ISSN 1977-0715

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 28

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

60. gadagājums
2017. gada 2. februāris


Saturs

 

II   Neleģislatīvi akti

Lappuse

 

 

REGULAS

 

*

Komisijas Regula (ES) 2017/172 (2017. gada 1. februāris), ar ko Regulu (ES) Nr. 142/2011 groza attiecībā uz parametriem dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu transformēšanai biogāzē vai kompostā, kā arī nosacījumiem lolojumdzīvnieku barības importēšanai un pārstrādātu kūtsmēslu eksportēšanai ( 1 )

1

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/173 (2017. gada 1. februāris), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1292/2008 un Īstenošanas regulu (ES) Nr. 887/2011 attiecībā uz Bacillus amyloliquefaciens CECT 5940 un Enterococcus faecium CECT 4515 atļaujas turētāja nosaukumu ( 1 )

5

 

 

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/174 (2017. gada 1. februāris), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

7

 

 

LĒMUMI

 

*

Komisijas Lēmums (ES) 2017/175 (2017. gada 25. janvāris) par ES ekomarķējuma kritēriju noteikšanu tūristu mītnēm (izziņots ar dokumenta numuru C(2017) 299)  ( 1 )

9

 

*

Komisijas Lēmums (ES) 2017/176 (2017. gada 25. janvāris) par ES ekomarķējuma kritēriju noteikšanu attiecībā uz koksnes, korķa un bambusa materiālu grīdas segumiem (izziņots ar dokumenta numuru C(2017) 303)  ( 1 )

44

 

*

Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2017/177 (2017. gada 31. janvāris) par kopīgā priekšlikuma izveidot dzelzceļa kravas pārvadājumu koridoru Amber atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 913/2010 5. pantam (izziņots ar dokumenta numuru C(2017) 141)

69

 

*

Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2017/178 (2017. gada 31. janvāris), ar ko groza Īstenošanas lēmumu (ES) 2015/1111 par kopīgā priekšlikuma, kuru par Ziemeļjūras–Baltijas jūras dzelzceļa kravu pārvadājumu koridora pagarināšanu iesniegušas attiecīgās dalībvalstis, atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 913/2010 par Eiropas dzelzceļa tīklu konkurētspējīgiem kravas pārvadājumiem 5. pantam (izziņots ar dokumenta numuru C(2017) 142)

71

 

*

Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2017/179 (2017. gada 1. februāris), ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2016/1148 par pasākumiem nolūkā panākt vienādi augsta līmeņa tīklu un informācijas sistēmu drošību visā Savienībā 11. panta 5. punktu nosaka Sadarbības grupas darbībai nepieciešamos procedūras noteikumus

73

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ.

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


II Neleģislatīvi akti

REGULAS

2.2.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 28/1


KOMISIJAS REGULA (ES) 2017/172

(2017. gada 1. februāris),

ar ko Regulu (ES) Nr. 142/2011 groza attiecībā uz parametriem dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu transformēšanai biogāzē vai kompostā, kā arī nosacījumiem lolojumdzīvnieku barības importēšanai un pārstrādātu kūtsmēslu eksportēšanai

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regulu (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1774/2002 (1), un jo īpaši tās 15. panta 1. punkta c) apakšpunktu, 27. panta g) punktu, 41. panta 3. punktu un 43. panta 3. punkta otro daļu,

tā kā:

(1)

Komisijas Regulā (ES) Nr. 142/2011 (2) ir noteikti Regulas (EK) Nr. 1069/2009 īstenošanas noteikumi, tostarp parametri dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu transformēšanai biogāzē vai kompostā, nosacījumi importētas lolojumdzīvnieku barības laišanai tirgū un noteikumi 2. kategorijas materiālu eksportēšanai.

(2)

Regulas (ES) Nr. 142/2011 V pielikumā ir noteikti standarti dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu transformēšanai biogāzē vai kompostā. Saskaņā ar V pielikuma III nodaļas 2. iedaļas 3. punkta b) apakšpunktu kompetentā iestāde konkrētos apstākļos var atļaut piemērot citas prasības, nevis III nodaļā izklāstītās.

(3)

Tomēr fermentācijas atliekas un komposts šādos gadījumos būtu jālaiž tirgū tikai tajā dalībvalstī, kurā šie alternatīvie transformācijas parametri ir atļauti. Lai kompetentajai iestādei dotu vajadzīgo elastību Regulas (ES) Nr. 142/2011 V pielikuma III nodaļas 2. iedaļas 3. punktā minēto biogāzes un kompostēšanas iekārtu regulēšanā, no III nodaļas 3. iedaļas 2. punktā noteiktajiem standartiem ir lietderīgi izslēgt tādas fermentācijas atliekas un kompostu, attiecībā uz ko dalībvalsts jau ir atļāvusi alternatīvus transformācijas parametrus. Tāpēc Regulas (ES) Nr. 142/2011 V pielikums būtu attiecīgi jāgroza.

(4)

Dalībvalstis var atļaut importēt dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus un atvasinātus produktus tikai no apstiprinātām trešām valstīm. Dalībvalstis var atļaut importēt jēlu barību lolojumdzīvniekiem, kas iegūta no zivsaimniecības blakusproduktiem no trešām valstīm, no kurām atļauts importēt zvejniecības produktus lietošanai pārtikā saskaņā ar Komisijas Lēmuma 2006/766/EK (3) II pielikumu. Tas neattiecas uz tādas pārstrādātas lolojumdzīvnieku barības importu, kas iegūta no zivsaimniecības blakusproduktiem. Šajā ziņā tādas pārstrādātas lolojumdzīvnieku barības imports, kas iegūta no zivsaimniecības blakusproduktiem, ir pakļauts stingrākiem nosacījumiem nekā tādas jēlas lolojumdzīvnieku barības imports, kas iegūta no zivsaimniecības blakusproduktiem. Ir lietderīgi atļaut importēt pārstrādātu barību lolojumdzīvniekiem, kas iegūta no zivsaimniecības blakusproduktiem no visām trešām valstīm, no kurām atļauts importēt jēlu barību lolojumdzīvniekiem, kas iegūta no zivsaimniecības blakusproduktiem. Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Regulas (ES) Nr. 142/2011 XIV pielikuma II nodaļas 1. iedaļas 2. tabula.

(5)

Eksportēt pārstrādātus kūtsmēslus, kas paredzēti sadedzināšanai vai apglabāšanai atkritumu poligonā, ir aizliegts. Tomēr saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 43. panta 2. un 3. punktu šādu materiālu eksportu var atļaut izmantošanai biogāzes vai kompostēšanas iekārtās, ja galamērķa valsts ir Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) dalībniece. Lai atļautu eksportēt pārstrādātus kūtsmēslus un organiskus mēslošanas līdzekļus, kas satur tikai pārstrādātus kūtsmēslus, ir lietderīgi paredzēt noteikumus par šādu produktu eksportu mērķiem, kas nav sadedzināšana, apglabāšana atkritumu poligonā vai izmantošana biogāzes vai kompostēšanas iekārtās valstīs, kuras nav ESAO dalībnieces. Minētajos noteikumos būtu jāizklāsta prasības, kas ir vismaz līdzvērtīgas prasībām, kuras piemērojamas, lai laistu tirgū pārstrādātus kūtsmēslus un organiskus mēslošanas līdzekļus, kas satur tikai pārstrādātus kūtsmēslus. Tāpēc Regulas (ES) Nr. 142/2011 XIV pielikums būtu attiecīgi jāgroza.

(6)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (ES) Nr. 142/2011 25. pantā pievieno šādu punktu:

“4.   Noteikumus, kas izklāstīti XIV pielikuma V nodaļā, piemēro tajā minēto atvasināto produktu eksportam no Savienības.”

2. pants

Regulas (ES) Nr. 142/2011 V un XIV pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumā izklāstīto tekstu.

3. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2017. gada 1. februārī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 300, 14.11.2009., 1. lpp.

(2)  Komisijas 2011. gada 25. februāra Regula (ES) Nr. 142/2011, ar kuru īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un īsteno Padomes Direktīvu 97/78/EK attiecībā uz dažiem paraugiem un precēm, kam uz robežas neveic veterinārās pārbaudes atbilstīgi minētajai direktīvai (OV L 54, 26.2.2011., 1. lpp.).

(3)  Komisijas 2006. gada 6. novembra Lēmums 2006/766/EK, ar ko izveido to trešo valstu un teritoriju sarakstus, no kurām ir atļauts ievest gliemenes, adatādaiņus, tunikātus, jūras gliemežus un zvejniecības produktus (OV L 320, 18.11.2006., 53. lpp.).


PIELIKUMS

Regulas (ES) Nr. 142/2011 V un XIV pielikumu groza šādi:

1)

V pielikuma III nodaļas 3. iedaļas 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.

Fermentācijas atliekas vai komposts, kas nav minēti 2. iedaļas 3. punkta b) apakšpunktā un kas neatbilst šajā iedaļā noteiktajām prasībām, ir vēlreiz transformējami vai kompostējami, un Salmonella gadījumā ar tiem rīkojas vai tos likvidē atbilstīgi kompetentās iestādes norādījumiem.”;

2)

XIV pielikumu groza šādi:

a)

II nodaļas 1. iedaļas 2. tabulā 12. rindu aizstāj ar šādu:

“12.

Lolojumdzīvnieku barība, tostarp suņu košļājamās rotaļlietas

a)

Attiecībā uz pārstrādātu barību lolojumdzīvniekiem un suņu košļājamām rotaļlietām: materiāli, kas minēti 35. panta a) punkta i) un ii) apakšpunktā.

b)

Attiecībā uz jēlu barību lolojumdzīvniekiem: materiāli, kas minēti 35. panta a) punkta iii) apakšpunktā.

Lolojumdzīvnieku barībai un suņu košļājamām rotaļlietām jābūt ražotām saskaņā ar XIII pielikuma II nodaļu.

a)

Attiecībā uz jēlu barību lolojumdzīvniekiem:

trešās valstis, kuras uzskaitītas Regulas (ES) Nr. 206/2010 II pielikuma 1. daļā vai Regulas (EK) Nr. 798/2008 I pielikumā un no kurām dalībvalstis atļauj importēt svaigu to pašu sugu dzīvnieku gaļu, un kur ir atļauta tikai neatkaulota gaļa.

Attiecībā uz zivju materiāliem – trešās valstis, kas uzskaitītas Lēmuma 2006/766/EK II pielikumā.

b)

Attiecībā uz suņu košļājamām rotaļlietām un lolojumdzīvnieku barību, izņemot jēlu barību lolojumdzīvniekiem:

trešās valstis, kas uzskaitītas Regulas (ES) Nr. 206/2010 II pielikuma 1. daļā, un šādas valstis:

 

(JP) Japāna,

 

(EC) Ekvadora,

 

(LK) Šrilanka,

 

(TW) Taivāna.

Attiecībā uz pārstrādātu barību lolojumdzīvniekiem no zivju materiāliem – trešās valstis, kas uzskaitītas Lēmuma 2006/766/EK II pielikumā.

a)

Attiecībā uz konservētu barību lolojumdzīvniekiem: XV pielikuma 3. nodaļas A daļa.

b)

Attiecībā uz pārstrādātu barību lolojumdzīvniekiem, izņemot konservētu barību lolojumdzīvniekiem: XV pielikuma 3. nodaļas B daļa.

c)

Attiecībā uz suņu košļājamām rotaļlietām: XV pielikuma 3. nodaļas C daļa.

d)

Attiecībā uz jēlu barību lolojumdzīvniekiem: XV pielikuma 3. nodaļas D daļa.”;

b)

pievieno šādu V nodaļu:

“V NODAĻA

DAŽU ATVASINĀTO PRODUKTU EKSPORTA NOTEIKUMI

Noteikumi, kas piemērojami turpmāk uzskaitītajiem atvasinātajiem produktiem, kā minēts 25. panta 4. punktā.

 

Atvasinātie produkti

Eksporta noteikumi

1.

Pārstrādāti kūtsmēsli un organiski mēslošanas līdzekļi, komposts vai fermentācijas atliekas no biogāzes transformācijas, kas nesatur nevienu citu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu vai atvasināto produktu, izņemot pārstrādātus kūtsmēslus

Pārstrādātiem kūtsmēsliem un organiskiem mēslošanas līdzekļiem, kompostam vai fermentācijas atliekām no biogāzes transformācijas, kas nesatur nevienu citu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu vai atvasināto produktu, izņemot pārstrādātus kūtsmēslus, jāatbilst vismaz nosacījumiem, kas minēti XI pielikuma I nodaļas 2. iedaļas a), b), d) un e) punktā.”


2.2.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 28/5


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2017/173

(2017. gada 1. februāris),

ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1292/2008 un Īstenošanas regulu (ES) Nr. 887/2011 attiecībā uz Bacillus amyloliquefaciens CECT 5940 un Enterococcus faecium CECT 4515 atļaujas turētāja nosaukumu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regulu (EK) Nr. 1831/2003 par dzīvnieku ēdināšanā lietotām piedevām (1) un jo īpaši tās 13. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Uzņēmums Norel S.A. saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1831/2003 13. panta 3. punktu ir iesniedzis pieteikumu, kurā ierosina mainīt atļaujas turētāja nosaukumu Komisijas Regulā (EK) Nr. 1292/2008 (2) un Komisijas Īstenošanas regulā (ES) Nr. 887/2011 (3).

(2)

Pieteikuma iesniedzējs apgalvo, ka uzņēmums Evonik Nutrition & Care GmbH ir iegādājies no Norel S.A. tirdzniecības tiesības uz barības piedevu Bacillus amyloliquefaciens CECT 5940 un barības piedevu Enterococcus faecium CECT 4515 un ka tiesības ir spēkā no 2016. gada 4. jūlija. Pieteikuma iesniedzējs ir iesniedzis attiecīgus datus, kas pamato tā pieprasījumu.

(3)

Ierosinātās izmaiņas attiecībā uz atļaujas turētāju ir tikai administratīvas, tāpēc jauns attiecīgo piedevu novērtējums nav nepieciešams. Par pieteikumu tika informēta Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde.

(4)

Lai uzņēmums Evonik Nutrition & Care GmbH varētu izmantot savas tirdzniecības tiesības, ir jāmaina attiecīgo atļauju nosacījumi.

(5)

Tāpēc Regula (EK) Nr. 1292/2008 un Īstenošanas regula (ES) Nr. 887/2011 būtu attiecīgi jāgroza.

(6)

Tā kā drošuma apsvērumu dēļ nav nepieciešama tūlītēja ar šo regulu izdarīto grozījumu piemērošana Regulai (EK) Nr. 1292/2008 un Īstenošanas regulai (ES) Nr. 887/2011, ir lietderīgi paredzēt pārejas periodu, kura laikā varētu izlietot pašreizējos krājumus.

(7)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 1292/2008 grozījums

Regulas (EK) Nr. 1292/2008 pielikuma 2. slejā nosaukumu “Norel S.A.” aizstāj ar nosaukumu “Evonik Nutrition & Care GmbH”.

2. pants

Īstenošanas regulas (ES) Nr. 887/2011 grozījums

Īstenošanas regulu (ES) Nr. 887/2011 groza šādi:

a)

virsrakstā nosaukumu “Norel S.A.” aizstāj ar nosaukumu “Evonik Nutrition & Care GmbH”;

b)

pielikuma 2. slejā nosaukumu “Norel S.A.” aizstāj ar nosaukumu “Evonik Nutrition & Care GmbH”.

3. pants

Pārejas pasākumi

Esošos piedevu krājumus, kuri atbilst noteikumiem, ko piemēroja pirms šīs regulas spēkā stāšanās dienas, var turpināt laist tirgū un lietot, līdz šie krājumi beidzas.

4. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2017. gada 1. februārī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 268, 18.10.2003., 29. lpp.

(2)  Komisijas 2008. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 1292/2008 par atļauju kā barības piedevu lietot Bacillus amyloliquefaciens CECT 5940 (Ecobiol un Ecobiol plus) (OV L 340, 19.12.2008., 36. lpp.).

(3)  Komisijas 2011. gada 5. septembra Īstenošanas regula (ES) Nr. 887/2011 par atļauju izmantot preparātu Enterococcus faecium CECT 4515 kā pārtikas piedevu gaļas cāļiem (atļaujas turētājs Norel S.A.) (OV L 229, 6.9.2011., 7. lpp.).


2.2.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 28/7


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2017/174

(2017. gada 1. februāris),

ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (1),

ņemot vērā Komisijas 2011. gada 7. jūnija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 543/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari (2), un jo īpaši tās 136. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)

Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta importa vērtības, kas paredzētas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2017. gada 1. februārī

Komisijas

un tās priekšsēdētāja vārdā –

Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāta

ģenerāldirektors

Jerzy PLEWA


(1)  OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.

(2)  OV L 157, 15.6.2011., 1. lpp.


PIELIKUMS

Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

(EUR/100 kg)

KN kods

Trešās valsts kods (1)

Standarta importa vērtība

0702 00 00

IL

299,8

MA

122,9

TR

153,5

ZZ

192,1

0707 00 05

MA

48,2

TR

192,3

ZZ

120,3

0709 91 00

EG

79,4

ZZ

79,4

0709 93 10

MA

172,1

TR

261,6

ZZ

216,9

0805 10 22 , 0805 10 24 , 0805 10 28

EG

44,2

MA

45,8

TN

52,9

TR

72,7

ZZ

53,9

0805 21 10 , 0805 21 90 , 0805 29 00

EG

97,9

IL

143,2

JM

112,4

MA

88,2

TR

83,6

ZZ

105,1

0805 22 00

IL

139,8

MA

83,3

ZZ

111,6

0805 50 10

EG

85,5

TR

85,8

ZZ

85,7

0808 10 80

US

186,4

ZZ

186,4

0808 30 90

CL

81,7

CN

101,0

TR

154,0

ZA

98,4

ZZ

108,8


(1)  Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas 2012. gada 27. novembra Regulā (ES) Nr. 1106/2012, ar ko attiecībā uz valstu un teritoriju nomenklatūras atjaunināšanu īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 471/2009 par Kopienas statistiku attiecībā uz ārējo tirdzniecību ar ārpuskopienas valstīm (OV L 328, 28.11.2012., 7. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “cita izcelsme”.


LĒMUMI

2.2.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 28/9


KOMISIJAS LĒMUMS (ES) 2017/175

(2017. gada 25. janvāris)

par ES ekomarķējuma kritēriju noteikšanu tūristu mītnēm

(izziņots ar dokumenta numuru C(2017) 299)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Regulu (EK) Nr. 66/2010 par ES ekomarķējumu (1) un jo īpaši tās 8. panta 2. punktu,

apspriedusies ar Eiropas Savienības Ekomarķējuma komiteju,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 66/2010 ES ekomarķējumu var piešķirt pakalpojumiem, kam visā to aprites ciklā ir samazināta ietekme uz vidi.

(2)

Regula (EK) Nr. 66/2010 paredz, ka ir jānosaka konkrēti ES ekomarķējuma kritēriji katrai produktu grupai.

(3)

Ar Komisijas Lēmumiem 2009/564/EK (2) un 2009/578/EK (3) ir noteikti ekoloģiskie kritēriji un attiecīgās novērtēšanas un verifikācijas prasības attiecīgi kempinga pakalpojumiem un tūristu mītnes pakalpojumiem, un šie lēmumi ir spēkā līdz 2016. gada 31. decembrim.

(4)

Nolūkā labāk atspoguļot tūristu mītnes un kempinga pakalpojumu kopīgās iezīmes un panākt maksimālu sinerģiju, ko dod kopīga pieeja šīm produktu grupām, un nodrošināt maksimāli efektīvu kritēriju administrēšanu, ir lietderīgi abas produktu grupas apvienot vienā ar nosaukumu “tūristu mītne”.

(5)

Pārskatīto kritēriju mērķis ir veicināt atjaunojamo energoresursu izmantošanu, taupīt enerģiju un ūdeni, samazināt atkritumu daudzumu un uzlabot vietējo vidi. Ņemot vērā šīs produktu grupas inovācijas ciklu, šiem pārskatītajiem kritērijiem un ar tiem saistītajām novērtēšanas un verifikācijas prasībām vajadzētu būt spēkā piecus gadus no šā lēmuma paziņošanas dienas.

(6)

Produktu grupai atbilstošs kods ir ES ekomarķējuma reģistrācijas numura neatņemama daļa. Lai kompetentās iestādes varētu piešķirt ES ekomarķējuma reģistrācijas numuru tūristu mītnēm, kas atbilst ES ekomarķējuma kritērijiem, šai produktu grupai ir jāpiešķir koda numurs.

(7)

Tādēļ būtu jāatceļ Lēmums 2009/564/EK un Lēmums 2009/578/EK.

(8)

Ir lietderīgi noteikt pārejas periodu, lai pieteikuma iesniedzējiem, kuru tūristu mītnes pakalpojumiem vai kempinga pakalpojumiem, pamatojoties uz attiecīgi Lēmumā 2009/564/EK un Lēmumā 2009/578/EK noteiktajiem kritērijiem, ir piešķirts kempinga un tūristu mītņu pakalpojumu ES ekomarķējums, dotu pietiekamu laiku produktu pielāgošanai pārskatītajām kritēriju prasībām. Turklāt pieteikuma iesniedzējiem būtu jāatļauj pietiekami ilgu laiku iesniegt pieteikumus, kas pamatojas uz Lēmumā 2009/564/EK un Lēmumā 2009/578/EK noteiktajiem ekoloģiskajiem kritērijiem.

(9)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota ar Regulas (EK) Nr. 66/2010 16. pantu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

1.   Produktu grupa “tūristu mītne” ietver tūristu mītnes un kempinga pakalpojumu sniegšanu un jebkuru šādu palīgpakalpojumu sniegšanu, kuri ir tūristu mītnes pakalpojumu sniedzēja pārziņā:

1)

ēdināšanas pakalpojumi;

2)

brīvā laika pavadīšanas un sportošanas iespējas;

3)

zaļās zonas;

4)

telpas vienreizēju pasākumu (darījumu konferences, sanāksmes, mācību pasākumi) rīkošanai;

5)

sanitārās labierīcības, mazgātavas un virtuves vai informācijas punkti, kas pieejami kempinga apmeklētāju, ceļotāju un pansionāru koplietošanai.

2.   Produktu grupā “tūristu mītne” neietilpst transporta pakalpojumi un izklaides braucieni.

2. pants

Šajā lēmumā piemēro šādas definīcijas:

1)

“tūristu mītnes pakalpojumi” nozīmē, ka tūristus, ceļotājus un pansionārus par maksu nodrošina ar naktsmītni, kur numuros ir vismaz gulta un kur ir privātas vai koplietošanas sanitārās labierīcības;

2)

“kempinga pakalpojumi” nozīmē, ka tūristus, ceļotājus un pansionārus par maksu nodrošina ar telšu, autopiekabju, pārvietojamo māju, tūristu furgonu uzņemšanai aprīkotām teltsvietām, mājiņām un dzīvokļiem un ar privātām vai koplietošanas sanitārajām labierīcībām;

3)

“ēdināšanas pakalpojumi” nozīmē, ka tiek piedāvātas brokastis un citas maltītes;

4)

“brīvā laika pavadīšanas un sportošanas iespējas” nozīmē viesiem un/vai apmeklētājiem no malas pieejamas pirtis, peldbaseinus, sporta un atpūtas centrus;

5)

“zaļās zonas” nozīmē tūristiem, ceļotājiem un pansionāriem pieejamus parkus, dārzus vai citas āra platības.

3. pants

ES ekomarķējumu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 66/2010 piešķir tādai tūristu mītnei, kas pieder pie šā lēmuma 1. pantā definētās produktu grupas “tūristu mītne” un atbilst gan attiecīgajām šā lēmuma pielikumā noteiktajām novērtēšanas un verifikācijas prasībām, gan visām šādām prasībām:

a)

tā atbilst it visiem šā lēmuma pielikuma A sadaļas kritērijiem;

b)

tā atbilst tik daudziem šā lēmuma pielikuma B sadaļas kritērijiem, lai varētu saņemt vajadzīgo 4. un 5. pantā norādīto punktu skaitu.

4. pants

1.   Šā lēmuma 3. panta b) punkta izpratnē tūristu mītnei ir jāsaņem vismaz 20 punkti.

2.   Šā panta 1. punktā noteikto minimālo punktu skaitu palielina:

a)

par 3 punktiem, ja tūristu mītnes vadība vai īpašnieks sniedz ēdināšanas pakalpojumus;

b)

par 3 punktiem, ja tūristu mītnes vadība vai īpašnieks viesiem dara pieejamas zaļās zonas;

c)

par 3 punktiem, ja tūristu mītnes vadība vai īpašnieks piedāvā brīvā laika pavadīšanas vai sportošanas iespējas, vai par 5 punktiem, ja šīs brīvā laika pavadīšanas un sportošanas iespējas sniedz atpūtas centrā, kas pieejams apmeklētājiem no malas.

5. pants

1.   Šā lēmuma 3. panta b) punkta izpratnē kempingam ir jāsaņem vismaz 20 punkti vai, ja tajā ir pieejamas koplietojamas ērtības un pakalpojumi, 24 punkti.

2.   Šā panta 1. punktā noteikto minimālo prasību skaitu palielina:

a)

par 3 punktiem, ja kempinga vadība vai īpašnieks nodrošina ēdināšanas pakalpojumus;

b)

par 3 punktiem, ja kempinga vadība vai īpašnieks viesiem dara pieejamas zaļās zonas;

c)

par 3 punktiem, ja kempinga vadība vai īpašnieks piedāvā brīvā laika pavadīšanas vai sportošanas iespējas, vai par 5 punktiem, ja šīs brīvā laika pavadīšanas un sportošanas iespējas sniedz atpūtas centrā, kas pieejams apmeklētājiem no malas.

6. pants

Produktu grupas “tūristu mītne” ES ekomarķējuma kritēriji un ar tiem saistītās novērtēšanas un verifikācijas prasības ir spēkā piecus gadus no šā lēmuma paziņošanas dienas.

7. pants

Administratīviem mērķiem produktu grupai “tūristu mītne” piešķir kodu “051”.

8. pants

Lēmumu 2009/564/EK un Lēmumu 2009/578/EK atceļ.

9. pants

Atkāpjoties no 8. panta, pieteikumus ES ekomarķējuma saņemšanai produktiem, kas ietilpst produktu grupā “tūristu mītnes pakalpojumi” vai “kempinga pakalpojumi”, kuri iesniegti divu mēnešu laikā kopš šā lēmuma paziņošanas dienas, var iesniegt atbilstoši vai nu Lēmuma 2009/578/EK vai Lēmuma 2009/564/EK kritērijiem, vai šajā lēmumā noteiktajiem kritērijiem.

ES ekomarķējuma licences, kas piešķirtas atbilstoši Lēmuma 2009/564/EK vai Lēmuma 2009/578/EK kritērijiem, atļauts izmantot 20 mēnešus pēc šā lēmuma paziņošanas dienas.

10. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2017. gada 25. janvārī

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Karmenu VELLA


(1)  OV L 27, 30.1.2010., 1. lpp.

(2)  Komisijas 2009. gada 9. jūlija Lēmums 2009/564/EK par ekoloģiskajiem kritērijiem Kopienas ekomarķējuma piešķiršanai kempinga pakalpojumiem (OV L 196, 28.7.2009., 36. lpp.).

(3)  Komisijas 2009. gada 9. jūlija Lēmums 2009/578/EK par ekoloģiskajiem kritērijiem Kopienas ekomarķējuma piešķiršanai tūristu mītņu pakalpojumiem (OV L 198, 30.7.2009., 57. lpp.).


PIELIKUMS

SATVARS

ES EKOMARĶĒJUMA KRITĒRIJI

Kritēriji ES ekomarķējuma piešķiršanai tūristu mītnēm

Obligātie kritēriji

Vispārējās vadības kritēriji

1. kritērijs.

Vides vadības sistēmas pamats

2. kritērijs.

Darbinieku apmācība

3. kritērijs.

Informācija viesiem

4. kritērijs.

Vispārējā apkope

5. kritērijs.

Patēriņa monitorings

Enerģijas kritēriji

6. kritērijs.

Energoefektīvi telpu sildītāji un ūdenssildītāji

7. kritērijs.

Energoefektīvi gaisa kondicionētāji un gaisa siltumsūkņi

8. kritērijs.

Energoefektīvs apgaismojums

9. kritērijs.

Temperatūras regulēšana

10. kritērijs.

Apsildes, ventilācijas un gaisa kondicionēšanas (AVGK) ierīču un apgaismojuma automātiska izslēgšanās

11. kritērijs.

Āra apsildes un gaisa kondicionēšanas ierīces

12. kritērijs.

Elektroenerģijas iegāde no atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas piegādātājiem

13. kritērijs.

Ogles un krāšņu kurināmais

Ūdens kritēriji

14. kritērijs.

Efektīva ūdensapgādes armatūra: vannasistabas krāni un dušas

15. kritērijs.

Efektīva ūdensapgādes armatūra: klozetpodi un pisuāri

16. kritērijs.

Veļas mazgāšanas samazināšana, atkārtoti izmantojot dvieļus un gultasveļu

Atkritumu un notekūdeņu kritēriji

17. kritērijs.

Atkritumu rašanās novēršana: ēdināšanas atkritumu samazināšanas plāns

18. kritērijs.

Atkritumu rašanās novēršana: vienreizlietojamie izstrādājumi

19. kritērijs.

Atkritumu šķirošana un nogādāšana pārstrādei

Citi kritēriji

20. kritērijs.

Nesmēķēšana koplietošanas telpās

21. kritērijs.

Videi draudzīgu transportlīdzekļu popularizēšana

22. kritērijs.

Informācija ES ekomarķējumā

Izvēles kritēriji

Vispārējās vadības kritēriji

23. kritērijs.

Tūristu mītnes EMAS reģistrācija, ISO sertifikācija (līdz 5 punktiem)

24. kritērijs.

Piegādātāju EMAS reģistrācija vai ISO sertifikācija (līdz 5 punktiem)

25. kritērijs.

Ekomarķēti pakalpojumi (līdz 4 punktiem)

26. kritērijs.

Vidiskā un sociālā komunikācija un izglītošana (līdz 2 punktiem)

27. kritērijs.

Patēriņa monitorings: enerģijas un ūdens dalītā uzskaite (līdz 2 punktiem)

Enerģijas kritēriji

28. kritērijs.

Energoefektīvi telpu sildītāji un ūdenssildītāji (līdz 3 punktiem)

29. kritērijs.

Energoefektīvi gaisa kondicionētāji un gaisa siltumsūkņi (līdz 3,5 punktiem)

30. kritērijs.

Gaisa siltumsūkņi ar siltuma jaudu līdz 100 kW (3 punkti)

31. kritērijs.

Energoefektīva sadzīves tehnika un apgaismes ierīces (līdz 4 punktiem)

32. kritērijs.

Siltuma atgūšana (līdz 3 punktiem)

33. kritērijs.

Temperatūras regulēšana un logu izolācija (līdz 4 punktiem)

34. kritērijs.

Iekārtu un ierīču automātiska izslēgšanās (līdz 4,5 punktiem)

35. kritērijs.

Centralizētā siltumapgāde/aukstumapgāde un koģeneratīvā aukstumapgāde (līdz 4 punktiem)

36. kritērijs.

Elektriskie roku žāvētāji ar tuvinājuma sensoru (1 punkts)

37. kritērijs.

Telpu sildītāju emisijas (1,5 punkti)

38. kritērijs.

Elektroenerģijas iegāde no atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas piegādātājiem (līdz 4 punktiem)

39. kritērijs.

Elektroenerģijas pašražošana no atjaunojamiem energoresursiem (līdz 5 punktiem)

40. kritērijs.

Atjaunojamo energoresursu siltumenerģija (līdz 3,5 punktiem)

41. kritērijs.

Peldbaseinu ūdens uzsildīšana (līdz 1,5 punktiem)

Ūdens kritēriji

42. kritērijs.

Efektīva ūdensapgādes armatūra: vannasistabas krāni un dušas (līdz 4 punktiem)

43. kritērijs.

Efektīva ūdensapgādes armatūra: klozetpodi un pisuāri (līdz 4,5 punktiem)

44. kritērijs.

Trauku mazgājamo mašīnu ūdens patēriņš (2,5 punkti)

45. kritērijs.

Veļas mazgājamo mašīnu ūdens patēriņš (3 punkti)

46. kritērijs.

Norādes par ūdens cietību (līdz 1,5 punktiem)

47. kritērijs.

Optimāla peldbaseinu apsaimniekošana (līdz 2,5 punktiem)

48. kritērijs.

Lietusūdens un saimniecības notekūdeņu reciklēšana (līdz 3 punktiem)

49. kritērijs.

Efektīva apūdeņošana (1,5 punkti)

50. kritērijs.

Vietējās vai neinvazīvās svešzemju sugas āra apstādījumos (līdz 2 punktiem)

Atkritumu un notekūdeņu kritēriji

51. kritērijs.

Papīra izstrādājumi (līdz 2 punktiem)

52. kritērijs.

Ilglietojuma preces (līdz 4 punktiem)

53. kritērijs.

Apgāde ar dzērieniem (2 punkti)

54. kritērijs.

Mazgāšanas līdzekļu un tualetes piederumu iepirkums (līdz 2 punktiem)

55. kritērijs.

Tīrīšanas līdzekļu izmantošanas samazināšana (1,5 punkti).

56. kritērijs.

Atledošana (1 punkts)

57. kritērijs.

Lietoti tekstilizstrādājumi un mēbeles (līdz 2 punktiem)

58. kritērijs.

Kompostēšana (līdz 2 punktiem)

59. kritērijs.

Notekūdeņu attīrīšana (līdz 3 punktiem)

Citi kritēriji

60. kritērijs.

Smēķēšanas aizliegums numuros (1 punkts)

61. kritērijs.

Sociālā politika (līdz 2 punktiem)

62. kritērijs.

Transportlīdzekļi apkopes un uzturēšanas vajadzībām (1 punkts)

63. kritērijs.

Videi draudzīga transporta piedāvājums (līdz 2,5 punktiem)

64. kritērijs.

Nepārklātas virsmas (1 punkts)

65. kritērijs.

Vietējie un bioloģiskie pārtikas produkti (līdz 4 punktiem)

66. kritērijs.

Izvairīšanas no pesticīdiem (2 punkti)

67. kritērijs.

Papildu vidiskie un sociālie pasākumi (līdz 3 punktiem)

NOVĒRTĒŠANA UN VERIFIKĀCIJA

Konkrētas novērtēšanas un pārbaudes prasības ir norādītas pie katra A un B iedaļā noteiktā kritērija.

Ja pieteikuma iesniedzējam jāiesniedz deklarācijas, dokumentācija, analīžu rezultāti, testēšanas pārskati vai citi pierādījumi par atbilstību kritērijiem, tos var sagatavot attiecīgi pieteikuma iesniedzējs vai piegādātājs(-i).

Kompetentās iestādes pirmām kārtām atzīst apliecinājumus, ko izdevušas iestādes, kuras ir akreditētas atbilstoši attiecīgajam testēšanas un kalibrēšanas laboratoriju saskaņotajam standartam, un verifikācijas, ko veikušas iestādes, kuras ir akreditētas atbilstoši attiecīgajam izstrādājumus, procesus un pakalpojumus sertificējošo iestāžu saskaņotajam standartam. Akreditāciju veic saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 765/2008 (1) noteikumiem.

Informāciju, kas izgūta no vides deklarācijām, kuras iesniegtas saskaņā ar Savienības vides vadības un audita sistēmu (2) (EMAS), uzskata par iepriekšējā punktā minētajiem apliecinājumiem līdzvērtīgu pierādījumu.

Attiecīgos gadījumos drīkst izmantot citas testēšanas metodes, nevis tās, kuras ir norādītas attiecībā uz katru kritēriju, ja kompetentā iestāde, kas novērtē pieteikumu, atzīst šādas metodes par līdzvērtīgām.

Attiecīgos gadījumos kompetentās iestādes drīkst pieprasīt iesniegt apliecinošus dokumentus un drīkst veikt neatkarīgu verifikāciju.

Kompetentās iestādes pirms ES ekomarķējuma licences piešķiršanas veic sākotnējo apsekojumu uz vietas un piešķiršanas periodā var veikt turpmākus periodiskus apsekojumus uz vietas.

Priekšnoteikums ir tāds, ka pakalpojumiem jāatbilst visām tās valsts (valstu) attiecīgajām juridiskajām prasībām, kurā (kurās) atrodas “tūristu mītne”. Konkrētāk, ir jāgarantē šādi elementi.

1.

Objekts atbilst Savienības, valsts un vietējiem normatīvajiem aktiem par energoefektivitāti un siltumizolāciju, ūdens avotiem, ūdens attīrīšanu un notekūdeņu novadīšanu (ieskaitot ķīmiskās tualetes), atkritumu savākšanu un utilizāciju, aprīkojuma apkopi un apkalpošanu, drošības un veselības aspektiem, un visiem attiecīgajiem teritorijas normatīvajiem aktiem par ainavas un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu.

2.

Uzņēmums ir funkcionējošs un reģistrēts atbilstoši valsts vai vietējiem normatīvajiem aktiem, un tā darbinieki ir nodarbināti un apdrošināti saskaņā ar likuma prasībām. Tas nozīmē, ka darbiniekiem ir valsts normatīvajiem aktiem atbilstošs rakstisks līgums, viņi saņem vismaz minimālo valstī vai reģionā ar koplīgumiem noteikto algu (ja koplīgumu nav, darbinieki saņemt vismaz valstī vai reģionā ar normatīvajiem aktiem noteikto minimālo algu), un viņu darba stundas atbilst valsts tiesību aktiem.

Pieteikuma iesniedzējs atbilstību šīm prasībām deklarē un pierāda (neskarot valsts tiesību aktus par datu aizsardzību) ar neatkarīgu verifikāciju vai dokumentāliem pierādījumiem (tādi ir, piem., būvatļauja, profesionālu tehniķu deklarācijas ar skaidrojumu, kā ir ievēroti valsts un vietējie normatīvie akti, kas saistīti ar iepriekš minētajiem ēkas aspektiem, uzņēmuma sociālās politikas rakstveida dokumenta kopija, līgumu kopijas, izziņas par darba ņēmēju reģistrāciju valsts sociālās apdrošināšanas sistēmā, pašvaldības nodarbinātības iestādes vai aģentūras oficiāla dokumentācija/reģistrs, kur reģistrēts darba ņēmēju skaits un vārdi), turklāt mītnes apsekojuma laikā var pēc nejaušības principa tieši iztaujāt darbiniekus.

A IEDAĻA

3. PANTA a) PUNKTĀ MINĒTIE KRITĒRIJI

VISPĀRĒJA VADĪBA

1. kritērijs.   Vides vadības sistēmas pamats

Tūristu mītne vides vadības sistēmas pamatu izveido, ieviešot šādus procesus:

vides politikas plāns, kurā apzināti mītnei visbūtiskākie vides aspekti attiecībā uz enerģiju, ūdeni un atkritumiem,

precīza rīcības programma, kurā nosprauž vidiskā veikuma mērķrādītājus attiecībā uz apzinātajiem vides aspektiem; mērķrādītājus nosprauž vismaz reizi divos gados, ņemot vērā šajā ES ekomarķējuma lēmumā noteiktās prasības.

Ja apzinātie vides aspekti šajā ES ekomarķējuma dokumentā nav iztirzāti, tad būtu ieteicams mērķrādītājus nospraust, pamatojoties uz vidiskā veikuma rādītājiem un izcilības kritērijiem, kuri izklāstīti atsauces dokumentā par vides vadības paraugpraksi tūrisma nozarē (3) (EMAS),

iekšējās vērtēšanas process, kas dod iespēju vismaz reizi gadā verificēt, kā organizācijai izdevies sasniegt rīcības programmā nospraustos mērķrādītājus, un vajadzības gadījumā paredzēt korektīvus pasākumus.

Gan viesiem, gan darbiniekiem jādod iespēja iepazīties ar informāciju par iepriekš minētajiem procesiem.

Viesu komentārus un atsauksmes, ko ievāc ar 3. kritērijā minētajām anketām, izskata iekšējās vērtēšanas procesā un, ja vajadzīgs, rīcības programmā.

Novērtēšana un verifikācija

Pieteikuma iesniedzējs iesniedz deklarāciju par atbilstību šim kritērijam, kā arī:

vides politikas plānu,

rīcības programmu,

vērtējuma protokolu, ko kompetentajai iestādei dara pieejamu 2 gadu laikā pēc pieteikuma iesniegšanas, un pēc tam reizi divos gados – tā atjauninātu versiju.

Pieteikuma iesniedzēji, kas reģistrējušies EMAS vai sertificēti saskaņā ar ISO 14001, uzskatāmi par šo kritēriju izpildījušiem. Tādā gadījumā kā pierādījumu iesniedz ISO 14001 sertifikātu vai EMAS reģistrāciju. Ja pieteikuma iesniedzējs ir sertificēts saskaņā ar ISO 14001, tad pieteikumam pievieno ziņojumu, kurā apkopota informācija par rīcības programmā definēto mērķrādītāju sasniegšanu.

2. kritērijs.   Darbinieku apmācība

a)

Tūristu mītne darbiniekiem (tostarp apakšuzņēmēju nolīgtiem darbiniekiem) nodrošina informāciju un apmācību, tostarp rakstiskas procedūras vai rokasgrāmatas, lai nodrošinātu vidisko pasākumu īstenošanu un lai veicinātu izpratni par vidiski atbildīgu rīcību saskaņā ar šajā ES ekomarķējuma dokumentā izklāstītajiem obligātajiem un piemērojamiem izvēles kritērijiem. Konkrētāk, darbinieku apmācība ietver šādus aspektus:

i)

tūristu mītnes vides politika un rīcības plāns, izpratne par tūristu mītnēm domāto ES ekomarķējumu;

ii)

enerģijas taupīšanas paņēmieni – apgaismojums, gaisa kondicionēšanas un apsildes sistēmas brīžos, kad darbinieki atstāj telpas vai tiek atvērti logi;

iii)

ūdens taupīšanas paņēmieni – noplūžu konstatēšana, laistīšana, gultasveļas un dvieļu maiņas biežums, baseina filtru mazgāšana ar pretplūsmu;

iv)

ķimikāliju lietošanas samazināšanas paņēmieni – tīrīšanas, trauku mazgāšanas, dezinfekcijas, veļas mazgāšanas ķīmiskie līdzekļi un citi īpaši tīrīšanas līdzekļi (piem., līdzekļi baseina filtru mazgāšanai ar pretplūsmu), kas jāizmanto tikai vajadzības gadījumā; un, ja ir pieejama informācija par dozēšanu, tad šo produktu patēriņa limiti ir tādi, kas norādīti uz iepakojuma vai ko ieteicis ražotājs;

v)

atkritumu daudzuma samazināšanas un šķirošanas paņēmieni, vienreizlietojamie priekšmeti un to kategorijas;

vi)

darbiniekiem pieejamie videi draudzīgie transportlīdzekļi;

vii)

saskaņā ar 3. kritēriju – attiecīgā informācija, kas darbiniekiem jādara zināma viesiem.

b)

Pienācīgu apmācību visiem jaunajiem darbiniekiem nodrošina četru nedēļu laikā pēc darba uzsākšanas, un visiem darbiniekiem vismaz reiz gadā sniedz informāciju par jaunumiem saistībā ar iepriekš minētajiem jautājumiem.

Novērtēšana un verifikācija

Pieteikuma iesniedzējs iesniedz deklarāciju par atbilstību šim kritērijam, kā arī sīkāku informāciju par apmācības programmu un tās saturu, norādot, kad un kādas apmācības kādi darbinieki ir pabeiguši. Darbinieku apmācības datumus un veidu reģistrē: tas ir pierādījums, ka šāda apmācība par jaunumiem ir notikusi.

3. kritērijs.   Informācija viesiem

a)

Tūristu mītne arīdzan sniedz informāciju viesiem, lai nodrošinātu vidisko pasākumu īstenošanu un lai veicinātu izpratni par vidiski atbildīgu rīcību saskaņā ar šajā ES ekomarķējuma dokumentā izklāstītajiem obligātajiem un piemērojamiem izvēles kritērijiem. Šo informāciju rakstiski vai mutiski viesiem aktīvi sniedz vai nu reģistratūrā, vai numurā, un tā jo īpaši ietver šādus aspektus:

i)

tūristu mītnes vides politika, izpratne par tūristu mītnēm domāto ES ekomarķējumu;

ii)

enerģijas taupīšanas paņēmieni – apgaismojums, gaisa kondicionēšanas un apsildes sistēmas brīžos, kad viesi atstāj telpas vai tiek atvērti logi;

iii)

ūdens taupīšanas paņēmieni – noplūžu konstatēšana, gultasveļas un dvieļu maiņas biežums;

iv)

atkritumu daudzuma samazināšanas un šķirošanas paņēmieni: vienreizlietojamie priekšmeti un to kategorijas, priekšmeti, kas nedrīkst nonākt kanalizācijas sistēmā. Bez tam brokastu telpā un ēdamzālē izvieto plakātus vai citus informācijas materiālus ar padomiem, kā samazināt pārtikas izniekošanu.

v)

viesiem pieejamie videi draudzīgie transportlīdzekļi;

vi)

tūristu mītne sniedz viesiem informāciju par apkaimes apskates objektiem, vietējiem gidiem, vietējiem restorāniem, tirgiem, amatniecības centriem.

b)

Viesiem izsniedz anketu (uz vietas vai internetā), kurā tie var paust viedokli par tūristu mītnes vispārējiem vidiskajiem aspektiem, kas uzskaitīti a) punktā, un kopējo apmierinātību ar tūristu mītnes ērtībām un pakalpojumiem. Ir jāiedibina arī skaidra procedūra, kā tiek reģistrēti klientu komentāri un sūdzības, sniegtās atbildes un veiktie korektīvie pasākumi.

Novērtēšana un verifikācija

Pieteikuma iesniedzējs iesniedz deklarāciju par atbilstību šim kritērijam, kā arī viesiem sniegtās informācijas kopijas. Pieteikuma iesniedzējs norāda, kāda ir iedibinātā procedūra informācijas un aptaujas lapu izplatīšanai un savākšanai un atbilžu ņemšanai vērā.

4. kritērijs.   Vispārējā apkope

Iekārtu un ierīču profilaktisko apkopi veic vismaz reizi gadā vai biežāk, ja to paredz normatīvie akti vai attiecīgie ražotāja norādījumi. Apkopes gaitā pārbauda, vai vismaz mītnes energosistēmā (piem., apsildes, ventilācijas un gaisa kondicionēšanas iekārtas, dzesēšanas sistēmas) un ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmā (piem., santehnika, apūdeņošanas sistēmas utt.) nav noplūžu un vai tās darbojas pienācīgi.

Tādu ierīču inspicēšanas un apkopes biežums, kurās izmanto Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 517/2014 (4) aptvertos aukstumaģentus, ir šāds:

a)

iekārtām, kas satur fluorētas siltumnīcefekta gāzes, kuru daudzums ir 5 tonnas CO2 ekvivalenta vai vairāk, bet mazāks par 50 tonnām CO2 ekvivalenta – vismaz ik 12 mēneši vai, ja ir ierīkota noplūdes konstatēšanas sistēma, vismaz ik 24 mēneši;

b)

iekārtām, kas satur fluorētas siltumnīcefekta gāzes, kuru daudzums ir 50 tonnas CO2 ekvivalenta vai vairāk, bet mazāks par 500 tonnām CO2 ekvivalenta – vismaz ik 6 mēneši vai, ja ir ierīkota noplūdes konstatēšanas sistēma, vismaz ik 12 mēneši;

c)

iekārtām, kas satur fluorētas siltumnīcefekta gāzes, kuru daudzums ir 500 tonnas CO2 ekvivalenta vai vairāk – vismaz ik 3 mēneši vai, ja ir ierīkota noplūdes konstatēšanas sistēma, vismaz ik 6 mēneši.

Visas apkopes darbības ir jāreģistrē īpašā apkopes žurnālā, norādot aptuveno ūdens daudzumu, kas noplūdis no ūdensapgādes iekārtas.

Novērtēšana un verifikācija

Pieteikuma iesniedzējs iesniedz deklarāciju par atbilstību šim kritērijam un īsu apkopes programmas aprakstu, ziņas par personām/uzņēmumiem, kas veic apkopi, un apkopes žurnālu.

5. kritērijs.   Patēriņa monitorings

Tūristu mītnē ir izveidota procedūra vismaz šādu datu ievākšanai un monitoringam reizi mēnesī vai vismaz gadā:

a)

īpatnējais enerģijas patēriņš (kWh/viesnakts un/vai kWh/m2 (iekštelpu platība) gadā);

b)

uz vietas saražotās atjaunojamo energoresursu enerģijas procentuālā daļa no enerģijas galapatēriņa (%);

c)

ūdens patēriņš uz viesnakti (litri/viesnakts), tostarp apūdeņošanai izmantotais ūdens (attiecīgā gadījumā) un citas ar ūdens patēriņu saistītas darbības;

d)

radušies atkritumi uz vienu viesnakti (kg/viesnakts). Pārtikas atkritumu monitorings notiek atsevišķi (5);

e)

tīrīšanai, trauku mazgāšanai, dezinfekcijai, veļas mazgāšanai paredzēto ķīmisko produktu un citu īpašu tīrīšanas līdzekļu (piem., līdzekļi baseina filtru mazgāšanai ar pretplūsmu) patēriņš (kg vai litri/viesnakts), norādot, vai šie līdzekļi ir gatavi lietošanai vai atšķaidāmi;

f)

tādu produktu īpatsvars, kam ir ISO I tipa marķējums (%) un ko izmanto saskaņā ar šajā ES ekomarķējuma lēmumā minētajiem izvēles kritērijiem.

Novērtēšana un verifikācija

Pieteikuma iesniedzējs iesniedz deklarāciju par atbilstību šim kritērijam, kā arī datu vākšanas un monitoringa procedūras aprakstu. Tūristu mītne iesniedz īsu kopsavilkumu ar datiem, kas savākti par iepriekš minētajiem patēriņa parametriem, kā arī pie 1. kritērija minēto iekšējā vērtējuma protokolu, ko kompetentajai iestādei dara pieejamu 2 gadu laikā pēc pieteikuma iesniegšanas un pēc tam reizi divos gados.

ENERĢIJA

6. kritērijs.   Energoefektīvi telpu sildītāji un ūdenssildītāji

a)

ES ekomarķējuma licences derīguma laikā uzstādītie ūdens telpu sildītāji:

i)

ir augstas efektivitātes koģenerācijas iekārtas, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2012/27/ES (6), vai

ii)

ir ar tabulās norādīto minimālo telpu apsildes sezonas energoefektivitāti un/vai SEG emisijas limitiem, kas aprēķināti saskaņā ar Komisijas Lēmumu 2014/314/ES (7):

Ūdens telpu sildītāja tips

Efektivitātes rādītājs

Visas telpu apsildes ierīces, izņemot cietās biomasas apsildes katlus un siltumsūkņa sildītājus

Minimālā telpu apsildes sezonas energoefektivitāte

s) ≥ 98 %

Cietās biomasas apsildes katli

Minimālā telpu apsildes sezonas energoefektivitāte

s) ≥ 79 %

Siltumsūkņa sildītāji (ja siltumsūknī izmantotā aukstumaģenta GSP ir ≤ 2 000 , derīgi ir abi varianti, ja siltumsūknī izmantotā aukstumaģenta GSP ≤ 2 000 ), tad obligāts ir 2. variants.)

1. variants – Minimālā telpu apsildes sezonas energoefektivitāte / aukstumaģenta GSP vērtības

ηs ≥ 107 %/[0 – 500]

ηs ≥ 110 %/(500 – 1 000 ]

ηs ≥ 120 %/(1 000 – 2 000 ]

ηs ≥ 130 %/> 2 000

2. variantsSEG emisijas limiti

150 g CO2 ekv./kWh sildīšanas jaudas

b)

ES ekomarķējuma licences derīguma laikā uzstādītie lokālie telpu sildītāji ir ar Komisijas Regulā (ES) 2015/1185 (8) vai Komisijas Regulā (ES) 2015/1188 noteikto minimālo telpu apsildes sezonas energoefektivitāti (9).

c)

ES ekomarķējuma licences derīguma laikā uzstādītie ūdenssildītāji ir ar vismaz šādiem energoefektivitātes rādītājiem:

Ūdenssildītāja tips

Energoefektivitātes rādītājs

Visi ūdenssildītāji ar deklarēto slodzes profilu ≤ S

Energoklase A (b)

Visi ūdenssildītāji, izņemot siltumsūkņa ūdenssildītājus, ar deklarēto slodzes profilu > S un ≤ XXL

Energoklase A (b)

Siltumsūkņa ūdenssildītāji ar deklarēto slodzes profilu > S un ≤ XXL

Energoklase A (b)

Visi ūdenssildītāji ar deklarēto slodzes profilu > XXL (3XL un 4XL)

Ūdens uzsildīšanas energoefektivitāte ≥ 131 % (c)

d)

Esošās koģenerācijas iekārtas atbilst augstas efektivitātes definīcijai, kas minēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/8/EK II pielikumā (10) vai, ja tās uzstādītas pēc 2012. gada 4. decembra, Direktīvas 2012/27/ES II pielikumā.

e)

Esošie karstā ūdens katli, ko darbina ar šķidro vai gāzveida kurināmo, kā definēts Padomes Direktīvā 92/42/EEK (11), atbilst minētajā direktīvā norādītajiem efektivitātes standartiem – vismaz trijām zvaigznēm. Direktīvā 92/42/EEK neietverto katlu efektivitāte atbilst ražotāja norādījumiem, kā arī valsts un vietējiem normatīvajiem aktiem par efektivitāti, tomēr netiek akceptēta esošo apkures katlu (izņemot biomasas apkures katlu) efektivitāte, kas ir zemāka nekā 88 %.

Novērtēšana un verifikācija

Attiecībā uz a), b) un c) punkta prasībām licences turētājs informē kompetento iestādi, ja ES ekomarķējuma licences darbības laikā tiek uzstādītas jaunas iekārtas, un iesniedz tehniskās specifikācijas vai nu no ražotāja, vai profesionāliem tehniķiem, kas atbildīgi par telpas sildītāju un ūdenssildītāju uzstādīšanu, pārdošanu vai apkopi, un norāda, kā ir sasniegta prasītā efektivitāte. Ūdens sildītājus ar ES ekomarķējumu uzskata par tādiem, kas atbilst a) punkta ii) apakšpunkta prasībām. Ražojumus ar citu ISO I tipa marķējumu, kuri atbilst jebkurai no a) līdz e) punktā minētajām prasībām, uzskata par tādiem, kas atbilst attiecīgajam šā kritērija punktam. Ja izmanto ūdens sildītājus ar ES ekomarķējumu, pieteikuma iesniedzējs iesniedz tāda ES ekomarķējuma sertifikāta kopiju vai uz iepakojuma izvietotā marķējuma kopiju, kas apliecina, ka marķējums piešķirts saskaņā ar Lēmumu 2014/314/ES. Ja izmanto ražojumus ar citu ISO I tipa marķējumu, pieteikuma iesniedzējs iesniedz I tipa marķējuma sertifikāta kopiju vai uz iepakojuma izvietotā marķējuma kopiju un norāda ISO I tipa marķējuma prasības, kas uzskaitītas a) līdz e) punktā. Attiecībā uz d) un e) punkta prasībām pieteikuma iesniedzējs iesniedz tehnisko specifikāciju vai nu no ražotāja, vai profesionāliem tehniķiem, kas atbildīgi par telpas sildītāju un ūdenssildītāju uzstādīšanu, pārdošanu vai apkopi, un norāda, kā ir sasniegta prasītā efektivitāte.

7. kritērijs.   Energoefektīvi gaisa kondicionētāji un gaisa siltumsūkņi

ES ekomarķējuma licences derīguma laikā uzstādītie sadzīves gaisa kondicionētāji un gaisa siltumsūkņi ir ar vismaz šādām energoklasēm, kas definētas Komisijas Deleģētajā regulā (ES) Nr. 262/2011 (12):

Tips

Energoefektivitātes klase (dzesēšana/apsilde)

Monosplit < 3kW

A+++/A+++

Monosplit 3–4 kW

A+++/A+++

Monosplit 4–5 kW

A+++/A++

Monosplit 5–6 kW

A+++/A+++

Monosplit 6–7 kW

A++/A+

Monosplit 7–8 kW

A++/A+

Monosplit > 8kW

A++/A++

Multi-split

A++/A+

Piezīme. Šis kritērijs piemērojams no elektrotīkla darbināmiem gaisa kondicionētājiem un gaisa siltumsūkņiem, kuru nominālā dzesēšanas vai – ja ražojumam nav dzesēšanas funkcijas – sildīšanas jauda ir ≤ 12 kW. Šis kritērijs neattiecas uz ierīcēm, kas izmanto neelektriskus energoavotus, un uz ierīcēm, kuros kā siltumnesējs kondensatora pusē vai iztvaicētāja pusē, vai abās netiek izmantots gaiss.

Novērtēšana un verifikācija

Licences turētājs informē kompetento iestādi, ja ES ekomarķējuma licences darbības laikā tiek uzstādītas jaunas iekārtas, un iesniedz tehniskās specifikācijas vai nu no ražotāja, vai profesionāliem tehniķiem, kas atbildīgi par gaisa kondicionēšanas sistēmas uzstādīšanu, pārdošanu vai apkopi, un norāda, kā ir sasniegta prasītā efektivitāte.

8. kritērijs.   Energoefektīvs apgaismojums

a)

ES ekomarķējuma piešķiršanas dienā:

i)

tūristu mītnē vismaz 40 % no visa apgaismojuma nodrošina ierīces ar vismaz A energoklasi, kas noteikta saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 874/2012 VI pielikumu (13);

ii)

vismaz 50 % no apgaismojuma vietās, kur lampas parasti ir ieslēgtas vairāk par piecām stundām dienā, nodrošina ierīces ar vismaz A energoklasi, kas noteikta saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) Nr. 874/2012 VI pielikumu.

b)

Ne vēlāk kā 2 gadu laikā pēc ES ekomarķējuma licences piešķiršanas:

i)

tūristu mītnē vismaz 80 % no visa apgaismojuma nodrošina ierīces ar vismaz A energoklasi, kas noteikta saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) Nr. 874/2012 VI pielikumu;

ii)

vismaz 100 % no apgaismojuma vietās, kur lampas parasti ir ieslēgtas vairāk par piecām stundām dienā, nodrošina ierīces ar vismaz A energoklasi, kas noteikta saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) Nr. 874/2012 VI pielikumu.

Piezīme. Procentuālo īpatsvaru nosaka attiecībā pret kopējo apgaismes ierīču daudzumu, kas piemērotas energoefektīvam apgaismojumam. Šos mērķrādītājus nepiemēro apgaismes ierīcēm, kuru fiziskās īpašības neļauj izmantot energoefektīvu apgaismojumu.

Novērtēšana un verifikācija

Pieteikuma iesniedzējs kompetentajai iestādei iesniedz rakstiskus ziņojumos, kuros norāda energoefektīvam apgaismojumam piemēroto lampu un gaismekļu kopējo skaitu, ekspluatācijas stundas un to energoefektīvo lampu un gaismekļu daudzumu, kam ir vismaz A energoklase, kas noteikta saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) Nr. 874/2012 VI pielikumu. Ziņojumos iekļauj ar skaidrojumu, ja fizisko īpašību dēļ lampas un gaismekļus nav iespējams nomainīt ar energoefektīvām lampām un gaismekļiem. Iesniedz 2 ziņojumus: pirmo par stāvokli pieteikuma iesniegšanas dienā, bet otro – ne vēlāk kā 2 gadu laikā kopš marķējuma piešķiršanas.

Fiziskās īpašības, kuru dēļ var nebūt iespējams izmantot energoefektīvas spuldzes, ir šādas: dekoratīvi apgaismes ķermeņi, kuros jāizmanto īpašas lampas un gaismekļi; regulējams apgaismojums; situācijas, kad energoefektīvs apgaismojums var nebūt pieejams. Tādā gadījumā jāsniedz pierādījumi, kāpēc energoefektīvas lampas un gaismekļus nav iespējams izmantot. Šāds pierādījums ir, piemēram, uzstādīto apgaismes ierīču fotogrāfijas.

9. kritērijs.   Temperatūras regulēšana

Temperatūra katrā koplietošanas telpā (piemēram, restorānos, atpūtas telpās, konferenču zālēs) ir atsevišķi regulējama šādā diapazonā:

i)

vasarā un dzesēšanas režīmā koplietošanas telpas temperatūras iestatījums ir vienāds ar vai lielāks par 22 °C (± 2 °C pēc klientu lūguma);

ii)

ziemā un apsildes režīmā koplietošanas telpas temperatūras iestatījums ir vienāds ar vai lielāks par 22 °C (± 2 °C pēc klientu lūguma).

Novērtēšana un verifikācija

Pieteikuma iesniedzējs iesniedz deklarāciju par atbilstību šim kritērijam, kā arī temperatūras regulēšanas sistēmu dokumentāciju vai attiecīgo temperatūras diapazonu iestatīšanas procedūru.

10. kritērijs.   Apsildes, ventilācijas un gaisa kondicionēšanas (AVGK) ierīču un apgaismojuma automātiska izslēgšanās

a)

ES ekomarķējuma licences derīguma laikā uzstādītajām AVGK sistēmām/ierīcēm ir automātiskās izslēgšanās funkcija, kas iedarbojas, kad tiek atvērti logi un kad viesi atstāj numuru.

b)

Ja ES ekomarķējuma licences derīguma laikā iznomājamas mītnes/viesu numuri tiek būvēti no jauna vai renovēti, tajos visos uzstāda automātiskās sistēmas (piem., sensorus, centrālo atslēgu/karti utt.), kas izslēdz visu apgaismojumu, kad viesi atstāj numuru.

Piezīme. No šīs prasības ir atbrīvotas nelielas mītnes (līdz 5 numuriem).

Novērtēšana un verifikācija

Licences turētājs informē kompetento iestādi, ja ES ekomarķējuma licences darbības laikā tiek uzstādītas jaunas ierīces, kas automātiski izslēdz AVGK un apgaismojuma sistēmas vai ierīces, un iesniedz tehniskās specifikācijas no profesionāliem tehniķiem, kas atbildīgi par šo sistēmu/ierīču uzstādīšanu vai apkopi.

11. kritērijs.   Āra apsildes un gaisa kondicionēšanas ierīces

Tūristu mītnē neizmanto āra apsildes vai gaisa kondicionēšanas ierīces.

Novērtēšana un verifikācija

Pieteikuma iesniedzējs iesniedz deklarāciju par atbilstību šim kritērijam. To pārbauda apsekojumā uz vietas.

12. kritērijs.   Elektroenerģijas iegāde no atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas piegādātājiem

a)

Ja vietā, kur atrodas tūristu mītne, ir 1 līdz 4 individuālo zaļo tarifa plānu piegādātāji, kas piedāvā 50 % no elektroenerģijas no atjaunojamiem energoresursiem vai atsevišķus izcelsmes apliecinājumus:

Vismaz 50 % no tūristu mītnes nolīgtās elektroenerģijas ir no atjaunojamiem energoresursiem, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/28/EK (14). Tālab:

tūristu mītnei būtu vēlams noslēgt līgumu par individuālu elektroenerģijas tarifu plānu, kas paredz, ka vismaz 50 % no elektroenerģijas ir no atjaunojamiem energoresursiem. Šī prasība ir izpildīta, ja ir darīts zināms, ka visa piegādātāja tirgotā elektroenerģija ir saražota no tādas energoresursu kombinācijas, kur vismaz 50 % veido atjaunojamie energoresursi, vai ka elektroenerģija, ko tirgo saskaņā ar nolīgto tarifu plānu, ir saražota no energoresursu kombinācijas, kur vismaz 50 % veido atjaunojamie energoresursi.

vai

prasību par to, ka vismaz 50 % elektroenerģijas jābūt no atjaunojamiem energoresursiem, var izpildīt arī, atsaistīti iepērkot izcelsmes apliecinājumus, kuri definēti Direktīvas 2009/28/EK 2. panta j) punktā un kuru tirdzniecība notiek saskaņā ar Eiropas enerģijas sertifikācijas sistēmas (EECS) principiem un darbības noteikumiem. Tādā gadījumā ir jāizpilda šādi nosacījumi:

i)

gan eksportētājvalsts, gan importētājvalsts nacionālajos noteikumos ir paredzēti apgabala protokoli, ko akreditējusi Izdevējiestāžu apvienība (AIB) saskaņā ar EECS principiem un darbības noteikumiem, lai tādējādi būtu iespējams izvairīties no dubultās uzskaites gadījumā, kad patērētājs izvēlas atsaistīti iegādāties izcelsmes apliecinājumus;

ii)

atsaistīti iegādāto izcelsmes apliecinājumu daudzums ir saskanīgs ar pieteikuma iesniedzēja elektroenerģijas patēriņu tajā pašā laika periodā.

b)

Ja vietā, kur atrodas tūristu mītne, ir vismaz 5 piegādātāji, kas piedāvā individuālus elektroenerģijas tarifu plānus, kur 100 % elektroenerģijas ir iegūts no atjaunojamiem energoresursiem, tūristu mītne, izmantojot individuālu zaļo tarifu plānu, iegādājas elektroenerģiju, kas 100 % ir no atjaunojamiem energoresursiem. Šī prasība ir izpildīta, ja ir darīts zināms, ka visa piegādātāja tirgotā elektroenerģija ir saražota no tādas energoresursu kombinācijas, kur 100 % veido atjaunojamie energoresursi, vai ka elektroenerģija, ko tirgo saskaņā ar nolīgto tarifu plānu, ir saražota no energoresursu kombinācijas, kur 100 % veido atjaunojamie energoresursi.

Piezīme. Tūristu mītnes, uz kurām neattiecas ne a), ne b) gadījums, no prasības ir atbrīvotas. Tikai piegādātājus, kas piedāvā tūristu mītnes prasībām atbilstošu jaudu un spriegumu, ieskaita a) un b) gadījumā minētajā minimālajā piegādātāju skaitā.

Novērtēšana un verifikācija

Pieteikuma iesniedzējs iesniedz elektroenerģijas/izcelsmes apliecinājumu piegādātāja(-u) deklarāciju (vai ar piegādātāju noslēgto līgumu), kurā norādīts, kādi atjaunojamie energoresursi izmantoti un cik procentu no piegādātās elektroenerģijas apjoma ir saražoti no atjaunojamiem energoresursiem, un sarakstu ar piegādātājiem, kas vietā, kur atrodas tūristu mītne, piedāvā zaļo tarifu plānu un 100 % zaļo elektroenerģiju. Ja pieteikuma iesniedzējs izmanto a) punktā minēto atsaistīto iegādi, tas iesniedz arī izcelsmes apliecinājumu piegādātāja deklarāciju, ar ko apstiprināta atbilstība a) punktā minētajiem nosacījumiem.

Ja pieteikuma iesniedzējiem nav pieejas nekādiem piegādātājiem, kas vietā, kur atrodas tūristu mītne, piedāvātu aprakstīto elektroenerģijas tarifu plānu vai izcelsmes apliecinājumus, tie iesniedz dokumentārus pierādījumus tam, ka zaļo tarifu plānu piegādātāji nav pieejami vai izcelsmes apliecinājumu atsaistīta iegāde nav iespējama.

Saskaņā ar Direktīvas 2009/28/EK 2. panta a) punktu atjaunojamie energoresursi ir enerģija no atjaunojamajiem nefosiliem energoresursiem, proti, vēja, saules, aerotermālā, ģeotermālā, hidrotermālā un jūras enerģija, hidroenerģija un biomasas enerģija; atkritumu poligonu un notekūdeņu attīrīšanas iekārtu gāzes un biogāzes enerģija.

13. kritērijs.   Ogles un krāšņu kurināmais

Kā enerģijas avotu neizmanto ne krāšņu kurināmo, kura sēra saturs pārsniedz 0,1 %, ne ogles.

Piezīme. Šo kritēriju piemēro tikai tūristu mītnēm, kurām ir neatkarīga apsildes sistēma.

Novērtēšana un verifikācija

Pieteikuma iesniedzējs iesniedz deklarāciju par atbilstību šim kritērijam, kurā norāda izmantoto energoresursu veidu. To pārbauda apsekojumā uz vietas.

ŪDENS

14. kritērijs.   Efektīva ūdensapgādes armatūra: vannasistabas krāni un dušas

Neskarot vietējos vai valsts normatīvos aktus par ūdens plūsmas caurplūdumu no vannasistabas krāniem un dušām, vidējais ūdens plūsmas caurplūdums no vannasistabas krāniem un dušām nepārsniedz 8,5 l/minūtē.

Piezīme. Šis kritērijs neattiecas uz vannām, lietus dušām un masāžas dušām.

Novērtēšana un verifikācija

Pieteikuma iesniedzējs iesniedz deklarāciju par atbilstību šim kritērijam un attiecīgos dokumentus, tostarp skaidrojumu, kā tūristu mītne izpilda šo kritēriju (piem., izmanto caurplūduma mērītāju vai spainīti un pulksteni). Uzskata, ka šim kritērijam atbilst sanitārtehniskā armatūra ar ES ekomarķējumu vai citu ISO I tipa marķējumu, kas atbilst minētajām prasībām. Ja izmanto sanitārtehnisko armatūru ar ES ekomarķējumu, pieteikuma iesniedzējs iesniedz tāda ES ekomarķējuma sertifikāta kopiju vai uz iepakojuma izvietotā marķējuma kopiju, kas apliecina, ka marķējums piešķirts saskaņā ar Komisijas Lēmumu 2013/250/ES (15). Ja izmanto ražojumus ar citu ISO I tipa marķējumu, pieteikuma iesniedzējs iesniedz ISO I tipa marķējuma sertifikāta kopiju vai uz iepakojuma izvietotā marķējuma kopiju un norāda ISO I tipa marķējuma prasības, kas līdzinās uzskaitītajām prasībām.

15. kritērijs.   Efektīva ūdensapgādes armatūra: klozetpodi un pisuāri

Neskarot vietējos vai valsts normatīvos aktus par klozetpodu un pisuāru noskalošanu:

a)

nevienā mītnes pisuārā nav atļauts izmantot nepārtraukto noskalošanu;

b)

ES ekomarķējuma licences derīguma laikā uzstādīto klozetpodu faktiskais ūdens patēriņš vienā noskalošanas reizē ir ≤ 4,5 l.

Novērtēšana un verifikācija

Pieteikuma iesniedzējs iesniedz sīku skaidrojumu, kā tūristu mītne izpilda šo kritēriju, kā arī atbilstošus apliecinošos dokumentus. Attiecībā uz b) punkta prasību, ja ES ekomarķējuma licences darbības laikā tiek uzstādīti jauni klozetpodi, licences turētājs informē kompetento iestādi un iesniedz atbilstošus apliecinošos dokumentus. Uzskata, ka šim kritērijam atbilst skalojamie klozetpodi un pisuāri ar ES ekomarķējumu vai citu ISO I tipa marķējumu, kas atbilst minētajām prasībām. Ja izmanto klozetpodus un pisuārus ar ES ekomarķējumu, pieteikuma iesniedzējs iesniedz tāda ES ekomarķējuma sertifikāta kopiju vai uz iepakojuma izvietotā marķējuma kopiju, kas apliecina, ka marķējums piešķirts saskaņā ar Komisijas Lēmumu 2013/641/ES (16).Ja izmanto ražojumus ar citu ISO I tipa marķējumu, pieteikuma iesniedzējs iesniedz I tipa marķējuma sertifikāta kopiju vai uz iepakojuma izvietotā marķējuma kopiju un norāda ISO I tipa marķējuma prasības, kas līdzinās uzskaitītajām prasībām.

16. kritērijs.   Veļas mazgāšanas samazināšana, atkārtoti izmantojot dvieļus un gultasveļu

Tas, cik bieži tūristu mītnē maina gultasveļu un dvieļus, ir noteikts tās vides rīcības programmā, tomēr veļas maiņa ir retāka nekā reizi dienā, ja vien citādi neparedz valsts normatīvie akti vai trešās puses sertifikācijas shēma, kurā mītne iesaistījusies. Biežāk gultasveļu un dvieļus var mainīt tikai pēc viesu nepārprotama pieprasījuma.

Novērtēšana un verifikācija

Pieteikuma iesniedzējs iesniedz deklarāciju par atbilstību šim kritērijam, kā arī attiecīgo dokumentāciju par veļas maiņas biežumu, ko nosaka vai nu tūristu mītne, vai trešās puses sertifikācijas shēma vai valsts normatīvie akti.

ATKRITUMI UN NOTEKŪDEŅI

17. kritērijs.   Atkritumu rašanās novēršana: ēdināšanas atkritumu samazināšanas plāns

Neskarot vietējos vai valsts normatīvos aktus par ēdināšanas pakalpojumiem:

a)

nolūkā samazināt izlietotā iepakojuma daudzumu: ēdināšanā neizmanto nebojīgo pārtikas produktu (piem., kafijas, cukura, šokolādes pulvera (izņemot tējas maisiņus)) vienporcijas iepakojumus;

b)

nolūkā līdzsvarot izlietotā iepakojuma/izniekotās pārtikas daudzumu atkarībā no sezonas: tūristu mītne viesiem bojīgos pārtikas produktus (piem., jogurtus, ievārījumus, medu, aukstos uzgriežamos, smalkmaizītes) pasniedz tādā veidā, lai samazinātu gan izniekotās pārtikas, gan izlietotā iepakojuma daudzumu. Tālab tūristu mītne ievēro ar rīcības programmu (1. kritērijs) sasaistītu dokumentētu procedūru, kas nosaka, kā optimizēt līdzsvaru starp izniekoto pārtiku un izlietoto iepakojumu, vadoties pēc viesu skaita.

Šo kritēriju nepiemēro: tūristu mītnes pārvaldītiem veikaliem un tirdzniecības automātiem, kā arī numuros piedāvātajam cukuram un kafijai vienporcijas iepakojumā ar nosacījumu, ka šie produkti ir sertificēti kā bioloģiski produkti vai taisnīgās tirdzniecības produkti un ka kafijas kapsulas (ja tādas izmanto) tiek nodotas atpakaļ ražotājam pārstrādei.

Novērtēšana un verifikācija

Pieteikuma iesniedzējs iesniedz deklarāciju par atbilstību šim kritērijam, kā arī procedūras dokumentāciju, kur izklāstīts, kā tiek samazināts gan izniekotās pārtikas, gan izlietotā iepakojuma daudzums. Ja kādi tiesību akti paredz, ka jāizmanto produkti vienporcijas iepakojumā, norāda arī tos. Vajadzības gadījumā iesniedz dokumentāciju, kas apliecina, ka pastāv nosacījumi, kuru dēļ var piemērot izņēmumu (piem., kafijas kapsulu ražotāja deklarācija par kapsulu atpakaļpieņemšanu, bioloģiskā/taisnīgas tirdzniecības produkta iepakojums/etiķete). To pārbauda apsekojumā uz vietas.

Bojīga pārtika ir pārtika, kas samaitājas vai sabojājas, parasti tā ir, piemēram, minimāli pārstrādāta un nekonservēta pārtika, kuru nepieciešams uzglabāt aukstumā, lai samazinātu bojāšanās un kvalitātes pasliktināšanās tempu (Codex Alimentarius).

18. kritērijs.   Atkritumu rašanās novēršana: vienreizlietojamie izstrādājumi

a)

Vienreizlietojamie tualetes piederumi (dušas cepurītes, sukas, nagu vīlītes, šampūni, ziepes utt.) numuros ir pieejami tikai pēc viesu pieprasījuma vai tad, ja tas ir noteikts normatīvajos aktos, vai tad, ja šādu prasību izvirza neatkarīga vērtēšanas/sertifikācijas shēma vai tās viesnīcu ķēdes kvalitātes politika, pie kuras tūristu mītne pieder.

b)

Vienreizlietojamie ēdināšanas piederumi (trauki, galda piederumi, karafes) numuros un restorānā/bārā viesiem ir pieejami tikai tad, ja pieteikuma iesniedzējs par šādiem izstrādājumiem ir noslēdzis vienošanos ar pārstrādātāju.

c)

Numuros netiek izmantoti vienreizlietojamie dvieļi un gultasveļa (izņemot aizsargpalagus).

Novērtēšana un verifikācija

Pieteikuma iesniedzējs iesniedz deklarāciju par atbilstību šim kritērijam, kā arī attiecīgo dokumentāciju, kurā norādīts, kā šis kritērijs tiek izpildīts. Norāda arī tiesību aktus vai neatkarīgu kvalitātes vērtēšanas/sertifikācijas shēmu, kas paredz, ka jāizmanto vienreizlietojamie izstrādājumi. To pārbauda apsekojumā uz vietas.

19. kritērijs.   Atkritumu šķirošana un nogādāšana pārstrādei

a)

Neskarot vietējos vai valsts normatīvos aktus par atkritumu šķirošanu, tūristu mītnes numuros un/vai katrā stāvā, vai kādā centrālā vietā izvieto atkritumu šķirošanai piemērotas tvertnes.

b)

Tūristu mītne atkritumus sašķiro tādās kategorijās, kā to prasa vai iesaka vietējie atkritumu apsaimniekotāji, īpašu uzmanību veltot tualetes piederumiem un bīstamajiem atkritumiem (piem., toneri, tintes, dzesēšanas iekārtas un elektroiekārtas, baterijas, energoefektīvās spuldzes, zāles un tauki/eļļas).

Novērtēšana un verifikācija

Pieteikuma iesniedzējs iesniedz deklarāciju par atbilstību šim kritērijam, kā arī norādi par pašvaldības akceptētajām atkritumu kategorijām un/vai par attiecīgiem līgumiem ar pārstrādes uzņēmumiem. To pārbauda apsekojumā uz vietas.

CITI KRITĒRIJI

20. kritērijs.   Nesmēķēšana koplietošanas telpās un numuros

a)

Koplietošanas iekštelpās visur ir aizliegts smēķēt.

b)

Vismaz 80 % viesu numuru vai iznomājamo mītņu (noapaļo līdz tuvākajam veselajam skaitlim) ir aizliegts smēķēt.

Novērtēšana un verifikācija

Pieteikuma iesniedzējs iesniedz deklarāciju par atbilstību šim kritērijam, kā arī dokumentārus pierādījumus, piemēram, tūristu mītnē izvietoto brīdinājumu attēlus. Pieteikuma iesniedzējs norāda viesu numuru skaitu un veidu, kā arī norāda to, kuros no tām ir aizliegts smēķēt.

21. kritērijs.   Videi draudzīgu transportlīdzekļu popularizēšana

Gan mītnes tīmekļa vietnē (ja tāda ir), gan mītnē uz vietas viesiem un darbiniekiem ir pieejama šāda informācija:

a)

informācija par uz vietas pieejamiem videi draudzīgiem transportlīdzekļiem, ko var izmantot, lai apskatītu pilsētu/ciemu, kurā atrodas tūristu mītne (sabiedriskais transports, velosipēdi utt.);

b)

informācija par uz vietas pieejamiem videi draudzīgiem transportlīdzekļiem, ko var izmantot, lai ierastos pilsētā/ciemā, kurā atrodas tūristu mītne, un to atstātu;

c)

ja iespējams, īpaši piedāvājumi vai vienošanās ar pārvadātājiem, ko tūristu mītne var piedāvāt viesiem un darbiniekiem (piem., aizvešana līdz mītnei, darbinieku autobuss, elektromobiļi utt.).

Novērtēšana un verifikācija

Pieteikuma iesniedzējs iesniedz deklarāciju par atbilstību šim kritērijam, kā arī tīmekļa vietnēs, brošūrās u. c. pieejamo informatīvo materiālu kopijas.

22. kritērijs.   Informācija ES ekomarķējumā

Neobligātajā marķējumā ar tekstlodziņu ir šāds teksts:

“Šī tūristu mītne aktīvi cenšas samazināt savu ietekmi uz vidi:

veicina atjaunojamo energoresursu izmantošanu;

taupa enerģiju un ūdeni;

un samazina atkritumu daudzumu.”

Norādījumi par to, kā izmantojams neobligātais marķējums ar tekstlodziņu atrodami sadaļā“Guidelines for use of the EU Ecolabel logo” tīmekļa vietnē:

http://ec.europa.eu/environment/ecolabel/documents/logo_guidelines.pdf.

Novērtēšana un verifikācija

Pieteikuma iesniedzējs iesniedz deklarāciju par atbilstību šim kritērijam, norādot, kurus apgalvojumus tas iecerējis iekļaut logotipā.

B IEDAĻA

3. PANTA b) PUNKTĀ MINĒTIE KRITĒRIJI

VISPĀRĒJA VADĪBA

23. kritērijs.   Tūristu mītnes EMAS reģistrācija, ISO sertifikācija (līdz 5 punktiem)

Tūristu mītne ir reģistrēta Savienības vides vadības un audita sistēmā (EMAS) (5 punkti) vai sertificēta saskaņā ar standartu ISO 14001 (3 punkti), vai sertificēta saskaņā ar standartu ISO 50001 (2 punkti).

Novērtēšana un verifikācija

Pieteikuma iesniedzējs iesniedz atbilstošus pierādījumus par reģistrāciju EMAS vai ISO sertifikāciju.

24. kritērijs.   Piegādātāju EMAS reģistrācija vai ISO sertifikācija (līdz 5 punktiem)

Vismaz divi no tūristu mītnes galvenajiem piegādātājiem vai pakalpojumu sniedzējiem ir vietējie piegādātāji/pakalpojumu sniedzēji un ir reģistrēti EMAS (5 punkti) vai sertificēti saskaņā ar standartu ISO 14001 (2 punkti), vai sertificēti saskaņā ar standartu ISO 50001 (1,5 punkti).

Šī kritērija vajadzībām par vietēju uzskata tādu piegādātāju/pakalpojumu sniedzēju, kas atrodas 160 km rādiusā no tūristu mītnes.

Novērtēšana un verifikācija

Pieteikuma iesniedzējs iesniedz atbilstošus pierādījumus par to, ka vismaz diviem no tā galvenajiem piegādātājiem ir EMAS reģistrācija vai ISO sertifikācija.

25. kritērijs.   Ekomarķēti pakalpojumi (līdz 4 punktiem)

Visus veļas mazgāšanas un/vai uzkopšanas pakalpojumus sniedz ārpakalpojumu sniedzējs, kam ir piešķirts ISO I tipa marķējums (2 punkti par katru pakalpojumu, kopā ne vairāk par 4 punktiem).

Novērtēšana un verifikācija

Pieteikuma iesniedzējs iesniedz atbilstošus pierādījumus par to, ka veļas mazgāšanas un/vai uzkopšanas pakalpojumu sniedzējiem ir ISO I tipa sertifikācija.

26. kritērijs.   Vidiskā un sociālā komunikācija un izglītošana (līdz 2 punktiem)

a)

Tūristu mītne viesiem sniedz informāciju par vides jautājumiem un izglītojošas ziņas par vietējo bioloģisko daudzveidību, ainavu un dabas aizsardzības pasākumiem (1 punkts).

b)

Viesu izklaide ietver vidiskās izglītošanas elementus (piem., grāmatas, nodarbes, pasākumi) (1 punkts).

Novērtēšana un verifikācija

Pieteikuma iesniedzējs iesniedz sīku skaidrojumu, kā tūristu mītne izpilda šo kritēriju, kā arī atbilstošus apliecinošos dokumentus.

27. kritērijs.   Patēriņa monitorings: enerģijas un ūdens dalītā uzskaite (līdz 2 punktiem)

Tūristu mītnē ir ierīkoti enerģijas un ūdens patēriņa skaitītāji nolūkā vākt datus par patēriņu, ko rada dažādas darbības un/vai iekārtas, piemēram, šādās kategorijās (1 punkts par katru kategoriju, kopā ne vairāk par 2 punktiem):

a)

numuri;

b)

teltsvietas;

c)

veļas mazgāšana;

d)

virtuve;

e)

specifiskas iekārtas (piem., ledusskapji, veļas mazgājamās mašīnas).

Novērtēšana un verifikācija

Pieteikuma iesniedzējs sniedz sīku paskaidrojumu par to, kā tūristu mītne izpilda šo kritēriju, kā arī skaitītāju izvietojuma karti.

ENERĢIJA

28. kritērijs.   Energoefektīvi telpu sildītāji un ūdenssildītāji (līdz 3 punktiem)

Tūristu mītnē ir vismaz:

a)

ūdens telpu sildītājs, kas atbilst 6. kritērija a) punktam (1 punkts);

b)

lokālais telpu sildītājs ar vismaz A energoklasi, kas noteikta saskaņā ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2015/1186 (17) (1 punkts);

c)

ūdenssildītājs, kas atbilst 6. kritērija c) punktam (1 punkts).

Novērtēšana un verifikācija

Pieteikuma iesniedzējs iesniedz tehnisko specifikāciju vai nu no ražotāja, vai profesionāliem tehniķiem, kas atbildīgi par telpu sildītāju un ūdenssildītāju uzstādīšanu, pārdošanu vai apkopi, un norāda, kā ir sasniegta 6. kritērija a), b) un c) punktā prasītā efektivitāte. Ūdens sildītājus ar ES ekomarķējumu uzskata par tādiem, kad atbilst 6. kritērija a) punkta ii) apakšpunkta prasībām. Ražojumus ar citu ISO I tipa marķējumu, kuri atbilst jebkurai no 6. kritērija a), b) un c) punktā minētajām prasībām, uzskata par atbilstošiem. Ja izmanto ūdens sildītājus ar ES ekomarķējumu, pieteikuma iesniedzējs iesniedz tāda ES ekomarķējuma sertifikāta kopiju vai uz iepakojuma izvietotā marķējuma kopiju, kas apliecina, ka marķējums piešķirts saskaņā ar Lēmumu 2014/314/ES. Ja izmanto ražojumus ar citu ISO I tipa marķējumu, pieteikuma iesniedzējs iesniedz I tipa marķējuma sertifikāta kopiju vai uz iepakojuma izvietotā marķējuma kopiju un norāda ISO I tipa marķējuma prasības, kas uzskaitītas a), b) un c) punktā.

29. kritērijs.   Energoefektīvi gaisa kondicionētāji un gaisa siltumsūkņi (līdz 3,5 punktiem)

Tūristu mītne atbilst vienam no šiem nosacījumiem:

a)

50 % (noapaļojot līdz veselam skaitlim) sadzīves gaisa kondicionētāju vai gaisa siltumsūkņu ir vismaz par 15 % energoefektīvāki nekā 7. kritērijā noteiktais parametrs (1,5 punkti);

b)

50 % (noapaļojot līdz veselam skaitlim) sadzīves gaisa kondicionētāju vai gaisa siltumsūkņu ir vismaz par 30 % energoefektīvāki nekā 7. kritērijā noteiktais parametrs (3,5 punkti).

Novērtēšana un verifikācija

Pieteikuma iesniedzējs iesniedz tehnisko specifikāciju vai nu no ražotāja, vai profesionāliem tehniķiem, kas atbildīgi par gaisa kondicionēšanas sistēmas uzstādīšanu, pārdošanu vai apkopi, un norāda, kā ir sasniegta prasītā efektivitāte.

30. kritērijs.   Gaisa siltumsūkņi ar siltuma jaudu līdz 100 kW (3 punkti)

Tūristu mītnē ir vismaz viens 7. kritērija prasībām atbilstošs gaisa siltumsūknis (attiecīgā gadījumā, sk. 7. kritērija piezīmi), kam piešķirts ES ekomarķējums saskaņā ar Komisijas Lēmumu 2007/742/EK (18) vai cits ISO I tipa marķējums.

Novērtēšana un verifikācija

Pieteikuma iesniedzējs iesniedz tehnisko specifikāciju vai nu no ražotāja, vai profesionāliem tehniķiem, kas atbildīgi par gaisa siltumsūkņa uzstādīšanu, pārdošanu vai apkopi, un norāda, kā ir sasniegta prasītā efektivitāte (attiecīgā gadījumā). Ja izmanto siltumsūkņus ar ES ekomarķējumu, pieteikuma iesniedzējs iesniedz tāda ES ekomarķējuma sertifikāta kopiju vai uz iepakojuma izvietotā marķējuma kopiju, kas apliecina, ka marķējums piešķirts saskaņā ar Lēmumu 2007/742/EK. Ja izmanto ražojumus ar citu ISO I tipa marķējumu, pieteikuma iesniedzējs iesniedz I tipa marķējuma sertifikāta kopiju vai uz iepakojuma izvietotā marķējuma kopiju.

31. kritērijs.   Energoefektīva sadzīves tehnika un apgaismes ierīces (līdz 4 punktiem)

Tūristu mītnē ir energoefektīvas ierīces, kas pieder pie šādām kategorijām (0,5 punkti vai 1 punkts par katru kategoriju, kopā ne vairāk kā 4 punkti):

a)

sadzīves aukstumiekārtas, no kurām vismaz 50 % (0,5 punkti) vai 90 % (1 punkts) (noapaļojot līdz veselam skaitlim) ir ar ES energoklasi A++ vai augstāku, kas noteikta saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 1060/2010 (19) IX pielikumu;

b)

sadzīves elektriskās cepeškrāsnis, no kurām vismaz 50 % (0,5 punkti) vai 90 % (1 punkts) (noapaļojot līdz veselam skaitlim) ir ar ES energoklasi A++ vai augstāku, kas noteikta saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 65/2014 (20) I pielikumu;

c)

sadzīves trauku mazgājamās mašīnas, no kurām vismaz 50 % (0,5 punkti) vai 90 % (1 punkts) (noapaļojot līdz veselam skaitlim) ir ar ES energoklasi A++ vai augstāku, kas noteikta saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 1059/2010 (21) VI pielikumu;

d)

sadzīves veļas mazgājamās mašīnas, no kurām vismaz 50 % (0,5 punkti) vai 90 % (1 punkts) (noapaļojot līdz veselam skaitlim) ir ar ES energoklasi A++ vai augstāku, kas noteikta saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 1061/2010 (22) VI pielikumu;

e)

biroja iekārtas, no kurām vismaz 50 % (0,5 punkti) vai 90 % (1 punkts) (noapaļojot līdz veselam skaitlim) atbilst ENERGY STAR kritērijiem, kas definēti Energy Star v6.1 attiecībā uz datoriem un saskaņā ar vienošanos, kura izklāstīta Komisijas Lēmumā (ES) 2015/1402 (23), Energy Star v6.0 attiecībā uz displejiem, Energy Star v2.0 attiecībā uz attēlveidošanas iekārtām, Energy Star v1.0 attiecībā uz nepārtrauktas barošanas avotiem un/vai Energy Star v2.0 attiecībā uz uzņēmuma serveriem un saskaņā ar vienošanos, kura izklāstīta Komisijas Lēmumā 2014/202/ES (24);

f)

sadzīves veļas žāvētājiem, no kuriem vismaz 50 % (0,5 punkti) vai 90 % (1 punkts) (noapaļojot līdz veselam skaitlim) ir ar ES energoklasi A++ vai augstāku, kā noteikts Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 392/2012 (25) VI pielikumā;

g)

sadzīves putekļsūcējiem, no kuriem vismaz 50 % (0,5 punkti) vai 90 % (1 punkts) (noapaļojot līdz veselam skaitlim) ir ar ES energoklasi A vai augstāku, kas noteikta saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 665/2013 (26) I pielikumu;

h)

elektriskajām lampām un gaismekļiem, no kuriem vismaz 50 % (0,5 punkti) vai 90 % (1 punkts) (noapaļojot līdz veselam skaitlim) ir ar ES energoklasi A++ vai augstāku, kas noteikta saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) Nr. 874/2012() VI pielikumu.

Piezīme. Kritēriju nepiemēro ierīcēm un apgaismes ierīcēm, uz kurām neattiecas pie katras kategorijas minētā regula (piemēram, rūpnieciskām ierīcēm).

Novērtēšana un verifikācija

Pieteikuma iesniedzējs iesniedz dokumentāciju, kurā norādīta visu attiecīgās kategorijas ierīču energoklase e) kategorijai – Energy Star sertifikāts).

32. kritērijs.   Siltuma atgūšana (līdz 3 punktiem)

Tūristu mītnē ir siltuma atgūšanas sistēma vienā (1,5 punkts) vai divās (3 punkti) no šādām kategorijām: dzesēšanas sistēmas, ventilatori, veļas mazgājamās mašīnas, trauku mazgājamās mašīnas, peldbaseini, sanitāro labierīcību notekūdeņi.

Novērtēšana un verifikācija

Pieteikuma iesniedzējs iesniedz deklarāciju par atbilstību šim kritērijam, kā arī dokumentāciju par siltuma atgūšanas sistēmām (piem., uzstādīto siltuma atgūšanas sistēmu projekta kopija, tehniķa sagatavots apraksts utt.).

33. kritērijs.   Temperatūras regulēšana un logu izolācija (līdz 4 punktiem)

a)

Temperatūru katrā numurā regulē viesi. Temperatūras regulēšanas sistēma ļauj temperatūru regulēt individuāli šādos diapazonos (2 punkti):

i)

vasarā un dzesēšanas režīmā numura temperatūras iestatījums ir vienāds ar vai lielāks par 22 °C;

ii)

ziemā un apsildes režīmā numura temperatūras iestatījums ir vienāds ar vai lielāks par 22 °C.

b)

90 % logu apsildāmos un/vai ar gaisa kondicionēšanu aprīkotos numuros un koplietošanas telpās ir vismaz ar divkāršo stiklojumu vai līdzvērtīgu izolāciju (2 punkti).

Novērtēšana un verifikācija

Pieteikuma iesniedzējs iesniedz deklarāciju par atbilstību šim kritērijam, kā arī temperatūras regulēšanas sistēmu dokumentāciju vai attiecīgo temperatūras diapazonu iestatīšanas procedūru, vai logu attēlus. Ja tiek izmantota vairākkārtīgam stiklojumam līdzvērtīga logu izolācija, iesniedz eksperta deklarāciju.

34. kritērijs.   Iekārtu un ierīču automātiska izslēgšanās (līdz 4,5 punktiem)

a)

90 % (noapaļojot līdz veselam skaitlim) no viesu numuriem tūristu mītnē ir aprīkoti ar uzstādīto AVGK sistēmu automātiskās izslēgšanās funkciju, kas iedarbojas, kad tiek atvērti logi un kad viesi atstāj numuru (1,5 punkti).

b)

90 % (noapaļojot līdz veselam skaitlim) no viesu numuriem tūristu mītnē ir aprīkoti ar apgaismojuma automātiskās izslēgšanās funkciju, kas iedarbojas, kad viesi atstāj numuru (1,5 punkti).

c)

90 % (noapaļojot līdz veselam skaitlim) no ārējā apgaismojuma, kas nav nepieciešams drošības iemeslu dēļ, vai nu pēc noteikta laika izslēdzas automātiski, vai arī to iedarbina tuvinājuma sensors (1,5 punkti).

Novērtēšana un verifikācija

Pieteikuma iesniedzējs iesniedz tehnisku specifikāciju, ko sagatavojuši profesionāli tehniķi, kas atbildīgi par šo iekārtu/ierīču uzstādīšanu vai apkopi.

35. kritērijs.   Centralizētā siltumapgāde/aukstumapgāde un koģeneratīvā aukstumapgāde (līdz 4 punktiem)

a)

Tūristu mītnes apsildi un/vai dzesēšanu nodrošina efektīva centralizētās siltumapgādes vai aukstumapgādes sistēma. ES ekomarķējuma aspektā tā definēta šādi: centralizētās siltumapgādes vai aukstumapgādes sistēma, kuras darbībā izmanto vismaz 50 % atjaunojamo energoresursu enerģijas, 50 % atlikumsiltuma, 75 % koģenerācijas režīmā saražota siltuma vai 50 % šādu enerģijas un siltuma veidu kombinācijas, kā definēts Direktīvā 2012/27/ES (2 punkti).

b)

Tūristu mītnes aukstumapgādi nodrošina augstefektīva koģenerācijas iekārta atbilstīgi Direktīvai 2012/27/EK (2 punkti).

Novērtēšana un verifikācija

Pieteikuma iesniedzējs iesniedz deklarāciju par atbilstību šim kritērijam, kā arī dokumentāciju par centralizētās siltumapgādes vai aukstumapgādes sistēmu un/vai koģeneratīvo aukstumapgādi.

36. kritērijs.   Elektriskie roku žāvētāji ar tuvinājuma sensoru (1 punkts)

Visi elektriskie roku žāvētāji ir aprīkoti ar tuvinājuma sensoriem vai tiem ir piešķirts ISO I tipa marķējums.

Novērtēšana un verifikācija

Pieteikuma iesniedzējs iesniedz apliecinošu dokumentāciju par to, kā tūristu mītne izpilda šo kritēriju. Ja izmanto ražojumus ar citu ISO I tipa marķējumu, pieteikuma iesniedzējs iesniedz I tipa marķējuma sertifikāta kopiju vai uz iepakojuma izvietotā marķējuma kopiju.

37. kritērijs.   Telpu sildītāju emisijas (1,5 punkti)

Tūristu mītnes telpu sildītāju slāpekļa oksīdu (NOx) saturs dūmgāzēs nepārsniedz tabulā norādītās robežvērtības, kas aprēķinātas saskaņā ar šādiem tiesību aktiem:

a)

ar gāzveida vai šķidro kurināmo darbināmi ūdens telpu sildītāji – Komisijas Regula (ES) Nr. 813/2013 (27);

b)

ar cieto kurināmo darbināmi ūdens telpu sildītāji – Komisijas Regula (ES) 2015/1189 (28);

c)

ar gāzveida vai šķidro kurināmo darbināmi lokālie telpu sildītāji – Regula (ES) 2015/1188;

d)

ar cieto kurināmo darbināmi lokālie telpu sildītāji – Regula (ES) 2015/1185.

Siltumģenerēšanas tehnoloģija

NOx emisijas limits

Gāzes sildītāji

Ūdens sildītāji ar iekšdedzes dzinēju: 240 mg/kWh GCV pievadītās enerģijas

Ūdens sildītāji un lokālie sildītāji ar ārdedzes dzinēju (katli): 56 mg/kWh GCV pievadītās enerģijas

Šķidrā kurināmā sildītāji

Ūdens sildītāji ar iekšdedzes dzinēju: 420 mg/kWh GCV pievadītās enerģijas

Ūdens sildītāji un lokālie sildītāji ar ārdedzes dzinēju (katli): 120 mg/kWh GCV pievadītās enerģijas

Cietā kurināmā sildītāji

Ūdens telpu sildītāji: 200 mg/Nm3 pie 10 % O2

Lokālie telpu sildītāji: 200 mg/Nm3 pie 13 % O2

Tūristu mītnes cietā kurināmā katlu un ar cieto kurināmo darbināmu lokālo telpu sildītāju daļiņu (PM) emisija dūmgāzēs nepārsniedz robežvērtības, kas noteiktas attiecīgi Regulā (ES) 2015/1189 un Regulā (ES) 2015/1185.

Novērtēšana un verifikācija

Pieteikuma iesniedzējs iesniedz tehnisko specifikāciju vai nu no ražotāja, vai profesionāliem tehniķiem, kas atbildīgi par sildītāju uzstādīšanu, pārdošanu vai apkopi, un norāda, kā ir sasniegta prasītā efektivitāte. Ūdens sildītājus ar ES ekomarķējumu uzskata par atbilstošiem. Uzskata, ka atbilstoši ir arī ražojumi ar citu ISO I tipa marķējumu, kas atbilst minētajām prasībām. Ja izmanto ūdens sildītājus ar ES ekomarķējumu, pieteikuma iesniedzējs iesniedz tāda ES ekomarķējuma sertifikāta kopiju vai uz iepakojuma izvietotā marķējuma kopiju, kas apliecina, ka marķējums piešķirts saskaņā ar Lēmumu 2014/314/ES. Ja izmanto ražojumus ar citu ISO I tipa marķējumu, pieteikuma iesniedzējs iesniedz I tipa marķējuma sertifikāta kopiju vai uz iepakojuma izvietotā marķējuma kopiju un norāda ISO I tipa marķējuma prasības, kas līdzinās uzskaitītajām prasībām.

38. kritērijs.   Elektroenerģijas iegāde no atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas piegādātājiem (līdz 4 punktiem)

a)

Tūristu mītne noslēdz līgumu par individuālu elektroenerģijas tarifu plānu, kas paredz, ka 100 % no piegādātās enerģijas (visa piegādātāja tirgotā elektroenerģija vai elektroenerģija, ko tirgo saskaņā ar nolīgto tarifu plānu) ir no atjaunojamiem energoresursiem, kā definēts Direktīvā 2009/28/EK (3 punkti) un apliecināts ar elektroenerģijas ekomarķējumu (4 punkti).

b)

Alternatīvā kārtā prasību par to, ka 100 % no enerģijas jābūt no atjaunojamiem energoresursiem, kas sertificēti ar elektroenerģijas ekomarķējumu, var izpildīt, atsaistīti iepērkot izcelsmes apliecinājumus, kas definēti Direktīvas 2009/28/EK 2. panta j) punktā (3 punkti).

Šī kritērija kontekstā elektroenerģijas ekomarķējumam jāatbilst šādiem nosacījumiem:

1.

kvalitātes marķējuma standartu verificējusi neatkarīga organizācija (trešā puse);

2.

iepirktā sertificētā elektroenerģija vai nu ir saražota, izmantojot jaunas, pēdējos divos gados uzstādītas atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanas jaudas, vai arī ar daļu finansiālo ieņēmumu no sertificētās elektroenerģijas tiek veicinātas investīcijas jaunās atjaunojamo energoresursu ražošanas jaudās.

Novērtēšana un verifikācija

Pieteikuma iesniedzējs iesniedz elektroenerģijas piegādātāja deklarāciju (vai līgumu) un norāda: atjaunojamā(-o) enerģijas avota(-u) veidus, piegādātās atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas procentuālo daudzumu un – attiecīgā gadījumā – to, ka 100 % no iepirktās elektroenerģijas ir vai nu sertificēta, vai tai piešķirts trešās puses sertificēts ekomarķējums. Ja pieteikuma iesniedzējs izmanto b) punktā minēto variantu, tas iesniedz arī izcelsmes apliecinājumu piegādātāja deklarāciju, ar ko apstiprināta atbilstība 12. kritērija a) punktā minētajiem nosacījumiem.

39. kritērijs.   Elektroenerģijas pašražošana no atjaunojamiem energoresursiem (līdz 5 punktiem)

Tūristu mītnē notiek elektroenerģijas ražošana uz vietas no atjaunojamiem energoresursiem, kā definēts Direktīvas 2009/28/EEK 2. panta a) punktā, kas var būt fotoelementu (saules paneļu) sistēmas vai vietējās hidroelektrostacijas, vai ģeotermālās, vietējās biomasas vai vēja elektroenerģijas ražošanas sistēmas, ar ko saražo:

a)

vismaz 10 % no kopējās gadā patērētās elektroenerģijas (1 punkts);

b)

vismaz 20 % no kopējās gadā patērētās elektroenerģijas (3 punkti);

c)

vismaz 50 % no kopējās gadā patērētās elektroenerģijas (5 punkti).

Šī kritērija vajadzībām par vietējo biomasu uzskata biomasu no avota, kas atrodas 160 km rādiusā no tūristu mītnes.

Ja atjaunojamo energoresursu enerģijas pašražošanas rezultātā tiek izdoti izcelsmes apliecinājumi, pašražošanu var ņemt vērā tikai tad, ja izcelsmes apliecinājumi nenonāk tirgū, bet gan tiek dzēsti, jo ar tiem sedz vietējo patēriņu.

Novērtēšana un verifikācija

Pieteikuma iesniedzējs iesniedz deklarāciju par atbilstību šim kritērijam, kā arī dokumentāciju par fotoelementu, hidroelektrisko, ģeotermālo, biomasas vai vēja enerģijas sistēmu un datiem par tās faktisko jaudu. Ja tiek izmantota vietējā biomasa, pieteikuma iesniedzējs iesniedz pierādījumus par vietējās biomasas pieejamību (piem., līgumu ar biomasas piegādātāju). Ja tiek izmantota hidroelektriskā sistēma, pieteikuma iesniedzējs iesniedz arī derīgu atļauju/licenci/koncesiju saskaņā ar piemērojamiem valsts normatīvajiem aktiem. Atbilstību šim kritērijam var pierādīt ar aprēķinu par saražotās elektroenerģijas attiecību (procentos) pret kopējo patēriņu gadā pirms pieteikuma iesniegšanas.

40. kritērijs.   Atjaunojamo energoresursu siltumenerģija (līdz 3,5 punktiem)

a)

Vismaz 70 % no visas numuru apsildei un dzesēšanai (1,5 punkti) un/vai saimniecības ūdens uzsildīšanai (1 punkts) izmantotās enerģijas ir saražota no atjaunojamiem energoresursiem, kā definēts Direktīvas 2009/28/EK 2. panta a) punktā.

b)

100 % no visas numuru apsildei un dzesēšanai (2 punkti) un/vai saimniecības ūdens uzsildīšanai (1,5 punkti) izmantotās enerģijas ir saražota no atjaunojamiem energoresursiem, kā definēts Direktīvas 2009/28/EK 2. panta a) punktā.

Novērtēšana un verifikācija

Pieteikuma iesniedzējs iesniedz deklarāciju par atbilstību šim kritērijam, kā arī datus par patērēto enerģiju un dokumentāciju, kas apliecina, ka vismaz 70 % vai 100 % no šīs enerģijas iegūta no atjaunojamiem energoresursiem.

41. kritērijs.   Peldbaseinu ūdens uzsildīšana (līdz 1,5 punktiem)

a)

Vismaz 50 % no visas peldbaseinu ūdens uzsildīšanai izmantotās enerģijas ir saražota no atjaunojamiem energoresursiem, kā definēts Direktīvas 2009/28/EK 2. panta a) punktā (1 punkts).

b)

Vismaz 95 % no visas peldbaseinu ūdens uzsildīšanai izmantotās enerģijas ir saražota no atjaunojamiem energoresursiem, kā definēts Direktīvas 2009/28/EK 2. panta a) punktā (1,5 punkts).

Novērtēšana un verifikācija

Pieteikuma iesniedzējs iesniedz deklarāciju par atbilstību šim kritērijam, kā arī datus par peldbaseinu ūdens uzsildīšanai patērēto enerģiju un dokumentāciju, kurā norādīts, kāds daudzums patērētās enerģijas ir no atjaunojamiem energoresursiem.

ŪDENS

42. kritērijs.   Efektīva ūdensapgādes armatūra: vannasistabas krāni un dušas (līdz 4 punktiem)

a)

Vidējais ūdens plūsmas caurplūdums no dušām nepārsniedz 7 l/min, bet no vannasistabas krāniem (izņemot vannas krānus) – 6 l/min (2 punkti).

b)

Vismaz 50 % (noapaļojot līdz veselam skaitlim) vannasistabas krānu un dušu ir piešķirts ES ekomarķējums saskaņā ar Lēmumu 2013/250/ES vai cits ISO I tipa marķējums (2 punkti).

Novērtēšana un verifikācija

Pieteikuma iesniedzējs iesniedz deklarāciju par atbilstību šim kritērijam un attiecīgos dokumentus, tostarp skaidrojumu, kā tūristu mītne izpilda šo kritēriju (piem., izmanto caurplūduma mērītāju vai spainīti un pulksteni). Uzskata, ka šim kritērijam atbilst sanitārtehniskā armatūra ar ES ekomarķējumu vai ražojumi ar citu ISO I tipa marķējumu, kas atbilst minētajām prasībām. Ja izmanto sanitārtehnisko armatūru ar ES ekomarķējumu, pieteikuma iesniedzējs iesniedz tāda ES ekomarķējuma sertifikāta kopiju vai uz iepakojuma izvietotā marķējuma kopiju, kas apliecina, ka marķējums piešķirts saskaņā ar Lēmumu 2013/250/ES. Ja izmanto ražojumus ar citu I tipa marķējumu, pieteikuma iesniedzējs iesniedz ISO I tipa marķējuma sertifikāta kopiju vai uz iepakojuma izvietotā marķējuma kopiju.

43. kritērijs.   Efektīva ūdensapgādes armatūra: klozetpodi un pisuāri (līdz 4,5 punktiem)

a)

Visi pisuāri izmanto bezūdens sistēmu (1,5 punkti).

b)

Vismaz 50 % (noapaļojot līdz veselam skaitlim) pisuāru ir piešķirts ES ekomarķējums saskaņā ar Lēmumu 2013/641/ES vai cits ISO I tipa marķējums (1,5 punkti).

c)

Vismaz 50 % (noapaļojot līdz veselam skaitlim) klozetpodu ir piešķirts ES ekomarķējums saskaņā ar Lēmumu 2013/641/ES vai cits ISO I tipa marķējums (1,5 punkti).

Novērtēšana un verifikācija

Pieteikuma iesniedzējs iesniedz sīku skaidrojumu, kā tūristu mītne izpilda šo kritēriju, kā arī atbilstošus apliecinošos dokumentus. Uzskata, ka šim kritērijam atbilst skalojamie klozetpodi un pisuāri ar ES ekomarķējumu vai ražojumi ar citu ISO I tipa marķējumu, kas atbilst minētajām prasībām. Ja izmanto skalojamos klozetpodus un pisuārus ar ES ekomarķējumu, pieteikuma iesniedzējs iesniedz tāda ES ekomarķējuma sertifikāta kopiju vai uz iepakojuma izvietotā marķējuma kopiju, kas apliecina, ka marķējums piešķirts saskaņā ar Lēmumu 2013/641/ES. Ja izmanto ražojumus ar citu ISO I tipa marķējumu, pieteikuma iesniedzējs iesniedz I tipa marķējuma sertifikāta kopiju vai uz iepakojuma izvietotā marķējuma kopiju.

44. kritērijs.   Trauku mazgājamo mašīnu ūdens patēriņš (2,5 punkti)

Trauku mazgājamo mašīnu ūdens patēriņš ir vienāds ar vai mazāks par tabulā noteikto robežvērtību, un to mēra saskaņā ar standartu EN 50242, izmantojot standarta mazgāšanas ciklu.

Ražojuma apakšgrupa

Ūdens patēriņš (Wt)

(litri/ciklā)

Sadzīves trauku mazgājamās mašīnas 15 trauku komplektiem

10

Sadzīves trauku mazgājamās mašīnas 14 trauku komplektiem

10

Sadzīves trauku mazgājamās mašīnas 13 trauku komplektiem

10

Sadzīves trauku mazgājamās mašīnas 12 trauku komplektiem

9

Sadzīves trauku mazgājamās mašīnas 9 trauku komplektiem

9

Sadzīves trauku mazgājamās mašīnas 6 trauku komplektiem

7

Sadzīves trauku mazgājamās mašīnas 4 trauku komplektiem

9,5

Piezīme. Šo kritēriju piemēro tikai sadzīves trauku mazgājamām mašīnām, uz ko attiecas Komisijas Regula (ES) Nr. 1016/2010 (29).

Novērtēšana un verifikācija

Pieteikuma iesniedzējs iesniedz tehniskās specifikācijas no ražotāja vai profesionāliem tehniķiem, kas atbildīgi par trauku mazgājamo mašīnu uzstādīšanu, pārdošanu vai apkopi. Ja tiek sniegti dati tikai par gada patēriņu, pieņem, ka gadā ir 280 standarta mazgāšanas ciklu.

45. kritērijs.   Veļas mazgājamo mašīnu ūdens patēriņš (3 punkti)

Veļas mazgājamās mašīnas, kuras lieto vai nu tūristu mītnes viesi vai darbinieki, vai tūristu mītnes veļas mazgātava, atbilst vismaz vienai no šīm prasībām:

a)

sadzīves veļas mazgājamo mašīnu ūdens patēriņš ir vienāds ar vai mazāks par tabulā noteikto robežvērtību, un to mēra saskaņā ar standartu EN 60456, izmantojot standarta mazgāšanas ciklu (60 °C kokvilnas programma):

Ražojuma apakšgrupa

Ūdens patēriņš (litri/ciklā)

Sadzīves veļas mazgājamās mašīnas ar nominālo ietilpību 3 kg

39

Sadzīves veļas mazgājamās mašīnas ar nominālo ietilpību 3,5 kg

39

Sadzīves veļas mazgājamās mašīnas ar nominālo ietilpību 4,5 kg

40

Sadzīves veļas mazgājamās mašīnas ar nominālo ietilpību 5 kg

39

Sadzīves veļas mazgājamās mašīnas ar nominālo ietilpību 6 kg

37

Sadzīves veļas mazgājamās mašīnas ar nominālo ietilpību 7 kg

43

Sadzīves veļas mazgājamās mašīnas ar nominālo ietilpību 8 kg

56

b)

komerciālām vai profesionālām vajadzībām izmantotu sadzīves veļas mazgājamo mašīnu vidējais ūdens patēriņš ir ≤ 7 l uz 1 kg mazgājamās veļas.

Piezīme. Kritērija a) punktu piemēro tikai sadzīves veļas mazgājamām mašīnām, uz ko attiecas Komisijas Regula (ES) Nr. 1015/2010 (30).

Novērtēšana un verifikācija

Pieteikuma iesniedzējs iesniedz tehniskās specifikācijas no ražotāja vai profesionāliem tehniķiem, kas atbildīgi par veļas mazgājamo mašīnu uzstādīšanu, pārdošanu vai apkopi. Ja jāpierāda atbilstība a) punktam un tiek sniegti dati tikai par gada patēriņu, pieņem, ka gadā ir 220 standarta mazgāšanas ciklu.

46. kritērijs.   Norādes par ūdens cietību (līdz 1,5 punktiem)

Pieteikuma iesniedzējs izpilda vismaz vienu no šīm prasībām:

a)

Pie sanitārajām labierīcībām/veļas mazgājamajām mašīnām/trauku mazgājamajām mašīnām ir norādes par vietējā ūdens cietību, kas ļauj viesiem un darbiniekiem efektīvāk izmantot mazgāšanas līdzekļus (0,5 punkti).

b)

Veļas/trauku mazgājamās mašīnas, ko lieto tūristu mītnes viesi un darbinieki, izmanto automātisku dozēšanas sistēmu, kas optimizē mazgāšanas līdzekļu izmantojumu atkarībā no ūdens cietības (1,5 punkti).

Novērtēšana un verifikācija

Pieteikuma iesniedzējs iesniedz deklarāciju par atbilstību šim kritērijam, kā arī attiecīgo dokumentāciju, kurā norādīts, kā viesi tiek informēti, vai arī attiecīgo informāciju par izmantotajām automātiskajām dozēšanas sistēmām.

47. kritērijs.   Optimāla peldbaseinu apsaimniekošana (līdz 2,5 punktiem)

a)

Sildāmos peldbaseinus un āra burbuļvannas naktī pārklāj. Ja neapsildāmi piepildīti peldbaseini un āra burbuļvannas ilgāk par vienu dienu netiek izmantoti, tos pārklāj, lai samazinātu ūdens iztvaikošanu (1 punkts).

b)

Peldbaseini un āra burbuļvannas ir vai nu aprīkoti ar automātisku hlora patēriņa optimizēšanas sistēmu (optimāla dozēšana), vai arī tiek izmantotas papildu dezinfekcijas metodes (piem., ozonēšana un apstrāde ar ultravioleto starojumu) (0,5 punkti), vai tie ir dabiska tipa peldbaseini un burbuļvannas, kur tiek izmantotas dabiskas augu filtrācijas sistēmas, lai panāktu higiēnas standartiem atbilstošu ūdens tīrības pakāpi (1,5 punkti).

Novērtēšana un verifikācija

Pieteikuma iesniedzējs sniedz sīku paskaidrojumu par to, kā tūristu mītne izpilda šo kritēriju, kā arī pienācīgus apliecinošus dokumentus (piemēram, fotogrāfijas, kurās redzami pārklāji, automātiskās dozēšanas sistēmas vai baseina tips, dokumentēta automātiskās dozēšanas sistēmu izmantošanas procedūra).

48. kritērijs.   Lietusūdens un saimniecības notekūdeņu reciklēšana (līdz 3 punktiem)

Mītnē vajadzībām, kas nav saistītas ar higiēnu vai dzeršanu, izmanto šādus alternatīvus ūdens avotus:

i)

no veļas mazgātavas un/vai dušām, un/vai vannasistabu/tualešu izlietnēm reciklēts ūdens vai saimniecības notekūdeņi (1 punkts);

ii)

no jumtiem savākts lietusūdens (1 punkts);

iii)

kondensāts no AVGK sistēmām (1 punkts).

Novērtēšana un verifikācija

Pieteikuma iesniedzējs sniedz sīku paskaidrojumu par to, kā tūristu mītne izpilda šo kritēriju, kā arī fotogrāfijas, kurās redzamas alternatīvās ūdensapgādes sistēmas, un pienācīgas garantijas, ka ūdens krājumus higiēnas un dzeršanas vajadzībām glabā pilnīgi atsevišķi.

49. kritērijs.   Efektīva apūdeņošana (1,5 punkti)

Pieteikuma iesniedzējs izpilda vismaz vienu no šīm prasībām:

a)

tūristu mītnē ir dokumentēta āra platību/augu laistīšanas procedūra, tostarp ir norādīts, kā ir optimizēti laistīšanas laiki un samazināts ūdens patēriņš. Piemēram, āra platības netiek laistītas vispār (1,5 punkti).

b)

Tūristu mītne izmanto automātisku sistēmu, kas optimizē āra platību/augu laistīšanas laikus un ūdens patēriņu (1,5 punkti).

Novērtēšana un verifikācija

Pieteikuma iesniedzējs sniedz sīku paskaidrojumu par to, kā tūristu mītne izpilda šo kritēriju, kā arī pienācīgus apliecinošus dokumentus, piemēram, par dokumentēto laistīšanas sistēmu/procedūru, vai fotogrāfijas, kurās redzamas automātiskās laistīšanas sistēmas.

50. kritērijs.   Vietējās vai neinvazīvās svešzemju sugas āra apstādījumos (līdz 2 punktiem)

ES ekomarķējuma derīguma laikā āra platību veģetāciju (tostarp ūdens veģetāciju) veido vietējās sugas un/vai neinvazīvas svešzemju sugas:

i)

nav invazīvu svešzemju sugu, kas rada bažas Savienībai (0,5 punkti) (var būt citas invazīvas svešzemju sugas);

ii)

tikai neinvazīvas svešzemju sugas (1 punkts);

iii)

vietējās un/vai neinvazīvas svešzemju sugas (1,5 punkti);

iv)

tikai vietējās sugas (2 punkti).

Šī ES ekomarķējuma kontekstā vietējās sugas ir augu sugas, kas valstī ir dabiski sastopamas.

Šī ES ekomarķējuma kontekstā neinvazīvas sugas ir augu sugas, kas valstī nav dabiski sastopamas un par kurām nav pierādījumu, ka tās viegli vairotos, naturalizētos un izplatītos vai ka tās negatīvi iespaidotu vietējo bioloģisko daudzveidību.

Āra apstādījumos nav invazīvu svešzemju sugu, kas rada bažas Savienībai, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1143/2014 (31) 3. panta 3. punkta nozīmē.

Novērtēšana un verifikācija

Pieteikuma iesniedzējs iesniedz attiecīgu specifikāciju, kā tūristu mītne izpilda šo kritēriju, kā arī pienācīgu apliecinošo dokumentāciju, ko sagatavojis eksperts.

ATKRITUMI UN NOTEKŪDEŅI

51. kritērijs.   Papīra izstrādājumi (līdz 2 punktiem)

90 % no tālāk minētajām papīra izstrādājumu kategorijām ir piešķirts ES ekomarķējums vai cits ISO I tipa ekomarķējums (0,5 punkti par katru no šīm papīra izstrādājumu kategorijām, kopā ne vairāk kā 2 punkti):

a)

tualetes papīrs;

b)

salvešpapīrs;

c)

biroja papīrs;

d)

apdrukāts papīrs;

e)

pārveidota papīra izstrādājumi (piem., aploksnes).

Novērtēšana un verifikācija

Pieteikuma iesniedzējs iesniedz datus un dokumentāciju (tostarp attiecīgos rēķinus), norādot izmantoto minēto izstrādājumu daudzumus un to izstrādājumu daudzumus, kuriem ir ekomarķējums. Ja izmanto ražojumus ar ES ekomarķējumu, pieteikuma iesniedzējs iesniedz tāda ES ekomarķējuma sertifikāta kopiju vai uz iepakojuma izvietotā marķējuma kopiju, kas apliecina, ka marķējums piešķirts attiecīgi saskaņā ar Komisijas Lēmumu 2014/256/ES (32) vai Komisijas Lēmumu 2012/481/ES (33), vai Komisijas Lēmumu 2011/333/ES (34), vai Komisijas Lēmumu 2009/568/EK (35). Ja izmanto ražojumus ar citu ISO I tipa marķējumu, pieteikuma iesniedzējs iesniedz I tipa marķējuma sertifikāta kopiju vai uz iepakojuma izvietotā marķējuma kopiju.

52. kritērijs.   Ilglietojuma preces (līdz 4 punktiem)

Tūristu mītnē vismaz 40 % (noapaļojot līdz veselam skaitlim) no vismaz vienas no tālāk minēto ilglietojuma preču kategorijām ir piešķirts ES ekomarķējums vai cits ISO I tipa marķējums (1 punkts par katru kategoriju, kopā ne vairāk kā 4 punkti):

a)

gultasveļa, dvieļi, galda veļa;

b)

datori;

c)

televizori;

d)

gultas matrači;

e)

koka mēbeles;

f)

putekļsūcēji;

g)

grīdas segumi;

h)

attēlveidošanas iekārtas.

Novērtēšana un verifikācija

Pieteikuma iesniedzējs iesniedz datus un dokumentus, norādot tūristu mītnei piederošu šādu ražojumu daudzumus un to daudzumu, kuram ir ekomarķējums. Ja izmanto ražojumus ar ES ekomarķējumu, pieteikuma iesniedzējs iesniedz tāda ES ekomarķējuma sertifikāta kopiju vai uz iepakojuma izvietotā marķējuma kopiju, kas apliecina, ka marķējums piešķirts attiecīgi saskaņā ar Komisijas Lēmumu 2014/350/ES (36) vai Komisijas Lēmumu 2009/300/EK (37), vai Komisijas Lēmumu 2014/391/ES (38), vai Komisijas Lēmumu 2010/18/EK (39), vai Komisijas Lēmumu 2016/1332/ES (40), vai Komisijas Lēmumu 2009/607/EK (41). Ja izmanto ražojumus ar citu ISO I tipa marķējumu, pieteikuma iesniedzējs iesniedz I tipa marķējuma sertifikāta kopiju vai uz iepakojuma izvietotā marķējuma kopiju.

53. kritērijs.   Apgāde ar dzērieniem (2 punkti)

Ja tiek piedāvāti dzērieni (piem., tūristu mītnei piederošā vai tās pārvaldītā bārā/restorānā, veikalos un tirdzniecības automātos), vismaz 50 % (1 punkts) vai 70 % (2 punkti) no dzērieniem piedāvā atpakaļ nododamā/atkārtoti uzpildāmā tarā.

Novērtēšana un verifikācija

Pieteikuma iesniedzējs iesniedz sīku skaidrojumu, kā tūristu mītne izpilda šo kritēriju, kā arī – attiecīgā gadījumā – atbilstošus apliecinošos dokumentus.

54. kritērijs.   Mazgāšanas līdzekļu un tualetes piederumu iepirkums (līdz 2 punktiem)

Tūristu mītnē vismaz 80 % (no iepirktā apjoma vai masas) no vismaz vienas no tālāk minēto mazgāšanas līdzekļu un tualetes piederumu kategorijām ir piešķirts ES ekomarķējums vai cits ISO I tipa marķējums (0,5 punkti par katru kategoriju, kopā ne vairāk kā 2 punkti):

a)

līdzekļi trauku mazgāšanai ar rokām;

b)

mazgāšanas līdzekļi trauku mazgājamajām mašīnām;

c)

veļas mazgāšanas līdzekļi;

d)

universālie tīrīšanas līdzekļi;

e)

sanitārie tīrīšanas līdzekļi;

f)

ziepes un šampūni;

g)

matu kondicionētāji.

Novērtēšana un verifikācija

Pieteikuma iesniedzējs iesniedz datus un dokumentus, norādot tūristu mītnei piederošu šādu ražojumu daudzumus un to daudzumu, kuram ir ekomarķējums. Ja izmanto ražojumus ar ES ekomarķējumu, pieteikuma iesniedzējs iesniedz tāda ES ekomarķējuma sertifikāta kopiju vai uz iepakojuma izvietotā marķējuma kopiju, kas apliecina, ka marķējums piešķirts attiecīgi saskaņā ar Komisijas Lēmumu 2011/382/ES (42) vai Komisijas Lēmumu 2011/263/ES (43), vai Komisijas Lēmumu 2011/264/ES (44), vai Komisijas Lēmumu 2011/383/ES (45), vai Komisijas Lēmumu 2014/893/ES (46). Ja izmanto ražojumus ar citu ISO I tipa marķējumu, pieteikuma iesniedzējs iesniedz I tipa marķējuma sertifikāta kopiju vai uz iepakojuma izvietotā marķējuma kopiju.

55. kritērijs.   Tīrīšanas līdzekļu izmantošanas samazināšana (1,5 punkti).

Tūristu mītnē ir noteikta skaidra procedūra, kā racionāli izmantojami tīrīšanas līdzekļi, piemēram, jāizmanto mikrošķiedras izstrādājumi un citi tīrīšanas piederumi ar līdzīgu efektu, jātīra ar ūdeni vai jāizmanto citi tīrīšanas paņēmieni ar līdzīgu efektu. Lai izpildītu šo kritēriju, visa veida tīrīšana jāveic ar tādiem paņēmieniem, kas nodrošina tīrīšanas līdzekļu racionālu izmantošanu, izņemot gadījumus, kad normatīvie akti, higiēnas vai veselības un darba aizsardzības prasības paredz citādi.

Novērtēšana un verifikācija

Pieteikuma iesniedzējs iesniedz sīku skaidrojumu, kā tūristu mītne izpilda šo kritēriju, kā arī – attiecīgā gadījumā – atbilstošus apliecinošos dokumentus (piem., procedūras apraksta kopija, izmantoto līdzekļu tehniskais apraksts).

56. kritērijs.   Atledošana (1 punkts)

Ja ir vajadzīga ceļu atledošana, lai padarītu tūristu mītnes ceļus drošus ledus/sniega apstākļos, un ceļus atledo tūristu mītne, izmanto mehāniskos līdzekļus, smiltis/granti vai atledotājus, kam piešķirts ISO I tipa marķējums.

Novērtēšana un verifikācija

Pieteikuma iesniedzējs iesniedz sīku skaidrojumu, kā tūristu mītne izpilda šo kritēriju, kā arī atbilstošus apliecinošos dokumentus. Ja izmanto atledotājus, kam piešķirts ISO I tipa marķējums, pieteikuma iesniedzējs iesniedz marķējuma sertifikāta kopiju vai uz iepakojuma izvietotā marķējuma kopiju.

57. kritērijs.   Lietoti tekstilizstrādājumi un mēbeles (līdz 2 punktiem)

Tūristu mītnē ir iedibināta procedūra, kas aptver šādus aspektus:

a)

visu tādu mēbeļu un tekstilizstrādājumu ziedošana, kuru kalpošanas laiks tūristu mītnē ir beidzies, bet kas vēl ir izmantojami. Ziedojumu saņēmēji ir darbinieki un labdarības organizācijas vai citas organizācijas, kas savāc un izdala mantas (1 punkts);

b)

atkalizmantojamu/lietotu mēbeļu iegāde. Piegādātāji ir lietotu preču tirgi vai citas apvienības/grupas, kas pārdod vai izdala lietotas mantas (1 punkts).

Novērtēšana un verifikācija

Pieteikuma iesniedzējs sniedz sīku paskaidrojumu par to, kā tūristu mītne izpilda šo kritēriju, kā arī pienācīgus apliecinošus dokumentus, piemēram, rakstisku procedūru, saņēmēju kontaktinformāciju, kvītis un uzskaiti par lietotām vai ziedotām mantām utt.

58. kritērijs.   Kompostēšana (līdz 2 punktiem)

Tūristu mītne šķiro vismaz pie šādām atkritumu kategorijām piederošos atkritumus, nodrošinot, ka atkritumi tiek kompostēti vai izmantoti biogāzes ražošanā saskaņā ar pašvaldības vadlīnijām (piem., to veic pašvaldība, pati tūristu mītne vai privāta aģentūra) (1 punkts par katru kategoriju, kopā ne vairāk kā 2 punkti):

a)

dārza atkritumi;

b)

pārtikas atkritumi no ēdināšanas;

c)

bioloģiski noārdāmi materiāli (piem., no kukurūzas ražoti vienreizlietojami izstrādājumi);

d)

bioloģiski noārdāmi atkritumi, ko rada viesi savos numuros/mītnēs.

Novērtēšana un verifikācija

Pieteikuma iesniedzējs iesniedz sīku skaidrojumu, kā tūristu mītne izpilda šo kritēriju, kā arī – attiecīgā gadījumā – atbilstošus apliecinošos dokumentus.

59. kritērijs.   Notekūdeņu attīrīšana (līdz 3 punktiem)

a)

Ja tūristu mītnē piedāvā automobiļu mazgāšanu, tā ir atļauta tikai vietās, kuras ir īpaši aprīkotas izmantotā ūdens un mazgāšanas līdzekļu savākšanai un novadīšanai kanalizācijas tīklā (1 punkts).

b)

Ja notekūdeņus nav iespējams nogādāt centralizētai attīrīšanai, notekūdeņu attīrīšana uz vietas ietver priekšapstrādi (sietu/restes, izlīdzināšanu un nostādināšanu), kam seko bioloģiska attīrīšana, kuras laikā tiek likvidēts > 95 % BSP (bioloģiskais skābekļa patēriņš) un noris > 90 % nitrifikācijas, un pārpalikušo dūņu anaeroba noārdīšana (ārpus uzņēmuma) (2 punkti).

Novērtēšana un verifikācija

Pieteikuma iesniedzējs iesniedz deklarāciju par atbilstību šim kritērijam, kā arī pienācīgus apliecinošus dokumentus (piem., attiecībā uz a) punktu iesniedz fotogrāfijas, attiecībā uz b) punktu – tehnisko specifikāciju vai nu no ražotāja, vai profesionāliem tehniķiem, kas atbildīgi par notekūdeņu attīrīšanas sistēmas uzstādīšanu, pārdošanu vai apkopi).

CITI KRITĒRIJI

60. kritērijs.   Smēķēšanas aizliegums numuros (1 punkts)

Viesu numuros vai iznomājamās mītnēs ir aizliegts smēķēt.

Novērtēšana un verifikācija

Pieteikuma iesniedzējs iesniedz deklarāciju par atbilstību šim kritērijam, kā arī dokumentārus pierādījumus, piemēram, numuros vai mītnēs izvietoto brīdinājumu attēlus.

61. kritērijs.   Sociālā politika (līdz 2 punktiem)

Tūristu mītnes sociālā politika ir izklāstīta rakstveidā un tās mērķis ir nodrošināt darbiniekiem vismaz vienu no tālāk uzskaitītajiem sociālajiem labumiem (0,5 punkti par katru labumu, kopā ne vairāk par 2 punktiem):

a)

brīvais laiks izglītošanās vajadzībām;

b)

bezmaksas maltītes vai maltīšu kuponi;

c)

bezmaksas uniformas un darba apģērbs;

d)

atlaide produktiem/pakalpojumiem tūristu mītnē;

e)

subsidēts ilgtspējīgs transports;

f)

garantija mājokļa kredīta saņemšanai.

Sociālās politikas dokumentu atjaunina un darbiniekiem izziņo reizi gadā. Izziņošanas sapulcē darbinieki politikas dokumentu paraksta. Dokuments visiem darbiniekiem ir pieejams reģistratūrā.

Novērtēšana un verifikācija

Pieteikuma iesniedzējs iesniedz darbinieku parakstītā sociālās politikas dokumenta kopiju un paša deklarāciju, kurā izskaidrots, kā izpildītas minētās prasības. Bez tam kompetentā iestāde var prasīt iesniegt dokumentārus pierādījumus un/vai apsekojumā uz vietas tieši iztaujāt darbiniekus pēc nejaušības principa.

62. kritērijs.   Transportlīdzekļi apkopes un uzturēšanas vajadzībām (1 punkts)

Tūristu mītnes apkopē neizmanto motorizētus transportlīdzekļus ar iekšdedzes vai ārdedzes dzinēju (1 punkts).

Novērtēšana un verifikācija

Pieteikuma iesniedzējs iesniedz skaidrojumu, kā tūristu mītne izpilda šo kritēriju, kā arī atbilstošus apliecinošos dokumentus.

63. kritērijs.   Videi draudzīga transporta piedāvājums (līdz 2,5 punktiem)

a)

Tūristu mītne viesiem piedāvā vismaz vienu no šādiem videi draudzīgiem transporta veidiem (1 punkts par katru, kopā ne vairāk par 2 punktiem):

i)

elektriskie transportlīdzekļi, ar kuriem viesus nogādā līdz mītnei vai kurus viesi izmanto atpūtai;

ii)

elektrisko transportlīdzekļu uzlādes stacijas;

iii)

vismaz 1 velosipēds uz 5 teltsvietām vai iznomājamām mītnēm, vai numuriem.

b)

Tūristu mītne ir iedibinājusi aktīvu sadarbību ar uzņēmumiem, kas nodrošina elektriskos transportlīdzekļus vai velosipēdus (0,5 punkti). “Aktīva sadarbība” ir vienošanās starp tūristu mītni un uzņēmumu, kas iznomā elektriskos transportlīdzekļus vai velosipēdus. Informācija par aktīvo sadarbību ir uzskatāmi izvietota tūristu mītnē. Ja nomas uzņēmums neatrodas tūristu mītnē, jārod kādi praktiski risinājumi (piem., velosipēdu nomas uzņēmums var nogādāt velosipēdus tūristu mītnē).

Novērtēšana un verifikācija

Pieteikuma iesniedzējs iesniedz skaidrojumu, kā tūristu mītne izpilda šo kritēriju, kā arī atbilstošus apliecinošos dokumentus un viesiem sniegto informāciju.

64. kritērijs.   Nepārklātas virsmas (1 punkts)

Vismaz 90 % no tūrista mītnes apsaimniekotajām āra platībām virsma nav pārklāta ar asfaltu/cementu vai citiem blīvējošiem materiāliem, kas kavē pienācīgu augsnes drenāžu un aerāciju.

Ja tiek savāks lietusūdens un saimniecības notekūdeņi, tad neizlietoto lietusūdeni un saimniecības notekūdeņus attīra un infiltrē zemē.

Novērtēšana un verifikācija

Pieteikuma iesniedzējs iesniedz skaidrojumu, kā tūristu mītne izpilda šo kritēriju, kā arī atbilstošus apliecinošos dokumentus.

65. kritērijs.   Vietējie un bioloģiskie pārtikas produkti (līdz 4 punktiem)

a)

Katrā ēdienreizē, tostarp brokastīs, piedāvā vismaz divus sezonai atbilstošus (attiecībā uz svaigiem augļiem un dārzeņiem) un vietējas izcelsmes pārtikas produktus (1 punkts).

b)

Tūristu mītne aktīvi izvēlas vietējos preču un pakalpojumu piegādātājus (1 punkts).

c)

Vismaz 2 produkti (1 punkts) vai 4 produkti (2 punkti), ko izmanto ikdienas maltīšu pagatavošanā vai tirgo tūristu mītnē, ir ražoti ar bioloģiskās lauksaimniecības paņēmieniem, kā noteikts Padomes Regulā (EK) Nr. 834/2007 (47).

Šī kritērija kontekstā “vietējais” ir tāds, kas atrodas 160 km rādiusā no tūristu mītnes.

Novērtēšana un verifikācija

Pieteikuma iesniedzējs iesniedz deklarāciju par atbilstību šim kritērijam, kā arī atbilstošu apliecinošo dokumentāciju. Ja izmanto bioloģiskos produktus, pieteikuma iesniedzējs iesniedz sertifikāta kopiju vai uz iepakojuma izvietotā marķējuma kopiju, kas apliecina, ka marķējums piešķirts saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 834/2007. Dažās valstīs restorāni un viesnīcas, kas izmanto tikai bioloģiskos produktus, var saņemt kādas marķēšanas sistēmas piešķirtu sertifikātu. Ja tūristu mītnei šāda veida sistēma ir piešķīrusi sertifikātu, to var izmantot kā pierādījumu par atbilstību šim kritērijam.

66. kritērijs.   Izvairīšanas no pesticīdiem (2 punkti)

Tūristu mītne āra platību apsaimniekošanā neizmanto nekādus pesticīdus.

Novērtēšana un verifikācija

Pieteikuma iesniedzējs iesniedz sīku skaidrojumu, kā tūristu mītne apkaro kaitēkļus un apsaimnieko āra platības. To pārbauda apsekojumā uz vietas.

67. kritērijs.   Papildu vidiskie un sociālie pasākumi (līdz 3 punktiem)

Tūristu mītnes vadība veic pasākumus papildus tiem, kas paredzēti šīs sadaļas un A sadaļas kritērijos, lai uzlabotu tūristu mītnes vidisko un sociālo veikumu.

a)

Papildu vidiskie pasākumi (līdz 0,5 punktiem par katru, kopā ne vairāk par 2 punktiem)

un/vai

b)

papildu sociālie pasākumi (līdz 0,5 punktiem par katru, kopā ne vairāk par 1 punktu).

Novērtēšana un verifikācija

Pieteikuma iesniedzējs iesniedz deklarāciju par atbilstību šim kritērijam, kā arī pilnu aprakstu (tostarp par dokumentētiem vidiskajiem un sociālajiem ieguvumiem no pasākumiem) par katru papildu pasākumu, ko pieteikuma iesniedzēja ieskatā vajadzētu ņemt vērā.


(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 9. jūlija Regula (EK) Nr. 765/2008, ar ko nosaka akreditācijas un tirgus uzraudzības prasības attiecībā uz produktu tirdzniecību un atceļ Regulu (EEK) Nr. 339/93 (OV L 218, 13.8.2008., 30. lpp.).

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Regula (EK) Nr. 1221/2009 par organizāciju brīvprātīgu dalību Kopienas vides vadības un audita sistēmā (EMAS), kā arī par Regulas (EK) Nr. 761/2001 un Komisijas Lēmumu 2001/681/EK un 2006/193/EK atcelšanu (OV L 342, 22.12.2009., 1. lpp.).

(3)  Komisijas 2016. gada 15. aprīļa Lēmums (ES) 2016/611 par atsauces dokumentu, kas veltīts vides vadības paraugpraksei, nozares veikuma vides jomā rādītājiem un izcilības kritērijiem tūrisma nozarē, saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1221/2009 par organizāciju brīvprātīgu dalību Kopienas vides vadības un audita sistēmā (EMAS), (OV L 104, 20.4.2016., 27. lpp.).

(4)  Eiropas Padomes un Parlamenta 2014. gada 16. aprīļa Regula (ES) Nr. 517/2014 par fluorētām siltumnīcefekta gāzēm un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 842/2006 (OV L 150, 20.5.2014., 195. lpp.).

(5)  Piemēro, ja tiek sniegi ēdināšanas pakalpojumi un vietējās atkritumu apsaimniekošanas iekārtās ir iespējams atsevišķi savākt organiskos atkritumus.

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Direktīva 2012/27/ES par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK (OV L 315, 14.11.2012., 1. lpp.).

(7)  Komisijas 2014. gada 28. maija Lēmums 2014/314/ES, ar ko nosaka kritērijus ES ekomarķējuma piešķiršanai ūdens sildītājiem (OV L 164, 3.6.2014., 83. lpp.).

(8)  Komisijas 2015. gada 24. aprīļa Regula (ES) 2015/1185, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/125/EK īsteno attiecībā uz ekodizaina prasībām cietā kurināmā lokālajiem telpu sildītājiem (OV L 193, 21.7.2015., 1. lpp.).

(9)  Komisijas 2015. gada 28. aprīļa Regula (ES) 2015/1188, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/125/EK īsteno attiecībā uz ekodizaina prasībām lokālajiem telpu sildītājiem (OV L 193, 21.7.2015., 76. lpp.).

(b)  Kā definēts Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 812/2013 (1) II pielikumā.

(c)  Kā definēts Komisijas Regulas (ES) Nr. 814/2013 (2) VI pielikumā.

(1)

Komisijas 2013. gada 18. februāra Deleģētā regula (ES) Nr. 812/2013, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/30/ES papildina attiecībā uz ūdenssildītāju, karstā ūdens tvertņu un ūdenssildītāja un saules enerģijas iekārtas komplektu energomarķējumu (OV L 239, 6.9.2013., 83. lpp.).

(2)

Komisijas 2013. gada 2. augusta Regula (ES) Nr. 814/2013 par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/125/EK īstenošanu attiecībā uz ekodizaina prasībām ūdenssildītājiem un karstā ūdens tvertnēm (OV L 239, 6.9.2013., 162. lpp.).

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 11. februāra Direktīva 2004/8/EK par tādas koģenerācijas veicināšanu, kas balstīta uz lietderīgā siltuma pieprasījumu iekšējā enerģijas tirgū, un ar kuru groza Direktīvu 92/42/EEK (OV L 52, 21.2.2004., 50. lpp.).

(11)  Padomes 1992. gada 21. maija Direktīva 92/42/EEK par efektivitātes prasībām jauniem karstā ūdens apkures katliem, kas tiek kurināti ar šķidriem vai gāzveida kurināmiem (OV L 167, 22.6.1992., 17. lpp.).

(12)  Komisijas 2011. gada 4. maija Deleģētā regula (ES) Nr. 626/2011, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/30/ES attiecībā uz gaisa kondicionētāju energomarķējumu (OV L 178, 6.7.2011., 1. lpp.).

(13)  Komisijas 2012. gada 12. jūlija Deleģētā regula (ES) Nr. 874/2012, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/30/ES attiecībā uz elektrisko lampu un gaismekļu energomarķējumu (OV L 258, 26.9.2012., 1. lpp.).

(14)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīva 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu un ar ko groza un sekojoši atceļ Direktīvas 2001/77/EK un 2003/30/EK (OV L 140, 5.6.2009., 16. lpp.).

(15)  Komisijas 2013. gada 21. maija Lēmums 2013/250/ES par ekoloģiskajiem kritērijiem ES ekomarķējuma piešķiršanai sanitārtehniskajai armatūrai (OV L 145, 31.5.2013., 6. lpp.).

(16)  Komisijas 2013. gada 7. novembra Lēmums 2013/641/ES par ekoloģiskajiem kritērijiem ES ekomarķējuma piešķiršanai klozetpodiem un pisuāriem (OV L 299, 9.11.2013., 38. lpp.).

(17)  Komisijas 2015. gada 24. aprīļa Deleģētā regula (ES) 2015/1186, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/30/ES papildina attiecībā uz lokālo telpu sildītāju energomarķējumu (OV L 193, 21.7.2015., 20. lpp.).

(18)  Komisijas 2007. gada 9. novembra Lēmums 2007/742/EK, ar ko nosaka ekoloģiskos kritērijus Kopienas ekomarķējuma piešķiršanai elektriskās piedziņas, ar gāzi darbināmiem vai gāzes absorbcijas siltumsūkņiem (OV L 301, 20.11.2007., 14. lpp.).

(19)  Komisijas 2010. gada 28. septembra Deleģētā regula (ES) Nr. 1060/2010, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/30/ES attiecībā uz mājsaimniecībā lietojamo aukstumiekārtu energomarķējumu (OV L 314, 30.11.2010., 17. lpp.).

(20)  Komisijas 2013. gada 1. oktobra Deleģētā regula (ES) Nr. 65/2014, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/30/ES papildina attiecībā uz sadzīves cepeškrāšņu un tvaika nosūcēju energomarķējumu (OV L 29, 31.1.2014., 1. lpp.).

(21)  Komisijas 2010. gada 28. septembra Deleģētā regula (ES) Nr. 1059/2010, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/30/ES attiecībā uz sadzīves trauku mazgāšanas mašīnu energomarķējumu (OV L 314, 30.11.2010., 1. lpp.).

(22)  Komisijas 2010. gada 28. septembra Deleģētā regula (ES) Nr. 1061/2010, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/30/ES attiecībā uz sadzīves veļas mazgāšanas mašīnu energomarķējumu (OV L 314, 30.11.2010., 47. lpp.).

(23)  Komisijas 2015. gada 15. jūlija Lēmums (ES) 2015/1402, ar kuru tiek noteikta Eiropas Savienības nostāja attiecībā uz lēmumu par Nolīguma C pielikumā iekļauto datoru specifikāciju pārskatīšanu, ko pieņem pārvaldības struktūras, kuras izveidotas saskaņā ar Amerikas Savienoto Valstu valdības un Eiropas Savienības Nolīgumu par biroja iekārtu energoefektivitātes marķēšanas programmu koordinēšanu (OV L 217, 18.8.2015., 9. lpp.).

(24)  Komisijas 2014. gada 20. marta Lēmums 2014/202/ES, ar ko nosaka Eiropas Savienības nostāju attiecībā uz lēmumu, ko pārvaldības struktūras, kuras izveidotas saskaņā ar Amerikas Savienoto Valstu valdības un Eiropas Savienības Nolīgumu par biroja iekārtu energoefektivitātes marķēšanas programmu koordinēšanu, pieņem par datorserveru un nepārtrauktas barošanas avotu specifikāciju pievienošanu nolīguma C pielikumā un to displeju specifikāciju un attēlveidošanas ierīču specifikāciju pārskatīšanu, kuras iekļautas nolīguma C pielikumā (OV L 114, 16.4.2014., 68. lpp.).

(25)  Komisijas 2012. gada 1. marta Deleģētā regula (ES) Nr. 392/2012, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/30/ES attiecībā uz mājsaimniecības veļas žāvētāju energomarķējumu (OV L 123, 9.5.2012., 1. lpp.).

(26)  Komisijas 2013. gada 3. maija Deleģētā regula (ES) Nr. 665/2013, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/30/ES papildina attiecībā uz putekļsūcēju energomarķējumu (OV L 192, 13.7.2013., 1. lpp.).

(27)  Komisijas 2013. gada 2. augusta Regula (ES) Nr. 813/2013, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/125/EK īsteno attiecībā uz ekodizaina prasībām telpu sildītājiem un kombinētajiem sildītājiem (OV L 239, 6.9.2013., 136. lpp.).

(28)  Komisijas 2015. gada 28. aprīļa Regula (ES) 2015/1189, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/125/EK īsteno attiecībā uz ekodizaina prasībām cietā kurināmā katliem (OV L 193, 21.7.2015., 100. lpp.).

(29)  Komisijas 2010. gada 10. novembra Regula (ES) Nr. 1016/2010, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/125/EK īsteno attiecībā uz ekodizaina prasībām sadzīves trauku mazgāšanas mašīnām (OV L 293, 11.11.2010., 31. lpp.).

(30)  Komisijas 2010. gada 10. novembra Regula (ES) Nr. 1015/2010, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/125/EK īsteno attiecībā uz ekodizaina prasībām sadzīves veļas mazgāšanas mašīnām (OV L 293, 11.11.2010., 21. lpp.).

(31)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 22. oktobra Regula (ES) Nr. 1143/2014 par invazīvu svešzemju sugu introdukcijas un izplatīšanās profilaksi un pārvaldību (OV L 317, 4.11.2014., 35. lpp.).

(32)  Komisijas 2014. gada 2. maija Lēmums 2014/256/ES par ekoloģiskajiem kritērijiem ES ekomarķējuma piešķiršanai pārveidota papīra izstrādājumiem (OV L 135, 8.5.2014., 24. lpp.).

(33)  Komisijas 2012. gada 16. augusta Lēmums 2012/481/ES par ekoloģiskajiem kritērijiem ES ekomarķējuma piešķiršanai apdrukātam papīram (OV L 223, 21.8.2012., 55. lpp.).

(34)  Komisijas 2011. gada 7. jūnija Lēmums 2011/333/ES par ekoloģiskajiem kritērijiem ES ekomarķējuma piešķiršanai kopēšanas un zīmēšanas papīram (OV L 149, 8.6.2011., 12. lpp.).

(35)  Komisijas 2009. gada 9. jūlija Lēmums 2009/568/EK par ekoloģiskajiem kritērijiem Kopienas ekomarķējuma piešķiršanai salvešpapīram (OV L 197, 29.7.2009., 87. lpp.).

(36)  Komisijas 2014. gada 5. jūnija Lēmums 2014/350/ES par ekoloģisko kritēriju noteikšanu ES ekomarķējuma piešķiršanai tekstilizstrādājumiem (OV L 174, 13.6.2014., 45. lpp.).

(37)  Komisijas 2009. gada 12. marta Lēmums 2009/300/EK, ar ko nosaka pārskatītos ekoloģiskos kritērijus Kopienas ekomarķējuma piešķiršanai televizoriem (OV L 82, 28.3.2009., 3. lpp.).

(38)  Komisijas 2014. gada 23. jūnija Lēmums 2014/391/ES par ekoloģisko kritēriju noteikšanu ES ekomarķējuma piešķiršanai gultas matračiem (OV L 184, 25.6.2014., 18. lpp.).

(39)  Komisijas 2009. gada 26. novembra Lēmums 2010/18/EK par ekoloģisko kritēriju noteikšanu Kopienas ekomarķējuma piešķiršanai koka grīdas segumiem (OV L 8, 13.1.2010., 32. lpp.).

(40)  Komisijas 2016. gada 28. jūlija Lēmums 2016/1332/ES, ar ko nosaka ekoloģiskos kritērijus ES ekomarķējuma piešķiršanai mēbelēm (OV L 210, 4.8.2016., 100. lpp.).

(41)  Komisijas 2009. gada 9. jūlija Lēmums 2009/607/EK par ekoloģiskajiem kritērijiem Kopienas ekomarķējuma piešķiršanai cietajiem segumiem (OV L 208, 12.8.2009., 21. lpp.).

(42)  Komisijas 2011. gada 24. jūnija Lēmums 2011/382/ES par ekoloģiskajiem kritērijiem ES ekomarķējuma piešķiršanai līdzekļiem trauku mazgāšanai ar rokām (OV L 169, 29.6.2011., 40. lpp.).

(43)  Komisijas 2011. gada 28. aprīļa Lēmums 2011/263/ES par ekoloģiskajiem kritērijiem ES ekomarķējuma piešķiršanai mazgāšanas līdzekļiem trauku mazgājamām mašīnām (OV L 111, 30.4.2011., 22. lpp.).

(44)  Komisijas 2011. gada 28. aprīļa Lēmums 2011/264/ES par ekoloģiskajiem kritērijiem ES ekomarķējuma piešķiršanai veļas mazgāšanas līdzekļiem (OV L 111, 30.4.2011., 34. lpp.).

(45)  Komisijas 2011. gada 28. jūnija Lēmums 2011/383/ES par ekoloģiskajiem kritērijiem ES ekomarķējuma piešķiršanai universālajiem tīrīšanas līdzekļiem un sanitārajiem tīrīšanas līdzekļiem (OV L 169, 29.6.2011., 52. lpp.).

(46)  Komisijas 2014. gada 9. decembra Lēmums 2014/893/ES ar ko nosaka ekoloģiskos kritērijus ES ekomarķējuma piešķiršanai noskalojamiem kosmētikas līdzekļiem (OV L 354, 11.12.2014., 47. lpp.).

(47)  Padomes 2007. gada 28. jūnija Regula (EK) Nr. 834/2007 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un par Regulas (EEK) Nr. 2092/91 atcelšanu (OV L 189, 20.7.2007., 1. lpp.).


2.2.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 28/44


KOMISIJAS LĒMUMS (ES) 2017/176

(2017. gada 25. janvāris)

par ES ekomarķējuma kritēriju noteikšanu attiecībā uz koksnes, korķa un bambusa materiālu grīdas segumiem

(izziņots ar dokumenta numuru C(2017) 303)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Regulu (EK) Nr. 66/2010 par ES ekomarķējumu (1) un jo īpaši tās 8. panta 2. punktu,

apspriedusies ar Eiropas Savienības Ekomarķējuma komiteju,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 66/2010 ES ekomarķējumu var piešķirt produktiem, kam visā to aprites ciklā ir samazināta ietekme uz vidi.

(2)

Regula (EK) Nr. 66/2010 paredz, ka katrai produktu grupai jānosaka konkrēti ES ekomarķējuma kritēriji.

(3)

Komisijas Lēmumā 2010/18/EK (2) ir noteikti koka grīdas segumiem piemērojamie ekoloģiskie kritēriji un ar tiem saistītās novērtēšanas un verifikācijas prasības, kas ir spēkā līdz 2016. gada 31. decembrim.

(4)

Lai labāk atspoguļotu tirgū pieejamo koksnes, korķa un bambusa materiālu grīdas segumu klāstu, šo ražojumu tehnisko līmeni un ņemtu vērā dažos pēdējos gados notikušo inovāciju, ir lietderīgi koriģēt šīs produktu grupas nosaukumu un tvērumu un noteikt pārskatītu ekoloģisko kritēriju kopumu.

(5)

Pārskatīto ES ekomarķējuma kritēriju mērķi ir šādi: izmantot materiālus, kas no aprites cikla analīzes viedokļa saražoti ilgtspējīgākā veidā – patērējot mazāk enerģijas un ierobežojot bīstamu savienojumu izmantojumu, bīstamu atlieku daudzumu un grīdas segumu piesārņojošo ietekmi uz iekštelpu gaisu –, un veicināt izturīgu un kvalitatīvu ražojumu apriti. Ņemot vērā šīs produktu grupas inovācijas ciklu, šiem pārskatītajiem kritērijiem un ar tiem saistītajām novērtēšanas un verifikācijas prasībām vajadzētu būt spēkā sešus gadus no šā lēmuma paziņošanas dienas.

(6)

Neatņemama ES ekomarķējuma reģistrācijas numuru daļa ir produktu grupai atbilstošais kods. Lai kompetentās iestādes varētu piešķirt ES ekomarķējuma reģistrācijas numuru koksnes, korķa un bambusa materiālu grīdas segumiem, kuri atbilst ES ekomarķējuma kritērijiem, šai produktu grupai ir jāpiešķir kods.

(7)

Tāpēc Lēmums 2010/18/EK būtu jāatceļ.

(8)

Ir lietderīgi noteikt pārejas periodu, lai ražotājiem, kuru ražojumiem atbilstoši Lēmumā 2010/18/EK noteiktajiem ekoloģiskajiem kritērijiem piešķirts koka grīdas segumu ES ekomarķējums, dotu pietiekamu laiku ražojumus pielāgot pārskatīto kritēriju prasībām. Turklāt ražotājiem būtu jāatļauj pietiekami ilgi iesniegt pieteikumus, kas sagatavoti saskaņā ar Lēmumā 2010/18/EK noteiktajiem ekoloģiskajiem kritērijiem.

(9)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota ar Regulas (EK) Nr. 66/2010 16. pantu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Produktu grupu “koksnes, korķa un bambusa materiālu grīdas segumi” veido iekštelpu grīdas segumi, ieskaitot koka grīdas segumus, lamināta grīdas segumus, korķa grīdas segumus un bambusa grīdas segumus, kuri vairāk nekā par 80 % gatavā ražojuma masas sastāv no koksnes, koksnes materiāliem, korķa, korķa materiāliem, bambusa, bambusa materiāliem vai koksnes, korķa vai bambusa šķiedrām, vai šķiedrām uz to bāzes un kuriem nevienā kārtā nav sintētisku šķiedru.

Tajā neietilpst sienas segumi vai segumi lietošanai ārpus telpām, segumi ar strukturālu funkciju vai izlīdzināšanas līdzekļi.

2. pants

Šajā lēmumā izmanto šādas definīcijas:

1)

“koka grīdas segums” ir koka elementu, priekšsaliktu dēļu vai parketa paneļu salikums, kas veido grīdas virsdaļu;

2)

“korķa grīdas segumi” ir grīdas segumi, kas izgatavoti no granulēta korķa, kurš sajaukts ar saistītāju un pēc tam sacietināts, vai vairākas korķa – aglomerēta korķa vai korķa finiera – kārtas, kas var būt salīmētas un ko paredzēts lietot ar pārklājumu;

3)

“pārklājums” ir preparāts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/42/EK (3) 2. panta 8. punkta nozīmē;

4)

“bambusa grīdas segumi” ir grīdas segumi, kas izgatavoti no veseliem bambusa gabaliem vai bambusa aglomerāta, kurš sajaukts ar saistītāju;

5)

“lamināta grīdas segums” ir ciets grīdas segums, kura virskārta sastāv no vienas vai vairākām plānām šķiedraina materiāla (parasti papīra) loksnēm, kas piesūcinātas ar aminoplastiskiem termoaktīviem sveķiem (parasti melamīnu), piepresētas vai pielīmētas pie pamatnes, zem kuras parasti ir apakškārta;

6)

“vāji gaistoši organiskie savienojumi” (VGOS) ir visi organiskie savienojumi, kas kapilārkolonnā, kura pārklāta ar 5 % fenilpolisiloksāna / 95 % metilpolisiloksāna pārklājumu, eluē ar aiztures diapazonu starp n-heksadekānu (neieskaitot) un n-dokozānu (ieskaitot);

7)

“R vērtība” ir visu Ri vērtību summa, kur Ri vērtība ir Ci/LCIi (kur Ci ir savienojuma i koncentrācija kamerā un LCIi ir savienojuma i LCI (zemākās interesējošās koncentrācijas) vērtība atbilstoši definīcijai, kas dota European Collaborative ActionUrban air, indoor environment and human exposure (4);

8)

“viela” ir viela Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1907/2006 (5) 3. panta 1. punkta nozīmē;

9)

“maisījums” ir maisījums Regulas (EK) Nr. 1907/2006 3. panta 2. punkta nozīmē;

10)

“biocīds” ir biocīds Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 528/2012 (6) 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta nozīmē;

11)

“konservants” ir jebkurš produkts, kas pieder pie Regulas (ES) Nr. 528/2012 V pielikumā minētā 8. produkta veida (“Koksnes konservanti”), arī korķa vai bambusa konservēšanai paredzēti produkti;

12)

“aktīvā viela” ir aktīvā viela Regulas (ES) Nr. 528/2012 3. panta 1. punkta c) apakšpunkta nozīmē;

13)

“reciklēts materiāls” saskaņā ar standartā ISO 14021 doto definīciju ir materiāls, kas ražošanas procesā no atgūta (recovered) vai pārgūta (reclaimed) materiāla otrreiz pārstrādāts gatavā ražojumā vai detaļā, kura paredzēta iestrādāšanai ražojumā, izņemot koksnes atkritumus, šķeldas un šķiedras no mežizstrādes un kokzāģēšanas operācijām;

14)

“koksnes materiāls” ir materiāls, kas izgatavots no koksnes šķiedrām, koksnes šķeldām vai koksnes kādā no dažādiem iespējamiem ražošanas procesiem, kas var ietvert paaugstinātas temperatūras, spiediena un saistītājsveķu vai adhezīvu izmantošanu. Koksnes materiāli ietver cietās plātnes, šķiedru plātnes, vidēja blīvuma un augsta blīvuma šķiedru plātnes, daļiņu plātnes, orientētu kokskaidu plātnes (jeb orientētu šķēpeļskaidu plātnes) (OSB), saplāksni un masīvkoka plātnes. Grīdas segumu ražošanas laikā tās var tikt pārklātas ar segkārtu;

15)

“korķa materiāls” ir materiāls, kas izgatavots no korķa šķiedrām, korķa šķeldām vai korķa kādā no dažādiem iespējamiem ražošanas procesiem, kas var ietvert paaugstinātas temperatūras, spiediena un saistītājsveķu vai adhezīvu izmantošanu;

16)

“bambusa materiāls” ir materiāls, kas izgatavots no bambusa šķiedrām, bambusa šķeldām vai bambusa kādā no dažādiem iespējamiem ražošanas procesiem, kas var ietvert paaugstinātas temperatūras, spiediena un saistītājsveķu vai adhezīvu izmantošanu;

17)

“sintētiskās šķiedras” ir visas polimēršķiedras;

18)

“atjaunojamo energoresursu enerģija” ir enerģija, kas iegūta no atjaunojamajiem energoresursiem (AER) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/28/EK (7) 2. panta a) punkta nozīmē;

19)

“izcelsmes apliecinājums” ir izcelsmes apliecinājums Direktīvas 2009/28/EK 2. panta j) punkta nozīmē.

3. pants

ES ekomarķējumu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 66/2010 piešķir tikai tādam ražojumam, kurš pieder pie šā lēmuma 1. pantā definētās produktu grupas “koksnes, korķa un bambusa materiālu grīdas segumi” un atbilst šā lēmuma pielikumā noteiktajiem ES ekomarķējuma kritērijiem, kā arī ar tiem saistītajām novērtēšanas un verifikācijas prasībām.

4. pants

Produktu grupas “koksnes, korķa un bambusa materiālu grīdas segumi” ES ekomarķējuma kritēriji un ar tiem saistītās novērtēšanas un verifikācijas prasības ir spēkā sešus gadus no šā lēmuma paziņošanas dienas.

5. pants

Administratīvām vajadzībām produktu grupai “koksnes, korķa un bambusa materiālu grīdas segumi” piešķir kodu “035”.

6. pants

Lēmums 2010/18/EK tiek atcelts.

7. pants

Atkāpjoties no 6. panta, tādus pieteikumus uz ES ekomarķējuma piešķiršanu produktu grupas “koka grīdas segumi” ražojumiem, kurus iesniedz divu mēnešu laikā no šā lēmuma paziņošanas dienas, var sagatavot atbilstoši vai nu Lēmuma 2010/18/EK kritērijiem, vai šā lēmuma kritērijiem.

ES ekomarķējuma licences, kas piešķirtas saskaņā ar Lēmumā 2010/18/EK noteiktajiem kritērijiem, var izmantot 12 mēnešus no šā lēmuma paziņošanas dienas.

8. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2017. gada 25. janvārī

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Karmenu VELLA


(1)  OV L 27, 30.1.2010., 1. lpp.

(2)  Komisijas 2009. gada 26. novembra Lēmums 2010/18/EK par ekoloģisko kritēriju noteikšanu Kopienas ekomarķējuma piešķiršanai koka grīdas segumiem (OV L 8, 13.1.2010., 32. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīva 2004/42/EK, ar ko ierobežo gaistošo organisko savienojumu emisijas, kuras rada organisko šķīdinātāju izmantošana noteiktās krāsās, lakās un transportlīdzekļu galīgās apdares materiālos, un ar ko groza Direktīvu 1999/13/EK (OV L 143, 30.4.2004., 87. lpp.).

(4)  http://publications.jrc.ec.europa.eu/repository/bitstream/JRC83683/eca%20report%2029_final.pdf

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH) un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 22. maija Regula (ES) Nr. 528/2012 par biocīdu piedāvāšanu tirgū un lietošanu (OV L 167, 27.6.2012., 1. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīva 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu un ar ko groza un sekojoši atceļ Direktīvas 2001/77/EK un 2003/30/EK (OV L 140, 5.6.2009., 16. lpp.).


PIELIKUMS

SATVARS

ES EKOMARĶĒJUMA KRITĒRIJI

Kritēriji ES ekomarķējuma piešķiršanai koksnes, korķa un bambusa materiālu grīdas segumiem:

1. kritērijs.

Ražojuma apraksts

2. kritērijs.

Koksnes, korķa un bambusa materiāli

3. kritērijs.

Vispārīgas prasības attiecībā uz bīstamām vielām un maisījumiem

4. kritērijs.

Īpašas prasības attiecībā uz vielām

5. kritērijs.

Enerģijas patēriņš ražošanas procesā

6. kritērijs.

GOS emisijas no grīdas segumiem

7. kritērijs.

Formaldehīda emisijas no grīdas segumiem un grīdas seguma vidusplātnes

8. kritērijs.

Piemērotība lietošanai

9. kritērijs.

Salabojamība un pagarinātā garantija

10. kritērijs.

Informācija patērētājiem

11. kritērijs.

Informācija ES ekomarķējumā

I papildinājums.

Norādījumi, kā aprēķināt uznesto GOS daudzumu

II papildinājums.

Norādījumi, kā aprēķināt enerģijas patēriņu ražošanas procesā

III papildinājums.

Standartu un citu tehnisko specifikāciju saraksts

NOVĒRTĒŠANA UN VERIFIKĀCIJA

Konkrētās novērtēšanas un verifikācijas prasības ir norādītas pie katra kritērija atsevišķi.

Ja pieteikuma iesniedzējam ir jāiesniedz deklarācijas, dokumentācija, analīžu rezultāti, testēšanas pārskati vai citi pierādījumi par atbilstību kritērijiem, tos var sagatavot pieteikuma iesniedzējs vai piegādātājs(-i) utt. (pēc vajadzības).

Kompetentās iestādes pirmām kārtām atzīst apliecinājumus, ko izdevušas iestādes, kuras ir akreditētas atbilstoši attiecīgajam saskaņotajam testēšanas un kalibrēšanas laboratoriju standartam, un verifikācijas, ko veikušas iestādes, kuras ir akreditētas atbilstoši attiecīgajam saskaņotajam standartam, kas piemērojams ražojumus, procesus un pakalpojumus sertificējošām iestādēm. Akreditāciju veic saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 765/2008 (1) noteikumiem.

Attiecīgos gadījumos drīkst izmantot citas testēšanas metodes, nevis tās, kuras ir norādītas attiecībā uz katru kritēriju, ja kompetentā iestāde, kas novērtē pieteikumu, šīs metodes atzīst par līdzvērtīgām.

Attiecīgā gadījumā kompetentās iestādes var pieprasīt apliecinošus dokumentus un veikt neatkarīgu verifikāciju vai objektu apmeklējumus.

Priekšnoteikums ir tāds, ka ražojumam jāatbilst visām tās valsts (to valstu) piemērojamajām juridiskajām prasībām, kurā (kurās) produktu paredzēts laist tirgū. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz deklarāciju par ražojuma atbilstību šai prasībai.

Ja piegādātājs nevēlas pieteikuma iesniedzējam atklāt, no kādām vielām sastāv maisījums, piegādātājs šo informāciju var nosūtīt tieši kompetentajai iestādei.

1. kritērijs.   Ražojuma apraksts

Kompetentajai iestādei iesniedz grīdas seguma tehnisko raksturojumu, kurā ietilpst arī rasējumi, kas ilustrē, no kādām daļām vai materiāliem sastāv gatavais grīdas segums, ražojuma izmēri un ražošanas procesa apraksts. Šim raksturojumam pievieno ražojuma materiālu sarakstu, kurā norādīta ražojuma kopējā masa un tās sadalījums pa izmantotajiem materiāliem.

Pierāda, ka ražojums ietilpst 1. pantā definētajā produktu grupā.

Novērtēšana un verifikācija

Pieteikuma iesniedzējs kompetentajai iestādei iesniedz atbilstības deklarāciju kopā ar šādu informāciju par grīdas segumu:

zīmols / tirdzniecības nosaukums (2),

ražojuma apraksts, tostarp rasējumi, kas ilustrē, no kādām daļām vai materiāliem sastāv gatavais ražojums,

materiālu saraksts: izejmateriālu sastāvs procentos, vielas vai maisījumi gatavajā ražojumā (pēc masas), tostarp attiecīgā gadījumā piedevas un virsmas apstrādes līdzekļi,

visu sastāvdaļu un to proporcionālās masas saraksts (3),

ražošanas procesa apraksts. Norāda izejmateriālu vai vielu piegādātāju juridisko nosaukumu, ražotni, kontaktinformāciju un tās ražošanas darbības vai darbību aprakstu, kuras tie veic vai kurās piedalās.

Par pierādījumu, ka ražojums šim kritērijam atbilst, var pieņemt ražojuma datu lapu, vidisko deklarāciju vai kādu līdzvērtīgu dokumentu, ja vien tajā minēta uzskaitītā informācija.

2. kritērijs.   Koksnes, korķa un bambusa materiāli

Šī prasība attiecas uz koksni, koksnes materiāliem, korķi, korķa materiāliem, bambusu, bambusa materiāliem, kas veido vairāk nekā 1 % no gatavā ražojuma masas.

Nekāda koksne, koksnes materiāli, korķis, korķa materiāli, bambuss, bambusa materiāli nedrīkst būt no ģenētiski modificētiem organismiem (ĢMO), un tiem jābūt piešķirtiem pārraudzības ķēdes sertifikātiem, ko izdevusi neatkarīga ārēja sertifikācijas sistēma, piemēram, Mežu uzraudzības padome (FSC), Meža sertifikācijas sistēmu novērtēšanas programma (PEFC) vai tām līdzvērtīga sistēma.

Visai pirmreizējai koksnei, korķim un bambusam jābūt piešķirtiem derīgiem ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas sertifikātiem, ko izdevusi neatkarīga ārēja sertifikācijas sistēma, piemēram, FSC, PEFC vai tām līdzvērtīga sistēma.

Ja sertifikācijas sistēma atļauj ražojumā vai ražošanas līnijā nesertificētu materiālu jaukt ar sertificētiem un/vai reciklētiem materiāliem, vismaz 70 % koksnes, korķa un/vai bambusa jābūt sertificētiem ilgtspējīgi iegūtiem pirmreizējiem materiāliem un/vai reciklētiem materiāliem.

Uz nesertificētu materiālu jāattiecina verifikācijas sistēma, ar kuru nodrošina, ka materiāls ir iegūts likumīgi un atbilst visām citām sertifikācijas sistēmas prasībām attiecībā uz nesertificētu materiālu.

Sertifikācijas iestādēm, kas izdod meža apsaimniekošanas un/vai pārraudzības ķēdes sertifikātus, jābūt akreditētām vai atzītām attiecīgajā sertifikācijas sistēmā.

Novērtēšana un verifikācija

Pieteikuma iesniedzējs kompetentajai iestādei iesniedz atbilstības deklarāciju kopā ar derīgu, neatkarīgi sertificētu ražotāja pārraudzības ķēdes sertifikātu attiecībā uz visu koksni, koksnes materiāliem, korķi, korķa materiāliem, bambusu, bambusa materiāliem, kas izmantoti ražojumā vai ražošanas līnijā, un pierāda, ka nekādi pirmreizējie materiāli nav iegūti no ĢMO. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz revidētus grāmatvedības dokumentus, kas pierāda, ka vismaz 70 % materiālu nāk no mežiem vai teritorijām, kas apsaimniekotas saskaņā ar ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas principiem, un/vai ir reciklēti materiāli, kas atbilst attiecīgās neatkarīgās pārraudzības ķēdes shēmas prasībām. FSC, PEFC vai tām līdzvērtīgas sistēmas ir uzskatāmas par neatkarīgām ārējām sertifikācijas sistēmām.

Ja ražojumā vai ražošanas līnijā ir izmantots nesertificēts materiāls, jāiesniedz pierādījumi, ka nesertificētā pirmreizējā materiāla saturs nepārsniedz 30 % un ka uz to attiecas verifikācijas sistēma, kas nodrošina, ka materiāls ir iegūts likumīgi un atbilst visām citām sertifikācijas sistēmas prasībām attiecībā uz nesertificētu materiālu.

3. kritērijs.   Vispārīgas prasības attiecībā uz bīstamām vielām un maisījumiem

Tādu vielu klātbūtni, kas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 59. panta 1. punktu identificētas kā vielas, kas rada ļoti lielas bažas (SVHC), vai tādu vielu un maisījumu klātbūtni, kas atbilst kritērijiem to klasificēšanai, marķēšanai un iepakošanai (CLP) saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1272/2008 (4) attiecībā uz šā lēmuma 3.1. tabulā norādītajiem apdraudējumiem, ražojumā un visās tā sastāvdaļās ierobežo saskaņā ar 3.a un 3.b punktu. Šā kritērija izpildes vajadzībām SVHC kandidātsaraksta vielas un CLP bīstamības klasifikācijas ir sagrupētas 3.1. tabulā pēc to bīstamajām īpašībām.

3.1. tabula

Ierobežojamo apdraudējumu grupas

1. apdraudējumu grupa – SVHC un CLP

Apdraudējumi, kas norāda vielas piederību pie 1. grupas:

vielas, kas iekļautas SVHC kandidātsarakstā,

vielas, kas klasificētas kā kancerogēnas, mutagēnas un/vai toksiskas reproduktīvajai sistēmai (CMR), 1.A vai 1.B kategorija: H340, H350, H350i, H360, H360F, H360D, H360FD, H360Fd, H360Df

2. apdraudējumu grupa – CLP

Apdraudējumi, kas norāda vielas piederību pie 2. grupas:

2. kategorijas CMR: H341, H351, H361f, H361d, H361df, H362,

1. kategorijas toksicitāte ūdenī: H400, H410,

1. un 2. kategorijas akūtā toksicitāte: H300, H310, H330, H304,

1. kategorijas aspiratīvā toksicitāte (toksicitāte ieelpojot): H304,

1. kategorijas toksiska ietekme uz mērķorgānu (STOT): H370, H372,

1. kategorijas ādas sensibilizators: H317

3. apdraudējumu grupa – CLP

Apdraudējumi, kas norāda vielas piederību pie 3. grupas:

2., 3. un 4. kategorijas toksicitāte ūdenī: H411, H412, H413,

3. kategorijas akūtā toksicitāte: H301, H311, H331, EUH070,

2. kategorijas STOT: H371, H373

3.a   Ierobežojumi attiecībā uz SVHC

SVHC koncentrācija ražojumā un jebkurā tā sastāvdaļā nepārsniedz 0,10 % (pēc masas).

Attiecībā uz SVHC kandidātsaraksta vielām, kuru koncentrācija ražojumā vai jebkurā tā sastāvdaļā ir lielāka par 0,10 % (pēc masas), nekādas atkāpes no šīs prasības nepiešķir.

Novērtēšana un verifikācija

Pieteikuma iesniedzējs sagatavo deklarācijas, ka ne ražojums, ne arī kāda no sastāvdaļām, kas ražojumā izmantota, nesatur SVHC koncentrācijā, kas lielāka par norādīto robežkoncentrāciju. Deklarācijās iekļauj atsauci uz ECHA publicētā kandidātsaraksta jaunāko versiju (5).

3.b   Ierobežojumi attiecībā uz grīdas segumā izmantotām vielām vai maisījumiem, kas klasificēti atbilstoši CLP regulai

Vielas vai maisījumi, ko grīdas seguma ražotājs vai tā piegādātāji izmanto izejmateriālu sagatavošanā, ražošanā, salikšanā vai jebkādā citā grīdas seguma apstrādē, nedrīkst būt klasificēti kā tādi, kas rada kādu no 3.1. tabulā minētajiem CLP apdraudējumiem. Vielas vai maisījumi, uz kuriem attiecas ierobežojumi, ietver adhezīvus, krāsas, gruntskrāsas, lakas, beices jeb iekrāsas, sveķus, biocīdus, pildvielas, vaskus, eļļas, šuvju aizpildītājus, krāsvielas un hermētiķus.

Tomēr šādu ierobežotu vielu izmantošana ir atļauta, ja ir izpildīts vismaz viens no šiem nosacījumiem:

ierobežotā viela vai maisījums ražojumā lietots daudzumā, kas nesasniedz 0,10 % no grīdas seguma vai kādas tā sastāvdaļas kopējās masas,

ierobežotās vielas īpašības apstrādes procesā mainās (piemēram, tā vairs nav biopieejama vai ar to notiek ķīmiska reakcija) tā, ka CLP apdraudējumu ierobežojumi vairs nav piemērojami un ierobežotās vielas neizreaģējušās daļas saturs nesasniedz 0,10 % no grīdas seguma vai kādas tā sastāvdaļas kopējās masas.

Novērtēšana un verifikācija

Pieteikuma iesniedzējs un/vai tā piegādātāji kompetentajai iestādei iesniedz deklarāciju par atbilstību 3.b kritērijam, vajadzības gadījumā tai pievienojot sarakstu ar attiecīgajām izmantotajām vielām vai maisījumiem, kopā ar deklarācijām par to bīstamības klasifikāciju vai neklasificējamību, pievienoto daudzumu un attiecīgā gadījumā paziņojumiem, vai vielu vai maisījumu īpašības apstrādes procesā mainās tā, ka CLP apdraudējumu ierobežojumi vairs nav piemērojami. Ja tā, norāda ierobežotās vielas neizreaģējušās daļas daudzumu.

Lai pamatotu deklarācijas par katras vielas bīstamības klasifikāciju vai neklasificējamību, jāiesniedz šāda informācija:

i)

vielas Chemical Abstract Service (CAS) numurs (6), Eiropas Kopienas (EK) numurs (7) vai numurs citā sarakstā (maisījumiem: ja tas zināms);

ii)

fizikālā forma un agregātstāvoklis, kādā vielu vai maisījumu lieto;

iii)

saskaņotā CLP bīstamības klasifikācija;

iv)

pašklasifikācijas ieraksti ECHA REACH reģistrēto vielu datubāzē (8) (ja saskaņotā klasifikācija nav pieejama);

v)

maisījumu klasifikācija saskaņā ar Regulā (EK) Nr. 1272/2008 noteiktajiem kritērijiem.

Izvērtējot pašklasifikācijas ierakstus REACH reģistrēto vielu datubāzē, prioritāti piešķir pašklasifikācijas ierakstiem no kopīgiem iesniegumiem.

Ja REACH reģistrēto vielu datubāzē klasifikācija ir reģistrēta ar piezīmi “trūkst datu” vai “neskaidra” vai viela REACH sistēmā vēl nav reģistrēta, sniedz tādus Regulas (EK) Nr. 1907/2006 VII pielikuma prasībām atbilstošus toksikoloģiskos datus, kas ir pietiekami, lai ļautu veikt viennozīmīgu pašklasifikāciju saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1272/2008 I pielikumu un ECHA skaidrojošajiem norādījumiem. Ja datubāzē pie ieraksta ir piezīme “trūkst datu” vai “neskaidra”, pašklasifikācijas verificē. Tādā gadījumā par pieņemamiem uzskata šādus informācijas avotus:

i)

toksikoloģiskie pētījumi un bīstamības novērtējumi, kurus veikušas ECHA līdzīgas regulatīvās aģentūras (9), dalībvalstu regulatīvās iestādes vai starpvaldību iestādes;

ii)

drošības datu lapa (DDL), kas pilnīgi aizpildīta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 II pielikumu;

iii)

dokumentēts eksperta slēdziens, kuru sniedzis profesionāls toksikologs un kura pamatā ir zinātniskās literatūras izskatīšana un pieejamie testēšanas dati, kas vajadzības gadījumā pamatoti ar jauniem testēšanas rezultātiem, kuri iegūti neatkarīgās laboratorijās, izmantojot ECHA apstiprinātas metodes;

iv)

apliecinājums, kurš attiecīgā gadījumā balstīts uz eksperta slēdzienu un kuru izdevusi akreditēta atbilstības novērtēšanas struktūra, kas veic bīstamības novērtējumus saskaņā ar Globāli harmonizēto sistēmu (GHS) vai CLP bīstamības klasifikācijas sistēmu.

Informāciju par vielu bīstamajām īpašībām saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 XI pielikumu var iegūt ne tikai ar testiem, bet arī ar citiem līdzekļiem, piemēram, izmantojot tādas alternatīvas metodes kā in vitro metodes, struktūras un aktivitātes kvantitatīvās sakarības modeļus, grupēšanu vai analoģijas principu.

4. kritērijs.   Īpašas prasības attiecībā uz vielām

4.a   Kontaminanti reciklētā koksnē, korķī un bambusā

Visas reciklētās šķiedras vai šķeldas, ko izmanto gatavā grīdas seguma ražošanā, testē saskaņā ar Eiropas Plātņu federācijas (EPF) standartu par reciklētas koksnes piegādes nosacījumiem (10) vai kādu līdzvērtīgu standartu ar tādām pašām vai stingrākām robežvērtībām, un tās atbilst visām kontaminantu robežvērtībām, kas norādītas 4.1. tabulā.

4.1. tabula

Robežvērtības attiecībā uz kontaminantiem reciklētā koksnē, korķī, bambusā un to šķiedrās vai šķeldās (mg/kg sausa reciklētā materiāla)

Kontaminanti

Robežvērtības

Kontaminanti

Robežvērtības

Arsēns (As)

25

Dzīvsudrabs (Hg)

25

Kadmijs (Cd)

50

Fluors (F)

100

Hroms (Cr)

25

Hlors (Cl)

1 000

Varš (Cu)

40

Pentahlorfenols (PCP)

5

Svins (Pb)

90

Darvas eļļas (benz(a)pirēns)

0,5

Novērtēšana un verifikācija

Pieteikuma iesniedzējs kompetentajai iestādei iesniedz:

ražotāja vai attiecīgā gadījumā plātņu piegādātāja deklarāciju, ka grīdas segumā nav izmantota reciklēta koksne, korķis, bambuss vai to šķiedras vai šķeldas, vai

ražotāja vai attiecīgā gadījumā plātņu piegādātāja deklarāciju, ka visa reciklētā koksne, korķis, bambuss vai to šķiedras vai šķeldas ir reprezentatīvi testētas saskaņā ar EPF standartu par reciklētas koksnes piegādes nosacījumiem vai kādu līdzvērtīgu standartu ar tādām pašām vai stingrākām robežvērtībām, kuru apliecina testēšanas pārskati, kas pierāda, ka reciklētā materiāla paraugi atbilst 4.1. tabulā norādītajām robežvērtībām.

4.b   Biocīdi

Koka, korķa un/vai bambusa grīdas segumus apstrādāt ar biocīdiem nav atļauts.

Ūdens bāzes maisījumu, piemēram, adhezīvu vai laku, konservēšanai tarā nav atļauts izmantot šādas aktīvās vielas:

hlormetilizotiazolinona un metilizotiazolinona samaisījumu (CMIT/MIT CAS Nr. 55965-84-9) (3:1) koncentrācijā, kas pārsniedz 15 ppm,

metilizotiazolinonu koncentrācijā, kas pārsniedz 200 ppm,

citus izotiazolinonus koncentrācijā, kas pārsniedz 500 ppm.

Novērtēšana un verifikācija

Pieteikuma iesniedzējs kompetentajai iestādei iesniedz deklarāciju par biocīdu neizmantošanu vai attiecīgā gadījumā tādu deklarāciju kopā ar DDL no ūdens bāzes maisījumu piegādātājiem, kurā norādīts, kādas aktīvās vielas ir izmantotas par konservantiem ūdens bāzes maisījumu konservēšanai tarā.

4.c   Smagie metāli krāsās, gruntskrāsās un lakās

Krāsas, gruntskrāsas vai lakas, ar ko apstrādā koksni, koksnes materiālus, korķi, korķa materiālus, bambusu vai bambusa materiālus, nedrīkst saturēt vielas uz šādu metālu bāzes: kadmijs, svins, hroms (VI), dzīvsudrabs, arsēns vai selēns koncentrācijās, kas krāsas, gruntskrāsas vai lakas sastāvā tarā pārsniedz 0,010 % (pēc masas); šī koncentrācijas robežvērtība attiecas uz katru metālu atsevišķi.

Novērtēšana un verifikācija

Pieteikuma iesniedzējs vai attiecīgā gadījumā līdzekļu piegādātājs kompetentajai iestādei iesniedz deklarāciju par atbilstību šim kritērijam un attiecīgās DDL no izmantoto krāsu, gruntskrāsu un laku piegādātājiem.

4.d   GOS saturs virsmas apstrādes līdzekļos

Attiecībā uz virsmas apstrādes līdzekļiem, ar kuriem apstrādā koksni, koksnes materiālus, korķi, korķa materiālus, bambusu vai bambusa materiālus, jābūt izpildītam vienam no šiem nosacījumiem:

kopējais GOS saturs ir mazāks par vai vienāds ar 5 % pēc masas (vielas koncentrācija tarā iepildītā līdzeklī),

kopējais GOS saturs pārsniedz 5 % pēc masas, bet ir zināms, ka uznes mazāk nekā 10 g GOS uz kvadrātmetru apstrādājamā virsmas laukuma.

Šis kritērijs attiecas uz kopējo GOS saturu virsmas apstrādes līdzekļos pēc to ķīmiskā sastāva mitrā stāvoklī. Ja līdzekļi pirms lietošanas jāatšķaida, aprēķinos jāņem vērā GOS saturs atšķaidītajā līdzeklī.

Šā kritērija izpildes vajadzībām GOS ir gaistošs organiskais savienojums atbilstoši definīcijai, kas sniegta Direktīvas 2004/42/EK 2. panta 5. punktā.

Šis kritērijs neattiecas uz maisījumiem, ko izmanto labošanā (piemēram, zara vietu, radiālo plaisu, iespiedumu utt. labošanā) ražošanas procesa laikā.

Novērtēšana un verifikācija

Pieteikuma iesniedzējs kompetentajai iestādei iesniedz deklarāciju par atbilstību šim kritērijam un attiecīgās DDL par koksnes, koksnes materiālu, korķa, korķa materiālu, bambusa un/vai bambusa materiālu virsmas apstrādē izmantotajām vielām vai maisījumiem. Ja DDL teikts, ka virsmas apstrādei izmantoto vielu vai maisījumu GOS saturs ir mazāks par vai vienāds ar 5 % pēc masas, tālāka verifikācija nav vajadzīga.

Ja DDL informācija par GOS saturu nav ietverta, GOS saturu aprēķina pēc virsmas apstrādes maisījuma vielu saraksta. Katras GOS sastāvdaļas koncentrāciju norāda masas procentos.

Ja GOS saturs pārsniedz 5 % no masas, pieteikuma iesniedzējs iesniedz aprēķinus, kas pierāda, ka GOS faktiskais daudzums, kas uznests uz vienu grīdas seguma apstrādājamā virsmas laukuma kvadrātmetru, ir mazāks par 10 g/m2 atbilstoši I papildinājumā sniegtajiem norādījumiem.

4.e   GOS saturs citās lietotajās vielās un maisījumos

GOS saturam jābūt mazākam par:

3 % pēc masas gan grīdas segumu ražošanā izmantotos adhezīvos, gan sveķos (tarā),

1 % pēc masas citās grīdas segumu ražošanā izmantotās vielās, izņemot adhezīvus, sveķus un virsmas apstrādes līdzekļus (4.d kritērijs) tarā.

Grīdas segumu ražošanā izmantoto šķidro aminoplastisko sveķu brīvā formaldehīda saturam jābūt mazākam par 0,2 % pēc masas.

Šis kritērijs attiecas uz kopējo GOS saturu vielās pēc to ķīmiskā sastāva mitrā stāvoklī. Ja maisījumi pirms lietošanas jāatšķaida, aprēķinos jāņem vērā GOS saturs atšķaidītajā līdzeklī.

Šā kritērija izpildes vajadzībām GOS ir gaistošs organiskais savienojums atbilstoši definīcijai, kas sniegta Direktīvas 2004/42/EK 2. panta 5. punktā.

Šis kritērijs neattiecas uz maisījumiem, ko izmanto labošanā (piemēram, zara vietu, radiālo plaisu, iespiedumu utt. labošanā) ražošanas procesa laikā.

Novērtēšana un verifikācija

Pieteikuma iesniedzējs kompetentajai iestādei iesniedz deklarāciju par atbilstību šim kritērijam kopā ar attiecīgajām DDL par visiem adhezīviem, sveķiem vai citām izmantotajām vielām tarā vai līdzvērtīgu dokumentāciju, kas apliecina deklarācijā par atbilstību sniegtās ziņas, kopā ar pilnīgu receptūru, kurā norādīti daudzumi un CAS numuri.

Ja DDL teikts, ka GOS saturs adhezīvos un sveķos tarā ir mazāks par 3 % pēc masas vai mazāks par 1 % citu izmantoto vielu masas, tālāka verifikācija nav vajadzīga.

Ja informācija par GOS saturu DDL nav ietverta, GOS saturu aprēķina pēc vielu saraksta. Katras GOS sastāvdaļas koncentrāciju norāda masas procentos.

Pieteikuma iesniedzējs iesniedz testēšanas pārskatus, kas apliecina, ka brīvā formaldehīda saturs šķidrajos aminoplastiskajos sveķos ir mazāks par 0,2 % pēc masas atbilstoši standartam EN 1243.

4.f   Plastifikatori

Nekādi adhezīvi, sveķi vai virsmas apstrādes vielas vai maisījumi nedrīkst saturēt ftalātplastifikatorus, uz kuriem ir atsauce Regulas (EK) Nr. 1907/2006 57. pantā. Uzskata, ka šo ftalātu nav, ja uzskaitīto ftalātu kopējais daudzums veido mazāk nekā 0,10 % no adhezīva, sveķu vai virsmas apstrādes vielas vai maisījuma masas (1 000 mg/kg).

Novērtēšana un verifikācija

Pieteikuma iesniedzējs kompetentajai iestādei iesniedz vienu no šīm deklarācijām:

piegādātāja vai grīdas seguma ražotāja deklarāciju par atbilstību kritērijam, kurā norādīts, ka nav izmantoti ftalātplastifikatori, vai

piegādātāja vai grīdas seguma ražotāja deklarāciju par atbilstību kritērijam, kurā norādīts, ka ftalātplastifikatori ir izmantoti, bet adhezīvā, sveķos vai virsmas apstrādes vielā vai maisījumā nav izmantots neviens no ftalātiem, kas atbilst Regulas (EK) Nr. 1907/2006 57. panta kritērijiem. Piemērotas deklarācijas neesības gadījumā adhezīvu, sveķus vai virsmas apstrādes vielu vai maisījumu testē uz šo ftalātu klātbūtni atbilstoši standartam ISO 8214-6.

4.g   Organiskie halogēnsavienojumi

Grīdas segumu ražošanā nedrīkst izmantot organiskos halogēnsavienojumus (piemēram, par saistītājiem, adhezīviem, pārklājumiem utt.).

Novērtēšana un verifikācija

Pieteikuma iesniedzējs kompetentajai iestādei iesniedz atbilstības deklarāciju kopā ar vielu ražotāja deklarāciju, ka nav izmantoti organiskie halogēnsavienojumi. Jāiesniedz arī vielu DDL.

4.h   Antipirēni

Grīdas segumu ražošanā izmantotās vielas nedrīkst saturēt antipirēnus.

Novērtēšana un verifikācija

Pieteikuma iesniedzējs kompetentajai iestādei iesniedz atbilstības deklarāciju kopā ar vielu ražotāja deklarāciju, ka nav izmantoti antipirēni. Jāiesniedz arī vielu DDL.

4.i   Aziridīns un poliaziridīns

Grīdas segumu ražošanā nedrīkst izmantot aziridīnu un poliaziridīnu (piemēram, virsmas apstrādei, par pārklājumiem utt.).

Novērtēšana un verifikācija

Pieteikuma iesniedzējs kompetentajai iestādei iesniedz atbilstības deklarāciju kopā ar vielu ražotāja deklarāciju, ka nav izmantots aziridīns un poliaziridīns. Jāiesniedz arī vielu DDL.

5. kritērijs.   Enerģijas patēriņš ražošanas procesā

Grīdas segumu ražošanā gadā patērēto enerģijas daudzumu aprēķina tā, kā norādīts 5.1. tabulā un II papildinājumā, un tam jāpārsniedz šādas robežvērtības (E vērtība):

Ražojums

E vērtība

Masīvkoka grīdas segumi

> 11,0

Daudzkārtaini koka grīdas segumi

Koka finiera grīdas segumi

Korķa grīdas segumi un korķa flīžu grīdas segumi

Bambusa grīdas segumi

Lamināta grīdas segumi

> 8,0


5.1. tabula

E vērtības aprēķināšana

Formula

 

Vidiskais parametrs

Maksimālais vajadzīgais daudzums

Formula

A

Atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvars gada kopējā energopatēriņā

%

B

Gadā iegādātā elektroenerģija

kWh/m2

15 kWh/m2

C

Kurināmā patēriņš gadā

kWh/m2

35 kWh/m2

 

Kur A ir atjaunojamo energoresursu enerģijas attiecība pret kopējo enerģiju.

Attiecības A skaitītājā norāda iegādāto atjaunojamo energoresursu (AER) kurināmo (kurināmā daudzums × standartvērtība), kam pieskaitīta siltumenerģija, kura objektā saražota no AER, kas nav kurināmais, 2,5 × elektroenerģija, kura objektā saražota no AER, kas nav kurināmais, un 2,5 × iegādātā AER elektroenerģija.

Attiecības A saucējā norāda iegādāto AER kurināmo (kurināmā daudzums × standartvērtība), kam pieskaitīts iegādātais kurināmais, kurš nav AER kurināmais (kurināmā daudzums × standartvērtība), siltumenerģija, kura objektā saražota no AER, kas nav kurināmais, 2,5 × elektroenerģija, kura objektā saražota no AER, kas nav kurināmais, 2,5 × iegādātā AER elektroenerģija un 2,5 × iegādātā elektroenerģija, kura nav iegūta no AER.

 

B ir gadā iegādātā elektroenerģija jeb visa elektroenerģija, kas iegādāta no ārēja piegādātāja. Ja iegādātā elektroenerģija ir iegūta no AER, piemēro koeficientu 0,8.

 

C ir kurināmā patēriņš gadā jeb visu to kurināmo kopējais daudzums, kas iegādāti vai iegūti kā blakusprodukti grīdas segumu ražošanā un izmantoti enerģijas ģenerēšanai objektā.

 

E vērtību aprēķina uz m2 saražotā grīdas seguma, un tas izsaka grīdas seguma ražošanā tieši patērēto enerģiju. Netiešais enerģijas patēriņš vērā ņemts netiek.

Tālāk ir dots orientējošs saraksts, kurā redzams, kādas darbības energopatēriņa aprēķinos iekļauj un kādas neiekļauj. Darbības sākas, kad ražotāja vai piegādātāju objektos pienāk nogāztie koki (koku stumbri), korķis un bambuss, un beidzas ražošanas procesa beigās.

Ražojums

Elektroenerģijas un kurināmā patēriņa apstākļi (orientējošs saraksts)

Iekļauj

Neiekļauj

Masīvkoka grīdas segumi

žāvēšana, smalcināšana un zāģēšana

piegriešana un apgriešana

slīpēšana

pārklāšana

iepakošana

jebkādas citas vajadzīgas ražošanas darbības

laku vai jebkādu citu tarā pildītu preparātu ražošana

kvalitātes kontroles pasākumos patērētā enerģija

netiešais enerģijas patēriņš (piemēram, apkure, apgaismojums, iekšējie pārvadājumi utt.)

Daudzkārtaini koka grīdas segumi

žāvēšana, smalcināšana un zāģēšana

piegriešana un apgriešana

slīpēšana

presēšana

pārklāšana

iepakošana

jebkādas citas vajadzīgas ražošanas darbības

Korķa un korķa flīžu grīdas segumi

žāvēšana, smalcināšana un zāģēšana

piegriešana un apgriešana

slīpēšana

presēšana

grīdas seguma vidusplātnes ražošana, ja tāda ir

pārklāšana

iepakošana

jebkādas citas vajadzīgas ražošanas darbības

Bambusa grīdas segumi

Lamināta grīdas segumi

grīdas seguma vidusplātnes ražošana

dekoratīvā papīra, aizsargpapīra vai apakšpapīra piesūcināšana

presēšana

piegriešana

iepakošana

jebkādas citas vajadzīgas ražošanas darbības

Novērtēšana un verifikācija

Pieteikuma iesniedzējs norāda un pierāda (vai iesniedz):

kāda elektroenerģija un kādā daudzumā vidēji gadā iepirkta no ārēja piegādātāja. Ja iepērk AER elektroenerģiju, jāiesniedz Direktīvā 2009/28/EK paredzētais izcelsmes apliecinājums. Ja valstī, kurā grīdas segums tiek ražots, Direktīva 2009/28/EK nav piemērojama, sniedz līdzvērtīgus pierādījumus,

kāds kurināmais vai kurināmie un kādā daudzumā izmantots(-i) grīdas segumu ražošanā, uzrādot līgumus, rēķinus vai līdzvērtīgu dokumentāciju, kurā norādīti datumi, piegādātais/iegādātais daudzums un kurināmā specifikācija (piemēram, fizikālķīmiskās īpašības, zemākā siltumspēja utt.). Atbilstoši Direktīvai 2009/28/EK iekļauj deklarāciju, kuri no šiem izmantotajiem kurināmajiem iegūti no AER,

kāds enerģijas daudzums izmantots E vērtības aprēķinā izmantotajās ražošanas darbībās, iesniedzot arī apliecinošus dokumentus (piemēram, enerģijas mērījumus dažādos ražošanas posmos, produkta datu lapās norādīto aprīkojuma energopatēriņu utt.),

kāda enerģija pārdota un kādā daudzumā. Aprēķinos iekļauj pārdotās enerģijas ģenerēšanai izmantoto kurināmo veidu un daudzumu, ja tādi izmantoti, ģenerēšanas datumus vai periodus un pārdošanas datumus,

deklarāciju, cik daudz (m2) grīdas seguma, kuram lūgts piešķirt ES ekomarķējumu, vidēji saražots gadā.

Lai pierādītu atbilstību šim kritērijam, var izmantot dokumentus, ar kuriem valsts iestādēm paziņo par energopatēriņu, kurināmā iegādi un enerģijas ģenerēšanu, kā arī dokumentus, ar kuriem paziņo par grīdas seguma ražošanu.

6. kritērijs.   GOS emisijas no grīdas segumiem

Grīdas segumi nedrīkst pārsniegt 6.1. tabulā norādītās emisijas vērtības, ko mēra testa kamerā saskaņā ar testēšanas standartu CEN/TS 16516. Iepakojot un piegādājot testēšanai nosūtītos paraugus, darbībās ar tiem un to sagatavošanā ievēro standartā CEN/TS 16516 aprakstītās procedūras.

6.1. tabula

Prasības attiecībā uz emisijām

Ražojumi

Prasības attiecībā uz emisijām

Savienojums

Robežvērtība ražojumam, kas 28 dienas uzglabāts ventilētā testa kamerā (sk. CEN/TS 16516), mg/m3 gaisa (d)

Masīvkoka grīdas segumi

Daudzkārtaini koka grīdas segumi

Koka finiera grīdas segumi

Kopējie GOS, neskaitot etiķskābi

(CAS Nr. 64-19-7)

< 0,3

Korķa grīdas segumi

Bambusa grīdas segumi

Kopējie GOS

Lamināta grīdas segumi

Kopējie GOS

< 0,16

Visi grīdas segumi

Kopējie VGOS

< 0,1

Masīvkoka grīdas segumi

Daudzkārtaini koka grīdas segumi

Koka finiera grīdas segumi

Zemākās interesējošās koncentrācijas (LCI) vielu, izņemot etiķskābi (CAS Nr. 64-19-7), R vērtība

≤ 1

Korķa grīdas segumi

Bambusa grīdas segumi

Lamināta grīdas segumi

LCI vielu R vērtība

≤ 1

Visi grīdas segumi

Kancerogēnas vielas

< 0,001

Šā kritērija izpildes vajadzībām GOS ir visi gaistošie organiskie savienojumi, kuri gāzhromatogrāfa kolonnā eluē starp n-heksānu un n-heksadekānu (tos ieskaitot) un kuru viršanas punkts ir diapazonā no aptuveni 68 °C līdz 287 °C, ja mērījumu veic, izmantojot kapilārkolonnu, kas pārklāta ar 5 % fenilpolisiloksāna / 95 % metilpolisiloksāna pārklājumu.

Novērtēšana un verifikācija

Pieteikuma iesniedzējs kompetentajai iestādei iesniedz deklarāciju par atbilstību kopā ar testēšanas pārskatiem, kas pierāda, ka 6.1. tabulā norādītās robežvērtības ir ievērotas, no kameras testiem, kas veikti saskaņā ar CEN/TS 16516 vai līdzvērtīgu metodi. Testēšanas pārskatos norāda:

izmantoto testēšanas metodi,

testa rezultātus un aprēķinus, kas pierāda, ka 6.1. tabulā norādītās robežvērtības ir ievērotas.

Ja kameras koncentrācijas robežvērtības, kas noteiktas 28 dienām, var sasniegt trīs dienas pēc parauga ievietošanas kamerā vai jebkurā citā laikā starp 3. un 27. dienu pēc parauga ievietošanas kamerā, var deklarēt atbilstību prasībām un testēšanu priekšlaikus pārtraukt.

Attiecībā uz ražojumiem derīgi ir testu dati, kas iegūti 12 mēnešu laikā pirms pieteikšanās uz ES ekomarķējumu, ja vien ražošanas process vai ķīmiskie sastāvi nav mainīti tā, ka GOS emisijas no gatavā ražojuma būtu lielākas.

Par atbilstības pierādījumu var izmantot arī derīgu sertifikātu no relevantām telpu mikroklimata marķējumzīmēm, ja attiecīgā telpu mikroklimata marķējumzīme atbilst šā kritērija prasībām un kompetentā iestāde to uzskata par līdzvērtīgu pierādījumu.

7. kritērijs.   Formaldehīda emisijas no grīdas segumiem un grīdas seguma vidusplātnes

Grīdas segumiem, kas ražoti, izmantojot grīdas seguma vidusplātnes, adhezīvus, sveķus vai apdares aģentus uz formaldehīda bāzes, un neapstrādātām grīdas seguma vidusplātnēm, kas ražotas, izmantojot adhezīvus vai sveķus uz formaldehīda bāzes, jāatbilst kādam no šiem nosacījumiem:

formaldehīda emisijas ir mazākas par 50 % no sliekšņvērtības, līdz ar to tās var klasificēt kategorijā E1 saskaņā ar definīciju, kas dota EN 13986+A1 B pielikumā (sliekšņvērtība attiecas uz visiem grīdas segumiem un grīdas seguma vidusplātnēm, kas nav MDF vai HDF),

formaldehīda emisijas ir mazākas par 65 % no E1 saskaņā ar definīciju, kas dota EN 13986+A1 B pielikumā; sliekšņvērtība attiecas uz neapstrādātām grīdas seguma vidusplātnēm, kas ir MDF/HDF,

formaldehīda emisijas ir mazākas par robežvērtībām, kas noteiktas California Air Resources Board (CARB) II fāzes standartos vai Japānas standartā F-3 star vai F-4 star.

Novērtēšana un verifikācija

Pieteikuma iesniedzējam ir kompetentajai iestādei jāiesniedz deklarācija, kas apliecina atbilstību šim kritērijam. Mazu formaldehīda emisiju grīdas segumu un grīdas seguma vidusplātņu novērtēšana un verifikācija ir atkarīga no to sertifikācijas sistēmas. Katrā sistēmā vajadzīgie verifikācijas dokumenti ir aprakstīti 7.1. tabulā.

7.1. tabula

Mazu formaldehīda emisiju grīdas segumu verifikācijas dokumenti

Sertifikācijas sistēma

Novērtēšana un verifikācija

E1

(kā noteikts standarta EN 13986+A1 B pielikumā)

Ražotāja un attiecīgā gadījumā grīdas seguma vidusplātņu piegādātāja deklarācija, ka grīdas segums un neapstrādātās grīdas seguma vidusplātnes, kas nav MDF vai HDF, atbilst 50 % E1 emisijas robežvērtībām, kas noteiktas EN 13986+A1 B pielikumā (11), vai – neapstrādātu MDF/HDF grīdas seguma vidusplātņu gadījumā – 65 % E1 emisijas robežvērtībām, kas noteiktas EN 13986+A1 B pielikumā, kopā ar testēšanas pārskatiem no testiem, kas veikti saskaņā ar EN 120, EN 717-2 vai EN 717-1 vai līdzvērtīgu metodi.

CARB: II fāzes robežvērtības

Ražotāja un attiecīgā gadījumā grīdas seguma vidusplātņu piegādātāja deklarācija, kas pamatota ar tādas testēšanas rezultātiem, kura veikta saskaņā ar metodi ASTM E1333 vai ASTM D6007, un kas apliecina grīdas seguma atbilstību formaldehīda II fāzes emisijas robežvērtībām, kuras noteiktas Kalifornijas noteikumos 93120 par saliktiem koksnes izstrādājumiem (12).

Grīdas segums un attiecīgā gadījumā grīdas seguma vidusplātne var būt marķēta saskaņā ar 93120.3. iedaļas e) punktu, kurā prasītas tādas ziņas kā ražotāja nosaukums, ražojuma sērijas numurs vai saražotā partija un neatkarīgam sertificētājam CARB piešķirtais numurs (šī prasība nav obligāta, ja izstrādājumus pārdod ārpus Kalifornijas vai ja tie izgatavoti no sveķiem bez pievienota formaldehīda vai dažiem sevišķi mazu emisiju sveķiem uz formaldehīda bāzes).

F-3 star vai F-4 star robežvērtības

Ražotāja un attiecīgā gadījumā grīdas seguma vidusplātņu piegādātāja deklarācija, kas apliecina atbilstību formaldehīda emisijas robežvērtībām, kuras noteiktas standartā JIS A 5905 (šķiedru plātnēm) vai JIS A 5908:2003 (daļiņu plātnēm un saplāksnim), kopā ar testēšanas pārskatiem no testiem, kas veikti saskaņā ar JIS A 1460 eksikatora metodi.

8. kritērijs.   Piemērotība lietošanai

Jāizpilda tikai prasības, kas attiecas uz konkrēto grīdas seguma veidu.

Grīdas segumus testē un klasificē saskaņā ar jaunākajām 8.1. tabulā iekļauto standartu un norāžu versijām.

8.1. tabula

Standarti grīdas segumu testēšanai un klasificēšanai

Grīdas segums

Testēšanas metode

Klasifikācija

Koka finiera grīdas segumi (13)

EN 1534: noturība pret iespiedumiem

EN 13329: uzbriešana biezumā

Trieciennoturības noteikšanai piemērota testēšanas metode (14)

Nodilumnoturības noteikšanai piemērota testēšanas metode (14)

ISO 24334 šuvju noturība

EN ISO 10874 (1)

Rūpnīcā lakoti masīvkoka grīdas segumi un daudzkārtaini koka grīdas segumi

Augšējās kārtas biezums

Virskārtas koksnes cietība (2)

EN 685 (2) CTBA

Rūpnīcā eļļoti masīvkoka un daudzkārtaini koka grīdas segumi bez pārklājuma

Korķa flīžu grīdas segumi

EN 12104

EN ISO 10874

Korķa grīdas segumi

EN 660-1: dilstamības grupa

EN 425: krēsli ar riteņiem

EN 425: simulēta mēbeļu kāju pārvietošana

ISO 24343-1: neizzūdošie iespiedumi

Bambusa grīdas segumi

EN 1534: noturība pret iespiedumiem

EN 13696: virskārtas vai dilstamkārtas biezums

Lamināta grīdas segumi

EN 13329

EN 14978

EN 15468

EN ISO 10874

Grīdas segumu minimālās vērtības

Grīdas segums

Robežvērtības

Koka finiera grīdas segumi

lietošanas klase Nr. 23 grīdas segumiem, kas paredzēti privātai lietošanai

lietošanas klase Nr. 32 grīdas segumiem, kas paredzēti komerciālai lietošanai

Rūpnīcā lakoti masīvkoka grīdas segumi un daudzkārtaini koka grīdas segumi

lietošanas klase Nr. 23 grīdas segumiem, kas paredzēti privātai un komerciālai lietošanai

Rūpnīcā eļļoti masīvkoka un daudzkārtaini koka grīdas segumi bez pārklājuma

Korķa flīžu grīdas segumi

lietošanas klase Nr. 23 grīdas segumiem, kas paredzēti privātai lietošanai

lietošanas klase Nr. 32 grīdas segumiem, kas paredzēti komerciālai lietošanai

Korķa grīdas segumi

Bambusa grīdas segumi

līdzsvara mitrums: 8 % pie 20 °C un 50 % relatīvais mitrums

noturība pret iespiedumiem:

≥ 4 kg/mm2 horizontāli un vertikāli presētiem grīdas segumiem

≥ 9,5 kg/mm2 augsta blīvuma grīdas segumiem

Lamināta grīdas segumi

lietošanas klase Nr. 23 grīdas segumiem, kas paredzēti privātai lietošanai

lietošanas klase Nr. 32 grīdas segumiem, kas paredzēti komerciālai lietošanai

Novērtēšana un verifikācija

Pieteikuma iesniedzējam ir kompetentajai iestādei jāiesniedz deklarācija, kas apliecina atbilstību kritērijam. Deklarācijai pievieno testēšanas pārskatus, kuros norādīts:

grīdas seguma veids,

izmantotā testēšanas metode vai metodes,

testa rezultāti un grīdas seguma klasifikācija saskaņā ar rezultātiem un attiecīgo standartu, ja tāds ir.

Grīdas seguma testēšana ar citu testēšanas metodi, nevis to, kas norādīta iepriekš, var būt pieņemama, ja kompetentā iestāde testēšanas metodes uzskata par savstarpēji līdzvērtīgām.

9. kritērijs.   Salabojamība un pagarinātā garantija

Jāizpilda tikai prasības, kas attiecas uz konkrēto grīdas seguma veidu.

Attiecībā uz labošanu un nodilušo daļu aizstāšanu grīdas segumam jāatbilst šeit izklāstītajām prasībām.

Salabojamība. Informāciju iekļauj lietošanas instrukcijā vai ražotāja vietnē, lai tā būtu pieejama lietotājiem un seguma ieklājējiem.

a)

Labošanai piemērota konstrukcija un labošanas instrukcija: Ja grīdas segums nav pielīmēts, tam jābūt konstruētam tā, lai to varētu izjaukt nolūkā atvieglot labošanu, atkārtotu izmantošanu un reciklēšanu. Jāsniedz vienkāršas un ilustrētas instrukcijas, kā segumu izjaukt un kā nomainīt bojātos elementus. Izjaukšanas un nomaiņas operācijām jābūt tādām, lai tās varētu veikt ar parastiem un vienkāršiem rokas darbarīkiem. Jāinformē par grīdas seguma elementu turēšanu rezervē iespējamai labošanai / jāiesaka šādus rezerves elementus glabāt.

Pagarinātā garantija.

b)

Pieteikuma iesniedzējs bez papildu maksas piešķir vismaz piecu gadu garantiju, kas ir spēkā no ražojuma piegādes dienas. Šo garantiju piešķir, neskarot juridiskās saistības, kas ražotājam un pārdevējam noteiktas valsts tiesību aktos.

Novērtēšana un verifikācija

Pieteikuma iesniedzējam ir kompetentajai iestādei jāiesniedz deklarācija par atbilstību kopā ar:

labošanas instrukciju vai jebkādu citu materiālu, kurā sniegta informācija par konstrukcijas piemērotību labošanai,

garantijas dokumentu, kurā redzams, kādi pagarinātās garantijas noteikumi un nosacījumi iekļauti patērētājiem paredzētajā informācijā, un kurš atbilst šajā kritērijā izklāstītajam prasību minimumam.

10. kritērijs.   Informācija patērētājiem

Ražojumu pārdod kopā ar attiecīgo patērētājiem domāto informāciju uz iepakojuma vai citiem ražojuma pavaddokumentiem. Jāizpilda tikai prasības, kas attiecas uz konkrēto grīdas seguma veidu.

Instrukcijām par šādiem aspektiem jābūt salasāmām un sniegtām tās valsts valodā, kurā ražojumu laiž tirgū, un/vai jāietver grafiski attēli vai simboli:

Informācija, pie kādas apakšgrupas ražojums pieder (masīvkoka vai daudzkārtainais koka grīdas segums, korķa grīdas segums, korķa flīžu grīdas segums, bambusa grīdas segums, lamināta grīdas segums utt.), koksnes, korķa vai bambusa saturs gatavajā ražojumā masas procentos un norāde, vai lietošanas vietā vēl jāveic virsmas apstrāde.

Ieteikumi attiecībā uz ieklāšanu. Iekļaujamas visas attiecīgās instrukcijas, kas attiecas uz labāko vidisko ieklāšanas praksi:

vienmēr, kad vien iespējams, ieteicams izmantot peldošā seguma ieklāšanu. Norāda, kā jāsagatavo apakšā esošā virsma un kādi palīgmateriāli vajadzīgi,

ja tiek ieteikts segumu ieklāt pielīmējot, jo tā tas varētu kalpot ilgāk, iesaka lietot adhezīvu/līmi, kam piešķirts I tipa ekomarķējums, vai mazemisiju adhezīvu, kas atbilst EMICODE EC1 vai līdzvērtīgām prasībām,

ilustrētas salikšanas un izjaukšanas instrukcijas atbilstoši 9.a kritērija prasībām (attiecīgā gadījumā).

Ieteikums, kā apstrādāt bezpārklājuma grīdas segumu virsmu un tādus grīdas segumus, kuru virsma jāieeļļo:

attiecīgā informācija par pārklāšanas līdzekļu (piemēram, eļļas vai lakas) veidu un daudzumu, kas vajadzīgs, lai panāktu vēlamo izturību,

attiecīgā informācija par grīdas segumu pārklāšanu ar mazemisiju pārklāšanas līdzekļiem saskaņā ar Direktīvu 2004/42/EK,

informācija par to, kā grīdas seguma kalpošanas laiku var pagarināt ar renovāciju, piemēram, slīpēšanu un virsmas apstrādi.

Ieteikumi, kas attiecas uz ražojuma lietošanu, tīrīšanu un kopšanu:

ja tā attiecas uz attiecīgā veida grīdas segumu, iekļauj attiecīgu informāciju par ikdienas tīrīšanu, minot tīrīšanas līdzekļus ar I tipa ekomarķējumu,

sniedz norādījumus par kopšanu, minot arī kopšanas līdzekļus un renovācijas vai intensīvas tīrīšanas līdzekļus. Ja iespējams, iesaka kopšanas līdzekļus ar I tipa ekomarķējumu,

skaidri norāda, kādās zonās grīdas segums lietojams, un sniedz apliecinājumu, ka ražojums atbilst attiecīgajiem EN standartiem, kas minēti 8. kritērijā.

Informācija par salabojamību:

skaidra norāde, kurā ieteikts turēt rezerves daļas, kā prasīts 9.a kritērijā,

attiecīgā informācija par ražojuma garantijas noteikumiem un nosacījumiem saskaņā ar 9.b kritērija prasībām.

Informācija par ražojuma kalpošanas laika beigām:

patērētājam sīki apraksta, kādos veidos ražojumu utilizēt (t. i., atkārtota izmantošana, reciklēšana, enerģijas utilizācija utt.), tos sakārtojot pēc ietekmes uz vidi.

Novērtēšana un verifikācija

Pieteikuma iesniedzējs kompetentajai iestādei iesniedz deklarāciju par atbilstību šim kritērijam kopā ar patērētājiem paredzēto informatīvo materiālu, kas ražojumam tiks dots līdzi. Materiālam jāatbilst visiem kritērijā norādītajiem punktiem, kuri attiecas uz ražojumu.

11. kritērijs.   Informācija ES ekomarķējumā

Logotipam jābūt redzamam un salasāmam. Uz produkta norāda ES ekomarķējuma reģistrācijas/licences numuru, kam jābūt salasāmam un skaidri redzamam.

Fakultatīvā marķējumā ierāmējumā norāda šādu tekstu:

Koksne, korķis vai bambuss no ilgtspējīgi apsaimniekotiem mežiem

Mazāks ražošanā patērētās enerģijas daudzums

Ražojums ar mazām emisijām

Novērtēšana un verifikācija

Pieteikuma iesniedzējs kompetentajai iestādei iesniedz deklarāciju par atbilstību šim kritērijam kopā ar ES ekomarķējumā norādītās informācijas kopiju.


(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 9. jūlija Regula (EK) Nr. 765/2008, ar ko nosaka akreditācijas un tirgus uzraudzības prasības attiecībā uz produktu tirdzniecību un atceļ Regulu (EEK) Nr. 339/93 (OV L 218, 13.8.2008., 30. lpp.).

(2)  “Tirdzniecības nosaukums” ir visi nosaukumi, ar kuriem vielu tirgo Savienības tirgū.

(3)  “Sastāvdaļa” ir katra tāda grīdas seguma kārta, kuras materiālam, apveidam un formai ir konkrēta funkcija. Tādas ir, piemēram, pret nolietošanos vai skrambām izturīgā kārta, raksta vai finiera kārta, pamatnes vai stabilitātes kārta un apakškārta.

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Regula (EK) Nr. 1272/2008 par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu un ar ko groza un atceļ Direktīvas 67/548/EEK un 1999/45/EK un groza Regulu (EK) Nr. 1907/2006 (OV L 353, 31.12.2008., 1. lpp.).

(5)  ECHA, Candidate List of substances of very high concern for Authorisation, http://www.echa.europa.eu/candidate-list-table.

(6)  CAS reģistrs: https://www.cas.org/content/chemical-substances

(7)  EK saraksts: http://echa.europa.eu/information-on-chemicals/ec-inventory.

(8)  ECHA REACH reģistrēto vielu datubāze: http://www.echa.europa.eu/information-on-chemicals/registered-substances.

(9)  ECHA, “Sadarbība ar līdzīgām regulatīvajām aģentūrām”, http://echa.europa.eu/about-us/partners-and-networks/international-cooperation/cooperation-with-peer-regulatory-agencies.

(10)  EPF Standard for delivery conditions of recycled wood, 2002. gada oktobris. http://www.europanels.org/upload/EPF-Standard-for-recycled-wood-use.pdf.

(d)  Kameras tests jāveic 28 dienas pēc virsmas apstrādes beigām. Līdz tam testējamo ražojumu glabā slēgtā iepakojumā ražošanas vietā un tādu arī nogādā uz testējošo laboratoriju.

(11)  Prasības attiecas uz grīdas segumiem ar mitruma saturu H = 6,5 %.

(12)  Noteikumi 93120 Airborne toxic control measure to reduce formaldehyde emissions from composite wood products, Kalifornijas noteikumu kodekss.

(13)  Koka finiera grīdas segumi ir cieti grīdas segumi, kas sastāv no pamatnes, kura izgatavota no koksnes materiālu plātnes, virs kuras ir koka finiera virskārta un zem kuras var būt apakškārta.

(14)  Atbilstības kontekstā mērījumus un aprēķinus veic, izmantojot ticamas, pareizas un reproducējamas metodes, kurās ņemtas vērā vispāratzītas mūsdienīgas mērījumu un aprēķinu metodes, tostarp saskaņotie standarti, uz kuriem atsauces publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Tiem jāatbilst tehniskajām definīcijām, nosacījumiem un parametriem, kas aprakstīti rokasgrāmatā par kritērijiem.

(1)  Norāda izmantoto noberzumizturības testēšanas metodi un attiecīgā gadījumā virskārtas biezumu.

(2)  Koku sugas klasifikācija pēc koksnes cietības un korelācija starp EN 685 lietošanas klasēm un virsējās dilstamkārtas biezumu un koka sugu atrodama CTBA Revetements interiors Parquet 71.01.

I PAPILDINĀJUMS

Norādījumi, kā aprēķināt uznesto GOS daudzumu

Šī prasība attiecas uz kopējo GOS saturu virsmas apstrādes līdzekļos pēc to ķīmiskā sastāva mitrā stāvoklī. Ja līdzekļi jāatšķaida, aprēķinos jāņem vērā GOS saturs atšķaidītajā līdzeklī.

Šīs metodes pamatā ir uzklāšanas metode, pēc kuras aprēķina uz virsmas laukuma m2 uzklāto daudzumu. Tā nosaka organisko šķīdinātāju saturu procentos no uzklātā virsmas apstrādes līdzekļa.

Uznesto GOS daudzumu aprēķina ar šādu formulu:

Formula

Formulas elementi ir šādi:

virsmas apstrādes līdzekļa daudzums: par katru pārklājuma kārtu norāda sistēmā ievadīto virsmas apstrādes līdzekļa daudzumu g/m2,

GOS īpatsvars virsmas apstrādes līdzekļos: koncentrāciju norāda masas procentos,

virsmas apstrādes efektivitāte, kas ir atkarīga no uzklāšanas metodes. Efektivitāte ir norādīta saskaņā ar virsmas apstrādes nozares tehnoloģiskās izcilības līmeni, kā redzams 4.2. tabulā,

visu pārklājuma kārtu summa.

4.2. tabula

Virsmas apstrādes efektivitāte

Virsmas apstrādes metode

Efektivitāte (%)

Virsmas apstrādes metode

Efektivitāte (%)

Automātiska apsmidzināšana bez reciklēšanas

50

Veltņošana

95

Automātiska apsmidzināšana ar reciklēšanu

70

Uzliešana

95

Elektrostatiskā apsmidzināšana

65

Vakuumpārklāšana

95

Apsmidzināšana ar rotējošo pulverizatoru

80

 

 

II PAPILDINĀJUMS

Norādījumi, kā aprēķināt enerģijas patēriņu ražošanas procesā

Enerģijas patēriņu uz grīdas seguma kvadrātmetru aprēķina kā gada vidējo aritmētisko enerģijas patēriņu, par pamatu ņemot pēdējos trīs gadus. Ja uzņēmumam šādu datu nav, kompetentās iestādes novērtēs, vai pieņemt līdzvērtīgus datus.

Ja ražotājam ir enerģijas pārpalikums, ko pārdod kā elektroenerģiju, tvaiku vai siltumenerģiju, pārdoto daudzumu var atskaitīt no kurināmā patēriņa. Aprēķinā iekļauj tikai to kurināmo, kas faktiski patērēts grīdas seguma ražošanā.

Enerģijas patēriņu norāda kWh/m2, lai gan aprēķinus var veikt arī MJ/m2 (1 kWh = 3,6 MJ).

Kurināmā enerģijas saturu nosaka, balstoties uz 5.2. tabulu. Ja elektroenerģija tiek saražota uz vietas, kurināmā patēriņu var noskaidrot ar vienu no šīm metodēm:

ņemt faktisko kurināmā patēriņu gadā,

uz vietas saražotās elektroenerģijas patēriņu reizināt ar 2,5, ja tā iegūta no nededzināmiem atjaunojamajiem energoresursiem.

Energopatēriņu aprēķina, izmantojot kurināmo enerģijas satura standartvērtības. Dažādu kurināmo enerģijas saturs ir norādīts 5.2. tabulā.

5.2. tabula

Kurināmo enerģijas satura standartvērtības  (1)

Kurināmais

MJ/kg

Kurināmais

MJ/kg

Benzīns

44,0

Granulas (mitrums: 7 %)

16,8

Dīzeļdegviela

 

Kūdra

7,8–13,8

Sašķidrinātā naftas gāze

45,2

Salmi (mitrums: 15 %)

 

1. kategorijas degvieleļļa

42,3

Biogāze

 

5. kategorijas degvieleļļa

44,0

Koksnes šķeldas (mitrums: 25 %)

13,8

Dabasgāze

47,2

Koksnes atkritumi

 

Elektrostaciju ogles

28,5

GJ/t atbilst MJ/kg.

Formula, pēc kuras aprēķina koksnes šķeldu enerģijas saturu, ir atkarīga no ūdens satura. Koksnē esošā mitruma iztvaicēšanā tiek patērēta enerģija. Šis enerģijas patēriņš samazina koksnes šķeldu siltumspēju. Enerģijas saturu var aprēķināt šādi:

Formula

Koeficients 21,442 ir ūdens iztvaikošanas siltuma (2,442 MJ/kg) un sausas koksnes enerģijas satura (19,0 MJ/kg) summa. Ja pieteikuma iesniedzēja rīcībā ir laboratorijas analīzes, kurās iegūta kurināmā siltumspēja, kompetentās iestādes var apsvērt iespēju enerģijas satura aprēķināšanā izmantot šo siltumspējas vērtību.


(1)  Šīs vērtības ir noteiktas IV pielikumā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Direktīvai 2012/27/ES par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK (OV L 315, 14.11.2012., 1. lpp.).

Mitrums procentos ir ūdens saturs kurināmajā masas procentos, un nākamajā formulā tas apzīmēts ar “f”. Ja citas informācijas nav, f = 0 % un pelnu saturs ir vidējs.

III PAPILDINĀJUMS

Standartu un citu tehnisko specifikāciju saraksts

III.1. tabula

Standartu un citu tehnisko specifikāciju saraksts

Standarts

Nosaukums

Ar grīdas segumiem saistītās definīcijas

EN 12466

Resilient floor coverings – Vocabulary

EN 13329

Laminate flooring. Specifications, requirements and test methods

ISO 14021

Environmental labels and declarations – Self-declared environmental claims (Type II environmental labelling)

Gaistošo organisko savienojumu emisijas

CEN/TS 16516

Construction products – Assessment and release of dangerous substances- Determination of emissions into indoor air

EN 717-1

Wood-based Panels – Determination of Formaldehyde Release – Formaldehyde emission by the chamber method

EN 717-2

Wood-based Panels – Determination of Formaldehyde Release – Formaldehyde release by the gas analysis method

EN 120

Wood-based panels – Determination of formaldehyde content – Extraction method called the perforator method

EMICODE

http://www.emicode.com/en/emicode-r/

Izejmateriāli

EPF

EPF Standard for delivery conditions of recycled wood, 2002. gada oktobris. http://www.europanels.org/upload/EPF-Standard-for-recycled-wood-use.pdf

EN 1243

Adhesives. Determination of free formaldehyde in amino and amidoformaldehyde condensates

ISO 8214-6

Safety of toys – Part 6: Certain phthalate esters in toys and children's products

Piemērotība lietošanai

EN 425

Resilient and laminate floor coverings. Castor chair test

EN 660-1

Resilient floor coverings. Determination of wear resistance. Stuttgart test

EN 685

Resilient, textile and laminate floor coverings. Classification

EN 1534

Wood and parquet flooring – determination of resistance to identation (Brinell) – test methods.

EN ISO 10874

Resilient, textile and laminate floor coverings – Classification

EN 12104

Resilient floor coverings. Cork floor tiles. Specification

EN 13329

Laminate floor coverings. Specifications, requirements and test methods

EN 13696

Wood flooring – Test methods to determine elasticity and resistance to wear and impact resistance

EN 14978

Laminate floor coverings – Elements with acrylic based surface layer, electron beam cured – Specifications, requirements and test methods

EN 15468

Laminate floor coverings – Elements with directly applied printing and resin surface layer. Specifications, requirements and test methods

ISO 24343-1

Resilient and laminate floor coverings – Determination of indentation and residual indentation – Part 1: Residual indentation


2.2.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 28/69


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2017/177

(2017. gada 31. janvāris)

par kopīgā priekšlikuma izveidot dzelzceļa kravas pārvadājumu koridoru Amber atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 913/2010 5. pantam

(izziņots ar dokumenta numuru C(2017) 141)

(Autentisks ir tikai teksts poļu, slovāku, slovēņu un ungāru valodā)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 22. septembra Regulu (ES) Nr. 913/2010 par Eiropas dzelzceļa tīklu konkurētspējīgiem kravas pārvadājumiem (1) un jo īpaši tās 5. panta 6. punktu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 913/2010 5. panta 5. punktu Ungārijas, Polijas Republikas, Slovākijas Republikas un Slovēnijas Republikas par dzelzceļa transportu atbildīgās ministrijas nosūtīja Komisijai nodomu vēstuli, kuru tā saņēma 2016. gada 7. aprīlī. Vēstulē bija ietverts priekšlikums šo četru dalībvalstu teritorijā izveidot dzelzceļa kravas pārvadājumu koridoru Amber.

(2)

Komisija izskatīja šo priekšlikumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 913/2010 5. panta 6. punktu un uzskata, ka tas atbilst minētās regulas 5. pantam tālāk izklāstīto iemeslu dēļ.

(3)

Priekšlikumā ir ņemti vērā regulas 4. pantā noteiktie kritēriji. Ierosinātais dzelzceļa kravas pārvadājumu koridors, kurš šķērso vairāk nekā trīs dalībvalstu teritoriju, atvieglo savienojumu veidošanu starp Adrijas jūras ostām Slovēnijas Republikā, iekšzemes ūdensceļu ostām Donavā Ungārijā un Slovākijas Republikā. Tas uzlabo arī savienojumus ar galvenajiem dzelzceļa–autoceļa vairākveidu transporta termināļiem iesaistītajās dalībvalstīs un nodrošina tiešu kravas pārvadājumu ceļu uz austrumiem no Alpiem. Tas var arī veicināt dzelzceļa satiksmi ar Serbiju un potenciāli uzlabot dzelzceļa satiksmi pār ES austrumu robežu un Eiropas un Āzijas sauszemes tiltu.

(4)

Turklāt dzelzceļa kravas pārvadājumu koridora Amber tirgus pētījumu rezultāti rāda, ka ir pieprasījums pēc pārvadājumiem ierosinātajā maršrutā, tostarp pēc jūras–iekšzemes transporta satiksmes caur Rietumungāriju ar Koperas jūras ostu un satiksmes starp Polijas austrumu reģioniem, Slovākiju un Ungāriju. Pētījumi liecina, ka ir iespējama transporta veidu maiņa un satiksmes pieaugums visā koridora garumā.

(5)

Attiecīgie infrastruktūras pārvaldītāji ir pauduši pilnīgu atbalstu šim jaunajam dzelzceļa kravas pārvadājumu koridoram, un saskaņā ar nodomu vēstuli potenciālie pieteikumu iesniedzēji ir pauduši interesi to izmantot.

(6)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 913/2010 21. pantu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Nodomu vēstule par dzelzceļa kravas pārvadājumu koridora Amber izveidi, kura tika saņemta 2016. gada 7. aprīlī un kuru Komisijai nosūtīja Ungārijas, Polijas Republikas, Slovākijas Republikas un Slovēnijas Republikas par dzelzceļa transportu atbildīgās ministrijas, ierosinot maršrutu Koper–Ljubljana–/Zalaszentivan–Sopron/Csorna–/(Ungārijas un Serbijas robeža)– Kelebia–Budapest–/–Komárom–Leopoldov/Rajka–Bratislava–Žilina–Katowice/Kraków–Warszawa/Łuków–Terespol–(Polijas un Baltkrievijas robeža) par Amber dzelzceļa kravas pārvadājumu koridora galveno maršrutu, atbilst Regulas (ES) Nr. 913/2010 5. pantam.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts Ungārijai, Polijas Republikai, Slovēnijas Republikai un Slovākijas Republikai.

Briselē, 2017. gada 31. janvārī

Komisijas vārdā –

Komisijas locekle

Violeta BULC


(1)  OV L 276, 20.10.2010., 22. lpp.


2.2.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 28/71


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2017/178

(2017. gada 31. janvāris),

ar ko groza Īstenošanas lēmumu (ES) 2015/1111 par kopīgā priekšlikuma, kuru par Ziemeļjūras–Baltijas jūras dzelzceļa kravu pārvadājumu koridora pagarināšanu iesniegušas attiecīgās dalībvalstis, atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 913/2010 par Eiropas dzelzceļa tīklu konkurētspējīgiem kravas pārvadājumiem 5. pantam

(izziņots ar dokumenta numuru C(2017) 142)

(Autentisks ir tikai teksts čehu, franču, lietuviešu, nīderlandiešu, poļu un vācu valodā)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 22. septembra Regulu (ES) Nr. 913/2010 par Eiropas dzelzceļa tīklu konkurētspējīgiem kravas pārvadājumiem (1) un jo īpaši tās 5. panta 6. punktu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 913/2010 5. panta 5. punktu Beļģijas, Čehijas Republikas, Lietuvas, Nīderlandes un Polijas par dzelzceļa transportu atbildīgās ministrijas nosūtīja Komisijai nodomu vēstuli, kas datēta ar 2014. gada 27. aprīli. Tajā bija ietverts priekšlikums par Ziemeļjūras–Baltijas dzelzceļa kravas pārvadājumu koridoru uz Čehijas Republiku, Dienvidpoliju un Polijas–Ukrainas robežu.

(2)

Komisija izskatīja šo priekšlikumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 913/2010 5. panta 6. punktu un pieņēma Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2015/1111 (2) par atbilstību regulas 5. pantam.

(3)

Nodomu vēstulē, kas datēta ar 2014. gada 27. aprīli, bija norādīts, ka pagarinājums no Katovices līdz Medikai varētu sākt darboties tikai 2020. gadā. Tomēr Īstenošanas lēmums (ES) 2015/1111 attiecas arī uz šo pagarinājumu un saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 913/2010 5. panta 7. punktu dalībvalstīm būtu jāveido kravas pārvadājumu koridors vismaz divus gadus pēc tam, kad ir publicēts Komisijas lēmums. Pamatojoties uz šo, pagarinājumam līdz Medikai būtu jābūt darba kārtībā ne vēlāk kā 2017. gada 7. jūlijā. Tas neatbilst dalībvalstu vēstulē norādītajam nodomam. Tādēļ būtu jāgroza Īstenošanas lēmums (ES) 2015/1111, svītrojot atsauci uz Ziemeļjūras–Baltijas jūras dzelzceļa kravas pārvadājumu koridora pagarinājumu līdz Medikai.

(4)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota ar Regulas (ES) Nr. 913/2010 21. pantu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Īstenošanas lēmuma (ES) 2015/1111 1. pantu aizstāj ar šādu:

“1. pants

Nodomu vēstule, kas datēta ar 2014. gada 27. aprīli, par Ziemeļjūras–Baltijas jūras dzelzceļa kravas pārvadājumu koridora pagarināšanu līdz Čehijas Republikai un Dienvidpolijai, kā arī par ierosinājumu maršrutu Vilhelmshāfene/Brēmerhāfene/Hamburga/Amsterdama/Roterdama/Antverpene–Āhene–Hanovere/Berlīne–Varšava–Terespole (Polijas–Baltkrievijas robeža)/Kauņa–Rīga–Tallina/Falkenberga–Prāga/Vroclava–Katovice uzskatīt par Ziemeļjūras–Baltijas jūras dzelzceļa kravas koridora galveno maršrutu, kuru 2014. gada 27. aprīlī Komisijai nosūtījušas Beļģijas, Čehijas Republikas, Vācijas, Lietuvas, Nīderlandes un Polijas par dzelzceļa transportu atbildīgās ministrijas, atbilst Regulas (ES) Nr. 913/2010 5. pantam.”

2. pants

Šis lēmums ir adresēts Beļģijas Karalistei, Čehijas Republikai, Vācijas Federatīvajai Republikai, Lietuvas Republikai, Nīderlandes Karalistei un Polijas Republikai.

Briselē, 2017. gada 31. janvārī

Komisijas vārdā –

Komisijas locekle

Violeta BULC


(1)  OV L 276, 20.10.2010., 22. lpp.

(2)  Komisijas 2015. gada 7. jūlija Īstenošanas lēmums (ES) 2015/1111 par kopīgā priekšlikuma, kuru par Ziemeļjūras–Baltijas jūras dzelzceļa kravu pārvadājumu koridora pagarināšanu iesniegušas attiecīgās dalībvalstis, atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 913/2010 par Eiropas dzelzceļa tīklu konkurētspējīgiem kravas pārvadājumiem 5. pantam (OV L 181, 9.7.2015., 82. lpp.).


2.2.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 28/73


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2017/179

(2017. gada 1. februāris),

ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2016/1148 par pasākumiem nolūkā panākt vienādi augsta līmeņa tīklu un informācijas sistēmu drošību visā Savienībā 11. panta 5. punktu nosaka Sadarbības grupas darbībai nepieciešamos procedūras noteikumus

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 6. jūlija Direktīvu (ES) 2016/1148 par pasākumiem nolūkā panākt vienādi augsta līmeņa tīklu un informācijas sistēmu drošību visā Savienībā (1) un jo īpaši tās 11. panta 5. punktu,

tā kā:

(1)

Stratēģiska sadarbība starp dalībvalstīm un ar tīklu un informācijas sistēmu drošību saistītas informācijas, pieredzes un paraugprakses apmaiņa ir svarīga, lai efektīvi reaģētu uz incidentu un apdraudējuma radītām problēmām, kas saistītas ar minēto sistēmu drošību visā Savienībā.

(2)

Lai atbalstītu un sekmētu stratēģisku sadarbību un informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm un attīstītu uzticēšanos un paļāvību starp tām, ar Direktīvas (ES) 2016/1148 11. pantu izveido Sadarbības grupu, kuras sastāvā ir dalībvalstu, Komisijas un Eiropas Savienības Tīklu un informācijas drošības aģentūras pārstāvji.

(3)

Saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/1148 11. pantu Sadarbības grupai uzdevumi jāveic, pamatojoties uz divgadu darba programmām, no kurām pirmā jāizstrādā līdz 2018. gada 9. februārim. Līdztekus citiem uzdevumiem Sadarbības grupai jāsniedz stratēģiskas norādes datordrošības incidentu reaģēšanas vienību tīkla darbībai, jādalās informācijā un paraugpraksē, jāapspriež dalībvalstu spējas un gatavība. Sadarbības grupai līdz 2018. gada 9. augustam, vēlāk – ik pēc pusotra gada, ir arī jāsagatavo ziņojums, kurā izvērtē pieredzi, kas gūta saistībā ar stratēģisko sadarbību, ko īsteno, ievērojot minēto pantu.

(4)

Saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/1148 24. panta 2. punktu laikposmā no 2017. gada 9. februāra līdz 2018. gada 9. novembrim un nolūkā atbalstīt dalībvalstis, lai tās pamatpakalpojumu sniedzēju identifikācijas procesā izmantotu konsekventu pieeju, Sadarbības grupai ir jāapspriež to valsts pasākumu process, būtība un veids, kas ļauj identificēt pamatpakalpojumu sniedzējus konkrētā nozarē. Sadarbības grupai pēc dalībvalsts lūguma ir jāapspriež arī konkrēti minētās dalībvalsts pasākumu projekti pamatpakalpojumu sniedzēju identificēšanai konkrētā nozarē.

(5)

Saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/1148 14. panta 7. punktu kompetentās iestādes, kas kopā darbojas sadarbības grupā, var izstrādāt un pieņemt pamatnostādnes par apstākļiem, kādos pamatpakalpojumu sniedzējiem ir pienākums paziņot par incidentiem, tostarp par rādītājiem incidenta ietekmes būtiskuma noteikšanai.

(6)

Saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/1148 11. panta 2. punktu Komisijai jānodrošina Sadarbības grupas sekretariāts. Komisijai būtu arī jānodrošina sekretariāta pakalpojumi apakšgrupām, kas izveidotas saskaņā ar šo lēmumu.

(7)

Sadarbības grupa būtu jāvada Eiropas Savienības Padomē prezidējošās dalībvalsts pārstāvim. To dalībvalstu pārstāvjiem, kas ir iepriekšējā un nākamā Eiropas Savienības Padomē prezidējošā valsts, būtu jāpalīdz priekšsēdētājam viņa pienākumu veikšanā. Priekšsēdētājs var precizēt, saistībā ar kādiem pienākumiem šāda palīdzība varētu būt nepieciešama. Gadījumā, ja Padomē prezidējošā dalībvalsts atturas no grupas vadības, ar divu trešdaļu grupas locekļu balsu vairākumu būtu jāievēl aizstājējs priekšsēdētājs.

(8)

Priekšsēdētāja darbs būtu jābalsta uz iekļautības, iesaistīšanās, cieņas pret daudzveidību un vienprātības veidošanas principiem. Sadarbības grupas priekšsēdētājam īpaši būtu jāveicina visu locekļu iesaistīšanās, ļaujot paust dažādus viedokļus un nostājas un cenšoties rast risinājumus, kuriem ir visplašākais iespējamais atbalsts Sadarbības grupā.

(9)

Saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/1148 11. panta 2. punktu Sadarbības grupa vajadzības gadījumā var savās sanāksmēs uzaicināt piedalīties attiecīgo ieinteresēto personu pārstāvjus. Lai nodrošinātu, ka valstis, kas pievienojas, no pievienošanās dienas atbilst Direktīvas (ES) 2016/1148 prasībām, ir lietderīgi, ka šādu valstu pārstāvjus uzaicina piedalīties Sadarbības grupas sanāksmēs no pievienošanās līguma parakstīšanas dienas. Lēmums uzaicināt attiecīgo ieinteresēto personu pārstāvjus vai ekspertus piedalīties Sadarbības grupas sanāksmē vai konkrētā sanāksmes daļā būtu jāpieņem priekšsēdētājam, ja vien Sadarbības grupa ar visu locekļu vienkāršu balsu vairākumu neiebilst pret attiecīgo pārstāvju vai ekspertu piedalīšanos sanāksmē vai tās daļā.

(10)

Atbilstoši Direktīvas (ES) 2016/1148 13. pantam Savienība saskaņā ar LESD 218. pantu var slēgt starptautiskus nolīgumus ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām, ļaujot tām piedalīties un organizējot to dalību atsevišķās Sadarbības grupas darbībās.

(11)

Būtu lietderīgi, ja Sadarbības grupai būtu iespēja veidot apakšgrupas.

(12)

Vienkāršības labad Sadarbības grupai būtu jāpieņem detalizētāks reglaments, kas cita starpā attiecas uz dokumentācijas izplatīšanas kārtību, rakstisko procedūru vai sanāksmju protokolu kopsavilkumu sagatavošanu.

(13)

Tā kā apspriežamie jautājumi bieži attiecas uz sabiedrisko drošību, Grupas apspriedēm būtībā nevajadzētu būt publiskām, jo to publiskošana varētu negatīvi ietekmēt uzticēšanos un uzticības veidošanos starp locekļiem. Tomēr Grupa ar priekšsēdētāja piekrišanu var nolemt rīkot publisku apspriedi par konkrētiem jautājumiem un veicināt atbilstīgas dokumentācijas publiskošanu.

(14)

Lai no Direktīvas (ES) 2016/1148 24. panta 1. punktā minētās dienas nodrošinātu raitu grupas darbību, šim lēmumam būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(15)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi atbilst ar Direktīvas (ES) 2016/1148 22. pantu izveidotās Tīklu un informācijas sistēmu drošības komitejas atzinumam,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Mērķis

Šis lēmums nosaka procedūras noteikumus, kas nepieciešami tās Sadarbības grupas (“Grupa”) darbībai, kas izveidota ar Direktīvas (ES) 2016/1148 11. pantu.

2. pants

Grupas priekšsēdētājs

1.   Grupas priekšsēdētājs ir tās dalībvalsts pārstāvis, kura prezidē Eiropas Savienības Padomē. To dalībvalstu pārstāvji, kas ir iepriekšējā un nākamā Eiropas Savienības Padomē prezidējošā valsts, palīdz priekšsēdētājam viņa pienākumu veikšanā.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, gadījumā, ja Eiropas Savienības Padomē prezidējošā dalībvalsts atturas no Grupas vadības, pēc minētās dalībvalsts pārstāvja pieprasījuma Grupa ar divu trešdaļu visu savu locekļu balsu vairākumu var nolemt no locekļu vidus ievēlēt aizstājēju priekšsēdētāju līdz nākamā priekšsēdētāja amatā stāšanās brīdim saskaņā ar 1. punktu.

3. pants

Sanāksmes sasaukšana

1.   Priekšsēdētājs sasauc Grupas sanāksmes pēc savas iniciatīvas vai pēc Grupas locekļu pieprasījuma ar vienkāršu balsu vairākumu. Priekšsēdētājs, ņemot vērā grupas darba programmu, nosaka orientējošu sanāksmju plānu savā pilnvaru laikā.

2.   Grupas sanāksmes parasti notiek Komisijas telpās.

4. pants

Darba metodes

Grupa darbojas, izmantojot fiziskas vai virtuālas sanāksmes un rakstiskās procedūras.

5. pants

Darba kārtība

1.   Priekšsēdētājs ar sekretariāta palīdzību izstrādā darba kārtību un nosūta to Grupas locekļiem.

2.   Sanāksmes sākumā Grupa pieņem darba kārtību.

6. pants

Balsošanas noteikumi un Grupas locekļu paustās nostājas

1.   Grupas lēmumu pieņem vienprātīgi, ja vien šajā lēmumā nav paredzēts citādi.

2.   Ja notiek balsojums, locekļiem, kas balsojuši pret vai atturējušies, ir tiesības pieprasīt pievienot dokumentam, par kuru balsots, viņu nostājas pamatojuma kopsavilkumu.

3.   Grupa ar divu trešdaļu visu locekļu balsu vairākumu pieņem darba programmu.

7. pants

Trešās personas un eksperti

1.   Valstu, kas pievienojas, pārstāvjus uzaicina piedalīties Grupas sanāksmēs no pievienošanās līguma parakstīšanas dienas.

2.   Priekšsēdētājs pēc savas iniciatīvas vai pēc Grupas locekļa pieprasījuma var nolemt uzaicināt attiecīgo ieinteresēto personu pārstāvjus vai ekspertus piedalīties Grupas sanāksmē vai konkrētā sanāksmes daļā. Tomēr Grupas locekļi ar visu locekļu vienkāršu balsu vairākumu var iebilst pret šādu piedalīšanos sanāksmē.

3.   Šā panta 1. un 2. punktā minētie trešo personu un attiecīgo ieinteresēto personu pārstāvji un eksperti nav klāt Grupas balsošanas laikā un balsošanā nepiedalās.

8. pants

Apakšgrupu veidošana

1.   Grupa var izveidot apakšgrupas tādu īpašu jautājumu izskatīšanai, kas saistīti ar tās darbu.

2.   Grupa nosaka apakšgrupu pilnvaras. Apakšgrupa sniedz ziņojumu Grupai un pārstāj darboties, tiklīdz tās mandāts ir izpildīts.

3.   Visām apakšgrupām, kas minētas 1. punktā, Komisija nodrošina sekretariāta pakalpojumus.

4.   Apakšgrupām piemēro 10. pantā minētos noteikumus par dokumentu pieejamību un konfidencialitāti, 11. pantā minētos noteikumus par personas datu aizsardzību un 12. pantā minētos noteikumus par sanāksmju izdevumiem.

9. pants

Reglaments

1.   Grupa ar divu trešdaļu visu locekļu balsu vairākumu pieņem reglamentu.

2.   Priekšsēdētājs pēc savas iniciatīvas vai pēc Grupas locekļa pieprasījuma var ierosināt reglamenta grozījumus.

10. pants

Dokumentu pieejamība un konfidencialitāte

1.   Pieprasījumus Grupai par piekļuvi dokumentiem, kas saistīti ar tās darbību, izskata Komisija saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1049/2001 (2).

2.   Grupas apspriedes nav publiskas. Pēc vienošanās ar priekšsēdētāju Grupa var nolemt par konkrētiem jautājumiem rīkot publisku apspriedi.

3.   Grupas locekļiem, trešo personu pārstāvjiem un ekspertiem izsniegtos dokumentus nepublisko, ja vien piekļuve šiem dokumentiem nav piešķirta saskaņā ar 1. punktu vai Komisija tos nav citādā veidā padarījusi publiski pieejamus.

4.   Jebkādai šādai informācijai, ko Grupa ir saņēmusi, radījusi vai apstrādājusi, piemēro Komisijas Lēmumā (ES, Euratom) 2015/443 (3) un Komisijas Lēmumā (ES, Euratom) 2015/444 (4) paredzētos Komisijas noteikumus par Savienības klasificētās informācijas aizsardzību. Informāciju, kuru apstrādā Grupa un uz kuru attiecas pienākums neizpaust dienesta noslēpumu, pienācīgi aizsargā.

5.   Grupas locekļi, kā arī trešo personu pārstāvji un eksperti ievēro konfidencialitātes prasības, kas noteiktas šajā pantā. Priekšsēdētājs nodrošina, ka trešo personu pārstāvji un eksperti tiek informēti par konfidencialitātes prasībām, kas viņiem jāievēro.

11. pants

Personas datu aizsardzība

Personas datu apstrāde Grupā atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 45/2001 (5).

12. pants

Sanāksmju izdevumi

1.   Grupas darbībā iesaistītajām personām Komisija atalgojumu par darbu nemaksā.

2.   Komisija var atlīdzināt ceļa izdevumus, kas dalībniekiem radušies, piedaloties Grupas sanāksmēs. Izdevumus atlīdzina saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem Komisijā, nepārsniedzot pieejamās apropriācijas, ko Komisijas dienesti saņēmuši saskaņā ar ikgadējo resursu sadalījuma procedūru.

13. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2017. gada 1. februārī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 194, 19.7.2016., 1. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.).

(3)  Komisijas 2015. gada 13. marta Lēmums (ES, Euratom) 2015/443 par drošību Komisijā (OV L 72, 17.3.2015., 41. lpp.).

(4)  Komisijas 2015. gada 13. marta Lēmums (ES, Euratom) 2015/444 par drošības noteikumiem ES klasificētas informācijas aizsardzībai (OV L 72, 17.3.2015., 53. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).