ISSN 1977-0715

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 270

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

59. sējums
2016. gada 5. oktobris


Saturs

 

II   Neleģislatīvi akti

Lappuse

 

 

REGULAS

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2016/1766 (2016. gada 26. septembris) par nosaukuma ierakstīšanu Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Korčulansko maslinovo ulje (ACVN))

1

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2016/1767 (2016. gada 27. septembris) par nosaukuma ierakstīšanu Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Paška janjetina (ACVN))

3

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2016/1768 (2016. gada 4. oktobris) par atļauju lietot guanidīna etiķskābi par barības piedevu gaļas cāļiem, atšķirtiem sivēniem un nobarojamām cūkām un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 904/2009 ( 1 )

4

 

 

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2016/1769 (2016. gada 4. oktobris), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

7

 

 

LĒMUMI

 

*

Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2016/1770 (2016. gada 30. septembris) par konkrētiem aizsardzības pasākumiem saistībā ar Āfrikas cūku mēri Polijā un par Īstenošanas lēmuma (ES) 2016/1406 un (ES) 2016/1452 atcelšanu (izziņots ar dokumenta numuru C(2016) 6102)  ( 1 )

9

 

*

Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2016/1771 (2016. gada 30. septembris), ar ko attiecībā uz ierakstiem par Lietuvu un Poliju groza pielikumu Īstenošanas lēmumam 2014/709/ES par dzīvnieku veselības kontroles pasākumiem saistībā ar Āfrikas cūku mēri dažās dalībvalstīs (izziņots ar dokumenta numuru C(2016) 6103)  ( 1 )

17

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


II Neleģislatīvi akti

REGULAS

5.10.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 270/1


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2016/1766

(2016. gada 26. septembris)

par nosaukuma ierakstīšanu Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Korčulansko maslinovo ulje (ACVN))

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 21. novembra Regulu (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (1) un jo īpaši tās 52. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Horvātijas pieteikums, kurā lūgts reģistrēt nosaukumu Korčulansko maslinovo ulje, ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2).

(2)

Komisijai nav iesniegts neviens paziņojums par iebildumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 51. pantu, tāpēc nosaukums Korčulansko maslinovo ulje būtu jāreģistrē,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Nosaukums Korčulansko maslinovo ulje (ACVN) ar šo tiek ierakstīts reģistrā.

Pirmajā daļā minētais nosaukums apzīmē produktu, kas pieder pie 1.5. grupas “Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)” saskaņā ar Komisijas Regulas (ES) Nr. 668/2014 (3) XI pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2016. gada 26. septembrī

Komisijas

un tās priekšsēdētāja vārdā –

Komisijas loceklis

Phil HOGAN


(1)  OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.

(2)  OV C 187, 26.5.2016., 21. lpp.

(3)  Komisijas 2014. gada 13. jūnija Īstenošanas regula (ES) Nr. 668/2014, ar ko paredz noteikumus par to, kā piemērot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (OV L 179, 19.6.2014., 36. lpp.).


5.10.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 270/3


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2016/1767

(2016. gada 27. septembris)

par nosaukuma ierakstīšanu Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Paška janjetina (ACVN))

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 21. novembra Regulu (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (1) un jo īpaši tās 52. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Horvātijas pieteikums, kurā lūgts reģistrēt nosaukumu Paška janjetina, ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2).

(2)

Komisijai nav iesniegts neviens paziņojums par iebildumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 51. pantu, tāpēc nosaukums Paška janjetina būtu jāreģistrē.

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Nosaukums Paška janjetina (ACVN) ar šo tiek ierakstīts reģistrā.

Pirmajā daļā minētais nosaukums apzīmē produktu, kas pieder pie 1.1. grupas “Svaiga gaļa (un subprodukti)” saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 668/2014 (3) XI pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2016. gada 27. septembrī

Komisijas

un tās priekšsēdētāja vārdā –

Komisijas loceklis

Phil HOGAN


(1)  OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.

(2)  OV C 185, 24.5.2016., 11. lpp.

(3)  Komisijas 2014. gada 13. jūnija Īstenošanas regula (ES) Nr. 668/2014, ar ko paredz noteikumus par to, kā piemērot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (OV L 179, 19.6.2014., 36. lpp.).


5.10.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 270/4


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2016/1768

(2016. gada 4. oktobris)

par atļauju lietot guanidīna etiķskābi par barības piedevu gaļas cāļiem, atšķirtiem sivēniem un nobarojamām cūkām un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 904/2009

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regulu (EK) Nr. 1831/2003 par dzīvnieku ēdināšanā lietotām piedevām (1) un jo īpaši tās 9. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Regulā (EK) Nr. 1831/2003 noteikts, ka piedevu lietošanai dzīvnieku ēdināšanā ir vajadzīga atļauja, un paredzēts šādas atļaujas piešķiršanas pamatojums un kārtība.

(2)

Guanidīna etiķskābi ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 904/2009 (2) desmit gadus atļāva lietot gaļas cāļiem.

(3)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1831/2003 7. pantu tika iesniegts pieteikums, lai saņemtu atļauju lietot guanidīna etiķskābi par barības piedevu. Minētajam pieteikumam bija pievienotas Regulas (EK) Nr. 1831/2003 7. panta 3. punktā prasītās ziņas un dokumenti.

(4)

Pieteikums attiecas uz atļauju lietot guanidīna etiķskābi par barības piedevu gaļas cāļiem, vaislas cāļiem un cūkām, un to paredz klasificēt piedevu kategorijā “uzturfizioloģiskās piedevas”.

(5)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (turpmāk – “Iestāde”) 2016. gada 27. janvāra atzinumā (3) secināja, ka ieteiktajos lietošanas apstākļos guanidīna etiķskābe kaitīgi neietekmē dzīvnieku veselību, patērētāju veselību vai vidi; to uzskata par kreatīna avotu, un tādējādi ar to var aizvietot kreatīnu uzturā. Iestāde ieteica veikt aizsardzības pasākumus, lai novērstu vielu ieelpošanu. Iestāde norādīja, ka maksimālās nekaitīguma robežvērtības tiek iegūtas saskaņā ar pieņēmumu, ka barība satur pietiekamu metildonoru daudzumu. Iestāde uzskata, ka nav vajadzības noteikt īpašas prasības uzraudzībai pēc piedevas laišanas tirgū. Tā pārbaudīja arī ar Regulu (EK) Nr. 1831/2003 izveidotās references laboratorijas iesniegto ziņojumu par barībā esošās barības piedevas analīzes metodi.

(6)

Attiecīgās vielas novērtējums liecina, ka Regulas (EK) Nr. 1831/2003 5. pantā paredzētie atļaujas piešķiršanas nosacījumi ir izpildīti. Tāpēc būtu jāļauj šo vielu lietot atbilstīgi šīs regulas pielikumam.

(7)

Jauna atļauja tiek piešķirta saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1831/2003, tāpēc Regula (EK) Nr. 904/2009 būtu jāatceļ.

(8)

Tā kā drošības apsvērumu dēļ nav nepieciešams nekavējoties piemērot izmaiņas atļaujas nosacījumos, ir lietderīgi noteikt pārejas periodu, kurā izlietot esošos minēto preparātu saturošu piedevu, premiksu un barības maisījumu krājumus, kā atļauts ar Regulu (EK) Nr. 904/2009.

(9)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Pielikumā norādīto vielu, kas iekļauta barības piedevu kategorijā “uzturfizioloģiskās piedevas” un funkcionālajā grupā “aminoskābes, to sāļi un analogi”, ir atļauts lietot par dzīvnieku barības piedevu atbilstīgi minētajā pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem.

2. pants

Ar šo atceļ Regulu (EK) Nr. 904/2009.

3. pants

1.   Tādu pielikumā minēto vielu un šo vielu saturošos premiksus, kuri ražoti un marķēti pirms 2017. gada 25. aprīļa saskaņā ar noteikumiem, kas bija piemērojami pirms 2016. gada 25. oktobra, arī turpmāk drīkst laist tirgū un lietot, līdz beidzas esošie krājumi.

2.   Šā panta 1. punktā minēto vielu saturošas barības sastāvdaļas un barības maisījumus drīkst laist tirgū līdz 2017. gada 25. oktobrim saskaņā ar noteikumiem, kas bija piemērojami pirms 2016. gada 25. oktobra, un lietot, līdz beidzas esošie krājumi.

4. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2016. gada 4. oktobrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 268, 18.10.2003., 29. lpp.

(2)  Komisijas 2009. gada 28. septembra Regula (EK) Nr. 904/2009 par atļaujas piešķiršanu guanidīna etiķskābei kā gaļas cāļu barības piedevai (OV L 256, 29.9.2009., 28. lpp.).

(3)  EFSA Journal 2016; 14(2):4394.


PIELIKUMS

Piedevas identifikācijas numurs

Atļaujas turētāja nosaukums

Piedeva

Sastāvs, ķīmiskā formula, apraksts, analīzes metode

Dzīvnieku suga vai kategorija

Maksimālais vecums

Minimālais saturs

Maksimālais saturs

Citi noteikumi

Atļaujas derīguma termiņš

mg/kg kompleksās barības ar mitruma saturu 12 %

Uzturfizioloģisko piedevu kategorija. Funkcionālā grupa – aminoskābes, to sāļi un analogi

3c372

Guanidīna etiķskābe

Piedevas sastāvs

Pulveris ar minimālo guanidīna etiķskābes saturu 98 % (sausnā).

Aktīvās vielas raksturojums

Guanidīna etiķskābe, kas iegūta ķīmiskās sintēzes procesā.

Ķīmiskā formula: C3H7N3O2

CAS numurs: 352–97–6

Piemaisījumi:

maksimālais cianamīda saturs 0,03 %,

maksimālais dicianamīda saturs 0,5 %.

Analīzes metode  (1)

Guanidīna etiķskābes noteikšanai barībā:

jonu hromatogrāfija kopā ar UV noteikšanu (IC-UV).

Gaļas cāļi, atšķirti sivēni un nobarojamas cūkas

 

600

1 200

1.

Mitruma saturu norāda piedevas marķējumā.

2.

Guanidīna etiķskābi drīkst laist tirgū un lietot par barības piedevu preparāta veidā.

3.

Izmantojot piedevu, jāpievērš uzmanība citu metildonoru, izņemot metionīna, nodrošinājumam dzīvnieku uzturā.

4.

Barības apritē iesaistītie uzņēmēji nosaka tādas darbības procedūras un organizatoriskos pasākumus piedevas un premiksu lietotājiem, kas vajadzīgi, lai novērstu iespējamos riskus, ko rada ieelpošana. Ja ar šīm procedūrām un pasākumiem riskus līdz pieņemamam līmenim samazināt nevar, piedeva un premiksi jālieto, izmantojot individuālās aizsardzības līdzekļus, arī elpceļu aizsarglīdzekļus, aizsargbrilles un cimdus.

2026. gada 25. oktobris


(1)  Sīkāka informācija par analīzes metodēm ir pieejama references laboratorijas tīmekļa vietnē: https://ec.europa.eu/jrc/en/eurl/feed-additives/evaluation-reports.


5.10.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 270/7


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2016/1769

(2016. gada 4. oktobris),

ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (1),

ņemot vērā Komisijas 2011. gada 7. jūnija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 543/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari (2), un jo īpaši tās 136. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)

Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta importa vērtības, kas paredzētas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2016. gada 4. oktobrī

Komisijas

un tās priekšsēdētājs vārdā –

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jerzy PLEWA


(1)  OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.

(2)  OV L 157, 15.6.2011., 1. lpp.


PIELIKUMS

Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

(EUR/100 kg)

KN kods

Trešās valsts kods (1)

Standarta importa vērtība

0702 00 00

MA

156,4

ZZ

156,4

0707 00 05

TR

128,9

ZZ

128,9

0709 93 10

TR

138,8

ZZ

138,8

0805 50 10

AR

90,1

CL

106,5

TR

103,5

UY

61,2

ZA

123,2

ZZ

96,9

0806 10 10

EG

264,7

TR

135,2

US

194,0

ZZ

198,0

0808 10 80

AR

110,6

BR

97,9

CL

157,0

NZ

136,3

ZA

132,2

ZZ

126,8

0808 30 90

TR

132,1

ZZ

132,1


(1)  Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas 2012. gada 27. novembra Regulā (ES) Nr. 1106/2012, ar ko attiecībā uz valstu un teritoriju nomenklatūras atjaunināšanu īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 471/2009 par Kopienas statistiku attiecībā uz ārējo tirdzniecību ar ārpuskopienas valstīm (OV L 328, 28.11.2012., 7. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “cita izcelsme”.


LĒMUMI

5.10.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 270/9


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2016/1770

(2016. gada 30. septembris)

par konkrētiem aizsardzības pasākumiem saistībā ar Āfrikas cūku mēri Polijā un par Īstenošanas lēmuma (ES) 2016/1406 un (ES) 2016/1452 atcelšanu

(izziņots ar dokumenta numuru C(2016) 6102)

(Autentisks ir tikai teksts poļu valodā)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 1989. gada 11. decembra Direktīvu 89/662/EEK par veterinārajām pārbaudēm Kopienas iekšējā tirdzniecībā, lai izveidotu iekšējo tirgu (1), un jo īpaši tās 9. panta 4. punktu,

ņemot vērā Padomes 1990. gada 26. jūnija Direktīvu 90/425/EEK par veterinārajām un zootehniskajām pārbaudēm, kas piemērojamas Kopienā iekšējā tirdzniecībā ar noteiktiem dzīviem dzīvniekiem un produktiem, lai izveidotu iekšējo tirgu (2), un jo īpaši tās 10. panta 4. punktu,

tā kā:

(1)

Āfrikas cūku mēris ir vīrusu infekcijas slimība, ar ko slimo mājas un savvaļas cūkas un kas var būtiski ietekmēt cūku audzēšanas rentabilitāti, traucējot Savienības iekšējo tirdzniecību un eksportu uz trešām valstīm.

(2)

Āfrikas cūku mēra uzliesmojuma gadījumā pastāv risks, ka slimības ierosinātājs var izplatīties uz citām cūku audzētavām un uz savvaļas cūkām. Tādējādi, veicot dzīvu cūku vai to produktu tirdzniecību, tas var izplatīties no dalībvalsts uz dalībvalsti un uz trešām valstīm.

(3)

Padomes Direktīva 2002/60/EK (3) nosaka pasākumu minimumu, ko Savienībā veic Āfrikas cūku mēra kontrolei. Atbilstoši Direktīvas 2002/60/EK 9. pantam minētās slimības uzliesmojumu gadījumā jāizveido aizsardzības un uzraudzības zonas, kurās piemēro minētās direktīvas 10. un 11. pantā noteiktos pasākumus.

(4)

Polija ir informējusi Komisiju par pašreizējo stāvokli tās teritorijā saistībā ar Āfrikas cūku mēri un saskaņā ar Direktīvas 2002/60/EK 9. pantu izveidojusi aizsardzības zonas un uzraudzības zonas, kurās piemēro minētās direktīvas 10. un 11. pantā noteiktos pasākumus.

(5)

Lai novērstu nevajadzīgus traucējumus Savienības iekšējā tirdzniecībā un to, ka trešās valstis nepamatoti uzliek šķēršļus tirdzniecībai, ir nepieciešams sadarbībā ar Poliju Savienības līmenī aprakstīt minētās dalībvalsts apgabalus, kas saskaņā ar Direktīvu 2002/60/EK noteikti par Āfrikas cūku mēra aizsardzības un uzraudzības zonām.

(6)

2016. gada augustā viens minētās slimības uzliesmojums mājas cūkām tika konstatēts Moņku apriņķī Polijā. Ja Polija sniegs provizoriskus pierādījumus, ka šo uzliesmojumu ir izraisījusi cilvēka darbība un ka ir liecības par to, ka Āfrikas cūku mēris savvaļas cūku populācijā attiecīgajos apgabalos necirkulē, papildus Komisijas Īstenošanas lēmumā 2014/709/ES (4) noteiktajiem pasākumiem būs nepieciešami īpaši pasākumi, ņemot vērā to, ka šogad šis ir piecpadsmitais minētās slimības uzliesmojums cūkām un ka šie uzliesmojumi konstatēti dažādos Polijas apgabalos, kuriem jau bija noteikti ierobežojumi.

(7)

Lai pienācīgi, preventīvi un efektīvi reaģētu uz šo situāciju, ir svarīgi noteikt īpašus pasākumus, kas ierobežo dzīvnieku un to produktu pārvietošanu šā lēmuma pielikumā minētajos apgabalos. Ņemot vērā mājas cūkām konstatēto saslimšanas uzliesmojumu tipoloģiju un cēloņus, šie pasākumi ir pamatoti.

(8)

Ņemot vērā relatīvi lielos attālumus starp pašiem pēdējiem uzliesmojumiem, kurus Polija provizoriski uzskata par cilvēka darbības izraisītiem, kā arī jaunākos epidemioloģiskos datus, tagad, lai novērstu turpmākus uzliesmojumus, ir nepieciešami un samērīgi aptvert ievērojami plašākus reģionus.

(9)

Šajā lēmumā paredzētajiem pasākumiem būtu jāietver Direktīvā 2002/60/EK paredzēto pasākumu piemērošana, jo īpaši attiecībā uz stingrajiem cūku pārvietošanas un pārvadāšanas ierobežojumiem, kas paredzēti minētās direktīvas 10. un 11. pantā, šā lēmuma pielikumā minētajos apgabalos.

(10)

Līdz ar to šā lēmuma pielikumā būtu jāiekļauj Polijā noteiktās aizsardzības un uzraudzības zonas un jānosaka šo zonu pastāvēšanas ilgums.

(11)

Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2016/1406 (5) un (ES) 2016/1452 (6) nosaka dažus aizsardzības pasākumus saistībā ar Āfrikas cūku mēri Polijā. Kopš to pieņemšanas šīs slimības epidemioloģiskā situācija ir mainījusies, un pasākumi būtu tai jāpielāgo. Tādēļ skaidrības labad Īstenošanas lēmums (ES) 2016/1406 un (ES) 2016/1452 būtu jāatceļ un jāaizstāj ar šo lēmumu.

(12)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Polija nodrošina, ka aizsardzības un uzraudzības zonās, kas izveidotas saskaņā ar Direktīvas 2002/60/EK 9. pantu, ir iekļauti vismaz tie apgabali, kuri kā aizsardzības un uzraudzības zonas ir minēti šā lēmuma pielikumā.

2. pants

Šo lēmumu piemēro līdz 2016. gada 7. oktobrim.

3. pants

Īstenošanas lēmumu (ES) 2016/1406 un Īstenošanas lēmumu (ES) 2016/1452 atceļ.

4. pants

Šis lēmums ir adresēts Polijas Republikai.

Briselē, 2016. gada 30. septembrī

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Vytenis ANDRIUKAITIS


(1)  OV L 395, 30.12.1989., 13. lpp.

(2)  OV L 224, 18.8.1990., 29. lpp.

(3)  Padomes 2002. gada 27. jūnija Direktīva 2002/60/EK, ar ko paredz īpašus noteikumus cīņai pret Āfrikas cūku mēri un groza Direktīvu 92/119/EEK attiecībā uz Tešenas slimību un Āfrikas cūku mēri (OV L 192, 20.7.2002., 27. lpp.).

(4)  Komisijas 2014. gada 9. oktobra Īstenošanas lēmums 2014/709/ES par dzīvnieku veselības kontroles pasākumiem saistībā ar Āfrikas cūku mēri dažās dalībvalstīs un ar ko atceļ Īstenošanas lēmumu 2014/178/ES (OV L 295, 11.10.2014., 63. lpp.).

(5)  Komisijas 2016. gada 22. augusta Īstenošanas lēmums (ES) 2016/1406 par dažiem aizsardzības pasākumiem saistībā ar Āfrikas cūku mēri Polijā un ar ko atceļ Īstenošanas lēmumu (ES) 2016/1367 (OV L 228, 23.8.2016., 46. lpp.).

(6)  Komisijas 2016. gada 2. septembra Īstenošanas lēmums (ES) 2016/1452 par dažiem aizsardzības pagaidu pasākumiem sakarā ar Āfrikas cūku mēri Polijā (OV L 237, 3.9.2016., 12. lpp.).


PIELIKUMS

Polija

1. pantā minētie apgabali

Datums, līdz kuram piemēro

Aizsardzības zona

Šīs aizsardzības zonas robežas ir šādas:

a)

austrumos: no Sanie-Dąb ciema ziemeļu robežas uz dienvidiem pa ceļu, kas Sanie-Dąb ciemu savieno ar Kołaki Kościelne ciemu, līdz krustpunktam ar Dąb upi, tad uz dienvidaustrumiem gar Dąb upi, tad gar meža malu līdz Tybory-Olszewo ciema rietumu robežai, tad gar ceļu no Tybory-Olszewo ciema uz Tybory-Kamianka ciemu, tad gar ciema Tybory-Kamianka rietumu robežu līdz ceļam no Tybory-Kamianka ciema uz Jabłonka Kościelna ciemu, tad uz dienvidiem uz ūdensteci no Kamianka dīķa uz Jabłonka upi, tad uz ūdensteces ieteku Jabłonka upē, tad taisnā līnijā uz dienvidiem līdz 66. ceļa un ceļa no Jabłonka Kościelna ciema uz Miodusy-Litwa ciemu krustcelēm;

b)

dienvidos: pa 66. ceļu uz rietumiem līdz Jabłonka upes krustpunktam ar 66. ceļu, tad pa Faszcze ciema dienvidu robežu līdz Jabłonka upei, tad uz rietumiem gar Jabłonka upi līdz ciemu Wdziękoń Pierwszy un Wdziękoń Drugi robežai, tad taisnā līnijā uz ziemeļiem līdz 66. ceļam, tad uz rietumiem pa 66. ceļu līdz ūdensteces krustpunktam ar 66. ceļu pie ciema Wdziękoń Pierwszy;

c)

rietumos: uz ziemeļiem gar ūdensteci līdz meža malai, tad pa Grabówka rezervāta austrumu robežu, tad pa meža austrumu robežu līdz ceļam no Grabówka ciema uz Wróble-Arciszewo ciemu;

d)

ziemeļos: taisnā līnijā uz austrumiem līdz Dąb upei dienvidos no Czarnowo Dąb ciema, tad pa taisnu līniju uz austrumiem gar Sanie-Dąb ciema ziemeļu robežu, līdz ceļam no Sanie-Dąb ciema uz Kołaki Koscielne ciemu.

Šīs aizsardzības zonas robežas ir šādas:

a)

ziemeļos: no Konowały ciema pa pašvaldības ceļu līdz krustojumam ar Szosa Kruszewska ceļu, tad pa Szosa Kruszewska ceļu gar meža dienvidu robežu līdz Kruszewo ciema galam;

b)

rietumos: caur Kruszewo ciemu gar Narew upes ielejas austrumu robežu, Waniewo ciema virzienā līdz Visokes Mazoveckes apriņķa robežai;

c)

dienvidos: no Visokes Mazoveckes apriņķa robežas gar Narew upes ielejas rietumu robežu;

d)

austrumos: no Narew upes ielejas rietumu robežas taisnā līnijā līdz Topilec-Kolonia un pēc tam taisnā līnijā līdz Konowały ciemam.

Šīs aizsardzības zonas robežas ir šādas:

a)

ziemeļos: no 63. ceļa un ceļa uz Bór Czerwony cietumu krustojuma, sekojot līkumam Polki-Teklin ciema virzienā, tad šā ciema ziemeļos līdz Gać upei un līdz Poryte-Jabłoń ciema tuvumā esošo zivju dīķu austrumu robežai;

b)

austrumos: gar Poryte-Jabłoń ciema tuvumā esošo zivju dīķu austrumu robežu virzienā uz ceļu, kas savieno Poryte-Jabłoń ciemu un 66. ceļu, tad pa šā ciema rietumu robežu virzienā uz 63. ceļu;

c)

dienvidos: no 63. ceļa virs Stare Zakrzewo ciema pa ceļu no šā ciema uz Tabędz ciemu, tad gar šā ciema rietumu un ziemeļu robežu;

d)

rietumos: taisnā līnijā uz ziemeļiem līdz Bacze Mokre ciema rietumu robežai, tad no Bacze Mokre ciema rietumu robežas taisnā līnijā uz ziemeļaustrumiem līdz ceļam uz Czerwony Bór cietumu, tad pa šo ceļu līdz 63. ceļam.

Šīs aizsardzības zonas robežas ir šādas:

a)

ziemeļos: no Visokes Mazoveckes apriņķa robežas, gar Brok Mały ūdensteci līdz Miodusy-Litwa ciemam, gar tā dienvidrietumu pusi; tad no Zambrovas apriņķa robežas virzienā uz Krajewo Białe ciemu, tad gar šā ciema dienvidu robežu, tad pa ceļu virzienā uz Stary Skarżyn ciemu;

b)

rietumos: gar Stary Skarżyn ciema rietumu robežu līdz Brok Mały ūdenstecei, tad dienvidaustrumu virzienā Zaręby-Krztęki ciema dienvidos līdz Zambrovas apriņķa robežām;

c)

dienvidos: no Zambrovas apriņķa robežām gar ūdensteci Kaczyn-Herbasy ciema virzienā;

d)

austrumos: pa ceļu no Miodusy-Litwa ciema caur Święck-Nowiny ciemu.

Šīs aizsardzības zonas robežas ir šādas:

a)

ziemeļos: no Kierzki ciema dienvidu puses austrumu virzienā līdz ceļam Nr. 671 virs Czajki ciema ziemeļu robežas;

b)

austrumos: no ceļa Nr. 671 līdz Jabłonowo-Kąty ciemam, tad dienvidu virzienā gar Awissa upes rietumu krastu; tad līdz ceļam no Idźki Średnie uz Kruszewo-Brodowo no Kruszewo-Brodowo ciema rietumu puses;

c)

dienvidos: no ceļa Nr. 671 Idźki-Wykno ciema virzienā gar ceļu, kas savieno Sokoły un Jamiołki-Godzieby ciemus;

d)

rietumos: no Jamiołki-Godzieby ciema gar Ślina upes austrumu krastu līdz Jamiołki-Kowale ciemam, tad uz ziemeļiem caur Stypułki-Borki ciemu līdz KierzkiCzajki ceļam Kierzki ciema austrumu pusē.

Šīs aizsardzības zonas robežas ir šādas:

a)

austrumos: no Belskas Podlaskas pilsētas robežas, Adam Mickiewicz ielas, gar Belskas Podlaskas pilsētas austrumu nomali;

b)

dienvidos: gar Belskas Podlaskas pilsētas dienvidu nomali līdz Piliki ciemam, ietverot Piliki ciemu, tad taisnā līnijā līdz 66. ceļam;

c)

rietumos: no 66. ceļa Augustowo ciema rietumu nomales virzienā, ietverot Augustowo ciemu, tad no Augustowo ciema taisnā līnijā līdz dzelzceļa un pašvaldības ceļa Nr. 1575B krustojumam;

d)

ziemeļos: no dzelzceļa un pašvaldības ceļa Nr. 1575B krustojuma gar Belskas Podlaskas pilsētas ziemeļu nomali līdz Belskas Podlaskas pilsētas robežai, Adam Mickiewicz ielai.

Šīs aizsardzības zonas robežas ir šādas:

a)

austrumos: no Bugas upes pa robežu ar Ļubļinas vojevodisti līdz apriņķa ceļam Nr. 2007W;

b)

dienvidos: pa apriņķa ceļu Nr. 2007W, ietverot Borsuki ciemu un mežsaimniecības platību Bugas upes līkumā;

c)

ziemeļos un rietumos: pa Bugas upi.

Šīs aizsardzības zonas robežas ir šādas:

a)

austrumos: gar valsts robežu ar Baltkrieviju no Bugas upes līdz mežsaimniecības platības robežai;

b)

ziemeļos: pa mežsaimniecības platības robežu no valsts robežas līdz ceļam, kas savieno Sutno un Niemirów ciematu, tad pa šo ceļu līdz krustojumam ar vietējās nozīmes ceļu dienvidu virzienā;

c)

rietumos: pa vietējās nozīmes ceļu dienvidu virzienā no krustojuma ar ceļu no Sutno uz Niemirów ciemu līdz Bugas upei;

d)

dienvidos: pa Bugas upi no vietas, kur beidzas vietējās nozīmes ceļš, kas sākas krustojumā ar ceļu no Sutno uz Niemirów ciemu, līdz valsts robežai.

Šīs aizsardzības zonas robežas ir šādas:

a)

austrumos: no Czyżówka upes grīvas taisnā līnijā līdz Bugas upei ziemeļu virzienā;

b)

ziemeļos: pa Bugas upi līdz robežai ar Mazovijas vojevodisti;

c)

rietumos: no Bugas upes dienvidu virzienā pa zemes ceļu līdz Las Konstantynowski meža ziemeļu galam, pēc tam līdz ceļam no Gnojno uz Konstantynów un pa šo ceļu dienvidu virzienā līdz meža dienvidu galam, tad pa zemes ceļu austrumu virzienā līdz Witoldów ciemam, tad līdz ceļam no Konstantynów uz Janów Podlaski;

d)

dienvidos: pa ceļu no Konstantynów uz Janów Podlaski austrumu virzienā līdz Czyżówka upei.

Šīs aizsardzības zonas robežas ir šādas:

a)

austrumos: no Stara Bordziłówka ciema pa vietējās nozīmes ceļu uz ziemeļiem līdz rajona ceļu Nr. 1022 un 1025 krustojumam, un tad pa ceļu Nr. 1025 uz Nosów ciemu;

b)

ziemeļos: no Nosów ciema pa rajona ceļu Nr. 1024 rietumu virzienā līdz robežai ar Mazovijas vojevodisti;

c)

rietumos: pa robežu ar Mazovijas vojevodisti līdz vietējas nozīmes ceļam, kurš atrodas vienā līnijā ar Wygnanki ciemu;

d)

dienvidos: no robežas ar Mazovijas vojevodisti, velkot iedomātu līniju Wygnanki ciema augstumā līdz vietējās nozīmes ceļam, kas ved uz meža rietumu galu, tad pa vietējās nozīmes ceļu pie meža ziemeļu robežas līdz vietējās nozīmes ceļam virzienā uz Stara Bordziłówka ciemu.

Šīs aizsardzības zonas robežas ir šādas:

a)

austrumos un dienvidos: no robežas ar Ļubļinas vojevodisti no vietējās nozīmes ceļa, kas savieno Makarówka un Cełujki ciemus, pa robežu ar Ļubļinas vojevodisti līdz rajona ceļam Nr. 2020W un tad pa šo ceļu Nr. 2020W līdz krustojumam ar reģiona nozīmes ceļu Nr. 698 Wólka Nosowska ciemā, ietverot visu Wólka Nosowska ciemu;

b)

rietumos: no robežas ar Ļubļinas vojevodisti pa vietējās nozīmes ceļu no Cełujki uz Makarówka ciemu līdz Makarówka ciemam, ietverot visu Makarówka ciemu, tad ziemeļrietumu virzienā pa rajona ceļu Nr. 2037W līdz Huszlew ciemam, ietverot visu Huszlew ciemu, tad no Huszlew ciema pa rajona nozīmes ceļu Nr. 2034W līdz meža galam, tad austrumu virzienā gar meža ziemeļu robežu līdz Huszlew pašvaldības austrumu robežai, tad ziemeļu virzienā gar meža rietumu robežu līdz reģiona nozīmes ceļam Nr. 698;

c)

ziemeļos: pa reģiona nozīmes ceļu Nr. 698 cauri Rudka ciemam līdz Stara Kornica ciemam, ietverot ciemus Rudka, Stara Kornica un Nowa Kornica, tad pa reģiona nozīmes ceļu Nr. 698 līdz krustojumam ar rajona nozīmes ceļu Nr. 2020W, Wólka Nosowska ciemā.

Šīs aizsardzības zonas robežas ir šādas:

a)

austrumos: pa valsts robežu no ceļa Nr. 640 līdz Kolonia Klukowicze ciema līnijai;

b)

ziemeļos: no valsts robežas pa ceļu no Kolonia Kklukowicze uz Witoszczyzna līdz ceļam no Wilanowo uz Werpol;

c)

rietumos: pa ceļu no Werpol uz Wilanowo līdz ceļa Nr. 640 krustojumam ar ceļu no Koterka uz Tokary;

d)

dienvidos: no Koterka ciema pa ceļu Nr. 640 līdz valsts robežai.

Šīs aizsardzības zonas robežas ir šādas:

a)

austrumos: no Wólka Nurzecka ciema taisnā līnijā Semjatičes apriņķa robežas virzienā, tad gar Semjatičes apriņķa robežu uz Pulwa upi;

b)

dienvidos: pa Pulwa upes ziemeļu krastu Litwinowicze ciema virzienā, tad no Litwinowicze ciema pa ceļu virzienā uz Anusin ciemu līdz Pulwa upes iztekai;

c)

rietumos: no ceļa Litwinowicze–Anusin (pa līniju no Pulwa upes iztekas) tieši ziemeļrietumu virzienā līdz Siemichocze ciemam, tad no Anusin–Siemichocze ceļu krustojuma ziemeļu virzienā līdz ceļam Tymianka–Nurzec, kas šķērso ceļu 1 km no Nurzec Kolonia ciemu;

d)

ziemeļos: no ceļa Tymianka–Nurzec taisnā līnijā līdz Wólka Nurzecka ciemam.

Šīs aizsardzības zonas robežas ir šādas:

a)

austrumos: no Kolonia Budy ciema taisnā līnijā līdz Sokoli Gród ciemam, tad dienvidu virzienā līdz vietējās nozīmes ceļam no Kulesze uz Wilamówka ciemu;

b)

dienvidos: pa vietējās nozīmes ceļu uz Wilamówka ciemu, tad taisnā līnijā rietumu virzienā līdz Olszowa Droga ciemam;

c)

rietumos: pa Biebrza upes austrumu krastu ziemeļu virzienā līdz kompleksa Osowiec Twierdza dienvidu robežai;

d)

ziemeļos: no kompleksa Osowiec Twierdza dienvidu robežas pa Carska Droga ceļu, tad dienvidaustrumu virzienā līdz Kolonia Budy ciemam.

2016. gada 7. oktobris

Uzraudzības zona

Turpmāk norādītais apgabals:

 

Podlases vojevodistē:

Hajnuvkas apriņķis,

Bjalistokas apriņķis,

Belskas apriņķis,

Grajevas apriņķis,

Lomžas apriņķis,

Bjalistokas pilsētas apriņķis,

Lomžas pilsētas apriņķis,

Moņku apriņķis,

Visoke Mazoveckes apriņķis,

Zambrovas apriņķis,

Semjatičes apriņķis.

 

Mazovijas vojevodistē:

Ostrolenkas apriņķa Žekuņas, Trošinas, Červinas un Govorovas pašvaldība,

Sedlces apriņķa Korčevas, Pžesmikas, Paprotņas, Suhožebru, Mordu, Sedlces un Zbučinas pašvaldība,

Sedlces pilsētas apriņķis,

Sokolovas apriņķa Ceranovas, Jablonnas Lackas, Sterdiņas un Repku pašvaldība,

Losices apriņķis,

Ostrovas apriņķis.

 

Ļubļinas vojevodistē:

Belskas apriņķis.

2016. gada 7. oktobris


5.10.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 270/17


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2016/1771

(2016. gada 30. septembris),

ar ko attiecībā uz ierakstiem par Lietuvu un Poliju groza pielikumu Īstenošanas lēmumam 2014/709/ES par dzīvnieku veselības kontroles pasākumiem saistībā ar Āfrikas cūku mēri dažās dalībvalstīs

(izziņots ar dokumenta numuru C(2016) 6103)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 1989. gada 11. decembra Direktīvu 89/662/EEK par veterinārajām pārbaudēm Kopienas iekšējā tirdzniecībā, lai izveidotu iekšējo tirgu (1), un jo īpaši tās 9. panta 4. punktu,

ņemot vērā Padomes 1990. gada 26. jūnija Direktīvu 90/425/EEK par veterinārajām un zootehniskajām pārbaudēm, kas piemērojamas Kopienā iekšējā tirdzniecībā ar noteiktiem dzīviem dzīvniekiem un produktiem, lai izveidotu iekšējo tirgu (2), un jo īpaši tās 10. panta 4. punktu,

ņemot vērā Padomes 2002. gada 16. decembra Direktīvu 2002/99/EK, ar ko paredz dzīvnieku veselības noteikumus, kuri reglamentē tādu dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanu, pārstrādi, izplatīšanu un ievešanu, kas paredzēti lietošanai pārtikā (3), un jo īpaši tās 4. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Komisijas Īstenošanas lēmumā 2014/709/ES (4) noteikti dzīvnieku veselības kontroles pasākumi saistībā ar Āfrikas cūku mēri konkrētās dalībvalstīs. Minētā īstenošanas lēmuma pielikuma I, II, III un IV daļā ir norādīti un uzskaitīti konkrēti attiecīgo dalībvalstu apgabali, kuri atkarībā no epidemioloģiskās situācijas diferencēti pēc riska līmeņa. Minētajā sarakstā iekļauti konkrēti Polijas apgabali.

(2)

Par Āfrikas cūku mēri nekad nav ziņots vistālāk uz ziemeļiem esošajos Polijas apgabalos, kas patlaban ir norādīti Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikuma II daļā.

(3)

Uzliesmojumu neesība vistālāk uz ziemeļiem esošajos Polijas apgabalos būtu jāņem vērā, un Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikuma II daļa būtu jāpārskata. Tādējādi daži Polijas apgabali, kas patlaban ir uzskaitīti pielikuma II daļā, tagad būtu jāiekļauj tā I daļā.

(4)

Viens Āfrikas cūku mēra uzliesmojums mājas cūkām tika konstatēts 2016. gada septembrī Ķēdaiņu rajona pašvaldības teritorijā Lietuvā – apgabalā, kas patlaban ir uzskaitīts Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikuma II daļā. Šis uzliesmojums, kā arī epidemioloģiskās situācijas nesenās izmaiņas paaugstina riska līmeni, un ar to būtu jārēķinās. Tāpēc dažiem Lietuvas apgabaliem, kas minēti Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikuma II daļā, tagad būtu jābūt uzskaitītiem minētā pielikuma III daļā.

(5)

Novērtējot dzīvnieku veselības risku, ko rada situācija saistībā ar Āfrikas cūku mēri Lietuvā un Polijā, būtu jāņem vērā minētās slimības pašreizējās epidemioloģiskās situācijas attīstība skartajās mežacūku populācijās Savienībā. Lai veiktu mērķtiecīgus dzīvnieku veselības kontroles pasākumus, kas noteikti Īstenošanas lēmumā 2014/709/ES, un nepieļautu Āfrikas cūku mēra tālāku izplatīšanos, kā arī novērstu nevajadzīgus tirdzniecības traucējumus Savienībā un izvairītos no tā, ka trešās valstis nosaka nepamatotus šķēršļus tirdzniecībai, minētā īstenošanas lēmuma pielikumā paredzētais Savienības saraksts ar apgabaliem, kuriem piemēro dzīvnieku veselības kontroles pasākumus, būtu jāgroza, lai ņemtu vērā pašreizējo epidemioloģisko situāciju attiecībā uz minēto slimību Lietuvā un Polijā.

(6)

Tāpēc Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikums būtu attiecīgi jāgroza.

(7)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikumu aizstāj ar šā lēmuma pielikuma tekstu.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2016. gada 30. septembrī

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Vytenis ANDRIUKAITIS


(1)  OV L 395, 30.12.1989., 13. lpp.

(2)  OV L 224, 18.8.1990., 29. lpp.

(3)  OV L 18, 23.1.2003., 11. lpp.

(4)  Komisijas 2014. gada 9. oktobra Īstenošanas lēmums 2014/709/ES par dzīvnieku veselības kontroles pasākumiem saistībā ar Āfrikas cūku mēri dažās dalībvalstīs un ar ko atceļ Īstenošanas lēmumu 2014/178/ES (OV L 295, 11.10.2014., 63. lpp.).


PIELIKUMS

“PIELIKUMS

I DAĻA

1.   Igaunija

Šādi Igaunijas apgabali:

Hījumā apriņķis.

2.   Latvija

Šādi Latvijas apgabali:

Bauskas novada Īslīces, Gailīšu, Brunavas un Ceraukstes pagasts,

Dobeles novada Bikstu, Zebrenes, Annenieku, Naudītes, Penkules, Auru, Krimūnu, Dobeles un Bērzes pagasts, Jaunbērzes pagasta daļa, kas atrodas uz rietumiem no ceļa Nr. P98, Dobeles pilsēta,

Jelgavas novada Glūdas, Svētes, Platones, Vircavas, Jaunsvirlaukas, Zaļenieku, Vilces, Lielplatones, Elejas un Sesavas pagasts,

Kandavas novada Vānes un Matkules pagasts,

Talsu novada Lubes, Īves, Valdgales, Ģibuļu, Lībagu, Laidzes, Ārlavas, Abavas pagasts, Sabiles, Talsu, Stendes un Valdemārpils pilsēta,

Brocēnu novads,

Dundagas novads,

Jaunpils novads,

Rojas novads,

Rundāles novads,

Stopiņu novads,

Tērvetes novads,

Bauskas pilsēta,

republikas pilsēta Jelgava,

republikas pilsēta Jūrmala.

3.   Lietuva

Šādi Lietuvas apgabali:

Jurbarkas rajona pašvaldības teritorijā – Raudones, Veļonas, Seredžus un Jodaiču seņūnija,

Pakrojas rajona pašvaldības teritorijā – Klovaiņu, Rozalimas un Pakrojas seņūnija,

Panevēžas rajona pašvaldības teritorijā – Krekenavas seņūnijas daļa, kas atrodas uz rietumiem no Nevēžas upes,

Raseiņu rajona pašvaldības teritorijā – Arjogalas, Arjogalas pilsētas, Betīgalas, Pagojuku un Šiluvas seņūnija,

Šaķu rajona pašvaldības teritorijā – Plokšču, Kriūku, Leķēču, Lukšu, Griškabūdžas, Barzdu, Žvirgždaiču, Sintautu, Kudirkas Naumiestes, Slaviku un Šaķu seņūnija,

Pasvales rajona pašvaldība,

Vilkavišķu rajona pašvaldība,

Radvilišķu rajona pašvaldība,

Kalvarijas pašvaldība,

Kazlu Rūdas pašvaldība,

Marijampoles pašvaldība.

4.   Polija

Šādi Polijas apgabali:

 

Podlases vojevodistē:

Augustovas povjata Augustovas un Augustovas pilsētas gmins, Lipskas, Novinkas, Plaskas, Štabinas un Barglova Koscelnu gmins,

Belskas povjata Braņskas un Braņskas pilsētas gmins, Bočku, Rudkas, Višku gmins, Belskas Podlaskas gmina daļa, kas atrodas uz rietumiem no līnijas, kuru veido ceļš Nr. 19 (uz ziemeļiem no Belskas Podlaskas pilsētas) un turpina Belskas Podlaskas pilsētas austrumu robeža un ceļš Nr. 66 (uz dienvidiem no Belskas Podlaskas pilsētas), Belskas Podlaskas pilsēta, Orlas gmina daļa, kas atrodas uz rietumiem no ceļa Nr. 66,

Bjalistokas povjata Horoščas, Juhnovecas Koscelni, Suražas, Turosņas Koscelnas, Tikocinas, Lapu, Posventnes, Zavadu un Dobžiņevo Dužes gmins,

Semjatičes povjata Drohičinas, Dzjadkovices, Grodziskas, Milejčices un Perlejevas gmins,

Suvalku povjata Rutka-Tartakas, Šiplišku, Suvalku un Račku gmins,

Sokulkas povjata Suhovolas un Koricinas gmins,

Hajnuvkas povjata Kleščeles un Čeremhas gminu daļa, kas atrodas uz rietumiem no ceļa Nr. 66,

Lomžas povjats,

Bjalistokas pilsētas povjats,

Lomžas pilsētas povjats,

Suvalku pilsētas povjats,

Moņku povjats,

Sejnu povjats,

Visoke Mazoveckes povjats,

Zambrovas povjats.

 

Mazovijas vojevodistē:

Sokolovas povjata Ceranovas, Jablonnas Lackas, Sterdiņas un Repku gmins,

Sedlces povjata Korčevas, Pžesmikas, Paprotņas, Suhožebru, Mordu, Sedlces un Zbučinas gmins,

Sedlces pilsētas povjats,

Ostrolenkas povjata Žekuņas, Trošinas, Červinas un Govorovas gmins,

Losices povjata Olšankas, Losices un Platerovas gmins,

Ostrovas povjats.

 

Ļubļinas vojevodistē:

Vlodavas povjata Hannas gmins,

Bjalas povjata Mendzižeca Podlaskas un Mendzižeca Podlaskas pilsētas, Drelovas, Lomazu, Rosošas, Piščacas, Kodeņas, Tučnas, Višņices, Slavatičes un Sosnuvkas gmins,

Radziņas povjata Konkolevņica Vshodņas un Komaruvka Podlaskas gmins.

II DAĻA

1.   Igaunija

Šādi Igaunijas apgabali:

Kallastes pilsēta,

Kuresāres pilsēta,

Rakveres pilsēta,

Tartu pilsēta,

Vīlandes pilsēta,

Harju apriņķis (izņemot Kūsalu pagasta daļu, kas atrodas uz dienvidiem no ceļa Nr. 1 (E20), Aegvīdu pagastu un Anijas pagastu),

Austrumviru apriņķis,

Lēnes apriņķis,

Pērnavas apriņķis,

Pelvas apriņķis,

Raplas apriņķis,

Kūsalu pagasta daļa, kas atrodas uz ziemeļiem no ceļa Nr. 1 (E20),

Persti pagasta daļa, kas atrodas uz rietumiem no ceļa Nr. 24126,

Sūrejāni pagasta daļa, kas atrodas uz rietumiem no ceļa Nr. 49,

Tamsalu pagasta daļa, kas atrodas uz ziemeļaustrumiem no Tallinas–Tartu dzelzceļa,

Tartu pagasta daļa, kas atrodas uz austrumiem no Tallinas–Tartu dzelzceļa,

Vīratsi pagasta daļa, kas atrodas uz rietumiem no iedomātas līnijas, ko veido ceļa Nr. 92 rietumu daļa līdz tā krustojumam ar ceļu Nr. 155, tad ceļš Nr. 155 līdz tā krustojumam ar ceļu Nr. 24156, tad ceļš Nr. 24156, līdz tas šķērso Verilaskes upi, tad pa Verilaskes upi līdz pagasta dienvidu robežai,

Abjas pagasts,

Alatskivi pagasts,

Avanduses pagasts,

Hāslavas pagasts,

Haljalas pagasts,

Hallistes pagasts,

Kambjas pagasts,

Karksi pagasts,

Kihelkonnas pagasts,

Kongas pagasts,

Kepu pagasts,

Rietumsāres pagasts,

Laekveres pagasts,

Leizi pagasts,

Lūnjas pagasts,

Meksas pagasts,

Merjamas pagasts,

Mēksi pagasts,

Muhu pagasts,

Mustjalas pagasts,

Orisāres pagasts,

Peipsiēres pagasts,

Pīrisāres pagasts,

Peides pagasts,

Regaveres pagasts,

Rakveres pagasts,

Ruhnu pagasts,

Saksi pagasts,

Salmes pagasts,

Semeru pagasts,

Torgu pagasts,

Varas pagasts,

Vihulas pagasts,

Vennu pagasts.

2.   Latvija

Šādi Latvijas apgabali:

Balvu novada Vīksnas, Bērzkalnes, Vectilžas, Lazdulejas, Briežuciema, Tilžas, Bērzpils un Krišjāņu pagasts,

Bauskas novada Mežotnes, Codes, Dāviņu un Vecsaules pagasts,

Dobeles novada Jaunbērzes pagasta daļa, kas atrodas uz austrumiem no ceļa Nr. P98,

Gulbenes novada Lejasciema, Lizuma, Rankas, Druvienas, Tirzas un Līgo pagasts,

Jelgavas novada Kalnciema, Līvbērzes un Valgundes pagasts,

Kandavas novada Cēres, Kandavas, Zemītes un Zantes pagasts, Kandavas pilsēta,

Limbažu novada Skultes, Vidrižu, Limbažu un Umurgas pagasts,

Rugāju novada Lazdukalna pagasts,

Salacgrīvas novada Liepupes pagasts,

Talsu novada Ķūļciema, Balgales, Vandzenes, Laucienes, Virbu un Strazdes pagasts,

Ādažu novads,

Aizkraukles novads,

Aknīstes novads,

Alūksnes novads,

Amatas novads,

Apes novads,

Babītes novads,

Baldones novads,

Baltinavas novads,

Carnikavas novads,

Cēsu novads,

Cesvaines novads,

Engures novads,

Ērgļu novads,

Garkalnes novads,

Iecavas novads,

Ikšķiles novads,

Ilūkstes novads,

Inčukalna novads,

Jaunjelgavas novads,

Jaunpiebalgas novads,

Jēkabpils novads,

Ķeguma novads,

Ķekavas novads,

Kocēnu novads,

Kokneses novads,

Krimuldas novads,

Krustpils novads,

Lielvārdes novads,

Līgatnes novads,

Līvānu novads,

Lubānas novads,

Madonas novads,

Mālpils novads,

Mārupes novads,

Mērsraga novads,

Neretas novads,

Ogres novads,

Olaines novads,

Ozolnieku novads,

Pārgaujas novads,

Pļaviņu novads,

Priekuļu novads,

Raunas novads,

Ropažu novads,

Salas novads,

Salaspils novads,

Saulkrastu novads,

Sējas novads,

Siguldas novads,

Skrīveru novads,

Smiltenes novads,

Tukuma novads,

Varakļānu novads,

Vecpiebalgas novads,

Vecumnieku novads,

Viesītes novads,

Viļakas novads,

Limbažu pilsēta,

republikas pilsēta Jēkabpils,

republikas pilsēta Valmiera.

3.   Lietuva

Šādi Lietuvas apgabali:

Anīkšču rajona pašvaldības teritorijā – Kavarskas un Kurkļu seņūnija un Anīkšču daļa, kas atrodas uz dienvidrietumiem no ceļa Nr. 121 un Nr. 119,

Jonavas rajona pašvaldības teritorijā – Šilu un Bukoņu seņūnija, Žeimju seņūnijā – Bilušķu, Drobišķu, Normaiņu II, Normainēļu, Juškoņu, Pauļuku, Mitēnišķu, Zofijaukas un Naujoku ciems,

Kauņas rajona pašvaldības teritorijā – Akademijas, Alšenu, Babtu, Batnavas, Čeķišķes, Domeikavas, Ežerēles, Garļavas, Garļavas apīliņķes, Kačergines, Kulautavas, Linksmakalnes, Raudondvares, Ringaudu, Roku, Samīlu, Taurakiemu, Užliedžu, Vilkijas, Vilkijas apīliņķes un Zapišķu seņūnija,

Ķēdaiņu rajona pašvaldības teritorijā – Josvaiņu un Pernaravas seņūnija,

Panevēžas rajona pašvaldības teritorijā – Karsakišķu, Naujamiesta, Paīstres, Panevēžas, Ramīgalas, Smiļģu, Upītes, Vadokļu un Velžu seņūnija un Krekenavas seņūnijas daļa, kas atrodas uz austrumiem no Nevēžas upes,

Prienu rajona pašvaldības teritorijā – Veiveru, Šilavotu, Naujosi Ūtu, Balbierišķu, Ašmintu, Išlaužu, Pakoņu seņūnija,

Šaļčininku rajona pašvaldības teritorijā – Jašūnu, Turģeļu, Akmenīnes, Šaļčininku, Ģervišku, Butrimoņu, Eišišķu, Poškones, Dievenišķes seņūnija,

Varēnas rajona pašvaldības teritorijā – Kaņavas, Marcinkones, Merķines seņūnija,

Viļņas rajona pašvaldības teritorijā – Suderves un Dūkštas seņūnijas daļas, kas atrodas uz ziemeļaustrumiem no ceļa Nr. 171, Maišagalas, Zujūnu, Avižieņu, Riešes, Paberžes, Nemenčines, Nemenčines pilsētas, Sužoņu, Buivīdžu, Bezdoņu, Lavorišķes, Mickūnu, Šatrininku, Kalveļu, Nemēžas, Rudaminas, Rūkaiņu, Medininku, Marijampoles, Paģiru un Jodšiļu seņūnija,

Alītas pilsētas pašvaldība,

Utenas rajona pašvaldības teritorijā – Sudeiķu, Utenas seņūnija, Utenas pilsēta, Kuktišķu, Daugaļu, Tauragnu, Saldutišķu seņūnija,

Alītas pilsētas pašvaldības teritorijā – Pivašūnu, Punes, Daugu, Aloves, Nemunaiču, Raitininku, Miroslavas, Krokjalauķu, Simnas, Alītas seņūnija,

Kauņas pilsētas pašvaldība,

Panevēžas pilsētas pašvaldība,

Prienu pilsētas pašvaldība,

Viļņas pilsētas pašvaldība,

Biržu rajona pašvaldība,

Druskininku pašvaldība,

Ignalinas rajona pašvaldība,

Lazdiju rajona pašvaldība,

Molētu rajona pašvaldība,

Rokišķu rajona pašvaldība,

Širvintas rajona pašvaldība,

Švenčoņu rajona pašvaldība,

Ukmerģes rajona pašvaldība,

Zarasu rajona pašvaldība,

Birštonas pašvaldība,

Visaginas pašvaldība.

4.   Polija

Šādi Polijas apgabali:

Podlases vojevodistē:

Bjalistokas povjata Čarna Bjalostockas, Grodekas, Mihalovo, Supraslas, Vasilkovas un Zabludovas gmins,

Sokulkas povjata Dombrova Bjalostockas, Janovas, Krinku, Kužnicas, Novi Dvuras, Sidras, Sokulkas un Šudzjalovo gmins,

Hajnuvkas povjata Dubičes Cerkevnes gmins, Kleščeles un Čeremhas gmina daļas, kas atrodas uz austrumiem no ceļa Nr. 66,

Belskas povjata Belskas Podlaskas gmina daļa, kas atrodas uz austrumiem no iedomātas līnijas, kuru veido ceļš Nr. 19 (uz ziemeļiem no Belskas Podlaskas pilsētas) un turpina Belskas Podlaskas pilsētas austrumu robeža un ceļš Nr. 66 (uz dienvidiem no Belskas Podlaskas pilsētas), un Orlas gmina daļa, kas atrodas uz austrumiem no ceļa Nr. 66.

III DAĻA

1.   Igaunija

Šādi Igaunijas apgabali:

Elvas pilsēta,

Vehmas pilsēta,

Jegevas apriņķis,

Jervamā apriņķis,

Valgas apriņķis,

Veru apriņķis,

Kūsalu pagasta daļa, kas atrodas uz dienvidiem no ceļa Nr. 1 (E20),

Persti pagasta daļa, kas atrodas uz austrumiem no ceļa Nr. 24126,

Sūrejāni pagasta daļa, kas atrodas uz austrumiem no ceļa Nr. 49,

Tamsalu pagasta daļa, kas atrodas uz dienvidrietumiem no Tallinas–Tartu dzelzceļa,

Tartu pagasta daļa, kas atrodas uz rietumiem no Tallinas–Tartu dzelzceļa,

Vīratsi pagasta daļa, kas atrodas uz austrumiem no līnijas, ko veido ceļa Nr. 92 rietumu daļa līdz tā krustojumam ar ceļu Nr. 155, tad ceļš Nr. 155 līdz tā krustojumam ar ceļu Nr. 24156, tad ceļš Nr. 24156, līdz tas šķērso Verilaskes upi, tad pa Verilaskes upi līdz pagasta dienvidu robežai,

Aegvīdu pagasts,

Anijas pagasts,

Kadrinas pagasts,

Kolgajāni pagasts,

Kongutas pagasts,

Keo pagasts,

Laevas pagasts,

Laimjalas pagasts,

Neo pagasts,

Paistu pagasts,

Pihtlas pagasts,

Puhjas pagasts,

Rakes pagasts,

Rannu pagasts,

Rengu pagasts,

Sārepēdi pagasts,

Tapas pagasts,

Tehtveres pagasts,

Tarvastu pagasts,

Ilenurmes pagasts,

Veikemārjas pagasts,

Valjalas pagasts.

2.   Latvija

Šādi Latvijas apgabali:

Balvu novada Kubuļu un Balvu pagasts,

Gulbenes novada Beļavas, Galgauskas, Jaungulbenes, Daukstu, Stradu, Litenes un Stāmerienas pagasts,

Limbažu novada Viļķenes, Pāles un Katvaru pagasts,

Rugāju novada Rugāju pagasts,

Salacgrīvas novada Ainažu un Salacgrīvas pagasts,

Aglonas novads,

Alojas novads,

Beverīnas novads,

Burtnieku novads,

Ciblas novads,

Dagdas novads,

Daugavpils novads,

Kārsavas novads,

Krāslavas novads,

Ludzas novads,

Mazsalacas novads,

Naukšēnu novads,

Preiļu novads,

Rēzeknes novads,

Riebiņu novads,

Rūjienas novads,

Strenču novads,

Valkas novads,

Vārkavas novads,

Viļānu novads,

Zilupes novads,

Ainažu pilsēta,

Salacgrīvas pilsēta,

republikas pilsēta Daugavpils,

republikas pilsēta Rēzekne.

3.   Lietuva

Šādi Lietuvas apgabali:

Anīkšču rajona pašvaldības teritorijā – Debeiķu, Skiemoņu, Viešintas, Andrionišķu, Svēdasu, Troškūnu un Traupes seņūnija un Anīkšču seņūnijas daļa, kas atrodas uz ziemeļaustrumiem no ceļa Nr. 121 un Nr. 119,

Alītas rajona pašvaldības teritorijā – Butrimoņu seņūnija,

Jonavas rajona pašvaldības teritorijā – Upninku, Ruklas, Dumšu, Užusaļu un Kulvas seņūnija, bet Žeimju seņūnijā – Akļu, Akmeņu, Barsukines, Blauzdžu, Ģirēļu, Jagēlavas, Juljanavas, Kuigaļu, Liepkalņu, Martīnišķu, Milašišķu, Mimaļu, Naujasodes, Normaiņu I, Padobju, Palankešu, Pamelnītēles, Pēdžu, Skrīnes, Svalķeņu, Terespolas, Varpēnu ciems, Žeimju dz. st., Žievelišķu ciems, kā arī Žeimju ciemats,

Kaišadores rajona pašvaldība,

Kauņas rajona pašvaldības teritorijā – Vandžogalas, Lapju, Karmēlavas un Neveroņu seņūnija,

Ķēdaiņu rajona pašvaldības teritorijā – Pelēdnaģu, Kraķu, Dotnuvas, Gudžūnu, Survilišķu, Vilaiņu, Truskavas un Šētas seņūnija, kā arī Ķēdaiņu pilsētas seņūnija,

Prienu rajona pašvaldības teritorijā – Jieznas un Staklišķes seņūnija,

Panevēžas rajona pašvaldības teritorijā – Miezišķu un Raguvas seņūnija,

Šaļčininku rajona pašvaldības teritorijā – Baltoji Voķes, Pabares, Dainavas un Kalesninku seņūnija,

Varēnas rajona pašvaldības teritorijā – Valkininku, Jaķēnu, Matuizu, Varēnas un Vīdeņu seņūnija,

Viļņas rajona pašvaldības teritorijā – Suderves un Dūkštas seņūnijas daļas, kas atrodas uz dienvidrietumiem no ceļa Nr. 171,

Utenas rajona pašvaldības teritorijā – Užpaļu, Vīžonas un Leļūnu seņūnija,

Elektrēnu pašvaldība,

Jonavas pilsētas pašvaldība,

Kaišadores pilsētas pašvaldība,

Kupišķu rajona pašvaldība,

Traķu rajona pašvaldība.

4.   Polija

Šādi Polijas apgabali:

Hajnuvkas povjata Čižes, Bjalovežas, Hajnuvkas un Hajnuvkas pilsētas, Narevas un Narevkas gmins,

Semjatičes povjata Melņikas, Nurzecas-Stacjas, Semjatičes un Semjatičes pilsētas gmins.

Mazovijas vojevodistē:

Losices povjata Sarnaku, Stara Kornicas and Hušlevas gmins.

Ļubļinas vojevodistē:

Bjalas povjata Konstantinovas, Janovas Podlaskas, Lesnas Podlaskas, Rokitnas, Bjalas Podlaskas, Zalesjes un Terespolas un Terespolas pilsētas gmins,

Bjalas Podlaskas pilsētas povjats.

IV DAĻA

Itālija

Šādi Itālijas apgabali:

visi Sardīnijas apgabali.”