29.4.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 113/1

29.4.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 113/2

(1)

Vienotais noregulējuma fonds (“fonds”) tika izveidots saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 806/2014 kā vienots finansēšanas mehānisms visām dalībvalstīm, kuras piedalās vienotajā uzraudzības mehānismā saskaņā ar Padomes Regulu (ES) Nr. 1024/2013 (2) un vienotajā noregulējuma mehānismā (“iesaistītās dalībvalstis”).

(2)

Ar Regulas (ES) Nr. 806/2014 67. pantu izveido vienoto noregulējuma fondu (“fonds”) un nosaka nolūku, kādam Vienotā noregulējuma valde (“valde”) var izmantot fondu.

(3)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 806/2014 76. pantu fonds būtu jāizmanto tikai noregulējuma procedūrās, ja valde to uzskata par nepieciešamu, lai nodrošinātu noregulējuma instrumentu efektīvu piemērošanu saskaņā ar fonda uzdevumu. Tāpēc fonda rīcībā vajadzētu būt pietiekamiem finanšu līdzekļiem, lai noregulējuma sistēma varētu efektīvi darboties, nodrošinot iespēju veikt intervenci, kad tas ir nepieciešams noregulējuma instrumentu efektīvai piemērošanai, un aizsargāt finanšu stabilitāti, neizmantojot nodokļu maksātāju naudu.

(4)

Regulas (ES) Nr. 806/2014 70. panta 2. punktā paredzēts, ka valde ir pilnvarota aprēķināt atsevišķās ex ante iemaksas, kas jāveic visās iesaistītajās dalībvalstīs visām atļauju saņēmušām iestādēm saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 806/2014 70. panta 2. punktu, un ka minētās ikgadējās iemaksas būtu jāaprēķina, pamatojoties uz vienotu mērķapjomu, kas noteikts kā procentuāla daļa no visās iesaistītajās dalībvalstīs visu atļauju saņēmušo kredītiestāžu segto noguldījumu apjoma.

(5)

Tāpēc saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 806/2014 67. panta 2. punktu valdei būtu jānodrošina, lai līdz laikam, kad beidzas sākotnējais astoņu gadu laikposms, kurš sākas 2016. gada 1. janvārī, vai arī sākot ar dienu, kad Regulas (ES) Nr. 806/2014 69. panta 1. punkts ir piemērojams atbilstīgi minētās regulas 99. panta 6. punktam, fonda pieejamie finanšu līdzekļi sasniegtu vismaz Regulas (ES) Nr. 806/2014 69. panta 1. punktā minēto mērķapjomu.

(6)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 806/2014 67. un 69. pantu valdei Regulas (ES) Nr. 806/2014 69. panta 1. punktā minētajā sākotnējā laikposmā būtu jānodrošina, lai iemaksas fondā tiktu sadalītas laikā pēc iespējas vienādi, līdz ir sasniegts mērķapjoms, un būtu jāpagarina sākotnējais laikposms uz laiku, kas nepārsniedz četrus gadus, ja fonds ir veicis kumulētās izmaksas, kas pārsniedz 50 % no mērķapjoma, un ja ir izpildīti šīs regulas kritēriji. Tāpēc ikgadējās iemaksas, kas piesaistītas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 806/2014 69. panta 4. punktu, var pārsniegt 12,5 % no mērķapjoma. Ja pēc sākotnējā laikposma pieejamo finanšu līdzekļu apmērs samazinās, noslīdot zem mērķapjoma līmeņa, valdei būtu jānodrošina, ka tiek piesaistītas regulārās ex ante iemaksas, līdz ir sasniegts mērķapjoms. Pēc tam, kad mērķapjoms ir sasniegts pirmo reizi, un gadījumos, kad pieejamie finanšu līdzekļi vēlāk ir samazinājušies zem divām trešdaļām no mērķapjoma, valdei būtu jānodrošina, ka minētās iemaksas nosaka tādā apmērā, lai mērķapjomu būtu iespējams sasniegt sešu gadu laikā. Tāpēc Regulas (ES) Nr. 806/2014 69. panta 4. punkta otrajā teikumā minētās ikgadējās iemaksas var pārsniegt 12,5 % no mērķapjoma, lai sasniegtu mērķapjomu sešu gadu laikā.

(7)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 806/2014 69. panta 4. punktu, aprēķinot ex ante iemaksas, būtu jāņem vērā darījumdarbības cikla fāze un prociklisku iemaksu iespējamā ietekme uz iemaksu veicošo iestāžu finansiālo stāvokli.

(8)

Jebkādas izmaiņas, kuru rezultātā samazinās ex ante iemaksas, būtu jāaprēķina, ņemot vērā to, ka tās vēlāk radīs palielinājumu, lai nodrošinātu, ka noteiktajos termiņos ir sasniegts mērķapjoms.

(9)

Jebkādas izmaiņas ex ante iemaksu apmērā vai sākotnējā laikposma pagarinājumi būtu jāpiemēro vienādi visām iestādēm iesaistītajās dalībvalstīs, lai neradītu iemaksu pārdali starp minētajām iestādēm.

(10)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 806/2014 71. panta 2. punktu valdei būtu pilnībā vai daļēji jāatliek iestādes ārkārtas ex post iemaksu veikšana, ja tas ir nepieciešams šīs iestādes finansiālā stāvokļa aizsardzībai. Nosakot, vai atlikšana ir nepieciešama iestādes finansiālā stāvokļa aizsardzībai, valdei būtu jānovērtē ārkārtas ex post iemaksu veikšanas ietekme uz šīs iestādes maksātspējas un likviditātes pozīciju.

(11)

Ārkārtas ex post iemaksu atlikšana valdei būtu jāpiešķir pēc iestādes pieprasījuma, lai atvieglotu valdes veikto novērtējumu par to, ka iestāde atbilst Regulas (ES) Nr. 806/2014 71. panta 2. punktā noteiktajiem atlikšanas nosacījumiem. Attiecīgajai iestādei būtu jāsniedz jebkura informācija, ko valde uzskata par nepieciešamu šāda novērtējuma veikšanai. Valdei būtu jāņem vērā visa informācija, kas ir pieejama valsts kompetentajām iestādēm, lai novērstu paziņošanas prasību dublēšanos.

(12)

Novērtējot ārkārtas ex post iemaksu veikšanas ietekmi uz iestādes maksātspēju vai likviditāti, valdei būtu jāanalizē iemaksas veikšanas ietekme uz iestādes kapitāla un likviditātes pozīciju. Analīzē būtu jāpieņem zaudējumi iestādes bilancē, kas ir vienādi ar maksājamo summu tajā brīdī, kad ir pienācis samaksas termiņš, un jāprognozē iestādes kapitāla rādītāji pēc šiem zaudējumiem atbilstīgā laikposmā. Turklāt tai būtu jāpieņem līdzekļu aizplūde, kas ir vienāda ar maksājamo summu tajā brīdī, kad ir pienācis samaksas termiņš, un būtu jānovērtē likviditātes risks,

1)

kritērijus fondā veicamo iemaksu sadalei laikā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 806//2014 69. panta 2. punktu;

2)

kritērijus, lai noteiktu gadu skaitu, par kādu Regulas (ES) Nr. 806/2014 69. panta 1. punktā minēto sākotnējo laikposmu var pagarināt saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 806/2014 69. panta 3. punktu;

3)

kritērijus, lai noteiktu Regulas (ES) Nr. 806//2014 69. panta 4. punktā paredzētās ikgadējās iemaksas;

4)

apstākļus un nosacījumus, kādos ārkārtas ex post iemaksu veikšanu var daļēji vai pilnībā atlikt saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 806//2014 71. panta 2. punktu.

1)

“sākotnējais laikposms” ir laikposms, kas minēts Regulas (ES) Nr. 806/2014 69. panta 1. punktā;

2)

“atlikšanas laikposms” ir laikposms, kas nepārsniedz sešus mēnešus.

a)

pielikumā norādītos makroekonomiskos rādītājus, lai noteiktu darījumdarbības cikla fāzi;

b)

pielikumā norādītos makroekonomiskos rādītājus, lai noteiktu iemaksu veicošo iestāžu finansiālo stāvokli.

a)

minimālo gadu skaitu, kas vajadzīgs Regulas (ES) Nr. 806/2014 69. panta 1. punktā minētā mērķapjoma sasniegšanai, ja ikgadējās iemaksas nav divas reizes lielākas par vidējām ikgadējām iemaksām sākotnējā laikposmā;

b)

darījumdarbības cikla fāzi un prociklisku iemaksu iespējamo ietekmi uz iemaksu veicošo iestāžu finansiālo stāvokli, kā to nosaka 3. panta 1. punktā minētie rādītāji;

c)

jebkurus papildu maksājumus no fonda, ko valde pēc apspriešanās ar ESRK paredzējusi turpmākajam četru gadu laikposmam.

a)

turpmākajos sešos mēnešos notiek Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013 (3) 92. pantā noteikto iestādes pašu kapitāla minimālo prasību iespējams pārkāpums;

b)

turpmākajos sešos mēnešos notiek Regulas (ES) Nr. 575/2013 412. panta 1. punktā noteiktās un Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 (4) 4. pantā precizētās iestādes obligātā likviditātes seguma prasības iespējams pārkāpums;

c)

turpmākajos sešos mēnešos notiek Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/36/ES (5) 105. pantā noteiktās iestādes īpašās likviditātes prasības iespējams pārkāpums.

29.4.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 113/9

(1)

Vidējās masas vērtība, ko izmanto, lai aprēķinātu īpatnējās CO2 emisijas katram jaunam vieglajam kravas automobilim, ik pēc trim gadiem ir jākoriģē, lai ņemtu vērā izmaiņas to jauno automobiļu vidējā masā, kuri ir reģistrēti Savienībā.

(2)

Kā izriet no to jauno vieglo kravas automobiļu pašmasas monitoringa datiem, kas reģistrēti 2013., 2014. un 2015. kalendārajā gadā, vidējā masa ir palielinājusies, un tāpēc Regulas (ES) Nr. 510/2011 I pielikuma 1. punkta b) apakšpunktā minētā M0 vērtība būtu jākoriģē.

(3)

Jaunā vērtība būtu jānosaka, ņemot vērā tikai tās vērtības, ko attiecīgie transportlīdzekļu ražotāji ir varējuši verificēt, bet neieskaitot aprēķinos vērtības, kas acīmredzami bija kļūdainas, t. i., vērtības virs zem 500 kg, kā arī vērtības, kas attiecas uz transportlīdzekļiem, kuri neietilpa Regulas (ES) Nr. 510/2011 darbības jomā, tostarp transportlīdzekļiem ar standartmasu virs 2 840 kg. Turklāt jaunā vērtība ir noteikta, pamatojoties uz vidējo svērto rādītāju, kas noteikts, ņemot vērā reģistrēto jauno automobiļu skaitu katrā no atsauces gadiem.

(4)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, M0 vērtība, kas jāpiemēro no 2018. gada, būtu jāpalielina par 60,4 kg, t. i., no 1 706,0 uz 1 766,4,

29.4.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 113/11

(1)

Ņemot vērā Kazahstānas pievienošanos Pasaules Tirdzniecības organizācijai, ir jāveic pasākumi, lai Kazahstānu svītrotu no Regulas (ES) 2015/755 darbības jomas.

(2)

Tādēļ Regula (ES) 2015/755 būtu attiecīgi jāgroza,

29.4.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 113/12

(1)

Amerikas Savienotās Valstis nav pielāgojušas Aktu par ilgstošu dempinga un pretsubsīdijas kompensāciju (CDSOA) savām saistībām, kuras izriet no Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) nolīgumiem, tāpēc ar Regulu (EK) Nr. 673/2005 ir noteikts 15 % papildu ad valorem muitas nodoklis, ko no 2005. gada 1. maija piemēro dažu tādu preču importam, kuru izcelsme ir Amerikas Savienotajās Valstīs. Saskaņā ar PTO atļauju pārtraukt koncesiju piemērošanu Amerikas Savienotajām Valstīm Komisijai katru gadu jāpielāgo šis pārtraukšanas apjoms tādam zuduma vai samazinājuma apjomam, kādu attiecīgajā periodā CDSOA ir radījis Eiropas Savienībai.

(2)

CDSOA maksājumi par pēdējo gadu, par kuru ir pieejami dati, saistīti ar tādu antidempinga un pretsubsīdiju maksājumu sadali, kas iekasēti 2016. budžeta gadā (no 2015. gada 1. oktobra līdz 2016. gada 30. septembrim), kā arī ar tādu antidempinga un pretsubsīdiju maksājumu papildu sadali, kas iekasēti 2011., 2012., 2013., 2014. un 2015. budžeta gadā. Pamatojoties uz Amerikas Savienoto Valstu Muitas un robežaizsardzības iestādes publicētajiem datiem, Savienībai radītais zuduma vai samazinājuma apjoms ir aprēķināts USD 8 165 179 apmērā.

(3)

Zuduma vai samazinājuma apjoms ir palielinājies, un attiecīgi palielinājies arī pārtraukšanas apjoms. Tomēr pārtraukšanas apjomu nevar pielāgot zuduma vai samazinājuma apjomam, preces iekļaujot Regulas (EK) Nr. 673/2005 I pielikuma sarakstā vai svītrojot no tā. Tādējādi saskaņā ar minētās regulas 3. panta 1. punkta e) apakšpunktu Komisijai būtu jāsaglabā negrozīts preču saraksts I pielikumā un būtu jāgroza papildu nodokļa likme, lai pārtraukšanas apjomu pielāgotu zuduma vai samazinājuma apjomam. Tādēļ četras I pielikumā uzskaitītās preces būtu jāsaglabā sarakstā un būtu jāgroza papildu importa nodokļa likme, nosakot to 4,3 % apmērā.

(4)

Šā 4,3 % papildu ad valorem importa nodokļa ietekme uz I pielikumā uzskaitīto četru preču importu no Amerikas Savienotajām Valstīm viena gada laikā atbilst tirdzniecības vērtībai, kas nepārsniedz USD 8 165 179.

(5)

Lai izvairītos no kavējumiem grozītās papildu importa nodokļa likmes piemērošanā, šai regulai būtu jāstājas spēkā tās publicēšanas dienā.

(6)

Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 673/2005,

29.4.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 113/15

(1)

Ar Komisijas Deleģētajām regulām (ES) 2015/2205 (2), (ES) 2016/592 (3) un (ES) 2016/1178 (4) darījumu partneri ir iedalīti četrās kategorijās, kas tiek izmantotas tam, lai noteiktu datumus, kuros stājas spēkā to attiecīgais tīrvērtes pienākums. Darījumu partneri ir iedalīti vairākās kategorijās pēc to tiesībspējas un darbībspējas un pēc to tirdzniecības darbības saistībā ar ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem.

(2)

Lai laikus nodrošinātu tīrvērtes pienākuma pareizu piemērošanu, attiecībā uz šīm dažādajām darījumu partneru kategorijām tika piemēroti vairāki secīgi pakāpeniskas ieviešanas laikposmi.

(3)

Jautājumā par dienu, kurā tīrvērtes pienākums stājas spēkā attiecībā uz darījumu partneriem, kuri iekļauti 3. kategorijā, tiek ņemts vērā tas, ka šo darījumu partneru lielākā daļa piekļuvi kādam centrālajam darījumu partnerim (CDP) var iegūt, vienīgi kļūstot par kāda tīrvērtes dalībnieka klientu jeb netiešu klientu.

(4)

Darījumu partneri, kuru darbība saistībā ar ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem notiek vismazākajā apmērā, ir iekļauti 3. kategorijā. Nesen iegūtie pierādījumi liecina, ka darījumu partneri, kas iekļauti šajā kategorijā, saskaras ar ievērojamām grūtībām veikt šo atvasināto darījumu līgumu tīrvērtei nepieciešamos priekšdarbus. Tā iemesls ir sarežģījumi, kas ietekmē abus veidus, kā notiek piekļuve tīrvērtes mehānismiem, proti, klientu veiktu tīrvērti un netiešo klientu veiktu tīrvērti.

(5)

Pirmkārt, attiecībā uz klientu veiktas tīrvērtes mehānismiem šķiet, ka izmaksu dēļ tīrvērtes dalībniekiem nav lielu stimulu paplašināt savu piedāvājumu klientu veiktas tīrvērtes jomā. Tas vēl jo vairāk attiecas uz darījumu partneriem, kuri darījumus ar ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem veic tikai ierobežotā apjomā. Turklāt normatīvais regulējums par klientu veiktai tīrvērtes darbībai piemērojamām kapitāla prasībām tiek mainīts, un tas izraisa nenoteiktību, kas tīrvērtes dalībniekiem apgrūtina piedāvājuma dažādošanu klientu veiktas tīrvērtes jomā.

(6)

Otrkārt, attiecībā uz netiešas tīrvērtes mehānismiem var konstatēt, ka piedāvājuma trūkuma dēļ darījumu partneri pašlaik nespēj piekļūt CDP, kļūstot par kāda tīrvērtes dalībnieka netiešu klientu.

(7)

Ņemot vērā šīs grūtības un nolūkā šiem darījumu partneriem dot papildu laiku, lai tie varētu pienācīgi sagatavoties tīrvērtes mehānismu izmantošanai, ir lietderīgi atlikt termiņu, kurā tīrvērtes pienākums stājas spēkā attiecībā uz 3. kategorijā iekļautajiem darījumu partneriem. Tomēr ir ņemti vērā arī stimuli centralizēt risku pārvaldību grupas ietvaros attiecībā uz grupas iekšējiem darījumiem, un šo termiņu atlikšana neietekmē minētos stimulus attiecībā uz konkrētiem ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentu darījumiem starp darījumu partneriem, kuri ietilpst vienā un tajā pašā grupā.

(8)

Ņemot vērā pozitīvās sekas, kādas ir tādu tīrvērtes mehānismu izveidei, un lai izvairītos no centienu pārklāšanās, gatavojoties tīrvērtei dažādās aktīvu kategorijās, uz kurām attiecas tīrvērtes pienākums, būtu lietderīgi vienādot jaunos termiņus, kuros tīrvērtes pienākums stājas spēkā attiecībā uz 3. kategorijā iekļautajiem darījumu partneriem.

(9)

Tādēļ būtu jāgroza Deleģētās regulas (ES) 2015/2205, (ES) 2016/592 un (ES) 2016/1178.

(10)

Šī regula ir balstīta uz regulatīvo tehnisko standartu projektu, ko Komisijai iesniegusi Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (EVTI).

(11)

EVTI ir rīkojusi atklātu sabiedrisko apspriešanu par regulatīvo tehnisko standartu projektu, uz kuru balstīta šī regula, izvērtējusi potenciālās saistītās izmaksas un ieguvumus, lūgusi atzinumu no Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupas, kas izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1095/2010 (5) 37. pantu, un apspriedusies ar Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju,

29.4.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 113/18

(1)

Komisijas Regula (ES) Nr. 10/2011 (2) (“regula”) nosaka īpašus noteikumus attiecībā uz plastmasas materiāliem un izstrādājumiem, kas paredzēti saskarei ar pārtiku.

(2)

Kopš pēdējo grozījumu izdarīšanas regulā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (“Iestāde”) ir publicējusi turpmākus ziņojumus par konkrētām vielām, kuras var izmantot materiālos, kas ir saskarē ar pārtiku, kā arī par iepriekš atļauto vielu pieļaujamo izmantošanu. Turklāt tika konstatētas dažas redakcionālas kļūdas un neskaidrības. Lai nodrošinātu, ka regula atspoguļo Iestādes jaunākos secinājumus un lai novērstu jebkādas šaubas attiecībā uz tās pareizu piemērošanu, regula būtu jāgroza un jālabo.

(3)

Vairāku regulas I pielikuma 1. tabulā uzskaitīto vielu atļaujā ir norāde uz 1. piezīmi minētā pielikuma 3. tabulā. Tādēļ, kamēr nav pieejama analīzes metode, lai noteiktu īpatnējo migrāciju, atbilstība tiek pārbaudīta, pamatojoties uz atlieku satura attiecību pret saskarē ar pārtiku esošās virsmas laukumu (QMA). Atbilstošas migrācijas testēšanas metodes ir pieejamas un īpatnējās migrācijas robežas ir noteiktas, tādēļ iespēja pārbaudīt atbilstību pēc atlieku satura būtu jāsvītro no ierakstiem par vielām ar MSP vielas Nr. 142, 168, 202, 387, 462, 467, 481, 502, 662 un 779.

(4)

Iestāde pieņēma labvēlīgu zinātnisku atzinumu (3) par vielas dietil[[3,5-bis(1,1-dimetiletil)-4-hidroksifenil]metil]fosfonāta izmantošanu (CAS numurs 976-56-7 un MSP vielas Nr. 1007). Iestāde secināja, ka viela nerada bažas par kaitīgumu patērētājam, ja to izmanto ne vairāk kā 0,2 % m/m, pamatojoties uz galīgo polimēra svaru polimerizācijas procesā, lai ražotu poli(etilēntereftalātu) (PET), kas paredzēts saskarei ar visu veidu pārtiku jebkuros laika un temperatūras saskares apstākļos. Tāpēc šī viela būtu jāpievieno Savienības atļauto vielu sarakstam, nosakot ierobežojumu, ka to ir atļauts lietot tikai polimerizācijas procesā, lai ražotu PET, un ne vairāk kā 0,2 % m/m. Iestāde ir norādījusi, ka šo vielu izmanto polimerizācijas procesā un tā kļūst par galīgā polimēra polimēru struktūras daļu, tādēļ tā būtu jāiekļauj kā izejviela.

(5)

Iestāde pieņēma labvēlīgu zinātnisku atzinumu (4) par vielas (metakrilskābe, etilakrilāts, n-butilakrilāts, metilmetakrilāts un butadiēns) kopolimēra izmantošanu nanoformā (MSP vielas Nr. 1016). Iestāde secināja, ka viela nerada bažas par kaitīgumu patērētājam, ja to izmanto kā piedevu līdz 10 % m/m neplastificētā polivinilhlorīdā (PVC) vai līdz 15 % m/m neplastificētā PLA, lieto saskarē ar visu veidu pārtiku istabas temperatūrā vai par to zemākā temperatūrā, ilgtermiņa uzglabāšanai. Tādēļ šī piedeva būtu jāiekļauj Savienības atļauto vielu sarakstā, nosakot, ka jāievēro šīs specifikācijas.

(6)

Iestāde pieņēma labvēlīgu zinātnisku atzinumu (5) par piedevas montmorilonīta māla, kas modificēts ar dimetildialkil(C16-C18)amonija hlorīdu, izmantošanu (MSP vielas Nr. 1030). Iestāde secināja, ka maisījuma izmantošana nerada bažas par kaitīgumu, ja vielu izmanto ne vairāk kā 12 % m/m poliolefīnos, kas paredzēti sausai pārtikai, kurai Regulas (ES) Nr. 10/2011 III pielikumā ir norādīts pārtikas aizstājējs E, un ja to izmanto istabas temperatūrā vai par to zemākā temperatūrā un ja vielu 1-hlorheksadekāna un 1-hloroktadekāna, kas var būt sastopamas kā piemaisījumi vai sadalīšanās produkti, migrācija nepārsniedz 0,05 mg/kg pārtikas. Iestāde norādīja, ka daļiņas var veidot plāksnītes, kas attiecīgā izmērā var būt nanoformā, taču šo plāksnīšu migrācija nav paredzama, ja tās ir vērstas paralēli plēves virsmai un pilnībā iestrādātas polimērā. Tādēļ šī piedeva būtu jāiekļauj Savienības atļauto vielu sarakstā, nosakot, ka jāievēro šīs specifikācijas.

(7)

Iestāde pieņēma labvēlīgu zinātnisku atzinumu (6) par piedevas α-tokoferola acetāta (MPS vielas Nr. 1055, CAS Nr. 7695-91-2 un 58-95-7) lietošanu. Iestāde secināja, ka šīs vielas lietošana par antioksidantu poliolefīnos nerada bažas par kaitīgumu. Iestāde norādīja, ka viela hidrolizējas līdz α-tokoferolam un etiķskābei, kas abas ir atļautas pārtikas piedevas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1333/2008 par pārtikas piedevām (7). Tādējādi pastāv risks, ka ar Regulu (EK) Nr. 1333/2008 noteiktie ierobežojumi, ko piemēro šiem diviem hidrolīzes produktiem, varētu tikt pārsniegti. Tādēļ šī piedeva būtu jāiekļauj Savienības atļauto vielu sarakstā, nosakot ierobežojumu, ka to var izmantot tikai kā antioksidantu poliolefīnos, un pievienojot piezīmi, ka jāievēro Regulā (EK) Nr. 1333/2008 noteiktie ierobežojumi.

(8)

Iestāde pieņēma labvēlīgu zinātnisku atzinumu (8) par piedevas maltu saulespuķu sēklu apvalku izmantošanu (MSP vielas Nr. 1060). Iestāde secināja, ka šīs vielas lietošana nerada bažas par kaitīgumu, ja to lieto kā piedevu tādas plastmasas ražošanā, kas paredzēta saskarei ar sauso pārtiku, un ja to izmanto istabas temperatūrā vai par to zemākā temperatūrā. Sēklu apvalki jāiegūst no saulespuķu sēklām, kas derīgas lietošanai pārtikā, un plastmasu, kas satur šo piedevu, nedrīkst pakļaut pārstrādes temperatūrai, kas augstāka par 240 °C. Tāpēc šī piedeva būtu jāiekļauj Savienības atļauto vielu sarakstā, nosakot ierobežojumu, ka to var izmantot tikai saskarē ar pārtiku, kurai III pielikuma 2. tabulā ir norādīts pārtikas aizstājējs E, un ja to iegūst no saulespuķu sēklām, kas ir derīgas lietošanai pārtikā, un iegūto plastmasu, kas satur šo piedevu, nepakļauj pārstrādes temperatūrai, kas augstāka par 240 °C.

(9)

Iestāde pieņēma labvēlīgu zinātnisku atzinumu (9) par to, kā izmantot noteikto maisījumu (MSP vielas Nr. 1062), kas sastāv no 97 % tetraetilortosilikāta (TEOS) (CAS Nr. 78-10-4) un 3 % heksametildisilazāna (HMDS) (CAS Nr. 999-97-3). Iestāde secināja, ka šis maisījums nerada bažas par kaitīgumu, ja to lieto ne vairāk kā 0,12 % m/m kā izejvielu PET pārstrādē. Tādēļ maisījums kā izejviela būtu jāpievieno Savienības atļauto vielu sarakstam, nosakot ierobežojumu, ka to var izmantot tikai PET pārstrādē un nepārsniedzot 0,12 % m/m.

(10)

Iestāde pieņēma atzinumu par apdraudējumu sabiedrības veselībai saistībā ar niķeļa klātbūtni pārtikā un dzeramajā ūdenī (10). Atzinumā ir noteikta pieļaujamā dienas deva (TDI) 2,8 μg Ni/kg ķermeņa svara dienā un norādīts, ka vidējā pastāvīgā eksponētība niķelim ar uztura starpniecību pārsniedz TDI, jo īpaši jauniešiem. Tādējādi ir lietderīgi piemērot 10 % sadales koeficientu tradicionāli iegūtajai migrācijas robežai. Tādēļ ir lietderīgi piemērot migrācijas robežu 0,02 mg/kg pārtikas niķeļa migrācijai no saskarē ar pārtiku esošiem plastmasas materiāliem. Tādēļ šī migrācijas robeža būtu jāpievieno metālu migrācijas specifikācijām regulas II pielikumā.

(11)

Regulas III pielikuma 4. punktā ir norādītas pārtikas aizstājēju kombinācijas dažādiem pārtikas veidiem, kuras var izmantot kopējās migrācijas pārbaudei. 4. punkta teksts nav pietiekami skaidrs un tādēļ tas būtu jāprecizē.

(12)

Regulas IV pielikuma 8. punkta iii) apakšpunktā paredzēts, ka uzņēmēja izsniegtajā atbilstības deklarācijā var norādīt saskarē ar pārtiku esošā virsmas laukuma attiecību pret tilpumu, ko izmanto, lai noteiktu materiāla vai izstrādājuma atbilstību. Tomēr uzņēmējam, kurš saņem materiālu vai izstrādājumu, ne vienmēr ir skaidrs, vai šī ir augstākā attiecība, kas atbilst regulas 17. un 18. pantam. Citos gadījumos virsmas laukuma attiecībai pret tilpumu var nebūt nozīmes, lai saprastu, vai atbilstība ir panākta ar gala materiāla vai izstrādājuma proporcijām. Šādos gadījumos būtu vajadzīga līdzvērtīga informācija, piemēram, minimālais iepakojuma tilpums vāku un noslēdzošu izstrādājumu gadījumā. Tādēļ regulas IV pielikuma 8. punkta iii) apakšpunkts būtu jāprecizē, atsaucoties uz lielāko virsmas laukuma attiecību pret tilpumu, kuras atbilstība ir noteikta saskaņā ar 17. un 18. pantu vai līdzvērtīgu informāciju.

(13)

Tāpēc Regula (ES) Nr. 10/2011 būtu attiecīgi jāgroza.

(14)

Lai mazinātu administratīvo slogu un nodrošinātu uzņēmējiem pietiekamu laiku pielāgot savu praksi tā, lai nodrošinātu atbilstību šīs regulas prasībām, būtu jāparedz pārejas pasākumi.

(15)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

29.4.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 113/24

(1)

Komisijas Direktīva 2002/64/EK (2) cihalofopbutilu kā darbīgo vielu iekļāva Padomes Direktīvas 91/414/EEK (3) I pielikumā.

(2)

Darbīgās vielas, kas iekļautas Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā, ir uzskatāmas par apstiprinātām saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1107/2009 un ir iekļautas Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 (4) pielikuma A daļā.

(3)

Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikuma A daļā noteiktais darbīgās vielas cihalofopbutila apstiprinājums zaudē spēku 2017. gada 30. jūnijā.

(4)

Komisijas Regulas (ES) Nr. 1141/2010 (5) 4. pantā norādītajā laikposmā saskaņā ar minētā panta noteikumiem tika iesniegts pieteikums cihalofopbutilu no jauna iekļaut Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā.

(5)

Pieteikuma iesniedzējs iesniedza Regulas (ES) Nr. 1141/2010 9. pantā prasīto papildu dokumentāciju. Ziņotāja dalībvalsts konstatēja, ka pieteikums ir pilnīgs.

(6)

Ziņotāja dalībvalsts, apspriežoties ar otro ziņotāju dalībvalsti, sagatavoja apstiprinājuma atjaunošanas novērtējuma ziņojumu, ko 2013. gada 18. oktobrī iesniedza Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei (turpmāk “Iestāde”) un Komisijai.

(7)

Iestāde atjaunošanas novērtējuma ziņojumu nosūtīja pieteikuma iesniedzējam un dalībvalstīm piezīmju sniegšanai un saņemtās piezīmes nosūtīja Komisijai. Iestāde arī nodeva atklātībai papildu kopsavilkuma dokumentāciju.

(8)

2014. gada 9. decembrī Iestāde nosūtīja Komisijai slēdzienu (6) par to, vai ir gaidāms, ka cihalofopbutils atbildīs Regulas (EK) Nr. 1107/2009 4. pantā noteiktajiem apstiprināšanas kritērijiem. Komisija 2015. gada 28. maijā iesniedza Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgajai komitejai ziņojuma projektu par cihalofopbutilu.

(9)

Par vismaz viena augu aizsardzības līdzekļa, kurā ir šī darbīgā viela, vienu vai vairākiem raksturīgiem lietojumiem ir konstatēts, ka ir izpildīti Regulas (EK) Nr. 1107/2009 4. pantā noteiktie apstiprināšanas kritēriji. Tāpēc tiek uzskatīts, ka minētie apstiprināšanas kritēriji ir ievēroti.

(10)

Tādēļ cihalofopbutila apstiprinājumu pienākas atjaunot.

(11)

Cihalofopbutila apstiprinājuma atjaunošanas riska novērtējums ir balstīts uz skaitā ierobežotiem raksturīgajiem lietojumiem, kas tomēr neierobežo to, kādiem lietojumiem cihalofopbutilu saturoši augu aizsardzības līdzekļi var tikt atļauti. Tādēļ nav lietderīgi paturēt spēkā ierobežojumu, kas ļauj minēto vielu lietot tikai par herbicīdu.

(12)

Ievērojot Regulas (EK) Nr. 1107/2009 14. panta 1. punktu saistībā ar tās 6. pantu un ņemot vērā jaunākās zinātnes un tehnikas atziņas, tomēr ir nepieciešams iekļaut zināmus nosacījumus.

(13)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 20. panta 3. punktu saistībā ar tās 13. panta 4. punktu ir attiecīgi jāgroza Īstenošanas Regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikums.

(14)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

29.4.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 113/28

(1)

Ar Lēmumu (ES) 2016/2369 (2) (“lēmums”) Padome pilnvaroja Savienības vārdā parakstīt Pievienošanās protokolu (“protokols”) Tirdzniecības nolīgumam starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kolumbiju un Peru, no otras puses (“nolīgums”), lai ņemtu vērā Ekvadoras pievienošanos nolīgumam, un paredzēja protokola provizorisku piemērošanu no 2017.gada 1.janvāra (3).

(2)

Nolīgumā noteikts, ka muitas nodokļus par Ekvadoras izcelsmes preču importu Savienībā samazina vai atceļ saskaņā ar tarifu atcelšanas grafiku, kas ietverts nolīguma I pielikumā. I pielikumā paredzēts, ka konkrētām Ekvadoras izcelsmes precēm tarifu kvotu ietvaros tiek samazināti vai atcelti muitas nodokļi.

(3)

Nolīguma I pielikuma 1. papildinājuma B iedaļas 3. apakšiedaļā noteiktās tarifu kvotas būtu jāpārvalda Komisijai, vadoties pēc muitas deklarāciju laišanai brīvā apgrozībā pieņemšanas datumu hronoloģiskās secības saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2015/2447 (4).

(4)

Lai nodrošinātu protokolā paredzētās kvotu sistēmas raitu piemērošanu un pārvaldību, šai regulai būtu jābūt piemērojamai no tās pašas dienas, kad tiek provizoriski piemērots protokols.

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Muitas kodeksa komitejas atzinumu,

29.4.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 113/35

(1)

Ar Komisijas Direktīvu 2003/119/EK (2) mezosulfuronu kā darbīgo vielu iekļāva Padomes Direktīvas 91/414/EEK (3) I pielikumā.

(2)

Darbīgās vielas, kas iekļautas Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā, ir uzskatāmas par apstiprinātām saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1107/2009 un ir iekļautas Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 (4) pielikuma A daļā.

(3)

Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikuma A daļā noteiktais darbīgās vielas mezosulfurona apstiprinājums zaudē spēku 2018. gada 31. janvārī.

(4)

Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 844/2012 (5) 1. panta norādītajā laikposmā saskaņā ar minētā panta noteikumiem tika iesniegts pieteikums par mezosulfurona apstiprinājuma atjaunošanu.

(5)

Pieteikuma iesniedzējs iesniedza Īstenošanas regulas (ES) Nr. 844/2012 6. pantā prasīto papildu dokumentāciju. Ziņotāja dalībvalsts konstatēja, ka pieteikums ir pilnīgs.

(6)

Ziņotāja dalībvalsts, apspriežoties ar otro ziņotāju dalībvalsti, sagatavoja apstiprinājuma atjaunošanas novērtējuma ziņojumu, ko 2015. gada 5. oktobrī iesniedza Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei (turpmāk “Iestāde”) un Komisijai.

(7)

Iestāde atkārtotas iekļaušanas novērtējuma ziņojumu nosūtīja pieteikuma iesniedzējam un dalībvalstīm piezīmju sniegšanai un saņemtās piezīmes nosūtīja Komisijai. Turklāt Iestāde papildu kopsavilkuma dokumentāciju darīja publiski pieejamu.

(8)

Iestāde 2016. gada 22. septembrī paziņoja Komisijai savu secinājumu (6) par to, vai ir sagaidāms, ka mezosulfurons (aplūkotais variants – mezosulfuronmetils) atbildīs apstiprināšanas kritērijiem, kas noteikti Regulas (EK) Nr. 1107/2009 4. pantā. Komisija 2016. gada 6. decembrī iesniedza Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgajai komitejai ziņojuma projektu par mezosulfuronmetila apstiprinājuma atjaunošanu.

(9)

Attiecībā uz vismaz viena tāda augu aizsardzības līdzekļa, kurā ir šī darbīgā viela, vienu vai vairākiem raksturīgiem lietojumiem ir konstatēts, ka ir izpildīti Regulas (EK) Nr. 1107/2009 4. pantā noteiktie apstiprināšanas kritēriji.

(10)

Tādēļ ir lietderīgi atjaunot mezosulfurona apstiprinājumu.

(11)

Mezosulfurona apstiprinājuma atjaunošanas riska novērtējums ir balstīts uz skaitā ierobežotiem raksturīgajiem lietojumiem, kas tomēr neierobežo to, kādiem lietojumiem mezosulfuronu saturoši augu aizsardzības līdzekļi var tikt atļauti. Tāpēc nav lietderīgi paturēt spēkā ierobežojumu, kas ļauj minēto vielu lietot tikai par herbicīdu.

(12)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 14. panta 1. punktu saistībā ar tās 6. pantu un ņemot vērā jaunākās zinātnes un tehnikas atziņas, tomēr ir jāparedz daži nosacījumi un ierobežojumi. Īpaši lietderīgi būtu pieprasīt papildu apstiprinošu informāciju.

(13)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 20. panta 3. punktu saistībā ar tās 13. panta 4. punktu būtu attiecīgi jāgroza Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikums.

(14)

Ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2016/2016 (7) mezosulfurona apstiprinājuma termiņš tika pagarināts līdz 2018. gada 31. janvārim, lai atjaunošanas procedūru varētu pabeigt pirms vielas apstiprinājuma termiņa beigām. Ņemot vērā to, ka lēmums par atjaunošanu ir pieņemts pirms pagarinātā apstiprinājuma termiņa beigām, šī regula būtu jāpiemēro no 2017. gada 1. jūlija.

(15)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

29.4.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 113/40

(1)

Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)

Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

29.4.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 113/42

(1)

Ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1273/2011 (2) ir atvērtas konkrētas tarifa kvotas rīsu un šķelto rīsu importam, kā arī paredzēta šo kvotu pārvaldība; kvotas ir sagrupētas pēc produkta izcelsmes valsts un iedalītas apakšperiodos saskaņā ar minētās īstenošanas regulas I pielikumu.

(2)

Kvotai, kas paredzēta Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1273/2011 1. panta 1. punkta a) apakšpunktā, otrais kvotas apakšperiods ir aprīļa mēnesis.

(3)

No paziņojumiem, kas nosūtīti saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1273/2011 8. panta a) punktu, izriet, ka daudzumi, kuri norādīti pieteikumos, kas atbilstīgi minētās īstenošanas regulas 4. panta 1. punktam iesniegti 2017. gada aprīļa pirmajās 10 darbdienās par kvotu ar kārtas numuru 09.4130, pārsniedz pieejamo daudzumu. Tāpēc būtu jānosaka, par kādu apjomu importa licences var izdot, nosakot piešķīruma koeficientu, kas piemērojams pieprasītajiem attiecīgās kvotas daudzumiem un ir aprēķināts saskaņā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 1301/2006 (3) 7. panta 2. punktu.

(4)

Turklāt no minētajiem paziņojumiem izriet, ka daudzumi, kas norādīti pieteikumos, kuri atbilstīgi Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1273/2011 4. panta 1. punktam iesniegti 2017. gada aprīļa pirmajās 10 darbdienās un attiecas uz kvotām ar kārtas numuriem 09.4127, 09.4128 un 09.4129, ir mazāki par pieejamo daudzumu.

(5)

Turklāt atbilstīgi Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1273/2011 5. panta pirmajai daļai būtu jānosaka nākamajā apakšperiodā pieejamais kopējais daudzums kvotām, kuru kārtas numuri ir 09.4127, 09.4128, 09.4129 un 09.4130.

(6)

Lai efektīvāk pārvaldītu importa licenču izdošanu, šai regulai būtu jāstājas spēkā tūlīt pēc tās publicēšanas,

29.4.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 113/45

(1)

2004. gada 14. oktobrī ar Padomes Lēmumu 2006/507/EK (1) Eiropas Kopienas vārdā tika apstiprināta Stokholmas Konvencija par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem (“konvencija”).

(2)

Savienība ir iestrādājusi konvencijā paredzētos pienākumus Eiropas Savienības tiesību aktos, izmantojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 850/2004 (2).

(3)

Savienība stingri uzsver nepieciešamību pakāpeniski papildināt konvencijas A, B un/vai C pielikumu, tajos iekļaujot jaunas vielas, kas atbilst noturīgu organisku piesārņotāju (NOP) kritērijiem, ņemot vērā piesardzības principu, lai sasniegtu konvencijas mērķi un izpildītu Pasaules samitā par ilgtspējīgu attīstību, kas notika 2002. gadā Johannesburgā, valstu valdību panākto apņemšanos līdz 2020. gadam samazināt ķimikāliju kaitīgo ietekmi.

(4)

Saskaņā ar konvencijas 22. pantu Pušu konferencē var pieņemt lēmumus par to, lai grozītu konvencijas A, B un/vai C pielikumu. Minētie lēmumi stājas spēkā vienu gadu pēc tam, kad par grozījumu ir paziņojis depozitārijs, izņemot attiecībā uz tām konvencijas pusēm (“puses”), kuras izvēlējušās nepiedalīties.

(5)

Pēc pieteikuma saņemšanas no Norvēģijas 2013. gadā par komerciālā dekabromdifenilētera (c-decaBDE) iekļaušanu saskaņā ar konvenciju izveidotā Noturīgo organisko piesārņotāju izvērtēšanas komiteja (“NOP IK”) ir pabeigusi c-decaBDE izvērtēšanu. NOP IK ir konstatējusi, ka c-decaBDE atbilst konvencijas kritērijiem tā iekļaušanai konvencijas A pielikumā. Astotajā Pušu konferencē ir plānots pieņemt lēmumu par c-decaBDE iekļaušanu konvencijas A pielikumā.

(6)

Saskaņā ar Komisijas Regulu (ES) 2017/227 (3), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1907/2006 (4) (REACH) XVII pielikumā pievieno 67. ierakstu (“67. ieraksts”), ir ierobežota dekabromdifenilētera ražošana, laišana tirgū un tā kā vielas lietošana, tā lietošana kā citu vielu sastāvdaļa, tā lietošana maisījumos un ražojumos. Saskaņā ar 67. ierakstu dekabromdifenilētera ražošana, laišana tirgū vai izmantošana ir atļauta tikai uz ierobežotu laiku un attiecībā uz jauniem gaisa kuģiem un gaisa kuģu, mehānisko transportlīdzekļu, lauksaimniecības un mežsaimniecības transportlīdzekļu un konkrētu mašīnu rezerves daļām.

(7)

Pēc pieteikuma saņemšanas no Savienības 2006. gadā par īsās ķēdes hlorparafīnu (SCCP) iekļaušanu NOP IK ir konstatējusi, ka SCCP atbilst konvencijas kritērijiem to iekļaušanai konvencijas A pielikumā. Astotajā Pušu konferencē ir plānots pieņemt lēmumu par SCCP iekļaušanu konvencijas A pielikumā.

(8)

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 850/2004, kurā grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (ES) 2015/2030 (5), SCCP ražošana, laišana tirgū un izmantošana Savienībā ir aizliegta, lai gan pastāv daži izņēmumi. Minētajā grozītajā regulā ir noteiktas arī robežvērtības SCCP klātbūtnei citos hlorparafīnu maisījumos, kas rodas ražošanas procesā. Tā kā SCCP pārnese vidē var notikt lielos attālumos, Savienības iedzīvotājiem būtu lielāks ieguvums no šīs vielas lietošanas pakāpeniskas izbeigšanas visā pasaulē nekā no tās aizliegšanas tikai Savienībā saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 850/2004.

(9)

Pēc pieteikuma saņemšanas no Savienības 2011. gadā par heksahlorbutadiēna (HCBD) iekļaušanu NOP IK ir konstatējusi, ka HCBD atbilst konvencijas kritērijiem tā iekļaušanai konvencijas A un C pielikumā. Septītajā Pušu konferencē tika nolemts HCBD iekļaut konvencijas A pielikumā. Tomēr Pušu konference pieņēma lēmumu SC-7/11, kurā NOP IK prasīts HCBD iekļaušanu konvencijas C pielikumā izvērtēt sīkāk, pamatojoties uz pieejamo jauno informāciju, un sagatavot ieteikumu Pušu konferencei par HCBD iekļaušanu C pielikumā, ko izskatīs astotajā konferencē.

(10)

HCBD ražošana, laišana tirgū un izmantošana Savienībā ir aizliegta saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 850/2004, kurā grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 519/2012 (6), tomēr dažās rūpnieciskajās darbībās HCBD joprojām var rasties netīši. Uz šādām darbībām attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/75/ES (7), un tām jāpiemēro noteikti emisiju pārvaldības pasākumi. Tā kā HCBD pārnese vidē var notikt lielos attālumos, ES iedzīvotājiem būtu lielāks ieguvums no globāliem pasākumiem, ar ko apkaro šīs vielas netīšu emisiju, nekā no Regulā (EK) Nr. 850/2004 noteiktopasākumu piemērošanas tikai Savienībā.

(11)

Perfluoroktānsulfoskābe (PFOS) un tās atvasinājumi ir iekļauti konvencijas B pielikumā, gan norādot vairākus “pieļaujamos izmantošanas mērķus”. Pušu konferencei lūgs izvērtēt, vai šie pieļaujamie izmantošanas mērķi vēl aizvien būtu jāsaglabā. Ar Regulu (EK) Nr. 850/2004 PFOS ražošana, laišana tirgū un izmantošana ir aizliegta, tomēr uz dažiem Savienībā vēl aizvien nepieciešamiem lietojumiem ir attiecināts izņēmums. Tādēļ Savienībai vajadzētu atbalstīt PFOS un tās atvasinājumu to “pieļaujamo izmantošanas mērķu” svītrošanu, kuri pusēm vairs nav nepieciešami, izņemot šādus lietojumus: gaismizturīgi un gaismu neatstarojoši pusvadītāju pārklājumi; kodinātājs, ko izmanto pusvadītāju savienojumiem un keramiskajiem filtriem un cietajai metalizācijai tikai noslēgtās sistēmās,

—

komerciālā dekabromdifenilēterī (c-decaBDE) klātesoša dekabromdifenilētera (BDE-209) iekļaušanu konvencijas A pielikumā, paredzot “specifiskus izņēmumus” attiecībā uz decaBDE ražošanu un izmantošanu rezerves daļām automobiļu rūpniecībā. Savienība atbalsta iekļaušanu minētajā pielikumā ar papildu “specifiskiem izņēmumiem” attiecībā uz gaisa kuģiem un gaisa kuģu rezerves daļām saskaņā ar Regulu (ES) 2017/227, kā arī attiecībā uz lauksaimniecības un mežsaimniecības transportlīdzekļu un konkrētu mašīnu rezerves daļām, ja pārējās puses vai tieši skartās ieinteresētās personas var pierādīt, ka tām tas ir vajadzīgs,

—

īsās ķēdes hlorparafīnu (SCCP) iekļaušanu konvencijas A pielikumā,

—

heksahlorbutadiēna (HCBD) iekļaušanu konvencijas C pielikumā,

—

šādu pieļaujamo izmantošanas mērķu svītrošanu konvencijas B pielikuma ierakstā par perfluoroktānsulfoskābi (PFOS) un tās atvasinājumiem: fotoapstrāde, aviācijā izmantojami hidrauliskie šķidrumi, dažas medicīniskas ierīces (piemēram, etilēna tetrafluoretilēna (ETFE) kopolimēra slāņi un rentgenpozitīva ETFE ieguve, in vitro diagnostikas medicīniskās ierīces un CCD matricas filtri), ugunsdzēsības putas, atraktanti Atta spp. un Acromyrmex spp. lapgraužu skudru apkarošanai.

29.4.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 113/48

(1)

Direktīvā (ES) 2016/681 Komisijai ir noteikta prasība sastādīt kopīgo protokolu un saderīgo datu formātu sarakstu, kuri gaisa pārvadātājiem jāizmanto, nosūtot dalībvalstīm pasažieru datu reģistra (PDR) datus. Gaisa pārvadātājiem no minētā saraksta jāizraugās un jāidentificē dalībvalstīm kopīgie protokoli un datu formāti, kurus tie plāno izmantot.

(2)

Izvēles iespēju sarakstā būtu jāņem vērā nozares pašreizējā situācija, lai varētu ātri īstenot Direktīvu (ES) 2016/681 un samazinātu nelabvēlīgu ekonomisko ietekmi uz gaisa pārvadātājiem. Sniegtajām izvēles iespējām vienlaikus būtu jānodrošina PDR datu sūtījumu drošība un uzticamība.

(3)

Nelieli gaisa pārvadātāji, kuri neveic lidojumus saskaņā ar konkrētu un sabiedrībai pieejamu grafiku un kuriem nav nepieciešamās tehniskās infrastruktūras, kas tiem ļautu izmantot pielikumā minētos datu formātus un pārsūtīšanas protokolus, būtu jāatbrīvo no pienākuma izmantot šos formātus un protokolus. Dalībvalstīm būtu divpusēji jāvienojas ar šiem gaisa pārvadātājiem par izmantojamajiem elektroniskajiem līdzekļiem, lai nodrošinātu atbilstīgu drošības līmeni gadījumos, kad šie gaisa pārvadātāji nosūta PDR datus.

(4)

Saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/681 17. apsvērumu Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas (ICAO) pamatnostādnes par PDR būtu jāņem vērā, pieņemot saderīgus datu formātus, lai gaisa pārvadātāji uz dalībvalstīm nosūtītu PDR datus.

(5)

PNRGOV datu formāts ir atzīts par starptautisku standartu PDR datu nosūtīšanai, un Starptautiskās Gaisa transporta asociācijas (IATA), ICAO un Pasaules Muitas organizācijas (PMO) paspārnē to ir kopīgi izstrādājušas valdības, gaisa pārvadātāji un pakalpojumu sniedzēji. PNRGOV datu formātam būtu jāatbilst šādiem pasažieru un lidostu datu apmaiņas standartiem (PADIS): EDIFACT un XML īstenošanas norādījumi attiecībā uz PMRGOV ziņojumiem; šos norādījumus ir apstiprinājusi un publicējusi PMO/IATA/ICAO API PDR kontaktkomiteja.

(6)

UN/EDIFACT PAXLST ir datu formāts, kas paredzēts iepriekšējas pasažieru informācijas (API) datu nosūtīšanai. Saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/681 8. panta 2. punktu šis formāts būtu jāizmanto, lai nosūtītu API datus, kurus gaisa pārvadātāji vāc savā parastajā darbības gaitā, bet neglabā ar tādiem pašiem tehniskajiem līdzekļiem kā citus PDR datus.

(7)

Lai nosūtītu pasažieru datus valstu iestādēm, vairākums gaisa pārvadātāju pašlaik izmanto divus pārsūtīšanas protokolus – IBM MQ un IATA Type B.

(8)

IBM MQ, kas ir uzņēmuma IBM Corporation patentēts produkts, nodrošina ziņojumu nosūtīšanu drošā un uzticamā veidā, kā rezultātā tiek saglabāta ziņojumu integritāte un līdz minimumam samazināts informācijas zuduma risks, un tas izmanto ziņojumu sarindošanu, lai atvieglotu informācijas apmaiņu starp lietotnēm, sistēmām, pakalpojumiem un datnēm.

(9)

B tipa ziņojumapmaiņa (Type B messaging) ir nosaukums, ko IATA ir piešķīrusi ziņojumapmaiņai gaisa transporta un ceļojumu organizēšanas nozarēs un starp tām. Gaisa transporta nozarē tā tiek uzskatīta par īpaši uzticamu un drošu un tāpēc atbalsta darījumdarbībai kritiski svarīgās lietotnes.

(10)

Termiņā, kas ir īsāks nekā 4–5 gadi, ne visi gaisa pārvadātāji spēj pieņemt un īstenot citus pārsūtīšanas protokolus, kuri nav pašlaik izmantotie protokoli.

(11)

Saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/681 16. panta 2. punktu gaisa pārvadātājiem vienu gadu pēc šā īstenošanas lēmuma pieņemšanas būtu jāspēj izmantot vismaz vienu no šajā īstenošanas lēmumā noteiktajiem datu formātiem un pārsūtīšanas protokoliem.

(12)

Īstenošanas lēmumā attiecīgi būtu jāņem vērā nozares pašreizējā situācija un jāparedz iespēja, saskaņā ar kuru gaisa pārvadātāji var turpināt izmantot – arī Direktīvas (ES) 2016/681 vajadzībām – tos pašus datu formātus un pārsūtīšanas protokolus, kas pašlaik ir standarts šajā nozarē.

(13)

No otras puses, pēc iespējas lielākā mērā būtu jāmudina izmantot atvērtā standarta datu formātus un pārsūtīšanas protokolus, tostarp izmantot Eiropas standartus.

(14)

Komisija pašlaik veicina AS4 protokola izmantošanu, jo īpaši saistībā ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu (EISI). Tāpēc šis protokols būtu jāiekļauj sarakstā kā alternatīva IBM MQ un IATA Type B protokoliem.

(15)

Nozare un dalībvalstis būtu jāmudina, lai tās kopā ar starptautiskajiem partneriem, ICAO un PMO veiktu vajadzīgos pasākumus nolūkā iekļaut starptautiski atzītu atsauces protokolu klāstā piemērotus atvērtā standarta protokolus, kurus gaisa pārvadātāji izmantotu PDR datu nosūtīšanai dalībvalstu pasažieru informācijas nodaļām.

(16)

Tāpēc šis īstenošanas lēmums būtu jāpārskata četru gadu laikā pēc tā pieņemšanas dienas, lai apsvērtu iespēju aizstāt patentētus produktus ar atvērtā standarta pārsūtīšanas protokoliem. Būtu jāapsver arī iespēja no jauna pārskatīt PNRGOV un EDIFACT PAXLST datu formātu esošās EDIFACT un XML versijas, kā arī būtu jāapsver iespēja izstrādāt XML standartus API ziņojumapmaiņai.

(17)

Dalībvalstis var arī apsvērt iespēju sniegt gaisa pārvadātājiem apstiprinājumu par PDR datu sūtījuma saņemšanu (izmantojot ACKRES ziņojumu). Šādam lēmumam būtu jābalstās uz divpusēju vienošanos starp gaisa pārvadātāju un dalībvalsti, kā ieteikusi IATA.

(18)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi atbilst Direktīvas (ES) 2016/681 17. panta 1. punktā minētās komitejas atzinumam,

29.4.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 113/52

(1)

Gada uzraudzības maksu, ko iekasē saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1163/2014 (ECB/2014/41) 9. panta 2. punktu, kopējā summa sedz izdevumus, kas Eiropas Centrālajai bankai (ECB) radušies saistībā ar uzraudzības uzdevumu veikšanu attiecīgajā uzraudzības maksas periodā, bet tā šos izdevumus nepārsniedz. Šos izdevumus galvenokārt veido izmaksas, kas tieši saistītas ar ECB uzraudzības uzdevumiem, piem., nozīmīgu iestāžu tiešu uzraudzību, mazāk nozīmīgu iestāžu uzraudzības pārraudzību, kā arī horizontālo uzdevumu veikšanu un specializēto pakalpojumu sniegšanu. Tie ietver arī izmaksas, kas netieši saistītas ar ECB uzraudzības uzdevumiem, piem., ECB struktūrvienību sniegtiem atbalsta pakalpojumiem, t. sk. telpu nodrošinājuma, cilvēkresursu pārvaldības, administratīvajiem, budžeta un kontroles, grāmatvedības, juridiskajiem, komunikāciju un tulkošanas pakalpojumiem, iekšējo auditu un statistikas un informācijas tehnoloģiju pakalpojumiem.

(2)

Lai aprēķinātu gada uzraudzības maksu, kuru maksā par nozīmīgām uzraudzītajām iestādēm un nozīmīgām uzraudzītajām grupām, mazāk nozīmīgām uzraudzītajām iestādēm un mazāk nozīmīgām uzraudzītajām grupām, kopējās izmaksas sadala, pamatojoties uz izdevumiem, kas radušies attiecīgajām funkcijām, kuras veic nozīmīgu uzraudzīto iestāžu un nozīmīgu uzraudzīto grupu tiešu uzraudzību, un funkcijām, kuras veic mazāk nozīmīgu uzraudzīto iestāžu un mazāk nozīmīgu uzraudzīto grupu netiešu uzraudzību.

(3)

2017. gada uzraudzības maksu kopējo summu aprēķina kā šādu skaitļu summu: a) aplēstās 2017. gada izmaksas par uzraudzības uzdevumiem, pamatojoties uz apstiprināto ECB 2017. gada budžetu, ņemot vērā jebkādas izmaiņas aplēstajās un paredzētajās ECB gada izmaksās, kas ir zināmas šā lēmuma pieņemšanas laikā, un b) 2016. gada pārpalikums vai deficīts.

(4)

Pārpalikumu vai deficītu nosaka, atņemot 2016. gada uzraudzības uzdevumu veikšanas faktiskās izmaksas, kas atspoguļotas ECB 2016. gada finanšu pārskatos (3), no aplēstajām ECB izmaksām, kas iekasētas par 2016. gadu un ir noteiktas Eiropas Centrālās bankas Lēmuma (ES) 2016/661 (ECB/2016/7) (4) pielikumā.

(5)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1163/2014 (ECB/2014/41) 5. panta 3. punktu iepriekšējo uzraudzības maksas periodu uzraudzības maksu summas, kas nebija iekasējamas, saskaņā ar 14. pantu saņemtos procentu maksājumus un summas, kas saņemtas vai atlīdzinātas saskaņā ar minētās regulas 7. panta 3. punktu, ja tādas ir, jāņem vērā, aplēšot 2017. gada uzraudzības uzdevumu veikšanas izmaksas,

a)

nozīmīgas uzraudzītās iestādes un nozīmīgas uzraudzītās grupas: EUR 391 279 654;

b)

mazāk nozīmīgas uzraudzītās iestādes un mazāk nozīmīgas uzraudzītās grupas: EUR 33 677 998.

29.4.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 113/56

(1)

Atbilstoši Līguma par Eiropas Savienību 3. pantam Savienības mērķi citu starpā ir veicināt savu tautu labklājību un gādāt par Eiropas ilgtspējīgu attīstību, kas balstīta uz sociālo tirgus ekonomiku ar augstu konkurētspēju, kuras mērķis ir pilnīga nodarbinātība un sociālā attīstība. Savienība apkaro sociālo atstumtību un diskrimināciju, veicina sociālo taisnīgumu un aizsardzību, sieviešu un vīriešu līdztiesību, paaudžu solidaritāti un bērnu tiesību aizsardzību.

(2)

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 9. pantu Savienība, nosakot un īstenojot savu politiku un darbības, ņem vērā prasības, kas saistītas ar augsta nodarbinātības līmeņa veicināšanu, pienācīgas sociālās aizsardzības nodrošināšanu, cīņu pret sociālo atstumtību, izglītības, apmācības un cilvēku veselības aizsardzības līmeņa paaugstināšanu.

(3)

Līguma par Eiropas Savienības darbību 151. pantā ir noteikts, ka Savienība un dalībvalstis, apzinoties sociālās pamattiesības, tostarp tās, kas izklāstītas Eiropas Sociālajā hartā, kura parakstīta Turīnā 1961. gada 18. oktobrī, un 1989. gada Kopienas Hartā par darba ņēmēju sociālajām pamattiesībām, par saviem mērķiem izvirza nodarbinātības veicināšanu, dzīves un darba apstākļu uzlabošanu, lai tos saskaņotu un vienlaikus turpinātu ieviest uzlabojumus, pienācīgu sociālo aizsardzību, dialogu starp darba devējiem un darba ņēmējiem, cilvēkresursu attīstību, kas vērsta uz pastāvīgi augstas nodarbinātības uzturēšanu, un cīņu pret sociālo atstumtību.

(4)

Līguma par Eiropas Savienības darbību 152. pantā ir paredzēts, ka Savienība atzīst un savā līmenī veicina sociālo partneru nozīmi, ņemot vērā valstu sistēmu dažādību. Tā veicina dialogu sociālo partneru starpā un ievēro viņu autonomiju.

(5)

Eiropas Savienības Pamattiesību harta, kas pirmo reizi proklamēta Eiropadomes Nicas sanāksmē 2000. gada 7. decembrī, aizsargā un sekmē vairākus Eiropas sociālajam modelim būtiskus pamatprincipus. Šīs hartas noteikumi attiecas uz Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām, pienācīgi ievērojot subsidiaritātes principu, bet uz dalībvalstīm tad, kad tās īsteno Savienības tiesību aktus.

(6)

Līgumā par Eiropas Savienības darbību ir iekļauti noteikumi, kuros paredzētas Savienības pilnvaras attiecībā uz tādām jomām kā darba ņēmēju brīva pārvietošanās (45.–48. pants), tiesības veikt uzņēmējdarbību (49.– 55. pants), sociālā politika (151.–161. pants), dialoga veicināšana starp darba devējiem un darba ņēmējiem (154. pants), ieskaitot Savienības līmenī noslēgtus un īstenotus nolīgumus (155. pants), vienādu samaksu vīriešiem un sievietēm par vienādu darbu (157. pants), kvalitatīvas izglītības un arodmācību sekmēšana (165. un 166. pants), Savienības rīcība, kas papildina dalībvalstu politiku un veicina sadarbību veselības jomā (168. pants), ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija (174.–178. pants), ekonomikas politikas vispārējo pamatnostādņu izstrāde un īstenošanas pārraudzība (121. pants), nodarbinātības pamatnostādņu izstrāde un īstenošanas pārbaude (148. pants) un – vispārīgāk – tiesību aktu tuvināšana (114.–117. pants).

(7)

Eiropas Parlaments ir aicinājis izveidot spēcīgu Eiropas sociālo tiesību pīlāru, lai nostiprinātu sociālās tiesības, īstermiņā un vidējā termiņā radītu pozitīvu ietekmi uz cilvēku dzīvi un nodrošinātu atbalstu 21. gadsimta Eiropas veidošanai (1). Eiropadome ir uzsvērusi, ka ekonomiskā un sociālā nedrošība ir jārisina prioritārā kārtā, un aicinājusi radīt daudzsološu nākotni visiem, nosargāt mūsu dzīvesveidu un nodrošināt labākas iespējas jauniešiem (2). 27 dalībvalstu un Eiropadomes, Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas vadītāji Romas programmā apņēmās strādāt sociāli atbildīgas Eiropas labā. Minētā apņemšanās balstās uz tādiem principiem kā ilgtspējīga izaugsme un ekonomiskā un sociālā progresa veicināšana, kā arī kohēzija un konverģence, vienlaikus atbalstot iekšējā tirgus integritāti (3). Sociālie partneri ir apņēmušies arī turpmāk veicināt to, lai Eiropa dotu konkrētus ieguvumus darba ņēmējiem un uzņēmumiem (4).

(8)

Pēdējos gadu desmitos pilnveidojot Eiropas vienoto tirgu, ir izstrādāti daudzi svarīgi sociālās jomas tiesību akti, kas panākuši virzību tādos aspektos kā pārvietošanās brīvība, dzīves un darba apstākļi, sieviešu un vīriešu līdztiesība, darba aizsardzība, sociālā aizsardzība, izglītība un arodmācības. Euro ieviešana ir devusi Savienībai stabilu vienoto valūtu, kas ir kopīga 340 miljoniem iedzīvotāju deviņpadsmit dalībvalstīs un atvieglo ikdienu un pasargā šos cilvēkus no finansiālas nestabilitātes. Savienība ir ievērojami paplašinājusies, un tas ir palielinājis ekonomiskās iespējas un veicinājis sociālo attīstību visā Eiropā.

(9)

Darba tirgi un sabiedrība ātri attīstās, un globalizācija, digitālā revolūcija, pārmaiņas darba organizācijā, kā arī sociālās un demogrāfiskās pārmaiņas paver jaunas iespējas, bet arī rada jaunus pārbaudījumus. Tādas problēmas kā arvien augoša nevienlīdzība, ilgtermiņa un jauniešu bezdarbs vai paaudžu solidaritātes trūkums bieži ir līdzīgas dažādās dalībvalstīs, lai gan atšķirīgā apmērā.

(10)

Eiropa ir pierādījusi savu apņēmību pārvarēt finansiālo un ekonomisko krīzi, un mērķtiecīgas rīcības rezultātā Savienības ekonomika tagad kļuvusi stabilāka, nodarbinātības līmenis saglabājas nepieredzēti augsts un bezdarba līmenis turpina samazināties. Tomēr krīzei bijušas tālejošas sociālās sekas – no jaunatnes un ilgtermiņa bezdarba līdz nabadzības riskam – un minēto seku mazināšana joprojām ir neatliekama prioritāte.

(11)

Nodarbinātības un sociālās grūtības, ar kurām saskaras Eiropa, lielā mērā ir radušās visai pieticīgas izaugsmes dēļ, kuru savukārt izraisa neizmantots potenciāls tādos aspektos kā dalība darba tirgū un darba ražīgums. Ekonomiskais un sociālais progress ir cieši saistīts, un Eiropas sociālo tiesību pīlāra izveidei būtu jābūt daļai no plašākiem centieniem izveidot iekļaujošāku un ilgtspējīgāku izaugsmes modeli, uzlabojot Eiropas konkurētspēju un padarot to par labāku vietu ieguldījumiem, darbvietu izveidei un sociālās kohēzijas stiprināšanai.

(12)

Eiropas sociālo tiesību pīlāra mērķis ir būt par ceļrādi uz efektīvu nodarbinātību un sociālajiem rezultātiem, risinot pašreizējās un nākotnē paredzamās problēmas, lai apmierinātu cilvēku visspiedīgākās vajadzības un nodrošinātu sociālo tiesību labāku ievērošanu un īstenošanu.

(13)

Uzmanības koncentrēšana uz nodarbinātību un sociālās jomas rādītājiem ir īpaši svarīga, lai vairotu noturību un padziļinātu ekonomisko un monetāro savienību. Šā iemesla dēļ Eiropas sociālo tiesību pīlārs galvenokārt paredzēts eurozonai, bet tas ir piemērojams visām dalībvalstīm, kuras vēlas tajā iesaistīties.

(14)

Eiropas sociālo tiesību pīlārs izsaka principus un tiesības, kas ir nepieciešami taisnīgiem un labi funkcionējošiem darba tirgiem un labklājības sistēmām 21. gadsimta Eiropā. Tas atkārtoti nostiprina daļu tiesību, kas jau ir iestrādātas Savienības tiesību aktu sistēmā. Tas arī pievieno jaunus principus, kuri risina problēmas, ko izraisa sociālās, tehnoloģiskās un ekonomiskās izmaiņas.

(15)

Eiropas sociālo tiesību pīlārā nostiprinātie principi attiecas uz Savienības pilsoņiem un trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri ir Savienības rezidenti. Ja kāds princips piemērojams darba ņēmējiem, tas attiecas uz visām darba tirgū iesaistītām personām neatkarīgi no viņu nodarbinātības statusa, kārtības un ilguma.

(16)

Eiropas sociālo tiesību pīlārs neliedz dalībvalstīm vai to sociālajiem partneriem noteikt augstākus sociālos standartus. Konkrētāk, nekas Eiropas sociālo tiesību pīlārā nav interpretējams kā tāds, kas ierobežo vai negatīvi ietekmē tiesības un principus, kādi to attiecīgajās piemērošanas jomās atzīti Savienības tiesību vai starptautisko tiesību sistēmā un starptautiskajos nolīgumos, kuros Savienība vai visas dalībvalstis ir puses, tostarp Eiropas Sociālajā hartā, kas 1961. gada 18. oktobrī ir parakstīta Turīnā, un attiecīgajās Starptautiskās Darba organizācijas konvencijās un ieteikumos.

(17)

Rezultātu sasniegšana Eiropas sociālo tiesību pīlāra jomā ir kopīga apņemšanās un atbildība starp Savienību, tās dalībvalstīm un sociālajiem partneriem. Eiropas sociālo tiesību pīlārā noteiktie principi un tiesības jāīsteno gan Savienības, gan dalībvalstu līmenī, ievērojot attiecīgo kompetenci un subsidiaritātes principu.

(18)

Savienības līmenī Eiropas sociālo tiesību pīlārs nenozīmē Līgumos noteikto Savienības pilnvaru paplašināšanu. Tas jāīsteno, ievērojot šo pilnvaru robežas.

(19)

Dalībvalstu līmenī pīlārā ir ņemta vērā Eiropas tautu kultūras un tradīciju daudzveidība, kā arī dalībvalstu nacionālā identitāte un to publiskā sektora iestāžu organizācija valsts, reģionālā un vietējā līmenī. Konkrētāk, pīlāra izveide neskar dalībvalstu tiesības definēt savu sociālās drošības sistēmu fundamentālos principus, un tai nebūtu jāskar šo sistēmu finansiālais līdzsvars.

(20)

Sociālajam dialogam ir galvenā loma sociālo tiesību stiprināšanā un ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes veicināšanā. Visu līmeņu sociālajiem partneriem ir svarīga loma Eiropas sociālo tiesību pīlāra ieviešanā un īstenošanā saskaņā ar šo partneru autonomiju un tiesībām uz kolektīvo rīcību,

a)

Visās jomās ir jānodrošina un jāveicina vienāda attieksme pret sievietēm un vīriešiem un vienādas iespējas sievietēm un vīriešiem, arī attiecībā uz dalību darba tirgū, nodarbinātības noteikumiem un profesionālo izaugsmi.

b)

Sievietēm un vīriešiem ir tiesības uz vienādu atlīdzību par līdzvērtīgu darbu.

a)

Ikvienam ir tiesības un savlaicīgu un individuāli pielāgotu palīdzību, lai uzlabotu nodarbinātības vai pašnodarbinātības izredzes. Tas ietver tiesības saņemt atbalstu darba meklējumiem, apmācībai un pārkvalifikācijai. Ikvienam ir tiesības darba maiņas brīdī pārcelt sociālās aizsardzības tiesības un tiesības uz apmācību.

b)

Jauniešiem ir tiesības turpināt izglītošanos, māceklību, praksi vai saņemt pienācīgu darba piedāvājumu četru mēnešu laikā kopš dienas, kad jaunietis kļūst par bezdarbnieku vai pamet izglītības sistēmu.

c)

Bezdarbniekiem ir tiesības uz individuālu, pastāvīgu un konsekventu atbalstu. Ilglaicīgiem bezdarbniekiem ir tiesības uz padziļinātu individuālo novērtējumu ne vēlāk kā 18 mēnešus pēc nonākšanas bezdarbnieka statusā.

a)

Neatkarīgi no nodarbinātības attiecību veida un ilguma darbiniekiem ir tiesības uz taisnīgu un vienādu attieksmi tādos aspektos kā darba apstākļi, sociālās aizsardzības pieejamība un apmācība. Veicina pāreju uz beztermiņa nodarbinātības formām.

b)

Saskaņā ar tiesību aktiem un kolektīviem līgumiem darbiniekiem nodrošina elastību, kas vajadzīga, lai ātri pielāgotos ekonomiskās situācijas izmaiņām.

c)

Sekmē novatoriskas darba formas, kas nodrošina kvalitatīvus darba apstākļus. Veicina uzņēmējdarbības garu un pašnodarbinātību. Atvieglina darba mobilitāti.

d)

Novērš nodarbinātības attiecības, kuru rezultātā rodas nedroši darba apstākļi, tostarp aizliedz nestandarta līgumu izmantošanu. Jebkura pārbaudes laika ilgums ir samērīgs.

a)

Darbiniekiem ir tiesības uz taisnīgu atalgojumu, kas nodrošina pienācīgus dzīves apstākļus.

b)

Nodrošina adekvātu minimālo algu, kas nodrošina darbinieka un viņa ģimenes vajadzību apmierināšanu, ņemot vērā valstī valdošos ekonomiskos un sociālos apstākļus, vienlaikus gādājot par piekļuvi darba tirgum un par stimuliem meklēt darbu. Novērš nodarbinātu personu nabadzību.

c)

Visas algas nosaka pārredzamā un paredzamā veidā, saskaņā ar valsts praksi un ievērojot sociālo partneru autonomiju.

a)

Stājoties darba attiecībās, darbiniekiem ir tiesības uz rakstisku informāciju par viņu tiesībām un pienākumiem konkrētajā nodarbinātības situācijā, arī pārbaudes periodā.

b)

Darbiniekiem pirms jebkuras atlaišanas ir tiesības tikt uz informāciju par iemesliem un tiesības laikus saņemt attiecīgu brīdinājumu. Darbiniekiem ir tiesības uz efektīvu un objektīvu strīdu risināšanas kārtību un – nepamatotas atlaišanas gadījumā – tiesības uz pārsūdzību un pienācīgu kompensāciju.

a)

Izstrādājot ekonomisko, nodarbinātības un sociālo politiku, apspriežas ar sociālajiem partneriem atbilstoši valsts praksei. Tos mudina slēgt kolektīvus līgumus un iesaistīties sarunās par šādiem līgumiem jautājumos, kuri uz tiem attiecas, vienlaikus ņemot vērā sociālo partneru autonomiju un tiesības uz kolektīvo rīcību. Attiecīgos gadījumos līgumus, kas noslēgti sociālo partneru starpā, īsteno Savienības un dalībvalstu līmenī.

b)

Darbiniekiem vai viņu pārstāvjiem ir tiesības uz informāciju un uzklausīšanu jautājumos, kas viņiem ir svarīgi, jo īpaši par uzņēmumu pārcelšanu, pārstrukturēšanu un apvienošanu un par kolektīvo atlaišanu.

c)

Mudina atbalstīt sociālo partneru arvien labāku spēju veicināt sociālo dialogu.

a)

Darba ņēmējiem ir tiesības uz augsta līmeņa darba aizsardzību.

b)

Darba ņēmējiem ir tiesības uz darba vidi, kas ir pielāgota viņu profesionālajām vajadzībām un dod viņiem iespēju pagarināt savu dalību darba tirgū.

c)

Darba ņēmējiem ir tiesības uz viņu personas datu aizsardzību darba sakarā.

a)

Bērniem ir tiesības uz kvalitatīvu agrīno pirmsskolas izglītību un aprūpi par pieņemamu cenu.

b)

Bērniem ir tiesības uz aizsardzību pret nabadzību. Bērniem no sociāli nelabvēlīgas vides ir tiesības uz īpašiem pasākumiem vienlīdzīgu iespēju vairošanai.

a)

Darba ņēmējiem un pašnodarbinātajiem pensijas vecumā ir tiesības uz pensiju, kas ir samērīga ar viņu iemaksām un nodrošina pienācīgu ienākumu līmeni. Sievietēm un vīriešiem ir vienādas iespējas iegūt pensijas tiesības.

b)

Ikvienai personai vecumdienās ir tiesības uz līdzekļiem, kas nodrošina cilvēka cienīgu dzīvi.

a)

Ikvienam, kam nepieciešams, sniedz piekļuvi labas kvalitātes sociālajam mājoklim vai kvalitatīvu palīdzību mājokļa nodrošināšanā.

b)

Sociāli neaizsargātām personām ir tiesības uz atbilstošu palīdzību un aizsardzību pret piespiedu izlikšanu no mājokļa.

c)

Bezpajumtniekiem sniedz piemērotu pajumti un pakalpojumus nolūkā veicināt viņu sociālo iekļautību.

29.4.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 113/62

29.4.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 113/62