12.7.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 179/1

PADOMES LĒMUMS (ES) 2017/1249

(2017. gada 16. jūnijs)

par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Nolīgumu starp Savienību un Norvēģijas Karalisti par papildu noteikumiem 2014.–2020. gada laikposmam saistībā ar finansiāla atbalsta instrumentu ārējām robežām un vīzām, kas ir daļa no Iekšējās drošības fonda

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 77. panta 2. punktu saistībā ar 218. panta 6. punkta a) apakšpunktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta piekrišanu (1),

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Padomes Lēmumu (ES) 2017/479 (2) Komisija 2016. gada 8. decembrī parakstīja Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Norvēģijas Karalisti par papildu noteikumiem 2014.–2020. gada laikposmam saistībā ar finansiāla atbalsta instrumentu ārējām robežām un vīzām, kas ir daļa no Iekšējās drošības fonda (“nolīgums”), ņemot vērā tā noslēgšanu vēlāk.

(2)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 515/2014 (3) ir paredzēts, ka valstīm, kas asociētas Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, ir jāpiedalās instrumentā saskaņā ar tā noteikumiem un ka ir jānoslēdz vienošanās par minēto valstu finansiālajām iemaksām un papildu noteikumiem, kas nepieciešami šādai līdzdalībai, tostarp par noteikumiem, kas nodrošina Savienības finanšu interešu aizsardzību un Revīzijas palātas tiesības veikt revīziju.

(3)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Dānija nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā, un tai šis lēmums nav saistošs un nav jāpiemēro. Tā kā šis lēmums papildina Šengenas acquis, Dānija saskaņā ar minētā protokola 4. pantu sešu mēnešu laikā pēc tam, kad Padome būs pieņēmusi lēmumu par šo lēmumu, izlemj, vai ieviest to savos tiesību aktos.

(4)	Šis lēmums ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuru īstenošanā Apvienotā Karaliste nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2000/365/EK (4); tādēļ Apvienotā Karaliste nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā, un tas tai nav saistošs un nav jāpiemēro.

(5)	Šis lēmums ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuru īstenošanā Īrija nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2002/192/EK (5); tādēļ Īrija nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā, un tas tai nav saistošs un nav jāpiemēro.

(6)	Nolīgums būtu jāapstiprina,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Savienības vārdā tiek apstiprināts Nolīgums starp Eiropas Savienību un Norvēģijas Karalisti par papildu noteikumiem 2014.–2020. gada laikposmam saistībā ar finansiāla atbalsta instrumentu ārējām robežām un vīzām, kas ir daļa no Iekšējās drošības fonda (6).

2. pants

Padomes priekšsēdētājs Savienības vārdā sniedz nolīguma 19. panta 2. punktā paredzēto paziņojumu, lai paustu Savienības piekrišanu uzņemties šā nolīguma saistības.

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā (7).

Briselē, 2017. gada 16. jūnijā

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

E. SCICLUNA

(1) 2017. gada 16. maija piekrišana (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta).

(2) Padomes Lēmums (ES) 2017/479 (2016. gada 8. decembris) par to, lai Savienības vārdā parakstītu un provizoriski piemērotu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Norvēģijas Karalisti par papildu noteikumiem 2014.–2020. gada laikposmam saistībā ar finansiāla atbalsta instrumentu ārējām robežām un vīzām, kas ir daļa no Iekšējās drošības fonda (OV L 75, 21.3.2017., 1. lpp.).

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 515/2014 (2014. gada 16. aprīlis), ar ko kā daļu no Iekšējās drošības fonda izveido finansiāla atbalsta instrumentu ārējām robežām un vīzām un atceļ Lēmumu Nr. 574/2007/EK (OV L 150, 20.5.2014., 143. lpp.).

(4) Padomes Lēmums 2000/365/EK (2000. gada 29. maijs) par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (OV L 131, 1.6.2000., 43. lpp.).

(5) Padomes Lēmums 2002/192/EK (2002. gada 28. februāris) par Īrijas lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (OV L 64, 7.3.2002., 20. lpp.).

(6) Nolīgums ir publicēts OV L 75, 21.3.2017., 3. lpp. kopā ar lēmumu par tā parakstīšanu.

(7) Nolīguma spēkā stāšanās dienu Padomes Ģenerālsekretariāts publicēs Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

12.7.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 179/3

KOMISIJAS REGULA (ES) 2017/1250

(2017. gada 11. jūlijs),

ar ko attiecībā uz aromatizējošās vielas 4,5-epoksidec-2-(trans)-enāla svītrošanu no Savienības saraksta groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1334/2008 I pielikumu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Regulu (EK) Nr. 1334/2008 par aromatizētājiem un dažām pārtikas sastāvdaļām ar aromatizētāju īpašībām izmantošanai pārtikā un uz tās un par grozījumiem Padomes Regulā (EEK) Nr. 1601/91, Regulās (EEK) Nr. 2232/96 un (EK) Nr. 110/2008 un Direktīvā 2000/13/EK (1) un jo īpaši tās 11. panta 3. punktu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Regulu (EK) Nr. 1331/2008, ar ko nosaka vienotu atļauju piešķiršanas procedūru attiecībā uz pārtikas piedevām, fermentiem un aromatizētājiem (2), un jo īpaši tās 7. panta 6. punktu,

tā kā:

(1)	Regulas (EK) Nr. 1334/2008 I pielikumā noteikts Savienības saraksts ar aromatizētājiem un izejmateriāliem, kas paredzēti lietošanai pārtikā vai uz tās, un to lietošanas nosacījumi.

(2)	Aromatizējošo vielu saraksts tika pieņemts ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 872/2012 (3), kā arī iekļauts Regulas (EK) Nr. 1334/2008 I pielikuma A daļā.

(3)	Regulas (EK) Nr. 1334/2008 I pielikuma A daļu vai nu pēc Komisijas iniciatīvas, vai pēc dalībvalsts vai ieinteresētas personas pieteikuma saņemšanas var atjaunināt saskaņā ar vienoto procedūru, kas minēta Regulas (EK) Nr. 1331/2008 3. panta 1. punktā.

(4)	Aromatizējošā viela 4,5-epoksidec-2-(trans)-enāls (Fl Nr.: 16.071) ir iekļauta Regulas (EK) Nr. 1334/2008 I pielikumā kā aromatizējoša viela, kurai tiek veikta novērtēšana un par kuru Iestāde pieprasījusi papildu zinātniskos datus. Pieteikuma iesniedzējs minētos datus ir iesniedzis.

(5)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde ir novērtējusi iesniegtos datus un 2017. gada 4. maija zinātniskajā atzinumā (4) secinājusi, ka 4,5-epoksidec-2-(trans)-enāls (Fl Nr.: 16.071) rada bažas par kaitīgumu attiecībā uz genotoksicitāti, jo iesniegtajā in vivo testā žurku aknās novērota genotoksiska iedarbība.

(6)	Tādējādi 4,5-epoksidec-2-(trans)-enāla (Fl Nr.: 16.071) izmantošana neatbilst vispārīgajiem aromatizētāju izmantošanas nosacījumiem, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1334/2008 4. panta a) punktā. Tādēļ, lai aizsargātu cilvēku veselību, minētā viela nekavējoties būtu jāsvītro no saraksta.

(7)	Tādēļ Komisijai būtu jāizmanto steidzamības procedūra, lai no Savienības saraksta svītrotu vielu, kas rada bažas par kaitīgumu.

(8)	Tādēļ Regulas (EK) Nr. 1334/2008 I pielikuma A daļa būtu attiecīgi jāgroza.

(9)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 1334/2008 I pielikuma A daļu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2017. gada 11. jūlijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 354, 31.12.2008., 34. lpp.

(2) OV L 354, 31.12.2008., 1. lpp.

(3) Komisijas 2012. gada 1. oktobra Īstenošanas regula (ES) Nr. 872/2012, ar ko pieņem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 2232/96 paredzēto aromatizējošo vielu sarakstu, iekļauj to Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1334/2008 I pielikumā un atceļ Komisijas Regulu (EK) Nr. 1565/2000 un Komisijas Lēmumu 1999/217/EK (OV L 267, 2.10.2012., 1. lpp.).

(4) EFSA CEF grupa (EFSA Zinātnes ekspertu grupa jautājumos, kas saistīti ar fermentiem, aromatizētājiem, pārstrādes līdzekļiem un materiāliem, kas ir saskarē ar pārtiku). Zinātniskais atzinums Nr. 226 par aromatizētāju grupas novērtēšanu, 1. redakcija (FGE.226Rev1): consideration of genotoxicity data on one alpha, beta-unsaturated aldehyde from chemical subgroup 1.1.1(b) of FGE.19. EFSA Journal 2017;15(5):4847, 24. lpp., https://doi.org/10.2903/j.efsa.2017.4847.

PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 1334/2008 I pielikuma A daļā svītro šādu ierakstu:

“16.071

4,5-epoksidec-2-(trans)-enāls

188590-62-7

1570

Vismaz 87 %; sekundārā sastāvdaļa 8–9 % 4,5-epoksidec-2-(cis)-enāls

EFSA”

12.7.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 179/8

PADOMES LĒMUMS (KĀDP) 2017/1252

(2017. gada 11. jūlijs),

ar ko atbalsta ķīmiskā drošuma un drošības pastiprināšanu Ukrainā atbilstīgi Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes Rezolūcijas 1540 (2004) par masu iznīcināšanas ieroču un to nogādes līdzekļu neizplatīšanu īstenošanai

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 28. panta 1. punktu un 31. panta 1. punktu,

ņemot vērā Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikumu,

tā kā:

(1)	Eiropadome 2003. gada 12. decembrī pieņēma ES Masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanas stratēģiju, kuras II nodaļā iekļauts saraksts ar šādu ieroču izplatīšanas apkarošanas pasākumiem, kas ir jāveic gan Savienībā, gan trešās valstīs.

(2)

Savienība aktīvi īsteno minēto stratēģiju un veic pasākumus, kas uzskaitīti tās III nodaļā, jo īpaši piešķirot finanšu līdzekļus, lai atbalstītu konkrētus projektus, kurus īsteno daudzpusējas iestādes, nodrošinot valstīm tehnisko palīdzību un ekspertīzi attiecībā uz plašu pasākumu klāstu ieroču izplatīšanas novēršanas jomā, kā arī veicinot Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Drošības padomes lomu.

(3)

ANO Drošības padome 2004. gada 28. aprīlī pieņēma Rezolūciju 1540 (2004) (“ANO DPR 1540 (2004)”), kas bija pirmais starptautiskais instruments, kurā integrētā un vispusīgā veidā uzmanība pievērsta masu iznīcināšanas ieročiem, to piegādes līdzekļiem un ar tiem saistītajiem materiāliem. ANO DPR 1540 (2004) bija noteikti saistoši pienākumi visām valstīm, kuru mērķis ir novērst un kavēt to, ka nevalstiskas struktūras iegūst šādus ieročus un ar ieročiem saistītus materiālus. Ar ANO DPR 1540 (2004) ANO Drošības padome nolēma arī, ka visām valstīm jāpieņem un jāievieš iedarbīgi pasākumi nolūkā nodibināt kontroli valsts iekšienē, lai novērstu kodolieroču, ķīmisko vai bioloģisko ieroču un to piegādes līdzekļu izplatīšanu, tostarp ieviešot pienācīgu kontroli arī pār saistītiem materiāliem.

(4)	Ķīmisko ieroču konvencijas un ANO DPR 1540 (2004) vispārēja ievērošana un pilnīga īstenošana ir starp galvenajām Ukrainas prioritātēm masu iznīcināšanas ieroču neizplatīšanas jomā, jo īpaši ņemot vērā tās pagaidu dalībvalsts statusu ANO Drošības padomē 2016.–2017. gadā.

(5)

2014. gada 21. martā un 27. jūnijā tika parakstīts Asociācijas nolīgums starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Ukrainu, no otras puses (1) (“Asociācijas nolīgums”). Asociācijas nolīgumā, inter alia, paredzēts paātrināti saskaņot Ukrainas tiesību aktus ar attiecīgiem Savienības tiesību aktiem, tostarp par jebkādu šķēršļu novēršanu ceļā uz ANO DPR 1540 (2004) vispārēju īstenošanu. Minētais asociācijas nolīgums tiek piemērots provizoriski, pa daļām kopš 2014. gada novembra un kopš 2016. gada janvāra.

(6)

Saskaņā ar Ukrainas valdības plānu 2014.–2017. gadam Asociācijas nolīguma īstenošanai Ukraina apņēmās izstrādāt noteikumus liela mēroga negadījumu, kas saistīti ar bīstamām vielām, kontrolei. Ukrainas ministru kabinets arī nolēma uzlabot ķīmisko drošumu un drošību, izstrādājot leģislatīvus un regulatīvus pasākumus tādās jomās kā prasību ievērošana, lai droši rīkotos ar bīstamām ķīmiskām vielām un lai novērstu neatļautu tirdzniecību ar bīstamiem ķīmiskiem izstrādājumiem.

(7)

2014. gada 11. un 12. decembrī Eiropas Drošības un sadarbības organizācija (EDSO) ar ANO Atbruņošanās lietu biroja (ANO ODA), Ukrainas Ķīmiķu apvienības (UCU), Starptautiskā ķīmiskā drošuma un drošības centra (ICCSS) palīdzību organizēja valsts “apaļā galda” sanāksmi Kijevā par spējām ķīmiskā drošuma un drošības jomā Ukrainā un integrētas ķīmiskā drošuma un drošības programmas (ICSSP) izstrādi Ukrainā, tostarp ANO DPR 1540 (2004) īstenošanas veicināšanu. Minētajā “apaļā galda” sanāksmē pulcējās dažādas ieinteresētās personas no Ukrainas un starptautiskie partneri, un tās noslēgumā tika apstiprināts ieteikumu kopums.

(8)	No 2015. gada 24. līdz 26. februārim Vīnē notika galveno ieinteresēto personu un starptautisko partneru sanāksme, kas bija veltīta ICSSP izstrādei Ukrainā, tostarp ANO DPR 1540 (2004) īstenošanas veicināšanai. Dalībnieki no Ukrainas vienojās par ICSSP Ukrainā ceļvedi.

(9)	Šajā sakarībā EDSO sekretariāts ciešā sadarbībā ar Ukrainas kompetentajām iestādēm sagatavoja projekta priekšlikumus un iesniedza tos Savienībai – finansējumam ar KĀDP budžeta starpniecību.

(10)	EDSO sekretariātam būtu jāuztic saskaņā ar šo lēmumu īstenojamo projektu tehniskā realizācija,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

1. Lai veicinātu mieru un drošību, kā arī efektīvas daudzpusējas attiecības pasaules un reģionālā mērogā, Savienība cenšas sasniegt šādus mērķus:

a)	veicināt mieru un drošību Savienības kaimiņreģionā, samazinot apdraudējumu, ko EDSO reģionā, jo īpaši Ukrainā, rada kontrolei pakļautu un toksisku ķīmisko vielu nelikumīga tirdzniecība;

b)	atbalstīt iedarbīgas daudzpusējas attiecības reģionālā līmenī, atbalstot EDSO darbības, lai veicinātu Ukrainas kompetento iestāžu spējas novērst neatļautu tirdzniecību ar kontrolei pakļautām un toksiskām ķīmiskām vielām atbilstīgi pienākumiem saskaņā ar ANO DPR 1540 (2004).

2. Lai sasniegtu 1. punktā minēto mērķi, Savienība veic šādus pasākumus:

a)	uzlabo Ukrainas tiesisko regulējumu ķīmiskā drošuma un drošības jomā;

b)	nodibina Ukrainas valsts references centru, lai konstatētu kontrolei pakļautas un toksiskas ķīmiskās vielas;

c)	stiprina kontroli pār kontrolei pakļautu un toksisku ķīmisko vielu kustību pāri robežām.

Sīki izstrādāts pirmajā daļā minēto pasākumu apraksts ir dots pielikumā.

2. pants

1. Par šā lēmuma īstenošanu atbild Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos (“Augstais pārstāvis”).

2. Šā lēmuma 1. panta 2. punkta pirmajā daļā minētos pasākumus tehniski īsteno EDSO Sekretariāts. Tas veic minēto uzdevumu Augstā pārstāvja kontrolē. Minētajam nolūkam Augstais pārstāvis panāk vajadzīgās vienošanās ar EDSO Sekretariātu.

3. pants

1. Finanšu atsauces summa 1. panta 2. punkta pirmajā daļā minēto pasākumu īstenošanai ir EUR 1 431 156,90.

2. Izdevumus, ko finansē no 1. punktā noteiktās summas, pārvalda saskaņā ar procedūrām un noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam.

3. Komisija uzrauga 2. punktā minēto izdevumu pareizu pārvaldību. Šajā nolūkā tā noslēdz finansēšanas nolīgumu ar EDSO Sekretariātu. Minētajā nolīgumā paredz, ka EDSO Sekretariātam ir jānodrošina Savienības ieguldījuma publiskums atbilstīgi tā apjomam.

4. Komisija cenšas noslēgt 3. punktā minēto finansēšanas nolīgumu, cik drīz vien iespējams pēc šā lēmuma stāšanās spēkā. Tā informē Padomi par jebkādām grūtībām minētajā procesā, kā arī par finansēšanas nolīguma noslēgšanas datumu.

4. pants

Augstais pārstāvis ziņo Padomei par šā lēmuma īstenošanu, pamatojoties uz EDSO Sekretariāta sagatavotiem regulāriem ziņojumiem. Minētie ziņojumi ir Padomes veiktā novērtējuma pamatā. Komisija sniedz informāciju par 1. panta 2. punktā pirmajā daļā minēto pasākumu finansiālajiem aspektiem.

5. pants

1. Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

2. Šis lēmums zaudē spēku 36 mēnešus pēc 3. panta 3. punktā minētā finansēšanas nolīguma noslēgšanas vai – ja minētajā laikā netiek noslēgts neviens finansēšanas nolīgums –, sešus mēnešus pēc tā pieņemšanas.

Briselē, 2017. gada 11. jūlijā

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

T. TÕNISTE

(1) Asociācijas nolīgums starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Ukrainu, no otras puses (OV L 161, 29.5.2014., 3. lpp.).

PIELIKUMS

Ķīmiskā drošuma un drošības stiprināšana Ukrainā saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes Rezolūciju 1540(2004)

1. Vispārīga informācija

Ķīmisko ieroču vai ķīmisku vielu kā ieroču izmantošana no nevalstisku dalībnieku puses ir kļuvusi par reālu draudu. Ņemot vērā pašreizējo drošības situāciju, apdraudējumi un riski, kas rodas no neatļautas ķīmisko vielu izmantošanas vai uzbrukumiem ķīmiskām iekārtām, rada vērā ņemamu izaicinājumu drošībai, ekonomikai, veselībai un videi Ukrainā. Tādēļ 2014. gada 11. un 12. decembrī Eiropas Drošības un sadarbības organizācija (EDSO) ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Atbruņošanās lietu biroja (ANO ODA), Ukrainas Ķīmiķu apvienības (UCU) un Starptautiskā ķīmiskā drošuma un drošības centra (ICCSS) palīdzību, organizēja Kijevā valsts “apaļā galda” sanāksmi par spējām ķīmiskā drošuma un drošības jomā Ukrainā un integrētas ķīmiskā drošuma un drošības programmas (ICSSP) izstrādi Ukrainā, tostarp Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes Rezolūciju (ANO DPR) 1540 (2004) īstenošanas veicināšanu.

Kā turpinājums 2015. gada 24.–26. februārī Vīnē notika sanāksme par ICSSP izstrādi Ukrainā. Valsts dalībnieki vienojās par ICSSP ceļvedi. Pirmajā stadijā starptautiski eksperti veica visaptverošu ķīmiskā drošuma un drošības pārskatīšanu Ukrainā (“visaptveroša pārskatīšana”). Visaptverošās pārskatīšanas gaitā inter alia analizēja vispārējo ķīmiskā drošuma un drošības politiku Ukrainā, bīstamu ķīmisko vielu transportēšanas drošumu un drošību, infrastruktūru un tehniskās iespējas bīstamu ķīmisko vielu analīzei, bīstamu ķīmisko vielu kustības kontroli uz robežām un muitā, ķīmisko vielu ražošanas, glabāšanas un lietošanas drošumu un drošību valsts rūpniecībā.

Rezultātā EDSO sagatavoja trīs projektus ICSSP atbalstam Ukrainā. Tie tika izstrādāti sadarbībā ar attiecīgām Ukrainas iestādēm. Visi projekti tiktu īstenoti atbilstīgi attiecīgajiem noteikumiem, kas ietverti Asociācijas nolīguma starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Ukrainu, no otras puses (“Asociācijas nolīgums”) īstenošanas plānā.

2. Mērķi

Šā lēmuma vispārējais mērķis ir atbalstīt EDSO projektus, ar kuriem cenšas stiprināt ķīmisko drošumu un drošību Ukrainā saskaņā ar ANO DPR 1540 (2004) un Asociācijas nolīgumu, sniedzot nozīmīgu ieguldījumu ICSSP Ukrainā. Jo īpaši ar šo lēmumu tiecas samazināt apdraudējumu, ko rada nelikumīga tirdzniecība ar kontrolei pakļautām un toksiskām ķīmiskām vielām EDSO reģionā, jo īpaši Ukrainā, tādējādi veicinot mieru un drošību Savienības kaimiņreģionā.

3. Projektu apraksts

3.1. Projekts Nr. 1: uzlabot Ukrainas tiesisko regulējumu ķīmiskā drošuma un drošības jomā

3.1.1. Projekta mērķis

—	Uzlabot Ukrainas leģislatīvo un regulatīvo bāzi attiecībā uz ķīmiskā drošumu un drošību kā daļu no ICSSP, ievērojot ANO DPR 1540 (2004) noteiktos pienākumus.

3.1.2. Projekta apraksts

—

Lai palīdzētu Ukrainas valdības aģentūrām vērsties pret apdraudējumu, ko izraisa toksisku ķīmisko vielu ļaunprātīga izmantošana, EDSO un Ukrainas kompetentās iestādes saistībā ar ķīmiskā drošuma un drošības tiesību aktu uzlabošanu noteica četrus prioritārus dokumentus:

—	tehniskie noteikumi par ķīmisko izstrādājumu drošu pārvaldību,

—	tehniskie noteikumi par bīstamu ķīmisko vielu klasifikāciju un marķēšanu,

—	grozījumi Ukrainas likumā par augsta riska iestādēm,

—	Ukrainas ministru kabineta dekrēts par augsta riska iestāžu identificēšanu un drošības deklarēšanu.

3.1.3. Gaidāmie projekta rezultāti

—	Projekta gaitā tiks sagatavoti četri 3.1.2. punktā minētie dokumenti pieņemšanai regulatīvajā un leģislatīvajā sistēmā.

3.1.4. Projekta atbalsta saņēmēji

—	Ukrainas Ekonomikas attīstības un tirdzniecības ministrija

—	Ukrainas valsts glābšanas dienests

3.2. Projekts Nr. 2: nodibināt Ukrainas valsts references centru, lai identificētu kontrolei pakļautas un toksiskas ķīmiskās vielas

3.2.1. Projekta mērķis

—	Uzlabotas Ukrainas iestāžu spējas identificēt toksiskas ķīmiskās vielas un prekursorus un veikt tiesu ekspertīzes izmeklēšanu par ļaunprātīgu izmantošanu – kā daļa no ICSSP saskaņā ar pienākumiem, kas minēti ANO DPR 1540 (2004).

3.2.2. Projekta apraksts

—

Saskaņā ar Visaptverošās pārskatīšanas ieteikumu un ar Ukrainas Veselības ministrijas apstiprinājumu valsts references centru varētu izveidot uz esošā pētniecības centra bāzes. Tomēr minētā pētniecības centra laboratorijām trūkst atbilstošas regulatīvās bāzes, standarta operāciju procedūru pakalpojumu sniegšanai ieinteresētajām iestādēm un privātā sektora organizācijām, kā arī īpašu augstas izšķirtspējas ķīmiskās analīzes instrumentu precīzai un uzticamai bīstamu ķīmisko vielu noteikšanai un identificēšanai. Tādēļ ar šo projektu palīdzēs nodibināt pilnībā darboties spējīgu valsts references centru, tostarp sniegs atbalstu augstas izšķirtspējas ķīmiskās analīzes instrumentu iegādei un palīdzēs nodrošināt piemērotu apmācību laboratorijas personālam.

3.2.3. Gaidāmie projekta rezultāti

—	Izveidots valsts references centrs kontrolei pakļautu un toksisku ķīmisko vielu apzināšanai, un tas ir integrēts valsts un starptautiskās sistēmās reaģēšanai uz ķīmiskiem apdraudējumiem.

—	Atjaunināts pētniecības centra aprīkojums.

—	Valsts references centrs ir iekļauts starptautiskā sistēmā.

—	Apmācīts laboratorijas personāls.

3.2.4. Projekta atbalsta saņēmēji

—	Ukrainas Veselības ministrija

3.3. Projekts Nr. 3: kontroles stiprināšana pār kontrolei pakļautu un toksisku ķīmisko vielu kustību pāri robežām

3.3.1. Projekta mērķis

—	Uzlabot robežu kontroli un ķīmisko vielu tranzīta pārraudzību Ukrainā saskaņā ar ANO DPR 1540 (2004) noteiktajiem pienākumiem

3.3.2. Projekta apraksts

—

Visaptverošā pārskatīšanā tika norādīts, ka ir nepieciešams stiprināt toksisku ķīmisko vielu pārrobežu kustības iekšējo kontroli un stiprināt valsts spējas minētajā jomā. Tādējādi ar šo projektu gatavojas izveidot pienācīgi oficiālas valsts apmācību sistēmas un apmācīt Ukrainas valsts robežapsardzes dienesta un Valsts fiskālā dienesta instruktorus, kā noteikt un identificēt kontrolei pakļautās un toksiskās ķīmiskās vielas, kas šķērso Ukrainas valsts robežu. Tas sniegs Ukrainas iestādēm ilgtspējīgas zināšanas un paraugpraksi par ķīmiskā drošuma un drošības procedūrām, krīzes pārvarēšanu saistībā ar kontrolei pakļautām un toksiskām ķīmiskām vielām; to panāks, izstrādājot valsts standarta operāciju procedūras, kas saskaņotas ar Savienības procedūrām, izveidojot starptautiskus standartus un praksi minētajā jomā, kā arī veicot teorētiskās mācības un praktiskās mācības uz robežas, u.t.t. Projekts palīdzēs arī stiprināt eksporta kontroli, Ukrainas muitas iestādēm piemērojot Savienības divējāda lietojuma preču kontrolsarakstu.

—

Rīcībai tika izvēlētas turpmāk norādītās jomas:

—	tranzītā esošu ķīmisko vielu analīze un pārraudzība,

—	robežu kontrole un kontrabanda,

—	izglītība un izpratnes veidošana,

—	atbilstīgu administratīvu un operatīvu noteikumu ieviešana saistībā ar ķīmisko drošumu un drošību,

—	reaģēšana ārkārtas situācijās uz tranzītā notikušiem negadījumiem.

3.3.3. Gaidāmie projekta rezultāti

—

Izstrādātas valsts apmācības programmas Ukrainas valsts fiskālajam dienestam un Ukrainas valsts robežapsardzes dienestam par ķīmiskā drošuma un drošības procedūrām, krīzes pārvarēšanu saistībā ar kontrolei pakļautu un toksisku ķīmisku vielu pārrobežu kustību, šķērsojot robežu pa sauszemes robežas šķērsošanas punktiem, caur jūras ostām un lidostām.

—	Apmācīts personāls, tostarp valsts instruktori no Ukrainas valsts fiskālā dienesta un Ukrainas valsts robežapsardzes dienesta, kā arī no transporta iestādēm – regulatīvā, vadības un operatīvā līmenī.

—	Stiprināta eksporta kontrole un tiesībaizsardzības spējas kontrolēt kontrolei pakļautu un bīstamu ķīmisko vielu pārrobežu kustību caur sauszemes robežas šķērsošanas punktiem, jūras ostām un lidostām.

3.3.4. Projekta atbalsta saņēmēji

—	Ukrainas valsts fiskālais dienests

—	Ukrainas valsts robežapsardzes dienests

4. Administratīvs atbalsts projektu īstenošanai

Īpaši tam paredzēts personāls EDSO Sekretariātā un EDSO projektu koordinatora birojā Ukrainā koordinēs un pārvaldīs 3. iedaļā noteikto projektu darbību īstenošanu, lai vēl vairāk attīstītu sadarbības sistēmu starp Ukrainas partneriem, tostarp izstrādājot atbilstīgus jaunus projektu priekšlikumus un valsts pasākumus.

Palīgpersonāls veiks šādus uzdevumus:

—	pārvaldīt projektus visos projekta cikla posmos,

—	veikt projektu ikdienas finanšu pārraudzību,

—	nodrošināt tehnisko un juridisko ekspertīzi, sniegt atbalstu lielāka apjoma iegādēm, iesaistīt citas starptautiskas organizācijas, nodrošināt apstiprināto projektu rezultātu kvalitāti un kvalitātes kontroli, sniegt atskaites Savienībai par visām CSSP darbībām,

—	palīdzēt Ukrainas iestādēm izstrādāt jaunus valsts pasākumus saskaņā ar ICSSP, ievērojot ANO DPR 1540 (2004).

5. Norises ilgums

Kopējais paredzētais projektu ilgums būs 36 mēneši.

6. Tehniskās īstenošanas vienība

Šā lēmuma tehniskā īstenošana tiks uzticēta EDSO Sekretariātam. EDSO sekretariāts īstenos darbības saskaņā ar šo Lēmumu un sadarbībā ar citām starptautiskām organizācijām un aģentūrām, jo īpaši ar mērķi nodrošināt efektīvu sinerģiju ar Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācijas darbībām un izvairīties no to dublēšanas, saskaņā ar Konvenciju par ķīmiskajiem ieročiem.

7. Ziņošana

EDSO Sekretariāts regulāri, kā arī pēc katras aprakstītās darbības beigām sagatavos ziņojumu. Galīgie ziņojumi būtu jāiesniedz Savienībai vēlākais sešas nedēļas pēc attiecīgo darbību beigām.

8. Koordinācijas komiteja

Šo projektu koordinācijas komitejas sastāvā būs Augstā pārstāvja pārstāvis un īstenošanas struktūras pārstāvis, kas minēts šā pielikuma 6. iedaļā. Koordinācijas komiteja regulāri un vismaz reizi sešos mēnešos pārskatīs šā lēmuma īstenošanu, tostarp izmantojot elektroniskus saziņas līdzekļus.

Projektu kopējās izmaksas ir EUR 1 431 156,90.

9. Lēstās projektu kopējās izmaksas un Savienības finanšu ieguldījums

Projektu kopējās izmaksas ir EUR 1 431 156,90.

12.7.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 179/16

KOMISIJAS LĒMUMS (ES) 2017/1254

(2017. gada 4. jūlijs)

par ierosināto pilsoņu iniciatīvu “Stop TTIP”

(izziņots ar dokumenta numuru C(2017) 4725)

(Autentisks ir tikai teksts angļu valodā)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulu (ES) Nr. 211/2011 par pilsoņu iniciatīvu (1) un jo īpaši tās 4. pantu,

tā kā:

(1)

Ar Komisijas 2014. gada 10. septembra Lēmumu C(2014) 6501 tika noraidīta ierosinātās pilsoņu iniciatīvas “Stop TTIP” reģistrēšana. Eiropas Savienības Vispārējā tiesa ar 2017. gada 10. maija spriedumu lietā T-754/14 minēto lēmumu atcēla. Lai veiktu vajadzīgos pasākumus Vispārējās tiesas sprieduma izpildei, ir jāpieņem jauns Komisijas lēmums par pieprasījumu reģistrēt ierosināto pilsoņu iniciatīvu.

(2)	Ierosinātās pilsoņu iniciatīvas “Stop TTIP” būtība ir raksturota šādi: “Mēs aicinām Eiropas Komisiju ieteikt Padomei atcelt sarunu pilnvaras par transatlantisko tirdzniecības un ieguldījumu partnerību (TTIP) un nenoslēgt Visaptverošu ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu (CETA).”

(3)

Ierosinātās pilsoņu iniciatīvas noteiktie mērķi ir šādi: “Mēs vēlamies novērst TTIP un CETA, jo tie ietver vairākus kritiskus jautājumus, piemēram, attiecībā uz ieguldītāja un valsts strīdu izšķiršanu un noteikumus par sadarbību regulējuma jomā, kas apdraud demokrātiju un tiesiskumu. Mēs vēlamies novērst standartu pazemināšanu nodarbinātības, sociālajā, vides aizsardzības, privātuma aizsardzības un patērētāju aizsardzības jomā un to, ka nepārredzamās sarunās tiek atcelti ierobežojumi attiecībā uz sabiedriskajiem pakalpojumiem (piemēram, ūdensapgādi) un kultūras vērtībām. Šī EPI atbalsta alternatīvu tirdzniecības un ieguldījumu politiku Eiropas Savienībā.”

(4)

Padomes lēmumi, ar ko pilnvaro sākt sarunas par starptautiskiem nolīgumiem starp Savienību un trešām valstīm, piemēram, par transatlantiskās tirdzniecības un ieguldījumu partnerību un par Visaptverošu ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu starp Kanādu, no vienas puses, un Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no otras puses (CETA), kā arī Padomes lēmumi, ar ko pilnvaro šādu nolīgumu parakstīšanu vai noslēgšanu, ir Savienības tiesību akti, ar kuriem īsteno Līgumus un kuri ir pieņemti, pamatojoties uz Komisijas ieteikumu vai priekšlikumu. Tāpēc uz šādiem tiesību aktiem var attiekties Eiropas pilsoņu iniciatīvas.

(5)	CETA tika parakstīta 2016. gada 30. oktobrī pēc tam, kad tika pieņemts Padomes Lēmums (ES) 2017/37 (2). Tāpēc ierosinātajai pilsoņu iniciatīvai ir zudis priekšmets, ciktāl tās mērķis ir panākt Komisijas priekšlikumu Padomes lēmumam neparakstīt CETA.

(6)	Līgums par Eiropas Savienību (LES) nostiprina Savienības pilsonību un turpina nostiprināt Savienības demokrātisko darbību, cita starpā nosakot, ka katram pilsonim ir tiesības piedalīties Savienības demokrātiskajā dzīvē, izmantojot Eiropas pilsoņu iniciatīvu.

(7)	Tādēļ procedūrām un noteikumiem, kas nepieciešami pilsoņu iniciatīvai, vajadzētu būt skaidriem, vienkāršiem, viegli īstenojamiem un samērojamiem ar pilsoņu iniciatīvas būtību, lai veicinātu pilsoņu līdzdalību un padarītu Savienību viņiem pieejamāku.

(8)	Minēto iemeslu dēļ ir lietderīgi uzskatīt, ka ierosinātā pilsoņu iniciatīva saskaņā ar regulas 4. panta 2. punkta b) apakšpunktu nav acīmredzami ārpus Komisijas pilnvarām iesniegt Savienības tiesību akta priekšlikumu, lai īstenotu Līgumus.

(9)

Ierosinātā pilsoņu iniciatīva “Stop TTIP” tādējādi būtu jāreģistrē. Tomēr paziņojumi par atbalstu šai ierosinātajai pilsoņu iniciatīvai būtu jāvāc tikai tiktāl, ciktāl tās mērķis ir panākt Komisijas priekšlikumus vai ieteikumus attiecībā uz citiem tiesību aktiem, nevis uz Padomes lēmumu neparakstīt CETA,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

1. Ierosināto pilsoņu iniciatīvu “Stop TTIP” reģistrē.

2. Paziņojumus par atbalstu šai ierosinātajai pilsoņu iniciatīvai var vākt, apzinoties, ka tās mērķis ir panākt Komisijas priekšlikumus vai ieteikumus attiecībā uz citiem tiesību aktiem, nevis Padomes lēmumu neparakstīt Visaptverošu ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu starp Kanādu, no vienas puses, un Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no otras puses (CETA).

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā 2017. gada 10. jūlijā.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts ierosinātās pilsoņu iniciatīvas “Stop TTIP” organizētājiem (pilsoņu komitejas locekļiem), kurus kontaktpersonu statusā pārstāv Michael EFLER un [pēc apspriešanās ar organizētājiem personas dati dzēsti].

Strasbūrā, 2017. gada 4. jūlijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja pirmais vietnieks

Frans TIMMERMANS

(1) OV L 65, 11.3.2011., 1. lpp.

(2) Padomes 2016. gada 28. oktobra Lēmums (ES) 2017/37 par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu Visaptverošu ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu (CETA) starp Kanādu, no vienas puses, un Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no otras puses (OV L 11, 14.1.2017., 1. lpp.).

12.7.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 179/18

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2017/1255

(2017. gada 11. jūlijs)

par paraugu, kas izmantojams, lai aprakstītu valstu sistēmas un procedūras organizāciju uzņemšanai par EURES dalībniecēm un partnerēm

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 13. aprīļa Regulu (ES) 2016/589 par Eiropas Nodarbinātības dienestu tīklu (EURES), darba ņēmēju piekļuvi mobilitātes pakalpojumiem un turpmāku darba tirgu integrāciju un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 492/2011 un (ES) Nr. 1296/2013 (1), jo īpaši tās 11. panta 8. punktu,

pēc apspriešanās ar EURES komiteju,

tā kā:

(1)	Regulā (ES) 2016/589 cita starpā ir noteikti pamatprincipi un pamatkritēriji, kas piemērojami uzņemšanā par EURES dalībniekiem un partneriem.

(2)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2016/589 11. panta 1. punktu katrai dalībvalstij līdz 2018. gada 13. maijam jāizveido sistēma, kā organizācijas uzņemt par EURES dalībniecēm un partnerēm, pārraudzīt to darbības un to, kā tās ievēro piemērojamos tiesību aktus, piemērojot šo regulu, un vajadzības gadījumā atsaukt to uzņemšanu.

(3)	Lai organizācijas, kam saskaņā ar Regulas (ES) 2016/589 40. pantu ir atļauts kā EURES dalībniecēm un partnerēm piedalīties pārejas periodā, varētu EURES tīklā palikt pēc pārejas perioda beigām, tām ir jāiesniedz pieteikums izskatīšanai minētajās uzņemšanas sistēmās.

(4)	Valsts nodarbinātības dienestiem, kas ir norīkoti saskaņā ar Regulas (ES) 2016/589 10. pantu, nepiemēro uzņemšanas sistēmas, bet tiem ir jāpilda minētajā pantā noteiktie pienākumi un jāatbilst tajā pašā pantā izklāstītajiem kritērijiem.

(5)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2016/589 11. panta 6. un 7. punktu dalībvalstīm ar valsts koordinācijas biroja starpniecību ir jāinformē Eiropas Koordinācijas birojs par savām uzņemšanas sistēmām un apstiprinātajiem, noraidītajiem vai atsauktajiem pieteikumiem un Eiropas Koordinācijas birojam šī informācija jāpārsūta pārējiem valsts koordinācijas birojiem.

(6)	Sistemātiska informācijas apmaiņa starp dalībvalstīm un to sadarbība var sekmēt valsts uzņemšanas sistēmu modeļa un to piemērošanas kvalitātes uzlabošanos.

(7)	Lai nodrošinātu atklātu informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm un to savstarpējo mācīšanos, ir jāizmanto kopīgs paraugs valsts uzņemšanas sistēmu aprakstīšanai un jāievieš informācijas apmaiņas mehānisms.

(8)	Laika gaitā paraugs var būt jāpielāgo, lai atspoguļotu pārmaiņas darbā pieņemšanas pakalpojumu tirgū un citas pārmaiņas. Tāpēc ir svarīgi ieviest pārvaldības modeli, lai nodrošinātu pienācīgu apspriešanos ar valsts koordinācijas birojiem un to iesaisti pirms parauga grozījumu pieņemšanas,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Priekšmets

Šajā lēmumā ir sniegts paraugs, kas dalībvalstīm jāizmanto, aprakstot savas sistēmas, kuras paredzētas uzņemšanai par EURES dalībniekiem un partneriem un izveidotas saskaņā ar Regulas (ES) 2016/589 11. panta 1. punktu (valsts uzņemšanas sistēmas), un izklāstītas parauga grozīšanas procedūras un mehānismi citu dalībvalstu informēšanai par uzņemšanas sistēmām.

2. pants

Vispārīgie principi

1. Dalībvalstis sniedz informāciju par savām uzņemšanas sistēmām, izmantojot 6. pantā minēto kopīgo paraugu, un atjaunina šo informāciju ikreiz, kad ir izmaiņas.

2. Attiecībā uz uzņemšanas sistēmām katra dalībvalsts nodrošina, ka tiek īstenotas šādas darbības:

a)	potenciālo EURES dalībnieku vai partneru pieteikumu apstrāde un izvērtēšana;

b)	lēmumu pieņemšana par minēto pieteikumu apstiprināšanu vai noraidīšanu un par uzņemšanas atsaukšanu;

c)	par b) apakšpunktā minētajiem lēmumiem saņemto sūdzību izskatīšana un lēmumu pieņemšana par tām, kā arī tiesiskās aizsardzības līdzekļu piedāvāšana pret minētajiem lēmumiem;

d)	pārraudzības īstenošana attiecībā uz to, vai EURES dalībnieki un partneri ievēro valsts uzņemšanas sistēmu un pilda Regulā (ES) 2016/589 paredzētos pienākumus.

3. Dalībvalstis nodrošina, ka pieteikumu iesniedzējiem tiek sniegta skaidra informācija par to, kā tiks apstrādāti viņu pieteikumi, jo īpaši par informācijas apmaiņu ar citām dalībvalstīm par uzņemšanas, pārraudzības un atsaukšanas lēmumiem.

3. pants

Valsts koordinācijas biroju uzdevumi un pienākumi

Kā noteikts Regulas (ES) 2016/589 11. panta 6. punktā, katrā dalībvalstī izveidoto valsts koordinācijas biroju pienākums ir informēt Eiropas Koordinācijas biroju par valsts uzņemšanas sistēmu un tās piemērošanu, konkrētāk:

a)	iesniegt aizpildītu 6. pantā minēto kopīgā parauga veidlapu, kurā ietverta informācija par valsts uzņemšanas sistēmu, tostarp visiem piemērotajiem kritērijiem un prasībām, un vajadzības gadījumā šo informāciju atjaunināt;

b)	informēt Eiropas Koordinācijas biroju par EURES dalībniekiem un partneriem, kas uzņemti saskaņā ar valsts uzņemšanas sistēmu;

c)	informēt Eiropas Koordinācijas biroju par uzņemšanas noraidījumiem, kas pamatoti ar neatbilstību, jo īpaši ar neatbilstību Regulas (ES) 2016/589 I pielikuma 1. iedaļas 1. punktam;

d)	Eiropas Koordinācijas biroju pastāvīgi informēt par EURES dalībnieku un partneru uzņemšanas atsaukšanu un tās pamatojumu.

4. pants

Eiropas Koordinācijas biroja uzdevumi un pienākumi

1. Eiropas Koordinācijas biroja pienākums ir atbalstīt dalībvalstu savstarpējo informācijas apmaiņu par valsts uzņemšanas sistēmām un to darbību, un tas šo atbalstu cita starpā sniedz šādi:

izveido un uztur EURES portāla ārtīklā īpašu sadaļu, kurā valsts koordinācijas birojiem dara pieejamu

i)	6. pantā minēto paraugu un jebkādu saistītu informāciju par tā aizpildīšanu un iesniegšanu;

ii)

ņemot vērā Regulas (ES) 2016/589 11. panta 6. un 7. punktā noteikto Eiropas Koordinācijas biroja pienākumu pārsūtīt informāciju par piemērošanu citiem valsts koordinācijas birojiem – visu informāciju, ko valsts koordinācijas biroji saskaņā ar Regulu (ES) 2016/589 un šo lēmumu snieguši par uzņemšanas sistēmām un to piemērošanu;

iii)	sadarbības telpu informācijas apmaiņai par valsts uzņemšanas sistēmu izveidi un darbību;

b)	nodrošina jebkādus citus rīkus, apmācību un atbalstu, kas nepieciešami, lai atvieglotu informācijas apmaiņu un savstarpējo mācīšanos par uzņemšanas sistēmām;

c)	regulāri informē koordinācijas grupu par informācijas apmaiņas norisi un vajadzības gadījumā ierosina parauga un procedūru grozījumus un izmaiņas.

2. Eiropas Koordinācijas birojs pēc vienošanās ar konkrēto valsts koordinācijas biroju publicē EURES dalībnieku un partneru sarakstu EURES portālā.

5. pants

Koordinācijas grupas uzdevumi un pienākumi

1. Koordinācijas grupa rūpīgi pārrauga valsts uzņemšanas sistēmu darbību un ir forums, kurā apmainās ar viedokļiem un paraugpraksi, lai uzlabotu to darbību.

2. Koordinācijas grupa reizi gadā pārskata šā lēmuma piemērošanu, tādējādi sniedzot ieguldījumu darbības pārskatos un ex post novērtējuma ziņojumos, kas Komisijai jāsagatavo saskaņā ar Regulas (ES) 2016/589 33. un 35. pantu.

3. Ja ir jāpielāgo vai jāmaina 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētā ārtīkla sadaļa vai jebkāda ar to saistīta informācija un dokumentācija, Eiropas Koordinācijas birojs pirms jaunas versijas pieņemšanas apspriežas ar koordinācijas grupu saskaņā ar Regulas (ES) 2016/589 14. pantu.

6. pants

Paraugs

1. Valsts koordinācijas biroji izmanto pielikumā sniegtā parauga elektronisko versiju, lai aprakstītu valsts uzņemšanas sistēmas, piemērotos kritērijus un prasības un sistēmu darbības nodrošināšanai norīkotās struktūras.

2. Aizpildīto paraugu iesniedz Eiropas Koordinācijas birojam uzreiz pēc valsts uzņemšanas sistēmas izveides. Katrreiz, kad šādi sniegtā informācija mainās, valsts koordinācijas birojs nekavējoties aizpilda un iesniedz jaunu paraugu ar atjauninātu informāciju.

7. pants

Stāšanās spēkā

1. Šis lēmums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2. Eiropas Koordinācijas birojs līdz 2017. gada 1. decembrimEURES portāla ārtīklā dara pieejamu valsts koordinācijas birojiem pielikumā iekļautā parauga elektronisko versiju, jebkādus turpmākus tā grozījumus un visus pārējos attiecīgos norādījumu dokumentus.

Briselē, 2017. gada 11. jūlijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 107, 22.4.2016., 1. lpp.

PIELIKUMS

Paraugs, kas valsts koordinācijas birojiem jāizmanto, sniedzot informāciju par valsts sistēmām un procedūrām organizāciju uzņemšanai par EURES dalībniecēm un partnerēm

Šā parauga elektroniskā versija un visas konsolidētās versijas, kurās atspoguļoti vēlāki grozījumi, valsts koordinācijas birojiem būs pieejamas EURES portāla ārtīklā.

I. TIESISKAIS PAMATS

Atsauce uz valsts likumu(-iem)/noteikumiem.

II. EURES DALĪBNIEKU UN PARTNERU ATLASES PROCESS

1. Metode

Aprakstiet EURES dalībnieku un partneru atlasei izraudzīto metodi

i)	Uzaicinājums izteikt ieinteresētību (atklāts vai paredzēts noteiktām organizācijām? Ja paredzēts noteiktām organizācijām, tad kurām un kāpēc?)

ii)

Iepirkums

iii)	Uzaicinājumi (kurām organizācijām un kāpēc?)

iv)

Cita

b)	Paskaidrojiet, kā tiks nodrošināta publicitāte (vai, piemēram, paziņojumi tiks publicēti elektroniski?)

2. Interešu konfliktu novēršana

Aprakstiet pasākumus, ar kuriem novērš interešu konfliktus saskaņā ar šā lēmuma 2. panta 2. punktu

3. Uzņemšanas procesa organizēšana līdz statusa piešķiršanai

a)	Par pieteikumu apstrādi un izvērtēšanu atbildīgā struktūra

b)	Struktūras pienākumi

4. Statusa piešķiršanas process/informācija trešām pusēm

a)	Struktūra, kas pieņem apstiprināšanas/noraidīšanas lēmumus, pamatojoties uz pieteikumu izvērtējumu

b)	Struktūras pienākumi

c)	Laiks no pieteikuma iesniegšanas līdz pieteikuma iesniedzēju informēšanai par apstiprinājumu/noraidījumu

d)	Paskaidrojiet, kā pieteikuma iesniedzējus informē par pieteikuma apstiprinājumu/noraidījumu

e)	Paskaidrojiet, kā tiek nodrošināta pārredzamība informācijai, kas tiek publicēta par atlasītajiem EURES dalībniekiem un partneriem

5. Tiesību aktos paredzētās kārtības nodrošināšana

a)	Atbildīgā struktūra

b)	Paskaidrojiet, kā tiek izskatītas sūdzības, kas saistītas ar uzņemšanas sistēmu

c)	Pēc noraidījuma pieejamie tiesiskās aizsardzības līdzekļi

6. Uzņemšanas periods

Vai uzņemšanas termiņš ir ierobežots? Ja ir, cik tas ir ilgs?

7. Atpakaļuzņemšanas process

Aprakstiet procesu un grafiku

8. Pieteikšanās maksa

Vai no pieteikumu iesniedzējiem tiek iekasēta maksa? Ja jā, kā to nosaka?

III. UZŅEMŠANAS KRITĒRIJI

1.	Regulas (ES) 2016/589 I pielikumā izklāstīto minimālo kritēriju piemērošana

2.	Iespējami valsts kritēriji un iemesli, kāpēc tie ir nepieciešami nolūkiem, kas minēti Regulas (ES) 2016/589 11. panta 2. punktā

IV. PĀRRAUDZĪBA

1.	Atbildīgā(-ās) struktūra(-as)

2.	Metode (uz datiem pamatota, kontrole un revīzija, izlases veida pārbaudes utt.)

3.	Pārbaužu biežums

4.	Par EURES dalībnieku un partneru darbību iesniegto sūdzību izskatīšana

5.	Uzņemšanas sistēmas prasību neievērošanas un Regulā (ES) 2016/589 noteikto pienākumu neizpildīšanas sekas

V. UZŅEMŠANAS ATSAUKŠANAS PROCESS

1.	Atbildīgā struktūra

2.	Struktūras pienākumi

3.	Aprakstiet lietu izskatīšanas procesu un grafiku

4.	Pēc atsaukšanas pieejamie tiesiskās aizsardzības līdzekļi

VI. UZŅEMŠANAS ATSAUKŠANAS KRITĒRIJI

Norādiet valsts kritērijus uzņemšanas atsaukšanai.

VII. EURES DALĪBNIEKU UN PARTNERU SARAKSTS

Iesniedzot paraugu Eiropas Koordinācijas birojam, paraugam pievieno EURES dalībnieku un partneru sarakstu, kuru regulāri atjaunina.

12.7.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 179/24

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2017/1256

(2017. gada 11. jūlijs)

par paraugiem un procedūrām, ko izmanto, lai EURES tīklā Savienības līmenī apmainītos ar informāciju par valsts darba programmām

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

pēc apspriešanās ar EURES komiteju,

tā kā:

(1)	Regulā (ES) 2016/589 ir aicināts Savienības līmenī starp Komisiju un dalībvalstīm izveidot efektīvu sistēmu, kurā notiek informācijas apmaiņa par valsts, reģionālā un nozaru darbaspēka piedāvājumu un pieprasījumu, un to izmantot par pamatu praktiskai dalībvalstu sadarbībai EURES tīklā.

(2)

Regulas (ES) 2016/589 30. panta 1. punktā ir noteikts, ka katrai dalībvalstij jāvāc un jāanalizē informācija – datus iedalot pēc dzimuma – par darbaspēka trūkumu un darbaspēka pārpalikumu valsts un nozaru darba tirgū, īpašu uzmanību pievēršot darba tirgū vismazāk aizsargātajām grupām un bezdarba visvairāk skartajiem reģioniem, un par EURES darbībām valsts un vajadzības gadījumā pārrobežu līmenī.

(3)

Regulas (ES) 2016/589 31. panta 1. punktā ir teikts, ka valsts koordinācijas birojiem ir jāizstrādā valsts darba programmas EURES tīkla darbībām savās dalībvalstīs. Valsts koordinācijas birojiem būtu jāizmanto dalībvalstu apmaiņa ar valsts darba programmām par attiecīgo plānošanas periodu, lai novirzītu EURES tīkla resursus atbilstošām darbībām un projektiem un tādējādi tīkla attīstību virzītu tā, lai tas būtu uz rezultātiem vairāk orientēts rīks, kas atbilstu darba ņēmēju un darba devēju vajadzībām saskaņā ar darba tirgus dinamiku.

(4)	Informācijas apmaiņa starp valsts koordinācijas birojiem un Eiropas Koordinācijas biroju par to darba programmām un kopīga projektu analīze uzlabotu tīkla darbību, palielinātu pārredzamību un uzlabotu tīkla sniegtās sadarbības iespējas.

(5)	Lai īstenotu Regulas (ES) 2016/589 31. pantu, valsts koordinācijas birojiem, gatavojot valsts darba programmu, būtu jāvāc un jāizskata minētajā pantā norādītā valsts līmenī pieejamā informācija, un tie ir aicināti ņemt vērā Savienības līmenī pieejamus attiecīgus ziņojumus un dokumentus.

(6)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2016/589 31. panta 2. punktu valsts koordinācijas birojiem valsts darba programmas būtu jāizstrādā katru gadu un tajās būtu jānorāda galvenās darbības, kas jāveic EURES tīklā, to īstenošanas vajadzībām piešķirtie kopējie cilvēkresursi un finanšu resursi un plānoto darbību pārraudzības un novērtēšanas kārtība.

(7)

Eiropas Komisija valsts darba programmām izveido kopīgu paraugu, kura struktūra atspoguļo Regulas (ES) 2016/589 vispārējo mērķi, lai nodrošinātu, ka visas dalībvalstis norāda galvenās īstenotās darbības, kurās sniegti Regulas (ES) 2016/589 21.–28. pantā minētie atbalsta pakalpojumi gan darba ņēmējiem, gan darba devējiem.

(8)

Pamatojoties uz pieredzi, kas gūta saskaņā ar Komisijas Īstenošanas lēmumu 2012/733/ES (2) īstenotajā valsts koordinācijas biroju sadarbībā kopīgas plānošanas jomā, būtu jāizveido kopīgs valsts darba programmu sagatavošanas grafiks, kas, ņemot vērā valstu atšķirīgās sistēmas, būtu pietiekami elastīgs.

(9)

Būtu jāizmanto visa iespējamā sinerģija ar kārtību un procedūrām, ko īsteno, saskaņā ar Regulas (ES) 2016/589 32. pantu valsts līmenī vācot un analizējot datus vairākās EURES darbības jomās, jo īpaši tādēļ, lai valsts darba programmās izmantotu rādītājus, kuri balstās uz valsts nodarbinātības dienestu līdzšinējo praksi, ir konsekventi un sekmē datu vākšanas procesu, kas minēts īstenošanas aktos, kuri jāpieņem saskaņā ar Regulas (ES) 2016/589 32. panta 3. punktu.

(10)	EURES dalībnieku un partneru EURES darbiniekiem vajadzētu būt piekļuvei attiecīgajai valsts darba programmu informācijai, lai viņi varētu labāk iesaistīties Regulas (ES) 2016/589 6. pantā noteikto EURES tīkla mērķu sasniegšanā.

(11)

Valsts darba programmās apkopotā informācija par darbībām un rezultātiem var būt liels atbalsts, kad par EURES darbību tiek gatavots pārskats, kas Komisijai saskaņā ar Regulas (ES) 2016/589 33. pantu reizi divos gados ir jāiesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai, un tāpēc ir jāizpēta, kuras darba programmu daļas var darīt pieejamas šim mērķim,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Priekšmets

Ar šo lēmumu nosaka kārtību, kādā EURES tīklā apmainās ar informāciju par tīkla darbību plānošanu.

Šajā nolūkā lēmumā ir sniegts paraugs, kas valsts koordinācijas birojiem ir jāizmanto, gatavojot savas valsts darba programmas saskaņā ar Regulas (ES) 2016/589 31. panta 2. punktu, un ir noteiktas procedūras, kā ar informāciju par valsts darba programmām apmainās Savienības līmenī.

2. pants

Plānošanas perioda organizēšana

1. Katrs valsts koordinācijas birojs katru gadu pēc I pielikumā sniegtā parauga sagatavo valsts darba programmu EURES tīkla darbībām savā dalībvalstī.

2. Valsts darba programmu projektu dara pieejamu visiem valsts koordinācijas birojiem, un tiem ir iespēja iesniegt jautājumus par plānotajām darbībām un sniegt ieteikumus par sadarbību un informācijas apmaiņu attiecībā uz minētajām darbībām.

3. Koordinācijas grupā iesaistītajiem sociālo partneru Savienības līmeņa pārstāvjiem dod iespēju sniegt komentārus par valsts darba programmu projektiem.

4. Pēc komentāru iesniegšanai atvēlētā perioda galīgās valsts darba programmas ir pieejamas visiem valsts koordinācijas birojiem.

5. Valsts darba programmās pēc iespējas vairāk izmanto rādītājus un mērķus, kas saistīti ar īstenošanas aktiem, kuri jāpieņem saskaņā ar Regulas (ES) 2016/589 32. panta 3. punktu.

6. Papildus tam valsts darba programmās drīkst izmantot vēl citus rādītājus.

7. Valsts koordinācijas biroji ik gadu ziņo par valsts darba programmu īstenošanu, norādot plānoto darbību rezultātus.

3. pants

Valsts koordinācijas biroju uzdevumi un pienākumi

Valsts koordinācijas biroja pienākumi attiecīgajā dalībvalstī ir šādi:

a)	vākt, analizēt un kopīgot informāciju, kas noteikta Regulas (ES) 2016/589 30. pantā un kas nepieciešama valsts darba programmas sagatavošanai;

b)	sagatavot valsts darba programmas pēc I pielikumā sniegtā parauga;

c)	ievērot II pielikumā noteiktos valsts darba programmu projektu iesniegšanas termiņus;

d)	darīt pieejamu valsts darba programmas projektu tīklam, izmantojot Eiropas Koordinācijas biroja paredzētos līdzekļus;

e)	piedalīties valsts darba programmu projektu kopīgajā pārskatīšanā, lai minētās programmas pabeigtu un lai palielinātu praktisko sadarbību atbalsta pakalpojumu sniegšanā darba ņēmējiem un darba devējiem;

f)	pēc kopīgās pārskatīšanas pabeigt valsts darba programmu;

g)	kad vien nepieciešams, atjaunināt valsts darba programmu un atjauninājumus darīt pieejamus tīklam, izmantojot Eiropas Koordinācijas biroja paredzētos līdzekļus;

h)	ziņot par valsts darba programmā izklāstīto darbību īstenošanu, ievērojot II pielikumā noteiktos termiņus.

4. pants

Eiropas Koordinācijas biroja uzdevumi un pienākumi

Eiropas Koordinācijas biroja pienākums ir atbalstīt dalībvalstu savstarpējo informācijas apmaiņu par valsts darba programmām un kopīgo pārskatīšanu, un tas šo atbalstu cita starpā sniedz šādi:

a)	izplata Savienības līmenī pieejamo ar Regulas (ES) 2016/589 30. pantu saistīto informāciju valsts koordinācijas birojiem, lai tiem palīdzētu sagatavot valsts darba programmu projektus;

izstrādā un EURES portāla ārtīklā uztur rīku, ar kuru valsts koordinācijas birojiem dara pieejamu 7. pantā minēto paraugu un jebkādu saistītu informāciju par tā aizpildīšanu un iesniegšanu un sniedz valsts koordinācijas birojiem iespēju pārskatīt citam cita valsts darba programmu projektus un iesniegt par tiem komentārus;

c)	uzrauga, kā tiek ievēroti termiņi, kas II pielikumā noteikti valsts darba programmu projektu iesniegšanai, kopīgajai pārskatīšanai un ziņošanai par valsts darba programmu īstenošanu;

d)	nodrošina jebkādus citus rīkus, apmācību un atbalstu, kas nepieciešami, lai atvieglotu informācijas apmaiņu un savstarpējo mācīšanos par plānošanas periodu;

e)	īpašā EURES portāla ārtīkla sadaļā visam EURES tīklam dara pieejamus attiecīgos plānošanas perioda elementus, lai palielinātu pārredzamību un veicinātu savstarpējo mācīšanos;

f)	mudina valsts koordinācijas birojus nodrošināt saskanīgu Regulas (ES) 2016/589 31. un 32. panta piemērošanu;

g)	regulāri informē koordinācijas grupu par darbību plānošanas periodā un vajadzības gadījumā ierosina parauga un procedūru izmaiņas.

5. pants

EURES dalībnieku un partneru uzdevumi un pienākumi

EURES dalībnieki un partneri sniedz ieguldījumu EURES plānošanas periodā šādi:

a)	sniedz datus par pieejamajiem finanšu resursiem, cilvēkresursiem un plānotajām darbībām, kas tiks izmantoti valsts darba programmā;

b)	īsteno valsts darba programmas attiecīgās darbības;

c)	sniedz tādus datus par savu darbību īstenošanu, kas tiks izmantoti valsts darbības pārskatā.

6. pants

Koordinācijas grupas uzdevumi un pienākumi

1. Koordinācijas grupa rūpīgi pārrauga Regulas (ES) 2016/589 31. panta īstenošanu un ir forums, kurā apmainās ar viedokļiem un paraugpraksi, lai uzlabotu darbību EURES plānošanas periodā.

2. EURES koordinācijas grupa reizi gadā pārskata šā lēmuma piemērošanu, tādējādi sniedzot savu ieguldījumu darbības pārskatos un ex post novērtējuma ziņojumos, kas Komisijai jāsagatavo saskaņā ar Regulas (ES) 2016/589 33. un 35. pantu.

3. Koordinācijas grupa izlemj, kuri valsts darba programmu un valsts darbības pārskatu elementi attiecas uz visiem EURES darbiniekiem un kuriem tāpēc vajadzētu būt pieejamiem EURES portāla ārtīklā, lai nodrošinātu, ka EURES plānošanas periods tiek pienācīgi īstenots un ka tiek sasniegti EURES tīkla mērķi, kas noteikti Regulas (ES) 2016/589 6. pantā.

4. Koordinācijas grupa izlemj, kura informācija, kas izriet no EURES plānošanas perioda, ir noderīga un varētu tikt izmantota EURES darbības pārskatu sagatavošanai saskaņā ar Regulas (ES) 2016/589 33. pantu.

7. pants

Paraugs

1. Valsts koordinācijas biroji savu valsts darba programmu sagatavošanai izmanto I pielikumā sniegtā parauga elektronisko versiju.

2. Valsts koordinācijas biroji katrā I pielikumā sniegtā parauga sadaļā var iekļaut tik daudz darbību, cik nepieciešams.

3. Ja ir jāpielāgo vai jāmaina 4. panta b) punktā minētais rīks vai jebkāda ar to saistīta informācija un dokumentācija, Eiropas Koordinācijas birojs pirms jaunas versijas pieņemšanas apspriežas ar koordinācijas grupu saskaņā ar Regulas (ES) 2016/589 14. pantu.

8. pants

Process

1. Valsts koordinācijas biroji savu valsts darba programmu sagatavošanā ievēro II pielikumā sniegto grafiku.

2. Pēc pieņemšanas posma valsts darba programmas vai to daļas var būt pieejamas EURES tīklam EURES portāla ārtīklā.

9. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2017. gada 11. jūlijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 107, 22.4.2016., 1. lpp.

(2) Komisijas 2012. gada 26. novembra Īstenošanas lēmums 2012/733/ES, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 492/2011 attiecībā uz informācijas par brīvajām darba vietām un darba pieteikumiem apkopošanu un izplatīšanu un EURES dibināšanu (OV L 328, 28.11.2012., 21. lpp.).

I PIELIKUMS

PARAUGS, KAS VALSTS KOORDINĀCIJAS BIROJIEM JĀIZMANTO SAVU GADA DARBA PROGRAMMU SAGATAVOŠANĀ

Šā parauga elektroniskā versija un visas konsolidētās tā versijas, kurās iekļautas turpmākas izmaiņas, valsts koordinācijas birojiem būs pieejamas EURES portālā.

Darbības, kas minētas turpmāk dažādās parauga sadaļās, ir indikatīvas, un to uzskaitījums nav izsmeļošs.

1. KOPSAVILKUMS

Šajā sadaļā sniedz īsu pārskatu par darba programmas prioritātēm un galvenajām darbībām pārskata periodā.

2. VISPĀRĪGI ATBALSTA PAKALPOJUMI

2.1. Atbalsta pakalpojumi darba ņēmējiem

Šajā sadaļā sniedz pārskatu par darbībām, kurās tiek sniegts atbalsts darba ņēmējiem, piemēram:

—	piemeklēšanas un darbā iekārtošanas darbībām (tostarp palīdzības sniegšanu darba pieteikumu un CV sagatavošanā),

—	darbā pieņemšanas pasākumu organizēšanu,

—	vispārīgas informācijas un norādījumu sniegšanu,

—	konkrētas informācijas un norādījumu sniegšanu (piem., par darba un dzīves apstākļiem galamērķa valstī),

—	attiecīgā gadījumā citām darbībām.

2.2. Atbalsta pakalpojumi darba devējiem

Šajā sadaļā sniedz pārskatu par darbībām, kurās tiek sniegts atbalsts darba devējiem, tostarp īpašs atbalsts MVU, piemēram:

—	piemeklēšanas un darbā iekārtošanas darbībām (tostarp palīdzības sniegšanu informācijas sagatavošanā par darba prasībām un brīvajām darbvietām),

—	darbā pieņemšanas pasākumu organizēšanu,

—	vispārīgas informācijas un norādījumu sniegšanu,

—	informācijas sniegšanu par konkrētiem noteikumiem, kas attiecas uz pieņemšanu darbā no citas dalībvalsts, un par faktoriem, kas var atvieglot šādu pieņemšanu darbā,

—	citām darbībām, ja piemērojams.

3. KONKRĒTI ATBALSTA PAKALPOJUMI

3.1. Atbalsts attiecībā uz māceklību un stažēšanos

3.2. Atbalsta pakalpojumi pārrobežu reģionos

Šajā sadaļā sniedz pārskatu par darbībām, kurās tiek sniegts atbalsts pārrobežu darba ņēmējiem un darba devējiem darba tirgū pārrobežu reģionos, piemēram:

—	piemeklēšanas un darbā iekārtošanas darbībām,

—	tādas informācijas sniegšanu, kas attiecas uz pārrobežu darba ņēmēju specifisko situāciju un kas ir svarīga darba devējiem,

—	centralizētu risinājumu izveidi pārrobežu darba ņēmēju un darba devēju informēšanai;

—	citām (attiecīgā gadījumā).

3.3. Palīdzība pēc darbā pieņemšanas

Šajā sadaļā sniedz pārskatu par darbībām, kuras veiktas, lai nodrošinātu mobilā darba ņēmēja labāku integrāciju jaunajā darbavietā, piemēram:

—	vispārīgām darbībām, ar kurām darba devēji tiek informēti par darbā pieņemto darba ņēmēju integrāciju vai tiek veicināta darba devēju izpratne par to,

—	informēšanu par pieejamiem apmācības pasākumiem, kas ir noderīgi darba ņēmēju integrācijai (piem., par valodu mācībām),

—	citām (attiecīgā gadījumā).

3.4. Citas darbības un ieguldījums citās programmās

Šajā sadaļā sniedz informāciju par dalību īpašās darba ņēmēju mobilitātes shēmās, kas saņem finansiālu atbalstu no ES budžeta vai valsts avotiem, dalību divpusējos vai daudzpusējos projektos, kas veltīti darba ņēmēju mobilitātei, un jebkurām citām darbībām, kas nepieder pie iepriekš minētajām kategorijām.

4. RESURSI UN PĀRVALDĪBA

4.1. Cilvēkresursi

Aplēstais EURES (valsts koordinācijas biroja, EURES dalībnieku un partneru) pilnslodzes ekvivalenta darbinieku kopējais skaits.

4.2. Finanšu resursi

Aplēstais šīm iesaistītajām organizācijām pieejamo resursu (EUR) piešķīrums sadalījumā pa avotiem: valsts avoti, ES budžets (attiecīgā gadījumā) un citi avoti (attiecīgā gadījumā).

4.3. IT/infrastruktūra

IT rīki un infrastruktūra, kas veltīti EURES darbībai, kā arī piekļuve citiem rīkiem, kas kopīgoti ar EURES dalībniekiem (piem., valsts nodarbinātības dienestu vispārīgā infrastruktūra) un partneriem.

4.4. Pārvaldība

Šajā sadaļā sniedz pārskatu par darbībām valsts tīkla darbības atbalstam, piemēram:

—	izpratnes veicināšanas darbībām valsts tīkla vajadzībām,

—	valsts koordinācijas biroja un valsts tīkla EURES dalībnieku un partneru sadarbspēju un sadarbību,

—	jaunu, novatorisku pieeju izmantošanu pakalpojumu sniegšanā,

—	sadarbību ar citām ieinteresētajām personām, piemēram, sociālajiem partneriem, citiem tīkliem, profesionālās orientācijas dienestiem, tirdzniecības palātām, par sociālo nodrošinājumu un nodokļiem atbildīgajām iestādēm utt.

4.5. Apmācība

Šajā sadaļā sniedz informāciju par apmācību (tostarp sagatavošanās kursiem) valsts, reģionālā un vietējā līmenī un – attiecīgā gadījumā – par jebkādiem citiem mācīšanās pasākumiem, ar kuriem tiek sekmēta prasmju un zināšanu pilnveide tīklā.

4.6. Komunikācija

Šajā sadaļā uzskaita īpašas darbības, kas izriet no valstu komunikācijas plāniem un/vai EURES komunikācijas stratēģijas, un – attiecīgā gadījumā – citas svarīgas komunikācijas un izpratnes veicināšanas darbības, ko plānots īstenot pārskata periodā un kas attiecas uz iepriekš 2. un 3. sadaļā uzskaitītajiem atbalsta pasākumiem.

4.7. Darbību pārraudzība un novērtēšana

Šajā sadaļā uzskaita rīkus, ar kuriem novērtē EURES darbības rezultātus un iznākumus valsts līmenī.

II PIELIKUMS

GADA VALSTS DARBA PROGRAMMAS SAGATAVOŠANAS GRAFIKS

1. SAGATAVOŠANĀS POSMS

Valsts koordinācijas birojiem jānodrošina, ka tiek vākta, analizēta un kopīgota informācija par darbaspēka trūkumu un pārpalikumu valsts un nozaru darba tirgos, īpašu uzmanību pievēršot darba tirgū vismazāk aizsargātajām grupām un bezdarba visvairāk skartajiem reģioniem un ņemot vērā datus par mobilitātes plūsmām un modeļiem.

2. PROJEKTA SAGATAVOŠANAS POSMS

Valsts koordinācijas birojiem, izmantojot sagatavošanās posmā savākto informāciju, līdz N – 1. gada 31. oktobrim ir jāsagatavo valsts darba programmas pirmā versija. Projekti ir pieejami īpašā EURES portāla ārtīkla sadaļā.

3. KOPĪGĀS PĀRSKATĪŠANAS POSMS

Valsts koordinācijas birojiem līdz N – 1. gada 31. decembrim kopīgi jāpārskata gada valsts darba programmu projekti.

4. PIEŅEMŠANAS POSMS

Valsts koordinācijas birojiem ir jāpabeidz valsts darba programmas līdz N gada 31. janvārim, ņemot vērā pārskatīšanas posmā saņemtās atsauksmes.

5. ĪSTENOŠANAS POSMS

Gada valsts darba programmas īsteno no N gada janvāra līdz decembrim.

6. ZIŅOŠANAS POSMS

Valsts koordinācijas birojiem jāvāc informācija par valsts darba programmas rezultātiem un līdz N + 1. gada 31. martam jāziņo par tās īstenošanu.

12.7.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 179/32

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2017/1257

(2017. gada 11. jūlijs)

par tehniskajiem standartiem un formātiem, kas nepieciešami vienotai sistēmai, kura dotu iespēju EURES portālā piemeklēt brīvās darbvietas darba pieteikumiem un CV

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

tā kā:

(1)	Regulā (ES) 2016/589 cita starpā ir noteikti principi un noteikumi, ko piemēro Komisijas un dalībvalstu sadarbībai, kuras mērķis ir kopīgot attiecīgos pieejamos datus par brīvajām darbvietām, darba pieteikumiem un CV.

(2)	Regulas (ES) 2016/589 17. pantā ir paredzēta tādas vienotas sistēmas izveide, kas dalībvalstu brīvo darbvietu piedāvājumus, darba pieteikumus un CV apkopotu EURES portālā.

(3)	Lai izveidotu vienoto sistēmu un sniegtu iespēju efektīvi meklēt un piemeklēt iesniegtos datus, ir jāizmanto kopīgi apmaiņai paredzēto datu standarti un formāti.

(4)	Šo standartu un formātu pamatā pēc iespējas vairāk vajadzētu būt vispāratzītiem nozares vai valdības standartiem, ko izmanto valsts nodarbinātības dienesti un citi darba tirgus dalībnieki, un tie būtu jāpieņem pēc pienācīgas apspriešanās ar dalībvalstīm.

(5)	Laika gaitā šie standarti un formāti var būt jāpielāgo, lai atspoguļotu tehnoloģiskās vai funkcionālās pārmaiņas. Tāpēc ir svarīgi ieviest pārvaldības modeli, kas nodrošinātu pienācīgu apspriešanos ar dalībvalstīm un to iesaisti pirms standartu un formātu pieņemšanas.

(6)

Lai atvieglotu darbu, ko valsts koordinācijas biroji veic, organizējot koordinētu informācijas pārsūtīšanu uz EURES portālu, garantētu datu apmaiņas mehānisma darbību un nodrošinātu labu informācijas faktisko un tehnisko kvalitāti, ir jānosaka un jāparedz daži vispārīgi sistēmas izveides un darbības principi, kā arī iesaistīto personu uzdevumi un pienākumi.

(7)	Šiem vispārīgajiem principiem būtu jāpaskaidro un jāprecizē datu radītāju un turētāju tiesības un pienākumi un tas, kā visā datu pārsūtīšanas ķēdē tiek nodrošināta personas datu aizsardzība.

(8)

Lai, ņemot vērā Regulas (ES) 2016/589 mērķus, sekmētu brīvo darbvietu, tostarp mācekļiem un stažieriem paredzētu darbvietu, rezultatīvu piemeklēšanu darba pieteikumiem un CV EURES portālā, ir svarīgi, lai EURES dalībnieki un partneri pārredzami darītu pieejamus pēc iespējas vairāk no to rīcībā esošajiem piemērotajiem brīvo darbvietu piedāvājumiem, darba pieteikumiem un CV.

(9)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi, kas saistīti ar personas datu apstrādi, būtu jāveic atbilstoši ES tiesību aktiem par personas datu aizsardzību, konkrētāk, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 95/46/EK (2) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 45/2001 (3), kā arī valsts pasākumiem, ar ko tiek īstenoti minētie akti. Īpaši būtu jāraugās, lai tiktu ievēroti datu izmantošanas mērķa ierobežojuma, datu apjoma samazināšanas, uzglabāšanas laika ierobežojuma, integritātes un konfidencialitātes principi.

(10)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar EURES komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Priekšmets, darbības joma un definīcijas

Šajā lēmumā ir izklāstīti tehniskie standarti un formāti, kas izmantojami vienotai sistēmai, ar kuru EURES dalībnieku un attiecīgā gadījumā EURES partneru iesniegtos brīvo darbvietu piedāvājumus, darba pieteikumus un CV apkopo EURES portālā, un metodes un procedūras, saskaņā ar kurām vienojas par turpmākām tehniskām un funkcionālām definīcijām.

Šajā lēmumā piemēro šādas definīcijas:

a)	“darba pieteikums” ir dokuments vai dokumentu kopums, ko pieteikuma iesniedzējs pārsūta darba devējam vai nodarbinātības dienestam tā procesa ietvaros, kurā darba devējs tiek informēts par pieteikuma iesniedzēja iespēju un vēlmi tikt nodarbinātam konkrētā darba vietā vai amatā;

b)	“CV” ir dokuments, kurā aprakstīts personas profils, rezumējot tās profesionālo pieredzi un izglītību, kā arī sniedzot citu attiecīgu informāciju par personas sasniegumiem, prasmēm, kompetencēm, kvalifikāciju un interesēm;

c)	“darba meklētāja profils” ir standarta datu formāts darba ņēmēju CV un darba pieteikumu informācijas apkopošanai un izplatīšanai saskaņā ar šo lēmumu;

“datu radītājs” ir persona vai vienība, kas sākotnēji radījusi datu kopumu, kurš tiek darīts pieejams EURES portālā. Par datu radītājiem tiek uzskatīti darba devēji, kas ir publicējuši brīvas darbvietas piedāvājumu, un darba ņēmēji, kas ir izveidojuši un nolēmuši publiskot darba meklētāja profilu ar EURES dalībnieka vai attiecīgā gadījumā EURES partnera starpniecību un kas ir devuši nepieciešamo piekrišanu informācijas pārsūtīšanai uz EURES portālu;

e)	“EURES datu turētājs” ir persona vai vienība, kam ir likumīgas tiesības noteikt, kuriem ir atļauts piekļūt datiem. EURES datu turētājs var būt datu radītājs vai kāds cits, ko pilnvarojis datu radītājs un kas rīkojas datu radītāja vārdā;

f)	“galalietotājs” ir persona vai subjekts, kas izgūst un izmanto EURES portālā saskaņā ar šo lēmumu apkopotos datus par brīvajām darbvietām un darba meklētāju profiliem, lai atrastu brīvas darbvietas, uz ko pieteikties, vai atrastu kandidātus, kam piedāvāt darba iespējas;

g)	“vienota sistēma” ir datu definīcijas un funkcionālās specifikācijas šajā lēmumā izklāstītajai datu pārsūtīšanai un procesiem, kuras dod iespēju piemeklēt CV brīvajām darbvietām;

h)	“tehniskā infrastruktūra” ir viss aparatūras, programmatūras, tīklu un citu elementu kopums, kas nepieciešams, lai izstrādātu, testētu, sagādātu, pārraudzītu, kontrolētu vai atbalstītu attiecīgos IT pakalpojumus, kas nepieciešami vienotās sistēmas izmantošanai;

“vienots saskaņots kanāls” ir pakalpojums, kas izveidots starp EURES portāla pieslēgvietu un dalībvalstī esošo pieslēgvietu un dod iespēju pārsūtīt datus no valstu EURES dalībniekiem un attiecīgā gadījumā EURES partneriem uz EURES portālu atbilstoši vienotajai sistēmai un izmantojot atbilstošo tehnisko infrastruktūru.

2. pants

Datu pārsūtīšanas un apmaiņas vispārīgie principi

1. Katra dalībvalsts izveido un uztur vienotu saskaņotu kanālu brīvo darbvietu piedāvājumu un darba meklētāju profilu pārsūtīšanai no valsts EURES dalībniekiem un attiecīgā gadījumā EURES partneriem uz EURES portālu.

2. Šajā nolūkā katra dalībvalsts izveido tehnisko infrastruktūru, kura ir savienota ar EURES portālu un kurai EURES dalībnieki un attiecīgā gadījumā EURES partneri var pieslēgties, un ar kuras starpniecību tie var pārsūtīt datus.

3. Eiropas Koordinācijas birojs nodrošina EURES portāla un saistīto IT pakalpojumu darbību, lai saņemtu un apstrādātu ar 1. punktā minētās infrastruktūras starpniecību pārsūtītos datus.

4. Eiropas Koordinācijas birojs datus dara pieejamus meklēšanai un piemeklēšanai ne tikai galalietotājiem tieši EURES portālā, bet arī izmantojot lietotņu saskarnes, kas EURES dalībniekiem un attiecīgā gadījumā EURES partneriem dod iespēju darīt šo informāciju pieejamu savās sistēmās saviem darbiniekiem un savu darba meklēšanas portālu un pakalpojumu lietotājiem.

5. Visas vajadzīgās definīcijas, standartus, specifikācijas un procesus sīki izklāsta dokumentos, par kuriem vienojas valsts koordinācijas biroji šajā lēmumā aprakstītajā pārvaldības struktūrā, un dara pieejamus visām iesaistītajām personām īpašā EURES portāla ārtīkla sadaļā.

3. pants

Datu satura un kvalitātes vispārīgie principi

1. Datus, ko nosūta uz EURES portālu saskaņā ar Regulu (ES) 2016/589 un šo lēmumu, indeksē, uzglabā un dara tur pieejamus tikai meklēšanai un piemeklēšanai konkrēto datu radītāja vai EURES datu turētāja noteiktajā derīguma termiņā. Anonimizētus datus var uzglabāt un atklāt – arī trešām personām – izpētes un statistikas vajadzībām pat pēc derīguma termiņa beigām.

2. Datu pārsūtīšana uz EURES portālu neskar likumos, noteikumos un nolīgumos noteiktās un visai datu pārsūtīšanas ķēdei (no datu radītāja līdz EURES portālam) piemērojamās tiesības uz datiem, kuru turētājs ir datu radītājs vai EURES datu turētājs.

3. Personas datus, kas pārsūtīti uz EURES portālu un tajā tiek uzglabāti, var atklāt tikai tiktāl, cik tam piekritis datu radītājs. Tos var atklāt tikai EURES dalībniekiem un partneriem vai galalietotājiem, kuri ir reģistrējušies EURES portālā vai pie EURES dalībnieka vai partnera, kas tiem nodrošina piekļuvi datiem ar 2. panta 4. punktā minēto lietotņu saskarņu starpniecību, ja šie galalietotāji ir piekrituši noteikumiem, kuros pilnīgi ievērots tas, kam piekrituši un ko akceptējuši datu radītāji.

4. Darba devēji var netieši vai tieši cedēt tiesības uz datiem, kas ietverti brīvās darbvietas piedāvājumā, vai atteikties no tām; tas neattiecas uz minētajos piedāvājumos ietvertiem personas datiem. Darba ņēmējs patur tiesības uz saviem personas datiem un jebkurā brīdī var atsaukt savu piekrišanu informācijas publiskošanai, kā arī dzēst, mainīt vai citādi apstrādāt visus datus, kas pārsūtīti uz EURES portālu, vai daļu no tiem. Tādas pašas tiesības ir arī darba devējiem attiecībā uz personas datiem, kas iekļauti brīvās darbvietas piedāvājumā.

5. Valsts koordinācijas birojiem un EURES dalībniekiem, un attiecīgā gadījumā EURES partneriem ir pienākums nodrošināt, ka visi dati, kas ar to starpniecību tiek nodoti EURES portālam, tiek nodoti atbilstoši Regulai (ES) 2016/589, šim lēmumam un visiem citiem piemērojamiem likumiem un noteikumiem, jo īpaši tiem, kas attiecas uz personas datu aizsardzību, ka datu radītāji vai EURES datu turētāji ir informēti par to, kā viņu dati tiks izmantoti un apstrādāti, un ka ir saņemtas visas nepieciešamās piekrišanas un atļaujas. Datu izcelsmei un datos veiktajām izmaiņām, kā arī dotajai piekrišanai jābūt izsekojamai visā pārsūtīšanas ķēdē no datu radītāja līdz EURES portālam.

6. Eiropas Koordinācijas birojs ir par EURES portālā uzglabāto personas datu apstrādi atbildīgā persona Regulas (EK) Nr. 45/2001 izpratnē (t. i., datu pārzinis). Tas saskaņā ar minēto regulu ir atbildīgs par personas datu apstrādi, tostarp 1. punktā minēto anonimizēšanu, un par tehniskajiem un organizatoriskajiem pasākumiem, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu attiecīgo datu pienācīgu drošību, konfidencialitāti un integritāti.

7. Koordinācijas grupa izstrādā kopīgas minimālās prasības personas datu aizsardzības paziņojumiem un noteikumiem, kas jāievēro Eiropas Koordinācijas birojam, valsts koordinācijas birojiem, EURES dalībniekiem un attiecīgā gadījumā EURES partneriem, lai izpildītu Regulā (ES) 2016/589 noteiktās prasības par datu radītāju vai EURES datu turētāju informētu piekrišanu un lai nodrošinātu, ka piekļuvē datiem tiek piemēroti vienādi noteikumi, un par šīm prasībām vienojas.

4. pants

Valsts koordinācijas biroju uzdevumi un pienākumi

Valsts koordinācijas biroju pienākums ir attiecīgajā dalībvalstī organizēt, ka informācija par brīvajām darbvietām un darba meklētāju profiliem tiek koordinēti un droši pārsūtīta uz EURES portālu, jo īpaši:

a)	uzraudzīt tās tehniskās infrastruktūras izveidi un uzturēšanu, kas vajadzīga, lai nodrošinātu, ka attiecīgos datus no EURES dalībniekiem un attiecīgā gadījumā no EURES partneriem var pārsūtīt uz EURES portālu pa vienotu saskaņotu kanālu;

b)	dot EURES dalībniekiem un attiecīgā gadījumā EURES partneriem iespēju pieslēgties un pārsūtīt datus, izmantojot šo vienoto saskaņoto kanālu;

c)	nodrošināt, ka tiek pastāvīgi pārraudzīti savienojumi ar EURES portālu un iesaistītajiem EURES dalībniekiem un partneriem, un spēt ātri rīkoties, lai novērstu tehniskas vai citas problēmas, kas var rasties saistībā ar savienojumu vai pārsūtāmajiem datiem;

d)	nodrošināt, ka visas darbības, kas saistītas ar datu apmaiņu un pārsūtīšanu, tiek veiktas pilnīgā saskaņā ar Regulu (ES) 2016/589 un šajā lēmumā izklāstītajiem vispārīgajiem principiem, un iejaukties ikreiz, kad tā nenotiek;

e)	nodrošināt, ka visi dati tiek pārsūtīti atbilstoši akceptētajiem formātiem un standartiem, kas paredzēti Regulā (ES) 2016/589 un šajā lēmumā;

f)	nodrošināt, ka ir ieviesta kārtība, ar ko nodrošina, ka datu radītāji ir pilnīgi informēti par to, kā tiks izmantoti un apstrādāti viņu dati, un to apzinās;

g)	sniegt un regulāri atjaunināt informāciju par pasākumiem un sistēmām, kas ieviesti, lai nodrošinātu datu kvalitāti, drošību, integritāti, konfidencialitāti un izsekojamību, tostarp personas datu aizsardzību;

h)	piedalīties informācijas apmaiņā un sadarbībā, kā paredzēts Regulas (ES) 2016/589 9. panta 5. punktā;

i)	informēt Eiropas Koordinācijas biroju par politikas nostādnēm, kas attiecas uz brīvo darbvietu piedāvājumu vai brīvo darbvietu piedāvājumu kategoriju izslēgšanu saskaņā ar Regulas (ES) 2016/589 17. pantu;

j)	paziņot par 9. pantā minēto vienotā kontaktpunkta norīkošanu.

5. pants

Eiropas Koordinācijas biroja uzdevumi un pienākumi

Eiropas Koordinācijas biroja pienākums ir sniegt atbalstu EURES tīklam to pienākumu izpildē, kas ir saistīti ar informācijas par brīvajām darbvietām un darba meklētāju profiliem koordinētu pārsūtīšanu uz EURES portālu, jo īpaši:

a)	izveidot un uzturēt tehnisko infrastruktūru, kas nepieciešama datu saņemšanai no dalībvalstīm pa vienoto saskaņoto kanālu;

b)	nodrošināt EURES portāla un ar to saistīto IT sistēmu darbību un tos papildus pilnveidot, lai nodrošinātu meklēšanas un piemeklēšanas pakalpojumus EURES tīklam un galalietotājiem, kas tos EURES portālā var saņemt pašapkalpošanās ceļā;

izveidot un uzturēt tehnisko infrastruktūru, kas nepieciešama, lai EURES dalībnieki un attiecīgā gadījumā EURES partneri varētu piekļūt brīvo darbvietu piedāvājumiem un darba meklētāju profiliem EURES portālā ar mērķi tos darīt pieejamus un meklējamus saviem darbiniekiem un savu darba meklēšanas portālu lietotājiem;

d)	nodrošināt, ka visas darbības, kas saistītas ar datu apmaiņu un pārsūtīšanu, tiek veiktas pilnīgā saskaņā ar Regulu (ES) 2016/589 un šajā lēmumā izklāstītajiem vispārīgajiem principiem, un iejaukties ikreiz, kad tā nenotiek;

e)	sniegt un regulāri atjaunināt informāciju par pasākumiem un sistēmām, kas ieviesti, lai nodrošinātu datu kvalitāti, drošību, integritāti, konfidencialitāti un izsekojamību, tostarp personas datu aizsardzību;

f)	nodrošināt īpašu EURES portāla ārtīkla sadaļu, kā arī citus rīkus un atbalstu, kas nepieciešami, lai valsts koordinācijas biroji un EURES dalībnieki un partneri saskaņā ar regulu un šo lēmumu varētu efektīvi apmainīties ar informāciju un izskatīt sūdzības;

g)	sagatavot, atjaunināt un darīt EURES portāla ārtīklā pieejamu visu nepieciešamo tehnisko un citu dokumentāciju, kas vajadzīga datu pārsūtīšanai un apmaiņai, jo īpaši 8. pantā minētos dokumentus.

6. pants

EURES dalībnieku un partneru uzdevumi un pienākumi

1. Visi EURES dalībnieki un tie EURES partneri, kas ir apņēmušies izpildīt uzdevumu papildināt brīvo darbvietu un/vai darba meklētāju profilu kopumu, izmanto saskaņā ar šo lēmumu izveidoto tehnisko infrastruktūru, lai piedalītos koordinētā un drošā informācijas par brīvajām darbvietām un darba meklētāju profiliem pārsūtīšanā uz EURES portālu, kā norādīts Regulas (ES) 2016/589 12. panta 3. punktā un 17. panta 1. punktā, jo īpaši veic šādas darbības:

a)	izveido tehnisko infrastruktūru, kas nepieciešama, lai pieslēgtos vienotajam saskaņotajam kanālam, kurš nodrošināts attiecīgajā valstī;

b)	pastāvīgi pārrauga savienojumus un spēj ātri rīkoties, lai novērstu tehniskas vai citas problēmas, kas var rasties saistībā ar savienojumu vai pārsūtāmajiem datiem;

c)	nodrošina, ka visas darbības, kas saistītas ar datu apmaiņu un pārsūtīšanu, tiek veiktas pilnīgā saskaņā ar Regulu (ES) 2016/589 un šajā lēmumā izklāstītajiem vispārīgajiem principiem, un iejaucas ikreiz, kad tā nenotiek;

d)	nodrošina, ka visi dati tiek pārsūtīti atbilstoši akceptētajiem formātiem un standartiem, kas paredzēti Regulā (ES) 2016/589 un šajā lēmumā;

e)	nodrošina, ka datu radītāji ir pilnīgi informēti par to, kā tiks izmantoti un apstrādāti viņu dati, un to apzinās;

f)	sniedz un regulāri atjaunina informāciju par pasākumiem un sistēmām, kas ieviesti, lai nodrošinātu datu kvalitāti, drošību, integritāti, konfidencialitāti un izsekojamību, tostarp personas datu aizsardzību;

g)	skaidri un pārredzami informē valsts koordinācijas biroju par to, kā tiek piemērotas politikas nostādnes, kas attiecas uz izslēgšanu no pārsūtāmā visu publiski pieejamo brīvo darbvietu piedāvājumu kopuma saskaņā ar Regulas (ES) 2016/589 17. pantu;

h)	nodrošina dienesta kontaktpunktu, lai valsts koordinācijas birojam būtu vieglāk koordinēt valsts līmenī. Dienesta kontaktpunkta funkciju var izpildīt palīdzības dienests vai līdzīgs dienests.

2. Lai nodrošinātu, ka EURES tīklā iesaistītie EURES dalībnieku un partneru darbinieki un to pārvaldīto darba meklēšanas portālu galalietotāji var viegli piekļūt brīvo darbvietu piedāvājumiem un darba meklētāju profiliem, kas ir pieejami EURES portālā, un tos meklēt un piemeklēt, EURES dalībnieki un partneri var savas sistēmas savienot ar tehnisko infrastruktūru, ko Eiropas Koordinācijas birojs nodrošinājis šim mērķim, un šo infrastruktūru izmantot.

7. pants

Koordinācijas grupas uzdevumi un pienākumi

1. Koordinācijas grupa sekmē labu vienotās sistēmas darbību un palīdz organizēt, ka informācija par brīvajām darbvietām un darba meklētāju profiliem tiek koordinēti un droši pārsūtīta uz EURES portālu, un pastāvīgi veic tās uzlabošanu. Koordinācijas grupa rūpīgi pārrauga vienotās sistēmas darbību un ir forums, kurā apmainās ar viedokļiem un paraugpraksi, lai uzlabotu tās darbību.

2. Koordinācijas grupa reizi gadā pārskata šā lēmuma piemērošanu un tādējādi nodrošina dalībvalstu ieguldījumu darbības pārskatos un ex post novērtējuma ziņojumos, kas Komisijai jāsagatavo saskaņā ar Regulas (ES) 2016/589 33. un 35. pantu.

3. Pirms 8. pantā minēto EURES vienotā saskaņotā kanāla specifikāciju pieņemšanas vai to mainīšanas par tām ikreiz jāvienojas ar koordinācijas grupu saskaņā ar 9. pantā izklāstīto procedūru, un tās var piemērot tikai pēc tam.

4. Koordinācijas grupa var izveidot īpašas ekspertu grupas, kas sniedz atbalstu, palīdzību un padomus attiecībā uz tās uzdevumiem.

8. pants

Tehniskās un funkcionālās definīcijas un specifikācijas datu apmaiņai

1. Eiropas Koordinācijas birojs saskaņā ar 9. pantā izklāstītajām procedūrām pieņem “EURES vienotā saskaņotā kanāla specifikācijas”, kas ietver

a)	“EURES formātu un standartu specifikāciju”, kurā aprakstīts datu formāts, datu definīcijas, izmantojamie standarti un validācijas noteikumi, kas jāievēro, uz EURES portālu ar vienotās sistēmas starpniecību pārsūtot brīvas darbvietas piedāvājumu vai darba meklētāja profilu;

b)	“EURES funkcionālās ziņapmaiņas specifikācijas”, kurās aprakstīta tehniskā infrastruktūra, kas jānodrošina, un apmaiņas specifikācijas, kas jāīsteno, lai nodrošinātu datu apmaiņu;

c)	“EURES sadarbspējas procesa rokasgrāmatu”, kurā aprakstīti procesi, darbības un iejaukšanās, kas nepieciešami, lai nodrošinātu vienotā saskaņotā kanāla darbību, īstenotu izmaiņu pārvaldību un nodrošinātu kvalitāti, drošību, izsekojamību un datu aizsardzību, tostarp personas datu aizsardzību.

2. “EURES vienotā saskaņotā kanāla specifikācijas” un visus to atjauninājumus un izmaiņas dara pieejamas EURES tīklam īpašā EURES portāla ārtīkla sadaļā.

9. pants

Pārvaldība

1. Visas dalībvalstis ar savu valsts koordinācijas biroju starpniecību norīko vienotu kontaktpunktu, kam var sūtīt visus pieprasījumus, jautājumus un paziņojumus par to noteikumu īstenošanu, kas attiecas uz IT pakalpojumiem un paredzēti Regulā (ES) 2016/589, un par šā lēmuma piemērošanu, un Eiropas Koordinācijas birojam sniedz informāciju par šo kontaktpunktu.

2. Lai datu apmaiņas vienotā sistēma, EURES portāls un saistītie IT pakalpojumi darbotos bez starpgadījumiem, Eiropas Koordinācijas birojs organizē regulāras sanāksmes ar 1. punktā minētajiem vienotajiem kontaktpunktiem un nodrošina efektīvus to savstarpējās saziņas līdzekļus. Koordinācijas grupa var vienoto kontaktpunktu grupu pilnvarot sagatavot konsultācijas vai arī to uzaicināt sniegt norādījumus vai padomus par tehniskiem un IT jautājumiem, kas saistīti ar Regulu (ES) 2016/589.

3. Pirms Eiropas Koordinācijas birojs pieņem “EURES vienotā saskaņotā kanāla specifikācijas” vai izdara jebkādas turpmākas izmaiņas tajās, oficiāli apspriežas ar koordinācijas grupu saskaņā ar Regulas (ES) 2016/589 14. pantu. Pirms šādas apspriešanās attiecīgā gadījumā EURES tīklā un ar citiem attiecīgiem valsts un starptautiskiem ekspertiem, piemēram, ar formātu un standartu izstrādē iesaistītajām struktūrām, apspriežas par tehniskiem jautājumiem.

10. pants

Stāšanās spēkā

1. Šis lēmums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2. Eiropas Koordinācijas birojs publicē “EURES vienotā saskaņotā kanāla specifikāciju” pirmo versiju un visus pārējos attiecīgos sarakstus un norādījumu dokumentus EURES portāla ārtīklā ne vēlāk kā 2017. gada 1. decembrī.

Briselē, 2017. gada 11. jūlijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 107, 22.4.2016., 1. lpp.

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīva 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.), kā arī – no 2018. gada 25. maija – Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regula (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).

12.7.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 179/39

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS LĒMUMS (ES) 2017/1258

(2017. gada 5. jūlijs)

par lēmumu deleģēšanu par konfidenciālas statistiskās informācijas nosūtīšanu Vienotajai noregulējuma valdei (ECB/2017/22)

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtus, un jo īpaši to 12.1. pantu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 2533/98 (1998. gada 23. novembris) par statistikas informācijas vākšanu, ko veic Eiropas Centrālā banka (1), un jo īpaši tās 8. panta 4.a punktu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2533/98 8. panta 4.a punkta pirmo teikumu Eiropas Centrālo banku sistēma (ECBS) var sniegt konfidenciālu statistikas informāciju dalībvalstu un Savienības iestādēm vai struktūrām, kuras atbild par finanšu iestāžu, tirgu un infrastruktūras uzraudzību vai finanšu sistēmas stabilitāti saskaņā ar Savienības vai valstu tiesību aktiem, kā arī Eiropas Stabilizācijas mehānismam (ESM) tikai tādā apjomā un tik detalizēti, cik tas ir vajadzīgs, lai izpildītu to attiecīgos uzdevumus. Vienotā noregulējuma valde uzskatāma par šādu iestādi vai organizāciju.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2533/98 8. panta 4.a punkta otro teikumu iestādes vai struktūras, kas saņem konfidenciālu statistikas informāciju, veic visus vajadzīgos normatīvos, administratīvos, tehniskos un organizatoriskos pasākumus, lai nodrošinātu konfidenciālas statistikas informācijas fizisko un loģisko aizsardzību. ECB Padome uzskata, ka Vienotā noregulējuma valde ir veikusi šādus pasākumus.

(3)

Lai veicinātu lēmumu pieņemšanas procesu attiecībā uz lēmumiem par konfidenciālas statistiskās informācijas nosūtīšanu Vienotajai noregulējuma valdei, ir nepieciešams deleģēšanas lēmums. Saskaņā ar Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtu 12.1. pantu ECB Padome var lemt par konkrētu pilnvaru deleģēšanu ECB Valdei. Ievērojot Eiropas Savienības Tiesas izstrādātos un apstiprinātos deleģēšanas vispārējos principus, lēmumu pieņemšanas pilnvaru deleģēšanai jābūt ierobežotai, proporcionālai un balstītai uz noteiktiem kritērijiem. Ņemot vērā, ka pieņemamie lēmumi pēc būtības ir vairāk tehniski nekā politiski, šie kritēriji var būt salīdzinoši vispārēji.

(4)	Ja šajā deleģēšanas lēmumā noteiktie deleģēta lēmuma pieņemšanas kritēriji nav ievēroti, lēmumi par konfidenciālas statistiskās informācijas nosūtīšanu Vienotajai noregulējuma valdei būtu jāpieņem ECB Padomei pēc ECB Valdes priekšlikuma saņemšanas.

(5)	Ņemot vērā Vienotās noregulējuma valdes pieprasījumu nosūtīt konfidenciālu statistisko informāciju ievērojami pieaugušo daudzumu, lēmums būtu jāpieņem steidzami, un tam būtu jāstājas spēkā dienā, kurā to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Definīcijas

Šajā lēmumā piemēro šādas definīcijas:

1)	“konfidenciāla statistiskā informācija” ir konfidenciāla statistikas informācija, kas definēta Regulas (EK) Nr. 2533/98 1. panta 12. punktā;

2)	“deleģēts lēmums” ir lēmums, kas pieņemts, pamatojoties uz ECB Padomes deleģētām pilnvarām saskaņā ar šo lēmumu.

2. pants

Konfidenciālas statistiskās informācijas nosūtīšana Vienotajai noregulējuma valdei

1. Lēmumus par konfidenciālas statistiskās informācijas nosūtīšanu Vienotajai noregulējuma valdei ECB Padome ar šo deleģē ECB Valdei.

2. Lēmumu par konfidenciālas statistiskās informācijas nosūtīšanu Vienotajai noregulējuma valdei ar deleģēta lēmuma palīdzību pieņem vienīgi tad, ja izpildīti 3. pantā noteiktie kritēriji deleģētu lēmumu pieņemšanai.

3. pants

Kritēriji deleģētu lēmumu pieņemšanai par konfidenciālas statistiskās informācijas nosūtīšanu Vienotajai noregulējuma valdei

1. Lēmumu par konfidenciālas statistiskās informācijas nosūtīšanu Vienotajai noregulējuma valdei ar deleģēta lēmuma palīdzību pieņem vienīgi tad, ja šī informācija saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2533/98 8. panta 4.a punktu ir vajadzīga Vienotās noregulējuma valdes uzdevumu izpildei. Vienotajai noregulējuma valdei nosūtāmā konfidenciālā statistiskā informācija ir pietiekama, nozīmīga un nepārmērīga šo uzdevumu kontekstā.

2. Lēmumu par konfidenciālas statistiskās informācijas nosūtīšanu Vienotajai noregulējuma valdei ar deleģēta lēmuma palīdzību pieņem vienīgi tad, ja:

informācija Vienotajai noregulējuma valdei vajadzīga sabiedrības interešu testa veikšanai, lai izvērtētu, vai noregulējuma pasākumi ietekmēs darījuma partnerus no finanšu stabilitātes viedokļa un kā noregulējuma pasākumi tos ietekmēs, kā arī izvērtētu darījuma partneru saiknes ar citām finanšu iestādēm un darījuma partneriem;

b)	šīs informācijas nosūtīšana negatīvi neietekmēs ECBS uzdevumu izpildi.

4. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā dienā, kurā to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Frankfurtē pie Mainas, 2017. gada 5. jūlijā

ECB prezidents

Mario DRAGHI

(1) OV L 318, 27.11.1998., 8. lpp.

		ISSN 1977-0715
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 179

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	60. gadagājums 2017. gada 12. jūlijs

Saturs		II Neleģislatīvi akti	Lappuse
		STARPTAUTISKI NOLĪGUMI
	*	Padomes Lēmums (ES) 2017/1249 (2017. gada 16. jūnijs) par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Nolīgumu starp Savienību un Norvēģijas Karalisti par papildu noteikumiem 2014.–2020. gada laikposmam saistībā ar finansiāla atbalsta instrumentu ārējām robežām un vīzām, kas ir daļa no Iekšējās drošības fonda	1
		REGULAS
	*	Komisijas Regula (ES) 2017/1250 (2017. gada 11. jūlijs), ar ko attiecībā uz aromatizējošās vielas 4,5-epoksidec-2-(trans)-enāla svītrošanu no Savienības saraksta groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1334/2008 I pielikumu ( 1 )	3
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/1251 (2017. gada 11. jūlijs), ar ko 271. reizi groza Padomes Regulu (EK) Nr. 881/2002, ar kuru paredz īpašus ierobežojošus pasākumus, kas vērsti pret konkrētām personām un organizācijām, kuras saistītas ar organizācijām ISIL (Da'esh) un Al-Qaida	6
		LĒMUMI
	*	Padomes Lēmums (KĀDP) 2017/1252 (2017. gada 11. jūlijs), ar ko atbalsta ķīmiskā drošuma un drošības pastiprināšanu Ukrainā atbilstīgi Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes Rezolūcijas 1540 (2004) par masu iznīcināšanas ieroču un to nogādes līdzekļu neizplatīšanu īstenošanai	8
	*	Padomes Lēmums (KĀDP) 2017/1253 (2017. gada 11. jūlijs), ar ko groza Lēmumu 2012/392/KĀDP par Eiropas Savienības KDAP misiju Nigērā (EUCAP Sahel Niger)	15
	*	Komisijas Lēmums (ES) 2017/1254 (2017. gada 4. jūlijs) par ierosināto pilsoņu iniciatīvu Stop TTIP (izziņots ar dokumenta numuru C(2017) 4725)	16
	*	Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2017/1255 (2017. gada 11. jūlijs) par paraugu, kas izmantojams, lai aprakstītu valstu sistēmas un procedūras organizāciju uzņemšanai par EURES dalībniecēm un partnerēm ( 1 )	18
	*	Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2017/1256 (2017. gada 11. jūlijs) par paraugiem un procedūrām, ko izmanto, lai EURES tīklā Savienības līmenī apmainītos ar informāciju par valsts darba programmām ( 1 )	24
	*	Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2017/1257 (2017. gada 11. jūlijs) par tehniskajiem standartiem un formātiem, kas nepieciešami vienotai sistēmai, kura dotu iespēju EURES portālā piemeklēt brīvās darbvietas darba pieteikumiem un CV ( 1 )	32
	*	Eiropas Centrālās bankas Lēmums (ES) 2017/1258 (2017. gada 5. jūlijs) par lēmumu deleģēšanu par konfidenciālas statistiskās informācijas nosūtīšanu Vienotajai noregulējuma valdei (ECB/2017/22)	39


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ.