21.6.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 159/1

KOMISIJAS REGULA (ES) 2017/1016

(2017. gada 14. jūnijs),

ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 396/2005 II, III un IV pielikumu groza attiecībā uz maksimālajiem benzovindiflupīra, hlorantraniliprola, deltametrīna, etofumezāta, haloksifopa, pepino mozaīkas vīrusa mazāk spēcīgā izolāta VC1, pepino mozaīkas vīrusa mazāk spēcīgā izolāta VX1, oksatiapiprolīna, pentiopirāda, piraklostrobīna, spirotetramāta, saulespuķu eļļas, tolklofosmetila un trineksapaka atlieku līmeņiem konkrētos produktos un uz tiem

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 23. februāra Regulu (EK) Nr. 396/2005, ar ko paredz maksimāli pieļaujamos pesticīdu atlieku līmeņus augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikā un barībā un ar ko groza Padomes Direktīvu 91/414/EEK (1), un jo īpaši tās 5. panta 1. punktu un 14. panta 1. punkta a) apakšpunktu,

tā kā:

(1)

Benzovindiflupīra, deltametrīna, etofumezāta, haloksifopa, piraklostrobīna, tolklofosmetila un trineksapaka maksimālie atlieku līmeņi (MAL) tika noteikti Regulas (EK) Nr. 396/2005 II pielikumā. Hlorantraniliprola, pentiopirāda un spirotetramāta MAL tika noteikti minētās regulas III pielikuma A daļā. Attiecībā uz pepino mozaīkas vīrusa mazāk spēcīgo izolātu VC1, pepino mozaīkas vīrusa mazāk spēcīgo izolātu VX1, oksatiapiprolīnu un saulespuķu eļļu konkrēti MAL netika noteikti, un šīs vielas netika iekļautas minētās regulas IV pielikumā, tāpēc attiecībā uz tām ir spēkā minētās regulas 18. panta 1. punkta b) apakšpunktā noteiktā sākotnējā vērtība, proti, 0,01 mg/kg.

(2)	Ievērojot atļaujas saņemšanas procedūru saistībā ar darbīgo vielu deltametrīnu saturoša augu aizsardzības līdzekļa lietošanu uz selerijām, fenheļiem un rabarberiem, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 396/2005 6. panta 1. punktu tika iesniegts pieteikums grozīt spēkā esošos MAL.

(3)

Attiecībā uz haloksifopu šādu pieteikumu iesniedza par tā lietošanu pētersīļu saknēm un puraviem. Attiecībā uz pentiopirādu šādu pieteikumu iesniedza par tā lietošanu aprikozēm, persikiem, miežiem un auzām. Attiecībā uz piraklostrobīnu šādu pieteikumu iesniedza par tā lietošanu sakņu selerijām, spinātiem, mangoldiem/lapu bietēm, lapu cigoriņiem, pupām un zirņiem ar pākstīm, zirņiem bez pākstīm, selerijām un fenheļiem. Attiecībā uz spirotetramātu šādu pieteikumu iesniedza par tā lietošanu granātāboliem, “citiem sakņu un bumbuļu dārzeņiem” un cigoriņu saknēm. Attiecībā uz tolklofosmetilu šādu pieteikumu iesniedza par tā izmantošanu kartupeļiem.

(4)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 396/2005 6. panta 2. un 4. punktu tika iesniegts pieteikums par benzovindiflupīra lietošanu uz sēkleņiem, vīna vīnogām, kartupeļiem, “tropiskajiem sakņu un bumbuļu dārzeņiem”, topinambūriem, nakteņu dzimtas augiem, ķirbjaugiem, pākšaugiem, linsēklām, magoņu sēklām, rapšu sēklām, sinepju sēklām, kokvilnas sēklām, sējas idras sēklām, miežiem, kukurūzas, auzām, rudziem, kviešiem, ingvera, kurkumas un tā klātbūtni atgremotāju aknās un par trineksapaka lietošanu uz magoņu sēklām. Pieteikumu iesniedzēji apgalvo, ka Ziemeļamerikā un Austrālijā atļautā minēto vielu lietošana uz šādiem kultūraugiem rada atlieku līmeni, kas pārsniedz Regulā (EK) Nr. 396/2005 noteiktos MAL, un ka jānosaka augstāki MAL, lai netiktu ierobežots minēto kultūraugu imports.

(5)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1107/2009 (2) 53. pantu 2016. gada 27. jūnijā Apvienotā Karaliste Komisiju informēja, ka neparedzētas zvīņspārņu kārtas sugu savairošanās dēļ tā ir atļāvusi laist tirgū darbīgo vielu hlorantraniliprolu saturošu augu aizsardzības līdzekli lietošanai uz apiņiem. Šī atļauja šķita nepieciešama tāpēc, ka zvīņspārņu kārtas sugu savairošanos nebija iespējams ierobežot ar nekādiem citiem racionāliem paņēmieniem. Par šo atļauju Apvienotā Karaliste ir paziņojusi arī pārējām dalībvalstīm, Komisijai un Iestādei saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 396/2005 18. panta 4. punktu, lai attiecībā uz apiņiem tiktu noteikts pagaidu MAL.

(6)	Attiecīgās dalībvalstis novērtēja minētos pieteikumus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 396/2005 8. pantu un iesniedza Komisijai novērtēšanas ziņojumus.

(7)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (turpmāk “Iestāde”) izvērtēja pieteikumus un novērtēšanas ziņojumus, īpaši izskatot riskus patērētājiem un attiecīgos gadījumos dzīvniekiem, un sniedza pamatotus atzinumus par ierosinātajiem MAL (3). Iestāde minētos atzinumus nosūtīja pieteikumu iesniedzējiem, Komisijai un dalībvalstīm un publiskoja tos.

(8)	Pamatotajā atzinumā par benzovindiflupīru Iestāde secināja, ka par tā lietošanu uz ķirbjaugiem ar neēdamu mizu iesniegtie dati nav pietiekami, lai noteiktu jaunus MAL. Tāpēc būtu jāsaglabā spēkā esošie MAL.

(9)

Attiecībā uz hlorantraniliprola lietošanu uz apiņiem Iestāde ierosināja riska pārvaldītājiem apsvērt trīs dažādus MAL šim produktam. Patērētāji nav apdraudēti, tāpēc Regulas (EK) Nr. 396/2005 III pielikumā būtu jānosaka, ka šā līdzekļa MAL ir 10 mg/kg, kas iegūti, trīskārt samazinot atlieku noteikšanas izmēģinājumos izmantoto vērtību, jo tā bija pārāk liela lietošanas reižu un devas ziņā. Būtu jānosaka pagaidu MAL, kas būtu spēkā līdz 2020. gada 31. decembrim.

(10)

Kas attiecas uz visiem pārējiem pieteikumiem, Iestāde secināja, ka visas prasības par datiem ir izpildītas un pieteikumu iesniedzēju pieprasītie MAL grozījumi, pamatojoties uz 27 konkrētu Eiropas patērētāju grupu eksponētības novērtējumu, patērētāju drošības ziņā ir pieņemami. Iestāde ņēma vērā jaunākos datus par šo vielu toksikoloģiskajām īpašībām. Ne eksponētība šīm vielām dzīves laikā, kas rodas, uzturā lietojot visus pārtikas produktus, kuros varētu būt šīs vielas, ne īslaicīga eksponētība, uzturā lietojot daudz attiecīgo produktu, neliecināja par risku pārsniegt pieļaujamo dienas devu vai akūto references devu.

(11)	Attiecībā uz etofumezātu, pepino mozaīkas vīrusa mazāk spēcīgo izolātu VC1, pepino mozaīkas vīrusa mazāk spēcīgo izolātu VX1 un oksatiapiprolīnu Iestāde iesniedza secinājumus par speciālistu veikto pesticīdu riska novērtējumu attiecībā uz šīm darbīgajām vielām (4).

(12)

Attiecībā uz etofumezātu Iestāde ieteica noteikt MAL bietēm, cukurbietēm un mangoldiem. Attiecībā uz pepino mozaīkas vīrusa mazāk spēcīgo izolātu VC1 un pepino mozaīkas vīrusa mazāk spēcīgo izolātu VX1 tā ieteica minētās vielas iekļaut Regulas (EK) Nr. 396/2005 IV pielikumā. Attiecībā uz oksatiapiprolīnu tā ieteica noteikt MAL galda vīnogām, kartupeļiem, tomātiem, baklažāniem, ķirbjaugiem ar ēdamu mizu, melonēm, salātiem un vīnogulāja stīgu lapām. Saskaņā ar spēkā esošajām ES pamatnostādnēm par MAL ekstrapolāciju ir lietderīgi noteikt minēto MAL arī vīna vīnogām.

(13)	Par attiecīgajām noteikšanas robežām Komisija apspriedās ar Eiropas Savienības references laboratorijām. Attiecībā uz oksatiapiprolīnu laboratorijas secināja, ka atsevišķām precēm tehnikas attīstība prasa noteikt īpatnējās noteikšanas robežas.

(14)	Ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2016/1978 (5) saulespuķu eļļa ir apstiprināta kā pamatviela. Komisija uzskata, ka šo vielu ir lietderīgi iekļaut Regulas (EK) Nr. 396/2005 IV pielikumā.

(15)	Balstoties uz Iestādes pamatotajiem atzinumiem un secinājumiem un ņemot vērā ar izskatāmo jautājumu saistītos faktorus, attiecīgie MAL grozījumi atbilst Regulas (EK) Nr. 396/2005 14. panta 2. punkta prasībām.

(16)	Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 396/2005.

(17)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 396/2005 II, III un IV pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2017. gada 14. jūnijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 70, 16.3.2005., 1. lpp.

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regula (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK (OV L 309, 24.11.2009., 1. lpp.).

(3) EFSA zinātniskie ziņojumi pieejami tiešsaistē: http://www.efsa.europa.eu:

Reasoned opinion on the setting of import tolerances for benzovindiflupyr in various plant and animal origin commodities. EFSA Journal 2016; 14(12):4644 (30 lpp.).

Reasoned opinion on the setting of a temporary maximum residue level for chlorantraniliprole in hops. EFSA Journal 2016; 14(11):4638 (16 lpp.).

Reasoned opinion on the modification of the existing maximum residue levels for deltamethrin in celery, Florence fennel and rhubarb. EFSA Journal 2017; 15(1):4683 (24 lpp.).

Reasoned opinion on the modification of MRLs for haloxyfop-P in parsley root and leek. EFSA Journal 2016; 14(10):4608 (13 lpp.).

Reasoned opinion on the modification of the existing maximum residue levels for penthiopyrad in stone fruits and cereals. EFSA Journal 2016; 14(12):4648 (19 lpp.).

Reasoned opinion on the modification of the existing maximum residue levels for pyraclostrobin in various crops. EFSA Journal 2017; 15(1):4686 (22 lpp.).

Reasoned opinion on the modification of the existing maximum residue level for tolclofos-methyl in potatoes. EFSA Journal 2017; 15(2):4730 (25 lpp.).

Reasoned opinion on the setting of import tolerance for trinexapac in poppy seed. EFSA Journal 2016; 14(11):4636 (15 lpp.).

Reasoned opinion on the setting of maximum residue levels for spirotetramat in pomegranates and various vegetables. EFSA Journal 2017; 15(1):4684 (22 lpp.).

(4) Conclusion on the peer review of the pesticide risk assessment of the active substance ethofumesate. EFSA Journal 2016; 14(1):4374 (141 lpp.).

Conclusion on the peer review of the pesticide risk assessment of the active substance Mild Pepino mosaic virus isolate VC1. EFSA Journal 2016; 14(12):4651 (23 lpp.).

Conclusion on the peer review of the pesticide risk assessment of the active substance Mild Pepino mosaic virus isolate VX1. EFSA Journal 2016; 14(12):4650 (22 lpp.).

Conclusion on the peer review of the pesticide risk assessment of the active substance oxathiapiprolin. EFSA Journal 2016; 14(7):4504 (89 lpp.).

(5) Komisijas 2016. gada 11. novembra Īstenošanas regula (ES) 2016/1978, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū apstiprina pamatvielu saulespuķu eļļu un groza Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikumu (OV L 305, 12.11.2016., 23. lpp.).

PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 396/2005 II, III un IV pielikumu groza šādi:

regulas II pielikumu groza šādi:

slejas par benzovindiflupīru, deltametrīnu, etofumezātu, haloksifopu, piraklostrobīnu, tolklofosmetilu un trineksapaku aizstāj ar šādām:

“Pesticīdu atliekas un maksimālie atlieku līmeņi (mg/kg)

Kods

Produktu grupas un atsevišķu produktu piemēri, uz ko attiecas MAL (1)

Benzovindiflupīrs

Deltametrīns (cis-deltametrīns) (F)

Etofumezāts (etofumezāta, 2-keto–etofumezāta, atvērtā gredzena 2-keto-etofumezāta un tā konjugāta summa, izteikta kā etofumezāts)

Haloksifops (haloksifopa, tā esteru, sāļu un konjugātu summa, izteikta kā haloksifops (R- un S- izomēru summa jebkādā attiecībā)) (F) (R)

Piraklostrobīns (F)

Tolklofosmetils (F)

Trineksapaks (trineksapaka (skābes) un tā sāļu summa, izteikta kā trineksapaks)

(1)

(2)

(3)

(4)

(5)

(6)

(7)

(8)

(9)

0100000

SVAIGI VAI SALDĒTI AUGĻI; KOKU RIEKSTI

0,03 (*1)

0,01 (*1)

0110000

Citrusaugļi

0,01 (*1)

0,04

0110010

Greipfrūti

(+)

0110020

Apelsīni

(+)

0110030

Citroni

(+)

0110040

Laimi

(+)

0110050

Mandarīni

(+)

0110990

Citi

0120000

Koku rieksti

0,01 (*1)

0,02 (*1)

0120010

Mandeles

(+)

0,02 (*1)

0120020

Brazīlijas rieksti

(+)

0,02 (*1)

0120030

Indijas rieksti

(+)

0,02 (*1)

0120040

Kastaņi

(+)

0,02 (*1)

0120050

Kokosrieksti

(+)

0,02 (*1)

0120060

Lazdu rieksti

(+)

0,02 (*1)

0120070

Makadāmijas rieksti

(+)

0,02 (*1)

0120080

Pekanrieksti

(+)

0,02 (*1)

0120090

Pīniju rieksti

(+)

0,02 (*1)

0120100

Pistācijas

(+)

0120110

Valrieksti

(+)

0,02 (*1)

0120990

Citi

0,02 (*1)

0130000

Sēkleņi

0,2

0,5

0130010

Āboli

0,2 (+)

0130020

Bumbieri

0,1 (+)

0130030

Cidonijas

0,1 (+)

0130040

Mespili

0,1 (+)

0130050

Lokvas/Japānas mespili

0,1 (+)

0130990

Citi

0,1

0140000

Kauleņi

0,01 (*1)

0140010

Aprikozes

0,15 (+)

0140020

Ķirši (saldie)

0,1 (+)

0140030

Persiki

0,15 (+)

0,3

0140040

Plūmes

0,07 (+)

0,8

0140990

Citi

0,01 (*1)

0,02 (*1)

0150000

Ogas un sīkie augļi

0151000

vīnogas

0,2

0151010

Galda vīnogas

0,01 (*1)

(+)

1 (+)

0151020

Vīna vīnogas

(+)

0152000

zemenes

0,01 (*1)

0,2 (+)

1,5

0153000

c)	ogas uz dzinumiem

0,01 (*1)

0,1

0153010

Kazenes

(+)

0153020

Ziemeļu kaulenes

(+)

0153030

Avenes (sarkanās un dzeltenās)

(+)

0153990

Citi

0154000

d)	citi sīkie augļi un ogas

0,01 (*1)

0,6

0154010

Zilenes

(+)

0154020

Dzērvenes

(+)

0154030

Jāņogas (baltās un sarkanās) un upenes

(+)

0154040

Ērkšķogas (dzeltenās, sarkanās un zaļās)

(+)

0154050

Mežrožu paaugļi

(+)

0154060

Zīdkoka ogas (baltās un melnās)

(+)

0154070

Vilkābeles ogas

(+)

0154080

Plūškoka ogas

(+)

0154990

Citi

0160000

Dažādi augļi

0,01 (*1)

0161000

a)	ar ēdamu mizu

0,02 (*1)

0161010

Dateles

0,01 (*1)

0161020

Vīģes

0,01 (*1)

0161030

Galda olīvas

1 (+)

0161040

Kumkvati

0,01 (*1)

0161050

Karambolas

0,01 (*1)

0161060

Hurmas

0,01 (*1)

0161070

Javas salas plūmes

0,01 (*1)

0161990

Citi

0,01 (*1)

0162000

b)	mazi, ar neēdamu mizu

0,02 (*1)

0162010

Kivi augļi (dzelteni, sarkani un zaļi)

0,15 (+)

0162020

Ličī

0,01 (*1)

0162030

Pasifloru augļi

0,01 (*1)

0162040

Opuncijas

0,01 (*1)

0162050

Hrizofilas

0,01 (*1)

0162060

Amerikas hurmas

0,01 (*1)

0162990

Citi

0,01 (*1)

0163000

c)	lieli, ar neēdamu mizu

0,01 (*1)

0163010

Avokado

0,02 (*1)

0163020

Banāni

0,02 (*1)

0163030

Mango

0,05

0163040

Papaijas

0,07

0163050

Granātāboli

0,02 (*1)

0163060

Čerimojas

0,02 (*1)

0163070

Gvajaves

0,02 (*1)

0163080

Ananasi

0,02 (*1)

0163090

Maizeskoka augļi

0,02 (*1)

0163100

Duriāni

0,02 (*1)

0163110

Guanabanas

0,02 (*1)

0163990

Citi

0,02 (*1)

0200000

SVAIGI VAI SALDĒTI DĀRZEŅI

0210000

Sakņu un bumbuļu dārzeņi

0,01 (*1)

0211000

kartupeļi

0,02

0,3 (+)

0,03 (*1)

0,01 (*1)

0,02 (*1)

0,2

0212000

b)	tropiskie sakņu un bumbuļu dārzeņi

0,02

0,01 (*1)

0,03 (*1)

0,01 (*1)

0,02 (*1)

0,01 (*1)

0212010

Manioki

0212020

Batātes

0212030

Jamsi

0212040

Marantas

0212990

Citi

0213000

c)	citi sakņu un bumbuļu dārzeņi, izņemot cukurbietes

0,02 (*1)

0213010

Galda bietes

0,01 (*1)

(+)

0,2

0,01 (*1)

0,1

0,01 (*1)

0213020

Burkāni

0,01 (*1)

(+)

0,03 (*1)

0,09 (+)

0,5

0,01 (*1)

0213030

Sakņu selerijas

0,01 (*1)

(+)

0,03 (*1)

0,01 (*1)

0,5

0,01 (*1)

0213040

Mārrutki

0,01 (*1)

(+)

0,03 (*1)

0,01 (*1)

0,3

0,01 (*1)

0213050

Topinambūri

0,02

(+)

0,03 (*1)

0,01 (*1)

0,06

0,01 (*1)

0213060

Pastinaki

0,01 (*1)

(+)

0,03 (*1)

0,01 (*1)

0,3

0,01 (*1)

0213070

Sakņu pētersīļi

0,01 (*1)

(+)

0,03 (*1)

0,09

0,1

0,01 (*1)

0213080

Redīsi

0,01 (*1)

(+)

0,03 (*1)

0,01 (*1)

0,5

0,1 (+)

0213090

Puravlapu plostbārži

0,01 (*1)

(+)

0,03 (*1)

0,01 (*1)

0,1

0,01 (*1)

0213100

Kāļi

0,01 (*1)

(+)

0,03 (*1)

0,01 (*1)

0,09

0,01 (*1)

0213110

Rāceņi

0,01 (*1)

(+)

0,03 (*1)

0,01 (*1)

0,09

0,01 (*1)

0213990

Citi

0,01 (*1)

0,03 (*1)

0,01 (*1)

0,02 (*1)

0,01 (*1)

0220000

Sīpolu dārzeņi

0,01 (*1)

0,03 (*1)

0,01 (*1)

0220010

Ķiploki

0,06 (+)

0,01 (*1)

0,3

0220020

Sīpoli

0,06 (+)

0,2 (+)

1,5

0220030

Šalotes

0,06 (+)

0,01 (*1)

0,3

0220040

Lielie loksīpoli un Velsas sīpoli

0,3 (+)

0,01 (*1)

1,5

0220990

Citi

0,01 (*1)

0,02 (*1)

0230000

Augļu dārzeņi

0,03 (*1)

0,01 (*1)

0231000

a)	nakteņu dzimtas augi

0231010

Tomāti

0,7

0,07 (+)

0,3

0231020

Dārzeņpipari/paprika

0,2 (+)

0,5

0231030

Baklažāni

0,7

0,4 (+)

0,3

0231040

Okra/“Dāmu pirkstiņi”

0,01 (*1)

0,02 (*1)

0231990

Citi

0,01 (*1)

0,02 (*1)

0232000

b)	ķirbjaugi ar ēdamu mizu

0,08

0,2

0,5

0232010

Gurķi

(+)

0232020

Pipargurķīši

(+)

0232030

Tumšzaļie kabači

(+)

0232990

Citi

0233000

c)	ķirbjaugi ar neēdamu mizu

0,01 (*1)

0,5

0233010

Melones

0,02 (*1) (+)

0233020

Lielaugļu ķirbji

0,2 (+)

0233030

Arbūzi

0,02 (*1) (+)

0233990

Citi

0,02 (*1)

0234000

d)	cukurkukurūza

0,01 (*1)

0,02 (*1) (+)

0,02 (*1)

0239000

e)	citi augļu dārzeņi

0,01 (*1)

0,02 (*1)

0240000

Krustziežu dārzeņi (izņemot krustziežu dzimtas augu saknes un jaunās lapiņas)

0,01 (*1)

0,03 (*1)

0,01 (*1)

0241000

a)	ziedoši krustziežu dzimtas dārzeņi

0,1

0241010

Brokoļi

(+)

0241020

Ziedkāposti

(+)

0241990

Citi

0242000

b)	galviņu krustzieži

0242010

Briseles kāposti

0,01 (*1) (+)

0,3

(+)

0242020

Galviņkāposti

0,1 (+)

0,2

(+)

0242990

Citi

0,01 (*1)

0,02 (*1)

0243000

c)	lapu krustzieži

1,5

0243010

Ķīnas kāposti

0,2 (+)

0243020

Lapu kāposti

0,01 (*1) (+)

0243990

Citi

0,01 (*1)

0244000

kolrābji

0,01 (*1) (+)

0,02 (*1)

0250000

Lapu dārzeņi, garšaugi un ēdami ziedi

0251000

a)	salāti un salātveidīgie

0,01 (*1)

0,03 (*1)

0,01 (*1)

(+)

0,01 (*1)

0251010

Salātu baldriņi

2 (+)

0,9

0251020

Salāti

0,5 (+)

0251030

Platlapu cigoriņi/endīvijas

0,1 (+)

0,4

0,9

0251040

Kressalāti un citi dīgsti un dzinumi

2 (+)

0,9

0251050

Barbarejas

2 (+)

0,9

0251060

Sējas pazvērītes/rukolas salāti

2 (+)

0,9

0251070

Brūnās sinepes

2 (+)

0,9

0251080

Augu (tostarp Brassica ģints sugu) jaunās lapiņas

2 (+)

0,9

0251990

Citi

0,01 (*1)

0,9

0252000

b)	spināti un tiem līdzīgu augu lapas

0,01 (*1)

0252010

Spināti

(+)

0,1 (*1) (+)

0,6

0252020

Anakampseras

(+)

0,03 (*1)

0,02 (*1)

0252030

Mangoldi/lapu bietes

(+)

0,3

1,5

0252990

Citi

0,03 (*1)

0,02 (*1)

0253000

c)	vīnogulāju lapas

0,01 (*1)

2 (+)

0,03 (*1)

0,01 (*1)

0,02 (*1)

0,01 (*1)

0254000

d)	ūdenskreses

0,01 (*1)

2 (+)

0,03 (*1)

0,01 (*1)

0,02 (*1)

0,01 (*1)

0255000

e)	lapu cigoriņi

0,01 (*1)

0,02 (*1) (+)

0,03 (*1) (+)

0,01 (*1)

0,09

0,01 (*1)

0256000

f)	garšaugi un ēdami ziedi

0,02 (*1)

0256010

Kārvele

(+)

0,05 (*1)

0256020

Maurloki

(+)

0,05 (*1)

0256030

Lapu selerijas

(+)

0,05 (*1)

0256040

Pētersīļi

(+)

1,5 (+)

0256050

Salvija

(+)

1,5 (+)

0256060

Rozmarīns

(+)

1,5 (+)

0256070

Timināns

(+)

1,5 (+)

0256080

Baziliks un ēdamie ziedi

(+)

1 (+)

0256090

Lauru lapas

(+)

0,05 (*1)

0256100

Estragons

(+)

0,05 (*1)

0256990

Citi

0,05 (*1)

0260000

Pākšaugi

0,01 (*1)

0,2

0,01 (*1)

0260010

Pupas (ar pākstīm)

(+)

0,1 (*1) (+)

0,6

0260020

Pupas (bez pākstīm)

(+)

0,03 (*1)

0,02 (*1)

0260030

Zirņi (ar pākstīm)

(+)

0,1 (*1) (+)

0,6

0260040

Zirņi (bez pākstīm)

(+)

0,03 (*1)

0,15

0260050

Lēcas

(+)

0,03 (*1)

0,02 (*1)

0260990

Citi

0,03 (*1)

0,02 (*1)

0270000

Stublāju dārzeņi

0,01 (*1)

0,03 (*1)

0,01 (*1)

0270010

Sparģeļi

0,01 (*1) (+)

0,01 (*1)

0,02 (*1)

0270020

Lapu artišoki

0,01 (*1)

0,02 (*1)

0270030

Selerijas

0,3

0,01 (*1)

1,5

0270040

Fenheļi

0,3

0,01 (*1)

1,5

0270050

Artišoki

0,2 (+)

0,01 (*1)

0270060

Puravi

0,3 (+)

0,09

0,7

0270070

Rabarberi

0,3

0,01 (*1)

0,02 (*1)

0270080

Bambusa dzinumi

0,01 (*1)

0,02 (*1)

0270090

Palmu serdes

0,01 (*1)

0,02 (*1)

0270990

Citi

0,01 (*1)

0,02 (*1)

0280000

Sēnes, sūnas un ķērpji

0,01 (*1)

0,03 (*1)

0,01 (*1)

0,02 (*1)

0,01 (*1)

0280010

Kultivētas sēnes

0,05 (+)

0280020

Savvaļas sēnes

0,01 (*1)

0280990

Sūnas un ķērpji

0,01 (*1)

0290000

Aļģes un prokarioti

0,01 (*1)

0,03 (*1)

0,01 (*1)

0,02 (*1)

0,01 (*1)

0300000

PĀKŠAUGI

0,01 (*1)

0300010

Pupas

0,2

0,6 (+)

0,03 (*1)

0,15 (+)

0,3

10 (+)

0300020

Lēcas

0,2

1 (+)

0,03 (*1)

0,01 (*1)

0,5

0,02 (*1)

0300030

Zirņi

0,08

1 (+)

0,1 (*1) (+)

0,15 (+)

0,3

0,02 (*1)

0300040

Lupīnas

0,2

1 (+)

0,03 (*1)

0,01 (*1)

0,05

0,02 (*1)

0300990

Citi

0,2

0,02 (*1)

0,03 (*1)

0,01 (*1)

0,3

0,02 (*1)

0400000

EĻĻAS AUGU SĒKLAS UN AUGĻI

0,03 (*1)

0,01 (*1)

0401000

Eļļas augu sēklas

0401010

Linsēklas

0,15

0,02 (*1) (+)

0,01 (*1)

0,2

0,01 (*1)

0401020

Zemesrieksti

0,01 (*1)

0,02 (*1)

0,01 (*1)

0,04

0,01 (*1)

0401030

Magoņu sēklas

0,15

0,2 (+)

0,01 (*1)

0,2

0401040

Sezama sēklas

0,01 (*1)

0,02 (*1) (+)

0,01 (*1)

0,2

0,01 (*1)

0401050

Saulespuķu sēklas

0,01 (*1)

0,05 (*1) (+)

0,4 (+)

0,3

0,01 (*1)

0401060

Rapšu sēklas

0,15

0,07 (*1) (+)

0,2 (+)

0,2

0401070

Sojas pupas

0,04

0,02 (*1)

0,5

0,05

0,01 (*1)

0401080

Sinepju sēklas

0,15

0,07 (*1) (+)

0,01 (*1)

0,2

0,01 (*1)

0401090

Kokvilnas sēklas

0,15

0,02 (*1) (+)

0,01 (*1)

0,3

0,01 (*1)

0401100

Ķirbju sēklas

0,01 (*1)

0,02 (*1) (+)

0,01 (*1)

0,02 (*1)

0,01 (*1)

0401110

Saflora sēklas

0,01 (*1)

0,02 (*1) (+)

0,01 (*1)

0,2

0,01 (*1)

0401120

Gurķenes sēklas

0,01 (*1)

0,2 (+)

0,01 (*1)

0,2

0,01 (*1)

0401130

Sējas idras sēklas

0,15

0,07 (*1) (+)

0,01 (*1)

0,2

0,01 (*1)

0401140

Kaņepju sēklas

0,01 (*1)

0,2 (+)

0,01 (*1)

0,02 (*1)

0,01 (*1)

0401150

Rīcinauga sēklas

0,01 (*1)

0,2 (+)

0,01 (*1)

0,2

0,01 (*1)

0401990

Citi

0,01 (*1)

0,02 (*1)

0,01 (*1)

0,02 (*1)

0,01 (*1)

0402000

Eļļas augu augļi

0,01 (*1)

0,02 (*1)

0,01 (*1)

0402010

Olīvas eļļas ražošanai

0,6 (+)

0402020

Eļļas palmas kodoli

0,02 (*1)

0402030

Eļļas palmas augļi

0,02 (*1)

0402040

Kapoki

0,02 (*1)

0402990

Citi

0,02 (*1)

0500000

GRAUDAUGI

0,03 (*1)

0,01 (*1)

0500010

Mieži

1,5

2 (+)

0500020

Griķi un citi pseidograudaugi

0,01 (*1)

2 (+)

0,02 (*1)

0500030

Kukurūza

0,02

2 (+)

0,02 (*1)

0500040

Prosa

0,01 (*1)

2 (+)

0,02 (*1)

0500050

Auzas

1,5

2 (+)

0500060

Rīsi

0,01 (*1)

1 (+)

0,02 (*1)

0500070

Rudzi

0,1

2 (+)

0,2

0,5

0500080

Sorgo

0,01 (*1)

2 (+)

0,5

0,02 (*1)

0500090

Kvieši

0,1

1 (+)

0,2

0500990

Citi

0,01 (*1)

0,02 (*1)

0600000

TĒJAS, KAFIJA, ZĀĻU TĒJAS, KAKAO UN CERATONIJAS

0,05 (*1)

0610000

Tējas

5 (+)

0,1 (*1)

0620000

Kafijas pupiņas

0,1 (*1)

0,3 (+)

0630000

Zāļu tējas no

0,1 (*1)

0631000

ziediem

15 (+)

0631010

Kumelīte

(+)

0631020

Hibisks

(+)

0631030

Roze

(+)

0631040

Jasmīns

(+)

0631050

Liepa

(+)

0631990

Citi

0632000

b)	lapām un garšaugiem

15 (+)

0632010

Zemene

(+)

0632020

Roibosa krūms

(+)

0632030

Mate

(+)

0632990

Citi

0633000

saknēm

0,3

0,1 (*1)

0633010

Baldriāns

(+)

0633020

Žeņšeņs

(+)

0633990

Citi

0639000

d)	jebkurām citām auga daļām

0,1 (*1)

0640000

Kakao pupiņas

0,1 (*1)

0650000

Ceratonija/Ceratonijas augļi

0,1 (*1)

0700000

APIŅI

0,05 (*1)

0,1 (*1)

0,05 (*1)

0800000

GARŠVIELAS

0810000

Sēklas

0,05 (*1)

0,1 (*1)

0,6 (+)

0,05 (*1)

0,1 (*1)

0,05 (*1)

0810010

Anīsa sēklas

0810020

Sējas melnsēklītes sēklas

0810030

Selerija

0810040

Koriandrs

0810050

Ķimenes

0810060

Dilles

0810070

Fenhelis

0810080

Grieķu sieramoliņa sēklas

0810090

Muskatrieksts

0810990

Citi

0820000

Augļi

0,05 (*1)

0,1 (*1)

0,05 (*1)

0,1 (*1)

0,05 (*1)

0820010

Jamaikas pipari

(+)

0820020

Sičuānas pipari

(+)

0820030

Pļavas ķimenes

(+)

0820040

Kardamons

(+)

0820050

Kadiķogas

(+)

0820060

Pipari (baltie, melnie un zaļie)

(+)

0820070

Vaniļa

(+)

0820080

Tamarinda augļi

(+)

0820990

Citi

0830000

Mizas

0,05 (*1)

0,1 (*1)

0,05 (*1)

0,1 (*1)

0,05 (*1)

0830010

Kanēlis

0830990

Citi

0840000

Saknes vai sakneņi

0,1 (*1)

0840010

Lakricas sakne

0,05 (*1)

0,5 (+)

0,05 (*1)

0,1 (*1)

0,05 (*1)

0840020

Ingvers

0,15

0,5 (+)

0,05 (*1)

0,1 (*1)

0,05 (*1)

0840030

Kurkuma

0,15

0,5 (+)

0,05 (*1)

0,1 (*1)

0,05 (*1)

0840040

Mārrutki

(+)

0840990

Citi

0,05 (*1)

0,5

0,05 (*1)

0,1 (*1)

0,05 (*1)

0850000

Pumpuri

0,05 (*1)

0,1 (*1)

0,05 (*1)

0,1 (*1)

0,05 (*1)

0850010

Krustnagliņas

(+)

0850020

Kaperi

(+)

0850990

Citi

0860000

Ziedu drīksnas

0,05 (*1)

0,1 (*1)

0,05 (*1)

0,1 (*1)

0,05 (*1)

0860010

Safrāns

(+)

0860990

Citi

0870000

Sēklsedzes

0,05 (*1)

0,1 (*1)

0,05 (*1)

0,1 (*1)

0,05 (*1)

0870010

Muskatrieksta miza

0870990

Citi

0900000

AUGI CUKURA RAŽOŠANAI

0,01 (*1)

0900010

Cukurbiešu saknes

0,01 (*1)

0,02 (*1) (+)

0,2

0,2 (+)

0,2

0,01 (*1)

0900020

Cukurniedres

0,04

0,01 (*1)

0,03 (*1)

0,01 (*1)

0,02 (*1)

0,5

0900030

Cigoriņu saknes

0,01 (*1)

0,04 (+)

0,1 (*1) (+)

0,01 (*1)

0,08

0,01 (*1)

0900990

Citi

0,01 (*1)

0,03 (*1)

0,01 (*1)

0,02 (*1)

0,01 (*1)

1000000

DZĪVNIEKU IZCELSMES PRODUKTI – SAUSZEMES DZĪVNIEKI

1010000

Audi

0,03 (*1)

0,05 (*1)

0,01 (*1)

1011000

cūku

0,01 (*1)

1011010

Muskuļi

0,03 (+)

(+)

0,01 (*1) (+)

0,01 (*1)

1011020

Taukaudi

0,5 (+)

(+)

0,01 (*1) (+)

0,01 (*1)

1011030

Aknas

0,03 (*1) (+)

(+)

0,03 (+)

0,01 (*1)

1011040

Nieres

0,03 (*1) (+)

(+)

0,06 (+)

0,05

1011050

Pārtikai izmantojami subprodukti (kas nav aknas un nieres)

0,5 (+)

0,06

0,01 (*1)

1011990

Citi

0,02 (*1)

0,01 (*1)

1012000

liellopu

1012010

Muskuļi

0,01 (*1)

0,03 (+)

(+)

0,01 (*1) (+)

0,01 (*1)

1012020

Taukaudi

0,02

0,5 (+)

(+)

0,01 (*1) (+)

0,01 (*1)

1012030

Aknas

0,06

0,03 (*1) (+)

(+)

0,03 (+)

0,01 (*1)

1012040

Nieres

0,01 (*1)

0,03 (*1) (+)

(+)

0,07 (+)

0,05

1012050

Pārtikai izmantojami subprodukti (kas nav aknas un nieres)

0,01 (*1)

0,5 (+)

0,07

0,01 (*1)

1012990

Citi

0,01 (*1)

0,02 (*1)

0,01 (*1)

1013000

aitu

1013010

Muskuļi

0,01 (*1)

0,03 (+)

(+)

0,01 (*1) (+)

0,01 (*1)

1013020

Taukaudi

0,02

0,5 (+)

(+)

0,01 (*1) (+)

0,01 (*1)

1013030

Aknas

0,06

0,03 (*1) (+)

(+)

0,03 (+)

0,01 (*1)

1013040

Nieres

0,01 (*1)

0,03 (*1) (+)

(+)

0,07 (+)

0,05

1013050

Pārtikai izmantojami subprodukti (kas nav aknas un nieres)

0,01 (*1)

0,5 (+)

0,07

0,01 (*1)

1013990

Citi

0,01 (*1)

0,02 (*1)

0,01 (*1)

1014000

kazu

1014010

Muskuļi

0,01 (*1)

0,03 (+)

(+)

0,01 (*1) (+)

0,01 (*1)

1014020

Taukaudi

0,02

0,5 (+)

(+)

0,01 (*1) (+)

0,01 (*1)

1014030

Aknas

0,06

0,03 (*1) (+)

(+)

0,03 (+)

0,01 (*1)

1014040

Nieres

0,01 (*1)

0,03 (*1) (+)

(+)

0,07 (+)

0,05

1014050

Pārtikai izmantojami subprodukti (kas nav aknas un nieres)

0,01 (*1)

0,5 (+)

0,07

0,01 (*1)

1014990

Citi

0,01 (*1)

0,02 (*1)

0,01 (*1)

1015000

zirgu

1015010

Muskuļi

0,01 (*1)

0,03

0,01 (*1)

1015020

Taukaudi

0,02

0,5

0,01 (*1)

1015030

Aknas

0,06

0,03 (*1)

0,03

0,01 (*1)

1015040

Nieres

0,01 (*1)

0,03 (*1)

0,07

0,05

1015050

Pārtikai izmantojami subprodukti (kas nav aknas un nieres)

0,01 (*1)

0,5

0,07

0,01 (*1)

1015990

Citi

0,01 (*1)

0,02 (*1)

0,01 (*1)

1016000

mājputnu

0,01 (*1)

1016010

Muskuļi

0,02 (*1) (+)

0,01 (*1) (+)

0,01 (*1)

1016020

Taukaudi

0,1 (+)

0,015 (+)

0,01 (*1)

1016030

Aknas

0,02 (*1) (+)

0,03 (+)

0,05

1016040

Nieres

0,02 (*1) (+)

0,01 (*1)

0,05

1016050

Pārtikai izmantojami subprodukti (kas nav aknas un nieres)

0,02 (*1) (+)

0,03

0,05

1016990

Citi

0,02 (*1)

0,01 (*1)

1017000

g)	citu lauksaimniecības dzīvnieku

1017010

Muskuļi

0,01 (*1)

0,03

0,01 (*1)

1017020

Taukaudi

0,02

0,5

0,01 (*1)

1017030

Aknas

0,06

0,03 (*1)

0,03

0,01 (*1)

1017040

Nieres

0,01 (*1)

0,03 (*1)

0,07

0,05

1017050

Pārtikai izmantojami subprodukti (kas nav aknas un nieres)

0,01 (*1)

0,5

0,07

0,01 (*1)

1017990

Citi

0,01 (*1)

0,02 (*1)

0,01 (*1)

1020000

Piens

0,01 (*1)

0,05

0,03 (*1)

0,015

0,01 (*1)

0,01

1020010

Liellopi

(+)

1020020

Aitas

(+)

1020030

Kazas

(+)

1020040

Zirgi

1020990

Citi

1030000

Putnu olas

0,01 (*1)

0,02 (*1)

0,03 (*1)

0,01 (*1) (+)

0,05 (*1)

0,01 (*1)

1030010

Cāļi

(+)

1030020

Pīles

(+)

1030030

Zosis

(+)

1030040

Paipalas

(+)

1030990

Citi

1040000

Medus un pārējie biškopības produkti

0,05 (*1)

1050000

Abinieki un rāpuļi

0,01 (*1)

0,02 (*1)

0,03 (*1)

0,01 (*1)

0,05 (*1)

0,01 (*1)

1060000

Sauszemes bezmugurkaulnieki

0,01 (*1)

0,02 (*1)

0,03 (*1)

0,01 (*1)

0,05 (*1)

0,01 (*1)

1070000

Sauszemes savvaļas mugurkaulnieki

0,01 (*1)

0,02 (*1)

0,03 (*1)

0,01 (*1)

0,05 (*1)

0,01 (*1)

iekļauj šādu sleju par oksatiapiprolīnu:

“Pesticīdu atliekas un maksimālie atlieku līmeņi (mg/kg)

Kods

Produktu grupas un atsevišķu produktu piemēri, uz ko attiecas MAL (2)

Oksatiapiprolīns

(1)

(2)

(3)

0100000

SVAIGI VAI SALDĒTI AUGĻI; KOKU RIEKSTI

0110000

Citrusaugļi

0,01 (*2)

0110010

Greipfrūti

0110020

Apelsīni

0110030

Citroni

0110040

Laimi

0110050

Mandarīni

0110990

Citi

0120000

Koku rieksti

0,01 (*2)

0120010

Mandeles

0120020

Brazīlijas rieksti

0120030

Indijas rieksti

0120040

Kastaņi

0120050

Kokosrieksti

0120060

Lazdu rieksti

0120070

Makadāmijas rieksti

0120080

Pekanrieksti

0120090

Pīniju rieksti

0120100

Pistācijas

0120110

Valrieksti

0120990

Citi

0130000

Sēkleņi

0,01 (*2)

0130010

Āboli

0130020

Bumbieri

0130030

Cidonijas

0130040

Mespili

0130050

Lokvas/Japānas mespili

0130990

Citi

0140000

Kauleņi

0,01 (*2)

0140010

Aprikozes

0140020

Ķirši (saldie)

0140030

Persiki

0140040

Plūmes

0140990

Citi

0150000

Ogas un sīkie augļi

0151000

vīnogas

0,7

0151010

Galda vīnogas

0151020

Vīna vīnogas

0152000

zemenes

0,01 (*2)

0153000

c)	ogas uz dzinumiem

0,01 (*2)

0153010

Kazenes

0153020

Ziemeļu kaulenes

0153030

Avenes (sarkanās un dzeltenās)

0153990

Citi

0154000

d)	citi sīkie augļi un ogas

0,01 (*2)

0154010

Zilenes

0154020

Dzērvenes

0154030

Jāņogas (baltās un sarkanās) un upenes

0154040

Ērkšķogas (dzeltenās, sarkanās un zaļās)

0154050

Mežrožu paaugļi

0154060

Zīdkoka ogas (baltās un melnās)

0154070

Vilkābeles ogas

0154080

Plūškoka ogas

0154990

Citi

0160000

Dažādi augļi

0,01 (*2)

0161000

a)	ar ēdamu mizu

0161010

Dateles

0161020

Vīģes

0161030

Galda olīvas

0161040

Kumkvati

0161050

Karambolas

0161060

Hurmas

0161070

Javas salas plūmes

0161990

Citi

0162000

b)	mazi, ar neēdamu mizu

0162010

Kivi augļi (dzelteni, sarkani un zaļi)

0162020

Ličī

0162030

Pasifloru augļi

0162040

Opuncijas

0162050

Hrizofilas

0162060

Amerikas hurmas

0162990

Citi

0163000

c)	lieli, ar neēdamu mizu

0163010

Avokado

0163020

Banāni

0163030

Mango

0163040

Papaijas

0163050

Granātāboli

0163060

Čerimojas

0163070

Gvajaves

0163080

Ananasi

0163090

Maizeskoka augļi

0163100

Duriāni

0163110

Guanabanas

0163990

Citi

0200000

SVAIGI VAI SALDĒTI DĀRZEŅI

0210000

Sakņu un bumbuļu dārzeņi

0,01 (*2)

0211000

kartupeļi

0212000

b)	tropiskie sakņu un bumbuļu dārzeņi

0212010

Manioki

0212020

Batātes

0212030

Jamsi

0212040

Marantas

0212990

Citi

0213000

c)	citi sakņu un bumbuļu dārzeņi, izņemot cukurbietes

0213010

Galda bietes

0213020

Burkāni

0213030

Sakņu selerijas

0213040

Mārrutki

0213050

Topinambūri

0213060

Pastinaki

0213070

Sakņu pētersīļi

0213080

Redīsi

0213090

Puravlapu plostbārži

0213100

Kāļi

0213110

Rāceņi

0213990

Citi

0220000

Sīpolu dārzeņi

0,01 (*2)

0220010

Ķiploki

0220020

Sīpoli

0220030

Šalotes

0220040

Lielie loksīpoli un Velsas sīpoli

0220990

Citi

0230000

Augļu dārzeņi

0231000

a)	nakteņu dzimtas augi

0231010

Tomāti

0,2

0231020

Dārzeņpipari/paprika

0,01 (*2)

0231030

Baklažāni

0,2

0231040

Okra/“Dāmu pirkstiņi”

0,01 (*2)

0231990

Citi

0,01 (*2)

0232000

b)	ķirbjaugi ar ēdamu mizu

0,1

0232010

Gurķi

0232020

Pipargurķīši

0232030

Tumšzaļie kabači

0232990

Citi

0233000

c)	ķirbjaugi ar neēdamu mizu

0233010

Melones

0,15

0233020

Lielaugļu ķirbji

0,01 (*2)

0233030

Arbūzi

0,01 (*2)

0233990

Citi

0,01 (*2)

0234000

d)	cukurkukurūza

0,01 (*2)

0239000

e)	citi augļu dārzeņi

0,01 (*2)

0240000

Krustziežu dārzeņi (izņemot krustziežu dzimtas augu saknes un jaunās lapiņas)

0,01 (*2)

0241000

a)	ziedoši krustziežu dzimtas dārzeņi

0241010

Brokoļi

0241020

Ziedkāposti

0241990

Citi

0242000

b)	galviņu krustzieži

0242010

Briseles kāposti

0242020

Galviņkāposti

0242990

Citi

0243000

c)	lapu krustzieži

0243010

Ķīnas kāposti

0243020

Lapu kāposti

0243990

Citi

0244000

kolrābji

0250000

Lapu dārzeņi, garšaugi un ēdami ziedi

0251000

a)	salāti un salātveidīgie

0251010

Salātu baldriņi

0,01 (*2)

0251020

Salāti

0,3

0251030

Platlapu cigoriņi/endīvijas

0,01 (*2)

0251040

Kressalāti un citi dīgsti un dzinumi

0,01 (*2)

0251050

Barbarejas

0,01 (*2)

0251060

Sējas pazvērītes/rukolas salāti

0,01 (*2)

0251070

Brūnās sinepes

0,01 (*2)

0251080

Augu (tostarp Brassica ģints sugu) jaunās lapiņas

0,01 (*2)

0251990

Citi

0,01 (*2)

0252000

b)	spināti un tiem līdzīgu augu lapas

0,01 (*2)

0252010

Spināti

0252020

Anakampseras

0252030

Mangoldi/lapu bietes

0252990

Citi

0253000

c)	vīnogulāju lapas

0254000

d)	ūdenskreses

0,01 (*2)

0255000

e)	lapu cigoriņi

0,01 (*2)

0256000

f)	garšaugi un ēdami ziedi

0,02 (*2)

0256010

Kārvele

0256020

Maurloki

0256030

Lapu selerijas

0256040

Pētersīļi

0256050

Salvija

0256060

Rozmarīns

0256070

Timināns

0256080

Baziliks un ēdamie ziedi

0256090

Lauru lapas

0256100

Estragons

0256990

Citi

0260000

Pākšaugi

0,01 (*2)

0260010

Pupas (ar pākstīm)

0260020

Pupas (bez pākstīm)

0260030

Zirņi (ar pākstīm)

0260040

Zirņi (bez pākstīm)

0260050

Lēcas

0260990

Citi

0270000

Stublāju dārzeņi

0,01 (*2)

0270010

Sparģeļi

0270020

Lapu artišoki

0270030

Selerijas

0270040

Fenheļi

0270050

Artišoki

0270060

Puravi

0270070

Rabarberi

0270080

Bambusa dzinumi

0270090

Palmu serdes

0270990

Citi

0280000

Sēnes, sūnas un ķērpji

0,01 (*2)

0280010

Kultivētas sēnes

0280020

Savvaļas sēnes

0280990

Sūnas un ķērpji

0290000

Aļģes un prokarioti

0,01 (*2)

0300000

PĀKŠAUGI

0,01 (*2)

0300010

Pupas

0300020

Lēcas

0300030

Zirņi

0300040

Lupīnas

0300990

Citi

0400000

EĻĻAS AUGU SĒKLAS UN AUGĻI

0,01 (*2)

0401000

Eļļas augu sēklas

0401010

Linsēklas

0401020

Zemesrieksti

0401030

Magoņu sēklas

0401040

Sezama sēklas

0401050

Saulespuķu sēklas

0401060

Rapšu sēklas

0401070

Sojas pupas

0401080

Sinepju sēklas

0401090

Kokvilnas sēklas

0401100

Ķirbju sēklas

0401110

Saflora sēklas

0401120

Gurķenes sēklas

0401130

Sējas idras sēklas

0401140

Kaņepju sēklas

0401150

Rīcinauga sēklas

0401990

Citi

0402000

Eļļas augu augļi

0402010

Olīvas eļļas ražošanai

0402020

Eļļas palmas kodoli

0402030

Eļļas palmas augļi

0402040

Kapoki

0402990

Citi

0500000

GRAUDAUGI

0,01 (*2)

0500010

Mieži

0500020

Griķi un citi pseidograudaugi

0500030

Kukurūza

0500040

Prosa

0500050

Auzas

0500060

Rīsi

0500070

Rudzi

0500080

Sorgo

0500090

Kvieši

0500990

Citi

0600000

TĒJAS, KAFIJA, ZĀĻU TĒJAS, KAKAO UN CERATONIJAS

0,05 (*2)

0610000

Tējas

0620000

Kafijas pupiņas

0630000

Zāļu tējas no

0631000

ziediem

0631010

Kumelīte

0631020

Hibisks

0631030

Roze

0631040

Jasmīns

0631050

Liepa

0631990

Citi

0632000

b)	lapām un garšaugiem

0632010

Zemene

0632020

Roibosa krūms

0632030

Mate

0632990

Citi

0633000

saknēm

0633010

Baldriāns

0633020

Žeņšeņs

0633990

Citi

0639000

d)	jebkurām citām auga daļām

0640000

Kakao pupiņas

0650000

Ceratonija/Ceratonijas augļi

0700000

APIŅI

0,05 (*2)

0800000

GARŠVIELAS

0810000

Sēklas

0,05 (*2)

0810010

Anīsa sēklas

0810020

Sējas melnsēklītes sēklas

0810030

Selerija

0810040

Koriandrs

0810050

Ķimenes

0810060

Dilles

0810070

Fenhelis

0810080

Grieķu sieramoliņa sēklas

0810090

Muskatrieksts

0810990

Citi

0820000

Augļi

0,05 (*2)

0820010

Jamaikas pipari

0820020

Sičuānas pipari

0820030

Pļavas ķimenes

0820040

Kardamons

0820050

Kadiķogas

0820060

Pipari (baltie, melnie un zaļie)

0820070

Vaniļa

0820080

Tamarinda augļi

0820990

Citi

0830000

Mizas

0,05 (*2)

0830010

Kanēlis

0830990

Citi

0840000

Saknes vai sakneņi

0840010

Lakricas sakne

0,05 (*2)

0840020

Ingvers

0,05 (*2)

0840030

Kurkuma

0,05 (*2)

0840040

Mārrutki

(+)

0840990

Citi

0,05 (*2)

0850000

Pumpuri

0,05 (*2)

0850010

Krustnagliņas

0850020

Kaperi

0850990

Citi

0860000

Ziedu drīksnas

0,05 (*2)

0860010

Safrāns

0860990

Citi

0870000

Sēklsedzes

0,05 (*2)

0870010

Muskatrieksta miza

0870990

Citi

0900000

AUGI CUKURA RAŽOŠANAI

0,01 (*2)

0900010

Cukurbiešu saknes

0900020

Cukurniedres

0900030

Cigoriņu saknes

0900990

Citi

1000000

DZĪVNIEKU IZCELSMES PRODUKTI – SAUSZEMES DZĪVNIEKI

1010000

Audi

0,01 (*2)

1011000

cūku

1011010

Muskuļi

1011020

Taukaudi

1011030

Aknas

1011040

Nieres

1011050

Pārtikai izmantojami subprodukti (kas nav aknas un nieres)

1011990

Citi

1012000

liellopu

1012010

Muskuļi

1012020

Taukaudi

1012030

Aknas

1012040

Nieres

1012050

Pārtikai izmantojami subprodukti (kas nav aknas un nieres)

1012990

Citi

1013000

aitu

1013010

Muskuļi

1013020

Taukaudi

1013030

Aknas

1013040

Nieres

1013050

Pārtikai izmantojami subprodukti (kas nav aknas un nieres)

1013990

Citi

1014000

kazu

1014010

Muskuļi

1014020

Taukaudi

1014030

Aknas

1014040

Nieres

1014050

Pārtikai izmantojami subprodukti (kas nav aknas un nieres)

1014990

Citi

1015000

zirgu

1015010

Muskuļi

1015020

Taukaudi

1015030

Aknas

1015040

Nieres

1015050

Pārtikai izmantojami subprodukti (kas nav aknas un nieres)

1015990

Citi

1016000

mājputnu

1016010

Muskuļi

1016020

Taukaudi

1016030

Aknas

1016040

Nieres

1016050

Pārtikai izmantojami subprodukti (kas nav aknas un nieres)

1016990

Citi

1017000

g)	citu lauksaimniecības dzīvnieku

1017010

Muskuļi

1017020

Taukaudi

1017030

Aknas

1017040

Nieres

1017050

Pārtikai izmantojami subprodukti (kas nav aknas un nieres)

1017990

Citi

1020000

Piens

0,01 (*2)

1020010

Liellopi

1020020

Aitas

1020030

Kazas

1020040

Zirgi

1020990

Citi

1030000

Putnu olas

0,01 (*2)

1030010

Cāļi

1030020

Pīles

1030030

Zosis

1030040

Paipalas

1030990

Citi

1040000

Medus un pārējie biškopības produkti

0,05 (*2)

1050000

Abinieki un rāpuļi

0,01 (*2)

1060000

Sauszemes bezmugurkaulnieki

0,01 (*2)

1070000

Sauszemes savvaļas mugurkaulnieki

0,01 (*2)

III pielikuma A daļā slejas par hlorantraniliprolu, pentiopirādu un spirotetramātu aizstāj ar šādām:

“Pesticīdu atliekas un maksimālie atlieku līmeņi (mg/kg)

Kods

Produktu grupas un atsevišķu produktu piemēri, uz ko attiecas MAL (3)

Hlorantraniliprols (DPX E-2Y45) (F)

Pentiopirāds

Spirotetramāts un tā četri metabolīti BYI08330-enols, BYI08330-ketohidroksi, BYI08330-monohidroksi un BYI08330 enol-glikozīds, izteikti kā spirotetramāts (R)

(1)

(2)

(3)

(4)

(5)

0100000

SVAIGI VAI SALDĒTI AUGĻI; KOKU RIEKSTI

0110000

Citrusaugļi

0,7

0,01 (*3)

0110010

Greipfrūti

0110020

Apelsīni

0110030

Citroni

0110040

Laimi

0110050

Mandarīni

0110990

Citi

0120000

Koku rieksti

0,05

0,5

0120010

Mandeles

0120020

Brazīlijas rieksti

0120030

Indijas rieksti

0120040

Kastaņi

0120050

Kokosrieksti

0120060

Lazdu rieksti

0120070

Makadāmijas rieksti

0120080

Pekanrieksti

0120090

Pīniju rieksti

0120100

Pistācijas

0120110

Valrieksti

0120990

Citi

0130000

Sēkleņi

0,5

0130010

Āboli

0130020

Bumbieri

0130030

Cidonijas

0130040

Mespili

0130050

Lokvas/Japānas mespili

0130990

Citi

0140000

Kauleņi

0140010

Aprikozes

0140020

Ķirši (saldie)

0140030

Persiki

0140040

Plūmes

1,5

0140990

Citi

0,01 (*3)

0150000

Ogas un sīkie augļi

0151000

vīnogas

0,01 (*3)

0151010

Galda vīnogas

0151020

Vīna vīnogas

0152000

zemenes

0,4

0153000

c)	ogas uz dzinumiem

0,01 (*3)

0,1 (*3)

0153010

Kazenes

0153020

Ziemeļu kaulenes

0153030

Avenes (sarkanās un dzeltenās)

0153990

Citi

0154000

d)	citi sīkie augļi un ogas

0154010

Zilenes

1,5

0,01 (*3)

0,1 (*3)

0154020

Dzērvenes

0,01 (*3)

0,2

0154030

Jāņogas (baltās un sarkanās) un upenes

0,01 (*3)

0,1 (*3)

0154040

Ērkšķogas (dzeltenās, sarkanās un zaļās)

0,01 (*3)

0,1 (*3)

0154050

Mežrožu paaugļi

0,01 (*3)

0,1 (*3)

0154060

Zīdkoka ogas (baltās un melnās)

0,01 (*3)

0,1 (*3)

0154070

Vilkābeles ogas

0,01 (*3)

0,4

0,1 (*3)

0154080

Plūškoka ogas

0,01 (*3)

0,1 (*3)

0154990

Citi

0,01 (*3)

0,1 (*3)

0160000

Dažādi augļi

0161000

a)	ar ēdamu mizu

0,01 (*3)

0161010

Dateles

0,01 (*3)

0,1 (*3)

0161020

Vīģes

0,01 (*3)

0,1 (*3)

0161030

Galda olīvas

0,01 (*3)

0161040

Kumkvati

0,01 (*3)

0,1 (*3)

0161050

Karambolas

0,01 (*3)

0,1 (*3)

0161060

Hurmas

0,4

0,3

0161070

Javas salas plūmes

0,01 (*3)

0,1 (*3)

0161990

Citi

0,01 (*3)

0,1 (*3)

0162000

b)	mazi, ar neēdamu mizu

0,01 (*3)

0162010

Kivi augļi (dzelteni, sarkani un zaļi)

0,3

0162020

Ličī

0162030

Pasifloru augļi

0,1 (*3)

0162040

Opuncijas

0,1 (*3)

0162050

Hrizofilas

0,1 (*3)

0162060

Amerikas hurmas

0,1 (*3)

0162990

Citi

0,1 (*3)

0163000

c)	lieli, ar neēdamu mizu

0,01 (*3)

0163010

Avokado

0,01 (*3)

0,7

0163020

Banāni

0,01 (*3)

0,6

0163030

Mango

0,01 (*3)

0,3

0163040

Papaijas

0,01 (*3)

0,4

0163050

Granātāboli

0,4

0,5

0163060

Čerimojas

0,01 (*3)

0,1 (*3)

0163070

Gvajaves

0,01 (*3)

0163080

Ananasi

0,01 (*3)

0,3

0163090

Maizeskoka augļi

0,01 (*3)

0,1 (*3)

0163100

Duriāni

0,01 (*3)

0,1 (*3)

0163110

Guanabanas

0,01 (*3)

0,1 (*3)

0163990

Citi

0,01 (*3)

0,1 (*3)

0200000

SVAIGI VAI SALDĒTI DĀRZEŅI

0210000

Sakņu un bumbuļu dārzeņi

0211000

kartupeļi

0,02

0,05

0,8

0212000

b)	tropiskie sakņu un bumbuļu dārzeņi

0,02

0,04

0,1 (*3)

0212010

Manioki

0212020

Batātes

0212030

Jamsi

0212040

Marantas

0212990

Citi

0213000

c)	citi sakņu un bumbuļu dārzeņi, izņemot cukurbietes

0,1

0213010

Galda bietes

0,06

0,6

0213020

Burkāni

0,08

0,6

0213030

Sakņu selerijas

0,06

0,6

0213040

Mārrutki

0,06

0,6

0213050

Topinambūri

0,06

0,6

0213060

Pastinaki

0,06

0,6

0213070

Sakņu pētersīļi

0,06

0,6

0213080

Redīsi

0,5

0213090

Puravlapu plostbārži

0,06

0,6

0213100

Kāļi

0,06

0,6

0213110

Rāceņi

0,06

0,6

0213990

Citi

0,06

0,6

0220000

Sīpolu dārzeņi

0,01 (*3)

0220010

Ķiploki

0,8

0,1 (*3)

0220020

Sīpoli

0,8

0,4

0220030

Šalotes

0,8

0,4

0220040

Lielie loksīpoli un Velsas sīpoli

0,1 (*3)

0220990

Citi

0,8

0,1 (*3)

0230000

Augļu dārzeņi

0231000

a)	nakteņu dzimtas augi

0231010

Tomāti

0,6

0231020

Dārzeņpipari/paprika

0231030

Baklažāni

0,6

0231040

Okra/“Dāmu pirkstiņi”

0,6

0231990

Citi

0,6

0232000

b)	ķirbjaugi ar ēdamu mizu

0,3

0,7

0,2

0232010

Gurķi

0232020

Pipargurķīši

0232030

Tumšzaļie kabači

0232990

Citi

0233000

c)	ķirbjaugi ar neēdamu mizu

0,3

0,6

0,2

0233010

Melones

0233020

Lielaugļu ķirbji

0233030

Arbūzi

0233990

Citi

0234000

d)	cukurkukurūza

0,2

0,02

1,5

0239000

e)	citi augļu dārzeņi

0,2

0,01 (*3)

0,1 (*3)

0240000

Krustziežu dārzeņi (izņemot krustziežu dzimtas augu saknes un jaunās lapiņas)

0241000

a)	ziedoši krustziežu dzimtas dārzeņi

0241010

Brokoļi

0241020

Ziedkāposti

0,6

0241990

Citi

0,6

0242000

b)	galviņu krustzieži

0242010

Briseles kāposti

0,01 (*3)

0,3

0242020

Galviņkāposti

0242990

Citi

0,01 (*3)

0,1 (*3)

0243000

c)	lapu krustzieži

0,01 (*3)

0243010

Ķīnas kāposti

0243020

Lapu kāposti

0243990

Citi

0244000

kolrābji

0,01 (*3)

0250000

Lapu dārzeņi, garšaugi un ēdami ziedi

0251000

a)	salāti un salātveidīgie

0251010

Salātu baldriņi

0251020

Salāti

0251030

Platlapu cigoriņi/endīvijas

0,01 (*3)

0251040

Kressalāti un citi dīgsti un dzinumi

0251050

Barbarejas

0251060

Sējas pazvērītes/rukolas salāti

0251070

Brūnās sinepes

0251080

Augu (tostarp Brassica ģints sugu) jaunās lapiņas

0251990

Citi

0252000

b)	spināti un tiem līdzīgu augu lapas

0252010

Spināti

0252020

Anakampseras

0252030

Mangoldi/lapu bietes

0252990

Citi

0253000

c)	vīnogulāju lapas

0,01 (*3)

0,1 (*3)

0254000

d)	ūdenskreses

0,01 (*3)

0255000

e)	lapu cigoriņi

0,01 (*3)

0,1 (*3)

0256000

f)	garšaugi un ēdami ziedi

0256010

Kārvele

0256020

Maurloki

0,01 (*3)

0256030

Lapu selerijas

0,01 (*3)

0256040

Pētersīļi

0256050

Salvija

0,01 (*3)

0256060

Rozmarīns

0,01 (*3)

0256070

Timināns

0,01 (*3)

0256080

Baziliks un ēdamie ziedi

0,01 (*3)

0256090

Lauru lapas

0,01 (*3)

0256100

Estragons

0,01 (*3)

0256990

Citi

0,01 (*3)

0260000

Pākšaugi

1,5

0260010

Pupas (ar pākstīm)

0,8

0260020

Pupas (bez pākstīm)

0,01 (*3)

0,4

0260030

Zirņi (ar pākstīm)

0260040

Zirņi (bez pākstīm)

0,01 (*3)

0,3

0260050

Lēcas

0,01 (*3)

0260990

Citi

0,01 (*3)

0270000

Stublāju dārzeņi

0270010

Sparģeļi

0,01 (*3)

0,1 (*3)

0270020

Lapu artišoki

0,01 (*3)

0,1 (*3)

0270030

Selerijas

0270040

Fenheļi

0,01 (*3)

0,1 (*3)

0270050

Artišoki

0,01 (*3)

0270060

Puravi

0,01 (*3)

0,1 (*3)

0270070

Rabarberi

0,01 (*3)

0,1 (*3)

0270080

Bambusa dzinumi

0,01 (*3)

0,1 (*3)

0270090

Palmu serdes

0,01 (*3)

0,1 (*3)

0270990

Citi

0,01 (*3)

0,1 (*3)

0280000

Sēnes, sūnas un ķērpji

0,01 (*3)

0,1 (*3)

0280010

Kultivētas sēnes

0280020

Savvaļas sēnes

0280990

Sūnas un ķērpji

0290000

Aļģes un prokarioti

0,01 (*3)

0,1 (*3)

0300000

PĀKŠAUGI

0,01 (*3)

0,3

0300010

Pupas

0300020

Lēcas

0300030

Zirņi

0300040

Lupīnas

0300990

Citi

0400000

EĻĻAS AUGU SĒKLAS UN AUGĻI

0401000

Eļļas augu sēklas

0401010

Linsēklas

0,01 (*3)

0,1 (*3)

0401020

Zemesrieksti

0,01 (*3)

0,05

0,1 (*3)

0401030

Magoņu sēklas

0,01 (*3)

0,1 (*3)

0401040

Sezama sēklas

0,01 (*3)

0,1 (*3)

0401050

Saulespuķu sēklas

1,5

0,1 (*3)

0401060

Rapšu sēklas

0,5

0,1 (*3)

0401070

Sojas pupas

0,05

0,3

0401080

Sinepju sēklas

0,01 (*3)

0,1 (*3)

0401090

Kokvilnas sēklas

0,3

0,5

0,4

0401100

Ķirbju sēklas

0,01 (*3)

0,1 (*3)

0401110

Saflora sēklas

0,01 (*3)

0,1 (*3)

0401120

Gurķenes sēklas

0,01 (*3)

0,1 (*3)

0401130

Sējas idras sēklas

0,01 (*3)

0,1 (*3)

0401140

Kaņepju sēklas

0,01 (*3)

0,1 (*3)

0401150

Rīcinauga sēklas

0,01 (*3)

0,1 (*3)

0401990

Citi

0,01 (*3)

0,1 (*3)

0402000

Eļļas augu augļi

0,01 (*3)

0402010

Olīvas eļļas ražošanai

0402020

Eļļas palmas kodoli

0,1 (*3)

0402030

Eļļas palmas augļi

0,1 (*3)

0402040

Kapoki

0,1 (*3)

0402990

Citi

0,1 (*3)

0500000

GRAUDAUGI

0,1 (*3)

0500010

Mieži

0,02

0,3

0500020

Griķi un citi pseidograudaugi

0,02

0,01 (*3)

0500030

Kukurūza

0,02

0,01

0500040

Prosa

0,02

0,8

0500050

Auzas

0,02

0,3

0500060

Rīsi

0,4

0,01 (*3)

0500070

Rudzi

0,02

0,1

0500080

Sorgo

0,02

0,8

0500090

Kvieši

0,02

0,1

0500990

Citi

0,02

0,01 (*3)

0600000

TĒJAS, KAFIJA, ZĀĻU TĒJAS, KAKAO UN CERATONIJAS

0,02 (*3)

0,1 (*3)

0610000

Tējas

0620000

Kafijas pupiņas

0630000

Zāļu tējas no

0631000

ziediem

0631010

Kumelīte

0631020

Hibisks

0631030

Roze

0631040

Jasmīns

0631050

Liepa

0631990

Citi

0632000

b)	lapām un garšaugiem

0632010

Zemene

0632020

Roibosa krūms

0632030

Mate

0632990

Citi

0633000

saknēm

0633010

Baldriāns

0633020

Žeņšeņs

0633990

Citi

0639000

d)	jebkurām citām auga daļām

0640000

Kakao pupiņas

0650000

Ceratonija/Ceratonijas augļi

0700000

APIŅI

10 (+)

0,02 (*3)

0800000

GARŠVIELAS

0810000

Sēklas

0,02 (*3)

0,1 (*3)

0810010

Anīsa sēklas

0810020

Sējas melnsēklītes sēklas

0810030

Selerija

0810040

Koriandrs

0810050

Ķimenes

0810060

Dilles

0810070

Fenhelis

0810080

Grieķu sieramoliņa sēklas

0810090

Muskatrieksts

0810990

Citi

0820000

Augļi

0,02 (*3)

0,1 (*3)

0820010

Jamaikas pipari

0820020

Sičuānas pipari

0820030

Pļavas ķimenes

0820040

Kardamons

0820050

Kadiķogas

0820060

Pipari (baltie, melnie un zaļie)

0820070

Vaniļa

0820080

Tamarinda augļi

0820990

Citi

0830000

Mizas

0,02 (*3)

0,1 (*3)

0830010

Kanēlis

0830990

Citi

0840000

Saknes vai sakneņi

0840010

Lakricas sakne

0,02 (*3)

0,1 (*3)

0840020

Ingvers

0,02 (*3)

0,1 (*3)

0840030

Kurkuma

0,02 (*3)

0,1 (*3)

0840040

Mārrutki

(+)

0840990

Citi

0,02 (*3)

0,1 (*3)

0850000

Pumpuri

0,02 (*3)

0,1 (*3)

0850010

Krustnagliņas

0850020

Kaperi

0850990

Citi

0860000

Ziedu drīksnas

0,02 (*3)

0,1 (*3)

0860010

Safrāns

0860990

Citi

0870000

Sēklsedzes

0,02 (*3)

0,1 (*3)

0870010

Muskatrieksta miza

0870990

Citi

0900000

AUGI CUKURA RAŽOŠANAI

0900010

Cukurbiešu saknes

0,02

0,5

0,1 (*3)

0900020

Cukurniedres

0,5

0,01 (*3)

0,1 (*3)

0900030

Cigoriņu saknes

0,02

0,01 (*3)

0,1

0900990

Citi

0,01 (*3)

0,1 (*3)

1000000

DZĪVNIEKU IZCELSMES PRODUKTI – SAUSZEMES DZĪVNIEKI

1010000

Audi

0,01 (*3)

1011000

cūku

1011010

Muskuļi

0,2

0,05

1011020

Taukaudi

0,2

0,01 (*3)

1011030

Aknas

0,2

0,7

1011040

Nieres

0,2

0,7

1011050

Pārtikai izmantojami subprodukti (kas nav aknas un nieres)

0,2

0,7

1011990

Citi

0,01 (*3)

1012000

liellopu

1012010

Muskuļi

0,2

0,05

1012020

Taukaudi

0,2

0,01 (*3)

1012030

Aknas

0,2

0,7

1012040

Nieres

0,2

0,7

1012050

Pārtikai izmantojami subprodukti (kas nav aknas un nieres)

0,2

0,7

1012990

Citi

0,01 (*3)

1013000

aitu

1013010

Muskuļi

0,2

0,05

1013020

Taukaudi

0,2

0,01 (*3)

1013030

Aknas

0,2

0,7

1013040

Nieres

0,2

0,7

1013050

Pārtikai izmantojami subprodukti (kas nav aknas un nieres)

0,2

0,7

1013990

Citi

0,01 (*3)

1014000

kazu

1014010

Muskuļi

0,2

0,05

1014020

Taukaudi

0,2

0,01 (*3)

1014030

Aknas

0,2

0,7

1014040

Nieres

0,2

0,7

1014050

Pārtikai izmantojami subprodukti (kas nav aknas un nieres)

0,2

0,7

1014990

Citi

0,01 (*3)

1015000

zirgu

1015010

Muskuļi

0,2

0,05

1015020

Taukaudi

0,2

0,01 (*3)

1015030

Aknas

0,2

0,7

1015040

Nieres

0,2

0,7

1015050

Pārtikai izmantojami subprodukti (kas nav aknas un nieres)

0,2

0,7

1015990

Citi

0,01 (*3)

1016000

mājputnu

0,01 (*3)

1016010

Muskuļi

1016020

Taukaudi

1016030

Aknas

1016040

Nieres

1016050

Pārtikai izmantojami subprodukti (kas nav aknas un nieres)

1016990

Citi

1017000

g)	citu lauksaimniecības dzīvnieku

1017010

Muskuļi

0,2

0,05

1017020

Taukaudi

0,2

0,01 (*3)

1017030

Aknas

0,2

0,7

1017040

Nieres

0,2

0,7

1017050

Pārtikai izmantojami subprodukti (kas nav aknas un nieres)

0,2

0,7

1017990

Citi

0,01 (*3)

1020000

Piens

0,05

0,01 (*3)

0,005 (*3)

1020010

Liellopi

1020020

Aitas

1020030

Kazas

1020040

Zirgi

1020990

Citi

1030000

Putnu olas

0,1

0,01 (*3)

1030010

Cāļi

1030020

Pīles

1030030

Zosis

1030040

Paipalas

1030990

Citi

1040000

Medus un pārējie biškopības produkti

0,05 (*3)

1050000

Abinieki un rāpuļi

0,01 (*3)

1060000

Sauszemes bezmugurkaulnieki

0,01 (*3)

1070000

Sauszemes savvaļas mugurkaulnieki

0,01 (*3)

3)	IV pielikumā alfabētiskā secībā iekļauj šādus ierakstus: “Pepino mozaīkas vīrusa mazāk spēcīgais izolāts VC1”, “Pepino mozaīkas vīrusa mazāk spēcīgais izolāts VX1” un “Saulespuķu eļļa”.

(*1) Norāda zemāko analītiski nosakāmo daudzumu.

(**)	Pesticīda un koda kombinācija, uz kuru attiecas MAL, kas noteikti III pielikuma B daļā.

(F)

šķīst taukos

Benzovindiflupīrs

(+)

Piemērojamais maksimālais atlieku līmenis mārrutkiem (Armoracia rusticana) garšvielu grupā (kods 0840040) ir tāds pats, kāds mārrutkiem (Armoracia rusticana) noteikts dārzeņu kategorijas sakņu un bumbuļu dārzeņu grupā (kods 0213040), atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 396/2005 20. panta 1. punktam ņemot vērā atlieku līmeņa izmaiņas, ko rada apstrāde (kaltēšana).

0840040

Mārrutki

Deltametrīns (cis-deltametrīns) (F)

(+)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde konstatēja, ka daļa informācijas par analītiskajām metodēm un atlieku noteikšanas izmēģinājumiem nav pieejama. Pārskatot MAL, Komisija ņems vērā pirmajā teikumā minēto informāciju, ja tā būs iesniegta līdz 2018. gada 18. oktobrim, vai minētās informācijas trūkumu, ja tā līdz norādītajam datumam nebūs iesniegta.

0110010

Greipfrūti

0110020

Apelsīni

0110030

Citroni

0110040

Laimi

0110050

Mandarīni

0120010

Mandeles

0120020

Brazīlijas rieksti

0120030

Indijas rieksti

0120040

Kastaņi

0120050

Kokosrieksti

0120060

Lazdu rieksti

0120070

Makadāmijas rieksti

0120080

Pekanrieksti

0120090

Pīniju rieksti

0120100

Pistācijas

0120110

Valrieksti

0130010

Āboli

0130020

Bumbieri

0130030

Cidonijas

0130040

Mespili

0130050

Lokvas/Japānas mespili

0140010

Aprikozes

0140020

Ķirši (saldie)

0140030

Persiki

0140040

Plūmes

0151010

Galda vīnogas

0151020

Vīna vīnogas

0152000

zemenes

0153010

Kazenes

0153020

Ziemeļu kaulenes

0153030

Avenes (sarkanās un dzeltenās)

0154010

Zilenes

0154020

Dzērvenes

0154030

Jāņogas (baltās un sarkanās) un upenes

0154040

Ērkšķogas (dzeltenās, sarkanās un zaļās)

0154050

Mežrožu paaugļi

0154060

Zīdkoka ogas (baltās un melnās)

0154070

Vilkābeles ogas

0154080

Plūškoka ogas

0161030

Galda olīvas

0162010

Kivi augļi (dzelteni, sarkani un zaļi)

(+)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde konstatēja, ka daļa informācijas par analītiskajām metodēm, pārstrādes un atlieku noteikšanas izmēģinājumiem nav pieejama. Pārskatot MAL, Komisija ņems vērā pirmajā teikumā minēto informāciju, ja tā būs iesniegta līdz 2018. gada 18. oktobrim, vai minētās informācijas trūkumu, ja tā līdz norādītajam datumam nebūs iesniegta.

0211000

kartupeļi

(+)

0213010

Galda bietes

0213020

Burkāni

0213030

Sakņu selerijas

0213040

Mārrutki

0213050

Topinambūri

0213060

Pastinaki

0213070

Sakņu pētersīļi

0213080

Redīsi

0213090

Puravlapu plostbārži

0213100

Kāļi

0213110

Rāceņi

0220010

Ķiploki

0220020

Sīpoli

0220030

Šalotes

0220040

Lielie loksīpoli un Velsas sīpoli

0231010

Tomāti

0231020

Dārzeņpipari/paprika

0231030

Baklažāni

0232010

Gurķi

0232020

Pipargurķīši

0232030

Tumšzaļie kabači

0233010

Melones

0233020

Lielaugļu ķirbji

0233030

Arbūzi

0234000

d)	cukurkukurūza

0241010

Brokoļi

0241020

Ziedkāposti

0242010

Briseles kāposti

0242020

Galviņkāposti

0243010

Ķīnas kāposti

0243020

Lapu kāposti

0244000

kolrābji

0251010

Salātu baldriņi

0251020

Salāti

0251030

Platlapu cigoriņi/endīvijas

0251040

Kressalāti un citi dīgsti un dzinumi

0251050

Barbarejas

0251060

Sējas pazvērītes/rukolas salāti

0251070

Brūnās sinepes

0251080

Augu (tostarp Brassica ģints sugu) jaunās lapiņas

0252010

Spināti

0252020

Anakampseras

0252030

Mangoldi/lapu bietes

0253000

c)	vīnogulāju lapas

0254000

d)	ūdenskreses

0255000

e)	lapu cigoriņi

0256010

Kārvele

0256020

Maurloki

0256030

Lapu selerijas

0256040

Pētersīļi

0256050

Salvija

0256060

Rozmarīns

0256070

Timināns

0256080

Baziliks un ēdamie ziedi

0256090

Lauru lapas

0256100

Estragons

0260010

Pupas (ar pākstīm)

0260020

Pupas (bez pākstīm)

0260030

Zirņi (ar pākstīm)

0260040

Zirņi (bez pākstīm)

0260050

Lēcas

(+)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde konstatēja, ka daļa informācijas par analītiskajām metodēm nav pieejama. Pārskatot MAL, Komisija ņems vērā pirmajā teikumā minēto informāciju, ja tā būs iesniegta līdz 2018. gada 18. oktobrim, vai minētās informācijas trūkumu, ja tā līdz norādītajam datumam nebūs iesniegta.

0270010

Sparģeļi

(+)

0270050	Artišoki
0270060	Puravi
0280010	Kultivētas sēnes

(+)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde konstatēja, ka daļa informācijas par analītiskajām metodēm, paraugu uzglabāšanas apstākļiem un atlieku noteikšanas izmēģinājumiem nav pieejama. Pārskatot MAL, Komisija ņems vērā pirmajā teikumā minēto informāciju, ja tā būs iesniegta līdz 2018. gada 18. oktobrim, vai minētās informācijas trūkumu, ja tā līdz norādītajam datumam nebūs iesniegta.

0300010	Pupas
0300020	Lēcas
0300030	Zirņi
0300040	Lupīnas

(+)

0401010	Linsēklas
0401030	Magoņu sēklas
0401040	Sezama sēklas
0401050	Saulespuķu sēklas
0401060	Rapšu sēklas
0401080	Sinepju sēklas
0401090	Kokvilnas sēklas
0401100	Ķirbju sēklas
0401110	Saflora sēklas
0401120	Gurķenes sēklas
0401130	Sējas idras sēklas
0401140	Kaņepju sēklas
0401150	Rīcinauga sēklas
0402010	Olīvas eļļas ražošanai

(+)

0500010	Mieži
0500020	Griķi un citi pseidograudaugi
0500030	Kukurūza
0500040	Prosa
0500050	Auzas
0500060	Rīsi
0500070	Rudzi
0500080	Sorgo
0500090	Kvieši

(+)

0610000	Tējas
0631010	Kumelīte
0631020	Hibisks
0631030	Roze
0631040	Jasmīns
0631050	Liepa
0632010	Zemene
0632020	Roibosa krūms
0632030	Mate
0633010	Baldriāns
0633020	Žeņšeņs
0820010	Jamaikas pipari
0820020	Sičuānas pipari
0820030	Pļavas ķimenes
0820040	Kardamons
0820050	Kadiķogas
0820060	Pipari (baltie, melnie un zaļie)
0820070	Vaniļa
0820080	Tamarinda augļi
0840010	Lakricas sakne
0840020	Ingvers
0840030	Kurkuma

(+)

0840040

Mārrutki

(+)

0850010	Krustnagliņas
0850020	Kaperi
0860010	Safrāns
0900010	Cukurbiešu saknes
0900030	Cigoriņu saknes

(+)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde konstatēja, ka daļa informācijas par analītiskajām metodēm un mājlopu metabolismu nav pieejama. Pārskatot MAL, Komisija ņems vērā pirmajā teikumā minēto informāciju, ja tā būs iesniegta līdz 2018. gada 18. oktobrim, vai minētās informācijas trūkumu, ja tā līdz norādītajam datumam nebūs iesniegta.

1011010	Muskuļi
1011020	Taukaudi
1011030	Aknas
1011040	Nieres
1011050	Pārtikai izmantojami subprodukti (kas nav aknas un nieres)

(+)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde konstatēja, ka daļa informācijas par analītiskajām metodēm, mājlopu metabolismu un mājlopu barošanas pētījumiem nav pieejama. Pārskatot MAL, Komisija ņems vērā pirmajā teikumā minēto informāciju, ja tā būs iesniegta līdz 2018. gada 18. oktobrim, vai minētās informācijas trūkumu, ja tā līdz norādītajam datumam nebūs iesniegta.

1012010	Muskuļi
1012020	Taukaudi
1012030	Aknas
1012040	Nieres
1012050	Pārtikai izmantojami subprodukti (kas nav aknas un nieres)
1013010	Muskuļi
1013020	Taukaudi
1013030	Aknas
1013040	Nieres
1013050	Pārtikai izmantojami subprodukti (kas nav aknas un nieres)
1014010	Muskuļi
1014020	Taukaudi
1014030	Aknas
1014040	Nieres
1014050	Pārtikai izmantojami subprodukti (kas nav aknas un nieres)
1016010	Muskuļi
1016020	Taukaudi
1016030	Aknas
1016040	Nieres
1016050	Pārtikai izmantojami subprodukti (kas nav aknas un nieres)
1020010	Liellopi
1020020	Aitas
1020030	Kazas
1030010	Cāļi
1030020	Pīles
1030030	Zosis
1030040	Paipalas

Etofumezāts (etofumezāta, 2-keto–etofumezāta, atvērtā gredzena 2-keto-etofumezāta un tā konjugāta summa, izteikta kā etofumezāts)

(+)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde konstatēja, ka daļa informācijas par analītiskajām metodēm, metabolismu, atlieku noteikšanas izmēģinājumiem un stabilitāti uzglabāšanā nav pieejama. Pārskatot MAL, Komisija ņems vērā pirmajā teikumā minēto informāciju, ja tā būs iesniegta līdz 2018. gada 29. jūnijam, vai minētās informācijas trūkumu, ja tā līdz norādītajam datumam nebūs iesniegta.

0252010

Spināti

0255000

e)	lapu cigoriņi

0256040

Pētersīļi

0256050

Salvija

0256060

Rozmarīns

0256070

Timināns

0256080

Baziliks un ēdamie ziedi

0260010

Pupas (ar pākstīm)

0260030

Zirņi (ar pākstīm)

0300030

Zirņi

0631000

ziediem

0631010

Kumelīte

0631020

Hibisks

0631030

Roze

0631040

Jasmīns

0631050

Liepa

0631990

Citi

0632000

b)	lapām un garšaugiem

0632010

Zemene

0632020

Roibosa krūms

0632030

Mate

0632990

Citi

0810000

Sēklas

0810010

Anīsa sēklas

0810020

Sējas melnsēklītes sēklas

0810030

Selerija

0810040

Koriandrs

0810050

Ķimenes

0810060

Dilles

0810070

Fenhelis

0810080

Grieķu sieramoliņa sēklas

0810090

Muskatrieksts

0810990

Citi

(+)

0840040

Mārrutki

(+)

0900030

Cigoriņu saknes

(+)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde konstatēja, ka daļa informācijas par analītiskajām metodēm, metabolismu un atlieku noteikšanas izmēģinājumiem nav pieejama. Pārskatot MAL, Komisija ņems vērā pirmajā teikumā minēto informāciju, ja tā būs iesniegta līdz 2018. gada 29. jūnijam, vai minētās informācijas trūkumu, ja tā līdz norādītajam datumam nebūs iesniegta.

1011010	Muskuļi
1011020	Taukaudi
1011030	Aknas
1011040	Nieres
1012010	Muskuļi
1012020	Taukaudi
1012030	Aknas
1012040	Nieres
1013010	Muskuļi
1013020	Taukaudi
1013030	Aknas
1013040	Nieres
1014010	Muskuļi
1014020	Taukaudi
1014030	Aknas
1014040	Nieres
1020010	Liellopi
1020020	Aitas
1020030	Kazas

Haloksifops (haloksifopa, tā esteru, sāļu un konjugātu summa, izteikta kā haloksifops (R- un S- izomēru summa jebkādā attiecībā)) (F) (R)

(R)

atlieku definīcija atšķiras šādām pesticīdu un kodu kombinācijām:

haloksfops — kods 1000000, izņemot 1040000: haloksifopa, tā sāļu un konjugātu summa, izteikta kā haloksifops (R- un S- izomēru summa jebkādā attiecībā)

(+)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde konstatēja, ka daļa informācijas par analītiskajām metodēm, uzglabāšanas apstākļiem atlieku noteikšanas izmēģinājumos, analītiskajām metodēm atlieku noteikšanas izmēģinājumos, analītiskajām metodēm pētījumos par stabilitāti uzglabāšanā nav pieejama. Pārskatot MAL, Komisija ņems vērā pirmajā teikumā minēto informāciju, ja tā būs iesniegta līdz 2017. gada 19. novembrim, vai minētās informācijas trūkumu, ja tā līdz norādītajam datumam nebūs iesniegta.

0213020	Burkāni
0220020	Sīpoli
0300010	Pupas
0300030	Zirņi

(+)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde konstatēja, ka daļa informācijas par analītiskajām metodēm, atlieku īpašībām apstrādātās precēs, uzglabāšanas apstākļiem atlieku noteikšanas izmēģinājumos, analītiskajām metodēm atlieku noteikšanas izmēģinājumos, analītiskajām metodēm pētījumos par stabilitāti uzglabāšanā nav pieejama. Pārskatot MAL, Komisija ņems vērā pirmajā teikumā minēto informāciju, ja tā būs iesniegta līdz 2017. gada 19. novembrim, vai minētās informācijas trūkumu, ja tā līdz norādītajam datumam nebūs iesniegta.

0401050

Saulespuķu sēklas

(+)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde konstatēja, ka daļa informācijas par analītiskajām metodēm, atlieku īpašībām apstrādātās precēs, atlieku noteikšanas izmēģinājumiem, uzglabāšanas apstākļiem atlieku noteikšanas izmēģinājumos, analītiskajām metodēm atlieku noteikšanas izmēģinājumos, analītiskajām metodēm pētījumos par stabilitāti uzglabāšanā un labu lauksaimniecības praksi Ziemeļeiropas zonā nav pieejama. Pārskatot MAL, Komisija ņems vērā pirmajā teikumā minēto informāciju, ja tā būs iesniegta līdz 2017. gada 19. novembrim, vai minētās informācijas trūkumu, ja tā līdz norādītajam datumam nebūs iesniegta.

0401060

Rapšu sēklas

(+)

0840040

Mārrutki

(+)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde konstatēja, ka daļa informācijas par analītiskajām metodēm, atlieku īpašībām apstrādātās precēs, atlieku noteikšanas izmēģinājumiem, uzglabāšanas apstākļiem atlieku noteikšanas izmēģinājumos, analītiskajām metodēm atlieku noteikšanas izmēģinājumos, analītiskajām metodēm pētījumos par stabilitāti uzglabāšanā nav pieejama. Pārskatot MAL, Komisija ņems vērā pirmajā teikumā minēto informāciju, ja tā būs iesniegta līdz 2017. gada 19. novembrim, vai minētās informācijas trūkumu, ja tā līdz norādītajam datumam nebūs iesniegta.

0900010

Cukurbiešu saknes

(+)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde konstatēja, ka daļa informācijas par stabilitāti uzglabāšanā un analītiskajām metodēm nav pieejama. Pārskatot MAL, Komisija ņems vērā pirmajā teikumā minēto informāciju, ja tā būs iesniegta līdz 2017. gada 19. novembrim, vai minētās informācijas trūkumu, ja tā līdz norādītajam datumam nebūs iesniegta.

1011010	Muskuļi
1011020	Taukaudi
1011030	Aknas
1011040	Nieres
1012010	Muskuļi
1012020	Taukaudi
1012030	Aknas
1012040	Nieres
1013010	Muskuļi
1013020	Taukaudi
1013030	Aknas
1013040	Nieres
1014010	Muskuļi
1014020	Taukaudi
1014030	Aknas
1014040	Nieres
1016010	Muskuļi
1016020	Taukaudi
1016030	Aknas

(+)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde konstatēja, ka daļa informācijas par stabilitāti uzglabāšanā, atlieku īpašībām apstrādātās precēs un analītiskajām metodēm nav pieejama. Pārskatot MAL, Komisija ņems vērā pirmajā teikumā minēto informāciju, ja tā būs iesniegta līdz 2017. gada 19. novembrim, vai minētās informācijas trūkumu, ja tā līdz norādītajam datumam nebūs iesniegta.

1020010	Liellopi
1020020	Aitas
1020030	Kazas

(+)

1030000	Putnu olas
1030010	Cāļi
1030020	Pīles
1030030	Zosis
1030040	Paipalas
1030990	Citi

Piraklostrobīns (F)

(+)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde konstatēja, ka daļa informācijas par atlieku noteikšanas izmēģinājumiem nav pieejama. Pārskatot MAL, Komisija ņems vērā pirmajā teikumā minēto informāciju, ja tā būs iesniegta līdz 2015. gada 13. jūlijam, vai minētās informācijas trūkumu, ja tā līdz norādītajam datumam nebūs iesniegta.

0151010

Galda vīnogas

(+)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde konstatēja, ka daļa informācijas par analītiskajām metodēm nav pieejama. Pārskatot MAL, Komisija ņems vērā pirmajā teikumā minēto informāciju, ja tā būs iesniegta līdz 2015. gada 13. jūlijam, vai minētās informācijas trūkumu, ja tā līdz norādītajam datumam nebūs iesniegta.

0620000

Kafijas pupiņas

(+)

0840040

Mārrutki

Tolklofosmetils (F)

(+)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde konstatēja, ka daļa informācijas par kultūraugu metabolismu nav pieejama. Pārskatot MAL, Komisija ņems vērā pirmajā teikumā minēto informāciju, ja tā būs iesniegta līdz 2018. gada 6. februārim, vai minētās informācijas trūkumu, ja tā līdz norādītajam datumam nebūs iesniegta.

0213080

Redīsi

(+)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde konstatēja, ka daļa informācijas par atlieku noteikšanas izmēģinājumiem, metabolītu ph-CH3 un TM-CH2OH cukuru konjugātu toksikoloģiskajiem datiem un par atlieku noteikšanas izmēģinājumiem, kuros ietverta metabolītu ph-CH3 un TM-CH2OH cukuru konjugātu analīze, nav pieejama. Pārskatot MAL, Komisija ņems vērā pirmajā teikumā minēto informāciju, ja tā būs iesniegta līdz 2018. gada 6. februārim, vai minētās informācijas trūkumu, ja tā līdz norādītajam datumam nebūs iesniegta.

0241010

Brokoļi

0241020

Ziedkāposti

0242010

Briseles kāposti

0242020

Galviņkāposti

0251000

a)	salāti un salātveidīgie

0251010

Salātu baldriņi

0251020

Salāti

0251030

Platlapu cigoriņi/endīvijas

0251040

Kressalāti un citi dīgsti un dzinumi

0251050

Barbarejas

0251060

Sējas pazvērītes/rukolas salāti

0251070

Brūnās sinepes

0251080

Augu (tostarp Brassica ģints sugu) jaunās lapiņas

0251990

Citi

(+)

0840040

Mārrutki

Trineksapaks (trineksapaka (skābes) un tā sāļu summa, izteikta kā trineksapaks)

(+)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde konstatēja, ka daļa informācijas par atlieku noteikšanas izmēģinājumiem nav pieejama. Pārskatot MAL, Komisija ņems vērā pirmajā teikumā minēto informāciju, ja tā būs iesniegta līdz 2016. gada 5. februārim, vai minētās informācijas trūkumu, ja tā līdz norādītajam datumam nebūs iesniegta.

0300010

Pupas

(+)

0840040

Mārrutki”

(1) Pilnīgu to augu un dzīvnieku izcelsmes produktu sarakstu, kam piemēro MAL, sk. I pielikumā.

(F)

šķīst taukos

Benzovindiflupīrs

(+)

0840040

Mārrutki

Deltametrīns (cis-deltametrīns) (F)

(+)

0110010

Greipfrūti

0110020

Apelsīni

0110030

Citroni

0110040

Laimi

0110050

Mandarīni

0120010

Mandeles

0120020

Brazīlijas rieksti

0120030

Indijas rieksti

0120040

Kastaņi

0120050

Kokosrieksti

0120060

Lazdu rieksti

0120070

Makadāmijas rieksti

0120080

Pekanrieksti

0120090

Pīniju rieksti

0120100

Pistācijas

0120110

Valrieksti

0130010

Āboli

0130020

Bumbieri

0130030

Cidonijas

0130040

Mespili

0130050

Lokvas/Japānas mespili

0140010

Aprikozes

0140020

Ķirši (saldie)

0140030

Persiki

0140040

Plūmes

0151010

Galda vīnogas

0151020

Vīna vīnogas

0152000

zemenes

0153010

Kazenes

0153020

Ziemeļu kaulenes

0153030

Avenes (sarkanās un dzeltenās)

0154010

Zilenes

0154020

Dzērvenes

0154030

Jāņogas (baltās un sarkanās) un upenes

0154040

Ērkšķogas (dzeltenās, sarkanās un zaļās)

0154050

Mežrožu paaugļi

0154060

Zīdkoka ogas (baltās un melnās)

0154070

Vilkābeles ogas

0154080

Plūškoka ogas

0161030

Galda olīvas

0162010

Kivi augļi (dzelteni, sarkani un zaļi)

(+)

0211000

kartupeļi

(+)

0213010

Galda bietes

0213020

Burkāni

0213030

Sakņu selerijas

0213040

Mārrutki

0213050

Topinambūri

0213060

Pastinaki

0213070

Sakņu pētersīļi

0213080

Redīsi

0213090

Puravlapu plostbārži

0213100

Kāļi

0213110

Rāceņi

0220010

Ķiploki

0220020

Sīpoli

0220030

Šalotes

0220040

Lielie loksīpoli un Velsas sīpoli

0231010

Tomāti

0231020

Dārzeņpipari/paprika

0231030

Baklažāni

0232010

Gurķi

0232020

Pipargurķīši

0232030

Tumšzaļie kabači

0233010

Melones

0233020

Lielaugļu ķirbji

0233030

Arbūzi

0234000

d)	cukurkukurūza

0241010

Brokoļi

0241020

Ziedkāposti

0242010

Briseles kāposti

0242020

Galviņkāposti

0243010

Ķīnas kāposti

0243020

Lapu kāposti

0244000

kolrābji

0251010

Salātu baldriņi

0251020

Salāti

0251030

Platlapu cigoriņi/endīvijas

0251040

Kressalāti un citi dīgsti un dzinumi

0251050

Barbarejas

0251060

Sējas pazvērītes/rukolas salāti

0251070

Brūnās sinepes

0251080

Augu (tostarp Brassica ģints sugu) jaunās lapiņas

0252010

Spināti

0252020

Anakampseras

0252030

Mangoldi/lapu bietes

0253000

c)	vīnogulāju lapas

0254000

d)	ūdenskreses

0255000

e)	lapu cigoriņi

0256010

Kārvele

0256020

Maurloki

0256030

Lapu selerijas

0256040

Pētersīļi

0256050

Salvija

0256060

Rozmarīns

0256070

Timināns

0256080

Baziliks un ēdamie ziedi

0256090

Lauru lapas

0256100

Estragons

0260010

Pupas (ar pākstīm)

0260020

Pupas (bez pākstīm)

0260030

Zirņi (ar pākstīm)

0260040

Zirņi (bez pākstīm)

0260050

Lēcas

(+)

0270010

Sparģeļi

(+)

0270050	Artišoki
0270060	Puravi
0280010	Kultivētas sēnes

(+)

0300010	Pupas
0300020	Lēcas
0300030	Zirņi
0300040	Lupīnas

(+)

0401010	Linsēklas
0401030	Magoņu sēklas
0401040	Sezama sēklas
0401050	Saulespuķu sēklas
0401060	Rapšu sēklas
0401080	Sinepju sēklas
0401090	Kokvilnas sēklas
0401100	Ķirbju sēklas
0401110	Saflora sēklas
0401120	Gurķenes sēklas
0401130	Sējas idras sēklas
0401140	Kaņepju sēklas
0401150	Rīcinauga sēklas
0402010	Olīvas eļļas ražošanai

(+)

0500010	Mieži
0500020	Griķi un citi pseidograudaugi
0500030	Kukurūza
0500040	Prosa
0500050	Auzas
0500060	Rīsi
0500070	Rudzi
0500080	Sorgo
0500090	Kvieši

(+)

0610000	Tējas
0631010	Kumelīte
0631020	Hibisks
0631030	Roze
0631040	Jasmīns
0631050	Liepa
0632010	Zemene
0632020	Roibosa krūms
0632030	Mate
0633010	Baldriāns
0633020	Žeņšeņs
0820010	Jamaikas pipari
0820020	Sičuānas pipari
0820030	Pļavas ķimenes
0820040	Kardamons
0820050	Kadiķogas
0820060	Pipari (baltie, melnie un zaļie)
0820070	Vaniļa
0820080	Tamarinda augļi
0840010	Lakricas sakne
0840020	Ingvers
0840030	Kurkuma

(+)

0840040

Mārrutki

(+)

0850010	Krustnagliņas
0850020	Kaperi
0860010	Safrāns
0900010	Cukurbiešu saknes
0900030	Cigoriņu saknes

(+)

1011010	Muskuļi
1011020	Taukaudi
1011030	Aknas
1011040	Nieres
1011050	Pārtikai izmantojami subprodukti (kas nav aknas un nieres)

(+)

1012010	Muskuļi
1012020	Taukaudi
1012030	Aknas
1012040	Nieres
1012050	Pārtikai izmantojami subprodukti (kas nav aknas un nieres)
1013010	Muskuļi
1013020	Taukaudi
1013030	Aknas
1013040	Nieres
1013050	Pārtikai izmantojami subprodukti (kas nav aknas un nieres)
1014010	Muskuļi
1014020	Taukaudi
1014030	Aknas
1014040	Nieres
1014050	Pārtikai izmantojami subprodukti (kas nav aknas un nieres)
1016010	Muskuļi
1016020	Taukaudi
1016030	Aknas
1016040	Nieres
1016050	Pārtikai izmantojami subprodukti (kas nav aknas un nieres)
1020010	Liellopi
1020020	Aitas
1020030	Kazas
1030010	Cāļi
1030020	Pīles
1030030	Zosis
1030040	Paipalas

Etofumezāts (etofumezāta, 2-keto–etofumezāta, atvērtā gredzena 2-keto-etofumezāta un tā konjugāta summa, izteikta kā etofumezāts)

(+)

0252010

Spināti

0255000

e)	lapu cigoriņi

0256040

Pētersīļi

0256050

Salvija

0256060

Rozmarīns

0256070

Timināns

0256080

Baziliks un ēdamie ziedi

0260010

Pupas (ar pākstīm)

0260030

Zirņi (ar pākstīm)

0300030

Zirņi

0631000

ziediem

0631010

Kumelīte

0631020

Hibisks

0631030

Roze

0631040

Jasmīns

0631050

Liepa

0631990

Citi

0632000

b)	lapām un garšaugiem

0632010

Zemene

0632020

Roibosa krūms

0632030

Mate

0632990

Citi

0810000

Sēklas

0810010

Anīsa sēklas

0810020

Sējas melnsēklītes sēklas

0810030

Selerija

0810040

Koriandrs

0810050

Ķimenes

0810060

Dilles

0810070

Fenhelis

0810080

Grieķu sieramoliņa sēklas

0810090

Muskatrieksts

0810990

Citi

(+)

0840040

Mārrutki

(+)

0900030

Cigoriņu saknes

(+)

1011010	Muskuļi
1011020	Taukaudi
1011030	Aknas
1011040	Nieres
1012010	Muskuļi
1012020	Taukaudi
1012030	Aknas
1012040	Nieres
1013010	Muskuļi
1013020	Taukaudi
1013030	Aknas
1013040	Nieres
1014010	Muskuļi
1014020	Taukaudi
1014030	Aknas
1014040	Nieres
1020010	Liellopi
1020020	Aitas
1020030	Kazas

Haloksifops (haloksifopa, tā esteru, sāļu un konjugātu summa, izteikta kā haloksifops (R- un S- izomēru summa jebkādā attiecībā)) (F) (R)

(R)

atlieku definīcija atšķiras šādām pesticīdu un kodu kombinācijām:

haloksfops — kods 1000000, izņemot 1040000: haloksifopa, tā sāļu un konjugātu summa, izteikta kā haloksifops (R- un S- izomēru summa jebkādā attiecībā)

(+)

0213020	Burkāni
0220020	Sīpoli
0300010	Pupas
0300030	Zirņi

(+)

0401050

Saulespuķu sēklas

(+)

0401060

Rapšu sēklas

(+)

0840040

Mārrutki

(+)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde konstatēja, ka daļa informācijas par analītiskajām metodēm, atlieku īpašībām apstrādātās precēs, atlieku noteikšanas izmēģinājumiem, uzglabāšanas apstākļiem atlieku noteikšanas izmēģinājumos, analītiskajām metodēm atlieku noteikšanas izmēģinājumos, analītiskajām metodēm pētījumos par stabilitāti uzglabāšanā nav pieejama. Pārskatot MAL, Komisija ņems vērā pirmajā teikumā minēto informāciju, ja tā būs iesniegta līdz 2017. gada 19. novembrim, vai minētās informācijas trūkumu, ja tā līdz norādītajam datumam nebūs iesniegta.

0900010

Cukurbiešu saknes

(+)

1011010	Muskuļi
1011020	Taukaudi
1011030	Aknas
1011040	Nieres
1012010	Muskuļi
1012020	Taukaudi
1012030	Aknas
1012040	Nieres
1013010	Muskuļi
1013020	Taukaudi
1013030	Aknas
1013040	Nieres
1014010	Muskuļi
1014020	Taukaudi
1014030	Aknas
1014040	Nieres
1016010	Muskuļi
1016020	Taukaudi
1016030	Aknas

(+)

1020010	Liellopi
1020020	Aitas
1020030	Kazas

(+)

1030000	Putnu olas
1030010	Cāļi
1030020	Pīles
1030030	Zosis
1030040	Paipalas
1030990	Citi

Piraklostrobīns (F)

(+)

0151010

Galda vīnogas

(+)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde konstatēja, ka daļa informācijas par analītiskajām metodēm nav pieejama. Pārskatot MAL, Komisija ņems vērā pirmajā teikumā minēto informāciju, ja tā būs iesniegta līdz 2015. gada 13. jūlijam, vai minētās informācijas trūkumu, ja tā līdz norādītajam datumam nebūs iesniegta.

0620000

Kafijas pupiņas

(+)

0840040

Mārrutki

Tolklofosmetils (F)

(+)

0213080

Redīsi

(+)

0241010

Brokoļi

0241020

Ziedkāposti

0242010

Briseles kāposti

0242020

Galviņkāposti

0251000

a)	salāti un salātveidīgie

0251010

Salātu baldriņi

0251020

Salāti

0251030

Platlapu cigoriņi/endīvijas

0251040

Kressalāti un citi dīgsti un dzinumi

0251050

Barbarejas

0251060

Sējas pazvērītes/rukolas salāti

0251070

Brūnās sinepes

0251080

Augu (tostarp Brassica ģints sugu) jaunās lapiņas

0251990

Citi

(+)

0840040

Mārrutki

Trineksapaks (trineksapaka (skābes) un tā sāļu summa, izteikta kā trineksapaks)

(+)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde konstatēja, ka daļa informācijas par atlieku noteikšanas izmēģinājumiem nav pieejama. Pārskatot MAL, Komisija ņems vērā pirmajā teikumā minēto informāciju, ja tā būs iesniegta līdz 2016. gada 5. februārim, vai minētās informācijas trūkumu, ja tā līdz norādītajam datumam nebūs iesniegta.

0300010

Pupas

(+)

0840040

Mārrutki”

(*2) Norāda zemāko analītiski nosakāmo daudzumu.

(**)	Pesticīda un koda kombinācija, uz kuru attiecas MAL, kas noteikti III pielikuma B daļā.

Oksatiapiprolīns

(+)

0840040

Mārrutki”

(2) Pilnīgu to augu un dzīvnieku izcelsmes produktu sarakstu, kam piemēro MAL, sk. I pielikumā.

Oksatiapiprolīns

(+)

0840040

Mārrutki”

(*3) Norāda zemāko analītiski nosakāmo daudzumu.

(3) Pilnīgu to augu un dzīvnieku izcelsmes produktu sarakstu, kam piemēro MAL, sk. I pielikumā.

Hlorantraniliprols (DPX E-2Y45) (F)

(+)

MAL piemērojams līdz 2020. gada 31. decembrim, pēc minētā datuma MAL būs 0,02 (*) mg/kg, ja vien netiks izdarīti grozījumi ar regulu.

0700000

APIŅI

(+)

0840040

Mārrutki

Pentiopirāds

(+)

0840040

Mārrutki

Spirotetramāts un tā četri metabolīti BYI08330-enols, BYI08330-ketohidroksi, BYI08330-monohidroksi un BYI08330 enol-glikozīds, izteikti kā spirotetramāts (R)

(R)

atlieku definīcija atšķiras šādām pesticīdu un kodu kombinācijām:

spirotetramāts — kods 1000000, izņemot 1040000: spirotetramāts un tā metabolīts BYI08330-enols, izteikts kā spirotetramāts.

(+)

0840040

Mārrutki”

21.6.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 159/48

KOMISIJAS REGULA (ES) 2017/1017

(2017. gada 15. jūnijs),

ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 68/2013, ar ko izveido barības sastāvdaļu reģistru

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Regulu (EK) Nr. 767/2009 par barības laišanu tirgū un lietošanu un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1831/2003 un atceļ Padomes Direktīvu 79/373/EEK, Komisijas Direktīvu 80/511/EEK, Padomes Direktīvas 82/471/EEK, 83/228/EEK, 93/74/EEK, 93/113/EK un 96/25/EK un Komisijas Lēmumu 2004/217/EK (1), un jo īpaši tās 26. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Eiropas barības aprites nozaru atbilstīgie pārstāvji, apspriežoties ar citām attiecīgajām personām, sadarbojoties ar kompetentajām valstu iestādēm un ņemot vērā attiecīgo pieredzi no Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes izdotiem atzinumiem un zinātnes vai tehnoloģijas attīstību, saskaņā ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 68/2013 (2) izstrādāja Barības sastāvdaļu reģistra grozījumus. Ar minētajiem grozījumiem tiek precizēti vispārīgi noteikumi, tiek veidoti jauni apstrādes procesu un barības sastāvdaļu ieraksti un tiek pilnveidoti esošie ieraksti. Tie arī nosaka ķīmisko piemaisījumu maksimālo saturu, botāniskās tīrības vai mitruma satura pakāpi un obligāti norādāmās barības sastāvdaļas.

(2)	Regulas (EK) Nr. 767/2009 26. panta 4. punktā minētie nosacījumi ir izpildīti.

(3)	Regulā (ES) Nr. 68/2013 jāveic ļoti daudz grozījumu, tāpēc saskaņotības, skaidrības un vienkāršošanas labad minētās regulas pielikumu ir lietderīgi aizstāt.

(4)	Lai izvairītos no nevajadzīgiem komercprakses traucējumiem, ir lietderīgi samazināt uzņēmēju administratīvo slogu, paredzot laikposmu vienmērīgai marķējuma pārveidošanai.

(5)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (ES) Nr. 68/2013 pielikumu aizstāj ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Barības sastāvdaļas, kas marķētas pirms 2018. gada 11. janvāra saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 68/2013 tās iepriekšējā redakcijā pirms grozījumiem, kas izdarīti ar šo regulu, drīkst turpināt laist tirgū un izmantot, līdz krājumi beidzas.

3. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2017. gada 15. jūnijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 229, 1.9.2009., 1. lpp.

(2) Komisijas 2013. gada 16. janvāra Regula (ES) Nr. 68/2013, ar ko izveido barības sastāvdaļu reģistru (OV L 29, 30.1.2013., 1. lpp.).

PIELIKUMS

“

PIELIKUMS

BARĪBAS SASTĀVDAĻU REĢISTRS

A DAĻA

Vispārīgi noteikumi

Barības apritē iesaistītajiem uzņēmējiem šā reģistra izmantošana ir brīvprātīga. Tomēr C daļā norādīto barības sastāvdaļu nosaukumu drīkst lietot tikai tādām barības sastāvdaļām, kuras atbilst attiecīgā ieraksta prasībām.

Visi C daļas barības sastāvdaļu sarakstā iekļautie ieraksti atbilst ierobežojumiem, kas piemērojami barības sastāvdaļu lietošanai, saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem. Īpaša uzmanība jāpievērš tam, vai barības sastāvdaļas, kas ražotas no ģenētiski modificētiem organismiem vai ir iegūtas fermentācijas procesā, kurā izmantoti ģenētiski modificēti mikroorganismi, atbilst Eiropa Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1829/2003 (1) prasībām. Barības sastāvdaļas, kas sastāv vai satur dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1069/2009 (2) un Komisijas Regulas (ES) Nr. 142/2011 (3) prasībām, un to izmantošanai var piemērot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 999/2001 (4) paredzētos ierobežojumus. Barības apritē iesaistītie uzņēmēji, kuri izmanto reģistrā iekļautās barības sastāvdaļas, nodrošina, ka tās atbilst Regulas (EK) Nr. 767/2009 4. panta prasībām.

“Agrākie pārtikas produkti” ir pārtikas produkti (izņemot ēdināšanas atkritumus), kas ražoti cilvēku patēriņam, pilnībā ievērojot ES pārtikas aprites tiesību aktus, taču praktisku vai loģistisku apsvērumu dēļ vai sakarā ar ražošanas problēmām vai iesaiņojuma defektiem, vai citiem defektiem tie vairs nav paredzēti cilvēku patēriņam, bet to lietošana barībā nerada nekādu veselības apdraudējumu. Maksimālā daudzuma noteikšanu, kā minēts Regulas (EK) Nr. 767/2009 I pielikuma 1. punktā, nepiemēro agrākiem pārtikas produktiem un ēdināšanas atkritumiem. To piemēro tad, ja minētos produktus un atkritumus tālāk pārstrādā par barību.

Saskaņā ar labu praksi, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 183/2005 (5) 4. pantā, barības sastāvdaļas ir bez ķīmiskiem piemaisījumiem, kas rodas to ražošanas procesā un no pārstrādē izmantotajiem palīglīdzekļiem, ja vien reģistrā nav minēts konkrēts maksimālais daudzums. Barības sastāvdaļās nedrīkst būt barībā aizliegtas vielas, līdz ar to šādām vielām nenosaka maksimālo daudzumu. Pārredzamības nolūkā uzņēmēji, kas iesaistīti pārtikas apritē, parastu komercdarījumu ietvaros barības sastāvdaļas, kurām ir pieļaujams atlikumu daudzums, papildina ar attiecīgu informāciju.

Saskaņā ar labo praksi, kā minēts Regulas (EK) Nr. 183/2005 4. pantā, piemērojot ALARA (6) principu un neskarot Regulas (EK) Nr. 183/2005, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/32/EK (7), Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 396/2005 (8) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1831/2003 (9) piemērošanu, ir lietderīgi barības sastāvdaļu reģistrā precizēt tādu ķīmisko piemaisījumu maksimālos daudzumus, kuri rodas ražošanas procesā vai no pārstrādē izmantotajiem palīglīdzekļiem un kuru saturs ir 0,1 % līmenī vai lielāks. Ja tas uzskatāms par atbilstīgu labai tirdzniecības praksei, reģistrā var noteikt arī tādu ķīmisko piemaisījumu un pārstrādē izmantoto palīglīdzekļu maksimālo daudzumu, kuru saturs ir zemāks par 0,1 %. Ja vien šā pielikuma B vai C daļā nav noteikts citādi, maksimālo daudzumu izsaka kā svara procentu (10).

Ķīmisku piemaisījumu un pārstrādē izmantoto palīglīdzekļu konkrētu maksimālo daudzumu norāda vai nu B daļā ietverto procesu aprakstā, C daļas barības sastāvdaļu aprakstā, vai C daļas kategorijas beigās. Ja vien C daļā nav norādīts konkrēts maksimālais daudzums, jebkurš attiecīgajam procesam B daļā noteiktais maksimālais daudzums ir piemērojams jebkurai C daļā norādītajai barības sastāvdaļai, ciktāl barības sastāvdaļas apraksts atsaucas uz šo procesu un ciktāl attiecīgais process atbilst B daļā sniegtajam aprakstam.

Barības sastāvdaļas, kuras nav norādītas C daļas 12. nodaļā, bet kuras izgatavotas fermentēšanas rezultātā un/vai kurās ir dabiska mikroorganismu klātbūtne, var laist tirgū ar dzīviem mikroorganismiem, ciktāl šādu barības sastāvdaļu un tās saturošo barības maisījumu plānotā izmantošana

a)	nepavairo mikroorganismu skaitu un

b)	nav saistīta ar funkciju, ko mikroorganisms(-i) pilda saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1831/2003 I pielikumu.

Netiek pieprasīts, lai barības sastāvdaļās un šādas sastāvdaļas saturošos barības maisījumos būtu mikroorganismi vai kāda to rezultātā radusies funkcija.

Barības sastāvdaļu botāniskā tīrība nav mazāka par 95 %. Tomēr tādi botāniskie piemaisījumi kā citu eļļas augu sēklas vai eļļas augļu atlikumi, kas iegūti iepriekšējā ražošanas procesā, nepārsniedz 0,5 % katra veida eļļas auga sēklai vai eļļas auglim. Atkāpjoties no šiem vispārējiem noteikumiem, C daļas barības sastāvdaļu sarakstā nosaka īpašu līmeni.

Viena vai vairāku procesu parasto nosaukumu/apzīmētāju, kā norādīts B daļā iekļautā procesu glosārija pēdējā slejā, pievieno (11) barības sastāvdaļas nosaukumam, lai norādītu, ka, to izgatavojot, ir veikts(-i) attiecīgais (-ie) process(-i). Barības sastāvdaļu, kuras nosaukums ir C daļā norādītā nosaukuma un viena vai vairāku B daļā norādīto procesu parastā nosaukuma/apzīmētāja kombinācija, uzskata par iekļautu reģistrā, un tās marķējumā uzrāda tos obligāti norādāmos datus, kas šai barības sastāvdaļai noteikti attiecīgi B vai C daļas pēdējā slejā. Ja B daļas pēdējā slejā minēta procesā izmantotā konkrētā metode, to norāda barības sastāvdaļas nosaukumā.

Ja barības sastāvdaļas ražošanas process atšķiras no attiecīgā procesa apraksta, kas sniegts B daļas procesu glosārijā, ražošanas procesu izklāsta attiecīgās barības sastāvdaļas aprakstā.

10)

Vairākām barības sastāvdaļām var izmantot sinonīmus. Šādus sinonīmus kvadrātiekavās liek C daļas barības sastāvdaļu saraksta attiecīgās barības sastāvdaļas ieraksta ailē ar virsrakstu “Nosaukums”.

11)

Lai atspoguļotu situāciju tirgū un valodu, ko pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji praksē lieto ar mērķi izcelt barības sastāvdaļu komercvērtību, C daļas barības vielu sarakstā, aprakstot barības sastāvdaļas, vārda “blakusprodukts” vietā ir lietots vārds “produkts”.

12)

Auga botāniskais nosaukums sniegts tikai C daļas barības sastāvdaļu saraksta pirmā ieraksta aprakstā par attiecīgo augu.

13)

Reģistrā konkrētu barības sastāvdaļu analītisko komponentu obligātās marķēšanas pamatprincips ir vadīties no tā, vai konkrētais produkts īpašas sastāvdaļas satur lielā koncentrācijā, vai arī produkta ražošanas procesā ir mainījusies produkta uzturvērtība.

14)

Regulas (EK) Nr. 767/2009 15. panta g) apakšpunktā saistībā ar minētās regulas I pielikuma 6. punktu ir noteiktas marķēšanas prasības attiecībā uz mitruma saturu. Minētās regulas 16. panta 1. punkta b) apakšpunktā saistībā ar tās V pielikumu noteiktas marķēšanas prasības attiecībā uz citiem analītiskajiem komponentiem. Turklāt Regulas (EK) Nr. 767/2009 I pielikuma 5. punktā ir prasība norādīt sālsskābē nešķīstošo pelnu daudzumu, ja tas ir kopumā lielāks par 2,2 %, vai attiecībā uz dažām barības sastāvdaļām, ja tas pārsniedz līmeni, kas noteikts minētās regulas V pielikuma attiecīgajā iedaļā. Tomēr daži ieraksti C daļas barības sastāvdaļu sarakstā atšķiras no šiem noteikumiem šādi:

a)	ar obligāti norādāmiem datiem par barības sastāvdaļu C daļas sarakstā ietvertajiem analītiskajiem komponentiem aizstāj obligāto uzskaitījumu, kas noteikti Regulas (EK) Nr. 767/2009 V pielikuma attiecīgajā iedaļā;

ja slejā, kas attiecas uz obligāto norādīšanu barības sastāvdaļu C daļas sarakstā, nav ieraksta par analītiskajiem komponentiem, kas būtu jānorāda saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 767/2009 V pielikuma attiecīgo iedaļu, šie komponenti nav jāuzrāda marķējumā. Tomēr ja sālsskābē nešķīstošu pelnu daudzums barības sastāvdaļu C daļas sarakstā nav norādīts, daudzumu deklarē, ja tas ir lielāks par 2,2 %;

ja barības sastāvdaļu C daļas saraksta slejā“Obligāti jānorāda” ir noteikts viens vai vairāki mitruma līmeņi, tos piemēro Regulas (EK) Nr. 767/2009 I pielikuma 6. punktā noteikto līmeņu vietā. Tomēr, ja mitruma līmenis ir mazāks par 14 %, tas nav obligāti jānorāda. Ja minētajā slejā nav noteikts konkrēts mitruma līmenis, piemēro Regulas (EK) Nr. 767/2009 I pielikuma 6. punktu.

15)

Barības apritē iesaistītam uzņēmējam, kas apgalvo, ka barības sastāvdaļai ir vairāk īpašību, nekā norādīts C daļas barības sastāvdaļu saraksta slejā ar virsrakstu “Apraksts”, vai atsaucas uz B daļā norādītu procesu, ko var pielīdzināt apgalvojumam (piemēram, pretspurekļa apstrāde), ir jāievēro Regulas (EK) Nr. 767/2009 13. pants. Turklāt saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 767/2009 9. un 10. pantu barības sastāvdaļas var atbilst īpašam barošanas mērķim.

B DAĻA

Procesu glosārijs

	Process	Definīcija	Parastais nosaukums/apzīmētājs
1	Frakcionēšana ar gaisa plūsmu	Daļiņu atdalīšana, izmantojot gaisa plūsmu	Frakcionēts ar gaisa plūsmu
2	Aspirācija	Pārvietošanas laikā veikts process putekļu, smalku daļiņu un citu graudu suspendēto daļiņu atdalīšanai no graudu masas, izmantojot gaisa plūsmu	Aspirēts
3	Blanšēšana	Organiskas vielas termiska apstrāde vārot vai tvaicējot, lai denaturētu dabīgos fermentus, mīkstinātu audus un neitralizētu aromātu, kam seko iegremdēšana aukstā ūdenī, lai pārtrauktu vārīšanas procesu	Blanšēts
4	Balināšana	Dabīgās krāsas noņemšana, izmantojot ķīmiskus vai fizikālus procesus vai atkrāsošanas mālus	Balināts
5	Dzesēšana	Temperatūras pazemināšana zem apkārtējās vides temperatūras, bet virs sasalšanas temperatūras	Dzesināts
6	Kapāšana	Daļiņu izmēra samazināšana, izmantojot vienu vai vairākus nažus	Kapāts
7	Tīrīšana	Priekšmetu (piesārņotāju, piemēram, akmeņu) un auga veģetatīvo daļu (piemēram, nepiesaistīto salmu daļiņu, sēnalu vai nezāļu) atdalīšana	Tīrīts/šķirots
8	Koncentrēšana (12)	Ūdens un/vai citu sastāvdaļu aizvadīšana	Koncentrēts
9	Kondensēšana	Gāzveida vielas pārveidošana šķidrumā	Kondensēts
10	Vārīšana	Barības sastāvdaļu fizikālo un ķīmisko īpašību pārveidošana karstuma ietekmē	Termiski apstrādāts
11	Saspiedums	Daļiņu izmēra samazināšana, izmantojot drupinātāju	Saspiests
12	Kristalizēšana	Attīrīšana, no šķīduma veidojot cietus kristālus. Šķīdumā esošie piemaisījumi parasti netiek ietverti kristālu režģa struktūrā	Kristalizēts
13	Lobīšana (13)	Pilnīga vai daļēja ārējo apvalku noņemšana no graudiem, sēklām, augļiem, riekstiem un citām sastāvdaļām	Lobīts (attīrīts), daļēji lobīts (daļēji attīrīts)
14	Izlobīšana/nolobīšana	Pupu, graudu un sēklu ārējo apvalku noņemšana, parasti ar fizikāliem līdzekļiem	Izlobīts vai nolobīts (14)
15	Pektīna atdalīšana	Pektīnu atdalīšana no barības sastāvdaļām	Bez pektīna
16	Desikācija	Mākslīga žāvēšana ar desikantiem/mākslīga mitruma izvilkšana	Žāvēts ar desikantiem
17	Atgļotošana	Gļotu noņemšana no virsmas	Atgļotots
18	Cukura atdalīšana/atcukurošana	Pilnīga vai daļēja monosaharīdu un disaharīdu atdalīšana ar ķīmiskiem vai fizikāliem līdzekļiem no melases un citiem materiāliem, kas satur cukuru	Atcukurots, daļēji atcukurots
19	Detoksifikācija	Toksisku piesārņotāju iznīcināšana vai to koncentrācijas samazināšana produktā	Detoksificēts
20	Destilēšana	Šķidru vielu maisījuma sadalīšana, to vārot un savācot kondensētos tvaikus atsevišķā tvertnē	Destilēts
21	Žāvēšana	Atūdeņošana mākslīgā vai dabiskā procesā	Attiecīgi dabiski vai mākslīgi žāvēts
22	Uzglabāšana silosā	Barības sastāvdaļu uzglabāšana silosā, pievienojot vai nepievienojot konservantus vai izmantojot anaerobus apstākļus, ar skābbarības piedevām vai bez tām	Uzglabāts silosā
23	Ietvaicēšana	Ūdens satura samazināšana	Ietvaicēts
24	Pagarināšana	Termisks process, kura laikā produkta iekšējā ūdens strauja tvaicēšana izraisa produkta sadalīšanos	Ekspandēts vai uzpūsts
25	Presēšana	Eļļas/tauku atdalīšana zem preses	Izspaidas/rauši un eļļa/tauki
26	Ekstrahēšana	Eļļas vai tauku atdalīšana no dažām izejvielām ar organisku šķīdinātāju vai cukura un citu ūdenī šķīstošu sastāvdaļu atdalīšana ar ūdens šķīdinātāju	Ekstrahēti/izspaidas, tauki/eļļas, melases/atspiedas un cukurs vai citas ūdenī šķīstošas sastāvdaļas
27	Ekstrūzija	Termisks process, kura laikā produkts iekšējā ūdens straujas ietvaicēšanas rezultātā sadalās, un tam, presējot caur noteiktu atveri, tiek piešķirta konkrēta forma	Ekstrudēts
28	Fermentēšana	Process, kura laikā mikroorganismi (baktērijas, sēnītes vai raugi) tiek ražoti vai iedarbojas uz materiāliem, lai izmainītu to ķīmisko sastāvu/īpašības	Fermentēts
29	Filtrēšana	Process, kura laikā šķidrums izsūcas caur porainu vidi vai membrānas filtru, lai atdalītu cietās daļiņas	Filtrēts
30	Pārslošana	Mitra, termiski apstrādāta materiāla veltnēšana, lai iegūtu plānas materiāla daļiņas	Pārslas
31	Miltu malšana	Sausu graudu daļiņu izmēra samazināšana, lai atvieglotu sadalīšanu pa sastāvdaļām (galvenokārt miltiem, klijām un atsijām)	Milti, klijas, atsijas (15) vai attiecīgi dzīvnieku barība
32	Sagatavošana ziemas apstākļiem	Eļļu atdzesēšana, kuras rezultātā piesātinātākās daļas tiek atdalītas no nepiesātinātākajām eļļas daļām. Piesātinātākās eļļas daļas atdzesējot sacietē, savukārt nepiesātinātākās eļļas daļas ir šķidrā veidā un var veidot nosēdumus. Ziemas apstākļiem sagatavotais produkts ir sacietējusi eļļa	Sagatavots ziemas apstākļiem
33	Fragmentēšana	Barības sastāvdaļu sadalīšana daļiņās	Fragmentēts
34	Fritēšana	Barības sastāvdaļu vārīšana eļļā vai taukos	Eļļā vārīts/fritēts
35	Sarecināšana	Process želejas, blīvas želejveida masas veidošanai, parasti izmantojot recinātājus, ar dažāda veida konsistenci, no vieglas un recekļveidīgas līdz cietai un biezai	Sarecināts
36	Granulēšana	Īpašas formas un konsistences piešķiršana barības sastāvdaļām	Granulēts
37	Drupināšana/slīpēšana	Cietu barības sastāvdaļu daļiņu izmēra samazināšana sausā vai mitrā procesā	Drupināts/slīpēts
38	Sildīšana	Termiska apstrāde, kas veikta īpašos apstākļos, piemēram, zem spiediena vai ar mitrumu	Sildīts/termiski apstrādāts
39	Hidrogenēšana	Katalītisks process vai nu eļļu/tauku/taukskābju divkāršo saišu piesātināšanai, ko veic augstā temperatūrā un zem ūdeņraža spiediena, lai iegūtu daļēji vai pilnīgi piesātinātus triglicerīdus/taukskābes, vai arī poliolu iegūšanai, reducējot ogļhidrātu karbonilgrupas uz hidroksilgrupām	Hidrogenēts, daļēji hidrogenēts
40	Hidrolīze	Molekulu izmēra samazināšana, veicot piemērotu apstrādi ar ūdeni un karstumu/spiedienu, enzīmiem vai skābi/sārmu	Hidrolizēts
41	Šķidrināšana	Cietas vielas vai gāzes pārveidošana šķidrumā	Sašķidrināts
42	Macerācija	Barības sastāvdaļu apjoma samazināšana, izmantojot mehāniskus līdzekļus, bieži izmiekšķējot ūdenī vai citos šķidrumos	Macerēts
43	Iesalošana	Graudu diedzēšana, lai aktivizētu dabīgos fermentus, kas var sadalīt cieti fermentējamos ogļhidrātos un olbaltumvielas – aminoskābēs un peptīdos	Iesalināts
44	Kausēšana	Cietas vielas pārveidošana par šķidrumu karstuma ietekmē	Kausēts
45	Mikronizēšana	Cietas vielas daļiņu vidējā diametra samazināšana līdz mikrometru mērogam	Mikronizēts
46	Apvārīšana	Mērcēšana ūdenī un termiska apstrāde cietes pilnīgai uzbriedināšanai, kam seko žāvēšana	Apvārīts
47	Pasterizēšana	Karsēšana noteiktu laiku līdz kritiskai temperatūrai, lai iznīcinātu kaitīgus mikroorganismus, kam seko strauja atdzesēšana	Pasterizēts
48	Mizošana	Ārējā apvalka/mizas noņemšana no augļiem un dārzeņiem	Mizots
49	Granulēšana	Īpašas formas piešķiršana, presējot caur plātni	Granula, granulēts
50	Rīsu slīpēšana	Gandrīz pilnīga vai daļēja kliju un dīgļa atdalīšana no lobītiem rīsiem	Slīpēts
51	Uzbriedināšana	Cietes modificēšana, lai ievērojami uzlabotu tās uzbriešanas īpašības aukstā ūdenī	Uzbriedināts (16)
52	Izspiešana (17)	Tādu šķidrumu kā tauku, eļļas, ūdens vai sulas fiziska atdalīšana no cietām vielām	Izspaidas/rauši (eļļu saturošām vielām) Mīkstums, čagas (augļiem u. c.) Atspiedas (cukurbietēm)
53	Smalcināšana	Pilnīga vai daļēja piemaisījumu vai nevēlamu sastāvdaļu atdalīšana, ķīmiski/fizikāli apstrādājot	Rafinēts, daļēji rafinēts
54	Grauzdēšana	Barības sastāvdaļu sausa karsēšana, lai uzlabotu to sagremojamību un krāsu un/vai mazinātu dabiskos faktorus, kas nelabvēlīgi ietekmē uzturvērtību	Grauzdēts
55	Placināšana	Daļiņu izmēra samazināšana, izlaižot barības sastāvdaļas (piemēram, graudus) starp diviem valčiem/veltņiem	Placināts
56	Pretspurekļa apstrāde	Process, kura mērķis ir pasargāt barības vielas no sadalīšanās spureklī, veicot fizikālu apstrādi ar karstumu, spiedienu, tvaiku un to kombināciju un/vai iedarbojoties, piemēram, ar aldehīdiem, lignosulfonātiem, nātrija hidroksīdu vai organiskām skābēm (piemēram, propionskābi vai miecskābi). Barības sastāvdaļas, kurām pretspurekļa apstrāde veikta ar aldehīdiem, var saturēt līdz 0,12 % brīvo aldehīdu	Pretspurekļa apstrāde ar [ievietot pēc vajadzības]
57	Sijāšana	Dažāda izmēra daļiņu atdalīšana, laižot barības sastāvdaļas cauri sietiem un tās kratot vai berot	Sijāts
58	Krejošana	Šķidruma augšējā peldošā slāņa noņemšana ar mehāniskiem līdzekļiem, piemēram, piena tauku atdalīšana	Krejots
59	Sagriešana šķēlēs	Barības sastāvdaļu sagriešana plakanās šķēlēs	Sagriezts šķēlēs
60	Mērcēšana	Barības sastāvdaļu, parasti sēklu, mitrināšana un mīkstināšana, lai saīsinātu vārīšanas ilgumu, atvieglotu sēklapvalka noņemšanu un ūdens uzsūkšanos nolūkā aktivizēt dīgšanu vai samazināt tādu dabisko faktoru koncentrāciju, kas nelabvēlīgi ietekmē uzturvērtību	Mērcēts
61	Žāvēšana izsmidzinot	Mitruma samazināšana šķidrumā, izsmidzinot barības sastāvdaļu smalkā strūklā vai miglas veidā, lai virsmas laukumu palielinātu attiecībā pret svaru, un pūšot tai cauri siltu gaisu	Žāvēts ar izsmidzināšanu
62	Tvaicēšana	Process, kurā sildīšanai un vārīšanai izmanto tvaika spiedienu, lai uzlabotu sagremojamību	Tvaicēts
63	Tostēšana	Sausa karsēšana, ko parasti piemēro eļļas augu sēklām, piemēram, lai mazinātu vai novērstu dabiskos faktorus, kas nelabvēlīgi ietekmē uzturvērtību	Tostēts
64	Ultrafiltrācija	Šķidrumu filtrēšana caur smalku membrānu, kas caurlaiž tikai mazas molekulas	Ultrafiltrēts
65	Atdīgļošana	Pilnīga vai daļēja dīgļa atdalīšana no drupinātiem labības graudiem	Atdīgļots
66	Mikronizēšana ar infrasarkanajiem stariem	Termisks process graudu, sakņu, sēklu vai gumu, vai to blakusproduktu vārīšanai un grauzdēšanai ar infrasarkano staru radītu karstumu; tam parasti seko pārslošana	Mikronizēts ar infrasarkanajiem stariem
67	Eļļas/tauku un hidrogenētas eļļas/tauku sašķelšana	Ķīmisks process tauku/eļļu hidrolīzei. Kad tauki/eļļas augstā temperatūrā un zem augsta spiediena reaģē ar ūdeni, hidrofobā fāzē var iegūt neattīrītas taukskābes, bet hidrofīlā fāzē – neattīrītu glicerīnu	Šķelts
68	Sonificēšana ar ultraskaņu	Šķīstošu savienojumu atdalīšana, izmantojot mehānisku procesu ar jaudīgu ultraskaņu un karstumu ūdenī	Sonificēts ar ultraskaņu
69	Dzīvnieku barības iepakojuma mehāniska noņemšana	Dzīvnieku barības iepakojuma mehāniska noņemšana	Mehāniski izpakots

C DAĻA

Barības sastāvdaļu saraksts

1. Labības graudi un no tiem iegūti produkti

Numurs

Nosaukums

Apraksts

Obligāti jānorāda

1.1.1.

Mieži

Hordeum vulgare L. graudi. Var būt pretspurekļa apstrāde

1.1.2.

Mieži, uzpūsti

Produkts, ko iegūst no maltiem vai šķeltiem miežu graudiem, apstrādājot tos zem spiediena mitrumā un siltumā

Ciete

1.1.3.

Mieži, grauzdēti

Miežu grauzdēšanas procesa produkts, kas ir daļēji grauzdēts ar niecīgu krāsojumu

Ciete, ja > 10 %

Kopproteīns, ja > 15 %

1.1.4.

Miežu pārslas

Produkts, ko iegūst, tvaicējot vai mikronizējot ar infrasarkanajiem stariem un placinot izlobītus miežus. Tas var saturēt nelielu daļu miežu sēnalu. Var būt pretspurekļa apstrāde

Ciete

1.1.5.

Miežu šķiedra

Miežu cietes ražošanas produkts. Tas sastāv no endospermas daļiņām un galvenokārt no šķiedras

Kokšķiedra

Kopproteīns, ja > 10 %

1.1.6.

Miežu sēnalas

Produkts, ko pēc miežu graudu sausās malšanas, sijāšanas un izlobīšanas iegūst no etanola, kas ražots no cietes

Kokšķiedra

Kopproteīns, ja > 10 %

1.1.7.

Miežu atsijas

Produkts, ko iegūst, pārstrādājot izsijātus un izlobītus miežus grūbās, mannas putraimos vai miltos. Tas sastāv galvenokārt no endospermas daļiņām līdz ar sīkām ārējo apvalku daļām un mazliet graudu atsijām

Kokšķiedra

Ciete

1.1.8.

Miežu proteīns

Miežu produkts, kas iegūts pēc cietes un kliju atdalīšanas. Tas sastāv galvenokārt no proteīna

Kopproteīns

1.1.9.

Miežu proteīnus saturoša barība

Miežu produkts, kas iegūts pēc cietes atdalīšanas. Tas sastāv galvenokārt no proteīna un endospermas daļiņām

Mitrums, ja < 45 % vai > 60 %

Ja mitrums < 45 %:

—	Kopproteīns

—

Ciete

1.1.10.

Miežu šķīdvielas

Miežu produkts, kas iegūts pēc mitrās proteīnu un cietes ekstrahēšanas

Kopproteīns

1.1.11.

Miežu klijas

Miltu ražošanas produkts, ko iegūst no izlobītu miežu izsijātiem graudiem. Tas sastāv galvenokārt no ārējo apvalku daļām un graudu daļiņām, no kurām ir atdalīta lielākā daļa endospermas

Kokšķiedra

1.1.12.

Šķidrā miežu ciete

Sekundārās cietes daļa, ko iegūst, ražojot cieti no miežiem

Ja mitrums < 50 %:

—

Ciete

1.1.13.

Miežu iesala atsijas

Mehāniskas sijāšanas (izmēra frakcionēšanas) produkts, kas sastāv no maza izmēra miežu kodoliem un to daļām, kas atdalītas pirms iesala gatavošanas procesa

Kokšķiedra

Koppelni, ja > 2,2 %

1.1.14.

Miežu iesals un iesala smalkne

Produkts, kas sastāv no miežu kodolu daļām un iesala, kas atdalīts iesala ražošanas laikā

Kokšķiedra

1.1.15.

Miežu iesala sēnalas

Miežu iesala tīrīšanas produkts, kas sastāv no sēnalu un smalknes daļiņām

Kokšķiedra

1.1.16.

Miežu cietie destilētāji, mitri

Produkts, ko iegūst, no miežiem ražojot etanolu. Tas sastāv no destilācijas cietajām barības daļiņām

Mitrums, ja < 65 % vai > 88 %

Ja mitrums < 65 %:

—	Kopproteīns

1.1.17.

Miežu šķīstošie destilētāji, mitri

Produkts, ko iegūst, no miežiem ražojot etanolu. Tas sastāv no destilācijas šķīstošajām barības daļiņām

Mitrums, ja < 45 % vai > 70 %

Ja mitrums < 45 %:

—	Kopproteīns

1.1.18.

Iesals (18)

Diedzētas labības produkts, žāvēts, samalts un/vai ekstrahēts

1.1.19.

Iesala asni (18)

Produkts no iesala labības saasnošanas un iesala tīrīšanas, kas sastāv no asniem, labības smalknes, sēnalām un šķeltiem iesalinātiem labības graudiem. Var būt samalts

1.2.1.

Kukurūza (19)

Zea mays L. ssp. mays graudi. Var būt pretspurekļa apstrāde

1.2.2.

Kukurūzas pārslas (19)

Produkts, ko iegūst, tvaicējot vai mikronizējot ar infrasarkanajiem stariem un placinot izlobītu kukurūzu. Tas var saturēt nelielu daļu kukurūzas sēnalu

Ciete

1.2.3.

Kukurūzas atsijas (19)

Miltu vai mannas putraimu ražošanas produkts, ko iegūst no kukurūzas. Tas sastāv galvenokārt no ārējo apvalku daļām un graudu daļiņām, no kurām ir atdalīts mazāk endospermas nekā no kukurūzas klijām. Var saturēt kukurūzas dīgļu daļas

Kokšķiedra

Ciete

Koptauki, ja > 5 %

1.2.4.

Kukurūzas klijas (19)

Miltu vai mannas putraimu ražošanas produkts, ko iegūst no kukurūzas. Tas sastāv galvenokārt no ārējiem apvalkiem un kukurūzas dīgļu daļām, līdz ar endospermas daļiņām

Kokšķiedra

1.2.5.

Kukurūzas vālītes (19)

Kukurūzas vārpiņas centrālā serde. Tajā var būt nelieli kukurūzas un tās lapu daļiņu daudzumi, ko mehāniskā ražas novākšanā nav bijis iespējams noņemt

Kokšķiedra

Ciete

1.2.6.

Kukurūzas atsijas (19)

Kukurūzas kodolu daļiņas, kas produkta pieņemšanas laikā atdalītas atsijāšanas procesā

1.2.7.

Kukurūzas šķiedra (19)

Kukurūzas cietes ražošanas produkts. Tā sastāv galvenokārt no šķiedras

Mitrums, ja < 50 % vai > 70 %

Ja mitrums < 50 %:

—	Kokšķiedra

1.2.8.

Kukurūzas glutēns (19)

Kukurūzas cietes ražošanas produkts. Tas sastāv galvenokārt no glutēna, kas iegūts, atdalot cieti

Mitrums, ja < 70 % vai > 90 %

Ja mitrums < 70 %:

—	Kopproteīns

1.2.9.

Kukurūzas glutēna barība (19)

Produkts, kas iegūts kukurūzas cietes ražošanas procesā. Tas sastāv no klijām un kukurūzas šķīdvielām. Produktā var būt arī sasmalcināta kukurūza un kukurūzas dīgļu eļļas ekstrahēšanas pārpalikumi. Var būt pievienoti citi produkti, kas iegūti no cietes un cietes produktu rafinēšanas vai fermentēšanas

Mitrums, ja < 40 % vai > 65 %

Ja mitrums < 40 %:

—	Kopproteīns

—	Kokšķiedra

—

Ciete

1.2.10.

Kukurūzas dīglis (19)

Mannas putraimu, miltu vai cietes ražošanas produkts, ko iegūst no kukurūzas. Tas sastāv galvenokārt no kukurūzas dīgļa, ārējo apvalku daļām un endospermas daļām

Mitrums, ja < 40 % vai > 60 %

Ja mitrums < 40 %:

—	Kopproteīns

—

Koptauki

1.2.11.

Kukurūzas dīgļu rauši (19)

Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, presējot pārstrādātus kukurūzas dīgļus, un kurš var saturēt endospermas un testa daļas

Kopproteīns

Koptauki

1.2.12.

Kukurūzas dīgļu milti (19)

Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, ekstrahējot kukurūzas dīgļus.

Kopproteīns

1.2.13.

Kukurūzas dīgļu jēleļļa (19)

Eļļa, kas iegūta no kukurūzas dīgļiem

Mitrums, ja > 1 %

1.2.14.

Kukurūza, uzpūsta (19)

Produkts, ko iegūst no maltas vai šķeltas kukurūzas, apstrādājot to zem spiediena mitrumā un siltumā

Ciete

1.2.15.

Kukurūzas mērcēšanas šķidrums (19)

Graudu mērcēšanas procesā iegūtas koncentrētas šķidrās daļiņas

Mitrums, ja < 45 % vai > 65 %

Ja mitrums < 45 %:

—	Kopproteīns

1.2.16.

Cukurkururūzas skābbarība (19)

Cukurkukurūzas pārstrādes nozares blakusprodukts, kas sastāv no centra vālītēm, sēnalām un kodola pamata un kas ir kapāti un žāvēti vai presēti. Ražo, kapājot cukurkukurūzas vālītes, sēnalas un lapas kopā ar cukurkukurūzas kodoliem

Kokšķiedra

1.2.17.

Drupināta, atdīgļota kukurūza (19)

Produkts, kas iegūts, atdīgļojot drupinātu kukurūzu. Tas sastāv galvenokārt no endospermas daļiņām un var saturēt kukurūzas dīgļu daļas un ārējos apvalkus

Kokšķiedra

Ciete

1.2.18.

Kukurūzas atsijas (19)

Cietas samaltas kukurūzas daļas, kas nesatur klijas vai dīgļus vai satur ļoti nelielu to daudzumu

Kokšķiedra

Ciete

1.3.1.

Prosa

Panicum miliaceum L. graudi

1.4.1.

Auzas

Avena sativa L. un citu auzu šķirņu graudi

1.4.2.

Izlobītas auzas

Izlobīti auzu graudi. Var būt apstrādāti ar tvaiku

1.4.3.

Auzu pārslas

Produkts, ko iegūst, tvaicējot vai mikronizējot ar infrasarkanajiem stariem un placinot izlobītas auzas. Tas var saturēt nelielu daļu auzu sēnalu

Ciete

1.4.4.

Auzu atsijas

Produkts, ko iegūst, pārstrādājot izsijātas un izlobītas auzas auzu putraimos un miltos. Tas sastāv galvenokārt no auzu klijām un mazliet endospermas

Kokšķiedra

Ciete

1.4.5.

Auzu klijas

Miltu ražošanas produkts, ko iegūst no izlobītu auzu izsijātiem graudiem. Tas sastāv galvenokārt no ārējo apvalku daļām un graudu daļiņām, no kurām ir atdalīta lielākā daļa endospermas

Kokšķiedra

1.4.6.

Auzu sēnalas

Produkts, ko iegūst, izlobot auzu graudus

Kokšķiedra

1.4.7.

Auzas, uzpūstas

Produkts, ko iegūst no maltām vai šķeltām auzām, apstrādājot tās zem spiediena mitrumā un siltumā

Ciete

1.4.8.

Auzu putraimi

Tīrītas auzas ar atdalītām sēnalām

Kokšķiedra

Ciete

1.4.9.

Auzu milti

Produkts, ko iegūst, samaļot auzu graudus

Kokšķiedra

Ciete

1.4.10.

Lopbarības auzu milti

Auzu produkts ar augstu cietes saturu pēc lobīšanas

Kokšķiedra

1.4.11.

Auzu barība

Produkts, ko iegūst, pārstrādājot izsijātas un izlobītas auzas auzu putraimos un miltos. Tas sastāv galvenokārt no auzu klijām un mazliet endospermas

Kokšķiedra

1.5.1.

Kvinoja sēklas, ekstrahētas

Tīrītas kvinoja (Chenopodium quinoa Willd.) pilnsēklas, no kurām ir atdalīti saponīni, kas atrodas sēklas ārējā kārtā

1.6.1.

Šķelti rīsi

Oryza Sativa L. rīsu kodola daļa, kuras garums ir mazāks nekā trīs ceturtdaļas pilna kodola. Rīsi var būt apvārīti

Ciete

1.6.2.

Slīpēti rīsi

Lobīti rīsi, no kuriem rīsu slīpēšanas laikā ir atdalītas gandrīz visas klijas un dīglis. Rīsi var būt apvārīti

Ciete

1.6.3.

Iepriekš uzbriedināti rīsi

Produkts, ko iegūst no slīpētiem vai šķeltiem rīsiem, tos uzbriedinot

Ciete

1.6.4.

Ekstrudēti rīsi

Produkts, ko iegūst, ekstrudējot rīsu miltus

Ciete

1.6.5.

Rīsu pārslas

Produkts, ko iegūst, pārslojot iepriekš uzbriedinātus rīsu kodolus vai šķeltus rīsu kodolus

Ciete

1.6.6.

Lobīti rīsi

Nelobīti (Oryza Sativa L.) rīsi, no kuriem ir atdalīts tikai apvalks. Var būt apvārīts Lobīšanas un apstrādes procesa rezultātā var nedaudz samazināties kliju daudzums

Ciete

Kokšķiedra

1.6.7.

Malti lopbarības rīsi

Produkts, ko iegūst, maļot lopbarības rīsus, kas sastāv vai nu no zaļiem, krītainiem vai negataviem graudiem, kas atsijāti nelobītu rīsu malšanas procesā, vai arī no parastiem nelobītu rīsu graudiem, kuri ir dzelteni vai plankumaini

Ciete

1.6.8.

Rīsu milti

Produkts, ko iegūst, maļot slīpētus rīsus. Rīsi var būt apvārīti

Ciete

1.6.9.

Lobīto rīsu milti

Produkts, ko iegūst, maļot lobītos rīsus. Rīsi var būt apvārīti

Ciete

Kokšķiedra

1.6.10.

Rīsu klijas

Produkts, ko iegūst, slīpējot rīsus, un kas sastāv galvenokārt no kodola ārējām kārtām (augļapvalks, sēklas apvalks, kodols, aleirons) un daļēji no dīgļa. Rīsi var būt apvārīti vai ekstrudēti

Kokšķiedra

1.6.11.

Rīsu klijas ar kalcija karbonātu

Produkts, ko iegūst, slīpējot rīsus, un kas sastāv galvenokārt no kodola ārējām kārtām (augļapvalks, sēklas apvalks, kodols, aleirons) un daļēji no dīgļa. Var saturēt līdz 23 % kalcija karbonāta, ko izmanto kā pārstrādes palīglīdzekli. Rīsi var būt apvārīti

Kokšķiedra

Kalcija karbonāts

1.6.12.

Attaukotas rīsu klijas

Rīsu klijas, kas iegūtas no eļļas ekstrakcijas. Var būt pretspurekļa apstrāde

Kokšķiedra

1.6.13.

Rīsu kliju eļļa

Eļļa, kas iegūta no stabilizētām rīsu klijām

1.6.14.

Rīsu atsijas

Produkts, ko iegūst no rīsu miltiem un cietes, sausās vai mitrās malšanas un sijāšanas procesā. Tas sastāv galvenokārt no cietes, proteīna, taukiem un šķiedrvielām. Rīsi var būt apvārīti Var saturēt līdz 0,25 % nātrija un līdz 0,25 % sulfāta

Ciete, ja > 20 %

Kopproteīns, ja > 10 %

Koptauki, ja > 5 %

Kokšķiedra

1.6.15.

Rīsu atsijas ar kalcija karbonātu

Produkts, ko iegūst, slīpējot rīsus, un kas sastāv galvenokārt no aleirona slāņa un endospermas daļiņām Var saturēt līdz 23 % kalcija karbonāta, ko izmanto kā pārstrādes palīglīdzekli. Rīsi var būt apvārīti

Ciete

Kopproteīns

Koptauki

Kokšķiedra

Kalcija karbonāts

1.6.16.

Rīsi

Oryza sativa L. graudi. Var būt pretspurekļa apstrāde

1.6.17.

Rīsu dīgļi

Produkts, ko iegūst, slīpējot rīsus, un kas sastāv galvenokārt no dīgļa

Koptauki

Kopproteīns

1.6.18.

Rīsu dīgļu rauši

Produkts, kas rodas pēc tam, kad rīsu dīgļi ir sadrupināti ar mērķi iegūt eļļu

Kopproteīns

Koptauki

Kokšķiedra

1.6.20.

Rīsu proteīns

Rīsu cietes ražošanas produkts, ko iegūst mitrās slīpēšanas, sijāšanas, atdalīšanas, koncentrēšanas un žāvēšanas procesā

Kopproteīns

1.6.21.

Rīsu šķidrā barība

Koncentrēts šķidrs produkts, ko iegūst rīsu mitrās slīpēšanas un sijāšanas procesā

Ciete

1.6.22.

Rīsi, uzpūsti

Produkts, ko iegūst, izplešot rīsu kodolus vai šķeltus rīsu kodolus

Ciete

1.6.23.

Rīsi, fermentēti

Produkts, ko iegūst, rīsus fermentējot

Ciete

1.6.24.

Nepareizi veidoti rīsi, slīpēti/krītaini rīsi, slīpēti

Produkts, ko iegūst, rīsus slīpējot, un kas galvenokārt sastāv no veseliem vai šķeltiem nepareizi veidotiem kodoliem un/vai krītainiem kodoliem, un/vai bojātiem kodoliem, un/vai dabiski iekrāsotiem (zaļiem, sarkaniem, dzelteniem) kodoliem, un/vai parastiem lobītiem rīsu graudiem. Var būt apvārīts

Ciete

1.6.25.

Nenobrieduši rīsi, slīpēti

Produkts, ko iegūst, slīpējot rīsus, un kas sastāv galvenokārt no nenobriedušiem rīsiem un/vai krītainiem kodoliem

Ciete

1.7.1.

Rudzi

Secale cereale L. graudi

1.7.2.

Rudzu atsijas

Miltu ražošanas produkts, ko iegūst no izsijātiem rudziem. Tas sastāv galvenokārt no endospermas daļiņām, sīkām ārējo apvalku daļām un mazliet graudu atkritumu

Ciete

Kokšķiedra

1.7.3.

Rudzu barība

Miltu ražošanas produkts, ko iegūst no izsijātiem rudziem. Tas sastāv galvenokārt no ārējo apvalku daļām un graudu daļiņām, no kurām ir atdalīts mazāk endospermas nekā no rudzu klijām

Ciete

Kokšķiedra

1.7.4.

Rudzu klijas

Miltu ražošanas produkts, ko iegūst no izsijātiem rudziem. Tas sastāv galvenokārt no ārējo apvalku daļām un graudu daļiņām, no kurām ir atdalīta lielākā daļa endospermas

Ciete

Kokšķiedra

1.8.1.

Sorgo [Milo]

Sorghum bicolor (L.) Moench graudi/sēklas

1.8.2.

Sorgo, baltais

Īpašu Sorgo šķirņu graudi ar baltu sēklapvalku

1.8.3.

Sorgo barība

Žāvēts produkts, ko iegūst, atdalot sorgo cieti. Tas sastāv galvenokārt no klijām. Produktā var arī būt sausas macerācijas ūdens atliekas un tam var būt pievienoti dīgļi

Kopproteīns

1.9.1.

Plēkšņu kvieši

Plēkšņu kviešu Triticum spelta L., Triticum dicoccum Schrank, Triticum monococcum graudi

1.9.2.

Plēkšņu kviešu klijas

Plēkšņu kviešu miltu ražošanas blakusprodukts. Tas sastāv galvenokārt no ārējo apvalku un pāris plēkšņu kviešu dīgļu daļām, un dažām endospermas daļiņām

Kokšķiedra

1.9.3.

Plēkšņu kviešu sēnalas

Produkts, ko iegūst, izlobot plēkšņu kviešu graudus

Kokšķiedra

1.9.4.

Plēkšņu kviešu atsijas

Produkts, ko iegūst, pārstrādājot izsijātus un izlobītus plēkšņu kviešu graudus miltos. Tas sastāv galvenokārt no endospermas daļiņām līdz ar sīkām ārējo apvalku daļām un mazliet graudu atsijām

Kokšķiedra

Ciete

1.10.1.

Tritikāle

Triticum × Secale cereale L. Hybrid graudi

1.11.1.

Kvieši

Grains of Triticum aestivum L., Triticum durum Desf. un citu kviešu šķirņu graudi. Var būt pretspurekļa apstrāde

1.11.2.

Kviešu dīgļi

Produkts, kas iegūts no iesala labības saasnošanas un iesala tīrīšanas un kas sastāv no asniem, labības smalknes, sēnalām un šķeltiem iesalinātiem kviešu graudiem

1.11.3.

Uzbriedināti kvieši

Produkts, ko iegūst no maltiem vai šķeltiem kviešiem, apstrādājot tos zem spiediena mitrumā un siltumā

Ciete

1.11.4.

Kviešu atsijas

Miltu ražošanas blakusprodukts, ko iegūst no izsijātiem kviešu graudiem vai izlobītiem plēkšņu kviešiem. Tas sastāv galvenokārt no endospermas daļiņām līdz ar sīkām ārējo apvalku daļām un mazliet graudu atsijām

Kokšķiedra

Ciete

1.11.5.

Kviešu pārslas

Produkts, ko iegūst, tvaicējot vai mikronizējot ar infrasarkanajiem stariem un placinot izlobītus kviešus. Tas var saturēt nelielu daļu kviešu sēnalu. Var būt pretspurekļa apstrāde

Kokšķiedra

Ciete

1.11.6.

Kviešu barība

Miltu un iesala ražošanas produkts, ko iegūst no izsijātiem kviešu graudiem vai izlobītiem plēkšņu kviešiem. Tas sastāv galvenokārt no ārējo apvalku daļām un graudu daļiņām, no kurām ir atdalīts mazāk endospermas nekā no kviešu klijām

Kokšķiedra

1.11.7.

Kviešu klijas (20)

Kokšķiedra

1.11.8.

Fermentēta kviešu iesala daļiņas

Produkts, ko iegūst, kombinējot kviešu un kviešu kliju iesalošanu un fermentēšanu. Pēc tam produktu izžāvē un samaļ

Ciete

Kokšķiedra

1.11.10.

Kviešu šķiedra

Šķiedra, ko iegūst kviešu apstrādē. Tā sastāv galvenokārt no šķiedras

Mitrums, ja < 60 % vai > 80 %

Ja mitrums < 60 %:

—	Kokšķiedra

1.11.11.

Kviešu dīgļi

Miltu malšanas produkts, kas sastāv galvenokārt no placinātiem vai citādi apstrādātiem kviešu dīgļiem, kuri vēl satur endospermas un ārējo apvalku daļas

Kopproteīns

Koptauki

1.11.12.

Fermentēti kviešu dīgļi

Kviešu dīgļu fermentācijas produkts

Kopproteīns

Koptauki

1.11.13.

Kviešu dīgļu rauši

Eļļas ražošanas blakusprodukts, ko iegūst, presējot kviešu dīgļus (Triticum aestivum L., Triticum durum Desf. un citas kviešu šķirnes un plēkšņu kviešu (Triticum spelta L., Triticum dicoccum Schrank, Triticum monococcum L.) šķirnes), pie kuriem var būt palikušas endospermas un testas daļiņas

Kopproteīns

1.11.15.

Kviešu proteīns

Kviešu proteīns, ko iegūst cietes vai etanola ražošanas procesā; var būt daļēji hidrolizēts

Kopproteīns

1.11.16.

Kviešu glutēna barība

Kviešu cietes un glutēna ražošanas produkts. Tas sastāv no klijām, kurām var būt daļēji atdalīti dīgļi. Tam var būt pievienotas šķīstošas atliekas, smalcināti kvieši un citi cietes un cietes rafinēšanas vai fermentēšanas produkti

Mitrums, ja < 45 % vai > 60 %

Ja mitrums < 45 %:

—	Kopproteīns

—

Ciete

1.11.18.

Elastīgais kviešu glutēns

Kviešu proteīns, kam raksturīga liela viskoelastība, hidratēts, ar minimālo 80 % proteīna (N × 6,25) saturu un maksimālo 2 % pelnu daudzumu sausnā

Kopproteīns

1.11.19.

Šķidrā kviešu ciete

Produkts, ko cietes/glikozes un glutēna ražošanas procesā iegūst no kviešiem

Mitrums, ja < 65 % vai > 85 %

Ja mitrums < 65 %:

—

Ciete

1.11.20.

Kviešu ciete ar proteīnu, daļēji atcukurota

Produkts, ko iegūst kviešu cietes ražošanas procesā un kas galvenokārt sastāv no daļēji cukurotas cietes, šķīstošiem proteīniem un citām šķīstošām endospermas daļām

Kopproteīns

Ciete

Kopējais cukurs, aprēķināts kā saharoze

1.11.21.

Kviešu šķīdvielas

Miežu produkts, kas iegūts pēc mitrās proteīnu un cietes ekstrahēšanas. Var būt hidrolizēts

Mitrums, ja < 55 % vai > 85 %

Ja mitrums < 55 %:

—	Kopproteīns

1.11.22.

Kviešu rauga koncentrāts

Mitrs blakusprodukts, kas rodas, fermentējot kviešu cieti alkohola ražošanai

Mitrums, ja < 60 % vai > 80 %

Ja mitrums < 60 %:

—	Kopproteīns

1.11.23.

Kviešu iesala atsijas

Mehāniskas sijāšanas (izmēra frakcionēšanas) produkts, kas sastāv no maza izmēra kviešu kodoliem un to daļām, kuras atdalītas pirms iesala gatavošanas procesa

Kokšķiedra

1.11.24.

Kviešu iesals un iesala daļiņas

Produkts, kas sastāv no kviešu kodolu daļām un iesala, kurš atdalīts iesala ražošanas laikā

Kokšķiedra

1.11.25.

Kviešu iesala sēnalas

Kviešu iesala tīrīšanas produkts, kas sastāv no sēnalu un smalknes daļiņām

Kokšķiedra

1.12.2.

Graudu milti (18)

Milti, ko iegūst, samaļot graudus

Ciete

Kokšķiedra

1.12.3.

Graudu proteīna koncentrāts (18)

Koncentrēts un izžāvēts produkts, kas iegūts no graudiem pēc tam, kad no tiem raudzēšanas procesā atdalīta ciete

Kopproteīns

1.12.4.

Labības graudu atsijas (18)

Mehāniskas sijāšanas (izmēra frakcionēšanas) produkti, kas sastāv no maziem graudiem un graudu kodolu daļām, kuras var būt atdīgļotas un kuras ir atdalītas pirms graudu turpmākas pārstrādes. Tie var saturēt vairāk kokšķiedras (piemēram, apvalku) nekā nefrakcionēti graudaugi

Kokšķiedra

1.12.5.

Graudu dīgļi (18)

Miltu malšanas un cietes ražošanas produkts, kas sastāv galvenokārt no placinātiem vai citādi apstrādātiem kviešu dīgļiem, kuri vēl satur endospermas un ārējo apvalku daļas

Kopproteīns

Koptauki

1.12.6.

Atliekas no graudu destilēšanas, sīrups (18)

Graudu produkts, ko iegūst, iztvaicējot graudu fermentēšanai un destilēšanai lietoto ūdeni; to izmanto graudu spirta ražošanā

Mitrums, ja < 45 % vai > 70 %

Ja mitrums < 45 %:

—	Kopproteīns

1.12.7.

Mitri destilatoru graudi (18)

Mitrs produkts, kas sastāv no cietās masas, centrifugējot un/vai filtrējot graudu destilēšanai un fermentēšanai izmantoto ūdeni, ko izmanto graudu spirta ražošanā

Mitrums, ja < 65 % vai > 88 %

Ja mitrums < 65 %:

—	Kopproteīns

1.12.8.

Koncentrētas destilatoru šķīstošās daļas (18)

Mitrs produkts, ko iegūst alkohola ražošanas procesā, fermentējot un destilējot kviešu misu un cukura sīrupu pēc tam, kad no tā atdalītas klijas un glutēns. Var saturēt nedzīvas fermentācijā izmantoto mikroorganismu šūnas un/vai to daļas

Mitrums, ja < 65 % vai > 88 %

Ja mitrums < 65 %:

—	Kopproteīns, ja > 10 %

1.12.9.

Destilatoru graudi un šķīstošās daļas (18)

Produkts, ko iegūst alkohola ražošanas procesā, fermentējot un destilējot labības graudu misu un/vai citus cieti un cukuru saturošus produktus. Var saturēt fermentācijā izmantoto mikroorganismu nedzīvas šūnas un/vai to daļas. Var saturēt 2 % sulfāta. Var būt pretspurekļa apstrāde

Mitrums, ja < 60 % vai > 80 %

Ja mitrums < 60 %:

—	Kopproteīns

1.12.10.

Destilatoru sausie graudi

Alkohola destilēšanas produkts, ko iegūst, izžāvējot fermentētu graudu cietos pārpalikumus. Var būt pretspurekļa apstrāde

Kopproteīns

1.12.11.

Destilatoru tumšie graudi (18) [destilatoru sausie graudi un šķīstošās daļas] (18)

Alkohola destilēšanas produkts, ko iegūst, izkaltējot fermentētu graudu cietos pārpalikumus, un kam ir pievienots šķiedeņa sīrups vai iztvaicēts skalojamais ūdens. Var būt pretspurekļa apstrāde

Kopproteīns

1.12.12.

Drabiņas (18)

Brūvēšanas produkts, ko iegūst no iesalinātas un neiesalinātas labības atlikumiem un citiem cieti saturošiem produktiem, kas var saturēt apiņu daļas. Parasti to tirgo mitrā stāvoklī, bet tas var arī būt izžāvēts cietā formā. Var saturēt līdz 0,3 % dimetilpolisiloksāna, līdz 1,5 % enzīmu un līdz 1,8 % bentonīta

Mitrums, ja < 65 % vai > 88 %

Ja mitrums < 65 %:

—	Kopproteīns

1.12.13.

Izspaidas (18)

Ciets produkts, ko iegūst graudu viskija ražošanas procesā. Tas sastāv no atlikumiem, kas iegūti no iesalinātu graudu karsta ūdens ekstrakcijas. Parasti to tirgo mitrā stāvoklī pēc ekstrakta notecināšanas

Mitrums, ja < 65 % vai > 88 %

Ja mitrums < 65 %:

—	Kopproteīns

1.12.14.

Misas filtrēšanas atliekas

Ciets produkts, ko iegūst alus, iesala ekstrakta un viskija spirta ražošanas procesā. Tas sastāv no malta iesala karsta ūdens ekstrakcijas un, iespējams, citiem ar cukuru un cieti bagātiem pielikumiem. Parasti to tirgo mitrā stāvoklī pēc ekstrakta izspiešanas

Mitrums, ja < 65 % vai > 88 %

Ja mitrums < 65 %:

—	Kopproteīns

1.12.15.

Šķiedenis

Produkts, kas iesala viskija ražošanas procesā pēc pirmās destilācijas paliek pāri destilatorā

Kopproteīns, ja > 10 %

1.12.16.

Šķiedeņa sīrups

Produkts, ko iegūst iesala viskija ražošanas procesā, pēc pirmās destilācijas iztvaicējot destilatorā palikušo šķiedeni

Mitrums, ja < 45 % vai > 70 %

Ja mitrums < 45 %:

Kopproteīns

2. Eļļas augu sēklas, eļļas augu augļi un no tiem iegūti produkti

Numurs

Nosaukums

Apraksts

Obligāti jānorāda

2.1.1.

Babasu rauši

Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, presējot Orbignya šķirnes babasu palmas riekstus

Kopproteīns

Koptauki

Kokšķiedra

2.2.1.

Sējas idras sēklas

Camelina sativa L. Crantz sēklas

2.2.2.

Sējas idra, rauši

Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, presējot sējas idras sēklas

Kopproteīns

Koptauki

Kokšķiedra

2.2.3.

Sējas idras milti

Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, ekstrahējot un atbilstoši termiski apstrādājot sējas idras sēklu raušus

Kopproteīns

2.3.1.

Kakao sēnalas

Kaltētu un grauzdētu Theobroma cacao L. pupiņu apvalki

Kokšķiedra

2.3.2.

Kakao pupiņu pākstis

Produkts, ko iegūst, pārstrādājot pupiņas Theobroma cacao L.

Kokšķiedra

Kopproteīns

2.3.3.

Daļēji attīrītu kakao pupiņu milti

Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, ekstrahējot kaltētas un grauzdētas Theobroma cacao L. kakao pupiņas, no kurām ir atdalīta daļa sēnalu

Kopproteīns

Kokšķiedra

2.4.1.

Kopras rauši

Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, presējot izžāvētus kokosriekstu palmas (Cocos nucifera L.) kodolus (endospermu) un ārējo mizu (čaulu)

Kopproteīns

Koptauki

Kokšķiedra

2.4.2.

Kopra, hidrolizēti rauši

Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, presējot un ar enzīmiem hidrolizējot izžāvētus kokosriekstu palmas (Cocos nucifera L.) kodolus (endospermu) un ārējo mizu (čaulu)

Kopproteīns

Koptauki

Kokšķiedra

2.4.3.

Kopras milti

Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, ekstrahējot izžāvētus kokosriekstu palmas (Cocos nucifera L.) kodolus (endospermu) un ārējo mizu (čaulu)

Kopproteīns

2.5.1.

Kokvilnas sēklas

Kokvilnas (Gossypium spp.) sēklas, no kurām ir atdalītas šķiedras. Var būt pretspurekļa apstrāde

2.5.2.

Daļēji attīrītu kokvilnas sēklu milti

Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, ekstrahējot kokvilnas sēklas, no kurām ir atdalītas šķiedras un daļa sēnalu (maksimālais kokšķiedras saturs sausnā – 22,5 %). Var būt pretspurekļa apstrāde

Kopproteīns

Kokšķiedra

2.5.3.

Kokvilnas sēklu rauši

Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, presējot kokvilnas sēklas, no kurām atdalītas šķiedras

Kopproteīns

Kokšķiedra

Koptauki

2.6.1.

Daļēji attīrītu zemesriekstu rauši

Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, presējot daļēji attīrītus Arachis hypogaea L. un citu Arachis sugu zemesriekstus

(maksimālais kokšķiedras saturs sausnā 16 %)

Kopproteīns

Koptauki

Kokšķiedra

2.6.2.

Daļēji attīrītu zemesriekstu milti

Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, ekstrahējot daļēji attīrītu zemesriekstu raušus (maksimālais kokšķiedras saturs sausnā – 16 %)

Kopproteīns

Kokšķiedra

2.6.3.

Attīrītu zemesriekstu rauši

Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, presējot attīrītus zemesriekstus

Kopproteīns

Koptauki

Kokšķiedra

2.6.4.

Attīrītu zemesriekstu milti

Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, ekstrahējot attīrītu zemesriekstu raušus

Kopproteīns

Kokšķiedra

2.7.1.

Kapoka rauši

Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, presējot kapoka (Ceiba pentadra L. Gaertn.) sēklas

Kopproteīns

Kokšķiedra

2.8.1.

Linsēklas

Nesmalcinātas, placinātas vai maltas sējas linu (Linum usitatissimum L.) sēklas (minimālā botāniskā tīrība – 93 %). Var būt pretspurekļa apstrāde

2.8.2.

Linsēklu rauši

Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, presējot linsēklas

Kopproteīns

Koptauki

Kokšķiedra

2.8.3.

Linsēklu milti

Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, ekstrahējot un atbilstoši termiski apstrādājot linsēklu raušus. Var būt pretspurekļa apstrāde

Kopproteīns

2.8.4.

Linsēklu raušu barība

Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, presējot linsēklas Tikai tad, ja produkts ražots integrētā smalcināšanas un rafinēšanas fabrikā, tajā var būt līdz:

—	1 % lietotu atkrāsošanas mālu un filtrēšanas palīglīdzekļu (piemēram, diatomīts, amorfi silikāti un silīcijs, filosilikāti un celulozes vai koksnes šķiedras),

—	1,3 % koplecitīna,

—	2 % ziepju bāzes

Kopproteīns

Koptauki

Kokšķiedra

2.8.5.

Linsēklu miltu barība

Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, ekstrahējot un atbilstoši termiski apstrādājot linsēklu raušus. Tikai tad, ja ražots integrētās smalcināšanas un rafinēšanas iekārtās, produkts var saturēt līdz

—	1 % lietotu atkrāsošanas mālu un filtrēšanas palīglīdzekļu (piemēram, diatomīts, amorfi silikāti un silīcijs, filosilikāti un celulozes vai koksnes šķiedras),

—	1,3 % koplecitīna,

—	2 % ziepju bāzes.

Var būt pretspurekļa apstrāde

Kopproteīns

2.9.1.

Sinepju klijas

Sinepju (Brassica juncea L.) ražošanas produkts. Tas sastāv no sēklu ārējiem apvalkiem un daļiņām

Kokšķiedra

2.9.2.

Sinepju sēklu milti

Produkts, ko iegūst, no sinepju sēklām ekstrahējot ēterisko sinepju eļļu

Kopproteīns

2.10.1.

Gizotiju sēklas

Gizotiju (Guizotia abyssinica (L.F.) Cass) sēklas

2.10.2.

Gizotiju sēklu rauši

Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, presējot gizotiju sēklas (sālsskābē nešķīstošo pelnu maksimālais daudzums 3,4 %)

Kopproteīns

Koptauki

Kokšķiedra

2.11.1.

Olīvu mīkstums

Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, ekstrahējot presētas olīvas (Olea europea L.), kuras pēc iespējas atdalītas no kodoliem

Kopproteīns

Kokšķiedra

Koptauki

2.11.2.

Attaukota olīvu miltu barība

Olīveļļas ražošanas produkts, ko iegūst, ekstrahējot un atbilstoši termiski apstrādājot olīvu mīkstuma raušus, un kas pēc iespējas atdalīts no kodolu daļām. Tikai tad, ja ražots integrētās smalcināšanas un rafinēšanas iekārtās, produkts var saturēt līdz

—	1 % lietotu atkrāsošanas mālu un filtrēšanas palīglīdzekļu (piemēram, diatomīts, amorfi silikāti un silīcijs, filosilikāti un celulozes vai koksnes šķiedras),

—	1,3 % koplecitīna,

—	2 % ziepju bāzes.

Kopproteīns

Kokšķiedra

2.11.3.

Attaukoti olīvu milti

Olīveļļas ražošanas produkts, ko iegūst, ekstrahējot un atbilstoši termiski apstrādājot olīvu mīkstuma raušus, un kas pēc iespējas atdalīts no kodolu daļām.

Kopproteīns

Kokšķiedra

2.12.1.

Palmu kodolu rauši

Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, presējot palmu (Elaeis guineensis Jacq., Corozo oleifra (HBK) L.H. Bailey (Elaeis melanococca auct.)) kodolus, no kuriem pēc iespējas vairāk atdalīta čaula

Kopproteīns

Kokšķiedra

Koptauki

2.12.2.

Palmu kodolu milti

Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, ekstrahējot palmu kodolus, no kuriem pēc iespējas vairāk atdalīta čaula

Kopproteīns

Kokšķiedra

2.13.1.

Ķirbis un ķirbja sēklas

Cucurbita pepo L. un Cucurbita ģints augu sēklas

2.13.2.

Ķirbja un ķirbja sēklu rauši

Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, presējot Cucurbita pepo un Cucurbita ģints augu sēklas

Kopproteīns

Koptauki

2.14.1.

Rapšu sēklas (21)

Brassica napus L. ssp. oleifera (Metzg.) Sinsk., Indijas rapša Brassica napus L. var. Glauca (Roxb.) O.E. Schulz un rapša Brassica rapa spp. oleifera (Metzg.) Sinsk. sēklas. Minimālā botāniskā tīrība – 94 %. Var būt pretspurekļa apstrāde

2.14.2.

Rapšu sēklu rauši

Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, presējot rapšu sēklas. Var būt pretspurekļa apstrāde

Kopproteīns

Koptauki

Kokšķiedra

2.14.3.

Rupja maluma rapšu milti

Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, ekstrahējot un atbilstoši termiski apstrādājot rapšu sēklu raušus. Var būt pretspurekļa apstrāde

Kopproteīns

2.14.4.

Ekstrudētas rapšu sēklas

Produkts, ko iegūst no nesmalcinātām rapšu sēklām, apstrādājot tās mitrumā un siltumā un zem spiediena palielinot cietes želatinizāciju. Var būt pretspurekļa apstrāde

Kopproteīns

Koptauki

2.14.5.

Rapšu sēklu proteīna koncentrāts

Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, atdalot rapšu sēklu raušu vai rapšu sēklu proteīna frakciju

Kopproteīns

2.14.6.

Rapšu sēklu raušu barība

Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, presējot rapšu sēklas. Tikai tad, ja ražots integrētās smalcināšanas un rafinēšanas iekārtās, produkts var saturēt līdz

—	1 % lietotu atkrāsošanas mālu un filtrēšanas palīglīdzekļu (piemēram, diatomīts, amorfi silikāti un silīcijs, filosilikāti un celulozes vai koksnes šķiedras),

—	1,3 % koplecitīna,

—	2 % ziepju bāzes.

Var būt pretspurekļa apstrāde

Kopproteīns

Koptauki

Kokšķiedra

2.14.7.

Rapšu miltu barība

Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, ekstrahējot un atbilstoši termiski apstrādājot rapšu sēklu raušus. Tikai tad, ja ražots integrētās smalcināšanas un rafinēšanas iekārtās, produkts var saturēt līdz

—	1 % lietotu atkrāsošanas mālu un filtrēšanas palīglīdzekļu (piemēram, diatomīts, amorfi silikāti un silīcijs, filosilikāti un celulozes vai koksnes šķiedras),

—	1,3 % koplecitīna,

—	2 % ziepju bāzes.

Var būt pretspurekļa apstrāde

Kopproteīns

2.15.1.

Safloras sēklas

Safloras (Carthamus tinctorius L.) sēklas

2.15.2.

Daļēji attīrītu safloras sēklu milti

Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, ekstrahējot daļēji attīrītas safloras sēklas

Kopproteīns

Kokšķiedra

2.15.3.

Safloras sēnalas

Produkts, ko iegūst, izlobot safloras sēklas

Kokšķiedra

2.16.1.

Sezama sēklas

Sesamum indicum L. sēklas

2.17.1.

Daļēji izlobītas sezama sēklas

Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, atdalot daļu sēnalu

Kopproteīns

Kokšķiedra

2.17.2.

Sezama sēnalas

Produkts, ko iegūst, izlobot sezama sēklas

Kokšķiedra

2.17.3.

Sezama sēklu rauši

Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, presējot sezama sēklas (sālsskābē nešķīstošo pelnu maksimālais daudzums 5 %)

Kopproteīns

Kokšķiedra

Koptauki

2.18.1.

Grauzdētas sojas pupiņas

Sojas pupiņas (Glycine max. L. Merr.), kas pakļautas attiecīgai termiskai apstrādei (maksimālā ureāzes aktivitāte 0,4 mg N/g × min.) Var būt pretspurekļa apstrāde

2.18.2.

Sojas pupiņu rauši

Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, presējot sojas pupiņas

Kopproteīns

Koptauki

Kokšķiedra

2.18.3.

Sojas pupiņu milti

Eļļas ražošanas produkts, ko no sojas pupiņām iegūst pēc ekstrahēšanas un attiecīgas termiskās apstrādes (maksimālā ureāzes aktivitāte 0,4 mg N/g × min.)

Var būt pretspurekļa apstrāde

Kopproteīns

Kokšķiedra

ja > 8 % sausnā

2.18.4.

Izlobītu sojas pupiņu milti

Eļļas ražošanas produkts, ko no izlobītām sojas pupiņām iegūst pēc ekstrahēšanas un attiecīgas termiskās apstrādes (maksimālā ureāzes aktivitāte 0,5 mg N/g × min.) Var būt pretspurekļa apstrāde

Kopproteīns

2.18.5.

Sojas pupiņu pākstis

Produkts, ko iegūst, izlobot sojas pupiņas

Kokšķiedra

2.18.6.

Ekstrudētas sojas pupiņas

Produkts, ko iegūst no sojas pupiņām, apstrādājot tās mitrumā un siltumā un zem spiediena palielinot cietes želatinizāciju. Var būt pretspurekļa apstrāde

Kopproteīns

Koptauki

2.18.7.

Sojas pupiņu proteīna koncentrāts

Produkts, ko pēc otrreizējas ekstrahēšanas vai fermentatīvās apstrādes iegūst no izlobītām sojas pupiņām, kurām ekstrahētas taukvielas, lai samazinātu slāpekli nesaturoša ekstrakta līmeni. Var saturēt inaktivētus fermentus.

Kopproteīns

2.18.8.

Sojas pupiņu mīkstums [Sojas pupiņu pasta]

Produkts, ko iegūst, ekstrahējot sojas pupiņas pārtikas ražošanas vajadzībām

Kopproteīns

2.18.9.

Sojas pupiņu melase

Produkts, ko iegūst, pārstrādājot sojas pupiņas

Kopproteīns

Koptauki

2.18.10.

Sojas pupiņu sagatavošanas blakusprodukts

Produkts, ko iegūst, pārstrādājot sojas pupiņas, lai ražotu pārtikas izstrādājumus no sojas pupiņām

Kopproteīns

2.18.11.

Sojas pupiņas

Sojas (Glycine max L. Merr.) pupiņas

Ureāzes aktivitāte, ja > 0,4 mg N/g × min

2.18.12.

Sojas pupiņu pārslas

Produkts, ko iegūst, tvaicējot vai mikronizējot ar infrasarkanajiem stariem un placinot izlobītas sojas pupiņas (maksimālā ureāzes aktivitāte 0,4 mg N/g × min)

Kopproteīns

2.18.13.

Sojas pupiņu miltu barība

Eļļas ražošanas produkts, ko no sojas pupiņām iegūst pēc ekstrahēšanas un attiecīgas termiskās apstrādes (maksimālā ureāzes aktivitāte 0,4 mg N/g × min.) Tikai tad, ja ražots integrētās smalcināšanas un rafinēšanas iekārtās, produkts var saturēt līdz

—	1 % lietotu atkrāsošanas mālu un filtrēšanas palīglīdzekļu (piemēram, diatomīts, amorfi silikāti un silīcijs, filosilikāti un celulozes vai koksnes šķiedras),

—	1,3 % koplecitīna,

—	1,5 % ziepju bāzes.

Var būt pretspurekļa apstrāde

Kopproteīns

Kokšķiedra

ja > 8 % sausnā

2.18.14.

Izlobītu sojas pupiņu miltu barība

Eļļas ražošanas produkts, ko no izlobītām sojas pupiņām iegūst pēc ekstrahēšanas un attiecīgas termiskās apstrādes (maksimālā ureāzes aktivitāte 0,5 mg N/g × min.) Tikai tad, ja ražots integrētās smalcināšanas un rafinēšanas iekārtās, produkts var saturēt līdz

—	1 % lietotu atkrāsošanas mālu un filtrēšanas palīglīdzekļu (piemēram, diatomīts, amorfi silikāti un silīcijs, filosilikāti un celulozes vai koksnes šķiedras),

—	1,3 % koplecitīna,

—	1,5 % ziepju bāzes.

Var būt pretspurekļa apstrāde

Kopproteīns

2.18.15.

Fermentētu sojas pupiņu proteīna koncentrāts

Produkts, ko mikrobioloģiskās fermentēšanas rezultātā iegūst no izlobītām sojas pupiņām, kurām ekstrahētas taukvielas, lai samazinātu slāpekli nesaturoša ekstrakta līmeni. Tajā var būt nedzīvas fermentācijā izmantoto mikroorganismu šūnas un/vai to daļas

Kopproteīns

2.19.1.

Saulespuķu sēklas

Saulespuķu Helianthus annuus L. sēklas. Var būt pretspurekļa apstrāde

2.19.2.

Saulespuķu sēklu rauši

Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, presējot saulespuķu sēklas

Kopproteīns

Koptauki

Kokšķiedra

2.19.3.

Saulespuķu sēklu milti

Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, ekstrahējot un atbilstoši termiski apstrādājot saulespuķu sēklu raušus. Var būt pretspurekļa apstrāde

Kopproteīns

Kokšķiedra

2.19.4.

Izlobītu saulespuķu sēklu milti

Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, ekstrahējot un atbilstoši termiski apstrādājot saulespuķu sēklas, no kurām daļēji vai pilnībā atdalīts apvalks. (maksimālais kokšķiedras saturs sausnā – 27,5 %)

Kopproteīns

Kokšķiedra

2.19.5.

Saulespuķu sēklu apvalki

Produkts, ko iegūst, izlobot saulespuķu sēklas

Kokšķiedra

2.19.6.

Saulespuķu sēklu milti

Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, ekstrahējot un atbilstoši termiski apstrādājot saulespuķu sēklu raušus. Tikai tad, ja ražots integrētās smalcināšanas un rafinēšanas iekārtās, produkts var saturēt līdz

—	1 % lietotu atkrāsošanas mālu un filtrēšanas palīglīdzekļu (piemēram, diatomīts, amorfi silikāti un silīcijs, filosilikāti un celulozes vai koksnes šķiedras),

—	1,3 % koplecitīna,

—	2 % ziepju bāzes.

Var būt pretspurekļa apstrāde

Kopproteīns

2.19.7.

Barība no izlobītu saulespuķu sēklu miltiem

Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, ekstrahējot un atbilstoši termiski apstrādājot saulespuķu sēklas, no kurām daļēji vai pilnībā atdalīts apvalks. Tikai tad, ja ražots integrētās smalcināšanas un rafinēšanas iekārtās, produkts var saturēt līdz

—	1 % lietotu atkrāsošanas mālu un filtrēšanas palīglīdzekļu (piemēram, diatomīts, amorfi silikāti un silīcijs, filosilikāti un celulozes vai koksnes šķiedras),

—	1,3 % koplecitīna,

—	2 % ziepju bāzes.

(maksimālais kokšķiedras saturs sausnā – 27,5 %).

Var būt pretspurekļa apstrāde

Kopproteīns

Kokšķiedra

2.19.8.

Augsta proteīnu satura un zema celulozes satura saulespuķu miltu frakcija

Saulespuķu miltu pārstrādes produkts, ko iegūst, samaļot un frakcinējot (sijājot un frakcionējot ar gaisa plūsmu) izlobītu saulespuķu sēklu miltus.

Minimālais kopproteīna saturs – 45 %, ja mitruma saturs ir 8 %.

Maksimālais kokšķiedras saturs sausnā – 8 %, ja mitruma saturs ir 8 %.

Var būt pretspurekļa apstrāde

Kopproteīns

Kokšķiedra

2.19.9.

Augsta celulozes satura saulespuķu miltu frakcija

Saulespuķu miltu pārstrādes produkts, ko iegūst, samaļot un frakcinējot (sijājot un frakcionējot ar gaisa plūsmu) izlobītu saulespuķu sēklu miltus.

Minimālais kokšķiedras saturs – 38 %, ja mitruma saturs ir 8 %.

Minimālais kopproteīna saturs – 17 %, ja mitruma saturs ir 8 %.

Var būt pretspurekļa apstrāde

Kopproteīns

Kokšķiedra

2.20.1.

Augu eļļa un tauki (22)

Eļļa un tauki, ko iegūst no eļļas augu sēklām vai augiem (izņemot rīcineļļu no rīcinauga); tie var būt attīrīti ar hidratācijas metodi, rafinēti un/vai hidrogenēti

Mitrums, ja > 1 %

2.20.2.

Pārtikas pārstrādē izmantotas augu eļļas

Augu eļļas, ko pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji ir izmantojuši vārīšanai saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 852/2004 un kuras nav bijušas saskarē ar gaļu, dzīvnieku taukiem, zivīm vai ūdensdzīvniekiem

Mitrums, ja > 1 %

2.21.1.

Koplecitīni

Produkts, ko iegūst, ar hidratācijas metodi no eļļas augu sēklām un eļļas augu augļiem atdalot kopeļļu. Šādas kopeļļas atdalīšanas laikā var tikt pievienota citronskābe, fosforskābe vai nātrija hidroksīds vai fermenti

2.22.1.

Kaņepju sēklas

Kontrolētas Cannabis sativa L. šķirņu sēklas, kuru tetrahidrokanabiola saturs nepārsniedz Regulā (EK) Nr. 1782/2003 noteikto

2.22.2.

Kaņepju rauši

Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, presējot kaņepju sēklas

Kopproteīns

Kokšķiedra

2.22.3.

Kaņepju eļļa

Eļļa, ko iegūst, presējot kaņepes un kaņepju sēklas

Mitrums, ja > 1 %

2.23.1.

Magoņu sēklas

Papaver somniferum L. sēklas

2.23.2.

Magoņu sēklu milti

Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, ekstrahējot magoņu sēklu raušus

Kopproteīns

3. Pākšaugu sēklas un no tiem iegūti produkti

Numurs	Nosaukums	Apraksts	Obligāti jānorāda
3.1.1.	Grauzdētas pupiņas	Phaseolus spp. vai Vigna ssp. sēklas, kam veikta atbilstoša termiskā apstrāde. Var būt pretspurekļa apstrāde
3.1.2.	Pupiņu proteīna koncentrāts	Produkts, ko cietes ražošanas procesā iegūst no atdalītā pupiņu augļu ūdens	Kopproteīns
3.2.1.	Ceratonijas pākstis	Kaltēti ceratonijas koka (Ceratonia siliqua L.) augļi ar sēklām	Kokšķiedra
3.2.3.	Drupināti ceratonijas augļi	Produkts, ko iegūst, sasmalcinot kaltētus ceratonijas koka augļus (pākstis), no kuriem ir atdalītas sēklas	Kokšķiedra
3.2.4.	Ceratonijas pulveris [ceratonijas milti]	Produkts, ko iegūst, mikronizējot kaltētus ceratonijas koka augļus (pākstis), no kuriem ir atdalītas sēklas	Kokšķiedra Kopā cukuri, aprēķināti kā saharoze
3.2.5.	Ceratonijas dīgļi	Ceratonijas koka sēklu dīgļi	Kopproteīns
3.2.6.	Ceratonijas dīgļu rauši	Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, presējot ceratonijas dīgļus	Kopproteīns
3.2.7.	Ceratonijas sēklas	Sēklas (kodoli), ko iegūst no ceratoniju pākstīm un kas sastāv no endospermas, miziņas un dīgļiem	Kokšķiedra
3.2.8.	Ceratoniju sēklu miziņas	Ceratonijas sēklu miziņas, ko iegūst, izlobot ceratonijas koka sēklas	Kokšķiedra
3.3.1.	Pundurzirņi	Cicer arietinum L. sēklas
3.4.1.	Vīķi	Ervum ervilia L. sēklas
3.5.1.	Sierāboliņa sēklas	Sierāboliņa (Trigonella foenum-graecum) sēklas
3.6.1.	Guāras milti	Produkts, ko iegūst, ekstrahējot no guāras (Cyamopsis tetragonoloba (L.) Taub.) pupiņām augu līmi	Kopproteīns
3.6.2.	Guāras dīgļu milti	Produkts, ko iegūst, ekstrahējot no guāras pupiņu dīgļiem augu līmi	Kopproteīns
3.7.1.	Cūku pupas	Vicia faba L. ssp. faba var. Equina Pers. un var. minuta (Alef.) Mansf. sēklas
3.7.2.	Cūku pupu pārslas	Produkts, ko iegūst, tvaicējot vai mikronizējot ar infrasarkanajiem stariem un placinot izlobītas cūku pupas	Ciete Kopproteīns
3.7.3.	Cūku pupu apvalki [Cūku pupu pākstis]	Produkts, ko iegūst, izlobot cūku pupas, un kas sastāv galvenokārt no ārējā apvalka	Kokšķiedra Kopproteīns
3.7.4.	Izlobītas cūku pupas	Produkts, ko iegūst, izlobot cūku pupas, un kas sastāv galvenokārt no cūku pupu kodoliem	Kopproteīns Kokšķiedra
3.7.5.	Cūku pupu proteīns	Produkts, ko iegūst, maļot un ar gaisu frakcionējot cūku pupas	Kopproteīns
3.8.1.	Lēcas	Lens culinaris a.o. Medik sēklas
3.8.2.	Lēcu pākstis	Produkts, ko iegūst, izlobot lēcu sēklas	Kokšķiedra
3.9.1.	Saldās lupīnas	Lupinus ssp. sēklas ar nelielu rūgto sēklu piejaukumu
3.9.2.	Izlobītas saldās lupīnas	Izlobītas lupīnu sēklas	Kopproteīns
3.9.3.	Lupīnu apvalki; [Lupīnu pākstis]	Produkts, ko iegūst, izlobot lupīnu sēklas, kas sastāv galvenokārt no ārējā apvalka	Kopproteīns Kokšķiedra
3.9.4.	Lupīnu mīkstums	Produkts, ko iegūst pēc lupīnu sastāvdaļu ekstrahēšanas	Kokšķiedra
3.9.5.	Lupīnu atsijas	Produkts, ko iegūst lupīnu miltu ražošanas procesā. Tas sastāv galvenokārt no dīgļlapu daļiņām un mazākā apmērā no apvalkiem	Kopproteīns Kokšķiedra
3.9.6.	Lupīnu proteīns	Produkts, ko cietes ražošanas procesā iegūst no atdalītā lupīnu augļu ūdens vai pēc malšanas vai frakcionēšanas ar gaisu	Kopproteīns
3.9.7.	Lupīnu proteīna milti	Lupīnu pārstrādes produkts, lai iegūtu miltus ar augstu proteīna saturu	Kopproteīns
3.10.1.	Zeltainās pupiņas	Vigna radiata L. pupiņas
3.11.1.	Zirņi	Pisum spp. sēklas. Var būt pretspurekļa apstrāde
3.11.2.	Zirņu klijas	Zirņu miltu ražošanas produkts. Tas sastāv galvenokārt no apvalkiem, kas iegūti, mizojot un tīrot zirņus	Kokšķiedra
3.11.3.	Zirņu pārslas	Produkts, ko iegūst, tvaicējot vai mikronizējot ar infrasarkanajiem stariem un placinot izlobītas zirņu sēklas	Ciete
3.11.4.	Zirņu milti	Zirņu malšanas produkts	Kopproteīns
3.11.5.	Zirņu apvalki	Zirņu miltu ražošanas produkts. Tas sastāv galvenokārt no apvalkiem, kas iegūti, mizojot un tīrot zirņus, un mazākā apmērā no endospermas	Kokšķiedra
3.11.6.	Izlobīti zirņi	Izlobītu zirņu sēklas	Kopproteīns Kokšķiedra
3.11.7.	Zirņu atsijas	Zirņu miltu ražošanas produkts. Tas sastāv galvenokārt no dīgļlapu daļiņām un mazākā apmērā no apvalkiem	Kopproteīns Kokšķiedra
3.11.8.	Zirņu atbiras	Mehāniskas sijāšanas produkts, kas sastāv no zirņu kodolu daļām, kas atdalītas pirms turpmākas pārstrādes	Kokšķiedra
3.11.9.	Zirņu proteīns	Produkts, ko cietes ražošanas procesā iegūst no atdalītā zirņu augļu ūdens vai pēc malšanas un frakcionēšanas ar gaisu; var būt daļēji hidrolizēts	Kopproteīns
3.11.10.	Zirņu mīkstums	Produkts, ko iegūst no zirņu cietes un proteīna slapjās ekstrahēšanas. Tas sastāv galvenokārt no iekšējās šķiedras un cietes	Mitrums, ja < 70 % vai > 85 % Ciete Kokšķiedra HCl nešķīstošo pelnu daudzums, ja > 3,5 % sausnas
3.11.11.	Zirņu šķīdvielas	Produkts, ko iegūst no zirņu cietes un proteīna slapjās ekstrahēšanas. Tas sastāv galvenokārt no šķīstošiem proteīniem un oligosharīdiem	Mitrums, ja < 60 % vai > 85 % Kopā cukuri, aprēķināti kā saharoze Kopproteīns
3.11.12.	Zirņu šķiedra	Ekstrahēšanas produkts, ko iegūst pēc izlobīto zirņu malšanas un sijāšanas	Kokšķiedra
3.12.1.	Vasaras vīķi	Vicia sativa L. var. sativa un citu šķirņu sēklas
3.13.1.	Turku pupas	Lathyrus sativus L. sēklas, kam veikta atbilstoša termiskā apstrāde	Termiskās apstrādes metode
3.14.1.	Monanta vīķi	Vicia monanthos Desf. sēklas

4. Bumbuļaugi, sakņaugi un no tiem iegūti produkti

Numurs

Nosaukums

Apraksts

Obligāti jānorāda

4.1.1.

Cukurbietes

Beta vulgaris L. ssp. vulgaris var. altissima Doell. sakne

4.1.2.

Cukurbiešu stublāji un astes

Svaigs cukura ražošanas produkts, kas sastāv galvenokārt no tīrītu cukurbiešu gabaliem ar vai bez biešu lapu daļām

HCl nešķīstošo pelnu daudzums, ja > 5 % sausnas

Mitrums, ja < 50 %

4.1.3.

(Biešu) cukurs [saharoze]

Cukurs, kas ekstrahēts no cukurbietēm, izmantojot ūdeni

4.1.4.

(Cukur)biešu melase

Biešu cukura ražošanas vai rafinēšanas produkts, kas iegūts no sīrupa atliekām. Var saturēt līdz 0,5 % pretputošanas aģentu, 0,5 % pretplāvas aģentu, 2 % sulfāta un līdz 0,25 % sulfīta

Kopā cukuri, aprēķināti kā saharoze

Mitrums, ja > 28 %

4.1.5.

(Cukur)biešu melase ar daļēji atdalītu cukuru un/vai betaīnu

Produkts, ko iegūst, ar ūdens palīdzību no cukurbiešu melases ekstrahējot saharozi un/vai betaīnu. Var saturēt līdz 2 % nātrija un līdz 0,25 % sulfāta

Kopā cukuri, aprēķināti kā saharoze

Mitrums, ja > 28 %

4.1.6.

Izomaltulozes melase

Nekristalizēta frakcija, ko iegūst izomaltulozes ražošanas procesā no cukurbietēm iegūst ar saharozes enzimātisko konversiju

Mitrums, ja > 40 %

4.1.7.

Slapjais (cukur)biešu mīkstums

Cukura ražošanas produkts, kas sastāv no cukurbiešu šķēlēm, no kurām ar ūdeni ekstrahēts cukurs. Minimālais mitruma saturs: 82 %. Cukura daudzums ir neliels, un (pienskābes) fermentācijas dēļ tas samazinās līdz nullei.

HCl nešķīstošo pelnu daudzums, ja > 5 % sausnas

Mitrums, ja < 82 % vai > 92 %

4.1.8.

Presētu cukurbiešu mīkstums

Cukura ražošanas produkts, kura sastāvā ir cukurbiešu šķēles, no kurām ar ūdeni ekstrahēts cukurs un kuras ir mehāniski presētas. Maksimālais mitruma saturs: 82 %. Cukura daudzums ir neliels, un (pienskābes) fermentācijas dēļ tas samazinās līdz nullei. Var saturēt līdz 1 % sulfāta

HCl nešķīstošo pelnu daudzums, ja > 5 % sausnas

Mitrums, ja < 65 % vai > 82 %

4.1.9.

Presētu (cukur)biešu mīkstums ar melasi

Cukura ražošanas produkts, kura sastāvā ir cukurbiešu šķēles, no kurām ar ūdeni ekstrahēts cukurs, kuras ir mehāniski presētas un kurām pievienota melase. Maksimālais mitruma saturs: 82 %. Cukura daudzums samazinās (pienskābes) fermentācijas dēļ. Var saturēt līdz 1 % sulfāta

HCl nešķīstošo pelnu daudzums, ja > 5 % sausnas

Mitrums, ja < 65 % vai > 82 %

4.1.10.

Kaltētu (cukur)biešu mīkstums

Cukura ražošanas produkts, kura sastāvā ir cukurbiešu šķēles, no kurām ar ūdeni ekstrahēts cukurs un kuras ir mehāniski presētas un žāvētas. Var saturēt līdz 2 % sulfāta

HCl nešķīstošo pelnu daudzums, ja > 3,5 % sausnas

Kopējais cukurs, izteikts kā saharoze, ja > 10,5 %

4.1.11.

Kaltētu (cukur)biešu mīkstums ar melasi

Cukura ražošanas produkts, kura sastāvā ir cukurbiešu šķēles, no kurām ar ūdeni ekstrahēts cukurs, kuras ir mehāniski presētas un žāvētas un kurām pievienota melase. Var saturēt līdz 0,5 % pretputošanas aģentu un līdz 2 % sulfāta

HCl nešķīstošo pelnu daudzums, ja > 3,5 % sausnas

Kopā cukuri, aprēķināti kā saharoze

4.1.12.

Cukura sīrups

Produkts, ko iegūst cukura un/vai melases pārstrādē. Var saturēt līdz 0,5 % sulfāta un līdz 0,25 % sulfīta

Kopā cukuri, aprēķināti kā saharoze

Mitrums, ja > 35 %

4.1.13.

Cukurbiešu gabali, vārīti

Pārtikā lietojama cukurbiešu sīrupa ražošanas produkts, kas var būt presēts vai kaltēts

Ja kaltēts:

HCl nešķīstošo pelnu daudzums, ja > 3,5 % sausnas

Ja presēts:

HCl nešķīstošo pelnu daudzums, ja > 5 % sausnas

Mitrums, ja > 50 %

4.1.14.

Fruktooligosaharīdi

Produkts, ko enzimātiskā procesā iegūst no cukurbiešu cukura

Mitrums, ja > 28 %

4.1.15.

(Cukur)biešu melase, bagātināta ar betaīnu, šķidra/žāvēta (23)

Produkts, ko iegūst, ekstrahējot cukuru, izmantojot ūdeni un turpinot filtrēt cukurbiešu melasi. Iegūtais produkts satur melases sastāvdaļas un lielāku daudzumu dabiskas izcelsmes betaīna, nekā to iespējams iegūt no standarta melases. Var būt žāvēts.

Var saturēt līdz 0,5 % pretputošanas aģentu, 0,5 % pretplāvas aģentu, 2 % sulfāta un līdz 0,25 % sulfīta

Betaīna saturs

Kopā cukuri, aprēķināti kā saharoze

Mitrums, ja > 14 %

4.1.16.

Izomaltuloze

Izomaltuloze kā kristāliskā monohidrāta viela. To iegūst, ko no cukurbietēm iegūst ar saharozes enzimātisko konversiju

4.2.1.

Biešu sula

Sula, ko iegūst, presējot sarkanās bietes (Beta vulgaris convar. crassa var. conditiva) un veicot turpmāku koncentrēšanu un pasterizāciju, lai saglabātu tipisko garšu un aromātu

Mitrums, ja < 50 % vai > 60 %

HCl nešķīstošo pelnu daudzums, ja > 3,5 % sausnas

4.3.1.

Burkāni

Dzelteno un sarkano burkānu (Daucus carota L.) sakne

4.3.2.

Burkānu mizas, tvaicētas

Mitrs burkānu pārstrādes produkts, kas sastāv no mizām, kuras no burkāna saknes atdalītas ar tvaiku un kam papildus var būt pievienota želatinizēta burkānu ciete Maksimālais mitruma saturs: 97 %.

HCl nešķīstošo pelnu daudzums, ja > 3,5 % sausnas

Mitrums, ja > 97 %

4.3.3.

Burkānu sakasas

Mitrs produkts, ko burkānu un to atlieku pārstrādes procesā iegūst mehāniskas separācijas veidā. Produkts var būt termiski apstrādāts Maksimālais mitruma saturs: 97 %

HCl nešķīstošo pelnu daudzums, ja > 3,5 % sausnas

Mitrums, ja > 97 %

4.3.4.

Burkānu pārslas

Produkts, ko iegūst pārslveidīgi smalcinot dzelteno un sarkano burkānu saknes, kuras pēc tam tiek kaltētas

4.3.5.

Kaltēti burkāni

Dzelteno un sarkano burkānu saknes, neatkarīgi no sagatavošanas veida, kuras pēc tam tiek kaltētas

Kokšķiedra

4.3.6.

Kaltētu burkānu barība

Produkts, kas sastāv no iekšējā mīkstuma un ārējām mizām, kas tiek kaltētas

Kokšķiedra

4.4.1.

Cigoriņu saknes

Cichorium intybus L. saknes

4.4.2.

Cigoriņu stublāji un astes

Svaigs cigoriņu pārstrādes produkts. Tas sastāv galvenokārt no tīrītiem cigoriņu gabaliem un lapu daļām

HCl nešķīstošo pelnu daudzums, ja > 3,5 % sausnas

Mitrums, ja < 50 %

4.4.3.

Cigoriņu sēklas

Cichorium intybus L. sēklas

4.4.4.

Presēts cigoriņu mīkstums

Inulīna ražošanas produkts no Cichorium intybus L. saknēm, kurš sastāv no ekstrahētām un mehāniski izspiestām cigoriņu šķēlēm. (Šķīstošie) cigoriņu ogļhidrāti un ūdens ir daļēji atdalīti. Var saturēt līdz 1 % sulfāta un līdz 0,2 % sulfīta

Kokšķiedra

HCl nešķīstošo pelnu daudzums, ja > 3,5 % sausnas

Mitrums, ja < 65 % vai > 82 %

4.4.5.

Kaltēts cigoriņu mīkstums

Produkts, ko iegūst inulīna ražošanā no Cichorium intybus L. saknēm, kurš sastāv no ekstrahētām un mehāniski izspiestām cigoriņu šķēlēm, un vēlākā kaltēšanā. (Šķīstošie) cigoriņu ogļhidrāti ir daļēji ekstrahēti. Var saturēt līdz 2 % sulfāta un līdz 0,5 % sulfīta

Kokšķiedra

HCl nešķīstošo pelnu daudzums, ja > 3,5 % sausnas

4.4.6.

Cigoriņu sakņu pulveris

Produkts, ko iegūst, sasmalcinot, kaltējot un samaļot cigoriņu saknes. Var saturēt līdz 1 % pretsalipes aģentu

Kokšķiedra

HCl nešķīstošo pelnu daudzums, ja > 3,5 % sausnas

4.4.7.

Cigoriņu melase

Cigoriņu pārstrādes produkts, ko iegūst inulīna un oligofruktozes ražošanas laikā. Cigoriņu melase sastāv no organiska augu materiāla un minerālvielām. Var saturēt līdz 0,5 % pretputošanas aģentu.

Kopproteīns

Koppelni

Mitrums, ja < 20 % vai > 30 %

4.4.8.

Cigoriņu vināze

Cigoriņu pārstrādes blakusprodukts, ko iegūst pēc inulīna un oligofruktozes atdalīšanas un jonu apmaiņas eluēšanas. Cigoriņu vināze sastāv no organiska augu materiāla un minerālvielām. Var saturēt līdz 1 % pretputošanas aģentu.

Kopproteīns

Koppelni

Mitrums, ja < 30 % vai > 40 %

4.4.9.

Inulīns (24)

Inulīns ir fruktāns, ko ekstrahē no Cichorium intybus L. saknēm, piemēram, Inula helenium vai Helianthus tuberosus; nepastrādāts inulīns var saturēt līdz 1 % sulfāta un līdz 0,5 % sulfīta

4.4.10.

Oligofruktozes sīrups

Produkts, ko iegūst inulīna daļējā hidrolīzē no Cichorium intybus L.; nepastrādāts oligofruktozes sīrups var saturēt līdz 1 % sulfāta un līdz 0,5 % sulfīta

Mitrums, ja < 20 % vai > 30 %

4.4.11.

Oligofruktoze, kaltēta

Produkts, ko iegūst inulīna daļējā hidrolīzē no Cichorium intybus L. un vēlākā kaltēšanā

4.5.1.

Ķiploki, kaltēti

Balts vai dzeltens pulveris no tīriem, samaltiem ķiplokiem, (Allium sativum L.)

4.6.1.

Manioka [tapioka] [kasava]

Manihot esculenta Cranz saknes, neatkarīgi no to sagatavošanas veida

Mitrums, ja < 60 % vai > 70 %

4.6.2.

Manioka, kaltēta [tapioka, kaltēta]

Maniokas saknes neatkarīgi no to sagatavošanas veida, kuras pēc tam ir kaltētas

Ciete

HCl nešķīstošo pelnu daudzums, ja > 3,5 % sausnas

4.7.1.

Sīpolu mīkstums

Mitrs produkts, ko iegūst sīpolu (Allium ģints) pārstrādes laikā un kas sastāv no mizām un veseliem sīpoliem. Ja no sīpolu eļļas ražošanas procesa, tad tas galvenokārt sastāv no vārītām sīpolu atliekām

Kokšķiedra

HCl nešķīstošo pelnu daudzums, ja > 3,5 % sausnas

4.7.2.

Sīpoli, cepti

Mizoti un drupināti sīpolu gabali, kas pēc tam ir cepti

Kokšķiedra

HCl nešķīstošo pelnu daudzums, ja > 3,5 % sausnas

Koptauki

4.7.3.

Sīpolu šķīdvielas, kaltētas

Sausais produkts, ko iegūst, pārstrādājot svaigus sīpolus.. To iegūst ekstrakcijā ar spirtu un/vai ūdeni, ūdens vai spirta frakciju atdala un žāvē izsmidzinot. Tas sastāv galvenokārt no ogļhidrātiem

Kokšķiedra

4.8.1.

Kartupeļi

Solanum tuberosum L. bumbuļi

Mitrums, ja < 72 % vai > 88 %

4.8.2.

Kartupeļi, mizoti

Kartupeļi, no kuriem, izmantojot apstrādi ar tvaiku, ir atdalīta miza

Ciete

Kokšķiedra

HCl nešķīstošo pelnu daudzums, ja > 3,5 % sausnas

4.8.3.

Kartupeļu mizas, tvaicētas

Mitrs kartupeļu pārstrādes produkts, kas sastāv no mizām, kuras no kartupeļu bumbuļiem atdalītas ar tvaiku, kam papildus var būt pievienota želatinizēta kartupeļu ciete. Var būt samīcīts

Mitrums, ja > 93 %

HCl nešķīstošo pelnu daudzums, ja > 3,5 % sausnas

4.8.4.

Kartupeļu atgriezumi, neapstrādāti

Produkts, ko iegūst no kartupeļiem pārtikā lietojamu kartupeļu produktu sagatavošanas laikā, kas var būt mizoti

Mitrums, ja > 88 %

HCl nešķīstošo pelnu daudzums, ja > 3,5 % sausnas

4.8.5.

Kartupeļu sakasas

Produkts, ko kartupeļu un kartupeļu atlieku pārstrādē iegūst ar mehānisko separāciju. Produkts var būt termiski apstrādāts

Mitrums, ja > 93 %

HCl nešķīstošo pelnu daudzums, ja > 3,5 % sausnas

4.8.6.

Kartupeļi, samīcīti

Blanšēts vai vārīts un pēc tam samīcīts kartupeļu produkts

Ciete

Kokšķiedra

HCl nešķīstošo pelnu daudzums, ja > 3,5 % sausnas

4.8.7.

Kartupeļu pārslas

Produkts, ko iegūst, centrifūgā žāvējot mazgātus, mizotus vai nemizotus tvaicētus kartupeļus

Ciete

Kokšķiedra

HCl nešķīstošo pelnu daudzums, ja > 3,5 % sausnas

4.8.8.

Kartupeļu mīkstums

Kartupeļu cietes ražošanas produkts, kas sastāv no ekstrahētiem, samaltiem kartupeļiem

Mitrums, ja < 77 % vai > 88 %

4.8.9.

Kartupeļu mīkstums, kaltēts

Kaltēts kartupeļu cietes ražošanas produkts, kas sastāv no ekstrahētiem, samaltiem kartupeļiem

4.8.10.

Kartupeļu proteīns

Cietes ražošanas produkts, kas galvenokārt sastāv no proteīna vielām, kuras iegūtas pēc cietes atdalīšanas

Kopproteīns

4.8.11.

Kartupeļu proteīns, hidrolizēts

Proteīns, ko iegūst kontrolētā kartupeļu proteīnu enzimātiskā hidrolīzē

Kopproteīns

4.8.12.

Kartupeļu proteīns, fermentēts

Produkts, ko iegūst, fermentējot kartupeļu proteīnu un pēc tam žāvējot ar izsmidzināšanu

Kopproteīns

4.8.13.

Kartupeļu proteīns, fermentēts, šķidrs

Šķidrs produkts, ko iegūst kartupeļu proteīna fermentācijā

Kopproteīns

4.8.14.

Kartupeļu sula, koncentrēta

Koncentrēts kartupeļu cietes ražošanas produkts, kas sastāv no atlikušās vielas pēc šķiedras, proteīnu un cietes daļējas atdalīšanas no vesela kartupeļu mīkstuma un ūdens daļas iztvaicēšanas

Mitrums, ja < 50 % vai > 60 %

Ja mitrums < 50 %:

—	Kopproteīns

—

Koppelni

4.8.15.

Kartupeļu granulas

Kartupeļi pēc mazgāšanas, mizošanas, smalcināšanas (griešanas, pārslošanas utt.) un žāvēšanas

4.9.1.

Saldie kartupeļi

Ipomoea batatas L. gumi neatkarīgi no to sagatavošanas veida

Mitrums, ja < 57 % vai > 78 %

4.10.1.

Jeruzalemes artišoks [topinambūrs]

Helianthus tuberosus L. gumi neatkarīgi no to sagatavošanas veida

Mitrums, ja < 75 % vai > 80 %

5. Citas sēklas un augļi un no tiem iegūti produkti

Numurs	Nosaukums	Apraksts	Obligāti jānorāda
5.1.1.	Zīles	Parastā ozola Quercus robur L., klinšu ozola Quercus petraea (Matt.) Liebl., korķa ozola Quercus suber L. vai citu ozola sugu veseli augļi
5.2.1.	Izlobītas zīles	Produkts, ko iegūst pēc zīļu izlobīšanas	Kopproteīns Kokšķiedra
5.2.1.	Mandeles	Veseli vai daiviņās sadalīti Prunus dulcis augļi ar vai bez apvalka
5.2.2.	Mandeļu apvalki	Mandeļu apvalki, ko iegūst no izlobītām mandeļu sēklām, tās atdalot no kodoliem un samaļot	Kokšķiedra
5.2.3.	Mandeļu kodolu rauši	Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, presējot mandeļu kodolus	Kopproteīns Kokšķiedra
5.3.1.	Anīsa sēklas	Pimpinella anisum sēklas
5.4.1.	Žāvēts ābolu mīkstums [žāvētas ābolu čagas]	Produkts, ko iegūst Malus domestica sulas vai sidra ražošanas laikā. Tas sastāv galvenokārt no žāvēta augļu mīkstuma un mizām. No produkta var būt atdalīts pektīns	Kokšķiedra
5.4.2.	Ābolu mīkstums, presēts [ābolu čagas, presētas]	Mitrs produkts, ko iegūst ābolu sulas vai sidra ražošanas laikā. Tas sastāv galvenokārt no presēta augļu mīkstuma un mizām. No produkta var būt atdalīts pektīns	Kokšķiedra
5.4.3.	Ābolu melase	Produkts, ko iegūst pektīna ražošanā no ābolu mīkstuma. No produkta var būt atdalīts pektīns	Kopproteīns Kokšķiedra Kopeļļas un tauki, ja > 10 %
5.5.1.	Cukurbiešu sēklas	Sēklas, ko iegūst no cukurbietēm
5.6.1.	Griķi	Fagopyrum esculentum. sēklas
5.6.2.	Griķu sēnalas un klijas	Produkts, ko iegūst griķu graudu malšanas procesā	Kokšķiedra
5.6.3.	Griķu atsijas	Miltu ražošanas produkts, ko iegūst no izsijātiem griķiem. Tas sastāv galvenokārt no endospermas daļiņām, sīkām ārējo apvalku daļām un dažādām graudu daļām. Produkts nedrīkst saturēt vairāk nekā 10 % kokšķiedras	Kokšķiedra Ciete
5.7.1.	Sarkano galviņkāpostu sēklas	Brassica oleracea var. capitata f. Rubra sēklas
5.8.1.	Kanāriju spulgzāles sēklas	Phalaris canariensis. sēklas
5.9.1.	Ķimeņu sēklas	Carum carvi L. sēklas
5.12.1.	Smalcināti kastaņi	Produkts, ko iegūst kastaņu miltu ražošanā un kas sastāv galvenokārt no endospermas daļiņām, sīkām ārējo apvalku daļām un dažām kastaņu atliekām (Castanea spp.)	Kopproteīns Kokšķiedra
5.13.1.	Citrusaugļu mīkstums (25)	Produkts, ko iegūst, presējot citrusaugļus Citrus (L.) spp vai citrusaugļu sulas ražošanas laikā. No produkta var būt atdalīts pektīns. Tajā kopā var būt līdz 1 % metanola, etanola un propān-2-ola bezūdens vielā	Kokšķiedra
5.13.2	Žāvēts citrusaugļu mīkstums (25)	Produkts, ko iegūst, presējot citrusaugļus vai citrusaugļu sulas ražošanas laikā, un kas pēc tam tiek žāvēts. No produkta var būt atdalīts pektīns. Tajā kopā var būt līdz 1 % metanola, etanola un propān-2-ola bezūdens vielā	Kokšķiedra
5.14.1.	Sarkanā āboliņa sēklas	Trifolium pratense L. sēklas
5.14.2.	Baltā āboliņa sēklas	Trifolium repens L. sēklas
5.15.1.	Kafijas pupiņu apvalki	Produkts, ko iegūst no nolobītām Coffea auga sēklām	Kokšķiedra
5.16.1.	Rudzupuķu sēklas	Centaurea cyanus L. sēklas
5.17.1.	Gurķu sēklas	Cucumis sativus L. sēklas
5.18.1.	Ciprešu sēklas	Cupressus L. sēklas
5.19.1.	Dateles	Phoenix dactylifera L. augļi. Tie var būt žāvēti
5.19.2.	Dateļpalmu sēklas	Veselas Phoenix dactylifera L. sēklas	Kokšķiedra
5.20.1.	Fenheļa sēklas	Foeniculum vulgare Mill. sēklas
5.21.1.	Vīģes	Ficus carica L. augļi. Tie var būt žāvēti
5.22.1.	Augļu kauliņi (26)	Produkts, kas sastāv no riekstu vai kauleņu iekšējām ēdamajām sēklām
5.22.2.	Augļu mīkstums (26)	Produkts, ko iegūst augļu sulas un augļu biezeņa ražošanas laikā. No produkta var būt atdalīts pektīns.	Kokšķiedra
5.22.3.	Augļu mīkstums, žāvēts (26)	Produkts, ko iegūst augļu sulas un augļu biezeņa ražošanas laikā un kas pēc tam tiek žāvēts. No produkta var būt atdalīts pektīns.	Kokšķiedra
5.23.1.	Kressalāti	Lepidium sativum L. sēklas	Kokšķiedra
5.24.1.	Graudzāļu sēklas	Poaceae, Cyperaceae un Juncaceae dzimtas graudzāļu sēklas
5.25.1.	Vīnogu sēklas	No vīnogu mīkstuma atdalītas Vitis L. sēklas, no kurām nav atdalīta eļļa	Koptauki Kokšķiedra
5.25.2.	Ekstrahētas vīnogu sēklas	Produkts, ko iegūst, ekstrahējot eļļu no vīnogu sēklām	Kokšķiedra
5.25.3.	Vīnogu mīkstums [vīnogu čagas]	Vīnogu mīkstums, kas ātri izžāvēts pēc alkohola ekstrahēšanas un no kura pēc iespējas ir atdalīti kātiņi un sēklas	Kokšķiedra
5.25.4.	Vīnogu sēklu šķīdvielas	Produkts, ko iegūst no vīnogu sēklām pēc vīnogu sulas ražošanas. Tas satur galvenokārt ogļhidrātus. Tas var būt koncentrēts	Kokšķiedra
5.26.1.	Lazdu rieksti	Veseli vai daiviņās sadalīti Corylus (L.) spp. augļi ar vai bez apvalka
5.26.2.	Lazdu riekstu rauši	Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, presējot lazdu riekstu kodolus	Kopproteīns Kokšķiedra
5.27.1.	Pektīns	Pektīnu iegūst, ekstrahējot ar ūdeni (dabīgo šķirņu) attiecīgo augu materiālu, parasti citrusaugļus vai ābolus. Izgulsnēšanai drīkst lietot tikai metanolu, etanolu un propān-2-olu. Tajā kopā var būt līdz 1 % metanola, etanola un propān-2-ola bezūdens vielā. Pektīns sastāv galvenokārt no daļēji metilesterificētas poligalakturonskābes un tās amonija, nātrija, kālija un kalcija sāļiem
5.28.1.	Perillas sēklas	Perilla frutescens L. sēklas un to malšanas produkti
5.29.1.	Priežu sēklas	Pinus (L.) spp. sēklas
5.30.1.	Pistācijas	Pistacia vera L. augļi
5.31.1.	Ceļmallapu sēklas	Plantago (L.) spp. sēklas
5.32.1.	Redīsu sēklas	Raphanus sativus L. sēklas
5.33.1.	Spinātu sēklas	Spinacia oleracea L. sēklas
5.34.1.	Mārdadžu sēklas	Carduus marianus L. sēklas
5.35.1.	Tomātu mīkstums [tomātu čagas]	Produkts, ko iegūst, presējot tomātus Solanum lycopersicum L. tomātu sulas ražošanas laikā. Tas sastāv galvenokārt no tomātu mizām un sēklām	Kokšķiedra
5.36.1.	Pelašķu sēklas	Achillea millefolium L. sēklas
5.37.1.	Aprikožu kodolu rauši	Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, presējot aprikožu (Prunus armeniaca L.) kodolus. Tas var saturēt ciānūdeņražskābi	Kopproteīns Kokšķiedra
5.38.1.	Melnā kumīna rauši	Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, presējot melnā kumīna (Bunium persicum L.) sēklas	Kopproteīns Kokšķiedra
5.39.1.	Gurķenes sēklu rauši	Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, presējot gurķenes (Borago officinalis L.) sēklas	Kopproteīns Kokšķiedra
5.40.1.	Naktssveces rauši	Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, presējot naktssveces (Oenothera L.) sēklas	Kopproteīns Kokšķiedra
5.41.1.	Granātābolu rauši	Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, presējot granātābolu (Punica granatum L.) sēklas	Kopproteīns Kokšķiedra
5.42.1.	Valriekstu kodolu rauši	Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, presējot valriekstu (Juglans regia L.) kodolus	Kopproteīns Kokšķiedra

6. Zāles lopbarība un rupjā lopbarība un no tās iegūti produkti

Numurs	Nosaukums	Apraksts	Obligāti jānorāda
6.1.1.	Biešu lapas	Beta spp. lapas
6.2.1.	Graudaugi (27)	Veseli graudaugi vai to daļas. Tie var būt žāvēti, svaigi vai uzglabāti silosā
6.3.1.	Salmi (27)	Labības salmi
6.3.2.	Salmi, apstrādāti (27) (28)	Produkts, ko iegūst, attiecīgi apstrādājot labības salmus	Nātrijs, ja apstrādē lietots NaOH
6.4.1.	Āboliņa milti	Produkts, kas iegūts, sakaltējot un maļot āboliņu Trifolium ssp. Tas var saturēt līdz 20 % lucernas (Medicago sativa L. un Medicago var. Martyn) vai citas zāles lopbarības kultūras, kas ir sakaltēta un samalta vienlaikus ar āboliņu	Kopproteīns Kokšķiedra HCl nešķīstošo pelnu daudzums, ja > 3,5 % sausnas
6.5.1.	Zāles lopbarības milti (29) [zāles milti] (29) [zaļie milti] (29)	Produkts, ko iegūst, sakaltējot, samaļot, un atsevišķos gadījumos – sapresējot zāles lopbarības augus	Kopproteīns Kokšķiedra HCl nešķīstošo pelnu daudzums, ja > 3,5 % sausnas
6.6.1.	Uz lauka sakaltēta zāle [siens]	Jebkuras sugas zāle, kas sakaltēta uz lauka	HCl nešķīstošo pelnu daudzums, ja > 3,5 % sausnas
6.6.2.	Augstā temperatūrā sakaltēta zāle	Produkts, ko iegūst no zāles (visas sugas), kas (jebkādā veidā) ir mākslīgi sakaltēta	Kopproteīns Šķiedras HCl nešķīstošo pelnu daudzums, ja > 3,5 % sausnas
6.6.3.	Zāle, garšaugi, pākšaugi [zaļbarība]	Svaigi, silosā uzglabāti vai sakaltēti laukaugi, kuru sastāvā ir zāle, pākšaugi vai garšaugi, ko parasti dēvē par skābbarību, skābsienu, sienu vai zaļbarību	HCl nešķīstošo pelnu daudzums, ja > 3,5 % sausnas
6.7.1.	Kaņepju milti	Milti, ko iegūst, maļot sakaltētas Cannabis sativa L. lapas	Kopproteīns
6.7.2.	Kaņepju šķiedras	Produkts, ko iegūst, pārstrādājot zaļas, žāvētas un šķiedrainas kaņepes
6.8.1.	Cūku pupu salmi	Salmi, ko iegūst no Vicia faba L. ssp. faba var. Equina Pers. un var. minuta (Alef.) Mansf. cūku pupām
6.9.1.	Eļļas linu salmi	Eļļas linu (Linum usitatissimum L.) salmi
6.10.1.	Lucerna [sējas lucerna]	Medicago sativa L. un Medicago var. Martyn augi un to daļas	HCl nešķīstošo pelnu daudzums, ja > 3,5 % sausnas
6.10.2.	Uz lauka sakaltēta lucerna [uz lauka sakaltēta sējas lucerna]	Lucerna, sakaltēta uz lauka	HCl nešķīstošo pelnu daudzums, ja > 3,5 % sausnas
6.10.3.	Augstā temperatūrā sakaltēta lucerna [augstā temperatūrā sakaltēta sējas lucerna]	Mākslīgi sakaltēta lucerna jebkurā veidā	Kopproteīns Kokšķiedra HCl nešķīstošo pelnu daudzums, ja > 3,5 % sausnas
6.10.4.	Lucerna, ekstrudēta [sējas lucerna, ekstrudēta]	Ekstrudētas sējas lucernas granulas
6.10.5.	Lucernas milti (30) [sējas lucernas milti] (30)	Produkts, ko iegūst, sakaltējot un samaļot lucernu. Tas var saturēt līdz 20 % āboliņa vai citas zāles lopbarības kultūras, kas ir sakaltēta un samalta vienlaicīgi ar lucernu	Kopproteīns Kokšķiedra HCl nešķīstošo pelnu daudzums, ja > 3,5 % sausnas
6.10.6.	Lucernas atspiedas [sējas lucernas atspiedas]	Kaltēts produkts, ko iegūst, no lucernas izspiežot sulu	Kopproteīns Kokšķiedra
6.10.7.	Lucernas proteīna koncentrāts [sējas lucernas proteīna koncentrāts]	Produkts, ko iegūst, mākslīgi izžāvējot lucernas izspiestās sulas daļas, un kas ir centrifugēts un termiski apstrādāts, lai nogulsnētu proteīnu	Kopproteīns Karotīns
6.10.8.	Lucernas šķīdvielas	Produkts, ko iegūst, no lucernas sulas ekstrahējot proteīnus. Tas var būt žāvēts	Kopproteīns
6.11.1.	Kukurūzas skābbarība	Zea mays L. ssp. mays augi vai daļas, kas uzglabātas silosā
6.12.1.	Zirņu salmi	Pisum spp. salmi
6.13.1.	Rapšu salmi	Brassica napus L. ssp. oleifera (Metzg.) Sinsk., Indijas rapša Brassica napus L. var. glauca (Roxb.) O.E. Schulz un rapša Brassica rapa spp. oleifera (Metzg.) salmi

7. Citi augi, aļges un no tiem iegūti produkti

Numurs	Nosaukums	Apraksts	Obligāti jānorāda
7.1.1.	Aļģes (31)	Dzīvas vai pārstrādātas aļģes, tostarp svaigas, atdzesētas vai saldētas aļģes. Var saturēt līdz 0,1 % pretputošanas aģentu.	Kopproteīns Koptauki Koppelni
7.2.1.	Žāvētas aļģes (31)	Produkts, ko iegūst, žāvējot aļģes. Lai samazinātu joda saturu un aļģu dezaktivēšanu, šis produkts var būt mazgāts. Var saturēt līdz 0,1 % pretputošanas aģentu.	Kopproteīns Koptauki Koppelni
7.3.1.	Aļģu milti (31)	Aļģu eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, ekstrahējot aļģes. Aļģes ir dezaktivētas. Var saturēt līdz 0,1 % pretputošanas aģentu	Kopproteīns Koptauki Koppelni
7.4.1.	Aļģu eļļa (31)	Eļļa, ko iegūst, ekstrahējot aļģes. Var saturēt līdz 0,1 % pretputošanas aģentu	Mitrums, ja > 1 %
7.5.1.	Aļģu ekstrakts (31) [aļģu pārtvaices produkts] (31)	Ūdeni saturošs vai alkoholisks aļģu ekstrakts, kas satur galvenokārt ogļhidrātus. Var saturēt līdz 0,1 % pretputošanas aģentu
7.6.1.	Jūraszāļu milti	Produkts, ko iegūst, žāvējot un sasmalcinot lielaļģes, jo īpaši brūnās aļģes. Šis produkts var būt mazgāts, lai samazinātu joda saturu. Var saturēt līdz 0,1 % pretputošanas aģentu	Koppelni
7.3.1.	Mizas (31)	Tīrītas un žāvētas koku vai krūmu mizas	Kokšķiedra
7.4.1.	Ziedi (31), kaltēti	Uzturā lietojamu augu sakaltētu ziedu visas daļas un to sastāvdaļas	Kokšķiedra
7.5.1.	Kaltēti brokoļi	Produkts, ko iegūst, sakaltējot Brassica oleracea L. augus, kas pirms tam ir nomazgāti, sasmalcināti (griešana, pārslošana utt.) un no kuriem atdalīts ūdens
7.6.1.	(Cukur)niedru melase	Sīrupveida produkts, ko iegūst, ražojot vai rafinējot cukuru no Saccharum L. Var saturēt līdz 0,5 % pretputošanas aģentu, 0,5 % pretplāvas aģentu,3,5 % sulfāta un līdz 0,25 % sulfīta	Kopā cukuri, aprēķināti kā saharoze Mitrums, ja > 30 %
7.6.2.	(Cukur)niedru melase, daļēji atcukurota	Produkts, ko iegūst, ar ūdens palīdzību no cukurniedru melases ekstrahējot saharozi	Kopā cukuri, aprēķināti kā saharoze Mitrums, ja > 28 %
7.6.3.	(Niedru)cukurs [saharoze]	Cukurs, kas ekstrahēts no cukurniedrēm, izmantojot ūdeni
7.6.4.	Cukurniedru rauši	Produkts, ko iegūst, ar ūdens palīdzību no cukurniedrēm ekstrahējot cukuru. Tas sastāv galvenokārt no šķiedras	Kokšķiedra
7.7.1.	Kaltētas lapas (31)	Uzturā lietojamu augu žāvētas lapas un to daļas	Kokšķiedra
7.8.1.	Lignoceluloze	Produkts, ko iegūst, mehāniski pārstrādājot neapstrādātu, dabiski kaltētu koksni, un kas sastāv galvenokārt no lignocelulozes. Ņem vērā mikroelementu dabisko saturu	Kokšķiedra
7.8.2.	Pulverveida celuloze	Produkts, ko iegūst, lignīnu sadalot, atdalot un turpmāk attīrot kā celulozi no neapstrādātas koksnes augu šķiedras, un ko modificē, izmantojot tikai mehānisko pārstrādi Neitrāla mazgāšanas līdzekļa šķiedras (NDF) vismaz 87 %	Kokšķiedra
7.9.1.	Lakricas saknes	Glycyrrhiza L. sakne
7.10.1.	Piparmētra	Produkts, ko iegūst, sakaltējot augu Mentha apicata, Mentha piperita vai Mentha viridis (L.) virszemes daļas, neatkarīgi no to sagatavošanas veida
7.11.1.	Spināti, kaltēti	Produkts, ko iegūst, sakaltējot augu Spinacia oleracea L., neatkarīgi no tā sagatavošanas veida
7.12.1.	Majove juka	Yucca schidigera Roezl. pulveris	Kokšķiedra
7.12.2.	Yucca schidigera sula	Produkts, ko iegūst, sagriežot un presējot Yucca Schidigera kātus, kas sastāv galvenokārt no ogļhidrātiem
7.13.1.	Augu izcelsmes ogleklis [kokogles]	Produkts, ko iegūst, karbonizējot organiskos augu materiālus	Kokšķiedra
7.14.1.	Koksne (31)	Ķīmiski neapstrādāta koksne vai tās šķiedras	Kokšķiedra
7.15.1.	Vasklapainās naktenes milti	Produkts, ko iegūst, sakaltējot un samaļot Solanum glaucophyllum lapas	Kokšķiedra Vitamīns D3

8. Piena produkti un no tiem iegūti produkti

Šajā nodaļā uzskaitītās barības sastāvdaļas atbilst Regulas (EK) Nr. 1069/2009 un Regulas (ES) Nr. 142/2011 prasībām, un tām var būt piemērojami Regulā (EK) Nr. 999/2001 paredzētie lietošanas ierobežojumi.

Numurs

Nosaukums

Apraksts

Obligāti jānorāda

8.1.1.

Sviests un sviesta produkti

Sviests un produkti, kas iegūti sviesta ražošanas vai pārstrādes procesā (piemēram, sviesta serums), ja nav minēti atsevišķi

Kopproteīns

Koptauki

Laktoze

Mitrums, ja > 6 %

8.2.1.

Paniņas, paniņu pulveris (32)

Produkts, ko iegūst, kuļot sviestu no krējuma, vai līdzīgos procesos.

Var izmantot koncentrēšanu un/vai žāvēšanu.

Ja īpaši pagatavoti kā barība, var saturēt:

—	līdz 0,5 % fosfātu, piem., polifosfātus (piem., nātrija heksametafosfāts), difosfātus (piem., tetranātrija pirofosfāts), ko izmanto viskozitātes samazināšanai un proteīna stabilizēšanai pārstrādes laikā,

—	līdz 0,3 % neorganiskās skābes: sērskābe, sālsskābe, fosforskābe, ko daudzos pārstrādes procesu posmos izmanto pH regulācijai;

—	līdz 0,5 % sārmu, piemēram, nātrijs, kālijs, kalcijs, magnija hidroksīds, ko daudzos pārstrādes procesu posmos izmanto pH regulācijai,

—	līdz 2 % nesējvielu, piemēram, silīcija dioksīds, pentanātrija trifosfāts, trikalcija fosfāts, ko izmanto pulvera plūstamības uzlabošanai,

Kopproteīns

Koptauki

Laktoze

Mitrums, ja > 6 %

8.3.1.

Kazeīns

Produkts, ko iegūst, žāvējot no vājpiena vai paniņām ar skābēm vai himozīnu

Kopproteīns

Mitrums, ja > 10 %

8.4.1.

Kazeināts

Produkts, ko iegūst no biezpiena vai kazeīna, izmantojot neitralizējošas vielas un žāvēšanu

Kopproteīns

Mitrums, ja > 10 %

8.5.1.

Siers un siera produkti

Siers un produkti, kas iegūti no siera un no produktiem uz piena bāzes

Kopproteīns

Koptauki

8.6.1.

Pirmpiens/pirmpiena pulveris (32)

Zīdītāju dzīvnieku piena dziedzeru sekrēts laikā līdz piecām dienām pēc atnešanās. Var izmantot koncentrēšanu un/vai žāvēšanu.

Kopproteīns

8.7.1.

Piena pārstrādes blakusprodukti

Piena pārstrādes procesu blakusprodukti (ieskaitot, bet ne tikai: piena pārstrādes izejvielu atlikumi, centrifūgu vai separatoru nosēdumi, pienu saturoši ūdeņi, piena minerālvielas).

Ja īpaši pagatavoti kā barība, var saturēt:

—	līdz 0,5 % fosfātu, piem., polifosfātus (piem., nātrija heksametafosfāts), difosfātus (piem., tetranātrija pirofosfāts), ko izmanto viskozitātes samazināšanai un proteīna stabilizēšanai pārstrādes laikā,

—	līdz 0,3 % neorganiskās skābes: sērskābe, sālsskābe, fosforskābe, ko daudzos ražošanas procesu posmos izmanto pH regulācijai;

—	līdz 0,5 % sārmu, piem., nātrijs, kālijs, kalcijs, magnija hidroksīds, ko daudzos ražošanas procesu posmos izmanto pH regulācijai,

—	līdz 2 % nesējvielu, piemēram, silīcija dioksīds, pentanātrija trifosfāts, trikalcija fosfāts, ko izmanto pulvera plūstamības uzlabošanai,

Mitrums

Kopproteīns

Koptauki

Kopā cukuri, aprēķināti kā saharoze

8.8.1.

Fermentēta piena produkti

Produkti, kas iegūti piena fermentācijā (piemēram, jogurts u. c.)

Kopproteīns

Koptauki

8.9.1.

Laktoze

Cukurs, ko iegūst no piena vai sūkalām ar attīrīšanu un žāvēšanu

Mitrums, ja > 5 %

8.10.1.

Piens/piena pulveris (32)

Piena dziedzeru normālas darbības sekrēts no vienas vai vairākām slaukšanas reizēm. Var izmantot koncentrēšanu un/vai žāvēšanu.

Kopproteīns

Koptauki

Mitrums, ja > 5 %

8.11.1.

Vājpiens/vājpiena pulveris (32)

Piens, kura tauku saturs samazināts ar separēšanu

Var izmantot koncentrēšanu un/vai žāvēšanu.

Kopproteīns

Mitrums, ja > 5 %

8.12.1.

Piena tauki

Produkts, ko iegūst, krejojot pienu

Koptauki

8.13.1.

Piena olbaltumvielu pulveris

Produkts, ko iegūst, žāvējot ar ķīmiskām vai fizikālām metodēm no piena izdalītas olbaltumvielas

Kopproteīns

Mitrums, ja > 8 %

8.14.1.

Kondensēts un ietvaicēts piens un to produkti

Kondensēts un ietvaicēts piens un produkti, kas rodas šo produktu ražošanas vai pārstrādes procesā

Kopproteīns

Koptauki

Mitrums, ja > 5 %

8.15.1.

Piena permeāts/piena permeāta pulveris (32)

Produkts, ko iegūst no piena filtrācijas (ultrafiltrācijas, nanofiltrācijas vai mikrofiltrācijas) šķidrās fāzes un no kura var būt daļēji izdalīta laktoze.

Var izmantot apgriezto osmozi un koncentrēšanu, un/vai žāvēšanu.

Koppelni

Kopproteīns

Laktoze

Mitrums, ja > 8 %

8.16.1.

Piena retentāts/piena retentāta pulveris (32)

Produkts, kas piena filtrēšanas (ultrafiltrācijas, nanofiltrācijas vai mikrofiltrācijas) rezultātā rodas uz membrānas.

Var izmantot koncentrēšanu un/vai žāvēšanu.

Kopproteīns

Koppelni

Laktoze

Mitrums, ja > 8 %

8.17.1.

Sūkalas/sūkalu pulveris (32)

Siera, biezpiena vai kazeīna ražošanas vai tiem līdzīgu procesu produkts.

Var izmantot koncentrēšanu un/vai žāvēšanu.

Ja īpaši pagatavoti kā barība, var saturēt:

—	līdz 0,5 % fosfātu, piem., polifosfātus (piem., nātrija heksametafosfāts), difosfātus (piem., tetranātrija pirofosfāts), ko izmanto viskozitātes samazināšanai un proteīna stabilizēšanai pārstrādes laikā,

—	līdz 0,3 % neorganiskās skābes: sērskābe, sālsskābe, fosforskābe, ko daudzos ražošanas procesu posmos izmanto pH regulācijai;

—	līdz 0,5 % sārmu, piem., nātrijs, kālijs, kalcijs, magnija hidroksīds, ko daudzos ražošanas procesu posmos izmanto pH regulācijai,

—	līdz 2 % nesējvielu, piemēram, silīcija dioksīds, pentanātrija trifosfāts, trikalcija fosfāts, ko izmanto pulvera plūstamības uzlabošanai,

Kopproteīns

Laktoze

Mitrums, ja > 8 %

Koppelni

8.18.1.

Bezlaktozes sūkalas/bezlaktozes sūkalu pulveris (32)

Sūkalas, no kurām daļēji izdalīta laktoze.

Var izmantot koncentrēšanu un/vai žāvēšanu.

Ja īpaši pagatavoti kā barība, var saturēt:

—	līdz 0,5 % fosfātu, piem., polifosfātus (piem., nātrija heksametafosfāts), difosfātus (piem., tetranātrija pirofosfāts), ko izmanto viskozitātes samazināšanai un proteīna stabilizēšanai pārstrādes laikā,

—	līdz 0,3 % neorganiskās skābes: sērskābe, sālsskābe, fosforskābe, ko daudzos ražošanas procesu posmos izmanto pH regulācijai;

—	līdz 0,5 % sārmu, piem., nātrijs, kālijs, kalcijs, magnija hidroksīds, ko daudzos ražošanas procesu posmos izmanto pH regulācijai,

—	līdz 2 % nesējvielu, piemēram, silīcija dioksīds, pentanātrija trifosfāts, trikalcija fosfāts, ko izmanto pulvera plūstamības uzlabošanai,

Kopproteīns

Laktoze

Mitrums, ja > 8 %

Koppelni

8.19.1.

Sūkalu proteīns/sūkalu proteīna pulveris (32)

Produkts, kas iegūts, žāvējot ar ķīmiskām vai fizikālām metodēm no piena sūkalām izdalītas olbaltumvielas. Var izmantot koncentrēšanu un/vai žāvēšanu.

Ja īpaši pagatavoti kā barība, var saturēt:

—	līdz 0,5 % fosfātu, piem., polifosfātus (piem., nātrija heksametafosfāts), difosfātus (piem., tetranātrija pirofosfāts), ko izmanto viskozitātes samazināšanai un proteīna stabilizēšanai pārstrādes laikā,

—	līdz 0,3 % neorganiskās skābes: sērskābe, sālsskābe, fosforskābe, ko daudzos ražošanas procesu posmos izmanto pH regulācijai;

—	līdz 0,5 % sārmu, piem., nātrijs, kālijs, kalcijs, magnija hidroksīds, ko daudzos ražošanas procesu posmos izmanto pH regulācijai,

—	līdz 2 % nesējvielu, piemēram, silīcija dioksīds, pentanātrija trifosfāts, trikalcija fosfāts, ko izmanto pulvera plūstamības uzlabošanai,

Kopproteīns

Mitrums, ja > 8 %

8.20.1.

Demineralizētas bezlaktozes sūkalas/demineralizētu bezlaktozes sūkalu pulveris (32)

Sūkalas, no kurām daļēji izdalīta laktoze un minerālvielas.

Var izmantot koncentrēšanu un/vai žāvēšanu.

Ja īpaši pagatavoti kā barība, var saturēt:

—	līdz 0,5 % fosfātu, piem., polifosfātus (piem., nātrija heksametafosfāts), difosfātus (piem., tetranātrija pirofosfāts), ko izmanto viskozitātes samazināšanai un proteīna stabilizēšanai pārstrādes laikā,

—	līdz 0,3 % neorganiskās skābes: sērskābe, sālsskābe, fosforskābe, ko daudzos ražošanas procesu posmos izmanto pH regulācijai;

—	līdz 0,5 % sārmu, piem., nātrijs, kālijs, kalcijs, magnija hidroksīds, ko daudzos ražošanas procesu posmos izmanto pH regulācijai,

—	līdz 2 % nesējvielu, piemēram, silīcija dioksīds, pentanātrija trifosfāts, trikalcija fosfāts, ko izmanto pulvera plūstamības uzlabošanai,

Kopproteīns

Laktoze

Koppelni

Mitrums, ja > 8 %

8.21.1.

Sūkalu permeāts/sūkalu permeāta pulveris (32)

Produkts, ko iegūst no sūkalu filtrācijas (ultrafiltrācijas, nanofiltrācijas vai mikrofiltrācijas) šķidrās fāzes un no kura var būt daļēji izdalīta laktoze. Var izmantot apgriezto osmozi un koncentrēšanu, un/vai žāvēšanu.

Ja īpaši pagatavoti kā barība, var saturēt:

—	līdz 0,5 % fosfātu, piem., polifosfātus (piem., nātrija heksametafosfāts), difosfātus (piem., tetranātrija pirofosfāts), ko izmanto viskozitātes samazināšanai un proteīna stabilizēšanai pārstrādes laikā,

—	līdz 0,3 % neorganiskās skābes: sērskābe, sālsskābe, fosforskābe, ko daudzos ražošanas procesu posmos izmanto pH regulācijai;

—	līdz 0,5 % sārmu, piem., nātrijs, kālijs, kalcijs, magnija hidroksīds, ko daudzos ražošanas procesu posmos izmanto pH regulācijai,

—	līdz 2 % nesējvielu, piemēram, silīcija dioksīds, pentanātrija trifosfāts, trikalcija fosfāts, ko izmanto pulvera plūstamības uzlabošanai,

Koppelni

Kopproteīns

Laktoze

Mitrums, ja > 8 %

8.22.1.

Sūkalu retentāts/sūkalu retentāta pulveris (32)

Produkts, kas sūkalu filtrācijas (ultrafiltrācijas, nanofiltrācijas vai mikrofiltrācijas) rezultātā saglabājas uz membrānas.

Var izmantot koncentrēšanu un/vai žāvēšanu.

Ja īpaši pagatavoti kā barība, var saturēt:

—	līdz 0,5 % fosfātu, piem., polifosfātus (piem., nātrija heksametafosfāts), difosfātus (piem., tetranātrija pirofosfāts), ko izmanto viskozitātes samazināšanai un proteīna stabilizēšanai pārstrādes laikā,

—	līdz 0,3 % neorganiskās skābes: sērskābe, sālsskābe, fosforskābe, ko daudzos ražošanas procesu posmos izmanto pH regulācijai;

—	līdz 0,5 % sārmu, piem., nātrijs, kālijs, kalcijs, magnija hidroksīds, ko daudzos ražošanas procesu posmos izmanto pH regulācijai,

—	līdz 2 % nesējvielu, piemēram, silīcija dioksīds, pentanātrija trifosfāts, trikalcija fosfāts, ko izmanto pulvera plūstamības uzlabošanai,

Kopproteīns

Koppelni

Laktoze

Mitrums, ja > 8 %

9. Sauszemes dzīvnieku produkti un no tiem iegūti produkti

Numurs	Nosaukums	Apraksts	Obligāti jānorāda
9.1.1.	Dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti (33)	Sauszemes siltasiņu dzīvnieki vai to daļas, svaigas saldētas, vārītas, apstrādātas ar skābi vai kaltētas	Kopproteīns Koptauki Mitrums, ja > 8 %
9.2.1.	Dzīvnieku tauki (34)	Produkts, kas sastāv no sauszemes dzīvnieku, tostarp bezmugurkaulnieku, taukiem, izņemot tādas sugas, kas ir patogēnas cilvēkiem un dzīvniekiem visos to dzīves posmos. Ja ekstrahē ar šķīdinātājiem, var saturēt līdz 0,1 % heksāna	Koptauki Mitrums, ja > 1 %
9.3.1.	Apikultūras blakusprodukti	Pārstrādāts vai nepārstrādāts medus, bišu vasks, peru pieniņš, propoliss, ziedputekšņi	Kopā cukuri, aprēķināti kā saharoze
9.4.1.	Pārstrādātas dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielas (34)	Produkts, ko iegūst, karsējot, kaltējot un smalcinot visu sauszemes dzīvnieku, tostarp bezmugurkaulnieku, vai tā daļas, izņemot sugas, kas ir patogēnas cilvēkiem un dzīvniekiem visos to dzīves posmos, un no kura var būt daļēji ekstrahēti vai fizikāli atdalīti tauki. Ja ekstrahē ar šķīdinātājiem, var saturēt līdz 0,1 % heksāna	Kopproteīns Koptauki Koppelni Mitrums, ja > 8 %
9.5.1.	Želatīna ražošanas procesa proteīni (34)	Kaltētas dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielas, kas iegūtas želatīna ražošanas procesā, ja tas iegūts no Regulā (EK) Nr. 853/2004 minētajām izejvielām	Kopproteīns Koptauki Koppelni Mitrums, ja > 8 %
9.6.1.	Dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielu hidrolizāts (34)	Polipeptīdi, peptīdi un aminoskābes un to maisījumi, ko iegūst dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu hidrolīzē un ko var koncentrēt ar žāvēšanu	Kopproteīns Mitrums, ja > 8 %
9.7.1.	Asins milti (34)	Produkts, ko iegūst, termiski apstrādājot kautu siltasiņu dzīvnieku asinis	Kopproteīns Mitrums, ja > 8 %
9.8.1.	Asins produkti (33)	Produkti, ko iegūst, termiski apstrādājot kautu siltasiņu dzīvnieku asinis vai asiņu frakcijas; tiem pieskaitāma žāvēta/saldēta/šķidra asins plazma, žāvētas asinis, žāvēti/saldēti/šķidri sarkanie asinsķermenīši, vai to frakcijas un maisījumi	Kopproteīns Mitrums, ja > 8 %
9.9.1.	Ēdināšanas atkritumi [ēdināšanai izmantojamie pārtikas atkritumi]	Visi pārtikas atkritumi, kas satur dzīvnieku izcelsmes materiālus, tostarp restorānos, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos un virtuvēs, arī centrālajās virtuvēs un mājsaimniecību virtuvēs, cepšanai lietotu eļļu	Kopproteīns Koptauki Koppelni Mitrums, ja > 8 %
9.10.1.	Kolagēns (34)	Proteīna produkts, ko iegūst no dzīvnieku kauliem, ādām un cīpslām	Kopproteīns Mitrums, ja > 8 %
9.11.1.	Spalvu milti	Produkts, ko iegūst, žāvējot un termiski apstrādājot kautu dzīvnieku spalvas, tas var būt hidrolizēts	Kopproteīns Mitrums, ja > 8 %
9.12.1.	Želatīns (34)	Dabīgs šķīstošs želējošs vai neželējošs proteīns, ko iegūst no dzīvnieku kaulu, ādu un cīpslu kolagēna, ko daļēji hidrolizējot	Kopproteīns Mitrums, ja > 8 %
9.13.1.	Dradži (34)	Produkts, ko iegūst no speķa, taukaudiem, un citiem ar ekstrakciju iegūtiem vai fiziski izņemtiem dzīvnieku izcelsmes taukiem, svaigs, saldēts vai kaltēts. Ja ekstrahē ar šķīdinātājiem, var saturēt līdz 0,1 % heksāna	Kopproteīns Koptauki Koppelni Mitrums, ja > 8 %
9.14.1.	Dzīvnieku izcelsmes produkti (33)	Agrākie pārtikas produkti, kas satur dzīvnieku izcelsmes produktus; apstrādāti vai neapstrādāti, piemēram, svaigi, saldēti, kaltēti	Kopproteīns Koptauki Mitrums, ja > 8 %
9.15.1.	Olas	Veselas Gallus gallus L. olas ar čaumalu vai bez tās
9.15.2.	Olas baltums	Produkts, ko iegūst pēc olas čaumalas un olas dzeltenuma atdalīšanas, pasterizēts vai denaturēts	Kopproteīns Denaturizēšanas metode, ja vajadzīgs
9.15.3.	Olu produkti, kaltēti	Produkti, kas sastāv no pasterizētām kaltētām olām bez čaumalas, vai kaltēta olas baltuma un kaltēta olu dzeltenuma maisījuma dažādās attiecībās	Kopproteīns Koptauki Mitrums, ja > 5 %
9.15.4.	Cukurots olu pulveris	Kaltētas veselas olas vai to daļas	Kopproteīns Koptauki Mitrums, ja > 5 % Kopā cukuri, aprēķināti kā saharoze
9.15.5.	Olu čaumalas, kaltētas	Produkts, ko iegūst no mājputnu olām pēc to satura (olas dzeltenuma un baltuma) savākšanas. Čaumalas ir kaltētas	Koppelni
9.16.1.	Dzīvi sauszemes bezmugurkaulnieki (33)	Dzīvi sauszemes bezmugurkaulnieki visos dzīves posmos, izņemot sugas, kuras negatīvi ietekmē augu, dzīvnieku un cilvēku veselību
9.16.2.	Nedzīvi sauszemes bezmugurkaulnieki (33)	Nedzīvi sauszemes bezmugurkaulnieki visos dzīves posmos, izņemot sugas, kuras negatīvi ietekmē augu, dzīvnieku un cilvēku veselību, ar vai bez apstrādes, bet kuri nav pārstrādāti, kā minēts Regulā (EK) Nr. 1069/2009	Kopproteīns Koptauki Koppelni

10. Zivis, citi ūdensdzīvnieki un no tiem iegūtie produkti

Numurs	Nosaukums	Apraksts	Obligāti jānorāda
10.1.1.	Ūdens bezmugurkaulnieki (35)	Jūras vai saldūdens bezmugurkaulnieki visos dzīves posmos vai to daļas, izņemot cilvēkiem un dzīvniekiem patogēnās sugas; apstrādāti vai neapstrādāti, piemēram, svaigi, saldēti, kaltēti	Kopproteīns Koptauki Koppelni
10.2.1.	Ūdensdzīvnieku blakusprodukti (35)	Kuru izcelsme ir iestādēs vai uzņēmumos, kuros sagatavo vai ražo produktus cilvēku pārtikai; apstrādāti vai neapstrādāti, piemēram, svaigi, saldēti, kaltēti	Kopproteīns Koptauki Koppelni
10.3.1.	Vēžveidīgo milti (36)	Produkts, ko iegūst, karsējot, presējot un kaltējot vēžveidīgos vai to daļas, arī savvaļas un akvakultūrā audzētās garneles	Kalcijs HCl nešķīstoši pelni, ja > 5 %
10.4.1.	Zivis (36)	Zivis vai to daļas: svaigas, saldētas, sagatavotas, apstrādātas ar skābi vai kaltētas	Kopproteīns Mitrums, ja > 8 %
10.4.2.	Zivju milti (36)	Produkts, ko iegūst, termiski apstrādājot, presējot un kaltējot zivis vai to daļas, un kam pirms kaltēšanas pievienotas zivju šķīstošās atliekas	Kopproteīns Koptauki Koppelni, ja > 20 % Mitrums, ja > 8 %
10.4.3.	Zivju šķīstošās atliekas	Kondensēts produkts, ko iegūst, ražojot zivju miltus, un kas ir atdalīts un stabilizēts paskābinot vai kaltējot	Kopproteīns Koptauki Mitrums, ja > 5 %
10.4.4.	Hidrolizēts zivju proteīns	Produkts, ko iegūst zivju vai to daļu hidrolīzē ar skābi, var būt koncentrēts kaltējot	Kopproteīns Koptauki Koppelni, ja > 20 % Mitrums, ja > 8 %
10.4.5.	Zivju asaku milti	Produkts, ko iegūst termiski apstrādājot, presējot un kaltējot zivju daļas. Tā galvenā sastāvdaļa ir zivju asaka	Koppelni
10.4.6.	Zivju eļļa	Eļļa, ko iegūst no zivīm vai zivju daļām un ko atdala no ūdens ar centrifugēšanu (var norādīt ziņas par sugu, piemēram, mencu aknu eļļa)	Koptauki Mitrums, ja > 1 %
10.4.7.	Hidrogenēta zivju eļļa	Eļļa, ko iegūst, hidrogenējot zivju eļļu	Mitrums, ja > 1 %
10.4.8.	Zivju eļļas stearīns [ziemas apstākļiem piemērota zivju eļļa]	Zivju eļļas frakcija ar augstu piesātināto taukvielu saturu, ko iegūst, rafinējot neapstrādātu zivju eļļu rafinētā zivju eļļā, izmantojot ieziemošanas procesu, kurā piesātinātie tauki sacietē un pēc tam tiek savākti	Koptauki Mitrums, ja > 1 %
10.5.1.	Krila eļļa	Eļļu iegūst no sagatavota un presēta jūras planktona krila un ko atdala no ūdens ar centrifugēšanu	Mitrums, ja > 1 %
10.5.2.	Krila proteīna koncentrāta hidrolizāts	Produkts, ko iegūst krilu vai to daļu fermentatīvā noārdīšanā, parasti koncentrēts kaltējot	Kopproteīns Koptauki Koppelni, ja > 20 % Mitrums, ja > 8 %
10.6.1.	Jūras annelīda milti	Produkts, ko iegūst, termiski apstrādājot un kaltējot jūras annelīdu, arī Nereis virens. M. Sars, vai tās daļas	Koptauki Pelni, ja > 20 % Mitrums, ja > 8 %
10.7.1.	Jūras zooplanktona milti	Produkts, ko iegūst, karsējot, presējot un kaltējot jūras zooplanktonu, piemēram, krilu	Kopproteīns Koptauki Koppelni, ja > 20 % Mitrums, ja > 8 %
10.7.2.	Jūras zooplanktona eļļa	Eļļa, ko iegūst no sagatavota un presēta jūras zooplanktona un ko atdala no ūdens ar centrifugēšanu	Mitrums, ja > 1 %
10.8.1.	Molusku milti	Produkts, ko iegūst, karsējot un kaltējot veselus moluskus, arī kalmārus un gliemenes, vai to daļas	Kopproteīns Koptauki Koppelni, ja > 20 % Mitrums, ja > 8 %
10.9.1.	Kalmāru milti	Produkts, ko iegūst, karsējot, presējot un kaltējot veselus kalmārus vai to daļas	Kopproteīns Koptauki Koppelni, ja > 20 % Mitrums, ja > 8 %
10.10.1.	Jūraszvaigžņu milti	Produkts, ko iegūst, karsējot, presējot un kaltējot veselus Asteroidea vai to daļas	Kopproteīns Koptauki Koppelni, ja > 20 % Mitrums, ja > 8 %

11. Minerālvielas un no tām iegūti produkti

Šajā nodaļā uzskaitītās barības sastāvdaļas, kas satur dzīvnieku izcelsmes produktus, atbilst Regulas (EK) Nr. 1069/2009 un Regulas (ES) Nr. 142/2011 prasībām, un tām var būt piemērojami Regulā (EK) Nr. 999/2001 paredzētie lietošanas ierobežojumi.

Numurs	Nosaukums	Apraksts	Obligāti jānorāda
11.1.1.	Kalcija karbonāts (37) [kaļķakmens]	Produkts, ko iegūst, sasmalcinot kalcija karbonāta.(CaCO3) iežus (piemēram, kaļķakmeni) vai izgulsnējot no skāba šķīduma. Var saturēt līdz 0,25 % propilēnglikola. Var saturēt līdz 0,1 % drupināšanas palīgvielu	Kalcijs HCl nešķīstoši pelni, ja > 5 %
11.1.2.	Kaļķi saturošas ūdensdzīvnieku čaulas	Dabīgas izcelsmes produkts, ko iegūst no ūdensdzīvnieku čaulām, sasmalcināts vai granulēts, piemēram, austeru gliemežvāki vai jūras gliemežvāki	Kalcijs HCl nešķīstoši pelni, ja > 5 %
11.1.3.	Kalcija un magnija karbonāts	Dabīgs kalcija karbonāta (CaCO3) un magnija karbonāta (MgCO3) maisījums. Var saturēt līdz 0,1 % drupināšanas palīgvielu	Kalcijs Magnijs HCl nešķīstoši pelni, ja > 5 %
11.1.4.	Kaļķainās jūras aļģes (Maerl)	Dabīgas izcelsmes produkts, ko iegūst no jūras kaļķakmens aļģēm, sasmalcināts vai granulēts	Kalcijs HCl nešķīstoši pelni, ja > 5 %
11.1.5.	Litotamns	Dabīgas izcelsmes produkts, ko iegūst no jūras kaļķakmens aļģēm (Phymatolithon calcareum (Pall.)), sasmalcināts vai granulēts	Kalcijs HCl nešķīstoši pelni, ja > 5 %
11.1.6.	Kalcija hlorīds	Kalcija hlorīds (CaCl2). Var saturēt līdz 0,2 % bārija sulfāta	Kalcijs HCl nešķīstoši pelni, ja > 5 %
11.1.7.	Kalcija hidroksīds	Kalcija hidroksīds (Ca(OH)2). Var saturēt līdz 0,1 % drupināšanas palīgvielu	Kalcijs HCl nešķīstoši pelni, ja > 5 %
11.1.8.	Bezūdens kalcija sulfāts	Bezūdens kalcija sulfāts (CaSO4), ko iegūst, sasmalcinot bezūdens kalcija sulfātu vai dehidratējot kalcija sulfāta dihidrātu	Kalcijs HCl nešķīstoši pelni, ja > 5 %
11.1.9.	Kalcija sulfāta pushidrāts	Kalcija sulfāta pushidrāts (CaSO4 × H2O), ko iegūst, daļēji dehidratējot kalcija sulfāta dihidrātu	Kalcijs HCl nešķīstoši pelni, ja > 5 %
11.1.10.	Kalcija sulfāta dihidrāts	Kalcija sulfāts dihidrāts (CaSO4 × 2H2O), ko iegūst, drupinot kalcija sulfāta dihidrātu vai hidratējot kalcija sulfāta pushidrātu	Kalcijs HCl nešķīstoši pelni, ja > 5 %
11.1.11.	Organisko skābju kalcija sāļi (38)	Tādu pārtikā lietojamu organisko skābju kalcija sāļi, kuru molekulā ir vismaz 4 oglekļa atomi	Kalcijs Organiskā skābe
11.1.12.	Kalcija oksīds	Kalcija oksīds (CaO), ko iegūst, apdedzinot dabīgo kaļķakmeni. Var saturēt līdz 0,1 % drupināšanas palīgvielu	Kalcijs HCl nešķīstoši pelni, ja > 5 %
11.1.13.	Kalcija glikonāts	Glikonskābes kalcija sāls, ko parasti izsaka kā Ca(C6H11O7)2, un tā hidrāti	Kalcijs HCl nešķīstoši pelni, ja > 5 %
11.1.15.	Kalcija sulfāts/karbonāts	Produkts, kas rodas nātrija karbonāta ražošanas procesā	Kalcijs HCl nešķīstoši pelni, ja > 5 %
11.1.16.	Kalcija pidolāts	Kalcija L-pidolāts (C10H12CaN2O6). Var saturēt līdz 5 % glutamīnskābes	Kalcijs HCl nešķīstoši pelni, ja > 5 %
11.1.17.	Kalcija karbonāta un magnija oksīds	Produkts, ko iegūst, karsējot dabīgo kalciju un magniju, kas satur tādas vielas kā dolomīts. Var saturēt līdz 0,1 % drupināšanas palīgvielu	Kalcijs Magnijs
11.2.1.	Magnija oksīds	Kalcinētais magnija oksīds (MgO) ar MgO saturu ne mazāku par 70 %	Magnijs HCl nešķīstoši pelni, ja > 15 % Dzelzs saturs kā Fe2O3, ja > 5 %.
11.2.2.	Magnija sulfāta heptahidrāts	Magnija sulfāts (MgSO4 × 7 H2O)	Magnijs Sērs HCl nešķīstoši pelni, ja > 15 %
11.2.3.	Magnija sulfāta monohidrāts	Magnija sulfāts (MgSO4 × H2O)	Magnijs Sērs HCl nešķīstoši pelni, ja > 15 %
11.2.4.	Bezūdens magnija sulfāts	Bezūdens magnija sulfāts (MgSO4)	Magnijs Sērs HCl nešķīstoši pelni, ja > 10 %
11.2.5.	Magnija propionāt	Magnija propionāts (C6H10MgO4)	Magnijs
11.2.6.	Magnija hlorīds	Magnija hlorīds (MgCl2) vai šķīdums, ko iegūst pēc jūras ūdens dabīgas koncentrēšanas, no kura izgulsnēts nātrija hlorīds	Magnijs Hlors HCl nešķīstoši pelni, ja > 10 %
11.2.7.	Magnija karbonāts	Dabīgais magnija karbonāts (MgCO3)	Magnijs HCl nešķīstoši pelni, ja > 10 %
11.2.8.	Magnija hidroksīds	Magnija hidroksīds (Mg(OH)2)	Magnijs HCl nešķīstoši pelni, ja > 10 %
11.2.9.	Magnija un kālija sulfāts	Magnija un kālija sulfāts (K2Mg(SO4)2 × nH2O, n = 4,6)	Magnijs Kālijs HCl nešķīstoši pelni, ja > 10 %
11.2.10.	Organisko skābju magnija sāļi (38)	Tādu pārtikā lietojamu organisko skābju magnija sāļi, kuru molekulā ir vismaz 4 oglekļa atomi	Magnijs Organiskā skābe
11.2.11.	Magnija glikonāts	Glikonskābes magnija sāls, ko parasti izsaka kā Ca(C6H11O7)2, un tā hidrāti	Magnijs HCl nešķīstoši pelni, ja > 5 %

11.2.13.	Magnija pidolāts	Magnija L-pidolāts (C10H12CaN2O6). Var saturēt līdz 5 % glutamīnskābes	Magnijs HCl nešķīstoši pelni, ja > 5 %
11.3.1.	Dikalcija fosfāts (39) (40) [kalcija hidrogēnortofosfāts]	Kalcija monohidrogēnfosfāts, ko iegūst no kauliem vai neorganiskiem avotiem (CaHPO4 × nH2O, n = 0 vai 2) Ca/P > 1,2 Var saturēt līdz 3 % hlorīda NaCl	Kalcijs Kopējais fosfors 2 % citronskābes šķ. nešķīstošais P, ja > 10 % HCl nešķīstoši pelni, ja > 5 %
11.3.2.	Mono-dikalcija fosfāts	Produkts, kas sastāv no dikalcija fosfāta un monokalcij fosfāta (CaHPO4 × Ca(H2PO4)2 × nH2O, n = 0 vai 1) 0,8 < Ca/P < 1,3	Kopējais fosfors Kalcijs 2 % citronskābes šķ. nešķīstošais P, ja > 10 %
11.3.3.	Monokalcija fosfāts [kalcija tetrahidrogēndiortofosfāts]	Kalcija bisdihidrogēnfosfāts (Ca(H2PO4)2 × nH2O, n = 0 vai 1) Ca/P > 0,9	Kopējais fosfors Kalcijs 2 % citronskābes šķ. nešķīstošais P, ja > 10 %
11.3.4.	Trikalcija fosfāts (40) [trikalcija ortofosfāts]	Trikalcija fosfāts no kauliem vai neorganiskiem avotiem (Ca3(PO4)2 × H2O) vai hidroksilapatīts (Ca5(PO4)3OH) Ca/P > 1,3	Kalcijs Kopējais fosfors 2 % citronskābes šķ. nešķīstošais P, ja > 10 % HCl nešķīstoši pelni, ja > 5 %
11.3.5.	Kalcija magnija fosfāts	Kalcija magnija fosfāts (Ca3Mg3(PO4)4)	Kalcijs Magnijs Kopējais fosfors 2 % citronskābes šķ. nešķīstošais P, ja > 10 %
11.3.6.	Defluorēts fosfāts	Produkts, ko iegūst no neorganiskiem avotiem, kas ir apdedzināts un pēc tam termiski apstrādāts	Kopējais fosfors Kalcijs Nātrijs 2 % citronskābes šķ. nešķīstošais P, ja > 10 % HCl nešķīstoši pelni, ja > 5 %
11.3.7.	Dikalcija pirofosfāts [dikalcija difosfāts]	Dikalcija pirofosfāts (Ca2P2O7)	Kopējais fosfors Kalcijs 2 % citronskābes šķ. nešķīstošais P, ja > 10 %
11.3.8.	Magnija fosfāts	Produkts, kas sastāv no vienaizvietotā un/vai divaizvietotā un/vai trīsaizvietotā magnija fosfāta	Kopējais fosfors Magnijs 2 % citronskābes šķ. nešķīstošais P, ja > 10 % HCl nešķīstoši pelni, ja > 10 %
11.3.9.	Nātrija kalcija magnija fosfāts	Produkts, kas sastāv no nātrija-kalcija-magnija fosfāta	Kopējais fosfors Magnijs Kalcijs Nātrijs 2 % citronskābes šķ. nešķīstošais P, ja > 10 %
11.3.10.	Mononātrija fosfāts [nātrija dihidrogēnortofosfāts]	Mononātrija fosfāts (NaH2PO4 × nH2O; n = 0, 1 vai 2)	Kopējais fosfors Nātrijs 2 % citronskābes šķ. nešķīstošais P, ja > 10 %
11.3.11.	Dinātrija fosfāts [dinātrija hidrogēnortofosfāts]	Dinātrija fosfāts (Na2HPO4 × nH2O; n = 0, 2, 7 vai 12)	Kopējais fosfors Nātrijs 2 % citronskābes šķ. nešķīstošais P, ja > 10 %
11.3.12.	Trinātrija fosfāts [trinātrija ortofosfāts]	Trinātrija fosfāts (Na3HPO4 × nH2O; n = 0, 1/2, 1, 6, 8 vai 12)	Kopējais fosfors Nātrijs 2 % citronskābes šķ. nešķīstošais P, ja > 10 %
11.3.13.	Nātrija pirofosfāts [tetranātrija difosfāts]	Nātrija pirofosfāts (Na4P2O7 × nH2O; n = 0 vai 10)	Kopējais fosfors Nātrijs 2 % citronskābes šķ. nešķīstošais P, ja > 10 %
11.3.14.	Monokālija fosfāts [kālija dihidrogēnortofosfāts]	Monokālija fosfāts (KH2PO4)	Kopējais fosfors Kālijs 2 % citronskābes šķ. nešķīstošais P, ja > 10 %
11.3.15.	Dikālija fosfāts [dikālija hidrogēnortofosfāts]	Dikālija fosfāts (K2HPO4 × nH2O; n = 0, 3 vai 6)	Kopējais fosfors Kālijs 2 % citronskābes šķ. nešķīstošais P, ja > 10 %
11.3.16.	Kalcija–nātrija fosfāts	Kalcija–nātrija fosfāts (CaNaPO4)	Kopējais fosfors Kalcijs Nātrijs 2 % citronskābes šķ. nešķīstošais P, ja > 10 %
11.3.17.	Monoamonija fosfāts [Aonija dihidrogēnortofosfāts]	Monoamonija fosfāts NH4H2PO4)	Kopējais slāpeklis Kopējais fosfors 2 % citronskābes šķ. nešķīstošais P, ja > 10 %
11.3.18.	Diamonija fosfāts [diamonija hidrogēnortofosfāts]	Diamonija fosfāts ((NH4)2HPO4)	Kopējais slāpeklis Kopējais fosfors 2 % citronskābes šķ. nešķīstošais P, ja > 10 %
11.3.19.	Nātrija tripolifosfāts [pentanātrija trifosfāts]	Nātrija tripolifosfāts (Na5P3O10 × nH2O; n = 0 vai 6)	Kopējais fosfors Nātrijs 2 % citronskābes šķ. nešķīstošais P, ja > 10 %
11.3.20.	Nātrija magnija fosfāts	Nātrija magnija fosfāts (MgNaPO4)	Kopējais fosfors Magnijs Nātrijs 2 % citronskābes šķ. nešķīstošais P, ja > 10 %
11.3.21.	Magnija hipofosfīts	Magnija hipofosfīts (Mg(H2PO2)2 × 6H2O)	Magnijs Kopējais fosfors 2 % citronskābes šķ. nešķīstošais P, ja > 10 %
11.3.22.	Atlīmēti kaulu milti	Atlīmēti, sterilizēti un malti kauli, no kuriem atdalītas taukvielas	Kopējais fosfors Kalcijs HCl nešķīstoši pelni, ja > 10 %
11.3.23.	Kaulu pelni	Dzīvnieku blakusproduktu kremācijas, dedzināšanas vai gazifikācijas minerālais atlikums	Kopējais fosfors Kalcijs HCl nešķīstoši pelni, ja > 10 %
11.3.24.	Kalcija polifosfāts	Tādu lineāri kondensētu polifosforskābju kalcija sāļu heterogēns maisījums, kam vispārīgā formula ir H(n+2)PnO(3n+1), kur n nav mazāks par 2.	Kopējais fosfors Kalcijs 2 % citronskābes šķ. nešķīstošais P, ja > 10 %
11.3.25.	Kalcija dihidrogēndifosfāts	Monokalcija dihidrogēnpirofosfāts (CaH2P2O7)	Kopējais fosfors Kalcijs 2 % citronskābes šķ. nešķīstošais P, ja > 10 %
11.3.26.	Magnija skābais pirofosfāts	Magnija skābais pirofosfāts (MgH2P2O7) Iegūts no attīrītas fosforskābes un attīrīta magnija hidroksīda vai magnija oksīda ar ūdens iztvaicēšanas palīdzību un, kondensējot ortofosfātu līdz difosfātam.	Kopējais fosfors Magnijs 2 % citronskābes šķ. nešķīstošais P, ja > 10 %
11.3.27.	Dinātrija dihidrogēndifosfāts	Dinātrija dihidrogēndifosfāts (Na2H2P2O7)	Kopējais fosfors Kalcijs 2 % citronskābes šķ. nešķīstošais P, ja > 10 %
11.3.28.	Trinātrija difosfāts	Trinātrija monoūdeņraža difosfāts (bezūdens: Na3HP2O7; monohidrāts: Na3HP2O7 × nH2O; n = 0, 1 vai 9)	Kopējais fosfors Nātrijs 2 % citronskābes šķ. nešķīstošais P, ja > 10 %
11.3.29.	Nātrija polifosfāts [nātrija heksametafosfāts]	Tādu lineāri kondensētu polifosforskābju nātrija sāļu heterogēns maisījums, kam vispārīgā formula ir H(n + 2)PnO(3n + 1), kur n nav mazāks par 2.	Kopējais fosfors Nātrijs 2 % citronskābes šķ. nešķīstošais P, ja > 10 %
11.3.30.	Trikālija fosfāts;	Trikālija monofosfāts (K3PO4 × nH2O; n = 0, 1, 3, 7 vai 9)	Kopējais fosfors Kālijs 2 % citronskābes šķ. nešķīstošais P, ja > 10 %
11.3.31.	Tetrakālija difosfāts	Dikalcija pirofosfāts (K4P2O7 × nH2O; n = 0, 1 vai 3)	Kopējais fosfors Kālijs 2 % citronskābes šķ. nešķīstošais P, ja > 10 %
11.3.32.	Pentakālija trifosfāts	Pentakālija tripolifosfāts (K5P3O10)	Kopējais fosfors Kālijs 2 % citronskābes šķ. nešķīstošais P, ja > 10 %
11.3.33.	Kālija polifosfāts	Tādu lineāri kondensētu polifosforskābju kālija sāļu heterogēns maisījums, kam vispārīgā formula ir H(n + 2)PnO(3n + 1), kur nav mazāks par 2	Kopējais fosfors Kālijs 2 % citronskābes šķ. nešķīstošais P, ja > 10 %
11.3.34.	Kalcija-nātrija polifosfāts	Kalcija-nātrija polifosfāts	Kopējais fosfors Nātrijs Kalcijs 2 % citronskābes šķ. nešķīstošais P, ja > 10 %
11.4.1.	Nātrija hlorīds (37)	Nātrija hlorīds (NaCl) vai produkts, ko ar kristalizāciju ietvaicējot iegūst no sāls šķīduma (piesātinot vai izsmeļot kādā citā procesā) (vakuuma sāls), iztvaicējot jūras ūdeni (jūras sāls un solārais sāls) vai sadrupinot akmeņsāli	Nātrijs HCl nešķīstoši pelni, ja > 10 %
11.4.2.	Nātrija bikarbonāts [nātrija hidrogēnkarbonāts]	Nātrija bikarbonāts (NaHCO3)	Nātrijs HCl nešķīstoši pelni, ja > 10 %
11.4.3.	Nātrija amonija (bi)karbonāts [Nātrija amonija (hidrogēn)karbonāts]	Produkts, kas rodas nātrija karbonāta un nātrija bikarbonāta ražošanas procesā, zīmju veidā satur amonija bikarbonātu (amonija bikarbonāts maks. 5 %)	Nātrijs HCl nešķīstoši pelni, ja > 10 %
11.4.4.	Nātrija karbonāts	Nātrija karbonāts (Na2CO3)	Nātrijs HCl nešķīstoši pelni, ja > 10 %
11.4.5.	Nātrija seskvikarbonāts [trinātrija hidrogēnkarbonāts]	Nātrija seskvikarbonāts (Na3H(CO3)2)	Nātrijs HCl nešķīstoši pelni, ja > 10 %
11.4.6.	Nātrija sulfāts	Nātrija karbonāts (Na2SO4). Var saturēt līdz 0,3 % metionīna	Nātrijs HCl nešķīstoši pelni, ja > 10 %
11.4.7.	Organisko skābju nātrija sāļi (38)	Tādu pārtikā lietojamu organisko skābju nātrija sāļi, kuru molekulā ir vismaz 4 oglekļa atomi	Nātrijs Organiskā skābe
11.5.1.	Kālija hlorīds	Kālija hlorīds (KCl) vai produkts, ko iegūst, sasmalcinot dabīgas izcelsmes kālija hlorīdu	Kālijs HCl nešķīstoši pelni, ja > 10 %
11.5.2.	Kālija sulfāts	Kālija sulfāts (K2SO4)	Kālijs HCl nešķīstoši pelni, ja > 10 %
11.5.3.	Kālija karbonāts	Kālija karbonāts (K2CO3)	Kālijs HCl nešķīstoši pelni, ja > 10 %
11.5.4.	Kālija bikarbonāts [kālija hidrgēnkarbonāts]	Kālija bikarbonāts (KHCO3)	Kālijs HCl nešķīstoši pelni, ja > 10 %
11.5.5.	Organisko skābju kālija sāļi (38)	Tādu pārtikā lietojamu organisko skābju kālija sāļi, kuru molekulā ir vismaz 4 oglekļa atomi	Kālijs Organiskā skābe
11.5.6.	Kālija pidolāts	Magnija L-pidolāts (C5H6KNO3). Var saturēt līdz 5 % glutamīnskābes	Kālijs HCl nešķīstoši pelni, ja > 5 %
11.6.1.	Sēra ziedi	Pulverveida sērs, ko iegūst no dabīgajām minerāla iegulām. Arī produkts, kas rodas naftas pārstrādes procesos, ko izmanto sēra ražotāji	Sērs
11.7.1.	Atapulgīts	Dabīgs magnija–alumīnija–silīcija minerāls	Magnijs
11.7.2.	Kvarcs	Dabīgs minerāls, ko iegūst, sasmalcinot kvarca avotus. Var saturēt līdz 0,1 % drupināšanas palīgvielu
11.7.3.	Kristobalīts	Silīcija dioksīds (SiO2), kas rodas kvarca pārkristalizācijā. Var saturēt līdz 0,1 % drupināšanas palīgvielu
11.8.1.	Amonija sulfāts	Amonija sulfāts ((NH4)2SO4), ko iegūst ķīmiskajā sintēzē. Var uzrādīt ūdens šķīdumā.	Slāpeklis kopproteīna veidā Sērs
11.8.3.	Organisko skābju amonija sāļi (38)	Tādu pārtikā lietojamu organisko skābju amonija sāļi, kuru molekulā ir vismaz 4 oglekļa atomi	Slāpeklis kopproteīna veidā Organiskā skābe
11.8.4.	Amonija laktāts	Amonija laktāts (CH3CHOHCOONH4). Amonija laktāts, ko iegūst, fermentējot ar Lactobacillus delbrueckii ssp. Bulgaricus, Lactococcus lactis ssp., Leuconostoc mesenteroides, Streptococcus thermophilus, Lactobacillus spp, vai Bifidobacterium spp., kas satur vismaz 44 % slāpekli kopproteīna veidā. Var saturēt līdz 2 % fosfora, 2 % kālija, 0,7 % magnija, 2 % nātrija, 2 % sulfātu, 0,5 % hlorīdu, 5 % cukuru un 0,1 % silikona pretputu līdzekļa	Slāpeklis kopproteīna veidā Koppelni Kālijs, ja > 1,5 % Magnijs, ja > 1,5 % Nātrijs, ja > 1,5 %
11.8.5.	Amonija acetāts	Amonija acetāts (CH3COONH4) ūdens šķīdumā ar amonija acetāta saturu vismaz 55 %)	Slāpeklis kopproteīna veidā
11.9.1.	Krama grants	Produkts, ko iegūst, sasmalcinot grants veidā esošu dabīgas izcelsmes minerālu	Daļiņu izmērs
11.9.2.	Māls	Produkts, ko iegūst, sasmalcinot un samaļot māla sadedzināšanas rezultātā iegūtos produktus	Daļiņu izmērs Mitrums, ja > 2 %

12. Produkti un blakusprodukti, ko iegūst fermentācijas procesā izmantojot inaktivētus mikroorganismus, kā rezultātā tajos nav dzīvu mikroorganismu

Šajā nodaļā uzskaitītās barības sastāvdaļas, kas ražotas no ģenētiski modificētiem organismiem vai ir iegūtas fermentācijas procesā, kurā izmantoti ģenētiski modificēti mikroorganismi, atbilst Regulas (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību prasībām.

Numurs

Nosaukums

Apraksts

Obligāti jānorāda

12.1.1.

Produkts no ethylophilus methylotrophus, bagātināts ar olbaltumvielām (41) (42)

Metanola fermentācijas produkts, kas iegūts no Methylophilus methylotrophus (NCIMB celms 10.515), kopproteīna saturs vismaz 68 %, bet atstarošanas indekss – vismaz 50

Kopproteīns

Koppelni

Koptauki

Propionskābe, ja > 0,5 %

12.1.2.

Produkts no Methylococcus capsulatus (Bath), Alca ligenes acidovorans, Bacillus brevis un Bacillus firmus, bagātināts ar olbaltumvielām (41) (42)

Dabasgāzes (apm. 91 % metāna, 5 % etāna, 2 % propāna, 0,5 % izobutāna, 0,5 % n-butāna), amonjaka un minerālsāļu fermentācijas produkts, kas iegūts no Methylococcus capsulatus (Bath) (NCIMB celms 11132), Alcaligenes acidovorans (NCIMB celms 13287), Bacillus brevis (NCIMB celms 13288) un Bacillus firmus (NCIMB celms 13289) kultūras; kopproteīna saturs vismaz 65 %

Kopproteīns

Koppelni

Koptauki

Propionskābe, ja > 0,5 %

12.1.3.

Produkts no Escherichia coli, bagātināts ar olbaltumvielām (41) (42)

Fermentācijas blakusprodukts, ko iegūst no Escherichia coli K12 kultūras, kura, audzējot uz augu valsts vai ķīmiskas izcelsmes substrātiem, kas satur amonjaku vai minerālsāļus, producē aminoskābes; tas var būt hidrolizēts

Kopproteīns

Propionskābe, ja > 0,5 %

12.1.4.

Produkts no Corynebacterium glutamicum, bagātināts ar olbaltumvielām (41) (42)

Fermentācijas blakusprodukts, ko iegūst no Corynebacterium glutamicum kultūras, kura, audzējot uz augu valsts vai ķīmiskas izcelsmes substrātiem, kas satur amonjaku un minerālvielas, producē aminoskābes; tas var būt hidrolizēts

Kopproteīns

Propionskābe, ja > 0,5 %

12.1.5.

Raugi [alus raugs] (41) (42)

Visi raugi, kas iegūti no (44) Saccharomyces cerevisiae, Saccharomyces carlsbergensis, Kluyveromyces lactis, Kluyveromyces fragilis, Torulaspora delbrueckii, Cyberlindnera jadinii (43), Saccharomyces uvarum, Saccharomyces ludwigii vai Brettanomyces ssp., ko iegūst, audzējot uz tādiem augu valsts izcelsmes substrātiem kā, piemēram, melase, cukura sīrups, spirts, destilācijas atlikumi, labības produkti un cieti saturoši produkti, augļu sula, sūkalas, pienskābe, cukurs, augu šķiedru hidrolizāti, un izmantojot fermentācijas barības vielas, piemēram, amonjaku vai minerālsāļus.

Mitrums, ja < 75 % vai > 97 %

Ja mitrums < 75 %

Kopproteīns

Propionskābe, ja > 0,5 %

12.1.6.

Micēlija skābbarība, kas iegūta penicilīna ražošanas procesā (41) (42)

Micēlijs (slāpekli saturoši savienojumi), dabīgi mitrs penicilīna ražošanas blakusprodukts, izmantojot Penicillium chrysogenum (ATCC48271), ko kultivē uz dažādas izcelsmes ogļhidrātiem un to hidrolizātiem, kas termiski apstrādāts un sagatavots skābbarībai, penicilīna inaktivēšanai izmantojot Lactobacillus brevis, plantarum, sake, collinoides un Streptococcus lactis; slāpekļa saturs, izsakot kopproteīnā, ir vismaz 7 %

Slāpeklis kopproteīna veidā

Koppelni

Propionskābe, ja > 0,5 %

12.1.7.

Raugi, kas iegūti biodīzeļdegvielas ražošanas procesā (41) (42)

Visi raugi un to daļas (46), kas iegūti no (44) Yarrowia lipolytica, ko audzē uz augu eļļām, kā arī ar hidratācijas metodi un glicerīna frakcijām, kas veidojas biodegvielas ražošanas laikā

Mitrums, ja < 75 % vai > 97 %

Ja mitrums < 75 %

Kopproteīns

Propionskābe, ja > 0,5 %

12.1.8.

Produkts, kas iegūts no Lactobacillus sugas, bagātināts ar olbaltumvielām (41) (42)

Fermentācijas produkts, kas iegūts no Lactobacillus kultūras, ko audzē uz tādiem lielākoties augu valsts izcelsmes substrātiem kā, piemēram, melase, cukura sīrups, spirts, destilācijas atlikumi, labības produkti un cieti saturoši produkti, augļu sula, sūkalas, pienskābe, cukurs, augu šķiedru hidrolizāti, un izmantojot fermentācijas barības vielas, piemēram, amonjaku un minerālsāļus. Šis produkts var būt žāvēts.

Kopproteīns

Koppelni

Propionskābe, ja > 0,5 %

12.1.9.

Produkts, kas iegūts no Trichoderma viride, bagātināts ar olbaltumvielām (41) (42)

Fermentācijas produkts, kas iegūts no Trichoderma viride kultūras, ko iegūst, audzējot uz tādiem lielākoties augu valsts izcelsmes substrātiem kā, piemēram, melase, cukura sīrups, spirts, destilācijas atlikumi, labības produkti un cieti saturoši produkti, augļu sula, sūkalas, pienskābe, cukurs, augu šķiedru hidrolizāti, un izmantojot fermentācijas barības vielas, piemēram, amonjaku vai minerālsāļus. Šis produkts var būt žāvēts.

Kopproteīns

Koppelni

Propionskābe, ja > 0,5 %

12.1.10.

Produkts, kas iegūts no Bacillus subtilis, bagātināts ar olbaltumvielām (41) (42)

Fermentācijas produkts, kas iegūts no Bacillus subtilis kultūras, ko iegūst, audzējot uz tādiem lielākoties augu valsts izcelsmes substrātiem kā, piemēram, melase, cukura sīrups, spirts, destilācijas atlikumi, labības produkti un cieti saturoši produkti, augļu sula, sūkalas, pienskābe, cukurs, augu šķiedru hidrolizāti, un izmantojot fermentācijas barības vielas, piemēram, amonjaku un minerālsāļus. Šis produkts var būt žāvēts.

Kopproteīns

Koppelni

Propionskābe, ja > 0,5 %

12.1.11.

Produkts no Aspergillus oryzae, bagātināts ar olbaltumvielām (41) (42)

Fermentācijas produkts, kas iegūts no Aspergillus oryzae kultūras, ko iegūst, audzējot uz tādiem lielākoties augu valsts izcelsmes substrātiem kā, piemēram, melase, cukura sīrups, spirts, destilācijas atlikumi, labības produkti un cieti saturoši produkti, augļu sula, sūkalas, pienskābe, cukurs, augu šķiedru hidrolizāti, un izmantojot fermentācijas barības vielas, piemēram, amonjaku un minerālsāļus. Šis produkts var būt žāvēts.

Kopproteīns

Koppelni

Propionskābe, ja > 0,5 %

12.1.12.

Rauga produkti (41) (42)

Visi raugi un to daļas (46), kas iegūti no (44) Saccharomyces cerevisiae, Saccharomyces carlsbergensis, Kluyveromyces lactis, Kluyveromyces fragilis, Torulaspora delbrueckii, Cyberlindnera jadinii (43) , Saccharomyces uvarum, Saccharomyces ludwigii vai Brettanomyces ssp., ko iegūst, audzējot lielākoties uz tādiem augu valsts izcelsmes substrātiem kā, piemēram, melase, cukura sīrups, spirts, destilācijas atlikumi, labības produkti un cieti saturoši produkti, augļu sula, sūkalas, pienskābe, cukurs, augu šķiedru hidrolizāti, un izmantojot fermentācijas barības vielas, piemēram, amonjaku vai minerālsāļus

Mitrums, ja < 75 % vai > 97 %

Ja mitrums < 75 %

Kopproteīns

Propionskābe, ja > 0,5 %

12.2.1.

Vināzes [kondensētas šķīstošas melases] (42) (45)

Mikrobioloģiskās fermentēšanas procesos, piemēram, spirta, organisko skābju vai rauga ražošanā, iegūtu nenorūgušu vīnu/alus misas rūpnieciskas pārstrādes blakusprodukti. Tie sastāv no šķidrās/pastveida frakcijas, ko iegūst separējot pēc nenorūgušu vīnu/isas fermentācijas. Tajos var būt nedzīvas fermentēšanā izmantoto mikroorganismu šūnas un/vai to daļas (46). Substrāti parasti ir augu valsts izcelsmes, piemēram, melases, cukura sīrups, spirts, labības produkti un cieti saturoši produkti, augļu sula, sūkalas, pienskābe, cukurs, augu šķiedru hidrolizāti un izmantojot fermentācijas barības vielas, piemēram, amonjaku un minerālsāļus

Kopproteīns

Substrāts un attiecīgā ražošanas procesa norāde

12.2.2.

L-glutamīnskābes ražošanas blakusprodukti (42) (45)

Blakusprodukti no L-glutamīnskābes ražošanas, to iegūstot Corynebacterium melassecola fermentācijā uz substrāta, kas satur saharozi, melases, cietes produktus un to hidrolizātus, amonija sāļus un citus slāpekli saturošus savienojumus

Kopproteīns

12.2.3.

L-lizīna monohidrohlorīda ražošanas blakusprodukti, izmantojot Brevibacterium lactofermentum (42) (45)

Blakusprodukti no L-lizīna monohidrohlorīda ražošanas, to iegūstot Brevibacterium lactofermentum fermentācijā uz substrāta, kas satur saharozi, melases, cietes produktus un to hidrolizātus, amonija sāļus un citus slāpekli saturošus savienojumus

Kopproteīns

12.2.4.

Aminoskābju ražošanas blakusprodukti, izmantojot Corynebacterium glutamicum (42) (45)

Blakusprodukti no aminoskābju ražošanas, tās iegūstot Corynebacterium glutamicumfermentācijā uz augu valsts vai ķīmiskas izcelsmes substrātiem, kas satur amonjaku vai minerālsāļus

Kopproteīns

Koppelni

12.2.5.

Aminoskābju ražošanas blakusprodukti, izmantojot Escherichia coli K12 (42) (45)

Blakusprodukti, ko iegūst no Escherichia coli K12 kultūras, kura, audzējot uz augu valsts vai ķīmiskas izcelsmes substrātiem, kas satur amonjaku vai minerālsāļus, producē aminoskābes

Kopproteīns

Koppelni

12.2.6.

Enzīmu ražošanas blakusprodukts, izmantojot Aspergillus niger (42) (45)

Enzīmu ražošanas blakusprodukts no Aspergillus niger fermentācijas uz kviešiem un iesala

Kopproteīns

12.2.7.

Polihidroksibutirāts, kas iegūts fermentācijā ar Ralstonia eutropha (42)

Produkts, kas satur 3-hidroksibutirātu un 3-hidroksivalerātu un ko iegūst, fermentējot Ralstonia eutropha, un dzīvotnespējīgo baktēriju proteīnu miltus, kas paliek pāri pēc baktēriju un fermentācijas šķidruma ražošanas

13. Dažādi

Numurs

Nosaukums

Apraksts

Obligāti jānorāda

13.1.1.

Maizes un makaronu ražošanā iegūti produkti

Produkti, ko iegūst, ražojot maizi, cepumus, vafeles vai makaronus. Tie var būt kaltēti

Ciete

Kopējais cukurs, aprēķināts kā saharoze

Koptauki, ja > 5 %

13.1.2.

Konditorejas izstrādājumu ražošanā iegūti produkti

Produkti, ko iegūst, ražojot konditorejas izstrādājumus un kūkas. Tie var būt kaltēti

Ciete

Kopējais cukurs, aprēķināts kā saharoze

Koptauki, ja > 5 %

13.1.3.

Brokastu pārslu ražošanā iegūti produkti

Vielas vai produkti, kas paredzēti izmantošanai cilvēku uzturā (vai ir pamats uzskatīt, ka tos var izmantot cilvēku uzturā) pārstrādātā, daļēji pārstrādātā vai nepārstrādātā veidā. Tie var būt kaltēti

Kopproteīns, ja > 10 %

Kokšķiedra

Kopeļļas/tauki, ja > 10 %

Ciete, ja > 30 %

Kopējais cukurs, izteikts kā saharoze, ja > 10 %

13.1.4.

Saldumu ražošanā iegūti produkti

Produkti, ko iegūst, ražojot saldumus, tostarp šokolādi. Tie var būt kaltēti

Ciete

Koptauki, ja > 5 %

Kopā cukuri, aprēķināti kā saharoze

13.1.5.

Saldējuma ražošanā iegūti produkti

Produkti, ko iegūst, ražojot saldējumu. Tie var būt kaltēti

Ciete

Kopējais cukurs, aprēķināts kā saharoze

Koptauki

13.1.6.

Svaigu augļu un dārzeņu pārstrādē iegūti produkti un blakusprodukti (47)

Produkti, ko iegūst, pārstrādājot svaigus augļus un dārzeņus (tostarp mizu, veselus augļus/dārzeņu gabalus un to maisījumus). Tie var būt kaltēti vai sasaldēti

Ciete

Kokšķiedra

Koptauki, ja > 5 %

HCl nešķīstoši pelni, ja > 3,5 %

13.1.7.

Augu pārstrādē iegūti produkti (47)

Produkti, ko iegūst, sasaldējot vai sakaltējot veselus augus vai to daļas

Kokšķiedra

13.1.8.

Garšvielu un garšas piedevu pārstrādē iegūti produkti (47)

Produkti, ko iegūst, sasaldējot vai sakaltējot garšvielas un garšas piedevas vai to daļas

Kopproteīns, ja > 10 %

Kokšķiedra

Kopeļļas/tauki, ja > 10 %

Ciete, ja > 30 %

Kopējais cukurs, izteikts kā saharoze, ja > 10 %

13.1.9.

Garšaugu pārstrādē iegūti produkti (47)

Produkti, ko iegūst, sasmalcinot, samaļot, sasaldējot vai sakaltējot garšaugus vai to daļas

Kokšķiedra

13.1.10.

Kartupeļu pārstrādē iegūti produkti

Produkti, ko iegūst, pārstrādājot kartupeļus. Tie var būt kaltēti vai sasaldēti

Ciete

Kokšķiedra

Koptauki, ja > 5 %

HCl nešķīstoši pelni, ja > 3,5 %

13.1.11.

Mērču ražošanā iegūti produkti un blakusprodukti

Vielas, ko iegūst mērču ražošanā, kas paredzētas izmantošanai cilvēku uzturā (vai ir pamats uzskatīt, ka tās var izmantot cilvēku uzturā) pārstrādātā, daļēji pārstrādātā vai nepārstrādātā veidā. Tie var būt kaltēti

Koptauki

13.1.12.

Uzkodu ražošanā iegūti produkti un blakusprodukti

Produkti un blakusprodukti, ko iegūst, ražojot uzkodas – kartupeļu čipsus, kartupeļu un/vai graudaugu uzkodas (tieši ekstrudētas uzkodas, kuru pamatā ir mīkla un kas ir granulētas) un riekstus

Koptauki

13.1.13.

Ēšanai gatavas pārtikas ražošanā iegūti produkti

Produkti, ko iegūst, ražojot ēšanai gatavu pārtiku. Tie var būt kaltēti

Koptauki, ja > 5 %

13.1.14.

Alkoholisko dzērienu ražošanā iegūti augu blakusprodukti

Cieti augu produkti (tostarp ogas un sēklas, piemēram, anīsa sēklas), ko iegūst pēc šo augu macerācijas spirta šķīdumā vai pēc alkohola evaporācijas/destilēšanas vai pēc abiem šiem procesiem, ko veic alkoholisko dzērienu ražošanai paredzētu aromatizētāju izstrādē. Šie produkti ir jādestilē, lai izvadītu atlikušo alkoholu

Kopproteīns, ja > 10 %

Kokšķiedra

Kopeļļas/tauki, ja > 10 %

13.1.15.

Alus

Produkts, ko iegūst alus brūvēšanas procesā un ko nedrīkst pārdot kā cilvēku uzturā lietojamu dzērienu

Alkohola saturs

Mitrums, ja > 75 %

13.1.16.

Saldi aromatizēti dzērieni

Bezalkoholisko dzērienu ražošanas produkti, ko iegūst no saldiem aromatizētiem bezalkoholiskajiem dzērieniem vai neiepakotiem netirgojamie saldiem aromatizētiem bezalkoholiskajiem dzērieniem.

Tie var būt koncentrēti vai kaltēti

Kopā cukuri, aprēķināti kā saharoze

Mitrums, ja > 30 %

13.1.17.

Augļu sīrups

Augļu sīrupa ražošanas produkti, ko iegūst no lietošanai pārtikā paredzēta augļu sīrupa

Kopā cukuri, aprēķināti kā saharoze

Mitrums, ja > 30 %

13.1.18.

Salds aromatizēts sīrups

Salda aromatizēta sīrupa ražošanas produkti, ko iegūst no sīrupa vai neiepakota netirgojama sīrupa.

Tie var būt koncentrēti vai kaltēti

Kopā cukuri, aprēķināti kā saharoze

Mitrums, ja > 30 %

13.2.1.

Karamelizēts cukurs

Produkts, ko iegūst, kontrolēti karsējot jebkura veida cukuru

Kopā cukuri, aprēķināti kā saharoze

13.2.2.

Dekstroze

Dekstrozi iegūst cietes hidrolīzes procesā un kuras sastāvā ir attīrīta un kristalizēta glikoze ar kristālisko ūdeni vai bez tā

13.2.3.

Fruktoze

Fruktoze kā attīrīts kristālisks pulveris. To iegūst no glikozes sīrupā esošās glikozes, izmantojot glikozes izomerāzi un saharozes inversiju

13.2.4.

Glikozes sīrups

Glikozes sīrups ir attīrīts un koncentrēts barojošu saharīdu šķīdums ūdenī, ko iegūst cietes hidrolīzes procesā Var būt kaltēts

Mitrums, ja > 30 %

13.2.5.

Glikozes melase

Produkts, ko iegūst glikozes sīrupu rafinēšanas procesā

Kopā cukuri, aprēķināti kā saharoze

13.2.6.

Ksiloze

No koksnes iegūts cukurs

13.2.7.

Laktuloze

Pussintētisks disaharīds (4-O-D-galaktopiranozil-D-fruktoze), ko iegūst no laktozes, izomerizējot glikozi par fruktozi. Sastopams termiski apstrādātā pienā un piena produktos

13.2.8.

Glikozamīns (hitozamīns) (52)

Aminocukurs (monosaharīds), kas ir polisaharīdu hitozāna un hitīna struktūras sastāvdaļa. To iegūst vēžveidīgo vai citu posmkāju ektoskeleta hidrolīzē vai graudu, piemēram, kukurūzas vai kviešu, fermentācijā

Atkarībā no gadījuma – nātrijs vai kālijs

13.2.9.

Ksilooligosaharīds

Tādu ksilozes molekulu ķēdes, kuras saistītas ar β1–4 saitēm ar polimerizācijas pakāpi no 2 līdz 10 un tiek ražotas dažādu ar hemicelulozi bagātu izejvielu enzimātiskā hidrolīzē

Mitrums, ja > 5 %

13.2.10.

Gliko-oligosaharīds

Produkts, ko iegūst glikozes polimēru, glikozes, saharozes un maltozes fermentācijā vai hidrolīzē un/vai fizikāli termiskā apstrādē

Mitrums, ja > 28 %

13.3.1.

Ciete (48)

Ciete

13.3.2.

Ciete (48), uzbriedināta

Produkts, kas sastāv no cietes, kura termiskās apstrādes ietekmē uzbriest

Ciete

13.3.3.

Cietes (48) maisījums

Produkts, kas sastāv no dabīgas un/vai modificētas pārtikas cietes, ko iegūst no dažādiem botāniskiem avotiem

Ciete

13.3.4.

Cietes (48) hidrolizātu rauši

Produkts, ko iegūst cietes hidrolīzes šķidruma filtrēšanas procesā un kas sastāv no: proteīna, cietes, polisaharīdiem, taukiem, eļļas un filtrēšanas palīgvielām (piemēram, diatomīta zeme, kokšķiedra)

Mitrums, ja < 25 % vai > 45 %

Ja mitrums < 25 %

—

Koptauki

—	Kopproteīns

13.3.5.

Dekstrīns

Dekstrīns ir ar skābi daļēji hidrolizēta ciete

13.3.6.

Maltodekstrīns

Maltodekstrīns ir daļēji hidrolizēta ciete

13.4.1.

Polidekstroze

Neregulāri savienoti glikozes polimēri, ko iegūst, termāli polimerizējot D-glikozi

13.5.1.

Polioli

Produkts, ko iegūst hidrogenēšanas vai fermentēšanas procesā. Tā sastāvā ir monosaharīdi, disaharīdi, oligosaharīdi vai polisaharīdi

13.5.2.

Izomalts

Cukura alkohols, ko iegūst saharozes enzimātiskās konversijas un hidrogenēšanas procesā

13.5.3.

Mannīts

Produkts, ko iegūst hidrogenēšanas vai fermentēšanas procesā. Tā sastāvā ir reducēta glikoze un/vai fruktoze

13.5.4.

Ksilīts

Produkts, ko iegūst ksilozes hidrogenēšanas vai fermentēšanas procesā

13.5.5.

Sorbīts

Produkts, ko iegūst glikozes hidrogenēšanas procesā

13.6.1.

Skābās eļļas no ķīmiskās rafinēšanas (49)

Produkts, ko iegūst augu vai dzīvnieku izcelsmes eļļu un tauku atskābjošanas laikā ar sārmu palīdzību, tad skābina un atdala no ūdens fāzes, un kas satur brīvas taukskābes, eļļas vai taukus un dabīgas sēklu, augļu vai dzīvnieku audu, piemēram, mono- un diglicerīdi, lecitīns un šķiedras, sastāvdaļas

Koptauki

Mitrums, ja > 1 %

13.6.2.

Taukskābes, kas esterificētas ar glicerīnu (50)

Glicerīdi, ko iegūst, no taukskābēm esterificējot glicerīnu. Var saturēt līdz 50 ppm hidrogenēšanā iegūta niķeļa

Mitrums, ja > 1 %

Koptauki

Niķelis ja > 20 ppm

13.6.3.

Taukskābju mono- un di- un tri-glicerīdi (50)

Produkts, kas sastāv no glicerīna mono-, di- un triesteru maisījuma ar taukskābēm.

Tie var saturēt nelielus daudzumus brīvu taukskābju un glicerīna.

Var saturēt līdz 50 ppm hidrogenēšanā iegūta niķeļa

Koptauki

Niķelis ja > 20 ppm

13.6.4.

Taukskābju sāļi (50)

Produkts, ko iegūst taukskābju, kurām ir vismaz četri oglekļa atomi, reakcijā ar kalcija, magnija, nātrija vai kālija hidroksīdiem, oksīdiem vai sāļiem.

Var saturēt līdz 50 ppm hidrogenēšanā iegūta niķeļa

Koptauki (pēc hidrolīzes)

Mitrums

Ca, Na, K vai Mg (pēc vajadzības)

Niķelis ja > 20 ppm

13.6.5.

Taukskābju distilāti no fizikālās rafinēšanas (49)

Produkts, ko iegūst augu vai dzīvnieku izcelsmes eļļu un tauku atskābjošanas laikā ar destilēšanas palīdzību un kas satur brīvas taukskābes, eļļas vai taukus un dabīgas sēklu, augļu vai dzīvnieku audu, piemēram, mono- un diglicerīdi, steroli un tokoferoli, sastāvdaļas

Koptauki

Mitrums, ja > 1 %

13.6.6.

Neattīrītas taukskābes no sašķelšanas (49)

Produkts, ko iegūst eļļas/tauku sašķelšanā. Parasti tas sastāv no neattīrītām taukskābēm C6-C24, alifātiskās, lineārās, monokarbonskābes, piesātinātas un nepiesātinātas. Var saturēt līdz 50 ppm hidrogenēšanā iegūta niķeļa

Koptauki

Mitrums, ja > 1 %

Niķelis ja > 20 ppm

13.6.7.

Attīrītas taukskābes no sašķelšanas (49)

Produkts, ko iegūst no eļļas/tauku sašķelšanas ar neattīrīto taukskābju destilēšanas palīdzību un ko, iespējams, hidrogenē. Parasti tas sastāv no attīrītām taukskābēm C6-C24, alifātiskās, lineārās, monokarbonskābes, piesātinātas un nepiesātinātas.

Var saturēt līdz 50 ppm niķeļa no hidrogenēšanas

Koptauki

Mitrums, ja > 1 %

Niķelis ja > 20 ppm

13.6.8.

Ziepju bāze (49)

Produkts, ko iegūst augu eļļu un tauku atskābjošanas laikā ar kalcija-, magnija-, nātrija- vai kālija- hidroksīda šķīdumu palīdzību; tas satur taukskābju, eļļu vai tauku sāļus un dabīgas sēklu, augļu vai dzīvnieku audu, piemēram, mono- un diglicerīdi, lecitīns un šķiedras, sastāvdaļas

Mitrums, ja < 40 un > 50 %

Ca, Na, K vai Mg (pēc vajadzības)

13.6.9.

Ar organiskām skābēm esterificēti taukskābju mono- un diglicerīdi (50) (51)

Ar organiskām skābēm esterificēti taukskābju mono- un diglicerīdi ar vismaz četriem oglekļa atomiem

Koptauki

13.6.10.

Taukskābju saharozes esteri (50)

Saharozes un taukskābju esteri

Kopā cukuri, aprēķināti kā saharoze

Koptauki

13.6.11.

Taukskābju saharozes glicerīdi (50)

Saharozes esteru un taukskābju mono- un diglicerīdu maisījums

Kopā cukuri, aprēķināti kā saharoze

Koptauki

13.6.12.

Palmitoilglikozamīns

Orgnanisks lipīdu savienojums, kas atrodas daudzu augu un jo īpaši pākšaugu saknēs To ražo, D-glikozamīnu acilējot ar palmitīnskābi. Var saturēt līdz 0,5 % acetona

Mitrums, ja > 2 %,

koptauki

13.6.13.

Taukskābju laktilātu sāls

Taukskābju esteris no taukiem, kas nepieder glicerīdiem. Produkts var būt ar pienskābi esterificētu taukskābju kalcija, magnija, nātrija vai kālija sāls. Tas var saturēt brīvo taukskābju un pienskābes sāļus

Koptauki

Mitrums, ja > 1 %

Niķelis ja > 20 ppm

Ca, Na, K vai Mg (pēc vajadzības)

13.8.1.

Glicerīns, neattīrīts

[neattīrīts glicerīns]

Blakusprodukts, kas iegūts:

—

tauku pārstrādē, sašķeļot eļļas/taukus taukskābēs un saldūdenī, kam seko saldūdens koncentrēšana, lai iegūtu neattīrītu glicerīnu, vai dabīgo eļļu/tauku pāresterificēšana (var saturēt līdz 0,5 % metanola), lai iegūtu taukskābju metilesterus un saldūdeni, kam seko saldūdens koncentrēšana, lai iegūtu neattīrītu glicerīnu,

—	biodīzeļdegvielas ražošanā (taukskābju metilesteri vai etilesteri), pāresterificējot nenoteiktas augu un dzīvnieku izcelsmes eļļas un taukus. Glicerīns var saturēt minerālsāļus un organiskos sāļus (līdz 7,5 %).

Var saturēt līdz 0,5 % metanola un līdz 4 % MONG (Matter Organic Non Glycerol), ietverot taukskābju metilesterus, taukskābju etilesterus, brīvas taukskābes un glicerīdus,

—	augu vai dzīvnieku izcelsmes eļļu/tauku pārziepošanā, parasti ar sārmiem/sārmzemēm, lai iegūtu ziepes.

Var saturēt līdz 50 ppm hidrogenēšanā iegūta niķeļa

Glicerīns

Kālijs, ja > 1,5 %

Nātrijs, ja > 1,5 %

Niķelis ja > 20 ppm

13.8.2.

Glicerīns

[glicerols]

Produkts, kas iegūts:

—

tauku pārstrādē, a) sašķeļot eļļu/tauku, kam seko saldūdens koncentrēšana un rafinēšana ar destilēšanas (skatīt B daļā procesu glosārija 20. ierakstu) vai jonu apmaiņas procesa palīdzību; dabīgo eļļu/tauku pāresterificēšanā, lai iegūtu taukskābju metilesterus un neattīrītu saldūdeni, kam seko saldūdens koncentrēšana, lai iegūtu neattīrītu glicerīnu, un rafinēšana ar destilēšanas vai jonu apmaiņas procesa palīdzību;

—	biodīzeļdegvielas ražošanā (taukskābju metilesteri vai etilesteri), pāresterificējot nenoteiktas augu un dzīvnieku izcelsmes eļļas un taukus un pēc tam rafinējot glicerīnu. Minimālais glicerīna saturs: 99 % no sausnas;

—	augu vai dzīvnieku izcelsmes eļļu/tauku pārziepošanā, parasti ar sārmiem/sārmzemēm, lai iegūtu ziepes, kam seko neattīrīta glicerīna rafinēšana un destilēšana.

Var saturēt līdz 50 ppm hidrogenēšanā iegūta niķeļa

Glicerīns, ja < 99 % no sausnas

Nātrijs, ja > 0,1 %

Kālijs, ja > 0,1 %

Niķelis ja > 20 ppm

13.9.1.

Metilsulfonilmetāns

Organisks sēra savienojums ((CH3)2SO2), ko iegūst sintētiski un kas ir identisks dabiski veidotajam savienojumam augos

Sērs

13.10.1.

Kūdra

Produkts, kas rodas augu (galvenokārt sfagnu) dabiskās sadalīšanās procesā anaerobā un oligotrofā vidē

Kokšķiedra

13.10.2.

Leonardīts

Produkts, kas ir dabā sastopams fenola ogļūdeņražu minerālu komplekss, zināms arī kā humāts, kas rodas, organiskām vielām sadaloties miljoniem gadu laikā

Kokšķiedra

13.11.1.

Propilēnglikols [1,2-propāndiols] [propān-1,2-diols]

Organisks savienojums (diol- vai dubult-alkohols), kura formula ir C3H8O2. Tas ir viskozs šķidrums ar nedaudz saldu garšu, kas ir higroskopisks un viegli sajaucas ar ūdeni, acetonu un hloroformu. Var saturēt līdz 0,3 % dipropilēnglikola

13.11.2.

Propilēnglikola un taukskābju monoesteri (50)

Propilēnglikola un taukskābju monoesteri, atsevišķi vai maisījumos ar diesteriem

Propilēnglikols

Koptauki

13.12.1.

Hialuronskābe

Glikozamīnglikāns (polisaharīds) ar atkārtotām grupām, kas sastāv no aminocukura (N-acetil-D-glikozamīna) un D-glikuronskābes, kura ir ādā, sinoviālajā šķidrumā un nabas saitē, ko iegūst, piemēram, no dzīvnieku audiem vai bakteriālā fermentācijā

Attiecīgā gadījumā – nātrijs vai kālijs

13.12.2.

Hondroitīna sulfāts

Produkts, ko iegūst, veicot ekstrahēšanu no cīpslām, kauliem un citiem dzīvnieku audiem, kas satur skrimšļus un mīkstos saistaudus

Nātrijs

13.12.3.

Glikonskābe

Glikonskābei (C6H12O7), ūdenī šķīstošai organiskajai skābei ar pKa 3.7, ir skaidri pamanāma brūna nokrāsa. Tās šķidrajā formā ir vismaz 50 % glikonskābes. To iegūst, mikrobioloģiski fermentējot glikozes sīrupu vai kā pārtikas klases glikonskābes delta-laktona ražošanas blakusproduktu

Glikonskābe

”

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regula (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību (OV L 268, 18.10.2003., 1. lpp.).

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regula (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1774/2002 (OV L 300, 14.11.2009., 1. lpp.).

(3) Komisijas 2011. gada 25. februāra Regula (ES) Nr. 142/2011, ar kuru īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un īsteno Padomes Direktīvu 97/78/EK attiecībā uz dažiem paraugiem un precēm, kam uz robežas neveic veterinārās pārbaudes atbilstīgi minētajai direktīvai (OV L 54, 26.2.2011., 1. lpp.).

(4) OV L 147, 31.5.2001., 1. lpp.

(5) OV L 35, 8.2.2005., 1. lpp.

(6) Zemākā saprātīgi sasniedzamā līmeņa princips.

(7) OV L 140, 30.5.2002., 10. lpp.

(8) OV L 70, 16.3.2005., 1. lpp.

(9) OV L 268, 18.10.2003., 29. lpp.

(10) Noteikumus attiecībā uz šajā punktā paredzētajiem ķīmiskajiem piemaisījumiem un pārstrādē izmantotajiem palīglīdzekļiem nepiemēro Barības sastāvdaļu reģistrā norādītajām barības sastāvdaļām, kā minēts Regulas (EK) Nr. 767/2009 24. panta 6. punktā.

(11) Atkāpjoties no šī pienākuma, procesam “žāvēšana” var pievienot parasto nosaukumu/apzīmētāju.

(12) Vācu valodā “Konzentrieren” vajadzības gadījumā drīkst aizstāt ar “Eindicken”, un tādā gadījumā parastajam apzīmētājam vajadzētu būt “eingedickt”.

(13) Vajadzības gadījumā vārdu “lobīšana” drīkst aizstāt ar vārdu “izlobīšana” vai “nolobīšana”, un tādā gadījumā parastajam apzīmētājam būtu jābūt “izlobīti” vai “nolobīti”.

(14) Attiecībā uz rīsiem šo procesu sauc “lobīšana”, un parastais apzīmētājs ir “lobīts”.

(15) Franču valodā drīkst lietot vārdu “issues”.

(16) Vācu valodā drīkst lietot apzīmētāju “aufgeschlossen” un nosaukumu “Quellwasser” (attiecībā uz cieti). Dāņu valodā drīkst lietot apzīmētāju “Kvældning” un nosaukumu “Kvældet” (attiecībā uz cieti).

(17) Franču valodā vārdu “Pressage” vajadzības gadījumā drīkst aizstāt ar “Extraction mécanique”.

(18) Nosaukumu drīkst papildināt ar labības sugu.

(19) Jāatzīmē, ka “kukurūza” var attiekties gan uz kukurūzu kā tādu, gan uz “graudiem”.

(20) Ja šai sastāvdaļai veikta smalkāka malšana, nosaukumam drīkst pievienot vārdu “smalkas” vai arī nosaukumu drīkst aizstāt ar atbilstošu apzīmējumu.

(21) Vajadzības gadījumā var iekļaut norādi “Zems glikozinolāta saturs”, kā definēts Savienības tiesību aktos. Tas attiecas uz visiem rapšu sēklu produktiem.

(22) Nosaukumu “augu eļļa un tauki” pēc vajadzības var aizstāt ar terminu “augu eļļa” vai “augu tauki”. To papildina ar augu sugu un attiecīgi auga daļu. Jānorāda, vai eļļa(-s) un/vai tauki (-i) ir nerafinēta(-s) vai rafinēta(-s).

(23) Nosaukumi galvenokārt atšķiras pēc mitruma satura un jālieto tam atbilstošais nosaukums.

(24) Nosaukumu papildina ar auga sugu.

(25) Nosaukumu papildina, attiecīgā gadījumā pievienojot norādi “bez pektīna”.

(26) Nosaukumu papildina ar auga sugu.

(27) Nosaukumu papildina ar auga sugu.

(28) Nosaukums ir jāpapildina ar norādi par veiktās apstrādes īpašībām.

(29) Nosaukumā drīkst norādīt zāles lopbarības kultūras sugu.

(30) Terminu “rupjie milti” drīkst aizstāt ar terminu “granulas”. Nosaukumā drīkst norādīt žāvēšanas veidu.

(31) Nosaukumu papildina ar auga vai aļģu sugu.

(32) Nosaukumi nav sinonīmi, un tie galvenokārt atšķiras pēc mitruma satura; jālieto tam atbilstošais nosaukums.

(33) Neskarot obligātās prasības par tirdzniecības dokumentiem un veselības sertifikātiem dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kā noteikts Komisijas Regulā (ES) Nr. 142/2011 (VIII pielikuma III nodaļa), ja reģistrs tiek izmantots marķēšanai, nosaukumu

pēc vajadzības aizstāj ar

—	dzīvnieku sugas nosaukumu un

—	dzīvnieku izcelsmes produkta daļu (piemēram, aknas, gaļa (tikai tad, ja skeleta muskulis)), un/vai

—	dzīves posmu (piem., kūniņas) un/vai

—	dzīvnieku sugu nosaukumu, kas nav izmantots attiecībā uz aizliegumu par pārstrādi vienas sugas ietvaros (piemēram, mājputnus nesaturošs),

papildināts pēc vajadzības ar

—	dzīvnieku sugas nosaukumu un/vai

—	dzīvnieku izcelsmes produkta daļu (piemēram, aknas, gaļa (tikai tad, ja skeleta muskulis)), un/vai

—	dzīves posmu (piem., kūniņas) un/vai

—	dzīvnieku sugu nosaukumu, kas nav izmantots attiecībā uz aizliegumu par pārstrādi vienas sugas ietvaros.

(34) Neskarot obligātās prasības par tirdzniecības dokumentiem un veselības sertifikātiem dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kā noteikts Regulā (ES) Nr. 142/2011 (VIII pielikuma III nodaļa), ja reģistrs tiek izmantots marķēšanai, nosaukumu pēc vajadzības papildina ar

—	pārstrādāto dzīvnieku sugu (piemēram, cūku, atgremotāju, putnu, kukaiņu) nosaukumu un/vai

—	dzīves posmu (piem., kūniņas) un/vai

—	pārstrādāto materiālu (piemēram, kauli) un/vai

—	pārstrādāto materiālu (piemēram, attaukots, rafinēts) un/vai

—	dzīvnieku sugu nosaukumu, kas nav izmantots attiecībā uz aizliegumu par pārstrādi vienas sugas ietvaros (piemēram, mājputnus nesaturošs).

(35) Nosaukums jāpapildina ar sugu.

(36) Nosaukums jāpapildina ar sugu, ja produkts attiecīgi ražots no zivaudzētavā audzētām zivīm/vēžveidīgajiem.

(37) Nosaukumam papildus vai tā vietā var norādīt avota raksturu.

(38) Nosaukums jāgroza vai jāpapildina, norādot attiecīgi organisko skābi.

(39) Nosaukumā var iekļaut norādi par ražošanas procesu.

(40) Nosaukumu papildina, attiecīgā gadījumā pievienojot norādi “bez kauliem”.

(41) Produkti, ko iegūst no dažos substrātos kultivētu specifisku mikroorganismu biomasas. Var saturēt līdz 0,3 % pretputošanas aģentu, 1,5 % filtrācijas/pretplāvas aģentu un 2,9 % propionskābes.

(42) Fermentācijā izmantotie mikroorganismi ir inaktivēti, tādējādi neviens no tiem nav dzīvotspējīgs barības sastāvdaļās.

(43) Ir aizliegts kultivēt uz n-alkāniem (Regula (ES) Nr. 568/2010).

(44) Izmantotie rauga celmu nosaukumi var atšķirties no zinātniskās taksonomijas, tāpēc var lietot arī norādīto rauga celmu sinonīmus.

(45) Citi fermentācijas blakusprodukti. Var saturēt līdz 0,6 % pretputošanas aģentu, 0,5 % pretplāvas aģentu un līdz 0,2 % sulfītu.

(46) Daļas ir jebkura šķīstoša un nešķīstoša rauga frakcija, tostarp tāda, kas radusies no membrānas vai iekšējām šūnas daļām.

(47) Attiecīgā gadījumā nosaukumam pievieno informāciju par augļu, dārzeņu, augu, garšvielu un garšaugu sugu.

(48) Nosaukumu papildina, norādot botānisko izcelsmi.

(49) Nosaukumu papildina, norādot augu vai dzīvnieku izcelsmi.

(50) Nosaukums groza vai papildina, norādot izmantotās taukskābes.

(51) Nosaukumu groza vai papildina, norādot organisko skābi.

(52) Nosaukumu attiecīgi papildina ar vārdiem “no dzīvnieku audiem” vai “fermentācijas procesā”

		ISSN 1977-0715
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 159

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	60. gadagājums 2017. gada 21. jūnijs

Saturs		II Neleģislatīvi akti	Lappuse
		REGULAS
	*	Komisijas Regula (ES) 2017/1016 (2017. gada 14. jūnijs), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 396/2005 II, III un IV pielikumu groza attiecībā uz maksimālajiem benzovindiflupīra, hlorantraniliprola, deltametrīna, etofumezāta, haloksifopa, pepino mozaīkas vīrusa mazāk spēcīgā izolāta VC1, pepino mozaīkas vīrusa mazāk spēcīgā izolāta VX1, oksatiapiprolīna, pentiopirāda, piraklostrobīna, spirotetramāta, saulespuķu eļļas, tolklofosmetila un trineksapaka atlieku līmeņiem konkrētos produktos un uz tiem ( 1 )	1
	*	Komisijas Regula (ES) 2017/1017 (2017. gada 15. jūnijs), ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 68/2013, ar ko izveido barības sastāvdaļu reģistru ( 1 )	48


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ.