskai piemērošanai.

3.   Šis nolīgums ir spēkā nenoteiktu laiku. Viena vai otra Puse var rakstiski informēt otru Pusi par nodomu denonsēt šo nolīgumu. Denonsēšana stājas spēkā sešus mēnešus pēc paziņošanas.

62. pants

Paziņojumi

Paziņojumus saskaņā ar 61. pantu iesniedz attiecīgi Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariātam vai Austrālijas Ārlietu un tirdzniecības ministrijai, vai šo organizāciju tiesību pārņēmējiem.

63. pants

Teritoriālā piemērošana

Šo nolīgumu piemēro, no vienas puses, teritorijās, kurās piemēro Līgumu par Eiropas Savienību un Līgumu par Eiropas Savienības darbību, atbilstīgi minētajos līgumos izklāstītajiem nosacījumiem un, no otras puses, Austrālijas teritorijā.

64. pants

Autentiski dokumenti

Šis nolīgums ir sagatavots divos oriģināleksemplāros angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, horvātu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, holandiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā, un visi teksti ir vienlīdz autentiski.

---

(1)  Austrālija var piekrist šajā pantā izmantot terminu “konsulārā aizsardzība”, nevis “konsulārās funkcijas” tādā izpratnē, ka pirmais minētais attiecas uz funkcijām, kuras ir minētas 9. pantā Padomes Direktīvā (ES) 2015/637 (2015. gada 20. aprīlis) par koordinācijas un sadarbības pasākumiem, ar ko veicina nepārstāvēto Savienības pilsoņu konsulāro aizsardzību trešās valstīs, un ar ko atceļ Lēmumu 95/553/EK, un, ka šīs funkcijas ietver noteikumus par pagaidu pasi un/vai ceļošanas dokumentiem.

---

15.9.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 237/36

---

Eiropas Savienības paziņojums apvienotajai nozaru komitejai saskaņā ar 7. pantu nozaru pielikumā par farmaceitisko preparātu labu ražošanas praksi (LRP) Nolīgumam starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm par savstarpējo atzīšanu

EIROPAS SAVIENĪBA,

ņemot vērā 1998. gada Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Amerikas Savienotajām Valstīm par savstarpējo atzīšanu (“Nolīgums”) un jo īpaši 7. pantu nozaru pielikumā par farmaceitisko preparātu labu ražošanas praksi (LRP pielikums), kas grozīts 2017. gada 1. martā,

PAZIŅO APVIENOTAJAI NOZARU KOMITEJAI, KA:

Eiropas Savienība ir konstatējusi, ka attiecībā uz LRP pielikuma 4. pantā un 3. papildinājumā norādīto produktu klāstu Amerikas Savienoto Valstu Pārtikas un zāļu pārvaldei ir spēja, kapacitāte un procedūras, lai veiktu LRP pārbaudes tādā pašā līmenī kā ES un panāktu atbilstību LRP, un tādēļ to iekļauj atzīto iestāžu sarakstā LRP pielikumā.

Šis konstatējums neskar apvienotās nozaru komitejas turpmākos lēmumus attiecībā uz cilvēkiem paredzētu vakcīnu, no asins plazmas iegūtu farmaceitisko preparātu, pētāmo zāļu un veterināro zāļu iekļaušanu LRP pielikuma darbības jomā.

Šis paziņojums ir spēkā no dienas, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

15.9.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 237/37

---

PADOMES REGULA (ES) 2017/1547

(2017. gada 14. septembris),

ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 269/2014 par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 215. pantu,

ņemot vērā Padomes Lēmumu 2014/145/KĀDP (2014. gada 17. marts) par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība (1),

ņemot vērā Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos un Eiropas Komisijas kopīgo priekšlikumu,

tā kā:

(1)	Ar Padomes Regulu (ES) Nr. 269/2014 (2) tiek īstenoti pasākumi, kas paredzēti Lēmumā 2014/145/KĀDP.

(2)	Padome 2017. gada 14. septembrī pieņēma Īstenošanas regulu (ES) 2017/1549 (3), ar ko īsteno Regulu (ES) Nr. 269/2014, kurā sarakstā iekļauto fizisko un juridisko personu saraksts papildināts ar “Crimean Sea Ports”.

(3)

Padome 2017. gada 14. septembrī pieņēma Lēmumu (KĀDP) 2017/1561 (4), ar ko groza Lēmumu 2014/145/KĀDP un ar kuru tā iekļāva atkāpi attiecībā uz maksājumiem Crimean Sea Ports par ostās Kerch Fishery Port, Yalta Commercial Port un Evpatoria Commercial Port sniegtiem pakalpojumiem un Gosgidrografiya un Crimean Sea Ports ostas termināļu filiāļu sniegtiem pakalpojumiem.

(4)	Lai īstenotu Regulu (ES) 2017/1549 un Lēmumu (KĀDP) 2017/1561, ir nepieciešamas Savienības līmeņa reglamentējošas darbības, jo īpaši nolūkā nodrošināt, ka ekonomikas dalībnieki visās dalībvalstīs tos piemēro vienādi.

(5)	Tāpēc Regula (ES) Nr. 269/2014 būtu attiecīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (ES) Nr. 269/2014 groza šādi:

1)

iekļauj šādu pantu: “6.a pants Atkāpjoties no 2. panta 2. punkta, dalībvalstu kompetentās iestādes var atļaut maksājumus Crimean Sea Ports par ostās Kerch Fishery Port, Yalta Commercial Port un Evpatoria Commercial Port sniegtiem pakalpojumiem un Gosgidrografiya un Crimean Sea Ports ostas termināļu filiāļu sniegtiem pakalpojumiem.”;

2)	regulas 12. panta 1. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu: “a) par līdzekļiem, kas iesaldēti saskaņā ar 2. pantu, un atļaujām, kas piešķirtas saskaņā ar 4., 5., 6. un 6.a pantu;”.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  OV L 78, 17.3.2014., 16. lpp.

(2)  Padomes Regula (ES) Nr. 269/2014 (2014. gada 17. marts) par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība (OV L 78, 17.3.2014., 6. lpp.).

(3)  Padomes Īstenošanas regula (ES) 2017/1549 (2017. gada 14. septembris), ar kuru īsteno Padomes Regulu (ES) Nr. 269/2014 par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 44. lappusi).

(4)  Padomes Lēmums (KĀDP) 2017/1561 (2017. gada 14. septembris), ar kuru groza Lēmumu 2014/145/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 72. lappusi).

---

15.9.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 237/39

---

PADOMES REGULA (ES) 2017/1548

(2017. gada 14. septembris),

ar ko groza Regulu (ES) 2017/1509 par ierobežojošiem pasākumiem pret Korejas Tautas Demokrātisko Republiku

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 215. pantu,

ņemot vērā Padomes Lēmumu (KĀDP) 2016/849 (2016. gada 27. maijs) par ierobežojošiem pasākumiem pret Korejas Tautas Demokrātisko Republiku un ar ko atceļ Lēmumu 2013/183/KĀDP (1),

ņemot vērā Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos un Eiropas Komisijas kopējo priekšlikumu,

tā kā:

(1)	Ar Padomes Regulu (ES) 2017/1509 (2), tiek īstenoti pasākumi, kas paredzēti Lēmumā (KĀDP) 2016/849.

(2)

Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padome (ANO DP) 2017. gada 5. augustā pieņēma Rezolūciju 2371 (2017) (“ANO DPR 2371 (2017)”), kurā tā pauda ļoti nopietnas bažas par Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas (KTDR) ballistisko raķešu izmēģinājumiem 2017. gada 3. un 28. jūlijā. ANO DP vēlreiz apstiprināja, ka kodolieroču, ķīmisko un bioloģisko ieroču izplatīšana apdraud starptautisko mieru un drošību, un noteica jaunus pasākumus pret KTDR. Minētie pasākumi vēl vairāk pastiprina ierobežojošos pasākumus, kas noteikti ar ANO DPR 1718 (2006), 1874 (2009), 2087 (2013), 2094 (2013), 2270 (2016), 2321 (2016) un 2356 (2017). Cita starpā ANO DP noteica jaunus aizliegumus attiecībā uz jūras produktu un svina un svina rūdas eksportu no KTDR un pastiprināja spēkā esošos pasākumus attiecībā uz transportu, ogļu un dzelzs tirdzniecību un kopuzņēmumu veidošanu ar KTDR personām.

(3)	Lēmums (KĀDP) 2016/849 tika grozīts ar Padomes Lēmumu (KĀDP) 2017/1562 (3), lai īstenotu jaunos pasākumus, kas noteikti ANO DPR 2371 (2017).

(4)	Minētie pasākumi ietilpst Līguma piemērošanas jomā, un, jo īpaši, lai nodrošinātu to, ka visās dalībvalstīs uzņēmēji tos piemēro vienādi, ir nepieciešama Savienības līmeņa reglamentējoša rīcība.

(5)	Tāpēc attiecīgi būtu jāgroza Regula (ES) 2017/1509,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (ES) 2017/1509 groza šādi:

1)

regulas 3. panta 2. punktā pēc piektās daļas pievieno šādas daļas: “Regulas II pielikuma VI daļā ir iekļauti ar masu iznīcināšanas ieročiem saistīti izstrādājumi, materiāli, iekārtas, preces un tehnoloģijas, kas iekļauti sarakstos, ievērojot ANO DP Rezolūcijas 2371 (2017) 4. punktu. Regulas II pielikuma VII daļā ir iekļauti ar masu iznīcināšanas ieročiem saistīti izstrādājumi, materiāli, iekārtas, preces un tehnoloģijas, kas iekļauti sarakstos, ievērojot ANO DP Rezolūcijas 2371 (2017) 5. punktu.”;

2)

regulas 4. panta 2. punktu aizstāj ar šādu: “2.   Atkāpjoties no 3. panta 1. punkta e) apakšpunkta, dalībvalstu kompetentās iestādes var atļaut importēt, pirkt vai nodot akmeņogles, ja dalībvalstu kompetentās iestādes uz ticamas informācijas pamata ir konstatējušas, ka sūtījuma izcelsme ir ārpus KTDR un tas ir ticis pārvadāts caur KTDR tikai tādēļ, lai to eksportētu no Radžinas (Rasonas) ostas, ka eksportētāja valsts ir iepriekš paziņojusi Sankciju komitejai par šādiem darījumiem un ka šie darījumi nav saistīti ar tādu ienākumu gūšanu, kas paredzēti KTDR kodolprogrammām vai ballistisko raķešu programmām un citām darbībām, kas ir aizliegtas ar ANO DP Rezolūcijām 1718 (2006), 1874 (2009), 2087 (2013), 2094 (2013), 2270 (2016), 2321 (2016), 2356 (2017) vai 2371 (2017), vai ar šo regulu.”;

3)

iekļauj šādus pantus: “16.a pants Ir aizliegts tieši vai netieši importēt, pirkt vai nodot no KTDR XI.a pielikumā minētos jūras produktus, tostarp zivis, vēžveidīgos, mīkstmiešus un citus visu veidu ūdens bezmugurkaulniekus neatkarīgi no tā, vai to izcelsme ir KTDR. 16.b pants Ir aizliegts no KTDR tieši vai netieši importēt, pirkt vai nodot XI.b pielikumā minēto svinu un svina rūdu neatkarīgi no tā, vai to izcelsme ir KTDR.”;

4)

regulas 17. panta 2. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu: “a) izveidot kopuzņēmumu vai kooperatīvu apvienību ar jebkuru fizisku vai juridisku personu, vienību vai struktūru, kas minēta 1. punktā, vai iegūt vai palielināt īpašumtiesības tajās, tostarp pilnībā iegūstot tās savā īpašumā vai iegādājoties kapitāldaļas vai citus ar līdzdalību saistītus vērtspapīrus;”;

5)	iekļauj šādu pantu: “17.a pants Atkāpjoties no 17. panta 2. punkta a) apakšpunkta, dalībvalstu kompetentās iestādes var atļaut minētajā punktā norādītās darbības ar noteikumu, ka dalībvalsts katrā atsevišķā gadījumā ir saņēmusi Sankciju komitejas iepriekšēju apstiprinājumu.”;

6)	regulas 21. panta 1. punktu aizstāj ar šādu: “1.   Ir aizliegts pārvest līdzekļus, ietverot līdzekļu tīrvērti, uz KTDR un no tās.”;

7)	regulas 23. panta 1. punkta ievadteikumu aizstāj ar šādu: “1.   Kredītiestādes un finanšu iestādes savās darbībās, ietverot līdzekļu tīrvērti, ar 21. panta 2. punktā minētajām kredītiestādēm un finanšu iestādēm:”;

8)

regulas 40. pantā 2. punktu aizstāj ar šādiem: “2.   Atkāpjoties no 39. panta 1. punktā noteiktā aizlieguma, ja tas attiecas uz kuģi, kam piemērojams f) apakšpunkts, dalībvalstu kompetentās iestādes var atļaut minētajam kuģim iebraukt ostā, ja to ir noteikusi Sankciju komiteja. 3.   Atkāpjoties no 39. panta 1. punktā noteiktā aizlieguma, ja tas attiecas uz kuģi, kam piemērojams g) apakšpunkts, dalībvalstu kompetentās iestādes var atļaut minētajam kuģim iebraukt ostā, ja Sankciju komiteja ir iepriekš konstatējusi, ka šāda iebraukšana ir vajadzīga humānos nolūkos vai jebkuros citos nolūkos, kas atbilst ANO DPR Rezolūciju 1718 (2006), 1874 (2009), 2087 (2013), 2094 (2013), 2270 (2016), 2321 (2016), 2356 (2017) vai 2371 (2017) mērķiem.”;

9)	regulas 43. panta c) punktu aizstāj ar šādu: “c) iegādāties, izīrēt, ekspluatēt, fraktēt, apdrošināt vai sniegt kuģu klasificēšanas pakalpojumus vai saistītus pakalpojumus jebkuram KTDR karoga kuģim;”;

10)

regulas 44. panta 2. punktu aizstāj ar šādu: “2.   Atkāpjoties no 43. panta b) un c) punktā paredzētajiem aizliegumiem, dalībvalstu kompetentās iestādes var atļaut iegādāties, iznomāt, ekspluatēt, fraktēt jebkuru KTDR karoga kuģi vai sniegt kuģu klasificēšanas pakalpojumus vai saistītos pakalpojumus jebkuram KTDR karoga kuģim, vai reģistrēt vai reģistrā saglabāt jebkuru kuģi, kas ir KTDR vai KTDR valstspiederīgo īpašumā, kontrolē vai ekspluatācijā, ar noteikumu, ka dalībvalsts katrā atsevišķā gadījumā ir saņēmusi Sankciju komitejas iepriekšēju apstiprinājumu.”;

11)	regulas 46. panta b) punktā vārdus “grozīt II pielikuma II, III, IV un V daļu un VI, VII, IX un XI pielikumu” aizstāj ar vārdiem “grozīt II pielikuma II, III, IV, V un VI daļu un VI, VII, IX, X, XI, XI.a un XI.b pielikumu”;

12)	šīs regulas I pielikuma tekstu pievieno Regulai (ES) 2017/1509 kā II pielikuma VI un VII daļu;

13)	šīs regulas II un III pielikumu tekstu attiecīgi pievieno Regulai (ES) 2017/1509 kā attiecīgi XI.a un XI.b pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  OV L 141, 28.5.2016., 79. lpp.

(2)  Padomes Regula (ES) 2017/1509 (2017. gada 30. augusts) par ierobežojošiem pasākumiem pret Korejas Tautas Demokrātisko Republiku un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 329/2007 (OV L 224, 31.8.2017., 1. lpp.).

(3)  Padomes Lēmums (KĀDP) 2017/1562 (2017. gada 14. septembris), ar ko groza Lēmumu (KĀDP) 2016/849 par ierobežojošiem pasākumiem pret Korejas Tautas Demokrātisko Republiku (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 86. lappusi).

---

---

---

---

15.9.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 237/44

---

PADOMES ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2017/1549

(2017. gada 14. septembris),

ar kuru īsteno Regulu (ES) Nr. 269/2014 par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes Regulu (ES) Nr. 269/2014 (2014. gada 17. marts) par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība (1), un jo īpaši tās 14. panta 1. un 3. punktu,

ņemot vērā Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikumu,

tā kā:

(1)	Padome 2014. gada 17. martā pieņēma Regulu (ES) Nr. 269/2014.

(2)	Pamatojoties uz Padomes veikto pārskatu, Regulas (ES) Nr. 269/2014 I pielikumā būtu jāgroza informācija par dažām personām un vienībām un būtu jāsvītro ieraksti par četrām mirušām personām.

(3)	Pēc izmaiņām trīs vienību īpašumtiesību struktūrā būtu jāgroza Regulas (ES) Nr. 269/2014 I pielikums, lai paturētu spēkā pret tām noteiktos pasākumus.

(4)	Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Regulas (ES) Nr. 269/2014 I pielikums,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (ES) Nr. 269/2014 I pielikumu groza tā, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  OV L 78, 17.3.2014., 6. lpp.

---

---

15.9.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 237/57

---

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2017/1550

(2017. gada 14. jūlijs),

ar kuru pievieno pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) 2016/1076, ar ko dažu tādu valstu izcelsmes izstrādājumiem, kuras ietilpst Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstu grupā, piemēro režīmu, kas paredzēts nolīgumos, ar kuriem izveido ekonomisko partnerattiecību nolīgumus vai kuru rezultātā notiek to izveide

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 8. jūnija Regulu (ES) 2016/1076, ar ko dažu tādu valstu izcelsmes izstrādājumiem, kuras ietilpst Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstu grupā, piemēro režīmu, kas paredzēts nolīgumos, ar kuriem izveido ekonomisko partnerattiecību nolīgumus vai kuru rezultātā notiek to izveide (1), un jo īpaši tās 4. panta 3. punktu un 22. pantu,

tā kā:

(1)

Ar Regulu (ES) 2016/1076 izstrādājumiem, kuru izcelsme ir tās Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstu grupas valstis, kuras noslēgušas nolīgumus, ar kuriem izveido ekonomiskos partnerattiecību nolīgumus (EPN) ar ES vai kuru rezultātā notiek to izveide, piemēro ar piekļuvi tirgum saistīto režīmu.

(2)	Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un DAK EPN valstīm, no otras puses (“ES-DAK EPN”) provizoriski piemēro no 2016. gada 10. oktobra.

(3)

Komisija saskaņā ar Regulas (ES) 2016/1076 4. panta 3. punktu un 22. pantu tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, lai šai regulai pievienotu pielikumu, kurā nosaka ar piekļuvi tirgum saistīto režīmu, kas piemērojams Dienvidāfrikas izcelsmes izstrādājumu importam Eiropas Savienībā, ņemot vērā to, ka attiecīgie tirdzniecības, attīstības un sadarbības nolīguma (“TASN”) tirdzniecības noteikumi ir aizstāti ar attiecīgajiem ES-DAK EPN noteikumiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

V pielikumu, kurā nosaka ar piekļuvi tirgum saistīto režīmu, kas piemērojams Dienvidāfrikas izcelsmes izstrādājumu importam ES, kā norādīts šīs regulas pielikumā, pievieno Regulai (ES) 2016/1076.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  OV L 185, 8.7.2016., 1. lpp.

---

---

15.9.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 237/59

---

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2017/1551

(2017. gada 14. jūlijs),

ar kuru groza I pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) 2016/1076, ar ko dažu tādu valstu izcelsmes izstrādājumiem, kuras ietilpst Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstu grupā, piemēro režīmu, kas paredzēts nolīgumos, ar kuriem izveido ekonomisko partnerattiecību nolīgumus vai kuru rezultātā notiek to izveide

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 8. jūnija Regulu (ES) 2016/1076, ar ko dažu tādu valstu izcelsmes izstrādājumiem, kuras ietilpst Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstu grupā, piemēro režīmu, kas paredzēts nolīgumos, ar kuriem izveido ekonomisko partnerattiecību nolīgumus vai kuru rezultātā notiek to izveide (1), un jo īpaši tās 2. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Tādu saņēmējvalstu saraksts, uz kurām attiecas ar piekļuvi ES tirgum saistītais režīms, kuru nosaka Regula (ES) 2016/1076, ir izveidots ar minētās regulas I pielikumu. Minētā regula arī nosaka procedūru, kā Eiropas Savienība piemēro aizsardzības pasākumus attiecībā uz izstrādājumiem, kuru izcelsme ir I pielikumā uzskaitītajās valstīs.

(2)	Regula (ES) 2016/1076 pilnvaro Komisiju pieņemt deleģētos aktus, kas, grozot minētās regulas I pielikumu, tajā iekļautu tās valstis no ĀKK valstu grupas, kuras pabeigušas sarunas par ekonomisko partnerattiecību nolīgumu (“EPN”) ar Eiropas Savienību.

(3)	Dienvidāfrikas attīstības kopienas (DAK) EPN valstis, Eiropas Savienība un tās dalībvalstis 2014. gada 15. jūlijā pabeidza sarunas par vispusīgu ekonomisko partnerattiecību nolīgumu. Minēto nolīgumu DAK EPN valstis, Eiropas Savienība un tās dalībvalstis parakstīja 2016. gada 10. jūnijā (2).

(4)	Lesoto ratificēja EPN 2016. gada 16. septembrī.

(5)	Mozambika ratificēja EPN 2017. gada 28. aprīlī.

(6)	Eiropas Parlaments EPN apstiprināja 2016. gada 30. septembrī.

(7)	Tādējādi EPN provizoriski piemēro no 2016. gada 10. oktobra.

(8)	Lesoto un Mozambika tādēļ arī būtu jāiekļauj minētajā I pielikumā, lai Eiropas Savienībai atvieglotu pilnīgu EPN piemērošanu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Lesoto Karalisti un Mozambikas Republiku iekļauj Regulas (ES) 2016/1076 I pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  OV L 185, 8.7.2016., 1. lpp.

(2)  Ekonomisko partnerattiecību nolīgums starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un DAK EPN valstīm, no otras puses (OV L 250, 16.9.2016., 3. lpp.).

---

15.9.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 237/61

---

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2017/1552

(2017. gada 5. septembris)

par nosaukuma ierakstīšanu Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Porc noir de Bigorre (ACVN))

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 21. novembra Regulu (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (1) un jo īpaši tās 52. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)	Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Francijas pieteikums, kurā lūgts reģistrēt nosaukumu Porc noir de Bigorre, ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2).

(2)	Komisijai nav iesniegts neviens paziņojums par iebildumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 51. pantu, tāpēc nosaukums Porc noir de Bigorre būtu jāreģistrē,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Nosaukums Porc noir de Bigorre (ACVN) ar šo tiek ierakstīts reģistrā.

Pirmajā daļā minētais nosaukums apzīmē produktu, kas pieder pie 1.1. grupas “Svaiga gaļa (un subprodukti)” saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 668/2014 (3) XI pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.

(2)  OV C 150, 13.5.2017., 8. lpp.

(3)  Komisijas 2014. gada 13. jūnija Īstenošanas regula (ES) Nr. 668/2014, ar ko paredz noteikumus par to, kā piemērot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (OV L 179, 19.6.2014., 36. lpp.).

---

15.9.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 237/62

---

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2017/1553

(2017. gada 5. septembris),

ar ko apstiprina specifikācijas grozījumu, kurš nav maznozīmīgs, attiecībā uz nosaukumu, kas reģistrēts Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Chasselas de Moissac (ACVN))

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 21. novembra Regulu (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (1) un jo īpaši tās 52. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 53. panta 1. punkta pirmo daļu Komisija ir izskatījusi Francijas pieteikumu specifikācijas grozījuma apstiprināšanai attiecībā uz aizsargāto cilmes vietas nosaukumu Chasselas de Moissac, kas reģistrēts saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1107/96 (2), kurā grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1030/2008 (3).

(2)	Attiecīgais grozījums nav maznozīmīgs Regulas (ES) Nr. 1151/2012 53. panta 2. punkta nozīmē, tāpēc Komisija, piemērojot minētās regulas 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu, grozījuma pieteikumu ir publicējusi Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (4).

(3)	Komisijai nav iesniegts neviens paziņojums par iebildumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 51. pantu, tāpēc šis specifikācijas grozījums būtu jāapstiprina,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ar šo tiek apstiprināts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicētais specifikācijas grozījums attiecībā uz nosaukumu Chasselas de Moissac (ACVN).

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.

(2)  Komisijas 1996. gada 12. jūnija Regula (EK) Nr. 1107/96 par ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu reģistrāciju saskaņā ar procedūru, kas izklāstīta Padomes Regulas (EEK) Nr. 2081/92 17. pantā (OV L 148, 21.6.1996., 1. lpp.).

(3)  Komisijas 2008. gada 20. oktobra Regula (EK) Nr. 1030/2008, ar ko apstiprina grozījumus, kuri nav maznozīmīgi, tāda nosaukuma specifikācijā, kas reģistrēts Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Chasselas de Moissac (ACVN)) (OV L 278, 21.10.2008., 7. lpp.).

(4)  OV C 143, 6.5.2017., 8. lpp.

---

15.9.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 237/63

---

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2017/1554

(2017. gada 5. septembris)

par nosaukuma ierakstīšanu Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Jambon noir de Bigorre (ACVN))

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 21. novembra Regulu (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (1) un jo īpaši tās 52. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)	Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Francijas pieteikums, kurā lūgts reģistrēt nosaukumu Jambon noir de Bigorre, ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2).

(2)	Komisijai nav iesniegts neviens paziņojums par iebildumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 51. pantu, tāpēc nosaukums Jambon noir de Bigorre būtu jāreģistrē,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Nosaukums Jambon noir de Bigorre (ACVN) ar šo tiek ierakstīts reģistrā.

Pirmajā daļā minētais nosaukums apzīmē produktu, kas pieder pie 1.2. grupas “Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti u. c.)” saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 668/2014 (3) XI pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.

(2)  OV C 148, 12.5.2017., 6. lpp.

(3)  Komisijas 2014. gada 13. jūnija Īstenošanas regula (ES) Nr. 668/2014, ar ko paredz noteikumus par to, kā piemērot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (OV L 179, 19.6.2014., 36. lpp.).

---

15.9.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 237/64

---

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2017/1555

(2017. gada 12. septembris)

par nosaukuma ierakstīšanu Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Πευκοθυμαρόμελο Κρήτης (Pefkothymaromelo Kritis) (ACVN))

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 21. novembra Regulu (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (1) un jo īpaši tās 52. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)	Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Grieķijas pieteikums, kurā lūgts reģistrēt nosaukumu Πευκοθυμαρόμελο Κρήτης (Pefkothymaromelo Kritis), ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2).

(2)	Komisijai nav iesniegts neviens paziņojums par iebildumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 51. pantu, tāpēc nosaukums Πευκοθυμαρόμελο Κρήτης (Pefkothymaromelo Kritis) būtu jāreģistrē,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Nosaukums Πευκοθυμαρόμελο Κρήτης (Pefkothymaromelo Kritis) (ACVN) ar šo tiek ierakstīts reģistrā.

Pirmajā daļā minētais nosaukums apzīmē produktu, kas pieder pie 1.4. grupas “Citi dzīvnieku izcelsmes produkti (olas, medus, dažādi piena produkti, izņemot sviestu, u. c.)” saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 668/2014 (3) XI pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.

(2)  OV C 108, 6.4.2017., 20. lpp.

(3)  Komisijas 2014. gada 13. jūnija Īstenošanas regula (ES) Nr. 668/2014, ar ko paredz noteikumus par to, kā piemērot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (OV L 179, 19.6.2014., 36. lpp.).

---

15.9.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 237/65

---

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2017/1556

(2017. gada 12. septembris),

ar ko apstiprina specifikācijas grozījumu, kurš nav maznozīmīgs, attiecībā uz nosaukumu, kas reģistrēts Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Ternera de Extremadura (AĢIN))

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 21. novembra Regulu (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (1) un jo īpaši tās 52. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)	Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 53. panta 1. punkta pirmo daļu Komisija ir izskatījusi Spānijas pieteikumu specifikācijas grozījuma apstiprināšanai attiecībā uz aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi Ternera de Extremadura, kas reģistrēta saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1437/2004 (2).

(2)	Attiecīgais grozījums nav maznozīmīgs Regulas (ES) Nr. 1151/2012 53. panta 2. punkta nozīmē, tāpēc Komisija, piemērojot minētās regulas 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu, grozījuma pieteikumu ir publicējusi Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (3).

(3)	Komisijai nav iesniegts neviens paziņojums par iebildumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 51. pantu, tāpēc šis specifikācijas grozījums būtu jāapstiprina,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ar šo tiek apstiprināts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicētais specifikācijas grozījums attiecībā uz nosaukumu Ternera de Extremadura (AĢIN).

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.

(2)  Komisijas 2004. gada 11. augusta Regula (EK) Nr. 1437/2004, kas papildina Regulas (EK) Nr. 2400/96 pielikumu par konkrētu nosaukumu reģistrēšanu “Aizsargātu cilmes nosaukumu un aizsargātu ģeogrāfisko norāžu reģistrā” (“Valençay”, “Scottish Farmed Salmon”, “Ternera de Extremadura” un “Aceite de Mallorca” vai “Aceite mallorquín”, vai “Oli de Mallorca”, vai “Oli mallorquí”) (OV L 265, 12.8.2004., 3. lpp.).

(3)  OV C 120, 13.4.2017., 29. lpp.

---

15.9.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 237/66

---

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2017/1557

(2017. gada 12. septembris),

ar ko apstiprina specifikācijas grozījumu, kurš nav maznozīmīgs, attiecībā uz nosaukumu, kas reģistrēts Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Coco de Paimpol (ACVN))

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 21. novembra Regulu (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (1) un jo īpaši tās 52. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)	Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 53. panta 1. punkta pirmo daļu Komisija ir izskatījusi Francijas pieteikumu specifikācijas grozījuma apstiprināšanai attiecībā uz aizsargāto cilmes vietas nosaukumu Coco de Paimpol, kas reģistrēts saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1645/1999 (2).

(2)	Attiecīgais grozījums nav maznozīmīgs Regulas (ES) Nr. 1151/2012 53. panta 2. punkta nozīmē, tāpēc Komisija, piemērojot minētās regulas 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu, grozījuma pieteikumu ir publicējusi Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (3).

(3)	Komisijai nav iesniegts neviens paziņojums par iebildumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 51. pantu, tāpēc šis specifikācijas grozījums būtu jāapstiprina,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ar šo tiek apstiprināts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicētais specifikācijas grozījums attiecībā uz nosaukumu Coco de Paimpol (ACVN).

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.

(2)  Komisijas 1999. gada 27. jūlija Regula (EK) Nr. 1645/1999, ar ko papildina pielikumu Regulai (EK) Nr. 2400/96 par dažu nosaukumu iekļaušanu “Aizsargāto cilmes vietu nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā”, kurš paredzēts Padomes Regulā (EEK) Nr. 2081/92 par lauksaimniecības produktu un pārtikas ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību (OV L 195, 28.7.1999., 7. lpp.).

(3)  OV C 137, 29.4.2017., 9. lpp.

---

15.9.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 237/67

---

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2017/1558

(2017. gada 14. septembris),

ar ko groza Regulu (ES) Nr. 37/2010, lai klasificētu vielu bromelaīns attiecībā uz tās atlieku maksimāli pieļaujamo daudzumu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 6. maija Regulu (EK) Nr. 470/2009, ar ko nosaka Kopienas procedūras farmakoloģiski aktīvo vielu atlieku pieļaujamo daudzumu noteikšanai dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktos, ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 2377/90 un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/82/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 726/2004 (1), un jo īpaši tās 14. pantu saistībā ar 17. pantu,

ņemot vērā Eiropas Zāļu aģentūras atzinumu, ko sagatavojusi Veterināro zāļu komiteja,

tā kā:

(1)	Regulas (EK) Nr. 470/2009 17. pantā ir prasīts, ka tādu farmakoloģiski aktīvo vielu maksimāli pieļaujamo atlieku daudzumu (MRL), kas Savienībā paredzētas lietošanai veterinārajās zālēs produktīvajiem dzīvniekiem vai lopkopībā lietotos biocīdos, nosaka ar regulu.

(2)	Komisijas Regulas (ES) Nr. 37/2010 (2) pielikuma 1. tabulā ir iekļautas farmakoloģiski aktīvās vielas un to klasifikācija pēc MRL dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktos.

(3)	Tabulā nav iekļauta viela bromelaīns.

(4)	Eiropas Zāļu aģentūrai (EMA) ir iesniegts pieteikums, kurā lūgts noteikt bromelaīna MRL attiecībā uz cūku sugām.

(5)	Pamatojoties uz Veterināro zāļu komitejas atzinumu, EMA ir ieteikusi, ka cilvēku veselības aizsardzības nolūkā noteikt bromelaīna MRL cūku sugām nav nepieciešams.

(6)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 470/2009 5. pantu EMA ir jāizskata iespēja kādai farmakoloģiski aktīvai vielai kādā konkrētā pārtikas produktā noteiktos MRL izmantot arī citam pārtikas produktam, kas iegūts no tās pašas sugas, vai kādai farmakoloģiski aktīvai vielai attiecībā uz vienu vai vairākām sugām noteiktos MRL izmantot arī citām sugām.

(7)	EMA uzskatīja, ka patlaban attiecībā uz bromelaīnu klasifikācijas “MRL nav vajadzīgs” ekstrapolēšana no cūku sugām uz citām sugām nav lietderīga, jo trūkst datu.

(8)	Tāpēc Regula (ES) Nr. 37/2010 būtu attiecīgi jāgroza.

(9)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Veterināro zāļu pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (ES) Nr. 37/2010 pielikumu groza, kā noteikts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  OV L 152, 16.6.2009., 11. lpp.

(2)  Komisijas 2009. gada 22. decembra Regula (ES) Nr. 37/2010 par farmakoloģiski aktīvajām vielām un to klasifikāciju pēc to atlieku maksimāli pieļaujamā satura dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktos (OV L 15, 20.1.2010., 1. lpp.).

---

---

15.9.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 237/69

---

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2017/1559

(2017. gada 14. septembris),

ar ko groza Regulu (ES) Nr. 37/2010, lai klasificētu vielas alarelīns atlieku maksimāli pieļaujamo daudzumu [saturu]

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 6. maija Regulu (EK) Nr. 470/2009, ar ko nosaka Kopienas procedūras farmakoloģiski aktīvo vielu atlieku pieļaujamo daudzumu noteikšanai dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktos, ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 2377/90 un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/82/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 726/2004 (1), un jo īpaši tās 14. pantu saistībā ar 17. pantu,

ņemot vērā Eiropas Zāļu aģentūras atzinumu, ko sagatavojusi Veterināro zāļu komiteja,

tā kā:

(1)	Regulas (EK) Nr. 470/2009 17. pantā ir prasīts, ka tādu farmakoloģiski aktīvo vielu maksimāli pieļaujamo atlieku daudzumu (MRL), kas Savienībā paredzētas lietošanai veterinārajās zālēs produktīvajiem dzīvniekiem vai lopkopībā lietotos biocīdos, nosaka ar regulu.

(2)	Komisijas Regulas (ES) Nr. 37/2010 (2) pielikuma 1. tabulā ir iekļautas farmakoloģiski aktīvās vielas un to klasifikācija pēc MRL dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktos.

(3)	Tabulā nav iekļauta viela alarelīns.

(4)	Eiropas Zāļu aģentūrai (EMA) ir iesniegts pieteikums, kurā lūdz noteikt alarelīna MRL attiecībā uz trušiem.

(5)

Pamatojoties uz Veterināro zāļu komitejas sagatavoto atzinumu, EMA secināja, ka iespējamība, ka cilvēki pēc trušu audu lietošanas pārtikā varētu tikt eksponēti bioloģiski būtiskam alarelīna daudzumam, ir niecīga, un ir ieteikusi, ka cilvēku veselības aizsardzības nolūkā nav nepieciešams noteikt alarelīna MRL trušiem.

(6)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 470/2009 5. pantu EMA ir jāizskata iespēja izmantot kādai farmakoloģiski aktīvai vielai kādā konkrētā pārtikas produktā noteiktos MRL arī citam pārtikas produktam, kas iegūts no tās pašas sugas, vai kādai farmakoloģiski aktīvai vielai attiecībā uz vienu vai vairākām sugām noteiktos MRL izmantot arī citām sugām.

(7)	Attiecībā uz alarelīnu EMA uzskatījusi par atbilstīgu klasifikācijas “MRL nav vajadzīgs” ekstrapolēšanu no trušiem uz visām produktīvajām sugām.

(8)	Tāpēc Regula (ES) Nr. 37/2010 būtu attiecīgi jāgroza.

(9)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Veterināro zāļu pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (ES) Nr. 37/2010 pielikumu groza, kā noteikts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  OV L 152, 16.6.2009., 11. lpp.

(2)  Komisijas 2009. gada 22. decembra Regula (ES) Nr. 37/2010 par farmakoloģiski aktīvajām vielām un to klasifikāciju pēc to atlieku maksimāli pieļaujamā satura dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktos (OV L 15, 20.1.2010., 1. lpp.).

---

---

15.9.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 237/71

---

PADOMES LĒMUMS (KĀDP) 2017/1560

(2017. gada 14. septembris),

ar kuru groza Lēmumu (KĀDP) 2016/1693, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret ISIL (Da'esh) un Al-Qaida un ar tām saistītām personām, grupām, uzņēmumiem un vienībām

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 29. pantu,

ņemot vērā Padomes Lēmumu (KĀDP) 2016/1693 (2016. gada 20. septembris), ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret ISIL (Da'esh) un Al-Qaida un ar tām saistītām personām, grupām, uzņēmumiem un vienībām un ar ko atceļ Kopējo nostāju 2002/402/KĀDP (1),

ņemot vērā Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikumu,

tā kā:

(1)	Padome 2016. gada 20. septembrī pieņēma Lēmumu (KĀDP) 2016/1693.

(2)	Lēmuma (KĀDP) 2016/1693 2. panta 2. punktā un 3. panta 3. un 4. punktā minētos pasākumus piemēro līdz 2017. gada 23. septembrim. Pamatojoties uz minētā lēmuma pārskatīšanu, ierobežojošie pasākumi būtu jāpagarina līdz 2018. gada 31. oktobrim.

(3)	Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Lēmums (KĀDP) 2016/1693,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmuma (KĀDP) 2016/1693 6. panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  OV L 255, 21.9.2016., 25. lpp.

---

15.9.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 237/72

---

PADOMES LĒMUMS (KĀDP) 2017/1561

(2017. gada 14. septembris),

ar kuru groza Lēmumu 2014/145/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 29. pantu,

ņemot vērā Padomes Lēmumu 2014/145/KĀDP (2014. gada 17. marts) par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība (1), un jo īpaši tā 3. panta 1. un 3. punktu,

ņemot vērā Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikumu,

tā kā:

(1)	Padome 2014. gada 17. martā pieņēma Lēmumu 2014/145/KĀDP.

(2)	Padome 2017. gada 13. martā pieņēma Lēmumu (KĀDP) 2017/445 (2), ar ko Lēmumā 2014/145/KĀDP paredzētie pasākumi tika atjaunoti vēl uz sešiem mēnešiem.

(3)	Ievērojot, ka joprojām tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība, Lēmums 2014/145/KĀDP būtu jāatjauno vēl uz sešiem mēnešiem.

(4)	Padome ir pārskatījusi katru iekļaušanu sarakstā, kas ietverts Lēmuma 2014/145/KĀDP pielikumā, un nolēma grozīt informāciju par dažām personām un vienībām.

(5)	Ieraksti par četrām mirušām personām būtu jāsvītro no iekļauto personu un vienību saraksta.

(6)	Pēc izmaiņām trīs vienību īpašumtiesību struktūrā būtu jāgroza Lēmuma 2014/145/KĀDP pielikums, lai paturētu spēkā pret tām noteiktos pasākumus.

(7)	Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Lēmums 2014/145/KĀDP,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmumu 2014/145/KĀDP groza šādi:

1)

lēmuma 2. pantam pievieno šādu punktu: “7.   Atkāpjoties no 2. punkta, dalībvalsts var atļaut maksājumus Crimean Sea Ports par ostās Kerch Fishery Port, Yalta Commercial Port un Evpatoria Commercial Port sniegtiem pakalpojumiem un Gosgidrografiya un Crimean Sea Ports ostas termināļu filiāļu sniegtiem pakalpojumiem.”;

2)	lēmuma 6. panta otro daļu aizstāj ar šādu: “Šo lēmumu piemēro līdz 2018. gada 15. martam.”

2. pants

Lēmuma 2014/145/KĀDP pielikumu groza saskaņā ar šā lēmuma pielikumu.

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  OV L 78, 17.3.2014., 16. lpp.

(2)  Padomes Lēmums (KĀDP) 2017/445 (2017. gada 13. marts), ar kuru groza Lēmumu 2014/145/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība (OV L 67, 14.3.2017., 88. lpp.).

---

---

15.9.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 237/86

---

PADOMES LĒMUMS (KĀDP) 2017/1562

(2017. gada 14. septembris),

ar ko groza Lēmumu (KĀDP) 2016/849 par ierobežojošiem pasākumiem pret Korejas Tautas Demokrātisko Republiku

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 29. pantu,

ņemot vērā Padomes Lēmumu (KĀDP) 2016/849 (2016. gada 27. maijs) par ierobežojošiem pasākumiem pret Korejas Tautas Demokrātisko Republiku un ar ko atceļ Lēmumu 2013/183/KĀDP (1),

ņemot vērā Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikumu,

tā kā:

(1)	Padome 2016. gada 27. maijā pieņēma Lēmumu (KĀDP) 2016/849 par ierobežojošiem pasākumiem pret Korejas Tautas Demokrātisko Republiku (“KTDR”).

(2)

Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padome (“ANO DP”) 2017. gada 5. augustā pieņēma Rezolūciju 2371 (2017) (“ANO DPR 2371 (2017)”), kurā tā pauda visdziļākās bažas par ballistisko raķešu izmēģinājumiem, ko KTDR veica 2017. gada 3. un 28. jūlijā, un atzīmēja, ka visas šādas darbības KTDR palīdz attīstīt kodolieroču piegādes sistēmu un palielina spriedzi reģionā un ārpus tā.

(3)	Ar ANO DPR 2371 (2017) paplašina dažu preču importa no KTDR aizlieguma darbības jomu, ierobežojumus attiecībā uz finanšu darījumiem un ierobežojumus attiecībā uz KTDR kuģiem.

(4)	Ar ANO DPR 2371 (2017) arī nosaka ierobežojumus darba atļauju skaitam, ko var izdot KTDR valstspiederīgajiem.

(5)	Dažu šā lēmuma pasākumu īstenošanai ir vajadzīga Savienības papildu rīcība.

(6)	Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Lēmums (KĀDP) 2016/849,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmumu (KĀDP) 2016/849 groza šādi:

1)

lēmuma 7. pantu aizstāj ar šādu: “7. pants 1.   Dalībvalstu valstspiederīgajiem – vai izmantojot kuģus, kuri kuģo ar dalībvalsts karogu, vai dalībvalstu gaisa kuģus – ir aizliegts no KTDR iepirkt ogles, dzelzi un dzelzsrūdu neatkarīgi no tā, vai to izcelsme ir vai nav KTDR teritorijā. 2.   Savienība veic vajadzīgos pasākumus, lai noteiktu konkrētos priekšmetus, attiecībā uz kuriem piemēro 1. punktu. 3.   Panta 1. punktu nepiemēro oglēm, attiecībā uz kurām iepircēja dalībvalsts, balstoties uz ticamu informāciju, apstiprinājusi, ka to izcelsme ir ārpus KTDR un ka tās transportētas caur KTDR tikai tādēļ, lai tās eksportētu, izmantojot Radžinas (Rasonas) ostu, ar noteikumu, ka minētā dalībvalsts Sankciju komitejai to paziņo iepriekš un ka šādi darījumi nav saistīti ar ienākumu radīšanu KTDR kodolprogrammām vai ballistisko raķešu programmām vai ar citām darbībām, kas ir aizliegtas ar ANO DP rezolūcijām 1718 (2006), 1874 (2009), 2087 (2013), 2094 (2013), 2270 (2016), 2321 (2016) vai 2356 (2017), vai ar šo lēmumu. 4.   Dalībvalstu valstspiederīgajiem – vai izmantojot kuģus, kuri kuģo ar dalībvalsts karogu, vai dalībvalstu gaisa kuģus – ir aizliegts no KTDR iepirkt svinu un svina rūdu neatkarīgi no tā, vai to izcelsme ir vai nav KTDR teritorijā. 5.   Savienība veic vajadzīgos pasākumus, lai noteiktu konkrētos priekšmetus, attiecībā uz kuriem piemēro 4. punktu.”;

2)

iekļauj šādu pantu: “9.a pants 1.   Dalībvalstu valstspiederīgajiem – vai izmantojot kuģus, kuri kuģo ar dalībvalsts karogu, vai dalībvalstu gaisa kuģus – ir aizliegts no KTDR iepirkt jūras veltes neatkarīgi no tā, vai to izcelsme ir vai nav KTDR teritorijā. 2.   Savienība veic vajadzīgos pasākumus, lai noteiktu konkrētos priekšmetus, attiecībā uz kuriem piemēro 1. punktu un kuri ietver zivis, vēžveidīgos, mīkstmiešus un citus visu veidu ūdens bezmugurkaulniekus.”;

3)

lēmuma 11. panta 2. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu: “c) atvērt jaunus kopuzņēmumus vai kooperatīvus ar KTDR vienībām vai personām vai paplašināt pastāvošus kopuzņēmumus, izmantojot papildu investīcijas, neatkarīgi no tā, vai šāda rīcība notiek KTDR valdības labā vai vārdā, ja vien Sankciju komiteja, katru gadījumu izskatot atsevišķi, šādu kopuzņēmumu vai kooperatīvu vienību nav apstiprinājusi iepriekš.”;

4)	lēmuma 13. panta 1. punktu aizstāj ar šādu: “1) Neveic nekādu līdzekļu nodošanu vai tīrvērti KTDR vai no tās, izņemot darījumus, uz kuriem attiecas 3. punkta darbības joma un kuri ir atļauti saskaņā ar 4. punktu.”;

5)	lēmumā iekļauj šādu pantu: “13.a pants Lai īstenotu 13., 14. un 24.a pantu, dalībvalstis uzskata, ka uzņēmumi, kas sniedz finanšu pakalpojumus, kuri atbilst banku sniegtajiem pakalpojumiem, ir finanšu iestādes.”;

6)

lēmuma 16. panta 6. punktu aizstāj ar šādu: “6.   Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai konfiscētu un atbrīvotos, piemēram, iznīcinot, padarot darbotiesnespējīgus vai izmantošanai nederīgus, uzglabājot vai nododot likvidēšanai valstij, kas nav izcelsmes vai galamērķa valsts, no tādiem priekšmetiem, kuru piegāde, pārdošana, nodošana vai eksportēšana ir aizliegta ar ANO DPR 1718 (2006), 1874 (2009), 2087 (2013), 2094 (2013), 2270 (2016), 2321 (2016) vai 2371 (2017) un kuri ir identificēti pārbaudēs, veidā, kas ir atbilstīgs to pienākumiem saskaņā ar piemērojamiem starptautisko tiesību aktiem.”;

7)

lēmuma 18.a pantā iekļauj šādus punktus: “6.   Dalībvalstis aizliedz Sankciju komitejas norādītam kuģim iebraukt savās ostās, ja Sankciju komiteja tā ir noteikusi, izņemot ārkārtas gadījumos, vai ja kuģis atgriežas izcelsmes ostā, vai ja Sankciju komiteja iepriekš ir konstatējusi, ka šāda iebraukšana ir vajadzīga humānos nolūkos vai jebkuros citos nolūkos, kas atbilst ANO DPR 1718 (2006), 1874 (2009), 2087 (2013), 2094 (2013), 2270 (2016), 2321 (2016), 2356 (2017) vai 2371 (2017) mērķiem. 7.   Lēmuma VI pielikumā iekļauj kuģus, kuri minēti šā panta 6. punktā un kurus Sankciju komiteja norādījusi saskaņā ar ANO DPR 2371 (2017) 6. punktu.”;

8)

lēmuma 22. panta 1. punktu aizstāj ar šādu: “1.   Ir aizliegts reģistrēt kuģus KTDR, saņemt atļauju kuģim izmantot KTDR karogu, turēt īpašumā jebkādu kuģi ar KTDR karogu, to iznomāt, ekspluatēt vai sniegt tam jebkādu kuģa klasifikācijas, sertifikācijas vai ar to saistītu pakalpojumu, vai to apdrošināt, tostarp fraktēt šādus kuģus.”;

9)

lēmumā iekļauj šādu pantu: “26.a pants 1.   Dalībvalstis pēc 2017. gada 5. augusta nepārsniedz KTDR valstspiederīgo darba atļauju kopējo skaitu, kas paredzēts dalībvalstu jurisdikcijā un ir spēkā 2017. gada 5. augustā. 2.   Panta 1. punktu nepiemēro tad, ja Sankciju komiteja katrā atsevišķā gadījumā iepriekš apstiprina, ka papildu KTDR valstspiederīgo nodarbināšana, pārsniedzot darba atļauju skaitu, kas dalībvalsts jurisdikcijā paredzēts 2017. gada 5. augustā, ir vajadzīga, lai sniegtu humāno palīdzību, īstenotu atteikšanos no kodolieročiem vai kādam citam nolūkam, kas atbilst ANO DPR 1718 (2006), 1874 (2009), 2087 (2013), 2094 (2013), 2270 (2016), 2321 (2016), 2356 (2017) vai 2371(2017) mērķiem.”;

10)	lēmuma 33. panta 1. punktu aizstāj ar šādu: “1.   Padome īsteno grozījumus I, IV un VI pielikumā, pamatojoties uz ANO Drošības padomes vai Sankciju komitejas noteikto.”;

11)	lēmuma IV pielikuma nosaukumu aizstāj ar šādu: “18.a panta 5. punktā minēto kuģu saraksts”;

12)	iekļauj šādu pielikumu: “ VI PIELIKUMS 18.a panta 7. punktā minēto kuģu saraksts ”.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  OV L 141, 28.5.2016., 79. lpp.

---