ISSN 1977-0715

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 149

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

60. gadagājums
2017. gada 13. jūnijs


Saturs

 

II   Neleģislatīvi akti

Lappuse

 

 

REGULAS

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/987 (2017. gada 30. maijs) par nosaukuma ierakstīšanu Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Ail violet de Cadours (ACVN))

1

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/988 (2017. gada 6. jūnijs), ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus par standartveida veidlapām, veidnēm un procedūrām izmantošanai sadarbības mehānismos attiecībā uz tirdzniecības vietu, kuras darbība uzņemošajā dalībvalstī ir būtiski svarīga ( 1 )

3

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/989 (2017. gada 8. jūnijs), ar kuru labo un groza Īstenošanas regulu (ES) 2015/2447, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu konkrētus noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu

19

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/990 (2017. gada 12. jūnijs), ar ko apstiprina specifikācijas grozījumus, kuri nav maznozīmīgi, attiecībā uz nosaukumu, kas reģistrēts Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Bayerisches Bier (AĢIN))

57

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/991 (2017. gada 12. jūnijs), ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 747/2001 attiecībā uz Savienības tarifa kvotas apmēru Ēģiptes izcelsmes svaigām zemenēm

64

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/992 (2017. gada 12. jūnijs), ar ko groza Īstenošanas regulu (ES) 2016/2148 attiecībā uz to atsauču svītrošanu, kuras skar Baltkrievijas Republiku

66

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/993 (2017. gada 12. jūnijs), ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 329/2007 par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz Korejas Tautas Demokrātisko Republiku

67

 

 

LĒMUMI

 

*

Padomes Lēmums (KĀDP) 2017/994 (2017. gada 12. jūnijs), ar ko groza Lēmumu (KĀDP) 2016/849 par ierobežojošiem pasākumiem pret Korejas Tautas Demokrātisko Republiku

75

 

*

Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2017/995 (2017. gada 9. jūnijs), ar ko izveido Eiropas pētniecības infrastruktūras konsorciju Eiropas sociālo zinātņu datu arhīvu konsorcijs (CESSDA ERIC) (izziņots ar dokumenta numuru C(2017) 3870)

85

 

*

Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2017/996 (2017. gada 9. jūnijs), ar ko izveido Eiropas pētniecības infrastruktūras konsorciju Eiropas oglekļa dioksīda uztveršanas un uzglabāšanas laboratorija (ECCSEL ERIC) (izziņots ar dokumenta numuru C(2017) 3875)

91

 

 

Labojumi

 

*

Labojums Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2017/649 (2017. gada 5. aprīlis), ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes karsti velmētu plakanu dzelzs, neleģētā tērauda vai cita leģētā tērauda velmējumu importam ( OV L 92, 6.4.2017. )

98

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ.

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


II Neleģislatīvi akti

REGULAS

13.6.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 149/1


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2017/987

(2017. gada 30. maijs)

par nosaukuma ierakstīšanu Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Ail violet de Cadours (ACVN))

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 21. novembra Regulu (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (1) un jo īpaši tās 52. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Francijas pieteikums, kurā lūgts reģistrēt nosaukumu Ail violet de Cadours, ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2).

(2)

Komisijai nav iesniegts neviens paziņojums par iebildumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 51. pantu, tāpēc nosaukums Ail violet de Cadours būtu jāreģistrē,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Nosaukums Ail violet de Cadours (ACVN) ar šo tiek ierakstīts reģistrā.

Pirmajā daļā minētais nosaukums apzīmē produktu, kas pieder pie 1.6. grupas “Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi un labība” saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 668/2014 (3) XI pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2017. gada 30. maijā

Komisijas

un tās priekšsēdētāja vārdā –

Komisijas loceklis

Phil HOGAN


(1)  OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.

(2)  OV C 41, 8.2.2017., 22. lpp.

(3)  Komisijas 2014. gada 13. jūnija Īstenošanas regula (ES) Nr. 668/2014, ar ko paredz noteikumus par to, kā piemērot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (OV L 179, 19.6.2014., 36. lpp.).


13.6.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 149/3


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2017/988

(2017. gada 6. jūnijs),

ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus par standartveida veidlapām, veidnēm un procedūrām izmantošanai sadarbības mehānismos attiecībā uz tirdzniecības vietu, kuras darbība uzņemošajā dalībvalstī ir būtiski svarīga

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Direktīvu 2014/65/ES par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Direktīvu 2002/92/EK un Direktīvu 2011/61/ES (1) un jo īpaši tās 79. panta 9. punktu,

tā kā:

(1)

Lai izcelsmes dalībvalsts kompetentajām iestādēm un uzņemošās dalībvalsts kompetentajām iestādēm dotu iespēju efektīvi veikt savus pienākumus, kas Direktīvā 2014/65/ES paredzēti attiecībā uz tādas tirdzniecības vietas darbību, kura uzņemošajā dalībvalstī kļuvusi būtiski svarīga, ir svarīgi veicināt sadarbību starp šīm iestādēm, nodrošinot standartveida veidlapas, veidnes un procedūras samērīgu sadarbības mehānismu izveides vajadzībām.

(2)

Kompetentajām iestādēm savi sadarbības mehānismi būtu jābalsta uz standartveida veidlapām, veidnēm un procedūrām, tomēr tām vajadzētu būt iespējai tos (divpusēju vai daudzpusēju līgumu formā) pielāgot katra konkrētā gadījuma apstākļiem, lai atbilstīgi reglamentētu sadarbību uzraudzības jomā.

(3)

Izcelsmes dalībvalsts kompetentajām iestādēm un uzņemošās dalībvalsts kompetentajām iestādēm būtu jāievēro standartizētas procedūras par sadarbības pieprasījumu nosūtīšanu un izskatīšanu, pastāvīgu informācijas apmaiņu, apspriešanos un palīdzības sniegšanu, neskarot citus sadarbības veidus, par kuriem šīs kompetentās iestādes varētu vienoties, tai skaitā lēmumu pieņemšanas koordinēšanu.

(4)

Lielākajai daļai sadarbības mehānismu būtu jānotiek Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2017/589 (2) paredzētajā kārtībā. Būtu jāpieņem standartveida veidlapas, veidnes un procedūras, kas dotu iespēju šos mehānismus pielāgot, lai panāktu uzņemošās dalībvalsts kompetentās iestādes augstāku iesaistīšanās pakāpi, ja attiecīgajā valstī (tiesību sistēmā) lielākā mērā tiek ietekmēti vērtspapīru tirgi un ieguldītāju interešu aizsardzība.

(5)

Sadarbības mehānismi būtu jābalsta uz paraugpraksi, tai skaitā principiem, kas izklāstīti pamatnostādnēs par sadarbības kārtību un informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm un starp kompetentajām iestādēm un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi (EVTI) (3) un ar to saistītajā daudzpusējā saprašanās memorandā par sadarbības kārtību un informācijas apmaiņu (4), lai nodrošinātu, ka ir aptvertas visas jomas, kas nozīmīgas efektīvai sadarbībai starp kompetentajām iestādēm un lai, apzinot pārrobežu sadarbības netraucētas norises iespējas, izmantotu kompetento iestāžu un EVTI uzkrātās speciālās zināšanas.

(6)

Tā kā sadarbības pakāpe uzraudzības jomā ir atkarīga no attiecīgo tirdzniecības vietu darbības vai struktūras izmaiņu un attīstības būtības un mēroga, ir atbilstīgi paredzēt to notikumu minimumu, attiecībā uz kuriem ar standartveida veidlapu, veidņu un procedūru izmantošanu attiecībās starp izcelsmes valsts kompetentajām iestādēm un uzņemošās valsts kompetentajām iestādēm tiktu sākta samērīgu sadarbības mehānismu ieviešana.

(7)

Kompetentajām iestādēm, lūdzot palīdzību liecības iegūšanas, izmeklēšanas sākšanas vai uz vietas veiktas pārbaudes formā, būtu jāsniedz nepārprotams paskaidrojums, kāpēc šāda palīdzība ir nepieciešama (kompetentās iestādes pienākumu izpildes kontekstā).

(8)

Lai dotu iespēju iesaistīties visām attiecīgajām kompetentajām iestādēm, būtu jāparedz, ka papildu kompetentās iestādes var vērsties ar lūgumu par pievienošanos spēkā esošam sadarbības līgumam, ja tirdzniecības vieta, attiecībā uz kuru noslēgts šis sadarbības līgums, turpmāku komerciālu norišu dēļ kļūst būtiski svarīga arī citās uzņemošās dalībvalstīs.

(9)

Ja ārkārtas apstākļos ir nepieciešami steidzami pasākumi, lai izpildītu pienākumus, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2014/65/ES vai Regulā (ES) Nr. 600/2014 (5), vai lai nodrošinātu tirgu stabilitāti attiecīgajā dalībvalstī, standartveida līgumos par sadarbības mehānismiem būtu jādod kompetentai iestādei iespēja atlikt šādos līgumos paredzēto pienākumu izpildi, ja tam būtu pienācīgs attaisnojums.

(10)

Konsekvences labad un lai nodrošinātu finanšu tirgu netraucētu darbību, ir nepieciešams noteikt, ka šajā regulā paredzētos noteikumus un saistītos valsts pieņemtos noteikumus, ar kuriem transponē Direktīvu 2014/65/ES, sāk piemērot vienā un tajā pašā dienā.

(11)

Šī regula ir balstīta uz īstenošanas tehnisko standartu projektu, ko Komisijai iesniegusi EVTI.

(12)

EVTI ir lūgusi atzinumu par īstenošanas tehnisko standartu projektu, uz kuru balstīta šī regula, no Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupas, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1095/2010 (6) 37. pantu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standartveida veidlapu, veidņu un procedūru formāts un izmantošana sadarbības mehānismos

1.   Tādas tirdzniecības vietas izcelsmes valsts kompetentās iestādes un uzņemošās valsts kompetentās iestādes, kuras darbība ir kļuvusi būtiska Direktīvas 2014/65/ES 79. panta 2. punkta izpratnē, izveido samērīgus sadarbības mehānismus, pamatojoties uz I pielikumā ietverto sadarbības līgumu.

2.   Izcelsmes valsts kompetentās iestādes un uzņemošās valsts kompetentās iestādes I pielikumā ietverto standartveida sadarbības līgumu var pielāgot vai papildināt, lai nodrošinātu, ka tā noteikumi ir samērīgi ar konkrētajiem apstākļiem, kuru dēļ ir nepieciešama šāda sadarbība.

3.   Izcelsmes valsts kompetentās iestādes un uzņemošās valsts kompetentās iestādes nosūta sadarbības pieprasījumus, izmantojot II pielikumā izklāstīto formātu, un atbild uz šiem pieprasījumiem, izmantojot III pielikumā izklāstīto formātu.

2. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2018. gada 3. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2017. gada 6. jūnijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 173, 12.6.2014., 349. lpp.

(2)  Komisijas 2016. gada 19. jūlija Deleģētā regula (ES) 2017/589, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/65/ES papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, kas precizē algoritmiskajā tirdzniecībā iesaistīto ieguldījumu brokeru sabiedrību organizatoriskās prasības (OV L 87, 31.3.2017., 417. lpp.).

(3)  ESMA/2014/298. Pieejamas vietnē https://www.esma.europa.eu/databases-library/esma-library.

(4)  ESMA/2014/608. Pieejams: https://www.esma.europa.eu/databases-library/esma-library.

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Regula (ES) Nr. 600/2014 par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014., 84. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regula (ES) Nr. 1095/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK (OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.).


I PIELIKUMS

Standartveida līgums izmantošanai sadarbības mehānismos attiecībā uz tirdzniecības vietu, kuras darbība uzņemošā dalībvalstī kļuvusi būtiski svarīga

Samērīgu sadarbības mehānismu izveides nolūkā starp [uzņemošās valsts kompetento iestādi] (turpmāk “uzņemošās valsts iestāde”) un [izcelsmes valsts kompetento iestādi] (turpmāk “izcelsmes valsts iestāde”) saistībā ar [tirdzniecības vietas] (turpmāk “tirdzniecības vieta”) darbību, kas ir būtiski svarīga vērtspapīru tirgu darbībai un ieguldītāju interešu aizsardzībai [uzņemošā dalībvalstī] (turpmāk “uzņemošā dalībvalsts”), izcelsmes valsts iestādes un uzņemošās valsts iestādes (turpmāk “iestādes”) ir vienojušās šādi:

1. pants

Nolūks un vispārīgi noteikumi

Šā līguma nolūks ir reglamentēt sadarbību starp [izcelsmes valsts kompetento iestādi] un [uzņemošās valsts kompetento iestādi] attiecībā uz to attiecīgo pilnvaru izmantošanu saistībā ar [tirdzniecības vietas] darbību, kas ir kļuvusi būtiski svarīga [uzņemošajā dalībvalstī]. Šis līgums var papildināt citus starp iestādēm pastāvošus sadarbības mehānismus.

2. pants

Sadarbības jomas

1.   Iestādes ir vienojušās par šādiem sadarbības veidiem:

 

[ierakstīt sadarbības veidus, par kuriem iestādes ir vienojušās].

2.   Iestādes ir vienojušās sadarboties attiecībā uz lēmumiem saistībā ar jebkuru no šādiem notikumiem, ja šie notikumi ir nozīmīgi tirdzniecības vietai: [izvēlēties variantus, kas nozīmīgi sadarbības kontekstā]

apvienības, apvienošana, lielapjoma iegāde, tirdzniecības vietas vai tirdzniecības vietas ievērojamas daļas atvēršana vai slēgšana

 

piekļuves noteikumu mainīšana, piešķiršana, liegšana vai izbeigšana attiecībā uz centrālajiem darījumu partneriem un tirdzniecības vietu

 

izmaiņas īpašumtiesībās, kas uzskatāmas par izmaiņām kontrolē, komercsabiedrību struktūrā un pārvaldībā, kā arī citi integrēšanas vai pārstrukturēšanas pasākumi attiecībā uz tirdzniecības vietu

 

tirdzniecības vietas valdes vai padomes amatpersonu iecelšana vai atcelšana

 

nozīmīgi jauni tirdzniecības noteikumi vai grozījumi esošos tirdzniecības noteikumos, jo īpaši attiecībā uz uzņemošās dalībvalsts ieguldītāju piekļuvi tirgum vai uzņemošās dalībvalsts akciju sabiedrību vērtspapīru iekļaušanu tirgus sarakstā

 

nozīmīgas izmaiņas tirdzniecības vietas sistēmās un kontrolē, tostarp IT sistēmās, revīzijas kontroles sistēmās un risku pārvaldības mehānismos

 

nozīmīgas izmaiņas tirdzniecības vietas finansiālajos līdzekļos, cilvēkresursos vai tehnoloģijās, tostarp piesaistot ārpakalpojumus

 

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/65/ES (1) 69. panta 2. punkta e), f), h), k), l), m)–q), s) un t) apakšpunktā minēto uzraudzības pilnvaru izmantošana ar nozīmīgu un būtisku ietekmi uz tirdzniecības vietu vai tās dalībniekiem

 

sankciju noteikšana par Direktīvas 2014/65/ES 70. pantā minētajiem pārkāpumiem ar nozīmīgu un būtisku ietekmi uz tirdzniecības vietu vai tās dalībniekiem

 

cits notikums [aprakstīt to]

 

3. pants

Sadarbības pieprasījumu nosūtīšanas un izskatīšanas procedūra

1.   Sadarbības pieprasījumu un atbildi uz sadarbības pieprasījumu sagatavo rakstveidā uz pastāvīga informācijas nesēja. Tos abus adresē saskaņā ar 3. punktu norīkotajām kontaktpersonām.

2.   Saziņa starp kompetento iestādi, kas iesniedz sadarbības pieprasījumu (turpmāk “iesniedzējiestāde”) un kompetento iestādi, kurai nosūtīts sadarbības pieprasījums (turpmāk “saņēmējiestāde”), notiek, izmantojot vispiemērotākos līdzekļus, pienācīgi ņemot vērā konfidencialitātes apsvērumus, sarakstes laiku, nosūtāmo materiālu apjomu un to, cik viegli iesniedzējiestāde var piekļūt šai informācijai.

3.   Šā līguma vajadzībām (saziņai) katra iestāde norīko vienu vai vairākas kontaktpersonas.

4.   Iesniedzējiestāde nosūta savu sadarbības pieprasījumu formātā, kas paredzēts II pielikumā Komisijas 2017. gada Īstenošanas regulai (ES) 2017/988 (2), un iekļauj informāciju, ko ietver minētais pielikums, citstarp norādot šādas nepieciešamās sadarbības nozīmīgumu tirgu darbībai vai ieguldītāju interešu aizsardzībai uzņemošajā dalībvalstī un problēmas saistībā ar iegūstamās informācijas konfidencialitāti. Saņēmējiestāde steidzami sniedz ikvienu skaidrojumu, kas pieprasīts saskaņā ar 5. punkta b) apakšpunktu.

5.   Saņēmējiestāde pēc sadarbības pieprasījuma saņemšanas veic visas šādas darbības:

a)

pēc iespējas drīz apliecina sadarbības pieprasījuma saņemšanu (vismaz septiņu kalendāro dienu laikā pēc tā saņemšanas), norādot kontaktpersonas kontaktinformāciju un, ja šajā stadijā iespējams, aplēsi par atbildes sniegšanas dienu;

b)

pēc iespējas drīz lūdz jebkādus papildu paskaidrojumus, ja tai ir šaubas saistībā ar sadarbības pieprasījuma konkrēto saturu;

c)

steidzami atbild uz sadarbības pieprasījumu III pielikumā izklāstītajā formātā, sniedzot minētajam formātam nepieciešamo informāciju.

6.   Tiklīdz kļūst skaidrs, ka saskaņā ar 5. punkta a) apakšpunktu paziņotā atbildes sniegšanas dienas aplēse ir nokavēta par vairāk nekā septiņām kalendārām dienām, saņēmējiestāde atbilstoši informē iesniedzējiestādi. Ja iesniedzējiestāde pieprasījumu apzīmējusi kā steidzamu, iestādes vienojas par šāda pieprasījuma atjaunināšanas biežumu.

7.   Iestādes savstarpēji apspriežas vispiemērotākajā veidā, lai atrisinātu sarežģījumus, kas varētu rasties pieprasījuma izpildē, tostarp ar izmaksām saistītus jautājumus.

8.   Lai nodrošinātu sadarbības pastāvīgu uzlabošanu, iestādes attiecīgā gadījumā savstarpēji sniedz atsauksmes par notikušās sadarbības lietderīgumu, konkrētā gadījuma iznākumu, saistībā ar kuru sadarbība tika lūgta un veiktās sadarbības gaitā konstatētajām problēmām.

4. pants

Atbildēšana uz sadarbības pieprasījumu

1.   Saņēmējiestāde veic visus nepieciešamos pasākumus, lai bez kavēšanās nodrošinātu sadarbības pieprasījumā minēto sadarbību. Saņēmējiestāde nodrošina, ka nepieciešamie pasākumi notiek lietderīgā veidā, vienlaikus ņemot vērā pieprasījuma sarežģītību un attiecīgā gadījumā nepieciešamību iesaistīt trešās personas vai citu iestādi.

2.   Saņēmējiestāde var atteikties rīkoties, reaģējot uz sadarbības pieprasījumu, ja tā uzskata, ka šāda rīcība būtu saistīta ar prettiesiskiem pasākumiem. Ja saņēmējiestāde atsakās rīkoties, tā informē iesniedzējiestādi, izmantojot veidni, ko ietver III pielikums Īstenošanas regulai (ES) 2017/988, tai skaitā pilnīgu aprakstu par tās lēmumu attaisnojošajiem apstākļiem.

5. pants

Pastāvīgas sadarbības mehānismu procedūras

1.   Iestādes izveido procedūras par regulārām un neplānotām sapulcēm, kurās norīkotās kontaktpersonas piedalās sadarbības mehānismu iedarbīgas pārvaldīšanas nolūkā.

2.   Saņēmējiestāde pēc iespējas drīz informē iesniedzējiestādi par ārkārtējiem apstākļiem, kas tai varētu liegt izpildīt savus pienākumus šā līguma ietvaros, un par šajā saistībā veiktiem pasākumiem (ja tādi ir).

6. pants

Apspriešanās procedūras

1.   Iestādes pirms lēmumu pieņemšanas saistībā ar 2. panta 2. punktā minētajiem notikumiem savstarpēji apspriežas.

2.   Ja saņēmējiestāde informē iesniedzējiestādi saskaņā ar 5. panta 2. punktu saistībā ar 2. panta 2. punktā minētajiem notikumiem, iestādes savstarpēji apspriežas vismaz par uzraudzības pieeju attiecīgajam notikumam un ar to saistīto pasākumu sagaidāmo iznākumu.

7. pants

Palīdzības sniegšanas procedūras: pieprasījums par personas liecības iegūšanu

1.   Ja iesniedzējiestāde plāno iesniegt pieprasījumu par personas liecības iegūšanu, tā no iestādes, kurai tā plāno sūtīt šādu pieprasījumu, noskaidro:

a)

juridiskos ierobežojumus un atšķirības procesuālajās prasībās;

b)

to personu tiesības, no kurām paredzēts iegūt liecību, un attiecīgā gadījumā arī jautājumus saistībā ar liecināšanu pret sevi;

c)

nepieciešamību iesniedzējiestādes darbiniekiem piedalīties kā novērotājiem vai aktīviem dalībniekiem;

d)

saņēmējiestādes un iesniedzējiestādes darbinieku funkcijas liecības iegūšanā;

e)

to, vai personai, no kuras paredzēts iegūt liecību, ir tiesības saņemt palīdzību no pārstāvja (advokāta) un, ja tas tā ir, kādā apmērā pārstāvis var iesaistīties liecības iegūšanā, tai skaitā attiecībā uz liecības ierakstu vai ziņojumu par to;

f)

to, vai liecību paredzēts iegūt brīvprātīgi vai piespiedu kārtā;

g)

to, vai persona, no kuras paredzēts iegūt liecību, ir liecinieks vai aizdomās turētais;

h)

to, vai liecība var tikt izmantota kriminālprocesā un vai to ir paredzēts izmantot kriminālprocesā (ja tas ir zināms);

i)

liecības pieņemamību iesniedzējiestādes valstī (tiesību sistēmā);

j)

liecības ierakstīšanas kārtību;

k)

procedūras par liecību sniedzošās personas liecības apliecināšanu vai apstiprināšanu, tai skaitā to, vai šādai apliecināšanai vai apstiprināšanai ir jānotiek pēc tam, kad liecība ir iegūta;

l)

kārtību, kādā saņēmējiestāde liecību nosūta iesniedzējiestādei, tai skaitā pieprasījuma formātu un termiņus.

2.   Iestādes nodrošina, ka tiek ieviesti mehānismi, kas nodrošina, ka iestāžu darbinieki var rīkoties efektīvi un, konkrētāk, vienoties par visiem šādiem aspektiem:

a)

datumu plānošana;

b)

nepieciešamā papildinformācija;

c)

saraksts ar jautājumiem, kas uzdodami personai, no kuras paredzēts iegūt liecību, un tā pārskatīšana;

d)

ceļošanas kārtība, tai skaitā iestāžu pārstāvju klātienes apspriežu nodrošināšana (pirms attiecīgās liecības iegūšanas);

e)

valodu lietojums.

8. pants

Palīdzības sniegšanas procedūras: pieprasījums iestādei sākt izmeklēšanu vai veikt pārbaudi uz vietas

1.   Ja saņēmējiestāde nolemj sākt izmeklēšanu vai veikt pārbaudi uz vietas pēc iesniedzējiestādes pieprasījuma, saņēmējiestāde joprojām ir atbildīga par veiktajiem uzraudzības un izmeklēšanas pasākumiem un kopumā tie paliek tās ziņā. Iesniedzējiestāde un saņēmējiestāde var savstarpēji apspriesties par to, kā lietderīgi un iedarbīgi būtu izpildāms pieprasījums sākt izmeklēšanu vai veikt pārbaudi uz vietas. Saņēmējiestāde nodrošina, ka iesniedzējiestāde ir informēta par izmeklēšanas vai uz vietas veiktas pārbaudes gaitu un pēc iespējas drīz dara tai zināmus savus konstatējumus.

2.   Ja ir iesniegts pieprasījums par izmeklēšanas sākšanu vai pārbaudi uz vietas, iesniedzējiestāde un saņēmējiestāde savstarpēji apspriežas par to, vai būtu lietderīgi veikt kopīgu izmeklēšanu vai kopīgu pārbaudi uz vietas.

3.   Lemjot par to, vai sākt kopīgu izmeklēšanu vai kopīgu pārbaudi uz vietas, iesniedzējiestāde un saņēmējiestāde apsver vismaz visus šādus aspektus:

a)

citi sadarbības pieprasījumi no iesniedzējiestādes, kuri varētu liecināt, ka ir atbilstīgi veikt kopīgu izmeklēšanu vai kopīgu pārbaudi uz vietas;

b)

tas, vai tās atsevišķi izskata lietu ar pārrobežu ietekmi, kurai vairāk piemērota būtu kopīga izmeklēšana vai kopīga pārbaude uz vietas;

c)

jautājumi saistībā ar principu ne bis in idem;

d)

tiesiskais un normatīvais regulējums katrā attiecīgajā valstī (tiesību sistēmā) – lai nodrošinātu, ka tās labi izprot potenciālos juridiskos un citādus ierobežojumus saistībā ar kopīgu izmeklēšanu vai kopīgas pārbaudes veikšanu uz vietas un eventuālu turpmāku tiesvedību, tai skaitā jautājumus saistībā ar principu ne bis in idem;

e)

nepieciešamie pasākumi attiecībā uz izmeklēšanas vai pārbaudes uz vietas vadīšanu;

f)

pasākumi saistībā ar kopīgi veiktu faktu konstatēšanu;

g)

līdzekļu attiecināšana un izmeklētāju iecelšana;

h)

atsevišķi vai kopīgi veicamās iestāžu darbības;

i)

tas, vai izveidojams kopīgs rīcības plāns, un katras iestādes attiecīgais darba grafiks (termiņi);

j)

apkopotās informācijas savstarpēja apmaiņa un ziņošana par atsevišķi veikto darbību iznākumu;

k)

ar konkrēto lietu saistīti jautājumi.

4.   Ja iesniedzējiestāde un saņēmējiestāde sāk kopīgu izmeklēšanu vai kopīgu pārbaudi uz vietas, tās veic visas šādas darbības:

a)

vienojas par tās veikšanas un pabeigšanas kārtību;

b)

iesaistās pastāvīgā dialogā, lai koordinētu informācijas apkopošanas un faktu konstatēšanas procesu;

c)

savstarpēji cieši sadarbojas, veicot kopīgu izmeklēšanu vai kopīgu pārbaudi uz vietas;

d)

tiesiski pieļaujamā apmērā savstarpēji sniedz palīdzību attiecībā uz turpmākām izpildes procedūrām, tai skaitā koordinējot procedūras vai citas izpildes darbības (administratīvo tiesību, civiltiesību vai krimināltiesību jomā) saistībā ar kopīgās izmeklēšanas vai kopīgās pārbaudes uz vietas iznākumu vai attiecīgā gadījumā saistībā ar izlīguma izredzēm.

5.   Uzsākot kopīgu izmeklēšanu vai kopīgu pārbaudi uz vietas, iesniedzējiestāde un saņēmējiestāde apsver vismaz visus šādus aspektus:

a)

konkrētie tiesību akti, kas attiecas uz izmeklēšanas vai uz vietas veiktās pārbaudes priekšmetu;

b)

kopīga rīcības plāna sagatavošana, tai skaitā starpposmu termiņi un atbildības sadalījums attiecībā uz darba rezultātu iesniegšanu, un ņemot vērā katras iestādes attiecīgās prioritātes;

c)

to juridisko ierobežojumu un procesuālo atšķirību apzināšana un novērtēšana, kuri pastāv attiecībā uz izmeklēšanas vai izpildes darbībām vai citām procedūrām, tai skaitā to personu tiesības, attiecībā uz kurām tiek veikta izmeklēšana;

d)

to ar juristu profesiju saistīto konfidencialitātes tiesību apzināšana un novērtēšana, kuras varētu ietekmēt izmeklēšanas procedūras un izpildes procedūras;

e)

plašas sabiedrības informēšanas un preses stratēģija;

f)

vienpusēji vai abpusēji sniegtās informācijas izmantošana.

9. pants

Konfidencialitātes ierobežojumi un informācijas pieļaujamais izmantojums

1.   Iestādes apliecina, ka uz informāciju, ar ko iestādes apmainās, attiecas Direktīvas 2014/65/ES 76. un 78. pants.

2.   Iestādes, ievērojot attiecīgajā dalībvalstī piemērojamos tiesību un regulatīvos normatīvos aktus, nodrošina ar šā līguma ietvaros pastāvošajiem sadarbības mehānismiem vai informācijas apmaiņu saistītās nepubliskotās informācijas konfidencialitāti, tai skaitā attiecībā uz visiem šādiem aspektiem:

a)

sadarbības pieprasījuma iesniegšanas fakts un šāda pieprasījuma saturs;

b)

ikviens jautājums, kas izriet no šāda pieprasījuma, tostarp divpusējas apspriešanās starp iestādēm un attiecīgā gadījumā visa informācija par atteikumu izveidot sadarbības mehānismus;

c)

nepieprasīta informācija, ko sniegusi iestāde, un šādas informācijas sniegšanas fakts.

3.   Iestādes nodrošina, ka to amatpersonas ievēro piemērojamos konfidencialitātes pienākumus.

4.   Ja, lai izpildītu sadarbības pieprasījumu, saņēmējiestāde uzskata, ka ir nepieciešams vai vēlams izpaust to, ka iesniedzējiestāde ir iesniegusi pieprasījumu, saņēmējiestāde to izpauž tikai pēc tam, kad tā ar iesniedzējiestādi ir apspriedusi šādas nepieciešamās izpaušanas būtību un apmēru un ir ieguvusi tās piekrišanu šādai izpaušanai. Ja iesniedzējiestāde nepiekrīt šādai izpaušanai, tā vietā iesniedzējiestādei tiek dota iespēja izvēlēties atsaukt savu pieprasījumu.

10. pants

Šā līguma grozīšana, papildināšana un pārskatīšana

1.   Šis līgums var tikt grozīts vai papildināts, ja iestādes par to savstarpēji rakstveidā vienojas.

2.   Iestādes regulāri uzrauga un pārrauga šā līguma īstenošanu un savstarpēji apspriežas, lai uzlabotu tā darbību un atrisinātu eventuālos sarežģījumus.

11. pants

Pievienošanās līgumam

Iestāde, kas pēc šā līguma stāšanās spēkā kļūst par uzņemošās valsts iestādi, var lūgt pievienošanos tam.

12. pants

Strīdu izšķiršana

Iestādes cenšas atrisināt savstarpējos strīdus par šā līguma ietvaros pieprasīto vai sniegto sadarbību vai par tajā izklāstīto procedūru piemērošanu. Ja saņēmējiestāde un iesniedzējiestāde nevar atrisināt strīdu saistībā ar pieprasīto vai sniegto sadarbību, šīs iestādes to atrisina, izmantojot juridiski nesaistošo mediācijas mehānismu, kas paredzēts 31. panta c) punktā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1095/2010 (3), ar ko izveido EVTI.

13. pants

Darbības izbeigšana

1.   Šis līgums ir noslēgts uz neierobežotu laiku. Tā darbība tiek izbeigta, ja tirdzniecības vieta, uz kuru tas attiecas, uzņemošajā dalībvalstī vairs nav būtiski svarīga.

2.   Iestāde, kas plāno atkāpties no šā līguma, vismaz trīsdesmit kalendārās dienas iepriekš rakstveidā par to informē otru iestādi.

3.   Informācijas pieprasījumus, kas iesniegti pirms dienas, kad stājas spēkā tās atkāpšanās, izskata šā līguma ietvaros, ja vien iestāde, kura atkāpjas no līguma, nelūdz rīkoties citādi.

4.   Pēc iestādes atkāpšanās no šā līguma šī iestāde turpina piemērot šajā līgumā noteiktās konfidencialitātes aizsardzības prasības.

14. pants

Publicēšana

Katra iestāde šo sadarbības līgumu publicē savā tīmekļvietnē. Tās publicē arī grozījumus vai papildinājumus, kas izdarīti saskaņā ar 10. pantu.

15. pants

Stāšanās spēkā

Šis līgums stājas spēkā, kad iestādes to ir parakstījušas.

16. pants

Paraksti

[izcelsmes valsts iestāde]

[uzņemošās valsts iestāde]


(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Direktīva 2014/65/ES par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Direktīvu 2002/92/ES un Direktīvu 2011/61/ES (OV L 173, 12.6.2014., 349. lpp.).

(2)  Komisijas 2017. gada 6. jūnija Īstenošanas regula (ES) 2017/988, ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus par standartveida veidlapām, veidnēm un procedūrām izmantošanai sadarbības mehānismos attiecībā uz tirdzniecības vietu, kuras darbība uzņemošajā dalībvalstī ir būtiski svarīga (OV L 149, 13.6.2017., 3. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regula (ES) Nr. 1095/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK (OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.).


II PIELIKUMS

Sadarbības pieprasījumu standartveida formāts

Image Teksts attēlu Image Teksts attēlu Image Teksts attēlu Image Teksts attēlu

III PIELIKUMS

Standartveida formāts atbildēšanai uz sadarbības pieprasījumu

Image Teksts attēlu Image Teksts attēlu

13.6.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 149/19


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2017/989

(2017. gada 8. jūnijs),

ar kuru labo un groza Īstenošanas regulu (ES) 2015/2447, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu konkrētus noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 9. oktobra Regulu (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (1) (Kodekss), un jo īpaši tās 8., 11., 17., 25., 58., 63., 66., 76., 100., 132., 152., 157., 161., 165., 169., 181., 232., 236., 266., 268., 273. un 276. pantu,

tā kā:

(1)

Pēc Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 (2) publicēšanas ir konstatētas dažāda veida kļūdas, un tās nepieciešams labot. Lai labotu dažas no šīm kļūdām, nepieciešams labot citus saistītus noteikumus šajā īstenošanas regulā.

(2)

Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 61. apsvērumā būtu pareizi jāatspoguļo balsojuma rezultāts par minēto īstenošanas regulu Muitas kodeksa komitejā, kura nesniedza atzinumu tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā.

(3)

Turpmāk minēto Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 noteikumu redakcija būtu jālabo, lai tos izteiktu skaidrāk, bet nepievienojot nekādu jaunu elementu: 67. panta 4. punkts, 87. pants (nosaukums), 102. pants, 137. un 138. pants, 143. panta 2. punkts, 214., 220. pants un 230. panta 2. punkts, un 21-01. pielikums.

(4)

Vairākos Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 noteikumos un pielikumos būtu jālabo vai jāprecizē atsauces uz citiem tiesību aktu noteikumiem, tostarp atsauce uz īstenojamajiem Kodeksa noteikumiem.

(5)

Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 67. panta 1. punkts būtu jālabo, lai starp uzņēmējiem, kas var iegūt atzītā eksportētāja statusu, iekļautu pārsūtītājus saskaņā ar Īstenošanas regulas 69. pantu, kurš ļauj pārsūtītājiem atzītā eksportētāja sagatavotās izcelsmes deklarācijas aizstāt ar izcelsmes aizstājējapliecinājumiem.

(6)

Lai noteikumus saskaņotu ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 (3) 55. panta 4. un 6. punktu, būtu jāsvītro Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 92. panta 1. punkta trešā daļa.

(7)

Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 110. panta 3. punktā par A veidlapas izcelsmes sertifikātu un rēķindeklarāciju turpmāku pārbaudi kopā ar Norvēģiju un Šveici ir minēta Turcija kā viena no valstīm, kurai var nosūtīt turpmākas pārbaudes pieprasījumu. Tomēr, tā kā izcelsmes aizstājējapliecinājumu izmantošana Savienības un Turcijas starpā nav paredzēta, minētajai valstij netiks sūtīts pieprasījums par Turcijā izdotu vai sagatavotu izcelsmes aizstājējapliecinājumu turpmāku pārbaudi. Tādēļ atsauce uz Turciju būtu jāsvītro.

(8)

Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 199. panta 1. punkta g) apakšpunkts būtu jālabo, lai papildinātu atļauto līdzekļu sarakstu, ar kuriem apliecina Savienības preču statusu akcīzes precēm, kuras pārvieto atliktās nodokļa maksāšanas režīmā saskaņā ar Padomes Direktīvu 2008/118/EK (4), pievienojot atsauci uz elektronisko administratīvo dokumentu un darbības nepārtrauktības procedūru, kas minēti attiecīgi direktīvas 21. un 26. pantā. Šīs atsauces ir izlaistas kļūdas dēļ.

(9)

Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 306. panta 2. punkts būtu jālabo. Noteikums būtu jāformulē tā, ka tranzīta deklarācijas galvenais atsauces numurs (MRN) ir jāpaziņo galamērķa muitas iestādei, nevis katrai tranzīta muitas iestādei, kā pašlaik kļūdaini norādīts attiecīgajā pantā. Atsauce uz attiecīgo Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 noteikumu arī būtu jālabo. Atsaucei vajadzētu būt uz Deleģētās regulas 184. panta otro daļu, nevis uz 184. panta 2. punktu.

(10)

Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 A un B pielikumos būtu jālabo kļūdas un izlaidumi, kas konstatēti pēc minētās īstenošanas regulas publicēšanas.

(11)

Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 12-01. pielikums būtu jālabo, lai nodrošinātu viena un tā paša datu elementa saskaņotu formātu visā minētajā pielikumā.

(12)

Regulas 12-03. pielikums, kurā noteikts paraugs birkai, kas jāpiestiprina reģistrētajai bagāžai, kura pārbaudīta Savienības lidostā, būtu jāiekļauj starp Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 pielikumiem, kā ir minēts īstenošanas regulas 44. pantā, bet pielikums ir kļūdas dēļ izlaists.

(13)

Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 22-13. pielikumā būtu jālabo gramatikas kļūda rēķindeklarācijas ungāru valodas redakcijā.

(14)

Papildus labojumiem dažus noteikumus nepieciešams grozīt, lai ņemtu vērā izmaiņas, kas saistītajā tiesiskajā regulējumā notikušas pēc īstenošanas regulas publicēšanas. Tādējādi Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 2. pants būtu jāsaskaņo ar 2. pantu Deleģētajā regulā (ES) 2015/2446, kas grozīta ar Deleģēto regulu (ES) 2016/341 (5).

(15)

Procedūra, kas tagad izklāstīta Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 57., 58. un 59. pantā, sākotnēji tika izveidota 1989. gadā, lai nodrošinātu raitu un saskaņotu nepreferenciālo valstij piešķirto tarifu kvotu īstenošanu. Minētie panti pēc būtības atbilst 55. līdz 65. pantam Komisijas Regulā (EEK) Nr. 2454/93 (6), kas bija piemērojama līdz 2016. gada 30. aprīlim. Daudzās Savienības regulās, ar kurām atver nepreferenciālas tarifu kvotas, ir atsauce uz Regulas (EEK) Nr. 2454/93 56. līdz 65. pantu. Tādēļ 57. pantā būtu jāiekļauj noteikums par atbilstību attiecībā uz citās regulās iekļautām atsaucēm uz izcelsmes sertifikātiem, kuri izdoti saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2454/93 55. līdz 65. pantu, tādējādi izvairoties no katras attiecīgās regulas atsevišķas labošanas.

(16)

Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 62. panta teksts pašreizējā redakcijā atļauj ilgtermiņa piegādātāja deklarāciju attiecināt vienīgi uz laikposmu pagātnē vai nākotnē. Noteikums būtu jāgroza, lai paredzētu tādu iespēju, ka viena ilgtermiņa piegādātāja deklarācija attiecas gan uz precēm, kas deklarācijas izdošanas dienā jau ir piegādātas, gan uz precēm, ko piegādās vēlāk. Lai šo noteikumu padarītu skaidrāku un vieglāk piemērojamu, laikposma, uz kuru attiecas ilgtermiņa piegādātāja deklarācija, agrāko un vēlāko sākuma datumu būtu jānosaka, vadoties pēc minētās deklarācijas izdošanas datuma. Tādējādi, lai gan maksimālais laikposms, uz ko attiecas deklarācija, būtu jānosaka 24 mēnešu robežās, šim laikposmam nevajadzētu iesniegties pagātnē ilgāk nekā 12 mēnešus vai sākties vēlāk nekā 6 mēnešus pēc izdošanas datuma.

(17)

Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 68. pants būtu jāgroza, lai precizētu to, ka saistībā ar preferenciālajiem nolīgumiem ar tādu trešo valsti, kurā piemēro reģistrētā eksportētāja sistēmu (REX sistēmu), vienīgi reģistrētie eksportētāji drīkst aizpildīt izcelsmes dokumentus tādiem sūtījumiem, kuru vērtība pārsniedz EUR 6 000, ja vien attiecīgajos preferenciālajos nolīgumos nav norādīta atšķirīga robežvērtība. Tomēr saistībā ar tādiem brīvās tirdzniecības nolīgumiem ar trešām valstīm, kuru gadījumā eksportētājam vajadzētu būt reģistrētam, eksportētājs līdz brīdim, kad tas reģistrējas REX sistēmā un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā līdz 2017. gada 31. decembrim, var uz izcelsmes dokumentiem turpināt izmantot savu atzītā eksportētāja numuru bez paraksta.

(18)

Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 69. panta pašreizējā redakcijā reģistrētais eksportētājs nav tiesīgs aizstāt ar aizstājējpaziņojumiem par izcelsmi citus izcelsmes apliecinājumus, kā vien izcelsmes paziņojumus. Tomēr, tā kā ilgtermiņa mērķis ir aizstāt atzītā eksportētāja sistēmu ar REX sistēmu, reģistrētajiem eksportētājiem vajadzētu būt iespējai aizstāt ar aizstājējpaziņojumiem par izcelsmi tos pašus izcelsmes apliecinājumu veidus, kuri noteikti atzītajiem eksportētājiem atbilstoši Īstenošanas regulas 69. panta 2. punktam.

(19)

Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 73. pantā būtu jāpievieno 3. punkts, kas nosaka prasību Komisijai pēc priekšrocību saņēmēju valstu pieprasījuma nosūtīt priekšrocību saņēmējām valstīm dalībvalstīs izmantoto zīmogu nospiedumu paraugus. Minētais pienākums ir nepieciešams reģionālās kumulācijas noteikumu raitai darbībai.

(20)

Ar Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 80. panta 4. punktu būtu priekšrocību saņēmējas valsts kompetentajām iestādēm vai dalībvalstu muitas dienestiem jāuzliek pienākums saskaņā ar datu aizsardzības noteikumiem informēt reģistrēto eksportētāju par izmaiņām tā reģistrācijas datos.

(21)

Lai nodrošinātu konsekvenci noteikumos, ko Savienībā piemēro pārejas laikposmā līdz REX sistēmas piemērošanai, Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 85. pantā būtu jāparedz termiņš, līdz kuram atzītie eksportētāji, kuri vēl nav reģistrējušies REX sistēmā, var sagatavot rēķindeklarācijas divpusējās kumulācijas piemērošanai. Minētais datums būtu jānosaka 2017. gada 31. decembrī, kas ir beigu datums, līdz kuram dalībvalstu muitas dienesti izdod preču pārvadājumu sertifikātus EUR.1, un tādējādi pārejas posma beigu datums.

(22)

Pretstatā Norvēģijai un Šveicei, Turcija REX sistēmu no 2017. gada 1. janvāra nepiemēros. Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 86. panta 3. punkts tādēļ būtu jāgroza, lai paredzētu to, ka eksportētāju reģistrācija priekšrocību saņēmējās valstīs attiecībā uz Turcijas VPS shēmu būs spēkā vienīgi tad, kad minētā valsts sāks piemērot REX sistēmu. Lai datumu, no kura Turcija piemēros REX sistēmu, darītu zināmu atklātībai, būtu jāuzliek Komisijai prasība publicēt minēto datumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(23)

Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 158. pants, kurā nosaka vispārējā galvojuma apmēru, būtu jāgroza, lai skaidrāk noteiktu pamatojumu, kas ļauj piemērot vispārējo galvojumu summas samazinājumu attiecībā uz ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļiem un citiem maksājumiem. Regulas 158. pantā būtu skaidri jānošķir samazinājums, kas noteikts Kodeksa 95. panta 3. punktā visiem atzītajiem uzņēmējiem attiecībā uz nodokļiem un maksājumiem, kuri radušies, no tiem samazinājumiem, kas noteikti Kodeksa 95. panta 2. punktā. Pēdējie ir piemērojami nodokļiem un maksājumiem, kas var rasties, ievērojot Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 84. panta nosacījumus.

(24)

Lai novērstu to, ka vienreizējā galvojuma kvīti izmanto pēc minētajā kvītī noteikto saistību atsaukšanas vai atcelšanas, Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 161. pantā būtu jāiekļauj noteikums, kas paredz, ka kvītis, kuras izdotas pirms minēto saistību atsaukšanas vai atcelšanas datuma, vairs nevar izmantot, lai precēm piemērotu Savienības tranzīta procedūru.

(25)

Atbilstoši prasībai 8. panta 3. punktā Muitas konvencijā par starptautiskajiem preču pārvadājumiem, kuros lieto TIR karneti (7), ar visiem turpmākajiem grozījumiem (TIR konvencija), Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 163. pantā ir noteikta robežvērtība, līdz kurai garantējošā asociācija Savienības muitas teritorijā var būt atbildīga saistībā ar konkrētu TIR operāciju. Regulas 163. pants būtu jāgroza, ņemot vērā Starptautiskās autopārvadātāju savienības (IRU) paziņojumu, ka tās globālais apdrošinātājs visām TIR konvencijas līgumslēdzējām pusēm ir palielinājis segtā galvojuma summu no EUR 60 000 līdz EUR 100 000 par vienu TIR karneti.

(26)

Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 231. panta 11. punkts būtu jāgroza, lai precizētu to, ka vienīgi konkrētā informācijas apmaiņa par kontroli, kas paredzēta minētā panta 5. un 6. punktā, tiek apturēta līdz attiecīgo elektronisko sistēmu pieejamībai. Kamēr attiecīgās elektroniskās sistēmas vēl nav pieejamas, Kodeksa 179. panta 4. un 5. punktā noteiktais pienākums vākt informāciju par kontroli un apmainīties ar to būtu jāizpilda saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2016/341 18. pantu.

(27)

Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 329. panta 8. punkts būtu jāsvītro. Tajā paredzēti konkrēti izņēmumi no vispārējā noteikuma par to, kā nosakāma izvešanas muitas iestāde tādu preču eksportam, kurām pēc tam piemēro tranzīta procedūru. Numerācijas kļūdas dēļ 329. panta 8. punkts kļūdaini atsaucas uz tā paša panta 4. punktu, lai gan nekad nav bijis nodoma paredzēt izņēmumu attiecībā uz precēm, ko iekrauj kuģī, kurš nav norīkots regulārā kuģu satiksmē. Ja no Savienības muitas teritorijas izved akcīzes preces saskaņā ar akcīzes nodokļa atlikto maksāšanu, tad piemēro Direktīvu 2008/118/EK, tādēļ nevajadzētu arī Īstenošanas regulas (ES) 329. panta 8. punktā atsaukties uz minētajām precēm. Visbeidzot, nav nepieciešams konkrēts noteikums, lai noteiktu izvešanas muitas iestādi gadījumā, ja preces, kurām jākārto eksporta formalitātes ar mērķi saņemt eksportam paredzēto kompensāciju saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku, izlaiž eksportam un pēc tam tām piemēro tranzīta procedūru. Iemesls ir tāds, ka atbilstoši Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 189. pantam minētajām precēm var piemērot vienīgi Savienības ārējā tranzīta procedūru, kas nozīmē, ka tās zaudē savu Savienības preču muitas statusu, un uz tām attiecina stingru muitas uzraudzību.

(28)

Pašlaik pastāv atšķirības atsevišķu dalībvalstu rīcībā gadījumā, kad eksportam seko tranzīts. Dažās dalībvalstīs izvešanas apstiprinājums tiek saņemts nekavējoties pēc tranzīta procedūras piemērošanas precēm, savukārt citās dalībvalstīs to saņem tikai pēc tam, kad tranzīta procedūra ir noslēgta. Šī atšķirība parādās gan ārējā tranzītā, gan arī citos gadījumos. Saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 333. panta 7. punktu pārejas laikposmā līdz SMK Automatizētās eksporta kontroles sistēmas (AES) ieviešanas datumam izvešanas muitas iestāde par preču izvešanu, ja precēm piemēro tranzīta procedūru, izņemot ārējo tranzītu, var informēt eksporta muitas iestādi līdz nākamajai dienai pēc tranzīta procedūras noslēgšanas dienas. Minētā iespēja būtu jāattiecina arī uz precēm, kam piemēro ārējā tranzīta procedūru, lai pārejas laikposmā dalībvalstīm, kurās procesi jau ir automatizēti, būtu atļauts turpināt savu praksi, izdodot izvešanas apstiprinājumu vai nu laikā, kad precēm piemēro tranzīta procedūru, vai tranzīta procedūras noslēgšanas laikā.

(29)

Lai vienkāršotu konkrētu datu prasību, ko izmanto saistībā ar Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 deklarāciju un paziņojumu formātu un kodu īstenošanu attiecīgajās elektroniskajās sistēmās, minētās īstenošanas regulas B pielikums būtu jāgroza.

(30)

Norādījumi par iespiešanu Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 22-02. pielikumā un ievadpiezīmes 22-14. pielikumā būtu jāgroza, lai precizētu, līdz kuram laikam var izmantot arī veidlapu vecās redakcijas. Minēto redakciju izmantošana būtu jebkurā gadījumā jāpārtrauc 2019. gada 1. maijā.

(31)

Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 22-06. pielikumā papildu kontaktinformācijai, ko pieteikuma veidlapas 2. ailē sniedz uzņēmēji, kuri iesniedz reģistrētā eksportētāja pieteikumu, vajadzētu būt fakultatīvai, jo pieteikuma veidlapas 1. ailē jau ir prasība sniegt galveno kontaktinformāciju. Turklāt vajadzētu būt iespējai neparakstīt un neapzīmogot pieteikuma veidlapu gadījumā, ja eksportētājam un muitas dienestiem ir elektroniska autentifikācija.

(32)

Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 32-01., 32-02. un 32-03. pielikuma galvinieka saistību tekstā būtu jāņem vērā Serbijas pievienošanās Konvencijai par kopīgo tranzīta procedūru (8)2016. gada 1. februārī. Turklāt Serbija būtu jāpievieno arī Īstenošanas regulas 72-04. pielikumā attiecīgo valstu sarakstā vispārējā galvojuma apliecības un galvojuma atbrīvojuma apliecības konkrētajās ailēs.

(33)

Lai nodrošinātu darbības nepārtrauktību Savienības tranzīta procedūras norisē, Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 72-04. pielikumā būtu jāiekļauj vairāki noteikumi saistībā ar galvojumu derīgumu: noteikums par vispārējā galvojuma apliecības un galvojuma atbrīvojuma apliecības derīgumu; noteikums, kas aizliedz izmantot apliecības, ja ir atsaukta atļauja izmantot vispārējo galvojumu vai ir atsauktas vai atceltas saistības, kas sniegtas vispārējā galvojuma gadījumā; un noteikums par to, ka dalībvalstis paziņo derīgu sertifikātu identifikācijas līdzekļus.

(34)

Šajā regulā iekļautajiem labojumiem un grozījumiem Īstenošanas regulā (ES) 2015/2447 būtu jāstājas spēkā cik ātri vien iespējams, lai izvairītos no jebkādas juridiskās nenoteiktības par spēkā esošo noteikumu pareizo redakciju.

(35)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Muitas kodeksa komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Labojumi Īstenošanas regulā (ES) 2015/2447

Īstenošanas regulu (ES) 2015/2447 labo šādi:

1)

regulas 61. apsvērumu aizstāj ar šādu:

“(61)

Muitas kodeksa komiteja nav sniegusi atzinumu tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā.”;

2)

regulas 7. panta 4. punkta otrajā daļā vārdus “Deleģētās regulas (ES) 2015/2446, ar kuru paredz pārejas noteikumus attiecībā uz konkrētiem noteikumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu, ja attiecīgās elektroniskās sistēmas vēl nedarbojas” aizstāj ar “Deleģētās regulas (ES) 2016/341”;

3)

regulas 12. panta 1. punktā vārdus “22. panta” aizstāj ar “22. panta 2. punkta”;

4)

regulas 67. pantu labo šādi:

a)

panta 1. punktā vārdus “eksportētāji, kas veic uzņēmējdarbību Savienības muitas teritorijā” aizstāj ar “eksportētāji un pārsūtītāji, kas veic uzņēmējdarbību Savienības muitas teritorijā”;

b)

neattiecas uz latviešu valodas redakciju/does not concern Latvian language version;

c)

panta 6. punktā vārdus “22-09. pielikumā” aizstāj ar “22-13. pielikumā”;

5)

regulas 70. pantu labo šādi:

a)

panta 2. punkta c) un d) apakšpunktu pārdēvē par attiecīgi a) un b) apakšpunktu;

b)

panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4.   Ja valsts vai teritorija ir svītrota no Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 978/2012 (*1) II pielikuma, šai valstij vai teritorijai 3 gadus no datuma, kad to svītro no minētā pielikuma, turpina piemērot Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 55. pantā paredzētos noteikumus un procedūras un šīs regulas 72., 80. un 108. pantā paredzētos pienākumus.

(*1)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regula (ES) Nr. 978/2012 par vispārējo tarifa preferenču sistēmas piemērošanu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 732/2008 (OV L 303, 31.10.2012., 1. lpp.).”"

6)

regulas 75. panta 1. punktā vārdus “šīs regulas 67. panta 2. punktā” aizstāj ar “71. panta 2. punktā”;

7)

regulas 77. panta 1. punkta b) apakšpunktā svītro vārdus “Deleģētās regulas (ES) 2015/2446”;

8)

regulas 87. pantu aizstāj ar šādu:

“87. pants

Reģistrēto eksportētāju sistēma – publicēšanas prasība

(Kodeksa 64. panta 1. punkts)

Komisija savā tīmekļa vietnē publicē datumu, kurā priekšrocību saņēmējas valstis sāk piemērot reģistrēto eksportētāju sistēmu. Komisija šo informāciju regulāri atjaunina.”;

9)

regulas 89. panta nosaukumu aizstāj ar šādu:

“Reģistrācijas anulēšana”;

10)

regulas 90. panta nosaukumu aizstāj ar šādu:

“Automātiska reģistrāciju anulēšana, ja valsts tiek svītrota no priekšrocību saņēmēju valstu saraksta”;

11)

regulas 92. panta 1. punktā svītro trešo daļu;

12)

regulas 102. pantu labo šādi:

a)

panta 2. punktā vārdu “nepilnīga” aizstāj ar “vienkāršota”;

b)

panta 3. punkta b) apakšpunktā svītro vārdus “Deleģētās regulas (ES) 2015/2446”;

13)

regulas 110. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.   Ja ir pieprasīta turpmāka pārbaude, to veic un tās rezultātus paziņo dalībvalstu muitas dienestiem ne vēlāk kā 6 mēnešu laikā vai, ja pieprasījums nosūtīts Norvēģijai vai Šveicei, lai pārbaudītu izcelsmes aizstājējapliecinājumus, kas sagatavoti to teritorijā, pamatojoties uz A veidlapas izcelsmes sertifikātu vai rēķindeklarāciju, kas sagatavota priekšrocību saņēmējā valstī,– ne vēlāk kā 8 mēnešu laikā no datuma, kurā nosūtīts pieprasījums. Rezultātiem jābūt tādiem, kas ļauj noteikt, vai attiecīgais izcelsmes apliecinājums attiecas uz faktiski eksportētajiem produktiem un vai šos produktus var uzskatīt par priekšrocību saņēmējas valsts izcelsmes produktiem.”;

14)

regulas 119. panta 4. punktā svītro vārdus “Deleģētās regulas (ES) 2015/2446”;

15)

regulas 126. pantu labo šādi:

a)

panta 1. punktā vārdus “Šo apakšiedaļu” aizstāj ar “Šīs regulas 10. un 11. apakšiedaļu”;

b)

panta 3. punktā vārdus “Šīs apakšiedaļas” aizstāj ar “Šīs regulas 10. un 11. apakšiedaļas”;

16)

regulas 137. panta 4. punkta b) apakšpunktā vārdus “citiem transportlīdzekļiem” aizstāj ar “citiem transporta veidiem”;

17)

regulas 138. panta 1. punktā vārdus “ar vienu un to pašu transportlīdzekli” aizstāj ar “ar to pašu transporta veidu”;

18)

neattiecas uz latviešu valodas redakciju/does not concern Latvian language version;

19)

regulas 164. panta apakšvirsrakstu aizstāj ar šādu:

“(Kodeksa 226. panta 3. punkta b) un c) apakšpunkts un 227. panta 2. punkta b) un c) apakšpunkts)”;

20)

regulas 186. panta apakšvirsrakstu aizstāj ar šādu:

“(Kodeksa 128. pants)”;

21)

regulas 187. pantu labo šādi:

a)

panta apakšvirsrakstu aizstāj ar šādu:

“(Kodeksa 128. pants)”;

b)

panta 4. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a)

par visām precēm, kuras pārvadā ar attiecīgo kuģi vai gaisa kuģi, ievešanas kopsavilkuma deklarāciju iesniedz pirmajā Savienības ostā vai lidostā. Muitas dienesti šajā ostā vai lidostā drošības un drošuma vajadzībām veic riska analīzi par visām ar attiecīgo kuģi vai gaisa kuģi pārvadātajām precēm. Papildu riska analīzes par minētajām precēm var veikt ostā vai lidostā, kurā tās tiek izkrautas;”;

22)

regulas 192. pantā iekļauj šādu apakšvirsrakstu:

“(Kodeksa 145. pants)”;

23)

regulas 199. panta 1. punkta g) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“g)

akcīzes deklarācijas dati, kas minēti Padomes Direktīvas 2008/118/EK (*2) 21., 26. un 34. pantā;

(*2)  Padomes 2008. gada 16. decembra Direktīva 2008/118/EK par akcīzes nodokļa piemērošanas vispārēju režīmu, ar ko atceļ Direktīvu 92/12/EEK (OV L 9, 14.1.2009., 12. lpp.)”;"

24)

regulas 214. pantu aizstāj ar šādu:

“214. pants

Jūras zvejas produkti un no šādiem produktiem iegūtas preces, kas pārkrautas valstī vai teritorijā, kura nav daļa no Savienības muitas teritorijas, un pārvadātas, šķērsojot šādu valsti vai teritoriju

(Kodeksa 153. panta 2. punkts)

1.   Ja pirms atvešanas uz Savienības muitas teritoriju produkti vai preces, kas minētas Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 119. panta 1. punkta d) un e) apakšpunktā, ir pārkrautas valstī vai teritorijā, kura nav daļa no Savienības muitas teritorijas, un pārvadātas, šķērsojot šādu valsti vai teritoriju, attiecībā uz minētajiem produktiem un precēm, ievedot tos Savienības muitas teritorijā, uzrāda minētās valsts vai teritorijas muitas dienesta apliecinājumu, ka produkti vai preces bija muitas uzraudzībā, kamēr tās bija minētajā valstī vai teritorijā, un nav veikta cita apstrāde, kā vien to saglabāšanai nepieciešamā apstrāde.

2.   Šā panta 1. punktā pieprasīto apliecinājumu izdara uz Deleģētās Regulas (ES) 2015/2446 133. pantā minētā zvejas kuģa žurnāla izdrukas, un attiecīgā gadījumā pievieno pārkraušanas deklarācijas izdruku.”;

25)

regulas 220. panta nosaukumu aizstāj ar šādu:

“Korespondences priekšmeti un preces pasta sūtījumos”;

26)

regulas 229. panta 1. punktā vārdus “15. pantu” aizstāj ar “14. pantu”;

27)

regulas 230. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Muitas dienests, kura kompetencē ir pieņemt lēmumu, pārējo dalībvalstu muitas dienestiem dara pieejamu visu tā rīcībā esošo attiecīgo informāciju par centralizētās muitošanas atļaujas turētāja ar muitu saistītajām darbībām.”;

28)

regulas 251. panta 3. punktā vārdus “Regulas (ES) Nr. 952/2013 166. pantu” aizstāj ar “Kodeksa 166. pantu”;

29)

regulas 277. panta 1. punkta a) apakšpunktā vārdus “268. pantu” aizstāj ar “275. pantu”;

30)

regulas 280. panta 6. punkta pirmajā daļā vārdus “267. pantu” aizstāj ar “274. pantu”;

31)

regulas 291. panta apakšvirsrakstu aizstāj ar šādu:

“(Kodeksa 6. panta 3. punkta b) apakšpunkts, 226. panta 3. punkta a) apakšpunkts un 227. panta 2. punkta a) apakšpunkts)”;

32)

regulas 294. panta apakšvirsrakstu aizstāj ar šādu:

“(Kodeksa 226. panta 3. punkta a) apakšpunkts un 227. panta 2. punkta a) apakšpunkts)”;

33)

regulas 295. panta apakšvirsrakstu aizstāj ar šādu:

“(Kodeksa 226. panta 3. punkta a) apakšpunkts)”;

34)

regulas 306. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Attiecībā uz tranzīta deklarācijas MRN paziņošanu galamērķa muitas iestādei piemēro Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 184. panta otro daļu.”;

35)

regulas 308. panta 2. punktā vārdus “305. pantu” aizstāj ar “312. pantu”;

36)

regulas 312. panta 3. punktā vārdus “300. pantu” aizstāj ar “307. pantu”;

37)

regulas 313. panta apakšvirsrakstu aizstāj ar šādu:

“(Kodeksa 233. panta 4. punkta a), b), c) un e) apakšpunkts)”;

38)

regulas 314. panta 2. punkta a) apakšpunktā vārdus “291. pantu” aizstāj ar “298. pantu”;

39)

regulas 319. panta otrajā daļā vārdus “15. pantā” aizstāj ar “14. pantā”;

40)

regulas 331. pantā 3. punktu pārdēvē par 2. punktu;

41)

regulas 345. panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4.   Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, vienotās atļaujas vienkāršotajām procedūrām (SASP), kas ir izdotas saskaņā ar Regulu (EEK) 2454/93 un kas vēl ir spēkā 2016. gada 1. maijā, paliek spēkā līdz Īstenošanas lēmuma (ES) 2016/578 pielikumā minētās CCI un AES attiecīgajiem ieviešanas datumiem.”;

42)

regulas A pielikuma I sadaļu “Pieteikumu un lēmumu kopējo datu prasību formāti” labo šādi:

a)

rindā, kas atbilst datu elementam “2/4 Pievienotie dokumenti”, tekstu slejās “D.e formāts (Tips/garums)” un “Kardinalitāte” aizstāj ar šādu:

Dokumentu kopskaits: n..3 +

1x

Dokumenta veids: an..70 +

Dokumenta identifikators: an..35 +

Dokumenta datums: n8 (ggggmmdd)

999x”;

b)

rindā, kas atbilst datu elementam “5/3 Preču daudzums”, tekstu slejā “Kardinalitāte” aizstāj ar šādu:

“999x

Lēmumiem par saistošo izziņu: 1x”;

c)

rindā, kas atbilst datu elementam “7/2 Muitas procedūru veids”, slejā “Piezīmes” pievieno šādu daļu:

“Ja atļauju paredzēts izmantot muitas noliktavu darbībai, izmanto šādus kodus:

kods “XR” I tipa publiskās muitas noliktavas atļaujai,

kods “XS” II tipa publiskās muitas noliktavas atļaujai,

kods “XU” privātās muitas noliktavas atļaujai.”;

43)

regulas B pielikuma I sadaļu “Kopējo datu prasību formāti un kardinalitāte deklarācijām un paziņojumiem” labo šādi:

a)

rindā, kas atbilst datu elementam “5/30 Pieņemšanas vieta”, tekstu slejā “Piezīmes” aizstāj ar šādu:

“Ja pieņemšanas vietas kods ir paredzēts UN/LOCODE, tad informāciju norāda ar UN/LOCODE, kas noteikts II sadaļā attiecībā uz d.e. 5/6 Galamērķa muitas iestāde (un valsts). Ja pieņemšanas vietas kods nav paredzēts UN/LOCODE, tad valsti, kurā atrodas pieņemšanas vieta, identificē, izmantojot kodu, kas noteikts d. e. 3/1 Eksportētājs.”;

b)

rindās, kas atbilst datu elementiem “7/9 Transportlīdzekļa identifikācijas dati ierodoties” , “7/14 Robežas šķērsotāja aktīvā transportlīdzekļa identifikācijas dati” un “7/16 Robežas šķērsotāja pasīvā transportlīdzekļa identifikācijas dati”, tekstu slejā “Piezīmes” aizstāj ar šādu:

“Identifikācijas veidam izmanto kodus, kas noteikti II sadaļā attiecībā uz d.e. 7/7 Transportlīdzekļa identifikācijas dati izbraucot.”;

c)

rindā, kas atbilst datu elementam “8/3 Galvojuma atsauce”, tekstu slejā “D.e formāts (Tips/garums)” aizstāj ar šādu:

GRN: an..24 +

Pieejas kods: an..4 +

Valūtas kods: a3 +

Ievedmuitas un izvedmuitas nodokļa summa un gadījumā, ja piemēro Kodeksa 89. panta 2. punkta pirmo daļu, – pārējie maksājumi: n..16,2 +

Galvojuma muitas iestāde: an8

VAI

Citas atsauces uz galvojumu: an..35+

Pieejas kods: an..4 +

Valūtas kods: a3 +

Ievedmuitas un izvedmuitas nodokļa summa un gadījumā, ja piemēro Kodeksa 89. panta 2. punkta pirmo daļu, – pārējie maksājumi: n..16,2 +

Galvojuma muitas iestāde: an8”;

44)

regulas B pielikuma II sadaļu “Ar kopējām datu prasībām saistītie kodi deklarācijām un paziņojumiem” labo šādi:

a)

datu elementā “1/1. Deklarācijas veids” kodiem “EX” un “IM” apraksta pirmo teikumu aizstāj ar šādu:

“tirdzniecība ar valstīm un teritorijām, kas atrodas ārpus Savienības muitas teritorijas.”;

b)

datu elementu “1/10. Procedūra” labo šādi:

i)

koda “68” aprakstā pievieno šādu tekstu:

“Paskaidrojums.

šo kodu izmanto precēm, uz kurām attiecas gan PVN, gan akcīzes nodoklis, ja tikai vienu no minētajām nodokļu kategorijām maksā brīdī, kas preces laiž brīvā apgrozībā.”;

ii)

koda “78” aprakstu aizstāj ar šādu:

“Preču novietošana brīvajā zonā. a)”;

c)

datu elementu “1/11. Papildprocedūra” labo šādi:

i)

iedaļā “Pagaidu ievešana” koda “D18” aprakstu slejā “Procedūra” aizstāj ar šādu:

“Preces, ar kurām veic izmēģinājumus, eksperimentus vai demonstrējumus.”;

ii)

iedaļā “Pagaidu ievešana” koda “D20” aprakstu slejā “Procedūra” aizstāj ar šādu:

“Preces, ko izmanto izmēģinājumos, eksperimentos vai demonstrējumos bez finansiāla ieguvuma (seši mēneši).”

iii)

iedaļā “Citādi” kodu “F42” slejā “Kods” aizstāj ar kodu “F44”;

iv)

iedaļā “Citādi” pēc rindas, kas attiecas uz kodu “F45” iekļauj šādas rindas:

“Preču sākotnējās tarifa klasifikācijas izmantošana Kodeksa 86. panta 2. punktā noteiktajās situācijās

F46

Muitas deklarāciju sagatavošanas vienkāršošana precēm, kuras klasificē dažādās tarifa apakšpozīcijās atbilstoši Kodeksa 177. pantam

F47”;

v)

iedaļā“Citādi” pēc rindas, kas attiecas uz kodu “F61” iekļauj šādu rindu:

“Muitas deklarāciju sagatavošanas vienkāršošana precēm, kuras klasificē dažādās tarifa apakšpozīcijās atbilstoši Kodeksa 177. pantam

F65”;

d)

datu elementu “4/3. Nodokļu aprēķins” labo šādi:

i)

datu elementa nosaukumu aizstāj ar šādu:

“4/3.

Nodokļu aprēķins – Nodokļa veids”;

ii)

koda “A00” aprakstu aizstāj ar šādu:

“Ievedmuitas nodoklis”;

iii)

koda “C00” aprakstu aizstāj ar šādu:

“Izvedmuitas nodoklis”;

iv)

rindu, kas attiecas uz kodu “C10”, svītro;

e)

datu elementa “4/8. Nodokļu aprēķins” nosaukumu aizstāj ar šādu:

“4/8.

Nodokļu aprēķins – Maksājuma veids”;

45)

regulas 12-01. pielikuma I sadaļā “Kopējo datu prasību formāti un kodi attiecībā uz uzņēmēju un citu personu reģistrāciju” rindā, kas atbilst datu elementam “11 Uzņēmējdarbības veikšanas sākuma datums” slejā “D.e. formāts (Tips/garums)” pievieno tekstu “(ggggmmdd)”;

46)

regulā iekļauj 12-03. pielikumu, kura teksts ir ietverts šīs regulas I pielikumā;

47)

regulas 21-01. pielikumu labo šādi:

a)

rindā, kas atbilst datu elementam 3/2, tekstu slejā “Datu elementa nosaukums” aizstāj ar “Eksportētāja identifikācijas numurs”;

b)

rindā, kas atbilst datu elementam 3/10, tekstu slejā “Datu elementa nosaukums” aizstāj ar “Saņēmēja identifikācijas numurs”;

c)

rindā, kas atbilst datu elementam 3/16, tekstu slejā “Datu elementa nosaukums” aizstāj ar “Importētāja identifikācijas numurs”;

d)

rindā, kas atbilst datu elementam 3/18, tekstu slejā “Datu elementa nosaukums” aizstāj ar “Deklarētāja identifikācijas numurs”;

e)

rindā, kas atbilst datu elementam 3/39, tekstu slejā “Datu elementa nosaukums” aizstāj ar “Atļaujas turētāja identifikācijas numurs”;

48)

regulas 22-02. pielikumu labo šādi:

a)

pievieno šādu norādījumu par iespiešanu:

“4.

Var izmantot arī veidlapu vecās redakcijas, līdz izbeidzas krājumi, bet ne vēlāk kā līdz 2019. gada 1. maijam.”;

b)

neattiecas uz latviešu valodas redakciju/does not concern Latvian language version;

49)

regulas 22-06. pielikumu aizstāj ar tekstu šīs regulas II pielikumā;

50)

regulas 22-07. pielikumā pirmo daļu pēc nosaukuma “Paziņojums par izcelsmi” aizstāj ar šādu:

“Paziņojums par izcelsmi jāsagatavo katrā komercdokumentā, norādot eksportētāja un saņēmēja nosaukumu/vārdu un pilnu adresi, kā arī produktu aprakstu un izdošanas datumu (9).

(9)  Ja paziņojums par izcelsmi aizstāj citu paziņojumu saskaņā ar 101. panta 2. un 3. punktu Īstenošanas regulā (ES) 2015/2447, tad aizstājējpaziņojumā par izcelsmi ir norāde “Replacement statement”, “Attestation de remplacement” vai “Comunicación de sustitución”. Aizstājējpaziņojumā turklāt norāda sākotnējā paziņojuma izdošanas datumu un visus citus datus, kas ir nepieciešami saskaņā ar 101. panta 1. punktu Īstenošanas regulā (ES) 2015/2447.”;"

51)

regulas 22-09. pielikumu aizstāj ar šīs regulas III pielikuma tekstu;

52)

regulas 22-13. pielikumā rēķindeklarācijas tekstu ungāru valodā aizstāj ar šādu:

“A jelen okmányban szereplő áruk exportőre (vámfelhatalmazási szám: … (1)) kijelentem, hogy eltérő egyértelmű jelzés hiányában az áruk preferenciális … (2) származásúak.”;

53)

regulas 23-02. pielikumā aiz desmitā punkta tabulas nosaukumu aizstāj ar šādu:

“REGULAS 142. PANTA 6. PUNKTĀ MINĒTĀS PRECES”;

54)

regulas 32-06. pielikumā starp nosaukumu “Savienības/kopīgais tranzīts” un pirmo aili pievieno vārdu “Priekšpuse”;

55)

regulas 61-03. pielikumā pirmo daļu un otrās daļas ievadteikumu aizstāj ar šādu:

“Regulas 252. panta mērķiem katra svaigu banānu sūtījuma neto svaru nosaka atzīti svērēji, svēršanu veicot jebkurā izkraušanas vietā saskaņā ar turpmāk aprakstīto procedūru.

Šā pielikuma un 252. panta nolūkiem piemēro šādas definīcijas:”;

56)

regulas 62-02. pielikumā veidlapas “INF3 – Atpakaļnosūtītu preču informācijas lapa” oriģināleksemplāra un kopijas pirmo lapu aizstāj ar veidlapu, kas iekļauta IV pielikumā.

2. pants

Grozījumi Īstenošanas regulā (ES) 2015/2447

Īstenošanas regulu (ES) 2015/2447 groza šādi:

1)

regulas 2. pantu aizstāj ar šādu:

“2. pants

Kopējo datu prasību formāti un kodi

(Kodeksa 6. panta 2. punkts)

1.   Šīs regulas A pielikumā ir izklāstīti Kodeksa 6. panta 2. punktā un Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 2. pantā minēto kopējo datu prasību formāti un kodi informācijas, kas nepieciešama iesniegumiem vai lēmumiem, apmaiņai un glabāšanai.

2.   Šīs regulas B pielikumā ir izklāstīti Kodeksa 6. panta 2. punktā un Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 2. pantā minēto kopējo datu prasību formāti un kodi informācijas, kas nepieciešama deklarācijām, paziņojumiem un muitas statusa apliecinājumiem, apmaiņai un glabāšanai.

3.   Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, līdz Saistošās izziņas par tarifu (“SIT”) sistēmas un “Surveillance 2” sistēmas, kuras minētas Komisijas Īstenošanas lēmuma (ES) 2016/578 (*3) pielikumā, jaunināšanas pirmā posma ieviešanas datumam nepiemēro šīs regulas A pielikumā norādītos formātus un kodus attiecībā uz SIT pieteikumiem un lēmumiem un piemēro formātus un kodus, kas izklāstīti Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2016/341 (*4) 2. līdz 5. pielikumā.

Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, līdz Atzītā uzņēmēja (AEO) sistēmas, kura minēta Īstenošanas lēmuma (ES) 2016/578 pielikumā, jaunināšanas beigu datumam nepiemēro šīs regulas A pielikumā norādītos formātus un kodus attiecībā uz AEO pieteikumiem un atļaujām un piemēro formātus un kodus, kas izklāstīti Deleģētās regulas (ES) 2016/341 6. un 7. pielikumā.

4.   Atkāpjoties no šā panta 2. punkta, IT sistēmām, kas uzskaitītas Deleģētās regulas (ES) 2016/341 1. pielikumā, līdz konkrēto IT sistēmu, kuras minētas Īstenošanas lēmuma (ES) 2016/578 pielikumā, attiecīgajiem ieviešanas vai jaunināšanas datumiem nepiemēro kopīgo datu prasību formātus un kodus, kas noteikti šīs regulas B pielikumā.

Attiecībā uz IT sistēmām, kas uzskaitītas Deleģētās regulas (ES) 2016/341 1. pielikumā, līdz konkrēto IT sistēmu, kuras minētas Īstenošanas lēmuma (ES) 2016/578 pielikumā, attiecīgajiem ieviešanas vai jaunināšanas datumiem uz tādas informācijas, kas prasīta deklarācijām, paziņojumiem un muitas statusa apliecinājumiem, apmaiņu un glabāšanu attiecina Deleģētās regulas (ES) 2016/341 9. pielikumā izklāstītos formātus un kodus.

5.   Līdz SMK Muitas lēmumu sistēmas, kura minēta Īstenošanas lēmuma (ES) 2016/578 pielikumā, ieviešanas datumam muitas dienesti var pieņemt lēmumu, ka attiecībā uz turpmāk norādītajiem pieteikumiem un atļaujām ir piemērojami citi formāti un kodi, nevis tie, kas noteikti šīs regulas A pielikumā:

a)

pieteikumi un atļaujas to summu, kas ir daļa no preču muitas vērtības, noteikšanas vienkāršošanai;

b)

pieteikumi un atļaujas, lai sniegtu vispārējos galvojumus;

c)

pieteikumi un atļaujas atliktajam maksājumam;

d)

pieteikumi un atļaujas, lai veiktu pagaidu uzglabāšanas vietu darbību, kas minēta Kodeksa 148. pantā;

e)

pieteikumi un atļaujas regulārai kuģu satiksmei;

f)

pieteikumi un atļaujas, lai saņemtu atzītā izdevēja statusu;

g)

pieteikumi un atļaujas, lai saņemtu atzītā banānu svērēja statusu;

h)

pieteikumi un atļaujas, lai veiktu pašnovērtējumu;

i)

pieteikumi un atļaujas, lai saņemtu atzītā saņēmēja statusu TIR operācijām;

j)

pieteikumi un atļaujas, lai saņemtu atzītā nosūtītāja statusu Savienības tranzītam;

k)

pieteikumi un atļaujas, lai saņemtu atzītā saņēmēja statusu Savienības tranzītam;

l)

pieteikumi un atļaujas, lai izmantotu īpašā veida plombas;

m)

pieteikumi un atļaujas, lai izmantotu tranzīta deklarāciju ar samazinātu datu kopu;

n)

pieteikumi un atļaujas, lai par muitas deklarāciju izmantotu elektronisku pārvadājuma dokumentu.

6.   Līdz SMK Muitas lēmumu sistēmas ieviešanas datumam muitas dienesti var atļaut šīs regulas A pielikumā izklāstīto datu prasību vietā piemērot Deleģētās regulas (ES) 2016/341 12. pielikumā izklāstīto datu prasību formātus un kodus attiecībā uz turpmāk minētajiem pieteikumiem un lēmumiem:

a)

pieteikumi un atļaujas vienkāršotas deklarācijas izmantošanai;

b)

pieteikumi un atļaujas, lai veiktu centralizēto muitošanu;

c)

pieteikumi un atļaujas, lai veiktu ierakstu deklarētāja reģistros;

d)

pieteikumi un atļaujas, lai izmantotu ievešanas pārstrādei procedūru;

e)

pieteikumi un atļaujas, lai izmantotu izvešanas pārstrādei procedūru;

f)

pieteikumi un atļaujas, lai izmantotu galapatēriņa procedūru;

g)

pieteikumi un atļaujas, lai izmantotu pagaidu ievešanas procedūru;

h)

pieteikumi un atļaujas, lai veiktu uzglabāšanas vietu darbību preču uzglabāšanai muitas noliktavā.

7.   Neskarot 6. punktu, līdz Īstenošanas lēmuma (ES) 2016/578 pielikumā minētās SMK Automatizētās eksporta kontroles sistēmas (AES) ieviešanas datumam vai valstu importa sistēmu jaunināšanas datumam, ja atļaujas pieteikuma pamatā ir muitas deklarācija saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 163. panta 1. punktu, tad formātus un kodus, kas izklāstīti Deleģētās regulas (ES) 2016/341 12. pielikumā, piemēro attiecībā uz šim pieteikumam nepieciešamajiem papildu datu elementiem.

(*3)  Komisijas 2016. gada 11. aprīļa Īstenošanas lēmums (ES) 2016/578, ar ko izveido darba programmu par Savienības Muitas kodeksā paredzēto elektronisko sistēmu izstrādi un ieviešanu (OV L 99, 15.4.2016., 6. lpp.)."

(*4)  Komisijas 2015. gada 17. decembra Deleģētā regula (ES) 2016/341, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 952/2013 attiecībā uz pārejas noteikumiem, kurus paredz attiecībā uz konkrētiem Savienības Muitas Kodeksa noteikumiem, ja attiecīgās elektroniskās sistēmas vēl nedarbojas, un groza Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2015/2446 (OV L 69, 15.3.2016., 1. lpp.).”;"

2)

regulas 57. panta 1. punktā pievieno šādu daļu:

“Īpašajos nepreferenciālā importa režīmos iekļautās atsauces uz izcelsmes sertifikātiem, kas izdoti saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2454/93 55. līdz 65. pantu, uzskata par atsaucēm uz šajā pantā minētajiem izcelsmes sertifikātiem”;

3)

regulas 62. pantu aizstāj ar šādu:

“62. pants

Ilgtermiņa piegādātāja deklarācija

(Kodeksa 64. panta 1. punkts)

1.   Ja piegādātājs eksportētājam vai tirgotājam regulāri piegādā preču sūtījumus, un ir sagaidāms, ka visu šo preču izcelsmes statuss ir vienāds, piegādātājs var sniegt vienu piegādātāja deklarāciju, kas aptver vairākkārtīgus šo preču sūtījumus (ilgtermiņa piegādātāja deklarācija).

2.   Ilgtermiņa piegādātāja deklarāciju sagatavo par sūtījumiem, kuri nosūtīti konkrētā laikposmā, un tajā norāda trīs datumus:

a)

deklarācijas sagatavošanas datumu (izdošanas datumu);

b)

laikposma sākuma datumu (sākums), kas ir ne vairāk kā 12 mēnešus pirms un ne vairāk kā 6 mēnešus pēc izdošanas datuma;

c)

laikposma beigu datumu (beigas), kas ir ne vairāk kā 24 mēnešus pēc sākuma datuma.

3.   Piegādātājs nekavējoties informē attiecīgo eksportētāju vai tirgotāju, ja ilgtermiņa piegādātāja deklarācija nav derīga attiecībā uz dažiem vai visiem preču sūtījumiem, kas jau ir piegādāti vai vēl tiks piegādāti.”;

4)

regulas 68. pantu aizstāj ar šādu:

“68. pants

Tādu eksportētāju reģistrācija, kas ir ārpus Savienības VPS shēmas

(Kodeksa 64. panta 1. punkts)

1.   Ja Savienībai ir preferenciāls nolīgums, kurā ir prasība eksportētājam aizpildīt izcelsmes dokumentu saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem, šādu dokumentu var aizpildīt vienīgi tāds eksportētājs, kurš šim nolūkam ir reģistrējies dalībvalsts muitas dienestos. Šādu eksportētāju identitāti reģistrē reģistrēto eksportētāju sistēmā (REX), kas minēta Īstenošanas lēmuma (ES) 2016/578 pielikumā. Šīs iedaļas 2.–9. apakšiedaļu piemēro mutatis mutandis.

2.   Šā panta nolūkos Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 11. panta 1. punkta d) apakšpunktu, 16., 17. un 18. pantu attiecībā uz pieteikumu pieņemšanas un lēmumu apturēšanas nosacījumiem un šīs regulas 10. un 15. pantu nepiemēro. Informācijas apmaiņai un glabāšanai attiecībā uz pieteikumiem un lēmumiem, kas saistīti ar šo pantu, neizmanto šīs regulas 10. pantā paredzēto elektronisko informācijas un saziņas sistēmu.

3.   Trešai valstij, ar kuru Savienībai ir preferenciāls režīms, Komisija sniedz to muitas dienestu adreses, kuru pārziņā ir pārbaudīt izcelsmes dokumentu, ko aizpildījis Savienībā saskaņā ar šo pantu reģistrēts eksportētājs.

4.   Neskarot 1. punktu, ja piemērojamā preferenciālajā režīmā nav precizēts vērtības slieksnis, līdz kuram eksportētājs, kas nav reģistrēts eksportētājs, var aizpildīt izcelsmes dokumentu, noteiktais vērtības slieksnis ir EUR 6 000 par katru sūtījumu.

5.   Neskarot 1. punktu, līdz 2017. gada 31. decembrim izcelsmes dokumentu var aizpildīt eksportētājs, kurš nav reģistrēts, bet ir Savienības atzītais eksportētājs. Attiecīgi piemēro 77. panta 7. punktu.”;

5)

regulas 69. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Ja izcelsmes apliecinājums, kas nepieciešams preferenciālo tarifu pasākumu nolūkos, kā minēts 1. punktā, ir pārvadājumu sertifikāts EUR.1, citas valsts izcelsmes sertifikāts, izcelsmes deklarācija vai rēķindeklarācija, tad izcelsmes aizstājējapliecinājumu izsniedz vai sagatavo vienā no šādiem dokumentu veidiem:

a)

izcelsmes aizstājējdeklarācija vai aizstājējrēķindeklarācija, ko sagatavo atzītais eksportētājs, kas pārsūta preces;

b)

izcelsmes aizstājējdeklarācija vai aizstājējrēķindeklarācija vai aizstājējpaziņojums par izcelsmi, ko sagatavo preču pārsūtītājs, ja noteiktas izcelsmes produktu kopējā vērtība sākotnējā sūtījumā, ko paredzēts sadalīt, nepārsniedz piemērojamo robežvērtību;

c)

izcelsmes aizstājējdeklarācija vai aizstājējrēķindeklarācija, vai aizstājējpaziņojums par izcelsmi, ko sagatavo preču pārsūtītājs, ja noteiktas izcelsmes produktu kopējā vērtība sākotnējā sūtījumā, ko paredzēts sadalīt, pārsniedz piemērojamo robežvērtību, un pārsūtītājs izcelsmes aizstājējdeklarācijai vai aizstājējrēķindeklarācijai, vai aizstājējpaziņojumam par izcelsmi pievieno sākotnējā izcelsmes apliecinājuma kopiju;

d)

preču pārvadājumu sertifikāts EUR.1, ko izdevusi muitas iestāde, kuras kontrolē preces ir nodotas, šādos gadījumos:

i)

pārsūtītājs nav ne atzītais eksportētājs, ne reģistrētais eksportētājs un nepiekrīt, ka izcelsmes aizstājējapliecinājumam pievieno sākotnējā izcelsmes apliecinājuma kopiju,

ii)

noteiktas izcelsmes produktu kopējā vērtība sākotnējā sūtījumā pārsniedz piemērojamo robežvērtību, kuru pārsniedzot, eksportētājam jābūt atzītam eksportētājam vai reģistrētam eksportētājam, lai sagatavotu aizstājējapliecinājumu;

e)

aizstājējpaziņojums par izcelsmi, ko sagatavojis reģistrētais eksportētājs, kas pārsūta preces.”;

6)

regulas 73. pantam pievieno šādu 3. punktu:

“3.   Pēc priekšrocību saņēmējas valsts pieprasījuma Komisija nosūtīs minētajai priekšrocību saņēmējai valstij to zīmogu nospiedumu paraugus, kurus dalībvalstu muitas dienesti izmanto preču pārvadājumu sertifikātu EUR.1 izdošanai.”;

7)

regulas 80. panta 4. punktā pievieno šādu teikumu:

“Priekšrocību saņēmējas valsts kompetentās iestādes vai dalībvalsts muitas dienesti informē reģistrēto eksportētāju par reģistrācijas datu izmaiņām.”;

8)

regulas 85. pantu groza šādi:

a)

panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   No 2018. gada 1. janvāra visu dalībvalstu muitas dienesti pārtrauc izdot preču pārvadājumu sertifikātus EUR.1 un atzītie eksportētāji pārtrauc sagatavot rēķindeklarācijas kumulācijas piemērošanai saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 53. pantu.”;

b)

panta 3. punktā pievieno šādu otro daļu:

“Līdz 2017. gada 31. decembrim dalībvalstu atzītie eksportētāji, kas vēl nav reģistrēti, var sagatavot rēķindeklarācijas kumulācijas piemērošanai saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 53. pantu.”;

9)

regulas 86. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.   Lai veiktu eksportu saskaņā ar Savienības, Norvēģijas vai Šveices VPS shēmām, eksportētājiem ir jāreģistrējas tikai vienu reizi.

Priekšrocību saņēmējas valsts kompetentās iestādes eksportētājam piešķir reģistrētā eksportētāja numuru, kas paredzēts eksporta veikšanai saskaņā ar Savienības, Norvēģijas un Šveices VPS shēmām, ja minētās valstis ir atzinušas par priekšrocību saņēmēju valsti to valsti, kurā notikusi reģistrācija.

Pirmo un otro daļu piemēro mutatis mutandis eksporta veikšanai saskaņā ar Turcijas VPS shēmu, tiklīdz minētā valsts sāk piemērot REX sistēmu. Komisija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (C sērijā) publicē datumu, kurā Turcija sāk piemērot minēto sistēmu.”;

10)

regulas 158. pantu aizstāj ar šādu:

“158. pants

Vispārējā galvojuma apmērs

(Kodeksa 95. panta 2. un 3. punkts)

1.   Ievērojot Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 84. pantā izklāstītos nosacījumus, vispārējā galvojuma apmēru, kas minēts Kodeksa 95. panta 2. punktā, samazina par 50 %, 30 % vai 0 % no atsauces summas daļas, kas noteikta saskaņā ar šīs regulas 155. panta 3. punkta b) apakšpunktu.

2.   Vispārējā galvojuma apmēru, kas minēts Kodeksa 95. panta 3. punktā, samazina par 30 %, no atsauces summas daļām, kas noteiktas saskaņā ar šīs regulas 155. panta 2. punktu un 155. panta 3. punkta a) apakšpunktu.”;

11)

regulas 161. pantam pievieno šādu daļu:

“No dienas, kurā stājas spēkā atsaukšana vai atcelšana, iepriekš izdotās vienreizējā galvojuma kvītis nevar izmantot, lai precēm piemērotu Savienības tranzīta procedūru.”;

12)

regulas 163. pantu aizstāj ar šādu:

“163. pants

Garantējošo asociāciju saistības TIR operācijās

(Kodeksa 226. panta 3. punkta b) apakšpunkts un 227. panta 2. punkta b) apakšpunkts)

Muitas konvencijas par starptautiskajiem preču pārvadājumiem, kuros lieto TIR karneti, ar visiem turpmākajiem grozījumiem (TIR konvencija), 8. panta 3. un 4. punkta vajadzībām gadījumā, ja TIR operāciju veic Savienības muitas teritorijā, jebkura garantējošā asociācija, kas veic uzņēmējdarbību Savienības muitas teritorijā, var būt atbildīga par garantētās summas samaksu saistībā ar attiecīgajām precēm TIR operācijā līdz robežvērtībai par vienu TIR karneti EUR 100 000 apmērā vai līdzvērtīgas summas apmērā attiecīgās valsts valūtā.”;

13)

regulas 231. panta 11. punktu aizstāj ar šādu:

“11.   Šā panta 5. un 6. punktu nepiemēro līdz Īstenošanas lēmuma (ES) 2016/578 pielikumā minētās AES un SMK Importa centralizētās muitošanas sistēmas (CCI) attiecīgajiem ieviešanas datumiem.”;

14)

regulas 329. panta 8. punktu svītro;

15)

regulas 333. panta 7. punktu aizstāj ar šādu:

“7.   Atkāpjoties no šā panta 2. punkta b) un c) apakšpunkta, līdz Īstenošanas lēmuma (ES) 2016/578 pielikumā minētās AES ieviešanas datumiem gadījumos, kuri minēti šīs regulas 329. panta 5. un 6. punktā, izvešanas muitas iestādes termiņš, kurā informēt eksporta muitas iestādi par preču izvešanu, ir pirmā darba diena, kas seko dienai, kad precēm ir piemērota tranzīta procedūra vai preces atstāj Savienības muitas teritoriju, vai ir noslēgta tranzīta procedūra.”;

16)

regulas B pielikuma I sadaļu “Kopējo datu prasību formāti un kardinalitāte deklarācijām un paziņojumiem” groza šādi:

a)

rindā, kas atbilst datu elementam “2/1 Vienkāršotā deklarācija/iepriekšējie dokumenti”, slejā “D.e formāts (Tips/garums)” svītro tekstu “Dokumenta kategorija: a1+”;

b)

rindā, kas atbilst datu elementam “4/4 Nodokļu aprēķins – Nodokļa bāze”, slejā “D.e formāts (Tips/garums)” pievieno šādu tekstu:

“VAI

Summa: n..16,2”;

c)

rindā, kas atbilst datu elementam “5/8 Galamērķa valsts kods”, slejā “Piezīmes” pievieno šādu tekstu:

“Saistībā ar tranzīta operācijām izmanto ISO 3166 divburtu valsts kodu.”;

17)

regulas B pielikuma II sadaļu “Ar kopējām datu prasībām saistītie kodi deklarācijām un paziņojumiem” groza šādi:

a)

datu elementu “2/1 Vienkāršotā deklarācija/iepriekšējais dokuments” groza šādi:

i)

pirmo, otro un trešo daļu aizstāj ar šādām:

“Šis datu elements sastāv no burtciparu kodiem.

Katram kodam ir trīs komponenti. Pirmais komponents (an..3), kas sastāv no ciparu un/vai burtu kombinācijas, palīdz identificēt dokumenta veidu. Otrais komponents (an..35) apzīmē datus, kas vajadzīgi, lai atpazītu dokumentu – tā identifikācijas numurs vai cita atpazīstama norāde. Trešo komponentu (an..5) izmanto, lai identificētu to iepriekšējā dokumenta pozīciju, uz ko atsaucas.

Ja muitas deklarācija ir papīra formā, tad trīs komponentus atdala ar defisēm (–).”;

ii)

svītro iedaļu, kas sākas ar “1. Pirmais komponents (a1):”;

iii)

nosaukumu “2. Otrais komponents (an..3)” aizstāj ar “1. Pirmais komponents (an..3)”;

iv)

nosaukumu “3. Trešais komponents (an..35)” aizstāj ar “2. Otrais komponents (an..35)”;

v)

nosaukumu “4. Ceturtais komponents (an..5)” aizstāj ar “3. Trešais komponents (n..5)”;

vi)

aiz nosaukuma “4. Ceturtais komponents (an..5)” iedaļā “Piemēri” abus ievilkumus aizstāj ar šādiem:

“—

Attiecīgā pozīcija deklarācijā bija 5. pozīcija tranzīta dokumentā T1 (iepriekšējā dokumentā), kuram galamērķa muitas iestāde ir piešķīrusi numuru “238 544”. Tādējādi kods būs “821-238544-5”. (“821” apzīmē tranzīta procedūru, savukārt “238544” – dokumenta reģistrācijas numuru (vai JDTS operācijās – MRN reģistrācijas numuru), un “5” apzīmē pozīcijas numuru).

Preces ir deklarētas ar vienkāršoto deklarāciju. Piešķirtais MRN ir “16DE9876AB889012R1”. Tādēļ papildu deklarācijā kods būs “SDE-16DE9876AB889012R1”. (“SDE” apzīmē vienkāršoto deklarāciju, “16DE9876AB889012R1” apzīmē dokumenta MRN).”;

b)

datu elementu “2/2. Papildu informācija” groza šādi:

i)

iedaļas “Vispārējā kategorija – Kods Oxxxx” tabulā svītro pēdējo rindu;

ii)

iedaļas “Importam: Kods Ixxxx” tabulā svītro pēdējo rindu;

iii)

iedaļas “Eksportam: Kods 3xxxx” tabulas trešajā rindā juridisko pamatu kodam “30 500” aizstāj ar “329. panta 7. punkts”;

18)

regulas 22-14. pielikumā pievieno šādu ievadpiezīmi:

“7.

Sertifikātus, kuru augšējās daļas labās puses ailē ir teksta vecā redakcija “IZCELSMES SERTIFIKĀTS lauksaimniecības produktu ievešanai Eiropas Ekonomikas kopienā” un ailē “Piezīmes” ir teksta vecā redakcija, arī var izmantot, līdz izbeidzas krājumi, bet ne vēlāk kā līdz 2019. gada 1. maijam.”;

19)

regulas 22-16. pielikumu groza šādi:

a)

7. zemsvītras piezīmes tekstu aizstāj ar šādu:

“(7)

Norāda sākuma un beigu datumus. Laikposms nedrīkst pārsniegt 24 mēnešus.”;

b)

8. zemsvītras piezīmes tekstu aizstāj ar šādu:

“(8)

Izdošanas vieta un datums.”;

20)

regulas 22-18. pielikumu groza šādi:

a)

8. zemsvītras piezīmes tekstu aizstāj ar šādu:

“(8)

Norāda sākuma un beigu datumus. Laikposms nedrīkst pārsniegt 24 mēnešus.”;

b)

9. zemsvītras piezīmes tekstu aizstāj ar šādu:

“(9)

Izdošanas vieta un datums.”;

21)

regulas 32-01. pielikumu aizstāj ar šīs regulas VII pielikuma tekstu;

22)

regulas 32-02. pielikumu aizstāj ar šīs regulas VIII pielikuma tekstu;

23)

regulas 32-03. pielikumu aizstāj ar šīs regulas IX pielikuma tekstu;

24)

regulas 72-04. pielikumu groza šādi:

a)

pielikuma I daļu groza šādi:

i)

I nodaļas “Vispārīgi noteikumi” 2.1. un 2.2. punktā vārdus “B-01. pielikumā” aizstāj ar “Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 B-01. pielikumā”;

ii)

II nodaļas “Īstenošanas noteikumi” 3.1. punktā vārdus “B-01. pielikumam” aizstāj ar “Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 B-01. pielikumam”;

iii)

III nodaļas “Procedūras darbība” 9. punktā vārdus “300. pantu” aizstāj ar “302. pantu”;

iv)

III nodaļā “Procedūras darbība” aiz 19.2. punkta pievieno šādus punktus:

“19.3.

Vispārējā galvojuma apliecības vai galvojuma atbrīvojuma apliecības derīguma termiņš nepārsniedz divus gadus. Tomēr galvojuma muitas iestāde var pagarināt šo termiņu par vienu papildu periodu, kas nepārsniedz divus gadus.

19.4.

No dienas, kad faktiski stājas spēkā atļaujas izmantot vispārējo galvojumu atsaukšana vai saistību, kas sniegtas vispārējā galvojuma gadījumā, atsaukšana vai atcelšana, izdotās apliecības vairs nevar izmantot, lai precēm piemērotu Savienības tranzīta procedūru, un procedūras izmantotājs tās nekavējoties atdod atpakaļ galvojuma muitas iestādei.

Katra dalībvalsts Komisijai sniedz informāciju par līdzekļiem, ar kādiem var noteikt apliecības, kuras joprojām ir derīgas, bet vēl nav atdotas atpakaļ, vai par kurām paziņots, ka tās ir nozagtas, pazaudētas vai viltotas. Komisija attiecīgi informē pārējās dalībvalstis.”;

b)

pielikuma II daļu groza šādi:

i)

VI nodaļā “Vispārējā galvojuma apliecība” veidlapu TC 31 – VISPĀRĒJĀ GALVOJUMA APLIECĪBA aizstāj ar veidlapu, kura ietverta šīs regulas V pielikumā;

ii)

VII nodaļā “Galvojuma atbrīvojuma apliecība” veidlapu TC 33 – GALVOJUMA ATBRĪVOJUMA APLIECĪBA aizstāj ar veidlapu, kura ietverta šīs regulas VI pielikumā.

3. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2017. gada 8. jūnijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 269, 10.10.2013., 1. lpp.

(2)  Komisijas 2015. gada 24. novembra Īstenošanas regula (ES) 2015/2447, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu konkrētus noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (OV L 343, 29.12.2015., 558. lpp.).

(3)  Komisijas 2015. gada 28. jūlija Deleģētā regula (ES) 2015/2446, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 952/2013 attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem, kuri attiecas uz dažiem Savienības Muitas kodeksa noteikumiem (OV L 343, 29.12.2015., 1. lpp.).

(4)  Padomes 2008. gada 16. decembra Direktīva 2008/118/EK par akcīzes nodokļa piemērošanas vispārēju režīmu, ar ko atceļ Direktīvu 92/12/EEK (OV L 9, 14.1.2009., 12. lpp.).

(5)  Komisijas 2015. gada 17. decembra Deleģētā regula (ES) 2016/341, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 952/2013 attiecībā uz pārejas noteikumiem, kurus paredz attiecībā uz konkrētiem Savienības Muitas Kodeksa noteikumiem, ja attiecīgās elektroniskās sistēmas vēl nedarbojas, un groza Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2015/2446 (OV L 69, 15.3.2016., 1. lpp.).

(6)  Komisijas 1993. gada 2. jūlija Regula (EEK) Nr. 2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp.).

(7)  OV L 252, 14.9.1978., 2. lpp.

(8)  Konvencija par kopīgo tranzīta procedūru (OV L 226, 13.8.1987., 2. lpp.).


I PIELIKUMS

12-03. PIELIKUMS

BIRKA, KAS JĀPIESTIPRINA REĢISTRĒTAJAI BAGĀŽAI, KAS PĀRBAUDĪTA SAVIENĪBAS LIDOSTĀ (44. pants)

1.   RAKSTUROJUMS

Regulas 44. pantā minēto birku darina tā, lai to nevarētu izmantot atkārtoti.

a)

Birkai ir vismaz 5 mm plata zaļa svītra visā maršrutēšanas un identifikācijas iedaļas abu malu garumā. Turklāt šīs zaļās svītras var turpināties arī uz bagāžas birkas pārējām daļām, izņemot visas vietas, kurās norādīts svītrkodēts birkas numurs, kuram jābūt iespiestam uz pilnīgi tīra balta fona. (Sk. paraugus 2. punkta a) apakšpunktā)

b)

“Ātri nosūtāmai bagāžai” birka ir ar zaļām svītrām gar malām sarkano svītru vietā. (Sk. paraugu 2. punkta b) apakšpunktā)

2.   PARAUGI

a)

Image

b)

Image


II PIELIKUMS

22-06. PIELIKUMS

Image Teksts attēlu Image Teksts attēlu Image Teksts attēlu

(1)

Šī pieteikuma veidlapa ir kopīga četru subjektu VPS shēmām: Savienības (ES), Norvēģijas, Šveices un Turcijas (turpmāk – “subjekti”). Tomēr lūdzam ņemt vērā, ka šo subjektu attiecīgās VPS shēmas var atšķirties pēc valsts un aptvertajiem produktiem. Līdz ar to attiecīgā reģistrācija būs derīga tikai tam, lai veiktu eksportu saskaņā ar tādu(-ām) VPS shēmu(-ām), kurā(-ās) jūsu valsts tiek uzskatīta par priekšrocību saņēmēju valsti.

(2)

ES eksportētājiem un pārsūtītājiem ir obligāti jānorāda EORI numurs. Eksportētājiem priekšrocību saņēmējās valstīs, Norvēģijā, Šveicē un Turcijā ir obligāti jānorāda TIN.

(3)

Ja pieteikumus, lai kļūtu par reģistrētu eksportētāju, iesniedz vai citu informācijas apmaiņu starp reģistrētajiem eksportētājiem un kompetentajām iestādēm priekšrocību saņēmējās valstīs vai muitas dienestiem dalībvalstīs veic, izmantojot elektroniskās datu apstrādes metodes, tad 5., 6. un 7. ailē minēto parakstu un zīmogu aizstāj ar elektronisku autentifikāciju.


III PIELIKUMS

22-09. PIELIKUMS

Rēķindeklarācija

Rēķindeklarācija, kuras teksts ir iekļauts tālāk, jāaizpilda saskaņā ar zemsvītras piezīmēm. Zemsvītras piezīmes nav jāpārraksta.

Franču valodā

L'exportateur des produits couverts par le présent document [autorisation douanière no (1) déclare que, sauf indication claire du contraire, ces produits ont l'origine préférentielle … (2) au sens des règles d'origine du Système des préférences tarifaires généralisées de l'Union européenne… (3) et (4).

Angļu valodā

The exporter of the products covered by this document (customs authorisation No … (1) declares that, except where otherwise clearly indicated, these products are of … preferential origin (2) according to rules of origin of the Generalised System of Preferences of the European Union (3) and (4).

Spāņu valodā

El exportador de los productos incluidos en el presente documento (autorización aduanera no (1) declara que, salvo indicación en sentido contrario, estos productos gozan de un origen preferencial … (2) en el sentido de las normas de origen del Sistema de preferencias generalizado de la Unión europea (3) y (4).

(vieta un datums) (5)

(Eksportētāja paraksts; papildus skaidrā rakstā jānorāda tās personas vārds, kura paraksta deklarāciju) (6)


(1)  Ja rēķindeklarāciju aizpilda Savienības atzītais eksportētājs Īstenošanas Regulas (ES) 2015/2447 77. panta 4. punkta nozīmē, tad šajā vietā jāieraksta atzītā eksportētāja atļaujas numurs. Ja rēķindeklarāciju nav sagatavojis atzīts eksportētājs (kā tas vienmēr būs tad, kad rēķindeklarācijas ir sagatavotas priekšrocību saņēmējās valstīs), tad vārdus iekavās izlaiž vai atstāj tukšu vietu.

(2)  Jānorāda produktu izcelsmes valsts. Ja rēķindeklarācija pilnībā vai daļēji attiecas uz Seūtas un Meliļas izcelsmes produktiem Īstenošanas Regulas (ES) 2015/2447 112. panta nozīmē, tad dokumentā, kurā deklarācija iekļauta, eksportētājam tas skaidri jānorāda ar simbolu “CM”.

(3)  Pēc vajadzības ierakstīt vienu no šādām norādēm: “EU cumulation”, “Norway cumulation”, “Switzerland cumulation”, “Turkey cumulation”, “regional cumulation”, “extended cumulation with country x” vai “Cumul UE”, “Cumul Norvège”, “Cumul Suisse”, “Cumul Turquie”, “cumul regional”, “cumul étendu avec le pays x” vai “Acumulación UE”,“Acumulación Noruega”, “Acumulación Suiza”, “Acumulación Turquía”, “Acumulación regional”, “Acumulación ampliada con en país x”.

(4)  Ja rēķindeklarācija ir sagatavota, pamatojoties uz citu preferenciālās tirdzniecības nolīgumu, tad atsauci uz vispārējo tarifa preferenču sistēmu aizstāj ar atsauci uz šo citu preferenciālās tirdzniecības nolīgumu.

(5)  Minētās norādes var neizmantot, ja informācija jau ir sniegta pašā dokumentā.

(6)  Skatīt Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 77. panta 7. punktu (attiecas vienīgi uz Eiropas Savienības atzītajiem eksportētājiem). Ja nav prasības eksportētājam parakstīties, tad šāds izņēmums nozīmē arī izņēmumu no prasības norādīt parakstītāja vārdu.


IV PIELIKUMS

“INF3 – Atpakaļnosūtītu preču informācijas lapa

Image Teksts attēlu Image Teksts attēlu

V PIELIKUMS

Image Teksts attēlu Image Teksts attēlu

VI PIELIKUMS

Image Teksts attēlu Image Teksts attēlu

VII PIELIKUMS

32-01. PIELIKUMS

GALVINIEKA SAISTĪBAS – VIENREIZĒJAIS GALVOJUMS

I.   Galvinieka saistības

1.

Apakšā parakstījies (1) …,

…rezidents (2),

ar šo … galvojuma muitas iestādē …sniedz solidāru galvojumu,

kura maksimālā summa ir…,

Eiropas Savienībai, kurā ietilpst Beļģijas Karaliste, Bulgārijas Republika, Čehijas Republika, Dānijas Karaliste, Vācijas Federatīvā Republika, Igaunijas Republika, Grieķijas Republika, Horvātijas Republika, Spānijas Karaliste, Francijas Republika, Īrija, Itālijas Republika, Kipras Republika, Latvijas Republika, Lietuvas Republika, Luksemburgas Lielhercogiste, Ungārija, Maltas Republika, Nīderlandes Karaliste, Austrijas Republika, Polijas Republika, Portugāles Republika, Rumānija, Slovēnijas Republika, Slovākijas Republika, Somijas Republika, Zviedrijas Karaliste un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste, un Islandes Republikai, Bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai, Norvēģijas Karalistei, Serbijas Republikai, Šveices Konfederācijai, Turcijas Republikai (3), Andoras Firstistei un Sanmarīno Republikai (4) par jebkuru summu, par ko persona, kura sniedz šo galvojumu (5): ….

var būt vai var kļūt atbildīga iepriekšminētajām valstīm saistībā ar nodokļu un citu maksājumu parādu (1) par precēm, kas aprakstītas turpmāk un uz kurām attiecas turpmāk minētā muitas operācija (6): ….

Preču apraksts:…

2.

Parakstītājs apņemas pēc 1. punktā minēto valstu kompetento iestāžu pirmā rakstiskā pieprasījuma samaksāt pieprasītās summas un maksājumu veikt ne vēlāk kā 30 dienu laikā no pieprasījuma iesniegšanas dienas, ja vien viņš vai cita attiecīgā persona pirms šā termiņa beigām muitas dienestiem nepierāda, ka īpašā procedūra, kas nav galapatēriņa procedūra, ir noslēgta, ka galapatēriņa procedūrā esošo preču muitas uzraudzība vai pagaidu uzglabāšana ir pabeigta pareizi vai ka citu tādu darbību gadījumā, kas nav īpašās procedūras un pagaidu uzglabāšana, preces ir pienācīgi noformētas.

Pēc parakstītāja pieprasījuma un pamatojoties uz jebkādiem iemesliem, kas atzīti par derīgiem, kompetentās iestādes var pagarināt termiņu, kurā parakstītājam ir pienākums samaksāt pieprasītās summas, pārsniedzot 30 dienas no pieprasījuma iesniegšanas dienas. Šā pagarinājuma piešķiršanas dēļ radušos izdevumus un īpaši visus procentus aprēķina tā, lai summa būtu līdzvērtīga tai, ko līdzīgos apstākļos naudas tirgū vai finanšu tirgū iekasētu attiecīgajā valstī.

3.

Šīs saistības ir spēkā no dienas, kad tās apstiprinājusi galvojuma muitas iestāde. Parakstītājs joprojām ir atbildīgs par visu to parādu samaksu, kuri radušies tajā muitas operācijā, uz ko attiecas šīs saistības un kas ir uzsākta, pirms stājās spēkā galvojuma atsaukšana vai atcelšana, pat ja maksājums ir pieprasīts pēc minētās dienas.

4.

Šo saistību izpildei parakstītājs dara zināmu savu kontaktadresi katrā no 1. punktā minētajām citām valstīm (7).

Valsts

Uzvārds un vārds vai uzņēmuma nosaukums un pilna adrese

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Parakstītājs apliecina, ka visa sarakste un paziņojumi, kā arī formalitātes vai procedūras, kas attiecas uz minētajām saistībām un ir adresētas uz kādu no viņa norādītajām kontaktadresēm vai tajā rakstiski iesniegtas, tiek uzskatītas par viņam pienācīgi nodotām.

Parakstītājs atzīst tiesu jurisdikciju vietās, kur ir tā norādītās kontaktadreses.

Parakstītājs apņemas nemainīt norādītās kontaktadreses vai, ja viņam viena vai vairākas no šīm adresēm būtu jāmaina, par to iepriekš informēt galvojuma muitas iestādi.

(vieta)…

(datums) …

(Paraksts) (8)

II.   Galvojuma muitas iestādes apstiprinājums

Galvojuma muitas iestāde …

Galvinieka saistības apstiprinātas (datums) …, lai segtu muitas operāciju, kas veikta saskaņā ar (datums) …muitas deklarāciju/pagaidu uzglabāšanas deklarāciju Nr. … (9)

(Zīmogs un paraksts)


(1)  Uzvārds un vārds vai uzņēmuma nosaukums.

(2)  Pilna adrese.

(3)  Svītrot tās/to valsts/valstu nosaukumu/nosaukumus, kuras/kuru teritorijā galvojumu nav atļauts izmantot.

(4)  Atsauces uz Andoras Firstisti un Sanmarīno Republiku attiecas vienīgi uz Savienības tranzīta operācijām.

(5)  Personas, kura sniedz galvojumu, uzvārds un vārds vai uzņēmuma nosaukums un pilna adrese.

(1)  

5a

Piemēro attiecībā uz citiem maksājumiem, kas veicami saistībā ar preču importu un eksportu, ja galvojumu izmanto, lai precēm piemērotu Savienības/kopīgā tranzīta procedūru, vai izmanto vairāk nekā vienā dalībvalstī.

(6)  Ierakstīt vienu no šādām muitas operācijām:

a)

pagaidu uzglabāšana,

b)

Savienības tranzīta procedūra/kopīgā tranzīta procedūra,

c)

uzglabāšanas muitas noliktavā procedūra,

d)

pagaidu ievešanas procedūra ar pilnīgu atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa,

e)

ievešanas pārstrādei procedūra,

f)

galapatēriņa procedūra,

g)

laišana brīvā apgrozībā ar standarta muitas deklarāciju bez atliktā maksājuma,

h)

laišana brīvā apgrozībā ar standarta muitas deklarāciju ar atlikto maksājumu,

i)

laišana brīvā apgrozībā ar muitas deklarāciju, ko iesniedz saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 9. oktobra Regulas (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu, 166. pantu,

j)

laišana brīvā apgrozībā ar muitas deklarāciju, ko iesniedz saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 9. oktobra Regulas (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu, 182. pantu,

k)

pagaidu ievešanas procedūra ar daļēju atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa,

l)

cits – norādiet cita veida operāciju.

(7)  Ja valsts tiesībās nav normas par kontaktadresi, galvinieks šajā valstī ieceļ pārstāvi, kuram ir tiesības saņemt visu galviniekam adresēto korespondenci, un attiecīgi pielāgo apliecinājuma tekstu 4. punkta otrajā daļā un saistību tekstu 4. punkta ceturtajā daļā. Tiesām tajās teritorijās, kur ir galvinieka vai tā pārstāvju kontaktadreses, ir jurisdikcija strīdos, kas attiecas uz šo galvojumu.

(8)  Personai, kura paraksta dokumentu, pirms paraksta ar savu roku jāieraksta šāds teksts: “Galvojums par summu …” (summu ieraksta ar vārdiem).

(9)  Aizpilda iestāde, kurā precēm tika piemērota procedūra vai kura uzraudzījusi pagaidu uzglabāšanu.


VIII PIELIKUMS

32-02. PIELIKUMS

Galvinieka saistības – vienreizējais galvojums kvīts veidā

KOPĪGĀ/SAVIENĪBAS TRANZĪTA PROCEDŪRA

I.   Galvinieka saistības

1.

Apakšā parakstījies (1) …,

…rezidents (2),

ar šo … galvojuma muitas iestādē …sniedz solidāru galvojumu,

Eiropas Savienībai, kurā ietilpst Beļģijas Karaliste, Bulgārijas Republika, Čehijas Republika, Dānijas Karaliste, Vācijas Federatīvā Republika, Igaunijas Republika, Grieķijas Republika, Horvātijas Republika, Spānijas Karaliste, Francijas Republika, Īrija, Itālijas Republika, Kipras Republika, Latvijas Republika, Lietuvas Republika, Luksemburgas Lielhercogiste, Ungārija, Maltas Republika, Nīderlandes Karaliste, Austrijas Republika, Polijas Republika, Portugāles Republika, Rumānija, Slovēnijas Republika, Slovākijas Republika, Somijas Republika, Zviedrijas Karaliste un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste, un Islandes Republikai, Bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai, Norvēģijas Karalistei, Serbijas Republikai, Šveices Konfederācijai, Turcijas Republikai, Andoras Firstistei un Sanmarīno Republikai (3) par jebkuru summu, par kuru procedūras izmantotājs var būt vai var kļūt atbildīgs iepriekšminētajām valstīm saistībā ar nodokļu un citu maksājumu parādu par tādu preču, kam piemērota Savienības vai kopīgā tranzīta procedūra, importu vai eksportu, un par kuru parakstītājs ir apņēmies izdot vienreizējā galvojuma kvītis, nepārsniedzot vienai kvītij noteikto maksimālo summu EUR 10 000.

2.

Parakstītājs apņemas pēc 1. punktā minēto valstu kompetento iestāžu pirmā rakstiskā pieprasījuma samaksāt pieprasītās summas, nepārsniedzot vienai vienreizējā galvojuma kvītij noteikto maksimālo summu EUR 10 000, un neatlikt maksājumu ilgāk kā par 30 dienām no pieprasījuma dienas, ja vien viņš vai cita attiecīgā persona pirms šā termiņa beigām muitas dienestiem nepierāda, ka operācija ir noslēgta.

Pēc parakstītāja pieprasījuma un pamatojoties uz jebkādiem iemesliem, kas atzīti par derīgiem, kompetentās iestādes var pagarināt termiņu, kurā parakstītājam ir pienākums samaksāt pieprasītās summas, pārsniedzot 30 dienas no pieprasījuma iesniegšanas dienas. Šā pagarinājuma piešķiršanas dēļ radušos izdevumus un īpaši visus procentus aprēķina tā, lai summa būtu līdzvērtīga tai, ko līdzīgos apstākļos naudas tirgū vai finanšu tirgū iekasētu attiecīgajā valstī.

3.

Šīs saistības ir spēkā no dienas, kad tās apstiprinājusi galvojuma muitas iestāde. Parakstītājs joprojām ir atbildīgs par visu to parādu samaksu, kuri radušies Savienības vai kopīgā tranzīta operācijā, uz ko attiecas šīs saistības un kas ir uzsākta, pirms stājās spēkā galvojuma atsaukšana vai atcelšana, pat ja maksājums ir pieprasīts pēc minētās dienas.

4.

Šo saistību izpildei parakstītājs dara zināmu savu kontaktadresi (4) katrā no 1. punktā minētajām citām valstīm.

Valsts

Uzvārds un vārds vai uzņēmuma nosaukums un pilna adrese

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Parakstītājs apliecina, ka visa sarakste un paziņojumi, kā arī formalitātes vai procedūras, kas attiecas uz minētajām saistībām un ir adresētas uz kādu no viņa norādītajām kontaktadresēm vai tajā rakstiski iesniegtas, tiek uzskatītas par viņam pienācīgi nodotām.

Parakstītājs atzīst tiesu jurisdikciju vietās, kur ir tā norādītās kontaktadreses.

Parakstītājs apņemas nemainīt norādītās kontaktadreses vai, ja viņam viena vai vairākas no šīm adresēm būtu jāmaina, par to iepriekš informēt galvojuma muitas iestādi.

(vieta) …

(datums) …

(Paraksts) (5)

II.   Galvojuma muitas iestādes apstiprinājums

Galvojuma muitas iestāde …

Galvinieka saistības apstiprinātas (datums) …

(Zīmogs un paraksts)


(1)  Uzvārds un vārds vai uzņēmuma nosaukums.

(2)  Pilna adrese.

(3)  Atsauces uz Andoras Firstisti un Sanmarīno Republiku attiecas vienīgi uz Savienības tranzīta operācijām.

(4)  Ja valsts tiesībās nav normas par kontaktadresi, galvinieks šajā valstī ieceļ pārstāvi, kuram ir tiesības saņemt visu galviniekam adresēto korespondenci, un attiecīgi pielāgo apliecinājuma tekstu 4. punkta otrajā daļā un saistību tekstu 4. punkta ceturtajā daļā. Tiesām tajās teritorijās, kur ir galvinieka vai tā pārstāvju kontaktadreses, ir jurisdikcija strīdos, kas attiecas uz šo galvojumu.

(5)  Parakstītājs pirms paraksta ar savu roku ieraksta vārdus: “Derīga galvojuma kvīts”.


IX PIELIKUMS

32-03. PIELIKUMS

Galvinieka saistības – vispārējais galvojums

I.   Galvinieka saistības

1.

Apakšā parakstījies (1) …,

…rezidents (2),

ar šo … galvojuma muitas iestādē …sniedz solidāru galvojumu,

kura maksimālā summa ir …,

Eiropas Savienībai (kurā ietilpst Beļģijas Karaliste, Bulgārijas Republika, Čehijas Republika, Dānijas Karaliste, Vācijas Federatīvā Republika, Igaunijas Republika, Grieķijas Republika, Spānijas Karaliste, Francijas Republika, Horvātijas Republika, Īrija, Itālijas Republika, Kipras Republika, Latvijas Republika, Lietuvas Republika, Luksemburgas Lielhercogiste, Ungārija, Maltas Republika, Nīderlandes Karaliste, Austrijas Republika, Polijas Republika, Portugāles Republika, Rumānija, Slovēnijas Republika, Slovākijas Republika, Somijas Republika, Zviedrijas Karaliste un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste) un Islandes Republikai, Bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai, Norvēģijas Karalistei, Serbijas Republikai, Šveices Konfederācijai, Turcijas Republikai (3), Andoras Firstistei un Sanmarīno Republikai (4)

par jebkuru summu, par ko persona, kura sniedz šo galvojumu (5): …var būt vai var kļūt atbildīga iepriekšminētajām valstīm saistībā ar nodokļu un citu maksājumu parādu (6), kas var rasties vai ir radies par precēm, uz kurām attiecas turpmāk 1.a un/vai 1.b punktā minētās muitas operācijas.

Galvojuma maksimālā summa ietver:

a)

šī summa ir 100/50/30 % (7) no atsauces summas daļas, kas atbilst muitas parādu vai citu maksājumu summai, kuri var rasties, un ir visu 1.a punktā minēto skaitļu kopsumma,

un

b)

šī summa ir 100/30 % (8) no atsauces summas daļas, kas atbilst muitas parādu vai citu maksājumu summai, kuri ir radušies, un ir visu 1.b punktā minēto skaitļu kopsumma,

1.a

Summas, kuras kopā veido atsauces summas daļu, kura atbilst muitas parādiem un attiecīgā gadījumā citiem maksājumiem, kas var rasties, atbilstoši katram turpmāk norādītajam mērķim (9) ir šādas:

a)

pagaidu uzglabāšana – ….,

b)

Savienības tranzīta procedūra/kopīgā tranzīta procedūra – …,

c)

uzglabāšanas muitas noliktavā procedūra – ….,

d)

pagaidu ievešanas procedūra ar pilnīgu atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa – …,

e)

ievešanas pārstrādei procedūra – ….,

f)

galapatēriņa procedūra – …,

g)

cits – norādiet cita veida operāciju – …..

1.b

Summas, kuras kopā veido atsauces summas daļu, kura atbilst muitas parādiem un attiecīgā gadījumā citiem maksājumiem, kas ir radušies, atbilstoši katram turpmāk norādītajam mērķim (10) ir šādas:

a)

laišana brīvā apgrozībā ar standarta muitas deklarāciju bez atliktā maksājuma- …,

b)

laišana brīvā apgrozībā ar standarta muitas deklarāciju ar atlikto maksājumu- …,

c)

laišana brīvā apgrozībā ar muitas deklarāciju, ko iesniedz saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 9. oktobra Regulas (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu, 166. pantu, – …,

d)

laišana brīvā apgrozībā ar muitas deklarāciju, ko iesniedz saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 9. oktobra Regulas (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu, 182. pantu, – …,

e)

pagaidu ievešanas procedūra ar daļēju atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa – …,

f)

galapatēriņa procedūra – … (11),

g)

cits – norādiet cita veida operāciju – ….

2.

Parakstītājs apņemas pēc 1. punktā minēto valstu kompetento iestāžu pirmā rakstiskā pieprasījuma samaksāt pieprasītās summas, nepārsniedzot iepriekš minēto maksimālo summu, un neatlikt maksājumu ilgāk kā par 30 dienām no pieprasījuma dienas, ja vien viņš vai cita attiecīgā persona pirms šā termiņa beigām muitas dienestiem nepierāda, ka īpašā procedūra, kas nav galapatēriņa procedūra, ir noslēgta, ka galapatēriņa procedūrā esošo preču muitas uzraudzība vai pagaidu uzglabāšana ir pabeigta pareizi vai ka citu tādu darbību gadījumā, kas nav īpašās procedūras, preces ir pienācīgi noformētas.

Pēc parakstītāja pieprasījuma un pamatojoties uz jebkādiem iemesliem, kas atzīti par derīgiem, kompetentās iestādes var pagarināt termiņu, kurā parakstītājam ir pienākums samaksāt pieprasītās summas, pārsniedzot 30 dienas no pieprasījuma iesniegšanas dienas. Šā pagarinājuma piešķiršanas dēļ radušos izdevumus un īpaši visus procentus aprēķina tā, lai summa būtu līdzvērtīga tai, ko līdzīgos apstākļos naudas tirgū vai finanšu tirgū iekasētu attiecīgajā valstī.

Šo summu nevar samazināt par tādām summām, kas jau ir samaksātas saskaņā ar šo saistību noteikumiem, izņemot gadījumus, kad parakstītājs tiek aicināts samaksāt parādu, kas radies muitas operācijā, kura uzsākta pirms iepriekšējā maksājuma pieprasījuma saņemšanas vai arī 30 dienu laikā pēc tam.

3.

Šīs saistības ir spēkā no dienas, kad tās apstiprinājusi galvojuma muitas iestāde. Parakstītājs joprojām ir atbildīgs par visu to parādu samaksu, kuri rodas tajā muitas operācijā, uz ko attiecas šīs saistības un kas ir uzsākta, pirms stājās spēkā galvojuma atsaukšana vai atcelšana, pat ja maksājums ir pieprasīts pēc minētās dienas.

4.

Šo saistību izpildei parakstītājs dara zināmu savu kontaktadresi (12) katrā no 1. punktā minētajām citām valstīm.

Valsts

Uzvārds un vārds vai uzņēmuma nosaukums un pilna adrese

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Parakstītājs apliecina, ka visa sarakste un paziņojumi, kā arī formalitātes vai procedūras, kas attiecas uz minētajām saistībām un ir adresētas uz kādu no viņa norādītajām kontaktadresēm vai tajā rakstiski iesniegtas, tiek uzskatītas par viņam pienācīgi nodotām.

Parakstītājs atzīst tiesu jurisdikciju vietās, kur ir tā norādītās kontaktadreses.

Parakstītājs apņemas nemainīt norādītās kontaktadreses vai, ja viņam viena vai vairākas no šīm adresēm būtu jāmaina, par to iepriekš informēt galvojuma muitas iestādi.

(vieta) …

(datums) …

(Paraksts) (13)

II.   Galvojuma muitas iestādes apstiprinājums

Galvojuma muitas iestāde …

Galvinieka saistības pieņemtas (datums) …

(Zīmogs un paraksts)


(1)  Uzvārds un vārds vai uzņēmuma nosaukums.

(2)  Pilna adrese.

(3)  Svītrot tās/to valsts/valstu nosaukumu/nosaukumus, kuras/kuru teritorijā galvojumu nav atļauts izmantot.

(4)  Atsauces uz Andoras Firstisti un Sanmarīno Republiku attiecas vienīgi uz Savienības tranzīta operācijām.

(5)  Personas, kura sniedz galvojumu, uzvārds un vārds vai uzņēmuma nosaukums un pilna adrese.

(6)  Piemēro attiecībā uz citiem maksājumiem, kas veicami saistībā ar preču importu un eksportu, ja galvojumu izmanto, lai precēm piemērotu Savienības/kopīgā tranzīta procedūru, vai izmanto vairāk nekā vienā dalībvalstī vai vienā līgumslēdzējā pusē.

(7)  Lieko svītrot.

(8)  Lieko svītrot.

(9)  Procedūras, izņemot kopīgo tranzītu, piemēro vienīgi Eiropas Savienībā.

(10)  Procedūras, izņemot kopīgo tranzītu, piemēro vienīgi Eiropas Savienībā.

(11)  Attiecas uz summām, kuras muitas deklarācijā deklarētas galapatēriņa procedūrai.

(12)  Ja valsts tiesībās nav normas par kontaktadresi, galvinieks šajā valstī ieceļ pārstāvi, kuram ir tiesības saņemt visu galviniekam adresēto korespondenci, un attiecīgi pielāgo apliecinājuma tekstu 4. punkta otrajā daļā un saistību tekstu 4. punkta ceturtajā daļā. Tiesām tajā vietā, kur ir galvinieka vai tā pārstāvju kontaktadreses, ir jurisdikcija strīdos, kas attiecas uz šo galvojumu.

(13)  Personai, kura paraksta dokumentu, pirms paraksta ar savu roku jāieraksta šāds teksts: “Galvojums par summu …” (summu ieraksta ar vārdiem).


13.6.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 149/57


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2017/990

(2017. gada 12. jūnijs),

ar ko apstiprina specifikācijas grozījumus, kuri nav maznozīmīgi, attiecībā uz nosaukumu, kas reģistrēts Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Bayerisches Bier (AĢIN))

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 21. novembra Regulu (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (1) un jo īpaši tās 52. panta 3. punkta a) apakšpunktu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 53. panta 1. punkta pirmo daļu Komisija ir izskatījusi Vācijas pieteikumu par specifikācijas grozījumu apstiprināšanu attiecībā uz aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN) Bayerisches Bier, kas reģistrēta saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1347/2001 (2).

(2)

Attiecīgie grozījumi nebija maznozīmīgi Regulas (ES) Nr. 1151/2012 53. panta 2. punkta nozīmē, un tāpēc Komisija saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 50. panta 2. punktu grozījumu pieteikumu publicēja Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (3).

(3)

2016. gada 22. februārī Komisija saņēma Nīderlandes paziņojumu par iebildumiem. Saistīto iebildumu paziņojuma pamatojumu Komisija saņēma 2016. gada 19. aprīlī.

(4)

Atzinusi iebildumus par pamatotiem, Komisija ar 2016. gada 6. jūnija vēstuli aicināja Vāciju un Nīderlandi trīs mēnešu laikā attiecīgi apspriesties, lai mēģinātu panākt vienošanos saskaņā ar savām iekšējām procedūrām.

(5)

Šīs apspriešanās termiņš tika pagarināts vēl par trim mēnešiem.

(6)

Ieinteresētajām personām izdevās panākt vienošanos. Vienošanās iznākumu Vācija Komisijai paziņoja ar 2017. gada 4. janvāra vēstuli.

(7)

Nīderlandei bija iebildumi pret vienotā dokumenta 5. punkta pēdējo daļu, kas konsolidētajā redakcijā publicēta šādi: “Eiropas Savienības Tiesa (lieta C-343/07) ir pārbaudījusi un apstiprinājusi ES iestāžu vienkāršotajā procedūrā iegūtos secinājumus par saikni starp “Bayerisches Bier” un tā reputāciju.” Nīderlande apgalvoja, ka šī daļa neatbilst prasībām, kas attiecībā uz grozījumiem noteiktas Regulā (ES) Nr. 1151/2012 un Komisijas Regulā (ES) Nr. 664/2014 (4) un (ES) Nr. 668/2014 (5).

(8)

Iebildumu iesniedzēja argumenti ir šādi: nav iemesla vai izskaidrojuma, kāpēc pieteikumā būtu vajadzīgs šāds teksts; lai arī minētais teksts ir iekļauts vienotā dokumenta punktā, kas apraksta saikni ar ģeogrāfisko apgabalu, tajā nav nekādas šo saikni pamatojošas informācijas; minētais teksts ir nepatiess un maldinošs, jo Eiropas Savienības Tiesa lietā C-343/07 nav nedz pārbaudījusi, nedz apstiprinājusi to, vai būtiskā prasība par tiešu saikni ar ģeogrāfisko apgabalu ir izpildīta; šāds teksts kaitē uzņēmumam Bavaria NV, jo tas var apdraudēt šā alus darītāja un tā meitasuzņēmumu īpašumā esošo un izmantoto Bavaria preču zīmju pastāvēšanu.

(9)

Vācija ir piekritusi strīdīgo tekstu svītrot.

(10)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija uzskata, ka grozījumi, kuros no vienotā dokumenta izņemts strīdīgais teksts, būtu jāapstiprina. Vienotā dokumenta konsolidētā redakcija būtu informācijas nolūkā jāpublicē,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ar šo attiecībā uz nosaukumu Bayerisches Bier (AĢIN) apstiprina Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicētos specifikācijas grozījumus. Konsolidētais vienotais dokuments ir pievienots šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2017. gada 12. jūnijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.

(2)  Padomes 2001. gada 28. jūnija Regula (EK) Nr. 1347/2001, ar ko papildina pielikumu Komisijas Regulai (EK) Nr. 1107/96 par ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un izcelsmes vietu nosaukumu reģistrāciju saskaņā ar procedūru, kas izklāstīta Padomes Regulas (EEK) Nr. 2081/92 17. pantā (OV L 182, 5.7.2001., 3. lpp.).

(3)  OV C 390, 24.11.2015., 25. lpp.

(4)  Komisijas 2013. gada 18. decembra Deleģētā regula (ES) Nr. 664/2014, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1151/2012 attiecībā uz Savienības simbolu izveidi aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem, aizsargātām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm un garantētām tradicionālām īpatnībām un attiecībā uz dažiem noteikumiem saistībā ar iegūšanas avotu, dažiem procedūras noteikumiem un dažiem papildu pārejas noteikumiem (OV L 179, 19.6.2014., 17. lpp.).

(5)  Komisijas 2014. gada 13. jūnija Īstenošanas regula (ES) Nr. 668/2014, ar ko paredz noteikumus par to, kā piemērot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (OV L 179, 19.6.2014., 36. lpp.).


PIELIKUMS

VIENOTS DOKUMENTS

BAYERISCHES BIER

ES Nr.: DE-PGI-0117-01220 – 04.04.2014.

ACVN ( )

AĢIN (X)

1.   Nosaukums vai nosaukumi

Bayerisches Bier

2.   Dalībvalsts vai trešā valsts

Vācija

3.   Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts

3.1.   Produkta veids

2.1. grupa. Alus

3.2.   Apraksts par produktu, uz kuru attiecas 1. punktā minētais nosaukums

Schankbier

Apakšējās rūgšanas alus

Misas blīvums, %

:

7,0 — 9,0

Spirta saturs, tilp. %

:

2,5 — 3,5

Krāsa (EBC)

:

5 — 20 vienības

Rūgtvielas (EBC)

:

10 — 30 vienības

Pilnmiesīgs, maigs un dzīvīgs, ar zemāku alkohola saturu un kaloriju daudzumu nekā parasta stipruma alum

Hell/Lager

Apakšējās rūgšanas alus

Misas blīvums, %

:

11,0 — 12,5

Spirta saturs, tilp. %

:

4,5 — 5,5

Krāsa (EBC)

:

5 — 20 vienības

Rūgtvielas (EBC)

:

10 — 25 vienības

Viegli pikants, viegls, pilnmiesīgs, maigs

Pils

Apakšējās rūgšanas alus

Misas blīvums, %

:

11,0 — 12,5

Spirta saturs, tilp. %

:

4,5 — 6,0

Krāsa (EBC)

:

5 — 15 vienības

Rūgtvielas (EBC)

:

30 — 40 vienības

Alus ar izteiktu, viegli rūgtenu apiņu garšu

Export

Apakšējās rūgšanas alus

Misas blīvums, %

:

12,0 — 13,5

Spirta saturs, tilp. %

:

4,5 — 6,0

Krāsa (EBC)

:

5 — 65 vienības (gaišs – tumšs)

Rūgtvielas (EBC)

:

15 — 35 vienības

Pilnmiesīgs alus ar noapaļoti rūgtenu garšu

Dunkel

Apakšējās rūgšanas alus

Misas blīvums, %

:

11,0 — 14,0

Spirta saturs, tilp. %

:

4,5 — 6,0

Krāsa (EBC)

:

40 — 65 vienības

Rūgtvielas (EBC)

:

15 — 35 vienības

Pilnmiesīgs alus ar iesala aromātu

Schwarzbier

Apakšējās rūgšanas alus

Misas blīvums, %

:

11,0 — 13,0

Spirta saturs, tilp. %

:

4,5 — 6,0

Krāsa (EBC)

:

65 — 150 vienības

Rūgtvielas (EBC)

:

15 — 40 vienības

Alus ar grauzdējuma aromātu, vieglu iesala smaržu, rūgtu apiņu garšu

Märzen/Festbier

Apakšējās rūgšanas alus

Misas blīvums, %

:

13,0 — 14,5

Spirta saturs, tilp. %

:

5,0 — 6,5

Krāsa (EBC)

:

7 — 40 vienības

Rūgtvielas (EBC)

:

12 — 45 vienības

Alus ar izteiktu iesala garšu ar viegli rūgtenu apiņu noti

Bock

Apakšējās rūgšanas alus

Misas blīvums, %

:

16,0 — 18,0

Spirta saturs, tilp. %

:

6,0 — 8,5

Krāsa (EBC)

:

7 — 120 vienības (gaišs – tumšs)

Rūgtvielas (EBC)

:

15 — 40 vienības

Pilnmiesīgs alus, kam piemīt izteikta iesala garša ar vieglu apiņu noti

Doppelbock

Apakšējās rūgšanas alus

Misas blīvums, %

:

18,0 — 21,0

Spirta saturs, tilp. %

:

7,0 — 9,5

Krāsa (EBC)

:

10 — 150 vienības (gaišs – tumšs)

Rūgtvielas (EBC)

:

15 — 35 vienības

Izteikti pilnmiesīgs alus, kam piemīt izteikta iesala garša ar vieglu karameļu noti

Weizenschankbier

Augšējās rūgšanas alus

Misas blīvums, %

:

7,0 — 9,0

Spirta saturs, tilp. %

:

2,5 — 3,5

Krāsa (EBC)

:

7 — 30 vienības

Rūgtvielas (EBC)

:

5 — 20 vienības

Dzīvīgs, ar rauga aromātu

Weizenbier

Augšējās rūgšanas alus

Misas blīvums, %

:

11,0 — 13,5

Spirta saturs, tilp. %

:

4,5 — 5,5

Krāsa (EBC)

:

5 — 65 vienības (gaišs – tumšs)

Rūgtvielas (EBC)

:

10 — 30 vienības

Augļains alus ar kviešu un vieglu iesala aromātu

Kristallweizen

Augšējās rūgšanas alus

Misas blīvums, %

:

11,0 — 13,5

Spirta saturs, tilp. %

:

4,5 — 5,5

Krāsa (EBC)

:

5 — 18 vienības

Rūgtvielas (EBC)

:

5 — 20 vienības

Pikants alus ar kviešu aromātu

Rauchbier

Apakšējās rūgšanas alus

Misas blīvums, %

:

11,0 — 14,5

Spirta saturs, tilp. %

:

4,5 — 6,0

Krāsa (EBC)

:

30 — 60 vienības

Rūgtvielas (EBC)

:

20 — 30 vienības

Pilnmiesīgs ar dūmu niansi

Kellerbier/Zwickelbier

Apakšējās rūgšanas alus

Misas blīvums, %

:

11,0 — 13,5

Spirta saturs, tilp. %

:

4,5 — 6,0

Krāsa (EBC)

:

5 — 60 vienības

Rūgtvielas (EBC)

:

10 — 35 vienības

Nefiltrēts alus ar viegli rūgtenu apiņu noti un nelielu ogļskābes saturu, iepildīts no mucas apakšdaļas

Eisbier/Icebier

Apakšējās rūgšanas alus

Misas blīvums, %

:

11,0 — 13,0

Spirta saturs, tilp. %

:

4,5 — 5,0

Krāsa (EBC)

:

5 — 20 vienības

Rūgtvielas (EBC)

:

10 — 25 vienības

Ļoti maigs, ļoti mīksts

Minētās vērtības ir atkarīgas no likumos noteiktā un Bavārijas kompetento pārtikas uzraudzības iestāžu atzītā analītisko parametru diapazona.

3.3.   Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem) un izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem)

Pārsvarā tiek izmantotas augstvērtīgas vietējās izejvielas (ūdens, apiņi, iesals) no Bavārijas. Apiņiem un iesalam tradicionāli allaž tiek kontrolēta kvalitāte, ar to nodarbojas tādi zinātniskie institūti kā Minhenes Tehniskās universitātes Veienštefanas zinātniskais centrs.

3.4.   Īpaši ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Viss ražošanas process tiek veikts norādītajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

3.5.   Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta griešanas, rīvēšanas, iepakošanas u. c. īpašie noteikumi

3.6.   Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta marķēšanas īpašie noteikumi

Alus etiķetē ir minēts viens no 3.2. punktā minētajiem šķirņu nosaukumiem, ko papildina nosaukums Bayerisches Bier.

4.   Ģeogrāfiskā apgabala īsa definīcija

Bavārijas brīvvalsts, kas iedalīta 7 administratīvajos apgabalos.

5.   Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

Alus Bayerisches Bier kvalitāte un reputācija ir izskaidrojamas ar vairākus gadsimtus senajām alus brūvēšanas tradīcijām, ievērojot Bavārijas 1516. gada Alus tīrības likumu. Kopš XV gadsimta likumā ir noteikts juridiski saistošs ražošanas procesa apraksts. No tā gadsimtu gaitā ir veidojusies Bavārijas aldaru zinātība un daudzas un dažādas alus darīšanas receptes, radot pasaulē vēl nebijušu šķirņu daudzveidību. Bavārija ir kviešu alus dzimtene, un tajā atrodas pasaulē lielākā kviešu alus darītava. Veienštefanā atrodas viena no pasaulē atzītākajām alus darītavām. Ņemot vērā gadsimtiem senās alus darīšanas tradīcijas un no tām izrietošo alus šķirņu daudzveidību, Bayerisches Bier ir izpelnījies visaugstāko novērtējumu lietotāju acīs, kas cita starpā izskaidrojams ar augstvērtīgo, pārsvarā Bavārijā iegūto izejvielu izmantošanu.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju

(šīs regulas 6. panta 1. punkta otrā daļa)

http://register.dpma.de/DPMAregister/geo/detail.pdfdownload/40790


13.6.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 149/64


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2017/991

(2017. gada 12. jūnijs),

ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 747/2001 attiecībā uz Savienības tarifa kvotas apmēru Ēģiptes izcelsmes svaigām zemenēm

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2001. gada 9. aprīļa Regulu (EK) Nr. 747/2001, kas nosaka Kopienas tarifa kvotu un salīdzināmo daudzumu administrēšanu attiecībā uz produktiem, par kuriem atbilstīgi nolīgumiem ar atsevišķām Vidusjūras reģiona valstīm var pretendēt uz atvieglojumiem, un atceļ Regulu (EK) Nr. 1981/94 un (EK) Nr. 934/95 (1), un jo īpaši tās 5. panta 1. punkta b) apakšpunktu,

tā kā:

(1)

Ar Lēmumu (ES) 2017/768 (2) Padome atļāva Eiropas Savienības un tās dalībvalstu vārdā parakstīt un provizoriski piemērot protokolu Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu Nolīgumam, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Ēģiptes Arābu Republiku, no otras puses, lai ņemtu vērā Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai (“protokols”).

(2)

Lēmumam (ES) 2017/768 pievienotā protokola tekstā ir paredzēts palielināt Savienības tarifa kvotas apmēru Ēģiptes izcelsmes svaigām zemenēm, kas paredzētas laišanai brīvā apgrozībā Savienībā.

(3)

Ir nepieciešams grozīt Regulu (EK) Nr. 747/2001, lai īstenotu protokolā noteikto tarifa kvotas palielinājumu.

(4)

Tarifa kvotas palielinājums būtu jāpiemēro no 2013. gada 1. jūlija, kad protokolu saskaņā ar tā 8. panta 3. punktu sāk provizoriski piemērot, un līdz tā spēkā stāšanās dienai.

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Muitas kodeksa komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 747/2001 IV pielikumā rindu par tarifa kvotu ar kārtas numuru 09.1799 aizstāj ar šādu:

“09.1799

0810 10 00

 

Zemenes, svaigas

No 1.10.2010. līdz 30.4.2011.

10 000

Atbrīvojums”

No 1.10.2011. līdz 30.4.2012.

10 300

No 1.10.2012. līdz 30.4.2013.

10 609

No 1.10.2013. līdz 30.4.2014.

11 021

No 1.10.2014. līdz 30.4.2015.

11 349

No 1.10.2015. līdz 30.4.2016. un katram periodam pēc tam no 1.10. līdz 30.4.

11 687

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2013. gada 1. jūlija.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2017. gada 12. jūnijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 109, 19.4.2001., 2. lpp.

(2)  OV L 115, 4.5.2017., 1. lpp.


13.6.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 149/66


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2017/992

(2017. gada 12. jūnijs),

ar ko groza Īstenošanas regulu (ES) 2016/2148 attiecībā uz to atsauču svītrošanu, kuras skar Baltkrievijas Republiku

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 9. jūnija Regulu (ES) 2015/936 par kopīgiem noteikumiem tekstilizstrādājumu importam no dažām trešām valstīm, uz kurām neattiecas divpusēji nolīgumi, protokoli vai citas vienošanās, vai arī citi īpaši noteikumi par importu Savienībā (1), un jo īpaši tās 17. panta 3. un 6. punktu un 21. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Dažu tādu tekstilizstrādājumu importam, kuru izcelsme ir konkrētās trešās valstīs, ar Regulu (ES) 2015/936 noteikti kvantitātes ierobežojumi, kuri piešķirami rindas kārtībā.

(2)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/354 (2) attiecībā uz Baltkrievijas Republikas izcelsmes tekstilizstrādājumu un apģērbu importu atceltas autonomās kvotas.

(3)

Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2016/2148 (3) noteikumi par kvantitatīvajām kvotām ir novecojuši attiecībā uz Baltkrievijas Republikas izcelsmes tekstilizstrādājumiem un apģērbiem. Tāpēc minētā īstenošanas regula būtu attiecīgi jāgroza.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Tekstilizstrādājumu komiteja, kura izveidota ar Regulas (ES) 2015/936 30. pantu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Īstenošanas regulas (ES) 2016/2148 I pielikuma tabulu, kas attiecas uz Baltkrievijas Republiku, svītro.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2017. gada 12. jūnijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 160, 25.6.2015., 1. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 15. februāra Regula (ES) 2017/354, ar kuru groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2015/936 par kopīgiem noteikumiem tekstilizstrādājumu importam no dažām trešām valstīm, uz kurām neattiecas divpusēji nolīgumi, protokoli vai citas vienošanās, vai arī citi īpaši noteikumi par importu Savienībā (OV L 57, 3.3.2017., 31. lpp.).

(3)  Komisijas 2016. gada 7. decembra Īstenošanas regula (ES) 2016/2148, ar ko paredz noteikumus, kā pārvaldāmas un sadalāmas tekstilizstrādājumu kvotas, kuras saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2015/936 noteiktas 2017. gadam (OV L 333, 8.12.2016., 32. lpp.).


13.6.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 149/67


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2017/993

(2017. gada 12. jūnijs),

ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 329/2007 par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz Korejas Tautas Demokrātisko Republiku

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 27. marta Regulu (EK) Nr. 329/2007 par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz Korejas Tautas Demokrātisko Republiku (1) un jo īpaši tās 13. panta 1. punkta e) apakšpunktu,

tā kā:

(1)

Regulas (EK) Nr. 329/2007 V pielikumā ir uzskaitītas personas, vienības un struktūras, kuras nav iekļautas IV pielikumā, bet kuras uzskaitījumā ir iekļāvusi Padome un uz kurām saskaņā ar minēto regulu attiecas līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana.

(2)

Padome 2017. gada 12. jūnijā nolēma svītrot vienu personu un vienu vienību no to personu un vienību saraksta, uz kurām attiecina ierobežojošus pasākumus, kā izklāstīts Padomes Lēmuma (KĀDP) 2016/849 (2) II pielikumā. Citi ieraksti ir atjaunināti. Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Regulas V pielikums,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 329/2007 V pielikumu aizstāj ar tekstu šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2017. gada 12. jūnijā

Komisijas

un tās priekšsēdētāja vārdā –

Ārpolitikas instrumentu dienesta vadītājs


(1)  OV L 88, 29.3.2007., 1. lpp.

(2)  Padomes 2016. gada 27. maija Lēmums (KĀDP) 2016/849 par ierobežojošiem pasākumiem pret Korejas Tautas Demokrātisko Republiku un ar ko atceļ Lēmumu 2013/183/KĀDP (OV L 141, 28.5.2016., 79. lpp.).


PIELIKUMS

V PIELIKUMS

6. panta 2. punktā minēto personu, vienību un struktūru saraksts

a)

6. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētās fiziskās personas

 

Vārds, uzvārds (un iespējamie pieņemtie vārdi)

Identifikācijas informācija

Pamatojums

1.

CHON Chi Bu

(arī CHON Chi-bu)

 

Atomenerģijas galvenā biroja loceklis, bijušais Yongbyon tehniskais direktors. Fotoattēli norāda uz viņa saistību ar Sīrijas kodolreaktoru līdz brīdim, kad to 2007. gadā sabombardēja Izraēlas gaisa spēki.

2.

CHU Kyu-Chang

(arī JU Kyu-Chang; JU Kyu Chang)

Dzimšanas datums: 25.11.1928.

Dzimšanas vieta: Dienvidu Hamgyong province, KTDR

Bijušais loceklis Valsts aizsardzības komisijā, kura bija svarīga KTDR valsts aizsardzības jautājumu struktūra, pirms to reformēja par Valsts lietu komisiju (SAC). Bijušais Korejas Darbaļaužu partijas Centrālās komitejas Munīcijas departamenta direktors. Ir liecības par to, ka 2013. gadā kopā ar KIM Jong Un viņš atradās uz karakuģa. Korejas Darbaļaužu partijas Mašīnbūves rūpniecības departamenta (Machine Building Industry Department) direktors. 2016. gada maijā Korejas Darbaļaužu partijas (KDP) 7. kongresā, kurā tika pieņemts lēmums turpināt KTDR kodolprogrammu, viņš tika ievēlēts par KDP Centrālās komitejas locekļa aizstājēju. Šajā statusā atbildīgs par to KTDR programmu atbalstīšanu vai veicināšanu, kuras saistītas ar kodolieročiem, ballistiskajām raķetēm vai citiem masu iznīcināšanas ieročiem.

3.

HYON Chol-hae (arī HYON Chol Hae)

Dzimšanas datums: 1934.

Dzimšanas vieta: Mandžūrija, Ķīna

Korejas Tautas armijas maršals kopš 2016. gada aprīļa. Korejas Tautas armijas Vispārīgās politikas departamenta vadītāja vietnieks (nelaiķa Kim Jong-Il militārais padomnieks). 2016. gada maijā Korejas Darbaļaužu partijas (KDP) 7. kongresā, kurā tika pieņemts lēmums turpināt KTDR kodolprogrammu, viņš tika ievēlēts par KDP Centrālās komitejas locekli.

4.

KIM Yong-chun (arī Young-chun; KIM Yong Chun)

Dzimšanas datums: 4.3.1935.

Pases Nr.: 554410660.

Korejas Tautas armijas maršals. Bijušais priekšsēdētāja vietnieks Valsts aizsardzības komisijā, kura bija svarīga KTDR valsts aizsardzības jautājumu struktūra, pirms to reformēja par Valsts lietu komisiju (SAC). Bijušais Tautas bruņoto spēku ministrs, nelaiķa Kim Jong-Il īpašais padomnieks kodolstratēģijas jautājumos. 2016. gada maijā Korejas Darbaļaužu partijas (KDP) 7. kongresā, kurā tika pieņemts lēmums turpināt KTDR kodolprogrammu, viņš tika ievēlēts par KDP Centrālās komitejas locekli.

5.

O Kuk-Ryol (arī O Kuk Ryol)

Dzimšanas gads: 1931.

Dzimšanas vieta: Jilin province, Ķīna

Bijušais priekšsēdētāja vietnieks Valsts aizsardzības komisijā, kura bija svarīga KTDR valsts aizsardzības jautājumu struktūra, pirms to reformēja par Valsts lietu komisiju (SAC); viņš pārraudzīja jaunāko tehnoloģiju iepirkumus ārvalstīs kodolprogrammas un ballistisko raķešu programmas vajadzībām. 2016. gada maijā Korejas Darbaļaužu partijas (KDP) 7. kongresā, kurā tika pieņemts lēmums turpināt KTDR kodolprogrammu, viņš tika ievēlēts par KDP Centrālās komitejas locekli.

6.

PAEK Se-bong (arī PAEK Se Bong)

Dzimšanas gads: 1946.

Bijušais Korejas Darbaļaužu partijas Centrālās komitejas Otrās ekonomikas komitejas priekšsēdētājs (atbildīgs par ballistisko raķešu programmu). Loceklis Valsts aizsardzības komisijā, kura bija svarīga KTDR valsts aizsardzības jautājumu struktūra, pirms to reformēja par Valsts lietu komisiju (SAC). Piešķirta ģenerālmajora dienesta pakāpe.

7.

PAK Jae-gyong (arī Chae-Kyong; PAK Jae Gyong)

Dzimšanas gads: 1933.

Pases Nr.: 554410661.

Tautas bruņoto spēku Vispārīgās politikas departamenta vadītāja vietnieks un Tautas bruņoto spēku Loģistikas biroja vadītāja vietnieks (nelaiķa Kim Jong-II militārais padomnieks). Bija klāt KIM Jong Un veiktajā Stratēģisko raķešspēku (Strategic Rocket Force) pavēlniecības inspicēšanā.

8.

RYOM Yong

 

Atomenerģētikas galvenā biroja vadītājs (organizācija, kas iekļauta Apvienoto Nāciju Organizācijas sarakstā), atbildīgs par starptautiskajiem sakariem.

9.

SO Sang-kuk (arī SO Sang Kuk)

Dzimšanas gads: laikā starp 1932. un 1938. g.

Kim Il Sung universitātes Kodolfizikas departamenta vadītājs.

10.

Lieutenant General KIM Yong Chol

(alias: KIM Yong-Chol; KIM Young-Chol; KIM Young-Cheol; KIM Young-Chul)

Dzimšanas gads: 1946.

Dzimšanas vieta: Pyongan-Pukto, KTDR

Ievēlēts par Korejas Darbaļaužu partijas (KDP) Centrālās militārās komisijas un KDP Centrālās komitejas locekli, priekšsēdētāja vietnieks jautājumos par attiecībām starp Korejām. Galvenā izlūkošanas biroja (RGB) bijušais komandieris. Korejas Darbaļaužu partijas 7. kongresā 2016. gada maijā paaugstināts amatā par Vienotās frontes departamenta (United Front Department) direktoru.

11.

PAK To-Chun (arī PAK To Chun)

Dzimšanas datums: 9.3.1944.

Dzimšanas vieta: Rangrim, Jagang province, KTDR.

Valsts drošības padomes loceklis. Atbildīgs par ieroču rūpniecības nozari. Ir saņemta informācija, ka viņš vada Kodolenerģijas biroju. Minētajam birojam ir izšķiroša nozīme saistībā ar KTDR kodolprogrammu un raķešu palaišanas programmu. Redzams fotoattēlā kopā ar personām, kas sekmējušas ūdeņraža bumbas izmēģinājumu un satelīta palaišanu.

12.

CHOE Kyong-song (arī CHOE Kyong song)

 

Korejas Tautas armijas ģenerālpulkvedis. Korejas Darbaļaužu partijas Centrālās militārās komisijas, kura ir svarīga struktūra valsts aizsardzības jautājumos KTDR, bijušais loceklis. Šajā statusā atbildīgs par to KTDR programmu atbalstīšanu vai veicināšanu, kuras saistītas ar kodolieročiem, ballistiskajām raķetēm vai citiem masu iznīcināšanas ieročiem.

13.

CHOE Yong-ho (arī CHOE Yong Ho)

 

Korejas Tautas armijas ģenerālpulkvedis/Korejas Tautas armijas Gaisa spēku ģenerālis. Korejas Darbaļaužu partijas Centrālās militārās komisijas, kura ir svarīga struktūra valsts aizsardzības jautājumos KTDR, bijušais loceklis. Korejas Tautas armijas Gaisa spēku un pretgaisa aizsardzības spēku komandieris. Šajā statusā atbildīgs par to KTDR programmu atbalstīšanu vai veicināšanu, kuras saistītas ar kodolieročiem, ballistiskajām raķetēm vai citiem masu iznīcināšanas ieročiem.

14.

HONG Sung-Mu

(arī HUNG Sun Mu; HONG Sung Mu)

Dzimšanas datums: 1.1.1942.

Munīcijas rūpniecības departamenta (MID) direktora vietnieks. Atbild par programmu izstrādi attiecībā uz parastajiem ieročiem un raķetēm, tostarp ballistiskajām raķetēm. Viena no galvenajām personām, kas atbild par kodolieroču programmu rūpniecisko izstrādi. Šajā statusā atbildīgs par KTDR kodolieroču, ballistisko raķešu vai citu masu iznīcināšanas ieroču programmām.

15.

JO Kyongchol (arī JO Kyong Chol)

 

Korejas Tautas armijas ģenerālis. Korejas Darbaļaužu partijas Centrālās militārās komisijas, kura ir svarīga struktūra valsts aizsardzības jautājumos KTDR, bijušais loceklis. Militārās drošības pārvaldes direktors. Šajā statusā atbildīgs par to KTDR programmu atbalstīšanu vai veicināšanu, kuras saistītas ar kodolieročiem, ballistiskajām raķetēm vai citiem masu iznīcināšanas ieročiem. Pavadīja Kim Jong Un lielākajās tālšavējartilērijas šaušanas mācības.

16.

KIM Chun-sam (arī KIM Chun Sam)

 

Ģenerālleitnants, bijušais loceklis Korejas Darbaļaužu partijas Centrālajā militārajā komisijā, kas ir KTDR galvenā iestāde valsts aizsardzības jautājumos. Korejas Tautas armijas Militārā štāba Vadības departamenta direktors un Militārā štāba pirmais vadītāja vietnieks. Šajā statusā atbildīgs par to KTDR programmu atbalstīšanu vai veicināšanu, kuras saistītas ar kodolieročiem, ballistiskajām raķetēm vai citiem masu iznīcināšanas ieročiem.

17.

KIM Chun-sop (arī KIM Chun Sop)

 

Bijušais loceklis Valsts aizsardzības komisijā, kura tagad ir reformēta par Valsts lietu komisiju (SAC), kas ir svarīga KTDR valsts aizsardzības jautājumu struktūra. Šajā statusā atbildīgs par to KTDR programmu atbalstīšanu vai veicināšanu, kuras saistītas ar kodolieročiem, ballistiskajām raķetēm vai citiem masu iznīcināšanas ieročiem. Piedalījies fotosesijā personām, kas devušas ieguldījumu sekmīgā no zemūdenēm veiktā ballistisko raķešu palaišanas (SLBM) izmēģinājumā 2015. gada maijā.

18.

KIM Jong-gak (arī KIM Jong Gak)

Dzimšanas datums: 20.7.1941.

Dzimšanas vieta: Pyongyang, KTDR

Korejas Tautas armijas vicemaršals, Kim Il-Sung vārdā nosauktās Militārās universitātes rektors, Korejas Darbaļaužu partijas Centrālās militārās komisijas, kura ir viena no svarīgākajām struktūrām valsts aizsardzības jautājumos KTDR, bijušais loceklis. Šajā statusā atbildīgs par to KTDR programmu atbalstīšanu vai veicināšanu, kuras saistītas ar kodolieročiem, ballistiskajām raķetēm vai citiem masu iznīcināšanas ieročiem.

19.

KIM Rak Kyom

(arī KIM Rak-gyom; KIM Rak Gyom)

 

Četrzvaigžņu ģenerālis, Stratēģisko spēku (jeb Stratēģisko raķešspēku (Strategic Rocket Forces)) komandieris, par ko ziņots, ka tas tagad komandē 4 stratēģisko un taktisko raķešu vienības, tostarp KN08 (ICBM) brigādi. ES Stratēģiskos spēkus ir iekļāvusi sarakstā, jo tie iesaistās darbībās, kas būtiski veicinājušas masu iznīcināšanas ieroču vai to nogādes līdzekļu izplatīšanu. Korejas Darbaļaužu partijas Centrālās militārās komisijas, kura ir svarīga struktūra valsts aizsardzības jautājumos KTDR, bijušais loceklis. Plašsaziņas līdzekļu ziņojumos KIM identificēts kā persona, kas kopā ar KIM Jong Un bija klāt 2016. gada aprīļa starpkontinentālās ballistiskās raķetes dzinēja izmēģinājumā. Šajā statusā atbildīgs par to KTDR programmu atbalstīšanu vai veicināšanu, kuras saistītas ar kodolieročiem, ballistiskajām raķetēm vai citiem masu iznīcināšanas ieročiem. Devis rīkojumu par ballistisko raķešu šaušanas vingrinājumiem.

20.

KIM Won-hong (arī KIM Won Hong)

Dzimšanas datums: 7.1.1945.

Dzimšanas vieta: Pyongyang, KTDR

Pases Nr.: 745310010.

Ģenerālis, Valsts drošības departamenta direktors. Valsts drošības ministrs. Loceklis Korejas Darbaļaužu partijas Centrālajā Militārajā komisijā un Valsts aizsardzības komisijā, kura bija svarīga KTDR valsts aizsardzības jautājumu struktūra, pirms to reformēja par Valsts lietu komisiju (SAC); tās ir svarīgākās KTDR valsts aizsardzības jautājumu struktūras. Šajā statusā atbildīgs par to KTDR programmu atbalstīšanu vai veicināšanu, kuras saistītas ar kodolieročiem, ballistiskajām raķetēm vai citiem masu iznīcināšanas ieročiem.

21.

PAK Jong-chon (arī PAK Jong Chon)

 

Korejas Tautas armijas ģenerālpulkvedis (ģenerālleitnants), Korejas Tautas bruņoto spēku pavēlnieks, štāba priekšnieka vietnieks un Ugunsspēku pavēlniecības departamenta direktors. Militārā štāba vadītājs un Artilērijas spēku pārvaldes direktors. Korejas Darbaļaužu partijas Centrālās militārās komisijas, kura ir svarīga struktūra valsts aizsardzības jautājumos KTDR, bijušais loceklis. Šajā statusā atbild par to KTDR programmu atbalstīšanu vai veicināšanu, kuras saistītas ar kodolieročiem, ballistiskajām raķetēm vai citiem masu iznīcināšanas ieročiem.

22.

RI Jong-su (arī RI Jong Su)

 

Viceadmirālis. Korejas Darbaļaužu partijas Centrālās militārās komisijas, kura ir svarīga struktūra valsts aizsardzības jautājumos KTDR, bijušais loceklis. Korejas jūras spēku virspavēlnieks, kurš piedalās ballistisko raķešu programmu izstrādē un KTDR jūras spēku kodolpotenciāla attīstīšanā. Šajā statusā atbild par to KTDR programmu atbalstīšanu vai veicināšanu, kuras saistītas ar kodolieročiem, ballistiskajām raķetēm vai citiem masu iznīcināšanas ieročiem.

23.

SON Chol-ju (arī Son Chol Ju)

 

Korejas Tautas armijas ģenerālpulkvedis un Gaisa spēku un pretgaisa aizsardzības spēku politiskais direktors, kas pārrauga modernizēto pretgaisa aizsardzības raķešu attīstību. Šajā statusā atbildīgs par to KTDR programmu atbalstīšanu vai veicināšanu, kuras saistītas ar kodolieročiem, ballistiskajām raķetēm vai citiem masu iznīcināšanas ieročiem.

24.

YUN Jong-rin (arī YUN Jong Rin)

 

Ģenerālis, bijušais loceklis Korejas Darbaļaužu partijas Centrālajā Militārajā komisijā un loceklis Valsts aizsardzības komisijā, kura bija svarīga KTDR valsts aizsardzības jautājumu struktūra, pirms to reformēja par Valsts lietu komisiju (SAC); tās visas ir svarīgākās KTDR valsts aizsardzības jautājumu struktūras. Šajā statusā atbildīgs par to KTDR programmu atbalstīšanu vai veicināšanu, kuras saistītas ar kodolieročiem, ballistiskajām raķetēm vai citiem masu iznīcināšanas ieročiem.

25.

PAK Yong-sik (arī PAK Yong Sik)

 

Četrzvaigžņu ģenerālis, Valsts drošības departamenta loceklis, Tautas bruņoto spēku ministrs. Loceklis Korejas Darbaļaužu partijas Centrālajā Militārajā komisijā un Valsts aizsardzības komisijā, kura bija svarīga KTDR valsts aizsardzības jautājumu struktūra, pirms to reformēja par Valsts lietu komisiju (SAC); tās visas ir svarīgākās KTDR valsts aizsardzības jautājumu struktūras. Piedalījās ballistisko raķešu izmēģinājumos 2016. gada martā. Šajā statusā atbildīgs par to KTDR programmu atbalstīšanu vai veicināšanu, kuras saistītas ar kodolieročiem, ballistiskajām raķetēm vai citiem masu iznīcināšanas ieročiem.

26.

HONG Yong Chil

 

Munīcijas rūpniecības departamenta (MID) direktora vietnieks. Munīcijas rūpniecības departaments, ko ANO DP iekļāva sarakstā 2016. gada 2. martā, ir iesaistīts KTDR raķešu programmas svarīgākajos aspektos. MID atbild par KTDR ballistisko raķešu, tostarp Taepo Dong-2, izstrādes uzraudzīšanu, ieroču ražošanas un pētniecības un izstrādes programmu uzraudzīšanu. MID ir pakļauta arī Otrā ekonomikas komiteja un Otrā dabaszinātņu akadēmija, kas arī iekļautas sarakstā 2010. gada augustā. Pēdējos gados MID ir strādājis pie KN08 – pa ceļiem pārvietojamu starpkontinentālo ballistisko raķešu izstrādes. HONG ir pavadījis KIM Jong Un uz vairākiem pasākumiem saistībā ar KTDR kodolprogrammas un ballistisko raķešu programmas izstrādi, un tiek uzskatīts, ka viņam bija būtiska nozīme KTDR 2016. gada 6. janvāra kodolizmēģinājumā. Korejas Darbaļaužu partijas Centrālās komitejas direktora vietnieks. Šajā statusā atbildīgs par to KTDR programmu atbalstīšanu vai veicināšanu, kuras saistītas ar kodolieročiem, ballistiskajām raķetēm vai citiem masu iznīcināšanas ieročiem. Bija klāt jauna tipa ICBN reaktīvā dzinēja izmēģināšanā uz zemes 2016. gada aprīlī.

27.

RI Hak Chol

(arī RI Hak Chul, RI Hak Cheol)

Dzimšanas datums: 19.1.1963. vai 8.5.1966.

Pases Nr.: 381320634; PS-563410163.

Green Pine Associated Corporation (Green Pine) prezidents. Saskaņā ar ANO Sankciju komiteju Green Pine ir pārņēmis daudzas Korea Mining Development Trading Corporation (KOMID) darbības. Uzņēmumu KOMID Komiteja sarakstā iekļāva 2009. gada aprīlī, un šis uzņēmums ir KTDR galvenais bruņojuma tirgotājs un ar ballistiskajām raķetēm un parastajiem ieročiem saistīto preču un aprīkojuma galvenais eksportētājs. Green Pine ir arī atbildīgs par aptuveni pusi no visa KTDR eksportētā bruņojuma un ar to saistītajiem materiāliem. Green Pine ir pakļauts sankcijām saistībā ar bruņojuma vai ar to saistīto materiālu eksportēšanu no KTDR. Green Pine specializācija ir jūras spēku iekārtu un ieroču, piemēram, zemūdeņu, militāro kuģu un raķešu sistēmu ražošana, un šis uzņēmums ir eksportējis torpēdas un sniedzis tehnisko palīdzību ar aizsardzību saistītiem Irānas uzņēmumiem. Green Pine sarakstā ir iekļāvusi ANO DP.

28.

YUN Chang Hyok

Dzimšanas datums: 9.8.1965.

Valsts kosmosa attīstības pārvaldes (NADA) Satelītu kontroles centra direktora vietnieks. NADA ir pakļauta sankcijām saskaņā ar ANO DP Rezolūciju Nr. 2270 (2016) par iesaistīšanos KTDR kosmosa zinātnes un tehnoloģiju, tostarp satelītu palaišanas un nesējraķešu, izstrādē. ANO DP Rezolūcija Nr. 2270 (2016) nosodīja KTDR satelīta palaišanu 2016. gada 7. februārī, jo tika izmantota ballistisko raķešu tehnoloģija un nopietni pārkāptas rezolūcijas 1718 (2006) 1874 (2009), 2087 (2013) un 2094 (2013). Šajā statusā atbildīgs par to KTDR programmu atbalstīšanu vai veicināšanu, kuras saistītas ar kodolieročiem, ballistiskajām raķetēm vai citiem masu iznīcināšanas ieročiem.

29.

RI Myong Su

Dzimšanas gads: 1937.

Dzimšanas vieta: Myongchon, Hamgyong ziemeļi, KTDR

Korejas Darbaļaužu partijas Centrālās militārās komisijas priekšsēdētāja vietnieks un Tautas bruņoto spēku štāba priekšnieks. Šajā amatā Ri Myong Su ieņem svarīgu vietu valsts aizsardzības jautājumos un ir atbildīgs par to, lai atbalstītu vai veicinātu KTDR kodolmateriālu, ballistisko raķešu vai citu masu iznīcināšanas ieroču programmas.

30.

SO Hong Chan

Dzimšanas datums: 30.12.1957.

Dzimšanas vieta: Kangwon, KTDR

Pases Nr.: PD836410105.

Pases derīguma termiņš: 27.11.2021.

Tautas bruņoto spēku pirmais ministra vietnieks, Korejas Darbaļaužu partijas Centrālās militārās komisijas loceklis un Tautas bruņoto spēku ģenerālpulkvedis. Šajā amatā So Hong Chan ir atbildīgs par to, lai atbalstītu vai veicinātu KTDR kodolmateriālu, ballistisko raķešu vai citu masu iznīcināšanas ieroču programmas.

31.

WANG Chang Uk

Dzimšanas datums: 29.5.1960.

Rūpniecības un atomenerģijas ministrs. Šajā amatā Wang Chang Uk ir atbildīgs par to, lai atbalstītu vai veicinātu KTDR kodolmateriālu, ballistisko raķešu vai citu masu iznīcināšanas ieroču programmas.

32.

JANG Chol

Dzimšanas datums: 31.3.1961.

Dzimšanas vieta: Pyongyang, KTDR

Pases Nr.: 563310042.

State Academy of Sciences priekšsēdētājs; minētās organizācijas mērķis ir KTDR tehnoloģisko un zinātnisko spēju attīstīšana. Šajā amatā Jang Chol ieņem stratēģisku lomu, lai izstrādātu KTDR darbības kodolenerģijas jomā, un ir atbildīgs par to, lai atbalstītu vai veicinātu KTDR kodolmateriālu, ballistisko raķešu vai citu masu iznīcināšanas ieroču programmas.

b)

Regulas 6. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētās juridiskās personas, vienības un struktūras

 

Nosaukums (un iespējamie pieņemtie nosaukumi)

Identifikācijas informācija

Pamatojums

1.

Korea Pugang mining and Machinery Corporation ltd

 

Korea Ryongbong General Corporation filiāle (vienība, ko sarakstā iekļāva ANO DP, 24.4.2009.); pārvalda rūpnīcas, kurās ražo alumīnija pulveri, ko var izmantot raķetēs.

2.

Korean Ryengwang Trading Corporation

Rakwon-dong, Pothonggang District, Pyongyang, KTDR

Korea Ryongbong General Corporation filiāle (vienība, ko sarakstā iekļāva ANO DP, 24.4.2009.).

3.

Sobaeku United Corp. (jeb Sobaeksu United Corp.)

 

Valsts sabiedrība, kas iesaistīta pētījumos par paaugstināta riska ražojumiem un iekārtām, kā arī to iepirkumos. Tās īpašumā ir vairākas dabīga grafīta atradnes, kuras ar izejvielām apgādā divas pārstrādes rūpnīcas, kuras savukārt jo īpaši ražo grafīta blokus, ko var izmantot ballistiskajās raķetēs.

4.

Yongbyon kodolpētījumu centrs

 

Pētniecības centrs, kas piedalījās militārām vajadzībām piemērota plutonija ražošanā. Centrs ir pakļauts Galvenajam atomenerģētikas birojam (vienība, ko sarakstā iekļāva ANO DP, 16.7.2009.).

6.

Strategic Rocket Forces (Stratēģiskie raķešspēki)

 

Šī vienība ietilpst KTDR valsts bruņotajos spēkos un ir iesaistīta ballistisko raķešu vai citu masu iznīcināšanas ieroču programmu izstrādē un operatīvā īstenošanā.

c)

Regulas 6. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētās fiziskās personas

 

Vārds, uzvārds (un iespējamie pieņemtie vārdi)

Identifikācijas informācija

Pamatojums

1.

JON Il-chun (arī JON Il Chun)

Dzimšanas datums: 24.8.1941.

2010. gada februārī KIM Tong-un tika atbrīvots no direktora amata “39. birojā”, kas cita starpā atbild par preču izpirkšanu no KTDR diplomātiskajām pārstāvniecībām, apejot sankcijas. Viņu šajā amatā aizstāja JON Il-chun. Valsts aizsardzības komisijas pārstāvis, kura bija svarīga KTDR valsts aizsardzības jautājumu struktūra, pirms to reformēja par Valsts lietu komisiju (SAC); 2010. gada martā ievēlēts par Valsts attīstības bankas ģenerāldirektoru. 2016. gada maijā Korejas Darbaļaužu partijas (KDP) 7. kongresā, kurā tika pieņemts lēmums turpināt KTDR kodolprogrammu, viņš tika ievēlēts par KDP Centrālās komitejas locekļa aizstājēju.

2.

KIM Tong-un (arī KIM Tong Un)

 

Ieroču izplatīšanas finansēšanā iesaistītā Korejas Darbaļaužu partijas Centrālās komitejas “39. biroja” bijušais direktors. Ir liecības, ka 2011. gadā, iespējams, bijis “38. biroja” vadītājs un palīdzējis vākt līdzekļus valsts vadības un politiskās elites vajadzībām.

3.

KIM Il-Su (arī Kim Il Su)

Dzimšanas datums: 2.9.1965.

Dzimšanas vieta: Pyongyang, KTDR

Pārvaldītājs Korean National Insurance Corporation (KNIC) Pārapdrošināšanas departamentā sabiedrības galvenajā pārvaldē Phenjanā un bijušais KNIC galvenais pilnvarotais pārstāvis Hamburgā, kurš rīkojas KNIC vārdā vai vadībā.

4.

KANG Song-Sam (arī KANG Song Sam)

Dzimšanas datums: 5.7.1972.

Dzimšanas vieta: Pyongyang, KTDR

Bijušais Korean National Insurance Corporation (KNIC) pilnvarotais pārstāvis Hamburgā, kas joprojām rīkojas KNIC vārdā vai vadībā.

5.

CHOE Chun-Sik (arī CHOE Chun Sik)

Dzimšanas datums: 23.12.1963.

Dzimšanas vieta: Pyongyang, KTDR

Pases Nr.: 745132109,

derīga līdz 12.2.2020.

Direktors Korea National Insurance Corporation (KNIC) pārapdrošināšanas departamentā, kas atrodas galvenajā mītnē Phenjanā; rīkojas KNIC vārdā vai vadībā.

6.

SIN Kyu-Nam (arī SIN Kyu Nam)

Dzimšanas datums: 12.9.1972.

Dzimšanas vieta: Pyongyang, KTDR

Pases Nr.: PO472132950

Direktors Korean National Insurance Corporation (KNIC) Pārapdrošināšanas departamentā sabiedrības galvenajā pārvaldē Phenjanā un bijušais KNIC pilnvarotais pārstāvis Hamburgā, kurš rīkojas KNIC vārdā vai vadībā.

7.

PAK Chun-San (arī PAK Chun San)

Dzimšanas datums: 18.12.1953.

Dzimšanas vieta: Pyongyang, KTDR

Pases Nr.: PS472220097

Direktors Korean National Insurance Corporation (KNIC) Pārapdrošināšanas departamentā sabiedrības galvenajā pārvaldē Phenjanā vismaz līdz 2015. gada decembrim un bijušais KNIC galvenais pilnvarotais pārstāvis Hamburgā, kurš joprojām rīkojas KNIC vārdā vai vadībā.

8.

SO Tong Myong

Dzimšanas datums: 10.9.1956.

Korea National Insurance Corporation (KNIC) prezidents, KNIC Vadības izpildkomitejas priekšsēdētājs (2012. gada jūnijs); 2013. gada septembrī Korean National Insurance Corporation ģenerālmenedžeris, rīkojas KNIC vārdā vai vadībā.

d)

Regulas 6. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētās juridiskās personas, vienības vai struktūras

 

Nosaukums (un iespējamie pieņemtie nosaukumi)

Identifikācijas informācija

Pamatojums

1.

Korea National Insurance Corporation (KNIC) un tās filiāles (jeb Korea Foreign Insurance Company)

Haebangsan-dong, Central District, Pyongyang, KTDR

Rahlstedter Strasse 83, 22149 Hamburg.

Korea National Insurance Corporation of Alloway, Kidbrooke Park Road, Blackheath, London SE30LW

Valsts īpašumā esošs un valsts kontrolēts uzņēmums Korea National Insurance Corporation (KNIC), kas gūst ievērojamus ienākumus, tostarp ārvalstu valūtā, kuri varētu sniegt ieguldījumu KTDR kodolmateriālu, ballistisko raķešu vai citu masu iznīcināšanas ieroču programmās.

Turklāt KNIC galvenā pārvalde Phenjanā ir saistīta ar Korejas Darbaļaužu partijas “39. biroju”, sarakstā iekļautu vienību.


LĒMUMI

13.6.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 149/75


PADOMES LĒMUMS (KĀDP) 2017/994

(2017. gada 12. jūnijs),

ar ko groza Lēmumu (KĀDP) 2016/849 par ierobežojošiem pasākumiem pret Korejas Tautas Demokrātisko Republiku

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 29. pantu,

ņemot vērā Padomes Lēmumu (KĀDP) 2016/849 (2016. gada 27. maijs) par ierobežojošiem pasākumiem pret Korejas Tautas Demokrātisko Republiku un ar ko atceļ Lēmumu 2013/183/KĀDP (1), un jo īpaši tā 33. panta 2. punktu,

ņemot vērā Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Padome 2016. gada 27. maijā pieņēma Lēmumu (KĀDP) 2016/849.

(2)

Saskaņā ar Lēmuma (KĀDP) 2016/849 36. panta 2. punktu Padome ir pārskatījusi minētā lēmuma II pielikumā izklāstīto sarakstā iekļauto personu un vienību sarakstu.

(3)

Padome secināja, ka no Lēmuma (KĀDP) 2016/849 II pielikumā izklāstītā saraksta būtu jāsvītro viena persona un viena vienība.

(4)

Padome ir arī secinājusi, ka būtu jāatjaunina ieraksti attiecībā uz dažām personām un vienībām, kas iekļautas Lēmuma (KĀDP) 2016/849 II pielikumā.

(5)

Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Lēmuma (KĀDP) 2016/849 II pielikums,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmuma (KĀDP) 2016/849 II pielikumu groza tā, kā norādīts šā lēmuma pielikumā.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Luksemburgā, 2017. gada 12. jūnijā

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

C. CAMILLERI


(1)  OV L 141, 28.5.2016., 79. lpp.


PIELIKUMS

Lēmuma (KĀDP) 2016/849 II pielikumā I un II iedaļu aizstāj ar šādām:

“I.   Personas un vienības, kas ir atbildīgas par KTDR kodolmateriālu, ballistisko raķešu vai citu masu iznīcināšanas ieroču programmām, vai personas vai vienības, kas rīkojas to vārdā vai vadībā, vai vienības, kas ir to īpašumā vai kontrolē

A.   Personas

 

Vārds, uzvārds

Pieņemts vārds

Identifikācijas informācija

Sarakstā iekļaušanas datums

Pamatojums

1.

CHON Chi Bu

CHON Chi-bu

 

22.12.2009.

Galvenā atomenerģijas biroja loceklis, bijušais Yongbyon objekta tehniskais direktors. Fotoattēli norāda uz viņa saistību ar Sīrijas kodolreaktoru līdz brīdim, kad to 2007. gadā sabombardēja Izraēlas gaisa spēki.

2.

CHU Kyu-Chang

JU Kyu-Chang; JU Kyu Chang

Dzimšanas datums: 25.11.1928.

Dzimšanas vieta: South Hamyo'ng Province, KTDR

22.12.2009.

Bijušais Valsts aizsardzības komisijas loceklis, kura bija svarīga KTDR valsts aizsardzības jautājumu struktūra, pirms to reformēja par Valsts lietu komisiju (SAC). Korejas Darbaļaužu partijas Centrālās komitejas Munīcijas departamenta bijušais direktors. Ir liecības par to, ka 2013. gadā kopā ar KIM Jong Un viņš atradās uz karakuģa. Korejas Darbaļaužu partijas Mašīnbūves rūpniecības departamenta (Machine Building Industry Department) direktors. 2016. gada maijā Korejas Darbaļaužu partijas (KDP) 7. kongresā, kurā tika pieņemts lēmums turpināt KTDR kodolprogrammu, viņš tika ievēlēts par KDP Centrālās komitejas locekļa aizstājēju. Šajā statusā atbildīgs par atbalsta sniegšanu KTDR kodolmateriālu, ballistisko raķešu vai citu masu iznīcināšanas ieroču programmām vai to veicināšanu.

3.

HYON Chol-hae

HYON Chol Hae

Dzimšanas datums: 1934. gads

Dzimšanas vieta: Manchuria, Ķīna

22.12.2009.

Korejas Tautas armijas maršals kopš 2016. gada aprīļa. Korejas Tautas armijas Vispārīgās politikas departamenta direktora vietnieks (nelaiķa Kim Jong-Il militārais padomnieks). 2016. gada maijā Korejas Darbaļaužu partijas (KDP) 7. kongresā, kurā tika pieņemts lēmums turpināt KTDR kodolprogrammu, viņš tika ievēlēts par KDP Centrālās komitejas locekli.

4.

KIM Yong-chun

Young-chun; KIM Yong Chun

Dzimšanas datums: 4.3.1935.

Pases Nr.: 554410660

22.12.2009.

Korejas Tautas armijas maršals. Bijušais priekšsēdētāja vietnieks Valsts aizsardzības komisijai, kura bija svarīga KTDR valsts aizsardzības jautājumu struktūra, pirms to reformēja par Valsts lietu komisiju (SAC). Bijušais Tautas bruņoto spēku ministrs, nelaiķa Kim Jong-Il īpašais padomnieks kodolstratēģijas jautājumos. 2016. gada maijā Korejas Darbaļaužu partijas (KDP) 7. kongresā, kurā tika pieņemts lēmums turpināt KTDR kodolprogrammu, viņš tika ievēlēts par KDP Centrālās komitejas locekli.

5.

O Kuk-Ryol

O Kuk Ryol

Dzimšanas datums: 1931. gads

Dzimšanas vieta: Jilin Province, Ķīna

22.12.2009.

Priekšsēdētāja vietnieks bijušajai Valsts aizsardzības komisijai, kura bija svarīga KTDR valsts aizsardzības jautājumu struktūra, pirms to reformēja par Valsts lietu komisiju (SAC); viņš pārraudzīja jaunāko tehnoloģiju iepirkumus ārvalstīs kodolprogrammas un ballistisko raķešu programmas vajadzībām. 2016. gada maijā Korejas Darbaļaužu partijas (KDP) 7. kongresā, kurā tika pieņemts lēmums turpināt KTDR kodolprogrammu, viņš tika ievēlēts par KDP Centrālās komitejas locekli.

6.

PAEK Se-bong

PAEK Se Bong

Dzimšanas datums: 1946. gads

22.12.2009.

Bijušais Korejas Darbaļaužu partijas Centrālās komitejas Otrās ekonomikas komitejas (atbildīga par ballistisko raķešu programmu) priekšsēdētājs. Loceklis Valsts aizsardzības komisijā, kura bija svarīga KTDR valsts aizsardzības jautājumu struktūra, pirms to reformēja par Valsts lietu komisiju (SAC). Piešķirta ģenerālmajora dienesta pakāpe.

7.

PAK Jae-gyong

Chae-Kyong; PAK Jae Gyong

Dzimšanas datums: 1933. gads

Pases Nr.: 554410661

22.12.2009.

Tautas bruņoto spēku Vispārīgās politikas departamenta direktora vietnieks un Tautas bruņoto spēku Loģistikas biroja direktora vietnieks (nelaiķa Kim Jong-II militārais padomnieks). Bija klāt KIM Jong Un veiktajā Stratēģisko raķešspēku (Strategic Rocket Force) pavēlniecības inspicēšanā.

8.

RYOM Yong

 

 

22.12.2009

Galvenā atomenerģētikas biroja direktors (vienība, ko sarakstā iekļāva Apvienoto Nāciju Organizācija) – atbildīgs par starptautiskajiem sakariem.

9.

SO Sang-kuk

SO Sang Kuk

Dzimšanas datums: laikposmā starp 1932. un1938. gadu

22.12.2009.

Kim Il Sung universitātes Kodolfizikas departamenta vadītājs.

10.

ĢenerālleitnantsKIM Yong Chol

KIM Yong-Chol; KIM Young-Chol; KIM Young-Cheol; KIM Young-Chul

Dzimšanas datums: 1946. gads

Dzimšanas vieta: Pyongan-Pukto, KTDR

19.12.2011.

Ievēlēts par Korejas Darbaļaužu partijas (KDP) Centrālās militārās komisijas un KDP Centrālās komitejas locekli, priekšsēdētāja vietnieks starpKoreju attiecību jautājumos. Bijušais Galvenā izlūkošanas biroja komandieris. Korejas Darbaļaužu partijas 7. kongresā 2016. gada maijā paaugstināts amatā par Vienotās frontes departamenta (United Front Department) direktoru.

11.

PAK To-Chun

PAK To Chun

Dzimšanas datums: 9.3.1944.

Dzimšanas vieta: Rangrim, Jagang province, KTDR

19.12.2011.

Valsts drošības padomes loceklis. Atbildīgs par ieroču rūpniecības nozari. Ir saņemta informācija, ka viņš vada Kodolenerģijas biroju. Minētajam birojam ir izšķiroša nozīme saistībā ar KTDR kodolprogrammu un raķešu palaišanas programmu. Redzams fotoattēlā kopā ar personām, kas sekmējušas ūdeņraža bumbas izmēģinājumu un satelīta palaišanu.

12.

CHOE Kyong-song

CHOE Kyong song

 

20.5.2016.

Korejas Tautas armijas ģenerālpulkvedis. Korejas Darbaļaužu partijas Centrālās militārās komisijas, kura ir svarīga struktūra valsts aizsardzības jautājumos KTDR, bijušais loceklis. Šajā statusā atbildīgs par atbalsta sniegšanu KTDR kodolmateriālu, ballistisko raķešu vai citu masu iznīcināšanas ieroču programmām vai to veicināšanu.

13.

CHOE Yong-ho

CHOE Yong Ho

 

20.5.2016.

Korejas Tautas armijas ģenerālpulkvedis / Korejas Tautas armijas Gaisa spēku ģenerālis. Korejas Darbaļaužu partijas Centrālās militārās komisijas, kura ir svarīga struktūra valsts aizsardzības jautājumos KTDR, bijušais loceklis. Korejas Tautas armijas Gaisa spēku un pretgaisa aizsardzības spēku komandieris. Šajā statusā atbildīgs par atbalsta sniegšanu KTDR kodolmateriālu, ballistisko raķešu vai citu masu iznīcināšanas ieroču programmām vai to veicināšanu.

14.

HONG Sung-Mu

HUNG Sun Mu; HONG Sung Mu

Dzimšanas datums: 1.1.1942.

20.5.2016.

Munīcijas rūpniecības departamenta (Munitions Industry DepartmentMID) direktora vietnieks. Atbildīgs par parasto ieroču un raķešu, tostarp ballistisko raķešu programmu izstrādi. Viena no galvenajām personām, kas atbildīgas par kodolieroču rūpnieciskās izstrādes programmām. Šajā statusā atbildīgs par KTDR kodolieroču, ballistisko raķešu vai citu masu iznīcināšanas ieroču programmām.

15.

JO Kyongchol

JO Kyong Chol

 

20.5.2016.

Korejas Tautas armijas ģenerālis. Korejas Darbaļaužu partijas Centrālās militārās komisijas, kura ir svarīga struktūra valsts aizsardzības jautājumos KTDR, bijušais loceklis. Militārās drošības pavēlniecības direktors. Šajā statusā atbildīgs par atbalsta sniegšanu KTDR kodolmateriālu, ballistisko raķešu vai citu masu iznīcināšanas ieroču programmām vai to veicināšanu. Pavadīja Kim Jong Un lielākajās tālšāvējartilērijas šaušanas mācības.

16.

KIM Chun-sam

KIM Chun Sam

 

20.5.2016.

Ģenerālleitnants, Korejas Darbaļaužu partijas Centrālās militārās komisijas, kura ir svarīga struktūra valsts aizsardzības jautājumos KTDR, bijušais loceklis. Korejas Tautas armijas Militārā štāba operāciju departamenta direktors un Militārā štāba priekšnieka pirmais vietnieks. Šajā statusā atbildīgs par atbalsta sniegšanu KTDR kodolmateriālu, ballistisko raķešu vai citu masu iznīcināšanas ieroču programmām vai to veicināšanu.

17.

KIM Chun-sop

KIM Chun Sop

 

20.5.2016.

Bijušais loceklis Valsts aizsardzības komisijā, kura tagad ir reformēta par Valsts lietu komisiju (SAC), kas ir svarīga KTDR valsts aizsardzības jautājumu struktūra. Šajā statusā atbildīgs par atbalsta sniegšanu KTDR kodolmateriālu, ballistisko raķešu vai citu masu iznīcināšanas ieroču programmām vai to veicināšanu. Piedalījies fotosesijā personām, kas devušas ieguldījumu sekmīgā no zemūdenēm veiktā ballistisko raķešu palaišanas (SLBM) izmēģinājumā 2015. gada maijā.

18.

KIM Jong-gak

KIM Jong Gak

Dzimšanas datums: 20.7.1941.

Dzimšanas vieta: Pyongyang, KTDR

20.5.2016.

Korejas Tautas armijas vicemaršals, Kim Il-Sung vārdā nosauktās Militārās universitātes rektors, Korejas Darbaļaužu partijas Centrālās militārās komisijas, kura ir viena no svarīgākajām struktūrām valsts aizsardzības jautājumos KTDR, bijušais loceklis. Šajā statusā atbildīgs par atbalsta sniegšanu KTDR kodolmateriālu, ballistisko raķešu vai citu masu iznīcināšanas ieroču programmām vai to veicināšanu.

19.

KIM Rak Kyom

KIM Rak-gyom; KIM Rak Gyom

 

20.5.2016.

Četrzvaigžņu ģenerālis, Stratēģisko spēku (jeb Stratēģisko raķešspēku (Strategic Rocket Forces)) komandieris, par ko ziņots, ka tas tagad komandē četras stratēģisko un taktisko raķešu vienības, tostarp KN08 (ICBM) brigādi. ES Stratēģiskos spēkus ir iekļāvušas sarakstā, jo tie iesaistās darbībās, kas būtiski veicinājušas masu iznīcināšanas ieroču vai to piegādes līdzekļu izplatīšanu. Korejas Darbaļaužu partijas Centrālās militārās komisijas, kura ir svarīga struktūra valsts aizsardzības jautājumos KTDR, bijušais loceklis. Plašsaziņas līdzekļu ziņojumos KIM identificēta kā persona, kas kopā ar KIM Jung Un bija klāt 2016. gada aprīļa starpkontinentālās ballistiskās raķetes (ICBM) dzinēja izmēģinājumā. Šajā statusā atbildīgs par atbalsta sniegšanu KTDR kodolmateriālu, ballistisko raķešu vai citu masu iznīcināšanas ieroču programmām vai to veicināšanu. Devis rīkojumu par ballistisko raķešu šaušanas vingrinājumiem.

20.

KIM Won-hong

KIM Won Hong

Dzimšanas datums: 7.1.1945.

Dzimšanas vieta: Pyongyang, KTDR

Pases Nr.: 745310010

20.5.2016.

Ģenerālis, Valsts drošības departamenta direktors. Valsts drošības ministrs. Loceklis Korejas Darbaļaužu partijas Centrālajā Militārajā komisijā un Valsts aizsardzības komisijā, kura bija svarīga KTDR valsts aizsardzības jautājumu struktūra, pirms to reformēja par Valsts lietu komisiju (SAC); tās ir svarīgākās KTDR valsts aizsardzības jautājumu struktūras. Šajā statusā atbildīgs par atbalsta sniegšanu KTDR kodolmateriālu, ballistisko raķešu vai citu masu iznīcināšanas ieroču programmām vai to veicināšanu.

21.

PAK Jong-chon

PAK Jong Chon

 

20.5.2016.

Korejas Tautas armijas ģenerālpulkvedis (ģenerālleitnants), Korejas Tautas bruņoto spēku pavēlnieks, štāba priekšnieka vietnieks un Ugunsspēku pavēlniecības departamenta direktors. Militārā štāba priekšnieks un Artilērijas pavēlniecības departamenta direktors. Korejas Darbaļaužu partijas Centrālās militārās komisijas, kura ir svarīga struktūra valsts aizsardzības jautājumos KTDR, bijušais loceklis. Šajā statusā atbildīgs par atbalsta sniegšanu KTDR kodolmateriālu, ballistisko raķešu vai citu masu iznīcināšanas ieroču programmām vai to veicināšanu.

22.

RI Jong-su

RI Jong Su

 

20.5.2016.

viceadmirālis. Korejas Darbaļaužu partijas Centrālās militārās komisijas, kura ir svarīga struktūra valsts aizsardzības jautājumos KTDR, bijušais loceklis. Korejas jūras spēku virspavēlnieks; Korejas jūras spēki ir iesaistīti ballistisko raķešu programmu izstrādē un KTDR jūras kara spēku kodolspēju attīstīšanā. Šajā statusā atbildīgs par atbalsta sniegšanu KTDR kodolmateriālu, ballistisko raķešu vai citu masu iznīcināšanas ieroču programmām vai to veicināšanu.

23.

SON Chol-ju

SON Chol Ju

 

20.5.2016.

Korejas Tautas armijas ģenerālpulkvedis un Gaisa spēku un pretgaisa aizsardzības spēku politiskais direktors, kas pārrauga modernizēto pretgaisa aizsardzības raķešu attīstību. Šajā statusā atbildīgs par atbalsta sniegšanu KTDR kodolmateriālu, ballistisko raķešu vai citu masu iznīcināšanas ieroču programmām vai to veicināšanu.

24.

YUN Jong-rin

YUN Jong Rin

 

20.5.2016.

Ģenerālis, bijušais loceklis Korejas Darbaļaužu partijas Centrālajā Militārajā komisijā un loceklis Valsts aizsardzības komisijā, kura bija svarīga KTDR valsts aizsardzības jautājumu struktūra, pirms to reformēja par Valsts lietu komisiju (SAC); tās visas ir svarīgākās KTDR valsts aizsardzības jautājumu struktūras. Šajā statusā atbildīgs par atbalsta sniegšanu KTDR kodolmateriālu, ballistisko raķešu vai citu masu iznīcināšanas ieroču programmām vai to veicināšanu.

25.

PAK Yong-sik

PAK Yong Sik

 

20.5.2016.

Četrzvaigžņu ģenerālis, Valsts drošības departamenta loceklis, Tautas bruņoto spēku ministrs. Loceklis Korejas Darbaļaužu partijas Centrālajā Militārajā komisijā un Valsts aizsardzības komisijā, kura bija svarīga KTDR valsts aizsardzības jautājumu struktūra, pirms to reformēja par Valsts lietu komisiju (SAC); tās visas ir svarīgākās KTDR valsts aizsardzības jautājumu struktūras. Bija klāt ballistisko raķešu izmēģinājumos 2016. gada martā. Šajā statusā atbildīgs par atbalsta sniegšanu KTDR kodolmateriālu, ballistisko raķešu vai citu masu iznīcināšanas ieroču programmām vai to veicināšanu.

26.

HONG Yong Chil

 

 

20.5.2016.

Munīcijas rūpniecības departamenta (Munitions Industry Department – MID) direktora vietnieks. Munīcijas rūpniecības departaments, ko ANO DP iekļāva sarakstā 2016. gada 2. martā, ir iesaistīts KTDR raķešu programmas svarīgākajos aspektos. MID ir atbildīgs par KTDR ballistisko raķešu, tostarp Taepo Dong-2, izstrādes uzraudzīšanu, ieroču ražošanas un pētniecības un izstrādes programmu uzraudzīšanu. Otrā ekonomikas komiteja (Second Economic Committee) un Otrā dabaszinātņu akadēmija (Second Academy of Natural Sciences) – arī iekļautas sarakstā 2010. gada augustā – ir pakļautas MID. Pēdējos gados MID ir strādājis pie KN08 uz ceļiem mobilu ICBM izstrādes. HONG pavadīja KIM Jong Un vairākos pasākumos saistībā ar KRDR kodolprogrammas un ballistisko raķešu programmas izstrādi un tiek uzskatīts, ka viņam bija nozīmīga loma KTDR 2016. gada 6. janvāra kodolizmēģinājumā. Korejas Darbaļaužu partijas Centrālās komitejas direktora vietnieks. Šajā statusā atbildīgs par atbalsta sniegšanu KTDR kodolmateriālu, ballistisko raķešu vai citu masu iznīcināšanas ieroču programmām vai to veicināšanu. Bija klāt jauna tipa ICBN reaktīvā dzinēja izmēģināšanā uz zemes 2016. gada aprīlī.

27.

RI Hak Chol

RI Hak Chul; RI Hak Cheol

Dzimšanas datums: 19.1.1963. vai 8.5.1966.

Pasu numuri: 381320634, PS- 563410163

20.5.2016.

Green Pine Associated Corporation (Green Pine) prezidents. Saskaņā ar ANO Sankciju komiteju, Green Pine ir pārņēmis daudz uzņēmuma Korea Mining Development Trading Corporation (KOMID) darbību. Uzņēmumu KOMID komiteja sarakstā iekļāva 2009. gada aprīlī, un šis uzņēmums ir KTDR galvenais bruņojuma tirgotājs un ar ballistiskajām raķetēm un parastajiem ieročiem saistīto preču un aprīkojuma galvenais eksportētājs. Green Pine ir arī atbildīgs par aptuveni pusi no visa KTDR eksportētā bruņojuma un ar to saistītajiem materiāliem. Green Pine ir pakļauts sankcijām saistībā ar bruņojuma vai ar to saistīto materiālu eksportēšanu no KTDR. Green Pine specializācija ir jūras spēku iekārtu un ieroču, piemēram, zemūdeņu, militāro kuģu un raķešu sistēmu ražošana, un šis uzņēmums ir eksportējis torpēdas un sniedzis tehnisko palīdzību ar aizsardzību saistītiem Irānas uzņēmumiem. Green Pine sarakstā ir iekļāvusi ANO DP.

28.

YUN Chang Hyok

 

Dzimšanas datums: 9.8.1965.

20.5.2016.

Satelītu kontroles centra, National Aerospace Development Administration (NADA), direktora vietnieks. NADA ir pakļauts sankcijām saskaņā ar ANO DPR 2270 (2016) par iesaistīšanos KTDR kosmosa zinātnes un tehnoloģiju, tostarp satelītu palaišanas un nesējraķešu, izstrādē. ANO DPR 2270 (2016) nosodīja KTDR satelīta palaišanu, kas notika 2016. gada 7. februārī, jo tika izmantota ballistisko raķešu tehnoloģija un nopietni pārkāptas Rezolūcijas 1718 (2006), 1874 (2009), 2087 (2013) un 2094 (2013). Šajā statusā atbildīgs par atbalsta sniegšanu KTDR kodolmateriālu, ballistisko raķešu vai citu masu iznīcināšanas ieroču programmām vai to veicināšanu.

29.

RI Myong Su

 

Dzimšanas datums: 1937. gads

Dzimšanas vieta: Myongchon, Hamgyong ziemeļi, KTDR

7.4.2017.

Korejas Darbaļaužu partijas Centrālās militārās komisijas priekšsēdētāja vietnieks un Tautas bruņoto spēku štāba priekšnieks. Šajā amatā Ri Myong Su ieņem svarīgu vietu valsts aizsardzības jautājumos un ir atbildīgs par to, lai atbalstītu vai veicinātu KTDR kodolmateriālu, ballistisko raķešu vai citu masu iznīcināšanas ieroču programmas.

30.

SO Hong Chan

 

Dzimšanas datums: 30.12.1957.

Dzimšanas vieta: Kangwon, KTDR

Pases Nr.: PD836410105 Pases derīguma termiņš: 27.11.2021.

7.4.2017.

Tautas bruņoto spēku pirmais ministra vietnieks, Korejas Darbaļaužu partijas Centrālās militārās komisijas loceklis un Tautas bruņoto spēku ģenerālpulkvedis. Šajā amatā So Hong Chan ir atbildīgs par to, lai atbalstītu vai veicinātu KTDR kodolmateriālu, ballistisko raķešu vai citu masu iznīcināšanas ieroču programmas.

31.

WANG Chang Uk

 

Dzimšanas datums: 29.5.1960.

7.4.2017.

Rūpniecības un atomenerģijas ministrs. Šajā amatā Wang Chang Uk ir atbildīgs par to, lai atbalstītu vai veicinātu KTDR kodolmateriālu, ballistisko raķešu vai citu masu iznīcināšanas ieroču programmas.

32.

JANG Chol

 

Dzimšanas datums: 31.3.1961.

Dzimšanas vieta: Pyongyang, KTDR

Pases Nr.: 563310042

7.4.2017.

State Academy of Sciences priekšsēdētājs; minētās organizācijas mērķis ir KTDR tehnoloģisko un zinātnisko spēju attīstīšana. Šajā amatā Jang Chol ieņem stratēģisku lomu, lai izstrādātu KTDR darbības kodolenerģijas jomā, un ir atbildīgs par to, lai atbalstītu vai veicinātu KTDR kodolmateriālu, ballistisko raķešu vai citu masu iznīcināšanas ieroču programmas.

B.   Vienības

 

Nosaukums

Pieņemts nosaukums

Vieta

Sarakstā iekļaušanas datums

Cita informācija

1.

Korea Pugang mining and Machinery Corporation ltd

 

 

22.12.2009.

Korea Ryongbong General Corporation meitasuzņēmums (vienība, ko sarakstā iekļāva ANO DP, 24.4.2009.); tā pārvalda rūpnīcas, kurās ražo alumīnija pulveri, ko var izmantot raķetēs.

2.

Korea Kumryong Trading Corporation

 

Rakwon-dong, Pothonggang District, Pyongyang, KTDR

22.12.2009.

Korea Ryongbong General Corporation meitasuzņēmums (vienība, ko sarakstā iekļāva ANO DP, 24.4.2009.).

3.

Sobaeku United Corp

Sobaeksu United Corp.

 

22.12.2009.

Valsts sabiedrība, kas iesaistīta pētījumos par paaugstināta riska ražojumiem un iekārtām, kā arī to iepirkumos. Tās īpašumā ir vairākas dabīga grafīta atradnes, kuras ar izejvielām apgādā divas pārstrādes rūpnīcas, kurās papildus citiem izstrādājumiem ražo grafīta blokus, ko var izmantot raķetēs.

4.

Yongbyon Nuclear Research Centre

 

 

22.12.2009.

Pētniecības centrs, kas piedalījies militārām vajadzībām piemērota plutonija ražošanā. Centrs ir pakļauts Galvenajam atomenerģētikas birojam (General Bureau of Atomic Energy) (vienība, ko sarakstā iekļāva ANO DP, 16.7.2009.).

5.

Strategic Rocket Forces (Stratēģiskie raķešspēki)

 

 

20.5.2016.

Šī vienība ietilpst KTDR valsts bruņotajos spēkos un ir iesaistīta ballistisko raķešu vai citu masu iznīcināšanas ieroču programmu izstrādē un operatīvā īstenošanā.

II.   Personas un vienības, kas sniedz finansiālus pakalpojumus, ar kuriem varētu sniegt ieguldījumu TDR kodolmateriālu, ballistisko raķešu vai citu masu iznīcināšanas ieroču programmās

A.   Personas

 

Vārds, uzvārds

Pieņemts vārds

Identifikācijas informācija

Sarakstā iekļaušanas datums

Pamatojums

1.

JON Il-chun

JON Il Chun

Dzimšanas datums: 24.8.1941.

22.12.2010.

2010. gada februārī KIM Tong-un tika atbrīvots no direktora amata “39. birojā” (Office 39), kas cita starpā atbild par preču izpirkšanu no Ziemeļkorejas diplomātiskajām pārstāvniecībām, apejot sankcijas. Viņu šajā amatā aizstāja JON Il-chun. Valsts aizsardzības komisijas pārstāvis, kura bija svarīga KTDR valsts aizsardzības jautājumu struktūra, pirms to reformēja par Valsts lietu komisiju (SAC); 2010. gada martā ievēlēts par Valsts attīstības bankas ģenerāldirektoru. 2016. gada maijā Korejas Darbaļaužu partijas (KDP) 7. kongresā, kurā tika pieņemts lēmums turpināt KTDR kodolprogrammu, viņš tika ievēlēts par KDP Centrālās komitejas locekļa aizstājēju.

2.

KIM Tong-un

KIM Tong Un

 

22.12.2009.

Ieroču izplatīšanas finansēšanā iesaistītā Korejas Darbaļaužu partijas Centrālās komitejas “39. biroja” (Office 39) bijušais direktors. Ir liecības, ka 2011. gadā, iespējams, bijis “38. biroja” (Office 38) vadītājs un palīdzējis vākt līdzekļus valsts vadības un politiskās elites vajadzībām.

3.

KIM Il-Su

KIM Il Su

Dzimšanas datums: 2.9.1965.

Dzimšanas vieta: Pyongyang, KTDR

3.7.2015.

Vadītājs Korea National Insurance Corporation (KNIC) pārapdrošināšanas departamentā, kas atrodas galvenajā mītnē Pyongyang, un bijušais pilnvarotais KNIC galvenais pārstāvis Hamburgā; rīkojas KNIC vārdā vai vadībā.

4.

KANG Song-Sam

KANG Song Sam

Dzimšanas datums: 5.7.1972.

Dzimšanas vieta:Pyongyang, KTDR

3.7.2015.

Korea National Insurance Corporation (KNIC) bijušais pilnvarotais pārstāvis Hamburgā, kas turpina rīkoties KNIC uzdevumā vai vārdā, vai vadībā.

5.

CHOE Chun-Sik

CHOE Chun Sik

Dzimšanas datums: 23.12.1963.

Dzimšanas vieta: Pyongyang, KTDR

Pases Nr.: 745132109

Derīga līdz 12.2.2020.

3.7.2015.

Direktors Korea National Insurance Corporation (KNIC) pārapdrošināšanas departamentā, kas atrodas galvenajā mītnē Pyongyang; rīkojas KNIC vārdā vai vadībā.

6.

SIN Kyu-Nam

SIN Kyu Nam

Dzimšanas datums: 12.9.1972.

Dzimšanas vieta: Pyongyang, KTDR

Pases Nr.: PO472132950

3.7.2015.

Direktors Korea National Insurance Corporation (KNIC) pārapdrošināšanas departamentā, kas atrodas galvenajā mītnē Pyongyang, un bijušais pilnvarotais KNIC pārstāvis Hamburgā; rīkojas KNIC vārdā vai vadībā.

7.

PAK Chun-San

PAK Chun San

Dzimšanas datums: 18.12.1953.

Dzimšanas vieta: Pyongyang, KTDR

Pases Nr.: PS472220097

3.7.2015.

Direktors Korea National Insurance Corporation (KNIC) pārapdrošināšanas departamentā, kas vismaz līdz 2015. gada decembrim atradās galvenajā mītnē Pyongyang, un bijušais pilnvarotais KNIC galvenais pārstāvis Hamburgā; turpina rīkoties KNIC uzdevumā vai vārdā vai vadībā.

8.

SO Tong Myong

 

Dzimšanas datums: 10.9.1956.

3.7.2015.

Korea National Insurance Corporation (KNIC) prezidents, KNIC Vadības izpildkomitejas priekšsēdētājs (2012. gada jūnijs); 2013. gada septembrī Korean National Insurance Corporation ģenerālmenedžeris, rīkojas KNIC vārdā vai vadībā.

B.   Vienības

 

Nosaukums

Pieņemts nosaukums

Vieta

Sarakstā iekļaušanas datums

Cita informācija

1.

Korea National Insurance Corporation (KNIC) un tā filiāles

Korea Foreign Insurance Company

Haebangsan-dong, Central District, Pyongyang, KTDR;

Rahlstedter Strasse 83 a, 22149 Hamburg;

Korea National Insurance Corporation of Alloway, Kidbrooke Park Road, Blackheath, London SE30LW

3.7.2015.

Valsts īpašumā esošs un valsts kontrolēts uzņēmums Korea National Insurance Corporation (KNIC), kas gūst ievērojamus ienākumus, tostarp ārvalstu valūtā, kuri varētu sniegt ieguldījumu KTDR kodolmateriālu, ballistisko raķešu vai citu masu iznīcināšanas ieroču programmās.

Turklāt KNIC galvenā mītne Pyongyang ir saistīta ar Korejas Darbaļaužu partijas 39. biroju, kas ir sarakstā iekļauta vienība.”


13.6.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 149/85


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2017/995

(2017. gada 9. jūnijs),

ar ko izveido Eiropas pētniecības infrastruktūras konsorciju “Eiropas sociālo zinātņu datu arhīvu konsorcijs” (CESSDA ERIC)

(izziņots ar dokumenta numuru C(2017) 3870)

(Autentisks ir tikai teksts angļu, čehu, dāņu, franču, grieķu, nīderlandiešu, slovāku, slovēņu, ungāru, vācu un zviedru valodā)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2009. gada 25. jūnija Regulu (EK) Nr. 723/2009 par Kopienas tiesisko regulējumu, ko piemēro Eiropas pētniecības infrastruktūras konsorcijam (ERIC) (1), un jo īpaši tās 6. panta 1. punkta a) apakšpunktu,

tā kā:

(1)

Austrija, Beļģija, Čehijas Republika, Dānija, Francija, Vācija, Grieķija, Ungārija, Nīderlande, Norvēģija, Slovākija, Slovēnija, Zviedrija, Šveice un Apvienotā Karaliste lūdza Komisiju izveidot Eiropas pētniecības infrastruktūras konsorciju “Eiropas sociālo zinātņu datu arhīvu konsorcijs” (CESSDA ERIC). Tās ir vienojušās, ka CESSDA ERIC uzņēmēja valsts būs Norvēģija. Šveices Konfederācija ir darījusi zināmu savu lēmumu, ka tā CESSDA ERIC sākotnēji piedalīties novērotāja statusā. Tā arī piekrita, ka CESSDA ERIC uzņēmēja valsts būs Norvēģija.

(2)

Ņemot vērā to, ka Apvienotā Karaliste 2017. gada 29. martā ir paziņojusi par savu nodomu atstāt Savienību atbilstoši Līguma par Eiropas Savienību 50. pantam, Līgumi vairs nebūs piemērojami Apvienotajai Karalistei no izstāšanās nolīguma spēkā stāšanās dienas vai jebkurā gadījumā no dienas, kas ir divus gadus pēc paziņošanas par izstāšanos, ja vien Eiropadome, vienojoties ar Apvienoto Karalisti, nelems par minētā perioda pagarināšanu. Tādējādi un neskarot jebkādus izstāšanās nolīguma noteikumus šo īstenošanas lēmumu piemēro vienīgi līdz tam brīdim, kad Apvienotā Karaliste zaudē dalībvalsts statusu.

(3)

Ar EEZ Apvienotās komitejas Lēmumu Nr. 72/2015 (2) Regulu (EK) Nr. 723/2009 iekļāva Līgumā par Eiropas Ekonomikas zonu (EEZ).

(4)

Komisija saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 723/2009 5. panta 2. punktu ir izvērtējusi pieteikumu un secinājusi, ka tas atbilst regulā noteiktajām prasībām.

(5)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 723/2009 20. pantu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

1.   Ar šo izveido Eiropas pētniecības infrastruktūras konsorciju “Eiropas sociālo zinātņu datu arhīvu konsorcijs”CESSDA ERIC.

2.   CESSDA ERIC statūtu būtiskie elementi ir norādīti pielikumā.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts Beļģijas Karalistei, Čehijas Republikai, Dānijas Karalistei, Vācijas Federatīvai Republikai, Grieķijas Republikai, Francijas Republikai, Ungārijai, Nīderlandes Karalistei, Norvēģijas Karalistei, Austrijas Republikai, Slovēnijas Republikai, Slovākijas Republikai, Zviedrijas Karalistei, Šveices Konfederācijai un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajai Karalistei.

Briselē, 2017. gada 9. jūnijā

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Carlos MOEDAS


(1)  OV L 206, 8.8.2009., 1. lpp.

(2)  EEZ Apvienotās komitejas 2015. gada 20. marta Lēmums Nr. 72/2015, ar ko groza EEZ līguma 31. protokolu par sadarbību īpašās jomās, kas nav četras pamatbrīvības (OV L 129, 19.5.2016., 85. lpp.).


PIELIKUMS

CESSDA ERIC STATŪTU BŪTISKIE ELEMENTI

Regulas (EK) Nr. 723/2009 6. panta 3. punktā minētie būtiskie elementi ir paredzēti turpmāk minētajos CESSDA ERIC statūtu pantos un pantu punktos.

1.   Uzdevums un darbības

(CESSDA ERIC statūtu 2. pants)

1.

CESSDA ERIC ir dažādās vietās pieejamas pētniecības infrastruktūras galvenais centrs, kas apvieno dalībnieku, novērotāju un citu partneru sociālo zinātņu datu arhīvus. CESSDA ERIC nav pašam savu datu arhīvu.

2.

CESSDA ERIC uzdevums ir nodrošināt izkliedētu un ilgtspējīgu pētniecības infrastruktūru, kas pētniecības kopienai ļauj veikt kvalitatīvus sociālo zinātņu pētījums, kuri palīdzēs izstrādāt iedarbīgus risinājumus lielajām problēmām, ar ko mūsdienās saskaras sabiedrība, un sekmēt sociālo zinātņu mācīšanu un apguvi.

3.

CESSDA ERIC nav peļņas nolūku. Tomēr CESSDA ERIC var veikt arī ierobežota apjoma saimnieciska rakstura darbības, ja tās ir cieši saistītas ar tā galvenajiem uzdevumiem un nekaitē šo uzdevumu izpildei.

4.

CESSDA ERIC savu uzdevumu īsteno, sekmējot standartu, protokolu un profesionālās paraugprakses izstrādi un koordinēšanu, un tas ietver apmācību par datu izplatīšanas un datu pārvaldības paraugpraksi. Attiecīgos gadījumos CESSDA ERIC infrastruktūrā ietver arī jaunus datu avotus.

5.

CESSDA ERIC veicina plašāku dalību pētniecības infrastruktūrā. Lai atvieglotu tādu valstu dalību, kuras vēlas saņemt atbalstu savu sociālo zinātņu datu arhīvu turpmākai pilnveidei, CESSDA ERIC uzsāk apmācības darbības un informācijas apmaiņu starp esošajiem un potenciālajiem pakalpojumu sniedzējiem.

2.   Nosaukums un juridiskā adrese jeb mītnesvieta

(CESSDA ERIC statūtu 1. pants)

1.

Eiropas sociālo zinātņu datu arhīvu konsorcija (CESSDA) juridiskā forma ir Eiropas pētniecības infrastruktūras konsorcijs (ERIC) saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 723/2009, un tā nosaukums ir CESSDA ERIC.

2.

CESSDA ERIC mītnes vieta ir Bergenā Norvēģijā.

3.   Darbības ilgums un likvidācija

(CESSDA ERIC statūtu 22. un 23. pants)

1.

CESSDA ERIC darbojas līdz tā likvidācijai saskaņā ar 23. pantu.

2.

Likvidācija:

a)

Kopsapulce var ar divu trešdaļu vairākuma balsu izlemt likvidēt CESSDA ERIC.

b)

Bez nepamatotas kavēšanās un jebkurā gadījumā desmit dienu laikā pēc tam, kad pieņemts lēmums par likvidāciju, CESSDA ERIC par pieņemto lēmumu paziņo Eiropas Komisijai.

c)

Pamatlīdzekļus, kas atlikuši pēc CESSDA ERIC parādu nomaksas, sadala starp dalībniekiem proporcionāli to uzkrātajām iemaksām CESSDA ERIC.

d)

CESSDA ERIC informē Eiropas Komisiju par likvidācijas procedūras pabeigšanu bez nepamatotas kavēšanās un katrā ziņā desmit dienu laikā pēc minētās pabeigšanas.

e)

CESSDA ERIC beidz pastāvēt dienā, kad Eiropas Komisija publicē attiecīgu paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

4.   Atbildība un apdrošināšana

(CESSDA ERIC statūtu 20. pants)

Atbildība:

a)

CESSDA ERIC atbild par saviem parādiem.

b)

Dalībnieki un novērotāji nav kopīgi atbildīgi par CESSDA ERIC parādiem.

c)

CESSDA ERIC iegādājas atbilstīgu apdrošināšanu, lai segtu ar CESSDA ERIC infrastruktūras izveidi un darbību saistītos riskus.

5.   Datu piekļuves politika

(CESSDA ERIC statūtu 14. pants)

1.

CESSDA ERIC datu piekļuves politika atbilst Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) ieteikumiem un pamatnostādnēm par piekļuvi datiem (ESAO Principi un pamatnostādnes par piekļuvi publiski finansētas pētniecības datiem, ESAO, 2007. gads).

2.

Pakalpojumu sniedzēju rīcībā esoši publiski finansēti dati un metadati – ja vien 9. panta 6. punktā nav paredzēts citādi – ir brīvi un bez maksas pieejami piekļuves punktos publisku pētījumu un izglītības vajadzībām un tiek nodrošināti laikus.

3.

Pakalpojumu sniedzēji nodrošina visu datu kopumu pieejamību pilnvarotu pētnieku piekļuvei publisku pētījumu un izglītības vajadzībām.

4.

Pakalpojumu sniedzēji aizsargā datu subjektu anonimitāti saskaņā ar piemērojamiem starptautiskajiem, Eiropas un valstu noteikumiem, kā arī attiecīgajām ētikas pamatnostādnēm.

5.

Pakalpojumu sniedzēji piemēro taisnīgas, atklātas un pārredzamas piekļuves procedūras attiecībā uz to uzraudzībā esošajiem datiem un metadatiem.

6.

Statūtu 14. panta 2. un 3. punktā noteiktais atklātas piekļuves princips neuzliek pakalpojumu sniedzējiem pienākumu kopīgot datus, metadatus vai datu kopumus, ja tas ir pretrunā valstu tiesību aktiem, intelektuālā īpašuma tiesībām vai citiem būtiskiem juridiskiem iemesliem.

6.   Zinātniskā konsultatīvā padome

(CESSDA ERIC statūtu 10. pants)

1.

Kopsapulce ieceļ neatkarīgu Zinātnisko konsultatīvo padomi, kuras sastāvā ir vismaz četri, bet ne vairāk kā septiņi ievērojami, neatkarīgi un pieredzējuši zinātnieki no dažādām pasaules valstīm. Zinātniskās konsultatīvās padomes dalībniekus ieceļ, pamatojoties uz direktora ieteikumu. Direktors apspriežas ar Zinātnisko konsultatīvo padomi un pakalpojumu sniedzēju forumu. Zinātniskās konsultatīvās padomes dalībnieku pilnvaru termiņš ir trīs gadi. Dalībniekus var vienu reizi iecelt atkārtoti.

2.

Direktors vismaz reizi gadā apspriežas ar Zinātnisko konsultatīvo padomi par pakalpojumu zinātnisko kvalitāti, zinātniskās politikas nostādnēm, procedūrām un nākotnes plāniem šajās jomās.

3.

Zinātniskā konsultatīvā padome reizi gadā kopsapulcei ar direktora starpniecību iesniedz rakstisku ziņojumu par savām darbībām. Ziņojumā ietver novērtējumu par pakalpojumiem, ko CESSDA ERIC sniedz savu datu lietotājiem. Direktors šo ziņojumu kopsapulcei iesniedz kopā ar direktora komentāriem un iespējamiem ieteikumiem.

4.

Zinātniskā konsultatīvā padome var lūgt direktoram ierosināt kopsapulcei palielināt padomes dalībnieku skaitu, lai nodrošinātu, ka tā pietiekamā mērā pārstāv visas CESSDA ERIC aptvertās jomas.

7.   Informācijas izplatīšanas politika

(CESSDA ERIC statūtu 15. pants)

1.

CESSDA ERIC informācijas izplatīšanas politiku īsteno ar tā komunikācijas stratēģijas palīdzību.

2.

Informācijas izplatīšanas politika aptver visu CESSDA ERIC finansēto darbību rezultātus un ir atklāti pieejama, izņemot gadījumus, kad to liedz iepriekšpastāvošas intelektuālā īpašuma tiesības.

3.

Visi tehniskie dokumenti, politikas nostādnes, pamatprocedūras un uzraudzības ziņojumi ir publiski pieejami CESSDA ERIC tīmekļvietnē.

4.

Pakalpojumu sniedzēji publicē visu dokumentāciju, kas attiecas uz pakalpojumu sniedzēju pienākumu izpildi.

8.   Intelektuālais īpašums

(CESSDA ERIC statūtu 16. pants)

1.

Šajos statūtos termins “intelektuālais īpašums” jāsaprot tādā nozīmē, kādā tas lietots 1967. gada 14. jūlijā parakstītās Konvencijas par Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) dibināšanu 2. pantā.

2.

Dalībnieku, novērotāju un pakalpojumu sniedzēju attiecības intelektuālā īpašuma jautājumos reglamentē piemērojamie valstu tiesību akti un attiecīgie starptautiskie noteikumi un normas.

3.

Intelektuālais īpašums, ko dalībnieki vai pakalpojumu sniedzēji nodrošina CESSDA ERIC, paliek sākotnējā intelektuālā īpašuma īpašnieka īpašumā.

4.

Ja intelektuālais īpašums izriet no CESSDA ERIC finansēta darba (tiešs ieguldījums vai ieguldījums natūrā), intelektuālais īpašums pieder CESSDA ERIC. CESSDA ERIC var pilnībā vai daļēji atteikties no savām tiesībām tā dalībnieka, novērotāja vai pakalpojumu sniedzēja labā, kas ir radījis intelektuālā īpašuma tiesības.

9.   Nodarbinātība

(CESSDA ERIC statūtu 17. pants)

1.

CESSDA ERIC ievēro nodarbinātības iespēju vienlīdzības principus. Zinātnieku vakances aizpilda pēc to starptautiskas izsludināšanas.

2.

Ievērojot valsts tiesību aktu prasības, katrs dalībnieks savā jurisdikcijā dara visu iespējamo, lai atvieglotu CESSDA ERIC uzdevumu izpildē iesaistīto dalībnieku valstspiederīgo un viņu ģimenes locekļu pārvietošanos un uzturēšanos.

10.   Iepirkums

(CESSDA ERIC statūtu 21. pants)

1.

CESSDA ERIC pret iepirkuma procedūru kandidātiem un pretendentiem izturas vienlīdzīgi un nediskriminējoši neatkarīgi no tā, vai tie veic uzņēmējdarbību Eiropas Savienībā vai ne. Iepirkuma politikā ievēro pārskatāmības, nediskriminācijas un konkurences principus.

2.

Dalībnieku un novērotāju iepirkumos, kas saistīti ar CESSDA ERIC darbībām, pienācīgi ņem vērā CESSDA ERIC vajadzības, un tos īsteno saskaņā ar attiecīgās CESSDA ERIC struktūras izdotajām tehniskajām prasībām un specifikācijām.


13.6.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 149/91


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2017/996

(2017. gada 9. jūnijs),

ar ko izveido Eiropas pētniecības infrastruktūras konsorciju “Eiropas oglekļa dioksīda uztveršanas un uzglabāšanas laboratorija” (ECCSEL ERIC)

(izziņots ar dokumenta numuru C(2017) 3875)

(Autentisks ir tikai teksts angļu, franču, itāļu un nīderlandiešu valodā)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2009. gada 25. jūnija Regulu (EK) Nr. 723/2009 par Kopienas tiesisko regulējumu, ko piemēro Eiropas pētniecības infrastruktūras konsorcijam (ERIC) (1), un jo īpaši tās 6. panta 1. punkta a) apakšpunktu,

tā kā:

(1)

Francija, Itālija, Nīderlande, Norvēģija un Apvienotā Karaliste lūdza Komisiju izveidot Eiropas pētniecības infrastruktūras konsorciju “Eiropas oglekļa dioksīda uztveršanas un uzglabāšanas laboratorija” (ECCSEL ERIC). Tās ir vienojušās, ka ECCSEL ERIC uzņēmēja dalībvalsts būs Norvēģija.

(2)

Ņemot vērā to, ka Apvienotā Karaliste 2017. gada 29. martā ir paziņojusi par savu nodomu atstāt Savienību atbilstoši Līguma par Eiropas Savienību 50. pantam, Līgumi vairs nebūs piemērojami Apvienotajai Karalistei no izstāšanās nolīguma spēkā stāšanās dienas vai jebkurā gadījumā no dienas, kas ir divus gadus pēc paziņošanas par izstāšanos, ja vien Eiropadome, vienojoties ar Apvienoto Karalisti, nelems par minētā perioda pagarināšanu. Tādējādi un neskarot jebkādus izstāšanās nolīguma noteikumus, šo īstenošanas lēmumu piemēro vienīgi līdz tam brīdim, kad Apvienotā Karaliste zaudē dalībvalsts statusu.

(3)

Ar EEZ Apvienotās komitejas Lēmumu Nr. 72/2015 (2) Regulu (EK) Nr. 723/2009 iekļāva Līgumā par Eiropas Ekonomikas zonu (EEZ).

(4)

Komisija saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 723/2009 5. panta 2. punktu ir izvērtējusi pieteikumu un secinājusi, ka tas atbilst regulā noteiktajām prasībām.

(5)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 723/2009 20. pantu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

1.   Ar šo izveido Eiropas pētniecības infrastruktūras konsorciju “Eiropas oglekļa dioksīda uztveršanas un uzglabāšanas laboratorija”, ko dēvē ECCSEL ERIC.

2.   ECCSEL ERIC statūtu būtiskie elementi ir norādīti pielikumā.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts Francijas Republikai, Itālijas Republikai, Nīderlandes Karalistei, Norvēģijas Karalistei un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajai Karalistei.

Briselē, 2017. gada 9. jūnijā

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Carlos MOEDAS


(1)  OV L 206, 8.8.2009., 1. lpp.

(2)  EEZ Apvienotās komitejas 2015. gada 20. marta Lēmums Nr. 72/2015, ar ko groza EEZ līguma 31. protokolu par sadarbību īpašās jomās, kas nav četras pamatbrīvības (OV L 129, 19.5.2016., 85. lpp.).


PIELIKUMS

ECCSEL ERIC STATŪTU BŪTISKIE ELEMENTI

Regulas (EK) Nr. 723/2009 6. panta 3. punktā minētie būtiskie elementi ir paredzēti turpmāk minētajos ECCSEL ERIC statūtu pantos un pantu punktos.

1.   Uzdevumi un darbības

(ECCSEL ERIC statūtu 2. pants)

1.

ECCSEL ERIC izveido un ekspluatē pasaules līmeņa izkliedētu pētniecības infrastruktūru kā galveno centru, kas ir atbildīgs par vairāku iekārtu koordinētu darbību, kuras visas darbojas ar kopīgu apzīmējumu, proti, ECCSEL ERIC.

a)

ECCSEL ERIC koordinē izkliedētas pētniecības infrastruktūras iekārtu izmantošanu un koordinē šo iekārtu modernizācijas plānus un jaunus ieguldījumus. ECCSEL ERIC nodrošina starptautisku atvērtu piekļuvi šai infrastruktūrai. Turklāt ECCSEL ERIC savu iespēju un kompetences robežās atbalsta pētniecības iekārtu īpašnieku centienus uzlabot savu iekārtu darbību un viņu centienus modernizēt šīs iekārtas un veidot jaunas iekārtas.

b)

ECCSEL ERIC sekmē pirmklasīgus eksperimentālos pētījumus par jauniem un uzlabotiem CO2 uztveršanas, transportēšanas un uzglabāšanas (CCS) paņēmieniem, kurus varētu komerciāli ieviest attiecīgi līdz 2020.–2030. gadam un pēc 2030. gada. Kopsapulce var vēlāk pieņemt lēmumu paplašināt ECCSEL ERIC darbības, attiecinot tās arī uz oglekļa dioksīda uztveršanu, izmantošanu un uzglabāšanu (CCUS) ne tikai saistībā ar efektīvāku naftas ieguvi (EOR).

c)

ECCSEL ERIC pašam nepieder un tas neekspluatē pētniecības iekārtas. Tomēr kopsapulce var vēlāk pieņemt lēmumu, kas paredz, ka ECCSEL ERIC iegulda savās iekārtas vai ekspluatē pats savas iekārtas. Dalībnieki un novērotāji, kas nevēlas piedalīties šādu iekārtu finansēšanā, var atturēties no to finansēšanas saskaņā ar 9. panta 2. punkta a) apakšpunktu.

2.

ECCSEL ERIC starptautiskajai pētniecības kopienai nodrošina tādu iekārtu pieejamību, kas ir vajadzīgas pētījumu veikšanai prioritārās jomās. Tādējādi ECCSEL ERIC palīdzēs virzīt tehnoloģiju attīstības centrālos aspektus vēl tālāk par mūsdienu sasniegumiem, tādā veidā paātrinot CCS komercializāciju un izvēršanu. Īstenojot šo apņemšanos, ECCSEL ERIC saskaņā ar ECCSEL ERIC prioritātēm priekšplānā izvirza un atbalsta augstākā līmeņa pētniecības darbības, ko zinātnieki veic CCS jomā. ECCSEL ERIC izveido ļoti detalizētu inventāru ar unikālām pētniecības iekārtām un (pirmām kārtām) Eiropas CCS kopienai un trešo valstu CCS kopienām nodrošina piekļuvi šiem resursiem.

3.

ECCSEL ERIC ir izveidots un darbojas bez peļņas nolūkiem.

4.

Neskarot 2. panta 3. punktā paredzēto principu, ECCSEL ERIC var veikt ierobežota apjoma saimnieciska rakstura darbības, ja tās ir cieši saistītas ar ECCSEL ERIC galvenajiem uzdevumiem un nekaitē šo uzdevumu izpildei.

2.   Nosaukums, juridiskā adrese, atrašanās vieta un darba valoda

(ECCSEL ERIC statūtu 1. pants)

1.

Tiek izveidots izkliedēts Eiropas pētniecības infrastruktūras konsorcijs, kura nosaukums ir Eiropas pētniecības infrastruktūras konsorcijs “Eiropas oglekļa dioksīda uztveršanas un uzglabāšanas laboratorija” (ECCSEL ERIC).

2.

ECCSEL ERIC juridiskā adrese jeb mītnes vieta ir Tronheimā Norvēģijā.

3.   Darbības ilgums

(ECCSEL ERIC statūtu 21. pants)

ECCSEL ERIC dibina uz nenoteiktu laiku.

4.   Likvidācija

(ECCSEL ERIC statūtu 23. pants)

1.

Kopsapulce var ar divu trešdaļu vairākuma balsojumu izlemt likvidēt ECCSEL ERIC.

2.

Bez nepamatotas kavēšanās un jebkurā gadījumā desmit dienu laikā pēc tam, kad pieņemts lēmums par likvidāciju, ECCSEL ERIC par pieņemto lēmumu paziņo Eiropas Komisijai.

3.

Pamatlīdzekļus, kas atlikuši pēc ECCSEL ERIC parādu nomaksas, sadala starp dalībniekiem proporcionāli to uzkrātajām gada iemaksām ECCSEL ERIC, kā norādīts II pielikumā.

4.

ECCSEL ERIC informē Eiropas Komisiju par likvidācijas procedūras pabeigšanu bez nepamatotas kavēšanās un katrā ziņā desmit dienu laikā pēc minētās pabeigšanas.

5.

ECCSEL ERIC beidz pastāvēt dienā, kad Eiropas Komisija publicē attiecīgu paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

5.   Atbildība

(ECCSEL ERIC statūtu 13. pants)

1.

ECCSEL ERIC atbild par saviem parādiem.

2.

Dalībnieki nav kopīgi atbildīgi par ECCSEL ERIC parādiem. Dalībnieku atbildība par ECCSEL ERIC parādiem nepārsniedz to attiecīgās iemaksas.

3.

ECCSEL ERIC iegādājas atbilstīgu apdrošināšanu, lai segtu ar ECCSEL ERIC izveidi un darbību saistītos riskus.

6.   Piekļuves politika

(ECCSEL ERIC statūtu 18. pants)

1.

Ievērojama daļa pieejamā pētniecības laika katrā valsts iekārtā, kas piedalās ECCSEL infrastruktūrā, ir jāpiedāvā starptautiskajai pētniecības kopienai. Kopsapulce rezervē daļu pieejamā piekļuves laika pētniekiem no valstīm, kas nav ECCSEL ERIC dalībnieces.

2.

ECCSEL ERIC un pētniecības iekārtu īpašnieki slēdz atsevišķas vienošanās par to, cik liela daļa pieejamā pētniecības laika tiks darīta pieejama starptautiskajai pētniecības kopienai, un par piekļuves nosacījumiem.

3.

Piekļuve ECCSEL ERIC iekārtām ir pieejama pētniekiem, zinātniekiem un studentiem. Piekļuvi piešķir konkursa kārtībā, kā arī veicot pieteikumu salīdzinošo izvērtēšanu pēc taisnīgas un pārredzamas procedūras. Konkursa kritēriji ir zinātniskā izcilība un nozīme saistībā ar ECCSEL ERIC stratēģijām, par ko lemj kopsapulce.

4.

Lietotāji sedz visas piekļuves izmaksas un visas izmaksas, kas ir saistītas ar materiāliem, tostarp paraugiem un aprīkojumu, kurš pieder šādiem lietotājiem. Piekļuves izmaksu pamatā ir katrai ECCSEL ERIC iekārtai piemērojamās likmes.

5.

ECCSEL ERIC var izveidot autentificēšanās un atļauju piešķiršanas sistēmu, kas nodrošina, ka piekļūt iekārtai un to izmantot var tikai personas, kam ir attiecīgās tiesības. ECCSEL ERIC var nolemt, ka dalībniekiem un novērotājiem ir jāievēro šādas sistēmas nosacījumi, lai viņu pētnieki saņemtu piekļuvi.

6.

Kopsapulces apstiprinātajai detalizētajai piekļuves politikai, kas attiecas uz lietotājiem, ir jābūt publiskotai.

7.   Pētniecības infrastruktūras koordinācijas komiteja, Zinātniskā konsultatīvā padome un Ētikas un vides konsultatīvā padome

(ECCSEL ERIC statūtu 11. pants)

Zinātniskā konsultatīvā padome:

a)

Kopsapulce ieceļ neatkarīgu Zinātnisko konsultatīvo padomi, kuras sastāvā ir ne vairāk kā seši ievērojami, neatkarīgi un pieredzējuši zinātnieki no dažādām pasaules valstīm. Zinātniskās konsultatīvās padomes dalībniekus ieceļ, pamatojoties uz direktora priekšlikumiem, kas formulēti pēc Zinātniskās konsultatīvās padomes un Pētniecības infrastruktūras koordinācijas komitejas ieteikumu uzklausīšanas. Zinātniskās konsultatīvās padomes dalībnieku pilnvaru termiņš ir trīs gadi. Dalībniekus var vienu reizi iecelt atkārtoti. Personas, kas kopsapulcē darbojas kā delegāti, nevar tikt iecelti šajā padomē.

b)

Direktors vismaz reizi gadā apspriežas ar Zinātnisko konsultatīvo padomi par ECCSEL ERIC piedāvāto pakalpojumu zinātnisko kvalitāti, organizācijas zinātniskās politikas nostādnēm, procedūrām un nākotnes plāniem.

c)

Zinātniskā konsultatīvā padome reizi gadā kopsapulcei ar direktora starpniecību iesniedz rakstisku ziņojumu par savām darbībām. Direktors šo ziņojumu kopsapulcei iesniedz kopā ar direktora komentāriem un iespējamiem ieteikumiem.

8.   Informācijas izplatīšanas politika

(ECCSEL ERIC statūtu 19. pants)

1.

Saskaņā ar kopsapulces pieņemto informācijas izplatīšanas politiku ECCSEL ERIC pētniecības rezultāti un dati ir brīvi pieejami. Pētniecības rezultātus un datus ieinteresētajām personām nodrošina bez jebkādas papildu maksas, izņemot ar izplatīšanu saistītās izmaksas. Šajā pantā “ECCSEL ERIC pētniecības rezultāti un dati” ir oglekļa dioksīda uztveršanas un uzglabāšanas jomā gūtie pētniecības rezultāti un dati, kurus ir ģenerējuši to iekārtu īpašnieki, kas piedalās ECCSEL ERIC infrastruktūrā.

2.

ECCSEL ERIC aktīvi izplata ECCSEL ERIC pētniecības rezultātus sabiedrībai, lai šiem rezultātiem būtu aktīva nozīme politikas izstrādē un oglekļa dioksīda emisiju kontrolē.

3.

ECCSEL ERIC popularizē ECCSEL ERIC sadarbību un sadarbības rezultātus, aicina pētniekus iesaistīties jaunos un inovatīvos projektos un attiecīgos gadījumos mudina pētniekus izmantot ECCSEL ERIC rezultātus augstākajā izglītībā.

4.

ECCSEL ERIC kopumā mudina ECCSEL ERIC pētniecības rezultātu lietotājus darīt savus pētniecības rezultātus publiski pieejamus un prasa lietotājiem nodrošināt atbilstīgu publicitāti par ECCSEL ERIC nodrošināto piekļuvi.

5.

Informācijas izplatīšanas politikā apraksta dažādās mērķa grupas, un mērķauditoriju sasniegšanai izmanto vairākus kanālus. Visās publikācijās, kurās aplūko ECCSEL sadarbības rezultātā vai ietvaros izstrādātos rezultātus un zināšanas, ievieto atbilstīgu atsauci uz ECCSEL ERIC.

9.   Intelektuālā īpašuma tiesību politika

(ECCSEL ERIC statūtu 20. pants)

1.

Saskaņā ar šo statūtu mērķi termins “intelektuālais īpašums” jāsaprot tādā nozīmē, kādā tas lietots 1967. gada 14. jūlijā parakstītās Konvencijas par Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) dibināšanu 2. pantā.

2.

Dalībnieku attiecības intelektuālā īpašuma jautājumos reglamentē dalībvalstu tiesību akti un attiecīgie starptautiskie noteikumi un normas.

3.

Intelektuālais īpašums, ko dalībnieki nodrošina ECCSEL ERIC, paliek sākotnējā intelektuālā īpašuma īpašnieka īpašumā. Ja šāds īpašums izriet no ECCSEL ERIC finansēta darba (tiešs ieguldījums vai ieguldījums natūrā), intelektuālais īpašums pieder ECCSEL ERIC, ja vien nav panākta vienošanās, ka tas pieder dalībniekam, kas to ir radījis. Piekļuves iespējamo ekonomisko vērtību, kas pārsniedz samaksāto maksu, neuzskata par ECCSEL ERIC finansējumu projektam.

4.

ECCSEL ERIC nodrošina, ka lietotāji piekrīt noteikumiem un nosacījumiem, kas reglamentē piekļuvi un intelektuālā īpašuma tiesības uz rezultātiem, un ka ir ieviestas atbilstošas drošības procedūras attiecībā uz īpašumtiesību un rezultātu uzglabāšanu un apstrādi.

5.

ECCSEL ERIC ievieš kārtību iespējamu drošības nosacījumu pārkāpumu un konfidenciālu pētniecības datu un informācijas izpaušanas gadījumu izmeklēšanai.

6.

ECCSEL ERIC dod norādījumus pētniekiem, lai nodrošinātu, ka pētniecība, kurā izmanto materiālu, kas pieejams ar ECCSEL ERIC starpniecību, tiek veikta, atzīstot īpašnieku tiesības.

7.

Puses, kas izmanto iekārtas, kuras piedalās ECCSEL ERIC infrastruktūrā, atsevišķi vienojas par detalizētu intelektuālā īpašuma tiesību politiku, ko apstiprina kopsapulce.

10.   Nodarbinātība

(ECCSEL ERIC statūtu 17. pants)

1.

ECCSEL ERIC ir darba devējs, kas nodrošina vienlīdzīgas iespējas. ECCSEL ERIC darbinieku amatu kandidātu atlases procedūras ir pārredzamas un nediskriminējošas un nodrošina iespēju vienlīdzību.

2.

Darba līgumiem piemēro tās valsts spēkā esošos tiesību aktus un noteikumus, kurā darbiniekus pieņem darbā, vai tās valsts tiesību aktus, kurā īsteno ECCSEL ERIC darbības. ECCSEL ERIC vakances pienācīgi izsludina starptautiskā mērogā.

3.

Ievērojot valsts tiesību aktu prasības, katrs dalībnieks savā jurisdikcijā atvieglo ECCSEL ERIC uzdevumu izpildē iesaistīto dalībnieku valstspiederīgo un viņu ģimenes locekļu pārvietošanos un uzturēšanos.

11.   Iepirkuma politika un atbrīvojums no nodokļa

(ECCSEL ERIC statūtu 16. pants)

1.

ECCSEL ERIC pret iepirkuma procedūru kandidātiem un pretendentiem izturas vienlīdzīgi un nediskriminējoši neatkarīgi no tā, vai tie veic uzņēmējdarbību Eiropas Savienībā vai ne. ECCSEL ERIC iepirkuma politikā ievēro pārredzamības, nediskriminācijas un konkurences principus.

2.

Direktors atbild par visiem ECCSEL ERIC iepirkumiem. Lēmumu piešķirt iepirkuma līguma slēgšanas tiesības publicē, izklāstot pilnīgu tā pamatojumu. Kopsapulce pieņem īstenošanas noteikumus, kuros nosaka visu vajadzīgo informāciju par precīzu iepirkuma kārtību un kritērijiem.

3.

Dalībnieku un novērotāju iepirkumos, kas saistīti ar ECCSEL ERIC darbībām, pienācīgi ņem vērā ECCSEL ERIC vajadzības, tehniskās prasības un attiecīgo struktūru izdotās specifikācijas.


Labojumi

13.6.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 149/98


Labojums Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2017/649 (2017. gada 5. aprīlis), ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes karsti velmētu plakanu dzelzs, neleģētā tērauda vai cita leģētā tērauda velmējumu importam

( “Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis” L 92, 2017. gada 6. aprīlis )

95. lappusē 2. pantā:

tekstu:

“Galīgi atbrīvo summas, kas nodrošinātas ar pagaidu antidempinga maksājumiem atbilstīgi Komisijas Īstenošanas regulai (ES) 2016/181 (*1).

lasīt šādi:

“Galīgi atbrīvo summas, kas nodrošinātas ar pagaidu antidempinga maksājumiem atbilstīgi Komisijas Īstenošanas regulai (ES) 2016/1778 (*2).