ISSN 1977-0715

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 252

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

59. sējums
2016. gada 16. septembris


Saturs

 

I   Leģislatīvi akti

Lappuse

 

 

REGULAS

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1627 (2016. gada 14. septembris) par daudzgadu plānu zilās tunzivs krājumu atjaunošanai Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 302/2009

1

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1628 (2016. gada 14. septembris) par prasībām attiecībā uz autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas iekšdedzes motoru gāzveida un daļiņveida piesārņotāju emisiju robežvērtībām un tipa apstiprināšanu, ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1024/2012 un (ES) Nr. 167/2013 un groza un atceļ Direktīvu 97/68/EK ( 1 )

53

 

 

DIREKTĪVAS

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/1629 (2016. gada 14. septembris), ar ko nosaka tehniskās prasības attiecībā uz iekšzemes ūdensceļu kuģiem, groza Direktīvu 2009/100/EK un atceļ Direktīvu 2006/87/EK

118

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


I Leģislatīvi akti

REGULAS

16.9.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 252/1


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2016/1627

(2016. gada 14. septembris)

par daudzgadu plānu zilās tunzivs krājumu atjaunošanai Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 302/2009

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)

Kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) mērķis, kas noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1380/2013 (3), ir garantēt ūdeņu dzīvo resursu izmantošanu tādā veidā, kas nodrošina ilgtspējīgus ekonomiskos, vides un sociālos apstākļus.

(2)

Savienība ir Starptautiskās Konvencijas par Atlantijas tunzivju saglabāšanu (4) (“Konvencija”) Puse.

(3)

Ar Konvenciju izveidotā Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisija (“ICCAT”) 15. īpašajā sanāksmē 2006. gadā pieņēma Ieteikumu 06-05, ar ko izveido daudzgadu plānu, kurš paredzēts zilās tunzivs krājumu atjaunošanai Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā un kura darbība beidzas 2022. gadā (“atjaunošanas plāns”). Minētais ieteikums stājās spēkā 2007. gada 13. jūnijā.

(4)

Atjaunošanas plānā ir ņemtas vērā dažādu zvejas rīku un zvejas paņēmienu īpatnības. Īstenojot atjaunošanas plānu, Savienībai un dalībvalstīm būtu jācenšas veicināt piekrastes zvejas darbības un izmantot tādus zvejas rīkus un paņēmienus, kas ir selektīvi un kam ir samazināta ietekme uz vidi, tostarp rīkus un paņēmienus, ko izmanto tradicionālajā un nerūpnieciskajā zvejā, tādējādi palīdzot vietējai ekonomikai nodrošināt pietiekami augstu dzīves līmeni.

(5)

ICCAT Ieteikums 06-05 tika ieviests Savienības tiesību aktos ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1559/2007 (5).

(6)

ICCAT 16. īpašajā sanāksmē 2008. gadā pieņēma Ieteikumu 08-05, ar ko grozīja Ieteikumu 06-05. Lai atjaunotu zilās tunzivs krājumu, Ieteikumā 08-05 bija paredzēts laikā no 2007. gada līdz 2011. gadam pakāpeniski samazināt kopējās pieļaujamās nozvejas apjomu, noteikti ierobežojumi zvejai konkrētos apgabalos un laikposmos, jauns zilo tunzivju minimālais izmērs, pasākumi attiecībā uz sporta un atpūtas zvejas darbībām, audzēšanas un zvejas kapacitātes regulēšanas pasākumi, kā arī tajā pastiprināta ICCAT kopīgās starptautiskās inspekcijas shēma.

(7)

ICCAT Ieteikums 08-05 tika ieviests Savienības tiesību aktos ar Padomes Regulu (EK) Nr. 302/2009 (6).

(8)

ICCAT 17. īpašajā sanāksmē 2010. gadā pieņēma Ieteikumu 10-04, ar ko grozīja Ieteikumu 08-05. Lai atjaunotu zilās tunzivs krājumu, Ieteikumā 10-04 bija paredzēts vēl vairāk samazināt kopējo pieļaujamo nozveju un zvejas kapacitāti un tas pastiprināja kontroles pasākumus, jo īpaši tos, kas attiecas uz pārvietošanas un sprostos ievietošanas darbībām. Turklāt tajā bija paredzēts 2012. gadā saņemt ICCAT Pastāvīgās pētniecības un statistikas komitejas (“SCRS”) papildu ieteikumu par nārsta vietu noteikšanu un aizsargājamo teritoriju izveidošanu.

(9)

Lai pārskatītos starptautiskos saglabāšanas pasākumus, kas izklāstīti Ieteikumā 10-04, ieviestu Savienības tiesību aktos, Regula (EK) Nr. 302/2009 tika grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 500/2012 (7).

(10)

ICCAT 18. īpašajā sanāksmē 2012. gadā pieņēma Ieteikumu 12-03, ar ko grozīja Ieteikumu 10-04. Lai kāpinātu atjaunošanas plāna efektivitāti, Ieteikumā 12-03 bija paredzēti tehniski pasākumi attiecībā uz dzīvu zilo tunzivju pārvietošanas un sprostos ievietošanas darbībām, jaunas prasības par nozvejas ziņojumiem, ICCAT reģionālo novērotāju programmas īstenošana un izmaiņas zvejas sezonās. Turklāt tika pastiprināta SCRS loma zilās tunzivs krājuma novērtēšanā.

(11)

ICCAT 23. kārtējā sanāksmē 2013. gadā pieņēma Ieteikumu 13-07, ar ko grozīja Ieteikumu 12-03, ieviešot zvejas sezonu nelielas izmaiņas, kas neietekmē Savienības floti. Turklāt tika pieņemts Ieteikums 13-08, ar ko papildināja atjaunošanas plānu. Ieteikumā 13-08 tika noteikta kopīga kārtība, kādā izmantojamas stereoskopisko kameru sistēmas, lai novērtētu zilo tunzivju daudzumus laikā, kad notiek ievietošana sprostos, un paredzēta iespēja elastīgi noteikt zvejas sezonas sākuma datumu attiecībā uz laivām zvejai ar ēsmu un velcēšanas laivām Atlantijas okeāna austrumu daļā.

(12)

Lai Savienības tiesību aktos ieviestu būtiskus pasākumus, tādus kā pasākumus, kas Ieteikumā 12-03 un Ieteikumā 13-08 paredzēti attiecībā uz zvejas sezonām, Regula (EK) Nr. 302/2009 tika vēlreiz grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 544/2014 (8).

(13)

ICCAT 19. īpašajā sanāksmē 2014. gadā pieņēma Ieteikumu 14-04, ar ko groza Ieteikumu 13-07 un atceļ Ieteikumu 13-08. Daži no spēkā esošajiem kontroles noteikumiem tika racionalizēti, savukārt kārtība, kādā izmantojama stereoskopiskā kamera laikā, kad notiek ievietošana sprostos, tika vēl sīkāk precizēta, un atjaunošanas plānā tika ieviesti pasākumi, kas attiecas uz ūdenī atlaišanas darbībām un rīkošanos ar nedzīvām zivīm.

(14)

Ieteikums 14-04 Savienībai ir saistošs.

(15)

Visi atjaunošanas plāna grozījumi, kurus ICCAT pieņēmusi 2012., 2013. un 2014. gadā un kuri vēl nav ieviesti, būtu jāievieš Savienības tiesību aktos. Tā kā minētā ieviešana attiecas uz atjaunošanas plānu, kura mērķus un pasākumus ir noteikusi ICCAT, šī regula neaptver visu daudzgadu plānu saturu, kas noteikts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 9. un 10. pantā.

(16)

Ar Regulu (ES) Nr. 1380/2013 tiek ieviests minimālā saglabāšanas references izmēra jēdziens. Lai nodrošinātu konsekvenci, ICCAT minimālā izmēra jēdziens būtu jātransponē Savienības tiesību aktos kā minimālais saglabāšanas references izmērs. Līdz ar to atsauces uz zilo tunzivju minimālo izmēru Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2015/98 (9) būtu jāsaprot kā atsauces uz minimālo saglabāšanas references izmēru šajā regulā.

(17)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas noteikumu par pārvietošanas darbībām, sprostos ievietošanas darbībām un krātiņveida lamatu un kuģu darbību reģistrēšanu un ziņošanu par tām īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (10).

(18)

Daži Regulas (EK) Nr. 302/2009 noteikumi ir kļuvuši lieki, jo īpaši tāpēc, ka nu tie ir iekļauti citos Savienības tiesību aktos. Citi noteikumi būtu jāatjaunina, lai atspoguļotu izmaiņas tiesību aktos, jo īpaši tās, kas izriet no Regulas (ES) Nr. 1380/2013 pieņemšanas.

(19)

Konkrētāk, ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1224/2009 (11) ir izveidota Savienības kontroles, inspekcijas un noteikumu izpildes sistēma, kurā izmanto globālu un integrētu pieeju, lai nodrošinātu atbilstību KZP noteikumiem, un Komisijas Īstenošanas regulā (ES) Nr. 404/2011 (12) ir paredzēti sīki izstrādāti noteikumi par to, kā īstenojama Regula (EK) Nr. 1224/2009. Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1005/2008 (13) ir izveidota tāda Kopienas sistēma, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju. Minētie tiesību akti tagad aptver dažus ar Regulu (EK) Nr. 302/2009 reglamentētus jautājumus un jo īpaši tās 33. pantu par noteikumu izpildes pasākumiem un VIII pielikumu par kuģu satelītnovērošanas sistēmas (VMS) ziņojumu nosūtīšanu. Tāpēc minētie noteikumi šajā regulā nav jāiekļauj.

(20)

Saskaņā ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 404/2011 SCRS pieņemtos pārrēķina koeficientus piemēro, lai aprēķinātu apstrādātu zilo tunzivju svaram ekvivalentu neapstrādātu zivju svaru, arī šīs regulas piemērošanas vajadzībām.

(21)

Turklāt saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 95. pantu ir pieņemts Komisijas Īstenošanas lēmums 2014/156/ES (14). Minētais īstenošanas lēmums inter alia nosaka mērķa kritērijus un mērķus, kas attiecas uz zilās tunzivs zvejniecības kontroli Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā.

(22)

Ar ICCAT Ieteikumu 06-07 ir izveidota paraugu ņemšanas programma, kurā saistībā ar zilo tunzivju audzēšanas darbībām novērtē īpatņu skaitu atkarībā no izmēra. Minētais noteikums tika ieviests ar Regulas (EK) Nr. 302/2009 10. pantu. Nav nepieciešams šajā regulā īpaši paredzēt šādu paraugu ņemšanas programmu, jo attiecīgās paraugu ņemšanas programmas vajadzības tagad pilnībā apmierina programmas, kuras izveidotas ar Ieteikuma 14-04 83. punktu, kas jāievieš ar šo regulu.

(23)

Tādēļ skaidrības, vienkāršošanas un juridiskās noteiktības labad būtu jāatceļ Regula (EK) Nr. 302/2009.

(24)

Lai Savienība izpildītu starptautiskās saistības, kas tai ir noteiktas Konvencijā, Deleģētajā regulā (ES) 2015/98 ir paredzētas atkāpes no zilo tunzivju izkraušanas pienākuma, kas izklāstīts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantā. Ar Deleģēto regulu (ES) 2015/98 tiek ieviesti daži ICCAT Ieteikuma 13-07 noteikumi, ar kuriem ir paredzēts izmešanas un atlaišanas ūdenī pienākums, kuru konkrētos gadījumos piemēro kuģiem un krātiņveida lamatām, ar ko zvejo zilās tunzivis Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā. Tāpēc šādi izmešanas un atlaišanas pienākumi šajā regulā nav jāiekļauj, un līdz ar to tā neskars attiecīgos Deleģētās regulas (ES) 2015/98 noteikumus,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1.   Šajā regulā ir paredzēti vispārīgi noteikumi par to, kā Savienība piemēro 3. panta 1. punktā definēto atjaunošanas plānu.

2.   Šo regulu piemēro zilajām tunzivīm (Thunnus thynnus) Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā.

2. pants

Mērķis

Šīs regulas mērķis ir saskaņā ar 3. panta 1. punktā definēto atjaunošanas plānu līdz 2022. gadam sasniegt tādu zilās tunzivs biomasu, kas atbilst maksimālajam ilgtspējīgas ieguves apjomam, ar vismaz 60 % varbūtību sasniegt minēto mērķi.

3. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)

“atjaunošanas plāns” ir zilās tunzivs atjaunošanas daudzgadu plāns, ko piemēro no 2007. gada līdz 2022. gadam un ko ieteikusi ICCAT;

2)

“zvejas kuģis” ir jebkurš motorkuģis, ko izmanto vai ko paredzēts izmantot zilās tunzivs resursu komerciālā apgūšanā; pie šādiem kuģiem pieder arī nozvejotājkuģi, apstrādes kuģi, apgādes kuģi, velkoņi, kuģi, kas iesaistījušies pārkraušanā citā kuģī, transportkuģi, kas aprīkoti tunzivju produktu pārvadāšanai, un palīgkuģi, izņemot konteinerkuģus;

3)

“nozvejotājkuģis” ir kuģis, ko izmanto zilās tunzivs resursu komerciālai zvejošanai;

4)

“apstrādes kuģis” ir kuģis, kurā ar zvejas produktiem pirms iepakošanas veic vienu vai vairākas šādas darbības: filetēšana vai griešana šķēlēs, sasaldēšana un/vai apstrāde;

5)

“palīgkuģis” ir jebkurš kuģis, ko izmanto nedzīvu (neapstrādātu) zilo tunzivju pārvadāšanai no pārvadāšanas/audzēšanas sprosta, riņķvada vai krātiņveida lamatām uz apstiprinātu ostu un/vai apstrādes kuģi;

6)

“velkonis” ir kuģis, ko izmanto sprostu vilkšanai;

7)

“apgādes kuģis” ir jebkurš cits zvejas kuģis, kas minēts 2. punktā;

8)

“aktīvi zvejo” attiecībā uz nozvejotājkuģi un krātiņveida lamatām nozīmē to, ka noteiktā zvejas sezonā to zvejas mērķsuga ir zilā tunzivs;

9)

“kopīga zvejas darbība” ir ikviena darbība, kuru veic divi vai vairāki kuģi zvejai ar riņķvadu un kurā nozveju, ko guvis viens kuģis zvejai ar riņķvadu, atbilstoši sadales mehānismam attiecina uz vienu vai vairākiem citiem kuģiem zvejai ar riņķvadu;

10)

“pārvietošanas darbības” ir:

i)

jebkura dzīvu zilo tunzivju pārvietošana no nozvejotājkuģa zvejas rīka uz pārvadāšanas sprostu;

ii)

jebkura dzīvu zilo tunzivju pārvietošana no pārvadāšanas sprosta uz citu pārvadāšanas sprostu;

iii)

jebkura sprosta, kurā atrodas zilās tunzivis, pārvietošana no velkoņa uz citu velkoni;

iv)

jebkura dzīvu zilo tunzivju pārvietošana no zivaudzētavas uz citu zivaudzētavu;

v)

jebkura dzīvu zilo tunzivju pārvietošana no krātiņveida lamatām uz pārvadāšanas sprostu;

11)

“kontrolpārvietošana” ir ikviena papildu pārvietošana, ko veic pēc zvejas/zivaudzētavas operatoru vai kontroles iestāžu pieprasījuma, lai verificētu to zivju skaitu, kuras tiek pārvietotas;

12)

“krātiņveida lamatas” ir nostiprināts zvejas rīks, kas noenkurots gruntī un parasti aprīkots ar sētu, kura novirza zilās tunzivis vienā vai vairākos slēgtos nodalījumos, kuros tās tiek turētas pirms ieguves;

13)

“ievietošana sprostos” ir dzīvu zilo tunzivju pārvietošana no pārvadāšanas sprosta vai krātiņveida lamatām uz audzēšanas sprostiem;

14)

“audzēšana” ir zilo tunzivju ievietošana sprostos zivaudzētavās un tai sekojoša barošana, kuras mērķis ir nobarot zivis un palielināt to kopējo biomasu;

15)

“zivaudzētava” ir komplekss, kuru izmanto ar krātiņveida lamatām un/vai riņķvadu nozvejotu zilo tunzivju audzēšanai;

16)

“ieguve” ir zilo tunzivju nogalināšana zivaudzētavās vai krātiņveida lamatās;

17)

“pārkraušana citā kuģī” ir pilnīga vai daļēja zvejas kuģī esošo zivju pārkraušana citā zvejas kuģī. Nedzīvu zilo tunzivju izkraušanu no riņķvada vai velkoņa un iekraušanu palīgkuģī neuzskata par pārkraušanu citā kuģī;

18)

“sporta zveja” ir nekomerciāla zveja, ar ko nodarbojas personas, kas ir nacionālas sporta organizācijas biedri vai kam ir izdota attiecīga nacionāla sporta licence;

19)

“atpūtas zveja” ir nekomerciāla zveja, ar ko nodarbojas personas, kas nav kādas nacionālas sporta organizācijas biedri un kam nav izdota attiecīga nacionāla sporta licence;

20)

“stereoskopiskā kamera” ir fotokamera ar diviem vai vairākiem objektīviem, un katram objektīvam ir atsevišķs attēla sensors vai filmas kadrs, kas dod iespēju uzņemt trīsdimensiju attēlus;

21)

“kontrolkamera” ir stereoskopiska kamera un/vai parasta videokamera, kuru izmanto šajā regulā paredzēto kontroļu vajadzībām;

22)

BCD” vai “elektronisks BCD” ir zilo tunzivju nozvejas dokuments. Attiecīgā gadījumā atsauci uz BCD aizstāj ar e-BCD;

23)

“atbildīgā dalībvalsts” vai “dalībvalsts, kas atbildīga” ir karoga dalībvalsts vai dalībvalsts, kuras jurisdikcijā atrodas krātiņveida lamatas vai zivaudzētava, vai – ja zivaudzētava vai krātiņveida lamatas atrodas atklātā jūrā – dalībvalsts, kurā krātiņveida lamatu vai zivaudzētavas operators veic uzņēmējdarbību;

24)

“II uzdevums” ir II uzdevums, kas definēts ICCAT“Atlantijas tunzivju un tunzivjveidīgo zivju statistikas un paraugu ņemšanas praktiskajā rokasgrāmatā” (trešais izdevums, ICCAT, 1990);

25)

“Puses” ir Konvencijas Līgumslēdzējas puses, sadarbīgas Puses, kas nav Līgumslēdzējas puses, un sadarbīgi subjekti vai zvejniecības subjekti;

26)

“Konvencijas apgabals” ir Konvencijas 1. pantā noteiktais ģeogrāfiskais apgabals, uz kuru attiecas ICCAT pasākumi.

4. pants

Kuģu garums

Šajā regulā minētie kuģa garumi ir jāsaprot kā kuģa lielākais garums.

II NODAĻA

PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

5. pants

Nosacījumi attiecībā uz pārvaldības pasākumiem

1.   Katra dalībvalsts veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to, ka tās nozvejotājkuģu un tās krātiņveida lamatu zvejas piepūle ir samērīga ar zilo tunzivju zvejas iespējām, kas attiecīgajai dalībvalstij pieejamas Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā.

2.   Neizmantoto kvotu pārnešana ir aizliegta.

3.   Savienības zvejas kuģu fraktēšana zilo tunzivju zvejai Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā ir aizliegta.

6. pants

Gada zvejas plānu, zvejas kapacitātes pārvaldības plānu un audzēšanas pārvaldības plānu iesniegšana

1.   Katra dalībvalsts, kurai ir zilās tunzivs kvota, katru gadu līdz 31. janvārim nosūta Komisijai:

a)

gada zvejas plānu attiecībā uz nozvejotājkuģiem un krātiņveida lamatām, ar ko zvejo zilās tunzivis Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā;

b)

gada zvejas kapacitātes pārvaldības plānu, kas nodrošina to, ka dalībvalsts zvejas kapacitāte ir samērīga ar tai iedalīto kvotu.

2.   Komisija apkopo 1. punktā minētos plānus un iekļauj tos Savienības zvejas un kapacitātes pārvaldības plānā. Komisija katru gadu līdz 15. februārim minēto plānu nosūta ICCAT Sekretariātam apspriešanai un apstiprināšanai ICCAT.

3.   Katra dalībvalsts, kas plāno izdarīt izmaiņas spēkā esošā ICCAT audzēšanas kapacitātes plānā, katru gadu līdz 15. aprīlim nosūta gada audzēšanas pārvaldības plānu Komisijai, kura to pārsūta ICCAT Sekretariātam.

7. pants

Gada zvejas plāni

1.   Katras dalībvalsts, kurai ir zilās tunzivs kvota, iesniegtajā gada zvejas plānā nosaka katrai 11. un 12. pantā minētajai zvejas rīku grupai iedalītās kvotas, tostarp informāciju par:

a)

attiecībā uz nozvejotājkuģiem, kas garāki par 24 m un iekļauti 20. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajā kuģu sarakstā, – tiem iedalīto individuālo kvotu un pasākumiem, kas ieviesti, lai nodrošinātu atbilstību individuālajām kvotām un piezvejas kvotām;

b)

attiecībā uz nozvejotājkuģiem, kas īsāki par 24 m, un krātiņveida lamatām – vismaz kvotu, kas iedalīta ražotāju organizācijām vai tādu kuģu grupām, kuri zvejo ar līdzīga veida zvejas rīkiem.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta a) apakšpunkta, individuālās kvotas, kas iedalītas katram par 24 m garākam nozvejotājkuģim, var iesniegt vēlākais 30 dienas pirms katram šādam kuģim piemērojamās zvejas sezonas sākuma.

3.   Visas turpmākās izmaiņas gada zvejas plānā vai individuālajās kvotās, kas iedalītas par 24 m garākiem nozvejotājkuģiem, kuri iekļauti 20. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajā sarakstā, attiecīgā dalībvalsts nosūta Komisijai vismaz trīs dienas pirms tās darbības veikšanas, kas atbilst minētajām izmaiņām. Komisija šādas izmaiņas nosūta ICCAT Sekretariātam vismaz 48 stundas pirms tās darbības veikšanas, kas atbilst minētajām izmaiņām.

8. pants

Zvejas iespēju iedalīšana

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 17. pantu, iedalot zvejas iespējas, kas dalībvalstīm pieejamas, tās piemēro pārredzamus un objektīvus kritērijus, tostarp kritērijus, kas attiecas uz vidi, sociālo jomu un ekonomiku, un tās arī cenšas taisnīgi sadalīt valstu kvotas starp dažādiem flotes segmentiem, ņemot vērā tradicionālo un nerūpniecisko zveju, un paredzēt stimulus Savienības zvejas kuģiem, kuri izmanto selektīvus zvejas rīkus vai zvejas paņēmienus ar samazinātu ietekmi uz vidi.

9. pants

Zvejas kapacitātes pārvaldības plāni

1.   Gada zvejas kapacitātes pārvaldības plāns, ko iesniegusi katra dalībvalsts, kurai ir zilās tunzivs kvota, atbilst šajā pantā izklāstītajiem nosacījumiem.

2.   Tādu dalībvalstī reģistrētu krātiņveida lamatu un ar dalībvalsts karogu kuģojošu zvejas kuģu maksimālo skaitu, ar kuriem drīkst zvejot, kuros drīkst paturēt, no kuriem drīkst pārkraut citā kuģī, ar kuriem drīkst pārvadāt vai no kuriem drīkst izkraut zilās tunzivis, nosaka saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību (“LESD”) un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. pantu.

3.   Tādu ar dalībvalsts karogu kuģojošu zvejas kuģu maksimālais skaits un atbilstošā bruto tilpība, kas iesaistījušies zilās tunzivs zvejniecībā, nepārsniedz to attiecīgās dalībvalsts karoga zvejas kuģu skaitu un atbilstošo bruto tilpību, kuri no 2007. gada 1. janvāra līdz 2008. gada 1. jūlijam zvejoja, paturēja uz kuģa, pārkrāva citā kuģī, pārvadāja vai izkrāva zilās tunzivis. Minēto limitu nozvejotājkuģiem piemēro atkarībā no zvejas rīku veida.

4.   Papildu nosacījumi tādu zvejas kuģu maksimālā skaita noteikšanai, kam atļauts zvejot zilās tunzivis saskaņā ar 14. panta 2. punktā minēto atkāpi, ir paredzēti I pielikumā.

5.   Tādu dalībvalsts krātiņveida lamatu maksimālais skaits, kas iesaistītas zilās tunzivs zvejniecībā, nepārsniedz to krātiņveida lamatu skaitu, kam minētā dalībvalsts devusi atļauju līdz 2008. gada 1. jūlijam.

6.   Attiecībā uz 2016. un 2017. gadu atkāpjoties no šā panta 3. un 5. punkta, ja dalībvalsts var pierādīt, ka tās zvejas kapacitātes dēļ varētu nebūt iespējams izmantot visu kvotu, minētā dalībvalsts var nolemt 7. pantā minētajos gada zvejas plānos iekļaut lielāku skaitu kuģu un krātiņveida lamatu.

7.   Attiecībā uz 2016. un 2017. gadu katra dalībvalsts kuģu zvejai ar riņķvadu skaitu ierobežo tā, ka tas nepārsniedz kuģu zvejai ar riņķvadu skaitu, kam tā devusi atļauju 2013. vai 2014. gadā. Minēto nepiemēro tiem kuģiem zvejai ar riņķvadu, kuri darbojas saskaņā ar 14. panta 2. punkta b) apakšpunktā noteikto atkāpi.

8.   Izstrādājot zvejas kapacitātes pārvaldības plānus, katras dalībvalsts zvejas kapacitātes aprēķināšanā pamatojas uz labākajiem kuģa un zvejas rīka nozvejas rādītājiem, kurus SCRS ir aplēsusi savā 2009. gada ziņojumā un par kuriem ICCAT ir vienojusies ICCAT Atbilstības komitejas 2010. gada starpsesiju sanāksmē (15). Pēc katras SCRS veiktas minēto nozvejas rādītāju pārskatīšanas dalībvalstis piemēro jaunākos nozvejas rādītājus, par kuriem ir vienojusies ICCAT.

10. pants

Audzēšanas pārvaldības plāni

1.   Katras dalībvalsts iesniegtais gada audzēšanas pārvaldības plāns atbilst šajā pantā izklāstītajiem nosacījumiem.

2.   Zilo tunzivju audzēšanas un nobarošanas maksimālo kapacitāti katrai dalībvalstij un savvaļā nozvejotu zilo tunzivju maksimālo ielaižamo daudzumu, kādu drīkst iedalīt katra dalībvalsts, nosaka saskaņā ar LESD un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. pantu.

3.   Dalībvalsts maksimālā zilo tunzivju audzēšanas un nobarošanas kapacitāte nepārsniedz to minētās dalībvalsts zivaudzētavu zilo tunzivju audzēšanas un nobarošanas kapacitāti, kuras bija reģistrētas ICCAT zivaudzētavu reģistrā vai apstiprinātas un deklarētas ICCAT2008. gada 1. jūlijā.

4.   Savvaļā nozvejotu zilo tunzivju maksimālais daudzums, kas ielaižams dalībvalsts zivaudzētavās, nepārsniedz ielaisto daudzumu, kādu minētās dalībvalsts zivaudzētavas 2005., 2006., 2007. vai 2008. gadā reģistrējušas ICCAT.

5.   Katra dalībvalsts iedala zivaudzētavām maksimālo ikgadējo ielaižamo daudzumu, nepārsniedzot savvaļā nozvejotu zilo tunzivju maksimālo ielaižamo daudzumu, kas minēts 4. punktā.

III NODAĻA

TEHNISKIE PASĀKUMI

1. IEDAĻA

Zvejas sezonas

11. pants

Kuģi, kas zvejo ar āķu jedām, kuģi zvejai ar riņķvadu, pelaģiskie traleri, krātiņveida lamatas un sporta un atpūtas zveja

1.   Lieliem pelaģiskiem nozvejotājkuģiem, kas garāki par 24 m un zvejo ar āķu jedām, no 1. janvāra līdz 31. maijam ir atļauta zilo tunzivju zveja Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, izņemot apgabalu uz rietumiem no 10° W un uz ziemeļiem no 42° N, kā arī Norvēģijas ekskluzīvo ekonomikas zonu, kur šāda zveja ir atļauta no 1. augusta līdz 31. janvārim.

2.   No 26. maija līdz 24. jūnijam ir atļauta zilo tunzivju zveja ar riņķvadu Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, izņemot Norvēģijas ekskluzīvo ekonomikas zonu, kur šāda zveja ir atļauta no 25. jūnija līdz 31. oktobrim.

3.   No 16. jūnija līdz 14. oktobrim Atlantijas okeāna austrumu daļā ir atļauta zilo tunzivju zveja ar pelaģiskajiem traleriem.

4.   No 16. jūnija līdz 14. oktobrim Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā ir atļauta zilo tunzivju sporta un atpūtas zveja.

5.   Zilo tunzivju zveja ar zvejas rīkiem, kas nav nosaukti šā panta 1.–4. punktā un 12. pantā, tostarp ar krātiņveida lamatām, ir atļauta visu gadu atbilstoši ICCAT saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem.

12. pants

Laivas zvejai ar ēsmu un velcēšanas laivas

1.   No 1. jūlija līdz 31. oktobrim Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā ir atļauta zilo tunzivju zveja, kurā izmanto laivas zvejai ar ēsmu un velcēšanas laivas.

2.   Ar noteikumu, ka nārsta vietu aizsardzība netiek ietekmēta un ka zvejas sezonas kopējais ilgums attiecīgajās zvejniecībās nepārsniedz četrus mēnešus, katra dalībvalsts var noteikt citādu sākuma datumu zvejai, kurā izmanto laivas zvejai ar ēsmu un velcēšanas laivas, kas kuģo ar attiecīgās dalībvalsts karogu un darbojas Atlantijas okeāna austrumu daļā.

3.   Katra dalībvalsts 7. pantā minētajā gada zvejas plānā norāda, vai minēto zvejniecību sākuma datumi ir mainīti, kā arī attiecīgo apgabalu koordinātas.

2. IEDAĻA

Minimālais saglabāšanas references izmērs, nejauša nozveja, piezveja

13. pants

Izkraušanas pienākums

Šīs iedaļas noteikumi neskar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantu, tostarp tiem piemērojamās atkāpes.

14. pants

Minimālais saglabāšanas references izmērs

1.   Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā nozvejotu zilo tunzivju minimālais saglabāšanas references izmērs ir 30 kg vai 115 cm (garums līdz astes spuras sazarojuma vietai).

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, zilo tunzivju minimālo saglabāšanas references izmēru 8 kg vai 75 cm (garums līdz astes spuras sazarojuma vietai) piemēro šādās zvejniecībās:

a)

zilās tunzivis, kas Atlantijas okeāna austrumu daļā nozvejotas ar laivām zvejai ar ēsmu un velcēšanas laivām;

b)

zilās tunzivis, kas audzēšanas nolūkos nozvejotas Adrijas jūrā;

c)

zilās tunzivis, kas Vidusjūrā nozvejotas piekrastes zvejā un nerūpnieciskajā zvejā, kurā svaigu zivju ieguvei izmanto laivas zvejai ar ēsmu, kuģus zvejai ar āķu jedām un rokas āķu rindām.

3.   Īpašie nosacījumi, kas piemērojami 2. punktā minētajām atkāpēm, ir noteikti I pielikumā.

4.   Attiecīgās dalībvalstis kuģiem, kas zvejo saskaņā ar šā panta 2. punktā minēto atkāpi, izdod īpašas atļaujas. Attiecīgos kuģus iekļauj 20. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajā nozvejotājkuģu sarakstā. Minētajā nolūkā piemēro 20. un 21. pantā izklāstītos noteikumus.

15. pants

Nejauša nozveja

1.   Neskarot 14. panta 1. punktu, visiem nozvejotājkuģiem un krātiņveida lamatām, ar ko aktīvi zvejo zilās tunzivis, ir atļauta nejauša nozveja, kas nepārsniedz 5 % zilo tunzivju, kuru svars ir 8–30 kg vai garums līdz astes spuras sazarojuma vietai ir 75–115 cm.

2.   Šā panta 1. punktā minētos 5 % aprēķina, pamatojoties uz zilo tunzivju kopējo nozveju to zivju skaita izteiksmē, kuras paturētas uz kuģa vai krātiņveida lamatās jebkurā laikā pēc katras zvejas darbības.

3.   Nejaušu nozveju atvelk no tās dalībvalsts kvotas, kas atbildīga par nozvejotājkuģi vai krātiņveida lamatām.

4.   Uz zilo tunzivju nejaušu nozveju attiecina 25., 30., 31. un 32. pantu.

16. pants

Piezveja

1.   Katra dalībvalsts paredz zilo tunzivju piezveju kvotas robežās un informē par to Komisiju tad, kad nosūta savu zvejas plānu. Šāds noteikums nodrošina to, ka visas mirušās zivis tiek atskaitītas no kvotas.

2.   Savienības zvejas kuģi, kas zilās tunzivis nezvejo aktīvi, nepieļauj to, ka zilo tunzivju piezveja jebkurā laikā pēc zvejas darbības pārsniedz 5 % no kopējās uz kuģa esošās nozvejas svara vai zivju skaita izteiksmē. Minēto procentuālo daļu zivju skaita izteiksmē aprēķina tikai attiecībā uz tunzivīm un tunzivjveidīgajām zivīm, ko pārvalda ICCAT. Katra dalībvalsts atvelk no savas kvotas visas nedzīvās zivis, kas ietilpst piezvejā.

3.   Attiecībā uz dalībvalstīm, kurām nav zilās tunzivs kvotas, attiecīgās piezvejas atvelk no Savienības zilās tunzivs piezvejas īpašas kvotas, kas noteikta saskaņā ar LESD un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. pantu.

4.   Ja kvota, kas iedalīta attiecīgā zvejas kuģa vai krātiņveida lamatu dalībvalstij, jau ir pilnībā apgūta, zilo tunzivju nozveja netiek pieļauta. Nedzīvas zilās tunzivis izkrauj veselas un neapstrādātas, tās tiek konfiscētas, un uz tām attiecina atbilstošus pēcpasākumus. Saskaņā ar 29. pantu katra dalībvalsts informāciju par šādu nedzīvu zilo tunzivju daudzumu ik gadu sniedz Komisijai, kas to pārsūta ICCAT Sekretariātam.

5.   Piezvejai piemēro 27., 30., 31., 32. un 56. pantā minētās procedūras.

3. IEDAĻA

Gaisa transportlīdzekļu izmantošana

17. pants

Gaisa transportlīdzekļu izmantošana

Zilo tunzivju meklēšanā ir aizliegts izmantot gaisa transportlīdzekļus, tostarp gaisa kuģus, helikopterus vai jebkāda veida bezpilota gaisa kuģus.

IV NODAĻA

SPORTA UN ATPŪTAS ZVEJA

18. pants

Īpaša kvota sporta un atpūtas zvejai

Katra dalībvalsts, kurai ir zilās tunzivs kvota, regulē atpūtas un sporta zveju, iedalot minētajām zvejniecībām īpašu kvotu, un informē par to Komisiju tad, kad nosūta savu zvejas plānu.

19. pants

Sporta un atpūtas zveja

1.   Katra dalībvalsts, kurai ir zilās tunzivs kvota, regulē sporta un atpūtas zveju, izdodot kuģiem zvejas atļaujas sporta un atpūtas zvejas vajadzībām.

2.   Sporta un atpūtas zvejā vienam kuģim atļauts nozvejot ne vairāk kā vienu zilo tunzivi dienā.

3.   Visas izkrautās zilās tunzivis ir nesadalītas, bez žaunām un/vai ķidām. Katra dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka jūrā atlaiž pēc iespējas vairāk sporta un atpūtas zvejā noķerto dzīvu zilo tunzivju, jo īpaši to mazuļu.

4.   Sporta un atpūtas zvejā nozvejotu zilo tunzivju pārdošana ir aizliegta.

5.   Katra dalībvalsts reģistrē sporta un atpūtas zvejā gūtās nozvejas datus, tostarp katras nozvejotās zilās tunzivs svaru un garumu, un katru gadu līdz 30. jūnijam paziņo Komisijai datus par iepriekšējo gadu. Komisija minēto informāciju pārsūta SCRS.

6.   Katra dalībvalsts sporta un atpūtas zvejā nozvejotās bojāgājušās zivis atskaita no kvotas, ko tā iedalījusi saskaņā ar 7. panta 1. punktu un 18. pantu.

V NODAĻA

KONTROLES PASĀKUMI

1. IEDAĻA

Kuģu un krātiņveida lamatu reģistri

20. pants

Kuģu reģistri

1.   Katra dalībvalsts katru gadu attiecīgā gadījumā vienu mēnesi pirms 11. un 12. pantā minēto zvejas sezonu sākuma un citos gadījumos vienu mēnesi pirms atļaujas derīguma termiņa sākuma elektroniski nosūta Komisijai:

a)

sarakstu ar visiem nozvejotājkuģiem, kas kuģo ar tās karogu un kam ar zvejas atļauju ir atļauts aktīvi zvejot zilās tunzivis Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā;

b)

sarakstu ar visiem citiem zvejas kuģiem, kas nav nozvejotājkuģi un kas kuģo ar tās karogu, un kam ir atļauts veikt ar zilajām tunzivīm saistītas darbības Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā.

2.   Abus sarakstus sagatavo, ievērojot formātu, kas noteikts ICCAT Vadlīnijās par prasīto datu un informācijas iesniegšanu.

3.   Kalendāra gada laikā zvejas kuģis var būt iekļauts abos 1. punktā minētajos sarakstos ar noteikumu, ka tas abos sarakstos nav iekļauts vienlaicīgi.

4.   Sarakstos, kas minēti šā panta 1. punktā, norāda kuģa vārdu un numuru Savienības flotes reģistrā (CFR), kā definēts Komisijas Regulas (EK) Nr. 26/2004 (16) I pielikumā.

5.   Dati ar atpakaļejošu spēku netiek pieņemti. Vēlākas izmaiņas, kas kalendāra gada laikā tiek izdarītas 1. punktā minētajos sarakstos, tiek akceptētas tikai tad, ja paziņotais zvejas kuģis nevar darboties pamatotu ekspluatācijas apstākļu vai force majeure dēļ. Šādos apstākļos attiecīgā dalībvalsts par minēto faktu nekavējoties informē Komisiju un sniedz:

a)

pilnīgas ziņas par zvejas kuģi vai kuģiem, ar kuriem paredzēts aizstāt 1. punktā minētajos sarakstos iekļautu kuģi; un

b)

izsmeļošu ziņojumu par aizstāšanas iemesliem un attiecīgus papildu pierādījumus vai izziņas.

6.   Komisija 1. un 2. punktā minēto informāciju nosūta ICCAT Sekretariātam, lai kuģus varētu iekļaut ICCAT reģistrā ar nozvejotājkuģiem, kuriem atļauts aktīvi zvejot zilās tunzivis, vai ICCAT reģistrā ar visiem citiem zvejas kuģiem (izņemot nozvejotājkuģus), kuriem atļauts veikt ar zilajām tunzivīm saistītas darbības.

7.   Piemēro Padomes Regulas (EK) Nr. 1936/2001 (17) 8.a panta 2., 6., 7. un 8. punktu ar vajadzīgajiem grozījumiem.

21. pants

Saistība ar Regulu (EK) Nr. 1224/2009

Ja šajā nodaļā nav noteikts citādi, papildus Regulā (EK) Nr. 1224/2009 paredzētajiem pasākumiem piemēro šajā nodaļā paredzētos kontroles pasākumus.

22. pants

Kuģu zvejas atļaujas

1.   Neskarot 16. pantu, Savienības zvejas kuģiem, kas nav iekļauti 20. panta 1. punktā minētajos ICCAT reģistros, nav atļauts Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, pārvadāt, pārvietot, apstrādāt vai izkraut zilās tunzivis.

2.   Kad individuālā kvota ir uzskatāma par pilnībā apgūtu, karoga dalībvalsts atsauc zilās tunzivs zvejas atļauju un var pieprasīt kuģim nekavējoties doties uz tās apstiprinātu ostu.

23. pants

To krātiņveida lamatu reģistrs, ar ko atļauts zvejot zilās tunzivis

1.   Katra dalībvalsts katru gadu līdz 15. februārim elektroniski nosūta Komisijai sarakstu ar visām krātiņveida lamatām, attiecībā uz kurām ir izdota zvejas atļauja zilo tunzivju zvejai Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā. Sarakstā norāda krātiņveida lamatu nosaukumu un reģistrācijas numuru, un to sagatavo, ievērojot formātu, kas noteikts ICCAT Vadlīnijās par prasīto datu un informācijas iesniegšanu.

2.   Komisija šo sarakstu nosūta ICCAT Sekretariātam, lai minētās krātiņveida lamatas varētu iekļaut ICCAT reģistrā ar krātiņveida lamatām, ar kurām atļauts zvejot zilās tunzivis.

3.   Ar ICCAT reģistrā neiekļautām Savienības krātiņveida lamatām Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā nav atļauts zvejot, tajās nav atļauts paturēt, no tām nav atļauts pārvietot, ievietot sprostos vai izkraut zilās tunzivis.

4.   Piemēro Regulas (EK) Nr. 1936/2001 8.a panta 2., 4., 6., 7. un 8. punktu ar vajadzīgajiem grozījumiem.

24. pants

Kopīga zvejas darbība

1.   Jebkuru zilo tunzivju kopīgo zvejas darbību (“KZD”) atļauj tikai ar attiecīgās(-o) karoga dalībvalsts(-u) piekrišanu. Lai saņemtu atļauju, katram kuģim zvejai ar riņķvadu jābūt aprīkotam zilo tunzivju zvejai un tam jābūt individuālai kvotai. KZD ar citām Pusēm nav atļautas.

2.   Katra dalībvalsts veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai no saviem zvejas kuģiem, kuri piesakās uz atļauju piedalīties KZD, saņemtu šādu informāciju:

a)

ilgums;

b)

iesaistītie operatori;

c)

kuģu individuālās kvotas;

d)

mehānisms attiecīgo nozveju sadalīšanai starp zvejas kuģiem; un

e)

informācija par galamērķa zivaudzētavām.

3.   Vismaz 15 dienas pirms darbības sākuma katra dalībvalsts nosūta Komisijai 2. punktā minēto informāciju VI pielikumā noteiktajā formā. Komisija vismaz 10 dienas pirms darbības sākuma pārsūta šo informāciju ICCAT Sekretariātam un to citu zvejas kuģu karoga valstij, kuri piedalās KZD.

4.   Force majeure gadījumā nepiemēro termiņu, kas 3. punktā noteikts 2. punkta e) apakšpunktā prasītās informācijas iesniegšanai. Tādā gadījumā dalībvalstis, tiklīdz tas iespējams, var iesniegt Komisijai minētās informācijas atjauninājumu kopā ar force majeure notikumu aprakstu. Komisija minēto informāciju pārsūta ICCAT Sekretariātam.

2. IEDAĻA

Nozvejas

25. pants

Reģistrēšanas prasības

1.   Papildus Regulas (EK) Nr. 1224/2009 14., 15., 23. un 24. panta prasību ievērošanai Savienības nozvejotājkuģa kapteinis attiecīgā gadījumā ieraksta zvejas žurnālā šīs regulas II pielikuma A daļā norādīto informāciju.

2.   Savienības velkoņu, palīgkuģu un apstrādes kuģu kapteiņi reģistrē savas darbības saskaņā ar II pielikuma B, C un D daļā noteiktajām prasībām.

26. pants

Nozvejas ziņojumi, ko nosūta kapteiņi un krātiņveida lamatu operatori

1.   To nozvejotājkuģu kapteiņi, kas aktīvi zvejo zilās tunzivis, katru dienu nosūta karoga dalībvalsts iestādēm informāciju no zvejas žurnāliem, kas ietver ICCAT reģistra numuru, kuģa vārdu, atļaujas derīguma termiņa sākumu un beigas, datumu, laiku, vietu (ģeogrāfiskais platums un garums) un Konvencijas apgabalā nozvejoto zilo tunzivju svaru un skaitu. Minēto informāciju tie nosūta elektroniski V pielikumā noteiktajā formā visā laikposmā, kurā kuģim ir atļauts zvejot zilās tunzivis.

2.   Kuģu zvejai ar riņķvadu kapteiņi 1. punktā minētos dienas ziņojumus sagatavo par katru zvejas darbību, arī par darbībām, kurās nozvejas apjoms ir nulle.

3.   Ziņojumus, kas minēti 1. un 2. punktā, operators katru dienu nosūta savas karoga dalībvalsts iestādēm līdz plkst. 9.00 (GMT) attiecībā uz kuģiem zvejai ar riņķvadu un kuģiem, kas garāki par 24 m, par iepriekšējo dienu un līdz pirmdienas pusnaktij attiecībā uz citiem nozvejotājkuģiem par iepriekšējo nedēļu, kas beidzas svētdienas pusnaktī (GMT).

4.   Tādu zivju krātiņveida lamatu operatori, ar kurām aktīvi zvejo zilās tunzivis, nosūta dienas nozvejas ziņojumu, kurā ietverts ICCAT reģistra numurs, datums, laiks, nozveja (zivju svars un skaits), tostarp nulles apjoma nozveja. Minēto informāciju V pielikumā noteiktajā formā tie 48 stundu laikā elektroniski nosūta savas dalībvalsts iestādēm visā laikposmā, kurā tiem ir atļauts zvejot zilās tunzivis.

5.   Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, kuros nosaka sīki izstrādātus noteikumus par šā panta 1.–4. punktā un V pielikumā minēto kuģu un krātiņveida lamatu darbību reģistrēšanu un ziņošanu par tām. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 59. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

27. pants

Nedēļas un mēneša nozvejas ziņojumi, ko nosūta dalībvalstis

1.   Katra dalībvalsts pēc 26. pantā minēto nozvejas ziņojumu saņemšanas nekavējoties tos elektroniski pārsūta Komisijai un nekavējoties nosūta Komisijai V pielikumā noteiktajā formā sagatavotus nedēļas nozvejas ziņojumus par visiem nozvejotājkuģiem un krātiņveida lamatām. Komisija katru nedēļu pārsūta minēto informāciju ICCAT Sekretariātam, ievērojot formātu, kas noteikts ICCAT Vadlīnijās par prasīto datu un informācijas nosūtīšanu.

2.   Katra dalībvalsts katru mēnesi pirms 15. datuma informē Komisiju par to, kāds daudzums Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā nozvejotu zilo tunzivju iepriekšējā mēnesī ir izkrauts, pārkrauts citā kuģī, notverts krātiņveida lamatās vai ievietots sprostos, kas veikts ar zvejas kuģiem vai krātiņveida lamatām, kam ir šīs dalībvalsts karogs vai kas ir reģistrētas minētajā dalībvalstī. Iesniegto informāciju norāda sadalījumā pa zvejas rīku veidiem, ietverot arī piezveju, sporta un atpūtas zvejā gūtās nozvejas un nulles apjoma nozvejas. Komisija minēto informāciju nekavējoties pārsūta ICCAT Sekretariātam.

28. pants

Informācija par kvotas pilnīgu apguvi

1.   Papildus Regulas (EK) Nr. 1224/2009 34. panta noteikumiem katra dalībvalsts informē Komisiju, ja tiek uzskatīts, ka kādai no šīs regulas 11. vai 12. pantā minētajām zvejas rīku grupām iedalītās kvotas izmantojums ir sasniedzis 80 %.

2.   Papildus Regulas (EK) Nr. 1224/2009 35. panta noteikumiem katra dalībvalsts informē Komisiju, ja tiek uzskatīts, ka kādai no šīs regulas 11. vai 12. pantā minētajām zvejas rīku grupām vai KZD, vai kuģim zvejai ar riņķvadu iedalītā kvota ir pilnībā apgūta.

3.   Informācijai, kas minēta 2. punktā, pievieno oficiālu dokumentāciju, kura apliecina zvejas aizliegumu vai rīkojumu doties atpakaļ uz ostu, kuru dalībvalsts izdevusi attiecībā uz floti, zvejas rīku grupu, KZD vai kuģiem, kam ir individuāla kvota, un kurā skaidri norādīts aizlieguma datums un laiks.

29. pants

Dalībvalstu gada ziņojumi par nozveju

1.   Katru gadu līdz 15. martam katra dalībvalsts iesniedz Komisijai sīku informāciju par visām zilās tunzivs nozvejām, kas iepriekšējā zvejas gadā gūtas Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā. Minētā informācija ietver:

a)

katra nozvejotājkuģa vārdu un ICCAT numuru;

b)

katra nozvejotājkuģa atļaujas(-u) derīguma termiņu;

c)

katra nozvejotājkuģa kopējo nozveju, tostarp, ja nozveja visā atļaujas(-u) derīguma termiņā ir bijusi nulle;

d)

kopējo dienu skaitu, ko katrs nozvejotājkuģis atļaujas(-u) derīguma termiņā ir zvejojis Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā; un

e)

katra zvejas kuģa kopējo nozveju, kas gūta ārpus atļaujas derīguma termiņa (piezveja), tostarp, ja nozvejas apjoms ir nulle.

2.   Kuģi, kuriem nav atļauts aktīvi zvejot zilās tunzivis Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, bet kuri zilās tunzivis ir ieguvuši piezvejā, 1. punktā minētajā informācijā, kas jānosūta Komisijai tajā pašā dienā, ietver:

a)

kuģa vārdu un ICCAT numuru vai valsts reģistra numuru, ja kuģis nav reģistrēts ICCAT; un

b)

zilo tunzivju kopējo nozveju.

3.   Katra dalībvalsts paziņo Komisijai visu informāciju par kuģiem, uz kuriem neattiecas 1. un 2. punkts, bet par kuriem zināms vai domājams, ka tie ir zvejojuši zilās tunzivis Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā.

4.   Informāciju, kas saņemta saskaņā ar 1., 2. un 3. punktu, Komisija nosūta ICCAT Sekretariātam.

3. IEDAĻA

Izkraušana un pārkraušana citā kuģī

30. pants

Apstiprinātās ostas

1.   Katra dalībvalsts apstiprina ostas vai vietas tuvu krastam (apstiprinātās ostas), kurās ir atļauts veikt zilo tunzivju izkraušanas vai citā kuģī pārkraušanas darbības.

2.   Lai ostu noteiktu par apstiprinātu ostu, ostas dalībvalsts norāda atļautos laikus un vietas izkraušanai un pārkraušanai citā kuģi.

3.   Katru gadu līdz 15. februārim katra dalībvalsts nosūta apstiprināto ostu sarakstu Komisijai, kura minēto informāciju nosūta ICCAT Sekretariātam.

4.   Jebkādu daudzumu Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā nozvejotu zilo tunzivju ir aizliegts no zvejas kuģiem izkraut vai pārkraut citā kuģī vietās, kuras nav ostas vai vietas tuvu krastam, ko Puses un dalībvalstis apstiprinājušas saskaņā ar 1. un 2. punktu.

31. pants

Izkraušana

1.   Savienības zvejas kuģu kapteiņiem, kuru kuģu lielākais kopējais garums ir 12 metru vai vairāk un ja kuģis ir iekļauts šīs regulas 20. pantā minētajā kuģu sarakstā, piemēro Regulas (EK) Nr. 1224/2009 17. pantu. Regulas (EK) Nr. 1224/2009 17. pantā paredzēto iepriekšējo paziņojumu par ierašanos nosūta tās dalībvalsts (arī karoga dalībvalsts) vai tās Puses kompetentajai iestādei, kuras ostas vai izkraušanas iekārtas tie vēlas izmantot.

2.   Turklāt Savienības zvejas kuģu kapteiņi, ja kuģa lielākais garums nepārsniedz 12 metru un ja kuģis ir iekļauts 20. pantā minētajā kuģu sarakstā, vismaz četras stundas pirms paredzamā ostā ierašanās laika tās dalībvalsts (arī karoga dalībvalsts) vai tās Puses kompetentajai iestādei, kuras ostas vai izkraušanas iekārtas tie vēlas izmantot, paziņo vismaz:

a)

paredzamo ierašanās laiku;

b)

novērtēto zilo tunzivju daudzumu, kas paturēts uz kuģa; un

c)

informāciju par ģeogrāfisko apgabalu, kurā gūtas nozvejas.

3.   Ja dalībvalstīm saskaņā ar piemērojamiem Savienības tiesību aktiem ir atļauts piemērot īsāku paziņošanas termiņu, nekā minēts 1. un 2. punktā, uz kuģa paturētā zilo tunzivju daudzuma aplēses var paziņot šādi noteiktajā laikā, kad nosūtāms iepriekšējs paziņojums par ierašanos. Ja zvejas vietas atrodas mazāk nekā četru stundu brauciena attālumā no ostas, uz kuģa paturētā zilo tunzivju daudzuma aplēses var mainīt jebkurā laikā pirms ierašanās.

4.   Ostas dalībvalsts iestādes kārto uzskaiti par visiem kārtējā gada iepriekšējiem paziņojumiem.

5.   Visus izkrāvumus saskaņā ar 55. panta 2. punktu kontrolē ostas dalībvalsts attiecīgās kontroles iestādes, un tiek inspicēta to procentuālā daļa, kas noteikta, pamatojoties uz riska novērtēšanas sistēmu, kurā ņem vērā kvotu, flotes lielumu un zvejas piepūli. Pilnīgas ziņas par šādu kontroles sistēmu, ko pieņēmusi katra dalībvalsts, iekļauj 53. pantā minētajā gada inspekcijas plānā. Minēto kontroles sistēmu piemēro arī ieguves darbībām.

6.   Papildus Regulas (EK) Nr. 1224/2009 23. panta 1. punktam Savienības nozvejotājkuģa kapteiņi neatkarīgi no kuģa garuma pēc katra reisa karoga dalībvalsts kompetentajām iestādēm un – ja izkraušana notikusi citas dalībvalsts vai Puses ostā – attiecīgās ostas dalībvalsts vai Puses kompetentajām iestādēm iesniedz izkraušanas deklarāciju.

7.   Visas izkrautās nozvejas nosver.

32. pants

Pārkraušana citā kuģī

1.   Jebkādos apstākļos ir aizliegts Konvencijas apgabalā pārkraut zilās tunzivis citā kuģī, atrodoties jūrā.

2.   Zvejas kuģi pārkrauj zilo tunzivju nozvejas citā kuģī tikai apstiprinātās ostās saskaņā ar 30. pantā izklāstītajiem nosacījumiem.

3.   Ostas dalībvalsts nodrošina to, ka inspekcijas pilnībā aptver visus citā kuģī pārkraušanas laikus un visas citā kuģī pārkraušanas vietas.

4.   Pirms ieiešanas ostā saņēmēju zvejas kuģu kapteiņi vai viņu pārstāvji vismaz 48 stundas pirms paredzamā ierašanās laika sniedz tās dalībvalsts vai Puses kompetentajai iestādei, kuras ostu tie vēlas izmantot, šādu informāciju:

a)

paredzamais ierašanās datums un laiks un ierašanās osta;

b)

novērtētais zilo tunzivju daudzums, kas paturēts uz kuģa, un informācija par ģeogrāfisko apgabalu, kurā tās iegūtas;

c)

pārkrāvēja zvejas kuģa vārds un tā numurs ICCAT reģistrā ar nozvejotājkuģiem, kuriem atļauts aktīvi zvejot zilās tunzivis, vai ICCAT reģistrā ar citiem zvejas kuģiem, kuriem atļauts veikt ar zilajām tunzivīm saistītas darbības Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā;

d)

saņēmēja zvejas kuģa vārds, tā numurs ICCAT reģistrā ar nozvejotājkuģiem, kuriem atļauts aktīvi zvejot zilās tunzivis, vai ICCAT reģistrā ar citiem zvejas kuģiem, kuriem atļauts veikt ar zilajām tunzivīm saistītas darbības Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā; un

e)

citā kuģī pārkraujamās zilo tunzivju nozvejas apjoms tonnās un ģeogrāfiskais apgabals, kurā gūta nozveja.

5.   Zvejas kuģiem nav atļauts veikt pārkraušanu citā kuģī, ja vien tie nav saņēmuši iepriekšēju atļauju no savas karoga valsts.

6.   Pirms pārkraušanas sākuma pārkrāvēju zvejas kuģu kapteiņi sniedz savai karoga valstij šādu informāciju:

a)

citā kuģī pārkraujamo zilo tunzivju daudzums;

b)

datums un osta, kurā veic pārkraušanu citā kuģī;

c)

saņēmēja zvejas kuģa vārds, reģistrācijas numurs un karogs, un tā numurs ICCAT reģistrā ar nozvejotājkuģiem, kuriem atļauts aktīvi zvejot zilās tunzivis, vai ICCAT reģistrā ar citiem zvejas kuģiem, kuriem atļauts veikt ar zilajām tunzivīm saistītas darbības Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā; un

d)

ģeogrāfiskais apgabals, kurā gūta zilo tunzivju nozveja.

7.   Ikvienu pārkraušanu citā kuģī apstiprinātajā ostā inspicē dalībvalsts kompetentās iestādes. Minētās iestādes:

a)

inspicē saņēmēju zvejas kuģi pēc tā ierašanās un pārbauda kravu un dokumentus, kas saistīti ar pārkraušanas darbību;

b)

ziņojumu par pārkraušanu citā kuģī piecu dienu laikā pēc pārkraušanas beigām nosūta pārkrāvēja zvejas kuģa karoga valsts iestādei.

8.   Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1224/2009 21. un 22. panta, Savienības zvejas kuģa kapteiņi neatkarīgi no kuģa garuma aizpilda un nosūta ICCAT pārkraušanas deklarāciju tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, ar kuras karogu kuģo zvejas kuģis. Deklarāciju, kas sagatavota šīs regulas III pielikumā noteiktajā formā, nosūta ne vēlāk kā 48 stundas pēc dienas, kad ostā veikta pārkraušana citā kuģī.

4. IEDAĻA

Pārvietošanas darbības

33. pants

Pārvietošanas atļauja

1.   Pirms ikvienas pārvietošanas darbības tāda nozvejotājkuģa vai velkoņa kapteinis vai tādas zivaudzētavas vai krātiņveida lamatu operators, no kurām sākas attiecīgā pārvietošana, nosūta attiecīgās dalībvalsts kompetentajām iestādēm iepriekšēju paziņojumu par pārvietošanu, kurā norādīts:

a)

nozvejotājkuģa vārds, velkoņa vārds, zivaudzētavas vai krātiņveida lamatu nosaukums un ICCAT reģistra numurs;

b)

paredzamais pārvietošanas laiks;

c)

novērtētais pārvietojamo zilo tunzivju daudzums;

d)

informācija par vietu (ģeogrāfiskais platums/garums), kurā notiks pārvietošana, kā arī identificējami sprostu numuri;

e)

saņēmēja velkoņa vārds, vilkto sprostu skaits un vajadzības gadījumā ICCAT reģistra numurs;

f)

zilo tunzivju galamērķa osta, zivaudzētava vai sprosts.

2.   Šā panta 1. punktā minētajā nolūkā katram sprostam piešķir unikālu sprosta numuru. Numurus izdod saskaņā ar unikālu numerācijas sistēmu, kurā numurs sastāv vismaz no trīs burtkoda burtiem, kas atbilst velkoņa karogam, un aiz tiem sekojošiem trim cipariem.

3.   Nav atļauts veikt pārvietošanu no nozvejotājkuģiem, velkoņiem, zivaudzētavām vai krātiņveida lamatām, ja vien tie nav saņēmuši iepriekšēju atļauju no attiecīgās dalībvalsts. Minētās dalībvalsts iestādes attiecībā uz katru pārvietošanas darbību pieņem lēmumu par to, vai piešķirt atļauju. Šajā nolūkā katrai pārvietošanas darbībai piešķir unikālu identifikācijas numuru, un to attiecīgi paziņo zvejas kuģa kapteinim, krātiņveida lamatu operatoram vai zivaudzētavas operatoram. Ja atļauju piešķir, minētais numurs sastāv no dalībvalsts trīsburtu koda, četrciparu gadskaitļa un trim burtiem “AUT” (atļauja), aiz kā seko kārtas numurs. Ja atļauju atsaka, minētais numurs sastāv no dalībvalsts trīsburtu koda, četrciparu gadskaitļa un trim burtiem “NEG” (atļaujas atteikums), aiz kā seko kārtas numurs.

4.   Ja pārvietošanas darbības laikā zivis nobeidzas, attiecīgās dalībvalstis un pārvietošanā iesaistītie operatori rīkojas saskaņā ar XII pielikumu.

5.   Par nozvejotājkuģi, velkoni, zivaudzētavu vai krātiņveida lamatām atbildīgā dalībvalsts 48 stundu laikā pēc tam, kad iesniegts iepriekšējs paziņojums par pārvietošanu, attiecīgi piešķir vai atsaka pārvietošanas atļauju.

6.   Attiecīgās dalībvalsts izdotā pārvietošanas atļauja neskar atļauju veikt ievietošanu sprostos.

34. pants

Pārvietošanas atļaujas atteikums

1.   Par kuģi, krātiņveida lamatām vai zivaudzētavu atbildīgā dalībvalsts neatļauj pārvietošanu, ja, saņēmusi iepriekšēju paziņojumu par pārvietošanu, tā uzskata, ka:

a)

nozvejotājkuģim vai krātiņveida lamatām, ar ko atbilstīgi deklarācijai ir nozvejotas zivis, nav pietiekamas kvotas;

b)

zivju daudzums nav pienācīgi norādīts nozvejotājkuģa vai krātiņveida lamatu operatora ziņojumos vai šā daudzuma ievietošanai sprostos nav saņemta atļauja, vai tas nav ņemts vērā, nosakot tās kvotas izmantojumu, kas varētu būt piemērojama;

c)

nozvejotājkuģim vai krātiņveida lamatām, ar ko atbilstīgi deklarācijai ir nozvejotas zivis, nav atļauts zvejot zilās tunzivis; vai

d)

velkonis, kam atbilstīgi deklarācijai jāsaņem pārvietotās zivis, nav reģistrēts ICCAT reģistrā ar visiem citiem zvejas kuģiem (izņemot nozvejotājkuģus), kuriem atļauts veikt ar zilajām tunzivīm saistītas darbības, kā minēts 20. panta 1. punkta b) apakšpunktā, vai nav aprīkots ar VMS.

2.   Ja pārvietošana netiek atļauta:

a)

par nozvejotājkuģi vai krātiņveida lamatām atbildīgā dalībvalsts attiecīgi nozvejotājkuģa kapteinim vai krātiņveida lamatu operatoram, vai zivaudzētavas operatoram izdod rīkojumu par atlaišanu ūdenī un informē tos, ka pārvietošana nav atļauta un ka zivis ir jāatlaiž jūrā;

b)

attiecīgi nozvejotājkuģa kapteinis, zivaudzētavas operators vai krātiņveida lamatu operators atlaiž zivis ūdenī;

c)

zilās tunzivis atlaiž ūdenī saskaņā ar XI pielikumā aprakstītajām procedūrām.

35. pants

Novērošana ar videokameru

1.   Veicot pārvietošanas darbības, tā nozvejotājkuģa vai velkoņa kapteinis, tās zivaudzētavas vai to krātiņveida lamatu operators, no kurām pārvieto zilās tunzivis, nodrošina to, ka pārvietošanas darbības novēro ar ūdenī ievietotu videokameru, lai verificētu to zivju skaitu, kuras tiek pārvietotas. Videoierakstu uzņemšanas minimālie standarti un procedūras ir saskaņā ar IX pielikumu.

2.   Katra dalībvalsts, kas atbildīga par kuģi, krātiņveida lamatām vai zivaudzētavu, nodrošina to, ka 1. punktā minētie videoieraksti tiek darīti pieejami ICCAT inspektoriem un reģionālajiem novērotājiem.

3.   Katra dalībvalsts, kas atbildīga par kuģi, krātiņveida lamatām vai zivaudzētavu, nodrošina to, ka 1. punktā minētie videoieraksti tiek darīti pieejami Savienības inspektoriem un valsts novērotājiem.

4.   Katra dalībvalsts, kas atbildīga par kuģi, krātiņveida lamatām vai zivaudzētavu, veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nepieļautu oriģinālā videoieraksta aizstāšanu, rediģēšanu vai manipulācijas ar to.

36. pants

ICCAT reģionālo novērotāju veikta verifikācija un izmeklēšanas uzsākšana un veikšana

1.   Kā noteikts 51. pantā un VII pielikumā, ICCAT reģionālie novērotāji, atrodoties uz nozvejotājkuģa vai pie krātiņveida lamatām, reģistrē veiktās pārvietošanas darbības un ziņo par tām, novēro un novērtē pārvietotās nozvejas un verificē ierakstus, kuri izdarīti iepriekšējā pārvietošanas atļaujā, kas minēta 33. pantā, un ICCAT pārvietošanas deklarācijā, kas minēta 38. pantā.

2.   Gadījumos, kad ICCAT reģionālā novērotāja, attiecīgo kontroles iestāžu un/vai nozvejotājkuģa kapteiņa, vai krātiņveida lamatu pārstāvja novērtētais zivju skaits atšķiras vairāk nekā par 10 % vai kad videoieraksts nav pietiekami kvalitatīvs vai skaidrs, lai varētu veikt šādus novērtējumus, par nozvejotājkuģi, zivaudzētavu vai krātiņveida lamatām atbildīgā dalībvalsts uzsāk izmeklēšanu, kuru pabeidz, pirms zivaudzētavā tiek uzsākta ievietošana sprostos vai ne vēlāk kā 96 stundu laikā pēc tās uzsākšanas. Kamēr minētās izmeklēšanas rezultāti nav zināmi, ievietošana sprostos nav atļauta un zilo tunzivju nozvejas dokumenta (“BCD”) iedaļa par nozveju netiek validēta.

3.   Tomēr gadījumos, kad videoieraksts nav pietiekami kvalitatīvs vai skaidrs, lai novērtētu skaitu, operators var lūgt kuģa, krātiņveida lamatu vai zivaudzētavas karoga valsts iestādēm atļauju veikt jaunu pārvietošanas darbību un iesniegt ICCAT reģionālajam novērotājam attiecīgo videoierakstu.

4.   Neskarot inspektora veiktās verifikācijas, ICCAT reģionālie novērotāji paraksta ICCAT pārvietošanas deklarāciju tikai tad, ja to novērojumi atbilst ICCAT saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem un ja pārvietošanas deklarācijā iekļautā informācija atbilst to novērojumiem, tostarp attiecīgajam videoierakstam, kas prasīts 35. panta 1. punktā. Tie paraksta deklarāciju, skaidri norādot savu vārdu un ICCAT numuru.

5.   ICCAT reģionālie novērotāji pārliecinās arī par to, vai ICCAT pārvietošanas deklarācija tiek nosūtīta velkoņa kapteinim vai zivaudzētavas vai krātiņveida lamatu pārstāvim.

37. pants

Sprostos ievietojamo zilo tunzivju skaita un svara novērtēšanas pasākumi

Dalībvalstis veic pasākumus un darbības, kas vajadzīgas, lai sīkāk izpētītu metodiku, kā uzlabot zilo tunzivju skaita un svara novērtēšanu brīdī, kad tās tiek nozvejotas un ievietotas sprostos. Katra dalībvalsts katru gadu līdz 22. augustam par veiktajiem pasākumiem ziņo Komisijai, kas minētos ziņojumus nosūta SCRS.

38. pants

Pārvietošanas deklarācija

1.   Kad pārvietošanas darbība ir pabeigta, nozvejotājkuģu vai velkoņu kapteiņi, krātiņveida lamatu operatori vai zivaudzētavas operatori aizpilda un nosūta savas dalībvalsts kompetentajām iestādēm ICCAT pārvietošanas deklarāciju IV pielikumā noteiktajā formā.

2.   Pārvietošanas deklarācijas veidlapas numurē tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kas atbildīga par kuģiem, zivaudzētavām vai krātiņveida lamatām, no kurām sākas pārvietošana. Numerācijas sistēmā numuri sastāv no dalībvalsts trīsburtu koda, aiz kura seko četrciparu gadskaitlis un trīsciparu kārtas numurs, aiz kura seko trīs burti “ITD” (MS-20**/xxx/ITD).

3.   Pārvietošanas deklarācijas oriģinālu nosūta kopā ar pārvietotajām zivīm. Deklarācijas kopiju patur nozvejotājkuģa kapteinis, krātiņveida lamatu operators, velkoņa kapteinis vai zivaudzētavas operators.

4.   To kuģu (tostarp velkoņu) kapteiņi, kuri veic pārvietošanas darbības, ziņo par savām darbībām saskaņā ar II pielikumā noteiktajām prasībām.

39. pants

Īstenošanas akti

Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka sīki izstrādātus noteikumus par pārvietošanas darbībām, kas minētas 33.–38. pantā un minētajos pantos norādītajos pielikumos. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 59. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

5. IEDAĻA

Sprostos ievietošanas darbības

40. pants

Atļauja veikt ievietošanu sprostos

1.   Pirms katras sprostos ievietošanas darbības sākuma ir aizliegts noenkurot pārvadāšanas sprostus tuvāk par 0,5 jūras jūdzēm no audzēšanas iekārtām.

2.   Pirms ikvienas sprostos ievietošanas darbības par zivaudzētavu atbildīgās dalībvalsts kompetentā iestāde informē par nozvejotājkuģi vai krātiņveida lamatām atbildīgo dalībvalsti vai Pusi par daudzumiem, kas nozvejoti ar minēto kuģi vai krātiņveida lamatām, un pieprasa atļauju veikt ievietošanu sprostos.

3.   Sprostos ievietošanas darbību nesāk bez iepriekšējas atļaujas, ko devusi:

a)

par nozvejotājkuģi vai krātiņveida lamatām atbildīgā dalībvalsts vai Puse; vai

b)

par zivaudzētavu atbildīgā dalībvalsts vai Puse, ja iesaistītās dalībvalstis par to vienojušās savstarpēji vai ar iesaistītajām karoga Pusēm.

4.   Par nozvejotājkuģi, krātiņveida lamatām vai attiecīgā gadījumā par zivaudzētavu atbildīgā dalībvalsts vai Puse vienas darbdienas laikā pēc pieprasījuma un 2. punktā minētās informācijas iesniegšanas piešķir vai atsaka atļauju veikt ievietošanu sprostos. Ja vienas darbdienas laikā no dalībvalsts vai Puses, kas ir atbildīga par nozvejotājkuģi vai krātiņveida lamatām, atbilde netiek saņemta, par zivaudzētavu atbildīgā dalībvalsts vai Puse var atļaut ievietošanu sprostos.

5.   Zilās tunzivis ievieto sprostos pirms 15. augusta, ja vien dalībvalsts vai Puse, kas atbildīga par zivaudzētavu, kura saņem zivis, nenorāda pienācīgi pamatotus iemeslus. Šādus iemeslus iesniedz kopā ar ziņojumu par ievietošanu sprostā.

41. pants

Atteikums izdot atļauju veikt ievietošanu sprostos

1.   Par nozvejotājkuģi, krātiņveida lamatām vai attiecīgā gadījumā par zivaudzētavu atbildīgā dalībvalsts atsaka atļauju veikt ievietošanu sprostos, ja, saņēmusi 40. panta 2. punktā minēto informāciju, tā uzskata, ka:

a)

nozvejotājkuģim vai krātiņveida lamatām, ar ko atbilstīgi deklarācijai ir nozvejotas zivis, nav bijusi pietiekami liela kvota sprostos ievietoto zilo tunzivju ieguvei;

b)

zivju daudzums nav pienācīgi norādīts nozvejotājkuģa vai krātiņveida lamatu ziņojumā vai nav ņemts vērā, aprēķinot piemērojamo kvotu; vai

c)

nozvejotājkuģim vai krātiņveida lamatām, ar ko atbilstīgi deklarācijai ir nozvejotas zivis, nav atļauts zvejot zilās tunzivis.

2.   Ja ievietošana sprostos netiek atļauta, par nozvejotājkuģi atbildīgā dalībvalsts vai Puse pieprasa par zivaudzētavu atbildīgajai dalībvalstij vai Pusei konfiscēt nozvejas un atlaist zivis, izdodot rīkojumu par atlaišanu ūdenī.

3.   Saņēmis rīkojumu par atlaišanu ūdenī, zivaudzētavas operators atlaiž zivis ūdenī saskaņā ar XI pielikumu.

42. pants

Zilo tunzivju nozvejas dokumentēšana

Par zivaudzētavām atbildīgā dalībvalsts aizliedz ievietot sprostos audzēšanai zilās tunzivis, kurām līdzi nav nosūtīta dokumentācija, ko ICCAT pieprasījusi, un saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 640/2010 (18). Dokumentācija ir pareiza, pilnīga un nozvejotājkuģu vai krātiņveida lamatu dalībvalsts vai Puses iestāžu apstiprināta un validēta.

43. pants

Inspekcijas

Par zivaudzētavām atbildīgās dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai inspicētu ikvienu sprostos ievietošanas darbību, kas notiek zivaudzētavās.

44. pants

Novērošana ar videokameru

1.   Katra par zivaudzētavu atbildīgā dalībvalsts nodrošina to, ka sprostos ievietošanas darbības tiek novērotas ar ūdenī ievietotu videokameru. Par katru sprostos ievietošanas darbību izgatavo videoierakstu saskaņā ar IX pielikumu.

2.   Katra par zivaudzētavu atbildīgā dalībvalsts nodrošina to, ka 1. punktā minētie videoieraksti tiek darīti pieejami ICCAT inspektoriem un reģionālajiem novērotājiem.

3.   Katra par zivaudzētavu atbildīgā dalībvalsts nodrošina to, ka 1. punktā minētie videoieraksti tiek darīti pieejami Savienības inspektoriem un valsts novērotājiem.

4.   Katra par zivaudzētavu atbildīgā dalībvalsts veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nepieļautu oriģinālā videoieraksta aizstāšanu, rediģēšanu vai manipulēšanu.

45. pants

Izmeklēšanu uzsākšana un veikšana

1.   Ja ICCAT reģionālā novērotāja, attiecīgās dalībvalsts kontroles iestāžu vai zivaudzētavas operatora novērtētais zilo tunzivju skaits atšķiras vairāk nekā par 10 %, par zivaudzētavu atbildīgā dalībvalsts uzsāk izmeklēšanu sadarbībā ar dalībvalsti vai Pusi, kas atbildīga par nozvejotājkuģi vai krātiņveida lamatām.

2.   Kamēr nav saņemti izmeklēšanas rezultāti, zivju ieguvi neveic un BCD iedaļa par audzēšanu netiek validēta.

3.   Par zivaudzētavu un par nozvejotājkuģi vai krātiņveida lamatām atbildīgās dalībvalstis, kuras veic izmeklēšanu, var izmantot citu to rīcībā esošu informāciju, arī 46. pantā minēto programmu rezultātus, lai pabeigtu izmeklēšanu.

46. pants

Sprostos ievietojamo zilo tunzivju skaita un svara novērtēšanas pasākumi un programmas

1.   Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus un darbības, kas minētas 37. pantā.

2.   Lai precīzi noteiktu zivju skaitu un svaru katrā sprostos ievietošanas darbībā, programma, kurā izmanto stereoskopisko kameru sistēmas vai alternatīvas metodes, kas nodrošina līdzvērtīgu precizitāti, aptver 100 % sprostos ievietošanas darbību.

3.   Minēto programmu īsteno saskaņā ar X pielikuma B daļā izklāstītajām procedūrām.

4.   Par zivaudzētavu atbildīgā dalībvalsts minētās programmas rezultātus saskaņā ar X pielikuma B daļu dara zināmus par nozvejotājkuģi vai krātiņveida lamatām atbildīgajai dalībvalstij vai Pusei un Komisijai. Komisija tos nosūta ICCAT Sekretariātam nosūtīšanai ICCAT reģionālajam novērotājam.

5.   Ja programmas rezultāti liecina, ka to zilo tunzivju daudzumi, kas tiek ievietotas sprostos, atšķiras no daudzumiem, kas ziņojumā norādīti kā nozvejoti un pārvietoti, par zivaudzētavu atbildīgā dalībvalsts uzsāk izmeklēšanu sadarbībā ar dalībvalsti vai Pusi, kas atbildīga par nozvejotājkuģi vai krātiņveida lamatām. Ja izmeklēšana netiek pabeigta 10 darbdienu laikā no šā panta 4. punktā minētās rezultātu paziņošanas dienas vai ja izmeklēšanas rezultāti liecina, ka zilo tunzivju skaits vai vidējais svars pārsniedz to, kas ziņojumā norādīts kā nozvejots un pārvietots, nozvejotājkuģa vai krātiņveida lamatu karoga dalībvalsts vai Puses iestādes izdod rīkojumu par pārsniegumam atbilstošu zivju daudzumu, kas jāatlaiž ūdenī saskaņā ar XI pielikumā noteiktajām procedūrām.

6.   Saskaņā ar X pielikuma B daļas 3. punktā noteiktajām procedūrām un attiecīgā gadījumā pēc atlaišanas ūdenī programmā konstatētos daudzumus izmanto, lai:

a)

noteiktu galīgos nozvejas datus, kas jāatskaita no valsts kvotas;

b)

minētos datus ierakstītu deklarācijās par ievietošanu sprostos un attiecīgajās BCD iedaļās.

7.   Katra par zivaudzētavu atbildīgā dalībvalsts katru gadu līdz 30. augustam par minēto programmu rezultātiem ziņo Komisijai, kas minētos ziņojumus iesniedz SCRS.

8.   Dzīvu zilo tunzivju pārvietošana no viena audzēšanas sprosta uz citu audzēšanas sprostu nenotiek bez zivaudzētavas valsts kontroles iestāžu atļaujas un klātbūtnes.

9.   Ja zilo tunzivju daudzumi, kas ziņojumā norādīti kā nozvejoti ar kuģi / krātiņveida lamatām, par 10 % vai vairāk atšķiras no daudzumiem, kas noteikti ar kontrolkamerām, kā minēts šā panta 5. punktā un 45. pantā, to uzskata par attiecīgā kuģa / krātiņveida lamatu potenciālu neatbilstību, un dalībvalsts veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu pienācīgu pēckontroli.

47. pants

Ziņojums par ievietošanu sprostos

1.   Par zivaudzētavu atbildīgā dalībvalsts vienas nedēļas laikā pēc tam, kad sprostos ievietošanas darbība ir pabeigta, nosūta dalībvalstij vai Pusei, ar kuras kuģiem vai krātiņveida lamatām ir nozvejotas zilās tunzivis, un Komisijai ziņojumu par ievietošanu sprostos, kurā iekļauti X pielikuma B daļā norādītie elementi. Ziņojumā norāda arī informāciju, kas iekļauta deklarācijā par ievietošanu sprostos, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1936/2001 4.b pantā un Ia pielikumā. Komisija ziņojumu pārsūta ICCAT Sekretariātam.

2.   Šā panta 1. punkta piemērošanas vajadzībām sprostos ievietošanas darbību neuzskata par pabeigtu, kamēr nav pabeigtas visas uzsāktās izmeklēšanas un attiecīgā gadījumā atlaišana ūdenī, par kuru izdots rīkojums.

48. pants

Īstenošanas akti

Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka sīki izstrādātus noteikumus sprostos ievietošanas darbībām, kas minētas 40.–47. pantā un minētajos pantos norādītajos pielikumos. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 59. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

6. IEDAĻA

Novērošana un pārraudzība

49. pants

Kuģu satelītnovērošanas sistēma

1.   Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1224/2009 9. panta 2. punkta, pienākumu attiecībā uz VMS piemēro visiem velkoņiem, kas iekļauti šīs regulas 20. panta 6. punktā minētajā ICCAT kuģu reģistrā, neatkarīgi no to garuma.

2.   Zvejas kuģi, kas garāki par 15 metriem un ir iekļauti 20. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajā kuģu sarakstā vai 20. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajā kuģu sarakstā, sāk VMS datu nosūtīšanu ICCAT vismaz 15 dienas pirms zvejas sezonas sākuma un turpina minēto datu nosūtīšanu vismaz 15 dienas pēc zvejas sezonas beigām, ja vien Komisijai iepriekš nav nosūtīts pieprasījums svītrot kuģi no ICCAT kuģu reģistra.

3.   Kontroles vajadzībām VMS datu pārraidīšanu no nozvejotājkuģiem, kuriem atļauts aktīvi zvejot zilās tunzivis, nepārtrauc, kad kuģi ir ostā.

4.   Dalībvalstis nodrošina, ka to Zvejas uzraudzības centri reāllaikā un https data feed formātā pārsūta Komisijai un tās izraudzītai struktūrai VMS ziņojumus, kas saņemti no zvejas kuģiem, kuri kuģo ar to karogu. Komisija minētos datus elektroniski nosūta ICCAT Sekretariātam.

5.   Dalībvalstis nodrošina to, ka:

a)

VMS datus no zvejas kuģiem, kas kuģo ar to karogu, vismaz reizi divās stundās pārsūta Komisijai;

b)

VMS tehniskas kļūmes gadījumā alternatīvus ar to karogu kuģojošu zvejas kuģu datus, kas saņemti saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 404/2011 25. panta 1. punktu, pārsūta Komisijai 24 stundu laikā pēc tam, kad tos saņēmuši attiecīgo dalībvalstu Zvejas uzraudzības centri;

c)

lai izvairītos no dublēšanas, Komisijai pārsūtītos ziņojumus numurē saņemšanas secībā (ar unikālu identifikatoru);

d)

Komisijai pārsūtītie ziņojumi ir saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 404/2011 24. panta 3. punktu.

6.   Katra dalībvalsts veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to, ka visi ziņojumi, kas darīti pieejami to inspekcijas kuģiem, tiktu uzskatīti par konfidenciāliem un izmantoti tikai jūrā veiktas inspekcijas darbībām.

50. pants

Valsts novērotāju programma

1.   Dalībvalstis attiecībā uz kuģiem, kuri aktīvi darbojas zilo tunzivju zvejniecībā, nodrošina valsts novērotāju klātbūtni, kas aptver vismaz:

a)

20 % pelaģisko traleru (garāki par 15 metriem);

b)

20 % kuģu, kas zvejo ar āķu jedām (garāki par 15 metriem);

c)

20 % laivu zvejai ar ēsmu (garāki par 15 metriem);

d)

100 % velkoņu;

e)

100 % ieguves darbību, ko veic krātiņveida lamatās.

2.   Dalībvalstis izdod valsts novērotājiem oficiālu identifikācijas dokumentu.

3.   Valsts novērotājam ir šādi uzdevumi:

a)

uzraudzīt zvejas kuģu un krātiņveida lamatu atbilstību šai regulai;

b)

reģistrēt zvejas darbību un ziņot par to, tostarp norādot:

i)

nozvejas apjomu (tostarp piezveju), kurā sadalījumā pa sugām norādīta arī informācija par to, vai zivis paturētas uz kuģa vai izmestas nedzīvas vai dzīvas;

ii)

nozvejas apgabala ģeogrāfisko platumu un garumu;

iii)

zvejas piepūles mērījumu (piemēram, iemetienu skaits, āķu skaits), kā definēts ICCAT“Dažādu zvejas rīku izmantošanas praktiskajā rokasgrāmatā”;

iv)

nozvejas datumu;

c)

novērot un novērtēt nozvejas un verificēt zvejas žurnālā veiktos ierakstus;

d)

pamanīt un reģistrēt kuģus, kuri, iespējams, zvejo, pārkāpjot ICCAT saglabāšanas un pārvaldības pasākumus.

4.   Valsts novērotāji pēc ICCAT pieprasījuma veic arī zinātnisko darbu, piemēram, pamatojoties uz SCRS norādījumiem, vāc ICCAT noteiktos II uzdevuma datus.

5.   Šā panta 1.–4. punkta nolūkā katra dalībvalsts arī nodrošina:

a)

laika un telpas ziņā reprezentatīvu valsts novērotāju klātbūtni uz tās kuģiem un pie krātiņveida lamatām, lai nodrošinātu, ka Komisija saņem pietiekamus un atbilstošus datus un informāciju par nozveju, zvejas piepūli un citiem zinātniskiem un pārvaldības aspektiem, ņemot vērā flotu un zvejniecību īpašības;

b)

skaidrus datu vākšanas protokolus;

c)

to, ka valsts novērotāji pirms izvietošanas ir pienācīgi apmācīti un apstiprināti;

d)

iespēju robežās – to, ka zvejas kuģu un krātiņveida lamatu darbības Konvencijas apgabalā tiek traucētas minimāli.

6.   Datus un informāciju, kas savākta saskaņā ar katras dalībvalsts novērotāju programmu, katru gadu līdz 15. jūlijam iesniedz Komisijai. Komisija minētos datus un informāciju pārsūta attiecīgi SCRS un ICCAT Sekretariātam.

51. pants

ICCAT reģionālo novērotāju programma

1.   Savienībā piemēro ICCAT reģionālo novērotāju programmu, kas izklāstīta 2.–6. punktā un sīkāk precizēta VII pielikumā.

2.   Dalībvalstis nodrošina ICCAT reģionālā novērotāja klātbūtni:

a)

uz visiem kuģiem zvejai ar riņķvadu, kuriem atļauts zvejot zilās tunzivis;

b)

ikreiz, kad notiek zilo tunzivju pārvietošana no kuģiem zvejai ar riņķvadu;

c)

ikreiz, kad notiek zilo tunzivju pārvietošana no krātiņveida lamatām uz pārvadāšanas sprostiem;

d)

ikreiz, kad notiek pārvietošana no kādas zivaudzētavas uz citu;

e)

ikreiz, kad notiek zilo tunzivju ievietošana sprostos zivaudzētavās;

f)

ikreiz, kad notiek zilo tunzivju ieguve zivaudzētavās.

3.   Kuģiem zvejai ar riņķvadu nav atļauts zvejot zilās tunzivis vai darboties zilo tunzivju zvejniecībā bez ICCAT reģionālā novērotāja klātbūtnes.

4.   Par zivaudzētavām atbildīgās dalībvalstis nodrošina ICCAT reģionālā novērotāja klātbūtni vienmēr, kad attiecīgajās zivaudzētavās tiek veiktas sprostos ievietošanas darbības un zivju ieguve.

5.   ICCAT reģionālo novērotāju uzdevumi ir jo īpaši šādi:

a)

novērot un uzraudzīt, lai zvejas un audzēšanas darbības notiek, ievērojot attiecīgos ICCAT saglabāšanas un pārvaldības pasākumus;

b)

parakstīt 38. pantā minētās ICCAT pārvietošanas deklarācijas, 47. pantā minētos ziņojumus par ievietošanu sprostos un BCD, ja novērotāji piekrīt, ka tajos iekļautā informācija atbilst viņu novērojumiem;

c)

pēc ICCAT pieprasījuma veikt zinātnisko darbu, piemēram, vākt paraugus, vadoties pēc SCRS norādījumiem.

6.   Karoga dalībvalsts nodrošina, lai kapteiņi, apkalpe, zivaudzētavas, krātiņveida lamatu un kuģu īpašnieki netraucētu, neiebiedētu, nekavētu, neietekmētu ICCAT reģionālo novērotāju viņa pienākumu pildīšanā, neuzpirktu vai nemēģinātu viņu uzpirkt.

7. IEDAĻA

Inspekcijas un kontrolpārbaudes

52. pants

ICCAT kopīgās starptautiskās inspekcijas shēma

1.   Savienībā piemēro ICCAT kopīgās starptautiskās inspekcijas shēmu (“ICCAT shēma”), kas izklāstīta VIII pielikumā.

2.   Dalībvalstis, kuru zvejas kuģiem ir atļauts zvejot zilās tunzivis Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, norīko inspektorus un veic inspekcijas jūrā saskaņā ar ICCAT shēmu.

3.   Ja vairāk nekā 15 vienas dalībvalsts karoga zvejas kuģu vienlaikus ir iesaistījušies zilo tunzivju zvejas darbībās Konvencijas apgabalā, minētā dalībvalsts norīko inspekcijas kuģi veikt inspekciju un kontroli jūrā Konvencijas apgabalā uz visu laiku, kamēr tajā atrodas minētie kuģi. Minēto pienākumu uzskata par izpildītu, ja dalībvalstis sadarbojas, lai kopīgi nodrošinātu inspekcijas kuģi, vai ja Konvencijas apgabalā tiek izvietots Savienības inspekcijas kuģis.

4.   Komisija vai tās izraudzīta struktūra var norīkot Savienības inspektorus darbam ICCAT shēmā.

5.   Komisija vai tās izraudzīta struktūra koordinē pārraudzības un inspekcijas darbības Savienībā. Komisija kopā ar attiecīgajām dalībvalstīm var izstrādāt kopīgas inspekcijas programmas, lai Savienība varētu izpildīt ICCAT shēmā noteiktos pienākumus. Dalībvalstis, kuru zvejas kuģi ir iesaistījušies zilās tunzivs zvejniecībā, pieņem pasākumus, kas vajadzīgi, lai veicinātu minēto programmu īstenošanu, jo īpaši saistībā ar vajadzīgajiem cilvēkresursiem un materiālajiem resursiem, laikposmiem un ģeogrāfiskajiem apgabaliem, kuros šie resursi jāizvieto.

6.   Dalībvalstis katru gadu līdz 1. aprīlim dara Komisijai zināmus inspektorus un inspekcijas kuģus, ko tās gada laikā plāno norīkot darbam ICCAT shēmā. Izmantojot minēto informāciju, Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm katru gadu sagatavo plānu par Savienības dalību ICCAT shēmā un nosūta to ICCAT Sekretariātam un dalībvalstīm.

53. pants

Inspekcijas plānu nosūtīšana

1.   Dalībvalstis katru gadu līdz 31. janvārim nosūta Komisijai inspekcijas plānus. Inspekciju plānus sagatavo saskaņā ar:

a)

mērķiem, prioritātēm un procedūrām, kā arī inspekcijas darbību standartiem, kas noteikti Īpašajā zilo tunzivju kontroles un inspekcijas programmā Atlantijas okeāna austrumu daļai un Vidusjūrai, kas izveidota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 95. pantu;

b)

zilo tunzivju valsts kontroles rīcības programmu Atlantijas okeāna austrumu daļai un Vidusjūrai, kas izveidota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 46. pantu.

2.   Komisija apkopo valstu inspekcijas plānus un iekļauj tos Savienības inspekcijas plānā. Minēto plānu kopā ar 6. panta 1. punktā minētajiem plāniem Komisija nosūta ICCAT Sekretariātam apstiprināšanai ICCAT.

54. pants

Inspekcijas, ko veic pārkāpumu gadījumā

1.   Karoga dalībvalsts rīkojas saskaņā ar šā panta 2. punktu, ja kuģis, kas kuģo ar tās karogu:

a)

nav izpildījis 25. un 26. pantā minētās ziņojumu sniegšanas prasības; vai

b)

ir pārkāpis šīs regulas, Regulas (EK) Nr. 1224/2009 89.–93. pantu vai Regulas (EK) Nr. 1005/2008 IX nodaļas noteikumus.

2.   Karoga dalībvalsts nodrošina to, ka tās ostā tiek veikta fiziska pārbaude tās vadībā vai – kad kuģis nav vienā no tās ostām – citas personas vadībā, kuru norīkojusi karoga dalībvalsts.

55. pants

Kontrolpārbaude

1.   Katra dalībvalsts, izmantojot arī inspekcijas ziņojumus, novērotāju ziņojumus un VMS datus, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 109. pantu verificē zvejas žurnālu iesniegšanu un attiecīgo informāciju, kas reģistrēta tās zvejas kuģu zvejas žurnālos, pārvietošanas vai citā kuģī pārkraušanas dokumentos un BCD.

2.   Katra dalībvalsts attiecībā uz visiem izkrāvumiem, pārkrāvumiem citā kuģī vai ievietošanu sprostos saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 109. pantu veic kontrolpārbaudes, kurās daudzumus pa sugām, kas reģistrēti zvejas kuģa zvejas žurnālā, vai daudzumus pa sugām, kas reģistrēti pārvietošanas vai pārkraušanas deklarācijā, salīdzina ar daudzumiem, kas reģistrēti izkraušanas deklarācijā vai sprostos ievietošanas deklarācijā, un visos citos attiecīgos dokumentos, piemēram, rēķinos un/vai pārdošanas zīmēs.

8. IEDAĻA

Tirdzniecība

56. pants

Tirdzniecības pasākumi

1.   Neskarot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 un (EK) Nr. 1005/2008, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1379/2013 (19), Savienībā ir aizliegta tādu zilo tunzivju tirdzniecība, izkraušana, imports, eksports, ievietošana sprostos nobarošanai vai audzēšanai, reeksports un pārkraušana citā kuģī, kurām līdzi nav nosūtīta pareiza, pilnīga un validēta dokumentācija, kas noteikta ar šo regulu, Regulu (ES) Nr. 640/2010 un Regulas (EK) Nr. 1936/2001 4.b pantu.

2.   Savienībā ir aizliegta zilo tunzivju tirdzniecība, imports, izkraušana, ievietošana sprostos nobarošanai vai audzēšanai, apstrāde, eksports, reeksports un pārkraušana citā kuģī, ja:

a)

zilās tunzivis ir nozvejotas ar tādiem zvejas kuģiem vai krātiņveida lamatām, kuru karoga valstij nav kvotas, nozvejas limita vai iedalītas zvejas piepūles zilo tunzivju zvejai Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā saskaņā ar ICCAT saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem; vai

b)

zilās tunzivis ir nozvejotas ar tādu zvejas kuģi vai krātiņveida lamatām, kuru individuālā kvota vai kuru valsts zvejas iespējas nozvejas gūšanas laikā bija pilnībā apgūtas.

3.   Neskarot Regulas (EK) Nr. 1224/2009, (EK) Nr. 1005/2008 un (ES) Nr. 1379/2013, Savienībā ir aizliegta zilo tunzivju tirdzniecība, imports, izkraušana, apstrāde un eksports no nobarošanas vai audzēšanas zivaudzētavām, kuras neievēro 1. punktā minētās regulas.

VI NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

57. pants

Izvērtēšana

Dalībvalstis katru gadu līdz 15. septembrim iesniedz Komisijai sīki izstrādātu ziņojumu par šīs regulas īstenošanu. Pamatojoties uz informāciju, kas saņemta no dalībvalstīm, Komisija katru gadu līdz 15. oktobrim iesniedz ICCAT Sekretariātam sīki izstrādātu ziņojumu par ICCAT Ieteikuma 14-04 īstenošanu.

58. pants

Finansējums

Lai piemērotu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 508/2014 (20), daudzgadu plānu zilās tunzivs krājumu atjaunošanai Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā uzskata par daudzgadu plānu Regulas (ES) Nr. 1380/2013 9. panta nozīmē.

59. pants

Īstenošana

1.   Komisijai palīdz Zvejniecības un akvakultūras komiteja, kas izveidota ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 47. pantu. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

60. pants

Atcelšana

1.   Ar šo tiek atcelta Regula (EK) Nr. 302/2009.

2.   Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu XIII pielikumā.

61. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2016. gada 14. septembrī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

M. SCHULZ

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

I. KORČOK


(1)  OV C 383, 17.11.2015., 100. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2016. gada 23. jūnija nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2016. gada 18. jūlija lēmums.

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013 (2013. gada 11. decembris) par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).

(4)  Starptautiskā Konvencija par Atlantijas tunzivju saglabāšanu (OV L 162, 18.6.1986., 34. lpp.).

(5)  Padomes Regula (EK) Nr. 1559/2007 (2007. gada 17. decembris), ar ko izveido daudzgadu plānu zilo tunzivju krājumu atjaunošanai Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 520/2007 (OV L 340, 22.12.2007., 8. lpp.).

(6)  Padomes Regula (EK) Nr. 302/2009 (2009. gada 6. aprīlis) par daudzgadu plānu zilās tunzivs krājumu atjaunošanai Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, par grozījumiem Regulā (EK) Nr. 43/2009 un par Regulas (EK) Nr. 1559/2007 atcelšanu (OV L 96, 15.4.2009., 1. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 500/2012 (2012. gada 13. jūnijs), ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 302/2009 par daudzgadu plānu zilās tunzivs krājumu atjaunošanai Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā (OV L 157, 16.6.2012., 1. lpp.).

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 544/2014 (2014. gada 15. maijs), ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 302/2009 par daudzgadu plānu zilās tunzivs krājumu atjaunošanai Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā (OV L 163, 29.5.2014., 7. lpp.).

(9)  Komisijas Deleģētā regula (ES) 2015/98 (2014. gada 18. novembris) par Starptautiskajā Konvencijā par Atlantijas tunzivju saglabāšanu un Konvencijā par turpmāku daudzpusēju sadarbību Ziemeļrietumu Atlantijas zvejā paredzēto Savienības starptautisko saistību ieviešanu, kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 2. punktā (OV L 16, 23.1.2015., 23. lpp.).

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(11)  Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 (2009. gada 20. novembris), ar ko izveido Savienības kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.).

(12)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 404/2011 (2011. gada 8. aprīlis), ar kuru pieņem sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenojama Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem (OV L 112, 30.4.2011., 1. lpp.).

(13)  Padomes Regula (EK) Nr. 1005/2008 (2008. gada 29. septembris), ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, un ar ko groza Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1936/2001 un (EK) Nr. 601/2004, un ar ko atceļ Regulas (EK) Nr. 1093/94 un (EK) Nr. 1447/1999 (OV L 286, 29.10.2008., 1. lpp.).

(14)  Komisijas Īstenošanas lēmums 2014/156/ES (2014. gada 19. marts), ar ko izveido īpašu kontroles un inspekcijas programmu zvejniecībām, kuras izmanto zilās tunzivs krājumus Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, zobenzivs krājumus Vidusjūrā, un zvejniecībām, kuras izmanto sardīnes un anšova krājumus Adrijas jūras ziemeļu daļā (OV L 85, 21.3.2014., 15. lpp.).

(15)  Atbilstības komitejas starpsesiju sanāksmes ziņojums (Madride, Spānija – 2010. gada 24.–26. februāris), 5. punkts un 4.2. pielikuma 3. papildinājums.

(16)  Komisijas Regula (EK) Nr. 26/2004 (2003. gada 30. decembris) par Kopienas zvejas flotes reģistru (OV L 5, 9.1.2004., 25. lpp.).

(17)  Padomes Regula (EK) Nr. 1936/2001 (2001. gada 27. septembris), ar ko nosaka kontroles pasākumus, kuri piemērojami tālu migrējošu zivju noteiktu krājumu zvejai (OV L 263, 3.10.2001., 1. lpp.).

(18)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 640/2010 (2010. gada 7. jūlijs), ar ko izveido zilo tunzivju Thunnus thynnus nozvejas dokumentēšanas programmu un groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1984/2003 (OV L 194, 24.7.2010., 1. lpp.).

(19)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1379/2013 (2013. gada 11. decembris) par zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1184/2006 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 104/2000 (OV L 354, 28.12.2013., 1. lpp.).

(20)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 508/2014 (2014. gada 15. maijs) par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un ar ko atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2328/2003, (EK) Nr. 861/2006, (EK) Nr. 1198/2006 un (EK) Nr. 791/2007 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1255/2011 (OV L 149, 20.5.2014., 1. lpp.)


I PIELIKUMS

Īpaši nosacījumi, kas piemērojami 14. panta 2. punktā minētajām zvejniecībām

1.

Papildus noteikumiem, kas izklāstīti 9. panta 3. punktā, to laivu zvejai ar ēsmu un velcēšanas laivu maksimālais skaits, kurām atļauts Atlantijas okeāna austrumu daļā zvejot zilās tunzivis saskaņā ar īpašajiem nosacījumiem, kas piemērojami 14. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajai atkāpei, ir vienāds ar to Savienības nozvejotājkuģu skaitu, kuri 2006. gadā piedalījās zilo tunzivju specializētajā zvejā.

2.

Papildus noteikumiem, kas izklāstīti 9. panta 3. punktā, to nozvejotājkuģu maksimālais skaits, kuriem atļauts Adrijas jūrā zvejot zilās tunzivis audzēšanas vajadzībām saskaņā ar īpašajiem nosacījumiem, kas piemērojami 14. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētajai atkāpei, ir vienāds ar to Savienības nozvejotājkuģu skaitu, kuri 2008. gadā piedalījās zilo tunzivju specializētajā zvejā. Minētajā nolūkā ņem vērā Horvātijas nozvejotājkuģu skaitu, kuri 2008. gadā piedalījās zilo tunzivju specializētajā zvejā.

3.

Papildus noteikumiem, kas izklāstīti 9. panta 3. punktā, to laivu zvejai ar ēsmu un kuģu zvejai ar āķu jedām un rokas āķu rindām maksimālais skaits, kuriem atļauts Vidusjūrā zvejot zilās tunzivis saskaņā ar īpašajiem nosacījumiem, kas piemērojami 14. panta 2. punkta c) apakšpunktā minētajai atkāpei, ir vienāds ar to Savienības nozvejotājkuģu skaitu, kuri 2008. gadā piedalījās zilo tunzivju specializētajā zvejā.

4.

Nozvejotājkuģu maksimālo skaitu, kas noteikts saskaņā ar šā pielikuma 1., 2. un 3. punktu, iedala dalībvalstīm saskaņā ar LESD un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. pantu.

5.

Atļauju saņēmušajiem nozvejotājkuģiem, kas minēti 14. panta 2. punkta a) apakšpunktā un šā pielikuma 1. punktā, iedala ne vairāk kā 7 % no Savienības kvotas, kas attiecas uz zilajām tunzivīm, kuru svars vai garums ir no 8 kg vai 75 cm līdz 30 kg vai 115 cm. Minēto kvotu dalībvalstīm iedala saskaņā ar LESD un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. pantu.

6.

Atkāpjoties no 14. panta 2. punkta a) apakšpunkta, šā pielikuma 5. punktā minētās 7 % kvotas robežās līdz 100 tonnām var iedalīt par 17 metriem īsākām laivām zvejai ar ēsmu tādu zilo tunzivju nozvejai, kuru svars vai garums ir ne mazāks kā 6,4 kg vai 70 cm.

7.

Maksimālo dalībvalstīm iedalāmo Savienības kvotas daļu zvejai saskaņā ar īpašajiem nosacījumiem, kuri piemērojami 14. panta 2. punkta b) apakšpunktā un šā pielikuma 2. punktā minētajai atkāpei, nosaka saskaņā ar LESD un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. pantu.

8.

Atļauju saņēmušajiem nozvejotājkuģiem, kas minēti 14. panta 2. punkta c) apakšpunktā un šā pielikuma 3. punktā, iedala ne vairāk kā 2 % no Savienības kvotas, kas attiecas uz zilajām tunzivīm, kuru svars vai garums ir no 8 kg vai 75 cm līdz 30 kg vai 115 cm. Minēto kvotu dalībvalstīm iedala saskaņā ar LESD un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. pantu.

9.

Katra dalībvalsts, kuras laivām zvejai ar ēsmu, kuģiem zvejai ar āķu jedām un rokas āķu rindām un velcēšanas laivām ir atļauts zvejot zilās tunzivis saskaņā ar 14. panta 2. punktu un šo pielikumu, nosaka šādas prasības attiecībā uz astes marķējuma zīmi:

a)

katrai zilajai tunzivij tūlīt pēc izkraušanas tiek piestiprināta astes marķējuma zīme;

b)

katrai astes marķējuma zīmei ir unikāls identifikācijas numurs, ko norāda zilās tunzivs statistikas dokumentos un uzraksta uz katra iepakojuma, kurā ir tunzivis.


II PIELIKUMS

Prasības attiecībā uz zvejas žurnāliem

A.   NOZVEJOTĀJKUĢI

Minimālās prasības attiecībā uz zvejas žurnāliem

1.

Zvejas žurnāla lapas ir numurētas.

2.

Ierakstus zvejas žurnālā izdara katru dienu (līdz pusnaktij) vai pirms ierašanās ostā.

3.

Zvejas žurnālu aizpilda, ja tiek veiktas inspekcijas, atrodoties jūrā.

4.

Viens lapas eksemplārs paliek zvejas žurnālā.

5.

Uz kuģa tiek turēti zvejas žurnāli, kuros reģistrētas vienā gadā veiktas darbības.

Minimālā standarta informācija, kas ierakstāma zvejas žurnālos

1.

Kapteiņa vārds un adrese.

2.

Atiešanas datumi un ostas, ierašanās datumi un ostas.

3.

Kuģa vārds, reģistrācijas numurs, ICCAT numurs, starptautiskais radio izsaukuma signāls un SJO numurs (ja pieejams).

4.

Zvejas rīki:

a)

zvejas rīku veida FAO kods;

b)

parametri (piemēram, garums, linuma acs izmērs, āķu skaits).

5.

Darbības jūrā, par katru reisa dienu aizpildot (vismaz) vienu rindu un norādot:

a)

darbību (piemēram, zveja, pārbrauciens);

b)

vietu – precīzu atrašanās vietu (grādos un minūtēs) ik dienu reģistrē par katru zvejas darbību vai pusdienlaikā, ja minētajā dienā nav zvejots;

c)

reģistrēto nozveju, tostarp norādot:

1)

FAO kodu;

2)

kopējo neapstrādātu zivju svaru (RWT) kilogramos dienā;

3)

gabalu skaitu dienā.

Attiecībā uz kuģiem zvejai ar riņķvadu minētais jāreģistrē par katru zvejas darbību, arī tad, ja nozvejas apjoms ir nulle.

6.

Kapteiņa paraksts.

7.

Svara noteikšanas metode: novērtēšana, svēršana uz kuģa.

8.

Zvejas žurnālā reģistrē zivju dzīvsvara ekvivalentu un norāda tā novērtēšanā izmantotos pārrēķina koeficientus.

Minimālā informācija, kas ierakstāma zvejas žurnālā, ja veic izkraušanu vai pārkraušanu citā kuģī

1.

Datums un osta, kurā veic izkraušanu/pārkraušanu citā kuģī.

2.

Produkti:

a)

suga un sagatavošanas veids, sadalījumā pa FAO kodiem;

b)

zivju vai kastu skaits un daudzums kilogramos.

3.

Kapteiņa vai kuģa pārstāvja paraksts.

4.

Ja veic pārkraušanu citā kuģī: saņēmējkuģa vārds, tā karogs un ICCAT numurs.

Minimālā informācija, kas ierakstāma zvejas žurnālā, ja veic pārvietošanu uz sprostiem

1.

Pārvietošanas datums, laiks un vieta (ģeogrāfiskais platums/garums).

2.

Produkti:

a)

sugas FAO kods;

b)

uz sprostiem pārvietoto zivju skaits un daudzums kilogramos.

3.

Velkoņa vārds, tā karogs un ICCAT numurs.

4.

Galamērķa zivaudzētavas nosaukums un ICCAT numurs.

5.

KZD gadījumā kapteinis papildus 1.–4. punktā noteiktajai informācijai reģistrē zvejas žurnālā:

a)

attiecībā uz nozvejotājkuģi, no kura notiek zivju pārvietošana uz sprostiem:

uz kuģa uzceltās nozvejas apjoms,

nozvejas apjoms, kas atskaitīts no tā individuālās kvotas,

citi kuģi, kas ir iesaistījušies KZD;

b)

attiecībā uz citiem nozvejotājkuģiem, kas ir iesaistījušies tajā pašā KZD, bet nav iesaistījušies zivju pārvietošanā:

minēto kuģu vārds, starptautiskie radio izsaukuma signāli un ICCAT numuri,

tas, ka nozveja nav uzcelta uz kuģa vai pārvietota sprostos,

nozveju apjoms, kas atskaitīts no to individuālajām kvotām,

a) apakšpunktā minētā nozvejotājkuģa vārds un ICCAT numurs.

B.   VELKOŅI

1.

Velkoņa kapteinis dienas zvejas žurnālā reģistrē pārvietošanas datumu, laiku un vietu, pārvietotos daudzumus (zivju skaits un daudzums kilogramos), sprosta numuru, kā arī nozvejotājkuģa vārdu, karogu un ICCAT numuru, cita iesaistītā kuģa vai kuģu vārdu un ICCAT numuru, galamērķa zivaudzētavu un tās ICCAT numuru un ICCAT pārvietošanas deklarācijas numuru.

2.

Par turpmāku pārvietošanu uz palīgkuģiem vai citiem velkoņiem ziņo, iekļaujot to pašu informāciju, kas minēta 1. punktā, kā arī norādot palīgkuģa vai velkoņa vārdu, karogu un ICCAT numuru un ICCAT pārvietošanas deklarācijas numuru.

3.

Dienas zvejas žurnāls satur ziņas par visām pārvietošanām, kas veiktas zvejas sezonā. Dienas zvejas žurnālu glabā uz kuģa, un tas jebkurā laikā ir pieejams kontroles vajadzībām.

C.   PALĪGKUĢI

1.

Palīgkuģa kapteinis katru dienu reģistrē darbības zvejas žurnālā, norādot datumu, laiku un vietas, uz kuģa pacelto zilo tunzivju daudzumus un zvejas kuģi, zivaudzētavu vai krātiņveida lamatas, saistībā ar kurām viņš darbojas.

2.

Dienas zvejas žurnāls satur ziņas par visām darbībām, kas veiktas zvejas sezonā. Dienas zvejas žurnālu glabā uz kuģa, un tas jebkurā laikā ir pieejams kontroles vajadzībām.

D.   APSTRĀDES KUĢI

1.

Apstrādes kuģa kapteinis dienas zvejas žurnālā reģistrē darbību datumu, laiku un vietu un pārkrautos daudzumus, un attiecīgi no zivaudzētavām, krātiņveida lamatām vai nozvejotājkuģu saņemto zilo tunzivju skaitu un svaru. Kapteinim būtu jāreģistrē arī minēto zivaudzētavu, krātiņveida lamatu vai nozvejotājkuģu vārds/nosaukums un ICCAT numurs.

2.

Apstrādes kuģa kapteinis kārto dienas apstrādes žurnālu, kurā norāda pārvietoto vai no cita kuģa pārkrauto neapstrādāto zivju svaru un skaitu, izmantoto pārrēķina koeficientu, kā arī svaru un daudzumu sadalījumā pa produktu sagatavošanas veidiem.

3.

Apstrādes kuģa kapteinis tur uz kuģa uzglabāšanas plānu, kurā norādīta katras sugas un sagatavošanas veida atrašanās vieta un daudzumi.

4.

Dienas zvejas žurnāls satur ziņas par visām pārkraušanām citā kuģī, kas veiktas zvejas sezonā. Dienas zvejas žurnālu, apstrādes žurnālu, uzglabāšanas plānu un ICCAT pārkraušanas deklarāciju oriģinālus glabā uz kuģa, un tie jebkurā laikā ir pieejami kontroles vajadzībām.


III PIELIKUMS

ICCAT pārkraušanas deklarācija

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

IV PIELIKUMS

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

V PIELIKUMS

Nozvejas ziņojuma veidlapa

Karogs

ICCAT numurs

Kuģa vārds

Ziņojuma sākuma datums

Ziņojuma beigu datums

Ziņojuma ilgums (d)

Nozvejas datums

Nozvejas vieta

Nozveja

Piešķirtais svars kopīgas zvejas darbības gadījumā (kg)

Ģeogrāfiskais platums

Ģeogrāfiskais garums

Svars (kg)

Gabalu skaits

Vidējais svars (kg)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 


VI PIELIKUMS

Kopīga zvejas darbība

Karoga valsts

Kuģa vārds

ICCAT Nr.

Darbības ilgums

Operatoru identitāte

Kuģa individuālā kvota

Sistēma sadalei pa kuģiem

Uzbarošanas un audzēšanas zivaudzētavas galamērķis

Puse

ICCAT Nr.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Datums …

Karoga valsts apstiprinājums …


VII PIELIKUMS

ICCAT reģionālo novērotāju programma

ICCAT REĢIONĀLO NOVĒROTĀJU NORĪKOŠANA

1.

Lai pildītu savus uzdevumus, katram ICCAT reģionālajam novērotājam ir jābūt šādai kvalifikācijai:

a)

pietiekama pieredze zivju sugu un zvejas rīku identificēšanā;

b)

pietiekamas zināšanas par ICCAT saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem, kas novērtētas ar dalībvalstu izdotu apliecību, vadoties pēc ICCAT pamatnostādnēm par apmācību;

c)

spēja novērot un pareizi reģistrēt;

d)

novērojamā kuģa karoga valsts vai zivaudzētavas valsts valodas pietiekamas zināšanas.

ICCAT REĢIONĀLĀ NOVĒROTĀJA PIENĀKUMI

2.

ICCAT reģionālais novērotājs:

a)

ir pabeidzis tehnisko apmācību, kas prasīta ICCAT izstrādātajās vadlīnijās;

b)

ir kādas dalībvalsts valstspiederīgais un, ciktāl iespējams, nav zivaudzētavas vai krātiņveida lamatu valsts vai kuģa zvejai ar riņķvadu karoga valsts valstspiederīgais. Tomēr, ja zilās tunzivis iegūst no sprosta un tirgo kā svaigus produktus, ICCAT reģionālais novērotājs, kurš novēro ieguvi, var būt par zivaudzētavu atbildīgās dalībvalsts valstspiederīgais;

c)

ir spējīgs pildīt uzdevumus, kas izklāstīti 3. punktā;

d)

ir iekļauts ICCAT reģionālo novērotāju sarakstā, ko uztur ICCAT;

e)

ir bez pašreizējām finansiālām vai labuma gūšanas interesēm zilo tunzivju zvejniecībā.

ICCAT REĢIONĀLĀ NOVĒROTĀJA UZDEVUMI

3.

ICCAT reģionālo novērotāju uzdevumi ir jo īpaši šādi:

a)

attiecībā uz novērotājiem uz kuģiem zvejai ar riņķvadu (seineriem) – uzraudzīt to atbilstību attiecīgiem ICCAT pieņemtiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem. Jo īpaši, reģionālais novērotājs darbojas šādi:

1)

gadījumos, kad ICCAT reģionālais novērotājs novēro ko tādu, kas varētu būt ICCAT ieteikumu neievērošana, viņš minēto informāciju nekavējoties nosūta ICCAT reģionālo novērotāju programmas īstenotājai sabiedrībai, kas to nekavējoties pārsūta nozvejotājkuģa karoga valsts iestādēm;

2)

reģistrē veiktās zvejas darbības un ziņo par tām;

3)

novēro un novērtē nozvejas un verificē zvejas žurnālā veiktos ierakstus;

4)

sagatavo dienas ziņojumu par pārvietošanas darbībām, kuras veic kuģi zvejai ar riņķvadu;

5)

pamana un reģistrē kuģus, kuri, iespējams, zvejo, neievērojot ICCAT saglabāšanas un pārvaldības pasākumus;

6)

reģistrē veiktās pārvietošanas darbības un ziņo par tām;

7)

verificē kuģa atrašanās vietu pārvietošanas laikā;

8)

novēro un novērtē pārvietotos produktus, arī noskatoties videoierakstus;

9)

verificē un reģistrē attiecīgā zvejas kuģa vārdu un ICCAT numuru;

10)

pēc ICCAT Komisijas pieprasījuma veic zinātnisko darbu, piemēram, vāc II uzdevuma datus, vadoties pēc SCRS norādījumiem;

b)

attiecībā uz ICCAT reģionālajiem novērotājiem zivaudzētavās un pie krātiņveida lamatām – uzraudzīt to atbilstību attiecīgajiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem, ko pieņēmusi ICCAT. ICCAT reģionālais novērotājs darbojas šādi:

1)

verificē datus, kas norādīti pārvietošanas deklarācijā un deklarācijā par ievietošanu sprostos, un BCD, arī noskatoties videoierakstus;

2)

apstiprina datus, kas norādīti pārvietošanas deklarācijā, deklarācijā par ievietošanu sprostos un BCD;

3)

sagatavo dienas ziņojumu par zivaudzētavu un krātiņveida lamatu pārvietošanas darbībām;

4)

ar parakstu apstiprina pārvietošanas deklarāciju, deklarāciju par ievietošanu sprostos un BCD tikai tad, ja novērotājs piekrīt, ka tajos ietvertā informācija atbilst viņa novērojumiem, arī videoierakstam, saskaņā 35. panta 1. punktā un 44. panta 1. punktā minētajām prasībām;

5)

pēc Komisijas pieprasījuma veic zinātnisko darbu, piemēram, vāc paraugus, vadoties pēc SCRS norādījumiem;

6)

reģistrē un verificē jebkāda veida marķējuma zīmes, kā arī dabiskas izcelsmes zīmes, ja tādas ir, un paziņo par visām pazīmēm, kas liecina, ka marķējuma zīme nesen noņemta;

c)

sagatavo vispārīgus ziņojumus, apkopojot saskaņā ar šo apakšpunktu savākto informāciju, un dod kapteinim un zivaudzētavas operatoram iespēju iekļaut tajos jebkādu attiecīgu informāciju;

d)

iesniedz Sekretariātam c) apakšpunktā minēto vispārīgo ziņojumu 20 dienās pēc novērošanas laikposma beigām;

e)

pilda jebkādas citas funkcijas, ko noteikusi ICCAT Komisija.

4.

Visu informāciju, kas attiecas uz zvejas un pārvietošanas darbībām, ko veic kuģi zvejai ar riņķvadu un zivaudzētavas, ICCAT reģionālais novērotājs apstrādā kā konfidenciālu informāciju un rakstiski atzīst minēto prasību par nosacījumu norīkošanai par ICCAT reģionālo novērotāju.

5.

ICCAT reģionālais novērotājs ievēro tās karoga valsts vai zivaudzētavas valsts tiesību aktu un noteikumu prasības, kuras jurisdikcijā ir kuģis vai zivaudzētava, uz kuru ICCAT reģionālais novērotājs ir norīkots.

6.

ICCAT reģionālais novērotājs ievēro hierarhiju un vispārīgas uzvedības normas, kas attiecas uz visu kuģa un zivaudzētavas personālu, ja šādi noteikumi netraucē pildīt ICCAT reģionālā novērotāja pienākumus saskaņā ar šo programmu un kuģa un zivaudzētavas personāla pienākumus, kas noteikti šā pielikuma 7. punktā un 51. panta 6. punktā.

KAROGA DALĪBVALSTU PIENĀKUMI ATTIECĪBĀ UZ ICCAT REĢIONĀLAJIEM NOVĒROTĀJIEM

7.

Dalībvalstis, kas atbildīgas par kuģi zvejai ar riņķvadu, par zivaudzētavu vai krātiņveida lamatām, nodrošina, ka ICCAT reģionālajiem novērotājiem:

a)

tiek dota piekļuve kuģa, zivaudzētavas un krātiņveida lamatu personālam un zvejas rīkiem, sprostiem un aprīkojumam;

b)

lai atvieglotu šā pielikuma 3. punktā minēto uzdevumu izpildi, pēc pieprasījuma tiek dota piekļuve arī turpmāk minētajam aprīkojumam, ja tas atrodas uz kuģiem, uz kuriem novērotāji ir norīkoti:

1)

satelītnavigācijas iekārtas;

2)

radara displeja ekrāni, kad tos izmanto;

3)

elektroniskie saziņas līdzekļi;

c)

ir nodrošināta izmitināšana, tostarp apmešanās vieta, pārtika un atbilstošas sanitārās labierīcības, kas ir tādas pašas kā kuģa virsniekiem;

d)

ir nodrošināta piemērota vieta uz komandtilta vai stūresmājā lietvedības kārtošanai, kā arī vieta uz klāja, kas ir piemērota novērotāja uzdevumu pildīšanai.

IZMAKSAS, KAS IZRIET NO ICCAT REĢIONĀLO NOVĒROTĀJU PROGRAMMAS

8.

Visas izmaksas, kas rodas saistībā ar ICCAT reģionālo novērotāju darbību, sedz katras zivaudzētavas operators vai kuģa zvejai ar riņķvadu īpašnieks.


VIII PIELIKUMS

ICCAT kopīgās starptautiskās inspekcijas shēma

ICCAT Ceturtajā kārtējā sanāksmē (Madridē 1975. gada novembrī) un ikgadējā sanāksmē Marrākešā 2008. gadā vienojās, ka:

saskaņā ar Konvencijas IX panta 3. punktu, lai nodrošinātu Konvencijas un saskaņā ar to spēkā esošo pasākumu piemērošanu, ICCAT Komisija iesaka ieviest turpmāk izklāstīto starptautiskas kontroles mehānismu ūdeņiem, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas.

I.   SMAGI PĀRKĀPUMI

1.

Šo procedūru piemērošanas vajadzībām smags pārkāpums ir viens no šādiem ICCAT Komisijas pieņemto ICCAT saglabāšanas un pārvaldības pasākumu noteikumu pārkāpumiem:

a)

zveja bez karoga Puses izdotas licences, atļaujas vai pilnvarojuma;

b)

gadījumi, kad netiek uzturēta pietiekama dokumentācija par nozveju un ar nozveju saistītiem datiem saskaņā ar ICCAT Komisijas prasībām par ziņošanu vai ir būtiski sagrozīti ziņojumi par šādu nozveju un/vai ar nozveju saistītiem datiem;

c)

zveja slēgtā apgabalā;

d)

zveja slēgtās sezonas laikā;

e)

tīša sugu nozvejošana vai paturēšana pretrunā jebkādiem piemērojamajiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem, kurus pieņēmusi ICCAT;

f)

saskaņā ar ICCAT noteikumiem spēkā esošu nozvejas limitu vai kvotu nozīmīga pārkāpšana;

g)

aizliegtu zvejas rīku izmantošana;

h)

zvejas kuģa marķējuma, identitātes vai reģistrācijas datu viltošana vai tīša slēpšana;

i)

ar pārkāpuma izmeklēšanu saistītu pierādījumu slēpšana, viltošana vai iznīcināšana;

j)

vairākkārtīgi pārkāpumi, kas kopā veido saskaņā ar ICCAT spēkā esošu pasākumu nopietnu neievērošanu;

k)

gadījumi, kad uzbrūk vai pretojas pilnvarotam inspektoram vai novērotājam vai iebiedē, seksuāli aizskar, traucē vai nepamatoti kavē vai aizkavē pilnvarotu inspektoru vai novērotāju;

l)

tīša iejaukšanās VMS darbībā vai tās deaktivizēšana;

m)

tādi citi pārkāpumi, kādus var noteikt ICCAT, ja tie iekļauti un publicēti minēto procedūru pārskatītā redakcijā;

n)

zveja ar novērošanas lidmašīnu palīdzību;

o)

satelītnovērošanas sistēmas traucēšana un/vai kuģa darbošanās bez VMS;

p)

pārvietošanas darbība bez pārvietošanas deklarācijas;

q)

jūrā veikta pārkraušana citā kuģī.

2.

Ja, uzkāpjot uz zvejas kuģa un veicot inspekciju, pilnvarotais inspektors novēro darbību vai apstākļus, kas varētu būt kāds no 1. punktā noteiktajiem smagajiem pārkāpumiem, inspekcijas kuģu karoga valsts iestādes tūlīt tieši, kā arī ar ICCAT Sekretariāta starpniecību paziņo par to zvejas kuģa karoga valstij. Šādās situācijās inspektors informē arī ikvienu zvejas kuģa karoga valsts inspekcijas kuģi, par kuru zināms, ka tas ir tuvumā.

3.

ICCAT inspektors veiktās inspekcijas un visus konstatētos pārkāpumus reģistrē zvejas kuģa žurnālā.

4.

Karoga dalībvalsts nodrošina to, ka pēc 2. punktā minētās inspekcijas attiecīgais zvejas kuģis pārtrauc visas zvejas darbības. Karoga dalībvalsts pieprasa zvejas kuģim 72 stundu laikā doties uz tās apstiprinātu ostu, kurā tiek uzsākta izmeklēšana.

5.

Ja kuģim nav pieprasīts doties uz ostu, karoga dalībvalsts laikus sniedz pienācīgu pamatojumu Eiropas Komisijai, kas pārsūta informāciju ICCAT Sekretariātam, kurš to pēc pieprasījuma dara pieejamu citām Līgumslēdzējām pusēm.

II.   INSPEKCIJAS VEIKŠANA

6.

Inspekciju veic inspektori, ko izraudzījušās Līgumslēdzējas puses. ICCAT Komisijai dara zināmus pilnvaroto valdības aģentūru nosaukumus un ikviena tāda inspektora vārdu, kurus attiecīgās valdības ir norīkojušas veikt minēto uzdevumu.

7.

Kuģiem, kuri veic starptautiskos nogādāšanas uz kuģa un inspekcijas pienākumus saskaņā ar šo pielikumu, ir īpašs karogs vai vimpelis, kuru apstiprinājusi ICCAT Komisija un izdevis ICCAT Sekretariāts. Šādam nolūkam izmantoto kuģu vārdus paziņo ICCAT Sekretariātam iespējami drīz pirms inspekcijas darbību uzsākšanas. ICCAT Sekretariāts informāciju par norīkotajiem inspekcijas kuģiem dara pieejamu visām Pusēm, arī ievietojot to ar paroli aizsargātā tīmekļa vietnē.

8.

Katram inspektoram ir attiecīgs personu apliecinošs dokuments, ko izdevušas karoga valsts iestādes un kas ir tādā formā, kā parādīts šā pielikuma 21. punktā.

9.

Saskaņā ar 16. punktā paredzēto kārtību Līgumslēdzējas puses karoga kuģis, kas zvejo tunzivis vai tunzivjveidīgās zivis Konvencijas apgabalā ārpus ūdeņiem, kas ir tā pārstāvētās valsts jurisdikcijā, apstājas, kad kuģis, kurš ir izkāris 7. punktā aprakstīto ICCAT vimpeli un uz kura ir inspektors, dod tam atbilstošo signālu no Starptautiskā signālu kodeksa, ja vien kuģis tobrīd neveic zvejas darbības, – tādā gadījumā tas apstājas, tiklīdz ir beidzis šādas darbības. Kuģa kapteinis atļauj inspekcijas grupai, kas norādīta 10. punktā, uzkāpt uz kuģa un nodrošina iekāpšanas trapu. Kapteinis dod inspekcijas grupai iespēju veikt aprīkojuma, nozvejas vai zvejas rīku un visu attiecīgo dokumentu pārbaudi, kādu inspektors uzskata par vajadzīgu, lai pārliecinātos, vai tiek ievēroti spēkā esošie ICCAT Komisijas ieteikumi, kas attiecas uz inspicētā kuģa karoga valsti. Turklāt inspektors drīkst pieprasīt skaidrojumus, kurus tas uzskata par vajadzīgiem.

10.

Inspekcijas grupas lielumu nosaka inspekcijas kuģa komandieris, ņemot vērā attiecīgos apstākļus. Inspekcijas grupa ir tik maza, cik iespējams, lai droši un neapdraudēti izpildītu šajā pielikumā noteiktos pienākumus.

11.

Uzkāpjot uz kuģa, inspektors uzrāda personu apliecinošu dokumentu, kas aprakstīts 8. punktā. Inspektors ievēro vispārpieņemtos starptautiskos noteikumus, procedūras un praksi, kas saistīta ar inspicējamā kuģa un tā apkalpes drošību, līdz minimumam samazina iejaukšanos zvejas darbībās vai produktu uzglabāšanā un, cik vien praktiski iespējams, izvairās veikt darbības, kas varētu negatīvi ietekmēt uz kuģa esošās nozvejas kvalitāti.

Katrs inspektors veic tikai tādas darbības, kas vajadzīgas, lai pārliecinātos, vai ir ievēroti spēkā esošie ICCAT Komisijas ieteikumi, kas attiecas uz attiecīgā kuģa karoga valsti. Veicot inspekciju, inspektors var zvejas kuģa kapteinim lūgt tādu palīdzību, kāda var būt nepieciešama. Inspektors sagatavo inspekcijas ziņojumu ICCAT Komisijas apstiprinātā formā. Inspektors paraksta ziņojumu, klātesot kuģa kapteinim, kuram ir tiesības parakstīšanas brīdī vai pirms tam pievienot ziņojumam piezīmes, ko viņš uzskata par piemērotām, un viņš paraksta šīs piezīmes.

12.

Ziņojuma eksemplārus nodod kuģa kapteinim un inspekcijas grupas valsts valdībai, kura tos nosūta attiecīgajām inspicētā kuģa karoga valsts iestādēm un ICCAT Komisijai. Ja tiek atklāts ICCAT ieteikumu pārkāpums, inspektors, ja vien iespējams, informē arī ikvienu zvejas kuģa karoga valsts inspekcijas kuģi, par kuru zināms, ka tas ir tuvumā.

13.

Ja notiek pretošanās inspektoram vai netiek pildīti viņa norādījumi, inspicējamā kuģa karoga valsts rīkojas tāpat, kā tā rīkotos, ja tādā veidā izturētos pret šīs valsts inspektoru.

14.

Inspektors pilda šajā kārtībā paredzētos pienākumus saskaņā ar šajā regulā izklāstītajiem noteikumiem, bet paliek savas valsts iestāžu operatīvajā kontrolē un ir atbildīgs to priekšā.

15.

Līgumslēdzējas puses izskata saskaņā ar šo kārtību sagatavotus ārvalstu inspektoru inspekcijas ziņojumus, kuģa pamanīšanas informācijas lapas saskaņā ar Ieteikumu 94-09 un paziņojumus, kas izriet no dokumentu inspekcijām, un reaģē uz tiem līdzīgi, kā tās izskatītu savas valsts inspektoru ziņojumus un reaģētu uz tiem saskaņā ar savas valsts tiesību aktiem. Saskaņā ar šo punktu Līgumslēdzējai pusei nav pienākuma citas valsts inspektora ziņojumam piešķirt lielāku pierādījuma spēku nekā savas valsts inspektora ziņojumam. Līgumslēdzējas puses sadarbojas, lai atvieglotu tiesvedību vai citas procedūras, kas saskaņā ar šo kārtību izriet no inspektora iesniegta ziņojuma.

16.

a)

Līgumslēdzējas puses katru gadu līdz 15. februārim informē ICCAT Komisiju par provizoriskiem plāniem attiecīgajā kalendāra gadā veikt inspekcijas darbības saskaņā ar šo regulu, un ICCAT Komisija var ierosināt Līgumslēdzējām pusēm koordinēt valstu darbības šajā jomā, arī inspektoru skaitu un to kuģu skaitu, ar kuriem pārvadā inspektorus.

b)

Līgumslēdzējām pusēm piemēro šajā regulā izklāstīto kārtību un līdzdalības plānus, ja vien tās savstarpēji nav vienojušās par ko citu, un par tādu vienošanos informē ICCAT Komisiju. Tomēr divas Līgumslēdzējas puses savstarpēji pārtrauc shēmas īstenošanu, ja kāda no tām, gaidot šādas vienošanās pabeigšanu, par to ir informējusi ICCAT Komisiju.

17.

a)

Zvejas rīkus inspicē saskaņā ar noteikumiem, kas ir spēkā apakšapgabalā, kurā notiek inspekcija. Inspekcijas ziņojumā inspektors norāda apakšapgabalu, kurā tika veikta inspekcija, un apraksta ikvienu konstatēto pārkāpumu.

b)

Inspektoram ir tiesības inspicēt visus zvejas rīkus, ko izmanto vai kas ir uz kuģa.

18.

Visiem inspicētajiem zvejas rīkiem, kuri šķiet neatbilstam spēkā esošajiem ICCAT Komisijas ieteikumiem, kas attiecas uz attiecīgā kuģa karoga valsti, inspektors piestiprina ICCAT Komisijas apstiprinātu identifikācijas zīmi un šo faktu ieraksta inspekcijas ziņojumā.

19.

Inspektors drīkst fotografēt zvejas rīkus, aprīkojumu, dokumentus un ikvienu citu objektu, ko viņš uzskata par nepieciešamu, tā, lai būtu redzami tie elementi, kas, pēc viņa domām, neatbilst spēkā esošajam regulējumam; tādā gadījumā ziņojumā iekļauj fotoattēlos redzamo objektu sarakstu un fotoattēlu eksemplārus pievieno karoga valstij paredzētajai ziņojuma kopijai.

20.

Lai noteiktu atbilstību ICCAT ieteikumiem, inspektors vajadzības gadījumā inspicē visu nozveju, kas ir uz kuģa.

21.

Inspektoru identitātes kartes paraugs ir šāds:

Image


IX PIELIKUMS

Videoierakstu uzņemšanas procedūru minimālie standarti

Pārvietošanas darbības

1.

Elektronisko atmiņas ierīci, kas satur oriģinālo videoierakstu, iespējami drīz pēc pārvietošanas darbības beigām nodod ICCAT reģionālajam novērotājam, kurš to nekavējoties inicializē, lai nepieļautu turpmāku manipulēšanu.

2.

Oriģinālo ierakstu visā atļaujas derīguma termiņā attiecīgi tur uz nozvejotājkuģa vai glabā zivaudzētavas vai krātiņveida lamatu operators.

3.

Izgatavo divas identiskas videoieraksta kopijas. Vienu kopiju nosūta ICCAT reģionālajam novērotājam, kurš atrodas uz kuģa zvejai ar riņķvadu klāja, un vienu – valsts novērotājam, kurš atrodas uz velkoņa, turklāt pēdējo minēto kopiju nosūta kopā ar pārvietošanas deklarāciju un nozvejām, uz kurām tā attiecas. Attiecībā uz valsts novērotājiem minēto procedūru piemēro tikai tad, ja notiek pārvietošana starp velkoņiem.

4.

Katra videoieraksta sākumā un/vai beigās ir redzams ICCAT pārvietošanas atļaujas numurs.

5.

Visa videoieraksta laikā ir redzams videoieraksta uzņemšanas laiks un datums.

6.

Pirms pārvietošanas sākuma videoierakstā ir redzama zvejas rīka / durvju atvēršana un aizvēršana un tas, vai saņemošajā un nododošajā sprostā jau ir zilās tunzivis.

7.

Videoieraksts ir bez pārtraukumiem, pārrāvumiem, izgriezta materiāla un aptver visu pārvietošanas darbību.

8.

Videoieraksts ir pietiekami kvalitatīvs, lai novērtētu pārvietoto zilo tunzivju skaitu.

9.

Ja videoieraksts nav pietiekami kvalitatīvs, lai novērtētu pārvietoto zilo tunzivju skaitu, kontroles iestādes pieprasa veikt jaunu pārvietošanu. Veicot jauno pārvietošanu, visas zilās tunzivis, kas ir saņemošajā sprostā, pārvieto uz citu sprostu, kuram jābūt tukšam.

Ievietošana sprostos

1.

Elektronisko atmiņas ierīci, kas satur oriģinālo videoierakstu, iespējami drīz pēc sprostos ievietošanas darbības beigām nodod ICCAT reģionālajam novērotājam, kurš to nekavējoties inicializē, lai nepieļautu turpmāku manipulēšanu.

2.

Oriģinālo ierakstu visā atļaujas derīguma termiņā attiecīgā gadījumā tur zivaudzētavā.

3.

Izgatavo divas identiskas videoieraksta kopijas. Vienu kopiju nosūta ICCAT reģionālajam novērotājam, kas norīkots uz zivaudzētavu.

4.

Katra videoieraksta sākumā un/vai beigās ir redzams ICCAT sprostos ievietošanas atļaujas numurs.

5.

Visa videoieraksta laikā ir redzams videoieraksta uzņemšanas laiks un datums.

6.

Pirms sākas ievietošana sprostos, videoierakstā ir redzama zvejas rīka / durvju atvēršana un aizvēršana un tas, vai saņemošajā un nododošajā sprostā jau ir zilās tunzivis.

7.

Videoieraksts ir bez pārtraukumiem, pārrāvumiem, izgriezta materiāla un aptver visu sprostos ievietošanas darbību.

8.

Videoieraksts ir pietiekami kvalitatīvs, lai novērtētu pārvietoto zilo tunzivju skaitu.

9.

Ja videoieraksts nav pietiekami kvalitatīvs, lai novērtētu pārvietoto zilo tunzivju skaitu, kontroles iestādes pieprasa veikt jaunu ievietošanu sprostos. Veicot jauno ievietošanu sprostos, visas zilās tunzivis, kas ir saņemošajā zivaudzētavas sprostā, pārvieto uz citu zivaudzētavas sprostu, kurš ir tukšs.


X PIELIKUMS

Standarti un procedūras, kas attiecas uz 46. panta 2.–7. punktā un 47. panta 1. punktā minētajām programmām un ziņošanas pienākumiem

A.   Stereoskopisko kameru sistēmu izmantošana

Stereoskopisko kameru sistēmu izmantošana saistībā ar sprostos ievietošanas darbībām, kā prasīts šīs regulas 46. pantā, notiek saskaņā ar šādiem noteikumiem:

1.

Dzīvu zivju paraugu ņemšanas intensitāte nav mazāka par 20 % no zivju daudzuma, ko ievieto sprostos. Ja tas ir tehniski iespējams, dzīvu zivju paraugu ņemšanu veic secīgi, mērot katru piekto īpatni; šādu paraugu veido zivis, kas izmērītas 2–8 m attālumā no kameras.

2.

Pārvietošanas tunelim, kas savieno nododošo sprostu un saņemošo sprostu, nosaka maksimālo platumu 10 m un maksimālo augstumu 10 m.

3.

Ja zivju garuma mērījumi uzrāda multimodālu sadalījumu (divas vai vairākas dažādu izmēru kohortas), jābūt iespējai vienā un tajā pašā sprostos ievietošanas darbībā izmantot vairākus pārrēķina algoritmus; lai garumu līdz astes spuras sazarojuma vietai pārrēķinātu kopējā svarā atkarībā no sprostos ievietošanas darbības laikā izmērīto zivju izmēra kategorijas, izmanto visjaunākos algoritmus, ko noteikusi SCRS.

4.

Pirms katras sprostos ievietošanas darbības veic stereoskopisko garuma mērījumu validāciju, izmantojot mēroga skalu, kas atrodas 2–8 metru attālumā.

5.

Paziņojot stereoskopiskās programmas rezultātus, informācijā norāda, kāda ir stereoskopisko kameru sistēmas tehnisko specifikāciju kļūdas robeža, kas nepārsniedz +/– 5 %.

6.

Ziņojumā par stereoskopiskās programmas rezultātiem iekļauj ziņas par visām iepriekš minētajām tehniskajām specifikācijām, tostarp par paraugu ņemšanas intensitāti, paraugu ņemšanas metodiku, attālumu līdz kamerai, pārvietošanas tuneļa izmēriem un algoritmiem (garuma un svara sakarība). SCRS pārskata minētās specifikācijas un vajadzības gadījumā sniedz ieteikumus to grozīšanai.

7.

Ja stereoskopisko kameru uzfilmētais materiāls nav pietiekami kvalitatīvs, lai novērtētu sprostos ievietojamo zilo tunzivju svaru, par nozvejotājkuģi, krātiņveida lamatām vai zivaudzētavu atbildīgās dalībvalsts iestādes izdod rīkojumu par jaunu sprostos ievietošanas darbību.

B.   Programmu rezultātu noformēšana un izmantošana

1.

Attiecībā uz tādām KZD un tādām zivaudzētavai paredzētām krātiņveida lamatu nozvejām, kurās iesaistīta viena Puse un/vai dalībvalsts, lēmumus par nozvejas ziņojuma un stereoskopiskās sistēmas programmas rezultātu atšķirībām pieņem KZD kopējās nozvejas vai krātiņveida lamatu kopējās nozvejas līmenī. Attiecībā uz KZD, kurās iesaistītas vairākas Puses un/vai dalībvalstis, lēmumus par nozvejas ziņojuma un stereoskopiskās sistēmas programmas rezultātu atšķirībām pieņem sprostos ievietošanas darbību līmenī, ja vien visu KZD iesaistīto nozvejotājkuģu karoga Pušu un/vai dalībvalstu iestādes nav vienojušās citādi.

2.

Par zivaudzētavu atbildīgā dalībvalsts par nozvejotājkuģi vai krātiņveida lamatām atbildīgajai dalībvalstij vai Pusei un Komisijai sniedz ziņojumu un šādus dokumentus:

a)

stereoskopiskās sistēmas tehnisko ziņojumu, kurā iekļauta:

vispārīga informācija, proti, suga, objekts, sprosts, datums, algoritms,

statistiskā izmēra noteikšanas informācija, proti, vidējais svars un garums, minimālais svars un garums, maksimālais svars un garums, paraugā iekļauto zivju skaits, sadalījums pēc svara, sadalījums pēc izmēra;

b)

detalizētus programmas rezultātus, kuros norādīts katras paraugā iekļautās zivs izmērs un svars;

c)

ziņojumu par ievietošanu sprostā, kurā iekļauta:

vispārīga informācija par darbību, proti, sprostā ievietošanas darbības numurs, zivaudzētavas nosaukums, sprosta numurs, BCD numurs, ITD numurs, nozvejotājkuģa vai krātiņveida lamatu vārds vai nosaukums un karogs, velkoņa vārds un karogs, stereoskopiskās sistēmas izmantošanas datums un videoieraksta datnes nosaukums,

algoritms, kas izmantots garuma pārrēķināšanai svarā,

salīdzinājums starp BCD deklarēto un stereoskopiskās sistēmas konstatēto zivju skaitu, vidējo svaru un kopējo svaru (starpību aprēķina pēc šādas formulas: (stereoskopiskā sistēma – BCD) / stereoskopiskā sistēma * 100),

sistēmas kļūdas robeža,

attiecībā uz tiem ziņojumiem par ievietošanu sprostos, kas attiecas uz KZD / krātiņveida lamatām, pēdējā ziņojumā par ievietošanu sprostos iekļauj arī kopsavilkumu par visu informāciju, kura sniegta iepriekšējos ziņojumos par ievietošanu sprostos.

3.

Saņēmušas ziņojumu par ievietošanu sprostos, nozvejotājkuģa vai krātiņveida lamatu dalībvalsts iestādes veic visus vajadzīgos pasākumus atkarībā no situācijas:

a)

kopējais svars, kas deklarēts nozvejotājkuģa vai krātiņveida lamatu BCD, ietilpst stereoskopiskās sistēmas rezultātu diapazonā:

rīkojums par atlaišanu ūdenī netiek dots,

BCD tiek izdarītas izmaiņas attiecībā uz zivju skaitu (aprēķina no zivju skaita, kas konstatēts, izmantojot kontrolkameras vai alternatīvas metodes) un vidējo svaru, savukārt kopējais svars netiek mainīts;

b)

kopējais svars, kas deklarēts nozvejotājkuģa vai krātiņveida lamatu BCD, ir mazāks par stereoskopiskās sistēmas rezultātu diapazona zemāko skaitlisko vērtību:

tiek dots rīkojums par atlaišanu ūdenī, izmantojot stereoskopiskās sistēmas rezultātu diapazona zemāko skaitlisko vērtību,

atlaišanu ūdenī veic saskaņā ar 34. panta 2. punktā un XI pielikumā aprakstīto procedūru,

pēc tam, kad notikusi atlaišana ūdenī, BCD tiek izdarītas izmaiņas attiecībā uz zivju skaitu (aprēķina no zivju skaita, kurš konstatēts, izmantojot kontrolkameras, un no kura atņemts ūdenī atlaisto zivju skaits) un vidējo svaru, savukārt kopējais svars netiek mainīts;

c)

kopējais svars, kas deklarēts nozvejotājkuģa vai krātiņveida lamatu BCD, ir lielāks par stereoskopiskās sistēmas rezultātu diapazona augstāko skaitlisko vērtību:

rīkojums par atlaišanu ūdenī netiek dots,

BCD attiecīgi tiek izdarītas izmaiņas attiecībā uz kopējo svaru (izmanto stereoskopiskās sistēmas rezultātu diapazona augstāko skaitlisko vērtību), zivju skaitu (izmanto kontrolkameru rezultātus) un vidējo svaru.

4.

Kad BCD tiek izdarītas attiecīgas izmaiņas, 2. iedaļā ierakstītās skaitliskās vērtības (skaits un svars) ir saskanīgas ar 6. iedaļā ierakstītajām skaitliskajām vērtībām, un 3., 4. un 6. iedaļā ierakstītās skaitliskās vērtības nav lielākas par 2. iedaļā ierakstītajām skaitliskajām vērtībām.

5.

Ja starpība, kas konstatēta atsevišķos ziņojumos par ievietošanu sprostos, tiek kompensēta no visām sprostos ievietošanas darbībām, ko veic no KZD / krātiņveida lamatām, neatkarīgi no tā, vai ir pieprasīta atlaišana ūdenī, visos attiecīgajos BCD izdara izmaiņas, pamatojoties uz stereoskopiskās sistēmas rezultātu diapazona zemāko skaitlisko vērtību. Lai atspoguļotu ūdenī atlaisto zivju svaru/skaitu, izmaiņas tiek izdarītas arī BCD, kas saistīti ar atlaisto zilo tunzivju daudzumiem. Arī tajos BCD, kas saistīti ar zilajām tunzivīm, kuras nav atlaistas ūdenī, bet attiecībā uz kurām rezultāti, kas konstatēti ar stereoskopisko sistēmu vai alternatīvām metodēm, atšķiras no daudzumiem, kas ziņojumā norādīti kā nozvejoti un pārvietoti, tiek izdarītas izmaiņas, lai atspoguļotu minētās atšķirības.

Lai atspoguļotu ūdenī atlaisto zivju svaru/skaitu, izmaiņas tiek izdarītas arī BCD, kas saistīti ar nozvejām, no kurām notikusi atlaišana ūdenī.


XI PIELIKUMS

Ūdenī atlaišanas protokols

1.

Zilo tunzivju atlaišanu jūrā no audzēšanas sprostiem ieraksta ar videokameru un novēro ICCAT reģionālais novērotājs, kurš sagatavo ziņojumu un kopā ar videoierakstiem nosūta ICCAT Sekretariātam.

2.

Kad izdots rīkojums par atlaišanu ūdenī, zivaudzētavas operators lūdz ICCAT reģionālā novērotāja norīkošanu.

3.

Zilo tunzivju atlaišanu jūrā no pārvadāšanas sprostiem vai krātiņveida lamatām novēro tās valsts novērotājs, kura ir atbildīga par velkoni vai krātiņveida lamatām, kurš sagatavo ziņojumu un iesniedz to atbildīgās dalībvalsts kontroles iestādēm.

4.

Pirms notiek ūdenī atlaišanas darbība, dalībvalsts kontroles iestādes var izdot rīkojumu par kontrolpārvietošanu, kurā izmanto parastās un/vai stereoskopiskās kameras, lai novērtētu ūdenī atlaižamo zivju skaitu un svaru.

5.

Dalībvalstu iestādes var veikt jebkādus papildu pasākumus, kurus tās uzskata par vajadzīgiem, lai nodrošinātu, ka atlaišana ūdenī notiek tādā laikā un vietā, kas ir vispiemērotākie, lai palielinātu iespējamību, ka zivis atgriežas krājumā. Operators ir atbildīgs par zivju izdzīvošanu tik ilgi, līdz atlaišana ūdenī ir pabeigta. Minētā atlaišana ūdenī notiek trīs nedēļu laikā pēc sprostos ievietošanas darbību pabeigšanas.

6.

Pēc tam, kad ir pabeigtas ieguves darbības, zivaudzētavā palikušās zivis, uz kurām neattiecas BCD, tiek atlaistas ūdenī saskaņā ar 34. panta 2. punktā un šajā pielikumā izklāstītajām procedūrām.


XII PIELIKUMS

Rīkošanās ar nedzīvām zivīm

Kad kuģi zvejai ar riņķvadu veic zvejas darbības, to zivju daudzumus, kuras riņķvadā tiek atrastas nedzīvas, reģistrē zvejas kuģa žurnālā un attiecīgi atvelk no dalībvalsts kvotas.

Pirmajā pārvietošanā bojāgājušo zivju reģistrēšana un rīkošanās ar tām

1.

Velkoņa operatoram nodod BCD, kurā ir aizpildīta 2. iedaļa (Informācija par kopējo nozveju), 3. iedaļa (Tirdzniecības informācija par dzīvām zivīm) un 4. iedaļa (Informācija par pārvietošanu, arī par bojāgājušajām zivīm).

Kopējie daudzumi, kas norādīti 3. un 4. iedaļā, ir vienādi ar daudzumiem, kas norādīti 2. iedaļā. Saskaņā ar šīs regulas noteikumiem BCD pievieno oriģinālo ICCAT pārvietošanas deklarāciju (ITD). ITD norādītie daudzumi (pārvietotas dzīvas) ir vienādi ar daudzumiem, kas norādīti pievienotā BCD 3. iedaļā.

2.

BCD daļu, kurā ir 8. iedaļa (Informācija par tirdzniecību), aizpilda un nodod tā palīgkuģa operatoram, kurš bojāgājušās zilās tunzivis nogādā krastā (vai arī patur uz nozvejotājkuģa, ja tās izkrauj tieši krastā). Bojāgājušajām zivīm un BCD daļai līdzi nosūta ITD kopiju.

3.

Bojāgājušo zivju daudzumus norāda tā nozvejotājkuģa BCD, kurš guvis nozveju, vai – KZD gadījumā – nozvejotājkuģu BCD vai tāda kuģa BCD, kas kuģo ar citu karogu un piedalās KZD.


XIII PIELIKUMS

Atbilstības tabula

Regula (EK) Nr. 302/2009

Šī regula

1. pants

1. un 2. pants

2. pants

3. pants

3. pants

4. pants

4. panta 1. punkts

5. panta 1. punkts

4. panta 2. punkts

6. panta 1. punkta a) apakšpunkts

4. panta 3. un 5. punkts

7. pants

4. panta 4. punkta otrā daļa

6. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 2. punkts

4. panta 6. punkta a) un b) apakšpunkts un otrā daļa

54. pants

4. panta 6. punkta trešā daļa

20. panta 2. punkts

4. panta 7.–12. punkts

4. panta 13. punkts

5. panta 3. punkts

4. panta 15. punkts

17. pants

5. panta 1. punkts

6. panta 1. punkta b) apakšpunkts

5. panta 2.–6. punkts

9. panta 1.–6. punkts

5. panta 7. un 8. punkts un 9. punkta pirmā daļa

5. panta 9. punkta otrā daļa

6. panta 2. punkts

6. pants

10. pants

7. pants

11. un 12. pants

8. pants

17. pants

9. panta 1. un 2. punkts

14. panta 1. un 2. punkts

9. panta 3., 4., 5. un 7.–10. punkts

I pielikums

9. panta 6. punkts

9. panta 11. punkts

14. panta 3. punkts

9. panta 12.–15. punkts

15. pants

10. pants

11. pants

16. panta 2., 3. un 5. punkts

12. panta 1.–4. punkts

19. pants

12. panta 5. punkts

13. panta 1., 2. un 3. punkts

19. pants

13. panta 4. punkts

14. panta 1., 2., 3. un 5. punkts

20. pants

14. panta 4. punkts

22. panta 1. punkts

15. pants

23. pants

16. pants

29. panta 1., 3. un 4. punkts

17. pants

30. pants

18. panta 1. punkts

25. pants

18. panta 2. punkts

II pielikums

19. pants

24. panta 1., 2. un 3. punkts

20. panta 1. un 2. punkts

26. panta 1., 2. un 3. punkts

20. panta 3. un 4. punkts

27. pants

21. pants

31. panta 1.–4. punkts un 6. punkts

22. panta 1. punkts un 2. punkta pirmā daļa

33. panta 1., 3. un 5. punkts

22. panta 2. punkta otrā daļa

34. panta 1. punkts

22. panta 3. punkts

34. panta 2. punkts

22. panta 4. punkts

38. panta 1., 2. un 3. punkts

22. panta 5. punkts

II pielikums

22. panta 6. punkts

33. panta 6. punkts

22. panta 7. punkts

35. panta 1. punkts un IX pielikums

22. panta 8. punkts un 9. punkta pirmā daļa

36. pants

22. panta 9. punkta otrā daļa

22. panta 10. punkts

39. pants

23. pants

32. pants

24. panta 1. punkts

47. panta 1. punkts

24. panta 2., 4. un 6. punkts

40. panta 2.–5. punkts

24. panta 3. punkts

41. panta 1. un 2. punkts

24. panta 5. punkts

42. pants

24. panta 7. punkts

44. panta 1. punkts un IX pielikums

24. panta 8. punkta pirmā daļa

45. panta 1. un 2. punkts

24. panta 9. punkts

24. panta 10. punkts

48. pants

24.a pants

X pielikums

25. pants

49. pants

26. panta 1. punkts

26. panta 4. punkts

26. panta 2. punkts

27. panta 1. punkts

26. panta 3. punkts

26. panta 5. punkts

27. panta 1. punkts

31. panta 5. punkts

27. panta 2. punkts

41. pants

27. panta 3. punkts

3. panta 24. punkts

28. pants

55. pants

29. pants

52. pants

30. pants

50. pants

31. panta 1. punkts un 2. punkta a), b), c) un h) apakšpunkts

51. panta 2.–6. punkts

31. panta 2. punkta d)– g) apakšpunkts

VII pielikums

31. panta 3. un 4. punkts

VII pielikums

32. pants

35. panta 2., 3. un 4. punkts

44. panta 2., 3. un 4. punkts

33. pants

33.a pants

53. pants

34. pants

56. pants

35. pants

36. pants

37. pants

57. pants

38. pants

58. pants

38.a pants

59. panta 1. un 2. punkts

39. pants

60. pants

40. pants

41. pants

61. pants


16.9.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 252/53


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2016/1628

(2016. gada 14. septembris)

par prasībām attiecībā uz autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas iekšdedzes motoru gāzveida un daļiņveida piesārņotāju emisiju robežvērtībām un tipa apstiprināšanu, ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1024/2012 un (ES) Nr. 167/2013 un groza un atceļ Direktīvu 97/68/EK

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)

Iekšējais tirgus aptver teritoriju bez iekšējām robežām, kurā jānodrošina brīva preču, pakalpojumu un kapitāla aprite un personu pārvietošanās. Tāpēc ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 97/68/EK (3) tika noteikti pasākumi to motoru radītā gaisa piesārņojuma samazināšanai, kurus paredzēts uzstādīt autoceļiem neparedzētai mobilajai tehnikai. Ir lietderīgi turpināt centienus Savienības iekšējā tirgus pilnveidošanas un darbības jomā.

(2)

Iekšējam tirgum būtu jādarbojas, pamatojoties uz pārredzamiem, vienkāršiem un saskaņotiem noteikumiem, kas nodrošinātu juridisko noteiktību un skaidrību, no kā iegūt var gan uzņēmumi, gan patērētāji.

(3)

Ir ieviesta jauna reglamentējošā pieeja attiecībā uz Savienības motoru tipa apstiprinājuma tiesību aktiem ar mērķi vienkāršot un paātrināt šādu tiesību aktu pieņemšanu. Ievērojot minēto pieeju, likumdevējs nosaka pamatnoteikumus un pamatprincipus un pilnvaro Komisiju pieņemt deleģētos aktus un īstenošanas aktus saistībā ar sīkāku tehnisko informāciju. Tādējādi attiecībā uz būtiskajām prasībām šajā regulā būtu jāparedz vienīgi pamata noteikumi par autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas iekšdedzes motoru gāzveida un daļiņveida piesārņotāju emisijām un tipa apstiprināšanu un būtu jāpiešķir pilnvaras Komisijai noteikt tehniskās specifikācijas deleģētajos aktos un īstenošanas aktos.

(4)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 167/2013 (4) noteica reglamentējošos noteikumus lauksaimniecības un mežsaimniecības transportlīdzekļu apstiprināšanai un tirgus uzraudzībai. Ņemot vērā jomu līdzību un pozitīvo pieredzi, kas gūta, piemērojot Regulu (ES) Nr. 167/2013, daudzas ar minēto regulu noteiktās tiesības un pienākumi būtu jāņem vērā attiecībā uz autoceļiem neparedzētu mobilo tehniku. Tomēr ir būtiski pieņemt atsevišķu noteikumu kopumu, lai pilnībā ņemtu vērā autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas motoru specifiskās prasības.

(5)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2006/42/EK (5) ir noteiktas būtiskas prasības attiecībā uz veselības aizsardzību un drošību saistībā ar projektēšanu un izgatavošanu, lai uzlabotu tirgū laistās tehnikas drošību. Tomēr minētajā direktīvā nav noteiktas prasības attiecībā uz autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas motoru gāzveida un daļiņveida piesārņotāju emisijām. Tādējādi būtu jānosaka daži specifiski pienākumi autoceļiem neparedzētas tehnikas izgatavotājiem, lai nodrošinātu to, ka motoru uzstādīšanu šādai tehnikai veic tā, ka netiek negatīvi ietekmēti motora darbības rādītāji attiecībā uz tā gāzveida un daļiņveida piesārņotāju emisijām. Ir nepieciešami arī daži pienākumi attiecībā uz tādu gāzveida un daļiņveida piesārņotāju emisiju robežvērtību aspektiem, kas rodas no autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas motoriem, lai nodrošinātu šajā regulā noteikto motoru emisiju robežvērtību efektivitāti.

(6)

Šajā regulā būtu jāietver būtiskas prasības saistībā ar emisiju robežvērtībām un ES tipa apstiprinājuma procedūrām autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas motoriem. Šīs regulas attiecīgo prasību galveno elementu izstrādē izmantots Komisijas 2013. gada 20. novembra ietekmes novērtējums, kurā analizēti dažādi risinājumi, minot potenciālās priekšrocības un trūkumus ekonomikas, vides, drošuma un sociālo aspektu ziņā un veselības ziņā. Minētajā analīzē iekļāva gan kvalitatīvus, gan kvantitatīvus aspektus.

(7)

Lai nodrošinātu iekšējā tirgus darbību, ar šo regulu būtu jāparedz saskaņoti noteikumi autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas motoru ES tipa apstiprināšanai. Šajā nolūkā būtu jānosaka un jāpiemēro jaunas emisiju robežvērtības autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas motoriem, kā arī lauksaimniecības un mežsaimniecības tehnikas motoriem, lai atspoguļotu tehnoloģiju progresu un nodrošinātu konverģenci ar Savienības politiku ceļu nozarē. Minētās jaunās emisiju robežvērtības būtu jānosaka, lai sasniegtu Savienības gaisa kvalitātes mērķus un samazinātu emisijas no autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas un lauksaimniecības un mežsaimniecības transportlīdzekļiem, tādējādi samazinot autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas emisiju īpatsvaru attiecībā pret autoceļiem paredzēto transportlīdzekļu emisijām. Attiecīgi Savienības tiesību aktu darbības joma šajā nozarē būtu jāpaplašina nolūkā uzlabot tirgus saskaņošanu Savienības un starptautiskajā līmenī un līdz minimumam samazināt tirgus kropļojumu un nelabvēlīgas ietekmes uz veselību risku.

(8)

Turklāt šīs regulas mērķis ir ne vien paplašināt Savienības tiesību aktu darbības jomu attiecībā uz tirgus saskaņošanu, vienlaikus līdz minimumam samazinot tirgus kropļojumu risku, bet arī vienkāršot pašreizējo tiesisko regulējumu, tostarp paredzot pasākumus administratīvo procedūru vienkāršošanai, un uzlabot šādu tiesību aktu vispārējos izpildes nosacījumus, jo īpaši stiprinot noteikumus par tirgus uzraudzību.

(9)

Komisijas 2011. gada 28. marta Baltajā grāmatā “Ceļvedis uz Eiropas vienoto transporta telpu – virzība uz konkurētspējīgu un resursefektīvu transporta sistēmu” ir uzsvērts, ka klimata mērķu sasniegšanai īpaša nozīme būs dzelzceļam un iekšējiem ūdensceļiem. Ņemot vērā to, ka minēto transporta veidu progress ir nelabvēlīgs salīdzinājumā ar progresu citās nozarēs attiecībā uz gaisa kvalitātes veicināšanu, Komisijas un dalībvalstu iestādēm atbilstīgi savai kompetencei būtu jānodrošina dažādi veidi, kā atbalstīt emisiju tehnoloģijas inovāciju, lai tādu kravu apjoma turpmāks pieaugums, kas novirzītas uz dzelzceļu un iekšējiem ūdensceļiem, vienlaikus uzlabotu arī gaisa kvalitāti Eiropā.

(10)

Prasībām, kas noteiktas attiecībā uz autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas motoriem, būtu jāatbilst principiem, kas paredzēti Komisijas 2002. gada 5. jūnija paziņojumā “Rīcības plāns “Normatīvās vides vienkāršošana un uzlabošana””.

(11)

Septītajā Vispārējā Savienības vides rīcības programmā, ko pieņēma ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1386/2013/ES (6), ir atgādināts, ka Savienība ir piekritusi panākt tādus gaisa kvalitātes līmeņus, kas nerada bažas par ievērojamu negatīvu ietekmi uz cilvēku veselību un vidi un nerada riskus cilvēku veselībai un videi. Savienības tiesību aktos ir noteiktas atbilstīgas apkārtējā gaisa kvalitātes emisiju robežvērtības cilvēku veselības aizsardzībai, jo īpaši attiecībā uz jutīgām personām, kā arī valstīm noteikto maksimāli pieļaujamo emisiju robežvērtības (7). Pēc 2001. gada 4. maija paziņojuma, ar ko tika izveidota programma “Tīrs gaiss Eiropai” (CAFE), Komisija 2005. gada 21. septembrī pieņēma vēl vienu paziņojumu “Tematiskā stratēģija par gaisa piesārņojumu”. Viens no minētās tematiskās stratēģijas secinājumiem ir tāds, ka jāturpina samazināt emisijas, ko rada transporta nozare (gaisa, jūras un sauszemes transports), mājsaimniecības un enerģētikas, lauksaimniecības un rūpniecības nozare, lai sasniegtu Savienības gaisa kvalitātei izvirzītos mērķus. Šajā kontekstā uzdevums samazināt emisijas no autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas motoriem būtu jārisina kā daļa no vispārējas stratēģijas. Jaunās emisiju robežvērtības, ko apzīmē kā “V posmu”, ir viens no pasākumiem, kas izstrādāts, lai samazinātu tādu gaisa piesārņotāju kā daļiņveida piesārņotāji un tādu ozona prekursoru kā slāpekļa oksīdi (NOx) un ogļūdeņraži ekspluatācijas radītās pašreizējās emisijas.

(12)

Pasaules veselības organizācija 2012. gada 12. jūnijā ar savas Starptautiskās Vēža izpētes aģentūras starpniecību pārklasificēja dīzeļmotora izplūdes gāzu emisijas kā “kancerogēnas cilvēkiem” (1. grupa), pamatojoties uz pietiekamiem pierādījumiem, ka to iedarbība ir saistīta ar paaugstinātu plaušu vēža risku.

(13)

Lai panāktu, ka laikposmā līdz 2020. gadam un arī pēc tam tiek panākts uzlabojums Savienības gaisa kvalitātē un ilgtspējīgā veidā sasniegti tās gaisa aizsardzībai noteiktie mērķi, ir pastāvīgi jācenšas samazināt emisijas no dažādu tipu motoriem. Šajā nolūkā iepriekš būtu jāsniedz skaidra un visaptveroša informācija izgatavotājiem par emisiju robežvērtībām nākotnē un jānodrošina pienācīgs sagatavošanās laiks, kurā panākt atbilstību šīm vērtībām un veikt vajadzīgo tehnisko pilnveidošanu.

(14)

Nosakot emisiju robežvērtības, ir svarīgi ņemt vērā ietekmi uz tirgu un izgatavotāju konkurētspēju, tiešās un netiešās izmaksas uzņēmumiem un ieguvumus, kas rodas, sekmējot inovāciju, uzlabojot gaisa kvalitāti, samazinot veselības aprūpes izmaksas un pagarinot paredzamo dzīves ilgumu.

(15)

Lai ilgtspējīgā veidā samazinātu emisijas no motoriem, ir nemitīgi jāveicina intensīvāka tiešā sadarbība starp izgatavotājiem un iesaistītajiem uzņēmumiem, no vienas puses, un vispāratzītām zinātniskās pētniecības iestādēm, no otras puses. Šādai sadarbībai ir būtiska loma, lai izstrādātu jaunus produktus un tehnoloģijas, kas pozitīvi veicina gaisa kvalitātes uzlabošanu.

(16)

Emisijas no autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas motoriem ir ievērojama daļa no kopējām cilvēku radītajām dažu indīgu atmosfēras piesārņotāju emisijām. Motori, kas rada ievērojamu daļu gaisa piesārņojuma, izdalot NOx un daļiņas, būtu jāpakļauj jaunajām emisiju robežvērtībām.

(17)

Lai garantētu optimālu aizsardzību personām, kas strādā tehnikas tuvumā, un lai kumulatīvā ietekme uz personām, kuras strādā vairāku dažādu mobilās tehnikas un aprīkojuma vienību tuvumā, būtu pēc iespējas mazāka, emisiju samazināšanai līdz minimumam būtu jāizmanto patlaban pieejamā tehnoloģija.

(18)

Komisijai būtu jāuzrauga emisijas, kas pagaidām netiek regulētas un kas rodas jaunu degvielas formulu, motoru tehnoloģiju un emisiju kontroles sistēmu plašākas izmantošanas rezultātā. Komisijai vajadzības gadījumā būtu jāiesniedz priekšlikums Eiropas Parlamentam un Padomei par šādu emisiju regulējumu.

(19)

Ir jāveicina tādu alternatīvās degvielas motoru ieviešana, kas var radīt zemas NOx un daļiņveida piesārņotāju emisijas. Tādēļ kopējo ogļūdeņražu robežvērtības būtu jāpielāgo, ņemot vērā metānu nesaturošus ogļūdeņražus un metāna emisijas.

(20)

Šī regula neskar dalībvalstu tiesības, ievērojot Līgumus, noteikt tādas prasības, kādas tās uzskata par vajadzīgām, lai nodrošinātu sabiedrības un darba ņēmēju aizsardzību, kad vien tiek izmantota šajā regulā minētā autoceļiem neparedzētā mobilā tehnika, ar noteikumu, ka šādas prasības neietekmē šādas tehnikas motoru laišanu tirgū.

(21)

Lai nodrošinātu sīku daļiņveida piesārņotāju (0,1 μm un mazāk) emisiju regulēšanu, Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt tādu pieeju daļiņveida piesārņotāju emisijām, kuras pamatā ir skaits, papildus pašlaik izmantotajai pieejai, kuras pamatā ir masa. Pieejā, kuras pamatā ir skaits, būtu jāizmanto Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO EEK) Daļiņu mērīšanas programmas rezultāti, un tai vajadzētu būt atbilstīgai pašreizējiem vērienīgajiem mērķiem vides jomā.

(22)

Lai sasniegtu minētos vides aizsardzības mērķus, ir lietderīgi, ka šajā regulā noteiktās daļiņu skaita robežvērtības varētu atspoguļot pašlaik sasniegtos daļiņu filtru darbības augstākos līmeņus, izmantojot vislabāko pieejamo tehnoloģiju.

(23)

Autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas ekspluatācijas laiks ir ilgs, tāpēc ir lietderīgi apsvērt iespēju modernizēt ekspluatācijā jau esošus motorus. Šāda modernizācija jo īpaši būtu jāveic blīvi apdzīvotās pilsētu teritorijās, un tas būtu viens no paņēmieniem, kā dalībvalstīm palīdzēt panākt atbilstību Savienības tiesību aktiem par gaisa kvalitāti. Lai modernizācijas līmenis būtu salīdzināms un vērienīgs, dalībvalstīm būtu jāņem vērā principi, kas izklāstīti ANO EEK Noteikumos Nr. 132.

(24)

Attiecīgos gadījumos un ja tehnoloģijas ir savstarpēji saistītas, būtu jācenšas rast sinerģiju starp gāzveida un daļiņveida piesārņotāju emisiju samazināšanu no autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas motoriem, un emisiju robežvērtībām, kuras piemēro smagdarba transportlīdzekļiem. Šāda rīcība varētu palīdzētu nodrošināt vēl lielākus apjomradītus ietaupījumus un vēl labāku gaisa kvalitāti.

(25)

Komisijai būtu jāpieņem pasaules mērogā saskaņoti testa cikli testa procedūrās, kas veido ES tipa apstiprinājuma emisiju regulējuma pamatu. Būtu jāapsver arī pārvietojamo emisijas mērīšanas sistēmu izmantošana nolūkā uzraudzīt ekspluatācijas radītās faktiskās emisijas.

(26)

Lai atrisinātu ekspluatācijas radītās faktiskās emisijas un sagatavotu ekspluatācijas atbilstības procesu, saskaņā ar atbilstīgu laika grafiku būtu jāpieņem testēšanas metodoloģija, lai uzraudzītu atbilstību emisiju raksturlielumu prasībām, izmantojot pārvietojamas emisijas mērīšanas sistēmas.

(27)

Atgāzu pēcapstrādes sistēmas pareiza darbība, īpaši NOx gadījumā, ir būtiska, lai izpildītu piesārņotāju emisijām noteiktos ierobežojumus. Šajā kontekstā būtu jāievieš pasākumi, lai nodrošinātu, ka atgāzu pēcapstrādes sistēmas, kas ir atkarīgas no jebkura izmantojama vai neatgūstama reaģenta izmantošanas, darbojas pareizi.

(28)

Pārvietojami ugunsdzēšanas sūkņi ir svarīgi konkrētās ārkārtas situācijās, kad pieslēgšanās ūdenspadevei nav iespējama. Tomēr atgāzu pēcapstrādes sistēmu uzstādīšana šādas tehnikas motoros palielinātu to svaru un darbības temperatūras tādā mērā, ka tas kļūtu bīstami ekspluatantam un būtu neiespējami tos pārnēsāt ar rokām. Tādēļ pārvietojami ugunsdzēšanas sūkņi būtu jāizslēdz no šīs regulas darbības jomas.

(29)

Tādas izmaiņas motorā kā atgāzu pēcapstrādes sistēmu dezaktivēšana vai jaudas palielināšana varētu nopietni ietekmēt motora emisiju raksturlielumus un noturību. Juridiskajām personām, kuras veic šādas izmaiņas, tādēļ vajadzētu būt atbildīgām par piemērojamo emisiju robežvērtību ievērošanas nodrošināšanu.

(30)

Motorus, kurus aptver un kas atbilst šajā regulā paredzētajiem jaunajiem noteikumiem par emisiju robežvērtībām un ES tipa apstiprinājuma procedūrām, būtu jāatļauj laist tirgū dalībvalstīs. Uz šādiem motoriem nebūtu jāattiecina nekādas citas valsts emisiju prasības saistībā ar to laišanu tirgū. Tam nebūtu jāskar dalībvalstu tiesības veicināt vai ierobežot tirgū laisto motoru izmantošanu, ar noteikumu, ka piemērotie kritēriji nav diskriminējoši un ir objektīvi pamatoti. Dalībvalstīm, kas piešķir ES tipa apstiprinājumus, būtu jāveic verifikācijas pasākumi, lai nodrošinātu, ka motorus, kas izgatavoti saskaņā ar ES tipa apstiprinājuma procedūrām, var identificēt.

(31)

Motoriem, kuri paredzēti eksportam un izmantošanai bruņotajos spēkos, nebūtu jāpiemēro šajā regulā noteiktās emisiju robežvērtības. Tomēr, lai šādus motorus nošķirtu no motoriem, kuriem piemēro minētās emisiju robežvērtības, dažos gadījumos būtu jāparedz prasība par marķējumiem.

(32)

Lai ņemtu vērā loģistikas apgādes ierobežojumus un ļautu nodrošināt savlaicīgu ražošanas plūsmu, kā arī lai izvairītos no nevajadzīgām izmaksām un administratīvā sloga, izgatavotājam būtu jāļauj ar oriģinālā aprīkojuma izgatavotāja (“OAI”) piekrišanu motoru piegādāt atsevišķi no tā atgāzu pēcapstrādes sistēmas.

(33)

Daži autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas veidi darbojas ekstrēmos apstākļos, kas saistīti ar risku dzīvībai vai veselībai, vai tiem piemēro ļoti sarežģītas tehniskās prasības. Ņemot vērā minētos īpašos apstākļus un salīdzinoši nelielo motoru skaitu šādai autoceļiem neparedzētai mobilajai tehnikai, attiecībā uz motoriem, kurus paredzēts izmantot sprādzienbīstamā vidē un glābšanas laivu nolaišanas iekārtās, būtu jāparedz daži izņēmumi attiecībā uz šajā regulā noteiktajām emisiju robežvērtību prasībām.

(34)

Lai izgatavotājiem ļautu veikt pārbaužu uz vietas darbības, kas ir būtiskas motora izstrādes procesā, būtu jāļauj pagaidu kārtā laist tirgū motorus, kam attiecīgajā posmā nav piešķirts ES tipa apstiprinājums. Būtu jāpieļauj arī izņēmumi, ar ko pagaidu kārtā ļauj laist tirgū motorus prototipu pārbaužu uz vietas vajadzībām.

(35)

Lai ņemtu vērā ilgtermiņa projektus dzelzceļa nozarē, kas prasa apjomīgas investīcijas, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/57/EK (8) būtu jāparedz izņēmums motoriem, kuri iekļauti projektos, kas bija aizsākti pirms šās regulas piemērošanas dienas un ir izstrādes beigu posmā.

(36)

Ir būtiski, lai ar prasībām, kuras pastāvošajās administratīvajās procedūrās tipa apstiprinājumam pašreiz nav paredzētas, netiktu kavēta tehniskā inovācija, kas saistīta ar autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas motoru emisiju raksturlielumiem. Tāpēc ir jāparedz daži izņēmumi un noteikumi attiecībā uz motoriem, kuri ietver jaunas tehnoloģijas vai jaunas koncepcijas.

(37)

Tie OAI, kuri izgatavo nelielu skaitu vienību gadā, saskaras ar nopietnām grūtībām, pārprojektējot savu tehnikas parku standarta pārejas laikā. Minētie izgatavotāji parasti ir mazie un vidējie uzņēmumi (“MVU”), kuriem ir ierobežota inženierijas kapacitāte, un informāciju par nākotnes posma motoriem tie nereti saņem vēlāk nekā citi OAI. Jo īpaši tas attiecas uz lauksaimniecības tehnikas izgatavotājiem, kuri izgatavo nelielu skaitu vienību gadā un kuri saskartos ar nopietnām strukturālām grūtībām, īstenojot pāreju uz V posma emisiju robežvērtībām. Tāpēc attiecībā uz šādiem gadījumiem ir jāparedz īpaši noteikumi.

(38)

Būtu jāatļauj laist tirgū motorus, kuri paredzēti tam, lai aizstātu motorus, kuri jau ir uzstādīti autoceļiem neparedzētai mobilajai tehnikai un kuri atbilst mazāk stingrām emisiju robežvērtībām nekā šajā regulā noteiktās robežvērtības. – lai ļautu izgatavotājiem izpildīt savus garantijas pienākumus un lai nodrošinātu šādu motoru pietiekamu pieejamību tirgū.

(39)

Pašreizējās aplēses liecina, ka laikā no 2016. līdz 2025. gadam būs jānomaina noteikts platsliežu dzelzceļa lokomotīvju skaits. Savienības tirgū nav pieejamas lieljaudas motora lokomotīves, kuras ir piemērotas 1 520 mm dzelzceļa tīklam. Individuāli pielāgoti risinājumi būtiski palielinātu jaunas lokomotīves izmaksas un atturētu dzelzceļa operatorus no sava lokomotīvju parka atjaunošanas. Tehniskie un ekonomiskie ierobežojumi, kas ir saistīti ar 1 520 mm dzelzceļa tīklu, būtu jāņem vērā ES tipa apstiprināšanas procedūrās. Lai atvieglotu un paātrinātu dzelzceļa nozares zaļināšanu skartajās dalībvalstīs un veicinātu vislabākās patlaban tirgū pieejamās tehnoloģijas izmantošanu, minētajām lokomotīvēm dzelzceļa tīklā attiecībā uz dažām prasībām būtu jāpiešķir pagaidu izņēmums. Šāds izņēmums varētu ļaut samazināt dzelzceļa satiksmes ietekmi uz vidi.

(40)

Kokvilna Savienībā tiek ražota tikai pavisam nedaudzās dalībvalstīs. Ņemot vērā, ka kokvilnas novākšanai paredzētas jaunas tehnikas izmaksas ir lielas, un lai neradītu papildu finansiālu slogu kokvilnas ražošanas nozarei, kas varētu vēl vairāk apdraudēt tās ekonomisko dzīvotspēju, būtu jāgādā par to, ka operatoriem ir piekļuve dažādai lietotai kokvilnas novākšanas tehnikai. Tādēļ dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai ierobežotā laikposmā šādai tehnikai uzstādītiem motoriem piemērot valsts tiesību aktus.

(41)

Ar šo regulu būtu jāparedz pienākumi valsts iestādēm attiecībā uz tirgus uzraudzību, kuri ir konkrētāki par attiecīgajiem pienākumiem, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 765/2008 (9).

(42)

Lai nodrošinātu, ka vienu no ES tipa apstiprinājuma sistēmas stūrakmeņiem – ražošanas atbilstības uzraudzības procedūru – īsteno pareizi un tā pareizi darbojas, norīkotajai kompetentai iestādei vai attiecīgi kvalificētam tehniskam dienestam, kas pilnvarots šajā nolūkā, būtu regulāri jāpārbauda izgatavotāji.

(43)

Savienība ir līgumslēdzēja puse ANO EEK Nolīgumam par vienotu tehnisko prasību pieņemšanu riteņu transportlīdzekļiem, aprīkojumam un detaļām, ko var uzstādīt un/vai lietot riteņu transportlīdzekļos, un par nosacījumiem to apstiprinājumu savstarpējai atzīšanai, kas piešķirti, pamatojoties uz šīm prasībām (“Pārskatītais 1958. gada nolīgums”). Tāpēc apstiprinājumi, kuri piešķirti saskaņā ar ANO EEK noteikumiem un to grozījumiem, par kuriem Savienība ir nobalsojusi vai kuriem Savienība ir pievienojusies, piemērojot Padomes Lēmumu 97/836/EK (10), būtu jāatzīst par līdzvērtīgiem ES tipa apstiprinājumiem, kas piešķirti saskaņā ar šo regulu. Attiecīgi, lai nodrošinātu Savienības un ANO EEK tiesību aktu saskaņotību un atbilstību, Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt deleģētos aktus, lai noteiktu, kuri ANO EEK noteikumi attiecas uz ES tipa apstiprinājumiem.

(44)

Lai papildinātu šo regulu ar papildu tehnisko informāciju, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz emisiju uzraudzību ekspluatācijā, tehniskajiem testiem un mērījumu procedūrām, ražošanas atbilstību, motora atgāzu pēcapstrādes sistēmas atsevišķu piegādi, motoriem uz vietas veicamu pārbaužu nolūkā, motoriem izmantošanai sprādzienbīstamā vidē, motora ES tipa apstiprinājumu līdzvērtību, informāciju, kas paredzēta OAI un tiešajiem lietotājiem, kā arī standartiem un tehnisko dienestu novērtēšanu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (11). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(45)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Šīs pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (12).

(46)

Dalībvalstīm būtu jāpieņem noteikumi par sankcijām, kas piemērojamas par šīs regulas pārkāpumiem, un jānodrošina, lai tās tiktu īstenotas. Minētajām sankcijām vajadzētu būt iedarbīgām, samērīgām un atturošām.

(47)

Lai ņemtu vērā notiekošo tehnisko progresu un jaunākos konstatējumus pētniecības un inovācijas jomā, būtu jāapzina iespējas vēl vairāk samazināt piesārņotāju emisijas no motoriem, kas jau uzstādīti autoceļiem neparedzētai mobilajai tehnikai. Šādi novērtējumi būtu jākoncentrē uz tām motoru kategorijām, kuras šīs regulas darbības jomā ietilpst pirmo reizi, kā arī uz tām motoru kategorijām, attiecībā uz kurām emisiju robežvērtības saskaņā ar šo regulu paliek nemainīgas.

(48)

Šajā regulā noteiktās konkrētās robežvērtības, testa procedūras un prasības par piesārņotājām emisijām būtu jāpiemēro arī to lauksaimniecības un mežsaimniecības traktoru motoriem, uz kuriem attiecas Regula (ES) Nr. 167/2013. Ņemot vērā kopīgo ietekmi, ko izraisa IV posma termiņu atlikšana uz vēlāku laiku T2, T4.1 un C2 kategorijas lauksaimniecības traktoriem un V posma piemērošanas datumi, IV posms attiecībā uz 56–130 kW jaudas diapazonu būtu ļoti īss. Lai nepieļautu neefektivitāti un nevajadzīgu slogu, IV posma obligātā ES tipa apstiprinājuma datums būtu jāatliek par vienu gadu un pienācīgi jāpalielina fleksibilitātes apjoms. Turklāt pārejas klauzulas, kas šajā regulā izklāstītas attiecībā uz V posma piemērošanas prasībām, būtu jāpiemēro arī IIIB posma motoriem. Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Regula (ES) Nr. 167/2013 un Komisijas Deleģētā regula (ES) 2015/96 (13).

(49)

Lai nodrošinātu skaidrību, prognozējamību, racionalitāti un vienkāršošanu, kā arī lai samazinātu slogu motoru un autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas izgatavotājiem, šajā regulā vajadzētu būt tikai nelielam skaitam īstenošanas posmu attiecībā uz jaunu emisiju līmeņu ieviešanu un ES tipa apstiprinājuma procedūrām. Ļoti būtiski ir laikus noteikt prasības, nodrošinot pietiekami daudz laika izgatavotājiem, lai izstrādātu, pārbaudītu un ieviestu tehniskos risinājumus sērijveida motoriem, kā arī izgatavotājiem un apstiprinātājiestādēm, lai ieviestu nepieciešamās administratīvās sistēmas.

(50)

Direktīva 97/68/EK vairākkārt ir būtiski grozīta. Skaidrības, prognozējamības, racionalitātes un vienkāršošanas nolūkā minētā direktīva būtu jāatceļ un jāaizstāj ar regulu un ierobežotu skaitu deleģēto un īstenošanas aktu. Regulas pieņemšana nodrošina, ka tās noteikumi ir tieši piemērojami, jo īpaši izgatavotājiem, apstiprinātājiestādēm un tehniskajiem dienestiem un ka tos var grozīt daudz ātrāk un efektīvāk, lai labāk ņemtu vērā tehnisko progresu.

(51)

Tāpēc Direktīva 97/68/EK būtu jāatceļ no datuma, kas nozarei dotu pietiekami daudz laika pielāgoties šai regulai un saskaņā ar to pieņemtajos deleģētajos un īstenošanas aktos noteiktajām tehniskajām specifikācijām un administratīvajiem noteikumiem.

(52)

Direktīvā 97/68/EK nav noteikta atkāpe tādiem autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas motoriem, kurus paredzēts izmantot sprādzienbīstamā vidē. Lai ņemtu vērā stingrās tehniskās prasības, kuras ir būtiskas šādu motoru darbības drošumam, Direktīva 97/68/EK būtu jāgroza, lai ļautu piemērot atkāpes šādiem motoriem, līdz minētā direktīva tiek atcelta.

(53)

Ir jāuzlabo datu un informācijas apmaiņa saistībā ar ES tipa apstiprinājumiem, lai šo regulu varētu efektīvi un ātri piemērot. Tāpēc būtu jāparedz, ka valsts iestādēm ir efektīvi jāsadarbojas savā starpā un ar Komisiju un jāapmainās ar datiem un informāciju saistībā ar ES tipa apstiprinājumiem, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu (“IMI”), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1024/2012 (14). Lai atvieglotu šīs regulas īstenošanu, būtu jāizveido IMI modulis, kurš īpaši pielāgots autoceļiem neparedzētai mobilajai tehnikai. Izgatavotājiem un tehniskajiem dienestiem arī vajadzētu būt iespējai izmantot IMI datu un informācijas par autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas motoriem apmaiņai.

(54)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus – proti, ieviest saskaņotus noteikumus par administratīvām un tehniskām prasībām saistībā ar emisiju robežvērtībām un ES tipa apstiprinājuma procedūrām attiecībā uz autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas motoriem, – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet to mēroga un ietekmes dēļ minētos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

PRIEKŠMETS, DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Priekšmets

1.   Šajā regulā visiem motoriem, kas minēti 2. panta 1. punktā, noteiktas gāzveida un daļiņveida piesārņotāju emisiju robežvērtības, kā arī administratīvās un tehniskās prasības attiecībā uz ES tipa apstiprināšanu.

Šajā regulā arī paredz konkrētus pienākumus saistībā ar tādu autoceļiem neparedzētu mobilo tehniku, kurai tiek uzstādīts vai ir uzstādīts 2. panta 1. punktā minētais motors, attiecībā uz gāzveida un daļiņveida piesārņotāju emisiju robežvērtībām no šādiem motoriem.

2.   Šajā regulā noteiktas arī tirgus uzraudzības prasības 2. panta 1. punktā minētiem motoriem, kuri uzstādīti vai kurus paredzēts uzstādīt autoceļiem neparedzētai mobilajai tehnikai un uz kuriem attiecas ES tipa apstiprinājums.

2. pants

Darbības joma

1.   Šo regulu piemēro visiem motoriem, kuri ietilpst 4. panta 1. punktā noteiktajās kategorijās, kurus uzstāda vai kurus ir paredzēts uzstādīt autoceļiem neparedzētai mobilajai tehnikai, un, ciktāl tas attiecas uz gāzveida un daļiņveida piesārņotāju emisiju robežvērtībām no minētajiem motoriem, – šādai autoceļiem neparedzētai mobilajai tehnikai.

2.   Šo regulu nepiemēro motoriem, kas paredzēti:

a)

tādu transportlīdzekļu piedziņai, kas minēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2007/46/EK (15) 2. panta 1. punktā;

b)

tādu lauksaimniecības un mežsaimniecības traktoru piedziņai, kas definēti Regulas (ES) Nr. 167/2013 3. panta 8. punktā;

c)

tādu transportlīdzekļu piedziņai, kas minēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 168/2013 (16) 2. panta 1. punktā;

d)

stacionārai tehnikai;

e)

jūras kuģiem, kam nepieciešams spēkā esošs jūras navigācijas vai drošības sertifikāts;

f)

peldlīdzeklim, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2016/1629 (17) un kas nav tās darbības jomā;

g)

tādu iekšējo ūdensceļu kuģu piedziņai vai palīgdarbībām, kuru lietderīgā jauda ir mazāka nekā 19 kW;

h)

peldlīdzekļiem, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/53/ES (18) 3. panta 1. punktā;

i)

gaisa kuģiem, kā definēts Komisijas Regulas (ES) Nr. 1321/2014 (19) 2. panta a) punktā;

j)

atpūtas transportlīdzekļiem, izņemot aerokamanas, visurgājējus transportlīdzekļus un blakusvietu transportlīdzekļus;

k)

transportlīdzekļiem un tehnikai, ko izmanto vai ko paredzēts izmantot tikai sacīkstēs;

l)

pārvietojamiem ugunsdzēsības sūkņiem, kā definēts Eiropas standartā par pārvietojamiem ugunsdzēsības sūkņiem (20) un uz kuriem tas attiecas;

m)

transportlīdzekļu vai tehnikas samazināta mēroga modeļiem vai samazināta mēroga kopijām, kas atpūtas nolūkā izgatavotas mazākā mērogā nekā oriģināls un kā lietderīgā jauda ir mazāka nekā 19 kW.

3. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)

“autoceļiem neparedzēta mobilā tehnika” ir jebkurš mobils mehānisms, pārvietojama iekārta vai transportlīdzeklis ar virsbūvi vai riteņiem vai bez tiem, kas nav paredzēts pasažieru vai kravu autopārvadājumiem, un tajā ietilpst tehnika, kas uzstādīta uz tādu transportlīdzekļu šasijas, kad paredzēti pasažieru vai kravu autopārvadājumiem;

2)

“ES tipa apstiprinājums” ir procedūra, ar ko apstiprinātāja iestāde apliecina, ka motora tips vai motoru saime atbilst attiecīgajiem šīs regulas administratīvajiem noteikumiem un tehniskajām prasībām;

3)

“gāzveida piesārņotāji” ir šādi piesārņotāji to gāzveida stāvoklī, kurus emitē motors: oglekļa monoksīds (CO), kopējie ogļūdeņraži (HC) un slāpekļa oksīdi (NOx); ar NOx saprotot slāpekļa oksīdu (NO) un slāpekļa dioksīdu (NO2), kuru izsaka kā NO2 ekvivalentu;

4)

“daļiņas” jeb “PM” ir jebkāda materiāla masa gāzē, ko emitē motors un kas tiek savākta uz noteiktas filtrējošas vides pēc tam, kad gāze ir atšķaidīta ar tīru filtrētu gaisu tā, lai temperatūra nepārsniegtu 325 K (52 °C);

5)

“daļiņu skaits” jeb “PN” ir tādu cieto daļiņu skaits, kuras emitē motors un kuru diametrs ir lielāks nekā 23 nm;

6)

“daļiņveida piesārņotāji” ir jebkādas daļiņas, ko emitē motors un kuru mērvienība ir PM vai PN;

7)

“iekšdedzes motors” vai “motors” ir enerģijas pārveidotājs (izņemot gāzes turbīnu), kurš projektēts, lai ķīmisko enerģiju (ievade) iekšdedzes procesā pārveidotu par mehānisko enerģiju (izvade); tajā ietilpst – ja tādas ir uzstādītas – emisiju kontroles sistēma un diagnostikas pieslēgvieta (aparatūra un paziņojumi) starp motora elektronisko vadības bloku(-iem) un jebkādu citu jaudas piedziņas ķēdi vai autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas vadības bloku, kas nepieciešams, lai atbilstu II un III nodaļas prasībām;

8)

“motora tips” ir motoru grupa, kas neatšķiras pēc būtiskiem motora parametriem;

9)

“motoru saime” ir izgatavotāja tādu motoru tipu grupējums, kuriem to konstrukcijas dēļ ir līdzīgi izplūdes gāzu emisijas raksturlielumi un kuri atbilst piemērojamajām emisiju robežvērtībām;

10)

“cilmes motors” ir motora tips, kas no motoru saimes atlasīts tā, ka tā emisijas raksturlielumi ir raksturīgi minētās motoru saimes motoriem;

11)

“aizstājējmotors” ir motors, kas:

a)

tiek izmantots vienīgi tam, lai aizstātu motoru, kas jau ir laists tirgū un uzstādīts autoceļiem neparedzētai mobilajai tehnikai; un

b)

atbilst emisiju posmam, kura robežvērtības ir zemākas par motora nomaiņas dienā piemērojamā posma robežvērtībām;

12)

“ekspluatācijā esošs motors” ir motors, kuru autoceļiem neparedzētā mobilajā tehnikā darbina tā normālajā darbības režīmā, apstākļos un lietderīgajās slodzēs un izmanto, lai veiktu 19. pantā minētos emisijas uzraudzības testus;

13)

“KA motors” ir motors, kura darbības pamatā ir kompresijaizdedzes (“KA”) princips;

14)

“DA motors” ir motors, kura darbības pamatā ir dzirksteļaizdedzes (“DA”) princips;

15)

“pārnēsājams DA motors” ir DA motors, kura standarta jauda ir mazāka nekā 19 kW un kuru izmanto iekārtā, kas atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:

a)

to nes operators visā tai paredzētās(-o) funkcijas(-u) izpildes laikā;

b)

tā darbojas dažādos stāvokļos, piemēram, apgriezta otrādi vai pagriezta sānis, lai veiktu tai paredzēto(-ās) funkciju(-as);

c)

tās masa ar motoru bez degvielas ir mazāka par 20 kg un tā atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:

i)

tās operators iekārtu fiziski balsta vai arī to nes visā tai paredzētās(-o) funkcijas(-u) izpildes laikā;

ii)

tās operators iekārtu fiziski balsta vai noteiktā pozīcijā vada visā tai paredzētās(-o) funkcijas(-u) izpildes laikā;

iii)

to izmanto ģeneratoram vai sūknim;

16)

“šķidrā degviela” ir degviela, kas standarta apkārtējās vides apstākļos ir šķidrā stāvoklī (298 K, absolūtais apkārtējā gaisa spiediens 101,3 kPa);

17)

“gāzveida degviela” ir jebkura degviela, kas standarta apkārtējās vides apstākļos ir pilnībā gāzveida (298 K, absolūtais apkārtējā gaisa spiediens 101,3 kPa);

18)

“divu degvielu motors” ir motors, kas ir projektēts tā, lai vienlaikus darbotos gan ar šķidro degvielu, gan ar gāzveida degvielu; abu degvielu patēriņš tiek mērīts atsevišķi, turklāt vienas degvielas patēriņš attiecībā pret otru var atšķirties atkarībā no ekspluatācijas apstākļiem;

19)

“vienas degvielas motors” ir motors, kas nav divu degvielu motors;

20)

GER” (gāzes enerģijas koeficients) divu degvielu motora gadījumā ir gāzveida degvielas enerģijas satura attiecība pret abu degvielu enerģijas saturu; vienas degvielas motoru gadījumā GER definēts vai nu kā 1, vai 0 saskaņā ar degvielas tipu;

21)

“motors ar nemainīgu griešanās ātrumu” ir motors, kura ES tipa apstiprinājums ir ierobežots uz darbību ar nemainīgu griešanās ātrumu, izņemot motorus, kuru nemainīga griešanās ātruma regulēšanas funkcija ir noņemta vai atspējota; tam var paredzēt tukšgaitas griešanās ātrumu, ko var izmantot, uzsākot vai apturot darbību, un to var aprīkot ar regulatoru, kuru var iestatīt alternatīvā griešanās ātrumā, kad motors ir apturēts;

22)

“motors ar mainīgu griešanās ātrumu” ir motors, kas nav motors ar nemainīgu griešanās ātrumu;

23)

“darbība ar nemainīgu griešanās ātrumu” ir motora darbība, izmantojot regulatoru, kas automātiski kontrolē operatora pieprasījumu saglabāt motora griešanās ātrumu pat slodzes izmaiņu gadījumā;

24)

“palīgmotors” ir motors, kas uzstādīts vai ko paredzēts uzstādīt autoceļiem neparedzētai mobilajai tehnikai un kas tieši vai netieši nenodrošina piedziņu;

25)

“lietderīgā jauda” ir motora jauda, izteikta kW, kas iegūta testa stendā kloķvārpstas galā, vai tās ekvivalents, kas izmērīts saskaņā ar metodi iekšdedzes motoru jaudas mērīšanai, kā noteikts ANO EEK noteikumos Nr. 120, izmantojot standartdegvielu vai degvielas kombinācijas, kas norādītas 25. panta 2. punktā;

26)

“standarta jauda” ir lietderīgā jauda, ko izmanto, lai noteiktu motora piemērojamās emisiju robežvērtības;

27)

“nominālā lietderīgā jauda” ir lietderīgā jauda, izteikta kW, ko motora izgatavotājs deklarējis pie nominālā griešanās ātruma;

28)

“maksimālā lietderīgā jauda” ir augstākā lietderīgās jaudas vērtība motora tipa nominālajā pilnas slodzes jaudas līknē;

29)

“nominālais griešanās ātrums” ir maksimālais motora regulatora atļautais griešanās ātrums ar pilnu slodzi, ko projektējis izgatavotājs, vai, ja regulatora nav, ātrums, kad no motora iegūst maksimālo lietderīgo jaudu saskaņā ar izgatavotāja norādījumiem;

30)

“motora izgatavošanas datums” ir datums, kas norādīts kā mēnesis un gads, kurā motors izturējis pēdējo pārbaudi pēc noņemšanas no ražošanas līnijas un motors ir gatavs nosūtīšanai vai novietošanai noliktavā;

31)

“pārejas laiks” ir pirmie 24 mēneši pēc datumiem, kas noteikti III pielikumā V posma motoru laišanai tirgū;

32)

“pārejas laika motors” ir motors, kura izgatavošanas datums ir pirms datuma, kas noteikts III pielikumā V posma motoru laišanai tirgū, un kurš:

a)

atbilst jaunākajām piemērojamajām emisiju robežvērtībām, kas definētas attiecīgajos tiesību aktos, kurus piemēro 2016. gada 5. oktobrī; vai

b)

ietilpst jaudas diapazonā vai tiek lietots jeb to ir paredzēts lietot veidā, uz ko neattiecās piesārņotāju emisiju robežvērtības un tipa apstiprinājums Savienības līmenī 2016. gada 5. oktobrī;

33)

“autoceļiem neparedzēta mobilā mehānisma izgatavošanas datums” ir mēnesis un gads, kurš norādīts uz mehānisma tiesību aktos noteiktā marķējuma, vai – tiesību aktos noteiktā marķējuma neesamības gadījumā – mēnesis un gads, kurā mehānisms izturējis pēdējo pārbaudi pēc tā noņemšanas no ražošanas līnijas;

34)

“iekšējo ūdensceļu kuģis” ir kuģis, kas ietilpst Direktīvas (ES) 2016/1629 darbības jomā;

35)

“ģeneratoru iekārta” ir neatkarīgs autoceļiem neparedzēts mobilais mehānisms, kas nav daļa no piedziņas un kas galvenokārt paredzēta elektroenerģijas ražošanai;

36)

“stacionāra tehnika” ir tehnika, ko paredzēts pastāvīgi uzstādīt vienā vietā tās pirmajā lietošanas vietā un ko nav paredzēts pārvietot pa ceļu vai citādi, izņemot transportēšanu no izgatavošanas vietas uz pirmās uzstādīšanas vietu;

37)

“pastāvīgi uzstādīts” ir pieskrūvēts vai citādi efektīvi nostiprināts tā, lai to nevarētu noņemt bez darbarīku vai iekārtu izmantošanas, pie pamata vai alternatīva stiprinājuma, kas paredzēts motora darbības veikšanai vienā atrašanās vietā ēkā, celtnē, iekārtā vai instalācijā;

38)

“aerokamanas” ir pašgājējs mehānisms, kas paredzēts braukšanai pa bezceļu apvidu galvenokārt pa sniegu, ko darbina ar kāpurķēdēm, tām saskaroties ar sniegu, un ko vada ar slēpi vai slēpēm, tām saskaroties ar sniegu, un tā maksimālā pašmasa darba kārtībā ir 454 kg (ietverot standarta aprīkojumu, dzesētāju, smērvielas, degvielu un instrumentus, taču neietverot papildu aksesuārus un vadītāju);

39)

“visurgājējs transportlīdzeklis” jeb “ATV” ir motorizēts transportlīdzeklis, kuru uz priekšu virza motors, kurš galvenokārt paredzēts braukšanai pa bezceļu virsmu ar četriem vai vairāk riteņiem ar zemspiediena riepām, kuram ir sēdeklis, kas konstruēts tā, lai uz tā jāteniski sēdētu tikai vadītājs, vai arī sēdeklis, kas konstruēts tā, lai uz tā jāteniski sēdētu vadītājs, un sēdeklis, kas paredzēts ne vairāk kā vienam pasažierim, un stūres stienis stūrēšanai;

40)

“blakusvietu transportlīdzeklis” jeb “SbS” ir pašgājējs, operatora vadīts transportlīdzeklis bez locīklas, kurš galvenokārt paredzēts braukšanai pa bezceļu virsmu ar četriem vai vairāk riteņiem, kura minimālā pašmasa darba kārtībā ir 300 kg (ietverot standarta aprīkojumu, dzesētāju, smērvielas, degvielu un instrumentus, taču neietverot papildu aksesuārus un vadītāju) un maksimālais projektētais ātrums ir 25 km/h vai vairāk; šāds transportlīdzeklis ir arī paredzēts, lai pārvadātu personas un/vai kravu, un/vai lai vilktu un stumtu aprīkojumu, un to vada ar vadības ierīci, kas nav stūres stienis, tas paredzēts atpūtas vai pakalpojumu sniegšanas nolūkiem, un ar to pārvadā ne vairāk kā 6 personas, ietverot vadītāju, kuras sēž viens otram blakus uz viena vai vairākiem sēdekļiem, kuri nav seglveida sēdekļi;

41)

“dzelzceļa transportlīdzeklis” ir autoceļiem neparedzēta mobilā tehnika, kas darbojas tikai uz dzelzceļa sliedēm;

42)

“lokomotīve” ir dzelzceļa transportlīdzeklis, kas paredzēts, lai vai nu tieši ar saviem riteņiem, vai netieši ar citu dzelzceļa transportlīdzekļu riteņiem nodrošinātu dzinējspēku, lai virzītos uz priekšu un lai virzītu uz priekšu citus dzelzceļa transportlīdzekļus, kuri paredzēti kravu, pasažieru un cita aprīkojuma pārvadāšanai, un kas pats nav paredzēts vai konstruēts kravu vai pasažieru (izņemot tos, kas apkalpo lokomotīvi) pārvadāšanai;

43)

“automotrise” ir dzelzceļa transportlīdzeklis, kas paredzēts, lai vai nu tieši ar saviem riteņiem, vai netieši ar citu dzelzceļa transportlīdzekļu riteņiem nodrošinātu dzinējspēku, lai virzītos uz priekšu, un kas ir īpaši paredzēts preču vai pasažieru vai arī gan preču, gan pasažieru pārvadāšanai un kas nav lokomotīve;

44)

“dzelzceļa palīgtransportlīdzeklis” ir dzelzceļa transportlīdzeklis, kas nav ne automotrise, ne lokomotīve, tostarp (bet ne tikai) ir dzelzceļa transportlīdzeklis, kas īpaši paredzēts, lai veiktu uzturēšanas darbus vai būvdarbus, vai pacelšanas darbības saistībā ar sliedēm vai citu dzelzceļa infrastruktūru;

45)

“autoceltnis” ir pašgājējs strēles krāns, kas spēj pārvietoties pa ceļu vai pa bezceļu, vai abiem, un kam stabilitāti nodrošina svars, un kas darbojas uz riteņiem, kāpurķēdēm vai citām mobilām ierīcēm;

46)

“sniega metējs” ir pašgājējs mehānisms, kas projektēts vienīgi sniega tīrīšanai no bruģētas virsmas un kas to dara, sniega daudzumu savācot un ar spēku izmetot caur tekni;

47)

“darīt pieejamu tirgū” ir par samaksu vai bez maksas piegādāt kādu motoru vai autoceļiem neparedzētu mobilo tehniku izplatīšanai vai izmantošanai Savienības tirgū, veicot komercdarbību;

48)

“laist tirgū” nozīmē motoru vai autoceļiem neparedzētu mobilo tehniku pirmo reizi darīt pieejamu Savienības tirgū;

49)

“izgatavotājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas apstiprinātājiestādei atbild par visiem motora ES tipa apstiprināšanas vai atļaujas izsniegšanas procesa aspektiem un par motora ražošanas atbilstības nodrošināšanu, un kas ir arī atbildīga par izgatavoto motoru tirgus uzraudzības jautājumiem neatkarīgi no tā, vai tā ir vai nav tieši iesaistīta visos tā motora konstruēšanas un izgatavošanas posmos, uz ko attiecas ES tipa apstiprināšanas process;

50)

“izgatavotāja pārstāvis” jeb “pārstāvis” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā un ko izgatavotājs ar rakstisku pilnvaru ir pienācīgi pilnvarojis to pārstāvēt jautājumos saistībā ar apstiprinātājiestādi vai tirgus uzraudzības iestādi un tā vārdā darboties, risinot jautājumus, uz ko attiecas šī regula;

51)

“importētājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā un kas laiž tirgū motoru no trešās valsts neatkarīgi no tā, vai motors jau ir uzstādīts autoceļiem neparedzētai mobilajai tehnikai vai nav;

52)

“izplatītājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona piegādes ķēdē, kas nav izgatavotājs vai importētājs un kas motoru dara pieejamu tirgū;

53)

“ekonomikas dalībnieks” ir izgatavotājs, izgatavotāja pārstāvis, importētājs vai izplatītājs;

54)

“oriģinālā aprīkojuma izgatavotājs” jeb “OAI” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas izgatavo autoceļiem neparedzētu mobilo tehniku;

55)

“apstiprinātājiestāde” ir dalībvalsts iestāde, kuru dalībvalsts ir izveidojusi vai norīkojusi un par kuru tā ir paziņojusi Komisijai un kuras kompetencē ir:

a)

visi motora tipa vai motoru saimes ES tipa apstiprināšanas aspekti;

b)

atļauju piešķiršanas process;

c)

ES tipa apstiprinājuma piešķiršana un – vajadzības gadījumā – tā atsaukšana vai noraidīšana, un ES tipa apstiprinājuma sertifikātu izsniegšana;

d)

kontaktpunkta funkcijas attiecībās ar citu dalībvalstu apstiprinātājiestādēm;

e)

tehnisko dienestu pilnvarošana; un

f)

gādāšana par to, lai izgatavotājs pildītu savus pienākumus attiecībā uz ražošanas atbilstību;

56)

“tehniskais dienests” ir organizācija vai struktūra, ko apstiprinātājiestāde ir norīkojusi par testu laboratoriju, lai veiktu testus, vai kā atbilstības novērtēšanas struktūru, lai apstiprinātājiestādes uzdevumā veiktu sākotnējo novērtēšanu un citus testus vai pārbaudes, vai apstiprinātājiestāde pati, kad tā veic minētās funkcijas;

57)

“tirgus uzraudzība” ir valsts iestāžu veiktās darbības un īstenotie pasākumi, lai nodrošinātu, ka motori, kas darīti pieejami tirgū, atbilst attiecīgajiem Savienības saskaņošanas tiesību aktiem;

58)

“tirgus uzraudzības iestāde” ir dalībvalsts iestāde, kas ir atbildīga par tirgus uzraudzības veikšanu tās teritorijā;

59)

“valsts iestāde” ir apstiprinātājiestāde vai jebkura cita iestāde, kura dalībvalstī ir iesaistīta tirgus uzraudzības, robežkontroles vai tirgū laišanas darbībās attiecībā uz motoriem, ko paredzēts uzstādīt autoceļiem neparedzētai mobilajai tehnikai, vai attiecībā uz autoceļiem neparedzētu mobilo tehniku, kurā motori ir uzstādīti, un ir par šīm darbībām atbildīga;

60)

“tiešais lietotājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, izņemot izgatavotāju, OAI, importētāju vai izplatītāju, kas atbild par kādai autoceļiem neparedzētai mobilajai tehnikai uzstādīta motora ekspluatāciju;

61)

“emisiju kontroles stratēģija” ir elements vai konstrukcijas elementu kopums, kas iestrādāts motora kopējā konstrukcijā vai tādas autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas konstrukcijā, kurā motors ir uzstādīts, un tiek izmantots, lai kontrolētu emisijas;

62)

“emisiju kontroles sistēma” ir jebkura ierīce, sistēma vai konstrukcijas elements, ar kuru kontrolē vai samazina emisijas;

63)

“izslēgšanas stratēģija” ir emisijas kontroles stratēģija, kas samazina emisijas kontroles sistēmas efektivitāti apkārtējos vai motora darbības apstākļos, kādi pastāv parastā mehānisma ekspluatācijas laikā vai ārpus ES tipa apstiprinājuma testa procedūrām;

64)

“elektroniskais vadības bloks” ir motora elektroniskā ierīce, kas ir daļa no emisiju kontroles sistēmas un izmanto datus no motora sensoriem, lai kontrolētu motora parametrus;

65)

“atgāzu recirkulācija” jeb “EGR” ir tehniska ierīce, kas ir daļa no emisiju kontroles sistēmas un samazina emisijas, novirzot izplūdes gāzes, kas ir izspiestas no sadegšanas kameras(-ām), atpakaļ motorā, lai tās sajauktos ar ienākošo gaisu pirms sadegšanas vai tās laikā, izņemot gāzu sadales fāzu izmantošanu, lai sadegšanas kamerā(-ās) palielinātu atlikušās izplūdes gāzes apjomu, kas sajaucas ar ienākošo gaisu pirms sadegšanas vai tās laikā;

66)

“atgāzu pēcapstrādes sistēma” ir katalizators, cieto daļiņu filtrs, deNOx sistēma, kombinēts deNOx cieto daļiņu filtrs vai ikviena cita emisijas samazinoša ierīce (izņemot atgāzu recirkulāciju un turbokompresorus), kas ir daļa no emisiju kontroles sistēmas, bet ir uzstādīta lejpus motora izplūdes kolektoriem;

67)

“iejaukšanās darbībā” ir emisiju kontroles sistēmas, tostarp jebkādas programmatūras vai citu šādas sistēmas vadības bloku, dezaktivēšana, pielāgošana vai mainīšana, kā rezultātā, ar nolūku vai nejauši, pasliktinās motora emisiju raksturlielumi;

68)

“testa cikls” ir secīgi testa punkti, katrs ar noteiktu motora griešanās ātrumu un griezes momentu, ko motors veic testa laikā stacionārās fāzes vai pārejas fāzes apstākļos;

69)

“testa cikls stacionārā fāzē” ir testa cikls, kurā motora griešanās ātrums un griezes moments tiek uzturēts galīgas nosacīti konstantu vērtību kopas satvarā. Testi stacionārā fāzē ir vai nu diskrētā režīma testi, vai pakāpeniski modālie testi;

70)

“testa cikls pārejas fāzē” ir testa cikls ar secīgām normalizētām motora griešanās ātruma un griezes momenta vērtībām, kas mainās ik sekundi;

71)

“karteris” ir norobežotas telpas motorā vai ārpus tā, kas savienotas ar eļļas tvertni, izmantojot iekšējus vai ārējus cauruļvadus, caur kuriem var izplūst gāzes un tvaiki;

72)

“reģenerācija” ir notikums, kura laikā mainās emisiju līmeņi, kamēr tiek atiestatīta atgāzu pēcapstrādes sistēmas darbība, un ko var klasificēt kā nepārtrauktu reģenerāciju vai neregulāru (periodisku) reģenerāciju;

73)

“emisijas noturības periods” vai “EDP” ir stundu skaits, vai attiecīgā gadījumā attālums, ko izmanto nolietošanas koeficientu noteikšanai;

74)

“nolietošanas koeficienti” ir koeficientu kopums, kas norāda uz attiecību starp emisijām emisijas noturības perioda sākumā un beigās;

75)

“virtuāla testēšana” ir datorsimulācijas, tostarp aprēķini, kas veikti, lai uzskatāmi parādītu motora veiktspējas līmeni, kā palīglīdzeklis lēmumu pieņemšanā bez fiziska motora izmantošanas nepieciešamības.

4. pants

Motoru kategorijas

1.   Šīs regulas vajadzībām piemēro šādas motoru kategorijas, kas sīkāk iedalītas I pielikumā norādītajās apakškategorijās:

1)   NRE kategorija”:

a)

motori autoceļiem neparedzētai mobilajai tehnikai, kas paredzēti un ir piemēroti virzībai pa ceļu vai citādi, kas nav izslēgti saskaņā ar 2. panta 2. punktu un kas nav ietverti nevienā citā šā punkta 2)–10) apakšpunktā norādītajā kategorijā;

b)

motori, kuru standarta jauda ir mazāka nekā 560 kW un kurus izmanto V posma IWP, IWA, RLL vai RLR kategorijas motoru vietā;

2)   NRG kategorija”: motori, kuru standarta jauda ir lielāka nekā 560 kW, izmantošanai tikai ģeneratoru iekārtās; motorus ģeneratoru iekārtām, izņemot tos, kuru raksturlielumi atbilst minētajiem raksturlielumiem, ietver NRE vai NRS kategorijā atbilstīgi to raksturlielumiem;

3)   NRSh kategorija”: pārnēsājami DA motori, kuru standarta jauda ir mazāka nekā 19 kW, izmantošanai tikai pārnēsājamā tehnikā;

4)   NRS kategorija”: DA motori, kuru standarta jauda ir mazāka nekā 56 kW un kuri nav iekļauti NRSh kategorijā;

5)   IWP kategorija”:

a)

motori izmantošanai tikai iekšējo ūdensceļu kuģos to tiešai vai netiešai piedziņai vai kas paredzēti to tiešai vai netiešai piedziņai un kuru standarta jauda ir 19 kW vai lielāka;

b)

motori, kurus izmanto IWA kategorijas motoru vietā, ar noteikumu, ka tie atbilst 24. panta 8. punktam;

6)   IWP kategorija”: palīgmotori izmantošanai tikai iekšējo ūdensceļu kuģos un kuru standarta jauda ir 19 kW vai lielāka;

7)   RLL kategorija”: motori tikai izmantošanai lokomotīvēs to piedziņai vai kas paredzēti to piedziņai;

8)   RLR kategorija”:

a)

motori izmantošanai tikai automotrisēs to piedziņai vai kas paredzēti to piedziņai;

b)

motori, ko izmanto V posma RLL kategorijas motoru vietā;

9)   SMB kategorija”: DA motori, kas paredzēti tikai izmantošanai aerokamanās; motorus aerokamanām, izņemot DA motorus, ietver NRE kategorijā;

10)   ATS kategorija”: DA motori, kas paredzēti tikai izmantošanai ATV un SbS; motorus ATV un SbS, izņemot DA motorus, ietver NRE kategorijā.

2.   Konkrētai kategorijai piederošu motoru ar mainīgu griešanās ātrumu var izmantot tai pašai kategorijai piederoša motora ar nemainīgu griešanās ātrumu vietā.

IWP kategorijas motori ar mainīgu griešanās ātrumu, ko izmanto darbībai ar nemainīgu griešanās ātrumu, papildus atbilst attiecīgi 24. panta 7. punktam vai 24. panta 8. punktam.

3.   Motorus dzelzceļa palīgtransportlīdzekļiem un automotrišu un lokomotīvju palīgmotorus ietver NRE vai NRS kategorijā atbilstīgi to raksturlielumiem.

II NODAĻA

VISPĀRĪGI PIENĀKUMI

5. pants

Dalībvalstu pienākumi

1.   Dalībvalstis izveido vai norīko apstiprinātājiestādes un tirgus uzraudzības iestādes saskaņā ar šo regulu.

2.   Dalībvalstis paziņo Komisijai par 1. punktā minēto apstiprinātājiestāžu un tirgus uzraudzības iestāžu izveidi un norīkošanu, tostarp to nosaukumus, pasta un elektroniskā pasta adreses un atbildības jomas. Komisija publicē apstiprinātājiestāžu sarakstu un datus par tām savā tīmekļa vietnē.

3.   Dalībvalstis atļauj laist tirgū tikai:

a)

motorus, uz ko attiecas derīgs ES tipa apstiprinājums, kurš piešķirts saskaņā ar šo regulu, neatkarīgi no tā, vai tie jau ir uzstādīti autoceļiem neparedzētai mobilajai tehnikai vai nav; un

b)

autoceļiem neparedzētu mobilo tehniku, kurai ir uzstādīti a) apakšpunktā minētie motori.

4.   Dalībvalstis neaizliedz, neierobežo vai netraucē laist tirgū:

a)

motorus ar pamatojumu, kas saistīts ar uzbūves un darbības aspektiem, uz kuriem attiecas šī regula, ja minētie motori atbilst tajā ietvertajām prasībām;

b)

autoceļiem neparedzētu mobilo tehniku ar pamatojumu, kas saistīts ar šādai tehnikai uzstādītu motoru gāzveida un daļiņveida piesārņotāju emisiju aspektiem, ja minētie motori ietilpst šīs regulas darbības jomā un atbilst tajā ietvertajām prasībām.

5.   Dalībvalstis organizē un veic tirgū esošo motoru tirgus uzraudzību un kontroli saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 765/2008 III nodaļu.

6. pants

Apstiprinātājiestāžu pienākumi

1.   Apstiprinātājiestādes nodrošina, lai izgatavotāji, kas iesniedz pieteikumus ES tipa apstiprināšanai, ievērotu atbilstību šai regulai.

2.   Apstiprinātājiestādes piešķir ES tipa apstiprinājumu tikai tiem motoru tipiem vai motoru saimēm, kas atbilst šai regulai.

3.   Apstiprinātājiestādes, izmantojot IMI, dara publiski pieejamu visu to motoru tipu un motoru saimju reģistru, kuriem piešķirts, pagarināts vai atsaukts ES tipa apstiprinājums vai attiecībā uz kuriem ES tipa apstiprinājuma pieteikums ir noraidīts.

Minētajā reģistrā ir vismaz šāda informācija:

a)

izgatavotāja vārds un adrese un uzņēmuma nosaukums, ja tas ir atšķirīgs;

b)

izgatavotājam piederošais(-ie) komercnosaukums(-i) vai, attiecīgā gadījumā, preču zīme(-es);

c)

to motoru tipu nosaukums, uz kuriem attiecas motora tipa ES tipa apstiprinājums vai attiecīgā gadījumā motoru saimes ES tipa apstiprinājums;

d)

motoru kategorija;

e)

ES tipa apstiprinājuma numurs, tostarp jebkādus tā pagarinājumu numurus;

f)

ES tipa apstiprinājuma piešķiršanas, pagarināšanas, atteikuma vai atsaukšanas datums; un

g)

24. panta 12. punktā minētā testa ziņojuma iedaļas “Vispārēja informācija par motoru” un “Emisijas galarezultāts” saturs.

7. pants

Tirgus uzraudzības iestāžu pienākumi

1.   Tirgus uzraudzības iestādes pienācīgā mērogā, pamatojoties uz paraugu pienācīgu procentuālo daļu, veic motoru dokumentārās pārbaudes un vajadzības gadījumā – fiziskās un laboratoriskās pārbaudes. Veicot minētās darbības, tās ņem vērā noteiktos riska novērtēšanas principus, jebkādas sūdzības un jebkādu citu saistīto informāciju.

2.   Tirgus uzraudzības iestādes var pieprasīt ekonomikas dalībniekiem nodrošināt tādu dokumentu un informācijas pieejamību, kā tās to uzskata par vajadzīgu, lai īstenotu iestāžu darbības.

8. pants

Izgatavotāju vispārīgie pienākumi

1.   Izgatavotāji nodrošina, ka, laižot tirgū motorus, tie ir izgatavoti un apstiprināti saskaņā ar šo regulu.

2.   Ja izgatavotāji motorā, uz kuru attiecas ES tipa apstiprinājums, izdara izmaiņas, kuru rezultātā tas turpmāk kvalificējas kā citai kategorijai vai apakškategorijai piederošs, viņu pienākums ir nodrošināt, lai motors atbilstu attiecīgās kategorijas vai apakškategorijas prasībām.

Ja juridiska persona motorā izdara izmaiņas, kuru rezultātā tas vairs neatbilst saskaņā ar tā kategoriju vai apakškategoriju piemērojamām emisiju robežvērtībām, minēto personu uzskata par atbildīgu par to, lai tiktu atjaunota atbilstība minētajām emisiju robežvērtībām.

3.   Izgatavotāji atbild apstiprinātājiestādei par visiem ES tipa apstiprināšanas procesa aspektiem un ražošanas atbilstības nodrošināšanu neatkarīgi no tā, vai viņi ir tieši iesaistīti visos motora izgatavošanas posmos.

4.   Izgatavotāji nodrošina, lai būtu izveidotas procedūras, kas sērijveida ražošanā nodrošina pastāvīgu atbilstību apstiprinātajam tipam, un procedūras ekspluatācijā esošu motoru emisiju uzraudzībai saskaņā ar 19. pantu.

Saskaņā ar VI nodaļu tiek ņemtas vērā motora tipa konstrukcijas vai raksturlielumu izmaiņas, kā arī izmaiņas prasībās, uz kurām atsaucoties deklarēta motora tipa atbilstība.

5.   Papildus tiesību aktos noteiktajam marķējumam, kas minēts 32. pantā, izgatavotāji uz motoriem, ko tie izgatavojuši un laiž tirgū, norāda savu nosaukumu, reģistrēto komercnosaukumu vai reģistrēto preču zīmi un adresi Savienībā, kur ar viņiem var sazināties, vai tad, ja tas nav iespējams, to norāda dokumentā, kas pievienots motoram.

6.   Pēc pamatota pieprasījuma izgatavotāji OAI iesniedz tiesību aktos noteiktā marķējuma dublikātu, kas minēts 15. panta 4. punktā.

7.   Kamēr izgatavotāji ir atbildīgi par motoru, tie nodrošina, ka tā uzglabāšanas vai pārvadāšanas apstākļi negatīvi neietekmē tā atbilstību šai nodaļai un III nodaļai.

8.   Izgatavotāji uzglabā 23. panta 1. punktā minēto ES tipa apstiprinājuma sertifikātu un tā pielikumus un attiecīgā gadījumā 31. pantā minēto atbilstības apliecinājuma kopiju, nodrošinot, ka tie pieejami apstiprinātājiestādēm 10 gadu laikposmā pēc motora laišanas tirgū.

9.   Izgatavotāji pēc pamatota pieprasījuma ar apstiprinātājiestādes starpniecību valsts iestādēm nodrošina motora ES tipa apstiprinājuma sertifikāta kopiju. Minētā kopija ir valodā, kura pieprasījuma iesniedzējai valsts iestādei ir viegli saprotama.

10.   Motoru ES tipa apstiprināšanas nolūkā izgatavotāji, kas veic uzņēmējdarbību ārpus Savienības, ieceļ vienu pārstāvi, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, lai pārstāvētu viņus darījumos ar apstiprinātājiestādi.

11.   Tirgus uzraudzības nolūkā izgatavotāji, kas veic uzņēmējdarbību ārpus Savienības, ieceļ vienu pārstāvi, kurš veic uzņēmējdarbību Savienībā un kurš var būt 10. punktā minētais pārstāvis.

9. pants

Izgatavotāju pienākumi attiecībā uz motoriem, kas neatbilst prasībām

1.   Izgatavotājs, kuram ir iemesls uzskatīt vai kurš uzskata, ka kāds no tā motoriem, kas ir laisti tirgū, neatbilst šai regulai, nekavējoties veic izmeklēšanu saistībā ar neatbilstības, par kuru radušās aizdomas, veidu un tās iespējamo rašanās pakāpi.

Pamatojoties uz izmeklēšanas rezultātu, izgatavotājs veic korektīvus pasākumus, lai nodrošinātu, ka ražošanā esošajiem motoriem laikus ir panākta atbilstība ar apstiprināto motora tipu vai motoru saimi.

Izgatavotājs par izmeklēšanu nekavējoties informē apstiprinātājiestādi, kura piešķīrusi ES tipa apstiprinājumu, sniedzot izsmeļošu informāciju, jo īpaši par neatbilstību un par jebkādiem veiktajiem korektīvajiem pasākumiem.

2.   Neatkarīgi no 1. punkta prasībām izgatavotājam nav jāveic korektīvi pasākumi attiecībā uz motoru, kas neatbilst šai regulai tādu pārveidojumu rezultātā, kas veikti pēc motora laišanas tirgū un ko izgatavotājs nebija pilnvarojis veikt.

10. pants

Izgatavotāju pārstāvju tirgus uzraudzības jautājumos pienākumi

Izgatavotāju pārstāvji tirgus uzraudzības jautājumos veic vismaz tādus uzdevumus, kuri noteikti no izgatavotāja saņemtajā rakstiskajā pilnvarojumā:

a)

nodrošina, ka 23. panta 1. punktā minēto ES tipa apstiprinājuma sertifikātu un tā pielikumus un attiecīgā gadījumā, 31. pantā minēto atbilstības apliecinājuma kopiju var darīt pieejamu apstiprinātājiestādēm 10 gadu laikposmā pēc motora laišanas tirgū;

b)

pēc pamatota pieprasījuma sniedz apstiprinātājiestādei visu nepieciešamo informāciju un dokumentāciju, lai pierādītu motora izgatavošanas atbilstību;

c)

pēc apstiprinātājiestāžu un tirgus uzraudzības iestāžu pieprasījuma ar tām sadarbojas attiecībā uz visām darbībām, kas veiktas saskaņā ar pilnvarojumu.

11. pants

Importētāju vispārīgie pienākumi

1.   Importētāji laiž tirgū tikai atbilstīgus motorus, kas saņēmuši ES tipa apstiprinājumu.

2.   Pirms tirgū tiek laists motors, kam piešķirts ES tipa apstiprinājums, importētāji nodrošina, lai:

a)

būtu pieejams 23. panta 1. punktā minētais ES tipa apstiprinājuma sertifikāts un tā pielikumi;

b)

motoram būtu 32. pantā minētais tiesību aktā noteiktais marķējums;

c)

motors atbilstu 8. panta 5. punktam.

3.   Importētāji 10 gadu laikposmā pēc motora laišanas tirgū attiecīgā gadījumā glabā 31. pantā minēto atbilstības apliecinājuma kopiju, nodrošinot, ka tā ir pieejama apstiprinātājiestādēm un tirgus uzraudzības iestādēm, un nodrošina, ka 23. panta 1. punktā minētais ES tipa apstiprinājuma sertifikāts un tā pielikumi var būt pieejami minētajām iestādēm pēc pieprasījuma.

4.   Importētāji uz motora norāda savu nosaukumu, reģistrēto komercnosaukumu vai reģistrēto preču zīmi un adresi, kurā ar tiem var sazināties, vai, ja tas nav iespējams, to norāda motoram pievienotā dokumentā.

5.   Importētāji nodrošina, ka motoram tiek pievienotas 43. pantā minētās instrukcijas un informācija.

6.   Kamēr importētāji ir atbildīgi par motoru, tie nodrošina, ka tā uzglabāšanas vai pārvadāšanas apstākļi negatīvi neietekmē tā atbilstību šai nodaļai vai III nodaļai.

7.   Pēc pamatota pieprasījuma importētāji pieprasījuma iesniedzējai valsts iestādei sniedz visu informāciju un dokumentāciju, kas nepieciešama, lai pierādītu motora atbilstību. Minētā informācija un dokumentācija ir valodā, kura pieprasījuma iesniedzējai valsts iestādei ir viegli saprotama.

12. pants

Importētāju pienākumi attiecībā uz motoriem, kas neatbilst prasībām

1.   Importētājs, kuram ir iemesls uzskatīt vai kurš uzskata, ka motors neatbilst šai regulai un jo īpaši ka tas neatbilst tā ES tipa apstiprinājumam, nelaiž motoru tirgū, pirms nav panākta tā atbilstība.

Importētājs bez liekas kavēšanās informē izgatavotāju un tirgus uzraudzības iestādes, kā arī apstiprinātājiestādi, kas piešķīra attiecīgo ES tipa apstiprinājumu.

2.   Importētājs, kuram ir iemesls uzskatīt vai kurš uzskata, ka motors, ko viņš ir laidis tirgū, neatbilst šai regulai, nekavējoties veic izmeklēšanu saistībā ar neatbilstības, par kuru radušās aizdomas, veidu un tās iespējamo rašanās pakāpi.

Pamatojoties uz izmeklēšanas rezultātu, importētājs veic korektīvus pasākumus un informē par to izgatavotāju, lai nodrošinātu, ka ražošanā esošajiem motoriem laikus ir panākta atbilstība ar apstiprināto motora tipu vai motoru saimi.

13. pants

Izplatītāju vispārīgie pienākumi

1.   Izplatītāji, darot motoru pieejamu tirgū, pietiekami rūpīgi ievēro šīs regulas prasības.

2.   Pirms motoru darīt pieejamu tirgū izplatītāji pārbauda, vai:

a)

izgatavotājs ir ievērojis 8. panta 5. punktu;

b)

attiecīgā gadījumā importētājs ir ievērojis 11. panta 2. un 4. punktu;

c)

motoram ir 32. pantā minētais tiesību aktā noteiktais marķējums;

d)

43. pantā minētā informācija un instrukcijas ir pieejamas valodā, kas OAI ir viegli saprotama.

3.   Kamēr izplatītāji ir atbildīgi par motoru, tie nodrošina, ka tā uzglabāšanas vai pārvadāšanas apstākļi negatīvi neietekmē tā atbilstību šai nodaļai vai III nodaļai.

4.   Pēc pamatota pieprasījuma izplatītāji nodrošina, lai izgatavotājs pieprasījuma iesniedzējai valsts iestādei sniegtu 8. panta 8. punktā norādīto dokumentāciju vai importētājs pieprasījuma iesniedzējai valsts iestādei sniegtu 11. panta 3. punktā norādīto dokumentāciju.

14. pants

Izplatītāju pienākumi attiecībā uz motoriem, kas neatbilst prasībām

1.   Izplatītājs, kuram ir iemesls uzskatīt vai kurš uzskata, ka motors neatbilst šai regulai, motoru nedara pieejamu tirgū, pirms nav panākta tā atbilstība.

2.   Izplatītājs informē izgatavotāju vai izgatavotāja pārstāvi, ja viņam ir iemesls uzskatīt vai viņš uzskata, ka motors, ko viņš ir darījis pieejamu tirgū, neatbilst šai regulai, lai nodrošinātu, ka tiek veikti korektīvi pasākumi, kas nepieciešami, lai nodrošinātu ražošanā esošo motoru atbilstību apstiprinātajam motora tipam vai motoru saimei, saskaņā ar 9. vai 12. pantu.

15. pants

OAI pienākumi attiecībā uz motoru uzstādīšanu

1.   OAI uzstāda motorus ar ES tipa apstiprinājumu autoceļiem neparedzētai mobilajai tehnikai saskaņā ar instrukcijām, ko izgatavotājs nodrošina saskaņā ar 43. panta 2. punktu un tā, ka netiek negatīvi ietekmēti motora darbības rādītāji attiecībā uz tā gāzveida un daļiņveida piesārņotāju emisijām.

2.   Ja kāds OAI neievēro šā panta 1. punktā minētās instrukcijas, vai, uzstādot motoru autoceļiem neparedzētai mobilajai tehnikai, motorā izdara tādas izmaiņas, kuru rezultātā tiek negatīvi ietekmēti motora darbības rādītāji attiecībā uz tā gāzveida un daļiņveida piesārņotāju emisijām, OAI uzskata par izgatavotāju šīs regulas nolūkos un uz to jo īpaši attiecas 8. un 9. pantā noteiktie pienākumi.

3.   OAI uzstāda motorus ar ES tipa apstiprinājumu autoceļiem neparedzētai mobilajai tehnikai vienīgi tādiem lietošanas veidiem, kas paredzēti 4. pantā.

4.   Ja 32. pantā minētais tiesību aktos noteiktais marķējums nav redzams, nenoņemot tehnikas sastāvdaļas, OAI autoceļiem neparedzētai mobilajai tehnikai redzamā veidā piestiprina marķējuma dublikātu, kas noteikts minētajā pantā un attiecīgajā īstenošanas aktā un kuru nodrošina izgatavotājs.

5.   Ja saskaņā ar 58. panta 5. punktu tirgū tiek laista autoceļiem neparedzēta mobilā tehnika ar uzstādītu pārejas laika motoru, OAI mehānisma marķējumā norāda autoceļiem neparedzēta mobilā mehānisma izgatavošanas datumu.

6.   Ja izgatavotājs motoru piegādā OAI atsevišķi no tā atgāzu pēcapstrādes sistēmas saskaņā ar 34. panta 3. punktu, OAI attiecīgā gadījumā sniedz izgatavotājam informāciju saistībā ar motora un tā atgāzu pēcapstrādes sistēmas montāžu.

16. pants

Izgatavotāju pienākumu piemērošana importētājiem un izplatītājiem

Importētājs vai izplatītājs, kurš dara pieejamu tirgū motoru ar savu nosaukumu vai preču zīmi vai kurš šādu motoru pārveido tā, ka var tikt ietekmēta tā atbilstība piemērojamajām prasībām, šīs regulas nolūkos tiek uzskatīts par izgatavotāju un viņam jo īpaši nosaka 8. un 9. pantā paredzētos pienākumus.

17. pants

Ekonomikas dalībnieku un OAI paziņošanas pienākums

Ekonomikas dalībnieki un OAI piecu gadu laikposmā pēc tirgū laišanas dienas pēc pieprasījuma paziņo apstiprinātājiestādēm un tirgus uzraudzības iestādēm informāciju par:

a)

jebkuru ekonomikas dalībnieku, kas tiem piegādājis motoru;

b)

jebkuru ekonomikas dalībnieku vai – kad to iespējams identificēt – jebkuru OAI, kam tie piegādājuši motoru.

III NODAĻA

PAMATPRASĪBAS

18. pants

Izplūdes gāzu emisiju prasības ES tipa apstiprinājuma nolūkā

1.   Izgatavotāji nodrošina, ka motora tipi un motoru saimes ir konstruēti, izgatavoti un montēti tā, lai tie atbilstu II nodaļā un šajā nodaļā noteiktajām prasībām.

2.   Motoru tipi un motoru saimes, sākot no dienām, kad tirgū laiž III pielikumā norādītos motorus, nepārsniedz izplūdes gāzu emisiju robežvērtības, ko apzīmē kā V posmu un kas noteiktas II pielikumā.

Ja saskaņā ar rādītājiem, kas definē motoru saimi un kas noteikti attiecīgajā īstenošanas aktā, kāda motoru saime aptver vairāk nekā vienu jaudas diapazonu, cilmes motors (ES tipa apstiprinājuma nolūkā) un visi tās pašas saimes motoru tipi (ražošanas atbilstības nolūkā) attiecībā uz piemērojamiem jaudas diapazoniem:

a)

atbilst visstingrākajām emisiju robežvērtībām;

b)

tiek testēti, izmantojot testa ciklus, kas atbilst visstingrākajām emisiju robežvērtībām;

c)

tiek saistīti ar agrākajiem piemērojamajiem ES tipa apstiprinājuma un tirgū laišanas datumiem, kā norādīts III pielikumā.

3.   Motoru tipu un motoru saimju izplūdes gāzu emisijas mēra, pamatojoties uz 24. pantā norādītajiem testa cikliem un saskaņā ar 25. pantu.

4.   Motoru tipus un motoru saimes konstruē un aprīko ar emisiju kontroles stratēģijām tā, lai pēc iespējas novērstu iejaukšanos tajos. Izslēgšanas stratēģiju izmantošana ir aizliegta.

5.   Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka sīku informāciju attiecībā uz rādītājiem, kas jāizmanto motoru tipu un motoru saimju definēšanai, tostarp to darbības režīmu definēšanai, un sīku tehnisku informāciju iejaukšanās novēršanai, kā minēts šā panta 4. punktā. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 56. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru līdz 2016. gada 31. decembrim.

19. pants

Ekspluatācijā esošu motoru emisiju uzraudzība

1.   Gāzveida piesārņotāju emisijas no motoriem, kas pieder pie V posma emisiju motoru tipiem vai motoru saimēm, kam piešķirts tipa apstiprinājums saskaņā ar šo regulu, uzrauga, testējot ekspluatācijā esošus motorus, kas uzstādīti autoceļiem neparedzētai mobilajai tehnikai un kurus darbina to normālajos darbības ciklos. Šādu testēšanu, par kuru ir atbildīgs izgatavotājs un ko veic saskaņā ar apstiprinātājiestādes prasībām, veic motoriem, kas ir pareizi uzturēti, un tā atbilst noteikumiem par motoru atlasi, testa procedūrām un rezultātu paziņošanu dažādām motoru kategorijām.

Komisija veic izmēģinājuma programmas nolūkā izstrādāt atbilstīgas testa procedūras tām motoru kategorijām un apakškategorijām, attiecībā uz kurām šādas testa procedūras nav ieviestas.

Komisija īsteno uzraudzības programmas katrai motoru kategorijai, lai noteiktu, kādā mērā emisijas, ko mēra testa ciklā, atbilst emisijām, ko mēra reālajā darbībā. Ar minētajām programmām un to rezultātiem ik gadu iepazīstina dalībvalstis un pēc tam paziņo sabiedrībai.

2.   Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 55. pantu, lai šo regulu papildinātu ar sīki izstrādātu kārtību attiecībā uz motoru atlasi, testa procedūrām un rezultātu paziņošanu, kā norādīts šā panta 1. punktā. Minētos deleģētos aktus pieņem līdz 2016. gada 31. decembrim.

IV NODAĻA

ES TIPA APSTIPRINĀJUMA PROCEDŪRAS

20. pants

ES tipa apstiprinājuma pieteikums

1.   Izgatavotāji iesniedz atsevišķu pieteikumu par katru motora tipa vai motoru saimes ES tipa apstiprinājuma saņemšanu dalībvalsts apstiprinātājiestādei un katram pieteikumam pievieno 21. pantā norādīto informācijas mapi. Par konkrēta motora tipu vai attiecīgā gadījumā motoru saimi iesniedz tikai vienu pieteikumu, un to iesniedz tikai vienā apstiprinātājiestādē.

2.   Izgatavotāji tehniskajam dienestam, kas atbild par ES tipa apstiprinājuma testu veikšanu, dara pieejamu motoru, kurš atbilst motora tipam vai, motoru saimes gadījumā, cilmes motora raksturlielumiem, kas aprakstīti 21. pantā minētajā informācijas mapē.

3.   Iesniedzot motoru saimes ES tipa apstiprinājuma pieteikumu, ja apstiprinātājiestāde nosaka, ka attiecībā uz izvēlēto cilmes motoru, kas minēts šā panta 2. punktā, iesniegtais pieteikums pilnībā nepārstāv 21. pantā minētajā informācijas mapē aprakstīto motoru saimi, izgatavotāji dara pieejamu citu cilmes motoru un vajadzības gadījumā papildu cilmes motoru, ko apstiprinātājiestāde uzskata par motoru saimi pārstāvošu motoru.

4.   Vienā mēnesī no brīža, kad sāk izgatavot apstiprināto motora tipu vai motoru saimi, izgatavotāji apstiprinātājiestādei, kas piešķīra minētā motora tipa vai attiecīgā gadījumā motoru saimes ES tipa apstiprinājumu, iesniedz sākotnējo plānu ekspluatācijā esošu motoru uzraudzībai.

21. pants

Informācijas mape

1.   Pieteikuma iesniedzējs iesniedz apstiprinātājiestādei informācijas mapi, kurā iekļauts:

a)

informācijas dokuments, kurā ietverts etalondegvielu saraksts un, kad to pieprasījis izgatavotājs, jebkuras citas konkrētas degvielas, degvielas maisījumi vai degvielas emulsijas, kas minētas 25. panta 2. punktā un aprakstītas saskaņā ar 25. panta 4. punktā minētajiem deleģētajiem aktiem (“informācijas dokuments”);

b)

visi attiecīgie dati, rasējumi, fotoattēli un cita informācija saistībā ar motora tipu un attiecīgā gadījumā cilmes motoru;

c)

jebkāda papildinformācija, ko apstiprinātājiestāde pieprasa saistībā ar pieteikuma procedūru ES tipa apstiprinājumam.

2.   Informācijas mapi var iesniegt papīra formā vai elektroniskā formātā atkarībā no tā, kā to pieņem tehniskais dienests un apstiprinātājiestāde.

3.   Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka informācijas dokumenta un informācijas mapes paraugus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 56. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru līdz 2016. gada 31. decembrim.

V NODAĻA

ES TIPA APSTIPRINĀJUMA PROCEDŪRU NORISE

22. pants

Vispārīgi noteikumi

1.   Apstiprinātājiestāde, saņemot pieteikumu, piešķir ES tipa apstiprinājumu visiem motoru tipiem vai motoru saimēm, kas atbilst katram no šādiem nosacījumiem:

a)

informācijas mapē norādītajiem datiem;

b)

šīs regulas prasībām, un jo īpaši 26. pantā minētajai ražošanas atbilstībai.

2.   Ja motors atbilst šajā regulā noteiktajām prasībām, apstiprinātājiestādes nenosaka nekādas citas ES tipa apstiprinājuma prasības attiecībā uz izplūdes gāzu emisijām autoceļiem neparedzētai mobilajai tehnikai, kurai ir uzstādīts šāds motors.

3.   Pēc datumiem, kuri III pielikumā izklāstīti motoru ES tipa apstiprinājumam attiecībā uz katru motora apakškategoriju, apstiprinātājiestādes nepiešķir ES tipa apstiprinājumu motora tipam vai motoru saimei, kas neatbilst šajā regulā noteiktajām prasībām.

4.   ES tipa apstiprinājuma sertifikātus numurē saskaņā ar harmonizētu sistēmu, kas jānosaka Komisijai.

5.   Apstiprinātājiestāde, izmantojot IMI:

a)

pārējo dalībvalstu apstiprinātājiestādēm vienā mēnesī no atbilstīga ES tipa apstiprinājuma sertifikāta izdošanas dara pieejamu sarakstu ar ES tipa apstiprinājumiem, ko tā piešķīrusi vai attiecīgā gadījumā pagarinājusi;

b)

bez kavēšanās dara pieejamu pārējo dalībvalstu apstiprinātājiestādēm sarakstu ar ES tipa apstiprinājumiem, kurus tā atteikusi piešķirt vai atsaukusi, kā arī sava lēmuma pamatojumu;

c)

vienā mēnesī pēc tam, kad saņemts pieprasījums no citas dalībvalsts apstiprinātājiestādes, nosūta tai motora tipa vai motoru saimes ES tipa apstiprinājuma sertifikāta (ja tāds ir) kopiju, kā arī 6. punktā minēto informācijas paketi attiecībā uz katru motora tipu vai motoru saimi, ko tā apstiprinājusi, atteikusies apstiprināt vai kura ES tipa apstiprinājumu tā atsaukusi;

6.   Apstiprinātājiestāde sagatavo informācijas paketi, kurā ietilpst informācijas mape ar testa ziņojumu un visa pārējā dokumentācija, ko tehniskais dienests vai apstiprinātājiestāde pievieno informācijas mapei savu pienākumu veikšanas gaitā (“informācijas pakete”).

Informācijas paketē ir satura rādītājs, kurā uzskaitīts tās saturs, kas atbilstīgi numurēts vai citādi apzīmēts, lai skaidri identificētu visas lapas un katra dokumenta formātu, lai nodrošinātu pārskatu par ES tipa apstiprinājuma pārvaldības secīgajām darbībām, jo īpaši par pārskatīšanas un atjaunināšanas datumiem.

Apstiprinātājiestāde nodrošina, ka informācijas paketē iekļautā informācija ir pieejama vismaz 25 gadu laikposmā pēc attiecīgā ES tipa apstiprinājuma derīguma termiņa beigām.

7.   Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka:

a)

metodi 4. punktā minētās saskaņotās numerācijas sistēmas noteikšanai;

b)

5. punktā minētos paraugus un datu struktūru datu apmaiņai.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 56. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru līdz 2016. gada 31. decembrim.

23. pants

Konkrēti noteikumi attiecībā uz ES tipa apstiprinājuma sertifikātu

1.   ES tipa apstiprinājuma sertifikātam pievieno šādus pielikumus:

a)

informācijas paketi;

b)

attiecīgā gadījumā – personu, kas ir pilnvarotas parakstīt 31. pantā minētos atbilstības apliecinājumus, vārdus, uzvārdus un parakstu paraugus, kā arī norādi par personu amatu uzņēmumā.

2.   Komisija nosaka ES tipa apstiprinājuma sertifikāta paraugu.

3.   Attiecībā uz katru apstiprināto motora tipu vai motoru saimi apstiprinātājiestāde:

a)

aizpilda visas attiecīgās ES tipa apstiprinājuma sertifikāta iedaļas un pievieno testa ziņojumu;

b)

sagatavo informācijas paketes satura rādītāju;

c)

aizpildīto sertifikātu kopā ar pielikumiem bez kavēšanās izsniedz pieteikuma iesniedzējam.

4.   Ja ES tipa apstiprinājumam saskaņā ar 35. pantu ir noteikti kādi derīguma termiņa ierobežojumi vai ja motora tipam vai motoru saimei ir piešķirti atbrīvojumi no dažām šīs regulas prasībām, minētos ierobežojumus vai atbrīvojumus norāda ES tipa apstiprinājuma sertifikātā.

5.   Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka šā panta 2. punktā minēto ES tipa apstiprinājuma sertifikāta paraugu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 56. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru līdz 2016. gada 31. decembrim.

24. pants

ES tipa apstiprinājumiem nepieciešamie testi

1.   Atbilstību šajā regulā paredzētajām tehniskajām prasībām pierāda ar pilnvarotu tehnisko dienestu veiktiem attiecīgiem testiem. Mērījumu un testa procedūras un konkrētais aprīkojums un līdzekļi minēto testu veikšanai, ir noteikti 25. pantā.

2.   Izgatavotājs apstiprinātājiestādei dara pieejamu tādu motoru daudzumu, kāds vajadzīgs saskaņā ar attiecīgajiem deleģētajiem aktiem, lai veiktu vajadzīgos testus.

3.   Vajadzīgos testus veic ar motoriem, kas precīzi atbilst apstiprināmajam motora tipam vai attiecīgā gadījumā motoru saimes cilmes motoram.

Neatkarīgi no pirmās daļas izgatavotājs, vienojoties ar apstiprinātājiestādi, var izvēlēties motoru, kas, lai gan precīzi neatbilst apstiprināmajam motora tipam vai attiecīgā gadījumā motoru saimes cilmes motoram, tomēr apvieno vairākas visnelabvēlīgākās iezīmes attiecībā uz vajadzīgo veiktspējas līmeni. Var izmantot virtuālas testēšanas metodes, lai palīdzētu pieņemt lēmumu atlases procesā.

4.   Testa cikli, ko piemēro nolūkā veikt ES tipa apstiprinājuma testus, ir norādīti IV pielikumā. Testa ciklus, ko piemēro katram motora tipam, kas iekļauts ES tipa apstiprinājumā, norāda informācijas dokumentā.

5.   Motoru, kas precīzi atbilst motora tipam vai attiecīgā gadījumā motoru saimes cilmes motoram, vai motoru, kas izvēlēts saskaņā ar 3. punkta otro daļu, testē ar dinamometru, izmantojot piemērojamo autoceļiem neparedzētas tehnikas motora testa ciklu stacionārā fāzē, kas norādīts IV pielikuma IV-1.–IV-10. tabulā. Izgatavotājs var izvēlēties, vai minēto testu veikt, izmantojot diskrētā režīma vai pakāpeniska modālā testa metodi. Izņemot 7. un 8. punktā minētos gadījumus, konkrētas kategorijas motors ar mainīgu griešanās ātrumu, ko izmanto darbībai ar nemainīgu griešanās ātrumu tajā pašā kategorijā, nav jātestē, izmantojot piemērojamo testa ciklu stacionārā fāzē ar nemainīgu griešanās ātrumu.

6.   Ja ir motors ar nemainīgu griešanās ātrumu, kam ir regulators, kuru var iestatīt alternatīvā griešanās ātrumā, 5. punkta prasības izpilda katrā piemērojamā nemainīgajā griešanās ātrumā, un informācijas dokumentā norāda griešanās ātrumus, kurus piemēro katram motora tipam.

7.   Ja ir IWP kategorijas motors, kuru paredzēts izmantot darbībai gan ar mainīgu griešanās ātrumu, gan ar nemainīgu griešanās ātrumu, 5. punkta prasības izpilda katrā piemērojamā testa ciklā stacionārā fāzē atsevišķi, un informācijas dokumentā norāda katru testa ciklu stacionārā fāzē, attiecībā uz kuru minētās prasības ir izpildītas.

8.   Ja ir IWP kategorijas motors, kuru paredzēts izmantot IWA kategorijas motora vietā saskaņā ar 4. panta 2. punktu, 5. punkta prasības izpilda atsevišķi katrā piemērojamā testa ciklā stacionārā fāzē, kā norādīts IV pielikuma IV-5. un IV-6. tabulā, un informācijas dokumentā norāda katru testa ciklu stacionārā fāzē, attiecībā uz kuru minētās prasības ir izpildītas.

9.   Izņemot motorus, kuru tips apstiprināts, ievērojot 34. panta 5. un 6. punktu, NRE kategorijas motorus ar mainīgu griešanās ātrumu, kuru lietderīgā jauda ir 19 kW vai lielāka, taču nepārsniedz 560 kW, papildus šā panta 5. punkta prasību izpildei testē arī ar dinamometru, izmantojot testa ciklu pārejas fāzē, kā norādīts IV pielikuma IV-11. tabulā.

10.   NRS-v-2b un NRS-v-3 apakškategorijas motorus, kuru maksimālais griešanās ātrums ir 3 400 apgriezienu minūtē vai mazāk, papildus 5. punkta prasību izpildei testē arī ar dinamometru, izmantojot testa ciklu pārejas fāzē, kā norādīts IV pielikuma IV-12. tabulā.

11.   Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 55. pantu, ar kuriem papildina šo regulu, nosakot sīki izstrādātas tehniskās specifikācijas un raksturlielumus šajā pantā minētajiem testa cikliem stacionārā un pārejas fāzē, ietverot atbilstīgo metodi motora slodzes un ātruma iestatījumu noteikšanai. Minētos deleģētos aktus pieņem līdz 2016. gada 31. decembrim.

12.   Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka vienotu testa ziņojuma formātu, kas nepieciešams ES tipa apstiprinājumam. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 56. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru līdz 2016. gada 31. decembrim.

25. pants

ES tipa apstiprinājuma mērījumu un testu veikšana

1.   Izplūdes gāzu emisijas testu galarezultātus motoriem, uz kuriem attiecas šī regula, aprēķina, laboratorijas testa rezultātiem piemērojot visu turpmāk minēto:

a)

kartera gāzu emisijas, ja tas prasīts 3. punktā un ja nav jau iekļauts laboratorijas mērījumā;

b)

jebkādu vajadzīgo korekcijas koeficientu, ja tas prasīts 3. punktā un ja motorā ir ietverta reģenerējoša atgāzu pēcapstrādes sistēma;

c)

visiem motoriem – nolietošanas koeficientus, kas atbilst V pielikumā precizētajiem emisiju noturības periodiem.

2.   Motora tipa vai motoru saimes testēšana, lai noteiktu, vai tā atbilst šajā regulā norādītajām emisiju robežvērtībām, jāveic, attiecīgā gadījumā izmantojot šādas etalondegvielas vai degvielas kombinācijas:

a)

dīzeļdegviela,

b)

benzīns,

c)

benzīna/eļļas maisījums divtaktu DA motoriem,

d)

dabasgāze/biometāns,

e)

sašķidrinātā naftas gāze (SNG),

f)

etanols.

Motora tipam vai motoru saimei ir jāatbilst arī izplūdes gāzu emisiju robežvērtībām, kas šajā regulā noteiktas attiecībā uz jebkādām citām konkrētām degvielām, degvielas maisījumiem vai degvielas emulsijām, kuras izgatavotājs iekļāvis ES tipa apstiprinājuma pieteikumā un aprakstījis informācijas mapē.

3.   Veicot mērījumus un testus, ievēro tehniskās prasības attiecībā uz:

a)

aparatūru un procedūrām testu veikšanai;

b)

aparatūru un procedūrām emisiju mērīšanai un paraugošanai;

c)

metodēm datu novērtēšanai un aprēķiniem;

d)

metodēm nolietošanas koeficientu noteikšanai;

e)

NRE, NRG, IWP, IWA, RLR, NRS, NRSh, SMB un ATS kategoriju motoriem, kas atbilst V posma emisiju robežvērtībām, kā noteikts II pielikumā:

i)

metodes kartera gāzu emisiju ņemšanai vērā;

ii)

metodes atgāzu pēcapstrādes sistēmu nepārtrauktās vai neregulārās reģenerācijas noteikšanai un ņemšanai vērā;

f)

elektroniski vadāmiem NRE, NRG, IWP, IWA, RLL un RLR kategorijas motoriem, kuri atbilst V posma emisiju robežvērtībām, kā noteikts II pielikumā, un kuros izmanto elektronisko vadību, lai noteiktu gan degvielas iesmidzināšanas daudzumu, gan brīdi, vai kuros izmanto elektronisko vadību, lai aktivizētu, deaktivizētu vai regulētu NOx samazināšanai izmantoto emisiju kontroles sistēmu:

i)

emisijas kontroles stratēģijas, un iekļauj dokumentāciju, kas nepieciešama, lai pierādītu minētās stratēģijas;

ii)

NOx kontroles pasākumi, un iekļauj izmantoto metodi minēto kontroles pasākumu pierādīšanai;

iii)

joma, kas saistīta ar attiecīgo autoceļiem neparedzētas tehnikas motora testa ciklu stacionārā fāzē, kurā tiek kontrolēts daudzums, par kādu emisijas drīkst pārsniegt II pielikumā noteiktās emisiju robežvērtības;

iv)

tehniskā dienesta izvēlēti papildu mērījumu punkti no kontroles jomas emisiju stenda testa laikā.

4.   Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 55. pantu, ar kuriem papildina šo regulu, izklāstot:

a)

emisiju laboratorijas testa rezultātu pielāgošanas metodoloģiju, lai iekļautu 1. punkta c) apakšpunktā minētos nolietošanas koeficientus;

b)

2. punktā minēto etalondegvielu tehniskos raksturlielumus un attiecīgā gadījumā prasības jebkādu citu konkrētu degvielu, degvielas maisījumu vai degvielas emulsiju aprakstam, kas aprakstītas informācijas mapē;

c)

sīki izstrādātas tehniskās prasības un raksturlielumus mērījumu un testu veikšanai, kā minēts 3. punktā;

d)

PN mērījumiem izmantoto metodi, ņemot vērā specifikācijas, kas norādītas ANO EEK Noteikumu Nr. 49 06. sērijā;

e)

sīki izstrādātas tehniskās prasības, ko piemēro divu degvielu motoru vai ar gāzi darbināmu vienas degvielas motoru testēšanai, kā minēts II pielikumā.

Minētos deleģētos aktus pieņem līdz 2016. gada 31. decembrim.

26. pants

Ražošanas atbilstības pasākumi

1.   Apstiprinātājiestāde, kas piešķīrusi ES tipa apstiprinājumu, veic visus vajadzīgos pasākumus attiecībā uz minēto ES tipa apstiprinājumu, lai –vajadzības gadījumā sadarbojoties ar pārējo dalībvalstu apstiprinātājiestādēm – pārliecinātos, ka ir veikti atbilstīgi pasākumi, kas nodrošina to, ka ražošanā esošie motori būs atbilstīgi apstiprinātajam tipam attiecībā uz šīs regulas prasībām.

2.   Apstiprinātājiestāde, kas piešķīrusi ES tipa apstiprinājumu, veic nepieciešamos pasākumus attiecībā uz minēto ES tipa apstiprinājumu, lai pārliecinātos, ka izgatavotāja izdotie atbilstības apliecinājumi atbilst 31. pantam.

3.   Apstiprinātājiestāde, kas piešķīrusi ES tipa apstiprinājumu, veic vajadzīgos pasākumus attiecībā uz minēto ES tipa apstiprinājumu, lai – vajadzības gadījumā sadarbojoties ar pārējo dalībvalstu apstiprinātājiestādēm – pārliecinātos, ka šā panta 1. punktā minētie pasākumi joprojām ir piemēroti, lai ražošanā esošie motori joprojām atbilstu apstiprinātajam tipam un lai, attiecīgā gadījumā, atbilstības apliecinājumi joprojām atbilstu 31. pantam.

4.   Lai apliecinātu motora atbilstību apstiprinātajam tipam, apstiprinātājiestāde, kas ir piešķīrusi ES tipa apstiprinājumu, ar izgatavotāja telpās, tostarp izgatavotāja ražošanas iekārtās, ņemtiem paraugiem var veikt jebkādas pārbaudes vai testus, kas vajadzīgi ES tipa apstiprināšanai.

5.   Ja apstiprinātājiestāde, kas ir piešķīrusi ES tipa apstiprinājumu, konstatē, ka netiek veikti 1. punktā minētie pasākumi, ka tie būtiski atšķiras no 1. punktā minētās saskaņotās kārtības, ka tos vairs neveic vai ka tie vairs nav uzskatāmi par piemērotiem, pat ja ražošana tiek turpināta, tā vai nu veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu pareizu ražošanas atbilstības procedūras norisi, vai atsauc ES tipa apstiprinājumu.

6.   Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 55. pantu, ar kuriem papildina šo regulu, nosakot sīki izstrādātus veicamos pasākumus un procedūras, kas jāīsteno apstiprinātājiestādēm, lai nodrošinātu, ka ražošanā esošie motori atbilst apstiprinātajam tipam. Minētos deleģētos aktus pieņem līdz 2016. gada 31. decembrim.

VI NODAĻA

ES TIPA APSTIPRINĀJUMA GROZĪJUMI UN DERĪGUMS

27. pants

Vispārīgi noteikumi

1.   Izgatavotājs nekavējoties informē apstiprinātājiestādi, kas piešķīrusi ES tipa apstiprinājumu, par jebkuru izmaiņu informācijas paketē norādītajos datos.

Šādas izmaiņas gadījumā minētā apstiprinātājiestāde pieņem lēmumu par to, kuras no 28. pantā minētajām procedūrām veikt.

Vajadzības gadījumā apstiprinātājiestāde pēc apspriešanās ar izgatavotāju var pieņemt lēmumu, ka ir jāizsniedz jauns ES tipa apstiprinājums.

2.   Pieteikumu ES tipa apstiprinājumu grozījumiem iesniedz tikai tai apstiprinātājiestādei, kas piešķīrusi sākotnējo ES tipa apstiprinājumu.

3.   Ja apstiprinātājiestāde konstatē, ka grozījuma veikšanai pārbaudes vai testi jāveic atkārtoti, tā attiecīgi informē izgatavotāju.

Regulas 28. pantā noteiktās procedūras piemēro vien tad, ja, pamatojoties uz minētajām pārbaudēm vai testiem, apstiprinātājiestāde secina, ka ES tipa apstiprinājuma prasības joprojām ir izpildītas.

28. pants

ES tipa apstiprinājumu pārskatīšana un pagarināšana

1.   Ja informācijas paketē norādītie dati ir mainījušies un nav jāatkārto pārbaudes vai testi, šādu grozījumu apzīmē ar terminu “pārskatīšana”.

Šādas pārskatīšanas gadījumā apstiprinātājiestāde bez liekas kavēšanās vajadzības gadījumā pārskata informācijas paketes attiecīgās lapas, katrā lapā skaidri norādot grozījuma būtību, un tā arī norāda pārskatīšanas datumu un iekļauj pārskatīto informācijas paketes satura rādītāju. Par atbilstīgu šā punkta prasībai uzskata konsolidētu un atjauninātu informācijas paketes versiju, kam pievienots sīks grozījumu apraksts.

2.   Šā panta 1. punktā minēto grozījumu apzīmē ar terminu “pagarināšana”, ja ir mainījušies informācijas paketē norādītie dati un ir kāds no šādiem gadījumiem:

a)

ir vajadzīgas papildu pārbaudes vai testi;

b)

ir mainījusies informācija, kas iekļauta ES tipa apstiprinājuma sertifikātā, bet ne tā pielikumos;

c)

attiecībā uz apstiprināto motora tipu vai motoru saimi sāk piemērot jaunu prasību, kas izklāstīta šajā regulā vai deleģētajos vai īstenošanas aktos, kuri pieņemti, ievērojot šo regulu.

Pagarinājuma gadījumā apstiprinātājiestāde nosaka atjauninātu ES tipa apstiprinājuma sertifikātu, kurā norādīts pagarinājuma numurs, kas papildināts atbilstīgi iepriekš piešķirto secīgo pagarinājumu skaitam. Minētajā ES tipa apstiprinājuma sertifikātā skaidri norāda pagarināšanas iemeslu un pagarināšanas dienu.

3.   Grozot informācijas paketes lapas vai nosakot konsolidētu un atjauninātu versiju, attiecīgi groza ES tipa apstiprinājuma sertifikātam pievienoto informācijas paketes satura rādītāju, lai norādītu jaunākā pagarinājuma vai pārskatīšanas datumu vai atjauninātās versijas jaunākās konsolidētās redakcijas datumu.

4.   Motora tipa vai motoru saimes ES tipa apstiprinājumā nav jāveic grozījumi, ja 2. punkta c) apakšpunktā minētā jaunā prasība no tehniskā viedokļa neattiecas uz minēto motora tipu vai motoru saimi saistībā ar tā emisiju raksturlielumiem.

29. pants

Grozījumu izsniegšana un paziņošana

1.   ES tipa apstiprinājuma pārskatīšanas gadījumā, apstiprinātājiestāde bez liekas kavēšanās pieteikuma iesniedzējam izsniedz pārskatītos dokumentus vai attiecīgā gadījumā konsolidēto un atjaunināto versiju, tostarp pārskatīto informācijas paketes satura rādītāju, kā minēts 28. panta 1. punkta otrajā daļā.

2.   ES tipa apstiprinājuma pagarināšanas gadījumā, apstiprinātājiestāde bez liekas kavēšanās pieteikuma iesniedzējam izsniedz atjauninātu ES tipa apstiprinājuma sertifikātu, kas minēts 28. panta 2. punktā, tostarp tā pielikumus un informācijas paketes satura rādītāju.

3.   Apstiprinātājiestāde, izmantojot IMI, paziņo pārējo dalībvalstu apstiprinātājiestādēm par jebkuru ES tipa apstiprinājumu grozījumu saskaņā ar 22. panta 5. punktu.

30. pants

ES tipa apstiprinājuma derīgums

1.   ES tipa apstiprinājumus izsniedz uz nenoteiktu laiku.

2.   Motora ES tipa apstiprinājums kļūst nederīgs ikvienā šādā gadījumā:

a)

ja kļūst obligātas jaunas prasības, ko piemēro apstiprinātam motora tipam vai attiecīgā gadījumā motoru saimei, lai tos laistu tirgū, un ES tipa apstiprinājumu nav iespējams attiecīgi pagarināt vai pārskatīt;

b)

ja apstiprināto motora tipu vai motoru saimi izbeidz ražot pilnīgi un brīvprātīgi;

c)

ja ES tipa apstiprinājuma derīgums beidzas, piemērojot ierobežojumu saskaņā ar 35. panta 3. punktu;

d)

ja ES tipa apstiprinājums ir atsaukts saskaņā ar 26. panta 5. punktu, 39. panta 1. punktu vai 40. panta 3. punktu.

3.   Ja motoru saimes ES tipa apstiprinājuma derīguma nosacījumi vairs netiek izpildīti attiecībā uz tikai vienu kādas motoru saimes motora tipu, tad attiecīgās motoru saimes ES tipa apstiprinājums kļūst nederīgs vienīgi attiecībā uz minēto konkrēto motora tipu.

4.   Ja pilnīgi izbeidz ražot kāda tipa motoru vai attiecīgā gadījumā motoru saimi, izgatavotājs par minēto izbeigšanu paziņo apstiprinātājiestādei, kas piešķīrusi attiecīgo ES tipa apstiprinājumu.

Vienā mēnesī no minētā paziņojuma saņemšanas apstiprinātājiestāde, kas piešķīrusi motora tipa vai motoru saimes ES tipa apstiprinājumu, attiecīgi informē pārējo dalībvalstu apstiprinātājiestādes.

5.   Neskarot 4. punktu, ja motora tipa vai attiecīgā gadījumā motoru saimes ES tipa apstiprinājuma derīgums tuvojas beigām, izgatavotājs par minēto faktu paziņo apstiprinātājiestādei, kas piešķīrusi attiecīgo ES tipa apstiprinājumu.

Šādos gadījumos apstiprinātājiestāde, kas piešķīrusi ES tipa apstiprinājumu, nekavējoties dara zināmu visu attiecīgo informāciju pārējo dalībvalstu apstiprinātājiestādēm.

Minētajā informācijā jo īpaši norāda pēdējā izgatavotā motora izgatavošanas datumu un motora identifikācijas numuru.

6.   Šā panta 4. un 5. punktā minētās paziņošanas prasības uzskata par izpildītām, ja attiecīgā informācija ir augšupielādēta IMI.

VII NODAĻA

ATBILSTĪBAS APLIECINĀJUMS UN MARĶĒJUMS

31. pants

Atbilstības apliecinājums

1.   Izgatavotājs kā motora tipa vai motoru saimes ES tipa apstiprinājuma turētājs izsniedz atbilstības apliecinājumu (“atbilstības apliecinājums”), ko pievieno motoriem, kurus laiž tirgū, pamatojoties uz:

a)

kādu no atbrīvojumiem, kas minēti 34. panta 2., 4., 5., 6., 7. vai 8. punktā, 35. panta 4. punktā; vai

b)

58. panta 9., 10. vai 11. punktā minēto pārejas noteikumu.

Atbilstības apliecinājumā sniedz ziņas par motora konkrētām iezīmēm un tam piemērojamajiem ierobežojumiem, to izsniedz bez maksas kopā ar motoru, un attiecīgā gadījumā to pievieno autoceļiem neparedzētam mobilajam mehānismam, kuram šis motors ir uzstādīts. To izsniedz neatkarīgi no tā, vai ir bijis konkrēts pieprasījums un vai izgatavotājam ir iesniegta papildinformācija. Atbilstības apliecinājumu var izsniegt arī drošas elektroniskās datnes veidā.

Izgatavotājs 10 gadu laikposmā pēc motora izgatavošanas datuma pēc tiešā lietotāja pieprasījuma izsniedz atbilstības apliecinājuma dublikātu par atlīdzību, kuras summa nepārsniedz tā izsniegšanas izmaksas. Uz jebkura šāda atbilstības apliecinājuma dublikāta ir skaidri salasāms vārds “dublikāts”.

2.   Atbilstības apliecinājumu sagatavo vismaz vienā no Savienības iestāžu oficiālajām valodām.

Jebkura dalībvalsts var izgatavotājam pieprasīt atbilstības apliecinājumu iztulkot tās oficiālajā valodā vai valodās.

3.   Persona(-as), kura(-as) ir pilnvarota(-as) parakstīt atbilstības apliecinājumus, pieder pie izgatavotāja organizācijas, un minētās organizācijas vadība to/tās ir pienācīgi pilnvarojusi pilnībā uzņemties izgatavotāja juridisko atbildību attiecībā uz motora projektēšanu un izgatavošanu vai attiecībā uz motora ražošanas atbilstību.

4.   Atbilstības apliecinājumu aizpilda pilnībā, un tajā nav nekādu ierobežojumu attiecībā uz motora izmantošanu kā vien tie, kas paredzēti šajā regulā.

5.   Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka atbilstības apliecinājuma paraugu, tostarp elementus, kas paredzēti viltojumu novēršanai un kas ļauj pārbaudīt drošo elektronisko datni. Šajā nolūkā īstenošanas aktos paredz aizsardzības elementus, ko izmanto, lai aizsargātu atbilstības apliecinājumu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 56. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru līdz 2016. gada 31. decembrim.

32. pants

Tiesību aktos noteiktā motoru marķēšana

1.   Izgatavotājs piestiprina marķējumu katram motoram, kas izgatavots saskaņā ar apstiprināto tipu (“tiesību aktos noteiktais marķējums”).

2.   Attiecībā uz turpmāk uzskaitītajiem motoriem tiesību aktos noteiktajā marķējumā ietver papildinformāciju, kurā norāda, ka minētajam motoram piemēro attiecīgo izņēmumu vai pārejas noteikumu:

a)

motori, kas paredzēti eksportēšanai uz trešām valstīm saskaņā ar 34. panta 1. punktu un kas ir izgatavoti vai nu Savienībā, vai ārpus Savienības un pēc tam Savienībā uzstādīti autoceļiem neparedzētai mobilajai tehnikai;

b)

motori, kas tirgū laisti saskaņā ar 34. panta 2., 5., 6. vai 8. punktu;

c)

motori, kas tirgū laisti pagaidu kārtā saskaņā ar 34. panta 4. punktu;

d)

pārejas laika motori, kas tirgū laisti saskaņā ar 58. panta 5. punktu;

e)

aizstājējmotori, kas tirgū laisti saskaņā ar 34. panta 7. punktu, 58. panta 10. vai 11. punktu.

3.   Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka tiesību aktos noteiktā marķējuma paraugu, tostarp obligāto pamatinformāciju, kas jāsniedz, motoram atstājot ražošanas līniju, obligāto pamatinformāciju, kas jāsniedz, pirms motors tiek laists tirgū, un attiecīgā gadījumā šā panta 2. punktā minēto papildinformāciju. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 56. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru līdz 2016. gada 31. decembrim.

33. pants

Motoru pagaidu marķēšana

1.   Izgatavotājs piestiprina pagaidu marķējumu katram motoram, kurš izgatavots atbilstīgi apstiprinātajam tipam un kurš ir laists tirgū, pamatojoties uz 34. panta 3. punktu.

2.   Motoram, kas vēl neatbilst apstiprinātajam tipam un kas tiek piegādāts minētā motora izgatavotājam, ir tikai pagaidu marķējums.

3.   Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka šā panta 1. un 2. punktā minēto pagaidu marķējumu paraugu, tostarp marķējumos norādāmo obligāto pamatinformāciju. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 56. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru līdz 2016. gada 31. decembrim.

VIII NODAĻA

ATBRĪVOJUMI

34. pants

Vispārīgi atbrīvojumi

1.   Izņemot 32. panta 2. punkta a) apakšpunktu, šo regulu nepiemēro motoriem, kas paredzēti eksportēšanai uz trešām valstīm.

2.   Izņemot 32. panta 2. punkta b) apakšpunktu, šo regulu nepiemēro motoriem, ko paredzēts izmantot bruņotajos spēkos.

Šā punkta nolūkos ugunsdrošības dienestus, civilās aizsardzības dienestus, par sabiedriskās kārtības uzturēšanu atbildīgos dienestus un ārkārtas medicīniskās palīdzības dienestus neuzskata par bruņoto spēku daļu.

3.   Neskarot 32. pantu un ar OAI piekrišanu, izgatavotājs minētajam OAI motoru var piegādāt atsevišķi no tā atgāzu pēcapstrādes sistēmas.

4.   Neatkarīgi no 5. panta 3. punkta dalībvalstis atļauj tādu motoru pagaidu laišanu tirgū (nolūkā veikt pārbaudes uz vietas), kam nav piešķirts ES tipa apstiprinājums saskaņā ar šo regulu.

5.   Neatkarīgi no 18. panta 2. punkta un 22. panta 3. punkta dalībvalstis piešķir ES tipa apstiprinājumu tādiem motoriem un atļauj laist tirgū tādus motorus, kuri atbilst gāzveida un daļiņveida piesārņotāju emisiju robežvērtībām, kas īpašiem nolūkiem paredzētiem motoriem noteiktas VI pielikumā, ar nosacījumu, ka šos motorus paredzēts uzstādīt autoceļiem neparedzētai mobilajai tehnikai, kuru paredzēts lietot sprādzienbīstamā vidē, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/34/ES 2. panta 5. punktā (21).

6.   Neatkarīgi no 18. panta 2. punkta un 22. panta 3. punkta dalībvalstis var pēc pieprasījuma piešķirt tādu motoru ES tipa apstiprinājumu un atļaut to laišanu tirgū, kuri atbilst gāzveida un daļiņveida piesārņotāju emisiju robežvērtībām, kas īpašiem nolūkiem paredzētiem motoriem noteiktas VI pielikumā, ar nosacījumu, ka šos motorus paredzēts uzstādīt autoceļiem neparedzētai mobilajai tehnikai, kuru iecerēts lietot tikai tam, lai glābšanas laivas, ko izmanto valstu glābšanas dienesti, nolaistu ūdenī un izceltu no tā.

7.   Neatkarīgi no 5. panta 3. punkta un 18. panta 2. punkta attiecībā uz RLL vai RLR kategoriju motoriem, kas Savienības tirgū laisti 2011. gada 31. decembrī vai pirms tam, dalībvalstis var atļaut laist tirgū aizstājējmotorus, ja apstiprinātājiestāde pēc pārbaudes atzīst un secina, ka tāda motora uzstādīšana, kas atbilst piemērojamām emisiju robežvērtībām, kuras izklāstītas II pielikuma II-7. un II-8. tabulā, būs saistīta ar būtiskām tehniskām grūtībām. Šādā gadījumā aizstājējmotori vai nu atbilst emisiju robežvērtībām, kurām tiem būtu bijis jāatbilst, lai motoru laistu Savienības tirgū 2011. gada 31. decembrī, vai arī atbilst stingrākām emisiju robežvērtībām.

Attiecībā uz RLL vai RLR kategoriju motoriem, kas Savienības tirgū laisti pēc 2011. gada 31. decembra, dalībvalstis var atļaut laist tirgū aizstājējmotorus, kuri atbilst tādām emisiju robežvērtībām, kuras bija jāievēro attiecībā uz aizstājamiem motoriem, kad tos sākotnēji laida Savienības tirgū.

8.   Attiecībā uz RLL vai RLR kategoriju motoriem dalībvalstis var atļaut laist tirgū motorus, kas atbilst jaunākajām piemērojamajām emisiju robežvērtībām, kuras noteiktas attiecīgajos tiesību aktos, kas piemērojami 2016. gada 5. oktobrī, ar noteikumu, ka:

a)

minētie motori ir tāda projekta daļa, kas 2016. gada 6. oktobrī ir izstrādes beigu posmā, kā definēts Direktīvā 2008/57/EK; un

b)

tādu motoru izmantošana, kas atbilst piemērojamām emisiju robežvērtībām, kuras izklāstītas II pielikuma II.7 vai II.8 tabulā, radīs nesamērīgas izmaksas.

Līdz 2017. gada 17. septembrim katra dalībvalsts Komisijai dara zināmu šādu projektu sarakstu.

9.   Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 55. pantu, lai šo regulu papildinātu ar sīki izstrādātām tehniskajām specifikācijām un nosacījumiem attiecībā uz:

a)

motoru un tā atgāzu pēcapstrādes sistēmu atsevišķu piegādi, ko izgatavotājs piegādā OAI, kā minēts 3. punktā;

b)

tādu motoru pagaidu laišanu tirgū (nolūkā veikt pārbaudes uz vietas), kam nav piešķirts ES tipa apstiprinājums saskaņā ar šo regulu, kā norādīts 4. punktā;

c)

ES tipa apstiprinājuma piešķiršanu tādiem motoriem un atļaujām tādu motoru laišanai tirgū, kuri atbilst gāzveida un daļiņveida piesārņotāju emisiju robežvērtībām, kas īpašiem nolūkiem paredzētiem motoriem noteiktas VI pielikumā, kā norādīts 5. un 6. punktā.

Minētos deleģētos aktus pieņem līdz 2016. gada 31. decembrim.

35. pants

Atbrīvojumi jaunām tehnoloģijām vai jaunām koncepcijām

1.   Izgatavotājs var pieteikties ES tipa apstiprinājumam attiecībā uz motora tipu vai motoru saimi, kurā iekļautas jaunas tehnoloģijas vai jaunas koncepcijas, kas minēto jauno tehnoloģiju vai jauno koncepciju rezultātā neatbilst vienai vai vairākām šīs regulas prasībām.

2.   Apstiprinātājiestāde piešķir 1. punktā minēto ES tipa apstiprinājumu, ja ir izpildīti visi šie nosacījumi:

a)

pieteikumā norādīti iemesli, kāpēc attiecīgās jaunās tehnoloģijas vai jaunās koncepcijas dēļ motora tips vai motoru saime neatbilst vienai vai vairākām šīs regulas prasībām;

b)

pieteikumā aprakstīta jauno tehnoloģiju vai jauno koncepciju ietekme uz vidi un pasākumi, kas veikti, lai nodrošinātu tādu vides aizsardzības līmeni, kas ir vismaz līdzvērtīgs tam, ko paredz šīs regulas prasības, no kurām prasīts atbrīvojums;

c)

ir iesniegti testu apraksti un rezultāti, kuri pierāda, ka ir izpildīts b) apakšpunkta nosacījums.

3.   Šā panta 1. punktā minētā ES tipa apstiprinājuma piešķiršanai ir jāsaņem Komisijas atļauja.

Vajadzības gadījumā Komisijas piešķirtajā atļaujā norāda, vai uz to attiecina kādus ierobežojumus.

Šo atļauju piešķir ar īstenošanas aktu.

4.   Kamēr nav saņemts Komisijas lēmums par atļauju saskaņā ar 3. punktu, apstiprinātājiestāde var izdot provizorisku ES tipa apstiprinājumu, kas ir derīgs:

a)

tikai attiecīgās dalībvalsts teritorijā;

b)

tikai attiecībā uz to motora tipu vai motoru saimi, uz kuru attiecas prasītais atbrīvojums; un

c)

vismaz uz 36 mēnešiem.

Ja tiek izsniegts šāds provizorisks ES tipa apstiprinājums, apstiprinātājiestāde par to nekavējoties informē Komisiju un pārējās dalībvalstis, nosūtot datni ar 2. punktā minēto informāciju.

Šāda provizoriska ES tipa apstiprinājuma provizoriskums un ierobežotais teritoriālais derīgums ir norādīts ES tipa apstiprinājuma virsrakstā un attiecīgā atbilstības apliecinājuma virsrakstā.

5.   Ja apstiprinātājiestāde pieņem lēmumu savā teritorijā atzīt 4. punktā minēto provizorisko ES tipa apstiprinājumu, tā par to rakstiski informē attiecīgo apstiprinātājiestādi un Komisiju.

6.   Ja Komisija nolemj nepiešķirt 3. punktā minēto atļauju, apstiprinātājiestāde nekavējoties paziņo 4. punktā minētā provizoriskā ES tipa apstiprinājuma turētājam, ka provizoriskais ES tipa apstiprinājums tiks atsaukts sešus mēnešus pēc Komisijas atteikuma dienas.

Neatkarīgi no Komisijas lēmuma nepiešķirt 3. punktā minēto atļauju motorus, kas izgatavoti atbilstīgi provizoriskajam ES tipa apstiprinājumam, kad tas vēl bijis spēkā, var laist tirgū jebkurā dalībvalstī, kuras apstiprinātājiestādes ir atzinušas provizorisko ES tipa apstiprinājumu.

7.   Šā panta 4. punkta otrajā daļā un 5. punktā minētās prasības uzskata par izpildītām, ja attiecīgā informācija ir augšupielādēta IMI.

8.   Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka šā panta 3. punktā minēto atļauju. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 56. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

9.   Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka šā panta 4. punktā minētā ES tipa apstiprinājuma un atbilstības apliecinājuma saskaņotos paraugus, tostarp to obligāto pamatinformāciju. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 56. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru līdz 2016. gada 31. decembrim.

36. pants

Turpmāka deleģēto un īstenošanas aktu pielāgošana

1.   Ja Komisija atļauj piešķirt atbrīvojumu, ievērojot 35. pantu, tā nekavējoties veic vajadzīgos pasākumus, lai attiecīgos deleģētos vai īstenošanas aktus pielāgotu tehnoloģiju attīstībai.

Ja saskaņā ar 35. pantu piešķirtais atbrīvojums attiecas uz jomu, kas reglamentēta ANO EEK noteikumos, Komisija saskaņā ar procedūru, ko piemēro atbilstīgi pārskatītajam 1958. gada nolīgumam, ierosina minēto noteikumu grozījumu.

2.   Tiklīdz attiecīgie 1. punktā minētie deleģētie vai īstenošanas akti ir grozīti, Komisija atceļ visus ierobežojumus, kas noteikti ar lēmumu par atbrīvojuma atļaušanu.

Ja nav veikti vajadzīgie pasākumi, lai pielāgotu deleģētos vai īstenošanas aktus, Komisija pēc tās dalībvalsts lūguma, kura piešķīrusi provizorisko ES tipa apstiprinājumu, var ar lēmumu īstenošanas akta formā, kas pieņemts saskaņā ar 56. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru, atļaut minētajai dalībvalstij pagarināt ES tipa apstiprinājumu.

IX NODAĻA

ZIŅOJUMI PAR RAŽOŠANU UN PĀRBAUDES

37. pants

Izgatavotāju pienākumi attiecībā uz ziņojumiem par ražošanu

1.   Izgatavotājs apstiprinātājiestādei, kas piešķīrusi ES tipa apstiprinājumu, iesniedz sarakstu, kurā attiecībā uz katru motora tipu un motora apakškategoriju ietverts to motoru skaits, kuri izgatavoti saskaņā ar šo regulu un saskaņā ar ES tipa apstiprinājumu kopš pēdējā ziņojuma par ražošanu iesniegšanas vai kopš šīs regulas prasības kļuva piemērojamas pirmo reizi.

Minēto sarakstu iesniedz:

a)

45 dienās pēc katra kalendārā gada beigām;

b)

uzreiz pēc katra no III pielikumā minētajiem motoru laišanas tirgū datumiem; un

c)

līdz jebkuram citam datumam, ko var noteikt apstiprinātājiestāde.

2.   Šā panta 1. punktā minētajā sarakstā norāda, kā identifikācijas numuri korelē ar attiecīgiem motoru tipiem un attiecīgā gadījumā motoru saimēm un ar ES tipa apstiprinājumu numuriem, ja minētās korelācijas nav noteiktas motoru kodēšanas sistēmā.

3.   Šā panta 1. punktā minētajā sarakstā skaidri norāda ikvienu gadījumu, kad izgatavotājs pārtrauc ražot apstiprinātu motora tipu vai motoru saimi.

4.   Izgatavotājs saglabā 1. punktā minētā saraksta kopiju vismaz 20 gadus pēc attiecīgā ES tipa apstiprinājuma derīguma termiņa beigām.

5.   Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka šā panta 1. punktā minētā saraksta formātu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 56. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru līdz 2016. gada 31. decembrim.

38. pants

Pārbaudes pasākumi

1.   Dalībvalsts apstiprinātājiestāde, kas piešķīra ES tipa apstiprinājumu, veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu – attiecīgā gadījumā sadarbībā ar pārējo dalībvalstu apstiprinātājiestādēm –, ka izgatavotājiem tiek pareizi piešķirti identifikācijas numuri attiecībā uz minēto ES tipa apstiprinājumu un ka tie to pareizi izmanto, pirms tirgū tiek laists vai darīts pieejams motors, kam piešķirts ES tipa apstiprinājums.

2.   Identifikācijas numuru papildu pārbaude var tikt veikta saistībā ar ražošanas atbilstības kontroli, kas noteikta 26. pantā.

3.   Attiecībā uz identifikācijas numuru pārbaudi izgatavotājs vai izgatavotāja pārstāvis pēc pieprasījuma bez kavēšanās sniedz atbildīgajai apstiprinātājiestādei vajadzīgo informāciju par izgatavotāja pircējiem, kā arī to motoru identifikācijas numurus, kas deklarēti kā ražoti saskaņā ar 37. pantu. Ja motorus dara pieejamus OAI, papildu informācija no izgatavotāja nav vajadzīga.

4.   Ja pēc apstiprinātājiestādes pieprasījuma izgatavotājs nevar uzskatāmi parādīt atbilstību tiesību aktos noteiktās marķēšanas prasībām, apstiprinātājiestāde var atsaukt ES tipa apstiprinājumu, kas piešķirts attiecīgajam motora tipam vai motoru saimei. Apstiprinātājiestādes vienā mēnesī informē cita citu par visiem atsauktajiem ES tipa apstiprinājumiem un par minētās atsaukšanas iemesliem saskaņā ar 22. panta 5. punktu.

X NODAĻA

DROŠĪBAS KLAUZULAS

39. pants

Motori, kas neatbilst apstiprinātajam tipam

1.   Ja motori ar tiesību aktos noteikto marķējumu, kuriem attiecīgos gadījumos ir pievienots atbilstības apliecinājums, neatbilst apstiprinātajam motora tipam vai motoru saimei, apstiprinātājiestāde, kas piešķīrusi ES tipa apstiprinājumu, veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka ražošanā esošie motori atbilst apstiprinātajam motora tipam vai motoru saimei. Šādi pasākumi var ietvert ES tipa apstiprinājuma atsaukšanu, ja izgatavotāja veiktā novēršanas darbība ir neatbilstīga.

Attiecīgā apstiprinātājiestāde informē pārējo dalībvalstu apstiprinātājiestādes par veiktajiem pasākumiem.

2.   Saistībā ar 1. punktu novirzes no datiem, kas norādīti ES tipa apstiprinājuma sertifikātā vai informācijas paketē, ja minētās novirzes nav atļautas saskaņā ar VI nodaļu, uzskata par neatbilstību apstiprinātajam motora tipam vai motoru saimei.

3.   Ja apstiprinātājiestāde konstatē, ka motori, kam attiecīgā gadījumā pievienots citā dalībvalstī izsniegts atbilstības apliecinājums vai uz kā ir tipa apstiprinājuma marķējums, neatbilst apstiprinātajam motora tipam vai motoru saimei, tā var pieprasīt, lai apstiprinātājiestāde, kas piešķīrusi ES tipa apstiprinājumu, pārbaudītu, vai ražošanā esošie motori joprojām atbilst apstiprinātajam motora tipam vai motoru saimei. Saņemot šādu pieprasījumu, apstiprinātājiestāde, kas piešķīrusi ES tipa apstiprinājumu, pēc iespējas drīz un vēlākais trīs mēnešos pēc pieprasījuma dienas veic 1. punktā minētās darbības.

4.   Kompetentās iestādes vienā mēnesī informē cita citu par visiem atsauktajiem ES tipa apstiprinājumiem un par minētās atsaukšanas iemesliem saskaņā ar 22. panta 5. punktu.

5.   Ja apstiprinātājiestāde, kas piešķīrusi ES tipa apstiprinājumu, apstrīd neatbilstību, par ko tai ir paziņots, attiecīgās dalībvalstis cenšas strīdu noregulēt.

Apstiprinātājiestāde par to informē Komisiju un vajadzības gadījumā Komisija rīko attiecīgas apspriedes, lai strīdu noregulētu.

40. pants

Motoru atsaukšana

1.   Ja izgatavotājam, kam piešķirts ES tipa apstiprinājums, ievērojot Regulas (EK) Nr. 765/2008 20. panta 1. punktu, ir jāatsauc tirgū laistie motori, neatkarīgi no tā, vai tie ir uzstādīti autoceļiem neparedzētai mobilajai tehnikai, pamatojoties uz to, ka motori rada nopietnu risku attiecībā uz vides aizsardzību vai sabiedrības veselību, minētais izgatavotājs:

a)

nekavējoties informē apstiprinātājiestādi, kas piešķīrusi ES tipa apstiprinājumu; un

b)

ierosina minētajai apstiprinātājiestādei atbilstīgu novēršanas pasākumu kopumu, lai novērstu nopietno risku.

2.   Apstiprinātājiestāde pārējo dalībvalstu iestādēm un Komisijai nekavējoties dara zināmu informāciju par ierosinātajiem novēršanas pasākumiem.

Apstiprinātājiestādes nodrošina novēršanas pasākumu efektīvu īstenošanu savās attiecīgajās dalībvalstīs.

3.   Ja apstiprinātājiestāde uzskata, ka novēršanas pasākumi nav pietiekami vai ka tie nav tikuši īstenoti pietiekami ātri, tā bez kavēšanās par to informē apstiprinātājiestādi, kas piešķīrusi ES tipa apstiprinājumu.

Ja izgatavotājs pēc tam neierosina un neīsteno iedarbīgus korektīvos pasākumus, apstiprinātājiestāde, kas izsniegusi ES tipa apstiprinājumu, veic visus vajadzīgos aizsardzības pasākumus, tostarp atsauc ES tipa apstiprinājumu.

ES tipa apstiprinājuma atsaukšanas gadījumā apstiprinātājiestāde vienā mēnesī pēc minētā atsaukuma ar ierakstītu vēstuli vai līdzvērtīgiem elektroniskiem līdzekļiem par to paziņo izgatavotājam, pārējo dalībvalstu apstiprinātājiestādēm un Komisijai.

41. pants

Lēmumu paziņošana un pieejamie tiesiskās aizsardzības līdzekļi

1.   Šāda veida vai šāda nolūka lēmumos izklāsta to pamatā esošos iemeslus:

a)

pieņemts saskaņā ar šo regulu;

b)

noraida vai atsauc ES tipa apstiprinājumu;

c)

prasa motora atsaukšanu no tirgus;

d)

aizliedz, ierobežo vai traucē motora laišanu tirgū; vai

e)

aizliedz, ierobežo vai traucē tādas autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas laišanu tirgū, kurai ir uzstādīts motors, uz kuru attiecas šī regula.

2.   Apstiprinātājiestādes paziņo attiecīgajai personai par:

a)

jebkuru šādu 1. punktā minēto lēmumu;

b)

tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, kurus tā var izmantot saskaņā ar attiecīgajā dalībvalstī spēkā esošajiem tiesību aktiem, un par termiņiem, kas piemērojami minētajiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem.

XI NODAĻA

STARPTAUTISKIE NOTEIKUMI UN TEHNISKĀS INFORMĀCIJAS SNIEGŠANA

42. pants

Līdzvērtīgu motora tipa apstiprinājumu akceptēšana

1.   Savienība saskaņā ar daudzpusējiem vai divpusējiem nolīgumiem starp Savienību un trešām valstīm var atzīt šajā regulā noteikto motoru ES tipa apstiprinājumu nosacījumu un noteikumu līdzvērtību procedūrām, kas noteiktas starptautiskajos noteikumos vai trešo valstu noteikumos.

2.   Piešķirtos tipa apstiprinājumus un tiesību aktos noteiktos marķējumus, kas atbilst ANO EEK noteikumiem vai to grozījumiem, par kuriem Savienība ir nobalsojusi vai kuriem Savienība ir pievienojusies, kā norādīts deleģētajos aktos, kas minēti 4. punkta a) apakšpunktā, atzīst par līdzvērtīgiem saskaņā ar šo regulu piešķirtajiem ES tipa apstiprinājumiem un prasītajiem tiesību aktos noteiktajiem marķējumiem.

3.   ES tipa apstiprinājumus, kas piešķirti, pamatojoties uz Savienības tiesību aktiem, kas uzskaitīti 4. punkta b) apakšpunktā minētajā deleģētajā aktā, atzīst par līdzvērtīgiem saskaņā ar šo regulu piešķirtajiem ES tipa apstiprinājumiem.

4.   Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 55. pantu, ar kuriem papildina šo regulu, izklāstot:

a)

ANO EEK noteikumu vai to grozījumu sarakstu (tostarp jebkuras tajos izklāstītās prasības, kas attiecas uz to piemērošanu), par kuriem Savienība ir nobalsojusi vai kuriem Savienība ir pievienojusies, un kuri ir jāpiemēro tādu motoru tipu un motoru saimju ES tipa apstiprinājumam, kurus uzstāda autoceļiem neparedzētai mobilajai tehnikai;

b)

tādu Savienības tiesību aktu sarakstu, kurus ievērojot piešķir ES tipa apstiprinājumus, tostarp jebkuras tajos izklāstītās prasības, kas attiecas uz to piemērošanu.

Minētos deleģētos aktus pieņem līdz 2016. gada 31. decembrim.

43. pants

OAI un tiešajiem lietotājiem paredzētā informācija un instrukcijas

1.   Izgatavotājs nesniedz OAI vai tiešajiem lietotājiem nekādu tehnisko informāciju par sīki izklāstītajiem datiem, kas paredzēti šajā regulā un kas atšķiras no apstiprinātājiestādes apstiprinātajiem sīki izklāstītajiem datiem.

2.   Izgatavotājs dara pieejamu OAI visu attiecīgo informāciju un instrukcijas, kas ir vajadzīgas, lai pareizi uzstādītu motoru autoceļiem neparedzētai mobilajai tehnikai, tostarp aprakstu par jebkādiem īpašiem nosacījumiem vai ierobežojumiem, kas saistīti ar motora uzstādīšanu vai izmantošanu.

3.   Izgatavotājs dara pieejamu OAI visu attiecīgo informāciju un nepieciešamās instrukcijas, kas paredzētas tiešajam lietotājam, tostarp aprakstu par jebkādiem īpašiem nosacījumiem vai ierobežojumiem saistībā ar motora izmantošanu.

4.   Izgatavotāji dara pieejamu OAI oglekļa dioksīda (CO2) emisiju vērtību, kas noteikta ES tipa apstiprinājuma procesa laikā, un instruē OAI paziņot minēto informāciju – kā arī paskaidrojošu informāciju par testa apstākļiem – tās autoceļiem neparedzētās mobilās tehnikas tiešajam lietotājam, kurai motoru paredzēts uzstādīt.

5.   Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 55. pantu, ar kuriem papildina šo regulu, nosakot sīki izstrādātu informāciju un instrukcijas, kas minētas šā panta 2., 3. un 4. punktā. Minētos deleģētos aktus pieņem līdz 2016. gada 31. decembrim.

44. pants

Datu un informācijas apmaiņa, izmantojot IMI

1.   Saistībā ar šo regulu starp valstu iestādēm vai starp valstu iestādēm un Komisiju veiktā apmaiņa ar datiem un informāciju par ES tipa apstiprinājumiem notiek elektroniskā formātā, izmantojot IMI.

2.   Visu attiecīgo informāciju saistībā ar ES tipa apstiprinājumiem, kas piešķirti saskaņā ar šo regulu, apkopo centralizēti un dara pieejamu valstu apstiprinātājiestādēm un Komisijai, izmantojot IMI.

3.   Komisija nodrošina, ka IMI arī:

a)

dod iespēju apmainīties ar datiem un informāciju starp izgatavotājiem vai tehniskiem dienestiem, no vienas puses, un valstu iestādēm vai Komisiju, no otras puses;

b)

sniedz publisku piekļuvi konkrētiem datiem un informācijai, kas attiecas uz tipa apstiprinājumu rezultātiem un ekspluatācijā esošu motoru uzraudzības rezultātiem;

c)

vajadzības gadījumā un ja tas ir tehniski un ekonomiski lietderīgi, saskaņojot ar attiecīgajām dalībvalstīm, nodrošina automātiskas datu pārsūtīšanas mehānismus starp esošajām valstu datubāzēm un IMI.

4.   Šā panta 3. punktā minētā IMI izmantošana ir fakultatīva.

5.   Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka sīki izstrādātas tehniskās prasības un procedūras, kas nepieciešamas, lai izveidotu IMI starpsavienojumus ar esošajām valstu datubāzēm, kā minēts šā panta 3. punkta c) apakšpunktā. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 56. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru līdz 2016. gada 31. decembrim.

XII NODAĻA

TEHNISKO DIENESTU NORĪKOŠANA UN PAZIŅOŠANA

45. pants

Prasības attiecībā uz tehniskajiem dienestiem

1.   Tehnisko dienestu norīko apstiprinātājiestāde saskaņā ar 47. pantu norīko un tas izpilda šā panta 2. līdz 9. punktā noteiktās prasības.

2.   Tehnisko dienestu izveido saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem, un tiem ir juridiskas personas statuss.

3.   Tehniskais dienests ir trešā persona, kas ir neatkarīga no tā novērtēšanā esošu motoru projektēšanas, izgatavošanas, piegādes vai apkopes procesa.

Par pirmās daļas prasībām atbilstīgu var uzskatīt struktūru, kas pieder pie uzņēmēju asociācijas vai profesionālas federācijas, kura pārstāv uzņēmumus, kas iesaistīti tās novērtējamo, testējamo vai pārbaudāmo motoru konstruēšanā, izgatavošanā, piegādē, montāžā, uzstādīšanā, izmantošanā vai tehniskajā apkopē, ar noteikumu, ka tiek pierādīts, ka tā ir neatkarīga un nepastāv interešu konflikts.

4.   Tehniskais dienests, tostarp tā augstākā līmeņa vadība un darbinieki, kas atbildīgi par tādu kategoriju darbību veikšanu, kurām tehniskais dienests ir norīkots saskaņā ar 47. panta 1. punktu, nav tādu motoru konstruktors, izgatavotājs, piegādātājs, uzstādītājs vai uzturētājs, kurus tas novērtē, un nepārstāv minētajās darbībās iesaistītās puses. Šis ierobežojums neliedz izmantot novērtētos motorus, kas minēti šā panta 3. punktā un kas vajadzīgi tehniskā dienesta darbībai, vai izmantot šādus motorus personīgām vajadzībām.

Tehniskais dienests nodrošina, ka tā meitasuzņēmumu vai apakšuzņēmēju darbības neietekmē tā konfidencialitāti, objektivitāti vai taisnīgumu attiecībā uz tām darbību kategorijām, kuru veikšanai tas ir norīkots.

5.   Tehniskais dienests veic tās darbību kategorijas, kuru veikšanai tas ir norīkots, ievērojot visaugstāko profesionālās integritātes līmeni un nodrošinot vajadzīgo tehnisko kompetenci konkrētajā jomā, un tā darbinieki nav pakļauti nekādam spiedienam vai ietekmēšanai, īpaši finansiālai, kas varētu ietekmēt tā spriedumu vai tā novērtēšanas darbību rezultātus, jo īpaši tādu spiedienu vai ietekmēšanu, kuru īsteno personas vai personu grupas, kas ir ieinteresētas minēto darbību rezultātos.

6.   Tehniskais dienests apstiprinātājiestādei, kas to norīkojusi, uzskatāmi parāda, ka tas spēj veikt visas tās darbību kategorijas, kurām tas vēlas tikt norīkots saskaņā ar 47. panta 1. punktu, nodrošinot, ka tam ir:

a)

darbinieki ar attiecīgām prasmēm, speciālajām tehniskajām zināšanām un profesionālo apmācību, kā arī pietiekamu un atbilstīgu pieredzi, lai paveiktu uzdevumu;

b)

attiecīgo darbību kategoriju procedūru apraksti, kuru veikšanai tas vēlas tikt norīkots, tādējādi nodrošinot minēto procedūru pārredzamību un reproducējamību;

c)

procedūras to darbību kategoriju veikšanai, kurām tas vēlas tikt norīkots un kurās pienācīgi ņem vērā attiecīgā motora tehnoloģijas sarežģītības pakāpi, kā arī to, vai motors ir izgatavots saskaņā ar masveida vai sērijveida ražošanas procesu; un

d)

nepieciešamie līdzekļi, lai pienācīgi veiktu uzdevumus saistībā ar tām darbību kategorijām, kuru veikšanai tas vēlas tikt norīkots, un piekļuve nepieciešamajam aprīkojumam vai iekārtām.

7.   Tehniskais dienests, tostarp tā augstākā vadība un novērtēšanas darbinieki ir objektīvi un neiesaistās nekādās darbībās, kuras varētu būt pretrunā ar viņu sprieduma neatkarību vai integritāti attiecībā uz tām darbību kategorijām, kuru veikšanai tehniskais dienests ir norīkots.

8.   Tehniskais dienests veic civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu attiecībā uz savām darbībām, izņemot gadījumus, kad saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem atbildību uzņemas dalībvalsts vai kad dalībvalsts pati ir tieši atbildīga par novērtēšanu.

9.   Uz tehniskā dienesta darbiniekiem attiecas dienesta noslēpums attiecībā uz visu informāciju, kas iegūta, veicot to uzdevumus saskaņā ar šo regulu vai jebkuru valsts tiesību akta noteikumu, ar kuru šo regulu īsteno.

Uz tehniskā dienesta darbiniekiem neattiecas pirmajā daļā minētais pienākums attiecībā uz informācijas apmaiņu ar norīkojošām apstiprinātājiestādēm vai ja šādu apmaiņu prasa Savienības vai valsts tiesību akti.

Īpašumtiesības ir aizsargātas.

46. pants

Tehnisko dienestu meitasuzņēmumi un apakšuzņēmēji

1.   Pieņemt apakšuzņēmējus, lai veiktu īpašus uzdevumus, kas saistīti ar darbību kategorijām, kurām tehniskais dienests ir norīkots saskaņā ar 47. panta 1. punktu, vai arī uzticēt minēto darbību veikšanu meitasuzņēmumam tehniskais dienests var tikai ar norīkojošās apstiprinātājiestādes piekrišanu.

Šādos gadījumos tehniskais dienests nodrošina, ka apakšuzņēmējs vai meitasuzņēmums atbilst 45. pantā izklāstītajām prasībām, un attiecīgi informē norīkojošo apstiprinātājiestādi.

2.   Tehniskais dienests uzņemas pilnu atbildību par savu apakšuzņēmēju vai meitasuzņēmumu veiktajiem uzdevumiem neatkarīgi no to uzņēmējdarbības veikšanas vietas.

3.   Tehniskais dienests norīkojošajai apstiprinātājiestādei pieejamus saglabā attiecīgos dokumentus par apakšuzņēmēja vai meitasuzņēmuma kvalifikāciju novērtējumu un uzdevumiem, ko tie veikuši.

47. pants

Tehnisko dienestu norīkošana

1.   Apstiprinātājiestādes norīko tehniskos dienestus veikt vienu vai vairākas no šādām darbību kategorijām saskaņā ar to kompetences jomām:

a)   A kategorija– šajā regulā minēto testu veikšana konkrētajiem tehniskajiem dienestiem piederošās telpās;

b)   B kategorija– šajā regulā minēto testu pārraudzība, ja šādus testus veic izgatavotāja vai kādas trešās personas telpās;

c)   C kategorija– tādu procedūru regulāra izvērtēšana un uzraudzība, ar ko izgatavotājs nodrošina ražošanas atbilstību;

d)   D kategorija– testu vai pārbaužu, lai nodrošinātu ražošanas atbilstību, pārraudzība vai veikšana.

2.   Apstiprinātājiestāde var darboties kā tehniskais dienests, lai veiktu vienu vai vairākas 1. punktā minēto darbību kategorijas.

3.   Trešās valsts tehniskajiem dienestiem, kas nav norīkoti saskaņā ar šo pantu, var paziņot, ievērojot 50. pantu, ja šāda tehnisko dienestu atzīšana ir paredzēta divpusējā nolīgumā, ko Savienība noslēgusi ar attiecīgo trešo valsti.

Tomēr tehniskais dienests, kas izveidots saskaņā ar 45. panta 2. punktu, var izveidot meitasuzņēmumus trešās valstīs ar noteikumu, ka meitasuzņēmumus tieši pārvalda un kontrolē minētais tehniskais dienests.

48. pants

Tehnisko dienestu izpildes standartu un novērtēšanas procedūras

Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 55. pantu, ar kuriem šo regulu papildina, nosakot:

a)

standartus, kādiem ir jāatbilst tehniskajiem dienestiem; un

b)

procedūru tehnisko dienestu, tostarp attiecīgo ziņojumu, novērtēšanai saskaņā ar 49. pantu.

49. pants

Tehnisko dienestu prasmju novērtēšana

1.   Norīkojošā apstiprinātājiestāde sagatavo novērtējuma ziņojumu, kurā parāda, ka ir novērtēta kandidējošā tehniskā dienesta atbilstība šai regulai un deleģētajiem aktiem, kas pieņemti, ievērojot šo regulu. Novērtējuma ziņojumā var ietvert valsts akreditācijas struktūras izdotu akreditācijas sertifikātu, kurš apliecina, ka tehniskais dienests atbilst šīs regulas prasībām.

Novērtējumu, kas ir novērtējuma ziņojuma pamatā, veic saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti deleģētajā aktā, kurš minēts 48. pantā.

2.   Norīkojošā apstiprinātājiestāde novērtējuma ziņojumu pārskata vismaz reizi trīs gados.

3.   Norīkojošā apstiprinātājiestāde pēc Komisijas pieprasījuma dara tai zināmu novērtējuma ziņojumu. Šādos gadījumos, ja novērtējums nebalstās uz valsts akreditācijas struktūras izdotu akreditācijas sertifikātu, norīkojošā apstiprinātājiestāde Komisijai sniedz dokumentārus pierādījumus par:

a)

tehniskā dienesta kompetenci;

b)

pasākumiem, kas nodrošina, ka norīkojošā apstiprinātājiestāde regulāri uzrauga tehnisko dienestu; un

c)

ka tehniskais dienests atbilst šīs regulas un saskaņā ar to pieņemto deleģēto aktu prasībām.

4.   Apstiprinātājiestāde, kas saskaņā ar 47. panta 2. punktu vēlas darboties kā tehniskais dienests, dokumentē atbilstību, izmantojot tādu revidentu novērtējumu, kuri ir neatkarīgi no novērtējamās darbības. Šādi revidenti var būt no tās pašas organizācijas ar noteikumu, ka viņiem un personālam, kas veic vērtējamās darbības, nav viena un tā pati vadība.

50. pants

Paziņošanas procedūra

1.   Attiecībā uz katru tehnisko dienestu, ko tās norīkojušas, dalībvalstis Komisijai paziņo:

a)

tehniskā dienesta nosaukumu;

b)

adresi, tostarp elektronisko adresi;

c)

atbildīgās personas;

d)

darbības kategoriju; un

e)

visas izmaiņas attiecībā uz 47. pantā minēto norīkošanu.

2.   Tehniskais dienests var veikt 47. panta 1. punktā minētās darbības norīkojošās apstiprinātājiestādes vārdā vienīgi tad, ja minētais tehniskais dienests iepriekš ir paziņots Komisijai saskaņā ar šā panta 1. punktu.

3.   Vienu un to pašu tehnisko dienestu var norīkot vairākas norīkojošās apstiprinātājiestādes un minēto norīkojošo apstiprinātājiestāžu dalībvalstis paziņot neatkarīgi no darbību kategorijas vai kategorijām, kas tam jāveic saskaņā ar 47. panta 1. punktu.

4.   Ja, piemērojot deleģētu aktu, ir jānorīko kāda konkrēta organizācija vai kompetentā struktūra, kas veic darbību, kura nav ietverta 47. panta 1. punktā, attiecīgās dalībvalstis informē Komisiju saskaņā ar šo pantu.

5.   Komisija savā tīmekļa vietnē publicē saskaņā ar šo pantu paziņoto tehnisko dienestu sarakstu un informāciju par tiem.

51. pants

Norīkojumu izmaiņas

1.   Ja norīkojošā apstiprinātājiestāde ir noskaidrojusi vai ir informēta, ka tās norīkotais tehniskais dienests vai nu vairs neatbilst šajā regulā noteiktajām prasībām, vai nepilda savus pienākumus, norīkojošā apstiprinātājiestāde atkarībā no atbilstības minētajām prasībām vai minēto pienākumu izpildes pārkāpuma smaguma attiecīgi ierobežo, aptur vai atsauc tā norīkošanu.

Dalībvalsts, kura Komisijai ir paziņojusi par minēto tehnisko dienestu saskaņā ar 50. panta 1. punktu, nekavējoties informē Komisiju par jebkādu šādu ierobežojumu, apturēšanu vai atsaukšanu.

Komisija attiecīgi groza 50. panta 5. punktā minēto publicēto informāciju.

2.   Ja 1. punktā minētajam norīkojumam nosaka ierobežojumus vai ja tas tiek apturēts vai atsaukts, vai ja tehniskais dienests ir pārtraucis savu darbību, norīkojošā apstiprinātājiestāde veic atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka minētā tehniskā dienesta dokumentāciju pārņem vai nu cits tehniskais dienests, vai arī tā pēc pieprasījuma ir pieejama norīkojošajai apstiprinātājiestādei vai tirgus uzraudzības iestādēm.

52. pants

Tehnisko dienestu kompetences pārbaudes

1.   Komisija izmeklē visus gadījumus, kad tai ir šaubas vai kad tā ir informēta par šaubām attiecībā uz tehniskā dienesta kompetenci vai tā turpmāku atbilstību prasībām un pienākumiem, kas uz to attiecas.

2.   Norīkojošās apstiprinātājiestādes dalībvalsts pēc pieprasījuma sniedz Komisijai visu informāciju saistībā ar attiecīgā tehniskā dienesta norīkošanas vai norīkošanas saglabāšanas pamatojumu.

3.   Komisija nodrošina, lai visa sensitīvā informācija, kas saņemta izmeklēšanas gaitā, tiktu apstrādāta kā konfidenciāla informācija.

4.   Ja Komisija konstatē, ka tehniskais dienests neizpilda vai vairs neizpilda tā norīkošanas prasības, tā attiecīgi informē norīkojošās apstiprinātājiestādes dalībvalsti, lai sadarbībā ar minēto dalībvalsti paredzētu nepieciešamos korektīvos pasākumus, un pieprasa, lai minētā dalībvalsts veic minētos korektīvos pasākumus, tostarp norīkojuma atsaukšanu, ja tas nepieciešams.

53. pants

Tehnisko dienestu operatīvie pienākumi

1.   Tehniskie dienesti veic tās darbību kategorijas, kuru veikšanai tos ir norīkojusi norīkojošā apstiprinātājiestāde, saskaņā ar novērtējuma un testa procedūrām, kas paredzētas šajā regulā un tās deleģētajos un īstenošanas aktos.

Tehniskie dienesti uzrauga vai paši veic ES tipa apstiprinājuma saņemšanai vajadzīgos testus vai pārbaudes, kā noteikts šajā regulā vai kādā no tās deleģētajiem vai īstenošanas aktiem, ja vien nav atļautas alternatīvas procedūras.

Tehniskie dienesti neveic testus, novērtējumus vai pārbaudes, kuru veikšanai tie nav norīkoti.

2.   Tehniskie dienesti jebkurā laikā:

a)

atļauj savai norīkojošajai apstiprinātājiestādei novērot tos laikā, kad tie veic novērtējumu, ja minētā iestāde to uzskata par vajadzīgu; un

b)

neskarot 45. panta 9. punktu un 54. pantu, sniedz norīkojošajai apstiprinātājiestādei šādu informāciju, kas var tikt pieprasīta, par tām darbību kategorijām, ko tie veic un kas ir šīs regulas darbības jomā.

3.   Ja tehniskais dienests konstatē, ka izgatavotājs nav izpildījis šajā regulā noteiktās prasības, tas par to ziņo norīkojošajai apstiprinātājiestādei, kas savukārt pieprasa izgatavotājam veikt atbilstīgus korektīvos pasākumus.

Norīkojošā apstiprinātājiestāde neizsniedz ES tipa apstiprinājuma sertifikātu, kamēr izgatavotājs nav veicis atbilstīgus korektīvos pasākumus minētajai apstiprinātājiestādei pieņemamā veidā.

4.   Ja pēc ES tipa apstiprinājuma sertifikāta izsniegšanas, uzraugot ražošanas atbilstību, tehniskais dienests, rīkojoties norīkojošās apstiprinātājiestādes vārdā, konstatē, ka motora tips vai motoru saime vairs neatbilst šai regulai, tas ziņo par to norīkojošajai apstiprinātājiestādei.

Apstiprinātājiestāde veic atbilstīgus pasākumus, kā paredzēts 26. pantā.

54. pants

Tehnisko dienestu pienākumi sniegt informāciju

1.   Tehniskie dienesti savu norīkojošo apstiprinātājiestādi informē par jebkādām(-iem):

a)

neatbilstībām, kas var būt par iemeslu ES tipa apstiprinājuma atteikumam, ierobežojumam, apturēšanai vai atsaukšanai;

b)

apstākļiem, kas ietekmē norīkojuma darbības jomu vai nosacījumus;

c)

informācijas pieprasījumiem no tirgus uzraudzības iestādēm saistībā ar savām darbībām.

2.   Pēc savas norīkojošās apstiprinātājiestādes pieprasījuma tehniskie dienesti sniedz informāciju par darbībām sava norīkojuma darbības jomā un par jebkurām citām veiktajām darbībām, tostarp pārrobežu darbībām un apakšlīgumiem.

XIII NODAĻA

DELEĢĒTIE AKTI UN ĪSTENOŠANAS AKTI

55. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 19. panta 2. punktā, 24. panta 11. punktā, 25. panta 4. punktā, 26. panta 6. punktā, 34. panta 9. punktā, 42. panta 4. punktā, 43. panta 5. punktā un 48. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2016. gada 6. oktobra.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 19. panta 2. punktā, 24. panta 11. punktā, 25. panta 4. punktā, 26. panta 6. punktā, 34. panta 9. punktā, 42. panta 4. punktā, 43. panta 5. punktā un 48. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā minēto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai arī vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Saskaņā ar 19. panta 2. punktu, 24. panta 11. punktu, 25. panta 4. punktu, 26. panta 6. punktu, 34. panta 9. punktu, 42. panta 4. punktu, 43. panta 5. punktu un 48. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

56. pants

Komiteju procedūra

1.   Komisijai palīdz Tehniskā komiteja mehānisko transportlīdzekļu jautājumos (TCMV), kas izveidota ar Direktīvas 2007/46/EK 40. panta 1. punktu. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

3.   Ja komiteja nesniedz atzinumu, Komisija nepieņem īstenošanas akta projektu, un piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. panta 4. punkta trešo daļu.

XIV NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

57. pants

Sankcijas

1.   Dalībvalstis paredz sankcijas, ko piemēro ekonomikas dalībniekiem vai OAI par šīs regulas pārkāpumiem un to deleģēto un īstenošanas aktu pārkāpumiem, kuri pieņemti, ievērojot šo regulu Paredzētās sankcijas ir iedarbīgas, samērīgas un atturošas.

Dalībvalstis minētos noteikumus paziņo Komisijai līdz 2018. gada 7. oktobrim un nekavējoties paziņo Komisijai par jebkuriem turpmākiem grozījumiem, kas tos ietekmē.

Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu šo sankciju īstenošanu.

2.   Pārkāpumos, par kuriem piemēro sankcijas, ietilpst:

a)

nepatiesu ziņu sniegšana deklarācijās, jo īpaši ES tipa apstiprinājuma procedūrās, procedūrās, kuru rezultātā notiek atsaukšana, vai procedūrās saistībā ar atbrīvojumiem;

b)

ES tipa apstiprinājuma testu vai ekspluatācijā esošo motoru uzraudzības rezultātu viltošana;

c)

tādu datu vai tehnisko specifikāciju neizpaušana, kas varētu būt iemesls motoru atsaukšanai vai ES tipa apstiprinājuma atteikšanai vai atsaukšanai;

d)

izslēgšanas stratēģiju izmantošana;

e)

atteikšanās nodrošināt piekļuvi informācijai;

f)

tādu motoru laišana tirgū, uz kuriem attiecas ES tipa apstiprinājums, bez ES tipa apstiprinājuma vai šajā nolūkā viltojot dokumentus vai tiesību aktos noteiktos marķējumus;

g)

tādu pārejas laika motoru un autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas laišana tirgū, kurai šādi motori uzstādīti, pārkāpjot atbrīvojuma noteikumus;

h)

35. panta 3. un 4. punktā izklāstīto lietošanas ierobežojumu pārkāpums;

i)

tāda motora laišana tirgū, kas pārveidots tā, ka tas vairs neatbilst tā ES tipa apstiprinājuma specifikācijām;

j)

motora uzstādīšana autoceļiem neparedzētai mobilajai tehnikai, lai izmantotu veidā, kas nav 4. pantā paredzētais vienīgais izmantošanas veids;

k)

īpašiem nolūkiem paredzēta motora laišana tirgū atbilstīgi 34. panta 5. vai 6. punktam, lai to izmantotu tādā autoceļiem neparedzētā mobilajā tehnikā, kas nav paredzēta minētajos punktos;

l)

motora laišana tirgū atbilstīgi 34. panta 7. vai 8. punktam un 58. panta 9., 10. vai 11. punktam, lai to izmantotu tehnikā, kas nav paredzēta minētajos punktos;

m)

tādas autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas laišana tirgū, kurai uzstādīti motori bez ES tipa apstiprinājuma, kaut arī uz tiem saskaņā ar šo regulu attiecas šāds apstiprinājums;

n)

tādas autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas laišana tirgū, ar ko tiek pārkāpts ierobežojums attiecībā uz autoceļiem neparedzētu mobilo tehniku, kas izklāstīts 34. panta 8. punktā.

58. pants

Pārejas noteikumi

1.   Neskarot II un III nodaļu, šī regula pirms datumiem, kuros III pielikumā izklāstītos motorus laiž tirgū, neanulē neviena ES tipa apstiprinājuma vai atbrīvojuma derīgumu.

2.   Apstiprinātājiestādes saskaņā ar attiecīgajiem tiesību aktiem, kas piemērojami 2016. gada 5. oktobrī, var turpināt piešķirt ES tipa apstiprinājumus līdz motoru ES tipa apstiprinājuma obligātajiem datumiem, kas izklāstīti III pielikumā, un turpināt piešķirt atbrīvojumus saskaņā ar minētajiem tiesību aktiem līdz motoru laišanas tirgū obligātajiem datumiem, kas izklāstīti III pielikumā.

Apstiprinātājiestādes saskaņā ar attiecīgajiem tiesību aktiem, kas piemērojami 2016. gada 5. oktobrī, var turpināt atļaut laist tirgū motorus līdz motoru laišanas tirgū obligātajiem datumiem, kas izklāstīti III pielikumā.

3.   Atkāpjoties no šīs regulas, motorus, kas ir saņēmuši ES tipa apstiprinājumu saskaņā ar attiecīgajiem tiesību aktiem, kuri piemērojami 2016. gada 5. oktobrī, vai kas atbilst Reinas Kuģniecības centrālās komisijas (CCNR) noteiktajām prasībām un pieņemti kā CCNR II posma motori atbilstīgi Pārskatītās konvencijas par kuģošanu Reinā satvarā, var turpināt laist tirgū līdz III pielikumā izklāstītajiem datumiem motoru laišanai tirgū.

Šādā gadījumā valstu iestādes neaizliedz, neierobežo vai netraucē tādu motoru laišanu tirgū, kas atbilst apstiprinātajam tipam.

4.   Motorus, kas 2016. gada 5. oktobrī neatradās Direktīvas 97/68/EK darbības jomā, var turpināt laist tirgū, pamatojoties uz spēkā esošajiem valstu noteikumiem, ja tādi ir, līdz III pielikumā izklāstītajiem datumiem motoru laišanai tirgū.

5.   Neskarot 5. panta 3. punktu, 18. panta 2. punktu un attiecīgā gadījumā Direktīvu 2008/57/EK un Komisijas Regulu (ES) Nr. 1302/2014 (22), pārejas laika motorus un attiecīgā gadījumā autoceļiem neparedzētu mobilo tehniku, kurai minētie pārejas laika motori ir uzstādīti, var turpināt laist tirgū pārejas laikā ar noteikumu, ka tehnikai, kurai ir uzstādīts pārejas laika motors, izgatavošanas datums ir ne vēlāks kā 18 mēneši pēc pārejas laika sākšanās.

Attiecībā uz NRE kategorijas motoriem dalībvalstis atļauj pagarināt pārejas laiku un 18 mēnešu laikposmu, kas minēts pirmajā daļā, par papildu 12 mēnešiem tiem OAI, kuru kopējais ražošanas apjoms gadā ir mazāks nekā 100 autoceļiem neparedzētu mobilās tehnikas vienību, kas aprīkotas ar iekšdedzes motoriem. Minētā kopējā gada ražošanas apjoma aprēķina nolūkā visus OAI, kas ir vienas un tās pašas fiziskās vai juridiskās personas kontrolē, uzskata par vienu OAI.

Attiecībā uz NRE kategorijas motoriem, ko izmanto autoceltņos, pirmajā daļā minēto pārejas laiku un 18 mēnešu laikposmu pagarina par 12 mēnešiem.

Attiecībā uz NRE kategorijas motoriem, kuru motora jauda ir mazāka nekā 19 kW un kurus izmanto sniega metējos, pirmajā daļā minēto pārejas laiku un 18 mēnešu laikposmu pagarina par 24 mēnešiem.

6.   Ņemot vērā šā panta 5. punktu, pārejas laika motori izpilda vismaz vienu no šādām prasībām:

a)

atbilst motora tipiem vai motoru saimēm, kuru ES tipa apstiprinājumi vairs nav spēkā saskaņā ar 30. panta 2. punkta a) apakšpunktu, un motora izgatavošanas dienā uz tiem attiecas derīgs ES tipa apstiprinājums, kas atbilst jaunākajām piemērojamajām emisiju robežvērtībām, kas definētas attiecīgajos tiesību aktos, kurus piemēroja 2016. gada 5. oktobrī;

b)

ir jaudas diapazonā, uz ko 2016. gada 5. oktobrī Savienības līmenī neattiecās piesārņotāju emisijas tipa apstiprinājums; vai

c)

tos lieto vai paredzēts lietot pielietojumā, uz ko 2016. gada 5. oktobrī Savienības līmenī neattiecās piesārņotāju emisijas tipa apstiprinājums.

7.   Pārejas laika motoru tirgū laišanas laikposms ir:

a)

24 mēneši no III pielikumā norādītās piemērojamās dienas motoru laišanai tirgū gadījumā, kas norādīts 5. punkta pirmajā daļā;

b)

36 mēneši no III pielikumā norādītās piemērojamās dienas motoru laišanai tirgū gadījumā, kas norādīts 5. punkta otrajā un trešajā daļā;

c)

48 mēneši no III pielikumā norādītās piemērojamās motoru tirgū laišanas dienas gadījumā, kas norādīts 5. punkta ceturtajā daļā.

8.   Izgatavotāji nodrošina, ka pārejas laika motori, kas laisti tirgū pārejas laikā, atbilst 32. panta 2. punkta d) apakšpunktā minētajam marķējumam.

9.   Neatkarīgi no 5. panta 3. punkta, 18. panta 2. punkta un 22. panta dalībvalstis uz laikposmu, kas beidzas ne vēlāk kā 2026. gada 17. septembrī, var atļaut laist tirgū RLL kategorijas motorus, kuru maksimālā lietderīgā jauda ir lielāka nekā 2 000 kW un kuri neatbilst II pielikumā izklāstītajām emisiju robežvērtībām, ja tos paredzēts uzstādīt lokomotīvēm, ko ekspluatē tikai tehniski izolētā 1 520 mm dzelzceļa tīklā. Minētajā laikposmā motori, kas laisti tirgū, atbilst vismaz tām emisiju robežvērtībām, kurām motoriem būtu vajadzējis atbilst, lai tos laistu tirgū 2011. gada 31. decembrī. Dalībvalstu apstiprinātājiestādes šādiem motoriem piešķir ES tipa apstiprinājumu un ļauj tos laist tirgū.

10.   Neatkarīgi no 5. panta 3. punkta un 18. panta 2. punkta dalībvalstis uz laikposmu, kas nav ilgāks par 15 gadiem, sākot no V posma motoru tirgū laišanai piemērojamajiem datumiem, kā norādīts III pielikumā, atļauj laist tirgū aizstājējmotorus, ar noteikumu, ka minētie motori pieder pie kategorijas, kas ir līdzvērtīga NRS, un to standarta jauda nav mazāka par 19 kW, vai ka tie pieder pie kategorijas, kas ir līdzvērtīga NRG, ja aizstājējmotors un oriģinālais motors pieder pie tādas motoru kategorijas vai tiem ir tāds jaudas diapazons, uz ko 2016. gada 31. decembrī neattiecās tipa apstiprinājums Savienības līmenī;

11.   Neatkarīgi no 5. panta 3. punkta un 18. panta 2. punkta dalībvalstis atļauj laist tirgū aizstājējmotoru uz laikposmu, kas nav ilgāks par 20 gadiem, sākot no V posma motoru tirgū laišanai piemērojamajiem datumiem, kā minēts III pielikumā, ar noteikumu, ka motori:

a)

pieder pie NRE kategorijas ar standarta jaudu ne mazāku par 19 kW un ne lielāku par 560 kW un atbilst emisiju posmam, kas beidzās ne vairāk kā 20 gadus pirms minēto motoru laišanas tirgū un kura emisiju robežvērtības ir vismaz tikpat stingras kā tās, kurām aizstājamajam motoram bija jāatbilst, kad tas sākotnēji tika laists tirgū;

b)

pieder pie NRE kategorijai līdzvērtīgas kategorijas un to standarta jauda ir lielāka par 560 kW, ja aizstājējmotors un oriģinālais motors pieder pie tādas motoru kategorijas vai tiem ir tāds jaudas diapazons, uz ko 2016. gada 31. decembrī neattiecās tipa apstiprinājums Savienības līmenī.

12.   Dalībvalstis var nolemt, ka laikposmā, kas beidzas ne vēlāk kā 2026. gada 17. septembrī, šo regulu nepiemēro motoriem, kas uzstādīti kokvilnas novākšanai paredzētai tehnikai.

13.   Izgatavotāji nodrošina, ka aizstājējmotori atbilst 32. panta 2. punkta e) apakšpunktā minētajam marķējumam.

59. pants

Ziņošana

1.   Dalībvalstis līdz 2021. gada 31. decembrim informē Komisiju par šajā regulā izklāstīto ES tipa apstiprināšanas procedūru piemērošanu.

2.   Komisija, pamatojoties uz informāciju, kas darīta zināma saskaņā ar 1. punktu, līdz 2022. gada 31. decembrim iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs regulas piemērošanu.

60. pants

Pārskatīšana

1.   Komisija līdz 2018. gada 31. decembrim Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu par novērtējumu, kurā vērtēta iespēja noteikt saskaņotus pasākumus modernizēto emisijas kontroles iekārtu uzstādīšanai motoriem tādā autoceļiem neparedzētā mobilajā tehnikā, kas jau ir laista Savienības tirgū. Minētajā ziņojumā pievēršas arī tehniskiem pasākumiem un finanšu stimulu shēmām, kas būtu paņēmieni, ar kuriem dalībvalstīm palīdzēt panākt atbilstību Savienības gaisa kvalitātes tiesību aktiem, izvērtējot iespējamu vēršanos pret gaisa piesārņojumu biezi apdzīvotās vietās un pienācīgi ņemot vērā Savienības noteikumus par valsts atbalstu.

2.   Komisija līdz 2020. gada 31. decembrim Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu par:

a)

turpmāku piesārņotāju emisiju samazināšanas potenciāla novērtējumu, pamatojoties uz pieejamajām tehnoloģijām un izmaksu un ieguvumu analīzi.

Jo īpaši IWP un IWA kategoriju motoriem – novērtējumu par to, vai tehnoloģiski un ekonomiski ir lietderīgi:

i)

veikt turpmāku samazinājumu attiecībā uz PN un NOx emisiju robežvērtību;

ii)

veikt turpmāku samazinājumu attiecībā uz pilnībā un daļēji ar gāzi darbināmu motoru A koeficientu ekspluatācijas režīmā, kas, salīdzinot ar motoriem, kurus darbina ar dīzeļdegvielu, neietekmē klimatu; un

iii)

pievienot PN robežvērtības tām motoru kategorijām, kurām šādas robežvērtības nav noteiktas šīs regulas II pielikumā;

b)

tādu iespējamo saistīto piesārņotāju veidu noteikšanu, kas neietilpst šīs regulas darbības jomā.

3.   Komisija līdz 2025. gada 31. decembrim Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu par 34. panta 4. un 5. punktā minēto izņēmuma noteikumu izmantošanu un emisiju testu rezultātu uzraudzību, kā norādīts 19. pantā, un saistītajiem secinājumiem.

Turklāt ziņojumā izvērtē ES tipa apstiprinājuma saņemšanai vajadzīgos testus, kas noteikti 24. un 25. pantā, īpašu uzmanību pievēršot tam, cik lielā mērā minētie testi atbilst faktiskajiem motora darbības apstākļiem, un izvērtē arī to, vai ir lietderīgi ieviest daļiņveida piesārņotāju emisiju testus kā daļu no ekspluatācijā esošu motoru testēšanas, kas noteikta 19. pantā.

4.   Šā panta 2. un 3. punktā minētos ziņojumus izstrādā:

a)

pamatojoties uz apspriešanos ar attiecīgām ieinteresētajām personām;

b)

ņemot vērā spēkā esošos Savienības un starptautiskos standartus; un

c)

attiecīgā gadījumā pievienojot tiesību aktu priekšlikumus.

61. pants

Grozījumi Direktīvā 97/68/EK

Direktīvu 97/68/EK groza šādi:

1)

direktīvas 9. panta 4.a punktā pievieno šādas daļas:

“Atkāpjoties no pirmās daļas, dalībvalstis pēc OAI pieprasījuma var atļaut laist tirgū motorus, kuri atbilst IIIA posma emisiju robežvērtībām, ar noteikumu, ka minētos motorus paredzēts uzstādīt visurgājējai tehnikai lietošanai iespējami sprādzienbīstamā vidē, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/34/ES 2. panta 5. punktā (*).

Ražotāji apstiprinātājai iestādei sniedz pietiekamus pierādījumus, ka motori ir uzstādīti tikai visurgājējai tehnikai, kura ir sertificēta kā minētajām prasībām atbilstīga. Šādiem motoriem blakus tiesību aktos noteiktajam motoru marķējumam, kas aprakstīts I pielikuma 3. iedaļā, piestiprināts marķējums ar tekstu “Motors tikai ierobežotam lietojumam tehnikā, ko izgatavojis …”, kuram seko OAI nosaukums un attiecīgās atkāpes unikālā atsauce.

Atkāpjoties no pirmās daļas, dalībvalstis var piešķirt ES tipa apstiprinājumu un atļaut laist tirgū RLL kategorijas motorus, kuru maksimālā lietderīgā jauda ir lielāka nekā 2 000 kW un kuri neatbilst II pielikumā izklāstītajām emisiju robežvērtībām, kurus paredzēts uzstādīt lokomotīvēm, ko ekspluatē tikai tehniski izolētā 1 520 mm dzelzceļa tīklā. Minētie motori atbilst vismaz tām emisiju robežvērtībām, kurām motoriem bija jāatbilst, lai tos laistu tirgū 2011. gada 31. decembrī.

(*)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/34/ES (2014. gada 26. februāris) par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz iekārtām un aizsardzības sistēmām, kas paredzētas lietošanai sprādzienbīstamā vidē (OV L 96, 29.3.2014., 309. lpp.).”;"

2)

direktīvas 10. pantā pievieno šādu daļu:

“8.   Dalībvalstis var nolemt šo direktīvu nepiemērot motoriem, kas uzstādīti kokvilnas novākšanai paredzētai tehnikai.”

62. pants

Grozījumi Regulā (ES) Nr. 1024/2012

Regulas (ES) Nr. 1024/2012 pielikumā pievieno šādu punktu:

“9.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1628 (2016. gada 14. septembris) par prasībām attiecībā uz autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas iekšdedzes motoru gāzveida un daļiņveida piesārņotāju emisiju robežvērtībām un tipa apstiprināšanu, ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1024/2012 un (ES) Nr. 167/2013 un groza un atceļ Direktīvu 97/68/EK (**): 44. pants.

63. pants

Grozījumi Regulā (ES) Nr. 167/2013

Regulas (ES) Nr. 167/2013 19. pantu groza šādi:

1)

regulas 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.   Piemēro noteikumus par motoru kategorijām, izplūdes gāzu emisiju robežvērtībām, testa cikliem, emisiju noturības periodiem, izplūdes gāzu emisiju prasībām, ekspluatācijā esošu motoru emisiju uzraudzību un par mērījumu un testu veikšanu, kā arī pārejas noteikumus un noteikumus, ar ko atļauj agrīni piešķirt ES tipa apstiprinājumu V posma motoriem un laist tos tirgū, kas attiecībā uz autoceļiem neparedzētu mobilo tehniku ir noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2016/1628 (***) un ievērojot to pieņemtajos deleģētajos un īstenošanas aktos.

Lai laistu tirgū, reģistrētu vai nodotu ekspluatācijā T2, T4.1 un C2 kategoriju traktorus, IIIB posma prasībām atbilstīgus motorus, kuru jaudas diapazons ir 56–130 kW, uzskata par pārejas laika motoriem, kā noteikts Regulas (ES) 2016/1628 3. panta 32. punktā.

(***)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1628 (2016. gada 14. septembris) par prasībām attiecībā uz autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas iekšdedzes motoru gāzveida un daļiņveida piesārņotāju emisiju robežvērtībām un tipa apstiprināšanu, ar ko groza regulas (ES) Nr. 1024/2012 un (ES) Nr. 167/2013 un groza un atceļ Direktīvu 97/68/EK (OV L 252, 16.9.2016., 53. lpp.).”;"

2)

panta 6. punktā pievieno šādu daļu:

“Atkāpjoties no otrajā daļā izklāstītā principa, Komisija tiek pilnvarota līdz 2016. gada 31 decembrim grozīt Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2015/96 (****) tā, lai:

a)

saistībā ar ES tipa apstiprinājuma piešķiršanu T2, T4.1 un C2 kategoriju traktoriem Deleģētās regulas (ES) 2015/96 11. panta 4. punktā noteiktais atlikšanas periods būtu četri gadi; un

b)

saskaņā ar elastīguma sistēmu, kas minēta Deleģētās regulas (ES) 2015/96 14. pantā, elastīgums, kas atļauts, ievērojot minētās deleģētās regulas V pielikuma 1.1.1. punktu, tiktu palielināts līdz 150 % T2, T4.1 un C2 kategoriju traktoriem.

(****)  Komisijas Deleģētā regula (ES) 2015/96 (2014. gada 1. oktobris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 167/2013 papildina, iekļaujot tajā prasības par lauksaimniecības un mežsaimniecības transportlīdzekļu ekoloģiskajiem un spēkiekārtas veiktspējas raksturlielumiem (OV L 16, 23.1.2015., 1. lpp.).”"

64. pants

Atcelšana

1.   Neskarot šīs regulas 58. panta 1.līdz 4. punktu, Direktīvu 97/68/EK atceļ no 2017. gada 1. janvāra.

2.   Atsauces uz atcelto direktīvu uzskata par atsaucēm uz šo regulu.

65. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

1.   Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2.   Šo regulu piemēro no 2017. gada 1. janvāra, izņemot 61. pantu, kuru piemēro no 2016. gada 6. oktobra.

No 2016. gada 6. oktobra apstiprinātājiestādes neatsaka piešķirt ES tipa apstiprinājumu jaunam motora tipam vai motoru saimei vai neaizliedz to laišanu tirgū, ja attiecīgais motora tips vai motoru saime atbilst II, III, IV un VIII nodaļai un saskaņā ar šo regulu pieņemtajiem deleģētajiem un īstenošanas aktiem.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2016. gada 14. septembrī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

M. SCHULZ

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

I. KORČOK


(1)  Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2015. gada 18. februāra atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2)  Eiropas Parlamenta 2016. gada 5. jūlija nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2016. gada 18. jūlija lēmums.

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 97/68/EK (1997. gada 16. decembris) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pasākumiem pret gāzveida un daļiņveida piesārņotāju emisiju no iekšdedzes motoriem, ko uzstāda visurgājējai tehnikai (OV L 59, 27.2.1998., 1. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 167/2013 (2013. gada 5. februāris) par lauksaimniecības un mežsaimniecības transportlīdzekļu apstiprināšanu un tirgus uzraudzību (OV L 60, 2.3.2013., 1. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/42/EK (2006. gada 17. maijs) par mašīnām, un ar kuru groza Direktīvu 95/16/EK (OV L 157, 9.6.2006., 24. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1386/2013/ES (2013. gada 20. novembris) par vispārējo Savienības vides rīcības programmu līdz 2020. gadam “Labklājīga dzīve ar pieejamajiem planētas resursiem” (OV L 354, 28.12.2013., 171. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1600/2002/EK (2002. gada 22. jūlijs), ar ko nosaka Sesto Kopienas vides rīcības programmu (OV L 242, 10.9.2002., 1. lpp.); Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/50/EK (2008. gada 21. maijs) par gaisa kvalitāti un tīrāku gaisu Eiropai (OV L 152, 11.6.2008., 1. lpp.).

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/57/EK (2008. gada 17. jūnijs) par dzelzceļa sistēmas savstarpēju izmantojamību Kopienā (OV L 191, 18.7.2008., 1. lpp.).

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 765/2008 (2008. gada 9. jūlijs), ar ko nosaka akreditācijas un tirgus uzraudzības prasības attiecībā uz produktu tirdzniecību un atceļ Regulu (EEK) Nr. 339/93 (OV L 218, 13.8.2008., 30. lpp.).

(10)  Padomes Lēmums 97/836/EK (1997. gada 27. novembris) par Eiropas Kopienas pievienošanos ANO Eiropas Ekonomikas komisijas Nolīgumam vienotu tehnisko prasību apstiprināšanai riteņu transportlīdzekļiem, aprīkojumam un detaļām, ko var uzstādīt un/vai lietot riteņu transportlīdzekļos, un par nosacījumiem to apstiprinājumu savstarpējai atzīšanai, kas piešķirti, pamatojoties uz šīm prasībām (“Pārskatītais 1958. gada Nolīgums”) (OV L 346, 17.12.1997., 78. lpp.).

(11)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

(12)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(13)  Komisijas Deleģētā regula (ES) 2015/96 (2014. gada 1. oktobris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 167/2013 papildina, iekļaujot tajā prasības par lauksaimniecības un mežsaimniecības transportlīdzekļu ekoloģiskajiem un spēkiekārtas veiktspējas raksturlielumiem (OV L 16, 23.1.2015., 1. lpp.).

(14)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1024/2012 (2012. gada 25. oktobris) par administratīvo sadarbību, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu, un ar ko atceļ Komisijas Lēmumu 2008/49/EK (“IMI regula”) (OV L 316, 14.11.2012, 1. lpp.).

(15)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/46/EK (2007. gada 5. septembris), ar ko izveido sistēmu mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanai (pamatdirektīva) (OV L 263, 9.10.2007., 1. lpp.)

(16)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 168/2013 (2013. gada 15. janvāris) par divu riteņu vai trīs riteņu transportlīdzekļu un kvadriciklu apstiprināšanu un tirgus uzraudzību (OV L 60, 2.3.2013., 52. lpp.).

(17)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/1629 (2016. gada 14. septembris), ar ko nosaka tehniskās prasības attiecībā uz iekšējo ūdensceļu kuģiem, groza Direktīvu 2009/100/EK un atceļ Direktīvu 2006/87/EK (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 118. lpp.).

(18)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/53/ES (2013. gada 20. novembris) par atpūtas kuģiem un ūdens motocikliem un ar ko atceļ Direktīvu 94/25/EK (OV L 354, 28.12.2013., 90. lpp.).

(19)  Komisijas Regula (ES) Nr. 1321/2014 (2014. gada 26. novembris) par gaisa kuģu un aeronavigācijas ražojumu, daļu un ierīču lidojumderīguma uzturēšanu un šo uzdevumu izpildē iesaistīto organizāciju un personāla apstiprināšanu (OV L 362, 17.12.2014., 1. lpp.).

(20)  Eiropas standarts EN 14466 + A1: 2009 (Ugunsdzēsības sūkņi – Pārvietojami sūkņi – Drošuma un veiktspējas prasības, testi).

(21)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/34/ES (2014. gada 26. februāris) par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz iekārtām un aizsardzības sistēmām, kas paredzētas lietošanai sprādzienbīstamā vidē (OV L 96, 29.3.2014., 309. lpp.)

(22)  Komisijas Regula (ES) Nr. 1302/2014 (2014. gada 18. novembris) par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju attiecībā uz Eiropas Savienības dzelzceļu sistēmas ritošā sastāva apakšsistēmu “Lokomotīves un pasažieru ritošais sastāvs” (OV L 356, 12.12.2014, 228. lpp.).


PIELIKUMS

Regulas 4. pantā minēto motoru apakškategoriju definēšana

I-1. tabula. Regulas 4. panta 1. punkta 1) apakšpunktā definētās NRE kategorijas motoru apakškategorijas

Kategorija

Aizdedzes tips

Griešanās ātruma darbība

Jaudas diapazons (P) (kW)

Apakškategorija

Standarta jauda

NRE

KA

mainīga

0 < P < 8

NRE-v-1

maksimālā lietderīgā jauda

KA

8 ≤ P < 19

NRE-v-2

KA

19 ≤ P < 37

NRE-v-3

KA

37 ≤ P < 56

NRE-v-4

visi

56 ≤ P < 130

NRE-v-5

130 ≤ P ≤ 560

NRE-v-6

P > 560

NRE-v-7

KA

nemainīga

0 < P < 8

NRE-c-1

nominālā lietderīgā jauda

KA

8 ≤ P < 19

NRE-c-2

KA

19 ≤ P < 37

NRE-c-3

KA

37 ≤ P < 56

NRE-c-4

visi

56 ≤ P < 130

NRE-c-5

130 ≤ P ≤ 560

NRE-c-6

P > 560

NRE-c-7


I-2. tabula. Regulas 4. panta 1. punkta 2) apakšpunktā definētās NRG kategorijas motoru apakškategorijas

Kategorija

Aizdedzes tips

Griešanās ātruma darbība

Jaudas diapazons (P) (kW)

Apakškategorija

Standarta jauda

NRG

visi

mainīga

P > 560

NRG-v-1

maksimālā lietderīgā jauda

nemainīga

P > 560

NRG-c-1

nominālā lietderīgā jauda


I-3. tabula. Regulas 4. panta 1. punkta 3) apakšpunktā definētās NRSh kategorijas motoru apakškategorijas

Kategorija

Aizdedzes tips

Griešanās ātruma darbība

Jaudas diapazons (P) (kW)

Darba tilpums (SV) (cm3)

Apakškategorija

Standarta jauda

NRSh

DA

mainīga vai nemainīga

0 < P < 19

SV < 50

NRSh-v-1a

maksimālā lietderīgā jauda

SV ≥ 50

NRSh-v-1b


I-4. tabula. Regulas 4. panta 1. punkta 4) apakšpunktā definētās NRS kategorijas motoru apakškategorijas

Kategorija

Aizdedzes tips

Griešanās ātruma darbība

Jaudas diapazons (P) (kW)

Darba tilpums (SV) (cm3)

Apakškategorija

Standarta jauda

NRS

DA

mainīga, ≥ 3 600 apgr. min.; vai nemainīga

0 < P < 19

80 ≤ SV < 225

NRS-vr-1a

maksimālā lietderīgā jauda

SV ≥ 225

NRS-vr-1b

mainīga, < 3 600 apgr. min.

80 ≤ SV < 225

NRS-vi-1a

SV ≥ 225

NRS-vi-1b

mainīga vai nemainīga

19 ≤ P < 30

SV≤ 1 000

NRS-v-2a

maksimālā lietderīgā jauda

SV > 1 000

NRS-v-2b

30 ≤ P < 56

jebkurš

NRS-v-3

maksimālā lietderīgā jauda

Attiecībā uz motoriem, kuru jauda ir mazāka nekā 19 kW un darba tilpums ir mazāks nekā 80 cm3, tehnikā, kas nav pārnēsājamā tehnika, izmanto NRSh kategorijas motorus.

I-5. tabula. Regulas 4. panta 1. punkta 5) apakšpunktā definētās IWP kategorijas motoru apakškategorijas

Kategorija

Aizdedzes tips

Griešanās ātruma darbība

Jaudas diapazons (P) (kW)

Apakškategorija

Standarta jauda

IWP

visi

mainīga

19 ≤ P < 75

IWP-v-1

maksimālā lietderīgā jauda

75 ≤ P < 130

IWP-v-2

130 ≤ P < 300

IWP-v-3

P ≥ 300

IWP-v-4

nemainīga

19 ≤ P < 75

IWP-c-1

nominālā lietderīgā jauda

75 ≤ P < 130

IWP-c-2

130 ≤ P < 300

IWP-c-3

P ≥ 300

IWP-c-4


I-6. tabula. Regulas 4. panta 1. punkta 6) apakšpunktā definētās IWA kategorijas motoru apakškategorijas

Kategorija

Aizdedzes tips

Griešanās ātruma darbība

Jaudas diapazons (P) (kW)

Apakškategorija

Standarta jauda

IWA

visi

mainīga

19 ≤ P < 75

IWA-v-1

maksimālā lietderīgā jauda

75 ≤ P < 130

IWA-v-2

130 ≤ P < 300

IWA-v-3

P ≥ 300

IWA-v-4

nemainīga

19 ≤ P < 75

IWA-c-1

nominālā lietderīgā jauda

75 ≤ P < 130

IWA-c-2

130 ≤ P < 300

IWA-c-3

P ≥ 300

IWA-c-4


I-7. tabula. Regulas 4. panta 1. punkta 7) apakšpunktā definētās RLL kategorijas motoru apakškategorijas

Kategorija

Aizdedzes tips

Griešanās ātruma darbība

Jaudas diapazons (P) (kW)

Apakškategorija

Standarta jauda

RLL

visi

mainīga

P > 0

RLL-v-1

maksimālā lietderīgā jauda

nemainīga

P > 0

RLL-c-1

nominālā lietderīgā jauda


I-8. tabula. Regulas 4. panta 1. punkta 8) apakšpunktā definētās RLR kategorijas motoru apakškategorijas

Kategorija

Aizdedzes tips

Griešanās ātruma darbība

Jaudas diapazons (P) (kW)

Apakškategorija

Standarta jauda

RLR

visi

mainīga

P > 0

RLR-v-1

maksimālā lietderīgā jauda

nemainīga

P > 0

RLR-c-1

nominālā lietderīgā jauda


I-9. tabula. Regulas 4. panta 1. punkta 9) apakšpunktā definētās SMB kategorijas motoru apakškategorijas

Kategorija

Aizdedzes tips

Griešanās ātruma darbība

Jaudas diapazons (P) (kW)

Apakškategorija

Standarta jauda

SMB

DA

mainīga vai nemainīga

P > 0

SMB-v-1

maksimālā lietderīgā jauda


I-10. tabula. Regulas 4. panta 1. punkta 10) apakšpunktā definētās ATS kategorijas motoru apakškategorijas

Kategorija

Aizdedzes tips

Griešanās ātruma darbība

Jaudas diapazons (P) (kW)

Apakškategorija

Standarta jauda

ATS

DA

mainīga vai nemainīga

P > 0

ATS-v-1

maksimālā lietderīgā jauda


II PIELIKUMS

Regulas 18. panta 2. punktā minētās izplūdes gāzu emisiju robežvērtības

II-1. tabula. Regulas 4. panta 1. punkta 1) apakšpunktā definētās NRE kategorijas motoru V posma emisiju robežvērtības

Emisijas posms

Motoru apakškategorija

Jaudas diapazons

Aizdedzes tips

CO

HC

NOx

PM masa

PN

A

 

 

kW

 

g/kWh

g/kWh

g/kWh

g/kWh

#/kWh

 

V posms

NRE-v-1

NRE-c-1

0 < P < 8

KA

8,00

(HC + NOx ≤ 7,50)

0,40 (1)

1,10

V posms

NRE-v-2

NRE-c-2

8 ≤ P < 19

KA

6,60

(HC + NOx ≤ 7,50)

0,40

1,10

V posms

NRE-v-3

NRE-c-3

19 ≤ P < 37

KA

5,00

(HC + NOx ≤ 4,70)

0,015

1 × 1012

1,10

V posms

NRE-v-4

NRE-c-4

37 ≤ P < 56

KA

5,00

(HC + NOx ≤ 4,70)

0,015

1 × 1012

1,10

V posms

NRE-v-5

NRE-c-5

56 ≤ P < 130

visi

5,00

0,19

0,40

0,015

1 × 1012

1,10

V posms

NRE-v-6

NRE-c-6

130 ≤ P ≤ 560

visi

3,50

0,19

0,40

0,015

1 × 1012

1,10

V posms

NRE-v-7

NRE-c-7

P > 560

visi

3,50

0,19

3,50

0,045

6,00


II-2. tabula. Regulas 4. panta 1. punkta 2) apakšpunktā definētās NRG kategorijas motoru V posma emisiju robežvērtības

Emisijas posms

Motoru apakškategorija

Jaudas diapazons

Aizdedzes tips

CO

HC

NOx

PM masa

PN

A

 

 

kW

 

g/kWh

g/kWh

g/kWh

g/kWh

#/kWh

 

V posms

NRG-v-1

NRG-c-1

P > 560

visi

3,50

0,19

0,67

0,035

6,00


II-3. tabula. Regulas 4. panta 1. punkta 3) apakšpunktā definētās NRSh kategorijas motoru V posma emisiju robežvērtības

Emisijas posms

Motoru apakškategorija

Jaudas diapazons

Aizdedzes tips

CO

HC + NOx

 

 

kW

 

g/kWh

g/kWh

V posms

NRSh-v-1a

0 < P < 19

DA

805

50

V posms

NRSh-v-1b

603

72


II-4. tabula. Regulas 4. panta 1. punkta 4) apakšpunktā definētās NRS kategorijas motoru V posma emisiju robežvērtības

Emisijas posms

Motoru apakškategorija

Jaudas diapazons

Aizdedzes tips

CO

HC + NOx

 

 

kW

 

g/kWh

g/kWh

V posms

NRS-vr-1a

NRS-vi-1a

0 < P < 19

DA

610

10

V posms

NRS-vr-1b

NRS-vi-1b

610

8

V posms

NRS-v-2a

19 ≤ P ≤ 30

610

8

V posms

NRS-v-2b

NRS-v-3

19 ≤ P < 56

4,40 (*)

2,70 (*)


II-5. tabula. Regulas 4. panta 1. punkta 5) apakšpunktā definētās IWP kategorijas motoru V posma emisiju robežvērtības

Emisijas posms

Motoru apakškategorija

Jaudas diapazons

Aizdedzes tips

CO

HC

NOx

PM masa

PN

A

 

 

kW

 

g/kWh

g/kWh

g/kWh

g/kWh

#/kWh

 

V posms

IWP-v-1

IWP-c-1

19 ≤ P < 75

visi

5,00

(HC + NOx ≤ 4,70)

0,30

6,00

V posms

IWP-v-2

IWP-c-2

75 ≤ P < 130

visi

5,00

(HC + NOx ≤ 5,40)

0,14

6,00

V posms

IWP-v-3

IWP-c-3

130 ≤ P < 300

visi

3,50

1,00

2,10

0,10

6,00

V posms

IWP-v-4

IWP-c-4

P ≥ 300

visi

3,50

0,19

1,80

0,015

1 × 1012

6,00


II-6. tabula. Regulas 4. panta 1. punkta 6) apakšpunktā definētās IWA kategorijas motoru V posma emisiju robežvērtības

Emisijas posms

Motoru apakškategorija

Jaudas diapazons

Aizdedzes tips

CO

HC

NOx

PM masa

PN

A

 

 

kW

 

g/kWh

g/kWh

g/kWh

g/kWh

#/kWh

 

V posms

IWA-v-1

IWA-c-1

19 ≤ P < 75

visi

5,00

(HC + NOx ≤ 4,70)

0,30

6,00

V posms

IWA-v-2

IWA-c-2

75 ≤ P < 130

visi

5,00

(HC + NOx ≤ 5,40)

0,14

6,00

V posms

IWA-v-3

IWA-c-3

130 ≤ P < 300

visi

3,50

1,00

2,10

0,10

6,00

V posms

IWA-v-4

IWA-c-4

P ≥ 300

visi

3,50

0,19

1,80

0,015

1 × 1012

6,00


II-7. tabula. Regulas 4. panta 1. punkta 7) apakšpunktā definētās RLL kategorijas motoru V posma emisiju robežvērtības

Emisijas posms

Motoru apakškategorija

Jaudas diapazons

Aizdedzes tips

CO

HC

NOx

PM masa

PN

A

 

 

kW

 

g/kWh

g/kWh

g/kWh

g/kWh

#/kWh

 

V posms

RLL-c-1

RLL-v-1

P > 0

visi

3,50

(HC + NOx ≤ 4,00)

0,025

6,00


II-8. tabula. Regulas 4. panta 1. punkta 8) apakšpunktā definētās RLR kategorijas motoru V posma emisiju robežvērtības

Emisijas posms

Motoru apakškategorija

Jaudas diapazons

Aizdedzes tips

CO

HC

NOx

PM masa

PN

A

 

 

kW

 

g/kWh

g/kWh

g/kWh

g/kWh

#/kWh

 

V posms

RLR-c-1

RLR-v-1

P > 0

visi

3,50

0,19

2,00

0,015

1 × 1012

6,00


II-9. tabula. Regulas 4. panta 1. punkta 9) apakšpunktā definētās SMB kategorijas motoru V posma emisiju robežvērtības

Emisijas posms

Motoru apakškategorija

Jaudas diapazons

Aizdedzes tips

CO

NOx

HC

 

 

kW

 

g/kWh

g/kWh

g/kWh

V posms

SMB-v-1

P > 0

DA

275

75


II-10. tabula. Regulas 4. panta 1. punkta 10) apakšpunktā definētās ATS kategorijas motoru V posma emisiju robežvērtības

Emisijas posms

Motoru apakškategorija

Jaudas diapazons

Aizdedzes tips

CO

HC + NOx

 

 

kW

 

g/kWh

g/kWh

V posms

ATS-v-1

P > 0

DA

400

8

Konkrēti noteikumi par kopējo ogļūdeņražu (HC) robežvērtībām pilnībā un daļēji ar gāzi darbināmiem motoriem

1.

Tajās apakškategorijās, kurās definēts A koeficients, HC robežvērtību pilnībā un daļēji ar gāzi darbināmiem motoriem, kas norādīti tabulās II-1 līdz II-10, aizstāj ar robežvērtību, ko aprēķina, izmantojot šādu formulu:

HC = 0,19 + (1,5 × A × GER)

kur GER ir vidējais gāzes enerģijas koeficients atbilstīgajā testa ciklā. Ja piemēro gan testa ciklu stacionārā fāzē, gan testa ciklu pārejas fāzē, GER nosaka testa ciklā pārejas fāzē, izmantojot karsto palaidi. Ja izmanto vairāk nekā vienu testa ciklu stacionārā fāzē, vidējo GER nosaka katram testa ciklam atsevišķi.

Ja aprēķinātā HC robežvērtība pārsniedz vērtību 0,19 + A, norāda HC robežvērtību 0,19 + A.

Image

2.

Apakškategorijās ar kombinētu HC un NOx ierobežojumu, kombinēto HC un NOx robežvērtību samazina par 0,19 g/kWh un attiecina tikai uz NOx.

3.

Motoriem, ko nedarbina ar gāzi, šo formulu nepiemēro.


(1)  0,60 ar roku iedarbināmiem gaisdzeses tiešās iesmidzināšanas motoriem.

(*)  Fakultatīvi, kā alternatīva, jebkāda vērtību kombinācija, kas atbilst vienādojumam (HC + NOX) × CO0.784 ≤ 8,57, kā arī šādiem nosacījumiem: CO ≤ 20,6 g/kWh un (HC + NOX) ≤ 2,7 g/kWh.


III PIELIKUMS

Termiņi šīs regulas piemērošanai attiecībā uz ES tipa apstiprinājumiem un laišanu tirgū

III-1. tabula. Šīs regulas piemērošanas datumi attiecībā uz NRE kategorijas motoriem

Kategorija

Aizdedzes tips

Jaudas diapazons (P) (kW)

Apakškategorija

Šīs regulas obligātas piemērošanas datums attiecībā uz

motoru ES tipa apstiprinājumiem

motoru laišanu tirgū

NRE

KA

0 < P < 8

NRE-v-1

NRE-c-1

2018. gada 1. janvāris

2019. gada 1. janvāris

KA

8 ≤ P < 19

NRE-v-2

NRE-c-2

KA

19 ≤ P < 37

NRE-v-3

NRE-c-3

2018. gada 1. janvāris

2019. gada 1. janvāris

37 ≤ P < 56

NRE-v-4

NRE-c-4

visi

56 ≤ P < 130

NRE-v-5

NRE-c-5

2019. gada 1. janvāris

2020. gada 1. janvāris

130 ≤ P ≤ 560

NRE-v-6

NRE-c-6

2018. gada 1. janvāris

2019. gada 1. janvāris

P > 560

NRE-v-7

NRE-c-7

2018. gada 1. janvāris

2019. gada 1. janvāris


III-2. tabula. Šīs regulas piemērošanas datumi attiecībā uz NRG kategorijas motoriem

Kategorija

Aizdedzes tips

Jaudas diapazons (P) (kW)

Apakškategorija

Šīs regulas obligātas piemērošanas datums attiecībā uz

 

 

 

 

motoru ES tipa apstiprinājumiem

motoru laišanu tirgū

NRG

visi

P > 560

NRG-v-1

NRG-c-1

2018. gada 1. janvāris

2019. gada 1. janvāris


III-3. tabula. Šīs regulas piemērošanas datumi attiecībā uz NRSh kategorijas motoriem

Kategorija

Aizdedzes tips

Jaudas diapazons (P) (kW)

Apakškategorija

Šīs regulas obligātas piemērošanas datums attiecībā uz

 

 

 

 

motoru ES tipa apstiprinājumiem

motoru laišanu tirgū

NRSh

DA

0 < P < 19

NRSh-v-1a

NRSh-v-1b

2018. gada 1. janvāris

2019. gada 1. janvāris


III-4. tabula. Šīs regulas piemērošanas datumi attiecībā uz NRS kategorijas motoriem

Kategorija

Aizdedzes tips

Jaudas diapazons (P) (kW)

Apakškategorija

Šīs regulas obligātas piemērošanas datums attiecībā uz

 

 

 

 

motoru ES tipa apstiprinājumiem

motoru laišanu tirgū

NRS

DA

0 < P < 56

NRS-vr-1a

NRS-vi-1a

NRS-vr-1b

NRS-vi-1b

NRS-v-2a

NRS-v-2b

NRS-v-3

2018. gada 1. janvāris

2019. gada 1. janvāris


III-5. tabula. Šīs regulas piemērošanas datumi attiecībā uz IWP kategorijas motoriem

Kategorija

Aizdedzes tips

Jaudas diapazons (P) (kW)

Apakškategorija

Šīs regulas obligātas piemērošanas datums attiecībā uz

 

 

 

 

motoru ES tipa apstiprinājumiem

motoru laišanu tirgū

IWP

visi

19 ≤ P < 300

IWP-v-1

IWP-c-1

IWP-v-2

IWP-c-2

IWP-v-3

IWP-c-3

2018. gada 1. janvāris

2019. gada 1. janvāris

P ≥ 300

IWP-v-4

IWP-c-4

2019. gada 1. janvāris

2020. gada 1. janvāris


III-6. tabula. Šīs regulas piemērošanas datumi attiecībā uz IWA kategorijas motoriem

Kategorija

Aizdedzes tips

Jaudas diapazons (P) (kW)

Apakškategorija

Šīs regulas obligātas piemērošanas datums attiecībā uz

 

 

 

 

motoru ES tipa apstiprinājumiem

motoru laišanu tirgū

IWA

visi

19 ≤ P < 300

IWA-v-1

IWA-c-1

IWA-v-2

IWA-c-2

IWA-v-3

IWA-c-3

2018. gada 1. janvāris

2019. gada 1. janvāris

P ≥ 300

IWA-v-4

IWA-c-4

2019. gada 1. janvāris

2020. gada 1. janvāris


III-7. tabula. Šīs regulas piemērošanas datumi attiecībā uz RLL kategorijas motoriem

Kategorija

Aizdedzes tips

Jaudas diapazons (P) (kW)

Apakškategorija

Šīs regulas obligātas piemērošanas datums attiecībā uz

 

 

 

 

motoru ES tipa apstiprinājumiem

motoru laišanu tirgū

RLL

visi

P > 0

RLL-v-1

RLL-c-1

2020. gada 1. janvāris

2021. gada 1. janvāris


III-8. tabula. Šīs regulas piemērošanas datumi attiecībā uz RLR kategorijas motoriem

Kategorija

Aizdedzes tips

Jaudas diapazons (P) (kW)

Apakškategorija

Šīs regulas obligātas piemērošanas datums attiecībā uz

 

 

 

 

motoru ES tipa apstiprinājumiem

motoru laišanu tirgū

RLR

visi

P > 0

RLR-v-1

RLR-c-1

2020. gada 1. janvāris

2021. gada 1. janvāris


III-9. tabula. Šīs regulas piemērošanas datumi attiecībā uz SMB kategorijas motoriem

Kategorija

Aizdedzes tips

Jaudas diapazons (P) (kW)

Apakškategorija

Šīs regulas obligātas piemērošanas datums attiecībā uz

 

 

 

 

motoru ES tipa apstiprinājumiem

motoru laišanu tirgū

SMB

DA

P > 0

SMB-v-1

2018. gada 1. janvāris

2019. gada 1. janvāris


III-10. tabula. Šīs regulas piemērošanas datumi attiecībā uz ATS kategorijas motoriem

Kategorija

Aizdedzes tips

Jaudas diapazons (P) (kW)

Apakškategorija

Šīs regulas obligātas piemērošanas datums attiecībā uz

 

 

 

 

motoru ES tipa apstiprinājumiem

motoru laišanu tirgū

ATS

DA

P > 0

ATS-v-1

2018. gada 1. janvāris

2019. gada 1. janvāris


IV PIELIKUMS

Autoceļiem neparedzētas tehnikas motora testa cikli stacionārā fāzē (NRSC)

IV-1. tabula. NRSC testa cikli NRE kategorijas motoriem

Kategorija

Griešanās ātruma darbība

Nolūks

Apakškategorija

NRSC

NRE

mainīga

Motors ar mainīgu griešanās ātrumu, kura standarta jauda ir mazāka nekā 19 kW

NRE-v-1

NRE-v-2

G2 vai C1

Motors ar mainīgu griešanās ātrumu, kura standarta jauda ir 19 kW vai lielāka, taču ne lielāka par 560 kW

NRE-v-3

NRE-v-4

NRE-v-5

NRE-v-6

C1

Motors ar mainīgu griešanās ātrumu, kura standarta jauda ir lielāka nekā 560 kW

NRE-v-7

C1

nemainīga

Motors ar nemainīgu griešanās ātrumu

NRE-c-1

NRE-c-2

NRE-c-3

NRE-c-4

NRE-c-5

NRE-c-6

NRE-c-7

D2


IV-2. tabula. NRSC testa cikli NRG kategorijas motoriem

Kategorija

Griešanās ātruma darbība

Nolūks

Apakškategorija

NRSC

NRG

mainīga

Motors ar mainīgu griešanās ātrumu ģeneratoru iekārtai

NRG-v-1

C1

nemainīga

Motors ar nemainīgu griešanās ātrumu ģeneratoru iekārtai

NRG-c-1

D2


IV-3. tabula. NRSC testa cikli NRSh kategorijas motoriem