23.12.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 352/1

(1)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2012/34/ES (4) izveido vienotu Eiropas dzelzceļa telpu ar kopīgiem noteikumiem par dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu un infrastruktūras pārvaldītāju pārvaldību, infrastruktūras finansēšanu un maksas noteikšanu, nosacījumiem par piekļuvi dzelzceļa infrastruktūrai un pakalpojumiem un par dzelzceļa tirgus regulatīvo uzraudzību. Vienota Eiropas dzelzceļa telpa būtu jāizveido, brīvas piekļuves principu paplašinot attiecībā uz iekšzemes dzelzceļa tirgiem un reformējot infrastruktūras pārvaldītāju pārvaldību ar mērķi nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi infrastruktūrai.

(2)

Dzelzceļa pasažieru kustības pieaugums atpaliek no citu transporta veidu attīstības. Vienotas Eiropas dzelzceļa telpas izveidei būtu jāpalīdz turpmāk attīstīt dzelzceļa transportu kā ticamu alternatīvu citiem transporta veidiem. Šajā sakarā ir svarīgi, lai tiesību aktu par vienotas Eiropas dzelzceļa telpas izveidi efektīvi piemērotu noteiktajos termiņos.

(3)

Kravu pārvadājumu pakalpojumiem un starptautiskajiem pasažieru pārvadājumu pakalpojumiem pa dzelzceļu Savienības tirgi ir atvērti konkurencei attiecīgi kopš 2007. gada un 2010. gada saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/51/EK (5) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2007/58/EK (6). Turklāt dažas dalībvalstis ir arī atvērušas konkurencei savus iekšzemes pasažieru pārvadājumu pakalpojumus, ieviešot brīvas piekļuves tiesības, rīkojot konkursus pakalpojumu valsts līgumu noslēgšanai, vai abējādi. Šādai tirgus atvēršanai būtu pozitīvi jāietekmē vienotas Eiropas dzelzceļa telpas darbība, nodrošinot labākus pakalpojumus lietotājiem.

(4)

Konkrētiem izņēmumiem no Direktīvas 2012/34/ES darbības jomas būtu jāļauj dalībvalstīm ņemt vērā to teritorijā esošās dzelzceļa sistēmas uzbūves un organizācijas specifiskās iezīmes, vienlaikus nodrošinot vienotas Eiropas dzelzceļa telpas integritāti.

(5)

Dzelzceļa infrastruktūras ekspluatācija tīklā ietver vadību un signalizāciju. Kamēr līnija vēl ir ekspluatācijā, infrastruktūras pārvaldītājam jo īpaši būtu jānodrošina, lai infrastruktūra būtu piemērota nolūkam, kādā to paredzēts izmantot.

(6)

Lai noteiktu, vai uzņēmums būtu jāuzskata par vertikāli integrētu, būtu jāpiemēro kontroles jēdziens Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (7) nozīmē. Ja infrastruktūras pārvaldītājs un dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums ir savstarpēji pilnīgi neatkarīgi, bet tos abus tieši kontrolē valsts, neizmantojot starpniekstruktūru, tie būtu jāuzskata par nošķirtiem. Valdības ministrija, kas īsteno kontroli pār dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu un pār infrastruktūras pārvaldītāju, nebūtu jāuzskata par starpniekstruktūru.

(7)

Ar šo direktīvu tiek ieviestas turpmākas prasības, lai nodrošinātu infrastruktūras pārvaldītāja neatkarību. Dalībvalstīm būtu brīvi jāizvēlas starp atšķirīgiem organizatoriskajiem modeļiem, sākot no pilnīgas strukturālas nošķiršanas līdz vertikālai integrācijai, piemērojot atbilstīgas garantijas, lai nodrošinātu infrastruktūras pārvaldītāja objektivitāti attiecībā uz būtiskajām funkcijām, satiksmes pārvaldību un apkopes plānošanu. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ievērojot izveidoto par maksas noteikšanu atbildīgo un par sadali atbildīgo sistēmu robežas, ka infrastruktūras pārvaldītājam ir organizatoriska un lēmumu pieņemšanas neatkarība attiecībā uz būtiskajām funkcijām.

(8)

Vertikāli integrētos uzņēmumos būtu jāpiemēro garantijas, lai nodrošinātu, ka citām juridiskām vienībām minētajos uzņēmumos nav izšķirošas ietekmes uz to personu iecelšanu un atlaišanu, kuras ir atbildīgas par lēmumu pieņemšanu saistībā ar būtiskajām funkcijām. Šajā sakarā dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka pastāv sūdzību procedūras.

(9)

Dalībvalstīm būtu jāizveido valsts sistēma attiecībā uz interešu konfliktu novērtēšanu. Šajā sistēmā regulatīvajai iestādei būtu jāņem vērā jebkādas personīgās finanšu, ekonomiskās vai profesionālās intereses, kas varētu neatbilstīgi ietekmēt infrastruktūras pārvaldītāja objektivitāti. Ja infrastruktūras pārvaldītājs un dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums ir viens no otra neatkarīgi, fakts, ka tos tieši kontrolē viena un tā pati dalībvalsts iestāde, nebūtu jāuzskata par tādu, kas izraisa interešu konfliktu šīs direktīvas nozīmē.

(10)

Infrastruktūras pārvaldītāju lēmumu pieņemšana par vilciena ceļu iedalīšanu un lēmumu pieņemšana par infrastruktūras maksas noteikšanu ir būtiskas funkcijas, kam ir vitāla nozīme, lai nodrošinātu taisnīgu un nediskriminējošu piekļuvi dzelzceļa infrastruktūrai. Būtu jāizveido stingras garantijas, lai novērstu jebkādu nesamērīgu ietekmi uz lēmumiem, ko infrastruktūras pārvaldītājs pieņem saistībā ar šādām funkcijām. Minētās garantijas būtu jāpielāgo, ņemot vērā dažādās dzelzceļa iestāžu pārvaldības vienības.

(11)

Būtu jāveic arī atbilstīgi pasākumi, lai nodrošinātu, ka satiksmes pārvaldības un apkopes plānošanas funkcijas tiek veiktas objektīvi, lai izvairītos no jebkāda konkurences izkropļojuma. Šajā sistēmā infrastruktūras pārvaldītājiem būtu jānodrošina, ka dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem ir piekļuve attiecīgajai informācijai. Šajā sakarā, ja infrastruktūras pārvaldītāji ir piešķīruši dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem turpmāku piekļuvi satiksmes pārvaldības procesam, šāda piekļuve būtu jāpiešķir ar vienlīdzīgiem noteikumiem visiem attiecīgajiem dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem.

(12)

Ja būtiskās funkcijas veic neatkarīga par maksas noteikšanu atbildīgā struktūra un/vai par sadali atbildīgā struktūra, būtu jānodrošina infrastruktūras pārvaldītāja objektivitāte attiecībā uz satiksmes pārvaldības un apkopes funkcijām bez vajadzības minētās funkcijas nodot neatkarīgai vienībai.

(13)

Regulatīvajām iestādēm vajadzētu būt pilnvarām uzraudzīt satiksmes pārvaldību, atjaunošanas plānošanu, kā arī plānotus un neplānotus apkopes darbus, lai nodrošinātu, ka tie neizraisa diskrimināciju.

(14)

Parasti dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka infrastruktūras pārvaldītājs ir atbildīgs par ekspluatāciju, apkopi un atjaunošanu tīklā un ka tam tiek uzticēta dzelzceļa infrastruktūras attīstīšana minētajā tīklā. Ja minētās funkcijas nodod ārpakalpojumā dažādām vienībām, infrastruktūras pārvaldītājam būtu tomēr jāsaglabā uzraudzības pilnvaras un jāuzņemas galīgā atbildība par minēto funkciju īstenošanu.

(15)

Infrastruktūras pārvaldītāji, kas ir daļa no vertikāli integrēta uzņēmuma, var nodot ārpakalpojumā citas funkcijas, kas nav būtiskās funkcijas šajā uzņēmumā, atbilstīgi šajā direktīvā paredzētajiem nosacījumiem ar noteikumu, ka neveidojas interešu konflikts un ka ir nodrošināta sensitīvas komercinformācijas konfidencialitāte. Būtiskās funkcijas nebūtu jānodod ārpakalpojumā nevienai citai vertikāli integrētā uzņēmuma vienībai, ja vien šāda vienība nepilda tikai būtiskās funkcijas.

(16)

Attiecīgā gadījumā, jo īpaši efektivitātes nolūkā, arī publiskās un privātās partnerības gadījumos, infrastruktūras pārvaldības funkcijas var sadalīt starp dažādiem infrastruktūras pārvaldītājiem. Infrastruktūras pārvaldītājiem būtu jāuzņemas pilna atbildība par funkcijām, ko tie veic.

(17)

Būtu jānovērš finanšu pārskaitījumi starp infrastruktūras pārvaldītāju un dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem un vertikāli integrētos uzņēmumos – starp infrastruktūras pārvaldītāju un jebkādu citu integrēta uzņēmuma juridisku vienību, ja tie var izraisīt konkurences izkropļojumu tirgū, jo īpaši šķērssubsidēšanas rezultātā.

(18)

Infrastruktūras pārvaldītāji var izmantot no infrastruktūras tīkla pārvaldības darbībām gūtos ienākumus, kas ietver publisko līdzekļu izmantošanu, lai finansētu savu darījumdarbību vai lai maksātu dividendes saviem investoriem, kā ienākumus no viņu ieguldījumiem dzelzceļa infrastruktūrā. Šādi investori var būt valsts un jebkādi privāti akcionāri, bet nevar būt uzņēmumi, kas ietilpst vertikāli integrētā uzņēmumā un kas vienlaikus īsteno kontroli gan pār dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu, gan minēto infrastruktūras pārvaldītāju. Dividendes, kas gūtas no darbībām, kuras neietver publisko līdzekļu izmantošanu, vai ieņēmumus no maksām par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu var izmantot arī uzņēmumi, kas ietilpst vertikāli integrētā uzņēmumā un kas vienlaikus īsteno kontroli gan pār dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu, gan minēto infrastruktūras pārvaldītāju.

(19)

Maksas noteikšanas principiem nebūtu jāliedz iespēja, ka ieņēmumi no infrastruktūras maksām tiek pārskaitīti caur valsts kontiem.

(20)

Ja infrastruktūras pārvaldītājam nav atsevišķas juridiskas personas statusa vertikāli integrētā uzņēmumā un būtiskās funkcijas ir nodotas ārpakalpojumā, piešķirot tās neatkarīgai par maksas noteikšanu atbildīgai struktūrai un/vai par sadali atbildīgai struktūrai, attiecīgie noteikumi par finanšu pārredzamību un infrastruktūras pārvaldītāja neatkarību būtu jāpiemēro mutatis mutandis dažu segmentu līmenī uzņēmumā.

(21)

Lai nodrošinātu efektīvu tīkla pārvaldību un efektīvu infrastruktūras izmantošanu, ar piemērota koordinācijas mehānisma izmantošanu būtu jānodrošina labāka koordinācija starp infrastruktūras pārvaldītājiem un dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem.

(22)

Lai veicinātu efektīvu un lietderīgu dzelzceļa pakalpojumu sniegšanu Savienībā, Eiropas infrastruktūras pārvaldītāju tīkls būtu jāveido, balstoties uz pašreizējām platformām. Nolūkā nodrošināt dalību šajā tīklā, dalībvalstīm būtu jānosaka, kura struktūra vai struktūras būtu jāuzskata par to galvenajiem infrastruktūras pārvaldītājiem.

(23)

Ņemot vērā tīklu neviendabīgumu to lieluma un blīvuma ziņā un valsts, vietējo un reģionālo iestāžu organizatoriskās uzbūves dažādību, kā arī to attiecīgo pieredzi saistībā ar tirgus atvēršanu, būtu jāatļauj dalībvalstīm pietiekama elastība, lai organizētu savus dzelzceļa tīklus tā, ka var sniegt brīvas piekļuves pakalpojumus un pakalpojumus saskaņā ar pakalpojumu valsts līgumiem, lai visiem pasažieriem nodrošinātu viegli pieejamus augstas kvalitātes pakalpojumus.

(24)

Tiesību nodrošināšana Savienības dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem piekļūt dzelzceļa infrastruktūrai visās dalībvalstīs, lai sniegtu iekšzemes dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumus, varētu ietekmēt saskaņā ar pakalpojumu valsts līgumu sniegto dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumu organizāciju un finansējumu. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai ierobežot šādas piekļuves tiesības, ja tās izjauktu minēto pakalpojumu valsts līgumu ekonomisko līdzsvaru, kuri balstās uz attiecīgās regulatīvās iestādes lēmumu.

(25)

Tas, ka dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem ir tiesības uz piekļuvi infrastruktūrai, neietekmē iespēju, ka kompetentā iestāde var piešķirt ekskluzīvas tiesības saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1370/2007 (8) 3. pantu vai piešķirt pakalpojumu valsts līgumu tieši saskaņā ar minētās regulas 5. pantā paredzētajiem nosacījumiem. Šāda pakalpojumu valsts līguma esībai nebūtu jādod tiesības dalībvalstij ierobežot citu dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu tiesības piekļūt attiecīgajai dzelzceļa infrastruktūrai nolūkā sniegt dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumus, ja vien šādi pakalpojumi neizjauktu pakalpojumu valsts līguma ekonomisko līdzsvaru.

(26)

Regulatīvajām iestādēm pēc pieprasījuma, ko iesniedz ieinteresētās personas, un pamatojoties uz objektīvu ekonomisko analīzi, būtu jānovērtē, vai esošo pakalpojumu valsts līgumu ekonomiskais līdzsvars tiktu izjaukts.

(27)

Izvērtēšanas procesā būtu jāņem vērā vajadzība nodrošināt visiem tirgus dalībniekiem pietiekamu juridisko noteiktību savu darbību veikšanai. Procedūrai vajadzētu būt tik vienkāršai, efektīvai un pārredzamai, cik vien iespējams, kā arī saderīgai ar procesu, kas ir spēkā attiecībā uz infrastruktūras jaudas iedalīšanu.

(28)

Dalībvalstis var pievienot īpašus nosacījumus attiecībā uz tiesībām piekļūt infrastruktūrai, lai ļautu īstenot integrētu grafika shēmu attiecībā uz iekšzemes dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumiem, ar noteikumu, ka tiek nodrošināta nediskriminējoša piekļuve.

(29)

Dzelzceļa infrastruktūras attīstība un dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumu kvalitātes uzlabošana ir galvenās prioritātes, lai veicinātu ilgtspējīgu transporta un mobilitātes sistēmu Eiropā. Jo īpaši ātrgaitas dzelzceļa tīkla izveide varētu radīt labākus un ātrākus savienojumus starp Eiropas ekonomiskajiem un kultūras centriem. Ātrgaitas dzelzceļa pakalpojumi ātri, droši, videi nekaitīgi un rentabli savieno cilvēkus un tirgus un mudina pasažierus dot priekšroku dzelzceļa transportam. Tāpēc jo īpaši būtiski ir veicināt gan publiskos, gan privātos ieguldījumus ātrgaitas dzelzceļa infrastruktūrā, lai radītu labvēlīgus apstākļus tam, ka ieguldījumi atmaksājas, un maksimāli palielinātu ekonomiskos un sociālos ieguvumus no šādiem ieguldījumiem. Būtu jāsaglabā iespēja dalībvalstīm izvēlēties dažādus veidus, kā veicināt ieguldījumus ātrgaitas dzelzceļa infrastruktūrā un ātrgaitas dzelzceļa līniju izmantošanu.

(30)

Lai izveidotu pasažieru ātrgaitas pārvadājumu pakalpojumu tirgu, veicinātu pieejamās infrastruktūras optimālu izmantošanu un lai sekmētu pasažieru ātrgaitas pārvadājumu pakalpojumu konkurētspēju, kas radītu labvēlīgu ietekmi uz pasažieriem, brīva piekļuve pasažieru ātrgaitas pārvadājumu pakalpojumiem būtu jāierobežo tikai īpašos apstākļos un pēc regulatīvās iestādes veiktas objektīvas ekonomiskās analīzes.

(31)

Lai dotu pasažieriem iespēju piekļūt datiem, kas nepieciešami, lai plānotu ceļojumus un pirktu biļetes Savienībā, būtu jāveicina tirgus izstrādātas kopīgas informācijas un tranzīta biļešu pārdošanas sistēmas. Ņemot vērā to, cik svarīgi ir veicināt vienmērīgas sabiedriskā transporta sistēmas, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi būtu jāmudina strādāt pie šādu sistēmu attīstīšanas, padarot iespējamas multimodālas, pārrobežu un mobilitātes “no durvīm līdz durvīm” opcijas.

(32)

Tranzīta biļešu pārdošanas sistēmām vajadzētu būt savstarpēji izmantojamām un nediskriminējošām. Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem būtu jādod ieguldījums šādu sistēmu izstrādē, nediskriminējošā veidā un savstarpēji izmantojamā formātā darot pieejamus visus attiecīgos datus, kas nepieciešami, lai plānotu ceļojumus un pirktu biļetes. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka šādas sistēmas nerada diskrimināciju starp dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem un ka tajās tiek nodrošināta komerciālas informācijas konfidencialitāte, personas datu aizsardzība un konkurences noteikumu ievērošana. Komisijai būtu jāuzrauga šādu sistēmu izstrāde un par to jāziņo, kā arī attiecīgos gadījumos jāiesniedz likumdošanas priekšlikumi.

(33)

Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka dzelzceļa pakalpojumu sniegšanā tiek atspoguļotas prasības, kas saistītas ar pienācīgas sociālās aizsardzības garantēšanu, vienlaikus nodrošinot sekmīgu virzību uz vienotas Eiropas dzelzceļa telpas izveidi. Šajā sakarā būtu jāievēro pienākumi, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem izriet no saistošiem koplīgumiem vai nolīgumiem, kuri noslēgti starp sociālajiem partneriem, un attiecīgie sociālie standarti. Minētajiem pienākumiem nebūtu jāskar Savienības tiesību akti sociālo un darba tiesību jomā. Komisijai būtu aktīvi jāatbalsta darbs, kas tika sākts nozares sociālajā dialogā par dzelzceļiem.

(34)

Saistībā ar to, ka pašreiz tiek pārskatīta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/59/EK (9), Komisijai būtu jāizvērtē, vai ir nepieciešami jauni leģislatīvie akti par vilcienu personāla sertificēšanu.

(35)

Dalībvalstīm būtu brīvi jāizlemj par atbilstīgām finansējuma stratēģijām, lai paātrinātu Eiropas vilcienu kustības vadības sistēmas (ETCS) ieviešanu, un jo īpaši par to, vai jāpiemēro maksas par piekļuvi sliežu ceļiem diferenciācija.

(36)

Infrastruktūras pārvaldītājiem būtu jāsadarbojas saistībā ar starpgadījumiem vai negadījumiem, kas ietekmē pārrobežu satiksmi, lai apmainītos ar jebkādu attiecīgu informāciju, kas ļautu ātri atjaunot normālu satiksmi.

(37)

Lai sasniegtu vienotas Eiropas dzelzceļa telpas mērķus, regulatīvajām iestādēm būtu jāsadarbojas, lai nodrošinātu nediskriminējošu piekļuvi dzelzceļa infrastruktūrai.

(38)

Jo īpaši – ja attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar starptautiskiem dzelzceļa pakalpojumiem vai divām valstīm piederošu infrastruktūru, nepieciešami divu vai vairāku regulatīvo iestāžu lēmumi, ir būtiski, lai regulatīvās iestādes sadarbotos nolūkā koordinēt savu lēmumu pieņemšanu, lai novērstu juridisko nenoteiktību un nodrošinātu starptautisko dzelzceļa pakalpojumu efektivitāti.

(39)

Procesā, kad valstu dzelzceļa tirgi tiek atvērti konkurencei, katram dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam piešķirot piekļuvi tīkliem, dalībvalstīm būtu jādod pietiekams pārejas laiks, lai tās pielāgotu savus tiesību aktus un organizatorisko uzbūvi. Tādēļ dalībvalstīm būtu jādod iespēja līdz pārejas laika beigām paturēt spēkā savus esošos valsts noteikumus par piekļuvi tirgum.

(40)

Saskaņā ar dalībvalstu un Komisijas 2011. gada 28. septembra kopīgo politisko deklarāciju par skaidrojošajiem dokumentiem (10) dalībvalstis ir apņēmušās, paziņojot savus transponēšanas pasākumus, pamatotos gadījumos pievienot vienu vai vairākus dokumentus, kuros paskaidrota saikne starp direktīvas sastāvdaļām un atbilstīgajām daļām valsts pieņemtos transponēšanas instrumentos. Attiecībā uz šo direktīvu likumdevējs uzskata, ka šādu dokumentu nosūtīšana ir pamatota,

1)

direktīvas 2. pantu groza šādi:

2)

direktīvas 3. pantu groza šādi:

3)

direktīvas 6. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Piemērojot šo pantu, tās dalībvalstis, kuras piemēro 7.a panta 3. punktu, prasa, lai uzņēmums būtu organizēts atsevišķās nodaļās, kurām vienotā uzņēmumā nav no minētā uzņēmuma atsevišķa juridiskas personas statusa.”;

4)

direktīvas 7. pantu aizstāj ar šādu:

“7. pants

Infrastruktūras pārvaldītāja neatkarība

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka infrastruktūras pārvaldītājs ir atbildīgs par ekspluatāciju, apkopi un atjaunošanu tīklā un tam ir uzticēta minētā tīkla dzelzceļa infrastruktūras attīstīšana saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

Dalībvalstis nodrošina, ka nevienai no pārējām juridiskām vienībām vertikāli integrētā uzņēmumā nav izšķirošas ietekmes uz lēmumiem, kurus pieņēmis infrastruktūras pārvaldītājs attiecībā uz būtiskām funkcijām.

Dalībvalstis nodrošina, ka infrastruktūras pārvaldītāja uzraudzības padomes un valdes locekļi un tiem tieši pakļautie vadītāji darbojas nediskriminējošā veidā un to objektivitāti neietekmē nekādi interešu konflikti.

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka infrastruktūras pārvaldītājs ir organizēts kā vienība, kas ir juridiski nošķirta no jebkura dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma un – vertikāli integrētos uzņēmumos – no jebkurām citām juridiskām vienībām, kuras ietilpst uzņēmumā.

3.   Dalībvalstis nodrošina, ka vienas un tās pašas personas nevar vienlaikus tikt ieceltas vai nodarbinātas:

4.   Vertikāli integrētos uzņēmumos infrastruktūras pārvaldītāja valdes locekļi un personas, kas ir atbildīgas par lēmumu pieņemšanu saistībā ar būtiskajām funkcijām, nesaņem ne no vienas citas juridiskas vienības, kas ietilpst vertikāli integrētā uzņēmumā, nekādu uz rezultātiem balstītu atalgojumu, kā arī viņi nesaņem prēmijas, kas galvenokārt saistītas ar konkrētu dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu finanšu rezultātiem. Tomēr viņiem var piedāvāt stimulus, kas saistīti ar dzelzceļa sistēmas vispārējo darbību.

5.   Ja dažādām vienībām, kuras ietilpst vertikāli integrētā uzņēmumā, informācijas sistēmas ir kopīgas, piekļuve sensitīvai informācijai, kas attiecas uz būtiskām funkcijām, ir tikai infrastruktūras pārvaldītāja pilnvarotam personālam. Sensitīvu informāciju nenodod tālāk citām vienībām, kas ietilpst vertikāli integrētā uzņēmumā.

6.   Šā panta 1. punkta noteikumi neskar dalībvalstu lēmumu pieņemšanas tiesības attiecībā uz dzelzceļa infrastruktūras attīstību un finansējumu un dalībvalstu kompetences attiecībā uz infrastruktūras finansēšanu un maksas noteikšanu, kā arī jaudas sadali, kā noteikts 4. panta 2. punktā un 8., 29. un 39. pantā.”;

5)

iekļauj šādus pantus:

“7.a pants

Būtisko funkciju neatkarība

1.   Dalībvalstis nodrošina, lai attiecībā uz būtiskajām funkcijām infrastruktūras pārvaldītājam, ievērojot 4. panta 2. punktā un 29. un 39. pantā izklāstītos ierobežojumus, būtu organizatoriska neatkarība un neatkarība lēmumu pieņemšanā.

2.   Attiecībā uz 1. punkta piemērošanu dalībvalstis jo īpaši nodrošina, ka:

3.   Dalībvalstis var nolemt, ka infrastruktūras maksas noteikšanu un ceļu iedalīšanu veic par maksas aprēķināšanu atbildīgā struktūra un/vai par sadali atbildīgā struktūra, kuras savā juridiskajā formā, uzbūvē un lēmumu pieņemšanā nav atkarīgas ne no viena dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma. Šādā gadījumā dalībvalstis var nolemt nepiemērot 7. panta 2. punkta un 7. panta 3. punkta c) un d) apakšpunkta noteikumus.

Direktīvas 7. panta 3. punkta a) apakšpunktu un 7. panta 4. punktu mutatis mutandis piemēro par infrastruktūras pārvaldību un dzelzceļa pakalpojumu sniegšanu atbildīgo nodaļu vadītājiem.

4.   Šīs direktīvas noteikumus, kuri attiecas uz infrastruktūras pārvaldītāja būtiskajām funkcijām, piemēro neatkarīgajai par maksas aprēķināšanu atbildīgajai struktūrai un/vai par sadali atbildīgajai struktūrai.

7.b pants

Infrastruktūras pārvaldītāja objektivitāte attiecībā uz satiksmes pārvaldību un apkopes plānošanu

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka satiksmes pārvaldības un apkopes plānošanas funkcijas tiek īstenotas pārredzamā un nediskriminējošā veidā un ka tās personas, kuras ir atbildīgas par lēmumu pieņemšanu saistībā ar šīm funkcijām, neietekmē nekādi interešu konflikti.

2.   Attiecībā uz satiksmes pārvaldību – dalībvalstis nodrošina, ka tādu traucējumu gadījumā, kas attiecas uz dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, tiem būtu pilnīga un savlaicīga piekļuve attiecīgai informācijai. Ja infrastruktūras pārvaldītājs piešķir turpmāku piekļuvi satiksmes pārvaldības procesam, tas saistībā ar attiecīgajiem dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem to dara pārredzamā un nediskriminējošā veidā.

3.   Attiecībā uz dzelzceļa infrastruktūras apjomīgas apkopes un/vai atjaunošanas ilgtermiņa plānošanu – infrastruktūras pārvaldītājs apspriežas ar pieteikuma iesniedzējiem un pēc iespējas ņem vērā izteiktos viedokļus.

Apkopes darbu plānošanu nediskriminējošā veidā veic infrastruktūras pārvaldītājs.

7.c pants

Infrastruktūras pārvaldītāja funkciju nodošana ārpakalpojumā un dalīšana

1.   Ar noteikumu, ka nerodas interešu konflikti un tiek garantēta komerciāli sensitīvas informācijas konfidencialitāte, infrastruktūras pārvaldītājs var:

Infrastruktūras pārvaldītājs saglabā uzraudzības pilnvaras un uzņemas galīgo atbildību attiecībā uz 3. panta 2. punktā izklāstīto funkciju īstenošanu. Jebkura vienība, kas veic būtiskās funkcijas, ievēro 7., 7.a, 7.b un 7.d pantu.

2.   Atkāpjoties no 7. panta 1. punkta, infrastruktūras pārvaldības funkcijas var veikt dažādi infrastruktūras pārvaldītāji, tostarp publiskās un privātās partnerības vienošanās puses, ar noteikumu, ka tie visi ievēro 7. panta 2. līdz 6. punktā un 7.a, 7.b un 7.d pantā noteiktās prasības un uzņemas pilnu atbildību par attiecīgo funkciju īstenošanu.

3.   Ja būtiskas funkcijas netiek uzticētas energoapgādes operatoram, uz to neattiecina noteikumus, kas piemērojami infrastruktūras pārvaldītājiem, ar noteikumu, ka ir nodrošināta atbilstība attiecīgajiem noteikumiem par tīkla attīstīšanu, jo īpaši 8. pantam.

4.   Dalībvalstu noteiktas regulatīvās iestādes vai jebkādas citas neatkarīgas kompetentās iestādes uzraudzībā infrastruktūras pārvaldītājs var noslēgt sadarbības nolīgumus ar vienu vai vairākiem dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, to darot nediskriminējošā veidā un nolūkā sniegt labumu klientiem, piemēram, samazinātas izmaksas vai uzlabotu darbību tajā tīkla daļā, uz kuru attiecas nolīgums.

Minētā iestāde pārrauga šādu nolīgumu izpildi un pamatotos gadījumos var ieteikt tos izbeigt.

7.d pants

Finanšu pārredzamība

1.   Vienlaikus ievērojot katrā dalībvalstī piemērojamās valsts procedūras, no infrastruktūras tīkla pārvaldības darbībām gūtos ienākumus, tostarp publiskus līdzekļus, infrastruktūras pārvaldītājs var izmantot tikai savas darījumdarbības finansēšanai, tostarp, lai apkalpotu aizdevumus. Infrastruktūras pārvaldītājs šādus ienākumus var arī izmantot, lai maksātu dividendes uzņēmuma īpašniekiem, kuru vidū var būt jebkādi privāti akcionāri, bet ne uzņēmumi, kas ietilpst vertikāli integrētā uzņēmumā un kas vienlaikus īsteno kontroli gan pār dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu, gan minēto infrastruktūras pārvaldītāju.

2.   Infrastruktūras pārvaldītāji ne tieši, ne netieši nepiešķir aizdevumus dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem.

3.   Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi ne tieši, ne netieši nepiešķir aizdevumus infrastruktūras pārvaldītājiem.

4.   Aizdevumus starp vertikāli integrēta uzņēmuma juridiskajām vienībām piešķir, izmaksā un apkalpo tikai saskaņā ar tirgus likmēm un nosacījumiem, kuri atspoguļo attiecīgās vienības individuālo riska profilu.

5.   Aizdevumi, kas starp vertikāli integrēta uzņēmuma juridiskajām vienībām ir piešķirti pirms 2016. gada 24. decembra, turpinās līdz termiņa beigām ar noteikumu, ka par tiem līgums tika slēgts saskaņā ar tirgus likmēm un ka tie patiešām tika izmaksāti un tos patiešām apkalpo.

6.   Jebkurus pakalpojumus, ko infrastruktūras pārvaldītājam piedāvā citas vertikāli integrēta uzņēmuma juridiskās vienības, sniedz, pamatojoties uz līgumiem, un par tiem maksā vai nu tirgus cenās, vai cenās, kas atspoguļo ražošanas izmaksas, pieskaitot saprātīgu peļņas daļu.

7.   Infrastruktūras pārvaldītāja parādi ir skaidri nodalīti no citu juridisko vienību parādiem vertikāli integrētos uzņēmumos. Šādus parādus apkalpo atsevišķi. Tas neliedz parādu galīgo maksājumu veikt uzņēmumam, kas ir daļa no vertikāli integrēta uzņēmuma, kurš vienlaikus īsteno kontroli gan pār dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu, gan minēto infrastruktūras pārvaldītāju, vai izmantojot kādu citu vienību uzņēmumā.

8.   Infrastruktūras pārvaldītāja un citu juridisko vienību uzskaite vertikāli integrētā uzņēmumā tiek veikta tā, lai nodrošinātu šā panta izpildi un dotu iespēju uzņēmumā veikt atsevišķu grāmatvedības uzskaiti un pārredzamas finanšu plūsmas.

9.   Infrastruktūras pārvaldītājs vertikāli integrētā uzņēmumā glabā sīki izstrādātus ierakstus par visām komerciālām un finansiālām attiecībām ar citām juridiskajām vienībām minētajā uzņēmumā.

10.   Ja saskaņā ar 7.a panta 3. punktu būtiskas funkcijas veic neatkarīga par maksas aprēķināšanu atbildīgā struktūra un/vai par sadali atbildīgā struktūra un dalībvalstis nepiemēro 7. panta 2. punktu, tad šā panta noteikumus piemēro mutatis mutandis. Atsauces, kas šajā pantā dotas uz infrastruktūras pārvaldītāju, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu un citām vertikāli integrēta uzņēmuma juridiskajām vienībām, uzskata par atsaucēm uz attiecīgajām uzņēmuma nodaļām. Atbilstību šajā pantā izklāstītajām prasībām pierāda ar atsevišķu grāmatvedības uzskaiti attiecīgajās uzņēmuma nodaļās.

7.e pants

Koordinācijas mehānismi

Dalībvalstis nodrošina, ka tiek ieviesti piemēroti koordinācijas mehānismi, lai nodrošinātu koordināciju starp to galvenajiem infrastruktūras pārvaldītājiem un visiem ieinteresētajiem dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, kā arī pieteikuma iesniedzējiem, kas minēti 8. panta 3. punktā. Attiecīgā gadījumā aicina piedalīties dzelzceļa kravas un pasažieru pārvadājumu pakalpojumu lietotāju pārstāvjus un valsts, vietējās vai reģionālās iestādes. Attiecīgā regulatīvā iestāde var piedalīties kā novērotāja. Koordinācija inter alia attiecas uz:

Infrastruktūras pārvaldītājs, sadarbojoties ar ieinteresētajām personām, sagatavo un publicē koordinācijas pamatnostādnes. Koordinācija notiek vismaz reizi gadā, un infrastruktūras pārvaldītājs savā tīmekļa vietnē publicē pārskatu par darbībām, kas veiktas, ievērojot šo pantu.

Saskaņā ar šo pantu veiktā koordinācija neskar pieteikuma iesniedzēju tiesības iesniegt apelāciju regulatīvajā iestādē un regulatīvās iestādes pilnvaras, kā izklāstīts 56. pantā.

7.f pants

Eiropas infrastruktūras pārvaldītāju tīkls

1.   Nolūkā veicināt efektīvu un lietderīgu dzelzceļa pakalpojumu sniegšanu Savienībā dalībvalstis nodrošina, lai to galvenie infrastruktūras pārvaldītāji piedalītos un sadarbotos tīklā, kurā notiek regulāras tikšanās, lai:

Piemērojot d) apakšpunktu, tīkls nosaka kopīgus principus un praksi attiecībā uz konsekventu darbības rezultātu uzraudzību un salīdzinošo vērtēšanu.

Koordinācija saskaņā ar šo punktu neskar pieteikuma iesniedzēju tiesības iesniegt apelāciju regulatīvajā iestādē un regulatīvās iestādes pilnvaras, kā izklāstīts 56. pantā.

2.   Komisija ir tīkla dalībnieks. Tā atbalsta tīkla darbību un veicina koordināciju.”;

6)

direktīvas 10. pantu groza šādi:

7)

direktīvas 11. pantu groza šādi:

8)

iekļauj šādus pantus:

“11.a pants

Pasažieru ātrgaitas pārvadājumu pakalpojumi

1.   Lai attīstītu pasažieru ātrgaitas pārvadājumu pakalpojumu tirgu, veicinātu pieejamās infrastruktūras optimālu izmantošanu un lai sekmētu pasažieru ātrgaitas pārvadājumu pakalpojumu konkurētspēju, kas radītu labvēlīgu ietekmi uz pasažieriem, neskarot 11. panta 5. punktu, 10. pantā paredzēto piekļuves tiesību īstenošanai attiecībā uz pasažieru ātrgaitas pārvadājumu pakalpojumiem var piemērot tikai prasības, ko saskaņā ar šo pantu noteikusi regulatīvā iestāde.

2.   Ja regulatīvā iestāde pēc 11. panta 2., 3. un 4. punktā minētās analīzes veikšanas nosaka, ka paredzētais pasažieru ātrgaitas pārvadājumu pakalpojums starp konkrētu izbraukšanas vietu un konkrētu galamērķa vietu izjauktu pakalpojumu valsts līguma, kas attiecas uz šo pašu maršrutu vai alternatīvu maršrutu, ekonomisko līdzsvaru, regulatīvā iestāde norāda iespējamās izmaiņas pakalpojumā, ar kurām tiktu nodrošināta 10. panta 2. punktā minēto piekļuves tiesību piešķiršanas nosacījumu izpilde. Šādas izmaiņas var ietvert paredzētā pakalpojuma pārveidošanu.”

“13.a pants

Kopīgas informācijas un tranzīta biļešu pārdošanas sistēmas

1.   Neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1371/2007 (*2) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/40/ES (*3), dalībvalstis var prasīt, lai dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi, kas sniedz iekšzemes pasažieru pārvadājumu pakalpojumus, piedalītos kopīgā informācijas un integrētā biļešu pārdošanas sistēmā biļešu, tranzīta biļešu un rezervācijas nodrošināšanai, vai pilnvarot šādas sistēmas izveidei kompetentās iestādes. Ja šādu sistēmu izveido, dalībvalstis nodrošina, ka tā nerada tirgus traucējumus vai dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu diskrimināciju un ka to pārvalda kāda publiska vai privāta juridiskā vienība vai kāda asociācija, kas vieno visus dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumus, kuri sniedz pasažieru pārvadājumu pakalpojumus.

2.   Komisija uzrauga dzelzceļa tirgus attīstības tendences attiecībā uz kopīgu informācijas un tranzīta biļešu pārdošanas sistēmu ieviešanu un lietošanu un izvērtē, vai Savienības līmenī ir nepieciešami pasākumi, ņemot vērā tirgus iniciatīvas. Tā jo īpaši ņem vērā to, lai dzelzceļa pasažieriem būtu nediskriminējoša piekļuve datiem, kas nepieciešami, lai plānotu ceļojumus un pirktu biļetes. Komisija līdz 2022. gada 31. decembrim iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par šādu kopīgu informācijas un tranzīta biļešu pārdošanas sistēmu pieejamību, kuram vajadzības gadījumā jāpievieno leģislatīvo aktu priekšlikumi.

3.   Dalībvalstis dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, kas sniedz pasažieru pārvadājumu pakalpojumus, liek izveidot ārkārtas rīcības plānus un nodrošina, ka minētie ārkārtas rīcības plāni tiek pienācīgi saskaņoti, lai sniegtu palīdzību pasažieriem Regulas (EK) Nr. 1371/2007 18. panta nozīmē, ja rodas būtiski pakalpojumu traucējumi.

(*2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1371/2007 (2007. gada 23. oktobris) par dzelzceļa pasažieru tiesībām un pienākumiem (OV L 315, 3.12.2007., 14. lpp.)."

(*3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/40/ES (2010. gada 7. jūlijs) par pamatu inteliģento transporta sistēmu ieviešanai autotransporta jomā un saskarnēm ar citiem transporta veidiem (OV L 207, 6.8.2010., 1. lpp.).”;"

9)

direktīvas 19. pantam pievieno šādu punktu:

10)

direktīvas 32. panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4.   Infrastruktūras maksas par Komisijas Regulā (ES) 2016/919 (*4) minēto dzelzceļa koridoru izmantošanu diferencē, lai stimulētu vilcienu aprīkošanu ar ETCS atbilstīgi versijai, kas pieņemta ar Komisijas Lēmumu 2008/386/EK (*5), un turpmākajām versijām. Šāda diferenciācija neizraisa vispārējas izmaiņas infrastruktūras pārvaldītāja ieņēmumos.

Dalībvalstis var nolemt, ka šāda infrastruktūras maksu diferenciācija neattiecas uz Regulā (ES) 2016/919 minētajām dzelzceļa līnijām, kuras var izmantot tikai ar ETCS aprīkoti vilcieni.

Dalībvalstis var nolemt, ka šāda diferenciācija tiek attiecināta arī uz dzelzceļa līnijām, kas nav minētas Regulā (ES) 2016/919.

(*4)  Komisijas Regula (ES) 2016/919 (2016. gada 27. maijs) par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju attiecībā uz dzelzceļu sistēmas vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmām Eiropas Savienībā (OV L 158, 15.6.2016., 1. lpp.)."

(*5)  Komisijas Lēmums 2008/386/EK (2008. gada 23. aprīlis), ar ko groza A pielikumu Lēmumam 2006/679/EK par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju attiecībā uz Eiropas parasto dzelzceļu sistēmas kontroles, vadības un signalizācijas apakšsistēmu un A pielikumu Lēmumam 2006/860/EK par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju attiecībā uz Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmas vilcienu vadības iekārtu un signalizācijas apakšsistēmu (OV L 136, 24.5.2008., 11. lpp.).”;"

11)

direktīvas 38. panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4.   Ja pieteikuma iesniedzējs plāno pieprasīt infrastruktūras jaudu, lai sniegtu pasažieru pārvadājumu pakalpojumu kādā dalībvalstī, kur tiesības piekļūt dzelzceļa infrastruktūrai ir ierobežotas saskaņā ar 11. pantu, tas informē infrastruktūras pārvaldītājus un attiecīgās regulatīvās iestādes ne vēlāk kā 18 mēnešus pirms tam, kad stājas spēkā kustības grafiks, uz kuru attiecas infrastruktūras jaudas pieprasījums. Lai ļautu attiecīgajām regulatīvajām iestādēm novērtēt iespējamo ekonomisko ietekmi uz esošajiem pakalpojumu valsts līgumiem, regulatīvās iestādes nodrošina, lai visas kompetentās iestādes, kas piešķīrušas dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumu attiecīgajā maršrutā, kurš noteikts pakalpojumu valsts līgumā, jebkura cita ieinteresēta kompetentā iestāde, kam ir tiesības ierobežot piekļuvi saskaņā ar 11. pantu, kā arī visi dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi, kas īsteno pakalpojumu valsts līgumu minētajā pasažieru pārvadājuma pakalpojumu maršrutā, tiktu informēti bez liekas kavēšanās un ne vēlāk kā 10 dienās.”;

12)

direktīvas 53. panta 3. punktam pievieno šādu daļu:

“Ja regulatīvā iestāde to uzskata par nepieciešamu, tā var prasīt infrastruktūras pārvaldītājam šādu informāciju darīt tai pieejamu.”;

13)

direktīvas 54. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Gadījumā, ja vilcienu kustībā rodas traucējumi, kurus izraisījusi tehniska kļūme vai negadījums, infrastruktūras pārvaldītājs veic visus vajadzīgos pasākumus, lai atjaunotu normālu stāvokli. Tādēļ pārvaldītājs izstrādā ārkārtas rīcības plānu, kurā uzskaita dažādās struktūras, kas jāinformē par nopietniem starpgadījumiem vai nopietniem vilcienu kustības traucējumiem. Ja traucējumam ir iespējama ietekme uz pārrobežu satiksmi, infrastruktūras pārvaldītājs sniedz visu attiecīgo informāciju citiem infrastruktūras pārvaldītājiem, kuru tīklu un satiksmi šis traucējums var ietekmēt. Attiecīgie infrastruktūras pārvaldītāji sadarbojas, lai atjaunotu normālu pārrobežu satiksmi.”;

14)

direktīvas 56. pantu groza šādi:

15)

direktīvas 57. pantu groza šādi:

16)

direktīvas 63. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Līdz 2024. gada 31. decembrim Komisija novērtē šīs direktīvas ietekmi uz dzelzceļa nozari un iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai ziņojumu par direktīvas īstenošanu.

Konkrēti, ziņojumā novērtē ātrgaitas dzelzceļa pakalpojumu attīstību un to, vai pastāv diskriminējoša prakse attiecībā uz piekļuvi ātrgaitas līnijām. Komisija apsver, vai ir nepieciešams iesniegt likumdošanas priekšlikumus.

Līdz tam pašam datumam Komisija izvērtē, vai arvien vēl pastāv diskriminējoša prakse vai citi konkurences kropļojumu veidi saistībā ar infrastruktūras pārvaldītājiem, kuri ir daļa no vertikāli integrēta uzņēmuma. Attiecīgā gadījumā Komisija iesniedz likumdošanas priekšlikumus.”

23.12.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 352/18

(1)

Eiropas Savienības (“Savienība”) un Jordānijas Hāšimītu Karalistes (“Jordānija”) attiecības attīstās saskaņā ar Eiropas kaimiņattiecību politiku (EKP). Jordānija 1997. gada 24. novembrī parakstīja asociācijas nolīgumu ar Savienību (2) – tas stājās spēkā 2002. gada 1. maijā. Saskaņā ar minēto nolīgumu Savienība un Jordānija 12 gadu ilgā pārejas laikā pakāpeniski izveidoja brīvās tirdzniecības zonu. Turklāt 2007. gadā stājās spēkā vienošanās par turpmākiem liberalizācijas pasākumiem attiecībā uz lauksaimniecības produktiem (3). 2010. gadā starp ES un Jordāniju tika panākta vienošanās par īpaša statusa partnerību, aptverot plašākas sadarbības jomas. Protokols, ar kuru izveido strīdu izšķiršanas mehānismu tirdzniecībā starp ES un Jordāniju tika parafēts 2009. gada decembrī un stājās spēkā 2011. gada 1. jūlijā. Divpusējais politiskais dialogs un ekonomiskā sadarbība vēl vairāk attīstījās saskaņā ar asociācijas nolīgumu un 2014.–2017. gadam pieņemto vienoto atbalsta shēmu.

(2)

Kopš 2011. gada Jordānija ir uzsākusi vairākas politiskās reformas, lai stiprinātu parlamentāro demokrātiju un tiesiskumu. Ir izveidota Konstitucionālā tiesa un neatkarīga vēlēšanu komisija, un Jordānijas Parlaments ir pieņēmis vairākus nozīmīgus tiesību aktus, tostarp Vēlēšanu likumu un Likumu par politiskajām partijām, kā arī tiesību aktus par decentralizāciju un pašvaldībām.

(3)

Jordānijas ekonomika ir ievērojami cietusi no vēl aizvien nenorimušajiem reģionālajiem nemieriem, jo īpaši kaimiņvalstīs Irākā un Sīrijā. Kopā ar nelabvēlīgāku ekonomisko situāciju pasaulē šie reģionālie nemieri ir izpaudušies spēcīgā ārējo ieņēmumu kritumā un radījuši spiedienu uz publiskā sektora finansēm. Ir tikušas negatīvi ietekmētas tūrisma un ārvalstu tiešo ieguldījumu plūsmas, bloķēti tirdzniecības ceļi un pārtraukta dabasgāzes piegāde no Ēģiptes. Turklāt Jordānijas ekonomiku ir ietekmējis arī lielais Sīrijas bēgļu pieplūdums, kas ir palielinājis spiedienu uz valsts fiskālo stāvokli, sabiedriskajiem pakalpojumiem un infrastruktūru.

(4)

Kopš konflikta sākšanās Sīrijā 2011. gadā Savienība ir paudusi savu stingro apņemšanos atbalstīt Jordāniju, risinot problēmas saistībā ar Sīrijas krīzes ekonomiskajām un sociālajām sekām un jo īpaši saistībā ar liela skaita Sīrijas bēgļu atrašanos tās teritorijā. Tā ir palielinājusi finansiālo atbalstu Jordānijai, stiprinot sadarbību daudzās jomās, tostarp pilsoniskās sabiedrības vēlēšanu sistēmas, drošības, reģionālās attīstības un sociālo un ekonomikas reformu jomās. Turklāt Savienība ir arī piedāvājusi Jordānijai iespēju noslēgt padziļinātu un visaptverošu brīvās tirdzniecības nolīgumu.

(5)

Šajā sarežģītajā ekonomiskajā un finansiālajā situācijā Jordānijas iestādes un Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) 2012. gada augustā vienojās par pirmo ekonomikas korekciju programmu, kas tika atbalstīta saskaņā ar rezerves vienošanos (SBA) USD 2 000 miljonu apmērā ar trīs gadu termiņu. Minētā programma tika sekmīgi pabeigta 2015. gada augustā. Saskaņā ar minēto programmu Jordānija ir guvusi būtiskus panākumus, īstenojot fiskālo konsolidāciju, kam palīdzēja arī naftas cenu kritums, un virkni strukturālu reformu.

(6)

Jordānija 2012. gada decembrī lūdza Savienību piešķirt papildu makrofinansiālo palīdzību. Atbildot uz to, 2013. gada decembrī tika pieņemts lēmums par makrofinansiālās palīdzības sniegšanu EUR 180 miljonu apmērā aizdevumu veidā (4) (MFP-I). Saprašanās memorands par politikas nosacījumiem saistībā ar MFP-I stājās spēkā 2014. gada 18. martā. Pirmo MFP-I daļu izmaksāja 2015. gada 10. februārī un pēc tam, kad bija īstenoti saskaņā ar vienošanos paredzētie politikas pasākumi, otro daļu – 2015. gada 15. oktobrī.

(7)

Kopš Sīrijas krīzes sākšanās Savienība Jordānijai ir piešķīrusi gandrīz EUR 1 130 miljonus. Papildus EUR 180 miljoniem saistībā ar pirmo makrofinansiālās palīdzības darbību šī summa ietver arī EUR 500 miljonus saskaņā ar parasto sadarbības programmu Jordānijas atbalstam, ko finansē no Eiropas kaimiņattiecību instrumenta, apmēram EUR 250 miljonus no humānās palīdzības budžeta un vairāk nekā EUR 30 miljonus no Stabilitātes un miera veicināšanas instrumenta. Turklāt Eiropas Investīciju banka kopš 2011. gada ir darījusi pieejamus aizdevumus EUR 264 miljonu apmērā.

(8)

Sīrijas krīzes saasināšanās 2015. gadā smagi skāra Jordāniju, ietekmējot tirdzniecību, tūrismu un ieguldītāju uzticēšanos. Jordāniju ietekmēja arī naftas cenu krituma skarto Persijas līča sadarbības padomes valstu finansiālā atbalsta samazināšanās. Rezultātā atkal ir palēninājusies ekonomikas izaugsme, pieaudzis bezdarbs un radušās jaunas fiskālā un ārējā finansējuma vajadzības.

(9)

Šajā sarežģītajā situācijā Savienība ir atkārtoti apliecinājusi savu apņemšanos atbalstīt Jordāniju tās ekonomisko un sociālo problēmu risināšanas un reformu procesā. Jo īpaši minētā apņemšanās tika pausta konferencē “Atbalsts Sīrijai un reģionam”, kas notika Londonā 2016. gada 4. februārī un kurā Savienība apņēmās 2016.–2017. gada laikposmā sniegt atbalstu EUR 2 390 miljonu apmērā, lai palīdzētu valstīm, kuras visvairāk skārusi Sīrijas bēgļu krīze, tostarp Jordānijai. Savienības politiskais un ekonomiskais atbalsts, kas paredzēts Jordānijas reformu procesam, atbilst EKP kontekstā izklāstītajai politikai, kuru Savienība īsteno attiecībā uz Vidusjūras dienvidu reģionu.

(10)

Pēc Jordānijas ekonomikas un finansiālās situācijas pasliktināšanās SVF un Jordānija sāka arī diskusijas par turpmāku vienošanos, kas varētu būt Paplašinātās finansēšanas mehānisms (“SVF programma”), visticamāk ar trīs gadu termiņu, sākot no 2016. gada otrā ceturkšņa. Jaunās SVF programmas mērķis būtu mazināt Jordānijas īstermiņa grūtības saistībā ar maksājumu bilanci, īstenojot stingrus korektīvos pasākumus.

(11)

Ņemot vērā ekonomiskā stāvokļa un perspektīvu pasliktināšanos, Jordānija 2016. gada martā lūdza Eiropas Savienībai papildu makrofinansiālo palīdzību.

(12)

Tā kā Jordānija ir valsts, uz kuru attiecas EKP, būtu jāuzskata, ka tā ir tiesīga saņemt Savienības makrofinansiālo palīdzību.

(13)

Savienības makrofinansiālajai palīdzībai vajadzētu būt finanšu instrumentam, kas izmantojams ārkārtas gadījumos ar nolūku sniegt konkrētam mērķim nepiesaistītu atbalstu maksājumu bilances problēmu novēršanai, lai nodrošinātu saņēmējam nekavējoties vajadzīgo ārējo finansējumu, un tai būtu jābalsta tādas politikas programmas īstenošana, kas ietver tūlītējus stingrus korekcijas pasākumus un strukturālas reformas, kuru mērķis ir novērst maksājumu bilances problēmas īstermiņā.

(14)

Ņemot vērā to, ka Jordānijas maksājumu bilancē saglabājas būtisks ārējā finansējuma iztrūkums, kas pārsniedz SVF un citu daudzpusēju iestāžu piešķirtos resursus, tad pašreizējos ārkārtas apstākļos Savienības makrofinansiālā palīdzība, kas jāsniedz Jordānijai, ir uzskatāma par piemērotu atbildi uz Jordānijas lūgumu atbalstīt ekonomikas stabilizāciju saistībā ar SVF programmu. Savienības makrofinansiālā palīdzība atbalstītu Jordānijas ekonomikas stabilizācijas un strukturālo reformu programmu, papildinot resursus, kas pieejami saskaņā ar SVF finansiālo vienošanos.

(15)

Ar Savienības makrofinansiālo palīdzību būtu jāatbalsta ilgtspējīgas ārējā finansējuma situācijas atjaunošana Jordānijā, tādējādi atbalstot tās ekonomisko un sociālo attīstību.

(16)

Savienības makrofinansiālās palīdzības apmēra noteikšana balstās uz Jordānijas atlikušo ārējā finansējuma vajadzību pilnīgu kvantitatīvu novērtējumu, un tajā tiek ņemta vērā valsts spēja finansēt sevi ar pašas resursiem, jo īpaši izmantojot tās rīcībā esošās starptautiskās rezerves. Ar Savienības makrofinansiālo palīdzību būtu jāpapildina SVF un Pasaules Bankas piedāvātās programmas un piešķirtie resursi. Palīdzības apmēra noteikšanā ņem vērā arī gaidāmo finansiālo ieguldījumu, ko sniedz daudzpusējie līdzekļu devēji, un vajadzību nodrošināt taisnīgu sloga sadali starp Savienību un citiem līdzekļu devējiem, kā arī citu Savienības ārējās finansēšanas instrumentu līdzšinējo izmantošanu Jordānijā un Savienības vispārējās iesaistes pievienoto vērtību.

(17)

Komisijai būtu jānodrošina, ka Savienības makrofinansiālā palīdzība juridiski un pēc būtības atbilst pamatprincipiem un dažādu ārējās darbības jomu mērķiem, pasākumiem, kas veikti attiecībā uz minētajām jomām un citiem attiecīgiem Savienības politikas virzieniem.

(18)

Savienības makrofinansiālajai palīdzībai būtu jāatbalsta Savienības ārpolitika attiecībā uz Jordāniju. Komisijas dienestiem un Eiropas Ārējās darbības dienestam būtu cieši jāsadarbojas visu makrofinansiālās palīdzības sniegšanas laiku, lai koordinētu Savienības ārpolitiku un nodrošinātu tās saskaņotību.

(19)

Ar Savienības makrofinansiālo palīdzību būtu jāatbalsta Jordānijas apņēmība rīkoties atbilstoši vērtībām, kas tai ir kopīgas ar Savienību, ieskaitot demokrātiju, tiesiskumu, labu pārvaldību, cilvēktiesību ievērošanu, ilgtspējīgu attīstību un nabadzības samazināšanu, kā arī Jordānijas saistības ievērot atklātas, likumīgas un godīgas tirdzniecības principus.

(20)

Savienības makrofinansiālās palīdzības piešķiršanas priekšnoteikumam vajadzētu būt tādam, ka Jordānijā tiek respektēti efektīvi demokrātiskie mehānismi, tostarp daudzpartiju parlamentārā sistēma un tiesiskums, un tiek garantēta cilvēktiesību ievērošana. Turklāt ar Savienības makrofinansiālās palīdzības konkrētajiem mērķiem būtu jāuzlabo publiskā sektora finanšu pārvaldības sistēmu efektivitāte, pārredzamība un pārskatatbildība Jordānijā un būtu jāveicina strukturālās reformas, kuru mērķis ir atbalstīt ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi, darbvietu izveidi un fiskālo konsolidāciju. Komisijai un Eiropas Ārējās darbības dienestam būtu regulāri jāuzrauga gan priekšnoteikumu izpildīšana, gan minēto mērķu sasniegšana.

(21)

Lai nodrošinātu, ka Savienības finansiālās intereses, kas saistītas ar Savienības makrofinansiālo palīdzību, tiek efektīvi aizsargātas, Jordānijai būtu jāveic piemēroti pasākumi, lai novērstu un apkarotu krāpšanu, korupciju un jebkurus citus pārkāpumus saistībā ar palīdzību. Turklāt būtu jāparedz noteikumi, ka Komisija veic pārbaudes un ka Revīzijas palāta veic revīzijas.

(22)

Savienības makrofinansiālās palīdzības izmaksāšana neskar Eiropas Parlamenta un Padomes kā budžeta lēmējinstutūcijas pilnvaras.

(23)

Makrofinansiālās palīdzības summām būtu jāatbilst budžeta apropriācijām, kas paredzētas daudzgadu finanšu shēmā.

(24)

Savienības makrofinansiālā palīdzība būtu jāpārvalda Komisijai. Lai nodrošinātu to, ka Eiropas Parlaments un Padome spēj sekot šā lēmuma īstenošanai, Komisijai tie būtu regulāri jāinformē par norisēm saistībā ar palīdzību un jāsniedz tiem attiecīgie dokumenti.

(25)

Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šā lēmuma īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (5).

(26)

Uz Savienības makrofinansiālo palīdzību būtu jāattiecina ekonomikas politikas nosacījumi, kas jāparedz saprašanās memorandā. Lai nodrošinātu vienotus īstenošanas nosacījumus un panāktu efektivitāti, Komisija būtu jāpilnvaro risināt sarunas par šādiem nosacījumiem ar Jordānijas iestādēm tādas dalībvalstu pārstāvju komitejas uzraudzībā, kura paredzēta saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011. Saskaņā ar minēto regulu parasti būtu jāpiemēro konsultēšanās procedūra visos gadījumos, izņemot tos, kas paredzēti minētajā regulā. Ņemot vērā to, cik liela ietekme var būt palīdzībai, kas pārsniedz EUR 90 miljonus, ir lietderīgi paredzēt, ka attiecībā uz darbībām, kuras pārsniedz minēto robežvērtību, ir jāizmanto pārbaudes procedūra. Ņemot vērā Savienības makrofinansiālās palīdzības summu, kas paredzēta Jordānijai, saprašanās memoranda pieņemšanai, kā arī palīdzības samazināšanai, apturēšanai vai atcelšanai būtu jāpiemēro pārbaudes procedūra,

a)

lēmuma 2. pantā izklāstītais priekšnoteikums;

b)

pastāvīgi un sekmīgi tiek īstenota politikas programma ar stingriem korekcijas un strukturālo reformu pasākumiem, ko atbalsta vienošanās par kredītu, kura noslēgta ar SVF un nav saistīta ar piesardzības pasākumiem; un

c)

tiek apmierinoši īstenoti ekonomikas politikas un finanšu nosacījumi, par kuriem panākta vienošanās saprašanās memorandā.

a)

nodrošina, ka Jordānija regulāri pārbauda, vai no Savienības budžeta piešķirtais finansējums tiek pareizi izmantots, veic piemērotus pasākumus pārkāpumu un krāpšanas novēršanai un vajadzības gadījumā uzsāk tiesvedību, lai atgūtu visus izšķērdētos līdzekļus, kas piešķirti saskaņā ar šo lēmumu;

b)

saskaņā ar Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (10), Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (11) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (12) nodrošina Savienības finansiālo interešu aizsardzību, jo īpaši paredzot konkrētus pasākumus, ar kuriem novērš un apkaro krāpšanu, korupciju un jebkurus citus pārkāpumus, kas ietekmē Savienības makrofinansiālo palīdzību;

c)

nepārprotami pilnvaro Komisiju, tostarp Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai vai tā pārstāvjus, veikt pārbaudes, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas;

d)

Komisiju un Revīzijas palātu nepārprotami pilnvaro veikt revīzijas laikposmā, kad ir piešķirta Savienības makrofinansiālā palīdzība, un pēc tam, tostarp veikt dokumentu revīzijas un revīzijas uz vietas, piemēram, operatīvos novērtējumus; un

e)

nodrošina, ka Savienība ir tiesīga saņemt aizdevuma atmaksu pirms termiņa, ja ir konstatēts, ka saistībā ar Savienības makrofinansiālās palīdzības pārvaldību Jordānija ir iesaistījusies krāpnieciskā vai koruptīvā darbībā vai jebkādā citā nelikumīgā darbībā, kas kaitē Savienības finansiālajām interesēm.

a)

izvērtē Savienības makrofinansiālās palīdzības īstenošanā gūtos panākumus;

b)

novērtē Jordānijas ekonomikas stāvokli un perspektīvas, kā arī 3. panta 1. punktā minēto politisko pasākumu īstenošanā gūtos panākumus;

c)

norāda saistību starp saprašanās memorandā izklāstītajiem ekonomiskās politikas nosacījumiem, Jordānijas faktisko ekonomisko un fiskālo situāciju un Komisijas lēmumiem izmaksāt Savienības makrofinansiālās palīdzības daļas.

23.12.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 352/26

(1)

Līguma 43. panta 3. punktā paredzēts, ka Padomei pēc Komisijas priekšlikuma ir jāpieņem pasākumi par zvejas iespēju noteikšanu un iedalīšanu.

(2)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1380/2013 (1) paredzēts, ka saglabāšanas pasākumi ir jāpieņem, ņemot vērā pieejamos zinātniskos, tehniskos un ekonomiskos ieteikumus, tostarp attiecīgā gadījumā – ziņojumus, ko sagatavojusi Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK).

(3)

Padomei ir jāpieņem pasākumi par zvejas iespēju noteikšanu un iedalīšanu zvejniecībām vai zvejniecību grupām Melnajā jūrā, tostarp attiecīgā gadījumā jānosaka arī daži ar tām funkcionāli saistīti nosacījumi. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 1. un 4. punktu zvejas iespējas jāiedala dalībvalstīm tā, lai ikvienai dalībvalstij nodrošinātu ar katru zivju krājumu vai zvejniecību saistīto zvejas darbību relatīvu stabilitāti, un saskaņā ar kopējās zivsaimniecības politikas mērķiem, kas noteikti minētās regulas 2. panta 2. punktā.

(4)

Zvejas iespējas būtu jānosaka, pamatojoties uz pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem, ņemot vērā bioloģiskos un sociālekonomiskos aspektus, vienlaikus nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi pret visiem zvejas sektoriem, kā arī ņemot vērā viedokļus, kas izteikti apspriešanās procesā ar ieinteresētajām personām.

(5)

Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punktā minēto izkraušanas pienākumu brētliņas zvejniecībām piemēro no 2015. gada 1. janvāra. Minētās regulas 16. panta 2. punktā ir noteikts, ka tad, kad attiecībā uz zivju krājumu tiek ieviests izkraušanas pienākums, zvejas iespējas jānosaka, ņemot vērā pāreju no tādu zvejas iespēju noteikšanas, kas atspoguļo izkrāvumus, uz tādu zvejas iespēju noteikšanu, kas atspoguļo nozvejas.

(6)

Uz šajā regulā noteikto zvejas iespēju izmantošanu attiecas Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 (2) un jo īpaši tās 33. un 34. pants par nozvejas reģistrēšanu un zvejas iespēju pilnīgas izmantošanas datu paziņošanu. Tāpēc ir jāprecizē kodi, kas dalībvalstīm ir jāizmanto, nosūtot Komisijai datus par izkrāvumiem no krājumiem, uz kuriem attiecas šī regula.

(7)

Saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 847/96 (3) 2. pantu ir jānorāda krājumi, kuriem piemēro dažādos tajā minētos pasākumus.

(8)

Zvejas iespējas būtu jāizmanto, pilnībā ievērojot piemērojamos Savienības tiesību aktus.

(9)

Lai nepieļautu zvejas darbību pārtraukšanu un lai nodrošinātu Savienības zvejnieku iztikas iespējas, ir svarīgi attiecīgajās zvejniecībās Melnajā jūrā atļaut zveju no 2017. gada 1. janvāra. Steidzamības dēļ šai regulai būtu jāstājas spēkā tūlīt pēc tās publicēšanas,

a)

akmeņplekste (Psetta maxima);

b)

brētliņa (Sprattus sprattus).

a)

“GFCM” ir Vidusjūras Vispārējā zivsaimniecības komisija;

b)

“Melnā jūra” ir 29. ģeogrāfiskais apakšapgabals, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1343/2011 (4) I pielikumā;

c)

“zvejas kuģis” ir jebkurš kuģis, kas aprīkots jūras bioloģisko resursu komerciālai izmantošanai;

d)

“Savienības zvejas kuģis” ir zvejas kuģis, kas kuģo ar dalībvalsts karogu un ir reģistrēts Savienībā;

e)

“krājums” ir konkrētā pārvaldības apgabalā sastopami jūras bioloģiskie resursi;

f)

“autonoma Savienības kvota” ir nozvejas limits, kas autonomi iedalīts Savienības zvejas kuģiem apstākļos, kad nav vienošanās par KPN;

g)

“analītisks novērtējums” ir konkrēta krājuma tendenču kvantitatīvs izvērtējums, kurš pamatojas uz datiem par krājuma bioloģiju un izmantošanu un kura zinātniskā analīze ir apliecinājusi, ka tas ir pietiekami kvalitatīvs, lai nodrošinātu zinātnisko ieteikumu par turpmākās nozvejas iespējām.

a)

apmaiņu, kas veikta, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 8. punktu;

b)

atvilkumus un pārdali, kas veikta, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 37. pantu;

c)

atvilkumus, kas veikti, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 105. un 107. pantu.

23.12.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 352/31

(1)

Padome 2016. gada 12. jūlijā pieņēma Īstenošanas regulu (ES) 2016/1127 (2), ar kuru īsteno Regulas (EK) Nr. 2580/2001 2. panta 3. punktu, izveidojot atjauninātu to personu, grupu un vienību sarakstu, kurām piemēro Regulu (EK) Nr. 2580/2001.

(2)

Padome ir konstatējusi, ka vēl trīs personas ir bijušas iesaistītas terora aktos Padomes Kopējās nostājas 2001/931/KĀDP (3) 1. panta 2. un 3. punkta nozīmē, ka attiecībā uz tām lēmumu ir pieņēmusi kompetenta iestāde minētās kopējās nostājas 1. panta 4. punkta nozīmē un ka tādēļ uz tām būtu jāattiecina konkrēti ierobežojoši pasākumi, kas paredzēti Regulā (EK) Nr. 2580/2001.

(3)

Attiecīgi būtu jāgroza to personu, grupu un vienību saraksts, kurām piemēro Regulu (EK) Nr. 2580/2001,

23.12.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 352/33

(1)

Regulas (ES) Nr. 1380/2013 mērķis ir pakāpeniski izskaust izmetumus visās Savienības zvejniecībās, ieviešot izkraušanas pienākumu tādu sugu nozvejām, uz kurām attiecas nozvejas limiti.

(2)

Ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 6. punktu Komisija ir pilnvarota pieņemt izmetumu plānus uz laiku, kas nav ilgāks par trim gadiem, un šim nolūkam izmantot deleģētu aktu, pamatojoties uz kopīgiem ieteikumiem, kurus izstrādājušas dalībvalstis, kas apspriedušās ar attiecīgajām konsultatīvajām padomēm.

(3)

Ievērojot kopīgo ieteikumu, ko dalībvalstis iesniegušas 2015. gadā, Komisija ar Deleģēto regulu (ES) 2015/2439 (2) izveidoja 2016.–2018. gada izmetumu plānu dažām bentiskajām zvejniecībām, kas darbojas dienvidrietumu ūdeņos.

(4)

Beļģija, Spānija, Francija, Nīderlande un Portugāle ir tiešā veidā ieinteresētas dienvidrietumu ūdeņu zvejniecību pārvaldībā. Pēc apspriešanās ar Dienvidrietumu ūdeņu konsultatīvo padomi minētās dalībvalstis 2016. gada 31. maijā ir iesniegušas Komisijai jaunu kopīgu ieteikumu. No attiecīgām zinātniskajām struktūrām ir saņemti zinātnieku vērtējumi, ko izskatījusi Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK). Pasākumi, kas iekļauti kopīgajā ieteikumā, ir saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. panta 3. punktu, un tos var iekļaut šajā regulā.

(5)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punkta c) apakšpunktu izkraušanas pienākums dienvidrietumu ūdeņos attiecībā uz galvenajām zvejniecības sugām jāpiemēro ne vēlāk kā no 2016. gada 1. janvāra.

(6)

Deleģētajā regulā (ES) 2015/2439 ir paredzēti noteikumi par izkraušanas pienākuma ieviešanu dažās bentiskajās zvejniecībās, kas darbojas dienvidrietumu ūdeņos, 2016.–2018. gada periodā.

(7)

Saskaņā ar jauno kopīgo ieteikumu, ko dalībvalstis iesniegušas 2016. gadā, izmetumu plānam no 2017. gada būtu jāattiecas uz parastās jūrasmēles, heka, jūrasvelnu un Norvēģijas omāra zvejniecībām (tikai krājumu izplatības apgabalu jeb tā dēvēto funkcionālo vienību robežās) ICES VIIIa, b, d, e rajonā, Norvēģijas omāra zvejniecībām ICES VIIIc un IXa rajonā (tikai funkcionālo vienību robežās), parastās jūrasmēles un jūras zeltplekstes zvejniecībām ICES IXa rajonā, heka zvejniecībām ICES VIIIc un IXa rajonā un jūrasvelnu zvejniecībām ICES VIIIa, b, d, e un IXa rajonā.

(8)

Kopīgajā ieteikumā bija ierosināts atbrīvojums no izkraušanas pienākuma attiecībā uz Norvēģijas omāru, kas ar traļiem nozvejots ICES VIII un IX apakšapgabalā, jo ir zinātniski pierādījumi, kuri liecina par iespējamiem augstiem izdzīvotības rādītājiem, ņemot vērā šīs sugas specializētajā zvejā izmantoto zvejas rīku, zvejas prakses un ekosistēmas parametrus. ZZTEK izvērtējumā secināts, ka jaunākajos eksperimentos iegūtie izdzīvotības rādītāji ietilpst iepriekšējā darbā konstatēto izdzīvotības rādītāju diapazonā. Ir ieplānoti vēl citi pētījumi, un tiem būtu jāsniedz papildu informācija par iespējamajiem izdzīvotības rādītājiem šajā zvejniecībā. Tāpēc šis atbrīvojums būtu jāiekļauj šajā regulā attiecībā uz 2017. gadu un ar noteikumu, ka attiecīgās dalībvalstis iesniedz Komisijai papildu datus no patlaban notiekošajiem izmēģinājumiem, lai ZZTEK varētu pilnā mērā novērtēt atbrīvojumu pamatojumu.

(9)

Kopīgajā ieteikumā ir iekļauti trīs de minimis atbrīvojumi no izkraušanas pienākuma, kas līdz noteiktam līmenim piemērojami dažās zvejniecībās. ZZTEK ir izskatījusi dalībvalstu iesniegtos pierādījumus. ZZTEK secina, ka kopīgajā ieteikumā ir minēti pamatoti argumenti par grūtībām palielināt selektivitāti un par nevēlamu nozveju manipulēšanas izmaksu nesamērīgumu. Ņemot vērā iepriekšminēto, ir lietderīgi noteikt de minimis atbrīvojumus, ievērojot kopīgajā ieteikumā ierosināto procentuālo apjomu un nepārsniedzot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punktā atļautos līmeņus.

(10)

Attiecībā uz parasto jūrasmēli noteiktais de minimis atbrīvojums – drīkst izmest līdz 5 % no šīs sugas gada kopējās nozvejas, kas gūta ar kuģiem, kuri izmanto rāmja trali un grunts traļus šīs sugas specializētajā zvejā ICES VIIIa un VIIIb rajonā, – ir pamatots ar to, ka noturīgu selektivitātes pieaugumu panākt ir ļoti grūti. ZZTEK secināja, ka sniegtā informācija ir pietiekama, lai pamatotu šo atbrīvojumu. Tāpēc šis atbrīvojums būtu jāiekļauj šajā regulā.

(11)

Attiecībā uz parasto jūrasmēli noteiktais de minimis atbrīvojums – drīkst izmest līdz 3 % no šīs sugas gada kopējās nozvejas, kas gūta ar kuģiem, kuri izmanto vairāksienu tīklus un žaunu tīklus šīs sugas specializētajā zvejā ICES VIIIa un VIIIb rajonā, – ir pamatots ar to, ka noturīgu selektivitātes pieaugumu panākt ir ļoti grūti. ZZTEK secināja, ka sniegtā informācija ir pietiekama, lai pamatotu ierosinātā atbrīvojuma piešķiršanu. Tāpēc šis atbrīvojums būtu jāiekļauj šajā regulā.

(12)

Attiecībā uz heku noteiktais de minimis atbrīvojums – 2017. gadā drīkst izmest līdz 7 %, bet 2018. gadā līdz 6 % no šīs sugas gada kopējās nozvejas, kas gūta ar kuģiem, kuri izmanto traļus šīs sugas specializētajā zvejā ICES VIII un IX apakšapgabalā, – ir pamatots ar to, ka noturīgu selektivitātes pieaugumu panākt ir ļoti grūti. ZZTEK secināja, ka sniegtā papildu informācija par selektivitāti neietver papildu pierādījumus, kas liecinātu, ka attiecīgajos zvejas veidos nodrošināt selektivitāti ir ļoti grūti. Tālab būtu jāveic papildu darbs, lai labāk pamatotu šo atbrīvojumu. Tāpēc šis atbrīvojums būtu jāiekļauj šajā regulā attiecībā uz 2017. gadu, t. i., tikai uz vienu gadu, un ar nosacījumu, ka dalībvalstis sniedz pilnīgāku informāciju, kas pamatotu šo atbrīvojumu un ko novērtētu ZZTEK.

(13)

Tāpēc Deleģētā regula (ES) 2015/2439 būtu jāatceļ un jāaizstāj ar jaunu regulu.

(14)

Tā kā šajā regulā paredzētie pasākumi tieši ietekmē Savienības kuģu saimniecisko darbību un zvejas sezonas plānošanu, šai regulai būtu jāstājas spēkā tūlīt pēc tās publicēšanas. Tā būtu jāpiemēro no 2017. gada 1. janvāra,

a)

attiecībā uz heku (Merluccius merluccius) – 2017. gadā līdz 7 % un 2018. gadā līdz 6 % no šīs sugas gada kopējās nozvejas, kas gūta ar kuģiem, kuri izmanto traļus un zvejas vadus (zvejas rīka kods OTT, OTB, PTB, OT, PT, TBN, TBS, TX, SSC, SPR, TB, SDN, SX un SV) minētās sugas specializētajā zvejā ICES VIII un IX apakšapgabalā;

b)

attiecībā uz parasto jūrasmēli (Solea solea) – līdz 5 % no šīs sugas gada kopējās nozvejas, kas gūta ar kuģiem, kuri izmanto rāmja trali (zvejas rīka kods TBB) un grunts traļus (zvejas rīka kods OTB, OTT, PTB, TBN, TBS, TBB, OT, PT un TX) minētās sugas specializētajā zvejā ICES VIIIa un VIIIb rajonā;

c)

attiecībā uz parasto jūrasmēli (Solea solea) – līdz 3 % no šīs sugas gada kopējās nozvejas, kas gūta ar kuģiem, kuri izmanto vairāksienu tīklus un žaunu tīklus (zvejas rīka kods GNS, GN, GND, GNC, GTN, GTR un GEN) minētās sugas specializētajā zvejā ICES VIIIa un VIIIb rajonā.

23.12.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 352/39

(1)

Regulas (ES) Nr. 1380/2013 mērķis ir pakāpeniski izskaust izmetumus visās Savienības zvejniecībās, ieviešot izkraušanas pienākumu tādu sugu nozvejām, uz kurām attiecas nozvejas limiti.

(2)

Ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 6. punktu Komisija ir pilnvarota pieņemt izmetumu plānus uz laiku, kas nav ilgāks par trim gadiem, un šim nolūkam izmantot deleģētu aktu, pamatojoties uz kopīgiem ieteikumiem, kurus izstrādājušas dalībvalstis, kas apspriedušās ar attiecīgajām konsultatīvajām padomēm.

(3)

Ievērojot kopīgo ieteikumu, ko dalībvalstis iesniedza 2015. gadā, Komisija ar Deleģēto regulu (ES) 2015/2438 (2) ir izveidojusi 2016.–2018. gada izmetumu plānu dažām bentiskajām zvejniecībām, kas darbojas ziemeļrietumu ūdeņos.

(4)

Beļģija, Īrija, Spānija, Francija, Nīderlande un Apvienotā Karaliste ir tiešā veidā ieinteresētas ziemeļrietumu ūdeņu zvejniecību pārvaldībā. Pēc apspriešanās ar Ziemeļrietumu ūdeņu konsultatīvo padomi minētās dalībvalstis 2016. gada 3. jūnijā ir iesniegušas Komisijai jaunu kopīgu ieteikumu. No attiecīgām zinātniskajām struktūrām ir saņemti zinātnieku vērtējumi, ko izskatījusi Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK). Pasākumi, kas iekļauti kopīgajā ieteikumā, ir saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. panta 3. punktu, un tos var iekļaut šajā regulā.

(5)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punkta c) apakšpunktu izkraušanas pienākumu ziemeļrietumu ūdeņos ne vēlāk kā no 2016. gada 1. janvāra piemēro attiecībā uz zvejniecības galvenajām sugām, kurām ir noteikti nozvejas limiti. Kopīgajā ieteikumā bija noteiktas flotes, uz kurām attiektos izkraušanas pienākums jauktajās mencas, pikšas, merlanga un saidas zvejniecībās, Norvēģijas omāra zvejniecībās, jauktajās parastās jūrasmēles un jūras zeltplekstes zvejniecībās, heka un pollaka zvejniecībās.

(6)

Deleģētajā regulā (ES) 2015/2438 ir paredzēti noteikumi par izkraušanas pienākuma ieviešanu dažās bentiskajās zvejniecībās, kas darbojas ziemeļrietumu ūdeņos, 2016.–2018. gada periodā.

(7)

Saskaņā ar jauno kopīgo ieteikumu, ko dalībvalstis iesniegušas 2016. gadā, izmetumu plāns no 2017. gada būtu jāpiemēro vēl citām galvenajām sugām izteikti jauktajā mencas, pikšas, merlanga un saidas zvejniecībā, Norvēģijas omāra zvejniecībā, jauktajā parastās jūrasmēles un jūras zeltplekstes zvejniecībā un heka un pollaka zvejniecībā. Dažās zvejniecībās tam būtu jāaptver arī piezvejas sugas.

(8)

Kopīgajā ieteikumā bija ierosināts atbrīvojums no izkraušanas pienākuma attiecībā uz Norvēģijas omāru, kas ar zivju ķeramajiem groziem (murdiem) vai zivju krātiņveida lamatām nozvejots ICES VI rajonā un VII apakšapgabalā, jo ir zinātniski pierādījumi par augstiem izdzīvotības rādītājiem, ņemot vērā zvejas rīku, zvejas prakses un ekosistēmas parametrus. ZZTEK secināja, ka ir pamats piešķirt šādu atbrīvojumu. Tāpēc šis atbrīvojums būtu jāiekļauj šajā regulā.

(9)

Kopīgajā ieteikumā bija ierosināts atbrīvojumu no izkraušanas pienākuma piemērot parastās jūrasmēles nozvejām, kuras veido par minimālo saglabāšanas references izmēru mazāki īpatņi un kuras gūtas ar traļiem ar traļu durvīm (linuma acs izmērs 80–99 mm) ICES VIId rajonā sešu jūras jūdžu attālumā no krasta un ārpus identificētajiem zivju mazuļu apgabaliem zvejas darbībās, kas atbilst dažiem īpašiem nosacījumiem. Zinātniskie pierādījumi liecina par augstiem izdzīvotības rādītājiem, ņemot vērā zvejas rīku un ekosistēmas parametrus. ZZTEK norādīja, ka izdzīvotība ir atkarīga no vairākiem faktoriem, ieteica izmēģinājuma rezultātus uz citām zvejniecībām attiecināt piesardzīgi un veikt vēl citus attiecīgus izmēģinājumus, lai pamatotu šo pieprasījumu. Tāpēc šis atbrīvojums būtu jāiekļauj šajā regulā attiecībā uz 2017. gadu ar nosacījumu, ka flote, kas izmanto šo atbrīvojumu, darbojas ar izmēģinājuma apstākļiem salīdzināmos apstākļos un ka attiecīgās dalībvalstis veic papildu izmēģinājumus. Šo papildu izmēģinājumu rezultāti ZZTEK būtu jānovērtē 2017. gadā.

(10)

Kopīgajā ieteikumā ir iekļauti septiņi de minimis atbrīvojumi no izkraušanas pienākuma, kas līdz noteiktam līmenim piemērojami dažās zvejniecībās. ZZTEK ir izskatījusi dalībvalstu sniegtos pierādījumus un kopumā secinājusi, ka kopīgajā ieteikumā ir minēti pamatoti argumenti, kas saistīti ar grūtībām panākt lielāku selektivitāti un/vai nesamērīgām nevēlamu nozveju manipulēšanas izmaksām un dažos gadījumos papildināti ar izmaksu kvalitatīvu novērtējumu. Ņemot vērā iepriekšminēto un to, ka citas zinātniskas informācijas nav, ir lietderīgi iekļaut šos de minimis atbrīvojumus šajā regulā, ievērojot kopīgajā ieteikumā ierosināto procentuālo apjomu un nepārsniedzot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punktā atļautos līmeņus.

(11)

Attiecībā uz parasto jūrasmēli noteiktais de minimis atbrīvojums – 2017.–2018. gadā drīkst izmest līdz 3 % no šīs sugas gada kopējās nozvejas, kas gūta ar kuģiem, kuri ar vairāksienu tīkliem un žaunu tīkliem zvejo parasto jūrasmēli ICES VIId, VIIe, VIIf un VIIg rajonā, – ir pamatots ar to, ka selektivitātes pieaugumu panākt ir ļoti grūti. ZZTEK secināja, ka atbrīvojums ir labi definēts, un tāpēc šis atbrīvojums būtu jāiekļauj šajā regulā.

(12)

Attiecībā uz merlangu noteiktais de minimis atbrīvojums – 2017. gadā drīkst izmest līdz 7 %, bet 2018. gadā līdz 6 % no šīs sugas gada kopējās nozvejas, kas gūta ar kuģiem, kuriem ir pienākums izkraut merlangu un kuri ar grunts traļiem un vadiem (linuma acs izmērs mazāks par 100 mm) un pelaģiskajiem traļiem zvejo merlangu ICES VIId un VIIe rajonā, – ir pamatots ar to, ka selektivitātes pieaugumu panākt ir ļoti grūti.

(13)

Attiecībā uz merlangu noteiktais de minimis atbrīvojums – 2017. gadā drīkst izmest līdz 7 %, bet 2018. gadā līdz 6 % no šīs sugas gada kopējās nozvejas, kas gūta ar kuģiem, kuriem ir pienākums izkraut merlangu un kuri ar grunts traļiem un vadiem (linuma acs izmērs ne mazāks par 100 mm) zvejo merlangu ICES VIIb–VIIj rajonā, – ir pamatots ar to, ka selektivitātes pieaugumu panākt ir ļoti grūti.

(14)

Attiecībā uz merlangu noteiktais de minimis atbrīvojums – 2017. gadā drīkst izmest līdz 7 %, bet 2018. gadā līdz 6 % no šīs sugas gada kopējās nozvejas, kas gūta ar kuģiem, kuriem ir pienākums izkraut merlangu un kuri ar grunts traļiem un vadiem (linuma acs izmērs mazāks par 100 mm) zvejo merlangu ICES VII apakšapgabalā, izņemot VIIa, VIId un VIIe rajonu, – ir pamatots ar to, ka selektivitātes pieaugumu panākt ir ļoti grūti.

(15)

Saistībā ar šiem trim de minimis atbrīvojumiem attiecībā uz merlangu Deleģētajā regulā (ES) 2015/2438 attiecīgajām dalībvalstīm bija noteikta prasība iesniegt Komisijai papildu zinātnisko informāciju, kas pamato atbrīvojumu. ZZTEK norādīja, ka pilnīgi pierādījumi joprojām nav iesniegti, taču papildu informācija zināmā mērā ir mazinājusi ZZTEK bažas. ZZTEK uzsvēra, ka ir vajadzīga konsekventāka pieeja šim krājumam. Pamatojoties uz zinātniskajiem pierādījumiem, ko izskatījusi ZZTEK, un ņemot vērā to, ka ir iesniegti papildu pierādījumi, kas pamato atbrīvojumu, šo atbrīvojumu var turpināt piemērot, un tas būtu jāiekļauj šajā regulā.

(16)

Attiecībā uz Norvēģijas omāru noteiktais de minimis atbrīvojums – 2017. gadā drīkst izmest līdz 7 %, bet 2018. gadā līdz 6 % no šīs sugas gada kopējās nozvejas, kas gūta ar kuģiem, kuriem ir pienākums izkraut ICES VII apakšapgabalā nozvejotus Norvēģijas omārus, – ir pamatots ar to, ka selektivitātes pieaugumu panākt ir ļoti grūti. ZZTEK secināja, ka ir pamats piešķirt šādu atbrīvojumu. Tāpēc šis atbrīvojums būtu jāiekļauj šajā regulā.

(17)

Attiecībā uz Norvēģijas omāru noteiktais de minimis atbrīvojums – 2017. gadā drīkst izmest līdz 7 %, bet 2018. gadā līdz 6 % no šīs sugas gada kopējās nozvejas, kas gūta ar kuģiem, kuriem ir pienākums izkraut ICES VI apakšapgabalā nozvejotus Norvēģijas omārus, – ir pamatots ar to, ka selektivitātes pieaugumu panākt ir ļoti grūti un ir kvantitatīva papildu informācija par nesamērīgām nevēlamu nozveju manipulēšanas izmaksām. ZZTEK secināja, ka ir pamats piešķirt šādu atbrīvojumu. Tāpēc šis atbrīvojums būtu jāiekļauj šajā regulā.

(18)

Attiecībā uz parasto jūrasmēli noteiktais de minimis atbrīvojums – 2017. un 2018. gadā drīkst izmest līdz 3 % no šīs sugas gada kopējās nozvejas, kas gūta ar kuģiem, kuri ar paaugstinātu selektivitāti nodrošinošiem TBB zvejas rīkiem (linuma acs izmērs 80–119 mm) zvejo ICES VIId, VIIe, VIIf, VIIg un VIIh rajonā, – ir pamatots ar to, ka selektivitātes pieaugumu panākt ir ļoti grūti. ZZTEK norādīja, ka atbrīvojuma funkcija ir atlīdzināt par selektīvāku zvejas rīku izmantošanu un ka prasītajam de minimis atbrīvojumam jāaptver atlikušie izmetumi. Tāpēc šis atbrīvojums būtu jāiekļauj šajā regulā.

(19)

Tāpēc Deleģētā regula (ES) 2015/2438 būtu jāatceļ un jāaizstāj ar jaunu regulu.

(20)

Tā kā šajā regulā paredzētie pasākumi tieši ietekmē Savienības kuģu saimniecisko darbību un zvejas sezonas plānošanu, šai regulai būtu jāstājas spēkā tūlīt pēc tās publicēšanas. Tā būtu jāpiemēro no 2017. gada 1. janvāra,

a)

Norvēģijas omāram (Nephrops norvegicus), kas ar zivju ķeramajiem groziem (murdiem) vai zivju krātiņveida lamatām (zvejas rīka kods (3) FPO un FIX) nozvejots ICES VI un VII apakšapgabalā;

b)

2017. gadā parastās jūrasmēles (Solea solea) nozvejām, ko veido par minimālo saglabāšanas references izmēru mazāki īpatņi un kas gūtas ar traļiem ar traļu durvīm (zvejas rīka kods OTT, OTB, TBS, TBN, TB, PTB, OT, PT, TX), kuru āmja linuma acs izmērs ir 80–99 mm, ICES VIId rajonā sešu jūras jūdžu attālumā no krasta un ārpus identificētajiem zivju mazuļu apgabaliem zvejas darbībās, kas atbilst šādiem nosacījumiem: kuģu garums nepārsniedz 10 m, dzinēja jauda nepārsniedz 180 kW, zveja notiek ūdeņos, kuru dziļums ir 15 m vai mazāks, tralējuma ilgums nepārsniedz 1 h 30 min. Šādi nozvejotas parastās jūrasmēles nekavējoties atlaiž ūdenī.

a)

attiecībā uz merlangu (Merlangius merlangus) – 2017. gadā līdz 7 % un 2018. gadā līdz 6 % no minētās sugas gada kopējās nozvejas, kura gūta ar kuģiem, kam ir pienākums izkraut merlangu un kas ar grunts traļiem un vadiem (OTB, SSC, OTT, PTB, SDN, SPR, TBN, TBS, TB, SX, SV OT, PT un TX), kuru linuma acs izmērs ir mazāks par 100 mm, un pelaģiskajiem traļiem (OTM, PTM) zvejo merlangu ICES VIId un VIIe rajonā;

b)

attiecībā uz merlangu (Merlangius merlangus) – 2017. gadā līdz 7 % un 2018. gadā līdz 6 % no minētās sugas gada kopējās nozvejas, kura gūta ar kuģiem, kam ir pienākums izkraut merlangu un kas ar grunts traļiem un vadiem (OTB, SSC, OTT, PTB, SDN, SPR, TBN, TBS, TB, SX, SV OT, PT un TX), kuru linuma acs izmērs ir ne mazāks par 100 mm, un pelaģiskajiem traļiem (OTM, PTM) zvejo merlangu ICES VIIb–VIIj rajonā;

c)

attiecībā uz merlangu (Merlangius merlangus) – 2017. gadā līdz 7 % un 2018. gadā līdz 6 % no minētās sugas gada kopējās nozvejas, kura gūta ar kuģiem, kam ir pienākums izkraut merlangu un kas ar grunts traļiem un vadiem (OTB, SSC, OTT, PTB, SDN, SPR, TBN, TBS, TB, SX, SV OT, PT un TX), kuru linuma acs izmērs ir mazāks par 100 mm, un pelaģiskajiem traļiem (OTM, PTM) zvejo merlangu ICES VII apakšapgabalā, izņemot VIIa, VIId un VIIe rajonu;

d)

attiecībā uz Norvēģijas omāru (Nephrops norvegicus) – 2017. gadā līdz 7 % un 2018. gadā līdz 6 % no minētās sugas gada kopējās nozvejas, kura gūta ar kuģiem, kam ir pienākums izkraut ICES VII apakšapgabalā nozvejotus Norvēģijas omārus;

e)

attiecībā uz Norvēģijas omāru (Nephrops norvegicus) – 2017. gadā līdz 7 % un 2018. gadā līdz 6 % no minētās sugas gada kopējās nozvejas, kura gūta ar kuģiem, kam ir pienākums izkraut ICES VI apakšapgabalā nozvejotus Norvēģijas omārus;

f)

attiecībā uz parasto jūrasmēli (Solea solea) – 2017. un 2018. gadā līdz 3 % no minētās sugas gada kopējās nozvejas, kura gūta ar kuģiem, kas ar vairāksienu tīkliem un žaunu tīkliem zvejo parasto jūrasmēli ICES VIId, VIIe, VIIf un VIIg rajonā;

g)

attiecībā uz parasto jūrasmēli (Solea solea) – 2017. un 2018. gadā līdz 3 % no minētās sugas gada kopējās nozvejas, kura gūta ar kuģiem, kam ir pienākums izkraut parasto jūrasmēli un kas ar TBB zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir 80–119 mm un kuriem ir paaugstināta selektivitāte, piemēram, pagarinājuma daļa ar lielām linuma acīm, zvejo ICES VIId, VIIe, VIIf, VIIg un VIIh rajonā.

23.12.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 352/48

(1)

Regulas (ES) Nr. 1380/2013 mērķis ir pakāpeniski izskaust izmetumus visās Savienības zvejniecībās, ieviešot izkraušanas pienākumu tādu sugu nozvejām, uz kurām attiecas nozvejas limiti.

(2)

Ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 6. punktu Komisija ir pilnvarota pieņemt izmetumu plānus uz laiku, kas nav ilgāks par trim gadiem, un šim nolūkam izmantot deleģētos aktus, pamatojoties uz kopīgiem ieteikumiem, kurus izstrādājušas dalībvalstis, kas apspriedušās ar attiecīgajām konsultatīvajām padomēm. Izmetumu plānos var ietvert arī tehniskos pasākumus attiecībā uz zvejniecībām.

(3)

Itālija kā vienīgā dalībvalsts, kas ir tieši ieinteresēta divvāku gliemju Venus spp. zvejniecību pārvaldībā Itālijas teritoriālajos ūdeņos, iesniedza Komisijai ieteikumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. pantā paredzēto procedūru. Šis ieteikums tika iesniegts kā Venus spp. krājuma izmetumu pārvaldības nacionālais plāns, kas apspriests Vidusjūras konsultatīvajā padomē (MEDAC). Saņēmusi šo ieteikumu, Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK) izskatīja Itālijas iesniegtos zinātniskos argumentus. Pasākumi, kas iekļauti kopīgajā ieteikumā, ir saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. panta 3. punkta noteikumiem.

(4)

Lai pieņemtu izmetumu plānus, Komisija ar Regulas (EK) Nr. 1967/2006 15.a pantu ir pilnvarota noteikt minimālo saglabāšanas references izmēru sugām, uz kurām attiecas izkraušanas pienākums, ar mērķi nodrošināt jūras organismu mazuļu aizsardzību. Vajadzības gadījumā var tikt pieļauts, ka minimālais saglabāšanas references izmērs nesakrīt ar izmēriem, kas noteikti minētās regulas III pielikumā.

(5)

Saskaņā ar ZZTEK secinājumiem par Venus spp. krājuma izmetumu pārvaldības nacionālo plānu Venus spp. sugām ir augsts izdzīvotības rādītājs, un tas pamato lūgumu piešķirt atkāpi no pienākuma izkraut nozvejas izmetamo daļu. Minimālā saglabāšanas references izmēra samazinājums no 25 mm līdz 22 mm nav nesaderīgs ar garumu, ko sasniedz nobrieduši īpatņi, tāpēc tam nevajadzētu būtiski ietekmēt mazuļu aizsardzību. Paredzams, ka tas tikai nedaudz samazinās krājuma reproduktīvo potenciālu, un ietekme uz krājumu ir uzskatāma par nebūtisku. Visbeidzot, tika secināts, ka ierosinātajā zinātniskajā monitoringa programmā iegūtie dati varētu būt pietiekami, lai novērtētu izmetumu plāna ietekmi.

(6)

Lai nodrošinātu to, ka izkraušanas pienākuma īstenošana tiek pienācīgi kontrolēta, attiecīgajai dalībvalstij būtu jāizveido šīs regulas aptverto kuģu saraksts.

(7)

Šajā regulā paredzētie pasākumi tieši ietekmē Savienības kuģu saimniecisko darbību, kas saistīta ar zvejniecību, un zvejas sezonas plānošanu, tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 6. punktu šī regula būtu jāpiemēro ne ilgāk kā trīs gadus,

23.12.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 352/50

(1)

Regulas (ES) Nr. 1380/2013 mērķis ir pakāpeniski izskaust izmetumus visās Savienības zvejniecībās, ieviešot izkraušanas pienākumu tādu sugu nozvejām, uz kurām attiecas nozvejas limiti.

(2)

Ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 6. punktu Komisija ir pilnvarota pieņemt izmetumu plānus uz laiku, kas nav ilgāks par trim gadiem, un šim nolūkam izmantot deleģētu aktu, pamatojoties uz kopīgiem ieteikumiem, kurus izstrādājušas dalībvalstis, kas apspriedušās ar attiecīgajām konsultatīvajām padomēm.

(3)

Lai atvieglotu izkraušanas pienākuma izpildi, izmantojot noteiktus elastības mehānismus, ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) Nr. 1394/2014 (2) ir izveidots izmetumu plāns dažām pelaģiskajām zvejniecībām, kas darbojas dienvidrietumu ūdeņos.

(4)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 5. punkta e) apakšpunktu izmetumu plānos var būt ietverta minimālo saglabāšanas references izmēru noteikšana.

(5)

Beļģija, Spānija, Francija, Nīderlande un Portugāle ir tiešā veidā ieinteresētas dienvidrietumu ūdeņu zvejniecību pārvaldībā. Pēc apspriešanās ar Dienvidrietumu ūdeņu konsultatīvo padomi un Pelaģisko krājumu konsultatīvo padomi minētās dalībvalstis 2016. gada 30. maijā iesniedza Komisijai kopīgu ieteikumu, kurā bija ierosināts noteikt, ka, atkāpjoties no Padomes Regulas (EK) Nr. 850/98 (3) XII pielikuma, stavridu (Trachurus spp.) minimālais saglabāšanas references izmērs ICES VIIIc rajonā un IX apakšapgabalā attiecībā uz 5 % no Spānijas un Portugāles attiecīgajām kvotām ir 12 cm. Turklāt kopīgajā ieteikumā bija ierosināts noteikt, ka minēto 5 % robežās xávega zvejā – nerūpnieciskā zvejā, kurā izmanto no krasta velkamus vadus, – ICES IXa rajonā 1 % no Portugāles kvotas nozvejas drīkst būt par 12 cm īsāki īpatņi.

(6)

No attiecīgām zinātniskajām struktūrām ir saņemts zinātnieku vērtējums, ko izskatījusi Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK). ZZTEK ir secinājusi, ka kopīgajā ieteikumā ierosinātais minimālā saglabāšanas references izmēra samazinājums ir saistīts ar niecīgu risku, ka varētu mainīties attiecīgajās zvejniecībās sen iedibinātais izmantojuma modelis. Nešķiet, ka minētais izmantojuma modelis apvienojumā ar mērenu izmantošanas intensitāti negatīvi ietekmēs attiecīgo krājumu dinamiku. Vienlaikus ZZTEK ir norādījusi, ka var būt sarežģīti kontrolēt nozvejas, kurām noteikti dažādi izmēra limiti, un, ja netiks veikta pienācīga kontrole, mirstība var palielināties. Turklāt ir svarīgi, lai tiktu ievēroti mazākajiem izmēriem noteiktie procentuālie limiti. Tāpēc ir būtiski, lai attiecīgās dalībvalstis ieviestu atbilstošus kontroles pasākumus attiecīgajās zvejniecībās.

(7)

Kopīgajā ieteikumā iekļautie pasākumi ir saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. panta 3. punktu, tāpēc tos var iekļaut izmetumu plānā dažām pelaģiskajām zvejniecībām, kas darbojas dienvidrietumu ūdeņos.

(8)

Tāpēc Deleģētā regula (ES) Nr. 1394/2014 būtu attiecīgi jāgroza.

(9)

Tā kā šajā regulā paredzētie pasākumi tieši ietekmē Savienības kuģu saimniecisko darbību un zvejas sezonas plānošanu, šai regulai būtu jāstājas spēkā tūlīt pēc tās publicēšanas. Tā būtu jāpiemēro no 2017. gada 1. janvāra,

23.12.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 352/52

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1484/95 (3) ir noteikti sīki izstrādāti noteikumi papildu ievedmuitas nodokļu sistēmas ieviešanai un reprezentatīvās cenas mājputnu gaļas un olu nozarē, kā arī ovalbumīnam.

(2)

Regulāri pārbaudot datus, uz kuriem balstīta reprezentatīvo cenu noteikšana mājputnu gaļas un olu nozarē, kā arī ovalbumīnam, kļuvis skaidrs, ka ir jāgroza reprezentatīvās cenas konkrētu produktu importam, ņemot vērā cenu svārstības atkarībā no produktu izcelsmes.

(3)

Tādēļ Regula (EK) Nr. 1484/95 būtu attiecīgi jāgroza.

(4)

Ņemot vērā to, ka ir jānodrošina šā pasākuma piemērošana iespējami drīz pēc atjaunināto datu nosūtīšanas, šai regulai būtu jāstājas spēkā tās publicēšanas dienā,

23.12.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 352/55

(1)

Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)

Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

23.12.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 352/57

(1)

Ievērojot Lēmumu 2010/452/KĀDP, Politikas un drošības komiteja (PDK) ir pilnvarota saskaņā ar Līguma 38. panta trešo daļu pieņemt attiecīgus lēmumus Eiropas Savienības Pārraudzības misijas Gruzijā (EUMM Georgia) politiskās kontroles un stratēģiskās vadības nodrošināšanai, tostarp lēmumu iecelt misijas vadītāju.

(2)

PDK 2014. gada 19. decembrī pieņēma Lēmumu EUMM GEORGIA/1/2014 (2), ar ko Kęstutis JANKAUSKAS kungu ieceļ amatā par EUMM Georgia misijas vadītāju no 2014. gada 15. decembra līdz 2015. gada 14. decembrim.

(3)

PDK 2015. gada 13. novembrī pieņēma Lēmumu (KĀDP) 2015/2200 (EUMM GEORGIA/1/2015) (3), ar ko pagarināja Kęstutis JANKAUSKAS kunga kā EUMM Georgia misijas vadītāja pilnvaru termiņu no 2015. gada 15. decembra līdz 2016. gada 14. decembrim.

(4)

Padome 2016. gada 12. decembrī pieņēma Lēmumu (KĀDP) 2016/2238 (4), ar kuru pagarināja EUMM Georgia pilnvaru termiņu no 2016. gada 15. decembra līdz 2018. gada 14. decembrim,

(5)

Savienības Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos ir ierosinājusi pagarināt EUMM Georgia misijas vadītāja Kęstutis JANKAUSKAS kunga pilnvaru termiņu no 2016. gada 15. decembra līdz 2017. gada 14. decembrim,

23.12.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 352/59

(1)

Ievērojot Lēmumu 2014/219/KĀDP, Politikas un drošības komiteja (PDK) saskaņā ar Līguma 38. pantu ir pilnvarota pieņemt attiecīgus lēmumus, lai īstenotu misijas EUCAP Sahel Mali politisko kontroli un stratēģisko vadību, tostarp pieņemt lēmumu par misijas vadītāja iecelšanu.

(2)

2014. gada 26. maijā PDK pieņēma Lēmumu EUCAP Sahel Mali/1/2014 (3), ieceļot Albrecht CONZE kungu par EUCAP Sahel Mali misijas vadītāju no 2014. gada 26. maija līdz 2015. gada 14. janvārim.

(3)

Albrecht CONZE kunga kā EUCAP Sahel Mali misijas vadītāja pilnvaru termiņš ir ticis pagarināts vairākas reizes, pēdējoreiz ar PSK Lēmumu (KĀDP) 2016/938 (4), ar kuru EUCAP Sahel Mali misijas vadītāja pilnvaru termiņš tika pagarināts līdz 2017. gada 14. janvārim.

(4)

Savienības Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos ir ierosinājusi pagarināt EUCAP Sahel Mali misijas vadītāja Albrecht CONZE kunga pilnvaru termiņu no 2017. gada 15. janvāra līdz 2017. gada 14. jūlijam,

23.12.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 352/60

(1)

Padome 2005. gada 18. jūlijā pieņēma Vienoto rīcību 2005/575/KĀDP, ar ko izveido Eiropas Drošības un aizsardzības koledžu (“EDAK”) (1). Minēto vienoto rīcību aizstāja ar Vienoto rīcību 2008/550/KĀDP (2). Savukārt minēto vienoto rīcību atcēla ar Padomes Lēmumu 2013/189/KĀDP (3).

(2)

Padome 2008. gada novembrī pieņēma Eiropas jauno virsnieku apmaiņas sistēmu, kas veidota pēc Erasmus  (4) parauga, un vienojās, ka īstenošanas darba grupa sanāks EDAK Akadēmiskajā valdē.

(3)

2016. gada 15. jūlijā EDAK Vadības komiteja vienojās par ieteikumiem saistībā ar turpmākajām EDAK perspektīvām.

(4)

Apmācības un izglītošanas pasākumi EDAK sistēmā ir jāveic EDAP/KĀDP jomā, tostarp konfliktu stabilizēšanas, konfliktu risināšanas un attiecībā uz nepieciešamajiem apstākļiem ilgtspējīgas attīstības jomā.

(5)

Kamēr EDAK personālam būtu pārsvarā jābūt norīkotam, var būt nepieciešami, ka administratīvā un finanšu asistenta amatu ieņem līgumdarbinieks.

(6)

Saskaņā ar Padomes Lēmumu 2010/427/ES (5) EĀDD būtu jāsniedz EDAK atbalsts, ko iepriekš sniedza Padomes Ģenerālsekretariāts,

a)

turpmāk stiprināt Eiropas kopējo drošības un aizsardzības kultūru Savienībā un LES 21. panta 1. punktā izklāstītos principus popularizēt ārpus Savienības;

b)

veicināt labāku izpratni par KDAP kā par KĀDP būtisku sastāvdaļu;

c)

nodrošināt Savienības iestādes un struktūras ar zinošu personālu, kas spēj efektīvi risināt visus ar KDAP un KĀDP saistītos jautājumus;

d)

nodrošināt dalībvalstu administrācijas un personālu ar zinošiem darbiniekiem, kuri pārzina Savienības politiku, iestādes un procedūras KDAP un KĀDP jomā;

e)

nodrošināt KDAP misiju un operāciju personālam kopīgu izpratni par KDAP misiju un operāciju darbības principiem un veidot apziņu par kopīgu Eiropas identitāti;

f)

nodrošināt apmācību un izglītību, kas atbilst KDAP misiju un operāciju vajadzībām apmācības un izglītības jomā;

g)

atbalstīt Savienības partnerattiecības KDAP un KĀDP jomā, jo īpaši partnerattiecības ar tām valstīm, kas piedalās KDAP misijās;

h)

atbalstīt krīžu civilo pārvarēšanu, tostarp konfliktu novēršanas, un nodrošināt vai saglabāt apstākļus, kas nepieciešami ilgtspējīgai attīstībai;

i)

popularizēt Eiropas ierosmi jauno virsnieku apmaiņai;

j)

palīdzēt veidot profesionālas attiecības un kontaktus starp apmācības un izglītības pasākumu dalībniekiem.

a)

pamata un paaugstināta līmeņa kursus, ar kuriem veicina vispārēju izpratni par KDAP un KĀDP;

b)

kursus, kuros attīsta līdera iemaņas;

c)

kursus, ar kuriem sniedz tiešu atbalstu KDAP misijām un operācijām, tostarp apmācību un izglītību pirms misijas vai operācijas izvēršanas un tās gaitā;

d)

kursus, ar kuriem sniedz atbalstu ES partnerorganizācijām un valstīm, kuras piedalās KDAP misijās un operācijās;

e)

moduļus, ar kuriem atbalsta civilo un militāro apmācību un izglītību KDAP un KĀDP jomā;

f)

KDAP un KĀDP kursus, seminārus, programmas un konferences, kas paredzētas specializētai auditorijai vai ir ar speciālu ievirzi;

g)

kopīgus moduļus, ko vada saskaņā ar Eiropas ierosmi jauno virsnieku apmaiņai, kas veidota pēc Erasmus programmas parauga.

a)

veicina kontaktu veidošanu starp 5. panta 1. punktā minētajā tīklā (“tīkls”) iesaistītajiem attiecīgajā punktā minētajiem institūtiem;

b)

vada un pilnveido e-mācību sistēmu, lai atbalstītu KDAP un KĀDP apmācības un izglītības pasākumus vai, izņēmuma gadījumos, lai to varētu lietot neatkarīgos apmācības un izglītības pasākumos;

c)

izstrādā un izdod apmācības un izglītības materiālus KDAP un KĀDP jomā, arī – balstoties uz jau esošiem attiecīgiem materiāliem;

d)

atbalsta absolventu asociāciju bijušajiem apmācības dalībniekiem;

e)

atbalsta apmaiņas programmas KDAP un KĀDP jomā, kas notiek starp dalībvalstu apmācības un izglītības institūtiem;

f)

darbojas kā Goalkeeper projekta Schoolmaster moduļa atsevišķu daļu administrators un ar minētā moduļa starpniecību sniedz ieguldījumu ikgadējā Savienības apmācības programmā KDAP jomā;

g)

sniedz atbalstu apmācības un izglītības pārvaldībai konfliktu novēršanas, krīžu civilās pārvarēšanas jomā, nodrošina vai saglabā apstākļus, kas nepieciešami ilgtspējīgai attīstībai un drošības sektora reformas ierosmju jomā, kā arī lai uzlabotu kiberdrošību un informētību par hibrīddraudiem;

h)

rīko un vada ikgadēju tīkla konferenci, attiecīgi sapulcinot civilās un militārās apmācības un izglītības ekspertus KDAP jomā no dalībvalstu apmācības un izglītības institūtiem un ministrijām, kā arī attiecīgā ārējā apmācībā un izglītībā iesaistītās personas; un

i)

uztur kontaktus ar attiecīgiem dalībniekiem brīvības, drošības un tiesiskuma jomā, attīstības un sadarbības jomā un ar attiecīgām starptautiskām organizācijām.

a)

ar ES Tiesībaizsardzības apmācības aģentūru (CEPOL);

b)

ar Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru (Frontex);

c)

ar Eiropas Aizsardzības aģentūru (EAA);

d)

ar Eiropas Satelītcentru (ES SatCen); un

e)

ar Eiropas Policijas biroju (Eiropolu).

a)

pildītu savus uzdevumus un sasniegtu savus mērķus;

b)

slēgtu līgumus un administratīvas vienošanās, kas vajadzīgas tās darbībai, tostarp lai īstenotu personāla norīkošanu un pieņemtu darbā līgumdarbiniekus; iegūtu iekārtas, jo īpaši mācību iekārtas;

c)

turētu bankas kontus; un

d)

būtu par pusi tiesvedībā.

a)

Vadības komiteja, kas ir atbildīga par EDAK apmācības un izglītības pasākumu vispārējo koordināciju un ievirzi;

b)

Akadēmiskā valde (“valde”), kas ir atbildīga par EDAK apmācības un izglītības pasākumu kvalitātes un saskaņotības nodrošināšanu;

c)

EDAK vadītājs (“vadītājs”), vienīgais EDAK juridiskais pārstāvis, kas ir atbildīgs par EDAK finanšu un administratīvo pārvaldību, kā arī sniedz konsultācijas komitejai un valdei par EDAK pasākumu organizēšanu un pārvaldību;

d)

EDAK sekretariāts (“sekretariāts”), kam jāpalīdz vadītājam veikt tā pienākumus un jo īpaši jāpalīdz valdei nodrošināt EDAK apmācības un izglītības pasākumu vispārējo kvalitāti un saskaņotību.

a)

apstiprināt un regulāri pārskatīt EDAK apmācības un izglītības pasākumus, kas atbilst apstiprinātajām EDAK apmācības un izglītības prasībām;

b)

apstiprināt EDAK gada akadēmisko programmu;

c)

atlasīt apmācības un izglītības pasākumus, ko paredzēts vadīt EDAK, un noteikt minēto pasākumu prioritāti, ņemot vērā līdzekļus, kas ir pieejami EDAK, un noteiktās apmācības un izglītības prasības;

d)

izvēlēties dalībvalsti(-is), kurā(-ās) notiek EDAK apmācības un izglītības pasākumi, un institūtus, kuri tos īsteno;

e)

lemt par trešo valstu dalības iespēju attiecībā uz konkrētiem EDAK apmācības un izglītības pasākumiem Politikas un drošības komitejas noteiktajā vispārējās politikas satvarā;

f)

pieņemt mācību plānu visiem EDAK apmācības un izglītības pasākumiem;

g)

pieņemt zināšanai kursu novērtējuma ziņojumus;

h)

pieņemt zināšanai vispārīgo gada ziņojumu par EDAK apmācības un izglītības pasākumiem un pieņemt tajā iekļautos ieteikumus, kas nosūtāmi attiecīgajām Padomes struktūrām;

i)

sniegt vispārējas norādes attiecībā uz valdes darbu;

j)

iecelt Akadēmiskās valdes un tās dažādo sastāvu priekšsēdētājus;

k)

pieņemt vajadzīgos lēmumus par EDAK darbību, ja vien nav paredzēts, ka tos pieņem citas struktūras;

l)

pamatojoties uz vadītāja priekšlikumiem, apstiprināt gada budžetu un visus budžeta grozījumus;

m)

apstiprināt gada pārskatus un sniegt vadītājam apstiprinājumu par budžeta izpildi;

n)

apstiprināt papildu noteikumus, kas piemērojami EDAK pārvaldītajiem izdevumiem;

o)

apstiprināt visus finansēšanas nolīgumus un tehniskas vienošanās ar Komisiju, EĀDD, Savienības aģentūru vai kādu no dalībvalstīm attiecībā uz finansēšanu vai EDAK izdevumu īstenošanu;

p)

piedalīties vadītāja atlases procedūrā, kā norādīts 11. panta 3. punktā.

a)

sniegt Vadības komitejai akadēmiskas konsultācijas un ieteikumus;

b)

ar tīkla starpniecību īstenot pieņemto gada akadēmisko programmu;

c)

pārraudzīt e-mācību sistēmu;

d)

izstrādāt mācību plānu visiem EDAK apmācības un izglītības pasākumiem;

e)

nodrošināt EDAK apmācības un izglītības pasākumu vispārēju koordināciju starp visiem institūtiem;

f)

pārbaudīt iepriekšējā akadēmiskajā gadā īstenoto apmācības un izglītības pasākumu līmeni;

g)

iesniegt Vadības komitejai ierosinājumus par apmācības un izglītības pasākumiem nākamajam akadēmiskajam gadam;

h)

nodrošināt visu EDAK apmācības un izglītības pasākumu sistemātisku vērtēšanu un apstiprināt kursu novērtējuma ziņojumus;

i)

piedalīties vispārējā gada ziņojuma par EDAK darbu sagatavošanā;

j)

atbalstīt to, lai tiktu īstenota Eiropas ierosme jauno virsnieku apmaiņai, kas veidota pēc Erasmus programmas parauga.

a)

ir atbildīgs par EDAK pasākumiem;

b)

ir EDAK vienīgais juridiskais pārstāvis;

c)

ir atbildīgs par EDAK finanšu un administratīvo pārvaldību;

d)

konsultē Vadības komiteju un valdi un palīdz tām darbā; un

e)

darbojas kā EDAK pārstāvis apmācības un izglītības pasākumos tīklā un ārpus tā.

a)

veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu efektīvu EDAK pasākumu darbību, tostarp pieņem iekšējas administratīvas instrukcijas un publicē paziņojumus;

b)

pamatojoties uz valdes iesniegtiem priekšlikumiem, sagatavot EDAK gada pārskata sākotnēju projektu un darba programmas sākotnēju projektu, ko iesniedz Vadības komitejai;

c)

koordinēt EDAK darba programmas īstenošanu;

d)

uzturēt kontaktus ar attiecīgajām dalībvalstu iestādēm;

e)

uzturēt kontaktus ar attiecīgiem ārējiem apmācības un izglītības dalībniekiem KDAP un KĀDP jomā;

f)

vajadzības gadījumā slēgt tehniskas vienošanās par EDAK apmācības un izglītības pasākumiem ar attiecīgām iestādēm un apmācības un izglītības dalībniekiem KDAP un KĀDP jomā;

g)

veikt jebkādus citus uzdevumus, ko viņam vai viņai uzticējusi Vadības komiteja.

a)

izstrādā un iesniedz Vadības komitejai visus budžeta projektus;

b)

pieņem budžetus, kad tos apstiprinājusi Vadības komiteja;

c)

ir EDAK budžeta kredītrīkotājs;

d)

EDAK vārdā atver vienu vai vairākus bankas kontus;

e)

risina sarunas par jebkādu finansēšanas nolīgumu un/vai tehnisku vienošanos ar Komisiju, EĀDD vai kādu no dalībvalstīm attiecībā uz EDAK izdevumu finansēšanu un/vai īstenošanu, iesniedz minētos nolīgumus Vadības komitejai un noslēdz tos;

f)

ar atlases komisijas palīdzību veic sekretariāta personāla atlasi;

g)

EDAK vārdā risina sarunas par jebkādu vēstuļu apmaiņu attiecībā uz sekretariāta personāla norīkošanu uz EDAK un paraksta tās;

h)

EDAK vārdā risina sarunas par jebkādu darba līgumu attiecībā uz personālu, ko apmaksā no EDAK budžeta, un paraksta tos;

i)

kopumā – pārstāv EDAK saistībā ar visiem tiesību aktiem, kuriem ir finansiālas sekas;

j)

iesniedz Vadības komitejai EDAK gada pārskatus.

a)

personāla, kuru darbam EDAK norīkojušas Savienības iestādes, EĀDD un Savienības aģentūras;

b)

valstu ekspertiem, kurus darbam EDAK norīkojušas dalībvalstis;

c)

gadījumā, ja administratīvā un finanšu asistenta amatam neviens valsts eksperts nav atrasts, – no līgumdarbiniekiem un saņemot apstiprinājumu no Vadības komitejas.

23.12.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 352/74

(1)

Eiropadome 2003. gada 12. decembrī pieņēma Eiropas Savienības Stratēģiju masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai (“stratēģija”), kuras III nodaļā iekļauts saraksts ar pasākumiem, kas jāveic gan Savienībā, gan trešās valstīs, lai apkarotu šādu ieroču izplatīšanu.

(2)

Savienība aktīvi īsteno stratēģiju un veic pasākumus, kas uzskaitīti tās III nodaļā, jo īpaši nodrošinot finanšu līdzekļus tādu konkrētu projektu atbalstam, kurus īsteno daudzpusējas iestādes, piemēram, Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra (SAEA).

(3)

Padome 2003. gada 17. novembrī pieņēma Kopējo nostāju 2003/805/KĀDP (1) par daudzpusēju nolīgumu masu iznīcināšanas ieroču neizplatīšanas un ieroču nogādes līdzekļu jomā vispārināšanu un pastiprināšanu. Minētajā kopējā nostājā inter alia tika pausts aicinājums veicināt SAEA vispusīgu garantiju nolīgumu un papildprotokolu noslēgšanu, un Savienība apņēmās tiekties uz to, lai SAEA vispusīgos garantiju nolīgumus un papildprotokolus padarītu par SAEA pārbaudes sistēmas standartu.

(4)

Padome 2004. gada 17. maijā pieņēma Vienoto rīcību 2004/495/KĀDP (2) par atbalstu SAEA darbībām, ko veic atbilstīgi tās Kodoldrošības programmai, kā arī īstenojot Stratēģiju.

(5)

Padome 2005. gada 18. jūlijā pieņēma Vienoto rīcību 2005/574/KĀDP (3) par atbalstu SAEA darbībām, ko veic kodoldrošības un pārbaudes jomās, kā arī īstenojot Stratēģiju.

(6)

Padome 2006. gada 12. jūnijā pieņēma Vienoto rīcību 2006/418/KĀDP (4) par atbalstu SAEA darbībām, ko veic kodoldrošības un pārbaudes jomās, kā arī īstenojot Stratēģiju.

(7)

Padome 2008. gada 14. aprīlī pieņēma Vienoto rīcību 2008/314/KĀDP (5) par atbalstu SAEA darbībām, ko veic kodoldrošības un pārbaudes jomās, kā arī īstenojot Stratēģiju.

(8)

Padome 2010. gada 27. septembrī pieņēma Lēmumu 2010/585/KĀDP (6) par atbalstu SAEA darbībām, ko veic kodoldrošības un pārbaudes jomās, kā arī īstenojot Stratēģiju.

(9)

Padome 2013. gada 21. oktobrī pieņēma Lēmumu 2013/517/KĀDP (7) par Savienības atbalstu SAEA darbībām, ko veic kodoldrošības un pārbaudes jomās, kā arī īstenojot ES Stratēģiju masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai.

(10)

2016. gada 8. maijā stājās spēkā Grozījumi Konvencijā par kodolmateriālu fizisko aizsardzību (ACPPNM). Savienība un tās dalībvalstis sekmēja grozījumus, izmantojot diplomātiskos pasākumus un finansējot SAEA pasākumus minētajā sakarā. Pēc ACPPNM stāšanās spēkā būs vajadzīgi ilgstoši centieni, lai nodrošinātu to izpildi valstīs un vispārināšanu.

(11)

SAEA tiecas sasniegt tos pašus mērķus, kas izklāstīti 3.–10. apsvērumā, īstenojot savu Kodoldrošības plānu, ko pilnībā finansē no brīvprātīgām iemaksām SAEA Kodoldrošības fondā.

(12)

Savienība ir apņēmības pilna stiprināt kodoldrošību visā pasaulē un ir gatava arī turpmāk atbalstīt trešās valstis minētajā sakarā. Savienība pauž gandarījumu par nesenajiem pasākumiem, ar ko stiprina SAEA Kodoldrošības programmu, kā arī par Starptautisko kodoldrošības konferenci: apņemšanās un darbības, kuru SAEA rīkos 2016. gada 5.–9. decembrī. Savienības mērķis ir turpināt noturīgi un efektīvi īstenot vienotās rīcības 2004/495/KĀDP, 2005/574/KĀDP, 2006/418/KĀDP, 2008/314/KĀDP un lēmumu 2010/585/KĀDP, ar kuriem atbalsta SAEA kodoldrošības plānus (“iepriekšējās vienotās rīcības un lēmumi”), un tā, ņemot vērā SAEA Kodoldrošības plāna (2018–2021) pieņemšanu, ir apņēmības pilna sniegt papildu atbalstu. Lai izvairītos no centienu dublēšanās, panāktu maksimālu izmaksu lietderību un turpinātu mazināt riskus, tiks izvērsta cieša koordinācija ar ES ķīmisko, bioloģisko, radioloģisko un kodola (CBRN) risku mazināšanas izcilības centru ierosmi, kā arī ar citām ierosmēm un programmām.

(13)

Šā lēmuma tehniska īstenošana būtu jāuztic SAEA, kura, pamatojoties uz tās ilgā laikā uzkrātajām un plaši atzītajām speciālām zināšanām kodoldrošības jomā, varētu būtiski stiprināt attiecīgās spējas valstīs, kurās tiek veiktas darbības. Savienības atbalstītos projektus var finansēt tikai ar brīvprātīgām iemaksām SAEA Kodoldrošības fondā. Šādas Savienības veiktas iemaksas būs nozīmīgas, lai SAEA dotu iespēju spēlēt izšķirošu lomu kodoldrošības jomā, atbalstot valstu centienus izpildīt pienākumus, ko tās uzņēmušās kodoldrošības jomā.

(14)

Par kodoldrošību valsts iekšienē pilnībā atbildīga ir valsts,

a)

panākt progresu, tiecoties sasniegt starptautisko kodolieroču neizplatīšanas un kodoldrošības instrumentu vispārēju piemērošanu;

b)

palīdzēt valstīm nodrošināt tāda vietēja tehniska un zinātniska atbalsta pieejamību, kā arī tādu cilvēkresursu attīstību, kuri vajadzīgi efektīvai un noturīgai kodoldrošībai;

c)

stiprināt novēršanas, atklāšanas, reaģēšanas un aizsardzības spējas, lai iedzīvotājus, īpašumu, vidi un sabiedrību pasargātu no tādām noziedzīgām vai tīšām neatļautām darbībām, kas ir saistītas ar kodolmateriāliem vai citiem radioaktīviem materiāliem, kuri nav regulatīvā kontrolē;

d)

stiprināt kodolmateriālu un citu radioaktīvu materiālu nelikumīgas tirdzniecības atklāšanu un rīcību saistībā ar to;

e)

sekmēt datordrošību kodoljomā;

f)

stiprināt radioaktīvo avotu drošību, nogādāt tos drošā glabāšanas vietā valstīs, kurām vajadzīgs atbalsts, cita starpā atgriezt tos izcelsmes vai piegādātājā valstī.

g)

stiprināt kodolmateriālu un citu radioaktīvu materiālu fizisko aizsardzību.

a)

nodrošināt tā atbalsta noturību un efektivitāti, kuru sniedza ar iepriekšējām vienotajām rīcībām un lēmumiem,

b)

stiprināt valstu vietējo kodoldrošības atbalsta infrastruktūru;

c)

uzlabot valstu leģislatīvo un regulatīvo sistēmu;

d)

stiprināt kodolmateriālu un citu radioaktīvu materiālu kodoldrošības sistēmas un pasākumus;

e)

stiprināt valstu institucionālās infrastruktūras un spējas, ar ko pievērsties tiem kodolmateriāliem un radioaktīviem materiāliem, kuri nav regulatīvā kontrolē;

f)

stiprināt valstu reakcijas un pretestības spējas attiecībā uz kibernoziedzību un mazināt tās ietekmi uz kodoldrošību.

g)

uzlabot izglītības un apmācības spējas kodoldrošības jomā;

h)

nodrošināt mērķtiecīgu un nepārtrauktu atbalstu Konvencijas par kodolmateriālu fizisko aizsardzību grozījumu īstenošanai un vispārināšanai.