(1)

Regulā (ES) Nr. 1380/2013 ir paredzēts pienākums izkraut visu to sugu nozvejas, kurām noteikti nozvejas limiti, un Vidusjūrā arī dažu tādu sugu nozvejas, kurām noteikts minimālais izmērs (“izkraušanas pienākums”). Minētās regulas 15. panta 1. punkts attiecas uz zvejas darbībām, ko veic Savienības ūdeņos vai ko Savienības zvejas kuģi veic ārpus Savienības ūdeņiem tādos ūdeņos, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā.

(2)

Padomes Regulā (EK) Nr. 1386/2007 (2) ir noteikti Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācijas (NAFO) (3) pārvaldības apgabalā piemērojamie saglabāšanas un noteikumu izpildes pasākumi, un Savienība šai organizācijai ir pievienojusies 1978. gadā. Dažos NAFO saglabāšanas un noteikumu izpildes pasākumos (NCEM) ir paredzēts pienākums izmest dažu tādu sugu nozvejas un piezvejas, kurām būtu jāpiemēro izkraušanas pienākums.

(3)

Ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 2. punktu Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, kas vajadzīgi, lai Savienības tiesību aktos ieviestu starptautiskās saistības, jo īpaši atkāpes no izkraušanas pienākuma.

(4)

Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2015/98 (4) ir paredzēta atkāpe no izkraušanas pienākuma, kas piemērojams no 2015. gada 1. janvāra; šī atkāpe attiecas uz moivas nozvejām un piezvejām, kuras saskaņā ar NCEM būtu jāizmet.

(5)

Vēlākais no 2017. gada 1. janvāra izkraušanas pienākums attieksies uz vēl citām zvejniecības galvenajām sugām, tostarp sugām, kas nozvejotas NAFO pārvaldības apgabalā.

(6)

Saskaņā ar NCEM 5. pantu dažiem krājumiem, no kuriem zvejo NAFO pārvaldības apgabalā, ir noteikti nozvejas limiti, bet izņēmums ir ziemeļu garneles krājums NAFO 3M rajonā; šo krājumu pārvalda, iedalot zvejas piepūli.

(7)

NCEM 6. pantā krājumiem, uz kuriem attiecas nozvejas vai zvejas piepūles limiti, ir noteikti limiti piezvejas paturēšanai uz kuģa gadījumos, kad no šiem krājumiem iegūst piezveju citās zvejniecībās. NCEM 6. panta 3. punkta d) apakšpunktā, kas īstenots ar Regulas (EK) Nr. 1386/2007 4. panta 2. punktu, noteikts: ja ir spēkā zvejas aizliegums, sugas, kas klasificētas kā piezveja, drīkst paturēt uz kuģa, nepārsniedzot 1 250 kg vai 5 %, atkarībā no tā, kurš daudzums ir lielāks.

(8)

Turklāt NCEM 14. pantā, kas īstenots ar Regulas (EK) Nr. 1386/2007 10. pantu, noteikts, ka ne uz viena kuģa netiek paturētas zivis, kas ir mazākas par piemērojamo minimālo izmēru, un ka šādas zivis tiek nekavējoties atlaistas atpakaļ jūrā.

(9)

NCEM I.A pielikumā ir iekļauta ikgadējo kvotu tabula ar visiem NAFO zivju krājumiem, uz kuriem attiecas nozvejas limiti.

(10)

NCEM 5., 6. un 14. pants kopā rada pienākumu izmest nozvejas, kas gūtas, pārsniedzot noteiktos nozvejas vai piezvejas limitus. Uz Savienības kuģiem, kas zvejo NAFO pārvaldības apgabalā, attiecas šādas NAFO zvejniecības: menca (2J3KL, 3M, 3NO rajonā), sarkanā plekste (3L un 3NO rajonā), Rietumatlantijas plekste (3M un 3LNO rajonā), īsspuru kalmārs (3. un 4. apakšapgabalā), dzeltenastes plekste (3LNO rajonā), Grenlandes paltuss (3LMNO rajonā), rajas (3LNO rajonā), sarkanasari (3LN, 3M, 3O rajonā, 2. apakšapgabalā un 1F un 3K rajonā), baltā Amerikas jūrasvēdzele (3NO rajonā) un ziemeļu garnele (3LNO rajonā). Lai nodrošinātu to, ka Savienība izpilda savas starptautiskās saistības, un radītu juridisko noteiktību zvejniekiem, ir skaidri jānosaka situācijas, kurās izkraušanas pienākums nebūtu jāpiemēro.

(11)

Ir lietderīgi koriģēt noteikto NAFO apgabalu, kurā plānots piemērot Deleģētajā regulā (ES) 2015/98 paredzētos pasākumus, un tālab terminu “NAFO konvencijas apgabals” minētajā regulā aizstāt ar terminu “NAFO pārvaldības apgabals”.

(12)

Tāpēc Deleģētā regula (ES) 2015/98 būtu attiecīgi jāgroza.

(13)

Ņemot vērā Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punktā noteikto grafiku, šai regulai būtu jāstājas spēkā tūlīt pēc tās publicēšanas,

1)

regulas 2. pantu groza šādi:

2)

Deleģētās regulas (ES) 2015/98 III nodaļu aizstāj ar šādu:

(1)

Horvātija pievienojās Eiropas Savienībai 2013. gada 1. jūlijā.

(2)

Gatavodamās pievienoties Eiropas Savienībai 2013. gada 1. jūlijā, Horvātija iesniedza pieprasījumu par atzīto vīna vīnogu šķirņu valsts līmeņa saraksta iekļaušanu to vīna vīnogu šķirņu sarakstā, kuras ietver ģeogrāfisko norādi un drīkst būt norādītas vīna marķējumā, proti, sarakstā, kas bija iekļauts Komisijas Regulas (EK) Nr. 753/2002 (2) II pielikumā un kas pašlaik ir iekļauts Komisijas Regulas (EK) Nr. 607/2009 (3) XV pielikumā. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1234/2007 (4) Komisija norādīja Horvātijai, ka šķirņu valsts līmeņa saraksts nav jāapstiprina Savienības līmenī un katra dalībvalsts par savu sarakstu lemj pati. Komisija arī norādīja Horvātijai, ka, ņemot vērā praksi, kas ievērota iepriekšējās pievienošanās kārtās un konkrēti saistībā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1429/2004 (5), ar kuru groza Regulas (EK) Nr. 753/2002 II pielikumu, Horvātijas vīna vīnogu šķirņu nosaukumi varētu tikt iekļauti Regulas (EK) Nr. 607/2009 XV pielikuma sarakstā tikai pēc pievienošanās. Pamatojoties uz šiem norādījumiem, Horvātija savā sarunu nostājā šo pieprasījumu atsauca.

(3)

Regulas (EK) Nr. 607/2009 XV pielikums tika grozīts ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 753/2013 (6) ar mērķi tajā iekļaut vīna vīnogu šķirņu nosaukumus, ko tradicionāli izmanto Horvātijas teritorijā ražoto vīnu tirdzniecībai un kas satur Savienībā aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi vai kas ir šāds nosaukums vai šāda norāde, lai tos varētu turpināt norādīt to Horvātijas vīnu marķējumā, kuriem piešķirts aizsargāts cilmes vietas nosaukums vai aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde. Ņemot vērā šā jautājuma jutīgumu attiecībā uz Slovēniju, vīna vīnogu šķirnes nosaukums “Teran”, kas ir Slovēnijas aizsargāta cilmes vietas nosaukuma Teran (PDO-SI-A1581) homonīms, netika iekļauts minētajā regulā, gaidot, kamēr Horvātija un Slovēnija vienosies par nostāju.

(4)

Horvātija ierobežoja savu pieprasījumu vīna vīnogu šķirnes nosaukuma “Teran” izmantošanai, attiecinot to tikai uz vīnu, kas apzīmēts ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu Hrvatska Istra (PDO-HR-A1652). Neraugoties uz pieprasītās atļaujas teritoriālo ierobežojumu un Komisijas nepārtrauktajiem centieniem, Horvātijai un Slovēnijai neizdevās rast kompromisa risinājumu.

(5)

Ņemot vērā to, ka par spīti Komisijas centieniem samierināt Horvātijas un Slovēnijas nostāju risinājums sarunās netika panākts, un pēc tam, kad tikusi pārbaudīta Komisijas rīcībā esošā informācija par pastāvošo marķēšanas praksi attiecībā uz vīna vīnogu šķirni “Teran”, šīs šķirnes nosaukums Regulas (EK) Nr. 607/2009 XV pielikuma A daļā būtu jāieraksta saistībā ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu Hrvatska Istra.

(6)

Tomēr, ņemot vērā Slovēnijas iebildumus saistībā ar to, ka pastāv patērētāju maldināšanas risks, un meklējot risinājumu, kas apmierinātu visus attiecīgos ražotājus un gūtu attiecīgo dalībvalstu atbalstu, Komisija uzskata, ka ir lietderīgi precizēt nosacījumus, ar kuriem “Teran” šķirnes nosaukumu drīkst norādīt tādu produktu marķējumā, kas apzīmēti ar minēto cilmes vietas nosaukumu, šajā ziņā ņemot vērā nosacījumus, kurus Horvātija pati plāno piemērot saviem ražotājiem.

(7)

Tāpēc Regula (EK) Nr. 607/2009 būtu attiecīgi jāgroza.

(8)

Regulas (EK) Nr. 607/2009 XV pielikuma A daļā paredzētajam ierakstam par Horvātiju, kurš attiecas uz vīna vīnogu šķirnes nosaukuma “Teran” izmantošanu, būtu jāstājas spēkā Horvātijas pievienošanās dienā – 2013. gada 1. jūlijā – tāpēc, ka Horvātijas pieprasījums tika iesniegts pirms minētās dienas, turklāt pievienošanās laikā “Teran” kā vīna vīnogu šķirnes nosaukums jau tika izmantots Horvātijas teritorijā ražotā vīna tirdzniecībai, kā arī tāpēc, ka minētās regulas pieņemšana tika atlikta, kamēr sarunās tiek rasts risinājums. Šo pašu iemeslu dēļ būtu jāparedz pārejas noteikums attiecībā uz vīnu, kas ražots pirms šīs regulas stāšanās spēkā,

(1)

Direktīvas 2014/53/ES 10. panta 10. punktā paredzēts, ka gadījumos, kad ir ierobežojumi nodošanai ekspluatācijā vai lietošanas atļaujas saņemšanas prasības, informācijai uz iepakojuma jāļauj konstatēt, kurās dalībvalstīs vai dalībvalsts ģeogrāfiskajos apgabalos pastāv ierobežojumi nodošanai ekspluatācijā vai lietošanas atļaujas saņemšanas prasības, un šai informācijai ir jābūt pilnīgi izklāstītai radioiekārtai pievienotajā instrukcijā.

(2)

Atbilstoši Direktīvas 2014/53/ES 10. panta 10. punktam Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, konkretizējot, kā norādāma 10. panta 10. punktā noteiktā informācija.

(3)

Minētie īstenošanas akti jāpieņem apspriešanās procedūrā, uz kuru norādīts Direktīvas 2014/53/ES 45. panta 2. punktā.

(4)

Šās regulas noteiktie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi ar Direktīvas 2014/53/ES 45. pantu izveidotā Telesakaru atbilstības novērtēšanas un tirgus uzraudzības komiteja,

(1)

Ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2016/2080 (3) ir sākta vājpiena pulvera pārdošana konkursa procedūrā.

(2)

Pamatojoties uz piedāvājumiem, kas saņemti vienpadsmitajai konkursa kārtai, nebūtu jānosaka minimālā pārdošanas cena.

(3)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas komitejas atzinumu,

(1)

Ievērojot Vienotās rīcības 2008/851/KĀDP 6. panta 1. punktu, Padome pilnvaroja Politikas un drošības komiteju (PDK) pieņemt attiecīgus lēmumus par ES spēku komandiera iecelšanu Eiropas Savienības militārajai operācijai ar mērķi palīdzēt Somālijas piekrastē novērst un apkarot pirātismu un bruņotas laupīšanas un atturēt no šādiem nodarījumiem (“ES spēku komandieris”).

(2)

PDK 2017. gada 21. februārī pieņēma Lēmumu (KĀDP) 2017/321 (2), ar ko kontradmirāli Rafael FERNÁNDEZ-PINTADO MUÑOZ-ROJAS iecēla par ES spēku komandieri.

(3)

ES operācijas komandieris ir ieteicis par jauno ES spēku komandieri iecelt kontradmirāli Fabio GREGORI, kurš no 2017. gada 27. jūlija nomainītu kontradmirāli Rafael FERNÁNDEZ-PINTADO MUÑOZ-ROJAS.

(4)

ES Militārā komiteja 2017. gada 27. jūnijā atbalstīja šo ieteikumu.

(5)

Tādēļ Lēmums (KĀDP) 2017/321 būtu jāatceļ.

(6)

Saskaņā ar 5. pantu Protokolā Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Dānija nepiedalās ar aizsardzību saistītu Savienības lēmumu un rīcību izstrādē un īstenošanā,

(1)

Ja saskaņotais standarts, uz kuru Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī ir publicēta atsauce, attiecas uz vienu vai vairākiem drošības mērķu elementiem, kas izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/35/ES (2) I pielikumā, attiecībā uz elektroiekārtām, kas paredzētas lietošanai noteiktās sprieguma robežās un ražotas saskaņā ar šo standartu, pieņem, ka tās atbilst attiecīgajiem minēto drošības mērķu elementiem.

(2)

Vācija un Norvēģija attiecīgi 2014. gada jūnijā un 2014. gada jūlijā iesniedza oficiālu iebildumu pret standartu EN 60335-2-9:2003 “Mājsaimniecībai un līdzīgiem mērķiem paredzētas elektroierīces – Drošība – 2-9. daļa. Īpašas prasības griliem, tosteriem un līdzīgām portatīvām cepšanas ierīcēm”, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar A13:2010.

(3)

Vācijas un Norvēģijas oficiālajā iebildumā norādīts, ka standarta 11. sadaļā par sildīšanu ietverti nepilnīgi noteikumi attiecībā uz pieejamu nefunkcionālo virsmu temperatūru robežvērtībām. Standarts jo īpaši pieļauj vairākus izņēmumus attiecībā uz temperatūru robežvērtībām, ļaujot ražotājiem atkarībā no ierīces izmēra, konstrukcijas vai virsmas daļas minētās robežvērtības divkāršot vai arī nepiemērot un prasot labākajā gadījumā izvietot brīdinājuma paziņojumu vai uzrakstu. Līdz ar to standarta 7.1. sadaļā ietverta prasība brīdinājumus norādīt vienīgi uz virsmām, kuru daļu augstākā temperatūra pārsniedz attiecīgās robežvērtības. Brīdinājuma paziņojumu krāsas var atšķirties no starptautiski pieņemtajām brīdinājuma paziņojumu krāsām, tādējādi maldinot lietotājus. Turklāt sakarā ar neskaidrām standarta prasībām to var interpretēt tā, lai būtu iespējams konkrētajās attiecīgā produkta daļās neveikt temperatūras paaugstināšanās mērījumus, kā rezultātā visam produktam saskaņā ar standartu piemērojamās temperatūru robežvērtības var netikt ievērotas vai var tikt dubultotas. Rezultātā joprojām saglabājas cilvēku un mājdzīvnieku apdedzināšanās risks, un attiecībā uz standartu kā tādu nevajadzētu izdarīt pieņēmumu par atbilstību Direktīvai 2014/35/ES.

(4)

Pēc standarta EN 60335-2-9:2003, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar A13:2010, izskatīšanas Zemsprieguma direktīvas darba grupā, kas ir nozares ekspertu, dalībvalstu un ieinteresēto personu grupa, Komisija un lielākā daļa dalībvalstu ekspertu piekrita Vācijas un Norvēģijas sniegtajiem argumentiem. Tā rezultātā tika secināts, ka standarts neatbilst drošības mērķiem, kas noteikti Direktīvas 2014/35/ES I pielikuma 1. punkta c) apakšpunktā saistībā ar minētā pielikuma 2. punkta b) apakšpunktu.

(5)

Ņemot vērā nepieciešamību uzlabot drošības aspektus un līdz attiecīgai minētā standarta pārskatīšanai atsauce uz standartu EN 60335-2-9:2003, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar A13:2010, būtu jāpublicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, pievienojot tai atbilstošu ierobežojumu, tādējādi neļaujot attiecībā uz konkrētām standarta daļām, uz kurām attiecas ierobežojums, izdarīt pieņēmumu par atbilstību,

(1)

Komisijas paziņojumā “Eiropa 2020 – stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” noteikts, ka standartizācijai ir svarīga nozīme stratēģijas “Eiropa 2020” atbalstīšanā. Vairākās stratēģijas “Eiropa 2020” pamatiniciatīvās uzsvērts, ka preču un pakalpojumu saderības un sadarbspējas nodrošināšanā, tehnikas attīstības veicināšanā un inovācijas sekmēšanā liela nozīme ir brīvprātīgai standartizācijai preču vai pakalpojumu tirgos.

(2)

Standarti ir būtiski Eiropas konkurētspējai, un no tiem ir atkarīga inovācija un progress. Standartu svarīgumu Komisija uzsvērusi nesenajās iniciatīvās vienotā tirgus pilnīgošanas (2) un digitālā vienotā tirgus (3) jomā, bet ar Paziņojumu par IKT standartizācijas prioritātēm digitālajam vienotajam tirgum (4) standartizācija un sadarbspēja iegūst vēl lielāku nozīmi, jo tajā izklāstīta visaptveroša stratēģiska un politiska pieeja to prioritāro IKT tehnoloģiju standartizācijai, kuras ir būtiskas digitālā vienotā tirgus izveides pabeigšanai.

(3)

Digitālajā sabiedrībā bez standartizācijas dokumentiem nav iespējams nodrošināt tīklu un sistēmu sadarbspēju. Komisijas paziņojumā “Eiropas standartu stratēģisks redzējums: virzības mērķis – līdz 2020. gadam sekmēt un paātrināt ilgtspējīgu Eiropas ekonomikas izaugsmi” (5) atzīts, ka informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) standartizācijas process ir visai specifisks, proti, IKT risinājumus, lietojumus un pakalpojumus bieži izstrādā pasaules mēroga IKT forumi un konsorciji, un tie arī izvirzījušies par vadošajām IKT standartu izstrādes organizācijām.

(4)

Regulas (ES) Nr. 1025/2012 mērķis ir Eiropas standartizācijas sistēmas modernizācija un uzlabošana. Tās izveidotā sistēma ļauj Komisijai pieņemt lēmumu noteikt nozīmīgākās un izplatītākās IKT tehniskās specifikācijas, kuras izdevušas organizācijas, kas nav Eiropas, starptautiskās vai valstu standartizācijas organizācijas. Iespēja izmantot visu IKT tehnisko specifikāciju klāstu, iepērkot aparatūru, programmatūru un informācijas tehnoloģiju pakalpojumus, padarīs iespējamu sadarbspēju starp ierīcēm, pakalpojumiem un lietotnēm, palīdzēs pārvaldes iestādēm nenonākt strupceļā, kad publiskā iepirkuma rīkotājs pēc iepirkuma līguma termiņa beigām nevar nomainīt pakalpojuma sniedzēju tāpēc, ka izmanto tam piederošus IKT risinājumus, un veicinās konkurenci sadarbspējīgu IKT risinājumu piegādē.

(5)

Lai uz IKT tehniskajām specifikācijām drīkstētu atsaukties publiskajā iepirkumā, tām ir jāatbilst Regulas (ES) Nr. 1025/2012 II pielikumā izklāstītajām prasībām. Minēto prasību ievērošana publiskajām iestādēm garantē, ka IKT tehniskās specifikācijas ir noteiktas saskaņā ar pārredzamības, atklātuma, objektivitātes un konsensa principiem, ko standartizācijas jomā atzīst Pasaules Tirdzniecības organizācija.

(6)

Lēmums par IKT specifikācijas noteikšanu jāpieņem pēc apspriešanās ar Eiropas daudzpusējo ieinteresēto personu forumu IKT standartizācijas jautājumos, kas izveidots ar Komisijas Lēmumu 2011/C 349/04 (6), un citādām konsultācijām ar nozares ekspertiem.

(7)

Eiropas daudzpusējais ieinteresēto personu forums IKT standartizācijas jautājumos izvērtēja un deva pozitīvu atzinumu par iespēju publiskajos iepirkumos atsaukties uz šādām tehniskajām specifikācijām: Globālā tīmekļa konsorcija (W3C) izstrādātās Simple Knowledge Organization System (turpmāk “SKOS”) un Resource Description Framework 1.0 un 1.1. (turpmāk “RDF 1.0& 1.1”); Strukturētas informācijas standartu veicināšanas organizācijas (OASIS) izstrādātā Service Metadata Publisher 1.0; Interneta tehniskās uzdevumgrupas (IETF) izstrādātās MIME-Based Secure Peer-to-Peer Business Data Interchange Using HTTP, Applicability Statement 2, RFC 4130 (turpmāk “AS2”) un Internationalized Resource Identifiers RFC 3987 (turpmāk “IRI”); Pētniecības datu alianses (RDA) fonda izstrādātās tehniskās specifikācijas Data Foundation & Terminology Model, PID Information Types API, Data Type Registries Model un Practical Policies Recommendations. Foruma sniegtais novērtējums un atzinums tad tika iesniegts apspriešanai nozares ekspertiem, kuri apstiprināja pozitīvo atzinumu par iespēju atsaukties uz minētajām tehniskajām specifikācijām.

(8)

W3C izstrādātā tehniskā specifikācija “SKOS” neformālas zināšanu organizācijas sistēmas dara strukturētā formā pieejamas sabiedrībai tiešsaistē, lai organizētu zinātību par pamatā esošo terminu nozīmi un kohēziju un sniegtu piekļuvi šādai zinātībai. “SKOS” datu modelis nodrošina standartveida zemizmaksu migrācijas ceļu, kas izmantojams, lai esošās zināšanu organizācijas sistēmas pārnestu semantiskajā tīmeklī. “SKOS” nodrošina arī vieglu, intuitīvu valodu jaunu zināšanu organizācijas sistēmu izstrādei un kopīgošanai. To var izmantot atsevišķi vai kombinācijā ar formālām zināšanu atspoguļošanas valodām, tādām kā ontoloģiju definēšanas valoda (OWL).

(9)

W3C izstrādātais “RDF 1.0” ir standartmodelis datu apmaiņai tīmeklī, ar iespējām, kas atvieglo datu apvienošanu pat gadījumos, kad atšķiras pamatā esošās shēmas, un tas īpaši atbalsta shēmu pakāpenisko attīstību bez nepieciešamības mainīt visus datu patērētājus. “RDF 1.1” ir “RDF 1.0” jaunākā versija ar atpakaļsaderību, un tā izmanto starptautiskus identifikatorus, pilnveidotus datu tipus un valodas tagus literāļiem un virkni jaunu serializācijas formātu.

(10)

“SMP 1.0” ir OASIS izstrādāta tehniskā specifikācija, kas definē protokolu attiecībā uz pakalpojuma metadatu publicēšanu tā saucamajā četru stūru tīklā [4-corner network], kurā subjekti apmainās ar darījumdarbības dokumentiem, izmantojot starpnieku vārtejas pakalpojumus (ko dažkārt sauc par piekļuves punktiem). Lai sekmīgi nosūtītu darījumdarbības dokumentu četru stūru tīklā, subjektam jāspēj par darījumdarbības dokumenta saņēmēju (galapunktu) uzzināt tādus kritiskos metadatus kā dokumentu tipi, kurus galapunkts spēj saņemt, un atbalstītās pārsūtīšanas metodes. Saņēmējs šos metadatus citiem tīkla subjektiem dara pieejamus, izmantojot Service Metadata Publisher pakalpojumu. Specifikācijā ir aprakstīta pieprasījumu un atbilžu apmaiņa starp Service Metadata Publisher un klientu, kas vēlas uzzināt galapunkta informāciju.

(11)

IETF izstrādātā “AS2” ir viena no vispopulārākajām metodēm, ko izmanto drošai un uzticamai strukturētu darījumdarbības datu transportēšanai internetā. Tās būtība ir divi datori — klienta dators un serveris —, kuri, izmantojot tīmekli, savienoti punkta–punkta veidā. “AS2” rada strukturētu darījumdarbības datu “aploksni” un tādējādi drošā veidā ļauj to sūtīt internetā, izmantojot digitālos sertifikātus un šifrēšanu.“AS2” izmanto privātā un publiskā sektora organizācijas un valdības vairākās dalībvalstīs gan īpašu lietojumu gadījumos, gan vispārīgos infrastruktūras risinājumos, kas izstrādāti ziņu un darījumdarbības dokumentu drošas nosūtīšanas vajadzībām.

(12)

IETF izstrādātā tehniskā specifikācija “IRI” ir protokola elements, kas aptver uz ASCII rakstzīmju kopu balstīto vienotā resursu identifikatora (URI) shēmu, bet atbalsta daudz plašāku kopu no rakstzīmēm, kuras tiek izmantotas ES uz latīņu alfabēta pamata veidotajos alfabētos ar ASCII kopā neiekļautiem burtiem vai pavisam citos alfabētos (grieķu, bulgāru).

(13)

Research Data Alliance (RDA) ir starptautiska organizācija, kas koncentrējas uz infrastruktūras un kopienas darbību un ieteikumu izstrādi nolūkā mazināt šķēršļus datu kopīgošanai un apmaiņai un paātrināt datu virzītu inovāciju pasaulē. Ir izraudzītas četras RDA tehniskās specifikācijas. “RDA Data Foundation & Terminology Model” ir galvenais modelis, kurš piedāvā pamatterminoloģijas vārdnīcu un meklēšanas rīku un tādējādi nodrošina, ka pētnieki izmanto kopīgu terminoloģiju, kad atsaucas uz datiem; “RDA PID Information Types API – Persistent Identifier Type Registry” ir konceptuāls modelis, kas paredzēts drukātas informācijas strukturēšanai tā, lai varētu identificēt parametru identifikatorus, un kopējā saskarne, kas nodrošina piekļuvi šai informācijai; “RDA Data Type Registries Model” ir datu tipu modelis un reģistrs (MIME tipi datiem), kurš palīdz rīkiem interpretēt, attēlot un apstrādāt datus; un “RDA Practical Policies recommendations” ir virkne mašīndarbināmu politiku, kas palielina uzticēšanos un sadarbspēju,

(1)

Ar Eiropas Centrālās bankas Lēmumu (ES) 2016/948 (ECB/2016/16) (1) tika izveidota uzņēmumu sektora aktīvu iegādes programma (USAIP). Nodrošināto obligāciju iegādes trešā programma, ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru iegādes programma un otrreizējo tirgu valsts sektora aktīvu iegādes programma kopā ar USAIP ir daļa no paplašinātās aktīvu iegādes programmas (AIP). AIP mērķis ir turpināt uzlabot monetārās politikas transmisiju, atbalstīt euro zonas tautsaimniecības kreditēšanu, mīkstināt mājsaimniecību un uzņēmumu aizņēmumu nosacījumus un veicināt inflācijas atgriešanos līmenī, kas vidējā termiņā ir zemāks par 2 %, bet tuvu tam, un kas atbilst Eiropas Centrālās bankas (ECB) galvenajam mērķim, proti, uzturēt cenu stabilitāti.

(2)

Vienotas monetārās politikas īstenošanai, tostarp ar AIP palīdzību, jānosaka instrumenti un procedūras, kas jāizmanto Eurosistēmai, lai šādu politiku īstenotu vienoti visās dalībvalstīs, kuru valūta ir euro.

(3)

ECB Padome 2017. gada 22. marta sanāksmē nolēma pilnveidot noteikumus, ko piemēro parāda instrumentiem, kurus emitējušas likvidēšanas mērķa iestādes, lai nodrošinātu konsekventu attieksmi pret tām AIP programmā.

(4)

Tādēļ attiecīgi jāgroza Lēmums (ES) 2016/948 (ECB/2016/16),

(1)

Ar Lēmumu ECB/2014/40 (1) tika izveidota nodrošināto obligāciju iegādes trešā programma (turpmāk – “NOIP3”). Ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru iegādes programma, otrreizējo tirgu valsts sektora aktīvu iegādes programma un uzņēmumu sektora aktīvu iegādes programma kopā ar NOIP3 ir daļa no paplašinātās aktīvu iegādes programmas (AIP). AIP mērķis ir turpināt uzlabot monetārās politikas transmisiju, atbalstīt eurozonas tautsaimniecības kreditēšanu, mīkstināt mājsaimniecību un uzņēmumu aizņēmumu nosacījumus un veicināt inflācijas atgriešanos līmenī, kas vidējā termiņā ir zemāks par 2 %, bet tuvu tam, un kas atbilst Eiropas Centrālās bankas (ECB) galvenajam mērķim, proti, uzturēt cenu stabilitāti.

(2)

Vienotas monetārās politikas īstenošanai, tostarp ar AIP palīdzību, jānosaka instrumenti un procedūras, kas jāizmanto Eurosistēmai, lai šādu politiku īstenotu vienoti visās dalībvalstīs, kuru valūta ir euro.

(3)

ECB Padome 2017. gada 22. marta sanāksmē nolēma pilnveidot nodrošināto obligāciju emitentiem, kuri ir likvidēšanas mērķa iestādes, piemērojamos noteikumus, lai nodrošinātu konsekventu attieksmi pret tām AIP programmā.

(4)

Tādēļ attiecīgi jāgroza Lēmums ECB/2014/40,

(1)

Ar Eiropas Centrālās bankas Lēmumu (ES) 2015/5 (ECB/2014/45) (1) tika izveidota ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru iegādes programma (turpmāk – “ABS iegādes programma”). Nodrošināto obligāciju iegādes trešā programma, otrreizējo tirgu valsts sektora aktīvu iegādes programma un uzņēmumu sektora aktīvu iegādes programma kopā ar ABS iegādes programmu ir daļa no paplašinātās aktīvu iegādes programmas (AIP). AIP mērķis ir turpināt uzlabot monetārās politikas transmisiju, atbalstīt eurozonas tautsaimniecības kreditēšanu, mīkstināt mājsaimniecību un uzņēmumu aizņēmumu nosacījumus un veicināt inflācijas atgriešanos līmenī, kas vidējā termiņā ir zemāks par 2 %, bet tuvu tam un kas atbilst Eiropas Centrālās bankas (ECB) galvenajam mērķim, proti, uzturēt cenu stabilitāti.

(2)

Vienotas monetārās politikas īstenošanai, tostarp ar AIP palīdzību, jānosaka instrumenti un procedūras, kas jāizmanto Eurosistēmai, lai šādu politiku īstenotu vienoti visās dalībvalstīs, kuru valūta ir euro.

(3)

ECB Padome 2017. gada 22. marta sanāksmē nolēma pilnveidot noteikumus, ko piemēro ar aktīviem nodrošinātiem vērtspapīriem (ABS), kuru darījumu iniciatori ir likvidēšanas mērķa iestādes, lai nodrošinātu konsekventu attieksmi pret tām AIP programmā.

(4)

Tādēļ attiecīgi jāgroza Lēmums (ES) 2015/5 (ECB/2014/45),

(1)

Vienotas monetārās politikas īstenošanai jānosaka instrumenti un procedūras, kas jāizmanto Eurosistēmai, lai šādu politiku īstenotu vienoti visās dalībvalstīs, kuru valūta ir euro.

(2)

ECB Padome 2017. gada 22. marta sanāksmē nolēma pilnveidot noteikumus, kurus Eurosistēmas monetārās politikas darījumu partneru regulējuma kontekstā piemēro “likvidēšanas mērķa iestādēm, lai nodrošinātu konsekventu attieksmi pret tām piekļuvē Eurosistēmas monetārās politikas operācijām. ECB Padome jo īpaši uzskatīja par pienācīgu neļaut šajā pamatnostādnē definētajām likvidēšanas mērķa iestādēm piekļūt monetārās politikas operācijām, jo šādu iestāžu darbības galvenais mērķis neatbilst to kredītiestāžu parastajai darbībai, kuras ir monetārās politikas operāciju regulārie dalībnieki.”

(3)

ECB Padomes 2017. gada 22. martā pieņemtais lēmums caurredzamības un juridiskās skaidrības dēļ nekavējoties jānosaka saistošā tiesību aktā, lai papildinātu Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādni (ES) 2015/510 (ECB/2014/60) (1).

(4)

Tādēļ attiecīgi jāgroza Pamatnostādne (ES) 2015/510 (ECB/2014/60),

1)

pamatnostādnes 2. pantā iekļauj šādu 99.a) punktu:

(*1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 806/2014 (2014. gada 15. jūlijs), ar ko izveido vienādus noteikumus un vienotu procedūru kredītiestāžu un noteiktu ieguldījumu brokeru sabiedrību noregulējumam, izmantojot vienotu noregulējuma mehānismu un vienotu noregulējuma fondu, un groza Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (OV L 225, 30.7.2014., 1. lpp.)."

(*2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/59/ES (2014. gada 15. maijs), ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014., 190. lpp.).”;"

2)

pamatnostādnes 55.a panta 5. punktu aizstāj ar šādu punktu:

3)

pamatnostādnes 158. pantā iekļauj šādu 3.a punktu: