ISSN 1977-0715

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 228

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

59. sējums
2016. gada 23. augusts


Saturs

 

II   Neleģislatīvi akti

Lappuse

 

 

REGULAS

 

*

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2016/1400 (2016. gada 10. maijs), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/59/ES attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, ar kuriem precizē uzņēmējdarbības reorganizācijas plāna minimuma elementus un ziņojumu par plāna īstenošanā gūtajiem panākumiem minimālo saturu ( 1 )

1

 

*

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2016/1401 (2016. gada 23. maijs), ar ko attiecībā uz regulatīviem tehniskiem standartiem par metodēm un principiem tādu saistību vērtēšanai, kas izriet no atvasinātajiem instrumentiem, papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/59/ES, ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu ( 1 )

7

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2016/1402 (2016. gada 22. augusts), ar ko atsauc triju ražotāju eksportētāju saistību pieņemšanu, kura izdarīta saskaņā ar Īstenošanas lēmumu 2013/707/ES, ar ko apstiprina tādu saistību pieņemšanu, kuras piedāvātas saistībā ar antidempinga un antisubsidēšanas procedūru attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes vai no Ķīnas Tautas Republikas nosūtītu kristāliskā silīcija fotoelektrisko moduļu un to galveno sastāvdaļu (proti, elementu) importu galīgo pasākumu piemērošanas periodā

16

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2016/1403 (2016. gada 22. augusts), ar ko ICES 27. un 28.2. apakšrajonu 2016. gadā izslēdz no zvejas aizlieguma perioda piemērošanas jomas

30

 

 

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2016/1404 (2016. gada 22. augusts), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

31

 

 

LĒMUMI

 

*

Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2016/1405 (2016. gada 22. augusts), ar ko groza pielikumu Īstenošanas lēmumam 2014/709/ES par dzīvnieku veselības kontroles pasākumiem saistībā ar Āfrikas cūku mēri dažās dalībvalstīs (izziņots ar dokumenta numuru C(2016) 5466)  ( 1 )

33

 

*

Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2016/1406 (2016. gada 22. augusts) par dažiem aizsardzības pasākumiem saistībā ar Āfrikas cūku mēri Polijā un ar ko atceļ Īstenošanas lēmumu (ES) 2016/1367 (izziņots ar dokumenta numuru C(2016) 5467)  ( 1 )

46

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


II Neleģislatīvi akti

REGULAS

23.8.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 228/1


KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2016/1400

(2016. gada 10. maijs),

ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/59/ES attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, ar kuriem precizē uzņēmējdarbības reorganizācijas plāna minimuma elementus un ziņojumu par plāna īstenošanā gūtajiem panākumiem minimālo saturu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Direktīvu 2014/59/ES, ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012 (1), un jo īpaši tās 52. panta 12. punkta a) un b) apakšpunktu,

tā kā:

(1)

Ir svarīgi paredzēt sīki izstrādātus noteikumus par minimuma elementiem, kas iekļaujami uzņēmējdarbības reorganizācijas plānā tā apstiprināšanai, un iestāžu un vienību, uz kurām attiecas Direktīvas 2014/59/ES noteikumi, reorganizācijas gadījumā sagatavojamo ziņojumu minimālo saturu.

(2)

Pamatnostādnes un paziņojumi, ko Komisija ir pieņēmusi saistībā ar novērtējumu par atbilstību Savienības noteikumiem par valsts atbalstu saskaņā ar Līguma 107. panta 3. punktu attiecībā uz grūtībās nonākušu finanšu nozares uzņēmumu pārstrukturēšanu, var sniegt lietderīgas norādes uzņēmējdarbības reorganizācijas plāna izstrādei, pat ja valsts atbalsts nav ticis piešķirts, jo to mērķis, tāpat kā uzņēmējdarbības reorganizācijas plāna mērķis, ir iestādes vai vienības ilgtermiņa dzīvotspējas atjaunošana.

(3)

Uzņēmējdarbības reorganizācijas plāniem būtu jāspēj izmantot atveseļošanas plānā un noregulējuma plānā ietverto informāciju, ciktāl šāda informācija joprojām ir būtiska Direktīvas 2014/59/ES 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētās iestādes vai vienības ilgtermiņa dzīvotspējas atjaunošanai, un ņemot vērā iekšējās rekapitalizācijas instrumenta piemērošanu.

(4)

Direktīvas 2014/59/ES 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētās iestādes vai vienības pārstrukturēšanai un tās darbībām pēc iekšējās rekapitalizācijas instrumenta piemērošanas vajadzētu novērst maksātnespējas iemeslus. Tāpēc reorganizācijas stratēģijas pamatā vajadzētu būt faktoriem, kuri izraisījuši noregulējuma piemērošanu iestādei vai vienībai. Minētajā stratēģijā var ņemt vērā arī krīzes novēršanas un pārvarēšanas pasākumus, ko pieņēmusi un ko īstenojusi attiecīgi kompetentā iestāde vai noregulējuma iestāde. Grūtību, ar kādām saskārušās šādas iestādes vai vienības, avotu un apmēru var ilustrēt, iekļaujot informāciju par attiecīgo reglamentējošo un prudenciālo prasību izpildi pirms noregulējuma.

(5)

Lai gan Direktīvas 2014/59/ES 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētās iestādes vai vienības maksātnespēju var būt izraisījis specifisks iemeslu kopums, šāda iestāde vai vienība var būt cietusi no citām nepilnībām, kas nav izraisījušas maksātnespēju, bet varēja apdraudēt tās ilgtermiņa dzīvotspēju. Reorganizācijai būtu jānovērš jebkādas nepilnības. Veiksmīgā reorganizācijas stratēģijā būtu jāņem vērā reorganizējamās iestādes vai vienības visaptveroša analīze, tās stiprās un vājās puses, kā arī konkrētie tirgi, kuros šī iestāde vai vienība darbojas, un ar tiem saistītie riski un iespējas. Lai noregulējuma iestāde un kompetentā iestāde uzskatītu uzņēmējdarbības reorganizācijas plānu par ticamu, tajā paredzētajai iestādes ilgtermiņa dzīvotspējas atjaunošanai vajadzētu būt pamatotai ar piesardzīgiem pieņēmumiem.

(6)

Direktīvas 2014/59/ES 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētās iestādes vai vienības ilgtermiņa dzīvotspējas atjaunošana nozīmē, ka, vēlākais, reorganizācijas perioda beigās iestāde vai vienība spēj veikt sava iekšējā kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesu un perspektīvā atbilst visām attiecīgajām prudenciālajām un citām regulējošām prasībām un ka tai ir dzīvotspējīgs uzņēmējdarbības modelis, kas ir ilgtspējīgi arī ilgtermiņā.

(7)

Noregulējuma iestādei un kompetentajai iestādei būtu jāsniedz pietiekami sīka informācija, lai tās varētu novērtēt uzņēmējdarbības reorganizācijas plānu un uzraudzīt tā īstenošanu. Pieprasot sniegt šādu informāciju, būtu jāņem vērā tās būtiskums Direktīvas 2014/59/ES 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētās iestādes vai vienības korporatīvajai struktūrai, tās būtiskums reorganizācijai un šīs informācijas ticamība, jo īpaši sistēmiskas krīzes gadījumā.

(8)

Svārstības ir ekonomikas cikla neatņemama daļa. Tāpēc jebkuram uzņēmējdarbības plānam būtu jāveic alternatīvu scenāriju analīze un jāizdara attiecīgas izmaiņas pamatā esošajos galvenajos pieņēmumos. Lai gan ilgtermiņa dzīvotspēja būtu jāatjauno jebkura scenārija gadījumā, pilnīgi alternatīvu reorganizācijas stratēģiju izstrādāšana radītu nesamērīgas izmaksas iestādei vai vienībai, kas minēta Direktīvas 2014/59/ES 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā; principā alternatīviem scenārijiem arī vajadzētu būt mazāk ticamiem nekā pamata scenārijam.

(9)

Uzņēmējdarbības reorganizācijas plānam būtu jādod noregulējuma iestādei un kompetentajai iestādei iespēja novērtēt tā ietekmi uz noregulējuma mērķu sasniegšanu un jo īpaši uz kritiski svarīgu funkciju turpināšanas nodrošināšanu un būtiskas negatīvas ietekmes uz finanšu sistēmu novēršanu.

(10)

Uzņēmējdarbības reorganizācijas plāna īstenošanas uzraudzība būtu jāveic tik bieži un tik detalizēti, lai būtu iespējams laikus apzināt jebkādas novirzes vai citas grūtības. Datu un darbības rādītāju ziņošana reizi ceturksnī ir finanšu sektorā izplatīta metode, kas ļauj veikt šādu savlaicīgu novērošanu. Uzņēmējdarbības reorganizācijas plānā būtu jāparedz arī iespēja koriģēt tajā sākotnēji paredzētos starpposma mērķus un pasākumus, ja apstākļi to attaisno.

(11)

Šī regula balstās uz regulatīvo tehnisko standartu projektu, ko Komisijai ir iesniegusi Eiropas Banku iestāde (EBI).

(12)

EBI ir veikusi atklātas sabiedriskās apspriešanas par regulatīvo tehnisko standartu projektu, kas ir šīs regulas pamatā, analizējusi potenciālās saistītās izmaksas un ieguvumus un pieprasījusi atzinumu no Banku nozares ieinteresēto personu grupas, kura izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 (2) 15. panta 1. punktu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)

“reorganizācijas periods” ir saprātīgs laika posms, kurš ilgst no iekšējās rekapitalizācijas instrumenta piemērošanas līdz brīdim, kad Direktīvas 2014/59/ES 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētai iestādei vai vienībai, kam piemēro noregulējumu, jābūt atjaunojušai savu ilgtermiņa dzīvotspēju, un kura laikā tiek īstenoti uzņēmējdarbības reorganizācijas plānā iekļautie pasākumi;

2)

“pamata scenārijs” ir uzņēmējdarbības scenārijs, kuru vadības struktūra vai persona vai personas, kas norīkotas vadīt Direktīvas 2014/59/ES 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minēto iestādi vai vienību, uzskata par visticamāko scenāriju, kāds varētu materializēties iestādes vai vienības ilgtermiņa dzīvotspējas atjaunošanas procesā.

2. pants

Stratēģija un pasākumi

1.   Uzņēmējdarbības reorganizācijas plānā iekļauj šādu informāciju:

a)

pārskatu par vēsturiskajiem un finansiālajiem faktoriem, kas palielinājuši grūtības, kurās nonākusi Direktīvas 2014/59/ES 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētā iestāde vai vienība, tostarp attiecīgos darbības rādītājus, kas pasliktinājušies laikā pirms noregulējuma, un to pasliktināšanās pamatojumu;

b)

īsu aprakstu par krīzes novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem, ja kompetentā iestāde, noregulējuma iestāde vai arī iestāde vai vienība, kas minēta Direktīvas 2014/59/ES 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā, ir piemērojusi šādus pasākumus pirms uzņēmējdarbības reorganizācijas plāna iesniegšanas;

c)

aprakstu par uzņēmuma reorganizācijas stratēģiju un pasākumiem, kas paredzēti iestādes vai vienības ilgtermiņa dzīvotspējas atjaunošanai reorganizācijas periodā, tostarp aprakstu par katru no šiem punktiem:

i)

reorganizētais uzņēmējdarbības modelis;

ii)

pasākumi, kas vajadzīgi, lai īstenotu uzņēmējdarbības reorganizācijas stratēģiju grupas, vienības un darbības jomas līmenī;

iii)

plānotais reorganizācijas perioda ilgums un svarīgi starpposma mērķi;

iv)

sadarbība ar noregulējuma iestādi un kompetento iestādi;

v)

stratēģija attiecībā uz būtisku ārējo ieinteresēto personu, piemēram, arodbiedrību vai organizāciju, iesaistīšanu;

vi)

iekšējās un ārējās saziņas stratēģija attiecībā uz uzņēmējdarbības reorganizācijas pasākumiem.

2.   Ja Direktīvas 2014/59/ES 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētās iestādes vai vienības daļas paredzēts likvidēt vai pārdot, šā panta 1. punkta c) apakšpunktā minētajā reorganizācijas stratēģijā nosaka visu turpmāk minēto:

a)

attiecīgā vienība vai darbības joma, likvidācijas vai pārdošanas metode, tostarp pamatā esošie pieņēmumi un jebkādi iespējamie paredzamie zaudējumi;

b)

paredzamais grafiks;

c)

jebkādi pāri palikušās iestādes vai vienības sniegtie vai tai sniedzamie finanšu līdzekļi vai pakalpojumi.

3.   Visi ienākumi no uzņēmējdarbības reorganizācijas plānā paredzētās aktīvu, vienību vai darbības jomu atsavināšanas tiek aprēķināti, ievērojot piesardzības principu un pamatojoties vai nu uz ticamu etalonu vai novērtējumu, piemēram, eksperta veiktu novērtējumu, tirgus izzināšanas rezultātu, vai uz līdzīgu darbības jomu vai vienību vērtību. Aprēķinos ņem vērā zaudējumu realizācijas iespējamību.

4.   Attiecībā uz Direktīvas 2014/59/ES 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētās iestādes vai vienības daļām, kas netiks likvidētas vai pārdotas, uzņēmējdarbības reorganizācijas plānā norāda veidus, kā novērst jebkādas nepilnības to darbībā vai veikumā, kas var ietekmēt to ilgtermiņa dzīvotspēju, pat ja šīs nepilnības nav tieši saistītas ar attiecīgās iestādes vai vienības maksātnespēju.

5.   Reorganizācijas plānā izklāstītajos pasākumos ņem vērā iestādes vai vienības, kas minēta Direktīvas 2014/59/ES 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā, stiprās un vājās puses un tās reorganizēto uzņēmējdarbības modeli tās ekonomikas un tirgus vides kontekstā, kurā tā darbojas.

6.   Reorganizācijas stratēģija var ietvert pasākumus, kas iepriekš tikuši noteikti atveseļošanas plānā vai noregulējuma plānā, ja noregulējuma plāns ir pieejams Direktīvas 2014/59/ES 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētajai iestādei vai vienībai un ja šādi pasākumi paliek spēkā pēc noregulējuma. Šī izvēle nenozīmē, ka noregulējuma iestādei līdz ar to būtu jebkāds pienākums noregulējuma plānu darīt pieejamu vadības struktūrai vai saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 72. panta 1. punktu norīkotajai personai vai personām.

3. pants

Finanšu rādītāji – reglamentējošas prasības

1.   Uzņēmējdarbības reorganizācijas plānā iekļauj prognozētos Direktīvas 2014/59/ES 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētās iestādes vai vienības finanšu rādītājus reorganizācijas perioda laikā un parāda, kā tiks atjaunota ilgtermiņa dzīvotspēja. Plānā izklāsta jo īpaši šādu informāciju:

a)

reorganizācijas izmaksas un ietekme uz iestādes vai vienības peļņas un zaudējumu pārskatu un bilanci;

b)

apraksts par finansēšanas prasībām reorganizācijas periodā un iespējamajiem finansējuma avotiem;

c)

paskaidrojums, kā iestāde vai vienība spēs darboties, sedzot visas izmaksas, ieskaitot amortizāciju un finansējuma izmaksas, un nodrošināt pieņemamu finansiālo atdevi līdz reorganizācijas perioda beigām;

d)

pēcnoregulējuma bilance, kas atspoguļo jauno parādu un kapitāla struktūru un aktīvu norakstīšanu, pamatojoties uz vērtēšanu, ko veic saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 36. panta 1. punktu, vai ex post galīgo vērtējumu, kas minēts tās 36. panta 10. punktā;

e)

galveno finanšu rādītāju prognozes grupas, vienības un darbības jomas līmenī, jo īpaši attiecībā uz likviditāti, aizdevumu rādītājiem, finansējuma profilu, rentabilitāti un efektivitāti.

2.   Uzņēmējdarbības reorganizācijas plānā izklāsta darbības, kuras iestāde vai vienība veiks, lai nodrošinātu, ka tā pēc iespējas ātrāk un vēlākais līdz reorganizācijas perioda beigām perspektīvā atbilst visām piemērojamām prudenciālajām un citām reglamentējošajām prasībām, tostarp minimālajai prasībai attiecībā uz pašu kapitālu un atbilstīgajām saistībām Direktīvas 2014/59/ES 45. panta nozīmē.

4. pants

Dzīvotspējas novērtējums

1.   Uzņēmējdarbības reorganizācijas plānā iekļauj pietiekamu informāciju, lai noregulējuma iestāde un kompetentā iestāde varētu novērtēt ierosināto pasākumu izpildāmību. Uzņēmējdarbības reorganizācijas plānā iekļauj vismaz:

a)

pieņēmumus par prognozētajām makroekonomiskajām un tirgus norisēm saskaņā ar pamata scenāriju, salīdzinot ar ar atbilstīgiem nozares etaloniem;

b)

kodolīgu informāciju par alternatīvām reorganizācijas stratēģijām vai pasākumu kopumu un pamatojumu, kāpēc uzņēmējdarbības reorganizācijas plānā iekļautie pasākumi izraudzīti Direktīvas 2014/59/ES 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētās iestādes vai vienības ilgtermiņa dzīvotspējas atjaunošanai, ņemot vērā noregulējuma mērķus un principus.

2.   Uzņēmējdarbības reorganizācijas plānā iekļauj informāciju, kas nepieciešama, lai noregulējuma iestāde vai kompetentā iestāde varētu veikt detalizētu analīzi par uzņēmējdarbības reorganizācijas ietekmi uz Direktīvas 2014/59/ES 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētās iestādes vai vienības kritiski svarīgajām funkcijām un uz finanšu stabilitāti.

3.   Uzņēmējdarbības reorganizācijas plānā iekļauj analīzi par alternatīvu pamatā esošo galveno pieņēmumu kopumu, kurā ņemti labākais attīstības scenārijs un sliktākais attīstības scenārijs. Ilgtermiņa dzīvotspējas atjaunošana ir iespējama jebkura scenārija gadījumā, lai gan var atšķirties laikposms, pasākumi un finanšu rādītāji.

4.   Attiecībā uz 3. punktā minēto labāko attīstības scenāriju un sliktāko attīstības scenāriju uzņēmējdarbības reorganizācijas plānā iekļauj kopsavilkumu par pamatinformāciju, kura izmantota katra scenārija izstrādei, un Direktīvas 2014/59/ES 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētās iestādes vai vienības darbības rādītājiem katra scenārija gadījumā. Šādā kopsavilkumā iekļauj jo īpaši:

a)

pamatā esošos pieņēmumus, piemēram, galvenos makroekonomikas mainīgos;

b)

prognozes par peļņas un zaudējumu pārskatu un bilanci;

c)

galvenos finanšu rādītājus grupas, vienības un darbības jomas līmenī.

5. pants

Īstenošana un korekcijas

1.   Uzņēmējdarbības reorganizācijas plānā iekļauj konkrētus, atbilstīgus un vismaz ik ceturksni sasniedzamus starpposma mērķus un darbības rādītājus. Šos starpposma mērķus un rādītājus var koriģēt saskaņā ar 2. punktā noteikto procedūru.

2.   Uzņēmējdarbības reorganizācijas plānā paredz iespēju, ka vadības struktūra vai jebkura saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 72. panta 1. punktu ieceltā persona vai personas var koriģēt reorganizācijas stratēģiju vai atsevišķus pasākumus, ja vairs nav sagaidāms, ka to īstenošana sekmēs ilgtermiņa dzīvotspējas atjaunošanu saskaņā ar iecerēto grafiku. Šādas korekcijas paziņo noregulējuma iestādei un kompetentajai iestādei 6. pantā minētajā progresa ziņojumā par uzņēmējdarbības reorganizācijas plāna īstenošanu. Ja vajadzīgs steidzamības dēļ, šādas korekcijas var paziņot arī ārkārtas ziņojumos.

3.   Vadības struktūra vai saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 72. panta 1. punktu ieceltā persona vai personas nenovirzās no uzņēmējdarbības reorganizācijas plāna īstenošanas, pirms saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 52. panta 7., 8. un 9. punktā izklāstīto procedūru nav saņemts apstiprinājums attiecībā uz korekcijām.

6. pants

Progresa ziņojums

1.   Progresa ziņojumā, kas jāiesniedz noregulējuma iestādei saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 52. panta 10. punktu, iekļauj pārskatu un novērtējumu par uzņēmējdarbības reorganizācijas plāna īstenošanā gūtajiem panākumiem, aptverot vismaz šādus aspektus:

a)

sasniegtie starpposma mērķi, īstenotie pasākumi un tas, kā to ietekme salīdzināma ar uzņēmējdarbības reorganizācijas plānā paredzēto ietekmi;

b)

iestādes vai vienības darbības rādītāji un salīdzinājums ar uzņēmējdarbības reorganizācijas plāna un iepriekšējo progresa ziņojumu prognozēm;

c)

iemesli, kādēļ nav tikuši sasniegti starpposma mērķi vai darbības rādītāji, un priekšlikumi kavēšanos vai trūkumu novēršanai;

d)

citas problēmas, kas radušās, īstenojot uzņēmējdarbības reorganizācijas plānu, un kas var kavēt Direktīvas 2014/59/ES 1. panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunktā minētās iestādes vai vienības ilgtermiņa dzīvotspējas atjaunošanu;

e)

turpmākie pasākumi un starpposma mērķi un novērtējums par to sasniegšanas iespējamību;

f)

atjauninātas prognozes par finanšu rādītājiem;

g)

ja tas ir vajadzīgs un attaisnojams – priekšlikums par atsevišķu pasākumu, starpposma mērķu un izpildes rādītāju korekcijām saskaņā ar 5. panta 2. punktu.

2.   Noregulējuma iestādes var jebkurā laikā pieprasīt, lai vadības struktūra vai saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 72. panta 1. punktu ieceltā persona vai personas sniedz informāciju attiecībā uz uzņēmējdarbības reorganizācijas plāna īstenošanu.

7. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2016. gada 10. maijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 173, 12.6.2014., 190. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regula (ES) Nr. 1093/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK (OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp.).


23.8.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 228/7


KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2016/1401

(2016. gada 23. maijs),

ar ko attiecībā uz regulatīviem tehniskiem standartiem par metodēm un principiem tādu saistību vērtēšanai, kas izriet no atvasinātajiem instrumentiem, papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/59/ES, ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Direktīvu 2014/59/ES, ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012 (1), un jo īpaši tās 49. panta 5. punktu,

tā kā:

(1)

Direktīvā 2014/59/ES noregulējuma iestādēm tiek piešķirtas pilnvaras norakstīt un konvertēt noregulējamās iestādes saistības.

(2)

Atvasināto instrumentu līgumi var veidot ievērojamu daļu no dažu kredītiestāžu saistību struktūras. Tomēr šādu līgumu vērtēšana ir sarežģīts process, ņemot vērā to, ka to vērtība ir saistīta ar pamatā esošo instrumentu, aktīvu vai vienību vērtību, kura laika gaitā mainās un kļūst skaidra tikai termiņa beigās vai pēc slēgšanas.

(3)

Pieredze liecina, ka ir sarežģīti novērtēt atvasināto instrumentu saistības, vienam no darījumu partneriem nespējot veikt norēķinus, kā rezultātā vērtēšanas process var kļūt laikietilpīgs, saistīts ar ļoti lielām izmaksām un izraisīt tiesvedību.

(4)

Turklāt prakse liecina, ka atvasināto instrumentu līgumiem var būt dažādas metodes, lai noteiktu summu, kas darījumu partneriem savā starpā ir jānokārto pēc slēgšanas, dažiem no viņiem pilnībā atstājot slēgšanas summas vai slēgšanas dienas vai abu šo minēto lēmumu noteikšanu tā darījumu partnera ziņā, kurš nav saistību nepildītājs.

(5)

Tādējādi, lai novērstu bezrūpīgas rīcības risku un nodrošinātu efektīvas noregulējuma darbības, noregulējuma iestādēm būtu jāpieņem un jāīsteno atbilstošas metodes, lai novērtētu tās saistības, kas izriet no atvasināto instrumentu līgumiem, termiņā, kas atbilst noregulējuma procesa ātrumam, balstoties uz objektīvu un, ja iespējams, viegli pieejamu informāciju. Ir svarīgi, lai vērtēšanas metodēs tiek noteikti daži procedūras noteikumi attiecībā uz noregulējuma iestādes paziņojumu par slēgšanas lēmumu, kā arī par to, kā iegūt aizvietošanas darījumus no slēgtajiem darījumu partneriem.

(6)

Atvasināto instrumentu līgumi, uz kuriem attiecas savstarpējā ieskaita līgumi, līguma priekšlaicīgas izbeigšanas gadījumā rada vienu konkrētu slēgšanas summu. Direktīvas 2014/59/ES 49. pantā ir paredzēts, ka šādu līgumu vērtība tiek noteikta pēc neto principa saskaņā ar līguma noteikumiem. Tāpēc noregulējuma iestādei vai neatkarīgam vērtētājam būtu jāievēro savstarpējā ieskaita kopas, kas definētas savstarpējā ieskaita līgumos, nespējot izvēlēties atsevišķus līgumus un piemērot atbrīvojumu citiem.

(7)

Saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 49. pantu atvasināto instrumentu līgumu vērtību nosaka noregulējuma iestāde vai neatkarīgs vērtētājs vērtēšanas procesa ietvaros, kas tiek veikts saskaņā ar minētās direktīvas 36. pantu. Attiecībā uz atvasināto instrumentu saistībām vērtēšanas procesam vajadzētu būt vērstam uz to, lai noteiktu ātru un ex ante novērtējumu iekšējās rekapitalizācijas nolūkā, reizē ļaujot noregulējuma iestādei būt pietiekami elastīgai attiecībā uz pieprasījuma summas ex post korekciju.

(8)

Novērtējumu par to, vai veikt iekšējo rekapitalizāciju vai izslēgt atvasināto instrumentu saistības no iekšējās rekapitalizācijas piemērošanas jomas saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 44. panta 3. punktu, būtu jāveic, pirms tiek pieņemts slēgšanas lēmums vērtēšanas procesa ietvaros, kas tiek veikts saskaņā ar minētās direktīvas 36. pantu.

(9)

Atvasināto instrumentu saistību vērtēšanai būtu jāļauj noregulējuma iestādēm pirms slēgšanas lēmuma pieņemšanas izvērtēt iespējamo summu, par kādu varētu veikt iekšējo rekapitalizāciju šīm saistībām turpmākā slēgšanā, kā arī iespējamo vērtības iznīcināšanu, kas varētu rasties slēgšanas rezultātā.

(10)

Atvasināto instrumentu līgumu slēgšana var uzrādīt papildu zaudējumus, kas nav atspoguļoti darbības turpināšanas vērtējumā un kas izriet, piemēram, no faktiskām aizvietošanas izmaksām, kuras radušās darījumam partnerim un kuras palielinātu slēgšanas izmaksas noregulējamajai iestādei, vai izmaksām, kuras noregulējamajai iestādei radušās, atjaunojot tirdzniecību ar riska darījumiem, kas pakļauti no slēgšanas izrietošam tirgus riskam. Ja zaudējumi, kas radušies vai, kā tiek paredzēts, radīsies no atvasināto instrumentu slēgšanas, pārsniedz tādu atbilstošo saistību īpatsvaru, kas būtu efektīvi pieejamas iekšējai rekapitalizācijai, atlikušie zaudējumi var palielināt iekšējās rekapitalizācijas slogu citiem noregulējamās iestādes kreditoriem. Šādos gadījumos zaudējumu summa, ko segtu ar saistībām, kas neizriet no atvasināto instrumentu līgumiem, iekšējas rekapitalizācijas gadījumā būtu augstāka nekā bez atvasināto instrumentu līgumu slēgšanas un iekšējās rekapitalizācijas, un tāpēc noregulējuma iestāde var apsvērt iespēju atbrīvot atvasināto instrumentu līgumus no iekšējās rekapitalizācijas saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 44. panta 3. punkta d) apakšpunktu un ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2016/860 (2), kas pieņemta saskaņā ar minētās direktīvas 44. panta 11. punktu. Jebkurai iekšējas rekapitalizācijas pilnvaru izmantošanai attiecībā uz šādām saistībām būtu jāpiemēro atbrīvojumi, kas paredzēti Direktīvas 2014/59/ES 44. panta 2. punktā, un diskrecionāri atbrīvojumi, kas paredzēti minētās direktīvas 44. panta 3. punktā, kā precizēts Deleģētajā regulā (ES) 2016/860.

(11)

Tā kā ir konsekventi jāinterpretē Direktīvas 2014/59/ES 49. panta 3. un 4. punkts, būtu jāprecizē metodes un principi neatkarīgu vērtētāju un noregulējuma iestāžu veiktajai atvasināto instrumentu vērtēšanai.

(12)

Ar vērtēšanas metodēm, kuras pamatojas uz faktiskām vai hipotētiskām aizvietošanas izmaksām attiecībā uz slēgtajām saistībām, iegūtu rezultātus, kas būtu līdzīgi dominējošai tirgus praksei un saskanētu ar principiem, kas reglamentē Direktīvas 2014/59/ES 74. pantā noteikto vērtēšanu, kuras mērķis ir noteikt, vai akcionāriem un kreditoriem būtu ticis piemērots labāks režīms, ja noregulējamā iestāde būtu sākusi parasto maksātnespējas procedūru (princips “neviens kreditors nav sliktākā situācijā”).

(13)

Piemērojot vērtēšanas metodes, noregulējuma iestādei vajadzētu būt iespējai paļauties uz dažādiem datu avotiem, tostarp datu avotiem, kurus sniedz noregulējamā iestāde, darījumu partneris vai trešās personas. Tomēr ir lietderīgi noteikt principus attiecībā uz datu veidiem, kas vērtēšanas gaitā ir jāņem vērā, lai nodrošinātu objektīvu vērtības noteikšanu.

(14)

Noregulējuma iestāžu slēgto atvasināto instrumentu līgumu darījumu partneri var izvēlēties noslēgt vienu vai vairākus aizvietošanas darījumus, lai aizvietotu riska darījumus slēgšanas gadījumā. Šādi aizvietošanas darījumi būtu jāuzskata par priviliģētu datu avotu, lai veiktu vērtēšanu, ja tie ir noslēgti ar komerciāli pamatotiem nosacījumiem slēgšanas dienā vai cik vien drīz praktiski iespējams pēc tās. Tāpēc noregulējuma iestādēm pēc paziņojuma par slēgšanas lēmumu būtu jādod darījumu partneriem iespēja sniegt pierādījumus par komerciāli pamatotiem aizvietošanas darījumiem termiņā, kas atbilst paredzētajam atsauces brīdim vērtības noteikšanai. Ja darījuma partneri ir noteiktajā termiņā snieguši šādus pierādījumus, vērtētājam būtu jānosaka slēgšanas summa saskaņā ar šo aizvietošanas darījumu cenu. Ja darījuma partneri nav noteiktajā termiņā snieguši pierādījumus par komerciāli pamatotiem aizvietošanas darījumiem, noregulējuma iestādēm būtu jāspēj pašām veikt vērtēšanu, pamatojoties uz pieejamo tirgus informāciju, piemēram, vidējo tirgus cenu un pirkšanas un pārdošanas cenu starpību, lai novērtētu hipotētiskās aizvietošanas izmaksas, proti, zaudējumus vai izmaksas, kas būtu radušās, atkārtoti nosakot riska ierobežošanu vai saistītu tirdzniecības pozīciju uz neto riska darījuma pamata.

(15)

Atvasinātie produkti un tirgi ir ļoti dažādi, un nav iespējams identificēt vienotu tirgus praksi aizvietošanas darījumu noslēgšanai. Tādēļ jēdziens “komerciāli pamatoti aizvietošanas darījumi” ir jādefinē plaši, lai vērtētājs varētu veikt prasīto novērtēšanu visās tirgus situācijās. Tādējādi šis jēdziens būtu jāsaprot kā aizvietošanas darījums, kas noslēgts uz savstarpēji ieskaitīta riska darījuma pamata atbilstoši vispārējai tirgus praksei un pieliekot saprātīgas pūles, lai iegūtu labāko cenas un vērtības attiecību. Konkrētāk, vērtētājs varētu cita starpā ņemt vērā tādu tirgotāju skaitu, pie kuriem vērsušies darījumu partneri, iegūto nemainīgo cenu piedāvājumu skaitu, un to, vai ir izvēlēts izdevīgākais cenu piedāvājums. Noregulējuma iestādei būtu arī jāspēj paziņojumā par slēgšanu precizēt kritērijus, ko tā izmantos savā novērtējumā.

(16)

Savienības tiesību aktos, kas pieņemti pēdējos gados, ir atbilstoši starptautiskiem standartiem mēģināts atvasināto instrumentu līgumu tirgū palielināt pārredzamību un mazināt risku, paredzot obligātu tīrvērti, izmantojot centrālos darījumu partnerus (“CCP”) attiecībā uz standartizētiem ārpusbiržas atvasinātiem instrumentiem, vērtēšanu un drošības rezerves noteikšanas prasības attiecībā uz atvasinātiem instrumentiem, kuru tīrvērti veic CCP, un attiecībā uz plašu klāstu ar ārpusbiržas atvasinātiem instrumentiem un obligātu pārskatu sniegšanu tirdzniecības depozitārijiem par visiem ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem.

(17)

Gadījumā, ja CCP tīrvērtes dalībniekam tiek veikts noregulējums un noregulējuma iestāde slēdza atvasināto instrumentu līgumus pirms iekšējās rekapitalizācijas, attiecīgais tīrvērtes dalībnieks būtu kvalificējams kā saistības nepildošs tīrvērtes dalībnieks attiecībā uz CCP, kas ir saistīts ar konkrēto (-ām) savstarpējā ieskaita kopu (-ām). Iekšējās procedūras un mehānismi, kas reglamentē tīrvērtes dalībnieka saistību neizpildi (“CCP saistību neizpildes procedūras”), ko CCP īsteno, ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 648/2012 (3) izvirzītās prasības, sniedz uzticamu pamatu, lai noteiktu tādu atvasināto instrumentu saistību vērtību, kas visā savstarpējā ieskaita kopā rodas slēgšanas rezultātā, arī saistībā ar iekšējo rekapitalizāciju noregulējuma procesā.

(18)

CCP saistību neizpildes procedūru īstenošana var ilgt vairākas dienas pēc izraisītājnotikuma vai vēl ilgāk. Konkrēti noregulējuma gadījumā – ļoti ilgi gaidot, kamēr tiks pabeigtas procedūras saistību neizpildes gadījumā, lai noteiktu atvasināto instrumentu vērtību, varētu tikt apdraudēts noregulējuma grafiku un mērķi un varētu rasties nevajadzīgi traucējumi finanšu tirgos. Tādēļ noregulējuma iestādei ir jāvienojas ar CCP un CCP kompetento iestādi par termiņu, līdz kuram ir jānosaka priekšlaicīgas izbeigšanas summa, ņemot vērā gan CCP, gan noregulējuma iestādes ierobežojumus.

(19)

Vērtētājam būtu jāapstiprina priekšlaicīgas izbeigšanas summa, ko CCP ir saskaņotajā termiņā noteicis atbilstoši savām saistību neizpildes pārvaldības procedūrām. Ja CCP saskaņotajā termiņā nespēj noteikt priekšlaicīgas izbeigšanas summu vai nepiemēro savas saistību neizpildes procedūras, noregulējuma iestādei vajadzētu būt iespējai paļauties uz pašas aplēsēm, lai noteiktu priekšlaicīgas izbeigšanas summu. Noregulējuma iestādei būtu arī jāspēj piemērot provizorisku noteikšanu, pamatojoties uz savām aplēsēm, ja šāda rīcība ir pamatota noregulējuma procesa steidzamības dēļ un ar noteikumu, ka tā termiņa beigās atjaunina savu vērtējumu, kad CCP saistību neizpildes procedūras ir pabeigtas. Noregulējuma iestādei vajadzētu būt iespējai ņemt vērā CCP sniegto sniegto informāciju pēc termiņa beigām ex post galīgajā vērtējumā, ja tāds tobrīd ir pieejams, un jebkurā gadījumā tad, kad tiek veikta režīmu atšķirību vērtēšana saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 74. pantu. Šai regulai nebūtu jāskar saistību neizpildes pārvaldības procedūras, ko CCP veic saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 648/2012.

(20)

Šīs regulas noteikumiem nebūtu jāietekmē CCP iekšējās procedūras, ar kurām pārved aktīvus un starp saistības nepildošu tīrvērtes dalībnieku un klientiem ieviestās pozīcijas un kuras ir pieņemtas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 48. panta 4. punktu, un tiem vajadzētu būt saskanīgiem ar citiem attiecīgajiem noteikumiem vai nosacījumiem attiecībā uz atļauju, kas varētu ietekmēt attiecīgo atvasināto instrumentu līgum slēgšanu.

(21)

Atvasināto instrumentu līgumu vērtības noteikšanas brīdim būtu jāatspoguļo vērtēšanas princips, kurā tiek ņemtas vērā darījumu partneriem radušās faktiskās vai hipotētiskās aizvietošanas izmaksas. Lai vērtējums būtu pēc iespējas precīzāks, vērtēšana būtu jāveic slēgšanas dienā vai, ja tas nebūtu komerciāli pamatoti, pirmajā dienā un laikā, kad pamatā esošajam aktīvam ir pieejama tirgus cena. Gadījumos, kad priekšlaicīgas izbeigšanas summu nosaka CCP vai kad to nosaka saskaņā ar aizvietošanas darījumu cenu, atsauces brīdim vajadzētu būt brīdim, kad CCP veic attiecīgo noteikšanu vai kad tiek veikti aizvietošanas darījumi.

(22)

Ja noregulējuma iestāde steidzamības dēļ nolemj veikt provizorisku vērtējumu saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 36. panta 9. punktu, noregulējuma iestāde vai vērtētājam vajadzētu būt iespējai attiecīgā provizoriskā vērtējuma ietvaros pirms minētā atsauces brīža provizoriski noteikt atvasināto instrumentu saistību vērtību, balstoties uz tā brīža vērtības aplēsēm un pieejamiem datiem. Ja noregulējuma iestāde veic noregulējuma darbību, pamatojoties uz provizorisku vērtējumu saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 36. panta 12. punktu, novērotās būtiskās tirgus tendences vai pierādījumi par faktiskiem aizvietošanas darījumiem atsauces brīdī tiktu atspoguļoti vai nu turpmākā provizoriskā vērtējumā, vai gala vērtējumā, kas ir veikts saskaņā ar minētās direktīvas 36. panta 10. punktu.

(23)

Šīs regulas pamatā ir regulatīvo tehnisko standartu projekts, ko Eiropas Banku iestāde iesniegusi Komisijai.

(24)

Eiropas Banku iestāde ir veikusi atklātu sabiedrisko apspriešanu par regulatīvo tehnisko standartu projektu, kas ir šīs regulas pamatā, apspriedusies ar Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi, izvērtējusi potenciālās saistītās izmaksas un ieguvumus un pieprasījusi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 (4) 37. pantu izveidotās Banku nozares ieinteresēto personu grupas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)

“savstarpējā ieskaita kopa” ir līgumu grupa, uz kuriem attiecas savstarpējā ieskaita līgums, kā definēts Direktīvas 2014/59/ES 2. panta 1. punkta 98) apakšpunktā;

2)

“vērtētājs” ir neatkarīgs eksperts, kurš ir norīkots, lai veiktu novērtēšanu saskaņā ar prasībām un kritērijiem, kas izklāstīti Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2016/1075 (5) ceturtajā daļā, vai noregulējuma iestāde, kad tā veic vērtēšanu saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 36. pants 2. un 9. punktu;

3)

“centrālais darījumu partneris” jeb “CCP” ir CCP atbilstoši definīcijai Regulas (ES) Nr. 648/2012 2. panta 1. punktā, ciktāl tas vai nu:

a)

veic uzņēmējdarbību Savienībā un ir saņēmis atļauju saskaņā ar procedūru, kas izklāstīta Regulas (ES) Nr. 648/2012 14. līdz 21. pantā;

b)

veic uzņēmējdarbību trešā valstī un ir atzīts saskaņā ar procedūru, kas izklāstīta Regulas (ES) Nr. 648/2012 25. pantā;

4)

“tīrvērtes dalībnieks” ir tīrvērtes dalībnieks atbilstoši definīcijai Regulas (ES) Nr. 648/2012 2. panta 14. punktā;

5)

“slēgšanas diena” ir slēgšanas diena un laiks, kas ir norādīts noregulējuma iestādes paziņojumā par slēgšanas lēmumu;

6)

“aizvietošanas darījums” ir darījums, kas ir noslēgts atvasinātā instrumenta līguma slēgšanas dienā vai pēc tās, lai uz neto riska darījuma pamata atkārtoti noteiktu riska ierobežošanu vai saistītu tirdzniecības pozīciju, kas ir izbeigta uz līdzvērtīgiem ekonomiskiem nosacījumiem kā slēgtais darījums;

7)

“komerciāli pamatots aizvietošanas darījums” ir aizvietošanas darījums, kas ir noslēgts uz savstarpēji ieskaitīta riska darījuma pamata, atbilstoši vispārējai tirgus praksei un pieliekot saprātīgas pūles, lai iegūtu labāko cenas un vērtības attiecību.

2. pants

Salīdzinājums starp vērtības iznīcināšanu, ko izraisītu atvasināto instrumentu līgumu slēgšana, un atvasināto instrumentu līgumu iekšējās rekapitalizācijas potenciāls

1.   Direktīvas 2014/59/ES 49. panta 4. punkta c) apakšpunkta vajadzībām noregulējuma iestāde salīdzina:

a)

to zaudējumu summu, ko segtu ar atvasināto instrumentu līgumiem iekšējā rekapitalizācijā un ko iegūst, reizinot:

i)

attiecībā uz visām vienādi novērtētām saistībām – to saistību īpatsvaru, kas izriet no atvasināto instrumentu līgumiem, kurus uzskata par daļu no vērtēšanas saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 36. pantu un uz kuriem neattiecas izslēgšana no iekšējās rekapitalizācijas saskaņā ar minētās direktīvas 44. panta 2. punktu; ar

ii)

kopējiem zaudējumiem, kurus, kā tiek paredzēts, segs ar visām vienādi novērtētām saistībām attiecībā uz atvasinātajiem instrumentiem, tostarp atvasināto instrumentu saistībām, kas izriet no slēgšanas;

kur:

b)

vērtības iznīcināšanas pamatā ir izvērtējums par izmaksu, izdevumu vai citu vērtības samazinājumu, kas, kā tiek paredzēts, radīsies atvasināto instrumentu līgumu slēgšanas rezultātā, summu, kuru iegūst, aprēķinot šādu elementu summu:

i)

darījumu partnera slēgšanas prasības pieauguma risks, ko izraisa riska ierobežošanas atkārtotas noteikšanas izmaksas, kas, kā tiek paredzēts, darījumu partnerim radīsies, ņemot vērā pirkšanas un pārdošanas cenu starpību, vidējās tirgus cenas un pirkšanas cenas starpību vai vidējās tirgus cenas un pārdošanas cenas starpību saskaņā ar 6. panta 2. punkta b) apakšpunktu;

ii)

izmaksas, kas, kā tiek paredzēts, radīsies noregulējamajai iestādei, nosakot jebkādus salīdzināmus aizvietošanas darījumus, kas tiek uzskatīti par vajadzīgiem, lai atkārtoti noteiktu riska ierobežošanu jebkuram atklātam riska darījumam vai lai saglabātu pieņemamu riska profilu saskaņā ar noregulējuma stratēģiju. Salīdzināmu atvasināto instrumentu tirdzniecību izveidi var veikt, ņemot vērā sākotnējās drošības rezerves noteikšanas prasības un dominējošās pirkšanas un pārdošanas cenu starpības;

iii)

jebkāds franšīzes vērtības samazinājums, kas izriet no atvasināto instrumentu līgumu slēgšanas, tostarp jebkurš vērtēšanas samazinājums attiecībā uz citiem vai pamatā esošo aktīviem, kas ir saistīti ar atvasināto instrumentu līgumiem, kuri tiek slēgti, un jebkāda ietekme uz finansēšanas izmaksām vai ienākumu līmeni;

iv)

jebkāda piesardzības rezerve pret slēgšanas iespējamo negatīvo ietekmi, piemēram, kļūdām un strīdiem attiecībā uz darījumiem vai nodrošinājuma apmaiņu.

2.   1. punktā noteikto salīdzinājumu vērtēšanas ietvaros veic, pirms tiek pieņemts slēgšanas lēmums, lai pieņemtu apzinātus lēmumus par noregulējuma darbībām, kas ir vajadzīgas saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 36. pantu. Kad Komisijas pieņemtais deleģētais akts saskaņā ar minētās direktīvas 36. panta 15. punktu stājas spēkā, veicot salīdzinājumu, ievēro prasības, kas noteiktas minētajā deleģētajā aktā.

3. pants

Paziņojums par slēgšanas lēmumu

1.   Pirms īstenot norakstīšanas un konvertācijas pilnvaras attiecībā uz saistībām, kas izriet no atvasināto instrumentu līgumiem, noregulējuma iestāde attiecīgo līgumu darījumu partneriem paziņo par lēmumu slēgt līgumus saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 63. panta 1. punkta k) apakšpunktu.

2.   Slēgšanas lēmums stājas spēkā nekavējoties vai paziņojumā norādītā vēlākā slēgšanas dienā un laikā.

3.   Noregulējuma iestāde 1. punktā minētajā lēmumā norāda dienu un laiku, ņemot vērā prasības, kas minētas 8. panta 1. punkta c) apakšpunktā, līdz kuram darījumu partneri var sniegt pierādījumus noregulējuma iestādei par komerciāli pamatotiem aizvietošanas darījumiem, lai noteiktu slēgšanas summu saskaņā ar 6. panta 1. punktu. Darījumu partneris arī sniedz noregulējuma iestādei kopsavilkumu par komerciāli pamatotiem aizvietošanas darījumiem.

4.   Noregulējuma iestāde var mainīt dienu un laiku, līdz kuram darījuma partneri var sniegt pierādījumus par komerciāli pamatotiem aizvietošanas darījumiem, ja šādas izmaiņas ir saskanīgas ar 8. panta 1. punkta c) apakšpunktu.

Ikviens lēmums par to, lai mainītu dienu un laiku, līdz kuram darījuma partneri var sniegt pierādījumus par komerciāli pamatotiem aizvietošanas darījumiem, tiek paziņots darījumu partnerim.

5.   Noregulējuma iestāde 1. punktā minētajā lēmumā var precizēt kritērijus, ko tā plāno piemērot, izvērtējot, vai aizvietošanas darījumi ir komerciāli pamatoti.

6.   Šis pants neattiecas uz tādu atvasināto instrumentu līgumu slēgšanu un vērtēšanu, kuriem veic centralizētu tīrvērti un kuri ir noslēgti starp noregulējamo iestādi, kas darbojas kā tīrvērtes dalībnieks, un CCP.

4. pants

Savstarpējā ieskaita līgumu nozīme

Attiecībā uz līgumiem, uz kuriem attiecas savstarpējā ieskaita līgums, vērtētājs saskaņā ar 2., 5., 6. un 7. pantu nosaka vienu summu, kādu noregulējamajai iestādei ir likumīgas tiesības saņemt, vai likumā noteiktu pienākums veikt samaksu sakarā ar to, ka tiek slēgti visi atvasināto instrumentu līgumi savstarpējā ieskaita kopā, kā noteikts savstarpējā ieskaita līgumā.

5. pants

Priekšlaicīgas izbeigšanas summas novērtēšanas princips

1.   Vērtētājs nosaka to saistību vērtību, kuras izriet no atvasināto instrumentu līgumiem, kā priekšlaicīgas izbeigšanas summu, ko aprēķina, saskaitot šādas summas:

a)

nesamaksātās summas, nodrošinājums vai citas summas, kas noregulējamajai iestādei ir jāmaksā darījumu partnerim, atskaitot nesamaksātās summas, nodrošinājumu un citas summas, kas darījumu partnerim ir jāmaksā noregulējamajai iestādei slēgšanas dienā;

b)

slēgšanas summa, kas sedz zaudējumus vai izmaksas, kas radušās atvasināto instrumentu darījumu partneriem, vai to realizētā peļņa, aizvietojot vai iegūstot ekonomisku ekvivalentu saskaņā ar līguma būtiskajiem noteikumiem un iespēju līgumu pušu tiesībām attiecībā uz minētajiem līgumiem.

2.   Šā panta 1. punkta vajadzībām nesamaksāto summu attiecībā uz slēgtajiem atvasināto instrumentu līgumiem iegūst saskaitot:

a)

summas, kuras kļuva maksājamas slēgšanas dienā vai pirms tās, un kuras šajā datuma joprojām nebija samaksātas;

b)

summu, kura ir vienāda ar aktīva patieso tirgus vērtību, kas bija jāpiegādā par visu atvasināto instrumentu līgumu pienākumu, un kura bija jānokārto ar piegādi slēgšanas dienā vai pirms tās un kura slēgšanas dienā nav nokārtota;

c)

summas attiecībā uz procentiem vai kompensāciju, kas ir uzkrāta laikposmā no dienas, kad attiecīgā maksājuma vai piegādes saistības samazinājās, līdz slēgšanas dienai.

6. pants

Slēgšanas summas noteikšana

1.   Ja darījumu partneris ir 3. panta 3. punktā noteiktajā termiņā sniedzis pierādījumus par komerciāli pamatotiem aizvietošanas darījumiem, vērtētājs nosaka slēgšanas summu saskaņā ar minēto aizvietošanas darījumu cenām.

2.   Ja darījumu partneris nav 3. panta 3. punktā noteiktajā termiņā sniedzis pierādījumus par jebkādiem komerciāli pamatotiem aizvietošanas darījumiem, ja ja vērtētājs secina, ka aizvietošanas darījumi nav noslēgti ar komerciāli pamatotiem nosacījumiem, vai ja tiek piemērots 7. panta 7. punkts vai 8. panta 2. punkts, vērtētājs nosaka slēgšanas summu uz šāda pamata:

a)

vidējās tirgus cenas dienas noslēgumā saskaņā ar nemainīgās rīcības procesiem noregulējamajā iestādē dienā, kas noteikta saskaņā ar 8. pantu;

b)

vidējās tirgus cenas un pirkšanas cenas starpība vai vidējās tirgus cenas un pārdošanas cenas starpība – atkarībā no savstarpēji ieskaitīta riska pozīcijas virziena;

c)

šā punkta a) un b) apakšpunktā minēto cenu un starpību korekcijas, ja tās ir vajadzīgas, lai atspoguļotu pamatā esošo risku vai instrumentu tirgus likviditāti un riska darījumu apjomu attiecībā pret tirgus dziļumu, kā arī iespējamo modeļa risku.

3.   Attiecībā uz grupas iekšējām saistībām vērtētājs var noteikt vērtību saskaņā ar vidējām tirgus cenām dienas noslēgumā, kā minēts 2. punkta a) apakšpunktā, neņemot vērā 2. punkta b) apakšpunktu un 2. punkta c) apakšpunktu, ja noregulējuma stratēģiju nozīmētu atkārtoti noteikt riska ierobežošanu pārtrauktajiem darījumiem, izmantojot citu grupas iekšējo atvasināto instrumentu darījumu vai darījumu kopumu.

4.   Lai noteiktu slēgšanas summas vērtību saskaņā ar 2. punktu, vērtētājs ņem vērā plašu klāstu ar pieejamiem un uzticamiem datu avotiem un var paļauties uz novērojamiem tirgus datiem un teorētiskām cenām, ko rada vērtēšanas modeļi, kuru mērķis ir aplēst vērtību, tostarp šādiem datu avotiem:

a)

dati, kurus sniegušas trešās personas, piemēram, novērojami tirgus dati vai tirgus uzturētāju vērtēšanas parametru dati un cenu piedāvājumi, vai – ja līgumam veic centralizētu tīrvērti – vērtības vai aplēses, kas iegūtas no CCP;

b)

attiecībā uz standartizētiem produktiem – vērtētāja paša sistēmās tapuši vērtējumi;

c)

noregulējamajā iestādē pieejami dati, piemēram, iekšējie modeļi un vērtējumi, tostarp neatkarīgas cenu pārbaudes, kas veiktas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013 (6) 105. panta 8. punktu;

d)

darījumu partneru sniegtie dati, kas nav pierādījumi par aizvietošanas darījumiem, kuri ir paziņoti saskaņā ar 3. panta 3. punktu, tostarp dati par pašreizējiem vai agrākiem vērtēšanas strīdiem attiecībā uz līdzīgiem vai saistītiem darījumiem un cenu piedāvājumiem;

e)

visi citi attiecīgie dati.

5.   Šā panta 2. punkta b) apakšpunkta vajadzībām noregulējuma iestāde var likt noregulējamajai iestādei veikt atjauninātas neatkarīgas cenu pārbaudes atsauces brīdī, kas noteikts saskaņā ar 8. pantu, izmantojot dienas noslēguma informāciju, kas ir pieejama slēgšanas dienā.

6.   Šis pants neattiecas uz noteikto slēgšanas summu attiecībā uz tādiem atvasināto instrumentu līgumiem, kuriem veikta tīrvērte un kuri ir noslēgti starp noregulējamo iestādi un CCP, izņemot 7. panta 7. punktā minētos ārkārtas apstākļus.

7. pants

Tādu atvasināto instrumentu līgumu vērtības noteikšana, kuriem veikta tīrvērte un kuri ir noslēgti starp noregulējamo iestādi un CCP

1.   Pamatojoties uz vērtēšanas principu, kas norādīts 5. pantā, vērtētājs nosaka vērtību saistībām, kas rodas no atvasināto instrumentu līgumiem, kuri ir noslēgti starp noregulējamo iestādi, kura darbojas kā tīrvērtes dalībnieks, no vienas puses, un CCP, no otras puses. Priekšlaicīgas izbeigšanas summu nosaka CCP, ievērojot termiņu, kas norādīts 5. punktā, saskaņā ar CCP saistību neizpildes procedūrām, atskaitot noregulējamās iestāde sniegto nodrošinājumu, tostarp sākotnējo drošības rezervi, mainīgo drošības rezervi un noregulējamās iestādes iemaksas CCP saistību neizpildes fondā.

2.   Noregulējuma iestāde nosūta CCP un CCP kompetentajai iestādei savu lēmumu par atvasināto instrumentu līgumu slēgšanu saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 63. panta 1. punkta k) apakšpunktu. Slēgšanas lēmums stājas spēkā nekavējoties vai paziņojumā norādītajā dienā un laikā.

3.   Noregulējuma iestāde liek CCP sniegt savu vērtējumu par priekšlaicīgas izbeigšanas summu attiecībā uz visiem atvasināto instrumentu līgumiem attiecīgajā savstarpējā ieskaita kopā saskaņā ar CCP saistību neizpildes procedūrām.

4.   CCP sniedz noregulējuma iestādei CCP saistību neizpildes procedūru dokumentus un ziņo par veiktajiem saistību neizpildes pārvaldības pasākumiem.

5.   Noregulējuma iestāde, vienojoties ar CCP un CCP kompetento iestādi, nosaka termiņu, līdz kuram CCP ir jāsniedz vērtējums par priekšlaicīgas izbeigšanu summu. Šajā nolūkā noregulējuma iestāde, CCP un CCP kompetentā iestāde ņem vērā abus šādus elementus:

a)

saistību neizpildes procedūras, kas izveidotas saskaņā ar CCP pārvaldības noteikumiem atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 648/2012 48. pantam;

b)

noregulējuma grafiku.

6.   Noregulējuma iestāde var mainīt 5. punktā noteikto termiņu, vienojoties ar CCP un CCP kompetento iestādi.

7.   Atkāpjoties no 1. punkta noteikumiem, noregulējuma iestāde pēc apspriešanās ar CCP kompetento iestādi var izlemt piemērot 6. pantā noteikto metodi jebkurā no šādiem gadījumiem:

a)

CCP nesniedz vērtējumu par priekšlaicīgas izbeigšanu summu noregulējuma iestādes saskaņā ar 5. punktu noteiktajā termiņā; vai

b)

CCP vērtējums par priekšlaicīgas izbeigšanu summu neatbilst CCP saistību neizpildes procedūrām, kas izklāstītas Regulas (ES) Nr. 648/2012 48. pantā.

8. pants

Brīdis, kurā nosaka atvasināto instrumentu saistību vērtību un agrīnu noteikšanu

1.   Vērtētājs nosaka atvasināto instrumentu saistību vērtību šādā brīdī:

a)

ja vērtētājs nosaka priekšlaicīgas izbeigšanas summu saskaņā ar aizvietošanas darījumu cenām atbilstīgi 6. panta 1. punktam, – aizvietošanas darījumu noslēgšanas diena un laiks;

b)

ja vērtētājs nosaka priekšlaicīgas izbeigšanas summu saskaņā ar CCP saistību neizpildes procedūrām atbilstīgi 7. panta 1. punktam, – diena un laiks, kad priekšlaicīgas izbeigšanas summu ir noteicis CCP;

c)

visos citos gadījumos – slēgšanas diena vai, ja tas nebūtu komerciāli pamatoti, diena un laiks, kad pamatā esošajam aktīvam ir pieejama tirgus cena.

2.   Provizoriska vērtējuma ietvaros, ko veic saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 36. panta 9. punktu, vērtētājs var noteikt vērtību tādām saistībām, kas izriet no atvasinātajiem instrumentiem, agrāk nekā saskaņā ar 1. punktu noteiktajā brīdī. Šādu agrīnu noteikšanu veic, pamatojoties uz aplēsēm un paļaujoties uz principiem, kas noteikti 5. pantā un 6. panta 2. līdz 5. punktā, un noteikšanas brīdī pieejamajiem datiem.

3.   Ja vērtētājs veic agrīnu noteikšanu saskaņā ar 2. punktu, noregulējuma iestāde var jebkurā laikā lūgt vērtētājam atjaunināt provizorisko vērtējumu, lai ņemtu vērā attiecīgās novērojamās tirgus tendences vai komerciāli pamatotus aizvietošanas darījumus, kas ir noslēgti saskaņā ar 1. punktu noteiktajā brīdī. Minētās tendences vai pierādījumus, ja tādi ir pieejami saskaņā ar 3. panta 2. punktu noteiktajā brīdī, ņem vērā ex post galīgajā vērtējumā, ko veic saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 36. panta 10. punktu.

4.   Ja vērtētājs saskaņā ar 2. punktu veic agrīnu noteikšanu attiecībā uz atvasināto instrumentu līgumiem, kas noslēgti starp noregulējamo iestādi, kas darbojas kā tīrvērtes dalībnieks, un CCP, vērtētājs ņem vērā jebkādas CCP sniegtas aplēses par paredzamajām slēgšanas izmaksām.

Ja CCP saskaņā ar 7. panta 5. un 6. punktu noteiktajā termiņā sniedz vērtējumu par priekšlaicīgas izbeigšanas summu saskaņā ar CCP saistību neizpildes procedūrām, šo vērtējumu ņem vērā ex post galīgajā vērtējumā, ko veic saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 36. panta 10. punktu.

9. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2016. gada 23. maijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 173, 12.6.2014., 190. lpp.

(2)  Komisijas 2016. gada 4. februāra Deleģētā regula (ES) 2016/860, ar ko papildus konkretizē apstākļus, kad ir nepieciešami izņēmumi attiecībā uz norakstīšanas vai konvertācijas pilnvaru piemērošanu saskaņā ar 44. panta 3. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2014/59/ES, ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu (OV L 144, 1.6.2016., 11. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 4. jūlija Regula (ES) Nr. 648/2012 par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem (OV L 201, 27.7.2012., 1. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regula (ES) Nr. 1093/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK (OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp.).

(5)  Komisijas 2016. gada 23. marta Deleģētā regula (ES) 2016/1075, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/59/ES attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, ar kuriem precizē atveseļošanas plānu, noregulējuma plānu un grupas noregulējuma plānu saturu, minimālos kritērijus, kas kompetentajai iestādei ir jānovērtē attiecībā uz atveseļošanas plāniem un grupas atveseļošanas plāniem, nosacījumus grupas finansiālajam atbalstam, prasības neatkarīgiem vērtētājiem, norakstīšanas un konvertācijas pilnvaru līgumisku atzīšanu, paziņošanas prasību un apturēšanas paziņojuma procedūras un saturu un noregulējuma kolēģiju operatīvās funkcijas (OV L 184, 8.7.2016., 1. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Regula (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.)


23.8.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 228/16


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2016/1402

(2016. gada 22. augusts),

ar ko atsauc triju ražotāju eksportētāju saistību pieņemšanu, kura izdarīta saskaņā ar Īstenošanas lēmumu 2013/707/ES, ar ko apstiprina tādu saistību pieņemšanu, kuras piedāvātas saistībā ar antidempinga un antisubsidēšanas procedūru attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes vai no Ķīnas Tautas Republikas nosūtītu kristāliskā silīcija fotoelektrisko moduļu un to galveno sastāvdaļu (proti, elementu) importu galīgo pasākumu piemērošanas periodā

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību (“Līgums”),

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 8. jūnija Regulu (ES) 2016/1036 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (1) (“antidempinga pamatregula”), un jo īpaši tās 8. pantu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 8. jūnija Regulu (ES) 2016/1037 par aizsardzību pret subsidētu importu no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (2) (“antisubsidēšanas pamatregula”), un jo īpaši tās 13. pantu,

informējot dalībvalstis,

tā kā:

A.   SAISTĪBAS UN CITI SPĒKĀ ESOŠIE PASĀKUMI

(1)

Eiropas Komisija (“Komisija”) ar Regulu (ES) Nr. 513/2013 (3) noteica pagaidu antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes vai no Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”) nosūtītu kristāliskā silīcija fotoelektrisko moduļu (“moduļi”) un to galveno sastāvdaļu (proti, elementu un plāksnīšu) importam Eiropas Savienībā (“Savienība”).

(2)

Ražotāju eksportētāju grupa pilnvaroja Ķīnas Iekārtu un elektronisko ražojumu importa un eksporta tirdzniecības palātu (“CCCME”) tās vārdā iesniegt Komisijai cenu saistības, ko palāta arī izdarīja. No minēto cenu saistību noteikumiem ir skaidrs, ka cenu saistības ir pakete ar katra ražotāja eksportētāja individuālām cenu saistībām, ko administratīvi praktisku iemeslu dēļ koordinē CCCME.

(3)

Komisija ar Lēmumu 2013/423/ES (4) attiecībā uz pagaidu antidempinga maksājumu pieņēma minētās cenu saistības. Ar Regulu (ES) Nr. 748/2013 (5) Komisija grozīja Regulu (ES) Nr. 513/2013, lai ieviestu tehniskas izmaiņas, kas bija vajadzīgas sakarā ar saistību pieņemšanu attiecībā uz pagaidu antidempinga maksājumu.

(4)

Padome ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1238/2013 (6) noteica galīgo antidempinga maksājumu ĶTR izcelsmes vai no ĶTR nosūtītu moduļu un elementu (“attiecīgie ražojumi”) importam Savienībā. Ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1239/2013 (7) Padome noteica arī galīgo kompensācijas maksājumu attiecīgo ražojumu importam Savienībā.

(5)

Pēc paziņojuma par ražotāju eksportētāju grupas (“ražotāji eksportētāji”) un CCCME cenu saistību grozīto versiju Komisija ar Īstenošanas lēmumu 2013/707/ES (8) apstiprināja grozīto cenu saistību (“saistības”) pieņemšanu attiecībā uz galīgo pasākumu piemērošanas periodu. Šā lēmuma pielikumā ir uzskaitīti ražotāji eksportētāji, kuru saistības tika pieņemtas, tostarp:

a)

Ningbo Osda Solar Co. Ltd, uz kuru attiecas Taric papildu kods B859 (“Osda Solar”);

b)

Ningbo Qixin Solar Electrical Appliance Co. Ltd kopā ar tā saistīto uzņēmumu Savienībā, uz kuriem kopā attiecas Taric papildu kods B860 (“Qixin Solar”);

c)

SHANDONG LINUO PHOTOVOLTAIC HI-TECH CO. LTD, kopā ar tā saistīto uzņēmumu Savienībā, uz kuriem kopā attiecas Taric papildu kods B869 (“Linuo”).

(6)

Komisija ar Īstenošanas lēmumu 2014/657/ES (9) pieņēma ražotāju eksportētāju un CCCME ierosinājumu izdarīt precizējumus par to saistību īstenošanu, kas skar attiecīgos ražojumus, uz kuriem attiecas saistības, proti, ĶTR izcelsmes vai no ĶTR nosūtītiem moduļiem un elementiem, kurus patlaban klasificē ar KN kodiem ex 8541 40 90 (Taric kodi 8541409021, 8541409029, 8541409031 un 8541409039) un kurus ražo ražotāji eksportētāji (“ražojums, uz kuru attiecas saistības”). Antidempinga un kompensācijas maksājumus, kas minēti 4. apsvērumā, kopā ar saistībām sauc par “pasākumiem”.

(7)

Ar Īstenošanas regulu (ES) 2015/866 (10) Komisija atsauca saistību pieņemšanu attiecībā uz trim ražotājiem eksportētājiem.

(8)

Ar Īstenošanas regulu (ES) 2015/1403 (11) Komisija atsauca saistību pieņemšanu attiecībā uz vēl vienu ražotāju eksportētāju.

(9)

Ar Īstenošanas regulu (ES) 2015/2018 (12) Komisija atsauca saistību pieņemšanu attiecībā uz diviem ražotājiem eksportētājiem.

(10)

Ar paziņojumu par procedūras sākšanu, kas 2015. gada 5. decembrī publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (13), Komisija sāka termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanu saskaņā ar antidempinga pamatregulas 11. panta 2. punktu.

(11)

Ar paziņojumu par procedūras sākšanu, kas 2015. gada 5. decembrī publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (14), Komisija sāka termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanu saskaņā ar antisubsidēšanas pamatregulas 18. pantu.

(12)

Ar paziņojumu par procedūras sākšanu, kas 2015. gada 5. decembrī publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (15), Komisija sāka arī daļēju starpposma pārskatīšanu saskaņā ar antidempinga pamatregulas 11. panta 3. punktu un antisubsidēšanas pamatregulas 19. pantu.

(13)

Ar Īstenošanas regulu (ES) 2016/115 (16) Komisija atsauca saistību pieņemšanu attiecībā uz vēl vienu ražotāju eksportētāju.

(14)

Ar Īstenošanas regulu (ES) 2016/185 (17) Komisija galīgo antidempinga maksājumu, kas ar Regulu (ES) Nr. 1238/2013 noteikts attiecīgo ražojumu importam, kuru izcelsme ir Ķīnas Tautas Republikā vai kuri nosūtīti no Ķīnas Tautas Republikas, attiecināja uz attiecīgo ražojumu importu, kuri nosūtīti no Malaizijas un Taivānas, neatkarīgi no tā, vai tiem deklarēta Malaizijas un Taivānas izcelsme.

(15)

Ar Īstenošanas regulu (ES) 2016/184 (18) Komisija galīgo kompensācijas maksājumu, kas ar Padomes Regulu (ES) Nr. 1239/2013 noteikts attiecīgo ražojumu importam, kuru izcelsme ir Ķīnas Tautas Republikā vai kuri nosūtīti no Ķīnas Tautas Republikas, attiecināja uz attiecīgo ražojumu importu, kuri nosūtīti no Malaizijas un Taivānas, neatkarīgi no tā, vai tiem deklarēta Malaizijas un Taivānas izcelsme.

(16)

Ar Īstenošanas regulu (ES) 2016/1045 (19) Komisija atsauca saistību pieņemšanu attiecībā uz vēl vienu ražotāju eksportētāju.

(17)

Ar Īstenošanas regulu (ES) 2016/1382 (20) Komisija atsauca saistību pieņemšanu attiecībā uz vēl pieciem ražotājiem eksportētājiem.

B.   SAISTĪBU NOTEIKUMI

(18)

Ražotāji eksportētāji piekrita, cita starpā, nepārdot ražojumu, uz kuru attiecas saistības, pirmajam nesaistītajam pircējam Savienībā zem noteiktas minimālās importa cenas (“MIC”) importa uz Savienību konkrētā gada līmenī (“gada līmenis”), kas noteikts saistībās.

(19)

Ražotāji eksportētāji piekrita arī pārdot ražojumu, uz kuru attiecas saistības, tikai izmantojot tiešo pārdošanu. Šo saistību izpildei tiešo pārdošanu definē kā pārdošanu vai nu pirmajam nesaistītajam pircējam Savienībā, vai arī ar saistību sarakstā iekļautās saistītās personas starpniecību Savienībā.

(20)

Saistībās neizsmeļošā sarakstā minēti saistību pārkāpumi. Minētajā sarakstā jo īpaši ietver tāda faktūrrēķina (“saistību rēķins”, kā definēts 4. apsvērumā minētajās īstenošanas regulās) vai tālākpārdošanas rēķina izdošanu, kura pamatā esošie finanšu darījumi (piemēram, naudas summa, kas faktiski saņemta no pircēja pēc visām kredīta/debeta korekcijām un tamlīdzīgi) neatbilst nominālvērtībai faktūrrēķinā.

(21)

Pārkāpumu sarakstā ietver arī netiešo pārdošanu uz Savienību, ko veic uzņēmumi, kas nav saistību sarakstā minētie uzņēmumi, un dalību tirdzniecības sistēmā, kura izraisa pasākumu apiešanas risku.

(22)

Saistības ražotājiem eksportētājiem arī uzliek pienākumu reizi ceturksnī sniegt Komisijai detalizētu informāciju par visu savu eksporta pārdošanu un tālākpārdošanu Savienībā (“ceturkšņa ziņojumi”). Tas nozīmē, ka minētajos ceturkšņa ziņojumos ietvertajiem datiem ir jābūt pilnīgiem un pareiziem un ka paziņotie darījumi pilnībā atbilst saistību noteikumiem.

(23)

Ražotājs eksportētājs atbild par pārkāpumu, ko izdarījusi kāda no ar to saistītajām personām, neatkarīgi no tā, vai tā ir norādīta saistībās.

C.   RAŽOTĀJU EKSPORTĒTĀJU UZRAUDZĪBA

(24)

Uzraugot saistību izpildi, Komisija pārbaudīja Osda Solar, Qixin Solar un Linuo iesniegto informāciju, kas bija būtiska saistībām. Komisija arī saņēma pierādījumus no vienas dalībvalsts muitas dienestiem, pamatojoties uz antidempinga pamatregulas 8. panta 9. punktu un antisubsidēšanas pamatregulas 13. panta 9. punktu.

(25)

Regulas 26.–34. apsvērumā uzskaitītie konstatējumi pievēršas problēmām, kas identificētas attiecībā uz Osda Solar, Qixin Solar un Linuo un kas Komisijai liek atsaukt saistību pieņemšanu attiecībā uz šiem ražotājiem eksportētājiem.

D.   IEMESLI ATSAUKT SAISTĪBU PIEŅEMŠANU

a)    Osda Solar veiktā pārdošana

(26)

Savos ceturkšņa ziņojumos Osda Solar ziņoja par darījumu, kurā tika veikta ražojuma, uz kuru attiecas saistības, pārdošana šķietami nesaistītam importētājam Savienībā, un bija izrakstījis saistību rēķinu. Pamatojoties uz Komisijai pieejamo informāciju, minētajā darījumā iesaistītais importētājs bija saistīts ar Osda Solar. Tā kā šis importētājs saistībās nav norādīts kā saistītā persona, Osda Solar ir pārkāpis 19. un 21. apsvērumā minētos saistību noteikumus.

(27)

Turklāt šis saistītais importētājs ir izrakstījis vismaz vienu tālākpārdošanas rēķinu galapircējam Savienībā, kurā netika ievērota MIC. Tādējādi Osda Solar pārkāpa 18. un 23. apsvērumā minētos saistību noteikumus.

b)    Qixin Solar veiktā pārdošana

(28)

Savos ceturkšņa ziņojumos Qixin Solar ziņoja par darījumu, kurā tika veikta ražojuma, uz kuru attiecas saistības, pārdošana šķietami nesaistītam importētājam Savienībā, un bija izrakstījis saistību rēķinu. Pamatojoties uz Komisijai pieejamo informāciju, minētajā darījumā iesaistītais importētājs bija saistīts ar Qixin Solar. Tā kā šis importētājs saistībās nav norādīts kā saistītā persona, Qixin Solar ir pārkāpis 19. un 21. apsvērumā minētos saistību noteikumus.

(29)

Turklāt saistītais importētājs ir izrakstījis vismaz vienu tālākpārdošanas rēķinu galapircējam Savienībā, kurā netika ievērota MIC. Tādējādi Qixin Solar pārkāpa 18. un 23. apsvērumā minētos saistību noteikumus.

(30)

Bez tam mēnesī, kad tika veikts 29. apsvērumā minētais darījums, Qixin Solar veica ražojuma, uz ko attiecas saistības, tiešo pārdošanu tam pašam pircējam, tādējādi piedaloties tirdzniecības sistēmā, kura izraisa pasākumu apiešanas risku. Tādējādi Qixin Solar pārkāpa 21. apsvērumā minētos saistību noteikumus.

c)    Linuo veiktā pārdošana

(31)

Savos ceturkšņa ziņojumos Linuo ziņoja par darījumu, kurā tika veikta ražojuma, uz ko attiecas saistības, pārdošana šķietami nesaistītam importētājam Savienībā, un bija izrakstījis saistību rēķinu. Pamatojoties uz Komisijai pieejamo informāciju, minētajā darījumā iesaistītais importētājs bija saistīts ar Linuo. Tā kā šis importētājs saistībās nav norādīts kā saistītā persona, Linuo ir pārkāpis 19. un 21. apsvērumā minētos saistību noteikumus.

(32)

Turklāt šis saistītais importētājs ir izrakstījis vismaz vienu tālākpārdošanas rēķinu galapircējam Savienībā, kurā netika ievērota MIC. Tādējādi Linuo pārkāpa 18. un 23. apsvērumā minētos saistību noteikumus.

E.   SAISTĪBU RĒĶINA ATZĪŠANA PAR NEDERĪGU

(33)

Ceturkšņa ziņojumos ietvertā informācija un saņemtie pierādījumi liecina, ka 27., 29. un 32. apsvērumā minētie tālākpārdošanas rēķini un 30. apsvērumā minētie saistību rēķini ir saistīti ar šādiem darījumiem.

Faktūrrēķina par precēm, uz kurām attiecas saistības, numurs

Datums

Izdevējs

Izdots uzņēmumam

ODAEU150006

23.12.2015.

Ningbo Osda Solar Co. Ltd

Triple Shine B.V.

QXC150051

20.6.2015.

Ningbo Qixin Solar Electrical Appliance Co. Ltd

Energy Plus B.V

QXC150040

2.6.2015.

Ningbo Qixin Solar Electrical Appliance Co. Ltd

München Solarenergie GmbH

QXC150046

10.6.2015.

Ningbo Qixin Solar Electrical Appliance Co. Ltd

München Solarenergie GmbH

QXC150049

17.6.2015.

Ningbo Qixin Solar Electrical Appliance Co. Ltd

München Solarenergie GmbH

QXC150052

23.6.2015.

Ningbo Qixin Solar Electrical Appliance Co. Ltd

München Solarenergie GmbH

LNPV-058A-1502-017-1

6.2.2015.

SHANDONG LINUO PHOTOVOLTAIC HI-TECH CO. LTD

Lion Sun B.V.

Tāpēc saskaņā ar Padomes Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1238/2013 3. panta 2. punkta b) apakšpunktu un Padomes Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1239/2013 2. panta 2. punkta b) apakšpunktu šie rēķini tiek atzīti par nederīgiem. Kad stājas spēkā saistību atsaukšana attiecībā uz trīs ražotājiem eksportētājiem kopā ar to saistītajiem uzņēmumiem Savienībā, valsts muitas dienestiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 952/2013 (21) 105. panta 3.–6. punktu būtu jāatgūst muitas parāds, kas radies laikā, kad tika pieņemta deklarācija par laišanu brīvā apgrozībā. Par nodokļu iekasēšanu atbildīgie valsts muitas dienesti tiks attiecīgi informēti.

Šajā sakarībā Komisija atgādina, ka saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1238/2013 3. panta 1. punkta b) apakšpunktu, to lasot saistībā ar III pielikuma 7. punktu, un Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1239/2013 2. panta 1. punkta b) apakšpunktu, to lasot saistībā ar 2. pielikuma 7. punktu, imports ir atbrīvots no nodokļiem tikai tad, ja rēķinā norāda cenu un iespējamās atlaides. Ja minētie nosacījumi nav izpildīti, nodokļi ir jāmaksā pat tad, ja Komisija nav atzinusi par nederīgu faktūrrēķinu, kas pievienots precēm.

F.   KOPĒJO SAISTĪBU IZPILDES IESPĒJAMĪBAS NOVĒRTĒJUMS

(34)

Saistībās paredzēts, ka individuāla ražotāja eksportētāja pārkāpums nenozīmē, ka saistību pieņemšana automātiski tiek atsaukta attiecībā uz visiem ražotājiem eksportētājiem. Šādā gadījumā Komisija novērtē konkrētā pārkāpuma ietekmi uz saistību izpildes iespējamību attiecībā uz visiem ražotājiem eksportētājiem un CCCME.

(35)

Komisija ir attiecīgi novērtējusi Osda Solar, Qixin Solar un Linuo izdarīto pārkāpumu ietekmi uz saistību izpildes iespējamību attiecībā uz visiem ražotājiem eksportētājiem un CCCME.

(36)

Kaut gan triju ražotāju eksportētāju pārkāpumi liecina par līdzīgu modeli, Komisija uzskata, ka atbildība par pārkāpumiem ir jāuzņemas attiecīgajiem ražotājiem eksportētajiem; uzraudzība līdz šim nav atklājusi sistemātiskus šāda modeļa pārkāpumus, ko būtu izdarījis liels skaits ražotāju eksportētāju vai CCCME. Pašlaik Komisija uzskata, ka saistību vispārējā darbība netiek ietekmēta un ka nav pamata atsaukt saistību pieņemšanu attiecībā uz visiem ražotājiem eksportētājiem un CCCME.

(37)

Tomēr Komisija 2016. gada 11. jūlija vēstulē informēja CCCME par to, ka minētie triju ražotāju eksportētāju pārkāpumi liecina par līdzīgu modeli, un vienlaikus norādīja, ka gadījumā, ja šāda veida pārkāpumi būs novērojami arī turpmāk, Komisija varētu atkārtoti novērtēt saistību izpildes iespējamību.

G.   RAKSTISKI IESNIEGTA INFORMĀCIJA UN UZKLAUSĪŠANA

(38)

Ieinteresētajām personām tika dota iespēja tikt uzklausītām un izteikt piezīmes saskaņā ar antidempinga pamatregulas 8. panta 9. punktu un antisubsidēšanas pamatregulas 13. panta 9. punktu.

(39)

Divi ražotāji eksportētāji pēc informācijas izpaušanas sniedza nepilnīgus komentārus par pārdošanas kanāliem vai atbilstību MIC. Tomēr komentāri bija konfidenciāla rakstura, un nekonfidenciāli kopsavilkumi, neraugoties uz Komisijas lūgumu, šajā nolūkā noteiktajā termiņā netika sniegti. Tāpēc saskaņā ar antidempinga pamatregulas 19. panta 3. punktu un antisubsidēšanas pamatregulas 29. panta 3. punktu šos komentārus var neņemt vērā. Jebkurā gadījumā saņemtie komentāri nebija tādi, lai Komisija mainītu 26.–32. apsvērumā norādīto pārkāpumu novērtējumu un atceltu 33. apsvērumā norādīto saistību rēķinu atzīšanu par nederīgiem.

H.   SAISTĪBU PIEŅEMŠANAS ATSAUKŠANA UN GALĪGO MAKSĀJUMU NOTEIKŠANA

(40)

Tāpēc saskaņā ar antidempinga pamatregulas 8. panta 9. punktu un antisubsidēšanas pamatregulas 13. panta 9. punktu un arī saskaņā ar saistību noteikumiem Komisija ir nolēmusi, ka Osda Solar, Qixin Solar un Linuo un ar tiem saistīto uzņēmumu Savienībā saistību pieņemšanu atsauc.

(41)

Tādējādi saskaņā ar antidempinga pamatregulas 8. panta 9. punktu un antisubsidēšanas pamatregulas 13. panta 9. punktu galīgo antidempinga maksājumu, kas noteikts ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1238/2013 1. pantu, un galīgo kompensācijas maksājumu, kurš noteikts ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1239/2013 1. pantu, no dienas, kad stājas spēkā šī regula, automātiski piemēro ĶTR izcelsmes vai no ĶTR nosūtītam tā attiecīgā ražojuma importam, kuru ražojis Osda Solar (Taric papildu kods B859), Qixin Solar (Taric papildu kods B860) un Linuo (Taric papildu kods B869).

(42)

Informācijai šīs regulas pielikumā ietvertajā tabulā uzskaitīti tie ražotāji eksportētāji, attiecībā uz kuriem saistību pieņemšana ar Īstenošanas lēmumu 2013/707/ES netiek skarta,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Tādējādi tiek atsaukta saistību pieņemšana attiecībā uz Ningbo Osda Solar Co. Ltd, uz kuru attiecas Taric papildu kods B859, Ningbo Qixin Solar Electrical Appliance Co. Ltd kopā ar tā saistīto uzņēmumu Savienībā, uz kuriem kopā attiecas Taric papildu kods B860, un SHANDONG LINUO PHOTOVOLTAIC HI-TECH CO. LTD kopā ar tā saistīto uzņēmumu Savienībā, uz kuriem kopā attiecas Taric papildu kods B869.

2. pants

1.   Šādi saistību rēķini tiek atzīti par nederīgiem:

Faktūrrēķina par precēm, uz kurām attiecas saistības, numurs

Datums

Izdevējs

Izdots uzņēmumam

ODAEU150006

23.12.2015.

Ningbo Osda Solar Co. Ltd

Triple Shine B.V.

QXC150051

20.6.2015.

Ningbo Qixin Solar Electrical Appliance Co. Ltd

Energy Plus B.V

QXC150040

2.6.2015.

Ningbo Qixin Solar Electrical Appliance Co. Ltd

München Solarenergie GmbH

QXC150046

10.6.2015.

Ningbo Qixin Solar Electrical Appliance Co. Ltd

München Solarenergie GmbH

QXC150049

17.6.2015.

Ningbo Qixin Solar Electrical Appliance Co. Ltd

München Solarenergie GmbH

QXC150052

23.6.2015.

Ningbo Qixin Solar Electrical Appliance Co. Ltd

München Solarenergie GmbH

LNPV-058A-1502-017-1

6.2.2015.

SHANDONG LINUO PHOTOVOLTAIC HI-TECH CO. LTD

Lion Sun B.V.

2.   Valsts muitas dienestiem tiek uzdots atgūt muitas parādu, kas radies laikā, kad tika pieņemta deklarācija par laišanu brīvā apgrozībā, saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1238/2013 3. panta 2. punkta b) apakšpunktu un Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1239/2013 2. panta 2. punkta b) apakšpunktu.

3. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2016. gada 22. augustā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 176, 30.6.2016., 21. lpp.

(2)  OV L 176, 30.6.2016., 55. lpp.

(3)  OV L 152, 5.6.2013., 5. lpp.

(4)  OV L 209, 3.8.2013., 26. lpp.

(5)  OV L 209, 3.8.2013., 1. lpp.

(6)  OV L 325, 5.12.2013., 1. lpp.

(7)  OV L 325, 5.12.2013., 66. lpp.

(8)  OV L 325, 5.12.2013., 214. lpp.

(9)  OV L 270, 11.9.2014., 6. lpp.

(10)  OV L 139, 5.6.2015., 30. lpp.

(11)  OV L 218, 19.8.2015., 1. lpp.

(12)  OV L 295, 12.11.2015., 23. lpp.

(13)  OV C 405, 5.12.2015., 8. lpp.

(14)  OV C 405, 5.12.2015., 20. lpp.

(15)  OV C 405, 5.12.2015., 33. lpp.

(16)  OV L 23, 29.1.2016., 47. lpp.

(17)  OV L 37, 12.2.2016., 76. lpp.

(18)  OV L 37, 12.2.2016., 56. lpp.

(19)  OV L 170, 29.6.2016., 5. lpp.

(20)  OV L 222, 17.8.2016., 10. lpp.

(21)  OV L 269, 10.10.2013., 1. lpp.


PIELIKUMS

Uzņēmumu saraksts

Uzņēmuma nosaukums

Taric papildu kods

Jiangsu Aide Solar Energy Technology Co. Ltd

B798

Alternative Energy (AE) Solar Co. Ltd

B799

Anhui Chaoqun Power Co. Ltd

B800

Anji DaSol Solar Energy Science & Technology Co. Ltd

B802

Anhui Schutten Solar Energy Co. Ltd

Quanjiao Jingkun Trade Co. Ltd

B801

Anhui Titan PV Co. Ltd

B803

Xi'an SunOasis (Prime) Company Limited

TBEA SOLAR CO. LTD

XINJIANG SANG'O SOLAR EQUIPMENT

B804

Changzhou NESL Solartech Co. Ltd

B806

Changzhou Shangyou Lianyi Electronic Co. Ltd

B807

CHINALAND SOLAR ENERGY CO. LTD

B808

ChangZhou EGing Photovoltaic Technology Co. Ltd

B811

CIXI CITY RIXING ELECTRONICS CO. LTD

ANHUI RINENG ZHONGTIAN SEMICONDUCTOR DEVELOPMENT CO. LTD

HUOSHAN KEBO ENERGY & TECHNOLOGY CO. LTD

B812

CSG PVtech Co. Ltd

B814

China Sunergy (Nanjing) Co. Ltd

CEEG Nanjing Renewable Energy Co. Ltd

CEEG (Shanghai) Solar Science Technology Co. Ltd

China Sunergy (Yangzhou) Co. Ltd

China Sunergy (Shanghai) Co. Ltd

B809

Dongfang Electric (Yixing) MAGI Solar Power Technology Co. Ltd

B816

EOPLLY New Energy Technology Co. Ltd

SHANGHAI EBEST SOLAR ENERGY TECHNOLOGY CO. LTD

JIANGSU EOPLLY IMPORT & EXPORT CO. LTD

B817

Era Solar Co. Ltd

B818

GD Solar Co. Ltd

B820

Greenway Solar-Tech (Shanghai) Co. Ltd

Greenway Solar-Tech (Huaian) Co. Ltd

B821

Konca Solar Cell Co., Ltd

Suzhou GCL Photovoltaic Technology Co. Ltd

Jiangsu GCL Silicon Material Technology Development Co. Ltd

Jiangsu Zhongneng Polysilicon Technology Development Co. Ltd

GCL-Poly (Suzhou) Energy Limited

GCL-Poly Solar Power System Integration (Taicang) Co. Ltd

GCL SOLAR POWER (SUZHOU) LIMITED

B850

Guodian Jintech Solar Energy Co. Ltd

B822

Hangzhou Bluesun New Material Co. Ltd

B824

Hanwha SolarOne (Qidong) Co. Ltd

B826

Hengdian Group DMEGC Magnetics Co. Ltd

B827

HENGJI PV-TECH ENERGY CO. LTD

B828

Himin Clean Energy Holdings Co. Ltd

B829

Jetion Solar (China) Co. Ltd

Junfeng Solar (Jiangsu) Co. Ltd

Jetion Solar (Jiangyin) Co. Ltd

B830

Jiangsu Green Power PV Co. Ltd

B831

Jiangsu Hosun Solar Power Co. Ltd

B832

Jiangsu Jiasheng Photovoltaic Technology Co. Ltd

B833

Jiangsu Runda PV Co. Ltd

B834

Jiangsu Sainty Photovoltaic Systems Co. Ltd

Jiangsu Sainty Machinery Imp. And Exp. Corp. Ltd

B835

Jiangsu Seraphim Solar System Co. Ltd

B836

Jiangsu Shunfeng Photovoltaic Technology Co. Ltd

Changzhou Shunfeng Photovoltaic Materials Co. Ltd

Jiangsu Shunfeng Photovoltaic Electronic Power Co. Ltd

B837

Jiangsu Sinski PV Co. Ltd

B838

Jiangsu Sunlink PV Technology Co. Ltd

B839

Jiangsu Zhongchao Solar Technology Co. Ltd

B840

Jiangxi Risun Solar Energy Co. Ltd

B841

Jiangxi LDK Solar Hi-Tech Co. Ltd

LDK Solar Hi-Tech (Nanchang) Co. Ltd

LDK Solar Hi-Tech (Suzhou) Co. Ltd

B793

Jiangyin Hareon Power Co. Ltd

Hareon Solar Technology Co. Ltd

Taicang Hareon Solar Co. Ltd

Hefei Hareon Solar Technology Co. Ltd

Jiangyin Xinhui Solar Energy Co. Ltd

Altusvia Energy (Taicang) Co. Ltd

B842

Jiangyin Shine Science and Technology Co. Ltd

B843

JingAo Solar Co. Ltd

Shanghai JA Solar Technology Co. Ltd

JA Solar Technology Yangzhou Co. Ltd

Hefei JA Solar Technology Co. Ltd

Shanghai JA Solar PV Technology Co. Ltd

B794

Jinko Solar Co. Ltd

Jinko Solar Import and Export Co. Ltd

ZHEJIANG JINKO SOLAR CO. LTD

ZHEJIANG JINKO SOLAR TRADING CO. LTD

B845

Jinzhou Yangguang Energy Co. Ltd

Jinzhou Huachang Photovoltaic Technology Co. Ltd

Jinzhou Jinmao Photovoltaic Technology Co. Ltd

Jinzhou Rixin Silicon Materials Co. Ltd

Jinzhou Youhua Silicon Materials Co. Ltd

B795

Juli New Energy Co. Ltd

B846

Jumao Photonic (Xiamen) Co. Ltd

B847

King-PV Technology Co. Ltd

B848

Kinve Solar Power Co. Ltd (Maanshan)

B849

Lightway Green New Energy Co. Ltd

Lightway Green New Energy(Zhuozhou) Co. Ltd

B851

Nanjing Daqo New Energy Co. Ltd

B853

NICE SUN PV CO. LTD

LEVO SOLAR TECHNOLOGY CO. LTD

B854

Ningbo Huashun Solar Energy Technology Co. Ltd

B856

Ningbo Jinshi Solar Electrical Science & Technology Co. Ltd

B857

Ningbo Komaes Solar Technology Co. Ltd

B858

Ningbo South New Energy Technology Co. Ltd

B861

Ningbo Sunbe Electric Ind Co. Ltd

B862

Ningbo Ulica Solar Science & Technology Co. Ltd

B863

Perfectenergy (Shanghai) Co. Ltd

B864

Perlight Solar Co. Ltd

B865

Phono Solar Technology Co. Ltd

Sumec Hardware & Tools Co. Ltd

B866

RISEN ENERGY CO. LTD

B868

SHANGHAI ALEX SOLAR ENERGY Science & TECHNOLOGY CO. LTD

SHANGHAI ALEX NEW ENERGY CO. LTD

B870

Shanghai BYD Co. Ltd

BYD(Shangluo)Industrial Co. Ltd

B871

Shanghai Chaori Solar Energy Science & Technology Co. Ltd

Shanghai Chaori International Trading Co. Ltd

B872

Propsolar (Zhejiang) New Energy Technology Co. Ltd

Shanghai Propsolar New Energy Co. Ltd

B873

SHANGHAI SHANGHONG ENERGY TECHNOLOGY CO. LTD

B874

SHANGHAI SOLAR ENERGY S&T CO. LTD

Shanghai Shenzhou New Energy Development Co. Ltd

Lianyungang Shenzhou New Energy Co. Ltd

B875

Shanghai ST Solar Co. Ltd

Jiangsu ST Solar Co. Ltd

B876

Shenzhen Sacred Industry Co., Ltd

B878

Shenzhen Topray Solar Co. Ltd

Shanxi Topray Solar Co. Ltd

Leshan Topray Cell Co. Ltd

B880

Sopray Energy Co. Ltd

Shanghai Sopray New Energy Co. Ltd

B881

SUN EARTH SOLAR POWER CO. LTD

NINGBO SUN EARTH SOLAR POWER CO. LTD

Ningbo Sun Earth Solar Energy Co. Ltd

B882

SUZHOU SHENGLONG PV-TECH CO. LTD

B883

TDG Holding Co. Ltd

B884

Tianwei New Energy Holdings Co. Ltd

Tianwei New Energy (Chengdu) PV Module Co. Ltd

Tianwei New Energy (Yangzhou) Co. Ltd

B885

Wenzhou Jingri Electrical and Mechanical Co. Ltd

B886

Shanghai Topsolar Green Energy Co. Ltd

B877

Shenzhen Sungold Solar Co. Ltd

B879

Wuhu Zhongfu PV Co. Ltd

B889

Wuxi Saijing Solar Co. Ltd

B890

Wuxi Shangpin Solar Energy Science and Technology Co. Ltd

B891

Wuxi Solar Innova PV Co. Ltd

B892

Wuxi Suntech Power Co. Ltd

Suntech Power Co. Ltd

Wuxi Sunshine Power Co. Ltd

Luoyang Suntech Power Co. Ltd

Zhenjiang Rietech New Energy Science Technology Co. Ltd

Zhenjiang Ren De New Energy Science Technology Co. Ltd

B796

Wuxi Taichang Electronic Co. Ltd

Wuxi Machinery & Equipment Import & Export Co. Ltd

Wuxi Taichen Machinery & Equipment Co. Ltd

B893

Xi'an Huanghe Photovoltaic Technology Co. Ltd

State-run Huanghe Machine-Building Factory Import and Export Corporation

Shanghai Huanghe Fengjia Photovoltaic Technology Co. Ltd

B896

Yingli Energy (China) Co. Ltd

Baoding Tianwei Yingli New Energy Resources Co. Ltd

Hainan Yingli New Energy Resources Co. Ltd

Hengshui Yingli New Energy Resources Co. Ltd

Tianjin Yingli New Energy Resources Co. Ltd

Lixian Yingli New Energy Resources Co. Ltd

Baoding Jiasheng Photovoltaic Technology Co. Ltd

Beijing Tianneng Yingli New Energy Resources Co. Ltd

Yingli Energy (Beijing) Co. Ltd

B797

Yuhuan BLD Solar Technology Co. Ltd

Zhejiang BLD Solar Technology Co. Ltd

B899

Yuhuan Sinosola Science & Technology Co., Ltd

B900

Zhangjiagang City SEG PV Co. Ltd

B902

Zhejiang Fengsheng Electrical Co. Ltd

B903

Zhejiang Global Photovoltaic Technology Co. Ltd

B904

Zhejiang Heda Solar Technology Co. Ltd

B905

Zhejiang Jiutai New Energy Co. Ltd

Zhejiang Topoint Photovoltaic Co. Ltd

B906

Zhejiang Kingdom Solar Energy Technic Co. Ltd

B907

Zhejiang Koly Energy Co. Ltd

B908

Zhejiang Mega Solar Energy Co. Ltd

Zhejiang Fortune Photovoltaic Co. Ltd

B910

Zhejiang Shuqimeng Photovoltaic Technology Co. Ltd

B911

Zhejiang Shinew Photoelectronic Technology Co. Ltd

B912

Zhejiang Sunflower Light Energy Science & Technology Limited Liability Company

Zhejiang Yauchong Light Energy Science & Technology Co. Ltd

B914

Zhejiang Sunrupu New Energy Co. Ltd

B915

Zhejiang Tianming Solar Technology Co. Ltd

B916

Zhejiang Trunsun Solar Co. Ltd

Zhejiang Beyondsun PV Co. Ltd

B917

Zhejiang Wanxiang Solar Co. Ltd

WANXIANG IMPORT & EXPORT CO LTD

B918

ZHEJIANG YUANZHONG SOLAR CO. LTD

B920

Zhongli Talesun Solar Co. Ltd

B922


23.8.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 228/30


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2016/1403

(2016. gada 22. augusts),

ar ko ICES 27. un 28.2. apakšrajonu 2016. gadā izslēdz no zvejas aizlieguma perioda piemērošanas jomas

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 18. septembra Regulu (EK) Nr. 1098/2007, ar ko izveido daudzgadu plānu Baltijas jūras mencu krājumiem un zvejniecībām, kas šos krājumus izmanto, groza Regulu (EEK) Nr. 2847/93 un atceļ Regulu (EK) Nr. 779/97 (1), un jo īpaši tās 29. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Regulā (EK) Nr. 1098/2007 ir paredzēti noteikumi par zvejas aizlieguma periodu noteikšanu attiecībā uz mencas krājumiem Baltijas jūrā.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1098/2007 29. panta 2. punktu Komisija var izslēgt ICES 27. un 28.2. apakšrajonu no zvejas aizlieguma perioda piemērošanas jomas, ja mencas nozveja ICES 27. un 28.2. apakšrajonā jaunākajā pārskata periodā ir bijusi mazāka par noteiktu sliekšņvērtību.

(3)

Ņemot vērā attiecīgo dalībvalstu iesniegtos ziņojumus un Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komitejas ieteikumu, ICES 27. un 28.2. apakšrajons no minētā zvejas aizlieguma perioda piemērošanas jomas 2016. gadā būtu jāizslēdz.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Zvejniecības un akvakultūras komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 1098/2007 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu ICES 27. un 28.2. apakšrajonam 2016. gadā nepiemēro.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2016. gada 22. augustā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 248, 22.9.2007., 1. lpp.


23.8.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 228/31


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2016/1404

(2016. gada 22. augusts),

ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (1),

ņemot vērā Komisijas 2011. gada 7. jūnija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 543/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari (2), un jo īpaši tās 136. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)

Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta importa vērtības, kas paredzētas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2016. gada 22. augusts

Komisijas

un tās priekšsēdētājs vārdā –

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jerzy PLEWA


(1)  OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.

(2)  OV L 157, 15.6.2011., 1. lpp.


PIELIKUMS

Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

(EUR/100 kg)

KN kods

Trešās valsts kods (1)

Standarta importa vērtība

0702 00 00

MA

165,4

ZZ

165,4

0707 00 05

TR

137,2

ZZ

137,2

0709 93 10

TR

141,6

ZZ

141,6

0805 50 10

AR

151,1

CL

144,0

MA

95,0

TR

154,0

UY

194,6

ZA

173,8

ZZ

152,1

0806 10 10

EG

222,7

TR

135,0

ZZ

178,9

0808 10 80

AR

110,6

BR

102,1

CL

125,0

CN

160,3

NZ

137,6

US

141,5

ZA

97,0

ZZ

124,9

0808 30 90

AR

93,2

CL

123,4

TR

141,2

ZA

101,3

ZZ

114,8

0809 30 10 , 0809 30 90

TR

130,7

ZZ

130,7


(1)  Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas 2012. gada 27. novembra Regulā (ES) Nr. 1106/2012, ar ko attiecībā uz valstu un teritoriju nomenklatūras atjaunināšanu īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 471/2009 par Kopienas statistiku attiecībā uz ārējo tirdzniecību ar ārpuskopienas valstīm (OV L 328, 28.11.2012., 7. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “cita izcelsme”.


LĒMUMI

23.8.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 228/33


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2016/1405

(2016. gada 22. augusts),

ar ko groza pielikumu Īstenošanas lēmumam 2014/709/ES par dzīvnieku veselības kontroles pasākumiem saistībā ar Āfrikas cūku mēri dažās dalībvalstīs

(izziņots ar dokumenta numuru C(2016) 5466)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 1989. gada 11. decembra Direktīvu 89/662/EEK par veterinārajām pārbaudēm Kopienas iekšējā tirdzniecībā, lai izveidotu iekšējo tirgu (1), un jo īpaši tās 9. panta 4. punktu,

ņemot vērā Padomes 1990. gada 26. jūnija Direktīvu 90/425/EEK par veterinārajām un zootehniskajām pārbaudēm, kas piemērojamas Kopienā iekšējā tirdzniecībā ar noteiktiem dzīviem dzīvniekiem un produktiem, lai izveidotu iekšējo tirgu (2), un jo īpaši tās 10. panta 4. punktu,

ņemot vērā Padomes 2002. gada 16. decembra Direktīvu 2002/99/EK, ar ko paredz dzīvnieku veselības noteikumus, kuri reglamentē tādu dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanu, pārstrādi, izplatīšanu un ievešanu, kas paredzēti lietošanai pārtikā (3), un jo īpaši tās 4. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Komisijas Īstenošanas lēmumā 2014/709/ES (4) noteikti dzīvnieku veselības kontroles pasākumi saistībā ar Āfrikas cūku mēri konkrētās dalībvalstīs. Minētā īstenošanas lēmuma pielikuma I, II, III un IV daļā ir norādīti un uzskaitīti konkrēti attiecīgo dalībvalstu apgabali, kuri atkarībā no epidemioloģiskās situācijas diferencēti pēc riska līmeņa. Minētajā sarakstā iekļauti konkrēti Polijas apgabali.

(2)

2016. gada augustā divi Āfrikas cūku mēra uzliesmojumi mājas cūku vidū tika konstatēti Bjalskas povjatā Polijas apgabalā, kas patlaban ir Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikuma I daļas sarakstā. Šis uzliesmojums, kā arī nesenās epidemioloģiskās situācijas izmaiņas paaugstina risku, un ar to ir jārēķinās. Tāpēc dažiem Polijas apgabaliem, kas minēti Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikuma I daļā, tagad būtu jābūt uzskaitītiem minētā pielikuma III daļā.

(3)

Komisija piezīmē, ka ir vairāki jauni sērgas uzliesmojumi mājas cūku vidū, kurus, pēc provizoriskām liecībām, izraisījusi cilvēku darbība, nevis savvaļas dzīvnieki un uz kuriem tādēļ attiecas atsevišķs Komisijas lēmums. Tiklīdz no Polijas būs saņemti apstiprinoši pierādījumi par šiem uzliesmojumiem, šajā lēmumā paredzētos pasākumus nāksies pārskatīt, lai izslēgtu risku, ka sērga izplatīsies savvaļas cūku vidū.

(4)

Novērtējot, kādu risku dzīvnieku veselībai minētā situācija rada Polijā, būtu jāņem vērā Āfrikas cūku mēra epidemioloģiskās situācijas pašreizējā attīstība tā skartajās Savienības savvaļas cūku populācijās. Lai labāk koncentrētu dzīvnieku veselības kontroles pasākumus, kas noteikti Īstenošanas lēmumā 2014/709/ES, un nepieļautu Āfrikas cūku mēra tālāku izplatīšanos, kā arī novērstu nevajadzīgus tirdzniecības traucējumus Savienībā un izvairītos no tā, ka trešās valstis nosaka nepamatotus šķēršļus tirdzniecībai, minētā īstenošanas lēmuma pielikumā dotais to Savienības apgabalu saraksts, kuriem piemēro dzīvnieku veselības kontroles pasākumus, būtu jāgroza, ņemot vērā pašreizējo epidemioloģisko situāciju minētās slimības ziņā Polijā.

(5)

Tāpēc Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikums būtu attiecīgi jāgroza.

(6)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikumu aizstāj ar šā lēmuma pielikuma tekstu.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2016. gada 22. augustā

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Vytenis ANDRIUKAITIS


(1)  OV L 395, 30.12.1989., 13. lpp.

(2)  OV L 224, 18.8.1990., 29. lpp.

(3)  OV L 18, 23.1.2003., 11. lpp.

(4)  Komisijas 2014. gada 9. oktobra Īstenošanas lēmums 2014/709/ES par dzīvnieku veselības kontroles pasākumiem saistībā ar Āfrikas cūku mēri dažās dalībvalstīs un ar ko atceļ Īstenošanas lēmumu 2014/178/ES (OV L 295, 11.10.2014., 63. lpp.).


PIELIKUMS

“PIELIKUMS

I DAĻA

1.   Latvija

Šādi Latvijas apgabali:

Bauskas novada Īslīces, Gailīšu, Brunavas un Ceraukstes pagasts,

Dobeles novada Bikstu, Zebrenes, Annenieku, Naudītes, Penkules, Auru, Krimūnu, Dobeles un Bērzes pagasts, Jaunbērzes pagasta daļa, kas atrodas uz rietumiem no ceļa Nr. P98, Dobeles pilsēta,

Jelgavas novada Glūdas, Svētes, Platones, Vircavas, Jaunsvirlaukas, Zaļenieku, Vilces, Lielplatones, Elejas un Sesavas pagasts,

Kandavas novada Vānes un Matkules pagasts,

Talsu novada Lubes, Īves, Valdgales, Ģibuļu, Lībagu, Laidzes, Ārlavas, Abavas pagasts, Sabiles, Talsu, Stendes un Valdemārpils pilsēta,

Brocēnu novads,

Dundagas novads,

Jaunpils novads,

Rojas novads,

Rundāles novads,

Stopiņu novads,

Tērvetes novads,

Bauskas pilsēta,

republikas pilsēta Jelgava,

republikas pilsēta Jūrmala.

2.   Lietuva

Šādi Lietuvas apgabali:

Jurbarkas rajona pašvaldības teritorijā – Raudones, Veļonas, Seredžus un Jodaiču pagasts,

Pakrojas rajona pašvaldības teritorijā – Klovaiņu, Rozalimas un Pakrojas seņūnija,

Panevēžas rajona pašvaldības teritorijā – Krekenavas seņūnijas daļa, kas atrodas uz rietumiem no Nevēžas upes,

Raseiņu rajona pašvaldības teritorijā – Arjogalas, Arjogalas pilsētas, Betīgalas, Pagojuku un Šiluvas seņūnija,

Šaķu rajona pašvaldības teritorijā – Plokšču, Kriūku, Leķēču, Lukšu, Griškabūdžas, Barzdu, Žvirgždaiču, Sintautu, Kudirkas Naumiestes, Slaviku un Šaķu seņūnija,

Pasvales rajona pašvaldība,

Vilkavišķu rajona pašvaldība,

Radvilišķu rajona pašvaldība,

Kalvarijas pašvaldība,

Kazlu Rūdas pašvaldība,

Marijampoles pašvaldība.

3.   Polija

Šādi Polijas apgabali:

Podlases vojevodistē:

Augustovas povjata Augustovas un Augustovas pilsētas gmins, Novinkas, Plaskas, Štabinas un Barglova Koscelnu gmins,

Belskas povjata Braņskas un Braņskas pilsētas gmins, Bočku, Rudkas, Višku gmins, Belskas Podlaskas gmina daļa, kas atrodas uz rietumiem no līnijas, kuru veido ceļš Nr. 19 (uz ziemeļiem no Belskas Podlaskas pilsētas) un turpina Belskas Podlaskas pilsētas austrumu robeža un ceļš Nr. 66 (uz dienvidiem no Belskas Podlaskas pilsētas), Belskas Podlaskas pilsēta, Orlas gmina daļa, kas atrodas uz rietumiem no ceļa Nr. 66,

Bjalistokas povjata Horoščas, Juhnovecas Koscelni, Suražas, Turosņas Koscelnas, Tikocinas, Lapu, Posventnes, Zavadu un Dobžiņevo Dužes gmins,

Semjatičes povjata Drohičinas, Dzjadkovices, Grodziskas, Milejčices un Perlejevas gmins,

Suvalku povjata Rutka-Tartakas, Šiplišku, Suvalku un Račku gmins,

Sokulkas povjata Suhovolas un Koricinas gmins,

Hajnuvkas povjata Kleščeles un Čeremhas gminu daļa, kas atrodas uz rietumiem no ceļa Nr. 66,

Lomžas povjats,

Bjalistokas pilsētas povjats,

Lomžas pilsētas povjats,

Suvalku pilsētas povjats,

Moņku povjats,

Sejnu povjats,

Visoke Mazoveckes povjats,

Zambrovas povjats.

Mazovijas vojevodistē:

Sokolovas povjata Ceranovas, Jablonnas Lackas, Sterdiņas un Repku gmins,

Sedlces povjata Korčevas, Pžesmikas, Paprotņas, Suhožebru, Mordu, Sedlces un Zbučinas gmins,

Sedlces pilsētas povjats,

Ostrolenkas povjata Žekuņas, Trošinas, Červinas un Govorovas gmins,

Losices povjata Olšankas, Losices un Platerovas gmins,

Ostrovas povjats.

Ļubļinas vojevodistē:

Vlodavas povjata Hannas gmins,

Bjalas povjata Mendzižeca Podlaskas un Mendzižeca Podlaskas pilsētas gmins, Drelovas, Lomazu, Rosošas, Piščacas, Kodeņas, Tučnas, Višņices, Slavatičes un Sosnuvkas gmins,

Radziņas povjata Konkolevņica Vshodņas un Komaruvka Podlaskas gmins.

II DAĻA

1.   Igaunija

Šādi Igaunijas apgabali:

Kallastes pilsēta,

Rakveres pilsēta,

Tartu pilsēta,

Vīlandes pilsēta,

Harju apriņķis (izņemot Kūsalu pagasta daļu, kas atrodas uz dienvidiem no ceļa Nr. 1 (E20), Aegvīdu pagastu un Anijas pagastu),

Austrumviru apriņķis,

Lēnes apriņķis,

Pērnavas apriņķis,

Pelvas apriņķis,

Raplas apriņķis,

Kūsalu pagasta daļa, kas atrodas uz ziemeļiem no ceļa Nr. 1 (E20),

Persti pagasta daļa, kas atrodas uz rietumiem no ceļa Nr. 24126,

Sūrejāni pagasta daļa, kas atrodas uz rietumiem no ceļa Nr. 49,

Tamsalu pagasta daļa, kas atrodas uz ziemeļaustrumiem no Tallinas–Tartu dzelzceļa,

Tartu pagasta daļa, kas atrodas uz austrumiem no Tallinas–Tartu dzelzceļa,

Vīratsi pagasta daļa, kas atrodas uz rietumiem no iedomātas līnijas, ko veido ceļa Nr. 92 rietumu daļa līdz tā krustojumam ar ceļu Nr. 155, tad ceļš Nr. 155 līdz tā krustojumam ar ceļu Nr. 24156, tad ceļš Nr. 24156 līdz tas šķērso Verilaskes upi, tad pa Verilaskes upi līdz pagasta dienvidu robežai,

Abjas pagasts,

Alatskivi pagasts,

Avanduses pagasts,

Hāslavas pagasts,

Haljalas pagasts,

Hallistes pagasts,

Kambjas pagasts,

Karksi pagasts,

Kongas pagasts,

Kepu pagasts,

Laekveres pagasts,

Lūnjas pagasts,

Meksas pagasts,

Merjamas pagasts,

Mēksi pagasts,

Peipsiēres pagasts,

Pīrisāres pagasts,

Regaveres pagasts,

Rakveres pagasts,

Saksi pagasts,

Semeru pagasts,

Varas pagasts,

Vihulas pagasts,

Vennu pagasts.

2.   Latvija

Šādi Latvijas apgabali:

Balvu novada Vīksnas, Bērzkalnes, Vectilžas, Lazdulejas, Briežuciema, Tilžas, Bērzpils un Krišjāņu pagasts,

Bauskas novada Mežotnes, Codes, Dāviņu un Vecsaules pagasts,

Dobeles novada Jaunbērzes pagasta daļa, kas atrodas uz austrumiem no ceļa Nr. P98,

Gulbenes novada Lejasciema, Lizuma, Rankas, Druvienas, Tirzas un Līgo pagasts,

Jelgavas novada Kalnciema, Līvbērzes un Valgundes pagasts,

Kandavas novada Cēres, Kandavas, Zemītes un Zantes pagasts, Kandavas pilsēta,

Limbažu novada Skultes, Vidrižu, Limbažu un Umurgas pagasts,

Rugāju novada Lazdukalna pagasts,

Salacgrīvas novada Liepupes pagasts,

Talsu novada Ķūļciema, Balgales, Vandzenes, Laucienes, Virbu un Strazdes pagasts,

Ādažu novads,

Aizkraukles novads,

Aknīstes novads,

Alūksnes novads,

Amatas novads,

Apes novads,

Babītes novads,

Baldones novads,

Baltinavas novads,

Carnikavas novads,

Cēsu novads,

Cesvaines novads,

Engures novads,

Ērgļu novads,

Garkalnes novads,

Iecavas novads,

Ikšķiles novads,

Ilūkstes novads,

Inčukalna novads,

Jaunjelgavas novads,

Jaunpiebalgas novads,

Jēkabpils novads,

Ķeguma novads,

Ķekavas novads,

Kocēnu novads,

Kokneses novads,

Krimuldas novads,

Krustpils novads,

Lielvārdes novads,

Līgatnes novads,

Līvānu novads,

Lubānas novads,

Madonas novads,

Mālpils novads,

Mārupes novads,

Mērsraga novads,

Neretas novads,

Ogres novads,

Olaines novads,

Ozolnieku novads,

Pārgaujas novads,

Pļaviņu novads,

Priekuļu novads,

Raunas novads,

Ropažu novads,

Salas novads,

Salaspils novads,

Saulkrastu novads,

Sējas novads,

Siguldas novads,

Skrīveru novads,

Smiltenes novads,

Tukuma novads,

Varakļānu novads,

Vecpiebalgas novads,

Vecumnieku novads,

Viesītes novads,

Viļakas novads,

Limbažu pilsēta,

republikas pilsēta Jēkabpils,

republikas pilsēta Valmiera.

3.   Lietuva

Šādi Lietuvas apgabali:

Anīkšču rajona pašvaldības teritorijā – Kavarskas un Kurkļu seņūnija un Anīkšču daļa, kas atrodas uz dienvidrietumiem no ceļa Nr. 121 un Nr. 119,

Jonavas rajona pašvaldības teritorijā – Šilu un Bukoņu seņūnija, Žeimju seņūnijā – Bilušķu, Drobišķu, Normaiņu II, Normainēļu, Juškoņu, Pauļuku, Mitēnišķu, Zofijaukas un Naujoku ciems,

Kauņas rajona pašvaldības teritorijā – Akademijas, Alšenu, Babtu, Batnavas, Čeķišķes, Domeikavas, Ežerēles, Garļavas, Garļavas apīliņķes, Kačergines, Kulautavas, Linksmakalnes, Raudondvares, Ringaudu, Roku, Samīlu, Taurakiemu, Užliedžu, Vilkijas, Vilkijas apīliņķes un Zapišķu seņūnija,

Ķēdaiņu rajona pašvaldības teritorijā – Josvaiņu, Pernaravas, Kraķu, Dotnuvas, Gudžūnu, Survilišķu, Vilaiņu, Truskavas un Šētas seņūnija, kā arī Ķēdaiņu pilsētas seņūnija,

Panevēžas rajona pašvaldības teritorijā – Karsakišķu, Naujamiesta, Paīstres, Panevēžas, Ramīgalas, Smiļģu, Upītes, Vadokļu un Velžu seņūnija un Krekenavas seņūnijas daļa, kas atrodas uz austrumiem no Nevēžas upes,

Prienu rajona pašvaldības teritorijā – Veiveru, Šilavotu, Naujosi Ūtu, Balbierišķu, Ašmintu, Išlaužu, Pakoņu seņūnija,

Šaļčininku rajona pašvaldības teritorijā – Jašūnu, Turģeļu, Akmenīnes, Šaļčininku, Ģervišku, Butrimoņu, Eišišķu, Poškones, Dievenišķes seņūnija,

Varēnas rajona pašvaldības teritorijā – Kaņavas, Marcinkones, Merķines seņūnija,

Viļņas rajona pašvaldības teritorijā – Suderves un Dūkštas seņūnijas daļas, kas atrodas uz ziemeļaustrumiem no ceļa Nr. 171, Maišagalas, Zujūnu, Avižieņu, Riešes, Paberžes, Nemenčines, Nemenčines pilsētas, Sužoņu, Buivīdžu, Bezdoņu, Lavorišķes, Mickūnu, Šatrininku, Kalveļu, Nemēžas, Rudaminas, Rūkaiņu, Medininku, Marijampoles, Paģiru un Jodšiļu seņūnija,

Alītas pilsētas pašvaldība,

Utenas rajona pašvaldības teritorijā – Sudeiķu, Utenas seņūnija, Utenas pilsēta, Kuktišķu, Daugaļu, Tauragnu, Saldutišķu seņūnija,

Alītas pilsētas pašvaldības teritorijā – Pivašūnu, Punes, Daugu, Aloves, Nemunaiču, Raitininku, Miroslavas, Krokjalauķu, Simnas, Alītas seņūnija,

Kauņas pilsētas pašvaldība,

Panevēžas pilsētas pašvaldība,

Prienu pilsētas pašvaldība,

Viļņas pilsētas pašvaldība,

Biržu rajona pašvaldība,

Druskininku pašvaldība,

Ignalinas rajona pašvaldība,

Lazdiju rajona pašvaldība,

Molētu rajona pašvaldība,

Rokišķu rajona pašvaldība,

Širvintas rajona pašvaldība,

Švenčoņu rajona pašvaldība,

Ukmerģes rajona pašvaldība,

Zarasu rajona pašvaldība,

Birštonas pašvaldība,

Visaginas pašvaldība.

4.   Polija

Šādi Polijas apgabali:

Podlases vojevodistē:

Bjalistokas povjata Čarna Bjalostockas, Grodekas, Mihalovo, Supraslas, Vasilkovas un Zabludovas gmins,

Sokulkas povjata Dombrova Bjalostockas, Janovas, Krinku, Kužnicas, Novi Dvuras, Sidras, Sokulkas un Šudzjalovo gmins,

Augustovas povjata Lipskas gmins,

Hajnuvkas povjata Dubičes Cerkevnes gmins, Kleščeles un Čeremhas gmina daļas, kas atrodas uz austrumiem no ceļa Nr. 66,

Belskas povjata Belskas Podlaskas gmina daļa, kas atrodas uz austrumiem no līnijas, kuru veido ceļš Nr. 19 (uz ziemeļiem no Belskas Podlaskas pilsētas) un turpina Belskas Podlaskas pilsētas austrumu robeža un ceļš Nr. 66 (uz dienvidiem no Belskas Podlaskas pilsētas) un Orlas gmina daļa, kas atrodas uz austrumiem no ceļa Nr. 66.

III DAĻA

1.   Igaunija

Šādi Igaunijas apgabali:

Elvas pilsēta,

Vehmas pilsēta,

Jegevas apriņķis,

Jervamā apriņķis,

Valgas apriņķis,

Veru apriņķis,

Kūsalu pagasta daļa, kas atrodas uz dienvidiem no ceļa Nr. 1 (E20),

Persti pagasta daļa, kas atrodas uz austrumiem no ceļa Nr. 24126,

Sūrejāni pagasta daļa, kas atrodas uz austrumiem no ceļa Nr. 49,

Tamsalu pagasta daļa, kas atrodas uz dienvidrietumiem no Tallinas–Tartu dzelzceļa,

Tartu pagasta daļa, kas atrodas uz rietumiem no Tallinas–Tartu dzelzceļa,

Vīratsi pagasta daļa, kas atrodas uz austrumiem no līnijas, ko veido ceļa Nr. 92 rietumu daļa līdz tā krustojumam ar ceļu Nr. 155, tad ceļš Nr. 155 līdz tā krustojumam ar ceļu Nr. 24156, tad ceļš Nr. 24156, līdz tas šķērso Verilaskes upi, tad pa Verilaskes upi līdz pagasta dienvidu robežai,

Aegvīdu pagasts,

Anijas pagasts,

Kadrinas pagasts,

Kolgajāni pagasts,

Kongutas pagasts,

Keo pagasts,

Laevas pagasts,

Neo pagasts,

Paistu pagasts,

Puhjas pagasts,

Rakes pagasts,

Rannu pagasts,

Rengu pagasts,

Sārepēdi pagasts,

Tapas pagasts,

Tehtveres pagasts,

Tarvastu pagasts,

Ilenurmes pagasts,

Veikemārjas pagasts.

2.   Latvija

Šādi Latvijas apgabali:

Balvu novada Kubuļu un Balvu pagasts,

Gulbenes novada Beļavas, Galgauskas, Jaungulbenes, Daukstu, Stradu, Litenes un Stāmerienas pagasts,

Limbažu novada Viļķenes, Pāles un Katvaru pagasts,

Rugāju novada Rugāju pagasts,

Salacgrīvas novada Ainažu un Salacgrīvas pagasts,

Aglonas novads,

Alojas novads,

Beverīnas novads,

Burtnieku novads,

Ciblas novads,

Dagdas novads,

Daugavpils novads,

Kārsavas novads,

Krāslavas novads,

Ludzas novads,

Mazsalacas novads,

Naukšēnu novads,

Preiļu novads,

Rēzeknes novads,

Riebiņu novads,

Rūjienas novads,

Strenču novads,

Valkas novads,

Vārkavas novads,

Viļānu novads,

Zilupes novads,

Ainažu pilsēta,

Salacgrīvas pilsēta.

republikas pilsēta Daugavpils,

republikas pilsēta Rēzekne.

3.   Lietuva

Šādi Lietuvas apgabali:

Anīkšču rajona pašvaldības teritorijā – Debeiķu, Skiemoņu, Viešintas, Andrionišķu, Svēdasu, Troškūnu un Traupes seņūnija un Anīkšču seņūnijas daļa, kas atrodas uz ziemeļaustrumiem no ceļa Nr. 121 un Nr. 119,

Alītas rajona pašvaldības teritorijā – Butrimoņu seņūnija,

Jonavas rajona pašvaldības teritorijā – Upninku, Ruklas, Dumšu, Užusaļu un Kulvas seņūnija, bet Žeimju seņūnijā – Akļu, Akmeņu, Barsukines, Blauzdžu, Girēļu, Jagēlavas, Juljanavas, Kuigaļu, Liepkalņu, Martīnišķu, Milašišķu, Mimaļu, Naujasodes, Normaiņu I, Padobju, Palankešu, Pamelnītēles, Pēdžu, Skrīnes, Svalkeņu, Terespolas, Varpēņu, Žeimju gst. un Žievelišķu ciems, kā arī Žeimju ciemats,

Kaišadores rajona pašvaldība,

Kauņas rajona pašvaldības teritorijā – Vandžogalas, Lapju, Karmelavas un Neveroņu pagasts,

Ķēdaiņu rajona pašvaldības teritorijā – Pelēdnaģu seņūnija,

Prienu rajona pašvaldības teritorijā – Jieznas un Staklišķes seņūnija,

Panevēžas rajona pašvaldības teritorijā – Miezišķu un Raguvas seņūnija,

Šaļčininku rajona pašvaldības teritorijā – Baltoji Voķes, Pabares, Dainavas un Kalesninku seņūnija,

Varēnas rajona pašvaldības teritorijā – Valkininku, Jaķēnu, Matuizu, Varēnas un Vīdeņu seņūnija,

Viļņas rajona pašvaldības teritorijā – Suderves un Dūkštas seņūnijas daļas, kas atrodas uz dienvidrietumiem no ceļa Nr. 171,

Utenas rajona pašvaldības teritorijā – Užpaļu, Vīžonas un Leļūnu seņūnija,

Elektrēnu pašvaldība,

Jonavas pilsētas pašvaldība,

Kaišadores pilsētas pašvaldība,

Kupišķu rajona pašvaldība,

Traķu rajona pašvaldība.

4.   Polija

Šādi Polijas apgabali:

Hajnuvkas povjata Čižes, Bjalovežas, Hajnuvkas un Hajnuvkas pilsētas, Narevas un Narevkas gmins,

Semjatičes povjata Melņikas, Nurzecas-Stacjas, Semjatičes un Semjatičes pilsētas gmins,

Mazovijas vojevodistē:

Losices povjata Sarnaku, Stara Kornicas and Hušlevas gmins.

Ļubļinas vojevodistē:

Bjalas povjata Konstantinovas, Janovas Podlaskas, Lesnas Podlaskas, Rokitnas, Bjalas Podlaskas, Zalesjes un Terespolas un Terespolas pilsētas gmins,

Bjalas Podlaskas pilsētas povjats.

IV DAĻA

Itālija

Šādi Itālijas apgabali:

visi Sardīnijas apgabali.”


23.8.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 228/46


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2016/1406

(2016. gada 22. augusts)

par dažiem aizsardzības pasākumiem saistībā ar Āfrikas cūku mēri Polijā un ar ko atceļ Īstenošanas lēmumu (ES) 2016/1367

(izziņots ar dokumenta numuru C(2016) 5467)

(Autentisks ir tikai teksts poļu valodā)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 1989. gada 11. decembra Direktīvu 89/662/EEK par veterinārajām pārbaudēm Kopienas iekšējā tirdzniecībā, lai izveidotu iekšējo tirgu (1), un jo īpaši tās 9. panta 4. punktu,

ņemot vērā Padomes 1990. gada 26. jūnija Direktīvu 90/425/EEK par veterinārajām un zootehniskajām pārbaudēm, kas piemērojamas Kopienā iekšējā tirdzniecībā ar noteiktiem dzīviem dzīvniekiem un produktiem, lai izveidotu iekšējo tirgu (2), un jo īpaši tās 10. panta 4. punktu,

tā kā:

(1)

Āfrikas cūku mēris ir vīrusu infekcijas slimība, ar ko slimo mājas cūkas un savvaļas cūkas un kas var būtiski ietekmēt cūku audzēšanas rentabilitāti, traucējot Savienības iekšējo tirdzniecību un eksportu uz trešām valstīm.

(2)

Āfrikas cūku mēra uzliesmojuma gadījumā ir risks, ka slimības ierosinātājs var izplatīties uz citām cūku audzētavām un uz savvaļas cūkām. Dzīvu cūku vai to produktu tirdzniecībā tas var izplatīties no dalībvalsts uz dalībvalsti un trešās valstīs.

(3)

Ar Padomes Direktīvu 2002/60/EK (3) noteikts Savienības pasākumu minimums Āfrikas cūku mēra kontrolei. Direktīvas 2002/60/EK 9. pantā paredzēta aizsardzības zonu un uzraudzības zonu noteikšana minētās slimības uzliesmojumu gadījumā, kurās jāpiemēro pasākumi, kas noteikti minētās direktīvas 10. un 11. pantā.

(4)

Polija ir informējusi Komisiju par pašreizējo stāvokli tās teritorijā saistībā ar Āfrikas cūku mēri un saskaņā ar Direktīvas 2002/60/EK 9. pantu ir izveidojusi aizsardzības zonas un uzraudzības zonas, kurās piemēro minētās direktīvas 10. un 11. pantā noteiktos pasākumus.

(5)

Lai novērstu nevajadzīgus Savienības iekšējas tirdzniecības traucējumus un nepamatotu trešo valstu šķēršļu uzlikšanu tirdzniecībai, ir nepieciešams sadarbībā ar Poliju Savienības līmenī aprakstīt minētās dalībvalsts apgabalus, kas noteikti par Āfrikas cūku mēra aizsardzības un uzraudzības zonām.

(6)

Līdz ar to šā lēmuma pielikumā būtu jāiekļauj Polijas noteiktās aizsardzības un uzraudzības zonas un jānosaka šo zonu pastāvēšanas ilgums.

(7)

2016. gada augustā ir notikuši seši mājas cūku saslimšanas uzliesmojumi Visoke Mazoveckes, Zambrovas, Bjalistokas un Belskas povjatā. Ņemot vērā, ka Polija sniedza provizoriskas liecības, ka šos uzliesmojumus ir izraisījusi cilvēka darbība, un ka pastāv pierādījumi, ka Āfrikas cūku mēris necirkulē savvaļas cūku populācijā attiecīgajos apgabalos, ir nepieciešami īpaši un samērīgi pasākumi, ņemot vērā arī to, ka Polija apņemas piemērot papildu valsts pasākumus attiecībā uz dzīvnieku pārvietošanas kontroli un tirgiem. Šiem pasākumiem būtu jāietver pasākumi, kas paredzēti Direktīvā 2002/60/EK, jo īpaši attiecībā uz cūku pārvietošanas un pārvadāšanas stingriem ierobežojumiem, kā paredzēts minētās direktīvas 10. un 11. pantā, apgabalos, kas ir iedalīti divās saskaņotās zonās, kā aprakstīts pielikumā.

(8)

Lai ņemtu vērā vispārējo epidemioloģisko situāciju un piemērotu atbilstošus pasākumus, ir jāpārskata arī Komisijas Īstenošanas lēmums 2014/709/ES (4). Tiklīdz no Polijas būs saņemti apstiprinoši pierādījumi par iepriekš minētajiem uzliesmojumiem, minētajā īstenošanas lēmumā paredzētos pasākumus vajadzētu pārskatīt, lai izslēgtu risku, ka sērga izplatīsies savvaļas cūku vidū.

(9)

Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2016/1367 (5) nosaka dažus aizsardzības pasākumus saistībā ar Āfrikas cūku mēri Polijā. Kopš tā pieņemšanas šīs slimības epidemioloģiskā situācija ir mainījusies, un pasākumi būtu jāpielāgo. Tāpēc skaidrības labad Īstenošanas lēmums (ES) 2016/1367 būtu jāatceļ un jāaizstāj ar šo lēmumu.

(10)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Polija nodrošina, ka aizsardzības un uzraudzības zonās, kas ir izveidotas saskaņā ar Direktīvas 2002/60/EK 9. pantu, ir iekļauti vismaz tie apgabali, kuri kā aizsardzības un uzraudzības zonas ir minēti šā lēmuma pielikumā.

2. pants

Šo lēmumu piemēro līdz 2016. gada 15. oktobrim.

3. pants

Īstenošanas lēmumu (ES) 2016/1367 atceļ.

4. pants

Šis lēmums ir adresēts Polijas Republikai.

Briselē, 2016. gada 22. augustā

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Vytenis ANDRIUKAITIS


(1)  OV L 395, 30.12.1989., 13. lpp.

(2)  OV L 224, 18.8.1990., 29. lpp.

(3)  Padomes 2002. gada 27. jūnija Direktīva 2002/60/EK, ar ko paredz īpašus noteikumus cīņai pret Āfrikas cūku mēri un groza Direktīvu 92/119/EEK attiecībā uz Tešenas slimību un Āfrikas cūku mēri (OV L 192, 20.7.2002., 27. lpp.).

(4)  Komisijas 2014. gada 9. oktobra Īstenošanas lēmums 2014/709/ES par dzīvnieku veselības kontroles pasākumiem saistībā ar Āfrikas cūku mēri dažās dalībvalstīs un ar ko atceļ Īstenošanas lēmumu 2014/178/ES (OV L 295, 11.10.2014., 63. lpp.).

(5)  Komisijas 2016. gada 10. augusta Īstenošanas lēmums (ES) 2016/1367 par dažiem aizsardzības pasākumiem saistībā ar Āfrikas cūku mēri Polijā (OV L 216, 11.8.2016., 26. lpp.).


PIELIKUMS

Polija

1. pantā minētie apgabali

Datums, līdz kuram piemēro

Aizsardzības zona

Šīs aizsardzības zonas robežas ir šādas:

a)

austrumos: no Sanie Dąb ciema ziemeļu robežas uz dienvidiem pa ceļu no Sanie Dąb ciema uz Kołaki Kościelne ciemu, līdz krustpunktam ar Dąb upi, tad uz dienvidaustrumiem gar Dąb upi, tad gar meža malu līdz Tybory-Olszewo ciema rietumu robežai, tad gar ceļu no Tybory-Olszewo ciema uz Tybory-Kamianka ciemu, tad gar ciema Tybory-Kamianka rietumu robežu līdz ceļam no Tybory-Kamianka ciema uz Jabłonka Kościelna ciemu, tad uz dienvidiem uz ūdensteci no Kamianka dīķa uz Jabłonka upi, tad uz ūdensteces ieteku Jabłonka upē, tad taisnā līnijā uz dienvidiem līdz 66. ceļa un ceļa no Jabłonka Kościelna ciema uz Miodusy-Litwa ciemu krustcelēm;

b)

dienvidos: pa 66. ceļu uz rietumiem līdz Jabłonka upes krustpunktam ar 66. ceļu, tad pa Faszcze ciema dienvidu robežu līdz Jabłonka upei, tad uz rietumiem gar Jabłonka upi līdz ciemu Wdziękoń Pierwszy un Wdziękoń Drugi robežai, tad taisnā līnijā uz ziemeļiem līdz 66. ceļam, tad uz rietumiem no 66. ceļa līdz ūdensteces krustpunktam ar 66. ceļu pie ciema Wdziękoń Pierwszy;

c)

rietumos: uz ziemeļiem gar ūdensteci līdz meža malai, tad pa Grabówka rezervāta austrumu robežu, tad pa meža austrumu robežu līdz ceļam no Grabówka ciema uz Wróble-Arciszewo ciemu;

d)

ziemeļos: taisnā līnijā uz austrumiem līdz Dąb upei dienvidos no Czarnowo Dąb ciema, tad pa taisnu līniju uz austrumiem gar Sanie Dąb ciema ziemeļu robežu, līdz ceļam no Sanie Dąb ciema uz Kołaki Koscielne ciemu.

Šīs aizsardzības zonas robežas ir šādas:

a)

ziemeļos: no Konowały ciema pa pašvaldības ceļu līdz krustojumam ar Szosa Kruszewska ceļu, tad pa Szosa Kruszewska ceļu gar meža dienvidu robežu līdz Kruszewo ciema galam;

b)

rietumos: caur Kruszewo ciemu gar Narew upes ielejas austrumu robežu, Waniewo ciema virzienā līdz Visokes Mazoveckes apriņķa robežai;

c)

dienvidos: no Visokes Mazoveckes apriņķa robežas gar Narew upes ielejas rietumu robežu;

d)

austrumos: no Narew upes ielejas rietumu robežas taisnā līnijā līdz Topilec-Kolonia, un pēc tam taisnā līnijā līdz Konowały ciemam.

Šīs aizsardzības zonas robežas ir šādas:

a)

ziemeļos: no 63. ceļa un ceļa uz Bór Czerwony cietumu krustojuma, sekojot līkumam Polki Teklin ciema virzienā, tad šā ciema ziemeļos līdz Gać upei un līdz Poryte Jabłoń ciema tuvumā esošo zivju dīķu austrumu robežai;

b)

austrumos: gar Poryte Jabłoń ciema tuvumā esošo zivju dīķu austrumu robežu virzienā uz ceļu, kas savieno Poryte Jabłoń ciemu un 66. ceļu, tad pa šā ciema rietumu robežu virzienā uz 63. ceļu;

c)

dienvidos: no 63. ceļa virs Stare Zakrzewo ciema pa ceļu no šā ciema uz Tabędz ciemu, tad gar šā ciema rietumu un ziemeļu robežu;

d)

rietumos: taisnā līnijā uz ziemeļiem līdz Bacze Mokre ciema rietumu robežai, tad no Bacze Mokre ciema rietumu robežas taisnā līnijā uz ziemeļaustrumiem līdz ceļam uz Czerwony Bór cietumu, tad pa šo ceļu līdz 63. ceļam.

Šīs aizsardzības zonas robežas ir šādas:

a)

ziemeļos: no Visokes Mazoveckes apriņķa robežas, gar Brok Mały ūdensteci līdz Miodusy Litwa ciemam, gar tā dienvidrietumu pusi; tad no Zambrovas apriņķa robežas virzienā uz Krajewo Białe ciemu, tad gar šā ciema dienvidu robežu, tad pa ceļu virzienā uz Stary Skarżyn ciemu;

b)

rietumos: gar Stary Skarżyn ciema rietumu robežu līdz Brok Mały ūdenstecei, tad dienvidaustrumu virzienā Zaręby Krztęki ciema dienvidos līdz Zambrovas apriņķa robežām;

c)

dienvidos: no Zambrovas apriņķa robežām gar ūdensteci Kaczyn Herbasy ciema virzienā;

d)

austrumos: pa ceļu no Miodusy Litwa ciema caur Święck Nowiny ciemu.

Šīs aizsardzības zonas robežas ir šādas:

a)

ziemeļos: no Kierzki ciema dienvidu puses austrumu virzienā līdz ceļam Nr. 671 virs Czajki ciema ziemeļu robežas;

b)

austrumos: no ceļa Nr. 671 līdz Jabłonowo Kąty ciemam, tad dienvidu virzienā gar Awissa upes rietumu krastu; tad līdz Idźki ŚrednieKruszewo Brodowo ceļam no Kruszewo Brodowo ciema rietumu puses;

c)

dienvidos: no ceļa Nr. 671 Idźki-Wykno ciema virzienā gar ceļu, kas savieno Sokoły un Jamiołki-Godzieby ciemus;

d)

rietumos: no Jamiołki-Godzieby ciema gar Ślina upes austrumu krastu līdz Jamiołki Kowale ciemam, tad uz ziemeļiem caur Stypułki borki ciemu līdz KierzkiCzajki ceļam Kierzki ciema austrumu pusē.

Šīs aizsardzības zonas robežas ir šādas:

a)

austrumos: no Belskas Podlaskas pilsētas robežas, Adam Mickiewicz ielas, gar Belskas Podlaskas pilsētas austrumu nomali;

b)

dienvidos: gar Belskas Podlaskas pilsētas dienvidu nomali līdz Piliki ciemam, ietverot Piliki ciemu, tad taisnā līnijā līdz 66. ceļam;

c)

rietumos: no 66. ceļa Augustowo ciema rietumu nomales virzienā, ietverot Augustowo ciemu, tad no Augustowo ciema taisnā līnijā līdz dzelzceļa un pašvaldības ceļa Nr. 1575B krustojumam;

d)

ziemeļos: no dzelzceļa un pašvaldības ceļa Nr. 1575B krustojuma gar Belskas Podlaskas pilsētas ziemeļu nomali līdz Belskas Podlaskas pilsētas robežai, Adam Mickiewicz ielai.

2016. gada 15. oktobris

Uzraudzības zona

Turpmāk norādītais apgabals, izņemot iepriekš aprakstīto aizsardzības zonu:

Lomžas apriņķis – Lomžas gmina,

Zambrovas apriņķis – Zambrovas pilsēta, gminas Zambrów un Kołaki Kościelne,

Visokes Mazoveckes apriņķis – gminas Kulesze Kościelne, Wysokie Mazowieckie un Visoke Mazovecke pilsēta, Kobylin Borzymy, Sokoły un Czyżew,

Bjalistokas apriņķis – gminas Choroszcz, Turośń Kościelna un Łapy,

Belskas apriņķis – Belskas Podlaskas pilsēta, gminas Bielsk Podlaski un Orla.

2016. gada 15. oktobris