30.11.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 324/1

(1)

Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu 19. pantā paredzēts, ka Līgumslēdzējas puses apņemas turpināt savus centienus ar mērķi panākt lauksaimniecības produktu tirdzniecības pakāpenisku liberalizāciju.

(2)

Padome 2012. gada 24. aprīlī pilnvaroja Komisiju sākt sarunas ar Islandi, lai saskaņā ar Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu 19. pantu panāktu lauksaimniecības produktu divpusējās tirdzniecības lielāku liberalizāciju. Sarunas tika sekmīgi noslēgtas 2015. gada 17. septembrī, un tika parafēts Nolīgums vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Islandi par lauksaimniecības produktu tirdzniecības papildu preferencēm (“nolīgums”).

(3)

Tādēļ nolīgums būtu jāparaksta Savienības vārdā, ņemot vērā tā noslēgšanu vēlāk,

30.11.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 324/3

(1)

Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)

Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

30.11.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 324/5

(1)

Komisijas Regulas (EK) Nr. 1187/2009 (2) III nodaļas 3. iedaļā ir noteikta procedūra, kā tiek piešķirtas eksporta licences dažiem piena produktiem, kuri eksportējami uz Dominikānas Republiku atbilstīgi šai valstij atvērtajai kvotai.

(2)

Regulas (EK) Nr. 1187/2009 29. pantā noteikts, ka, ja pēc licenču iesniegšanas perioda, kas minēts panta pirmajā daļā, kvotas ietvaros ir pieejami jebkādi daudzumi, tirgus dalībnieki var iesniegt eksporta licenču pieteikumus no 1. līdz 10. novembrim.

(3)

Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2016/1027 (3) 1. pantā norādīts, ka 2016./2017. kvotas gadā kopējais atlikušais daudzums ir 8 095 tonnas.

(4)

Pieteikumos, kas par kārtējo 2016./2017. kvotas gadu iesniegti no 2016. gada 1. līdz 10. novembrim, norādītie daudzumi ir mazāki par pieejamajiem daudzumiem. Tāpēc, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1187/2009 31. panta 3. punkta ceturto daļu, ir lietderīgi paredzēt atlikušā daudzuma piešķiršanu. Ir arī jāparedz nosacījums, ka eksporta licences par šo atlikušo daudzumu izdod, ja kompetentajai iestādei ir paziņots, kādu papildu daudzumu attiecīgais tirgus dalībnieks pieņem, un ja ieinteresētie tirgus dalībnieki iemaksā nodrošinājumu,

30.11.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 324/7

(1)

Saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 287. panta 14. punktu Polijas Republikai (“Polija”) ir atļauts atbrīvot no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) tos nodokļa maksātājus, kuru gada apgrozījums nepārsniedz EUR 10 000 ekvivalentu valsts valūtā pēc valūtas maiņas kursa, kas bija spēkā tās pievienošanās dienā.

(2)

Ar Padomes Lēmumu 2009/790/EK (2) Polijai tika atļauts līdz 2012. gada 31. decembrim atkāpes veidā atbrīvot no PVN tos nodokļa maksātājus, kuru gada apgrozījums nepārsniedz EUR 30 000 ekvivalentu valsts valūtā pēc valūtas maiņas kursa, kas bija spēkā tās pievienošanās dienā (“atkāpes pasākums”). Atkāpes pasākums vēlāk tika pagarināts ar Padomes Īstenošanas lēmumu 2012/769/ES (3) līdz 2015. gada 31. decembrim un pēc tam ar Padomes Īstenošanas lēmumu (ES) 2015/1173 (4) – līdz 2018. gada 31. decembrim.

(3)

Vēstulē, kas Komisijā reģistrēta 2016. gada 1. jūnijā, Polija lūdza atļauju palielināt robežvērtību no EUR 30 000 līdz EUR 40 000. Ar minēto palielinājumu papildu skaits ļoti mazu uzņēmumu varētu tikt atbrīvoti no dažiem vai visiem ar PVN saistītajiem pienākumiem, kuri minēti Direktīvas 2006/112/EK XI sadaļas 2.–6. nodaļā. Tāpēc samazinātos arī ar ļoti mazu uzņēmumu revidēšanu saistītais slogs nodokļu iestādēm.

(4)

Saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 395. panta 2. punkta otro daļu Komisija ar 2016. gada 22. septembra vēstuli informēja pārējās dalībvalstis par Polijas lūgumu. Komisija ar 2016. gada 23. septembra vēstuli paziņoja Polijai, ka tās rīcībā ir visa informācija, kas vajadzīga lūguma izskatīšanai.

(5)

Polijas sniegtā informācija liecina, ka atkāpes pasākumu varētu izmantot vēl 24 000 nodokļa maksātāju, lai mazinātu savus ar PVN saistītos pienākumus. Polija lēš, ka ietekme uz budžetu PVN ieņēmumu izteiksmē būtu 300 miljoni PLN.

(6)

Ņemot vērā to, ka robežvērtības palielināšana vēl vairāk samazinās ar PVN saistītos pienākumus ļoti maziem uzņēmumiem un minētie uzņēmumi joprojām var izvēlēties parasto PVN režīmu saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 290. pantu, būtu jāatļauj Polijai piemērot lielāku robežvērtību atlikušajā Lēmuma 2009/790/EK piemērošanas laikposmā, kas beigsies 2018. gada 31. decembrī. Tomēr Direktīvas 2006/112/EK 281.–294. pants par īpašu režīmu mazajiem uzņēmumiem tiek pārskatīts, tāpēc pirms minētās dienas varētu stāties spēkā direktīva, ar ko groza minētos PVN direktīvas pantus.

(7)

Atkāpei nebūs ietekmes uz Savienības pašu resursiem, ko veido PVN, jo Polija veiks kompensācijas aprēķinu saskaņā ar Padomes Regulas (EEK, Euratom) Nr. 1553/89 (5) 6. pantu.

(8)

Tāpēc Lēmums 2009/790/EK būtu attiecīgi jāgroza,

30.11.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 324/9

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 59. panta 3. punktu Zviedrija 2015. gada 24. augustā Eiropas Ķimikāliju aģentūrai (“Aģentūra”) iesniedza dokumentāciju saskaņā ar minētās regulas XV pielikumu (turpmāk “XV pielikuma dokumentācija”), lai identificētu heksametilēna diakrilātu (heksāna-1,6-diol diakrilātu) (HDDA) (EK Nr. 235-921-9, CAS Nr. 13048-33-4) kā vielu, kas rada ļoti lielas bažas saskaņā ar šīs regulas 57. panta f) punktu. Dokumentācijas iesniedzēja uzskatīja, ka ir zinātniskas liecības par iespējamu nopietnu ietekmi uz cilvēka veselību, ko rada HDDA ādu sensibilizējošās īpašības, izraisot bažas, kuru līmenis ir ekvivalents citu 57. panta a) līdz c) apakšpunktā minēto vielu raisītajām bažām; konkrēti – vielas, kas atbilst kritērijiem, lai tās klasificētu par kancerogēnām (1.A vai 1.B kategorijas), dzimumšūnu mutagēnām (1.A vai 1.B kategorijas) vai reproduktīvajai veselībai toksiskām (1.A vai 1.B kategorijas) vielām.

(2)

Aģentūras dalībvalstu komiteja (MSC) 2015. gada 10. decembrī pieņēma atzinumu (2) par XV pielikuma dokumentāciju saskaņā ar Aģentūras vispārējo pieeju attiecībā uz tādu vielu identificēšanu, kas rada ļoti lielas bažas saskaņā ar 57. panta f) punktu (3). Atzinumā MSC vienprātīgi atzīst, ka nav zinātnisku pierādījumu, kas liecina, ka HDDA ir spēcīgs ādas sensibilizators. Lai gan lielākā daļa MSC locekļu uzskatīja, ka HDDA būtu jāidentificē kā viela, kas rada ļoti lielas bažas saskaņā ar minētās regulas 57. panta f) punktu, MSC nepanāca vienprātību šajā jautājumā. Trīs locekļi atturējās no balsošanas, savukārt deviņi locekļi neatzina, ka XV pielikuma dokumentācijā sniegtā informācija ir pietiekama, lai raisītu bažas, kuru līmenis ir ekvivalents citu 57. panta a) līdz e) apakšpunktā minēto vielu raisītajām bažām. Šo deviņu locekļu mazākuma viedoklī norādīts, ka HDDA ietekmi uz cilvēku veselību nevar uzskatīt par salīdzināmu ar tām vielām, kuras ir kancerogēnas, mutagēnas vai toksiskas reproduktīvajai sistēmai gan smaguma, gan neatgriezeniskuma ziņā.

(3)

2016. gada 15. janvārī atbilstoši Regulas (EK) Nr. 1907/2006 59. panta 9. punktam MSC nodeva savu atzinumu Komisijai, lai tā pieņemtu lēmumu, ar kuru HDDA identificējams kā viela, par kuru pieejamas zinātniski pamatotas liecības, ka tai varētu būt nopietna ietekme uz cilvēka veselību, tādējādi raisot bažas, kuru līmenis ir ekvivalents 57. panta f) punktā minēto CMR vielu (1.A vai 1.B kategorijas) raisītajām bažām.

(4)

Komisija atzīmē, ka gadījumā, ja HDDA klasificē kā 1. kategorijas ādas sensibilizatoru saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1272/2008 (4) VI pielikumu, tas nozīmē, ka HDDA un savstarpēji reaģējošie akrilāti, iespējams, var izraisīt nopietnu kaitīgu ietekmi uz ādu. Komisija arī atzīmē, ka HDDA izraisītā ādas sensibilizācija ir neatgriezeniska. Tomēr, lai gan XV pielikuma dokumentācijā dokumentētajās lietās ir ziņots par mērenu un tikai dažkārt nopietnu kaitīgu ietekmi uz ādu, visos publicētajos ziņojumos minēts, ka ādas bojājumi pazuda pēc ekspozīcijas pārtraukšanas un vairumā gadījumu tas notika samērā īsā laikā. Tāpēc Komisija uzskata, ka XV pielikuma dokumentācijā iesniegtie zinātniskie pierādījumi neliecina, ka HDDA iespējamā nopietnā ietekme uz veselību raisa bažas, kas ir ekvivalentas tādu vielu raisītajām bažām, kuras klasificētas kā kancerogēnas, mutagēnas vai toksiskas reproduktīvajai sistēmai.

(5)

Šis lēmums neskar nevienas Aģentūrā vai Komisijā notiekošas vai turpmākas ādu sensibilizējošo vielu novērtēšanas iznākumu saistībā ar 57. panta f) punktu un neizslēdz vielas iespējamu identificēšanu kā vielu, kas raisa lielas bažas.

(6)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 133. pantu,

30.11.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 324/11

(1)

Direktīvā 96/23/EK ir noteikti pasākumi tās I pielikumā uzskaitīto vielu un atlieku grupu pārraudzībai. Minētās direktīvas 29. pantā ir noteikta prasība, ka trešās valstis, no kurām dalībvalstīm ir atļauts importēt dzīvniekus un dzīvnieku izcelsmes produktus, uz ko attiecas minētā direktīva, iesniedz atlieku pārraudzības plānu, kurā ir paredzētas prasītās garantijas (“plāns”). Plānam būtu jāattiecas vismaz uz tām atlieku grupām un vielām, kas uzskaitītas minētajā I pielikumā.

(2)

Ar Komisijas Lēmumu 2011/163/ES (2) apstiprina plānus, ko konkrētas trešās valstis ir iesniegušas attiecībā uz noteiktiem dzīvniekiem un dzīvnieku izcelsmes produktiem, kā norādīts minētā lēmuma pielikumā.

(3)

Ievērojot dažu trešo valstu nesen iesniegtos plānus un papildu informāciju, ko Komisija saņēmusi no minētajām trešām valstīm, būtu jāatjaunina to trešo valstu saraksts, kuras patlaban uzskaitītas Lēmuma 2011/163/ES pielikumā (“saraksts”) un no kurām saskaņā ar Direktīvu 96/23/EK dalībvalstis drīkst importēt konkrētus dzīvniekus un dzīvnieku izcelsmes produktus.

(4)

Lai gan Apvienotie Arābu Emirāti nav iesnieguši atlieku pārraudzības plānu attiecībā uz iekšzemē ražotiem akvakultūras produktiem, Apvienotie Arābu Emirāti ir paredzējuši garantijas attiecībā uz akvakultūras izejvielām no dalībvalstīm vai no trešām valstīm, kas ir apstiprinātas šādu izejvielu eksportam uz Eiropas Savienību. Tāpēc sarakstā būtu jāiekļauj ieraksts par Apvienotajiem Arābu Emirātiem attiecībā uz akvakultūru, kā arī attiecīgā zemsvītras piezīme.

(5)

Gambija patlaban ir iekļauta sarakstā attiecībā uz akvakultūru. Tomēr Gambija nav iesniegusi Direktīvas 96/23/EK 29. pantā prasīto plānu un ir paziņojusi, ka eksports uz ES vairs nenotiek. Tāpēc no saraksta būtu jāsvītro ieraksts par minēto trešo valsti attiecībā uz akvakultūru. Par to Gambija tika attiecīgi informēta.

(6)

Gruzija ir iesniegusi Komisijai plānu attiecībā uz medu. Minētajā plānā ir paredzētas pietiekamas garantijas, un tas būtu jāapstiprina. Tāpēc sarakstā būtu jāiekļauj ieraksts par Gruziju attiecībā uz medu.

(7)

Kenija patlaban ir iekļauta sarakstā attiecībā uz pienu. Tomēr Kenija nav iesniegusi Direktīvas 96/23/EK 29. pantā prasīto plānu un ir paziņojusi, ka atlieku testēšana patlaban netiek veikta, ka 2016. gadā to veikt nav paredzēts un ka eksports uz ES vairs nevarētu notikt. Tāpēc no saraksta būtu jāsvītro ieraksts par minēto trešo valsti attiecībā uz pienu. Par to Kenija tika attiecīgi informēta.

(8)

Libāna patlaban ir iekļauta sarakstā attiecībā uz medu. Tomēr Libāna nav iesniegusi Direktīvas 96/23/EK 29. pantā prasīto plānu. Tāpēc no saraksta būtu jāsvītro ieraksts par minēto trešo valsti attiecībā uz medu. Par to Libāna tika attiecīgi informēta.

(9)

Lai novērstu jebkādus pārtraukumus tirdzniecībā, būtu jānosaka pārejas periods attiecībā uz sūtījumiem no Libānas, kas tikuši sertificēti un nosūtīti uz Savienību pirms šā lēmuma piemērošanas dienas.

(10)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

30.11.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 324/18

(1)

Saskaņā ar Lēmuma 2013/755/ES VI pielikumu jauno izcelsmes sertifikācijas procedūru un administratīvās sadarbības metodes, reģistrēto eksportētāju sistēmu (REX) sāks piemērot no 2017. gada 1. janvāra. Pašreizējo sertifikācijas un administratīvās sadarbības sistēmu piemēro līdz 2016. gada 31. decembrim.

(2)

Ikviena no aizjūras zemēm un teritorijām (AZT), kas uzskaitītas Līguma II pielikumā, ir nosūtījušas Komisijai vēstuli, norādot, ka tās nav gatavas sākt piemērot REX no 2017. gada 1. janvāra, un lūdz sākt piemērot šo sistēmu no vēlāka datuma. Visās vēstulēs norādīts, ka AZT būs spējīgas piemērot REX sistēmu no 2020. gada 1. janvāra.

(3)

Ņemot vērā minētos lūgumus un lai piešķirtu AZT laiku sagatavoties REX sistēmas piemērošanai, ir lietderīgi AZT piešķirt atkāpi no reģistrēto eksportētāju sistēmas un ļaut tām pēc 2017. gada 1. janvāra piemērot Lēmuma 2013/755/ES VI pielikuma 21. līdz 35. pantu un 54., 55. un 56. pantu.

(4)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Muitas kodeksa komitejas atzinumu,