20.6.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 156/1

KOMISIJAS REGULA (ES) 2017/1084

(2017. gada 14. jūnijs),

ar ko Regulu (ES) Nr. 651/2014 groza attiecībā uz atbalstu ostu un lidostu infrastruktūrai, paziņošanas robežvērtībām atbalstam kultūrai un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai un atbalstam sporta un multifunkcionālai atpūtas infrastruktūrai un reģionālā darbības atbalsta shēmām tālākajos reģionos un ar ko Regulu (ES) Nr. 702/2014 groza attiecībā uz attiecināmo izmaksu aprēķinu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2015. gada 13. jūlija Regulu (ES) 2015/1588 par to, kā piemērot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu attiecībā uz dažu kategoriju valsts horizontālo atbalstu (1), un jo īpaši tās 1. panta 1. punkta a) apakšpunkta xiv) punktu un 1. panta 1. punkta b) apakšpunktu,

apspriedusies ar Valsts atbalsta padomdevēju komiteju,

tā kā:

(1)

Ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 651/2014 (2) noteiktas atbalsta kategorijas ir atzītas par saderīgām ar iekšējo tirgu un ir atbrīvotas no prasības, ka par tām ir jāpaziņo Komisijai, pirms šis atbalsts tiek piešķirts. Ar Regulu (ES) Nr. 651/2014 tika paziņots par Komisijas nodomu pārskatīt minētās regulas darbības jomu, lai iekļautu citas atbalsta kategorijas un jo īpaši atbalstu ostu un lidostu infrastruktūrai, tiklīdz būs iegūta pietiekama pieredze lietu izskatīšanā.

(2)

Ņemot vērā Komisijas gūto pieredzi un lai vienkāršotu un precizētu valsts atbalsta noteikumus, kā arī lai samazinātu administratīvo slogu, ko rada vienkāršu valsts atbalsta pasākumu paziņošana, un dotu Komisijai iespēju koncentrēties uz lietām ar potenciāli vislielāko kropļojošo ietekmi, atbalsts ostu un lidostu infrastruktūrai būtu jāiekļauj Regulas (ES) Nr. 651/2014 darbības jomā.

(3)

Ieguldījumu atbalsts reģionālajām lidostām, kuru vidējā pasažieru plūsma gadā nepārsniedz trīs miljonus pasažieru, var uzlabot gan dažu reģionu pieejamību, gan vietējo attīstību atkarībā no katras konkrētās lidostas īpatnībām. Šāds ieguldījumu atbalsts līdz ar to atbilst stratēģijas “Eiropa 2020” prioritātēm, jo sekmē turpmāko ekonomikas izaugsmi un Savienības kopējo interešu mērķu sasniegšanu. Pieredze, kas gūta Pamatnostādņu par valsts atbalstu lidostām un aviosabiedrībām (3) piemērošanā, liecina, ka ieguldījumu atbalsts reģionālajām lidostām nerada pārmērīgus tirdzniecības un konkurences kropļojumus, ja vien ir ievēroti konkrēti nosacījumi. Tāpēc, ja ir izpildīti minētie nosacījumi, uz ieguldījumu atbalstu reģionālajām lidostām būtu jāattiecina Regulā (ES) Nr. 651/2014 noteiktais grupu atbrīvojums. Nebūtu lietderīgi ieviest paziņošanas robežvērtību atbalsta summas izteiksmē, jo atbalsta pasākuma ietekme uz konkurenci ir atkarīga galvenokārt no lidostas izmēra, nevis no atbalsta summas.

(4)

Ar nosacījumiem, saskaņā ar kuriem ieguldījumu atbalstu atbrīvo no paziņošanas prasības, vajadzētu tiekties ierobežot konkurences kropļojumus, kas apdraud vienlīdzīgus konkurences apstākļus iekšējā tirgū, un jo īpaši būtu jānodrošina atbalsta summas samērīgums. Lai tas būtu samērīgs, ieguldījumu atbalstam būtu jāatbilst diviem nosacījumiem. Atbalsta intensitāte nedrīkstētu pārsniegt maksimālo pieļaujamo atbalsta intensitāti, kas ir mainīga atkarībā no lidostas izmēra. Turklāt atbalsta summa nedrīkstētu pārsniegt starpību starp attiecināmajām izmaksām un pamatdarbības peļņu no ieguldījuma. Attiecībā uz ieguldījumu atbalstu ļoti mazām lidostām ar ne vairāk par 200 000 pasažieru gadā būtu jāprasa izpildīt tikai vienu no šiem nosacījumiem. Saderības nosacījumiem būtu jānodrošina atklāta un nediskriminējoša piekļuve infrastruktūrai. Atbrīvojumu nedrīkstētu piemērot ieguldījumu atbalstam, ko piešķir lidostām, kuras atrodas jau esošu lidostu tuvumā, no kurām veic regulārus gaisa pārvadājumus, jo atbalsts šādām lidostām nozīmē augstāku konkurences kropļojumu risku, un tādējādi par to būtu jāpaziņo Komisijai, izņemot tad, ja atbalsts tiek piešķirts ļoti mazām lidostām ar ne vairāk par 200 000 pasažieru gadā, kas, visticamāk, neradīs būtisku konkurences kropļojumu.

(5)

Darbības atbalsts ļoti mazām lidostām ar ne vairāk par 200 000 pasažieru gadā nerada pārmērīgus tirdzniecības un konkurences kropļojumus, ja vien ir ievēroti konkrēti nosacījumi. Saderības nosacījumiem vajadzētu jo īpaši nodrošināt, ka atbalsta summa nepārsniedz pamatdarbības zaudējumus un samērīgu peļņu un ka pastāv atklāta un nediskriminējoša piekļuve infrastruktūrai. Turklāt atbalsta piešķiršanai nedrīkstētu izvirzīt nosacījumu, ka lidostas ekspluatantam ar vienu vai vairākām aviosabiedrībām jānoslēdz vienošanās par lidostas maksām, tirdzniecības maksājumiem vai citiem finanšu aspektiem attiecībā uz aviosabiedrību darbību šajā lidostā. Vienošanās starp lidostu, kuras rīcībā ir publiski līdzekļi, un aviosabiedrību noteiktos apstākļos var būt valsts atbalsts attiecīgajai aviosabiedrībai (4), un šādam atbalstam būtu jāturpina pilnībā piemērot Līguma 108. panta 3. punktā paredzētā paziņošanas prasība.

(6)

Jūras ostām ir stratēģiska nozīme tādu mērķu sasniegšanā kā iekšējā tirgus netraucēta darbība un ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas stiprināšana, kā tas cita starpā izklāstīts stratēģijā “Eiropa 2020” un Komisijas baltajā grāmatā “Ceļvedis uz Eiropas vienoto transporta telpu – virzība uz konkurētspējīgu un resursefektīvu transporta sistēmu” (5). Kā uzsvērts paziņojumā “Ostas – izaugsmes dzinējspēks” (6), ostu efektīvai darbībai visos Savienības jūras reģionos nepieciešami efektīvi publiskie un privātie ieguldījumi. Ieguldījumi ir jo īpaši vajadzīgi, lai piekļuves infrastruktūru ostām un ostu infrastruktūru pielāgotu flotes lielākiem izmēriem un sarežģītībai, alternatīvu degvielas veidu infrastruktūrai un stingrākām prasībām attiecībā uz vides jomas rādītājiem. Augstas kvalitātes ostu infrastruktūras trūkums rada pārslogotību un papildu izmaksas kravu nosūtītājiem, pārvadātājiem un patērētājiem.

(7)

Iekšzemes ostu attīstīšana un to integrēšana multimodālajā transportā ir nozīmīgs Savienības transporta politikas mērķis. Savienības noteikumu skaidrs mērķis ir nostiprināt transporta intermodalitāti un pāriet uz videi labvēlīgākiem transporta veidiem, piemēram, dzelzceļa transportu un jūras/iekšzemes ūdensceļu transportu.

(8)

Ar nosacījumiem, saskaņā ar kuriem atbalstu ostām atbrīvo no paziņošanas prasības, vajadzētu tiekties ierobežot konkurences kropļojumus, kas apdraud vienlīdzīgus konkurences apstākļus iekšējā tirgū, jo īpaši nodrošinot atbalsta summas samērīgumu. Lai tas būtu samērīgs, atbalstam būtu jāatbilst diviem nosacījumiem. Atbalsta intensitāte nedrīkstētu pārsniegt maksimālo pieļaujamo atbalsta intensitāti, kas jūras ostām ir mainīga atkarībā no ieguldījumu projekta apmēra. Turklāt atbalsta summa nedrīkstētu pārsniegt starpību starp attiecināmajām izmaksām un pamatdarbības peļņu no ieguldījuma, izņemot ļoti mazām atbalsta summām, kurām ir lietderīgi piemērot vienkāršotu pieeju, lai samazinātu administratīvo slogu. Saderības nosacījumiem arī būtu jānodrošina, ka koncesijas vai cita veida pilnvarojumus trešām personām izbūvēt, modernizēt, ekspluatēt vai nomāt atbalstītu ostu infrastruktūru piešķir konkurenci nodrošinošā, pārredzamā, nediskriminējošā un beznosacījumu procedūrā, attiecīgā gadījumā neskarot Savienības noteikumus publiskā iepirkuma un koncesiju jomā. Būtu jānodrošina arī vienlīdzīga un nediskriminējoša piekļuve infrastruktūrai.

(9)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1315/2013 (7) izveidoto pamattīkla koridoru darba plānos iekļautie ieguldījumi ir kopīgu interešu projekti, kuros Savienība ir īpaši stratēģiski ieinteresēta. Jūras ostas, kas ir daļa no šiem tīkliem, ir ievešanas un izvešanas punkti precēm, kuras tiek pārvadātas uz Savienību un no tās. Iekšzemes ostas, kuras ir daļa no šiem tīkliem, ir svarīgas, jo ļauj nodrošināt tīkla multimodalitāti. Ieguldījumiem, kuru mērķis ir uzlabot šo ostu sniegumu, līdz ar to būtu jāpiemēro augstāka paziņošanas robežvērtība.

(10)	Ņemot vērā pieredzi, kas iegūta, piemērojot Regulu (ES) Nr. 651/2014 un Komisijas Regulu (ES) Nr. 702/2014 (8), ir lietderīgi arī pielāgot dažus šo regulu noteikumus.

(11)

Jo īpaši attiecībā uz reģionālā darbības atbalsta shēmām tālākajiem reģioniem atšķirīgu noteikumu piemērošana attiecībā uz papildu transporta izmaksu un citu papildu izmaksu kompensēšanu praksē ir izrādījusies apgrūtināta un nelietderīga Līguma 349. pantā minēto strukturālo problēmu (attāluma un nošķirtības, mazā izmēra, sarežģītā reljefa un klimata, tautsaimniecības atkarības no dažiem ražojumiem, kas, nemainoties un cits citu papildinot, nopietni kavē to attīstību) novēršanā, un tāpēc šie noteikumi būtu jāaizstāj ar metodi, kas attiecas uz visām papildu izmaksām. Tādu reģionālā ieguldījumu un darbības atbalsta pasākumu īstenošanai tālākajos reģionos, kuri citu starpā nāk par labu uzņēmumiem, kas darbojas zivsaimniecības nozarē, vajadzētu būt saskaņā ar Savienības saistībām, kas izriet no starptautiskiem nolīgumiem, kuros tā ir līgumslēdzēja puse. Tādējādi šādi reģionālā ieguldījumu un darbības atbalsta pasākumi nedrīkstētu nākt par labu kuģiem, kas iesaistīti nelikumīgā, nereģistrētā un nereglamentētā zvejā, vai veicināt pārzveju vai kuģu zvejas kapacitātes palielinājumu.

(12)	Ņemot vērā atbalsta kultūrai un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai un atbalsta sportam un daudzfunkcionālai atpūtas infrastruktūrai ierobežoto negatīvo ietekmi uz konkurenci, paziņošanas robežvērtības atbalstam šajās jomās būtu jāpalielina.

(13)	Lai vienkāršotu attiecināmo izmaksu aprēķinu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 651/2014 un Regulu (ES) Nr. 702/2014 attiecībā uz darbībām, kuras vismaz daļēji finansē no Savienības fonda, kas ļauj izmantot vienkāršoto izmaksu iespējas, noteikumi par attiecināmajām izmaksām būtu jāpielāgo.

(14)

Saskaņā ar pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” MVU instrumentu, kas minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1291/2013 (9) 22. panta 2. punktā, projekti var saņemt Komisijas izcilības zīmoga kvalitātes apliecinājumu. Šādus projektus, ņemot vērā to ierobežotās atbalsta summas, kas nepārsniedz EUR 2,5 miljonus vienam projektam, un to, ka tie ir vērsti tikai uz MVU, var atbrīvot no paziņošanas prasības saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 651/2014 noteikumiem.

(15)	Tādēļ Regula (ES) Nr. 651/2014 un Regula (ES) Nr. 702/2014 būtu attiecīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (ES) Nr. 651/2014 groza šādi:

regulas 1. pantu groza šādi:

panta 1. punktu groza šādi:

k) un l) apakšpunktu aizstāj ar šādiem:

“k)	atbalsts sporta un daudzfunkcionālai atpūtas infrastruktūrai;

l)	atbalsts vietējai infrastruktūrai;”;

ii)

pievieno šādus m) un n) apakšpunktus:

“m)	atbalsts reģionālajām lidostām;

n)	atbalsts ostām.”;

panta 3. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Šo regulu nepiemēro:

atbalstam zvejniecības un akvakultūras nozarē, uz ko attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1379/2013 (*1), izņemot atbalstu mācībām, atbalstu MVU piekļuvei finansējumam, atbalstu pētniecības un attīstības jomā, inovācijas atbalstu MVU, atbalstu nelabvēlīgākā situācijā esošiem darba ņēmējiem un strādājošām personām ar invaliditāti, reģionālo ieguldījumu atbalstu tālākajos reģionos un reģionālā darbības atbalsta shēmas;

atbalstam primārās lauksaimnieciskās ražošanas nozarē, izņemot reģionālo ieguldījumu atbalstu tālākajos reģionos, reģionālā darbības atbalsta shēmas, atbalstu konsultācijām MVU, riska finansējuma atbalstu, atbalstu pētniecībai un attīstībai, inovācijas atbalstu MVU, vides aizsardzības atbalstu, atbalstu mācībām un atbalstu nelabvēlīgākā situācijā esošiem darba ņēmējiem un strādājošām personām ar invaliditāti;

atbalstam lauksaimniecības produktu pārstrādes un tirdzniecības nozarē šādos gadījumos:

i)	ja atbalsta summa ir noteikta, pamatojoties uz šādu produktu, kurus attiecīgais uzņēmums iepircis no primārajiem ražotājiem vai laidis tirgū, cenu vai daudzumu;

ii)	ja atbalstu piešķir ar nosacījumu, ka to daļēji vai pilnībā nodod primārajiem ražotājiem;

d)	atbalstam nekonkurētspējīgu ogļraktuvju slēgšanas atvieglošanai, uz ko attiecas Padomes Lēmums 2010/787/ES (*2);

e)	reģionālā atbalsta kategorijām, kas minētas 13. pantā.

(*1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1379/2013 par zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1184/2006 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 104/2000 (OV L 354, 28.12.2013., 1. lpp.)."

(*2) Padomes 2010. gada 10. decembra Lēmums 2010/787/ES par valsts atbalstu nekonkurētspējīgu ogļraktuvju slēgšanas atvieglošanai (OV L 336, 21.12.2010., 24. lpp.).”;"

panta 4. punktu groza šādi:

a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a)

atbalsta shēmām, no kurām nav īpaši izslēgti individuāla atbalsta maksājumi uzņēmumam, uz kuru attiecas neizpildīts līdzekļu atgūšanas rīkojums saskaņā ar iepriekšēju Komisijas lēmumu, ar ko atbalsts, kuru piešķīrusi tā pati dalībvalsts, atzīts par nelikumīgu un nesaderīgu ar iekšējo tirgu, izņemot atbalsta shēmas atsevišķu dabas katastrofu radīto zaudējumu atlīdzināšanai;”;

ii)

c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“c)

atbalstam grūtībās nonākušiem uzņēmumiem, izņemot atbalsta shēmas atsevišķu dabas katastrofu radīto zaudējumu atlīdzināšanai, darbības sākšanas atbalsta shēmas un reģionālā darbības atbalsta shēmas ar nosacījumu, ka šīs shēmas nav labvēlīgākas pret grūtībās nonākušiem uzņēmumiem nekā pret citiem uzņēmumiem.”;

regulas 2. pantu groza šādi:

panta 39. punktu aizstāj ar šādu:

“39)

“pamatdarbības peļņa” ir visa ieguldījumu saimnieciskā perioda diskontēto ieņēmumu un diskontēto pamatdarbības izmaksu starpība, ja tā ir pozitīva. Pamatdarbības izmaksas ietver tādas izmaksas kā izmaksas par personālu, materiāliem, no apakšuzņēmējiem saņemtajiem pakalpojumiem, komunikācijām, energoresursiem, uzturēšanu, īri, administrāciju, bet neietver amortizācijas atskaitījumus un finansēšanas izmaksas, ja tie ir segti no ieguldījumu atbalsta. Ieņēmumu un pamatdarbības izmaksu diskontēšana ar piemērotu diskonta likmi dod iespēju gūt samērīgu peļņu;”;

panta 42. punktu aizstāj ar šādu:

“42)

“reģionālais darbības atbalsts” ir atbalsts, kas paredzēts, lai samazinātu uzņēmuma kārtējos izdevumus. Tas ietver tādas izmaksu kategorijas kā izmaksas par personālu, materiāliem, no apakšuzņēmējiem saņemtajiem pakalpojumiem, komunikācijām, energoresursiem, uzturēšanu, īri, administrāciju, bet neietver amortizācijas atskaitījumus un finansēšanas izmaksas, ja tie bijuši iekļauti attiecināmajās izmaksās, piešķirot ieguldījumu atbalstu;”;

panta 48. punktu aizstāj ar šādu:

“48)	“mazapdzīvoti apgabali” ir NUTS 2. līmeņa reģioni ar mazāk nekā 8 iedzīvotājiem uz km2 vai NUTS 3. līmeņa reģioni ar mazāk nekā 12,5 iedzīvotājiem uz km2, vai apgabali, kurus Komisija par tādiem atzinusi individuālā lēmumā par reģionālā atbalsta karti, kas ir spēkā atbalsta piešķiršanas laikā;”;

iekļauj šādu 48.a punktu:

“48.a)

“ļoti mazapdzīvoti apgabali” ir NUTS 2. līmeņa reģioni ar mazāk nekā 8 iedzīvotājiem uz km2 vai apgabali, kurus Komisija par tādiem atzinusi individuālā lēmumā par reģionālā atbalsta karti, kas ir spēkā atbalsta piešķiršanas laikā;”;

panta 55. punktu aizstāj ar šādu:

“55)	“apgabali, kas ir tiesīgi saņemt darbības atbalstu” ir tālākie reģioni, kas minēti Līguma 349. pantā, mazapdzīvoti apgabali vai ļoti mazapdzīvoti apgabali;”;

iekļauj šādu 61.a punktu:

“61.a)

“pārcelšana” ir tādas pašas vai līdzīgas darbības vai tās daļas pārvietošana no uzņēmējdarbības vietas vienā EEZ līguma līgumslēdzējā pusē (sākotnējā uzņēmējdarbības vieta) uz uzņēmējdarbības vietu, kurā tiek veikts atbalstītais ieguldījums, citā EEZ līguma līgumslēdzējā pusē (atbalstītā uzņēmējdarbības vieta). Pārvietošana notiek, ja produkts vai pakalpojums sākotnējā vai atbalstītajā uzņēmējdarbības vietā vismaz daļēji kalpo tādiem pašiem mērķiem un apmierina tāda paša veida klientu prasības vai vajadzības un tajā pašā vai līdzīgā darbībā vienā no saņēmēja sākotnējām uzņēmējdarbības vietām EEZ tiek zaudētas darbvietas;”;

pēc 143. punkta pievieno šādus virsrakstus un 144. līdz 165. punktu:

“Definīcijas saistībā ar atbalstu reģionālajām lidostām

144)

“lidostas infrastruktūra” ir infrastruktūra un aprīkojums, ko lidosta izmanto, lai sniegtu lidostas pakalpojumus aviokompānijām un dažādiem pakalpojumu sniedzējiem; tas ietver skrejceļus, termināļus, peronus, manevrēšanas ceļus, centralizētu infrastruktūru apkalpošanai uz zemes un citas iekārtas, ar kurām tieši atbalsta lidostas pakalpojumus, taču neietver infrastruktūru un aprīkojumu, kas primāri ir nepieciešami darbībām, kuras nav saistītas ar aeronavigāciju;

145)	“aviokompānija” ir jebkura aviokompānija, kurai ir derīga dalībvalsts vai Eiropas Kopējās aviācijas telpas locekļa izdota darbības licence saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1008/2008 (*3);

146)	“lidosta” ir subjekts vai subjektu grupa, kas veic saimniecisko darbību, sniedzot lidostas pakalpojumus aviokompānijām;

147)

“lidostas pakalpojumi” ir pakalpojumi, ko lidosta vai tās meitasuzņēmums sniedz aviokompānijām, lai nodrošinātu lidmašīnu apkalpošanu no nosēšanās brīža līdz pacelšanās brīdim un pasažieru un kravu apkalpošanu, tostarp apkalpošanas pakalpojumu sniegšana uz zemes un centralizētas infrastruktūras nodrošināšana apkalpošanai uz zemes, lai dotu iespēju aviokompānijām sniegt gaisa transporta pakalpojumus;

148)	“vidējā ikgadējā pasažieru plūsma” ir rādītājs, ko nosaka, balstoties uz pasažieru ienākošo un izejošo plūsmu iepriekšējos divos finanšu gados pirms gada, kurā atbalsts ir piešķirts;

149)

“centralizēta infrastruktūra apkalpošanai uz zemes” ir infrastruktūra, kuru parasti ekspluatē lidostas pārvaldītājs un kas apmaiņā pret atlīdzību tiek nodota to dažādo apkalpošanas uz zemes pakalpojumu sniedzēju rīcībā, kuri darbojas lidostā, izņemot aprīkojumu, kurš pieder apkalpošanas uz zemes pakalpojumu sniedzējiem vai kuru tie ekspluatē;

150)	“ātrvilciens” ir vilciens, kas spēj sasniegt ātrumu virs 200 km/h;

151)	“apkalpošana uz zemes” [lidlauka sniegtie pakalpojumi] ir pakalpojumi, ko lidostas lietotājiem sniedz lidostā, kā izklāstīts Padomes Direktīvas 96/67/EK (*4) pielikumā;

152)	“ar aeronavigāciju nesaistītas darbības” ir komercpakalpojumi aviokompānijām vai citiem lidostas lietotājiem, tostarp papildu pakalpojumi pasažieriem, kravas ekspeditoriem vai citiem pakalpojumu sniedzējiem, biroju un veikalu iznomāšana, automašīnu stāvvietas un viesnīcas;

153)	“reģionālā lidosta” ir lidosta, kuras vidējā ikgadējā pasažieru plūsma nepārsniedz 3 miljonus pasažieru;

Definīcijas saistībā ar atbalstu ostām

154)

“osta” ir zemes un ūdens telpa, ko veido tāda infrastruktūra un aprīkojums, kas ļauj veikt ūdens transportlīdzekļu uzņemšanu, to iekraušanu un izkraušanu, preču uzglabāšanu, šo preču pieņemšanu un piegādi un nodrošināt pasažieru, apkalpes un citu personu iekāpšanu un izkāpšanu, un jebkāda cita infrastruktūra, kas transporta operatoriem nepieciešama ostā;

155)	“jūras osta” ir osta galvenokārt jūras kuģu uzņemšanai;

156)	“iekšzemes osta” ir osta, kas nav jūras osta, iekšzemes ūdensceļu kuģu uzņemšanai;

157)

“ostas infrastruktūra” ir infrastruktūra un iekārtas ar transportu saistītu ostas pakalpojumu sniegšanai, piemēram, piestātnes kuģu pietauvošanai, kuģu piestātnes, moli un peldošas pontonu platformas plūdmaiņu zonās, iekšējie baseini, uzbērumi un zemes meliorācija, alternatīvo degvielu infrastruktūra un infrastruktūra kuģu atkritumu un kravu atlieku savākšanai;

158)	“ostas būves un aprīkojums” ir virszemes konstrukcijas (piemēram, uzglabāšanai), stacionārās iekārtas (piemēram, noliktavas un termināļa ēkas), kā arī pārvietojamās iekārtas (piemēram, krāni), kas atrodas ostā un ir paredzētas ar transportu saistītu ostas pakalpojumu sniegšanai;

159)	“piekļuves infrastruktūra” ir visu veidu infrastruktūra, kas ir nepieciešama, lai lietotājiem nodrošinātu piekļuvi ostai un iekļūšanu ostā no zemes, jūras vai upes, piemēram, ceļi, sliežu ceļi, kanāli un slūžas;

160)	“bagarēšana” ir nogulšņu aizvākšana no ūdensceļu dibena ūdens pievadceļos ostai vai ostā;

161)

“alternatīvās degvielas infrastruktūra” ir stacionāra, pārvietojama vai atkrastes ostas infrastruktūra, kas ļauj ostai apgādāt kuģus ar enerģijas avotiem, piemēram, elektroenerģiju, ūdeņradi, biodegvielām saskaņā ar Direktīvas 2009/28/EK 2. panta i) punktā definēto, sintētiskajām un parafīna degvielām, dabasgāzi, tostarp biometānu, gāzveidā (saspiestā dabasgāze (CNG)) un sašķidrinātā veidā (sašķidrinātā dabasgāze (LNG)) un sašķidrināto naftas gāzi (LPG), ar kuriem transporta energoapgādē vismaz daļēji aizvieto naftas avotus un kuri potenciāli var palīdzēt dekarbonizēt to un uzlabot transporta nozares ekoloģiskos rādītājus;

162)	“kuģi” ir peldlīdzekļi, kas ir vai nav pašgājēji, ar vienu vai vairākiem virsūdens korpusiem;

163)	“jūras kuģi” ir kuģi, kas nav tādi kuģi, kuri kuģo tikai vai galvenokārt pa iekšzemes ūdensceļiem vai piekrastes ūdeņos, vai to tuvumā;

164)	“iekšzemes ūdensceļu kuģi” ir kuģi, kas paredzēti kuģošanai tikai vai galvenokārt pa iekšējiem ūdensceļiem vai piekrastes ūdeņos vai to tuvumā;

165)	“kuģu atkritumu un kravu atlieku savākšanas infrastruktūra” ir stacionāras, peldošas vai pārvietojamas ostu iekārtas, kas spēj uzņemt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2000/59/EK (*5). definētos kuģu atkritumus vai kravu atliekas.

(*3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 24. septembra Regula (EK) Nr. 1008/2008 par kopīgiem noteikumiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai Kopienā (OV L 293, 31.10.2008., 3. lpp.)."

(*4) Padomes 1996. gada 15. oktobra Direktīva 96/67/EK par pieeju lidlauka sniegto pakalpojumu tirgum Kopienas lidostās (OV L 272, 25.10.1996., 36. lpp.)."

(*5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīva 2000/59/EK par ostas iekārtām, kas paredzētas kuģu atkritumu un kravu atlieku uzņemšanai (OV L 332, 28.12.2000., 81. lpp.).”;"

regulas 4. panta 1. punktu groza šādi:

z) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“z)	ieguldījumu atbalsts kultūrai un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai: EUR 150 miljoni vienam projektam; darbības atbalsts kultūrai un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai: EUR 75 miljoni vienam uzņēmumam gadā;”;

bb) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“bb)	ieguldījumu atbalsts sportam un daudzfunkcionālai atpūtas infrastruktūrai: EUR 30 miljoni vai ja kopējās izmaksas vienam projektam pārsniedz EUR 100 miljonus; darbības atbalsts sporta infrastruktūrai: EUR 2 miljoni vienai infrastruktūrai gadā;”;

pievieno šādu dd), ee) un ff) apakšpunktu:

“dd)	atbalsts reģionālajām lidostām: atbalsta intensitāte un atbalsta summas, kas noteiktas 56.a pantā;

ee)

atbalsts jūras ostām: attiecināmās izmaksas EUR 130 miljonu apmērā vienam projektam (vai EUR 150 miljoni vienam projektam jūras ostā, kas iekļauta pamattīkla koridora darba plānā, kurš minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1315/2013 (*6) 47. pantā); attiecībā uz bagarēšanu projekts nozīmē visu bagarēšanu, ko veic viena kalendārā gada laikā;

ff)

atbalsts iekšzemes ostām: attiecināmās izmaksas EUR 40 miljonu apmērā vienam projektam (vai EUR 50 miljoni vienam projektam iekšzemes ostā, kas iekļauta pamattīkla koridora darba plānā, kurš minēts Regulas (ES) Nr. 1315/2013 47. pantā); attiecībā uz bagarēšanu projekts nozīmē visu bagarēšanu, ko veic viena kalendārā gada laikā.

(*6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1315/2013 par Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 661/2010/ES (OV L 348, 20.12.2013., 1. lpp.).”;"

regulas 5. panta 2. punktam pievieno šādu k) apakšpunktu:

“k)	atbalsts, kas izpaužas kā materiālo aktīvu pārdošana vai iznomāšana zemāk par tirgus cenu, ja vērtību nosaka vai nu ar neatkarīga eksperta novērtējumu pirms darījuma, vai arī atsaucoties uz publiski pieejamu, regulāri atjauninātu un vispārpieņemtu etalonvērtību.”;

regulas 6. panta 5. punktu groza šādi:

a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a)	reģionālais darbības atbalsts un reģionālais pilsētu attīstības atbalsts, ja ir izpildīti 15. un 16. pantā paredzētie attiecīgie nosacījumi;”;

d) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“d)	atbalsts, ar ko kompensē strādājošu personu ar invaliditāti nodarbināšanas papildu izmaksas, un atbalsts, ar ko kompensē izmaksas par palīdzības sniegšanu nelabvēlīgākā situācijā esošiem darba ņēmējiem, ja ir izpildīti 34. un 35. pantā paredzētie attiecīgie nosacījumi;”;

regulas 7. pantu groza šādi:

panta 1. punktam pievieno šādu teikumu:

“Attiecināmo izmaksu summas var aprēķināt saskaņā ar vienkāršoto izmaksu iespējām, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1303/2013 (*7), ar nosacījumu, ka darbību vismaz daļēji finansē no Savienības fonda, kas ļauj izmantot minētās vienkāršoto izmaksu iespējas, un ka atbilstoši attiecīgajam atbrīvojuma noteikumam konkrētā izmaksu kategorija ir attiecināma.

(*7) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (OV L 347, 20.12.2013., 320. lpp.).”;"

b)	panta 3. punkta pirmo teikumu aizstāj ar šādu: “Atbalstu, kas izmaksājams nākotnē, tostarp atbalstu, kas izmaksājams vairākās daļās, diskontē atbilstoši tā vērtībai piešķiršanas brīdī.”;

c)	panta 4. punktu svītro;

regulas 8. pantam pievieno šādu 7. punktu:

“7. Atkāpjoties no 1. līdz 6. punktam, lai noteiktu, vai ir ievērotas reģionālā darbības atbalsta robežvērtības tālākajiem reģioniem, kas noteiktas 15. panta 4. punktā, ņem vērā tikai to reģionālo darbības atbalstu tālākajos reģionos, kas īstenots saskaņā ar šo regulu.”;

regulas 12. pantu aizstāj ar šādu:

“12. pants

Uzraudzība

1. Lai Komisija varētu uzraudzīt atbalstu, kas ar šo regulu atbrīvots no paziņošanas prasības, dalībvalstis vai, alternatīvi, attiecībā uz atbalstu, ko piešķir Eiropas teritoriālās sadarbības projektiem, tā dalībvalsts, kurā atrodas vadošā iestāde, uztur detalizētu dokumentāciju ar informāciju un apliecinošajiem dokumentiem, kas nepieciešami, lai noteiktu, ka ir izpildīti visi šajā regulā paredzētie nosacījumi. Šo dokumentāciju glabā 10 gadus, sākot no dienas, kad ir piešķirts ad hoc atbalsts vai kad ir piešķirts pēdējais atbalsts saskaņā ar shēmu.

2. Attiecībā uz tādām shēmām, saskaņā ar kurām fiskālais atbalsts tiek piešķirts automātiski, piemēram, tādām, kas balstītas uz atbalsta saņēmēju nodokļu deklarācijām, un ja attiecībā uz katru atbalsta saņēmēju netiek veikta ex ante pārbaude par to, vai ir izpildīti visi saderības nosacījumi, dalībvalstis vismaz ex post un izlases veidā regulāri pārbauda, vai ir izpildīti visi saderības nosacījumi, un izdara nepieciešamos secinājumus. Dalībvalstis uztur detalizētu dokumentāciju par pārbaudēm vismaz 10 gadus no pārbaužu veikšanas dienas.

3. Komisija no katras dalībvalsts var pieprasīt visu informāciju un apliecinošos dokumentus, ko Komisija uzskata par vajadzīgiem, lai uzraudzītu šīs regulas piemērošanu, tostarp 1. un 2. punktā minēto informāciju. Attiecīgā dalībvalsts pieprasīto informāciju un apliecinošos dokumentus Komisijai iesniedz 20 darbdienu laikā vai tādā ilgākā laikposmā, kāds noteikts pieprasījumā.”;

regulas 13. pantu aizstāj ar šādu:

“13. pants

Reģionālā atbalsta darbības joma

Šo iedaļu nepiemēro:

a)	atbalstam, kas veicina darbības tērauda nozarē, ogļrūpniecības nozarē, kuģu būves nozarē un sintētisko šķiedru nozarē;

b)	atbalstam transporta nozarē, kā arī saistītajai infrastruktūrai, un atbalstam enerģijas ražošanai, sadalei un infrastruktūrai, izņemot reģionālo ieguldījumu atbalstu tālākajos reģionos un reģionālā darbības atbalsta shēmas;

reģionālajam atbalstam tādu shēmu veidā, kas ir paredzētas ierobežotam skaitam konkrētu saimnieciskās darbības nozaru; shēmas, kas paredzētas tūrisma darbībām, platjoslas infrastruktūrai vai lauksaimniecības produktu pārstrādei un tirdzniecībai, neuzskata par tādām, kuras paredzētas konkrētām saimnieciskās darbības nozarēm;

reģionālajam darbības atbalstam uzņēmumiem, kuru galvenā darbības joma ietilpst NACE 2. red. K iedaļā “Finanšu un apdrošināšanas darbības”, vai uzņēmumiem, kuri veic darbību grupas ietvaros un kuru galvenā darbības joma ietilpst NACE 2. red. Klasē 70.10 “Centrālo biroju darbība” vai 70.22 “Konsultēšana komercdarbībā un vadībzinībās”.”;

10)

regulas 14. pantu groza šādi:

a)	panta 6. punkta otrās daļas pirmo teikumu aizstāj ar šādu: “Iegādājoties uzņēmējdarbības vietas aktīvus 2. panta 49. vai 51. punkta nozīmē, ņem vērā tikai izmaksas par aktīvu iegādi no trešām personām, kas nav saistītas ar pircēju.”;

b)	panta 7. punkta pirmo teikumu aizstāj ar šādu: “Attiecībā uz atbalstu, ko piešķir lieliem uzņēmumiem būtiskām pārmaiņām ražošanas procesā, attiecināmajām izmaksām jābūt lielākām nekā ar modernizējamo darbību saistīto aktīvu amortizācijai iepriekšējo triju fiskālo gadu laikā.”;

pievieno šādu 16. un 17. punktu:

“16. Saņēmējs apstiprina, ka tas pēdējo divu gadu laikā pirms pieteikšanās uz atbalstu nav veicis pārcelšanu uz uzņēmējdarbības vietu, kurā tiks veikts sākotnējais ieguldījums, kuram pieprasīts atbalsts, un apņemas to nedarīt divus gadus pēc tam, kad ir pabeigts sākotnējais ieguldījums, kuram tiek pieprasīts atbalsts.

17. Zvejniecības un akvakultūras nozarē atbalstu nepiešķir uzņēmumiem, kuri ir izdarījuši vienu vai vairākus pārkāpumus, kas minēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 508/2014 (*8) 10. panta 1. punkta a) līdz d) apakšpunktā un 10. panta 3. punktā, un attiecībā uz minētās regulas 11. pantā paredzētajām darbībām.

(*8) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Regula (ES) Nr. 508/2014 par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un ar ko atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2328/2003, (EK) Nr. 861/2006, (EK) Nr. 1198/2006 un (EK) Nr. 791/2007 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1255/2011 (OV L 149, 20.5.2014., 1. lpp.).”;"

11)

regulas 15. pantu aizstāj ar šādu:

“15. pants

Reģionālais darbības atbalsts

1. Reģionālā darbības atbalsta shēmas tālākajos reģionos, mazapdzīvotos apgabalos un ļoti mazapdzīvotos apgabalos ir saderīgas ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvotas no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.

2. Mazapdzīvotos apgabalos reģionālā darbības atbalsta shēmas kompensē to preču transporta papildu izmaksas, kas ir ražotas apgabalos, kuri ir tiesīgi saņemt darbības atbalstu, kā arī to preču transporta papildu izmaksas, kas tiek turpmāk pārstrādātas šajos apgabalos, ievērojot šādus nosacījumus:

a)	atbalstu ir iespējams objektīvi kvantitatīvi noteikt iepriekš, pamatojoties uz fiksētu summu, summu par tonnkilometru vai citu attiecīgu vienību;

b)	transporta papildu izmaksas ir aprēķinātas, pamatojoties uz preču pārvadājumu attiecīgās dalībvalsts robežās, izmantojot transportlīdzekli, kas rada viszemākās izmaksas saņēmējam.

Atbalsta intensitāte nepārsniedz 100 % no šajā punktā noteiktajām transporta papildu izmaksām.

3. Ļoti mazapdzīvotos apgabalos reģionālā darbības atbalsta shēmas novērš vai samazina apdzīvotības sarukšanu, ievērojot šādus nosacījumus:

a)	saņēmēji savu saimniecisko darbību veic attiecīgajā apgabalā;

b)	atbalsta summa gadā vienam saņēmējam saskaņā ar visām darbības atbalsta shēmām nepārsniedz 20 % no gada darbaspēka izmaksām, kas saņēmējam radušās attiecīgajā apgabalā.

4. Tālākajos reģionos darbības atbalsta shēmas kompensē darbības papildu izmaksas, kas šajos reģionos rodas vienas vai vairāku pastāvīgu Līguma 349. pantā minēto problēmu tiešā ietekmē, ja saņēmēji savu saimniecisko darbību veic tālākajā reģionā, ar nosacījumu, ka atbalsta summa gadā vienam saņēmējam saskaņā ar visām darbības atbalsta shēmām, kas īstenotas atbilstoši šai regulai, nepārsniedz nevienu no sekojošajām procentuālajām daļām:

a)	35 % no bruto pievienotās vērtības, ko saņēmējs gada laikā rada attiecīgajā tālākajā reģionā;

b)	40 % no darbaspēka izmaksām, kuras saņēmējam gada laikā rodas attiecīgajā tālākajā reģionā;

c)	30 % no saņēmēja gada apgrozījuma attiecīgajā tālākajā reģionā.”;

12)

regulas 21. panta 16. punktu groza šādi:

a)	ievadfrāzi aizstāj ar šādu: “Riska finansējuma pasākums, ar ko atbalsttiesīgajiem uzņēmumiem nodrošina garantijas vai aizdevumus vai ar ko atbalsttiesīgajos uzņēmumos veic kvazikapitāla ieguldījumus, kas strukturēti kā parāda instrumenti, atbilst šādiem nosacījumiem:”;

b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b)	attiecībā uz aizdevumiem un kvazikapitāla ieguldījumiem, kas strukturēti kā parāda instrumenti, – aprēķinot ieguldījumu maksimālo summu saskaņā ar 9. punktu, ņem vērā instrumenta nominālo summu;”;

13)

regulas 22. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Atbalsttiesīgie uzņēmumi ir visi nekotētie mazie uzņēmumi, kas reģistrēti ilgākais pirms pieciem gadiem un atbilst šādiem nosacījumiem:

a)	tie nav pārņēmuši cita uzņēmuma darbību;

b)	tie vēl nav sadalījuši peļņu;

c)	tie nav izveidoti apvienošanās rezultātā.

Ja atbalsttiesīgajiem uzņēmumiem nav pienākuma reģistrēties, var uzskatīt, ka attiecīgais piecu gadu periods sākas no brīža, kad uzņēmums sāk saimniecisko darbību vai attiecībā uz tā saimniecisko darbību ir apliekams ar nodokli.

Atkāpjoties no pirmās daļas c) apakšpunkta, tos uzņēmumus, kas izveidoti, apvienojoties uzņēmumiem, kuri ir tiesīgi saņemt atbalstu saskaņā ar šo pantu, arī var uzskatīt par atbalsttiesīgiem uzņēmumiem ne vairāk kā piecus gadus no vecākā apvienošanā iesaistītā uzņēmuma reģistrācijas datuma.”;

14)

regulas 25. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Atbalsts pētniecības un attīstības projektiem, tostarp projektiem, kuri saņēmuši izcilības zīmoga kvalitātes apliecinājumu saskaņā ar “Apvārsnis 2020” MVU instrumentu, ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.”;

15)

regulas 31. panta 3. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b)	mācību personāla un apmācāmo darbības izmaksas, kas ir tieši saistītas ar mācību projektu, piemēram, ceļa izdevumi, uzturēšanās izmaksas, ar projektu tieši saistīti materiāli un piederumi, instrumentu un aprīkojuma amortizācija, ciktāl tos izmanto vienīgi mācību projektam;”;

16)	regulas 52. pantā iekļauj šādu 2.a punktu: “2.a Kā alternatīvu attiecināmo izmaksu noteikšanai atbilstoši 2. punktam atbalsta maksimālo summu projektam var noteikt, pamatojoties uz konkursa procedūru, kā paredzēts 4. punktā.”;

17)

regulas 53. pantu groza šādi:

panta 2. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a)	muzeji, arhīvi, bibliotēkas, mākslas un kultūras centri vai telpas, teātri, kinoteātri, operas nami, koncertzāles, citas izpildītājmākslas organizācijas, kinematogrāfiskā mantojuma iestādes un citas tamlīdzīgas mākslas un kultūras infrastruktūras, organizācijas un iestādes;”;

b)	panta 8. punktu aizstāj ar šādu: “8. Kā alternatīvu 6. un 7. punktā minētās metodes piemērošanai, ja atbalsts nepārsniedz EUR 2 miljonus, atbalsta maksimālo summu var noteikt 80 % apmērā no attiecināmajām izmaksām.”;

c)	panta 9. punkta pirmo teikumu aizstāj ar šādu: “Darbībām, kas minētas 2. punkta f) apakšpunktā, atbalsta maksimālā summa nepārsniedz vai nu starpību starp attiecināmajām izmaksām un projekta diskontētajiem ieņēmumiem, vai 70 % no attiecināmajām izmaksām.”;

18)

regulas 54. panta 4. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Abos gadījumos maksimālais izdevumu apjoms, kuram var piemērot izdevumu teritoriālās saistības, nekādā gadījumā nepārsniedz 80 % no kopējā producēšanas budžeta.

Dalībvalstis var arī prasīt, ka, lai projekti varētu pretendēt uz atbalstu, noteikts minimālais producēšanas darbību apjoms jāveic attiecīgajā teritorijā, bet šis apjoms nevar pārsniegt 50 % no kopējā producēšanas budžeta.”;

19)	regulas 55. panta 12. punktu aizstāj ar šādu: “12. Kā alternatīvu 10. un 11. punktā minētās metodes piemērošanai, ja atbalsts nepārsniedz EUR 2 miljonus, atbalsta maksimālo summu var noteikt 80 % apmērā no attiecināmajām izmaksām.”;

20)

pēc 56. panta pievieno šādu 14. un 15. iedaļu:

“14. IEDAĻA

Atbalsts reģionālajām lidostām

56.a pants

Atbalsts reģionālajām lidostām

1. Ieguldījumu atbalsts lidostām ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šā panta 3. līdz 14. punktā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.

2. Darbības atbalsts lidostām ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šā panta 3., 4., 10. un 15. līdz 18. punktā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.

3. Lidostai ir jābūt pieejamai visiem potenciālajiem lietotājiem. Fizisku jaudas ierobežojumu gadījumā tās sadale notiek, pamatojoties uz piemērotiem, objektīviem, pārredzamiem un nediskriminējošiem kritērijiem.

4. Atbalstu nepiešķir esošo lidostu pārcelšanai vai jaunas pasažieru lidostas izveidei, tostarp esoša lidlauka pārveidošanai par pasažieru lidostu.

5. Attiecīgais ieguldījums nepārsniedz apmēru, kas ir nepieciešams, lai uzņemtu vidējā termiņā paredzamo plūsmu atbilstoši saprātīgām plūsmu prognozēm.

6. Ieguldījumu atbalstu nepiešķir lidostām, kas atrodas 100 km attālumā vai 60 minūšu braucienā ar automašīnu, autobusu, vilcienu vai ātrvilcienu no esošas lidostas, no kuras tiek sniegti regulāri gaisa pakalpojumi Regulas (EK) Nr. 1008/2008 2. panta 16. punkta nozīmē.

7. Šā panta 5. un 6. punktu nepiemēro lidostām, kurās iepriekšējo divu finanšu gadu laikā pirms gada, kurā atbalsts tiek faktiski piešķirts, vidējā ikgadējā pasažieru plūsma nepārsniedza 200 000 pasažieru, ja nav sagaidāms, ka ieguldījumu atbalsta rezultātā lidosta divu finanšu gadu laikā pēc atbalsta piešķiršanas savu vidējo ikgadējo pasažieru plūsmu palielinās virs 200 000 pasažieriem. Ieguldījumu atbalsts, kas piešķirts šādām lidostām, atbilst vai nu 11. punktam, vai arī 13. un 14. punktam.

8. Šā panta 6. punktu nepiemēro, ja ieguldījumu atbalsts tiek piešķirts lidostai, kas atrodas 100 km attālumā no esošām lidostām, no kurām tiek sniegti regulāri gaisa pakalpojumi Regulas (EK) Nr. 1008/2008 2. panta 16. punkta nozīmē, ar nosacījumu, ka maršruts starp šīm citām esošajām lidostām un lidostu, kura saņem atbalstu, neizbēgami ir tāds, ka vai nu kopumā jāpavada vismaz 90 minūtes ceļā ar jūras transportu, vai jāizmanto gaisa transports.

9. Ieguldījumu atbalstu nepiešķir lidostām, kurās iepriekšējo divu finanšu gadu laikā pirms gada, kurā atbalsts tiek faktiski piešķirts, vidējā ikgadējā pasažieru plūsma bija vairāk nekā trīs miljoni pasažieru. Ieguldījumu atbalsts nevar būt tāds, kas saskaņā ar prognozēm divu finanšu gadu laikā pēc atbalsta piešķiršanas izraisītu lidostas vidējās ikgadējās plūsmas palielinājumu virs trim miljoniem pasažieru.

10. Atbalstu nepiešķir lidostām, kurās iepriekšējo divu finanšu gadu laikā pirms gada, kurā atbalsts tiek faktiski piešķirts, vidējā ikgadējā kravu plūsma pārsniedz 200 000 tonnas. Atbalsts nevar būt tāds, kas saskaņā ar prognozēm divu finanšu gadu laikā pēc atbalsta piešķiršanas izraisītu lidostas vidējās ikgadējās kravu plūsmas palielinājumu virs 200 000 tonnām.

11. Ieguldījumu atbalsta summa nepārsniedz starpību starp attiecināmajām izmaksām un pamatdarbības peļņu no ieguldījuma. Pamatdarbības peļņu atskaita no attiecināmajām izmaksām iepriekš saskaņā ar pamatotām prognozēm vai izmanto atgūšanas mehānismu.

12. Attiecināmās izmaksas ir izmaksas, kas saistītas ar ieguldījumiem lidostas infrastruktūrā, tostarp plānošanas izmaksas.

13. Ieguldījumu atbalsta summa nepārsniedz:

a)	50 % no attiecināmajām izmaksām lidostām, kurās iepriekšējos divos finanšu gados pirms gada, kurā atbalsts tiek faktiski piešķirts, vidējā ikgadējā pasažieru plūsma bija no viena līdz trīs miljoniem pasažieru;

b)	75 % no attiecināmajām izmaksām lidostām, kurās iepriekšējos divos finanšu gados pirms gada, kurā atbalsts tiek faktiski piešķirts, vidējā ikgadējā pasažieru plūsma nepārsniedza vienu miljonu pasažieru.

14. Atbalsta maksimālo intensitāti, kas noteikta 13. punktā, var palielināt par 20 procentpunktiem lidostām, kuras atrodas attālos reģionos.

15. Darbības atbalstu nepiešķir lidostām, kurās iepriekšējos divu finanšu gados pirms gada, kurā atbalsts tiek faktiski piešķirts, vidējā ikgadējā pasažieru plūsma bija vairāk nekā 200 000 pasažieru.

16. Darbības atbalsta apmērs nepārsniedz summu, kas attiecīgajā periodā vajadzīga pamatdarbības zaudējumu segšanai un samērīgai peļņai. Atbalstu piešķir vai nu periodisku, ex ante noteiktu maksājumu veidā, kurus atbalsta piešķiršanas laikposmā nepalielina, vai arī tādu summu veidā, kas noteiktas ex post, pamatojoties uz novērotajiem darbības zaudējumiem.

17. Darbības atbalstu neizmaksā par tādu kalendāro gadu, kurā lidostas ikgadējā pasažieru plūsma pārsniedza 200 000 pasažieru.

18. Darbības atbalsta piešķiršanai neizvirza nosacījumu, ka ar konkrētām aviosabiedrībām tiek noslēgtas vienošanās par lidostas maksām, tirdzniecības maksājumiem vai citiem finanšu aspektiem attiecībā uz aviosabiedrību darbību attiecīgajā lidostā.

15. IEDAĻA

Atbalsts ostām

56.b pants

Atbalsts jūras ostām

1. Atbalsts jūras ostām ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.

2. Attiecināmās izmaksas ir izmaksas, tostarp plānošanas izmaksas, ko rada:

a)	ieguldījumi ostu infrastruktūru izbūvē, nomaiņā vai modernizācijā;

b)	ieguldījumi piekļuves infrastruktūras izbūvē, nomaiņā vai modernizācijā;

c)	bagarēšana.

3. Izmaksas, kuras attiecas uz ar transportu nesaistītām darbībām, tostarp rūpnieciskās ražošanas iekārtām, kas darbojas ostā, birojiem vai veikaliem, kā arī ostas būvēm un aprīkojumu, nav attiecināmas izmaksas.

4. Atbalsta summa nepārsniedz starpību starp attiecināmajām izmaksām un pamatdarbības peļņu no ieguldījuma vai bagarēšanas. Pamatdarbības peļņu atskaita no attiecināmajām izmaksām iepriekš saskaņā ar pamatotām prognozēm vai izmanto atgūšanas mehānismu.

5. Atbalsta intensitāte attiecībā uz katru ieguldījumu, kas minēts 2. punkta a) apakšpunktā, nepārsniedz:

a)	100 % no attiecināmām izmaksām, ja projekta kopējās attiecināmās izmaksas ir mazākas par EUR 20 miljoniem;

b)	80 % no attiecināmām izmaksām, ja projekta kopējās attiecināmās izmaksas pārsniedz EUR 20 miljonus, bet ir mazākas par EUR 50 miljoniem;

c)	60 % no attiecināmām izmaksām, ja projekta kopējās attiecināmās izmaksas pārsniedz EUR 50 miljonus, bet ir mazākas par 4. panta 1. punkta ee) apakšpunktā paredzēto summu.

Atbalsta intensitāte nepārsniedz 100 % no attiecināmajām izmaksām, kas noteiktas 2. punkta b) apakšpunktā un c) apakšpunktā, un nepārsniedz summu, kas paredzēta 4. panta 1. punkta ee) apakšpunktā.

6. Atbalsta intensitātes, kas paredzētas 5. punkta pirmās daļas b) un c) punktā, var paaugstināt par 10 procentpunktiem ieguldījumiem atbalstāmos apgabalos, kuri atbilst Līguma 107. panta 3. punkta a) apakšpunkta nosacījumiem, un par 5 procentpunktiem ieguldījumiem atbalstāmos apgabalos, kuri atbilst Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nosacījumiem.

7. Koncesijas vai cita veida pilnvarojumus trešām personām izbūvēt, modernizēt, ekspluatēt vai nomāt atbalstītu ostu infrastruktūru piešķir konkurenci nodrošinošā, pārredzamā, nediskriminējošā un beznosacījumu procedūrā.

8. Atbalstītās ostas infrastruktūras pieejamību ieinteresētajiem lietotājiem nodrošina vienlīdzīgā un nediskriminējošā veidā atbilstoši tirgus nosacījumiem.

9. Kā alternatīvu 4., 5. un 6. punktā minētās metodes piemērošanai, ja atbalsts nepārsniedz EUR 5 miljonus, atbalsta maksimālo summu var noteikt 80 % apmērā no attiecināmajām izmaksām.

56.c pants

Atbalsts iekšzemes ostām

1. Atbalsts iekšzemes ostām ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.

2. Attiecināmās izmaksas ir izmaksas, tostarp plānošanas izmaksas, ko rada:

a)	ieguldījumi ostu infrastruktūru izbūvē, nomaiņā vai modernizācijā;

b)	ieguldījumi piekļuves infrastruktūras izbūvē, nomaiņā vai modernizācijā;

c)	bagarēšana.

5. Atbalsta maksimālā intensitāte nepārsniedz 100 % no attiecināmajām izmaksām un nepārsniedz summu, kas paredzēta 4. panta 1. punkta ff) apakšpunktā.

6. Koncesijas vai cita veida pilnvarojumus trešām personām izbūvēt, modernizēt, ekspluatēt vai nomāt atbalstītu ostu infrastruktūru piešķir konkurenci nodrošinošā, pārredzamā, nediskriminējošā un beznosacījumu procedūrā.

7. Atbalstītās ostas infrastruktūras pieejamību ieinteresētajiem lietotājiem nodrošina vienlīdzīgā un nediskriminējošā veidā atbilstoši tirgus nosacījumiem.

8. Kā alternatīvu 4. un 5. punktā minētās metodes piemērošanai, ja atbalsts nepārsniedz EUR 2 miljonus, atbalsta maksimālo summu var noteikt 80 % apmērā no attiecināmajām izmaksām.”;

21)

regulas 58. pantu groza šādi:

a)	panta 1. punktu aizstāj ar šādu: “1. Šo regulu piemēro individuālam atbalstam, kas piešķirts, pirms stājušies spēkā šīs regulas attiecīgie noteikumi, ja atbalsts atbilst visiem šajā regulā paredzētajiem nosacījumiem, izņemot 9. pantu.”;

iekļauj šādu 3.a punktu:

“3.a. Jebkurš individuālais atbalsts, kurš piešķirts laikā no 2014. gada 1. jūlija līdz 2017. gada 9. jūlijam saskaņā ar šīs regulas noteikumiem redakcijā, kas piemērojama atbalsta piešķiršanas brīdī, ir saderīgs ar iekšējo tirgu un atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā paredzētās paziņošanas prasības. Jebkurš individuālais atbalsts, kas piešķirts līdz 2014. gada 1. jūlijam saskaņā ar šīs regulas noteikumiem, izņemot 9. pantu, redakcijā, kas piemērojama vai nu pirms, vai pēc 2017. gada 10. jūlija, ir saderīgs ar iekšējo tirgu un atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā paredzētās paziņošanas prasības.”;

c)	pievieno šādu 5. punktu: “5. Ja šo regulu groza, visām atbalsta shēmām, kurām ir piešķirts atbrīvojums saskaņā ar šo regulu redakcijā, kas piemērojama shēmas spēkā stāšanās brīdī, atbrīvojums paliek spēkā vēl uz sešus mēnešus ilgu pielāgošanās periodu.”;

22)	II pielikuma II daļu aizstāj ar šīs regulas pielikuma tekstu;

23)

III pielikumu groza šādi:

pielikuma 2. zemsvītras piezīmi aizstāj ar šādu:

“(2)	Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 1893/2006, ar ko izveido NACE 2. red. saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kā arī groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3037/90 un dažas EK regulas par īpašām statistikas jomām (OV L 393, 30.12.2006., 1. lpp.).”;

b)	pielikuma 3. zemsvītras piezīmes pirmo teikumu aizstāj ar šādu: “Bruto dotācijas ekvivalents vai – attiecībā uz pasākumiem saskaņā ar šīs regulas 16., 21., 22. vai 39. pantu – ieguldījumu summa.”

2. pants

Regulas (ES) Nr. 702/2014 7. panta 1. punktam pievieno šādu teikumu:

“Attiecināmo izmaksu summas var aprēķināt saskaņā ar vienkāršoto izmaksu iespējām, kas izklāstītas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1303/2013 (*9), ar nosacījumu, ka darbību vismaz daļēji finansē no ELFLA un ka atbilstoši attiecīgajam atbrīvojuma noteikumam konkrētā izmaksu kategorija ir atbalstāma.

3. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2017. gada 14. jūnijā

Komisijas vārdā –

Komisijas locekle

Margrethe VESTAGER

(1) OV L 248, 24.9.2015., 1. lpp.

(2) Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regula (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (OV L 187, 26.6.2014., 1. lpp.).

(3) OV C 99, 4.4.2014., 3. lpp.

(4) Skatīt jo īpaši Pamatnostādņu par valsts atbalstu lidostām un aviosabiedrībām 3.5. iedaļu.

(5) COM(2011) 144.

(6) COM(2013) 295.

(7) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1315/2013 par Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 661/2010/ES (OV L 348, 20.12.2013., 1. lpp.).

(8) Komisijas 2014. gada 25. jūnija Regula (ES) Nr. 702/2014, ar kuru konkrētas atbalsta kategorijas lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu (OV L 193, 1.7.2014., 1. lpp.).

(9) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1291/2013, ar ko izveido pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads) un atceļ Lēmumu Nr. 1982/2006/EK (OV L 347, 20.12.2013., 104. lpp.).

PIELIKUMS

“II DAĻA

Informāciju sniedz, izmantojot Komisijas izveidoto IT lietojumprogrammu, kā noteikts 11. pantā

Norādīt vispārējās grupu atbrīvojuma regulas noteikumu, saskaņā ar kuru tiek īstenots konkrētais atbalsta pasākums.

Primārais mērķis – vispārīgie mērķi (saraksts)

Mērķi (saraksts)

Atbalsta maksimālā intensitāte procentos vai atbalsta gada maksimālā summa valsts valūtā (pilnas summas)

MVU papildu atbalsts, procentos

Reģionālais atbalsts – ieguldījumu atbalsts (1) (14. pants)

☐

Shēma

… %

☐	Ad hoc atbalsts

… %

Reģionālais atbalsts – darbības atbalsts (15. pants)

☐	Transporta izmaksas par precēm atbalstāmajos apgabalos (15. panta 2. punkta a) apakšpunkts)

… %

☐	Papildu izmaksas tālākajos reģionos (15. panta 2. punkta b) apakšpunkts)

… %

☐	Reģionālais pilsētu attīstības atbalsts (16. pants)

… valsts valūta

… %

Atbalsts MVU (17., 18., 19., 20. pants)

☐	Ieguldījumu atbalsts MVU (17. pants)

… %

☐	Atbalsts konsultācijām MVU (18. pants)

… %

☐	Atbalsts MVU dalībai tirdzniecības izstādēs (19. pants)

… %

☐	Atbalsts MVU sadarbības izmaksām saistībā ar dalību Eiropas teritoriālās sadarbības projektos (20. pants)

… %

Atbalsts MVU – MVU piekļuve finansējumam (21.–22. pants)

☐	Riska finansējuma atbalsts (21. pants)

… valsts valūta

… %

☐	Darbības sākšanas atbalsts (22. pants)

… valsts valūta

… %

☐	Atbalsts MVU – atbalsts alternatīvām tirdzniecības platformām, kas specializējušās ar MVU (23. pants)

… %; ja atbalsta pasākums ir atbalsts darbības sākšanai: … valsts valūta

… %

☐	Atbalsts MVU – izpētes izmaksu atbalsts (24. pants)

… %

Atbalsts pētniecībai, attīstībai un inovācijai (25.–30. pants)

Atbalsts pētniecības un attīstības-projektiem (25. pants)

☐	Fundamentālie pētījumi (25. panta 2. punkta a) apakšpunkts)

… %

☐	Rūpnieciskie pētījumi (25. panta 2. punkta b) apakšpunkts)

… %

☐	Eksperimentālā izstrāde (25. panta 2. punkta c) apakšpunkts)

… %

☐	Tehniski ekonomiskā priekšizpēte (25. panta 2. punkta d) apakšpunkts)

… %

☐	Ieguldījumu atbalsts pētniecības infrastruktūrai (26. pants)

… %

☐	Atbalsts inovācijas kopām (27. pants)

… %

☐	Inovācijas atbalsts MVU (28. pants)

… %

☐	Atbalsts procesu un organizatoriskajai inovācijai (29. pants)

… %

☐	Atbalsts pētniecībai un attīstībai zvejniecības un akvakultūras nozarē (30. pants)

… %

☐	Atbalsts mācībām (31. pants)

… %

Atbalsts nelabvēlīgākā situācijā esošiem darba ņēmējiem un strādājošām personām ar invaliditāti (32.–35. pants)

☐	Atbalsts algu subsīdiju veidā nelabvēlīgākā situācijā esošu darba ņēmēju pieņemšanai darbā (32. pants)

… %

☐	Atbalsts algu subsīdiju veidā strādājošu personu ar invaliditāti nodarbināšanai (33. pants)

… %

☐	Atbalsts, ar ko kompensē strādājošu personu ar invaliditāti nodarbināšanas papildu izmaksas (34. pants)

… %

☐	Atbalsts, ar ko kompensē nelabvēlīgākā situācijā esošiem darba ņēmējiem sniegtās palīdzības izmaksas (35. pants)

… %

Atbalsts vides aizsardzībai (36.–49. pants)

☐	Ieguldījumu atbalsts, kas uzņēmumiem dod iespēju pārsniegt Savienības vides aizsardzības standartus vai paaugstināt vides aizsardzības līmeni, ja Savienības standartu nav (36. pants)

… %

☐	Ieguldījumu atbalsts saistībā ar laicīgu pielāgošanos turpmākiem Savienības standartiem (37. pants)

… %

☐	Ieguldījumu atbalsts energoefektivitātes pasākumiem (38. pants)

…%

☐	Ieguldījumu atbalsts ēku energoefektivitātes projektiem (39. pants)

… valsts valūta

… %

☐	Ieguldījumu atbalsts augstas efektivitātes koģenerācijai (40. pants)

… %

☐	Ieguldījumu atbalsts, lai veicinātu enerģijas ražošanu no atjaunojamiem resursiem (41. pants)

… %

☐	Darbības atbalsts, lai veicinātu elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamiem resursiem (42. pants)

… %

☐	Darbības atbalsts, lai veicinātu enerģijas ražošanu no atjaunojamiem resursiem mazas jaudas iekārtās (43. pants)

… %

☐	Atbalsts dabas resursu nodokļa samazinājumu veidā saskaņā ar Direktīvu 2003/96/EK (44. pants)

… %

☐	Ieguldījumu atbalsts piesārņotu vietu attīrīšanai (45. pants)

… %

☐	Ieguldījumu atbalsts energoefektīvai centralizētajai siltumapgādei un dzesēšanai (46. pants)

… %

☐	Ieguldījumu atbalsts atkritumu pārstrādei un atkārtotai izmantošanai (47. pants)

… %

☐	Ieguldījumu atbalsts energoinfrastruktūrai (48. pants)

… %

☐	Atbalsts vides pētījumiem (49. pants)

… %

☐	Atbalsta shēmas atsevišķu dabas katastrofu radīto zaudējumu atlīdzināšanai (50. pants)

Atbalsta maksimālā intensitāte

… %

Dabas katastrofas veids

☐	zemestrīce

☐

lavīna

☐	zemes nogruvums

☐

plūdi

☐	viesuļvētra

☐

orkāns

☐	vulkāna izvirdums

☐	savvaļas ugunsgrēks

Dabas katastrofas datums

dd/mm/gggg līdz dd/mm/gggg

☐	Sociālais atbalsts transporta nodrošināšanai attālu reģionu iedzīvotājiem (51. pants)

… %

☐	Atbalsts platjoslas infrastruktūrai (52. pants)

… valsts valūta

… %

☐	Atbalsts kultūrai un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai (53. pants)

… %

☐	Atbalsta shēmas audiovizuālajiem darbiem (54. pants)

… %

☐	Atbalsts sporta un multifunkcionālai atpūtas infrastruktūrai (55. pants)

… %

☐	Ieguldījumu atbalsts vietējai infrastruktūrai (56. pants)

… %

☐	Atbalsts reģionālajām lidostām (56.a pants)

… %

☐	Atbalsts jūras ostām (56.b pants)

… %

☐	Atbalsts iekšzemes ostām (56.c pants)

… %

(1) Ja ad hoc reģionālais atbalsts papildina saskaņā ar atbalsta shēmu(-ām) piešķirto atbalstu, lūgums norādīt gan saskaņā ar shēmu piešķirtā atbalsta intensitāti, gan ad hoc atbalsta intensitāti.”

20.6.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 156/25

KOMISIJAS LĒMUMS (ES) 2017/1088

(2017. gada 24. marts)

par valsts atbalstu SA.35484 (2013/C) (ex SA.35484 (2012/NN)) attiecībā uz konkrētiem pētniecības apakšpasākumiem, kas finansēti saskaņā ar Likumu par pienu un taukiem

(izziņots ar dokumenta numuru C(2017) 1863)

(Autentisks ir tikai teksts vācu valodā)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 108. panta 2. punkta pirmo daļu,

saskaņā ar iepriekš minēto noteikumu (1) uzaicinājusi ieinteresētās personas iesniegt piezīmes un ņemot vērā to piezīmes,

tā kā:

1. PROCEDŪRA

(1)

Komisija 2011. gada 28. novembra un 2012. gada 27. februāra vēstulē lūdza Vāciju sniegt papildu informāciju saistībā ar 2010. gada pārskatu par valsts atbalstu lauksaimniecības nozarē, ko Vācija bija iesniegusi saskaņā ar Padomes Regulas (ES) 2015/1589 (2) 26. pantu. Uz Komisijas jautājumiem Vācija atbildēja 2012. gada 16. janvāra un 2012. gada 27. aprīļa vēstulē. No Vācijas atbildēm izrietēja, ka Vācija, pamatojoties uz 1952. gada Likumu par pienu un taukiem (Gesetz über den Verkehr mit Milch, Milcherzeugnissen und Fetten, turpmāk “MFG”), bija piešķīrusi finansiālu atbalstu Vācijas piena nozarei.

(2)

Komisija 2012. gada 2. oktobra vēstulē informēja Vāciju, ka attiecīgie pasākumi ir reģistrēti kā nepaziņots atbalsts ar numuru SA.35484 (2012/NN). 2012. gada 16. novembra un 2013. gada 7., 8., 11., 13., 14., 15. un 19. februāra, 21. marta, 8. aprīļa, 28. maija, 10. un 25. jūnija un v2. jūlija vēstulē Vācija sniedza papildu informāciju.

(3)

Ar 2013. gada 17. jūlija vēstuli (3) Komisija informēja Vāciju par savu lēmumu sākt Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 108. panta 2. punktā paredzēto procedūru attiecībā uz konkrētiem apakšpasākumiem, kas veikti saskaņā ar MFG (turpmāk “lēmums sākt procedūru”). Tajā pašā vēstulē Komisija secināja, ka citi apakšpasākumi, kas veikti no 2001. gada 28. novembra līdz 2006. gada 31. decembrim vai no 2007. gada 1. janvāra, vai abos periodos, ir saderīgi ar iekšējo tirgu vai nav valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta nozīmē, vai ka tie neietilpst valsts atbalsta noteikumu darbības jomā.

(4)

Attiecībā uz apakšpasākumiem, uz kuriem attiecas šis lēmums, t. i., pētniecības apakšpasākumiem, kuri lēmumā sākt procedūru minēti kā apakšpasākumi BY 2, BY 11, BY 12 un BY 13 (turpmāk “apakšpasākumi”), Komisija norādīja, ka šiem apakšpasākumiem, šķiet, piemīt visas valsts atbalsta īpašības un ka attiecināmās izmaksas atbilst attiecināmajām izmaksām, kas pieļaujamas saskaņā ar piemērojamajiem valsts atbalsta noteikumiem (skatīt lēmuma sākt procedūru 203. un 209. apsvērumu).

(5)

Tomēr Komisija no Vācijas nebija saņēmusi pietiekamu informāciju par atbalsta intensitāti, jo īpaši par to, vai atbalsta intensitāte atbilst likmēm, kas pieļaujamas saskaņā ar piemērojamajiem valsts atbalsta noteikumiem (skatīt lēmuma sākt procedūru 204., 205., 210. un 211. apsvērumu), un tāpēc Komisija izteica šaubas par apakšpasākumu saderību ar iekšējo tirgu (skatīt lēmuma sākt procedūru 206. un 212. apsvērumu). Tāpēc Komisija pieprasīja Vācijai iesniegt piezīmes un nodrošināt visu informāciju, kura var būt noderīga, lai novērtētu laikā no 2001. gada 28. novembra sniegto atbalstu (skatīt lēmuma sākt procedūru 276. apsvērumu).

(6)	Piezīmes par lēmumu sākt procedūru Vācija iesniedza ar 2013. gada 20. septembra vēstuli. 2016. gada 22. septembra un 2016. gada 25. oktobra vēstulē Bavārijas Lauksaimniecības ministrija sniedza papildu paskaidrojumus.

(7)	Lēmums sākt procedūru tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (4). Komisija aicināja ieinteresētās personas iesniegt piezīmes viena mēneša laikā. Konkrētas piezīmes par apakšpasākumiem Komisija no ieinteresētajām personām nesaņēma.

2. APAKŠPASĀKUMU APRAKSTS

(8)	MFG ir Vācijas federālais likums, kas stājās spēkā 1952. gadā. Tas ir pamatlikums, kura darbības laiks ir neierobežots.

(9)	Ar MFG 22. panta 1. punktu Vācijas federālās zemes (turpmāk “federālās zemes”) tiek pilnvarotas no pienotavām iekasēt piena nodevu, kas pamatojas uz tām piegādātā piena daudzumu.

(10)

MFG 22. panta 2. punktā ir paredzēts, ka ieņēmumus no piena nodevas izmanto tikai šādiem mērķiem:

a)	kvalitātes uzlabošana un saglabāšana, pamatojoties uz konkrētiem īstenošanas noteikumiem;

b)	higiēnas uzlabošana slaukšanas un piena un piena produktu piegādes, apstrādes, pārstrādes un izplatīšanas laikā;

c)	izslaukuma pārbaudes;

d)	uzņēmumu konsultēšana piensaimniecības jautājumos un jauno speciālistu tālākizglītība piensaimniecībā;

e)	reklāma ar mērķi palielināt piena un piena produktu patēriņu;

f)	MFG noteikto uzdevumu veikšana.

(11)

MFG 22. panta 2.a punktā noteikts, ka, atkāpjoties no 2. punkta, ieņēmumus no piena nodevas var izmantot arī tam, lai:

a)	samazinātu palielinātās strukturāli nosacītās uzskaites izmaksas, kas saistītas ar piena un krējuma piegādi no ražotāja līdz pienotavai;

b)	samazinātu palielinātās transporta izmaksas par piena piegādi no vienas pienotavas otrai, ja šāda piegāde ir nepieciešama saņēmējas pienotavas noieta tirgus apgādei ar dzeramo pienu;

c)	uzlabotu kvalitāti piena produktu centralizētā tirdzniecībā.

(12)	Bavārijā piena nodevas iekasēšanu un izmantošanu regulēja Bavārijas Rīkojums par piena nodevu (Bayerische Milchumlageverordnung).

(13)

Piena nodeva Bavārijā tika izmantota, lai finansētu 4. apsvērumā minētos pētniecības apakšpasākumus, proti:

BY 2 – Die Erhöhung des Milchproteingehaltes durch Management und Züchtung: Eine Perspektive für Milcherzeuger, Verbraucher und Industrie (“Piena olbaltumvielu satura palielināšana ar pārvaldības un ciltsdarba metodēm: perspektīva piensaimniekiem, patērētājiem un nozarei”);

BY 11 – Förderung der Anpassung von Untersuchungsmethoden zur Bearbeitung spezifischer Fragestellungen sowie der Methodenentwicklung in Kooperation mit Forschungseinrichtungen und der Nutzbarmachung und des Transfers wissenschaftlicher Erkenntnisse für die bayerische Milchwirtschaft (“Sekmīgāka pētniecības metožu pielāgošana specifisku jautājumu aplūkošanai, kā arī metožu izstrāde sadarbībā ar pētniecības iestādēm un zinātnisko atziņu pārnese Bavārijas piena nozares vajadzībām”);

BY 12 – Entwicklung einer anti-listeriellen, frühen Oberflächenreifungskultur für geschmierte Käse (“Pret listērijām noturīgas siera nogatavināšanas kultūras izstrāde”);

BY 13 – Überwachung von antimikrobiellen Rückständen der Milch – Etablierung des neuen Biosensor-Systems MCR3 für Routineuntersuchungen in der Praxis (“Pienā atrodamu pretmikrobu līdzekļu atlieku monitorings – jauna biosensora sistēma MCR3, kas izmantojama regulārām pārbaudēm praksē”).

Pēdējo apakšpasākumu finansēja arī no Bavārijas federālās zemes budžeta.

(14)

Konkrētais apakšpasākumu īstenošanas tiesiskais pamats ietvēra arī:

—	Bavārijas budžeta noteikumus (Bayerische Haushaltsordnung), jo īpaši 23. un 44. pantu, kā arī attiecīgos administratīvos noteikumus (Verwaltungsvorschriften),

—	Bavārijas Lauksaimniecības ministrijas divgadu budžeta plānu, tostarp nodaļu “Piena un tauku īpašā fonda” izdevumiem (Sondervermögen Milch und Fett),

—	Bavārijas Lauksaimniecības ministrijas administratīvos tiesību aktus, ar ko atļauj pētniecības projektus un izdevumus (Ausgabeermächtigung).

(15)

Lēmumus par to, kādus pētniecības projektus īstenot un finansēt, izmantojot piena nodevu, pieņēma īpašā lēmumu pieņemšanas procedūrā, kas ietver dažādus lēmumu pieņemšanas līmeņus: Bavārijas federālās zemes Piena nozares asociācijas valde (Vorstand der Landesvereinigung der bayerischen Milchwirtschaft) sagatavo iepriekš atlasītu projektu sarakstu un iesniedz to balsošanai šīs asociācijas kopsapulcē (Mitgliederversammlung). Kopsapulce balso arī par plānotā projekta budžetu. Pamatojoties uz šo balsojumu un Bavārijas Lauksaimniecības ministrijas divgadu budžeta plānu, ministrija izdod administratīvos tiesību aktus, lai atļautu atlasīto pētniecības projektu izdevumus (Ausgabeermächtigung). Par katru projektu tiek pieņemts atsevišķs lēmums.

3. VĀCIJAS PIEZĪMES

(16)	Attiecībā uz lēmumā sākt procedūru minētajiem saderības nosacījumiem Vācija sniedza turpmāk norādīto informāciju.

(17)	Projekts tika īstenots no 2008. gada līdz 2012. gadam. Saņēmējs bija Technische Universität München.

(18)

Projekta kopējais budžets bija EUR 600 000. Finanšu līdzekļu sadalījums ir norādīts turpmāk tabulā.

1. tabula

Avots	EUR gadā	EUR kopā	% no kopsummas
Saņēmēja paša resursi	20 000	100 000	16,67
Uzņēmumu grupa Theo Müller	75 000	350 000	58,33
Piena nodeva (MFG)	35 000	150 000	25

(19)	No piena nodevām iegūtā atbalsta apjoms bija EUR 150 000, tas veidoja 25 % no pētniecības projekta kopējā budžeta.

(20)	Projekta mērķis bija modernizēt pastāvošās piena analīzes metodes un anketas par specifiskiem jautājumiem saistībā ar pienu. Tika paredzēts, ka pētniecības projekta rezultātus izmantos Bavārijas piensaimniecības uzņēmumi, kuri nodarbojas ar piena ražošanu un piena produktu pārstrādi.

(21)	Projekts tika īstenots 2002.–2011. gadā. Atbalsts tika piešķirts reizi gadā.

(22)

Projekta budžets un atbalsta apjoms ir norādīts turpmāk tabulās.

2. tabula

2002.–2006. gads

Gads	2002	2003	2004	2005	2006
Projekta budžets (EUR)	332 505,30	416 945,14	616 483,19	812 433,90	587 072,90
Atbalsta apjoms (EUR)	222 261,52	288 240,39	423 429,64	564 887,80	391 124,32
Atbalsta intensitāte (%)	66,84	69,13	68,68	69,53	66,62

3. tabula

2007.–2012. gads

Gads	2007	2008	2009	2010	2011	2012
Projekta budžets (EUR)	378 169,60	324 134,53	376 916,07	369 009,52	409 803,32	343 753,57
Atbalsta apjoms (EUR)	273 898,60	240 292,53	274 014,01	268 866,52	301 076,32	257 259,72
Atbalsta intensitāte (%)	72,43	74,13	72,70	72,86	73,47	74,84

(23)	Saņēmējs bija Milchwirtschaftlicher Verein Allgäu-Schwaben e. V., vidēji liels uzņēmums (5) (turpmāk “MVU”). Pētniecības rezultāti tika izklāstīti dažādos valsts un starptautiska līmeņa pasākumos, kā arī daudzos valsts un starptautiskos zinātniskos žurnālos (6).

BY 12 – Entwicklung einer anti-listeriellen, frühen Oberflächenreifungskultur für geschmierte Käse (“Pret listērijām noturīgas siera nogatavināšanas kultūras izstrāde”)

(24)

Vācija 2013. gada 20. septembra vēstulē paskaidroja, ka sākotnēji tā bija iesniegusi nepareizu projekta aprakstu, un tas tika aplūkots saistībā ar lēmumu sākt procedūru. Šāda kļūda radās, jo šis projekts tika sajaukts ar citu projektu, kuram bija līdzīgs nosaukums un kurš tika pilnībā finansēts no privātiem līdzekļiem. Par projektu, kas tika finansēts no piena nodevām, Vācija sniedza jaunu informāciju, kas izklāstīta turpmāk.

(25)

Projekta mērķis bija meklēt Listeria monocytogenes un sarkano glemi veidojošo baktēriju savstarpējās saiknes. Projektā tika veikta mikrobiālā pamatizpēte. Tās rezultātā tika pierādīts, ka dažiem Pichia norvegensis celmiem ir izteikti liels Listeria monocytogenes inhibēšanas potenciāls – šāds atklājums iepriekš nav zinātniski aprakstīts. Rezultātu nebija iespējams uzreiz izmantot siera ražošanā, jo bija sīkāk jāprecizē inhibēšanas principa pamatā esošās molekulārās īpašības.

(26)	Projekts tika īstenots 2006.–2008. gadā. Projekta budžets bija EUR 30 000. Tas tika pilnībā finansēts no piena nodevām.

(27)	Saņēmējs bija Technische Universität München, publiska bezpeļņas augstākās izglītības iestāde.

(28)

Projekts tika īstenots 2010.–2011. gadā. Attiecināmo izmaksu summa bija EUR 73 234,58. Atbalsts tika piešķirts 2010. gadā, un tam bija divi avoti: piena nodevas un Bavārijas federālās zemes budžets (Cluster Ernährung). No piena nodevām izmaksātā atbalsta apjoms bija EUR 26 500, un no Cluster Ernährung izmaksātā atbalsta apjoms bija EUR 26 500. Tātad atbalsta intensitāte bija 72,4 %.

(29)	Saņēmējs bija Milchprüfring Bayern e. V., MVU (7). Pētniecības rezultāti tika izklāstīti dažādos valsts un starptautiska līmeņa pasākumos, kā arī daudzos valsts un starptautiskos zinātniskos žurnālos (8).

4. VALSTS ATBALSTA ESĪBAS NOVĒRTĒJUMS

(30)	Lēmumā sākt procedūru Komisija pauda viedokli, ka apakšpasākumiem piemīt visas valsts atbalsta īpašības.

(31)

LESD 107. panta 1. punktā noteikts, ka ar iekšējo tirgu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir dalībvalsts vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, un iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm.

4.1. Atbalsts, ko piešķīrusi valsts vai kas piešķirts no valsts līdzekļiem

(32)	Atbalsts tika piešķirts galvenokārt no piena nodevām. Apakšpasākumam BY 13 atbalsts tika piešķirts arī no Bavārijas federālās zemes budžeta.

(33)	Finanšu līdzekļi, kas iegūti no Bavārijas federālās zemes budžeta, ir valsts līdzekļi. Finanšu līdzekļi, kas iegūti no piena nodevām, arī ir uzskatāmi par valsts līdzekļiem LESD 107. panta 1. punkta nozīmē turpmāk norādīto iemeslu dēļ.

(34)

Saskaņā ar iedibināto judikatūru nav lietderīgi gadījumus, kuros atbalstu tiešā veidā piešķir valsts, nošķirt no gadījumiem, kuros atbalstu piešķir šīs valsts norīkota vai izveidota publiska vai privāta iestāde. Taču, lai priekšrocības varētu uzskatīt par valsts atbalstu LESD 107. panta 1. punkta nozīmē, pirmkārt, tām tieši vai netieši jābūt piešķirtām no valsts līdzekļiem un, otrkārt, tām jābūt piedēvējamām valstij.

(35)	Attiecībā uz iepriekš aprakstītajiem pasākumiem ir skaidrs, ka nodeva tiek iekasēta, pamatojoties uz federālo likumu, MFG, kā arī Bavārijas Rīkojumu par piena nodevu.

(36)

Konkrētāk, MFG 22. panta 1. punkta pirmais teikums paredz, ka federālo zemju valdības pēc apspriešanās ar federālās zemes asociāciju vai profesionālajām organizācijām var iekasēt vienotas piena nodevas no pienotavām, piena savākšanas centriem un piena pārstrādes rūpnīcām, lai tādā veidā atbalstītu piena nozari.

(37)	Saskaņā ar MFG 22. panta 1. punkta otro teikumu federālo zemju valdības pēc asociācijas vai profesionālo organizāciju lūguma var iekasēt vienotas nodevas apjomā līdz 0,2 centiem par kilogramu piegādātā piena. Tātad ir skaidri redzams, ka nodevas ir federālo zemju valdības kontrolē.

(38)

Tiesisko pamatu piena nodevas iekasēšanai Bavārijā nodrošina Bavārijas Rīkojums par piena nodevu, kas sīki reglamentē iekasēšanas kārtību, tostarp nodevas apjomu. Tādējādi piena nodevas iekasēšanu regulē Bavārijas valdība, tātad valsts. Tas, ka attiecīgais rīkojums ir izdots pēc apspriešanās ar attiecīgo federālās zemes asociāciju, kas pārstāv piena nozari, minēto secinājumu nemaina.

(39)	Šajā gadījumā nodeva tiek iekasēta no privātiem uzņēmumiem – pienotavām. Pirms ieņēmumi, kas gūti no šīs nodevas, tiek izmantoti pētniecības apakšpasākumu finansēšanai, tie ieplūst Bavārijas budžetā. Tādēļ ir uzskatāms, ka tie atrodas publiskā sektora kontrolē.

(40)	Komisija secina, ka pasākumiem, kas finansēti ar piena nodevas līdzekļiem, ir piešķirti valsts līdzekļi, un tie ir piedēvējami valstij.

4.2. Uzņēmumi/selektīva priekšrocība

(41)	Saņēmēji ir: Technische Universität München (apakšpasākumi BY 2 un BY 12), Milchwirtschaftlicher Verein Allgäu-Schwaben e. V. (apakšpasākums BY 11) un Milchprüfring Bayern e. V. (apakšpasākums BY 13).

(42)

Technische Universität München ir publiska pētniecības organizācija. Attiecībā uz apakšpasākumu BY 2 organizācija ir uzskatāma par uzņēmumu, jo tā veica saimniecisko darbību, t. i., līgumpētījumu lauksaimniecības jomā ar mērķi nodrošināt praktiskus rezultātus, kurus piensaimnieki un pienotavas izmantos piena ražošanā. Darbības saimniecisko būtību pastiprina tas, ka pētniecības projekta finansēšanā bija iesaistīti arī privātie uzņēmumi (uzņēmumu grupa Theo Müller, skatīt 18. apsvērumu). Var secināt, ka pētniecības organizācija veica līgumpētījumu un nodrošināja pētījuma rezultātus uzņēmumiem.

(43)

Attiecībā uz apakšpasākumu BY 12 Technische Universität München nav uzskatāma par uzņēmumu, jo veica darbību, kura nav saimnieciska, t. i., neatkarīgu pētījumu ar mērķi gūt pamatīgākas zināšanas mikrobiālajā jomā. Kā norādīts 24. apsvērumā, Vācija par šo apakšpasākumu iesniedza jaunu informāciju, kas nebija izvērtēta lēmumā sākt procedūru. Saskaņā ar jauno informāciju apakšpasākuma BY 12 ietvaros īstenotais pētniecības projekts ir saistīts ar neatkarīgu izpēti, t. i., mikrobiālo pamatizpēti, kuras rezultāti nav tieši izmantojami praksē.

(44)

Milchwirtschaftlicher Verein Allgäu-Schwaben e. V. (apakšpasākums BY 11) un Milchprüfring Bayern e. V. (apakšpasākums BY 13) ir tāda veida organizācijas, kas apvieno Bavārijas piena ražošanas un pārstrādes nozares pārstāvjus, kuriem ir privātas juridiskās personas statuss un kuri īsteno dažādas saimnieciskās darbības un pakalpojumus, pārstāvot Bavārijas piena ražotāju, piena pārstrādātāju un citu piena nozares operatoru intereses. Apakšpasākumos BY 11 un BY 13 tās veica līgumpētījumu lauksaimniecības jomā ar mērķi nodrošināt praktiskus rezultātus, kurus piensaimnieki un pienotavas izmantos piena ražošanā. Šīs organizācijas atbilst Vācijas noteiktajai MVU definīcijai.

(45)	Trīs atlasītie saņēmēji kā uzņēmumi saņēma selektīvu priekšrocību, jo projekta izmaksas, kas ir daļa no to saimnieciskās darbības un kas parasti ir jāsedz no viņu pašu budžeta, tika segtas ar līdzekļiem, kas iegūti no valsts budžeta un piena nodevas.

4.3. Konkurences izkropļojums un ietekme uz tirdzniecību

(46)

Eiropas Savienības Tiesa ir konsekventi atzinusi, ka tad, ja uzņēmuma konkurētspēja tiek stiprināta, piešķirot valsts atbalstu, parasti tiek izkropļota konkurence ar citiem konkurējošajiem uzņēmumiem, kuriem šāds atbalsts nav piešķirts (9). Atbalsts uzņēmumam, kas darbojas tirgū, kurš atvērts Savienības iekšējai tirdzniecībai, var ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm (10). 2001.–2012. gada periodā lauksaimniecības produktu iekšējā tirdzniecība Savienībā sasniedza ievērojamu apjomu. Piemēram, tādu produktu importa un eksporta vērtība, kuri ietilpst kombinētās nomenklatūras pozīcijā 0401 (piens un krējums, neiebiezināts un bez cukura vai cita saldinātāja piedevas) (11), 2011. gadā bija attiecīgi EUR 1,2 miljardi un EUR 957 miljoni (12).

(47)

Šajā lēmumā izvērtēto apakšpasākumu mērķis ir atbalstīt rūpnieciskos līgumpētījumus lauksaimniecības nozarē, konkrētāk, piena nozarē. Ņemot vērā piena produktu tirdzniecības lielo apmēru, var uzskatīt, ka attiecīgie apakšpasākumi rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus un iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm.

4.4. Secinājums par atbalsta esību

(48)	Tātad var secināt, ka apakšpasākumi BY 2, BY 11 un BY 13 ir valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta nozīmē, bet apakšpasākums BY 12 nav valsts atbalsts, jo saņēmējs neveica saimniecisku darbību.

5. ATBALSTA LIKUMĪBAS NOVĒRTĒJUMS

(49)

Saskaņā ar LESD 108. panta 3. punktu dalībvalstīm ir pienākums informēt Komisiju par visiem plāniem piešķirt atbalstu, un tās neīsteno šādu atbalstu, kamēr Komisija nav atzinusi to par saderīgu (nogaidīšanas pienākums). Apakšpasākumus BY 2, BY 11 un BY 13 Vācija pirms to īstenošanas nebija paziņojusi Komisijai.

(50)

Apakšpasākumi BY 2, BY 11 un BY 13 ir jauns atbalsts Regulas (ES) 2015/1589 1. panta c) punkta nozīmē. Nav izpildīts neviens no pastāvošā atbalsta kritērijiem. Konkrētāk, atbalsts nav pastāvošais atbalsts Regulas (ES) 2015/1589 1. panta b) punkta i) apakšpunkta nozīmē, jo tas tika īstenots pēc LESD stāšanās spēkā (apakšpasākums BY 2 tika īstenots 2008. gadā, apakšpasākums BY 11 tika īstenots 2002. gadā, un apakšpasākums BY 13 tika īstenots 2010. gadā) un nav pagājis 10 gadu noilguma termiņš (noilguma termiņš tika pārtraukts 2011. gada 28. novembrī, skatīt lēmuma sākt procedūru 152. apsvērumu).

(51)	Tā kā šie jaunie atbalsta pasākumi netika paziņoti Komisijai pirms to īstenošanas, tie ir nelikumīgi.

6. APAKŠPASĀKUMU SADERĪBAS NOVĒRTĒJUMS

(52)

Saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu atbalstu, kas veicina konkrētu saimniecisko darbību vai konkrētu tautsaimniecības jomu attīstību, var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu, ja šādam atbalstam nav tāds nelabvēlīgs iespaids uz tirdzniecības apstākļiem, kas ir pretrunā kopīgām interesēm.

(53)

Saskaņā ar Komisijas paziņojumu par to noteikumu noteikšanu, kas piemērojami nelikumīga valsts atbalsta novērtēšanai (13), jebkāds nelikumīgs atbalsts, t. i., atbalsts, kas īstenots, pārkāpjot LESD 108. panta 3. punktu, ir jānovērtē atbilstoši noteikumiem, kas piemērojami atbalsta piešķiršanas laikā.

(54)

Attiecībā uz pētniecības atbalstu ir pieņemtas īpašas pamatnostādnes. Atbalsts, kas piešķirts laikā no 2001. gada 28. novembra līdz 2006. gada 31. decembrim, ir jānovērtē, ņemot vērā Kopienas nostādnes par valsts atbalstu pētniecībai un attīstībai (14) (turpmāk “Kopienas 1996. gada nostādnes”). Atbalsts, kas piešķirts pēc 2007. gada 1. janvāra, ir jānovērtē, ņemot vērā Kopienas nostādnes par valsts atbalstu pētniecībai, attīstībai un inovācijai (15) (turpmāk “Kopienas 2007.–2013. gada nostādnes”).

(55)

Apakšpasākumi BY 2, BY 11 un BY 13 atbilst rūpniecisko pētījumu definīcijai, kas noteikta Kopienas 1996. gada nostādņu I pielikuma otrajā ievilkumā un Kopienas 2007.–2013. gada nostādņu 2.2. punkta f) apakšpunktā, jo minēto apakšpasākumu mērķis bija panākt būtiskus uzlabojumus un iegūt zināšanas par piena produktiem un ražošanas procesiem, un tiem bija praktiska ietekme piena nozarē. Šo pētniecības projektu rezultātus piena nozares uzņēmumi varēja tiešā veidā izmantot savos ražošanas ciklos, jo to mērķis bija panākt ražoto piena produktu labāku kvalitāti. Piemēram, apakšpasākuma BY 2 ietvaros īstenotais pētniecības projekts bija saistīts ar piena olbaltumvielu satura palielināšanu, un šajā projektā bija tiešā veidā iesaistīti privātie uzņēmumi; apakšpasākuma BY 11 ietvaros īstenotais pētniecības projekts bija saistīts ar modernu piena kvalitātes analīzi, un apakšpasākuma BY 13 ietvaros īstenotais pētniecības projekts bija saistīts ar jaunu biosensoru sistēmu, kas izmantojama regulārām pārbaudēm praksē.

(56)	Attiecināmās izmaksas jau ir atzītas par saderīgām lēmumā sākt procedūru (skatīt lēmuma sākt procedūru 203. un 209. apsvērumu). Tātad atliek novērtēt atbalsta intensitāti (skatīt lēmuma sākt procedūru 204., 205., 210. un 211. apsvērumu) (skatīt šā lēmuma 5. apsvērumu).

Apakšpasākums BY 2

(57)	Apakšpasākums BY 2 ir jānovērtē, ņemot vērā Kopienas 2007.–2013. gada nostādnes, jo atbalsts tika piešķirts 2008.–2012. gada periodam.

(58)	Saskaņā ar Kopienas 2007.–2013. gada nostādņu 5.1.2. punkta b) apakšpunktu rūpniecisko pētījumu gadījumā ir atļauta atbalsta intensitāte, kas nepārsniedz 50 %. Apakšpasākuma BY 2 atbalsta intensitāte bija 25 % (skatīt šā lēmuma 19. apsvērumu), tātad tā nepārsniedza likumīgi atļauto ierobežojumu.

(59)	Tāpēc var secināt, ka apakšpasākums BY 2 ir saderīgs ar iekšējo tirgu, jo Kopienas 2007.–2013. gada nostādņu 5.1.2. punkta b) apakšpunktā norādītā atbalsta intensitāte ir ievērota.

Apakšpasākums BY 11

(60)

Tā kā atbalsts apakšpasākumam BY 11 tika piešķirts laikā no 2002. gada līdz 2011. gadam, tas ir jānovērtē, ņemot vērā abas nostādnes par atbalstu pētniecībai: Kopienas 1996. gada nostādnes attiecībā uz īstenošanas periodu no 2001. gada 28. novembra līdz 2006. gada 31. decembrim un Kopienas 2007.–2013. gada nostādnes attiecībā uz īstenošanas periodu no 2007. gada 1. janvāra līdz 2011. gada 31. decembrim.

(61)

Īstenošanas periodā no 2001. gada 28. novembra līdz 2006. gada 31. decembrim rūpnieciskajiem pētījumiem atļautā atbalsta intensitāte bija 50 % (skatīt Kopienas 1996. gada nostādņu 5.3. punktu). Papildu 10 procentpunkti bija atļauti, ja atbalsts tika sniegts MVU (skatīt Kopienas 1996. gada nostādņu 5.10.1. punktu). Palielinājums par vēl 10 procentpunktiem bija atļauts, ja projekta rezultāti tika plaši izplatīti un publicēti (skatīt Kopienas 1996. gada nostādņu 5.10.4. punkta c) apakšpunktu). Apakšpasākuma BY 11 ietvaros piešķirtais atbalsts atbilst šiem atbalsta intensitātes noteikumiem, jo atbalsts tika piešķirts MVU un rezultāti tika izklāstīti dažādos starptautiska un valsts līmeņa zinātniskos pasākumos un publikācijās, un tā apjoms bija mazāks par 70 % no attiecināmajām izmaksām (skatīt šā lēmuma 22. apsvērumu un 2. tabulu).

(62)

Īstenošanas periodā no 2007. gada 1. janvāra līdz 2011. gada 31. decembrim rūpnieciskajiem pētījumiem atļautā atbalsta intensitāte bija 50 % (skatīt Kopienas 2007.–2013. gada nostādņu 5.1.2. punkta b) apakšpunktu). Papildu 10 procentpunkti bija atļauti, ja atbalsts tika sniegts MVU (skatīt Kopienas 2007.–2013. gada nostādņu 5.1.3. punkta a) apakšpunktu). Palielinājums par vēl 15 procentpunktiem līdz maksimālajai atbalsta intensitātei 80 % apmērā bija atļauts, ja projekta rezultāti tika plaši izplatīti un publicēti (skatīt Kopienas 2007.–2013. gada nostādņu 5.1.3. punkta c) apakšpunktu). Apakšpasākuma BY 11 ietvaros piešķirtais atbalsts atbilst šiem atbalsta intensitātes noteikumiem, jo atbalsts tika piešķirts MVU un rezultāti tika izklāstīti dažādos starptautiska un valsts līmeņa zinātniskos pasākumos un publikācijās, un tā apjoms bija mazāks par 75 % no attiecināmajām izmaksām (skatīt šā lēmuma 21. apsvērumu un 3. tabulu).

(63)

Saņēmējs Milchwirtschaftlicher Verein Allgäu-Schwaben e. V. ir MVU, jo tā darbinieku skaits un gada apgrozījums ir mazāks par Komisijas 2003. gada 6. maija Ieteikumā par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (16) noteiktajām robežvērtībām (skatīt 23. apsvērumu). Tajā pašā apsvērumā minētajā dažādu starptautiska un valsts līmeņa zinātnisku pasākumu un publikāciju sarakstā ir norādītas aptuveni 38 publiskas lekcijas un 29 publikācijas.

Apakšpasākums BY 13

(64)	Apakšpasākums BY 13 ir jānovērtē, ņemot vērā Kopienas 2007.–2013. gada nostādnes, jo atbalsts tika piešķirts 2010. gadā.

(65)

Rūpnieciskajiem pētījumiem atļautā atbalsta intensitāte bija 50 % (skatīt Kopienas 2007.–2013. gada nostādņu 5.1.2. punkta b) apakšpunktu). Papildu 10 procentpunkti bija atļauti, ja atbalsts tika sniegts MVU (skatīt Kopienas 2007.–2013. gada nostādņu 5.1.3. punkta a) apakšpunktu). Palielinājums par vēl 15 procentpunktiem līdz maksimālajai atbalsta intensitātei 80 % apmērā bija atļauts, ja projekta rezultāti tika plaši izplatīti un publicēti (skatīt Kopienas 2007.–2013. gada nostādņu 5.1.3. punkta c) apakšpunktu). Apakšpasākuma BY 13 ietvaros piešķirtais atbalsts atbilst šiem atbalsta intensitātes noteikumiem, jo atbalsts tika piešķirts MVU un rezultāti tika izklāstīti dažādos starptautiska un valsts līmeņa zinātniskos pasākumos un publikācijās, un tā apjoms bija mazāks par 75 % no attiecināmajām izmaksām (skatīt šā lēmuma 26. un 27. apsvērumu).

(66)

Saņēmējs Milchprüfring Bayern e. V. ir MVU, jo tā darbinieku skaits un gada apgrozījums ir mazāks par Komisijas 2003. gada 6. maija Ieteikumā par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (17) noteiktajām robežvērtībām (skatīt 29. apsvērumu). Tajā pašā apsvērumā minētajā dažādu starptautiska un valsts līmeņa zinātnisku pasākumu un publikāciju sarakstā ir norādītas aptuveni 12 publiskas lekcijas un 12 publikācijas.

Secinājums par atbalsta apakšpasākumu saderību

(67)	Tāpēc var secināt, ka apakšpasākumi BY 2, BY 11 un BY 13 ir saderīgi ar iekšējo tirgu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Apakšpasākums BY 12 nav uzskatāms par valsts atbalstu LESD 107. panta 1. punkta nozīmē.

2. pants

Valsts atbalsts, ko laikā no 2001. gada 28. novembra līdz 2012. gada 31. decembrim Vācija nelikumīgi piešķīrusi apakšpasākumiem BY 2, BY 11 un BY 13, pārkāpjot LESD 108. panta 3. punktu, ir saderīgs ar iekšējo tirgu saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts Vācijas Federatīvajai Republikai.

Briselē, 2017. gada 24. martā

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Phil HOGAN

(1) OV C 7, 10.1.2014., 8. lpp.

(2) Padomes 2015. gada 13. jūlija Regula (ES) 2015/1589, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta piemērošanai (OV L 248, 24.9.2015., 9. lpp.).

(3) C(2013) 4457 final, labota ar 2013. gada 16. decembra vēstuli (C(2013) 9021 final).

(4) Skatīt atsauci 1. zemsvītras piezīmē.

(5) Saskaņā ar Vācijas sniegto informāciju 2011. gadā saņēmējam bija 154 darbinieki un gada apgrozījums EUR 9,05 milj. apmērā.

(6) Bavārijas Lauksaimniecības ministrijas iesniegto publikāciju sarakstu Komisija ir reģistrējusi 2016. gada 22. septembrī ar atsauces numuru Ares(2016)503557.

(7) Saskaņā ar Vācijas sniegto informāciju 2011. gadā saņēmējam bija 158 darbinieki un apgrozījums EUR 14,6 miljonu apmērā.

(8) Bavārijas Lauksaimniecības ministrijas iesniegto publikāciju sarakstu Komisija ir reģistrējusi 2016. gada 22. septembrī ar atsauces numuru Ares(2016)503557.

(9) 1980. gada 17. septembra spriedums Philip Morris Holland BV/Komisija, 730/79, EU:C:1980:209, 11. un 12. punkts.

(10) Jo īpaši skatīt 1988. gada 13. jūlija spriedumu Francijas Republika/Komisija, 102/87, EU:C:1988:391.

(11) Komisijas 2012. gada 9. oktobra Īstenošanas regula (ES) Nr. 927/2012, ar ko groza I pielikumu Padomes Regulā (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (OV L 304, 31.10.2012., 1. lpp.).

(12) Avots: Eurostat.

(13) Komisijas paziņojums par to noteikumu noteikšanu, kas piemērojami nelikumīga valsts atbalsta novērtēšanai (OV C 119, 22.5.2002., 22. lpp.).

(14) Kopienas nostādnes par valsts atbalstu pētniecībai un attīstībai (OV C 45, 17.2.1996., 5. lpp.).

(15) Kopienas nostādnes par valsts atbalstu pētniecībai, attīstībai un inovācijai (OV C 323, 30.12.2006., 1. lpp.).

(16) OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.

(17) OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.

		ISSN 1977-0715
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 156

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	60. gadagājums 2017. gada 20. jūnijs

Saturs		II Neleģislatīvi akti	Lappuse
		REGULAS
	*	Komisijas Regula (ES) 2017/1084 (2017. gada 14. jūnijs), ar ko Regulu (ES) Nr. 651/2014 groza attiecībā uz atbalstu ostu un lidostu infrastruktūrai, paziņošanas robežvērtībām atbalstam kultūrai un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai un atbalstam sporta un multifunkcionālai atpūtas infrastruktūrai un reģionālā darbības atbalsta shēmām tālākajos reģionos un ar ko Regulu (ES) Nr. 702/2014 groza attiecībā uz attiecināmo izmaksu aprēķinu ( 1 )	1
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/1085 (2017. gada 19. jūnijs), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 891/2009, ar ko atver dažas Kopienas tarifu kvotas cukura nozarē un paredz to pārvaldību	19
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/1086 (2017. gada 19. jūnijs), ar ko Regulu (EK) Nr. 634/2007 groza attiecībā uz tāda selēnmetionīna raksturojumu, ko iegūst no Saccharomyces cerevisiae (NCYC R397) ( 1 )	22
		LĒMUMI
	*	Padomes Lēmums (KĀDP) 2017/1087 (2017. gada 19. jūnijs), ar ko groza Lēmumu 2014/386/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem, reaģējot uz Krimas un Sevastopoles nelikumīgo aneksiju	24
	*	Komisijas Lēmums (ES) 2017/1088 (2017. gada 24. marts) par valsts atbalstu SA.35484 (2013/C) (ex SA.35484 (2012/NN)) attiecībā uz konkrētiem pētniecības apakšpasākumiem, kas finansēti saskaņā ar Likumu par pienu un taukiem (izziņots ar dokumenta numuru C(2017) 1863)	25
	*	Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2017/1089 (2017. gada 16. jūnijs), ar ko Lēmuma 2006/766/EK II pielikumu groza attiecībā uz bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas, Gruzijas un Kiribati Republikas iekļaušanu to trešo valstu un teritoriju sarakstā, no kurām ir atļauts importēt konkrētus lietošanai pārtikā paredzētus zvejniecības produktus (izziņots ar dokumenta numuru C(2017) 4049) ( 1 )	34

	Labojumi
*	Labojums Komisijas Īstenošanas lēmumā 2011/850/ES (2011. gada 12. decembris), kurā izklāstīti noteikumi par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/107/EK un Direktīvu 2008/50/EK attiecībā uz savstarpēju informācijas apmaiņu un ziņojumiem par apkārtējā gaisa kvalitāti ( OV L 335, 17.12.2011. )	36
*	Labojums Komisijas 2014. gada 21. oktobra Deleģētajā regulā (ES) 2015/63, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/59/ES papildina attiecībā uz ex ante iemaksām noregulējuma finansēšanas mehānismos ( OV L 11, 17.1.2015. )	38

Trešā valsts	Kārtas numurs	KN kods	Daudzums (tonnas)	Kvotas likme (EUR par tonnu)
Austrālija	09.4317	1701 13 10 un 1701 14 10	9 925	98
Kuba	09.4319	1701 13 10 un 1701 14 10	68 969	98
Visas trešās valstis	09.4320	1701 13 10 un 1701 14 10	289 977 (1)	98
Indija	09.4321	1701	10 000	0

Trešā valsts	Kārtas numurs	KN kods	Tirdzniecības gads	Daudzums (tonnas)	Kvotas likme (EUR par tonnu)
Brazīlija	09.4318	1701 13 10 un 1701 14 10	No 2016./2017. g. līdz 2023./2024. g.	334 054	98
	09.4318	1701 13 10 un 1701 14 10	No 2024./2025. g.	412 054	98
	09.4329	1701 13 10 un 1701 14 10	2016./2017. g.	19 500	11
			2017./2018. g.	78 000	11
			2018./2019. g.	78 000	11
			2019./2020. g.	78 000	11
			2020./2021. g.	78 000	11
			2021./2022. g.	78 000	11
			2022./2023. g.	58 500	11
	09.4330	1701 13 10 un 1701 14 10	2022./2023. g.	19 500	54
	09.4330	1701 13 10 un 1701 14 10	2023./2024. g.	58 500	54”

“5012	Pb	svins daļiņās PM10	μg/m3
5014	Cd	kadmijs daļiņās PM10	ng/m3
5018	As	arsēns daļiņās PM10	ng/m3
5015	Ni	niķelis daļiņās PM10	ng/m3”

“5012	Pb daļiņās PM10	svins daļiņās PM10	μg/m3
5014	Cd daļiņās PM10	kadmijs daļiņās PM10	ng/m3
5018	As daļiņās PM10	arsēns daļiņās PM10	ng/m3
5015	Ni daļiņās PM10	niķelis daļiņās PM10	ng/m3”;

“2012	Pb nosēdumi	mitrie/kopējie Pb nosēdumi	μg/m2.d
2014	Cd nosēdumi	mitrie/kopējie Cd nosēdumi	μg/m2.d
2018	As nosēdumi	mitrie/kopējie As nosēdumi	μg/m2.d
2015	Ni nosēdumi	mitrie/kopējie Ni nosēdumi	μg/m2.d”

“7012	Pb nosēdumi	mitrie/kopējie Pb nosēdumi	μg/m2.d
7014	Cd nosēdumi	mitrie/kopējie Cd nosēdumi	μg/m2.d
7018	As nosēdumi	mitrie/kopējie As nosēdumi	μg/m2.d
7015	Ni nosēdumi	mitrie/kopējie Ni nosēdumi	μg/m2.d”;

“21	C6H5-C2H5	toluols	μg/m3
431	m,p-C6H4(CH3)2	etilbenzols	μg/m3
464	o-C6H4-(CH3)2	m,p-ksilols	μg/m3
482	C6H3-(CH3)3	o-ksilols	μg/m3”

“21	C6H5-CH3	toluols	μg/m3
431	C6H5-C2H5	etilbenzols	μg/m3
464	m,p-C6H4(CH3)2	m,p-ksilols	μg/m3
482	o-C6H4(CH3)2	o-ksilols	μg/m3”


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ.