8.8.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 205/1

(1)

Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 40/94 (2), kas kodificēta kā Regula (EK) Nr. 207/2009, tika izveidota Savienībai specifiska sistēma preču zīmju aizsardzības iegūšanai Savienības līmeni, pamatojoties uz Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojam (“Birojs”) iesniegtu pieteikumu.

(2)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2015/2424 (3), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 207/2009, Komisijai ar minēto regulu piešķirtās pilnvaras tiek pielāgotas Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. un 291. punktam. Lai ievērotu šo jauno tiesisko regulējumu, kurš izriet no minētās pielāgošanas, ar īstenošanas un deleģētajiem aktiem būtu jāpieņem daži noteikumi. Jaunie noteikumi būtu jāpiemēro pašreizējo, Komisijas Regulā (EK) Nr. 2868/95 (4) un Komisijas Regulā (EK) Nr. 216/96 (5) paredzēto noteikumu vietā, un to mērķim vajadzētu būt Regulas (EK) Nr. 207/2009 īstenošanai. Tādēļ Regulas (EK) Nr. 2868/95 un (EK) Nr. 216/96 būtu jāatceļ.

(3)

Procesuālajiem noteikumiem, kas reglamentē iebilduma procedūru, vajadzētu garantēt efektīvu, iedarbīgu un ātru ES preču zīmes pieteikuma izskatīšanu un reģistrēšanu Birojā, izmantojot caurskatāmu, rūpīgu, godīgu un taisnīgu procedūru. Lai palielinātu juridisko skaidrību un noteiktību, minētajos noteikumos par iebilduma procesu vajadzētu ņemt vērā, ka ar Regulu (EK) Nr. 207/2009 ir ievērojami izvērsti atteikuma relatīvie pamatojumi, jo īpaši attiecībā uz prasībām par pieņemamību un pamatotību iebilduma procesos, un noteikumi būtu jākoriģē tā, lai tie pienācīgi atspoguļotu Eiropas Savienības Tiesas judikatūru un kodificētu Biroja pašreizējo praksi.

(4)

Preču zīmju sistēmai Savienībā jākļūst elastīgākai, konsekventākai un modernākai, taču tajā pašā laikā ir jānodrošina juridiskā noteiktība, tāpēc ir lietderīgi samazināt administratīvo slogu inter partes procesos, proti, vajadzētu atvieglināt prasības par agrāko tiesību pamatošanu gadījumos, kad attiecīgo pierādījumu saturs ir pieejams tiešsaistē no Biroja atzīta avota, kā arī prasību par pierādījumu iesniegšanu procesa valodā.

(5)

Skaidrības un juridiskās noteiktības labad ir svarīgi skaidri un izsmeļoši noteikt prasības, kas piemērojamas ES preču zīmes pieteikuma grozījumiem.

(6)

Procesuālajiem noteikumiem, kas reglamentē ES preču zīmes atcelšanu vai spēkā neesības atzīšanu, vajadzētu nodrošināt, ka ES preču zīmi var atcelt vai atzīt par spēkā neesošu efektīvā un iedarbīgā veidā, izmantojot caurskatāmas, rūpīgas, godīgas un taisnīgas procedūras. Lielākas skaidrības, konsekvences, efektivitātes un juridiskās noteiktības labad noteikumi, kas reglamentē ES preču zīmes atcelšanas vai spēkā neesības atzīšanas procesu, būtu jāsalāgo ar noteikumiem par iebilduma procesu, un vajadzētu saglabāt tikai tās atšķirības, kas ir nepieciešamas zīmes atsaukšanas vai spēkā neesības atzīšanas specifikas dēļ. Bez tam pieprasījumus par tādas ES preču zīmes nodošanu, kas reģistrēta uz starpnieka vārda bez īpašnieka atļaujas, vajadzētu izskatīt tādā pašā procesuālajā kārtībā kā spēkā neesības lietas, proti, praksē tā būtu alternatīva zīmes atzīšanai par spēkā neesošu.

(7)

Saskaņā ar Tiesas iedibināto judikatūru (6), ja vien nav noteikts citādi, Birojam ir rīcības brīvība, kad tas iebilduma lietās vai spēkā neesības atzīšanas lietās izvērtē novēlotus pierādījumus, kas iesniegti nolūkā vai nu pamatot iebildumu, vai pierādīt agrākas preču zīmes faktisku izmantošanu. Lai nodrošinātu juridisko noteiktību, tas, cik tālu šāda rīcības brīvība sniedzas, būtu skaidri jāatspoguļo noteikumos, kas reglamentē ES preču zīmju iebilduma procesu vai spēkā neesības atzīšanas procesu.

(8)

Lai būtu iespējams efektīvi, iedarbīgi un – pušu iesniegtās apelācijas robežās – pilnīgi izskatīt Biroja pirmajā instancē pieņemtos lēmumus, izmantojot caurskatāmu, rūpīgu, taisnīgu un objektīvu apelācijas procedūru, kas piemērota intelektuālā īpašuma tiesību specifiskajai būtībai, un ņemot vērā Regulā (EK) Nr. 207/2009 paredzētos principus, ir lietderīgi juridisko noteiktību un paredzamību stiprināt, precizējot un konkretizējot procesuālos noteikumus un pušu procesuālās garantijas, jo īpaši tad, ja atbildētājs izmanto tiesības iesniegt pretapelāciju.

(9)

Lai nodrošinātu Apelācijas padomju darba efektīvu un produktīvu organizāciju, no Apelācijas padomju prezidenta, priekšsēdētājiem un locekļiem vajadzētu prasīt, lai tie, pildīdami ar Regulu (EK) Nr. 207/2009 un ar šo regulu uzticētos uzdevumus, nodrošinātu gan Apelācijas padomju neatkarīgi pieņemto lēmumu augstu kvalitāti un konsekvenci, gan apelācijas procesa efektivitāti.

(10)

Lai nodrošinātu Apelācijas padomju prezidenta, priekšsēdētāju un locekļu neatkarību, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 207/2009 136. pantā, valdei minētais pants būtu jāņem vērā, kad tā pieņem attiecīgus īstenošanas noteikumus, ar kuriem realizē Civildienesta noteikumu un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību saskaņā ar Civildienesta noteikumu 110. pantu.

(11)

Lai apelāciju izskatīšanu padarītu caurskatāmāku un paredzamāku, Regulā (EK) Nr. 2868/95 un (EK) Nr. 216/96 paredzēto Apelācijas padomju reglamentu vajadzētu apvienot vienā tekstā un pienācīgi sasaistīt ar procesuālajiem noteikumiem, kas piemērojami tām Biroja instancēm, par kuru lēmumiem iesniedz apelāciju.

(12)

Skaidrības un juridiskās noteiktības labad ir jākodificē un jāprecizē atsevišķi procesuālie noteikumi par procesa mutisko daļu, jo īpaši par procesa valodu. Tāpat ir lietderīgi lielāku efektivitāti un elastību nodrošināt, paredzot iespēju, ka procesa mutiskajā daļā var piedalīties, izmantojot tehniskus līdzekļus, un ka mutiskās daļas protokolu var aizstāt ar tās ierakstu.

(13)

Lai procesu vēl vairāk optimizētu un padarītu konsekventāku, ir lietderīgi noteikt to pierādījumu pamatstruktūru un formātu, kas visos procesos iesniedzami Birojam, kā arī būtu lietderīgi noteikt, kādas ir sekas, ja pierādījumus neiesniedz saskaņā ar šo struktūru un formātu.

(14)

Lai preču zīmju sistēmu Savienībā modernizētu, to pielāgojot interneta laikmetam, ir lietderīgi definēt, kas paziņošanas kontekstā ir “elektroniski līdzekļi”, un paredzēt paziņošanas veidus, kas nav novecojuši.

(15)

Efektivitātes, caurskatāmības un lietotāju ērtības labad Birojam vajadzētu darīt pieejamas visās Biroja oficiālajās valodās standarta veidlapas, kuras izmanto saziņai ar Biroju procesa gaitā un kuras var aizpildīt tiešsaistē.

(16)

Lielākas skaidrības, konsekvences un efektivitātes labad būtu jāievieš noteikums par iebilduma, atcelšanas, spēkā neesības atzīšanas un apelācijas procesu apturēšanu, un tāpat būtu jāparedz, kāds ir abu pušu prasītas apturēšanas maksimālais ilgums.

(17)

Noteikumiem, kas reglamentē termiņu aprēķināšanu un ilgumu, lēmuma atcelšanas procedūru vai reģistra ierakstu anulēšanas procedūru, detalizētu procesa atsākšanas kārtību un to, kā norit pārstāvība Birojā, ir jānodrošina ES preču zīmju sistēmas nevainojama, efektīva un lietderīga funkcionēšana.

(18)

Ir jānodrošina starptautisko preču zīmju efektīva un racionāla reģistrēšana tādā veidā, kas ir pilnībā saskanīgs ar Madrides nolīguma par preču zīmju starptautisko reģistrāciju Madrides protokolu.

(19)

Šajā regulā noteiktie noteikumi papildina normas, kas paredzētas Regulā (EK) Nr. 207/2009, kuras grozījumi ar Regulu (ES) 2015/2424 stāsies spēkā 2017. gada 1. oktobrī. Tāpēc šiem noteikumiem jānosaka tāds pats piemērošanas datums.

(20)

Neraugoties uz Regulu (EK) Nr. 2868/95 un (EK) Nr. 216/96 atcelšanu, ir nepieciešams specifiskus šo regulu noteikumus turpināt piemērot konkrētiem, pirms iepriekš minētā datuma uzsāktiem procesiem līdz šo procesu noslēgšanai,

a)

kāda ir procedūra, lai Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojā (“Birojs”) iesniegtu un izskatītu iebildumu pret ES preču zīmes reģistrāciju;

b)

kāda procedūra reglamentē grozījumus ES preču zīmes pieteikumā;

c)

kā notiek ES preču zīmes atcelšana un spēkā neesības atzīšana, kā arī tādas ES preču zīmes nodošana, kas reģistrēta uz starpnieka vārda bez īpašnieka atļaujas;

d)

kāds ir paziņojuma par apelāciju formālais saturs un kāda ir apelācijas iesniegšanas un izskatīšanas kārtība, kāds ir Apelācijas padomes lēmuma formālais saturs un forma, kā tiek atlīdzināta apelācijas nodeva, kā tiek organizēta Apelācijas padome un ar kādiem nosacījumiem lēmumus par apelācijām var pieņemt viens vienīgs loceklis;

e)

kā norit procesa mutiskā daļa un kā tiek iegūti pierādījumi;

f)

kā Birojs realizē paziņošanu un kādi ir noteikumi par saziņā ar Biroju izmantojamiem līdzekļiem;

g)

kā tiek aprēķināti termiņi un kāds ir to ilgums;

h)

kāda ir lēmuma atcelšanas vai ES preču zīmju reģistra ieraksta anulēšanas procedūra;

i)

kāda ir kārtība procesa atsākšanai Birojā;

j)

kādi ir nosacījumi un procedūra kopīgā pārstāvja iecelšanai, ar kādiem nosacījumiem darbinieki un profesionālie pārstāvji Birojā iesniedz pilnvaru, kāds ir minētās pilnvaras saturs un kādos apstākļos personu var svītrot no pielaisto profesionālo pārstāvju saraksta;

k)

kāda ir procedūra attiecībā uz starptautiskajām reģistrācijām, kuru pamatā ir vai nu pamata pieteikums, vai pamata reģistrācija attiecībā uz kolektīvo zīmi, sertifikācijas zīmi vai garantijas zīmi, un kāda ir procedūra iebilduma iesniegšanai un izskatīšanai pret starptautisko reģistrāciju.

a)

tā pieteikuma lietas numurs, pret kuru iesniedz iebildumu, un ES preču zīmes pieteikuma iesniedzēja vārds/nosaukums;

b)

skaidra norāde uz agrāku preču zīmi vai tiesībām, kas ir iebilduma pamatā, proti:

c)

iebilduma pamatojumu izklāsts, proti, paziņojums, ka Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1., 3. 4., 4.a vai 5. punkta prasības ir izpildītas attiecībā uz katru no agrākajām zīmēm vai tiesībām, uz ko atsaucas iebilduma iesniedzējs;

d)

ja agrāka preču zīme ir pieteikta vai reģistrēta – agrākās zīmes pieteikuma iesniegšanas datums un, ja pieejams, reģistrācijas datums un prioritātes datums;

e)

ja pastāv agrākas tiesības saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 4.a punktu – reģistrācijas pieteikuma datums vai, ja šis datums nav pieejams, datums, no kura ir piešķirta aizsardzība;

f)

ja agrāka preču zīme ir pieteikta vai reģistrēta – agrākās zīmes atveidojums, kāda tā tikusi reģistrēta vai pieteikta; ja agrākā zīme ir krāsaina, arī atveidojums ir krāsains;

g)

norāde, uz kurām precēm vai pakalpojumiem attiecas katrs iebilduma pamatojums;

h)

ziņas par iebilduma iesniedzēju:

i)

norāde, uz kurām precēm vai pakalpojumiem vērsts iebildums; ja šādas norādes nav, tiek uzskatīts, ka iebildums ir vērsts pret visām precēm un pakalpojumiem, kas ietverti ES preču zīmes pieteikumā, pret ko vērsts iebildums.

a)

ja iebildums pamatots ar agrāku preču zīmi Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 2. punkta a) un b) apakšpunkta nozīmē, un šī agrākā zīme nav ES preču zīme – pierādījumus par zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniegšanu vai reģistrāciju, proti, iesniedz:

b)

ja iebildums pamatots ar plaši pazīstamu preču zīmi Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 2. punkta c) apakšpunkta nozīmē – pierādījumus par to, ka šī zīme attiecīgajā teritorijā ir plaši pazīstama attiecībā uz precēm vai pakalpojumiem, kas norādīti saskaņā ar šīs regulas 2. panta 2. punkta g) apakšpunktu;

c)

ja iebildums pamatots ar to, ka nav īpašnieka piekrišanas, kā minēts Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 3. punktā – pierādījumus par iebilduma iesniedzēja īpašumtiesībām uz agrāko preču zīmi un par tā attiecībām ar starpnieku vai pārstāvi;

d)

ja iebildums pamatots ar agrākām tiesībām Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 4. punkta nozīmē – pierādījumus par šo tiesību izmantošanu plašākā nekā tikai vietējas nozīmes tirdzniecībā, kā arī pierādījumus par to iegūšanu, nepārtrauktu pastāvēšanu un aizsardzības apjomu; tostarp, ja atsaucas uz agrākām tiesībām saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem – skaidru norādi uz attiecīgo valsts tiesību aktu saturu, pievienojot attiecīgo noteikumu publikācijas vai jurisprudenci;

e)

ja iebildums pamatots ar agrāku cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 4.a punkta nozīmē – pierādījumus par to iegūšanu, nepārtrauktu pastāvēšanu un aizsardzības apjomu; tostarp, ja atsaucas uz agrāku cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem – skaidru norādi uz attiecīgo valsts tiesību aktu saturu, pievienojot attiecīgo noteikumu publikācijas vai jurisprudenci;

f)

ja iebildums pamatots ar preču zīmi, kam ir reputācija Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 5. punkta nozīmē – papildus šā punkta a) apakšpunktā minētajiem pierādījumiem pierādījumus par to, ka zīmei Savienībā vai attiecīgajā dalībvalstī ir reputācija attiecībā uz precēm vai pakalpojumiem, kas norādīti saskaņā ar šīs regulas 2. panta 2. punkta g) apakšpunktu, kā arī pierādījumus vai argumentus, kas apstiprina, ka ar pieteiktās preču zīmes lietošanu bez pamatota iemesla tiku netaisnīgi gūts labums no ES preču zīmes atšķirtspējas vai reputācijas vai tiktu tai kaitēts.

a)

pieteikuma lietas numuru;

b)

pieteikuma iesniedzēja vārdu/nosaukumu un adresi saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2017/1431 2. panta 1. punkta b) apakšpunktu;

c)

norādi par grozāmo pieteikuma elementu un šo elementu tā grozītajā versijā;

d)

ja grozījums attiecas uz zīmes atveidojumu – zīmes grozīto atveidojumu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2017/1431 3. pantu.

a)

tās ES preču zīmes reģistrācijas numurs, kuras atcelšana vai atzīšana par spēkā neesošu tiek prasīta, un tās īpašnieka vārds/nosaukums;

b)

šāda pieteikuma pamatojumu izklāsts, proti, paziņojums, ka ir izpildītas Regulas (EK) Nr. 207/2009 51., 52., 53., 73., 74., 74.i vai 74.j panta attiecīgās prasības;

c)

attiecībā uz pieteikuma iesniedzēju:

d)

norāde uz precēm un pakalpojumiem, attiecībā uz ko tiek prasīta atcelšana vai spēkā neesības atzīšana; ja šādas norādes nav, uzskata, ka pieteikums attiecas uz visām apstrīdētās ES preču zīmes aptvertajām precēm un pakalpojumiem.

a)

ja pieteikums iesniegts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 207/2009 53. panta 1. punktu – norāde uz pieteikuma pamatā esošām agrākām tiesībām saskaņā ar šīs regulas 2. panta 2. punkta b) apakšpunktu, ko šādam pieteikumam piemēro mutatis mutandis;

b)

ja pieteikums iesniegts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 207/2009 53. panta 2. punktu – norāde uz pieteikuma pamatā esošo agrāko tiesību būtību, to atveidojums un norāde, vai šīs agrākās tiesības pastāv visā Savienībā vai vienā vai vairākās dalībvalstīs; tādā gadījumā norāda attiecīgās dalībvalstis;

c)

ziņas saskaņā ar 2. panta 2. punkta d) līdz g) apakšpunktu, ko šādam pieteikumam piemēro mutatis mutandis;

d)

ja pieteikumu iesniedzis licenciāts vai persona, kas saskaņā ar attiecīgajiem Savienības vai valsts tiesību aktiem ir tiesīga izmantot agrākas tiesības – norādes uz pilnvaru vai tiesībām iesniegt pieteikumu.

a)

ja pieteikums iesniegts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 207/2009 51. panta 1. punkta b) vai c) apakšpunktu vai 52. pantu – faktus, argumentus un pierādījumus, kas apstiprina pamatojumu, uz kā dibināts pieteikums par atcelšanu vai spēkā neesības atzīšanu;

b)

ja pieteikums iesniegts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 207/2009 53. panta 1. punktu – pierādījumus, kas prasīti šīs regulas 7. panta 2. punktā un 3. punktā, ko piemēro mutatis mutandis;

c)

ja pieteikums iesniegts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 207/2009 53. panta 2. punktu – pierādījumus, kas apstiprina attiecīgo agrāko tiesību iegūšanu, nepārtrauktu pastāvēšanu un aizsardzības apjomu, kā arī pierādījumus, kas apstiprina, ka pieteikuma iesniedzējs ir tiesīgs pieteikumu iesniegt, tostarp – ja atsaucas uz agrākām tiesībām saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem – skaidru norādi uz attiecīgo valsts tiesību aktu saturu, pievienojot attiecīgo noteikumu publikācijas vai jurisprudenci. Ja pierādījumi par agrāko tiesību pieteikumu vai reģistrāciju saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 207/2009 53. panta 2. punkta d) apakšpunktu vai pierādījumi par attiecīgo valsts tiesību aktu saturu ir pieejami tiešsaistē no Biroja atzīta avota, pieteikuma iesniedzējs var šādus pierādījumus sniegt, iesniedzot atsauci uz šo avotu

a)

apelācijas iesniedzēja vārds/nosaukums un adrese saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2017/1431 2. panta 1. punkta b) apakšpunktu;

b)

ja apelācijas iesniedzējs iecēlis pārstāvi, šī pārstāvja vārds/nosaukums un darījumdarbības adrese saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2017/1431 2. panta 1. punkta e) apakšpunktu;

c)

ja apelācijas iesniedzēja pārstāvība ir obligāta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 207/2009 92. panta 2. punktu – pārstāvja vārds/nosaukums un darījumdarbības adrese saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2017/1431 2. panta 1. punkta e) apakšpunktu;

d)

skaidra un nepārprotama tā lēmuma identifikācija, uz kuru attiecas apelācija, norādot lēmuma izdošanas datumu un tā procesa lietas numuru, kurā pieņemts lēmums, par kuru iesniegta apelācija;

e)

ja lēmumu, uz kuru attiecas apelācija, apstrīd tikai daļēji – skaidra un nepārprotama to preču vai pakalpojumu identifikācija, attiecībā uz kuriem tiek apstrīdēts lēmums, par kuru iesniegta apelācija.

a)

apelācijas process, uz kuru paziņojums attiecas, proti, norāda vai nu attiecīgo apelācijas numuru, vai lēmumu, uz kuru attiecas apelācija, saskaņā ar šīs regulas 21. panta 1. punkta d) apakšpunkta prasībām;

b)

apelācijas pamatojums, uz kura dibinās prasība apstrīdēto lēmumu anulēt tādā mērā, kā norādīts saskaņā ar šīs regulas 21. panta 1. punkta e) apakšpunktu;

c)

fakti, pierādījumi un argumenti, kas apstiprina izvirzīto pamatojumu un kas iesniegti saskaņā ar 55. panta 2. punkta prasībām.

a)

ja paziņojums par apelāciju nav iesniegts divu mēnešu laikā, kopš paziņots lēmums, uz kuru attiecas apelācija;

b)

ja apelācija neatbilst Regulas (EK) Nr. 207/2009 58. un 59. pantam vai prasībām, kas noteiktas šīs regulas 21. panta 1. punkta d) apakšpunktā un 21. panta 2. un 3. punktā, ja vien šie trūkumi netiek novērsti četru mēnešu laikā, kopš paziņots lēmums, uz kuru attiecas apelācija;

c)

ja paziņojums par apelāciju neatbilst 21. panta 1. punkta a), b), c) un e) apakšpunkta prasībām un apelācijas iesniedzējs, kuru Apelācijas padome par to informējusi, nav novērsis šos trūkumus Apelācijas padomes noteiktajā termiņā;

d)

ja pamatojuma izklāsts nav iesniegts četru mēnešu laikā, kopš paziņots lēmums, uz kuru attiecas apelācija;

e)

ja pamatojuma izklāsts neatbilst 22. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkta prasībām un apelācijas iesniedzējs, kuru Apelācijas padome par to informējusi, nav novērsis šos trūkumus Apelācijas padomes noteiktajā termiņā vai nav iesniedzis pamatojuma izklāsta tulkojumu viena mēneša laikā kopš sākotnējā izklāsta iesniegšanas saskaņā ar 22. panta 2. punktu.

a)

ja tā nav iesniegta 1. punktā norādītajā termiņā;

b)

ja tā nav iesniegta, ievērojot 2. punkta vai 21. panta 1. punkta d) apakšpunkta prasības;

c)

ja tā neatbilst 3. punkta prasībām un atbildētājs, kuru Apelācijas padome par to informējusi, nav novērsis šos trūkumus Apelācijas padomes noteiktajā termiņā vai nav iesniedzis pretapelācijas un attiecīgā pamatojuma tulkojumu viena mēneša laikā kopš sākotnējās iesniegšanas.

a)

izmantošanas rezultātā iegūta atšķirtspēja, kā minēts Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 3. punktā un 52. panta 2. punktā;

b)

izmantošanas rezultātā iegūta agrākas preču zīmes atpazīstamība tirgū Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē;

c)

izmantošanas pierādījumi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 207/2009 42. panta 2. un 3. punktu vai 57. panta 2. punktu un 3. punktu.

a)

tie pirmšķietami ir tādi, kas ir būtiski lietas iznākumam, un

b)

tie laikus nav iesniegti pamatotu iemeslu dēļ, jo īpaši, ja tie tikai papildina jau laikus iesniegtus būtiskus faktus un pierādījumus vai tiek iesniegti, lai apstrīdētu secinājumus, ko pirmā instance izdarījusi vai izskatījusi pēc savas iniciatīvas lēmumā, uz kuru attiecas apelācija.

a)

paziņojums, ka lēmumu pieņēmusi Apelācijas padome;

b)

lēmuma pieņemšanas datums;

c)

pušu un to pārstāvju vārdi/nosaukumi;

d)

tās apelācijas numurs, uz kuru lēmums attiecas, un tā lēmuma identifikācija, uz kuru attiecas apelācija, saskaņā ar šīs regulas 21. panta 1. punkta d) apakšpunkta prasībām;

e)

norāde par Apelācijas padomes sastāvu;

f)

lēmuma pieņemšanā iesaistītā priekšsēdētāja un locekļu vārds un, neskarot 39. panta 5. punktu, paraksts, tostarp norāde, kurš loceklis lietā darbojās kā referents vai – ja lēmumu pieņem viens vienīgs loceklis – lēmumu pieņēmušā locekļa vārds un paraksts;

g)

sekretāra vārds un paraksts vai – attiecīgā gadījumā – tā sekretariāta locekļa vārds un paraksts, kas parakstās sekretāra vārdā;

h)

pušu iesniegto faktu un argumentu kopsavilkums;

i)

to iemeslu izklāsts, kuru dēļ pieņemts lēmums;

j)

Apelācijas padomes rīkojums, tostarp vajadzības gadījumā lēmums par izdevumiem.

a)

ja apelāciju uzskata par neiesniegtu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 207/2009 60. panta 1. punkta otro teikumu;

b)

ja Biroja lēmējinstance, kas pieņēmusi apstrīdēto lēmumu, piekrīt labot lēmumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 207/2009 61. panta 1. punktu vai atceļ apstrīdēto lēmumu, piemērojot Regulas (EK) Nr. 207/2009 80. pantu;

c)

ja pēc pārbaudes procesa atsākšanas Regulas (EK) Nr. 207/2009 40. panta 3. punkta nozīmē, kas notikusi pēc Apelācijas padomes ieteikuma saskaņā ar šīs regulas 30. panta 2. punktu, apstrīdētais pieteikums ir noraidīts ar pārbaudītāja galīgu lēmumu un līdz ar to ir zudis apelācijas priekšmets;

d)

ja Apelācijas padome uzskata, ka šāda atlīdzināšana ir taisnīga, jo ir noticis būtisks procesuāls pārkāpums.

a)

lēmumi saskaņā ar 23. pantu;

b)

lēmumi, ar ko izbeidz apelācijas procesu, jo apstrīdētā zīme vai agrākā zīme ir atsaukta, atteikta, no tās ir atteikušies vai tā ir anulēta;

c)

lēmumi, ar ko izbeidz apelācijas procesu, jo ir atsaukts iebildums, atcelšanas pieprasījums, spēkā neesības atzīšanas pieprasījums vai apelācija;

d)

lēmumi par pasākumiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 207/2009 79.d panta 1. punktu un 80. panta 2. punktu, ar nosacījumu, ka apelācijas lēmuma labojums vai – attiecīgā gadījumā – atcelšana attiecas uz lēmumu, ko pieņēmis viens vienīgs loceklis;

e)

lēmumi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 207/2009 81. panta 4. punktu;

f)

lēmumi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 207/2009 85. panta 3., 4. un 7. punktu;

g)

lēmumi attiecībā uz apelācijām pret lēmumiem ex parte procesos, kas pieņemti, balstoties uz Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. pantā minētajiem pamatojumiem, un kas ir acīmredzami nedibināti vai acīmredzami ļoti dibināti.

a)

iecelt Apelācijas padomes locekli vai pats sevi par referentu katrā lietā, kas šai Apelācijas padomei iedalīta, saskaņā ar 35. panta 2. punktu;

b)

Apelācijas padomes vārdā noteikt, ka referents ir vienīgais loceklis, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 207/2009 135. panta 2. punktu;

c)

prasīt, lai Apelācijas padome izlemj par apelācijas pieņemamību saskaņā ar šīs regulas 23. panta 2. punktu;

d)

vadīt lietas sākotnējo izskatīšanu, ko veic referents saskaņā ar šīs regulas 41. pantu;

e)

vadīt lietas mutisko izskatīšanu un pierādījumu iegūšanu un parakstīt to protokolus.

a)

aicināt puses iesniegt savus apsvērumus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 207/2009 63. panta 2. punktu;

b)

lemt par lūgumiem pagarināt termiņus vai – attiecīgā gadījumā – noteikt termiņus šīs regulas 24. panta 1. punkta, 25. panta 5. punkta un 26. panta nozīmē, un lemt par apturēšanu saskaņā ar 71. pantu;

c)

sagatavot paziņojumus saskaņā ar 28. pantu, un mutisko uzklausīšanu;

d)

parakstīt procesa mutiskās daļas un pierādījumu iegūšanas protokolus.

a)

parakstīt Apelācijas padomju pieņemtos lēmumus par apelācijām;

b)

protokolēt procesu mutisko daļu un pierādījumu iegūšanu un protokolus parakstīt;

c)

vai nu pēc savas ierosmes, vai pēc Apelācijas padomes pieprasījuma sagatavot Apelācijas padomei argumentētus atzinumus par procesuālajām un formālajām prasībām, tostarp par nepilnībām saskaņā ar šīs regulas 23. panta 2. punktu;

d)

saskaņā ar šīs regulas 34. panta 1. punktu iesniegt apelāciju tai Biroja instancei, kas apstrīdēto lēmumu pieņēmusi;

e)

Apelācijas padomes vārdā dot rīkojumu par apelācijas nodevas atlīdzināšanu šīs regulas 33. panta a) un b) punktā minētajās lietās.

a)

iedalīt lietas saskaņā ar 35. panta 1. un 4. punktu;

b)

saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 207/2009 136. panta 4. punkta b) apakšpunktu īstenot Apelācijas padomju prezidija lēmumus par procesu izskatīšanu Apelācijas padomēs.

a)

lemt par Apelācijas padomju izveidi un sastāvu;

b)

noteikt objektīvus kritērijus, kā apelācijas lietas iedala Apelācijas padomēm, un izlemt jebkuru strīdu saistībā ar to piemērošanu;

c)

pēc Apelācijas padomju prezidenta ierosinājuma gatavot Apelāciju padomju izdevumu pieprasījumus nolūkā sagatavot Biroja izdevumu tāmes;

d)

paredzēt prezidija iekšējos noteikumus;

e)

paredzēt noteikumus par locekļu izslēgšanas un iebilšanas kārtību saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 207/2009 137. pantu;

f)

sagatavot sekretariāta darba instrukcijas;

g)

veikt jebkādus citus pasākumus nolūkā pildīt savus uzdevumus – paredzēt noteikumus un organizēt Apelācijas padomju darbu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 207/2009 135. panta 3. punkta a) apakšpunktu un 136. panta 4. punkta a) apakšpunktu.

a)

1. punktā minētā lēmuma izraksts, kurā norādīts paredzētās uzklausīšanas datums, laiks un vieta un izklāstīti fakti, par kuriem puses, liecinieki un eksperti tiks uzklausīti;

b)

procesa pušu vārdi/nosaukumi un ziņas par tiesībām, kuras liecinieki vai eksperti var izmantot saskaņā ar 54. panta 2. līdz 5. punktu.

a)

precīzs eksperta uzdevuma apraksts;

b)

eksperta atzinuma iesniegšanai noteiktais termiņš;

c)

procesā iesaistīto pušu vārdi/nosaukumi;

d)

ziņas par tiesībām, kuras eksperts var izmantot saskaņā ar 54. panta 2., 3. un 4. punktu.

a)

mutiskajā daļā izskatāmās lietas numurs un mutiskās daļas norises datums;

b)

Biroja amatpersonu, pušu, to pārstāvju, kā arī klātesošo liecinieku un ekspertu vārdi/nosaukumi;

c)

pušu iesniegumi un lūgumi;

d)

informācija, kā sniegtas vai saņemtas liecības;

e)

attiecīgā gadījumā – Biroja izdoti rīkojumi vai lēmums.

a)

Birojam, ja Birojs pēc savas ierosmes ir uzaicinājis lieciniekus vai ekspertus;

b)

attiecīgajai pusei, ja šī puse ir pieprasījusi, lai uzklausa liecinieku vai ekspertu mutiskās liecības, saskaņā ar lēmumu par izdevumu sadalījumu un noteikšanu, kas pieņemts atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 207/2009 85. un 86. pantam un Īstenošanas regulas (ES) 2017/1431 18. pantam. Šī puse atlīdzina Birojam jebkādus pienācīgi izmaksātus avansus.

a)

pielikuma numurs;

b)

īss dokumenta vai pierādījuma apraksts, kā arī vajadzības gadījumā lappušu skaits;

c)

iesnieguma lappuse, kurā dokuments vai pierādījums minēts.

a)

ar elektroniskiem līdzekļiem saskaņā ar 57. pantu;

b)

pa pastu vai ar kurjeru saskaņā ar 58. pantu;

c)

publiski paziņojot saskaņā ar 59. pantu.

a)

paziņojumu nosūta ar elektroniskiem līdzekļiem, un tādā gadījumā norāde uz sūtītāja vārdu uzskatāma par līdzvērtīgu parakstam;

b)

attiecīgā dokumenta parakstītu oriģināleksemplāru Birojam nosūta pa pastu vai ar kurjeru.

a)

ES preču zīmes pieteikuma iesniegšana, tostarp – attiecīgā gadījumā – pieprasījums sagatavot meklēšanas ziņojumu;

b)

iebilduma iesniegšana;

c)

pieteikuma iesniegšana par tiesību atcelšanu;

d)

pieteikuma iesniegšana par ES preču zīmes spēkā neesības atzīšanu vai nodošanu;

e)

pieteikuma iesniegšana par nodošanas reģistrāciju, kā arī nodošanas veidlapa vai dokuments, kas minēts Īstenošanas regulas (ES) 2017/1431 13. panta 3. punkta d) apakšpunktā;

f)

pieteikuma iesniegšana par licences reģistrēšanu;

g)

pieteikuma iesniegšana par ES preču zīmes pagarināšanu;

h)

apelācijas iesniegšana;

i)

pārstāvja pilnvarošana vai nu ar individuālu pilnvaru, vai ar ģenerālpilnvaru;

j)

starptautiska pieteikuma vai teritoriālā attiecinājuma iesniegšana Birojam saskaņā ar Madridē 1989. gada 27. jūnijā pieņemto Madrides nolīguma par preču zīmju starptautisko reģistrāciju Madrides protokolu (9).

a)

veidlapas, kas ieviestas saskaņā ar Preču zīmju līgumu vai atbilstoši ieteikumiem, ko sniegusi Parīzes Savienības rūpnieciskā īpašuma aizsardzībai asambleja;

b)

izņemot 1. punkta i) apakšpunktā minēto veidlapu – veidlapas ar tādu pašu saturu un formātu kā 1. punktā minētajām veidlapām.

a)

pēc savas ierosmes, ja apturēšana ir lietderīga atkarībā no lietas apstākļiem;

b)

pēc vienas puses pamatota lūguma inter partes procesā, ja apturēšana ir lietderīga atkarībā no lietas apstākļiem, ņemot vērā pušu intereses un procesa posmu.

a)

ja tiek piemērots Regulas (EK) Nr. 207/2009 92. panta 2. punkts – ES preču zīmes pieteikumu uzskatīs par atsauktu, ja informācija netiks iesniegta divu mēnešu laikā no dienas, kurā ir paziņots minētais paziņojums, vai

b)

ja netiek piemērots Regulas (EK) Nr. 207/2009 92. panta 2. punkts – procesu ar ES preču zīmes pieteikuma iesniedzēju vai īpašnieku atsāks no dienas, kurā ir paziņots minētais paziņojums.

a)

profesionālā pārstāvja nāves vai tiesībnespējas gadījumā;

b)

ja profesionālais pārstāvis vairs nav nevienas EEZ dalībvalsts pilsonis, ja vien izpilddirektors nav noteicis izņēmumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 207/2009 93. panta 4. punkta b) apakšpunktu;

c)

ja profesionālā pārstāvja darījumdarbības vieta vai nodarbinātības vieta vairs nav EEZ;

d)

ja profesionālajam pārstāvim vairs nav Regulas (EK) Nr. 207/2009 93. panta 2. punkta c) apakšpunkta pirmajā teikumā norādīto tiesību.

a)

ja pastāv kāds no atteikuma pamatojumiem, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 207/2009 68. panta 1. vai 2. punktā saistībā ar minētā panta 3. punktu, vai Regulas (EK) Nr. 207/2009 74.c panta 1. vai 2. punktā saistībā ar minētā panta 3. punktu;

b)

ja noteikumi, kas reglamentē zīmes lietošanu, nav iesniegti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 207/2009 154.a panta 2. punktu.

a)

tās starptautiskās reģistrācijas numurs, pret ko iesniegts iebildums;

b)

norāde uz starptautiskajā reģistrācijā uzskaitītajām precēm vai pakalpojumiem, pret ko iesniegts iebildums;

c)

starptautiskās reģistrācijas īpašnieka vārds/nosaukums;

d)

šīs regulas 2. panta 2. punkta b) līdz h) apakšpunktā noteiktās prasības.

a)

jebkuru atsauci uz ES preču zīmes reģistrācijas pieteikumu uzskata par atsauci uz starptautisku reģistrāciju;

b)

jebkuru atsauci uz ES preču zīmes reģistrācijas pieteikuma atsaukšanu uzskata par atsauci uz starptautiskas reģistrācijas atsaukšanu attiecībā uz Savienību;

c)

jebkuru atsauci uz pieteikuma iesniedzēju uzskata par atsauci uz starptautiskās reģistrācijas īpašnieku.

a)

starptautiskās reģistrācijas numurs;

b)

norāde, ka atteikuma pamatā fakts, ka ir iesniegts iebildums, un atsauce uz Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta noteikumiem, kas ir pamatā iebildumam;

c)

iebilduma iesniedzēja vārds/nosaukums un adrese.

a)

pieteikuma iesniegšanas datums, kā arī reģistrācijas datums un prioritātes datums, ja tādi ir;

b)

pieteikuma iesniegšanas numurs un reģistrācijas numurs, ja tas atšķiras;

c)

īpašnieka vārds/nosaukums un adrese;

d)

zīmes reprodukcija (atveidojums);

e)

to preču vai pakalpojumu saraksts, kas ir iebilduma pamatā.

a)

ja iebilduma procesa rezultātā pagaidu atteikums ir atsaukts – ka attiecīgā preču zīme Savienībā ir aizsargāta;

b)

ja pēc apelācijas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 207/2009 58. pantu vai prasības saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 207/2009 65. pantu lēmums atteikt preču zīmes aizsardzību ir kļuvis par galīgo lēmumu – ka zīmes aizsardzība Savienībā ir atteikta;

c)

ja b) apakšpunktā minētais atteikums attiecas tikai uz daļu preču vai pakalpojumu – attiecībā uz kurām precēm vai pakalpojumiem preču zīme Savienībā ir aizsargāta.

a)

2. līdz 6. pantu nepiemēro paziņojumiem par iebildumu, kas iesniegti pirms minētā datuma;

b)

7. un 8. pantu nepiemēro iebilduma procedūrām, kuru sacīkstes daļa sākusies pirms minētā datuma;

c)

9. pantu nepiemēro apturēšanai, kas notikusi pirms minētā datuma;

d)

10. pantu nepiemēro izmantošanas pierādījumu pieprasījumiem, kas iesniegti pirms minētā datuma;

e)

III sadaļu nepiemēro pieteikuma grozīšanas lūgumiem, kas iesniegti pirms minētā datuma;

f)

12. līdz 15. pantu nepiemēro pieteikumiem par atcelšanu vai spēkā neesības atzīšanu vai nodošanas pieprasījumiem, kas iesniegti pirms minētā datuma;

g)

16. un 17. pantu nepiemēro procesiem, kuru sacīkstes daļa ir sākusies pirms minētā datuma;

h)

18. pantu nepiemēro apturēšanai, kas notikusi pirms minētā datuma;

i)

19. pantu nepiemēro izmantošanas pierādījumu pieprasījumiem, kas iesniegti pirms minētā datuma;

j)

V sadaļu nepiemēro apelācijām, kas iesniegtas pirms minētā datuma;

k)

VI sadaļu nepiemēro procesa mutiskajai daļai, kas sākusies pirms minētā datuma, vai rakstiskajiem pierādījumiem, ja to iesniegšanas periods ir sācies pirms minētā datuma;

l)

VII sadaļu nepiemēro paziņošanai, kas izdarīta pirms minētā datuma;

m)

VIII sadaļu nepiemēro paziņojumiem, kas saņemti pirms minētā datuma, un veidlapām, kas darītas pieejamas pirms minētā datuma;

n)

IX sadaļu nepiemēro termiņiem, kas noteikti pirms minētā datuma;

o)

X sadaļu nepiemēro tādu lēmumu vai reģistra ierakstu atcelšanai, kas pieņemti vai izdarīti pirms minētā termiņa;

p)

XI sadaļu nepiemēro apturēšanai, ko puses lūgušas vai Birojs piemērojis pirms minētā datuma;

q)

XII sadaļu nepiemēro procesiem, kas pārtraukti pirms minētā datuma;

r)

73. pantu nepiemēro ES preču zīmes pieteikumiem, kas saņemti pirms minētā datuma;

s)

74. pantu nepiemēro pārstāvjiem, kas iecelti pirms minētā datuma;

t)

75. pantu nepiemēro ierakstiem profesionālo pārstāvju sarakstā, kuri izdarīti pirms minētā datuma;

u)

XIV sadaļu nepiemēro ES preču zīmes attiecinājumiem, kas izdarīti pirms minētā datuma.

8.8.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 205/39

(1)

Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 40/94 (2), kas kodificēta kā Regula (EK) Nr. 207/2009, tika izveidota īpaša Savienības preču zīmju aizsardzības sistēma Savienības līmenī iegūstamām preču zīmēm, ko piešķir, pamatojoties uz pieteikumu Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojam (“Birojs”).

(2)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/2424 (3) pilnvaras, kas Komisijai piešķirtas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 207/2009, pielāgo Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. un 291. pantam. Lai ievērotu jauno tiesisko regulējumu, kurš izriet no minētās pielāgošanas, ar īstenošanas un deleģētajiem aktiem būtu jāpieņem daži noteikumi. Jaunajiem noteikumiem būtu jāaizstāj pašreizējie noteikumi, kas ir noteikti Komisijas Regulā (EK) Nr. 2868/95 (4), un to mērķim vajadzētu būt Regulas (EK) Nr. 207/2009 īstenošanai.

(3)

Lai nodrošinātu skaidrību, juridisko noteiktību un efektivitāti un lai atvieglotu ES preču zīmju pieteikumu iesniegšanu, ir svarīgi skaidri un izsmeļoši noteikt, kādas ziņas obligāti un fakultatīvi iekļaujamas ES preču zīmes pieteikumā, izvairoties radīt lieku administratīvo slogu.

(4)

Regulā (EK) Nr. 207/2009 vairs nav prasības, lai zīmes atveidojums būtu grafisks, ja vien atveidojums ir tāds, ka kompetentās iestādes un sabiedrība var skaidri un precīzi noteikt aizsardzības objektu. Tāpēc, lai nodrošinātu juridisko noteiktību, ir skaidri jānorāda, ka ar reģistrāciju piešķirto ekskluzīvo tiesību precīzu priekšmetu raksturo atveidojums. Atveidojums attiecīgā gadījumā būtu jāpapildina ar norādi par attiecīgās zīmes veidu. Attiecīgos gadījumos to drīkstētu papildināt ar zīmes aprakstu. Šādai norādei vai aprakstam būtu jāatbilst atveidojumam.

(5)

Turklāt, lai ES preču zīmes pieteikuma iesniegšanas procesā nodrošinātu konsekvenci un lai uzlabotu meklējumu efektivitāti, ir lietderīgi noteikt vispārējus principus, kuriem katras zīmes atveidojumam jāatbilst, kā arī noteikt konkrētus noteikumus un prasības noteiktu veidu preču zīmju atveidojumiem atbilstoši to specifikai un pazīmēm.

(6)

Ieviest tehniskas alternatīvas grafiskam atveidojumam atbilstoši jaunajām tehnoloģijām liek nepieciešamība reģistrācijas procesu modernizēt, to tuvinot tehniskajiem sasniegumiem. Tomēr tehniskās specifikācijas preču zīmes atveidojuma iesniegšanai, tostarp atveidojumu elektroniskai iesniegšanai, būtu jānosaka tādas, lai nodrošinātu, ka ES preču zīmju sistēma ir sadarbspējīga ar sistēmu, kas izveidota ar Madridē 1989. gada 27. jūnijā pieņemto Madrides nolīguma par preču zīmju starptautisko reģistrāciju Madrides protokolu (5) (Madrides protokols). Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 207/2009 un nolūkā veicināt lielāku elastību un ātrāku pielāgošanos tehnoloģiskajiem sasniegumiem elektroniski iesniegtu zīmju tehnisko specifikāciju noteikšana būtu jāatstāj Biroja izpilddirektora ziņā.

(7)

Ir lietderīgi procedūras racionalizēt, lai mazinātu administratīvo slogu, kas saistīts ar prioritātes un senioritātes prasījumu iesniegšanu un apstrādi. Tāpēc vairs nevajadzētu prasīt iesniegt apliecinātu iepriekšējā pieteikuma vai reģistrācijas kopiju. Turklāt vairs nevajadzētu prasīt, lai Birojs prioritātes prasījuma gadījumā lietā iekļauj iepriekšējā preču zīmes pieteikuma kopiju.

(8)

Kopš atcelta preču zīmes grafiska atveidojuma prasība, noteiktu veidu preču zīmes var atveidot elektroniskā formātā un līdz ar to tās vairs nav piemērotas tradicionālai publicēšanai. Lai garantētu, ka tiek publicēta visa informācija par pieteikumu, kā vajadzīgs pārredzamības un juridiskās noteiktības labad, par derīgu zīmes atveidojuma formu publicēšanas veidu būtu jāatzīst saite uz preču zīmes atveidojumu Biroja elektroniskajā reģistrā.

(9)

To pašu iemeslu dēļ būtu Birojam jāatļauj izdot reģistrācijas apliecības, kurās preču zīmes reprodukcija aizstāta ar elektronisku saiti. Turklāt attiecībā uz apliecībām, kas izdotas pēc reģistrācijas, un nolūkā apmierināt pieprasījumus, kas iesniegti laikā, kad reģistrācijas kārtība var būt mainījusies, ir lietderīgi paredzēt iespēju izdot apliecības atjauninātas versijas, kurās norādīti attiecīgi vēlāki ieraksti reģistrā.

(10)

Pieredze ar iepriekšējās kārtības praktisko īstenošanu liecināja, ka dažas normas – it sevišķi normas, kas attiecas uz daļēju nodošanu un daļēju atteikšanos, – skaidrības un juridiskās noteiktības labad ir jāprecizē.

(11)

Lai nodrošinātu juridisko noteiktību, vienlaikus saglabājot zināmu elastību, ir jānosaka satura minimums noteikumiem, kas reglamentē saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 207/2009 iesniegtu ES kolektīvo preču zīmju un ES sertifikācijas zīmju lietošanu, nolūkā tirgus operatoriem dot iespēju izmantot šo jauno preču zīmju aizsardzības veidu.

(12)

Būtu jānosaka maksimālās likmes pārstāvības izmaksām, kas rodas Biroja izskatītajā lietā uzvarējušajai pusei, ņemot vērā vajadzību nodrošināt, lai otra puse pienākumu segt izmaksas cita starpā neizmantotu taktiskos nolūkos.

(13)

Efektivitātes labad būtu Birojam jāatļauj informāciju publicēt elektroniski.

(14)

Ir jānodrošina rezultatīva un efektīva informācijas apmaiņa starp Biroju un dalībvalstu iestādēm administratīvās sadarbības kontekstā, pienācīgi ņemot vērā ierobežojumus, kas attiecas uz lietu dokumentu pārbaudi.

(15)

Pārvēršanas pieprasījumiem piemērojamajām prasībām būtu jānodrošina raita un funkcionāla saskarne starp ES preču zīmju sistēmu un valsts preču zīmju sistēmām.

(16)

Lai racionalizētu Biroja veikto lietas izskatīšanu, būtu jāparedz iespēja atļaut iesniegt tikai to dokumentu daļu tulkojumus, kuras attiecas uz procesu. Tādā pašā nolūkā būtu Birojam jāatļauj tikai šaubu gadījumā pieprasīt apliecinājumu, ka tulkojums atbilst oriģinālam.

(17)

Efektivitātes apsvērumu dēļ daži Biroja lēmumi attiecībā uz iebildumiem vai pieteikumiem uz ES preču zīmes atcelšanu vai spēkā neesības atzīšanu būtu jāpieņem vienam loceklim.

(18)

Sakarā ar Savienības pievienošanos Madrides protokolam ir svarīgi, lai detalizētās prasības, kas reglamentē zīmju starptautisko reģistrēšanu, būtu pilnīgi saskanīgas ar minēto protokolu.

(19)

Šajā regulā noteiktie detalizētie noteikumi attiecas uz normām Regulā (EK) Nr. 207/2009, kuru grozījumi ar Regulu (ES) 2015/2424 stāsies spēkā 2017. gada 1. oktobrī. Tāpēc šiem noteikumiem jānosaka tāds pats piemērošanas datums. Tomēr noteiktus procesus, kas uzsākti pirms minētā datuma, līdz to pabeigšanai būtu jāturpina reglamentēt ar konkrētiem Regulas (EK) Nr. 2868/95 noteikumiem.

(20)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Īstenošanas noteikumu komitejas atzinumu,

a)

kādas ziņas iekļaujamas ES preču zīmes pieteikumā, kas jāiesniedz Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojam (“Birojs”);

b)

kāda dokumentācija jāiesniedz, prasot prioritāti uz iepriekšēja pieteikuma pamata un prasot senioritāti, un kādi pierādījumi iesniedzami izstādīšanas prioritātes prasījuma gadījumā;

c)

kādas ziņas iekļaujamas ES preču zīmes pieteikuma publikācijā;

d)

kas jānorāda paziņojumā par pieteikuma dalīšanu, kā Birojam šādu paziņojumu apstrādāt un kādas ziņas iekļaujamas publikācijā par nodalīto pieteikumu;

e)

kāds ir reģistrācijas apliecības saturs un forma;

f)

kas jānorāda paziņojumā par reģistrācijas dalīšanu un kā Birojam šādu paziņojumu apstrādāt;

g)

kādas ziņas iekļaujamas lūgumos izdarīt izmaiņas un lūgumos mainīt vārdu/nosaukumu vai adresi;

h)

kādas ziņas iekļaujamas nodošanas reģistrācijas pieteikumā, ar kādu dokumentāciju apliecina nodošanu un kā apstrādāt pieteikumus uz daļēju nodošanu;

i)

kādas ziņas iekļaujamas paziņojumā par atteikšanos un kāda dokumentācija vajadzīga, lai konstatētu trešās personas piekrišanu;

j)

kādi aspekti iekļaujami noteikumos, kas reglamentē ES kolektīvās preču zīmes un ES sertifikācijas zīmes lietošanu;

k)

kādas ir maksimālās likmes izmaksām, bez kurām nevar noritēt process un kuras ir faktiski radušās;

l)

dažus aspektus, kas attiecas uz publicēšanu Eiropas Savienības Preču Zīmju Biļetenā un Biroja Oficiālajā Vēstnesī;

m)

detalizētu kārtību, kādā Birojs un dalībvalstu iestādes savstarpēji apmainās ar informāciju un atver lietu dokumentus pārbaudei;

n)

kādas ziņas iekļaujamas pārvēršanas pieprasījumos un pārvēršanas pieprasījumu publikācijā;

o)

kādā mērā apliecinošus dokumentus, kas izmantojami Biroja veiktās lietas izskatīšanas rakstiskajā daļā, var iesniegt jebkurā Savienības oficiālajā valodā, vai ir jānodrošina tulkojums un kādi ir prasītie tulkojuma standarti;

p)

kādus lēmumus pieņem atsevišķi Iebildumu nodaļas un Anulēšanas nodaļas locekļi;

q)

attiecībā uz preču zīmju starptautisko reģistrāciju:

a)

pieprasījumu preču zīmi reģistrēt kā ES preču zīmi;

b)

pieteikuma iesniedzēja vārdu/nosaukumu, adresi un valsti, kurā ir tā domicils, mītnes vieta vai uzņēmējdarbības vieta. Fiziskas personas vārds ir personas uzvārds(-i) un vārds(-i). Juridiskas personas nosaukums, kā arī Regulas (EK) Nr. 207/2009 3. pantā minētas juridiskas vienības nosaukums ir tās oficiālais nosaukums, un tajā ietilpst arī subjekta juridiskā forma, ko var saīsināt ierastā veidā. Var norādīt arī uzņēmuma valsts identifikācijas numuru, ja tas ir pieejams. Birojs var pieprasīt, lai pieteikuma iesniedzējs norāda tālruņa numurus vai citu kontaktinformāciju saziņai ar elektroniskiem līdzekļiem, ko nosaka izpilddirektors. Attiecībā uz katru pieteikuma iesniedzēju principā norāda tikai vienu adresi. Ja norādītas vairākas adreses, vērā ņem tikai to adresi, kas norādīta pirmā, izņemot gadījumus, kad pieteikuma iesniedzējs vienu no adresēm norāda kā kontaktadresi. Ja Birojs pieteikuma iesniedzējam jau ir piešķīris identifikācijas numuru, pieteikuma iesniedzējam pietiek norādīt šo numuru un savu vārdu/nosaukumu;

c)

to preču vai pakalpojumu sarakstu, attiecībā uz kuriem reģistrējama preču zīme saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 207/2009 28. panta 2. punktu. Minēto sarakstu pilnībā vai daļēji var atlasīt no pieņemamu apzīmējumu datubāzes, kuru dara pieejamu Birojs;

d)

preču zīmes atveidojumu saskaņā ar šīs regulas 3. pantu;

e)

ja pieteikuma iesniedzējs ir iecēlis pārstāvi, pārstāvja vārdu vai nosaukumu un darījumdarbības adresi vai identifikācijas numuru saskaņā ar b) apakšpunktu; ja pārstāvim ir vairākas darījumdarbības adreses vai ja norādīti vairāki pārstāvji ar dažādām darījumdarbības adresēm, par kontaktadresi uzskata tikai to adresi, kas norādīta pirmā, ja vien pieteikumā nav norādīts, kuru adresi izmantot par kontaktadresi;

f)

ja saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 207/2009 30. pantu tiek prasīta iepriekšēja pieteikuma prioritāte, attiecīgu paziņojumu, kurā norādīts datums un valsts, kurā vai attiecībā uz kuru iepriekšējais pieteikums ticis iesniegts;

g)

ja saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 207/2009 33. pantu tiek prasīta izstādīšanas prioritāte, attiecīgu paziņojumu, kurā norādīts izstādes nosaukums un preču vai pakalpojumu pirmās demonstrēšanas datums;

h)

ja kopā ar pieteikumu tiek prasīta vienas vai vairāku tādu agrāku preču zīmju senioritāte, kas reģistrētas dalībvalstī, arī tādu preču zīmju senioritāte, kas reģistrētas Beniluksa valstīs vai reģistrētas dalībvalstī spēkā esošā starptautiskā kārtībā, kā minēts Regulas (EK) Nr. 207/2009 34. panta 1. punktā, attiecīgu paziņojumu, kurā norādīta dalībvalsts vai dalībvalstis, kurās vai attiecībā uz kurām agrākā preču zīme reģistrēta, datums, kurā attiecīgā reģistrācija stājās spēkā, attiecīgās reģistrācijas numurs un preces vai pakalpojumi, attiecībā uz kuriem preču zīme reģistrēta. Šādu paziņojumu var sniegt arī Regulā (EK) Nr. 207/2009 34. panta 1.a punktā minētajā laikposmā;

i)

attiecīgā gadījumā paziņojumu, ka pieteikums ir uz ES kolektīvās preču zīmes reģistrāciju saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 207/2009 66. pantu vai uz ES sertifikācijas zīmes reģistrāciju saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 207/2009 74.a pantu;

j)

norādi, kādā valodā pieteikums iesniegts un kāda ir otrā valoda saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 207/2009 119. panta 3. punktu;

k)

pieteikuma iesniedzēja vai tā pārstāvja parakstu saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2017/1430 (6) 63. panta 1. punktu;

l)

attiecīgā gadījumā – Regulas (EK) Nr. 207/2009 38. panta 1. vai 2. punktā minētā meklēšanas rezultātu ziņojuma pieprasījumu.

a)

ja preču zīmi veido tikai vārdi vai burti, cipari vai citas standarta tipogrāfiskās zīmes vai to kombinācija (vārdiska zīme), zīmi atveido, iesniedzot apzīmējuma reprodukciju standarta rakstā un izkārtojumā bez grafiskiem elementiem vai krāsām;

b)

ja preču zīmē izmantotas nestandarta rakstzīmes, stilizācija vai izkārtojums, vai grafisks elements, vai krāsa (figurāla zīme) – šajā kategorijā ietilpst zīmes, kas sastāv tikai no grafiskiem elementiem, un zīmes, kas sastāv no vārdiskiem un grafiskiem elementiem, – zīmi atveido, iesniedzot apzīmējuma reprodukciju, kurā redzami visi tā elementi un attiecīgā gadījumā krāsas;

c)

ja preču zīmi veido trīsdimensionāls objekts, piem., tvertne, iepakojums, pats produkts vai tā veidols, vai tā šādu objektu ietver (telpiska zīme), zīmi atveido vai nu ar grafisku formas reprodukciju, tostarp datorģenerētiem attēliem, vai fotoreprodukciju. Grafiskajā reprodukcijā vai fotoreprodukcijā var būt ietverti vairāki rakursi. Ja atveidojums netiek iesniegts elektroniski, tas var ietvert ne vairāk kā sešus dažādus rakursus;

d)

ja preču zīmi veido īpašais veids, kādā tā novietota uz produkta vai piestiprināta pie tā (novietojuma zīme), zīmi atveido, iesniedzot reprodukciju, kurā pienācīgi norādīts zīmes novietojums un tās izmēri vai proporcija attiecībā pret konkrēto preci. Elementus, kas nav reģistrācijas priekšmets, vizuāli izslēdz no aizsardzības, vēlams, atveidojot tos ar pārtrauktām vai punktētām līnijām. Atveidojumam var pievienot sīkāku aprakstu, kā zīme piestiprināta pie preces;

e)

ja preču zīmi veido tikai regulāri atkārtoti elementi (raksta zīme jeb ornamenta zīme), zīmi atveido ar reprodukciju, kurā redzams atkārtojuma raksts. Atveidojumam var pievienot sīkāku aprakstu, kā elementi regulāri atkārtojas;

f)

ja zīme ir krāsas zīme:

g)

ja preču zīme sastāv tikai no skaņas vai skaņu kombinācijas (skaņas zīme), zīmi atveido, iesniedzot audiodatni, kurā skaņa reproducēta, vai skaņas precīzu atveidojumu nošu rakstā;

h)

ja preču zīmi veido zīmes elementu kustība vai stāvokļa maiņa vai tā šādus elementus ietver (kustības zīme), zīmi atveido, iesniedzot videodatni, vai nekustīgu secīgu attēlu sēriju, kurā redzama kustība vai stāvokļa maiņa. Ja izmanto nekustīgus attēlus, tos var numurēt, vai arī tiem var pievienot aprakstu, kurā secība paskaidrota;

i)

ja preču zīmi veido attēla un skaņas kombinācija vai tā šādus elementus ietver (multivides zīme), zīmi atveido, iesniedzot audiovizuālu datni, kas satur attēla un skaņas kombināciju;

j)

ja preču zīmi veido elementi ar hologrāfiskām pazīmēm (hologrāfiska zīme), zīmi atveido, iesniedzot videodatni vai grafisku vai fotogrāfisku reprodukciju, kas satur nepieciešamos rakursus hologrāfiskā efekta noteikšanai visā pilnībā.

a)

samazināt līdz izmēram, kas nav mazāks par 8 cm platumu un 8 cm augstumu; vai

b)

palielināt līdz izmēram, kas nepārsniedz 8 cm platumu un 8 cm augstumu.

a)

pieteikuma iesniedzēja vārdu/nosaukumu un adresi;

b)

attiecīgā gadījumā pieteikuma iesniedzēja iecelta pārstāvja vārdu/nosaukumu un darījumdarbības adresi, ja vien uz pārstāvi neattiecas Regulas (EK) Nr. 207/2009 92. panta 3. punkta pirmais teikums. Ja ir vairāki pārstāvji ar vienu un to pašu darījumdarbības adresi, publicē tikai pirmā nosauktā pārstāvja vārdu un darījumdarbības adresi, kam seko vārdi “un citi”. Ja ir divi vai vairāki pārstāvji ar dažādām darījumdarbības adresēm, publicē tikai kontaktadresi, ko nosaka saskaņā ar šīs regulas 2. panta 1. punkta e) apakšpunktu. Ja saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2017/1430 74. panta 8. punktu ir iecelta pārstāvju asociācija, publicē tikai asociācijas nosaukumu un darījumdarbības adresi;

c)

zīmes atveidojumu kopā ar 3. pantā minētajiem elementiem un aprakstiem (attiecīgā gadījumā). Ja atveidojums ir iesniegts elektroniskā datnē, to dara pieejamu ar saiti uz minēto datni;

d)

preču vai pakalpojumu sarakstu iedalījumā pa Nicas klasifikācijas klasēm, kurā katru grupu ievada attiecīgais klasifikācijas klases numurs un grupas uzrādītas šīs klasifikācijas klašu secībā;

e)

iesniegšanas datumu un lietas numuru;

f)

attiecīgā gadījumā – ziņas par prioritātes pieprasījumu, ko pieteikuma iesniedzējs iesniedzis saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 207/2009 30. pantu;

g)

attiecīgā gadījumā – ziņas par izstādīšanas prioritātes pieprasījumu, ko pieteikuma iesniedzējs iesniedzis saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 207/2009 33. pantu;

h)

attiecīgā gadījumā – ziņas par senioritātes pieprasījumu, ko pieteikuma iesniedzējs iesniedzis saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 207/2009 34. pantu;

i)

attiecīgā gadījumā – saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 3. punktu iesniegtu paziņojumu, ka zīme izmantošanas dēļ ir ieguvusi atšķirtspēju attiecībā uz reģistrācijai pieteiktajām precēm vai pakalpojumiem;

j)

attiecīgā gadījumā – paziņojumu, ka pieteikums ir pieteikums uz ES kolektīvo zīmi vai ES sertifikācijas zīmi;

k)

norādi, kādā valodā pieteikums iesniegts un kāda ir otrā valoda, ko pieteikuma iesniedzējs norādījis saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 207/2009 119. panta 3. punktu;

l)

attiecīgā gadījumā – paziņojumu, ka pieteikums iesniegts sakarā ar tādas starptautiskas reģistrācijas pārveidošanu, kuru attiecina uz Savienību, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 207/2009 161. panta 2. punktu, kopā ar preču zīmes starptautiskās reģistrācijas datumu saskaņā ar Madrides protokola 3. panta 4. punktu, vai datumu, kad pēc preču zīmes starptautiskās reģistrācijas saskaņā ar Madrides protokola 3.ter panta 2. punktu starptautiskajā reģistrā reģistrēta teritoriālā paplašināšana uz Savienību, un attiecīgā gadījumā starptautiskās reģistrācijas prioritātes datumu.

a)

pieteikuma lietas numuru;

b)

pieteikuma iesniedzēja vārdu/nosaukumu un adresi saskaņā ar šīs regulas 2. panta 1. punkta b) apakšpunktu;

c)

to preču vai pakalpojumu sarakstu, uz kuriem attiecas nodalītais pieteikums, vai, ja tiek lūgts nodalīt vairāk nekā vienu pieteikumu, to preču vai pakalpojumu sarakstu, uz kuriem attiecas katrs nodalītais pieteikums;

d)

to preču vai pakalpojumu sarakstu, kas paliek sākotnējā pieteikumā.

a)

ES preču zīmes reģistrācijas numuru;

b)

ES preču zīmes īpašnieka vārdu vai nosaukumu un adresi saskaņā ar šīs regulas 2. panta 1. punkta b) apakšpunktu;

c)

norādi, kurš ES preču zīmes atveidojuma elements maināms, un elementu tā mainītajā versijā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 207/2009 48. panta 3. punktu;

d)

ES preču zīmes atveidojumu ar izmaiņām saskaņā ar šīs regulas 3. pantu.

a)

ES preču zīmes reģistrācijas numuru;

b)

ES preču zīmes īpašnieka vārdu vai nosaukumu un adresi saskaņā ar šīs regulas 2. panta 1. punkta b) apakšpunktu;

c)

to preču vai pakalpojumu sarakstu, uz kuriem attiecas nodalītā reģistrācija, vai, ja tiek lūgts nodalīt vairāk nekā vienu reģistrāciju, to preču vai pakalpojumu sarakstu, uz kuriem attiecas katra nodalītā reģistrācija;

d)

to preču vai pakalpojumu sarakstu, kas paliek sākotnējā reģistrācijā.

a)

ES preču zīmes reģistrācijas numuru;

b)

reģistrā ierakstītā ES preču zīmes īpašnieka vārdu/nosaukumu un adresi, ja vien Birojs īpašniekam nav jau piešķīris identifikācijas numuru; pēdējā gadījumā pietiek, ka pieteikuma iesniedzējs norāda šo numuru un īpašnieka vārdu/nosaukumu;

c)

ES preču zīmes īpašnieka jauno vārdu/nosaukumu vai adresi saskaņā ar šīs regulas 2. panta 1. punkta b) apakšpunktu.

a)

ES preču zīmes reģistrācijas numuru;

b)

ziņas par jauno īpašnieku saskaņā šīs regulas 2. panta 1. punkta b) apakšpunktu;

c)

ja nodošana neattiecas uz visām reģistrētajām precēm vai pakalpojumiem, informāciju, uz kurām reģistrētajām precēm vai pakalpojumiem nodošana attiecas;

d)

pierādījumus, kas pienācīgi apliecina nodošanu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 207/2009 17. panta 2. un 3. punktu;

e)

attiecīgā gadījumā jaunā īpašnieka pārstāvja vārdu/nosaukumu un darījumdarbības adresi, ko norāda saskaņā ar šīs regulas 2. panta 1. punkta e) apakšpunktu.

a)

reģistrētā īpašnieka vai šā īpašnieka pārstāvja un tiesību pārņēmēja vai tā pārstāvja paraksts uz nodošanas reģistrācijas pieteikuma;

b)

ja pieteikumu iesniedz reģistrētais īpašnieks vai šā īpašnieka pārstāvis, tiesību pārņēmēja vai šā pārņēmēja pārstāvja parakstīts paziņojums, ka viņš piekrīt nodošanas reģistrācijai;

c)

ja pieteikumu iesniedz tiesību pārņēmējs, reģistrētā īpašnieka vai šā īpašnieka pārstāvja parakstīts paziņojums, ka reģistrētais īpašnieks piekrīt tiesību pārņēmēja reģistrēšanai;

d)

reģistrētā īpašnieka vai šā īpašnieka pārstāvja un tiesību pārņēmēja vai tā pārstāvja paraksts uz aizpildītās nodošanas veidlapas vai dokumenta, ko paredz Deleģētās regulas (ES) 2017/1430 65. panta 1. punkta e) apakšpunkts.

a)

ES preču zīmes reģistrācijas numuru;

b)

īpašnieka vārdu/nosaukumu un adresi saskaņā ar šīs regulas 2. panta 1. punkta b) apakšpunktu;

c)

ja par atteikšanos paziņo attiecībā uz tikai dažām precēm vai pakalpojumiem, attiecībā uz ko zīme reģistrēta, norāda, attiecībā uz kurām precēm vai pakalpojumiem zīme paliek reģistrēta.

a)

pieteikuma iesniedzēja vārdu/nosaukumu;

b)

apvienības mērķi vai mērķi, kuru labad izveidota juridiskā persona, kas ir publisko tiesību subjekts;

c)

kādas struktūras pilnvarotas pārstāvēt apvienību vai juridisko personu, kura ir publisko tiesību subjekts;

d)

apvienības gadījumā – dalības nosacījumus;

e)

ES kolektīvās zīmes atveidojumu;

f)

kādas personas pilnvarotas ES kolektīvo zīmi lietot;

g)

attiecīgā gadījumā – nosacījumus, kas reglamentē ES kolektīvās zīmes lietošanu, ieskaitot sankcijas;

h)

uz kādām precēm vai pakalpojumiem attiecas ES kolektīvā zīme, tostarp attiecīgā gadījumā visus ierobežojumus, kas ieviesti sakarā ar Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta j), k) vai l) apakšpunkta piemērošanu;

i)

attiecīgā gadījumā Regulas (EK) Nr. 207/2009 67. panta 2. punkta otrajā teikumā minēto atļauju.

a)

pieteikuma iesniedzēja vārdu/nosaukumu;

b)

deklarāciju, ka pieteikuma iesniedzējs atbilst prasībām, kas noteiktas Regulas (EK) Nr. 207/2009 74.a panta 2. punktā;

c)

ES sertifikācijas zīmes atveidojumu;

d)

uz kādām precēm vai pakalpojumiem attiecas ES sertifikācijas zīme;

e)

to preču vai pakalpojumu īpašības, ko paredzēts sertificēt ar ES sertifikācijas zīmi, piem., materiālu, preču ražošanas veidu vai pakalpojumu sniegšanas veidu, kvalitāti vai precizitāti;

f)

nosacījumus, kas reglamentē ES sertifikācijas zīmes izmantošanu, ieskaitot sankcijas;

g)

kādas personas pilnvarotas ES sertifikācijas zīmi izmantot;

h)

kā sertifikācijas iestādei minētās īpašības pārbaudīt un kā uzraudzīt ES sertifikācijas zīmes izmantošanu.

a)

ja uzvarējušo pusi nepārstāv pārstāvis, šīs puses ceļa un uzturēšanās izdevumus vienai personai par braucienu no šīs personas dzīvesvietas vai darījumdarbības vietas uz vietu, kur notiek procesa mutiskā daļa saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2017/1430 49. pantu, un atpakaļ:

b)

pārstāvju ceļa izdevumi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 207/2009 93. panta 1. punktu pēc likmēm, kas paredzētas šā punkta a) apakšpunkta i) punktā;

c)

lietā uzvarējušajai pusei radušās pārstāvības izmaksas Regulas (EK) Nr. 207/2009 93. panta 1. punkta nozīmē:

a)

pārvēršanas pieprasījuma iesniedzēja vārdu/nosaukumu un adresi saskaņā ar šīs regulas 2. panta 1. punkta b) apakšpunktu;

b)

ES preču zīmes pieteikuma lietas numuru vai ES preču zīmes reģistrācijas numuru;

c)

norādi, kāds ir pārvēršanas pamats saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 207/2009 112. panta 1. punkta a) vai b) apakšpunktu;

d)

norādi, attiecībā uz kuru dalībvalsti vai dalībvalstīm tiek prasīta pārvēršana;

e)

ja pieprasījums neattiecas uz visām precēm vai pakalpojumiem, attiecībā uz kurām iesniegts pieteikums vai reģistrēta preču zīme, norādi, attiecībā uz kurām precēm vai pakalpojumiem tiek prasīta pārvēršana, un, ja pārvēršanu lūdz attiecībā uz vairāk nekā vienu dalībvalsti un preču vai pakalpojumu saraksts attiecībā uz visām dalībvalstīm nav vienāds, norādi par attiecīgajām precēm vai pakalpojumiem attiecībā uz katru dalībvalsti;

f)

ja pārvēršana tiek pieprasīta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 207/2009 112. panta 6. punktu, pamatojoties uz to, ka ES preču zīme ir zaudējusi spēku sakarā ar ES preču zīmju tiesas lēmumu, norādi, kurā datumā šis lēmums kļuvis par galīgu lēmumu, un lēmuma kopiju, ko var iesniegt valodā, kurā lēmums pieņemts.

a)

tās preču zīmes pieteikuma numuru vai reģistrācijas numuru, attiecībā uz kuru tiek lūgta pārvēršana;

b)

atsauci uz pieprasījuma iepriekšējo publikāciju vai reģistrāciju ES Preču Zīmju Biļetenā;

c)

norādi, attiecībā uz kuru dalībvalsti vai dalībvalstīm prasīta pārvēršana;

d)

ja pieprasījums neattiecas uz visām precēm vai pakalpojumiem, attiecībā uz kuriem iesniegts pieteikums vai reģistrēta ES preču zīme, norādi, attiecībā uz kurām precēm vai pakalpojumiem pārvēršana tiek prasīta;

e)

ja pārvēršana tiek prasīta attiecībā uz vairāk nekā vienu dalībvalsti un preču vai pakalpojumu saraksts attiecībā uz visām dalībvalstīm nav vienāds, norādi par attiecīgajām precēm vai pakalpojumiem attiecībā uz katru dalībvalsti;

f)

pārvēršanas pieprasījuma datumu.

a)

ja Birojs tulkojumu saņem, kad jau apritējis oriģinālā dokumenta vai tulkojuma iesniegšanas termiņš;

b)

ja Biroja noteiktajā termiņā netiek iesniegts šīs regulas 26. pantā minētais apliecinājums.

a)

lēmumi par izmaksu sadalījumu;

b)

lēmumi, ar kuriem nosaka to izmaksu apmēru, kas jāsamaksā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 207/2009 85. panta 6. punkta pirmo teikumu;

c)

lēmumi procesu neturpināt vai lēmumi, kuros ir apstiprināts, ka nav nepieciešams pieņemt lēmumu par lietas būtību;

d)

lēmumi noraidīt iebildumu kā nepieņemamu pirms Deleģētās regulas (ES) 2017/1430 6. panta 1. punktā minētā termiņa apritēšanas;

e)

lēmumi par procesa apturēšanu;

f)

lēmumi par vairāku iebildumu apvienošanu vai sadalīšanu saskaņā ar Deleģētās regulas 2017/1430 9. panta 1. punktu.

a)

ES preču zīmes pieteikums, kas ir starptautiskās reģistrācijas pamatā, ir atsaukts, tiek uzskatīts par atsauktu vai ir noraidīts ar galīgu lēmumu attiecībā uz visām vai dažām starptautiskajā reģistrācijā uzskaitītajām precēm vai pakalpojumiem;

b)

ES preču zīme, kas ir starptautiskās reģistrācijas pamatā, ir zaudējusi spēku, jo īpašnieks no tās ir atteicies, tā nav atjaunota, ir atcelta vai atzīta par spēkā neesošu ar Biroja galīgu lēmumu vai, pamatojoties uz pretprasību pārkāpuma procedūrā, ES preču zīmju tiesas procesā attiecībā uz visām vai dažām starptautiskajā reģistrācijā uzskaitītajām precēm vai pakalpojumiem;

c)

ES preču zīmes pieteikums vai ES preču zīme, kas ir starptautiskās reģistrācijas pamatā, ir sadalīta divos pieteikumos vai reģistrācijās.

a)

starptautiskās reģistrācijas numuru;

b)

starptautiskās reģistrācijas īpašnieka vārdu/nosaukumu;

c)

faktus un lēmumus, kas skar pamatpieteikumu vai pamatreģistrāciju, kā arī šo faktu un lēmumu spēkā stāšanās datumu;

d)

šā panta 1. punkta a) vai b) apakšpunktā minētajā gadījumā – pieprasījumu anulēt starptautisko reģistrāciju;

e)

ja 1. punkta a) vai b) apakšpunktā minētais skar pamatpieteikumu vai pamatreģistrāciju attiecībā uz tikai dažām precēm vai pakalpojumiem, norādi, kuras ir šīs preces vai pakalpojumi vai kuras preces vai pakalpojumus tas neskar;

f)

šā panta 1. punkta c) apakšpunktā minētajā gadījumā – katra attiecīgā ES preču zīmju pieteikuma vai reģistrācijas numuru.

a)

notiek apelācijas izskatīšana attiecībā uz pārbaudītāja lēmumu noraidīt ES preču zīmes pieteikumu, kas ir starptautiskās reģistrācijas pamatā, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 207/2009 37. pantu;

b)

ir iesniegts iebildums pret ES preču zīmes pieteikumu, kas ir starptautiskās reģistrācijas pamatā;

c)

attiecībā uz ES preču zīmi, kas ir starptautiskās reģistrācijas pamatā, ir iesniegts pieteikums uz atcelšanu vai pieteikums uz spēkā neesības atzīšanu;

d)

ja ES preču zīmju reģistrā ir saņemta informācija, ka ES preču zīmju tiesā ir iesniegta pretprasība attiecībā uz tādas ES preču zīmes atcelšanu vai spēkā neesības atzīšanu, kas ir starptautiskās reģistrācijas pamatā, bet reģistrā vēl nav saņemta informācija par ES preču zīmju tiesas lēmumu pretprasības sakarā.

a)

to iesniedz, izmantojot vienu no šīs regulas 31. pantā minētajām veidlapām, kurā ietver visas tajā prasītās norādes un informāciju;

b)

tajā norāda tās preču zīmes starptautiskās reģistrācijas numuru, uz kuru tas attiecas;

c)

preču vai pakalpojumu sarakstu aptver starptautiskajā reģistrācijā ietverto preču vai pakalpojumu saraksts;

d)

saskaņā ar Madrides protokola 2. panta 1. punkta ii) apakšpunktu un 3.ter panta 2. punktu pieteikuma iesniedzējam, balstoties uz starptautiskajā veidlapā izdarītajām norādēm, pēc starptautiskas reģistrācijas ar Biroja starpniecību ir tiesības uz attiecinājumu.

a)

starptautiskās reģistrācijas numuru;

b)

starptautiskās reģistrācijas īpašnieka vārdu/nosaukumu un adresi saskaņā ar šīs regulas 2. panta 1. punkta b) apakšpunktu;

c)

norādi, kurā dalībvalstī vai dalībvalstīs vai attiecībā uz kuru dalībvalsti vai dalībvalstīm reģistrēta agrākā preču zīme;

d)

attiecīgās reģistrācijas numuru un tās pieteikuma datumu;

e)

norādi, attiecībā uz kurām precēm vai pakalpojumiem reģistrēta agrākā preču zīme un attiecībā uz kurām precēm vai pakalpojumiem tiek prasīts atzīt senioritāti;

f)

attiecīgās reģistrācijas apliecības kopiju.

a)

attiecīgās starptautiskās reģistrācijas numuru;

b)

kurā dalībvalstī vai dalībvalstīs vai attiecībā uz kuru dalībvalsti vai dalībvalstīm reģistrēta agrākā preču zīme;

c)

attiecīgās reģistrācijas numuru;

d)

datumu, kurā stājusies spēkā attiecīgā reģistrācija.

a)

starptautiskās reģistrācijas numuru;

b)

atsauci uz tiem Regulas (EK) Nr. 207/2009 noteikumiem, kas attiecas uz pagaidu atteikumu;

c)

norādi, ka aizsardzības pagaidu atteikums tiks apstiprināts ar Biroja lēmumu, ja starptautiskās reģistrācijas īpašnieks nenovērsīs trūkumus, kas ir pamatā atteikumam, iesniedzot Birojam savus komentārus divu mēnešu laikā no datuma, kurā Birojs pieņem pagaidu atteikumu;

d)

ja pagaidu atteikums attiecas tikai uz daļu preču vai pakalpojumu, norāda, uz kurām precēm vai pakalpojumiem tas attiecas.

a)

ja pēc lietas izskatīšanas Birojā pagaidu atteikums ir atsaukts: ka attiecīgā preču zīme Savienībā ir aizsargāta;

b)

ja lēmums atteikt preču zīmes aizsardzību ir kļuvis par galīgo lēmumu, attiecīgā gadījumā pēc apelācijas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 207/2009 58. pantu vai rīcības saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 207/2009 65. pantu: ka zīmes aizsardzība Savienībā ir atteikta;

c)

ja atteikums saskaņā ar b) apakšpunktu attiecas tikai uz daļu preču vai pakalpojumu: attiecībā uz kurām precēm vai pakalpojumiem preču zīme Savienībā ir aizsargāta.

a)

norādi, ka spēkā neesību ir pasludinājis Birojs, vai norādi uz ES preču zīmju tiesu, kura pasludinājusi spēkā neesību;

b)

to, vai spēkā neesība ir pasludināta, atceļot starptautiskās reģistrācijas īpašnieka tiesības, paziņojot, ka preču zīme nav spēkā uz absolūta pamata, vai paziņojot, ka preču zīme nav spēkā uz relatīva pamata;

c)

norādi, ka par spēkā neesības pasludināšanu vairs nevar iesniegt apelāciju;

d)

starptautiskās reģistrācijas numuru;

e)

starptautiskās reģistrācijas īpašnieka vārdu/nosaukumu;

f)

ja spēkā neesības pasludināšana neattiecas uz visām precēm vai pakalpojumiem: uz kurām precēm vai pakalpojumiem spēkā neesības pasludināšana attiecas vai uz kurām precēm vai pakalpojumiem spēkā neesības pasludināšana neattiecas;

g)

datumu, kurā spēkā neesība pasludināta, kopā ar norādi, no kura datuma spēkā neesība sākas.

a)

starptautiskās reģistrācijas numuru;

b)

starptautiskās reģistrācijas datumu vai to datumu pēc starptautiskās reģistrācijas, kad reģistrācija attiecināta uz Savienību saskaņā ar Madrides protokola 3.ter panta 2. punktu, un attiecīgā gadījumā ziņas par starptautiskās reģistrācijas prioritātes prasījumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 207/2009 159. panta 2. punktu un ziņas par senioritātes prasījumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 207/2009 34., 35. vai 153. pantu;

c)

norādes un elementus, kas minēti Regulas (EK) Nr. 207/2009 113. panta 1. punktā un šīs regulas 22. panta a), c) un d) punktā.

a)

anulētās starptautiskās reģistrācijas numuru;

b)

datumu, kurā Starptautiskais birojs starptautisko reģistrāciju anulējis;

c)

attiecīgā gadījumā starptautiskās reģistrācijas datumu saskaņā ar Madrides protokola 3. panta 4. punktu vai datumu, kad pēc starptautiskās reģistrācijas ir reģistrēta teritoriālā paplašināšana uz Savienību saskaņā ar Madrides Protokola 3.ter panta 2. punktu;

d)

attiecīgā gadījumā – starptautiskajā pieteikumā prasīto prioritātes datumu, kas reģistrēta Starptautiskā biroja uzturētajā starptautiskajā reģistrā.

a)

II sadaļu nepiemēro ES preču zīmes pieteikumiem, kas iesniegti pirms iepriekš minētā datuma, kā arī starptautiskām reģistrācijām, kas uz Savienību attiecinātas pirms minētā datuma;

b)

9. pantu nepiemēro ES preču zīmēm, kas reģistrētas pirms minētā datuma;

c)

10. pantu nepiemēro lūgumiem izdarīt izmaiņas, kas iesniegti pirms minētā datuma;

d)

11. pantu nepiemēro paziņojumiem par dalīšanu, kas iesniegti pirms minētā datuma;

e)

12. pantu nepiemēro lūgumiem mainīt vārdu/nosaukumu vai adresi, kas iesniegti pirms minētā datuma;

f)

IV sadaļu nepiemēro nodošanas reģistrācijas pieteikumiem, kas iesniegti pirms minētā datuma;

g)

V sadaļu nepiemēro paziņojumiem par atteikšanos, kas iesniegti pirms minētā datuma;

h)

VI sadaļu nepiemēro ES kolektīvo zīmju vai ES sertifikācijas zīmju pieteikumiem, kas iesniegti pirms minētā datuma, kā arī starptautiskām reģistrācijām, kas uz Savienību attiecinātas pirms minētā datuma;

i)

VII sadaļu nepiemēro izmaksām, kas radušās procesos, kuri sākti pirms minētā datuma;

j)

VIII sadaļu nepiemēro publikācijām, kas veiktas pirms minētā datuma;

k)

IX sadaļu nepiemēro lūgumiem sniegt informāciju vai lūgumiem par lietu pārbaudi, kas iesniegti pirms minētā datuma;

l)

X sadaļu nepiemēro pārvēršanas pieprasījumiem, kas iesniegti pirms minētā datuma;

m)

XI sadaļu nepiemēro apliecinošiem dokumentiem vai tulkojumiem, kas iesniegti pirms minētā datuma;

n)

XII sadaļu nepiemēro lēmumiem, kas pieņemti pirms minētā datuma;

o)

XIII sadaļu nepiemēro attiecīgi pirms minētā datuma iesniegtiem starptautiskiem pieteikumiem, to faktu vai lēmumu paziņošanai, kas saistīti ar starptautiskās reģistrācijas pamatā esošas ES preču zīmes pieteikuma vai reģistrācijas spēkā neesības atzīšanu, pieprasījumiem attiecināt uz plašāku teritoriju, senioritātes prasījumiem, ex officio pagaidu atteikumu paziņošanai, paziņojumiem par starptautiskas reģistrācijas seku atzīšanu par spēkā neesošām, pieprasījumiem starptautisku reģistrāciju pārvērst par valsts preču zīmes pieteikumu un pieteikumiem uz Savienību attiecinātas starptautiskas reģistrācijas pārveidošanai par ES preču zīmes pieteikumu.

8.8.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 205/59

(1)

Regulas (EK) Nr. 1107/2009 mērķis ir atvieglot tādu augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, kuru sastāvā ir zema riska darbīgās vielas (regulā – darbīgās vielas ar zemu kaitīguma pakāpi), tālab nosakot zema riska darbīgo vielu identifikācijas kritērijus un paātrinot atļauju piešķiršanas procedūru attiecībā uz zema riska produktiem.

(2)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/128/EK (2) veicina integrēto augu aizsardzību, kurā prioritāri lietojami ir tādi augu aizsardzības līdzekļi un citi neķīmiski paņēmieni, kam ir vismazākā blakusietekme uz cilvēka veselību, nemērķa organismiem un vidi. Konkrēti tās 12. pantā ir paredzēts, ka tad, ja augu aizsardzības līdzekļi jālieto dažās konkrētās teritorijās, piemēram, tādās, kuras izmanto plaša sabiedrība, pirmām kārtām apsver iespējas lietot zema riska augu aizsardzības līdzekļus.

(3)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 22. pantu, kad identificē zema riska darbīgās vielas, kuras atbilst minētās regulas 4. panta kritērijiem, piemēro minētās regulas II pielikuma 5. punktu.

(4)

II pielikuma 5. punktā ir atsauces uz vairākām bīstamības kategorijām, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1272/2008 (3). Skaidrības labad un atspoguļojot vienlaicīgo minētās regulas piemērošanu, ir lietderīgi sniegt sīkākas ziņas attiecībā uz šīm bīstamības kategorijām.

(5)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/60/EK (4) 16. pantu vielas, kas rada būtisku risku ūdens videi vai ar tās starpniecību, tiek definētas par prioritārām vielām Savienības līmenī un iekļautas minētās direktīvas X pielikumā. Tāpēc šādas iekļautās prioritārās vielas nebūtu jāuzskata par zema riska darbīgajām vielām.

(6)

Atbilstoši pašreizējām zinātniskajām un tehniskajām atziņām noturības un biokoncentrācijas kritēriju piemērošana varētu liegt par zema riska vielām apstiprināt dažas dabā sastopamās vielas, piemēram, dažas augu vai minerālu izcelsmes vielas, kas rada ievērojami mazāku risku nekā citas darbīgās vielas. Tāpēc ir lietderīgi atļaut šādu vielu apstiprināšanu par zema riska vielām, ja tās atbilst Regulas (EK) Nr. 1107/2009 22. panta prasībām.

(7)

Ķīmiskajām signālvielām jeb augu, dzīvnieku un citu organismu izdalītām vielām, kas tiek izmantotas iekšsugas un starpsugu komunikācijā, ir šaurs iedarbības spektrs, tās nav toksiskas un rodas dabā. Caurmērā tās iedarbojas ļoti zemā koncentrācijā, kura bieži vien ir salīdzināma ar koncentrācijām, kas rodas dabiskā veidā (5). Atbilstoši pašreizējām zinātniskajām un tehniskajām atziņām ir lietderīgi noteikt, ka arī ķīmiskās signālvielas būtu jāuzskata par zema riska vielām.

(8)

Darbīgās vielas Regulas (EK) Nr. 1107/2009 2. panta nozīmē ietver mikroorganismus, un to īpašības atšķiras no ķīmisko vielu īpašībām. Ir lietderīgi, pamatojoties uz pašreizējām zinātniskajām un tehniskajām atziņām, paredzēt zema riska kritērijus, kas piemērojami attiecībā uz mikroorganismiem.

(9)

Augu aizsardzības līdzekļos iekļaujamos mikroorganismus novērtē mikrobu celma līmenī saskaņā ar īpašajām datu prasībām, kas noteiktas Komisijas Regulas (ES) Nr. 283/2013 (6) pielikuma B daļā. Vienai mikroorganismu sugai piederīgu dažādu mikrobu celmu toksikoloģiskās īpašības var ievērojami atšķirties, tāpēc mikroorganismi celma līmenī būtu jāidentificē un jāraksturo arī tad, kad tiek novērtēta to atbilstība zema riska vielu kritērijiem. Mikroorganismu var uzskatīt par zema riska mikroorganismu tad, ja tas mikrobu celma līmenī nav pierādījis multiplu rezistenci pret antimikrobiālām vielām, ko izmanto cilvēku ārstēšanā vai veterinārmedicīnā.

(10)

Ir skaidri jānorāda, ka bakulovīrusi – ar konkrētu saimniekorganismu saistīta vīrusu dzimta, inficē tikai posmkājus, pārsvarā zvīņspārņu (tauriņu) kārtas kukaiņus – ir uzskatāmi par zema riska vielām, jo nav zinātnisku pierādījumu par to, ka bakulovīrusiem būtu negatīva ietekme uz dzīvniekiem un cilvēku (7). Bakulovīrusi būtu jāuzskata par zema riska vielām, ja vien mikrobu celma līmenī netiek pierādīta nelabvēlīga ietekme uz blakusorganismiem (kukaiņiem).

(11)

Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Regulas (EK) Nr. 1107/2009 II pielikuma 5. punkts.

(12)

Grozītie kritēriji atspoguļo pašreizējās zinātniskās un tehniskās atziņas un precizē esošos 5. punkta kritērijus. Tāpēc jaunie kritēriji būtu jāpiemēro iespējami drīz, izņemot tad, ja attiecīgā komiteja par tai iesniegto regulas projektu ir balsojusi, bet Komisija minēto regulu līdz 2017. gada 28. augustam nav pieņēmusi.

(13)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

8.8.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 205/63

(1)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Slovēnijas pieteikums reģistrēt nosaukumu Štajerski hmelj kā aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN) ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2).

(2)

Štajerski hmelj ir apiņi. Šis nosaukums nozīmē “Štīrijas apiņi”. Štīrija ir tā vēsturiskā reģiona nosaukums, kurš saistīts ar Austrijas un Slovēnijas teritorijām.

(3)

Komisija 2016. gada 26. augustā no Austrijas saņēma iebildumu paziņojumu un pamatotu iebildumu paziņojumu. Komisija 2016. gada 12. septembrī no Austrijas saņemto iebildumu paziņojumu un pamatotu iebildumu paziņojumu nosūtīja Slovēnijai. Komisija 2016. gada 20. oktobrī saņēma papildu dokumentus, kas pamatoto iebildumu paziņojumu padara pilnīgu.

(4)

Austrija iebilda pret nosaukuma Štajerski hmelj reģistrāciju, jo tas apdraudētu Austrijas Štīrijas apiņu pastāvēšanu. “Štīrijas apiņus” (Steirischer Hopfen) lieto alus ražošanā, un nosaukums “Štīrijas alus no Štīrijas apiņiem” (Steirisches Bier aus steirischem Hopfen) arī ir zīmols, ko valsts un starptautiskā mērogā gadu desmitu gaitā ir izveidojis uzņēmums Brau Union Österreich AG. Tādēļ nosaukuma Štajerski hmelj reģistrācija kaitētu gan Apiņu ražotāju asociācijas biedru, gan Austrijas alus darītavu ekonomiskajām interesēm.

(5)

Atzinusi iebildumus par pamatotiem, Komisija ar 2016. gada 13. decembra vēstuli, kurai pievienoja Austrijas nosūtītos papildu dokumentus, ar kuriem tika pilnīgots pamatoto iebildumu paziņojums, aicināja Slovēniju un Austriju trīs mēnešu laikā attiecīgi apspriesties, lai mēģinātu panākt vienošanos saskaņā ar savām iekšējām procedūrām.

(6)

Ieinteresētajām pusēm izdevās panākt vienošanos. Slovēnija 2017. gada 6. martā paziņoja Komisijai vienošanās rezultātus.

(7)

Slovēnija un Austrija secināja, ka nosaukumu Hopfen aus der Steiermark (Apiņi no Štīrijas) un Hopfen aus der Südsteiermark (Apiņi no Dienvidštīrijas) izmantošanu attiecībā uz produktiem, kas ražoti šajos divos Austrijas apgabalos, būtu tirgū jāatļauj arī pēc tam, kad nosaukums Štajerski hmelj reģistrēts kā AĢIN. Tās atzina, ka nosaukumi Hopfen aus der Steiermark and Hopfen aus der Südsteiermark ir skaidri saistīti ar Austriju, patši par sevi nav saistīti ar Štajerski hmelj nepareizu izmantošanu, imitāciju un atdarināšanu, un nav ticams, ka tas maldinātu patērētājus par produkta patieso izcelsmi.

(8)

Katrā ziņā, lai nepieļautu patērētāju maldināšanu, Slovēnija un Austrija piekrita, ka tad, ja izmanto tirgū nosaukumu Hopfen aus der Steiermark vai nosaukumu Hopfen aus der Südsteiermark, etiķetē vai noformējumā papildus skaidri jānorāda, ka produkta izcelsme ir Austrijā, vienā redzes laukā ar nosaukumu izmantojot vārdus, simbolus vai attiecīgi noformētu aprakstu. Austrijas ražotāji uz iepakojuma nedrīkst izmantot elementus, kas norādītu uz Slovēniju. Ja produktu ar nosaukumu Hopfen aus der Steiermark vai Hopfen aus der Südsteiermark eksportē, nosaukumu var tulkot tikai kā “Austrijas apiņi”. Ja nosaukumu Štajerski hmelj jātulko vāciski, tad būtu jāsaglabā pats vārds “Štajerski” bez jebkādām norādēm uz Steiermark vai Südsteiermark.

(9)

Komisija norāda, ka vienošanās atzīst, ka Štajerski hmelj izpilda AĢIN reģistrācijas prasības, un paredz dažus likumīgus izmantošanas nosacījumus, lai nodrošinātu saistīto tiesību godīgu izmantošanu.

(10)

Ņemot vērā iepriekš minēto, nosaukums Štajerski hmelj būtu jāieraksta Aizsargāto cilmes vietu nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā,

8.8.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 205/65

(1)

Komisijas Regulas (ES) Nr. 642/2010 (2) 1. panta 1. punktā paredzēts, ka produktiem ar KN kodu 1001 11 00, 1001 19 00, ex 1001 91 20 (parastie sēklas kvieši), ex 1001 99 00 (augstākā labuma parastie kvieši, izņemot sēklas kviešus), 1002 10 00, 1002 90 00, 1005 10 90, 1005 90 00, 1007 10 90 un 1007 90 00 ievedmuitas nodoklis ir vienāds ar intervences cenu šādu produktu ievešanai, kura palielināta par 55 % un no kuras atskaitīta attiecīgajam sūtījumam piemērojamā CIF importa cena. Tomēr šis nodoklis nedrīkst pārsniegt parasto muitas nodokļu likmi.

(2)

Regulas (ES) Nr. 642/2010 1. panta 2. punktā paredzēts, ka, aprēķinot tā paša panta 1. punktā minēto ievedmuitas nodokli, attiecīgajiem produktiem regulāri jānosaka reprezentatīvas CIF importa cenas.

(3)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 642/2010 2. panta 1. punktu izmantojamā cena ievedmuitas nodokļa aprēķināšanai produktiem, kas norādīti minētās regulas 1. panta 1. punktā, ir reprezentatīvā dienas CIF importa cena, kas noteikta pēc minētās regulas 5. pantā paredzētās metodes.

(4)

Laikposmam no 2017. gada 8. augusta jānosaka ievedmuitas nodoklis, ko piemēro līdz tam laikam, kamēr stājas spēkā jauns ievedmuitas nodoklis.

(5)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 642/2010 2. panta 2. punktu šai regulai būtu jāstājas spēkā tās publicēšanas dienā,

8.8.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 205/68

(1)

Asociācijas nolīgums starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Moldovas Republiku, no otras puses, attiecībā uz ES un Moldovas Republikas asociācijas programmas pieņemšanu (1) (“nolīgums”) tika parakstīts 2014. gada 27. jūnijā un stājās spēkā 2016. gada 1. jūlijā.

(2)

Saskaņā ar nolīguma 436. panta 1. punktu Asociācijas padomei ir pilnvaras pieņemt ieteikumus nolīguma mērķu sasniegšanai.

(3)

Lai sekmētu nolīguma piemērošanu, Puses ir vienojušās izveidot asociācijas programmu ar mērķi noteikt prioritāšu sarakstu kopīgam darbam katrā no jomām.

(4)

Puses ir vienojušās par asociācijas programmu, lai sekmētu nolīguma īstenošanu. Asociācijas programmu pieņems ar nolīgumu izveidotā Asociācijas padome.

(5)

Padomei jāieņem Savienības nostāja Asociācijas padomē attiecībā uz ES un Moldovas Republikas asociācijas programmas 2017.–2019. gadam pieņemšanu,

8.8.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 205/70

(1)

Pēc pirmspaziņojuma saziņas 2014. gada 17. decembrī Apvienotā Karaliste saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību (turpmāk “LESD”) 108. panta 3. punktu paziņoja par atbalstu Lainmutas spēkstacijas pārveides projektam, lai tā varētu darboties ar biomasu. Apvienotās Karalistes iestādes 2015. gada 5. februārī iesniedza Komisijai papildu pierādījumus.

(2)

Komisija 2015. gada 19. februāra vēstulē informēja Apvienoto Karalisti, ka tā saistībā ar minētajiem atbalsta pasākumiem ir pieņēmusi lēmumu sākt procedūru, kas paredzēta Līguma 108. panta 2. punktā (“lēmums par procedūras uzsākšanu”).

(3)

Apvienotā Karaliste sniedza savas piezīmes 2015. gada 23. martā.

(4)

Komisijas lēmums uzsākt procedūru 2015. gada 10. aprīlī tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (sk. 1. zemsvītras piezīmi). Komisija uzaicināja ieinteresētās personas iesniegt piezīmes.

(5)

Komisija saņēma apsvērumus no 30 ieinteresētajām personām. Komisija 2015. gada 20. maijā pārsūtīja piezīmes Apvienotajai Karalistei, dodot tai iespēju atbildēt. Apvienotā Karaliste atbildēja uz šiem apsvērumiem 2015. gada 12. jūnijā.

(6)

Komisija 2015. gada 23. jūlijā pieprasīja papildu informāciju, ko Apvienotā Karaliste sniedza 2015. gada 29. jūlijā. Apvienotā Karaliste 2015. gada 7. oktobrī sniedza papildu informāciju.

(7)

Apvienotā Karaliste izvēlējās astoņus atjaunojamās enerģijas projektus procesā saskaņā ar Galīgo lēmumu par ieguldījumiem, kas sekmē atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanu (FIDeR) (2). Atbalsts šiem izvēlētajiem projektiem tiks sniegts uz ieguldījumu līgumu pamata. Paziņotais projekts ir viens no saskaņā ar FIDeR izvēlētajiem astoņiem projektiem.

(8)

Paziņotais atbalsta pasākums attiecas uz atbalstu Lainmutas ar akmeņoglēm darbināmās spēkstacijas pārveidei, lai tā varētu darboties tikai ar biomasu. Spēkstacija atrodas Nortamberlendā Anglijas ziemeļaustrumu piekrastē. Spēkstacija pieder uzņēmumam Lynemouth Power Limited, kas ir uzņēmumam RWE Supply & Trading GmbH pilnībā piederošs meitasuzņēmums.

(9)

Lainmuta ir ar akmeņoglēm darbināma spēkstacija, kuras jauda ir 420 MW un kura komercdarbību uzsāka 1972. gadā. Saskaņā ar pašreizējo priekšlikumu spēkstacija tiks pārveidota, lai tā varētu darboties tikai ar biomasu. Ņemot vērā sadegšanas procesa īpašības, spēkstacijā varēs dedzināt tikai rūpniecībā izmantojamas koksnes granulas. Spēkstacija nodrošinās elektroenerģiju Ziemeļu elektrotīklā (Northern Power Grid), kas piegādā elektroenerģiju Anglijas ziemeļaustrumu daļai. Apvienotā Karaliste lēš, ka projektā tiks saražots 0,7 % no Apvienotajā Karalistē nākotnē plānotā elektroenerģijas galīgā patēriņa.

(10)

Saskaņā ar Apvienotās Karalistes aplēsēm projekts tā 12 gadu darbības laikā ļaus ietaupīt aptuveni 17,7 miljonus tonnu CO2 un tā ietvaros tiks saražotas apmēram 2,3 TWh elektroenerģijas gadā. Spēkstacija darbosies ar bāzes slodzi, tādējādi nodrošinot grafikam pakārtotu zemu oglekļa emisiju elektroenerģiju.

(11)

Saskaņā ar Apvienotās Karalistes iestāžu sniegto informāciju spēkstacija ir projektēta, lai darbotos ar 420 MW nominālo elektrojaudu un vidējo slodzes koeficientu 77 % (3). Spēkstacijas darbībā izmantos aptuveni 1,44–1,56 miljonus tonnu sausu koksnes granulu gadā, lielākā daļa no kurām tiks ievesta no ASV dienvidaustrumiem ([60–80 %] no kopējā nepieciešamā kurināmā). Aptuveni [5–20 %] kurināmā tiks iegūti Eiropā, bet pārējais – Kanādā. Spēkstacijas pārveide nebūs projektēta tā, lai atbilstu atkritumu sadedzināšanas noteikumiem, un tāpēc tajā nevarēs dedzināt koksnes atkritumus.

(12)

Turpmāk redzamajā tabulā ir norādīti Lainmutas spēkstacijas paredzamie darbības parametri. Saskaņā ar Apvienotās Karalistes iestāžu sniegto informāciju slodzes koeficients ir rezultāts, ko iegūst, reizinot laika daudzumu, kurā spēkstacija ir tehniski pieejama, lai ražotu elektroenerģiju (atskaitot, piem., apkopei vai remontdarbiem nepieciešamo laiku), un laika daudzumu, kurā spēkstacijā faktiski ir plānots ražot (atskaitot, piem., laiku, kurā sadales tīkla operators ierobežo ražotni tīkla pārslogojuma dēļ; to reizēm sauc par bruto slodzes koeficientu). Neto slodzes koeficientu, kas norādīts tabulā, iegūst, reizinot vidējās tehniskās pieejamības koeficientu 80,77 % ar bruto slodzes koeficientu 95,51 %.

Lainmutas spēkstacijas darbības parametri

(13)

Valsts juridiskais pamats ir 2013. gada Enerģētikas likums.

(14)

Tiek lēsts, ka šā projekta kopējais budžets ir GBP 0,8 miljardi. Apvienotā Karaliste ir apstiprinājusi, ka pirms spēkstacijas nodošanas ekspluatācijā saņēmējam netiks izmaksāts atbalsts.

(15)

Atbalstu izmaksās valdības darījumu partneris, kas finansēts no līdzekļiem, kuri iegūti no likumā paredzētas nodevas, kas piemērojama visiem licencētajiem elektroenerģijas piegādātājiem atbilstoši to tirgus daļai piegādes tirgū, kuru nosaka pēc izmērītā elektroenerģijas patēriņa. Piegādātājiem savas saistības būs jāpilda no saviem līdzekļiem, taču tie varēs pārnest izmaksas uz patērētājiem, ietverot tās savā vispārējā cenu noteikšanas stratēģijā.

(16)

Projekta atbalsts tiks piešķirts mainīgas piemaksas veidā (tā sauktais cenas starpības līgums (CfD)), ko aprēķina kā starpību starp iepriekš noteikto cenu (norunas cenu) un elektroenerģijas tirgus cenas mērījumu (atsauces cena). Atsauces cena ir cena, kas noteikta, pamatojoties uz nākotnes vairumtirdzniecības elektroenerģijas cenām noteiktā laikposmā. Atbalsta saņēmējs gūs peļņu, pārdodot savu elektroenerģiju tirgū, bet, ja vidējā vairumtirdzniecības elektroenerģijas cena ir zemāka par norunas cenu, atbalsta saņēmējs saņems papildu piemaksu starpības apmērā no Apvienotās Karalistes valdībai piederošā darījumu partnera (Low Carbon Contracts Company Ltd – “CfD darījuma partneris”). Taču atbalsta saņēmējs uzņemsies riskus par atsauces cenas nesasniegšanu un apjoma risku par paredzamā pārdošanas apjoma nesasniegšanu (4).

(17)

Atbalsts biomasas projektam ir attiecīgi noteikts, pamatojoties uz administratīvi noteiktu norunas cenu. Norunas cenas līmenis tika aprēķināts tā, lai atbalsts saskaņā ar FIDeR kopumā atbilstu atbalstam, kas piešķirts, izmantojot pašreizējo Atjaunojamo enerģijas resursu iepirkuma sistēmu (5), lai tādējādi atvieglotu atbalsta shēmu maiņu.

(18)

Aprēķinot norunas cenu noteiktām spēkstacijām, kas tiek pārveidotas tā, lai varētu darboties ar biomasu (attiecas uz Lainmutas spēkstaciju), Apvienotā Karaliste jo īpaši ņēma vērā elektroenerģijas izlīdzinātās izmaksas 105–115 GBP/MWh diapazonā. Apvienotā Karaliste paskaidroja, ka norunas cenas līmenis biomasas pārveides projektiem tika aprēķināts, ņemot vērā robežlikmju diapazonu (6) no 8,8 % līdz 12,7 %.

(19)

Šim projektam piemērojamā norunas cena ir 105 GBP/MWh (2012. gada cenas – tiek indeksētas katru gadu atbilstoši patēriņa cenu indeksam). Tāda pati summa par MWh būs maksimālā norunas cena, kas spēkstacijām, kuras tiek pārveidotas, lai varētu darboties ar biomasu, tiek piedāvāta atbilstoši CfD sistēmai. Izlīdzinātās izmaksas ietver jaunu spēkstaciju finansēšanas izmaksas, ņemot vērā 10 % atlaides likmi visām tehnoloģijām. Apvienotā Karaliste sīki izskaidroja, kā šīs izmaksas tika aprēķinātas, norādot izmantotos datu avotus un robežlikmes, kas tika ņemtas vērā (7).

(20)

Galvenie pieņēmumi, kas izmantoti, lai aprēķinātu norunas cenu, tostarp par izlīdzinātajām izmaksām, fosilā kurināmā cenām, faktisko nodokļu likmi, un maksimāli palielināti pieņēmumi ir uzskaitīti Apvienotās Karalistes valdības ziņojumā par izlīdzinātajām izmaksām (8), kā arī Enerģētikas un klimata pārmaiņu ministrijas ziņojumos (9). Šajā nolūkā pieņem, ka elektroenerģijas vairumtirdzniecības cena ir aptuveni 55 GBP/MWh reālā izteiksmē un līdz 2020. gadam tā palielināsies līdz 65 GBP/MWh.

(21)

Ņemot vērā šo norunas cenu, projekta iekšējā peļņas norma (IPN) ir aplēsta 9,7 % apmērā pirms nodokļu atskaitīšanas. Ierosinātais ieguldījumu līgums beigsies 2027. gada 31. martā neatkarīgi no tā sākuma datuma.

(22)

Apvienotās Karalistes iestādes skaidroja, ka projekti, kuriem ir piešķirtas tiesības slēgt ieguldījumu līgumus, nevarēs saņemt CfD tai pašai elektroenerģijas ražošanai saskaņā ar jauno atbalsta shēmu. Turklāt projekti, kas saņems maksājumus saskaņā ar ieguldījumu līgumiem, nevarēs saņemt atjaunojamās enerģijas resursu iepirkuma sertifikātus tai pašai elektroenerģijas ražošanai. Visbeidzot, atjaunojamās enerģijas ražošana, kas saņem atbalstu saskaņā ar ieguldījumu līgumu, nevarēs piedalīties kapacitātes tirgū vai saņemt ieguldījumu atbalstu ieguldījumu līguma darbības laikā.

(23)

Pamatojoties uz 22. apsvērumā aprakstītajiem principiem, Apvienotā Karaliste apstiprināja, ka ne ražotājs, ne tā tiešās vai netiešās ieinteresētās personas nav saņēmuši, tiem nav piešķirts un tie nav pieprasījuši citu atbalstu no Apvienotās Karalistes un citām dalībvalstīm.

(24)

Kā skaidrots iepriekš 9. apsvērumā, Lainmutas projektā varēs dedzināt tikai koksnes granulas. Koksnes granulām, kas tiks izmantotas Lainmutas spēkstacijā, būs jāatbilst Apvienotās Karalistes ilgtspējības kritērijiem, tostarp iekļaujot vismaz 60 % siltumnīcefekta gāzu ietaupījumu attiecībā pret Savienības fosilo spēkstaciju vidējo intensitāti (t. i., pret Savienības ogļu un gāzes spēkstaciju vidējiem rādītājiem, izmantojot metodiku, kas noteikta Atjaunojamo energoresursu direktīvā). Šie mērķi tiks pastiprināti līdz vismaz 72 % siltumnīcefekta gāzu ietaupījumam no 2020. gada aprīļa un tad līdz vismaz 75 % ietaupījumam no 2025. gada aprīļa. Apvienotās Karalistes ilgtspējības kritērijos ir iekļauti arī noteikumi par bioloģiskās daudzveidības aizsardzību un izvairīšanos no neilgtspējīgas prakses (10).

(25)

Koka skaidu tirdzniecība pasaules mērogā tika aplēsta 22 miljonu tonnu apmērā 2011. gadā. Savienībā pieprasījums pārsniedz saražoto apjomu, un tas nozīmē, ka koksnes granulas tiek importētas Savienībā. Koksnes granulu neto imports Savienībā tajā pašā gadā tika lēsts ap 3,2 miljoniem tonnu gadā un 2012. gadā palielinājās līdz aptuveni 4 miljoniem tonnu.

(26)

Visā pasaulē patērēto koksnes granulu apmērs 2012. gadā tika lēsts ap 22,4–24,5 miljoniem tonnu (11), no kurām aptuveni 15,1 miljonu tonnu patērēja Savienībā. Dalībvalstis, kas spēkstacijās patērē visvairāk koksnes granulu, ir Apvienotā Karaliste (1,3 miljoni tonnu 2013. gadā) (12), Beļģija (1,3 miljoni tonnu), Nīderlande (1,2 miljoni tonnu), Dānija (1 miljons tonnu) un Zviedrija (1 miljons tonnu).

(27)

Attiecībā uz ziņošanu un pārredzamību Apvienotā Karaliste norādīja, ka visi FIDeR procesā piešķirtie ieguldījumu līgumi ir publicēti tiešsaistē tādā formā, kādā tie ir parakstīti (13).

(28)

Komisija 2015. gada 19. februārī nolēma uzsākt oficiālu izmeklēšanas procedūru par minētā atbalsta saderību ar iekšējo tirgu, īpaši ņemot vērā atbalsta proporcionalitāti un tirgus izkropļošanas risku.

(29)

Un konkrētāk – Komisija secināja, ka nevar izslēgt pārmērīgas kompensācijas risku. Komisija atzīmēja, ka sākotnējie pieņēmumi, ko izmantoja finanšu aprēķinos, būtiski ietekmēja IPN un ka ekspluatācijas parametru vērtības, kuras Apvienotā Karaliste sākotnēji aplēsa, pilnībā neatbilda pieejamajai tirgus informācijai.

(30)

Komisija veica jutīguma aprēķinu, lai noskaidrotu spēkstacijas vidējā termiskā lietderības koeficienta, slodzes koeficienta un kurināmā izmaksu izmaiņu ietekmi uz IPN. Saskaņā ar šiem aprēķiniem tika konstatēts, ka tad, ja termisko lietderības koeficientu un slodzes koeficientu palielinātu par 5 %, bet kurināmā izmaksas samazinātu par 5 %, IPN (uz pirmsnodokļu reālās bāzes) palielinātos no 9,7 % līdz 23,1 %. Minēto triju parametru līdzīga 10 % variācija IPN palielinātu līdz 31,7 %. Tāpēc Komisija uzskatīja, ka izmaksu aprēķinā lietoto pieņēmumu mainīgums var potenciāli izraisīt pārmērīgu kompensāciju.

(31)

Turklāt Komisija pauda bažas par to, ka izejvielu daudzums, kas nepieciešams Lainmutas ražošanas procesā, izmantojot tikai biomasu, ir nozīmīgs salīdzinājumā gan ar Eiropas Savienības tirgu, gan globālo tirgu. Pamatojoties uz 2012. gada datiem, Lainmutas spēkstacijā tiktu patērēts aptuveni 7,4 % no koksnes granulu patēriņa visā pasaulē, 11,2 % no Eiropas patēriņa un 88,2 % no Apvienotās Karalistes patēriņa, palielinoties importam.

(32)

Komisija pauda šaubas, vai koksnes granulu tirgus spēs nodrošināt šādu pieprasījuma pieaugumu īsā laikposmā, neradot būtiskus tirgus izkropļojumus. Komisija papildus atzīmēja, ka koksnes biomasu kā izejvielu izmanto vairākās nozarēs (piem., celulozes un papīra vai kartona ražošanai) un nevar izslēgt tirgus izkropļojumus.

(33)

Komisija saņēma 30 piezīmes no ieinteresētajām personām. Piezīmēs no tirdzniecības organizācijām (14) un Apvienotās Karalistes parlamenta deputātiem tika uzsvērts projekta ekonomiskais un sociālais nozīmīgums. Atbalsta vēstules no dažādām ieinteresētajām personām iesniedza arī Lynemouth Power LTD un Spencer Group.

(34)

Četras nevalstiskās organizācijas uzsvēra ar projektu saistītos vides riskus (15). Un īpaši iesniegumos tika apšaubīti CO2 ietaupījumi, kas tiktu panākti, ražojot elektroenerģiju no importētas biomasas, un paustas bažas par iespējamu negatīvu ietekmi uz gaisa piesārņojumu un bioloģisko daudzveidību.

(35)

Sešas organizācijas iesniedza apsvērumus, atbalstot uzskatu, ka Lainmutas projekts var izkropļot konkurenci koksnes šķiedru izejvielu tirgū. Saņemtie iesniegumi attiecās uz šādiem jautājumiem: biomasas izmantošanas enerģijas ražošanā palielināšanās ietekme uz globālo koksnes šķiedras tirgu (Apvienotās Karalistes Koksnes plātņu nozaru federācija, WPF) un uz izejvielu cenu Eiropā (Eiropas Plātņu federācija, EPF); ietekme uz papīrmalkas tirgu ASV dienvidaustrumos (Amerikas Mežu un papīra asociācija, Steptoe and Johnson ASV dienvidaustrumu ieinteresētās personas un ASV esoša papīrmalkas izmantotāja vārdā) un ietekme Ziemeļamerikas koksnes atlieku tirgū (Mulch & Soil Council (Mulčas un augsnes padome)).

(36)

ASV esošais papīrmalkas izmantotājs un Steptoe and Johnson apgalvo, ka, lai arī attiecīgās ražotnes atrodas ASV, pusfabrikātu materiāli tiek eksportēti uz Savienību. Tāpēc iespējamais tirgus izkropļojums var ietekmēt darbību Savienībā. WPF un EPF iesniegumos tiek apgalvots, ka Lainmutas pārveides projekts var izkropļot konkurenci Apvienotās Karalistes un Eiropas Savienības koksnes šķiedru tirgū. Lai pamatotu savu apgalvojumu, WPF sniedza datus, kas liecina par cenu palielināšanos zāģu skaidām, koka skaidām un apaļkokiem Apvienotās Karalistes tirgū, pamatojoties uz aptauju. Dati (grafiks) uzrāda cenas palielināšanos par aptuveni 80 % (dati nav koriģēti atbilstoši inflācijai). EPF iesniedza grafiku, kurā atspoguļotas apaļkoku, zāģu skaidu un koka skaidu cenas Eiropā un kura dati aizgūti no Ecofys konsultanta veikta pētījuma (16). Dati uzrāda palielināšanos aptuveni 40 % apmērā kopš 2009. gada. Taču dati liecina, ka cenas palielināšanās ir vērojama tikai dažās valstīs (Apvienotajā Karalistē, Austrijā, Francijā, Itālijā, Zviedrijā), savukārt citās valstīs cenas bija salīdzinoši nemainīgas (Beļģijā, Lietuvā, Slovākijā, Spānijā).

(37)

ASV esošā papīrmalkas lietotāja, Amerikas Mežu un papīra asociācijas (AFPA) un Steptoe and Johnson iesniegtajā informācijā tiek apgalvots, ka, tā kā lielākā daļa koksnes granulu tiks ievesta no ASV dienvidaustrumu daļas, ierosinātais pasākums var izkropļot konkurenci ASV tirgū.

(38)

ASV esošs papīrmalkas lietotājs un AFPA norādīja, ka kopējā koksnes produkcija ASV dienvidaustrumu daļā 2011. gadā bija 230 miljoni “zaļo tonnu” (“ZT”, atbilst 107 “sausajām tonnām”, jo mitruma satura dēļ 1 sausās tonnas saražošanai ir nepieciešamas 2,15 ZT (17)). No šā kopējā apjoma aptuveni 115 miljoni ZT bija papīrmalka (galvenokārt skujkoku papīrmalka). Tālāk 1. attēlā ir parādīts kopējais izstrādes apjoms ASV dienvidaustrumos pēc izstrādājumu veida (18).

1. attēls

Koksnes produkcijas izlaides (KPI) piesaiste ASV dienvidu daļai 1995.–2011. gadā (Abt u. c., 2014. gads)

(39)

Ziņojumā iesniegtie dati liecina par granulu ražošanas pieaugumu ASV dienvidaustrumu daļā pēdējos gados un par granulu eksporta pieaugumu no ASV dienvidaustrumiem tajā pašā laikposmā. Saskaņā ar šo ziņojumu koksnes granulu ražošanas kapacitāte ASV dienvidaustrumu daļā pieauga no 2 miljoniem ZT 2010. gadā līdz 6 miljoniem ZT 2011. gadā. Teju visa minētā jaunā kapacitāte bija izveidota tāpēc, lai ražotu granulas eksportam uz ES dalībvalstīm.

(40)

Saskaņā ar Steptoe and Johnson iesniegtajiem datiem priedes papīrmalkas cena ASV dienvidaustrumos no 2011. līdz 2014. gadam palielinājās par 25 %, bet cietkoksnes papīrmalkas cena – par 60 %. Saskaņā ar AFPA datiem priedes papīrmalkas koku vērtība uz celma ASV dienvidu daļā 2013. gadā palielinājās par 11 %, bet 2014. gadā – par 10 %. Šīs personas apgalvo, ka palielināšanos izraisīja intensīvāka koksnes granulu ražošana. Iepriekš 36. punktā minētais papīrmalkas lietotājs neiesniedza datus par izmaksām, taču pauda līdzīgus apgalvojumus par augstākas izejmateriālu cenas risku koksnes granulu subsidētas izmantošanas dēļ.

(41)

Saskaņā ar Steptoe and Johnson iesniegtajiem datiem priedes papīrmalkas cena ASV dienvidaustrumos no 2011. līdz 2014. gadam palielinājās par 25 %, bet cietkoksnes papīrmalkas cena – par 60 %. Minētās personas apgalvoja, ka šo palielināšanos izraisīja intensīvāka koksnes granulu ražošana.

(42)

Lai pamatotu šo apgalvojumu, ASV esošais papīrmalkas lietotājs un AFPA iesniedza teorētisku pētījumu, kurā analizēts, kādu ekonomisko ietekmi ASV dienvidaustrumu daļas koksnes šķiedru tirgū rada liels granulu ražošanas pieaugums (19). Šajā pētījumā ir modelēti scenāriji saistībā ar liela biomasas daudzuma nonākšanu tirgū. Autori veica aplēses par paredzamo koksnes granulu pieprasījumu nākotnē, ņemot vērā liela bioenerģijas daudzuma nonākšanu tirgū (tostarp pašmāju un starptautiskās politikas tendences un prognozes ES valsts rīcības plānos atjaunojamo energoresursu jomā). Modelī tiek pieņemts, ka līdz 2020. gadam ASV dienvidaustrumu daļā izmantošanai enerģētikas jomā tiks saražots līdz pat 44 miljoniem ZT granulu un koka skaidu gadā. Saskaņā ar izmantoto modeli šis lielais papildu pieprasījuma apjoms īstermiņā izraisa būtisku izejvielas cenas palielināšanos (vidēji 70 % diapazonā visā tirgū). Taču ilgtermiņā mežsaimniecības resursi pieaugtu, lai apmierinātu pieprasījumu, un cenas samazinātos.

(43)

Steptoe and Johnson atzīmēja, ka koku stādīšana komerciāliem mērķiem pēdējās trijās desmitgadēs ASV dienvidaustrumu daļā ir samazinājusies. Kopā ar intensīvāku granulu ražošanu tas var izraisīt negatīvu izaugsmi reģionā, un tā rezultātā var tikt piekopta neilgtspējīga vides prakse un mazināties bioloģiskā daudzveidība.

(44)

ASV bāzētais papīrmalkas ražotājs, EPF un Steptoe and Johnson pauda bažas par kumulatīvo ietekmi, ko rada citi lieli projekti (īpaši Draksas spēkstacijas projekts Apvienotajā Karalistē) un Eiropas politika biomasas jomā kopumā.

(45)

Mulčas un augsnes padome pauda bažas par Ziemeļamerikas koksnes atlieku tirgus iespējamu izkropļojumu.

(46)

WPF, Steptoe and Johnson un Mulčas un augsnes padome apšaubīja CO2 ietaupījumus, kas panākti, ražojot elektroenerģiju no biomasas, kas ievesta no Ziemeļamerikas. Steptoe and Johnson izteica arī šaubas par atbalsta proporcionalitāti un sniedza papildu datus par granulu ražošanā izmantojamās koksnes avotu un par iepakojumu nozares izejvielu vajadzībām.

(47)

Divpadsmit (20) uzņēmumi un nozaru asociācijas iesniedza tehniskus apsvērumus, uzsverot projekta pamatotību un pozitīvo ietekmi. Iesniegtie materiāli cita starpā aptver šādas tēmas: projekta IPN; biomasas pieejamība un ilgtspējība; biomasas enerģijas loma Apvienotās Karalistes mērķu sasniegšanā atjaunojamās enerģijas jomā; spēkstacijas paredzamie darbības parametri un kurināmā piegādes loģistika.

(48)

Īpaši ASV Rūpniecisko granulu asociācija uzsvēra izmešu samazinājumu saistībā ar ASV ražoto granulu bioenerģiju un ilgtspējību. Asociācija arī iesniedza datus par izejvielu cenām ASV dienvidaustrumu daļā (sk. 2. attēlu turpmāk).

(49)

Kanādas Koksnes granulu asociācija iesniedza datus par koksnes granulu pieejamību. Iesniegtajos dokumentos jo īpaši sniegtas atsauces uz konsultanta Pöyry veikto pētījumu (21), kurā norādīts, ka ASV dienvidaustrumu, Kanādas rietumu un Krievijas piegādes reģionu rīcībā kopā ir 50 miljoni termiski žāvētu sauso tonnu biomasas izejvielu pārpalikums.

2. attēls

Koku vērtība uz celma ASV dienvidaustrumu daļā

(50)

Enviva iesniedza datus par koksnes granulu paredzamo pieprasījumu un piedāvājumu. Saskaņā ar Enviva datiem 2015. gada pirmajā ceturksnī izstrādes stadijā atradās koksnes granulu projekti, kas pēc pabeigšanas kopā papildinās globālo ražošanas kapacitāti par 18,1 miljonu sauso tonnu. Dokumentos bija sniegti arī dati par ASV kokmateriālu ražošanu (sk. 3. attēlu).

3. attēls

ASV jaunu mājokļu būvniecība un kokmateriālu patēriņš, 2004.–2014. gads

(51)

Eiropas Granulu padome iesniedza datus par koksnes granulu cenām un pieejamību un par izejvielu cenām Savienībā un ASV. Saskaņā ar Eiropas Granulu padomes datiem intensīvais granulu pieprasījuma pieaugums laikposmā no 2012. līdz 2014. gadam neizraisīja granulu cenas būtisku palielināšanos. Lai pamatotu šo apgalvojumu, Eiropas Granulu asociācija iesniedza datus par koksnes granulu cenām ASV laikposmā no 2013. gada decembra līdz 2015. gada aprīlim, bet Savienībā – laikposmā no 2011. gada janvāra līdz 2015. gada martam. Ne vienā, ne otrā gadījumā cenu palielināšanās netika novērota.

(52)

Saskaņā ar šiem datiem granulu pieprasījuma intensīvais pieaugums laikposmā no 2012. līdz 2014. gadam neizraisīja granulu cenas būtisku palielināšanos.

(53)

Visbeidzot, viena ieinteresētā persona (Société Générale) iesniedza datus par projekta rentabilitāti.

(54)

Apvienotā Karaliste sniedza papildu informāciju par Lainmutas spēkstacijas darbības parametriem. Pēc citu biomasas spēkstaciju pārbaudes spēkstacijas slodzes koeficients tika palielināts no 75,3 % līdz 77 % (kā parādīts tabulā, sk. arī 3. zemsvītras piezīmi). Turklāt Apvienotā Karaliste parādīja, ka pulverizētu akmeņogļu spēkstaciju termiskais lietderības koeficients Apvienotās Karalistes akmeņogļu spēkstaciju grupā 2009.–2013. gadā bija aptuveni 36 %. Visbeidzot, Apvienotā Karaliste iesniedza degvielas izmaksu sadalījumu un paskaidroja, ka visi darbības parametri ir uzticami, jo tie ir samēroti ar citām spēkstacijām un tos ir pārskatījuši neatkarīgi eksperti (22).

(55)

Apvienotā Karaliste apgalvo, ka Lainmutas projekta ekonomiskie rādītāji kopš paziņojuma izdošanas dienas ir būtiski mainījušies. Projektu bija paredzēts nodot ekspluatācijā 2016. gada trešajā ceturksnī, taču Apvienotā Karaliste tagad lēš, ka projekts tiks nodots 2017. gada otrajā pusē. Tā kā atbalsts biomasas pārveides projektiem beigsies 2027. gada martā neatkarīgi no tā sākuma datuma, projekts ir zaudējis subsīdijas par aptuveni vienu gadu. Projektam arī tika paaugstinātas kapitāla izmaksas. Turklāt politikas izmaiņu dēļ no 2015. gada augusta atjaunojami elektroenerģijas resursi vairs netiek atbrīvoti no klimata pārmaiņu nodevas (oglekļa emisiju nodokļa). Visbeidzot, sterliņu mārciņas vērtības kritums pret ASV dolāru papildus samazināja projekta rentabilitāti.

(56)

Saskaņā ar Apvienotās Karalistes iestāžu sniegto informāciju šīs norises būtiski samazināja projekta rentabilitāti. Pašlaik paredzamais IPN ir [3–8 %] uz reālas bāzes pirms nodokļu atskaitīšanas.

(57)

Globālais koksnes granulu tirgus 2014. gadā pieauga līdz 27 miljoniem sauso tonnu. Apvienotā Karaliste iesniedza arī datus par tirdzniecību globālajā koksnes granulu tirgū (sk. 4. attēlu). Koksnes granulu patēriņš Savienībā teju divkāršojās no aptuveni 8 miljoniem sauso tonnu 2009. gadā līdz aptuveni 16 miljoniem sauso tonnu 2013. gadā (23).

4. attēls

Koksnes granulu importa tirdzniecība uz ES (sausās tonnas)

(58)

5. attēlā parādīts, ka koksnes granulu imports uz Savienību palielinājās no 1,8 miljoniem sauso tonnu 2009. gadā līdz 3,2 miljoniem sauso tonnu 2011. gadā. Imports uz Savienību 2012. gadā palielinājās līdz aptuveni 4 miljoniem sauso tonnu, un ir paredzams, ka importa apjoms turpmākajos gados pieaugs. Koksnes granulu importa apjoms no ASV dienvidaustrumu daļas uz Savienību 2014. gadā bija aptuveni 7,3 miljoni sauso tonnu (24).

5. attēls

Koksnes granulu imports uz ES, sausās tonnas

Avots: Apvienotās Karalistes dati

(59)

Apvienotā Karaliste papildus precizēja, ka lielāko daļu pieejamo granulu piedāvājuma pašlaik iegādājas saskaņā ar individuāli noslēgtiem līgumiem (kuru darbības laiks parasti ir 5–10 gadi). Koksnes granulu aktuāltirgus pārstāv nelielu daļu no visa koksnes granulu piedāvājuma. Granulu ražotnes var uzbūvēt 18–30 mēnešos, un potenciāli tās var atbalstīt ar ilgtermiņa piegādes līgumu. Tā kā jauniem tirgus dalībniekiem ir noteikti zemi šķēršļi, Apvienotās Karalistes iestādes apgalvo, ka koksnes granulu tirgus spēj apgūt pieprasījuma palielināšanos, kas nepieciešams, lai apgādātu Lainmutu.

(60)

Lai pamatotu šo argumentu, Apvienotā Karaliste salīdzināja granulu patēriņu Savienībā ar ASV dienvidaustrumu daļas tūlītējo cenu. Kā parādīts 5. attēlā, imports uz Savienību no ASV dienvidaustrumu daļas laikposmā no 2009. līdz 2011. gadam divkāršojās. Šajā laikposmā cenas aktuāltirgū būtiski nemainījās, neraugoties uz lielāku importa apjomu uz Savienību, kā parādīts 6. attēlā.

6. attēls

Koksnes granulu patēriņš un ASV dienvidaustrumu daļas tūlītējās koksnes granulu FOB cenas (2009.–2013. gads)

[…] (*1)

(61)

Apvienotā Karaliste iesniedza arī datus par piedāvāto piegādes ķēdi. Lainmutas projektā ir plānots aptuveni [60–80 %] no nepieciešamajām granulām iegādāties ASV dienvidaustrumu daļā. Aptuveni [5–20 %] tiks iegādāti no citām dalībvalstīm, bet pārējais – no Kanādas rietumiem. Lainmutas projektā ir noteikti […] iespējamie piegādātāji, no kuriem […] – […] dažādās ASV dienvidaustrumu daļas pavalstīs un […] Eiropā. Lainmutas projektā nav paredzēts iegādāties biomasu Apvienotajā Karalistē.

(62)

Saskaņā ar Apvienotās Karalistes iestāžu sniegto informāciju izejmateriālu cenu palielināšanos var skaidrot ar kokzāģētavu atlikumu trūkumu. Apvienotā Karaliste paskaidroja, ka kokzāģētavu atlikumi rodas lielos daudzumos, apstrādājot zāģmateriālus, un tos var izmantot koksnes granulu ražošanā, kā arī citiem lietojumiem. Taču kokzāģētavu atlikumu pieejamība ir ierobežota un ir atkarīga no kokmateriālu ražošanas. Apvienotā Karaliste apgalvo, ka ASV būvniecības nozare nav pilnībā atguvusies kopš finanšu krīzes. Jaunu mājokļu būvniecības samazinājums un kokmateriālu ražošana samazina tādu pieejamo kokzāģētavu atlikumu piedāvājumu, ko varētu izmantot koka celulozes un koksnes granulu ražošanai. Apvienotā Karaliste uzskata, ka kokzāģētavu atlikumu trūkums būtiski ietekmē izejvielu cenu palielināšanos.

(63)

Lai pamatotu šo argumentu, Apvienotās Karalistes iestādes apgalvo, ka izejvielu cenas palielināšanās vietējos tirgos nekorelē ar granulu ražošanas pieaugumu. Tālāk dotajā 7. attēlā ir parādīta cenas palielināšanās ASV iekšzemes tirgos no 2013. gada otrā ceturkšņa līdz 2015. gada pirmajam ceturksnim, norādot tirgus, kuros granulu ražošana ir būtiski palielinājusies.

7. attēls

Priežu vērtības uz celma palielināšanās ASV iekšzemes tirgos no 2013. gada 2. ceturkšņa līdz 2015. gada 1. ceturksnim

[…] (*1)

(64)

Visbeidzot, Apvienotā Karaliste apstiprināja, ka, grozot līguma nosacījumus, Lainmutas spēkstacijai var noteikt prasību grozīt 24. apsvērumā aprakstītos ilgtspējības kritērijus, piemēram, gadījumā, ja attiecībā uz cieto biomasu tiktu noteikti jebkādi turpmāki Eiropas obligātie ilgtspējības kritēriji.

(65)

Pasākums ir valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta izpratnē, ja tas ir atbalsts, “ko piešķir dalībvalsts vai jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai […], ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm.”

(66)

Kā norādīts 2015. gada 19. februāra lēmumā par procedūras uzsākšanu, atbalsta saņēmējs no Apvienotajai Karalistei piederoša darījumu partnera – Low Carbon Contracts Company Ltd. – saņems darbības atbalstu mainīgās piemaksas veidā (sk. 16.–19. apsvērumu iepriekš) par saražoto elektroenerģiju. Pasākums sniedz atbalstu izvēlētajam atbalsta saņēmējam, kas ražo elektroenerģiju, izmantojot atjaunojamus energoresursus (šajā gadījumā – biomasu). Starp dalībvalstīm notiek plaša elektroenerģijas tirdzniecība. Tāpēc paziņotais pasākums var izkropļot konkurenci elektroenerģijas tirgū un ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm. Turklāt spēkstacija izejvielu tirgū konkurēs attiecībā uz biomasas kurināmo. Konkrētāk, nepietiekamu vietējo meža resursu dēļ lielākā daļa cietās biomasas, kas nepieciešama spēkstacijas darbināšanai, tiks ievesta no ārvalstīm (sk. 61. apsvērumu).

(67)

Komisija secina, ka paziņotais pasākums ir valsts atbalsts Līguma 107. panta izpratnē (25).

(68)

Pamatojoties uz Apvienotās Karalistes iesniegto informāciju, Komisija atzīmē, ka nav pieņemts galīgais lēmums par ieguldījumiem. Maksājumi netiks veikti, pirms nav saņemts valsts atbalsta apstiprinājums. Tāpēc Komisija uzskata, ka Apvienotā Karaliste ir pildījusi savus pienākumus saskaņā ar LESD 108. panta 3. punktu.

(69)

Komisija atzīmē, ka paziņotā pasākuma mērķis ir sekmēt elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, proti, cieto biomasu. Paziņotais pasākums ir saskaņā ar Pamatnostādnēm par valsts atbalstu vides aizsardzībai un enerģētikai 2014.–2020. gadam (VEAP) (26) darbības jomā. Tāpēc Komisija ir novērtējusi paziņoto pasākumu, pamatojoties uz vispārējām VEAP prasībām par saderību (izklāstītas VEAP 3.2. sadaļā) un konkrētiem saderības kritērijiem, kuri attiecas uz darbības atbalstu, kas piešķirts elektroenerģijas ražošanai, izmantojot atjaunojamos energoresursus (VEAP 3.3.2.1. sadaļa).

(70)

Kā secināts lēmumā par procedūras uzsākšanu, Komisija atzīmē, ka paziņotā atbalsta pasākuma mērķis ir palīdzēt Apvienotajai Karalistei sasniegt atjaunojamās enerģijas un CO2 samazinājumu mērķus, ko ES ir noteikusi ES 2020 stratēģijā (27). Kā skaidrots iepriekš 10. apsvērumā, saskaņā ar Apvienotās Karalistes aplēsēm ir paredzams, ka spēkstacija ražos aptuveni 2,3 TWh atjaunojamas elektroenerģijas, ietaupot 17,7 miljonus tonnu CO2. Tāpēc saskaņā ar VEAP 30. un 31. punktu un 33. punkta a) apakšpunktu Apvienotā Karaliste sniedza skaidru informāciju par projekta īstenošanas rezultātā paredzamajiem CO2 ietaupījumiem un atjaunojamo elektroenerģiju. Komisija secina, ka paziņotā atbalsta pasākuma mērķis ir kopējo interešu mērķis Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta izpratnē.

(71)

Vides organizācijas un Steptoe and Johnson pauda bažas par projekta ietekmi uz vidi. Apvienotā Karaliste apstiprināja, ka atbalsts tiks piešķirts tikai attiecībā uz tādu biomasu, kas atbilst VEAP noteiktajām definīcijām (sk. VEAP 6. apsvērumu). Komisija atgādina, ka atbalsts atbildīs 69. apsvērumā izvirzītajiem vides mērķiem un tādējādi tas iztur vides testu, kas jāveic valsts atbalsta kontroles nolūkā. Papildus šā valsts atbalstam būtiskā testa izturēšanai spēkstacijā būs jānodrošina atbilstība visiem piemērojamajiem tiesību aktiem vides jomā, jo īpaši attiecībā uz ietekmi uz gaisa piesārņojumu. Attiecībā uz spēkstaciju ir piemērojama Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/75/ES (28), atbilstība kurai ir jānodrošina; minētajā direktīvā ir noteiktas robežvērtības NOx, SO2 un daļiņu emisijām no lielām sadedzināšanas iekārtām. Turklāt Komisija atzīmē, ka Lainmutā izmantotajām koksnes granulām būs jāatbilst Apvienotās Karalistes ilgtspējības kritērijiem. Saskaņā ar Apvienotās Karalistes iestāžu sniegto informāciju šos kritērijus, tostarp minimālos CO2 ietaupījumus, aprēķina uz dzīves cikla pamata. Apvienotās Karalistes ilgtspējības kritēriji ietver arī prasību izvairīties no citas negatīvas ietekmes uz vidi (piem., bioloģiskās daudzveidības zuduma).

(72)

Komisija lēmumā par procedūras uzsākšanu arī secināja, ka atbalsts ir nepieciešams, tam ir stimulējoša ietekme un tas ir lietderīgs. Konkrēti, atsaucoties uz VEAP 38., 107. un 115. punktu, Komisija atzīmē, ka pašreizējā politikas programma pienācīgi nerisina tirgus nepilnības (t. i., enerģijas cenā netiek iekļautas sekundārās sekas, ko izraisa fosilā kurināmā lietošana) un bez vērtējamā darbības atbalsta projekts nebūtu finansiāli dzīvotspējīgs.

(73)

Atsaucoties uz VEAP 49. un 58. punktu, Apvienotā Karaliste parādīja, ka elektroenerģijas izlīdzinātās izmaksas būtiski pārsniedz paredzamo elektroenerģijas tirgus cenu, un Apvienotās Karalistes iestādes iesniedza finanšu analīzi, kas liecina, ka bez vērtējamā atbalsta projekta IPN būtu negatīvs. Šādā situācijā tirgus dalībnieki nevēlētos ieguldīt līdzekļus biomasas projektā. Līdz ar to atbalsts maina tā saņēmēja rīcību. Apvienotā Karaliste apstiprināja, ka atbalsta saņēmējam bija jāiesniedz pieteikumi un tas tika izdarīts, pirms tika uzsākts darbs pie projekta (VEAP 51. punkts).

(74)

Atsaucoties konkrēti uz VEAP 40. un 116. punktu, Apvienotā Karaliste pierādīja, ka atbalsts ir piemērots instruments. Kā paskaidrots lēmumā par procedūras uzsākšanu, elektroenerģijas izlīdzinātās izmaksas pārsniedz paredzamo elektroenerģijas tirgus cenu un paredzamais IPN bez valsts atbalsta būtu negatīvs. Lai novērstu pietiekamu ieņēmumu trūkumu konkrētajā projektā, Apvienotā Karaliste piešķir valsts atbalstu, kura mērķis ir konkrētais projekts, kā arī nodrošina veicamā projekta vajadzības, nepārsniedzot paredzamo IPN (piem., iepriekš 18. apsvērumā aprakstīto robežlikmju ietvaros). Lainmutas projektu izvēlējās no vairākiem projektiem ar mērķi sasniegt Savienības atjaunojamās enerģijas mērķus (sk. 7. apsvērumu iepriekš), un darbības atbalsts tika piešķirts CfD veidā. Komisija lēmumā lietā SA.36196 (29) (Elektroenerģijas tirgus reforma – Līgums par starpību atjaunojamiem energoresursiem) secināja, ka CfD ir piemērots instruments, lai sasniegtu kopējo interešu mērķi.

(75)

Tāpēc Komisija secina, ka atbalsts paziņotajam projektam ir nepieciešams, tam ir stimulējoša ietekme un tas tiek piešķirts ar piemērota instrumenta starpniecību.

(76)

Lēmumā par procedūras uzsākšanu Komisija pauda bažas par atbalsta proporcionalitāti (sk. 28. apsvērumu iepriekš). Komisija atgādina, ka Apvienotā Karaliste aprēķināja, ka izlīdzinātās elektroenerģijas izmaksas (IEI) šādā biomasas projektā, pamatojoties uz 10 % IPN, ir vismaz 105 GBP/MWh (sk. 19. apsvērumu). Komisija uzskata IEI par piemērotām, kā tas tika apstiprināts iepriekš pieņemtajos lēmumos (30). Apvienotā Karaliste pierādīja, ka atbalsts uz enerģijas vienību nepārsniedz starpību starp IEI un paredzamo elektroenerģijas tirgus cenu, jo norunas cena (ko veido tirgus cena un piemaksa) nepārsniedz IEI (31). Turklāt Apvienotā Karaliste apstiprināja, ka atbalsts tiks piešķirts tikmēr, līdz ieguldījuma vērtība tiek amortizēta saskaņā ar parastiem grāmatvedības noteikumiem.

(77)

Projekta robežlikme ir 8,8–12,7 % uz reālas bāzes pirms nodokļu atskaitīšanas, kā aprakstīts iepriekš 18. apsvērumā un ko Komisija ir akceptējusi lēmumā par procedūras uzsākšanu. Tā atbilda likmēm, ko Komisija jau iepriekš bija apstiprinājusi attiecībā uz biomasas projektiem Apvienotajā Karalistē (32). Komisija novērtēs, vai projekta IPN ievēro robežlikmi.

(78)

Pēc lēmuma par procedūras uzsākšanu pieņemšanas Apvienotā Karaliste iesniedza aktualizētu informāciju par projektu, parādot, ka Lainmutas projekta IPN ir daudz zemāka, salīdzinot ar paziņojumā sniegto informāciju, galvenokārt tāpēc, ka tika zaudētas subsīdijas par aptuveni vienu gadu, kā arī augstāku kapitāla izmaksu, atbrīvojuma no klimata pārmaiņu nodevas atcelšanas un nelabvēlīgu ārvalstu valūtas maiņas likmju norišu dēļ. Turklāt Apvienotās Karalistes iestādes izdevīgi atjaunināja slodzes koeficientu, kas ir viens no darbības parametriem.

(79)

Atbilstoši iesniegtajiem finanšu aprēķiniem projekta IPN pašlaik ir aptuveni [3–8 %] uz reālas bāzes pirms nodokļu atskaitīšanas, kas ir krietni zem robežlikmes un tāpēc jau norāda uz pārmērīgas kompensācijas neesamību. Taču Komisija atzīmē, ka tādi darbības parametri kā vidējais termiskais lietderības koeficients, slodzes koeficients un kurināmā izmaksas vēl var mainīties.

(80)

Ņemot to vērā, Apvienotā Karaliste iesniedza datus, kas parāda, ka pulverizētu akmeņogļu spēkstaciju termiskais lietderības koeficients ir aptuveni 36 %, un tirgus informācija liecina par to, ka šāda veida biomasas pārveides projektā termiskais lietderības koeficients varētu būt aptuveni 38–39 %. Tāpēc 10 % termiskā lietderības koeficienta pieaugums, kā tika minēts lēmumā par procedūras uzsākšanu, nešķiet reāls.

(81)

Kā izklāstīts iepriekš, projekta slodzes koeficients (sk. 12. apsvērumu) tika palielināts līdz 77 %, pamatojoties uz datu analīzi par citām spēkstacijām, ko Apvienotā Karaliste pārskatīja pēc lēmuma par procedūras uzsākšanu pieņemšanas. Turklāt Apvienotās Karalistes iesniegtajā informācijā ir norādīts, ka šāda veida spēkstacijas slodzes koeficients nepārsniegs aptuveni 80 % (33).

(82)

Attiecībā uz kurināmā izmaksām – Apvienotā Karaliste detalizēti izskaidroja izmaksas, kas saistītas ar koksnes granulu pietiekamas piegādes nodrošināšanu. Iesniegtos dokumentus pārbaudīja neatkarīgi eksperti, un tie ietver galveno izmaksu elementu detalizētu sadalījumu Lainmutas piegādes ķēdē, tostarp ražošanas izmaksas, izmaksas par transportu un loģistiku (arī izmaksas saistībā ar to ostas iekārtu modernizēšanu, kas Lainmutai ir nepieciešamas). Pamatojoties uz iesniegto paskaidrojumu, Komisija secina, ka kurināmā izmaksas 7,17 GBP/GJ apmērā ir pamatotas paredzamo kurināmā izmaksu aplēses.

(83)

IPN tika aprēķināts, pieņemot, ka termiskais lietderības koeficients un slodzes koeficients palielināsies par 5 %, bet kurināmā izmaksas samazināsies par 5 %. Var uzskatīt, ka šāda apmēra izmaiņas atbilst reālajai darbības parametru amplitūdai, kā iztirzāts 79., 80. un 81. apsvērumā. Šādas kumulatīvas izmaiņas palielinātu IPN (uz reālas bāzes pirms nodokļu atskaitīšanas) no aptuveni [3–8 %] līdz […]. Šī vērtība vēl arvien nepārsniedz Apvienotās Karalistes paredzētās robežlikmes.

(84)

Ņemot vērā iepriekšminēto, Komisija secina, ka atbalsts neveicina pārmērīgu kompensāciju. Tāpēc paziņotais pasākums ir samērīgs, lai panāktu kopējo interešu mērķi.

(85)

Novērtējot valsts atbalsta pasākuma saderīgumu, Komisijai ir jāsecina, ka “atbalsta pasākumu negatīvajai ietekmei, kas izpaužas kā konkurences izkropļojumi, un ietekmei uz tirdzniecību starp dalībvalstīm jābūt ierobežotai un kompensētai ar pozitīvo ietekmi, kas izpaužas kā ieguldījumi vispārējas nozīmes mērķa sasniegšanā” (sk. VEAP 88. punktu).

(86)

Atsaucoties uz VEAP 94., 95. un 96. punktu, Komisija secina, ka pasākums neizraisa acīmredzami negatīvas sekas, jo atbalsts ir samērīgs un neizraisa darbības pārvietošanu bez ietekmes uz vidi. Atbalsts palīdzēs Lainmutas projektā pārslēgt darbību no akmeņoglēm uz biomasu, panākot CO2 ietaupījumus (sk. iepriekš 10. apsvērumu).

(87)

Novērtējot atbalsta pasākuma negatīvās sekas, Komisija pievērš uzmanību izkropļojumiem, kas izriet no paredzamās ietekmes, kāda atbalstam būs uz konkurenci ietekmētajos produktu tirgos un uz saimnieciskās darbības vietu (sk. VEAP 97. punktu). Tā kā atbalsts tiek piešķirts elektroenerģijas ražošanai, izmantojot atjaunojamus energoresursus, ietekmētais produktu tirgus ir elektroenerģijas tirgus.

(88)

Pirmkārt, Komisija atgādina par saņēmēja nelielo tirgus daļu (0,7 % no Apvienotās Karalistes elektroenerģijas ražošanas tirgus). Otrkārt, atsaucoties uz VEAP 101. punktu, Komisija papildus atzīmē, ka projektā tiks modernizēta jau eksistējoša spēkstacija, kurā izmanto akmeņogles, tāpēc tas neradīs negatīvas sekas, piemēram, nepastiprinās atbalsta saņēmēja ietekmi tirgū. Tāpēc Komisija secina, ka pasākumam nebūtu būtiskas ietekmes uz konkurenci Apvienotās Karalistes elektroenerģijas ražošanas tirgū.

(89)

Lēmumā par procedūras uzsākšanu Komisija pauda šaubas par to, vai projekts izkropļo konkurenci koksnes granulu tirgū, kā arī pastarpināti izejvielu tirgū tādā apmērā, kas būtu pretrunā kopējām interesēm. Ņemot vērā šā individuāli paziņotā projekta īpatnības, Komisija paplašināja analīzi, ietverot netiešo ietekmi uz sekundārajiem tirgiem.

(90)

Komisija vispirms atgādina, ka Lainmutas ražotnē varēs izmantot tikai rūpniecības kategorijas koksnes granulas. Lai arī dažās spēkstacijās, iespējams, koksnes granulas var daļēji aizvietot ar citu kurināmo, nav sagaidāms, ka Lainmutas ražotnē tās uzbūves dēļ koksnes granulas varēs nomainīt pret citu produktu. Lai analizētu projekta radītā konkurences izkropļojuma apmēru, rūpnieciskas kategorijas koksnes granulu tirgus ir uzskatāms par piemērotu produktu tirgu.

(91)

Apvienotās Karalistes iesniegtie dati (sk. 4. attēlu) liecina, ka koksnes granulas tiek tirgotas starp galvenajām ražošanas un patēriņa zonām. Turklāt tirdzniecības plūsmas pēdējos gados ir būtiski palielinājušās (vairāk nekā par 40 % gadā). Turklāt Apvienotā Karaliste ir iesniegusi datus, kas liecina, ka koksnes granulu imports uz ES no ASV dienvidaustrumu daļas laikposmā no 2009. līdz 2011. gadam divkāršojās (kā parādīts 5. attēlā).

(92)

Tāpēc, pamatojoties uz informāciju par tirdzniecības plūsmām un importa uz Savienību apmēriem, Komisija secina, ka koksnes granulu tirgus nav ierobežots vienā dalībvalstī vai Savienībā, bet gan uzskatāms par globālu tirgu, novērtējot tirgus izkropļojumus koksnes granulu tirgū.

(93)

Globālais koksnes granulu tirgus 2014. gadā pieauga līdz 27 miljoniem sauso tonnu. Koksnes granulu patēriņš Eiropā laikposmā no 2009. līdz 2012. gadam divkāršojās (kā parādīts 5. attēlā). Neraugoties uz šo pieaugumu, 6. attēlā atspoguļotie dati liecina, ka cenas aktuāltirgū būtiski nemainījās.

(94)

Turklāt, ņemot vērā informāciju, kas iesniegta, atbildot uz lēmumu par procedūras uzsākšanu, Komisija atzīmē, ka lielākā daļa koksnes granulu nodrošinājuma pašlaik tiek iepirkta saskaņā ar individuāli noslēgtiem ilgtermiņa līgumiem. Granulu ražotnes ir iespējams uzbūvēt 2 gados, tiklīdz ir noslēgti jauni līgumi (vai pēc tam) un ir nodrošināti pārdošanas apjomi. Tāpēc tirgus šķēršļi jaunām ražošanas iekārtām ir šķietami zemi. Nesenais granulu ražošanas kapacitātes pieaugums gan ASV dienvidaustrumu daļā, gan Savienībā (34) atbalsta šo novērojumu.

(95)

Lainmutā nepieciešamo koksnes granulu apjoms atbilst aptuveni 5,5 % no 2014. gada pasaules koksnes granulu tirgus. Tas ir ievērojami mazāk nekā 7,4 %, kas tika lēsti lēmumā par procedūras uzsākšanu, pamatojoties uz 2012. gada datiem. Ņemot vērā to, ka jaunas granulu ražotnes var uzbūvēt vairāk vai mazāk līdztekus pārveides projektam ilguma ziņā (sk. 59. un 60. apsvērumu), var sagaidīt, ka līdz ar papildu pieprasījumu kļūs pieejama papildu kapacitāte, kā to apstiprina paredzētā projekta piegādes ķēde.

(96)

Aplūkojot iepriekšējās norises, vērojams, ka importa un patēriņa līmenis Savienībā ir strauji pieaudzis, un tas ir vēl viens rādītājs, kas liecina par koksnes granulu tirgus spēju apgūt koksnes granulu pieprasījuma strauju pieaugumu. Ir atzīmēts arī, ka tūlītējā cena ASV dienvidaustrumu daļā – galvenajā apgabalā, no kurienes projektā ir paredzēts iegūt koksnes granulas, – nav būtiski mainījusies (6. attēls), savukārt imports uz Savienību no minētā reģiona ir pieaudzis (5. attēls).

(97)

Analīze liecina, ka koksnes granulu tirgus ir globāls un spēj reaģēt uz koksnes granulu pieprasījuma pieaugumu, kas paredzams projekta īstenošanas rezultātā. Līdz ar to Komisija secina, ka atbalsts nerada negatīvu ietekmi uz tirdzniecības apstākļiem koksnes granulu tirgū tādā apmērā, kas kaitētu kopējām interesēm (CO2 ietaupījumi un elektroenerģijas ražošanas pieaugums, izmantojot atjaunojamus energoresursus).

(98)

Komisija lēmumā par procedūras uzsākšanu (sk. lēmuma par procedūras uzsākšanu 75. apsvērumu) atzīmēja, ka lielāks koksnes granulu pieprasījums var papildus izkropļot izejvielu tirgu (proti, koksnes šķiedru tirgu). Šajā sakarā tiek atgādināts, ka atbalsts tiek piešķirts par Lainmutas spēkstacijā saražotās elektroenerģijas MWh. Koksnes granulu tirgus un izejvielu tirgus potenciālos izkropļojumus nerada tiešās subsīdijas par koksnes granulām vai izejvielām, bet gan tāda kurināmā pieaugošais pieprasījums, kuru izmanto elektroenerģijas ražošanā. Turklāt ietekme uz izejvielu tirgu ir netieša, salīdzinot ar izkropļojumiem koksnes granulu tirgū.

(99)

Granulas var ievest no ārvalstīm, savukārt ekonomisku apsvērumu dēļ izejvielas, ko izmanto koksnes granulu nozarē, parasti var pārvadāt tikai ierobežotā attālumā. Papīrmalkas pusfabrikātu produktu ražotnes iegūst koksnes nodrošinājumu no vidēji aptuveni 100 km līdz 150 km attālas vietas (t. s. ražotnes sateces rādiuss). Tāpēc, lai novērtētu šo ražotņu ietekmi uz konkurenci, ir jānoskaidro, no kura vietējā tirgus granulas tiks vai, visticamāk, tiks iegūtas.

(100)

Kā skaidrots iepriekš 11. apsvērumā, Lainmutas ražotne [60–80 %] no kopējā koksnes granulu kurināmā iegūs no ASV dienvidaustrumu daļas. Aptuveni [5–20 %] līdz 15 % tiks iegūti no citām dalībvalstīm. Tas nozīmē, ka aptuveni […] miljoni sauso tonnu gadā tiks iegūti no citām dalībvalstīm, proti, no aptuveni 16 dažādiem piegādātājiem. Tas kopā veidotu aptuveni […] no ES koksnes granulu patēriņa (sk. 6. attēlu). Turklāt Lainmutas projektā nav plānots iegūt granulas no Apvienotās Karalistes. Tāpēc maz ticams, ka projekts paaugstinās izejvielu cenas Apvienotajā Karalistē vai Eiropas Savienības tirgū, kā to apgalvo attiecīgi EPF un WPF. Līdz ar to nav sagaidāms, ka pasākums izraisīs nepieņemamus konkurences izkropļojumus Savienībā. Tā kā lielākā daļa koksnes granulu tiek iegūtas ārpus Savienības un izejvielu tirgum ir vietējs raksturs, ietekme ir vērojama ārpus Savienības.

(101)

Aptuveni [10–30 %] no nepieciešamajām koksnes granulām tiks iegūti no Kanādas. Iespējamās piegādes no Kanādas tiek uzskatītas par būtiski lielākām nekā no Eiropas. Kanādas Granulu asociācijas iesniegtie dati paredz 14 miljonu sauso tonnu biomasas pārpalikumu Kanādas rietumos. Piegādes no Kanādas veidotu […] no aplēstā pārpalikuma. Tāpēc nav paredzams, ka projekts izraisīs negatīvu ietekmi uz Kanādas tirgu attiecībā uz koksnes granulu izejvielu tirgu.

(102)

Lielāko daļu projekta nodrošinājuma importēs no ASV dienvidaustrumu daļas. Tāpēc potenciālo tirgus izkropļojumu izpētē izejvielu tirgū (koksnes šķiedras) galvenā uzmanība ir pievērsta šim reģionam.

(103)

Lainmuta importēs aptuveni 2 miljonus ZT (atbilst aptuveni 0,9 miljoniem sauso tonnu) no ASV dienvidaustrumiem. Tas atbilst 1,7 % no kopējās papīrmalkas piegādes 2011. gadā ASV dienvidaustrumu daļā un 0,9 % no kopējās piesaistes minētajā gadā un reģionā. Šādi zemi procenti vien neliecina par nepieņemamiem izejvielu tirgus izkropļojumiem. Ņemot vērā kopējo piesaisti, ietekme neradītu nepieņemamus tirgus izkropļojumus. Turklāt šajos datos ir ņemta vērā tikai papīrmalka, bet nav ietvertas citas izejvielas, piemēram, mežizstrādes un kokzāģētavu atlikumi, ko arī zināmā mērā var izmantot koka granulu ražošanā.

(104)

Taču dažas trešās personas apgalvoja, ka granulu ražošanas pieaugums izraisīja izejvielu (papīrmalkas) cenu palielināšanos ASV dienvidaustrumos. Konkrēti, Steptoe and Johnson un AFPA iesniedza datus, kas uzrādīja cenas palielināšanos 2011.–2014. gadā. Tos pašus datus, bet par ilgāku laikposmu iesniedza ASV Rūpniecisko granulu asociācija (3. attēls).

(105)

Komisija atzīmē, ka vidējā izejvielas cena (vērtība uz celma) ASV dienvidaustrumu daļā (kā parādīts 2. attēlā) nepārsniedz vēsturiskā diapazona robežas. Tāpēc cenu palielināšanās kopš 2011. gada nav neparasta. Cenas 2010. gadā bija pat augstākas, kas tiek skaidrots ar laikapstākļiem.

(106)

Turklāt Apvienotā Karaliste apgalvoja, ka ASV tirgu vēl arvien ietekmēja pieprasījuma samazinājums, ko izraisīja finanšu krīze. Zāģmateriālu ražošana samazinājās par aptuveni 57 miljoniem ZT, salīdzinot ar 2005. gadu. Ja šis apjoms būtu pieejams, tas radītu aptuveni 28–19 miljonus ZT atlikumu, kas varētu kalpot kā koksnes granulu vai konkurējošu produktu avots. Turklāt Apvienotā Karaliste apgalvo, ka nav korelācijas starp zonām, kur notiek intensīva granulu ražošana, un papīrmalkas cenu palielināšanos vietējos tirgos (7. attēls).

(107)

Patiesi, 1. attēlā sniegtie dati liecina, ka līdz 2008. gadam bija pieejams lielāks zāģmateriālu daudzums – un līdz ar to arī atlikumi. Tāpēc ierobežotāka atlikumu pieejamība varēja negatīvi ietekmēt papīrmalkas cenu. Turklāt Apvienotā Karaliste ir norādījusi, ka intensīva granulu ražošana nebūt nekorelē ar izejvielu cenu palielināšanos (sk. iepriekš 63. apsvērumu).