22.11.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 314/22

KOMISIJAS LĒMUMS (ES) 2016/2041

(2016. gada 20. janvāris)

par valsts atbalstu SA.33926 2013/C (ex 2013/NN, 2011/CP), ko Beļģija sniegusi Duferco

(izziņots ar dokumenta numuru C(2016) 94)

(Autentisks ir tikai teksts franču un nīderlandiešu valodā)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 108. panta 2. punkta pirmo daļu (1),

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu un jo īpaši tā 62. panta 1. punkta a) apakšpunktu,

uzaicinājusi ieinteresētās personas iesniegt savas piezīmes saskaņā ar minētajiem pantiem (2) un ņemot vērā šīs piezīmes,

tā kā:

1. PROCEDŪRA

(1)

Laikraksts Le Soir2011. gada 21. novembrī publicēja vairākus rakstus, kuros minēja, ka Valonijas reģions (3) no 2003. gada ir sniedzis finansiālu atbalstu tērauda ražošanas grupai Duferco (“Duferco” vai “Duferco grupa”), neinformējot par to Komisiju. Kā ziņoja šis Beļģijas dienas laikraksts, Valonijas reģions 2003. gada martā izveidoja jaunu finanšu pārvaldītājsabiedrību Foreign Strategic Investment Holding (“FSIH”), Valonijas pārvaldības un ieguldījumu sabiedrības (“SOGEPA”) meitasuzņēmumu, lai veiktu ieguldījumus Duferco grupas uzņēmumos, un tā mītne atradās ārpus Beļģijas, pat ārpus Savienības.

(2)	Saņemot šo informāciju, Komisija ar 2011. gada 29. novembra vēstuli pieprasīja Beļģijai iesniegt papildu informāciju par tā finansiālā atbalsta raksturu, ko Valonijas reģions sniedzis Duferco grupai no 2003. līdz 2011. gadam.

(3)

Beļģija ar 2011. gada 14. decembra vēstuli lūdza noteikt atbildei papildu termiņu, un tas tika piešķirts 2011. gada 16. decembrī. Beļģija sniedza atbildi uz Komisijas informācijas pieprasījumu 2012. gada 4. janvārī. Komisija ar 2012. gada 29. jūnija vēstuli pieprasīja papildu informāciju. Beļģija lūdza noteikt atbildei papildu termiņu, un tas tika piešķirts 2012. gada 18. jūlijā. Beļģija sniedza atbildi 2012. gada 28. septembrī.

(4)	Komisijas telpās 2013. gada 6. maijā tika rīkota sanāksme, kurā piedalījās Komisija, no vienas puses, un Beļģijas iestādes un SOGEPA un FSIH pārstāvji, no otras puses.

(5)	Beļģija 2013. gada 4. un 10. jūnijā, kā arī 2013. gada 15. un 30. jūlijā iesniedza Komisijai papildu informāciju.

(6)	Komisijas telpās 2013. gada 30. septembrī notika jauna sanāksme, kurā piedalījās Komisija un SOGEPA un FSIH pārstāvji.

(7)	Komisija ar 2013. gada 16. oktobra vēstuli informēja Beļģiju par lēmumu attiecībā uz šiem pasākumiem sākt LESD 108. panta 2. punktā noteikto procedūru (“formālā izmeklēšanas procedūra”).

(8)	Komisijas lēmums sākt procedūru (“lēmums par procedūras sākšanu”) tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (4). Komisija aicināja ieinteresētās personas iesniegt piezīmes par attiecīgajiem pasākumiem.

(9)

Komisija saņēma Beļģijas piezīmes pēc tam, kad tai tika piešķirts papildu termiņš, – 2013. gada 11. decembrī. Tā saņēma arī ieinteresēto personu piezīmes pēc tam, kad tām tika piešķirts papildu termiņš – 2014. gada 23. un 24. jūnijā. Komisija nosūtīja minēto informāciju Beļģijai 2014. gada 3. un 18. jūlijā, dodot tai iespēju iesniegt piezīmes, un saņēma Beļģijas piezīmes 2014. gada 1. un 18. augusta vēstulēs.

(10)	Komisija 2015. gada 28. janvāra vēstulē pieprasīja Beļģijai papildu informāciju. Beļģija lūdza noteikt šai atbildei papildu termiņu, un tas tika piešķirts 2015. gada 25. februārī. Beļģija nosūtīja savu atbildi Komisijai 2015. gada 8. aprīlī.

(11)	Komisija ar 2015. gada 18. maija vēstuli pieprasīja jaunu papildu informāciju. Beļģija sniedza atbildi 2015. gada 2. jūnijā.

(12)	Pēdējais informācijas pieprasījums Beļģijai tika nosūtīts 2015. gada 15. septembrī. Beļģija lūdza pagarināt termiņu šai atbildei par vienu mēnesi, un tas tika pagarināts 2015. gada 28. septembrī. Beļģija nosūtīja savu atbildi Komisijai ar 2015. gada 23. oktobra vēstuli.

2. PASĀKUMU SĪKS APRAKSTS

2.1. ATBALSTA SAŅĒMĒJS

(13)

Duferco grupa ražo un tirgo tēraudu. Tā darbojas piecdesmit valstīs visā pasaulē. Eiropā šīs grupas darbība pamatā notiek Beļģijā (aptuveni 3 000 darbinieku 2009. gadā un desmit ražotnes Valonijā) un Itālijā (aptuveni 1 300 darbinieku 2009. gadā). Tā darbojas arī Šveicē, Luksemburgā, Francijā un Bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā (FYROM).

(14)

Duferco reģistrēta Beļģijā no 1997. gada, kad tā pārņēma Clabecq tēraudlietuves, šim uzņēmumam sastopoties ar lielām finanšu grūtībām, un saņēma Valonijas reģiona atbalstu (ieguldījumu kapitālā EUR 8,75 miljonu apmērā un aizdevumu EUR 13,75 miljonu apmērā) (5). Duferco 1999. gadā no Hoogovens grupas nopirka Gustave Boël rūpnīcas Laluvjērā (La Louvière), arī saņemot Valonijas reģiona atbalstu (EUR 12,5 miljonu liela parāda konversiju 25 % kapitāla un aizdevumu EUR 25,3 miljonu apmērā) (6). Duferco 2002. gadā sadarbībā ar Usinor pārņēma karstās apstrādes posmu no Charleroi, kļūstot par Carsid, un arī šoreiz tas notika ar Valonijas reģiona atbalstu (SOGEPA ieguldījums Carsid kapitālā pārsniedza EUR 20 miljonus, bet tika samazināts līdz EUR 9 miljoniem, kad Komisija nolēma (7) sākt procedūru, kas paredzēta Komisijas Lēmuma Nr. 2496/96/EOTK (8) 6. panta 5. punktā). Šī procedūra tika pabeigta 2003. gada 15. oktobrī (9) ar Komisijas negatīvu lēmumu, pamatojoties uz to, ka par pari passu principam atbilstošu nav atzīstams ieguldījums jaunā uzņēmumā, ja vienīgi valsts akcionārs uzņemas jaunu risku, bet privātais akcionārs tikai nodod esošu darbību vai projektu jaunajam uzņēmumam.

(15)	Pēc šīm plašajām iegādēm Duferco piederēja trīs galvenie meitasuzņēmumi Beļģijā – Duferco Clabecq, Duferco La Louvière (“DLL”) un Carsid.

(16)

Duferco 2006. gadā izveidoja stratēģisku partnerību ar Krievijas tērauda ražošanas grupu Novolipetsk (“NLMK”). Šīs partnerības mērķis bija izmantot NLMK klātbūtni iepriekšējā tērauda rūpniecības posmā (izejvielu piegādē un pusfabrikātu ražošanā). Tā izpaudās kā NLMK līdzdalība 50 % apmērā vienā no Duferco grupas pārvaldītājsabiedrībām, proti, Steel Invest and Finance (“SIF”), kas reģistrēta Luksemburgā. SIF apvieno daudzus Duferco grupas aktīvus, tostarp Duferco Clabecq, DLL un Carsid. 2006. gada beigās tai tika pievienots arī ASV meitasuzņēmums Duferco Farrell Corporation. Līgums starp Duferco un NLMK tika apstiprināts 2006. gada 18. decembrī. NLMK iegādājās SIF daļas 50 % apmērā ar pievienotu beznosacījuma pirkuma iespēju attiecībā uz vismaz vienu SIF akciju.

(17)

Partnerība starp Duferco un NLMK beidzās 2011. gada vasarā. Abi uzņēmumi sadalīja SIF aktīvus savā starpā. Duferco pārņēma DLL“garo izstrādājumu” nozari, vairākas diversifikācijas darbības un Carsid aktīvus. Visi šie Beļģijas aktīvi tika iekļauti jaunā meitasuzņēmumā Duferco Long Products (“DLP”) – Luksemburgā reģistrētā uzņēmumā, kas tika izveidots 2011. gada martā.

(18)	Carsid ražotne tika galīgi slēgta 2012. gadā. Duferco 2013. gadā nolēma pārtraukt “garo izstrādājumu” ražošanas darbību Laluvjēras (La Louvière) ražotnē.

(19)	Duferco grupas konsolidācija tika veikta, sākot ar mātesuzņēmumu Duferco Participations Holding (“DPH”). No 2003. līdz 2010. gadam DPH pašu kapitāls izmainījās no EUR […] (*) miljoniem 2003. gadā uz EUR […] miljoniem.

(20)	Sākotnēji DPH tika izveidots […], bet pēc tam tika pārvietots uz […]. Uzņēmums DPH pats pieder citiem uzņēmumiem – […].

2.2. IZMEKLĒTIE PASĀKUMI

(21)	No 2003. līdz 2011. gadam FSIH veica sešus iejaukšanās pasākumus par labu Duferco meitasuzņēmumiem, un to kopsumma bija EUR 517 miljoni.

2.2.1. PASĀKUMU FINANSĒŠANAI IZMANTOTO LĪDZEKĻU IZCELSME

(22)

SOGEPA ir akciju sabiedrība ar valsts kapitālu, kura pilnībā pieder Valonijas reģionam. Tā nodrošina Valonijas valdības lēmumu īstenošanu attiecībā uz iesaistīšanos komercsabiedrību darbībā un šādas iejaukšanās vadību. Turklāt tā ir privileģēts Valonijas reģiona politikas instruments tērauda ražošanas nozarē. Tā tika izveidota 1999. gadā, apvienojot Valonijas Dzelzs un tērauda sabiedrību (“SWS”) un Sabiedrību Valonijas reģiona līdzdalības komercsabiedrībās pārvaldīšanai (“SOWAGEP”).

(23)

Kā rakstīts SOGEPA tīmekļa vietnē, attiecībā uz iejaukšanos, kas tiek veikta pēc Valonijas valdības lūguma, SOGEPA pilda divu veidu īpašus uzdevumus: i) veic analīzi un sniedz iepriekšējus atzinumus par plānotajiem Valonijas valdības lēmumiem; ii) izpilda Valonijas valdības pieņemtos lēmumus un uzrauga to īstenošanu. Izpildot Valonijas valdības lēmumus, SOGEPA dienesti tiek aicināti apspriest un izstrādāt akcionāru vienošanās un/vai aizdevumu līgumus, lai izpildītu nosacījumus, ko var precizēt ar valdības lēmumiem par iejaukšanās pasākumiem.

(24)

Iejaukšanās pasākumu uzraudzība principā nozīmē, ka SOGEPA un tās pārstāvji vai nu kā direktori, vai kā novērotāji darbojas to uzņēmumu valdēs, kuri gūst labumu no šiem iejaukšanās pasākumiem. Tas nozīmē arī piedalīšanos uzņēmumu pilnsapulcēs un vispārīgāk – regulāru Valonijas reģiona interešu ievērošanas uzraudzību.

(25)	Valonijas valdība ieceļ amatā SOGEPA direktorus. Tā deleģē darbam šajā sabiedrībā arī divus valdības komisārus.

(26)

SOGEPA2003. gada 27. martā izveidoja FSIH ar kapitālu EUR 180 miljonu apmērā. Saskaņā ar dibināšanas apliecību FSIH“darbības mērķis ir veikt jebkura veida ieguldījumus ārzemju uzņēmumos, kas saistīti ar tērauda ražošanas nozari, un/vai slēgt ar tiem jebkādus finanšu darījumus”. Šim nolūkam FSIH“jo īpaši var veicināt jebkāda veida sadarbību starp šiem uzņēmumiem un Valonijas uzņēmumiem”.

(27)

FSIH valdes locekļus amatā ieceļ pilnsapulce un tādējādi – SOGEPA. Pilnsapulce tika sasaukta 2003. gada 27. martā, uzreiz pēc FSIH izveidošanas, un iecēla amatā direktorus un valdes priekšsēdētāju. Ieceltais priekšsēdētājs bija vienlaikus arī SOGEPA valdes priekšsēdētājs. Tā turpinājās līdz 2013. gada 31. martam.

2.2.2. 1. PASĀKUMS. LĪDZDALĪBA DUFERCO US (9.4.2003.–12.12.2006.)

(28)

Duferco US Investment Corp. (“Duferco US”) ir pārvaldītājsabiedrība, kam 100 % apmērā pieder viens uzņēmums, proti, uzņēmums Duferco Farrell Corp. (“Farrell”). Pirms izmeklējamā pasākuma uzņēmums Duferco US par 99,8 % piederēja Duferco grupai ar viena sava rūpnieciskā meitasuzņēmuma Duferco Industrial Investment (“DII”) starpniecību.

(29)	Farrell ir tērauda ražošanas uzņēmums, kas reģistrēts Pensilvānijā (ASV). Tas ražo karsti un auksti velmētus tērauda ražojumus.

(30)

FSIH2003. gada 9. aprīlī par 97,22 miljoniem ASV dolāru (USD) (jeb EUR 90 miljoniem) iegādājās pusi Duferco US akciju, atskaitot vienu akciju. DII īpašumā palika otra puse akciju, atskaitot vienu akciju. Atlikušās divas akcijas tika iekļautas special purpose vehicle (īpaša nolūka jeb ad hoc fondā), kur tās bija jāglabā maksātnespējas gadījumam, kamēr vien turpinās partnerība starp FSIH un DII. Tajā pašā dienā FSIH par EUR 5 miljoniem nopirka pirkšanas iespēju, kas deva iespēju iegādāties abas minētā fonda akcijas un tādējādi iegūt kontroli pār Duferco US; tomēr šī iespēja nekad netika izmantota.

(31)

Pirms SOGEPA 2003. gadā ar FSIH starpniecību iegādājās pusi Duferco US akciju, atskaitot vienu akciju, tā veica Farrell vērtības novērtējumu. Kā apgalvo Lielbritānijas konsultāciju uzņēmums Hatch Beddows, piesardzīgi aplēsta Farrell vidējā vērtība tolaik bija USD 330 miljoni. ASV konsultants World Steel Dynamics veica arī papildu izpēti, aplēšot Farrell vērtību USD 410 miljonu apmērā. Salīdzinot šīs abas analīzes, Farrell vidējā vērtība bija USD 375 miljoni. Šī vidējā vērtība euro valūtā būtu aptuveni 345,5 miljoni, izmantojot USD un EUR mēneša vidējo maiņas kursu 2003. gada aprīlī.

(32)

FSIH 2005. gadā saņēma dividendes USD 2,5 miljonu apmērā par finanšu gadu, kas noslēdzās 2004. gada 30. septembrī. Beļģija savās piezīmēs precizēja, ka šīs dividendes tika saņemtas 2005. gada 23. jūnijā. Izmantojot USD un EUR gada vidējo maiņas kursu 2005. gadā, šīs dividendes līdzinātos aptuveni EUR 2,01 miljonam.

(33)

Tāpat kā daudziem citiem pārstrādes nozares uzņēmumiem, arī Farrell rezultātus varēja tieši ietekmēt izejvielu (sagatavju) iepirkuma cena. Lai mazinātu rezultātu svārstīgumu, 2005. gada 15. septembrīFarrell parakstīja sagatavju piegādes līgumu ar Duferco. Šis līgums paredzēja, ka Duferco piegādā Farrell sagataves par cenu, kas noteikta līgumiskā ceļā tā, lai Farrell peļņas norma nepārsniegtu noteikto intervālu ([…]).

(34)

Līgums starp Duferco grupu un […] grupu tika noslēgts 2006. gada 1. janvārī. Saskaņā ar šo līgumu […] piegādā Duferco sagataves par cenu, kas aprēķināta kā i) Farrell gatavās produkcijas pārdošanas cena, ii) no kuras atskaitītas Farrell pārstrādes izmaksas iii) un kurai pieskaitīta peļņas norma. Šis līgums ļāva Duferco grupas līmenī nodrošināties pret risku, ko tā pārņēma no Farrell saskaņā ar 2005. gada 15. septembra līgumu.

(35)	FSIH 2006. gadā nolēma pārskatīt savas līdzdalības iespēju uzņēmumā Duferco US. Tādējādi 2006. gada 14. jūnijāDII un FSIH vienojās, ka DII būs pirkuma iespēja attiecībā uz visām FSIH turētajām akcijām EUR 95 miljonu vērtībā. Šķiet, ka šī iespēja tika piešķirta bez atlīdzības.

(36)	Minētā pirkuma iespēja bija saistīta arī ar sarunām par stratēģisko partnerību starp Duferco un NLMK. Būtībā bija runa par to, ka Duferco US iekļautos SIF darbības perimetrā.

(37)

Pēc tam, kad šo pirkuma iespēju bija izmantojis […], Duferco grupas uzņēmums, kas pārņēma no DII visas tiesības un pienākumus saistībā ar minēto pasākumu, 2006. gada 12. decembrīFSIH pārtrauca dalību Duferco US. Līdz ar to 2006. gada 12. decembrīDuferco grupa atkal pilnībā pārņēma savā īpašumā Duferco US par summu USD 125,85 miljonu (proti, EUR 95 miljonu) apmērā. 2006. gada 18. decembrī 50 % SIF daļu tika cedētas NLMK.

2.2.3. 2. PASĀKUMS. LĪDZDALĪBA DPH (9.4.2003.–14.6.2006.).

(38)

FSIH2003. gada 9. aprīlī iegādājās no [uzņēmuma, kas tolaik kontrolēja DPH], kas atradās […] un patlaban atrodas […], aptuveni 25 % DPH kapitāla un vienu priekšrocību akciju (“preferred share”), kas deva prioritāras tiesības uz dividendēm. Pirms tam FSIH lūdza konsultāciju uzņēmumu Ernst&Young novērtēt DPH vērtību. Saskaņā ar šo vērtējumu 25 % no DPH vērtības bija no USD […] līdz […] miljoniem, proti, vidējā vērtība bija USD […] miljoni. Galu galā FSIH un [uzņēmuma, kas tolaik kontrolēja DPH] darījuma cena bija USD 86,42 miljoni, proti, aptuveni EUR 80 miljoni, izmantojot USD un EUR mēneša vidējo maiņas kursu 2003. gada aprīlī.

(39)	Puses vienojās, ka, tā kā FSIH īpašumā ir priekšrocību akcija, tai ir prioritāras tiesības uz DPH dividendēm šādā veidā: i) saņemt summu EUR 2 miljonu apmērā gan 2003., gan 2004. finanšu gadā; ii) saņemt summu EUR 4 miljonu apmērā katrā turpmākajā finanšu gadā līdz 2012. gadam.

(40)	Tādējādi 2005. gada janvārī FSIH saņēma dividendēs EUR 4 miljonus par 2003. un 2004. finanšu gadu. Šķiet, ka par 2005. finanšu gadu netika izmaksātas nekādas dividendes. 2006. finanšu gads vēl nebija pabeigts, kad FSIH pārdeva savu daļu.

(41)

2006. gadā FSIH nolēma pārtraukt dalību DPH. Plānojot šo izstāšanos, FSIH vēlreiz uzdeva Ernst&Young novērtēt savas DPH 25 % daļas vērtību. Ernst&Young 2006. gada ziņojums (“Ernst&Young 2006. gada ziņojums”) novērtēja 25 % daļu robežās no USD […] līdz […] miljoniem, proti, aptuveni no EUR […] līdz […] miljoniem, izmantojot USD un EUR gada vidējo maiņas kursu 2006. gadā.

(42)	Puses neizmantoja vērtējumu, kas bija sniegts Ernst&Young 2006. gada ziņojumā. Rezultātā 2006. gada 14. jūnijāFSIH pārdeva savu daļu par USD […] miljoniem, proti, EUR […] miljoniem, [uzņēmumam, kas tolaik kontrolēja DPH].

2.2.4. 3. PASĀKUMS. LĪDZDALĪBA DSIH (14.12.2006.).

(43)

Papildus metalurģijai Duferco Beļģijā izvērsa arī diversifikācijas darbības, kas 2006. gada septembrī tika apvienotas jaunā ar SIF saistītā meitasuzņēmumā – Carsid Développement. 2006. gada decembrī, dažas dienas pirms tam, kad SIF vajadzēja nonākt daļējā NLMK kontrolē, tas nolēma izslēgt Carsid Développement no partnerības ar Krievijas uzņēmumu.

(44)

Tad Duferco sadarbojās ar FSIH, lai pārņemtu un attīstītu Carsid Développement aktīvus. Šo aktīvu izvietošanai 2006. gada 29. novembrī tika izveidots jauns uzņēmums […]. Izveides brīdī tā akcionāra nosaukums bija […] un sākotnējais pamatkapitāls palielinājās līdz EUR […] miljoniem (tas bija parakstītais, bet neapmaksātais kapitāls, izņemot vienu akciju, kuras nominālā vērtība bija viens euro). Taču uzņēmuma […] valde pirmajā sanāksmē, kas notika 2006. gada 7. decembrī, apstiprināja esošās […] akcijas nodošanu FSIH. Pēc tam tā apstiprināja Duferco grupas meitasuzņēmuma Duferco Développement parakstīšanos uz vienu akciju ar nominālo vērtību viens euro. Valde arī nolēma mainīt uzņēmuma nosaukumu uz Duferco Salvage Investments Holding (“DSIH”). Tādējādi 7. decembrī FSIH un Duferco bija jauns kopīgs meitasuzņēmums DSIH, kas bija gatavs pieņemt Carsid Développement aktīvus.

(45)

FSIH un Duferco Développement2006. gada 11. un 14. decembrī katrs palielināja DSIH kapitālu par EUR [65–72] miljoniem, un tas atbilda 50 % lielai daļai skaidrā naudā. Šie līdzekļi tika izmantoti visu Carsid Développement akciju iegādei, kas notika 2006. gada 14. decembrī par summu EUR […] miljonu apmērā. Carsid Développement tika pārdēvēts par Duferco Diversification.

(46)

Tad Duferco Diversification pārvaldīja 100 % šādos trijos uzņēmumos – Duferco Environnement, Duferco Immobilière un Marcinelle Energie. Duferco Environnement īsteno arī sanācijas projektu zemei, kas atradās […] un piederēja Duferco Développement (projekta nosaukums ir […]). Duferco Immobilière pārņēma visus nekustamā īpašuma aktīvus, ko agrāk turēja Carsid. Visbeidzot, Marcinelle Energie uzdevums 2006. gadā bija veikt CCGT centrāles (centrāles ar kombinēta cikla gāzes turbīnu jeb gāzes un tvaika turbīnu) būvniecību Šarlruā (Charleroi).

1. attēls

3. pasākumā iesaistītie uzņēmumi

(47)	2008. gadā 80 % Marcinelle projekta tika pārdoti Itālijas elektrības uzņēmumam ENEL par EUR [30–37] miljoniem.

(48)	Duferco Développement2010. gada 26. martā parakstījās uz vienu DSIH papildu akciju, un kopā ar 67 001 akciju (salīdzinot ar 67 000 akcijām, ko turēja FSIH) tas šim uzņēmumam nodrošināja vairākuma kontroli DSIH.

(49)

Kad izbeidzās partnerība starp Duferco un NLMK, 2011. gada jūnijā Duferco un FSIH nolēma apvienot visus Valonijā esošos metalurģijas un diversifikācijas aktīvus vienā jaunā meitasuzņēmumā – DLP. Metalurģijas aktīvi, kas palika no SIF ekspluatācijas pārtraukšanas, tika pievienoti DLP, izveidojot meitasuzņēmumu ar nosaukumu Duferco La Louvière Produits Longs (“DLLPL”, sk. 6. pasākumu). Diversifikācijas darbību iekļaušanu DLP sekmēja arī vairāki pasākumi, kas tika veikti 2011. gada vasarā:

—

[…],

—	tādējādi šo pasākumu rezultātā visi Duferco aktīvi Beļģijā (tostarp agrākie DSIH aktīvi) tika apvienoti DLP, izveidojot meitasuzņēmumu Duferco Belgium.

2.2.5. 4. UN 5. PASĀKUMS. AIZDEVUMI [UZŅĒMUMAM, KAS TOLAIK BIJA GALVENAIS DUFERCO GRUPĀ] UN SIF 2009. GADĀ

(50)	FSIH 2009. gadā piešķīra aizdevumu uz sešiem gadiem par kopējo summu EUR 100 miljoni […], uzņēmumam, kas bija galvenais Duferco grupā. Aizdevuma laikā šis uzņēmums bija reģistrēts […]. Patlaban tas ir kļuvis par uzņēmumu […], kura darbību regulē […] tiesību akti.

(51)

Turklāt saskaņā ar vienošanos, kas parakstīta 2009. gada 4. septembrī, FSIH piešķīra aizdevumu par summu EUR [30–40] miljonu apmērā. Šim aizdevumam piemērojamā likme bija Euribor 12 mēnešu likme (1,302 %), kam pieskaitīti 75 bāzes punkti, proti, 2,052 % minētās vienošanās slēgšanas laikā. Saskaņā ar informāciju, ko Beļģija iesniedza 2013. gada 4. jūnijā, faktiski piemērotā likme sasniedza 2,04 %. Pamatsumma bija pilnībā atmaksājama termiņa beigās 2015. gada 31. decembrī vai agrāk, ja mainītos kontrole pār SIF. Aizdevuma procenti reizi gadā bija kapitalizējami un izmaksājami ik gadu par atlikušo bilanci, sākot no sestā gada vai agrāk, ja mainītos kontrole pār SIF.

(52)

Aizdevuma līguma 1.1. pantā paredzētie noteikumi par atlīdzināšanu gadījumā, ja mainītos SIF kapitāls, tika iekļauti, lai ņemtu vērā savstarpējās pirkuma iespējas klauzulas, ko Duferco un NLMK apsprieda attiecībā uz SIF, slēdzot 2008. gada 1. februāra vienošanos. 2008. gada vienošanās faktiski paredzēja, ka šādu iespēju var izmantot jebkurā brīdī, sākot no 2010. gada decembra, par cenu USD […] miljoni. Saskaņā ar 6.1. pantu aizdevuma līgumā, kas noslēgts starp FSIH un [uzņēmumu, kas tolaik bija galvenais Duferco grupā], ja mainītos kontrole pār SIF, aizņēmējam būtu pienākums vispirms piešķirt šim nolūkam nepieciešamos naudas līdzekļus, lai pilnībā atmaksātu FSIH piešķirto aizdevumu.

(53)

Šim aizdevumam bija divu veidu garantijas:

—	pienākums [uzņēmumam, kas tolaik bija galvenais Duferco grupā] atlīdzināt FSIH piešķirto aizdevumu, izmantojot līdzekļus, kas iegūti, pārdodot NLMK daļu, kura Duferco piederēja uzņēmumā SIF, ja tiek izmantota pirkšanas iespēja, ko paredzēja 2008. gada 1. februāra vienošanās, un

—	ķīla attiecībā uz […] uzņēmuma DPH parastajām akcijām.

(54)

2009. gada 4. septembra aizdevuma līgumam 2009. gada decembrī tika pievienots papildinājums. FSIH piešķīra jaunu aizdevumu EUR [60–70] miljonu apmērā [uzņēmumam, kas tolaik bija galvenais Duferco grupā]. Arī šim aizdevumam piemērojamā likme bija Euribor 12 mēnešu likme (1,302 %), kam pieskaitīti 75 bāzes punkti, proti, 2,052 % minētās vienošanās slēgšanas laikā. Saskaņā ar informāciju, ko Beļģija iesniedza 2013. gada 4. jūnijā, aizdevuma izmaksas brīdī faktiski piemērotā likme sasniedza 1,99 %. Tādi paši nosacījumi kā 4. septembra līgumā tika piemēroti attiecībā uz aizdevuma (pamatsummas un procentu) atmaksāšanu. Garantijas nodrošināšanai tika ieķīlātas […] piederošās DPH papildu akcijas.

(55)	Saskaņā ar Duferco gada ziņojumu par 2009. gadu garantijas kopējā vērtība abiem šiem aizdevumiem bija aptuveni USD […] miljoni. Kā apgalvoja Beļģija, šīs garantijas vērtība atbilst minētajai summai, ja ņem vērā tikai neto aktīvus aizdevuma piešķiršanas brīdī.

(56)	Aizdevums tika atmaksāts plānotajā veidā 2011. gada jūlijā, jo visu SIF pārņēma NLMK.

(57)

Tajā pašā laikā, saskaņā ar diviem līgumiem, kas parakstīti 2009. gada 29. septembrī un 22. decembrī, FSIH piešķīra SIF aizdevumu EUR 75 miljonu apmērā. Šis aizdevums tika izmaksāts divās daļās, EUR 20 miljoni 2009. gada septembrī un EUR 55 miljoni 2009. gada decembrī. Šim aizdevumam piemērojamā likme bija Euribor 12 mēnešu likme (1,302 %), kam pieskaitīti 75 bāzes punkti, proti, 2,052 % minētās vienošanās slēgšanas laikā. Saskaņā ar informāciju, ko Beļģija iesniedza 2013. gada 4. jūnijā, abu izmaksu veikšanas brīdī faktiski piemērotā likme sasniedza 1,99 %.

(58)	Šis kapitāls bija atmaksājams […]. Procenti bija […]. Turklāt saskaņā ar aizdevuma līguma 5. pantu […].

(59)

Puses 2011. gada 29. jūnijā vienojās, ka, ņemot vērā metalurģijas nozarei nelabvēlīgo situāciju pasaulē un SIF kontroles maiņu, SIF jāatmaksā šis aizdevums paredzētajā veidā, veicot trīs maksājumus 2011., 2012. un 2013. gadā. SIF2011. gada 30. jūnijā atmaksāja pirmo šā kapitāla daļu, proti, EUR [15–25] miljonus, kā arī līdz attiecīgajam datumam uzkrājušos procentus, proti, EUR [1–2]. Pēdējais papildinājums 2013. gada 30. septembrī paredzēja veikt atlikušās bilances plānoto atmaksāšanu, proti, atmaksāt EUR [55–65] miljonus kā pamatsummu un EUR [1–2] miljonus kā procentus. Atbildē lēmumam par procedūras sākšanu Beļģija informēja Komisiju, ka SIF parāds FSIH ir pilnībā atmaksāts.

2.2.6. 6. PASĀKUMS. KAPITĀLA PALIELINĀŠANA DLP PAR EUR 100 MILJONIEM

(60)	2011. gada vasarā FSIH ieguldījumu kopsumma DLP sasniedza EUR 100 miljonus, un DLP bija Luksemburgā reģistrēts ieguldījumu fonds, kas izveidots paralēlai ieguldījumu pieņemšanai no FSIH un Duferco Beļģijā. Šie ieguldījumi tika veikti divās kārtās.

(61)

Vispirms, 2011. gada 29. jūnijāFSIH piešķīra konvertējamu aizdevumu EUR 30 miljonu apmērā DLP, piemērojot Euribor 12 mēnešu likmi, kam pieskaitīti 200 bāzes punkti (proti, 2,137 + 2 % = 4,137 %). Šis aizdevums tika piešķirts uz desmit gadiem. Aizdevumam netika sniegta nekāda garantija, ņemot vērā pušu nolūku pārvērst to kapitālā. Aizdevuma pārvēršana kapitālā faktiski notika 2011. gada 23. septembrī.

(62)	Duferco ar sava meitasuzņēmuma DII starpniecību 2011. gada 7. jūlijā piedalījās DLP kapitāla palielināšanā par EUR 101 miljonu, proti, par 50,26 % no DLP pamatkapitāla.

(63)	FSIH2011. gada 14. jūlijā piešķīra EUR 70 miljonus DLP, veicot tā kapitāla palielināšanu.

(64)	Pēc minētā ieguldījuma FSIH turēja 49,74 % no DLP pamatkapitāla.

(65)

Kapitāla palielināšana par EUR 201 miljonu (EUR 100 miljonus ieguldīja FSIH un EUR 101 miljonu ieguldīja Duferco) tika parakstīta ar nolūku:

iegādāties DLLPL akcijas un vēl viena Duferco meitasuzņēmuma Beļģijā – Duferco Trebos, akcijas par attiecīgi EUR [80–100] un [5–15] miljoniem. Šīs darbības saskanēja ar Duferco un FSIH vēlmi, kas jau aprakstīta attiecībā uz 3. pasākumu, apvienot visus Duferco aktīvus Valonijā uzņēmumā DLP, kad izbeidzās partnerība starp Duferco un NLMK;

ii)	iegādāties Duferco La Louvière Sales (10) daļas par EUR [50–70] miljoniem;

iii)	ieguldīt EUR [30–40] miljonus DLLPL, kas kļuva par Duferco Belgium, lai pastāvīgi ražotu jaunus metāllējējus.

(66)

2012. gada decembrī tika nolemts atkal sadalīt Duferco metalurģiskos (lielākoties neaktīvos) un nemetalurģiskos uzņēmumus Valonijā. Duferco Belgium palika metalurģiskā uzņēmējdarbība, bet diversifikācijas darbības pārņēma jauns DLP meitasuzņēmums – Duferco Wallonie. Pēc minētās pārstrukturēšanas grupas struktūra bija šāda.

2. attēls

6. pasākumā iesaistītie uzņēmumi

[…]

3. LĒMUMĀ PAR PROCEDŪRAS SĀKŠANU PAUSTO ŠAUBU KOPSAVILKUMS

3.1. ATBALSTA ESAMĪBA

3.1.1. 1. PASĀKUMS

(67)

Komisija atgādina, ka paustās šaubas neattiecās uz apstākļiem, kādos FSIH ieguva daļas uzņēmumā Duferco US. Tā vietā Komisija apšaubīja, ka apstākļi, kādos FSIH pieļāva savas līdzdalības Duferco US izbeigšanu, saskanēja ar principu par privāto ieguldītāju tirgus ekonomikas apstākļos. Pamatojot šīs šaubas, Komisija izmantoja vairākus argumentus.

(68)

Vispirms, pārdošanas cena euro valūtā 2006. gadā bija tāda pati kā pirkuma cena 2003. gadā, un tas pats par sevi liecina par nepietiekamu rentabilitāti turēšanas periodā. Komisijai tas bija pārsteigums, ņemot vērā pozitīvos rezultātus, ko Duferco US sasniedza laikā no 2003. līdz 2006. gadam, un šā uzņēmuma pašu kapitāla turpmāko palielināšanos. Tādēļ Komisija apstrīdēja Beļģijas apgalvojumu, ka šīs daļas ienesīgums jānovērtē ASV dolāros (Duferco US funkcionālajā valūtā), nevis euro (FSIH funkcionālajā valūtā).

(69)	Pēc tam Komisija bija pārsteigta, ka netika veikta iepriekšēja novērtēšana pirms šīs iespējas izmantošanas cenas noteikšanas.

(70)

Komisija apšaubīja arī iemeslus, kādēļ notika FSIH izstāšanās, un jo īpaši attieksmi pret ekonomiskās izaugsmes palēnināšanos turpmākajos gados. Tādēļ Komisija šaubījās, ka privāts ieguldītājs būtu piekritis tik ilgam šīs iespējas periodam (gandrīz desmit gadi), kā arī apgalvojumam, ka tas spētu paredzēt turpmāko ekonomikas lejupslīdi. Komisija arī atzīmēja, ka 2005. un 2006. gada līgumi, kas tika attiecīgi noslēgti ar Duferco un […], samazināja tirgus svārstību ietekmi uz Duferco US un līdz ar to palielināja tās pievilcību.

(71)	Visbeidzot, Komisija bija pārsteigta par to, ka pirkuma iespēja tika piešķirta bez maksas, kaut arī tai bija noteikta ekonomiskā vērtība attiecībā uz Duferco grupu, kas varēja to izmantot pēc saviem ieskatiem.

3.1.2. 2. PASĀKUMS

(72)	Komisija šaubījās par to, vai apstākļi, kādos FSIH izbeidza savu līdzdalību DPH, saskanēja ar principu par privāto ieguldītāju tirgus ekonomikas apstākļos.

(73)	Komisija ne tikai apstrīdēja ASV dolāru izmantošanu, aplēšot ieguldījumu DPH rentabilitāti, bet šaubījās arī par cesijas cenas noteikšanas metodes pamatotību. Jo īpaši tā bija pārsteigta par lielo atšķirību starp pušu izmantoto cenu un neatkarīgo novērtējumu, ko Ernst&Young veica 2006. gadā.

(74)

Iepriekšējās izskatīšanas posmā Beļģija būtībā pamatoja šo atšķirību ar to, ka tika ņemtas vērā piecas atlaides. Komisija apstrīdēja, ka šīs atlaides reāli tika izmantotas sarunās starp [uzņēmumu, kas tolaik kontrolēja DPH] un FSIH, un ārpus formālās izmeklēšanas tā apšaubīja minēto atlaižu ekonomisko pamatotību.

(75)	Visbeidzot, Komisija apšaubīja arī FSIH izstāšanās iemeslus.

(76)	Noslēgumā, Komisija izvirzīja domu, ka, pretēji tam, lai rīkotos kā privāts ieguldītājs, FSIH vienīgi centās atgūt savu sākotnējo EUR 80 miljonu vērto ieguldījumu, to tikai palielinot ar EUR 4 miljonu vērto dividendi, kas pienācās par 2005. gadu, bet vēl nebija tai izmaksāta.

3.1.3. 3. PASĀKUMS

(77)	Komisija šaubījās par to, vai apstākļi, kādos FSIH veica ieguldījumu DSIH, saskanēja ar principu par privāto ieguldītāju tirgus ekonomikas apstākļos.

(78)

Atbildot uz Beļģijas apgalvojumu attiecībā uz šīs operācijas pari passu raksturu, Komisija piebilda, ka ieguldījuma veikšanas laikā DSIH jau atradās Duferco kontroles lokā un aktīvus, kas tika piesaistīti šim jaunajam meitasuzņēmumam, arī jau turēja Duferco (50 % apmērā, ar SIF starpniecību). Šādā situācijā jaunos riskus uzņēmās vienīgi jaunais (valsts) akcionārs, un minēto operāciju nevar klasificēt kā pari passu.

(79)

Attiecībā uz Duferco Diversification un tā meitasuzņēmumu novērtējumu:

—	Komisija bija pārsteigta par vēlmi maksāt cenu EUR […] miljonu apmērā par tik neizstrādātu projektu kā šis […] projekts,

—	Komisija pauda šaubas par Marcinelle projekta novērtējumu, ņemot vērā tam pamatā esošos pieņēmumus.

(80)	Visbeidzot, Komisija apšaubīja ietekmi uz FSIH, ko radīja Duferco Diversification atkalpārdošana uzņēmumam DLP 2011. gadā, situācijā, kad FSIH turēja uzņēmumā DLP tikai 49,7 %, neraugoties uz to, ka FSIH turēja visas DSIH akcijas, izņemot vienu.

3.1.4. 4. UN 5. PASĀKUMS

(81)

Komisija apšaubīja Beļģijas apgalvojumu, ka abiem aizdevumiem izmantotā likme nesaturēja nekādus atbalsta elementus, jo tā lielākoties bija augstāka par vidējo mainīgo procentu likmi, ko bankas piemēroja [uzņēmumam, kas tolaik bija galvenais Duferco grupā] un SIF grupai, proti, attiecīgi 1,31 % un 1,92 %.

(82)	Attiecībā uz aizdevumu, kas tika piešķirts [uzņēmumam, kas tolaik bija galvenais Duferco grupā], Beļģijas tajā laikā sniegtā informācija neļāva atrast nevienu privātu aizdevumu uz līdzīgiem nosacījumiem.

(83)	Attiecībā uz aizdevumu, kas tika piešķirts SIF, Komisija šaubījās par uzņēmuma atbilstību AAA kategorijai un bija pārsteigta par to, ka šim aizdevumam nebija nekāda nodrošinājuma.

(84)	Līdz ar to Komisija nepieļāva, ka varētu galīgi izslēgt iespēju, ka šie aizdevumi, kas tika piešķirti [uzņēmumam, kas tolaik bija galvenais Duferco grupā] un SIF, satur valsts atbalsta elementus.

3.1.5. 6. PASĀKUMS

(85)	Komisija pauda šaubas par to, ka kapitāla palielināšana DLP par EUR 100 miljoniem atbilst principam par privāto ieguldītāju tirgus ekonomikas apstākļos.

(86)	Komisija norādīja, ka šis ieguldījums nav a priori atzīstams par pari passu, jo Duferco to veica uzņēmumā, kas jau piederēja šai grupai. Šādā situācijā valsts akcionārs un privātais akcionārs neuzņēmās vienādu risku, un privāto akcionāru nevar atzīt par neatkarīgu attiecībā uz minēto ieguldījumu.

(87)	Attiecībā uz DLP piesaistīto aktīvu cenu Komisija jo īpaši apšaubīja metodi, kas izmantota, lai novērtētu DLLPL, Duferco Trebos un krājumus, ko iegādājās Duferco La Louvière Sales.

3.2. SADERĪBA

(88)

Komisija secināja, ka izmeklētajiem pasākumiem šķietami nevar piemērot nevienu pamatdokumentu vai Komisijas pamatnostādnes par saderības kritērijiem valsts atbalsta jomā. Jo īpaši attiecībā uz reģionālo atbalsta pasākumu iespējamību atbilstošie dokumenti paredz, ka šāds atbalsts metalurģijas nozarē nav saderīgs ar iekšējo tirgu.

4. BEĻĢIJAS VALSTS APSVĒRUMI

4.1. 1. PASĀKUMS

(89)	Attiecībā uz principu par privāto ieguldītāju tirgus ekonomikas apstākļos Beļģija uzskata, ka, ņemot vērā īpašo situāciju, kādā notika vienošanās par Duferco US akciju pārdošanu, nevar teikt, ka šis darījums nebūtu veikts par tirgus cenu.

(90)

Beļģija vispirms atzīmē, ka ASV reģistrēta uzņēmuma Duferco US funkcionālā valūta ir ASV dolāri, kā paredzēts starptautiskajā grāmatvedības standartā IAS 21.9. Tādēļ Beļģija uzskata, ka FSIH ieguldījums un tā ienesīguma aprēķins jāanalizē ASV dolāros, nevis euro valūtā pēc konversijas. Tā piebilst, ka risks, ko uzņēmās FSIH, nevar aizsargāt pret riskiem, ko rada pārejas process, jo nodrošinājums ir ļoti grūti iegūstams, ņemot vērā šīs operācijas raksturu un jo īpaši nenoteiktību attiecībā uz datumu, kad notiks izstāšanās no ieguldījuma. Beļģija arī apstiprina, ka šā ieguldījuma ienesīgums, pamatojoties uz summām ASV dolāros, bija 6,81 % gadā.

(91)

Beļģija arī apstrīd, ka, novērtējot Duferco US, jāņem vērā pašu kapitāla vērtība. Pirmkārt, tā apgalvo, ka pašu kapitāla palielināšanās, kas, protams, ietekmē uzņēmuma bilances vērtību, ne obligāti izraisa šā uzņēmuma tirgus vērtības pieaugumu. Otrkārt, tā uzsver, ka minētā uzņēmuma peļņa Komisijas apskatītajos gados bija ļoti nepastāvīga. Šajā ziņā Beļģija iebilst pret Komisijas apgalvojumu, ka laikposms no 2003. līdz 2006. gadam Duferco US un Farrell bija “kopumā labvēlīgs periods”.

(92)

Beļģija apgalvo, ka nav jāveic novērtējums, pamatojoties uz pašu kapitāla lielumu, bet jāizmanto novērtēšanas metodika, kuras pamatā ir EBITDA daudzkārtnis (peļņa pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas). Beļģija apstrīd Komisijas izmantotā daudzkārtņa vērtību, pamatojoties uz neatkarīgiem datiem, ko apkopojis uzņēmums S&P Capital IQ. Tā apgalvo, ka vidējais daudzkārtnis uzņēmumiem, kas līdzīgi Duferco US (no […] līdz […]), ir mazāks par Komisijas daudzkārtni ([…]). No tā izriet par 49,9 % zemāks Duferco US novērtējums. Kā apgalvo Beļģija, cesijas cena, par kuru puses vienojās (USD […] miljoni), būtiski pārsniedz cedētās daļas novērtējumu (USD […] miljoni, izmantojot daudzkārtni […], un USD […] miljoni, izmantojot daudzkārtni […]).

(93)

Lai precizētu veikto novērtējumu, Beļģija norāda arī uz ietekmi, ko radīja 2005. gada septembrī un 2006. gada janvārī starp Farrell, Duferco un […] noslēgtie piegādes līgumi. Tā apgalvo, ka EBITDA rādītāja stabilizēšanās Farrell izrietēja no šiem līgumiem, kuru rezultātā samazinājās ieguldījuma risks un ienesīgums, tādējādi pamatojot cesijas cenu attiecībā uz FSIH daļu Duferco US robežās no USD […] miljoniem līdz USD […] miljoniem. Tā uzsver, ka gala rezultātā nolīgtā cesijas cena (USD […] miljoni) būtiski pārsniedza aplēses.

(94)

Visbeidzot, attiecībā uz FSIH izstāšanos Beļģija izvirza dažādus argumentus: i) sagatavju piegādes līguma noslēgšana ar […], kas, vienlaikus stabilizējot rezultātus, tomēr radīja risku ierobežot Duferco US potenciālos ieņēmumus; ii) uzsāktās sarunas par 50 % uzņēmuma SIF daļas nodošanu NLMK, kas paredzēja Duferco US iekļaušanu partnerībā ar šo Krievijas grupu; iii) izjūta, kas varēja rasties FSIH attiecībā uz gaidāmajām situācijas izmaiņām tērauda nozarē; iv) lielais likvīdo līdzekļu apjoms Duferco grupā, kas radīja iespēju FSIH cedēt savas daļas Duferco US.

(95)	Attiecībā uz pirkuma iespējas cenu un termiņu Beļģija apgalvo, ka šī pirkuma iespēja bija iekļauta apspriestajā darījuma cenā un gandrīz desmit gadu ilgo termiņu pamatoja nenoteiktība attiecībā uz datumu, kurā tiks veikta plānotā operācija starp Duferco un NLMK.

4.2. 2. PASĀKUMS

(96)	Atbildot uz pirmajām Komisijas paustajām šaubām, Beļģija apgalvo, ka ieguldījums DPH jānovērtē USD, nevis euro, jo USD ir DPH funkcionālā valūta. USD izmantošana par atsauces valūtu ļauj konkretizēt ikgadējo ienesīgumu 8,81 % apmērā par līdzdalību DPH.

(97)	Attiecībā uz pārējām Komisijas paustajām šaubām Beļģija pamato atšķirību starp pārdošanas cenu un Ernst&Young 2006. gada ziņojumā minēto intervālu ar to, ka tika ņemtas vērā piecas atlaides.

4.2.1. 1. ATLAIDE. DPH TIRDZNIECĪBAS NODAĻAS NOVĒRTĒJUMS

(98)

DPH ir mātesuzņēmums divām lielām nodaļām – Tirdzniecības nodaļai (tirdzniecība) un Rūpniecības nodaļai (ražošana). 2003. gada 29. septembrī, proti, vairākus mēnešus pēc FSIH iekļaušanas DPH kapitālā, DPH pārdeva 50 % no Tirdzniecības nodaļas (Duferco International Trading Holding – […]) daļu uzņēmumam […]. Šī pārdošanas darījuma pamatā bija Tirdzniecības nodaļas bilances vērtība, proti, pārdošanas cena tika aprēķināta, ņemot vērā pusi no Duferco International Trading Holding pašu kapitāla, USD 40,83 miljonus jeb EUR 36,01 miljonu, un izmantojot vidējo USD un EUR gada maiņas kursu 2003. gadā.

(99)

Kā apgalvo Beļģija, šī cena atbilda tirgus cenai. Tādēļ tā jāņem vērā, aptuveni trīs gadus vēlāk novērtējot visu grupu kopumā. Kā apgalvo Beļģija, Ernst&Young 2006. gada ziņojumā vajadzēja ņemt vērā Tirdzniecības nodaļas bilances vērtību, nevis, kā tika darīts, piemērot visai grupai kopumā šā uzņēmuma novērtēšanas metodi, proti, tā saucamo attiecību starp cenu un peļņu (“price/earnings”). No otras puses, Beļģija neiebilda pret to, ka Rūpniecības nodaļa tika novērtēta saskaņā ar minēto price/earnings attiecības metodi.

(100)

Novērtējot Tirdzniecības nodaļu pēc tās bilances vērtības, bija jāpiemēro atlaide robežās no USD 20 līdz 31 miljonam, salīdzinot ar vērtējumu Ernst&Young 2006. gada ziņojumā.

(101)

Visbeidzot, Beļģija uzsver, ka, neraugoties uz vēlmi piemērot price/earnings attiecības metodi visai grupai, attiecība, kas minēta Ernst&Young 2006. gada ziņojumā, neraksturo DPH riska profilu. Minētās metodes izvēle būtībā neliedz Tirdzniecības nodaļu un Rūpniecības nodaļu novērtēt atsevišķi, katrai no tām piemērojot citu attiecību. Ernst&Young 2006. gada ziņojuma trūkums varētu būt tādas attiecības piemērošana visai grupai (tostarp Tirdzniecības nodaļai), kas iegūta no salīdzināmiem uzņēmumiem, kuri darbojas tikai rūpniecības nozarē. Tātad, kā apgalvo Beļģija, tirdzniecība ir riskantāka darbība nekā ražošana. Līdz ar to šāda veida darbībai jāpiemēro mazāka price/earnings attiecība, jo ieguldītājiem ir mazāka interese par minētajiem riskiem (pamatojot šo konstatējumu, Beļģija iesniedza S&P Capital IQ savāktos datus). Neņemot to visu vērā, Ernst&Young 2006. gadā novērtēja DPH pārāk augstu.

4.2.2. 2. ATLAIDE. TĒRAUDA TIRGUS CIKLISKUMS

(102)

Beļģija apgalvo, ka laikposms, ko Ernst&Young izvēlējās, lai aplēstu peļņu un price/earnings attiecību, kas piemērojama, novērtējot Duferco US, neraksturo metalurģijas nozares cikliskumu pareizi. Šis laikposms aptver tikai četrus gadus no 2003. līdz 2006. gadam un būtībā ietver trīs labus gadus (2004., 2005. un 2006. gadu) un tikai vienu sliktu gadu (2003. gadu). Tādēļ puses pievienoja analīzei arī 2001. un 2002. gadu, definējot katram gadam citu svērumu, kas atšķīrās no Ernst&Young noteiktā.

(103)

Pušu izmantotās vērtības un svērumi ļāva novērtēt DPH kā USD […] miljonu vērtu uzņēmumu (salīdzinot ar USD […] miljoniem Ernst&Young atsauces gadījumā). Šī būtiskā novērtējuma atšķirība, kurai jāpievieno arī ietekme, ko radīja citas atlaides un precizējumi, pierāda, ka Ernst&Young 2006. gadā novērtēja DPH pārāk augstu.

4.2.3. 3. ATLAIDE. DAĻU NELIKVIDITĀTE

(104)

Kā apgalvo Beļģija, jāpiemēro atlaide, kas raksturo FSIH turēto DPH daļu nelikviditāti. Apstākļi, ko parasti ņem vērā, novērtējot kāda uzņēmuma akciju likviditāti, ir šādi:

—	pārdošanas iespēja – vai akcionāram ir iespēja pārdot savas akcijas par iepriekš noteiktu cenu? Minētā iespēja, kuras šajā gadījumā nebija, rezultātā paaugstinātu akciju likviditāti,

—

noteikumi, kas samazina līdzdalības pievilcību – FSIH un [uzņēmumam, kas tolaik kontrolēja DPH] bija abas divas pirmpirkuma tiesības (“first refusal right”) gadījumam, ja šīs daļas plānotu pārdot trešām personām. Šādi noteikumi būtiski samazina trešo personu ieinteresētību uzsākt garas un dārgas sarunas ar kādu no esošajiem akcionāriem par daļu iegādi. Būtībā piedāvājumu, kas panākts šādās sarunās, var pārņemt kāds cits esošais akcionārs,

—	dividenžu summa – nākotnē FSIH varēja cerēt tikai uz salīdzinoši mērenu dividenžu piešķiršanu, atbilstoši 4,8 % lielam gada ienesīgumam (EUR 4 miljonu dividende gadā). Tādējādi, dividenžu mērenais līmenis kaitē akciju likviditātei,

—	riska faktori, kas ietekmē ieguldītājus – to cēlonis ir metalurģijas nozares plašais cikliskums un DPH peļņas svārstības, jo šis uzņēmums darbojas ļoti riskantā vidē. Šāds augsts riska līmenis negatīvi ietekmē līdzdalības likviditāti,

—	izaugsmes perspektīvas – 2006. gadā tika uzskatīts, ka tirgus atrodas cikla virsotnē, tādēļ izaugsmes iespējas turpmākiem gadiem bija ierobežotas. Arī šajā gadījumā minētais apstāklis uzsvēra akciju nelikviditāti,

—	daļas apmērs – jo daļa ir ievērojamāka, jo vairāk tiek ierobežots potenciālo pircēju skaits. Tas jo īpaši pareizi ir tādos gadījumos kā šis, kad daļa ir ievērojama, taču tā ir mazākuma daļa,

—	uzņēmuma lielums un finansiālā stabilitāte – DPH, kura rīcībā bija pašu kapitāls EUR […] miljonu vērtībā, kā izriet no Ernst&Young 2006. gada ziņojuma, varēja uzskatīt par mazo vai vidēju uzņēmumu. MVU akcijas, kas a fortiori netiek kotētas, ir grūtāk cedējamas nekā liela uzņēmuma akcijas.

(105)

Ņemot vērā šos apstākļus un to, ka “citi dalībnieki neizrādīja interesi par līdzdalību”, puses vienojās piemērot nelikviditātes atlaidi 40 % apmērā, salīdzinot ar 30 %, ko ieteica Ernst&Young.

(106)

Beļģija uzskata, ka tai vairāk nav jāpamato citas papildu atlaides, jo tās ietilpst parasti piemērotajā intervālā, bet piemērotā atlaide 40 % apmērā izriet no pušu sarunu rezultātiem.

4.2.4. 4. ATLAIDE. REZERVE, KAS SAISTĪTA AR FSIH PRIEKŠROCĪBU DIVIDENDĒM

(107)

FSIH sarunās prasīja tiesības uz ikgadēju priekšrocību dividendi EUR 4 miljonu apmērā visos finanšu gados no 2005. līdz 2012. gadam. Ernst&Young ņēma šīs tiesības vērā savā 2006. gada novērtējumā, atzīstot, ka FSIH septiņus gadus var saņemt USD 4 miljonus (11) gadā, līdz iestāsies 2012. gads (proti, diskontētu summu USD 26,3 miljonu apmērā).

(108)

Ernst&Young neiekļāva novērtējumā šo diskontēto summu kā tādu. Šis konsultants tai piemēroja atlaidi 6,2 % apmērā, lēšot, ka minētās priekšrocību dividendes neizmaksāšanas risks ir salīdzināms ar risku, ka netiks apmaksātas BBB kategorijas obligācijas. Tādēļ Ernst&Young 2006. gada ziņojumā USD 22,2 miljoni ir pieskaitīti vērtībai, kas iegūta par 25 % DPH daļu.

(109)

Kā apgalvo Beļģija, puses tolaik lēsa, ka šī atlaide 6,2 % apmērā nav pietiekama, lai segtu priekšrocību dividendes neizmaksāšanas risku.

(110)

Pamatojumā Beļģija min divus galvenos argumentus. Pirmais attiecas uz DPH rezultātu nepastāvīgumu – nepietiekamas peļņas vai uzkrājumu gadījumā DPH būtu jāatceļ dividendes izmaksāšana. Šajā ziņā Beļģija uzsver, ka priekšrocību dividendes izmaksāšana bija plānota pēc uzņēmuma ieskatiem. Otrs arguments attiecas uz Duferco grupas organizāciju – sabiedrība, kas izmaksā dividendes, ir pārvaldītājsabiedrība (DPH), un tās līmenī gūtā peļņa ir tikai meitasuzņēmumu iegūtās peļņas konsolidēta summa. Tātad, dažādu iemeslu dēļ (jo īpaši nodokļu normatīvo aktu, finansiālo saistību un līgumisko saistību dēļ) no meitasuzņēmumiem iegūtās pārvaldītājsabiedrības peļņas palielināšana ne vienmēr bija viegla vai pat iespējama.

(111)

Visi šie apstākļi kopā radīja reālu nenoteiktību attiecībā uz DPH priekšrocību dividendes turpmāku izmaksāšanu. Kā apgalvo Beļģija, piemērotajai atlaidei šā iemesla dēļ noteikti vajadzēja būt lielākai nekā tai, ko piemēro BBB kategorijas obligāciju turpmākam ienesīgumam. Puses vienojās par 14 % – proti, par atlaidi USD 4 miljonu apmērā, salīdzinot ar Ernst&Young novērtējumu.

4.2.5. 5. ATLAIDE. KONTROLES PRĒMIJA

(112)

Praksē 5. atlaide ir izvēle nepiemērot piemaksu, kas piedāvāta Ernst&Young 2006. gada ziņojumā. Konsultants šajā ziņojumā būtībā konstatēja, ka akcionāru vienošanās rezultātā FSIH bija piešķirtas īpašas tiesības, kas ļāva ietekmēt konkrētus stratēģiskus grupas lēmumus. Ernst&Young 2006. gada ziņojums tādējādi lēsa, ka jāpieskaita arī kontroles prēmija, kuras apmērs būtu no 0 līdz 10 % no līdzdalības vērtības.

(113)

Kā apgalvo Beļģija, puses izvēlējās nepiemērot minēto kontroles prēmiju, jo īpašajām tiesībām, ko tā deva, realitātē nebija nekādas tirgus vērtības, nododot uzņēmumu trešām personām vai arī [uzņēmumam, kas tolaik kontrolēja DPH]. Būtībā, kā apgalvo Beļģija, pieņemot, ka notiek cesija par labu trešajam akcionāram, [uzņēmums, kas tolaik kontrolēja DPH] varēja iebilst pret šādu cesiju, pamatojoties uz tiesībām, ko paredzēja DPH akcionāru vienošanās. Līdz ar to [uzņēmumam, kas tolaik kontrolēja DPH] nebija jāmaksā noteikta summa, lai atgūtu visas pilnvaras.

(114)

Beļģija piebilst, ka puses bija vienojušās – īpašās tiesības, kas saistītas ar FSIH daļām saskaņā ar akcionāru vienošanos, zaudē spēku, ja kāds no akcionāriem nodod savu daļu trešai personai. Nav apstrīdams, ka īpašās tiesības, ko paredzēja akcionāru vienošanās, piešķīra FSIH pilnvaras vismaz ietekmēt DPH vadību, un tādēļ tām noteikti bija konkrēta vērtība laikā, kad FSIH iegādājās savu daļu DPH, un faktiski FSIH šīs savas īpašās tiesības nevarēja brīvi nodot trešām personām. Līdz ar to šīm tiesībām nebija nekādas tirgus vērtības.

4.2.6. CITI SAISTĪTIE APSTĀKĻI

(115)

Beļģija informēja par diviem citiem apstākļiem, kas neizraisīja atlaides piemērošanu, bet uz kuriem tā vēlējās norādīt, lai Komisija ņemtu vērā dažādus sarunu aspektus, ko puses apsprieda, lai noteiktu galīgo cenu.

(116)

Pirmais saistītais apstāklis attiecas uz 2005. gada līgumu starp DPH un Farrell, kas paredzēja noteiktas peļņas daļas nodošanu Farrell. Minētā līguma dēļ Ernst&Young 2006. gada ziņojums piemēroja atlaidi USD 5,5 miljonu apmērā paziņotajai peļņai (“reported earning”) par katru gadu, kas tika ņemts vērā. Puses šo atlaidi nepalielināja.

(117)

Otrs saistītais apstāklis attiecas uz piegādes līgumu ar uzņēmumu […]. Šis līgums paredzēja liela daudzuma pusfabrikātu (sagatavju) iegādi par cenu, kas atbilda ražošanas izmaksām. DPH šis līgums radīja vai nu zaudējumu risku, vai arī iespēju nopelnīt, atkarībā no tērauda cenas pasaulē. Minētais līgums paredzēja kapitāla ieguldīšanas pienākumus un būtiskas soda sankcijas anulēšanas gadījumā, tāpēc tas radīja potenciāla sloga risku DPH. Ernst&Young 2006. gada ziņojums neizteica šo risku skaitliski, un saskaņā ar informāciju, ko Komisijai iesniedza Beļģija, puses vairs to neizmanto.

(118)

Visbeidzot, Beļģija vēlas atgādināt FSIH izstāšanās iemeslus – nozares cikliskums, jaunu privāto ieguldītāju iesaistīšanās un ietekme Duferco grupā ([…] un NLMK), kā arī likvīdo līdzekļu pieejamība Duferco grupā. Tādēļ Beļģija uzsver, ka kopuzņēmums ar NLMK bija pazīme, kas liecināja, ka Duferco vēlas pakāpeniski izstāties no rūpnieciskās metalurģiskās ražošanas, lai pievērstos jaunai darbībai, piemēram, teritoriju rehabilitācijai un enerģētikas projektu attīstīšanai. Arī FSIH vēlējās sekot šai tendencei, izstājoties no DPH un ieguldot jaunos grupas diversifikācijas projektos (skatīt 3. pasākumu).

4.3. 3. PASĀKUMS

(119)

Beļģija pamato cenu EUR […] miljonu apmērā ar vairākiem atšķirīgiem apstākļiem.

4.3.1. KOMERCIĀLIE PARĀDI

(120)

Carsid Développement, kļūstot par Duferco Diversification, pārmantoja komerciālos parādus EUR [30–37] miljonu apmērā citam grupas uzņēmumam (Duferco La Louvière Sales).

4.3.2. […] PROJEKTĀ GAIDĀMAIS KAPITĀLA PIEAUGUMS

(121)

No 2002. gada […] Duferco grupa strādāja, lai attīstītu lielu teritorijas labiekārtošanas projektu. Lai gan zeme piederēja Duferco Développement, šā projekta attīstīšana tika uzdota meitasuzņēmumam Carsid Développement (kas kļuva par Duferco Diversification).

(122)

Beļģija precizē, ka laikā, kad FSIH pieņēma lēmumu apstiprināt iesaistīšanos DSIH kapitālā, proti, 2006. gada 5. decembrī, jau bija atzīts, ka Duferco Développement, kam nav nekādu cilvēkresursu, jāiesaista Duferco Diversification sagatavošanas darbos un […] teritorijas sanācijā. Attiecībā uz atlīdzību Duferco Diversification par šajā projektā sniegtajiem pakalpojumiem jau bija panākta vienošanās, ka Duferco Diversification saņems pusi no gaidāmās peļņas, ko nodrošinās Duferco Développement piederošās zemes pārdošanas cena, bet otru pusi saņems Duferco Développement.

(123)

Beļģija atzīst, ka, ņemot vērā šā nekustamā īpašuma projekta sarežģītību un vērienu, aizkavējās oficiāla līguma noslēgšana starp Duferco Diversification un Duferco Développement. Būtībā vairāki aspekti vēl ir jāprecizē atkarībā no secinājumiem, ko izdarīs izpētes grupa, kas izveidota ar 2007. gada 18. janvāra ministra rīkojumu, proti, vienu mēnesi pēc FSIH iesaistīšanās DSIH.

(124)

Duferco Diversification atlīdzība […] projektā tika galīgi un oficiāli noteikta līgumā, kas noslēgts 2009. gada 4. februārī starp Duferco Développement, zemes īpašnieku, un Duferco Diversification. Beļģija apgalvo, ka saskaņā ar sākotnējo vienošanos līgums, kas noslēgts 2009. gadā, paredzēja sadalīt ieņēmumus no atjaunotās zemes pārdošanas vienādās daļās starp Duferco Développement un Duferco Diversification. Šis 2009. gada līgums tikai oficiāli apstiprina vienošanos, kas pastāvēja starp Duferco Développement un Carsid Développement jau no 2006. gada. Šā projekta ņemšana vērā Carsid Développement novērtēšanas procesā tādēļ ir pilnīgi pamatota atbilstoši FSIH pamatdarbībai, kad tā veica ieguldījumu DSIH.

(125)

Turklāt Beļģija uzstāj, ka no 2006. gada FSIH veiktā ieguldījuma pamatā ir likts projekta novērtējums. Tā uzskata, ka […] projekta gaidāmā peļņa 2006. gadā tika rūpīgi izvērtēta un pārsniedza EUR […] miljonus.

(126)

Šī summa atbilst starpībai starp […] teritorijas aplēstajām sanācijas izmaksām (EUR […] miljoniem, kā liecina 2006. gada ekspertīzes slēdziens) un Duferco Développement piederošās zemes vērtību (kā apgalvo Beļģija, tā jau ir novērtēta par EUR […] miljoniem – un šo vērtību 2010. gada janvārī apstiprināja ekspertu birojs GALTIER).

(127)

Tādēļ Beļģija uzskata, ka FSIH ir rīkojusies piesardzīgi un apdomīgi, pieprasot, lai puses nesadala peļņu EUR […] miljonu apmērā, kas saskaņā ar līgumiem bija jāsadala vienādās daļās starp Duferco Développement un Duferco Diversification (proti, EUR […] miljonus, kuri jāņem vērā DSIH).

(128)

Saistībā ar Duferco iekšējo reorganizāciju […] projekts 2012. gada 19. decembrī tika nodots uzņēmumam Duferco Wallonie, un tā vērtība bija EUR […] miljoni. Šī summa atbilst projektā gaidāmajam kapitāla pieaugumam, kas tika atkārtoti novērtēts 2012. gadā pēc jaunām ekspertīzēm.

(129)

Beļģija nav sniegusi citas norādes par to, vai […] projekts pašlaik ir nodots vai nav un kādi ir tā panākumi vai komerciālās neveiksmes.

4.3.3. IEGULDĪJUMS DUFERCO DIVERSIFICATION NEKUSTAMĀ ĪPAŠUMA MEITASUZŅĒMUMĀ

(130)

Vairāki uzņēmuma Duferco La Louvière nekustamie īpašumi tika nodoti Duferco Immobilière, kas bija Duferco Diversification meitasuzņēmums. To vērtība, kuru apstiprināja konsultants, tika novērtēta robežās no EUR [14–21] līdz [15–22] miljoniem.

4.3.4. MARCINELLE ENERGIE PROJEKTA VĒRTĪBA

(131)

Duferco Diversification meitasuzņēmums Marcinelle Energie 2006. gadā paredzēja pabeigt CCGT centrāles būvniecību Šarlruā (Charleroi). Šā projekta novērtēšanai FSIH izmantoja ekspertīzi, ko 2006. gada jūlijā veica konsultāciju uzņēmums Bain (“Bain”).

(132)

Kā atzina Bain, projekta kopējo vērtību varēja aplēst EUR […] miljonu apmērā: i) EUR […] miljoni bija pašas centrāles neto pašreizējā vērtība un ii) EUR […] miljoni bija tās vērtība gadījumā, ja projektam piešķir CO2 kvotas 100 % apmērā.

(133)

Bain piedāvātā starpnovērtējuma pamatā bija i) neto diskontētā vērtība EUR […] miljonu apmērā (pamatojoties uz pieņēmumu, ka Duferco neveidos sadarbību ar elektrības ražotāju) un ii) situācija, ja piešķir tikai 50 % CO2 kvotu par EUR […] miljoniem. Pēc tam CO2 kvotu novērtējums tika vēl samazināts, ņemot vērā kvotu apmaiņas cenas samazināšanas risku. Vērtība, ko FSIH galu galā apstiprināja attiecībā uz CO2 kvotām, bija EUR […] miljoni.

(134)

Pamatojoties uz šo ekspertīzi, FSIH varēja likumīgi uzskatīt, ka ieguldījumam CCGT būvniecībā ir neto diskontētā vērtība EUR […] miljonu apmērā (EUR […] miljoni). Bain ziņojums tomēr ļāva uzskatīt, ka apvienošanās ar pieredzējušu elektrības uzņēmumu radīs lielāku vērtību, un tas nodrošinātu projektam neto diskontēto vērtību EUR […] miljonu apmērā.

(135)

Kā apgalvoja Beļģija, Marcinelle Energie projekta vidējā kopējā vērtība, kas rūpīgi aplēsta, pamatojoties uz Bain veikto ekspertīzi, tādējādi bija EUR […] miljoni.

(136)

Ņemot vērā šo novērtējumu, FSIH sāka sarunas par Marcinelle Energie projekta novērtēšanu, pamatojoties uz pētnieciskajiem kontaktiem, kuri Duferco grupai tolaik bija izveidoti ar dažādiem enerģētikas nozares dalībniekiem, lai varētu izveidot partnerību. Kā liecina informācijas apmaiņa ar galvenajiem enerģētikas nozares dalībniekiem – tostarp EDF, ELECTRABEL, SPE, NUON un ENEL, Marcinelle Energie projekts izraisīja lielu interesi un radīja būtiskas iespējas.

(137)

Tomēr šajos pētnieciskajos kontaktos tika minētas tikai summas, kas nepārsniedza EUR […] miljonus, lai varētu iegādāties 80 % Marcinelle Energie projekta daļu, bet FSIH pieprasīja un ieguva tikai projekta vidējo vērtību – EUR […] miljonus, kā apgalvo Bain, proti, mazāk nekā tās summas, kas tika minētas neoficiālo kontaktu gaitā.

(138)

Gala rezultātā 80 % projekta novērtējumā ierakstītā vērtība bija EUR […] miljoni. Attiecībā uz atlikušajiem 20 % projekta FSIH un Duferco vienojās tos novērtēt kā 20 % no projekta vidējās vērtības, kas izriet no Bain veiktās ekspertīzes, proti, EUR […] miljonu vērtībā (kā 20 % no EUR […] miljoniem). Tādējādi Marcinelle Energie projekta kopējā vērtība tika noteikta EUR […] miljonu apmērā.

(139)

Beļģija arī apgalvo, ka pēc tam, kad 2006. gada decembrī FSIH nolēma iesaistīties DSIH kapitālā kopā ar Duferco Développement, Marcinelle Energie centrāles projekta vērtība tika apspriesta sarunās, kuru rezultātā puses noteica projekta vērtību, kas bija ievērojami mazāka par vidējo vērtību EUR […] miljonu apmērā, kas izrietēja no Bain ziņojuma – partneri galu galā vienojās par summu EUR […] miljonu apmērā. Tā rīkojoties, FSIH panāca ļoti piesardzīgas aprēķina metodes izmantošanu.

(140)

No iepriekš teiktā izriet, ka puses galu galā veica piesardzīgu novērtējumu, kas bija daudz zemāks par maksimālo rentabilitāti, kādu šis projekts spētu nodrošināt. Līdz ar to ir pilnīgi nepareizi vainot FSIH par to, ka tas būtu ieguldījis “summu, kas vienāda ar gaidāmo projekta atdevi” (161. punkts Komisijas lēmumā par procedūras sākšanu).

(141)

Tomēr Beļģija atzīst, ka saskaņā ar Bain ziņojumu, ja tiek ņemta vērā CO2 emisiju kvotu vērtība, šai centrālei bija jābūt darba gatavībā ļoti drīz un jebkurā gadījumā – 2009. gada laikā. Ja projekts būtu jāatliek, tas vairs nevarēs izmantot iespēju saņemt pieejamās CO2 emisiju kvotas.

(142)

Divus gadus pēc šīm diskusijām, 2008. gada jūnijā, Duferco Diversification izdevās pārdot 80 % Marcinelle Energie projekta Itālijas elektrības uzņēmumam ENEL par cenu EUR [30–37] miljoni. Šis darījums tika saistīts ar pārdošanas iespēju, saskaņā ar kuru Duferco Diversification varēja pārdot savas atlikušās daļas ([…]) ENEL vienu gadu pēc centrāles nodošanas ekspluatācijā par cenu EUR […] miljoni, pieskaitot atlīdzību par iespējamiem zaudējumiem, kas izriet no piegādes līguma par pašizmaksu (“off-take right”).

(143)

Tomēr, no 2010. gada elektroenerģijas tirgus situācijai pēkšņi atjaunojoties, CCGT centrāļu rentabilitāte krasi samazinājās. Tas neaizkavēja šīs centrāles nodošanu ekspluatācijā 2012. gada 31. martā.

(144)

Līdz ar to 2013. gada sākumā Duferco Diversification (kas kļuva par Duferco Belgium) izmantoja savas tiesības izstāties par summu EUR […] miljonu apmērā, pieskaitot EUR […] miljonus kā atlīdzību par zaudējumiem, kas reģistrēti piegādes līgumā par pašizmaksu, EUR […] miljonus kā atlaidi no gāzes cenas un EUR […] miljonus kā “pārvērtējumus un dažādus procentus” (bez sīkākiem precizējumiem).

(145)

Galu galā Marcinelle Energie projekts tādējādi tiktu cedēts par kopsummu EUR [70–78] miljonu apmērā. Tomēr, kā norāda Beļģija, no šī summas jāatskaita ieguldījumi (EUR […] miljoni) un zaudējumi (aptuveni EUR […] miljoni), kas radušies no 2006. līdz 2013. gadam – iegūstot neatjauninātu neto ieņēmumu aptuveni EUR [40–46] miljonu apmērā.

(146)

Šis rezultāts ir mazāks, nekā tika prognozēts 2006. gadā. Beļģija to pamato ar pilnīgu gāzes tirgus atjaunošanos no 2010. gada un piebilst, ka arī ENEL grupa zaudēja līdzekļus šajā projektā.

4.3.5. ČETRU ELEMENTU KOPSUMMA

(147)

Pamatojoties uz minētajiem četriem elementiem, FSIH un Duferco grupa 2006. gadā vienojās par Duferco Diversification vērtību robežās no EUR […] miljoniem līdz EUR […] miljoniem. Tā tika noteikta galīgā vērtība EUR […] miljonu apmērā, no kuras pusi nodrošināja FSIH.

(148)

Beļģija apgalvo, ka šis ieguldījums DSIH jāuzskata par ieguldījumu pari passu ar Duferco Développement. FSIH un Duferco Développement nodrošināja vienādas summas ar vienādiem procentiem un arī vienādiem riskiem. Beļģija šajā jautājumā atgādina, ka uzņēmums DSIH pirms FSIH ieguldījuma iepriekš nepiederēja Duferco grupai, ņemot vērā to, ka 2006. gada 29. novembrī to izveidoja trešā persona (ar nosaukumu “[…]”) un pēc tam 2006. gada decembrī cedēja FSIH un Duferco Développement kā ad hoc mehānismu kopīgiem ieguldījumiem. Šo dažādo iemeslu dēļ FSIH iejaukšanās atbilda principam par privātu ieguldītāju tirgus ekonomikas apstākļos.

(149)

Jāatgādina, ka 2011. gada 8. jūlijāDSIH pārdeva DLP savu daļu Duferco Diversification par tādu pašu summu, proti, EUR […] miljoniem. Tomēr DLP šo summu nesamaksāja, tādēļ Duferco Diversification to saglabāja savā bilancē kā parādu EUR […] miljonu apmērā.

4.4. 4. UN 5. PASĀKUMS

(150)

Attiecībā uz aizdevumu [uzņēmumam, kas tolaik bija galvenais Duferco grupā] Beļģija noliedz jebkādu atbalsta elementu. Tā atgādina, ka vidējā mainīgā procentu likme bankas aizdevumiem, ko 2009. gadā bija ņēmuši dažādi [uzņēmuma, kas tolaik bija galvenais Duferco grupā] meitasuzņēmumi, bija [1,1–1,55] %, proti, zemāka par izmeklējamo aizdevumu likmi.

(151)

Beļģija apgalvo, ka šis salīdzinājums ir pareizs, jo aprēķinos izmantotie aizdevumi ir viegli salīdzināmi ar FSIH piešķirtajiem aizdevumiem. Šajā ziņā tā iebilst Komisijai, kas uzskatīja minētos aizdevumus par salīdzinošai analīzei nederīgiem.

(152)

Kā apgalvo Beļģija, Komisija būtībā nerīkotos pareizi, ja, vērtējot, vai privātie aizdevumi ir salīdzināmi ar FSIH aizdevumiem, tā ņemtu vērā tādus kritērijus kā aizdevuma termiņš, aizdotā summa vai aizdevuma raksturs. Šāda pieeja būtu pretrunā ar Komisijas paziņojumu par atsauces likmes un diskonta likmes noteikšanas metodes pārskatīšanu (“2008. gada paziņojums par atsauces likmēm”) (12), kas skaidri paredz, ka “rezerve ir lielā mērā atkarīga no aizdevuma termiņa”.

(153)

Beļģija ilustrē šādu korelācijas neesamību starp termiņu, summu un raksturu, no vienas puses, un rezervi, no otras puses, ar to aizdevumu analīzi, ko Duferco piešķīra komercbankas. Banku iestāžu aizdevumiem par lielākajām summām procentu likmes bija robežās no [0,9–1,35] % līdz [1,7-2,2] %, un tās bieži vien bija zemākas par aizdevumu likmēm attiecībā uz nelielām summām (līdz [2,25–2,75] % aizdevumam EUR […] miljonu apmērā vai arī [2,3–2,75] % aizdevumam EUR […] miljonu apmērā). Aizdevuma likme apgrozāmā kapitāla (“working capital”) vajadzībām svārstījās no [0,75–1,15] % līdz [2,75–3,25] %, bet aizdevuma likme kapitālizdevumu (“Capex”) vajadzībām svārstījās no [1,5–2] % līdz [2,75–3,25] %.

(154)

Kā apgalvo Beļģija, nekur nav noteikta prasība, lai izslēgtu jebkuru atbalsta elementu valsts aizdevuma piešķiršanā, informēt par visādā ziņā identisku aizdevumu no privātas bankas. Ne Savienības tiesību akti, ko piemēro valsts atbalstam, ne judikatūra neprasa, lai valsts aizdevumi būtu identiski privātiem aizdevumiem attiecībā uz termiņu, summu un raksturu, izslēdzot jebkuru atbalsta elementu.

(155)

Attiecībā uz [uzņēmuma, kas tolaik bija galvenais Duferco grupā] novērtējumu Beļģija secina, ka likme, ko piemēroja dažādiem aizdevumiem, kurus Duferco piešķīra banku iestādes, ļāva tam pretendēt uz novērtējumu AAA. Šāda Beļģijas apgalvojuma pamatā bija likme, ko 2008. gada paziņojums par atsauces likmēm saistīja ar A–AAA kategorijas uzņēmumiem, kuru nodrošinājums bija augsts, 2009. gadā – 2,37 % 2009. gada septembrī un 2,05 % 2009. gada decembrī.

(156)

Visbeidzot, Beļģija apgalvo, ka nodrošinājumam, kas saistīts ar FSIH aizdevumu, ir īpaši augsts līmenis saskaņā ar 2008. gada paziņojumu par atsauces likmēm. No DPH ļoti labās finanšu stabilitātes izriet, ka ķīla par 15 % tā akciju ir lielisks nodrošinājums. Turklāt šim nodrošinājumam augstu stabilitāti piešķir arī parāda EUR […] miljonu apmērā, kas SIF kontroles maiņas gadījumā ir prioritāri novirzāms aizdevuma atdošanai, gandrīz drošais raksturs.

(157)

Attiecībā uz SIF grupai piešķirtajiem aizdevumiem salīdzinājums parāda, ka korelācija starp Komisijas izvirzītajiem kritērijiem (termiņš, summa un raksturs) un šo aizdevumu atlīdzināšanas līmeni ir vēl vairāk ierobežota.

(158)

Salīdzinājums arī parāda, ka atlīdzība par FSIH aizdevumu ir līdzīga atlīdzībai par dažādiem aizdevumiem, ko privātās finanšu iestādes piešķīrušas uzņēmumam SIF. Šīs atlīdzības procentu likme 1,99 % būtībā ir nedaudz augstāka par vidējo aizdevumu likmi SIF grupai, kas sasniedz [1,65–2,15] %.

(159)

Ja ņem vērā tikai ilgtermiņa aizdevumus, kas piešķirti SIF, intervāls ir vēl mazāks par šiem vidējiem [1,65–2,15] %, proti, tas ir robežās no [1–1,5] % līdz [1,65–2,15] %.

(160)

Kā apgalvo Beļģija, tā kā SIF piešķirtajam aizdevumam nebija nodrošinājuma, šim intervālam bija jāpieskaita rezerve [20–60] bāzes punktu apmērā. Tās pamatā bija novērtējuma kategorija “spēcīga” saskaņā ar noteikumiem 2008. gada paziņojumā par atsauces likmēm, kuru ievērošanu SIF varēja pieprasīt. Šāds palielinājums paredzēja intervālu no [1,5–2] % līdz […] %, kurā labi iederējās FSIH piešķirtais aizdevums.

(161)

Tā kā nebija publiska novērtējuma, Beļģija pamato SIF piederību kategorijai “spēcīga” ar faktu, ka procentu likmes, ko piemēroja privātās finanšu iestādes, atbilda (vai bija zemākas par) procentu likmēm, ko 2008. gada paziņojums par atsauces likmēm noteica spēcīgiem finanšu uzņēmumiem (ar novērtējumu no AAA līdz A).

4.5. 6. PASĀKUMS

(162)

Kā apgalvo Beļģija, FSIH ieguldījums DLP tika veikts pari passu ar DII ieguldījumu, ņemot vērā to, ka i) summas, ko ieguldīja privātais partneris un valsts partneris, bija praktiski vienādas; ii) DLP pirms ieguldījuma nepiederēja Duferco grupai, bet tika izveidots tieši kā mehānisms attiecīgo FSIH un DII ieguldījumu pieņemšanai; un iii) šo ieguldījumu mērķis nebija iegādāties aktīvus, kuri jau piederēja Duferco grupai (un arī SIF).

(163)

Beļģija norāda – fakts, ka FSIH ieguldījums pirmoreiz tika piešķirts kā konvertējams aizdevums (un tika ātri konvertēts), nav parasta prakse. Būtībā šā konvertējamā aizdevuma piešķiršanas dienā FSIH un DII vienlaikus noslēdza arī akcionāru vienošanos, ar kuru tie apņēmās palielināt DLP kapitālu par attiecīgi EUR 70 miljoniem un EUR 101 miljonu. Tādēļ šis EUR 30 miljonu aizdevums jāatzīst par elementu kapitāla palielināšanai par EUR 201 miljonu, un lēmumu par to pari passu pieņēma FSIH un DII.

(164)

Attiecībā uz DLLPL akciju iegādi Beļģija atgādina Komisijai, ka Valonijas reģions ar SOGEPA starpniecību bija DLL akcionārs jau no 1999. gada un tādēļ labi pārzināja šā uzņēmuma darbību un finanšu situāciju. Tas izskaidro, kādēļ, DLP veicot ieguldījumu DLLPL, puses neuzskatīja par nepieciešamu izstrādāt kvalitatīvu un pareizu uzņēmējdarbības plānu. FSIH ļoti labi zināja šīs iegādes mērķi. Tāpat, kā apgalvo Beļģija, ieguldījuma veikšanas brīdī FSIH varēja pārliecināties par šā uzņēmējdarbības plāna pietiekamību, jo tā prognozes pilnībā atbilda jau pieejamajiem reālajiem datiem. Tas pats attiecas uz Duferco Trebos.

(165)

Attiecībā uz Duferco La Louvière Sales krājumu iegādi Beļģija apgalvo, ka patiesi – FSIH un DII ieguldījumi DLP ļāva tam nopirkt ievērojamu produkcijas krājumu daļu EUR [50–70] miljonu vērtībā (2011. gada 30. jūnija pārdošanas līgums), un jāuzsver, ka šīs produkcijas pārdevējs nekādi nebija “cits Duferco uzņēmums”. Duferco La Louvière Sales faktiski ir uzņēmums, kuru tolaik un arī patlaban kontrolē SIF. Pēc sarunām šie krājumi tika pārņemti par bilances vērtību, lai gan to reālā vērtība bija daudz lielāka.

(166)

Attiecībā uz EUR [30–40] miljonu ieguldījumu DLLPL tika sagatavoti dažādi uzņēmējdarbības plāni dažādiem projektiem un ieguldījumu scenārijiem. Gala rezultātā puses izvēlējās veikt EUR [30–40] miljonu ieguldījumu DLLPL, kas kļuva par Duferco Belgium. Šim ieguldījumam bija tikai viens būtisks uzņēmējdarbības plāns, kuru Beļģija iesniedza Komisijai. Citi uzņēmējdarbības plāni, uz kuriem Beļģija atsaucas, nav būtiski, jo tajos plānotos projektus un scenārijus puses galu galā neizvēlējās.

5. IEINTERESĒTO PERSONU PIEZĪMES

5.1. […], DSIH UN DLP ,KĀ ARĪ AR TIEM SAISTĪTO UZŅĒMUMU KOPĪGĀS PIEZĪMES

(167)

Vispirms jānorāda, ka […], Duferco grupas pārvaldītājsabiedrība ir […], kā arī uzņēmumu […] un […], agrāko DPH mātesuzņēmumu pēctecis.

5.1.1. 1. PASĀKUMS

(168)

[…] vispirms uzsver, ka pilnībā piekrīt Beļģijas piezīmēm.

(169)

Pēc tam […] atgriežas pie jautājuma par iemesliem, kas lika FSIH ieguldīt Duferco US. Kapitāla ieguldīšana Farrell bija saistīta ar FSIH vēlmi iegūt kontroli pār ražotni, lai Duferco neatstātu ražotni Beļģijā, pārceļot ražošanu uz ASV. Valonijas reģions vēlējās nodrošināties pret risku, ka Duferco iekšējās un potenciāli atšķirīgās intereses varētu radīt kaitējumu šim reģionam. Turklāt FSIH ieguldījumam Farrell bija arī mērķis atvieglot tuvināšanos starp ražotnēm Beļģijā un ASV, lai optimizētu informācijas apmaiņu un iespējamās sinerģijas starp šīm ražotnēm.

(170)

[…] atzīst par būtisku uzsvērt, ka arī FSIH izstāšanās iniciatīva nāca no Duferco. 2006. gada februārī Duferco parakstīja nodomu protokolu ar NLMK, paredzot cedēt tam 50 % lielu daļu uzņēmumā SIF. Tomēr viens no priekšnoteikumiem bija tāds, ka visas Duferco US akcijas jātur SIF, un tas nozīmēja, ka tiks atpirktas FSIH turētās akcijas. Tādējādi Duferco kopā ar FSIH izstrādāja ideju par pirkuma iespēju, lai varētu izpildīt NLMK prasības un vienlaikus saglabāt nepieciešamo elastību, ņemot vērā nenoteiktību, kas tolaik neļāva konkretizēt šo darījumu. Vienlaikus Duferco izteiktais pirkuma piedāvājums bija interesants arī saistībā ar metalurģiskā cikla noslēgumu, kas bija gaidāms 2006. gada beigās, un tas padarīja šo ieguldījumu mazāk pievilcīgu.

(171)

[…] piekrīt Beļģijas piezīmēm, saskaņā ar kurām iespēja konkurences kārtībā iepriekš izskatīt iespējamās pircēju kandidatūras nebija būtiska, ņemot vērā cesijas mērķi – mazākuma daļas pārdošanu privātā uzņēmumā, lai saglabātu neintegrētu ražotni. Kaut arī situācija neprasīja iepriekšēju konkurenci, […] apgalvo, ka cesija tomēr notika par tirgus cenu.

(172)

[…] atgādina, ka Duferco US funkcionālā valūta ir ASV dolārs. Tādēļ, ja to neprasa FSIH iekšējās vajadzības, nav svarīgi, lai iegādes cena tiktu samaksāta euro valūtā.

(173)

Lai pabeigtu novērtējumus, ko īsteno Valonijas reģions, […] 2006. gada 14. jūnijā pilnvaroja KPMG novērtēt FSIH 49,9 % lielo daļu uzņēmumā Duferco US, izmantojot patiesās vērtības metodi, un tas notika dienā, kad tika piešķirta pirkuma iespēja.

(174)

KPMG atzina, ka FSIH daļa Duferco US jāvērtē kā daļa, kas nepiešķir kontroles tiesības un nav apspriežama, vienlaikus piemērojot kontroles prēmiju un ņemot vērā to, ka 2003. gada 9. aprīļa akcionāru vienošanās piešķīra FSIH būtisku ietekmi pār Duferco US, papildus ietekmei, kāda ir mazākuma akcionāram.

(175)

KPMG norādīja, ka rūpnieciskā cikla ilgums metalurģijā parasti svārstās no trim līdz septiņiem gadiem. KPMG konstatēja, ka, lai gan metalurģijas nozare 2006. gadā darbojās labi, rādītāji skaidri liecināja, ka pastāv būtiski riski attiecībā uz valsts automobiļu nozares vājumu un tirgus korekcijas iespēju būvniecības jomā ārpus dzīvojamo ēku segmenta.

(176)

Pārsvarā pamatojoties uz triju un piecu gadu cikliem, kā arī novērtējumu par EBITDA daudzkārtni, kas iegūts par salīdzināmiem uzņēmumiem, KPMG2006. gada 14. jūnijā novērtēja 49,9 % lielas Duferco US daļas patieso vērtību USD […] miljonu apmērā.

(177)

Pēc tam […] izklāsta savu viedokli par diskusiju attiecībā uz to, vai, novērtējot Duferco US, ņemt vērā pašu kapitāla vērtību. […] piekrīt, ka novērtējums, pamatojoties uz pašu kapitālu, kā to paredzēja Komisija lēmumā par procedūras sākšanu, nav vispiemērotākais. Bet […] arī atzīmē, ka, pat ņemot vērā pašu kapitālu, galu galā būtu jāsecina, ka šis darījums ir noticis par tirgus cenu. Lai to pierādītu, […] vērš Komisijas uzmanību uz darījumu, ko uzskata par salīdzināmu – 50 % daļas uzņēmumā SIF cesiju NLMK (pievienojot beznosacījumu pirkuma iespēju attiecībā uz vismaz vienu SIF akciju). Šajā 2006. gada darījumā izmantotā cena atbilda uzņēmuma pašu kapitāla daudzkārtnim, kas bija praktiski vienāds ar pašu kapitāla daudzkārtni, kurš raksturoja FSIH daļas Duferco US cesiju (abos gadījumos šis daudzkārtnis bija tuvs 2). Tā kā nekas neliecina, ka darījums attiecībā uz SIF neatbilstu tirgus nosacījumiem, šis salīdzinājums apstiprina, ka arī pašu kapitāla novērtēšana liktu atzīt – šis darījums ir noticis par tirgus cenu.

(178)

Attiecībā uz pirkuma iespējas ilgumu […] uzskata, ka tas ir saistīts ar sarunām, kas vienlaikus noritēja par iespēju, ka Duferco veiks 50 % SIF kapitāla cesiju NLMK. NLMK bija pienākums rakstiski sastādīt pirmo vienošanās projektu par šīs akcijas cesiju un akcionāru vienošanos desmit dienu laikā pēc nodomu vēstules parakstīšanas. Nodomu vēstule pati bija spēkā ne ilgāk kā tikai līdz 2006. gada 1. oktobrim. Tādējādi nodoms – izmantot vai neizmantot pirkuma iespēju – Duferco bija jāīsteno dažu nedēļu vai mēnešu laikā pēc tam, kad FSIH bija šo iespēju piešķīrusi. Tādēļ nebija īsta pamata pušu lēmumam pagarināt šo iespēju līdz 2015. gada 31. decembrim.

(179)

KPMG novērtēja Duferco piešķirtās pirkuma iespējas patieso vērtību 2006. gada jūnijā. KPMG piekrita Duferco nostājai, saskaņā ar kuru jāņem vērā šīs iespējas ilgums (“expected term”, proti, četri mēneši), jo tā nebija ne cedējama, ne tālāk nododama, un tas būtiski samazināja vērtību. KPMG uzskatīja, ka šīs pirkuma iespējas patiesā vērtība sasniedz USD […] miljonus.

(180)

Pamatojoties uz līgumā paredzēto ilgumu, patiesā vērtība palielinājās līdz USD […] miljoniem. Ņemot vērā minēto summu, kam pieskaitīta FSIH daļas Duferco US patiesā vērtība, cesijas cena palielinātos līdz USD […] miljoniem, un neto summa būtu mazāka par cenu, ko samaksāja [uzņēmums, kas tolaik bija galvenais Duferco grupā].

5.1.2. 2. PASĀKUMS

(181)

Kā apgalvo […], FSIH ieguldījumam DPH bija divi mērķi – no vienas puses, līdzdalība kapitālā, pārstāvība valdē un piekļuve stratēģiskai informācijai un dokumentiem, bet, no otras puses, pievilcīgi un droši finansiālie ieguvumi (priekšrocību dividende).

(182)

Galvenais iemesls FSIH ieguldījuma DPH atsaukšanai bija Beļģijas ražotņu cesija NLMK. Duferco zaudētu Valonijas reģiona stratēģiskā partnera statusu Beļģijā, un Duferco Tirdzniecības nodaļas lēmumi vairs nevarētu tieši ietekmēt ražotnes Klabekā (Clabecq) un Laluvjērā (la Louvière).

(183)

[…] apstiprina, ka DPH ir uzņēmums, kura funkcionālā valūta ir ASV dolāri, tādēļ ieņēmumi no jebkuriem ieguldījumiem šajā uzņēmumā jāizsaka ASV dolāros. Tādējādi FSIH ieguldījumam DPH ienesīgums bija 8,81 % gadā.

(184)

[…] pilnvaroja KPMG izanalizēt novērtējumu, ko Ernst&Young veica 2006. gada martā. Attiecībā uz novērtējuma metodēm KPMG atzīmēja, ka Ernst&Young nav precizējis novērtējamās vērtības veidu (tirgus vērtība, ieguldījuma vērtība vai patiesā vērtība). Salīdzināmiem uzņēmumiem Ernst&Young lielākoties piemēroja tirgus pieeju. KPMG deva priekšroku metodei, kuras pamatā bija nevis salīdzināmi uzņēmumi, bet salīdzināmi darījumi. KPMG neizmantoja neto aktīvu vērtību, jo šī metode neņem vērā nākotnes ieņēmumus un darbības riskus.

(185)

KPMG secināja, ka, ņemot vērā veikto metalurģijas nozares cikliskuma analīzi, DPH novērtējumā jāizmanto četru līdz sešu gadu ilgi periodi, paredzot vienādu svērumu katram gadam. KPMG piekrita pušu veiktajai analīzei, kurā, novērtējot DPH, tika ņemts vērā 2001. un 2002. gads, lai varētu atbilstoši raksturot metalurģijas nozares cikliskumu un katram gadam piemērot vienādu svērumu.

(186)

KPMG apstiprināja Ernst&Young veikto korekciju būtiskumu un intervālu DPH novērtējumā attiecībā uz vienreizējiem notikumiem. KPMG arī veica korekcijas attiecībā uz 2001. un 2002. gadu, kuras nebija ņēmis vērā uzņēmums Ernst&Young.

(187)

KPMG izvērtēja salīdzināmo uzņēmumu sarakstu, ko bija atlasījis Ernst&Young. KMPG nespēja atrast Ernst&Young (Bloomberg) izmantotajā datu bāzē vairākus daudzkārtņus, kas bija iekļauti Ernst&Young 2006. gada ziņojumā. KPMG arī atzina par lietderīgu neiekļaut vairākus uzņēmumus salīdzināmo uzņēmumu sarakstā, ko iesniedza Ernst&Young. KPMG sastādīja pats savu salīdzināmo uzņēmumu sarakstu, no kura izrietēja, ka cenas un ieņēmumu (price/earnings) vidējās attiecības par 2003.–2006. gadu ir mazākas nekā Ernst&Young izmantotās attiecības.

(188)

KPMG nespēja atrast pietiekamu skaitu biržā kotētu uzņēmumu, kas nodarbotos tikai ar tērauda tirdzniecību. Atsevišķs Tirdzniecības nodaļas novērtējums nav iespējams. Tomēr KPMG apstiprināja, ka būtu pareizi veikt atsevišķus novērtējumus par tirdzniecības darbībām un ražošanas darbībām. Tā kā tirdzniecības darbībās ir lielāks risks un rezultāti svārstīgāki, tās nodrošina ieguldītājiem lielāku ienesīgumu, bet šo darbību vērtējums ir zemāks. Tādējādi attiecībā uz tirdzniecības darbībām jāizmanto mazāks daudzkārtnis. […] uzskata, ka ir būtiski atsaukties uz 2003. gada septembrī notikušo […] cesiju 50 % apmērā, kurā nolīgtā cena bija tuva pašu kapitāla vērtībai.

(189)

Attiecībā uz ārpusbilances pozīcijām KPMG apstiprināja, ka uzņēmuma pašu kapitāla summa ir jākoriģē, lai ņemtu vērā ārpusbilances saistības, ja tās ir vienreizējas. Pretēji Ernst&Young, KPMG uzskatīja, ka no uzņēmuma pašu kapitāla aplēstās vērtības jāatskaita vienīgi šie elementi, neatkarīgi no novērtēšanas metodes.

(190)

Attiecībā uz abām šīm ārpusbilances pozīcijām KPMG atzina par lietderīgu atgriezties pie korekcijas summas, ko piemēroja Ernst&Young. Attiecībā uz “Francijas un Beļģijas garantijām”, kuras Ernst&Young 2006. gadā novērtēja USD […] miljonu apmērā, KPMG to vērtējumu pēc tam palielināja līdz USD […] miljoniem. Šīs garantijas tika koriģētas atkarībā no tajās ietvertā riska. Rezultātā iegūtā kopsumma ir USD […] miljoni, salīdzinot ar USD […] miljoniem, ko noteica Ernst&Young.

(191)

KPMG apstiprināja Ernst&Young piemērotās nelikviditātes atlaides atbilstību un līmeni (30 %). Būtiska ir arī 12 % kompensācija, ja novērtēšanu veic, pamatojoties uz salīdzināmiem darījumiem.

(192)

KPMG uzskatīja, ka būtu pareizi piemērot 5 % kontroles prēmiju, ja novērtēšanu veic, pamatojoties uz salīdzināmu uzņēmumu datiem, ņemot vērā to, ka šāda metodika rada vērtējumu, kas atbilst mazākuma daļai, lai gan FSIH daļa nodrošināja būtisku ietekmi pār DPH. KPMG lēsa, ka jāpiemēro 20 % atlaide, ja novērtējumu veic, pamatojoties uz salīdzināmiem darījumiem, ņemot vērā to, ka šāda metodika rada vērtējumu, kurā iekļauta kontrole.

(193)

Attiecībā uz privileģētās akcijas ienesīgumu KPMG piebilda, ka Ernst&Young bija kļūdījies, novērtējot priekšrocību dividendes par 2006.–2012. gadu, jo izmantoja aprēķinos gada dividendes USD 4 miljonu apmērā, bet tās bija EUR 4 miljoni. KPMG arī lēsa, ka kompensācijas likme, ko Ernst&Young piemēroja maksājuma neizpildes riskam (6,2 %), ietilpst pieņemamajā intervālā, kas noteikts robežās no 1,8 % līdz 16,4 %. Arī 14 % kompensācijas likme, ko piemēroja puses, tika atzīta par pieņemamu, jo iekļaujas vērtības intervālā.

(194)

No šīm korekcijām izriet daļas uzņēmumā DPH novērtējums, kas svārstās no USD […] miljoniem līdz USD […] miljoniem, proti, vidējā vērtība EUR […] miljonu apmērā, un tā atbilst 2006. gada jūnija cesijas cenai EUR […] miljonu apmērā. […] no tā secina, ka nekādi nevar rasties jautājums par valsts atbalstu [uzņēmumam, kas tolaik kontrolēja DPH].

5.1.3. 3. PASĀKUMS

(195)

DSIH piekrīt argumentiem, ko Beļģija izvirza, pamatojot FSIH ieguldījuma pari passu raksturu. DSIH apstiprina, ka darbības apstākļi Duferco Développement un FSIH bija vienādi. Abi šie akcionāri kopīgi piekrita uzņemties jaunu risku, ieguldot DSIH, lai īstenotu Duferco Diversification diversifikācijas projektus. Abi akcionāri guva proporcionālu labumu, pamatojoties uz savu līdzdalību kapitālā, iespējamām dividendēm un finansiāliem ieguvumiem, ko deva kopīgo meitasuzņēmumu attīstītie projekti. Kā apgalvo DSIH, Duferco Développement privātā iejaukšanās bija ar reālu ekonomisko nozīmi, un šis uzņēmums ieguldīja tikpat, cik ieguldīja FSIH.

(196)

DSIH apstiprina, ka nepiederēja Duferco Développement pirms šiem vienlaicīgajiem ieguldījumiem. DSIH ir uzņēmums, kuru īsi pirms minētajiem ieguldījumiem (2006. gada 29. novembrī) izveidoja trešā persona un pēc tam nopirka abi partneri šo ieguldījumu nodrošināšanai. Tāpat, kā apgalvo DSIH, projekti, ko iegādājās DSIH, pirms FSIH ieguldījuma vairs nepiederēja Duferco grupai, bet tika pieņemti SIF to izstrādes posmā.

(197)

Attiecībā uz […] projektu DSIH precizē, ka Valonijas reģions ar SOGEPA starpniecību labi pārzināja situāciju ražotnē […], jo līdz ar Duferco grupu piedalījās vēlāk bankrotējušā […] pārņemšanā. Valonijas reģions bija arī […] akcionārs, un tam bija vairākas vietas šā uzņēmuma valdē. Valonijas reģions arī piedalījās projektā […] no tā pirmsākumiem, un tam bija piekļuve visai informācijai, kas bija pieejama, sākot šo projektu, proti, tieši tā pati informācija, kas bija pieejama privātajiem ieguldītājiem.

(198)

DSIH balstās uz šā projekta ex post izvērtējumu, kas pierāda projekta sākotnēji veiktā novērtējuma pamatotību un paredz vairāk nekā pievilcīgu rentabilitāti.

(199)

Attiecībā uz Marcinelle projektu DSIH apstiprina, ka tā rentabilitāte bija zemāka par gaidīto – ne tāpēc, ka partneri pārāk palielināja ieguldījumu summas, bet no pušu gribas neatkarīgu iemeslu dēļ. Pirmkārt, Komisija 2008. gada janvārī iesniedza priekšlikumu apturēt CO2 emisijas kvotu bezmaksas piešķiršanu, un tas būtiski ietekmēja projekta novērtējumu pirms sarunu slēgšanas ar ENEL. Otrkārt, ir zināms, ka elektroenerģijas tirgus 2010. gadā pilnībā un neprognozējami izmainījās, nelabvēlīgi mainoties arī elektrības, gāzes un CO2cenām.

(200)

Duferco Diversification viegli izkļuva no šīs krīzes, pārdodot Marcinelle Energie tieši pirms tās sākšanās. Šis uzņēmums cedēja 80 % Marcinelle Energie par saprātīgu cenu un centās nodrošināt atlikušos […], apspriežot pārdošanas iespēju ar ENEL.

5.1.4. 4. UN 5. PASĀKUMS

(201)

[…] atzīmē, ka, lai piemērotu kritēriju par privātu ieguldītāju tirgus ekonomikas apstākļos, jāpārbauda dažādi elementi, jo īpaši izmantotā procentu likme un nodrošinājumi, ko pieprasa aizdevuma garantēšanai.

(202)

Attiecībā uz nodrošinājumiem […] atgādina, ka Duferco finanšu situācija bija ļoti spēcīga, un to pierāda banku iestāžu Duferco grupai piešķirto aizdevumu nosacījumi, paredzot likmes, kas salīdzināmas ar AAA kategorijas uzņēmumiem piedāvātajām likmēm atbilstoši Komisijas atsauces likmei. Turklāt [uzņēmumam, kas tolaik bija galvenais Duferco grupā] bija pienākums prioritārā kārtā veikt FSIH aizdevuma plānoto atmaksāšanu, izmantojot līdzekļus no DII daļas uzņēmumā SIF nākotnē paredzētās pārdošanas uzņēmumam NLMK. Gandrīz droša nākotnes parāda esamība USD […] miljonu apmērā vis-à-vis NLMK bija likvīda un viegli pieprasāma garantija. Šis aizdevums iekļāvās avansā par minēto nākotnes parādu. FSIH kā ķīlu saņēma arī 15 % DPH akciju, un šis uzņēmums bija finansiāli ļoti spēcīgs (līdz 2009. gadam nebija reģistrēts neviens zaudējums), bet tā aptuvenā vērtība bija USD […] miljoni. Visbeidzot, Euribor 12 mēnešu atsauces likme garantēja likmes stabilitāti 12 mēnešu laikposmā, un tas likās pievilcīgi krīzes un likmju pazemināšanās laikā. Tādējādi FSIH risks, ņemot vērā šīs garantijas, bija minimāls.

(203)

Likmes, ko privātās bankas piemēroja Duferco grupai, svārstījās no [0,65–1,15] % līdz [2,75–3,25] %, vidēji – [1,1–1,55] %, proti, visas šīs likmes atbilda FSIH likmei. […] uzskata, ka, salīdzinot aizdevumus, nevar izslēgt nelielas atšķirības attiecībā uz termiņiem, summām un raksturu, kā arī bāzes likmju dažādību. Būtu jāņem vērā tikai piemērotie nodrošinājumi un procentu likmes.

(204)

Beļģijas minētās aizdevumu summas kopumā ir zemākas nekā FSIH aizdevuma summas, jo Beļģija iesniedza ziņas tikai par aizņēmumiem euro valūtā, bet tie bija tikai neliela daļa no kopsummas. […] interesē aizņēmumi vairākās valūtās attiecībā uz daudz būtiskākām summām. Šie dati liecina, ka Duferco bija pieejamas kredītlīnijas par ļoti lielām summām un vairāki aizņēmumi bija saistīti ar ilgtermiņa (desmit gadu) aizdevumiem. Šo aizdevumu likmes svārstījās no [0,5–1] % līdz [2,2–2,65] %, un vidējais svērums bija [1,6–2,05] %.

(205)

Tādēļ […] secina, ka, ņemot vērā spēcīgos nodrošinājumus, ko izmantoja FSIH, piemērotā procentu likme pilnībā atbilda tirgus likmei.

5.1.5. 6. PASĀKUMS

(206)

Kā apgalvo DLP, jau no sākuma puses plānoja, ka aizdevumu EUR 30 miljonu apmērā varēs pārvērst par īstermiņa aizdevumu, un tā arī notika 2011. gada septembrī. FSIH sākotnējais nodoms bija veikt EUR 100 miljonu lielu ieguldījumu kapitālā. DLP uzskata, ka šis konvertējamais aizdevums jāanalizē kopā ar kapitāla ieguldījumu un jāatzīst par tādu.

(207)

DLP apstiprina, ka DII un FSIH iejaukšanās pasākumi notika vienlaicīgi un DII piedalījās DLP kapitāla palielināšanā 2011. gada 7. jūlijā, proti, dažas dienas pirms tam, kad kapitālu palielināja FSIH, un jau pēc konvertējamā aizdevuma piešķiršanas. DLP arī apstiprina, ka šo darījumu nosacījumi bija vienādi un abi partneri ieguldīja gandrīz vienādas summas. Tādējādi šie ieguldījumi tika veikti vienādos apstākļos, jo FSIH un DII bija pakļauti vienādam riskam un saņēma labumu proporcionāli dividendēm, kā arī meitasuzņēmuma vērtības pieaugumam.

(208)

DLP apstiprina, ka šis uzņēmums nepiederēja Duferco grupai brīdī, kad FSIH veica ieguldījumu, bet bija īpaši no jauna izveidots uzņēmums abu partneru kopīgo ieguldījumu pieņemšanai. Fakts, ka šie ieguldījumi paralēli tika izmantoti SIF aktīvu iegādei, nav būtisks, jo cesijas cena tika noteikta, pamatojoties uz ekspertu ziņojumiem. Līdz ar to DLP secina, ka ieguldījums, ko FSIH veica DLP, tika veikts pari passu ar DII.

(209)

DLP atgādina arī, ka SOGEPA bija DLL akcionārs no 1999. gada un tādēļ labi pārzināja šā uzņēmuma darbību un finanšu situāciju attiecībā uz garajiem izstrādājumiem. Ar SOGEPA starpniecību Valonijas reģions labi pārzināja tirgus apstākļus, ekspluatācijas vietas un to vidi. DLL norāda arī, ka abiem uzņēmumiem Duferco Trebos un DLLPL bija tikai viens uzņēmējdarbības plāns. Tādēļ FSIH varēja pieņemt lēmumu, pilnībā izprotot situāciju un izmantojot tāda paša līmeņa informāciju, kādu būtu pieprasījis privāts ieguldītājs līdzīgā situācijā.

(210)

Kā apgalvo DLP, finanšu rezultāti liecina, ka EBITDA rādītāji, kas sasniegti pēc trim mēnešiem, bija atbilstoši EBITDA rādītājiem, kas uzņēmējdarbības plānā tika plānoti sešu mēnešu laikposmam. Tādējādi ieguldīšanas brīdī FSIH varēja pārliecināties par šā uzņēmējdarbības plāna piesardzīgo raksturu.

5.2. SIF PIEZĪMES

(211)

Komisija norāda, ka SIF piezīmes attiecas tikai uz pasākumu, kurā tas bija saņēmējs, proti, 5. pasākumu.

(212)

SIF uzskata, ka tā finanšu situācija aizdevuma piešķiršanas brīdī bija spēcīga un ka garantijas brīdī, kad notika vienošanās par aizdevumu, lielākoties bija pietiekamas, lai varētu atmaksāt visu aizdevumu FSIH. Tāpat, kā apgalvo SIF, arī aizdevuma darījuma rentabilitāte neradīja FSIH nekādas šaubas par SIF izstrādāto ieguldīšanas un attīstības politiku. SIF uzņēmējdarbības plāns attiecībā uz ražotnēm Beļģijā, jo īpaši par 2007.–2010. gadu, paredzēja lielus ieguldījumu projektus, kas šai grupai radīja plašas attīstības perspektīvas Beļģijā.

(213)

Turklāt SIF uzskata, ka tā piederība diviem lieliem metalurģijas nozares dalībniekiem tika ņemta vērā, analizējot risku, kas saistījās ar FSIH aizdevuma darījumu. NLMK piešķīra FSIH garantiju kontroles maiņas gadījumam. Piešķirot SIF aizdevumu EUR 75 miljonu apmērā ar likmi 2,05 % (rezerve – 75 bāzes punkti), lai gan Beļģijas Valsts bankas likme jauniem aizdevumiem bija 1,63 %, FSIH neuzņēmās nevajadzīgu risku, salīdzinot ar privātu uzņēmēju.

(214)

SIF atgādina, ka kritērija par privātu ieguldītāju tirgus ekonomikas apstākļos piemērošana nekādi neprasa salīdzināšanu ar aizdevumiem, kas ir pilnīgi identiski FSIH piešķirtajam aizdevumam. SIF arī norāda, ka Komisija precizē – jāņem vērā attiecīgā operatora veids, operācijas raksturs un attiecīgie tirgi. Saskaņā ar šo precizējumu salīdzinājumam ar aizdevumu, ko piešķīra FSIH, jāņem vērā divi privāti aizdevumi, kas piešķirti SIF meitasuzņēmumam Duferco Clabecq. Minēto aizdevumu analīze pierāda, ka laikposmā, kad FSIH piešķīra aizdevumu, SIF varēja paņemt kredītus no privātām finanšu iestādēm un FSIH piešķirtā aizdevuma nosacījumi būtiski neatšķīrās no tirgus prasībām. Šiem diviem aizdevumiem kredītiestāžu piemērotās procentu likmes, proti, [1–1,5] % (Sumitomo aizdevums) un [1,2–1,7] % (Rabobank aizdevums), bija zemākas par FSIH aizdevuma likmi (2,05 %). No tā izriet, ka subjektīvo risku, kas bija saistīts ar FSIH aizdevumu, raksturoja piemērotā procentu likme, Euribor 12 mēnešu likme, un tas stiprināja aizdevuma drošumu no aizdevēja viedokļa, jo garantēja stabilu likmi 12 mēnešu garumā.

(215)

Turklāt, kā apgalvo SIF, nodrošinājuma neesamība nekādi nevarēja radīt priekšrocību. Ja nekāda garantija netika prasīta, iemesls bija finansiālais spēks un piederība tādām grupām kā NLMK un Duferco, un […] bija iespējams pārliecināt FSIH par SIF spēju atmaksāt aizdevumu.

(216)

SIF arī norāda, ka 75. punktu rezerve saskanēja ar tā laika banku praksi. Sumitomo aizdevums liecina, ka parasta nodrošinājuma līmenī rezerve bija [10–50] punkti, proti, mazāka par to, kas minēta 2008. gada paziņojumā par atsauces likmēm, ja novērtējuma kategorija ir laba (100. punkti) vai spēcīga (75. punkti). Tāpat, arī Rabobank aizdevumam parasta nodrošinājuma līmenī rezerve bija [45–85] punkti. No tā izriet – atzīstot, ka SIF novērtējuma kategorija bija laba, 75. punktu rezerve (mazāka par 100. punktiem) aizdevumam uz desmit gadiem saskanēja ar banku praksi, jo tās tolaik bija ievērojami samazinājušas rezerves.

(217)

SIF no tā secina, ka aizdevums, kuru šim uzņēmumam piešķīra FSIH, atbilda tirgus apstākļiem un neradīja nekādu priekšrocību.

(218)

Tomēr SIF precizē, ka, klasificējot šo aizdevumu kā atbalstu, minētais atbalsts varētu būt saderīgs ar kopējo tirgu saskaņā ar Komisijas paziņojumu – Valsts atbalsta pasākumu Kopienas pagaidu shēma, lai veicinātu piekļuvi finansējumam pašreizējās finanšu un ekonomiskās krīzes apstākļos (“2009. gada paziņojums”) (13). Lai novērtētu subsidēto procentu likmju saderību ar valsts atbalsta noteikumiem, 2009. gada paziņojums īpaši krīzes situācijai noteica samazinātu likmi. SIF norāda, ka tika izpildīti visi 2009. gada paziņojuma nosacījumi – līgums tika noslēgts 2009. gada 29. septembrī un SIF neatradās grūtībās 2008. gada 1. jūlijā. Tādējādi, klasificējot šo aizdevumu kā atbalstu, aizdevumam, ko FSIH piešķīra SIF, procentu likmes saderība jānovērtē attiecībā pret šo samazināto likmi.

6. BEĻĢIJAS KOMENTĀRI PAR IEINTERESĒTO PERSONU PIEZĪMĒM

6.1. BEĻĢIJAS KOMENTĀRI PAR […] PIEZĪMĒM

(219)

[…] piezīmes Beļģija īpaši nekomentē. Tā apstiprina, ka pieņemtie lēmumi pakļāvās nozares iekšējai loģikai, kas atbilda tirgus situācijai.

6.2. BEĻĢIJAS KOMENTĀRI PAR SIF PIEZĪMĒM

(220)

SIF piezīmes Beļģija īpaši nekomentē. Turklāt Beļģija paziņo, ka būs Komisijas rīcībā gadījumā, ja aizdevums, kas piešķirts SIF, tiks atzīts par atbalsta elementu, lai varētu sākt saderības pārbaudi.

7. PASĀKUMU NOVĒRTĒJUMS

7.1. VĒRTĒJUMS PAR ATBALSTA ESAMĪBU LESD 107. PANTA 1. PUNKTA NOZĪMĒ

(221)

Saskaņā ar LESD 107. panta 1. punktu ar kopējo tirgu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm. Šis noteikums nosaka apstākļus, kādos dalībvalsts pasākumu var atzīt par valsts atbalstu.

(222)

Pirmkārt, attiecīgajiem pasākumiem ir jābūt valsts izcelsmei tādā nozīmē, ka tajos jāiesaista valsts līdzekļi un tiem jābūt attiecināmiem uz valsti. Otrkārt, Komisijai jāpārbauda, vai valsts līdzekļi rada priekšrocību. Treškārt, šiem pasākumiem jābūt selektīviem (piemēram, jābūt saistītiem ar kādu uzņēmumu, ekonomikas nozari vai ģeogrāfisko apgabalu), pretēji vispārpieejamiem pasākumiem. Ceturtkārt, šiem pasākumiem jāspēj traucēt konkurenci un ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(223)

Komisija vispirms pārbaudīs, vai šie seši izmeklējamie pasākumi atbilst kritērijiem par valsts izcelsmi, selektivitāti un ietekmi uz konkurenci un tirdzniecību Kopienas ietvaros. Pēc tam Komisija analizēs kritēriju par katra pasākuma radīto ekonomisko priekšrocību.

(224)

Komisija atzīmē, ka Beļģija nav apstrīdējusi šā finansējuma valsts izcelsmi, selektivitāti un ietekmi uz konkurenci un tirdzniecību starp dalībvalstīm. Līdz ar to attiecībā uz šiem kritērijiem Komisija aprobežosies ar to, ka apstiprinās analīzi, kas veikta lēmumā par procedūras sākšanu. Beļģija apstrīd vienīgi apstākli, kas saistīts ar ekonomiskās priekšrocības esamību.

7.1.1. VALSTS IZCELSMES UN ATTIECINĀMĪBAS UZ VALSTI KRITĒRIJI

(225)

Komisija atgādina: “Lai sniegtās priekšrocības varētu uzskatīt par valsts atbalstu LESD 87. panta 1. punkta nozīmē, tām, pirmkārt, jābūt tieši vai netieši piešķirtām no valsts līdzekļiem un, otrkārt, tām jābūt attiecināmām uz valsti […].” (14)

(226)

Izmeklējamo pasākumu cilmes organizācija ir finanšu pārvaldītājsabiedrība FSIH. FSIH, kuras korporatīvais mērķis ir intervence ārzemēs reģistrētos metalurģijas uzņēmumos, ir meitasuzņēmums, kurā 100 % turētājs ir uzņēmums SOGEPA, kura paša 100 % turētājs ir Valonijas reģions. Tādējādi FSIH rīcībā esošie līdzekļi atrodas Valonijas reģiona kontrolē un ir uzskatāmi arī par valsts līdzekļiem.

(227)

SOGEPA un FSIH apraksts liecina, ka valsts iestāžu ietekme ir noteicoša, lemjot par SOGEPA un FSIH iejaukšanās pasākumiem. SOGEPA rīkojas saskaņā ar Valonijas valdības rīkojumiem. Šā uzņēmuma statūtu 3. panta 1. punkts paredz: “Uzņēmuma darbības mērķis ir izpildīt visus uzdevumus, ko tam uzdod Valonijas valdība (…). Saistībā ar to uzņēmums jo īpaši nodrošina, lai tiktu īstenoti Valonijas valdības pieņemtie lēmumi par iejaukšanos komercsabiedrībās un to daļu, obligāciju, avansu un procentu pārvaldību, kurus Valonijas reģions vai pats uzņēmums nolemj turēt šajās uzņēmējsabiedrībās.” Metalurģijas nozarē visi SOGEPA lēmumi, kas pārsniedz vienkāršu portfeļa apsaimniekošanu, jāapstiprina arī Valonijas reģiona ekonomikas un budžeta lietu ministriem. Šajā ziņā preses raksti, kas 2011. gada 21. novembrī parādījās laikrakstā Le Soir, atspoguļoja par Valonijas ekonomiku tolaik atbildīgo ministru reakciju. Šīs personas Valonijas valdības vārdā acīmredzami uzņēmās atbildību par FSIH iejaukšanās pasākumiem.

(228)

Noslēgumā Komisija secina, ka izmeklējamie pasākumi atbilst valsts izcelsmes kritērijam un ir attiecināmi uz Valonijas reģionu.

7.1.2. SELEKTIVITĀTES KRITĒRIJS

(229)

Izmeklējamie pasākumi attiecas tikai uz Duferco grupas uzņēmumiem un meitasuzņēmumiem. Līdz ar to šiem pasākumiem ir selektīvs raksturs.

7.1.3. IETEKMES UZ KONKURENCI UN TIRDZNIECĪBU STARP DALĪBVALSTĪM KRITĒRIJS

(230)

Duferco grupa darbojas metalurģijas tirgū. FSIH iejaukšanās pasākumi ļāva Duferco grupai saglabāt stingrākas konkurences pozīcijas nekā tai būtu bez minētajiem pasākumiem. Turklāt Savienības metalurģijas tirgū darbojas arī vairāki citi operatori, un metalurģijas produkcija tiek tirgota starp vairākām dalībvalstīm. Šo tirdzniecību ietekmēja priekšrocība, ko radīja FSIH iejaukšanās konkurencei atvērtā tirgū. Būtībā, “tiklīdz kā kāds valsts piešķirts finansiāls atbalsts stiprina kāda uzņēmuma pozīciju salīdzinājumā ar citiem konkurējošiem uzņēmumiem kontaktos Kopienas iekšienē, šie uzņēmumi ir jāuzskata par finansiālā atbalsta ietekmētiem” (15).

(231)

Līdz ar to saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas judikatūru (16) šie pasākumi spēj ietekmēt konkurenci un tirdzniecību starp dalībvalstīm.

7.1.4. EKONOMISKĀS PRIEKŠROCĪBAS KRITĒRIJS

(232)

Saimnieciskie un finanšu darījumi, kurus veic publiska struktūra, nerada priekšrocību saņēmējam un tādējādi nav uzskatāmi par valsts atbalstu, ja tie tiek veikti atbilstoši normāliem tirgus nosacījumiem (17). Citiem vārdiem, ir jānovērtē, vai līdzīgos apstākļos privāts ieguldītājs, kas darbojas normālos tirgus apstākļos, būtu veicis tādu pašu iejaukšanos. Ja tas tā nav, uzņēmums ir saņēmis ekonomisku priekšrocību, kādu tas nebūtu guvis normālos tirgus apstākļos un tādējādi tas ir izdevīgākā situācijā nekā tā konkurenti (18).

(233)

Komisija, pamatojoties uz šo kritēriju, pēc kārtas izvērtēs visus sešus pasākumus, kas piešķirti Duferco grupai.

7.1.4.1. 1. pasākums

i) Par pamatojumiem, kas saistīti ar FSIH izstāšanos

(234)

Komisija uzskata, ka FSIH izstāšanās motīvu analīze, kaut arī ar to nepietiek, lai pierādītu ieguldījuma iepriekš nepaziņoto raksturu, tomēr sniedz vērtīgu informāciju par izmeklējamo pasākumu.

(235)

Beļģija pamato FSIH izstāšanos no Duferco US ar: i) izjūtu, kas varēja būt FSIH attiecībā uz gaidāmo tērauda situācijas uzlabošanos; ii) sagatavju piegādes līguma noslēgšanu ar […] kas, vienlaikus stabilizējot rezultātus, tomēr riskēja ierobežot Duferco US potenciālos ieņēmumus; iii) liela likvīdo līdzekļu apjoma esamība Duferco grupā, kas radīja iespēju FSIH cedēt savas daļas Duferco US; iv) uzsāktajām sarunām par SIF cesiju 50 % apmērā NLMK, paredzot Duferco US iekļaušanu partnerībā ar NLMK.

(236)

Attiecībā uz pirmo motīvu Komisija atzīmē, ka 2015. gada 8. aprīļa atbildē Beļģija tam piešķīra mazāku nozīmi. Pēc tam Komisija lūdza Beļģijai iesniegt visus pirms pasākuma piešķiršanas veiktos pētījumus par tērauda tirgus perspektīvām turpmākos piecus gadus. Tā iesniedza pārskatu par ASV ekonomikas stāvokli, kas publicēts The National Economic Review par pirmajiem diviem 2006. gada ceturkšņiem un 2006. gada 10. aprīļa tērauda nozares pārskatu, ko sagatavoja Crédit Suisse. Šie pirmie divi pētījumi bija vispārīgi pārskati par izaugsmi ASV pirmajos divos ceturkšņos; tie prognozēja IKP pieauguma palēnināšanos, ko radīs samazinājums mājokļu nozarē, taču tuvākajā laikā neparedzēja recesiju. Otrais pētījums, kas tieši attiecās uz tērauda tirgu, piesardzīgi izteicās par šī tirgus attīstību ASV:

“1.	Tērauda krājumu stāvoklis ASV pasliktinās, un tas joprojām uztur pieprasījumu. (…) Tādējādi mums vēl ir (vismaz) vairāki mēneši laika, pirms varēsim uztraukties par pārmērīgu piedāvājumu ASV tirgū. (…)

Šie krājumi ir veidojušies importa (vai ražošanas) rezultātā, un minētais apstāklis mums liekas būtisks šādu iemeslu dēļ. Lai gan ASV tirgus joprojām ir stabils, domājams – risks, ka radīsies spiediens uz piedāvājumu (importa un ražošanas kopiespaidā) varētu izraisīt krājumu palielināšanos 2006. gada laikā un tādējādi – ASV tirgus atslābumu 2006. gada beigās, jo un ciktāl piedāvājums pārsniegs pieprasījumu.”

(237)

Iepazīstoties ar šiem pētījumiem, Komisija atzīmē, ka Beļģijai bija pamats nepiešķirt pārāk lielu nozīmi iespējamam priekšstatam par tērauda tirgu, pieņemot FSIH lēmumu par izstāšanos. Šķiet, ka ekonomikas prognozes, kas bija pieejamas FSIH izstāšanās laikā, būtībā bija nepietiekamas, lai šo izstāšanos pamatotu kā reālu iespēju.

(238)

Attiecībā uz otro motīvu Komisija konstatē, ka piegādes līgumu noslēgšana būtiski uzlaboja Farrell rezultātus no 2006. finanšu gada. Pārdošanas neto apjomi gandrīz dubultojās; pamatdarbības ienākumi no zaudējumiem USD […] miljonu apmērā izmainījās uz pozitīvu rezultātu USD […] miljonu apmērā; neto ienākumi no zaudējumiem USD […] miljonu apmērā izmainījās uz pozitīvu rezultātu USD […] miljonu apmērā. 2006. finanšu gads noslēdzās 30. septembrī, un 2006. gada jūnijā FSIH nevarēja ignorēt minēto uzlabojumu.

(239)

Tā kā FSIH nav riska ieguldījumu fonds, Komisija nav pārliecināta, ka ieņēmumu palielināšanās un stabilizēšanās ērtā un prognozējamā līmenī bija pamatots izstāšanās iemesls.

(240)

Komisijai nav iebildumu pret trešo motīvu, bet tā uzskata, ka to nevajag pārspīlēt, salīdzinot ar patieso FSIH izstāšanās motīvu – Duferco un NLMK tuvināšanos.

(241)

Būtībā šķiet, ka tieši Duferco uzņēmās šīs izstāšanās iniciatīvu. Kā […] norāda piezīmēs, kas iesniegtas Komisijai (19), FSIH piederošo Duferco US daļu cesija bija priekšnosacījums, lai NLMK iesaistītos SIF kapitālā.

“NLMK jo īpaši kā priekšnoteikumu visa darījuma īstenošanai izvirzīja to, lai visas Duferco US akcijas kontrolētu SIF, tādējādi tas nozīmēja FSIH turēto akciju atpirkšanu.”

Ņemot vērā iepriekš teikto, FSIH neapšaubāmi bija spiests vest sarunas par savu daļu cesiju Duferco. Tādēļ fakts, ka tā tomēr necentās atgūt vairāk kā vienīgi sākotnējo ieguldījumu EUR 95 miljonu apmērā, ļauj secināt, ka FSIH nerīkojās kā saprātīgs ieguldītājs.

(242)

Atspēkojot šādu pieņēmumu, Beļģija savās piezīmēs atbildēja, ka FSIH ieguldījums jāanalizē Duferco US funkcionālajā valūtā (dolāros), nevis FSIH valūtā (euro). Dolāros pārdošanas cena, ko ieguva FSIH (USD […] miljoni), nodrošināja tam pienācīgu atdevi 6,81 % gadā. Komisija nepiekrīt šādai nostājai divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, tā uzskata, ka vienīgā valūta, kas ir nozīmīga FSIH kā euro valūtā denominētu līdzekļu pārvaldniekam, ir euro. Otrkārt un daudz būtiskāk, tā norāda, ka šai diskusijai nav nekādas nozīmes vienīgajā svarīgajā jautājumā – proti, vai cena USD […] miljonu apmērā (vai ekvivalenti – EUR […] miljonu apmērā) atbilst tirgus cenai, ko iegūtu privāts ieguldītājs līdzīgos apstākļos. Pēc šā nepieciešamā konteksta izskaidrojuma Komisija tagad vēlas atbildēt uz minēto jautājumu.

ii) Par FSIH rīcības atbilstību privāta ieguldītāja rīcībai

(243)

Komisija vispirms konstatē, ka laikā, kad notika sarunas par Duferco US daļu cesiju, FSIH neuzsāka atklāta, pārredzama un beznosacījumu konkursa procedūru, pamatojot to ar apgalvojumu, ka “bija grūti paredzēt kādas trešās personas kā pircēja pieaicināšanu, lai pārdotu mazākuma daļu (nekotētā) privātā uzņēmumā” (20). Analizējot FSIH izstāšanās motīvus, šādam argumentam nepārprotami nav jēgas – ja FSIH necentās atrast Duferco konkurentu, tas bija Duferco izdevīgi, jo tam bija akūti nepieciešamas FSIH daļas, lai noslēgtu nolīgumu ar NLMK.

(244)

Taču Komisija ne vienmēr pieprasa konkursa procedūras sākšanu (21), lai klasificētu pārdošanu kā atbilstīgu tirgus cenai. Gluži otrādi, šajā gadījumā tā iesaka piesaistīt neatkarīgus ekspertus, lai novērtētu tirgus cenu.

(245)

Tomēr FSIH neveica nekādu šāda veida ekspertīzi. Beļģija šajā ziņā uzskata, ka novērtējuma ziņojuma sagatavošana arī nebija lietderīga, tāpat kā konkurss, “ņemot vērā FSIH aktīvo un efektīvo iesaisti Farrell no brīža, kad 2003. gadā tas iesaistījās kapitālā, un tā lieliskās zināšanas par metalurģijas nozari” (22).

(246)

Tādēļ Komisija konstatē, ka Valonijas reģions netika izmantojis nevienu no abām metodēm, ko parasti izmanto, nosakot tirgus cenu, proti, konkursu vai neatkarīgu ekspertīzi.

(247)

Ja dalībvalsts apgalvo, ka saimniecisks darījums atbilst kritērijam par privātu ieguldītāju tirgus ekonomikas apstākļos, tai ir pienākums iesniegt informāciju, kas pierāda, ka attiecīgajā laikā lēmums par šā darījuma veikšanu ticis pieņemts, pamatojoties uz ekonomiskiem novērtējumiem, kas salīdzināmi ar tiem, ko līdzīgos apstākļos veiktu saprātīgs privāts ieguldītājs, lai noteiktu izrietošo ekonomisko labumu.

(248)

Būtībā var secināt to, kas minēts spriedumā EDF lietā (23):

“83.	Šiem pierādījumiem ir skaidri jāapliecina, ka attiecīgā dalībvalsts pirms vai vienlaikus ar ekonomiskās priekšrocības piešķiršanu ir pieņēmusi lēmumu ar faktiski īstenoto pasākumu veikt ieguldījumu kontrolētajā valsts uzņēmumā.

84.

Tāpēc tai var būt jāiesniedz pierādījumi par to, ka lēmums tika pieņemts, pamatojoties uz ekonomiskiem novērtējumiem, kas ir līdzvērtīgi tādiem novērtējumiem, kādus apstākļos, kas ir pēc iespējas līdzīgi dalībvalsts situācijai, turpmākās peļņas noteikšanas nolūkā pirms ieguldīšanas sagatavotu racionāls privātais ieguldītājs.

85.

Savukārt ekonomiskie vērtējumi, kas ir veikti pēc minētās priekšrocības piešķiršanas, retrospektīvs konstatējums par attiecīgās dalībvalsts veikta ieguldījuma faktisko ienesīgumu vai vēlāki pamatojumi faktiski veiktās rīcības izvēlei nav pietiekami, lai tiktu pierādīts, ka šī dalībvalsts pirms vai vienlaikus ar šo piešķiršanu ir pieņēmusi šādu lēmumu akcionāres statusā […].”

(249)

Tomēr Komisija atzīmē, ka novērtēšanas metodes, ko min Beļģija un […], ir pētījumi, kas veikti jau pēc izmeklējamā pasākuma īstenošanas. Tie ir veikti tikai nolūkā atspēkot Komisijas paustās šaubas lēmumā par procedūras sākšanu, proti, ilgu laiku pēc attiecīgajiem notikumiem.

(250)

Šajā ziņā Komisija […] piezīmēs konstatē (24), ka tad, kad šis uzņēmums lūdza KPMG a posteriori rekonstruēt Duferco US novērtējumu, KPMG bija spiests izmantot ieņēmumu metodi, jo nebija nekāda uzņēmējdarbības plāna, ko attiecīgajā laikā būtu sagatavojis Duferco US.

(251)

Komisija trīs reizes lūdza iesniegt visus agrākos dokumentus, kas pierādītu iepriekšēja darba veikšanu pirms FSIH lēmuma (25). Beļģija atbildēja, ka no 2003. gada, kad FSIH iesaistījās Duferco US kapitālā, trīs FSIH pārstāvoši administratori piedalījās Duferco US un Farrell valdes sanāksmēs un iesaistījās šo uzņēmumu vadībā. Duferco US akcionāri apmainījās ar daudziem ziņojumiem (26). Beļģija arī iesniedza divus šādu ziņojumu paraugus, kas datēti ar 2004. gada augustu un 2005. gada martu. Tie bija vairāku lappušu biezi ziņojumi par diviem apmeklējumiem Farrell, ko veica FSIH pārstāvji. Komisija uzskata, ka tie nekādi neļauj novērtēt FSIH daļu Duferco US. Beļģija uzskata, ka šie metalurģijas eksperti paši varēja novērtēt uzņēmuma stāvokli (27). Tomēr Komisija atzīmē, ka Beļģija nav iesniegusi nekādu informāciju, saraksti vai citus dokumentus, kas būtu veltīti šo metalurģijas ekspertu iespējamām sarunām ar Duferco grupu, nosakot cenu FSIH daļai uzņēmumā Duferco US.

(252)

Ņemot vērā šos faktus, FSIH izstāšanās motīvus un judikatūru, kas izriet no sprieduma EDF lietā, Komisija secina, ka FSIH nerīkojās kā privāts ieguldītājs tirgus ekonomikas apstākļos, kad īstenoja savu Duferco US daļu cesiju.

iii) Atbalsta elements kvantitatīvā izteiksmē

(253)

Komisija ir pierādījusi, ka FSIH nerīkojās kā privāts ieguldītājs, piešķirot ekonomisku priekšrocību DII, kas to nebūtu ieguvis parastos tirgus apstākļos.

(254)

Tā kā Beļģija nevar pierādīt, ka Duferco US novērtējums ex ante ļāva noteikt faktiski samaksāto pārdošanas cenu, Komisija veica pati savu novērtējumu Duferco US 49,99 % daļas vērtībai (šādu daļu turēja FSIH).

(255)

Vispirms Komisija atsakās pilnīgi izslēgt novērtēšanas metodi, kuras pamatā ir pašu kapitāls un kura izmantota lēmumā par procedūras sākšanu. Tomēr, lai ņemtu vērā Beļģijas piezīmes par šai metodei raksturīgajiem ierobežojumiem, Komisija to izmantos tikai pārbaudes nolūkiem.

1. tabula

Duferco US pašu kapitāls un neto rezultāti (tūkstošos USD)

	2003/09	2004/09	2005/09	2006/09
Pašu kapitāls	51 912	129 686	115 795	140 577
Neto ienākumi	– 6 596	77 716	– 13 891	24 782

2. tabula

Farrell pašu kapitāls un neto rezultāti (tūkstošos USD)

	2003/09	2004/09	2005/09	2006/09
Pašu kapitāls	78 721	157 370	134 150	139 402
Neto ienākumi	– 7 034	78 591	– 13 279	25 458

(256)

No šiem datiem izriet vienkārši tas, ka novērtēšanas metode, kuras pamatā ir pašu kapitāla vērtība, 2006. gadā nepārprotami liecina par lielāku vērtību nekā 2003. gadā.

(257)

Tomēr Komisija aplēsa FSIH daļas Duferco US vērtību, izmantojot Beļģijas ieteikto metodi – EBITDA daudzkārtni. Lai šo metodi izmantotu, bija jāaplēš i) EBITDA 2006. gadam (cesijas gadam) un ii) tam piemērojamais daudzkārtnis, pamatojoties uz salīdzināmiem uzņēmumiem.

(258)

Beļģija ieteica 2006. gadā novērtēt EBITDA no EUR 25 līdz 42 miljoniem. Saskaņā ar Duferco US konsolidētajiem pārskatiem 2006. gada 30. septembrī (28) reālais EBITDA sasniedza USD 52,25 miljonus (pamatdarbības ienākumi: 45,97 + nolietojums un amortizācija: 6,28). Šāda laba rezultāta būtībai bija jābūt zināmai jau 2006. gada 14. jūnijā, jo līdz finanšu gada beigām tad bija atlikuši tikai divarpus mēneši. Tādēļ Komisija uzskata, ka Beļģijas ieteiktais intervāls ir nepamatoti zems. Tā arī atzīmē, ka pētījumā, ko vēlāk veica KPMG, tika saglabāts “provizoriskais” 2006. finanšu gada EBITDA rādītājs USD 42 miljonu apmērā. Minēto atšķirīgo elementu salīdzinājums liek Komisijai apgalvot, ka kārtējā 2006. gadā reālistisks būtu EBITDA vērtības aprēķins USD 47,12 miljonu apmērā (29).

(259)

Komisijas aplēsi pamato arī turpmāk minētie apsvērumi. 2006. gada 12. jūnija notā (30), kas iesniegta 14. jūnija valdes sanāksmei, FSIH paredzēja, ka ienākumi stabilizēsies “no USD 20 līdz 25 miljoniem” par 2006. un turpmākajiem gadiem. Vispirms tas apliecina, ka FSIH bija noteikts redzējums par uzņēmuma finanšu situāciju. Bet tas arī labi parāda EBITDA līmeni, ko varēja paredzēt ex ante. Grāmatvedības un finanšu rekonstrukcija, ko KPMG īstenoja 2014. gadā, būtībā apliecināja, ka neto ienākumi EUR 20,3 miljonu apmērā saskan ar EBITDA rādītāju EUR 42,3 miljonu apmērā. Saglabājot šo EBITDA/neto ienākumu attiecību 2,09 un piemērojot to provizoriskajiem neto ienākumiem EUR 22,5 miljonu apmērā (vidējais aritmētiskais no intervāla, ko FSIH paredzēja valdei iesniegtajā notā), iegūstam provizorisko EBITDA par 2006. gadu EUR 47 miljonu apmērā – šī summa ir ļoti tuva EUR 47,12 miljoniem, ko Komisija aplēsa iepriekšējā apsvērumā.

(260)

Attiecībā uz piemērojamo daudzkārtni Komisija atkārtoti izmantoja to, kas minēts metodikā, kuru lietoja Hatch Beddows, veicot Duferco US novērtējumu 2003. gadā, proti, daudzkārtni […]. Šis pētījums faktiski bija vienīgā analīze, kas cesijas laikā bija pieejama ex ante.

(261)

No tā izriet, ka FSIH daļas Duferco US vērtība bija USD […] miljoni (31). Atbalsta summa atbilst starpībai starp šo novērtējumu un cesijas cenu USD […] miljoni, kas noteikta 2006. gadā, proti, tā ir USD 15,24 miljoni.

(262)

Šai summai jāpieskaita pirkuma iespējas vērtība, proti, USD […] miljoni, ko ex post aplēsa KPMG. Kopējā atbalsta summa, ko saņēma DII, līdz ar to sasniedza USD 15,34 miljonus, proti, principā EUR 11,58 miljonus (32).

(263)

Komisija konstatē, ka šī atbalsta summa, kas tādējādi aplēsta kā atbilstoša FSIH daļas uzņēmumā Duferco US pārdošanas cenai, neatbilst cenai, ko varētu iegūt privāts ieguldītājs, kas darbojas normālos tirgus apstākļos.

7.1.4.2. 2. pasākums

i) Par pamatojumiem, kas saistīti ar FSIH izstāšanos

(264)

Beļģija savās piezīmēs pamatoja FSIH izstāšanos DPH ar šādiem iemesliem – nozares cikliskums, jaunu privāto ieguldītāju iesaistīšanās un ietekme Duferco grupā ([…] un NLMK), kā arī likvīdo līdzekļu pieejamība Duferco grupā.

(265)

Trešais iemesls nav apšaubāms, toties Komisija apstrīd to, ka abiem pirmajiem iemesliem būtu bijusi izšķiroša nozīme. Būtībā neviens no šiem abiem iemesliem nav minēts FSIH valdes 2006. gada 14. jūnija sanāksmes protokolā (33), kas veltīts DPH daļu cesijai. Toties šis protokols norāda uz citu, daudz būtiskāku motivāciju – steidzamu nepieciešamību pēc likviditātes, kas radās FSIH.

“2005. gada beigās FSIH radās liela vajadzība pēc skaidras naudas, lai finansētu steidzamus projektus.

Tajā pašā laikā Duferco grupai bija iespēja pārdot savu rūpniecisko vienību, kas atradās Krievijā.

FSIH izmantoja šo iespēju, lai pieprasītu [uzņēmumam, kas tolaik kontrolēja DPH] atpirkt no tā daļas uzņēmumā DPH.”

(266)

Jāatgādina, ka FSIH izveides laikā no SOGEPA saņēma subsīdiju EUR 180 miljonu apmērā. 2005. gada beigās šī summa bija gandrīz pilnīgi imobilizēta – EUR 95 miljoni bija ieguldīti Duferco US un EUR 80 miljoni – DPH. Taču FSIH 2006. gadā vēlējās atbalstīt citus projektus, ko par svarīgākiem nešaubīgi atzina Valonijas valsts varas iestādes. Starp šiem projektiem bija arī Carsid domnas krāsns un koksa krāsns atjaunošana, “metalurģijas nākotnei stratēģiski svarīgs projekts Šarlruā baseinā, [kas] noteikti atbilda SOGEPA mērķiem” (34).

(267)

Ņemot vērā šos iemeslus, šķiet, ka galvenokārt tieši politiski un sociāli apsvērumi lika FSIH izlemt par daļas DPH cedēšanu – FSIH bija jāatgūst likviditāte, lai varētu turpināt atbalstu metalurģijai Valonijā. To darot, FSIH nevarēja cerēt uz šīs daļas maksimāli augstu novērtējumu. Gluži otrādi, šā Valonijas uzņēmuma pozīcijas bija vājas, kad tas sāka sarunas ar Duferco par izstāšanos no DPH.

ii) Par FSIH rīcības atbilstību privāta ieguldītāja rīcībai

(268)

Minēto iemeslu dēļ [uzņēmums, kas tolaik kontrolēja DPH] varēja brīvi izteikt agresīvu iegādes piedāvājumu. Tādēļ FSIH pasūtīja neatkarīgu pētījumu, lai pārbaudītu [uzņēmuma, kas tolaik kontrolēja DPH] piedāvājumu, kā izriet no FSIH valdes 2006. gada 14. jūnija sanāksmes protokola (35):

“Lai pārbaudītu piedāvāto darījuma cenu, FSIH sāka grupas novērtējumu, pasūtot to uzņēmumam Ernst&Young.”

(269)

Kad publiska struktūra pārdod preci privātpersonai, jānosaka, vai cesijas cena sakrīt ar tirgus cenu, proti, vai tā atbilst cenai, ko pircējs varētu iegūt tirgus apstākļos. Tādēļ šai publiskajai struktūrai ir vai nu jārīko atklāts, pārredzams beznosacījumu konkurss, vai arī jāveic neatkarīga ekspertīze.

(270)

Komisija nenoliedz, ka FSIH rīkojās kā privāts ieguldītājs laikā, kad pasūtīja neatkarīgu izpēti Ernst&Young. Tomēr tā konstatē, ka, neraugoties uz attiecīgiem pieprasījumiem (36), Beļģija nav iesniegusi Komisijai pierādījumus, kas apliecinātu, ka šā pētījuma secinājumi tika faktiski ņemti vērā sarunās starp pusēm. Gluži otrādi, šķiet, ka, tā kā FSIH bija spiests cedēt savu daļu, tas atstāja [uzņēmumam, kas tolaik kontrolēja DPH] iniciatīvu piedāvāt cenu, kas arī tika apstiprināta, bet turpmākā ekspertīzē iegūtā informācija netika izmantota sarunās. Līdz ar to Komisija apgalvo, ka Ernst&Young 2006. gada ziņojums netika izmantots tā, kā to darītu privāts ieguldītājs tirgus ekonomikas apstākļos, un kopumā tikai piešķīra praktiski jau pabeigtām sarunām tirgus darījuma iespaidu.

(271)

Ņemot vērā iepriekš teikto, šķiet, ka “atlaides”, uz kurām ilgu laiku atsaucās Beļģija, sarunu gaitā pašas par sevi nemaz netika apspriestas – vai vismaz pietiekami apspriestas – ar [uzņēmumu, kas tolaik kontrolēja DPH]. Gluži otrādi, šķiet, ka tās tika izstrādātas ex post, izmantojot pamatojumus, uz ko iekšēji daļēji atsaucās FSIH, lai pārliecinātos par [uzņēmuma, kas tolaik kontrolēja DPH] piedāvātās cenas atbilstību.

(272)

Turklāt Komisija piebilst, ka, neraugoties uz kritiku, kas, kā apgalvo Beļģija, tika veltīta Ernst&Young 2006. gada ziņojuma rezultātiem, Valonijas reģions neatzina par nepieciešamu pasūtīt citu ekspertīzi, kā tika darīts 2003. gadā, kad notika iestāšanās Duferco US kapitālā. Tādējādi šīs tehniskās un tik svarīgās diskusijas, uz kurām atsaucās Beļģija, attiecībā uz atlaidēm, kas, iespējams, tika apspriestas starp FSIH un [uzņēmumu, kas tolaik kontrolēja DPH], jebkurā gadījumā būtu pietiekams pamats papildu ekspertīzei.

(273)

Tādēļ Komisija uzskata, ka tai nebūtu jākomentē šīs “atlaides” punktu pa punktam, bet FSIH rīcība nekādi nebija tāda, kā rīkotos privāts ieguldītājs tirgus ekonomikas apstākļos. Komisija secina, ka, pārdodot savu daļu par USD […] miljoniem, FSIH piešķīra [uzņēmumam, kas tolaik kontrolēja DPH] ekonomiskas priekšrocības, ko tas nebūtu varējis iegūt parastos tirgus apstākļos.

iii) Atbalsta elements kvantitatīvā izteiksmē

(274)

Vienīgā neatkarīgā tā laika ekspertīze liecināja, ka tirgus cena bija no USD […] līdz […] miljoniem, un atbalsta elements par labu [uzņēmumam, kas tolaik kontrolēja DPH] šā pasākuma ietvaros sasniedza starpību starp minētā intervāla apakšējo robežu un faktisko darījuma cenu, proti, USD 25,58 miljonus (jeb EUR 20,36 miljonus (37)).

7.1.4.3. 3. pasākums

i) Par darījuma pari passu raksturu

(275)

Darījuma atbilstība principam par privātu ieguldītāju tirgus ekonomikas apstākļos tiek uzskatīta par ievērotu, ja ir iespējams pierādīt, ka šis darījums noticis pari passu starp valsts un privātu ieguldītāju.

(276)

Beļģija apgalvo, ka FSIH ieguldījums DSIH tika veikts pari passu ar Duferco Développement ieguldījumu, ņemot vērā to, ka i) FSIH un Duferco Développement uzņēmās tos pašus riskus (DSIH pirms šā kopīgā kapitāla ieguldījuma nepiederēja ne Duferco grupai, ne FSIH); ii) iemaksātās summas bija vienādas; un iii) iejaukšanās notika vienlaicīgi.

(277)

[…] apstiprina Beļģijas aizstāvētos argumentus.

(278)

Komisija neapstrīd šo darījumu slēgšanas vienlaicību laikā. Toties tā noraida abus pirmos Beļģijas argumentus un līdz ar to uzskata, ka FSIH kapitāla ieguldījums nenotika pari passu ar Duferco Développement kapitāla ieguldījumu.

(279)

Kaut arī DSIH oficiāli tika izveidots ārpus Duferco grupas, Komisija atzīmē, ka būtībā DSIH bija tikai mehānisms, ar kura starpniecību Duferco kopā ar FSIH iegādājās uzņēmumu Carsid Développement, kurā tai ar SIF starpniecību piederēja viss kapitāls. Jāatgādina, ka Duferco bija vienīgais SIF akcionārs līdz 2012. gada 18. decembrim, kad NLMK nopirka 50 % šīs Luksemburgas pārvaldītājsabiedrības.

(280)

Pēc tam Duferco grupa izdeva EUR […] miljonus, ar DSIH starpniecību iegādājoties Carsid Développement, un saņēma EUR […] miljonus, pārdodot Carsid Développement ar sava meitasuzņēmuma SIF starpniecību. Šis darījums, kas realitātē bija tikai vienkārša meitasuzņēmumu tālāknodošana, bija izdevīgs Duferco grupai, jo lika FSIH izmaksāt tai EUR […] miljonus.

(281)

Komisija secina, ka, ieguldot vienādu kapitālu, FSIH izmaksāja EUR […] miljonus skaidrā naudā Duferco grupas meitasuzņēmumam, bet šis uzņēmums saņēma neto EUR […] miljonus, neuzņemoties jaunu risku. Šādos apstākļos nav iespējams piekrist, ka minētais ieguldījums notika pari passu.

ii) Par FSIH rīcības atbilstību privāta ieguldītāja rīcībai

(282)

Papildus šā darījuma ne-pari passu raksturam, Komisija izklāsta iemeslus, kas nepārprotami ļauj secināt, ka minētais darījums nebija atbilstošs principam par privātu ieguldītāju tirgus ekonomikas apstākļos. Minētie iemesli ir saistīti ar veidu, kā FSIH novērtēja savu kapitāla ieguldījumu DSIH, jo īpaši attiecībā uz i) Carsid Développement turētajiem aktīviem un pasīviem; un ii) […] projekta novērtējumu.

(283)

Carsid Développement tika izveidots 2006. gadā, daļēji sadalot mātesuzņēmumu Carsid, kas nodeva šim jaunizveidotajam uzņēmumam vairākus aktīvus natūrā. Šo ieguldījumu KPMG novērtēja 2006. gada 14. novembrī (38). KPMG ziņojums (“KPMG 2006. gada ziņojums”) apgalvo, ka aktīvu ieguldījumu, kas pārsniedza EUR […] miljonus, par vairāk nekā 99 % veidoja pircēju un pasūtītāju parādi Duferco La Louvière Sales, un pasīvu ieguldījums par līdzīgu summu (EUR […] miljoniem) atbilda nodrošinājumam pret vides riskiem, kas bija paredzēts vēl neapmaksāto sanācijas izmaksu segšanai Carsid objektā.

(284)

FSIH pienācīgi ņēma vērā EUR […] miljonus pircēju un pasūtītāju parādu, veicot Carsid Développement (un tādējādi arī DSIH) novērtējumu (39). Toties Beļģija, neraugoties uz Komisijas pieprasījumu šajā jomā (40), neiesniedza pārliecinošus pierādījumus par to, ka Carsid Développement pasīvi ir ņemti vērā, kad FSIH veica DSIH novērtējumu. Beļģija būtībā apgalvo, ka šie pasīvi realitātē neatbilst nekādām juridiskām prasībām, jo Valonijā piemērotie tiesību akti par augsnes piesārņojumu tika pieņemti tikai 2008. gadā. Sanācija bija jāveic tikai, ņemot vērā galīgo zemes novērtējumu. Tādējādi, piekrītot šādam pieņēmumam, sanācijas izmaksas pilnībā kompensēja attīrītās zemes vērtība, ko puses, iespējams, noteica EUR […] miljonu apmērā. Tādēļ nebija būtiski novērtēt vides nodrošinājumu, kas tomēr tika ierakstīts kontos. Komisija konstatē, ka Beļģija nav iesniegusi Komisijai nekādus pierādījumus par šādām diskusijām, ne arī kādu ekspertīzi, kas apliecinātu attīrītās zemes vērtību. Tāpēc tā konstatē, ka šie pasīvi netika pietiekami ņemti vērā, FSIH novērtējot Carsid Développement.

(285)

Attiecībā uz […] projektu reģions apgalvo, ka FSIH analīzes pamatā bija objektīvi izmaksu elementi, kas apzināti neatkarīgā pētījumā, kuru 2006. gadā atbalstīja Duferco un īstenoja uzņēmums, kas specializējies degradētu teritoriju un atkritumu poligonu rehabilitācijā (“SPAQuE”), un no piesārņojuma attīrītās zemes tirgus vērtības novērtējumi.

(286)

Komisija atzīst to izmaksu elementu būtiskumu, kurus tolaik noteica neatkarīgs eksperts. Toties tā konstatē, ka attiecībā uz no piesārņojuma attīrītās zemes tirgus vērtību netika veikta nekāda neatkarīga ex ante izpēte. Beļģija pamato iesniegtos datus par EUR […] miljoniem ar eksperta Galtier pētījumu, kas veikts 2010. gadā, proti, četrus gadus pēc izmeklējamā pasākuma.

(287)

Komisija atzīmē, ka neatkarīgais SPAQuE pētījums jau 2006. gadā ierosināja novērtēt ieņēmumus, ko iespējams iegūt, pārdodot no piesārņojuma attīrītās zemes (41). Nevienā SPAQuE plānotajā scenārijā šie ieņēmumi nepārsniedza EUR […] miljonus. Tādēļ šķiet, ka, pamatojoties uz tā laika datiem, nav iespējams pamatot FSIH samaksāto vērtību EUR […] miljonu apmērā.

(288)

Visbeidzot un pat pieņemot Beļģijas aizstāvēto prognozi EUR […] miljonu apmērā, Komisija konstatē, ka privāts ieguldītājs tirgus ekonomikas apstākļos parasti nenovērtē projektu par summu, kurā nav iekļautas šādas gaidāmās izmaksas un ieguvumi. Privāts ieguldītājs tirgus ekonomikas apstākļos būtībā nevērtē vienādi ieguvumus, kuri materializēsies tālā nākotnē, un izdevumus, kuri būs jāsedz tuvākajā laikā.

(289)

Komisija atzīmē, ka šādas vērtējuma kļūdas nebūtu radušās, ja tajā laikā būtu veikta pilnīga un unificēta Carsid Développement novērtēšana. Tādēļ Komisija konstatē, ka FSIH netika veicis tādu ekonomisko ex ante novērtējumu, kādu prasītu privāts ieguldītājs tirgus ekonomikas apstākļos.

(290)

Ņemot vērā iepriekš teikto un judikatūru EDF lietā, kas jau minēta 248. apsvērumā, Komisija secina, ka FSIH nerīkojās kā privāts ieguldītājs tirgus ekonomikas apstākļos un līdz ar to radīja ekonomisku priekšrocību DSIH apstākļos, kas nebija tirgus apstākļi.

iii) Atbalsta elements kvantitatīvā izteiksmē

(291)

DSIH cedējot savu darbību, radās tikai neiekasēts parāds, kuru patlaban tur Duferco Wallonie, un Komisija uzskata, ka atbalsta summa, kas piešķirta DSIH, ir vienāda ar FSIH kapitāla ieguldījuma kopsummu, proti, tie ir EUR […] miljoni.

7.1.4.4. 4. un 5. pasākums

i) Salīdzinošās pieejas nepiemērotība

(292)

Komisija uzskata, ka nolūkā novērtēt, vai aizdevums satur atbalsta elementu, jānosaka, vai saņēmējs varēja iegūt attiecīgās summas kapitāla tirgū līdzīgos apstākļos (42). Lai to novērtētu, Komisija var izmantot salīdzinošo pieeju un vērtēt izmeklējamos aizdevumus pēc kritērija par tirgus darījumiem, ko tā uzskata par salīdzināmiem. Tādēļ Komisija pieprasīja Beļģijai norādīt, vai [uzņēmums, kas tolaik bija galvenais Duferco grupā] un SIF 2009. gadā saņēma salīdzināmus aizdevumus no citām finanšu iestādēm, izņemot FSIH, un, ja saņēma, tad uz kādiem nosacījumiem.

(293)

Beļģija iesniedza Komisijai tabulas, norādot vairākus aizdevumus, kas piešķirti [uzņēmumam, kas tolaik bija galvenais Duferco grupā] un SIF.

(294)

Attiecībā uz [uzņēmumu, kas tolaik bija galvenais Duferco grupā] Beļģija norāda, ka, tā kā šis uzņēmums bija pārvaldītājsabiedrība, kas pati neveic darbību, [uzņēmumam, kas tolaik bija galvenais Duferco grupā] nekad nebija vajadzība ņemt bankā aizņēmumu, tādēļ nav iespējams salīdzināt šīs divas likmes ar likmi, ko bankas faktiski piemēroja konkrētajam uzņēmumam. Attiecībā uz [uzņēmumu, kas tolaik bija galvenais Duferco grupā] Beļģijas iesniegtie salīdzinājuma punkti tādēļ attiecās uz visiem šā uzņēmuma meitasuzņēmumiem.

(295)

Attiecībā uz [uzņēmumu, kas tolaik bija galvenais Duferco grupā], tāpat kā attiecībā uz SIF, Komisija jau lēmumā par procedūras sākšanu (43) konstatēja, ka tabulās bija minēti aizdevumi, kas nebija salīdzināmi ar tiem, par ko ir runa šajā dokumentā – atšķirīgi termiņi (kopumā daudz īsāki nekā abiem attiecīgajiem aizdevumiem), atšķirīgas summas (daudz mazākas nekā abiem šiem aizdevumiem), atšķirīgs raksturs (piemēram, tabulās bija minēti katru gadu atjaunināmi aizdevumi un overdrafta limita atļaujas) un, visbeidzot, atšķirīgs nodrošinājuma raksturs (hipotēkas uz ēkām vai citiem pamatlīdzekļiem).

(296)

Beļģija kritizē Komisiju par to, ka tā nav pietiekami pamatojusi atteikumu atzīt minētos aizdevumus par salīdzinājumam derīgiem elementiem. Komisijas izmantotie analīzes kritēriji, kā apgalvo Beļģija (44), būtībā nav pieņemami, jo procentu likme nav atkarīga i) ne no aizdevuma termiņa; ii) ne no aizdevuma rakstura; iii) ne no aizdevuma summas.

(297)

Pretēji Beļģijas apgalvojumiem, Komisija konstatē, ka finanšu vidē ir vispārpieņemts – aizdevuma termiņš neapšaubāmi ietekmē atlīdzības noteikšanu. Eiropas Centrālā banka ir attēlojusi grafikā (45) saistību starp atlīdzības likmi par aizdevumu un tā termiņu. No šīs līknes ļoti skaidri izriet, ka atlīdzība palielinās atkarībā no aizdevuma termiņa un jo īpaši no pirmajiem desmit gadiem. Šāds konstatējums izriet arī no Eiropas Savienības Tiesas judikatūras. Lietā Arbel Fauvet (46) Tiesa apstiprināja Komisijas analīzi, saskaņā ar kuru atlīdzības nosacījumi īstermiņa kredītam un ilgtermiņa kredītam nevar būt līdzīgi:

“Privātās bankas piešķirtais norēķinu konta overdrafta limita palielinājums ir kredīts ar ļoti īsu termiņu, pretēji apstrīdētajiem avansiem, kuri piešķirti uz trīs gadiem, kas netika vērtēts kreditoru veiktajās riska analīzēs. Fakts, ka debitors var saņemt īstermiņa kredītu, neļauj spriest par tā iespējām saņemt aizdevumu ar ilgāku atmaksas termiņu, kura atmaksāšana būtu atkarīga no viņa dzīvotspējas.”

(298)

Komisija uzskata, ka arī aizdevuma raksturs ietekmē atlīdzību par to. Risks, kas saistīts ar plāniem finansēt apgrozāmā kapitāla vajadzības, nevar tikt atlīdzināts tāpat, kā risks, ko rada plāni ieguldīt kapitālā. Tā kā riska līmenis atšķiras atkarībā no finansējamā projekta rakstura, obligāti jāpielāgo arī atlīdzība par to.

(299)

Minēto iemeslu dēļ Komisija nepieņēma Beļģijas iesniegto iebildumu un apstiprināja savu atteikumu piemērot salīdzinošo pieeju, pamatojoties uz aizdevumiem, par kuriem informēja Beļģija.

(300)

Pēc Komisijas atteikuma analizēt Beļģijas norādītos aizdevumus […] un SIF vēlējās ziņot Komisijai par citiem aizdevumiem.

(301)

Tādēļ […] iesniedza tabulu, uzskaitot 19 aizdevumus dažādās valūtās, kuru summas pārsniedza Beļģijas minēto aizdevumu summas. Attiecībā uz šiem 19 aizdevumiem Komisija konstatē, ka tikai viens no tiem tika piešķirts 2009. gadā. Šajā gadījumā tas attiecās uz maksājumu kredītlīniju, ko varēja izmantot ar dažu mēnešu termiņu (bet FSIH aizdevums tika piešķirts uz sešiem gadiem). Lielākā daļa pārējo aizdevumu bija piešķirti laikā no 2003. līdz 2008. gadam, proti, pirms finanšu krīzes sākuma un uz laikposmu, kurā tērauda tirgus joprojām palielinājās. Tieši minēto būtisko atšķirību dēļ Komisija uzskata, ka šie 19 aizdevumi, par kuriem informēja […], nav pietiekami noderīgi salīdzināšanai ar FSIH aizdevumu.

(302)

Attiecībā uz SIF Komisija uzskata, ka abi tā aizdevumi, kas darīti Komisijai zināmi, nav būtiski. Tie, saprotams, ir divi ilgtermiņa aizdevumi. Tomēr abiem šiem aizdevumiem ir piesaistīti lieli nodrošinājumi: i) nodrošinājumi, ko piešķīra DPH un NLMK; ii) attiecībā uz Rabobank aizdevumu – […]; iii) attiecībā uz Sumitomo aizdevumu – […] galvojums. FSIH piešķirtais aizdevums nekādi netika nodrošināts. Turklāt aizdevumi, kurus norādīja SIF, bija […], kaut arī FSIH piešķirtais aizdevums ir […]. No tā visa izriet, ka FSIH piešķirtais aizdevums bija riskantāks nekā SIF minētie aizdevumi. Tādēļ šos aizdevumus nevar izmantot salīdzināšanai.

(303)

Ņemot vērā iepriekš teikto, Komisija secina, ka Beļģijas, […] un SIF iesniegtie aizdevumu piemēri nav salīdzināmi ar abiem izmeklējamajiem aizdevumiem. Tādējādi salīdzinošā metode šajā gadījumā ir mazāk pārliecinoša.

ii) Aizdevumu analīze saistībā ar 2008. gada paziņojumu par atsauces likmēm

(304)

Gadījumam, kad ir grūti vai nav iespējams noteikt salīdzināmus darījumus tirgū, Komisija ir izstrādājusi rādītājus, kas izmantojami, lai noteiktu, vai aizdevums satur atbalsta elementus. Attiecībā uz aizdevumiem 2008. gada paziņojumā par atsauces likmēm ir iekļauta metodika, kas ļauj aprēķināt atsauces likmi, kura darbojas kā tirgus cena. Šīs metodikas pamatā ir divi galvenie parametri – procentu rezerve un nodrošinājuma līmenis.

(305)

Komisija vēlas vispirms piemērot šo metodiku aizdevumam, kas piešķirts [uzņēmumam, kas tolaik bija galvenais Duferco grupā].

(306)

Beļģija apgalvo, ka [uzņēmums, kas tolaik bija galvenais Duferco grupā] varēja pamatot piederību AAA novērtējuma kategorijai brīdī, kad FSIH piešķīra aizdevumu. Pamatojoties uz tabulu, kurā iekļauti 40 aizdevumi euro valūtā, kurus 2009. gadā turēja Duferco (47), Beļģija būtībā apgalvo, ka rezerves, ko komercbankas piemēroja Duferco, atbilda AAA novērtējuma kategorijai un augstam nodrošinājuma līmenim saskaņā ar 2008. gada paziņojumu par atsauces likmēm. Ja minētais paziņojums precīzi raksturo tirgu, jāsecina, ka Duferco varēja pretendēt uz AAA novērtējuma kategoriju.

(307)

Komisija nevar pieņemt šo argumentu. Aizdevumiem, kas minēti Beļģijas iesniegtajā tabulā, rezerve lielākoties ir robežās no 70 līdz 150 bāzes punktiem. Liels skaits šo aizdevumu ir novērtēti ar 100 bāzes punktiem. Tādējādi, lai gan Beļģija šķietami apstiprina, ka Duferco piesaistīja šiem aizdevumiem augsta līmeņa nodrošinājumus, 2008. gada paziņojums par atsauces likmēm liecina, ka rezerve, ko veido 100 bāzes punkti, ar šāda līmeņa nodrošinājumiem atbilst BB novērtējuma kategorijai. Līdz ar to Beļģijas argumentācija visvairāk liecina par to, ka [uzņēmumam, kas tolaik bija galvenais Duferco grupā] jāpiešķir BB novērtējuma kategorija.

(308)

Šādu finanšu novērtējuma kategoriju [uzņēmumam, kas tolaik bija galvenais Duferco grupā] apstiprina salīdzinājums ar pasaules lielāko metalurģijas grupu novērtējuma kategorijām 2009. gadā. Vispirms jānorāda, ka neviena pasaules līmeņa metalurģijas grupa, neatkarīgi no reitingu aģentūras, 2009. gadā netika novērtēta AAA kategorijā. Jebkurā gadījumā Beļģija neapstrīd šādu konstatējumu. Komisija konstatē, ka no desmit lielākajām pasaules metalurģijas grupām, kas tika novērtētas 2009. gadā (48), vienīgi divas saņēma A un A- novērtējumu, trīs tika iekļautas BBB kategorijā, bet četras – BB kategorijā. Komisija no tā secina, ka Duferco grupai būtu grūti pamatot piederību AAA līdzvērtīgai novērtējuma kategorijai 2009. gadā un, šķiet, kategorija “BB”, kas izriet no Beļģijas ierosinātās metodikas, atbilst kategorijai, kam pieder daudzas citas metalurģijas grupas – tas ir arī 2009. gadā visbiežāk konstatētais novērtējums.

(309)

Attiecībā uz nodrošinājuma vērtību Komisija nepiekrīt Beļģijas viedoklim, ka nodrošinājumi, kas piesaistīti [uzņēmumam, kas tolaik bija galvenais Duferco grupā] piešķirtajam aizdevumam, bija ļoti augsti. Jāatgādina, ka šie nodrošinājumi bija ķīla, kas attiecās uz 15 % DPH akciju un apliecinājumu par prioritāru atmaksu, iestājoties nākotnes parāda termiņam, bet gandrīz droši – uz USD […] miljoniem.

(310)

Vispirms, attiecībā uz ķīlu 15 % DPH akciju vērtībā Komisija atzīmē, ka DPH, kas reģistrēts […], ir nekotēts uzņēmums, kura akcijas tādēļ jau pēc definīcijas ir mazlikvīdas. Tādējādi nodrošinājuma vērtību novērtē atkarībā no likviditātes pakāpes aizņēmēja maksātnespējas gadījumā, proti, no iespējas to īstermiņā pārdot, nezaudējot vērtību. Turklāt, tāpat kā attiecībā uz visām parastajām akcijām, DPH akciju vērtība joprojām bija mainīga, un tas radīja problēmas, nodrošinot ilgtermiņa aizdevuma pilnīgu atmaksājamību termiņa beigās. Visbeidzot, Beļģija apgalvo, ka Komisija lēmuma par procedūras sākšanu 148. punktā ir uzsvērusi DPH finansiālo spēku (pašu kapitāla un neto ienākumu palielināšanos). Komisija precizē, ka šis konstatējums attiecās uz laikposmu no 2003. līdz 2006. gadam, nevis uz 2009. gadu. 2009. gada Duferco gada ziņojumā, tieši otrādi, ir uzsvērts būtiskais pārdošanas apjomu samazinājums, gandrīz uz pusi, salīdzinot ar 2008. gadu, un konsolidētie zaudējumi aptuveni USD […] miljonu apmērā. Līdz ar to Komisija uzskata, ka šo nodrošinājumu nevar klasificēt kā parastu, bet tas, gluži otrādi, jāatzīst par zemu.

(311)

Pēc tam, attiecībā uz USD […] miljonu lielo parādu Komisija atgādina, ka saskaņā ar aizdevuma līguma 3. pantu [uzņēmumam, kas tolaik bija galvenais Duferco grupā] bija jāatmaksā šis aizdevums 2015. gada 31. decembrī vai agrāk, ja mainītos kontrole pār SIF, kā paredzēja 2008. gada 1. septembra vienošanās starp DII un NLMK. Tādā gadījumā šīs vienošanās 6.1. pants paredzēja, ka [uzņēmums, kas tolaik bija galvenais Duferco grupā] apņemas minētajam aizdevumam piešķirt prioritāti un pirms jebkura cita maksājuma vai jebkāda veida parāda atlīdzināšanas atmaksāt tās summas, kas pienācās saskaņā ar aizdevuma līgumu. 6.2. pants arī paredzēja, ka [uzņēmums, kas tolaik bija galvenais Duferco grupā] piekrīt, ka DII atliek savas pārdošanas iespējas izmantošanu līdz 2012. gada 18. decembrim un/vai līdz pielikumā minēto ieguldījumu realizācijai.

(312)

Komisija precizē, ka nodrošinājuma vērtība tiek novērtēta atkarībā no iespējas to realizēt. Tādēļ šajā gadījumā Duferco parādu nevarēja uzskatīt par drošu brīdī, kad tika parakstīts aizdevuma līgums, jo DII apņēmās neizmantot savu iespēju pirms 2012. gada 18. decembra. Līdz šim datumam [uzņēmuma, kas tolaik bija galvenais Duferco grupā] maksātnespējas gadījumā nodrošinājumam nebūtu nekādas vērtības. Tomēr Komisija atzīst, ka, ņemot vērā tā laika situāciju, Duferco aiziešana no SIF bija ļoti iespējama. Šāda notikuma iespējamība un de facto kvalitāte laika gaitā palielinājās, jo īpaši tādēļ, ka Duferco bija apņēmies prioritārā kārtā izmantot šo parādu, kas kļuva drošs, atmaksājot FSIH piešķirto aizdevumu. Līdz ar to Komisija piekrīt Beļģijas viedoklim, ka šis nodrošinājums jāklasificē kā parasta līmeņa nodrošinājums.

(313)

Attiecībā uz [uzņēmumu, kas tolaik bija galvenais Duferco grupā] Komisija secina, ka šim uzņēmumam jāpiemēro BB novērtējuma kategorija, bet attiecīgajiem aizdevumiem – tāds nodrošinājuma līmenis, kuru labākajā gadījumā var klasificēt kā parastu. Pamatojoties uz 2008. gada paziņojumu par atsauces likmēm, rezervei bija jābūt 220 bāzes punkti, un šāds līmenis būtiski pārsniedz 75 bāzes punktus, ko piešķīra FSIH. Tādējādi SIF tika piešķirta ekonomiska priekšrocība apstākļos, kas nebija tirgus apstākļi.

(314)

Otrkārt, Komisija piemēroja 2008. gada paziņojumu par atsauces likmēm aizdevumam, kas tika piešķirts SIF.

(315)

Komisija konstatē, ka, tāpat kā Duferco, arī kopuzņēmumam SIF nebija publiska novērtējuma. Tā kā nebija SIF novērtējuma kategorijas vai citas informācijas, kas ļautu noteikt SIF finansiālo vērtību, Komisijai nebija citas izvēles, kā vien par pamatu piesardzīgi izmantot mātesuzņēmuma finansiālo novērtējumu.

(316)

Tā arī konstatē, ka mātesuzņēmumam NLMK bija BBB kategorija, ko piešķīra Standard and Poor's, Ba1 – no Moody's un BB+ – no Fitch (šo novērtējumu avots ir 2009. gada NLMK gada ziņojums). Saskaņā ar 2008. gada paziņojumu par atsauces likmēm šīs novērtējuma kategorijas atbilst “apmierinoša novērtējuma” kategorijai (BB). Otrs mātesuzņēmums, Duferco, arī tika novērtēts BB kategorijā saskaņā ar aplēsi, ko Komisija izmantoja 313. apsvērumā.

(317)

Tā kā SIF bija meitasuzņēmums diviem uzņēmumiem (NLMK un Duferco), kas pēc Komisijas aplēsēm novērtēti ar BB kategoriju un, ņemot vērā 2009. gada makroekonomikas situāciju, kas tērauda nozarē bija īpaši smaga, Komisija lēš, ka SIF novērtējuma kategorija piesardzīgi un pamatoti ir klasificējama kā BB.

(318)

Pēc tam Komisija konstatē, ka šis aizdevums tika piešķirts bez nodrošinājuma. SIF apgalvo, ka tas spēja nodrošināt pats savu garantiju, arī bez NLMK vai Duferco: “FSIH neprasīja šim uzņēmumam nekādu garantiju, ņemot vērā uzņēmuma tā laika finanšu situāciju, piederību NLMK/Duferco grupām un garantiju, ko NLMK piedāvāja kontroles maiņas gadījumā, jo tas viss spēja pārliecināt FSIH par uzņēmuma spēju aizdevumu atmaksāt” (49). SIF uzstāj, ka tā finanšu situācija 2008. gadā bija stabila. Tomēr FSIH piešķirtā aizdevuma termiņš bija [7–12] gadi, paredzot atmaksāšanu tikai šā termiņa beigās. Ņemot vērā šīs divas īpatnības, Komisija uzskata, ka privāts aizdevējs būtu prasījis pietiekamas un samērīgas garantijas, lai atlīdzinātu risku [7–12] gadu laikā, un nebūtu apmierinājies tikai ar SIF finanšu rezultātiem 2008. finanšu gadā, atsakoties no jebkura nodrošinājuma. No tā Komisija secina, ka aizdevumam piesaistītā nodrošinājuma līmenis bija zems.

(319)

Aplēses par SIF finanšu novērtējuma kategoriju (BB) un FSIH aizdevumam piesaistītā nodrošinājuma līmeni (zems) liek Komisijai atzīt, ka saskaņā ar 2008. gada paziņojumu par atsauces likmēm būtu nepieciešama atlīdzība 400 bāzes punktu apmērā. Šāda atlīdzība būtiski pārsniedz 75 bāzes punktus, par kuriem vienojās SIF un FSIH. Tā kā SIF tika piešķirta ekonomiska priekšrocība apstākļos, kas nebija tirgus apstākļi, Komisija secina, ka šim uzņēmumam ir sniegts atbalsts.

(320)

Ņemot vērā iepriekš teikto, Komisija uzskata, ka neviens privāts aizdevējs nebūtu piekritis piešķirt attiecīgi EUR 100 un 75 miljonus [uzņēmumam, kas tolaik bija galvenais Duferco grupā] un SIF tādos apstākļos, kādiem piekrita FSIH. Tādējādi FSIH piešķīra priekšrocības abiem aizdevumu saņēmējiem, nerīkojoties kā privāts aizdevējs, un tas radīja šiem uzņēmumiem labvēlīgāku situāciju nekā konkurentiem.

iii) Atbalsta summas aplēses

(321)

Atbalsta summu aprēķina kā starpību starp faktiski piemēroto likmi (1,99 %) un likmi, ko iegūst, piemērojot 2008. gada paziņojumu par atsauces likmēm, proti, 3,502 % (Euribor 12 mēnešu likme + 220 bāzes punkti) attiecībā uz [uzņēmumu, kas tolaik bija galvenais Duferco grupā] un 4,302 % (Euribor 12 mēnešu likme + 400 bāzes punkti) attiecībā uz SIF, piemērojot šo starpību no aizdevumu piešķiršanas dienas līdz dienai, kad tos paredzētajā veidā atmaksā. Aizdevums [uzņēmumam, kas tolaik bija galvenais Duferco grupā] tika parakstīts 2009. gada 4. septembrī par summu EUR 30 miljonu apmērā ar sešu gadu atmaksas termiņu pamatsummai un faktisko likmi 2,04 % atmaksāšanas brīdī, pēc tam šī summa tika palielināta par EUR 70 miljoniem, paredzot faktisko likmi 1,99 % atmaksāšanas brīdī. Plānotā atmaksāšana notika 2011. gada jūlijā. Aizdevuma summa uzņēmumam SIF bija EUR 75 miljoni, ko izmaksāja pa daļām – EUR 20 miljonus 2009. gada septembrī un EUR 55 miljonus 2009. gada decembrī, paredzot faktisko procentu likmi 1,99 % abām daļām. Puses vienojās, ka plānotā atmaksāšana notiks pa daļām, ietverot pamatsummu un procentus – 2011. gada jūnijā un pēc tam 2012. un 2013. gadā.

(322)

Veicot vienkāršotu diskonta aprēķinu ilustrācijas nolūkos, atbalsta summa tādējādi sasniedza aptuveni EUR 2,08 miljonus attiecībā uz aizdevumu [uzņēmumam, kas tolaik bija galvenais Duferco grupā] un EUR 10,41 miljonu attiecībā uz aizdevumu SIF (50).

7.1.4.5. 6. pasākums

i) Par darījuma pari passu raksturu

(323)

(324)

Beļģija apgalvo, ka FSIH kapitāla ieguldīšana notika pari passu ar DII kapitāla ieguldījumu, pamatojot ar to, ka ieguldītās summas bija praktiski vienādas, ka DLP nepiederēja Duferco grupai FSIH ieguldījuma veikšanas brīdī un ka šo ieguldījumu mērķis bija atpirkt aktīvus, kas piederēja SIF, nevis Duferco grupai.

(325)

[…] apstiprina šos apsvērumus un piebilst, ka DII nebija neviena cita finanšu dokumenta, izņemot Beļģijas iesniegtos, lai varētu pārbaudīt ieguldīšanas iespējamību.

(326)

Komisija uzskata, ka, līdzīgi kā DSIH gadījumā (3. pasākums), DLP bija tikai mehānisms, ko izmantoja ieinteresētās puses FSIH un DII, lai radītu pari passu iespaidu par to, ka Duferco pārņem tam daļēji jau piederošos aktīvus. Faktiski DLP 2011. gada martā izveidoja FSIH un DII kā ad hoc mehānismu Duferco aktīvu pieņemšanai Beļģijā. Tas jo īpaši attiecas uz aktīviem, kas radās, pārtraucot SIF ekspluatāciju (ko tolaik par 50 % turēja Duferco), un aktīviem, kas tika turēti kopīgi ar FSIH, izmantojot DSIH.

(327)

Lai gan DLP kā pastkastītes uzņēmums oficiāli tika izveidots ārpus Duferco grupas, Komisija uzskata, ka vienlaicīgā un secīgā daļu cesija starp dažādiem Duferco grupas meitasuzņēmumiem 2011. gada jūnijā un jūlijā (51) pierāda DLP atkarību no Duferco no izveides brīža.

(328)

Turklāt un daudz būtiskāk, Komisija atzīmē, ka izmeklējamā pasākuma beigās Duferco grupas mantiskais stāvoklis un ar to saistītie riski gandrīz nemaz nebija mainījušies. Būtībā Duferco ar DLP starpniecību tur i) 50,3 % metalurģisko aktīvu, ko tas par 50 % turēja jau iepriekš ar SIF starpniecību; un ii) 50,3 % diversifikācijas aktīvu, ko tas par 50 % turēja jau iepriekš ar DSIH starpniecību. Pretēji tam, FSIH mantiskais stāvoklis izmeklējamā pasākuma beigās bija būtiski mainījies. FSIH būtībā iegādājās 49,7 % nozīmīgu metalurģisko aktīvu, kas atrodas Laluvjērā (La Louvière) un Trēbā (Trebos), kur tas iepriekš nedarbojās.

(329)

Tādējādi finansiālo saistību jomā minētā situācija attiecībā uz Duferco grupu bija šāda:

—	EUR […] miljoni iztērēti, atpērkot vairākus metalurģiskos SIF aktīvus ar DLP starpniecību,

—	EUR […] miljoni saņemti, kad SIF, kas tolaik par 50 % bija Duferco meitasuzņēmums, pārdeva šos pašus aktīvus,

—	EUR […] miljoni kā parāds DSIH ar DLP starpniecību, lai iegādātos Duferco Diversification,

—	EUR […] miljoni kā parāds DLP ar DSIH starpniecību, lai pārdotu Duferco Diversification.

(330)

Aprēķinātais Duferco grupas neto finanšu ieguldījums pārsniedz EUR […] miljonus attiecībā uz kapitāla ieguldīšanu DLP par vairāk nekā 50,3 %. Šajā summā neietilpst kopīgais pasākums ar EUR 99,7 miljoniem (52), ko piešķīra FSIH, lai kļūtu par 49,7 % lielas daļas akcionāru DLP.

(331)

Šādos apstākļos nav iespējams piekrist, ka minētais ieguldījums notika pari passu.

ii) Par FSIH rīcības atbilstību privāta ieguldītāja rīcībai

(332)

Komisija izklāsta šajā punktā iemeslus, kas, neņemot vērā to, ka darījums nenotika pari passu, ļauj Komisijai izdarīt secinājumu par tā neatbilstību principam par privātu ieguldītāju tirgus ekonomikas apstākļos. Minētie iemesli ir saistīti ar veidu, kādā FSIH novērtēja kapitāla ieguldīšanu DLP.

(333)

Pirms detalizētas iedziļināšanās šajā novērtējumā Komisija noraida […] iesniegto iebildumu. Kā apgalvo […], ar faktu, ka FSIH tolaik nebija pieejami citi dokumenti kā tikai tie, kas bija pieejami DII (privātam ieguldītājam), pietiek, lai pierādītu FSIH ieguldījuma saprātīgo raksturu.

(334)

Ņemot vērā 329. apsvērumā izklāstītos iemeslus, izmeklējamais darījums Duferco grupai bija finansiāli gandrīz neitrāls. Tādēļ tā nemaz nebija ieinteresēta sagatavot detalizētus ziņojumus un pētījumus – DLP atpirkto aktīvu cenai bija tikai neliela ietekme uz šīs grupas naudas līdzekļiem. Taču citādi bija ar FSIH, kas par šiem aktīviem iztērēja 49,7 % noteiktās cenas. Līdz ar to tieši FSIH, nevis Duferco, bija jādara viss iespējamais, lai novērtētu šo aktīvu patieso vērtību. Fakts, ka Duferco nebija citu dokumentu, izņemot Beļģijas iesniegtos, nekādā gadījumā nepierāda, ka FSIH būtu rīkojies kā privāts ieguldītājs tirgus ekonomikas apstākļos.

(335)

Attiecībā uz šā novērtējuma saturu Komisija atgādina, ka novērtējami ir četri elementi: i) DLLPL akcijas; ii) Duferco Trebos akcijas; iii) krājumi, kas atpirkti no Duferco La Louvière Sales; un iv) projekts, kas pamato EUR [30–40] miljonu ieguldīšanu DLLPL.

(336)

Komisija spriež, ka 2011. gada maija Galtier ziņojums, ko iesniedza Beļģija, nenodrošina stingru novērtējumu attiecībā uz DLLPL. Tajā ir iekļautas tikai aplēses par patieso vērtību (“fair value”) materiālajiem aktīviem Laluvjēras (La Louvière) objektā, bet nav apskatīti nekādi pasīvi un neviens uzņēmējdarbības plāns.

(337)

Tomēr eksperts Galtier ar Beļģijas starpniecību informēja Komisiju, ka viņa aplēšu pamatā bija atbilstošs un pienācīgi izstrādāts uzņēmējdarbības plāns. Šā uzņēmējdarbības plāna kopsavilkuma redakcija, ko iesniedza Beļģija (53), ir īss dokuments bez datuma, kurā nav minēts neviens pieņēmums. Komisija nav saņēmusi šā uzņēmējdarbības plāna pilno redakciju, pieņemot, ka tāda eksistēja.

(338)

Beļģija atsaucas uz to pašu argumentu attiecībā uz Duferco Trebos akciju iegādes cenu, proti, ka 2011. gada maija dokuments ar nosaukumu “Trebos materiālo un nemateriālo aktīvu lietošanas vērtība” faktiski ir pētījumu un ziņojumu kopsavilkums, kas ietver arī provizorisku uzņēmējdarbības plānu uz divām lappusēm, ko izstrādājis Duferco (54). Minētā dokumenta sagatavošanas datums nav norādīts. 2011. gada ziņojuma mērķis bija novērtēt šo aktīvu lietošanas vērtību un noteikt klientu loka vērtību kopējās nemateriālās vērtības ietvaros. Netika veikta nekāda grāmatvedības pārbaude vai uzņēmuma revīzija. Nav iesniegts neviens apkopojošs novērtējums par visu uzņēmumu Duferco Trebos kopumā.

(339)

Attiecībā uz šīm divām iegādēm Beļģija turklāt atzina, ka “puses neuzskatīja par nepieciešamu izstrādāt uzņēmējdarbības plānu atbilstošā un pienācīgā veidā. FSIH ļoti labi zināja šīs iegādes mērķi.” Tādējādi Komisija uzskata, ka zināšanas par uzņēmumu gan ir noderīgas, taču ar tām nepietiek ieguldītājam, kura ieguldīšanas lēmums ir atkarīgs no gaidāmās rentabilitātes nākotnē.

(340)

Attiecībā uz novērtējumu par SIF kontrolēta uzņēmuma Duferco La Louvière Sales krājumiem Beļģija iesniedza dokumentu, kas, kā Beļģija apgalvo, pamato, ka šo krājumu tirgus vērtība pārsniedza to bilances vērtību, proti, vērtību, kas izmantota pārdošanas cenas noteikšanai. Komisija vēlreiz konstatē, ka nav norādīts šā dokumenta sagatavošanas datums.

(341)

Visbeidzot, attiecībā uz ieguldījumu DLLPL, kura vērtība bija EUR [30–40] miljoni, Komisija lēmumā par procedūras sākšanu pieprasīja Beļģijai iesniegt visus pētījumus un uzņēmējdarbības plānus attiecībā uz šo ieguldījumu. Galu galā Beļģija apstiprināja, ka ieguldījumu EUR [30–40] miljonu apmērā pamato tikai viens uzņēmējdarbības plāns, bet citi minētie plāni nav piemērojami, jo attiecas uz citiem projektiem, kas nav īstenoti. Tad Beļģija iesniedza Komisijai plānu uz vienas lappuses, bez datuma, un tajā bija iekļauta tabula ar EBITDA līdz pat 2016. gadam, bet nebija neviena paskaidrojuma vai pieņēmuma, kas pamatotu iesniegtos datus.

(342)

Kā uzskata Komisija, šā dokumenta nepilnības nekompensē citi dokumenti, uz kuriem Beļģija atsaucas. Dokumentā ar nosaukumu “Laluvjēras metalurģijas nākotnes projekts”, kas datēts ar 2011. gada februāri, izklāstīta to darbību ilgtspējas stratēģija, kas attiecas uz garajiem izstrādājumiem un plakanajiem velmējumiem. Viena lappuse ir veltīta DLLPL pēdējo piecu gadu vēstures apskatam. Dokuments ar nosaukumu “Garo izstrādājumu mārketinga plāns 2011.–2013. gadam” aprobežojas ar vienu pētījumu par attiecīgo nozari.

(343)

No iepriekš teiktā izriet, ka FSIH ieguldījumu nevar uzskatīt par atbilstošu principam par privātu ieguldītāju tirgus ekonomikas apstākļos. Komisija konstatē, ka DLP atkal ir ļāvis FSIH atbalstīt metalurģijas darbību Valonijā, nepamatojot to ar ekonomisko analīzi, kas atbilst principam par privātu ieguldītāju tirgus ekonomikas apstākļos.

iii) Atbalsta summas aplēses

(344)

No iepriekš teiktā izriet, ka šo ieguldījumu nevar uzskatīt par pari passu un atbilstošu principam par privātu ieguldītāju tirgus ekonomikas apstākļos. Atbalsta summa, ko saņēma DLP, tādējādi sasniedz kapitāla palielinājuma summu, proti, EUR 100 miljonus.

7.1.4.6. Vispārīgs secinājums par ekonomiskās priekšrocības kritēriju

(345)

Pēc katra pasākuma atsevišķās analīzes Komisija atzīst par lietderīgu veikt vispārīgāku analīzi par FSIH ieguldīšanas stratēģiju no tā izveides brīža. Būtībā tā uzskata, ka šie pasākumi nav savstarpēji nodalāmi un tiem ir viens mērķis – atbalstīt un ilgtspējīgi nodrošināt Duferco grupas darbību Valonijā, izmantojot netiešus ieguldījumus šīs grupas ārzonas meitasuzņēmumos, lai apietu noteikumus, kas aizliedz atbalsta pasākumus metalurģijas nozarē Savienībā. Ieguvēji no FSIH iejaukšanās pasākumiem faktiski bija Duferco mātesuzņēmums vai šīs grupas meitasuzņēmumi, kas izveidoti ASV (1. pasākums), […] (2. pasākums), Īrijā (3. pasākums), […] (4. pasākums) un […] (5. un 6. pasākums), ar mērķi finansēt projektus, kuru īstenošana notika Valonijā, šīs grupas Valonijas meitasuzņēmumos, kas darbojās metalurģijas nozarē, un pēc tam teritoriju attīrīšanas projektus, kad grupa pakāpeniski izbeidza metalurģisko darbību Valonijā.

(346)

Šādu analīzi pamato vairāku faktu vienlaicīgums vai cieši saistītā norise.

(347)

Būtībā Duferco ir reģistrēts Beļģijā no 1997. gada, kad tas pārņēma Clabecq tēraudlietuves, šim uzņēmumam sastopoties ar lielām finanšu grūtībām, un saņēma Valonijas reģiona atbalstu un Komisijas galvojumu (ieguldījumu kapitālā EUR 8,75 miljonu apmērā un aizdevumu EUR 13,75 miljonu apmērā) (55). Komisija atzīmē, ka šī pārņemšana notika pēc Komisijas negatīvā lēmuma par Clabecq tēraudlietuvēm (56) – Beļģijas valsts mēģinājums glābt šīs tēraudlietuves tika atzīts par nesaderīgu ar kopējo tirgu 1996. gada decembrī. Pēc tam, 1997. gada janvārī, šis uzņēmums tika pasludināts par maksātnespējīgu.

(348)

Tad sekoja vairākas Valonijas metalurģisko ražotņu pārņemšanas, ko īstenoja Duferco grupa, vienmēr ar Valonijas reģiona finanšu atbalstu, izmantojot SOGEPA un no 2003. gada – FSIH starpniecību. Duferco 1999. gadā no Hoogovens nopirka Gustave Boël rūpnīcas Laluvjērā (La Louvière), saņemot Valonijas reģiona atbalstu (EUR 12,5 miljonu liela parāda konversiju 25 % kapitāla un aizdevumu EUR 25,3 miljonu apmērā) (57). Tad, pēc Usinor Sacilor grupas prezidenta paziņojuma 2001. gada februārī par nodomu pārtraukt Cockerill Sambre karstās līnijas darbību Šarlruā (Charleroi), starp Usinor-Cockerill Sambre, Duferco grupu un SOGEPA sākās diskusijas, kuru galvenais mērķis bija izveidot kopīgu sagatavju ražošanas uzņēmumu, kuras ražošanas aprīkojums sastāvētu no Cockerill Sambre pašreizējām iekārtām Šarlruā, kuras papildinātu aprīkojums no Duferco Clabecq. Pēc tam Duferco 2002. gadā sadarbībā ar Usinor pārņēma karstās apstrādes posmu no Charleroi, kas kļuva par Carsid, un arī šoreiz tas notika ar Valonijas reģiona atbalstu (SOGEPA ieguldījums Carsid kapitālā pārsniedza EUR 20 miljonus, bet tika samazināts līdz EUR 9 miljoniem, kad Komisija nolēma sākt procedūru, kas paredzēta Lēmuma Nr. 2496/96/EOTK 6. panta 5. punktā).

(349)

Komisija konstatē, ka FSIH tika izveidots 2003. gada martā, proti, izmeklēšanas laikā, ko Komisija veica pēc lēmuma 2002. gada 3. aprīlī sākt formālo izmeklēšanas procedūru par Valonijas reģiona finanšu ieguldījumu uzņēmumā Carsid. Šī procedūra tika pabeigta 2003. gada 15. oktobrī (58) ar Komisijas negatīvu lēmumu, pamatojoties uz to, ka par pari passu nav atzīstams ieguldījums jaunā uzņēmumā, ja vienīgi valsts akcionārs uzņemas jaunu risku, bet privātais akcionārs tikai nodod esošu darbību vai projektu jaunajam uzņēmumam. Komisija arī konstatē, ka vairākkārtējie Valonijas reģiona iejaukšanās pasākumi, atbalstot Duferco, ir ļāvuši atlikt sociālā ziņā grūtas, bet ekonomiski nepieciešamas reformas metalurģijas nozarē Valonijā. Šāda rīcība, kuras pamatā bija reģionāli, sociāli un darbavietu saglabāšanas apsvērumi, palēninot metalurģijas nozares racionalizāciju un modernizāciju, nav uzskatāma par privāta ieguldītāja rīcību.

(350)

Turklāt Komisija atzīmē, ka FSIH ieguldīšanas darbība neatbilst saprātīga ieguldītāja darbībai tirgus apstākļos. Šajā gadījumā FSIH rīcība jāsalīdzina ar ieguldījumu fondu pārvaldnieka rīcību. Tādējādi, vērtējot kopumā, FSIH īstenotā ieguldīšanas politika, kāda tā atklājas šajā procedūrā, ir tāda, kādu neīstenotu minētais tirgus dalībnieks. Ne-riska ieguldījumu fondiem, lai nodrošinātu ilgtspēju, jādažādo riski ieguldījumu portfelī. Vienlaikus, ņemot vērā darbības sniegumu un vēlamo ienesīguma līmeni, portfelī esošo aktīvu diversifikācija ģeogrāfiskā un nozaru aspektā samazina šo aktīvu mainīgumu un līdz ar to arī ieguldījumu portfeļa risku kopumā. Šādai diversifikācijai nav obligāti jābūt galējai, taču šajā gadījumā FSIH koncentrēja visus ieguldījumus tikai vienā uzņēmumā.

(351)

Tādējādi, ieguldot tikai Duferco grupā, FSIH risks kļuva maksimāls, jo FSIH ieguldījumu atdeve kļuva atkarīga tikai no viena uzņēmuma panākumiem vai neveiksmēm. No tā izriet, ka kopumā FSIH ieguldīšanas prakse tikai papildus apliecina, ka FSIH darbība neatbilst kritērijam par privātu ieguldītāju tirgus ekonomikas apstākļos.

(352)

Ņemot vērā iepriekš teikto, Komisija secina, ka visi izmeklējamie pasākumi kopumā neatbilst principam par privātu ieguldītāju tirgus ekonomikas apstākļos. Iejaukšanās nosacījumi katru reizi radīja priekšrocības dažādām ar Duferco grupu saistītām struktūrām. Līdz ar to tie ir atbalsta pasākumi LESD 107. panta 1. punkta izpratnē.

(353)

Tādējādi kopējā atbalsta summa principā sasniedz EUR 211,43 miljonus.

8. ATBALSTA SADERĪBA AR IEKŠĒJO TIRGU

(354)

Valsts atbalsta aizliegums nav absolūts beznosacījumu aizliegums. Jo īpaši LESD 107. panta 2. un 3. punkts rada juridisku pamatu, lai noteiktus atbalsta pasākumus varētu atzīt par saderīgiem ar iekšējo tirgu.

(355)

Atbildē uz lēmumu par procedūras sākšanu Beļģija neminēja nekādu pamatojumu saistībā ar izmeklējamo pasākumu saderību.

(356)

Komisija konstatē, ka LESD 107. panta 2. punkta atkāpes acīmredzami nav piemērojamas. No minētā panta 3. punkta atkāpēm noderīgi varētu būt vienīgi a) un c) apakšpunkti. Punkta a) apakšpunktā būtībā ir noteikts, ka atbalstu var atzīt par saderīgu ar iekšējo tirgu, ja tā mērķis ir veicināt ekonomikas attīstību apgabalos, kur dzīves līmenis ir ārkārtīgi zems vai kur valda liels bezdarbs. Savukārt c) apakšpunkts nosaka, ka par saderīgu ar iekšējo tirgu var uzskatīt arī atbalstu, kas veicina konkrētu saimniecisko darbību vai konkrētu tautsaimniecības jomu attīstību, ja šādam atbalstam nav tāds nelabvēlīgs iespaids uz tirdzniecības apstākļiem, kas ir pretrunā kopīgām interesēm.

(357)

Tomēr šķiet, ka attiecīgajiem pasākumiem nevar piemērot nevienu pamatdokumentu vai Komisijas pamatnostādnes par saderības kritērijiem valsts atbalsta jomā.

(358)

Faktiski, pēc tam, kad 2002. gada 23. jūlijā beidzās EOTK līguma darbība, Komisija pieņēma dažādas pamatnostādnes vai paziņojumus, kuru mērķis bija saglabāt reģionālā atbalsta aizliegumu ieguldījumos un glābšanas un pārstrukturēšanas atbalsta aizliegumu metalurģijas nozarē.

(359)

Tādējādi valstu reģionālā atbalsta pamatnostādnes 2007.–2013. gada laikposmam (59), proti, periodam, kura laikā FSIH piešķīra izmeklējamos atbalsta pasākumus, 8. punktā nepārprotami izslēdza no savas piemērošanas jomas reģionālo atbalstu metalurģijas nozarei un apstiprināja, ka tie nav saderīgi ar kopējo tirgu.

(360)

Tāpat, paziņojums par atbalstu metalurģijas nozarē (60), kas bija spēkā līdz 2009. gada 31. decembrim, norādīja, ka atbalsts grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai metalurģijas nozarē nav saderīgs ar kopējo tirgu. Atļauti, bet ar vairākiem nosacījumiem, ir vienīgi tie atbalsta pasākumi, kuru mērķis ir segt atlaistajiem vai priekšlaicīgā pensijā nosūtītajiem metalurģijas uzņēmumu darba ņēmējiem izmaksātos pabalstus, un atbalsta pasākumi uzņēmumiem, kuri galīgi izbeidz savu metalurģiskās ražošanas darbību. FSIH piešķirtā atbalsta mērķi neatbilst nevienai no abām minētajām atbalsta kategorijām. Gluži otrādi, tas tika izmantots ieguldījumu finansēšanai.

(361)

Attiecībā uz SIF piešķirtā atbalsta iespējamo saderību saistībā ar 2009. gada paziņojumu Komisija uzskata, ka šis paziņojums neattiecas uz SIF. Būtībā 2009. gada paziņojuma 4.4.2. punkts bija paredzēts uzņēmumiem, kam radās grūtības atrast finansējuma avotus situācijā, kura tirgū bija izveidojusies laikā no 2008. gada decembra līdz 2010. gada decembrim. Taču no SIF apsvērumiem neizriet, ka šim uzņēmumam būtu radušās attiecīgā veida grūtības. Tādēļ Komisija uzskata, ka SIF neatbilst piemērotības nosacījumiem, kas paredzēti 2009. gada paziņojumā, un ka atbalsts šim uzņēmumam nav uzskatāms par saderīgu ar iekšējo tirgu.

(362)

Visbeidzot, Kopienas pamatnostādnes par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (61), kas bija spēkā līdz 2014. gada 30. jūlijam, 18. punktā paredzēja metalurģijas izslēgšanu no savas piemērošanas jomas.

(363)

Ņemot vērā iepriekš teikto, Komisija secina, ka visi seši izmeklējamie atbalsta pasākumi ir nesaderīgi ar iekšējo tirgu.

9. AR IEKŠĒJO TIRGU NESADERĪGU ATBALSTA PASĀKUMU ATGŪŠANA

(364)

Saskaņā ar LESD noteikumiem un Tiesas pastāvīgo judikatūru Komisija ir kompetenta pieņemt lēmumu par to, ka attiecīgajai valstij jāatsauc vai jāizmaina atbalsts, ja tā konstatē nesaderību ar iekšējo tirgu (62). Arī Tiesa vairākas reizes ir lēmusi, ka dalībvalstij ar Komisijas lēmumu uzliktais pienākums atsaukt ar iekšējo tirgu nesaderīgu atbalstu paredz atjaunot iepriekšējo situāciju (63).

(365)

Tādēļ Tiesa ir noteikusi, ka šis mērķis ir sasniegts, kad saņēmējs ir atmaksājis summas, kas piešķirtas kā nelikumīgs atbalsts, līdz ar to zaudējot priekšrocības, ko ieguvis tirgū, salīdzinot ar konkurentiem, un ir atjaunota situācija pirms atbalsta izmaksāšanas (64).

(366)

Padomes Regulas (ES) 2015/1589 (65) 16. panta 1. punkts paredz: “Kad nelikumīga atbalsta gadījumos tiek pieņemti negatīvi lēmumi, Komisija izlemj, ka attiecīgā dalībvalsts veic visus vajadzīgos pasākumus, lai atgūtu atbalstu no saņēmēja […].”

(367)

Tādējādi, ņemot vērā to, ka attiecīgie pasākumi tika īstenoti, pārkāpjot LESD 108. pantu, un ir uzskatāmi par nelikumīgu un ar iekšējo tirgu nesaderīgu atbalstu, tie ir jāatgūst, lai atjaunotu tirgus situāciju, kāda tā bija pirms piešķiršanas.

(368)

Šajā gadījumā atbalsts tika piešķirts šādiem uzņēmumiem – DII (1. pasākums), [uzņēmumam, kas tolaik kontrolēja DPH] (2. pasākums), DSIH (3. pasākums), [uzņēmumam, kas tolaik bija galvenais Duferco grupā] – kļuva par […] – (4. pasākums), SIF (5. pasākums) un DLP (6. pasākums), un tie visi bija Duferco grupas meitasuzņēmumi dažādās valstīs. Minētajiem uzņēmumiem vai to iespējamajiem tiesību pārņēmējiem jāuzdod atmaksāt nelikumīgi saņemtais atbalsts.

(369)

Turklāt atgūšanai jāattiecas uz laikposmu, kurā saņēmējiem tika radītas priekšrocības, proti, no brīža, kad atbalsts tika nodots katra saņēmēja rīcībā, līdz brīdim, kad tas tika reāli atgūts, ievērojot ekonomiskās priekšrocības definēšanas kritērijus un aprēķināšanas principus, kas noteikti 7.1.4.1.–7.1.4.5. punktā. Īstenojot sadarbības pienākumu, kas atgūšanas procedūras ietvaros jāpilda Beļģijai, atbalsta summa, kas piešķirta [uzņēmumam, kas tolaik bija galvenais Duferco grupā] – kļuva par […] – un SIF, šīs procedūras gaitā jo īpaši ir jāprecizē, pamatojoties uz informāciju, ko iesniegs Beļģija un attiecībā uz atbalstu, kas sniegts aizdevumu veidā, ņemot vērā faktiskos izmaksāšanas vai atmaksāšanas datumus, kā arī jebkurus citus saistītus apstākļus, ko Beļģija norādīs. Jebkurā gadījumā atgūstamās summas ietver procentus, kas pienākas par laiku līdz faktiskajai atmaksāšanai.

10. SECINĀJUMS

(370)

Komisija atzīst, ka Beļģija ir nelikumīgi īstenojusi attiecīgos atbalsta pasākumus, pārkāpjot LESD 108. panta 3. punktu. Komisija uzskata, ka visi izmeklējamie pasākumi ir valsts atbalsts, kas ir nesaderīgs ar iekšējo tirgu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Turpmāk minētie pasākumi, ko nelikumīgi īstenojusi Beļģija, pārkāpjot Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta 3. punktu, ir valsts atbalsts, kas ir nesaderīgs ar iekšējo tirgu:

a)	Duferco US Investment Corporation daļas pārdošana Duferco Industrial Investment par summu EUR 11 581 700;

b)	Duferco Participations Holding Limited daļas pārdošana [uzņēmumam, kas tolaik kontrolēja DPH] par summu EUR 20 362 464;

c)	kapitāla ieguldījums Duferco Salvage Investments Holding, kur labuma guvējs bija šis uzņēmums, par summu EUR [65–72 miljoni];

d)	aizdevums [uzņēmumam, kas tolaik bija galvenais Duferco grupā] par summu EUR 2 082 723 kā pamatsummu, ciktāl šim aizdevumam piemērotā procentu likme ir mazāka par 3,502 %;

e)	aizdevums Steel Invest & Finance par summu EUR 10 413 639 kā pamatsummu, ciktāl šim aizdevumam piemērotā procentu likme ir mazāka par 4,302 %;

f)	kapitāla ieguldījums Duferco Long Products, kur labuma guvējs bija šis uzņēmums, par summu EUR 100 000 000.

2. pants

1. Beļģijai ir pienākums nodrošināt, lai tiešie saņēmēji vai to tiesību pārņēmēji atmaksā piešķirto nesaderīgo atbalstu, kas minēts 1. pantā.

2. Atgūstamajām summām pieskaita procentus par laikposmu no dienas, kad atbalsts nodots saņēmējiem, līdz tā faktiskās atgūšanas dienai.

3. Procentus aprēķina pēc salikto procentu formulas saskaņā ar V nodaļu Komisijas Regulā (EK) Nr. 794/2004 (66).

3. pants

1. Šā lēmuma 1. pantā minētā atbalsta atgūšana stājas spēkā uzreiz, un tā jāveic nekavējoties.

2. Beļģija nodrošina šā lēmuma izpildi četru mēnešu laikā no tā paziņošanas dienas.

4. pants

1. Divos mēnešos pēc šā lēmuma paziņošanas Beļģija iesniedz Komisijai šādu informāciju:

a)	kopējā no katra atbalsta saņēmēja atgūstamā summa (pamatsumma ar procentiem);

b)	šā lēmuma izpildei jau veikto un iecerēto pasākumu sīks apraksts;

c)	dokumenti, kas apliecina, ka atbalsta saņēmējiem ir pieprasīts atmaksāt atbalstu.

2. Beļģija līdz 1. pantā minētā atbalsta pilnīgai atgūšanai informē Komisiju par šā lēmuma izpildei noteikto valsts pasākumu īstenošanas gaitu. Pēc vienkārša Komisijas pieprasījuma tā tūlīt sniedz informāciju gan par jau veiktajiem, gan plānotajiem pasākumiem, lai panāktu šā lēmuma izpildi. Tā sniedz arī sīku informāciju par atbalsta un atgūšanas procentu summām, ko saņēmēji jau atmaksājuši.

5. pants

Šis lēmums ir adresēts Beļģijas Karalistei.

Briselē, 2016. gada 20. janvārī

Komisijas vārdā –

Komisijas locekle

Margrethe VESTAGER

(1) No 2009. gada 1. decembra EK līguma 87. un 88. pants attiecīgi kļuva par 107. un 108. pantu Līgumā par Eiropas Savienības darbību (LESD). Abi noteikumu kopumi pēc būtības ir identiski. Šajā lēmumā atsauces uz LESD 107. un 108. pantu vajadzības gadījumā jāsaprot kā atsauces uz EK līguma 87. un 88. pantu. LESD arī ievieš vairākas terminoloģijas izmaiņas, piemēram, termins “Kopiena” tiek aizstāts ar terminu “Savienība”, vārdkopa “kopējais tirgus” ar vārdkopu “iekšējais tirgus” un “Pirmās instances tiesa” ar “Vispārējā tiesa”. Šajā lēmumā tiek izmantota LESD terminoloģija.

(2) OV C 120, 23.4.2014., 51. lpp.

(3) Turpmāk Komisija atsauksies uz “Beļģiju”, nevis uz “Valonijas reģionu” (ja vien konteksts nenoteiks citādi), jo sarakste tika uzsākta ar dalībvalsti, kas paredzēta procedūrā un ir šā lēmuma adresāts.

(4) Skatīt 2. zemsvītras piezīmi.

(5) Komisijas 1997. gada 25. novembra lēmums lietā N 680/97, Beļģija – Valonijas reģiona finanšu ieguldījums uzņēmumā “Duferco Belgique SA”.

(6) Komisijas 1999. gada 26. maija lēmums lietā N 246/99, Beļģija – Beļģijas valsts iestāžu finanšu ieguldījums uzņēmumā HUGB (EOTK tērauds).

(7) OV C 95, 19.4.2002., 2. lpp.

(8) Komisijas Lēmums Nr. 2496/96/EOTK (1996. gada 18. decembris), ar ko nosaka Kopienas noteikumus valsts atbalstam tērauda rūpniecībai (OV L 338, 28.12.1996., 42. lpp.).

(9) Komisijas Lēmums Nr. 2005/137/EK (2003. gada 15. oktobris) par valoņu reģiona finansiālu piedalīšanos uzņēmumā AS Carsid (OV L 47, 18.2.2005., 28. lpp.).

(*) Konfidenciāla informācija.

(10) Duferco La Louvière Sales ir uzņēmums, ko kontrolē SIF.

(11) Jāpiebilst, ka Ernst&Young kļūdījās, aizstājot euro ar dolāriem.

(12) OV C 14, 19.1.2008., 2. lpp.

(13) OV C 83, 7.4.2009., 1. lpp.

(14) Tiesas 2002. gada 16. maija spriedums lietā Francija/Komisija, C-482/99, ECLI:EU:C:2002:294, 24. punkts.

(15) Tiesas 2001. gada 4. aprīļa spriedums lietā Regione Friuli Venezia Giulia/Komisija, T-288/97, ECLI:EU:T:2001:115, 41. punkts.

(16) Tiesas 1980. gada 17. septembra spriedums lietā Philip Morris Holland BV/Komisija, 730/79, ECLI:EU:C:1980:209, 11. un 12. punkts.

(17) Tiesas 1996. gada 11. jūlija spriedums lietā SFEI et al/La Poste, C-39/94, ECLI:EU:C:1996:285, 60. punkts.

(18) Tiesas 2012. gada 5. jūnija spriedums lietā Komisija/EDF, C-124/10P, ECLI:EU:C:2012:318, 90. punkts.

(19) 2014. gada 23. jūnija […] piezīmes, 24. punkts.

(20) Zemsvītras piezīme 2. lappusē Beļģijas piezīmēs par 2013. gada 11. decembra lēmumu par procedūras sākšanu.

(21) Tiesas 2012. gada 28. februāra spriedums lietā Land Burgenland/Komisija, T-268/08 un T-281/08, ECLI:EU:T:2012:90, 72. punkts.

(22) Beļģijas 2013. gada 11. decembra piezīmes, 32. punkts.

(23) Tiesas 2012. gada 5. jūnija spriedums lietā Komisija/EDF, C-124/10P, ECLI:EU:C:2012:318, 83.–85. punkts.

(24) […] piezīmes, 42. punkts, 12. lpp.

(25) 2011. gada 29. novembra, 2012. gada 29. jūnija un 2015. gada 27. janvāra informācijas pieprasījumi.

(26) Beļģijas 2013. gada 4. jūnija atbilde.

(27) Beļģijas 2012. gada 28. septembra atbilde.

(28) Beļģijas 2012. gada 28. septembra atbildes 1. pielikums, 24. un 6. lpp.

(29) Tā ir vidējā aritmētiskā vērtība starp 2006. gada EBITDA ex post aplēsi, ko veica KPMG, un 2006. gadā faktiski sasniegto EBITDA.

(30) Beļģijas 2015. gada 25. septembra atbildes pielikums, 2. lpp.

(31) […] x FSIH daļa 49,9 % apmērā.

(32) USD un EUR maiņas kurss 2006. gada 12. decembrī bija 0,7550.

(33) Beļģijas 2015. gada 8. aprīļa atbildes 4. pielikums, 6. lpp., “Plānotais darījums”.

(34) Beļģijas 2015. gada 15. septembra atbilde, 2. lpp.

(35) Beļģijas 2015. gada 8. aprīļa atbildes 4. pielikums, 7. lpp., “Cenas pamatojums”.

(36) 2015. gada 15. septembra informācijas pieprasījums.

(37) USD un EUR maiņas kurss 2006. gada 14. jūnijā bija 0,7959.

(38) Beļģijas 2012. gada 5. janvāra atbildes 20. pielikums.

(39) Skatīt, piemēram, Beļģijas 2013. gada 11. decembra atbildi, 86. punkts.

(40) 2015. gada 15. septembra informācijas pieprasījums.

(41) Beļģijas 2013. gada 4. jūnija atbildes 6. pielikums, izmaksu un ieņēmumu kopsavilkuma tabula.

(42) Tiesas 1998. gada 30. aprīļa spriedums lietā Cityflyer Express/Komisija, T-16/96, ECLI:EU:T:1998:78, 51. punkts.

(43) 167. punkts.

(44) Beļģijas 2013. gada 11. decembra atbilde, 255.–279. punkts.

(45) https://www.ecb.europa.eu/stats/money/yc/html/index.en.html

(46) Tiesas 2011. gada 12. maija spriedums lietā Région Nord-Pas-de-Calais/Komisija, T-267/08 un T-279/08, ECLI:EU:T:2011:209, 161. punkts.

(47) Beļģijas 2013. gada 4. jūnija atbildes 13. pielikums.

(48) ArcelorMittal, Nippon Steel&Sumitomo Metal Corporation, Tata Steel Limited, Nucor Corporation, United States Steel Corp., ThyssenKrupp AG, PAO Severstal, NLMK, Kobe Steel Ltd (Standard&Poors novērtējums).

(49) SIF piezīmju 28. punkts.

(50) Aplēses tika veiktas, aprēķinot procentus, kas būtu jāmaksā, piemērojot likmi, kas paredzēta 2008. gada paziņojumā par atsauces likmēm, un atskaitot procentus, kas aplēsti, pamatojoties uz faktiski piemēroto likmi, un tad diskontējot visu summu līdz likmei, kas norādīta minētajā paziņojumā. Tomēr šī procentu aprēķināšana un diskontēšana tika veikta aptuveni, salīdzinot ar modelētiem pagaidu termiņiem (proti, norādot atmaksāšanas ilgumu gados, nevis precīzā skaitā dienu, un neņemot vērā daļējos procentu atmaksājumus) un tādējādi neņemot vērā faktiski veikto atmaksājumu finanšu profilu un grafiku.

(51) Skatīt jo īpaši šā lēmuma 49. apsvērumu.

(52) Komisija atskaitīja no kapitāla palielinājuma par EUR 100 miljoniem neto ietekmi uz FSIH, ko radīja Duferco Diversification cesija DLP (EUR –0,3 miljoni).

(53) 21. pielikums Beļģijas atbildei uz lēmumu par procedūras sākšanu.

(54) 23. pielikums Beļģijas atbildei uz lēmumu par procedūras sākšanu.

(55) Komisijas 1997. gada 25. novembra lēmums lietā N 680/97, Beļģija – Valonijas reģiona finanšu ieguldījums uzņēmumā Duferco Belgique SA.

(56) Komisijas 1996. gada 18. decembra lēmums lietā 97/271/EOTK, Beļģija – Clabecq tēraudlietuves (EOTK tērauds).

(57) Komisijas 1999. gada 26. maija lēmums lietā N 246/99, Beļģija – Beļģijas valsts iestāžu finanšu ieguldījums uzņēmumā HUGB (EOTK tērauds).

(58) Lēmums 2005/137/EK.

(59) OV C 54, 4.3.2006., 13. lpp.

(60) OV C 70, 19.3.2002., 21. lpp.

(61) OV C 244, 1.10.2004., 2. lpp.

(62) Tiesas 1973. gada 12. jūlija spriedums lietā Komisija/Vācija, C-70/72, ECLI:EU:C:1973:87, 13. punkts.

(63) Tiesas 1994. gada 14. septembra spriedums lietā Spānija/Komisija, C-278/92, C-279/92 un C-280/92, ECLI:EU:C:1994:325, 75. punkts.

(64) Tiesas 1999. gada 17. jūnija spriedums lietā Beļģija/Komisija, C-75/97, ECLI:EU:C:1999:311, 64. un 65. punkts.

(65) Padomes 2015. gada 13. jūlija Regula (ES) 2015/1589, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta piemērošanai (OV L 248, 24.9.2015., 9. lpp.).

(66) Komisijas 2004. gada 21. aprīļa Regula (EK) Nr. 794/2004, ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 659/1999, ar kuru nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai (OV L 140, 30.4.2004., 1. lpp.).

22.11.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 314/63

KOMISIJAS LĒMUMS (ES) 2016/2042

(2016. gada 1. septembris)

par atbalsta shēmu SA.38418 – 2014/C (ex 2014/N), ko Vācija plāno īstenot filmu producēšanas un izplatīšanas finansēšanai

(izziņots ar dokumenta numuru C(2016) 5551)

(Autentisks ir tikai teksts vācu valodā)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 108. panta 2. punkta pirmo daļu,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu un jo īpaši tā 62. panta 1. punkta a) apakšpunktu,

pēc uzaicinājuma ieinteresētajām personām iesniegt piezīmes saskaņā ar iepriekšminētajiem noteikumiem (1) un ņemot vērā viņu piezīmes,

tā kā:

1. PROCEDŪRA

(1)	Ar 2014. gada 4. marta vēstuli Vācija paziņoja Komisijai par grozījumiem atbalsta shēmā par atbalstu filmu producēšanai un izplatīšanai (Filmförderungsgesetz (“FFG”)). Tā nosūtīja Komisijai papildu informāciju ar 2014. gada 17. aprīļa un 16. jūlija vēstulēm.

(2)	Ar 2014. gada 17. oktobra vēstuli Komisija paziņoja Vācijai par lēmumu sākt Līguma 108. panta 2. punktā noteikto procedūru attiecībā uz minēto pasākumu.

(3)	Komisijas lēmums sākt procedūru (turpmāk – “lēmums sākt procedūru”) tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. (2) Komisija aicināja ieinteresētas personas sniegt savas piezīmes.

(4)	Vācija savus apsvērumus par lēmumu sākt procedūru nosūtīja ar 2014. gada 11. decembra vēstulē.

(5)	Komisija saņēma piezīmes no ieinteresētajām personām. Tā šos apsvērumus nosūtīja Vācijai, kurai tika dota iespēja atbildēt; Vācijas piezīmes tika saņemtas ar 2015. gada 5. marta vēstulē.

2. PASĀKUMA SĪKS APRAKSTS

2.1. Nosaukums, shēma

(6)

Shēmas juridiskais pamats ir akts par pasākumiem, lai veicinātu Vācijas kino, tā septītajā versijā (FFG in der Fassung des Siebten Änderungsgesetzes), kurā sīki izklāstīti Vācijas Federālās filmu padomes (Filmförderanstalt (“FFA”)) sniegtā audiovizuālā atbalsta nosacījumus. Komisija to bija apstiprinājusi līdz 2016. gada 31. decembrim ar 2013. gada 3. decembra lēmumu lietā SA.36753. Shēmas paredzētais paziņotais grozījums attiecas uz finansējumu un nodokli video pēc pieprasījuma pakalpojumu sniedzējiem bez uzņēmuma vai aģentūras Vācijā.

(7)

Pastāvošā federālā shēma filmu producēšanai, izplatīšanai un demonstrēšanai tiek finansēta no īpaša nodokļa (“Sonderabgabe”), kas uzlikts uzņēmumiem kino un video nozarē un apraides sektoram. Kinoteātru operatoriem, video piegādātājiem un video pēc pieprasījuma pakalpojumu sniedzējiem ir jāmaksā obligāts nodoklis Federālajai filmu padomei, pamatojoties uz to ienākumiem no filmu izmantošanas. Kinoteātru operatori maksā nodokli, pamatojoties uz kases ieņēmumiem uz vienu ekrānu. Video piegādātāji un video pēc pieprasījuma pakalpojumu sniedzēji maksā nodokli, pamatojoties uz neto gada apgrozījumu ar nosacījumu, ka tas pārsniedz EUR 50 000 (3).

(8)

Shēmas grozījumi notiek uz straujas tehnoloģiskās attīstības fona, jo īpaši filmu izplatīšanā. Filmu skatīšanās privātmājās arvien vairāk notiek, izmantojot tiešsaistes piekļuvi, nevis fizisko nesēju nomu. Attiecīgo pakalpojumu – šajā gadījumā – filmu piedāvāšana privātai apskatei – sniedzēja uzņēmuma atrašanās vieta kļūst mazāk nozīmīgasekmīgai uzņēmējdarbības modeļa attīstībai. No izvēlētas vietas piegādātājs var sniegt pakalpojumus citā teritorijā bez būtiskām transporta vai fiziskās klātbūtnes izmaksām. Lai patērētājiem sniegtu pakalpojumus pēc pieprasījuma mērķa dalībvalstī, nav nepieciešama juridiskā adrese vai filiāle. Pasākums, ko Vācija plāno īstenot ar tās federālās shēmas ierosināto grozījumu, attiecas uz finansējumu filmu izplatīšanai ar video pēc pieprasījuma palīdzību. Līdz šim tikai video pēc pieprasījuma pakalpojumu sniedzējiem, kuru juridiskā adrese vai filiāle ir Vācijā, bija tiesības iegūt atbalstu. Nākotnē video pēc pieprasījuma piegādātāji bez uzņēmuma vai aģentūras Vācijā varēs gūt peļņu tādā pašā veidā par saviem piedāvājumiem internetā vācu valodā, kas adresēti klientiem Vācijā.

(9)

Turklāt FFG 66.a panta 2. punkts ir grozīts attiecībā uz shēmas finansēšanas sistēmu, lai ņemtu vērā šo pārmaiņu un lai nodrošinātu, ka apmaiņā pret viņu tiesībām uz atbalstu video pēc pieprasījuma izplatītājiem, kas atrodas ārpus Vācijas, tiks piemērots nodoklis. Nodoklis būs jāmaksā par apgrozījumu, ko tie iegūst ar produktiem, par kuriem, iespējams, saņem atbalstu, t.i., ar piedāvājumiem, izmantojot savu vācu valodas interneta mājas lapu klientiem Vācijā, un tikai tiktāl, ciktāl uz šo apgrozījumu neattiecas salīdzināms nodoklis par kinematogrāfisku atbalstu piegādātāja uzņēmējdarbības vietā.

(10)

Vācija pamato šādu video pēc pieprasījuma izplatītāju, kuri atrodas ārpus Vācijas, iekļaušanu, pirmkārt, ar video pēc pieprasījuma kopumā spēcīgi pieaugošo daļu filmu izplatīšanā un patēriņā un, otrkārt, ar neseno parādību, ka lieli video pēc pieprasījuma izplatītāji, kuri darbojas starptautiskā līmenī, izvēlas vienu uzņēmumu Eiropas Savienībā, no kura tie apkalpo vairākas vai visas dalībvalstis. Paplašinājuma mērķis ir saglabāt atbilstību pastāvošajai FFG sistēmai un filosofijai, proti, ka filmu patēriņš Vācijā – izmantojot jebkuru nesēju – nodrošina ienākumu valstij piederošā fondā, kas atbalsta dažādus kultūras mērķus, tostarp filmu producēšanu un izplatīšanu.

(11)

Attiecībā uz to līdzekļu izmantošanu, kurus rada vietējiem un ārvalstu video piegādātājiem piemērotie nodokļi, 30 % tiks atvēlēti atbalstam filmu izplatīšanai video vai video pēc pieprasījuma formātā; pārējie kopā ar iemaksām no kinoteātriem un raidorganizācijām palīdzēs atbalstīt filmu producēšanu vai izplatīšanu, izmantojot citus kanālus. Šie paredzētie 30 % būs vienīgais finansējuma avots video izplatīšanas atbalstam.

(12)	Paziņoto pasākumu ir plānots piemērot no brīža, kad Komisija to apstiprinās, līdz 2016. gada 31. decembrim. Paredzamais ikgadējais līdzekļu apjoms, kas pieejams no nodokļa ieņēmumiem par video piegādi, ir 13 miljonu euro.

2.2. Atbalsta esība

(13)

Kā secināts lēmumā sākt procedūru, aprakstītais pasākums ir valsts atbalsts Līguma 107. panta 1. punkta nozīmē. Saskaņā ar šo pantu ar iekšējo tirgu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm. Aprakstītais pasākums atbilst kumulatīvajiem nosacījumiem, kas jāievēro, lai to varētu kvalificēt kā atbalstu. Filmu izplatīšanas atbalsts tiek piešķirts no valsts līdzekļiem, tas rada ekonomisku priekšrocību uzņēmumiem, šī priekšrocība ir selektīva, un tas spēj kropļo vai draud kropļot konkurenci un tirdzniecību iekšējā tirgū.

(14)

Attiecībā uz valsts līdzekļiem FFG paredzētais atbalsts tiek piešķirts no līdzekļiem, kas finansēti ar ieņēmumiem no dažādiem parafiskāliem maksājumiem, ko uzliek šis akts. Federālā filmu padome – iestāde, kas dibināta saskaņā ar publiskajām tiesībām, – ienākumus no šiem nodokļiem pārdala filmu producēšanai un izplatīšanai. Tāpēc šie pasākumi ietver valsts līdzekļus un līdzekļi ir attiecināmi uz valsti.

(15)

Shēmas saņēmēji – filmu producenti, scenāristi, filmu izplatītāji, kinoteātru operatori – veic saimnieciskās darbības un tādēļ uzskatāmi par uzņēmumiem. Valsts atbalsts ir priekšrocība, ko tie nesaņemtu parastos tirgus apstākļos. Šī shēma arī ir selektīva, jo tās vienīgie saņēmēji ir uzņēmumi, kas iesaistīti filmu producēšanā, izplatīšanā un demonstrēšanā.

(16)

Filmu producēšanas un izplatīšanas tirgus ir starptautisks. Saņēmēji starptautiskā līmenī konkurē ar producentiem un izplatītājiem citās dalībvalstīs. Tāpēc šis pasākums, ar kuru plānots atbalstīt filmu producēšanu, izplatīšanu un popularizēšanu, ietekmē konkurenci un tirdzniecību starp dalībvalstīm, un tas ir kvalificējams kā valsts atbalsts saskaņā ar Līguma 107. panta 1. punktu.

2.3. Procedūras sākšanas pamatojums

2.3.1. Video pēc pieprasījuma izplatīšanas atbalsta grozījuma saderība ar Līguma 107. panta 3. punkta d) apakšpunktu

(17)

Paredzētais pasākums – finansējums un nodoklis video pēc pieprasījuma pakalpojumu sniedzējiem bez uzņēmuma vai aģentūras Vācijā – ir grozījums shēmā, kuru Komisija bija apstiprinājusi līdz 2016. gada 31. decembrim. Valsts atbalsta novērtēšanas kritēriji nav mainījušies kopš shēmas iepriekšējā apstiprinājuma, un ierosinātās izmaiņas attiecas tikai uz atbalstu filmu video izplatīšanai un uz nodokli ārvalstu video pēc pieprasījuma izplatītājiem.

(18)

Attiecībā uz atbalstu filmu izplatīšanai, ko veic video pēc pieprasījuma piegādātāji, kā tādu Komisija jau ir konstatējusi, ka tas ir saderīgs ar Līguma 107. panta 3. punkta d) apakšpunktu (4). Iespējamo saņēmēju loka paplašināšana, iekļaujot uzņēmumus, kas reģistrēti citur, saderības novērtējumu saskaņā ar minēto pantu neietekmē nelabvēlīgi.

2.3.2. Citu Savienības tiesību aktu iespējamais pārkāpums

(19)

Komisijai valsts atbalsta analīzē jāietver atbalsta pasākuma finansējuma atbilstība Savienības tiesību aktu noteikumiem, kas nav konkurences noteikumi, ja finansējums veido atbalsta pasākuma neatņemamu daļu. Tas ir gadījumā, ja nodoklis ir pilnībā nodrošināts atbalsta finansēšanai tādā ziņā, ka ieņēmumi no nodokļa tiek noteikti piešķirti atbalsta finansējumam un tiem ir tieša ietekme uz atbalsta summu (5). Ja šādā gadījumā nodoklis izrādās esam pretrunā citiem Līguma noteikumiem, Komisija nevar atzīt atbalstu, kura daļa ir nodoklis, par saderīgu ar iekšējo tirgu (6).

(20)

Paziņotā shēma nosaka, ka 30 % nodokļa ieņēmumu no video piegādātājiem tiek izmantoti, lai finansētu atbalstu filmu izplatīšanai video formātā. Turklāt šāda veida atbalstam nav citu finansējuma avotu. Tas veido saikni starp video izplatīšanas finansējumu un ieņēmumiem no nodokļa par šo darbību, saskaņā ar kuru ieņēmumi no nodokļiem ir vienīgais finansējuma avots un tieši ietekmē šim atbalstam pieejamo summu. Tādēļ nodoklis ir nodrošināts, un ir nepieciešams pārbaudīt, vai tas atbilst citiem Savienības tiesību aktu noteikumiem, kas nav konkurences noteikumi.

(21)

Līdz ar to ir jāizvērtē, vai nodokļa attiecināšana uz video pēc pieprasījuma piegādātājiem, kuri atrodas ārpus Vācijas, ir saderīga ar Līguma 110. pantu, saskaņā ar kuru neviena dalībvalsts nedrīkst uzlikt nodokli citu dalībvalstu produktiem, kādu tā neuzliek līdzīgiem iekšzemes produktiem. Turklāt ir jāizvērtē, vai šis nodoklis pārkāptu noteikumus par video pēc pieprasījuma piegādātāju, kas reģistrēti citās dalībvalstīs, jurisdikciju, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2010/13/ES (7).

2.3.2.1. Līguma 110. pants

(22)	Nodoklis nebūtu saderīgs ar 110. pantu un tāpēc aizliegts, ciktāl tas diskriminē importētus produktus, proti, tādā mērā, kā atbalsts, kuru finansē ar tā būtiski kompensētiem izdevumiem, kas saistīti ar nodokli aplikto iekšzemes produktu salīdzinājumā ar importēto produktu (8).

(23)

Attiecīgi parafiskālie maksājumi, līdzīgi tiem, kas uzlikti saskaņā ar aprakstīto shēmu, var būt pretrunā Līguma 110. pantam, kad shēma atbalsta vienīgi valsts pakalpojumu sniedzējus vai to dara lielākā mērā nekā attiecībā uz konkurentiem citās dalībvalstīs. Šādā gadījumā, lai ievērotu saderību ar Līgumu, importētos pakalpojumus nedrīkst aplikt ar nodokli. Tomēr, ja pakalpojumu sniedzēju importētie pakalpojumi citās dalībvalstīs, kas ir apliekami ar nodokli, no shēmas var iegūt tāpat kā iekšzemes pakalpojumu sniedzēji, tas nav pretrunā Līguma 110. pantam.

(24)	Pat tad, ja, tāpat kā šajā lietā, shēma tās noteikumos paredz, ka arī ārvalstu piegādātāji var iegūt no atbalsta veidā, kas nav diskriminējošs, tas pats par sevi nav pietiekami. Ir jāizslēdz arī nosacījumi, kas strukturāli atbalsta iekšzemes operatorus praksē.

(25)	Komisija aicināja Vāciju un ieinteresētās personas sniegt piezīmes un nodrošināt attiecīgos faktus par shēmas atbilstību Līguma 110. pantam.

2.3.2.2. Direktīva 2010/13/ES

(26)	Paziņotais pasākums uzliek nodokli video pēc pieprasījuma piegādātājiem, kas reģistrēti citās dalībvalstīs, pamatojoties uz apgrozījumu, ko viņi iegūst ar video pēc pieprasījuma pakalpojumiem Vācijas tirgū. Tas rada jautājumu, vai Direktīva 2010/13/ES attiecas uz nodokli.

(27)

Saskaņā ar Direktīvas 2010/13/ES 13. pantu dalībvalstīm ir jānodrošina, ka to jurisdikcijā esošo mediju pakalpojumu sniedzēju piedāvātie audiovizuālo mediju pakalpojumi pēc pieprasījuma, ja tas ir iespējams, ar atbilstīgiem līdzekļiem veicina Eiropas darbu izveidi un piekļuvi tiem. 13. pantā kā šādas veicināšanas piemēri minētas finanšu ieguldījums Eiropas darbu producēšanā un tiesību iegūšanā, kā arī Eiropas darbu daļa pakalpojumu pēc pieprasījuma sniedzēju katalogos un to ievērojamās vietas nodrošināšana šajos katalogos. Saskaņā ar tās 19. apsvērumu Direktīva 2010/13/ES neietekmē dalībvalstu un to iestāžu atbildību “par organizatoriskiem pasākumiem – tostarp licencēšanas, administratīvu atļauju vai nodokļu sistēmu –, finansēšanu un raidījumu saturu.”

(28)

Tiek norādīts, ka brīdī, kad stājās spēkā Direktīva 2010/13, pakalpojumi pēc pieprasījuma, kur pakalpojumu sniedzējam nav uzņēmuma pakalpojumu saņemšanas dalībvalstī, joprojām bija mazsvarīga parādība. Tomēr šobrīd to tirgus daļa ir ievērojami palielinājusies. 2014. gadā VoD tirgus ES bija vērts 2,501 miljardus euro, kas atbilst pieaugumam par 272 % kopš 2010. gada. Vācijā VoD tirgus bija vērts 315,2 miljonu euro apmērā 2014. gadā, kas veido pieaugumu par 172 % kopš 2010. gada (9).

(29)

Ja FFG jāuzskata par pasākumu, kas īsteno Direktīvas 2010/13/ES 13. pantu, Vācijas jurisdikcijai video pēc pieprasījuma piegādātāji, kas reģistrēti citās dalībvalstīs, būtu jānovērtē kā prettiesiski attiecībā uz noteikumiem par jurisdikciju, kas minēti šajā direktīvā. Saskaņā ar Direktīvas 2010/13/ES 2. panta 1. punktu, 2. punkta a) apakšpunktu un 3. punktu katrai dalībvalstij ir jurisdikcija, lai regulētu audiovizuālo mediju pakalpojumus, kurus pārraida mediju pakalpojumu sniedzēji, kas ir reģistrēti šajā dalībvalstī, saskaņā ar īpašajiem noteikumiem, kas tajā ir izklāstīti. Turklāt saskaņā ar Direktīvas 2010/13/ES 3. panta 1. punktu “Dalībvalstis nodrošina uztveršanas brīvību un savā teritorijā neierobežo audiovizuālo mediju pakalpojumu retranslāciju no citām dalībvalstīm to apsvērumu dēļ, kas attiecas uz jomām, kuras koordinē ar šo direktīvu.”

(30)

Tādējādi gadījumos, kad tiek piemērota Direktīva 2010/13/ES, t. i., dalībvalstij, kurā mediju pakalpojumu sniedzējs ir reģistrēts, ir jānodrošina atbilstība noteikumiem, kas piemērojami audiovizuālo mediju pakalpojumiem tās jurisdikcijā. Attiecībā uz audiovizuālo mediju pakalpojumiem pēc pieprasījuma iespējamais pamatojums atkāpei no šā principa ir izsmeļoši noteikts Direktīvas 2010/13/ES 3. panta 4. punkta a) apakšpunktā.

(31)

Tādējādi Komisija lēmumā par procedūras uzsākšanu izteica šaubas par esošā valsts atbalsta pasākuma FFG paziņotā grozījuma saderību ar iekšējo tirgu. Šīs šaubas jo īpaši tika paustas par atbalsta filmu izplatīšanai, kas tiek finansēts no fonda, kurš ietver nodevas video pēc pieprasījuma piegādātājiem, kuri atrodas ārpus Vācijas, saderību ar Direktīvu 2010/13/ES.

3. IEINTERESĒTO PERSONU PIEZĪMES

(32)

Tika saņemtas piezīmes no 10 ieinteresētajām personām. Tās tika saņemtas no Vācijas sabiedriskajām raidorganizācijām ARD un ZDF, Vācijas komerciālo raidorganizāciju apvienības (VPRT), Eiropas digitālajiem medijiem (EDiMA), Verband Deutscher Kabelnetzbetreiber (ANGA), publiskā filmu fonda Mitteldeutsche Medienförderung (MDM), Spitzenorganisation der Deutschen Filmwirtschaft (SPIO), kas pārstāv filmu producēšanas, tehnoloģijas un izplatīšanas jomu dalībniekus, kinoteātru operatoriem (AG kino un HDF kino), un no Vācijas filmu producentu asociācijas (Produzentenallianz). Viens no iesniedzējiem lūdza neizpaust viņa identitāti.

3.1. Par iespējamu Līguma 110. panta pārkāpumu

(33)

No vienas puses, iesniedzējs, kura identitāte ir konfidenciāla (“uzņēmums X”) pauž bažas, ka tiek pārkāpts Līguma 110. pants. Pat ja shēmas noteikumos paredzēts, ka ārvalstu piegādātāji arī var gūt labumu no atbalsta veidā, kas nav diskriminējošs, praksē nosacījumi strukturāli būtu par labu vietējiem uzņēmumiem.

(34)

Pastāvētu diskriminācija, jo vismaz šobrīd valdes locekļi, kura lemj par dotācijām, visi ir vācieši. Dotācijas tiktu piešķirtas pēc saviem ieskatiem un līdzekļi, visticamāk, tādēļ tiktu novirzīti Vācijas uzņēmumiem. Turklāt uzņēmums X apgalvo, ka ārvalstu pakalpojumu sniedzēji piedāvātu lielāku ārvalstu satura daļu, pat ja tas ir paredzēts vācu auditorijai. Tādējādi tiem būtu mazāk filmu, kuras ir tiesīgas saņemt izplatīšanas atbalstu, jo tie piedāvā mazāk vācu filmu. Turklāt ārvalstu VoD pakalpojumu sniedzējiem būtu jāsaskaras ar valodas barjeru, jo attiecīgie noteikumi ir pieejami tikai vācu valodā un pieteikumi ir jāiesniedz vācu valodā.

(35)

Uzņēmums X kritizē zemo atbalsta summu par vienu filmu izplatīšanas atbalstam un VoD izplatīšanas vispārējo zemo daļu šajā atbalsta veidā salīdzinājumā ar video pārdošanu DVD vai BluRay formātā. Uzņēmums X arī kritizē to, ka nodoklis tiek uzlikts apgrozījumam ar visām filmām neatkarīgi no tā, vai tās kā Vācijas vai Eiropas filmas atbilst izplatīšanas finansējuma saņemšanai. Visbeidzot, nodoklis mazāk skartu iekšzemes VoD pakalpojumu sniedzējus, jo daži no tiem ir vertikāli integrēti VoD un TV vai kabeļu operatori, kuri var saņemt arī producēšanas atbalstu no Federālā filmu fonda, kuru uztur VoD pakalpojumu sniedzēji.

(36)

ANGA, kas arī pārstāv VoD pakalpojumu sniedzējus Vācijā, no otras puses, uzskata, ka pastāv iekšzemes pakalpojumu sniedzēju diskriminācija, jo tiem piemēro nodokļus par iekšzemes piedāvājumu, kamēr ārvalstu konkurentiem, kuri konkurē ar tiem ar piedāvājumiem, kas pielāgoti tam pašam tirgum, netiek piemēroti attiecīgā apgrozījuma nodokļi tikai tāpēc, ka izraudzīto izvēlētais domicils ir ārzemēs. SPIO, VPRT, Produzentenallianz un MDM arī ierosina, ka šis nodoklis izbeigtu iekšzemes pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju. Saskaņā ar SPIO galveno apgrozījuma daļu ar VoD Vācijā rada 13 uzņēmumi, no kuriem seši ir reģistrēti ārvalstīs. Šie skaitļi vēl neietver vadošā VoD pakalpojumu sniedzēja no ASV, kas reģistrēts Nīderlandē, neseno ienākšanu tirgū. Attiecībā uz SPIO izšķirošais elements attiecībā uz nodokļiem nedrīkstētu būt sniedzēja vairāk vai mazāk nejaušā atrašanās vieta. Digitālajā laikmetā pakalpojumu sniedzējam nav nepieciešams vairāk par vienu reģistrācijas vietu iekšējā tirgū. Attiecībā uz nodokļiem būtiskāks ir jautājums, vai pakalpojumu sniedzējs filmu licences iegādājas Vācijas tirgum, lai tur veiktu darījumus ar gala patērētājiem. SPIO arī norāda uz tās apkopotajiem datiem, kas liecina, ka ārvalstu VoD pakalpojumu sniedzēji līdzīgi vietējiem pakalpojumu sniedzējiem savā piedāvājumā koncentrējās uz Vācijas raidījumiem.

3.2. Par saderību ar Direktīvu 2010/13/ES

(37)	Attiecībā uz Direktīvu 2010/13/ES uzņēmums X un EDiMA uzskata, ka paziņotais pasākums ir pasākums, lai veicinātu piekļuvi Eiropas darbiem saskaņā ar minētās direktīvas 13. panta 1. punktu, pārkāpjot izcelsmes valsts principu.

(38)	Citas ieinteresētās personas atbalstīja Vācijas priekšlikumu un uzskatīja, ka nodoklis nav uzskatāms par 13. panta 1. punkta pārkāpumu saistībā ar Direktīvas 2010/13/ES 2. un 3. pantu.

4. VĀCIJAS PIEZĪMES

(39)

Vācija norāda, ka kopumā visu dalībvalstu interesēs būtu novērst konkurences izkropļojumu attiecībā uz atrašanās vietas lēmumiem filmu nozarē sakarā ar to, ka kompānijas savu atrašanās vietu galvenokārt izvēlas nodokļu apsvērumu dēļ. VoD pakalpojumu sniedzēju, kas ir reģistrēti ārpus Vācijas un kuru mērķis ir Vācijas klienti, izslēgšana nelabvēlīgi ietekmētu Eiropas darbu finansējumu.

4.1. Par iespējamu Līguma 110. panta pārkāpumu

(40)

Vācija ir pārliecināta, ka nodoklis, kas ierosināts attiecībā uz ārvalstu VoD pakalpojumu sniedzējiem, arī praksē nav iekšzemes operatoru labā salīdzinājumā ar ārvalstu pakalpojumu sniedzējiem. Saskaņā ar Vācijas viedokli uzņēmuma X norādījumam, ka finansējums tikšot novirzīts Vācijas uzņēmumiem, jo valde, kas piešķir dotācijas, sastāv no vāciešiem, nav pamatojama. Finansējuma kritēriji nav pieteikuma iesniedzēja reģistrācijas vieta, bet gan to audiovizuālo darbu kultūras un radošā kvalitāte, kuri ir tiesīgi saņemt izplatīšanas atbalstu. Vācija nepārprotami atzīst un atzinīgi novērtē to, ka ārzemju VoD pakalpojumu sniedzēji piedāvā ievērojamu skaitu atbilstīgu vācu filmu.

(41)

Ir nepamatots arī arguments, ka ārvalstu pakalpojumu sniedzēji piedāvātu ārvalstu satura lielāku daļu un tādējādi tiem būtu mazāk filmu, kas ir tiesīgas saņemt izplatīšanas atbalstu, kaut arī nodoklis ir uzlikts apgrozījumam ar visām filmām. Pirmkārt, tā nav diskriminācija iekšzemes un ārvalstu pakalpojumu sniedzēju starpā. Arī iekšzemes pakalpojumu sniedzējiem, galvenokārt pateicoties neatbilstīgu filmu piedāvājumam, nākas saskarties ar šo situāciju. Otrkārt, tas neradītu netiešu diskrimināciju, jo ārvalstu pakalpojumu sniedzēji piedāvā nevis mazāk atbilstīgu filmu salīdzinājumā ar to iekšzemes konkurentiem, bet gan vairāk, kā to apliecina Eiropas Audiovizuālās observatorijas dati, kas minēti Komisijas paziņojumā par Eiropas filmu digitālajā laikmetā (10).

(42)

Vācija noraida arī argumentu, ka ārzemju VoD pakalpojumu sniedzējiem jāsaskaras ar valodas barjeru. Nodoklis ir paredzēts tikai tiem pakalpojumu sniedzējiem, kas ar savu piedāvājumu vācu valodā aktīvi tirgojas Vācijas tirgū; viņiem jebkurā gadījumā ir jāpārzina attiecīgie tiesību akti. Turklāt fonds, ja nepieciešams, iesniedzējus konsultē arī angļu valodā.

(43)

Attiecībā uz iespējamo zemo atbalsta summu par vienu filmu izplatīšanas atbalstam un VoD izplatīšanas vispārējo zemo daļu šajā atbalsta veidā Vācija uzskata, ka izplatīšanas atbalsta nosacījumi dažādu veidu tehniskajam atbalstam neatšķiras. Nekādā gadījumā nav iespējams, piemēram, ka izmaksas, lai radītu vispārēju tehnisko infrastruktūru filmu drukāšanai vai augšupielādei dažādos izplatīšanas līdzekļos, varētu būt tiesīgas saņemt atbalstu. Atbalsts ir paredzēts vienam atbilstīgam darbam.

(44)

Visbeidzot, attiecībā uz argumentu, ka nodoklis mazāk skars iekšzemes VoD pakalpojumu sniedzējus, jo daži no tiem ir vertikāli integrēti VoD un TV vai kabeļu operatori, Vācija uzsver, ka, pirmkārt, tikai daži pakalpojumu sniedzēji ir integrēti. Otrkārt, šajā argumentā netiek ņemts vērā tas, ka šo uzņēmumu apraides filiālēm arī ir jāiegulda filmu fondā.

4.2. Par saderību ar Direktīvu 2010/13/ES

(45)

Vācija uzskata, ka plānotais nodoklis neietilpst Direktīvas 2010/13/ES piemērošanas jomā. Tādēļ tas nerada 13. panta 1. punkta pārkāpumu saistībā ar minētās direktīvas 2. un 3. pantu. Šo nodokli nevar uzskatīt par reglamentējošu pasākumu ar ietekmi uz mediju pakalpojumu, tā programmām un izplatīšanu. Filmu finansējums nav saskaņots Savienības līmenī. Aplikšana ar nodokli mediju pakalpojuma patēriņa vietā vai galamērķī arī atbilst loģikai, kas pielietota pakalpojumu aplikšanai ar PVN nodokli Savienībā, ko piemēro kopš 2015. gada 1. janvāra.

(46)

Ņemot vērā strauji pieaugošo ārvalstu VoD pakalpojumu sniedzēju tirgus daļu, vācu pakalpojumu sniedzējiem rastos neizdevīgi konkurences apstākļi, ja tie arī turpmāk tiktu aplikti ar nodokli, bet ārzemju konkurenti valsts tirgū netiktu aplikti ar to pašu nodokli. iTunes, piemēram, kas nav reģistrēts Vācijā, jau šodien būtu vadošais vācu filmu VoD pakalpojumu piegādātājs.

5. PASĀKUMA NOVĒRTĒJUMS

5.1. Atbalsts

(47)

Kā izskaidrots šā lēmuma 13. līdz 16. apsvērumā, aprakstītais pasākums ir valsts atbalsts Līguma 107. panta 1. punkta nozīmē. Filmu izplatīšanas atbalsts tiek piešķirts no valsts līdzekļiem, tas rada ekonomisku priekšrocību uzņēmumiem, šī priekšrocība ir selektīva un tas spēj kropļot vai draud kropļot konkurenci un tirdzniecību iekšējā tirgū.

5.2. Video pēc pieprasījuma izplatīšanas atbalsta grozījuma saderība ar Līguma 107. panta 3. punkta d) apakšpunktu

(48)

Paredzētais pasākums – finansējums un nodoklis video pēc pieprasījuma pakalpojumu sniedzējiem, kuriem nav uzņēmuma vai aģentūras Vācijā – ir grozījums shēmā, kuru Komisija bija apstiprinājusi līdz 2016. gada 31. decembrim. Valsts atbalsta novērtēšanas kritēriji nav mainījušies kopš iepriekšējā apstiprinājuma.

(49)

Attiecībā uz atbalstu filmu izplatīšanai, ko veic video pēc pieprasījuma piegādātāji, kā tādu Komisija jau ir konstatējusi, ka tas ir saderīgs ar Līguma 107. panta 3. punkta d) apakšpunktu (11). Tāpēc jau lēmumā par procedūras uzsākšanu tika secināts, ka vairāku iespējamo saņēmēju loka paplašināšana, iekļaujot uzņēmumus, kuri reģistrēti citur, saderības novērtējumu saskaņā ar minēto pantu neietekmē nelabvēlīgi.

5.3. Citu Savienības tiesību aktu iespējamais pārkāpums

5.3.1. Saderība ar Līguma 110. pantu

(50)

Šis jaunais nodoklis nav pretrunā Līguma 110. pantam. Ārvalstu video pēc pieprasījuma pakalpojumu sniedzēji arī praktiskā ziņā var vienlīdzīgi gūt labumu no finansējuma. Kā izskaidroja Vācija, shēma paredz efektīvus līdzekļus, lai ārvalstu VoD pakalpojumu sniedzējiem atļautu pieteikties izplatīšanas atbalstam, tāpat kā viņu vācu konkurentiem.

(51)

Ārvalstu uzņēmumi par šā finansējuma iespēju var tikt informēti tāpat kā uzņēmumi, kas atrodas Vācijā. Jebkurā gadījumā tie tiks informēti individuālā kārtā, izmantojot to, ka tiem jāiegulda fondā, kas nodrošina atbalstu filmu izplatīšanai. Turklāt atbalsts tiek piešķirts, pamatojoties vienīgi uz pieteikumu, un viņu pieteikumi tiks apstrādāti tieši tāpat kā pieteikumi no Vācijas uzņēmumiem. Atlases komisijas pienākums ir novērtēt pieteikumu, pamatojoties vienīgi uz filmu, kurām tiek pieprasīts atbalsts, kultūras kvalitāti. Tāpēc izplatītāja reģistrācijas vieta nav starp kritērijiem, kurus atlases komisija var piemērot, pieņemot lēmumu.

(52)

Vācu valodas filmu ārvalstu sniedzēji, tāpat kā viņu vācu konkurenti, netieši iegūst no Vācijas filmu producēšanas atbalsta. Šis atbalsts nodrošina vācu finansētu filmu, kuras ārvalstu sniedzēji var ietvert savā piedāvājumā, pastāvīgu piegādi. To apliecina fakts, ka viņu katalogi satur vācu filmu daļu, kas ir salīdzināma ar vietējo pakalpojumu sniedzēju katalogiem.

(53)

Uzņēmums X izvirzīja argumentu, ka iekšzemes VoD pakalpojumu sniedzēji tiks mazāk skarti attiecībā uz nodokli, jo daži no tiem ir vertikāli integrēti VoD un TV vai kabeļu operatori, kuri var gūt arī no producēšanas atbalsta. Šajā argumentā netiek ņemts vērā, ka atšķirībai starp integrētiem un neintegrētiem uzņēmumiem nav nekāda sakara ar reģistrācijas vietu. Varētu būt arī dažādi efekti arī starp vācu TV un VoD pakalpojumu sniedzējiem. Turklāt tiek ignorēts fakts, ka VoD pakalpojumu sniedzējiem ir tiesības saņemt filmu producēšanas atbalstu.

5.3.2. Saderība ar Direktīvu 2010/13/ES

(54)

Rodas jautājums, vai attiecīgais nodoklis, kas atbilstīgi tā iecerei tiek piemērots pakalpojumiem, kas paredzēti skatītājiem Vācijā, ietilptu Direktīvas 2010/13 piemērošanas jomā. Minētais nodoklis dod ieguldījumu sabiedriskā fondā FFA, kas tiek izmantots, lai veicinātu dažādus kultūras mērķus audiovizuālajā nozarē. 30 % no nodokļa radītajiem līdzekļiem tiks atvēlēti filmu ar video vai video pēc pieprasījuma izplatīšanas atbalstam. Atlikums kopā ar iemaksām no kinoteātriem un raidorganizācijām plašākā mērogā dod ieguldījumu filmu producēšanas vai izplatīšanas atbalstā, izmantojot citus kanālus.

(55)

Direktīvas 2010/13/ES 13. panta 1. punkts ir paredzēts, lai segtu pasākumus, kas saistīti ar Eiropas darbu ar pēc pieprasījuma audiovizuālo mediju pakalpojumu pēc pieprasījuma veicināšanu un paredz, ka dalībvalsts, kuras jurisdikcijā atrodas šis pakalpojumu sniedzējs, nodrošina šo veicināšanu. To var veikt, piemēram, ar finansiālu ieguldījumu, kuru veic šādi pakalpojumi Eiropas darbu producēšanai.

(56)

Tas, ka apspriežamais nodoklis kalpo, lai ieguldītu valsts institūcijas finansējumā, kurai, cita starpā ir tikai uzdevums atbalstīt Eiropas darbu producēšanu un izplatīšanu, rada šaubas par to, vai tas var attiekties uz Direktīvas 2010/13/ES 13. panta 1. punktu. Direktīvas 2010/13/ES 13. panta 1. punkts neprecizē, vai Eiropas darbu veicināšanai jānotiek bez pušu, kas nav pakalpojumu pēc pieprasījuma sniedzējs, iejaukšanās.

(57)

Turklāt, piemērojot nodokli, piemēram, aplūkoto nodokli, pakalpojumiem, kas vēršas pie auditorijas no vienas dalībvalsts uz tirgu citā dalībvalstī, varētu izvirzīties jautājums, vai šāds nodoklis neliek apšaubīt principu, ka dalībvalstij, kurā mediju pakalpojumu sniedzējs ir reģistrēts, ir jurisdikcija attiecībā uz pakalpojumu sniedzēju, kā noteikts Direktīvas 2010/13/ES 2. panta 2. punktaa) apakšpunktā.

(58)

Direktīvas 2010/13/ES grozījums tika ierosināts, lai nodrošinātu, ka šī direktīva attiecīgi gādā par tirgus attīstību attiecībā uz audiovizuālo mediju pakalpojumiem, gan lineārajiem un nelineārajiem. Priekšlikumu par šo grozījumu Komisija pieņēma 2016. gada 25. maijā (12). Tā precizē, ka dalībvalstīm ir tiesības audiovizuālo mediju pakalpojumu pēc pieprasījuma sniedzējus pieprasīt savā jurisdikcijā, lai finansiāli veicinātu Eiropas darbu producēšanu. Ierosinātais 13. panta grozījums precizē īpaši to, ka dalībvalstīm ir tiesības pieprasīt, lai audiovizuālo mediju pakalpojumu pēc pieprasījuma sniedzēji, kas vēršas pie auditorijas savā teritorijā, bet ir reģistrēti citās dalībvalstīs, veiktu šādu finansiālo ieguldījumu. Šajā gadījumā ierosinātais grozījums paredz, ka finansiālajiem ieguldījumiem jāpamatojas tikai uz ieņēmumiem, kas nopelnīti dalībvalstī, vēršoties pie tās auditorijas. Ja dalībvalsts, kurā pakalpojumu sniedzējs ir reģistrēts, uzliek finansiālu iemaksu, tiek ņemtas vērā finansiālās iemaksas, ko uzliek auditorijas dalībvalstis.

(59)

Komisija uzskata Direktīvas 2010/13/ES 13. panta ierosināto formulējumu kā precizējumu attiecībā uz to, kas jau varētu būt iespējams saskaņā ar direktīvu, kas pašreiz ir spēkā. Šo pantu arī tad, kad to piemēro šā lēmuma nolūkā, nevar uzskatīt par tādu, kas piešķir ekskluzīvu kompetenci dalībvalstij, kurā pakalpojumu sniedzējs ir reģistrēts, lai maksātu mediju pakalpojumu pēc pieprasījuma sniedzēju nodokļus, kā arī, lai dotu ieguldījumu producēšanā un Eiropas darbu tiesību iegādē vai daļā un/vai izceltu Eiropas darbus programmu katalogā, ko pēc pieprasījuma piedāvā audiovizuālo mediju pakalpojums. Tā formulējums nav kategorisks un bez atrunām. Turklāt audiovizuālo mediju pakalpojumu pēc pieprasījuma sniedzēju aplikšana ar nodokli ir tikai piemērs pasākumiem, ko var veikt dalībvalsts, kurai ir jurisdikcija.

(60)

Interpretācija, saskaņā, ar kuru izcelsmes valsts princips, kā noteikts Direktīvas 2010/13/ES 2. panta 1. punktā, attiecas uz nodokli, kā tas ir šajā gadījumā, noved pie situācijas, kurā uz pakalpojumu sniedzējiem, kas darbojas vienā un tajā pašā tirgū, neattiecas vieni un tie paši pienākumi. Patiesībā interpretācija, kas prasa dalībvalsti atbrīvot VoD pakalpojumu sniedzējus, kas konkrēti vēršas pie tās auditorijas, bet ir reģistrēti citā dalībvalstī, no iemaksas Eiropas darbu veicināšanai, diskriminē pakalpojumu sniedzējus, kas reģistrēti bijušajā dalībvalstī, kuriem jāmaksā nodoklis, konkurējot vienā un tajā pašā tirgū.

(61)

Turklāt apmērs, uz kuru video pēc pieprasījuma pārrobežu nodrošināšanas tirgus daļa pieaugs, un tādēļ tā nozīme attiecībā uz iemaksu filmu līdzekļos vēl nebija skaidra datumā, kad stājas spēkā Direktīva 2010/13/ES, kā aprakstīts 28. apsvērumā. Komisija it īpaši atzīmē to, ka pasākums, par kuru Vācija informē, nepārprotami ierobežo ieņēmumus, par kuriem jāmaksā nodoklis, attiecībā uz ieņēmumiem, kas iegūti mērķauditorijas dalībvalstī, un tikai tādā apjomā, kādā tie veic iemaksu reģistrācijas dalībvalstī.

(62)	Tā rezultātā nodokļa piemērošanas noteiktiem VoD pakalpojumu sniedzējiem, kas sniedz pakalpojumus no vietām ārpus Vācijas, spēkā esamība Direktīvā 2010/13/ES netiek apšaubīta.

6. SECINĀJUMS

(63)	Tāpēc Komisija secina, ka atbalsta shēmas FFG grozījums, ko Vācija plāno īstenot attiecībā uz finansējumu filmu izplatīšanai, ko veic VoD pakalpojumu sniedzēji, ir saderīgs ar Līguma 107. panta 3. punkta d) apakšpunktu un 110. pantu un tas arī nepārkāpj Direktīvu 2010/13/ES,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Pasākums, ko Vācija plāno īstenot ar Filmförderungsgesetz in der Fassung des Siebten Änderungsgesetzes, ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 3. punkta d) apakšpunkta nozīmē.

Attiecīgi šā pasākuma īstenošana tiek atļauta.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts Vācijas Federatīvajai Republikai.

Briselē, 2016. gada 1. septembrī

Komisijas vārdā –

Komisijas locekle

Margrethe VESTAGER

(1) OV C 437, 5.12.2014., 57. lpp.

(2) Sal. 1. zemsvītras piezīmi.

(3) Nodoklis video nozarē sasniedz 1,8 %, ja apgrozījums ir līdz 30 miljoniem euro, 2,0 % – apgrozījumam no 30 miljoniem euro līdz 60 miljoniem euro, 2,3 % – apgrozījumam virs 60 miljoniem euro.

(4) Komisijas 2013. gada 3. decembra lēmums valsts atbalsta lietā SA.36753 – Vācija, Filmförderungsgesetz, atsaucoties uz 80.–95. punktu Komisijas 2008. gada 10. decembra lēmumā Lietā N 477/2008 – Vācija, Vācijas filmu atbalsta shēma.

(5) Spriedums lietā Régie Networks, C-333/07, EU:C:2008:764, 99. punkts, 2014. gada 11. jūlija spriedums lietā DTS Distribuidora de Televisión Digital pret Komisiju, T-533/10, ECR, pārsūdzība tiek izskatīta, EU:T:2014:629, 51. punkts, un spriedums lietā Telefónica de España et Telefónica Móviles España pret Komisiju, T-151/11, ECR, pārsūdzība tiek izskatīta, EU:T:2014:631, 101. punkts.

(6) Spriedumi lietās DTS Distribuidora de Televisión Digital pret Komisiju, 5. zemsvītras piezīme iepriekš, EU:T:2014:629, 50. punkts, un lietā Telefónica de España et Telefónica Móviles España pret Komisiju, 5. zemsvītras piezīme iepriekš, EU:T:2014:631, 100. punkts.

(7) Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 10. marta Direktīva 2010/13/ES par to, lai koordinētu dažus dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos paredzētos noteikumus par audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu (Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva) (OV L 95, 15.4.2010., 1. lpp.).

(8) Komisijas Lēmums 2000/116/EK lietā C-34/97, Nīderlande – parafiskālie maksājumi par dekoratīvo augu veicināšanu, OV L 34, 9.2.2000., 20. lpp., 63. punkts.

(9) Eiropas Audiovizuālā observatorija – Video pēc pieprasījuma ieņēmumu tendences, 3.–4. lpp., https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/news/study-data-and-information-costs-and-benefits-audiovisual-media-service-directive-avmsd

(10) (COM(2014) 272 final, 4. un 5. lpp.) “Attiecībā uz Eiropas filmu klātbūtni pieejamie dati liecina, ka globāls partneris (sastopams 26 ES valstīs) galvenajos valsts veikalos piedāvā vairāk ES grāvēju un Eiropas Kino balvu uzvarētājus nekā valsts VoD pakalpojumu sniedzēji”.

(11) Skatīt 4. zemsvītras piezīmi.

(12) Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai, ar ko, ņemot vērā mainīgos tirgus apstākļus, groza Direktīvu 2010/13/ES par to, lai koordinētu dažus dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos paredzētus noteikumus par audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu, COM/2016/0287 final, http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:52016PC0287&qid=1476105727313&from=LV

		ISSN 1977-0715
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 314

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	59. sējums 2016. gada 22. novembris

Saturs		II Neleģislatīvi akti	Lappuse
		REGULAS
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2016/2033 (2016. gada 17. novembris) par atsevišķu preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā	1
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2016/2034 (2016. gada 21. novembris), ar ko atver tarifa kvotu 2017. gadam dažu tādu preču importam Savienībā, kuru izcelsme ir Norvēģijā un kuras iegūtas to lauksaimniecības produktu pārstrādē, uz kuriem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 510/2014	4
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2016/2035 (2016. gada 21. novembris), ar ko attiecībā uz darbīgo vielu fipronila un maneba apstiprinājuma periodiem groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 540/2011 ( 1 )	7
		Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2016/2036 (2016. gada 21. novembris), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai	9
		DIREKTĪVAS
	*	Komisijas Direktīva (ES) 2016/2037 (2016. gada 21. novembris), ar kuru attiecībā uz aerosola izsmidzinātāju maksimālo atļauto spiedienu un lai tajā noteiktos marķēšanas noteikumus pielāgotu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1272/2008 par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu groza Padomes Direktīvu 75/324/EEK ( 1 )	11
		LĒMUMI
	*	Padomes Lēmums (ES) 2016/2038 (2016. gada 11. novembris), ar ko nosaka nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem attiecīgajās Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas komitejās attiecībā uz priekšlikumiem par grozījumiem ANO Noteikumos Nr. 7, 16, 37, 44, 45, 46, 48, 53, 78, 80, 83, 86, 87, 99, 105, 107, 110, 121, 128 un 129, priekšlikumu ANO Noteikumiem par smagdarba divu degvielu dzinēja modifikācijas sistēmām, ANO Vispārējo tehnisko noteikumu Nr. 15 un 16 grozījumu priekšlikumiem, priekšlikumiem par diviem ANO Vispārējiem tehniskiem noteikumiem par mērījumu procedūru divriteņu vai trīsriteņu mehāniskajiem transportlīdzekļiem attiecībā uz respektīvi dažu veidu emisijām un iebūvēto diagnostiku un priekšlikumu par Rezolūciju par gaismas avotu kategoriju kopīgo specifikāciju	14
	*	Padomes Lēmums (ES) 2016/2039 (2016. gada 15. novembris), ar ko pieņem Padomes nostāju par projektu Eiropas Savienības 2016. finanšu gada budžeta grozījumam Nr. 6, kas pievienots priekšlikumam par ES Solidaritātes fonda izmantošanu, lai sniegtu palīdzību Vācijai	19
	*	Padomes Lēmums (KĀDP) 2016/2040 (2016. gada 21. novembris), ar ko groza Lēmumu 2010/279/KĀDP par Eiropas Savienības Policijas misiju Afganistānā (EUPOL AFGHANISTAN), paredzot tās likvidāciju	20
	*	Komisijas Lēmums (ES) 2016/2041 (2016. gada 20. janvāris) par valsts atbalstu SA.33926 2013/C (ex 2013/NN, 2011/CP), ko Beļģija sniegusi Duferco (izziņots ar dokumenta numuru C(2016) 94) ( 1 )	22
	*	Komisijas Lēmums (ES) 2016/2042 (2016. gada 1. septembris) par atbalsta shēmu SA.38418 – 2014/C (ex 2014/N), ko Vācija plāno īstenot filmu producēšanas un izplatīšanas finansēšanai (izziņots ar dokumenta numuru C(2016) 5551) ( 1 )	63

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta importa vērtība
0702 00 00	MA	80,9
	TR	91,2
	ZZ	86,1
0707 00 05	TR	143,6
0707 00 05	ZZ	143,6
0709 93 10	MA	103,3
	TR	141,6
	ZZ	122,5
0805 20 10	MA	74,2
0805 20 10	ZZ	74,2
0805 20 30 , 0805 20 50 , 0805 20 70 , 0805 20 90	JM	98,8
	MA	98,3
	PE	116,9
	TR	74,8
	ZZ	97,2
0805 50 10	AR	64,7
	TR	85,4
	ZZ	75,1
0808 10 80	CL	213,0
	NZ	153,2
	ZA	152,5
	ZZ	172,9
0808 30 90	CN	104,7
	TR	126,8
	ZZ	115,8

Nosaukums darba kārtībā	Dokumenta atsauce
Priekšlikums par ANO Noteikumu Nr. 7 (Gabarītgaismas lukturi, bremžu signāllukturi un kontūrgaismas lukturi) 02. grozījumu sērijas 25. papildinājumu	ECE/TRANS/WP.29/2016/75
Priekšlikums par ANO Noteikumu Nr. 16 (Drošības jostas, ISOFIX un i-Size) 06. grozījumu sērijas 8. papildinājumu	ECE/TRANS/WP.29/2016/98 un neoficiāls dokuments WP.29-170-04
Priekšlikums par ANO Noteikumu Nr. 16 (Drošības jostas, ISOFIX un i-Size) 07. grozījumu sēriju	ECE/TRANS/WP.29/2016/99
Priekšlikums par ANO Noteikumu Nr. 37 (Kvēlspuldzes) 03. grozījumu sērijas 45. papildinājumu	ECE/TRANS/WP.29/2016/76
Priekšlikums par ANO Noteikumu Nr. 44 (Bērnu ierobežotājsistēmas) 3. pārskatītās redakcijas 2. labojumu	ECE/TRANS/WP.29/2016/100
Priekšlikums par ANO Noteikumu Nr. 44 (Bērnu ierobežotājsistēmas) 04. grozījumu sērijas 12. papildinājumu	ECE/TRANS/WP.29/2016/101
Priekšlikums par ANO Noteikumu Nr. 44 (Bērnu ierobežotājsistēmas) 04. grozījumu sērijas 12. papildinājumu	ECE/TRANS/WP.29/2016/102
Priekšlikums par ANO Noteikumu Nr. 45 (Priekšējo lukturu tīrītāji) 01. grozījumu sērijas 10. papildinājumu	ECE/TRANS/WP.29/2016/77
Priekšlikums par ANO Noteikumu Nr. 46 (Netiešās redzamības ierīces) 04. grozījumu sērijas 4. papildinājumu	ECE/TRANS/WP.29/2016/89
Priekšlikums par ANO Noteikumu Nr. 48 (Apgaismes ierīču un gaismas signālierīču uzstādīšana) 04. grozījumu sērijas 17. papildinājumu	ECE/TRANS/WP.29/2016/78
Priekšlikums par ANO Noteikumu Nr. 48 (Apgaismes ierīču un gaismas signālierīču uzstādīšana) 05. grozījumu sērijas 10. papildinājumu	ECE/TRANS/WP.29/2016/79
Priekšlikums par ANO Noteikumu Nr. 48 (Apgaismes ierīču un gaismas signālierīču uzstādīšana) 06. grozījumu sērijas 8. papildinājumu	ECE/TRANS/WP.29/2016/80
Priekšlikums par ANO Noteikumu Nr. 53 (Apgaismes ierīču un gaismas signālierīču uzstādīšana L3 transportlīdzekļos) 01. grozījumu sērijas 19. papildinājumu	ECE/TRANS/WP.29/2016/81
Priekšlikums par ANO Noteikumu Nr. 53 (Apgaismes ierīču un gaismas signālierīču uzstādīšana L3 transportlīdzekļos) 02. grozījumu sērijas 1. papildinājumu	ECE/TRANS/WP.29/2016/82
Priekšlikums par ANO Noteikumu Nr. 78 (L kategorijas transportlīdzekļu bremžu sistēma) 04. grozījumu sēriju	ECE/TRANS/WP.29/2016/114 un neoficiālais dokuments GRRF-82-06
Priekšlikums par ANO Noteikumu Nr. 80 (Sēdekļu un to stiprinājumu izturība (autobusi)) 03. grozījumu sērijas 2. papildinājumu	ECE/TRANS/WP.29/2016/103
Priekšlikums par ANO Noteikumu Nr. 83 (M1 un N1 kategorijas transportlīdzekļu emisijas) 06. grozījumu sērijas 8. papildinājumu	ECE/TRANS/WP.29/2016/108
Priekšlikums par ANO Noteikumu Nr. 83 (M1 un N1 kategorijas transportlīdzekļu emisijas) 07. grozījumu sērijas 4. papildinājumu	ECE/TRANS/WP.29/2016/109
Priekšlikums par ANO Noteikumu Nr. 86 (Apgaismes ierīču un gaismas signālierīču uzstādīšana lauksaimniecības transportlīdzekļos) 01. grozījumu sēriju	ECE/TRANS/WP.29/2016/83
Priekšlikums par ANO Noteikumu Nr. 87 (Dienas gaitas lukturi) 18. papildinājumu	ECE/TRANS/WP.29/2016/84
Priekšlikums par ANO Noteikumu Nr. 99 (Gāzizlādes gaismas avoti) sākotnējās redakcijas 12. papildinājumu	ECE/TRANS/WP.29/2016/85
Priekšlikums par ANO Noteikumu Nr. 105 (ADR transportlīdzekļi) 06. grozījumu sēriju	ECE/TRANS/WP.29/2016/90
Priekšlikums par ANO Noteikumu Nr. 107 (Autobusu un tālsatiksmes autobusu vispārējā konstrukcija) 04. grozījumu sērijas 5. papildinājumu	ECE/TRANS/WP.29/2016/91
Priekšlikums par ANO Noteikumu Nr. 107 (Autobusu un tālsatiksmes autobusu vispārējā konstrukcija) 05. grozījumu sērijas 6. papildinājumu	ECE/TRANS/WP.29/2016/92
Priekšlikums par ANO Noteikumu Nr. 107 (Autobusu un tālsatiksmes autobusu vispārējā konstrukcija) 06. grozījumu sērijas 6. papildinājumu	ECE/TRANS/WP.29/2016/93
Priekšlikums par ANO Noteikumu Nr. 107 (Autobusu un tālsatiksmes autobusu vispārējā konstrukcija) 07. grozījumu sērijas 1. papildinājumu	ECE/TRANS/WP.29/2016/94
Priekšlikums par ANO Noteikumu Nr. 110 (Saspiestas dabasgāzes un sašķidrinātas dabasgāzes transportlīdzekļi) 01. grozījumu sērijas 5. papildinājumu	ECE/TRANS/WP.29/2016/95
Priekšlikums par ANO Noteikumu Nr. 121 (Vadības ierīču, optisko signālu un indikatoru apzīmējumi) 9. papildinājumu	ECE/TRANS/WP.29/2016/96
Priekšlikums par ANO Noteikumu Nr. 121 (Vadības ierīču, optisko signālu un indikatoru apzīmējumi) 01. grozījumu sērijas 1. papildinājumu	ECE/TRANS/WP.29/2016/97
Priekšlikums par ANO Noteikumu Nr. 128 (Gaismas diodes (LED) gaismas avoti) sākotnējās redakcijas 6. papildinājumu	ECE/TRANS/WP.29/2016/86
Priekšlikums par ANO Noteikumu Nr. 129 (Uzlabotās bērnu ierobežotājsistēmas) 2. labojumu	ECE/TRANS/WP.29/2016/104
Priekšlikums par ANO Noteikumu Nr. 129 (Uzlabotās bērnu ierobežotājsistēmas) 5. papildinājumu	ECE/TRANS/WP.29/2016/105
Priekšlikums par ANO Noteikumu Nr. 129 (Uzlabotās bērnu ierobežotājsistēmas) 01. grozījumu sērijas 1. papildinājumu	ECE/TRANS/WP.29/2016/106
Priekšlikums par ANO Noteikumu Nr. 129 (Uzlabotās bērnu ierobežotājsistēmas) 02. grozījumu sēriju	ECE/TRANS/WP.29/2016/107
Priekšlikums jauniem Noteikumiem par vienotiem noteikumiem attiecībā uz smagdarba dīzeļdzinējos un transportlīdzekļos uzstādāmu smagdarba divu degvielu dzinēja modifikācijas sistēmu (HDDF-ERS) apstiprināšanu	ECE/TRANS/WP.29/2016/110
Priekšlikums par projektu Rezolūcijai par gaismas avotu kategoriju kopīgo specifikāciju (R.E.4).	ECE/TRANS/WP.29/2016/111
Priekšlikums par ANO Vispārējo tehnisko noteikumu Nr. 15 (Vieglo transportlīdzekļu vispārējā saskaņotā testa procedūra (WLTP)) 1. grozījumu	ECE/TRANS/WP.29/2016/68
Priekšlikums par ANO Vispārējo tehnisko noteikumu Nr. 16 (Riepas) 1. grozījumu	ECE/TRANS/WP.29/2016/117
Priekšlikums par jauniem ANO Vispārējiem tehniskiem noteikumiem par mērījumu procedūru divriteņu vai trīsriteņu mehāniskajiem transportlīdzekļiem attiecībā uz iebūvēto diagnostiku	ECE/TRANS/WP.29/2016/112
Priekšlikums par jauniem ANO Vispārējiem tehniskiem noteikumiem par mērījumu procedūru ar sadedzes dzinēju aprīkotiem divriteņu vai trīsriteņu mehāniskajiem transportlīdzekļiem attiecībā uz kartergāzu un iztvaikošanas emisijām	ECE/TRANS/WP.29/2016/66