27.1.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 22/14

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2017/141

(2017. gada 26. janvāris),

ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas un Taivānas izcelsmes nerūsējošā tērauda cauruļu piederumu sadurmetināšanai, pabeigtu vai nepabeigtu, importu

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 8. jūnija Regulu (ES) 2016/1036 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (1), (“pamatregula”) un jo īpaši tās 9. panta 4. punktu,

tā kā:

1. PROCEDŪRA

1.1. Procedūras sākšana

(1)

Saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1225/2009 (2) 5. pantu Komisija, 2015. gada 29. oktobrīEiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (3) publicējot paziņojumu (“paziņojums par procedūras sākšanu”), paziņoja par antidempinga procedūras sākšanu attiecībā uz konkrētu Ķīnas Tautas Republikas un Taivānas (“attiecīgās valstis”) izcelsmes nerūsējošā tērauda cauruļu piederumu sadurmetināšanai, pabeigtu vai nepabeigtu, importu.

(2)

Procedūra tika uzsākta pēc tam, kad Eiropas Savienības Nerūsējošā tērauda cauruļu piederumu sadurmetināšanai ražošanas nozares aizsardzības komiteja (“sūdzības iesniedzējs”) 2015. gada 14. septembrī iesniedza sūdzību to ražotāju vārdā, kuri pārstāv 37–48 % no kopējā Savienības ražošanas apjoma. Ir pieteicies viens ražotājs, kas izteica iebildumus.

(3)

Tādējādi tiek izmantoti attiecīgie robežlielumi, kā noteikts pamatregulas 5. panta 4. punktā, proti, “izmeklēšanu neuzsāk, ievērojot 1. punktu, ja vien, pamatojoties uz pārbaudi par to, kādā mērā tiek atbalstīta vai noraidīta Savienības līdzīgā izstrādājuma ražotāju izteiktā sūdzība, netiek konstatēts, ka sūdzību ir iesniegusi Savienības ražošanas nozare vai tā ir iesniegta nozares vārdā. Uzskata, ka sūdzību ir iesniegusi Savienības ražošanas nozare vai tā ir iesniegta nozares vārdā, ja šo sūdzību atbalsta tie Savienības ražotāji, kuru kopējā saražotā produkcija veido vairāk nekā 50 % no kopējā saražoto līdzīgo izstrādājumu apjoma, ko saražojusi tā Savienības ražošanas nozares daļa, kura vai nu atbalsta, vai noraida sūdzību. Taču izmeklēšanu neuzsāk, ja tie Savienības ražotāji, kuri nepārprotami atbalsta sūdzību, ražo mazāk nekā 25 % no kopējā saražoto līdzīgo izstrādājumu apjoma, ko saražojusi Savienības ražošanas nozare.” Lietas ierosināšanas laikā minētie nosacījumi bija izpildīti. Kad izmeklēšana ir sākta, vairs nav nepieciešams, lai visas izmeklēšanas laikā saglabātos atbilstība nosacījumiem. Šādu pieeju ir apstiprinājusi Tiesa attiecībā uz situāciju, kad uzņēmums atsauc savu atbalstu sūdzībai (4); tāda pati argumentācija izmantojama pēc analoģijas situācijā, kad mainās ražojuma klāsts.

(4)

Sākotnējā posmā viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka Komisija ir kļūdaini aprēķinājusi sūdzības reprezentativitāti saistībā ar Savienības ražošanas nozares kopējo ražošanas apjomu. Tā apgalvoja, ka pašreizējā sūdzībā nevar būt pārstāvēti 43–49 % Savienības ražošanas apjoma, jo iepriekšējā lietā, kas aptvēra līdzīgu ražojuma klāstu, astoņi uzņēmumi pārstāvējuši 48 % Savienības ražošanas apjoma. Komisija konstatēja, ka, lai arī ražojuma klāsts abās izmeklēšanās tik tiešām ir līdzīgs, precīzs ražojuma klāsts un pārskata periods pašreizējā izmeklēšanā atšķiras no ražojuma klāsta un pārskata perioda iepriekšējā izmeklēšanā. Tādējādi veiktie novērtējumi un šā novērtējuma rezultāti ir atšķirīgi (t. i., šajā izmeklēšanā pieteicās citi Savienības ražotāji nevis tie, kuri pieteicās 2012. gadā uzsāktajā izmeklēšanā, un minētie Savienības ražotāji tika noteikti, pamatojoties uz līdzīgo ražojumu 2012. gada izmeklēšanā). 2015. gada 28. oktobra piezīmēs par lietas materiāliem līdzīgā ražojuma kopējais ražošanas apjoms Savienībā noteikts 8 600 t apmērā laikposmam no 2014. gada 1. aprīļa līdz 2015. gada 31. martam. Iepriekšējā 2012. gadā uzsāktajā izmeklēšanā 2012. gada 9. novembra piezīmēs par lietas materiāliem kopējais līdzīgā ražojuma ražošanas apjoms Savienībā noteikts 21 600 t apmērā.

(5)

Tā pati ieinteresētā persona apgalvoja, ka to uzņēmumu skaits, kuri atbalsta sūdzību, ir mazs (3 no 16 Savienības ražotājiem), un lūdza Komisijai izmeklēt, kādēļ pārējie Savienības ražotāji nepieteicās. Atbildot uz šo piezīmi, Komisija norādīja, ka ražotāju skaitam, kuri lietas ierosināšanas brīdī atbalsta sūdzību, nav nozīmes, – svarīga nozīme ir to īpatsvaram Savienības ražošanas nozares kopējā ražošanas apjomā, kā noteikts pamatregulas 5. panta 4. punktā.

(6)

Turklāt ieinteresētā persona apšaubīja Savienības ražotāja iekļaušanu Savienības ražošanas nozares definīcijā, jo minētais Savienības ražotājs ražoja piederumus ar ievērojami lielāku pievienoto vērtību nekā pārējie Savienības ražotāji. Tomēr izmeklēšana apstiprināja, ka minētais Savienības ražotājs ražoja un pārdeva līdzīgo ražojumu un tā iekļaušana izlasē bija pamatota. Izmeklēšanā iekļāva tika tos šā ražotāja apjomus, kuri ir izmeklēšanas tvērumā. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

1.2. Procedūrā iesaistītās personas

(7)	Komisija par procedūras sākšanu oficiāli informēja sūdzības iesniedzēju, visus zināmos iesaistītos Savienības ražotājus, importētājus, tirgotājus un lietotājus, kā arī to apvienības un attiecīgo valstu ražotājus eksportētājus un iestādes.

(8)	Tāpat Komisija sazinājās ar ražotājiem Brazīlijā, Indijā, Malaizijā, Dienvidkorejā, Šveicē, Taizemē un Amerikas Savienotajās Valstīs (“ASV”), kas paziņojumā par procedūras sākšanu bija uzskaitītas kā iespējamās analogās valstis normālās vērtības noteikšanai ĶTR.

(9)	Ieinteresētajām personām tika dota iespēja paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajā termiņā rakstiski darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu. Tika uzklausītas visas ieinteresētās personas, kas to pieprasīja un norādīja konkrētus iemeslus, kāpēc tās būtu jāuzklausa.

1.3. Atlase

(10)	Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka tā varētu atlasīt ieinteresētās personas saskaņā ar pamatregulas 17. pantu.

a) Savienības ražotāju atlase

(11)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka, ņemot vērā Savienības ražotāju lielo skaitu, kuri iesaistīti izmeklēšanā, tā ierobežos analīzes tvērumu, iekļaujot tajā samērīgu Savienības ražotāju skaitu. Procedūras sākšanas laikā pieteicās 2. apsvērumā minētie ražotāji, proti, viens Savienības ražotājs un divu meitasuzņēmumu grupa, kas atrodas Savienībā un ražo līdzīgo ražojumu.

(12)

Pēc tam, kad bija publicēts paziņojums par procedūras sākšanu, cits Savienības ražotājs lūdza to iekļaut izlasē. Tādējādi četri Savienības ražotāji, kas sadarbojās, tika iekļauti izlasē. Izlasē iekļauto Savienības ražotāju produkcija veidoja aptuveni 47 % no kopējā lēstā Savienības ražošanas apjoma, un tika uzskatīts, ka izlase ir Savienības ražošanas nozarei reprezentatīva.

(13)

Tomēr viens no izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem, proti, Springer GmbH, pēc tam informēja Komisiju par savu lēmumu nesadarboties. Tādējādi šo ražotāju turpmāk neizmeklēja. Tomēr Komisija secināja, ka trīs izlasē atlikušie Savienības ražotāji joprojām ir Savienības ražošanas nozarei reprezentatīvi, jo to kopējais lēstais ražošanas apjoms Savienībā bija aptuveni 43 %. Šis Savienības ražotājs arī informēja Komisiju, ka tas ir ne tikai Savienības ražotājs, bet ir iesaistīts arī izvešanas pārstrādei režīmā ar ražotāju Ķīnā.

(14)

Komisija turklāt ir novērtējusi ietekmi uz izlases reprezentativitāti, ko izraisīja atlokveida un zema raupjuma piederumu (sk. turpmāk 2.2. iedaļu) izslēgšana no izlases. Tā konstatēja, ka atlokveida un zema raupjuma piederumu ražošana nebija būtiska izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem vai Savienības kopējā ražošanas apjomā, un tāpēc neietekmēja jau izvēlētās izlases reprezentativitāti.

(15)	Viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka, izņemot ražotājus, kuri atbalstīja sūdzību, atbilstoši Eurostat Intra Union tirdzniecības statistikas datiem Savienības ražotāji 2010.–2015. gadā palielināja pārdošanas apjomus un veica pārdošanu par augstākām cenām un lielākos apjomos.

(16)

Komisija analizēja iespējamo kaitējumu, ko izraisījis imports no attiecīgajām valstīm saistībā ar Savienības ražošanas nozari, tostarp visiem Savienības ražotājiem, izmantojot makroekonomiskos datus (sk. 193.–207. apsvērumu). Turklāt Komisija ņēma vērā to, ka ieinteresētā persona savu analīzi balstīja uz KN kodiem, tajā ietverot ne tikai attiecīgo ražojumu, bet arī ražojumus ārpus šīs izmeklēšanas tvēruma. Turklāt kopumā apjoms, kas uzrādīts Intra Union tirdzniecības statistikā, neattiecas tikai uz ražošanu Savienībā, bet arī uz importēto ražojumu tālākpārdošanu. Tāpēc nav iespējams izdarīt secinājumus attiecībā uz Savienības ražotāju pārdošanas cenām vai apjomiem. Katrā ziņā ir skaidrs, ka izlases mikroekonomiskie dati uzskatāmi par reprezentatīviem visai Savienības ražošanas nozarei. Tas, ka šie dati neietver ražotājus, kuri nav iesnieguši sūdzību, izriet no apstākļa, ka tie nepieteicās iekļaušanai izlasē.

b) Importētāju atlase

(17)	Lai Komisija varētu lemt, vai būtu vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidot izlasi, visi nesaistītie importētāji tika aicināti pieteikties Komisijā un sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju.

(18)	Trīs nesaistīti importētāji sniedza informāciju un piekrita iekļaušanai izlasē. Kopā izmeklēšanas periodā tie importēja 10 % lēstā importētā apjoma no ĶTR un Taivānas. Ņemot vērā to, ka Komisija varēja pārbaudīt visus importētājus, kuri pieteicās, atlase nebija nepieciešama.

c) Taivānas ražotāju eksportētāju atlase

(19)

Lai Komisija varētu lemt, vai būtu vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidot izlasi, visi Taivānas ražotāji eksportētāji paziņojumā par procedūras sākšanu tika aicināti pieteikties Komisijā un sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. Informācija par izmeklēšanas sākšanu un paziņojums par procedūras sākšanu (kurā iekļautas atlases veidlapas) tika nosūtīts 10 Taivānas uzņēmumiem, kuri sūdzībā norādīti kā attiecīgā ražojuma ražotāji eksportētāji uz Savienību. Turklāt Taibejas pārstāvniecībai Eiropas Savienībā lūdza apzināt un/vai sazināties ar citiem ražotājiem eksportētājiem, ja tādi ir.

(20)	Četri Taivānas ražotāji eksportētāji sniedza paziņojumā par procedūras sākšanu prasīto informāciju un piekrita iekļaušanai izlasē. Ņemot vērā Taivānas ražotāju eksportētāju skaitu, kas sadarbojās, uzskatīja, ka atlase nav nepieciešama.

(21)	Izmeklēšanas laikā divi no četriem uzņēmumiem vairs nesadarbojās. Komisija informēja šos uzņēmumus, ka saskaņā ar pamatregulas 18. panta 1. punktu, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem, var izdarīt pagaidu vai galīgos konstatējumus, pozitīvus vai negatīvus.

d) Ražotāju eksportētāju atlase ĶTR, TER pieprasījumi un individuālas pārbaudes pieprasījumi

(22)

Lai Komisija varētu lemt, vai būtu vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidot izlasi, visi ĶTR ražotāji eksportētāji tika aicināti pieteikties Komisijā un sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. Turklāt Ķīnas Tautas Republikas pārstāvniecībai Eiropas Savienībā lūdza apzināt un/vai sazināties ar citiem ražotājiem eksportētājiem, ja tādi ir.

(23)

Deviņi ĶTR ražotāji eksportētāji sniedza prasīto informāciju un piekrita iekļaušanai izlasē. Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 1. punktu Komisija izveidoja izlasi no četriem uzņēmumiem vai uzņēmumu grupām, kas eksportē aptuveni 79 % ražotāju eksportētāju, kuri sadarbojās, eksporta uz Savienību un aptuveni 35 % no kopējā daudzuma, kas izmeklēšanas periodā no ĶTR eksportēts uz Savienību. Kritērijs, ko izmantoja, lai izraudzītos četrus izlasē iekļautos uzņēmumus, bija attiecīgā ražojuma eksporta apjoms uz Savienību izmeklēšanas periodā. Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 2. punktu ar visiem zināmajiem attiecīgajiem ražotājiem eksportētājiem un attiecīgās valsts iestādēm notika apspriešanās par izlases veidošanu, un piezīmes netika saņemtas.

(24)	Izmeklēšanas gaitā viens no četriem izlasē iekļautajiem uzņēmumiem vairs nesadarbojās. Komisija informēja šo uzņēmumu, ka saskaņā ar pamatregulas 18. panta 1. punktu, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem, var izdarīt pagaidu vai galīgos konstatējumus, pozitīvus vai negatīvus.

(25)

Neviens no ĶTR ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, nepieprasīja tirgus ekonomikas režīmu (TER). Tomēr pieci ražotāji eksportētāji ĶTR, kas netika iekļauti izlasē, pieprasīja individuālu pārbaudi saskaņā ar pamatregulas 17. panta 3. punktu. Kā minēts 99. apsvērumā, šie pieprasījumi tika noraidīti.

1.4. Atbildes uz anketas jautājumiem

(26)	Anketas tika nosūtītas četriem uzņēmumiem Taivānā un četriem izlasē iekļautajiem uzņēmumiem ĶTR, četriem izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem un trim izlasē iekļautajiem importētājiem.

(27)	Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas tikai no diviem uzņēmumiem Taivānā, trim uzņēmumiem ĶTR, trim Savienības ražotājiem un trim importētājiem.

(28)	Pēc pagaidu informācijas izpaušanas atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas arī no viena no iespējamās analogās valsts ražotāja Šveicē.

1.5. Pārbaudes apmeklējumi

(29)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par nepieciešamu, lai konstatētu dempingu, tā radīto kaitējumu un Savienības intereses. Pārbaudes apmeklējumi saskaņā ar pamatregulas 16. pantu tika veikti šādu uzņēmumu/apvienība telpās:

—

ražotāji Savienībā:

—	OSTP Sweden AB, Zviedrija,

—	OSTP Finland OY, Somija,

—	Erne Fittings, Austrija,

—

nesaistīts importētājs:

—	Arcus Nederland BV, Nīderlande,

—

ražotāji eksportētāji Taivānā:

—	Ta Chen Stainless Pipes Co. Ltd, Taichung,

—	King Lai Hygienic Materials Co. Ltd Tainan,

—

ražotāji eksportētāji ĶTR:

—	Suzhou Yuli Pipeline Industry Co. Ltd un ar to saistītie uzņēmumi, Suzhou, Jiangsu un Shanghai,

—	Zhejiang Jndia Pipeline Industry Co. Ltd, Wenzhou,

—	Zhejiang Good Fittings Co. Ltd, Wenzhou.

(30)	Pārbaudes apmeklējums tika veikts arī Šveices uzņēmuma Rohrbogen AG (Bāzele) telpās, kas tika uzskatīts par iespējamās analogās valsts ražotāju. Šis pārbaudes apmeklējums notika pēc pagaidu informācijas izpaušanas.

1.6. Pagaidu informācijas izpaušana

(31)

Izmeklēšanas pagaidu posmā Komisija nolēma nenoteikt pagaidu antidempinga pasākumus. Galvenais iemesls šādam lēmumam bija tas, ka notika tādas piemērotas analogās valsts meklēšana, uz kuras pamata Ķīnas ražotājiem eksportētājiem tiktu noteikta normālā vērtība. Tā kā dempinga starpības noteikšana ĶTR nenotika, nebija iespējams noteikt arī kopējo importa par dempinga cenām līmeni no abām attiecīgajām valstīm. Lai gan dati par Savienības ražošanas nozari bija pieejami, lai analizētu dažādus kaitējuma rādītājus, importa par dempinga cenām apjoms un cenas ir svarīgs elements, nosakot kaitējumu saskaņā ar pamatregulas 3. pantu. Tāpēc izmeklēšanas pagaidu posmā netika noteikts kaitējums un līdz ar to cēloņsakarība starp kaitējumu un importu par dempinga cenām.

(32)

Ieinteresētājām personām 2016. gada 13. jūlijā tika izpausti pagaidu konstatējumi. Pēc pagaidu informācijas izpaušanas tika saņemta informācija no viena Taivānas ražotāja eksportētāja, viena Ķīnas ražotāja eksportētāja, Ķīnas Metālu, minerālvielu un ķīmisko vielu importētāju un eksportētāju tirdzniecības kameras (“CCCMC”) un sūdzības iesniedzēja. Visa minētā informācija ir izskatīta turpmākajos apsvērumos.

1.7. Galīgās informācijas izpaušana

(33)	Ieinteresētās personas 2016. gada 27. oktobrī saņēma galīgās informācijas dokumentu. Komisija līdz 2016. gada 16. novembrim aicināja ieinteresētās personas sniegt rakstiskas piezīmes un/vai lūgt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas.

(34)

Trīs Ķīnas ražotāji eksportētāji, CCCMC, divi Savienības importētāji un sūdzības iesniedzējs sniedza piezīmes pēc galīgās informācijas izpaušanas, un Savienības ražotājs, kuram bija arī izvešanas pārstrādei režīms, lūdza uzklausīšanu pie uzklausīšanas amatpersonas, un CCCMC lūdza uzklausīšanu pie Komisijas dienestiem.

(35)

Uzklausīšanas laikā pie uzklausīšanas amatpersonas Savienības ražotājs iesniedza lūgumu atbrīvot no maksājumiem ražojumus, kuri tiek atpakaļievesti pēc izvešanas pārstrādei, jo tie nerada kaitējumu Savienības ražošanas nozarei tādēļ, ka tie ļoti maz pārklājas ar sūdzības iesniedzēju saražoto produkciju, un tādēļ, ka tas nav Savienības interesēs noteikt maksājumus, ņemot vērā šā uzņēmuma MVU statusu, faktu, ka tas ir saņēmis ES struktūrfondu līdzekļus, lai izveidotu ražotni, un to, ka pasākumu noteikšana iznīcinātu šo uzņēmumu. Komisija aicināja ieinteresētās personas izteikt viedokli šajā jautājumā.

(36)	Viens Ķīnas ražotājs eksportētājs turklāt lūdza labot tā nosaukumu, kurš bija norādīts kļūdaini, un viens Savienības importētājs ierosināja precīzāku “zema raupjuma piederumu” definīciju, kam Komisija piekrita.

(37)

Attiecībā uz galīgās informācijas izpaušanu divi Ķīnas ražotāji eksportētāji un CCCMC apgalvoja, ka laikposms, ko Komisija nodrošinājusi ieinteresēto personu piezīmju sniegšanai, bija nepietiekams un ka tas šīm personām neļāva pilnībā un visaptveroši analizēt visus datus un pamatojumu, kas pirmo reizi sniegts galīgās informācijas izpaušanas reizē. Tās uzskatīja, ka šajā procedūrā nopietni pārkāptas ieinteresēto personu tiesības uz aizstāvību.

(38)

Komisija norādīja, ka antidempinga procedūra, kas uzsākta saskaņā ar pamatregulas 5. pantu, ir veikta stingros termiņos. Attiecīgās ieinteresētās personas saņēma informāciju par Komisijas lēmumu nenoteikt pagaidu pasākumus un par Komisijas priekšlikumu galīgo pasākumu noteikšanai, un tām bija pietiekami daudz laika reaģēt. Saskaņā ar pamatregulas 20. panta 5. punktu Komisijai pēc galīgās informācijas izpaušanas jānosaka vismaz 10 dienu termiņš piezīmju sniegšanai. Noteikusi 22 dienu termiņu, Komisija ir izpildījusi šo prasību. Neviena ieinteresētā persona šajā sakarā nelūdza pagarinājumu. Jāatzīmē, ka papildu datus pagaidu posmā nevarēja izpaust ne tikai attiecībā uz konstatējumiem par dempingu saistībā ar ĶTR, bet arī attiecībā uz kaitējumu. Tā kā dempinga starpības noteikšana ĶTR nenotika, nebija iespējams noteikt importa par dempinga cenām līmeni no attiecīgajām valstīm. Lai gan dati par Savienības ražošanas nozari ir pieejami, lai analizētu dažādus kaitējuma rādītājus, importa par dempinga cenām apjoms un cenas ir svarīgs elements, nosakot kaitējumu saskaņā ar pamatregulas 3. pantu. Tādēļ kaitējuma noteikšana izmeklēšanas pagaidu posmā netika veikta. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(39)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas saņēmusi dažu ieinteresēto personu piezīmes un lūgumus, Komisija izpauda papildu datus un informāciju. Šī papildu informācijas izpaušana notika 2016. gada 25. novembrī. Turpmākā informācija tika saņemta no diviem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, CCCMC, sūdzības iesniedzēja un trim Savienības importētājiem.

(40)

Uzklausīšanas laikā pie uzklausīšanas amatpersonas sūdzības iesniedzējs lūdza noraidīt tādu atbrīvojuma pieprasījumu par izvešanas pārstrādei režīmu, ko iesniedza viens Savienības ražotājs, kā skaidrots iepriekš 35. apsvērumā, jo attiecīgais Savienības ražotājs importē attiecīgo ražojumu, ko ražo arī Ķīnā. Turklāt pretēji ražotāja apgalvotajam tā ražojumi konkurē ar Savienības ražošanas nozares izgatavoto ražojumu. Šīs pašas uzklausīšanas laikā sūdzības iesniedzējs arī paskaidroja, ka lielākai daļai Savienības tirgotāju ir ražojumu krājumi, kas ir sertificēti gan saskaņā ar EN/DIN, gan saskaņā ar ASME/ANSI standartiem. Turklāt pretēji tam, ko apgalvoja viens no tirgotājiem, ražojumi, uz kuriem attiecas atšķirīgi standarti, ir savstarpēji aizstājami.

(41)	Divi Ķīnas ražotāji eksportētāji un CCCMC atkārtoja savus apgalvojumus, īpaši attiecībā uz informācijas neizpaušanu pagaidu posmā saistībā ar konstatējumiem par kaitējumu, kas pēc to domām nevar tikt pamatota ar datu trūkumu.

(42)

Reaģējot uz iepriekš minēto, Komisija norāda, ka secinājumus par kaitējuma rādītājiem var izpaust vien tad, kad ir noteikts importa par dempinga cenām apjoms. Šajā konkrētajā lietā pagaidu posmā dempinga noteikšana attiecībā uz ĶTR netika veikta. Fakts, ka tikuši vākti izejas dati par kaitējuma rādītājiem, nenozīmē, ka bija iespējams izdarīt secinājumu par kaitējuma rādītājiem. Komisija nodrošināja atbilstīgu informācijas izpaušanu pamatregulas 20. panta nozīmē. Komisija uzskata, ka ieinteresēto personu tiesības uz aizstāvību tikušas ievērotas.

1.8. Izmeklēšanas periods un attiecīgais periods

(43)	Dempinga izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2014. gada 1. oktobra līdz 2015. gada 30. septembrim (“izmeklēšanas periods” jeb “IP”).

(44)	Kaitējuma novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude aptvēra laikposmu no 2012. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(45)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas vairākas ieinteresētās personas apgalvoja, ka Komisijai būtu vajadzējis pārbaudīt laikposmu no 2010. gadam līdz IP, nevis laikposmu no 2012. gada līdz IP. Komisijas standarta prakse kaitējuma tendenču analīzei ir izmantot četru gadu laikposmu. Ieinteresētās personas nesniedza pierādījumus, kas varētu pamatot secinājumu, ka attiecīgais periods bija nepiemērots.

(46)

Pēc papildu informācijas izpaušanas divi Ķīnas ražotāji eksportētāji un CCCMC atkārtoja savu apgalvojumu par attiecīgo periodu saistībā ar kaitējuma tendencēm. Kā minēts iepriekš, pamatojoties uz savu plašo rīcības brīvību tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanās, Komisijas standarta prakse kaitējuma novērtējumam ir izmantot četru gadu laikposmu. Turklāt ieinteresētās personas neiesniedza pārliecinošus pierādījumus, kas būtu likuši Komisijai atkāpties no ierastās prakses. Turklāt lieta (5), uz kuru atsaucas ieinteresētās personas, pārtraukta pēc prasības atsaukšanas. Tāpēc minētajā lietā kaitējumu nenoteica. Turklāt šīs izmeklēšanas attiecīgais ražojums atšķiras no pārtrauktās izmeklēšanas attiecīgā ražojuma. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

2. ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGAIS RAŽOJUMS

2.1. Attiecīgais ražojums

(47)

Ražojums, uz kuru attiecas šī izmeklēšana, ir ĶTR un Taivānas izcelsmes cauruļu piederumi sadurmetināšanai, pabeigti vai nepabeigti, ne atlokveida, no nerūsējošā austenīta tērauda kategorijām, kuras atbilst AISI tipiem 304, 304L, 316, 316L, 316Ti, 321 un 321H un citām līdzvērtīgām normām, ar maksimālo ārējo diametru ne lielāku par 406,4 mm un sieniņu biezumu 16 mm vai mazāku, ar raupjumu ne mazāku par 0,8 μm. Uz ražojumu attiecas KN kodi ex 7307 23 10 un ex 7307 23 90.

(48)	Attiecīgo ražojumu galvenokārt ražo, griežot un veidojot caurules. Attiecīgo ražojumu izmanto nerūsējošā tērauda cauruļu savienošanai un tas ir pieejams dažādās formās, piemēram, kā leņķa gabali, reducētāji, trejgabali un uzgaļi.

(49)

Attiecīgo ražojumu plaši izmanto rūpnieciskie patērētāji un to izmanto daudzos galalietojumos. Piemēram:

—	naftas ķīmijas rūpniecībā,

—	dzērienu un pārtikas pārstrādes rūpniecībā un farmācijas nozarē,

—

kuģubūvē,

—	enerģijas ražošanā, spēkstacijās,

—	būvniecībā un rūpnieciskās iekārtās.

(50)	Pēc galīgās informācijas izpaušanas viens Savienības importētājs apgalvoja, ka uzgaļus nevajadzētu iekļaut ražojuma klāstā, jo tos neražo, griežot un veidojot caurules.

(51)	Atbildot uz šo apgalvojumu, tiek norādīts, ka ražojumu “galvenokārt”, bet ne “tikai un vienīgi”, ražo, griežot un veidojot caurules. Turklāt jāatzīmē, ka, ņemot vērā tirgus perspektīvu, uzgaļi ir piederumu veidi un tie ir uzrādīti kā tādi uzņēmumu katalogos. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(52)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas vairākas personas apgalvoja, ka importētie ražojumi un Savienības produkcija nav tehniski savstarpēji aizstājami, jo tehniskie standarti ir atšķirīgi, proti, EN/DIN un ASME/ANSI, vai ka ražojumi, kas ražoti saskaņā ar EN/DIN standartiem, būtu jāizslēdz no ražojuma klāsta.

(53)

Pirmkārt, ir svarīgi precizēt, ka gan Savienības ražošanas nozare, gan ražotāji eksportētāji, uz kuriem attiecas izmeklēšana, ražo pēc abu veidu tehniskajiem standartiem. Tas attiecas arī uz izlasē iekļautajiem uzņēmumiem. Turklāt iekārtas, ko izmanto, lai ražotu izstrādājumus pēc dažādiem standartiem, ir vienādas, un ražošanas process arī ir vienāds.

(54)

Otrkārt, izmeklēšana un uzklausīšana ar Savienības ražotāju, kuram ir arī izvešanas pārstrādei režīms, liecina, ka fizikālās, tehniskās un ķīmiskās pamatīpašības ražojumiem, kuri apstiprināti saskaņā ar EN/DIN, un ražojumiem saskaņā ar ASME/ANSI standartiem, ir salīdzināmas. Lai arī standartos var būt nedaudz atšķirīgas prasības attiecībā uz biezumu un pretestību, šīs atšķirības katram ražojuma veidam atšķiras, un daudziem ražojuma veidiem konstatēta būtiska vai pilnīga pārklāšanās.

(55)

Treškārt, abi ražojuma veidi konkurē cits ar citu. Lai gan ir taisnība, ka dažos projektos saskaņā ar specifikācijām būs jāizmanto EN/DIN vai ASME/ANSI, līdz brīdim, kurā inženieri lemj par standarta izvēli, abas specifikācijas konkurē. To apliecina apstāklis, ka EN/DIN un ASME/ANSI standarti, ņemot vērā vēsturiskas tendences, atšķiras starp dalībvalstīm, bet tas nerada šķērsli jaunajos projektos izmantot kādu no abiem standartiem visā Eiropas Savienībā.

(56)	Visbeidzot, pēc standarta izvēles pastāv arī tieša konkurence tad, kad standarti pilnīgi pārklājas, kā tas ir saistībā ar konkrētiem ražojuma veidiem.

(57)	Komisija arī norāda, ka, neraugoties uz konkrētiem pieprasījumiem, kuri tika izteikti importētājam, kas sadarbojās, Komisija nesaņēma pierādījumus, kas apliecinātu, ka līdzīgais ražojums un attiecīgais ražojums nekonkurē cits ar citu.

(58)	Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(59)

Pēc papildu informācijas izpaušanas vairākas ieinteresētās personas, tostarp nesaistīts importētājs, apstiprināja izmeklēšanas konstatējumus. Šīs ieinteresētās personas apgalvoja, ka ASME/ANSI un EN/DIN standarti lielā mērā ir savstarpēji aizstājami. Turklāt viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka Savienības cauruļu piegādātāji piedāvā divkārši sertificētus ražojumus un ikviens attiecīgā ražojuma ražotājs var iegūt divkāršu sertifikāciju. Šī ieinteresētā persona arī norādīja, ka faktiski attiecīgā ražojuma un līdzīgā ražojumā tirgotāju lielākā daļa krājumu ir sertificēti divkārši.

(60)	Tā kā netika sniegtas papildu piezīmes attiecībā uz ražojuma standartiem, tika noraidīts apgalvojums par to, ka attiecīgais ražojums un līdzīgais ražojums būtu jāanalizē atsevišķi, pamatojoties uz ASME/ANSI un EN/DIN standartiem.

2.2. No attiecīgā ražojuma definīcijas izslēgtie ražojumi

2.2.1. Zema raupjuma piederumi

(61)

Trīs nesaistīti importētāji, CCCMC un divi Ķīnas ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka ražojuma definīcijā netiek pietiekami nošķirti rūpnieciskie un tā sauktie “sanitārie piederumi”, lai gan tiem ir atšķirīgas fizikālās īpašības. Turklāt tie norādīja, ka Savienības ražošanas nozare neražo “sanitāros piederumus” un ka tādēļ šajā antidempinga procedūrā būtu jāiekļauj tikai rūpnieciskie piederumi.

(62)	Kopīgā uzklausīšanā trīs nesaistīti importētāji sniedza pierādījumus, kas pamato to apgalvojumu, un, pamatojoties uz fizikālām īpašībām, iepakojumu, galapatēriņu un cenu līmeni, parādīja vairākas būtiskas atšķirības starp “rūpnieciskiem” un “sanitāriem” piederumiem.

(63)

Atšķirība bija jādefinē no jauna fizikālo īpašību ziņā un attiecīgā nošķiršana balstījās uz piederumu virsmas raupjumu. Tā vietā lai lietotu terminu “sanitārie” piederumi, ir lietderīgi runāt par “zema raupjuma piederumiem”, t. i., piederumiem ar virsmas apstrādes raupjuma vidējo vērtību mazāku par 0,8 μm. Šie piederumi tiek izmantoti pārtikas un dzērienu rūpniecībā, pusvadītāju ražošanas, farmācijas un veselības aprūpes nozarēs.

(64)

Pastāv būtiskas atšķirības virsmas gludumā un virsmas apdarē. Zema raupjuma piederumu gals parasti ir kvadrātveida (pretstatā koniskam) un tiem kopumā ir mazāks sieniņu biezums un ārējais diametrs. Nevar manīt to, ka ir piemērojami atsevišķi standarti, kā arī apstākli, ka izejmateriāls zema raupjuma piederumiem vienmēr ir auksti velmēti ruļļi vai auksti stieptas caurules (pretstatā karsti velmētiem augsta raupjuma piederumiem). Visbeidzot zema raupjuma piederumus iepako atsevišķi plastmasas maisiņā, savukārt augsta raupjuma piederumus iepako bez taras kartonā.

(65)

Tie nav savstarpēji aizstājami. Higiēnas prasību dēļ nozare, kurā izmanto zema raupjuma piederumus, nevar izmantot augsta raupjuma piederumus; no otras puses, zema raupjuma piederumi vājāku spiediena un temperatūras izturības prasību un augstāku cenu dēļ nav piemēroti lietojumiem, kuros izmanto augsta raupjuma piederumus. Izmeklēšanā konstatēja, ka zema raupjuma piederumu cenu līmenis par kilogramu vidēji ir divas līdz trīs reizes augstāks. Tas galvenokārt ir darba intensitātes dēļ saistībā ar pulēšanu un papildu kvalitātes kontroli.

(66)

Tā kā uzklausīšanas laikā anketas jau bija izsūtītas, būtiskas izmaiņas produkta koda numurā (“PKN”) vairs nebija iespējamas. Tomēr, pievienojot vienīgo fizikālo īpašību “raupjums” kā sleju darījumu tabulā un atbildēs uz anketas jautājumiem ieviešot papildu kritēriju ražošanas izmaksās, kļūst iespējams nošķirt abu veidu piederumus. Savienības ražošanas nozare un Savienības importētāji eventuāli piekrita tam, ka piederumi ar virsmas apstrādes raupjuma vidējo vērtību mazāku par 0,8 μm nav uzskatāmi par attiecīgo ražojumu. Tāpēc Komisijas dienesti izmeklēšanas pagaidu posmā uzskatīja, ka minētie piederumi būtu jāizslēdz no izmeklēšanas tvēruma.

(67)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas viens no izlasē iekļautajiem Ķīnas ražotājiem apgalvoja, ka zema raupjuma piederumus nevajadzētu izslēgt no ražojuma klāsta. Attiecīgais uzņēmums apstrīdēja arī ieinteresēto personu apsvērumus attiecībā uz fizikālo īpašību atšķirībām, iepakojuma materiālu, izmaksām/cenu līmeņiem un savstarpējās aizstājamības trūkumu starp zema un augsta raupjuma piederumiem. Tomēr jautājums saistībā ar fizikālo īpašību atšķirībām, iepakojuma materiālu un cenu līmeņiem starp zema un augsta raupjuma piederumiem tika pārbaudīts un apstiprināts uz vietas. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

2.2.2. Atlokveida piederumi

(68)	Ķīnas un Taivānas ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka atlokveida piederumi, proti, piederumi, kuriem gali ir atloka formā, pamatojoties uz definīciju paziņojumā par procedūras sākšanu, nav attiecīgais ražojums.

(69)

Jāatzīmē, ka gala forma ir noteicoša saistībā ar metodi, ko var izmantot piederumu savienošanai ar caurulēm. Piederumu sadurmetināšanai un atlokveida piederumu ražošanā izmanto atšķirīgas metodes. Piederumi sadurmetināšanai tiek ražoti, izmantojot metināšanas metodi, turpretim atlokveida piederumu ražošanā izmanto iespīlēšanas un stiprināšanas metodi. Turklāt KN kodu skaidrojošajās piezīmēs par ražojuma definīciju precizēts, ka piederumu sadurmetināšanai galiem vajadzētu būt taisni nogrieztiem vai nošķeltiem, lai atvieglotu piemetināšanu pie caurulēm.

(70)

Tika arī konstatēts, ka atlokveida piederumu ražošana saistīta ar papildu izmaksām, ievērojot izejmateriālu un starpmateriālu lielu patēriņu un sarežģītāku ražošanas procesu. Ņemot vērā ražošanas procesu, var uzskatīt, ka piederumi sadurmetināšanai ir puspabeigti ražojumi atlokveida piederumu ražošanai.

(71)	Savienības ražošanas nozare piekrita tam, ka atlokveida piederumi ir atšķirīgs ražojums, un tā izslēgšanai no ražojuma klāsta.

(72)	Komisijas dienesti jau pagaidu posmā uzskatīja, ka atlokveida piederumi būtu jāizslēdz no izmeklēšanas tvēruma. Ieinteresēto personu piezīmes, kas atspēkotu šo konstatējumu, netika saņemtas, tādēļ šis lēmums ir pamatots.

2.3. Līdzīgais ražojums

(73)

Izmeklēšanā tika noskaidrots, ka turpmāk uzskaitītajiem ražojumiem ir vienādas fizikālās pamatīpašības un tiem ir vienādi pamatlietojumi:

a)	attiecīgajam ražojumam;

b)	ražojumam, ko ražo un pārdod Taivānas iekšzemes tirgū (kas arī tika izmantota par analogo valsti saistībā ar ĶTR (sk. 105. apsvērumu)),

c)	Savienības ražošanas nozares Savienībā ražotajam un pārdotajam ražojumam.

(74)	Tāpēc Komisija nolēma, ka minētie ražojumi uzskatāmi par līdzīgiem ražojumiem (jeb līdzīgām precēm) pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

3. DEMPINGS

3.1. Taivāna

3.1.1. Ievads

(75)	Kā norādīts iepriekš 27. apsvērumā, tikai divi Taivānas uzņēmumi sadarbojās izmeklēšanā, sniedzot pilnīgas atbildes uz antidempinga anketu jautājumiem. Šie uzņēmumi izmeklēšanas periodā importēja 36 % no attiecīgā ražojuma importa no Taivānas uz Savienību.

(76)

Viens no uzņēmumiem, kas sadarbojās, galvenokārt ražo piederumus, kuri nav izmeklēšanas pārskatītajā ražojuma klāstā, kā skaidrots 61.–71. apsvērumā (piederumi ar virsmas apstrādes raupjuma vidējo vērtību mazāku par 0,8 μm un/vai atlokveida piederumi). Šim ražotājam izmeklēšanas periodā nebija līdzīgā ražojuma pārdevumu iekšzemes tirgū.

(77)

Otrais uzņēmums, kas sadarbojās, savukārt ražo lielāko daļu standarta piederumu veidu, uz kuriem attiecas šī izmeklēšana. Uzņēmums ražošanā izmanto tikai metinātas caurules, tikai no 304. un 316. kategorijas tērauda un tikai leņķa gabalus un trejgabalus (un trejgabalus tikai ar tādu pašu pamatcaurules un atzarojuma caurules diametru, kas nav sametināti, bet ražoti no viengabala caurules, kura centrā tiek “nostiepta”, lai iegūtu trejgabalu). Šim ražotājam izmeklēšanas periodā nebija līdzīgā ražojuma pārdevumu iekšzemes tirgū.

3.1.2. Normālā vērtība

(78)

Tā kā abiem Taivānas ražotājiem eksportētājiem nebija līdzīgā ražojuma pārdevumu iekšzemes tirgū, normālo vērtību aprēķināja, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. un 6. punktu vidējām ražošanas izmaksām pieskaitot attiecīgā ražojuma veida pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas (“PVA”) un samērīgu peļņu.

(79)

Attiecībā uz pirmo uzņēmumu, kas sadarbojās, PVA izmaksas un peļņu noteica saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6. punkta b) apakšpunktu, proti, pamatojoties uz faktiskajām summām, ko piemēro tās pašas vispārīgās preču kategorijas ražošanai un pārdošanai parastajās tirdzniecības operācijās, kuras veic attiecīgais ražotājs izcelsmes valsts iekšējā tirgū, proti, iekšzemes pārdevumiem, kas notika ar piederumiem ar virsmas apstrādes raupjuma vidējo vērtību mazāku par 0,8 μm.

(80)

Attiecībā uz otru uzņēmumu, kas sadarbojās, ņemot vērā to, ka tam nebija līdzīgā ražojuma vai tās pašas vispārējās kategorijas ražojumu pārdevumu iekšzemes tirgū, tika piemērots pamatregulas 2. panta 6. punkta c) apakšpunkts. Šajā nolūkā Komisija, aprēķinot normālo vērtību, izmantoja tās pašas PVA izmaksu un peļņas summas, kas izmantotas pirmajam uzņēmumam (tie bija vienīgie pieejamie pārbaudītie dati, kuri attiecas uz tās pašas vispārējās kategorijas ražojumu Taivānas tirgū).

(81)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas otrais Taivānas ražotājs eksportētājs izteica konkrētus iebildumus pret pirmā Taivānas ražotāja datu izmantošanu normālās vērtības aprēķinam. Pirmkārt, uzņēmums apgalvoja (pamatojoties uz anketas atbilžu publiski pieejamo versiju un otrā ražotāja atbildēm uz vēstuli par nepilnībām), ka pirmo ražotāju vispār nevar uzskatīt par attiecīgā ražojuma ražotāju eksportētāju, jo tas ražojot un eksportējot uz Savienību tikai tos ražojuma veidus, kas tikuši izslēgti no ražojuma klāsta, proti, zema raupjuma piederumus un atlokveida piederumus. Otrkārt, uzņēmums apgalvoja, ka viena uzņēmuma PVA izmaksu datu izmantošana normālās vērtības noteikšanai citam uzņēmumam ir pretrunā PTO Apelācijas institūcijas konstatējumiem (6), saskaņā ar kuriem viena uzņēmuma PVA izmaksas nevar izmantot, lai noteiktu normālo vērtību.

(82)

Atbildot uz minēto apgalvojumu, Komisija uz vietas veiktās pārbaudes laikā uzņēmuma telpās konstatēja, ka daļa no uzņēmuma ražošanas un pārdošanas apjoma uz Savienību IP laikā (proti, vakuuma piederumi ar papildu virsmas apstrādi, kuras rezultātā virsmas raupjums ir virs 0,8 μm) ietilpa šīs izmeklēšanas ražojuma klāstā. Tāpēc uzņēmums tika uzskatīts par attiecīgā ražojuma ražotāju eksportētāju un tam tika aprēķināta dempinga starpība. Jāuzsver, ka attiecīgais uzņēmums IP laikā nepārdeva šā veida ražojumu iekšzemes tirgū Taivānā, un tas ietekmē normālās vērtības aprēķināšanas metodi abiem Taivānas ražotājiem eksportētājiem, kā paskaidrots 79. un 80. apsvērumā. Otrkārt, būtu arī jāatzīmē, ka PTO Apelācijas institūcijas nolēmums, ko citē ieinteresētā persona, attiecas uz situāciju, kas aprakstīta pamatregulas 2. panta 6. punkta a) apakšpunktā; proti, citu ražotāju PVA izmaksu vidējās vērtības izmantošana attiecībā uz līdzīgā ražojuma ražošanu un pārdošanu izcelsmes valsts iekšzemes tirgū. Tomēr šajā gadījumā normālās vērtības aprēķina pamatā bija pamatregulas 2. panta 6. punkta c) apakšpunkts; proti, PVA izmaksas noteiktas, pamatojoties uz “jebkurām citām saprātīgām metodēm ar noteikumu, ka šādi noteiktā peļņas summa nepārsniedz peļņu, ko parasti gūst citi eksportētāji vai ražotāji, pārdodot tajā pašā vispārīgajā kategorijā ietilpstošos izstrādājumus izcelsmes valsts iekšējā tirgū”. Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija uztur spēkā savu lēmumu par izmantoto datu avotu normālās vērtības aprēķināšanā. Jāatzīmē, ka Komisija arī aplūkoja alternatīvu datu avotu PVA izmaksu noteikšanai, kas nepieciešamas normālās vērtības aprēķināšanai, proti, datus, ko sniedza tāds analogais ražotājs Šveicē, kurš sadarbojās. Attiecīgais rādītājs netika sniegts par IP, bet tiek apstiprināts, ka par 2014. un 2015. finanšu gadu tas svārstījās 8–12 % robežās, kas ir salīdzināms ar koriģēto PVA izmaksu rādītāju, kas, kā norādīts 86. apsvērumā, galu galā izmantots aprēķinā.

(83)

Taivānas ražotājs eksportētājs arī apgalvoja, ka netika pienācīgi izpausta informācija ar svarīgiem datiem, kas izmantoti, lai noteiktu normālo vērtību. Patiešām uzņēmējdarbības konfidencialitātes apsvērumu dēļ konkrētajā informācijas izpaušanas reizē nevarēja atklāt PVA, peļņas un kompensāciju par izmaksām rādītājus, kas izmantoti aprēķinos. Uzņēmums, kuram ir pieejama informācija par savām ražošanas izmaksām, varētu viegli aprēķināt veikto vispārējo vidējo korekciju. Tomēr tas lūdza izpaust konkrētus rādītājus attiecībā uz dažiem aprēķina elementiem, proti, PVA un peļņas līmeņiem, normālās vērtības kompensāciju par izmaksām līmeņiem un cenām un PVN korekciju līdz normālai vērtībai.

(84)

Atbildot uz šo pieprasījumu, ir jāuzsver, ka tādus precīzus datus par PVA izmaksām, peļņu un kompensācijām par izmaksām, kas izmantoti, aprēķinot normālo vērtību, nevar atklāt, jo dati ir iegūti no viena Taivānas uzņēmuma, kas ir konkurents uzņēmumam, kurš pieprasa šādu informāciju, un minētais uzņēmums ir pieprasījis ievērot konfidencialitāti, jo dati ir uzņēmējdarbības noslēpums. Šis lūgums ir acīmredzami pamatots. Tomēr svarīgākie rādītāji, proti, PVA un peļņa, kas izmantoti, lai veiktu galīgos aprēķinus, turpmāk 86. apsvērumā ir sniegti diapazonos. Jāatzīmē arī, ka kompensāciju par izmaksām līmeņi bija ļoti zemi un tiem nebija būtiskas ietekmes uz normālās vērtības līmeni un dempinga starpību. Kompensācijas par cenām netika piemērotas, jo cenas iekšzemes tirgū netika izmantotas normālās vērtības aprēķinā. Turklāt Taivānas gadījumā PVN korekcija līdz normālai vērtībai netika veikta.

(85)	Visbeidzot šis uzņēmums apgalvoja, ka tā konkurenta PVA un peļņas līmenis tam nav reprezentatīvs. Tas apgalvoja, ka otrais ražotājs Taivānā ražo mazā mērogā un pārdod ļoti specializētus ražojumus, savukārt attiecīgais uzņēmums bija iesaistīts standarta ražojumu liela mēroga ražošanā un pārdošanā.

(86)

Patiešām pārbaudes apmeklējumu laikā tika apstiprināts, ka abu uzņēmumu ražotie un pārdotie ražojumi ir atšķirīgi un ka tādējādi to PVA izmaksu struktūras arī ir atšķirīgas. Tādēļ Komisija nolēma samazināt PVA izmaksu līmeni, kas izmantots normālās vērtības aprēķināšanai šim otrajam ražotājam eksportētājam, kas sadarbojās, par darbaspēka izmaksu īpatsvaru, kas saistīts ar kvalitātes kontroles un pētniecības un izstrādes izmaksām. Tā rezultātā PVA korekcija tika samazināta līdz 7–13 % līmenim, kas izteikts kā procentuālā daļa no apgrozījuma, kas savukārt izraisīja šā uzņēmuma individuālās dempinga starpības līmeņa samazinājumu. Tajā pašā laikā Komisija uzskatīja, ka peļņas norma, kas izmantota normālās vērtības (1–5 % no apgrozījuma) aprēķināšanai, bija pamatota. Galīgā vispārējā korekcija, kas veikta par ražošanas izmaksām, aprēķinot normālo vērtību attiecīgajam ražotājam eksportētājam, bija 15,36 %.

3.1.3. Eksporta cena

(87)	Abi ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, pārdeva attiecīgo ražojumu eksportam uz Savienību tieši neatkarīgiem klientiem Savienībā.

(88)	Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu eksporta cenas tika noteiktas, pamatojoties uz faktiski samaksātām vai maksājamām cenām par attiecīgo ražojumu, to pārdodot eksportam no eksportētājvalsts.

3.1.4. Salīdzinājums un dempinga starpības

(89)	Ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, normālo vērtību un eksporta cenu salīdzināja, izmantojot EXW cenas.

(90)	Lai nodrošinātu godīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu tika izdarītas pienācīgas korekcijas, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un to salīdzināmību.

(91)

Pamatojoties uz to, tika veiktas korekcijas attiecībā uz transporta, jūras pārvadājumu un apdrošināšanas izmaksām, apstrādes, iekraušanas un papildu izmaksām, iepakošanas izmaksām, kredīta izmaksām, atlaidēm un komisijas maksām, ja tika pierādīts, ka tās ietekmē cenu salīdzināmību. Kopumā korekcijas bija diapazonā no 1 % līdz 10 %, pamatojoties uz faktiskajām vērtībām, par ko ziņoja Taivānas ražotāji eksportētāji un kas tika pārbaudītas uz vietas. Šos rādītājus par attiecīgajiem izmaksu posteņiem ziņoja Taivānas uzņēmumi, un pārbaudes nolūkā tie šiem uzņēmumiem izpausti konkrētajās informācijas izpaušanas reizēs.

(92)

Jānorāda, ka aprēķinā Komisija noraidīja valūtas konvertācijas korekciju, ko pieprasīja viena no ieinteresētajām personām. Minētā ieinteresētā persona lūdza Komisiju izmantot valūtas maiņas kursu maksājuma datumā nevis valūtas maiņas kursu rēķina izrakstīšanas datumā. Pamatregulā ir noteikts, ka parasti valūtas maiņas kursa noteikšanai izmanto rēķina izrakstīšanas datumu, bet izņēmuma gadījumos var izmantot agrāku datumu (piemēram, līguma datumu). Tomēr pamatregula neparedz juridisku pamatu datuma izmantošanai, kas ir pēc rēķina izrakstīšanas datuma. Pamatojums ir tāds, ka rēķina izrakstīšanas datumā tiek noteikta cena, un uzņēmums vairs nevar pieņemt lēmumu, vai veikt dempingu. Katrā ziņā, pat ja būtu iespējama vēlāka datuma izmantošana, quod non, kā jau paskaidrots pagaidu informācijas izpaušanas reizē, pieprasījuma iesniedzējs nav parādījis, ka ir iestājies papildu nosacījums, proti, notikusi kursa maiņa.

(93)	Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu katram uzņēmumam, kas sadarbojās, katra līdzīgā ražojuma veida vidējo svērto normālo vērtību salīdzināja ar vidējo svērto eksporta cenu atbilstošajam attiecīgā ražojuma veidam.

(94)

Ņemot to vērā, vidējā svērtā dempinga starpība, kas izteikta procentos no CIF cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļu nomaksas, ir šāda:

Uzņēmums	Noteiktā dempinga starpība (%)
King Lai Hygienic Materials Co., Ltd	0,0
Ta Chen Stainless Pipes Co., Ltd	5,1

(95)

Attiecībā uz ražotājiem, kuri nesadarbojās, Komisijai bija jāpaļaujas uz pieejamajiem faktiem saskaņā ar pamatregulas 18. panta 6. punktu. Nesadarbošanās ļauj attiecīgajiem ražotājiem eksportētājiem nesniegt savus uzņēmuma datus, pamatojoties uz kuriem var novērtēt to faktisko eksporta darbību, un tas liek Komisijai izmantot labākos pieejamos faktus attiecībā uz tiem. Komisija savā lēmumu pieņemšanas praksē šim nolūkam nošķir starp izmeklēšanām, kurās sadarbības līmenis ir augsts (t. i., virs 80 % no paziņotā eksporta uz Savienību), un izmeklēšanām, kad sadarbības līmenis ir zems (80 % un mazāk). Šajā gadījumā sadarbības līmenis bija ievērojami zemāks par 80 %. Šādos apstākļos Komisija šāda iemesla dēļ uzskata, ka augstākā dempinga starpība, kura noteikta ražotājiem, kas sadarbojās, nav laba dempinga starpības aproksimācija ražotājiem, kas nesadarbojās: ir aizdomas, ka viens no iemesliem, kādēļ tik daudzi ražotāji nolēma nesadarboties, ir tas, ka tie apzinājās, ka to dempinga starpības būtu daudz augstākas nekā ražotājiem, kas sadarbojās. Tas, ka šajā lietā sadarbība tika atsaukta izmeklēšanas laikā, pamato šo apsvērumu. Tāpēc Komisija uzskata, ka ražotājiem, kuri nesadarbojās, dempinga starpību vislabāk atspoguļo augstākā dempinga starpība, kas noteikta attiecībā uz reprezentatīvo ražojuma veidu apjoma ziņā, proti, kas veido vairāk nekā 10 % no eksporta apjoma uz Savienību ražotājam eksportētājam, kas sadarbojās un kam tika konstatēts dempings.

(96)	Pēc PVA izmaksu korekcijas, kas izmantota dempinga starpības aprēķināšanā, Taivānas ražotājam eksportētājam, kurš sadarbojās, kā aprakstīts 86. apsvērumā, valsts mēroga dempinga starpība, kas izteikta procentos no CIF cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļu nomaksas, ir 12,1 %.

(97)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas sūdzības iesniedzējs šai sakarā apgalvoja, ka atlikušajam maksājumam Taivānai būtu jāizriet no sūdzības un ka tam būtu jābūt 34,8 %. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka lielākā daļa Taivānas attiecīgā ražojuma ražotāju apzināti nesadarbojās procedūrā, lai liegtu Komisijai izmantot to iekšzemes pārdevumus normālās vērtības aprēķināšanai. Sūdzības iesniedzējs tādējādi apgalvoja, ka sūdzībā iekļautais normālās vērtības aprēķins, kas balstīts uz Taivānas cenām iekšzemes tirgū, būtu jāizmanto kā labākais pieejamais fakts.

(98)	Atbildot uz iepriekš minēto, jāatzīmē, ka Komisija atlikušā maksājuma aprēķinā Taivānai izmanto labākos pieejamos faktus, pamatojoties uz datiem, kas iegūti un pārbaudīti izmeklēšanā. Tāpēc šis apgalvojums tiek noraidīts.

3.2. Ķīnas Tautas Republika

3.2.1. Analogā valsts

(99)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu normālā vērtība ražotājiem eksportētājiem, kam nav piešķirts TER, jānosaka, pamatojoties uz cenām vai salikto vērtību tirgus ekonomikas trešā valstī (“analogajā valstī”). Neviens no ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, nepieprasīja TER.

(100)

Sūdzības iesniedzējs kā analogo valsti ierosināja izmantot ASV. Turklāt pieejamā informācija liecina, ka līdzīgā ražojuma ražošana notiek vairākās citās valstīs, piemēram, Brazīlijā, Indijā, Japānā, Malaizijā, Dienvidkorejā, Šveicē un Taizemē. Minētās valstis tika izskatītas kā iespējamās analogās valstis.

(101)

Notika saziņa ar visiem zināmajiem līdzīgā ražojuma ražotājiem (52) iepriekš minētajās valstīs, bet neviens no tiem nesadarbojās. Tikai viens Malaizijas uzņēmums piekrita sadarboties, bet sniedza nepietiekamu informāciju. Uzņēmums nevarēja sniegt PKN datus attiecībā uz izmaksām un cenām iekšzemes tirgū. Tādējādi tā nepilnīgus datus nevarēja izmantot normālās vērtības noteikšanai. Turklāt tiek atzīmēts, ka attiecīgais Malaizijas uzņēmums ir atteicies no sniegto datu pārbaudes uz vietas.

(102)

Vēlākā posmā kā iespējamais analogās valsts ražotājs pieteicās Šveices ražotājs un piekrita sadarboties. Uzņēmums sniedza atbildes uz anketas jautājumiem, kas tika pārbaudītas uz vietas. Tomēr, ņemot vērā diezgan ierobežotu ražojuma veidu klāstu, ko ražoja šis uzņēmums, salīdzinājumā ar plašo ražojuma veidu klāstu, ko uz Savienību eksportēja izlasē iekļautie Ķīnas ražotāji eksportētāji, Komisija nolēma, ka dati, kurus sniedza Šveices uzņēmums, nebūtu piemēroti normālās vērtības noteikšanai Ķīnas ražotājiem eksportētājiem. Šajā ziņā tiek norādīts, ka tikai 4,6 % ražojuma veidu, ko Ķīnas ražotāji eksportēja uz Savienību un kas veidoja 4,2 % Ķīnas eksporta apjoma, tieši atbilda ražojuma veidiem, ko ražoja Šveices ražotājs. Taivānas gadījumā, ko galu galā izmantoja kā analogo valsti, tiešā atbilstība ražojuma veidiem, ko Ķīnas ražotāji eksportēja uz Savienību, bija 7,7 % ražojuma veidu skaita ziņā un 11,1 % eksporta apjoma ziņā.

(103)

Šajā situācijā Komisija kā analogo valsti nolēma izmantot citu valsti, uz kuru attiecas izmeklēšana, t. i., Taivānu, neraugoties uz sūdzības iesniedzēju sākotnēji sniegtajiem argumentiem par to, ka Taivānas uzņēmumi galvenokārt ražoja piederumu veidus, kā izejmateriālu izmantojot metinātas caurules (atšķirībā no Ķīnas ražotājiem, kuri galvenokārt izmanto bezšuvju caurules). To pašu argumentu izvirzīja arī Ķīnas ražotāji eksportētāji. No otras puses, CCCMC savā iesniegumā pēc pagaidu informācijas izpaušanas uzskatīja, ka Taivānas ražošanas izmaksu dati būtu piemērotāki normālās vērtības aprēķina bāzei nekā Savienības ražotāju dati, ko Komisija pagaidu informācijas izpaušanā atzina kā alternatīvu.

(104)

Taivāna tika uzskatīta par piemērotu analogo valsti, jo pretēji tam, ko apgalvoja sūdzības iesniedzēji, un neraugoties uz dažādu izejmateriālu izmantošanu, sniegtie dati ļāva izmantot pienācīgu izmaksu iedalīšanas metodoloģiju saistībā ar dažādiem ražojuma koda noteikšanas parametriem. Turklāt konkurences līmenis Taivānas tirgū ir augsts, jo ir zināms vismaz par 10 vietējiem attiecīgā ražojuma ražotājiem, un tas atspoguļojas arī dažādas izcelsmes importa plašā klātbūtnē (situācijā, kad muitas nodokļi ir mēreni, t. i., no 7,5 % līdz 10 %).

(105)

Iepriekš minēto iemeslu dēļ Komisija kā analogo valsti ĶTR nolēma izmantot Taivānu.

(106)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas divi Ķīnas ražotāju eksportētāji un CCCMC apgalvoja, ka Taivānas izvēle par analogo valsti nebija piemērota, jo izmantotās ražošanas izmaksas tika iegūtas tikai no viena Taivānas uzņēmuma, kuram nebija pārdevumu iekšzemes tirgū. Attiecīgās personas arī apgalvoja, ka salīdzināmu ražojumu atbilstības līmenis ir pārāk zems. Apgalvojumu par salīdzināmu ražojumu zemu atbilstības līmeni izvirzīja arī viens Savienības importētājs. Minētais uzņēmums arī norādīja, ka Ķīnu nevar salīdzināt ar Taivānu, jo abiem subjektiem ir atšķirīgi tautas attīstības indeksa (“TAI”) un IKP uz vienu iedzīvotāju rādītāji.

(107)

Attiecībā uz minētajiem apgalvojumiem vispirms jāatgādina, ka saskaņā ar PTO nolēmumu (7) visiem ražojuma veidiem, kurus eksportēja Ķīnas ražotāji eksportētāji, būtu jānosaka normālā vērtība. Komisija uzskata, ka dati par vienu analogās valsts ražotāju eksportētāju ir pietiekams pamatojums, uz kura balstīt pārējos ražojuma veidus, jo atklātie ražojuma veidi ļauj izdarīt aprēķinus par trūkstošiem ražojuma veidiem. Apstāklis, ka ir tikai viens šāds ražotājs eksportētājs, nav izņēmums vai jauna prakse. Pamatregulā arī noteikts, ka, trūkstot pārdevumiem iekšzemes tirgū, normālo vērtību var aprēķināt, pamatojoties uz ražošanas izmaksām. Otrkārt, jāatgādina, ka TAI un IKP rādītāji nav faktori, kas tiek ņemti vērā, nosakot, vai analogā valsts ir piemērota. Lai noteiktu atbilstošu analogo valsti, Komisija rīkojas kā paskaidrots 104. apsvērumā. Tāpēc iepriekš minētie apgalvojumi tika noraidīti.

(108)

Visbeidzot, divi Ķīnas ražotāji eksportētāji un CCCMC izvirzīja jautājumus par, iespējams, nopietnu procesuālo pārkāpumu, pamatojoties uz to, ka Komisija aprēķināja Ķīnas ražotāju dempinga starpības, pamatojoties uz pamatregulas noteikumiem par ārpustirgus ekonomikas valsti (NME). Personas apgalvoja, ka tiesiskais pamatojums piemērot NME metodoloģiju, lai noteiktu normālo vērtību Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, zaudē spēku 2016. gada 11. decembrī. Tādēļ saskaņā ar attiecīgo personu apgalvoto antidempinga pasākumos, kas pieņemti pēc minētā datuma, kā tā notiks šajā procedūrā, saskaņā ar PTO noteikumiem Komisijai ir pienākums piemērot standarta dempinga aprēķina metodoloģiju.

(109)

Šajā sakarā Komisija norāda, ka tā nav pilnvarota lemt par to, vai piemērot pašreizējos noteikumus, kas noteikti pamatregulā. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

3.2.2. Normālā vērtība

(110)

Kā skaidros 103. apsvērumā, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu ĶTR ražotāju eksportētāju normālā vērtība tika noteikta, pamatojoties uz aprēķināto vērtību analogajā valstī, kas šajā gadījumā ir Taivāna.

(111)

Turklāt, tā kā nebija līdzīgā ražojuma pārdevumu iekšzemes tirgū, normālo vērtību aprēķināja, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. un 6. punktu, vidējām ražošanas izmaksām pieskaitot attiecīgā ražojuma veida pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas (“PVA”) un peļņu, kas izmeklēšanas periodā gūta Taivānas tirgū.

(112)

Kā pamatu ražošanas izmaksu noteikšanai Komisija izmantoja datus par vienu Taivānas ražotāju, kas sadarbojās (TA Chen). Jāatzīmē, ka otrais Taivānas ražotājs, kas sadarbojās, izmeklēšanas periodā ražoja nelielu attiecīgā ražojuma apjomu un ka šī ražošana ietvēra ļoti specializētus ražojuma veidus. Uzņēmuma King Lai ražošanas apjoma neliela daļa joprojām tiek uzskatīta par attiecīgo ražojumu – šis uzņēmums ražo ražojumus, kurus varētu uzskatīt par zema raupjuma piederumiem, bet ar papildu virsmas apstrādi, kuras rezultātā to virsmas raupjums ir virs 0,8 μm un tādējādi saskaņā ar 47. apsvēruma definīciju tie ir attiecīgais ražojums. Šo piederumu ražošanas izmaksas ir ļoti lielas un, ja tās ņemtu vērā, tiktu sagrozīts aprēķins. Turklāt izlasē iekļautie Ķīnas ražotāji neeksportē uz ES šos ražojuma veidus (lai gan uz tiem varētu attiekties to PKN, jo raupjums nav viens no PKN noteikšanas parametriem). Tāpēc Komisija šo uzņēmumu ražošanas izmaksu datus uzskatīja par tādiem, kas nav piemēroti normālās vērtības aprēķināšanai Ķīnas ražotājiem.

(113)

Attiecībā uz normālās vērtības aprēķinu viens Savienības importētājs apgalvoja, ka Taivānas uzņēmuma King Lai ražošanas izmaksas nevarēja izmantot par pamatu normālās vērtības aprēķinam Ķīnas uzņēmumiem, jo King Lai ražo atšķirīgu ražojumu, ko nevar uzskatīt par rūpnieciskiem piederumiem, un ka tas arī nozīmē atšķirīgu ražošanas metodi un peļņas diapazonu.

(114)

Atbildot uz šo apgalvojumu, jāatgādina, ka Komisija, lai veiktu salīdzinājumu ar citiem uzņēmumiem, neizmantoja uzņēmuma King Lai ražošanas izmaksu datus. Aprēķinot normālo vērtību citiem uzņēmumiem, Komisija izmantoja tikai uzņēmuma King Lai tās pašas vispārējās ražojuma kategorijas PVA izmaksas un peļņu, ko pārdeva iekšzemes tirgū, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6. punkta c) apakšpunktu. Tiek arī atgādināts, ka PVA izmaksas, kas izmantotas šajos aprēķinos, tika koriģētas, lai ņemtu vērā atšķirības starp ražojumiem, ko ražoja King Lai un citi uzņēmumi. Attiecībā uz izmantoto peļņu tiek uzsvērts, ka tā nav citā diapazonā (1–5 %) nekā citiem uzņēmumiem.

(115)

Tas pats importētājs arī apgalvoja, ka otrais Taivānas ražotājs Ta Chen, kura ražošanas izmaksas izmantotas par pamatu normālās vērtības aprēķinam Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, ir liels un integrēts uzņēmums un ka tādējādi, būdams šāds uzņēmums, tas var “optimizēt izmaksas”. Tāpēc attiecīgo uzņēmumu nevar salīdzināt ar mazām Ķīnas rūpnīcām.

(116)

Šajā ziņā Komisija atgādināja, ka šajā procedūrā Ķīnas ražotāju ražošanas izmaksas nebija iekļautas analīzē, jo neviens Ķīnas ražotājs eksportētājs nepieprasīja TER statusu. Tomēr jāuzsver, ka Taivānas ražotāja šķietamās “optimizētas izmaksas” var izraisīt tikai zemāku salikto normālo vērtību un tādējādi zemākas dempinga starpības Ķīnas ražotājiem eksportētājiem.

(117)

Ņemot vērā to, ka Taivānā varēja identificēt tikai nelielu ražojuma veidu skaitu, ko uz Savienību eksportēja izlasē iekļautie Ķīnas ražotāji eksportētāji, Komisija normālo vērtību aprēķināja no pārējiem ražojuma veidiem, pamatojoties uz tādu vislīdzīgāko ražojuma veidu ražošanas izmaksām, kurus ražoja Taivānā, lai panāktu pilnīgu un taisnīgu salīdzinājumu, pamatojoties uz ražošanas izmaksām, kas koriģētas attiecībā uz:

a)	izmantotā izejmateriāla atšķirībām, pamatojoties uz pārbaudītiem Savienības ražošanas nozares izmaksu datiem, saskaņā ar kuriem piederumi, kas ražoti no bezšuvju caurulēm, ir no 2,12 līdz 2,97 reizēm dārgāki ražošanā par tiem, kas ražoti no metinātām caurulēm;

atšķirībām tērauda kategorijā, pamatojoties uz pārbaudītiem Savienības ražošanas nozares datiem, saskaņā ar kuriem korekcijas veic par lētāko tērauda kategoriju izmaksām, ko izmanto piederumiem, kuru izejmateriāls ir metinātas caurules; šī korekcija svārstās no 1,49 līdz 3,60 reizēm atkarībā no izmantotās tērauda kategorijas;

c)	atšķirībām formās, pamatojoties uz Ķīnas eksportētāju pārdevumu novērotajām cenu atšķirībām, saskaņā ar ko leņķa gabals tiek uzskatīts par elementārāko formu un citas formas (trejgabali, reducētāji, uzgaļi un specializētas formas) ir no 1,08 līdz 1,74 reizēm dārgākas.

(118)

CCCMC savā iesniegumā pēc pagaidu informācijas izpaušanas ierosināja alternatīvu pamatu a) un b) punktam un šajā sakarā iesniedza datus par Ķīnas tirgiem. Tomēr, pirmkārt, šie dati nav pārbaudīti, un, otrkārt, to izcelsme ir valstī, kurā nav tirgus ekonomikas valsts. Tāpēc to izmantošana būtu pretrunā analogās valsts metodoloģijai normālās vērtības aprēķinam. CCCMC apgalvojums tādējādi tika noraidīts.

(119)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas CCCMC un divi Ķīnas ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka ir nepamatoti koriģēt Taivānas izmaksu datus, izmantojot Savienības ražošanas nozares izmaksu datus. Attiecīgās personas norādīja uz Savienības ierasto praksi iepriekšējās lietās to nedarīt.

(120)

Kā minēts iepriekš, ES iepriekšējā prakse tika pārskatīta, ņemot vērā PTO nolēmumu, kas minēts 107. apsvērumā. Lai aprēķinātu normālās vērtības trūkstošiem ražojuma veidiem, Komisija izmantoja Taivānas izmaksu datus un koriģēja un pārbaudīja konstatētās izmaksas, piemērojot proporcionālas korekcijas, kas tika konstatētas Savienības ražošanas nozares ražošanas izmaksu līmenī. CCCMC nepamatoja, kādēļ tas ir nepiemēroti un/vai neierosināja alternatīvu pieeju.

(121)

Pēc papildu informācijas izpaušanas CCCMC un divi Ķīnas ražotāji eksportētāji atkārtoti pauda savu iebildumu pret Savienības ražošanas nozares datu izmantošanu ražošanas izmaksu korekcijai, kas izmantota normālās vērtības aprēķinam trūkstošiem ražojuma veidiem. Personas uzsvēra, ka Komisija nav sniegusi pierādījumus, kas liecinātu, ka izejmateriāla izmaksu atšķirības ES tirgū būtu tādā pašā līmenī kā Taivānas tirgū. Turklāt personas atkārtoja apgalvojumu par to, ka Komisija iepriekš minētajai korekcijai varētu izmantot Ķīnas eksporta pārdevumu cenu atšķirības starp bezšuvju un metinātiem piederumiem, jo pārdošanas cenas “zināmā mērā atspoguļo ražošanas izmaksu atšķirību tendenci”.

(122)

Atbildot uz minētajiem apgalvojumiem, vispirms jāuzsver, ka Komisija nevarēja salīdzināt korekciju līmeni cauruļu veidiem, kas izmantoti kā izejmateriāli, vai tērauda kategorijām ar datiem par Taivānas tirgu, jo Taivānas ražotājs, kura ražošanas izmaksas izmantotas par pamatu, aprēķinot normālo vērtību, vienkārši neizmantoja dažus izejmateriālu veidus. Tas bija galvenais iemesls, kādēļ Komisija vispār apsvēra iespēju meklēt trūkstošus izmaksu datus ārpus analogās valsts tirgus. Otrkārt, attiecībā uz Ķīnas cenu izmantošanu vēlreiz jāuzsver, ka neviens ĶTR ražotājs eksportētājs šajā procedūrā nepieprasīja TER. Tādēļ ĶTR ražošanas izmaksas nebija pieejamas un netika izskatītas. Tādējādi Komisija nevar izdarīt secinājumu par to, “ciktāl” pārdošanas cenu atšķirības atspoguļo dažādu piederumu veidu ražošanas izmaksu atšķirības (8). Turklāt, pat ja tādu secinājumu varētu izdarīt, tas attiektos uz ražošanas izmaksām ārpustirgus ekonomikas valstī. Tāpēc iepriekš minētie apgalvojumi tika noraidīti.

(123)

Minētās personas apšaubīja arī korekciju, saskaņā ar kuru piederumi, kas ražoti no bezšuvju caurulēm, ir no 2,12 līdz 2,97 reizēm dārgāki ražošanā par tiem, kas ražoti no metinātām caurulēm. Tās norādīja uz CCCMC nepamatotu apgalvojumu, kurš pēc pagaidu informācijas izpaušanas pausts par cenu līmeņiem, saskaņā ar ko atšķirība starp metinātām un bezšuvju caurulēm esot mazāka par 30 % no metināto cauruļu cenas.

(124)

Šajā sakarā jāpiebilst, ka Komisijas veiktā korekcija balstās uz novēroto izmaksu atšķirību starp piederumiem, kas ražoti, izmantojot bezšuvju caurules, un piederumiem, kas ražoti, izmantojot metinātas caurules, un nevis uz cenu atšķirību starp metināmām un bezšuvju caurulēm kā tādām. Būtu jāatzīmē arī tas, ka neviens Ķīnas ražotājs eksportētājs nav pieprasījis TER. Tādējādi ĶTR ražotāji eksportētāji nebija iesnieguši ražošanas izmaksu datus arī pēc tam, kad tie apšaubīja Komisijas noteiktās izmaksas un atšķirības. Turklāt standarta cenrāži ir vēl vairāk attālināti no izmaksu un cenu noteikšanas, jo tie nesniedz pierādījumus par faktiski prasītajām cenām, nemaz nerunājot par izmaksu līmeņiem.

(125)

Lai pamatotu iesniegto informāciju, ieinteresētās personas iesniedza analīzi par atšķirībām, pamatojoties uz ražotāju (Zhejiang Good un Zhejiang Jndia) cenu līmeņiem un uz šā pamata secinot, ka piemērojamai cenu korekcijai vajadzētu attiecīgi būt diapazonā no 0,43 līdz 1,70 reizēm un no 0,64 līdz 1,80 reizēm.

(126)

Papildus tam, ka šie diapazoni attiecas uz cenām nevis izmaksām, tas, ka piederumi, kas ražoti, izmantojot metinātas caurules, dažkārt pārdoti par augstākām cenām nekā uz bezšuvju piederumi, kas ražoti, izmantojot bezšuvju caurules, nepierāda to, ka izmaksām vajadzētu būt lielākām. Piedāvāto cenu līmeņi drīzāk liecina par pilnīgu ekonomiskās saiknes trūkumu starp izmaksām un klientiem piedāvātajām cenām, vai arī tas nozīmē, ka būtiska nozīme ir bijusi citiem faktoriem, piemēram, pasūtījuma lielumam. Komisija konfidencialitātes apsvērumu dēļ nevar izpaust attiecīgos skaitļus, bet var atklāt šādus papildu faktiskos datus, saskaņā ar kuriem veikta tāda korekcija attiecībā uz piederumiem, kas ražoti, izmantojot metinātas caurules, un piederumiem, kas ražoti, izmantojot bezšuvju caurules, kura izmantota salīdzinājumam saskaņā ar PKN aprakstu:

No W1 līdz S1	2,97
No W2 līdz S2	2,21
No W3 līdz S3	2,14
No W4 līdz S4	2,12

Lai aprēķinātu rādītājus par ražojuma veidiem, ko eksportē Ķīnas ražotāji eksportētāji, citas konversijas nebija nepieciešamas.

(127)

Turklāt Komisija veica korekcijas, pārveidojot lētākās tērauda kategorijas “W1” izmaksas citās kategorijās un/vai citās kategorijās uz bezšuvju cauruļu pamata, atkal izmantojot Savienības ražošanas nozares ražošanas izmaksu datus. Komisija atkal konfidencialitātes apsvērumu dēļ nevar izpaust attiecīgos skaitļus, bet var sniegt papildu faktiskos datus:

No W1 līdz S2	3,14
No W1 līdz S3	3,60
No W1 līdz S4	3,16
No W1 līdz W3	1,69
No W1 līdz W4	1,49

Lai aprēķinātu rādītājus par ražojuma veidiem, ko eksportē Ķīnas ražotāji eksportētāji, citas konversijas nebija nepieciešamas.

(128)

Komisija arī vēlas uzsvērt, ka savās piezīmēs par šiem korekcijas koeficientiem ieinteresētās personas nenorāda uz abu Ķīnas ražotāju eksportētāju cenu līmeņiem, kā tās to darīja par citām korekcijām; visticamāk tas ir tādēļ, ka šie skaitļi nerada šaubas par Komisijas metodoloģiju.

(129)

Attiecībā uz formu atšķirībām korekcijas veiktas, pamatojoties uz četru izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju pārdošanas cenu datiem, kas ir plašāki par divu ražotāju datiem, kurus pārstāv Ķīnas ieinteresētās personas.

Par pamatu ņemot leņķa gabalu cenu līmeni, proporcijas ir šādas:

Trejgabali	1,08
Reducētāji	1,22
Uzgaļi	1,29
Citas formas	1,74

(130)

Aprēķinot normālo vērtību, nākamajā solī Komisija koriģēja ražošanas izmaksas, kas aprēķinātas saskaņā ar 112.–117. apsvērumu, pieskaitot PVA un peļņu. Tā kā abiem Taivānas ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, nebija līdzīgā ražojuma pārdevumu iekšzemes tirgū un tā kā vienam no tiem (Ta Chen) nebija tās pašas vispārējās kategorijas ražojumu pārdevumu, nācās piemērot pamatregulas 2. panta 6. punkta c) apakšpunktu. Šajā nolūkā Komisija, aprēķinot normālo vērtību, izmantoja tās pašas PVA izmaksu un peļņas summas, kas iegūtas no cita Taivānas uzņēmuma (King Lai), kas sadarbojās (tie bija vienīgie pieejamie pārbaudītie dati, kuri attiecas uz tās pašas vispārējās kategorijas ražojumu Taivānas tirgū).

(131)

Jāatzīmē, ka PVA izmaksas, kas izmantotas, lai aprēķinātu normālo vērtību Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, tika koriģētas (samazinātas), jo tika konstatēts, ka trīs izlasē iekļautie Ķīnas ražotāji, kā paskaidrots 86. apsvērumā, arī galvenokārt ražo un pārdod standarta ražojumus. Normālās vērtības korekciju par PVA izmaksām un peļņu galīgais līmenis tādējādi ir tāds pats, kāds noteikts minētajā apsvērumā.

(132)

Attiecībā uz korekcijām par PVA izmaksām divi Ķīnas ražotāji eksportētāji un CCCMC savā iesniegumā pēc galīgās informācijas izpaušanas piekrīt, ka, nosakot PVA izmaksas, ko izmanto normālās vērtības aprēķinam, ir jāveic samazinājumi. Tas ir tādēļ, ka Taivānas eksportētājs, kura dati izmantoti šajā sakarā, neražo standarta ražojumu. Tajā pašā laikā minētās personas apšauba to, vai Komisija ir pareizi novērtējusi šā samazinājuma līmeni.

(133)

Šajā ziņā tiek norādīts, ka korekcijas veica, pamatojoties uz Taivānas uzņēmuma King Lai un otra Taivānas uzņēmuma Ta Chen vispārējās PVA izmaksu struktūras salīdzinājumu. Šī pieeja tika izmantota, jo King Lai bija vienīgais uzņēmums, kuram bija pārdevumi Taivānas iekšzemes tirgū (Ta Chen nebija attiecīgā ražojuma pārdevumu iekšzemes tirgū un cita ražojuma pārdevumu, kas būtu tajā pašā vispārējā ražojumu kategorijā). Korekcijas ir pamatotas, jo pirmais uzņēmums ražo augstas kvalitātes specializētus ražojumus, savukārt otrais uzņēmums ražo standarta ražojumus (tādējādi daži šo uzņēmumu PVA izmaksu elementi ir noteikti atšķirīgi). Pamatojoties uz šo salīdzinājumu, Komisija atskaitīja no uzņēmuma King Lai PVA izmaksām pētniecības un izstrādes izmaksas un daļu darbaspēka izmaksu, kas saistītas ar kvalitātes kontroles nodaļu. Citās PVA izmaksu kategorijās nebija būtisku atšķirību starp abiem uzņēmumiem. Jāuzsver, ka Komisija šajā korekcijā pilnībā atskaitīja abas iepriekš minētās PVA izmaksu kategorijas. Tādējādi, piešķirot šo korekciju, Komisija īstenoja konservatīvu pieeju, veicot lielāku nevis mazāku korekciju.

(134)

Ieinteresētās personas arī apgalvo, ka Komisija nav veikusi PVA izmaksu struktūras salīdzinājumu starp attiecīgo Taivānas uzņēmumu un Ķīnas ražotājiem eksportētājiem.

(135)

Šajā sakarā jāatgādina, ka Taivāna ir analogā valsts, tāpēc būtu jāizmanto Taivānas PVA izmaksas saistībā ar pārdevumiem iekšzemes tirgū Taivānā. Šo izmaksu korekcija, pamatojoties uz Ķīnas ražotāju PVA izmaksu salīdzinājumu, nozīmētu to, ka robežlielumam izmantotu ārpustirgus ekonomikas valsts izmaksas. Tomēr tiek uzsvērts, ka, pateicoties Komisijas veiktajai korekcijai, PVA izmaksas, kas izmantotas normālās vērtības aprēķināšanai, tika samazinātas līdz tādam līmenim, kurš nav nesamērīgs salīdzinājumā ar Ķīnas izlasē iekļauto uzņēmumu PVA izmaksām. Faktiski divi no trim izlasē iekļautiem Ķīnas uzņēmumiem ziņoja par lielākiem PVA izmaksu līmeņiem nekā tie, kas izmantoti normālās vērtības aprēķinam.

3.2.3. Eksporta cena

(136)

Ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, pārdeva attiecīgo ražojumu eksportam uz Savienību tieši neatkarīgiem klientiem vai, izmantojot nesaistītus tirdzniecības uzņēmumus, kuri atrodas ārpus Savienības.

(137)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu eksporta cenas tika noteiktas, pamatojoties uz faktiski samaksātām vai maksājamām cenām par attiecīgo ražojumu, to pārdodot eksportam no eksportētājvalsts.

3.2.4. Salīdzinājums un dempinga starpības

(138)

Ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, normālo vērtību un eksporta cenu salīdzināja, izmantojot EXW cenas.

(139)

Lai nodrošinātu godīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu tika izdarītas pienācīgas korekcijas, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un to salīdzināmību.

(140)

Pamatojoties uz to, tika veiktas korekcijas attiecībā uz transporta, jūras pārvadājumu un apdrošināšanas izmaksām, apstrādes, iekraušanas un papildu izmaksām, iepakošanas izmaksām, kredīta izmaksām, atlaidēm un komisijas maksām, ja tika pierādīts, ka tās ietekmē cenu salīdzināmību. Kopumā korekcijas bija diapazonā no 5 % līdz 16 %, pamatojoties uz faktiskajām vērtībām, par ko ziņoja Ķīnas ražotāji eksportētāji un kas tika pārbaudītas uz vietas. Šos rādītājus par attiecīgajiem izmaksu posteņiem ziņoja Ķīnas uzņēmumi, un pārbaudes nolūkā tie šiem uzņēmumiem izpausti konkrētajās informācijas izpaušanas reizēs.

(141)

Ķīna PVN atmaksas politiku piemēro tikai daļēji pēc eksporta veikšanas, un šajā gadījumā 8 % PVN netiek atmaksāts. Lai nodrošinātu, ka normālā vērtība tiek izteikta tādā pašā nodokļu līmenī kā eksporta cena, normālā vērtība tika koriģēta uz augšu ar to PVN daļu, ko piemēro liela diametra bezšuvju cauruļu eksportam un ko Ķīnas ražotājiem eksportētājiem neatmaksā (9).

(142)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas divi Ķīnas ražotāji eksportētāji un CCCMC savā iesniegumā sniedza piezīmes par minēto korekciju. Attiecīgās personas atsaucās uz principu, ka neatmaksātais PVN pēc eksporta veikšanas būtu jākoriģē. Tomēr, tā kā normālā vērtība ir ievērojami lielāka par eksporta cenu, ieinteresētās personas apgalvoja, ka būtu jāveic korekcija 8 % apmērā eksporta cenai, norādot uz TER trūkumu un lielākām dempinga starpībām.

(143)

Šajā ziņā jānorāda, ka Komisija koriģēja normālo vērtību saskaņā ar Vispārējās tiesas spriedumu lietā T-423/09. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(144)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu katram uzņēmumam, kas sadarbojās, katra līdzīgā ražojuma veida vidējo svērto normālo vērtību salīdzināja ar vidējo svērto eksporta cenu atbilstošajam attiecīgā ražojuma veidam.

(145)

Ņemot to vērā, vidējā svērtā dempinga starpība, kas izteikta procentos no CIF cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļu nomaksas, ir šāda:

Uzņēmums	Noteiktā dempinga starpība (%)
Zhejiang Good Fittings Co., Ltd	55,3
Zhejiang Jndia Pipeline Industry Co., Ltd	48,9
Suzhou Yuli Pipeline Industry Co., Ltd (*1)	30,7
Jiangsu Judd Pipeline Industry Co., Ltd (*1)	30,7
Vidējā svērtā vērtība	41,9

(146)

Vidējo svērto dempinga starpību piemēro izlasē neiekļautiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās.

(147)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas viens Savienības importētājs saistībā ar minēto savā iesniegumā apgalvoja, ka atšķirība starp dempinga starpībām, kas aprēķinātas uzņēmumam King Lai (0 %) un tā saistītam uzņēmumam Ķīnā (41,9 %), ir nesamērīga, jo abi uzņēmumi ražo tādu pašu veidu piederumus, kuri ir izslēgti no ražojuma klāsta.

(148)

Atbildot uz iepriekš minēto, vispirms jāuzsver, ka Taivānas uzņēmumam King Lai nav noteikta 0 % dempinga starpība, jo tas ražo piederumus, kas ir izslēgti no ražojuma klāsta (šķiet, šāds ir Savienības importētāja viedoklis). No ražojuma klāsta izslēgtie ražojumi netika ņemti vērā dempinga starpības aprēķiniem uzņēmumam King Lai. Tomēr šis uzņēmums ražoja un eksportēja uz Savienību nelielu ražojumu daudzumu, kas ir šīs izmeklēšanas ražojuma klāstā. Tādējādi attiecībā uz šo uzņēmumu bija jāaprēķina dempinga starpība, kas tika atzīta par negatīvu. No otras puses, King Lai Ķīnā nebija iekļauts izlasē, tādēļ individuālā dempinga starpība šim uzņēmumam netika aprēķināta. Tādējādi šim uzņēmumam piemēroja izlasē iekļauto Ķīnas uzņēmumu vidējo svērto dempinga starpību. Tomēr antidempinga maksājumu nepiemēro ražojumam, kas nav šīs izmeklēšanas ražojuma klāstā. Tādējādi, ja uzņēmums King Lai Ķīnā tik tiešām neeksportē uz ES ražojumu, kas nav šīs izmeklēšanas ražojuma klāstā, tam nepiemēros antidempinga maksājumus pēc importēšanas.

(149)

Ņemot vērā Ķīnas ražotāju eksportētāju zemo sadarbības līmeni un 95. apsvērumā izklāstīto argumentāciju, valsts mēroga dempinga starpība ĶTR noteikta lielākās dempinga starpības līmenī, ko apjoma ziņā reprezentatīvam ražojuma veidam noteica attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās un kam tika konstatēts dempings.

(150)

Pamatojoties uz to, valsts mēroga dempinga starpība, kas izteikta procentos no CIF cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļu nomaksas, ir 64,9 %.

3.2.5. Individuālas pārbaudes pieprasījumi

(151)

Pieci Ķīnas ražotāji eksportētāji, kuri nebija iekļauti izlasē, šajā procedūrā pieprasīja individuālu pārbaudi. Ņemot vērā pieteikumu lielo skaitu, Komisija secināja, ka pieņemt kādu no šiem pieprasījumiem būtu pārāk apgrūtinoši, lai laikus noslēgtu procedūru. Šajā ziņā jānorāda, ka, pieņemot attiecīgo uzņēmumu pieprasījumus, divkāršosies to uzņēmumu skaits, kam būtu nepieciešams individuālās dempinga starpības aprēķins, jo sākotnējā izlasē bija četri ražotāji eksportētāji. Turklāt tiek atzīmēts, ka dažas individuālas pārbaudes pieteikuma iesniedzēji ir daļa no grupas. Saskaņā ar attiecīgo uzņēmumu sākotnējām atbildēm (atlases veidlapas) individuālai pārbaudei būtu nepieciešama vismaz septiņu uzņēmumu atbilžu uz anketas jautājumiem analīze un pārbaude.

4. KAITĒJUMS

4.1. Savienības ražošanas nozares un Savienības ražošanas apjoma definīcija

(152)

Pamatojoties uz sūdzībā un turpmākajā izmeklēšanā pieejamo informāciju, izmeklēšanas periodā līdzīgo ražojumu ražoja vismaz 16 Savienības ražotāji. Savienības ražotāji, kuri ražo Savienības kopējo ražošanas apjomu, ir Savienības ražošanas nozare pamatregulas 4. panta 1. punktā nozīmē, un turpmāk tiks saukti par “Savienības ražošanas nozari”.

(153)

Kopējais aplēstais Savienības ražošanas apjoms izmeklēšanas periodā bija apmēram 8 270 t. Komisija šo skaitli aprēķināja, pamatojoties uz izlasē iekļauto Savienības ražotāju pārbaudītām atbildēm uz anketas jautājumiem un aplēstiem datiem, ko iesniedza sūdzības iesniedzējs. Kā minēts 11.–13. apsvērumā, lai noteiktu iespējamo Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, tika izmantota izlase. Izlasē iekļautie Savienības ražotāji pārstāvēja apmēram 43 % no kopējā lēstā Savienības līdzīgā ražojuma ražošanas apjoma.

(154)

Viena persona lūdza skaidrot, kādēļ kopējais Savienības ražošanas apjoms samazinājās par 80 t laikā no pagaidu līdz galīgajai informācijas izpaušanai. Pagaidu informācijas izpaušanas reizē kopējais Savienības ražošanas apjoms bija apmēram 8 350 t. Iepriekšējā apsvērumā norādīts, ka kopējais Savienības ražošanas apjoms bija apmēram 8 270 t. Šīs atšķirības iemesls ir saistīts ar to, ka Komisijas dienesti pagaidu posmā nepareizi novērtēja viena izlasē neiekļautā Savienības ražotāja ražošanas apjomu. Šis Savienības ražotājs izmeklēšanas periodā pārtrauca ražošanu. Tāpēc tā ražošanas apjomu pārrēķināja, ņemot vērā ražošanas pārtraukšanu. Komisija apstiprināja, ka izmeklēšanas periodā kopējais Savienības ražošanas apjoms bija aptuveni 8 270 t.

(155)

Tā kā izlasē iekļautie uzņēmumi bija tikai viens ražotājs un uzņēmumu grupa, lai saskaņā ar pamatregulas 19. panta aizsargātu konfidencialitāti, bija jāindeksē visi dati par mikroekonomiskajiem rādītājiem.

4.2. Patēriņš Savienībā

(156)

Komisija noteica patēriņu Savienībā, pamatojoties uz kopējo aplēsto Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomu Savienības tirgū un attiecīgā ražojuma kopējo importa apjomu Savienībā.

(157)

Savienības ražošanas nozares līdzīgā ražojuma pārdošanas apjoms tika aplēsts, pamatojoties uz faktiskiem pārbaudītiem datiem, ko savās atbildēs uz anketas jautājumiem bija snieguši izlasē iekļautie ražotāji, un attiecībā uz ražotājiem, kas nesadarbojās, pamatojoties uz sūdzības iesniedzēja sniegtajiem datiem.

(158)

Kā paskaidrots iepriekš 47. apsvērumā, attiecīgais ražojums klasificējams ar diviem KN kodiem: ex 7307 23 10 un ex 7307 23 90. Tomēr šie abi KN kodi attiecas ne tikai uz attiecīgo ražojumu, bet arī ražojumiem ārpus šīs izmeklēšanas tvēruma. Tādēļ importa apjoms, kas ir ārpus šīs izmeklēšanas tvēruma, bija jāatskaita no kopējā importa apjoma, kas reģistrēts saskaņā ar iepriekš minētiem KN kodiem.

(159)

Sūdzības iesniedzējs aplēsa attiecīgā ražojuma importa apjomu no visām izcelsmes vietām, pamatojoties uz tam pieejamo tirgus informāciju. Attiecībā uz attiecīgajām valstīm tas uzskatīja, ka izmeklējamie ražojumi veidoja lielāko daļu apjoma, kas klasificēts saskaņā ar abiem iepriekš minētajiem KN kodiem (attiecīgi 90 % un 100 % ĶTR un Taivānai).

(160)

Lai pārbaudītu šīs aplēses, Komisija izmantoja informāciju, kas saņemta iepriekšējā 2012. gada 10. novembrī sāktajā izmeklēšanā attiecībā uz nerūsējošā tērauda piederumiem. Šī izmeklēšana attiecas uz visiem ražojumiem, kas klasificēti saskaņā ar abiem minētajiem KN kodiem, ieskaitot attiecīgo ražojumu šajā izmeklēšanā. Saskaņā ar veikto analīzi acīmredzami vismaz 22,3 % ražojumu, ko eksportēja Ķīnas ražotāji eksportētāji un uz kuriem attiecās šie KN kodi, būtu ārpus šīs izmeklēšanas tvēruma. Attiecībā uz Taivānu sūdzības iesniedzēja norādītā procentuālā daļa ir apstiprināta, t. i., 100 %.

(161)

Attiecībā uz ĶTR Komisija nolēma koriģēt importa apjomu, izmantojot vispiesardzīgāko attiecību, t. i., 22,3 %.

(162)

Turklāt patēriņš tika turpmāk koriģēts, lai ņemtu vērā atlokveida/zema raupjuma piederumu apjomu (sk. 2.2.1. un 2.2.2. iedaļu), jo abi veidi ir izslēgti no izmeklēšanas ražojuma klāsta. Izmantojot atlases jautājumus, importa apjoms tika aplēsts šādi: apmēram 150 t Ķīnai un 20 t Taivānai. Tādējādi šie apjomi tika atskaitīti no aprēķinātā importa apjoma no ĶTR un Taivānas. Attiecībā uz Savienības ražošanas nozari izmeklēšanā konstatēja, ka izslēgto ražojuma veidu ražotais un pārdotais apjoms ir nenozīmīgs.

(163)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, patēriņu Savienībā noteica šādi:

1. tabula

Patēriņš Savienībā (t)

	2012	2013	2014	IP
Kopējais patēriņš Savienībā	13 766	14 350	14 671	14 145
Indekss (2012. g. = 100)	100	104	107	103
Avots: Eurostat, atlasē iegūtās atbildes, pārbaudītas atbildes uz anketas jautājumiem un sūdzības iesniedzēja sniegtā informācija.

(164)

Laikā no 2012. gada līdz izmeklēšanas periodam Savienības patēriņš palielinājās par 3 %.

4.3. Imports no attiecīgajām valstīm

4.3.1. Importa no attiecīgajām valstīm ietekmes kumulatīvs novērtējums

(165)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 4. punktu Komisija pārbaudīja, vai attiecīgo valstu izcelsmes attiecīgā ražojuma imports jāvērtē kumulatīvi.

(166)

Dempinga starpības, kas noteiktas attiecībā uz ĶTR un Taivānas izcelsmes importu, ir apkopotas iepriekš 145. un 94. apsvērumā.

(167)

Visas šīs starpības ir ievērojami lielākas par pamatregulas 9. panta 3. punktā noteikto de minimis robežvērtību. Kā minēts 94. apsvērumā, bezdempinga importa apjoms bija nenozīmīgs. Katrā gadījumā šis bezdempinga imports tika izslēgts no kopējā Taivānas izcelsmes attiecīgā ražojuma importa.

(168)

Importa apjoms no katras attiecīgās valsts pamatregulas 5. panta 7. punkta nozīmē nebija nenozīmīgs. Kā minēts 181. apsvērumā, izmeklēšanas periodā ĶTR un Taivānas tirgus daļa bija attiecīgi 22,9 % un 7,8 %.

(169)

Konkurences apstākļi starp importu par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm un līdzīgo ražojumu arī bija līdzīgi. Patiešām importētie ražojumi konkurēja savstarpēji un ar Savienībā ražoto attiecīgo ražojumu. Ražojumi ir savstarpēji aizstājami, tie tika tirgoti Savienībā, izmantojot salīdzināmus pārdošanas kanālus, un pārdoti līdzīgām galapatērētāju kategorijām.

(170)

Tāpēc visi pamatregulas 3. panta 4. punktā noteiktie kritēriji ir izpildīti, un, lai noteiktu kaitējumu, imports no attiecīgajām valstīm tika pārbaudīts kumulatīvi.

(171)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas vairākas personas apgalvoja, ka Komisija nav pietiekami pārbaudījusi konkurences apstākļus, kas ir starp Ķīnas un Taivānas piederumiem pēc importēšanas Savienībā, un starp importētiem un Savienībā ražotiem piederumiem.

(172)

Pamatojoties uz tām pieejamo tirgus informāciju, šīs personas apgalvoja, ka ir būtiskas atšķirības starp piederumiem, kas ražoti Ķīnā un Taivānā un eksportēti uz Savienību. Minētās personas uzskatīja, ka eksportētie ražojumi nekonkurēja savā starpā, ņemot vērā ražojumu fizikālās īpašības, mērogu, kādā ražojumus varētu izmantot tiem pašiem vai līdzīgiem galalietojumiem, un mērogu, kādā klienti uztver un izmanto ražojumus kā alternatīvu konkrētu funkciju veikšanai, lai apmierinātu konkrētu pieprasījumu.

(173)

Šīs personas apgalvoja, ka Komisijas veiktās ievērojamas korekcijas, lai panāktu zināmu līdzību cenu salīdzināmībai starp Ķīnas un Taivānas ražojumiem, liecina par ļoti atšķirīgām īpašībām, kas saistītas ar izejmateriāliem (bezšuvju caurules un metinātas caurules), tērauda kategorijām un ražošanas procesu. Tas ietekmē cenu, kas šos ražojumus liedz savstarpēji aizstāt tirgū. Turklāt cenu dinamika parāda cenu atšķirību starp abām izcelsmēm.

(174)

Pirmkārt, Komisija uzskata, ka jautājums par konkurenci starp dažādiem ražojuma veidiem nav izšķirošs saistībā ar kaitējuma novērtēšanu. Tā kā 43.–50. apsvērumā minētā iemesla dēļ visi ražojuma veidi veido vienu ražojumu, nav nepieciešams iedalīt kaitējuma novērtējumu, pamatojoties uz faktu, ka no konkurences tiesību viedokļa dažādi ražojuma veidi, iespējams, veido atsevišķus ražojumu tirgus.

(175)

Otrkārt, pat ja tiktu pieņemts, ka jautājums par faktisko konkurenci starp ražojuma veidiem ir būtisks, Komisija norāda, ka apgalvojums par konkurences trūkumu nav pamatots ar lietas materiāliem. Patiesībā Komisija konstatēja, ka attiecīgie ražojumi, ko eksportēja Ķīnas ražotājs eksportētājs un Taivānas ražotāji eksportētāji, patiešām konkurē Savienības tirgū. Šie ražojumi lielā mērā ir savstarpēji aizstājami. Šo secinājumu pamato attiecīgā ražojuma vidējā cena. Ir konstatēta acīmredzama pārklāšanās saistībā ar to, ka attiecīgajam ražojumam, kas ražots no bezšuvju caurulēm, tiek noteiktas līdzīgas cenas kā attiecīgajam ražojumam, kas ražots no metinātām caurulēm (10). Attiecībā uz konkurenci ar Savienības ražošanas nozari izmeklēšana apstiprināja, ka izlasē iekļautie Savienības ražotāji ražoja vai varēja ražot no abiem izejmateriāliem un visus ražojuma veidus. Tādēļ šie apgalvojumi tika noraidīti, un importa ietekmes kumulatīvā analīze tika apstiprināta.

(176)

Pēc papildu informācijas izpaušanas ieinteresētās personas atkārtoti apgalvoja, ka imports no attiecīgajām valstīm nebūtu jāvērtē kumulatīvi. Šajā ziņā Komisija norāda – pat ja konkurence starp importu no attiecīgajām valstīm tiek analizēta, izmantojot PKN, rezultāti ir tādi paši, t. i., pastāv acīmredzama cenu konkurence. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(177)

Turklāt šīs personas apgalvoja, ka viens Savienības ražotājs galvenokārt ražo piederumus no īpašām nerūsējošā tērauda kategorijām, savukārt 70 % Ķīnā saražotās produkcijas tiek galvenokārt ražoti no austenīta tērauda 304. vai 316. standarta kategorijas, kas nozīmē, ka šie ražojumi savā starpā nekonkurē.

(178)

Attiecībā uz šiem apgalvojumiem Komisija norādīja, ka konkurences attiecības starp attiecīgo ražojumu un līdzīgo ražojumu tika apstiprinātas izmeklēšanā, kā norādīts iepriekš 174. apsvēruma kumulatīvā analīzē. Turklāt attiecībā uz tērauda kategoriju viens no izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem patiešām ražoja līdzīgo ražojumu no standarta nerūsējošā tērauda kategorijām, kas veido aptuveni 90 % tā ražošanas apjoma. No tā izriet, ka Ķīnas ražojumi tieši konkurē ar šā Savienības ražotāja ražojumiem. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(179)

Tā kā nav iesniegtas papildu piezīmes par pamatregulas 3. panta 4. punktu, tika apstiprināts kumulatīvais novērtējums par importu no attiecīgajām valstīm.

4.3.2. Attiecīgo valstu izcelsmes importa apjoms un tirgus daļa

(180)

Komisija noteica importa apjomu, pamatojoties uz Eurostat datubāzi, sūdzības iesniedzējam pieejamo tirgus informāciju un citu Komisijai pieejamo informāciju (sk. 156.–164. apsvērumu). Importa tirgus daļu noteica, salīdzinot importa apjomus ar Savienības patēriņu, kas sniegts iepriekš 1. tabulā.

2. tabula

Importa apjoms (t) un tirgus daļa

	2012	2013	2014	IP
Importa par dempinga cenām apjoms no attiecīgajām valstīm	3 395	3 877	4 508	4 340
Indekss (2012. g. = 100)	100	114	133	128
Attiecīgo valstu tirgus daļa (izņemot bezdempinga importu) (%)	24,7	27,0	30,7	30,7
Indekss (2012. g. = 100)	100	110	124	124
Importa apjoms no ĶTR	2 686	2 759	3 248	3 238
Indekss (2012. g. = 100)	100	103	121	121
ĶTR tirgus daļa (%)	19,5	19,2	22,1	22,9
Indekss (2012. g. = 100)	100	99	113	117
Importa par dempinga cenām apjoms no Taivānas	709	1 118	1 260	1 102
Indekss (2012. g. = 100)	100	158	178	155
Taivānas tirgus daļa (izņemot bezdempinga importu) (%)	5,2	7,8	8,6	7,8
Indekss (2012. g. = 100)	100	151	167	151
Avots: Eurostat, pārbaudītas atbildes uz anketas jautājumiem un sūdzības iesniedzēja sniegtā informācija.

(181)

Importam no attiecīgajām valstīm Savienībā bija šāda dinamika:

(182)

Tabulā redzams, ka absolūtos skaitļos imports no attiecīgajām valstīm attiecīgajā periodā būtiski palielinājās (par 28 %). Importa Savienībā par dempinga cenām atbilstošā tirgus daļa attiecīgajā periodā palielinājās par 6 procentpunktiem.

4.3.3. Importa no attiecīgajām valstīm cenas un cenu samazinājums

(183)

Attiecībā uz importa cenu dinamiku, ņemot vērā to, ka nebija alternatīva avota, importa vidējo cenu noteikšanai Komisijai nācās izmantot Eurostat datus. Importam Savienībā no attiecīgajām valstīm bija šāda vidējās cenas dinamika:

3. tabula

Importa cenas (EUR/t)

	2012	2013	2014	IP
ĶTR	8 285	8 078	6 916	6 936
Indekss (2012. g. = 100)	100	98	83	84
Taivāna	7 543	5 189	4 653	5 840
Indekss (2012. g. = 100)	100	69	62	77
Avots: Eurostat.

(184)

Importa no Ķīnas par dempinga cenām vidējās cenas saruka no 8 285 EUR/t 2012. gadā līdz 6 936 EUR/t izmeklēšanas periodā. Attiecīgajā periodā (no 2012. gada līdz IP) vidējā vienības cena importam no Ķīnas par dempinga cenām saruka par aptuveni 16 %. Tajā pašā laikposmā importa no Taivānas par dempinga cenām vidējās cenas saruka no 7 543 EUR/t 2012. gadā līdz 5 840 EUR/t izmeklēšanas periodā. Attiecīgajā periodā vidējā vienības cena importam par dempinga cenām saruka par aptuveni 23 %.

(185)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka Komisijai būtu bijis jāizvērtē niķeļa cenas samazinājuma ietekme uz attiecīgā ražojuma cenu izmeklēšanas periodā, jo kā niķeļa cenas dinamika ir svarīgs nerūsējošā tērauda cenas faktors. Lai arī niķeļa cena tik tiešām ir viens no svarīgākajiem cauruļu ražošanas izmaksu faktoriem (attiecīgā ražojuma izejviela), tai nav tiešas saiknes ar attiecīgo ražojumu. Turklāt Komisija konstatēja, ka attiecīgā ražojuma cena nekorelē ar niķeļa cenu (11). Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(186)

Komisija novērtēja cenu samazinājumu izmeklēšanas periodā, salīdzinot:

a)	trīs Savienības ražotāju katra ražojuma veida vidējās svērtās pārdošanas cenas nesaistītiem klientiem Savienības tirgū (koriģētas EXW līmenī); un

attiecīgās vidējās svērtās CIF cenas līdz Savienības robežai līmenī katram ražojuma veidam, ko importējuši attiecīgo valstu ražotāji, kuri sadarbojās, pirmajam neatkarīgajam klientam Savienības tirgū, ar atbilstīgām korekcijām attiecībā uz pēcimportēšanas izmaksām (2 %) un importa nodokļiem (3,7 %).

(187)

Šāds cenu salīdzinājums tika veikts darījumiem pa ražojuma veidiem vienā un tajā pašā tirdzniecības līmenī, vajadzības gadījumā uz faktisko izmaksu pamata veicot atbilstīgas korekcijas un atskaitot rabatus un atlaides, par kuriem ziņojuši izlasē iekļautie Savienības ražotāji. Salīdzinājuma rezultāts tika izteikts procentos no Savienības ražotāju apgrozījuma izmeklēšanas periodā.

(188)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, tika konstatēts, ka ĶTR un Taivānas importa dempinga cenas bija attiecīgi par 59,4 % un 76,1 % zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas.

4.4. Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis

4.4.1. Vispārīgas piezīmes

(189)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu, pārbaudot importa par dempinga cenām ietekmi uz Savienības ražošanas nozari, novērtēja visus ekonomiskos rādītājus, kas raksturo Savienības ražošanas nozares stāvokli attiecīgajā periodā.

(190)

Lai noteiktu kaitējumu, Komisija nošķīra makroekonomiskos un mikroekonomiskos kaitējuma rādītājus. Komisija novērtēja makroekonomiskos rādītājus, pamatojoties uz sūdzībā ietvertiem datiem un informāciju un attiecīgā gadījumā Eurostat statistikas datiem par to, nodrošinot, ka dati attiecas uz visiem Savienības ražotājiem. Mikroekonomiskos rādītājus Komisija novērtēja, pamatojoties uz datiem, kas sniegti izlasē iekļauto Savienības ražotāju pienācīgi pārbaudītās atbildēs uz anketas jautājumiem.

(191)

Makroekonomiskie rādītāji ir šādi: ražošanas apjoms, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms, tirgus daļa, izaugsme, nodarbinātība, ražīgums, dempinga starpības lielums un atgūšanās no iepriekšējā dempinga.

(192)

Mikroekonomiskie rādītāji ir šādi: vienības vidējās cenas, vienības izmaksas, darbaspēka izmaksas, krājumi, rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu.

4.4.2. Makroekonomiskie rādītāji

4.4.2.1. Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

(193)

Savienības kopējam ražošanas apjomam, ražošanas jaudai un jaudas izmantojumam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

4. tabula

Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un tās izmantojums

	2012	2013	2014	IP
Ražošanas apjoms	8 967	8 780	8 304	8 272
Indekss (2012. g. = 100)	100	98	93	92
Ražošanas jauda	22 779	21 194	21 163	19 721
Indekss (2012. g. = 100)	100	93	93	87
Jaudas izmantojums (%)	39	41	39	42
Indekss (2012. g. = 100)	100	105	100	106
Avots: pārbaudītas atbildes uz anketas jautājumiem un sūdzības iesniedzēja sniegtā informācija.

(194)

No 2012. gada līdz 2013. gadam pamatā saglabājās stabils ražošanas apjoms. No 2013. gada līdz izmeklēšanas periodam Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoms samazinājās par 6 %. Attiecīgajā periodā bija vērojams vispārējs ražošanas apjoma samazinājums par 8 %.

(195)

Tajā pašā laikā ražošanas jauda strauji samazinājās par 13 %. To galvenokārt var izskaidrot ar viena Savienības ražotāja slēgšanu un cita Savienības ražotāja ražošanas apjoma samazinājumu, kā rezultātā ražošanas jauda samazinājās par apmēram 3 600 t.

(196)

Paziņotie jaudas rādītāji attiecas uz tehnisko jaudu, kas nozīmē, ka ir ņemtas vērā nozarē par standartu pieņemtās korekcijas par uzstādīšanas laiku, apkopi, ražošanas traucējumiem un citiem ierastajiem pārtraukumiem. Tomēr tā ir Savienības ražošanas nozares teorētiskā ražošanas jauda.

(197)

Ir grūti novērtēt jaudas izmantojumu šajā konkrētajā nozarē, jo tas var atšķirties atkarībā no aprīkojuma un saražotā apjoma. Viens Savienības ražotājs uzskatīja, ka 60 % jaudas izmantojums ir iepriekš sasniegts maksimums. Tādēļ minētā teorētiskā ražošanas jauda neapšaubāmi ir pārāk liela salīdzinājumā ar reālo ražošanas jaudu.

(198)

No tā izriet, ka attiecīgajā periodā saglabājās zems – aptuveni 42 % līmenī – ražošanas jaudas izmantojuma līmenis. Viena izlasē iekļautā Savienības ražotāja pārstrukturēšanās un cita Savienības ražotāja slēgšanas dēļ attiecīgajā periodā jaudas izmantojums palielinājās par 3 procentpunktiem. Zemais jaudas izmantojums apgrūtina nemainīgo izmaksu segšanu, kas ir viens no Savienības ražošanas nozares zemās rentabilitātes iemesliem attiecīgajā periodā.

4.4.2.2. Pārdošanas apjoms un tirgus daļa

(199)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomam nesaistītiem klientiem Savienībā un tā tirgus daļai bija šāda dinamika:

5. tabula

Pārdošanas apjoms un tirgus daļa

	2012	2013	2014	IP
Pārdošanas apjoms Savienības tirgū (t)	7 856	7 717	7 401	7 302
Indekss (2012. g. = 100)	100	95	91	89
Tirgus daļa (%)	57,1	53,8	50,4	51,6
Indekss (2012. g. = 100)	100	94	88	90
Avots: Eurostat, sūdzība un pārbaudītas atbildes uz anketas jautājumiem un sūdzības iesniedzēja sniegtā informācija.

(200)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms kopumā samazinājās par 11 %, savukārt patēriņš Savienībā palielinājās par 3 %. Ķīnas un Taivānas ražojumu par dempinga cenām pārdošanas apjoms palielinājās par 945 t (attiecīgi 21 % un 55 %), savukārt patēriņš Savienībā palielinājās par 379 t. Saistībā ar augošu patēriņu Savienības tirgū Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma un tirgus daļas sarukums sakrīt ar importa pieaugumu no attiecīgajām valstīm. Turklāt, ņemot vērā nepārtraukto cenu spiedienu, ko izraisīja imports par dempinga cenām, Savienības ražošanas nozare bija spiesta samazināt ražošanas apjomu, lai novērstu pārdošanu par zaudējumus izraisošām cenām.

4.4.2.3. Nodarbinātība un ražīgums

(201)

Nodarbinātībai un ražīgumam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

6. tabula

Nodarbinātība un ražīgums

	2012	2013	2014	IP
Nodarbināto skaits	581	526	532	484
Indekss (2012. g. = 100)	100	91	92	83
Ražīgums (t uz nodarbināto)	15,4	16,7	15,6	17,0
Indekss (2012. g. = 100)	100	108	101	110
Avots: sūdzība un pārbaudītas atbildes uz anketas jautājumiem un sūdzības iesniedzēja sniegtā informācija.

(202)

Vienlaikus ar ražošanas un pārdošanas apjoma samazinājumu tika arī konstatēts, ka Savienības ražošanas nozarē ievērojami samazinājās nodarbinātība. Tika atlaisti darbinieki, lai samazinātu darbaspēku (17 % samazinājums). Tādējādi 10 % Savienības ražošanas nozares darbaspēka ražīguma pieaugums, ko mēra kā izlaidi uz vienu nodarbināto gadā, ir daudz lielāks par 3 procentpunktu ražošanas jaudas izmantojuma pieaugumu (sk. 193. apsvērumu). Tas liecina, ka Savienības ražošanas nozare mēģināja pielāgoties mainīgajiem tirgus apstākļiem (importa par dempinga cenām apjoma pieaugums), lai saglabātu savu konkurētspēju.

4.4.2.4. Krājumi

(203)

Savienības ražotāju krājumiem attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

7. tabula

Krājumi

	2012	2013	2014	IP
Krājumi perioda beigās (t)	2 191	1 850	2 002	1 697
Indekss (2012. g. = 100)	100	84	91	77
Krājumi perioda beigās, izteikti procentos no ražošanas apjoma (%)	24,4	21,1	24,1	20,6
Indekss (2012. g. = 100)	100	86	99	84
Avots: pārbaudītas atbildes uz anketas jautājumiem un sūdzības iesniedzēja sniegtā informācija.

(204)

Attiecīgajā periodā krājumi perioda beigās bija sarukuši par 23 %. Savienības ražošanas nozare ražo lielāko daļu līdzīgo ražojumu pēc konkrētiem lietotāju pasūtījumiem. Tomēr nozarei arī jāglabā plaša ražojumu klāsta krājumi, lai varētu konkurēt ar citu ražotāju ātro piegādes laiku. Tas apstiprinājās arī, analizējot krājumu pārmaiņas perioda beigās, kas izteiktas procentos no ražošanas apjoma. Šis rādītājs bija salīdzinoši stabils, proti, 20–24 % no ražošanas apjoma.

(205)

Tika secināts, ka krājumu līmeņa samazinājumu galvenokārt izraisīja stingrākas apgrozāmā kapitāla prasības, kuras noteica Savienības ražošanas nozares vadība.

4.4.2.5. Dempinga starpības lielums

(206)

Izņemot vienam mazsvarīgākam Taivānas ražotājam eksportētājam, visas dempinga starpības ievērojami pārsniedza de minimis līmeni. Ņemot vērā importa apjomu no attiecīgajām valstīm un tā cenas, šo faktisko dempinga starpību lieluma ietekme uz Savienības ražošanas nozari nebija nebūtiska.

4.4.2.6. Izaugsme

(207)

Attiecīgajā periodā patēriņš Savienībā palielinājās par aptuveni 3 %, savukārt Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms samazinājās par 11 %. Neraugoties uz šo patēriņa pieaugumu, Savienības ražošanas nozare ir zaudējusi tirgus daļu. No otras puses, importa no attiecīgajām valstīm tirgus daļa attiecīgajā periodā pieauga.

4.4.3. Mikroekonomiskie rādītāji

4.4.3.1. Cenas un tās ietekmējoši faktori

(208)

Savienības ražotāju vidējām svērtām vienības pārdošanas cenām nesaistītiem klientiem Savienībā attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

8. tabula

Pārdošanas cenas Savienībā

	2012	2013	2014	IP
Pārdošanas cena Indekss (2012. g. = 100)	100	95	96	95
Vienības ražošanas izmaksas Indekss (2012. g. = 100)	100	101	103	98
Avots: pārbaudītas atbildes uz anketas jautājumiem.

(209)

Iepriekšējā tabulā ir parādītas vienības pārdošanas izmaksu izmaiņas Savienībā salīdzinājumā ar attiecīgajām ražošanas izmaksām. Vienības vidējās pārdošanas cenas dinamika kopumā atbilda ražošanas izmaksu dinamikai. No 2014. gada līdz izmeklēšanas periodam konstatēts 2 % ražošanas izmaksu samazinājums, ko izraisīja galvenā izejmateriāla cenas samazinājums, bet vienības pārdošanas cena samazinājās par 5 %.

(210)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka Komisija nav ņēmusi vērā vispārējo tirgus situāciju. Jo īpaši samazinājās naftas cena, kas izraisīja ražošanas izmaksu samazinājumu. Tomēr minētā persona neiesniedza pierādījumus šim apgalvojumam. Konkrēti netika skaidrots, kā tieši naftas cenas samazinājums visā pasaulē būtu saistīts ar šā konkrētā līdzīgā ražojuma ražošanas izmaksām. Turklāt Komisijas veiktā kaitējuma analīze aptvēra laikposmu no 2012. gada līdz IP, par kuru ņemtas vērā visu izejmateriālu cenas, tostarp energoresursu cenas. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

4.4.3.2. Darbaspēka izmaksas

(211)

Savienības ražotāju vidējām darbaspēka izmaksām attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

9. tabula

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto

2012

2013

2014

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto

Indekss (2012. g. = 100)

100

111

110

Avots: pārbaudītas atbildes uz anketas jautājumiem.

(212)

Attiecīgajā periodā vidējā alga uz vienu nodarbināto palielinājās par 10 %, kas nedaudz pārsniedz inflācijas izraisīto kopējo cenu pieaugumu Savienībā. Tomēr jāņem vērā lielais darbinieku skaita sarukums, kas izskaidrots 201. un 202. apsvērumā.

4.4.3.3. Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu

(213)

Savienības ražotāju rentabilitātes, naudas plūsmas, ieguldījumu un ienākuma no ieguldījumiem dinamika attiecīgajā periodā bija šāda:

10. tabula

Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem

	2012	2013	2014	IP
Nesaistītiem klientiem Savienībā veiktās pārdošanas rentabilitāte (% no pārdošanas apgrozījuma) Indekss (2012. g. = 100)	100	33	23	66
Naudas plūsma Indekss (2012.g. = 100)	100	61	33	57
Ieguldījumi Indekss (2012. g. = 100)	100	178	128	122
Ienākums no ieguldījumiem Indekss (2012. g. = 100)	100	28	19	48
Avots: pārbaudītas atbildes uz anketas jautājumiem.

(214)

Komisija Savienības ražotāju rentabilitāti noteica, tīros zaudējumus pirms nodokļu nomaksas no līdzīgā ražojuma pārdošanas nesaistītiem klientiem Savienībā izsakot procentos no šīs pārdošanas apgrozījuma.

(215)

Rentabilitāte pasliktinājās no [8–10 %] 2012. gadā līdz [2–4 %] 2013. un 2014. gadā un uzlabojās IP, sasniedzot [4–6 %]. Attiecīgajā periodā izlasē iekļauto uzņēmumu pārdošanas apjoms un tirgus daļa samazinājās, un tie nolēma koncentrēties uz augsto cenu segmentiem, kur importa apjoms par dempinga cenām bija mazāks. Šī stratēģija IP laikā ļāva paaugstināt rentabilitāti.

(216)

Tādējādi, lai gan 2013. un 2014. gadā izlasē iekļautie uzņēmumi nespēja novirzīt ražošanas izmaksu pieaugumu klientiem, IP laikā izlasē iekļauto uzņēmumu rentabilitāte uzlabojās, jo ražošanas izmaksas samazinājās, ņemot vērā augstākus jaudas izmantojuma rādītājus un vājāku konkurences spiedienu augsto cenu segmentos.

(217)

Neto naudas plūsma ir Savienības ražotāju spēja pašfinansēt savu darbību. Neto naudas plūsmai bija lejupvērsta tendence (– 43 %) galvenokārt tāpēc, ka saruka krājumi.

(218)

No 2012. līdz 2014. gadam ienākums no ieguldījumiem samazinājās, bet IP laikā, sekojot rentabilitātes tendencei, tas palielinājās. No 2012. gada līdz izmeklēšanas periodam Savienības ražošanas nozare par 22 % palielināja ieguldījumus. Tomēr šis 22 % palielinājums būtu jāizsver, ņemot vērā absolūtos skaitļus. Savienības ražošanas nozares izlases ieguldījumu līmenis 2012. gadā bija mazāks par vienu miljonu euro un IP laikā tas sasniedza vienu miljonu euro (galvenokārt izdevumi, kas saistīti ar parasto tehnisko apkopi un drošības aprīkojumu).

(219)

Vairākas ieinteresētās personas apgalvoja, ka rentabilitātes kritumu laikposmā no 2012. līdz 2013. gadam būtu jāinterpretē, ņemot vērā ievērojamu ieguldījumu pieaugumu Savienības ražošanas nozarē. Tās novēroja, ka ieguldījumi no 2012. gada līdz 2013. gadam palielinājās par 78 %. Pēc otrās informācijas izpaušanas minētās personas atkārtoti pauda savu apgalvojumu un norādīja, ka palielinājums par 78 % būtu jāuzskata par “milzīgiem” izdevumiem saistībā ar ieguldījumiem.

(220)

Šajā ziņā Komisija norādīja, ka Savienības ražotāji veica ieguldījumus nevis sava ražojuma uzlabošanai, bet, kā norādīts iepriekš, obligātajā drošības aprīkojumā un tehniskajā apkopē. Lai arī ieguldījumi patiešām palielinājās, ienākums no ieguldījumiem ievērojami samazinājās. Turklāt ieguldījumi būtu jāsalīdzina ar līdzīgā ražojuma kopējo pārdošanas apjomu, un attiecīgie ieguldījumi veidoja tikai 2–4 % no līdzīgā ražojuma kopējā pārdošanas apjoma. Visbeidzot ieguldījumi ir tikai viens no kaitējuma rādītājiem un to nevajadzētu analizēt izolēti.

5. SECINĀJUMS PAR KAITĒJUMU

(221)

Ir secināts, ka dinamika lielākajai daļai kaitējuma rādītāju attiecīgajā periodā bija negatīva. Jo īpaši kaitējuma rādītāji saistībā ar Savienības ražotāju ražošanas apjomu un tirgus daļu liecina par nopietnām grūtībām, ar kurām saskārusies Savienības ražošanas nozare, kā arī par cenu pastāvīgu samazinājumu. Vienīgais pozitīvais rādītājs, proti, neliels rentabilitātes uzlabojums IP laikā, tika panākts uz pārdošanas apjoma un tirgus daļas rēķina, pārorientējoties uz augsto cenu segmentu. Ja imports par dempinga cenām ienāks arī augsto cenu segmentos, tas var mainīties. Attiecīgi visu makroekonomisko un mikroekonomisko rādītāju novērtējums liecina par vispārēju negatīvu tendenci. Tāpēc var secināt, ka Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

6. CĒLOŅSAKARĪBA

(222)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 6. punktu Komisija pārbaudīja, vai imports par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm ir izraisījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 7. punktu Komisija arī pārbaudīja, vai citi zināmi faktori tajā pašā laikā varētu būt izraisījuši kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Komisija pārliecinājās, ka imports par dempinga cenām netiek saistīts ar iespējamu kaitējumu, ko varētu būt izraisījuši citi faktori, kuri nav saistīti ar importu par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm.

(223)

Minētie faktori ir šādi: imports no trešām valstīm, Savienības ražotāju eksporta pārdošanas rādītāji, zemais jaudas izmantojums Savienības ražošanas nozarē un bezdempinga imports no Taivānas.

6.1. Importa par dempinga cenām izraisītā ietekme

(224)

Ražotāju eksportētāju pārdošanas cenas vidēji saruka no 8 129 EUR/t 2012. gadā līdz 6 658 EUR/t izmeklēšanas periodā (– 18,1 %). Attiecīgajā periodā nemitīgi pazeminot vienības pārdošanas cenu, attiecīgo valstu ražotāji eksportētāji no 2012. gada (24,7 %) līdz izmeklēšanas periodam (30,7 %) spēja ievērojami palielināt tirgus daļu.

(225)

Kopš 2012. gada nemitīgi augošs importa apjoms no attiecīgajām valstīm par cenām, kas bija zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām, negatīvi ietekmēja Savienības ražošanas nozares finanšu darbību. Patiešām, kamēr Savienības ražošanas nozare samazināja izmaksas, samazinot nodarbināto skaitu un slēdzot ražotnes, imports par dempinga cenām palielinājās un tā cenas samazinājās, tādēļ Savienības ražošanas nozare bija spiesta samazināt pārdošanas apjomu. Tādējādi Savienības ražošanas nozare zaudēja tirgus daļu un nevarēja gūt priekšrocības no patēriņa pieauguma.

(226)

Ņemot vērā skaidri noteikto sakritību laikā starp arvien lielāku importa līmeni par nemitīgi krītošām dempinga cenām, no vienas puses, un Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma samazinājumu un cenu spiedienu, no otras puses, secināts, ka imports par dempinga cenām izraisīja situāciju, kurā Savienības ražošanas nozarei tika nodarīts kaitējums.

(227)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka ražotāju eksportētāju pārdošanas cenu samazinājums skaidrojams ar niķeļa cenas kritumu. Tomēr, kā paskaidrots iepriekš 185. apsvērumā, nav tiešas korelācijas starp niķeļa cenu un importa cenu. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(228)

Vairākas ieinteresētās personas apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu nevar izskaidrot ar importu par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm, jo tikai viena izlasē iekļautā Savienības ražotāja cenas attiecīgajā periodā samazinājās un citi izlasē iekļautie Savienības ražotāji spēja saglabāt savas pārdošanas cenas. Šo apgalvojumu noraidīja šādu iemeslu dēļ. ES iekšējās statistikas dati šajā gadījumā nav ticami, jo tie ietver ne tikai attiecīgo ražojumu, bet arī citu veidu piederumus. Turklāt Savienības ražošanas nozarē attiecīgajā periodā netika konstatēts būtisks samazinājums (– 5 %); tomēr šī tendence bija saistīta ar tās pārdošanas apjomu, kas samazinājās par 11 %, un ar tirgus daļu, kas tajā pašā periodā samazinājās par 5,5 %.

(229)

Pēc otrās informācijas izpaušanas ieinteresētās personas apgalvoja, ka pretēji Komisijas iepriekš 228. apsvērumā izklāstītajam paziņojumam Eurostat dati liecina par Savienības ražotāju cenu noteikšanas praksi, un tāpēc ir pareizi norādīt, ka attiecīgajā periodā saglabājās stabilas Savienības ražotāju cenas. Šajā kontekstā Komisijai ir šādas piezīmes. Kā paskaidrots iepriekš attiecīgā KN koda definīcija ir plašāka nekā attiecīgā ražojuma un līdzīgā ražojuma definīcija (sk. iepriekš 158. apsvērumu). Turklāt šīs ieinteresētās personas kļūdās, apgalvojot, ka Savienības ražotāji ražo tikai līdzīgo ražojumu, kas klasificējams ar abiem attiecīgajiem KN kodiem. Patiešām Savienības ražošanas nozare ražo arī ražojumus, kuri neietilpst šīs regulas ražojuma definīcijā un kurus klasificē saskaņā ar abiem attiecīgajiem KN kodiem. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(230)

Tā kā nav iesniegtas papildu piezīmes, Komisija apstiprināja, ka attiecīgā ražojuma imports par dempinga cenām ir izraisījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

6.2. Citu faktoru ietekme

6.2.1. Imports no trešām valstīm

(231)

Importa apjomam no trešām valstīm attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

11. tabula

Importa apjoms no citām valstīm (t) un tirgus daļa

	2012	2013	2014	IP
Importa apjoms no trešām valstīm	2 515	2 755	2 762	2 503
Indekss (2012. g. = 100)	100	110	110	100
Tirgus daļa (%)	18,3	19,2	18,8	17,7
Importa apjoms no Šveices	1 217	1 340	1 476	1 503
Indekss (2012. g. = 100)	100	110	121	123
Tirgus daļa (%)	8,8	9,3	10,1	10,6
Importa apjoms no Brazīlijas	339	350	229	278
Indekss (2012. g. = 100)	100	103	68	82
Tirgus daļa (%)	2,5	2,4	1,6	2,0
Importa apjoms no Indijas	120	146	204	201
Indekss (2012. g. = 100)	100	121	169	167
Tirgus daļa (%)	0,9	1,0	1,4	1,4
Importa apjoms no Malaizijas	195	322	297	314
Indekss (2012. g. = 100)	100	165	152	161
Tirgus daļa (%)	1,4	2,2	2,0	2,2
Importa apjoms no citām trešām valstīm	642	595	554	205
Indekss (2012. g. = 100)	100	93	86	32
Tirgus daļa (%)	4,7	4,2	3,8	1,5
Avots: Eurostat, sūdzība un pārbaudītas atbildes uz anketas jautājumiem un sūdzības iesniedzēja sniegtā informācija.

(232)

Lielākā attiecīgā ražojuma eksportētāja uz Savienību pēc ĶTR ir Šveice, kuras tirgus daļa ir 10 % salīdzinājuma ar 30,7 % ĶTR/Taivānai. Šā importa cenas bija līdzīgas Savienības ražošanas nozares cenām, t. i., EUR 10 300/t.

(233)

Apjoms un tirgus daļa importam no visām citām izcelsmes valstīm attiecīgajā periodā saglabājās stabili; proti, attiecīgi aptuveni 2 500 t un 37 %. Tādējādi var secināt, ka šā importa ietekme neizjauca cēloņsakarību starp Ķīnas/Taivānas importu par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu.

(234)

Vairākas ieinteresētās personas apgalvoja, ka Komisijai būtu jāanalizē Indijas izcelsmes importa ietekme uz cenām. Pēc otrās informācijas izpaušanas šis apgalvojums tika atkārtots, un personas arī norādīja, ka Indijas vidējās cenas attiecīgajā periodā strauji samazinājās. Komisija konstatēja, ka Indijas izcelsmes importa tirgus daļa ir 1,4 %. Izmeklēšanas periodā Indijas izcelsmes līdzīgā ražojuma vidējā cena bija aptuveni EUR 9 500/t. Lai gan ir taisnība, ka Indijas izcelsmes ražojuma vidējā cena samazinājās no aptuveni EUR 13 700/t 2012. gadā līdz aptuveni EUR 9 500/t IP laikā, tā joprojām bija par 27 % augstāka nekā Ķīnas izcelsmes attiecīgā ražojuma vidējā cena un par 61 % augstāka nekā Taivānas cena. Tādējādi šis imports neizjauc cēloņsakarību.

(235)

Vairākas ieinteresētās personas apgalvoja, ka Komisijai būtu jāanalizē Krievijas izcelsmes līdzīgā ražojuma imports. Turpretim sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka minētais imports nebūtu jāņem vērā cēloņsakarības analīzei, jo ražojumi, kas deklarēti ar attiecīgajiem KN kodiem, nav līdzīgi ražojumi.

(236)

Komisija konstatēja, ka saskaņā ar Eurostat datiem par attiecīgajiem KN kodiem Krievijas izcelsmes importa cenas izmeklēšanas periodā bija aptuveni EUR 1 000/t. Tādējādi Krievijas izcelsmes importa cenas ir saistītas ar atšķirīgu ražojumu, kas ir vairāk nekā septiņas reizes lētāks par Ķīnas izcelsmes importu. Tādēļ šo importu neuzskatīja par nozīmīgu saistībā ar cēloņsakarības analīzi.

(237)

Pēc otrās informācijas izpaušanas vairākas ieinteresētās personas apgalvoja, ka Krievijas un Indijas izcelsmes importa ietekme būtu jāvērtē kumulatīvi. Kā minēts iepriekš 236. apsvērumā, Krievijas izcelsmes imports nav ņemts vērā saistībā ar cēloņsakarības analīzi, jo Komisija konstatēja, ka Krievijas izcelsmes ražojumi nav ietverti attiecīgā ražojuma definīcijā, tādēļ tie netiek ņemti vērā šajā izmeklēšanā. Šā iemesla dēļ šis imports nav jāvērtē kumulatīvi ar Indijas izcelsmes importu. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

6.2.2. Savienības ražošanas nozares eksporta pārdošanas rādītāji

(238)

Savienības ražotāju eksporta apjomam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

12. tabula

Eksporta rādītāji

	2012	2013	2014	IP
Eksporta apjoms nesaistītiem klientiem	645	553	530	596
Indekss (2012. g. = 100)	100	86	82	92
Vidējā cena (EUR/t)	13 567	12 386	11 890	11 619
Indekss (2012. g. = 100)	100	91	88	86
Avots: pārbaudītas atbildes uz anketas jautājumiem.

(239)

Saskaņā ar datiem, kas iegūti no izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem eksporta cenas attiecīgajā periodā samazinājās par 14 % un eksporta apjoms nesaistītiem klientiem trešās valstīs samazinājās par mazāk nekā 1 % no Savienības ražošanas nozares kopējā pārdošanas apjoma. Tomēr IP laikā gūtais zaudējums nebija ievērojams un veidoja mazāk nekā 0,8 % no Savienības ražošanas nozares kopējā apgrozījuma.

(240)

Tāpēc var secināt, ka Savienības ražošanas nozares eksporta darbība neizjauc cēloņsakarību.

6.2.3. Savienības ražošanas nozares zems jaudas izmantojums

(241)

Ņemot vērā izlasē iekļauto uzņēmumu zemo jaudas izmantojumu attiecīgajā periodā, Komisija arī pārbaudīja, vai jaudas pārpalikums varētu būt veicinājis kaitējumu vai pat izjaucis cēloņsakarību. Šajā posmā Komisija uzskata, ka tas tā nav. Pirmkārt, kā paskaidrots iepriekš 197. apsvērumā, uzņēmumiem ir būtiska teorētiskā jauda, lai varētu izpildīt visu klientu pasūtījumus, bet šīs teorētiskās jaudas pilnīga izmantošana nav reāla. Otrkārt, Savienības ražošanas nozare guva peļņu ar zemāku jaudas izmantojuma rādītāju 2012. gadā, kas liecina, ka jaudas pārpalikums nav izprasījis kaitējumu. Tāpēc tiek secināts, ka zema jaudas izmantojuma rādītāja ietekme ir nebūtiska un tādējādi tā nevarētu izjaukt cēloņsakarību.

6.2.4. Bezdempinga imports no Taivānas

(242)

Salīdzinājumā ar kopējo Savienības patēriņu (14 145 t) bezdempinga importa apjoms bija nenozīmīgs (300 kg IP laikā). Tāpēc tiek secināts, ka šāda importa ietekme ir nebūtiska un tādējādi tā nevarētu izjaukt cēloņsakarību.

6.3. Secinājums par cēloņsakarību

(243)

Tika noskaidrota cēloņsakarība starp Savienības ražotājiem izraisīto kaitējumu un importu no attiecīgajām valstīm par dempinga cenām.

(244)

Lielais cenu un apjoma spiediens uz Savienības ražošanas nozari, ko attiecīgajā periodā radīja pieaugošais importa apjoms par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm, nav ļāvis Savienības ražošanas nozarei gūt labumu no lēnas ES tirgus atlabšanas. Iepriekš izklāstītā kaitējuma rādītāju analīze liecina, ka Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli kopumā ir skāris tāda importa apjoma pieaugums par zemām dempinga cenām no ĶTR un Taivānas, kas bija par zemākām cenām nekā Savienības cenas. Ķīnas un Taivānas eksportētājiem uz Savienības ražošanas nozares rēķina izdevās iegūt ievērojamu tirgus daļu (30,7 % IP laikā salīdzinājumā ar 24,7 % 2012. gadā). Savienības ražošanas nozare zaudēja 5,5 procentpunktus savas tirgus daļas no 2012. gada līdz IP un 11 % pārdošanas apjoma, savukārt patēriņš Savienības tirgū palielinājās.

(245)

Komisija ir nošķīrusi un atdalījusi visu zināmo faktoru ietekmi uz Savienības ražošanas nozares stāvokli no kaitējuma, ko izraisījis imports par dempinga cenām. Tika konstatēts, ka pārējie apzinātie faktori, t. i., imports no trešām valstīm, Savienības ražotāju eksporta pārdošanas rādītāji, zemais jaudas izmantojums Savienības ražošanas nozarē un bezdempinga imports no Taivānas, neizjauca cēloņsakarību. Pat ja tiktu ņemta vērā to kopējā ietekme, Komisijas secinājums nemainītos – ja nebūtu importa par dempinga cenām, Savienības ražošanas nozare nebūtu nelabvēlīgi ietekmēta tik lielā mērā. Jo īpaši tirgus daļa nebūtu samazinājusies līdz tik zemam līmenim un tiktu sasniegta samērīga rentabilitāte.

(246)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija šajā posmā secināja, ka imports no attiecīgajām valstīm par dempinga cenām ir izraisījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei un ka citi faktori, – ne atsevišķi, ne kopā – nav izjaukuši cēloņsakarību.

7. SAVIENĪBAS INTERESES

(247)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 21. pantu pārbaudīja, vai ir pārliecinošs iemesls secināt, ka pasākumu noteikšana šajā konkrētajā gadījumā nebūtu Savienības interesēs, lai arī konstatēts dempings, kas izraisa kaitējumu. Nosakot Savienības intereses, tika ņemtas vērā visas dažādās saistītās intereses, tostarp Savienības ražošanas nozares, importētāju un lietotāju intereses.

7.1. Savienības ražošanas nozares intereses

(248)

Savienības ražošanas nozare atrodas 10 dalībvalstīs (Austrijā, Čehijas Republikā, Dānijā, Somijā, Francijā, Vācijā, Itālijā, Polijā, Spānijā un Zviedrijā) un tajā saistībā ar nerūsējošā tērauda cauruļu piederumiem sadurmetināšanai ir tieši nodarbināti aptuveni 500 darbinieku.

(249)

Neviens no zināmajiem ražotājiem neiebilda pret izmeklēšanas sākšanu. Kā parādīts iepriekš, analizējot kaitējuma rādītājus, Savienības ražošanas nozares stāvoklis kopumā pasliktinājās un to negatīvi ietekmēja imports par dempinga cenām.

(250)

Gaidāms, ka galīgo antidempinga maksājumu noteikšana atjaunos taisnīgus tirdzniecības apstākļus Savienības tirgū, ļaujot Savienības ražošanas nozarei atlabt. Tā rezultātā palielinātos Savienības ražošanas nozares rentabilitāte, tuvojoties līmeņiem, kas uzskatāmi par nepieciešamiem šajā kapitālietilpīgajā nozarē. Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums, ko izraisījis imports par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm. Jāatgādina, ka lielākā daļa kaitējuma rādītāju attiecīgajā periodā bija ar negatīvu tendenci.

(251)

Jo īpaši tika būtiski ietekmēti kaitējuma rādītāji saistībā ar Savienības ražotāju ražošanu, ražošanas jaudu un tirgus daļu. Tādējādi pasākuma noteikšana ir svarīga, lai tirgu atjaunotu līdz bezdempinga un bezkaitējuma līmenim un ļautu visiem ražotājiem darboties Savienības tirgū godīgas tirdzniecības apstākļos. Turpretim, ja pasākumi netiks veikti, ir ļoti iespējama Savienības ražošanas nozares ekonomiskā un finanšu stāvokļa turpmāka pasliktināšanās.

(252)

Pēc iepriekš 35. apsvērumā izklāstītā apgalvojuma Komisija pārbaudīja pieprasījumu (tostarp veica pārbaudi uz vietas Savienības ražošanas nozares galvenajā mītnē). Komisija secināja, ka pretēji apgalvotajam: i) ražojumi, kas importēti saskaņā ar izvešanas pārstrādei režīmu, tieši konkurē ar pārējiem Savienības ražotāju ražojumiem; ii) noteiktajam maksājumam (41,9 %), kas piemērojams Ķīnas ražotājam, ar kuru ES uzņēmumam ir izvešanas pārstrādei režīms, vajadzētu būt ierobežotai finansiālai ietekmei (10–15 %) uz Savienības ražotāja gūtajiem ieņēmumiem, veicot uzņēmējdarbību, kas saistīta ar izvešanu pārstrādei; iii) Savienības ražotāja uzņēmējdarbības, kas saistīta ar izvešanu pārstrādei, dzīvotspēja pasākumu noteikšanas rezultātā netiktu apdraudēta, darbinieku skaitam nevajadzētu samazināties un ES līdzekļu mērķim nevajadzētu tikt apdraudētam. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts. Komisija arī atgādina, ka saskaņā ar Savienības Muitas kodeksu tirdzniecības aizsardzības maksājumi parasti attiecas uz izvešanas pārstrādei shēmām, ja ārpus Savienības veiktā darbība piešķir nepreferenciālu izcelsmi precei (šķiet, šajā gadījumā tas tā ir). Turpretim maksājums nebūtu piemērojams, ja un ciktāl preču nepreferenciālā izcelsme paliek Savienībā.

(253)

Ir secināts, ka antidempinga maksājumu noteikšana būtu Savienības ražošanas nozares interesēs. Antidempinga pasākumu noteikšana ļautu Savienības ražošanas nozarei atgūties no konstatētā kaitējumu izraisošā dempinga sekām.

7.2. Nesaistīto importētāju intereses

(254)

Kā norādīts iepriekš 18. apsvērumā, tikai viens importētājs sniedza sīku informāciju par antidempinga maksājumu ietekmi. Šis importētājs uzskatīja, ka sākotnēji palielināsies cenas, kas negatīvi ietekmēs tā darbību piegādes termiņu un konkurētspējas ziņā. Šis importētājs arī norādīja, ka tas sāks vairāk koncentrēties uz citām valstīm, kurās ražo piederumus, piemēram, Malaiziju, Vjetnamu un Dienvidkoreju. Tomēr jaunu partneru piesaistīšana citās valstīs prasīs laiku un maksās naudu. Turklāt tas radītu pārtraukumu importētāja krājumu un ražojuma kvalitātes ziņā, kas savukārt varētu negatīvi ietekmēt klientiem sniegtā pakalpojuma kvalitāti.

(255)

Tomēr tika konstatēts, ka importētāji spēj pārorientēties uz citiem piegādes avotiem, un līdz ar to pasākumu negatīvā ietekme var tikt mazināta.

(256)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas viena ieinteresētā persona apstrīdēja šo secinājumu. Tā apgalvoja, ka Savienības ražotāji nespēs apmierināt pieprasījumu Savienības tirgū. Turklāt esošie piederumu ražotāji, piemēram, Malaizijā un Taizemē, nespēs nodrošināt Savienības importētājiem nepieciešamos daudzumus un kvalitāti.

(257)

Komisija noraidīja šo apgalvojumu. Pašlaik Savienības ražotāji darbojas ar 42 % jaudu. Tādēļ ir ticams, ka tie spēs palielināt ražošanas apjomu un piegādāt Savienības tirgū apjomu, kas ir lielāks nekā patlaban. Turklāt piederumus ražo arī vairākās citās trešās valstīs, piemēram, Indijā, Malaizijā, Taizemē, Korejā un Japānā. Tādēļ Komisija uzskata, ka nepastāv risks saistībā ar ražojuma trūkumu Savienības tirgū.

(258)

Pamatojoties uz šo, tiek secināts, ka antidempinga pasākumu noteikšanai nebūs būtiskas negatīvas ietekmes uz importētājiem.

7.3. Lietotāju intereses

(259)

Attiecīgā ražojuma un līdzīgā ražojuma lietotāji konstatēti dažādās rūpniecības nozarēs. Noteicošais faktors lietotājiem ir ražojuma pieejamība nepieciešamā daudzumā un kvalitātē.

(260)

Tā kā tikai viens lietotājs sadarbojās izmeklēšanā, Komisija nevarēja novērtēt pasākuma ietekmi uz lietotājiem kopumā. Taču, ņemot vērā šā lietotāja, kas sadarbojās, atbildi, antidempinga pasākumu ietekme uz šo uzņēmumu būs nenozīmīga (mazāk par 1 % no tā apgrozījuma). Jebkurā gadījumā Savienības ražošanas nozarei ir pietiekama jauda, lai apmierinātu ES pieprasījumu, un ir arī citas trešās valstis, kas taisnīgos apstākļos var veikt piegādes ES tirgū.

(261)

Ņemot vērā iepriekš izklāstītos iemeslus, tika secināts, ka antidempinga pasākumu noteikšanai nebūs būtiskas negatīvas ietekmes uz lietotājiem.

7.4. Secinājums par savienības interesēm

(262)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secināja, ka nav pārliecinošu iemeslu, lai nenoteiktu pasākumus attiecīgā ražojuma importam no attiecīgajām valstīm.

(263)

Negatīvo ietekmi uz nesaistītiem importētājiem un lietotājiem mazina alternatīvu piegādes avotu pieejamība.

(264)

Turklāt, ņemot vērā antidempinga pasākumu vispārējo ietekmi uz Savienības tirgu, to pozitīvā ietekme, jo īpaši uz Savienības ražošanas nozari, šķiet, atsver iespējamo negatīvo ietekmi uz citām interešu grupām.

8. GALĪGIE ANTIDEMPINGA PASĀKUMI

(265)

Ņemot vērā Komisijas secinājumus par dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību un Savienības interesēm, būtu jānosaka galīgie pasākumi, lai Savienības ražošanas nozare spētu atgūties no kaitējuma, ko izraisīja imports par dempinga cenām.

8.1. Kaitējuma novēršanas līmenis (kaitējuma starpība)

(266)

Lai noteiktu pasākumu līmeni, Komisija vispirms noteica maksājuma apjomu, kas novērstu Savienības ražošanas nozarei izraisīto kaitējumu.

(267)

Kaitējums tiktu novērsts, ja Savienības ražošanas nozare spētu segt ražošanas izmaksas un no līdzīgā ražojuma pārdošanas Savienības tirgū gūt tādu peļņu pirms nodokļu nomaksas, ko šāda veida ražošanas nozare savā tirgū varētu pienācīgi gūt parastos konkurences apstākļos, proti, ja nebūtu importa par dempinga cenām.

(268)

Lai noteiktu mērķa peļņu, Komisija ņēma vērā pārdošanā nesaistītiem klientiem gūto peļņu, ko izmanto, lai noteiktu kaitējuma novēršanas līmeni.

(269)

Mērķa peļņas norma tika provizoriski noteikta [7–12 %] apmērā, ievērojot peļņu, ko izlasē iekļautie Savienības ražotāji 2012. gadā guva no nesaistītiem pārdevumiem. Lai gan imports no Ķīnas un Taivānas jau bija pieejams Savienības tirgū, 2012. gadā dempinga importa cenas vēl nebija ievērojami samazinājušās. Tāpēc Komisija uzskata, ka 2012. gadā rentabilitāte panākta parastos tirgus apstākļos.

(270)

Komisija Savienības ražošanas nozarei aprēķināja kaitējumu neizraisošu līdzīga ražojuma cenu, izlasē iekļauto Savienības ražotāju ražošanas izmaksām izmeklēšanas periodā pieskaitot iepriekš minēto peļņas normu [7–12 %]. Viena no trim Savienības ražotājiem paziņotās ražošanas izmaksas tika pārrēķinātas, pamatojoties uz standarta izmaksām (izejmateriāla izmaksas plus konversijas izmaksas plus PVA izmaksas), jo faktiskās izmaksas nebija reprezentatīvas, ņemot vērā mazo daudzumu, kas saražots konkrētiem PKN un pārdots IP laikā.

(271)

Komisija noteica kaitējuma novēršanas līmeni, ražotāju eksportētāju no attiecīgajām valstīm, kuri sadarbojās, vidējo svērto importa cenu, atbilstīgi koriģētu, ņemot vērā importēšanas izmaksas un muitas nodokļus, kura tika noteikta cenas samazinājuma aprēķiniem, salīdzinot ar izlasē iekļauto Savienības ražotāju izmeklēšanas periodā Savienības tirgū pārdotā līdzīgā ražojuma vidējo svērto cenu, kas neizraisa kaitējumu. Minētajā salīdzinājumā iegūto starpību izteica procentos no vidējās svērtās importa CIF vērtības.

(272)

Rezultātā cenu samazinājuma starpības svārstās no 75,4 % līdz 127,1 %, Ķīnas CIF cenas salīdzinot ar Savienības ražošanas nozares EXW cenām, un no 104,4 % līdz 110,0 %, Taivānas CIF cenas salīdzinot ar Savienības ražošanas nozares EXW cenām.

(273)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas vairākas ieinteresētās personas lūdza sniegt detalizētāku kaitējuma aprēķinu. Komisija uzskatīja, ka visas ieinteresētās personas jau bija saņēmušas detalizētu kaitējuma aprēķinu. Tā sekoja parastajai praksei atklāt visus attiecīgos konstatējumus, pienācīgi ņemot vērā izejas datu konfidencialitāti.

(274)

Vairākas ieinteresētās personas apgalvoja, ka nav pareizi pamatot kaitējumu neradošu cenu uz triju izlasē iekļauto Savienības ražotāju ražošanas izmaksām, jo nav pierādījumu, ka to ražošanas izmaksas ir reprezentatīvas visas Savienības ražošanas nozares līmenī. Minētās personas nav paskaidrojušas, kādēļ šajā konkrētajā gadījumā Komisijai būtu jāatkāpjas no savas ierastās prakses izmantot izlasē iekļauto Savienības ražotāju ražošanas izmaksas. Turklāt pretēji apgalvotajam izmeklēšanā tika konstatēts, ka triju izlasē iekļauto Savienības ražotāju ražošanas izmaksas patiešām ir reprezentatīvas Savienības ražošanas nozarei. Izmeklēšanas laikā Komisija neatklāja jautājumus vai problēmas, kas liecinātu, ka izlasē iekļauto Savienības ražotāju ražošanas izmaksas nebija reprezentatīvas līdzīgajam ražojumam.

(275)

Šīs ieinteresētās personas apgalvoja arī, ka cenu samazinājuma starpību aprēķins ir kļūdains, jo statistikas dati liecina, ka vienam no trim izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem vidējā cena ir ievērojami lielāka par pārējo uzņēmumu cenām. Lai arī Komisija atzīst, ka vienam no trim izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem cenas ir lielākas par pārējo uzņēmumu cenām, tā norāda, ka cenu analīze KN koda līmenī ir maldinoša, jo tajā nav ņemts vērā pakārtoto ražojumu klāsts un tas, ka daži ražojumi tika izslēgti no ražojuma klāsta. Turklāt, kā norādīts iepriekš, cenu samazinājuma aprēķinu veica, pamatojoties uz ražošanas izmaksām katram ražojuma veidam. Tādējādi tika izmantotas tikai atbilstošu ražojuma veidu ražošanas izmaksas.

(276)

Turklāt, pat ja Komisija atskaitītu šā konkrētā Savienības ražotāja izmaksu datus un izmantotu pārējo izlasē iekļauto Savienības ražotāju izmaksu datus, rezultāti būtu tajā pašā diapazonā. Cenu samazinājuma starpības, kas iegūtas, pamatojoties uz šo metodoloģiju, svārstās no 60 % līdz 95 %, Ķīnas CIF cenas salīdzinot ar Savienības ražošanas nozares EXW mērķa cenām. Tomēr šā iebilduma atzīšana neietekmētu galīgos pasākumus. Turklāt būtu nepieciešams salīdzināt ražojuma veidus, kuru pamatā ir pilnīgi atšķirīgi izejmateriāli. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(277)

Vairākas ieinteresētās personas apgalvoja, ka, izmantojot standarta nevis faktiskās izmaksas, ir izkropļota mērķa cena, jo nav ņemtas vērā vairākas ražojuma īpašības. Šajā sakarā Komisija norādīja, ka tā nav ņēmusi vērā viena izlasē iekļautā Savienības ražotāja paziņotās ražošanas izmaksas, jo pretēji ieinteresēto personu apgalvotajam, ja tiktu izmantotas faktiskās ražošanas izmaksas, tiktu iegūts izkropļots rezultāts. Izmantojot standarta izmaksu aprēķināšanas metodoloģiju, Komisija varēja novērst traucējumus, ko izraisa nereprezentatīvi nelieli daudzumi. Tāpēc Komisija apstiprināja izmantotās metodoloģijas piemērotību.

(278)

Vairākas ieinteresētās personas apgalvoja, ka metodoloģija, ko izmantoja cenu samazinājuma aprēķināšanai, būtu jāpiemēro vienmērīgi, t. i., sagrupējot vienus un tos pašus ražojuma veidus attiecīgajam ražojumam un līdzīgajam ražojumam. Komisija atzina sākotnēji izmantotās metodoloģijas trūkumu un attiecīgi pārskatīja cenu samazinājuma aprēķinu. Komisija norādīja, ka šīs izmaiņas ietekmēja vien ražojuma veidus, kuros kā izejmateriālu izmanto bezšuvju caurules, un tikai tos ražotājus eksportētājus, kuri izmanto minēto izejmateriālu. Tādējādi jaunās cenu samazinājuma starpības svārstās no 75,7 % līdz 112,2 %, Ķīnas CIF cenas salīdzinot ar Savienības ražošanas nozares EXW mērķa cenām.

(279)

Pēc otrās informācijas izpaušanas vairākas ieinteresētās personas apgalvoja, ka nebija pareizi salīdzināt ražotāju eksportētāju cenu ar mērķa cenu, kas noteikta, pamatojoties uz tādu piederumu materiālu kategoriju, kas ražoti no bezšuvju caurulēm. Turklāt personas atkārtoti apgalvoja, ka mērķa cena būtu jānosaka katram ražojuma veidam nevis katrai materiālu kategorijai.

(280)

Komisija norāda, ka tā ir mēģinājusi veikt ieinteresēto personu lūgto aprēķinu, t. i., analizēt PKN pret PKN. Tomēr tā konstatēja, ka dažiem PKN rezultāti nav ticami, ņemot vērā ievērojami atšķirīgus daudzumus, kas importēti Savienībā un ko ražojuši Savienības ražotāji. Tādējādi tā konstatēja, ka 270. un 271. apsvērumā aprakstītā metodoloģija ir piemērotāka, un rezultātā šis apgalvojums tika noraidīts.

(281)

Tā kā nav sniegtas papildu piezīmes, Komisija apstiprināja iepriekš 272. apsvērumā norādītās cenu samazinājuma starpības Taivānai.

8.2. Galīgie pasākumi

(282)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, galīgās antidempinga maksājumu likmes, kas izteiktas kā CIF cena līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šādas:

Uzņēmums	Kaitējuma starpība (%)	Dempinga starpība (%)	Galīgā antidempinga maksājuma likme (%)
Taivāna
King Lai Hygienic Materials Co., Ltd	—	0,0	0,0
Ta Chen Stainless Pipes Co., Ltd	104,4	5,1	5,1
Atlikušais maksājums	110,0	12,1	12,1
Ķīnas Tautas Republika
Zhejiang Good Fittings Co., Ltd	112,2	55,3	55,3
Zhejiang Jndia Pipeline Industry Co., Ltd	105,9	48,9	48,9
Suzhou Yuli Pipeline Industry Co., Ltd (*2)	75,7	30,7	30,7
Jiangsu Judd Pipeline Industry Co., Ltd (*2)	75,7	30,7	30,7
Vidējā svērtā vērtība (*3)	93,1	41,9	41,9
Atlikušais maksājums (*4)	127,1	64,9	64,9

(283)

Uzņēmumu antidempinga maksājuma individuālās likmes, kas norādītas šajā regulā, tika noteiktas, pamatojoties uz šīs izmeklēšanas konstatējumiem. Tāpēc tās atspoguļo izmeklēšanas gaitā konstatēto stāvokli attiecībā uz minētajiem uzņēmumiem. Tādējādi šīs maksājumu likmes piemēro tikai tāda attiecīgā ražojuma importam, kura izcelsme ir attiecīgajās valstīs un kuru ražojušas minētās juridiskās personas. Uz importēto attiecīgo ražojumu, kuru ražojis kāds cits uzņēmums, kas nav konkrēti minēts šīs regulas rezolutīvajā daļā, tostarp tiesību subjektiem, kas saistīti ar konkrēti minētajiem uzņēmumiem, būtu jāattiecina maksājuma likme, kas piemērojama “visiem pārējiem uzņēmumiem”. Tam nebūtu jāpiemēro individuālās antidempinga maksājuma likmes.

(284)

Uzņēmums var pieprasīt piemērot minētās individuālās antidempinga maksājuma likmes, ja tas maina nosaukumu vai izveido jaunu ražošanas vai tirdzniecības struktūru. Šāds pieprasījums adresējams Komisijai. Pieprasījumā jāiekļauj visa attiecīgā informācija, tostarp: izmaiņas uzņēmuma darbībās, kas saistītas ar ražošanu; iekšzemes un eksporta pārdošana, kas saistīta, piemēram, ar nosaukuma maiņu, vai pārmaiņām ražošanas vai tirdzniecības struktūrās. Komisija pamatotā gadījumā atjauninās to uzņēmumu sarakstu, uz kuriem attiecas individuālie antidempinga maksājumi.

(285)

Lai mazinātu pasākumu apiešanas risku, kas ir saistīts ar maksājumu likmju atšķirību, ir vajadzīgi īpaši pasākumi, lai nodrošinātu individuālo antidempinga maksājumu piemērošanu. Uzņēmumiem, uz kuriem attiecas individuālie antidempinga maksājumi, jāuzrāda derīgs faktūrrēķins dalībvalstu muitas dienestiem. Rēķinam ir jāatbilst prasībām, kas noteiktas šīs regulas 1. panta 3. punktā. Uz importu, kuram nav pievienots šāds rēķins, būtu jāattiecina antidempinga maksājums, kas piemērojams “visiem pārējiem uzņēmumiem”.

(286)

Lai nodrošinātu antidempinga maksājumu pienācīgu piemērošanu, antidempinga maksājums, kas noteikts “visiem pārējiem uzņēmumiem”, jāpiemēro ne vien ražotājiem eksportētājiem, kas šajā izmeklēšanā nesadarbojās, bet arī ražotājiem, kuri izmeklēšanas periodā neeksportēja uz Savienību.

9. NOBEIGUMA NOTEIKUMI

(287)

Pienācīgas pārvaldības labad Komisija konkrētā termiņā aicinājusi ieinteresētās personas sniegt rakstiskas piezīmes un/vai pieprasīt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas.

(288)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Regulas (ES) 2016/1036 15. panta 1. punktā izveidotā komiteja,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1. ĶTR un Taivānas izcelsmes cauruļu piederumu sadurmetināšanai, pabeigtu vai nepabeigtu, ne atlokveida, no nerūsējošā austenīta tērauda kategorijām, kuras atbilst AISI tipiem 304, 304L, 316, 316L, 316Ti, 321 un 321H un citām līdzvērtīgām normām, ar maksimālo ārējo diametru ne lielāku par 406,4 mm un sieniņu biezumu 16 mm vai mazāku, ar virsmas apstrādes raupjuma vidējo vērtību ne mazāku par 0,8 μm, importam tiek noteikts galīgais antidempinga maksājums. Uz ražojumu attiecas KN kodi ex 7307 23 10 un ex 7307 23 90 (Taric kodi 7307231015, 7307231025, 7307239015, 7307239025).

2. Galīgā antidempinga maksājuma likmes, ko piemēro 1. punktā aprakstītajam ražojumam, kuru ražo turpmāk minētie uzņēmumi, ir šādas:

Uzņēmums	Galīgā antidempinga maksājuma likme (%)	Taric papildu kods
Taivāna
King Lai Hygienic Materials Co., Ltd	0,0	C175
Ta Chen Stainless Pipes Co., Ltd	5,1	C176
Visi pārējie uzņēmumi	12,1	C999
Ķīnas Tautas Republika
Zhejiang Good Fittings Co., Ltd	55,3	C177
Zhejiang Jndia Pipeline Industry Co., Ltd	48,9	C178
Suzhou Yuli Pipeline Industry Co., Ltd	30,7	C179
Jiangsu Judd Pipeline Industry Co., Ltd	30,7	C180
Visi pārējie uzņēmumi, kas sadarbojās
Alfa Laval Flow Equipment (Kunshan) Co., Ltd	41,9	C182
Kunshan Kinglai Hygienic Materials Co., Ltd	41,9	C184
Wifang Huoda Pipe Fittings Manufacture Co., Ltd	41,9	C186
Yada Piping Solutions Co., Ltd	41,9	C187
Jiangsu Huayang Metal Pipes Co., Ltd	41,9	C188
Visi pārējie uzņēmumi	64,9	C999

3. Ja kāds ražotājs eksportētājs Ķīnas Tautas Republikā Komisijai sniedz pietiekamus pierādījumus, ka:

a)	tas izmeklēšanas periodā (no 2014. gada 1. oktobra līdz 2015. gada 30. septembrim) neeksportēja 1. panta 1. punktā aprakstīto ražojumu uz Savienību;

b)	nav saistīts ne ar vienu Ķīnas Tautas Republikas eksportētāju vai ražotāju, uz kuru attiecas ar šo regulu noteiktie pasākumi; un

ir faktiski eksportējis attiecīgo ražojumu uz Savienību pēc izmeklēšanas perioda vai uzņēmies neatceļamas līgumsaistības eksportēt ievērojamu attiecīgā ražojuma daudzumu uz Savienību, tad tabulu regulas 1. panta 2. punktā var grozīt, pievienojot jaunu ražotāju eksportētāju uzņēmumiem, kas sadarbojās, bet netika iekļauti izlasē, un tādējādi attiecinot uz to vidējo svērto maksājuma likmi izlasē iekļautajiem uzņēmumiem.

4. Ja nav noteikts citādi, piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2017. gada 26. janvārī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 176, 30.6.2016., 21. lpp.

(2) Padomes 2009. gada 30. novembra Regula (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (OV L 343, 22.12.2009., 51. lpp.).

(3) OV C 357, 29.10.2015., 5. lpp.

(4) Tiesas (virspalāta) 2015. gada 8. septembra spriedums lietā C-511/13 P Philips Lighting Poland S.A., Philips Lighting BV/Eiropas Savienības Padome, Hangzhou Duralamp Electronics Co., Ltd, GE Hungary Ipari és Kereskedelmi Zrt. (GE Hungary Zrt.), Osram GmbH, Eiropas Komisija.

(5) Komisijas 2013. gada 20. augusta Lēmums 2013/440/ES, ar ko izbeidz antidempinga procedūru attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas un Taivānas izcelsmes nerūsējošā tērauda cauruļu un cauruļvadu savienotājelementiem sadurmetināšanai kā gataviem vai nepabeigtiem izstrādājumiem (OV L 223, 21.8.2013., 13. lpp.).

(6) EU-India Bed Linen (lieta AB-2000-13), 76. punkts:“… izmantotā frāze “vidējā svērtā vērtība” kopā ar daudzskaitlī izmantotajiem vārdiem “summas” un “eksportētāji vai ražotāji” [PTO Antidempinga nolīguma] 2.2.2. panta ii) punktā skaidri paredz vairāk nekā viena eksportētāja vai ražotāja datu izmantošanu. Secinām, ka summu vai PVA un peļņas aprēķināšanas metodi, kura izklāstīta šajā noteikumā, var izmantot tikai tad, ja ir pieejami dati par vairāk nekā vienu eksportētāju vai ražotāju.”

(7) Apelācijas institūcijas ziņojuma 21.5. pants, EU – Definitive Anti-Dumping Measures on Certain Iron or Steel fasteners from China, WT/DS397/AB/RW.

(8) Jāatzīmē arī tas, ka valsts uzņēmumu darbības un dažādu subsīdiju shēmu dēļ cenas Ķīnas tērauda nozarē ir izkropļotas. Sk. inter alia Tērauda rūpniecība: kā saglabāt ilgtspējīgu nodarbinātību un izaugsmi Eiropā, COM(2016)155 final; Subsidies to Chinese Industry: State Capitalism, Business Strategy and Trade Policy, Usha C. V. Haley un George T. Haley, Oxford University Press, ASV, 2013. gada 25. aprīlis.

(9) Šo metodi apstiprināja Vispārējā tiesa savā 2011. gada 16. decembra spriedumā lietā T-423/09 Dashiqiao/Padome, ECLI:EU:T:2011:764, 34.–50. punkts.

(*1) Yuli-Judd Group daļa.

(10) Salīdzinājums starp līdzīgiem ražojuma veidiem, ko pārdeva Ķīnas ražotāji eksportētāji un Taivānas ražotājs eksportētājs, t. i., par 45 ražojuma veidiem, liecina, ka Ķīnas izcelsmes bezšuvju piederumu vidējās cenas bija par aptuveni 15 % lielākas par Taivānas izcelsmes metinātu piederumu vidējām cenām. Ņemot vērā bezšuvju tērauda daudz augstāku kvalitāti un šīs kvalitātes ietekmi uz lēmumu par iegādi, ražojumi konkurē savā starpā, pat ja veic konkurences tiesībās balstītu testu.

(11) Sk. Londonas Metālu biržas tīmekļa vietni: https://www.lme.com/en-gb/metals/non-ferrous/nickel/.

(*2) Yuli-Judd Group daļa.

(*3) Piemēro izlasē neiekļautajiem uzņēmumiem, kuri sadarbojās: Alfa Laval Flow Equipment (Kunshan) Co., Ltd, Kunshan Kinglai Hygienic Materials Co., Ltd, Wifang Huoda Pipe Fittings Manufacture Co., Ltd, Yada Piping Solutions Co., Ltd, Jiangsu Huayang Metal Pipes Co., Ltd.

(*4) Piemēro uzņēmumiem, kas nesadarbojās, un Shanghai Max Fittings Co., Ltd (sākotnēji izlasē iekļauts uzņēmums, kas atsauca sadarbību).

27.1.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 22/65

KOMISIJAS IETEIKUMS (ES) 2017/146

(2016. gada 21. decembris)

par tiesiskumu Polijā, ar ko papildina Ieteikumu (ES) 2016/1374

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 292. pantu,

tā kā:

(1)	2016. gada 27. jūlijā Komisija pieņēma ieteikumu par tiesiskumu Polijā (1), kurā tā pauda bažas par Konstitucionālās tiesas stāvokli un sniedza ieteikumus tā risināšanai.

(2)

Komisijas ieteikums tika pieņemts saskaņā ar mehānismu tiesiskuma nostiprināšanai (2). Šajā tiesiskuma mehānismā izklāstīts, kā Komisija reaģēs, ja Savienības dalībvalstī kļūtu redzamas skaidras norādes par apdraudējumu tiesiskumam, un izskaidroti principi, kas ir tiesiskuma pamatā. Tiesiskuma mehānisms sniedz norādes dialogam starp Komisiju un attiecīgo dalībvalsti, lai nepieļautu sistēmisku draudu tiesiskumam eskalāciju, kuri savukārt varētu pārtapt “drošā varbūtībā, ka kāda dalībvalsts varētu nopietni pārkāpt [LES 2. pantā minētās vērtības]” – šādā gadījumā potenciāli tiktu iedarbināta “LES 7. panta procedūra”. Ja ir skaidras norādes par to, ka pastāv sistēmisks drauds tiesiskumam dalībvalstī, Komisija var uzsākt dialogu ar šo dalībvalsti saskaņā ar tiesiskuma mehānismu.

(3)

Eiropas Savienība ir dibināta, balstoties uz kopīgām vērtībām, kuras ir nostiprinātas Līguma par Eiropas Savienību 2. pantā un kuras ietver tiesiskuma ievērošanu. Komisija papildus tās uzdevumam nodrošināt ES tiesību ievērošanu kopā ar Eiropas Parlamentu, dalībvalstīm un Padomi ir atbildīga arī par Savienības kopīgo vērtību garantēšanu.

(4)

Eiropas Savienības Tiesas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūra, kā arī Eiropas Padomes izstrādātie dokumenti, kuru pamatā īpaši izmantota Eiropas Padomes Komisijas par demokrātiju caur likuma spēku (“Venēcijas komisija”) pieredze, sniedz neizsmeļošu šo principu uzskaitījumu un tādējādi definē tiesiskuma kā kopējas Savienības vērtības saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2. pantu pamatnozīmi. Šie principi ietver likumību, kas nozīmē pārredzamu, pārskatatbildīgu, demokrātisku un plurālistisku likumu ieviešanas procesu; juridisko noteiktību; izpildvaras patvaļīguma aizliegumu; neatkarīgas un objektīvas tiesas; efektīvu pārskatīšanu tiesās, tai skaitā pamattiesību ievērošanu; un vienlīdzību likuma priekšā (3). Papildus šo principu un vērtību ievērošanai valsts iestādēm ir arī lojālas sadarbības pienākums.

(5)

Komisija 2016. gada 27. jūlija ieteikumā paskaidroja apstākļus, kādos tā 2016. gada 13. janvārī nolēma izskatīt situāciju saskaņā ar tiesiskuma mehānismu un 2016. gada 1. jūnijā pieņēma atzinumu par tiesiskumu Polijā. Ieteikumā ir arī paskaidrots, ka informācijas apmaiņa starp Komisiju un Polijas valdību nespēja novērst Komisijas bažas.

(6)	Ieteikumā Komisija konstatēja, ka Polijā pastāv sistēmisks drauds tiesiskumam, un ieteica Polijas iestādēm attiecīgi rīkoties, lai šo draudu steidzami novērstu.

(7)

Komisija jo īpaši iesaka Polijas iestādēm: a) pilnībā īsteno Konstitucionālās tiesas 2015. gada 3. un 9. decembra spriedumus, kuri paredz, ka tie trīs tiesneši, kurus 2015. gada oktobrī likumīgi izvirzīja Sejma septītais sasaukums, var uzsākt pildīt savus Konstitucionālās tiesas pienākumus, bet tie trīs tiesneši, kurus bez derīga juridiskā pamata izvirzīja Sejma astotais sasaukums, tiesas funkcijas neveic; b) publicēt un pilnībā īstenot Konstitucionālās tiesas 2016. gada 9. marta spriedumus un tiesas turpmākos spriedumus un nodrošināt, ka turpmāko spriedumu publicēšana notiek automātiski un nav atkarīga no izpildvaras vai likumdevējvaras lēmumiem; c) nodrošināt, ka visās Likuma par Konstitucionālo tiesu reformās tiek ievēroti Konstitucionālās tiesas spriedumi, tostarp 2015. gada 3. un 9. decembra spriedumi un 2016. gada 9. marta spriedums, un pilnībā tiek ņemts vērā Venēcijas komisijas atzinums; nodrošināt, ka Konstitucionālās tiesas kā Konstitūcijas sargātājas efektivitāti neiedragā nosacījumi; d) nodrošināt, ka Konstitucionālā tiesa var pārskatīt 2016. gada 22. jūlijā pieņemtā jaunā likuma par Konstitucionālo tiesu saderību, pirms tas stājas spēkā, un publicēt un pilnībā īstenot tiesas spriedumu šajā saistībā; e) atturēties no rīcības un publiskiem paziņojumiem, kas varētu iedragāt Konstitucionālās tiesas leģitimitāti un efektivitāti.

(8)	Komisija aicināja Polijas valdību trīs mēnešu laikā atrisināt šajā ieteikumā konstatētās problēmas un informēt Komisiju par šajā saistībā veiktajiem pasākumiem. Komisija norādīja, ka tā ir gatava īstenot konstruktīvu dialogu ar Polijas valdību.

(9)	Valsts prezidents 2016. gada 30. jūlijā parakstīja 2016. gada 22. jūlija Likumu, kas tika publicēts Oficiālajā Vēstnesī2016. gada 1. augustā.

(10)

Konstitucionālā tiesa 2016. gada 11. augustā pieņēma spriedumu par 2016. gada 22. jūlija Likumu (4). Spriedumā bija secināts, ka daudzi no šā likuma noteikumiem, kurus visus Komisija kā savas bažas bija norādījusi arī ieteikumā, nav konstitucionāli. Pamatojums tam, ka likuma noteikumi nav konstitucionāli, galvenokārt bija varas dalīšanas un līdzsvara princips (5), tiesu varas neatkarība no citām varām (5), tiesnešu neatkarība (6) un valsts iestāžu integritātes un efektivitātes princips (7). Taču Polijas valdība neatzina šā sprieduma spēkā esamību un Oficiālajā Vēstnesī to nepublicēja.

(11)

Polijas valdība 2016. gada 16. augustā publicēja 21 spriedumu, ko tiesa bija pieņēmusi laikā no 2016. gada 6. aprīļa līdz 2016. gada 19. jūlijam. Šo spriedumu publicēšana, šķiet, ir pamatota uz 2016. gada 22. jūlija Likuma 89. pantu, kurā ir noteikts, ka “Tiesas spriedumus, kas līdz 2016. gada 20. jūlijam pieņemti, pārkāpjot 2015. gada 25. jūnija Konstitucionālās tiesas akta noteikumus, publicē 30 dienu laikā pēc šā akta stāšanās spēkā, izņemot spriedumus, kas attiecas uz normatīvajiem aktiem, kuri vairs nav spēkā”. Šis noteikums bija viens no tiem, kurus Konstitucionālā tiesa savā 2016. gada 11. augusta spriedumā atzina par nekonstitucionāliem. Turklāt valdība nav publicējusi ne 2016. gada 9. marta un 2016. gada 11. augusta spriedumus, ne arī tos 16 spriedumus, kuri pieņemti pēc 2016. gada 11. augusta.

(12)	Polijas prokurora birojs 2016. gada 18. augustā informēja, ka tiek sākta kriminālizmeklēšana pret Konstitucionālās tiesas priekšsēdētāju par to, ka trim tiesnešiem, kurus 2015. gada decembrī iecēlis jaunais parlamenta sasaukums, ir liegts sākt pildīt to funkcijas.

(13)

Eiropas Parlaments 2016. gada 14. septembrī pieņēma rezolūciju par situāciju Polijā (8), cita starpā aicinot Polijas valdību sadarboties ar Komisiju saskaņā ar lojālas sadarbības principu, kā noteikts Līgumā, un mudināja to izmantot Komisijas atvēlētos trīs mēnešus, iesaistot visas Sejmā pārstāvētās partijas, lai rastu kompromisu, kas atrisinātu notiekošo konstitucionālo krīzi, pilnībā ievērojot Venēcijas komisijas atzinumu un Komisijas ieteikumu.

(14)

Sejma deputātu grupa 2016. gada 30. septembrī iesniedza jaunu tiesību akta priekšlikumu par Konstitucionālās tiesas tiesnešu statusu. Priekšlikumā ir iekļauti noteikumi par tiesas tiesnešu tiesībām un pienākumiem, tiesas tiesnešu iecelšanas kārtību, to pilnvarām un dienesta termiņu un jautājumi par imunitāti, personas integritāti un disciplināro atbildību.

(15)

Venēcijas komisija 2016. gada 14. oktobrī pieņēma atzinumu par 2016. gada 22. jūlija likumu (9). Atzinumā ir norādīts, ka likumā ir daži uzlabojumi salīdzinājumā ar 2015. gada 22. decembra likumu, par kuru Venēcijas komisija sniedza atzinumu 2016. gada martā. Taču tā uzskatīja, ka šo uzlabojumu joma ir pārāk ierobežota, jo citi noteikumi pieņemtajā likumā būtiski kavēs un apgrūtinās tiesas darbu, iespējams, padarot to neefektīvu, kā arī mazinās tā neatkarību, piemērojot pārmērīgu likumdošanas un izpildvaras kontroli tiesas darbībai. Daži no šiem citiem noteikumiem ir, piemēram, noteikums par lietas atlikšanu līdz sešiem mēnešiem pēc četru tiesnešu pieprasījuma, par ģenerālprokurora tiesībām ar savu neierašanos bloķēt tiesas sēdi vai par visu institucionālo lietu atlikšanu uz sešiem mēnešiem, reģistrējot tās no jauna. Atzinumā ir arī kritizēta sistēma, kādā tiesas priekšsēdētāja amata kandidātus ierosina valsts prezidentam, kas varētu izraisīt situāciju, ka tiek iecelts kandidāts, kuru neatbalsta ievērojams skaits tiesnešu. Turklāt bez jebkāda konstitucionāla vai juridiska pamata premjerministra kanceleja ir īstenojusi tiesas spriedumu derīguma kontroli, atteikdamās publicēt tās pieņemtos spriedumus. Atzinumā ir arī uzsvērts, ka tiesnešu iecelšanas problēma nav atrisināta, kā ieteikts, un ka 2016. gada 22. jūlija Likuma noteikuma īstenošana, kurā paredzēts, ka tiesas priekšsēdētājam jāpiešķir lietas “decembra tiesnešiem”, būtu pretrunā tiesas spriedumiem, kas ir vispārēji saistoši un tādējādi attiecas uz visām valsts iestādēm, kā arī uz tiesu un tās priekšsēdētāju. Atzinumā ir secināts, ka ar šā likuma pieņemšanu Polijas parlaments ir uzņēmies konstitucionālas pārskatīšanas pilnvaras, kādas tam kā parastam parlamenta sasaukumam nav piešķirtas. Atzinumā norādīts, ka Polijas parlaments un valdība ir turpinājusi apstrīdēt tiesas kā galīgā arbitra konstitucionālos jautājumos lomu un šīs pilnvaras piešķīrusi sev: tie ir radījuši jaunus šķēršļus tiesas efektīvai darbībai un rīkojušies, lai vēl vairāk mazinātu tās neatkarību. Kā konstatēts atzinumā, neatrisinot konstitucionālo krīzi, tie ir kavējuši Konstitucionālās tiesas darbu, neļaujot tai veikt tās demokrātijas, tiesiskuma un cilvēktiesību aizstāves konstitucionālos pienākumus. Polijas valdība nolēma nepiedalīties Venēcijas komisijas 2016. gada 14. oktobra sēdē, jo uzskatīja, ka Venēcijas komisijas atzinums ir vienpusīgs un tajā nav ņemta vērā valdības nostāja.

(16)

Sejma deputātu grupa 2016. gada 26. oktobrī iesniedza jaunu tiesību akta priekšlikumu attiecībā uz Konstitucionālās tiesas organizāciju un procedūru. Priekšlikumā ietverti sīki izstrādāti noteikumi par Konstitucionālās tiesas organizāciju un darbu, tostarp jauni noteikumi par tiesas priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka iecelšanu. Priekšlikums papildina tiesību akta priekšlikumu par Konstitucionālās tiesas tiesnešu statusu, kas Sejmā iesniegts 2016. gada 30. septembrī (skatīt iepriekš); abi tiesību akta priekšlikumi ir cieši saistīti, un to mērķis ir aizstāt 2016. gada 22. jūlija Likumu.

(17)

Ievērojot ieteikumā norādīto trīs mēnešu termiņu, 2016. gada 27. oktobrī Polijas valdība atbildēja uz Komisijas ieteikumu. Atbildē Polijas valdība nevienā punktā nepiekrīt ieteikumā paustajai nostājai un neziņo par nekādiem jauniem pasākumiem, kas veikti, lai kliedētu Komisijas minētās bažas attiecībā uz tiesiskumu.

(18)

ANO Cilvēktiesību komiteja 2016. gada 31. oktobrī pieņēma noslēguma secinājumus un ieteikumus par Polijas septīto regulāro ziņojumu. Komiteja pauda bažas par negatīvo ietekmi, ko rada likumdošanas reformas, tai skaitā grozījumi 2015. gada decembra un 2016. gada jūlija Likumā par Konstitucionālo tiesu, un Konstitucionālās tiesas spriedumu neievērošana, kā arī bažas par tiesas darbību un neatkarību un pakta īstenošanu. Tāpat komiteja pauda bažas par premjerministra atteikšanos publicēt tiesas 2016. gada marta un augusta spriedumus un valdības centieniem mainīt tiesas sastāvu veidā, kuru tiesa uzskata par nekonstitucionālu, un par tiesvedību, kas sākta pret tiesas priekšsēdētāju saistībā ar pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu. Komiteja secināja, ka Polijai ir jānodrošina Konstitucionālās tiesas un tās tiesnešu integritātes un neatkarības ievērošana un aizsardzība, kā arī jānodrošina visu tiesas spriedumu īstenošana. Komiteja mudināja Poliju nekavējoties oficiāli publicēt visus tiesas spriedumus, atturēties no tādu pasākumu ieviešanas, kuri kavē tās efektīvu darbību, un nodrošināt pārredzamu un objektīvu tiesas locekļu iecelšanas procesu un atrašanās amatā drošību, kas atbilst visām likumības prasībām saskaņā ar valsts un starptautiskiem tiesību aktiem.

(19)

Konstitucionālā tiesa 2016. gada 7. novembrī pieņēma spriedumu par 2016. gada 22. jūlija likuma noteikumu par tiesas priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka atlasi konstitucionalitāti (10). Jāatzīmē, ka trīs tiesas tiesneši atteicās piedalīties lietā (11), un, ņemot vērā faktu, ka trīs tiesneši, kurus 2015. gada oktobrī likumīgi bija izvirzījis Sejma septītais sasaukums, nesāka veikt savas funkcijas tiesā, Konstitucionālajai tiesai bija jāmaina sastāvs no pilnā sastāva uz piecu tiesnešu sastāvu. Kopš 2016. gada 11. augusta Konstitucionālajai tiesai nav bijis iespējams sanākt pilnā tiesnešu kolēģijā, lai pieņemtu spriedumus. Tiesas sēde pilnā tiesnešu kolēģijas sastāvā 2016. gada 10. novembrī bija jāatliek, jo neizdevās panākt pilna tiesnešu sastāva kvorumu. Turklāt 2016. gada 30. novembrī un 8. decembrī kopsapulce nevarēja pieņemt rezolūciju par kandidātu pieteikšanu Konstitucionālās tiesas priekšsēdētāja amatam, jo neizdevās panākt tiesību aktā noteikto kvorumu.

(20)	Senāts 2016. gada 1. decembrī pieņēma 2016. gada 30. novembra Likumu par Konstitucionālās tiesas tiesnešu juridisko statusu (Likums par tiesnešu statusu).

(21)	Senāts 2016. gada 2. decembrī pieņēma 2016. gada 30. novembra Likumu par Konstitucionālās tiesas organizāciju un procedūru (Likums par organizāciju un procedūru).

(22)	Eiropas Parlamentā 2016. gada 14. decembrī notika debates par tiesiskuma situāciju Polijā. Debašu laikā Komisija uzstājīgi aicināja Polijas iestādes atlikt jauno tiesību aktu stāšanos spēkā, līdz Konstitucionālā tiesa būs pārbaudījusi to atbilstību konstitūcijai.

(23)	Senāts 2016. gada 15. decembrī pieņēma 2016. gada 13. decembra Likumu, ar ko īsteno likumu par tiesnešu statusu (Īstenošanas likums).

(24)	Valsts prezidents 2016. gada 19. decembrī parakstīja visus trīs iepriekš minētos likumus, un tie tika publicēti Oficiālajā Vēstnesī. Tajā pašā dienā valsts prezidents jaunā Sejma ievēlēto tiesnesi Julia Przylębska iecēla par Konstitucionālās tiesas priekšsēdētāja amata vietas izpildītāju.

(25)

Tiesnese Julia Przyłębska2016. gada 20. decembrī ļāva trīs tiesnešiem, kurus bez spēkā esoša juridiska pamata izvirzīja Sejma astotā sasaukuma deputāti, sākt pildīt savus pienākumus Tiesā un sasauca kopsapulci tajā pašā dienā. Ņemot vērā īso termiņu, viens no tiesnešiem nespēja piedalīties un lūdza kopsapulci atlikt uz nākamo dienu. Tiesnese Julia Przyłębska atlikšanu atteica, un septiņi citi tiesneši arī nepiedalījās sanāksmē. Sapulcē piedalījās tikai seši tiesneši, tostarp nelikumīgi izvirzītie trīs tiesneši, un ievēlēja divus kandidātus, Julia Przyłębska un Mariusz Muszyński, kurus iesniedza kā kandidātus Valsts prezidentam.

(26)	Valsts prezidents 2016. gada 21. decembrī iecēla tiesnesi Julia Przyłębska Konstitucionālās tiesas priekšsēdētāja amatā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO IETEIKUMU.

Polijas Republikai ir pienācīgi jāņem vērā Komisijas analīze, kas izklāstīta turpmāk, un jāveic šā ieteikuma 7. iedaļā minētie pasākumi, lai noteiktajā termiņā varētu atrisināt konstatētās problēmas.

1. IETEIKUMA DARBĪBAS JOMA

Šis ieteikums papildina 2016. gada 27. jūlija ieteikumu. Tajā ir izskatīts, kuras no ieteikumā izvirzītajām bažām ir kliedētas, izklāstītas atlikušās bažas un uzskaitītas vairākas jaunas Komisijas bažas attiecībā uz tiesiskumu Polijā, kuras ir radušās pēc ieteikuma sniegšanas. Pamatojoties uz iepriekš minēto, tajā ir ietverti ieteikumi Polijas iestādēm, kā novērst šīs bažas. Minētās bažas ir saistītas ar šādiem jautājumiem:

1)	Konstitucionālās tiesas tiesnešu iecelšana un Konstitucionālās tiesas 2015. gada 3. un 9. decembra un 2016. gada 11. augusta spriedumu neīstenošana saistībā ar šiem jautājumiem;

2)	vairāku Konstitucionālās tiesas kopš 2016. gada marta pieņemto spriedumu nepublicēšana un to neīstenošana, tai skaitā 9. marta un 11. augusta spriedumu par tiesību aktiem attiecībā uz Konstitucionālo tiesu;

3)	Konstitucionālās tiesas efektīvu funkcionēšana un jauno tiesību aktu konstitucionālās pārskatīšanas efektivitāte, jo īpaši ņemot vērā nesen pieņemtos tiesību aktus par Konstitucionālo tiesu, sevišķi Likumu par tiesnešu statusu, Likumu par organizāciju un procedūru un Īstenošanas likumu;

4)	noteikumi, kas Likumā par organizāciju un procedūru un Īstenošanas likumā piemēroti Konstitucionālās tiesas priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka kandidātu atlasei un Konstitucionālās tiesas priekšsēdētāja vietas izpildītāja iecelšanai.

2. KONSTITUCIONĀLĀS TIESAS TIESNEŠU IECELŠANA

Savā 2016. gada 27. jūlija ieteikumā (12) Komisija ieteica Polijas iestādēm pilnībā īstenot Konstitucionālās tiesas 2015. gada 3. un 9. decembra spriedumus, kuros noteikts, ka trīs tiesneši, kurus 2015. gada oktobrī likumīgi izvirzīja Sejma septītais sasaukums, var sākt veikt savas tiesnešu funkcijas Konstitucionālajā tiesā, bet trīs tiesneši, kurus Sejma astotais sasaukums izvirzīja bez derīga juridiskā pamata, tiesnešu funkcijas neveiks.

Attiecībā uz 2016. gada 22. jūlija Likumu par Konstitucionālo tiesu Komisija norādīja, ka tas ir pretrunā Konstitucionālā tiesas 3. un 9. decembra spriedumiem. Likuma 90. pantā (13) ir paredzēts, ka Konstitucionālās tiesas priekšsēdētājs piešķir lietas visiem tiesnešiem, kuri valsts prezidentam ir nodevuši zvērestu, bet vēl nav sākuši veikt savus tiesnešu pienākumus. Šķiet, ka šis noteikums ir vērsts uz to trīs tiesnešu situāciju, kurus Sejma astotais sasaukums nelikumīgi izvirzīja 2015. gada decembrī. Tas ļautu šiem tiesnešiem sākt pildīt savus pienākumus, izmantojot vakances, kurām Sejma iepriekšējais sasaukums jau bija likumīgi izvirzījis trīs tiesnešus, kā noteikts 2015. gada 3. un 9. decembra spriedumos.

Savā 2016. gada 11. augusta spriedumā Konstitucionālā tiesa atzina, ka 2016. gada 22. jūlija likuma 90. pants nav konstitucionāls, un Venēcijas komisija savā 2016. gada 14. oktobra atzinumā apstiprināja, ka šis noteikums nav risinājums saskaņā ar tiesiskuma principu (14).

Taču Polijas valdība joprojām atsakās atzīt 2016. gada 11. augusta sprieduma spēkā esamību un atsakās to publicēt Oficiālajā Vēstnesī (skatīt 3. iedaļu turpmāk).

Turklāt jaunajā Likumā par tiesnešu statusu atkal ir ieviests noteikums (15), kas ir līdzīgs 2016. gada 22. jūlija Likuma 90. pantam, kurš 2016. gada 11. augusta spriedumā tika atzīts par nekonstitucionālu. Noteikumi, kuru mērķis ir panākt līdzīgu ietekmi, ir atrodami arī Likumā par organizāciju un procedūru (16) un Īstenošanas likumā (17).

Polijas valdība 2016. gada 27. oktobra atbildē pauž viedokli, ka tiesas 2015. gada 3. un 9. decembra spriedumos nav noteikts, kuriem tiesnešiem jāstājas amatā, un ka Sejma jaunais sasaukums piecus tiesnešus 2015. gada decembrī ir izvirzījis likumīgi. Šis pamatojums vieš nopietnas bažas par tiesiskumu, jo tajā ir noliegta jebkāda abu decembra spriedumu ietekme un tas ir pretrunā tiesas konsekventi minētajam pamatojumam, tostarp 2016. gada 11. augusta spriedumā. Atbilde nozīmē to, ka neatkarīgi no tiesas spriedumiem situācija nemainīsies.

Atbildē Polijas valdība piekrīt, ka 2015. gada 3. decembra sprieduma rezolutīvajā daļā Konstitucionālā tiesa ir norādījusi valsts prezidenta pienākumu nekavējoties pieņemt zvērestu no tiesneša, kuru Sejms iecēlis tiesā. Tomēr tā uzskata, ka šis spriedums nevar likt citām iestādēm piemērot noteikumus tā, kā norādīts konkrētajā gadījumā. Šī interpretācija ierobežo 2015. gada 3. un 9. decembra spriedumu ietekmi, uzliekot valdībai tikai pienākumu tos publicēt, taču atņem šiem spriedumiem jebkādu turpmāku juridisku un praktisku ietekmi, sevišķi attiecībā uz valsts prezidenta pienākumu pieņemt attiecīgo tiesnešu zvērestu. Šī interpretācija ir pretrunā lojālas sadarbības starp valsts struktūrām principam, kas, kā uzsvērts Venēcijas komisijas atzinumos, ir konstitucionāls priekšnoteikums demokrātiskā valstī, kurā valda tiesiskums.

10.

Turklāt Komisija norāda, ka arī Venēcijas komisija uzskata, ka pašreizējā konflikta par Konstitucionālās tiesas sastāvu risinājumam “ir jābūt balstītam uz pienākumu ievērot un pilnībā īstenot Konstitucionālās tiesas spriedumus” un “tādēļ aicina visas valsts struktūras un jo īpaši Sejmu pilnībā ievērot un īstenot spriedumus” (18).

11.

Visbeidzot, Komisija uzskata, ka Polijas iestādēm ir jāievēro un pilnībā jāīsteno Konstitucionālās tiesas 2015. gada 3. un 9. decembra spriedumi. Šie spriedumi paredz, ka valsts iestādēm ir lojāli jāsadarbojas, lai nodrošinātu, ka atbilstīgi tiesiskuma principam tie trīs tiesneši, kurus izvirzīja Sejma septītais sasaukums, var sākt pildīt savas tiesnešu funkcijas Konstitucionālajā tiesā, bet tie trīs tiesneši, kurus bez derīga juridiskā pamata izvirzīja Sejma astotais sasaukums, tiesnešu funkcijas neveic. 2016. gada 22. jūlijā pieņemtā Likuma par Konstitucionālo tiesu attiecīgie noteikumi vieš nopietnas bažas par tiesiskumu, un Konstitucionālās tiesas 2016. gada 11. augusta spriedumā ir atzīts, ka tie nav konstitucionāli. Polijas iestādēm ir jāievēro, jāpublicē un jāīsteno arī šis spriedums. Turklāt noteikumi (19), kuru mērķis ir panākt līdzīgus rezultātus un kuri ietverti Likumā par tiesnešu statusu, Likumā par organizāciju un procedūru un Īstenošanas likumā, neatbilst minētajiem spriedumiem un tos nedrīkst piemērot.

3. KONSTITUCIONĀLĀS TIESAS 2016. GADA 9. MARTA SPRIEDUMA UN KOPŠ 2016. GADA 9. MARTA PIEŅEMTO SPRIEDUMU NEPUBLICĒŠANA UN NEĪSTENOŠANA

12.

Komisija 2016. gada 27. jūlija ieteikumā ieteica Polijas iestādēm publicēt un pilnībā īstenot Konstitucionālās tiesas 2016. gada 9. marta spriedumu un tās turpmākos spriedumus un nodrošināt, ka turpmāko spriedumu publicēšana notiek automātiski un nav atkarīga no izpildvaras vai likumdevējvaras lēmumiem.

13.

Polijas valdība 2016. gada 16. augustā, pamatojoties uz 2016. gada 22. jūlija Likuma 89. pantu, publicēja 21 spriedumu, ko Konstitucionālā tiesa bija pieņēmusi laikā no 2016. gada 6. aprīļa līdz 2016. gada 19. jūlijam. Taču pretēji tam, kas bija prasīts Komisijas ieteikumā, abus 2016. gada 9. marta un 11. augusta spriedumus Polijas valdība joprojām nav publicējusi. Turklāt līdz šim nav publicēts arī neviens no tiem 16 spriedumiem, kurus Konstitucionālā tiesa pieņēma pēc 2016. gada 11. augusta.

14.

Konstitucionālā tiesa 2016. gada 11. augusta spriedumā atzina, ka 2016. gada 22. jūlija Likuma 89. pants nav konstitucionāls, jo tas neatbilst varas dalīšanas un līdzsvara principam un principam par tiesu varas neatkarību no citiem varas atzariem.

15.

Polijas valdības 27. oktobra atbilde apstiprina, ka valdība joprojām uzskata, ka tā ir tiesīga pārbaudīt tiesas spriedumu likumīgu un ka spriedumu automātisku publicēšanu nevar nodrošināt.

16.

Likuma par organizāciju un procedūru 114. panta 1. un 2. punktā ir noteikts, ka “nolēmumus publicē attiecīgajā Oficiālajā Vēstnesī saskaņā ar principiem un kārtību, kas noteikta Konstitūcijā un 2000. gada 20. jūlija aktā par normatīvo aktu un konkrētu citu tiesību aktu publicēšanu (…)”. Turklāt tajā ir noteikts, ka “tiesas priekšsēdētājs izdod rīkojumu par nolēmumu publicēšanu”. Šis noteikums pats par sevi ir solis pareizajā virzienā.

17.

Taču Īstenošanas likuma 19. pantā ir noteikts, ka “tiesas spriedumus un tiesas lēmumus, kas ir pieņemti, pārkāpjot Konstitucionālās tiesas 2015. gada 25. jūnija aktu (…) vai Konstitucionālās tiesas 2016. gada 22. jūlija aktu, un izdoti pirms 1. pantā minētā akta stāšanās spēkā, attiecīgajos oficiālajos laikrakstos publicē pēc tam, kad tiesas priekšsēdētāja vietas izpildītājs ir izdevis rīkojumu par to publicēšanu, izņemot gadījumus, kad tie attiecas uz reglamentējošiem instrumentiem, kurus vairs nepiemēro”. Līdzīgu noteikumu tiesa savā 2016. gada 11. augusta spriedumā jau ir atzinusi par nekonstitucionālu. Komisijas ieteikumā uzsvērts, ka norāde uz to, ka spriedumi ir pieņemti nelikumīgi, ir pretrunā varas dalīšanas principam, jo Sejms nenosaka spriedumu likumību (20). Arī Venēcijas komisija abos atzinumos apstiprināja šo nostāju (21). Turklāt izņēmums attiecībā uz to spriedumu publicēšanu, kas pieņemti par normatīvajiem aktiem, kurus vairs nepiemēro, kā noteikts Īstenošanas likuma 19. pantā, paredz to, ka netiek publicēti konkrēti 2016. gada 9. marta, 11. augusta un 7. novembra spriedumi. Kamēr nav iecelts Konstitucionālās tiesas priekšsēdētājs, šis noteikums nepieļauj visu spriedumu pilnīgu publicēšanu. Vēl jo vairāk – nav nekādu garantiju, ka Likuma par organizāciju un procedūru 114. panta 2. punkts nodrošinās to, ka nākamais tiesas priekšsēdētājs publicēs visus spriedumus, kuri pieņemti pirms viņa pilnvaru termiņa.

18.

Visbeidzot, tas, ka Polijas valdība līdz šim ir atteikusies Oficiālajā Vēstnesī publicēt 2016. gada 9. marta un 2016. gada 11. augusta spriedumus attiecībā uz tiesību aktiem par Konstitucionālo tiesu un visus pārējos spriedumus, ko Konstitucionālā tiesa pieņēmusi pēc 2016. gada 11. augusta, rada nenoteiktību par tiesas tiesvedības juridisko pamatu un par tās spriedumu juridiskajām sekām. Šī nenoteiktība mazina konstitucionālās pārskatīšanas efektivitāti un raisa nopietnas bažas par tiesiskumu. Galīgo spriedumu ievērošana ir būtisks tiesiskuma priekšnoteikums. Atteikšanās publicēt saistošu un galīgu spriedumu noliedz šā sprieduma automātisku juridisko un praktisko ietekmi un pārkāpj likumības un varas dalīšanas principus.

4. LIKUMA PAR KONSTITUCIONĀLO TIESU PĀRSKATĪŠANA UN JAUNU TIESĪBU AKTU KONSTITUCIONĀLAS PĀRSKATĪŠANAS EFEKTIVITĀTE

19.

Savā 2016. gada 27. jūlija ieteikumā Komisija detalizēti izskatīja 2016. gada 22. jūlija Likumu un tā ietekmi, ņemot vērā noteikumu – gan atsevišķi, gan kā kopuma – ietekmi, kā arī Konstitucionālās tiesas iepriekšējo judikatūru un Venēcijas komisijas atzinumu. Komisija ieteica Polijas iestādēm nodrošināt, ka visās Likuma par Konstitucionālo tiesu reformās tiek ievēroti Konstitucionālās tiesas spriedumi, tostarp 2015. gada 3. un 9. decembra spriedumi un 2016. gada 9. marta spriedums, un pilnībā tiek ņemts vērā Venēcijas komisijas 2016. gada 11. marta atzinums. Jo īpaši Komisija ieteica Polijas iestādēm nodrošināt, ka Konstitucionālās tiesas kā Konstitūcijas sargātājas efektivitāti neiedragā tādas prasības (atsevišķi vai to kombinētas ietekmes rezultātā) kā, piemēram, iepriekš minētās prasības attiecībā uz klātbūtnes kvorumu, lietu izskatīšanu hronoloģiskā secībā, valsts ģenerālprokurora iespēju nepieļaut lietu izskatīšanu, lietu apspriešanas atlikšanu vai pārejas pasākumiem, kas skar neizskatītās lietas, un lietu izskatīšanas apturēšanu.

20.

Polijas valdība 2016. gada 27. oktobra atbildē neatzina, ka 2016. gada 22. jūlija Likumā nav ņemta vērā lielākā daļa Komisijas un Venēcijas komisijas pausto bažu. Atbildē valdība apstrīd, ka tiesai liegts īstenot efektīvu pārskatīšanu, atsaucoties uz faktu, ka tiesa ir varējusi pieņemt spriedumus tā sauktās konstitucionālās krīzes laikā. Taču šis arguments ir neatbilstīgs, jo tiesa varēja pieņemt spriedumus tikai tāpēc, ka tā nepiemēroja attiecīgās procedūras prasības (2016. gada 11. augusta spriedums), un valdība atsakās publicēt šos tiesas pieņemtos spriedumus, cenšoties novērst to, ka tie iegūst juridisku spēku.

21.

Atbildē īsumā ir arī sniegti paskaidrojumi par iepriekš minēto tiesību aktu atbilstību pamattiesībām. Komisija uzskata, ka šie valdības paskaidrojumi neatceļ vajadzību pēc patiesi efektīvas konstitucionālas pārskatīšanas, kuru veic Konstitucionālā tiesa.

22.

Atbildē ir arī noliegta Konstitucionālās tiesas būtiskā nozīme tiesiskuma Polijā nodrošināšanā. Komisija apstrīd šo apgalvojumu. Konstitucionālā tiesa pēc būtības ir viens no galvenajiem tiesiskuma Polijā garantiem, jo īpaši tādēļ, ka tās uzdevums ir pieņemt lēmumus par Polijas tiesību aktu konstitucionalitāti. No Polijas Konstitūcijas skaidri izriet, ka Konstitucionālās tiesas kompetencē ir pieņemt lēmumus par likumu un starptautisko līgumu atbilstību Konstitūcijai, par likumu atbilstību ratificētiem starptautiskajiem līgumiem, kuru ratificēšanai nepieciešama iepriekšēja likumos noteikta piekrišana, par noteikumu, kurus pieņēmušas centrālās valsts struktūras, atbilstību Konstitūcijai, ratificētiem starptautiskajiem līgumiem un likumiem, par politisko partiju mērķu vai darbību atbilstību Konstitūcijai un par sūdzībām saistībā ar Konstitūcijas pārkāpumiem (22). Konstitucionālā tiesa arī izšķir strīdus par pilnvarām starp valsts centrālajiem konstitucionālajiem orgāniem (23). Tas, ka saskaņā ar Konstitūciju valsts tiesai ir jāizskata lietas par Konstitūcijas vai vispārēju likumu pārkāpumiem, ko izdarījušas konkrētas personas (24), un ka valsts prezidentam ir jānodrošina Konstitūcijas ievērošana (25), neietekmē šo būtisko tiesas lomu.

23.

Komisija atzīmē, ka Likumā par organizāciju un procedūru vairs nav šādu 2016. gada 22. jūlija Likuma nosacījumu, kuri ieteikumā ir norādīti kā tādi, kas vieš bažas: 26. panta 1. daļas 1.g punkts par lietu atlikšanu līdz pilnam tiesas sastāvam (26), 38. panta 3. punkts par lietu izskatīšanu hronoloģiskā secībā (27), 68. panta 5.–8. punkts par apspriežu atlikšanu (28), 61. panta 6. punkts par valsts ģenerālprokurora tiesībām liegt lietu izskatīšanu (29) un 83.–86. pants par pārejas noteikumiem attiecībā uz izskatāmajām lietām (30). Komisija norāda, ka šo problēmu novēršanai pilnīgi būtu pieticis ar Konstitucionālās tiesas 2016. gada 11. augusta sprieduma publicēšanu, kurā šie noteikumi jau bija atzīti par nekonstitucionāliem, un šādā gadījumā jauni tiesību akti nebūtu vajadzīgi.

24.

Neraugoties uz šiem uzlabojumiem, Komisija norāda, ka dažas no bažām vēl aizvien pastāv. Konkrētāk, pilnam sastāvam nepieciešamais tiesnešu skaits joprojām ir vienpadsmit, lai gan 1997. gada Aktā par Konstitucionālo tiesu un 2015. gada 25. jūnija Likumā noteiktais skaits bija deviņi. Kā norādīts ieteikumā (31), šis noteikums rada šķēršļus Konstitucionālās tiesas lēmumu pieņemšanas procesā, jo īpaši pašreizējos apstākļos, kad Konstitucionālajā tiesā ir tikai 12 tiesneši (jo trīs tiesneši, kurus Sejma septītais sasaukums izvirzīja 2015. gada oktobrī, nav sākuši veikt tiesnešu funkcijas). Ieteikumā minētais risks, ka reizēm var būt neiespējami panākt pilna sastāva dalības kvorumu, jau ir īstenojies (32).

25.

Turklāt Likumā par organizāciju un procedūru, Likumā par tiesnešu statusu un Īstenošanas likumā ir ietverti citi noteikumi, kas ir pastiprinājuši dažas no ieteikumā paustajām bažām (skatīt 2. iedaļu par tiesnešu iecelšanu un 3. iedaļu par spriedumu publicēšanu) vai radījuši jaunas bažas saistībā ar tiesnešu situāciju (skatīt 4.1. iedaļu) un tiesas priekšsēdētāja, priekšsēdētāja vietnieka un priekšsēdētāja amata vietas izpildītāja iecelšanu (skatīt 5. iedaļu).

4.1. Ar tiesnešu stāvokli saistītās bažas

4.1.1. Disciplinārlietas

26.

Likuma par tiesnešu statusu 26. pantā ir noteikts: “Pēc apspriešanās ar Augstākās tiesas priekšsēdētāju (…) Polijas Republikas prezidents pēc ģenerālprokurora priekšlikuma var iesniegt tiesas priekšsēdētājam paziņojumu par to, ka tiesas tiesnesis ir izdarījis kādu no 24. panta 1. punktā minētajiem pārkāpumiem.” (33) 27. panta 5. punktā ir noteikts: “Ja amatpersona, kas atbild par disciplinārlietām, nekonstatē pamatu disciplinārlietas ierosināšanai pēc pilnvarotas struktūras pieprasījuma, tā izdod rīkojumu, atsakoties ierosināt disciplinārlietu. Iestāde, kura iesniegusi 26. pantā minēto ziņojumu, septiņu dienu laikā pēc šā rīkojuma stāšanās spēkā var iesniegt sūdzību pirmās instances disciplinārtiesai.” Saskaņā ar 27. panta 6. punktu šī tiesa izskata sūdzību ne ilgāk kā 14 dienu laikā no tās iesniegšanas dienas. Ja rīkojums par atteikšanos ierosināt disciplinārlietu tiek atcelts, tad amatpersonai, kas atbild par disciplinārlietām, ir jāpilda disciplinārās tiesas norādījumi attiecībā uz turpmāko procedūru.

27.

Ieteikumā par tiesiskumu Komisija attiecībā uz 2015. gada 22. decembra Likumu uzsvēra, ka valsts prezidentam nevajadzētu būt tiesīgam ierosināt disciplinārlietu, un norādīja, ka šāda noteikuma svītrošana 2016. gada 22. jūlija Likumā ir uzskatāma par uzlabojumu. Komisija arī atgādināja, ka 2015. gada 22. decembra Likuma noteikumu, kas paredz citu valsts iestāžu iesaistīšanu disciplinārlietās attiecībā uz tiesas tiesnešiem, tiesa savā 2016. gada 9. marta spriedumā atzina par nekonstitucionālu un Venēcijas komisija to kritizēja savā 2016. gada 11. marta atzinumā. Tāpēc Komisija ir nobažījusies par to, ka atkal ir ieviests noteikums, ar kuru valsts prezidentam tiek piešķirtas pilnvaras ierosināt disciplinārlietu. Tas, ka šādas procedūras var ierosināt iestādes, kas nav tiesu iestādes, kā arī tas, ka šīs iestādes var iesniegt sūdzību pirmās instances disciplinārtiesai, ja amatpersona, kas atbild par disciplinārlietām, nekonstatē pamatu disciplinārlietas ierosināšanai, varētu ietekmēt tiesas neatkarību.

4.1.2. Priekšlaicīgas pensionēšanās iespēja

28.

Īstenošanas likuma 10. pantā ir noteikts: “1. Tiesas tiesneši, kuru pilnvaru termiņš ir sācies pirms [Likums par tiesnešu statusu] spēkā stāšanās dienas, mēneša laikā pēc tā stāšanās spēkā var šajā saistībā iesniegt tiesas priekšsēdētājam paziņojumu par savu došanos pensijā, jo viņu pilnvaru termiņā ir ieviesti jauni noteikumi, kas regulē to tiesas tiesnešu pienākumu veikšanu, kuri izklāstīti šā akta 11. panta 3. punktā, 13. pantā un 14. pantā (34). 2. Tiesneša pensionēšanās saskaņā ar 1. punktu stājas spēkā nākamā mēneša pirmajā dienā pēc mēneša, kurā paziņojums ir iesniegts. Pensionēšanos apstiprina ar tiesas priekšsēdētāja rīkojumu.”

29.

Šis noteikums varētu būt priekšlaicīgas pensionēšanās stimuls, jo tas ļautu tiesas tiesnešiem – izņēmuma kārtā – pilnībā izmantot atvaļināta tiesneša statusa priekšrocības, tostarp saņemt pensiju, nenostrādājot visu pilnvaru termiņu. Tiesnesim, kurš vairs nevēlētos strādāt saskaņā ar jaunajiem noteikumiem, šāda priekšlaicīgas pensionēšanās iespēja būtu izdevīgāka nekā vienkārša atkāpšanās no amata. Šāda izdevīga režīma piedāvāšana ir likumdevēja iejaukšanās tiesas neatkarībā, jo tā mērķis ir mudināt pašreizējos tiesas tiesnešus atkāpties no amata pirms to pilnvaru termiņa beigām un ietekmēt viņu lēmumu šajā sakarā.

4.1.3. Citi noteikumi

30.

Ar Likumu par tiesnešu statusu tiek ieviestas jaunas prasības tiesas tiesnešiem attiecībā uz finansiālu līdzdalību uzņēmumos (35), aktīvu deklarēšanu (36) un tiesnešu dzīvesbiedru saimnieciskās darbības deklarēšanu (37). Turklāt likumā ir paredzētas tālejošas sekas atbilstības neievērošanas gadījumā: attiecīgo pienākumu nepildīšanas gadījumā tiesas tiesnesim ir jāatkāpjas no amata. Šie noteikumi varētu radīt jautājumus par samērīgumu un, kā norādījusi Augstākā tiesa, arī jautājumus par konstitucionalitāti (38). Minēto iemeslu dēļ šo noteikumu konstitucionāla pārskatīšana ir jo īpaši svarīga.

31.

Komisija arī norāda, ka ar Likumu par organizāciju un procedūru būtiski tiek mainīta Konstitucionālās tiesas iekšējā organizācija, aizstājot Konstitucionālās tiesas biroju ar divām jaunām struktūrām: tiesas Kanceleju un Juridiskā dienesta biroju (39). Īstenošanas likumā ir paredzēts, ka Konstitucionālās tiesas birojs tiks likvidēts līdz 2017. gada 31. decembrim (40) un ka pašreizējiem darbiniekiem netiek sniegtas nekādas garantijas, ka tie turpinās strādāt tiesā pēc minētā datuma (41). Saistībā ar pašreizējiem strīdiem attiecībā uz Konstitucionālo tiesu, kā arī ņemot vērā bažas, kas paustas šā ieteikuma 5. iedaļā par tiesas jaunā priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietas izpildītāja iecelšanu, šāda reorganizācija varētu izraisīt turpmāku tiesas stabilitātes trūkumu un ietekmēt konstitucionālās pārskatīšanas efektivitāti.

4.2. Vacatio legis

32.

Galvenie Īstenošanas likuma noteikumi stāsies spēkā bez vacatio legis (42) nākamajā dienā pēc likuma publicēšanas. Arī Likuma par organizāciju un procedūru un Likuma par tiesnešu statusu galvenie noteikumi stāsies spēkā bez vacatio legis nākamajā dienā pēc publicēšanas dienas, tai skaitā noteikumi, kas ļauj nelikumīgi ieceltajiem “decembra tiesnešiem” sākt pildīt savas funkcijas (43). 2016. gada 22. jūlija Likuma par Konstitucionālo tiesu noteikumi vairs netiks piemēroti nākamajā dienā pēc Īstenošanas likuma publicēšanas (44).

33.

Līdz ar to Konstitucionālajai tiesai tiek liegta iespēja rūpīgi pārbaudīt šo galveno noteikumu atbilstību konstitūcijai pirms to stāšanās spēkā. Šādos apstākļos konstitucionālo pārskatīšanu vairs nevar uzskatīt par efektīvu. Šajā saistībā tiek atgādināts, ka Venēcijas komisija savā 2016. gada 11. marta atzinumā uzsvēra, ka Konstitucionālajai tiesai ir jābūt iespējai pārskatīt vispārēju likumu, kas reglamentē Konstitucionālās tiesas darbību, pirms minētais likums stājas spēkā.

4.3. Jaunu tiesību aktu konstitucionālās pārskatīšanas efektivitātes trūkuma sekas

34.

Sejms, nereti izmantojot paātrinātu likumdošanas procedūru, ir pieņēmis vairākus īpaši sensitīvus jaunus tiesību aktus, piemēram, Likumu par plašsaziņas līdzekļiem (45), jaunu Civildienesta likumu (46), likumu, ar ko groza likumu par policiju un dažus citus likumus (47), likumus par Valsts prokuratūru (48), kā arī jaunu likumu par Ombudu, ar ko groza arī dažus citus likumus (49). Komisija 2016. gada 1. februāra un 2016. gada 3. marta vēstulēs lūdza Polijas valdību sniegt informāciju par šo likumdošanas reformu stāvokli un saturu, bet līdz šim šāda informācija nav sniegta. Sejms ir pieņēmis vairākus citus sensitīvus tiesību aktu projektus, piemēram, Likumu par Plašsaziņas līdzekļu valsts padomi (50) un jaunu terorisma apkarošanas likumu (51).

35.

Komisija uzskata, ka, kamēr Konstitucionālajai tiesai ir liegts pilnībā nodrošināt efektīvu konstitucionālo pārskatīšanu, netiks veikta tiesību aktu, piemēram, iepriekš minēto, efektīva kontrole attiecībā uz atbilstību Konstitūcijai, tostarp pamattiesībām.

36.

Komisija norāda, piemēram, ka jaunie tiesību akti (jo īpaši tiesību akti par plašsaziņas līdzekļiem (52)) vieš bažas par plašsaziņas līdzekļu brīvību un plurālismu. Konkrētāk, jaunie plašsaziņas līdzekļu tiesību akti maina noteikumus par sabiedrisko raidorganizāciju valdes un padomes iecelšanu, nododot tās valdības (finanšu ministra), nevis neatkarīgas struktūras kontrolē. Jaunie tiesību akti arī paredz pastāvošās uzraudzības padomes un valdes tūlītēju atlaišanu. Šajā saistībā Komisija jo īpaši apšauba to personu tiesiskās aizsardzības iespējas, kuras skar šis likums. Konstitucionālajā tiesā 2016. gada 13. decembrī notika tiesas sēde piecu tiesnešu sastāvā (53), kurā tika atzīts, ka konkrēti attiecīgā tiesību akta noteikumi nav konstitucionāli.

37.

Tiesību akti, piemēram, jaunais Civildienesta likums (54), no tiesiskuma un pamattiesību viedokļa ir vienlīdz nozīmīgi. Šajā saistībā Komisija 2016. gada 1. februāra un 3. marta vēstulēs lūdza Polijas valdību sniegt informāciju par tiesiskās aizsardzības iespējām personām, kuras skar minētais likums (55). Polijas valdība līdz šim Komisijai atbildi šajā jautājumā nav sniegusi.

38.

Likums, ar ko groza Likumu par policiju un konkrētus citus likumus (56), arī var radīt jautājumus saistībā ar tā atbilstību pamattiesībām, tostarp tiesībām uz privātumu un datu aizsardzību. Venēcijas komisijas delegācija 2016. gada 28. un 29. aprīlī apmeklēja Varšavu, lai apspriestu grozījumus Likumā par policiju un dažos citos likumos, un savā 2016. gada 10. un 11. jūnija sanāksmē sniedza atzinumu (57). Atzinumā cita starpā teikts, ka likumā paredzētās procesuālās garantijas un materiālie noteikumi joprojām ir nepietiekami, lai novērstu tā pārmērīgu izmantošanu un nepamatotu iejaukšanos personu privātumā.

39.

Turklāt jaunais tiesību akts par terorisma apkarošanu var radīt jautājumus par tā atbilstību pamattiesībām (58), un tas tiek konstitucionāli pārskatīts.

40.

Arī 2016. gada 13. decembra Likums, ar ko groza Likumu par pulcēšanās brīvību (59), ja to pieņems, varētu izraisīt jautājumus par tā atbilstību pamattiesībām, jo īpaši pulcēšanās brīvībai, kas noteikta Eiropas Cilvēktiesību konvencijā (60).

41.

Sejma preses biroja kanceleja 2016. gada 14. decembrī nāca klajā ar paziņojumu par izmaiņām nosacījumos, saskaņā ar kuriem plašsaziņas līdzekļi var darboties Sejmā un Senātā, par kuriem tika paustas bažas saistībā ar vārda un informācijas brīvību. Balsošana par 2016. gada 16. decembra Likums par budžetu 2017. gadam Sejmā norisinājās pretrunīgos apstākļos, jo īpaši, tika apgalvots, ka kvorums nav sasniegts, no balsošanas tika izslēgts viens Sejma loceklis un plašsaziņas līdzekļiem tika liegta iespēja ierakstīt balsošanu. Ir vajadzīga šo pasākumu un to pieņemšanas apstākļu efektīva pārskatīšana tiesā, tai skaitā attiecīgā gadījumā konstitucionāla pārskatīšana.

42.

Visbeidzot, Komisija uzskata, ka, kamēr Konstitucionālajai tiesai ir liegts pilnībā nodrošināt efektīvu konstitucionālo pārskatīšanu, netiks veikta tiesību aktu efektīva kontrole attiecībā uz atbilstību pamattiesībām. Tas rada nopietnas bažas par tiesiskumu, jo īpaši tāpēc, ka Sejms nesen pieņēma vairākus īpaši sensitīvus jaunus tiesību aktus, attiecībā uz kuriem vajadzētu būt pieejamai konstitucionālajai pārskatīšanai.

5. TIESAS PRIEKŠSĒDĒTĀJA, PRIEKŠSĒDĒTĀJA VIETNIEKA UN PRIEKŠSĒDĒTĀJA VIETAS IZPILDĪTĀJA IECELŠANA

43.

Jaunajā Likumā par organizāciju un procedūru ir ietverti jauni noteikumi attiecībā uz tiesas priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka amata kandidātu atlasi, kuri kopsapulcei ir jāiesniedz valsts prezidentam. Arī jaunajā Īstenošanas likumā ir ietverti noteikumi attiecībā uz tiesas priekšsēdētāja amata kandidātu atlasi un noteikumi, kas ļauj valsts prezidentam norīkot tiesnesi, kurš uz laiku veiks tiesas priekšsēdētāja pienākumus (“tiesas priekšsēdētāja vietas izpildītājs”).

44.

Komisija atgādina, ka Konstitūcijas 194. panta 2. punktā ir noteikts, ka Konstitucionālās tiesas priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku valsts prezidents ieceļ “no tiem kandidātiem, kurus ir ierosinājusi Konstitucionālās tiesas tiesnešu kopsapulce”. Tiesas priekšsēdētāja pilnvaru termiņš beidzās 2016. gada 19. decembrī. Tiesas pašreizējā priekšsēdētāja vietnieka pilnvaru termiņš beigsies 2017. gada 26. jūnijā. Abi iepriekšējos punktos minētie likumi jau ir pieņemti un nosūtīti valsts prezidentam parakstīšanai. Jāatzīmē, ka šie likumi tika pieņemti ļoti ātri (īstenošanas likumprojekts Sejmam tika iesniegts 2016. gada 24. novembrī) bez vacatio legis, kas ļautu veikt efektīvu konstitucionālo pārskatīšanu. To pieņemšanas laikā tiesa jau bija sākusi procesu, lai atlasītu tiesas priekšsēdētāja amata kandidātus, kuri jāierosina valsts prezidentam, kā noteikts 2016. gada 22. jūlija Likumā (61). Taču kopsapulce nevarēja pieņemt rezolūciju par kandidātu iesniegšanu Konstitucionālās tiesas priekšsēdētāja amatam, jo neizdevās panākt likumā noteikto kvorumu (62).

5.1. Tiesas priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka atlases procedūra

45.

Īstenošanas likumā un Likumā par organizāciju un procedūru ir ietverti jauni noteikumi par procedūru tiesas priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka kandidātu iesniegšanai. Īstenošanas likuma procedūra (63) ir īpaši paredzēta pašlaik spēkā esošajai tiesas priekšsēdētāja iecelšanas procedūrai, un to piemēro 16. panta 1. punktā aprakstītajos gadījumos (skatīt 5.3. iedaļu turpmāk). Likumā par organizāciju un procedūru (64) ir paredzēta procedūra, kas vispārēji tiks piemērota turpmākajām tiesas priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka iecelšanas procedūrām un kas lielos vilcienos ir līdzīga Īstenošanas likumā izklāstītajai procedūrai.

46.

Jaunajā tiesas priekšsēdētāja amata kandidātu atlases procedūrā ir paredzēts, ka procesā jāpiedalās visiem trim Sejma jaunā sasaukuma nelikumīgi izvirzītajiem “decembra tiesnešiem” (65). Komisija uzskata, ka šāda prasība padara nekonstitucionālu visu atlases procesu (skatīt 2. iedaļu turpmāk). Arī apstāklis, ka likumīgi ieceltie “oktobra tiesneši” nevar piedalīties šajā procesā, var tādā pašā mērā ietekmēt rezultātu, tāpēc tas padara procesu par spēkā neesošu.

47.

Turklāt jaunā procedūra nenodrošina, ka valsts prezidentam tiek ierosināti tikai tie kandidāti, kuri saņēmuši tiesnešu kopsapulces vairākuma atbalstu (66). Saskaņā ar tiesas 2016. gada 7. novembra spriedumu Konstitūcijas 194. panta 2. punkts nodrošina to, ka tiesas priekšsēdētāju valsts prezidents ieceļ no tiem kandidātiem, kuri saņēmuši balsu vairākumu tiesnešu kopsapulces balsojumā. Līdz ar to jaunā procedūra nav saderīga ar Konstitucionālās tiesas 2016. gada 7. novembra spriedumu. Arī Venēcijas komisija 2016. gada 14. oktobra atzinumā uzsvēra, ka ir svarīgi, lai atlases process nodrošina, ka tikai tos kandidātus, kas saņēmuši būtisku atbalstu tiesā, var ievēlēt par kandidātiem, kurus ierosina valsts prezidentam (67).

48.

Tas pats attiecas uz procedūru tiesas priekšsēdētāja vietnieka amata kandidātu iesniegšanai (68); šī procedūra ir identiska procedūrai priekšsēdētāja amata kandidātu iesniegšanai, kā noteikts Likumā par organizāciju un procedūru.

5.2. Tiesas priekšsēdētāja vietnieka loma

49.

Komisija arī norāda, ka Īstenošanas likumā un Likumā par organizāciju un procedūru ir ietverti vairāki noteikumi, kas noliedz Konstitucionālās tiesas priekšsēdētāja vietnieka lomu. Likuma par organizāciju un procedūru 12. panta 3. punktā ir paredzēts, ka Konstitucionālās tiesas priekšsēdētājs papildus priekšsēdētāja vietniekam var pilnvarot citu tiesnesi izpildīt konkrētus tiesas darba vadības pienākumus. Likuma 37. pantā ir noteiks, ka tiesas priekšsēdētājs var iecelt jebkuru tiesnesi, kurš aizstās viņu pilnā sastāva uzklausīšanās (priekšsēdētāja vietnieks nav minēts). Turklāt, tiesas priekšsēdētāja pilnvaru termiņam beidzoties, noteiktas pamatfunkcijas var uzņemties tiesnesis, kuram ir “lielākais kopējais darba stāžs” (11. panta 2. punkts), vai tiesnesis “ar vismazāko amata stāžu” (11. panta 4. punkts), nevis priekšsēdētāja vietnieks. Turklāt 8. panta 2. punktā ir noteikts, ka tiesas priekšsēdētājam ir jāpiedalās kopsapulcē, lai lēmums, kuru tā pieņem, būtu likumīgs (izņemot jauna tiesas priekšsēdētāja ievēlēšanu, kā minēts iepriekš), lai gan saskaņā ar 2016. gada 22. jūlija Likumu kopsapulcē ir jāpiedalās tiesas priekšsēdētājam vai priekšsēdētāja vietniekam. Tāpat arī likumā vairs nav paredzēts, ka priekšsēdētāja vietnieks var vadīt kopsapulci, kas ir pretrunā 2016. gada 22. jūlija Likumam. Turklāt Īstenošanas likuma 17. panta 1. punktā ir paredzēts, ka laikposmā no likuma publicēšanas līdz tiesas jaunā priekšsēdētāja oficiālai iecelšanai tiesu vada tiesnesis, kuru valsts prezidents ir pilnvarojis izpildīt tiesas priekšsēdētāja pienākumus (skatīt 5.3. iedaļu turpmāk).

50.

Abu minēto noteikumu rezultātā tiek noliegts priekšsēdētāja vietnieka kā Konstitucionālās tiesas priekšsēdētāja vietas izpildītāja īpašais stāvoklis. Priekšsēdētāja vietnieka stāvoklis ir atzīts Konstitūcijā. Pat ja Konstitūcijā nav konkrēti noteikta priekšsēdētāja vietnieka loma, iepriekšējā punktā minētie noteikumi apdraud priekšsēdētāja vietnieka stāvokli un potenciāli rada jautājumu par atbilstību Konstitūcijai, kam nepieciešama efektīva konstitucionāla pārskatīšana.

5.3. Tiesas priekšsēdētāja amata vietas izpildītāja iecelšana

51.

Īstenošanas likuma 17. panta 1. punktā ir noteikts: “Ja ir jāīsteno 21. pantā paredzētā procedūra tiesas priekšsēdētāja amata kandidātu iesniegšanai, tad laikposmā no nākamās dienas pēc šā akta publicēšanas dienas līdz tiesas priekšsēdētāja iecelšanai tiesu vada tiesas tiesnesis, kuru valsts prezidents, pieņemot lēmumu, ir pilnvarojis veikt tiesas priekšsēdētāja pienākumus.” Likuma 21. pantā ir paredzēta īpaša procedūra, lai atlasītu tiesas priekšsēdētāja amata kandidātus, kurus kopsapulce iesniedz valsts prezidentam (skatīt iepriekš).

52.

17. panta 2. punktā ir noteikts: “Valsts prezidents izvēlas tiesas tiesnesi, kuru pilnvaro veikt tiesas priekšsēdētāja pienākumus, no tiem tiesas tiesnešiem, kuriem ir ilgākais dienesta stāžs vispārējās tiesās vai centrālās valdības amatos, kas saistīti ar tiesību aktu piemērošanu.” Likuma 17. panta 3. punktā ir noteikts, ka šajā gadījumā nepiemēro jauno procedūru, kas tiesas priekšsēdētāja amata kandidātu atlasei paredzēta Likumā par organizāciju un procedūru.

53.

Īstenošanas likuma 16. panta 1. punktā ir noteikts: “Ja šā akta publicēšanas dienā: 1) tiesas priekšsēdētājs nav sasaucis kopsapulci vai 2) tiesas priekšsēdētājs ir sasaucis kopsapulci neatbilstīgi šā akta prasībām, kas minētas 3. pantā, vai 3) kopsapulce nav valsts prezidentam iesniegusi tiesas priekšsēdētāja amata kandidātus, vai 4) kopsapulce ir valsts prezidentam iesniegusi tiesas priekšsēdētāja amata kandidātus, bet valsts prezidents nav iecēlis tiesas priekšsēdētāju, vai 5) kopsapulce ir atlasījusi tiesa priekšsēdētāja amata kandidātus, pārkāpjot 3. pantā minēto aktu, – procedūru tiesas priekšsēdētāja amata kandidātu atlasei veic saskaņā ar noteikumiem, kuri izklāstīti šā akta 21. pantā.”

54.

16. panta 2. punktā ir noteikts: “Gadījumos, kas minēti 1. punkta 1.–5. apakšpunktā, atceļ visas darbības un instrumentus, kuri īstenoti saskaņā ar procedūru, ar ko valsts prezidentam iesniedz tiesas priekšsēdētāja amata kandidātus.”

55.

Kamēr jaunais tiesas priekšsēdētājs nav iecelts, tiesas priekšsēdētāja amata vietas izpildītājam tiek piešķirtas plašas pilnvaras. Konkrētāk, saskaņā ar Īstenošanas likuma 18. pantu priekšsēdētāja vietas izpildītājs nodrošina, ka nelikumīgi ieceltie “decembra tiesneši” var veikt savus tiesnešu pienākumus (skatīt 2. iedaļu iepriekš), vada jauno atlases procesu un pilnībā īsteno tiesas priekšsēdētāja pilnvaras, kamēr oficiāli nav iecelts jauns priekšsēdētājs (69).

56.

Šie noteikumi, kuri valsts prezidentam ļauj tieši iecelt priekšsēdētāja vietas izpildītāju, vieš nopietnas bažas attiecībā uz varas dalīšanas un tiesu iestāžu neatkarības principiem, ko aizsargā Polijas Konstitūcija. Precīzāk, Konstitūcijā nav paredzēts tiesas priekšsēdētāja vietas izpildītāja amats. Turklāt valsts prezidentam piešķirtās pilnvaras iecelt tiesas priekšsēdētāja vietas izpildītāju ir pretrunā Konstitūcijas 194. panta 2. punktam, kurā noteikts, ka valsts prezidents tiesas priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku ieceļ “no kandidātiem, kurus ierosinājusi Konstitucionālās tiesas tiesnešu kopsapulce”, lai gan Īstenošanas likumā paredzētajā procedūrā šāda kopsapulces loma ir noliegta. Tiesas 2016. gada 7. novembra spriedumā ir apstiprināts, ka kandidātus tiesas priekšsēdētāja amatam ierosina kopsapulce.

57.

Turklāt kritēriji, kurus valsts prezidents izmanto, lai izvēlētos priekšsēdētāja vietas izpildītāju, ir patvaļīgi. Paredzēts, ka jāizvēlas tiesas tiesneši, kuriem ir ilgākais dienesta stāžs vispārējās tiesās vai centrālās valdības amatos. Šie kritēriji ir patvaļīgi, jo var atlasīt tiesnesi, kuram nav būtiskas pieredzes tiesas iestādēs, bet tikai centrālajā valdībā, savukārt tiesnesi, kuram ir liela pieredze pašā Konstitucionālajā tiesā, bet ne vispārējās tiesās atlasīt nevar.

Šajos noteikumos nav arī ņemti vērā nekādi iepriekšējie pasākumi atlases procesā, ko tiesa veikusi pirms jaunā likuma stāšanās spēkā. 2016. gada 22. jūlija Likuma 16. panta 3. punktā bija noteikts, ka tiesa uzsāk kandidātu atlases procesu laikposmā no 30. līdz 15. dienai pirms amatā esošās personas pilnvaru termiņa beigām. Ar Īstenošanas likuma 16. panta 2. punktu tiek atcelti visi pasākumi, ko tiesa veikusi, lai izpildītu šo pienākumu. Šāda likumdevēja iejaukšanās jebkādā iespējamā lēmumā, ko iepriekš pieņēmusi tiesa, vieš bažas par tiesas iestāžu neatkarību un valsts iestāžu lojālas sadarbības principu.

5.4. Tiesas priekšsēdētāja vietas izpildītāja iecelšana 2016. gada 21. decembrī

58.

Valsts prezidents 2016. gada 19. decembrī iecēla tiesnesi Julia Przyłębska Konstitucionālās tiesas priekšsēdētāja amatā. Tiesnese Julia Przyłębska2016. gada 20. decembrī ļāva trīs tiesnešiem, kurus bez spēkā esoša juridiska pamata izvirzīja Sejma astotā sasaukuma deputāti, sākt pildīt savus pienākumus Tiesā un sasauca kopsapulci tajā pašā dienā. Ņemot vērā īso termiņu, viens no tiesnešiem nespēja piedalīties un lūdza kopsapulci atlikt uz nākamo dienu. Tiesnese Julia Przyłębska atlikšanu atteica, un septiņi citi tiesneši arī nepiedalījās sanāksmē. Sapulcē piedalījās tikai seši tiesneši, tostarp nelikumīgi izvirzītie trīs tiesneši, un ievēlēja divus kandidātus, Julia Przyłębska un Mariusz Muszyński, kurus iesniedza kā kandidātus valsts prezidentam. Valsts prezidents 2016. gada 21. decembrī iecēla tiesnesi Julia Przyłębska Konstitucionālās tiesas priekšsēdētāja amatā.

59.

Komisija uzskata, ka šī procedūra, kuras rezultātā tika iecelts jauns Konstitucionālās tiesas priekšsēdētājs, ir būtiski nepilnīga attiecībā uz tiesiskumu. Kā paskaidrots iepriekš, procedūru vadīja priekšsēdētāja vietas izpildītājs, kura iecelšana amatā raisa nopietnas bažas attiecībā uz varas dalīšanas un tiesu varas neatkarības principiem, kurus aizsargā Polijas Konstitūcija. Turklāt tas, ka procedūra ļāva trīs “decembra tiesnešiem”, kurus nelikumīgi izvirzīja jaunā sasaukuma Sejms, piedalīties šajā procesā, padarīja visu atlases procesu par neatbilstošu konstitūcijai (skatīt turpmāk 2. iedaļu). Arī apstāklis, ka likumīgi ieceltie “oktobra tiesneši” nevarēja piedalīties šajā procesā, tādā pašā mērā ietekmēja rezultātu un padarīja procesu par spēkā neesošu. Turklāt arī ļoti īsais termiņš, kurā tika paziņots par kopsapulci, un atteikums atlikt sanāksmi raisa nopietnas bažas. Visbeidzot, kandidātu ievēlēšana, piedaloties tikai sešiem tiesnešiem, ir pretrunā ar Konstitucionālās tiesas 2016. gada 7. novembra spriedumu, saskaņā ar kuru Konstitūcijas 194. panta 2. punkts ir jāizprot tādējādi, ka tas nodrošina to, ka tiesas priekšsēdētāju valsts prezidents ieceļ no tiem kandidātiem, kuri saņēmuši balsu vairākumu tiesnešu kopsapulces balsojumā.

60.

Minēto iemeslu dēļ Komisija uzskata, ka šie noteikumi par tiesas priekšsēdētāja vietas izpildītāja un tiesas priekšsēdētāja iecelšanu un to īstenošana 2016. gada 19., 20. un 21. decembrī nopietni apdraud Konstitucionālās tiesas leģitimitāti un tādējādi arī konstitucionālās pārskatīšanas efektivitāti.

6. KONSTATĒJUMS PAR SISTĒMISKU DRAUDU TIESISKUMAM

61.

Iepriekš izklāstīto iemeslu dēļ Komisija uzskata, ka, lai gan dažas no 2016. gada 27. jūlija ieteikumā izvirzītajām problēmām ir risinātas, svarīgas problēmas joprojām nav atrisinātas, un laikā kopš ieteikuma sniegšanas ir radušās jaunas bažas. Tāpēc Komisija uzskata, ka tiesiskumam Polijā joprojām pastāv sistēmisks drauds, kas konstatēts 2016. gada 27. jūlija ieteikumā. Konkrētāk:

attiecībā uz Konstitucionālās tiesas sastāvu tās 2015. gada 3. un 9. decembra spriedumi vēl aizvien nav īstenoti; tā rezultātā trīs tiesneši, kurus 2015. gada oktobrī likumīgi izvirzīja Sejma septītais sasaukums, nevar sākt pildīt tiesnešu funkcijas Konstitucionālajā tiesā. Šī problēma netiek risināta, jo trīs jaunajos tiesību aktos, kas pieņemti 2016. gada novembrī un decembrī (70), ir noteikts, ka tie trīs tiesneši, kurus bez spēkā esoša juridiska pamata izvirzīja Sejma astotais sasaukums, sāk pildīt tiesnešu funkcijas. Vēl jo vairāk – trīs tiesnešu, kurus 2015. gada oktobrī likumīgi izvirzīja Sejma septītais sasaukums, iztrūkums kopā ar joprojām augstajām kvoruma prasībām dažos gadījumos ir apdraudējis tiesas efektivitāti, jo nav bijis kvoruma, lai pieņemtu kopsapulces rezolūcijas vai spriedumus pilnā kolēģijas sastāvā;

attiecībā uz spriedumu publicēšanu – Konstitucionālās tiesas 2016. gada 9. marta spriedums joprojām nav publicēts Oficiālajā Vēstnesī. Turklāt Polijas valdība atsakās publicēt 2016. gada 11. augusta spriedumu attiecībā uz 2016. gada 22. jūlija Likumu par Konstitucionālo tiesu un visus pārējos spriedumus, kas pieņemti pēc šā datuma, tai skaitā 2016. gada 7. novembra spriedumu attiecībā uz 2016. gada 22. jūlija Likuma noteikumiem par tiesas priekšsēdētāja amata kandidātu atlasi. Tādējādi joprojām pastāv neskaidrība par tiesas darbības juridisko pamatu un par tās spriedumu tiesiskajām sekām. Komisija norāda, ka Likumā par organizāciju un procedūru ir ietverts noteikums, kas tiesas priekšsēdētājam piešķir pilnvaras izdot rīkojumu par spriedumu publicēšanu (71). Taču Īstenošanas likumā vēl aizvien tiek kavēta konkrētu tiesas pieņemto spriedumu, tostarp iepriekš minēto spriedumu, publicēšana (72);

attiecībā uz konstitucionālās pārskatīšanas efektivitāti Komisija uzskata, ka, pat ja var atzīmēt dažus uzlabojumus salīdzinājumā ar 2016. gada 22. jūlija Likumu, visos trīs likumos, kas pieņemti 2016. gada decembrī, ir ietverti daudzi noteikumi, kuros netiek ņemti vērā Konstitucionālās tiesas agrākie spriedumi un kuri vieš jaunas bažas papildus 2016. gada 27. jūlija ieteikumā paustajām bažām;

jaunās bažas jo īpaši attiecas uz disciplinārlietām, priekšlaicīgas pensionēšanās iespēju, jaunajām prasībām tiesas tiesnešiem, būtiskajām izmaiņām tiesas iekšējā organizācijā, tiesas priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka amata kandidātu atlases procedūru, tiesas priekšsēdētāja vietnieka lomu un tiesas priekšsēdētāja vietas izpildītāja iecelšanu;

Komisija uzskata, ka sevišķi kopējās sekas, ko rada noteikumi par tiesas priekšsēdētāja vietas izpildītāja iecelšanu, priekšsēdētāja amata kandidātu atlases procedūra un atteikšanās pieņemt Sejma septītā sasaukuma iecelto tiesnešu zvērestu, vienlaikus nodrošinot, ka amatā stājas tie trīs tiesneši, kurus Sejma astotais sasaukums iecēlis bez derīga juridiska pamata, nopietni apdraud Konstitucionālās tiesas leģitimitāti un līdz ar to arī konstitucionālās pārskatīšanas efektivitāti. Turklāt Komisija uzskata, ka kamēr trīs tiesneši, kurus 2015. gada oktobrī likumīgi izvirzīja Sejma septītais sasaukums, nevar sākt pildīt tiesnešu funkcijas Konstitucionālajā tiesā, tiesas jaunā priekšsēdētāja atlases process pašos pamatos ir diskreditēts;

6)	Komisija arī norāda, ka šo trīs likumu pieņemšanas laika izvēle un atbilstīga vacatio legis trūkums attiecībā uz daudziem galvenajiem noteikumiem liedz Konstitucionālajai tiesai iespēju pārskatīt to konstitucionalitāti pirms šo likumu stāšanās spēkā;

turklāt Polijas iestādes joprojām turpina veikt darbības un izteikt publiskus paziņojumus, kas mazina Konstitucionālās tiesas leģitimitāti un efektivitāti, tostarp ierosinot kriminālizmeklēšanu pret Konstitucionālās tiesas priekšsēdētāju. Komisija atgādina par lojālas sadarbības starp valsts struktūrām principu, kas, kā uzsvērts Venēcijas komisijas atzinumos, ir konstitucionāls priekšnoteikums demokrātiskā valstī, kurā valda tiesiskums.

62.

Komisija ir īpaši nobažījusies par sekām, ko rada šī sistēmiska drauda tiesiskumam situācija:

tas, ka Konstitucionālajai tiesai ir liegts pilnībā nodrošināt efektīvu konstitucionālu pārskatīšanu, negatīvi ietekmē tās integritāti, stabilitāti un pienācīgu darbību, kas ir viena no būtiskākajām tiesiskuma garantijām Polijā. Ja ir izveidota konstitucionāla tiesvedības sistēma, tās efektivitāte ir tiesiskuma būtiska sastāvdaļa. Pašreizējos apstākļos Polijas tiesību aktu konstitucionalitāti (73) vairs nevar efektīvi garantēt;

Polijas valdības atteikšanās publicēt Konstitucionālās tiesas spriedumus ir nopietni iedragājusi uzticību Polijas tiesību sistēmai, tās integritātei un tiesu prakses konsekvencei. To apstiprina fakts, ka Augstākā tiesa ir uzskatījusi par nepieciešamu pieņemt rezolūciju (74), kurā ir noteikts, ka Konstitucionālās tiesas spriedumi ir saistoši, pat ja tie nav publicēti. Līdzīgus apgalvojumus ir izteikusi Augstākās administratīvās tiesas padome (75) un citas iestādes, īpaši Polijas Valsts tiesu padome (76), Valsts Advokātu kolēģija (77) un Valsts Juriskonsultu kolēģija (78);

tiesiskuma ievērošana ir priekšnoteikums visu Līguma par Eiropas Savienību 2. pantā minēto pamatvērtību aizsardzībai. Tas ir arī priekšnoteikums visu to tiesību un pienākumu ievērošanai, kas izriet no Līgumiem un starptautiskajām tiesībām, kā arī priekšnoteikums iedzīvotāju, uzņēmumu un valsts iestāžu savstarpējās uzticēšanās veidošanai visu pārējo dalībvalstu tiesību sistēmās.

63.

Komisija atzīmē, ka viena gada laikā ir pieņemti seši secīgi tiesību akti attiecībā uz Konstitucionālo tiesu. Šāda likumdošanas aktivitāte bez pienācīgas apspriešanās ar visām ieinteresētajām pusēm, turklāt neievērojot lojālas sadarbības garu starp valsts iestādēm, kaitē Konstitucionālās tiesas stabilitātei, integritātei un pienācīgai darbībai.

7. IETEICAMĀ RĪCĪBA

64.

Komisija iesaka Polijas iestādēm atbilstīgi rīkoties, lai steidzamā kārtā novērstu šo sistēmisko draudu tiesiskumam.

65.

Jo īpaši Komisija iesaka Polijas iestādēm veikt turpmāk minētās darbības, kuras jau bija prasītas 2016. gada 27. jūlija ieteikumā:

pilnībā īstenot Konstitucionālās tiesas 2015. gada 3. un 9. decembra spriedumus, kuri paredz, ka tie trīs tiesneši, kurus 2015. gada oktobrī likumīgi izvirzīja parlamenta iepriekšējais sasaukums, var uzsākt pildīt savus Konstitucionālās tiesas tiesneša pienākumus, un ka tie trīs tiesneši, kurus bez derīga juridiskā pamata izvirzīja jaunais parlamenta sasaukums, neieņem tiesneša amatu, pirms viņi nav atbilstīgi ievēlēti; tāpēc valsts prezidentam steidzami ir jāpieņem to trīs tiesnešu zvērests, kurus iecēlis iepriekšējais parlamenta sasaukums;

b)	publicēt un pilnībā īstenot Konstitucionālās tiesas 2016. gada 9. marta spriedumus un 2016. gada 11. augusta spriedumu attiecībā uz 2016. gada 22. jūlija Likumu par Konstitucionālo tiesu, kā arī pārējos spriedumus, kas pieņemti pēc šā datuma, un turpmākos spriedumus;

c)	nodrošināt, ka visās Likuma par Konstitucionālo tiesu reformās tiek ievēroti Konstitucionālās tiesas spriedumi, pilnībā tiek ņemti vērā Venēcijas komisijas atzinumi un nodrošināts, ka netiek mazināta Konstitucionālās tiesas kā konstitūcijas garanta efektivitāte;

d)	atturēties no rīcības un publiskiem paziņojumiem, kas varētu iedragāt Konstitucionālās tiesas leģitimitāti un efektivitāti.

66.

Papildus minētajām darbībām Komisija Polijas iestādēm ieteica:

a)	nodrošināt, ka Konstitucionālā tiesa var efektīvi pārskatīt Likuma par tiesnešu statusu, Likuma par organizāciju un procedūru un Īstenošanas likuma konstitucionalitāti un ka attiecīgie spriedumi tiek nekavējoties publicēti un pilnībā īstenoti;

nodrošināt, ka jaunais Konstitucionālās tiesas priekšsēdētājs netiek iecelts, kamēr nav publicēti un pilnībā īstenoti Konstitucionālās tiesas spriedumi par jauno likumu konstitucionalitāti un kamēr trīs tiesneši, kurus 2015. gada oktobrī likumīgi izvirzīja Sejma septītais sasaukums, nav sākuši veikt tiesnešu funkcijas tiesā;

c)	nodrošināt, ka, kamēr nav likumīgi iecelts jauns Konstitucionālās tiesas priekšsēdētājs, viņu aizstāj tiesas priekšsēdētāja vietnieks, nevis priekšsēdētāja vietas izpildītājs vai persona, kas iecelta par priekšsēdētāju 2016. gada 21. decembrī.

67.

Komisija uzsver, ka lojālā sadarbība, kas nepieciešama dažādo valsts iestāžu starpā tiesiskuma jautājumos, ir svarīga, lai rastu risinājumu pašreizējai situācijai.

68.

Komisija aicina Polijas valdību trīs mēnešu laikā no šā ieteikuma saņemšanas datuma atrisināt šajā ieteikumā konstatētās problēmas un informēt Komisiju par šajā saistībā veiktajiem pasākumiem

69.

Komisija arī atgādina, ka ieteikumi, kas pieņemti saskaņā ar tiesiskuma mehānismu, neliedz LES 7. panta mehānisma tiešu iedarbināšanu, ja piepeša situācijas pasliktināšanās dalībvalstī pieprasītu stingrāku ES reakciju (79).

70.

Pamatojoties uz šo ieteikumu, Komisija ir gatava īstenot konstruktīvu dialogu ar Polijas valdību.

Briselē, 2016. gada 21. decembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja vietnieks

Frans TIMMERMANS

(1) Komisijas 2016. gada 27. jūlija Ieteikums (ES) 2016/1374 par tiesiskumu Polijā (OV L 217, 12.8.2016., 53. lpp.).

(2) Paziņojums “Jauns ES mehānisms tiesiskuma nostiprināšanai”, COM(2014) 158 final.

(3) Sk. COM(2014) 158 final, 2. iedaļa, I pielikums.

(4) K 39/16.

(5) 2016. gada 22. jūlija likuma 38. panta 3.–6. punkts, 61. panta 6. punkts, 83. panta 2. punkts, 84.–87. pants un 89. pants.

(6) 2016. gada 22. jūlija likuma 26. panta 1. daļas 1. punkta g) apakšpunkts un 68. panta 5.–7. punkts.

(7) 2016. gada 22. jūlija likuma 38. panta 3.–6. punkts, 61. panta 3. punkts, 61. panta 6. punkts, 68. panta 5.–7. punkts un 83. panta 2. punkts.

(8) Eiropas Parlamenta 2016. gada 14. septembra rezolūcija “Nesenie notikumi Polijā un to ietekme uz pamattiesībām, kas noteiktas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā” (2016/2774(RSP)).

(9) Atzinums Nr. 860/2016, CDL-AD(2016)026.

(10) K 44/16.

(11) Skatīt 2016. gada 7. novembra rīkojumu par Konstitucionālās tiesas priekšsēdētāju.

(12) 2. iedaļa.

(13) Skatīt arī 6. panta 7. punktu.

(14) Atzinums Nr. 860/2016, CDL-AD(2016)026, 106. punkts.

(15) Skatīt 5. pantu.

(16) Skatīt 6. panta 1. punktu un 11. panta 5. punktu.

(17) Skatīt 18. panta 2. punktu un 21. panta 2. punktu.

(18) Atzinums Nr. 833/2015, CDL-AD(2016)001, 136. punkts.

(19) Skatīt 7. zemsvītras piezīmi.

(20) Skatīt ieteikuma 23. punktu.

(21) Atzinums Nr. 860/2016, 101. punkts; Atzinums Nr. 833/2015, 43., 142. un 143. punkts.

(22) Konstitūcijas 188. pants.

(23) Konstitūcijas 189. pants.

(24) Konstitūcijas 198. pants attiecas uz valsts prezidentu, premjerministru un Ministru padomes locekļiem, Polijas Valsts bankas prezidentu, Augstākās kontroles palātas priekšsēdētāju, Valsts radio un televīzijas padomes locekļiem, personām, kurām premjerministrs ir piešķīris ministrijas vadības pilnvaras, un bruņoto spēku virspavēlnieku.

(25) Konstitūcijas 126. pants.

(26) Skatīt Ieteikuma 4.2.1. punktu.

(27) Skatīt Ieteikuma 4.2.3. punktu.

(28) Skatīt Ieteikuma 4.2.7. punktu.

(29) Skatīt Ieteikuma 4.2.6. punktu.

(30) Skatīt Ieteikuma 4.2.8. punktu.

(31) Skatīt ieteikuma 43. punktu.

(32) Sk. iepriekš 19. apsvērumu.

(33) 24. panta 1. punktā ir noteikts: “Uz tiesas tiesnešiem attiecas disciplinārlietas, ko tiesa piemēro par likuma pārkāpumiem, tiesas tiesneša amata cieņas kompromitēšanu, Konstitucionālās tiesas tiesnešu ētikas kodeksa pārkāpšanu vai citu neētisku rīcību, kas var apdraudēt uzticību tiesnešu objektivitātei vai neatkarībai.”

(34) Likuma par tiesnešu statusu 11. panta 3. punkts attiecas uz noteikumiem par tiesas tiesnešu finansiālo līdzdalību uzņēmumos; 13. pants attiecas uz tiesas tiesnešu pienākumu iesniegt deklarāciju par sava dzīvesbiedra darbību; 14. pants attiecas uz tiesas tiesnešu pienākumu iesniegt deklarāciju par aktīviem.

(35) 11. panta 3. punkts.

(36) 14. pants.

(37) 13. pants.

(38) Skatīt Augstākās tiesas 2016. gada 12. oktobra atzinumu par likumprojektu attiecībā uz tiesnešu statusu.

(39) 16.–32. pantā ir izklāstīti sīki izstrādāti noteikumi par tiesas Kanceleju un Juridiskā dienesta biroju.

(40) 11. pants.

(41) 13. pants.

(42) 23. pantā ir noteikts, ka nākamajā dienā pēc publicēšanas stājas spēkā šādi panti: 1.–3. pants, 12. pants un 16.–22. pants. 2018. gada 1. janvārī stājas spēkā šādi panti: 4.–5. pants un 8. pants. Pārējie likumprojekta panti stāsies spēkā 14 dienas pēc tā publicēšanas. Panti, kas stāsies spēkā nākamajā dienā pēc publicēšanas, cita starpā attiecas uz “Konstitucionālās tiesas priekšsēdētāja vietas izpildītāja” iecelšanu, trīs nelikumīgi iecelto “decembra tiesnešu” integrēšanu un jaunu vēlēšanu procedūru attiecībā uz Konstitucionālās tiesas priekšsēdētāja amata kandidātiem.

(43) Skatīt Īstenošanas likuma 1. un 2. pantu. Pārējie abu likumu panti stāsies spēkā 14 dienas pēc to publicēšanas. Tikai Likuma par organizāciju un procedūru 16.–32. pants stāsies spēkā 2018. gada 1. janvārī.

(44) Skatīt 3. un 23. pantu. Līdz 2018. gada 1. janvārim spēkā paliek tikai 22. jūlija Likuma 18. panta 1., 4. un 5. punkts par organizatoriskajiem un administratīvajiem darba noteikumiem Konstitucionālajā tiesā un Konstitucionālās tiesas birojā.

(45) 2015. gada 30. decembra Likums, ar ko groza Apraides likumu, publicēts Oficiālajā Vēstnesī2016. gada 7. janvārī, 25. ieraksts.

(46) 2015. gada 30. decembra Likums, ar ko groza Likumu par Civildienestu un dažus citus tiesību aktus, publicēts Oficiālajā Vēstnesī2016. gada 8. janvārī, 34. ieraksts.

(47) 2016. gada 15. janvāra Likums, ar ko groza Likumu par policiju un citus likumus, publicēts Oficiālajā Vēstnesī2016. gada 4. februārī, 147. ieraksts.

(48) 2016. gada 28. janvāra Likums par prokuratūru, publicēts Oficiālajā Vēstnesī2016. gada 15. februārī, 177. ieraksts; 2016. gada 28. janvāra Noteikumi, ar kuriem īsteno tiesību aktu – Likumu par prokuratūru, publicēts Oficiālajā Vēstnesī2016. gada 15. februārī, 178. ieraksts.

(49) 2016. gada 18. marta Likums par Ombudu un ar ko groza dažus citus likumus. Valsts prezidents likumu parakstīja 2016. gada 4. maijā.

(50) 2016. gada 22. jūnija Likums par Plašsaziņas līdzekļu valsts padomi. Valsts prezidents likumu parakstīja 2016. gada 27. jūnijā.

(51) 2016. gada 10. jūnija Likums par terorisma apkarošanu. Valsts prezidents likumu parakstīja 2016. gada 22. jūnijā. Komisija turklāt ir informēta, ka tieslietu ministrs 2016. gada 5. maijā Valsts likumdošanas centrā iesniedza jaunu likumu, ar kuru groza Likumu par Valsts Tiesu padomi un dažus citus likumus

(52) 2015. gada 30. decembra Likums, ar ko groza Apraides likumu, publicēts Oficiālajā Vēstnesī2016. gada 7. janvārī, 25. ieraksts, un 2016. gada 22. jūnija Likums par Plašsaziņas līdzekļu valsts padomi. Valsts prezidents likumu parakstīja 2016. gada 27. jūnijā.

(53) K13/16.

(54) 2015. gada 30. decembra Likums, ar ko groza Likumu par Civildienestu un dažus citus tiesību aktus, publicēts Oficiālajā Vēstnesī2016. gada 8. janvārī, 34. ieraksts.

(55) Komisijas priekšsēdētāja pirmā vietnieka Timmermana 2016. gada 1. februāra vēstule tieslietu ministram Ziobro; Komisijas priekšsēdētāja pirmā vietnieka Timmermana 2016. gada 3. marta vēstule ārlietu ministram Waszczykowski.

(56) 2016. gada 15. janvāra Likums, ar ko groza Likumu par policiju un citus likumus, publicēts Oficiālajā Vēstnesī2016. gada 4. februārī, 147. ieraksts.

(57) Atzinums Nr. 839/2016. CDL-AD(2016)012.

(58) 2016. gada 10. jūnija Likums par terorisma apkarošanu. Valsts prezidents likumu parakstīja 2016. gada 22. jūnijā.

(59) 2016. gada 13. decembra Likumu, ar ko groza Likumu par pulcēšanās brīvību, vēl nav parakstījis valsts prezidents.

(60) 11. pants.

(61) Savā 2016. gada 7. novembra spriedumā tiesa izskatīja 2016. gada 22. jūlija Likuma noteikumu par tiesas priekšsēdētāja amata kandidātu atlasi konstitucionalitāti. Skatīt 46. punktu.

(62) Skatīt 19. apsvērumu.

(63) 21. pants.

(64) 11. pants.

(65) Īstenošanas likuma 21. panta 2. punkts. Likuma par organizāciju un procedūru 11. panta 5. punkts.

(66) Īstenošanas likuma 21. panta 7.–12. punkts un 22. pants. Likuma par organizāciju un procedūru 11. panta 7.–15. punkts.

(67) Atzinums Nr. CDL-AD(2016)026, 30. un 124. punkts.

(68) Likuma par organizāciju un procedūru 11. panta 15. punkts.

(69) Īstenošanas likuma 18. pantā ir noteikts, ka tiesa priekšsēdētājs vada Konstitucionālās tiesas darbu, pārstāv Konstitucionālo tiesu, piešķir lietas tiesas tiesnešiem, kas ir nodevuši zvērestu, veic darbības darba tiesību lietās, kurās iesaistīti tiesas biroja darbinieki, un īsteno citas pilnvaras un pienākumus, kas tiesas priekšsēdētājam vai priekšsēdētāja vietas izpildītājam piešķirtas ar Īstenošanas likumu.

(70) Likuma par tiesnešu statusu 5. pants, Likuma par organizāciju un procedūru 6. panta 1. punkts un 11. panta 5. punkts un Īstenošanas likuma 18. panta 2. punkts un 21. panta 2. punkts.

(71) 114. panta 2. punkts.

(72) 19. pants.

(73) Saskaņā ar Konstitūcijas 188. pantu Konstitucionālajai tiesai ir jāpieņem lēmumi par likumu un starptautisko līgumu atbilstību Konstitūcijai, par likumu atbilstību ratificētiem starptautiskajiem līgumiem, kuru ratificēšanai nepieciešama iepriekšēja likumos noteikta piekrišana, par juridisko noteikumu, kurus pieņēmušas centrālās valsts iestādes, atbilstību Konstitūcijai, ratificētiem starptautiskajiem līgumiem un likumiem, par politisko partiju mērķu vai darbību atbilstību Konstitūcijai un par sūdzībām saistībā ar Konstitūcijas pārkāpumiem. Saskaņā ar Konstitūcijas 189. pantu Konstitucionālā tiesa arī izšķir strīdus par pilnvarām starp valsts centrālajām konstitucionālajām iestādēm.

(74) Polijas Augstākās tiesas ģenerālās asamblejas 2016. gada 26. aprīļa rezolūcija.

(75) Polijas Augstākās Administratīvās tiesas padomes 2016. gada 27. aprīļa rezolūcija.

(76) Polijas Valsts tiesu padomes 2016. gada 7. aprīļa paziņojums.

(77) Valsts Advokātu kolēģijas 2016. gada 12. marta rezolūcija.

(78) Valsts Juriskonsultu kolēģijas 2016. gada 12. marta paziņojums.

(79) Paziņojuma “Jauns ES mehānisms tiesiskuma nostiprināšanai” 4.1. sadaļa, COM(2014) 158 final.

TIESĪBU AKTI, KO PIEŅEM STRUKTŪRAS, KURAS IZVEIDOTAS AR STARPTAUTISKIEM NOLĪGUMIEM

Saturs		II Neleģislatīvi akti	Lappuse
		REGULAS
	*	Padomes Regula (ES) 2017/135 (2017. gada 23. janvāris), ar kuru groza Regulu (ES) 2016/1903, ar ko 2017. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Baltijas jūrā	1
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/136 (2017. gada 16. janvāris), ar ko apstiprina specifikācijas grozījumu, kurš nav maznozīmīgs, attiecībā uz nosaukumu, kas reģistrēts Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Ossau-Iraty (ACVN))	4
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/137 (2017. gada 16. janvāris), ar ko apstiprina specifikācijas grozījumu, kurš nav maznozīmīgs, attiecībā uz nosaukumu, kas reģistrēts Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Pomme de terre de l'île de Ré (ACVN))	5
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/138 (2017. gada 16. janvāris) par nosaukuma ierakstīšanu Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Raclette de Savoie (AĢIN))	6
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/139 (2017. gada 25. janvāris), ar ko Regulu (EK) Nr. 1484/95 groza attiecībā uz reprezentatīvo cenu noteikšanu mājputnu gaļas un olu nozarē, kā arī ovalbumīnam	8
	*	Komisijas Regula (ES) 2017/140 (2017. gada 26. janvāris), ar ko izraugās ES references laboratoriju attiecībā uz capripox vīrusu izraisītām slimībām (nodulārais dermatīts un aitu un kazu bakas), nosaka šai laboratorijai papildu pienākumus un uzdevumus un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 882/2004 VII pielikumu ( 1 )	10
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/141 (2017. gada 26. janvāris), ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas un Taivānas izcelsmes nerūsējošā tērauda cauruļu piederumu sadurmetināšanai, pabeigtu vai nepabeigtu, importu	14
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/142 (2017. gada 26. janvāris), ar ko 258. reizi groza Padomes Regulu (EK) Nr. 881/2002, ar kuru paredz īpašus ierobežojošus pasākumus, kas vērsti pret konkrētām personām un organizācijām, kuras saistītas ar organizācijām ISIL (Da'esh) un Al-Qaida	54
		Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/143 (2017. gada 26. janvāris), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai	56
		Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/144 (2017. gada 26. janvāris) par rīsu importa licenču izdošanu saskaņā ar tarifa kvotām, kas ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1273/2011 atvērtas 2017. gada janvāra apakšperiodam	58
		LĒMUMI
	*	Komisijas Lēmums (ES) 2017/145 (2017. gada 25. janvāris) par to, lai atsauci uz saskaņoto standartu EN 14904:2006 Sporta laukumu segumi – Segumi universālām sporta zālēm – SpecifikācijaEiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī saglabātu ar ierobežojumiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 305/2011 ( 1 )	62
		IETEIKUMI
	*	Komisijas Ieteikums (ES) 2017/146 (2016. gada 21. decembris) par tiesiskumu Polijā, ar ko papildina Ieteikumu (ES) 2016/1374	65
		TIESĪBU AKTI, KO PIEŅEM STRUKTŪRAS, KURAS IZVEIDOTAS AR STARPTAUTISKIEM NOLĪGUMIEM
	*	ES un Bosnijas un Hercegovinas Stabilizācijas un asociācijas padomes Lēmums Nr. 1/2016 (2016. gada 9. decembris), ar ko aizstāj Stabilizācijas un asociācijas nolīguma starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Bosniju un Hercegovinu, no otras puses, 2. protokolu par jēdziena noteiktas izcelsmes produkti definīciju un administratīvās sadarbības metodēm [2017/147]	82

“Suga:	Menca Gadus morhua		Zona:	22.–24. apakšrajons (COD/3BC+24)
Dānija		2 444
Vācija		1 194
Igaunija		54
Somija		48
Latvija		202
Lietuva		131
Polija		654
Zviedrija		870
Savienība		5 597
KPN		5 597 (5)		Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktu nepiemēro.

KN kods	Preču apraksts	Reprezentatīvā cena (EUR/100 kg)	Nodrošinājums, kas minēts 3. pantā (EUR/100 kg)	Izcelsme (1)
0207 12 10	Nesadalītas saldētas vistas, t. s. “70 % cāļi”	118,5	0	AR
0207 12 90	Nesadalītas saldētas vistas, t. s. “65 % cāļi”	143,6	0	AR
0207 12 90	Nesadalītas saldētas vistas, t. s. “65 % cāļi”	169,9	0	BR
0207 14 10	Bezkaula saldēti gaiļu vai vistu gabali	283,3	5	AR
		181,7	39	BR
		284,9	5	CL
		228,5	21	TH
0207 27 10	Bezkaula saldēti tītaru gabali	335,5	0	BR
0207 27 10	Bezkaula saldēti tītaru gabali	344,5	0	CL
0408 91 80	Žāvētas olas bez čaumalām	350,2	0	AR
1602 32 11	Termiski neapstrādāti gaiļa vai vistas gaļas izstrādājumi	181,4	34	BR

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta importa vērtība
0702 00 00	IL	197,9
	MA	130,3
	SN	268,2
	TR	158,7
	ZZ	188,8
0707 00 05	MA	80,2
	TR	205,8
	ZZ	143,0
0709 91 00	EG	168,8
0709 91 00	ZZ	168,8
0709 93 10	MA	276,3
	TR	243,9
	ZZ	260,1
0805 10 22 , 0805 10 24 , 0805 10 28	EG	43,6
	MA	45,0
	TN	60,1
	TR	74,6
	ZZ	55,8
0805 21 10 , 0805 21 90 , 0805 29 00	EG	83,8
	IL	136,4
	JM	109,0
	MA	83,0
	TR	86,8
	ZZ	99,8
0805 22 00	IL	139,7
	MA	77,0
	ZZ	108,4
0805 50 10	EG	85,5
	TR	75,8
	ZZ	80,7
0808 10 80	CN	145,5
	US	124,9
	ZZ	135,2
0808 30 90	CL	307,7
	CN	92,7
	TR	154,0
	ZA	84,4
	ZZ	159,7

		ISSN 1977-0715
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 22

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	60. gadagājums 2017. gada 27. janvāris


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ.