4.11.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 297/1

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA (ES) 2016/1919

(2016. gada 26. oktobris)

par juridisko palīdzību aizdomās turētajiem un apsūdzētajiem kriminālprocesā un pieprasītajām personām Eiropas apcietināšanas ordera procesā

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 82. panta 2. punkta b) apakšpunktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)

Šīs direktīvas mērķis ir nodrošināt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2013/48/ES (3) paredzēto tiesību uz advokāta pieejamību efektivitāti, darot pieejamu dalībvalstu apmaksātu advokātu palīdzību aizdomās turētajiem un apsūdzētajiem kriminālprocesā un pieprasītajām personām, uz kurām attiecas Eiropas apcietināšanas ordera process saskaņā ar Padomes Pamatlēmumu 2002/584/TI (4) (“pieprasītās personas”).

(2)	Paredzot kopēju noteikumu minimumu par aizdomās turēto, apsūdzēto un pieprasīto personu tiesībām uz juridisko palīdzību, šīs direktīvas mērķis ir stiprināt dalībvalstu uzticēšanos citu dalībvalstu krimināltiesību sistēmām un tādējādi palīdzēt uzlabot nolēmumu savstarpējo atzīšanu krimināllietās.

(3)

Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (“Harta”) 47. panta trešajā daļā, Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (“ECTK”) 6. panta 3. punkta c) apakšpunktā un Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām (“ICCPR”) 14. panta 3. punkta d) apakšpunktā ir noteiktas tiesības uz juridisko palīdzību kriminālprocesā saskaņā ar minētajos noteikumos paredzētajiem nosacījumiem. Hartai ir tāds pats juridiskais spēks kā Līgumiem, un dalībvalstis ir ECTK un ICCPR puses. Tomēr pieredze rāda, ka tas vien ne vienmēr nodrošina pietiekama līmeņa uzticēšanos citu dalībvalstu krimināltiesību sistēmām.

(4)

Padome 2009. gada 30. novembrī pieņēma Rezolūciju par ceļvedi aizdomās turētu vai apsūdzētu personu procesuālo tiesību stiprināšanai kriminālprocesā (5) (“Ceļvedis”). Ceļvedī ir ierosināts pakāpeniski pieņemt pasākumus, kas attiecas uz tiesībām uz mutisko un rakstisko tulkošanu (A pasākums), tiesībām uz informāciju par tiesībām un informāciju par izmaksām (B pasākums), tiesībām saņemt juridiskas konsultācijas un juridisko palīdzību (C pasākums), tiesībām sazināties ar radiniekiem, darba devējiem un konsulārajām iestādēm (D pasākums), kā arī ieviest īpašus aizsargpasākumus neaizsargātām aizdomās turētām vai apsūdzētām personām (E pasākums).

(5)

Eiropadome 2009. gada 11. decembrī atzinīgi novērtēja Ceļvedi un iekļāva to programmā “Stokholmas programma – atvērta un droša Eiropa tās pilsoņu un viņu aizsardzības labā” (6) (2.4. punktā). Eiropadome uzsvēra, ka Ceļvedis nav izsmeļošs, aicinot Komisiju turpināt pētīt apsūdzēto un aizdomās turēto procesuālo tiesību minimuma elementus un novērtēt, vai ir nepieciešams izskatīt citus jautājumus, piemēram, nevainīguma prezumpciju, lai uzlabotu sadarbību minētajā jomā.

(6)	Līdz šim ir pieņemti pieci tiesību akti par procesuālajām tiesībām kriminālprocesā, ievērojot Ceļvedi, proti, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2010/64/ES (7), 2012/13/ES (8), 2013/48/ES, (ES) 2016/343 (9) un (ES) 2016/800 (10).

(7)	Šī direktīva attiecas uz ceļveža C pasākuma otro daļu par juridisko palīdzību.

(8)

Juridiskajai palīdzībai būtu jāsedz aizdomās turēto, apsūdzēto un pieprasīto personu aizstāvības izdevumi. Dalībvalstu kompetentajām iestādēm vajadzētu būt iespējai juridiskās palīdzības piešķiršanas sakarā prasīt, lai aizdomās turētie, apsūdzētie vai pieprasītās personas atkarībā no saviem finansiālajiem resursiem paši daļēji sedz minētās izmaksas.

(9)

Neskarot Direktīvas (ES) 2016/800 6. pantu, šo direktīvu nevajadzētu piemērot, ja aizdomās turētie vai apsūdzētie, vai pieprasītās personas ir atteikušās no tiesībām uz advokāta pieejamību attiecīgi saskaņā ar Direktīvas 2013/48/ES 9. pantu vai 10. panta 3. punktu un nav atsaukušas šādu atteikšanos vai ja dalībvalstis ir piemērojušas atkāpes uz laiku saskaņā ar Direktīvas 2013/48/ES 3. panta 5. vai 6. punktu.

(10)

Ja persona, kas sākotnēji nav bijusi aizdomās turētais vai apsūdzētais, – piemēram, liecinieks –, kļūst par aizdomās turēto vai apsūdzēto, tai vajadzētu būt tiesībām neliecināt pret sevi un tiesībām klusēt saskaņā ar Savienības tiesību aktiem un ECTK, kā interpretējusi Eiropas Savienības Tiesa (“Tiesa”) un Eiropas Cilvēktiesību tiesa (“ECT”). Tādēļ šajā direktīvā nepārprotami minēta tāda praktiska situācija, kurā šāda persona nopratināšanas laikā, ko kriminālprocesā veic policija vai cita tiesībaizsardzības iestāde, kļūst par aizdomās turēto vai apsūdzēto. Ja šādas nopratināšanas laikā persona, kas nav aizdomās turētais vai apsūdzētais, kļūst par aizdomās turēto vai apsūdzēto, nopratināšana būtu nekavējoties jāaptur. Tomēr vajadzētu būt iespējai nopratināšanu turpināt, ja attiecīgo personu informē par to, ka tā kļuvusi par aizdomās turēto vai apsūdzēto, un tā spēj pilnībā īstenot šajā direktīvā paredzētās tiesības.

(11)

Dažās dalībvalstīs par salīdzinoši maznozīmīgiem nodarījumiem sodus, kas nav brīvības atņemšana, nosaka nevis tiesas ar jurisdikciju krimināllietās, bet citas iestādes. Tā tas var būt, piemēram, saistībā ar satiksmes noteikumu pārkāpumiem, kuri ir plaši izplatīti un kuri var būt konstatēti ceļu satiksmes kontroles rezultātā. Šādos gadījumos nebūtu saprātīgi prasīt kompetentajām iestādēm nodrošināt visas šajā direktīvā paredzētās tiesības. Ja dalībvalsts tiesību aktos ir paredzēts, ka sodu par maznozīmīgiem nodarījumiem nosaka šāda iestāde, un ja pastāv vai nu tiesības pārsūdzēt, vai iespēja lietu citādi nodot tiesai ar jurisdikciju krimināllietās, šī direktīva tādēļ būtu jāpiemēro tikai procesam minētajā tiesā pēc šādas pārsūdzības vai lietas nodošanas.

(12)

Dažās dalībvalstīs maznozīmīgi nodarījumi, jo īpaši sīki satiksmes noteikumu pārkāpumi, maznozīmīgi nodarījumi attiecībā uz vispārējiem municipāliem noteikumiem un maznozīmīgi sabiedriskās kārtības pārkāpumi, tiek uzskatīti par noziedzīgiem nodarījumiem. Šādos gadījumos nebūtu saprātīgi prasīt kompetentajām iestādēm nodrošināt visas šajā direktīvā paredzētās tiesības. Tādēļ, ja dalībvalsts tiesību akti attiecībā uz maznozīmīgiem nodarījumiem nosaka, ka sods nevar būt brīvības atņemšana, šī direktīva būtu jāpiemēro tikai procesam tiesā ar jurisdikciju krimināllietās.

(13)

Šīs direktīvas piemērošana maznozīmīgiem nodarījumiem ir atkarīga no šajā direktīvā paredzētajiem nosacījumiem. Lai izlemtu, vai jāpiešķir juridiskā palīdzība, dalībvalstīm vajadzētu spēt izmantot mantiskā stāvokļa vai pamatotības pārbaudi vai abas. Ja vien tas nav pretrunā ar tiesībām uz taisnīgu tiesu, dažu maznozīmīgu nodarījumu gadījumā pamatotības pārbaudi var atzīt par neizturētu.

(14)	Šīs direktīvas darbības jomai attiecībā uz maznozīmīgiem nodarījumiem nebūtu jāietekmē dalībvalstu pienākumi saskaņā ar ECTK nodrošināt tiesības uz taisnīgu tiesu, tostarp tiesības saņemt advokāta palīdzību.

(15)

Ja vien tas nav pretrunā ar tiesībām uz taisnīgu tiesu, šādas situācijas nav uzskatāmas par brīvības atņemšanu šīs direktīvas izpratnē: aizdomās turētā vai apsūdzētā identificēšana; noteikšana, vai būtu jāuzsāk izmeklēšana; ieroču glabāšanas pārbaude vai citu līdzīgu drošības jautājumu pārbaude; izmeklēšanas vai pierādījumu vākšanas darbības, kas nav konkrēti minētas šajā direktīvā, piemēram, ķermeņa pārbaudes, fiziskās pārbaudes, asins, alkohola vai līdzīgi testi, fotogrāfiju uzņemšana vai pirkstu nospiedumu noņemšana; aizdomās turētā vai apsūdzētā nogādāšana kompetentā iestādē saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

(16)	Ar šo direktīvu nosaka noteikumu minimumu. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai piešķirt juridisko palīdzību situācijās, uz kurām šī direktīva neattiecas, piemēram, kad tiek veiktas izmeklēšanas vai pierādījumu vākšanas darbības, kas nav konkrēti minētas šajā direktīvā.

(17)

Saskaņā ar ECTK 6. panta 3. punkta c) apakšpunktu aizdomās turētajiem un apsūdzētajiem, kam trūkst līdzekļu, lai samaksātu par advokāta palīdzību, ir tiesības uz juridisko palīdzību, ja tas nepieciešams tiesiskuma interesēs. Šis minimuma noteikums ļauj dalībvalstīm izmantot mantiskā stāvokļa pārbaudi, pamatotības pārbaudi vai abas. Šajās pārbaudēs nevajadzētu ierobežot tiesības un procesuālās garantijas, ko nodrošina Harta un ECTK, kā interpretējusi Tiesa un ECT, vai atkāpties no tām.

(18)

Dalībvalstīm būtu jānosaka juridiskās palīdzības sniegšanas praktiskie pasākumi. Šādi pasākumi varētu noteikt, ka juridisko palīdzību piešķir pēc aizdomās turētā, apsūdzētā vai pieprasītās personas lūguma. Tomēr, ņemot vērā neaizsargātu personu īpašās vajadzības, šādu lūgumu nevajadzētu noteikt par juridiskās palīdzības piešķiršanas būtisku nosacījumu.

(19)

Kompetentajām iestādēm juridiskā palīdzība būtu jāsniedz bez nepamatotas kavēšanās un vēlākais – pirms attiecīgo personu nopratinājusi policija, cita tiesībaizsardzības iestāde vai tiesu iestāde vai pirms veiktas šajā direktīvā minētās īpašās izmeklēšanas vai pierādījumu vākšanas darbības. Ja kompetentās iestādes nespēj to izdarīt, tām vismaz jāpiešķir ārkārtas vai pagaidu juridiskā palīdzība, pirms notikusi šāda nopratināšana vai veiktas šādas izmeklēšanas vai pierādījumu vākšanas darbības.

(20)	Ņemot vērā Eiropas apcietināšanas ordera procesa specifiku, šī specifika būtu jāņem vērā tikai ar pieprasītajām personām saistīto šīs direktīvas noteikumu interpretēšanā, un tai nevajadzētu nekādi skart pārējo šīs direktīvas noteikumu interpretāciju.

(21)

Pieprasītajām personām vajadzētu būt tiesībām uz juridisko palīdzību izpildes dalībvalstī. Turklāt pieprasītajām personām, kurām kriminālvajāšanas veikšanas nolūkā piemērots Eiropas apcietināšanas ordera process un kuras izmanto savas tiesības izsniegšanas dalībvalstī iecelt advokātu saskaņā ar Direktīvu 2013/48/ES, vajadzētu būt tiesībām uz juridisko palīdzību minētajā dalībvalstī šāda procesa vajadzībām izpildes dalībvalstī, ciktāl juridiskā palīdzība ir vajadzīga, lai nodrošinātu efektīvu tiesu iestāžu pieejamību, kā paredzēts Hartas 47. pantā. Tas būtu vajadzīgs situācijā, kad advokāts izpildes dalībvalstī nevar efektīvi un lietderīgi veikt savus uzdevumus attiecībā uz Eiropas apcietināšanas ordera izpildi bez advokāta palīdzības izsniegšanas dalībvalstī. Ikviens lēmums par juridiskās palīdzības piešķiršanu izsniegšanas dalībvalstī būtu jāpieņem iestādei, kuras kompetencē ir pieņemt šādus lēmumus minētajā dalībvalstī, par pamatu izmantojot kritērijus, ko noteikusi minētā dalībvalsts, īstenojot šo direktīvu.

(22)	Lai nodrošinātu efektīvu advokāta pieejamību pieprasītajām personām, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka pieprasītajām personām ir tiesības uz juridisko palīdzību, līdz tās ir nodotas vai līdz lēmums par to nenodošanu kļūst galīgs.

(23)

Īstenojot šo direktīvu, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka tiek ievērotas pamattiesības uz juridisko palīdzību, kas paredzētas Hartā un ECTK. Dalībvalstīm, rīkojoties šādā veidā, būtu jāievēro Apvienoto Nāciju Organizācijas Principi un pamatnostādnes par juridiskās palīdzības pieejamību krimināltiesību sistēmās.

(24)

Neskarot valstu tiesību aktu noteikumus par obligātu advokāta klātbūtni, kompetentai iestādei bez nepamatotas kavēšanās būtu jālemj par juridiskās palīdzības piešķiršanu vai nepiešķiršanu. Kompetentajai iestādei vajadzētu būt neatkarīgai iestādei, kas ir kompetenta pieņemt lēmumus par juridiskās palīdzības sniegšanu vai tiesai, kas var būt arī tiesnesis vienpersoniski. Tomēr steidzamās situācijās vajadzētu būt iespējamai arī policijas un prokuratūras iesaistei uz laiku, ciktāl tas vajadzīgs savlaicīgai juridiskās palīdzības sniegšanai.

(25)

Ja aizdomās turētajam, apsūdzētajam vai pieprasītajai personai ir piešķirta juridiskā palīdzība, viens no veidiem, kā nodrošināt tās efektivitāti un kvalitāti, ir sekmēt tiem juridiskās pārstāvības nepārtrauktību. Minētajā sakarā dalībvalstīm būtu jāsekmē juridiskās pārstāvības nepārtrauktība visā kriminālprocesa gaitā, kā arī – attiecīgā gadījumā – Eiropas apcietināšanas ordera procesā.

(26)

Darbiniekiem, kas iesaistīti lēmumu pieņemšanā par juridisko palīdzību kriminālprocesā un Eiropas apcietināšanas ordera procesā, būtu jāsniedz pienācīga apmācība. Neskarot tiesu neatkarību un dalībvalstu tiesu organizācijas atšķirības, dalībvalstīm būtu jāpieprasa, lai tie, kas atbild par tiesnešu apmācību, nodrošina šādu pienācīgu apmācību tiesām un tiesnešiem, kas pieņem lēmumus par juridiskās palīdzības piešķiršanu.

(27)

Savienības tiesību aktu efektivitātes princips paredz, ka dalībvalstis ievieš pienācīgus un efektīvus tiesiskās aizsardzības līdzekļus attiecībā uz gadījumiem, kad ir pārkāptas tiesības, kas personām piešķirtas ar Savienības tiesību aktiem. Ja tiesības uz juridiskās palīdzības sniegšanu nav pienācīgi ievērotas vai juridiskās palīdzības sniegšana ir aizkavēta vai pilnīgi vai daļēji noraidīta, vajadzētu būt pieejamai efektīvai tiesību aizsardzībai.

(28)

Lai uzraudzītu un izvērtētu šīs direktīvas efektivitāti, ir nepieciešams vākt attiecīgus datus no pieejamiem datiem par šajā direktīvā paredzēto tiesību īstenošanu. Šādi dati ietver, ja iespējams, informāciju par juridiskās palīdzības pieprasījumu skaitu kriminālprocesos, kā arī Eiropas apcietināšanas ordera procesos, kad attiecīgā dalībvalsts rīkojas kā izsniegšanas vai izpildes dalībvalsts, par lietu skaitu, kurās juridiskā palīdzība ir piešķirta, un par lietu skaitu, kurās juridiskās palīdzības pieprasījumi ir noraidīti. Būtu jāvāc arī dati par juridiskās palīdzības izmaksām, kas sniegta aizdomās turētajiem vai apsūdzētajiem un pieprasītajām personām, ciktāl tas ir iespējams.

(29)

Šī direktīva būtu jāpiemēro aizdomās turētajiem, apsūdzētajiem un pieprasītajām personām neatkarīgi no to juridiskā statusa, pilsonības vai valstspiederības. Dalībvalstīm būtu jāievēro un jāgarantē šajā direktīvā noteiktās tiesības bez jebkādas diskriminācijas, kuras pamatā ir, piemēram, rase, ādas krāsa, dzimums, seksuālā orientācija, valoda, reliģija, politiskie vai citi uzskati, valstspiederība, etniskā vai sociālā izcelsme, īpašumtiesības, invaliditāte vai dzimšana. Šajā direktīvā tiek ievērotas pamattiesības un pamatprincipi, kas atzīti Hartā un ECTK, tostarp spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās aizliegums, tiesības uz brīvību un drošību, privātās un ģimenes dzīves neaizskaramība, tiesības uz personas neaizskaramību, bērnu tiesības, personu ar invaliditāti integrācija, tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un tiesības uz taisnīgu tiesu, nevainīguma prezumpcija un tiesības uz aizstāvību. Šī direktīva būtu jāīsteno saskaņā ar minētajām tiesībām un principiem.

(30)

Ar šo direktīvu nosaka noteikumu minimumu. Dalībvalstīm vajadzētu spēt paplašināt direktīvā paredzētās tiesības, lai nodrošinātu augstāku aizsardzības līmeni. Šādam augstākam aizsardzības līmenim nebūtu jārada šķērsli tiesas nolēmumu savstarpējai atzīšanai, kuras veicināšanai šis noteikumu minimums ir paredzēts. Aizsardzības līmenim, ko nodrošina dalībvalstis, nekad nevajadzētu būt zemākam par Hartā vai ECTK noteiktajiem standartiem, kā interpretējusi Tiesa un ECT.

(31)

Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķi – proti, paredzēt kopēju noteikumu minimumu par aizdomās turēto, apsūdzēto un pieprasīto personu tiesībām uz juridisko palīdzību – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tā mēroga un iedarbības dēļ minēto mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (“LES”) 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(32)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 21 par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību (“LESD”), un neskarot minētā protokola 4. pantu, minētās dalībvalstis nepiedalīsies šīs direktīvas pieņemšanā, un tām šī direktīva nav saistoša un nav jāpiemēro.

(33)	Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots LES un LESD, Dānija nepiedalās šīs direktīvas pieņemšanā, un Dānijai šī direktīva nav saistoša un nav jāpiemēro,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Priekšmets

1. Ar šo direktīvu paredz kopēju noteikumu minimumu par tiesībām uz juridisko palīdzību:

a)	aizdomās turētajiem un apsūdzētajiem kriminālprocesā; un

b)	personām, uz kurām attiecas Eiropas apcietināšanas ordera process, saskaņā ar Pamatlēmumu 2002/584/TI (“pieprasītās personas”).

2. Šī direktīva papildina Direktīvu 2013/48/ES un Direktīvu (ES) 2016/800. Šo direktīvu neinterpretē tā, ka tiktu ierobežotas minētajās direktīvās paredzētās tiesības.

2. pants

Darbības joma

1. Šo direktīvu piemēro kriminālprocesā aizdomās turētajiem un apsūdzētajiem, kuriem ir tiesības uz advokāta pieejamību saskaņā ar Direktīvu 2013/48/ES un kuriem:

a)	ir atņemta brīvība;

b)	pienākas advokāta palīdzība saskaņā ar Savienības vai valstu tiesību aktiem; vai

ir jāpiedalās vai ir atļauts piedalīties kādā no vismaz šādām izmeklēšanas vai pierādījumu vākšanas darbībām:

i)	uzrādīšana atpazīšanai;

ii)	konfrontācija;

iii)	nozieguma vietas rekonstrukcija.

2. Šo direktīvu arī piemēro pieprasītajām personām, kurām ir tiesības uz advokāta pieejamību saskaņā ar Direktīvu 2013/48/ES, kad tās tiek aizturētas izpildes dalībvalstī.

3. Ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādi paredzēti 1. punktā, šo direktīvu arī piemēro personām, kuras sākotnēji nav bijušas aizdomās turētie vai apsūdzētie, bet kuras kļuvušas par aizdomās turētajiem vai apsūdzētajiem policijas vai citas tiesībaizsardzības iestādes veiktas nopratināšanas laikā.

4. Neskarot tiesības uz taisnīgu tiesu, attiecībā uz maznozīmīgiem nodarījumiem:

a)	ja dalībvalsts tiesību aktos ir paredzēts, ka sodu nosaka iestāde, kas nav tiesa ar jurisdikciju krimināllietās, un ja šāda soda noteikšanu var pārsūdzēt vai nodot šādai tiesai; vai

b)	ja kā sodu nevar piespriest brīvības atņemšanu,

šo direktīvu piemēro tikai tiesvedībā tiesās ar jurisdikciju krimināllietās.

Jebkurā gadījumā šo direktīvu piemēro, kad tiek pieņemts lēmums par apcietināšanu un apcietinājuma laikā visos procesa posmos līdz procesa pabeigšanai.

3. pants

Definīcija

Šajā direktīvā “juridiskā palīdzība” ir dalībvalsts finansējums advokāta palīdzībai, kas nodrošina tiesību uz advokāta pieejamību īstenošanu.

4. pants

Juridiskā palīdzība kriminālprocesā

1. Dalībvalstis nodrošina, ka aizdomās turētajiem un apsūdzētajiem, kam trūkst līdzekļu, lai apmaksātu advokāta palīdzību, ir tiesības uz juridisko palīdzību, kad tas nepieciešams tiesiskuma interesēs.

2. Lai izlemtu, vai jāpiešķir juridiskā palīdzība saskaņā ar 1. punktu, dalībvalstis var izmantot mantiskā stāvokļa vai pamatotības pārbaudi vai abas.

3. Izmantojot mantiskā stāvokļa pārbaudi, dalībvalsts ņem vērā visus attiecīgos un objektīvos faktorus, piemēram, personas ienākumus, kapitālu un ģimenes stāvokli, kā arī izmaksas par advokāta palīdzību un dzīves līmeni minētajā dalībvalstī, lai noteiktu, vai saskaņā ar piemērojamiem kritērijiem minētajā dalībvalstī aizdomās turētajam vai apsūdzētajam trūkst līdzekļu advokāta palīdzības apmaksāšanai.

4. Izmantojot pamatotības pārbaudi, dalībvalsts ņem vērā noziedzīga nodarījuma smagumu, lietas sarežģītību un soda, ko varētu uzlikt konkrētā lietā, smagumu, lai noteiktu, vai tiesiskuma interesēs nepieciešams piešķirt juridisko palīdzību. Jebkurā gadījumā pamatotības pārbaudi uzskata par izturētu šādās situācijās:

a)	ja aizdomās turētais vai apsūdzētais tiek nogādāts kompetentā tiesā vai pie kompetenta tiesneša lēmuma pieņemšanai par apcietināšanu jebkurā procesa stadijā, uz ko attiecas šī direktīva; un

b)	apcietinājuma laikā.

5. Dalībvalstis nodrošina, ka juridiskā palīdzība tiek piešķirta bez nepamatotas kavēšanās un vēlākais – pirms nopratināšanas, ko veic policija, cita tiesībaizsardzības iestāde vai tiesu iestāde, vai pirms tiek veiktas 2. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētās izmeklēšanas vai pierādījumu vākšanas darbības.

6. Juridisko palīdzību piešķir vienīgi tā kriminālprocesa nolūkos, kurā attiecīgā persona ir turēta aizdomās vai apsūdzēta par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu.

5. pants

Juridiskā palīdzība Eiropas apcietināšanas ordera procesā

1. Izpildes dalībvalsts nodrošina, ka pieprasītajām personām ir tiesības uz juridisko palīdzību pēc aizturēšanas uz Eiropas apcietināšanas ordera pamata, līdz tās ir nodotas vai līdz lēmums par to nenodošanu kļūst galīgs.

2. Izsniegšanas dalībvalsts nodrošina, ka pieprasītajām personām, kurām kriminālvajāšanas veikšanas nolūkā piemērots Eiropas apcietināšanas ordera process un kuras izmanto savas tiesības iecelt advokātu izsniegšanas dalībvalstī, lai tas palīdzētu advokātam izpildes dalībvalstī, saskaņā ar Direktīvas 2013/48/ES 10. panta 4. un 5. punktu, ir tiesības uz juridisko palīdzību izsniegšanas dalībvalstī šāda procesa vajadzībām izpildes dalībvalstī, ciktāl šāda palīdzība ir vajadzīga, lai nodrošinātu efektīvu tiesu iestāžu pieejamību.

3. Šā panta 1. un 2. punktā minētās tiesības uz juridisko palīdzību var būt atkarīgas no mantiskā stāvokļa pārbaudes saskaņā ar 4. panta 3. punktu, ko piemēro mutatis mutandis.

6. pants

Lēmumi par juridiskās palīdzības piešķiršanu

1. Lēmumus par juridiskās palīdzības piešķiršanu vai nepiešķiršanu un advokātu iecelšanu pieņem bez nepamatotas kavēšanās kompetenta iestāde. Dalībvalstis veic atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka kompetentā iestāde savus lēmumus pieņem rūpīgi, ievērojot tiesības uz aizstāvību.

2. Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka aizdomās turētie, apsūdzētie un pieprasītās personas tiek rakstiski informētas, ja tiek daļēji vai pilnīgi noraidīts to pieteikums uz juridisko palīdzību.

7. pants

Juridiskās palīdzības kvalitāte un apmācība

1. Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, tostarp attiecībā uz finansējumu, lai nodrošinātu, ka:

a)	pastāv efektīva un atbilstīgas kvalitātes juridiskās palīdzības sistēma; un

b)	juridiskās palīdzības pakalpojumiem ir atbilstīga kvalitāte, lai garantētu procesa taisnīgu norisi, pienācīgi respektējot juridisko profesiju neatkarību.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka darbiniekiem, kas iesaistīti lēmumu pieņemšanā par juridisko palīdzību kriminālprocesā un Eiropas apcietināšanas ordera procesā, tiek sniegta pienācīga apmācība.

3. Pienācīgi respektējot juridisko profesiju neatkarību un par advokātu apmācību atbildīgo personu lomu, dalībvalstis veic atbilstīgus pasākumus, lai veicinātu pienācīgas apmācības nodrošināšanu advokātiem, kas sniedz juridiskās palīdzības pakalpojumus.

4. Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka aizdomās turētajiem, apsūdzētajiem un pieprasītajām personām ir tiesības pieprasīt, lai tiek nomainīts advokāts, kas tiem sniedz juridiskās palīdzības pakalpojumus, ja konkrētie apstākļi tam dod pamatu.

8. pants

Tiesiskās aizsardzības līdzekļi

Dalībvalstis nodrošina, ka aizdomās turētajiem, apsūdzētajiem un pieprasītajām personām ir efektīvs tiesību aizsardzības līdzeklis saskaņā ar valsts tiesību aktiem gadījumos, kad ir pārkāptas to tiesības, kas paredzētas šajā direktīvā.

9. pants

Neaizsargātas personas

Dalībvalstis nodrošina, ka, īstenojot šo direktīvu, tiek ņemtas vērā neaizsargātu aizdomās turēto, apsūdzēto un pieprasīto personu īpašās vajadzības.

10. pants

Datu sniegšana un ziņojums

1. Dalībvalstis līdz 2021. gada 25. maijam un pēc tam reizi trijos gados iesniedz Komisijai pieejamos datus, kas rāda, kā ir īstenotas šajā direktīvā paredzētās tiesības.

2. Līdz 2022. gada 25. maijam un pēc tam reizi trijos gados Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs direktīvas īstenošanu. Komisija ziņojumā novērtē šīs direktīvas īstenošanu attiecībā uz tiesībām uz juridisko palīdzību kriminālprocesā un Eiropas apcietināšanas ordera procesā.

11. pants

Aizsardzības līmeņa nepazemināšana

Nekas šajā direktīvā nav interpretējams kā tāds, kas ierobežo vai atkāpjas no jebkurām tiesībām un procesuālajām garantijām, kuras ir nodrošinātas Hartā, ECTK vai citos attiecīgos starptautisko tiesību aktu vai jebkuras dalībvalsts tiesību aktu noteikumos, kuri nosaka augstāku aizsardzības līmeni.

12. pants

Transponēšana

1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības, līdz 2019. gada 25. maijam. Dalībvalstis par to nekavējoties informē Komisiju.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarāma šāda atsauce.

2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

13. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

14. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm saskaņā ar Līgumiem.

Strasbūrā, 2016. gada 26. oktobrī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

M. SCHULZ

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

I. LESAY

(1) OV C 226, 16.7.2014., 63. lpp.

(2) Eiropas Parlamenta 2016. gada 4. oktobra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2016. gada 13. oktobra lēmums.

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/48/ES (2013. gada 22. oktobris) par tiesībām uz advokāta palīdzību kriminālprocesā un Eiropas apcietināšanas ordera procesā, par tiesībām uz to, ka pēc brīvības atņemšanas informē trešo personu, un par tiesībām, kamēr atņemta brīvība, sazināties ar trešām personām un konsulārajām iestādēm (OV L 294, 6.11.2013., 1. lpp.).

(4) Padomes Pamatlēmums 2002/584/TI (2002. gada 13. jūnijs) par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm (OV L 190, 18.7.2002., 1. lpp.).

(5) OV C 295, 4.12.2009., 1. lpp.

(6) OV C 115, 4.5.2010., 1. lpp.

(7) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/64/ES (2010. gada 20. oktobris) par tiesībām uz mutisko un rakstisko tulkojumu kriminālprocesā (OV L 280, 26.10.2010., 1. lpp.).

(8) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/13/ES (2012. gada 22. maijs) par tiesībām uz informāciju kriminālprocesā (OV L 142, 1.6.2012., 1. lpp.).

(9) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/343 (2016. gada 9. marts) par to, lai nostiprinātu konkrētus nevainīguma prezumpcijas aspektus un tiesības piedalīties klātienē lietas izskatīšanā tiesā kriminālprocesā (OV L 65, 11.3.2016., 1. lpp.).

(10) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/800 (2016. gada 11. maijs) par procesuālajām garantijām bērniem, kuri ir aizdomās turētie vai apsūdzētie kriminālprocesā (OV L 132, 21.5.2016., 1. lpp.).

4.11.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 297/14

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2016/1924

(2016. gada 3. novembris),

ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (1),

ņemot vērā Komisijas 2011. gada 7. jūnija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 543/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari (2), un jo īpaši tās 136. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)	Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)	Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta importa vērtības, kas paredzētas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2016. gada 3. novembrī

Komisijas

un tās priekšsēdētājs vārdā –

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jerzy PLEWA

(1) OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.

(2) OV L 157, 15.6.2011., 1. lpp.

PIELIKUMS

Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta importa vērtība
0702 00 00	MA	104,9
0702 00 00	ZZ	104,9
0707 00 05	TR	142,5
0707 00 05	ZZ	142,5
0709 93 10	MA	91,2
	TR	148,9
	ZZ	120,1
0805 20 30 , 0805 20 50 , 0805 20 70 , 0805 20 90	PE	132,9
	TR	74,7
	ZZ	103,8
0805 50 10	AR	67,2
	BR	79,0
	CL	77,0
	TR	87,7
	ZA	65,7
	ZZ	75,3
0806 10 10	BR	307,6
	PE	304,9
	TR	151,1
	ZZ	254,5
0808 10 80	AR	260,6
	AU	236,5
	CL	139,2
	NZ	145,3
	ZA	126,7
	ZZ	181,7
0808 30 90	TR	176,8
0808 30 90	ZZ	176,8

(1) Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas 2012. gada 27. novembra Regulā (ES) Nr. 1106/2012, ar ko attiecībā uz valstu un teritoriju nomenklatūras atjaunināšanu īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 471/2009 par Kopienas statistiku attiecībā uz ārējo tirdzniecību ar ārpuskopienas valstīm (OV L 328, 28.11.2012., 7. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “cita izcelsme”.

4.11.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 297/18

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2016/1926

(2016. gada 3. novembris)

par akumulatora uzlādei paredzēta fotoelementu jumta paneļa apstiprināšanu par inovatīvu tehnoloģiju vieglo automobiļu CO2 emisijas samazināšanai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 443/2009

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Regulu (EK) Nr. 443/2009, ar ko, īstenojot daļu no Kopienas integrētās pieejas CO2 emisiju samazināšanai no vieglajiem transportlīdzekļiem, nosaka emisijas standartus jauniem vieglajiem automobiļiem (1), un jo īpaši tās 12. panta 4. punktu,

ņemot vērā Komisijas 2011. gada 25. jūlija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 725/2011, ar ko izveido procedūru inovatīvu tehnoloģiju apstiprināšanai un sertificēšanai, lai samazinātu CO2 emisijas no vieglajiem automobiļiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 443/2009 (2), un jo īpaši tās 10. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Pieteikums uz akumulatora uzlādei paredzēta fotoelementu jumta paneļa apstiprināšanu par ekoinovāciju, kuru 2016. gada 4. februārī iesniedza piegādātājs a2solar Advanced and Automotive Solar Systems GmbH (“pieteikuma iesniedzējs”), ir novērtēts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 443/2009 12. pantu, Īstenošanas regulu (ES) Nr. 725/2011 un Tehniskajām norādēm par pieteikumu sagatavošanu inovatīvu tehnoloģiju apstiprināšanai atbilstoši Regulai (EK) Nr. 443/2009 (3).

(2)

Pieteikumā sniegtā informācija apstiprina, ka ir izpildīti Regulas (EK) Nr. 443/2009 12. pantā un Īstenošanas regulas (ES) Nr. 725/2011 2. un 4. pantā minētie nosacījumi un kritēriji. Tāpēc pieteikuma iesniedzēja pieteiktais akumulatora uzlādei paredzētais fotoelementu jumta panelis būtu jāapstiprina par inovatīvu tehnoloģiju.

(3)

Komisija ar Īstenošanas lēmumu 2014/806/ES (4) un (ES) 2015/279 (5) jau ir apstiprinājusi divus pieteikumus par akumulatora uzlādei paredzētiem fotoelementu jumta paneļiem. Balstoties uz pieredzi, kas gūta, novērtējot minētos pieteikumus, kā arī uz pašreizējo pieteikumu, ir pietiekami un pārliecinoši pierādīts, ka akumulatora uzlādei paredzēts fotoelementu jumta panelis atbilst Regulas (EK) Nr. 443/2009 12. pantā un Īstenošanas regulā (ES) Nr. 725/2011 minētajiem atbilstības kritērijiem un salīdzinājumā ar atsauces transportlīdzekli samazina CO2 emisijas vismaz par 1 g CO2/km. Tāpēc ir lietderīgi vispārīgi atzīt un saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 443/2009 12. panta 4. punktu apliecināt šīs inovatīvās tehnoloģijas spēju samazināt CO2 emisiju, kā arī noteikt vispārizmantojamu testēšanas metodiku CO2 emisijas ietaupījumu sertificēšanai.

(4)

Tāpēc ir lietderīgi dot ražotājiem iespēju sertificēt CO2 emisijas ietaupījumus, ko rada minētajiem nosacījumiem atbilstīgi akumulatora uzlādei paredzēti fotoelementu jumta paneļi. Lai nodrošinātu, ka sertifikācijai tiek izvirzīti tikai minētajiem nosacījumiem atbilstoši fotoelementu jumta paneļi, ražotājam kopā ar sertifikācijas pieteikumu, ko iesniedz tipa apstiprinātājai iestādei, būtu jāiesniedz neatkarīgas sertificētas iestādes sagatavots verifikācijas ziņojums, kas apliecina komponenta atbilstību šajā lēmumā noteiktajiem nosacījumiem.

(5)	Ja tipa apstiprinātāja iestāde konstatē, ka akumulatora uzlādei paredzētais fotoelementu jumta panelis sertifikācijas nosacījumiem neatbilst, ietaupījuma sertifikācijas pieteikums būtu jānoraida.

(6)	Ir lietderīgi apstiprināt testēšanas metodiku, ar kuru nosaka CO2 emisijas ietaupījumus, ko dod akumulatora uzlādei paredzēti fotoelementu jumta paneļi.

(7)

Lai noteiktu, kādu CO2 emisijas ietaupījumu dos akumulatora uzlādei paredzēts fotoelementu jumta panelis, ir jānosaka atsauces transportlīdzeklis, ar kuru būtu jāsalīdzina ar inovatīvo tehnoloģiju aprīkotā transportlīdzekļa efektivitāte, kā paredzēts Īstenošanas regulas (ES) Nr. 725/2011 5. un 8. pantā. Komisija uzskata, ka atsauces transportlīdzeklim vajadzētu būt transportlīdzekļa variantam, kurš visos aspektos ir identisks transportlīdzeklim ar ekoinovāciju un no tā atšķiras vienīgi ar to, ka tajā nav uzstādīts fotoelementu jumta panelis un attiecīgā gadījumā papildu akumulators un citas ierīces, kas nepieciešamas tieši saules enerģijas pārveidošanai par elektroenerģiju un tās uzkrāšanai.

(8)

Saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 725/2011 2. panta 2. punkta b) apakšpunktu ir jāpierāda, ka akumulatora uzlādei paredzēts fotoelementu jumta panelis ir būtisks efektīvai transportlīdzekļa darbībai. Tas nozīmē, ka fotoelementu jumta paneļa ģenerētā enerģija nedrīkstētu, piemēram, tikt izlietota tikai ierīcēm, kas uzlabo komfortu.

(9)

Lai sekmētu akumulatora uzlādei paredzētu fotoelementu jumta paneļu plašāku izmantojumu jaunos transportlīdzekļos, ražotājam vajadzētu būt iespējai ar vienu pieteikumu pieteikties uz vairāku fotoelementu jumta paneļu sistēmu doto CO2 emisijas ietaupījumu sertifikāciju. Tomēr ir lietderīgi nodrošināt, ka šādas iespējas izmantošanas gadījumā tiek piemērots mehānisms, kas stimulē plašāk ieviest tikai tās fotoelementu jumta sistēmas, kam ir vislielākais lietderības koeficients.

(10)	Lai noteiktu vispārīgo ekoinovācijas kodu, kurš lietojams attiecīgajos tipa apstiprinājuma dokumentos saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2007/46/EK (6) I, VIII un IX pielikumu, būtu jānosaka atsevišķais kods, kas izmantojams attiecībā uz šo inovatīvo tehnoloģiju,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Apstiprinājums

Akumulatora uzlādei paredzētais fotoelementu jumta panelis, kas aprakstīts a2solar Advanced and Automotive Solar Systems GmbH iesniegtajā pieteikumā, tiek apstiprināts par inovatīvu tehnoloģiju Regulas (EK) Nr. 443/2009 12. panta nozīmē.

2. pants

Pieteikums uz CO2 emisijas ietaupījuma sertifikāciju

1. Ražotājs var pieteikties uz CO2 emisijas ietaupījuma sertifikāciju tādai akumulatora uzlādei paredzētai fotoelementu jumta paneļa sistēmai, kura paredzēta izmantošanai tradicionālos iekšdedzes dzinēja M1 kategorijas transportlīdzekļos un kurā ietilpst visi šie elementi:

a)	fotoelementu jumta panelis;

b)	ierīce, kas nepieciešama saules enerģijas pārveidošanai par elektroenerģiju un tās uzkrāšanai;

c)	speciāla uzkrāšanas kapacitāte.

2. Šo elementu kopējo masu verificē un apstiprina neatkarīgas sertificētas iestādes sagatavotā ziņojumā.

3. pants

CO2 emisijas ietaupījuma sertificēšana

1. CO2 emisijas samazinājumu, ko dod 2. panta 1. punktā minēto akumulatora uzlādei paredzēto fotoelementu jumta paneļu sistēmu izmantošana, nosaka pēc pielikumā izklāstītās metodikas.

2. Ja ražotājs attiecībā uz vienu transportlīdzekļa versiju iesniedz CO2 emisijas ietaupījuma sertifikācijas pieteikumu, kas aptver vairāk nekā vienas akumulatora uzlādei paredzētas fotoelementu jumta sistēmas radīto ietaupījumu, tipa apstiprinātāja iestāde nosaka, kurš no testētajiem jumta paneļiem dod vismazāko CO2 emisijas ietaupījumu, un zemāko vērtību ieraksta attiecīgajā tipa apstiprinājuma dokumentācijā. Minēto vērtību saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 725/2011 11. panta 2. punktu norāda atbilstības sertifikātā.

4. pants

Ekoinovācijas kods

Ja saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 725/2011 11. panta 1. punktu atsaucas uz šo lēmumu, tipa apstiprinājuma dokumentācijā norāda ekoinovācijas kodu Nr. 21.

5. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2016. gada 3. novembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 140, 5.6.2009., 1. lpp.

(2) OV L 194, 26.7.2011., 19. lpp.

(3) https://circabc.europa.eu/w/browse/f3927eae-29f8-4950-b3b3-d2e700598b52

(4) Komisijas 2014. gada 18. novembra Īstenošanas lēmums 2014/806/ES, ar ko Webasto saules enerģijas jumta paneli, kurš paredzēts akumulatora uzlādei, apstiprina par inovatīvu tehnoloģiju CO2 emisiju samazināšanai no vieglajiem automobiļiem atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 443/2009 (OV L 332, 19.11.2014., 34. lpp.).

(5) Komisijas 2015. gada 19. februāra Īstenošanas lēmums (ES) 2015/279, ar ko Asola saules enerģijas jumta paneli, kurš paredzēts akumulatora uzlādei, apstiprina par inovatīvu tehnoloģiju vieglo automobiļu CO2 emisiju samazināšanai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 443/2009 (OV L 47, 20.2.2015., 26. lpp.).

(6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 5. septembra Direktīva 2007/46/EK, ar ko izveido sistēmu mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanai (pamatdirektīva) (OV L 263, 9.10.2007., 1. lpp.).

PIELIKUMS

METODIKA, KĀ NOTEIKT CO2 EMISIJAS IETAUPĪJUMUS, KO DOD AKUMULATORA UZLĀDEI PAREDZĒTIE FOTOELEMENTU JUMTA PANEĻI

1. IEVADS

Lai noteiktu, kādus CO2 emisijas samazinājumus var piedēvēt akumulatora uzlādei paredzēta fotoelementu (FE) jumta paneļa izmantošanai M1 kategorijas transportlīdzeklī, ir jānosaka:

1)	testēšanas apstākļi;

2)	testēšanas aprīkojums;

3)	maksimālā izejas jauda;

4)	kā aprēķināms CO2 emisijas ietaupījums;

5)	kā aprēķināma CO2 emisijas ietaupījuma statistiskā kļūda.

2. APZĪMĒJUMI, PARAMETRI UN MĒRVIENĪBAS

Ar latīņu burtiem

	–	CO2 emisijas ietaupījums (g CO2/km)
CO2	–	oglekļa dioksīds
CF	–	pārrēķina koeficients (l/100 km) – (g CO2/km) (g/CO2/l), noteikts 3. tabulā
M	–	gada vidējais nobraukums (km gadā), noteikts 4. tabulā
	–	saules enerģijas FE jumta paneļa vidējā izmērītā maksimālā izejas jauda (W)
n	–	saules enerģijas FE jumta paneļa maksimālās izejas jaudas mērījumu skaits (vismaz pieci)
SCC	–	saules enerģijas ieguvumu korekcijas koeficients (–), noteikts 1. tabulā
	–	kopējo CO2 emisijas ietaupījumu statistiskā kļūda (g CO2/km)
SIR	–	vidējais saules starojums Eiropā gadā (W/m2), kas ir 120 W/m2
SIR_STC	–	globālais starojums testēšanas standartapstākļos (TSA) (W/m2), kas ir 1 000 W/m2
	–	saules enerģijas FE jumta paneļa maksimālās izejas jaudas (W) vidējās aritmētiskās vērtības standartnovirze
UFIR	–	izmantojuma koeficients (ēnojuma ietekme), kas ir 0,51
VPe	–	efektīvās jaudas patēriņš (l/kWh), noteikts 2. tabulā
	–	CO2 emisijas ietaupījuma aprēķina jutīgums, kas saistīts ar saules enerģijas FE jumta paneļa vidējo maksimālo izejas jaudu

Ar grieķu burtiem

ΔCO2m	–	CO2 korekcijas koeficients, ar ko ņem vērā saules enerģijas sistēmas uzstādīšanas radīto masas palielinājumu (g CO2/km), noteikts 5. tabulā
Δm	–	saules enerģijas sistēmas uzstādīšanā pievienotā papildu masa (kg)
ηA	–	maiņstrāvas ģeneratora lietderības koeficients (%), kas ir 67 %
ηSS	–	saules enerģijas sistēmas lietderības koeficients (%), kas ir 76 %
Φ	–	saules enerģijas paneļa gareniskais slīpums (°)

Indeksi

Indekss i apzīmē FE jumta paneļa maksimālās izejas jaudas mērījumu.

3. MAKSIMĀLĀS IZEJAS JAUDAS MĒRĪJUMI UN NOTEIKŠANA

FE jumta paneļa vidējā izmērītā maksimālā izejas jauda Formula katram transportlīdzekļa variantam nosakāma eksperimentāli. Testējamās ierīces sākotnējā stabilizācija veicama saskaņā ar metodiku, kas noteikta starptautiskajā standartā IEC 61215-2:2016 (1). Maksimālās izejas jaudas mērījumus veic testēšanas standartapstākļos, kas noteikti starptautiskajā standartā IEC/TS 61836:2007 (2).

Jāizmanto pilnīgs demontēts FE jumta panelis. Visiem četriem paneļa stūru punktiem ir jāpieskaras mērīšanas plaknei.

Maksimālo izejas jaudu mēra vismaz piecas reizes, un aprēķina vidējo aritmētisko ( Formula ).

4. CO2 EMISIJAS IETAUPĪJUMA APRĒĶINĀŠANA

FE jumta paneļa radītais CO2 emisijas ietaupījums aprēķināms, izmantojot 1. formulu (3).

1. formula

Formula

kur:

Formula

CO2 emisijas ietaupījums (g CO2/km),

SIR

vidējais saules starojums Eiropā gadā (W/m2), kas ir 120 W/m2,

UFIR

izmantojuma koeficients (ēnojuma ietekme), kas ir 0,51,

ηSS

fotoelementu sistēmas lietderības koeficients (%), kas ir 76 %,

Formula

FE jumta paneļa vidējā izmērītā maksimālā izejas jauda (W),

SIR_STC

globālais starojums testēšanas standartapstākļos (TSA) (W/m2), kas ir 1 000 W/m2,

SCC

saules enerģijas ieguvumu korekcijas koeficients (–), noteikts 1. tabulā. Kopējo pieejamo akumulatora sistēmas uzkrāšanas kapacitāti vai SCC vērtību norāda transportlīdzekļa ražotājs.

1. tabula

Saules enerģijas ieguvumu korekcijas koeficients

Akumulatora sistēmas (12 V) kopējā pieejamā uzkrāšanas kapacitāte/FE jumta paneļa vidējā maksimālā izejas jauda (Ah/W) (4)	0,10	0,20	0,30	0,40	0,50	0,60	> 0,666
Saules enerģijas ieguvumu korekcijas koeficients (SCC)	0,481	0,656	0,784	0,873	0,934	0,977	1

VPe

efektīvās jaudas patēriņš (l/kWh), noteikts 2. tabulā

2. tabula

Efektīvās jaudas patēriņš

Dzinēja tips	Efektīvās jaudas patēriņš (VPe) (l/kWh)
Benzīna dzinējs	0,264
Benzīna turbodzinējs	0,280
Dīzeļdzinējs	0,220

ηA

maiņstrāvas ģeneratora lietderības koeficients (%), kas ir 67 %,

pārrēķina koeficients (l/100 km) – (g CO2/km) (g CO2/l), noteikts 3. tabulā.

3. tabula

Degvielas pārrēķina koeficients

Degvielas veids

Pārrēķina koeficients (l/100 km) – (g CO2/km) (CF)

(g CO2/l)

Benzīns

2 330

Dīzeļdegviela

2 640

gada vidējais nobraukums (km gadā), noteikts 4. tabulā

4. tabula

Gada vidējais nobraukums M1 kategorijas transportlīdzekļiem

Degvielas veids	Gada vidējais nobraukums (M) (km gadā)
Benzīns	12 700
Dīzeļdegviela	17 000

saules enerģijas paneļa gareniskais slīpums (°). Šo vērtību norāda transportlīdzekļa ražotājs,

ΔCO2m

CO2 korekcijas koeficients, ar ko ņem vērā masas palielinājumu, kas radies, uzstādot saules enerģijas jumta paneli un attiecīgā gadījumā papildu akumulatoru un citas ierīces, kas nepieciešamas tieši saules enerģijas pārveidošanai par elektroenerģiju un tās uzkrāšanai, noteikts 5. tabulā.

5. tabula

CO2 korekcijas koeficients, ar ko ņem vērā masas palielinājumu

Degvielas veids

CO2 korekcijas koeficients, ar ko ņem vērā masas palielinājumu (ΔCO2m)

(g CO2/km)

Benzīns

0,0277 · Δm

Dīzeļdegviela

0,0383 · Δm

5. tabulā Δm ir masas palielinājums, kas radies, uzstādot fotoelementu sistēmu, kuru veido FE jumta panelis un attiecīgā gadījumā papildu akumulators un citas ierīces, kas nepieciešamas tieši saules enerģijas pārveidošanai par elektroenerģiju un tās uzkrāšanai.

Konkrētāk, Δm ir pozitīvā starpība starp fotoelementu sistēmas masu un standarta tērauda jumta masu. Pieņem, ka standarta tērauda jumta masa ir 12 kg. Ja saules enerģijas sistēmas masa ir mazāka nekā 12 kg, korekcija masas izmaiņu atspoguļošanai nav jāveic.

5. STATISTISKĀS KĻŪDAS APRĒĶINĀŠANA

Maksimālās izejas jaudas vidējās aritmētiskās vērtības standartnovirze aprēķināma, izmantojot 2. formulu.

2. formula

Formula

kur:

	:	maksimālās izejas jaudas (W) vidējās aritmētiskās vērtības standartnovirze,
	:	maksimālās izejas jaudas (W) vidējās mērījuma vērtība,
	:	maksimālās izejas jaudas (W) vidējās vidējā aritmētiskā vērtība,
n	:	maksimālās izejas jaudas mērījumu skaits (vismaz pieci).

No FE jumta paneļa maksimālās izejas jaudas vidējās aritmētiskās vērtības standartnovirzes iegūst CO2 emisijas ietaupījuma statistisko kļūdu Formula . Šo vērtību aprēķina pēc 3. formulas.

3. formula

6. STATISTISKAIS NOZĪMĪGUMS

Attiecībā uz katru tāda transportlīdzekļa tipu, variantu un versiju, kas aprīkots ar akumulatora uzlādei paredzētu FE jumta paneli, ir jāpierāda, ka minimālā robežvērtība 1 g CO2/km, kas noteikta Īstenošanas regulas (ES) Nr. 725/2011 9. panta 1. punktā, ir pārsniegta statistiski nozīmīgā apmērā. Tam jāizmanto 4. formula.

4. formula

Formula

kur:

MT	:	minimālā robežvērtība (g CO2/km), kas ir 1 g CO2/km,
	:	kopējo CO2 emisijas ietaupījumu statistiskā kļūda (g CO2/km).

Ja CO2 emisijas ietaupījums, kas aprēķināts, izmantojot 4. formulu, ir mazāks par Īstenošanas regulas (ES) Nr. 725/2011 9. panta 1. punktā noteikto robežvērtību, piemēro minētās regulas 11. panta 2. punkta otro daļu.

(1) Starptautiskā Elektrotehnikas komisija (IEC), standarts IEC 61215-2:2016: Terrestrial photovoltaic (PV) modules – Design qualification and type approval.

(2) Starptautiskā Elektrotehnikas komisija (IEC), standarts IEC 61836-2007: Solar photovoltaic energy systems – Terms, definitions and symbols.

(3) Tehniskās norādes par pieteikumu sagatavošanu inovatīvu tehnoloģiju apstiprināšanai atbilstoši Regulai (EK) Nr. 443/2009 un Regulai (ES) Nr. 510/2011.https://circabc.europa.eu/sd/a/bbf05038-a907-4298-83ee-3d6cce3b4231/Technical%20Guidelines%20October%202015.pdf

(4) Kopējā uzkrāšanas kapacitātē ir ieskaitīta startera akumulatora vidējā izmantojamā uzkrāšanas kapacitāte, kas ir 10 Ah (12 V). Visas vērtības ir aprēķinātas, pieņemot, ka gada vidējais saules starojums ir 120 W/m2, ēnojuma daļa ir 0,49, transportlīdzekļa vadīšanas vidējais ilgums ir 1 stunda dienā un nepieciešamā elektriskā jauda ir 750 W.

		ISSN 1977-0715
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 297

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	59. sējums 2016. gada 4. novembris

Saturs		I Leģislatīvi akti	Lappuse
		DIREKTĪVAS
	*	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/1919 (2016. gada 26. oktobris) par juridisko palīdzību aizdomās turētajiem un apsūdzētajiem kriminālprocesā un pieprasītajām personām Eiropas apcietināšanas ordera procesā	1

	II Neleģislatīvi akti
	REGULAS
*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2016/1920 (2016. gada 19. oktobris) par nosaukuma ierakstīšanu Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Hånnlamb (ACVN))	9
*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2016/1921 (2016. gada 20. oktobris), ar ko apstiprina specifikācijas grozījumu, kurš nav maznozīmīgs, attiecībā uz nosaukumu, kas reģistrēts Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Štajersko prekmursko bučno olje (AĢIN))	11
*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2016/1922 (2016. gada 20. oktobris) par nosaukuma ierakstīšanu Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Poularde du Périgord (AĢIN))	12
*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2016/1923 (2016. gada 24. oktobris), ar ko apstiprina specifikācijas grozījumu, kurš nav maznozīmīgs, attiecībā uz nosaukumu, kas reģistrēts Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Karp zatorski (ACVN))	13
	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2016/1924 (2016. gada 3. novembris), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai	14
	LĒMUMI
*	Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2016/1925 (2016. gada 31. oktobris), ar ko atceļ Īstenošanas lēmumu (ES) 2016/17, ar ko atbilstīgi Padomes Direktīvai 2002/53/EK atļauj Apvienotajai Karalistei aizliegt tās teritorijā tirgot kaņepju šķirni, kas iekļauta Kopējā lauksaimniecības augu šķirņu katalogā (izziņots ar dokumenta numuru C(2016) 6860)	16
*	Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2016/1926 (2016. gada 3. novembris) par akumulatora uzlādei paredzēta fotoelementu jumta paneļa apstiprināšanu par inovatīvu tehnoloģiju vieglo automobiļu CO2 emisijas samazināšanai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 443/2009 ( 1 )	18


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ