ISSN 1977-0715
Eiropas Savienības
Oficiālais Vēstnesis
L 170
Izdevums latviešu valodā
Tiesību akti
60. gadagājums
2017. gada 1. jūlijs
|
ISSN 1977-0715 |
||
|
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 170 |
|
|
|
||
|
Izdevums latviešu valodā |
Tiesību akti |
60. gadagājums |
|
Saturs |
|
II Neleģislatīvi akti |
Lappuse |
|
|
|
STARPTAUTISKI NOLĪGUMI |
|
|
|
* |
||
|
|
|
REGULAS |
|
|
|
* |
Komisijas Regula (ES) 2017/1164 (2017. gada 22. jūnijs), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 396/2005 II un III pielikumu groza attiecībā uz maksimālajiem akrinatrīna, metalaksila un tiabendazola atlieku līmeņiem konkrētos produktos un uz tiem ( 1 ) |
|
|
|
* |
||
|
|
* |
||
|
|
* |
||
|
|
* |
||
|
|
* |
||
|
|
* |
||
|
|
* |
||
|
|
* |
||
|
|
|
LĒMUMI |
|
|
|
* |
||
|
|
* |
||
|
|
* |
||
|
|
* |
||
|
|
* |
||
|
|
* |
Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2017/1178 (2017. gada 2. jūnijs), ar ko groza Īstenošanas lēmumu (ES) 2016/2008 par dzīvnieku veselības kontroles pasākumiem saistībā ar nodulāro dermatītu dažās dalībvalstīs (izziņots ar dokumenta numuru C(2017) 3624) ( 1 ) |
|
|
|
|
TIESĪBU AKTI, KO PIEŅEM STRUKTŪRAS, KURAS IZVEIDOTAS AR STARPTAUTISKIEM NOLĪGUMIEM |
|
|
|
* |
|
|
|
|
|
(1) Dokuments attiecas uz EEZ. |
|
LV |
Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu. Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte. |
II Neleģislatīvi akti
STARPTAUTISKI NOLĪGUMI
|
1.7.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 170/1 |
PADOMES LĒMUMS (ES) 2017/1163
(2017. gada 20. jūnijs)
par to, lai Savienības un tās dalībvalstu vārdā noslēgtu Protokolu Stabilizācijas un asociācijas nolīgumam starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Bosniju un Hercegovinu, no otras puses, lai ņemtu vērā Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 217. pantu saistībā ar 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunkta i) punktu un 218. panta 8. punkta otro daļu,
ņemot vērā Aktu par Horvātijas Republikas pievienošanos un jo īpaši tā 6. panta 2. punkta otro daļu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta piekrišanu (1),
tā kā:
|
(1) |
Saskaņā ar Padomes Lēmumu (ES) 2017/75 (2) protokols Stabilizācijas un asociācijas nolīgumam starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Bosniju un Hercegovinu, no otras puses, lai ņemtu vērā Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai (“protokols”), tika parakstīts 2016. gada 15. decembrī, ņemot vērā tā noslēgšanu. |
|
(2) |
Par jautājumiem, kas ir attiecas Eiropas Atomenerģijas kopienas kompetencē, protokola noslēgšanai ir paredzēta atsevišķa procedūra. |
|
(3) |
Protokols būtu jāapstiprina, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Ar šo Savienības un tās dalībvalstu vārdā tiek apstiprināts Protokols Stabilizācijas un asociācijas nolīgumam starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Bosniju un Hercegovinu, no otras puses, lai ņemtu vērā Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai (3).
2. pants
Padomes priekšsēdētājs norīko personu vai personas, kas tiesīgas Savienības un tās dalībvalstu vārdā deponēt protokola 7. pantā paredzēto apstiprināšanas dokumentu. (4)
3. pants
Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.
Luksemburgā, 2017. gada 20. jūnijā
Padomes vārdā –
priekšsēdētāja
H. DALLI
(1) 2017. gada 16. maija piekrišana (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta).
(2) Padomes Lēmums (ES) 2017/75 (2016. gada 21. novembris) par to, lai Savienības un tās dalībvalstu vārdā parakstītu un provizoriski piemērotu Protokolu Stabilizācijas un asociācijas nolīgumam starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Bosniju un Hercegovinu, no otras puses, lai ņemtu vērā Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai (OV L 12, 17.1.2017., 1. lpp.).
(3) Protokola teksts ir publicēts OV L 12 2017. gada 17. janvārī kopā ar lēmumu par tā parakstīšanu.
(4) Protokola spēkā stāšanās dienu Padomes Ģenerālsekretariāts publicēs Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
REGULAS
|
1.7.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 170/3 |
KOMISIJAS REGULA (ES) 2017/1164
(2017. gada 22. jūnijs),
ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 396/2005 II un III pielikumu groza attiecībā uz maksimālajiem akrinatrīna, metalaksila un tiabendazola atlieku līmeņiem konkrētos produktos un uz tiem
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 23. februāra Regulu (EK) Nr. 396/2005, ar ko paredz maksimāli pieļaujamos pesticīdu atlieku līmeņus augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikā un barībā un ar ko groza Padomes Direktīvu 91/414/EEK (1), un jo īpaši tās 14. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 49. panta 2. punktu,
tā kā:
|
(1) |
Akrinatrīna maksimālie atlieku līmeņi (MAL) tika noteikti Regulas (EK) Nr. 396/2005 III pielikuma A daļā. Metalaksila un tiabendazola MAL tika noteikti minētās regulas II pielikumā un III pielikuma B daļā. |
|
(2) |
Attiecībā uz akrinatrīnu Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (turpmāk “Iestāde”) saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 396/2005 12. panta 1. punktu iesniedza pamatotu atzinumu par spēkā esošo MAL pārskatīšanu (2). Tā ierosināja mainīt šīs atliekas definīciju. Iestāde konstatēja, ka attiecībā uz MAL, kas noteikti banāniem, melonēm, pipariem, arbūziem, persikiem un aprikozēm, pastāv risks patērētājiem. Tāpēc ir lietderīgi pazemināt šos MAL. Attiecībā uz citiem produktiem tā ieteica palielināt vai saglabāt spēkā esošos MAL. Tā secināja, ka attiecībā uz MAL salātu baldriņiem, platlapu endīvijām, kressalātiem, sējas pazvērītēm, brūnajām sinepēm, sojas pupām un visiem dzīvnieku izcelsmes produktiem daļa informācijas nav pieejama un ka riska pārvaldītājiem būtu jāturpina šā jautājuma izskatīšana. Patērētāji nav apdraudēti, tāpēc spēkā esošie vai Iestādes noteiktie MAL minētajos produktos būtu jāiekļauj Regulas (EK) Nr. 396/2005 II pielikumā. Šie MAL tiks pārskatīti; pārskatīšanā ņems vērā informāciju, kas būs pieejama, kad būs pagājuši divi gadi no šīs regulas publicēšanas dienas. Iestāde secināja, ka, neraugoties uz konstatētajiem trūkstošajiem datiem, kritiskajā labajā lauksaimniecības praksē netika ievēroti apstiprināšanas ierobežojumi attiecībā uz akrinatrīnu sēkleņiem, aprikozēm, ķiršiem, persikiem, plūmēm, zemenēm, banāniem, ķiplokiem, sīpoliem, tomātiem, pipariem, baklažāniem, okrām (“dāmu pirkstiņi”), ķirbjaugiem ar ēdamu mizu, pipargurķīšiem, tumšzaļajiem kabačiem, melonēm, ķirbjiem, arbūziem, salātiem, pupām (svaigām, ar pākstīm) un sojas pupām un ka risku pārvaldītājiem būtu jāturpina šā jautājuma izskatīšana. Šo produktu MAL būtu jānosaka pie īpatnējās noteikšanas robežas. |
|
(3) |
Attiecībā uz metaksilu Iestāde saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 396/2005 (3) 12. panta 1. punktu iesniedza pamatotu atzinumu par spēkā esošajiem MAL. Tā ierosināja mainīt atlieku definīciju un ieteica samazināt MAL galviņkāpostiem, Ķīnas kāpostiem, kolrābjiem, spinātiem, biešu lapām (mangoldiem), pupām (svaigām, ar un bez pākstīm), zirņiem (svaigiem, ar un bez pākstīm), sparģeļiem, puraviem, pupām (kaltētām), zirņiem (kaltētiem), lupīnām (žāvētām), linsēklām, magoņu sēklām, rapšu sēklām, sinepju sēklām, sējas idras sēklām, kukurūzu, cūkgaļu un cūku taukiem, liellopu gaļu un taukiem, aitas gaļu un taukiem, kazu gaļu un taukiem, mājputnu gaļu un taukiem, pienu un putnu olām. Tā secināja, ka attiecībā uz MAL, kas noteikti greipfrūtiem, apelsīniem, citroniem, laimiem, mandarīniem, āboliem, bumbieriem, galda vīnogām, vīna vīnogām, zemenēm, sīpoliem, pipariem, sojas pupām, cūku aknām un nierēm, liellopu aknām un nierēm, aitu aknām un nierēm un mājputnu aknām, daļa informācijas nav pieejama un ka riska pārvaldītājiem būtu jāturpina šā jautājuma izskatīšana. Patērētāji nav apdraudēti, tāpēc spēkā esošie vai Iestādes noteiktie MAL minētajos produktos būtu jāiekļauj Regulas (EK) Nr. 396/2005 II pielikumā. Šie MAL tiks pārskatīti; pārskatīšanā ņems vērā informāciju, kas būs pieejama, kad būs pagājuši divi gadi no šīs regulas publicēšanas dienas. Iestāde secināja, ka attiecībā uz MAL, kas noteikti cidonijām, mespiliem, lokvām, avokado, pipargurķīšiem, kokvilnas sēklām, miežiem, griķiem, prosai, auzām, rīsiem, rudziem, sorgo, kviešiem, garšvielām no sēklām un cukurbietēm (saknēm), informācija nav pieejama un ka riska pārvaldītājiem būtu jāturpina šā jautājuma izskatīšana. Šo produktu MAL būtu jānosaka pie īpatnējās noteikšanas robežas. Par pagaidu MAL būtu jānosaka MAL garšvielām no augļiem. Šie MAL tiks pārskatīti; pārskatīšanā ņems vērā informāciju, kas būs pieejama, kad būs pagājuši četri gadi no šīs regulas publicēšanas dienas. |
|
(4) |
Attiecībā uz tiabendazolu Iestāde saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 396/2005 (4) 12. panta 1. punktu iesniedza pamatotu atzinumu par spēkā esošajiem MAL. Iestāde konstatēja, ka attiecībā uz MAL mango un kultivētām sēnēm patērētājiem pastāv risks. Tāpēc ir lietderīgi pazemināt šos MAL. Iestāde ierosināja mainīt atlieku definīciju pienam un citiem dzīvnieku izcelsmes produktiem. Tā ieteica samazināt MAL āboliem, bumbieriem, kartupeļiem, lapu cigoriņiem, cūku muskuļiem un taukiem un mājputnu muskuļiem un taukiem. Attiecībā uz citiem produktiem tā ieteica palielināt vai saglabāt spēkā esošos MAL. Tā secināja, ka attiecībā uz MAL, kas noteikti greipfrūtiem, apelsīniem, citroniem, laimiem, mandarīniem, cidonijām, mespiliem, lokvām, kumkvatiem, avokado, banāniem, papaijām, kartupeļiem, lapu cigoriņiem un visiem dzīvnieku izcelsmes produktiem, daļa informācijas nav pieejama un ka riska pārvaldītājiem būtu jāturpina šā jautājuma izskatīšana. Patērētāji nav apdraudēti, tāpēc spēkā esošie vai Iestādes noteiktie MAL minētajos produktos būtu jāiekļauj Regulas (EK) Nr. 396/2005 II pielikumā. Šie MAL tiks pārskatīti; pārskatīšanā ņems vērā informāciju, kas būs pieejama, kad būs pagājuši divi gadi no šīs regulas publicēšanas dienas. |
|
(5) |
Attiecībā uz produktiem, uz kuriem attiecīgā augu aizsardzības līdzekļa izmantošana nav atļauta un attiecībā uz kuriem nav noteiktas importa pielaides vai Codex maksimālie atlieku līmeņi (CXL), MAL būtu jānosaka pie īpatnējās noteikšanas robežas vai būtu jāpiemēro sākotnējais MAL, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 396/2005 18. panta 1. punkta b) apakšpunktā. |
|
(6) |
Par vajadzību koriģēt atsevišķas noteikšanas robežas Komisija apspriedās ar Eiropas Savienības references laboratorijām pesticīdu atlieku noteikšanai. Attiecībā uz vairākām vielām laboratorijas secināja, ka atsevišķām precēm tehnikas attīstība prasa noteikt konkrētas noteikšanas robežas. |
|
(7) |
Pamatojoties uz Iestādes pamatotajiem atzinumiem un ņemot vērā ar izskatāmo jautājumu saistītos faktorus, attiecīgās MAL izmaiņas atbilst Regulas (EK) Nr. 396/2005 14. panta 2. punkta prasībām. |
|
(8) |
Ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas starpniecību par jaunajiem MAL notika apspriedes ar Savienības tirdzniecības partneriem, un to piezīmes ir ņemtas vērā. |
|
(9) |
Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 396/2005. |
|
(10) |
Lai nodrošinātu produktu normālu tirdzniecību, pārstrādi un patēriņu, šajā regulā būtu jāparedz pārejas pasākumi attiecībā uz produktiem, kuri ir ražoti pirms MAL grozījumiem un par kuriem informācija liecina, ka tiek saglabāts augsts patērētāju aizsardzības līmenis. Ar pašreizējiem MAL nevar izslēgt apdraudējumu patērētājiem, tāpēc no šīs regulas piemērošanas dienas banānos, melonēs, piparos, arbūzos, persikos un aprikozēs un uz tiem noteiktā akrinatrīna vērtība (0,01 mg/kg) un mango un audzētās sēnēs un uz tām noteiktā tiabendazola vērtība (0,01 mg/kg) būtu jāattiecina uz visiem produktiem. |
|
(11) |
Būtu jāatvēl pietiekami ilgs laikposms, pirms grozīto MAL piemērošanas, lai dalībvalstis, trešās valstis un pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji varētu sagatavoties no MAL grozījumiem izrietošo jauno prasību izpildei. |
|
(12) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Regulas (EK) Nr. 396/2005 II un III pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.
2. pants
Uz produktiem, kas ražoti pirms 2018. gada 21. janvāra, joprojām attiecas Regula (EK) Nr. 396/2005 tās iepriekšējā redakcijā pirms grozījumiem, kas izdarīti ar šo regulu:
|
1) |
attiecībā uz darbīgo vielu metalaksilu visos produktos un uz tiem; |
|
2) |
attiecībā uz darbīgo vielu akrinatrīnu visos produktos un uz tiem, izņemot banānus, melones, piparus, arbūzus, persikus un aprikozes; |
|
3) |
attiecībā uz darbīgo vielu tiabendazolu visos produktos un uz tiem, izņemot mango un kultivētas sēnes. |
3. pants
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2018. gada 21. janvāra.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2017. gada 22. jūnijā
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
Jean-Claude JUNCKER
(1) OV L 70, 16.3.2005., 1. lpp.
(2) Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde; Reasoned opinion on the review of the existing maximum residue levels (MRLs) for acrinathrin according to Article 12 of Regulation (EC) No 396/2005. EFSA Journal 2015; 13(7):4203.
(3) Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde; Reasoned opinion on combined review of the existing maximum residue levels (MRLs) for the active substances metalaxyl and metalaxyl-M. EFSA Journal 2015; 13(4):4076.
(4) Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde; Reasoned opinion on the revision of the review of the existing maximum residue levels (MRLs) for thiabendazole. EFSA Journal 2016; 14(6):4516.
PIELIKUMS
Regulas (EK) Nr. 396/2005 II un III pielikumu groza šādi:
|
1) |
II pielikumu groza šādi:
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
2) |
III pielikumā slejas par akrinatrīnu, metalaksilu un tiabendazolu svītro. |
(*1) Norāda zemāko analītiski nosakāmo daudzumu.
(1) Pilnīgu to augu un dzīvnieku izcelsmes produktu sarakstu, kam piemēro MAL, sk. I pielikumā.
(*2) Norāda zemāko analītiski nosakāmo daudzumu.
(2) Pilnīgu to augu un dzīvnieku izcelsmes produktu sarakstu, kam piemēro MAL, sk. I pielikumā.
|
1.7.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 170/31 |
KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2017/1165
(2017. gada 20. aprīlis),
ar ko nosaka pagaidu ārkārtas atbalsta pasākumus konkrētu augļu ražotājiem
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (1), un jo īpaši tās 219. panta 1. punktu,
tā kā:
|
(1) |
Krievijas valdība 2014. gada 7. augustā ieviesa aizliegumu no Savienības importēt Krievijas Federācijā (“Krievija”) konkrētus produktus, tostarp augļus un dārzeņus. Šis aizliegums ir radījis nopietnus tirgus traucējumu draudus, kuru iemesls ir ievērojama cenu krišanās sakarā ar to, ka svarīgs eksporta tirgus vairs nebija pieejams. Šā aizlieguma termiņš 2016. gada 29. jūnijā tika pagarināts līdz 2017. gada beigām. |
|
(2) |
Reaģēdama uz importa aizliegumu, Komisija pieņēma vairākus pagaidu ārkārtas atbalsta pasākumus. Šie pasākumi tika iekļauti Komisijas Deleģētajā regulā (ES) Nr. 913/2014 (2) un pēc tam pagarināti un pastiprināti ar Komisijas Deleģētajām regulām (ES) Nr. 932/2014 (3), (ES) Nr. 1031/2014 (4), (ES) 2015/1369 (5) un (ES) 2016/921 (6). |
|
(3) |
Neilggadīgo kultūru audzēšana var būt vieglāk pielāgojama, un tāpēc šo kultūru audzētāji var ātrāk pielāgoties tirgus situācijai. Pamatojoties uz Savienības tirgus situācijas regulāru uzraudzību un novērtēšanu, Komisija secina, ka situācija neilggadīgo kultūru (dārzeņu un konkrētu augļu) tirgū ir uzlabojusies, jo lielākā produkcijas daļa, kuru ietekmē Krievijas noteiktais importa aizliegums, ir pārvirzīta, tāpēc cenas ir stabilizējušās. |
|
(4) |
Tā kā ilggadīgās kultūras (konkrēti augļi) ir mazāk elastīgas un to pielāgošanai ir vajadzīgs ilgāks laiks, dažu ilggadīgo kultūru tirgos situācija vēl nav pietiekami uzlabojusies. |
|
(5) |
Šādos apstākļos Savienības tirgus traucējumu draudi attiecībā uz konkrētām ilggadīgajām kultūrām, tādām kā kauleņi, citrusaugļi, āboli un bumbieri, joprojām ir reāli, un, kamēr vien valda šāda situācija, ir jāpieņem un jāīsteno pienācīgi pasākumi. |
|
(6) |
Tas nozīmē, ka Savienības tirgū turpina pastāvēt situācija, kurā nepietiek ar parastajiem pasākumiem, ko var veikt saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013. |
|
(7) |
Tāpēc pagaidu ārkārtas atbalsta pasākumi attiecībā uz konkrētām ilggadīgajām kultūrām joprojām ir vajadzīgi un būtu jāpagarina uz vēl vienu gadu. |
|
(8) |
Savienības finansiālā palīdzība būtu jāpiešķir, ņemot vērā to, kādus daudzumus saskaņā ar aplēsēm joprojām ietekmē aizliegums. Minētie daudzumi būtu jāaprēķina katrai dalībvalstij atsevišķi atkarībā no to produktu apjoma, kas izņemti no tirgus kopš šo pagaidu ārkārtas atbalsta pasākumu stāšanās spēkā. Turklāt, lai ņemtu vērā to, ka ražotājiem ir bijis vairāk laika pielāgoties un pārvirzīt produkciju, daudzumi būtu ievērojami jāsamazina. |
|
(9) |
Produkti, kuru daudzumi, kas izņemti no tirgus, 2016. gadā ir bijuši īpaši mazi salīdzinājumā ar vēsturiskajiem daudzumiem, kas izņemti no tirgus kopš 2014. gada vidus, būtu jāizslēdz no šajā regulā noteiktajiem pasākumiem. Tāpēc pagaidu ārkārtas atbalsta pasākumiem būtu jāattiecas tikai uz āboliem, bumbieriem, kauleņiem un citrusaugļiem. |
|
(10) |
Ja šo pagaidu ārkārtas atbalsta pasākumu izmantojums attiecībā uz konkrētu produktu dalībvalstī ir bijis ļoti mazs un atbalsta sniegšanas administratīvās izmaksas tāpēc ir nesamērīgi augstas, vajadzētu dot minētajai dalībvalstij iespēju izvēlēties neīstenot šajā regulā noteiktos pasākumus. |
|
(11) |
Produkti, uz kuriem attiecas šī regula un kuri būtu tikuši eksportēti uz Krieviju, jau ir novirzīti vai, sagaidāms, tiks novirzīti uz citu dalībvalstu tirgiem. Tādu pašu produktu ražotāji dalībvalstīs, kas tradicionāli neeksportē savus produktus uz Krieviju, joprojām var saskarties ar būtiskiem tirgus traucējumiem un cenu kritumu. Tāpēc turpmākas tirgus stabilizācijas nolūkā Savienības finansiālajai palīdzībai attiecībā uz vienu vai vairākiem šīs regulas aptvertajiem produktiem vajadzētu būt pieejamai arī minētajiem ražotājiem visās dalībvalstīs, taču attiecīgo produktu daudzumam nevajadzētu pārsniegt 2 000 tonnu katrā dalībvalstī. |
|
(12) |
Ja sakarā ar īslaicīgiem un neparedzamiem apstākļiem rodas augļu pārpalikums, iedarbīgi krīžu pārvarēšanas pasākumi ir izņemšana no tirgus, ražas nenovākšana un priekšlaicīga ražas novākšana. Lai pieejamo summu izlietojums būtu pēc iespējas efektīvāks, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai tām pieejamos daudzumus iedalīt vienam vai vairākiem no šiem pasākumiem. |
|
(13) |
Deleģētajā regulā (ES) Nr. 932/2014 noteikts, ka uz laiku būtu jāatceļ ierobežojums, kas nosaka, ka atbalstu par izņemšanu no tirgus var saņemt ne vairāk kā par 5 % no tirgū laistās produkcijas apjoma. Tātad Savienības finansiālā palīdzība būtu jāpiešķir arī tad, ja izņemtie daudzumi pārsniedz 5 %. |
|
(14) |
Savienības finansiālā palīdzība, ko piešķir par izņemšanu no tirgus, būtu jānosaka, pamatojoties uz attiecīgajām summām, kas Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 (7) XI pielikumā noteiktas attiecībā uz izņemšanu no tirgus bezmaksas izplatīšanai un izņemšanu no tirgus citiem galamērķiem. Attiecībā uz produktiem, kuriem minētajā XI pielikumā summa nav noteikta, maksimālās summas būtu jānosaka šajā regulā. |
|
(15) |
Ņemot vērā ārkārtas traucējumus tirgū un tiecoties nodrošināt to, ka Savienība atbalsta visus augļu ražotājus, Savienības finansiālajai palīdzībai par izņemšanu no tirgus būtu jāaptver arī konkrētu augļu ražotāji, kas nav atzītas ražotāju organizācijas biedri. |
|
(16) |
Lai veicinātu no tirgus izņemto augļu bezmaksas izplatīšanu noteiktām organizācijām, tādām kā labdarības organizācijas un skolas, vai citiem līdzvērtīgiem galamērķiem, ko apstiprinājušas dalībvalstis, Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 XI pielikumā noteiktās maksimālās summas 100 % apmērā būtu jāpiemēro arī ražotājiem, kas nav atzītas ražotāju organizācijas biedri. Gadījumos, kad izņemšana no tirgus paredzēta galamērķiem, kas nav bezmaksas izplatīšana, par to būtu jāsaņem 50 % no noteiktajām maksimālajām summām. Šajā kontekstā ražotājiem, kas nav atzītas ražotāju organizācijas biedri, būtu jāizpilda tādi paši vai līdzīgi nosacījumi kā ražotāju organizācijām. Tāpēc uz tiem, tāpat kā uz atzītām ražotāju organizācijām, būtu jāattiecina Regulas (ES) Nr. 1308/2013 un Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 relevantie noteikumi. |
|
(17) |
Ražotāju organizācijas ir augļu nozares galvenie darītāji, un tās ir piemērotākie subjekti, kas var nodrošināt to, ka Savienības finansiālā palīdzība par izņemšanu no tirgus tiek izmaksāta ražotājiem, kuri nav atzītas ražotāju organizācijas biedri. Tām būtu jānodrošina, ka ražotājiem, kas nav atzītas ražotāju organizācijas biedri, šādu palīdzību izmaksā uz noslēgta līguma pamata. Tā kā ne visās dalībvalstīs augļu un dārzeņu tirgus piedāvājuma pusē ir vienāda organizētības pakāpe, ir lietderīgi atļaut dalībvalsts kompetentajai iestādei pienācīgi pamatotos gadījumos atbalstu maksāt tieši ražotājiem. |
|
(18) |
Atbalsta summa par ražas nenovākšanu un priekšlaicīgu ražas novākšanu dalībvalstīm būtu jānosaka par hektāru un tādā apmērā, kas nepārsniedz 90 % no maksimālajām summām par izņemšanu no tirgus, kuras piemērojamas izņemšanai no tirgus galamērķiem, kas nav bezmaksas izplatīšana, un noteiktas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 XI pielikumā vai – attiecībā uz produktiem, kam minētajā pielikumā summa nav noteikta, – šajā regulā. Ražas nenovākšana būtu jāatbalsta arī tad, ja parastā ražošanas cikla laikā no attiecīgās ražošanas platības ir novākta komerciāli izmantojama produkcija. |
|
(19) |
Ražotāju organizācijas koncentrē piedāvājumu un spēj rīkoties ātrāk nekā ražotāji, kas nav šādu organizāciju biedri, jo tās strādā ar lielākiem daudzumiem un tādā veidā rada tūlītēju ietekmi tirgū. Lai šajā regulā paredzētos ārkārtas atbalsta pasākumus īstenotu efektīvāk un paātrinātu tirgus stabilizēšanos, ir lietderīgi Savienības finansiālo palīdzību par izņemšanu no tirgus galamērķiem, kas nav bezmaksas izplatīšana, tādiem ražotājiem, kas ir atzītu ražotāju organizāciju biedri, palielināt līdz 75 % no attiecīgajām maksimālajām summām, kas noteiktas atbalstam par izņemšanu no tirgus citiem galamērķiem. |
|
(20) |
Savienības finansiālā palīdzība par ražas nenovākšanas un ražas priekšlaicīgas novākšanas darbībām, tāpat kā par izņemšanu no tirgus, būtu jāattiecina arī uz ražotājiem, kas nav atzītas ražotāju organizācijas biedri. Finansiālajai palīdzībai vajadzētu būt 50 % no maksimālajām atbalsta summām, kas noteiktas ražotāju organizācijām. |
|
(21) |
Ņemot vērā tādu ražotāju lielo skaitu, kas nav ražotāju organizācijas biedri, un vajadzību veikt pārbaudes, kas ir uzticamas, bet reāli paveicamas, ražotājiem, kas nav ražotāju organizācijas biedri, nebūtu jāsaņem Savienības finansiālā palīdzība par to augļu ražas priekšlaicīgu novākšanu, kuru parastais ražas novākšanas laiks jau ir sācies, un par ražas nenovākšanas pasākumiem gadījumos, kad parastā ražošanas cikla laikā no attiecīgās ražošanas platības ir novākta komerciāli izmantojama produkcija. Šādā kontekstā arī uz ražotājiem, kas nav atzītas ražotāju organizācijas biedri, tāpat kā uz atzītām ražotāju organizācijām, būtu jāattiecina Regulas (ES) Nr. 1308/2013 un Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 relevantie noteikumi. |
|
(22) |
Ražotājiem, kas nav ražotāju organizācijas biedri, Savienības finansiālā palīdzība par ražas nenovākšanas un ražas priekšlaicīgas novākšanas darbībām būtu jāizmaksā tieši, un tas būtu jādara dalībvalsts kompetentajai iestādei. Minētajai kompetentajai iestādei attiecīgās summas būtu jāizmaksā ražotājiem saskaņā ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 543/2011 un attiecīgajiem valsts noteikumiem un procedūrām. |
|
(23) |
Lai garantētu to, ka Savienības finansiālā palīdzība konkrētu augļu ražotājiem tiek izmantota paredzētajiem mērķiem, un lai nodrošinātu Savienības budžeta lietderīgu izmantošanu, dalībvalstīm būtu jāveic atbilstošas pārbaudes. Konkrēti, būtu jāveic dokumentu, identitātes un fiziskās pārbaudes, kā arī pārbaudes uz vietas, kuras aptver samērīgu daudzumu produktu, platību, ražotāju organizāciju un ražotāju, kas nav atzītas ražotāju organizācijas biedri. |
|
(24) |
Dalībvalstīm būtu regulāri jāpaziņo Komisijai par darbībām, kuras īstenojušas ražotāju organizācijas un ražotāji, kas nav organizāciju biedri. |
|
(25) |
Lai panāktu tūlītēju ietekmi tirgū un veicinātu cenu stabilizēšanos, šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Priekšmets un darbības joma
1. Šajā regulā ir paredzēti noteikumi par pagaidu atbalsta pasākumiem paredzētu Savienības finansiālo palīdzību (“finansiālā palīdzība”), kas jāpiešķir saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 154. pantu atzītām ražotāju organizācijām augļu nozarē un ražotājiem, kas nav šādu organizāciju biedri.
Šie pagaidu atbalsta pasākumi attiecas uz izņemšanas, ražas nenovākšanas un ražas priekšlaicīgas novākšanas darbībām.
2. Atbalstu, kas minēts 1. punktā, piešķir par šādiem augļu nozares produktiem, kuri paredzēti patēriņam svaigā veidā:
|
a) |
āboli ar KN kodu 0808 10; |
|
b) |
bumbieri ar KN kodu 0808 30; |
|
c) |
plūmes ar KN kodu 0809 40 05; |
|
d) |
saldie apelsīni ar KN kodu 0805 10 22, 0805 10 24 un 0805 10 28; |
|
e) |
klementīni ar KN kodu 0805 22 00; |
|
f) |
mandarīni (arī tanžerīni un sacumas), vilkingi un tamlīdzīgi citrusaugu hibrīdu augļi ar KN kodu 0805 21 10, 0805 29 00 un 0805 21 90; |
|
g) |
citroni ar KN kodu 0805 50 10; |
|
h) |
persiki un nektarīni ar KN kodu 0809 30; |
|
i) |
saldie ķirši ar KN kodu 0809 29 00; |
|
j) |
japāņu hurmas ar KN kodu 0810 70 00. |
3. Atbalsta pasākumi, kas minēti 1. punktā, attiecas uz darbībām, kuras veic no šīs regulas spēkā stāšanās dienas līdz dienai, kad 2. panta 1. punktā noteiktie daudzumi katrā attiecīgajā dalībvalstī ir pilnībā izlietoti, vai līdz 2018. gada 30. jūnijam, atkarībā no tā, kas ir agrāk.
4. Ja situācija attiecībā uz konkrētu produktu importu no Savienības Krievijā mainās pirms 2018. gada 30. jūnija, Komisija var šo regulu attiecīgi grozīt vai atcelt.
2. pants
Maksimālo daudzumu iedalīšana dalībvalstīm
1. Atbalsta pasākumiem paredzēto finansiālo palīdzību, kas minēta 1. panta 1. punktā, dalībvalstīm dara pieejamu par I pielikumā noteiktajiem produktu daudzumiem.
Šī finansiālā palīdzība dalībvalstīm ir pieejama arī par izņemšanas, ražas nenovākšanas vai ražas priekšlaicīgas novākšanas darbībām attiecībā uz vienu vai vairākiem 1. panta 2. punktā minētajiem produktiem, ko noteikusi dalībvalsts, ar nosacījumu, ka darbībā iesaistītais papildu daudzums dalībvalstī nepārsniedz 2 000 tonnu.
2. Attiecībā uz katras dalībvalsts kopējiem daudzumiem, kas minēti 1. punktā, dalībvalstis katram 1. panta 2. punktā minētajam produktam var noteikt:
|
a) |
daudzumus izņemšanai no tirgus bezmaksas izplatīšanai; |
|
b) |
daudzumus izņemšanai no tirgus galamērķiem, kas nav bezmaksas izplatīšana; |
|
c) |
līdzvērtīgu platību priekšlaicīgai ražas novākšanai un ražas nenovākšanai. |
3. Ja Deleģētās regulas (ES) 2016/921 I pielikumā noteiktas produktu kategorijas daudzumi, kas laikā no 2016. gada 1. jūlija līdz 2017. gada 30. jūnijam dalībvalstī faktiski izņemti no tirgus saskaņā ar minēto regulu, ir mazāki par 5 % no attiecīgās produktu kategorijas kopējiem daudzumiem, kuri iedalīti minētajai dalībvalstij, dalībvalsts var nolemt neizmantot attiecīgās produktu kategorijas daudzumu, kas minētajai dalībvalstij iedalīts saskaņā ar I pielikumu. Tādā gadījumā attiecīgā dalībvalsts savu lēmumu paziņo Komisijai līdz 2017. gada 31. oktobrim. Par izņemšanas, ražas nenovākšanas un ražas priekšlaicīgas novākšanas darbībām, kas minētajā dalībvalstī veiktas attiecībā uz minēto produktu kategoriju, no paziņošanas brīža nav tiesību pretendēt uz finansiālo palīdzību.
4. Dalībvalstis var nolemt neizmantot 1. punkta otrajā daļā minēto 2 000 tonnu daudzumu vai tā daļu. Tādā gadījumā attiecīgā dalībvalsts savu lēmumu paziņo Komisijai līdz 2017. gada 31. oktobrim. Par izņemšanas, ražas nenovākšanas un ražas priekšlaicīgas novākšanas darbībām, kas minētajā dalībvalstī veiktas 1. punkta otrajā daļā minētā 2 000 tonnu daudzuma robežās, no paziņošanas brīža nav tiesību pretendēt uz finansiālo palīdzību.
3. pants
Daudzumu iedalīšana ražotājiem
Daudzumus, kas minēti 2. panta 1. punktā, dalībvalstis ražotāju organizācijām un ražotājiem, kas nav ražotāju organizāciju biedri, iedala, piemērojot rindas kārtības principu.
Tomēr dalībvalstis var nolemt daudzumu iedalīšanai izveidot citu sistēmu ar nosacījumu, ka izveidotā sistēma balstās uz objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem. Šim nolūkam dalībvalstis var ņemt vērā to, cik lielā mērā Krievijas noteiktais importa aizliegums ietekmē attiecīgos ražotājus.
4. pants
Kopīgi noteikumi par izņemšanu no tirgus, ražas nenovākšanu un ražas priekšlaicīgu novākšanu, ko veic ražotāju organizācijas
1. Atbalstu par izņemšanas, ražas nenovākšanas un ražas priekšlaicīgas novākšanas darbībām, ko ražotāju organizācijas veikušas saskaņā ar šo regulu, ražotāju organizācijām piešķir arī tad, ja to darbības programmās un dalībvalstu nacionālajās stratēģijās šādas darbības nav paredzētas.
Pirmajā daļā minēto atbalstu neņem vērā Regulas (ES) Nr. 1308/2013 34. panta 2. punktā noteikto augšējo robežu aprēķināšanā.
Finansiālajai palīdzībai, kas sniegta saskaņā ar šo regulu, Regulas (ES) Nr. 1308/2013 32. panta 2. punktu un Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 55. panta 4. punktu nepiemēro.
2. Izdevumiem, kas radušies par izņemšanas, ražas nenovākšanas un ražas priekšlaicīgas novākšanas darbībām saskaņā ar šo regulu, Regulas (ES) Nr. 1308/2013 33. panta 3. punkta ceturtajā daļā minēto augšējo robežu, proti, vienu trešdaļu no izdevumiem, un darbības fonda summas paaugstināšanas augšējo robežu, kas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 66. panta 3. punkta c) apakšpunktā noteikta 25 % apmērā, nepiemēro.
3. Izdevumi, kas radušies saskaņā ar 5. un 7. pantu, ietilpst ražotāju organizāciju darbības fondā.
4. Ja ražotāju organizācijas atzīšana ir apturēta saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 114. panta 2. punktu, 6. un 8. panta piemērošanas vajadzībām minētās ražotāju organizācijas biedrus uzskata par ražotājiem, kas nav atzītas ražotāju organizācijas biedri.
5. pants
Finansiālā palīdzība ražotāju organizācijām par izņemšanu no tirgus
1. Saskaņā ar šo regulu veiktām darbībām Regulas (ES) Nr. 1308/2013 34. panta 4. punktā un Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 79. panta 2. punktā noteikto 5 % augšējo robežu nepiemēro.
2. Finansiālās palīdzības maksimālās summas ražotāju organizācijām par izņemšanu no tirgus ir noteiktas II pielikumā.
3. Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 1308/2013 34. panta 1. punkta, finansiālā palīdzība par izņemšanu no tirgus galamērķiem, kas nav bezmaksas izplatīšana, ir 75 % no atbalsta maksimālajām summām, kas šīs regulas II pielikumā noteiktas citiem galamērķiem.
6. pants
Finansiālā palīdzība par izņemšanu no tirgus ražotājiem, kas nav ražotāju organizāciju biedri
1. Finansiālās palīdzības maksimālās summas, ko par izņemšanu no tirgus bezmaksas izplatīšanai piešķir ražotājiem, kuri nav atzītas ražotāju organizācijas biedri, ir noteiktas II pielikumā.
Finansiālās palīdzības maksimālās summas, ko par izņemšanu no tirgus galamērķiem, kas nav bezmaksas izplatīšana, piešķir ražotājiem, kuri nav atzītas ražotāju organizācijas biedri, ir 50 % no II pielikumā noteiktajām summām.
2. Ražotāji, kas nav atzītas ražotāju organizācijas biedri, ar šādu organizāciju noslēdz līgumu par visu piegādājamo produktu daudzumu. Ražotāju organizācijas pieņem visus pamatotos pieprasījumus no ražotājiem, kas nav atzītas ražotāju organizācijas biedri. Daudzumi, ko piegādā ražotāji, kuri nav organizācijas biedri, ir saskanīgi ar reģiona ražām un attiecīgo platību.
Finansiālo palīdzību ražotājiem, kas nav atzītas ražotāju organizācijas biedri, izmaksā ražotāju organizācija, ar kuru tie parakstījuši attiecīgu līgumu.
Summas, kas atbilst reālajām izmaksām, kuras ražotāju organizācijai radušās par attiecīgo produktu izņemšanu no tirgus, patur minētā organizācija. Minētās izmaksas apliecina ar rēķiniem.
3. Pienācīgi pamatotos gadījumos, tādos kā zema ražotāju organizētības pakāpe attiecīgajā dalībvalstī, un nediskriminējošā veidā dalībvalstis var atļaut ražotājam, kas nav atzītas ražotāju organizācijas biedrs, iesniegt dalībvalsts kompetentajai iestādei paziņojumu par piegādājamo daudzumu, nevis parakstīt 2. punktā minēto līgumu. Šādam paziņojumam mutatis mutandis piemēro Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 78. pantu. Daudzumi, ko piegādā ražotāji, kuri nav organizācijas biedri, ir saskanīgi ar reģiona ražām un attiecīgo platību.
Šādos gadījumos dalībvalsts kompetentā iestāde finansiālo palīdzību izmaksā tieši ražotājam. Dalībvalstis šajā nolūkā pieņem jaunus vai piemēro spēkā esošos valsts noteikumus vai procedūras.
4. Attiecībā uz šo pantu mutatis mutandis piemēro Regulu (ES) Nr. 1308/2013 un Īstenošanas regulu (ES) Nr. 543/2011, kā arī šīs regulas 4. pantu.
7. pants
Finansiālā palīdzība ražotāju organizācijām par ražas nenovākšanu un ražas priekšlaicīgu novākšanu
1. Atkāpjoties no Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 85. panta 4. punkta, dalībvalstis nosaka atbalsta summas, kuras ietver Savienības finansiālo palīdzību un ražotāju organizācijas ieguldījumu par ražas nenovākšanu un ražas priekšlaicīgu novākšanu, par hektāru un tādā apmērā, kas nepārsniedz 90 % no summām, kuras par izņemšanu no tirgus galamērķiem, kas nav bezmaksas izplatīšana, ir noteiktas šīs regulas II pielikumā. Atbalsts ražas priekšlaicīgai novākšanai attiecas vienīgi uz produktiem, kuri fiziski atrodas uz lauka un kurus faktiski novāc nenogatavojušos.
Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 1308/2013 34. panta 4. punkta, Savienības finansiālā palīdzība par ražas nenovākšanu un ražas priekšlaicīgu novākšanu ir 75 % no summām, ko dalībvalstis noteikušas saskaņā ar pirmo daļu.
2. Atkāpjoties no Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 85. panta 3. punkta pirmās daļas, tās pašas regulas 84. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētos ražas nenovākšanas pasākumus var veikt arī tad, ja parastā ražošanas cikla laikā no attiecīgās ražošanas platības ir novākta komerciāli izmantojama produkcija. Šādos gadījumos šā panta 1. punktā minētās atbalsta summas proporcionāli samazina, ņemot vērā jau novākto produkciju, ko nosaka, pamatojoties uz attiecīgo ražotāju organizāciju krājumu uzskaiti un finanšu grāmatvedību.
8. pants
Finansiālā palīdzība par ražas nenovākšanu un ražas priekšlaicīgu novākšanu ražotājiem, kas nav ražotāju organizāciju biedri
1. Atkāpjoties no Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 85. panta 3. punkta, piemēro šādus noteikumus:
|
a) |
atbalsts ražas priekšlaicīgai novākšanai attiecas vienīgi uz produktiem, kuri fiziski atrodas uz lauka, kurus faktiski novāc nenogatavojušos un kuru parastais ražas novākšanas laiks vēl nav sācies; |
|
b) |
ražas nenovākšanas pasākumus neveic, ja parastā ražošanas cikla laikā no attiecīgās platības ir novākta komerciāli izmantojama produkcija; |
|
c) |
uz to pašu produktu un to pašu platību nekādos apstākļos neattiecina gan ražas priekšlaicīgu novākšanu, gan ražas nenovākšanu. |
2. Finansiālās palīdzības summas par ražas nenovākšanas un ražas priekšlaicīgas novākšanas darbībām ir 50 % no summām, ko dalībvalstis noteikušas saskaņā ar 7. panta 1. punktu.
3. Ražotāji, kas nav atzītas ražotāju organizācijas biedri, dalībvalsts kompetentajai iestādei sniedz attiecīgu paziņojumu saskaņā ar sīki izstrādātiem noteikumiem, kurus dalībvalsts pieņēmusi saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 85. panta 1. punkta a) apakšpunktu.
4. Dalībvalsts kompetentā iestāde finansiālo palīdzību izmaksā tieši ražotājam. Dalībvalstis šajā nolūkā pieņem jaunus vai piemēro spēkā esošos valsts noteikumus vai procedūras.
5. Attiecībā uz šo pantu mutatis mutandis piemēro Regulu (ES) Nr. 1308/2013 un Īstenošanas regulu (ES) Nr. 543/2011.
9. pants
Izņemšanas, ražas nenovākšanas un ražas priekšlaicīgas novākšanas darbību pārbaudes
1. Attiecībā uz 5. un 6. pantā minētajām izņemšanas darbībām veic:
|
a) |
pirmā līmeņa pārbaudes saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 108. pantu. Minētās pārbaudes aptver vismaz 10 % no produktu daudzuma, kas izņemts no tirgus, un vismaz 10 % no ražotāju organizācijām, kuras saņem šīs regulas 5. pantā minēto finansiālo palīdzību. Tomēr 6. panta 3. punktā minēto izņemšanas darbību pirmā līmeņa pārbaudes aptver 100 % no izņemto produktu daudzuma; |
|
b) |
otrā līmeņa pārbaudes saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 109. pantu. Pārbaudes uz vietas aptver vismaz 40 % no subjektiem, attiecībā uz kuriem ir veiktas pirmā līmeņa pārbaudes, un vismaz 5 % no produktu daudzuma, kas izņemts no tirgus. |
2. Ja piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktā paredzēto atkāpi, uz 7. un 8. pantā minētajām ražas nenovākšanas un ražas priekšlaicīgas novākšanas darbībām attiecas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 110. pantā paredzētās pārbaudes un nosacījumi, izņemot prasību, ka nedrīkst būt notikusi daļēja ražas novākšana. Pārbaudes aptver vismaz 25 % no attiecīgajām ražošanas platībām.
Attiecībā uz 8. pantā minētajām ražas nenovākšanas un ražas priekšlaicīgas novākšanas darbībām pārbaudes aptver 100 % no attiecīgajām ražošanas platībām.
10. pants
Pieteikums uz finansiālo palīdzību un tās izmaksa
1. Uz 5. un 7. pantā minētās finansiālās palīdzības maksājumu ražotāju organizācijas piesakās līdz 2018. gada 31. jūlijam.
2. Ražotāji, kas nav atzītas ražotāju organizācijas biedri un nav parakstījuši līgumu ar atzītu ražotāju organizāciju, līdz 2018. gada 31. jūlijam paši piesakās dalībvalstu norīkotajām kompetentajām iestādēm uz 6. un 8. pantā minētās finansiālās palīdzības maksājumu.
3. Maksājumu pieteikumiem pievieno apliecinošus dokumentus, kas pamato attiecīgo finansiālās palīdzības summu un ietver pieteikuma iesniedzēja rakstisku apliecinājumu, ka viņš nav saņēmis un nesaņems divkāršu Savienības vai valsts finansējumu vai kompensāciju atbilstoši apdrošināšanas polisei attiecībā uz darbībām, par kurām var pretendēt uz finansiālo palīdzību, ko piešķir saskaņā ar šo regulu.
11. pants
Paziņojumi
1. Katra mēneša pirmajā dienā līdz 2018. gada 1. oktobrim dalībvalstis paziņo Komisijai šādu informāciju par katru produktu:
|
a) |
daudzumus, kas no tirgus izņemti bezmaksas izplatīšanai; |
|
b) |
daudzumus, kas no tirgus izņemti galamērķiem, kas nav bezmaksas izplatīšana; |
|
c) |
līdzvērtīgu platību priekšlaicīgai ražas novākšanai un ražas nenovākšanai; |
|
d) |
kopējos izdevumus, kas radušies par a), b) un c) apakšpunktā minētajiem daudzumiem un platībām. |
Paziņojumos iekļauj tikai darbības, kuras ir īstenotas.
Minētajiem paziņojumiem dalībvalstis izmanto attiecīgās III pielikumā noteiktā parauga veidlapas.
2. Kad dalībvalstis sniedz pirmo paziņojumu, tās, izmantojot IV pielikumā noteikto paraugu veidlapas, paziņo Komisijai atbalsta summas, ko tās noteikušas saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 79. panta 1. punktu vai 85. panta 4. punktu un šīs regulas 5.–8. pantu.
12. pants
Savienības finansiālās palīdzības maksāšana
Tiesības saņemt finansiālo palīdzību par dalībvalstu izdevumiem, kas saistīti ar šai regulai atbilstīgajiem maksājumiem, ir tikai tad, ja tie radušies līdz 2018. gada 30. septembrim.
13. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2017. gada 20. aprīlī
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
Jean-Claude JUNCKER
(1) OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.
(2) Komisijas 2014. gada 21. augusta Deleģētā regula (ES) Nr. 913/2014, ar ko noteic ārkārtas atbalsta pagaidu pasākumus persiku un nektarīnu ražotājiem (OV L 248, 22.8.2014., 1. lpp.).
(3) Komisijas 2014. gada 29. augusta Deleģētā regula (ES) Nr. 932/2014, ar ko nosaka pagaidu ārkārtas atbalsta pasākumus konkrētu augļu un dārzeņu ražotājiem un groza Deleģēto regulu (ES) Nr. 913/2014 (OV L 259, 30.8.2014., 2. lpp.).
(4) Komisijas 2014. gada 29. septembra Deleģētā regula (ES) Nr. 1031/2014, ar ko nosaka turpmākus pagaidu ārkārtas atbalsta pasākumus konkrētu augļu un dārzeņu ražotājiem (OV L 284, 30.9.2014., 22. lpp.).
(5) Komisijas 2015. gada 7. augusta Deleģētā regula (ES) 2015/1369, ar kuru groza Deleģēto regulu (ES) Nr. 1031/2014, ar ko nosaka turpmākus pagaidu ārkārtas atbalsta pasākumus konkrētu augļu un dārzeņu ražotājiem (OV L 211, 8.8.2015., 17. lpp.).
(6) Komisijas 2016. gada 10. jūnija Deleģētā regula (ES) 2016/921, ar ko nosaka turpmākus pagaidu ārkārtas atbalsta pasākumus konkrētu augļu un dārzeņu ražotājiem (OV L 154, 11.6.2016., 3. lpp.).
(7) Komisijas 2011. gada 7. jūnija Īstenošanas regula (ES) Nr. 543/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari (OV L 157, 15.6.2011., 1. lpp.).
I PIELIKUMS
Katrai dalībvalstij iedalītie maksimālie produktu daudzumi, kas minēti 2. panta 1. punktā
|
(tonnas) |
||||
|
Dalībvalsts |
Āboli un bumbieri |
Plūmes |
Apelsīni, klementīni, mandarīni un citroni |
Persiki un nektarīni |
|
Beļģija |
21 845 |
|
|
|
|
Vācija |
1 615 |
|
|
|
|
Grieķija |
680 |
4 165 |
2 040 |
5 355 |
|
Spānija |
1 955 |
1 275 |
14 110 |
9 775 |
|
Francija |
3 060 |
|
|
|
|
Horvātija |
510 |
|
850 |
|
|
Itālija |
4 505 |
3 910 |
850 |
2 380 |
|
Kipra |
|
|
3 060 |
|
|
Nīderlande |
5 865 |
|
|
|
|
Austrija |
510 |
|
|
|
|
Polija |
75 565 |
425 |
|
510 |
|
Portugāle |
935 |
|
|
|
II PIELIKUMS
Maksimālās atbalsta summas par izņemšanu no tirgus, kas minētas 5. un 6. pantā
|
Produkts |
Maksimālais atbalsts (EUR/100 kg) |
|
|
Bezmaksas izplatīšana |
Citi galamērķi |
|
|
Āboli |
16,98 |
13,22 |
|
Nektarīni |
26,90 |
26,90 |
|
Persiki |
26,90 |
26,90 |
|
Bumbieri |
23,85 |
15,90 |
|
Apelsīni |
21,00 |
21,00 |
|
Mandarīni |
19,50 |
19,50 |
|
Klementīni |
22,16 |
19,50 |
|
Sacumas |
19,50 |
19,50 |
|
Citroni |
23,99 |
19,50 |
|
Plūmes |
34,00 |
20,40 |
|
Japāņu hurmas |
21,02 |
14,01 |
|
Ķirši |
48,14 |
32,09 |
III PIELIKUMS
Paziņojumu veidlapas, kas minētas 11. panta 1. punktā
PAZIŅOJUMS PAR IZŅEMŠANU NO TIRGUS – BEZMAKSAS IZPLATĪŠANA
|
Dalībvalsts:… |
Aptvertais periods:… |
Datums:… |
|
Produkts |
Ražotāju organizācijas |
Ražotāji, kas nav organizācijas biedri |
Kopējie daudzumi (t) |
Savienības kopējā finansiālā palīdzība (EUR) |
||||||||
|
Daudzumi (t) |
Savienības finansiālā palīdzība (EUR) |
Daudzumi (t) |
Savienības finansiālā palīdzība (EUR) |
|||||||||
|
izņemšana no tirgus |
transports |
šķirošana un iepakošana |
Kopā |
izņemšana no tirgus |
transports |
šķirošana un iepakošana |
Kopā |
|||||
|
(a) |
(b) |
(c) |
(d) |
(e) = (b) + (c) + (d) |
(f) |
(g) |
(h) |
(i) |
(j) = (g) + (h) + (i) |
(k) = (a) + (f) |
(l) = (e) + (j) |
|
|
Āboli |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Bumbieri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kopā (āboli un bumbieri) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Plūmes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kopā (plūmes) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Apelsīni |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Klementīni |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Mandarīni |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Citroni |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kopā (citrusaugļi) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Persiki |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nektarīni |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kopā (persiki un nektarīni) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ķirši |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Japāņu hurmas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kopā (citi augļi) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KOPĀ |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Piezīme. Par katru paziņojumu aizpilda atsevišķu Excel izklājlapu. |
||||||||||||
PAZIŅOJUMS PAR IZŅEMŠANU NO TIRGUS – CITI GALAMĒRĶI
|
Dalībvalsts:… |
Aptvertais periods:… |
Datums:… |
|
Produkts |
Ražotāju organizācijas |
Ražotāji, kas nav organizācijas biedri |
Kopējie daudzumi (t) |
Savienības kopējā finansiālā palīdzība (EUR) |
||
|
Daudzumi (t) |
Savienības finansiālā palīdzība (EUR) |
Daudzumi (t) |
Savienības finansiālā palīdzība (EUR) |
|||
|
(a) |
(b) |
(c) |
(d) |
(e) = (a) + (c) |
(f) = (b) + (d) |
|
|
Āboli |
|
|
|
|
|
|
|
Bumbieri |
|
|
|
|
|
|
|
Kopā (āboli un bumbieri) |
|
|
|
|
|
|
|
Plūmes |
|
|
|
|
|
|
|
Kopā (plūmes) |
|
|
|
|
|
|
|
Apelsīni |
|
|
|
|
|
|
|
Klementīni |
|
|
|
|
|
|
|
Mandarīni |
|
|
|
|
|
|
|
Citroni |
|
|
|
|
|
|
|
Kopā (citrusaugļi) |
|
|
|
|
|
|
|
Persiki |
|
|
|
|
|
|
|
Nektarīni |
|
|
|
|
|
|
|
Kopā (persiki un nektarīni) |
|
|
|
|
|
|
|
Ķirši |
|
|
|
|
|
|
|
Japāņu hurmas |
|
|
|
|
|
|
|
Kopā (citi augļi) |
|
|
|
|
|
|
|
KOPĀ |
|
|
|
|
|
|
|
Piezīme. Par katru paziņojumu aizpilda atsevišķu Excel izklājlapu. |
||||||
PAZIŅOJUMS PAR RAŽAS NENOVĀKŠANU UN PRIEKŠLAICĪGU NOVĀKŠANU
|
Dalībvalsts:… |
Aptvertais periods:… |
Datums:… |
|
Produkts |
Ražotāju organizācijas |
Ražotāji, kas nav organizācijas biedri |
Kopējie daudzumi (t) |
Savienības kopējā finansiālā palīdzība (EUR) |
||||
|
Platība (ha) |
Daudzumi (t) |
Savienības finansiālā palīdzība (EUR) |
Platība (ha) |
Daudzumi (t) |
Savienības finansiālā palīdzība (EUR) |
|||
|
(a) |
(b) |
(c) |
(d) |
(e) |
(f) |
(g) = (b) + (e) |
(h) = (c) + (f) |
|
|
Āboli |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Bumbieri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kopā (āboli un bumbieri) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Plūmes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kopā (plūmes) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Apelsīni |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Klementīni |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Mandarīni |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Citroni |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kopā (citrusaugļi) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Persiki |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nektarīni |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kopā (persiki un nektarīni) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ķirši |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Japāņu hurmas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kopā (citi augļi) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KOPĀ |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Piezīme. Par katru paziņojumu aizpilda atsevišķu Excel izklājlapu. |
||||||||
IV PIELIKUMS
Veidlapas, kas jānosūta kopā ar pirmo paziņojumu, kā minēts 11. panta 2. punktā
IZŅEMŠANA NO TIRGUS – CITI GALAMĒRĶI
Maksimālās atbalsta summas, ko dalībvalsts noteikusi saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 79. panta 1. punktu un šīs regulas 5. pantu
|
Dalībvalsts:… |
Datums:… |
|
Produkts |
Ražotāju organizācijas ieguldījums (EUR/100 kg) |
Savienības finansiālā palīdzība (EUR/100 kg) |
|
Āboli |
|
|
|
Bumbieri |
|
|
|
Plūmes |
|
|
|
Apelsīni |
|
|
|
Klementīni |
|
|
|
Mandarīni |
|
|
|
Citroni |
|
|
|
Persiki |
|
|
|
Nektarīni |
|
|
|
Ķirši |
|
|
|
Japāņu hurmas |
|
|
RAŽAS NENOVĀKŠANA UN PRIEKŠLAICĪGA NOVĀKŠANA
Maksimālās atbalsta summas, ko dalībvalsts noteikusi saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 85. panta 4. punktu un šīs regulas 7. pantu
|
Dalībvalsts:… |
Datums:… |
|
Produkts |
Āra platības |
Siltumnīcu platības |
||
|
Ražotāju organizācijas ieguldījums (EUR/ha) |
Savienības finansiālā palīdzība (EUR/ha) |
Ražotāju organizācijas ieguldījums (EUR/ha) |
Savienības finansiālā palīdzība (EUR/ha) |
|
|
Āboli |
|
|
|
|
|
Bumbieri |
|
|
|
|
|
Plūmes |
|
|
|
|
|
Apelsīni |
|
|
|
|
|
Klementīni |
|
|
|
|
|
Mandarīni |
|
|
|
|
|
Citroni |
|
|
|
|
|
Persiki |
|
|
|
|
|
Nektarīni |
|
|
|
|
|
Ķirši |
|
|
|
|
|
Japāņu hurmas |
|
|
|
|
|
1.7.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 170/47 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2017/1166
(2017. gada 26. jūnijs)
par atsevišķu preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 9. oktobra Regulu (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (1), un jo īpaši tās 57. panta 4. punktu un 58. panta 2. punktu,
tā kā:
|
(1) |
Lai nodrošinātu Padomes Regulai (EEK) Nr. 2658/87 (2) pievienotās kombinētās nomenklatūras vienveidīgu piemērošanu, nepieciešams pieņemt noteikumus par šīs regulas pielikumā minēto preču klasifikāciju. |
|
(2) |
Regulā (EEK) Nr. 2658/87 ir izklāstīti vispārīgie kombinētās nomenklatūras interpretācijas noteikumi. Minētie noteikumi attiecas arī uz jebkuru citu nomenklatūru, kas pilnīgi vai daļēji balstās uz KN vai pievieno tai papildu apakšnodaļas un ir izveidota ar īpašiem Savienības noteikumiem, lai piemērotu tarifu un citus pasākumus, kas saistīti ar preču tirdzniecību. |
|
(3) |
Šīs regulas pielikuma tabulas 1. ailē aprakstītās preces saskaņā ar minētajiem vispārīgajiem noteikumiem būtu jāklasificē ar minētās tabulas 2. ailē norādīto KN kodu atbilstīgi 3. ailē noteiktajam pamatojumam. |
|
(4) |
Ir lietderīgi noteikt, ka saistošo izziņu par tarifu, kas izdota attiecībā uz precēm, uz kurām attiecas šī regula, bet kas neatbilst šīs regulas noteikumiem, izziņas turētājs var turpināt izmantot noteiktu laikposmu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 952/2013 34. panta 9. punktu. Būtu jānosaka, ka minētais laikposms ir trīs mēneši. |
|
(5) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Muitas kodeksa komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Pielikuma tabulas 1. ailē aprakstītās preces kombinētajā nomenklatūrā klasificē ar tabulas 2. ailē norādīto KN kodu.
2. pants
Saistošo izziņu par tarifu, kas neatbilst šīs regulas noteikumiem, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 952/2013 34. panta 9. punktu var turpināt izmantot trīs mēnešus no šīs regulas spēkā stāšanās dienas.
3. pants
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2017. gada 26. jūnijā
Komisijas
un tās priekšsēdētāja vārdā –
Nodokļu politikas un muitas savienības ģenerāldirektorāta
ģenerāldirektors
Stephen QUEST
(1) OV L 269, 10.10.2013., 1. lpp.
(2) Padomes 1987. gada 23. jūlija Regula (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp.).
PIELIKUMS
|
Preču apraksts |
Klasifikācija (KN kods) |
Pamatojums |
||||||||
|
(1) |
(2) |
(3) |
||||||||
|
Taisnstūrveida elektrisks aparāts (tā sauktais “video pārveidotājs”) ar aptuveniem izmēriem 17 × 14 × 4 cm. Aparātam ir šādas ligzdas:
Aparāts ir paredzēts tam, lai pārvērstu video signālus no SDI formāta HDMI formātā. RJ-45 saskarne kalpo tam, lai nodrošinātu aparāta savienojumu ar Ethernet tīklu tikai programmatūras atjaunināšanai un lai saņemtu elektroenerģiju, kas vajadzīga šādai atjaunināšanai (barošanas avots – Ethernet (“PoE”)). |
8543 70 90 |
Klasifikācija noteikta, ievērojot kombinētās nomenklatūras 1. un 6. vispārīgo interpretācijas noteikumu, XVI sadaļas 3. piezīmi un KN kodu 8543 , 8543 70 un 8543 70 90 formulējumu. RJ-45 saskarnes funkcija (komunikācijas funkcija ar Ethernet starpniecību) ir pakārtota galvenajai funkcijai (video signālu pārvēršanai), jo tā kalpo tikai atjauninājumu saņemšanai, bet video signālus, izmantojot šo saskarni, nepārraida. Tāpēc klasificēšana pozīcijā 8517 nav iespējama. Tādējādi aparāts klasificējams ar KN kodu 8543 70 90 pie speciālām elektriskajām mašīnām un iekārtām, kas citur 85. nodaļā nav minētas un iekļautas. |
|
1.7.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 170/50 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2017/1167
(2017. gada 26. jūnijs)
par atsevišķu preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 9. oktobra Regulu (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (1), un jo īpaši tās 57. panta 4. punktu un 58. panta 2. punktu,
tā kā:
|
(1) |
Lai nodrošinātu Padomes Regulai (EEK) Nr. 2658/87 (2) pievienotās kombinētās nomenklatūras vienveidīgu piemērošanu, nepieciešams pieņemt noteikumus par šīs regulas pielikumā minēto preču klasifikāciju. |
|
(2) |
Regulā (EEK) Nr. 2658/87 ir izklāstīti vispārīgie kombinētās nomenklatūras interpretācijas noteikumi. Minētie noteikumi attiecas arī uz jebkuru citu nomenklatūru, kas pilnīgi vai daļēji balstās uz KN vai pievieno tai papildu apakšnodaļas un ir izveidota ar īpašiem Savienības noteikumiem, lai piemērotu tarifu un citus pasākumus, kas saistīti ar preču tirdzniecību. |
|
(3) |
Šīs regulas pielikuma tabulas 1. ailē aprakstītās preces saskaņā ar minētajiem vispārīgajiem noteikumiem būtu jāklasificē ar minētās tabulas 2. ailē norādīto KN kodu atbilstīgi 3. ailē noteiktajam pamatojumam. |
|
(4) |
Ir lietderīgi noteikt, ka saistošo izziņu par tarifu, kas izdota attiecībā uz precēm, uz kurām attiecas šī regula, bet kas neatbilst šīs regulas noteikumiem, izziņas turētājs var turpināt izmantot noteiktu laikposmu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 952/2013 34. panta 9. punktu. Būtu jānosaka, ka minētais laikposms ir trīs mēneši. |
|
(5) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Muitas kodeksa komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Pielikuma tabulas 1. ailē aprakstītās preces kombinētajā nomenklatūrā klasificē ar tabulas 2. ailē norādīto KN kodu.
2. pants
Saistošo izziņu par tarifu, kas neatbilst šīs regulas noteikumiem, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 952/2013 34. panta 9. punktu var turpināt izmantot trīs mēnešus no šīs regulas spēkā stāšanās dienas.
3. pants
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2017. gada 26. jūnijā
Komisijas
un tās priekšsēdētāja vārdā –
Nodokļu politikas un muitas savienības ģenerāldirektorāta
ģenerāldirektors
Stephen QUEST
(1) OV L 269, 10.10.2013., 1. lpp.
(2) Padomes 1987. gada 23. jūlija Regula (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp.).
PIELIKUMS
|
Preču apraksts |
Klasifikācija (KN kods) |
Pamatojums |
|
(1) |
(2) |
(3) |
|
Trikotāžas krūšturis (61 % neilona, 20 % elastāna, 12 % kokvilnas, 7 % viskozes) ar platām, polsterētām un regulējamām plecu lencītēm, kas izvietotas virs krūtīm pa vidu, formētām bļodiņām un elastīgu savilkumu aizmugurē pamatnes daļā. Uz plecu lencītēm un krūšu bļodiņām ir izšūti ornamenti, un priekšpusē vidū ir dekoratīva lentīte. Izstrādājums ir aiztaisāms, izmantojot regulējamu āķīšu aizdari. Krūštura bļodiņām ir odere un sānu atveres polsterējuma ievietošanai, lai vizuāli palielinātu krūtis (estētiskiem mērķiem), vai krūts ārējās protēzes ievietošanai pēc mastektomijas. Sk. attēlus (*1). |
6212 10 90 |
Klasifikācija noteikta, ievērojot kombinētās nomenklatūras 1. un 6. vispārīgo interpretācijas noteikumu un KN kodu 6212 , 6212 10 un 6212 10 90 formulējumu. Izstrādājumam ir tādas objektīvās pazīmes (forma un konstrukcija) kā krūšturim pozīcijā 6212 , kurā iekļauti visu veidu krūšturi (sk. arī Harmonizētās sistēmas skaidrojumus par pozīciju 6212 , 2. rindkopu (1)). Lai gan šo izstrādājumu var valkāt arī sievietes pēc mastektomijas, klasificēšana pozīcijā 9021 pie ortopēdiskajiem piederumiem vai pie ķermeņa daļu protēžu daļām vai piederumiem nav iespējama, jo importēšanas brīdī izstrādājuma objektīvās pazīmes ir tādas kā pozīcijas 6212 krūšturim un nav nekādu pazīmju par galīgo izmantojumu (estētiskiem vai medicīniskiem nolūkiem). Sānu atveres nepadara krūšturi atbilstīgu pozīcijai 9021 , jo tās ir izmantojamas gan krūts ārējās protēzes ievietošanai pēc mastektomijas veikšanas, gan polsterējuma ievietošanai, lai vizuāli palielinātu krūtis (estētiskiem mērķiem). Līdzīgi arī platās plecu lencītes, kas novietotas pa vidu virs krūtīm, ir kopīga iezīme pozīcijas 6212 krūšturiem ar lielākām bļodiņām. Tāpēc izstrādājums ir klasificējams ar KN kodu 6212 10 90 pie krūšturiem. |
(*1) Attēli pievienoti tikai informācijai.
|
1.7.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 170/53 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2017/1168
(2017. gada 26. jūnijs)
par atsevišķu preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 9. oktobra Regulu (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (1), un jo īpaši tās 57. panta 4. punktu un 58. panta 2. punktu,
tā kā:
|
(1) |
Lai nodrošinātu Padomes Regulai (EEK) Nr. 2658/87 (2) pievienotās kombinētās nomenklatūras vienveidīgu piemērošanu, nepieciešams pieņemt noteikumus par šīs regulas pielikumā minēto preču klasifikāciju. |
|
(2) |
Regulā (EEK) Nr. 2658/87 ir izklāstīti vispārīgie kombinētās nomenklatūras interpretācijas noteikumi. Minētie noteikumi attiecas arī uz jebkuru citu nomenklatūru, kas pilnīgi vai daļēji balstās uz KN vai pievieno tai papildu apakšnodaļas un ir izveidota ar īpašiem Savienības noteikumiem, lai piemērotu tarifu un citus pasākumus, kas saistīti ar preču tirdzniecību. |
|
(3) |
Šīs regulas pielikuma tabulas 1. ailē aprakstītās preces saskaņā ar minētajiem vispārīgajiem noteikumiem būtu jāklasificē ar minētās tabulas 2. ailē norādīto KN kodu atbilstīgi 3. ailē noteiktajam pamatojumam. |
|
(4) |
Ir lietderīgi noteikt, ka saistošo izziņu par tarifu, kas izdota attiecībā uz precēm, uz kurām attiecas šī regula, bet kas neatbilst šīs regulas noteikumiem, izziņas turētājs var turpināt izmantot noteiktu laikposmu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 952/2013 34. panta 9. punktu. Būtu jānosaka, ka minētais laikposms ir trīs mēneši. |
|
(5) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Muitas kodeksa komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Pielikuma tabulas 1. ailē aprakstītās preces kombinētajā nomenklatūrā klasificē ar tabulas 2. ailē norādīto KN kodu.
2. pants
Saistošo izziņu par tarifu, kas neatbilst šīs regulas noteikumiem, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 952/2013 34. panta 9. punktu var turpināt izmantot trīs mēnešus no šīs regulas spēkā stāšanās dienas.
3. pants
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2017. gada 26. jūnijā
Komisijas
un tās priekšsēdētāja vārdā –
Nodokļu politikas un muitas savienības ģenerāldirektorāta
ģenerāldirektors
Stephen QUEST
(1) OV L 269, 10.10.2013., 1. lpp.
(2) Padomes 1987. gada 23. jūlija Regula (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp.).
PIELIKUMS
|
Preču apraksts |
Klasifikācija (KN kods) |
Pamatojums |
|
(1) |
(2) |
(3) |
|
Izstrādājums (t. s. “stūres rata pārsegs”), kas izgatavots no plastmasas (polivinilhlorīda (PVC)) un veido apli ar diametru 38 cm. Šis izstrādājums ir paredzēts mehāniskā transportlīdzekļa stūres rata pārsegšanai, lai uzlabotu tā izskatu, aizsargātu stūres ratu pret sviedriem un izmantošanas radītu nodilumu un lai aizsargātu rokas pret pārmērīgu aukstumu un karstumu. Sk. attēlu (*1). |
3926 90 97 |
Klasifikācija noteikta, ievērojot kombinētās nomenklatūras 1. un 6. vispārīgo interpretācijas noteikumu un KN kodu 3926 , 3926 90 un 3926 90 97 formulējumu. Klasificēšana apakšpozīcijā 8708 94 pie stūres rata daļām nav iespējama, jo izstrādājums nav nepieciešams stūres rata funkcionēšanai. Klasificēšana apakšpozīcijā 8708 99 pie citām pozīcijās 8701 –8705 minēto mehānisko transportlīdzekļu daļām un piederumiem arī nav iespējama, jo izstrādājums nav nedz nepieciešams mehāniskā transportlīdzekļa funkcionēšanai, nedz mehānisko transportlīdzekli pielāgo īpašai darbībai, nedz dod iespēju sniegt īpašu pakalpojumu saistībā ar tā pamatfunkciju (sk. spriedumu lietā C-152/10, Unomedical, ECLI:EU:C:2011:402, 29. un 36. punkts). Tādējādi izstrādājums jāklasificē pēc materiāla, no kā tas sastāv (plastmasa), ar KN kodu 3926 90 97 pie citādiem plastmasas izstrādājumiem. |
(*1) Attēls pievienots tikai informācijai.
|
1.7.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 170/56 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2017/1169
(2017. gada 26. jūnijs)
par atsevišķu preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 9. oktobra Regulu (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (1), un jo īpaši tās 57. panta 4. punktu un 58. panta 2. punktu,
tā kā:
|
(1) |
Lai nodrošinātu Padomes Regulai (EEK) Nr. 2658/87 (2) pievienotās kombinētās nomenklatūras vienveidīgu piemērošanu, nepieciešams pieņemt noteikumus par šīs regulas pielikumā minēto preču klasifikāciju. |
|
(2) |
Regulā (EEK) Nr. 2658/87 ir izklāstīti vispārīgie kombinētās nomenklatūras interpretācijas noteikumi. Minētie noteikumi attiecas arī uz jebkuru citu nomenklatūru, kas pilnīgi vai daļēji balstās uz KN vai pievieno tai papildu apakšnodaļas un ir izveidota ar īpašiem Savienības noteikumiem, lai piemērotu tarifu un citus pasākumus, kas saistīti ar preču tirdzniecību. |
|
(3) |
Šīs regulas pielikuma tabulas 1. ailē aprakstītās preces saskaņā ar minētajiem vispārīgajiem noteikumiem būtu jāklasificē ar minētās tabulas 2. ailē norādīto KN kodu atbilstīgi 3. ailē noteiktajam pamatojumam. |
|
(4) |
Ir lietderīgi noteikt, ka saistošo izziņu par tarifu, kas izdota attiecībā uz precēm, uz kurām attiecas šī regula, bet kas neatbilst šīs regulas noteikumiem, izziņas turētājs var turpināt izmantot noteiktu laikposmu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 952/2013 34. panta 9. punktu. Būtu jānosaka, ka minētais laikposms ir trīs mēneši. |
|
(5) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Muitas kodeksa komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Pielikuma tabulas 1. ailē aprakstītās preces kombinētajā nomenklatūrā klasificē ar tabulas 2. ailē norādīto KN kodu.
2. pants
Saistošo izziņu par tarifu, kas neatbilst šīs regulas noteikumiem, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 952/2013 34. panta 9. punktu var turpināt izmantot trīs mēnešus no šīs regulas spēkā stāšanās dienas.
3. pants
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2017. gada 26. jūnijā
Komisijas
un tās priekšsēdētāja vārdā –
Nodokļu politikas un muitas savienības ģenerāldirektorāta
ģenerāldirektors
Stephen QUEST
(1) OV L 269, 10.10.2013., 1. lpp.
(2) Padomes 1987. gada 23. jūlija Regula (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp.).
PIELIKUMS
|
Preču apraksts |
Klasifikācija (KN kods) |
Pamatojums |
|
(1) |
(2) |
(3) |
|
Lodītes formas izstrādājums (tā dēvētā “peintbola lodīte”) – cieta želatīna čaula, kas satur krāsu uz ūdens bāzes. Izstrādājumu ir paredzēts lietot kā šāviņu peintbola šautenēs (pneimatiskajās šautenēs, kuru lodes sākuma ātrums ir 91 metrs sekundē) vairāku dalībnieku spēlē peintbolā. Skatīt attēlus (*1). |
9306 90 90 |
Klasifikācija noteikta, ievērojot kombinētās nomenklatūras 1. un 6. vispārīgo interpretācijas noteikumu, 95. nodaļas 1.s) piezīmi un KN kodu 9306 , 9306 90 un 9306 90 90 formulējumu. Izstrādājums ir paredzēts kā šāviņš peintbola šautenei, kas ir pozīcijā 9304 minētā pneimatiskā šautene, jo tai ir ievērojams lodes sākuma ātrums (skatīt Komisijas Regulu (EK) Nr. 242/96 (OV L 31, 9.2.1996., 16. lpp.)). Peintbola lodīte, līdzīgi kā skrotis vai šautriņas, ir šāviņš, ko izmanto šaušanai no pneimatiskajām šautenēm. Tādēļ peintbola lodīte ir munīcijas veids (skatīt arī A) punkta 3) apakšpunktu Harmonizētās sistēmas skaidrojumos par pozīciju 9306 ). Tāpēc, ņemot vērā 95. nodaļas 1.s) piezīmi, klasificēšana minētajā nodaļā nav iespējama. Līdz ar to izstrādājums ir klasificējams ar KN kodu 9306 90 90 pie šāviņiem. |
(*1) Attēli pievienoti tikai informācijai.
|
1.7.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 170/59 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2017/1170
(2017. gada 26. jūnijs)
par atsevišķu preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 9. oktobra Regulu (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (1), un jo īpaši tās 57. panta 4. punktu un 58. panta 2. punktu,
tā kā:
|
(1) |
Lai nodrošinātu Padomes Regulai (EEK) Nr. 2658/87 (2) pievienotās kombinētās nomenklatūras vienveidīgu piemērošanu, nepieciešams pieņemt noteikumus par šīs regulas pielikumā minēto preču klasifikāciju. |
|
(2) |
Regulā (EEK) Nr. 2658/87 ir izklāstīti vispārīgie kombinētās nomenklatūras interpretācijas noteikumi. Minētie noteikumi attiecas arī uz jebkuru citu nomenklatūru, kas pilnīgi vai daļēji balstās uz KN vai pievieno tai papildu apakšnodaļas un ir izveidota ar īpašiem Savienības noteikumiem, lai piemērotu tarifu un citus pasākumus, kas saistīti ar preču tirdzniecību. |
|
(3) |
Šīs regulas pielikuma tabulas 1. ailē aprakstītās preces saskaņā ar minētajiem vispārīgajiem noteikumiem būtu jāklasificē ar minētās tabulas 2. ailē norādīto KN kodu atbilstīgi 3. ailē noteiktajam pamatojumam. |
|
(4) |
Ir lietderīgi noteikt, ka saistošo izziņu par tarifu, kas izdota attiecībā uz precēm, uz kurām attiecas šī regula, bet kas neatbilst šīs regulas noteikumiem, izziņas turētājs var turpināt izmantot noteiktu laikposmu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 952/2013 34. panta 9. punktu. Būtu jānosaka, ka minētais laikposms ir trīs mēneši. |
|
(5) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Muitas kodeksa komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Pielikuma tabulas 1. ailē aprakstītās preces kombinētajā nomenklatūrā klasificē ar tabulas 2. ailē norādīto KN kodu.
2. pants
Saistošo izziņu par tarifu, kas neatbilst šīs regulas noteikumiem, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 952/2013 34. panta 9. punktu var turpināt izmantot trīs mēnešus no šīs regulas spēkā stāšanās dienas.
3. pants
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2017. gada 26. jūnijā
Komisijas
un tās priekšsēdētāja vārdā –
Nodokļu politikas un muitas savienības ģenerāldirektorāta
ģenerāldirektors
Stephen QUEST
(1) OV L 269, 10.10.2013., 1. lpp.
(2) Padomes 1987. gada 23. jūlija Regula (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp.).
PIELIKUMS
|
Preču apraksts |
Klasifikācija (KN kods) |
Pamatojums |
|
(1) |
(2) |
(3) |
|
Kompakts, ar baterijām darbināms uz pirkstgala novietojams aparāts (t. s. “pulsa oksimetrs”), kurā vienā blokā apvienots elektronisks procesors, gaismas diožu (LED) pāris, fotodiode un LED displejs (tiek piedāvāti dažādi displeja režīmi). Tas ir aprīkots arī ar baterijas izlādes indikatoru, ar signāla funkciju, kas uzrāda ātru vai lēnu pulsu vai augstu vai zemu asins piesātinājumu ar skābekli, un ar stiprinājumu, kas sakļaujas ap pirkstu. To izmanto kā neinvazīvu metodi, lai uzraudzītu skābekļa piesātinājuma cilvēka asinīs un mērītu pulsu, izmantojot optisko starojumu. Pēc piestiprināšanas pie pirksta LED raida caur pirkstu uz fotodiodi divu dažādu viļņa garumu gaismas starus. Ar to mēra optiskā blīvuma izmaiņas pie katra no viļņa garumiem un pēc tam nosaka/aprēķina skābekļa piesātinājumu un sirdsdarbības ātrumu. To var izmantot profesionālā medicīnas praksē un pētniecībā, sportā, darījumdarbībā utt. (piemēram, skābekļa kamerām, ekstrēmajam alpīnismam atmosfērā ar zemu skābekļa koncentrāciju, dziļūdens niršanai, pilotu, ugunsdzēsēju, astronautu darbā utt.). Skatīt attēlu (*1). |
9018 19 10 |
Klasifikācija noteikta, ievērojot kombinētās nomenklatūras 1. un 6. vispārīgo interpretācijas noteikumu un KN kodu 9018 , 9018 19 un 9018 19 10 formulējumu. Aparāts ietilpst pozīcijas 9018 tvērumā, kas aptver ļoti plašu instrumentu un ierīču klāstu, kurus lielākoties izmanto tikai profesionālā praksē slimību profilaksei vai ārstēšanai, operācijās utt. Šajā pozīcijā klasificētie instrumenti un ierīces var būt aprīkoti ar optiskām ierīcēm; tiem var arī izmantot elektroenerģiju (sk. arī Harmonizētās sistēmas skaidrojumus par pozīciju 9018 ). Lai arī šāda veida aparātu var izmantot neprofesionāļi, tas ir tāda veida aparāts, kādus izmanto medicīnas vajadzībām, jo tas sniedz informāciju par “vitāli svarīgām fizioloģiskām funkcijām”, kuru var būt nepieciešams sīkāk analizēt profesionāļiem. Tāpēc nav iespējama klasificēšana pozīcijā 9027 pie fizikālās vai ķīmiskās analīzes ierīcēm un aparatūras, kurās izmanto optisko starojumu. Tādējādi tas ir klasificējams ar KN kodu 9018 19 10 pie medicīnas instrumentiem un aparātiem kā monitordozimetriskā aparatūra divu vai vairāku parametru vienlaicīgai uzraudzībai. |
(*1) Attēls pievienots tikai informācijai.
|
1.7.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 170/62 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2017/1171
(2017. gada 30. jūnijs),
ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas, kas veikta, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1036 11. panta 2. punktu, nosaka galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes melamīna importam
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 8. jūnija Regulu (ES) 2016/1036 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (1) (“pamatregula”), un jo īpaši tās 11. panta 2. punktu,
tā kā:
A. PROCEDŪRA
1. Spēkā esošie pasākumi
|
(1) |
Pēc antidempinga izmeklēšanas (“sākotnējā izmeklēšana”) Padome ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 457/2011 (2) noteica galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR” jeb “Ķīna”, jeb “attiecīgā valsts”) izcelsmes melamīna importam. |
|
(2) |
Pasākumu veids tika noteikts fiksēta maksājuma veidā 415 EUR/t visam importam no ĶTR, izņemot trīs Ķīnas ražotājus eksportētājus, kas sadarbojās un kam tika piešķirta minimālā importa cena (“MIC”) 1 153 EUR/t. |
2. Termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījums
|
(3) |
Pēc tam, kad tika publicēts paziņojums par spēkā esošo antidempinga pasākumu gaidāmajām termiņa beigām (3), Komisija saņēma pieprasījumu sākt spēkā esošu pasākumu termiņbeigu pārskatīšanu saskaņā ar 11. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 1225/2009 (4). |
|
(4) |
Pieprasījumu iesniedza trīs Savienības ražotāji: Borealis Agrolinz Melamine GmbH, OCI Nitrogen BV un Grupa Azoty Zaklady Azotow Pulawy SA (“pieprasījuma iesniedzēji”). 2015. gadā tie ražoja vairāk nekā 50 % no melamīna kopējā ražošanas apjoma Savienībā. |
|
(5) |
Pieprasījums tika pamatots ar to, ka, beidzoties spēkā esošo pasākumu termiņam, ļoti iespējams, atkārtotos dempings un Savienības ražošanas nozarei nodarītais kaitējums. |
3. Termiņbeigu pārskatīšanas sākšana
|
(6) |
Konstatējusi, ka ir pietiekami pierādījumi, Komisija 2016. gada 11. maijā ar Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicētu paziņojumu (5) (“paziņojums par procedūras sākšanu”) informēja, ka sāk termiņbeigu pārskatīšanu saskaņā ar 11. panta 2. punktu Regulā (EK) Nr. 1225/2009. |
4. Izmeklēšana
4.1. Pārskatīšanas izmeklēšanas periods un attiecīgais periods
|
(7) |
Dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespējamības izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2015. gada 1. aprīļa līdz 2016. gada 31. martam (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods” jeb “PIP”). Tendences, kas ir svarīgas, lai novērtētu kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību, tika pētītas laikposmam no 2012. gada 1. janvāra līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”). |
4.2. Personas, uz kurām attiecas izmeklēšana
|
(8) |
Komisija par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu informēja pieprasījuma iesniedzējus, citus zināmos Savienības ražotājus, ražotājus eksportētājus Ķīnas Tautas Republikā, zināmos importētājus un tirgotājus un to apvienības, zināmos skartos lietotājus un eksportētājas valsts pārstāvjus. |
|
(9) |
Ieinteresētajām personām tika dota iespēja paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajā termiņā rakstiski darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu. Tika uzklausītas visas ieinteresētās personas, kas to pieprasīja un norādīja konkrētus iemeslus, kāpēc tās būtu jāuzklausa. |
|
(10) |
Procedūras sākumposmā Komisijas dienesti uzklausīja vienu ieinteresēto personu, proti, Ķīnas Starptautiskās tirdzniecības veicināšanas padomi (CCPIT). Pēc informācijas galīgās izpaušanas 2017. gada 4. maijā to pašu ieinteresēto personu atkal uzklausīja uzklausīšanas amatpersona. |
4.3. Atlase
|
(11) |
Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka gadījumā, ja pieteiktos ievērojams skaits ieinteresēto personu, tā paredzējusi saskaņā ar pamatregulas 17. pantu veidot ieinteresēto personu izlasi. |
— ĶTR ražotāju eksportētāju atlase
|
(12) |
Lai izlemtu, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija aicināja visus zināmos ĶTR ražotājus eksportētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. Turklāt Komisija lūdza ĶTR pārstāvniecību Savienībā apzināt citus iespējamos Ķīnas ražotājus eksportētājus, kas vēlētos piedalīties izmeklēšanā, un/vai ar tiem sazināties. |
|
(13) |
ĶTR ražotāji eksportētāji nesniedza aizpildītas atlases veidlapas un nenolēma sadarboties termiņbeigu pārskatīšanā. Tāpēc šajā procedūrā Ķīnas ražotāju eksportētāju izlase netika veidota. |
— Savienības ražotāju atlase
|
(14) |
Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka tā ir izveidojusi provizorisku Savienības ražotāju izlasi. Trīs Savienības ražotāji, kas bija arī pieprasījuma iesniedzēji, atbildēja uz standarta veidlapu jautājumiem, savukārt divi citi Savienības ražotāji izmeklēšanā nesadarbojās. Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 1. punktu Komisija izveidoja izlasi, pamatojoties uz vislielāko melamīna pārdošanas un ražošanas reprezentatīvo apjomu. Provizoriskajā izlasē ietilpa trīs Savienības ražotāji, kas sadarbojās. Izlasē iekļauto Savienības ražotāju ražošanas apjoms atbilda vairāk nekā 80 % kopējā aplēstā Savienības ražošanas apjoma 2015. gadā. Komisija aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes par provizorisko izlasi. Noteiktajā termiņā piezīmes netika saņemtas, un provizoriskā izlase tādējādi tika apstiprināta. Tika uzskatīts, ka izlase ir Savienības ražošanas nozarei reprezentatīva. |
— Nesaistīto importētāju atlase
|
(15) |
Lai izlemtu, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, visi zināmie (kopumā piecpadsmit) importētāji/izplatītāji tikai aicināti aizpildīt atlases veidlapu, kas pievienota paziņojumam par procedūras sākšanu. |
|
(16) |
Aizpildītu atlases veidlapu iesniedza tikai viens importētājs, tāpēc atlase netika uzskatīta par vajadzīgu. |
4.4. Anketas un pārbaudes apmeklējumi
|
(17) |
Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību, kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību un Savienības intereses. |
|
(18) |
Komisija nosūtīja anketas diviem ražotājiem analogajā valstī, trim atlasītajiem Savienības ražotājiem, vienam nesaistītajam importētājam un sešdesmit deviņiem zināmajiem lietotājiem Savienībā. |
|
(19) |
Pilnīgas atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no diviem potenciālajiem ražotājiem analogajā valstī, trim izlasē iekļautajiem ražotājiem Savienībā, viena nesaistītā importētāja un četriem lietotājiem. |
|
(20) |
Komisija veica pārbaudes šādos uzņēmumos:
|
B. ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGAIS RAŽOJUMS
1. Attiecīgais ražojums
|
(21) |
Attiecīgais ražojums ir ĶTR izcelsmes melamīns, ko patlaban klasificē ar KN kodu 2933 61 00. |
|
(22) |
Melamīns ir balts kristālisks pulveris, ko lielākoties iegūst no urīnvielas un izmanto galvenokārt laminātos, koksnes līmvielās, lējumu masās un papīra/tekstilmateriālu apstrādē. |
2. Līdzīgais ražojums
|
(23) |
Tika konstatēts, ka analogajā valstī Japānā ražotajam un iekšzemes tirgū pārdotajam melamīnam, kā arī melamīnam, ko ražo un Savienībā pārdod Savienības ražošanas nozare, ir vienādas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības un lietojumi. |
|
(24) |
Tāpēc Komisija secina, ka šie ražojumi ir līdzīgi ražojumi pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē. |
C. DEMPINGA TURPINĀŠANĀS UN ATKĀRTOŠANĀS IESPĒJAMĪBA
|
(25) |
Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu Komisija vispirms pārbaudīja, vai pēc spēkā esošo pasākumu termiņa beigām dempings no ĶTR varētu turpināties vai atkārtoties. |
1. ĶTR sadarbības līmenis
|
(26) |
Pēc pārskatīšanas procedūras sākšanas visi zināmie Ķīnas ražotāji eksportētāji (71 uzņēmums vai uzņēmumu grupa) tika aicināti pieteikties un aizpildīt atlases veidlapu, kas pievienota paziņojumam par procedūras sākšanu. Taču uz pārskatīšanas procedūras sākšanu neviens Ķīnas uzņēmums nereaģēja un arī nenolēma sadarboties kādā tālākā procedūras posmā. |
|
(27) |
Vienīgā reakcija no Ķīnas bija tāda, ka CCPIT sniedza informāciju, kam vēlāk sekoja uzklausīšana. |
|
(28) |
Pieprasījuma iesniedzēji apstrīdēja CCPIT ieinteresētās personas statusu. Pieprasījuma iesniedzēji iesniegtajā informācijā apgalvo, ka CCPIT nav ne attiecīgā ražojuma eksportētājs, ne šādu eksportētāju apvienība un ka tādējādi tās piezīmes nebūtu jāņem vērā nemaz. |
|
(29) |
CCPIT (sauktā arī par Ķīnas Starptautiskās tirdzniecības palātu (CCOIC)) citu starpā ietilpst uzņēmumi un organizācijas, kas pārstāv Ķīnas tautsaimniecības un tirdzniecības nozari. Tādējādi to varētu uzskatīt par eksportētāju, arī attiecīgā ražojuma eksportētāju, apvienību. Pēc informācijas galīgās izpaušanas CCPIT apstiprināja, ka starp palātas locekļiem ir 9 melamīna ražotāji. Turklāt saskaņā ar CCPIT statūtiem CCPIT pienākumi ir veikt organizatorisko darbu, sniegt palīdzību vai darboties Ķīnas uzņēmumu un privātpersonu vārdā tādās trešo valstu procedūrās kā antidempinga procedūras. Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija, tāpat kā iepriekšējās antidempinga procedūrās (6), uzskatīja CCPIT par ieinteresēto personu. |
2. Dempings pārskatīšanas izmeklēšanas periodā
a) Analogā valsts
|
(30) |
Normālā vērtība bija jānoteic saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. panta a) punktu, pamatojoties uz samaksātajām vai maksājamajām cenām iekšzemes tirgū vai salikto vērtību piemērotā tirgus ekonomikas trešā valstī (“analogajā valstī”). |
|
(31) |
Sākotnējā izmeklēšanā par analogo valsti Komisija izvēlējās Indonēziju. Taču 2011. gadā tika slēgta tā Indonēzijas ražotāja ražotne, kurš sadarbojās. Minētais uzņēmums bija vienīgais melamīna ražotājs Indonēzijā, tāpēc šo valsti vairs nevar izmantot par potenciālo analogo valsti. |
|
(32) |
Pieprasījuma iesniedzēji pieprasījumā ierosinājuši par analogo valsti izmantot ASV. Tādējādi pieprasījuma iesniedzēju pieprasījumā provizoriskam dempinga starpības aprēķinam izmantota ASV tirgus saliktā normālā vērtība. Tomēr, ņemot vērā, ka ASV ir tikai viens melamīna iekšzemes ražotājs, kuru patlaban aizsargā ļoti augstas likmes antidempinga un kompensācijas pasākumi, Komisija nolēma meklēt alternatīvu analogo valsti, lai gan ASV ražotājs vēlējās sadarboties un aizpildīja anketu. |
|
(33) |
Paziņojumā par procedūras sākšanu par potenciālām analogajām valstīm paredzēts izmantot arī citas valstis, kurās ražo melamīnu, proti, Indiju, Irānu, Japānu, Kataru, Krieviju un Trinidādu un Tobāgo. Pēc šīs pārskatīšanas procedūras sākšanas Komisija sazinājās ar astoņiem uzņēmumiem minētajās valstīs. Sadarboties analogās valsts ražotāja statusā piekrita tikai viens uzņēmums, proti, Japānas Nissan Chemical Industries Ltd., un tas aizpildīja anketu, kura vēlāk tikai pārbaudīta uz vietas. |
|
(34) |
Pēc informācijas galīgās informācijas izpaušanas CCPIT apgalvoja, ka publiski pieejamajā dokumentācijā nav atrodama attiecīgā ražojuma otrā Japānas ražotāja eksportētāja kontaktinformācija, tāpēc CCPIT nespēj pārbaudīt, vai konkrētais Japānas uzņēmums tiešām atteicies sadarboties procedūrā. |
|
(35) |
Šajā ziņā Komisija skaidro, ka Komisija ar visiem potenciālo analogo valstu ražotājiem sazinājās vismaz divreiz (2016. gada 15. jūlijā un 16. septembrī) un katram no tiem tika nosūtīta anketas veidlapa. Tomēr publiski pieejamajā dokumentācijā sarakste netika atklāta un cits citam netika atklāti arī attiecīgo e-pastu adresāti (7), jo šie ražotāji ir konkurenti. Tika apstiprināts, ka no attiecīgā ražojuma otrā ražotāja Japānā netika saņemta atbilde. |
|
(36) |
Ņemot vērā Japānas iekšzemes tirgus lielumu un konkurences līmeni tajā, Komisija uzskatīja Japānu par piemērotu analogo valsti. Japānā ir divi iekšzemes ražotāji un ievērojama tirgus daļa ir importam (tiek lēsts, ka 12 %). Arī abi Japānas ražotāji veic eksportu, tā ka tiem jāspēj ar izmaksām un cenām konkurēt starptautiskā mērogā. Valsti neaizsargā lieli muitas nodokļi. Tie ir 3,1 % PTO loceklēm, bet 0 % VPS režīmā, kas attiecas arī uz ĶTR – lielāko eksportētāju uz Japānas tirgu. Patlaban netiek piemēroti tirdzniecības aizsardzības pasākumi. |
|
(37) |
Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secināja, ka Japāna ir piemērota analogā valsts saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu. |
|
(38) |
CCPIT apstrīdēja normālās vērtības noteikšanai izmantoto analogās valsts metodiku pašu par sevi, apgalvodama, ka pēc 2016. gada 11. decembra vairs nav spēkā Protokola par Ķīnas pievienošanos PTO 15. sadaļa. Tādējādi normālā vērtībā attiecībā uz Ķīnas ražotājiem eksportētājiem būtu jāaprēķina, pamatojoties uz viņu pašu iekšzemes cenām un/vai izmaksām. |
|
(39) |
Komisija noraidīja šo apgalvojumu. Paziņojums par procedūras sākšanu tika publicēts 2016. gada 11. maijā, tāpēc piemērojamais tiesiskais regulējums ir “Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 8. jūnija Regula (ES) 2016/1036 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis”. Tāpēc normālā vērtība tiks noteikta, pamatojoties uz analogās valsts datiem. Ķīnas ražotājiem eksportētājiem tika dota iespēja iesniegt TER (tirgus ekonomikas režīma) pieprasījuma veidlapas, bet neviens no tiem neiesniedza šādu pieprasījuma veidlapu. |
|
(40) |
Pēc informācijas galīgās izpaušanas pieprasījuma iesniedzēji apgalvoja, ka par analogo valsti būtu vajadzējis izmantot ASV. Tie atzina, ka 36. apsvērumā izklāstīto Komisijas konstatējumu dēļ ASV ražotāja iekšzemes tirgū izmantotā cena varētu būt nepiemērota, lai to izmantotu par pamatu normālās vērtības aprēķiniem. Tomēr šīm ASV tirgus īpatnībām nevajadzētu liegt to, kas ASV izmanto par analogo valsti aprēķiniem, ko veic ar saliktās normālās vērtības metodiku. Katrā ziņā pieprasījuma iesniedzēji neapstrīdēja to, ka par analogo valsti izmanto Japānu. |
|
(41) |
Komisija uzskata, ka 36. apsvērumā aprakstīto izkropļojumu dēļ ASV nav piemērota analogā valsts visos apstākļos, arī tad ne, kad jāaprēķina saliktā normālā vērtība. Tāpēc šis apgalvojums tiek noraidīts. Turklāt Komisija norāda, ka pieprasījuma iesniedzēji neapstrīd Japānas izvēli par analogo valsti. |
b) Normālā vērtība
|
(42) |
Par pamatu normālās vērtības noteikšanai tika izmantota informācija, kas bija saņemta no analogās valsts ražotāja, kurš sadarbojās. |
|
(43) |
Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu Komisija vispirms pārbaudīja, vai analogās valsts ražotāja, kas sadarbojās, veiktās līdzīgā ražojuma iekšzemes pārdošanas kopējais apjoms neatkarīgiem pircējiem pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ir bijis reprezentatīvs. Tālab tā kopējais iekšzemes pārdošanas apjoms tika salīdzināts ar attiecīgā ražojuma kopējo apjomu, ko Ķīnas ražotāji eksportētāji bija eksportējuši uz Savienību. Pamatojoties uz to, Komisija konstatēja, ka līdzīgais ražojums Japānas iekšzemes tirgū tiek pārdots reprezentatīvā apjomā. Attiecīgais ražojums tika uzskatīts par homogēnu, tāpēc nebija vajadzīga reprezentativitātes pārbaude pa ražojuma veidiem. Pēc tam Komisija attiecībā uz analogās valsts ražotāju pārbaudīja, vai var uzskatīt, ka ražojums iekšzemes tirgū tiek pārdots parastā tirdzniecības apritē atbilstoši pamatregulas 2. panta 4. punktam. |
|
(44) |
Pārdošanas apjoms, kas pārdots par neto pārdošanas cenu, kura vienāda ar aprēķinātajām ražošanas izmaksām (ražošanas izmaksas plus PVA izmaksas) vai lielāka par tām, bija mazāks par 80 % no kopējā iekšzemes pārdošanas apjoma, tāpēc normālā vērtība tika noteikta, pamatojoties uz rentablo iekšzemes darījumu cenām, kas tika koriģētas EXW līmenī. Korekcija bija 2 %–7 % apmērā. |
|
(45) |
Japānas ražotājs izmantoja citādu ražošanas metodi, nekā parasti izmanto Ķīnas un Savienības ražotāji (galvenā izejviela vēlāk melamīna ražošanai izmantojamās urīnvielas ražošanai ir jēlbenzīns, nevis dabasgāze), tāpēc ražošanas izmaksas, ko normālās vērtības aprēķināšanai izmanto parastās tirdzniecības aprites pārbaudē, tika koriģētas uz leju, lai atspoguļotu atšķirību ražošanas metodē. Tā tika balstīta uz attiecīgo pamata izejvielu – jēlbenzīna un dabasgāzes – faktisko ražošanas izmaksu starpību. Korekciju bija iespējams precīzi aprēķināt analogās valsts ražotājam, kas sadarbojās, jo konkrētais uzņēmums pēc PIP mainīja ražošanas metodi uz parasto metodi, kurā izmanto dabasgāzi. Aprēķinā tika ņemtas vērā arī abu galveno izejvielu tirgus cenu izmaiņas pēc PIP. Precīzu korekcijas apmēru un tā aprēķinu nevar atklāt, jo tie balstīti uz viena uzņēmuma izmaksu datiem, kas tāpēc ir konfidenciāli. Tomēr ieinteresētajām personām tika izpausts aptuvens korekcijas līmenis, kas bija norādīts diapazonos. |
c) Eksporta cena
|
(46) |
Ķīnas eksportētāji nesadarbojās, tāpēc vidējā eksporta cena pārskatīšanas izmeklēšanas periodam tika iegūta no Eurostat importa statistikas. Pamatojoties uz pārskatīšanas pieprasījumā sniegtajiem datiem vai sākotnējā izmeklēšanā savāktajiem datiem, attiecībā uz pamatregulas 2. panta 10. punktā uzskaitītajiem piemērojamajiem faktoriem eksporta cena tika koriģēta no CIF cenas uz EXW cenu. Kopējais korekcijas apmērs bija 11 %. |
d) Salīdzinājums
|
(47) |
Normālā vērtība un vidējā Ķīnas eksporta cena, kas noteikta šeit iepriekš, tika salīdzinātas EXW līmenī. |
|
(48) |
Kā jau paskaidrots 44. un 46. apsvērumā, lai nodrošinātu taisnīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu tika izdarītas pienācīgas korekcijas, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un to salīdzināmību. Iekšzemes cenām tika izdarīta korekcija attiecībā uz iekšzemes vedmaksu. Eksporta cenām tika izdarīta korekcija attiecībā uz iekšzemes vedmaksu, kravas apstrādi un jūras vedmaksu. |
|
(49) |
Ķīna eksportam piemēro daļējas PVN atmaksas politiku, un šajā gadījumā 8 % PVN netika atmaksāts. Lai nodrošinātu, ka normālā vērtība tiek izteikta tajā pašā nodokļu līmenī, kurā eksporta cena, normālā vērtība tika koriģēta uz augšu ar to PVN daļu, ko piemēro melamīna eksportam un kas Ķīnas ražotājiem eksportētājiem netika atmaksāta (8). |
e) Dempinga starpība
|
(50) |
Šajā pārskatīšanā, kā arī sākotnējā izmeklēšanā attiecīgais ražojums tiek uzskatīts par homogēnu. Tāpēc nebija vajadzīgs dempinga starpības aprēķins pa ražojuma veidiem. Vidējā Ķīnas eksporta cena uz Savienību bija ievērojami mazāka nekā analogajā valstī noteiktā normālā vērtība. Izmeklēšanā tika konstatēts, ka Ķīnas ražotāji turpinājuši pārdot Savienības tirgū savus ražojumus par dempinga cenām, kuru starpība PIP laikā sasniedza pat 21,0 %. |
|
(51) |
Pēc informācijas galīgās izpaušanas CCPIT apgalvoja, ka konkrētu normālās vērtības un eksporta cenas aprēķinā veikto korekciju būtība un precīzs apmērs nav izpausts ieinteresētajām personām. |
|
(52) |
Šajā ziņā tiek atgādināts, ka procedūrā neviens Ķīnas ražotājs eksportētājs nesadarbojās. Tāpēc neviena Ķīnas ieinteresētā persona nesaņēma detalizētu eksporta cenas aprēķinu. Attiecībā uz normālās vērtības korekcijām tiek atgādināts, ka tās tika balstītas tikai uz viena analogās valsts uzņēmuma datiem, tāpēc konfidencialitātes apsvērumu dēļ tās varētu izpaust tikai diapazonos, nevis sniegt precīzus skaitļus, jo konkrētajam uzņēmumam dati ir ļoti sensitīvi. Turklāt konkrētajai ieinteresētajai personai uzklausīšanā tika sniegti detalizēti skaidrojumi par korekciju raksturu un izmantoto datu avotiem (izņemot 48. apsvērumu). Tāpēc tiek noraidīts apgalvojums par to, ka nav pienācīgi izpausta informācija par aprēķiniem. |
f) Secinājums par dempingu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā
|
(53) |
Komisija konstatēja, ka PIP laikā Ķīnas ražotāji eksportētāji turpinājuši eksportēt melamīnu uz Savienību par dempinga cenām (tomēr mazākos apjomos, nekā konstatēts sākotnējā izmeklēšanā). |
|
(54) |
Tomēr vairākums (9) importa no Ķīnas Savienībā notika MIC sistēmā, tāpēc nevar uzskatīt, ka pašreizējā eksporta cena noteikti atspoguļo, kāds būtu faktiskais cenu līmenis tad, ja spēkā esošie pasākumi tiktu izbeigti. Turklāt attiecīgā ražojuma importa apjoms no ĶTR Savienībā PIP laikā bija samērā mazs (aptuveni 2 % tirgus daļa). Tāpēc Komisija pārbaudīja arī dempinga turpināšanās iespējamību gadījumā, ja pasākumi tiktu izbeigti. |
3. Pierādījumi par dempinga turpināšanās iespējamību
|
(55) |
Komisija analizēja dempinga turpināšanās iespējamību gadījumā, ja pasākumi tiktu izbeigti. Tā pētīja Ķīnas ražošanas jaudu un neizmantoto jaudu, Ķīnas eksportētāju rīcību citos tirgos un Savienības tirgus pievilcīgumu. |
|
(56) |
Ķīnas ražotāji eksportētāji nesadarbojās, tāpēc dempinga turpināšanās iespējamības analīze tika veikta saskaņā ar pamatregulas 18. pantu, proti, pamatojoties uz pārskatīšanas pieprasījumā ietverto un uz publiski pieejamo informāciju. |
a) Ražošanas apjoms un neizmantotā jauda ĶTR
|
(57) |
Pieprasījumu iesniedzēju sniegtā statistika liecina, ka jau 2013. gadā Ķīnas ražošanas jauda bija sasniegusi 1,9 miljonus tonnu (10). Tajā pašā gadā Ķīnas ražošanas apjoms bija gandrīz 1,1 miljons tonnu, savukārt Ķīnas iekšzemes tirgus bija ap 852 000 tonnām liels. |
|
(58) |
Ņemot vērā ražošanas apjomu Ķīnas Tautas Republikā, Ķīnas neizmantotā jauda bija ievērojama, proti, aptuveni 800 000 tonnu. Spriežot pēc 2013. gada datiem, faktiskais ražošanas apjoms Ķīnā gandrīz pilnībā aptvēra tās iekšzemes pieprasījumu (importa apjoms bija nenozīmīgs – ap 700 tonnu) un ļāva vēl eksportēt 205 000 tonnu. |
|
(59) |
PIP laikā Ķīnas kopējais eksports pieauga līdz 240 000 tonnu (11). Šis rādītājs, kā arī iepriekš minētā milzīgā neizmantotā jauda jāskata arī attiecībā pret kopējo patēriņu Savienības tirgū, kas PIP laikā tika lēsts 393 000 tonnu apjomā. |
|
(60) |
Iedarbinot savu neizmantoto jaudu, Ķīnas ražošana teorētiski varētu vairāk nekā 2 reizes apmierināt kopējo patēriņu Savienībā, pat ņemot vērā Ķīnas iekšzemes pieprasījumu un eksportu uz trešām valstīm. |
|
(61) |
CCPIT apgalvoja, ka Ķīnas rezerves jaudas aplēsē būtu jāņem vērā Ķīnas iekšzemes tirgus gaidāmā izaugsme. Faktiski 57. apsvērumā minētajā ziņojumā arī ir aplūkota Ķīnas iekšzemes tirgus izaugsme. Tajā iekļautā aplēse liecina, ka iekšzemes patēriņš Ķīnā varētu pieaugt par 5,9 % gadā un 2018. gadā sasniegt 1,1 miljonu tonnu. Tomēr, pat ņemot vēra šo iekšzemes pieprasījuma pieaugumu un kopējo eksporta apjomu aptuveni 250 000 vai pat 300 000 tonnu apmērā, ĶTR neizmantotā jauda joprojām pārsniegtu kopējo patēriņu Savienības tirgū. Šis scenārijs ir balstīts uz piesardzīgu pieņēmumu, ka 2013.–2018. gadā Ķīnas kopējā ražošanas jauda netiek palielināta. |
|
(62) |
Tāpēc Komisija secināja, ka ĶTR melamīna ražošanas neizmantotā jauda ir nozīmīga un tā pārsniedz kopējo patēriņu Savienībā. |
|
(63) |
Pēc informācijas galīgās izpaušanas CCPIT apgalvoja, ka Komisijas secinājumi par Ķīnas neizmantoto jaudu ir balstīti uz aplamu analīzi, jo izmantoti skaitliskie rādītāji par dažādiem laikposmiem, proti, faktisko ražošanas jaudu, sākot no 2013. gada, un faktisko eksporta kopapjomu no Ķīnas un aplēsto patēriņu PIP laikā. Bez tam CCPIT norāda, ka Komisija analīzē lielāko uzmanību pievērsusi lielajam attiecīgā ražojuma eksporta no Ķīnas kopapjomam PIP laikā un ignorējusi faktu, ka Savienības tirgum paredzētais eksports bijis samērā mazs. Visbeidzot, CCPIT nāca klajā ar alternatīvu metodi, kā 2018. gadam aprēķināms prognozētais Ķīnas jaudas izmantojums un neizmantotā jauda, – tās pamatā ir skaitliskie rādītāji, kas sniegti termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījuma 24. pielikumā, nevis skaitliskie rādītāji tā 9. pielikumā, kurus bija izmantojusi Komisija. |
|
(64) |
Atbildot uz iepriekš minēto, pirmkārt, būtu jāuzsver, ka analīzē izmantotais pieņēmums, ka kopējās ražošanas jaudas pieaugums Ķīnā no 2013. gada līdz PIP ir nulle, bija ļoti piesardzīga pieeja. Ja Komisija izmantotu šo skaitlisko aplēsi arī attiecība uz PIP, piemērojot metodiku, kura balstās uz termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījuma 9. pielikumu, Ķīnas ražošanas jaudas skaitliskais rādītājs būtu par 230 000 tonnām lielāks. |
|
(65) |
Otrkārt, Ķīnas neizmantotās jaudas analīzē un aplēsē svarīgs ir Ķīnas iekšzemes patēriņa kopapjoms un Ķīnas eksporta kopapjoms, nevis eksporta apjoms uz konkrētiem tirgiem, šajā gadījumā – uz Savienību. |
|
(66) |
Treškārt, pat ja Ķīnas neizmantotās jaudas aprēķinam par 2018. gadu būtu izmantota CCPIT ierosinātā alternatīvā metode, neizmantotā jauda būtu par aptuveni 200 000 tonnām mazāka. Tomēr tas nemainītu 61. apsvēruma secinājumu, ka rezerves jauda ĶTR vēl aizvien būtu lielāka par kopējo patēriņu Savienības tirgū. Turklāt CCPIT ierosinātā alternatīvā aprēķina metode ir balstīta uz pieņēmumu, ka, ņemot vērā prognozēto iekšzemes patēriņa pieaugumu, Ķīnas ražotāji vēl aizvien saglabātu samērā zemu jaudas izmantojuma līmeni, proti, 48,3 %. Konkrētās ieinteresētās personas apgalvojumi par ĶTR neizmantotās jaudas analīzi tāpēc tiek noraidīti. |
b) Ķīnas eksportētāju rīcība trešo valstu tirgos
|
(67) |
Lai noteiktu, vai Ķīnas ražotāji eksportētāji vēl aizvien turpina savu zemo eksporta cenu praksi, Komisija aplūkoja Ķīnas eksporta pārdevumu cenu līmeni tās trijos vissvarīgākajos eksporta tirgos, proti, Turcijā, Malaizijā un Dienvidkorejā. Eksports uz šiem tirgiem ir aptuveni 36 % no izmeklējamā ražojuma eksporta no Ķīnas PIP laikā. Bez tam Komisija aplūkoja arī cenu līmeni saistībā ar Ķīnas veikto eksporta pārdošanu analogajā valstī Japānā. |
|
(68) |
Eksporta cena uz trešo valstu tirgiem tika noteikta, pamatojoties uz datiem, kas pieejami no ĶTR eksporta statistikas, proti, uz eksporta no ĶTR daudzumiem un vērtībām (koriģētām no FOB uz EXW). |
|
(69) |
Eksporta no Ķīnas vidējā cena uz izraudzītajām valstīm bija ievērojami zemāka par minimālo importa cenu uz Savienību, kura noteikta sākotnējā izmeklēšanā, kā arī par šajā termiņbeigu pārskatīšanā konstatētajām iekšzemes cenām Japānas tirgū. |
|
(70) |
Turklāt nesenie ASV iestāžu konstatējumi, kuru rezultātā tika noteikti antidempinga pasākumi pret attiecīgā ražojuma importu no Ķīnas, arī apliecina, ka Ķīnas ražotāji eksportētāji turpinājuši netaisnīgu tirdzniecības praksi. |
|
(71) |
Tādējādi Komisija secināja, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Ķīnas ražotāju eksportētāju rīcība cenu samazinājuma un iespējamas dempinga prakses ziņā nav mainījusies. |
c) Savienības tirgus pievilcīgums
|
(72) |
Savienības tirgus ir otrais lielākais melamīna tirgus pasaulē, aplēstais pieprasījums tajā atbilst gandrīz pusei no pieprasījuma Ķīnas iekšzemes tirgū. Pirms pasākumu ieviešanas Savienība bija tradicionāls tirgus Ķīnai: sākotnējās izmeklēšanas periodā imports no Ķīnas sasniedza vidēji 30 000 tonnu gadā, t. i., vairāk nekā trīs reizes lielāks apjoms nekā pašreizējais eksporta apjoms uz Savienību. Vidējā cena Savienības tirgū (1 149 EUR/t) ir kopumā augstāka nekā vidējā no Ķīnas veiktā eksporta cena (855 EUR/t) tās galvenajos eksporta tirgos. Pat pēc pasākumu noteikšanas ražotāji eksportētāji turpināja eksportu uz ES un saglabāja savas darījumu attiecības ar Savienības lietotājiem. |
|
(73) |
Tāpēc ir iespējams, ka tad, ja pasākumi tiktu izbeigti un Ķīnas eksporta cena varētu būt zemāka par patlaban spēkā esošo MIC, Ķīnas ražotāji novirzītu daļu no savas milzīgās neizmantotās jaudas uz Savienības tirgu. |
|
(74) |
Turklāt ASV nesen noteiktie antidempinga un kompensācijas maksājumi (12) melamīnam no Ķīnas panākuši to, ka Ķīnas Tautas Republikai praktiski slēgts apjomīgs tirgus ar augstām cenām. ĶTR 2013. un 2014. gadā ASV tirgū pārdeva attiecīgi 10 841 un 12 764 tonnu melamīna, pēc tam apjoms samazinājās līdz 786 tonnām 2015. gadā un 213 tonnām 2016. gadā, atbrīvojot ievērojamus daudzumus (12 000 tonnu) citiem galamērķiem. |
|
(75) |
Tāpēc tad, ja pasākumi tiktu izbeigti, jau īsā laikā novirzīšanai uz Savienības tirgu būtu pieejami ievērojami papildu apjomi melamīna par zemām cenām. |
|
(76) |
Pēc informācijas galīgās izpaušanas CCPIT apstrīdēja iepriekš izklāstītos konstatējumus par Savienības tirgus pievilcīgumu. Pirmkārt, minētā ieinteresētā persona nepiekrita tam, ka pirms pasākumu noteikšanas Savienības tirgus melamīna eksportam no ĶTR bijis tradicionāls tirgus. CCPIT šajā ziņā uzsvēra, ka eksports no Ķīnas uz Savienību krasi samazinājies jau 2007.–2010. gadā, t. i., pirms pasākumu noteikšanas. Otrkārt, minētā ieinteresētā persona apstrīdēja Komisijas secinājumu, ka nesen ASV noteiktie tirdzniecības aizsardzības pasākumi pret Ķīnu varētu izraisīt tirdzniecības apjomu novirzīšanu no ASV uz Savienību. Par pamatojumu šim argumentam CCPIT minēja situāciju Indijas tirgū, kurš, lai arī to aizsargā pasākumi, vēl aizvien ir galvenais eksporta tirgus Ķīnas ražotājiem. |
|
(77) |
Atbildot uz iepriekš minēto, Komisija uzsver, ka eksporta apjomu samazināšanās no Ķīnas uz Savienību 2007.–2010. gadā sakrita ar kraso Savienības patēriņa samazināšanos šajā laikā, kura skaidrojama ar ekonomikas krīzi. Savienības melamīna tirgus šajā laikā saruka par vairāk nekā 30 %. Turklāt 2010. gada sākumā jau bija sākta antidempinga procedūra – parasti tam jau sākumā ir zināma ietekme uz attiecīgās valsts izcelsmes tirdzniecības apjomiem. Otrkārt, attiecībā uz Indijas tirgu Komisija norāda, ka Indijas noteikto pasākumu apmērs ir daudz mazāks nekā ASV noteikto pasākumu apmērs (13). Turklāt, kā norādīts 74. apsvērumā, ASV pasākumu ietekme uz Ķīnas eksporta apjomu jau ir skaidri redzama. Ņemot vērā iepriekš minēto, CCPIT apgalvojumi par Savienības tirgus pievilcīgumu tiek noraidīti. |
d) Secinājums par dempingu un dempinga turpināšanās iespējamību
|
(78) |
Izmeklēšana liecina, ka Ķīnas ražotāji eksportētāji Savienības tirgū pārdod par dempinga cenām. Tie arī turpina eksportu par zemām, iespējams, dempinga cenām uz trešo valstu tirgiem. Komisija ir arī konstatējusi, ka Ķīnā ir ievērojama neizmantotā jauda, kas spēj apmierināt patēriņa kopapjomu Savienībā un Ķīnā, pat ja nākotnē Ķīnā palielinātos iekšzemes patēriņš. Visbeidzot, Savienības tirgus saglabā pievilcīgumu Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, ņemot vērā tā lielumu un augstās cenas. Šo konstatējumu apstiprina arī tas, ka aizsardzības pasākumu dēļ faktiski slēgts viens no svarīgiem Ķīnas eksporta tirgiem, proti, ASV. |
|
(79) |
Pamatojoties uz to, Komisija konstatē, ka ir ļoti iespējams, ka tad, ja pasākumi tiktu izbeigti, varētu turpināties ievērojamu melamīna apjomu eksports uz Savienību par dempinga cenām. |
D. SAVIENĪBAS RAŽOŠANAS NOZARE
|
(80) |
Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā pieci Savienības ražotāji (14) ražoja līdzīgo ražojumu. Tie ir “Savienības ražošanas nozare” pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē. Trīs pieprasījuma iesniedzēji (15), kas ietilpst arī Savienības ražotāju izlasē (16), ir trīs lielākie ražotāji, kuri saražojuši vairāk nekā 80 % no aplēstā Savienības līdzīgā ražojuma ražošanas apjoma pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Divi pārējie ražotāji, kuru ražošanas apjoms ir mazāks, neiebilda pret izmeklēšanas sākšanu. |
|
(81) |
Viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka Komisija, saskaņā ar pamatregulas 4. panta 1. punktu pārbaudot stāvokli, ņēmusi vērā vienīgi to importu no ĶTR, kas ticis pārdots tālāk, nevis visu importu. Tāpēc konkrēti Savienības ražotāji varētu būt kļūdaini uzskatīti par piederīgiem pie Savienības ražošanas nozares. Turklāt ieinteresētā persona apgalvoja arī, ka viens no Savienības ražotājiem atbildēs uz anketas jautājumiem nav atklājis importa izcelsmi. |
|
(82) |
Tikai viens Savienības ražotājs, kas atbildējis uz standarta veidlapas jautājumiem, importējis melamīnu no ĶTR, turklāt tikai ierobežotu laiku (2012. un 2013. gadā) un nelielos daudzumos (mazāk nekā 0,2 % no tā pārdošanas apjoma Savienībā neatkarīgiem pircējiem). Tāpēc šis apgalvojums tiek noraidīts. Attiecībā uz otro aspektu Savienības ražotājs atbildēs uz anketas jautājumiem nav minējis pirkuma (kas varētu arī nebūt imports) izcelsmes valsti, lai neatklātu piegādātāja identitāti. Katrā ziņā jau iepriekš šajā regulā ir minēts, kā importa apjomi no ĶTR bija nelieli. Tādējādi Komisija uzskata, ka šis Savienības ražotājs pieder pie Savienības ražošanas nozares, kas definēta pamatregulas 4. panta 1. punktā. |
|
(83) |
Citas piezīmes nav saņemtas, tāpēc ar šo tiek apstiprināts Savienības ražošanas nozares sastāvs. |
E. STĀVOKLIS SAVIENĪBAS TIRGŪ
1. Patēriņš Savienībā
|
(84) |
Patēriņš Savienībā tika noteikts, Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomam Savienības tirgū pieskaitot Eurostat reģistrēto importu no ĶTR un citām trešām valstīm. Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms Savienības tirgū tika iegūts no pārskatīšanas pieprasījuma un koriģēts, pamatojoties uz datiem, kas sniegti atlasīto Savienības ražotāju atbildēs par PIP. |
|
(85) |
Patēriņam Savienībā attiecīgajā periodā bija šāda dinamika. 1. tabula Patēriņš Savienībā
|
||||||||||||||||||||||||
|
(86) |
Patēriņš Savienībā attiecīgajā periodā pastāvīgi palielinājās kopumā par 12 %, t. i., no 350 000 tonnu 2012. gadā līdz gandrīz 393 000 tonnu PIP laikā. Patēriņa palielināšanās atspoguļo vispārējo ekonomikas atlabšanu pēc globālās finanšu un ekonomikas krīzes. Šajā ziņā 2012. gads vēl aizvien bija grūts, jo atlabšana būvniecībā – lielākajā melamīna patēriņu virzošajā nozarē – bija samērā lēna (17). Tas ir ietekmējis ne vien patēriņu, bet arī pārdošanas cenas un dažus citus kaitējuma rādītājus, kas tiks aplūkoti tālāk. |
2. Imports no ĶTR Savienībā
a) Importa no ĶTR apjoms, cena un tirgus daļa
2. tabula
Importa no ĶTR apjoms un tirgus daļa
|
|
2012 |
2013 |
2014 |
2015 |
PIP |
|
Importa apjoms (t) |
1 313 |
8 762 |
6 586 |
8 984 |
7 938 |
|
Indekss (2012. gads = 100) |
100 |
667 |
502 |
684 |
605 |
|
Tirgus daļa % |
0,4 |
2,5 |
1,8 |
2,4 |
2,0 |
|
Avots: Eurostat. |
|||||
|
(87) |
Pēc antidempinga maksājumu noteikšanas melamīna imports no ĶTR ievērojami samazinājās (18). Tomēr imports no Ķīnas joprojām ir Savienības tirgū. |
|
(88) |
Attiecīgajā periodā importa apjoms no ĶTR samazinājās no mazliet vairāk nekā 1 300 tonnām līdz gandrīz 8 000 tonnām. 2012.–2013. gadā bija vērā ņemams pieaugums (skaidrojams lielākoties ar vājajiem 2012. gada rādītājiem), pēc tam attiecīgajā periodā apjomi saglabājās samērā stabili, ieņemot aptuveni 2 % tirgus daļu. |
b) Cenas importam no ĶTR un cenu samazinājums
3. tabula
Importa no ĶTR vidējā cena
|
|
2012 |
2013 |
2014 |
2015 |
PIP |
|
Vidējā CIF cena ar piegādi līdz Savienības robežai (EUR/t) |
1 203 |
1 157 |
1 150 |
1 124 |
1 113 |
|
Indekss (2012. gads = 100) |
100 |
96 |
96 |
93 |
93 |
|
Avots: Eurostat |
|||||
|
(89) |
Attiecīgajā periodā vidējās importa no ĶTR cenas saglabājās samērā stabilas, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā kopumā samazinoties par 7 % un sasniedzot 1 113 EUR/t (19). Konstatētais cenu līmenis (un cenu stabilitāte), visticamāk, skaidrojams ar spēkā esošajiem pasākumiem, jo īpaši MIC. Importa daļa, uz kuru attiecas MIC shēma, attiecīgajā periodā stabili palielinājās un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā aptvēra lielāko daļu importa no Ķīnas (20). |
|
(90) |
Ja izmanto Eurostat reģistrēto vidējo importa cenu, tad Ķīnas importa cenas nav mazākas par Savienības ražošanas nozares cenām. Ņemot vērā, ka lielākā daļa importa no ĶTR notika MIC shēmas ietvaros, nevar uzskatīt, ka reģistrētais cenu līmenis noteikti atspoguļotu “reālās” cenas, par kādām Ķīnas ražotāji eksportētāji būtu pārdevuši melamīnu Savienības tirgū, ja nebūtu pasākumu. To pamato dati no Ķīnas eksporta datubāzes, kas atklāj, ka praktiski visam importam no Ķīnas uz pārējām pasaules valstīm cenas ir ievērojami zemākas par MIC. |
3. Imports no citām trešām valstīm
|
(91) |
Kā redzams nākamajā tabula, melamīns Savienībā tiek importēts no vairākām trešām valstīm. 4. tabula Imports no citam trešām valstīm un tā tirgus daļa
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
(92) |
Attiecīgajā periodā imports no trešām valstīm Savienībā pastāvīgi palielinājās: no aptuveni 66 000 tonnu 2012. gadā līdz aptuveni 97 000 tonnu PIP laikā, t. i., par 46 %. Līdzīgi to tirgus daļa ir palielinājusies no 19 % 2012. gadā līdz 25 % PIP laikā. Nozīmīgākās importētājas trešās valstis ir Katara, Krievija, Amerikas Savienotās Valstis, Trinidāda un Tobāgo un Japāna, un “citu valstu”, ko Eurostat neprecizē, daļa pieaug. |
|
(93) |
Kaut arī importam no trešām valstīm ir ievērojama tirgus daļa, tas neizraisa kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, kas redzams no tālāk skaidroto kaitējuma rādītāju dinamikas. Iemesls ir tāds, ka, lai gan vidējais cenu līmenis bijis zem MIC (1 000 EUR/t diapazonā visā attiecīgajā periodā) (22), tās nekad nav bijušas tik zemas kā Ķīnas cenas, kas konstatētas sākotnējā izmeklēšanā, vai pašreizējās Ķīnas eksporta cenas uz pārējām pasaules valstīm (aptuveni 855 EUR/t, koriģēta CIF cenas līmenī ar piegādi līdz Savienības robežai). Vēl svarīgāk ir tas, ka visiem šiem avotiem ir visnotaļ ierobežota ražošanas jauda (galvenokārt 50 000–60 000 t diapazonā gadā) (23), kas nozīmē, ka tiem nav tādas pašas destabilizējošas ietekmes uz pieprasījuma un piedāvājuma līdzsvaru melamīna tirgū, kāda sākotnējā izmeklēšanā tika konstatēta Ķīnas Tautas Republikai. |
|
(94) |
CCPIT apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozare nav konkurētspējīga un ar grūtībām konkurē ar eksportu no trešām valstīm. Šī persona apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozare cieš no kaitējuma, jo šo kaitējumu ir izraisījis eksports no trešām valstīm, izņemot ĶTR. |
|
(95) |
Kā aprakstīts tālāk 5. sadaļā, konstatējumi un secinājumi par kaitējumu ir pretrunā šim apgalvojumam. Pasākumi ir radījuši taisnīgus tirgus apstākļus, kuros Savienības ražošanas nozare konkurē ar importu no citām valstīm, ieskaitot ĶTR (kopā vairāk nekā 25 % no patēriņa Savienībā PIP laikā), un vienlaikus tā spējusi atgūties no iepriekšējā kaitējuma. Tas liecina, ka Savienības ražošanas nozare spēj izturēt konkurenci, kura notiek pēc taisnīgiem noteikumiem. |
4. Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis
4.1. Vispārīgas piezīmes
|
(96) |
Komisija saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu pārbaudīja visus ekonomikas faktorus un rādītājus, kas ietekmē Savienas ražošanas nozares stāvokli. |
|
(97) |
Kā minēts 14. apsvērumā, lai noteiktu iespējamo Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, tika izmantota atlase. |
|
(98) |
Lai noteiktu kaitējumu, Komisija nošķīra makroekonomiskos un mikroekonomiskos kaitējuma rādītājus. Komisija izvērtēja makroekonomiskos rādītājus visai Savienības ražošanas nozarei, pamatojoties uz pārbaudītiem izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildēs uz anketas jautājumiem sniegtajiem datiem un uz pārskatīšanas pieprasījumā iekļauto informāciju – koriģētiem, pamatojoties uz izmaiņām, kas PIP laikā skāra izlasē iekļautos Savienības ražotājus. Komisija izvērtēja mikroekonomiskos rādītājus vienīgi izlasē iekļautajiem uzņēmumiem, pamatojoties uz datiem, kas ietverti izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildēs uz anketas jautājumiem. Abi datu kopumi tika atzīti par reprezentatīviem attiecībā uz Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli. |
|
(99) |
Makroekonomiskie rādītāji ir ražošanas apjoms, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, nodarbinātība, ražīgums, pārdošanas apjoms, tirgus daļa un patēriņš Savienībā. |
|
(100) |
Mikroekonomiskie rādītāji ir vidējās pārdošanas cenas, krājumi, rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu. |
4.2. Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums
|
(101) |
Dati par Savienības ražošanas nozares ražošanas apjomu attiecīgajā periodā tika noteikti, pamatojoties uz pārbaudītām izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildēm uz anketas jautājumiem un pārskatīšanas pieprasījumā iekļautajām, ka arī Eurostat sniegtajām datu aplēsēm par izlase neiekļautajiem ražotājiem. |
|
(102) |
Kopējais Savienības ražošanas apjoms saglabājās samēra stabils, 2014. gadā sasniedzot maksimumu, un visā attiecīgajā periodā tas mazliet pieauga, proti, par 3 %. Savienības ražošanas apjoms PIP laikā tiek lēsts 374 540 tonnu apmērā. |
|
(103) |
Kopējai Savienības ražošanas jaudai un jaudas izmantojumam Savienībā attiecīgajā periodā bija šāda dinamika. 5. tabula Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
(104) |
Ražošanas apjoms attiecīgajā periodā saglabājās samērā stabils. Atgūstoties patēriņam, 2013. un 2014. gadā palielinājās ražošanas apjoms. Tā samazināšanās 2015. gadā un PIP laikā (abi periodi deviņus mēnešus pārklājas) skaidrojama ar vairākiem atšķirīgiem faktoriem, piemēram, ražošanas apturēšanu obligātajai apkopei, ko veic reizi vairākos gados, ugunsgrēkiem vai ekonomiskiem lēmumiem. |
|
(105) |
Ražošanas jauda visā attiecīgajā periodā saglabājās nemainīga gandrīz 480 000 tonnu apmērā. Ņemot vērā nemainīgo ražošanas jaudu, jaudas izmantojuma rādītāji bija ļoti tuvi ražošanas apjoma tendencei. Visā attiecīgajā periodā jaudas izmantojums saglabājās 76 %–82 % diapazonā. |
4.3. Pārdošanas apjoms un tirgus daļa
|
(106) |
Pārdošanas skaitliskie rādītāji nākamajā tabulā attiecas uz Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomu Savienības tirgū neatkarīgiem pircējiem. 6. tabula Pārdošanas apjoms un tirgus daļa
|
||||||||||||||||||||||||||||||
|
(107) |
Pārdošanas apjoms attiecīgajā periodā palielinājās par 2 %. Šāds pieaugums ir mazāks nekā 1. tabula parādītais patēriņa pieaugums Savienībā (12 %) tajā pašā periodā. Rezultātā, kaut arī ir pieaudzis pārdošanas apjoms, Savienības ražošanas nozares tirgus daļa ir samazinājusies par 8 procentpunktiem. PIP laikā Savienības ražošanas nozares tirgus daļa Savienības tirgū bija aptuveni 73 %. |
|
(108) |
Savienības ražošanas nozares zaudēto tirgus daļu visnotaļ līdzīgās daļās sadalīja trešo valstu piegādātāji: Krievija, Japāna un Katara ieguva vairāk, Trinidāda un Tobāgo zaudēja, Amerikas Savienotās Valstis saglabāja samērā stabilus pārdošanas apjomus. Kā norādīts 88. apsvērumā, ĶTR ieguva arī no patēriņa pieauguma Savienībā, tomēr mazākā mērā. |
4.4. Cenas un faktori, kas tās ietekmē
|
(109) |
Savienības ražošanas nozares vidējām pārdošanas cenām nesaistītiem pircējiem Savienībā attiecīgajā periodā bija šāda dinamika. 7. tabula Vidējās pārdošanas cenas
|
||||||||||||||||||||||||
|
(110) |
Savienības ražošanas nozares vidējā vienības pārdošanas cena nesaistītiem pircējiem Savienībā attiecīgajā periodā palielinājās par 13 %. Salīdzinājumā ar depresīvo cenu līmeni 2012. gadā, pēc būvniecības nozares atlabšanas palielinoties pieprasījumam, 2013. gadā melamīna cenas samērā strauji un ievērojami palielinājās (+ 23 %). 2014. gadā cenas pazeminājās aptuveni līdz MIC līmenim un pēc tam saglabājās stabilas. |
|
(111) |
Par pārdošanas cenām vienošanās parasti notiek reizi ceturksnī, un tās ir atkarīgas no melamīna pieprasījuma un piedāvājuma attiecības tirgū (un tās uztveres). Izejvielas tieši neietekmē melamīna cenas, t. i., melamīna cenas nav saistītas ar/netiek indeksētas pēc galvenās izejvielas, kā tas tiek darīts attiecībā uz dažiem citiem ražojumiem. |
4.5. Nodarbinātība un ražīgums
|
(112) |
Nodarbinātības un ražīguma dinamika attiecīgajā periodā bija šāda. 8. tabula Nodarbinātība un ražīgums
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
(113) |
Attiecīgajā periodā nodarbinātība Savienības ražošanas nozarē kopumā pieauga par 10 %. Ražīgums, izteikts ar ražošanas apjomu uz darbinieku, attiecīgajā periodā samazinājās par 7 %. |
4.6. Darbaspēka izmaksas
|
(114) |
Savienības ražošanas nozares vidējām darbaspēka izmaksām attiecīgajā periodā bija šāda dinamika. 9. tabula Darbaspēka izmaksas
|
||||||||||||||||||||||||
|
(115) |
Laikā no 2012. gada līdz PIP vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu izlasē iekļauto Savienības ražotāju darbinieku palielinājās par 11 %. Galvenais iemesls tam bija gada inflācija. |
4.7. Krājumi
|
(116) |
Savienības ražošanas nozares krājumu apjomam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika. 10. tabula Krājumi
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
(117) |
PIP beigās krājumi perioda beigās gan absolūtos skaitļos, gan procentos no ražošanas apjoma strauji samazinājās (attiecīgi – 44 % un – 39 %). Tā galvenais iemesls ir tāds, ka 2015. gadā Savienības ražošanas nozare uz laiku piedzīvoja ražošanas apturēšanu, kā minēts 104. apsvērumā, kas nozīmē, ka piegādes saistību izpildei tika izmantoti krājumi. |
4.8. Ražošanas izmaksas
|
(118) |
Vienības ražošanas izmaksām attiecīgajā periodā bija šāda dinamika. 11. tabula Vienības ražošanas izmaksas
|
||||||||||||||||||||||||
|
(119) |
Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares vienības ražošanas izmaksas melamīnam saruka par 7 %. |
|
(120) |
Galvenā izejviela melamīna ražošanai ir urīnviela, kuru Savienības ražotāji vai nu pērk, vai ražo paši no amonjaka. Savukārt amonjaks principā tiek iegūts no dabasgāzes. Vidēji urīnvielas/amonjaka izmaksas veido ap 40 % no kopējām Savienības ražošanas nozares ražošanas izmaksām. Attiecīgajā periodā amonjaka un urīnvielas cenām bija lejupēja tendence, un no 2012. gada līdz PIP tās kopumā samazinājās attiecīgi par 23,5 % un 25,5 %. |
4.9. Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu
12. tabula
Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem
|
|
2012 |
2013 |
2014 |
2015 |
PIP |
|
Nesaistītiem pircējiem Savienībā veiktās pārdošanas rentabilitāte (% no pārdošanas apgrozījuma) |
– 13,6 % |
7,2 % |
6,9 % |
9,3 % |
15,4 % |
|
Izmaiņas gada laikā (%) |
— |
20,8 % |
– 0,3 % |
2,4 % |
6,1 % |
|
Naudas plūsma (EUR) |
2 939 133 |
41 847 614 |
36 840 085 |
47 933 .386 |
63 738 058 |
|
Indekss (2012. gads = 100) |
100 |
1 424 |
1 253 |
1 631 |
2 169 |
|
Ieguldījumi (EUR) |
6 463 713 |
13 675 164 |
11 533 893 |
13 638 599 |
12 234 128 |
|
Indekss (2012. gads = 100) |
100 |
212 |
178 |
211 |
189 |
|
Ienākums no ieguldījumiem |
– 28,1 % |
16,2 % |
14,9 % |
20,8 % |
34,1 % |
|
Izmaiņas gada laikā (%) |
— |
44,3 % |
– 1,3 % |
5,9 % |
13,3 % |
|
Avots: pārbaudītas atbildes uz anketas jautājumiem. |
|||||
|
(121) |
Komisija noteica izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitāti, tīro peļņu pirms nodokļu nomaksas no līdzīgā ražojuma pārdošanas nesaistītiem pircējiem Savienībā izsakot procentos no šīs pārdošanas apgrozījuma. Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares rentabilitāte stabili pieauga, ko noteica pārdošanas cenu palielināšanās (110. apsvērums) un izejvielu izmaksu samazināšanās (120. apsvērums) kopīgā ietekme. |
|
(122) |
Kā redzams no skaitliskajiem rādītājiem, kas gūti par attiecīgo periodu, šajā nozarē peļņas svārstības ir samērā nenoteiktas. Četru gadu laikā peļņa no neilgtspējīgi zema līmeņa mainījās uz ļoti augstu, saglabājoties samērā stabiliem pārdošanas un ražošanas apjomiem. Iemesls ir tāds, ka melamīna pārdošanas cenu ievērojami ietekmē piedāvājuma un pieprasījuma attiecība un tās uztvere tirgū, savukārt izmaksas ir ļoti atkarīgas no enerģijas cenām. Tas var izraisīt situāciju, kad augošā tirgū pārdošanas cenas pieaug pat tad, ja izejvielu cenas sarūk vai stagnē, tādējādi palielinot peļņu, savukārt vienkārši var īstenoties arī pretējs scenārijs, kad sliktos tirgus apstākļos ražotāji ir spiesti pazemināt cenas (vai saglabāt tās nemainīgas), lai gan ražošanas izmaksas ir palielinājušās. |
|
(123) |
Neto naudas plūsma ir Savienības ražošanas nozares spēja pašai finansēt savu darbību. No 2012. līdz 2013. gadam naudas plūsma (kopā ar daudziem citiem kaitējuma rādītājiem) redzami atlaba, un tad sekoja peļņas pieauguma tendence. |
|
(124) |
Ieguldījumi attiecīgajā periodā palielinājās par 89 %. No 2012.–2013. gada depresīvā līmeņa (kad vispārējā smagā finansiālā stāvokļa dēļ lielākā daļa ieguldījumu tika apturēta) notika straujš un ievērojams pieaugums (+ 112 %), pēc kura ieguldījumu apjoms saglabājās stabils. Var uzskatīt, ka no 2013. gada līdz PIP konstatētais līmenis atbilst ieguldījumu standarta likmēm, kuras sedz apkopi un mašīnu daļu nepieciešamo aizstāšanu, tomēr ne lielu rekonstrukciju vai jaudas palielināšanu. |
|
(125) |
Ienākums no ieguldījumiem ir peļņa, izteikta procentos no pamatlīdzekļu neto uzskaites vērtības. Tāpat kā citiem finanšu rādītājiem, arī ienākumam no ieguldījumiem, kas saistīts ar līdzīgā ražojuma ražošanu un pārdošanu, bija pozitīva dinamika, kas atbilst vispārējai augšupējai tendencei. |
5. Secinājums par kaitējumu
|
(126) |
Pieaugot patēriņam, Savienības ražošanas nozare spēja atgūties no iepriekšējā dempinga, un PIP laikā tās ekonomiskais stāvoklis bija labs. Spēkā esošie pasākumi nodrošina vienlīdzīgus konkurences apstākļus melamīna tirgū, un tas nāca par labu ne vien Savienības ražošanas nozares atlabšanai, bet ļāva ieinteresētajām personām labāk plānot savu darbību. Turklāt pasākumi neliedza Ķīnas ražotājiem palikt Savienības tirgū, un to klātbūtne tirgū saglabājās. Turpinājās arī imports no vairākām citām trešām valstīm, taču tas neradīja nesamērīgas cenu svārstības un/vai aplamas gaidas tirgū pēc milzīgiem daudzumiem melamīna par zemu cenu. |
|
(127) |
Tādejādi attiecīgajā periodā gandrīz visiem kaitējuma rādītājiem bija raksturīga pozitīva tendence. Savienības ražošanas nozare palielināja gan pārdošanas apjomu, gan ražošanas apjomu. Ņemot vērā, ka patēriņš Savienībā strauji pieauga, Savienības ražošanas nozares tirgus daļa samazinājās, tomēr palika pietiekami liela. Savienības ražošanas nozare palielināja arī savas pārdošanas cenas atbilstoši vispārējam pieprasījuma pieaugumam, kura pamatā bija būvniecības nozares atlabšana. Ņemot vērā, ka izejvielu cenas tajā pašā laikā samazinājās, Savienības ražošanas nozares rentabilitāte redzami atlaba. Tas nozīmē arī, ka visiem finanšu rādītājiem bija labvēlīga dinamika. |
|
(128) |
Pamatojoties uz minēto, Komisija secina, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Savienības ražošanas nozarei netika nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē. |
F. KAITĒJUMA ATKĀRTOŠANĀS IESPĒJAMĪBA
|
(129) |
Pēc tam Komisija saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu novērtēja, vai pastāv kaitējuma atkārtošanās iespējamība gadījumā, ja spēkā esošie pasākumi pret ĶTR tiktu izbeigti. Tika analizēti šādi elementi – ražošanas jauda un neizmantotā jauda Ķīnas Tautas Republikā, antidempinga un kompensācijas pasākumu pastāvēšana attiecībā uz melamīnu citas trešās valstīs, Savienības tirgus pievilcīgums, Ķīnas ražotāju eksportētāju ar eksportu saistītā rīcība citos trešo valstu tirgos –, visbeidzot tika novērtēta Ķīnas dempinga turpināšanās iespējamā ietekme uz Savienības ražošanas nozares darbības rādītājiem. |
1. Ražošanas jauda un neizmantotā jauda Ķīnas Tautas Republikā
|
(130) |
ĶTR ir lielākā melamīna ražotāja pasaulē, un 2013. gada beigās tajā bija aptuveni 69 % no pasaules kopējās ražošanas jaudas (24). 57.–61. apsvērumā veiktā analīze liecina, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Ķīnā pieejamā neizmantotā jauda bija ļoti liela gan salīdzinājumā ar patēriņu Ķīnas iekšzemes tirgū, gan pasaulē. Tiek lēsts, ka Ķīnas neizmantota jauda ir vismaz 500 000 tonnu gadā, kas pārsniedz kopējo patēriņu Savienībā PIP laikā. Šajā ziņā ir svarīgi norādīt, ka Savienības tirgus ir otrais lielākais melamīna tirgus pasaulē (aiz ĶTR). |
|
(131) |
Turklāt, kā jau ir minēts 74. apsvērumā, nesen Ķīnas izcelsmes melamīnam Amerikas Savienotajās Valstīs noteikti antidempinga un kompensācijas maksājumi, tāpēc atbrīvoti ievērojami papildu daudzumi (12 000 tonnu apmērā) citiem galamērķiem. |
2. Savienības tirgus pievilcīgumu un Ķīnas ražotāju eksportētāju ar eksportu saistītā rīcība citos trešo valstu tirgos
|
(132) |
Savienības tirgus lielums (otrais lielākais pasaulē) nepārprotami ir svarīgs faktors, kas vairo tā pievilcīgumu Arī fakts, ka imports no ĶTR ir turpinājies, kaut arī ir noteikti pasākumi, liecina, ka Ķīnas ražotāji eksportētājiem Savienības tirgus ir pievilcīgs un tie cenšas turpināt pārdošanu Savienības tirgū un saglabāt darījumu attiecības. |
|
(133) |
Vēl viens svarīgs aspekts, kas liecina par Savienības tirgus pievilcīgumu, ir tas, ka cenu līmenis ir augstāks nekā citos tirgos. Kā jau minēts 72. apsvērumā, ĶTR eksporta cenas uz lielāko daļu citu galamērķu ir ievērojami zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas Savienības tirgū. Pamatojoties uz Ķīnas eksporta datubāzi, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā vairāk nekā 99 % no Ķīnas eksporta uz trešām valstīm (t. i., 224 000 tonnas, apjoms, kas atbilst 57 % no Savienības tirgus) tika pārdoti par koriģētu vidējo cenu 922 EUR/t (25). Šī cena ir ievērojami zemāka par Savienības ražošanas nozares vidējo cenu (1 149 EUR/t) tajā pašā periodā. |
|
(134) |
Tādejādi Savienības tirgus ir Ķīnas eksportam pievilcīgs gan lieluma, gan cenu līmeņa ziņā. |
3. Ķīnas dempinga ietekme uz Savienības ražošanas nozari
|
(135) |
Ņemot vērā lielo neizmantoto jaudu un Savienības tirgus pievilcīgumu, kas jau raksturoti šeit iepriekš, ir iespējams, ka tad, ja pasākumi tiktu izbeigti, jau drīzumā būtu pieejami ievērojami apjomi melamīna par zemu cenu pārdošanai/novirzīšanai uz Savienību. |
|
(136) |
Lai novērtētu šāda importa par zemām cenām no Ķīnas iespējamo ietekmi uz Savienības ražošanas nozari, Komisija analizēja situāciju citos tuvējos tirgos. Šajā nozīmē par labu piemēru tika uzskatīta Turcija, jo tai ir liels tirgus ar lielu pieprasījumu (26), un tas ir Eiropas Savienībai tuvumā. Turklāt pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Turcija ar gandrīz 32 000 tonnu lielo tirgu bija lielākais ĶTR eksporta galamērķis. Ķīnas eksporta datubāzē Ķīnas importa cenas uz Turciju reģistrētas FOB līmenī. Lai aplēstu cenu Savienībā pēc izkraušanas, šīs cenas tika koriģētas vispirms CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai līmenī, ņemot vērā vidējās transportēšanas un apdrošināšanas izmaksas, pēc tam palielinātas par pēcimportēšanas izmaksu vērtību (parastais maksājums 6,5 % apmērā un muitošanas izmaksas). |
|
(137) |
Rezultātā koriģētā vidējā Ķīnas importa cena uz Turciju PIP laikā bija 919 EUR/t. Izmantojot par piemēru šo koriģēto eksporta cenu uz Turciju, redzams, ka šīs cenas PIP laikā bija par 20 % mazākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas. |
|
(138) |
Līdzīgi rezultāti tika iegūti (t. i., cenu samazinājums 19,6 % apmērā), izmantojot Ķīnas vidējo cenu pārējās pasaules valstīs (27). |
|
(139) |
Melamīns ir homogēna patēriņa prece, tāpēc izvēlē, ko izdara pircēji, vissvarīgākais faktors ir cena. Šā iemesla dēļ (un arī piegādes drošības apsvērumu dēļ) lielākā daļa pircēju pērk melamīnu no vismaz diviem vai trim alternatīviem piegādātājiem un maina precīzos pasūtījuma daudzumus, ko tie piegādā, atkarībā no piedāvātās cenas. Šādos apstākļos ir iespējams, ka tad, ja pasākumi tiktu izbeigti, Savienības tirgū ienākot Ķīnas importam par zemām cenām, cenas uzreiz tiktu samazinātas. Lai varētu konkurēt ar Ķīnu, Savienības ražošanas nozarei vajadzētu samazināt savas cenas līdzīgi, kā tika novērots sākotnējā izmeklēšanā, kad Savienības ražošanas nozares cenas bija tik zemā līmenī kā 900 EUR/t. |
|
(140) |
Pamatojoties uz pārbaudītiem Savienības ražotāju datiem par pārskatīšanas izmeklēšanas periodu, cenu sarukšana līdz Turcijas cenu līmenim Savienības ražotājiem izraisītu krasu rentabilitātes samazināšanos. Faktiski tādējādi Savienības ražošanas nozare uzreiz ciestu zaudējumus (– 5,5 %). Praktiski tāds pats rezultāts tika iegūts, izmantojot visa Ķīnas importa vidējās cenas līmeni uz trešām valstīm, proti, – 5 %. Šī analīze liecina, ka tad, ja melamīns no Ķīnas nonāk Savienībā par dempinga cenām, kuras ir līdzīgas cenām, kas patlaban tiek prasītas citu trešo valstu tirgos, Savienības ražošanas nozare nevar saglabāt ilgtspējīgu peļņas līmeni. |
|
(141) |
Turklāt papildus cenu ietekmei arī iespējamie daudzumi varētu negatīvi ietekmēt Savienības ražošanas nozari. Pieņemot, ka pieaugošā Ķīnas importa dēļ pārdošanas un ražošanas apjoms samazinātos diezgan mēreni, proti, par 30 000 tonnām (pārdošanas apjoms samazinātos par aptuveni 11 %) (28), Savienības ražošanas nozares vienības ražošanas izmaksas palielinātos par 3,6 % no 1 037 EUR/t līdz 1 073 EUR/t, vēl vairāk pasliktinot tās stāvokli. |
|
(142) |
Ņemot vērā, ka 25 % no Savienības patēriņa apmierināja imports no citām valstīm, izņemot ĶTR, nevar izslēgt, ka melamīns no Ķīnas par dempinga cenām aizstātu daļu no šā importa apjomiem. Vienlaikus vidējā trešo valstu importa pārdošanas cena Savienībā ir zemāka par Savienības ražošanas nozares vidējo pārdošanas cenu, tātad tad, ja melamīns no Ķīnas par zemām cenām atgrieztos Savienības tirgū, tas vispirms iegūtu tirgus daļu uz Savienības ražošanas nozares rēķina, pēc tam pārņemtu tirgus daļu, ko ieņem trešo valstu ražotāju eksports uz Savienību. |
|
(143) |
Katrā ziņā, pat ja apjoma ietekme realitātē būtu mazāka nekā 141. apsvērumā aprakstītajā simulācijā, sākotnējās izmeklēšanas pieredze liecina, ka arī mazāki daudzumi, kas nonāk Savienībā par zemām cenām un par dempinga cenām, varētu izraisīt kaitējumu Savienības ražošanas nozarei (29). Ja pasākumi tiktu izbeigti, importa no Ķīnas ļoti zemās cenas kopā ar iespējamajiem ļoti lielajiem daudzumiem varētu izkropļot Savienības tirgu, izraisot kaitējuma atkārtošanos Savienības ražošanas nozarei. |
|
(144) |
Pēc informācijas galīgās izpaušanas CCPIT iebilda, ka pasākumu termiņa pagarināšana nav pamatota. Tā atsaucās uz tiem pašiem jau 63. un 76. apsvērumā minētajiem apgalvojumiem par Ķīnas neizmantoto jaudu un Savienības tirgus pievilcīgumu. Ņemot vērā, ka šie apgalvojumi padarītu nederīgus konstatējumus par dempinga turpināšanos, arī secinājums par iespējamo kaitējuma atkārtošanos nebūtu derīgs. Turklāt CCPIT pauda šaubas arī par to, vai bijis pareizi, ka Komisija atsaukusies uz Ķīnas eksporta cenām uz Turciju un pārējām pasaules valstīm, lai novērtētu Ķīnas dempinga ietekmi uz Savienības ražošanas nozares cenām, jo trešās valstīs īstenotā prakse neietilpst ES noteikumu darbības jomā un ES iestāžu kompetencē. |
|
(145) |
Atbildot uz šo apgalvojumu, Komisija uzsver, ka aplūkot Ķīnas eksporta cenas uz Turciju un pārējām pasaules valstīm nav kompetences principa pārkāpums. Kā detalizēti skaidrots 136.–138. apsvērumā, Komisija tikai analizēja pieejamo eksporta statistiku, lai noskaidrotu cenu līmeni, kādā Ķīnas ražotāji eksportētāji pārskatīšanas izmeklēšanas periodā pārdevuši melamīnu uz Turciju un pārējām pasaules valstīm. Cenas, ko Ķīnas ražotāji prasījuši no Turcijas un pārējām pasaules valstīm, ir labākā norāde par cenām, ko ražotāji eksportētāji varētu prasīt Savienības tirgū, ja pasākumi tiktu izbeigti. Tāpēc šis apgalvojums tiek noraidīts. |
|
(146) |
Argumenti par pieejamo Ķīnas neizmantoto jaudu, Savienības tirgus pievilcīgumu un dempinga turpināšanās iespējamību ir jau atspēkoti 64.–66. un 77. apsvērumā, un Komisija ir saglabājusi savus secinājumus par visiem šiem aspektiem. Tādejādi arī secinājumi par kaitējumu paliek nemainīti. |
|
(147) |
Bez tam CCPIT apgalvoja, ka nav cēloņsakarības starp melamīna importu no Ķīnas un Savienības ražošanas nozares stāvokli. Šī ieinteresētā persona balstīja savu apgalvojumu uz to, ka nav izteiktas korelācijas starp importa apjomiem no Ķīnas un tā cenām, no vienas puses, un Savienības ražošanas nozares rentabilitāti, no otras puses. CCPIT uzskata, ka tieša cēloņsakarības ietekme uz Savienības ražošanas nozari ir citiem faktoriem, kā izejvielu cenām un Savienības ražošanas nozares konkurētspējai attiecībā pret importu no trešām valstīm, izņemot ĶTR. |
|
(148) |
Tiek atgādināts, ka, pretstatā uzmeklēšanai, kas notiek saskaņa ar pamatregulas 5. pantu, pamatregulas 11. panta 2. punktā nav prasīts termiņbeigu pārskatīšanā veikt cēloņsakarības analīzi. Turklāt konkrētajā gadījumā visā attiecīgajā periodā melamīna importa apjomi no ĶTR bijuši nelieli, jo Savienības tirgū tie bija 0,4 %–2,5 % diapazonā. Šādos apstākļos, pat ja izejvielu cenas svārstītos un Savienības ražošanas nozares stāvokli varētu ietekmēt imports no trešām valstīm, iespējamais korelācijas trūkums starp melamīna importa apjomiem no Ķīnas un tā cenām un Savienības ražošanas nozares rentabilitāti situācijā, kad tiek piemēroti pasākumi, nevar būt par pamatu, lai izdarītu secinājumus par to, kas varētu notikt Savienības tirgū tad, ja pasākumi tiktu izbeigti. |
|
(149) |
Pamatojoties uz iepriekš minēto un ņemot vērā, ka citas piezīmes nav saņemtas, Komisija konstatē, ka pasākumu atcelšana izraisītu to, ka atkārtojas kaitējums Savienības ražošanas nozarei. |
G. SAVIENĪBAS INTERESES
1. Ievadpiezīmes
|
(150) |
Komisija saskaņā ar pamatregulas 21. pantu pārbaudīja, vai spēkā esošo pasākumu pret ĶTR saglabāšana būtu pretrunā Savienības interesēm kopumā. Nosakot Savienības intereses, tika ņemtas vērā visas dažādās saistītās intereses, ieskaitot Savienības ražošanas nozares, importētāju un lietotāju intereses. |
2. Savienības ražošanas nozares intereses
|
(151) |
Komisija konstatēja, ka attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozare ir pakāpeniski atguvusies no kaitējuma, kuru radīja imports par dempinga cenām no ĶTR. Ja pasākumi pret Ķīnu tiktu atcelti, tomēr būtu iespējams, ka kaitējums drīz vien atkārtotos, jo Savienības ražošanas nozare izjustu spēcīgu cenu spiedienu, ko radītu imports no Ķīnas par dempinga cenām, iespējams, lielos apjomos. Tādējādi Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis būtiski pasliktinātos, kā jau aprakstīts 140. un 141. apsvērumā. No otras puses, ja pasākumus saglabātu, Savienības ražošanas nozarei, darbojoties taisnīgā Savienības tirgū, kurā ir konkurence, saglabātos pozitīvās ekonomiskās attīstības tendences. |
|
(152) |
Pēc informācijas galīgās izpaušanas CCPIT apstrīdēja to, ka pasākumi būtu Savienības ražošanas nozares interesēs, jo Savienības ražošanas nozare jau ir pilnība atguvusies. Turklāt CCPIT apstrīdēja nepieciešamību pēc pasākumiem, jo uzskatīja, ka tad, ja pasākumi tiktu izbeigti, ne dempings, ne kaitējums neatkārtotos. |
|
(153) |
Šādi argumenti par dempinga un kaitējuma turpināšanās un/vai atkārtošanās iespējamību jau ir detalizēti aplūkoti iepriekšējās nodaļās. Jaunu argumentu šajā jautājumā nebija, tāpēc tiek saglabāti konstatējumi, kas skaidroti 151. apsvērumā. |
|
(154) |
Uz šā pamata Komisija secināja, ka spēkā esošo antidempinga pasākumu turpināšana būtu Savienības ražošanas nozares interesēs. |
3. Importētāju intereses
|
(155) |
Izmeklēšanas sākumposmā notika saziņa ar vienpadsmit zināmajiem importētājiem/izplatītājiem un četrām nozares apvienībām. Viens importētājs Vācijā atbildēja uz atlases veidlapu un sniedza atbildes uz anketas jautājumiem. |
|
(156) |
Šis tirgotājs pārskatīšanas izmeklēšanas periodā importēja nelielus daudzumus melamīna no ĶTR lielākoties tālākpārdošanai ārpus Savienības. Turklāt tirgotājs iepirka melamīnu no citiem ārējiem piegādātājiem, kā arī no Savienības ražošanas nozares. Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ar melamīnu saistītā darījumdarbība veidoja pusi no tā apgrozījuma, un sasniegtā peļņas norma bija 2 %–4 % (30). |
|
(157) |
Nevar gan pieņemt, ka šādā situācijā ir arī citi importētāji, tomēr šis vienīgais tirgotājs, kas sadarbojās, pret pasākumiem neiebilda. Pēc šā tirgotāja domām, pasākumi ir stabilizējuši tirgu un nodrošinājuši piegādes drošību un paredzamību, kas ilgtermiņā ir visu tirgus dalībnieku interesēs. Tirgotājs uzskatīja, ka tad, ja pasākumus izbeigtu, tas varētu viegli pārorientēties uz Ķīnas piegādātājiem, taču tas negatīvi ietekmētu pašreizējās darījumu attiecības gan Savienībā, gan ārpus tās un radītu smagus traucējumus un svārstības melamīna tirgū. |
|
(158) |
Citas informācijas nebija, tāpēc izmeklēšanā netika atklāts, ka pasākumu turpināšana varētu ievērojami negatīvi ietekmēt importētājus Savienībā. |
|
(159) |
Pēc informācijas galīgās izpaušanas CCPIT apstrīdēja Komisijas secinājumu par importētāju interesēm, apgalvodama, ka tas balstīts uz viena importētāja viedokli, ko nevar uzskatīt par reprezentatīvu. |
|
(160) |
Komisija atkārtoja 157. apsvērumā minēto, ka tā nebūt nepieņem, ka importētāja, kas sadarbojās, domas reprezentē visu importētāju domas. Tomēr informācija, ko bija sniedzis vienīgais importētājs, kas sadarbojās, tika pārbaudīta un tādējādi tika pienācīgi ņemta vērā. No otras puses, CCPIT nesniedza pierādījumus vai pamatotu informāciju, kas norādītu, ka pasākumu saglabāšana varētu ievērojami negatīvi ietekmēt importētājus. |
|
(161) |
Tāpēc, pamatojoties uz pieejamo informāciju un ņemot vērā, ka nebija informācijas/pierādījumu par pretējo, Komisija secināja, ka pasākumu saglabāšanai nav ievērojamas negatīvas ietekmes uz importētājiem Savienībā. |
4. Lietotāju intereses
|
(162) |
Anketas tika nosūtītas 68 zināmajiem lietotājiem. Lietotāji, kas pārstāv 3 % no Savienības patēriņa un 0,6 % importa no ĶTR, sniedza pilnīgas atbildes uz anketas jautājumiem. |
|
(163) |
To lietotāju viedoklis, kuri sadarbojās, nebija vienots. Divi lietotāji iebilda pret pasākumu turpināšanu, apgalvojot, ka antidempinga maksājums tiem traucē pirkt melamīnu no ĶTR. Vienam lietotājam bija neitrāla nostāja, jo melamīnam ir ļoti maza ietekme uz tā izmaksu struktūru. Ceturtais lietotājs atbalstīja pasākumus. Šis lietotājs pauda bažas, ka tad, ja pasākumi tiktu atcelti, Ķīna atkal pārpludinātu Savienības tirgu ar lētu melamīnu. Rezultātā īstermiņā tā izmaksas samazinātos, bet drīz pēc tam varētu tikt iznīcināta Savienības ražošanas nozare. Tādējādi lietotājs kļūtu atkarīgs no piegādēm, kas nāktu no Ķīnas. |
|
(164) |
Izmeklēšana liecina, ka lietotāji kopumā spēj pielāgoties tirgus apstākļiem, kas dominē, pateicoties antidempinga pasākumiem. Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā vidējā peļņas norma lietotājiem, kas sadarbojas, bija 5,6 %, tātad lietotāji spēja sasniegt apmierinošu peļņas līmeni pat tad, kad spēkā bija maksājumi. Turklāt Savienības tirgus ir atvērts tirgus ar daudziem savstarpēji konkurējošiem piegādātājiem. Tāpēc lietotāji var izvēlēties ne vien starp Savienības un ĶTR ražotājiem, bet arī starp vairākiem alternatīviem piegādes avotiem, un tos neapdraud iespējams piegādes deficīts. |
|
(165) |
Pēc informācijas galīgās izpaušanas CCPIT apgalvoja, ka pasākumu termiņa pagarināšana ir netaisnīga, jo tādējādi pieaugtu melamīna cenas laikā, kad sarūk izejvielu izmaksas, un tādējādi tiek upurēta lietotāju rentabilitāte un kopēja konkurence Savienības tirgū par labu Savienības ražošanas nozares rentabilitātei. Iesniegtajos dokumentos ieinteresētā persona atsaucās uz pētījumu, ko bija veicis Kopenhāgenas institūts (31), un vairākām PTO lietām, kurās ES bija bijusi puse, piemēram, uz lietu EC – Salmon. |
|
(166) |
Attiecībā uz piezīmi par cenu pieaugumu Komisija atsaucas uz šīs regulas 110. apsvērumu. Kā jau skaidrots, cenas attiecīgajā periodā pieauga no ļoti depresīvā neilgtspējīgā 2012. gada cenu līmeņa. Pēc 2013. gada pieauguma cenu līmenis faktiski samazinājās un kopš 2014. gada saglabājās stabils. Katrā ziņā CCPIT nesniedza konkrētu informāciju, kas liecinātu, ka melamīna lietotāju ekonomiskais stāvoklis pasākumu dēļ būtu pasliktinājies tāda mērā, ka varētu secināt, ka pasākumu saglabāšana ir pret Savienības interesēm kopumā. Šajā ziņā ieinteresētās personas minētais pētījums ekonomikā un PTO lieta konkrēti neattiecas uz melamīna ražošanas nozari. |
|
(167) |
Pamatojoties uz iepriekš minēto un ņemot vērā, ka nav citu piezīmju, Komisija secina, ka nav pierādīts, ka pasākumu saglabāšanai varētu būt tāda ievērojama negatīva ietekme uz lietotāju stāvokli, kas varētu atsvērt pasākumu pozitīvo ietekmi uz Savienības ražošanas nozari. |
5. Secinājums par Savienības interesēm
|
(168) |
Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka nav nepārvaramu ar Savienības interesēm saistītu iemeslu, lai iestātos pret to pasākumu saglabāšanu, kuri noteikti attiecībā uz ĶTR izcelsmes melamīna importu. |
|
(169) |
Kaut arī pēc informācijas galīgās izpaušanas pieprasījuma iesniedzēji piekrita Komisijas izdarītajiem secinājumiem par Savienības interesēm, tie apgalvoja, ka, ņemot vērā zemo sadarbības līmeni un vairākuma ieinteresēto personu atbalstu pasākumiem, Komisijai nebija jāveic Savienības interešu visaptveroša noteikšana. Tie apgalvoja arī, ka nav būtisks fakts, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā vidējā peļņas norma lietotājiem, kas sadarbojās, bijusi 5,6 %. |
|
(170) |
Komisija nepiekrīt šiem apgalvojumiem. Lai pārbaudītu Savienības intereses, Komisijai ir pienākums visaptveroši izanalizēt visus tās rīcībā esošos faktus un apsvērumus un novērtēt visas attiecīgās intereses, ieskaitot Savienības ražošanas nozares, importētāju un lietotāju intereses. Komisijas pienākums ir arī pienācīgi pamatot savus secinājumus par Savienības interesēm kopumā. Tāpēc šie apgalvojumi tiek noraidīti. |
C. INFORMĀCIJAS IZPAUŠANA
|
(171) |
Visas personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata Komisija plāno saglabāt spēkā esošos pasākumu pret ĶTR. Pēc šīs informācijas izpaušanas minētajām personām tika dots laiks piezīmju sniegšanai. Iesniegtā informācija un piezīmes attiecīgā gadījumā tika pienācīgi ņemtas vērā. |
Galīgie pasākumi
|
(172) |
No iepriekšminētā izriet, ka saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu būtu jāsaglabā ar Regulu (EK) Nr. 457/2011 noteiktie antidempinga pasākumi, kas piemērojami ĶTR izcelsmes melamīna importam. |
|
(173) |
CCPIT dokumentos, ko tā iesniedza pēc uzklausīšanas, apgalvo, ka antidempinga pasākumu termiņa pagarināšana to pašreizējā formā būtu nelikumīga, jo sākotnējā izmeklēšanā divi Ķīnas ražotāji eksportētāji neizturēja atsevišķa režīma (“AR”) pārbaudi, kura pēc PTO apelācijas institūcijas nolēmuma (32) tiek uzskatīta par nelikumīgu. CCPIT uzskata, ka tādējādi par šiem diviem uzņēmumiem būtu jāaprēķina individuālās antidempinga starpības, kas ietekmētu arī atlikušo valsts mēroga maksājumu. |
|
(174) |
Termiņbeigu pārskatīšanā antidempinga pasākumu apmēru nevar mainīt. Turklāt konkrētie uzņēmumi procedūrā nesadarbojās un nesniedza datus, kas ļautu aprēķināt to individuālās dempinga starpības. Tāpēc Komisija apgalvojumu noraida. Tomēr konkrētajiem uzņēmumiem, balstoties uz pamatregulas 11. panta 3. punktu, ir iespējams pieprasīt starpposma pārskatīšanu attiecībā uz to dempinga starpību aprēķiniem. |
|
(175) |
Komiteja, kas izveidota ar Regulas (ES) 2016/1036 15. panta 1. punktu, nav sniegusi atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
1. Ar šo tiek noteikts galīgais antidempinga maksājums tāda Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes melamīna importam, kuru pašlaik klasificē ar KN kodu 2933 61 00.
2. Galīgā antidempinga maksājuma likme, kas piemērojama 1. punktā aprakstītajam ražojumam, kuru ražo tālāk norādītie uzņēmumi, ir šāda.
|
Uzņēmums |
Minimālā importa cena (EUR/t ražojuma neto svara) |
Maksājums (EUR/t ražojuma neto svara) |
Taric papildu kods |
|
Sichuan Golden-Elephant Sincerity Chemical Co. |
1 153 |
— |
A986 |
|
Holitech Technology Co. Ltd |
1 153 |
— |
A987 |
|
Henan Junhua Development Company Ltd |
1 153 |
— |
A988 |
|
Visi pārējie uzņēmumi |
— |
415 |
A999 |
Konkrēti nosauktajiem ražotājiem galīgais antidempinga maksājums, kas piemērojams 1. punktā aprakstītajam ražojumam, ir starpība starp minimālo importa cenu un neto cenu ar piegādi līdz Savienības robežai pirms maksājuma samaksas, ja pēdējā minētā cena ir zemāka nekā minimālā importa cena. Ja neto cena ar piegādi līdz Savienības robežai pirms maksājuma samaksas ir vienāda ar atbilstošo minimālo importa cenu vai pārsniedz to, tad maksājums no šiem konkrēti nosauktajiem ražotājiem netiek iekasēts.
Šajā punktā minētajiem uzņēmumiem noteikto minimālo importa cenu piemēro tikai tad, ja dalībvalstu muitas dienestiem uzrāda derīgu komercrēķinu, kas atbilst pielikumā izklāstītajām prasībām. Ja šādu rēķinu neuzrāda, tad piemēro “visiem pārējiem uzņēmumiem” piemērojamo maksājumu.
3. Konkrēti nosauktajiem ražotājiem, ja preces pirms laišanas brīvā apgrozībā ir sabojātas un tāpēc saskaņā ar 131. pantu Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2015/2447 (33), muitas vērtības noteikšanai faktiski samaksāto vai maksājamo cenu nosaka proporcionāli, šeit iepriekš noteikto minimālo importa cenu proporcionāli samazina atbilstoši faktiski samaksātās vai maksājamās cenas proporcionālai daļai. Tad maksājuma summa ir vienāda ar starpību starp samazināto minimālo importa cenu un samazināto neto cenu ar piegādi līdz Savienības robežai pirms muitošanas.
Attiecībā uz visiem pārējiem uzņēmumiem, ja preces pirms laišanas brīvā apgrozībā ir sabojātas un tāpēc saskaņā 131. pantu Īstenošanas Regulā (ES) 2015/2447 muitas vērtības noteikšanai faktiski samaksāto vai maksājamo cenu nosaka proporcionāli, antidempinga maksājuma summu, kas aprēķināta, pamatojoties uz šā panta 2. punktu, proporcionāli samazina atbilstoši faktiski samaksātās vai maksājamās cenas proporcionālai daļai.
4. Ja nav noteikts citādi, piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem.
2. pants
Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2017. gada 30. jūnijā
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
Jean-Claude JUNCKER
(1) OV L 176, 30.6.2016., 21. lpp.
(2) Padomes 2011 gada 10. maija Īstenošanas regula (ES) Nr. 457/2011, ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kas noteikts Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes melamīna importam (OV L 124, 13.5.2011., 2. lpp.).
(3) Paziņojums par konkrētu antidempinga pasākumu gaidāmajām termiņa beigām (OV C 280, 25.8.2015., 6. lpp.).
(4) Padomes 2009. gada 30. novembra Regula (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (OV L 343, 22.12.2009., 51. lpp.). Minētā regula tika atcelta un aizstāta ar pamatregulu.
(5) Paziņojums par to antidempinga pasākumu termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu, kuri piemērojami Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes melamīna importam (OV C 167, 11.5.2016., 7. lpp.).
(6) CCPIT tika uzskatīta par ieinteresēto personu pašās pēdējās termiņbeigu pārskatīšanas procedūrās, kas attiecās uz silīciju (Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2016/1077 (OV L 179, 5.7.2016., 1. lpp.)) un uz augstas stiprības poliestera pavedieniem (Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/325 (OV L 49, 25.2.2017., 6. lpp.)).
(7) Vēršoties pie potenciālajiem analogās valsts ražotājiem tika izmantota diskrētās kopijas jeb Bcc funkcija.
(8) Šādu metodi akceptējusi Vispārējā tiesa 2011. gada 16. decembra spriedumā lietā T-423/09, Dashiqiao/Padome, ECLI:EU: T:2011:764, 34.–50. punkts.
Avots: dati, ko dalībvalstis paziņojušas Komisijai saskaņā ar pamatregulas 14. panta 6. punktu (“14. panta 6. punkta datubāze”).
Datu avots: Chemical Economic Handbook Report – termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījuma 9. pielikums. 2013. gads ir pēdējais gads, uz kuru attiecas ziņojums faktisko datu ziņā.
Avots: Ķīnas eksporta datubāze.
(12) Pagaidu pasākumi ir spēkā no 2015. gada jūnija (antidempinga pasākumi) un no 2015. gada augusta (kompensācijas pasākumi), un abu veidu pasākumi no 2015. gada 28. decembra apstiprināti par galīgajiem pasākumiem.
(13) Attiecīgi 38 % un 363 %.
(14) Borealis Agrolinz Melamine GmbH, OCI Nitrogen BV, Grupa Azoty Zaklady Azotowe Pulawy SA, BASF SE un S.C. Azomures S.A.
(15) Norādīti 4. apsvērumā.
(16) Aprakstīta 14. apsvērumā.
(17) Eurostat norāda: “Aktivitātes samazināšanās ES-28 būvniecības nozarē bija ilgāka nekā rūpniecībā. Kaut arī bija neregulāri īslaicīgi izaugsmes periodi, ražošanas indekss būvniecības nozarei no maksimuma 2008. gada februārī nokritās līdz minimumam 2013. gada martā, izaugsmes pasliktināšanās ilga pavisam piecus gadus un vienu mēnesi, un izlaide būvniecības nozarē bija kļuvusi par 26,1 % zemāka nekā iepriekš. Nākamajos 13 mēnešos būvniecības izlaide palielinājās par pavisam 7,6 %, un no šā laikposma, t. i., no 2014. gada aprīļa, līdz pēdējam laikposmam, par kuru pieejami dati, t. i., līdz 2016. gada aprīlim, izlaide saglabājās samērā stabila.” http://ec.europa.eu/eurostat/statistics-explained/index.php?title=industry_and_construction_statistics_-_short-term_indicators&oldid_325746, skatīts 23.3.2017.
(18) Sākotnējās izmeklēšanas laikā importa apjoms no ĶTR bija vidēji 30 000 tonnu gadā, izņemot IP (2009), kad jau iezīmējās ekonomikas krīzes sekas.
(19) Eurostat.
(20) 14. panta 6. punkta datubāze.
(21) Šī kategorija lielākoties ietver tā sauktās “citas valstis”, šo apzīmējumu attiecina uz “valstīm un teritorijām, kas tirdzniecībā ar trešām valstīm nav precizētās komerciālu vai militāru iemeslu dēļ”. Tā ietver arī vairākas trešās valstis, no kurām importētie daudzumi ir mazi, kā Malaiziju, Indonēziju, Taizemi, Meksiku, Turciju u. c.
(22) Izņemot 2012. gadu, kad Savienības ražošanas nozares cenas arī bija zemākas, sk. 109. apsvērumu.
(23) Avots: Chemical Economics Handbook – Melamine by IHS Chemical (pārskatīšanas pieprasījuma 9. pielikums).
HIS Chemical: Chemical Economics Handbook melamine, pārskatīšanas pieprasījuma 9. pielikums.
(25) Ķīnas eksporta datu bāzē ir dati par cenām FOB līmenī – lai aplēstu cenu Savienībā pēc izkraušanas, tās koriģētas uz augšu, ņemot vērā vidējās transportēšanas izmaksas uz Savienību, kā arī pēcimportēšanas izmaksas.
(26) IHS Chemicals: Chemical Economics Handbook, Melamine liecina, ka pieprasījums Turcijā kopš 2010. gada pastāvīgi palielinājies un tiek lēsts, ka 2018. gadā tas būs 56 000 tonnu. Pārskatīšanas pieprasījuma 9. pielikumā teikts: “Melamīna patēriņš Turcijā atbilst 80 % no melamīna patēriņa Tuvajos Austrumos.”
(27) Aplēstā cena Savienībā pēc izkraušanas – 923 EUR/t, iegūta no FOB cenas 810 EUR/t Ķīnā.
(28) Aplēstie 30 000 tonnu, kas atbilst Savienības pārdošanas apjoma sarukumam par 11 % un ražošanas apjoma kritumam par 8 % salīdzinājumā ar PIP skaitliskajiem rādītājiem, ir diezgan mērens rādītājs, ņemot vērā aplēsto neizmantotās jaudas apjomu (vismaz 500 000 tonnu) un apjomus, kas atbrīvoti no ASV tirgus (12 000 tonnu). Sākotnējā izmeklēšanā ĶTR importēja Savienībā vidēji 30 000 tonnu gadā.
(29) Sākotnējās izmeklēšanas periodā ĶTR importēja Savienībā 17 434 tonnas melamīna (tikai par 9 500 tonnām vairāk nekā šajā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā) par vidējo cenu 896 EUR/t, rezultātā tajā laikā Savienības ražošanas nozarei izraisot – 18 % peļņas normu.
(30) Konfidencialitātes apsvērumu dēļ precīzu skaitli izpaust nevar.
(31) National Agency for Enterprise and Construction, “Economic Assessment of the Community interest in EU Anti-dumping Cases”, August 2005, pieejams https://www.copenhageneconomics.com/dyn/resources/Publication/publicationPDF/3/133/0/Copenhagen_Economics_-_Economic_Assessment_of_the_Community_Interest.pdf.
(32) WT/DS397/AB/RW, Report of the Appellate Body from 18 January 2016, European Communities – Definitive Anti-Dumping Measures on Certain Iron or Steel Fasteners from China – Recourse to article 21.5 of the DSU by China.
(33) Komisijas 2015. gada 24. novembra Īstenošanas regula (ES) 2015/2447, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu konkrētus noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (OV L 343, 29.12.2015., 558. lpp.).
PIELIKUMS
Šīs regulas 1. panta 2. punktā minētajā derīgajā komercrēķinā jābūt izrakstītājas struktūrvienības amatpersonas parakstītam paziņojumam šādā formā.
|
1. |
Komercrēķina izrakstītājas struktūrvienības amatpersonas vārds, uzvārds un amats. |
|
2. |
Šāds paziņojums: “Es, apakšā parakstījies, apliecinu, ka eksportam uz Eiropas Savienību pārdotais melamīns (apjoms), uz kuru attiecas šis rēķins, ir ražots (uzņēmuma nosaukums un juridiskā adrese) (TARIC papildu kods) Ķīnas Tautas Republikā. Apliecinu, ka rēķinā sniegtā informācija ir pilnīga un patiesa. Datums un paraksts”. |
|
1.7.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 170/87 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2017/1172
(2017. gada 30. jūnijs),
ar ko groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 809/2014 attiecībā uz kontroles pasākumiem saistībā ar kaņepju audzēšanu
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1306/2013 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un Padomes Regulu (EEK) Nr. 352/78, (EK) Nr. 165/94, (EK) Nr. 2799/98, (EK) Nr. 814/2000, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 485/2008 atcelšanu (1) un jo īpaši tās 58. panta 4. punktu un 62. panta 2. punkta e) apakšpunktu,
tā kā:
|
(1) |
Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 809/2014 (2) 45. pantā un minētās regulas pielikumā ir paredzēti noteikumi par Δ9-tetrahidrokanabinola satura (turpmāk “THC saturs”) pārbaudi kaņepju šķirnēs. Minētie noteikumi būtu jāiekļauj Komisijas Deleģētajā regulā (ES) Nr. 639/2014 (3), kurā grozījumi izdarīti ar Deleģēto regulu (ES) 2017/1155 (4). Tāpēc Īstenošanas regulas (ES) Nr. 809/2014 45. pants un minētās regulas pielikums būtu jāsvītro no Deleģētās regulas (ES) 2017/1155 spēkā stāšanās dienas. |
|
(2) |
Noteikumi par kaņepju šķirņu noteikšanu un THC satura pārbaudi balstās uz pieņēmumu, ka kaņepes kā pamatkultūru audzē pavasarī, taču šie noteikumi nav pilnībā piemēroti tad, ja kaņepes audzē kā starpkultūru. Proti, 30. jūnijs kā pēdējais datums oficiālo sēklu etiķešu iesniegšanai, kā noteikts Īstenošanas regulas (ES) Nr. 809/2014 17. panta 7. punktā, ir pārāk agrs datums kaņepēm, ko audze kā starpkultūru. Ņemot vērā, ka minētā audzēšanas metode ir izrādījusies piemērota rūpnieciskajām kaņepēm un saderīga ar prasībām vides jomā, dalībvalstīm būtu jābūt iespējai noteikt vēlāku datumu attiecībā uz kaņepēm, ko audzē kā starpkultūru, bet tas nedrīkst būt vēlāks par 1. septembri. |
|
(3) |
Tādēļ Īstenošanas regula (ES) Nr. 809/2014 būtu attiecīgi jāgroza. |
|
(4) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Tiešo maksājumu komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Īstenošanas regulu (ES) Nr. 809/2014 groza šādi:
|
1) |
regulas 17. panta 7. punkta otro daļu aizstāj ar šādu: “Atkāpjoties no pirmās daļas c) apakšpunkta, etiķetes iesniedz vēlākais līdz 30. jūnijam, ja sēšana notiek pēc vienotā pieteikuma iesniegšanas galīgā termiņa. Tomēr, ja kaņepes audzē kā starpkultūru, etiķetes iesniedz līdz dalībvalstu noteiktajam datumam, bet ne vēlāk kā 1. septembrī. Ja šīs etiķetes ir jāiesniedz arī citām valsts iestādēm, dalībvalstis var noteikt, ka minētās etiķetes pēc iesniegšanas saskaņā ar minēto apakšpunktu atdod atpakaļ saņēmējam. Uz atdotajām etiķetēm izdara atzīmi, ka tās izmantotas pieteikuma iesniegšanai.”; |
|
2) |
regulas 45. pantu svītro; |
|
3) |
pielikumu svītro. |
2. pants
Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2017. gada 30. jūnijā
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
Jean-Claude JUNCKER
(1) OV L 347, 20.12.2013., 549. lpp.
(2) Komisijas 2014. gada 17. jūlija Īstenošanas regula (ES) Nr. 809/2014, ar ko paredz noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1306/2013 piemēro attiecībā uz integrēto administrācijas un kontroles sistēmu, lauku attīstības pasākumiem un savstarpējo atbilstību (OV L 227, 31.7.2014., 69. lpp.).
(3) Komisijas 2014. gada 11. marta Deleģētā regula (ES) Nr. 639/2014, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1307/2013, ar ko izveido noteikumus par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem, kurus veic saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmām, un ar kuru groza minētās regulas X pielikumu (OV L 181, 20.6.2014., 1. lpp.).
(4) Komisijas 2017. gada 15. februāra Deleģētā regula (ES) 2017/1155, ar ko groza Deleģēto regulu (ES) Nr. 639/2014 attiecībā uz kontroles pasākumiem saistībā ar kaņepju audzēšanu, dažiem noteikumiem par zaļajiem maksājumiem, maksājumiem jaunajiem lauksaimniekiem, kuri kontrolē juridisku personu, atbalsta summas aprēķiniem uz vienu vienību brīvprātīga tiešā atbalsta ietvaros, maksājumtiesību daļām un dažām paziņošanas prasībām saistībā ar vienotā platībmaksājuma shēmu un brīvprātīgo saistīto atbalstu, un ar ko izdara grozījumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1307/2013 X pielikumā (OV L 167, 30.6.2017., 1. lpp.).
LĒMUMI
|
1.7.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 170/89 |
PADOMES LĒMUMS (ES) 2017/1173
(2017. gada 26. jūnijs)
par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā ir jāieņem EEZ Apvienotajā komitejā attiecībā uz grozījumu EEZ līguma 31. protokolā par sadarbību īpašās jomās, kas nav četras pamatbrīvības (budžeta pozīcija 04 03 01 03)
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 46. un 48. pantu saistībā ar 218. panta 9. punktu,
ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 2894/94 (1994. gada 28. novembris) par Eiropas Ekonomikas zonas līguma īstenošanas kārtību (1) un jo īpaši tās 1. panta 3. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
|
(1) |
Līgums par Eiropas Ekonomikas zonu (2) (“EEZ līgums”) stājās spēkā 1994. gada 1. janvārī. |
|
(2) |
Saskaņā ar EEZ līguma 98. pantu EEZ Apvienotā komiteja cita starpā var lemt par EEZ līguma 31. protokola grozīšanu. |
|
(3) |
EEZ līguma 31. protokolā ietverti konkrēti noteikumi par sadarbību īpašās jomās, kas nav četras pamatbrīvības. |
|
(4) |
Ir lietderīgi turpināt EEZ līguma Līgumslēdzēju Pušu sadarbību attiecībā uz Savienības darbībām, kuras finansē no Eiropas Savienības vispārējā budžeta, saistībā ar brīvu darbaspēka kustību, sociālā nodrošinājuma shēmu koordinēšanu un pasākumiem migrantiem, tostarp migrantiem no trešām valstīm. |
|
(5) |
Tādēļ, lai šī paplašinātā sadarbība varētu turpināties pēc 2016. gada 31. decembra, būtu jāgroza EEZ līguma 31. protokols. |
|
(6) |
Tādēļ Savienības nostājas EEZ Apvienotajā komitejā pamatā vajadzētu būt pievienotajam lēmuma projektam, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Nostājas, kura Savienības vārdā jāieņem EEZ Apvienotajā komitejā attiecībā uz ierosināto grozījumu EEZ līguma 31. protokolā par sadarbību īpašās jomās, kas nav četras pamatbrīvības, pamatā ir EEZ Apvienotās komitejas lēmuma projekts, kurš pievienots šim lēmumam.
2. pants
Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.
Luksemburgā, 2017. gada 26. jūnijā
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
J. MIZZI
PROJEKTS
EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. …/2017
(… gada …),
ar ko groza EEZ līguma 31. protokolu par sadarbību īpašās jomās, kas nav četras pamatbrīvības
EEZ APVIENOTĀ KOMITEJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu (“EEZ līgums”) un jo īpaši tā 86. un 98. pantu,
tā kā:
|
(1) |
Ir lietderīgi turpināt EEZ līguma Līgumslēdzēju Pušu sadarbību attiecībā uz Savienības darbībām, kuras finansē no Eiropas Savienības vispārējā budžeta, saistībā ar brīvu darbaspēka kustību, sociālā nodrošinājuma shēmu koordinēšanu un pasākumiem migrantiem, tostarp migrantiem no trešām valstīm. |
|
(2) |
Tāpēc EEZ līguma 31. protokols būtu jāgroza, lai šo paplašināto sadarbību īstenotu no 2017. gada 1. janvāra, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
EEZ līguma 31. protokola 5. panta 5. un 13. punktā vārdus “un 2016. finanšu gads” aizstāj ar vārdiem “, 2016. un 2017. finanšu gads”.
2. pants
Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc pēdējā paziņojuma iesniegšanas saskaņā ar EEZ līguma 103. panta 1. punktu (*1).
To piemēro no 2017. gada 1. janvāra.
3. pants
Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša EEZ iedaļā un tā EEZ papildinājumā.
Briselē,
EEZ Apvienotās komitejas vārdā –
priekšsēdētājs
EEZ Apvienotās komitejas sekretāri
(*1) [Konstitucionālās prasības nav norādītas.] [Konstitucionālās prasības ir norādītas.]
|
1.7.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 170/92 |
POLITIKAS UN DROŠĪBAS KOMITEJAS LĒMUMS (KĀDP) 2017/1174
(2017. gada 13. jūnijs),
ar ko pagarina Eiropas Savienības KDAP misijas Nigērā (EUCAP Sahel Niger) vadītājas pilnvaru termiņu (EUCAP Sahel Niger/1/2017)
POLITIKAS UN DROŠĪBAS KOMITEJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 38. panta trešo daļu,
ņemot vērā Padomes Lēmumu 2012/392/KĀDP (2012. gada 16. jūlijs) par Eiropas Savienības KDAP misiju Nigērā (EUCAP Sahel Niger) (1) un jo īpaši tā 9. panta 1. punktu,
tā kā:
|
(1) |
Ievērojot Lēmumu 2012/392/KĀDP, Politikas un drošības komiteja (PDK) ir pilnvarota saskaņā ar Līguma 38. pantu pieņemt attiecīgus lēmumus, lai veiktu Eiropas Savienības KDAP misijas Nigērā (EUCAP Sahel Niger) politisko kontroli un stratēģisko vadību, tostarp lēmumu iecelt misijas vadītāju. |
|
(2) |
Padome 2016. gada 18. jūlijā pieņēma Lēmumu (KĀDP) 2016/1172 (2), ar ko pagarināja misijas EUCAP Sahel Niger termiņu līdz 2018. gada 15. jūlijam. |
|
(3) |
PDK 2016. gada 26. jūlijā pieņēma Lēmumu (KĀDP) 2016/1632 (3), ar ko iecēla Kirsi HENRIKSSON kundzi EUCAP Sahel Niger misijas vadītājas amatā no 2016. gada 1. septembra līdz 2017. gada 15. jūlijam. |
|
(4) |
Savienības Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos ir ierosinājusi EUCAP Sahel Niger misijas vadītājas Kirsi HENRIKSSON kundzes pilnvaru termiņu pagarināt no 2017. gada 16. jūlija līdz 2018. gada 15. jūlijam, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Ar šo EUCAP Sahel Niger misijas vadītājas Kirsi HENRIKSSON kundzes pilnvaru termiņš tiek pagarināts līdz 2018. gada 15. jūlijam.
2. pants
Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.
Briselē, 2017. gada 13. jūnijā
Politikas un drošības komitejas vārdā –
priekšsēdētājs
W. STEVENS
(1) OV L 187, 17.7.2012., 48. lpp.
(2) Padomes Lēmums (KĀDP) 2016/1172 (2016. gada 18. jūlijs), ar ko groza Lēmumu 2012/392/KĀDP par Eiropas Savienības KDAP misiju Nigērā (EUCAP Sahel Niger) (OV L 193, 19.7.2016., 106. lpp.).
(3) Politikas un drošības komitejas Lēmums (KĀDP) 2016/1632 (2016. gada 26. jūlijs) par Eiropas Savienības KDAP misijas Nigērā (EUCAP Sahel Niger) vadītāja iecelšanu (EUCAP Sahel Niger/1/2016) (OV L 243, 10.9.2016., 6. lpp.).
|
1.7.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 170/93 |
POLITIKAS UN DROŠĪBAS KOMITEJAS LĒMUMS (KĀDP) 2017/1175
(2017. gada 26. jūnijs)
par to, lai pieņemtu trešo valstu palīdzību Eiropas Savienības KDAP militārajai apmācības misijai Centrālāfrikas Republikā (EUTM RCA) (EUTM RCA/3/2017)
POLITIKAS UN DROŠĪBAS KOMITEJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 38. panta trešo daļu,
ņemot vērā Padomes Lēmumu (KĀDP) 2016/610 (2016. gada 19. aprīlis) par Eiropas Savienības KDAP militāru apmācības misiju Centrālāfrikas Republikā (EUTM RCA) (1),
tā kā:
|
(1) |
Ievērojot Lēmuma (KĀDP) 2016/610 8. panta 2. punktu, Padome pilnvaroja Politikas un drošības komiteju (PDK) pieņemt attiecīgos lēmumus par to, lai pieņemtu trešo valstu piedāvāto palīdzību EUTM RCA. |
|
(2) |
Ņemot vērā ES misijas komandiera un Eiropas Savienības Militārās komitejas ieteikumus par Bosnijas un Hercegovinas palīdzību, Bosnijas un Hercegovinas palīdzība būtu jāpieņem un jāuzskata par būtisku. |
|
(3) |
Saskaņā ar 5. pantu Protokolā Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Dānija nepiedalās ar aizsardzību saistītu Savienības lēmumu un rīcību izstrādē un īstenošanā. Tādēļ Dānija nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā, un Dānijai tas nav saistošs un nav jāpiemēro, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
1. Bosnijas un Hercegovinas palīdzība Eiropas Savienības KDAP militārajai apmācības misijai Centrālāfrikas Republikā (EUTM RCA) tiek pieņemta un uzskatīta par būtisku.
2. Bosnija un Hercegovina ir atbrīvota no finanšu ieguldījumiem EUTM RCA budžetā.
2. pants
Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.
Briselē, 2017. gada 26. jūnijā
Politikas un drošības komitejas vārdā –
priekšsēdētājs
W. STEVENS
|
1.7.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 170/94 |
POLITIKAS UN DROŠĪBAS KOMITEJAS LĒMUMS (KĀDP) 2017/1176
(2017. gada 26. jūnijs)
par ES misijas spēku komandiera iecelšanu Eiropas Savienības militārajai misijai, lai palīdzētu Mali bruņoto spēku apmācībā (EUTM Mali) (EUTM Mali/1/2017)
POLITIKAS UN DROŠĪBAS KOMITEJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 38. pantu,
ņemot vērā Padomes Lēmumu 2013/34/KĀDP (2013. gada 17. janvāris) par Eiropas Savienības militāro misiju, lai palīdzētu Mali bruņoto spēku apmācībā (EUTM Mali) (1), un jo īpaši tā 5. pantu,
tā kā:
|
(1) |
Ievērojot Lēmuma 2013/34/KĀDP 5. panta 1. punktu, Padome pilnvaroja Politikas un drošības komiteju (PDK) saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 38. pantu pieņemt attiecīgus lēmumus par EUTM Mali politisko kontroli un stratēģisko vadību, tostarp lēmumus par nākamo ES misijas komandieru iecelšanu amatā. |
|
(2) |
PDK 2016. gada 7. decembrī pieņēma Lēmumu (KĀDP) 2016/2352 (2), ar ko par ES misijas EUTM Mali komandieri tika iecelts brigādes ģenerālis Peter DEVOGELAERE. |
|
(3) |
Ar Padomes Lēmumu (ES) 2017/971 (3) tika grozīta EUTM Mali komandķēde. Tādēļ Lēmums (KĀDP) 2016/2352 tika atcelts, un brigādes ģenerālis Peter DEVOGELAERE tika iecelts par ES misijas EUTM Mali spēku komandieri. |
|
(4) |
Beļģija 2017. gada 10. aprīlī ierosināja par ES misijas EUTM Mali spēku komandieri iecelt brigādes ģenerāli Bart LAURENT, kas nomainītu brigādes ģenerāli Peter DEVOGELAERE. |
|
(5) |
ES Militārā komiteja 2017. gada 29. maijā ieteica PDK par ES misijas EUTM Mali spēku komandieri iecelt brigādes ģenerāli Bart LAURENT, kas no 2017. gada 12. jūlija nomainītu brigādes ģenerāli Peter DEVOGELAERE. |
|
(6) |
Saskaņā ar 5. pantu Protokolā Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Dānija nepiedalās ar aizsardzību saistītu Savienības lēmumu un rīcību izstrādē un īstenošanā. Tādēļ Dānija nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā, un Dānijai tas nav saistošs un nav jāpiemēro, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Ar šo brigādes ģenerālis Bart LAURENT no 2017. gada 12. jūlija tiek iecelts par ES misijas komandieri Eiropas Savienības militārajai misijai, lai palīdzētu Mali bruņoto spēku apmācībā (EUTM Mali).
2. pants
Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.
Briselē, 2017. gada 26. jūnijā
Politikas un drošības komitejas vārdā –
priekšsēdētājs
W. STEVENS
(1) OV L 14, 18.1.2013., 19. lpp.
(2) Politikas un drošības komitejas Lēmums (KĀDP) 2016/2352 (2016. gada 7. decembris) par ES misijas komandiera iecelšanu Eiropas Savienības militārajai misijai, lai palīdzētu Mali bruņoto spēku apmācībā (EUTM Mali), un ar ko atceļ Lēmumu (KĀDP) 2016/939 (EUTM Mali/2/2016) (OV L 348, 21.12.2016., 25. lpp.).
(3) Padomes Lēmums (ES) 2017/971 (2017. gada 8. jūnijs), ar ko nosaka pasākumus attiecībā uz es kdap militāro misiju bez izpildes pilnvarām plānošanu un īstenošanu un ar ko groza Lēmumus 2010/96/KĀDP par Eiropas Savienības militāro misiju, lai palīdzētu Somālijas drošības spēku apmācībā, 2013/34/KĀDP par Eiropas Savienības militāro misiju, lai palīdzētu Mali bruņoto spēku apmācībā (EUTM Mali) un (KĀDP) 2016/610 par Eiropas Savienības KDAP militāru apmācības misiju Centrālāfrikas Republikā (EUTM RCA) (OV L 146, 9.6.2017., 133. lpp.).
|
1.7.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 170/96 |
POLITIKAS UN DROŠĪBAS KOMITEJAS LĒMUMS (KĀDP) 2017/1177
(2017. gada 26. jūnijs)
par ES misijas spēku komandiera iecelšanu Eiropas Savienības KDAP militārajai apmācības misijai Centrālāfrikas Republikā (EUTM RCA) (EUTM RCA/2/2017)
POLITIKAS UN DROŠĪBAS KOMITEJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 38. pantu,
ņemot vērā Padomes Lēmumu (KĀDP) 2016/610 (2016. gada 19. aprīlis) par Eiropas Savienības KDAP militāru apmācības misiju Centrālāfrikas Republikā (EUTM RCA) (1) un jo īpaši tā 5. pantu,
tā kā:
|
(1) |
Ievērojot Lēmuma (KĀDP) 2016/610 5. panta 1. punktu, Padome pilnvaroja Politikas un drošības komiteju (PDK) saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 38. pantu pieņemt attiecīgus lēmumus par EUTM RCA politisko kontroli un stratēģisko vadību, tostarp pieņemt lēmumus par nākamo ES misijas komandieru iecelšanu amatā. |
|
(2) |
PDK 2017. gada 10. janvārī pieņēma Lēmumu (KĀDP) 2017/112 (2), ar ko par ES misijas EUTM RCA komandieri tika iecelts brigādes ģenerālis Herman RUYS. |
|
(3) |
Ar Padomes Lēmumu (ES) 2017/971 (3) tika grozīta EUTM RCA komandķēde. Tādēļ Lēmums (KĀDP) 2017/112 tika atcelts, un brigādes ģenerālis Herman RUYS tika iecelts par ES misijas EUTM RCA spēku komandieri. |
|
(4) |
2017. gada 24. maijā ES Militārā komiteja ieteica apstiprināt Eurocorps kopīgās komitejas izvirzītā brigādes ģenerāļa Fernando GARCÍA BLÁZQUEZ nominēšanu par ES misijas EUTM RCA spēku komandieri, lai viņš, sākot no 2017. gada 24. jūlija, nomainītu brigādes ģenerāli Herman RUYS. |
|
(5) |
Saskaņā ar 5. pantu Protokolā Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Dānija nepiedalās ar aizsardzību saistītu Savienības lēmumu un rīcību izstrādē un īstenošanā. Tādēļ Dānija nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā, un Dānijai tas nav saistošs un nav jāpiemēro, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Ar šo par ES misijas spēku komandieri Eiropas Savienības KDAP militārajai apmācības misijai Centrālāfrikas Republikā (EUTM RCA), sākot no 2017. gada 24. jūlija, tiek iecelts brigādes ģenerālis Fernando GARCÍA BLÁZQUEZ.
2. pants
Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.
Briselē, 2017. gada 26. jūnijā
Politikas un drošības komitejas vārdā –
priekšsēdētājs
W. STEVENS
(1) OV L 104, 20.4.2016., 21. lpp.
(2) Politikas un drošības komitejas Lēmums (KĀDP) 2017/112 (2017. gada 10. janvāris), ar ko ieceļ ES misijas komandieri Eiropas Savienības KDAP militārajai apmācības misijai Centrālāfrikas Republikā (EUTM RCA) (EUTM RCA/1/2017) (OV L 18, 24.1.2017., 47. lpp.).
(3) Padomes Lēmums (ES) 2017/971 (2017. gada 8. jūnijs), ar ko nosaka pasākumus attiecībā uz ES KDAP militāro misiju bez izpildes pilnvarām plānošanu un īstenošanu un ar ko groza Lēmumus 2010/96/KĀDP par Eiropas Savienības militāro misiju, lai palīdzētu Somālijas drošības spēku apmācībā, 2013/34/KĀDP par Eiropas Savienības militāro misiju, lai palīdzētu Mali bruņoto spēku apmācībā (EUTM Mali) un (KĀDP) 2016/610 par Eiropas Savienības KDAP militāru apmācības misiju Centrālāfrikas Republikā (EUTM RCA) (OV L 146, 9.6.2017., 133. lpp.).
|
1.7.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 170/98 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2017/1178
(2017. gada 2. jūnijs),
ar ko groza Īstenošanas lēmumu (ES) 2016/2008 par dzīvnieku veselības kontroles pasākumiem saistībā ar nodulāro dermatītu dažās dalībvalstīs
(izziņots ar dokumenta numuru C(2017) 3624)
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Padomes 1989. gada 11. decembra Direktīvu 89/662/EEK par veterinārajām pārbaudēm Kopienas iekšējā tirdzniecībā, lai izveidotu iekšējo tirgu (1), un jo īpaši tās 9. panta 4. punktu,
ņemot vērā Padomes 1990. gada 26. jūnija Direktīvu 90/425/EEK par veterinārajām un zootehniskajām pārbaudēm, kas piemērojamas Kopienā iekšējā tirdzniecībā ar noteiktiem dzīviem dzīvniekiem un produktiem, lai izveidotu iekšējo tirgu (2), un jo īpaši tās 10. panta 4. punktu,
ņemot vērā Padomes 1992. gada 17. decembra Direktīvu 92/119/EEK, ar ko ievieš vispārīgus Kopienas pasākumus noteiktu dzīvnieku slimību kontrolei un īpašus pasākumus saistībā ar cūku vezikulāro slimību (3), un jo īpaši tās 19. panta 1. punkta a) apakšpunktu, 19. panta 3. punkta a) apakšpunktu un 19. panta 6. punktu,
ņemot vērā Padomes 2002. gada 16. decembra Direktīvu 2002/99/EK, ar ko paredz dzīvnieku veselības noteikumus, kuri reglamentē tādu dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanu, pārstrādi, izplatīšanu un ievešanu, kas paredzēti lietošanai pārtikā (4), un jo īpaši tās 4. panta 3. punktu,
tā kā:
|
(1) |
Ar Direktīvu 92/119/EEK noteikti vispārīgi kontroles pasākumi, kas piemērojami noteiktu dzīvnieku slimību, tostarp nodulārā dermatīta (ND), uzliesmojuma gadījumā. Minētie kontroles pasākumi ietver aizsardzības un uzraudzības zonu izveidi ap skarto saimniecību kā arī ārkārtas vakcināciju ND uzliesmojuma gadījumā. |
|
(2) |
Ar Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2016/2008 (5) noteikti dzīvnieku veselības kontroles pasākumi saistībā ar ND gadījumiem dalībvalstīs vai to daļās, kas uzskaitītas minētā lēmuma I pielikumā, tostarp minimālās prasības attiecībā uz tām vakcinācijas programmām pret slimību, ko dalībvalstis iesniegušas Komisijai apstiprināšanai. |
|
(3) |
Īstenošanas lēmuma (ES) 2016/2008 2. pantā “inficētā zona” definēta kā dalībvalsts teritorijas daļa, kas iekļauta šā lēmuma I pielikuma II daļā un ietver apgabalu, kurā ir apstiprināts nodulārais dermatīts un kurā pēc tam, kad Komisija ir apstiprinājusi vakcinācijas programmas, var veikt vakcināciju pret nodulāro dermatītu. Īstenošanas lēmuma 2. pantā definēta arī “brīvā zona, kurā veikta vakcinācija” kā dalībvalsts teritorijas daļa, kas iekļauta šā lēmuma I pielikuma I daļā un kas ietver tos apgabalus ārpus nodulārā dermatīta inficētās zonas, kuros pēc tam, kad Komisija ir apstiprinājusi vakcinācijas programmas, ir veikta vakcinācija pret nodulāro dermatītu. |
|
(4) |
Lai mazinātu ND izplatīšanās risku, Īstenošanas lēmuma (ES) 2016/2008 3. pantā noteikti ierobežojumi, kas jāievēro, nosūtot liellopus, nebrīvē turētus savvaļas atgremotājus un konkrētus dzīvnieku izcelsmes produktus no I pielikumā norādītajiem apgabaliem. |
|
(5) |
Īstenošanas lēmuma (ES) 2016/2008 7. pantā paredzētas atkāpes no minētā īstenošanas lēmuma 3. pantā noteiktajiem ierobežojumiem attiecībā uz liellopu un nebrīvē turētu savvaļas atgremotāju spermas, olšūnu un embriju nosūtīšanu no apgabaliem, kas minētā lēmuma I pielikuma I daļā norādīti kā brīvās zonas, kurās veikta vakcinācija. |
|
(6) |
Ir lietderīgi diferencēt ND izplatības riska līmeni ar spermas, olšūnu un embriju sūtījumiem, ja šādi reproduktīvie produkti tiek nosūtīti no vienas brīvās zonas, kurā veikta vakcinācija, uz otru brīvo zonu, kurā veikta vakcinācija, vai uz inficēto zonu tajā pašā dalībvalstī. Tādēļ nepieciešams paredzēt atsevišķus nosacījumus, kas būtu proporcionāli iesaistītajam riskam, attiecībā uz atkāpēm, ko piemēro šādiem sūtījumiem, kas paliek tajā pašā dalībvalstī, ar noteikumu, ka šādi nosacījumi noteikti minēto reproduktīvo produktu sūtījumu drošai nosūtīšanai brīvā zonā, kurā veikta vakcinācija, vai inficētā zonā tajā pašā dalībvalstī. Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Īstenošanas lēmuma (ES) 2016/2008 7. pants. |
|
(7) |
2017. gada 2. martā Grieķija ziņoja par jaunu ND uzliesmojumu Kerkīras (Korfu) reģionālajā vienībā Jonijas jūras salā Grieķijas tālākajā ziemeļrietumu daļā, kur par ND uzliesmojumiem ziņots iepriekš. Tādēļ Īstenošanas lēmuma (ES) 2016/2008 I pielikuma II daļā uzskaitītās Grieķijas inficētās zonas attiecībā uz ND būtu jāpaplašina, lai iekļautu Kerkīras (Korfu) reģionālo vienību. Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Īstenošanas lēmuma (ES) 2016/2008 I pielikuma II daļa. |
|
(8) |
2017. gada 14. martā Grieķija informēja Komisiju par lēmumu paplašināt vakcināciju pret ND Jonijas salu, Ziemeļegejas un Dienvidegejas, un Krētas reģionos, izņemot Kerkīras (Korfu) reģionālo vienību, kur slimība tika apstiprināta 2017. gada 2. martā, un Limnas reģionālo vienību, kur slimība sastopama kopš 2015. gada. Tādēļ minētos Grieķijas reģionus būtu jāiekļauj Īstenošanas lēmuma (ES) 2016/2008 I pielikuma I daļā uzskaitītajās brīvajās zonās, kurās veikta vakcinācija. Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Īstenošanas lēmuma (ES) 2016/2008 I pielikuma I daļa. |
|
(9) |
Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Īstenošanas lēmumu (ES) 2016/2008 groza šādi:
|
1) |
7. pantu aizstāj ar šādu: “7. pants Atkāpes no aizlieguma nosūtīt liellopu un nebrīvē turētu savvaļas atgremotāju spermu, olšūnas un embrijus no apgabaliem, kas uzskaitīti I pielikuma I un II daļā, un īpaši nosacījumi minēto produktu nosūtīšanai tās pašas dalībvalsts apgabalos, kas uzskaitīti I un II daļā 1. Atkāpjoties no aizlieguma, kas noteikts 3. panta b) punktā, kompetentā iestāde var atļaut liellopu un nebrīvē turētu savvaļas atgremotāju spermas, olšūnu un embriju nosūtīšanu no spermas ieguves centriem vai citām iestādēm, kas atrodas apgabalā, kurš norādīts I pielikuma I daļā, uz citu I pielikuma I vai II daļā norādīto apgabalu citā dalībvalstī ar nosacījumu, ka donordzīvnieki un sperma, olšūnas un embriji atbilst šādiem nosacījumiem:
2. Atkāpjoties no aizlieguma, kas noteikts 3. panta b) punktā, kompetentā iestāde var atļaut liellopu un nebrīvē turētu savvaļas atgremotāju spermas, olšūnu un embriju nosūtīšanu no spermas ieguves centriem vai citiem uzņēmumiem, kas atrodas apgabalos, kuri uzskaitīti:
Šā punkta pirmajā apakšpunktā noteiktā atkāpe atbilst 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā paredzētajiem nosacījumiem. 3. Atkāpjoties no aizlieguma, kas noteikts 3. panta b) punktā, kompetentā iestāde var atļaut liellopu un nebrīvē turētu savvaļas atgremotāju spermas, olšūnu un embriju nosūtīšanu no spermas ieguves centriem vai citiem uzņēmumiem, kas atrodas apgabalos, kuri uzskaitīti I pielikuma I daļā, uz jebkuru tās pašas vai citas dalībvalsts apgabalu vai trešo valsti ar nosacījumu, ka donordzīvnieki un sperma, olšūnas un embriji atbilst šādiem nosacījumiem:
4. Ja spermu, embrijus un olšūnas, kas atbilst šā panta 1. vai 3. punkta prasībām, nosūta uz citu dalībvalsti vai trešo valsti, attiecīgajiem veselības sertifikātiem, kas noteikti Direktīvā 88/407/EEK, Direktīvā 89/556/EEK vai Lēmumā 93/444/EEK, pievieno šādu papildu tekstu: “…(Sperma, olšūnas un/vai embriji, norādīt atbilstošo) atbilstoši Komisijas Īstenošanas lēmuma (ES) 2016/2008 par dzīvnieku veselības kontroles pasākumiem saistībā ar nodulāro dermatītu dažās dalībvalstīs …(7. panta 1. punktam vai 7. panta 3. punktam, norādīt atbilstošo)”.”; |
|
2) |
I pielikumu aizstāj ar šā lēmuma pielikuma tekstu. |
2. pants
Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.
Briselē, 2017. gada 2. jūnijā
Komisijas vārdā –
Komisijas loceklis
Vytenis ANDRIUKAITIS
(1) OV L 395, 30.12.1989., 13. lpp.
(2) OV L 224, 18.8.1990., 29. lpp.
(3) OV L 62, 15.3.1993., 69. lpp.
(4) OV L 18, 23.1.2003., 11. lpp.
(5) Komisijas 2016. gada 15. novembra Īstenošanas lēmums (ES) 2016/2008 par dzīvnieku veselības kontroles pasākumiem saistībā ar nodulāro dermatītu dažās dalībvalstīs (OV L 310, 17.11.2016., 51. lpp.).
PIELIKUMS
Īstenošanas lēmuma (ES) 2016/2008 I pielikumu aizstāj ar šādu:
“I PIELIKUMS
I DAĻA
“Brīvās zonas, kurās veikta vakcinācija”
1. Horvātija
Visa Horvātijas teritorija.
2. Bulgārija
|
A. |
Šādi Bulgārijas apgabali:
|
|
B. |
Šādas Bulgārijas pašvaldības:
|
3. Grieķija
Šādi Grieķijas reģioni:
|
— |
Jonijas salu reģions, izņemot Kerkīras (Korfu) reģionālo vienību, |
|
— |
Ziemeļegejas reģions, izņemot Limnas reģionālo vienību, |
|
— |
Dienvidegejas reģions, |
|
— |
Krētas reģions. |
II DAĻA
“Inficētās zonas”
1. Grieķija
|
A. |
Šādi Grieķijas reģioni:
|
|
B. |
Šādas Grieķijas reģionālās vienības:
|
2. Bulgārija
Visa Bulgārijas teritorija, izņemot apgabalus, kas uzskaitīti I daļā.
TIESĪBU AKTI, KO PIEŅEM STRUKTŪRAS, KURAS IZVEIDOTAS AR STARPTAUTISKIEM NOLĪGUMIEM
|
1.7.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 170/103 |
LĒMUMS Nr. 1/2017
(2017. gada 16. jūnijs),
ko pieņēmusi Apvienotā komiteja, kura izveidota saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Kanādu par savstarpējo atzīšanu, par atbilstības novērtēšanas institūciju iekļaušanu sarakstā, kas ietverts Nozaru pielikumā par telekomunikāciju gala iekārtām, informācijas tehnoloģijas iekārtām un radioraidītājiem [2017/1179]
APVIENOTĀ KOMITEJA,
ņemot vērā Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Kanādu par savstarpējo atzīšanu un jo īpaši tā VII un XI pantu;
tā kā atbilstības novērtēšanas institūciju iekļaušanai kāda nozaru pielikuma sarakstā ir nepieciešams attiecīgs Apvienotās komitejas lēmums,
IR NOLĒMUSI ŠĀDI.
|
1. |
Šā lēmuma A papildinājumā norādītās atbilstības novērtēšanas institūcijas pievieno atbilstības novērtēšanas institūciju sarakstam, kas ietverts 4. pielikumā Nozaru pielikumam par telekomunikāciju gala iekārtām, informācijas tehnoloģijas iekārtām un radioraidītājiem. |
|
2. |
Puses ir vienojušās par to, kāds ir A papildinājumā norādīto atbilstības novērtēšanas institūciju iekļaušanas sarakstā konkrētais tvērums produktu un atbilstības novērtēšanas procedūru ziņā, un tās atjauninās sarakstu. |
Šo lēmumu, kas sagatavots divos eksemplāros, paraksta Apvienotās komitejas pārstāvji, kuri ir pilnvaroti pušu vārdā grozīt pielikumus nolīguma Nozaru pielikumam par telekomunikāciju gala iekārtām, informācijas tehnoloģijas iekārtām un radioraidītājiem. Šis lēmums ir spēkā no dienas, kad saņemts pēdējais no abiem parakstiem.
Parakstīts Otavā, 2017. gada 30. maijā
Kanādas vārdā
Claude BEAUDOIN
Parakstīts Briselē, 2017. gada 16. jūnijā
Eiropas Savienības vārdā
Ignacio IRUARRIZAGA
A PAPILDINĀJUMS
ES atbilstības novērtēšanas institūcijas, ko pievieno atbilstības novērtēšanas institūciju sarakstam, kas ietverts 4. pielikumā Nozaru pielikumam par telekomunikāciju gala iekārtām, informācijas tehnoloģijas iekārtām un radioraidītājiem
|
(1) 2017. gada 3. aprīlī AT4 wireless SAU nosaukums mainīts uz DEKRA Testing & Certification SAU.