1)

“pieņemami līdzekļi atbilstības panākšanai (AMC)” ir nesaistoši standarti, ko Aģentūra pieņēmusi, lai piedāvātu līdzekļu klāstu, ar kuriem panākt atbilstību Regulai (EK) Nr. 216/2008 un tās īstenošanas noteikumiem;

2)

“speciālie aviācijas darbi” ir gaisa kuģa lidojums, kura laikā gaisa kuģis tiek izmantots specializētiem pakalpojumiem, piemēram, lauksaimniecībai, būvniecībai, fotografēšanai, topogrāfiskajai uzmērīšanai, novērošanai un patrulēšanai, meklēšanai un glābšanai, avioreklāmai;

3)

“lidlauka klimatoloģiskais pārskats” ir uz statistikas datiem balstīts kopsavilkums par noteiktiem meteoroloģiskajiem elementiem lidlaukā;

4)

“lidlauka klimatoloģiskā tabula” ir tabula, kurā ir iekļauti statistiskie dati par novērotu viena vai vairāku meteoroloģisko elementu veidu sastopamību lidlaukā;

5)

“lidlauka pacēlums” ir nosēšanās zonas augstākā punkta pacēlums;

6)

“lidlauka lidojumu informācijas dienests (AFIS)” ir lidojumu informācijas un lidlauka satiksmes brīdinājumu dienests lidlaukā;

7)

“lidlauka meteoroloģiskais birojs” ir birojs, kas atbild par meteoroloģisko pakalpojumu sniegšanu lidlaukā;

8)

“lidlauka brīdinājums” ir lidlauka meteoroloģiskā biroja sniegta informācija par tādu laikapstākļu iestāšanos vai paredzamo iestāšanos, kas var nelabvēlīgi ietekmēt uz zemes esošus gaisa kuģus, tostarp stāvvietā novietotus gaisa kuģus, un lidlauka iekārtas un pakalpojumus;

9)

“aeronavigācijas dati” ir aeronavigācijas faktu, jēdzienu vai instrukciju atveidojums formalizētā veidā, kas piemērots komunikācijai, interpretācijai vai apstrādei;

10)

“aeronavigācijas datubāze” ir tādu aeronavigācijas datu apkopojums, kas organizēti un sakārtoti kā strukturēts datu kopums, tiek elektroniski uzglabāti sistēmās, ir derīgi noteiktu laiku un var tikt atjaunināti;

11)

“aeronavigācijas fiksētais pakalpojums (AFS)” ir telesakaru pakalpojums starp noteiktiem stacionāriem punktiem, kuru nodrošina galvenokārt aeronavigācijas drošībai un gaisa satiksmes pakalpojumu regulārai, efektīvai un ekonomiskai darbībai;

12)

“aeronavigācijas stacionārais telesakaru tīkls (AFTN)” ir pasaules mēroga sistēma, kas sastāv no stacionārām aeronavigācijas sakaru ķēdēm, kuras AFS ietvaros nodrošina ziņojumu un/vai digitālu datu apmaiņai starp stacionārām aeronavigācijas stacijām ar vienādiem vai saderīgiem sakaru parametriem;

13)

“aeronavigācijas informācija” ir informācija, ko iegūst aeronavigācijas datu apkopošanas, analīzes un formatēšanas rezultātā;

14)

“lidlauka kartogrāfiskie dati” ir dati, ko vāc, lai apkopotu lidlauka kartogrāfisko informāciju;

15)

“lidlauka kartogrāfisko datu bāze (AMDB)” ir lidlauka kartogrāfisko datu apkopojums, kas organizēts un sakārtots kā strukturēts datu kopums;

16)

“aeronavigācijas meteoroloģiskā stacija” ir stacija, kurā veic novērojumus un sagatavo meteoroloģiskos ziņojumus izmantošanai aeronavigācijā;

17)

“ziņojums no gaisa kuģa” ir ziņojums no lidojumā esoša gaisa kuģa, kas ir sagatavots atbilstīgi prasībām ziņošanai par atrašanās vietu, lidojuma gaitu un/vai meteoroloģiskajiem apstākļiem;

18)

“gaisa kuģis” ir ikviens lidaparāts, ko atmosfērā notur mijiedarbība ar gaisu, ja tā nav no zemes virsmas reflektēta mijiedarbība ar gaisu;

19)

“AIRMET ziņojums” ir meteoroloģiskās novērošanas dienesta izplatīta informācija par noteiktām faktiskām vai gaidāmām meteoroloģiskajām parādībām lidojuma maršrutā, kuras var ietekmēt gaisa kuģa ekspluatācijas drošību mazā augstumā, un par šo parādību izmaiņām laikā un telpā, ja šī informācija jau nav iekļauta prognozē lidojumiem mazā augstumā attiecīgajā lidojumu informācijas rajonā vai tā daļā;

20)

“par gaisa satiksmes drošības elektroniku atbildīgais personāls (ATSEP)” ir visi pilnvarotie darbinieki, kuri ir kompetenti funkcionālas sistēmas aprīkojuma ekspluatācijā, apkopē, izņemšanā no ekspluatācijas un atkārtotā nodošanā ekspluatācijā;

21)

“gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienība” ir vispārējs termins, ar ko pēc vajadzības apzīmē gaisa satiksmes vadības struktūrvienību, lidojumu informācijas centru, lidlauka lidojumu informācijas dienesta struktūrvienību vai gaisa satiksmes vadības ziņojumu savākšanas punktu;

22)

“rezerves lidlauks” ir lidlauks, uz kuru gaisa kuģis var doties, kad tam nav iespējams vai nav ieteicams turpināt lidojumu uz plānotās nosēšanās lidlauku vai veikt tajā nosēšanos, un kurā ir pieejami vajadzīgie pakalpojumi un iekārtas, un kurš atbilst gaisa kuģa veiktspējas prasībām un darbojas paredzamajā izmantošanas laikā;

23)

“alternatīvi līdzekļi atbilstības panākšanai (AltMOC)” ir tādi atbilstības līdzekļi, kas nodrošina alternatīvu esošiem AMC vai nodrošina jaunus līdzekļus, lai varētu panākt atbilstību Regulai (EK) Nr. 216/2008 un tās īstenošanas noteikumiem, par kuriem Aģentūra nav pieņēmusi attiecīgus AMC;

24)

“absolūtais augstums” ir vertikālais attālums no vidējā jūras līmeņa līdz plaknei, punktam vai par punktu pieņemtam objektam;

25)

“lidojumu rajona gaisa satiksmes vadības centrs (ACC)” ir struktūrvienība, kas izveidota, lai nodrošinātu gaisa satiksmes vadības pakalpojumus gaisa kuģiem, kuri tās jurisdikcijā esošajos gaisa satiksmes vadības rajonos veic kontrolējamus lidojumus;

26)

“lidojumu rajona prognoze lidojumiem mazā augstumā” ir meteoroloģisko parādību prognoze lidojumu informācijas rajonam vai tā daļai, kas attiecas uz līmeni, kas ir zemāks par lidojuma līmeni 100 (vai zemāks par lidojuma līmeni 150 kalnainos rajonos, vai augstāks, ja nepieciešams);

27)

“zonālā navigācija (RNAV)” ir navigācijas metode, kas nodrošina gaisa kuģu lidojumus pa jebkuru vēlamo trajektoriju uz zemes vai kosmosā esošu aeronavigācijas līdzekļu darbības zonās vai autonomo līdzekļu iespēju robežās, vai to kombinācija;

28)

“arguments” ir prasījums, kas pamatots ar secinājumiem, kuri izriet no pierādījumu kopuma;

29)

“ASHTAM” ir īpaša NOTAM sērija, kas, izmantojot specifisku formātu, informē par vulkāna, vulkāna izvirduma un/vai vulkānisko pelnu mākoņa aktivitātes izmaiņām, kad šīs izmaiņas kļūst būtiskas gaisa kuģa ekspluatācijai;

30)

“ATM tīkla funkcijas” ir funkcijas, ko pilda tīkla pārvaldnieks saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 677/2011;

31)

“revīzija” ir sistemātisks, neatkarīgs un dokumentēts process pierādījumu iegūšanai un to objektīvai novērtēšanai, lai noteiktu, cik lielā mērā ir ievērotas prasības;

32)

“autoritatīvs avots” ir:

33)

“automātiska novērošanas sistēma” ir novērošanas sistēma, kas bez cilvēka iejaukšanās mēra, atvasina un paziņo visu nepieciešamo informāciju;

34)

“aviācijas uzņēmums” ir struktūra, persona vai organizācija, izņemot šīs regulas reglamentētos pakalpojumu sniedzējus, kuru ietekmē pakalpojumu sniedzēja sniegtais pakalpojums vai kura ietekmē šo pakalpojumu;

35)

“pārtraukums” ir laikposms darba perioda ietvaros, kad gaisa satiksmes vadības dispečeram nav jāpilda darba pienākumi, un kas paredzēts, lai nodrošinātu personāla atpūtu;

36)

“sertificēta gaisa kuģa lietotne” ir programmatūras lietotne, kuru Aģentūra apstiprinājusi kā gaisa kuģa daļu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 216/2008 4. pantu;

37)

“lidojumiem nozīmīgs mākonis” ir mākonis, kura zemākās robežas augstums ir zemāks par 1 500 m (5 000 pēdām) vai zemāks par minimālo sektora absolūto augstumu, izvēloties lielāko lielumu, vai lietus gubmākonis vai vertikāls gubmākonis jebkurā augstumā;

38)

“komerciāli gaisa pārvadājumi” ir jebkura gaisa kuģa ekspluatācija, pārvadājot pasažierus, kravu vai pastu un saņemot par to atalgojumu vai citu mantisku atlīdzību;

39)

“gaisa satiksmes vadības rajons” ir kontrolējama gaisa telpa virs zemes virsmas augstāk par noteiktu robežu;

40)

“kritisko incidentu radītā spriedze” ir neparastu un/vai galēju indivīda emocionālu, fizisku un/vai uzvedības reakciju izpausme pēc notikuma vai negadījuma;

41)

“datu kvalitāte” ir pakāpe vai līmenis ticamībai, ka iesniegtie dati atbilst lietotāja datu prasībām attiecībā uz precizitāti, izšķirtspēju, integritāti (vai citu līdzīgu drošuma līmeni), izsekojamību, savlaicīgumu, pilnīgumu un formātu;

42)

“datu kvalitātes prasības (DQR)” ir datu īpašību (t. i., datu precizitāte, izšķirtspēja, integritāte (vai cits līdzīgs drošuma līmenis), izsekojamība, savlaicīgums, pilnīgums un formāts) specifikācija, kas nodrošina šo datu atbilstību paredzētajam lietojumam;

43)

“rezerves lidlauks lidojuma galamērķī” ir rezerves lidlauks, kurā gaisa kuģis varētu nosēsties gadījumos, kad nav iespējams vai nav ieteicams nosēsties plānotajā nosēšanās lidlaukā;

44)

“darba pienākums” ir jebkurš uzdevums, kuru gaisa satiksmes vadības dispečeram uzdod pildīt gaisa satiksmes vadības pakalpojumu sniedzējs;

45)

“darba periods” ir periods, kas sākas, kad gaisa satiksmes vadības pakalpojumu sniedzējs uzdod gaisa satiksmes vadības dispečeram ierasties darba pienākuma pildīšanai, būt gatavam tā pildīšanai vai sākt pildīt darba pienākumu, un beidzas, kad gaisa satiksmes vadības dispečers tiek atbrīvots no darba pienākuma;

46)

“pacēlums” ir vertikāls attālums no punkta vai plaknes, kas atrodas uz zemes virsmas vai ir piesaistīta tai, mērot no vidējā jūras līmeņa;

47)

“rezerves lidlauks maršrutā” ir rezerves lidlauks, kurā gaisa kuģis varētu nosēsties gadījumā, ja šāda novirzīšanās kļūtu nepieciešama lidojuma laikā;

48)

“nogurums” ir fizioloģisks stāvoklis, kam raksturīga garīgo vai fizisko darba spēju samazināšanās, ko izraisa miega trūkums vai ilgstošs nomoda stāvoklis, diennakts posms vai darba slodze (garīgā vai fiziskā aktivitāte vai abas), un kas var pazemināt indivīda modrību un spēju droši pildīt uzdevumus;

49)

“lidojuma dokumentācija” ir dokumenti, tostarp diagrammas vai veidlapas, ar lidojuma meteoroloģisko informāciju;

50)

“lidojumu informācijas centrs (FIC)” ir struktūrvienība, kas izveidota, lai nodrošinātu lidojumu informācijas un brīdināšanas pakalpojumus;

51)

“lidojumu informācijas rajons (FIR)” ir noteiktu izmēru gaisa telpa, kurā tiek nodrošināti lidojumu informācijas un brīdināšanas pakalpojumi;

52)

“lidojuma līmenis (FL)” ir pastāvīga atmosfēras spiediena līmenis, kas noteikts attiecībā pret atmosfēras standarta spiediena līmeni 1 013,2 hPa un atšķiras no pārējiem līmeņiem par noteiktu spiediena intervālu;

53)

“izmēģinājuma lidojums” ir lidojums jauna projekta (gaisa kuģa, dzinēju sistēmu, daļu un ierīču) izstrādes posmā, lidojums, lai pierādītu atbilstību sertifikācijas bāzei vai tipa projektam attiecībā uz gaisa kuģi, kas izlaists no ražošanas līnijas, lidojums ar mērķi izmēģināt jaunas projekta koncepcijas, kurām nepieciešami neparasti manevri vai profili un ar kurām būtu iespējams atkāpties no iepriekš apstiprinātā gaisa kuģa režīmu diapazona, vai mācību lidojums, lai veiktu kādu no minētajiem lidojumiem;

54)

“prognoze” ir gaidāmo laikapstākļu apraksts konkrētam laikam vai laikposmam un konkrētam gaisa telpas rajonam vai daļai;

55)

“pacelšanās prognoze” ir prognoze konkrētam laikposmam, ko sagatavojis lidlauka meteoroloģiskais birojs un kurā iekļauta informācija par gaidāmajiem apstākļiem skrejceļu kompleksā, norādot piezemes vēja virzienu un ātrumu, jebkuras tā izmaiņas, temperatūru, spiedienu (QNH) un jebkuru citu informāciju, par ko vienojas vietējā līmenī;

56)

“funkcionāla sistēma” ir procedūru, cilvēkresursu un aprīkojuma, tostarp aparatūras un programmatūras, kombinācija, kas organizēta tā, lai pildītu kādu funkciju saistībā ar ATM/ANS un citām ATM tīkla funkcijām;

57)

“vispārējas nozīmes aviācija” ir jebkura civilā gaisa kuģa ekspluatācija, izņemot speciālos aviācijas darbus vai komerciālos gaisa pārvadājumus;

58)

“digitalizēti koordinātu tīkla punktu dati” ir ar datoru apstrādāti meteoroloģiskie dati attiecībā uz ar regulārām atstarpēm atdalītu punktu kopumu diagrammā, kas paredzēti kodētai pārsūtīšanai no meteoroloģiskā datora uz citu datoru un piemēroti automatizētai lietošanai;

59)

“norādes” ir Aģentūras izstrādāts nesaistošs dokuments, kas palīdz izskaidrot prasību vai specifikāciju nozīmi un ko izmanto kā palīgmateriālu, lai interpretētu Regulu (EK) Nr. 216/2008, tās īstenošanas noteikumus un AMC;

60)

“koordinātu tīklā attēlotas globālās prognozes” ir meteoroloģisko elementu gaidāmo lielumu prognozes globālajā koordinātu tīklā ar definētu vertikālo un horizontālo izšķirtspēju;

61)

“apdraudējums” ir jebkurš stāvoklis, notikums vai apstāklis, kas var radīt kaitīgu ietekmi;

62)

“relatīvais augstums” ir vertikālais attālums no plaknes, punkta vai par punktu uzskatīta objekta līdz noteiktam līmenim;

63)

“līmenis” ir vispārējs termins, kas attiecas uz lidojumā esoša gaisa kuģa stāvokli vertikālā plaknē un pēc vajadzības var nozīmēt gan relatīvo augstumu, gan absolūto augstumu, gan lidojuma līmeni;

64)

“vietējais regulārais ziņojums” ir meteoroloģiskais ziņojums, ko sagatavo noteiktos laika intervālos un kas paredzēts vienīgi izplatīšanai izcelsmes lidlaukā, kur veikti novērojumi;

65)

“vietējais speciālais ziņojums” ir meteoroloģiskais ziņojums, ko sagatavo saskaņā ar kritērijiem, kuri izvirzīti speciālajiem novērojumiem, un kas paredzēts vienīgi izplatīšanai izcelsmes lidlaukā, kur veikti novērojumi;

66)

“meteoroloģiskais biļetens” ir dokuments, kas satur meteoroloģisko informāciju ar attiecīgu virsrakstu;

67)

“meteoroloģiskā informācija” ir meteoroloģiskais ziņojums, analīze, prognoze un jebkurš cits apraksts par faktiskiem vai gaidāmiem laikapstākļiem;

68)

“meteoroloģiskais novērojums” ir viena vai vairāku meteoroloģisko elementu mērījums un/vai vērtējums;

69)

“meteoroloģiskais ziņojums” ir novēroto meteoroloģisko apstākļu apraksts attiecībā uz konkrētu laiku un vietu;

70)

“meteoroloģiskais satelīts” ir mākslīgs Zemes pavadonis, kas veic meteoroloģiskus novērojumus un pārraida šos novērojumus uz Zemi;

71)

“meteoroloģiskās novērošanas dienests” ir dienests, kas novēro laikapstākļus, kuri ietekmē lidojuma gaitu, un nodrošina informāciju par konkrētu meteoroloģisko parādību sastopamību vai paredzamo sastopamību lidojuma maršrutā, kā arī par dabas radītiem un citiem apdraudējumiem, kas var ietekmēt gaisa kuģa ekspluatācijas drošību konkrētā atbildības rajonā;

72)

“minimālais sektora absolūtais augstums (MSA)” ir zemākais izmantojamais absolūtais augstums, kas nodrošina minimālo 300 m (1 000 pēdu) attālumu virs visiem rajonā izvietotajiem objektiem, kas ietilpst tāda apļa sektorā, kura rādiuss ir 46 km (25 jūras jūdzes) un kura centrs atrodas nozīmīgā punktā, lidlauka atskaites punktā (ARP) vai helikopteru nosēšanās laukuma atskaites punktā (HRP);

73)

“NOTAM” ir paziņojums, ko izplata, izmantojot telesakaru līdzekļus, un kas satur informāciju par jebkuras aeronavigācijas iekārtas, pakalpojuma un procedūras ieviešanu, stāvokli vai izmaiņām tajā, kā arī par radušos apdraudējumu, par kuru ir svarīgi laikus brīdināt ar lidojumu saistīto personālu;

74)

“šķērslis” ir visi stacionārie (pagaidu vai pastāvīgie) un mobilie objekti vai to daļas, kas:

75)

“OPMET” ir ar ekspluatāciju saistīta meteoroloģiskā informācija, ko izmanto lidojumu sagatavošanas plānošanā vai plānošanā lidojuma laikā;

76)

“OPMET datubanka” ir datubanka, kas izveidota ar ekspluatāciju saistītās meteoroloģiskās informācijas uzglabāšanai un starptautiskai pieejamībai, lai to izmantotu aeronavigācijā;

77)

“vulkāniskā aktivitāte pirms izvirduma” ir neparasta un/vai pieaugoša vulkāniskā aktivitāte, kas var būt vulkāna izvirduma priekšvēstnesis;

78)

“dominējošā redzamība” ir lielākais redzamības lielums, kas novērots saskaņā ar “redzamības” definīciju un sasniegts vismaz pusē no apvāršņa loka vai vismaz pusē no lidlauka platības. Šīs zonas var sastāvēt gan no blakus esošiem, gan blakus neesošiem sektoriem;

79)

“problemātiska psihoaktīvu vielu lietošana” ir vienas vai vairāku psihoaktīvu vielu lietošana, kad lietotājs tās lieto veidā, kas:

80)

“prognožu diagramma” ir prognoze par konkrētiem meteoroloģiskiem elementiem konkrētā laikā vai laikposmā un par konkrētu virsmu vai gaisa telpas daļu, kas grafiski attēlota diagrammā;

81)

“psihoaktīvas vielas” ir alkohols, opiāti, kanabinoīdi, sedatīvi un miega zāles, kokaīns, citi psihostimulatori, halucinogēni un gaistoši šķīdinātāji, izņemot kofeīnu un tabaku;

82)

“glābšanas koordinācijas centrs (RCC)” ir struktūrvienība, kas atbild par meklēšanas un glābšanas dienestu efektīvas organizācijas veicināšanu un meklēšanas un glābšanas darbību koordinēšanu konkrētā meklēšanas un glābšanas rajonā;

83)

“atpūtas periods” ir tāds nepārtraukts un noteikts laikposms pēc un/vai pirms darba perioda, kura laikā gaisa satiksmes vadības dispečers tiek atbrīvots no visiem darba pienākumiem;

84)

“dežūru sistēma” ir gaisa satiksmes vadības dispečeru darba un atpūtas periodu struktūra saskaņā ar tiesību aktu un ekspluatācijas prasībām;

85)

“risks” ir apdraudējuma radītas kaitīgas ietekmes vispārējas varbūtības vai sastopamības biežuma un šīs ietekmes smaguma apvienojums;

86)

“skrejceļš” ir noteikts sauszemes lidlauka taisnstūrveida iecirknis, kas sagatavots gaisa kuģu nosēšanās un pacelšanās vajadzībām;

87)

“redzamība uz skrejceļa (RVR)” ir attālums, kura robežās uz skrejceļa ass līnijas esoša gaisa kuģa pilots var redzēt skrejceļa marķējumu vai skrejceļu ierobežojošās ugunis, vai skrejceļa ass līnijas ugunis;

88)

“norādes par drošību” ir kompetentas iestādes izdots vai pieņemts dokuments, kurā noteiktas darbības, kuras drošības atjaunošanas nolūkos jāveic attiecībā uz funkcionālu sistēmu, vai šīs sistēmas ekspluatācijas ierobežojumi, ja konstatēts, ka pretējā gadījumā aviācijas drošība ir apdraudēta;

89)

“drošības pārvaldības sistēma (SMS)” ir sistēmiska pieeja drošības pārvaldībai, tostarp nepieciešamās organizatoriskās struktūras, pārskatatbildība, politika un procedūras;

90)

“meklēšanas un glābšanas dienesta struktūrvienība” ir vispārējs termins, ar ko attiecīgā gadījumā apzīmē glābšanas koordinācijas centru vai tā nodaļu, vai brīdināšanas posteni;

91)

“izvēlēts vulkānu novērošanas centrs” ir pakalpojumu sniedzējs, kuru izvēlas kompetentā iestāde un kurš novēro viena vai vairāku vulkānu aktivitāti un informē par šiem novērojumiem aviācijas nozares adresātus, kas iekļauti saskaņotā sarakstā;

92)

“pusautomātiska novērošanas sistēma” ir novērošanas sistēma, kas pieļauj izmērāmo elementu pavairošanu un kam nepieciešama cilvēka iejaukšanās attiecīgu ziņojumu sagatavošanai;

93)

“SIGMET” ir informācija saistībā ar maršrutā sastopamajām meteoroloģiskajām parādībām, kas var ietekmēt gaisa kuģa ekspluatācijas drošību;

94)

“SIGMET ziņojums” ir meteoroloģiskās novērošanas dienesta izplatīta informācija par tādu konkrētu meteoroloģisko parādību sastopamību vai paredzamo sastopamību lidojuma maršrutā, kuras var ietekmēt gaisa kuģa ekspluatācijas drošību, un par šo parādību izmaiņām laikā un telpā;

95)

“īpašais ziņojums no gaisa kuģa” ir gaisa kuģa meteoroloģiskais ziņojums, kas sagatavots saskaņā ar kritērijiem, pamatojoties uz lidojuma laikā veiktajiem novērojumiem;

96)

“spriedze” ir indivīda izjūtas saskarē ar potenciālu cēloni (“spriedzes izraisītāju”), kas rada izmaiņas cilvēka darbspējās. Spriedzes izraisītāja iedarbība var ietekmēt indivīda darbspējas negatīvi (radot diskomforta izjūtu), neitrāli vai pozitīvi (liekot mobilizēties) atkarībā no indivīda priekšstata par to, kā viņš spēj kontrolēt spriedzes izraisītāju;

97)

“sistēmu un iekārtu kvalifikācijas apmācība” ir mācības ar mērķi apgūt konkrētas zināšanas par sistēmām/iekārtām un prasmes, kas stiprina kompetenci ekspluatācijas jomā;

98)

“pielāgoti dati” ir aeronavigācijas dati, ko nodrošina gaisa kuģa ekspluatants vai datu pakalpojumu sniedzējs gaisa kuģa ekspluatanta uzdevumā un kas sagatavoti šā gaisa kuģa ekspluatanta vajadzībām to paredzētajam lietošanas veidam saistībā ar ekspluatāciju;

99)

“pacelšanās rezerves lidlauks” ir rezerves lidlauks, kurā gaisa kuģis vajadzības gadījumā var nosēsties īsi pēc pacelšanās, ja nav iespējams izmantot izlidošanas lidlauku;

100)

“galīgā lidlauka prognoze (TAF)” ir kodolīgs apraksts par gaidāmajiem laikapstākļiem lidlaukā kādā konkrētā laikposmā;

101)

“reljefs” ir Zemes virsma, kas ietver tādus dabas veidojumus kā kalni, pakalni, kalnu grēdas, ielejas, ūdenstilpes un pastāvīgi ledus vai sniega veidojumi, izņemot šķēršļus;

102)

“skrejceļa slieksnis” ir nosēšanās veikšanai izmantojamā skrejceļa iecirkņa sākums;

103)

“zemskares zona” ir skrejceļa daļa aiz skrejceļa sliekšņa, kurā paredzēta gaisa kuģa pirmā saskare ar skrejceļu nosēšanās laikā;

104)

“tropiskais ciklons” ir vispārējs termins, ar ko apzīmē nefrontālu sinoptiska mēroga ciklonu, kas izveidojies tropu vai subtropu ūdeņos un kam ir organizēta konvekcija un noteikta cikloniska piezemes vēja cirkulācija;

105)

“tropisko ciklonu konsultatīvais centrs (TCAC)” ir meteoroloģiskais centrs, kas nodrošina konsultatīvu informāciju meteoroloģiskās novērošanas dienestiem, globāla mēroga prognozēšanas centriem un starptautiskajām OPMET datu bankām attiecībā uz tropisko ciklonu atrašanās vietu, paredzamo pārvietošanās virzienu un ātrumu, spiedienu centrā un maksimālo piezemes vēja stiprumu;

106)

“redzamība” ir redzamība aeronavigācijas nolūkiem, proti, lielākais no šādiem lielumiem:

107)

“vulkānisko pelnu konsultatīvais centrs (VAAC)” ir meteoroloģiskais centrs, kas nodrošina konsultatīvu informāciju meteoroloģiskās novērošanas dienestiem, lidojumu rajona gaisa satiksmes vadības centriem, lidojumu informācijas centriem, globāla mēroga prognozēšanas centriem un starptautiskajām OPMET datu bankām attiecībā uz vulkānisko pelnu laterālo un vertikālo izkliedi un paredzamo pārvietošanos atmosfērā pēc vulkānu izvirdumiem;

108)

“globāla mēroga prognozēšanas centrs (WAFC)” ir meteoroloģiskais centrs, kas sagatavo un digitālā veidā izplata nozīmīgas laika prognozes un augšējo atmosfēras slāņu stāvokļa prognozes globālā mērogā un nosūta tās tieši dalībvalstīm, izmantojot piemērotus līdzekļus aeronavigācijas stacionārā pakalpojuma ietvaros;

109)

“globāla mēroga prognozēšanas sistēma (WAFS)” ir pasaules mēroga sistēma, ar kuru globāla mēroga prognozēšanas centri vienotos standartizētos formātos nodrošina aeronavigācijas meteoroloģiskās prognozes lidojuma maršrutā.

a)

Kompetentā iestāde pilda sertificēšanas, uzraudzības un izpildes nodrošināšanas uzdevumus attiecībā uz pakalpojumu sniedzējiem piemērojamo prasību izpildi, uzrauga viņu sniegto pakalpojumu drošumu un pārbauda piemērojamo prasību izpildi.

b)

Kompetentās iestādes apzina un īsteno pienākumus sertificēšanas, uzraudzības un izpildes nodrošināšanas jomā tādā veidā, lai nodrošinātu, ka:

Attiecīgās kompetentās iestādes regulāri pārskata vienošanos par to pakalpojumu sniedzēju uzraudzību, kuri sniedz aeronavigācijas pakalpojumus funkcionālajos gaisa telpas blokos (FAB), kas iekļauj vairāk nekā vienas dalībvalsts atbildībā esošu gaisa telpu, kā minēts Regulas (EK) Nr. 550/2004 2. panta 3. punktā, bet gadījumos, kad tiek sniegti pārrobežu aeronavigācijas pakalpojumi – vienošanos par Regulas (EK) Nr. 550/2004 2. panta 5. punktā minēto uzraudzības uzdevumu savstarpēju atzīšanu, kā arī šo vienošanos praktisko īstenošanu, jo īpaši ņemot vērā minēto iestāžu uzraudzībā esošo pakalpojumu sniedzēju sasniegtos drošības rādītājus.

c)

Kompetentā iestāde izveido mehānismus koordinācijai ar citām kompetentajām iestādēm attiecībā uz paziņotām izmaiņām funkcionālās sistēmās, kurās iesaistīti citu kompetento iestāžu uzraudzībā esoši pakalpojumu sniedzēji. Šie koordinācijas mehānismi nodrošina minēto paziņoto izmaiņu efektīvu atlasi un pārskatīšanu saskaņā ar ATM/ANS.AR.C.025. punktu.

a)

Aģentūra izstrādā pieņemamos līdzekļus atbilstības panākšanai (AMC), ko var izmantot, lai nodrošinātu atbilstību šīs regulas prasībām. Kad AMC ir atbilstīgi piemēroti, šīs regulas attiecīgās prasības uzskatāmas par izpildītām.

b)

Arī alternatīvus līdzekļus atbilstības panākšanai (AltMOC) var izmantot, lai nodrošinātu atbilstību šīs regulas prasībām.

c)

Kompetentā iestāde izveido sistēmu, lai varētu konsekventi novērtēt, vai visi AltMOC, ko tā izmanto pati vai ko izmanto tās uzraudzībā esošie pakalpojumi sniedzēji, ļauj nodrošināt atbilstību šīs regulas prasībām.

d)

Kompetentā iestāde novērtē visus AltMOC, ko piedāvā pakalpojumu sniedzējs saskaņā ar ATM/ANS.OR.A.020. punktu, analizējot iesniegto dokumentāciju un, ja atzīts par nepieciešamu, veicot pakalpojumu sniedzēja pārbaudi.

Ja kompetentā iestāde secina, ka AltMOC ir pietiekami, lai nodrošinātu atbilstību piemērojamajām šīs regulas prasībām, tā bez liekas kavēšanās:

e)

Ja kompetentā iestāde pati izmanto AltMOC, lai nodrošinātu atbilstību piemērojamajām šīs regulas prasībām, tā:

Kompetentā iestāde iesniedz Aģentūrai pilnīgu aprakstu par AltMOC, tostarp visus būtiskos procedūru labojumus, kā arī novērtējumu, kas pierāda šīs regulas piemērojamo prasību izpildi.

a)

Kompetentā iestāde bez liekas kavēšanās informē Aģentūru par visām būtiskajām problēmām, kas rodas, īstenojot attiecīgos noteikumus, kuri paredzēti Regulā (EK) Nr. 216/2008 un tās īstenošanas noteikumos vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 549/2004, Regulā (EK) Nr. 550/2004, Regulā (EK) Nr. 551/2004 un Regulā (EK) Nr. 552/2004 (1), ko piemēro pakalpojumu sniedzējiem.

b)

Neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 376/2014 (2), kompetentā iestāde iesniedz Aģentūrai drošībai būtisko informāciju, kas izriet no saņemtajiem ziņojumiem par atgadījumiem.

a)

Neskarot Regulas (ES) Nr. 376/2014 noteikumus, kompetentā iestāde ievieš sistēmu pienācīgai drošības informācijas vākšanai, analizēšanai un izplatīšanai.

b)

Aģentūra ievieš sistēmu jebkuras tādas būtiskas drošības informācijas pienācīgai analizēšanai, kura saņemta no kompetentajām iestādēm, un bez liekas kavēšanās sniedz attiecīgi dalībvalstīm un Komisijai jebkuru informāciju, tostarp ieteikumus vai veicamos koriģējošos pasākumus, kas nepieciešami, lai varētu laikus reaģēt uz drošības problēmu, kurā iesaistīti pakalpojumu sniedzēji.

c)

Kompetentā iestāde, saņēmusi a) un b) apakšpunktā norādīto informāciju, veic attiecīgus pasākumus drošības problēmas risināšanai, tostarp izdodot norādes par drošību saskaņā ar ATM/ANS.AR.A.030. punktu.

d)

Pasākumus, kas veikti saskaņā ar c) apakšpunktu, nekavējoties paziņo attiecīgajiem pakalpojumu sniedzējiem, lai tie nodrošinātu atbilstību, saskaņā ar ATM/ANS.OR.A.060. punktu. Kompetentā iestāde šos pasākumus dara zināmus arī Aģentūrai un, ja nepieciešama kopīga rīcība – arī citām kompetentajām iestādēm, uz kurām tie attiecas.

a)

Kompetentā iestāde izdod norādes par drošību, ja tā konstatējusi, ka funkcionālā sistēmā ir kāds nedrošs apstāklis, kura novēršanai vajadzīga tūlītēja rīcība.

b)

Norādes par drošību nosūta attiecīgajiem pakalpojumu sniedzējiem, un tajās iekļauj vismaz šādu informāciju:

c)

Kompetentā iestāde nosūta norāžu par drošību kopiju Aģentūrai un jebkurai citai iesaistītai kompetentajai iestādei viena mēneša laikā pēc to izdošanas.

d)

Kompetentā iestāde pārbauda, kā pakalpojumu sniedzēji ievēro piemērojamās norādes par drošību.

a)

Kompetentā iestāde izveido un uztur pārvaldības sistēmu, kas sastāv vismaz no šādiem elementiem:

b)

Kompetentā iestāde katrai darbības jomai, kas iekļauta pārvaldības sistēmā, ieceļ vismaz vienu personu, kas ir pilnībā atbildīga par attiecīgā(-o) uzdevuma(-u) pārvaldību.

c)

Kompetentā iestāde izveido procedūras, lai iesaistītos visas nepieciešamās informācijas apmaiņā ar citām kompetentajām iestādēm un savstarpējā palīdzības sniegšanā, tostarp apmaiņā ar visiem secinājumiem un turpmākajiem pasākumiem, kas veikti to pakalpojumu sniedzēju sertifikācijas un uzraudzības rezultātā, kuri darbojas vienas dalībvalsts teritorijā, bet kurus ir sertificējusi citas dalībvalsts kompetentā iestāde vai Aģentūra.

d)

Standartizācijas nolūkos Aģentūrai tiek iesniegta ar pārvaldības sistēmu saistīto procedūru un to grozījumu kopija.

a)

Kompetentā iestāde var uzticēt kvalificētām struktūrām šajā regulā minētos uzdevumus, kas saistīti ar pakalpojumu sniedzēju sertificēšanu vai uzraudzību, izņemot pašu sertifikātu izdošanu. Uzticot šādus uzdevumus, kompetentā iestāde nodrošina, lai tai būtu:

b)

Kompetentā iestāde nodrošina, ka ATM/ANS.AR.B.001. punkta a) apakšpunkta 4. punktā prasītais iekšējās revīzijas process un drošības risku pārvaldības process attiecas uz visiem kvalificētās struktūras izpildītajiem uzdevumiem, kas veikti kompetentās iestādes vārdā.

a)

Kompetentajai iestādei jāizveido sistēma, kā apzināt izmaiņas, kas ietekmē tās spējas veikt uzdevumus un izpildīt pienākumus, kas paredzēti šajā regulā. Minētā sistēma ļauj tai attiecīgi rīkoties, lai arī turpmāk nodrošinātu pārvaldības sistēmas piemērotību un efektivitāti.

b)

Kompetentā iestāde atjaunina pārvaldības sistēmu, lai laikus ņemtu vērā visas izmaiņas šajā regulā un nodrošinātu efektīvu īstenošanu.

c)

Kompetentā iestāde paziņo Aģentūrai būtiskās izmaiņas, kas ietekmē tās spējas veikt uzdevumus un izpildīt pienākumus, kas paredzēti šajā regulā.

a)

Kompetentā iestāde izveido uzskaites sistēmu, kas nodrošina turpmāk minēto dokumentu atbilstošu uzglabāšanu, pieejamību un drošu izsekojamību:

(b)

Kompetentā iestāde uztur sarakstu ar visiem izdotajiem pakalpojumu sniedzēju sertifikātiem un saņemtajām deklarācijām.

(c)

Visus dokumentus uzglabā vismaz piecus gadus pēc tam, kad sertifikāts zaudē spēku vai deklarācija tiek anulēta, ievērojot piemērojamos datu aizsardzības tiesību aktus.

a)

Kompetentās iestādes regulāri uzrauga un novērtē to uzraudzībā esošo pakalpojumu sniedzēju drošības rādītājus.

b)

Kompetentās iestādes izmanto drošības rādītāju uzraudzības rezultātus, jo īpaši veicot ar risku saistītu uzraudzību.

a)

Kā paredzēts ATM/ANS.AR.B.001. punkta a) apakšpunkta 1. punktā, kompetentā iestāde izveido procesu, lai varētu pārbaudīt:

b)

Šā punkta a) apakšpunktā minētais process:

a)

Kompetentā iestāde vai kvalificētās struktūras, kas rīkojas tās vārdā, veic revīziju saskaņā ar 5. pantu.

b)

Šā punkta a) apakšpunktā minētais process:

c)

Kompetentā iestāde, pamatojoties uz tās rīcībā esošajiem pierādījumiem, uzrauga, vai tiek nodrošināta tās uzraudzībā esošo pakalpojumu sniedzēju pastāvīga atbilstība piemērojamajām šīs regulas prasībām.

a)

Kompetentā iestāde izstrādā un katru gadu atjaunina uzraudzības programmu, ņemot vērā pakalpojumu sniedzēju īpatnības, viņu darbības sarežģītību un iepriekšējo sertificēšanas un/vai uzraudzības darbību rezultātus un pamatojoties uz novērtējumu par saistītajiem riskiem. Tajā iekļauj revīzijas, kas:

b)

Kompetentā iestāde var pieņemt lēmumu mainīt iepriekš ieplānotas revīzijas mērķus un jomu, tostarp attiecībā uz dokumentu pārskatīšanu un papildu revīziju, ja rodas tāda vajadzība.

c)

Kompetentā iestāde pieņem lēmumu, kuru mehānismu, elementu, pakalpojumu, funkciju, fizisko atrašanās vietu un darbību revīzija ir jāveic noteiktā laikposmā.

d)

Revīzijas novērojumus un konstatējumus, kas izdoti saskaņā ar ATM/ANS.AR.C.050. punktu, dokumentē. Tos pamato ar pierādījumiem un norāda piemērojamās prasības un to īstenošanas mehānismus, saistībā ar kuriem revīzija veikta.

e)

Revīzijas ziņojums, tostarp informācija par konstatējumiem un novērojumiem, tiek sagatavots un nosūtīts attiecīgajam pakalpojumu sniedzējam.

a)

Ievērojot procesu, kas izklāstīts ATM/ANS.AR.C.005. punkta a) apakšpunktā, un saņēmusi pieteikumu par sertifikāta izdošanu pakalpojumu sniedzējam, kompetentā iestāde pārbauda pakalpojumu sniedzēja atbilstību piemērojamajām šīs regulas prasībām.

b)

Kompetentā iestāde pirms sertifikāta izdošanas var pieprasīt veikt jebkuru revīziju, inspekciju vai novērtējumu, ko tā atzīst par nepieciešamu.

c)

Sertifikātu izdod uz neierobežotu laiku. Ar tām darbībām saistītās tiesības, kuru veikšanai pakalpojumu sniedzējs ir saņēmis apstiprinājumu, norāda pakalpojumu sniegšanas nosacījumos, ko pievieno sertifikātam.

d)

Sertifikātu nedrīkst izdot, ja paliek atklāts kāds 1. līmeņa konstatējums. Izņēmuma gadījumā pirms sertifikāta izdošanas konstatējumus, izņemot 1. līmeņa konstatējumus, novērtē un, ja nepieciešams, mīkstina pakalpojumu sniedzējs, un koriģējošo rīcības plānu konstatējumu slēgšanai apstiprina kompetentā iestāde.

a)

Saņēmusi paziņojumu par izmaiņām saskaņā ar ATM/ANS.OR.A.045. punktu, kompetentā iestāde nodrošina atbilstību ATM/ANS.AR.C.030., ATM/ANS.AR.C.035. un ATM/ANS.AR.C.040. punktam.

b)

Saņēmusi paziņojumu par izmaiņām saskaņā ar ATM/ANS.OR.A.040. punkta a) apakšpunkta 2. punktu, kam vajadzīgs iepriekšējs apstiprinājums, kompetentā iestāde:

c)

Lai pakalpojumu sniedzējs varētu īstenot izmaiņas attiecīgi pārvaldības sistēmā un/vai drošības pārvaldības sistēmā bez iepriekšēja apstiprinājuma saskaņā ar ATM/ANS.OR.A.040. punkta b) apakšpunktu, kompetentā iestāde apstiprina procedūru, kas definē šādu izmaiņu apjomu un nosaka, kā šādas izmaiņas paziņojamas un pārvaldāmas. Pastāvīgās uzraudzības procesā kompetentā iestāde izvērtē paziņojumā sniegto informāciju, lai pārbaudītu, vai veiktās darbības atbilst apstiprinātajām procedūrām un piemērojamajām prasībām. Ja konstatēta neatbilstība prasībām, kompetentā iestāde:

a)

Kompetentā iestāde pārskata:

b)

Kompetentā iestāde apstiprina procedūras, grozījumus un atkāpes, kas minētas a) apakšpunktā, ja tā konstatē, ka tās ir nepieciešamas un pietiekamas, lai pakalpojumu sniedzējs varētu pierādīt atbilstību attiecīgi ATM/ANS.OR.A.045., ATM/ANS.OR.C.005., ATS.OR.205. un ATS.OR.210. punktam.

a)

Saņēmusi paziņojumu saskaņā ar ATM/ANS.OR.A.045. punkta a) apakšpunkta 1. punktu vai saņēmusi grozītu informāciju saskaņā ar ATM/ANS.OR.A.045. punkta b) apakšpunktu, kompetentā iestāde pieņem lēmumu par to, vai pārskatīt šīs izmaiņas. Kompetentā iestāde pieprasa no pakalpojumu sniedzēja jebkuru nepieciešamo papildu informāciju, lai pamatotu minēto lēmumu.

b)

Kompetentā iestāde nosaka pārskatīšanas nepieciešamību, pamatojoties uz konkrētiem, derīgiem un dokumentētiem kritērijiem, kas nodrošina vismaz to, ka paziņotās izmaiņas tiek pārskatītas, ja ir liela varbūtība, ka arguments ir sarežģīts vai pakalpojumu sniedzējam nezināms un ka izmaiņu iespējamā ietekme ir būtiska.

c)

Ja kompetentā iestāde pieņem lēmumu par pārskatīšanas nepieciešamību, pamatojoties uz citiem ar risku saistītiem kritērijiem papildus b) apakšpunktam, tādā gadījumā šiem kritērijiem jābūt konkrētiem, derīgiem un dokumentētiem.

d)

Kompetentā iestāde informē pakalpojumu sniedzēju par lēmumu pārskatīt paziņotās izmaiņas funkcionālā sistēmā un nodrošina pakalpojumu sniedzējam attiecīgu loģisko pamatojumu pēc tā pieprasījuma.

a)

Kad kompetentā iestāde pārskata argumentu par paziņotām izmaiņām, tā:

b)

Kompetentā iestāde alternatīvi:

a)

Saņēmusi deklarāciju no lidojumu informācijas pakalpojumu sniedzēja, kas vēlas sniegt šādus pakalpojumus, kompetentā iestāde pārbauda, vai deklarācijā ir iekļauta visa ATM/ANS.OR.A.015. punktā noteiktā informācija, un izsniedz pakalpojumu sniedzējam apstiprinājumu, ka deklarācija ir saņemta.

b)

Ja deklarācija nesatur prasīto informāciju vai tajā iekļautā informācija liecina par neatbilstību piemērojamajām prasībām, kompetentā iestāde par šo neatbilstību informē attiecīgo lidojumu informācijas pakalpojumu sniedzēju un pieprasa papildu informāciju. Vajadzības gadījumā kompetentā iestāde veic lidojumu informācijas pakalpojumu sniedzēja revīziju. Ja neatbilstība apstiprinās, kompetentā iestāde rīkojas, kā noteikts ATM/ANS.AR.C.050. punktā.

c)

Kompetentā iestāde uztur to lidojumu informācijas pakalpojumu sniedzēju deklarāciju reģistru, kas tai iesniegtas saskaņā ar šo regulu.

a)

Kompetentā iestāde izveido sistēmu, lai analizētu konstatējumu svarīgumu drošības ziņā, un pieņem lēmumu par izpildes nodrošināšanas pasākumiem, pamatojoties uz drošības riskiem, ko rada pakalpojumu sniedzēja neatbilstība.

b)

Apstākļos, kad nebūtu papildu drošības riska vai tas būtu ļoti mazs, ja nekavējoties veiktu piemērotus mazināšanas pasākumus, kompetentā iestāde var piekrist pakalpojumu sniegšanai, lai nodrošinātu šā pakalpojuma nepārtrauktību, kamēr tiek veiktas koriģējošas darbības.

c)

Kompetentā iestāde izdod 1. līmeņa konstatējumu, atklājot kādu smagu neatbilstību piemērojamajām prasībām, kas iekļautas Regulā (EK) Nr. 216/2008 un tās īstenošanas noteikumos, kā arī Regulā (EK) Nr. 549/2004, Regulā (EK) Nr. 550/2004, Regulā (EK) Nr. 551/2004 un Regulā (EK) Nr. 552/2004 un to īstenošanas noteikumos, pakalpojumu sniedzēja procedūrām un rokasgrāmatām, sertifikāta vai sertifikāta ar izraudzīšanās aktu, attiecīgā gadījumā, nosacījumiem vai deklarācijas saturam, ja šī neatbilstība rada būtisku risku lidojumu drošība vai kā citādi liek apšaubīt pakalpojumu sniedzēja spēju turpināt darbību.

1. līmeņa konstatējumi ir šādi konstatējumi (bet ne tikai):

d)

Kompetentā iestāde izdod 2. līmeņa konstatējumu, atklājot jebkuru citu neatbilstību piemērojamajām prasībām, kas iekļautas Regulā (EK) Nr. 216/2008 un tās īstenošanas noteikumos, kā arī Regulā (EK) Nr. 549/2004, Regulā (EK) Nr. 550/2004, Regulā (EK) Nr. 551/2004 un Regulā (EK) Nr. 552/2004 un to īstenošanas noteikumos, pakalpojumu sniedzēja procedūrām un rokasgrāmatām, sertifikāta nosacījumiem vai deklarācijas saturam.

e)

Kad konstatējums ir atklāts uzraudzības pasākumu laikā vai citiem līdzekļiem, kompetentā iestāde, neskarot nevienu papildu darbību, kas paredzēta Regulā (EK) Nr. 216/2008 un šajā regulā, kā arī Regulā (EK) Nr. 549/2004, Regulā (EK) Nr. 550/2004, Regulā (EK) Nr. 551/2004, Regulā (EK) Nr. 552/2004 un to īstenošanas noteikumos, paziņo šo konstatējumu pakalpojumu sniedzējam rakstveidā un pieprasa veikt koriģējošas darbības atklāto neatbilstību novēršanai.

f)

Gadījumos, kad nav vajadzīgs noformēt 1. vai 2. līmeņa konstatējumus, kompetentā iestāde var sniegt novērojumus.

a)

Pieteikumu pakalpojumu sniedzēja sertifikāta iegūšanai vai esoša sertifikāta grozīšanai iesniedz tādā veidā, kā noteikusi kompetentā iestāde, ņemot vērā piemērojamās šīs regulas prasības.

b)

Saskaņā ar 6. pantu, lai iegūtu sertifikātu, pakalpojumu sniedzējam jāatbilst:

a)

Neskarot b) apakšpunktu, gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzējs var pieteikties uz sertifikātu, kas ierobežots ar pakalpojumu sniegšanu gaisa telpā, kura ir tās dalībvalsts atbildībā, kur atrodas viņa galvenā uzņēmējdarbības vieta vai, ja ir, juridiskā adrese, ja šis pakalpojumu sniedzējs nodrošina vai plāno nodrošināt pakalpojumus tikai attiecībā uz vienu vai vairākām šādām kategorijām:

b)

Turklāt uz ierobežotu sertifikātu var pieteikties arī šādi aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji:

c)

Kā noteikusi kompetentā iestāde, aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējs, kurš iesniedz pieteikumu, lai iegūtu ierobežotu sertifikātu saskaņā ar a) apakšpunktu vai b) apakšpunkta 1. punktu, atbilst vismaz šādām prasībām, kas izklāstītas:

d)

Kā noteikusi kompetentā iestāde, aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējs, kurš iesniedz pieteikumu, lai iegūtu ierobežotu sertifikātu saskaņā ar b) apakšpunkta 2. punktu, atbilst vismaz prasībām, kas noteiktas c) apakšpunkta 1.–4. punktā, un īpašajām prasībām, kas noteiktas IV pielikumā.

e)

Piesakoties uz ierobežotu sertifikātu, iesniedzējs iesniedz pieteikumu kompetentajai iestādei tādā veidā, kā noteikusi šī kompetentā iestāde.

a)

Saskaņā ar 7. pantu lidojumu informācijas pakalpojumu sniedzējs var deklarēt savas spējas un līdzekļus to pienākumu izpildei, kas saistīti ar sniegtajiem pakalpojumiem, ja papildus prasībām, kas minētas Regulas (ES) Nr. 216/2008 8.b panta 1. punktā, tas atbilst šādām alternatīvām prasībām:

b)

Lidojumu informācijas pakalpojumu sniedzējs, kas deklarē savu darbību:

c)

Pirms pakalpojumu sniegšanas izbeigšanas lidojumu informācijas pakalpojumu sniedzējs, kas deklarē savu darbību, informē par to kompetento iestādi termiņā, ko noteikusi kompetentā iestāde.

d)

Lidojumu informācijas pakalpojumu sniedzējs, kas deklarē savu darbību, atbilst šādām prasībām, kas izklāstītas:

e)

Lidojumu informācijas pakalpojumu sniedzējs, kas deklarē savu darbību, sāk darbību tikai pēc tam, kad saņēmis no kompetentās iestādes apliecinājumu par deklarācijas saņemšanu.

a)

Pakalpojumu sniedzējs var izmantot arī Aģentūras pieņemtajiem AMC alternatīvus līdzekļus atbilstības panākšanai (AltMOC), lai nodrošinātu atbilstību šīs regulas prasībām.

b)

Kad pakalpojumu sniedzējs vēlas izmantot AltMOC, pirms to izmantošanas tas iesniedz kompetentajai iestādei šo AltMOC pilnu aprakstu. Aprakstā iekļauj visas iespējami būtiskās rokasgrāmatu vai procedūru izmaiņas, kā arī novērtējumu, kas pierāda atbilstību šīs regulas prasībām.

Pakalpojumu sniedzējs var izmantot šos alternatīvus līdzekļus atbilstības panākšanai pēc tam, kad saņemta iepriekšēja atļauja no kompetentās iestādes un saņemts paziņojums saskaņā ar ATM/ANS.AR.A.015. punkta d) apakšpunktu.

a)

Pakalpojumu sniedzēja sertifikāts ir derīgs, kamēr:

b)

Ja sertifikāts tiek anulēts vai atdots atpakaļ, tas nekavējoties jānodod kompetentajai iestādei.

a)

lidojumu informācijas pakalpojumi joprojām atbilst šīs regulas piemērojamajām prasībām, tostarp tām, kas attiecas uz atvieglošanu un sadarbību, lai kompetentās iestādes varētu izmantot savas pilnvaras, un tām, kas attiecas uz konstatējumu apstrādi, kā minēts attiecīgi ATM/ANS.OR.A.050. un ATM/ANS.OR.A.055. punktā;

b)

šādu pakalpojumu sniedzējs deklarāciju nav atsaucis vai kompetentā iestāde to nav svītrojusi no reģistra.

a)

Paziņošana un pārvaldība attiecībā uz:

b)

Jebkurām izmaiņām, kas minētas a) apakšpunkta 2) punktā, pirms īstenošanas nepieciešams iepriekšējs apstiprinājums, ja vien šīs izmaiņas netiek paziņotas un pārvaldītas saskaņā ar kompetentās iestādes apstiprinātu procedūru, kas izklāstīta ATM/ANS.AR.C.025. punkta c) apakšpunktā.

a)

Pakalpojumu sniedzējs, kas plāno izmaiņas funkcionālā sistēmā:

b)

Pēc izmaiņu paziņošanas pakalpojumu sniedzējs informē kompetento iestādi, tiklīdz informācija, kas iesniegta saskaņā ar a) apakšpunkta 1. un 2. punktu, tiek būtiski mainīta, un attiecīgos pakalpojumu sniedzējus un aviācijas uzņēmumus – tiklīdz informācija, kas iesniegta saskaņā ar a) apakšpunkta 3. punktu, tiek būtiski mainīta.

c)

Pakalpojumu sniedzējs ļauj sākt tikai to izmaiņu daļu ekspluatāciju, attiecībā uz kurām ir pabeigtas darbības, kas nepieciešamas ATM/ANS.OR.B.010. punktā minētajām procedūrām.

d)

Ja kompetentā iestāde izmaiņas pārskata saskaņā ar ATM/ANS.AR.C.035. punktu, pakalpojumu sniedzējs ļauj sākt tikai to izmaiņu daļu ekspluatāciju, attiecībā uz kurām kompetentā iestāde ir apstiprinājusi argumentu.

e)

Ja izmaiņas skar citus pakalpojumu sniedzējus un/vai aviācijas uzņēmumus, kā norādīts a) apakšpunkta 3. punktā, pakalpojumu sniedzējs un šie citi pakalpojumu sniedzēji saskaņojot nosaka:

f)

Tie pakalpojumu sniedzēji, uz kuriem attiecas e) apakšpunkta 2. punktā norādītie pieņēmumi un riska mazināšanas pasākumi, argumentā par izmaiņām izmanto tikai tādus pieņēmumus un riska mazināšanas pasākumus, kas saskaņoti un koordinēti savstarpēji un, ja iespējams, ar aviācijas uzņēmumiem.

a)

nosaka neatbilstības galveno iemeslu;

b)

izstrādā koriģējošu rīcības plānu, kas saņem kompetentās iestādes apstiprinājumu;

c)

pierāda, ka koriģējošās darbības ir īstenotas tā, lai kompetentā iestāde būtu apmierināta, termiņā, kuru ierosina pakalpojumu sniedzējs un apstiprina minētā iestāde, kā norādīts ATM/ANS.AR.C.050. punkta e) apakšpunktā.

a)

Pakalpojumu sniedzējs ziņo kompetentajai iestādei un jebkurai citai organizācijai, ko pieprasa dalībvalsts, kurā pakalpojumu sniedzējs sniedz savus pakalpojumus, par jebkuru nelaimes gadījumu, nopietnu incidentu un atgadījumu, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 996/2010 (1) un Regulā (ES) Nr. 376/2014.

b)

Neskarot a) apakšpunktu, pakalpojumu sniedzējs ziņo kompetentajai iestādei un organizācijai, kas atbild par sistēmas un komponentu projektēšanu, ja tā nav pats pakalpojumu sniedzējs, par jebkuru kļūmi, tehnisku defektu, tehniski pieļaujamo robežu pārsniegšanu, atgadījumu vai citu neparastu apstākli, kas apdraudējis vai varējis apdraudēt pakalpojumu drošību un nav izraisījis nelaimes gadījumu vai nopietnu incidentu.

c)

Neskarot Regulas (ES) Nr. 996/2010 un Regulas (ES) Nr. 376/2014 noteikumus, a) un b) apakšpunktā minētos ziņojumus izstrādā tādā veidā, kā noteikusi kompetentā iestāde, un tajos iekļauj visu attiecīgo informāciju par notikumu, kas zināma pakalpojumu sniedzējam.

d)

Ziņojumi jāsniedz iespējami drīz, bet jebkurā gadījumā 72 stundu laikā no brīža, kad pakalpojumu sniedzējs konstatējis konkrētos notikuma apstākļus, par kuriem informē ziņojumā, ja vien nerodas ārkārtas apstākļi, kas liedz to izdarīt.

e)

Neskarot Regulas (ES) Nr. 376/2014 noteikumus, vajadzības gadījumā pakalpojumu sniedzējs sagatavo turpinājuma ziņojumu, kurā sniedz ziņas par darbībām, ko tas paredz īstenot, lai novērstu līdzīga veida atgadījumus turpmāk, tiklīdz šīs darbības ir identificētas. Ziņojumu sagatavo tādā veidā, kā noteikusi kompetentā iestāde.

a)

Pakalpojumu sniedzējs sniedz pakalpojumus atklātā un pārredzamā veidā. Tas publisko savu pakalpojumu pieejamības nosacījumus un to izmaiņas un izveido procesu, lai regulāri vai pēc vajadzības individuāli vai kolektīvi apspriestos ar pakalpojumu lietotājiem par konkrētām izmaiņām pakalpojumu sniegšanā.

b)

Pakalpojumu sniedzējs nediskriminē pakalpojumu lietotājus vai lietotāju grupas pēc to valstspiederības vai citām pazīmēm veidā, kas neatbilst Savienības tiesību normām.

a)

Pakalpojumu sniedzējs ievieš un uztur pārvaldības sistēmu, kas ietver:

b)

Pakalpojumu sniedzējs dokumentē visus galvenos pārvaldības sistēmas procesus, tostarp procesu, kā informēt darbiniekus par viņu pienākumiem, un procedūru šo procesu grozīšanai.

c)

Pakalpojumu sniedzējs izveido funkciju, kas uzrauga tā organizācijas atbilstību piemērojamajām prasībām un procedūru piemērotību. Atbilstības uzraudzība ietver atgriezeniskās saites sistēmu, ar kuru konstatējumus paziņo atbildīgajam vadītājam, lai pēc vajadzības nodrošinātu koriģējošo darbību lietpratīgu īstenošanu.

d)

Pakalpojumu sniedzējs uzrauga savas funkcionālās sistēmas darbību un, konstatējot nepilnības, noskaidro to cēloņus un novērš tos, vai arī pēc tam, kad ir noteicis nepilnību sekas, mīkstina to ietekmi.

e)

Pārvaldības sistēmai jāatbilst pakalpojumu sniedzēja lielumam un tā darbību sarežģītībai, ņemot vērā ar šīm darbībām saistītos apdraudējumus un riskus.

f)

Pārvaldības sistēmas ietvaros pakalpojumu sniedzējs izveido oficiālus kontaktus ar attiecīgajiem pakalpojumu sniedzējiem un aviācijas uzņēmumiem, lai:

g)

Ja pakalpojumu sniedzējam ir arī lidlauka ekspluatanta sertifikāts, pakalpojumu sniedzējs nodrošina, lai pārvaldības sistēma attiektos uz visām darbībām, kas ietilpst tā sertifikātu darbības jomā.

a)

Pakalpojumu sniedzējs izmanto procedūras, lai pārvaldītu, novērtētu un, ja nepieciešams, mazinātu izmaiņu ietekmi uz funkcionālām sistēmām saskaņā ar attiecīgi ATM/ANS.OR.A.045., ATM/ANS.OR.C.005., ATS.OR.205. un ATS.OR.210. punktu.

b)

Procedūras, kas minētas a) apakšpunktā, vai jebkuri būtiski šo procedūru grozījumi:

c)

Ja b) apakšpunktā minētās apstiprinātās procedūras nav piemērotas konkrētām izmaiņām, pakalpojumu sniedzējs:

a)

Darbības, par kurām slēgti apakšlīgumi, ir visas pakalpojumu sniedzēja darbības jomā ietilpstošās darbības atbilstīgi sertifikāta noteikumiem, kuras veic cita organizācija, kura pati ir sertificēta šādu darbību izpildei vai, ja tā nav sertificēta, darbojas pakalpojumu sniedzēja uzraudzībā. Pakalpojumu sniedzējs nodrošina, lai, slēdzot līgumus ar ārējām organizācijām vai iepērkot no tām kādu daļu no darbībām, apakšuzņēmējam nodotā vai no tā iepirktā darbība, sistēma vai komponents atbilstu piemērojamajām prasībām.

b)

Kad pakalpojumu sniedzējs nodod apakšlīgumā kādu daļu no darbībām organizācijai, kas pati nav saskaņā ar šo regulu sertificēta veikt minētās darbības, tas nodrošina, lai nolīgtā organizācija strādātu tā uzraudzībā. Pakalpojumu sniedzējs nodrošina, lai kompetentā iestāde varētu piekļūt nolīgtajai organizācijai un noteikt, vai tiek nodrošināta pastāvīga atbilstība piemērojamajām prasībām saskaņā ar šo regulu.

a)

Pakalpojumu sniedzējs norīko atbildīgo vadītāju, kas ir pilnvarots nodrošināt, lai visām darbībām būtu finansējums un tās tiktu veiktas saskaņā ar piemērojamajām prasībām. Atbildīgais vadītājs atbild par efektīvas pārvaldības sistēmas izveidi un uzturēšanu.

b)

Pakalpojumu sniedzējs nosaka izraudzīto amatpersonu pilnvaras, pienākumus un atbildību, jo īpaši vadošajam personālam, kas atbild par attiecīgām funkcijām saistībā ar drošumu, kvalitāti, drošību, finansēm un cilvēkresursiem.

a)

Pakalpojumu sniedzējs izveido uzskaites sistēmu, lai atbilstīgi uzglabātu ierakstus un droši izsekotu visas darbības, kas jo īpaši attiecas uz visiem ATM/ANS.OR.B.005. punktā norādītajiem elementiem.

b)

Šā punkta a) apakšpunktā minēto ierakstu formātu un uzglabāšanas termiņu nosaka, izmantojot pakalpojumu sniedzēja pārvaldības sistēmas procedūras.

c)

Ierakstus uzglabā tā, lai pasargātu no bojājumiem, izmainīšanas un nozagšanas.

a)

Pakalpojumu sniedzējs izstrādā un regulāri atjaunina ekspluatācijas rokasgrāmatas saistībā ar pakalpojumu sniegšanu, kas paredzētas ekspluatācijas personāla lietošanai un vadlīnijām.

b)

Pakalpojumu sniedzējs nodrošina, lai:

a)

Attiecībā uz jebkurām izmaiņām, kas paziņotas saskaņā ar ATM/ANS.OR.A.045. punkta a) apakšpunkta 1. punktu, pakalpojumu sniedzējs, izņemot gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzējus:

b)

Pakalpojumu sniedzējs, izņemot gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzējus, nodrošina, ka a) apakšpunktā minētais drošības atbalsta novērtējums ietver:

1)

Aeronavigācijas pakalpojumu un gaisa satiksmes plūsmas pārvaldības pakalpojumu sniedzēji izstrādā uzņēmējdarbības plānu vismaz pieciem gadiem. Uzņēmējdarbības plānā:

2)

Informācija, kas minēta 1. punkta i) un ii) apakšpunktā, jāsaskaņo ar darbības rādītāju plānu, kas minēts Regulas (EK) Nr. 549/2004 11. pantā, un attiecībā uz drošības datiem tai jābūt saskaņotai ar valsts aviācijas drošības programmu, kas minēta 3.1.1. standartā Čikāgas konvencijas 19. pielikuma pirmajā, 2013. gada jūlija, izdevumā.

3)

Aeronavigācijas pakalpojumu un gaisa satiksmes plūsmas pārvaldības pakalpojumu sniedzēji izstrādā drošības un uzņēmējdarbības pamatojumus lielākajiem ieguldījumu projektiem, tostarp vajadzības gadījumā novērtē paredzamo ietekmi uz atbilstošajiem darbības uzlabošanas mērķiem, kas minēti 1. punkta ii) apakšpunktā, un precizē ieguldījumus, ko paredz juridiskās prasības, kas saistītas ar Eiropas vienotās gaisa telpas ATM pētījumu programmas (SESAR) īstenošanu.

1)

Aeronavigācijas pakalpojumu un gaisa satiksmes plūsmas pārvaldības pakalpojumu sniedzēji izstrādā gada plānu nākamajam gadam un tajā papildus precizē uzņēmējdarbības plāna iezīmes un raksturo jebkuras izmaiņas, salīdzinot ar iepriekšējo plānu.

2)

Gada plānā iekļauj šādus aspektus attiecībā uz pakalpojumu sniegšanas līmeni un kvalitāti, piemēram, attiecībā uz paredzamo kapacitātes, drošības, nekaitīguma videi un izmaksu efektivitātes līmeni:

a)

Aeronavigācijas pakalpojumu un gaisa satiksmes plūsmas pārvaldības pakalpojumu sniedzēji un tīkla pārvaldnieks, kā paredzēts ATM/ANS.OR.B.005. punktā, kā to pārvaldības sistēmas neatņemamu daļu izveido drošības pārvaldības sistēmu, lai nodrošinātu:

b)

Drošības pārvaldības sistēma nosaka:

c)

Aeronavigācijas pakalpojumu un gaisa satiksmes plūsmas pārvaldības pakalpojumu sniedzēji un tīkla pārvaldnieks vajadzības gadījumā nodrošina personāla drošības pārbaudes un sadarbojas ar attiecīgām civilām un militārām iestādēm, lai nodrošinātu telpu, iekārtu, personāla un datu drošību.

d)

Aeronavigācijas pakalpojumu un gaisa satiksmes plūsmas pārvaldības pakalpojumu sniedzēji un tīkla pārvaldnieks veic nepieciešamos pasākumus, lai aizsargātu sistēmas, to izmantotos komponentus un datus un novērstu apdraudējumus tīklam, ko rada informācijas drošības un kiberdrošības riski saistībā ar nelikumīgu iejaukšanos pakalpojumu sniegšanā.

a)

Aeronavigācijas pakalpojumu un gaisa satiksmes plūsmas pārvaldības pakalpojumu sniedzēji un tīkla pārvaldnieks izveido mehānismus, ar ko sedz atbildību, kas attiecas uz pienākumu izpildi saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem.

b)

Izmantotajai seguma nodrošināšanas metodei jābūt atbilstošai attiecīgajiem iespējamajiem zaudējumiem un kaitējumam, ņemot vērā šo pakalpojumu sniedzēju un tīkla pārvaldnieka tiesisko statusu un pieejamo komerciālās apdrošināšanas seguma līmeni.

c)

Aeronavigācijas pakalpojumu un gaisa satiksmes plūsmas pārvaldības pakalpojumu sniedzēji un tīkla pārvaldnieks, kas izmanto cita pakalpojumu sniedzēja pakalpojumus, nodrošina, ka šim nolūkam slēgtajos nolīgumos tiek norādīta atbildības sadale starp tiem.

a)

Aeronavigācijas pakalpojumu un gaisa satiksmes plūsmas pārvaldības pakalpojumu sniedzēji iesniedz gada darbības ziņojumu kompetentajai iestādei.

b)

Attiecībā uz aeronavigācijas pakalpojumu un gaisa satiksmes plūsmas pārvaldības pakalpojumu sniedzējiem šajā gada ziņojumā apraksta finansiālos rezultātus, neskarot Regulas (EK) Nr. 550/2004 12. pantu, kā arī darbības rezultativitāti un jebkādu citu nozīmīgu rīcību un notikumus, it sevišķi drošības jomā.

c)

Tīkla pārvaldnieks saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 677/2011 20. pantu iesniedz gada darbības ziņojumu Komisijai un Aģentūrai. Šajā ziņojumā apraksta tā darbības rezultativitāti, kā arī nozīmīgu rīcību un notikumus, it sevišķi drošības jomā.

d)

Gada ziņojumos, kas minēti a) un c) apakšpunktā, iekļauj vismaz:

e)

Aeronavigācijas pakalpojumu un gaisa satiksmes plūsmas pārvaldības pakalpojumu sniedzēji un tīkla pārvaldnieks pēc pieprasījuma iesniedz savus gada ziņojumus Komisijai un Aģentūrai. Tie arī publisko šos ziņojumus, pamatojoties uz nosacījumiem, kurus kompetentā iestāde izvirzījusi saskaņā ar Savienības un valsts tiesību aktiem.

a)

Gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzējs informē kompetentās iestādes par:

b)

Gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzējs dara visu nepieciešamo, lai izvairītos no interešu konflikta, kas varētu apdraudēt taisnīgu un objektīvu pakalpojumu sniegšanu.

1)

Drošības politika un mērķi

2)

Drošības riska pārvaldība

3)

Drošības garantija

4)

Drošības veicināšana

a)

Attiecībā uz jebkurām izmaiņām, kas paziņotas saskaņā ar ATM/ANS.OR.A.045. punkta a) apakšpunkta 1. punktu, gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzējs:

b)

Gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzējs nodrošina, ka a) apakšpunktā minētais drošības novērtējums ietver:

a)

Gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzējs nosaka funkcionālās sistēmas izmaiņu pieņemamību drošības ziņā, analizējot riskus, ko rada izmaiņu ieviešana, attiecīgā gadījumā diferencējot pēc darbības veidiem un iesaistīto personu grupām.

b)

Izmaiņu pieņemamību drošības ziņā novērtē pēc īpašiem un pārbaudāmiem drošības kritērijiem, katru kritēriju izsakot kā nepārprotamu kvantitatīvu drošības riska līmeni vai kā citu mērījumu, kas saistīts ar drošības risku.

c)

Gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzējs nodrošina, ka drošības kritēriji:

a)

novērstu un mazinātu risku, ka gaisa satiksmes vadības pakalpojumus sniedz gaisa satiksmes vadības dispečeri, kuriem ir problēmas ar psihoaktīvo vielu lietošanu;

b)

novērstu un mazinātu spriedzes negatīvo ietekmi uz gaisa satiksmes vadības dispečeriem, lai nodrošinātu gaisa satiksmes drošību;

c)

novērstu un mazinātu noguruma negatīvo ietekmi uz gaisa satiksmes vadības dispečeriem, lai nodrošinātu gaisa satiksmes drošību.

a)

Gaisa satiksmes vadības pakalpojumu sniedzējs izstrādā un īsteno politiku ar saistītām procedūrām, lai nodrošinātu, ka problēmas ar psihoaktīvo vielu lietošanu neietekmē gaisa satiksmes vadības pakalpojumu sniegšanu.

b)

Neskarot noteikumus, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 95/46/EK (1), un piemērojamos valsts tiesību aktus attiecībā uz fizisku personu pārbaudēm, gaisa satiksmes vadības pakalpojumu sniedzējs izstrādā un ievieš objektīvu, pārredzamu un nediskriminējošu procedūru, lai atklātu problēmas ar psihoaktīvo vielu lietošanu, kas rodas gaisa satiksmes vadības dispečeriem. Šajā procedūrā ņem vērā noteikumus, kas paredzēti Regulas (ES) 2015/340 ATCO.A.015. punktā.

c)

Procedūru, kas minēta b) apakšpunktā, apstiprina kompetentā iestāde.

a)

izstrādā un atjaunina politiku gaisa satiksmes vadības dispečeru spriedzes pārvaldībai, tostarp īsteno kritisko incidentu radītās spriedzes pārvaldības programmu;

b)

nodrošina gaisa satiksmes vadības dispečerus ar izglītojošām un informējošām programmām par spriedzes novēršanu, tostarp attiecībā uz kritisko incidentu radīto spriedzi, tādējādi papildinot mācības par cilvēciskā faktora ietekmi, ko nodrošina saskaņā ar Regulas (ES) 2015/340 I pielikuma D apakšdaļas 3. un 4. iedaļu.

a)

izstrādā un atjaunina politiku gaisa satiksmes vadības dispečeru noguruma pārvaldībai;

b)

nodrošina gaisa satiksmes vadības dispečerus ar informējošām programmām par noguruma novēršanu, tādējādi papildinot mācības par cilvēciskā faktora ietekmi, ko nodrošina saskaņā ar Regulas (ES) 2015/340 I pielikuma D apakšdaļas 3. un 4. iedaļu.

a)

Gaisa satiksmes vadības pakalpojumu sniedzējs izstrādā, ievieš un uzrauga dežūru sistēmu, lai pārvaldītu gaisa satiksmes vadības dispečeru profesionālā noguruma radītos riskus, droši izkārtojot darba un atpūtas periodu maiņu. Dežūru sistēmā gaisa satiksmes vadības pakalpojumu sniedzējs iekļauj šādus elementus:

b)

Gaisa satiksmes vadības pakalpojumu sniedzējs dežūru sistēmas izstrādes un piemērošanas laikā apspriežas ar tiem gaisa satiksmes vadības dispečeriem, uz kuriem attieksies dežūru sistēma, vai, ja attiecināms, ar viņu pārstāvjiem, lai apzinātu un mazinātu riskus attiecībā uz nogurumu, ko var izraisīt pati šī dežūru sistēma.

a)

Gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzējam jāspēj pierādīt, ka tā darba metodes un darba procedūras atbilst:

b)

Neatkarīgi no a) apakšpunkta prasībām attiecībā uz gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienībām, kas sniedz pakalpojumus izmēģinājuma lidojumu vajadzībām, kompetentā iestāde var noteikt nosacījumus un procedūras papildus vai alternatīvi tiem, kas iekļauti a) apakšpunktā, ja tas nepieciešams pakalpojumu sniegšanai izmēģinājuma lidojumu vajadzībām.

a)

Meteoroloģisko pakalpojumu sniedzējs nodrošina ekspluatantiem, gaisa kuģu apkalpes locekļiem, gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienībām, meklēšanas un glābšanas dienestu struktūrvienībām, lidlauka ekspluatantiem, atgadījumu un negadījumu izmeklēšanas struktūrām un citiem pakalpojumu sniedzējiem un aviācijas uzņēmumiem meteoroloģisko informāciju, kas tiem nepieciešama attiecīgo pienākumu izpildei, kā to noteikusi kompetentā iestāde.

b)

Meteoroloģisko pakalpojumu sniedzējs apstiprina vēlamo darbības precizitātes līmeni attiecībā uz informāciju, ko nosūta darbības vajadzībām, tostarp šādas informācijas avotus, vienlaikus gādājot arī, ka šāda informācija tiek izplatīta laikus un atjaunināta pēc nepieciešamības.

a)

Meteoroloģisko pakalpojumu sniedzējs saglabā izplatīto meteoroloģisko informāciju vismaz 30 dienas no izdošanas dienas.

b)

Šo meteoroloģisko informāciju pēc pieprasījuma nodod izpētei un izmeklēšanai, un šim nolūkam to saglabā līdz izpētes vai izmeklēšanas beigām.

a)

nodrošinātu apmaiņu ar operatīvo meteoroloģisko informāciju ar citiem meteoroloģisko pakalpojumu sniedzējiem;

b)

laikus nodrošinātu nepieciešamo meteoroloģisko informāciju lietotājiem.

a)

apledojumu, turbulenci, aizsegtiem, biežiem vai ieslēptiem lietus gubmākoņiem vai lietus gubmākoņiem, kas rodas uz vētras līnijas, un smilšu un putekļu vētrām;

b)

vulkānu izvirdumiem vai radioaktīvo vielu izplūdēm atmosfērā, kas ir būtiskas gaisa kuģu darbībai.

a)

Aeronavigācijas meteoroloģiskā stacija izplata:

b)

Aeronavigācijas meteoroloģiskā stacija informē gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienības un lidlauka aeronavigācijas informācijas dienestu par redzamības uz skrejceļa novērtēšanai izmantojamo automatizēto iekārtu izmantojamības statusa izmaiņām.

c)

Aeronavigācijas meteoroloģiskā stacija informē saistīto gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienību, aeronavigācijas informācijas dienesta struktūrvienību un meteoroloģiskās novērošanas dienestu par vulkānisko aktivitāti pirms izvirduma, vulkānu izvirdumiem un vulkānisko pelnu mākoņiem.

d)

Aeronavigācijas meteoroloģiskā stacija, apspriežoties ar attiecīgajām ATS struktūrvienībām, ekspluatantiem un citām iesaistītajām personām, izstrādā kritēriju sarakstu, lai nodrošinātu vietējos speciālos ziņojumus.

a)

piezemes vēja virzienu un ātrumu;

b)

redzamība;

c)

redzamību uz skrejceļa, ja attiecināms;

d)

pašreizējiem laikapstākļiem lidlaukā un tā tuvumā;

e)

mākoņiem;

f)

gaisa temperatūru un rasas punkta temperatūru;

g)

atmosfēras spiedienu;

h)

papildu informāciju, ja attiecināms.

a)

piezemes vēja virzienu un ātrumu;

b)

redzamību;

c)

redzamību uz skrejceļa, ja attiecināms;

d)

pašreizējos laikapstākļus lidlaukā un tā tuvumā;

e)

mākoņus;

f)

gaisa temperatūru un rasas punkta temperatūru;

g)

atmosfēras spiedienu;

h)

citas parādības, ja attiecināms.

a)

sagatavo un/vai iegūst prognozes un citu būtisku meteoroloģisko informāciju, kas nepieciešama attiecīgo funkciju veikšanai lidojumiem, uz kuriem tā attiecas, kā to noteikusi kompetentā iestāde;

b)

nodrošina prognozes un/vai brīdinājumus par vietējiem meteoroloģiskajiem apstākļiem lidlaukos, par kuriem tas ir atbildīgs;

c)

regulāri pārskata prognozes un brīdinājumus un nekavējoties izdod grozījumus, ja nepieciešams, un anulē jebkuru iepriekš izdotu tāda paša veida prognozi tai pašai vietai un ar tādu pašu derīguma termiņu vai šīs prognozes daļu;

d)

nodrošina instruktāžu, konsultācijas un lidojuma dokumentāciju gaisa kuģu apkalpes locekļiem un/vai citam lidojuma ekspluatācijas personālam;

e)

nodrošina klimatisko informāciju;

f)

nodrošina saistīto gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienību, aeronavigācijas informācijas dienesta struktūrvienību un meteoroloģiskās novērošanas dienestu ar saņemto informāciju par vulkānisko aktivitāti pirms izvirduma, vulkānu izvirdumiem un vulkānisko pelnu mākoņiem;

g)

nodrošina, ja attiecināms, meteoroloģisko informāciju meklēšanas un glābšanas dienesta struktūrvienībām un uztur sakarus ar šīm meklēšanas un glābšanas dienesta struktūrvienībām visā meklēšanas un glābšanas darbu laikā;

h)

nodrošina meteoroloģisko informāciju attiecīgajām aeronavigācijas informācijas dienesta struktūrvienībām, kam tā nepieciešama funkciju izpildei;

i)

sagatavo un/vai iegūst prognozes un citu būtisku meteoroloģisko informāciju, kas nepieciešama ATS struktūrvienību funkciju veikšanai saskaņā ar MET.OR.242. punktu;

j)

nodrošina saistīto gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienību, aeronavigācijas informācijas dienesta struktūrvienību un meteoroloģiskās novērošanas dienestu ar saņemto informāciju par radioaktīvo vielu izplūdēm atmosfērā.

a)

Lidlauka meteoroloģiskais birojs izdod lidlauka prognozes kā TAF noteiktā laikā.

b)

Izdodot TAF, lidlauka meteoroloģiskais birojs nodrošina, lai jebkurā brīdī lidlaukā būtu spēkā ne vairāk kā tikai viena TAF.

a)

Lidlauka meteoroloģiskais birojs sagatavo prognozes attiecībā uz nosēšanos, kā noteikusi kompetentā iestāde.

b)

Šī prognoze attiecībā uz nosēšanos tiek izdota kā TREND prognoze.

c)

TREND prognozes derīguma termiņš ir divas stundas no brīža, kad izdots ziņojums, kas ir daļa no prognozes attiecībā uz nosēšanos.

a)

sagatavo prognozes attiecībā uz pacelšanos, kā to noteikusi kompetentā iestāde;

b)

piegādā prognozes attiecībā uz pacelšanos ekspluatantiem un gaisa kuģu apkalpes locekļiem pēc to pieprasījuma trīs stundu laikā pirms plānotā izlidošanas laika.

a)

nodrošina lidlauka brīdinājumu informāciju;

b)

sagatavo brīdinājumus par vēja nobīdi lidlaukiem, kur vēja nobīde tiek uzskatīta par būtisku, saskaņā ar vietējo vienošanos ar attiecīgo ATS struktūrvienību un attiecīgajiem ekspluatantiem;

c)

lidlaukos, kur vēja nobīdi nosaka, izmantojot automatizētas, uz zemes izvietotas vēja nobīdes attālās uzrādes vai detekcijas iekārtas, izdod brīdinājumus par vēja nobīdi, ko ģenerē šīs sistēmas;

d)

anulē brīdinājumus, kad apstākļi ir mainījušies un/vai vairs nav paredzama to rašanās lidlaukā.

a)

Lidlauka meteoroloģiskais birojs nodrošina ekspluatantus un gaisa kuģu apkalpes locekļus ar:

b)

Ja meteoroloģiskā informācija, kas iekļaujama lidojuma dokumentācijā, būtiski atšķiras no tās, kas iesniegta lidojuma plānošanai, lidlauka meteoroloģiskais birojs:

a)

Ja nepieciešams, lidlauka meteoroloģiskais birojs nodrošina saistītā lidlauka vadības torni ar:

b)

Lidlauka meteoroloģiskais birojs nodrošina saistīto pieejas kontroles struktūrvienību ar:

a)

pastāvīgi novēro meteoroloģiskos apstākļus, kas ietekmē gaisa kuģu darbību;

b)

sadarbojas ar organizāciju, kas atbild par NOTAM un/vai ASHTAM izdošanu, lai varētu nodrošināt konsekvenci meteoroloģiskajā informācijā par vulkāniskajiem pelniem, kas tiek iekļauta SIGMET un NOTAM un/vai ASHTAM ziņojumos;

c)

sadarbojas ar izvēlētiem vulkānu novērošanas centriem, lai nodrošinātu, ka informācija par vulkānisko aktivitāti tiek saņemta efektīvi un savlaicīgi;

d)

nodrošina saistītos VAAC ar saņemto informāciju par vulkānisko aktivitāti pirms izvirduma, vulkānu izvirdumiem un vulkānisko pelnu mākoņiem, par ko vēl nav izdots SIGMET;

e)

nodrošina aeronavigācijas informācijas dienesta struktūrvienības ar saņemto informāciju par radioaktīvo vielu izplūdēm atmosfērā rajonā vai blakus rajonos, kur tas veic regulāru novērošanu, par ko vēl nav izdots SIGMET;

f)

nodrošina saistīto lidojumu rajona gaisa satiksmes vadības centru un lidojumu informācijas centru (ACC/FIC), ja nepieciešams, ar attiecīgu:

a)

nodrošina un izplata SIGMET ziņojumus;

b)

nodrošina SIGMET ziņojuma anulēšanu, kad attiecīgā parādība vairs neturpinās vai vairs nav gaidāma tās rašanās rajonā, uz kuru attiecas SIGMET ziņojums;

c)

nodrošina, ka SIGMET ziņojuma derīguma termiņš nepārsniedz četras stundas un īpašajā gadījumā, kad SIGMET ziņojums attiecas uz vulkānisko pelnu mākoņiem un tropiskajiem cikloniem, to var pagarināt līdz sešām stundām;

d)

nodrošina, ka SIGMET ziņojumi tiek izdoti ne vairāk kā četras stundas pirms derīguma termiņa sākšanās un īpašajā gadījumā, kad SIGMET ziņojums attiecas uz vulkānisko pelnu mākoņiem un tropiskajiem cikloniem, tiklīdz kļūst iespējams, bet ne vairāk kā 12 stundas pirms derīguma termiņa sākšanās, atjauninot to vismaz ik pēc sešām stundām.

a)

nodrošina un izplata AIRMET ziņojumus, ja kompetentā iestāde ir noteikusi, ka satiksmes blīvums zemāk par lidojuma līmeni 100 vai līdz lidojuma līmenim 150 kalnainos rajonos, vai augstāk, ja nepieciešams, prasa rajona prognožu izdošanu un izplatīšanu šādām darbībām;

b)

anulē AIRMET ziņojumu, kad attiecīgā parādība vairs neturpinās vai vairs nav gaidāma tās rašanās šajā rajonā;

c)

nodrošina, ka AIRMET ziņojuma derīguma termiņš nepārsniedz četras stundas.

a)

nodrošina lidojumu rajona prognozi lidojumiem mazā augstumā, ja satiksmes blīvums zemāk par lidojuma līmeni 100 vai līdz lidojuma līmenim 150 kalnainos rajonos, vai augstāk, ja nepieciešams, prasa regulāru lidojumu rajona prognožu izdošanu un izplatīšanu šādām darbībām;

b)

nodrošina, ka lidojumu rajona prognožu lidojumiem mazā augstumā izdošanas biežums, veids un konstantais derīguma termiņš vai periods, kā arī kritēriji to grozīšanai, ir tādi, kā noteikusi kompetentā iestāde;

c)

nodrošina, ka lidojumu rajona prognozes lidojumiem mazā augstumā, kas sagatavotas, lai pamatotu AIRMET ziņojuma izdošanu, tiek izdotas ik pēc sešām stundām ar derīguma termiņu sešas stundas un nosūtītas attiecīgajiem meteoroloģiskās novērošanas dienestiem ne vēlāk kā vienu stundu pirms šā derīguma termiņa sākuma.

a)

ja sākas vai ir gaidāms vulkāna izvirdums vai tiek ziņots par vulkāniskajiem pelniem, sniedz konsultatīvu informāciju par vulkānisko pelnu mākoņa lielumu un paredzamo kustību: