ISSN 1977-0715

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 327

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

59. gadagājums
2016. gada 2. decembris


Saturs

 

I   Leģislatīvi akti

Lappuse

 

 

DIREKTĪVAS

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/2102 (2016. gada 26. oktobris) par publiskā sektora struktūru tīmekļvietņu un mobilo lietotņu piekļūstamību ( 1 )

1

 

 

II   Neleģislatīvi akti

 

 

REGULAS

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2016/2103 (2016. gada 21. novembris) par nosaukuma ierakstīšanu Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Burrata di Andria (AĢIN))

16

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2016/2104 (2016. gada 21. novembris) par nosaukuma ierakstīšanu Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Vale of Evesham Asparagus (AĢIN))

18

 

*

Komisijas Regula (ES) 2016/2105 (2016. gada 1. decembris), ar ko Regulas (EK) Nr. 794/2004 I pielikumu groza attiecībā uz veidlapu, kas izmantojama paziņošanai par valsts atbalstu zvejniecības un akvakultūras nozarē

19

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2016/2106 (2016. gada 1. decembris), ar kuru groza Īstenošanas Regulu (ES) Nr. 884/2014, ar ko paredz īpašus nosacījumus, kas reglamentē garšvielu importu no Etiopijas, zemesriekstu importu no Argentīnas un lazdu riekstu importu no Azerbaidžānas, un ar kuru groza īpašos nosacījumus, kas reglamentē žāvētu vīģu un zemesriekstu importu no Turcijas un zemesriekstu importu no Indijas ( 1 )

44

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2016/2107 (2016. gada 1. decembris), ar ko Regulas (EK) Nr. 669/2009 I pielikumu groza attiecībā uz tādas dzīvnieku barības un pārtikas sarakstu, kura nav dzīvnieku izcelsmes barība un pārtika un kura tiek pakļauta pastiprinātai importa oficiālajai kontrolei ( 1 )

50

 

 

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2016/2108 (2016. gada 1. decembris), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

57

 

 

DIREKTĪVAS

 

*

Komisijas Īstenošanas direktīva (ES) 2016/2109 (2016. gada 1. decembris), ar ko groza Padomes Direktīvu 66/401/EEK, lai iekļautu jaunas sugas un sugas Lolium x boucheanum Kunth botānisko nosaukumu ( 1 )

59

 

 

LĒMUMI

 

*

Padomes Lēmums (ES, Euratom) 2016/2110 (2016. gada 28. novembris), ar ko ieceļ Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas locekli, ko izvirzījusi Grieķijas Republika

76

 

*

Padomes Lēmums (ES) 2016/2111 (2016. gada 28. novembris), ar ko ieceļ Darba ņēmēju pārvietošanās brīvības padomdevējas komitejas locekli no Beļģijas

77

 

*

Padomes Lēmums (KĀDP) 2016/2112 (2016. gada 1. decembris), ar ko groza Lēmumu 2014/401/KĀDP par Eiropas Savienības Satelītcentru

78

 

*

Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2016/2113 (2016. gada 30. novembris) par dalībvalstu maksājumu aģentūru grāmatojumu noskaidrošanu saistībā ar Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) finansētajiem izdevumiem ELFLA 2007.–2013. gada plānošanas perioda pēdējā izpildes gadā (no 2014. gada 16. oktobra līdz 2015. gada 31. decembrim) (izziņots ar dokumenta numuru C(2016) 7690)

79

 

*

Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2016/2114 (2016. gada 30. novembris) par daudzumu noteikšanu un kvotu piešķiršanu vielām, kuras tiek kontrolētas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1005/2009 par ozona slāni noārdošām vielām, laikposmam no 2017. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim (izziņots ar dokumenta numuru C(2016) 7715)

92

 

 

IETEIKUMI

 

*

Komisijas Ieteikums (ES) 2016/2115 (2016. gada 1. decembris) par monitoringu attiecībā uz Δ9-tetrahidrokanabinola, tā prekursoru un citu kanabinoīdu klātbūtni pārtikā ( 1 )

103

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


I Leģislatīvi akti

DIREKTĪVAS

2.12.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 327/1


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA (ES) 2016/2102

(2016. gada 26. oktobris)

par publiskā sektora struktūru tīmekļvietņu un mobilo lietotņu piekļūstamību

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)

Virzība uz digitālo sabiedrību sniedz lietotājiem jaunus veidus kā piekļūt informācijai un pakalpojumiem. Informācijas un pakalpojumu sniedzēji, piemēram, publiskā sektora struktūras, arvien vairāk izmanto internetu, lai sagatavotu, vāktu un sniegtu tiešsaistē visdažādāko informāciju un pakalpojumus, kas ir būtiski sabiedrībai.

(2)

Šīs direktīvas kontekstā piekļūstamība būtu jāsaprot kā principi un metodes, kas jāievēro, projektējot, veidojot, uzturot un atjauninot tīmekļvietnes un mobilās lietotnes, lai padarītu tās piekļūstamāku lietotājiem, jo īpaši personām ar invaliditāti.

(3)

Strauji augošais tirgus, kura darbība ir vērsta uz to, lai digitālos produktus un pakalpojumus darītu piekļūstamākus, aptver dažādus ekonomikas dalībniekus, piemēram, tos, kuri izstrādā tīmekļvietnes vai programmatūras rīkus, lai izveidotu, pārvaldītu un testētu tīmekļa lapas vai mobilās lietotnes, tos, kuri izstrādā lietotāju aģentus, piemēram, tīmekļa pārlūkprogrammas un saistītas atbalsta tehnoloģijas, tos, kuri īsteno sertifikācijas pakalpojumus, un tos, kuri nodrošina apmācību.

(4)

Kā uzsvērts Komisijas 2010. gada 19. maija paziņojumā “Digitālā programma Eiropai”, valsts iestādēm būtu jāveic sava loma tiešsaistes satura tirgu veicināšanā. Valdības var stimulēt satura tirgus, publiskā sektora informāciju padarot piekļūstamu ar pārredzamiem, efektīviem un nediskriminējošiem noteikumiem. Šis ir svarīgs potenciālas inovatīvu tiešsaistes pakalpojumu izaugsmes avots.

(5)

Vairākas dalībvalstis ir pieņēmušas pasākumus, kuru pamatā ir starptautiski izmantotas pamatnostādnes piekļūstamu tīmekļvietņu izstrādes jomā, bet minētie pasākumi bieži vien ir saistīti ar dažādām minēto pamatnostādņu versijām vai atbilstības līmeņiem, vai arī valstu līmenī ir ieviestas tehniskās variācijas attiecībā uz piekļūstamām tīmekļvietnēm.

(6)

Piekļūstamu tīmekļvietņu, mobilo lietotņu un saistītas programmatūras un tehnoloģiju nodrošinātāju vidū ir liels skaits mazo un vidējo uzņēmumu (MVU). Šādiem nodrošinātājiem un jo īpaši MVU nav stimula sākt darījumdarbību ārpus savas valsts tirgus. Starp dalībvalstīm pastāvošo piekļūstamības specifikāciju un noteikumu atšķirību dēļ nodrošinātāju konkurētspēju un izaugsmi kavē papildu izmaksas, kas tiem rastos, izstrādājot un tirgojot ar tīmekļa piekļūstamību saistītus pārrobežu produktus un pakalpojumus.

(7)

Ierobežotas konkurences dēļ tīmekļvietņu, mobilo lietotņu un saistītu produktu un pakalpojumu pircēji saskaras ar augstām pakalpojumu sniegšanas cenām vai atkarību no viena nodrošinātāja. Nodrošinātāji bieži vien dod priekšroku “pašu standartu” variācijām, kas pēc tam ierobežo lietotāju aģentu sadarbspēju, kā arī universālu Savienības mēroga piekļuvi tīmekļvietņu un mobilo lietotņu saturam. Valstu noteikumu sadrumstalotība mazina labumu, ko varētu gūt no pieredzes apmaiņas ar valstu un starptautiskajiem partneriem, reaģējot uz sabiedrības un tehnoloģiju attīstību.

(8)

Saskaņotā satvarā tīmekļvietņu un mobilo lietotņu projektēšanas un izstrādes nozarei vajadzētu saskarties ar mazāku skaitu šķēršļu darbībai iekšējā tirgū, kā arī vajadzētu samazināties izmaksām publiskā sektora struktūrām un citiem, kas nodrošina ar tīmekļa un mobilo lietotņu piekļūstamību saistītus produktus un pakalpojumus.

(9)

Šī direktīva tiecas nodrošināt, lai publiskā sektora struktūru tīmekļvietnes un mobilās lietotnes tiktu darītas piekļūstamākas, pamatojoties uz kopīgām piekļūstamības prasībām. Lai likvidētu iekšējā tirgus sadrumstalotību, būtu jātuvina valstu pasākumi Savienības līmenī, balstoties uz tādām piekļūstamības prasībām publiskā sektora struktūru tīmekļvietnēm un to mobilajām lietotnēm, par kuram ir vienošanās. Tas izstrādātājiem mazinātu nenoteiktību un sekmētu sadarbspēju. Tehnoloģiju ziņā neitrālu piekļūstamības prasību izmantošana nekavēs inovāciju un var to pat veicināt.

(10)

Valstu pasākumu tuvināšanai arī būtu jāļauj Savienības publiskā sektora struktūrām un uzņēmumiem gūt ekonomisku un sociālu labumu no tiešsaistes vai mobilo pakalpojumu sniegšanas paplašināšanas, lai aptvertu vairāk iedzīvotāju un klientu. Tam būtu jāpalielina iekšējā tirgus potenciāls attiecībā uz produktiem un pakalpojumiem saistībā ar tīmekļvietņu un mobilo lietotņu piekļūstamību. Izrietošai tirgus izaugsmei būtu jāļauj uzņēmumiem veicināt ekonomikas izaugsmi un radīt darbvietas Savienībā. Lai nostiprinātu iekšējo tirgu, investēšana Savienībā būtu jāpadara pievilcīgāka. Publiskā sektora struktūras gūtu labumu no lētākas ar tīmekļvietņu piekļūstamību saistītu produktu un pakalpojumu sniegšanas.

(11)

Iedzīvotāji gūtu labumu no plašākas piekļuves publiskā sektora pakalpojumiem, izmantojot tīmekļvietnes un mobilās lietotnes, un saņemtu pakalpojumus un informāciju, kas atvieglotu viņu ikdienas dzīvi un ļautu vienkāršāk īstenot savas tiesības visā Savienībā, jo īpaši tiesības brīvi pārvietoties un uzturēties Savienības teritorijā, brīvību veikt uzņēmējdarbību un brīvību sniegt pakalpojumus.

(12)

Lielākā daļa dalībvalstu un Savienība, attiecīgi ratificējot un noslēdzot 2006. gada 13. decembrī pieņemto Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām (“ANO Konvencija”), ir apņēmušās veikt atbilstīgus pasākumus, lai personām ar invaliditāti – vienlīdzīgi ar citiem – nodrošinātu pieeju tostarp informācijas un komunikāciju tehnoloģijām un sistēmām, un izstrādāt un ieviest minimālos standartus un pamatnostādnes par tādu objektu un pakalpojumu piekļūstamību, kas ir atvērti vai ko sniedz sabiedrībai, un pārraudzīt to īstenošanu, un veicināt personu ar invaliditāti piekļuvi jaunām informācijas un komunikācijas tehnoloģijām un sistēmām, tostarp internetam, un ir apņēmušās atturēties no iesaistīšanās jebkādās darbībā vai praksē, kas neatbilst minētajai konvencijai, un nodrošināt, ka valsts iestādes rīkojas saskaņā ar to. ANO Konvencijā arī ir noteikts, ka produktu, vides, programmu un pakalpojumu dizainam būtu jānodrošina, lai, cik vien iespējams, visi cilvēki tos var izmantot bez pielāgošanas vai īpaša dizaina nepieciešamības. Šādam “universālajam dizainam” būtu jāietver arī personu ar invaliditāti grupām paredzētas atbalsta ierīces, ja tās ir nepieciešamas. Saskaņā ar ANO Konvenciju personas ar invaliditāti ietver personas, kurām ir ilgstoši fiziski, garīgi, intelektuāli vai maņu orgānu traucējumi, kas mijiedarbībā ar citiem šķēršļiem var apgrūtināt to pilnvērtīgu un efektīvu līdzdalību sabiedrības dzīvē vienlīdzīgi ar citiem.

(13)

Komisijas 2010. gada 15. novembra paziņojumā “Eiropas stratēģija invaliditātes jomā (2010–2020): atjaunināta apņemšanās veidot Eiropu bez šķēršļiem” pamatojas uz ANO Konvenciju, un tās mērķis ir novērst šķēršļus, kas neļauj personām ar invaliditāti līdzvērtīgi piedalīties sabiedrības dzīvē. Tajā ir izklāstīti pasākumi, kas jāveic vairākās prioritārās jomās, tostarp saistībā ar informācijas un komunikācijas tehnoloģiju un sistēmu piekļūstamību, un tās mērķis ir nodrošināt personām ar invaliditāti preču, pakalpojumu, to skaitā publisko pakalpojumu, un atbalsta ierīču piekļūstamību.

(14)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulās (ES) Nr. 1303/2013 (3) un (ES) Nr. 1304/2013 (4) ir ietverti noteikumi par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju piekļūstamību (IKT). Tomēr tajos nav aplūkota tīmekļvietņu vai mobilo lietotņu piekļūstamības specifika.

(15)

Pētniecības un inovācijas pamatprogramma “Apvārsnis 2020”, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1291/2013 (5) atbalsta tehnoloģisko risinājumu pētniecību un izstrādi ar piekļūstamību saistītām problēmām.

(16)

Komisija savā 2010. gada 15. decembra paziņojumā “Eiropas e-pārvaldes rīcības plāns 2011.–2015. gadam – IKT izmantošana viedas, noturīgas un novatoriskas pārvaldes veicināšanā” aicināja rīkoties, lai izstrādātu e-pārvaldes pakalpojumus, ar kuriem nodrošina iekļautību un piekļūstamību. Tas ietver pasākumus ar mērķi samazināt atšķirības IKT lietošanā un veicināt IKT izmantošanu, lai novērstu atstumtību, tādējādi nodrošinot, ka visi lietotāji spēj maksimāli izmantot sniegtās iespējas. Komisija savā 2016. gada 19. aprīļa paziņojumā “ES e-pārvaldes rīcības plāns 2016.–2020. gadam. Pārvaldes digitalizēšanās paātrināšana” atkārtoti uzsver iekļautības un piekļūstamības nozīmi.

(17)

Komisija paziņojumā “Digitālā programma Eiropai” paziņoja, ka publiskā sektora tīmekļvietnēm vajadzētu būt pilnībā piekļūstamām līdz 2015. gadam, tādējādi atspoguļojot 2006. gada 11. jūnijā Rīgā pieņemto ministru deklarāciju.

(18)

Savā Digitālajā programmā Eiropai Komisija uzsvēra, ka ir vajadzīgas saskaņotas darbības, lai nodrošinātu jaunā elektroniskā satura pilnīgu piekļūstamību personām ar invaliditāti, lai tādējādi eiropiešiem sniegtu labāku dzīves kvalitāti, piemēram, nodrošinot vienkāršāku piekļuvi sabiedriskajiem pakalpojumiem un kultūras saturam. Tajā arī ir izteikts pamudinājums sekmēt saprašanās memoranda par personu ar invaliditāti digitālo piekļuvi pieņemšanu.

(19)

Tīmekļvietņu un mobilo lietotņu saturs ietver tekstuālu, kā arī netekstuālu informāciju, lejuplādējamus dokumentus un veidlapas un divpusēju saziņu, piemēram, digitālo veidlapu apstrādi un autentifikācijas, identifikācijas un maksājumu veikšanas procesu pabeigšanu.

(20)

Šajā direktīvā noteiktās piekļūstamības prasības nebūtu jāpiemēro mobilo ierīču ekskluzīvam saturam vai mobilajām ierīcēm paredzētiem lietotāja aģentiem, ko izstrādā slēgtām lietotāju grupām vai specifiskam lietojumam konkrētā vidē un kas nav pieejami plašai sabiedrības daļai, un ko plaša sabiedrības daļa neizmanto.

(21)

Šī direktīva neskar nedz Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/24/ES (6) un jo īpaši tās 42. pantu, nedz arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/25/ES (7) un jo īpaši tās 60. pantu, kuros noteikts, ka visu iepirkumu, kuri paredzēti lietošanai fiziskām personām – neatkarīgi no tā, vai tie paredzēti plašākai sabiedrībai vai līgumslēdzējas iestādes personālam –, tehniskās specifikācijas, izņemot pienācīgi pamatotos gadījumos, sagatavo tā, lai ņemtu vērā kritērijus par piekļūstamību personām ar invaliditāti vai projektēšanu visu lietotāju ērtībām.

(22)

Ņemot vērā to, ka trūkst automatizētu vai efektīvu un viegli īstenojamu līdzekļu, ar ko darīt piekļūstamus dažus publicēta satura veidus, un lai ierobežotu šīs direktīvas darbības jomu, to attiecinot vienīgi uz saturu, tīmekļvietnēm un mobilajām lietotnēm, kas faktiski ir publiskā sektora struktūru kontrolē, šajā direktīvā ir paredzēts no tās darbības jomas uz laiku vai pastāvīgi izslēgt dažu veidu saturu, tīmekļvietnes vai mobilās lietotnes. Minētā izslēgšana būtu atkārtoti jāapsver saistībā ar šīs direktīvas pārskatīšanu, ņemot vērā tehnoloģiju turpmāko attīstību.

(23)

Personu ar invaliditāti un vecu cilvēku tiesības piedalīties un tikt integrētiem Savienības sociālajā un kultūras dzīvē ir nedalāmi saistītas ar piekļūstamu audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu. Tomēr minētās tiesības var tikt labāk pilnveidotas saistībā ar Savienības konkrētu nozaru tiesību aktiem vai tiesību aktiem, kuros galvenā uzmanība ir pievērsta piekļūstamībai, attiecinot tos arī uz privātām raidorganizācijām, lai garantētu godīgas konkurences apstākļus, neskarot ar sabiedrības interesēm saistīto lomu, ko pilda audiovizuālo mediju pakalpojumi. Tādēļ šo direktīvu nevajadzētu piemērot sabiedrisko raidorganizāciju tīmekļvietnēm un mobilajām lietotnēm.

(24)

Ar šo direktīvu nekādā veidā nav paredzēts ierobežot vārda brīvību un plašsaziņas līdzekļu brīvību un plurālismu, ciktāl tie ir garantēti Savienībā un dalībvalstīs, jo īpaši saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 11. pantu.

(25)

Dažas nevalstiskas organizācijas (NVO), kas ir brīvprātīgas pašpārvaldes struktūras, kuras izveidotas, lai galvenokārt īstenotu bezpeļņas mērķus, sniedz pakalpojumus, kuri nav sabiedrībai būtiski, piemēram, pakalpojumus, kurus nav tieši pilnvarojušas valsts, reģionālās vai vietējās iestādes, vai pakalpojumus, ar kuriem konkrēti nerisina jo īpaši personu ar invaliditāti vajadzības, un uz tām varētu attiecināt šīs direktīvas darbības jomu. Lai izvairītos no nesamērīga sloga uzlikšanas šādām NVO, šī direktīva tām nebūtu jāpiemēro.

(26)

Biroja datņu formāti būtu jāsaprot kā dokumenti, kuri sākotnēji nav paredzēti lietošanai tīmeklī un kuri tiek iekļauti tīmekļvietnēs, piemēram, Adobe portatīvais dokumenta formāts (PDF), biroja programmatūras Microsoft Office dokumenti vai to (atvērtā pirmkoda) ekvivalenti.

(27)

Tiešraides laikatkarīgu mediju darbi, kas tiek glabāti tiešsaistē vai pēc tiešraides atkārtoti publicēti, būtu jāuzskata par iepriekš ierakstītiem laikatkarīgiem mediju darbiem, kas ierakstīti bez liekas kavēšanās no brīža, kad laikatkarīgi mediju darbi sākotnēji tiek pārraidīti vai atkārtoti publicēti, nepārsniedzot laiku, kāds noteikti nepieciešams, lai laikatkarīgus mediju darbus darītu piekļūstamus, prioritāti piešķirot būtiskai informācijai, kas attiecas uz veselību, labklājību un sabiedrības drošību. Minētajam nepieciešamajam laikposmam principā nevajadzētu būt ilgākam par 14 dienām. Pamatotos gadījumos, piemēram, ja nav iespējams pienācīgā laikā iepirkt attiecīgos pakalpojumus, izņēmuma kārtā minēto laikposmu var pagarināt uz īsāko laiku, kas nepieciešams, lai darītu saturu piekļūstamu.

(28)

Šajā direktīvā publiskā sektora struktūras tiek mudinātas darīt piekļūstamu visu saturu, tomēr saturu, kuru publiskā sektora struktūras ievieto savās tīmekļvietnēs vai mobilajās lietotnēs, nav paredzēts ierobežot tikai uz piekļūstamo saturu. Visos gadījumos, kad tiek pievienots nepiekļūstams saturs, publiskā sektora struktūrām, ciktāl tas ir praktiski iespējams, savās tīmekļvietnēs vai mobilajās lietotnēs būtu jāpievieno piekļūstamas alternatīvas iespējas.

(29)

Ja atšķirībā no ģeogrāfiskā apraksta navigācijai ir paredzētas kartes, piekļūstamā informācija var būt vajadzīga, lai palīdzētu personām, kuras nevar pienācīgi izmantot vizuālo informāciju vai kompleksas navigācijas funkcijas, piemēram, atrast objektus vai vietas, kur tiek sniegti pakalpojumi. Tāpēc vajadzētu sniegt piekļūstamu alternatīvu, piemēram, t tādu informāciju kā pasta adreses un netālu esošas sabiedriskā transporta pieturas vai vietu vai reģionu nosaukumus, kas bieži vien publiskā sektora struktūrai jau ir pieejami formā, kas ir vienkārša un viegli lasāma vairākumam lietotāju.

(30)

Šī direktīva būtu jāattiecina uz iegultu saturu, piemēram, iegultu attēlu vai video. Tomēr dažreiz tīmekļvietnes un mobilās lietotnes ir izveidotas tā, ka tajās papildu saturs var tikt ietverts vēlāk, piemēram, e-pasta programma, blogs, raksts, kas ļauj lietotājiem pievienot komentārus, vai lietotnes, kas atbalsta lietotāja sniegtu saturu. Cits piemērs varētu būt tīmekļa lapa, piemēram, portāls vai ziņu vietne, kurā apkopots saturs no vairākiem informācijas sniedzējiem, vai vietnes, kas laika gaitā automātiski ievieto saturu no citiem avotiem, piemēram, kad reklāmas tiek ievietotas dinamiski. Šāds trešās personas saturs ir izslēgts no šīs direktīvas darbības jomas ar noteikumu, ka attiecīgā publiskā sektora struktūra to nav ne finansējusi, ne izstrādājusi un ka tas neatrodas tās kontrolē. Šādu saturu principā nebūtu jālieto, ja tas kavē vai mazina attiecīgajās tīmekļvietnēs vai mobilajās lietotnēs piedāvātā publiskā pakalpojuma funkcionalitāti. Publiskā sektora struktūru tīmekļvietņu vai mobilo lietotņu saturu, kuru mērķis ir rīkot apspriedes vai organizēt forumu diskusijām, nevar uzskatīt par trešās personas saturu, un tāpēc tam vajadzētu būt piekļūstamam, izņemot lietotāja sniegtu saturu, kas nav attiecīgās publiskā sektora struktūras kontrolē.

(31)

Attiecībā uz metadatiem, kas saistīti ar kultūras mantojuma kolekciju priekšmetu reproducēšanu, joprojām būtu jāizpilda dažas tīmekļvietnēm vai mobilajām lietotnēm noteiktās piekļūstamības prasības.

(32)

Ar šo direktīvu dalībvalstīm nebūtu jāprasa darīt piekļūstamu arhivētas tīmekļvietnes vai mobilās lietotnes saturu, ja tas vairs netiek atjaunināts vai rediģēts un ja tas nav nepieciešams administratīvu procesu īstenošanai. Šajā direktīvā uzturēšana, ko veic vienīgi tehniskā nolūkā, nebūtu uzskatāma par tīmekļvietnes vai mobilās lietotnes atjaunināšanu vai rediģēšanu.

(33)

Būtu jādara piekļūstamas būtiskas skolu, bērnudārzu vai silīšu tiešsaistes administratīvās funkcijas. Gadījumos, kad minētais būtiskais saturs ir sniegts piekļūstamā veidā ar citas tīmekļvietnes starpniecību, šāds saturs nav vēlreiz jādara piekļūstams attiecīgās iestādes tīmekļvietnē.

(34)

Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai paplašināt šīs direktīvas darbības jomu, to attiecinot arī uz cita veida tīmekļvietnēm un mobilajām lietotnēm, jo īpaši iekštīkla vai ārtīkla tīmekļvietnēm un mobilajām lietotnēm, uz kurām šī direktīva neattiecas, kuras paredzētas ierobežotam skaitam personu darbavietā vai izglītības jomā un kuras darbavietā vai izglītības jomā lieto ierobežots skaits personu, un atbilstīgi Savienības tiesību aktiem saglabāt vai ieviest pasākumus, kas pārsniedz piekļūstamības minimālās prasības attiecībā uz tīmekļvietnēm un mobilajām lietotnēm. Dalībvalstis arī būtu jāmudina paplašināt šīs direktīvas darbības jomu, to attiecinot arī uz privātām vienībām, kas piedāvā objektus un pakalpojumus, kuri ir atvērti vai kurus sniedz sabiedrībai, tostarp veselības aprūpes, bērnu aprūpes, sociālās iekļautības un sociālā nodrošinājuma jomā, kā arī transporta nozarē, un elektroenerģijas, gāzes, siltuma, ūdens, elektronisko sakaru un pasta pakalpojumus, īpašu uzmanību pievēršot tiem pakalpojumiem, kas minēti 8. līdz 13. pantā Direktīvā 2014/25/ES.

(35)

Lai arī šo direktīvu nepiemēro Savienības iestāžu tīmekļvietnēm un mobilajām lietotnēm, minētās iestādes tiek mudinātas ievērot šajā direktīvā izklāstītās piekļūstamības prasības.

(36)

Šajā direktīvā izklāstītajām piekļūstamības prasībām ir paredzēts būt tehnoloģiju ziņā neitrālām. Tajās ir aprakstīts, kas ir jāpanāk, lai lietotājs varētu uztvert, izmantot, interpretēt un saprast tīmekļvietni, mobilo lietotni un saistīto saturu. Tajās nav norādīts, kāda tehnoloģija būtu jāizvēlas konkrētai tīmekļvietnei, tiešsaistes informācijai vai mobilajai lietotnei. Šīs prasības kā tādas inovāciju nekavē.

(37)

Piekļūstamības četri principi ir: uztveramība, kas nozīmē, ka informācijai un lietotāja saskarnes sastāvdaļām jābūt pasniegtām lietotājiem tādā veidā, kādā tie to var uztvert; darbināmība, kas nozīmē, ka lietotāja saskarnes sastāvdaļām un navigācijai jābūt darbināmai; saprotamība, kas nozīmē, ka informācijai un lietotāja saskarnes izmantošanai jābūt saprotamai; un robustums, kas nozīmē, ka saturam jābūt pietiekami robustam, lai dažādi lietotāju aģenti, tostarp atbalsta tehnoloģijas, to varētu ticami interpretēt. Minētie piekļūstamības principi ir izteikti pārbaudāmos sekmīguma kritērijos, piemēram, Eiropas standartā EN 301 549 V1.1.2 “Eiropā piemērotas piekļūstamības prasības IKT produktu un pakalpojumu publiskajam iepirkumam” (2015-04) (Eiropas standarts 301 549 V1.1.2 (2015-04)), izmantojot saskaņotus standartus un kopēju metodoloģiju, lai pārbaudītu tīmekļvietņu un mobilo lietotņu satura atbilstību minētajiem principiem. Minētais Eiropas standarts tika pieņemts, pamatojoties uz pilnvarojumu M/376, ko Komisija izsniedza Eiropas standartizācijas organizācijām. Līdz atsauces uz saskaņotajiem standartiem vai to daļām tiks publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, attiecīgās Eiropas standarta EN 301 549 V1.1.2 (2015-04) klauzulas būtu jāuzskata kā minimālie līdzekļi minēto principu īstenošanai praksē.

(38)

Ja šajā direktīvā noteiktās piekļūstamības prasības nav piemērojamas, tad saskaņā ar Padomes Direktīvu 2000/78/EK (8), ANO Konvenciju un citiem attiecīgiem tiesību aktiem joprojām ir piemērojamas un – vajadzības gadījumā – būtu jāparedz prasības par “saprātīgu pielāgojumu”, un būtu jānodrošina, kur nepieciešams, jo īpaši darbavietā un izglītības jomā.

(39)

Publiskā sektora struktūrām būtu jāpiemēro šajā direktīvā izklāstītās piekļūstamības prasības, ciktāl tās nerada šīm struktūrām nesamērīgu slogu. Tas nozīmē, ka pamatotos gadījumos publiskā sektora struktūrai var nebūt praktiski iespējams konkrētu saturu darīt pilnībā piekļūstamu. Tomēr minētajai publiskā sektora struktūrai šis saturu būtu jādara tik piekļūstams, cik tas ir iespējams, un cits saturs jādara pilnīgi piekļūstams. Izņēmumi no piekļūstamības prasības ievērošanas tās uzliktā nesamērīga sloga dēļ nedrīkstētu pārsniegt to, kas ir absolūti nepieciešams, lai ierobežotu minēto slogu attiecībā uz konkrētu attiecīgu saturu katrā atsevišķā gadījumā. Pasākumi, kas radītu nesamērīgu slogu, būtu jāsaprot kā pasākumi, kas publiskā sektora struktūrai uzliktu pārmērīgu organizatorisku vai finansiālu slogu vai apdraudētu struktūras spēju pildīt savu uzdevumu vai publicēt informāciju, kas ir vajadzīga vai atbilstīga tās uzdevumiem un pakalpojumiem, vienlaikus ņemot vērā iespējamās priekšrocības vai kaitējumu iedzīvotājiem, jo īpaši personām ar invaliditāti. Izvērtējot, kādā mērā piekļūstamības prasības nevar izpildīt tāpēc, ka tās radītu nesamērīgu slogu, būtu jāņem vērā tikai leģitīmi iemesli. Prioritātes, laika vai zināšanu trūkumam nebūtu jāuzskata par leģitīmiem iemesliem. Tāpat nevajadzētu būt nekādiem leģitīmiem iemesliem neiepirkt vai neizstrādāt tādas programmatūras sistēmas, ar kurām piekļūstamā veidā varētu pārvaldīt saturu tīmekļvietnēs un mobilās lietotnēs, jo ir piekļūstami pietiekami un ieteicami paņēmieni, lai minētās sistēmas izpildītu šajā direktīvā izklāstītās piekļūstamības prasības.

(40)

Ar piekļūstamību saistītai sadarbspējai būtu jāpanāk maksimāla satura saderība ar pašreizējiem un nākotnes lietotāju aģentiem un atbalsta tehnoloģijām. Konkrētāk, tīmekļvietņu un mobilo lietotņu saturam būtu jānodrošina lietotāju aģentiem kopēju iekšējo dabiskās valodas, struktūru, sakarību un sekvenču kodēšanu, kā arī datus par jebkādiem iegultiem lietotāju saskarnes komponentiem. Tādējādi no sadarbspējas labumu gūst lietotāji, jo tie var universāli izmantot savus lietotāju aģentus, lai piekļūtu tīmekļvietnēm un mobilām lietotnēm; tie varētu gūt labumu arī no lielākas izvēles un zemākām cenām visā Savienībā. No sadarbspējas labumu varētu gūt arī tādu produktu un pakalpojumu piegādātāji un pircēji, kas saistīti ar tīmekļvietņu un mobilo lietotņu piekļūstamību.

(41)

Šī direktīva nosaka piekļūstamības prasības attiecībā uz publiskā sektora struktūru tīmekļvietnēm un mobilajām lietotnēm. Lai veicinātu šādu tīmekļvietņu un mobilo lietotņu atbilstību minētajām prasībām, jāparedz atbilstības prezumpcija attiecīgajām tīmekļvietnēm un mobilajām lietotnēm, kas atbilst saskaņotajiem standartiem vai to daļām, kuri sagatavoti un publicēti Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1025/2012 (9), ar mērķi formulēt sīki izstrādātas specifikācijas saistībā ar minētajām prasībām. Ievērojot minēto regulu, dalībvalstīm un Eiropas Parlamentam vajadzētu spēt izteikt iebildumus pret jebkuriem saskaņotajiem standartiem, kuri pēc to domām pilnībā neatbilst piekļūstamības prasībām, kas noteiktas šajā direktīvā.

(42)

Eiropas standartizācijas organizācijas pieņēma Eiropas standartu EN 301 549 V1.1.2 (2015-04), kurā precizētas funkcionālās piekļūstamības prasības IKT produktiem un pakalpojumiem, tostarp tīmekļa saturam, ko varētu izmantot publiskajā iepirkumā vai lai atbalstītu citas politikas jomas un tiesību aktus. Šajā direktīvā noteiktajam pieņēmumam par atbilstību piekļūstamības prasībām būtu jābalstās uz 9., 10. un 11. klauzulu Eiropas standartā EN 301 549 V1.1.2 (2015-04). Ar tehniskajām specifikācijām, kuras pieņem, pamatojoties uz šo direktīvu, būtu jāprecizē Eiropas standarts EN 301 549 V1.1.2 (2015-04) attiecībā uz mobilajām lietotnēm.

(43)

Turklāt tehniskajās specifikācijās un standartos, kas izstrādāti saistībā ar šajā direktīvā izklāstītajām piekļūstamības prasībām, būtu jāņem vērā mobilo ierīču konceptuālā un tehniskā specifika.

(44)

Publiskā sektora struktūrām būtu jāsniedz piekļūstamības paziņojums par tīmekļvietņu un mobilo lietotņu atbilstību šajā direktīvā izklāstītajām piekļūstamības prasībām. Minētajā piekļūstamības paziņojumā attiecīgā gadījumā būtu jāiekļauj nodrošinātās piekļūstamās alternatīvas.

(45)

Mobilās lietotnes ir pieejamas no dažādiem avotiem, tostarp privātā sektora lietotņu veikaliem. Informācija attiecībā uz publiskā sektora struktūru mobilo lietotņu piekļūstamību, kas lejupielādētas no trešo personu avotiem, būtu jāsniedz līdz ar mobilās lietotnes aprakstu, kuru parāda lietotājiem, pirms tie lejuplādē mobilo lietotni. Tas neparedz nozīmīgu platformu pakalpojumu sniedzējiem mainīt savus pieteikumu izplatīšanas mehānismus, bet tā vietā izvirza prasību publiskā sektora struktūrai sniegt piekļūstamības paziņojumu, izmantojot esošās vai nākotnes tehnoloģijas.

(46)

Būtu jāizveido atsauksmju mehānisms, lai jebkura persona spētu paziņot attiecīgajai publiskā sektora struktūrai par jebkuriem gadījumiem, kad tīmeklis vai mobilā lietotne neizpilda šajā direktīvā izklāstītās piekļūstamības prasības, un pieprasīt trūkstošo informāciju. Izmantojot atsauksmju mehānismu, kurš ir saistīts ar izpildes procedūru, publiskā sektora struktūru tīmekļvietņu un mobilo lietotņu lietotājiem vajadzētu būt iespējai pieprasīt vajadzīgo informāciju, tostarp pakalpojumus un dokumentus. Atbildot uz leģitīmu un saprātīgu pieprasījumu, attiecīgajai publiskā sektora struktūrai informāciju būtu jāsniedz adekvātā un atbilstīgā veidā saprātīgā laikposmā.

(47)

Dalībvalstīm vajadzētu veikt nepieciešamos pasākumus, lai saistībā ar tīmekļvietņu un mobilo lietotņu piekļūstamību palielinātu informētību un veicinātu apmācības programmas, kas paredzētas attiecīgām ieinteresētajām personām un jo īpaši personālam, kurš ir atbildīgs par tīmekļvietņu vai mobilo lietotņu piekļūstamību. Būtu jāapspriežas ar attiecīgajiem sociālajiem partneriem, vai tie būtu jāiesaista ar piekļūstamību saistīto apmācības un informētības palielināšanas programmu satura sagatavošanā.

(48)

Ir svarīgi, lai dalībvalstīm ciešā sadarbībā ar Komisiju būtu jāveicina autorēšanas rīku izmantošanu, kas ļauj labāk īstenot šajā direktīvā izklāstītās piekļūstamības prasības. Šāda veicināšana varētu izpausties pasīvi, piemēram, kā saderīgu autorēšanas rīku saraksta publicēšana bez prasības minētos rīkus izmantot, vai aktīvi, proti, kā prasība izmantot saderīgus autorēšanas rīkus vai finansēt to izstrādi.

(49)

Lai nodrošinātu šīs direktīvas pienācīgu īstenošanu un jo īpaši to, ka tiek īstenoti noteikumi par atbilstību piekļūstamības prasībām, ir ļoti svarīgi, lai Komisija un dalībvalstis regulāri apspriestos ar attiecīgām ieinteresētajām personām. Šīs direktīvas nozīmē ar attiecīgām ieinteresētajām personām būtu jāsaprot arī organizācijas, kas pārstāv personu ar invaliditāti un vecu cilvēku intereses, sociālie partneri, nozare, kas iesaistīta piekļūstamības nodrošināšanas programmatūras izveidē attiecībā uz tīmekļvietnēm un mobilajām lietotnēm, un pilsoniskā sabiedrība.

(50)

Atbilstība šajā direktīvā izklāstītajām piekļūstamības prasībām būtu periodiski jāuzrauga. Saskaņota uzraudzības metodoloģija nodrošinātu aprakstu veidam, kā – visās dalībvalstīs vienādi – pārbaudīt, kādā pakāpē tiek nodrošināta atbilstība piekļūstamības prasībām, reprezentatīvas izlases veidošanu un uzraudzības periodiskumu. Dalībvalstīm būtu periodiski jāziņo par uzraudzības rezultātiem, un vismaz vienu reizi būtu jāiesniedz saraksts ar pasākumiem, kas veikti, piemērojot šo direktīvu.

(51)

Uzraudzības metodoloģija, kas jāizstrādā Komisijai, vajadzētu būt pārredzamai, nododamai, salīdzināmai un reproducējamai. Uzraudzības metodoloģijas reproducējamība būtu maksimāli jāpalielina, vienlaikus ņemot vērā apstākli, ka minēto reproducējamību var ietekmēt tādi cilvēciskie faktori kā lietotāju veikta testēšana. Lai uzlabotu dalībvalstu datu salīdzināmību, uzraudzības metodoloģijā būtu jāapraksta veids, kādā vajag vai ir iespējams noformēt dažādu testu rezultātus. Lai nenovirzītu līdzekļus no uzdevumiem padarīt saturu piekļūstamāku, uzraudzības metodoloģijai vajadzētu būt viegli lietojamai.

(52)

Lai neradītu šķēršļus inovācijai attiecībā uz veidiem, kā izmērīt tīmekļvietņu un mobilo lietotņu piekļūstamību, un ja vien tas netraucē datu salīdzināmībai visā Savienībā, – dalībvalstīm, balstoties uz Komisijas izstrādātu uzraudzības metodoloģiju, vajadzētu spēt izmantot modernākas uzraudzības tehnoloģijas.

(53)

Lai izvairītos no sistemātiskas vēršanās tiesā, būtu jāparedz noteikums par tiesībām izmantot adekvātu un iedarbīgu procedūru, ar ko nodrošinātu atbilstību šai direktīvai. Tas neskar tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību, kā izklāstīts Hartas 47. pantā. Minētā procedūra būtu jāsaprot tā, ka tā ietver tiesības iesniegt sūdzību jebkurai esošai valsts iestādei, kuras kompetencē ir minēto sūdzību izskatīšana.

(54)

Lai nodrošinātu to, ka pieņēmums par atbilstību piekļūstamības prasībām, kas noteiktas ar šo direktīvu, tiek piemērots pareizi, pilnvaras pieņemt tiesību aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai attiecībā uz grozījumiem šajā direktīvā, atjaunojot atsauces uz Eiropas standartu EN 301 549 V1.1.2 (2015-04). Ir īpaši svarīgi, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (10). Jo īpaši lai nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas piedalīties deleģēto aktu sagatavošanā, Eiropas Parlaments un Padome saņem visus dokumentus vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un to ekspertiem ir iespēja sistemātiski piedalīties to Komisijas ekspertu grupu sanāksmēs, kas nodarbojas ar deleģēto aktu sagatavošanu.

(55)

Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šīs direktīvas attiecīgo noteikumu īstenošanai, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai. Būtu jāizmanto pārbaudes procedūra, lai noteiktu piekļūstamības prasību tehniskās specifikācijas, metodoloģiju, ko dalībvalstīm būtu jāizmanto, uzraugot attiecīgo tīmekļvietņu un mobilo lietotņu atbilstību šīm prasībām, un kārtību, kā dalībvalstīm jāziņo Komisijai par uzraudzīšanas rezultātiem. Konsultēšanās procedūra būtu jāizmanto, lai pieņemtu īstenošanas aktus, ar ko izveido piekļūstamības paziņojumu paraugu, kas tieši neietekmē no šīs direktīvas izrietošo pienākumu raksturu un piemērošanas jomu, taču palīdz veicināt tajā paredzēto noteikumu piemērošanu. Minētās pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (11).

(56)

Tā kā šīs direktīvas mērķi, proti, izveidot saskaņotu tirgu publiskā sektora struktūru tīmekļvietņu un mobilo lietotņu piekļūstamībai, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, jo jāsaskaņo dažādi noteikumi, kas patlaban pastāv to attiecīgajās tiesību sistēmās, bet to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā ir paredzēti tikai tie pasākumi, kas vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1.   Lai uzlabotu iekšējā tirgus darbību, ar šo direktīvu cenšas tuvināt dalībvalstu normatīvos un administratīvos aktus, kas saistīti ar publiskā sektora struktūru tīmekļvietņu un to mobilo lietotņu piekļūstamības prasībām, tādējādi padarot šīs tīmekļvietnes un mobilās lietotnes vieglāk piekļūstamas lietotājiem, jo īpaši personām ar invaliditāti.

2.   Šajā direktīvā ir paredzēti noteikumi, kas prasa, lai dalībvalstis nodrošina, ka publiskā sektora struktūru tīmekļvietnes neatkarīgi no ierīces, kuru izmanto lai tām piekļūtu, un mobilās lietotnes atbilst 4. pantā izklāstītajām prasībām par piekļūstamību.

3.   Šo direktīvu nepiemēro šādām tīmekļvietnēm un mobilajām lietotnēm:

a)

tīmekļvietnes un mobilās lietotnes, kuras ir valsts raidsabiedrību un to meitas uzņēmumu rīcībā, un citu struktūru vai to meitas uzņēmumu rīcībā, kas sniedz valsts apraides publisko pakalpojumu;

b)

NVO tīmekļvietnes un mobilās lietotnes, kas nesniedz sabiedrībai svarīgus pakalpojumus vai tādus pakalpojumus, kas tieši risina personu ar invaliditāti vajadzības vai paredzēti tām.

4.   Šo direktīvu šādam tīmekļvietņu un mobilo lietotņu saturam:

a)

biroja datņu formāti, kas publicēti pirms 2018. gada 23. septembra, ja vien šāds saturs nav vajadzīgs aktīviem administratīviem procesiem, kas saistīti ar attiecīgo publiskā sektora struktūru veiktiem uzdevumiem;

b)

iepriekš ierakstīti laikatkarīgi mediju darbi, kas publicēti pirms 2020. gada 23. septembra;

c)

tiešraides laikatkarīgi mediju darbi;

d)

tiešsaistes kartes un kartogrāfijas pakalpojumi, ja vien būtiska informācija tiek sniegta piekļūstamā digitālā formā kartēm, kas paredzētas navigācijai;

e)

trešo personu saturs, kuru attiecīgās publiskā sektora struktūras nedz finansē, nedz izstrādā, nedz kontrolē;

f)

kultūras mantojuma kolekciju priekšmetu reprodukcijas, kuras nevar darīt pilnībā piekļūstamas tāpēc, ka pastāv:

i)

piekļūstamības prasību nesavietojamība vai nu ar attiecīgā priekšmeta saglabāšanu, vai ar reprodukcijas autentiskumu (piem., kontrasts); vai

ii)

nav pieejami automatizēti un izmaksu ziņā lietderīgi risinājumi, kas viegli iegūtu tekstu no manuskriptiem vai citiem mantojuma kolekciju priekšmetiem un pārveidotu saturā, kurš savietojams ar piekļūstamības prasībām;

g)

ārtīklu un iekštīklu, tas ir, tikai slēgtai cilvēku grupai, nevis sabiedrībai kopumā, pieejamu vietņu saturs, kurš publicēts pirms 2019. gada 23. septembra, līdz šādas tīmekļvietnes tiek būtiski pārveidotas;

h)

tādu tīmekļvietņu un mobilo lietotņu saturs, kas kvalificējamas kā arhīvi, proti, tajās ir tikai tāds saturs, kas nav vajadzīgs aktīviem administratīviem procesiem un kas netiek atjaunināts vai rediģēts pēc 2019. gada 23. septembra.

5.   Dalībvalstis no šīs direktīvas piemērošanas jomas var izslēgt skolu, bērnudārzu vai silīšu tīmekļvietnes un mobilās lietotnes, izņemot tādu to saturu, kas saistīts ar būtiskām tiešsaistes administratīvām funkcijām.

2. pants

Minimālā saskaņošana

Dalībvalstis var uzturēt spēkā vai ieviest pasākumus atbilstīgi Savienības tiesību aktiem, kas pārsniedz šajā direktīvā noteiktās minimālās prasības attiecībā uz tīmekļvietņu un mobilo lietotņu piekļūstamību.

3. pants

Definīcijas

Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:

1)

“publiskā sektora struktūra” ir valsts, reģionālā vai vietējā līmeņa pārvaldes iestāde, publisko tiesību subjekti, kā definēts Direktīvas 2014/24/ES 2. panta 1. punkta 4. apakšpunktā, vai apvienības, ko izveidojusi viena vai vairāk šādas iestādes, vai arī viens vai vairāk šādi publisko tiesību subjekti, ja šīs apvienības ir nodibinātas ar konkrētu mērķi apmierināt vispārējas vajadzības, kurām nav rūpnieciska vai komerciāla rakstura;

2)

“mobilā lietotne” ir lietojumprogramma, ko projektējušas un izstrādājušas publiskā sektora struktūras vai kas projektēta un izstrādāta to vārdā un kura paredzēta, lai to lietotu plaša sabiedrība uz mobilām ierīcēm, piemēram, viedtālruņiem un planšetdatoriem. Tā neietver lietojumprogrammu, ar kuru kontrolē minētās ierīces (mobilās operētājsistēmas) vai aparatūru;

3)

“standarts” ir standarts, kā definēts Regulas (ES) Nr. 1025/2012 2. panta 1. punktā;

4)

“Eiropas standarts” ir Eiropas standarts, kā definēts Regulas (ES) Nr. 1025/2012 2. panta 1. punkta b) apakšpunktā;

5)

“saskaņots standarts” ir saskaņots standarts, kā definēts Regulas (ES) Nr. 1025/2012 2. panta 1. punkta c) apakšpunktā;

6)

“laikatkarīgi mediju darbi” ir šādu tipu mediji: tikai audio, tikai video, audio-video, audio un/vai video apvienojumā ar interaktīvas saziņas iespēju;

7)

“kultūras mantojuma kolekciju priekšmeti” ir privātā vai sabiedriskā īpašumā esoši priekšmeti, kas izraisa vēsturisku, māksliniecisku, arheoloģisku, estētisku, zinātnisku vai tehnisku interesi un kuri ir daļa no kultūras iestāžu, piemēram, bibliotēku, arhīvu un muzeju, saglabātām kolekcijām;

8)

“mērījumu dati” ir skaitliskā izteiksmē apkopoti rezultāti par uzraudzības darbībām, kas veiktas, lai pārbaudītu publiskā sektora struktūru tīmekļvietņu un mobilo lietotņu atbilstību 4. pantā izklāstītajām piekļūstamības prasībām. Tas ietver gan skaitliskā izteiksmē apkopotu informāciju par pārbaudīto tīmekļvietņu un mobilo lietotņu paraugu (tīmekļvietņu un mobilo lietotņu skaits, potenciāli apmeklētāju vai lietotāju skaits, utt.), gan skaitliskā izteiksmē apkopotu informāciju par piekļūstamības pakāpi.

4. pants

Tīmekļvietņu un mobilo lietotņu piekļūstamības prasības

Dalībvalstis nodrošina, ka publiskā sektora struktūras veic vajadzīgos pasākumus, lai savas tīmekļvietnes un mobilās lietotnes padarītu vieglāk piekļūstamas, nodrošinot, ka tās ir uztveramas, darbināmas, saprotamas un robustas.

5. pants

Nesamērīgs slogs

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka publiskā sektora struktūras piemēro piekļūstamības prasības, kas izklāstītas 4. pantā, ciktāl minētās prasības nerada nesamērīgu slogu publiskā sektora struktūrām, piemērojot minēto pantu.

2.   Lai izvērtētu pakāpi, kādā piekļūstamības prasības, kas izklāstītas 4. pantā, rada nesamērīgu slogu, dalībvalstis nodrošina, ka attiecīgā publiskā sektora struktūra ņem vērā atbilstīgos apstākļus, tostarp:

a)

attiecīgās publiskā sektora struktūras lielumu, līdzekļus un iedabu; un

b)

aplēstās izmaksas un ieguvumus publiskā sektora struktūrai attiecībā pret aplēstajiem ieguvumiem personām ar invaliditāti, ņemot vērā konkrētās tīmekļvietnes vai mobilās lietotnes lietošanas biežumu un ilgumu.

3.   Neskarot šā panta 1. punktu, attiecīgā publiskā sektora struktūra veic sākotnējo izvērtējumu par pakāpi, kādā piekļūstamības prasības, kas izklāstītas 4. pantā, rada nesamērīgu slogu.

4.   Ja publiskā sektora struktūra pēc šā panta 2. punktā minētā izvērtējuma veikšanas piemēro konkrētai tīmekļvietnei vai mobilai lietotnei šā panta 1. punktā minēto izņēmumu, tā 7. pantā minētajā piekļūstamības paziņojumā izskaidro, kuras piekļūstamības prasību daļas nebija iespējams izpildīt, un attiecīgā gadījumā nodrošina piekļūstamas alternatīvas.

6. pants

Pieņēmums par atbilstību piekļūstamības prasībām

1.   Saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1025/2012 attiecīgo tīmekļvietņu un mobilo lietotņu saturu, kas atbilst tiem saskaņotajiem standartiem vai to daļām, uz kurām atsauces Komisija ir publicējusi Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, uzskata par atbilstīgu piekļūstamības prasībām, kas izklāstītas 4. pantā, uz kurām attiecas minētie standarti vai to daļas.

2.   Ja atsauces uz šā panta 1. punktā minētajiem saskaņotajiem standartiem nav publicētas, mobilo lietotņu saturu, kas atbilst tehniskajām specifikācijām vai to daļām, uzskata par atbilstīgu 4. pantā izklāstītajām prasībām par piekļūstamību, uz kurām attiecas minētās tehniskās specifikācijas vai to daļas.

Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar ko nosaka šā punkta pirmajā daļā minētās tehniskās specifikācijas. Minētās tehniskās specifikācijas atbilst 4. pantā izklāstītajām prasībām par piekļūstamību, un ar tām nodrošina tādu piekļūstamības pakāpi, kas ir vismaz līdzvērtīga tai, kuru nodrošina ar Eiropas standartu EN 301 549 V1.1.2 (2015-04).

Īstenošanas aktus, kas minēti šā punkta otrajā daļā, pieņem saskaņā ar 11. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru. Ja atsauces uz šā panta 1. punktā minētajiem saskaņotajiem standartiem nav publicētas, pirmo no šiem īstenošanas aktiem pieņem līdz 2018. gada 23. decembrim.

3.   Ja atsauces uz šā panta 1. punktā minētajiem saskaņotajiem standartiem nav publicētas, tīmekļvietņu saturu, kas atbilst Eiropas standarta EN 301 549 V1.1.2 (2015-04) attiecīgajām prasībām vai to daļām, uzskata par atbilstīgu piekļūstamības prasībām, kas izklāstītas 4. pantā, uz kurām attiecas minētās attiecīgās prasībās vai to daļas.

Ja atsauces uz šā panta 1. punktā minētajiem saskaņotajiem standartiem ir publicētas un ja nav šā panta 2. punktā minēto tehnisko specifikāciju, tīmekļvietņu un mobilo lietotņu saturu, kas atbilst Eiropas standarta EN 301 549 V1.1.2 (2015-04) attiecīgajām prasībām vai to daļām, uzskata par atbilstīgu piekļūstamības prasībām, kas izklāstītas 4. pantā, uz kurām attiecas minētās attiecīgās prasības vai to daļas.

4.   Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 10. pantu, lai grozītu atsauces šā panta 3. punktu, atjauninot atsauces uz Eiropas standartu EN 301 549 V1.1.2 (2015-04), lai atsauktos uz minētā standarta jaunāku versiju vai uz Eiropas standartu, ar kuru to aizstāj, ja minētais standarts vai versija atbilst piekļūstamības prasībām, kas izklāstītas 4. pantā, i un nodrošina tādu piekļūstamības pakāpi, kas ir vismaz līdzvērtīga tai, kuru nodrošina ar Eiropas standartu EN 301 549 V1.1.2 (2015-04).

7. pants

Papildu pasākumi

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka publiskā sektora struktūras sniedz un regulāri atjaunina sīki izstrādātu, visaptverošu un skaidru piekļūstamības paziņojumu par savu tīmekļvietņu un mobilo lietotņu atbilstību šīs direktīvas prasībām.

Attiecībā uz tīmekļvietnēm piekļūstamības paziņojumu sniedz piekļūstamā formātā, izmantojot 2. punktā minēto piekļūstamības paziņojuma paraugu, un to publicē attiecīgajā tīmekļvietnē.

Attiecībā uz mobilajām lietotnēm piekļūstamības paziņojumu sniedz piekļūstamā formātā, izmantojot 2. punktā minēto piekļūstamības paziņojuma paraugu, un dara to piekļūstamu tās publiskā sektora struktūras tīmekļvietnē, kura izstrādājusi attiecīgo mobilo lietotni, vai kopā ar citu informāciju, kas ir pieejama, lejupielādējot lietotni.

Paziņojumā iekļauj:

a)

paskaidrojumu par tām satura daļām, kuras nav piekļūstamas, un par minētās nepiekļūstamības iemesliem, un attiecīgā gadījumā – nodrošinātās piekļūstamās alternatīvas;

b)

atsauksmju mehānisma aprakstu un saiti uz šo mehānismu, kura jebkurai personai dod iespēju informēt attiecīgo publiskā sektora struktūru par jebkādām tās tīmekļvietnes vai mobilās lietotnes neatbilstībām piekļūstamības prasībām, kas izklāstītas 4. pantā, un pieprasīt informāciju, kas ir izslēgta, ievērojot 1. panta 4. punktu un 5. pantu; un

c)

saiti uz 9. pantā minēto izpildes procedūru, kuru var izmantot, ja atbilde uz paziņojumu vai pieprasījumu ir neapmierinoša.

Dalībvalstis nodrošina, ka publiskā sektora struktūras saprātīgā laikposmā sniedz pienācīgu atbildi uz paziņojumu vai pieprasījumu.

2.   Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar ko izveido piekļūstamības paziņojuma paraugu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 11. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru. Pirmo šādu īstenošanas aktu Komisija pieņem līdz 2018. gada 23. decembrim.

3.   Dalībvalstis veic pasākumus, lai atvieglinātu piekļūstamības prasību, kas izklāstītas 4. pantā, piemērošanu cita veida tīmekļvietnēm vai mobilajām lietotnēm, kas nav 1. panta 2. punktā minētās, un jo īpaši tīmekļvietnēm vai mobilajām lietotnēm, uz kurām attiecas spēkā esošie valstu tiesību akti par piekļūstamību.

4.   Dalībvalstis virza un atvieglina tādu apmācības programmu īstenošanu, kas attiecas uz tīmekļvietņu un mobilo lietotņu piekļūstamību un paredzētas attiecīgajām ieinteresētajām personām un publiskā sektora struktūru darbiniekiem, izstrādātas tā, lai iemācītu viņiem, kā radīt, pārvaldīt un atjaunināt tīmekļvietnēs un mobilajās lietotnēs piekļūstamo saturu.

5.   Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai palielinātu informētību par piekļūstamības prasībām, kas izklāstītas 4. pantā, to priekšrocībām tīmekļvietņu un mobilo lietotņu lietotājiem un īpašniekiem un par iespēju sniegt atsauksmi jebkurā gadījumā, kad šīs direktīvas prasības nav ievērotas, kā izklāstīts šajā pantā.

6.   Tās uzraudzības un ziņošanas nolūkos, kas minētas 8. pantā, Komisija atvieglina sadarbību Savienības līmenī dalībvalstu starpā un starp dalībvalstīm un attiecīgajām ieinteresētajām personām, lai savstarpēji apmainītos ar paraugpraksi un pārskatītu 8. panta 2. punktā minēto uzraudzības metodoloģiju, tirgus un tehnoloģijas attīstību un progresu piekļuvē tīmekļvietnēm un mobilajām lietotnēm.

8. pants

Uzraudzība un ziņošana

1.   Dalībvalstis, pamatojoties uz šā panta 2. punktā paredzēto uzraudzības metodoloģiju, periodiski uzrauga publiskā sektora struktūru tīmekļvietņu un mobilo lietotņu atbilstību piekļūstamības prasībām, kas izklāstītas 4. pantā.

2.   Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar ko nosaka metodoloģiju, kā uzraudzīt attiecīgo tīmekļvietņu un mobilo lietotņu atbilstību piekļūstamības prasībām, kas izklāstītas 4. pantā. Minētā metodoloģija ir pārredzama, pārnesama, salīdzināma, reproducējama un viegli lietojama. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 11. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru. Līdz 2018. gada 23. decembrim Komisija pieņem pirmo šādu īstenošanas aktu.

3.   Uzraudzības metodoloģijā, kas minēta 2. punktā, var ņemt vērā ekspertu analīzi, un tajā iekļauj:

a)

uzraudzības periodiskumu, kā arī to tīmekļvietņu un mobilo lietotņu izlases veidošanu, kam jāpiemēro uzraudzība;

b)

tīmekļvietnes līmenī – tīmekļa lapu paraugu izlasi un saturu minētajās lapās;

c)

mobilo lietotņu līmenī – pārbaudāmo saturu, ņemot vērā lietotnes sākotnējās izlaišanas brīdi un turpmākus funkcionālus atjauninājumus;

d)

aprakstu par to, kā atbilstību vai neatbilstību piekļūstamības prasībām, kas izklāstītas 4. pantā, pienācīgi jādemonstrē, attiecīgā gadījumā sniedzot tiešu atsauci uz atbilstīgajiem aprakstiem saskaņotajā standartā vai, ja tādu nav, 6. panta 2. punktā minētajās tehniskajās specifikācijās vai 6. panta 3. punktā minētajā Eiropas standartā;

e)

gadījumā, ja tiek konstatēti trūkumi, – mehānismu, ar ko sniedz datus un informāciju par atbilstību piekļūstamības prasībām, kas izklāstītas 4. pantā, tādā formātā, ko publiskā sektora struktūras var izmantot, lai novērstu minētos trūkumus; un

f)

pienācīgu procedūru, vajadzības gadījumā iekļaujot nepieciešamos piemērus un norādes, automātiskiem, manuāliem un lietojamības testiem apvienojumā ar paraugu atlases iestatījumiem tādā veidā, kas ir savietojams ar uzraudzības un ziņošanas periodiskumu.

4.   Līdz 2021. gada 23. decembrim un pēc tam reizi trīs gados dalībvalstis iesniedz Komisijai ziņojumu par uzraudzības rezultātiem, iekļaujot mērījumu datus. Minēto ziņojumu sagatavo, pamatojoties uz šā panta 6. punktā minēto ziņošanas kārtību. Ziņojumā iekļauj arī informāciju par 9. pantā minētās izpildes procedūras izmantošanu.

5.   Saistībā ar pasākumiem, kas pieņemti, ievērojot 7. pantu, pirmajā ziņojumā ietver arī turpmāk norādīto:

a)

aprakstu par dalībvalstu izveidotajiem mehānismiem, kas paredzēti, lai ar attiecīgajām ieinteresētajām personām konsultētos par tīmekļvietņu un mobilo lietotņu piekļūstamību;

b)

procedūras, lai publiskotu jebkādas izmaiņas piekļūstamības politikā saistībā ar tīmekļvietnēm un mobilajām lietotnēm;

c)

pieredzi, kas gūta, un konstatējumus, kuri atklāti, īstenojot noteikumus par atbilstību piekļūstamības prasībām, kas izklāstītas 4. pantā; un

d)

informāciju par apmācības un informētības veicināšanas pasākumiem.

Ja saistībā ar pirmajā daļā minētajiem elementiem ir veiktas nozīmīgas izmaiņas, dalībvalstis savos turpmākajos ziņojumos iekļauj informāciju par minētajām izmaiņām.

6.   Visu to ziņojumu saturu, kuros nav obligāti jāuzskaita pārbaudītās tīmekļvietnes, mobilās lietotnes vai publiskā sektora struktūras, publisko piekļūstamā formā. Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar ko nosaka kārtību, kā dalībvalstīm jāiesniedz ziņojumi Komisijai. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 11. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru. Līdz 2018. gada 23. decembrim Komisija pieņem pirmo šādu īstenošanas aktu.

7.   Dalībvalstis līdz 2018. gada 23. septembrim informē Komisiju par struktūru, kas norīkota veikt uzraudzības un ziņošanas uzdevumus.

9. pants

Izpildes procedūra

1.   Dalībvalstis nodrošina adekvātas un iedarbīgas izpildes procedūras piekļūstamību, lai garantētu atbilstību šai direktīvai saistībā ar 4. un 5. pantā un 7. panta 1. punktā izklāstītajām prasībām. Jo īpaši dalībvalstis nodrošina to, ka pastāv izpildes procedūra, piemēram, iespēja sazināties ar ombudu, lai garantētu iedarbīgu rīcību ar saņemtajiem paziņojumiem vai pieprasījumiem, kā paredzēts 7. panta 1. punkta b) apakšpunktā, un pārskatītu 5. pantā minēto novērtējumu.

2.   Dalībvalstis līdz 2018. gada 23. septembrim informē Komisiju par struktūru, kas ir atbildīga par šīs direktīvas izpildi.

10. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Direktīvas 6. panta 4. punktā minētās pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no 2017. gada 23. jūnija.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 6. panta 4. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā datumā, kas tajā norādīts. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Saskaņā ar 6. panta 4. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes ierosmes minēto termiņu pagarina par diviem mēnešiem.

11. pants

Komiteju procedūra

1.   Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu.

3.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

12. pants

Transponēšana

1.   Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības līdz 2018. gada 23. septembrim. Dalībvalstis tūlīt dara zināmus Komisijai minēto noteikumu tekstus.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos iekļauj atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

2.   Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to galvenos valsts noteikumu tekstu, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

3.   Dalībvalstis piemēro minētos noteikumus šādi:

a)

publiskā sektora struktūru tīmekļvietnēm, kas nav publicētas pirms 2018. gada 23. septembra, – no 2019. gada 23. septembra;

b)

visām publiskā sektora struktūru tīmekļvietnēm, uz kurām neattiecas a) apakšpunkts, – no 2020. gada 23. septembra;

c)

visām publiskā sektora struktūru mobilajām lietotnēm – no 2021. gada 23. jūnija.

13. pants

Pārskatīšana

Komisija pārskata šīs direktīvas piemērošanu līdz 2022. gada 23. jūnijam. Minētajā pārskatīšanā ņem vērā dalībvalstu ziņojumus par 8. pantā paredzētās uzraudzības iznākumu un 9. pantā paredzētās izpildes procedūras izmantošanu. Tajā iekļauj arī pārskatu par tehnoloģijas jaunumiem, kas varētu atvieglināt piekļūstamību dažu tipu saturam, kurš nav iekļauts šīs direktīvas darbības jomā. Minētā ziņojuma konstatējumus publisko piekļūstamā formātā.

14. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

15. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Strasbūrā, 2016. gada 26. oktobrī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

M. SCHULZ

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

I. LESAY


(1)  OV C 271, 19.9.2013., 116. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2014. gada 26. februāra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2016. gada 18. jūlija nostāja pirmajā lasījumā (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta). Eiropas Parlamenta 2016. gada 26. oktobra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1303/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (OV L 347, 20.12.2013., 320. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1304/2013 (2013. gada 17. decembris) par Eiropas Sociālo fondu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1081/2006 (OV L 347, 20.12.2013., 470. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1291/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido Pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads) un atceļ Lēmumu Nr. 1982/2006/EK (OV L 347, 20.12.2013., 104. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/24/ES (2014. gada 26. februāris) par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (OV L 94, 28.3.2014., 65. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/25/ES (2014. gada 26. februāris) par iepirkumu, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, un ar ko atceļ Direktīvu 2004/17/EK (OV L 94, 28.3.2014., 243. lpp.).

(8)  Padomes Direktīva 2000/78/EK (2000. gada 27. novembris), ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju (OV L 303, 2.12.2000., 16. lpp.).

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1025/2012 (2012. gada 25. oktobris) par Eiropas standartizāciju, ar ko groza Padomes Direktīvas 89/686/EEK un 93/15/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/9/EK, 94/25/EK, 95/16/EK, 97/23/EK, 98/34/EK, 2004/22/EK, 2007/23/EK, 2009/23/EK un 2009/105/EK, un ar ko atceļ Padomes Lēmumu 87/95/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1673/2006/EK (OV L 316, 14.11.2012., 12. lpp.).

(10)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

(11)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).


II Neleģislatīvi akti

REGULAS

2.12.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 327/16


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2016/2103

(2016. gada 21. novembris)

par nosaukuma ierakstīšanu Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Burrata di Andria (AĢIN))

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 21. novembra Regulu (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (1) un jo īpaši tās 52. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Itālijas pieteikums, kurā lūgts reģistrēt nosaukumu Burrata di Andria, ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2).

(2)

Komisijai nav iesniegts neviens paziņojums par iebildumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 51. pantu, tāpēc nosaukums Burrata di Andria būtu jāreģistrē,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Nosaukums Burrata di Andria (AĢIN) ar šo tiek ierakstīts reģistrā.

Pirmajā daļā minētais nosaukums apzīmē produktu, kas pieder pie 1.3. grupas “Siers” saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 668/2014 (3) XI pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2016. gada 21. novembrī

Komisijas

un tās priekšsēdētāja vārdā –

Komisijas loceklis

Phil HOGAN


(1)  OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.

(2)  OV C 263, 20.7.2016., 7. lpp.

(3)  Komisijas 2014. gada 13. jūnija Īstenošanas regula (ES) Nr. 668/2014, ar ko paredz noteikumus par to, kā piemērot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (OV L 179, 19.6.2014., 36. lpp.).


2.12.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 327/18


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2016/2104

(2016. gada 21. novembris)

par nosaukuma ierakstīšanu Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Vale of Evesham Asparagus (AĢIN))

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 21. novembra Regulu (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (1) un jo īpaši tās 52. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Apvienotās Karalistes pieteikums, kurā lūgts reģistrēt nosaukumu Vale of Evesham Asparagus, ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2).

(2)

Komisijai nav iesniegts neviens paziņojums par iebildumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 51. pantu, tāpēc nosaukums Vale of Evesham Asparagus būtu jāreģistrē,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Nosaukums Vale of Evesham Asparagus (AĢIN) ar šo tiek ierakstīts reģistrā.

Pirmajā daļā minētais nosaukums apzīmē produktu, kas pieder pie 1.6. grupas “Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi un labība” saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 668/2014 (3) XI pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2016. gada 21. novembrī

Komisijas

un tās priekšsēdētāja vārdā –

Komisijas loceklis

Phil HOGAN


(1)  OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.

(2)  OV C 257, 15.7.2016., 16. lpp.

(3)  Komisijas 2014. gada 13. jūnija Īstenošanas regula (ES) Nr. 668/2014, ar ko paredz noteikumus par to, kā piemērot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (OV L 179, 19.6.2014., 36. lpp.).


2.12.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 327/19


KOMISIJAS REGULA (ES) 2016/2105

(2016. gada 1. decembris),

ar ko Regulas (EK) Nr. 794/2004 I pielikumu groza attiecībā uz veidlapu, kas izmantojama paziņošanai par valsts atbalstu zvejniecības un akvakultūras nozarē

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2015. gada 13. jūlija Regulu (ES) 2015/1589, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta piemērošanai (1), un jo īpaši tās 33. pantu,

apspriedusies ar Valsts atbalsta padomdevēju komiteju,

tā kā:

(1)

Komisijas Regulā (EK) Nr. 794/2004 (2) ir paredzēti sīki izstrādāti noteikumi par valsts atbalsta paziņojumu veidlapām, saturu un citiem aspektiem. Tajā noteikts, ka papildu informācija, kas vajadzīga, lai novērtētu atbalsta pasākumus saskaņā ar regulām, pamatnostādnēm, pamatprincipiem un citiem dokumentiem, kas piemērojami valsts atbalstam, ir jāsniedz papildinformācijas lapās, kas iekļautas minētās regulas I pielikuma III daļā.

(2)

Turklāt Regulā (EK) Nr. 794/2004 ir paredzēts, ka ik reizi, kad attiecīgās pamatnostādnes vai pamatprincipi tiek izmainīti vai aizstāti, Komisijai ir jāpielāgo attiecīgās veidlapas un informācijas lapas.

(3)

Tagad, kad Komisija ir pieņēmusi Pamatnostādnes valsts atbalsta vērtēšanai zvejniecības un akvakultūras nozarē (3), ir mainījušies noteikumi, kurus Komisija piemēro, lai novērtētu valsts atbalsta pasākumu saderību ar iekšējo tirgu. Attiecīgi būtu jāaizstāj Regulas (EK) Nr. 794/2004 I pielikuma III daļā iekļautā papildinformācijas lapa, kas izmantojama paziņošanai par valsts atbalstu zvejniecības un akvakultūras nozarē.

(4)

Tāpēc Regula (EK) Nr. 794/2004 būtu attiecīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 794/2004 I pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2016. gada 1. decembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 248, 24.9.2015., 9. lpp.

(2)  Komisijas 2004. gada 21. aprīļa Regula (EK) Nr. 794/2004, ar ko īsteno Padomes Regulu (ES) 2015/1589, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta piemērošanai (OV L 140, 30.4.2004., 1. lpp.).

(3)  Komisijas paziņojums – Pamatnostādnes valsts atbalsta vērtēšanai zvejniecības un akvakultūras nozarē (OV C 217, 2.7.2015., 1. lpp.).


PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 794/2004 I pielikuma III.14. daļu aizstāj ar šādu:

“III.14. DAĻA

PAPILDINFORMĀCIJAS LAPA PAR VALSTS ATBALSTU ZVEJNIECĪBAS UN AKVAKULTŪRAS NOZARĒ

Šī papildinformācijas lapa jāizmanto, lai paziņotu valsts atbalsta pasākumu, uz kuru attiecas Pamatnostādnes valsts atbalsta vērtēšanai zvejniecības un akvakultūras nozarē  (1) (“Pamatnostādnes”).

1.   Kopīgie novērtēšanas principi

1.1.   Vai atbalsta pasākums atbilst turpmāk minētajiem kopīgajiem novērtēšanas principiem? Ja atbilde ir “jā” vai ja atbalsta pasākumam nav jāatbilst stimulējošas ietekmes principam, kas noteikts Pamatnostādņu 3.6. iedaļā, atzīmējiet attiecīgo lodziņu:

atbalsta pasākums palīdz sasniegt precīzi noteiktu kopīgu interešu mērķi;

vajadzība pēc valsts iejaukšanās – valsts atbalsta pasākums ir vērsts uz tādas situācijas risināšanu, kurā ar atbalstu var panākt būtisku uzlabojumu, ko tirgus pats nespētu nodrošināt, piemēram, novērst tirgus nepilnību;

atbalsta pasākuma piemērotība – ierosinātais atbalsta pasākums ir piemērots politikas instruments kopīgu interešu mērķa sasniegšanai;

stimulējoša ietekme – atbalsts maina attiecīgā uzņēmuma vai uzņēmumu rīcību tā, lai tas (tie) iesaistītos papildu darbībā, ko tas (tie) neveiktu bez šāda atbalsta vai veiktu ierobežotā vai atšķirīgā veidā vai vietā; vai arī saskaņā ar Pamatnostādņu 52. punktu netiek prasīts, lai atbalstam būtu stimulējoša ietekme;

atbalsta samērīgums (līdz nepieciešamajam minimumam ierobežots atbalsts) – atbalsta summa ir ierobežota līdz minimumam, kas nepieciešams, lai stimulētu papildu ieguldījumus vai darbību attiecīgajā apgabalā;

izvairīšanās no pārmērīgas negatīvas ietekmes uz konkurenci un tirdzniecību starp dalībvalstīm – atbalsta negatīvā ietekme ir pietiekami neliela, lai pasākuma kopējā bilance būtu pozitīva;

atbalsta pārredzamība – visi attiecīgie tiesību akti un informācija par atbalstu, kas piešķirts atbilstīgi tiem, ir viegli pieejami dalībvalstīm, Komisijai, ekonomikas dalībniekiem un sabiedrībai.

1.2.   Vai atbalsta pasākums vai kāds ar to saistīts nosacījums, tostarp pasākuma finansēšanas metode, ja tā ir pasākuma neatņemama daļa, ietver Savienības tiesību pārkāpumu?

☐ Jā

☐ Nē

1.3.   Vai atbalsts ir atbalsts darbībām, kas saistītas ar eksportu uz trešām valstīm vai dalībvalstīm, proti, atbalsts, kas ir tieši saistīts ar eksportētajiem daudzumiem, ar izplatīšanas tīkla izveidi un darbību vai citām ar eksportu saistītām izmaksām, vai atbalsts, kuru piešķir ar nosacījumu, ka importa preču vietā tiek izmantotas vietējās preces?

☐ Jā

☐ Nē

Ņemiet vērā, ka tad, ja atbilde uz 1.2. un 1.3. punktā uzdotajiem jautājumiem ir “jā”, atbalsts nav saderīgs ar iekšējo tirgu, kā noteikts Pamatnostādņu 26. un 27. punktā.

1.4.   Vai atbalsts ir piešķirts uzņēmumam, uz kuru attiecas neizpildīts iekasēšanas rīkojums, kas izdots pēc Komisijas iepriekš pieņemta lēmuma, ar kuru atbalsts ir atzīts par nelikumīgu un nesaderīgu ar iekšējo tirgu?

Ņemiet vērā, ka tas neattiecas uz Līguma 107. panta 2. punkta b) apakšpunktā paredzēto atbalstu dabas katastrofu nodarītā kaitējuma atlīdzināšanai.

☐ Jā

☐ Nē

Ja atbilde ir “jā”, norādiet attiecīgo Komisijas lēmumu!

 

2.   Īpaši principi, kas attiecas uz zvejniecības un akvakultūras nozari

2.1.   Atbalsta shēmas gadījumā – vai atbalsta pieteikumi ir nepieņemami, ja tos iesnieguši operatori, kuri periodā, kas noteikts deleģētajos aktos, kuri pieņemti, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 508/2014 (2) 10. panta 4. punktu, ir izdarījuši vienu vai vairākus pārkāpumus vai nelikumības, kas nosauktas minētās regulas 10. panta 1. punktā, vai veikuši krāpniecisku darbību, uz ko norādīts minētās regulas 10. panta 3. punktā?

Ņemiet vērā, ka šo principu nepiemēro atbalstam, kas atbilst Pamatnostādņu 4., 5.3. un 5.4. iedaļā izklāstītajiem īpašajiem nosacījumiem.

☐ Jā

☐ Nē

Ja atbilde ir “jā”, norādiet konkrētos noteikumus par nepieņemamību!

 

 

2.2.   Individuāla atbalsta gadījumā – aplieciniet, ka attiecīgais operators periodā, kas noteikts deleģētajos aktos, kuri pieņemti, pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. 508/2014 10. panta 4. punktu, nav izdarījis vienu vai vairākus pārkāpumus vai nelikumības, kas nosauktas minētās regulas 10. panta 1. punktā, un nav veicis krāpniecisku darbību, uz ko norādīts minētās regulas 10. panta 3. punktā!

Ņemiet vērā, ka šo principu nepiemēro atbalstam, kas atbilst Pamatnostādņu 4., 5.3. un 5.4. iedaļā izklāstītajiem īpašajiem nosacījumiem.

☐ Jā

☐ Nē

2.3.   Vai atbalsta pasākumā ir skaidri noteikts, ka ikvienam uzņēmumam visā projekta īstenošanas periodā un piecus gadus pēc galīgā maksājuma saņēmējam ir jāievēro kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) noteikumi?

☐ Jā

☐ Nē

2.4.   Aplieciniet, ka saņēmējam, kas projekta īstenošanas periodā vai piecus gadus pēc galīgā maksājuma saņēmējam, ir izdarījis vienu vai vairākus pārkāpumus, kas minēti Regulas (ES) Nr. 508/2014 10. panta 1. punktā, atbalsts ir jāatmaksā!

☐ Jā

☐ Nē

2.5.   Aplieciniet, ka atbalstu nepiešķir pasākumiem, kas ir atbilstoši darbībām, par kurām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 508/2014 11. pantu nevar pretendēt uz atbalstu!

☐ Jā

☐ Nē

2.6.   Ja atbilde uz jautājumiem, kas uzdoti šīs papildinformācijas lapas 2.3., 2.4. un 2.5. punktā, ir “jā”, norādiet konkrētos noteikumus valsts tiesību aktā vai aktos, kuros izklāstīti šajos jautājumos minētie nosacījumi!

 

 

 

2.7.   Ja atbalsta pasākums pieder pie tā paša veida kā darbība, par kuru ir tiesības saņemt finansējumu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 508/2014, vai tas atbilst minētās regulas noteikumiem par attiecīgo darbības veidu, jo īpaši noteikumiem par publiskā atbalsta intensitāti?

☐ Jā

☐ Nē

Ja atbilde ir “nē”, norādiet atbalsta pamatojumu un pierādiet tā nepieciešamību!

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

3.   Devums kopīga mērķa sasniegšanā

3.1.   Vai atbalsta pasākums ietilpst Pamatnostādņu 4., 5.1., 5.3. vai 5.4. iedaļas darbības jomā un atbilst attiecīgajā iedaļā izklāstītajiem īpašajiem nosacījumiem?

☐ Jā

☐ Nē

Ja atbilde ir “jā”, ņemiet vērā, ka Komisija uzskata, ka atbalsta pasākums palīdz sasniegt kopīgu interešu mērķi, un izlaidiet 3.2. un 3.3. punktu.

3.2.   Norādiet Līguma 107. panta 3. punktā noteikto kopīgo interešu mērķi vai mērķus, ko palīdz sasniegt atbalsta pasākums!

 

 

3.3.   Norādiet KZP mērķi vai mērķus, ko palīdz sasniegt atbalsta pasākums, un skaidri parādiet, kā atbalsta pasākums palīdz sasniegt šo mērķi vai mērķus, neatstājot negatīvu ietekmi uz citiem KZP mērķiem (3) !

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

4.   Vajadzība pēc valsts iejaukšanās

4.1.   Vai atbalsta pasākums ietilpst Pamatnostādņu 4., 5.1., 5.3. vai 5.4. iedaļas darbības jomā un atbilst attiecīgajā iedaļā izklāstītajiem īpašajiem nosacījumiem?

☐ Jā

☐ Nē

Ja atbilde ir “jā”, ņemiet vērā, ka Komisija uzskata, ka valsts iejaukšanās ir vajadzīga, un izlaidiet 4.2., 4.3. un 4.4. punktu.

4.2.   Aprakstiet problēmu, kas jārisina ar atbalsta pasākumu, un paskaidrojiet, kādā veidā atbalsts ir vērsts uz tādu situāciju risināšanu, kurās ar atbalstu var panākt būtisku uzlabojumu, ko tirgus pats nespētu nodrošināt!

 

 

 

 

 

4.3.   Paskaidrojiet, vai un kādā veidā atbalsta pasākums novērš tirgus nepilnības un tādējādi veicina tirgu efektīvu darbību un uzlabo konkurētspēju, un – ja tirgus rezultāti ir nepietiekami no taisnīguma vai kohēzijas viedokļa – vai un kādā veidā atbalsts tiek izmantots, lai iegūtu vēlamāku un taisnīgāku rezultātu tirgū!

 

 

 

 

 

 

 

 

4.4.   Paskaidrojiet, vai un kādā veidā atbalsts veicina zvejniecības un akvakultūras nozares racionalizāciju un efektivitāti un vai un kādā veidā ar atbalstu tiecas panākt pastāvīgus uzlabojumus, lai nozare varētu darboties uz tirgus faktoru pamata!

 

 

 

 

 

5.   Atbalsta piemērotība

5.1.   Vai atbalsts ietilpst Pamatnostādņu 4., 5.1., 5.3. vai 5.4. iedaļas darbības jomā un atbilst attiecīgajā iedaļā izklāstītajiem īpašajiem nosacījumiem?

☐ Jā

☐ Nē

Ja atbilde ir “jā”, ņemiet vērā, ka Komisija uzskata, ka atbalsta pasākums ir piemērots politikas instruments, un izlaidiet 5.2.–5.5. punktu.

5.2.   Paskaidrojiet, kāpēc uzskatāt, ka nav citu mazāk izkropļojošu politikas instrumentu, kas sniegtu tādu pašu pozitīvu devumu KZP mērķu sasniegšanā, un kāpēc ir noraidīti citi politikas risinājumi!

 

 

 

 

 

5.3.   Vai ir veikts paziņotā atbalsta pasākuma ietekmes novērtējums?

☐ Jā

☐ Nē

Ja atbilde ir “jā”, apkopojiet tā galvenos secinājumus!

 

 

 

 

 

5.4.   Norādiet atbalsta veidu un paskaidrojiet, kāpēc tas radītu vismazākos konkurences un tirdzniecības izkropļojumus!

 

 

 

5.5.   Ja atbalstu piešķir veidos, kas sniedz tiešas finansiālas priekšrocības (piemēram, tiešas dotācijas, atbrīvojumi no nodokļiem vai to samazinājums, atbrīvojumi no sociālās apdrošināšanas iemaksām vai citiem obligātiem maksājumiem), paskaidrojiet, kāpēc citi – potenciāli mazāk izkropļojoši – atbalsta veidi, piemēram, atmaksājams avanss vai atbalsta veidi, kuru pamatā ir parāda vai pašu kapitāla instrumenti (piemēram, aizdevumi ar zemām procentu likmēm vai procentu atlaides, valsts garantijas vai cita veida kapitāla nodrošinājums ar izdevīgiem nosacījumiem), nav tik piemēroti!

 

 

 

 

 

 

 

6.   Stimulējoša ietekme

6.1.   Vai atbalsts būtībā ir kompensācija, piemēram, atbalsts, kas ietilpst Pamatnostādņu 4., 5.3. vai 5.4. iedaļas darbības jomā, un vai tas atbilst attiecīgajā iedaļā izklāstītajiem īpašajiem nosacījumiem, vai arī – vai atbalsts ietilpst Pamatnostādņu 5.6. iedaļas darbības jomā un atbilst minētajā iedaļā izklāstītajiem nosacījumiem?

☐ Jā

☐ Nē

Ja atbilde ir “jā”, ņemiet vērā, ka netiek prasīts, lai atbalstam būtu stimulējoša ietekme, un izlaidiet 6.2.–6.6. punktu.

6.2.   Parādiet, kā atbalsts maina uzņēmuma rīcību tā, lai tas iesaistītos papildu darbībā, kuru tas bez šāda atbalsta neveiktu vai veiktu ierobežotā vai atšķirīgā veidā!

 

 

 

 

 

6.3.   Vai atbalsts subsidē darbības izmaksas, kas saņēmējam būtu radušās jebkurā gadījumā, un vai atbalsts kompensē saimnieciskās darbības parastu darījumdarbības risku?

☐ Jā

☐ Nē

Ja atbilde ir “jā”, ņemiet vērā, ka atbalstu nevar uzskatīt par tādu, kam ir stimulējoša ietekme (Pamatnostādņu 49. punkts).

6.4.   Vai atbalstu piešķir attiecībā uz darbību, kuru saņēmējs jau ir sācis īstenot pirms sava atbalsta pieteikuma iesniegšanas valsts iestādēm?

☐ Jā

☐ Nē

Ja atbilde ir “jā”, ņemiet vērā, ka saskaņā ar Pamatnostādņu 51. punktu atbalstu nevar uzskatīt par tādu, kam ir stimulējoša ietekme.

6.5.   Vai atbalsts ir darbības atbalsts (4) vai atbalsts, kas atvieglo obligāto standartu ievērošanu?

☐ Jā

☐ Nē

Ja atbilde ir “jā”, ņemiet vērā, ka saskaņā ar Pamatnostādņu 50. punktu šāds atbalsts principā nav saderīgs ar iekšējo tirgu, izņemot gadījumus, kad Savienības tiesību aktos vai Pamatnostādnēs ir skaidri noteikti izņēmumi, vai citus pienācīgi pamatotus gadījumus.

Ja atbilde ir “jā”, norādiet noteikumus, kas skaidri atļauj šādu atbalstu, vai sniedziet šāda atbalsta detalizētu pamatojumu!

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

6.6.   Ja atbalstu sniedz nodokļu atvieglojumu veidā, vai atbalsta pasākumā ir paredzētas tiesības saņemt atbalstu saskaņā ar objektīviem kritērijiem un dalībvalstij šajā sakarībā papildu lēmumi nav jāpieņem?

Ņemiet vērā, ka pēdējā prasība nav piemērojama pēctecīgu fiskālo shēmu gadījumā, ja uz pasākumu jau attiecās iepriekšējās shēmas nodokļu atvieglojumu veidā.

☐ Jā

☐ Nē

7.   Atbalsta samērīgums

7.1.   Vai atbalsts būtībā ir kompensācija, piemēram, atbalsts, kas ietilpst Pamatnostādņu 4., 5.3. vai 5.4. iedaļas darbības jomā, un vai tas atbilst attiecīgajā iedaļā izklāstītajiem īpašajiem nosacījumiem, vai arī – vai atbalsts ietilpst Pamatnostādņu 5.6. iedaļas darbības jomā un atbilst minētajā iedaļā izklāstītajiem nosacījumiem?

☐ Jā

☐ Nē

Ja atbilde ir “jā”, ņemiet vērā, ka atbalsts tiek uzskatīts par samērīgu, un izlaidiet 7.2.–7.4. punktu.

7.2.   Parādiet, vai un kādā veidā atbalsta summa atbilst ieguldījuma īstenošanas neto papildu izmaksām attiecīgajā apgabalā, salīdzinot ar hipotētisko scenāriju gadījumam, kad atbalsts netiek sniegts!

 

 

 

 

 

 

 

 

 

7.3.   Ja atbalsta pasākums pieder pie tā paša veida kā darbība, par kuru var pretendēt uz finansējumu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 508/2014, vai atbalsta summa pārsniedz piemērojamo publiskā atbalsta maksimālo intensitāti, kas noteikta minētās regulas 95. pantā un I pielikumā?

☐ Jā

☐ Nē

Ja atbilde ir “jā”, norādiet atbalsta pamatojumu un pierādiet tā nepieciešamību!

 

 

 

 

 

7.4.   Vai atbalstu piešķirs līdztekus no vairākām shēmām vai kumulēs ar ad hoc atbalstu?

☐ Jā

☐ Nē

Ja atbilde ir “jā”, vai publiskā finansējuma kopsumma darbībai pārsniedz attiecīgo atbalsta maksimālo intensitāti, kas noteikta Pamatnostādnēs?

☐ Jā

☐ Nē

8.   Ietekme uz konkurenci un tirdzniecību

8.1.   Vai atbalsts ietilpst Pamatnostādņu 4., 5.1., 5.3. vai 5.4. iedaļas darbības jomā un atbilst attiecīgajā iedaļā izklāstītajiem nosacījumiem?

☐ Jā

☐ Nē

Ja atbilde ir “jā”, ņemiet vērā, ka Komisija uzskata, ka negatīvā ietekme uz konkurenci un tirdzniecību ir ierobežota līdz minimumam, un izlaidiet 8.2. un 8.3. punktu.

8.2.   Parādiet, kā atbalsta pasākuma negatīvā ietekme, kas izpaužas kā konkurences izkropļojumi un ietekme uz tirdzniecību starp dalībvalstīm, ir ierobežota līdz minimumam un kā to atsver pozitīvā ietekme, kas izpaužas kā devums kopīgu interešu mērķa sasniegšanā! Atbalsta shēmas gadījumā ņemiet vērā izkropļojumu kumulatīvo apmēru, nevis tikai atsevišķa atbalsta radītos izkropļojumus, kā arī attiecīgo projektu lielumu, atbalsta atsevišķās un kumulatīvās summas, paredzamos saņēmējus, kā arī mērķnozares specifiku. Individuālā atbalsta gadījumā pievērsiet uzmanību negatīvajai ietekmei, kas saistīta ar aizkavēšanu iziet no tirgus un būtisku ietekmi tirgū, un sniedziet pierādījumus, kas ļauj noteikt attiecīgo produktu tirgu, ģeogrāfisko tirgu, konkurentus, kā arī attiecīgos klientus un patērētājus.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

8.3.   Vai ir veikts paziņotā atbalsta pasākuma ietekmes novērtējums?

☐ Jā

☐ Nē

Ja atbilde ir “jā”, apkopojiet tā galvenos secinājumus!

 

 

 

 

 

9.   Pārredzamība

9.1.   Vai dalībvalsts publicēs šādu informāciju valsts atbalstam veltītā valsts vai reģionāla līmeņa tīmekļa vietnē?

a)

Atbalsta shēmas un tās īstenošanas noteikumu pilns teksts vai individuālā atbalsta juridiskais pamats, vai saite uz šādu informāciju

b)

Piešķīrēja iestāde vai iestādes

c)

Katra saņēmēja vārds vai nosaukums, katram saņēmējam piešķirtā atbalsta veids un summa, atbalsta piešķiršanas datums, uzņēmuma veids (MVU/lielais uzņēmums), saņēmēja atrašanās vietas reģions (NUTS II līmenī) un saņēmēja darbības galvenā ekonomikas nozare (NACE grupas līmenī) (No šādas publicēšanas prasības var atkāpties attiecībā uz individuāliem atbalsta piešķīrumiem, kas nepārsniedz EUR 30 000. Attiecībā uz atbalsta shēmām nodokļu atvieglojumu veidā informāciju var norādīt šādos diapazonos (EUR miljonos): no 0,03 līdz 0,5, vairāk par 0,5 līdz 1, vairāk par 1 līdz 2, vairāk par 2.)

☐ Jā

☐ Nē

9.2.   Aplieciniet, ka šāda informācija:

a)

tiks publicēta pēc tam, kad būs pieņemts lēmums piešķirt atbalstu;

b)

tiks glabāta vismaz 10 gadus;

c)

bez ierobežojumiem būs pieejama plašai sabiedrībai (5).

☐ Jā

☐ Nē

Ņemiet vērā, ka dalībvalstīm netiek prasīts publicēt informāciju pirms 2017. gada 1. jūlija  (6).

10.   Atbalsta kategorijas

10.1.   Izvēlieties Pamatnostādņu iedaļu, saskaņā ar kuru atbalsts ir jānovērtē, un detalizētu informāciju par izvēlēto variantu sniedziet šīs papildinformācijas lapas 11.–18. iedaļā!

Pamatnostādņu 4.1. iedaļa: Atbalsts, kas paredzēts dabas katastrofu un ārkārtēju notikumu nodarītā kaitējuma atlīdzināšanai

Pamatnostādņu 5.1. iedaļa: Atbalsts pasākumu kategorijām, uz kurām attiecas grupu atbrīvojuma regula

Pamatnostādņu 5.2. iedaļa: Atbalsts, kas ietilpst konkrētu horizontālo pamatnostādņu darbības jomā

Pamatnostādņu 5.3. iedaļa: Atbalsts, kas paredzēts nelabvēlīgu klimatisko apstākļu nodarītā kaitējuma atlīdzināšanai

Pamatnostādņu 5.4. iedaļa: Atbalsts dzīvnieku slimību profilakses, kontroles un izskaušanas izmaksu atlīdzināšanai akvakultūrā

Pamatnostādņu 5.5. iedaļa: Atbalsts, ko finansē no parafiskāliem maksājumiem

Pamatnostādņu 5.6. iedaļa: Darbības atbalsts tālākajos reģionos

Pamatnostādņu 5.7. iedaļa: Atbalsts citiem pasākumiem

11.   Atbalsts, kas paredzēts dabas katastrofu un ārkārtēju notikumu nodarītā kaitējuma atlīdzināšanai

Šī iedaļa jāaizpilda gadījumā, kad paziņo atbalsta pasākumu, kas paredzēts dabas katastrofu vai ārkārtēju notikumu nodarītā kaitējuma atlīdzināšanai, kā noteikts Pamatnostādņu 4.1. iedaļā.

11.1.   Vai atbalsta pasākums ir ex ante atbalsta pamatshēma, kura paredzēta, lai kompensētu kaitējumu, ko nodarījušas zemestrīces, lavīnas, zemes nogruvumi, plūdi, viesuļvētras, orkāni, vulkāna izvirdumi un dabiskas izcelsmes savvaļas ugunsgrēki?

☐ Jā

☐ Nē

(Ja atbilde ir “jā”, izlaidiet 11.3., 11.4., 11.5., 11.7. un 11.8. punktu.)

11.2.   Kāda veida dabas katastrofa vai ārkārtējs notikums ir nodarījis (vai – ex ante atbalsta pamatshēmas gadījumā – varētu nodarīt) kaitējumu, par kuru paredzēta kompensācija?

 

11.3.   Kad notika 11.1. punktā norādītais notikums?

 

11.4.   Norādiet pēdējo datumu, kurā var izmaksāt atbalstu!

 

11.5.   Vai dalībvalsts kompetentā iestāde ir oficiāli atzinusi, ka attiecīgais notikums ir raksturojams kā dabas katastrofa vai ārkārtējs notikums?

☐ Jā

☐ Nē

11.6.   Vai atbalstu izmaksā tieši attiecīgajam uzņēmumam?

☐ Jā

☐ Nē

11.7.   Parādiet, ka pastāv tieša cēloņsakarība starp dabas katastrofu vai ārkārtējo notikumu un kaitējumu, kas nodarīts attiecīgajam uzņēmumam!

 

 

 

11.8.   Sniedziet pēc iespējas precīzāku novērtējumu par uzņēmumam nodarīto kaitējumu!

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

11.9.   Norādiet, kāda veida kaitējums tiek kompensēts (piemēram, materiālais kaitējums aktīviem, ienākumu zaudējums)!

 

 

 

 

 

11.10.   Vai tiesības pretendēt uz atbalstu ir tikai par izmaksām, ko radījis dabas katastrofas vai ārkārtējā notikuma nodarītais tiešais kaitējums?

☐ Jā

☐ Nē

11.11.   Vai kaitējuma izmaksas ir novērtējusi publiska iestāde, atbalsta piešķīrējas iestādes atzīts neatkarīgs eksperts vai apdrošināšanas sabiedrība?

☐ Jā

☐ Nē

Ja atbilde ir “jā”, norādiet izmaksu novērtētāju!

 

11.12.   Aprakstiet, kā aprēķināts kaitējums!

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

11.13.   Attiecībā uz materiālo kaitējumu aktīviem – vai tas aprēķināts, pamatojoties uz attiecīgā aktīva remonta izmaksām vai saimniecisko vērtību pirms dabas katastrofas vai ārkārtējā notikuma?

☐ Jā

☐ Nē

11.14.   Attiecībā uz materiālo kaitējumu aktīviem – vai tas pārsniedz remonta izmaksas vai dabas katastrofas vai ārkārtējā notikuma izraisīto patiesās tirgus vērtības samazinājumu?

☐ Jā

☐ Nē

11.15.   Vai ienākumu zaudējums ir aprēķināts šādi:

a)

rezultātu, kas iegūts, zvejas un akvakultūras produktu daudzumu, kurš saražots dabas katastrofas vai ārkārtējā notikuma gadā vai katrā nākamajā gadā, kuru ietekmē ražošanas līdzekļu pilnīgā vai daļējā iznīcināšana, reizinot ar attiecīgā gada vidējo pārdošanas cenu, atņemot no

b)

rezultāta, kas iegūts, zvejas un akvakultūras produktu gada vidējo daudzumu, kurš saražots triju gadu periodā pirms dabas katastrofas vai ārkārtējā notikuma, vai trijos gados saražoto vidējo daudzumu, kas noteikts, pamatojoties uz piecu gadu periodu pirms dabas katastrofas vai ārkārtējā notikuma un izslēdzot augstāko un zemāko rādītāju, reizinot ar vidējo pārdošanas cenu?

☐ Jā

☐ Nē

11.16.   Vai kaitējumu aprēķina katram saņēmējam atsevišķi?

☐ Jā

☐ Nē

11.17.   Vai atbalsts un visi citi maksājumi, kas saņemti kaitējuma kompensēšanai, tostarp maksājumi saskaņā ar apdrošināšanas polisēm, ir ierobežoti tā, lai nepārsniegtu 100 % no attiecināmajām izmaksām?

☐ Jā

☐ Nē

11.18.   Attiecībā uz ex ante atbalsta pamatshēmām aplieciniet, ka dalībvalsts ievēros Pamatnostādņu 130. punktā noteikto ziņošanas pienākumu!

☐ Jā

☐ Nē

11.19.   Sniedziet citu informāciju, ko uzskatāt par būtisku atbalsta pasākuma novērtēšanai saskaņā ar šo iedaļu!

 

 

 

 

 

12.   Atbalsts pasākumu kategorijām, uz kurām attiecas grupu atbrīvojuma regula

Šī iedaļa jāaizpilda gadījumā, kad paziņo atbalsta pasākumu, kurš pieder pie tā paša veida kā atbalsts, kas ietilpst atbalsta kategorijā, kuru var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu saskaņā ar kādu no grupu atbrīvojuma regulām, kas minētas Pamatnostādņu 19. punkta a) apakšpunktā, kā noteikts Pamatnostādņu 5.1. iedaļā. Ja atbalsta pasākums pieder pie tā paša veida kā atbalsts, kurš ietilpst atbalsta kategorijā, kas paredzēta, lai atlīdzinātu Komisijas Regulas (ES) Nr. 1388/2014  (7) 44. pantā minēto dabas katastrofu nodarīto kaitējumu, aizpildiet 11. iedaļu.

12.1.   Vai atbalsta pasākums pieder pie tā paša veida kā atbalsts, kas ietilpst atbalsta kategorijā, kuru var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu saskaņā ar kādu no grupu atbrīvojuma regulām, kas minētas Pamatnostādņu 19. punkta a) apakšpunktā?

☐ Jā

☐ Nē

Norādiet piemērojamo regulu un minētās regulas attiecīgos pantus!

 

 

 

12.2.   Vai atbalsts atbilst visiem kritērijiem, kas noteikti piemērojamās regulas attiecīgajos pantos?

☐ Jā

☐ Nē

Ja atbilde ir “nē”, norādiet atbalsta pamatojumu un pierādiet tā nepieciešamību!

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

12.3.   Sniedziet citu informāciju, ko uzskatāt par būtisku atbalsta pasākuma novērtēšanai saskaņā ar šo iedaļu!

 

 

 

 

 

13.   Atbalsts, kas ietilpst konkrētu horizontālo pamatnostādņu darbības jomā

Šī iedaļa jāaizpilda gadījumā, kad paziņo atbalsta pasākumu, kas ietilpst konkrētu horizontālo pamatnostādņu vai citu Komisijas pieņemtu instrumentu darbības jomā, kā noteikts Pamatnostādņu 5.2. iedaļā.

13.1.   Vai atbalsts ietilpst konkrētu horizontālo pamatnostādņu vai citu Komisijas pieņemtu instrumentu darbības jomā (8)?

☐ Jā

☐ Nē

Ja atbilde ir “jā”, norādiet attiecīgās horizontālās pamatnostādnes vai instrumentus un attiecīgos minēto aktu noteikumus un pierādiet, ka atbalsts atbilst visiem kritērijiem, kas izklāstīti minēto aktu attiecīgajos noteikumos!

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

13.2.   Sniedziet citu informāciju, ko uzskatāt par būtisku atbalsta pasākuma novērtēšanai saskaņā ar šo iedaļu!

 

 

 

 

 

14.   Atbalsts, kas paredzēts nelabvēlīgu klimatisko apstākļu nodarītā kaitējuma atlīdzināšanai

Šī iedaļa jāaizpilda gadījumā, kad paziņo atbalsta pasākumu, kas paredzēts nelabvēlīgu klimatisko apstākļu nodarītā kaitējuma atlīdzināšanai, kā noteikts Pamatnostādņu 5.3. iedaļā. Ja atbalsts pieder pie tā paša veida kā atbalsts, kurš ietilpst Regulas (ES) Nr. 1388/2014 20. pantā minētajā atbalsta kategorijā “atbalsts kopfondiem, kas paredzēti nelabvēlīgu klimatisko apstākļu gadījumiem”, aizpildiet 12. iedaļu.

14.1.   Vai atbalsta pasākums ir ex ante atbalsta pamatshēma, kas paredzēta nelabvēlīgu klimatisko apstākļu nodarītā kaitējuma kompensēšanai?

☐ Jā

☐ Nē

(Ja atbilde ir “jā”, izlaidiet 14.3.–14.6. un 14.9. punktu.)

14.2.   Kāda veida nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi ir nodarījuši (vai – ex ante atbalsta pamatshēmas gadījumā – varētu nodarīt) kaitējumu, par kuru paredzēta kompensācija?

 

14.3.   Kad notika 14.1. punktā norādītais notikums?

 

14.4.   Norādiet pēdējo datumu, kurā var izmaksāt atbalstu!

 

14.5.   Vai nelabvēlīgu klimatisko apstākļu nodarītais kaitējums ir lielāks par 30 % no gada vidējā apgrozījuma, kas aprēķināts, pamatojoties uz iepriekšējiem trim kalendāra gadiem, vai no trīs gadu vidējā apgrozījuma, kas aprēķināts, pamatojoties uz piecu gadu periodu pirms nelabvēlīgajiem klimatiskajiem apstākļiem un izslēdzot augstāko un zemāko rādītāju?

☐ Jā

☐ Nē

Ja atbilde ir “jā”, sniedziet detalizētu informāciju, kas apliecina, ka 14.5. punktā minētais nosacījums ir izpildīts!

 

 

 

 

14.6.   Pierādiet, ka pastāv tieša cēloņsakarība starp nelabvēlīgajiem klimatiskajiem apstākļiem un attiecīgajam uzņēmumam nodarīto kaitējumu!

 

 

 

14.7.   Attiecībā uz zaudējumiem, kurus radījuši Regulas (ES) Nr. 508/2014 35. panta 1. punktā minētie nelabvēlīgie klimatiskie apstākļi, – pamatojiet, kāpēc dalībvalsts plāno piešķirt atbalstu, nevis finansiālu kompensāciju, kuru saskaņā ar minētās regulas 35. pantu izmaksā no kopfondiem, kas paredzēti nelabvēlīgu klimatisko apstākļu gadījumiem!

 

 

 

 

 

14.8.   Vai atbalstu izmaksā tieši attiecīgajam uzņēmumam?

☐ Jā

☐ Nē

14.9.   Sniedziet pēc iespējas precīzāku novērtējumu par potenciālajiem saņēmējiem nodarīto kaitējumu!

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

14.10.   Norādiet, kāda veida kaitējums tiek kompensēts (piemēram, materiālais kaitējums aktīviem, ienākumu zaudējums)!

 

 

 

 

 

14.11.   Vai tiesības pretendēt uz atbalstu ir tikai par izmaksām, kas izriet no nelabvēlīgu klimatisko apstākļu nodarītā tiešā kaitējuma?

☐ Jā

☐ Nē

14.12.   Vai kaitējumu ir novērtējusi publiska iestāde, atbalsta piešķīrējas iestādes atzīts neatkarīgs eksperts vai apdrošināšanas sabiedrība?

☐ Jā

☐ Nē

Ja atbilde ir “jā”, norādiet izmaksu novērtētāju!

 

14.13.   Aprakstiet, kā aprēķināts kaitējums!

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

14.14.   Attiecībā uz materiālo kaitējumu aktīviem – vai tas aprēķināts, pamatojoties uz attiecīgā aktīva remonta izmaksām vai saimniecisko vērtību pirms nelabvēlīgu klimatisko apstākļu iestāšanās?

☐ Jā

☐ Nē

14.15.   Attiecībā uz materiālo kaitējumu aktīviem – vai tas pārsniedz remonta izmaksas vai nelabvēlīgu klimatisko apstākļu radīto patiesās tirgus vērtības samazinājumu?

☐ Jā

☐ Nē

14.16.   Ja ir nodarīts materiālais kaitējums aktīviem, vai produkcijas zaudējums, kas radies kaitējuma rezultātā, ir lielāks par 30 % no vidējā apgrozījuma, kas aprēķināts, pamatojoties uz iepriekšējiem trim kalendāra gadiem, vai no trīs gadu vidējā apgrozījuma, kas aprēķināts, pamatojoties uz piecu gadu periodu pirms nelabvēlīgo klimatisko apstākļu gadījuma un izslēdzot augstāko un zemāko rādītāju?

☐ Jā

☐ Nē

Ja atbilde ir “jā”, sniedziet detalizētu informāciju, kas apliecina, ka 14.15. punktā minētais nosacījums ir izpildīts!

 

 

 

 

14.17.   Vai ienākumu zaudējums ir aprēķināts šādi:

a)

rezultātu, kas iegūts, zvejas un akvakultūras produktu daudzumu, kurš saražots nelabvēlīgo klimatisko apstākļu gadā vai katrā nākamajā gadā, kuru ietekmē ražošanas līdzekļu pilnīgā vai daļējā iznīcināšana, reizinot ar attiecīgā gada vidējo pārdošanas cenu, atņemot no

b)

rezultāta, kas iegūts, gada vidējo zvejas un akvakultūras produktu daudzumu, kurš saražots triju gadu periodā pirms nelabvēlīgajiem klimatiskajiem apstākļiem, vai trijos gados saražoto vidējo daudzumu, kas noteikts, pamatojoties uz piecu gadu periodu pirms nelabvēlīgajiem klimatiskajiem apstākļiem un izslēdzot augstāko un zemāko rādītāju, reizinot ar vidējo pārdošanas cenu?

☐ Jā

☐ Nē

14.18.   Vai kaitējumu aprēķina katram saņēmējam atsevišķi?

☐ Jā

☐ Nē

14.19.   Vai atbalsts un visi citi maksājumi, kas saņemti kaitējuma kompensēšanai, tostarp maksājumi saskaņā ar apdrošināšanas polisēm, ir ierobežoti tā, lai nepārsniegtu 100 % no attiecināmajām izmaksām?

☐ Jā

☐ Nē

14.20.   Attiecībā uz ex ante atbalsta pamatshēmām aplieciniet, ka dalībvalsts ievēros Pamatnostādņu 130. punktā noteikto ziņošanas pienākumu!

☐ Jā

☐ Nē

14.21.   Sniedziet citu informāciju, ko uzskatāt par būtisku atbalsta pasākuma novērtēšanai saskaņā ar šo iedaļu!

 

 

 

 

 

15.   Atbalsts dzīvnieku slimību profilakses, kontroles un izskaušanas izmaksu atlīdzināšanai akvakultūrā

Šī iedaļa jāaizpilda gadījumā, kad paziņo atbalsta pasākumu, kas paredzēts dzīvnieku slimību profilakses, kontroles un izskaušanas izmaksu atlīdzināšanai akvakultūrā, kā noteikts Pamatnostādņu 5.4. iedaļā. Ja atbalsts pieder pie tā paša veida kā atbalsts, kurš ietilpst Regulas (ES) Nr. 1388/2014 39. pantā minētajā atbalsta kategorijā “atbalsts dzīvnieku veselības un labturības pasākumiem”, aizpildiet 12. iedaļu.

15.1.   Vai atbalsta pasākums ir ex ante atbalsta pamatshēma, kas paredzēta, lai atlīdzinātu izmaksas, kas saistītas ar dzīvnieku slimību profilaksi, kontroli un izskaušanu akvakultūrā?

☐ Jā

☐ Nē

(Ja atbilde ir “jā”, izlaidiet 15.5., 15.6. un 15.9. punktu.)

15.2.   Norādiet Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas sagatavotajā dzīvnieku slimību sarakstā, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 652/2014 (9) II pielikumā vai Padomes Direktīvas 2006/88/EK (10) IV pielikuma II daļā iekļauto slimību (slimības), attiecībā uz kurām tiek piešķirts atbalsts!

Ņemiet vērā, ka attiecībā uz slimību vai slimībām, kas iekļautas Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas sagatavotajā dzīvnieku slimību sarakstā, piemēro saraksta redakciju, kas ir spēkā atbalsta pasākuma paziņošanas brīdī. Ja atbalsts jau ir piešķirts vai izmaksāts: individuāla atbalsta gadījumā piemēro saraksta redakciju, kas bija publicēta atbalsta piešķiršanas vai izmaksāšanas brīdī, un atbalsta shēmas gadījumā piemēro saraksta redakciju, kas bija publicēta shēmas piemērošanas sākuma dienā.

 

 

 

15.3.   Vai atbalstu piešķir kā daļu no Savienības, valsts vai reģionāla līmeņa programmas, kas paredzēta dzīvnieku slimību profilaksei, kontrolei vai izskaušanai?

☐ Jā

☐ Nē

Ja atbilde ir “jā”, norādiet attiecīgo programmu un īpašos noteikumus!

 

 

15.4.   Vai atbalstu piešķir kā daļu no ārkārtas pasākumiem, ko noteikusi kompetentā valsts iestāde?

☐ Jā

☐ Nē

Ja atbilde ir “jā”, norādiet attiecīgo pasākumu un īpašos noteikumus!

 

 

15.5.   Kad radās izmaksas, kas saistītas ar dzīvnieku slimību profilaksi, kontroli un izskaušanu akvakultūrā?

 

15.6.   Norādiet pēdējo datumu, kurā var izmaksāt atbalstu!

 

15.7.   Vai atbalstu izmaksā tieši attiecīgajam uzņēmumam?

☐ Jā

☐ Nē

15.8.   Aplieciniet, ka atbalstu nepiešķir gadījumos, kad konstatēts, ka slimība ir saņēmēja tīšas vai nolaidīgas rīcības rezultāts!

☐ Jā

☐ Nē

Ja atbilde ir “jā”, norādiet noteikumus, kuros izklāstīts 15.8. punktā minētais nosacījums!

 

15.9.   Sniedziet pēc iespējas precīzāku novērtējumu par potenciālajiem saņēmējiem nodarīto kaitējumu!

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

15.10.   Norādiet, par kurām turpmāk minētajām izmaksām var pretendēt uz kompensāciju! Izmaksas, kas saistītas ar:

☐ a)

veselības pārbaudēm, analīzēm, testiem un citiem skrīninga pasākumiem;

☐ b)

dzīvnieku vakcīnu, zāļu un ārstniecības vielu ievadīšanu un izplatīšanu;

☐ c)

dzīvnieku nokaušanu, izbrāķēšanu un iznīcināšanu;

☐ d)

dzīvnieku izcelsmes produktu un ar dzīvniekiem saistītu produktu iznīcināšanu;

☐ e)

saimniecības un aprīkojuma tīrīšanu un dezinfekciju;

☐ f)

kaitējumu, ko nodarījusi dzīvnieku nokaušana, izbrāķēšana vai iznīcināšana, dzīvnieku izcelsmes produktu un ar dzīvniekiem saistītu produktu iznīcināšana gadījumos, kad slimība tos nav skārusi, un kas nepārsniedz šādu dzīvnieku un produktu tirgus vērtību;

☐ g)

ienākumu zaudējumu, ko radījušas krājumu atjaunošanas grūtības;

☐ h)

citas izmaksas, kas radušās saistībā ar dzīvnieku slimībām akvakultūrā.

Ja atbilde ir h), konkretizējiet izmaksas un pamatojiet, kāpēc tās ir attiecināmās izmaksas!

Ņemiet vērā, ka saskaņā ar Pamatnostādņu 110. punkta h) apakšpunktu izmaksas, kas nav minētas a)–g) apakšpunktā, ir attiecināmās izmaksas tikai izņēmuma un pienācīgi pamatotos gadījumos.

 

 

 

 

 

15.11.   Vai atbalsts un visi citi maksājumi, kas saņemti kaitējuma kompensēšanai, tostarp maksājumi saskaņā ar apdrošināšanas polisēm, ir ierobežoti tā, lai nepārsniegtu 100 % no attiecināmajām izmaksām?

☐ Jā

☐ Nē

15.12.   Attiecībā uz ex ante atbalsta pamatshēmām aplieciniet, ka dalībvalsts ievēros Pamatnostādņu 130. punktā noteikto ziņošanas pienākumu!

☐ Jā

☐ Nē

15.13.   Sniedziet citu informāciju, ko uzskatāt par būtisku atbalsta pasākuma novērtēšanai saskaņā ar šo iedaļu!

 

 

 

 

 

16.   Atbalsts, ko finansē no parafiskāliem maksājumiem

Šī iedaļa jāaizpilda gadījumā, kad paziņo atbalsta pasākumu, kuru finansē ar īpašiem maksājumiem, kas uzlikti konkrētiem zvejas vai akvakultūras produktiem neatkarīgi no to izcelsmes, jo īpaši no parafiskāliem maksājumiem, kā noteikts Pamatnostādņu 5.5. iedaļā.

16.1.   Vai atbalsta shēmu finansē ar īpašiem maksājumiem, kas uzlikti konkrētiem zvejas vai akvakultūras produktiem neatkarīgi no to izcelsmes, jo īpaši no parafiskāliem maksājumiem?

☐ Jā

☐ Nē

Ja atbilde ir “jā”, sniedziet sīkas ziņas par to, kā finansē atbalsta shēmu!

 

 

 

 

 

16.2.   Vai atbalsts nāk par labu gan vietējiem, gan importētiem produktiem?

☐ Jā

☐ Nē

Ja atbilde ir “jā”, norādiet, kādā veidā šī shēma nāk par labu gan vietējiem, gan importētiem produktiem!

 

 

 

 

16.3.   Norādiet, kā tiek izmantoti no parafiskālajiem maksājumiem iegūtie līdzekļi!

 

 

 

 

 

16.4.   Sniedziet citu informāciju, ko uzskatāt par būtisku atbalsta pasākuma novērtēšanai saskaņā ar šo iedaļu!

 

 

 

 

 

17.   Darbības atbalsts tālākajos reģionos

Šī iedaļa jāaizpilda gadījumā, kad paziņo atbalsta pasākumu, kas ir darbības atbalsts, kuru piešķir tālākajiem reģioniem, lai mazinātu minēto reģionu īpašās grūtības, ko rada to izolētība un īpaši tālā un nomaļā atrašanās vieta, kā noteikts Pamatnostādņu 5.6. iedaļā.

17.1.   Vai atbalsts ir darbības atbalsts, kuru piešķir tālākajiem reģioniem, lai mazinātu minēto reģionu īpašās grūtības, ko rada to izolētība un īpaši tālā un nomaļā atrašanās vieta?

☐ Jā

☐ Nē

Ja atbilde ir “jā”, aprakstiet, kāda veida darbības atbalsts ir piešķirts, un norādiet mērķa reģionu vai reģionus!

 

 

 

17.2.   Norādiet attiecīgajā reģionā vai reģionos pastāvošās īpašās grūtības, kuras tiecas mazināt ar atbalstu, un aprakstiet, kādā veidā ir iecerēts ar atbalstu sasniegt šo mērķi!

Ņemiet vērā, ka saskaņā ar Pamatnostādņu 113. punktu drīkst ņemt vērā tikai grūtības, ko rada tālāko reģionu izolētība un īpaši tālā un nomaļā atrašanās vieta.

 

 

 

 

 

 

17.3.   Norādiet papildu izmaksas, kas izriet no īpašajām grūtībām, un to aprēķināšanas metodi un pierādiet, ka atbalsts nepārsniedz to, kas ir vajadzīgs, lai mazinātu tālāko reģionu īpašās grūtības!

 

 

 

 

 

 

17.4.   Vai dalībvalsts ņem vērā citus publiskās intervences veidus, attiecīgā gadījumā arī saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 508/2014 70., 71. un 72. pantu maksājamo kompensāciju par papildu izmaksām, kas tālākajos reģionos rodas saistībā ar zvejas un akvakultūras produktiem, un atbalstu kompensācijas plānu īstenošanai saskaņā ar minētās regulas 73. pantu, lai nepieļautu pārmērīgu kompensāciju?

☐ Jā

☐ Nē

Ja atbilde ir “jā”, norādiet, kādā veidā tiek novērsta pārmērīga kompensācija!

 

 

 

 

 

 

17.5.   Sniedziet citu informāciju, ko uzskatāt par būtisku atbalsta pasākuma novērtēšanai saskaņā ar šo iedaļu!

 

 

 

 

 

 

 

 

18.   Atbalsts citiem pasākumiem

Šī iedaļa jāaizpilda gadījumā, kad paziņo atbalsta pasākumu, kas neatbilst nevienam no Pamatnostādņu 4. vai 5.1.–5.6. iedaļā minētajiem atbalsta veidiem, bet ko dalībvalsts tomēr plāno sniegt vai sniedz, kā noteikts Pamatnostādņu 5.7. iedaļā.

18.1.   Vai dalībvalsts plāno sniegt vai sniedz atbalstu, kas neatbilst nevienam no Pamatnostādņu 4. vai 5.1.–5.6. iedaļā minētajiem atbalsta veidiem?

☐ Jā

☐ Nē

18.2.   Detalizēti aprakstiet atbalsta pasākumu un tā mērķus!

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

18.3.   Papildus informācijai, kas sniegta 1.–9. iedaļā, sniedziet jebkādu citu informāciju, kas skaidri parāda, ka atbalsts atbilst Pamatnostādņu 3. iedaļā izklāstītajiem principiem!

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 



2.12.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 327/44


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2016/2106

(2016. gada 1. decembris),

ar kuru groza Īstenošanas Regulu (ES) Nr. 884/2014, ar ko paredz īpašus nosacījumus, kas reglamentē garšvielu importu no Etiopijas, zemesriekstu importu no Argentīnas un lazdu riekstu importu no Azerbaidžānas, un ar kuru groza īpašos nosacījumus, kas reglamentē žāvētu vīģu un zemesriekstu importu no Turcijas un zemesriekstu importu no Indijas

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regulu (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (1), un jo īpaši tās 53. panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) punktu,

tā kā:

(1)

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 884/2014 (2) paredz īpašus nosacījumus, kas piemērojami konkrētas barības un pārtikas importam no konkrētām trešām valstīm saistībā ar to piesārņojuma risku ar aflatoksīniem.

(2)

Kopš 2015. gada ātrās brīdināšanas sistēmā pārtikas un barības jomā (RASFF) ir bijuši vairāki paziņojumi par augstu aflatoksīnu un ohratoksīna A līmeni garšvielās (garšvielu maisījumos) no Etiopijas. Lai aizsargātu cilvēku veselību un dzīvnieku veselību Savienībā, nepieciešams sniegt papildu garantijas attiecībā uz garšvielām no Etiopijas.

(3)

Attiecībā uz zemesriekstiem no Argentīnas un lazdu riekstiem no Azerbaidžānas RASFF nesen ziņojusi par pieaugušu gadījumu skaitu, kad konstatēta neatbilstība Savienības tiesību aktiem par aflatoksīniem. Abas preces iepriekš ir uzskaitītas kā preces, kurām atbilstoši Komisijas Regulai (EK) Nr. 669/2009 (3) piemēro pastiprinātu importa oficiālo kontroli, un pēc labvēlīgiem oficiālās kontroles pārbaužu rezultātiem tās tika svītrotas no saraksta. Ņemot vērā neseno konstatēto neatbilstību skaita pieaugumu, ir nepieciešams sniegt papildu garantijas un nodrošināt, ka izcelsmes valsts kompetentā iestāde veic vajadzīgās kontroles pirms eksporta uz Savienību. Tāpēc, lai aizsargātu cilvēku un dzīvnieku veselību Savienībā, ir nepieciešama prasība, ka kopā ar katru sūtījumu, kurā ir zemesrieksti no Argentīnas un lazdu rieksti no Azerbaidžānas, jābūt veselības sertifikātam importam Savienībā.

(4)

Jāatzīmē, ka šajā regulā paredzētie īpašie nosacījumi attiecas arī uz salikta sastāva barību un pārtiku, kura satur vairāk nekā 20 % barības vai pārtikas, uz kuru attiecas šajā regulā paredzētie īpašie nosacījumi. Jāatzīmē arī, ka 20 % attiecas uz to produktu summu, uz kuriem attiecas šajā regulā paredzētie īpašie nosacījumi.

(5)

Ņemot vērā, ka dažos gadījumos sūtījumi ieradās norādītajā importa punktā (NIP) uz dokumentu kontroli ar neaizpildītu attiecīgo kopējo ievešanas dokumentu (KID), ir lietderīgi skaidri norādīt, ka sūtījumu pārvešanu uz NIP var atļaut tikai pēc tam, kad dokumentu kontrolei uzrādīts aizpildīts KID.

(6)

Pamatojoties uz oficiālās kontroles testu rezultātiem un pēc produktu izmaiņām, uz kuriem attiecas īpašie nosacījumi un/vai kontroļu biežums, ir lietderīgi ieviest šādas izmaiņas: samazināt paraugu ņemšanas biežumu attiecībā uz kaltētām vīģēm no Turcijas, ņemot vērā labvēlīgos testu rezultātus; samazināt paraugu ņemšanas biežumu attiecībā uz zemesriekstiem no Indijas, ņemot vērā labvēlīgos testu rezultātus; palielināt paraugu ņemšanas biežumu attiecībā uz lazdu riekstiem no Turcijas, ņemot vērā pieaugošo RASFF konstatēto neatbilstību skaitu.

(7)

Turklāt veselu Capsicum ģints žāvētu dārzeņu, izņemot saldos piparus (Capsicum annuum), KN kods ir jāatjaunina, lai saskaņotu to ar ierakstu par Capsicum annuum, grūsti vai malti, t. i., neietverot Pimenta ģints dārzeņus.

(8)

Tādēļ Īstenošanas regula (ES) Nr. 884/2014 būtu attiecīgi jāgroza.

(9)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Īstenošanas regulu (ES) Nr. 884/2014 groza šādi:

1)

regulas 1. pantu groza šādi:

a)

panta 1. punktā pievieno šādu l), m) un n) apakšpunktu:

“l)

garšvielas, kuru izcelsmes valsts ir Etiopija vai kuras ir sūtītas no tās;

m)

zemesrieksti, nelobīti un lobīti, zemesriekstu sviests, zemesrieksti, citādi sagatavoti vai konservēti (barība un pārtika), kuru izcelsmes valsts ir Argentīna vai kuri sūtīti no tās;

n)

zemesrieksti, nelobīti un lobīti, riekstu vai žāvētu augļu maisījumi, kas satur lazdu riekstus, lazdu riekstu pasta, lazdu rieksti, sagatavoti vai konservēti, tostarp maisījumi, lazdu riekstu milti, rupjmaluma milti un pulveris, sagriezti, sašķēlēti un sadrupināti lazdu rieksti un lazdu riekstu eļļa, kuru izcelsmes valsts ir Azerbaidžāna vai kuri sūtīti no tās.”;

b)

panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Šo regulu piemēro arī barībai un pārtikai, kura pārstrādāta no barības un pārtikas, kas minēta 1. punktā, un salikta sastāva barībai un pārtikai, kura satur vairāk nekā 20 % barības vai pārtikas, kas minēta 1. punktā, vai nu kā vienu produktu vai 1. punktā minēto produktu summu.”;

2)

5. panta 2. punktam pievieno šādu j), k) un l) apakšpunktu:

“j)

Lauksaimniecības un lauku attīstības ministrija attiecībā uz pārtiku no Etiopijas;

k)

Valsts lauksaimniecības un pārtikas veselīguma un kvalitātes dienests (SENASA) attiecībā uz pārtiku un barību no Argentīnas;

l)

Ekonomikas attīstības ministrijas (MED) pakļautībā esošā Pretmonopola politikas un patērētāju tiesību aizsardzības valsts dienesta (SSAPPCR) Patēriņa preču ekspertīzes centrs (CCEC) attiecībā uz pārtiku no Azerbaidžānas.”;

3)

regulas 9. panta 4. punkta pirmo teikumu aizstāj ar šādu:

“Pēc 2. punktā minēto pārbaužu labvēlīga rezultāta un KID II daļas (II.3., II.5., II.8. un II.9.) aizpildīšanas un pēc tam, kad barības un pārtikas apritē iesaistītais uzņēmējs vai tā pārstāvis muitas dienestiem uzrādījis fiziski vai elektroniski aizpildītu KID, muitas dienesti atļauj sūtījumu pārvest uz NIP.”;

4)

I pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

1. panta 1. punkta l), m) un n) apakšpunktā minētās barības un pārtikas sūtījumus, kas atstājuši izcelsmes valsti pirms šīs regulas spēkā stāšanās dienas, atļauts importēt Savienībā bez pievienota veselības sertifikāta un paraugu ņemšanas un analīžu rezultātiem.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2016. gada 1. decembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.

(2)  Komisijas 2014. gada 13. augusta Īstenošanas regula (ES) Nr. 884/2014, ar ko paredz īpašus nosacījumus, kas reglamentē konkrētas barības un pārtikas importu no konkrētām trešām valstīm saistībā ar to piesārņojuma risku ar aflatoksīniem, un atceļ Regulu (EK) Nr. 1152/2009 (OV L 242, 14.8.2014., 4. lpp.).

(3)  Komisijas 2009. gada 24. jūlija Regula (EK) Nr. 669/2009, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 882/2004 saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas, kas nav dzīvnieku izcelsmes barība un pārtika, pastiprinātu importa oficiālo kontroli un groza Lēmumu 2006/504/EK (OV L 194, 25.7.2009., 11. lpp.).


PIELIKUMS

Īstenošanas regulas (ES) Nr. 884/2014 I pielikumu groza šādi:

1)

pievieno šādus ierakstus:

Barība un pārtika

(paredzētais izmantojums)

KN kods (1)

Taric apakšiedalījums

Izcelsmes valsts vai nosūtīšanas valsts

Importa fizisko pārbaužu un identitātes pārbaužu biežums (%)

“—

Piper ģints pipari; kaltēti, grūsti vai malti Capsicum un Pimenta ģints dārzeņi

0904

 

Etiopija (ET)

50

Ingvers, safrāns, kurkuma, mārsils, lauru lapas, karijs un citas garšvielas

0910

(Pārtika – kaltētas garšvielas)

 

Zemesrieksti, nelobīti

1202 41 00

 

Argentīna (AR)

5

Zemesrieksti, lobīti

1202 42 00

Zemesriekstu sviests

2008 11 10

Zemesrieksti, citādi sagatavoti vai konservēti

2008 11 91 ;

2008 11 96 ;

2008 11 98

(Barība un pārtika)

 

Lazdu rieksti (Corylus sp.), nelobīti

0802 21 00

 

Azerbaidžāna (AZ)

20”

Lazdu rieksti (Corylus sp.), lobīti

0802 22 00

Riekstu vai žāvētu augļu maisījumi, kas satur lazdu riekstus

ex 0813 50

Lazdu riekstu pasta

ex 2007 10 vai ex 2007 99

Lazdu rieksti, citādi sagatavoti vai konservēti, tostarp maisījumi

ex 2008 19

Lazdu riekstu milti, rupjmaluma milti un pulveris

ex 1106 30 90

Sagriezti, sašķēlēti un sadrupināti lazdu rieksti

ex 0802 22 00

Sagriezti, sašķēlēti un sadrupināti lazdu rieksti, citādi sagatavoti vai konservēti

ex 2008 19

Lazdu riekstu eļļa

ex 1515 90 99

(Pārtika)

 

2)

piekto ierakstu attiecībā uz žāvētām vīģēm, riekstu vai žāvētu augļu maisījumiem, kas satur vīģes, vīģu pastu, vīģēm, sagatavotām vai konservētām, tostarp maisījumiem no Turcijas aizstāj ar šādu:

“—

Žāvētas vīģes

0804 20 90

 

Turcija (TR)

10”

Riekstu vai žāvētu augļu maisījumi, kas satur vīģes

ex 0813 50

Vīģu pasta

ex 2007 10 vai ex 2007 99

Vīģes, sagatavotas vai konservētas, tostarp maisījumi

ex 2008 99 vai ex 2008 97

(Pārtika)

 

3)

sesto ierakstu attiecībā uz lazdu riekstiem, riekstu vai žāvētu augļu maisījumiem, kas satur lazdu riekstus, lazdu riekstiem, sagatavotiem vai konservētiem, tostarp maisījumiem, lazdu riekstu miltiem, rupjmaluma miltiem un pulveri, sagrieztiem, sašķēlētiem un sadrupinātiem lazdu riekstiem un lazdu riekstu eļļu no Turcijas aizstāj ar šādu:

“—

Lazdu rieksti (Corylus sp.), nelobīti

0802 21 00

 

Turcija (TR)

5”

Lazdu rieksti (Corylus sp.), lobīti

0802 22 00

Riekstu vai žāvētu augļu maisījumi, kas satur lazdu riekstus

ex 0813 50

Lazdu riekstu pasta

ex 2007 10 vai ex 2007 99

Lazdu rieksti, citādi sagatavoti vai konservēti, tostarp maisījumi

ex 2008 19

Lazdu riekstu milti, rupjmaluma milti un pulveris

ex 1106 30 90

Sagriezti, sašķēlēti un sadrupināti lazdu rieksti

ex 0802 22 00

Sagriezti, sašķēlēti un sadrupināti lazdu rieksti, citādi sagatavoti vai konservēti

ex 2008 19

Lazdu riekstu eļļa

ex 1515 90 99

(Pārtika)

 

4)

Devīto ierakstu attiecībā uz zemesriekstiem, nelobītiem un lobītiem, zemesriekstu sviestu, zemesriekstiem, citādi sagatavotiem vai konservētiem no Indijas aizstāj ar šādu:

“—

Zemesrieksti, nelobīti

1202 41 00

 

Indija (IN)

10”

Zemesrieksti, lobīti

1202 42 00

Zemesriekstu sviests

2008 11 10

Zemesrieksti, citādi sagatavoti vai konservēti

2008 11 91 ;

2008 11 96 ;

2008 11 98

(Barība un pārtika)

 

5)

Divpadsmito ierakstu attiecībā uz Capsicum annuum, veseliem, grūstiem vai maltiem, kaltētiem Capsicum ģints dārzeņiem, veseliem, izņemot dārzeņpiparus (Capsicum annuum), un muskatriekstiem (Myristica fragrans) no Indijas aizstāj ar šādu:

“—

Capsicum annuum, veseli

0904 21 10

 

Indija (IN)

20”

Capsicum annuum, grūsti vai malti

ex 0904 22 00

10

Kaltēti Capsicum ģints dārzeņi, veseli, izņemot dārzeņpiparus (Capsicum annuum)

ex 0904 21 90

 

Muskatrieksti (Myristica fragrans)

0908 11 00 ;

0908 12 00

 

(Pārtika – kaltētas garšvielas)

 

 


2.12.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 327/50


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2016/2107

(2016. gada 1. decembris),

ar ko Regulas (EK) Nr. 669/2009 I pielikumu groza attiecībā uz tādas dzīvnieku barības un pārtikas sarakstu, kura nav dzīvnieku izcelsmes barība un pārtika un kura tiek pakļauta pastiprinātai importa oficiālajai kontrolei

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulu (EK) Nr. 882/2004 par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem (1), un jo īpaši tās 15. panta 5. punktu,

tā kā:

(1)

Komisijas Regula (EK) Nr. 669/2009 (2) nosaka noteikumus par pastiprinātu oficiālo kontroli, kas jāpiemēro, importējot tās I pielikuma sarakstā norādīto barību un pārtiku, kas nav dzīvnieku izcelsmes barība un pārtika (“saraksts”), ievešanas vietās Regulas (EK) Nr. 882/2004 I pielikumā minētajās teritorijās.

(2)

Regulas (EK) Nr. 669/2009 2. pantā noteikts, ka saraksts ir jāpārskata regulāri un ne retāk kā reizi ceturksnī, ievērojot vismaz minētajā pantā norādītos informācijas avotus.

(3)

Kā liecina ātrās brīdināšanas sistēmā pārtikas un barības jomā (RASFF) paziņoto ar pārtiku saistīto neseno incidentu biežums un nozīmīgums, konstatējumi, kas gūti, Komisijas Veselības un pārtikas nekaitīguma ģenerāldirektorāta Veselības, pārtikas uzraudzības un analīzes direktorātam veicot revīzijas trešās valstīs, un arī dalībvalstu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 669/2009 15. pantu Komisijai iesniegtie ziņojumi par tādas barības un pārtikas sūtījumiem, kas nav dzīvnieku izcelsmes barība un pārtika, minētais saraksts būtu jāgroza.

(4)

Konkrētāk, attiecīgie informācijas avoti norāda, ka sakarā ar jaunu risku rašanos ir nepieciešams ieviest pastiprinātas oficiālās kontroles attiecībā uz Bolīvijas izcelsmes zemesriekstu un no tiem iegūto produktu, Ugandas izcelsmes sezama sēklu un baklažānu, Beninas izcelsmes ananasu, Ēģiptes izcelsmes galda vīnogu un Turcijas izcelsmes granātābolu sūtījumiem. Tāpēc sarakstā būtu jāiekļauj ieraksti par minētajiem sūtījumiem.

(5)

Saraksts būtu jāgroza, arī lai noteiktu biežākas oficiālās kontroles precēm, attiecībā uz kurām pieejamā informācija liecina par lielākas pakāpes neatbilstību attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem, tādējādi pamatojot pastiprinātu oficiālo kontroļu nepieciešamību. Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza saraksta ieraksts par Turcijas izcelsmes citroniem.

(6)

Turklāt saraksts būtu jāgroza, samazinot oficiālās kontroles biežumu precēm, attiecībā uz kurām informācijas avoti liecina, ka vispār atbilstība attiecīgajām Savienības tiesību aktu prasībām arvien uzlabojas, un kurām tāpēc līdzšinējais oficiālās kontroles līmenis vairs nav pamatots. Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza saraksta ieraksti attiecībā uz Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes pistācijām un Vjetnamas izcelsmes pitahaju (pūķaugļiem).

(7)

Lai nodrošinātu konsekvenci un skaidrību, ir lietderīgi aizstāt Regulas (EK) Nr. 669/2009 I pielikumu ar šīs regulas pielikumā iekļauto tekstu.

(8)

Tāpēc Regula (EK) Nr. 669/2009 būtu attiecīgi jāgroza.

(9)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 669/2009 I pielikumu aizstāj ar šīs regulas pielikumā iekļauto tekstu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2017. gada 1. janvārī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2016. gada 1. decembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 165, 30.4.2004., 1. lpp.

(2)  Komisijas 2009. gada 24. jūlija Regula (EK) Nr. 669/2009, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 882/2004 saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas, kas nav dzīvnieku izcelsmes barība un pārtika, pastiprinātu importa oficiālo kontroli un groza Lēmumu 2006/504/EK (OV L 194, 25.7.2009., 11. lpp.).


PIELIKUMS

“I PIELIKUMS

Barība un pārtika, kura nav dzīvnieku izcelsmes un kuru izraudzītajā ievešanas vietā pārbauda pastiprinātā oficiālā kontrolē

Barība un pārtika

(paredzētā izmantošana)

KN kods (1)

Taric apakšgrupa

Izcelsmes valsts

Risks

Fiziskās kontroles un identitātes kontroles biežums (%)

Ananasi

(Pārtika – svaiga vai dzesēta)

0804 30 00

 

Benina (BJ)

pesticīdu atliekas (2)  (3)

20

Zemesrieksti, nelobīti

1202 41 00

 

Bolīvija (BO)

Aflatoksīni

50

Zemesrieksti, lobīti

1202 42 00

 

Zemesriekstu sviests

2008 11 10

 

Zemesrieksti, citādi sagatavoti vai konservēti

2008 11 91 ;

2008 11 96 ;

2008 11 98

 

(Barība un pārtika)

 

 

Sparģeļpupiņas

(Vigna unguiculata spp. sesquipedalis)

ex 0708 20 00 ;

ex 0710 22 00

10

10

Kambodža (KH)

pesticīdu atliekas (2)  (4)

50

Baklažāni (Solanum melongena)

0709 30 00 ;

ex 0710 80 95

72

(Pārtika – svaigi, dzesēti vai saldēti dārzeņi)

 

 

Lapu selerijas (Apium graveolens)

(Pārtika – svaigi vai dzesēti garšaugi)

ex 0709 40 00

20

Kambodža (KH)

pesticīdu atliekas (2)  (5)

50

Brassica oleracea

(citi pārtikā lietojami Brassica ģints augi, “Ķīnas brokoļi”) (6)

(Pārtika – svaiga vai dzesēta)

ex 0704 90 90

40

Ķīna (CN)

pesticīdu atliekas (2)

50

Tēja, arī aromatizēta

(Pārtika)

0902

 

Ķīna (CN)

pesticīdu atliekas (2)  (7)

10

Sparģeļpupiņas

(Vigna unguiculata spp. sesquipedalis)

ex 0708 20 00 ;

ex 0710 22 00

10

10

Dominikānas Republika (DO)

pesticīdu atliekas (2)  (8)

20

Dārzeņpipari (Capsicum annuum)

0709 60 10 ;

0710 80 51

 

Pipari (izņemot saldos) (Capsicum spp.)

ex 0709 60 99 ;

ex 0710 80 59

20

20

(Pārtika – svaiga, dzesēta vai saldēta)

 

 

zemenes

(Pārtika – svaiga vai dzesēta)

0810 10 00

 

Ēģipte (EG)

pesticīdu atliekas (2)  (9)

10

Dārzeņpipari (Capsicum annuum)

0709 60 10 ;

0710 80 51

 

Ēģipte (EG)

pesticīdu atliekas (2)  (10)

10

Pipari (izņemot saldos) (Capsicum spp.)

ex 0709 60 99 ;

ex 0710 80 59

20

20

(Pārtika – svaiga, dzesēta vai saldēta)

 

 

Galda vīnogas

(Pārtika – svaiga vai dzesēta)

0806 10 10

 

Ēģipte (EG)

pesticīdu atliekas (2)  (3)

20

Zemesrieksti, nelobīti

1202 41 00

 

Gambija (GM)

Aflatoksīni

50

Zemesrieksti, lobīti

1202 42 00

 

Zemesriekstu sviests

2008 11 10

 

Zemesrieksti, citādi sagatavoti vai konservēti

2008 11 91 ;

2008 11 96 ;

2008 11 98

 

(Barība un pārtika)

 

 

Lazdu rieksti, nelobīti

0802 21 00

 

Gruzija (GE)

Aflatoksīni

20

Lazdu rieksti, lobīti

0802 22 00

 

(Pārtika)

 

 

Palmu eļļa

(Pārtika)

1511 10 90 ;

1511 90 11 ;

 

Gana (GH)

Krāsvielas Sudan (11)

50

ex 1511 90 19 ;

1511 90 99

90

Sezama sēklas

(Pārtika – svaiga vai dzesēta)

1207 40 90

 

Indija (IN)

Salmonella (12)

20

Fermenti; fermentu preparāti

(Barība un pārtika)

3507

 

Indija (IN)

Hloramfenikols

50

Zirņi ar pākstīm (nelobīti)

(Pārtika – svaiga vai dzesēta)

ex 0708 10 00

40

Kenija (KE)

pesticīdu atliekas (2)  (13)

10

Zemesrieksti, nelobīti

1202 41 00

 

Madagaskara (MG)

Aflatoksīni

50

Zemesrieksti, lobīti

1202 42 00

 

Zemesriekstu sviests

2008 11 10

 

Zemesrieksti, citādi sagatavoti vai konservēti

2008 11 91 ;

2008 11 96 ;

2008 11 98

 

(Barība un pārtika)

 

 

Avenes

0811 20 31 ;

 

Serbija (RS)

Norovīruss

10

(Pārtika – saldēta)

ex 0811 20 11 ;

ex 0811 20 19

10

10

Arbūzu (Egusi, Citrullus spp.) sēklas un no tām iegūti produkti

(Pārtika)

ex 1207 70 00 ;

ex 1106 30 90 ;

ex 2008 99 99

10

30

50

Sjerraleone (SL)

Aflatoksīni

50

Zemesrieksti, nelobīti

1202 41 00

 

Sudāna (SD)

Aflatoksīni

50

Zemesrieksti, lobīti

1202 42 00

 

Zemesriekstu sviests

2008 11 10

 

Zemesrieksti, citādi sagatavoti vai konservēti

2008 11 91 ;

2008 11 96 ;

2008 11 98

 

(Barība un pārtika)

 

 

Pipari (izņemot saldos) (Capsicum spp.)

(Pārtika – svaiga vai dzesēta)

ex 0709 60 99

20

Taizeme (TH)

pesticīdu atliekas (2)  (14)

10

Sparģeļpupiņas

(Vigna unguiculata spp. sesquipedalis)

ex 0708 20 00 ;

ex 0710 22 00

10

10

Taizeme (TH)

pesticīdu atliekas (2)  (15)

20

Baklažāni (Solanum melongena)

0709 30 00 ;

ex 0710 80 95

72

(Pārtika – svaigi, dzesēti vai saldēti dārzeņi)

 

 

Žāvētas aprikozes

0813 10 00

 

Turcija (TR)

Sulfīti (16)

10

Aprikozes, citādi sagatavotas vai konservētas

2008 50 61

 

(Pārtika)

 

 

Citroni (Citrus limon, Citrus limonum)

(Pārtika – svaiga, dzesēta vai žāvēta)

0805 50 10

 

Turcija (TR)

pesticīdu atliekas (2)

20

Saldie pipari (Capsicum annuum)

(Pārtika – svaiga, dzesēta vai saldēta)

0709 60 10 ;

0710 80 51

 

Turcija (TR)

pesticīdu atliekas (2)  (17)

10

Vīnogulāju lapas

(Pārtika)

ex 2008 99 99

11; 19

Turcija (TR)

pesticīdu atliekas (2)  (18)

50

Granātāboli

(Pārtika – svaiga vai dzesēta)

ex 0810 90 75

30

Turcija (TR)

pesticīdu atliekas (2)  (19)

20

Baklažāni (Solanum melongena)

0709 30 00 ;

ex 0710 80 95

72

Uganda (UG)

pesticīdu atliekas (2)

20

Etiopijas baklažāni (Solanum aethiopicum)

ex 0709 99 90 ;

ex 0710 80 95

80

72

(Pārtika – svaigi, dzesēti vai saldēti dārzeņi)

 

 

Sezama sēklas

(Pārtika – svaiga vai dzesēta)

1207 40 90

 

Uganda (UG)

Salmonella (12)

50

Pistācijas, nelobītas

0802 51 00

 

Amerikas Savienotās Valstis (US)

Aflatoksīni

10

Pistācijas, lobītas

0802 52 00

 

(Pārtika)

 

 

Žāvētas aprikozes

0813 10 00

 

Uzbekistāna (UZ)

Sulfīti (16)

50

Aprikozes, citādi sagatavotas vai konservētas

2008 50 61

 

(Pārtika)

 

 

Koriandra lapas

ex 0709 99 90

72

Vjetnama (VN)

pesticīdu atliekas (2)  (20)

50

Baziliks (svētais, saldais)

ex 1211 90 86

20

Piparmētras

ex 1211 90 86

30

Pētersīļi

ex 0709 99 90

40

(Pārtika – svaigi vai dzesēti garšaugi)

 

 

Okras

ex 0709 99 90

20

Vjetnama (VN)

pesticīdu atliekas (2)  (20)

50

Pipari (izņemot saldos) (Capsicum spp.)

ex 0709 60 99

20

(Pārtika – svaiga vai dzesēta)

 

 

Pitahaja (pūķauglis)

(Pārtika – svaiga vai dzesēta)

ex 0810 90 20

10

Vjetnama (VN)

pesticīdu atliekas (2)  (20)

10


(1)  Ja jāpārbauda tikai daži ar kādu KN kodu klasificēti produkti un šim kodam nav atsevišķas apakšnodaļas, KN kodu marķē ar “ex”.

(2)  Pesticīdu atliekas vismaz tiem pesticīdiem, kuri norādīti sarakstā kontroles programmā, kas pieņemta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 23. februāra Regulas (EK) Nr. 396/2005, ar ko paredz maksimāli pieļaujamos pesticīdu atlieku līmeņus augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikā un barībā un ar ko groza Padomes Direktīvu 91/414/EEK (OV L 70, 16.3.2005., 1. lpp.), 29. panta 2. punktu, un kurus var analizēt, izmantojot vairāku atlieku noteikšanas metodes, kuru pamatā ir GC-MS un LC-MS (pesticīdi, kas jākontrolē tikai augu izcelsmes produktos vai uz to virsmas).

(3)  Etefona atliekas.

(4)  Hlorbufāma atliekas.

(5)  Fentoāta atliekas.

(6)  Brassica oleracea L. convar. Botrytis (L) Alef var. Italica Plenck Alboglabra grupa. Pazīstami arī kā ‘Kai Lan’, ‘Gai Lan’, ‘Gailan’, ‘Kailan’, ‘Chinese kale’, ‘Jie Lan’.

(7)  Trifluralīna atliekas.

(8)  Šādu vielu atliekas: acefāts, aldikarbs (aldikarba, tā sulfoksīda un sulfona summa, izteikta kā aldikarbs), amitrāzs (amitrāzs, ieskaitot metabolītus, kuri satur 2,4-dimetilanilīna grupu, kas izteikta kā amitrāzs), diafentiurons, dikofols (p, p′ un o,p′ izomēru summa), ditiokarbamāti (ditiokarbamāti, izteikti kā CS2, arī manebs, mankocebs, metirāms, propinebs, tirāms un cirams) un metiokarbs (metiokarba un metiokarba sulfoksīda un sulfona summa, izteikta kā metiokarbs).

(9)  Šādu vielu atliekas: heksaflumurons, metiokarbs (metiokarba un metiokarba sulfoksīda un sulfona summa, izteikta kā metiokarbs), fentoāts un tiofanātmetils.

(10)  Šādu vielu atliekas: dikofols (p, p′ un o,p′ izomēru summa), dinotefurāns, folpets, prohlorāzs (prohlorāza un tā metabolītu, kas satur 2,4,6-trihlorfenola grupu, summa, izteikta kā prohlorāzs), tiofanātmetils un triforīns.

(11)  Šajā pielikumā “krāsvielas Sudan” ir šādas ķīmiskās vielas: i) Sudan I (CAS numurs 842-07-9); ii) Sudan II (CAS numurs 3118-97-6); iii) Sudan III (CAS numurs 85-86-9); iv) Scarlet Red; jeb Sudan IV (CAS numurs 85-83-6).

(12)  Standartmetode EN/ISO 6579 (jaunākā atjauninātā šīs detektēšanas metodes versija) vai arī metode, kas salīdzinoši ar to validēta saskaņā ar jaunāko EN/ISO 16140 versiju vai citu, līdzīgu starptautiski atzītu protokolu.

(13)  Acefāta un diafentiurona atliekas.

(14)  Formetanāta atliekas: formetanāta un tā sāļu summa, izteikta kā formetanāts (hidrohlorīds), protiofoss un triforīns.

(15)  Šādu vielu atliekas: acefāts, dikrotofoss, protiofoss, kvinalfoss un triforīns.

(16)  Standartmetodes: EN 1988-1:1998, EN 1988-2:1998 vai ISO 5522:1981.

(17)  Diafentiurona un formetanāta atliekas: formetanāta un tā sāļu summa, izteikta kā formetanāts (hidrohlorīds) un tiofanātmetils.

(18)  Šādu vielu atliekas: ditiokarbamāti (ditiokarbamāti, izteikti kā CS2, tostarp manebs, mankocebs, metirāms, propinebs, tirāms un cirams) un metrafenons.

(19)  Prohlorāza atliekas.

(20)  Šādu vielu atliekas: ditiokarbamāti (ditiokarbamāti, izteikti kā CS2, arī manebs, mankocebs, metirāms, propinebs, tirāms un cirams), fentoāts un kvinalfoss.”


2.12.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 327/57


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2016/2108

(2016. gada 1. decembris),

ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (1),

ņemot vērā Komisijas 2011. gada 7. jūnija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 543/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari (2), un jo īpaši tās 136. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)

Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta importa vērtības, kas paredzētas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2016. gada 1. decembrī

Komisijas

un tās priekšsēdētāja vārdā –

Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāta

ģenerāldirektors

Jerzy PLEWA


(1)  OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.

(2)  OV L 157, 15.6.2011., 1. lpp.


PIELIKUMS

Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

(EUR/100 kg)

KN kods

Trešās valsts kods (1)

Standarta importa vērtība

0702 00 00

CL

115,2

MA

90,5

TR

95,4

ZZ

100,4

0707 00 05

MA

68,5

TR

144,7

ZZ

106,6

0709 93 10

MA

95,3

TR

147,3

ZZ

121,3

0805 20 10

MA

70,1

TR

71,7

ZA

138,5

ZZ

93,4

0805 20 30 , 0805 20 50 , 0805 20 70 , 0805 20 90

JM

114,6

MA

63,3

PE

95,4

TR

79,2

ZZ

88,1

0805 50 10

CL

90,0

TR

90,5

ZZ

90,3

0808 10 80

US

100,7

ZA

155,4

ZZ

128,1

0808 30 90

CN

87,5

TR

126,8

ZZ

107,2


(1)  Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas 2012. gada 27. novembra Regulā (ES) Nr. 1106/2012, ar ko attiecībā uz valstu un teritoriju nomenklatūras atjaunināšanu īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 471/2009 par Kopienas statistiku attiecībā uz ārējo tirdzniecību ar ārpuskopienas valstīm (OV L 328, 28.11.2012., 7. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “cita izcelsme”.


DIREKTĪVAS

2.12.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 327/59


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS DIREKTĪVA (ES) 2016/2109

(2016. gada 1. decembris),

ar ko groza Padomes Direktīvu 66/401/EEK, lai iekļautu jaunas sugas un sugas Lolium x boucheanum Kunth botānisko nosaukumu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 1966. gada 14. jūnija Direktīvu 66/401/EEK par lopbarības augu sēklu tirdzniecību (1) un jo īpaši tās 2. panta 1. punkta A daļu,

tā kā:

(1)

Suga Lolium x boucheanum Kunth ir iekļauta Direktīvas 66/401/EEK 2. panta 1. punkta A daļas a) punkta sarakstā. Starptautiskās sēklu kontroles asociācija Lolium x boucheanum Kunth bioloģisko nosaukumu nesen ir mainījusi uz Lolium x hybridum Hausskn. Tāpēc ir lietderīgi šīs sugas nosaukumu Direktīvā 66/401/EEK mainīt.

(2)

Lai novērtētu, vai dažas sugas, ko neaptver Direktīva 66/401/EEK, drīkst tirgot kā sēklu maisījumus vai sēklu maisījumos, Komisijas Lēmumā 2009/109/EK (2) ir paredzēta pagaidu eksperimenta organizēšana. Minētajā pagaidu eksperimentā gūtā pieredze rāda, ka sugas Biserrula pelecinus, Lathyrus cicera, Medicago doliata, Medicago italica, Medicago littoralis, Medicago murex, Medicago polymorpha, Medicago rugosa, Medicago scutellata, Medicago truncatula, Ornithopus compressus, Ornithopus sativus, Plantago lanceolata, Trifolium fragiferum, Trifolium glanduliferum, Trifolium hirtum, Trifolium isthmocarpum, Trifolium michelianum, Trifolium squarrosum, Trifolium subterraneum, Trifolium vesiculosum un Vicia benghalensis ir noderīgas, veidojot jaunus lopbarības augu sēklu maisījumus, ar kuriem iespējams nodrošināt ilgstošas, ražīgas un bioloģiski daudzveidīgas ganību un lopbarības kultūras. Tāpēc minētās sugas būtu jāiekļauj Direktīvas 66/401/EEK 2. panta 1. punkta A daļas b) punkta sugu sarakstā.

(3)

Pamatojoties uz iepriekš minētajā pagaidu eksperimentā gūto tehnisko pieredzi, ir lietderīgi katrai no minētajām sugām noteikt konkrētas prasības attiecībā uz minimālo dīgtspēju, minimālo analītisko tīrību, maksimālo citu augu sugu sēklu saturu, maksimālo citu sugu augu sēklu saturu masas paraugā un attiecībā uz marķēšanu.

(4)

Tādēļ Direktīva 66/401/EEK būtu attiecīgi jāgroza.

(5)

Šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Grozījumi Direktīvā 66/401/EEK

Direktīvu 66/401/EEK groza šādi.

1)

direktīvas 2. panta 1. punkta A daļu groza šādi:

a)

daļas a) punktā vārdus “Lolium x boucheanum Kunth” aizstāj ar vārdiem “Lolium x hybridum Hausskn”;

b)

daļas b) punktu aizstāj ar šādu:

“b)

Fabaceae (Leguminosae)

Tauriņzieži (pākšaugi)

Biserrula pelecinus L.

Zāģzobainā biserula

Galega orientalis Lam.

Austrumu galega

Hedysarum coronarium L.

Vainagveidīgā hedisārija

Lathyrus cicera L.

Sarkanā dedestiņa

Lotus corniculatus L.

Ragainais vanagnadziņš

Lupinus albus L.

Baltā lupīna

Lupinus angustifolius L.

Zilā (šaurlapu) lupīna

Lupinus luteus L.

Dzeltenā lupīna

Medicago doliata Carmign.

Taisndzeloņu lucerna

Medicago italica (Mill.) Fiori

Itālijas lucerna

Medicago littoralis Rohde ex Loisel.

Piekrastes lucerna

Medicago lupulina L.

Apiņu lucerna

Medicago murex Willd.

Dzeloņainā lucerna

Medicago polymorpha L.

Zobainā lucerna

Medicago rugosa Desr.

Krokainā lucerna

Medicago sativa L.

Sējas lucerna

Medicago scutellata (L.) Mill.

Vairoga lucerna

Medicago truncatula Gaertn.

Nošķeltā lucerna

Medicago × varia T. Martyn Sand

Hibrīdā lucerna

Onobrychis viciifolia Scop.

Vīķlapu esparsete

Ornithopus compressus L.

Dzeltenā seradella

Ornithopus sativus Brot.

Sējas seradella

Pisum sativum L. (partim)

Sējas zirņi

Trifolium alexandrinum L.

Aleksandrijas āboliņš

Trifolium fragiferum L.

Zemeņu āboliņš

Trifolium glanduliferum Boiss.

Dziedzerainais āboliņš

Trifolium hirtum All.

Īsmatainais āboliņš

Trifolium hybridum L.

Bastarda āboliņš

Trifolium incarnatum L.

Inkarnāta āboliņš

Trifolium isthmocarpum Brot.

Marokas āboliņš

Trifolium michelianum Savi

Balansa (lielziedu) āboliņš

Trifolium pratense L.

Sarkanais (pļavas) āboliņš

Trifolium repens L.

Baltais (ložņu) āboliņš

Trifolium resupinatum L.

Persijas āboliņš

Trifolium squarrosum L.

Spurainais āboliņš

Trifolium subterraneum L.

Pazemes āboliņš

Trifolium vesiculosum Savi

Bultveida āboliņš

Trigonella foenum-graecum L.

Grieķu sierāboliņš

Vicia benghalensis L.

Bengālijas vīķis

Vicia faba L.

Lauka pupas

Vicia pannonica Crantz

Ungārijas vīķis

Vicia sativa L.

Sējas vīķis

Vicia villosa Roth

Smiltāja vīķis”;

c)

daļas c) punktā pēc ieraksta “Phacelia tanacetifolia Benth. Parastā facēlija iekļauj šādu ierakstu”:

Plantago lanceolata L.

Šaurlapu ceļteka”;

2)

direktīvas 3. panta 1. punktā vārdus “Lolium x boucheanum Kunth” aizstāj ar vārdiem “Lolium x hybridum Hausskn”;

3)

direktīvas II un III pielikumu groza, kā noteikts šīs direktīvas pielikumā.

2. pants

Transponēšana

1.   Dalībvalstis vēlākais līdz 2017. gada 31. decembrim pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt dara zināmus Komisijai minēto noteikumu tekstus.

Dalībvalstis minētos noteikumus piemēro no 2018. gada 1. janvāra.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

2.   Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

3. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

4. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 2016. gada 1. decembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV 125, 11.7.1966., 2298/66. lpp.

(2)  Komisijas 2009. gada 9. februāra Lēmums 2009/109/EK par pagaidu eksperimenta organizēšanu, paredzot dažas atkāpes attiecībā uz tirdzniecību ar sēklu maisījumiem, ko paredzēts izmantot kā lopbarības augus saskaņā ar Padomes Direktīvu 66/401/EEK, lai noteiktu, vai dažas Padomes Direktīvās 66/401/EEK, 66/402/EEK, 2002/55/EK vai 2002/57/EK neuzskaitītas sugas atbilst prasībām iekļaušanai Direktīvas 66/401/EEK 2. panta 1. punkta A daļā (OV L 40, 11.2.2009., 26. lpp.).


PIELIKUMS

Direktīvas 66/401/EEK II un III pielikumu groza šādi:

1)

II pielikumu groza šādi:

a)

I daļas 1. punktā pēc ieraksta par Pisum sativum, Vicia faba iekļauj šādu daļu:

“—

Trifolium subterraneum, Medicago spp., izņemot M. lupulina, M. sativa, M. x varia:

bāzes sēklu ražošanai: 99,5 %,

turpmākai pavairošanai paredzētu sertificētu sēklu ražošanai: 98 %,

sertificētu sēklu ražošanai: 95 %.”;

b)

tabulu I daļas 2. punkta A apakšpunktā aizstāj ar šādu:

“Suga

Dīgtspēja

Analītiskā tīrība

Maksimālais citu sugu augu sēklu saturs paraugā, kura masa ir norādīta III pielikuma 4. slejā (kopā slejā)

Nosacījumi attiecībā uz citas krāsas Lupinus spp. un rūgto lupīnu sēklu saturu

Minimālā dīgtspēja

(% no tīrām sēklām)

Maksimālais cieto sēklu saturs

(% no tīrām sēklām)

Minimālā analītiskā tīrība

(masas %)

Maksimālais citu sugu augu sēklu saturs

(masas %)

Avena fatua, Avena sterilis

Cuscuta spp.

Rumex spp., izņemot Rumex acetosella un Rumex maritimus

Kopā

Viena suga

Elytrigia repens

Alopecurus myosuroides

Melilotus spp.

Raphanus raphanistrum

Sinapis arvensis

1

2

3

4

5

6

7

8

9

10

11

12

13

14

15

Poaceae (Gramineae)

Agrostis canina

75 a)

 

90

2,0

1,0

0,3

0,3

 

 

 

0

0 j) k)

2 n)

 

Agrostis capillaris

75 a)

 

90

2,0

1,0

0,3

0,3

 

 

 

0

0 j) k)

2 n)

 

Agrostis gigantea

80 a)

 

90

2,0

1,0

0,3

0,3

 

 

 

0

0 j) k)

2 n)

 

Agrostis stolonifera

75 a)

 

90

2,0

1,0

0,3

0,3

 

 

 

0

0 j) k)

2 n)

 

Alopecurus pratensis

70 a)

 

75

2,5

1,0 f)

0,3

0,3

 

 

 

0

0 j) k)

5 n)

 

Arrhenatherum elatius

75 a)

 

90

3,0

1,0 f)

0,5

0,3

 

 

 

0 g)

0 j) k)

5 n)

 

Bromus catharticus

75 a)

 

97

1,5

1,0

0,5

0,3

 

 

 

0 g)

0 j) k)

10 n)

 

Bromus sitchensis

75 a)

 

97

1,5

1,0

0,5

0,3

 

 

 

0 g)

0 j) k)

10 n)

 

Cynodon dactylon

70 a)

 

90

2,0

1,0

0,3

0,3

 

 

 

0

0 j) k)

2

 

Dactylis glomerata

80 a)

 

90

1,5

1,0

0,3

0,3

 

 

 

0

0 j) k)

5 n)

 

Festuca arundinacea

80 a)

 

95

1,5

1,0

0,5

0,3

 

 

 

0

0 j) k)

5 n)

 

Festuca filiformis

75 a)

 

85

2,0

1,0

0,5

0,3

 

 

 

0

0 j) k)

5 n)

 

Festuca ovina

75 a)

 

85

2,0

1,0

0,5

0,3

 

 

 

0

0 j) k)

5 n)

 

Festuca pratensis

80 a)

 

95

1,5

1,0

0,5

0,3

 

 

 

0

0 j) k)

5 n)

 

Festuca rubra

75 a)

 

90

1,5

1,0

0,5

0,3

 

 

 

0

0 j) k)

5 n)

 

Festuca trachyphylla

75 a)

 

85

2,0

1,0

0,5

0,3

 

 

 

0

0 j) k)

5 n)

 

×Festulolium

75 a)

 

96

1,5

1,0

0,5

0,3

 

 

 

0

0 j) k)

5 n)

 

Lolium multiflorum

75 a)

 

96

1,5

1,0

0,5

0,3

 

 

 

0

0 j) k)

5 n)

 

Lolium perenne

80 a)

 

96

1,5

1,0

0,5

0,3

 

 

 

0

0 j) k)

5 n)

 

Lolium × hybridum

75 a)

 

96

1,5

1,0

0,5

0,3

 

 

 

0

0 j) k)

5 n)

 

Phalaris aquatica

75 a)

 

96

1,5

1,0

0,3

0,3

 

 

 

0

0 j) k)

5

 

Phleum nodosum

80 a)

 

96

1,5

1,0

0,3

0,3

 

 

 

0

0 k)

5

 

Phleum pratense

80 a)

 

96

1,5

1,0

0,3

0,3

 

 

 

0

0 k)

5

 

Poa annua

75 a)

 

85

2,0 c)

1,0 c)

0,3

0,3

 

 

 

0

0 j) k)

5 n)

 

Poa nemoralis

75 a)

 

85

2,0 c)

1,0 c)

0,3

0,3

 

 

 

0

0 j) k)

2 n)

 

Poa palustris

75 a)

 

85

2,0 c)

1,0 c)

0,3

0,3

 

 

 

0

0 j) k)

2 n)

 

Poa pratensis

75 a)

 

85

2,0 c)

1,0 c)

0,3

0,3

 

 

 

0

0 j) k)

2 n)

 

Poa trivialis

75 a)

 

85

2,0 c)

1,0 c)

0,3

0,3

 

 

 

0

0 j) k)

2 n)

 

Trisetum flavescens

70 a)

 

75

3,0

1,0 f)

0,3

0,3

 

 

 

0 h)

0 j) k)

2 n)

 

Fabaceae (Leguminosae)

Biserrula pelecinus

70

 

98

0,5

 

 

 

 

 

 

0 i)

0 j) k)

10

 

Galega orientalis

60 a) b)

40

97

2,0

1,5

 

 

0,3

 

 

0

0 l) m)

10 n)

 

Hedysarum coronarium

75 a) b)

30

95

2,5

1,0

 

 

0,3

 

 

0

0 k)

5

 

Lathyrus cicera

80

 

95

1

0,5

 

 

0,3

 

 

0 i)

0 j) k)

20

 

Lotus corniculatus

75 a) b)

40

95

1,8 d)

1,0 d)

 

 

0,3

 

 

0

0 l) m)

10

 

Lupinus albus

80 a) b)

20

98

0,5 e)

0,3 e)

 

 

0,3

 

 

0 i)

0 j)

5 n)

o) p)

Lupinus angustifolius

75 a) b)

20

98

0,5 e)

0,3 e)

 

 

0,3

 

 

0 i)

0 j)

5 n)

o) p)

Lupinus luteus

80 a) b)

20

98

0,5 e)

0,3 e)

 

 

0,3

 

 

0 i)

0 j)

5 n)

o) p)”

Medicago doliata

70

 

98

2

 

 

 

 

 

 

0 i)

0 j) k)

10

 

Medicago italica

70 b)

20

98

2

 

 

 

 

 

 

0 i)

0 j) k)

10

 

Medicago littoralis

70

 

98

2

 

 

 

 

 

 

0 i)

0 j) k)

10

 

Medicago lupulina

80 a) b)

20

97

1,5

1,0

 

 

0,3

 

 

0

0 l) m)

10

 

Medicago murex

70 b)

30

98

2

 

 

 

 

 

 

0 i)

0 j) k)

10

 

Medicago polymorpha

70 b)

30

98

2

 

 

 

 

 

 

0 i)

0 j) k)

10

 

Medicago rugosa

70 b)

20

98

2

 

 

 

 

 

 

0 i)

0 j) k)

10

 

Medicago sativa

80 a) b)

40

97

1,5

1,0

 

 

0,3

 

 

0

0 l) m)

10

 

Medicago scutellata

70

 

98

2

 

 

 

 

 

 

0 i)

0 j) k)

10

 

Medicago truncatula

70 b)

20

98

2

 

 

 

 

 

 

0 i)

0 j) k)

10

 

Medicago × varia

80 a) b)

40

97

1,5

1,0

 

 

0,3

 

 

0

0 l) m)

10

 

Onobrychis viciifolia

75 a) b)

20

95

2,5

1,0

 

 

0,3

 

 

0

0 j)

5

 

Ornithopus compressus

75

 

90

1

 

 

 

 

 

 

0 i)

0 j) k)

10

 

Ornithopus sativus

75

 

90

1

 

 

 

 

 

 

0 i)

0 j) k)

10

 

Pisum sativum

80 a)

 

98

0,5

0,3

 

 

0,3

 

 

0

0 j)

5 n)

 

Trifolium alexandrinum

80 a) b)

20

97

1,5

1,0

 

 

0,3

 

 

0

0 l) m)

10

 

Trifolium fragiferum

70

 

98

1

 

 

 

 

 

 

0 i)

0 j) k)

10

 

Trifolium glanduliferum

70 b)

30

98

1

 

 

 

 

 

 

0 i)

0 j) k)

10

 

Trifolium hirtum

70

 

98

1

 

 

 

 

 

 

0 i)

0 j) k)

10

 

Trifolium hybridum

80 a) b)

20

97

1,5

1,0

 

 

0,3

 

 

0

0 l) m)

10

 

Trifolium incarnatum

75 a) b)

20

97

1,5

1,0

 

 

0,3

 

 

0

0 l) m)

10

 

Trifolium isthmocarpum

70

 

98

1

 

 

 

 

 

 

0 i)

0 j) k)

10

 

Trifolium michelianum

75 b)

30

98

1

 

 

 

 

 

 

0 i)

0 j) k)

10

 

Trifolium pratense

80 a) b)

20

97

1,5

1,0

 

 

0,3

 

 

0

0 l) m)

10

 

Trifolium repens

80 a) b)

40

97

1,5

1,0

 

 

0,3

 

 

0

0 l) m)

10

 

Trifolium resupinatum

80 a) b)

20

97

1,5

1,0

 

 

0,3

 

 

0

0 l) m)

10

 

Trifolium squarrosum

75 b)

20

97

1,5

 

 

 

0,3

 

 

0

0 l) m)

10

 

Trifolium subterraneum

80 b)

40

97

0,5

 

 

 

 

 

 

0 i)

0 j) k)

10

 

Trifolium vesiculosum

70

 

98

1

 

 

 

 

 

 

0 i)

0 j) k)

10

 

Trigonella foenum-graecum

80 a)

 

95

1,0

0,5

 

 

0,3

 

 

0

0 j)

5

 

Vicia benghalensis

80 b)

20

97 e)

1

 

 

 

 

 

 

0 i)

0 j) k)

10

 

Vicia faba

80 a) b)

5

98

0,5

0,3

 

 

0,3

 

 

0

0 j)

5 n)

 

Vicia pannonica

85 a) b)

20

98

1,0 e)

0,5 e)

 

 

0,3

 

 

0 i)

0 j)

5 n)

 

Vicia sativa

85 a) b)

20

98

1,0 e)

0,5 e)

 

 

0,3

 

 

0 i)

0 j)

5 n)

 

Vicia villosa

85 a) b)

20

98

1,0 e)

0,5 e)

 

 

0,3

 

 

0 i)

0 j)

5 n)

 

Citas sugas

Brassica napus var. napobrassica

80 a)

 

98

1,0

0,5

 

 

 

0,3

0,3

0

0 j) k)

5

 

Brassica oleracea convar. acephala (acephala var. medullosa + var. viridis)

75 a)

 

98

1,0

0,5

 

 

 

0,3

0,3

0

0 j) k)

10

 

Phacelia tanacetifolia

80 a)

 

96

1,0

0,5

 

 

 

 

 

0

0 j) k)

 

 

Plantago lanceolata

75

 

85

1,5

 

 

 

 

 

 

0 i)

0 j) k)

10

 

Raphanus sativus var. oleiformis

80 a)

 

97

1,0

0,5

 

 

 

0,3

0,3

0

0 j)

5

 

c)

I daļas 2. punkta B apakšpunkta e) punktu aizstāj ar šādu:

“e)

Lupinus albus, Lupinus angustifolius, Lupinus luteus, Pisum sativum, Vicia faba, Vicia spp. sēklu maksimālo kopējo daudzumu 0,5 masas % citu attiecīgu sugu sēklās neuzskata par piemaisījumu;”;

d)

tabulu II daļas 2. punkta A apakšpunktā aizstāj ar šādu:

“Suga

Maksimālais citu sugu augu sēklu saturs

Citi standarti vai nosacījumi

Kopā

(masas %)

Saturs pēc skaita paraugā, kura masa norādīta III pielikuma 4. slejā

(kopā slejā)

Viena suga

Rumex spp., izņemot Rumex acetosella un Rumex maritimus

Elytrigia repens

Alopecurus myosuroides

Melilotus spp.

1

2

3

4

5

6

7

8

Poaceae (Gramineae)

Agrostis canina

0,3

20

1

1

1

 

j)

Agrostis capillaris

0,3

20

1

1

1

 

j)

Agrostis gigantea

0,3

20

1

1

1

 

j)

Agrostis stolonifera

0,3

20

1

1

1

 

j)

Alopecurus pratensis

0,3

20 a)

2

5

5

 

j)

Arrhenatherum elatius

0,3

20 a)

2

5

5

 

i) j)

Bromus catharticus

0,4

20

5

5

5

 

j)

Bromus sitchensis

0,4

20

5

5

5

 

j)

Cynodon dactylon

0,3

20 a)

1

1

1

 

j)

Dactylis glomerata

0,3

20 a)

2

5

5

 

j)

Festuca arundinacea

0,3

20 a)

2

5

5

 

j)

Festuca filiformis

0,3

20 a)

2

5

5

 

j)

Festuca ovina

0,3

20 a)

2

5

5

 

j)

Festuca pratensis

0,3

20 a)

2

5

5

 

j)

Festuca rubra

0,3

20 a)

2

5

5

 

j)

Festuca trachyphylla

0,3

20 a)

2

5

5

 

j)

× Festulolium

0,3

20 a)

2

5

5

 

j)

Lolium multiflorum

0,3

20 a)

2

5

5

 

j)

Lolium perenne

0,3

20 a)

2

5

5

 

j)

Lolium × hybridum

0,3

20 a)

2

5

5

 

j)

Phalaris aquatica

0,3

20

2

5

5

 

j)

Phleum nodosum

0,3

20

2

1

1

 

j)

Phleum pratense

0,3

20

2

1

1

 

j)

Poa annua

0,3

20 b)

1

1

1

 

f) j)

Poa nemoralis

0,3

20 b)

1

1

1

 

f) j)

Poa palustris

0,3

20 b)

1

1

1

 

f) j)

Poa pratensis

0,3

20 b)

1

1

1

 

f) j)

Poa trivialis

0,3

20 b)

1

1

1

 

f) j)

Trisetum flavescens

0,3

20 c)

1

1

1

 

i) j)

Fabaceae (Leguminosae)

Biserrula pelecinus

0,3

20

5

 

 

 

 

Galega orientalis

0,3

20

2

 

 

0 e)

j)

Hedysarum coronarium

0,3

20

2

 

 

0 e)

j)

Lathyrus cicera

0,3

20

5

0 d)

 

Lotus corniculatus

0,3

20

3

 

 

0 e)

g) j)

Lupinus albus

0,3

20

2

 

 

0 d)

h) k)

Lupinus angustifolius

0,3

20

2

 

 

0 d)

h) k)

Lupinus luteus

0,3

20

2

 

 

0 d)

h) k)

Medicago doliata

0,3

20

5

0 e)

 

Medicago italica

0,3

20

5

0 e)

 

Medicago littoralis

0,3

20

5

0 e)

 

Medicago lupulina

0,3

20

5

0 e)

j)

Medicago murex

0,3

20

5

0 e)

 

Medicago polymorpha

0,3

20

5

 

Medicago rugosa

0,3

20

5

 

Medicago sativa

0,3

20

3

 

 

0 e)

j)

Medicago scutellata

0,3

20

5

 

 

 

 

Medicago truncatula

0,3

20

5

 

 

 

 

Medicago × varia

0,3

20

3

 

 

0 e)

j)

Onobrychis viciifolia

0,3

20

2

 

 

0 d)

 

Ornithopus compressus

0,3

20

5

 

 

 

 

Ornithopus sativus

0,3

20

5

 

 

 

 

Pisum sativum

0,3

20

2

 

 

0 d)

 

Trifolium alexandrinum

0,3

20

3

 

 

0 e)

j)

Trifolium fragiferum

0,3

20

5

 

 

 

 

Trifolium glanduliferum

0,3

20

5

 

 

 

 

Trifolium hirtum

0,3

20

5

 

 

 

 

Trifolium hybridum

0,3

20

3

 

 

0 e)

j)

Trifolium incarnatum

0,3

20

3

 

 

0 e)

j)

Trifolium isthmocarpum

0,3

20

5

j)

Trifolium michelianum

0,3

20

5

Trifolium pratense

0,3

20

5

 

 

0 e)

j)

Trifolium repens

0,3

20

5

 

 

0 e)

j)

Trifolium resupinatum

0,3

20

3

 

 

0 e)

j)

Trifolium squarrosum

0,3

20

5

Trifolium subterraneum

0,3

20

5

j)

Trifolium vesiculosum

0,3

20

5

j)

Trigonella foenum-graecum

0,3

20

2

 

 

0 d)

 

Vicia benghalensis

0,3

20

5

0 d)

Vicia faba

0,3

20

2

 

 

0 d)

 

Vicia pannonica

0,3

20

2

 

 

0 d)

h)

Vicia sativa

0,3

20

2

 

 

0 d)

h)

Vicia villosa

0,3

20

2

 

 

0 d)

h)

Citas sugas

Brassica napus var. napobrassica

0,3

20

2

 

 

 

j)

Brassica oleracea convar. acephala (acephala var. medullosa + var. viridis)

0,3

20

3

 

 

 

j)”

Phacelia tanacetifolia

0,3

20

 

 

 

 

 

Plantago lanceolata

0,3

20

3

 

 

 

 

Raphanus sativus var. oleiformis

0,3

20

2

 

 

 

 

e)

III daļas 7. punktu aizstāj ar šādu:

“7.

Par piemaisījumu neuzskata maksimālo kopējo īpatsvaru 6 masas % attiecībā uz Vicia pannonica, Vicia villosa, Vicia benghalensis sēklām Vicia spp. sēklās vai attiecībā uz radniecīgu kultivētu sugu sēklām citas attiecīgas sugas sēklās.”;

f)

III daļas 8. punktu aizstāj ar šādu:

“8.

Vicia pannonica, Vicia sativa, Vicia villosa, Vicia benghalensis minimālā analītiskā tīrība ir 97,0 masas %.”;

g)

III daļai pievieno šādu 9. punktu:

“9.

Lathyrus cicera minimālā analītiskā tīrība ir 90 masas %. Par piemaisījumu neuzskata līdzīgu kultivētu augu sugu sēklu daudzumu kopā ne vairāk kā 5 masas %.”;

2)

III pielikumu aizstāj ar šādu:

“III PIELIKUMS

PARTIJU UN PARAUGU MASA

Suga

Partijas maksimālā masa

(tonnās)

No partijas iegūstamā parauga minimālā masa

(gramos)

Masa paraugam, no kura nosaka skaitu, kā paredzēts II pielikuma I daļas 2. panta A apakšpunkta 12. līdz 14. slejā un II pielikuma II daļas 2. punkta A apakšpunkta 3. līdz 7. slejā

(gramos)

1

2

3

4

Poaceae (Gramineae)

Agrostis canina

10

50

5

Agrostis capillaris

10

50

5

Agrostis gigantea

10

50

5

Agrostis stolonifera

10

50

5

Alopecurus pratensis

10

100

30

Arrhenatherum elatius

10

200

80

Bromus catharticus

10

200

200

Bromus sitchensis

10

200

200

Cynodon dactylon

10

50

5

Dactylis glomerata

10

100

30

Festuca arundinacea

10

100

50

Festuca filiformis

10

100

30

Festuca ovina

10

100

30

Festuca pratensis

10

100

50

Festuca rubra

10

100

30

Festuca trachyphylla

10

100

30

× Festulolium

10

200

60

Lolium multiflorum