17.11.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 311/1

(1)

Konkurētspēja, ilgtspēja un enerģētiskā drošība ir visaptveroši mērķi noturīgai enerģētikas savienībai, saistībā ar kuru tiek īstenota uz nākotni vērsta klimata pārmaiņu politika.

(2)

Lai izstrādātu Savienības enerģētikas politiku un uzraudzītu dalībvalstu enerģētikas tirgus, ir nepieciešami augstas kvalitātes salīdzināmi, aktuāli, ticami un saskaņoti dati par dabasgāzes un elektroenerģijas cenām, kas noteiktas tiešajiem lietotājiem.

(3)

Šīs regulas mērķis ir paredzēt kopēju regulējumu Eiropas statistikai, lai atbalstītu politiku enerģētikas jomā, jo īpaši, lai izveidotu pilnībā integrētu iekšējo enerģētikas tirgu lietotājiem. Lai uzlabotu tirgus integrāciju, būtu jāpanāk labāka pārredzamība enerģijas izmaksu un cenu ziņā un sabiedrības atbalsta līmenī. No šīs regulas neizriet, ka dalībvalstīm būtu jāsaskaņo cenu un maksājumu struktūra.

(4)

Līdz šim kopējo regulējumu salīdzināmas statistikas sagatavošanai, nosūtīšanai un izplatīšanai par dabasgāzes un elektroenerģijas cenām, kas Eiropas Savienībā noteiktas rūpnieciskajiem lietotājiem, nodrošināja Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/92/EK (2).

(5)

Līdz šim datu vākšana par dabasgāzes un elektroenerģijas cenām, kas noteiktas tiešajiem lietotājiem mājsaimniecību sektorā, veikta saskaņā ar brīvprātīgu vienošanos.

(6)

Tā kā iekšējais enerģētikas tirgus kļūst arvien sarežģītāks, ir arvien grūtāk iegūt ticamus un aktuālus dabasgāzes un elektroenerģijas cenu datus, jo īpaši mājsaimniecību sektorā, neesot juridiski saistošiem pienākumiem sniegt šādus datus.

(7)

Lai nodrošinātu to, ka tiek ziņoti augstas kvalitātes cenu dati gan par mājsaimniecību sektoru, gan par nemājsaimniecību sektoru, abu veidu datu vākšana būtu jāparedz leģislatīvā aktā.

(8)

Lielākajā daļā dalībvalstu dati par pārvades sistēmām ir pieejami no energoregulatoriem. Tomēr sadales izmaksu datu apkopotāju skaits ir daudz lielāks, un tiek uzskatīts, ka dažām dalībvalstīm ir grūtāk veikt datu ziņošanu. Ņemot vērā sadales izmaksu nozīmīgumu un to, ka šajā jautājumā ir vajadzīga pārredzamība, datu vākšana par dabasgāzes un elektroenerģijas cenām būtu jāveic saskaņā ar Eiropas Statistikas sistēmā iedibināto praksi.

(9)

Patēriņa grupu sistēmai, ko savās cenu publikācijās izmanto Komisija (Eurostat), būtu jānodrošina tirgus pārredzamība un plaša nekonfidenciālu cenu datu izplatīšana, kam būtu jāļauj aprēķināt Eiropas apkopotos datus.

(10)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 223/2009 (3) izveido tiesisko regulējumu Eiropas statistikai. Minētajā regulā paredzēts, ka statistika, ievērojot tās konfidencialitātes aizsardzību, jāvāc saskaņā ar tādiem principiem kā taisnīgums, pārredzamība, ticamība, objektivitāte, profesionālā neatkarība un izmaksu lietderība.

(11)

Dalībvalstīm būtu jāapkopo dati par dabasgāzi un elektroenerģiju, izmantojot vispiemērotākos avotus un metodes prasītās informācijas sniegšanai.

(12)

Datiem par cenām, kas noteiktas dabasgāzes un elektroenerģijas tiešajiem lietotājiem, vajadzētu būt tādiem, lai tos varētu salīdzināt ar citu energoproduktu cenām.

(13)

Informācija par cenu datu vākšanu un par datu kvalitāti būtu jāsniedz, ievērojot standarta ziņošanas procedūru.

(14)

Sīki dati par patēriņa grupu sadalījumu un to attiecīgajām tirgus daļām ir būtiska dabasgāzes un elektroenerģijas cenu statistikas daļa.

(15)

Cenu analīzi var veikt tikai tad, ja dalībvalstis sniedz kvalitatīvu oficiālo statistiku par dažādiem dabasgāzes un elektroenerģijas cenu komponentiem un apakškomponentiem. Pārskatīta metodika sīka dalījuma veidošanai pa dažādiem tādu dabasgāzes un elektroenerģijas cenu komponentiem un apakškomponentiem, kas noteiktas tiešajiem lietotājiem, ļaus analizēt dažādu aspektu ietekmi uz galīgajām cenām.

(16)

Komisijai (Eurostat) sniegtajos datos par cenām un pārdošanas nosacījumiem tiešajiem lietotājiem un tiešo lietotāju skaita sadalījumā pēc patēriņa katrā patēriņa grupā būtu jāietver visa nepieciešamā informācija, lai Komisija varētu lemt par atbilstošiem pasākumiem vai priekšlikumiem attiecībā uz enerģētikas politiku.

(17)

Laba izpratne par nodokļiem, maksājumiem, nodevām un maksām katrā dalībvalstī ir būtisks faktors cenu pārredzamības nodrošināšanai. Ir apzināts, cik liela nozīme ir datiem par tīklu izmaksām, maksājumiem, nodokļiem, nodevām un maksām.

(18)

Dalībvalstis, kurās dabasgāzes patēriņa īpatsvars mājsaimniecību enerģijas galapatēriņā ir neliels, būtu jāatbrīvo no pienākuma sniegt datus par dabasgāzes cenām mājsaimniecību tiešajiem lietotājiem.

(19)

Lai uzlabotu datu ticamību, Komisijai (Eurostat), sadarbojoties ar dalībvalstīm, būtu jānovērtē un vajadzības gadījumā, ievērojot pārvaldības satvaru statistikas jomā, būtu precīzā veidā jāuzlabo datu vākšanas un apstrādes metodika. Tādēļ būtu regulāri jāsagatavo kvalitātes ziņojumi un cenu datu kvalitātes novērtējumi.

(20)

Komisijai vajadzētu būt tiesībām pēc dalībvalsts pamatota pieprasījuma piešķirt minētajai dalībvalstij atkāpi no konkrētiem pienākumiem, kuru dēļ minētajai dalībvalstij, piemērojot šo regulu valsts statistikas sistēmai, būtu jāveic būtiski pielāgojumi vai kuri varētu radīt būtisku papildu slogu respondentiem.

(21)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, īstenošanas pilnvaras attiecībā uz datu formātu un nosūtīšanas kārtību, tehniskās kvalitātes nodrošināšanas prasībām attiecībā uz standarta kvalitātes ziņojumu saturu un uz atkāpes piešķiršanu būtu jāpiešķir Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāīsteno atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 182/2011 (4).

(22)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, izveidot kopēju tiesisko regulējumu sistemātiskai Eiropas statistikas sagatavošanai par dabasgāzes un elektroenerģijas cenām, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet minēto mērķi tā mēroga un iedarbības dēļ var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(23)

Tāpēc Direktīva 2008/92/EK būtu jāatceļ.

(24)

Ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Statistikas sistēmas komiteju,

1)

terminiem “pašražotāji”, “enerģijas galapatēriņš” un “mājsaimniecība” ir tāda pati nozīme kā tā, kāda minētajiem terminiem noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1099/2008 (5) A pielikumā;

2)

terminiem “pārvade”, “sadale”, “lietotājs”, “tiešais lietotājs”, “mājsaimniecību lietotājs”, “lietotājs, kas nav mājsaimniecību lietotājs” un “piegāde” saistībā ar elektroenerģiju ir tāda pati nozīme kā tā, kāda minētajiem terminiem noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/72/EK (6) 2. pantā, kad tos lieto saistībā ar elektroenerģiju;

3)

terminiem “pārvade”, “sadale”, “piegāde”, “lietotājs”, “mājsaimniecību lietotājs”, “lietotājs, kas nav mājsaimniecību lietotājs” un “tiešais lietotājs” saistībā ar dabasgāzi ir tāda pati nozīme kā tā, kāda minētajiem terminiem noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/73/EK (7) 2. pantā, kad tos lieto saistībā ar dabasgāzi;

4)

“tīkla komponents” ir pārvades un sadales tīklu izmaksu kombinācija, kā norādīts I pielikuma 6. punktā un II pielikuma 5. punktā.

a)

statistikas apsekojumi;

b)

administratīvie avoti;

c)

citi avoti, piemērojot statistiskā novērtējuma metodes.

a)

vienreiz gadā (laikposmā no janvāra līdz decembrim) datiem, kas minēti I pielikuma 6. punkta a) apakšpunktā un 7. punktā un II pielikuma 5. punkta a) apakšpunktā un 6. punktā;

b)

divreiz gadā (laikposmā no janvāra līdz jūnijam un no jūlija līdz decembrim) datiem, kas minēti I pielikuma 6. punkta b) apakšpunktā un II pielikuma 5. punkta b) apakšpunktā.

17.11.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 311/13

(1)

Tādu trešo valstu valstspiederīgo atgriešana, kuri neatbilst vai vairs neatbilst ieceļošanas, uzturēšanās vai pastāvīgas uzturēšanās nosacījumiem dalībvalstīs, pilnībā ievērojot viņu pamattiesības, jo īpaši neizraidīšanas principu, un saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/115/EK (2), ir būtisks elements visaptverošos centienos nodrošināt Savienības migrācijas politikas uzticamību un pienācīgu un efektīvu darbību, kā arī mazināt un novērst nelikumīgu migrāciju.

(2)

Dalībvalstu iestādes saskaras ar grūtībām, kas saistītas ar tādu trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kuri dalībvalstīs uzturas nelikumīgi un kuriem nav derīgu ceļošanas dokumentu.

(3)

Lai uzlabotu atgriešanas rādītājus, kas pašlaik nav apmierinoši, ir būtiski uzlabot sadarbību atgriešanas un atpakaļuzņemšanas jomā ar tādu trešo valstu valstspiederīgo galvenajām izcelsmes un tranzīta valstīm, kuri dalībvalstīs uzturas nelikumīgi. Minētajā sakarā ir svarīgs uzlabots Eiropas ceļošanas dokuments tādu trešo valstu valstspiederīgo atgriešanai, kuri dalībvalstī uzturas nelikumīgi.

(4)

Trešo valstu iestādes ne vienmēr atzīst pašreiz spēkā esošo standarta ceļošanas dokumentu trešo valstu pilsoņu atgriešanas vajadzībām, kas izveidots ar Padomes 1994. gada 30. novembra ieteikumu (3), cita starpā pamatojot to ar nepietiekamiem drošības standartiem.

(5)

Tādējādi ir nepieciešams veicināt to, lai trešās valstis kā atsauces dokumentu atgriešanas vajadzībām atzītu uzlabotu un vienotu Eiropas ceļošanas dokumentu tādu trešo valstu valstspiederīgo atgriešanai, kuri dalībvalstī uzturas nelikumīgi.

(6)

Būtu jāizveido drošāks un vienots Eiropas ceļošanas dokuments tādu trešo valstu valstspiederīgo atgriešanai, kuri dalībvalstī uzturas nelikumīgi (Eiropas ceļošanas dokuments personu atgriešanai), lai veicinātu tādu trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu un atpakaļuzņemšanu, kuri dalībvalstu teritorijā uzturas nelikumīgi. Pilnveidotajiem Eiropas ceļošanas dokumenta personu atgriešanai drošības elementiem un tehniskajām specifikācijām būtu jāveicina tas, ka trešās valstis atzīst minēto dokumentu. Minētajam dokumentam būtu tādējādi jāatvieglo atgriešanu īstenošana saistībā ar atpakaļuzņemšanas nolīgumiem vai citiem pasākumiem, ko Savienība vai dalībvalstis ir noslēgušas ar trešām valstīm, kā arī saistībā ar sadarbību atgriešanas jomā ar trešām valstīm, uz kurām neattiecas oficiāli nolīgumi.

(7)

Savu valstspiederīgo atpakaļuzņemšana ir pienākums saskaņā ar starptautiskajām paražu tiesībām, kurš jāievēro visām valstīm. Tādu trešo valstu valstspiederīgo identifikācijai, kuri dalībvalstīs uzturas nelikumīgi, un dokumentu, tostarp Eiropas ceļošanas dokumenta personu atgriešanai, izdošanu attiecīgā gadījumā vajadzētu ietvert sadarbību ar diplomātiskajām pārstāvniecībām un sarunas ar trešām valstīm, kas paraksta atpakaļuzņemšanas nolīgumus vai nu ar Savienību, vai dalībvalstīm.

(8)

Atpakaļuzņemšanas nolīgumos, kas noslēgti starp Savienību un trešām valstīm, būtu jānosaka Eiropas ceļošanas dokumenta personu atgriešanai atzīšana. Dalībvalstīm būtu jāveicina Eiropas ceļošanas dokumenta personu atgriešanai atzīšana divpusējos nolīgumos un citos pasākumos ar trešām valstīm, kā arī saistībā ar sadarbību atgriešanas jomā ar trešām valstīm, uz kurām neattiecas oficiāli nolīgumi. Dalībvalstīm būtu jāpieliek pūles, lai nodrošinātu, ka Eiropas ceļošanas dokuments personu atgriešanai tiek efektīvi izmantots.

(9)

Eiropas ceļošanas dokumentam personu atgriešanai būtu jāveicina dalībvalstu un trešo valstu pārvaldes iestāžu, tostarp konsulāro pakalpojumu sniedzēju, administratīvā un birokrātiskā sloga mazināšana un to administratīvo procedūru saīsināšana, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu tādu trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu un atpakaļuzņemšanu, kuri dalībvalstīs uzturas nelikumīgi.

(10)

Ar šo regulu būtu jāsaskaņo tikai Eiropas ceļošanas dokumenta personu atgriešanai formāts, drošības elementi un tehniskās specifikācijas, bet ne šāda dokumenta izdošanas noteikumi.

(11)

Eiropas ceļošanas dokumenta personu atgriešanai saturs un tehniskās specifikācijas būtu jāsaskaņo, lai nodrošinātu augstus tehniskos un drošības standartus, jo īpaši attiecībā uz aizsardzības pasākumiem pret dokumentu viltošanu un falsifikāciju. Eiropas ceļošanas dokumentā personu atgriešanai būtu jāiestrādā atpazīstami un saskaņoti drošības elementi. Tādējādi Eiropas ceļošanas dokumentam personu atgriešanai būtu jāpiemēro Padomes Regulā (EK) Nr. 333/2002 (4) noteiktie drošības elementi un tehniskās specifikācijas.

(12)

Lai grozītu dažus nebūtiskus elementus Eiropas ceļošanas dokumenta personu atgriešanai paraugā, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 290. pantu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (5). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(13)

Attiecībā uz personas datu apstrādi, ko īsteno saskaņā ar šo regulu, kompetentās iestādes šīs regulas nolūkos savus uzdevumus veic saskaņā ar valstu normatīvajiem vai administratīvajiem aktiem, ar kuriem transponē Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 95/46/EK (6).

(14)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību (LES) un LESD, Dānija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un Dānijai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro. Tā kā šī regula – ciktāl tā attiecas uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri neatbilst vai vairs neatbilst ieceļošanas nosacījumiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/399 (7) – pilnveido Šengenas acquis, Dānija saskaņā ar minētā protokola 4. pantu sešos mēnešos pēc tam, kad Padome ir pieņēmusi lēmumu par šo regulu, izlemj, vai tā šo regulu ieviesīs savos tiesību aktos.

(15)

Šī regula – ciktāl tā attiecas uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri neatbilst vai vairs neatbilst ieceļošanas nosacījumiem saskaņā ar Regulu (ES) 2016/399 – ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuru īstenošanā Apvienotā Karaliste nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2000/365/EK (8); tādēļ Apvienotā Karaliste nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un Apvienotajai Karalistei šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro. Turklāt saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 21 par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots LES un LESD, un neskarot minētā protokola 4. pantu, Apvienotā Karaliste nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un šī regula tai nav saistoša un nav jāpiemēro.

(16)

Šī regula – ciktāl tā attiecas uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri neatbilst vai vairs neatbilst ieceļošanas nosacījumiem saskaņā ar Regulu (ES) 2016/399 – ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuru īstenošanā Īrija nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2002/192/EK (9); tādēļ Īrija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un Īrijai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro. Turklāt saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 21 par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots LES un LESD, un neskarot minētā protokola 4. pantu, Īrija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un šī regula tai nav saistoša un nav jāpiemēro.

(17)

Attiecībā uz Islandi un Norvēģiju – saskaņā ar Nolīgumu, kas noslēgts starp Eiropas Savienības Padomi un Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par šo valstu asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (10), šī regula – ciktāl tā attiecas uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri neatbilst vai vairs neatbilst ieceļošanas nosacījumiem saskaņā ar Regulu (ES) 2016/399 – ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Padomes Lēmuma 1999/437/EK (11) 1. pantā.

(18)

Attiecībā uz Šveici – saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (12), šī regula – ciktāl tā attiecas uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri neatbilst vai vairs neatbilst ieceļošanas nosacījumiem saskaņā ar Regulu (ES) 2016/399 – ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. pantā, to lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2008/146/EK (13) 3. pantu.

(19)

Attiecībā uz Lihtenšteinu – saskaņā ar Protokolu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (14), šī regula – ciktāl tā attiecas uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri neatbilst vai vairs neatbilst ieceļošanas nosacījumiem saskaņā ar Regulu (ES) 2016/399 – ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. pantā, to lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2011/350/ES (15) 3. pantu.

(20)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet plānotās rīcības iedarbības dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar LES 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(21)

Lai izveidotu vienādus nosacījumus un nodrošinātu jēdzienu skaidrību, ir lietderīgi pieņemt šo tiesību aktu kā regulu.

(22)

Dalībvalstīm būtu jāievēro savas attiecīgās saistības, kas izriet no starptautiskajiem un Savienības tiesību aktiem, īpaši Eiropas Savienības Pamattiesību hartas, jo īpaši 19. pantā paredzētās tiesības uz aizsardzību pārvietošanas, izraidīšanas vai izdošanas gadījumā un 24. panta 2. punktā minētais pienākums.

(23)

Tādēļ būtu jāatceļ Padomes 1994. gada 30. novembra ieteikums,

1)

"trešās valsts valstspiederīgais" ir trešās valsts valstspiederīgais, kā definēts Direktīvas 2008/115/EK 3. panta 1) punktā;

2)

"atgriešana" ir atgriešana, kā definēts Direktīvas 2008/115/EK 3. panta 3) punktā;

3)

"atgriešanas lēmums" ir atgriešanas lēmums, kā definēts Direktīvas 2008/115/EK 3. panta 4) punktā.

a)

vārds, uzvārds, dzimšanas datums, dzimums, valstspiederība, īpašas pazīmes un, ja ir zināms, adrese trešā valstī, kurā trešās valsts valstspiederīgais tiek atgriezts;

b)

trešās valsts valstspiederīgā fotoattēls;

c)

izdevējiestāde, izdošanas datums un vieta un derīguma termiņš;

d)

informācija par trešās valsts valstspiederīgā izbraukšanu un ierašanos.

17.11.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 311/20

(1)

Stājoties spēkā Līgumam par Eiropas Savienības darbību (“Līgums”), Komisijai piešķirtās pilnvaras jāsaskaņo ar Līguma 290. un 291. pantu.

(2)

Saistībā ar to, ka tika pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2), Komisija, ievērojot Līgumā noteiktos kritērijus, ar paziņojumu ir apņēmusies (3) pārskatīt leģislatīvos aktus, kuri pirms Lisabonas līguma stāšanās spēkā netika pielāgoti regulatīvai kontroles procedūrai.

(3)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1365/2006 (4) Komisijai ir piešķirtas pilnvaras īstenot dažus tās noteikumus.

(4)

Lai saskaņotu Regulu (EK) Nr. 1365/2006 ar Līguma 290. un 291. pantu, īstenošanas pilnvaras, kas ar minēto regulu piešķirtas Komisijai, būtu jāaizstāj ar pilnvarām pieņemt deleģētos un īstenošanas aktus.

(5)

Attiecībā uz Regulu (EK) Nr. 1365/2006, lai ņemtu vērā ekonomiskās un tehniskās attīstības tendences un izmaiņas starptautiskā līmenī pieņemtajās definīcijās, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma 290. pantu attiecībā uz minētās regulas grozīšanu, lai statistikas aptverto iekšējo ūdensceļu pārvadājumu apjomu paaugstinātu virs 1 000 000 tonnām, nolūkā pielāgot definīcijas vai paredzēt jaunas definīcijas, kā arī pielāgot Regulas (EK) Nr. 1365/2006 pielikumus, lai atspoguļotu izmaiņas starptautiskā līmeņa kodēšanā un nomenklatūrā vai attiecīgajos Savienības leģislatīvajos aktos. Ir īpaši svarīgi, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā (5) par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(6)

Komisijai būtu jānodrošina, ka ar minētajiem deleģētajiem aktiem netiek radīts ievērojams papildu slogs dalībvalstīm vai respondentiem.

(7)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus Regulas (EK) Nr. 1365/2006 īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai, lai tā spētu pieņemt kārtību, kā datus nosūta, tostarp datu apmaiņas standartus, lai izplatītu Komisijas (Eurostat) rezultātus, un arī izstrādāt un publicēt metodoloģiskas prasības un kritērijus, kas izstrādāti, lai nodrošinātu sagatavoto datu kvalitāti. Minētās pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011.

(8)

Lai sasniegtu pamatmērķi saskaņot Komisijai piešķirtās pilnvaras ar Līguma 290. un 291. pantu, saskaņā ar proporcionalitātes principu, ir nepieciešams un ir lietderīgi paredzēt noteikumus par šādu saskaņošanu pārvadājumu statistikas jomā. Šajā regulā paredz vienīgi to, kas nepieciešams minētā mērķa sasniegšanai saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. panta 4. punktu.

(9)

Komisijai jāorganizē izmēģinājuma pētījumi, kas jāveic attiecībā uz tādu statistikas datu pieejamību, kuri saistīti ar pasažieru pārvadājumiem pa iekšējiem ūdensceļiem, tostarp pasažieru pārrobežu pārvadājumiem.

Savienībai būtu jāveic iemaksas minēto izmēģinājuma pētījumu veikšanai. Šādām iemaksām vajadzētu būt dotāciju veidā, kas piešķirtas valstu statistikas iestādēm un citām valsts iestādēm, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 223/2009 (6) 5. pantā, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (7).

(10)

Lai nodrošinātu juridisko noteiktību, šī regula neietekmē pasākumu pieņemšanas procedūras, kuras pirms šīs regulas stāšanās spēkā ir sāktas, bet nav pabeigtas.

(11)

Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 1365/2006,

1)

regulas 2. pantā pievieno šādu punktu:

“5.   Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 9. pantu pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz šā panta 2. punkta grozīšanu, lai palielinātu tajā minēto statistikas aptverto iekšējo ūdensceļu pārvadājumu apjomu nolūkā ņemt vērā ekonomiskās un tehniskās attīstības tendences. Īstenojot minētās pilnvaras, Komisija nodrošina, ka deleģētie akti nerada ievērojamu papildu slogu dalībvalstīm vai respondentiem. Turklāt Komisija pienācīgi pamato minētajos deleģētajos aktos paredzētās statistikas darbības, attiecīgā gadījumā izmantojot izmaksu lietderības izvērtējumu, tostarp respondentiem uzliktā sloga un izstrādes izmaksu izvērtējumu, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 223/2009 (*) 14. panta 3. punkta c) apakšpunktā.

(*)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 223/2009 (2009. gada 11. marts), par Eiropas statistiku un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1101/2008 par tādas statistikas informācijas nosūtīšanu Eiropas Kopienu Statistikas birojam, uz kuru attiecas konfidencialitāte, Padomes Regulu (EK) Nr. 322/97 par Kopienas statistiku un Padomes Lēmumu 89/382/EEK, Euratom, ar ko nodibina Eiropas Kopienu Statistikas programmu komiteju (OV L 87, 31.3.2009., 164. lpp.).”;"

2)

regulas 3. pantā pievieno šādas daļas:

“Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 9. pantu pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz šā panta grozīšanu, lai pielāgotu tajā iekļautās definīcijas vai paredzētu jaunas definīcijas, lai ņemtu vērā attiecīgās definīcijas, kas grozītas vai pieņemtas starptautiskā līmenī.

Īstenojot minētās pilnvaras, Komisija nodrošina, ka deleģētie akti nerada ievērojamu papildu slogu dalībvalstīm vai respondentiem. Turklāt Komisija pienācīgi pamato minētajos deleģētajos aktos paredzētās statistikas darbības, attiecīgā gadījumā izmantojot izmaksu lietderības izvērtējumu, tostarp respondentiem uzliktā sloga un izstrādes izmaksu izvērtējumu, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 223/2009 14. panta 3. punkta c) apakšpunktā.”;

3)

regulas 4. pantā pievieno šādu punktu:

“4.   Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 9. pantu pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz grozījumiem pielikumos, kuri veikti, lai atspoguļotu izmaiņas starptautiskā līmeņa kodēšanā un nomenklatūrā vai attiecīgajos Eiropas Savienības leģislatīvajos aktos. Īstenojot minētās pilnvaras, Komisija nodrošina, ka deleģētie akti nerada ievērojamu papildu slogu dalībvalstīm vai respondentiem. Turklāt Komisija pienācīgi pamato minētajos deleģētajos aktos paredzētās statistikas darbības, attiecīgā gadījumā izmantojot izmaksu lietderības izvērtējumu, tostarp respondentiem uzliktā sloga un izstrādes izmaksu novērtējumu, kā minēts Regulas (EK) Nr. 223/2009 14. panta 3. punkta c) apakšpunktā.”;

4)

pievieno šādu pantu:

“4.a pants

Izmēģinājuma pētījumi

1.   Līdz 2018. gada 8. decembrim Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm izstrādā atbilstīgu metodoloģiju statistikas datu vākšanai par pasažieru pārvadājumiem pa iekšējiem ūdensceļiem, tostarp par pasažieru pārrobežu pārvadājumiem.

2.   Līdz 2019. gada 8. decembrim Komisija organizē brīvprātīgus izmēģinājuma pētījumus, kas jāveic dalībvalstīm, kuri šīs regulas darbības jomā sniedz datus par tādu statistikas datu pieejamību, kas saistīti ar pasažieru pārvadājumiem pa iekšējiem ūdensceļiem, tostarp ar pasažieru pārrobežu pārvadājumiem. Minēto izmēģinājuma pētījumu mērķis ir izvērtēt šo jauno datu vākšanas iespējamību, ar attiecīgo datu vākšanu saistītās izmaksas un sagaidāmo statistikas kvalitāti.

3.   Līdz 2020. gada 8. decembrim Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu par šādu izmēģinājuma pētījumu rezultātiem. Atkarībā no minētajā ziņojumā izklāstītajiem rezultātiem un saprātīgā laikposmā Komisija vajadzības gadījumā Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz leģislatīvu priekšlikumu, lai grozītu šo regulu attiecībā uz statistiku par pasažieru pārvadājumiem pa iekšējiem ūdensceļiem, tostarp par pasažieru pārrobežu pārvadājumiem.

4.   Savienības vispārējais budžets, attiecīgos gadījumos un ņemot vērā Savienības pievienoto vērtību, dod ieguldījumu minētos izmēģinājuma pētījumu finansēšanā.”;

5)

regulas 5. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka kārtību, kā datus nosūta Komisijai (Eurostat), tostarp datu apmaiņas standartus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 10. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.”;

6)

regulas 6. pantā pievieno šādu daļu:

“Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka kārtību, kā izplata rezultātus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 10. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.”;

7)

regulas 7. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka metodoloģiskās prasības un kritērijus, kas ir izstrādāti, lai nodrošinātu sagatavoto datu kvalitāti. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 10. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.”;

8)

regulas 7. pantā pievieno šādus punktus:

“4.   Šajā regulā kvalitātes kritēriji, kas piemērojami nosūtāmajiem datiem, ir Regulas (EK) Nr. 223/2009 12. panta 1. punktā minētie kritēriji.

5.   Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros nosaka kvalitātes ziņojumu sagatavošanas detalizētu kārtību, struktūru, periodiskumu un salīdzināmības elementus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 10. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.”;

9)

regulas 8. pantu aizstāj ar šādu:

“8. pants

Īstenošanas ziņojumi

Līdz 2020. gada 31. decembrim un pēc tam ik pēc pieciem gadiem Komisija pēc apspriešanās ar Eiropas Statistikas sistēmas komiteju iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs regulas īstenošanu un turpmākajām norisēm.

Minētajā ziņojumā Komisija ņem vērā dalībvalstu sniegto attiecīgo informāciju par iespējamiem uzlabojumiem un par lietotāju vajadzībām. Minētajā ziņojumā jo īpaši:

10)

regulas 9. pantu aizstāj ar šādu:

“9. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 2. panta 5. punktā, 3. pantā un 4. panta 4. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2016. gada 7. decembra. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 2. panta 5. punktā, 3. pantā un 4. panta 4. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģēta akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (**).

5.   Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Saskaņā ar 2. panta 5. punktu, 3. pantu vai 4. panta 4. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

(**)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp. ”;"

11)

regulas 10. pantu aizstāj ar šādu:

“10. pants

Komiteju procedūra

1.   Komisijai palīdz Eiropas Statistikas sistēmas komiteja (ESSK), kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 223/2009. Minētā komiteja ir komiteja Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 182/2011 (***) nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

(***)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).”;"

12)

svītro G pielikumu.

17.11.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 311/25