ISSN 1977-0715

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 39

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

60. gadagājums
2017. gada 16. februāris


Saturs

 

II   Neleģislatīvi akti

Lappuse

 

 

REGULAS

 

 

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/261 (2017. gada 15. februāris), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

1

 

 

LĒMUMI

 

*

Padomes Lēmums (ES) 2017/262 (2017. gada 6. februāris), ar ko attiecībā uz Padomes Ģenerālsekretariātu nosaka iecēlējinstitūciju un iestādi, kas ir pilnvarota noslēgt darba līgumus, un atceļ Lēmumu 2013/811/ES

4

 

*

Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2017/263 (2017. gada 14. februāris) par riska mazināšanas un pastiprinātiem biodrošības pasākumiem un agrīnās konstatācijas sistēmām attiecībā uz risku, ko rada savvaļas putni saistībā ar augsti patogēnās putnu gripas vīrusu pārnešanu uz mājputniem (izziņots ar dokumenta numuru C(2017) 765)  ( 1 )

6

 

*

Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2017/264 (2017. gada 14. februāris), ar ko no Eiropas Savienības finansējuma izslēdz konkrētus dalībvalstu izdevumus, kurus tās attiecinājušas uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF) un uz Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA) (izziņots ar dokumenta numuru C(2017) 766)

12

 

*

Komisijas Lēmums (ES) 2017/265 (2017. gada 14. februāris), ar kuru Kanādas Ziemeļrietumu teritoriju valdību iekļauj atzīto iestāžu sarakstā, kas minēts 3. pantā Īstenošanas regulā (ES) 2015/1850, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus, lai īstenotu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1007/2009 par tirdzniecību ar izstrādājumiem no roņiem (izziņots ar dokumenta numuru C(2017) 757)

43

 

 

TIESĪBU AKTI, KO PIEŅEM STRUKTŪRAS, KURAS IZVEIDOTAS AR STARPTAUTISKIEM NOLĪGUMIEM

 

*

ES un Moldovas Republikas Muitas apakškomitejas Lēmums Nr. 1/2016 (2016. gada 6. oktobris), ar ko aizstāj Asociācijas nolīguma starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Moldovas Republiku, no otras puses, II protokolu par jēdziena noteiktas izcelsmes ražojumi definīciju un administratīvās sadarbības metodēm [2017/266]

45

 

 

III   Citi tiesību akti

 

 

EIROPAS EKONOMIKAS ZONA

 

*

EBTA Uzraudzības iestādes Lēmums Nr. 84/16/COL (2016. gada 27. aprīlis), ar kuru simtu pirmo reizi groza procedūras un materiālo tiesību noteikumus valsts atbalsta jomā, pieņemot jaunas pamatnostādnes par EEZ līguma darbības un valsts atbalsta, kura mērķis ir sekmēt svarīgu projektu īstenošanu visas Eiropas interesēs, saderības analīzi [2017/267]

49

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ.

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


II Neleģislatīvi akti

REGULAS

16.2.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 39/1


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2017/261

(2017. gada 15. februāris),

ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (1),

ņemot vērā Komisijas 2011. gada 7. jūnija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 543/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari (2), un jo īpaši tās 136. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)

Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta importa vērtības, kas paredzētas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2017. gada 15. februārī

Komisijas

un tās priekšsēdētāja vārdā –

Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāta

ģenerāldirektors

Jerzy PLEWA


(1)  OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.

(2)  OV L 157, 15.6.2011., 1. lpp.


PIELIKUMS

Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

(EUR/100 kg)

KN kods

Trešās valsts kods (1)

Standarta importa vērtība

0702 00 00

IL

337,2

MA

120,3

SN

359,5

TR

130,6

ZZ

236,9

0707 00 05

MA

64,9

TR

186,2

ZZ

125,6

0709 91 00

EG

128,6

ZZ

128,6

0709 93 10

MA

57,8

TR

183,0

ZZ

120,4

0805 10 22 , 0805 10 24 , 0805 10 28

EG

48,8

IL

69,5

MA

48,8

TN

49,3

TR

76,6

ZZ

58,6

0805 21 10 , 0805 21 90 , 0805 29 00

EG

93,2

IL

166,2

JM

122,7

MA

92,0

TR

87,8

ZZ

112,4

0805 22 00

IL

114,7

MA

103,2

TR

60,4

ZZ

92,8

0805 50 10

EG

82,4

TR

98,8

ZZ

90,6

0808 10 80

US

105,5

ZZ

105,5

0808 30 90

CL

121,2

CN

112,8

ZA

121,7

ZZ

118,6


(1)  Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas 2012. gada 27. novembra Regulā (ES) Nr. 1106/2012, ar ko attiecībā uz valstu un teritoriju nomenklatūras atjaunināšanu īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 471/2009 par Kopienas statistiku attiecībā uz ārējo tirdzniecību ar ārpuskopienas valstīm (OV L 328, 28.11.2012., 7. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “cita izcelsme”.


LĒMUMI

16.2.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 39/4


PADOMES LĒMUMS (ES) 2017/262

(2017. gada 6. februāris),

ar ko attiecībā uz Padomes Ģenerālsekretariātu nosaka iecēlējinstitūciju un iestādi, kas ir pilnvarota noslēgt darba līgumus, un atceļ Lēmumu 2013/811/ES

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Savienības Civildienesta noteikumus un Eiropas Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību, kas noteikta ar Padomes Regulu (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 (1), un jo īpaši minēto Civildienesta noteikumu 2. pantu un minētās nodarbināšanas kārtības 6. pantu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 240. panta 2. punkta pirmo daļu Padomes Ģenerālsekretariātu vada ģenerālsekretārs.

(2)

Lai veicinātu administratīvo vienkāršošanu un darbinieku efektīvu pārvaldību, ģenerālsekretāram vajadzētu būt lielākai iespējai deleģēt savas pilnvaras attiecībā uz Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu (“Civildienesta noteikumi”) un Eiropas Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības (“pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība”) piemērošanu administrācijas ģenerāldirektoram. Turklāt ģenerālsekretāram būtu jādod atļauja deleģēt visiem ģenerāldirektoriem pilnvaras pieņemt lēmumu par darbinieku iekšēju norīkošanu un pārcelšanu amatā atbilstoši personāla vajadzībām viņu ģenerāldirektorātos.

(3)

Padomes Lēmums 2013/811/ES (2) būtu jāatceļ,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

1.   Pilnvaras, kas ar Civildienesta noteikumiem dotas iecēlējinstitūcijai un ar pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību – iestādei, kura pilnvarota noslēgt darba līgumus, attiecībā uz Padomes Ģenerālsekretariātu īsteno:

a)

Padome attiecībā uz Padomes ģenerālsekretāru;

b)

Padome pēc ģenerālsekretāra ierosinājuma – attiecībā uz Civildienesta noteikumu 1.a, 30., 34., 41., 49., 50. un 51. pantu piemērošanu ģenerāldirektoriem;

c)

ģenerālsekretārs – pārējos gadījumos.

2.   Attiecībā uz Civildienesta noteikumu un pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības piemērošanu ģenerālsekretāram ir tiesības pilnībā vai daļēji deleģēt jebkuras vai visas savas pilnvaras administrācijas ģenerāldirektoram.

3.   Ģenerālsekretāram ir tiesības visiem ģenerāldirektoriem deleģēt pilnvaras attiecībā uz norīkošanu un pārcelšanu amatā, kas notiek dienesta interesēs viņu attiecīgajos ģenerāldirektorātos saskaņā ar Civildienesta noteikumu 7. panta 1. punkta pirmo daļu.

2. pants

Lēmumu 2013/811/ES atceļ.

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā 2017. gada 1. martā.

Briselē, 2017. gada 6. februārī

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

F. MOGHERINI


(1)  Padomes Regula (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 (1968. gada 29. februāris), ar ko nosaka Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumus un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību, kā arī paredz īpašus Komisijas ierēdņiem uz laiku piemērojamus pasākumus (OV L 56, 4.3.1968., 1. lpp.).

(2)  Padomes Lēmums 2013/811/ES (2013. gada 17. decembris), ar ko attiecībā uz Padomes Ģenerālsekretariātu nosaka iecēlējinstitūciju un līgumslēdzējinstitūciju, kas ir pilnvarota noslēgt darba līgumus, un atceļ Lēmumu 2011/444/ES (OV L 355, 31.12.2013., 91. lpp.).


16.2.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 39/6


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2017/263

(2017. gada 14. februāris)

par riska mazināšanas un pastiprinātiem biodrošības pasākumiem un agrīnās konstatācijas sistēmām attiecībā uz risku, ko rada savvaļas putni saistībā ar augsti patogēnās putnu gripas vīrusu pārnešanu uz mājputniem

(izziņots ar dokumenta numuru C(2017) 765)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 1989. gada 11. decembra Direktīvu 89/662/EEK par veterinārajām pārbaudēm Kopienas iekšējā tirdzniecībā, lai izveidotu iekšējo tirgu (1), un jo īpaši tās 9. panta 4. punktu,

ņemot vērā Padomes 1990. gada 26. jūnija Direktīvu 90/425/EEK par veterinārajām un zootehniskajām pārbaudēm, kas piemērojamas Kopienā iekšējā tirdzniecībā ar noteiktiem dzīviem dzīvniekiem un produktiem, lai izveidotu iekšējo tirgu (2), un jo īpaši tās 10. panta 4. punktu,

ņemot vērā Padomes 2005. gada 20. decembra Direktīvu 2005/94/EK, ar ko paredz Kopienas pasākumus putnu gripas kontrolei un atceļ Direktīvu 92/40/EEK (3), un jo īpaši tās 63. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Putnu gripa ir vīrusa izraisīta putnu, tostarp mājputnu, infekcijas slimība. Inficēšanās ar putnu gripas vīrusu mājputniem izraisa divus galvenos minētās slimības veidus, kas atšķiras virulences ziņā. Zemi patogēnā gripa izraisa tikai vieglus simptomus, savukārt augsti patogēnajai gripai ir ļoti augsti mirstības rādītāji vairumā mājputnu sugu. Šī slimība var nopietni ietekmēt mājputnu audzēšanas rentabilitāti.

(2)

Ar Direktīvu 2005/94/EK ir noteikti obligātie kontroles pasākumi, kas piemērojami minētās slimības uzliesmojuma gadījumā mājputniem vai citiem nebrīvē turētiem putniem, un paredzēti arī konkrēti profilaktiski pasākumi, kas saistīti ar putnu gripas uzraudzību un agrīnu konstatāciju.

(3)

Turklāt Direktīvā 2005/94/EK ir paredzēts, ka Komisija var pieņemt sīki izstrādātus noteikumus, kas epidemioloģiskās situācijas dēļ vajadzīgi papildus minētajā direktīvā paredzētajiem obligātajiem kontroles pasākumiem.

(4)

Ir zināms, ka savvaļas putni, īpaši migrējošie savvaļas ūdensputni, ir zemi patogēnās putnu gripas vīrusu dabīgie nēsātāji, un parasti šo vīrusu bez slimības pazīmēm tie pārnēsā sezonālās migrācijas laikā. Tomēr kopš 2005. gada vidus pierādījumi liecina, ka augsti patogēnās putnu gripas (APPG) H5N1 apakštipa vīrusa celms var inficēt savvaļas putnus un tie šo vīrusu var izplatīt lielos attālumos (4).

(5)

Putnu gripas vīrusu klātbūtne savvaļas putnos rada pastāvīgu apdraudējumu saistībā ar šo vīrusu tiešu un netiešu ievazāšanu saimniecībās, kurās ir mājputni un citi nebrīvē turēti putni, un risku turpmāk šo vīrusu izplatīt no inficētās saimniecības uz citām saimniecībām.

(6)

Pēc tam, kad 2005. gadā APPG H5N1 apakštipa vīruss no Dienvidaustrumāzijas tika ievazāts Eiropā, tam izplatoties rietumu virzienā, tika pieņemts Komisijas Lēmums 2005/734/EK (5), lai pastiprinātu kontroles pasākumus, kas jau ir noteikti Savienības tiesību aktos, jo īpaši – ņemot vērā riskus, ko rada līdz šim nebijuša apjoma starpkontinentāla APPG vīrusa izplatīšanās ar savvaļas putniem.

(7)

Lēmumā 2005/734/EK ir noteikti biodrošības un papildu riska mazināšanas pasākumi, lai mazinātu risku, ka APPG H5N1 vīruss no savvaļas putniem tiek pārnests uz mājputniem un citiem nebrīvē turētiem putniem, novēršot šo populāciju tiešu un netiešu saskari. Lēmumā 2005/734/EK paredzēts, ka dalībvalstīm savā teritorijā jānosaka apgabali, kuros pastāv īpašs risks, ka APPG H5N1 vīruss var ievazāties saimniecībās, kurās ir mājputni un citi nebrīvē turēti putni, ņemot vērā epidemioloģisko situāciju un īpašus riska faktorus. Šajos augsta riska apgabalos dalībvalstīm jāpiemēro konkrēti riska mazināšanas pasākumi, piemēram, jānodrošina, ka mājputni netiek laisti ārā no telpām. Turklāt dalībvalstīm jānodrošina, ka īpašnieki tiek vairāk informēti par pārnešanas risku un par nepieciešamību savās saimniecībās piemērot biodrošības pasākumus.

(8)

Turklāt ar Lēmumu 2005/734/EK ir noteikts, ka dalībvalstīm jāievieš agrīnas konstatācijas sistēmas, kuru nolūks ir panākt, lai īpašnieki nekavējoties ziņotu par jebkuru putnu gripas simptomu mājputnu saimēs kompetentajai veterinārajai iestādei, kurai būtu jāņem vērā īpašie parametri un nelielas izmaiņas ražošanas rādītājos.

(9)

Komisijas Lēmumā 2010/367/ES (6) ir izklāstīti norādījumi, kā dalībvalstīm obligāti īstenot putnu gripas uzraudzības programmu mājputniem un savvaļas putniem, tostarp paraugu ņemšanas un laboratoriskās testēšanas prasības. Tajā arī paredzēts, ka kompetentajām iestādēm nekavējoties paziņo par visiem virsnormas mirstības vai nozīmīgiem slimības vai mirstības gadījumiem savvaļas putnu, un jo īpaši migrējošo savvaļas ūdensputnu, populācijās.

(10)

APPG H5N8 vīrusu Savienībā 2014. gada otrajā pusē un 2015. gada sākumā ievazāja savvaļas putni. Mirstība savvaļas putniem bija zema, taču vīruss izraisīja nopietnus slimības uzliesmojumus mājputnu vai citu nebrīvē turētu putnu saimēs vairākās dalībvalstīs.

(11)

Kopš 2016. gada oktobra beigām APPG H5N8 tuvu radniecīgs vīrusa celms ir konstatēts migrējošiem savvaļas putniem, kas galvenokārt tika atrasti miruši, 20 dalībvalstīs, proti, Bulgārijā, Čehijas Republikā, Dānijā, Vācijā, Īrijā, Grieķijā, Spānijā, Francijā, Horvātijā, Itālijā, Ungārijā, Nīderlandē, Austrijā, Polijā, Rumānijā, Slovēnijā, Slovākijā, Somijā, Zviedrijā un Apvienotajā Karalistē, un tādās tuvumā esošās trešās valstīs kā Šveice, Serbija un Ukraina. Vairums slimības uzliesmojumu tika apstiprināti dažos Francijas, Ungārijas un Bulgārijas apgabalos, kuros ir liels skaits saimniecību, kurās tur pīles un zosis.

(12)

Pašreizējā epidemioloģiskā situācija ir ļoti dinamiska un nepārtraukti mainās. Migrējošo putnu pārvietošanās turpinās, un dalībvalstu veiktajos uzraudzības pasākumos aizvien tiek konstatēts APPG H5N8 vīruss savvaļas putnu populācijās. Tādēļ tuvāko mēnešu laikā un, visticamāk, migrējošo putnu sezonālās pārvietošanās laikā Savienībā vīruss turpinās apdraudēt mājputnus un citus nebrīvē turētus putnus, vēl vairāk palielinot vīrusa izplatīšanās risku saimniecībās, kuras atrodas konkrētās augsta riska zonās.

(13)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) pašlaik gatavo visaptverošu zinātnisku atzinumu par putnu gripu, kas tiks pabeigts 2017. gada septembrī. Tomēr, ņemot vērā pašreizējo APPG H5N8 vīrusa epidēmiju, EFSA tika lūgta steidzami novērtēt epidemioloģisko situāciju un sniegt sākotnējos zinātniskos ieteikumus par to Savienības līmenī noteikto aizsardzības pasākumu piemērotību, kuri vērsti uz risku, ko rada ar AGGP H5N8 vīrusu inficēti savvaļas putni.

(14)

EFSA Dzīvnieku veselības un labturības ekspertu grupa 2016. gada 20. decembrī publicēja paziņojumu “Steidzama prasība saistībā ar putnu gripu” (7), kas apstiprina, ka stingri īstenoti biodrošības un riska mazināšanas pasākumi ir svarīgākais līdzeklis, lai nepieļautu gan H5, gan H7 apakštipa APPG vīrusu tiešu vai netiešu pārnešanu no savvaļas putniem uz saimniecībām, kurās ir mājputni un nebrīvē turēti putni. Šādās saimniecībās biodrošībai vajadzētu būt ierastai praksei, un tā būtu jāpastiprina paaugstināta riska periodos.

(15)

Turklāt EFSA secināja, ka pasīva savvaļas putnu uzraudzība ir visefektīvākais līdzeklis, lai pēc iespējas agrāk konstatētu APPG vīrusu klātbūtni savvaļas putnu vidū, un tā iesaka ņemt paraugus un veikt testēšanu savvaļas putnu populācijās, tādējādi pastiprinot dažus attiecībā uz savvaļas putniem paredzētus noteikumus, kas izklāstīti Lēmuma 2010/367/ES II pielikumā iekļautajos norādījumos par to, kā īstenot putnu gripas uzraudzības programmas savvaļas putniem.

(16)

EFSA arī atsaucas uz novērtējumu (8), ko veica Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (ECDC) un kurā ir norādīts, ka līdz pat šai dienai visā pasaulē nav ziņots par cilvēku inficēšanos ar šo APPG H5N8 vīrusu un ka papildu vīrusa raksturojums liecina, ka tas joprojām ir galvenokārt putnu vīruss, kam nepiemīt īpaša radniecība cilvēku vīrusiem.

(17)

Pieredze, ko dalībvalstu kompetentās iestādes guvušas, īstenojot Lēmumā 2005/734/EK noteiktos pasākumus, liecina, ka būtu jāsaglabā elastība, lai varētu šos pasākumus pielāgot epidemioloģiskajai situācijai katrā dalībvalstī.

(18)

Lai vērstu pasākumus uz visvairāk apdraudētajām putnu populācijām un nodrošinātu lēmumā noteikto pasākumu efektivitāti, konkrēti profilakses pasākumi būtu jāattiecina uz saimniecībām, kurās tiek turēti mājputni.

(19)

Tādēļ Lēmumā 2005/734/EK noteiktie pasākumi būtu jāpārskata un jāpielāgo, ņemot vērā pašreizējo epidemioloģisko situāciju mājputnu un savvaļas putnu populācijās dalībvalstīs, EFSA2016. gada 20. decembrī publicēto paziņojumu par putnu gripu un pieredzi, ko dalībvalstis guvušas, praksē īstenojot minētajā lēmumā noteiktos pasākumus.

(20)

Lēmumā 2005/734/EK noteiktie pasākumi ir vairākas reizes grozīti un pagarināti, un tie ir piemērojami līdz 2017. gada 31. decembrim. Savienības tiesību aktu skaidrības labad Lēmums 2005/734/EK būtu jāatceļ un jāaizstāj ar šo lēmumu.

(21)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir jāpārskata, ja nepieciešams, ņemot vērā galīgo rezultātu, kas sniegts EFSA zinātniskajā atzinumā par putnu gripu, ko plānots pabeigt 2017. gada septembrī.

(22)

Šajā lēmumā noteiktos pasākumus piemēro līdz 2018. gada 30. jūnijam.

(23)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Priekšmets un darbības joma

Šajā lēmumā ir noteikti riska mazināšanas pasākumi un agrīnas konstatācijas sistēmas attiecībā uz risku, ko savvaļas putni rada saistībā ar augsti patogēnās putnu gripas (APPG) ievazāšanu saimniecībās, kā arī pasākumi īpašnieku informētības palielināšanai par šādu risku un par nepieciešamību īstenot vai pastiprināt biodrošības pasākumus savās saimniecībās.

2. pants

Definīcijas

Šajā lēmumā piemēro Direktīvas 2005/94/EK 2. pantā izklāstītās definīcijas.

3. pants

Ar APPG vīrusa ievazāšanu saistīta augsta riska apgabalu noteikšana

Dalībvalstis apzina un pārskata savu teritoriju apgabalus, kurus īpaši apdraud APPG vīrusu ievazāšana saimniecībās (turpmāk “augsta riska apgabali”), kā arī laikposmu, kurā šāds risks pastāv, ņemot vērā šādus aspektus:

a)

epidemioloģisko situāciju valsts teritorijā vai tuvumā esošo dalībvalstu vai trešo valstu teritorijā, jo īpaši attiecībā uz:

i)

APPG vīrusu konstatēšanu savvaļas putniem vai no tiem savāktās fekālijās;

ii)

APPG uzliesmojumiem saimniecībās, kurās ir mājputni vai citi nebrīvē turēti putni, kas, visdrīzāk, ir saistīti ar konstatētajiem APPG vīrusiem, kā minēts i) apakšpunktā;

iii)

agrākiem APPG vīrusu konstatējumiem, kā minēts i) un ii) apakšpunktā, un to atkārtošanās risku;

b)

riska faktorus, kas saistīti ar APPG vīrusu ievazāšanu saimniecībās, jo īpaši attiecībā uz:

i)

saimniecību atrašanās vietu putnu migrācijas ceļu joslā, jo īpaši tur, kur putni lido no Vidusāzijas un Austrumāzijas, Kaspijas jūras un Melnās jūras apgabaliem, Vidējiem Austrumiem un Āfrikas;

ii)

attālumu starp saimniecību un mitrājiem, dīķiem, purviem, ezeriem vai upēm, kur mēdz pulcēties migrējošie putni, jo īpaši zosveidīgo un tārtiņveidīgo kārtas putni;

iii)

saimniecības atrašanās vietu apgabalos, kuros ir liels migrējošo putnu, jo īpaši ūdensputnu, blīvums;

iv)

mājputniem, kas turēti saimniecībās ar āra aplokiem, kur saskari starp savvaļas putniem un mājputniem pietiekamā mērā novērst nevar;

c)

papildu riska faktorus, saistībā ar APPG vīrusu izplatīšanos saimniecībās un starp šādām saimniecībām, jo īpaši, ja:

i)

saimniecības atrodas apgabalos ar augstu saimniecību blīvumu;

ii)

mājputnu, transportlīdzekļu un personu kustības intensitāte vienā saimniecībā un no vienas saimniecības uz citu, kā arī citas tiešas vai netiešas saskares starp saimniecībām intensitāte ir augsta;

d)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) un nacionālo un starptautisku riska novērtēšanas struktūru veiktus riska novērtējumus saistībā ar APPG vīrusu izplatību ar savvaļas putniem;

e)

saskaņā ar Direktīvas 2005/94/EK 4. pantu īstenoto uzraudzības programmu rezultātus.

4. pants

Riska mazināšanas pasākumi

1.   Atkarībā no konkrētās epidemioloģiskās situācijas dalībvalstu teritorijā un tik ilgi, cik nepieciešams, dalībvalstis veic piemērotus un īstenojamus pasākumus, lai mazinātu risku, kas saistīts ar APPG vīrusu pārnešanu no savvaļas putniem uz mājputniem augsta riska apgabalos.

2.   Šā panta 1. punktā minētos pasākumus jo īpaši attiecina uz to, lai novērstu savvaļas putnu, un jo īpaši migrējošu savvaļas ūdensputnu, tiešu vai netiešu saskari ar mājputniem, un jo īpaši ar pīlēm un zosīm.

3.   Augsta riska apgabalos dalībvalstis aizliedz:

a)

turēt mājputnus ārā;

b)

izmantot mājputniem ārā esošas ūdenskrātuves;

c)

nodrošināt mājputniem ūdeni no virszemes ūdenstilpnēm, kam var piekļūt savvaļas putni;

d)

uzglabāt mājputnu barību, kas nav aizsargāta no savvaļas putniem vai citiem dzīvniekiem.

4.   Papildu riska mazināšanas pasākumu kārtībā dalībvalstis aizliedz:

a)

pulcēt mājputnus un citus nebrīvē turētus putnus tirgos, skatēs, izstādēs un kultūras pasākumos;

b)

izmantot zosveidīgo un tārtiņveidīgo kārtas pievilinātājputnus (“pievilinātājputni”).

5.   Dalībvalstis regulāri pārskata pasākumus, ko tās veikušas saskaņā ar 1.–4. punktu, lai tos koriģētu un pielāgotu, ņemot vērā epidemioloģisko situāciju, tostarp risku, ko rada savvaļas putni.

5. pants

Informētības palielināšanas un biodrošības pasākumi

Dalībvalstis nodrošina, ka ir ieviesti nepieciešamie pasākumi, lai palielinātu to ieinteresēto personu informētību par APPG risku, kuras darbojas mājputnu audzēšanas nozarē, un sniegtu tām visatbilstošāko informāciju par biodrošības pasākumiem, jo īpaši par pasākumiem, kas jāpastiprina augsta riska apgabalos, izmantojot līdzekļus, kas vislabāk piemēroti šādas informācijas sniegšanai.

6. pants

Atkāpes no 4. pantā noteiktajiem riska mazināšanas pasākumiem

1.   Atkāpjoties no 4. panta 3. punkta un ja ir veikti biodrošības pasākumi, lai novērstu APPG vīrusu pārnešanas risku, dalībvalstis var atļaut:

a)

mājputnu turēšanu ārā, ja izpildīti šādi nosacījumi:

i)

mājputni ir pasargāti no saskares ar savvaļas putniem ar tīkliem vai jumtiem vai ar citiem piemērotiem līdzekļiem; vai

ii)

mājputni ir apgādāti vismaz ar barību un ūdeni, kas atrodas telpās vai zem nojumes, kura ir pietiekami nosedzoša, lai atturētu savvaļas putnus no nolaišanās, un novērstu savvaļas putnu kontaktu ar mājputniem paredzēto barību un ūdeni;

b)

ārā esošu ūdenskrātuvju izmantošanu, ja tās nepieciešamas, lai nodrošinātu konkrētu mājputnu labturību, un ir pietiekami pasargātas no savvaļas ūdensputniem;

c)

ūdens piegādi mājputniem no virszemes ūdenstilpnēm, kam var piekļūt savvaļas ūdensputni, pēc apstrādes, kas nodrošina putnu gripas vīrusu inaktivāciju.

2.   Atkāpjoties no 4. panta 4. punkta un ja ir veikti biodrošības pasākumi, lai novērstu APPG vīrusu pārnešanas risku, dalībvalstis var atļaut:

a)

mājputnu un citu nebrīvē turētu putnu pulcēšanu tirgos, skatēs, izstādēs un kultūras pasākumos;

b)

pievilinātājputnu izmantošanu:

i)

putnu gripas uzraudzības programmas, ko īsteno saskaņā ar Direktīvas 2005/94/EK 4. pantu, pētniecības projektu, ornitoloģisku pētījumu un citu darbību, ko apstiprinājusi kompetentā iestāde, ietvaros; vai

ii)

saskaņā ar atbilstīgiem biodrošības pasākumiem un noteikumiem, kas paredzēti tam, lai novērstu APPG vīrusa pārnešanu uz mājputniem.

7. pants

Agrīnās konstatācijas sistēmas mājputnu saimēs

1.   Dalībvalstis ievieš vai pastiprina agrīnās konstatācijas sistēmas, kuru nolūks ir panākt, lai īpašnieki nekavējoties ziņotu kompetentajai iestādei par jebkuru putnu gripas simptomu mājputnu saimēs, kas audzētas saimniecībās, kuras atrodas augsta riska apgabalos.

2.   Šā panta 1. punktā minētās sistēmas ņem vērā vismaz ievērojamu barības un ūdens patēriņa un olu ražošanas samazināšanos, novēroto mirstības rādītāju un jebkādas klīniskas pazīmes vai pēcnāves audu bojājumus, kas ir pamats aizdomām par APPG vīrusa klātbūtni, pievēršot uzmanību šo parametru izmaiņām dažādās mājputnu sugās un ražošanas veidos.

8. pants

Savvaļas putnu pastiprināta uzraudzība

1.   Kompetentā iestāde nodrošina, ka pastiprināta pasīva savvaļas putnu populāciju uzraudzība un mirušu vai slimu putnu turpmāka pārraudzība tiek veikta saskaņā ar Lēmuma 2010/367/ES II pielikumā izklāstītajiem norādījumiem par to, kā īstenot putnu gripas uzraudzības programmas savvaļas putniem, jo īpaši pievēršot uzmanību sarakstam ar mērķa sugām paraugu ņemšanai un laboratorijas testēšanai, kas paredzēta minētajā lēmumā, un citām savvaļas putnu sugām, kurām ir pazīmes, kas liecina par inficēšanos ar APPG vīrusiem.

2.   Kompetentā iestāde var veikt paraugu ņemšanu un laboratorisku testēšanu attiecībā uz tām savvaļas putnu sugām un tajos ģeogrāfiskajos apgabalos, kurus iepriekš nav skārusi APPG.

9. pants

Pienākums nodrošināt atbilstību un sniegt informāciju

Dalībvalstis informē Komisiju par pasākumiem, ko tās veic, lai nodrošinātu atbilstību šā lēmuma prasībām, un par to, vai ir piešķirtas atkāpes saskaņā ar 6. pantu.

10. pants

Atcelšana

Lēmums 2005/734/EK tiek atcelts.

11. pants

Piemērojamība

Šo lēmumu piemēro līdz 2018. gada 30. jūnijam.

12. pants

Adresāti

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2017. gada 14. februārī

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Vytenis ANDRIUKAITIS


(1)  OV L 395, 30.12.1989., 13. lpp.

(2)  OV L 224, 18.8.1990., 29. lpp.

(3)  OV L 10, 14.1.2006., 16. lpp.

(4)  Zinātniskais atzinums, ko pēc Eiropas Komisijas pieprasījuma sniegusi Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes zinātnes ekspertu grupa dzīvnieku veselības un labturības jomā par dzīvnieku veselības un labturības aspektiem saistībā ar putnu gripu un tās ievazāšanas risku mājputnu saimniecībās ES) (The EFSA Journal (2008) 715, 1.–161. lpp.).

(5)  Komisijas 2005. gada 19. oktobra Lēmums 2005/734/EK, ar ko nosaka biodrošības pasākumus, lai mazinātu risku, ka ļoti patogēno putnu gripu, ko izraisa A tipa H5N1 apakštipa gripas vīruss, no savvaļas putniem varētu pārnest uz mājputniem un citiem nebrīvē turētiem putniem, un ar ko paredz agrīnas konstatācijas sistēmu īpaši apdraudētos apgabalos (OV L 274, 20.10.2005., 105. lpp.).

(6)  Komisijas 2010. gada 25. jūnija Lēmums 2010/367/ES par putnu gripas uzraudzības programmu mājputniem un savvaļas putniem īstenošanu dalībvalstīs (OV L 166, 1.7.2010., 22. lpp.).

(7)  EFSA Journal 2017; 15(1):4687, 32 lpp. doi:10.2903/j.efsa.2016.4687.

(8)  Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (ECDC), 2016, TŪLĪTĒJS RISKA NOVĒRTĒJUMS: augsti patogēnās A tipa (H5N8) putnu gripas uzliesmojumi Eiropā: http://ecdc.europa.eu/en/publications/Publications/risk-assessment-avian-influenza-H5N8-europe.pdf.


16.2.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 39/12


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2017/264

(2017. gada 14. februāris),

ar ko no Eiropas Savienības finansējuma izslēdz konkrētus dalībvalstu izdevumus, kurus tās attiecinājušas uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF) un uz Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA)

(izziņots ar dokumenta numuru C(2017) 766)

(Autentisks ir tikai teksts angļu, bulgāru, franču, grieķu, itāļu, latviešu, poļu, portugāļu, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1306/2013 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un Padomes Regulu (EEK) Nr. 352/78, (EK) Nr. 165/94, (EK) Nr. 2799/98, (EK) Nr. 814/2000, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 485/2008 atcelšanu (1) un jo īpaši tās 52. pantu,

apspriedusies ar Lauksaimniecības fondu komiteju,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1290/2005 (2) 31. pantu un no 2015. gada 1. janvāra saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 52. pantu Komisijai ir jāveic vajadzīgās pārbaudes, jāpaziņo dalībvalstīm minēto pārbaužu rezultāti, jāpieņem zināšanai dalībvalstu skaidrojumi, jāsasauc divpusējas apspriedes, lai panāktu vienošanos ar attiecīgajām dalībvalstīm, un oficiāli jāpaziņo tām savi secinājumi.

(2)

Dalībvalstīm ir bijusi iespēja pieprasīt samierināšanas procedūras uzsākšanu. Dažos gadījumos šī iespēja ir izmantota, un Komisija ir izskatījusi procedūras rezultātā sagatavotos ziņojumus.

(3)

Saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1306/2013 finansēt drīkst vienīgi lauksaimniecības izdevumus, kas radušies, nepārkāpjot Savienības tiesības.

(4)

Ņemot vērā veiktās pārbaudes, divpusējo apspriežu rezultātus un samierināšanas procedūras, atklājās, ka daļa dalībvalstu deklarēto izdevumu neatbilst šai prasībai, tāpēc tos nevar finansēt no ELGF un ELFLA.

(5)

Būtu jānorāda summas, kuras neatzīst par pieprasāmām no ELGF un ELFLA. Minētās summas nav saistītas ar izdevumiem, kas radušies vairāk nekā divdesmit četrus mēnešus pirms Komisijas rakstveida paziņojuma dalībvalstīm par veikto pārbaužu rezultātiem.

(6)

Attiecībā uz šajā lēmumā norādītajiem gadījumiem Komisija attiecīgajā kopsavilkuma ziņojumā (3) ir informējusi dalībvalstis par to summu novērtējumu, kuras izslēdzamas no finansējuma sakarā ar to neatbilstību Savienības tiesībām.

(7)

Šis lēmums neskar secinājumus par finansēm, kurus Komisija var izdarīt no Eiropas Savienības Tiesas spriedumiem lietās, kuru izskatīšana vēl nebija pabeigta 2016. gada 31. decembrī,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Summas, kas norādītas pielikumā un saistītas ar izdevumiem, kuri radušies dalībvalstu akreditētajām maksājumu aģentūrām un deklarēti, tos attiecinot uz ELGF vai ELFLA, izslēdz no Savienības finansējuma.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts Bulgārijas Republikai, Vācijas Federatīvajai Republikai, Grieķijas Republikai, Spānijas Karalistei, Francijas Republikai, Itālijas Republikai, Kipras Republikai, Latvijas Republikai, Ungārijai, Austrijas Republikai, Polijas Republikai, Portugāles Republikai, Slovēnijas Republikai, Somijas Republikai, Zviedrijas Karalistei un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajai Karalistei.

Briselē, 2017. gada 14. februārī

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Phil HOGAN


(1)  OV L 347, 20.12.2013., 549. lpp.

(2)  Padomes 2005. gada 21. jūnija Regula (EK) Nr. 1290/2005 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu (OV L 209, 11.8.2005., 1. lpp.).

(3)  Ares(2017) 555605, 1.2.2017.


PIELIKUMS

Lēmums: 53

Budžeta postenis: 05040501

Dalībvalsts

Pasākums

Finanšu gads

Pamatojums

Korekcijas veids

Korekcijas %

Valūta

Summa

Atskaitījumi

Finansiālā ietekme

SI

Sertifikācija

2013

ELFLA parādi priekšlaicīgi deklarēti par neatgūstamiem

VIENREIZĒJA

 

EUR

1 214,10

0,00

1 214,10

 

 

 

 

 

Kopā SI:

EUR

1 214,10

0,00

1 214,10


Valūta

Summa

Atskaitījumi

Finansiālā ietekme

EUR

1 214,10

0,00

1 214,10

Budžeta postenis: 05070107

Dalībvalsts

Pasākums

Finanšu gads

Pamatojums

Korekcijas veids

Korekcijas %

Valūta

Summa

Atskaitījumi

Finansiālā ietekme

PT

Finanšu revīzija – novēloti maksājumi un maksājumu termiņi

2012

Korekcija sakarā ar novēlotiem maksājumiem

VIENREIZĒJA

 

EUR

– 341 058,21

– 613 918,73

272 860,52

 

Finanšu revīzija – pārsniegumi

2012

Korekcija, jo pārsniegts maksimālais finanšu līdzekļu apjoms

VIENREIZĒJA

 

EUR

– 2 249 991,75

– 2 249 991,75

0,00

 

 

 

 

 

Kopā PT:

EUR

– 2 591 049,96

– 2 863 910,48

272 860,52

Dalībvalsts

Pasākums

Finanšu gads

Pamatojums

Korekcijas veids

Korekcijas %

Valūta

Summa

Atskaitījumi

Finansiālā ietekme

SI

Sertifikācija

2013

ELFLA IAKS zināmās kļūdas

VIENREIZĒJA

 

EUR

285,33

0,00

285,33

 

 

 

 

 

Kopā SI:

EUR

285,33

0,00

285,33


Valūta

Summa

Atskaitījumi

Finansiālā ietekme

EUR

– 2 590 764,63

– 2 863 910,48

273 145,85

Budžeta postenis: 6701

Dalībvalsts

Pasākums

Finanšu gads

Pamatojums

Korekcijas veids

Korekcijas %

Valūta

Summa

Atskaitījumi

Finansiālā ietekme

AT

Sertifikācija

2014

Finanšu grāmatojumu noskaidrošana 2014. finanšu gadā

VIENREIZĒJA

 

EUR

– 827 514,15

0,00

– 827 514,15

 

 

 

 

 

Kopā AT:

EUR

– 827 514,15

0,00

– 827 514,15

Dalībvalsts

Pasākums

Finanšu gads

Pamatojums

Korekcijas veids

Korekcijas %

Valūta

Summa

Atskaitījumi

Finansiālā ietekme

BG

Sertifikācija

2013

ELGF administratīvo kļūdu novēršana

VIENREIZĒJA

 

EUR

– 808 946,28

0,00

– 808 946,28

 

Sertifikācija

2014

ELFLA IAKS zināmās kļūdas

VIENREIZĒJA

 

EUR

– 23 513,30

0,00

– 23 513,30

 

Sertifikācija

2013

ELGF IAKS pārvērtētās summas

VIENREIZĒJA

 

EUR

– 12 839,99

0,00

– 12 839,99

 

 

 

 

 

Kopā BG:

EUR

– 845 299,57

0,00

– 845 299,57

Dalībvalsts

Pasākums

Finanšu gads

Pamatojums

Korekcijas veids

Korekcijas %

Valūta

Summa

Atskaitījumi

Finansiālā ietekme

CY

Savstarpējā atbilstība

2014

Nepilnības visās 4 galvenajās kontrolēs un 2 papildu kontrolēs (kontroles statistika, uzraudzība) — tiešais atbalsts — 2013. pieprasījumu gads

PĒC VIENOTAS LIKMES

10,00 %

EUR

– 516 617,16

0,00

– 516 617,16

 

Savstarpējā atbilstība

2015

Nepilnības visās 4 galvenajās kontrolēs un 2 papildu kontrolēs (kontroles statistika, uzraudzība) — tiešais atbalsts— 2014. pieprasījumu gads

PĒC VIENOTAS LIKMES

10,00 %

EUR

– 503 559,05

– 8 178,75

– 495 380,30

 

Savstarpējā atbilstība

2013

Nepilnības visās 4 galvenajās kontrolēs un 2 papildu kontrolēs (kontroles statistika, uzraudzība) — vīns — 2014. pieprasījumu gads

PĒC VIENOTAS LIKMES

10,00 %

EUR

– 29 474,10

0,00

– 29 474,10

 

Savstarpējā atbilstība

2014

Nepilnības visās 4 galvenajās kontrolēs un 2 papildu kontrolēs (kontroles statistika, uzraudzība) — vīns — 2014. pieprasījumu gads

PĒC VIENOTAS LIKMES

10,00 %

EUR

– 2 023,66

0,00

– 2 023,66

 

 

 

 

 

Kopā CY:

EUR

– 1 051 673,97

– 8 178,75

– 1 043 495,22

Dalībvalsts

Pasākums

Finanšu gads

Pamatojums

Korekcijas veids

Korekcijas %

Valūta

Summa

Atskaitījumi

Finansiālā ietekme

DE

Savstarpējā atbilstība

2013

Nepilnīgs tādu dzīvnieku novērtējums, kuriem trūkst 2 krotāliju (SMR 7 un 8) — 2012. pieprasījumu gads

VIENREIZĒJA

 

EUR

– 38 456,61

0,00

– 38 456,61

 

Savstarpējā atbilstība

2014

Nepilnīgs tādu dzīvnieku novērtējums, kuriem trūkst 2 krotāliju (SMR 7 un 8) — 2013. pieprasījumu gads

VIENREIZĒJA

 

EUR

– 45 384,43

0,00

– 45 384,43

 

Savstarpējā atbilstība

2015

Nepilnīgs tādu dzīvnieku novērtējums, kuriem trūkst 2 krotāliju (SMR 7 un 8) — 2014. pieprasījumu gads

VIENREIZĒJA

 

EUR

– 95 307,89

0,00

– 95 307,89

 

Sertifikācija

2011

Cukura rūpniecības restrukturizācija — neattiecināmās summas

VIENREIZĒJA

 

EUR

– 17 137,39

0,00

– 17 137,39

 

Sertifikācija

2012

Cukura rūpniecības restrukturizācija — neattiecināmās summas

VIENREIZĒJA

 

EUR

– 1 731 625,19

0,00

– 1 731 625,19

 

Pārkāpumi

2010

Parādu pārvaldības procedūru nepilnības

PĒC VIENOTAS LIKMES

5,00 %

EUR

– 1 964 861,71

0,00

– 1 964 861,71

 

 

 

 

 

Kopā DE:

EUR

– 3 892 773,22

0,00

– 3 892 773,22

Dalībvalsts

Pasākums

Finanšu gads

Pamatojums

Korekcijas veids

Korekcijas %

Valūta

Summa

Atskaitījumi

Finansiālā ietekme

ES

Augļi un dārzeņi – darbības programmas

2009

nav izpildīti atzīšanas nosacījumi

VIENREIZĒJA

 

EUR

– 33 191,89

– 10 156,42

– 23 035,47

 

Darījumu rūpīga pārbaude

2010

Novēlotas pārbaudes Larjohā un Andalūzijā

PĒC VIENOTAS LIKMES

0,50 %

EUR

– 146 150,05

0,00

– 146 150,05

 

Darījumu rūpīga pārbaude

2011

Novēlotas pārbaudes Larjohā un Andalūzijā

PĒC VIENOTAS LIKMES

0,50 %

EUR

– 93 858,26

0,00

– 93 858,26

 

Darījumu rūpīga pārbaude

2012

Novēlotas pārbaudes Larjohā un Andalūzijā

PĒC VIENOTAS LIKMES

0,50 %

EUR

– 35 460,70

0,00

– 35 460,70

 

Darījumu rūpīga pārbaude

2010

Novēlotas pārbaudes rezultāti — Larjoha

PĒC VIENOTAS LIKMES

0,50 %

EUR

– 2 995,48

0,00

– 2 995,48

 

Augļi un dārzeņi – darbības programmas

2009

Neattiecināmi izdevumi — vides pasākumi (Andalūzija)

VIENREIZĒJA

 

EUR

– 1 531 131,62

– 9 722,69

– 1 521 408,93

 

Augļi un dārzeņi – darbības programmas

2010

Neattiecināmi izdevumi — vides pasākumi (Andalūzija)

VIENREIZĒJA

 

EUR

– 2 159 599,27

– 41 333,00

– 2 118 266,27

 

Augļi un dārzeņi – darbības programmas

2011

Neattiecināmi izdevumi — vides pasākumi (Andalūzija)

VIENREIZĒJA

 

EUR

– 1 456 751,54

– 36 337,16

– 1 420 414,38

 

Augļi un dārzeņi – darbības programmas

2012

Neattiecināmi izdevumi — vides pasākumi (Andalūzija)

VIENREIZĒJA

 

EUR

– 1 499 753,12

– 14 200,84

– 1 485 552,28

 

Augļi un dārzeņi – darbības programmas

2013

Neattiecināmi izdevumi — vides pasākumi (Andalūzija)

VIENREIZĒJA

 

EUR

– 896 215,57

– 2 557,15

– 893 658,42

 

Augļi un dārzeņi – darbības programmas

2009

Neattiecināmi izdevumi — vides pasākumi (Aragona)

VIENREIZĒJA

 

EUR

– 8 679,88

– 55,12

– 8 624,76

 

Augļi un dārzeņi – darbības programmas

2010

Neattiecināmi izdevumi — vides pasākumi (Aragona)

VIENREIZĒJA

 

EUR

– 10 681,51

– 534,08

– 10 147,43

 

Augļi un dārzeņi – darbības programmas

2011

Neattiecināmi izdevumi — vides pasākumi (Aragona)

VIENREIZĒJA

 

EUR

– 28 978,00

– 175,03

– 28 802,97

 

Augļi un dārzeņi – darbības programmas

2012

Neattiecināmi izdevumi — vides pasākumi (Aragona)

VIENREIZĒJA

 

EUR

– 84 663,69

0,00

– 84 663,69

 

Augļi un dārzeņi – darbības programmas

2013

Neattiecināmi izdevumi — vides pasākumi (Aragona)

VIENREIZĒJA

 

EUR

– 84 019,25

0,00

– 84 019,25

 

Augļi un dārzeņi – darbības programmas

2009

Neattiecināmi izdevumi — vides pasākumi (Baleāru salas)

VIENREIZĒJA

 

EUR

– 11 860,02

– 75,32

– 11 784,70

 

Augļi un dārzeņi – darbības programmas

2010

Neattiecināmi izdevumi — vides pasākumi (Baleāru salas)

VIENREIZĒJA

 

EUR

– 14 278,97

– 86,25

– 14 192,72

 

Augļi un dārzeņi – darbības programmas

2011

Neattiecināmi izdevumi — vides pasākumi (Baleāru salas)

VIENREIZĒJA

 

EUR

– 233 449,16

– 2 262,89

– 231 186,27

 

Augļi un dārzeņi – darbības programmas

2012

Neattiecināmi izdevumi — vides pasākumi (Baleāru salas)

VIENREIZĒJA

 

EUR

– 13 983,26

– 79,24

– 13 904,02

 

Augļi un dārzeņi – darbības programmas

2013

Neattiecināmi izdevumi — vides pasākumi (Baleāru salas)

VIENREIZĒJA

 

EUR

– 8 720,47

– 113,07

– 8 607,40

 

Augļi un dārzeņi – darbības programmas

2009

Neattiecināmi izdevumi — vides pasākumi (Kanāriju salas)

VIENREIZĒJA

 

EUR

– 22 767,51

– 798,11

– 21 969,40

 

Augļi un dārzeņi – darbības programmas

2010

Neattiecināmi izdevumi — vides pasākumi (Kanāriju salas)

VIENREIZĒJA

 

EUR

– 54 144,30

– 15 229,33

– 38 914,97

 

Augļi un dārzeņi – darbības programmas

2011

Neattiecināmi izdevumi — vides pasākumi (Kanāriju salas)

VIENREIZĒJA

 

EUR

– 83 110,99

– 4 155,55

– 78 955,44

 

Augļi un dārzeņi – darbības programmas

2012

Neattiecināmi izdevumi — vides pasākumi (Kanāriju salas)

VIENREIZĒJA

 

EUR

– 127 228,11

– 1 732,48

– 125 495,63

 

Augļi un dārzeņi – darbības programmas

2013

Neattiecināmi izdevumi — vides pasākumi (Kanāriju salas)

VIENREIZĒJA

 

EUR

– 114 108,33

– 1 463,88

– 112 644,45

 

Augļi un dārzeņi – darbības programmas

2009

Neattiecināmi izdevumi — vides pasākumi (Kastīlija-Lamanča)

VIENREIZĒJA

 

EUR

– 26 883,50

– 1 712,30

– 25 171,20

 

Augļi un dārzeņi – darbības programmas

2010

Neattiecināmi izdevumi — vides pasākumi (Kastīlija-Lamanča)

VIENREIZĒJA

 

EUR

– 15 731,99

– 95,02

– 15 636,97

 

Augļi un dārzeņi – darbības programmas

2011

Neattiecināmi izdevumi — vides pasākumi (Kastīlija-Lamanča)

VIENREIZĒJA

 

EUR

– 37 119,79

– 224,21

– 36 895,58

 

Augļi un dārzeņi – darbības programmas

2012

Neattiecināmi izdevumi — vides pasākumi (Kastīlija-Lamanča)

VIENREIZĒJA

 

EUR

– 16 217,50

0,00

– 16 217,50

 

Augļi un dārzeņi – darbības programmas

2013

Neattiecināmi izdevumi — vides pasākumi (Kastīlija-Lamanča)

VIENREIZĒJA

 

EUR

– 29 443,87

0,00

– 29 443,87

 

Augļi un dārzeņi – darbības programmas

2009

Neattiecināmi izdevumi — vides pasākumi (Kastīlija un Leona)

VIENREIZĒJA

 

EUR

– 26 234,89

– 166,59

– 26 068,30

 

Augļi un dārzeņi – darbības programmas

2010

Neattiecināmi izdevumi — vides pasākumi (Kastīlija un Leona)

VIENREIZĒJA

 

EUR

– 151 821,60

– 917,00

– 150 904,60

 

Augļi un dārzeņi – darbības programmas

2011

Neattiecināmi izdevumi — vides pasākumi (Kastīlija un Leona)

VIENREIZĒJA

 

EUR

– 22 932,79

– 138,58

– 22 794,21

 

Augļi un dārzeņi – darbības programmas

2012

Neattiecināmi izdevumi — vides pasākumi (Kastīlija un Leona)

VIENREIZĒJA

 

EUR

– 32 744,91

0,00

– 32 744,91

 

Augļi un dārzeņi – darbības programmas

2013

Neattiecināmi izdevumi — vides pasākumi (Kastīlija un Leona)

VIENREIZĒJA

 

EUR

– 68 357,82

0,00

– 68 357,82

 

Augļi un dārzeņi – darbības programmas

2009

Neattiecināmi izdevumi — vides pasākumi (Katalonija)

VIENREIZĒJA

 

EUR

– 225 773,04

0,00

– 225 773,04

 

Augļi un dārzeņi – darbības programmas

2010

Neattiecināmi izdevumi — vides pasākumi (Katalonija)

VIENREIZĒJA

 

EUR

– 170 694,03

– 8 534,70

– 162 159,33

 

Augļi un dārzeņi – darbības programmas

2011

Neattiecināmi izdevumi — vides pasākumi (Katalonija)

VIENREIZĒJA

 

EUR

– 181 248,30

– 9 062,42

– 172 185,88

 

Augļi un dārzeņi – darbības programmas

2012

Neattiecināmi izdevumi — vides pasākumi (Katalonija)

VIENREIZĒJA

 

EUR

– 192 820,93

0,00

– 192 820,93

 

Augļi un dārzeņi – darbības programmas

2013

Neattiecināmi izdevumi — vides pasākumi (Katalonija)

VIENREIZĒJA

 

EUR

– 254 597,71

0,00

– 254 597,71

 

Augļi un dārzeņi – darbības programmas

2009

Neattiecināmi izdevumi — vides pasākumi (Valensijas apgabals)

VIENREIZĒJA

 

EUR

– 146 386,75

0,00

– 146 386,75

 

Augļi un dārzeņi – darbības programmas

2010

Neattiecināmi izdevumi — vides pasākumi (Valensijas apgabals)

VIENREIZĒJA

 

EUR

– 200 166,03

– 31 147,05

– 169 018,98

 

Augļi un dārzeņi – darbības programmas

2011

Neattiecināmi izdevumi — vides pasākumi (Valensijas apgabals)

VIENREIZĒJA

 

EUR

– 170 287,72

0,00

– 170 287,72

 

Augļi un dārzeņi – darbības programmas

2012

Neattiecināmi izdevumi — vides pasākumi (Valensijas apgabals)

VIENREIZĒJA

 

EUR

– 168 918,35

– 3 707,16

– 165 211,19

 

Augļi un dārzeņi – darbības programmas

2013

Neattiecināmi izdevumi — vides pasākumi (Valensijas apgabals)

VIENREIZĒJA

 

EUR

– 153 236,13

– 3 351,18

– 149 884,95

 

Augļi un dārzeņi – darbības programmas

2009

Neattiecināmi izdevumi — vides pasākumi (Estremadura)

VIENREIZĒJA

 

EUR

– 7 573,50

– 4 869,44

– 2 704,06

 

Augļi un dārzeņi – darbības programmas

2010

Neattiecināmi izdevumi — vides pasākumi (Estremadura)

VIENREIZĒJA

 

EUR

– 41 935,82

– 253,29

– 41 682,53

 

Augļi un dārzeņi – darbības programmas

2011

Neattiecināmi izdevumi — vides pasākumi (Estremadura)

VIENREIZĒJA

 

EUR

– 6 398,76

– 38,65

– 6 360,11

 

Augļi un dārzeņi – darbības programmas

2012

Neattiecināmi izdevumi — vides pasākumi (Estremadura)

VIENREIZĒJA

 

EUR

– 8 379,93

0,00

– 8 379,93

 

Augļi un dārzeņi – darbības programmas

2013

Neattiecināmi izdevumi — vides pasākumi (Estremadura)

VIENREIZĒJA

 

EUR

– 4 382,72

0,00

– 4 382,72

 

Augļi un dārzeņi – darbības programmas

2009

Neattiecināmi izdevumi — vides pasākumi (Rjoha)

VIENREIZĒJA

 

EUR

– 127 765,77

– 9 710,55

– 118 055,22

 

Augļi un dārzeņi – darbības programmas

2010

Neattiecināmi izdevumi — vides pasākumi (Rjoha)

VIENREIZĒJA

 

EUR

– 185 478,26

– 2 132,67

– 183 345,59

 

Augļi un dārzeņi – darbības programmas

2011

Neattiecināmi izdevumi — vides pasākumi (Rjoha)

VIENREIZĒJA

 

EUR

– 282 683,90

– 1 707,41

– 280 976,49

 

Augļi un dārzeņi – darbības programmas

2012

Neattiecināmi izdevumi — vides pasākumi (Rjoha)

VIENREIZĒJA

 

EUR

– 284 838,08

– 28,74

– 284 809,34

 

Augļi un dārzeņi – darbības programmas

2013

Neattiecināmi izdevumi — vides pasākumi (Rjoha)

VIENREIZĒJA

 

EUR

– 139 011,79

0,00

– 139 011,79

 

Augļi un dārzeņi – darbības programmas

2009

Neattiecināmi izdevumi — vides pasākumi (Mursija)

VIENREIZĒJA

 

EUR

– 259 156,57

– 1 645,65

– 257 510,92

 

Augļi un dārzeņi – darbības programmas

2010

Neattiecināmi izdevumi — vides pasākumi (Mursija)

VIENREIZĒJA

 

EUR

– 416 517,97

– 113 614,89

– 302 903,08

 

Augļi un dārzeņi – darbības programmas

2011

Neattiecināmi izdevumi — vides pasākumi (Mursija)

VIENREIZĒJA

 

EUR

– 521 156,18

– 3 147,78

– 518 008,40

 

Augļi un dārzeņi – darbības programmas

2012

Neattiecināmi izdevumi — vides pasākumi (Mursija)

VIENREIZĒJA

 

EUR

– 401 418,38

0,00

– 401 418,38

 

Augļi un dārzeņi – darbības programmas

2013

Neattiecināmi izdevumi — vides pasākumi (Mursija)

VIENREIZĒJA

 

EUR

– 283 457,53

0,00

– 283 457,53

 

Augļi un dārzeņi – darbības programmas

2009

Neattiecināmi izdevumi — vides pasākumi (Navarra)

VIENREIZĒJA

 

EUR

– 15 774,57

– 100,17

– 15 674,40

 

Augļi un dārzeņi – darbības programmas

2010

Neattiecināmi izdevumi — vides pasākumi (Navarra)

VIENREIZĒJA

 

EUR

– 44 467,97

– 268,59

– 44 199,38

 

Augļi un dārzeņi – darbības programmas

2011

Neattiecināmi izdevumi — vides pasākumi (Navarra)

VIENREIZĒJA

 

EUR

– 215 685,94

– 1 302,74

– 214 383,20

 

Augļi un dārzeņi – darbības programmas

2012

Neattiecināmi izdevumi — vides pasākumi (Navarra)

VIENREIZĒJA

 

EUR

– 241 224,50

0,00

– 241 224,50

 

Augļi un dārzeņi – darbības programmas

2013

Neattiecināmi izdevumi — vides pasākumi (Navarra)

VIENREIZĒJA

 

EUR

– 72 761,39

0,00

– 72 761,39

 

Augļi un dārzeņi – darbības programmas

2009

Neattiecināmi izdevumi — vides pasākumi (Basku zeme)

VIENREIZĒJA

 

EUR

0,00

0,00

0,00

 

Augļi un dārzeņi – darbības programmas

2010

Neattiecināmi izdevumi — vides pasākumi (Basku zeme)

VIENREIZĒJA

 

EUR

– 46 466,16

– 280,65

– 46 185,51

 

Augļi un dārzeņi – darbības programmas

2011

Neattiecināmi izdevumi — vides pasākumi (Basku zeme)

VIENREIZĒJA

 

EUR

– 37 334,18

– 225,49

– 37 108,69

 

Augļi un dārzeņi – darbības programmas

2012

Neattiecināmi izdevumi — vides pasākumi (Basku zeme)

VIENREIZĒJA

 

EUR

– 18 369,50

0,00

– 18 369,50

 

Augļi un dārzeņi – darbības programmas

2013

Neattiecināmi izdevumi — vides pasākumi (Basku zeme)

VIENREIZĒJA

 

EUR

– 18 173,37

0,00

– 18 173,37

 

Augļi un dārzeņi – darbības programmas

2009

Programmas apstiprināšana un aprēķinu precizitāte

PĒC VIENOTAS LIKMES

5,00 %

EUR

– 2 471 338,23

– 410 946,34

– 2 060 391,89

 

Augļi un dārzeņi – darbības programmas

2010

Programmas apstiprināšana un aprēķinu precizitāte

PĒC VIENOTAS LIKMES

5,00 %

EUR

– 2 458 742,85

– 487 812,57

– 1 970 930,28

 

Augļi un dārzeņi – darbības programmas

2011

Programmas apstiprināšana un aprēķinu precizitāte

PĒC VIENOTAS LIKMES

5,00 %

EUR

– 2 824 856,16

– 409 515,20

– 2 415 340,96

 

Augļi un dārzeņi – darbības programmas

2012

Programmas apstiprināšana un aprēķinu precizitāte

PĒC VIENOTAS LIKMES

5,00 %

EUR

– 64 228,60

– 753,71

– 63 474,89

 

Augļi un dārzeņi – darbības programmas

2013

Programmas apstiprināšana un aprēķinu precizitāte

PĒC VIENOTAS LIKMES

5,00 %

EUR

– 4 355,01

0,00

– 4 355,01

 

Augļi un dārzeņi – darbības programmas

2009

Ražotājorganizāciju atzīšana

VIENREIZĒJA

 

EUR

– 183 847,65

– 9 192,38

– 174 655,27

 

Augļi un dārzeņi – darbības programmas

2009

Ražotājorganizāciju un darbības programmu atzīšana

PĒC VIENOTAS LIKMES

10,00 %

EUR

– 3 922 888,80

– 2 042 758,51

– 1 880 130,29

 

Augļi un dārzeņi – darbības programmas

2010

Ražotāju organizāciju un darbības programmu atzīšana

PĒC VIENOTAS LIKMES

10,00 %

EUR

– 4 917 485,69

– 2 566 722,82

– 2 350 762,87

 

Augļi un dārzeņi – darbības programmas

2011

Ražotājorganizāciju un darbības programmu atzīšana

PĒC VIENOTAS LIKMES

10,00 %

EUR

– 440 969,18

– 220 484,59

– 220 484,59

 

Cits tiešais atbalsts – POSEI (2014+)

2015

Centrālajā reģistrā (RIIA) ir kļūdas, kas apdraud Regulā (ES) Nr. 180/2014 paredzēto plašo administratīvo kontrolpārbaužu pareizību

PĒC VIENOTAS LIKMES

2,00 %

EUR

– 82 894,34

0,00

– 82 894,34

 

Cits tiešais atbalsts – POSEI

2013

Centrālajā reģistrā (RIIA) ir kļūdas, kas apdraud Regulā (ES) Nr. 180/2014 un (EK) Nr. 793/2006 paredzēto plašo administratīvo kontrolpārbaužu pareizību

PĒC VIENOTAS LIKMES

5,00 %

EUR

– 280 114,91

– 14 005,75

– 266 109,16

 

Cits tiešais atbalsts – POSEI (2014+)

2014

Centrālajā reģistrā (RIIA) ir kļūdas, kas apdraud Regulā (ES) Nr. 180/2014 un (EK) Nr. 793/2006 paredzēto plašo administratīvo kontrolpārbaužu pareizību

PĒC VIENOTAS LIKMES

5,00 %

EUR

– 234 195,06

0,00

– 234 195,06

 

 

 

 

 

Kopā ES:

EUR

– 32 613 727,82

– 6 501 642,40

– 26 112 085,42

Dalībvalsts

Pasākums

Finanšu gads

Pamatojums

Korekcijas veids

Korekcijas %

Valūta

Summa

Atskaitījumi

Finansiālā ietekme

FR

Cits tiešais atbalsts – Regulas (EK) Nr. 73/2009 68.–72. pants

2014

Galvenā kontrole: administratīvās kontroles, tostarp kontrolpārbaudes, lai noteiktu tiesības uz atbalstu (ražīguma rādītājs)

VIENREIZĒJA

 

EUR

– 1 297 619,43

0,00

– 1 297 619,43

 

Cits tiešais atbalsts – Regulas (EK) Nr. 73/2009 68.–72. pants

2015

Galvenā kontrole: administratīvās kontroles, tostarp kontrolpārbaudes, lai noteiktu tiesības uz atbalstu (ražīguma rādītājs)

VIENREIZĒJA

 

EUR

– 2 043 712,69

0,00

– 2 043 712,69

 

Cits tiešais atbalsts – Regulas (EK) Nr. 73/2009 68.–72. pants

2014

Galvenā kontrole: atbalsta aprēķinu pareizības, tostarp administratīvo sodu piemērošanas, pārbaudes (atšķirība > 50 %)

VIENREIZĒJA

 

EUR

– 369 979,82

0,00

– 369 979,82

 

Cits tiešais atbalsts – Regulas (EK) Nr. 73/2009 68.–72. pants

2015

Galvenā kontrole: atbalsta aprēķinu pareizības, tostarp administratīvo sodu piemērošanas, pārbaudes (atšķirība > 50 %)

VIENREIZĒJA

 

EUR

– 393 123,12

0,00

– 393 123,12

 

 

 

 

 

Kopā FR:

EUR

– 4 104 435,06

0,00

– 4 104 435,06

Dalībvalsts

Pasākums

Finanšu gads

Pamatojums

Korekcijas veids

Korekcijas %

Valūta

Summa

Atskaitījumi

Finansiālā ietekme

GB

Augļi un dārzeņi – darbības programmas

2010

Neatbilstība ražotājorganizāciju atzīšanas kritērijiem (10 neatbilstīgo ražotājorganizāciju 100 % izslēgšana)

VIENREIZĒJA

 

EUR

– 1 233 654,04

0,00

– 1 233 654,04

 

Augļi un dārzeņi – darbības programmas

2011

Neatbilstība ražotājorganizāciju atzīšanas kritērijiem (10 neatbilstīgo ražotājorganizāciju 100 % izslēgšana)

VIENREIZĒJA

 

EUR

– 1 776 039,39

0,00

– 1 776 039,39

 

Augļi un dārzeņi – darbības programmas

2012

Neatbilstība ražotājorganizāciju atzīšanas kritērijiem (10 neatbilstīgo ražotājorganizāciju 100 % izslēgšana)

VIENREIZĒJA

 

EUR

– 2 327,82

0,00

– 2 327,82

 

Augļi un dārzeņi – darbības programmas

2013

Neatbilstība ražotājorganizāciju atzīšanas kritērijiem (10 neatbilstīgo ražotājorganizāciju 100 % izslēgšana)

VIENREIZĒJA

 

EUR

– 1 050 108,51

0,00

– 1 050 108,51

 

Augļi un dārzeņi – darbības programmas

2010

Neatbilstība ražotāju organizāciju atzīšanas kritērijiem (ekstrapolācija)

VIENREIZĒJA

 

EUR

– 2 905 862,05

0,00

– 2 905 862,05

 

Augļi un dārzeņi – darbības programmas

2011

Neatbilstība ražotāju organizāciju atzīšanas kritērijiem (ekstrapolācija)

VIENREIZĒJA

 

EUR

– 3 362 953,03

0,00

– 3 362 953,03

 

Augļi un dārzeņi – darbības programmas

2012

Neatbilstība ražotāju organizāciju atzīšanas kritērijiem (ekstrapolācija)

VIENREIZĒJA

 

EUR

– 7 253,20

0,00

– 7 253,20

 

Augļi un dārzeņi – darbības programmas

2013

Neatbilstība ražotāju organizāciju atzīšanas kritērijiem (ekstrapolācija)

VIENREIZĒJA

 

EUR

– 446 492,31

0,00

– 446 492,31

 

Augļi un dārzeņi – darbības programmas

2010

Ražotājorganizāciju darbības programmu galveno kontroļu nepilnības

PĒC VIENOTAS LIKMES

10,00 %

EUR

– 789 356,47

– 413 951,61

– 375 404,86

 

Augļi un dārzeņi – darbības programmas

2011

Ražotājorganizāciju darbības programmu galveno kontroļu nepilnības

PĒC VIENOTAS LIKMES

10,00 %

EUR

– 877 758,79

– 513 899,25

– 363 859,54

 

Augļi un dārzeņi – darbības programmas

2012

Ražotājorganizāciju darbības programmu galveno kontroļu nepilnības

PĒC VIENOTAS LIKMES

10,00 %

EUR

– 1 432,06

– 958,11

– 473,95

 

Augļi un dārzeņi – darbības programmas

2013

Ražotājorganizāciju darbības programmu galveno kontroļu nepilnības

PĒC VIENOTAS LIKMES

10,00 %

EUR

– 178 835,64

– 149 660,08

– 29 175,56

 

Sertifikācija

2006

Parādu pārvaldības procedūru nepilnības

VIENREIZĒJA

 

EUR

– 406 257,93

0,00

– 406 257,93

 

Pārkāpumi

2007

Parādu pārvaldības procedūru nepilnības

VIENREIZĒJA

 

EUR

– 698,64

0,00

– 698,64

 

Pārkāpumi

2008

Parādu pārvaldības procedūru nepilnības

VIENREIZĒJA

 

EUR

– 9 595,20

0,00

– 9 595,20

 

Pārkāpumi

2009

Parādu pārvaldības procedūru nepilnības

VIENREIZĒJA

 

EUR

– 1 892,62

0,00

– 1 892,62

 

Pārkāpumi

2010

Parādu pārvaldības procedūru nepilnības

VIENREIZĒJA

 

EUR

– 195,28

0,00

– 195,28

 

Pārkāpumi

2011

Parādu pārvaldības procedūru nepilnības

VIENREIZĒJA

 

EUR

– 1 291,27

0,00

– 1 291,27

 

Pārkāpumi

2012

Parādu pārvaldības procedūru nepilnības

VIENREIZĒJA

 

EUR

– 1 880,44

0,00

– 1 880,44

 

Pārkāpumi

2013

Parādu pārvaldības procedūru nepilnības

VIENREIZĒJA

 

EUR

– 2 127,59

0,00

– 2 127,59

 

Pārkāpumi

2014

Parādu pārvaldības procedūru nepilnības

VIENREIZĒJA

 

EUR

– 462,29

0,00

– 462,29

 

 

 

 

 

Kopā GB:

EUR

– 13 056 474,57

– 1 078 469,05

– 11 978 005,52

Dalībvalsts

Pasākums

Finanšu gads

Pamatojums

Korekcijas veids

Korekcijas %

Valūta

Summa

Atskaitījumi

Finansiālā ietekme

GR

Sertifikācija

2013

Kļūdas, kuras III pielikuma tabulas pilnīguma pārbaudē konstatējusi sertifikācijas struktūra

VIENREIZĒJA

 

EUR

– 131 353,03

0,00

– 131 353,03

 

Sertifikācija

2014

Zināmā kļūda, kuru konstatējusi sertifikācijas struktūra ar IAKS nesaistītā ELGF datu kopā

VIENREIZĒJA

 

EUR

– 11 875,16

0,00

– 11 875,16

 

 

 

 

 

Kopā GR:

EUR

– 143 228,19

0,00

– 143 228,19

Dalībvalsts

Pasākums

Finanšu gads

Pamatojums

Korekcijas veids

Korekcijas %

Valūta

Summa

Atskaitījumi

Finansiālā ietekme

HU

Augļi un dārzeņi – iepriekš atzītas ražotāju grupas

2013

Nepilnības, kas konstatētas attiecībā uz ražotāju grupām, veicot 2013. gada darbības programmas galveno kontroli

PĒC VIENOTAS LIKMES

5,00 %

EUR

– 57 894,35

0,00

– 57 894,35

 

Augļi un dārzeņi – iepriekš atzītas ražotāju grupas

2014

Nepilnības, kas konstatētas attiecībā uz ražotāju grupām, veicot 2013. gada darbības programmas galveno kontroli

PĒC VIENOTAS LIKMES

5,00 %

EUR

– 504 307,84

0,00

– 504 307,84

 

Augļi un dārzeņi – darbības programmas (iesk. izņemšanu)

2014

Nepilnības, kas konstatētas attiecībā uz ražotājorganizācijām 2012. un 2014. gada un 2014. finanšu gada darbības programmā

PĒC VIENOTAS LIKMES

7,00 %

EUR

– 199 419,79

0,00

– 199 419,79

 

Augļi un dārzeņi – darbības programmas

2013

Nepilnības, kas konstatētas attiecībā uz ražotājorganizācijām, veicot 2012. un 2013. gada darbības programmas galveno pārbaudi 2013. finanšu gads

PĒC VIENOTAS LIKMES

7,00 %

EUR

– 66 339,25

– 47 385,18

– 18 954,07

 

 

 

 

 

Kopā HU:

EUR

– 827 961,23

– 47 385,18

– 780 576,05

Dalībvalsts

Pasākums

Finanšu gads

Pamatojums

Korekcijas veids

Korekcijas %

Valūta

Summa

Atskaitījumi

Finansiālā ietekme

IT

Savstarpējā atbilstība

2012

Nepietiekamas pārbaudes attiecībā uz SMR 1 un SMR 5, sankciju sistēmas pielaidība un pielaižu piemērošana, lauksaimnieki ar dzīvniekiem, 2011. pieprasījumu gads

PĒC VIENOTAS LIKMES

5,00 %

EUR

– 655 096,22

– 1 048,74

– 654 047,48

 

Savstarpējā atbilstība

2013

Nepietiekamas pārbaudes attiecībā uz SMR 1 un SMR 5, sankciju sistēmas pielaidība un pielaižu piemērošana, lauksaimnieki ar dzīvniekiem, 2012. pieprasījumu gads

PĒC VIENOTAS LIKMES

5,00 %

EUR

– 666 277,37

0,00

– 666 277,37

 

Savstarpējā atbilstība

2014

Nepietiekamas pārbaudes attiecībā uz SMR 1, SMR 3, SMR 5 un MRFF, 2013. pieprasījumu gads

PĒC VIENOTAS LIKMES

2,00 %

EUR

– 752 819,71

0,00

– 752 819,71

 

Savstarpējā atbilstība

2012

Nepietiekamas pārbaudes attiecībā uz SMR 1, SMR 3, SMR 5 un MRFF, lauksaimnieki bez dzīvniekiem, 2011. pieprasījumu gads

PĒC VIENOTAS LIKMES

5,00 %

EUR

– 483 713,21

– 774,38

– 482 938,83

 

Savstarpējā atbilstība

2013

Nepietiekamas pārbaudes attiecībā uz SMR 1, SMR 3, SMR 5 un MRFF, lauksaimnieki bez dzīvniekiem, 2012. pieprasījumu gads

PĒC VIENOTAS LIKMES

5,00 %

EUR

– 523 645,95

0,00

– 523 645,95

 

Sertifikācija

2012

Maksājumu termiņu neievērošana

VIENREIZĒJA

 

EUR

– 210 365,00

0,00

– 210 365,00

 

Pārtikas atbalsts Kopienā

2010

Publiskā iepirkuma termiņu neievērošana

VIENREIZĒJA

 

EUR

– 1 197 563,28

0,00

– 1 197 563,28

 

Pārtikas atbalsts Kopienā

2011

Publiskā iepirkuma termiņu neievērošana

VIENREIZĒJA

 

EUR

– 4 573 837,72

0,00

– 4 573 837,72

 

Augļi un dārzeņi – darbības programmas

2011

Nepilnības RO atzīšanas pārbaudēs: 2011. darbības programmas gads, 2011.––2013. finanšu gads

PĒC VIENOTAS LIKMES

5,00 %

EUR

– 1 122 952,77

0,00

– 1 122 952,77

 

Augļi un dārzeņi – darbības programmas

2012

Nepilnības RO atzīšanas pārbaudēs: 2011. darbības programmas gads, 2011.––2013. finanšu gads

PĒC VIENOTAS LIKMES

5,00 %

EUR

– 3 580 398,29

0,00

– 3 580 398,29

 

Augļi un dārzeņi – darbības programmas

2013

Nepilnības RO atzīšanas pārbaudēs: 2011. darbības programmas gads, 2011.––2013. finanšu gads

PĒC VIENOTAS LIKMES

5,00 %

EUR

– 3 853,07

0,00

– 3 853,07

 

Augļi un dārzeņi – darbības programmas (iesk. izņemšanu)

2014

Nepilnības RO atzīšanas pārbaudēs: 2011. darbības programmas gads, 2014. finanšu gads

PĒC VIENOTAS LIKMES

5,00 %

EUR

6 043,13

0,00

6 043,13

 

Augļi un dārzeņi – darbības programmas

2012

Nepilnības RO atzīšanas pārbaudēs: 2012. darbības programmas gads, 2012. un 2013. finanšu gads

PĒC VIENOTAS LIKMES

2,00 %

EUR

– 464 814,60

0,00

– 464 814,60

 

Augļi un dārzeņi – darbības programmas

2013

Nepilnības RO atzīšanas pārbaudēs: 2012. darbības programmas gads, 2012. un 2013. finanšu gads

PĒC VIENOTAS LIKMES

2,00 %

EUR

– 1 407 604,32

0,00

– 1 407 604,32

 

Augļi un dārzeņi – darbības programmas (iesk. izņemšanu)

2014

Nepilnības RO atzīšanas pārbaudēs: 2012. darbības programmas gads, 2014. finanšu gads

PĒC VIENOTAS LIKMES

2,00 %

EUR

1 101,64

0,00

1 101,64

 

 

 

 

 

Kopā IT:

EUR

– 15 635 796,74

– 1 823,12

– 15 633 973,62

Dalībvalsts

Pasākums

Finanšu gads

Pamatojums

Korekcijas veids

Korekcijas %

Valūta

Summa

Atskaitījumi

Finansiālā ietekme

LV

Savstarpējā atbilstība

2014

Nepietiekams uz vietas veikto pārbaužu skaits attiecībā uz SMR 7 un 8, nepilnīgas pārbaudes attiecībā uz dzīvnieku pārvietošanas paziņojumu — I pīlārs — 2013. pieprasījumu gads

VIENREIZĒJA

 

EUR

– 189 485,56

0,00

– 189 485,56

 

Savstarpējā atbilstība

2015

Nepietiekams uz vietas veikto pārbaužu skaits attiecībā uz SMR 7 un 8, nepilnīgas pārbaudes attiecībā uz dzīvnieku pārvietošanas paziņojumu — I pīlārs — 2014. pieprasījumu gads

VIENREIZĒJA

 

EUR

– 210 598,79

0,00

– 210 598,79

 

 

 

 

 

Kopā LV:

EUR

– 400 084,35

0,00

– 400 084,35

Dalībvalsts

Pasākums

Finanšu gads

Pamatojums

Korekcijas veids

Korekcijas %

Valūta

Summa

Atskaitījumi

Finansiālā ietekme

PL

Sertifikācija

2014

ELGF ārpus IAKS kļūdu īpatsvars, kas konstatēts atbilstības pārbaudē uz vietas

VIENREIZĒJA

 

EUR

– 7 165,39

0,00

– 7 165,39

 

Augļi un dārzeņi — ārkārtas atbalsta pasākumi

2011

Nepareizs (apgabala/ražošanas) ienesīgums

VIENREIZĒJA

 

EUR

– 26 377 055,48

– 669 020,35

– 25 708 035,13

 

Pārtikas atbalsts Kopienā

2010

Publiskā iepirkuma noteikumu neievērošana — plāns 2010. gadam

VIENREIZĒJA

 

EUR

– 1 873 784,07

0,00

– 1 873 784,07

 

Pārtikas atbalsts Kopienā

2011

Publiskā iepirkuma noteikumu neievērošana — plāns 2010. gadam

VIENREIZĒJA

 

EUR

– 27 609,40

0,00

– 27 609,40

 

Pārtikas atbalsts Kopienā

2011

Publiskā iepirkuma noteikumu neievērošana — plāns 2011. gadam

VIENREIZĒJA

 

EUR

– 1 442 500,04

0,00

– 1 442 500,04

 

Pārtikas atbalsts Kopienā

2012

Publiskā iepirkuma noteikumu neievērošana — plāns 2011. gadam

VIENREIZĒJA

 

EUR

– 18 723,79

0,00

– 18 723,79

 

Pārtikas atbalsts Kopienā

2012

Publiskā iepirkuma noteikumu neievērošana — plāns 2012. gadam

VIENREIZĒJA

 

EUR

– 329 465,32

0,00

– 329 465,32

 

Augļi un dārzeņi — ārkārtas atbalsta pasākumi

2011

Nepilnības attiecībā uz paziņojumiem un ex ante kontroles

PĒC VIENOTAS LIKMES

5,00 %

EUR

– 937 813,75

– 547 965,83

– 389 847,92

 

 

 

 

 

Kopā PL:

EUR

– 31 014 117,24

– 1 216 986,18

– 29 797 131,06


Valūta

Summa

Atskaitījumi

Finansiālā ietekme

EUR

– 104 413 086,11

– 8 854 484,68

– 95 558 601,43

Budžeta postenis: 6711

Dalībvalsts

Pasākums

Finanšu gads

Pamatojums

Korekcijas veids

Korekcijas %

Valūta

Summa

Atskaitījumi

Finansiālā ietekme

BG

Sertifikācija

2014

ELFLA IAKS, zināma kļūda

VIENREIZĒJA

 

EUR

– 9 930,63

0,00

– 9 930,63

 

Sertifikācija

2013

ELFLA IAKS pārvērtētā summa un zināmā kļūda

VIENREIZĒJA

 

EUR

– 186 798,27

0,00

– 186 798,27

 

Sertifikācija

2014

ELFLA ārpus IAKS, zināma kļūda

VIENREIZĒJA

 

EUR

– 581 320,04

0,00

– 581 320,04

 

Sertifikācija

2013

ELFLA ārpus IAKS, iespējamākais kļūdu īpatsvars

VIENREIZĒJA

 

EUR

– 1 797 022,09

0,00

– 1 797 022,09

 

Sertifikācija

2014

Finanšu kļūdas 121. un 123. pasākuma ietvaros

VIENREIZĒJA

 

EUR

– 125 203,54

0,00

– 125 203,54

 

Sertifikācija

2013

Pasākums Nr. 123 — vērtēšanas komitejas jautājumi

VIENREIZĒJA

 

EUR

– 41 588,29

0,00

– 41 588,29

 

Sertifikācija

2014

Citas ELFLA kļūdas

VIENREIZĒJA

 

EUR

– 11 380,50

0,00

– 11 380,50

 

 

 

 

 

Kopā BG:

EUR

– 2 753 243,36

0,00

– 2 753 243,36

Dalībvalsts

Pasākums

Finanšu gads

Pamatojums

Korekcijas veids

Korekcijas %

Valūta

Summa

Atskaitījumi

Finansiālā ietekme

CY

Savstarpējā atbilstība

2013

Nepilnības visās 4 galvenajās kontrolēs un 2 papildu kontrolēs (kontroles statistika, uzraudzība) — lauku attīstība — 2013. pieprasījumu gads

PĒC VIENOTAS LIKMES

10,00 %

EUR

– 1 482,85

0,00

– 1 482,85

 

Savstarpējā atbilstība

2014

Nepilnības visās 4 galvenajās kontrolēs un 2 papildu kontrolēs (kontroles statistika, uzraudzība) — lauku attīstība — 2013. pieprasījumu gads

PĒC VIENOTAS LIKMES

10,00 %

EUR

– 117 859,18

0,00

– 117 859,18

 

Savstarpējā atbilstība

2014

Nepilnības visās 4 galvenajās kontrolēs un 2 papildu kontrolēs (kontroles statistika, uzraudzība) — lauku attīstība — 2014. pieprasījumu gads

PĒC VIENOTAS LIKMES

10,00 %

EUR

– 150,09

0,00

– 150,09

 

Savstarpējā atbilstība

2015

Nepilnības visās 4 galvenajās kontrolēs un 2 papildu kontrolēs (kontroles statistika, uzraudzība) — lauku attīstība — 2014. pieprasījumu gads

PĒC VIENOTAS LIKMES

10,00 %

EUR

– 115 046,28

0,00

– 115 046,28

 

 

 

 

 

Kopā CY:

EUR

– 234 538,40

0,00

– 234 538,40

Dalībvalsts

Pasākums

Finanšu gads

Pamatojums

Korekcijas veids

Korekcijas %

Valūta

Summa

Atskaitījumi

Finansiālā ietekme

DE

Savstarpējā atbilstība

2015

Nepilnīgs tādu dzīvnieku novērtējums, kuriem trūkst 2 krotāliju (SMR 7 un 8) — 2013. pieprasījumu gads

VIENREIZĒJA

 

EUR

– 291,68

0,00

– 291,68

 

 

 

 

 

Kopā DE:

EUR

– 291,68

0,00

– 291,68

Dalībvalsts

Pasākums

Finanšu gads

Pamatojums

Korekcijas veids

Korekcijas %

Valūta

Summa

Atskaitījumi

Finansiālā ietekme

ES

Sertifikācija

2013

Rīcības plāna 122., 223. un 226. pasākums Tiesas nolēmums (nav atbilstīgi pamatots)

VIENREIZĒJA

 

EUR

– 33 557,18

0,00

– 33 557,18

 

Sertifikācija

2012

Kļūdas no iepriekšējiem gadiem, attiecībā uz kuriem nav sākta atgūšana

VIENREIZĒJA

 

EUR

– 5 463,58

0,00

– 5 463,58

 

Sertifikācija

2011

Nav rēķina apmaksas pamatojuma

VIENREIZĒJA

 

EUR

– 35,99

0,00

– 35,99

 

Sertifikācija

2012

Iespējamākā kļūda ar IAKS nesaistītā ELFLA datu kopā

VIENREIZĒJA

 

EUR

– 347 412,15

0,00

– 347 412,15

 

 

 

 

 

Kopā ES:

EUR

– 386 468,90

0,00

– 386 468,90

Dalībvalsts

Pasākums

Finanšu gads

Pamatojums

Korekcijas veids

Korekcijas %

Valūta

Summa

Atskaitījumi

Finansiālā ietekme

FI

ELFLA atbalsts lauku attīstībai, 2. prioritārais virziens (2007–2013, platībatkarīgie pasākumi)

2013

Pasākums Nr. 214: Attiecināmības kritēriju pārbaude attiecībā uz bioloģisko lauksaimniecību un novērtēšana, vai pārkāpums izdarīts ar atpakaļejošu spēku

VIENREIZĒJA

 

EUR

– 2 548,82

0,00

– 2 548,82

 

ELFLA atbalsts lauku attīstībai, 2. prioritārais virziens (2007–2013, platībatkarīgie pasākumi)

2014

Pasākums Nr. 214: Attiecināmības kritēriju pārbaude attiecībā uz bioloģisko lauksaimniecību un novērtēšana, vai pārkāpums izdarīts ar atpakaļejošu spēku

VIENREIZĒJA

 

EUR

– 54 037,45

0,00

– 54 037,45

 

ELFLA atbalsts lauku attīstībai, 2. prioritārais virziens (2007–2013, platībatkarīgie pasākumi)

2015

Pasākums Nr. 214: Attiecināmības kritēriju pārbaude attiecībā uz bioloģisko lauksaimniecību un novērtēšana, vai pārkāpums izdarīts ar atpakaļejošu spēku

VIENREIZĒJA

 

EUR

– 28 246,38

0,00

– 28 246,38

 

ELFLA atbalsts lauku attīstībai, 2. prioritārais virziens (2007–2013, ar platībām nesaistīti pasākumi)

2014

Pasākums Nr. 215: Pienācīga tādu saistības pārbaude, kas saistītas ar ganībām/iespēju atrasties ārpus telpām, un novērtēšana, vai pārkāpums izdarīts ar atpakaļejošu spēku

VIENREIZĒJA

 

EUR

– 38 301,03

0,00

– 38 301,03

 

ELFLA atbalsts lauku attīstībai, 2. prioritārais virziens (2007–2013, ar platībām nesaistīti pasākumi)

2015

Pasākums Nr. 215: Pienācīga tādu saistības pārbaude, kas saistītas ar ganībām/iespēju atrasties ārpus telpām, un novērtēšana, vai pārkāpums izdarīts ar atpakaļejošu spēku

VIENREIZĒJA

 

EUR

– 31 769,21

0,00

– 31 769,21

 

 

 

 

 

Kopā FI:

EUR

– 154 902,89

0,00

– 154 902,89

Dalībvalsts

Pasākums

Finanšu gads

Pamatojums

Korekcijas veids

Korekcijas %

Valūta

Summa

Atskaitījumi

Finansiālā ietekme

FR

ELFLA atbalsts lauku attīstībai, 1. prioritārais virziens – pasākumi ar vienotas likmes atbalstu (2007–2013)

2013

Neatbilstība Regulas (ES) Nr. 65/2011 25. pantam (pārbaudes uz vietas pēc galīgā maksājuma veikšanas)

PĒC VIENOTAS LIKMES

2,00 %

EUR

– 1 258 058,85

– 884 557,22

– 373 501,63

 

ELFLA atbalsts lauku attīstībai, 1. prioritārais virziens – pasākumi ar vienotas likmes atbalstu

2014

Neatbilstība Regulas (ES) Nr. 65/2011 25. pantam (pārbaudes uz vietas pēc galīgā maksājuma veikšanas)

PĒC VIENOTAS LIKMES

2,00 %

EUR

– 1 539 396,19

0,00

– 1 539 396,19

 

ELFLA atbalsts lauku attīstībai, 1. prioritārais virziens – pasākumi ar vienotas likmes atbalstu

2015

Neatbilstība Regulas (ES) Nr. 65/2011 25. pantam (pārbaudes uz vietas pēc galīgā maksājuma veikšanas)

PĒC VIENOTAS LIKMES

2,00 %

EUR

– 381 195,39

0,00

– 381 195,39

 

ELFLA atbalsts lauku attīstībai, (2014–2020) – pasākumi ar vienotas likmes atbalstu

2016

Neatbilstība Regulas (ES) Nr. 65/2011 25. pantam (pārbaudes uz vietas pēc galīgā maksājuma veikšanas)

PĒC VIENOTAS LIKMES

2,00 %

EUR

– 1 681 851,57

0,00

– 1 681 851,57

 

 

 

 

 

Kopā FR:

EUR

– 4 860 502,00

– 884 557,22

– 3 975 944,78

Dalībvalsts

Pasākums

Finanšu gads

Pamatojums

Korekcijas veids

Korekcijas %

Valūta

Summa

Atskaitījumi

Finansiālā ietekme

GR

ELFLA atbalsts lauku attīstībai, 2. prioritārais virziens (2007–2013, platībatkarīgie pasākumi)

2013

Pastāvīgo ganību atbilstība

VIENREIZĒJA

 

EUR

– 16 790 207,07

– 482,39

– 16 789 724,68

 

ELFLA atbalsts lauku attīstībai, 2. prioritārais virziens (2007–2013, platībatkarīgie pasākumi)

2014

Pastāvīgo ganību atbilstība

VIENREIZĒJA

 

EUR

– 4 092 054,10

0,00

– 4 092 054,10

 

Sertifikācija

2013

Kļūdas, kuras III pielikuma tabulas pilnīguma pārbaudē konstatējusi sertifikācijas struktūra

VIENREIZĒJA

 

EUR

– 80 114,44

0,00

– 80 114,44

 

ELFLA atbalsts lauku attīstībai (2014–2020), pasākumi, uz kuriem attiecas IAKS

2015

Pasākums Nr. 211 un 212: pastāvīgo ganību neatbilstība

VIENREIZĒJA

 

EUR

– 2 075 014,04

0,00

– 2 075 014,04

 

 

 

 

 

Kopā GR:

EUR

– 23 037 389,65

– 482,39

– 23 036 907,26

Dalībvalsts

Pasākums

Finanšu gads

Pamatojums

Korekcijas veids

Korekcijas %

Valūta

Summa

Atskaitījumi

Finansiālā ietekme

HU

ELFLA atbalsts lauku attīstībai, 4. prioritārais virziens LEADER (2007–2013)

2014

Nepilnības projektu atlases procesā attiecībā uz pieteikumu iesniegšanas trešo ciklu

PĒC VIENOTAS LIKMES

5,00 %

EUR

– 2 042 124,67

0,00

– 2 042 124,67

 

ELFLA atbalsts lauku attīstībai, 4. prioritārais virziens LEADER (2007–2013)

2015

Nepilnības projektu atlases procesā attiecībā uz pieteikumu iesniegšanas trešo ciklu

PĒC VIENOTAS LIKMES

5,00 %

EUR

– 1 664 147,37

0,00

– 1 664 147,37

 

 

 

 

 

Kopā HU:

EUR

– 3 706 272,04

0,00

– 3 706 272,04

Dalībvalsts

Pasākums

Finanšu gads

Pamatojums

Korekcijas veids

Korekcijas %

Valūta

Summa

Atskaitījumi

Finansiālā ietekme

IT

ELFLA atbalsts lauku attīstībai, 2. prioritārais virziens (2007–2013, ar platībām nesaistīti pasākumi)

2013

Pasākums Nr. 216 un 226: Pietiekamas revīzijas liecības (pieraksti par veikto kontroles darbu) administratīvajām pārbaudēm un pārbaudēm uz vietas (papildu kontrole)

PĒC VIENOTAS LIKMES

2,00 %

EUR

– 15 494,80

0,00

– 15 494,80

 

ELFLA atbalsts lauku attīstībai, 2. prioritārais virziens (2007–2013, ar platībām nesaistīti pasākumi)

2014

Pasākums Nr. 216 un 226: Pietiekamas revīzijas liecības (pieraksti par veikto kontroles darbu) administratīvajām pārbaudēm un pārbaudēm uz vietas (papildu kontrole)

PĒC VIENOTAS LIKMES

2,00 %

EUR

– 56 911,92

0,00

– 56 911,92

 

ELFLA atbalsts lauku attīstībai (2014-2020), mežiem paredzēti pasākumi

2015

Pasākums Nr. 216 un 226: Pietiekamas revīzijas liecības (pieraksti par veikto kontroles darbu) administratīvajām pārbaudēm un pārbaudēm uz vietas (papildu kontrole)

PĒC VIENOTAS LIKMES

2,00 %

EUR

– 42 742,25

0,00

– 42 742,25

 

ELFLA atbalsts lauku attīstībai (2014–2020), ieguldījumi – privātie saņēmēji

2015

Pasākums Nr. 216 un 226: Pietiekamas revīzijas liecības (pieraksti par veikto kontroles darbu) administratīvajām pārbaudēm un pārbaudēm uz vietas (papildu kontrole)

PĒC VIENOTAS LIKMES

2,00 %

EUR

– 1 353,14

0,00

– 1 353,14

 

ELFLA atbalsts lauku attīstībai (2014-2020), mežiem paredzēti pasākumi

2016

Pasākums Nr. 216 un 226: Pietiekamas revīzijas liecības (pieraksti par veikto kontroles darbu) administratīvajām pārbaudēm un pārbaudēm uz vietas (papildu kontrole)

PĒC VIENOTAS LIKMES

2,00 %

EUR

– 1 739,03

0,00

– 1 739,03

 

Sertifikācija

2012

Maksājumu termiņu neievērošana

VIENREIZĒJA

 

EUR

– 5 006 487,10

– 5 006 487,10

0,00

 

ELFLA atbalsts lauku attīstībai, ieguldījumi – privātie saņēmēji

2015

Itālijas iestādes nav pietiekami bieži veikušas dažādo pieejamo datubāzu salīdzinošās kontrolpārbaudes, lai konstatētu iespējamu dubulto saules enerģijas paneļu finansēšanu

VIENREIZĒJA

 

EUR

– 216 521,27

0,00

– 216 521,27

 

 

 

 

 

Kopā IT:

EUR

– 5 341 249,51

– 5 006 487,10

– 334 762,41

Dalībvalsts

Pasākums

Finanšu gads

Pamatojums

Korekcijas veids

Korekcijas %

Valūta

Summa

Atskaitījumi

Finansiālā ietekme

LV

Savstarpējā atbilstība

2014

Nepietiekams uz vietas veikto pārbaužu skaits attiecībā uz SMR 7 un 8, nepilnīgas pārbaudes attiecībā uz dzīvnieku pārvietošanas paziņojumu — I pīlārs — 2013. pieprasījumu gads

VIENREIZĒJA

 

EUR

– 125 376,52

0,00

– 125 376,52

 

Savstarpējā atbilstība

2015

Nepietiekams uz vietas veikto pārbaužu skaits attiecībā uz SMR 7 un 8, nepilnīgas pārbaudes attiecībā uz dzīvnieku pārvietošanas paziņojumu — I pīlārs — 2013. pieprasījumu gads

VIENREIZĒJA

 

EUR

– 3 253,18

0,00

– 3 253,18

 

Savstarpējā atbilstība

2014

Nepietiekams uz vietas veikto pārbaužu skaits attiecībā uz SMR 7 un 8, nepilnīgas pārbaudes attiecībā uz dzīvnieku pārvietošanas paziņojumu — I pīlārs — 2014. pieprasījumu gads

VIENREIZĒJA

 

EUR

– 83 384,34

0,00

– 83 384,34

 

Savstarpējā atbilstība

2015

Nepietiekams uz vietas veikto pārbaužu skaits attiecībā uz SMR 7 un 8, nepilnīgas pārbaudes attiecībā uz dzīvnieku pārvietošanas paziņojumu — I pīlārs — 2014. pieprasījumu gads

VIENREIZĒJA

 

EUR

– 2 163,59

0,00

– 2 163,59

 

 

 

 

 

Kopā LV:

EUR

– 214 177,63

0,00

– 214 177,63

Dalībvalsts

Pasākums

Finanšu gads

Pamatojums

Korekcijas veids

Korekcijas %

Valūta

Summa

Atskaitījumi

Finansiālā ietekme

PL

Sertifikācija

2014

ELGF ārpus IAKS kļūdu īpatsvars, kas konstatēts atbilstības pārbaudē uz vietas

VIENREIZĒJA

 

EUR

– 1 125,27

0,00

– 1 125,27

 

 

 

 

 

Kopā PL:

EUR

– 1 125,27

0,00

– 1 125,27

Dalībvalsts

Pasākums

Finanšu gads

Pamatojums

Korekcijas veids

Korekcijas %

Valūta

Summa

Atskaitījumi

Finansiālā ietekme

SE

ELFLA atbalsts lauku attīstībai, 2. prioritārais virziens (2007–2013, ar platībām nesaistīti pasākumi)

2013

Pasākums Nr. 216 — atbilstīgas izmaksu pamatotības novērtēšanai izmanto dažādu piedāvājumu salīdzināšanu

PĒC VIENOTAS LIKMES

5,00 %

EUR

– 17 893,40

0,00

– 17 893,40

 

ELFLA atbalsts lauku attīstībai, 2. prioritārais virziens (2007–2013, ar platībām nesaistīti pasākumi)

2014

Pasākums Nr. 216 — atbilstīgas izmaksu pamatotības novērtēšanai izmanto dažādu piedāvājumu salīdzināšanu

PĒC VIENOTAS LIKMES

5,00 %

EUR

– 207 835,80

– 207 835,80

0,00

 

ELFLA atbalsts lauku attīstībai (2014–2020), ieguldījumi – privātie saņēmēji

2015

Pasākums Nr. 216 — atbilstīgas izmaksu pamatotības novērtēšanai izmanto dažādu piedāvājumu salīdzināšanu

PĒC VIENOTAS LIKMES

5,00 %

EUR

– 242 832,60

0,00

– 242 832,60

 

ELFLA atbalsts lauku attīstībai, 2. prioritārais virziens (2007–2013, ar platībām nesaistīti pasākumi)

2014

Pasākums Nr. 227 — nepilnības saistībā ar publiskā iepirkuma procedūras pārbaudēm

PĒC VIENOTAS LIKMES

5,00 %

EUR

– 3 525,20

– 3 525,20

0,00

 

ELFLA atbalsts lauku attīstībai (2014-2020), mežiem paredzēti pasākumi

2015

Pasākums Nr. 227 — nepilnības saistībā ar publiskā iepirkuma procedūras pārbaudēm

PĒC VIENOTAS LIKMES

5,00 %

EUR

– 4 039,15

0,00

– 4 039,15

 

 

 

 

 

Kopā SE:

EUR

– 476 126,15

– 211 361,00

– 264 765,15


Valūta

Summa

Atskaitījumi

Finansiālā ietekme

EUR

– 41 166 287,48

– 6 102 887,71

– 35 063 399,77


16.2.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 39/43


KOMISIJAS LĒMUMS (ES) 2017/265

(2017. gada 14. februāris),

ar kuru Kanādas Ziemeļrietumu teritoriju valdību iekļauj atzīto iestāžu sarakstā, kas minēts 3. pantā Īstenošanas regulā (ES) 2015/1850, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus, lai īstenotu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1007/2009 par tirdzniecību ar izstrādājumiem no roņiem

(izziņots ar dokumenta numuru C(2017) 757)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Komisijas 2015. gada 13. oktobra Īstenošanas regulu (ES) 2015/1850, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus, lai īstenotu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1007/2009 par tirdzniecību ar izstrādājumiem no roņiem (1), un jo īpaši tās 3. pantu,

tā kā:

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1007/2009 (2) 3. pantā ir paredzēti nosacījumi, ar kādiem izstrādājumus no roņiem, kuri iegūti inuītu vai citu iezemiešu kopienu piekopto medību rezultātā, ir atļauts laist Savienības tirgū. Kad izstrādājumus no roņiem laiž tirgū, atzītajai iestādei ir jāapliecina izstrādājumu atbilstība minētajiem nosacījumiem.

(2)

Īstenošanas regulas (ES) 2015/1850 3. pantā ir noteiktas prasības, kas ir jāizpilda iestādēm, lai tās tiktu iekļautas atzīto iestāžu sarakstā Regulas (EK) Nr. 1007/2009 3. panta vajadzībām.

(3)

Laižot tirgū izstrādājumus no roņiem, kuri iegūti inuītu vai citu iezemiešu kopienu piekopto medību rezultātā, ir jāpievieno atzītās iestādes izdots dokuments, kas apliecina, ka ir izpildīti Īstenošanas regulā (ES) 2015/1850 izklāstītie nosacījumi.

(4)

Komisija 2016. gada 22. novembrī ir saņēmusi Ziemeļrietumu teritoriju valdības pieprasījumu tikt atzītai par atzīto iestādi Regulas (EK) Nr. 1007/2009 3. panta 1.a punkta piemērošanas vajadzībām. Pieprasījumam bija pievienoti dokumentāri pierādījumi, kas prasīti Īstenošanas regulas (ES) 2015/1850 3. pantā.

(5)

Komisija ir veikusi novērtējumu, pamatojoties uz dokumentāriem pierādījumiem, kas iesniegti, lai noteiktu, vai Ziemeļrietumu teritoriju valdība atbilst prasībām, kuras jāizpilda, lai kļūtu par atzīto iestādi atbilstoši Īstenošanas regulai (ES) 2015/1850.

(6)

Komisija ir konstatējusi, ka Ziemeļrietumu teritoriju valdība atbilst katrai no Īstenošanas regulas (ES) 2015/1850 3. panta 1. punktā izklāstītajām prasībām un ka Ziemeļrietumu teritoriju valdība būtu jāiekļauj atzīto iestāžu sarakstā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ziemeļrietumu teritoriju valdību uzskata par atzīto iestādi īstenošanas regulas (ES) 2015/1850 3. panta vajadzībām.

2. pants

Šā lēmuma saturu nekavējoties publicē Komisijas tīmekļa vietnē.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts Kanādas Ziemeļrietumu teritoriju valdībai.

Briselē, 2017. gada 14. februārī

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Karmenu VELLA


(1)  OV L 271, 16.10.2015., 1. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Regula (EK) Nr. 1007/2009 par tirdzniecību ar izstrādājumiem no roņiem (OV L 286, 31.10.2009., 36. lpp.).


TIESĪBU AKTI, KO PIEŅEM STRUKTŪRAS, KURAS IZVEIDOTAS AR STARPTAUTISKIEM NOLĪGUMIEM

16.2.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 39/45


ES UN MOLDOVAS REPUBLIKAS MUITAS APAKŠKOMITEJAS LĒMUMS Nr. 1/2016

(2016. gada 6. oktobris),

ar ko aizstāj Asociācijas nolīguma starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Moldovas Republiku, no otras puses, II protokolu par jēdziena “noteiktas izcelsmes ražojumi” definīciju un administratīvās sadarbības metodēm [2017/266]

ES UN MOLDOVAS REPUBLIKAS MUITAS APAKŠKOMITEJA,

ņemot vērā Asociācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Moldovas Republiku, no otras puses (1), un jo īpaši tā II protokola 38. pantu par jēdziena “noteiktas izcelsmes ražojumi” definīciju un administratīvās sadarbības metodēm,

tā kā:

(1)

Asociācijas nolīguma starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Moldovas Republiku, no otras puses (“nolīgums”), 144. panta 2. punktā atsaucas uz nolīguma II protokolu (“II protokols”), kurā ir izklāstīti izcelsmes noteikumi un paredzēta izcelsmes kumulācija starp Eiropas Savienību un Moldovas Republiku.

(2)

Lielāko daļu nolīgumā iekļauto noteikumu, kas attiecas uz tirdzniecību un ar tirdzniecību saistītiem jautājumiem, tostarp II protokolu, provizoriski piemēro kopš 2014. gada 1. septembra.

(3)

II protokola 38. pantā paredzēts, ka nolīguma 200. pantā paredzētā Muitas apakškomiteja var nolemt grozīt minētā protokola noteikumus.

(4)

Reģionālas konvencijas par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu preferenciāliem izcelsmes noteikumiem (2) (“konvencija”) mērķis ir aizstāt starp Eiropas un Vidusjūras reģiona valstīm patlaban spēkā esošos izcelsmes noteikumu protokolus ar vienotu tiesību aktu.

(5)

Savienība konvenciju parakstīja 2011. gada 15. jūnijā. Konvencijas Apvienotā komiteja ar 2014. gada 21. maija Lēmumu Nr. 2 (3) nolēma, ka Moldovas Republika būtu jāuzaicina pievienoties konvencijai.

(6)

Savienība un Moldovas Republika savus apstiprināšanas dokumentus deponēja konvencijas depozitāram attiecīgi 2012. gada 26. martā un 2015. gada 31. jūlijā. Ievērojot konvencijas 10. panta 3. punktu, attiecībā uz Savienību un Moldovas Republiku konvencija tādējādi stājās spēkā attiecīgi 2012. gada 1. maijā un 2015. gada 1. septembrī.

(7)

Tādēļ II protokols būtu jāaizstāj ar jaunu protokolu, kas atsaucas uz konvenciju,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Asociācijas nolīguma starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Moldovas Republiku, no otras puses, II protokolu par jēdziena “noteiktas izcelsmes ražojumi” definīciju un administratīvās sadarbības metodēm aizstāj ar šā lēmuma pielikumā izklāstīto tekstu.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

To piemēro no 2016. gada 1. decembra.

Briselē, 2016. gada 6. oktobrī

Muitas apakškomitejas vārdā –

priekšsēdētājs

P. KOVACS

sekretāri

O. ZIKUNA

N. CALENIC


(1)  OV L 260, 30.8.2014., 4. lpp.

(2)  OV L 54, 26.2.2013., 4. lpp.

(3)  OV L 217, 23.7.2014., 88. lpp.


PIELIKUMS

“II PROTOKOLS

PAR JĒDZIENA “NOTEIKTAS IZCELSMES RAŽOJUMI” DEFINĪCIJU UN ADMINISTRATĪVĀS SADARBĪBAS METODĒM

1. pants

Piemērojamie izcelsmes noteikumi

1.   Šā nolīguma īstenošanas nolūkā piemēro Reģionālas konvencijas par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu preferenciāliem izcelsmes noteikumiem (1) (“konvencija”) I papildinājumu un attiecīgos II papildinājuma noteikumus.

2.   Konvencijas I papildinājumā un attiecīgajos II papildinājuma noteikumos ar visām atsaucēm uz “attiecīgo nolīgumu” saprot atsauces uz šo nolīgumu.

2. pants

Strīdu izšķiršana

1.   Ja saistībā ar konvencijas I papildinājuma 32. pantā minētajām pārbaudes procedūrām rodas strīdi, ko nevar izšķirt starp muitas dienestiem, kuri pieprasa pārbaudi, un par šīs pārbaudes veikšanu atbildīgajiem muitas dienestiem, tos nodod Muitas apakškomitejai. Nepiemēro noteikumus par strīdu izšķiršanas mehānismu šā nolīguma V sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 14. nodaļā (Strīdu izšķiršana).

2.   Visos gadījumos strīdu izšķiršana starp importētāju un importētājvalsts muitas dienestiem notiek saskaņā ar minētās valsts tiesību aktiem.

3. pants

Protokola grozījumi

Muitas apakškomiteja var nolemt grozīt šā protokola noteikumus.

4. pants

Izstāšanās no konvencijas

1.   Ja Eiropas Savienība vai Moldovas Republika konvencijas depozitāram rakstiski dara zināmu savu nodomu izstāties no konvencijas saskaņā ar tās 9. pantu, Eiropas Savienība un Moldovas Republika nekavējoties sāk sarunas par izcelsmes noteikumiem, lai īstenotu šo nolīgumu.

2.   Iekams nav stājušies spēkā šādi sarunu ceļā no jauna pieņemti izcelsmes noteikumi, šim nolīgumam turpina piemērot konvencijas I papildinājuma izcelsmes noteikumus un attiecīgā gadījumā attiecīgos II papildinājuma noteikumus, kuri bijuši spēkā izstāšanās brīdī. Tomēr no izstāšanās brīža konvencijas I papildinājuma izcelsmes noteikumus un attiecīgā gadījumā II papildinājuma attiecīgos noteikumus saprot tā, ka divpusēja kumulācija tiek pieļauta tikai starp Eiropas Savienību un Moldovas Republiku.

5. pants

Pārejas noteikumi. Kumulācija

Neatkarīgi no konvencijas I papildinājuma 16. panta 5. punkta un 21. panta 3. punkta, ja kumulācija attiecas tikai uz EBTA valstīm, Fēru salām, Eiropas Savienību, Turciju, Stabilizācijas un asociācijas procesa dalībniekiem un Moldovas Republiku, izcelsmes apliecinājums var būt pārvadājumu sertifikāts EUR.1 vai izcelsmes deklarācija.”


(1)  OV L 54, 26.2.2013., 4. lpp.


III Citi tiesību akti

EIROPAS EKONOMIKAS ZONA

16.2.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 39/49


EBTA UZRAUDZĪBAS IESTĀDES LĒMUMS

Nr. 84/16/COL

(2016. gada 27. aprīlis),

ar kuru simtu pirmo reizi groza procedūras un materiālo tiesību noteikumus valsts atbalsta jomā, pieņemot jaunas pamatnostādnes par EEZ līguma darbības un valsts atbalsta, kura mērķis ir sekmēt svarīgu projektu īstenošanu visas Eiropas interesēs, saderības analīzi [2017/267]

EBTA UZRAUDZĪBAS IESTĀDE (“IESTĀDE”),

ŅEMOT VĒRĀ Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu (“EEZ līgums”) un jo īpaši tā 61. līdz 63. pantu, kā arī tā 26. protokolu,

ŅEMOT VĒRĀ Nolīgumu starp EBTA valstīm par Uzraudzības iestādes un Tiesas izveidi (“Uzraudzības un tiesas nolīgums”) un jo īpaši tā 24. pantu un 5. panta 2. punkta b) apakšpunktu,

Tā kā:

Saskaņā ar Uzraudzības iestādes un Tiesas nolīguma 24. pantu Iestāde īsteno EEZ līguma noteikumus par valsts atbalstu.

Saskaņā ar Uzraudzības iestādes un Tiesas nolīguma 5. panta 2. punkta b) apakšpunktu Iestāde izdod paziņojumus vai pamatnostādnes par jautājumiem, kas aplūkoti EEZ līgumā, ja minētajā līgumā vai Uzraudzības iestādes un Tiesas nolīgumā tas skaidri paredzēts vai ja Iestāde to uzskata par nepieciešamu.

Komisija 2014. gada 20. jūnijā pieņēma paziņojumu, kurā izklāstīti “kritēriji, pēc kuriem analizē saderīgumu ar iekšējo tirgu valsts atbalstam ar mērķi sekmēt svarīgu projektu īstenošanu visas Eiropas interesēs” (1). Paziņojumu piemēro no 2014. gada 1. jūlija līdz 2020. gada 31. decembrim.

Šis paziņojums attiecas arī uz Eiropas Ekonomikas zonu.

Visā Eiropas Ekonomikas zonā ir jānodrošina EEZ valsts atbalsta noteikumu vienāda piemērošana saskaņā ar EEZ līguma 1. pantā noteikto viendabīguma mērķi.

Saskaņā ar EEZ līguma XV pielikuma 9. lappusē iekļautās nodaļas “VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA” II punktu Iestādei pēc apspriešanās ar Komisiju ir jāpieņem tiesību akti atbilstoši Eiropas Komisijas pieņemtajiem tiesību aktiem.

APSPRIEDUSIES ar Eiropas Komisiju,

APSPRIEDUSIES ar EBTA valstīm, sūtot 2016. gada 25. janvārī vēstuli par šo jautājumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Materiālo tiesību noteikumus valsts atbalsta jomā groza, pieņemot jaunas pamatnostādnes par EEZ līguma darbības un valsts atbalsta, kura mērķis ir sekmēt svarīgu projektu īstenošanu visas Eiropas interesēs, saderības analīzi. Jaunās pamatnostādnes ir pievienotas šim lēmumam un ir tā neatņemama sastāvdaļa.

2. pants

Autentisks ir tikai lēmuma teksts angļu valodā.

Briselē, 2016. gada 27. aprīlī

EBTA Uzraudzības iestādes vārdā –

Priekšsēdētājs

Sven Erik SVEDMAN

kolēģijas loceklis

Frank BÜCHEL


(1)  OV C 188, 20.6.2014., 4. lpp.


PIELIKUMS

Pamatnostādnes par EEZ līguma darbības un valsts atbalsta, kura mērķis ir sekmēt svarīgu projektu īstenošanu visas Eiropas interesēs, saderības analīzi  (1)

SATURS

1.

Ievads

2.

Piemērošanas joma

3.

Atbilstības kritēriji

3.1.

Projekta definīcija

3.2.

Visas Eiropas intereses

3.2.1.

Vispārējie kumulatīvie kritēriji

3.2.2.

Vispārēji pozitīvie rādītāji

3.2.3.

Īpaši kritēriji

3.3.

Projekta nozīmīgums

4.

Saderības kritēriji

4.1.

Atbalsta nepieciešamība un samērīgums

4.2.

Pārmērīgu konkurences kropļojumu novēršana un samēra pārbaude

4.3.

Pārredzamība

5.

Nobeiguma noteikumi

5.1.

Paziņošanas pienākums

5.2.

Ex-post novērtējums un ziņošana

5.3.

Stāšanās spēkā, spēkā esamība un pārskatīšana

Attiecināmās izmaksas

1.   Ievads

1.

Šajā pamatnostādņu nodaļā sniegtas norādes, kā atbilstoši valsts atbalsta noteikumiem vērtēt publisko finansējumu svarīgiem projektiem visas Eiropas interesēs (SPVEI).

2.

SPVEI var dot ļoti nozīmīgu ieguldījumu ekonomikas izaugsmē, nodarbinātībā un Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) ražošanas un ekonomikas konkurētspējā, jo tiem ir pozitīva netiešā ietekme uz iekšējo tirgu un Savienības iedzīvotājiem.

3.

SPVEI dod iespēju visā EEZ apvienot zināšanas, ekspertu pieredzi, finanšu līdzekļus un ekonomikas dalībniekus, lai pārvarētu nozīmīgus tirgus vai sistēmiskus trūkumus vai problēmsituācijas sabiedrībā, ko citādi nav iespējams atrisināt. Tajos jāapvieno publiskā un privātā sektora darbība, lai īstenotu liela mēroga projektus, kas dotu ievērojamu labumu EEZ un līgumslēdzēju pušu pilsoņiem.

4.

SPVEI var būt attiecināmi uz visām politikām un pasākumiem, kuri ir paredzēti kopīgu Eiropas mēroga mērķu sasniegšanai, jo īpaši saistībā ar “Eiropa 2020” (2) mērķiem, Eiropas Savienības pamatiniciatīvām un galvenajām ekonomikas izaugsmes nozarēm, tādām kā svarīgas pamattehnoloģijas (3) (KET).

5.

Valsts atbalsta modernizācijas (VAM) (4) iniciatīvā aicināts virzīt valsts atbalstu uz Eiropas kopējo mērķu sasniegšanu atbilstoši “Eiropas 2020” darba plāna prioritātēm, lai novērstu tirgus nepilnības un citus nopietnus sistēmiskus trūkumus, kas kavē izaugsmes un nodarbinātības veicināšanu un integrēta, dinamiska un konkurētspējīga iekšējā tirgus attīstību. SPVEI izmantošanai bieži vien ir vajadzīga būtiska valsts iestāžu dalība, jo tirgus dalībnieki citādi nefinansētu šādus projektus. Lai saglabātu vienlīdzīgus nosacījumus iekšējā tirgū, ar šo paziņojumu nosaka piemērojamos noteikumus gadījumiem, kuros šādu projektu publiskais finansējums ir valsts atbalsts.

6.

VAM ir laba iespēja atjaunināt un konsolidēt pašreizējās norādes vienā dokumentā, kā arī saskaņot tās ar “Eiropas 2020” un VAM mērķiem un attiecināt tās uz citām jomām, kurās tās būtu iespējams piemērot. Ar šīm pamatnostādnēm tādējādi tiek aizstāti visi pašreizējie noteikumi par SPVEI. Līdz ar to šīs pamatnostādnes sniedz līgumslēdzējām pusēm speciāli izstrādātas starpnozaru norādes, kuru mērķis ir veicināt svarīgu sadarbības projektu izstrādi, kas sekmē visas Eiropas intereses.

7.

EEZ līguma 61. panta 3. punkta b) apakšpunktā teikts, ka atbalstu, kas veicina kāda svarīga projekta īstenojumu visas Eiropas interesēs, var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu. Attiecīgi šajās pamatnostādnēs ir izklāstītas norādes par kritērijiem, kurus EBTA Uzraudzības iestāde (“Iestāde”) piemēros, izvērtējot valsts atbalstu SPVEI īstenošanas veicināšanai. Tajās vispirms ir definēta to darbības joma un sniegts tādu kritēriju saraksts, kurus Iestāde izmantos, lai novērtētu šādu projektu raksturu un nozīmīgumu EEZ līguma 61. panta 3. punkta b) apakšpunkta piemērošanas nolūkā. Pēc tam tiek paskaidrots, kā, ņemot vērā valsts atbalsta noteikumus, Iestāde vērtēs SPVEI publisko finansējumu.

8.

Šajās pamatnostādnēs nav izslēgta iespēja, ka atbalsts SPVEI īstenošanas veicināšanai var tikt atzīts par saderīgu ar EEZ līgumu, pamatojoties uz citiem noteikumiem, jo īpaši EEZ līguma 61. panta 3. punkta c) apakšpunktu, un attiecīgajiem īstenošanas noteikumiem. Valsts atbalsta regulējums tika modernizēts, lai līgumslēdzējām pusēm piedāvātu lielākas iespējas subsidēt svarīgus projektus, ar kuriem nolūkā sekmēt ilgtspējīgu attīstību un nodarbinātību dažādās jomās tiek novērstas tirgus nepilnības un kohēzijas problēmas. Tomēr ar šiem noteikumiem nav iespējams pilnībā ņemt vērā SPVEI būtiskumu, īpatnības un raksturojumu, jo tiem var būt vajadzīgi īpaši attiecināmības, saderīguma un procedurālie noteikumi, kas ir izklāstīti šajās pamatnostādnēs.

2.   Piemērošanas joma

9.

Šīs pamatnostādnes piemēro visiem SPVEI visās ekonomikas nozarēs.

10.

Šīs pamatnostādnes nepiemēro šādām jomām:

a)

pasākumiem, kas ietver atbalstu grūtībās esošiem uzņēmumiem, kā definēts glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādnēs (5) vai turpmākās pamatnostādnēs, ar kurām tās groza vai aizstāj;

b)

pasākumiem, kuri ietver atbalstu uzņēmumiem, uz kuriem attiecas neizpildīts līdzekļu atgūšanas rīkojums, kas izdots saskaņā ar iepriekšēju Iestādes lēmumu, ar kuru atbalsts ir atzīts par nelikumīgu un nesaderīgu ar EEZ līguma darbību;

c)

atbalsta pasākumiem, kas paši par sevi vai to nosacījumu vai finansēšanas metodes dēļ uzskatāmi par EEZ tiesību (6) nedalāmu pārkāpumu, jo īpaši:

atbalsta pasākumiem, kas atbalsta piešķiršanai izvirza nosacījumu, ka saņēmēja galvenajai pārvaldei ir jāatrodas attiecīgās līgumslēdzējas puses teritorijā vai ka tā uzņēmējdarbības vietai pārsvarā jābūt attiecīgās līgumslēdzējas puses teritorijā,

atbalsta pasākumiem, kas atbalsta piešķiršanai izvirza nosacījumu, ka saņēmējam jāizmanto valstī ražotās preces vai valsts pakalpojumi,

atbalsta pasākumiem, kas ierobežo saņēmēju iespēju izmantot pētniecības, attīstības un inovācijas rezultātus citas līgumslēdzējas puses teritorijā.

3.   Atbilstības kritēriji

11.

Lai noteiktu, vai projektam ir piemērojams EEZ līguma 61. panta 3. punkta b) apakšpunkts, piemēro šādus kritērijus.

3.1.   Projekta definīcija

12.

Atbalsta priekšlikums attiecas uz atsevišķu projektu, kura mērķi un īstenošanas nosacījumi, tostarp dalībnieki un finansējums, ir skaidri noteikti (7).

13.

Iestāde var uzskatīt par atbalstāmu arī “integrētu projektu”, t. i., tādu atsevišķu projektu grupu, kas ir iekļauti vienotā struktūrā, plānā vai programmā ar kopēju mērķi un vienotu sistēmisku pieeju. Integrētā projekta atsevišķie komponenti var attiekties uz dažādiem piegādes ķēdes posmiem, bet tiem ir jābūt savstarpēji papildinošiem un nepieciešamiem svarīga Eiropas mērķa realizācijai[ (8)].

3.2.   Visas Eiropas intereses

3.2.1.   Vispārējie kumulatīvie kritēriji

14.

Projektam konkrētā, skaidrā un identificējamā veidā jādod ieguldījums viena vai vairāku Eiropas mērķu sasniegšanā un būtiski jāietekmē EEZ konkurētspēja, ilgtspējīga attīstība, sabiedrības problēmu risinājumi vai vērtību radīšana visā EEZ.

15.

Projektam jādod būtisks ieguldījums kopīgajos Eiropas mērķos, piemēram, tam jābūt ar būtisku nozīmi attiecībā uz “Eiropa 2020” stratēģiju, Eiropas pētniecības telpu, Eiropas stratēģiju par KET  (9), Eiropas enerģētikas stratēģiju (10), Klimata un enerģētikas politikas satvaru 2030. gadam (11), Eiropas energoapgādes drošības stratēģiju (12), Eiropas stratēģiju elektronikas jomā, Eiropas transporta un enerģijas tīkliem, tādām Savienības pamatiniciatīvām kā Inovācijas Savienība (13), Eiropas digitalizācijas programma (14), Resursu ziņā efektīva Eiropa (15) vai prioritāti Integrēta rūpniecības politika globalizācijas laikmetā (16).

16.

Projektā parasti jābūt iesaistītai vairāk nekā vienai līgumslēdzējai pusei (17) un tā priekšrocībām jāizpaužas ne tikai finansētājās līgumslēdzēju pušu teritorijās, bet arī plašā EEZ daļā. Projekta priekšrocībām jābūt skaidri definētām konkrētā un identificējamā veidā (18).

17.

Projekta priekšrocības nedrīkst izpausties tikai attiecībā uz konkrētajiem uzņēmumiem vai konkrēto nozari, bet tām ir jābūt ar plašāku nozīmi un piemērojumu Eiropas ekonomikā vai sabiedrībā, ko rada projekta pozitīvā netiešā ietekme (piemēram, sistēmiska ietekme uz vairākiem līmeņiem vērtību ķēdē, ietekme augšupējos vai lejupējos tirgos, alternatīvs izmantojums citās nozarēs vai pāreja uz citiem transporta veidiem), kas ir skaidri definēta konkrētā un identificējamā veidā.

18.

Projektam jāparedz saņēmēja līdzfinansējums.

19.

Projektā ir jāievēro princips par videi kaitīgu subsīdiju pakāpenisku pārtraukšanu, kas noteikts Ceļvedī par resursu efektīvu izmantošanu Eiropā (19).

3.2.2.   Vispārēji pozitīvie rādītāji

20.

Papildus 3.2.1. iedaļā norādītājiem kumulatīvajiem kritērijiem Iestāde dos priekšroku šādiem projektiem:

a)

projekts (projekta veids, noteiktie mērķi un finansējuma vajadzības) ir izstrādāts tā, lai tajā būtu iespējams piedalīties visām ieinteresētajām līgumslēdzējām pusēm;

b)

projekta izstrādē ir iesaistīta Eiropas Komisija vai cita juridiska struktūra, kurai Eiropas Komisija ir deleģējusi savas pilnvaras, piemēram, Eiropas Investīciju banka;

c)

projekta atlasē ir iesaistīta Eiropas Komisija vai cita juridiska struktūra, kurai Eiropas Komisija ir deleģējusi savas pilnvaras, ar nosacījumu, ka šī struktūra šajā nolūkā darbojas kā īstenojoša struktūra;

d)

projekta pārvaldības struktūrā ir iesaistīta Eiropas Komisija vai cita juridiska struktūra, kurai Eiropas Komisija ir deleģējusi savas pilnvaras, un vairākas līgumslēdzējas puses;

e)

projekts paredz plaša līmeņa sadarbību, ko raksturo partneru skaits, dažādu nozaru organizāciju vai dažāda lieluma uzņēmumu iesaistīšanās;

f)

projektu līdzfinansē EBTA vai no Eiropas Savienības fondiem (20).

3.2.3.   Īpaši kritēriji

21.

Pētniecības, izstrādes un inovācijas projektiem jābūt ar vērienīgu inovācijas raksturu vai jārada nozīmīga pievienotā vērtība pētniecības, izstrādes un inovācijas izteiksmē, ņemot vērā sasniegto tehnisko līmeni attiecīgajā nozarē.

22.

Projektiem, kas ietver izmantošanu rūpniecībā, jāļauj izstrādāt jaunu produktu vai pakalpojumu ar augstu izpētes un inovācijas saturu un/vai izmantot fundamentāli inovatīvu ražošanas procesu. Esošo iekārtu regulāra modernizācija bez inovatīvas dimensijas un esošo produktu jaunāku versiju izstrāde nav kvalificējama kā SPVEI.

23.

Vides, enerģētikas vai transporta projektiem ir jābūt ar lielu nozīmi Savienības vides, enerģētikas (tostarp energoapgādes drošības) vai transporta stratēģijā, vai arī jādod nozīmīgs ieguldījums iekšējā tirgus attīstībā, ietverot šīs konkrētās nozares, bet neaprobežojoties ar tām.

3.3.   Projekta nozīmīgums

24.

Lai projektu varētu kvalificēt kā SPVEI, tam ir jābūt kvantitatīvi vai kvalitatīvi nozīmīgam. Tam ir jābūt ar ļoti lielu apjomu vai darbības jomu un/vai jāparedz nozīmīgs tehnoloģiskā vai finanšu riska līmenis.

4.   Saderības kritēriji

25.

Uz EEZ līguma 61. panta 3. punkta b) apakšpunkta pamata vērtējot saderīgumu EEZ līguma darbību, ar kuru veicina SPVEI īstenošanu, Iestāde ņems vērā šādus kritērijus (21).

26.

Lai izvērtētu, vai paredzamā pozitīvā ietekme pārspēj iespējamo negatīvo ietekmi, Iestāde veiks samēra testu, kā izklāstīts turpmāk.

27.

Ņemot vērā projekta raksturu, Iestāde var uzskatīt, ka tirgus nepilnību vai citu sistēmisku trūkumu esamība, kā arī ieguldījums visas Eiropas interešu īstenošanā pastāv, ja projekts izpilda iepriekš 3. iedaļā izklāstītos attiecināmības kritērijus.

4.1.   Atbalsta nepieciešamība un samērīgums

28.

Ar atbalstu nedrīkst subsidēt projekta izmaksas, kas uzņēmumam rastos jebkurā gadījumā, un nedrīkst kompensēt saimnieciskās darbības parasto uzņēmējdarbības risku. Ir jāpierāda, ka projekta īstenošana bez atbalsta nav iespējama, tas tiktu realizēts mazākā apmērā, ar mazāku darbības jomu vai veidā, kas ievērojami ierobežotu tā paredzamās priekšrocības (22). Atbalsts tiks uzskatīts par samērīgu tikai tad, ja tādu pašu rezultātu nevarētu sasniegt ar mazāku atbalstu.

29.

Līgumslēdzējai pusei jāsniedz Iestādei pietiekama informācija par atbalstāmo projektu, kā arī izsmeļošs apraksts par hipotētisko scenāriju, kurā neviena līgumslēdzēja puse nebūtu piešķīrusi atbalstu. Hipotētiskais scenārijs var ietvert alternatīva projekta neesamību vai skaidri definētu un pietiekami paredzamu alternatīvu projektu, ko saņēmējs ir apsvēris savā iekšējā lēmumu pieņemšanas procesā, un var attiekties uz alternatīvu projektu, kuru pilnīgi vai daļēji īsteno ārpus EEZ.

30.

Ja alternatīva projekta nav, Iestāde pārbaudīs, vai atbalsta summa nepārsniedz minimumu, kas nepieciešams, lai atbalstāmajam projektam būtu pietiekama peļņa, piemēram, tāda, kas dod iespēju panākt iekšējās atdeves koeficientu, kas atbilst nozares vai uzņēmuma specifiskajiem kritērijiem vai minimālajai rentabilitātes likmei. Šim nolūkam var izmantot arī parastos atdeves koeficientus, ko saņēmējs sagaidītu citos līdzīgos ieguldījumu projektos, kopējās kapitāla izmaksas vai atdeves koeficientus, kas tiek parasti novēroti attiecīgajā nozarē. Visi saistītie paredzamie ieguvumi un izmaksas jāņem vērā par visu projekta darbības laiku.

31.

Maksimālais atbalsta līmenis tiks noteikts, ņemot vērā identificēto finansējuma trūkumu salīdzinājumā ar attiecināmajām izmaksām. Ja tas ir pamatojams ar finansējuma trūkuma analīzi, atbalsta intensitāte var sasniegt līdz 100 % no attiecināmajām izmaksām. Trūkstošais finansējums ir starpība starp pozitīvo un negatīvo naudas plūsmu visā ieguldījuma periodā, kas diskontēta līdz pašreizējai vērtībai, pamatojoties uz piemērotu diskonta likmi, kura atspoguļo atdeves likmi, kas ir nepieciešama, lai saņēmējs varētu īstenot projektu, ņemot vērā ar to saistītos riskus. Attiecināmās izmaksas ir norādītas pielikumā (23).

32.

Ja ir pierādīts, piemēram, ar uzņēmuma iekšējiem dokumentiem, ka atbalsta saņēmējam ir skaidri noteikta izvēle starp atbalstītu projektu un alternatīvu projektu bez atbalsta, Iestāde salīdzinās neto pašreizējo vērtību ieguldījumam atbalstītajā projektā un ieguldījumam hipotētiskajā projektā un ņems vērā attiecīgo uzņēmējdarbības scenāriju īstenošanās varbūtības.

33.

Savā analīzē Iestāde ņems vērā šādus elementus:

a)

:

plānoto izmaiņu noteikšana

:

līgumslēdzējai pusei ir sīki jānorāda rīcības izmaiņas, kuras tiek sagaidītas valsts atbalsta rezultātā, t. i., vai tiks uzsākts jauns projekts vai tiks palielināts projekta apjoms, mērogs vai temps. Rīcības izmaiņas jānosaka, salīdzinot to, kādi būtu paredzētie rezultāti un plānotās darbības līmenis ar atbalstu un bez tā. Starpība starp šiem diviem scenārijiem norāda uz atbalsta pasākuma ietekmi un tā stimulējošo ietekmi;

b)

:

rentabilitātes pakāpe

:

ja projekts privātam uzņēmumam nebūtu pietiekami rentabls, bet tas dotu nozīmīgu labumu sabiedrībai, ir lielāka ticamība, ka atbalstam piemīt stimulējoša ietekme.

34.

Lai novērtētu faktiskos vai iespējamos starptautiskās tirdzniecības izkropļojumus, Iestāde var ņemt vērā apstākli, ka konkurenti, kas atrodas ārpus EEZ, tieši vai netieši (pēdējo trīs gadu laikā) ir saņēmuši vai saņems tādas pašas intensitātes atbalstu līdzīgiem projektiem. Tomēr, ja starptautiskās tirdzniecības izkropļojumi varētu rasties pēc vairāk nekā trīs gadiem, ņemot vērā attiecīgās nozares īpašo raksturu, atsauces periodu var attiecīgi pagarināt. Ja vien tas ir iespējams, attiecīgā līgumslēdzēja puse sniegs Iestādei pietiekamu informāciju, lai tā varētu izvērtēt situāciju, jo īpaši to, vai ir nepieciešams ņemt vērā konkurences priekšrocības, kādas ir konkurentam no trešās valsts. Ja Iestādei nav attiecīgo pierādījumu par piešķirto vai ierosināto atbalstu, tā savu lēmumu var balstīt arī uz netiešiem pierādījumiem.

35.

Vācot pierādījumus, Iestāde var izmantot savas izmeklēšanas pilnvaras (24).

36.

Atbalsta instrumenta izvēle jāveic, ņemot vērā tirgus nepilnību vai citu nozīmīgu sistēmisku trūkumu, kuru ar šo instrumentu cenšas novērst. Piemēram, ja pamatā esošā problēma ir nepietiekama piekļuve finansējumam, līgumslēdzējām pusēm parasti būtu jāizmanto atbalsts likviditātes atbalsta veidā, piemēram, kā aizdevums vai garantija (25). Ja nepieciešams arī zināmā mērā dalīties ar uzņēmumu tā riskos, vēlamajam atbalsta instrumentam parasti vajadzētu būt atmaksājamam avansam. Atmaksājami instrumenti kopumā tiks uzskatīti par pozitīvu rādītāju.

37.

Analīzē attiecīgajā gadījumā ņem vērā energoapgādes drošības un energoefektivitātes mērķus.

38.

Iestādes attieksme būs labvēlīgāka pret projektiem, kas paredz ievērojamu ieguldījumu no pašiem atbalsta saņēmējiem vai neatkarīgiem privātiem ieguldītājiem. Materiālos un nemateriālos aktīvus, kā arī zemi novērtē pēc tirgus cenām.

39.

Saņēmēju atlase konkurenci veicinošā, pārredzamā un nediskriminējošā konkursā tiks uzskatīta par pozitīvu rādītāju.

4.2.   Pārmērīgu konkurences kropļojumu novēršana un samēra pārbaude

40.

Līgumslēdzējai pusei ir jāpierāda, ka ierosinātais atbalsta pasākums ir piemērots politikas instruments, lai sasniegtu projekta mērķi. Atbalsta pasākums netiks uzskatīts par piemērotu, ja to pašu rezultātu ir iespējams sasniegt ar citiem politikas instrumentiem vai valsts atbalsta instrumentiem, kas rada mazākus konkurences kropļojumus.

41.

Lai atbalsts būtu saderīgs, atbalsta pasākuma negatīvajai ietekmei, kas izpaužas kā konkurences izkropļojumi un ietekme uz tirdzniecību starp līgumslēdzējām pusēm, jābūt ierobežotai un kompensētai ar pozitīvo ietekmi, kas izpaužas kā ieguldījumi tādu mērķu sasniegšanā, kas kalpo visas Eiropas interesēm.

42.

Izvērtējot atbalsta pasākuma negatīvo ietekmi, Iestāde savā analīzē pievērsīsies atbalsta paredzamajai ietekmei uz konkurenci starp uzņēmumiem attiecīgajā produktu tirgū, tostarp augšupējā posma vai lejupējā posma tirgos, un jaudas pārpalikuma riskam.

43.

Iestāde izvērtēs, vai pastāv risks, ka tiks traucēta piekļuve tirgum un radīts dominējošs stāvoklis tirgū, īpaši gadījumos, ja izpētes rezultāti netiek izplatīti vai to izplatīšana ir ierobežota. Projektiem, kas paredz infrastruktūras būvi (26), jāparedz atklāta un nediskriminējoša piekļuve infrastruktūrai un nediskriminējošas cenas (27).

44.

Iestāde izvērtēs iespējamo negatīvo ietekmi uz tirdzniecību, tostarp risku, ka starp līgumslēdzējām pusēm varētu notikt “subsidēšanas sacensība”, jo īpaši attiecībā uz atrašanās vietas izvēli.

4.3.   Pārredzamība

45.

Līgumslēdzējām pusēm ir jānodrošina, ka valsts atbalstam veltītā valsts vai reģionāla līmeņa tīmekļa vietnē tiek publicēta šāda informācija:

a)

atbalsta pasākuma un tā īstenošanas noteikumu teksts vai saite uz to;

b)

atbalsta piešķīrējas iestādes vai iestāžu identitāte;

c)

individuālā atbalsta saņēmēja identitāte, katram saņēmējam piešķirtā atbalsta veids un summa, piešķiršanas datums, uzņēmuma veids (MVU/liels uzņēmums); reģions, kurā atrodas uzņēmums (NUTS II līmenī); galvenā tautsaimniecības nozare, kurā saņēmējs uzņēmums veic savu darbību (NACE grupas līmenī) (28).

46.

Atbrīvojumu no šīm prasībām var piešķirt attiecībā uz individuālu atbalstu, kura apmērs ir mazāks nekā 500 000 euro. Šī informācija jāpublicē pēc tam, kad ir pieņemts lēmums par atbalsta piešķiršanu, un tā jāsaglabā vismaz 10 gadus, un tai bez ierobežojumiem jābūt pieejamai plašai sabiedrībai (29). Līgumslēdzējām pusēm līdz 2016. gada 1. jūlijam nebūs pienākuma norādīt iepriekšminēto informāciju.

5.   Nobeiguma noteikumi

5.1.   Paziņošanas pienākums

47.

Saskaņā ar 3. protokola I daļas 1. panta 3) punktu Nolīgumā starp EBTA valstīm par Uzraudzības iestādes un Tiesas izveidi līgumslēdzējām pusēm iepriekš ir jāinformē Iestāde par visiem plāniem piešķirt vai mainīt valsts atbalstu, tostarp atbalstu SPVEI.

48.

Līgumslēdzējas puses, kas kopīgi īsteno vienu SPVEI, tiek aicinātas, ja vien iespējams, iesniegt Iestādei vienotu paziņojumu.

5.2.   Ex-post novērtējums un ziņošana

49.

Par projekta izpildi jāsniedz regulāri ziņojumi. Vajadzības gadījumā Iestāde var pieprasīt veikt ex post novērtējumu.

5.3.   Stāšanās spēkā, spēkā esība un pārskatīšana

50.

Šīs pamatnostādnes tiks piemērotas no pieņemšanas dienas līdz 2020. gada 31. decembrim.

51.

Iestāde piemēros šajās pamatnostādnēs izklāstītos principus visiem paziņotajiem atbalsta projektiem, attiecībā uz kuriem tai ir jāpieņem lēmums pēc pamatnostādņu publicēšanas Iestādes tīmekļa vietnē, pat ja par projektiem ir paziņots pirms publicēšanas.

52.

Saskaņā ar Valsts atbalsta pamatnostādņu (30) II daļas noteikumiem, kas piemērojami nelikumīga valsts atbalsta novērtēšanai, nepaziņota atbalsta gadījumā Iestāde piemēros šīs pamatnostādnes, ja atbalsts piešķirts pēc tā stāšanās spēkā, un visos citos gadījumos – noteikumus, kas bija spēkā atbalsta piešķiršanas laikā.

53.

Iestāde var jebkurā laikā pieņemt lēmumu grozīt šīs pamatnostādnes, ja tas ir nepieciešams ar konkurences politiku saistītu iemeslu dēļ vai lai ņemtu vērā citas politikas iestrādnes, starptautiskās saistības, tirgu attīstību vai jebkāda cita pamatota iemesla dēļ.


(1)  Šīs pamatnostādnes atbilst Eiropas Komisijas paziņojumam par kritērijiem, pēc kuriem analizē saderīgumu ar iekšējo tirgu valsts atbalstam ar mērķi sekmēt svarīgu projektu īstenošanu visas Eiropas interesēs, kuri tika publicēti 2014. gada 20. jūnijā (OV C 188, 20.6.2014., 4. lpp.).

(2)  Komisijas paziņojums “Eiropa 2020. Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei”, COM(2010) 2020 galīgā redakcija, 2010. gada 3. marts.

(3)  Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas stratēģija par svarīgām pamattehnoloģijām – tilts uz izaugsmi un nodarbinātību”, COM(2012) 341 final, 2012. gada 26. jūnijs.

(4)  Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “ES valsts atbalsta modernizācija (VAM)”, COM(2012) 209 final, 2012. gada 8. maijs.

(5)  Pamatnostādnes par valsts atbalstu grūtībās nonākušu nefinanšu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai, kas pieņemtas ar Lēmumu Nr. 321/14/COL (OV L 271, 16.10.2015., 35. lpp., un EEZ papildinājums Nr. 62, 15.10.2015., 1. lpp.). Kā paskaidrots šo pamatnostādņu 23. punktā, grūtībās esošs uzņēmums, kura eksistence ir apdraudēta, nevar tikt uzskatīts par piemērotu instrumentu citu publiskās politikas mērķu sekmēšanai tikmēr, kamēr nav nodrošināta tā dzīvotspēja.

(6)  Skatīt, piemēram, spriedumu lietā C-156/98 Vācija/Komisija EU:C:2000:467, 78. punkts un lietā C-333/07 Régie Networks/Rhône-Alpes Bourgogne EU:C:2008:764, 94.–116. punkts.

(7)  Ja ir runa par pētniecību un izstrādi, gadījumos, kuros divi vai vairāki projekti nav skaidri nošķirami viens no otra un, jo īpaši, ja tiem nav tehnoloģisku panākumu patstāvīgas varbūtības, tos uzskata par vienotu atsevišķu projektu. Par saderīgu netiks uzskatīts atbalsts projektam, kura rezultātā tiek mainīta tikai projekta atrašanās vieta EEZ, nemainot projekta raksturu, apmēru vai darbības jomu.

(8)  Turpmāk atsevišķu projektu un integrētu projektu apzīmē vienkārši kā “projektu”.

(9)  Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas stratēģija par svarīgām pamattehnoloģijām – tilts uz izaugsmi un nodarbinātību”, COM(2012) 341 final, 2012. gada 26. jūnijs.

(10)  Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai ““Enerģētika 2020” – Konkurētspējīgas, ilgtspējīgas un drošas enerģētikas stratēģija”, COM(2010) 639 galīgā redakcija, 2010. gada 10. novembris.

(11)  Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Klimata un enerģētikas politikas satvars laikposmam no 2020. gada līdz 2030. gadam”, COM(2014) 15 final, 2014. gada 22. janvāris.

(12)  Komisijas paziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam “Eiropas energoapgādes drošības stratēģija”, COM(2014) 330 final, 2014. gada 28. maijs.

(13)  Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Stratēģijas “Eiropa 2020” pamatiniciatīva “Inovācijas savienība””, COM(2010) 546 galīgā redakcija, 2010. gada 6. oktobris.

(14)  Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Digitālā programma Eiropai”, COM(2010) 245 galīgā redakcija, 2010. gada 26. augusts, kā atzīts 2011. gada 26. oktobra EEZ Apvienotās parlamentārās komitejas 37. sanāksmes rezolūcijā.

(15)  Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Stratēģijas “Eiropa 2020” pamatiniciatīva “Resursu ziņā efektīva Eiropa””, COM(2011) 21, 2011. gada 26. janvāris.

(16)  Komisijas Paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Integrēta rūpniecības politika globalizācijas laikmetam: prioritāte konkurētspējai un ilgtspējai”, COM(2010) 614 galīgā redakcija, 2010. gada 28. oktobris.

(17)  Izņemot savstarpēji savienotas pētniecības infrastruktūras un TEN-T projektus, kuriem pēc būtības ir starpvalstu nozīme, jo tie ir daļa no fiziski savienota pārrobežu tīkla vai ir būtiski pārrobežu satiksmes pārvaldības vai sadarbspējas uzlabošanai.

(18)  Apstāklis, ka projektu īsteno uzņēmumi vairākās valstīs vai pētniecības struktūru turpmāk izmanto dažādu EEZ dalībvalstu uzņēmumi, pats par sevi nav pietiekams, lai projektu kvalificētu kā SPVEI. Tiesa ir norādījusi, ka projekts uzskatāms par nozīmīgu visas Eiropas interesēm, ja tas ir daļa no starpvalstu Eiropas programmas, kuru kopīgi atbalsta vairāku EEZ dalībvalstu valdības, vai tas ir rezultāts vairāku EEZ dalībvalstu saskaņotai rīcībai kopīgas problēmas novēršanai. Spriedums apvienotajās lietās C-62/87 un 72/87 Exécutif régional wallon un SA Glaverbel/Komisija, (EU:C:1988:132, 22.–23. punkts).

(19)  Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Ceļvedis par resursu efektīvu izmantošanu Eiropā”, COM(2011) 571 galīgā redakcija, 2011. gada 20. septembris.

(20)  EBTA vai Eiropas Savienības finansējums, kuru centrāli pārvalda EEZ vai Eiropas Savienības iestādes, aģentūras, kopuzņēmumi vai citas struktūras un kurš nav līgumslēdzēju pušu tiešā vai netiešā kontrolē, nav uzskatāms par valsts atbalstu.

(21)  Saskaņā ar tiesu praksi Iestāde attiecībā uz SPVEI saderīguma novērtējumu var rīkoties pēc saviem ieskatiem. Spriedums apvienotajās lietās C-62/87 un 72/87 Exécutif regional wallon un SA Glaverbel pret Komisiju, [1988] Recueil 1573. lpp., 21. punkts.

(22)  Atbalsta pieteikums ir jāiesniedz pirms darbu sākuma, kas nozīmē ar ieguldījumu saistītu būvdarbu sākumu vai pirmās stingri noteiktās iekārtu pasūtījumu saistības vai citas saistības, kas padara ieguldījumu neatgriezenisku – atkarībā no tā, kurš apstāklis iestājas pirmais. Zemes pirkšanu un tādus sagatavošanās darbus kā atļauju saņemšana un priekšizpētes veikšana neuzskata par darbu sākumu.

(23)  Integrētā projektā attiecināmās izmaksas precīzi jānorāda katra atsevišķā projekta līmenī.

(24)  Skatīt 1. panta 3. punktu Padomes 2013. gada 22. jūlija Regulā (ES) Nr. 734/2013, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai (OV L 204, 31.7.2013., 15. lpp.). Šo pamatnostādņu pieņemšanas laikā tika apsvērta Regulas (ES) Nr. 734/2013 iekļaušana EEZ līgumā. Regula (EK) Nr. 659/1999 tika iekļauta EEZ līgumā ar Apvienotās komitejas Lēmumu Nr. 164/2001 (OV L 65, 7.3.2002., 46. lpp., un EEZ papildinājums Nr. 13, 7.3.2002., 26. lpp.).

(25)  Atbalstam garantiju veidā jābūt ierobežotam laikā, un atbalstam aizdevumu veidā jāpiemēro atmaksāšanas periodi.

(26)  Lai novērstu šaubas, izmēģinājuma iekārtas netiek uzskatītas par infrastruktūru.

(27)  Ja projekts ietver enerģētikas infrastruktūru, tam piemēro tarifu un piekļuves noteikumus un prasības par nošķiršanu atbilstoši iekšējā tirgus tiesību aktiem.

(28)  Izņemot komercnoslēpumus un citu konfidenciālu informāciju, ja ir sniegts pietiekams pamatojums un Iestāde tam ir piekritusi (Nodaļa “Dienesta noslēpums valsts atbalsta lēmumu jomā”, Lēmums Nr. 15/04/COL, publicēts OV L 154, 8.6.2006., 27. lpp., un EEZ papildinājumā Nr. 29, 8.6.2006., 1. lpp.

(29)  Šo informāciju publicē 6 mēnešu laikā pēc piešķiršanas dienas. Nelikumīga atbalsta gadījumā līgumslēdzējām pusēm būs jānodrošina, ka šī informācija tiek publicēta ex post vēlākais sešu mēnešu laikā no Iestādes lēmuma datuma. Informāciju dara pieejamu formātā, kas nodrošina iespēju datus meklēt, izgūt un viegli publicēt internetā, piemēram, CSV vai XML formātā.

(30)  Lēmums Nr. 154/07/COL (OV L 73, 19.3.2009., 23. lpp., un EEZ papildinājums Nr. 15, 19.3.2009., 1. lpp.).

Papildinājums

Attiecināmās izmaksas

a)

Priekšizpēte, tostarp sagatavošanas tehniskie pētījumi, un projekta realizācijai nepieciešamo atļauju saņemšanas izmaksas.

b)

Izmaksas par instrumentiem un aprīkojumu (tostarp par iekārtām un transportlīdzekļiem), ciktāl un cik ilgi to izmanto projektā. Ja šo instrumentu un aprīkojuma lietošanas laiks projektā neaptver visu amortizācijas laiku, par attiecināmajām izmaksām uzskatāmas tikai tādas amortizācijas izmaksas, kas atbilst projekta laikam, tās aprēķinot saskaņā ar labu grāmatvedības praksi.

c)

Ēku, infrastruktūras un zemes iegādes (vai celtniecības) izmaksas, ciktāl un cik ilgi tās izmanto projekta vajadzībām. Ja izmaksas nosaka kā komerciālās nodošanas izmaksas vai faktiski radušās kapitāla izmaksas pretstatā amortizācijas izmaksām, zemes, ēku vai infrastruktūras atlikumvērtību atrēķina no trūkstošā finansējuma summas ex ante vai ex post.

d)

Izmaksas par citiem materiāliem, piederumiem un līdzīgiem produktiem, kas nepieciešami projektam.

e)

Izmaksas par patentu un citu nemateriālo aktīvu iegūšanu, apstiprināšanu un aizsardzību. Izmaksas par līgumpētījumiem, zināšanām un patentiem, kas iegādāti vai kuru licences saņemtas no ārējiem avotiem godīgas konkurences apstākļos, kā arī izmaksas par konsultantu pakalpojumiem un līdzvērtīgiem pakalpojumiem, kas izmantoti vienīgi projekta mērķiem.

f)

Personāla un administrācijas izmaksas (tostarp pieskaitāmās izmaksas), kas tieši izriet no pētniecības, izstrādes un inovācijas darbībām, tostarp tām darbībām, kas saistītas ar pirmreizēju izmantošanu rūpniecībā (1), vai infrastruktūras projekta gadījumā – izmaksas infrastruktūras būvniecības laikā.

g)

Kapitāla un darbības izdevumi (CAPEX un OPEX), ja atbalstāmais projekts ir pirmreizēja izmantošana rūpniecībā, ciktāl izmantošana rūpniecībā izriet no pētniecības, izstrādes un inovācijas darbības (2) un ciktāl tā pati satur ļoti nozīmīgu pētniecības, izstrādes un inovācijas komponentu, kas ir nenodalāms un nepieciešams elements projekta sekmīgai īstenošanai. Darbības izdevumiem ir jābūt saistītiem ar šādu projekta komponentu.

h)

Citas izmaksas var tikt akceptētas, ja tās ir pamatotas un nedalāmi saistītas ar projekta īstenošanu, izņemot darbības izmaksas, uz kurām neattiecas g) punkts.


(1)  Pirmreizēja izmantošana rūpniecībā attiecas uz izmēģinājuma iekārtu paplašināšanu vai unikālām iekārtām un aprīkojumu, ko izmanto turpmākajos posmos pēc izmēģinājuma iekārtām, tostarp testēšanas posmā, taču to neattiecina uz masveida ražošanu un komercdarbībām.

(2)  Pirmreizēju izmantošanu rūpniecībā var veikt arī cita struktūra, kas nav tā pati, kas veikusi pētniecības, izstrādes un inovācijas darbības, ja vien šī struktūra ir iegādājusies tiesības izmantot iepriekšējo pētniecības, izstrādes un inovācijas darbību rezultātus un pētniecības, izstrādes un inovācijas darbības un pirmreizējā izmantošana rūpniecībā ir iekļautas vienā projektā un par tām ir paziņots vienlaicīgi.